Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas divpadsmitā sēde

2005.gada 22.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pēc dažām sekundēm mēs sāksim 22.jūnija sēdi. Lūdzu visus cienījamos kolēģus deputātus un arī zālē esošos viesus pārslēgt klusuma režīmā mobilos telefonus.

Cienījamie kolēģi! Mēs sākam Saeimas 22.jūnija sēdi. Šī ir pēdējā sēde pavasara sesijā, un tāpēc, kā jau pierasts, šodienas sēdi sākam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu parlamentam. Lūdzu!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi!

Esam aizvadījuši vēl vienu kopēja darba gadu, kas nu jau atkal ir iegājis Latvijas vēsturē.

Viss šajā laikā paveiktais paliks kā liecība, ko izvērtēs gan mūsu līdzgaitnieki, gan nākamās audzes.

Šī gada 17.jūnijā apritēja seši gadi, kopš es pildu Valsts prezidenta amata pienākumus. Tas ir ilgākais laiks, ko jebkurš no iepriekšējiem prezidentiem šajā amatā ir pavadījis. Prezidenta institūcija šajā laikā ir kļuvusi par nopietnu stabilitātes un kontinuitātes elementu mūsu valstī. Tas it īpaši attiecas uz Valsts prezidentam Satversmē paredzēto lomu ārlietu jautājumos, kas līdz šim vienmēr ir spējusi nodrošināt valsts interesēm svarīgu mērķu uzturēšanu spēkā, neraugoties uz mūsu biežajām izmaiņām gan valdošo koalīciju sastāvā, gan valdības ministru personālijās.

Latvijā kā parlamentārā republikā Satversme Valsts prezidentam ir paredzējusi unikālu pienākumu kombināciju, kur apvienoti ir rūpīgi izvēlēti elementi no visu trīs valsts varas atzaru - likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas - funkcijām. Īpaša loma Valsts prezidentam paredzēta tieši valsts pārstāvēšanai svarīgākajos, tas ir, ārlietu un nacionālās drošības jautājumos, kas ir arī valsts pastāvēšanas jautājumi. Tie ir bijuši mūsu pēdējo gadu prioritāšu pašā priekšgalā, un esmu gandarīta, ka man kā Valsts prezidentei šis aizgājušais gads ir atkal sniedzis izdevību piedalīties veselā virknē Latvijas valsts interesēm nozīmīgu notikumu.

Katram - Valsts prezidentam, Saeimai, izpildvarai - Latvijas Satversme ir paredzējusi savu iespēju palīdzēt Latvijai, un valsts interesēs ir būtiska šo institūciju atbildīga, tālredzīga un saskaņota rīcība.

Šis gads ir bijis konkrētu svarīgu lēmumu gads. Mums ir bijušas auglīgas sarunas gan par to, kas valstī noticis, gan par to, kas nav noticis. No savas puses esmu centusies savus viedokļus pēc iespējas argumentēti izskaidrot, norādot arī uz faktiem un apstākļiem, uz ko tie pamatoti. Atvērta un nepārtraukta komunikācija ir būtiska veiksmes atslēga, gan sastrādājoties politiķiem, gan politiķu dialogā ar sabiedrību kopumā. Komunikācijas nepieciešamība - tā ir viena no šī gada lielākajām mācībām un secinājumiem.

Šis gads ir 1905.gada revolūcijas simtgades gads, kas ar jaunu elpu ir uzjundījis revolūcijas romantikas un arī traģēdijas sajūtas. Tā ir arī bijusi 15.gadadiena mūsu 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijai.

Salīdzinot tautas iespējas un izredzes šajos dažādajos datumos, kļūst vieglāk novērtēt to, cik milzīgi daudz tieši pēdējos piecpadsmit gados ir paveikts un sasniegts.

Šajās dienās ir pagājuši 65 gadi kopš Latvijas pirmās okupācijas. Ir pagājuši grandiozie Otrā pasaules kara noslēguma 60 gadu atceres pasākumi, kas daudzās zemēs ir izraisījuši plašas un brīžam asas debates par vēstures notikumu interpretāciju. Gadu desmitiem Eiropa vairījās Otrā pasaules kara vēsturē raudzīties atklāti no dažādiem skatupunktiem. Tagad caur plašām diskusijām un nebeidzamām intervijām ir panākts tas, ka cilvēki daudzās zemēs ir spējuši ieklausīties arī to valstu balsīs, kas gadu desmitus pavadīja aiz “dzelzs aizkara” un netika sadzirdētas. Esam panākuši novārtā atstātu pagātnes notikumu objektīvāku izvērtēšanu, esam Eiropu rosinājuši domāt par vēstures mācības jautājumiem daudz dziļāk, plašāk un līdzsvarotāk. Esam saņēmuši izpratnes apliecinājumus par mūsu pagātnē pārdzīvoto okupācijas laiku un sirsnīgu atbalstu mūsu tālākiem demokrātijas un uzplaukuma centieniem.

Vēlos publiski pateikties Latvijas Saeimai par skaidro atbalstu manam lēmumam piedalīties 9.maija atceres pasākumos Maskavā, tā nepārprotami liecinot par Latvijas ārpolitikas vienotību.

No ļoti daudzām valstīm par to pašu saņemtās atbalsta vēstules arī apstiprina, cik svarīgi viņu acīs ir pārvarēt pagātni, lai kļūtu iespējams lūkoties nākotnē. Pagātne mums jāizzina, lai no tās mēs spētu mācīties un visi kopā gādātu par to, lai mūsu kontinentam nekad vairs nebūtu jāpārdzīvo pagājušajā gadsimtā pārciestās šausmas un netaisnības.

Gribu atzīmēt Vēsturnieku komisijas darbu pētījumu veikšanā un starptautiskās diskusijas radīšanā. Šodienas uzdevums ir dialogā ar citām Eiropas valstīm raudzīties, kā Eiropas vēsture skolas grāmatās un materiālos parādās - vai vispār un kā tur atklājas Baltijas vēstures šķautne?

Pagātnes pieredze ir mūsu pienesums Eiropas nākotnei mūsu visu kopējā cīņā pret totalitārismu, antihumānismu un ekstrēmismu visās iespējamās formās. Mēs, kas paši esam tik daudz cietuši, nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret citu ciešanām, nedz arī paši tās radīt. Mums jābūt skaidrās pozīcijās, nostājoties pret jebkādām rasisma, ksenofobijas vai aizspriedumu izpausmēm, vienalga, pret ko tās vērstas. Mums jāsaprot, ka aizspriedumains nicinājums pret citiem nav nekas cits kā patoloģisks sevis pašnaida un pašnicināšanas simptoms. Taču šāds naids ir cilvēcei augstākā mērā kaitīgs un bīstams, un mums jāpieliek visas pūles, lai tas nepārņemtu plašāku sabiedrību.

Pagājušais gads ir Latvijai bijis pats pirmais kā pilntiesīgai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij. Latvija pilnā mērā ir izjutusi, ko nozīmē dzīvot ar Eiropas darba kārtību, vērienu un prasībām, bet arī ar tās problēmām.

Pēdējās nedēļās un mēnešos esam piedzīvojuši nopietnus sarežģījumus paplašinātās 25 valstu Eiropas Savienības tālākā integrācijas ceļā. Konstitucionālā līguma ratifikācija, kas Latvijā un deviņās citās zemēs ir noritējusi veiksmīgi, Francijā un Nīderlandē ir tikusi noraidīta.

Nupat Luksemburgas prezidentūras vadītās galotņu tikšanās laikā vienošanās par 2007. - 2013.gada finanšu ietvaru netika panākta. Kaut situācija Eiropā šobrīd tiek dēvēta ne tikvien par krīzi, bet pat par dziļu krīzi, es palieku optimistiska par Eiropas Savienības spējām rast tai risinājumu. Šī varētu būt kārtējā reize, kad Eiropa tikai atkāpjas, lai gatavotos jaunam attīstības lēcienam.

Eiropas ideja ir un būs dzīva, strīdos tā norūdās, un beigu beigās mēs atradīsim visiem iespējami labāko risinājumu.

Protams, ne visiem pasaulē interesē politiski, ekonomiski un garīgi stipra Eiropa, jo tā jau šobrīd ir spēcīgs konkurents. Taču Eiropa noteikti nebūs konkurētspējīga, ja paši eiropieši baidīsies no konkurences un nespēs pat sekot pašu izvirzītajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem. Pašiem eiropiešiem ir jābūt pārliecinātiem par savu vēlmi un gatavību stāties pretī visiem pasaules globalizācijas vējiem, nevis atsevišķām valstīm mēģināt paslēpties savā siltā un mānīgi drošā aizkrāsnē.

Tajā pašā laikā pāragra ir it kā nejauši publiskā debatē ieslīdējusī tēze, ka Eiropa tūlīt, tūlīt jau sašķelsies vai ka visi savā starpā saķīvēsies un izstāsies no eiro monetārās savienības. Tā, man šķiet, stipri vien ir tiešām pāragra.

Nav šaubu, ka Francijas un Nīderlandes skaidri teiktais “nē” Eiropas Savienības turpinātajai integrācijai ir bijis mums visiem smags trieciens. Par spīti tam, esmu pārliecināta, ka Francijas un Nīderlandes referendumos iedzīvotāji nebalsoja pret Eiropu, pret Eiropu kā brīvības un demokrātijas ideālu iemiesojumu. Viņi nebalsoja pret iecietību, līdztiesību, pret tiesu un likumu varu. Viņi nebalsoja pret tiesībām brīvi izteikties. Un, lai ko par to teiktu šo zemju komunisti, viņi pat nebalsoja pret tirgus ekonomiku. Tiesa, liberalizācijas jēdziens daudziem tik tiešām vieš difūzas un neskaidras bažas un bailes par savu sociālo tiesību un priekšrocību saglabāšanu arī nākotnē. Iespējams, ka daudzi balsoja par vēlmi, lai viņiem skaidrāk tiktu rādīts Eiropas nākotnes ceļš un viņu ikdienas iespējas, lai Eiropas tā dēvētā birokrātija saskarsmē ar viņiem “noņemtu kaklasaiti” un lai skaidrāk iztulkotu profesionālo valodu ikdienas cilvēka vajadzībām.

Šī ir vēsturiska iespēja Eiropas lēcienam uz priekšu. Tomēr tas būs iespējams tikai gadījumā, ja Eiropas Savienība kopumā, ja nacionālās valstis katra atsevišķi dažādos līmeņos aprakstīs un izskaidros Eiropu pietiekami skaidri, uztverami un tēlaini saviem iedzīvotājiem, ja valstis veiks visas tās nepieciešanās reformas, par kurām pašas Eiropā agrāk taču ir jau vienojušās.

Es saskatu, ka Eiropas nākotnes ideja, Eiropas tēls iedzīvotāju apziņā nav tikai un vienīgi atbildīgu politiķu lieta, tā ir arī visas tautas, zinātnieku, inteliģences, radošo jomu pārstāvju, nevalstisko organizāciju lieta.

Jaunajām valstīm Eiropas Savienībā, un tajā skaitā Latvijai, tagad ir jābūt psiholoģiski gatavām, ka tagad tās var pieņemt svarīgus lēmumus un domāt plašākā Eiropas un pasaules kontekstā. Te nu ir mūsu izdevība nākt ar idejām un iniciatīvām, kas var palīdzēt visas Eiropas idejai. Te nu ir mūsu izdevība pierādīt gan savu radošo izdomu, gan savu sīkstumu un darbaspējas. Te nu ir izdevība parādīt, ko tad mēs īsti varam un spējam.

Runājot par Latvijas šībrīža situāciju, ir pilnīgi skaidrs, ka diskusija politikā ir ne tikai pieņemama, bet obligāta visos līmeņos - un jo vairāk tādos, kas skar pašus svarīgākos jautājumus.

Labā ārpolitikā darbojas zināmi principi un tradīcijas, un viens no tiem ir valsts ārpolitikas kontinuitāte un konsekventā nostāja skaidri izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tikai nelokāmi stingras un konsekventas ārpolitikas virzības dēļ esam līdz šim spējuši noturēt kursu cauri neskaitāmām valdības maiņām, esam spējuši iegūt un iekarot tik daudzus uzticamus un labvēlīgi pret mums noskaņotus sabiedrotos.

Tik mazai valstij kā Latvijai, situētai tādā vietā zem saules, kādā mēs atrodamies, drošība ir iespējama tikai kopā ar stipriem un uzticamiem sabiedrotajiem. Latvija nekad vairs nedrīkst sevi novest tādā bezizejas situācijā, kādā bija Kārļa Ulmaņa valdība, kad tā saņēma Padomju Savienības ultimātu 1940.gada 16.jūnijā. Latvija nekad vairs nedrīkst novest sevi tādā diplomātiskā izolētībā un informācijas vakuumā, ka tās valdība nespēj novērtēt, kas tajā brīdī īsti pasaulē notiek.

Taču, ja gribam panākt konsekventu un principiālu atbalstu no saviem sabiedrotajiem, mums ir jāsaprot, ka arī no mums tiks sagaidīta tā pati konsekvence un tāda pati principialitāte.

Ja gribam, lai citi mums paliek uzticīgi, mēs nedrīkstam dot solījumus tad, kad tas šķiet izdevīgi, lai pēc tam tos vienkārši lauztu, - vai nu tas būtu brutāla oportūnisma, vulgāra populisma vai iekšpolitiskās sacensības dēļ.

Mēs nedrīkstam saviem sabiedrotajiem melot. Mēs nevaram atļauties nekādas nepārdomātas improvizācijas. Māka un spēja sadarboties ar mūsu valsts sabiedrotajiem ir galvenais mūsu valsts drošības garants.

Pie nopietniem pagājušajā gadā nepaveiktiem darbiem es uzskatu neveiksmi panākt Latvijas robežlīguma ar Krieviju parakstīšanu. Viss taču bija panākts, lai tas notiktu 10.maijā, kad Igaunijai par to vēl nekāda datuma nebija. Šodien Igaunijai līgums ir ne tikvien parakstīts, bet arī jau ratificēts, un par to igauņi pamatoti ir saņēmuši atzinību no mūsu kopējiem partneriem. Latvija pa to laiku ir nonākusi strupceļā. Es tamdēļ aicinu Saeimu nopietni pārdomāt un izvērtēt šo situāciju, un darīt visu, lai palīdzētu koalīcijas valdībai veikt nepieciešamos soļus, lai no šī strupceļa Latvija izkļūtu.

Latvijas gaisā jau šobrīd jūt virmojamies priekšvēlēšanu laiku. Manuprāt, tas ir par agru, tā novēršot spēkus un uzmanību no šobrīd daudz aktuālākiem jautājumiem, kāda, piemēram, ir nepieņemami augstā inflācija, ko ciešam kopš pagājušā gada. Kāpēc inflācija Latvijā ir augstākā Eiropā? Kā izskaidrot to, ka kaimiņzemēs tā var būt trīs vai četras reizes zemāka? Šeit nekādā veidā nevaram visu vainu uzvelt Eiropas Savienībai, jo kāpēc tad Lietuvā un Igaunijā inflācija var būt tik daudz zemāka? Tie ir nopietni jautājumi, kas smagi skar katru iedzīvotāju viņa ikdienas dzīvē.

Ja politiķi negribēs tiem pievērsties vai nemācēs tos atrisināt, tad viņi var sagaidīt skarbu spriedumu par sevi tieši šajās nākamajās vēlēšanās. Esam šeit, Latvijā, kopā pārlaiduši jau tik daudz vēlēšanu kampaņu, ka nu jau palēnām sākam šķirot un vērtēt, kuri solījumi tiek pieņemti un darbi izdarīti tikai ātras popularitātes dēļ, bet no kuriem ir reāls labums cilvēkiem un Latvijai kopumā.

Politika, kā zināms, ir ne tikai pārliecības un talanta jautājums. Tas ir arī atbildības un profesionalitātes jautājums. Viens no šī gada stratēģiskās analīzes veiktajiem pētījumiem, tā sauktais Demokrātijas audits, mums liecina, ka Latvijā vēl ir ļoti lielas rezerves politiķu profesionalizēšanā. Tai pašā laikā, par laimi, ir redzams, ka tauta ir gatava deleģēt noteiktas pārvaldes funkcijas, ja politiķis manāmi ir profesionāls, kā jau tas demokrātiskās iekārtās ir parasts. Tauta vēro, vai politiķi uzņemas spriest un runāt par būtiskiem ilglaicīgas attīstības jautājumiem vai arī tikai lauž šķēpus mākslīgi radītās drāmās un konfrontācijās par triviāliem jautājumiem, lai iegūtu īslaicīgu popularitāti.

Daudz sliktāka un bīstamāka ir tendence sev iegūt brīvu reklāmu, paužot demokrātiskām vērtībām pretējas pozīcijas, nākt ar izlēcieniem. Tad ilglaicīgas attīstības jautājumu risināšanas vietā nonākam pie tukšu saukļu skandināšanas un pat vulgāras savstarpējās apsaukāšanās.

Diemžēl politiķim ir iespējams pārāk viegli ar tīšiem skandāliem sevi iemanevrēt visu mediju dienišķo ziņu pirmajās prioritātēs. Mediji nenogurdami taisa viņam bezmaksas reklāmu. Bez nekādas partiju finansēšanas pats nevaronis var kļūt par varoni savu piekritēju acīs, bet valstij un sabiedrībai tiek nodarīts kaitējums - kaitējums, kam var būt ļoti nopietnas, tālejošas un ļoti grūti likvidējamas sekas. Cik dārgi var jebkurai valstij maksāt iecietība pret ekstrēmismu, arī ultrapatriotismu, to rāda gan Slovākijas politiskā izolācija Mečiara popularitātes laikā, gan diplomātiskā izolācija, kurā nonāca Austrija pirms vairākiem gadiem haiderisma dēļ. Politiķu un sabiedrības pārstāvju uzdevums ir brīdināt sabiedrību no neiecietības sludinātājiem, no destruktīviem, pat rasistiskiem sabiedrības modeļiem. Teatrāls un agresīvs patriotisms bieži vien slēpj vilkus avju drānās, kam īstā tēvijas mīlestība nebūt nav patiesais rīcības dzinējspēks. Patiesais patriotisms ir visu iedzīvotāju sadarbības veicināšana kopējam valsts nākotnes labumam.

Šeit vēlos atzīmēt, ka Saeima, ratificējot Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, ir rīkojusies atbildīgi un tālredzīgi, vēlreiz manifestējot Latvijas vērtības - cieņu pret citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo mūsu zemē, ar likuma valodu apliecinot visiem zināmus dzīves faktus. Latvijā ir iespējas tautām, kas šeit dzīvo, savu kultūras mantojumu kopt un saglabāt, līdztekus izveidojot lojālu piederību šai valstij un aktīvi iesaistoties Latvijas ikdienā.

Dažkārt ļaudis mēdz apgalvot, ka viņu ikdienu nosaka citas rūpes ārpus politikas - tie būtu darba un iztikas jautājumi, izglītība, veselība, demogrāfija un citi būtiski jautājumi. Skarbā realitāte joprojām ir tāda, ka Latvija ir nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā ar visām no tā izrietošajām sekām. Latvijas iedzīvotājiem tamdēļ ir jājūt, kā politiķi uz to plāno reaģēt, jo beigu beigās jebkurš praktiskās dzīves aspekts šādā vai citādā veidā tiek iespaidots no lēmumiem, kas pēc būtības ir politiski. Politika - tā principā ir gatavība pieņemt lēmumus, izšķirties par vienu vai citu izvēli un tad atbildēt tautas priekšā par šo izdarīto izvēli. Tauta sagaida, ka politiķi spēs domāt ne tikai par šodienu vai par savas partijas izredzēm nākamajās vēlēšanās, bet par valsts labumu kopumā un par tās attīstības izredzēm ne tikai nākamajos dažos mēnešos, bet nākamajos 10 vai pat 20 gados.

Šogad ar jaunu intensitāti ir izskanējis jautājums par nacionālajām interesēm un nacionālo attīstību. Šobrīd ir svarīgi fokusēties uz šīm prioritātēm, līdzīgi kā tas jādara visai Eiropai par tās kopīgajām prioritātēm.

Valsts prezidenta institūcija ir devusi savu ieguldījumu diskusijās, piedāvājot savu redzējumu. Tas bija demokrātijas audits, vēstures izvērtējums, cilvēka dzīves kvalitāte, kurai uzmanību pievērš šā gada Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumi. Atzinīgi vērtējams tas, ka šie plašie jautājumi izvērsušies diskusijas formā visā sabiedrībā.

Starp galvenajiem secinājumiem ir tas, ka Latvija nedrīkst palikt par teritoriju, kur nenotiek ražošana un kur pietrūkst jauna pievienotās vērtības produkta. Tamdēļ svarīgi, ko darām mēs paši, - cik tālredzīgi virzām ekonomisko procesu paplašināšanu, cik enerģiski veicinām individuālo uzņēmējdarbību, cik efektīvi pārliecinām ārvalstu investorus, ka Latvija patiešām ir spējusi izveidot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi.

Tautas labklājības celšanai nav citu ilgtermiņa risinājumu kā izglītota un augsti kvalificēta darbaspēka īpatsvara palielināšana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana visos līmeņos - no pirmsskolas līdz doktorantūrai. Vispārējā izglītība, atvērtība idejām ne tikai humanitārajā, bet arī tehniskajā domāšanā ir viena no mūsu interesēm. Latvijā nepieciešamas ne tikai izglītības kā nozares rūpes, bet izglītības kā filozofijas klātiene mūsu ikdienā. Tas nozīmē, ka izglītība nav vienas ministrijas vai viena resora jautājums. Šāda veida jautājumiem - Latvijas ilgtspējīgas attīstības jautājumiem - vajadzētu kļūt par nākamo vēlēšanu jautājumiem.

Cilvēka dzīves kvalitāti nosaka arī tas, cik efektīvi ir iespējams valstij aizstāvēt savas tiesības. Un tāpēc es vēlreiz vēršos pie jums, godātie Saeimas deputāti un deputātes, uzrunājot tiesībsarga institūcijas izveidošanas nepieciešamību.

Sargāt iedzīvotāju tiesības ir viens no fundamentālajiem demokrātiskas valsts pamatiem. Šobrīd Saeimā tiek izskatīts Tiesībsarga biroja likums, ko tieši pirms apaļa gada iesniedzu parlamentā. Tiesībsargs būtu viens no tiem tiltiem, ar ko valsts nāktu pretim katram iedzīvotājam, katram nodokļu maksātājam, lai indivīds attiecībās ar valsti būtu vienlīdzīgās sadarbības pozīcijās.

Visās demokrātiskās valstīs tiesībsarga institūts pārdzīvoja ievērojamu uzplaukumu tieši tāpēc, ka tiesu vara nespēja efektīvi apmierināt visas iedzīvotāju prasības pēc taisnīga un ātra risinājuma. Tiesībsargs ne tikvien atslogos tiesu sistēmu, bet arī atrisinās konfliktus starp valsts pārvaldi un iedzīvotāju ātrāk un ar mazākiem izdevumiem visām iesaistītajām pusēm.

Padomāsim, cik Latvijai jau ir izmaksājuši kļūdaini ierēdņu lēmumi, kas izskatīti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, nerunājot nemaz par to, cik daudziem cilvēkiem ierobežoto iztikas līdzekļu dēļ vispār nav pieejams šāds taisnības panākšanas ceļš.

Nesenajās konsultācijās partijas prezidentei apliecināja savu labo gribu tiesībsarga jautājumā. Es patiesi domāju, ka šī jautājuma izskatīšana un pieņemšana pēc būtības būs praktisks apliecinājums parlamenta vēlmei mazināt plaisu starp varu un tautu un stiprināt demokrātiju mūsu valstī.

Latvija savā neatkarības atgūšanas un demokrātijas ceļā ir saņēmusi daudz atbalsta no draugiem un pasaulē visiem partneriem. Šodien Latvijas uzdevums ir pasniegt atbalstu, palīdzību un padomu tām valstīm, kuras ir šāda ceļa sākumā un kuru iedzīvotāji vēl nebauda gluži tādas pašas brīvības un iespējas, kādas mēs jau baudām Latvijā. Gruzija, Ukraina, Moldova un citas valstis ir šajā Eiropas kaimiņu pulkā. Tajā pašā laikā jāsaka, ka Baltkrievija diemžēl joprojām ir Eiropas vienīgā autoritārā, totalitārā valsts, un es ceru, ka arī baltkrievu cilvēki kādu dienu varēs brīvi izteikties un brīvi lemt par savu nākotni.

Atgriežoties pašu mājās, noslēgumā es gribētu teikt, cik ļoti esmu gandarīta, ka plašumā vēršas nevalstisko organizāciju aktivitātes, kopienu fondu un privāto stipendiju darbība un citas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes formas.

Vēlos pateikties visiem ļaudīm, visām valstiskajām un nevalstiskajām iniciatīvām, kas šo cilvēcisko, patriotisko saiti ir stiprinājuši.

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi! Pateicoties par mūsu sadarbību, novēlu jums visiem priecīgus Jāņus, jauku vasaras atpūtu. Būsim visi enerģiski, patriotiski un dzīvespriecīgi!

Uz redzēšanos rudenī!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, cienījamā Latvijas Valsts prezidente, par jūsu uzrunu Saeimai. Un arī mēs Saeimas vārdā novēlam jums tikpat priecīgus un labus Jāņus, labu vasaru un arī acīmredzot tomēr ražīgu darbu.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ūdres, Kāposta, Emša, Šķestera un Bērziņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 22.jūnija sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

“Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es neapšaubu likumprojekta iesniedzēju kompetenci citās jomās, bet man izskatās, ka likumprojekta iesniedzēji tomēr nav īsti iepazinušies ar šo priekšlikumu, ar to, ko šis priekšlikums nozīmē. Es aicinu to noraidīt. Īsumā paskaidrošu, kāpēc.

Par Vispārējās izglītības likumu tika Saeimā diskutēts ļoti ilgi iepriekšējās Saeimas laikā. Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un arī visi tie deputāti, kas vairāk vai mazāk saistīti ar izglītības sistēmu, tikās ar ļoti daudzu skolu skolotājiem un vecāko klašu skolēniem, lai likumā varētu iekļaut tās normas, kas atbilstu situācijas uzlabošanai izglītības sistēmā. Un, lai jūs labāk saprastu - vismaz tie, kas drusciņ klausās un vēl nav sākuši Jāņus svinēt -, es gribētu paskaidrot ar vienu piemēru, lai jūs labāk saprastu, kāpēc mums nevajadzētu atbalstīt šo likumprojektu.

Kad es kopā ar saviem kolēģiem viesojos Jelgavas 2.vidusskolā, apspriežot skolas beigšanas kārtību, mums skolotāji izstāstīja vienu gadījumu, kas bija skolā pirms apmēram diviem gadiem. Kāda meitene, kurai nu galīgi nepadevās matemātika un fizika un kurai bija nepietiekams vērtējums šajos mācību priekšmetos, beidza vidusskolu, saņēma pēc tā brīža noteikumiem atestātu un ar ļoti labām sekmēm iestājās Mākslas akadēmijā, un tajā brīdī bija viena no izcilākajām Mākslas akadēmijas studentēm.

Tāpēc arī mēs tad, kad apspriedām Vispārējās izglītības likumu Saeimā, izšķīrāmies, ka vidusskolu ir iespējams beigt ar divām nepietiekamām atzīmēm un pamatskolu - ar trijām nepietiekamām atzīmēm, jo ir tādi bērni, kam nu galīgi nepadodas matemātika un fizika, un savukārt ir tādi, kam varbūt ļoti nepadodas valodas. Un tāpēc mēs, lai gan sistēmu padarījām stingrāku - skolu kopš tā laika vairs nevar beigt ar bezgalīgi daudzām nosacīti nesekmīgām vai nepietiekamām atzīmēm -, tomēr atradām iespēju, ka attiecībā uz šiem bērniem, kuriem nepadodas (nu, varbūt ļoti nepadodas!) atsevišķi mācību priekšmeti, nu, piemēram, sports vai mūzika, - ka attiecībā uz viņiem tomēr var pieļaut iespēju, ka šīs dažas nepietiekamās atzīmes (pareizāk sakot, divas nepietiekamas atzīmes, vidusskolu beidzot, un trīs nepietiekamas atzīmes, beidzot pamatskolu) tomēr var būt atestātā un ka viņi atestātu var saņemt, un ka šiem bērniem ir tiesības mācīties augstākā izglītības pakāpē, kur varbūt šie mācību priekšmeti nebūs pārāk svarīgi.

Tāpēc, kolēģi, es tomēr aicinu noraidīt šo ārkārtīgi radikālo iesniegto priekšlikumu, jo tas galīgi nesakņojas praktiskajā dzīvē un faktiski nav saistīts ar mūsu bērnu interesēm un iespējām iegūt izglītību tajā nozarē, kurā viņiem ir izcilas spējas.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. “Par” grozījumu izdarīšanu darba kārtībā un likumprojekta iekļaušanu pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pretēji manam kolēģim Ābiķa kungam es uzskatu, ka mūsu piedāvātais likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tikai palīdzēs bērniem, jo šie grozījumi paredz izslēgt iespēju bērniem ar nesekmīgām atzīmēm - divām, trijām vai vēl vairākām, faktiski divām vai trijām - pabeigt skolu. Es domāju, ka mēs visi esam beiguši skolu un zinām, ka gan tajā laikā, gan arī pēc tam bērni ar nesekmīgām atzīmēm skolu nevarēja beigt.

Šie grozījumi ir nepieciešams arī tāpēc, ka bērni nevar, piemēram, tehnikumos un profesionālās izglītības iestādes beigt ar nesekmīgām atzīmēm. Tāpēc, vienādojot visām mācību iestādēm kritērijus, ierosinām noteikt to, ka cīniņš par sekmību sākas jau no 1.klases, nevis pēc tam, kad bērni ir pabeiguši pamatskolu vai vidusskolu.

Tātad es tomēr aicinu visus ieklausīties mūsu priekšlikumā. Mēs runājam par mūsu bērnu nākotni, mēs runājam par tādas sabiedrības veidošanu, kura balstīta uz zināšanām, un tieši tāpēc mēs šo likumprojektu šodien piedāvājam Saeimai. Un tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt darba kārtības izmaiņu un visas debates tālāk turpināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā!

Paldies.

Sēdi vada 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 16, atturas - 34. Darba kārtība nav izmainīta.

Cienījamie kolēģi, turpināsim izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu” un ierosina to nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot likumprojektu arī Pretkorupcijas komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojektu nododam arī Pretkorupcijas komisijai - precīzāk sakot, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz šo likumprojektu nodot arī mums kā otrai, līdzatbildīgajai, komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Porieša un deputāta Straumes lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.jūnijā. Šī informācija mums būtu jāapskata darba kārtības sadaļā “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - atvaļinājuma piešķiršana deputātam Jānim Straumem.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Porietim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 22.jūnijā deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Deputātei bezalgas atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

 

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.4306-B.

Tagad ir galīgais lasījums likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 4.- Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 10. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” trešajā lasījumā.

1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījumi Valsts kontroles likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 9, neviens deputāts neatturas. Likums “Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmajā likumprojektā trešajam lasījumam saņemti septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1158. - likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Kopumā ir saņemti desmit priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 2. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4. - deputāta Kalniņa...

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 6. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot par 7. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 9. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Likumā par ostām trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 2. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 4. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 5. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 6. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

7. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Iekļauts 8.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 6., 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 10. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 10. un 11.priekšlikumu.

M.Lasmanis. 12. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 13. - deputāta Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 14. priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. Un 15. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi, kas bija iesniegti trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Šodien mums darba kārtībā ir četri likumi no tā sauktās privatizācijas pabeigšanas paketes.

Tātad sāksim ar iepriekš minēto likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Uz trešo lasījumu sagatavoti kopumā 47 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 3. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 10. - Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Atvainojiet! Atklājam debates.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es vēlētos izskaidrot mana priekšlikuma būtību. Ja jūs ieskatītos 4.panta ceturtās daļas tekstā, tad redzētu, ka tur ir rakstīts, ka atsevišķos gadījumos valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas, tāpēc mana priekšlikuma būtība ir... Mēs visi zinām, ka padomju laikā īpašniekiem atņemtās dzīvojamās mājas bieži vien tika izmantotas par dažādām administratīvajām ēkām. Tur varēja būt iekārtoti veikali kādi, teiksim, mežniecības kantoris, aptieka, vietām pat bērnudārzs - atkarībā no šīs ēkas lieluma. Un situācijā, kad ēka netika atdota atpakaļ īpašniekam vai īpašnieks nepieteicās, jo vienkārši nebija vairs starp dzīvajiem, pēc tam, kad šie kantori likvidējās vai pārcēlās uz citām vietām, radās iespēja šīs ēkas iznomāt cilvēkiem, kuri tās gribēja iegūt tikai ar vienu mērķi - izmantot kā dzīvojamās mājas, atjaunot dzīvojamās mājas statusu un, ja nepieciešams, veikt arī vajadzīgās pārbūves. Un viņi tur reāli dzīvo arī šajā rekonstrukcijas procesā.

Un tagad, ja mēs šiem nomniekiem, jo viņiem, atšķirībā no dzīvojamās mājas iedzīvotājiem, nav šā īres līguma, bet ir nomas līgums... ja šie nomnieki, kuri tagad nomā ar mērķi izmantot ēku kā dzīvojamo māju, jau ir ieguldījuši līdzekļus šīs mājas atjaunošanai un dzīvojamās ēkas statusa atgūšanai... ja mēs viņiem liedzam iespēju pieteikties un ierosināt šādas mājas izpirkšanu, jo šeit nav runa par privatizāciju par sertifikātiem, tad tādā gadījumā šis likums paredz izpirkšanu. Tad mēs viņus nostādām daudz sliktākā situācijā nekā zemes īpašnieku, nekā zemes kopīpašnieku, nekā, teiksim, īrnieku, kas ir apmeties dzīvojamā mājā. Un es neredzu pamatu šādai diskriminācijai, jo nav pārāk daudz šo gadījumu. Mēs jau pirms kāda laika esam šeit diskutējuši par īrnieka problēmām privātīpašnieku mājās, tad, lūk, šis solis, kad cilvēks ir gatavs ielikt savus līdzekļus, lai pārveidotu, atjaunotu šo dzīvojamās mājas statusu, arī ir zināms risinājums konkrētiem cilvēkiem, konkrētai ģimenei savas dzīvesvietas iegūšanai un iekārtošanai.

Un tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc būtu jānoraida šis priekšlikums, kas arī sekos citos manos priekšlikumos.

Es piedāvāju, godājamie kolēģi, tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un pieļaut, ka tas statuss ēkai, kas tika iedibināts padomju laikā, nav prioritārs, salīdzinot ar konkrēto vajadzību, ar konkrētajā nomas līgumā ierakstīto šīs ēkas izmantošanas mērķi, jo arī tālākajos priekšlikumos jūs redzēsiet, ka runa ir tikai par tiem nomas līgumiem, saskaņā ar kuriem agrākā dzīvojamā māja ir iznomāta ar mērķi izmantot to par dzīvojamo māju vai piemērot to dzīvojamās mājas vajadzībām, vai atjaunot šīs dzīvojamās mājas statusu.

Tāpēc es ļoti lūgtu gan kreiso spārnu, gan arī labo spārnu ņemt vērā šos apstākļus un tomēr atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis. Kolēģiem gan darba grupā, gan komisijā par šo priekšlikumu bija garas diskusijas, un šo diskusiju rezultāts šeit ir redzams - komisija to nav atbalstījusi. Nav atbalstījusi tikai tāpēc, ka tad, ja cilvēks ir saņēmis šo platību uz nomas līguma pamata, respektīvi, ja tā ir bijusi māja, kas ir domāta komercvajadzībām, vienalga, vai tas ir veikals vai ražošanas telpas, vai tamlīdzīgi, bet vēlas tur dzīvot, tad pareizais ceļš būtu pārslēgt šo nomas līgumu ar mājas īpašnieku, neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldība vai valsts, kā īres līgumu attiecībā uz dzīvojamo telpu platību, mainot šīs mājas statusu, un tālāk kārtot dzīvojamo telpu privatizācijas jautājumu. Šeit dažu atsevišķu gadījumu dēļ nav nekādas nepieciešamības jaukt kopā abus procesus.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 44, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 12. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 14. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 18. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 20. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 21. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 23. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 24. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā es sapratu no jūsu balsojuma, tad jūs dodat priekšroku nepadarītam labam darbam, kas neko nemaksā, bet vadāties pēc tiem priekšstatiem, kādi ir valdījuši mūsu sabiedrībā agrāk vai kādus jums izskaidro komisija, pēc būtības sakot pavisam ko citu - nevis to, ko es mēģināju šajos priekšlikumos ielikt.

Šā mana 24.priekšlikuma būtība, kā redzat, ir drusku citādāka. Nupat mēs pozitīvi izlēmām jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu mūsu cienījamajam Andrejam Eglītim. Man negribētos domāt, ka šis ir vienīgais gadījums un ka šī ir vienīgā persona, kura ir pelnījusi tikt aicināta atpakaļ uz Latviju. Šis nav vienīgais Latvijas patriots, kuram ir nopelni Latvijas valsts labā. Savā priekšlikumā, 24.priekšlikumā, es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz pirmskara Latvijas praksi, ka ievērojamām personām par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā tika Latvijā piešķirti nekustamie īpašumi. Lai mums būtu skaidrs, kā rīkoties katrā atsevišķā gadījumā, kad mēs atkal aicināsim kādu godājamu rakstnieku vai citu sabiedrībā un tautā pazīstamu un mīlētu cilvēku no ārzemēm un kad konstatēsim, ka kādam sabiedrībā mīlētam un pazīstamam cilvēkam, kam šeit, Latvijā, ir lieli nopelni, nav kur dzīvot, ka viņam ir jādzīvo absolūti nepiemērotos un neciešamos apstākļos. Tātad, ja jau likums paredz, ka valsts un pašvaldību kustamo mantu “var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos”, tad es savā priekšlikumā tikai ierosinu konkretizēt šos gadījumus: “Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu var dāvināt fiziskām personām par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, tās neatkarības aizstāvēšanā un atjaunošanā, vai kā kompensāciju par okupācijas varu nodarītajiem zaudējumiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.” Jo šeit ir jāpiemin arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuri ir pavadījuši cietumos un ieslodzījumā daudzus gadus un ir atgriezušies tagad mājās, Latvijā. Nu viņiem nekā šeit nav - nav nedz piederīgo, nedz vecās mājvietas, viss ir nopostīts. It īpaši jāņem vērā, ka mēs jau iepriekšējos likumos esam atzinuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieku nopelnus. Valsts nezaudētu neko, ja katram šādam konkrētam cilvēkam Ministru kabineta noteiktā kārtībā un šajā likumā noteiktā kārtībā varētu tomēr piešķirt mājvietu, pajumti, dzīvesvietu. (Tas nenozīmē, ka piešķirtu kādu muižu, kā tas bija pirmskara Latvijā vai vēl agrāk.) Taču lai šādu atbalstu varētu saņemt katrs, kurš ir Latvijas labā darījis tik daudz, ka valdība uzskata to par apbalvošanas un atbalstīšanas cienīgu, arī valdībai būtu jādod tiesības šo īpašumu piešķirt, ja jau mēs pirms nedēļas valdībai atļāvām izlemt daudzus nopietnus privatizācijas jautājumus.

Piešķirot šiem cilvēkiem dzīvokli vai kādu citu mājvietu, mēs tikai iegūtu, mēs vismaz izrādītu konkrētu cieņu konkrētiem cilvēkiem, kuri to ir pelnījuši, jo Latvijas labā ir darījuši ļoti daudz.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi, izlasīsim un novērtēsim spēkā esošo redakciju! Redzam, ka šeit teikts, ka valsts un pašvaldības kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos. Tātad nekustamo mantu, kā mēs paši labi zinām, arī pēc šodienas sēdes, mēs varam piešķirt ar Saeimas lēmumu. Savukārt kustamo mantu - Ministru kabineta noteikumos paredzētajā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

Ja mēs atbalstītu Simsona kunga priekšlikumu, tad mēs varētu piešķirt gan kustamo, gan nekustamo, bet tikai vienam salīdzinoši šauram segmentam, respektīvi, piešķirt īpašumu par neatkarības aizstāvēšanu, atjaunošanu vai kompensāciju par okupācijas nodarītajiem zaudējumiem, un tā tālāk, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka par sasniegumiem kultūrā, sportā vai jebkurā citā jomā mēs vairs to tā nevarētu darīt. Īstenībā, lai arī tā doma varbūt Simsona kungam ir bijusi atbalstāma, tā redakcija nav korekta un salīdzinājumā ar spēkā esošo redakciju tā diezgan ievērojami sašaurina rīcības brīvību.

Tāpēc komisija aicina tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Simsona kungs! Debates ir slēgtas, tāpēc es jums nevaru dot vārdu. Ja jūs gribēsiet, varēsiet pieteikties debatēt par nākamajiem labojumiem.

Kolēģi, lūdzu, balsosim par 24. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 25. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 26. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 27. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 28. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 29. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs. (Starpsauciens: “Balsot!”) Kļūdaini? Tātad debates neatklājam.

Lūdzu deputātus balsot par 29. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 34, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 30. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 31. un 32.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 31. un 32.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 33. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 36. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 38. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 39. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 40. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 41. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 42. - bijušā finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 43.priekšlikums. Jau ir daļēji atbalstīts, nobalsojot par 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 45. - bijušā deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 46. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Jau ir daļēji atbalstīts, nobalsojot par 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Līdz ar to ir izskatīti visi likumprojekta trešajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 7, atturas - 8. Likums “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Kopumā ir iesniegti 120 priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kā arī 2. - deputāta Pietkeviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīti un iekļauti 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1., 2. un 3.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 4. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 13. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 15. - Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 18. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 18.un 19.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 20. - Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 21. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 22. un 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 24. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 26. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 27. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 28. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 29. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 31. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 32. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 33. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 34. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 36. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 38. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 41. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 42. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 43. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 44. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 45. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un daļēji iekļauts 46. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 47. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 48. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 49. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 50. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 51. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 52. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 53.priekšlikums iekļauts 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 55. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 56. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 57.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 58. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 59. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 62. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Savukārt 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 64.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 66. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 67. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 69. - atbalstīts daļēji un iekļauts 70. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 71. un 72.priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iekļauti 73. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 74. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 75. - deputāta Ārgaļa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Savukārt 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 77.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 78.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 79. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 80. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 82. - bijušā ekonomikas ministra J.Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 83. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un 84. - bijušā ekonomikas ministra J.Lujāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 85. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 86.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 87.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 89. - bijušā ekonomikas ministra J.Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Savukārt 90. - bijušā ekonomikas ministra J.Lujāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 91. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 92. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 93. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 95. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 96. - Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 98. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 99.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 100. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 101. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāt neiebilst.

Dz.Zaķis. 103. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Savukārt 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 105. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 106. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 107. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 108. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 109. - deputāta Ārgaļa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un arī 110. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 111. - deputāta Pietkeviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Visbeidzot 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 113. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 114. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 116. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 117. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 118. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 119. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 120. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Tie tad arī bija visi priekšlikumi, kas bija sagatavoti trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 4. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad kopumā ir sagatavoti 12 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7. - Ekonomikas ministrijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Jau ir atbalstīts, balsojot par 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 10, atturas - 7. Likums “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mums atlikuši vēl 22 priekšlikumi likumprojektā “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Līdzīgi kā 7. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 10. - deputāta Pietkeviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 17. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 19. un 20.priekšlikums. Ir atbalstīti daļēji un iekļauti 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iekļauti šajā likumprojektā uz trešo lasījumu. Kolēģi, paldies par darbu un vienprātību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 12. Likums “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ir saņemts ļoti daudz priekšlikumu - 143, bet neuztraucieties, jo komisija ir saskaņojusi ministriju viedokļus. Turklāt liela daļa no šiem priekšlikumiem ir redakcionāli.

1. un 2.priekšlikums ir atbalstīti daļēji. Komisija lūdz atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kučinskis. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 5. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 38, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 6. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 7.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Seile. 9.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi 10., 11. un 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 13. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 14. un 15.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 16. un 17.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 18.priekšlikums. Iesniegusi Satiksmes ministrija. Komisija atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile. 19.priekšlikums. Izstrādājusi komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 20.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 21.priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji. Un 22.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 21. un 22.priekšlikumu.

A.Seile. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 24.priekšlikums... 23.priekšlikumu tātad deputāti atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 24.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 25. un 26.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 27. un 28.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Es vienīgi gribētu aizrādīt ziņotājai, ka mēs varētu kopīgi skatīt priekšlikumus pa pantiem. Jā?

A.Seile. Labi. Paldies.

29.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi savā priekšlikumā - 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 31.priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 32.priekšlikumu, ko iesniedzis vides ministrs Vējonis, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile. 33.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 34. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija to atbalsta daļēji un ir izmantojusi to, sagatavojot komisijas priekšlikumu - 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 34. un 35.priekšlikumu.

A.Seile. 36.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 37. un 38.priekšlikums. Komisija tos atbalsta daļēji un ir sagatavojusi 39.priekšlikumu, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Seile. 40.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 41.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 42.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 43. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 45.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 46. un 47.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 48. un 49.priekšlikums. Komisija tos atbalstījusi daļēji un izmantojusi tos, sagatavojot 50. - komisijas priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 51.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 52.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 56.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 57.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 59.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Seile. 60.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 61.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile 62.priekšlikumu iesniegusi komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 63.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 64.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 66.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 67.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 68.priekšlikumu sagatavojusi komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim. Lūdzu! Jums pietiks ar vienu minūti?

Tad, cienījamie kolēģi, debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Pirmajam vārds deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu šajā pārtraukumā pulcēties uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sēde - Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms jūs atstājat zāli, es gribētu visu mūsu vārdā apsveikt mūsu kolēģi deputātu Viesturu Šiliņu viņa pusapaļajā jubilejā! (Aplausi.) Novēlam veselību, veiksmi un mīlestību!

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās. Tūlīt.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Škapars... manuprāt, ir... Oskars Kastēns, Juris Dobelis, Vilis Krištopans, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne un Jānis Straume.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim sēdi.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Debatēs par 68.priekšlikumu runās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja un cienījamie deputāti! Es gribētu jautāt: vai jūs esat rūpīgi izlasījuši 68.priekšlikumu? Ja pieņems šo redakciju, tad turpmāk ārpus pilsētām un ciemiem jūrmalā vairs nebūs atļauts nekas cits, kā tikai piecu kilometru attālumā no jūras kaut ko darīt trīs hektāru lielā platībā. Un šis “kaut ko” arī ir norādīts, tātad - taisīt viensētas ar dažām saimniecības ēkām blakus.

Es arī ļoti mīlu grāmatu “Zvejnieka dēls” un filmu, bet man šķiet, ka atgriešanās pagātnē ir diezgan absurda. Ar to mēs lēnām izslēdzam jūru kā Latvijas nākotnes attīstības potenciālu.

Es ļoti labi saprotu tās problēmas - to anarhiju, kas šobrīd valda gan no pašvaldību puses, gan arī no to cilvēku puses, kuri grib būvēties, īpaši ap jūru, un pirkt zemi. Un pārsvarā tur darbojas vēl arī pavisam citi faktori, arī tās lietas, ka investoriem ir nauda un kādam tur nav. Tātad es nerunāju par konkrētiem gadījumiem, bet to nevar izslēgt... Taču šajā gadījumā problēma īstenībā ir viena vienīga - tā, ka šīm teritorijām nav apstiprināta plāna.

Manās rokās ir nonākusi 1930.gadā Latvijā izdota grāmata, kurā ir visa Latvijas piekraste, visa jūras piekraste pilnībā saplānota: tur un tur ir kas zaļš palicis, un tur un tur ir pieļaujama apbūve. Normāla situācija! Tātad pie tā ir jau strādāts - jau trīsdesmitajos gados. Tagad mēs uz kaut kādu laiku, tā teikt, atņemam visas iespējas, tātad visi plānojumi ir jāmaina. Plānot var tikai 3 hektāru lielas teritorijas ar viensētām. Tas, manā skatījumā, ir absurds. Ja būtu pārejas noteikumos ierakstīts, ka šāda situācija ir līdz 2007.gada 1.janvārim, kad visā Latvijā ir jābūt šiem plāniem, es to vēl varētu saprast, jo tas liktu normāli nobremzēt anarhiju uz kaut kādu laiku, kamēr šo plānu nav. Taču šeit plānojumam vairs nav nekādas nozīmes.

Es vēlreiz uzsveru, ka problēma ir tā, ka Latvijā nav šādu plānu. Es, protams, negribu pārāk rakņāties pagātnē, jāteic, ka tikai šajā Saeimā tiek ar likumu prasīts visai teritorijai plānojums. Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava nacionālā plānojuma. Plānojums - tas ir skats no augšas: vai kaut ko atļaut vai ne. Desmit gadi tukšgaitā - tā es varētu aprakstīt plānošanas nozari, kādā tā šeit ir bijusi visus deviņdesmitos gadus. Tagad mēs mēģinām ar kaut kādiem citiem paņēmieniem.

Tāpēc es tomēr aicinu neatbalstīt šo redakciju. Viss mehānisms, kas ir šeit pastiprināts gan tagad, gan arī bijis jau agrāk, pilnībā noliedz anarhiju. Jebkurš plāns ir vispirms jāsaskaņo ar Vides ministriju, lai tas atbilstu visām normām attiecībā uz vidi, un tad to apstiprina mūsu ministrija. Tātad nekādu absurdu nebūs. Visi absurdi rodas tikai no tā, ka šāda plāna nav.

Tā ka es aicinu balsot pret komisijas priekšlikumu un pieņemt tālāko - mūsu ministrijas sagatavoto 70.priekšlikumu, kurā viss tiek pakļauts plānojumam. Un plānu mēs kontrolēsim pilnā stingrībā.

Aicinu balsot “pret”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpināsim debates!

Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šobrīd izskatām 68.priekšlikumu - atbildīgās komisijas sagatavoto redakciju. Ja jūs uzmanīgi paskatītos, kāda tad bija iepriekšējā situācija un ko īstenībā komisija ir piedāvājusi, tad jūs redzētu, ka šeit nav nekādu būtisku, konceptuālu izmaiņu salīdzinājumā ar to likumprojekta redakciju, kāda līdz šim bijusi spēkā. Tātad nekādi jauninājumi pēc būtības nav ieviesti, izņemot dažas nianses, par kurām es gribētu pastāstīt un kuras uzlabo situāciju piekrastes aizsargjoslas apsaimniekošanā.

Šis pants runā par tām teritorijām, kas ir ārpus pilsētām un ciemiem. Kolēģi, ieklausieties: ārpus pilsētām un ciemiem! Tātad ir runa par tām teritorijām, kas ir dabas mantojums mūsu piekrastē. Un runa ir tikai par to, ka tajās teritorijās, kas ir ārpus pilsētām un ciemiem, jaunizveidojamās zemes platības nevar būt mazākas par 3 hektāriem. Tā tas ir bijis arī iepriekšējā redakcijā. Jau iepriekšējā reizē, labojot šo likumu mūsu Saeimas laikā, mēs samazinājām minimālo platību no 10 hektāriem uz trim. No desmit uz trim! Tātad vairāk nekā trīs reizes samazinājām šo minimālo platību, kādā ārpus ciemiem un pilsētām var izveidot vienu jaunu zemes īpašumu, uz kura var uzbūvēt vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī ar mazēkām un tā tālāk. Tātad šis ir pieļāvums.

Mums nevajadzētu ārpus ciematiem un pilsētām zemes platības saskaldīt mazos, mazos pleķīšos un apbūvēt. Tādējādi mēs zaudēsim savu nacionālo identitāti, mēs zaudēsim Latvijas ainavu kā tādu, un mēs pārvērtīsim visu piekrastes joslu par vienlaidus apdzīvotu teritoriju, ja mēs neievērosim šādu ierobežojumu.

Un tāpēc es ļoti lūgtu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju tieši tādu, kāda tā ir sagatavota. Tā ir vecā kārtība! Mēs neieviešam jaunu kārtību šajā jomā. Ar plānojumu var samazināt šo sadalāmo platību pilsētās un ciematos. Ja kādā lauku teritorijā zemes gabali ir jānosaka mazāki par šiem 3 ha, tad tur ir jāizveido ciems. Ciemu izveidot drīkst, var, un tas ir atļauts. Tad ar plānojumu ir jāizveido ciems un jānosaka, ka tur var būt arī mazāks zemes dalījums.

Bet šajā vietā - ārpus ciemiem - nevajadzētu šīs zemes platības dalīt vēl mazākos gabalos. Kā jau es teicu, mēs jau esam atkāpušies no 10 hektāriem uz 3 hektāriem.

Un tātad šajā jautājumā es lūdzu uzticēties komisijai, kura ārkārtīgi ilgi diskutēja un kuras sēdēs piedalījās ļoti daudzi eksperti. Savā darbā mēs ievērojām gan attīstības idejas, gan arīdzan vides aizsardzības prasības piekrastē.

Saudzēsim šo piekrasti, mums tā ir tikai viena, un vienreiz to var sabojāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Problēma jau nav tanī apstāklī, ko te izstāstīja Emša kungs. Arī es esmu beidzis Ģeogrāfijas fakultāti un uzskatu sevi par “zaļi” domājošu cilvēku.

Šī problēma ir meklējama tanī redakcijā, kas ir parādījusies galīgajā komisijas priekšlikumā. Un šeit ir viens pilnīgi absurds piedāvājums, jo šeit ir rakstīts, ka uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas nav mazāks par 3 hektāriem, ir atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas nav mazāks par 3 ha, var būt tikai šis viens risinājums zemes izmantošanai. Var būt tikai viena viensēta! Bet kāpēc, ja plānojums tiks apstiprināts, tur nevarētu būt kaut kas cits, teiksim, kāds cits tūrisma objekts, kas netiks definēts kā viensēta? Kāpēc tur nevarētu būt kaut kas cits, kas nenodara dabai pāri? Kāpēc tur nevarētu būt viesnīca vai nelielu kotedžiņu komplekss, kas ir domāts tūrisma vajadzībām, ja dabas apstākļi konkrētajā vietā to ļauj?

Kāpēc vajag dogmatiski ierakstīt, ka tur var būt tikai viensēta un nekas cits? Manuprāt, tas ir pilnīgs nonsens! Pilnīgi absurds priekšlikums! Un es atbalstu ministra kunga pieeju.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Var atzīt, ka komisija tik tiešām daudz un ražīgi ir strādājusi, lai grozītu Aizsargjoslu likumu. Bet sevišķi es aicinu tos deputātus, kuri nav šajā komisijā, izlasīt tos priekšlikumus, kas šajā brīdī ir atbalstīti, un mēģināt izprast, kas piedāvājumā ir dots.

Manuprāt, ja jūs neiedziļināsieties un nedzirdēsiet, kas tiek stāstīts no tribīnes, jūs tā arī nesapratīsiet, kas tajā aizsargjoslā notiks.

Vēl es gribu pievērst uzmanību tam, ka varbūt, jūsuprāt, šī aizsargjosla ir tikai šie 300 vai 150 metri. Šī aizsargjosla ir piecu kilometru platumā! Tas nozīmē, ka ārpus ciemiem nevarēs rasties praktiski neviens infrastruktūras objekts.

Mēs te bieži vien runājam par reģionālo attīstību, bet šādā veidā faktiski jebkura veida reģionālā attīstība ārpus ciemiem ir noliegta. Tātad tie cilvēki, kuri kaut kur dzīvo un kuriem ir īpašums, nevarēs attīstīt, teiksim, tūrisma lauku, tur diez vai varēs uzbūvēt arī kādu mobilo sakaru torni, jo arī šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņiem būtu sakari.

Tā ka, atbalstot šo priekšlikumu, faktiski reģionālā attīstība ārpus ciemiem nenotiks. Vai mēs to vēlamies?

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis, otro reizi.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tiešām, klausoties, ko šeit kolēģis stāsta, var rasties pārpratumi. Šis nav stāsts par būvniecību, jo to regulē citi noteikumi! Šeit ir runa par minimālo zemes platību vienas jaunas mājas būvniecībai. Un tikai tas tiek ierobežots! Tā ka, lūdzu, nevajag jaukt deputātiem galvu! Visu pārējo, kas ir atļauts citos likumos, var darīt.

Šeit ir runa par minimālo zemes platību, jo - ko mēs redzam piekrastē? Nopērk zemi - 10 hektārus - un sadala mazos, mazos kvadrātiņos, un katrā kvadrātiņā ļauj celt māju. Nu tāda ir tā patiesība! Nu ko mēs te cilvēkiem jaucam galvas!

Tas ir domāts tiem, kuri nodarbojas ar nekustamā īpašuma, es teiktu, biznesu. Tas ir labs bizness: nopērk lielāku zemes gabalu, pēc tam sadala mazos gabaliņos un uz katra gabaliņa atļauj celt māju. Šeit mēs ierobežojam, cik sīkos gabaliņos var sadalīt to vietu. Trīs hektārus, un ne mazāk! Un viss ir kārtībā. Un tas ir pateikts spēkā esošajā redakcijā. Vai ne?

Tā ka šeit nav problēmu. Bet, runājot par pārējām lietām - infrastruktūras objektiem un tamlīdzīgi -, tas viss piekrastē tiek būvēts. Vai tad jūs neesat tur bijuši?

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Emša kungs, es jums pilnībā piekrītu tajā ziņā, ka nevajadzētu teritoriju sadalīt sīkos, mazos gabaliņos un nodarboties ar spekulācijām. Lai tas nebūtu pašmērķis šīs teritorijas apsaimniekošanā.

Šo likumprojektu manā klātbūtnē lasīja reģionālās plānošanas speciāliste no Kurzemes, un viņa man tieši norādīja uz to daļu šajā teikumā, kur ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka uz katra tā īpašuma, kas nav mazāks par trim hektāriem... Šajā ziņā es jums piekrītu.

Un tālāk. Ieklausieties, kas te ir rakstīts: “...atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.” Un viņa norādīja man uz šo absurdo redakciju, jo, ja saglabājas šāda te redakcija, tad tas nozīmē, ka tur var būvēt tikai viensētas ar tām saimniecības ēkām un mazēkām, kas nav lielākas par 25 kvadrātmetriem, bet nedrīkst būvēt neko citu, kā jau te Radzeviča kungs teica. Un kāpēc atbilstoši visām dabas aizsardzības prasībām mēs gribam aizliegt... kāpēc vajag aizliegt būvēt tur infrastruktūras objektus un tamlīdzīgas lietas? Es atkārtoju: atbilstoši dabas prasībām! Jo nevar visu reducēt tikai uz viensētu būvēšanu kopā ar tām saimniecības ēkām. Šāda te redakcija izslēdz alternatīvas.

Manuprāt, jūs komisijā vienkārši neesat līdz galam visu pārdomājuši, jo speciāliste, kura nodarbojas uz vietas Kurzemē konkrēti ar teritorijas plānošanas lietām, vien izlasot šo redakciju, konstatēja, ka tā ir absurda, un man bija tam jāpiekrīt. Tā pieļauj tikai viena veida celtniecību.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Radzevičs, otro reizi.

A.Radzevičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tik tiešām 68.priekšlikumā minētais ierobežojums principā ierobežo jebkādu darbību un atļauj tikai 3 hektāros būvēt viensētas, jo, ja mēs apskatāmies arī 69.priekšlikumu, kas ir daļēji iestrādāts 68.priekšlikumā, tad redzam, ka tur tā būtība ir skaidri un gaiši pateikta: “Lai nebūtu neviena zemes gabala, kas ir mazāks par 3 hektāriem.” Un tad 68.priekšlikums vēl pasaka, ka tur var uzbūvēt tikai viensētu. Tā ka te par reģionālo attīstību principā nevar būt ne runas. 5 kilometrus platumā gar Baltijas jūru, kuru droši vien nosaukt par jūras piekrasti ir diezgan grūti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

 

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi it kā zinām, kas ir 25 kvadrātmetri, un tomēr tas ir nožēlojams lielums. Jums ir jāsaprot, ka tas, ko piedāvā, - šie 25 kvadrātmetri... Mēs varētu tādu analoģiju pateikt, ka padomju laikā ļāva celt plēvju būves un siltumnīcas 20 kvadrātmetru lielumā. Tas ir tāds vēdera platuma laukumiņš, kurā labākajā gadījumā var iedzīt vienu mašīnu, bet divām noteikti neiznāktu vietas. Vai tad mēs jūrmalu pārvērtīsim par kaut kādu tādu būdu krastmalu, kas, teiksim, simbolizē mūsu gara un kaut kādu pārējo nabadzību? Vienkārši padomājiet! - tas ir pilnīgi absurds piedāvājums.

Es gribu teikt, ka, iespējams, ir vajadzīga kāda prestižāka redakcija, tāpēc aicinu jūs neatbalstīt vai vismaz atturēties!

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Te ir patiešām pārpratums. Te nav runa par 25 kvadrātmetriem. Būvējiet tādu saimniecības ēku, kas varētu būt hotelis ... Izlasiet, lūdzu! Hoteli, moteli... tā saucamo viensētu. Tad būvējiet saimniecības ēkas un vēl kādas ēkas... Izlasiet, kā precīzi, likumā teikts: “...kā arī mazākas, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.” Tātad vēl var būvēt dažādas tīklu būdas vai nezin ko, kuras nav lielākas par 25... Tas ir vēl papildus viensētai, papildus saimniecības ēkām, un tad vēl var arī šīs būvēt. Tā ka tur diezgan blīvi var apbūvēt to vietu.

Par likuma būtību. Komisija jau precīzi izprata, bet, ja patiešām iznāk priekšā un pasaka, ka māju nevar būvēt lielāku par 25 kvadrātmetriem, tad gribas domāt, ka tajā komisijā strādā kaut kādi pilnīgi nenormāli cilvēki. 25 kvadrātmetru liela viensēta!

Bet izlasiet, lūdzu, precīzi! Te ir domāts pavisam citādi, un atbalstiet šo jūras piekrastes saglabāšanu! Jo tā nebūs vērtība nedz tiem, kuri tur sacels kaut ko tajos mazajos gabaliņos, ne arī jūrai. Mēs būsim zaudējuši vienu no mūsu lielākajām bagātībām mūsu bērniem, un tās nepieder mums, bet mūsu bērniem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Godātie deputāti! Debates tiešām izvērtās ārkārtīgi interesantas. Bet kas notiks tad, ja mēs noraidīsim 68.priekšlikumu? Tad spēkā paliks esošā redakcija. Es lasu jums tās tekstu: “Ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašuma platību, uz kuras atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, bet ne mazāku par trim hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības [..] teritorijas plānojumā.” Tāds ir šis teksts. Tur ir iekšā šī viensēta, tur ir iekšā šie 3 hektāri.

Bet kas tur nebūs iekšā, ja mēs noraidīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu? Tur nebūs tā papildinājuma, kuru Indulis Emsis bija iesniedzis. Apskatieties uzmanīgi 74.priekšlikumu! Komisija šo 74.priekšlikumu iestrādāja šajā spēkā esošajā redakcijā, nosakot, ka papildus šīm ēkām un būvēm, kas ir izvietotas uz zemes gabala, var celt arī tā saucamās mazākas, kurām nevajag īpašus projektus, kā tas ir Būvniecības likumā noteikts, un tās ir šīs “vieglās” ēkas - tā var būt pirtiņa, tā var būt maza kempinga mājiņa. Visas šādas var savietot uz tā viena 3 hektāru lielā zemes gabala.

Un tagad par viensētu. Var jau būt, ka “viensēta” tiešām nav tas precīzākais apzīmējums, bet nekur nav teikts, kā te runāja gan Slaktera kungs, gan Kučinska kungs, ka šī viensēta būtu jātulko kā zemnieka sēta vai zemnieka saimniecība. Viensēta var būt arī vienam saimniekam piederoša ēka, būve, un viss pārējais, kas šai saimniecībai nepieciešams, - arī šīs mazās kempinga mājiņas, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem. Un ar to visu tur var nodarboties. Bez tam Ministru kabineta noteiktā kārtība, ja tiešām būs vajadzīgs liels, valstiski nozīmīgs infrastruktūras objekts, - un tas varētu būt, kā Kučinska kungs man nupat minēja, teiksim, arī kāds veselības aprūpes centrs -, to neliedz! To var izdarīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu.

Un tāpēc es iesaku uzmanīgi lasīt gan veco tekstu, gan jauno tekstu, jo nevar tā paķert tikai vienu frāzi un iztulkot, kā katram ienāk prātā.

Starp citu, mūsu stenogrammas ļoti uzmanīgi pēta arī tiesu darbinieki, un tad, kad notiek tiesas process par šādiem jautājumiem, visi šie skaidrojumi tiek salīdzināti ar esošo tekstu.

Tātad es ļoti iesaku jums izvērtēt gan veco, gan jauno redakciju, un es ar pilnu atbildības sajūtu pasaku, ka jaunajā redakcijā ir tiesību paplašinājums.

Bez šaubām, ir problēma saistībā ar to, vai vajag atļaut mazāku zemes gabalu ārpus pilsētām un ciemiem par 3 hektāriem. Par to diskusija varētu būt arī kaut kad vēlāk - nākamajos grozījumos, bet arī šajā, līdz šim eksistējošajā likumā, visu laiku šī norma ir bijusi spēkā; piemēram, pat Slīteres teritorijā vietās, kur nav ne mazas peļķītes, ne meža blakām, jau tagad prasa 2 latus par 1 kvadrātmetru, pārdodot zemi. Protams, ka neviens nevar par 20 000 latu nopirkt vienu hektāru zemes, un kas gan tā būs par lauku sētu un kas gan tas būs par kempingu, ja tam nebūs vismaz 3 ha zemes klāt.

Šī problēma par nedalāmā zemes gabala lielumu, es domāju, vēl parādīsies, par to vēl būs diskusijas un ne tikai attiecībā uz šo Baltijas jūras piekrasti, kuru vajadzētu saudzēt, bet arī uz pārējiem aizsargājamiem objektiem, piemēram, dabas parkiem un citām teritorijām, kur šie aizliegumi ir vēl daudz lielāki. Dabas parkos, piemēram, zemi nedrīkst dalīt sīkāk par 10 hektāriem.

Tāpēc mēs komisijā, kur ļoti rūpīgi izvērtējām visus šos aspektus un kur piedalījās arī plānotāji, tomēr izlēmām - un arī komisijas balsojums bija tāds - vajag atbalstīt 68.priekšlikumu, kas dod papildu tiesības zemes gabala īpašniekam, kura zemes gabala īpašums nevar būt mazāks par 3 hektāriem.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu deputātus balsot par 68. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 17, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. 69.priekšlikums, ko iesniedza Vējoņa kungs, ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau mūsu nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 70.priekšlikumu iesniedza reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kučinska kungs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 71.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 72.priekšlikumu, ko iesniedza reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Arī 73.priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrs Kučinskis, komisija nav atbalstījusi. Šā priekšlikuma būtība ir tāda - un tāpēc komisija to arī neatbalstīja -, ka vajadzētu saskaņot pašvaldības plānojumus gan, protams, ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bet šajā īpašajā Baltijas jūras aizsargjoslā - papildus vēl arī ar Vides ministriju. Komisija atzina par nelietderīgu šo priekšlikumu, tāpēc neatbalstīja Kučinska priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 75.priekšlikumu komisija atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītāja. 74.priekšlikums...

A.Seile. Jā, atvainojos! 74.priekšlikumu iesniedzis deputāts Indulis Emsis, un mēs jau to esam atbalstījuši, iekļaujot 71.priekšlikumā, par kuru tik ilgi strīdējāmies.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 75.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji, ir iekļāvusi to savā - 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 77. - deputāta Emša priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 78.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 79. - deputāta Emša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 80.priekšlikumu, ko iesniedzis Urbanoviča kungs, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 81.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 82.priekšlikumu iesniedzis Petera kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 83. un 84. - Satiksmes ministrijas iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 85., 86. un 87. - Satiksmes ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Visi šie priekšlikumi ir tikai redakcionāli un nosaukumus precizējoši.

88.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 89.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrija. Komisija to atbalsta daļēji. Daļēji atbalsta arī 90. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Atbalsta tos, iekļaujot 92.priekšlikuma redakcijā. Toties neatbalsta 91. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 89., 90., 91. un 92.priekšlikumu.

A.Seile. 93.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji.

Atbalsta 94. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 95. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu - atbalsta daļēji, iekļaujot to 96. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile. 97.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji, toties ierosina atbalstīt 98.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta 99. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Atbalsta arī 100. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija ir sagatavojusi 103.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 104.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 105.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta daļēji un ir iekļāvusi 107. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 108.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Atbalsta arī 109. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Lūdzam atbalstīt 110. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Lūdzam atbalstīt arī 111. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija atbalsta 112. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija daļēji atbalsta 113. - Juridiskā biroja priekšlikumu - un arī 114. - Juridiskā biroja priekšlikumu, iekļaujot tos 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Seile. Komisija ir sagatavojusi 116.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 117.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 118.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 119.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta 120.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 121. un 122.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Komisija atbalsta 123. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 124. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumu - komisija atbalsta daļēji, ir to precizējusi un iekļāvusi savā priekšlikumā - 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile. 126.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 127.priekšlikums. Tas ir redakcionāli precizēts, ir ieviesusies neliela kļūdiņa... Paņemiet atsevišķo lapu - dokumentu Nr.4430-a! Šis priekšlikums ir sagatavots uz šīs atsevišķās lapas. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 128.priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Daļēji atbalstīts ir arī 129.priekšlikums. Šie priekšlikumi iekļauti 130. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Seile. 131.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets kā atsevišķu likumprojektu. Komisija šo likumprojektu iekļāva šajā tekstā - trešā lasījuma tekstā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies. Tas ir daļēji atbalstīts.

132.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 133.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Atbalsta arī 134. - deputāta Radzeviča priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 135.priekšlikums ir par ciemu robežu apstiprināšanu. To ir iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kučinskis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile. Arī 136. - ministra Kučinska priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 137. - deputāta Radzeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 138. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji. Daļēji atbalstījusi arī 139. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu, to iekļāvusi 140. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Seile. 141.priekšlikumu atbildīgā komisija pati sagatavojusi. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 142.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Lūdzam atbalstīt arī spēkā stāšanās datumu - 143.priekšlikumu, kuru sagatavojusi komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 17, atturas - 7. Likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4431. Pavisam komisija izskatīja 34 priekšlikumus. Pievērsiet uzmanību tam, ka 12. un 13.lappuse ir nomainīta ar 12.-a un 13.-a lappusi!

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Jaundžeikars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 4. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 5. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 6. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 8. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 11.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.12.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 12. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 13. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 14. un 15. priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 16. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 18. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.19.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 19.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 20. - atbalstīts, iekļaujot 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 30. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 33. - atbalstīts un izteikts kā pārejas noteikumu 5.punkts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Tiesībsarga biroja likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums”, ko ir iesniegusi mūsu Valsts prezidente.

Šis jautājums ir izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, tas ir atbalstīts, un mēs lūdzam arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētaja! Godātie kolēģi! Tiesībsarga biroja likums iesniegts Saeimā pēc Valsts prezidentes iniciatīvas jau vairāk nekā pirms gada, un tikai šodien tas ir nonācis līdz pirmajam lasījumam.

Šāda vilcināšanās ar likumprojekta izskatīšanu ir atklāta valdošās koalīcijas necieņas izrādīšana pret Valsts prezidenti. Un šorīt Valsts prezidente no šīs pašas tribīnes netieši par to sūdzējās.

Martā es piedalījos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu tikšanās pasākumā ar prezidenti. Šajā tikšanās reizē es izteicu šādu viedokli: oficiālas cilvēktiesību struktūras mums bija vajadzīgas tikai ceļā uz ES un NATO, lai pārliecinātu pasauli, ka ar cilvēktiesībām mums viss ir kārtībā, bet tagad cilvēktiesību sargāšanas paplašināšanai vairs netiks piešķirta nauda. “Nieki!” teica prezidente. “Mēs sameklēsim naudu triju dienu laikā.” Nu jau ir pagājuši trīs mēneši, bet naudas kā nebija, tā arī nav.

Tomēr oficiāli cilvēktiesību sargi ir vajadzīgi ne tikai tādēļ, lai veidotu gaišu Latvijas tēlu ārpus tās robežām. Tie pilnīgi reāli palīdz cilvēkiem, un tāpēc PCTVL frakcija tomēr atbalsta šo likumprojektu.

Īsi par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz uz Valsts cilvēktiesību biroja pamata izveidot jaunu struktūru, krasi palielinot asignējumus un attiecīgi paplašinot šo oficiālo tiesībsargu funkcijas.

No jaunajām funkcijām pašas būtiskākās ir šādas:

pirmkārt, cieša cilvēku aizstāvība administratīvajos tiesu procesos pret valsts iestādēm;

otrkārt, biroja darbības paplašināšana, izplatot to arī provincē, jo patlaban birojs, izņemot atsevišķus izbraucienus uz provinci, strādā tikai Rīgā.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs atbalstīsim šo likumu, tad valsts tiesībsargi atkārtos to ceļu, kuru jau ir nogājusi neformālā organizācija - Latvijas Cilvēktiesību komiteja, jo šī organizācija, kurai arī es piederu, jau no 1993.gada sniedz cilvēkiem palīdzību tiesās. Pēdējo divu gadu laikā pēc dažiem neizdevušamies mēģinājumiem mēs esam organizējuši pastāvīgi darbojošās filiāles Jelgavā un Jūrmalā. Faktiski mēs dublējam Valsts cilvēktiesību biroja funkcijas, pie tam to cilvēku skaits, kuri ir griezušies mūsu sabiedriskajās konsultācijās, pat pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri griežas pie oficiālajiem tiesībsargiem. Pieņemšanās mēs esam fiksējuši līdzīgas sabiedriskās problēmas, piemēram, tāpat kā Valsts cilvēktiesību biroja apmeklētāju vidū arī mums dominē denacionalizēto namu iemītnieku problēmas.

Tāpēc mēs atbalstām Valsts prezidentes izvirzīto likumprojektu un aicinām arī citas frakcijas piebiedroties mūsu viedoklim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Krastiņa.

I.Krastiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti un deputātes! Tas risinājums, ka tiks pieņemts jauns likumprojekts cilvēktiesību aizsardzības jomā, ir labāks variants par to, ka tiktu izdarīti grozījumi 1996.gada likumā “Par Valsts cilvēktiesību biroju”.

Valsts prezidente piedāvā jaunu likumprojektu un jaunu institūcijas nosaukumu, un nu šis institūcijas nosaukums atbildīs tās mandāta apjomam. Tiesībsarga institūcija ne tikai veiks starpnieka funkcijas starp valsti un iedzīvotājiem cilvēktiesību aizsardzībā, bet arī konsultēs iedzīvotājus un palīdzēs risināt strīdus mierizlīguma ceļā, kas savukārt palīdzēs samazināt tiesās izskatāmo lietu skaitu un arī novērsīs iedzīvotājiem ilgo laiku, lai sagaidītu tiesas lēmumu.

Atšķirībā no pašreiz likumā noteiktās kārtības tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt sūdzības, ne tikai ierasties valsts pārvaldes iestādēs un uzklausīt amatpersonu viedokli, bet tiesībsargam būs iespēja jaunā kvalitātē arī veikt iedzīvotāju aizstāvību tiesā, kā arī pēc paša personīgās iniciatīvas veikt šīs cilvēktiesību aizsardzības lietas vešanu. Sūdzības par iedzīvotāju tiesību aizskārumiem tiks izskatītas bez papildu izmaksām no iedzīvotāju puses, kas ir liels pluss iedzīvotāju labā.

Viens no būtiskiem Tiesībsarga biroja uzdevumiem būs sekot līdzi labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldes iestādēs, kā arī īpaša uzmanība tiks pievērsta bērnu aizsardzības lietām.

Likumprojektā ir arī ietvertas tiesību normas par sūdzības iesniedzēja tiesību aizsardzību, kas veicinās to, ka pret sūdzības iesniedzēju nekādā gadījumā netiks uzsāktas nekādas represijas. Tas nozīmē, ka tiesībsargs neizpaudīs šo sūdzības sniedzēja sniegto informāciju citām personām.

Valsts amatpersonas nosaukums “tiesībsargs” ir saskaņots ar Valsts terminoloģijas komisiju, un tā ir atzinusi to par labāko variantu.

Sagatavojot likumprojektu, ir notikušas arī konsultācijas starptautiskā līmenī; piemēram, ir notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir devušas savu konceptuālu atbalstu šim likumprojektam. Ir notikušas konsultācijas starptautiskā līmenī, piemēram, ar tādām starptautiskām organizācijām kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Latvijas pārstāvniecību, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu un Ziemeļvalstu Ministru padomi. Tātad tiesībsargs ar plašu mandātu un ar likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām būs efektīvs instruments, lai Saeima varētu kontrolēt, kā tiek piemēroti un kā tiek ievēroti tās pieņemtie likumi iedzīvotāju labā.

Pamatojoties uz šiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, “Jaunais laiks” atbalstīs Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Brigmanis. Godājamie kolēģi! Pievērsīsim visu uzmanību šā likumprojekta skatīšanai, it sevišķi jautājumam, kas ir saistīts ar finansiālo segumu šīs institūcijas izveidei. Anotācija jums ir pievienota. Un atgriezīsimies pie šīs tēmas tātad rudenī.

Tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.augusts.

Sēdes vadītāja. Vispirms deputātus lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, kā jau minēja Brigmaņa kungs, ir 30.augusts. Vai citi priekšlikumi ir?

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 30.augusts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu (reģistrācijas Nr.1209) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Krūmiņš. 1.jūlijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

 

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī par šo likumprojektu (reģistrācijas Nr.1210) nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Krūmiņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Par šo likumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Praktiski likumā ir divi priekšlikumi. Sākotnēji priekšlikumu iesniedza Latvijas Pirmās partijas deputāti, lai sarežģītu raidorganizācijām dzīvi. Savukārt Urbanoviča 1.priekšlikums pēdējam lasījumam ir iesniegts tādēļ, lai mīkstinātu praktiski šo aizliegumu.

Un otrais ir mans priekšlikums, lai aizsargātu šīs pašas raidorganizācijas no Ministru kabineta iespējamās patvaļas. Šī situācija ar diviem grozījumiem - slikto un labo novecojušajā likumā - man atgādina pazīstamo anekdoti par diviem prezidentiem - Amerikas prezidentu un Krievijas prezidentu. Kādā tikšanās reizē šie saderēja, kuram no viņiem izdosies pabarot kaķi ar sinepēm. Bušs paņēma sviestmaizi un uzlika kārtām sinepes un šķiņķi, sinepes un šķiņķi... Kaķis to apostīja, saviebās, bet apēda. Putins padomāja un uzsmērēja kaķim sinepes zem astes. Kaķis sāka mežonīgi bļaut, bet galu galā sinepes nolaizīja. Putins teica: “Tā pie mums vienmēr notiek - brīvprātīgi un ar dziesmām!”

Ja ņem par paraugu amerikāņu demokrātiju, tad Saeimai būtu jāpieņem abi priekšlikumi. Vispirms būtu jāpalielina prasības pagarināt aizlieguma laiku - sākumā līdz pulksten divdesmit trijiem, lai atstātu rezervi turpmākajiem labajiem Latvijas Pirmās partijas darbiem, bet pēc tam būtu jāpieņem arī PCTVL frakcijas priekšlikums - atņemt Ministru kabinetam tiesības izvarot privātās raidorganizācijas gadījumos, ja kaut kas apdraud latviešu valodu. Šo valodu taču vienmēr kaut kas apdraud! Vai tad ne?

Latvijas likumdevēju apziņā vēl nav izskaustas okupācijas sekas, un jūs, kolēģi, droši vien rīkosieties tāpat kā prezidents Putins minētajā anekdotē. Tas nozīmē - noraidīsiet abus opozīcijas piedāvātos grozījumus.

Karogs rokās, un sinepes zem astes!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau pagājis ir labs laiks, kopš šis likumprojekts tika piedāvāts Saeimai, un gan es, gan mani kolēģi esam pārrunājuši šīs lietas ar televīzijas un radio speciālistiem, un faktiski es esmu nonācis pie viena secinājuma, kas zināmā mērā sasaucas ar deputāta Buzajeva priekšlikumu. Tātad es gribētu nedaudz arī paskaidrot, pie kāda secinājuma esmu nonācis.

Pirmām kārtām runa ir par to, ko visvairāk ietekmē vardarbība televīzijas ekrānos. Neapšaubāmi, tā visvairāk ietekmē jaunus, nenobriedušus prātus. Vispirms tā ietekmē pirmsskolas un jaunāko klašu skolas vecuma bērnus. Bet sakiet, lūdzu, ja bērnudārzi un skolas sākas pulksten astoņos no rīta, vai ir daudz tādu vecāku, kuri atļauj bērniem bērnudārza vecumā skatīties televīziju pēc pulksten desmitiem vakarā? Nu taču nē jau! Mazajiem bērniem ir jāatrodas gultiņā.

Ja runā par vardarbību kā tādu, tad jājautā: kas īsti ir vardarbība televīzijas ekrānā? Un ir jānonāk pie secinājuma, ka diemžēl arī tās pārraides, ko mazi bērni skatās šajā legālajā laikā - un šobrīd tas ir pirms pulksten desmitiem vakarā -, ļoti ietekmē bērnu psihi.

Man kāda bērnudārza audzinātāja pastāstīja vienu gadījumu par diviem puisīšiem, kas notika bērnudārzā. Pēkšņi viens mazais puisītis sāk otram puisītim ar plastmasas klucīti zvetēt pa galvu. Paldies Dievam, ka tikai ar plastmasas klucīti, jo tās sekas nebija traģiskas. Kad audzinātāja šo aprāja: “Kāpēc tu tā dari?” zēns atbildēja: “Kā, es taču filmā “Toms un Džerijs” to redzēju! Tur nepārtraukti sit viens otru. Sasit plakanu, bet viņš pieceļas, piepūšas un iet tālāk.”

Tā ka par to, kas ir vardarbība ekrānos, diezgan stipri ir jādiskutē.

Nākamais. Manuprāt, ļoti būtisks arguments, kas runā vispār pret šo likuma grozījumu, ir tas, ka Latvijā lielajās pilsētās... un ne tikai lielajās, bet arī mazpilsētās un daudzos ciemos ir pieejama kabeļtelevīzija, kas ir pieejama, es domāju, pat lielākajai televīzijas auditorijai.

Kāda tad šobrīd ir situācija?

Šis ierobežojums attieksies uz mūsu pašu - uz Latvijas televīzijas kanāliem, uz sabiedrisko televīziju, uz pirmo un otro programmu, uz TV-3, TV-5 un LNT, bet tanī pašā laikā uz kabeļtelevīziju, kas cilvēkiem tik un tā ir pieejama, šie grozījumi neattieksies, un tāpēc kaut vai tīri teorētiski, ņemot vērā to, ka kabeļtelevīzijā tāpat ir Latvijas reklāmas, jo reklāmas tirgus praktiski izplatās arī šajās kabeļtelevīzijās, un praktiski... vismaz tīri teorētiski šī pieeja nav godīga.

Un nākamā problēma. Kā ir Rietumvalstīs? Rietumvalstīs pastāv filmu reģistri, filmas ir sadalītas noteiktās kategorijās un ir pilnīgi precīzi zināms, vai šī filma attiecīgajā valstī ir ieskaitīta tajā sarakstā, kuru drīkst skatīties, teiksim, bērns līdz 16 gadu vecumam, kuru - līdz 10 gadu vecumam un tā tālāk.

Tanī pašā laikā Rietumu valstīs ir pietiekami lielas finanses un jaudas, lai šie televīzijas uzraugi spētu izanalizēt praktiski katru televīzijas raidījumu. Vai mūsu Radio un televīzijas padome to spēj? Viņi fiziski to nespēj! Un rezultāts ir tāds, ka sabiedrībā tiek sacelta ažiotāža ap kādu raidījumu. To paskatās kāds Radio un televīzijas padomes pārstāvis, viņš varbūt to skatās kaut kādā politiskā griezumā, un ir pilnīgi iespējams, ka šis raidījums, kas nav klasificēts un nav salīdzināts ar citiem šāda veida raidījumiem, tiks kvalificēts kā raidījums, kuru nedrīkst skatīties agrāk par pulksten desmitiem vakarā. Atkal rodas netaisnība!

Un vēl pats pēdējais. Ir viena būtiska lieta, kas kavē mūs šobrīd atbalstīt šos likuma grozījumus. Šobrīd Saeimā ir iesniegts Sabiedriskās apraides likums... laikam pat vairāki likumi. Mēs rudenī tos noteikti ļoti kompleksi un pamatīgi skatīsim, un tāpēc šobrīd nevajadzētu steigties ar vecā likuma grozījumu, kas ir ļoti, ļoti, ļoti diskutējams.

Un nobeigumā tikai viena pavisam īsa replika. Ja runā par vardarbību, tad sekta “Jaunā paaudze” savās izpausmēs ir ārkārtīgi vardarbīga. Tā ārkārtīgi vardarbīgi ietekmē cilvēku psihi, tā ir varmācīga vēršanās pret cilvēka personību. Un, ņemot vērā to, ka iesniedzēju vidū arī ir šīs sektas pārstāvji, man tomēr rodas nedaudz šaubas, vai šie grozījumi tomēr nav nedaudz liekulīgi.

Paldies! Es aicinu šobrīd atbalstīt Urbanoviča priekšlikumu, kas varbūt ir drusciņ labāks, bet, balsojot kopumā par likumprojektu, es aicinu to noraidīt. Un tad, kad mēs strādāsim pie jaunajiem televīzijas un radio likumiem, tad arī varēsim kompleksi šīs lietas izdebatēt un nesastrēbsim karstu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nāku tribīnē ne tikai kā Latvijas Pirmās partijas frakcijas un kā priekšlikuma iesniedzēju pārstāvis, bet arī kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas pārstāvis. Es gribētu kolēģim Ābiķim oponēt tikai vienā lietā. Tas, kā katrs cilvēks runā ar Dievu vai ar savu sievu vai ko viņš saka saviem bērniem mājās, - tās nav publiskas lietas, kuras varētu ietekmēt skatītājus vai klausītājus, jo nevienam citam gar to nav daļas un tas nebūtu jāzina un jādzird, un tas arī netiek rādīts.

Mēs diemžēl dzīvojam tādā sabiedrībā, kas mums ir sveša, jo mēs vēl ļoti īsu brīdi dzīvojam šādos apstākļos. Mēs esam pieraduši, protams, pie tām multiplikācijas filmām, ko rādīja padomju laikā, un tās nebūt nebija sliktas - gan latviešu filmas, gan krievu filmas. Un, dabīgi, ja pēkšņi parādās “Toms un Džerijs”, tad tas ir kaut kas jauns, un acīmredzot tas ir domāts citādai sabiedrībai, nevis mūsu sabiedrībai. Un, ja pašreizējos tirgus apstākļos runa ir par naudu, par peļņu, par biznesu, tad mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka, ja pēc kaut kā būs pieprasījums, tad arī būs adekvāts piedāvājums - gan tabaka, gan alkohols, gan ielasmeitas, gan narkotikas, gan azartspēles, gan lēti seriāli un dažādi šovi. Līdzko būs sabiedrībā pieprasījums, tā būs arī biznesmeņi, uzņēmēji, kas to piedāvās! Un, lūk, rezultāts: mēs esam nonākuši pie tā, ka vecāki vairs daudz nerūpējas par to, ko skatās viņu bērni. Daži pusaudži nosit savu skolasbiedru un iemet Gaujā, un pēc tam brīnās: “Kā tad tā?! Filmā rāda, ka viņš izpeld, varonīgi izkāpj krastā un nekas ar viņu nenotiek, bet te, izrādās, viņš ir beigts, pagalam, noslīcis un vēl nav atrasts līdz šim brīdim.”

Agrāk laukos kāvās ar sētas mietiem, turpretim tagad katrs puisis tur sev klāt beisbola nūju, jo tā ir daudz smalkāka, daudz civilizētāka. Rietumu filmās rāda, ka pēc cilvēka apstrādāšanas ar beisbola nūju viņš paliek dzīvs. Nu, realitāte ir daudz savādāka: viņam tiek pārlauzts galvaskauss, un viņš ir beigts.

Protams, var jau kaut ko aizliegt vai noteikt kādus termiņus, laikus un tamlīdzīgi, bet tā nav tā labākā metode. Redziet, mēs dzīvojam tādos apstākļos, ka mūsu sabiedrība nav spējīga atšķirt un nevēlas atšķirt graudus no sēnalām. Mūsu sabiedrība nevēlas un neprot atšķirt informāciju no propagandas. Un vismazāk sabiedrība vērtē savu laiku, ko viņa patērē, skatoties dažādus šovus, diezgan vulgārus, primitīvus, pikantus un tamlīdzīgus, nedomājot par to, vai bērns sēž blakus un skatās vai sēž citā istabā un skatās otru televizoru.

Un, ja runājam par kabeļtelevīziju, tad jāteic, ka tur tomēr ir lielākas iespējas kaut ko kodēt, kaut ko ierobežot. Un, manuprāt, dubults neplīst. Mēs sagaidīsim jauno likumu. Cerēsim, ka mums pietiks apņēmības un godaprāta, un vēlmes tur tiešām visu kārtīgi ierakstīt. Taču šobrīd situācija ir aktuāla, bīstama un pat traģiska. Situācija ir traģiska, jo nekad nevienā tiesā nevarēs attaisnoties slepkava par to, ka, lūk, viņš ir to redzējis videospēlēs, televīzijā vai vēl kaut kur citur un ka nesaprašanas un nezināšanas dēļ viņš izdarījis tā, ka tagad tas otrs - viņa skolas biedrs vai vienaudzis - ir beigts un pagalam.

Un, lai tas tā nenotiktu, ir iesniegts, lūk, mūsu priekšlikums - ierosināt šo laika limitu, laika ierobežojumu. Taču vēlreiz atkārtoju: to, ko cilvēks dara baznīcā un kā viņš runā ar savu Dievu, nevajag rādīt citiem publiski! Katrs, kurš gribēs, aizies un piedalīsies tajos pasākumos. Ticības brīvība, kā mēs zinām, ir katra cilvēka individuāla tiesība un brīvība.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Faktiski šodien mēs te neko nevaram izlemt, jo situācija ar valsts televīziju ir katastrofāla. Mums tas ir jāpasaka. Es piekrītu pirmajam runātājam, tikai tā problēma, tā slimība ir daudz vairāk ielaista. Mans viedoklis ir tāds: meli tiek sistemātiski izplatīti televīzijā, tiek reklamēta divkopienu valsts ilūzija, sistemātiski tiek pārkāpts Valodas likums, aplenc divvalodība, slēptā un atklātā reklāma Latvijas valsts sabiedriskajā televīzijā, komerctelevīzijās, kabeļtelevīzijās, tirgus preču reklāmās un tā tālāk.

Otrs. Mēs it kā runājam par vardarbību, bet aizmirstam tādus “sīkumus”. Ja galvenais komentētājs pats ir ar perversu dzīvesveidu - ārzemju pornozvaigzne, kas fotografējas uz ārzemju homoseksuālistu žurnālu vākiem, - un, ja šādi cilvēki ir galvenie ministru, prezidentu un ministru prezidentu intervētāji, tad man ir vispār kauns par to, kas notiek Latvijas televīzijā! Un par to ir jārunā, apspriežot budžetu.

Un pēdējais. Ir vajadzīgs pilnīgi jauns likums. Es īsti neticu, ka mēs būsim spējīgi to izstrādāt, tomēr ceru, ka pēc vēlēšanām šāds likums tiks izstrādāts.

Es gribu pateikt vienu piezīmi, ka tās ir muļķības - tie apgalvojumi, ka neko jau nevarot darīt, jo kabeļtelevīzijā 90% raidījumu, ziniet, ir citās valodās. Muļķības! Visas kabeļtelevīzijas var licencēt, un pēc tam šīs kompānijas un firmas, kas sniedz šos pakalpojumus, ir jāpārbauda.

Es diemžēl esmu pesimists un neticu, ka mēs kaut ko izdarīsim, kamēr Saeima ir šajā sastāvā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Brigmanis. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Brigmanis. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Brigmanis. Vasarā padomāsim! 30.augusts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Meža likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2000.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Meža likumā un atbalstīja tos.

Grozījumu būtība ir tāda. Mēs izskatījām likumu par zemes īpašnieka tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, pieņēmām attiecīgo likumprojektu. Šo likumprojektu pavada virkne citu likumprojektu. Tā ka jāizdara izmaiņas arī citos normatīvajos aktos un likumos.

Un šajā gadījumā likumprojekts paredz, ka lēmumu par zemes īpašnieka zemes atsavināšanu vai maiņu apstiprina un ik reizes pieņem Ministru kabinets.

Tādējādi tiem īpašniekiem, kuru zeme ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir vēl viena iespēja atbrīvoties no šiem aprobežojumiem - nomainīt to ar tādu zemi, kurai šādu aprobežojumu nav.

Šo dokumentu ir nosūtījis mums Ministru kabinets, parakstījis ir Repšes kungs, un es aicinu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai tas ir pārāk liels grēks - ļaut bijušiem komunistiem, kuri izstājās no partijas nepareizajā laikā, strādāt par tiesnešiem? Nebūt ne! Esmu pārliecināts, ka bijušie PSKP un LKP biedri arī patlaban sastāda mūsu tieslietu sistēmas vairākumu. Sakarā ar to atļaujiet man paust savu neizpratni par sekojošo faktu.

Mēs nupat pieņēmām kārtējo deklarāciju - Okupācijas deklarāciju -, un ir gandrīz skaidrs, ka komunistiskais režīms ir noziedzīgs režīms, un tas ir bijis noziedzīgs ne tikai laikā no 1991.gada janvāra līdz 1991.gada augustam, bet saskaņā ar mūsu teoriju visus 50 gadus. Tātad loģiski būtu vai nu aizliegt visiem komunistiem strādāt par tiesnešiem, vai arī atļaut visiem komunistiem strādāt par tiesnešiem, neskatoties uz to 13.janvāri. Mans priekšlikums ir otrais, ņemot vērā, ka Satversmes tiesa jau ir izskatījusi mūsu pieteikumu par ierobežojumu noņemšanu bijušajiem komunistiem. Tiesnešu balsis, kā jūs atceraties, sadalījās tādā attiecībā - 3:4. Kopš tā laika pagājuši trīs gadi, bet, spriežot pēc atbildīgās komisijas viedokļa, bijušie komunisti acīm redzami kļūst arvien bīstamāki mūsu valstij.

Negribētos, lai mani nodēvētu par neoriģinālu runātāju, bet es vēlreiz atgādināšu jums par Aksenoka kungu. Viņš, cilvēks, kurš izstājies no PSKP tikai pēc liktenīgā 1991.gada 13.janvāra un bija ieņēmis amatu, kas neizslēdz tiešu sadarbību ar VDK, ir kļuvis par Latvijas galvaspilsētas mēru! Pēc šāda precedenta jums nekad vairs neizdosies loģiski pamatot priekšlikuma par ierobežojumu noņemšanu komunistiem noraidīšanu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 5.priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 49, atturas - 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10.- atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 30.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1258. Juridiskā komisija lūdz noteikt tam steidzamības kārtību.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Valērijs Agešins grib runāt par steidzamību? Nē? Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz paaugstināt administratīvo atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Es šodien netaisos aizstāvēt un pārstāvēt dzērājus, kuri sēž pie stūres, un man negribētos asi iebilst pret šo likumprojektu, jo mūsu sabiedrība un tauta acīmredzot prasa, tā sacīt, viņu asinis, jā, bet man tomēr gribētos atgādināt, ka vienā populārā latviešu dziesmiņā ir teikts, ka ar cenām, kādas ir Latvijā, mēs jau sen esam Eiropā, bet ar algām - joprojām Āfrikā.

Un, izmantojot šo līdzību, jāteic, ka likumprojekta autori jau sen ar abām kājām ir Eiropā un dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē, jo ir gatavi piespriest un maksāt likumprojektā paredzētos augstos sodus.

Prakse rāda, ka drakonisks naudas sods nebremzē braukšanas ātrumu. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju vairākums šādam sodu līmenim vienkārši nav gatavs, jo Latvija joprojām ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur 90% iedzīvotāju dzīvo zem Eiropas Savienības dalībvalstu noteiktā nabadzības sliekšņa.

Turklāt Latvijā ir visaugstākais inflācijas līmenis visā Eiropas Savienībā.

Ja likumprojekta autoru nodoms bija “piegriezt skrūves” tā saucamajiem “biezajiem” pārkāpējiem un pārtikušajiem autovadītājiem, tad nav īsti skaidrs, kā tiks īstenota, piemēram, transportlīdzekļa konfiskācija.

Esmu pārliecināts, ka šie paaugstinātie sodi vairumā gadījumu nekādi neuzlabos satiksmes drošību. Sodu teorijā ir tāda aksioma, ka pārkāpumus mazina nevis soda bardzība, bet gan nenovēršamība. Ņemot vērā mūsu ceļu policistu skaitu un tehnisko nodrošinājumu, ar to nenovēršamības nodrošināšanu kā nu ir, tā ir. Valsts pārvaldes sistēmas trūkumus aizstāt ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem notvertiem pārkāpējiem neizdosies. Tā ir vai nu naiva, maldīga ilūzija, vai arī kārtējais populisms.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man ir ļoti skumji, ka jākāpj tribīnē aizstāvēt kaut kādus drakoniskus soda mērus. Taču, ja jūs lasāt avīzes, tad jau zināt, ka dažādās pēdējo nedēļu avīzēs ir aprakstīti tie pāris gadījumi manā dzimtajā pusē - Talsu rajonā. Piedzērušies jaunekļi vienā gadījumā braucot nosita savu vienaudzi - meiteni, otrajā gadījumā nobendēja vienu pensionāru, kas ar divriteni mierīgi brauca pa ielu. Un izrādās, ka nav jau nekādu problēmu ar soda nenovēršamību. Šie jaunekļi ir jau vairākas reizes aizturēti, vairākas reizes ir sodīti, taču turīgie vecāki ir spējuši visus šos sodus nomaksāt un nopirkt jaunu automašīnu sasistās vietā. Soda nenovēršamība nenoved pie vēlamā rezultāta!

Es uzsveru, ka ne jau katra drakoniska soda ieviešana dod garantiju... Drakoniski sodi nebūt nedod šo garantiju, ka tagad jaunais cilvēks vai varbūt ne tik jauns, bet tikpat nesaprātīgs cilvēks turpmāk tā vairs nedarīs. Jo katram cilvēkam ir savi uzskati, savs rīcības modelis. Taču sabiedrība ir ieinteresēta piemērot šādu sodu - atņemt nozieguma rīku, lai šis cilvēks vairs nevarētu atkārtoti izdarīt noziegumu ar šo pašu nozieguma rīku. Protams, neviens nevar garantēt, ka pēc kāda laika viņš neiegādāsies citu rīku (jo tie nemaksā pārāk dārgi) un neturpinās, bet tāpēc jau ir cietumi, ir ieslodzījuma vietas. Galu galā noziedzniekiem ir jāpiespriež reāla brīvības atņemšana, nevis tikai jāpabrīdina ar nosacītu sodu, kā tas notiek pie mums - un bieži vien attiecībā uz tieši šiem jaunajiem neapdomīgajiem, pārgalvīgajiem, bezatbildīgajiem, piedzērušajiem un labi situētajiem jaunajiem cilvēkiem.

Vai mūsu piedāvātie grozījumi dos vēlamo rezultātu? Protams, par to mēs varēsim diskutēt vēl pietiekami ilgi, uz katru nākamo lasījumu piedāvāt savus grozījumus, savus priekšlikumus, bet tas jautājums nekādā ziņā nevar būt par šķērsli, par iemeslu, lai mēs nepieņemtu šo likumprojektu pašreiz, tagad, šajā stadijā.

Ja mēs noliekam to malā un noraidām, tad ir skaidrs, ka par šīm problēmām un šīm tēmām diskutēs varbūt prese vai citi plašsaziņas līdzekļi - diskutēs apmēram tādā pašā līmenī un tādā pašā veidā, ar tādu pašu argumentāciju, kādu pirms brīža kolēģis Kiršteins izteica, kaut gan viņš runāja par citiem jautājumiem - par informāciju, ko mēs saņemam no plašsaziņas līdzekļiem.

Šeit ir tā līdzība: atkarībā no tā, kāda būs interese skatītājam vai klausītājam, vai lasītājam, tā arī tiks šī tēma pasniegta, tādā mērcē un tādā veidā...

Ja mēs noraidām šā likumprojekta tālāku virzīšanu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mēs negribam uzņemties atbildību par šīs problēmas risināšanu, negribam pielikt savus prātus un pūles, lai darītu kaut ko savādāk, lai gan varbūt ne tik labi, kā mēs gribētu. Arī ar šo grozījumu mēs nepanāksim pilnīgu galīgo rezultātu, vispozitīvāko variantu, bet mūsu pienākums tomēr ir ar šo lietu nodarboties tikmēr, kamēr pa ceļiem brauc bezatbildīgi slepkavas, kamēr gadiem ilgi velkas tiesas prāvas, lai noskaidrotu, kurš tad ir vainīgs pie tā, ka mazs bērniņš paliek invalīds uz mūžu... Šādi gadījumi Latvijā ir notikuši neskaitāmas reizes - un nedod, Dievs, tagad, Jāņu laikā! Kaut nu mazinātos to skaits! Taču prakse rāda, ka šī samazināšanās, noziedzīgu braucēju notveršana un noziegumu novēršana prasa no policijas ļoti lielas pūles. Un bieži vien šīs policijas pūles ir pat uz robežas ar cilvēka tiesību ievērošanu vai pārkāpšanu. Ja pārbaudītu visus pēc kārtas ar alkohola testu... Tā ir pielietojama metode, protams, bet tā ir ļoti apšaubāma metode. Ja cilvēks ar savu rīcību nekādā veidā nav parādījis sevi kā bīstamu braucēju...

Tāpēc gan Latvijas Pirmās partijas, gan arī citu šā likumprojekta atbalstītāju vārdā es tomēr aicinu to virzīt likumā noteiktajā kārtībā uz priekšu, lai galu galā mēs pārliecinātos, cik drakoniski soda mēri un kādi līdzekļi ir vajadzīgi mūsu sabiedrībai, lai mēs sāktu domāt - domāt katrs atsevišķi un visi kopā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

M.Segliņš. 8.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūlijs. Un likumprojektu izskatīsim 15.septembra sēdē, tātad rudens sesijā. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Siliņa, Ontužāna, Kampara un Ceriņas iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpinām sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti 42 priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija ir izskatījusi un par kuriem ir sniegusi savus atzinumus.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kampars. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Ministru kabineta vārdā - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Es gribu gan savā, gan ministrijas vārdā par konkrēto priekšlikumu teikt, ka mēs vēl uz trešo lasījumu daudz ko precizēsim attiecībā gan uz to nosaukumu “republikas pilsētas”, gan uz vēl dažiem jēdzieniem, gan arī uz skaitu - vai 25 vai 35...

Kopumā es vienkārši gribu pateikt paldies atbildīgajai komisijai par mūsu kopīgo ražīgo darbu. Jo, ja šodien tiek nobalsots par priekšlikumiem, vadoties pēc komisijas atzinuma, mēs varam uzskatīt, ka jau 14 gadus ilgusī reforma ir beidzot izkustējusies, virzās uz priekšu. Jo reformas mērķis, kas bieži vien tiek aizmirsts, ir radīt spēcīgas pašvaldības, spēcīgus sabiedrotos, jo katram tiek prasīts attīstības plāns, katram - skats uz nākotni, uz to, kā strādāt.

Tāpēc es savā un ministrijas vārdā lūdzu šodien atbalstīt komisijas priekšlikumus un gatavoties šā likuma pieņemšanai pilnībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītais ministra kungs! Es domāju, Administratīvi teritoriālās reformas likums ir ļoti nozīmīgs, jo tas skar ļoti daudzu mūsu valsts iedzīvotāju likteņus. Vai mēs saglabāsim šo pašvaldību daudzveidību, ļausim attīstīties gan mazajām, gan lielajām pašvaldībām, pilsētām un laukiem? Tas būs ļoti atkarīgs no tā, kādus lēmumus mēs pieņemsim šā likumprojekta sakarā.

Deputāta Kampara kunga iesniegtais priekšlikums praktiski pilnībā izslēdz tādus pašvaldību veidus kā pilsētu pašvaldības un pagastu pašvaldības. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums. Saskaņā ar esošo redakciju apriņķus veido administratīvā teritorija, kas sastāv no novadiem, pilsētām, pagastiem un republikas pilsētām, izņemot Rīgu. Taču šie priekšlikumi, tas ir, 1. un 2.priekšlikums, praktiski izslēdz pilsētu pašvaldības un izslēdz arī pagastu pašvaldības.

Tāpēc es domāju, ka mums viss ir pamatīgi jāizvērtē un šodien jāpieņem lēmums: vai mēs tiešām uzskatām, ka pilsētas nevar būt pašvaldības, izņemot, kā šeit piedāvāts, tikai republikas nozīmes pilsētas (tādas šodien mums ir septiņas pilsētas), vai arī gribam visas pārējās pilsētas padarīt par republikas nozīmes pilsētām, vai arī tomēr šīm pilsētām dodam šo statusu, pašvaldības statusu, un ļaujam tām attīstīties un pilnveidoties?

Un otra lieta. Skaidrs, ka šajā kontekstā mums ir arī jāņem vērā, ka ir tādas pašvaldības kā pagasti, kuras praktiski varētu atbilst šiem kritērijiem. Varētu tikai nosaukumu pamainīt - pagasta vietā to nosaukt par novadu.

Vai tā ir reforma? Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Vienkārši pagasts var pastāvēt kā pagasts. Un, ja pagasti apvienojas un veido novadu, tad automātiski tas arī ir novads. Šajā ziņā nav nekādu iebildumu. Es domāju, šeit var pastāvēt visas šīs pašvaldību formas.

Tāpēc lūdzu tomēr šo lietu ņemt ļoti nopietni! Faktiski šos priekšlikumus - 1. un 2.priekšlikumu, un 3.priekšlikumu - mēs varētu neatbalstīt. Zaļo un zemnieku savienība tā uzskata un paliek pie šīm pozīcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Gribētu atgādināt, ka mēs šeit izskatām grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas, uzsveru: reformas, likumā, kas ir terminēts likums un kas, es ļoti ceru, pēc ilgām un grūtām debatēm vairāk nekā desmit gadu garumā un pēc pašvaldību mānīšanas, pēc uzplūdiem un atplūdiem beidzot padarīs Latviju par modernu valsti, kur nebūs tādu mazu pašvaldību, kuras reizēm tiek dēvētas par ģimenes uzņēmumiem, kurās bieži vien strādā vienas ģimenes locekļi un kurās valsts un pašvaldības līdzekļi netiek tērēti, nu teiksim tā, pietiekami lietderīgi.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, no manas puses bija mēģinājums... es piedāvāju definēt, kas mums ir republikas pilsēta un kas ir apriņķis, jo šīs divas administratīvās teritorijas noteikti būs kā sastāvdaļas nākamajā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas modelī, kas līdz šim nebija definēts. Taču, manuprāt, ļoti auglīgās debatēs mēs esam nonākuši pie secinājuma, kas ir izteikts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Manuprāt, šīs debates ir man ļoti pieņemamas, un tāpēc es neuzstāju, lai tiktu saglabāts mans priekšlikums, un aicinu atbalstīt jau pieņemto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai viena piezīme. Nu nevajadzētu lietot padomju okupantu ieviestos apzīmējumus: republikāniskās slimnīcas, republika, braukāšana pa republiku, par karogu, par Valsts himnu. Var būt tikai valsts nozīmes pilsētas, var būt lielpilsētas, var būt mazpilsētas, bet nevar būt republikas pilsētas. Tāpat kā nav monarhijas pilsētas, Kampara kungs!

Un vajadzētu vienreiz, ja jau jūs esat ķērušies klāt, iestrādāt labojumus visos esošajos likumos, izņemt no tiem NKVD, PSRS un citu okupantu izplatīto terminoloģiju un vienreiz iztīrīt likumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 45, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 2. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Par kuru priekšlikumu ir balsojums? (Starpsauciens: “Otro!”) Par 2.

Deputāti prasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 14, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 25, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 4. - deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Jāsaka, ka komisija ir tiešām ļoti raženi strādājusi un ka arī Kučinska kungs darbā ir piedalījies ļoti aktīvi. Taču ir jāsaka, ka mans priekšlikums paredz svītrot vārdus: “ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām” un atturēties šobrīd no reģionālā līmeņa, jo process kļūst nebeidzams, un ministru optimisms var pārvērsties nebeidzamās ilgās pēc reformas pabeigšanas. Tātad mans priekšlikums paredz sākumā pabeigt vietējo reformu un tad spert nākamo soli.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Māra Gulbja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 52, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 5. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 6. - deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 7. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 8. - deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 9. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 10. - deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 11. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 11. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas - priekšlikums nosaka to, ka vietējo pašvaldību administratīvā reforma tiek realizēta brīvprātīgi - bez piespiedu mehānismiem, tāpēc šai reformai ir jānotiek vienlaicīgi arī ar reģionālo reformu, kas ļautu precīzāk ievērot šo subsidiaritātes principu, šo varas sadalījuma principu, un veikt funkciju pārdali. Un tā visa rezultātā šī reforma varētu nest pozitīvus augļus, turklāt tai ir jānotiek brīvprātības režīmā, attiecīgi nenosakot ne šo termiņu, ne to, cik valstij vajadzēs naudas līdzekļu, ne arī to, cik lielas ir iespējas atbalstīt šo novadu veidošanu. Tādā veidā šie novadi veidojas saskaņā ar šo shēmu, kas ir paredzēta; teiksim, atbilstoši projektam šīs pašvaldības, pieņemot savus lēmumus, var veidot šos novadus, un tā rezultātā veidojas normālas pašvaldības, kuras ir spējīgas tālāk strādāt un attīstīties.

Tāpēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas realizācijas rezultātā ir jāizveidojas tādām pašvaldībām, kuras būs finansiāli izlīdzsvarotas un ekonomiski pēc iespējas neatkarīgas, lai to budžeti būtu tādi, kas varētu normāli apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Tad tās varēs arī infrastruktūru sakārtot un sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, un tieši tāpēc šī reforma reāli ir nepieciešama, ir nepieciešami šie līdzekļi, un šajā reformā ir jābūt arī šim brīvprātības principam, jo savādāk, ja pašvaldības nepiekritīs šādai reformai, tad tā doma, ka tālāk reāli būs šis atbalsts no vietējām pašvaldībām, no iedzīvotājiem... tad tas nebūs sagaidāms šīs reformas tālākajā realizācijā.

Šeit mēs pašvaldībām paredzam arī šīs pārsūdzēšanas iespējas, ja to lēmumi netiek ņemti vērā, - un tā varētu būt Satversmes tiesa vai kāda cita institūcija, kurai ir jābūt neatkarīgai no valsts iestādēm, un tādā veidā, teiksim, šo teritoriju administratīvo robežu mainīšana lielā mērā tiks regulēta - tiks dota iespēja arī pašai pašvaldībai izteikt savu viedokli vai arī apstrīdēt tos lēmumus, kurus būs pieņēmuši ministri vai Ministru kabinets, realizējot šos apvienošanās projektus.

Vēl viena būtiska atšķirība, kura būtu jāņem vērā, ir tā, ka mums tomēr ir šīs lauku teritorijas un ir pilsētu teritorijas, kur pašvaldību loma un vieta ir atšķirīga. Ir šīs teritorijas, kurās ir ļoti liels iedzīvotāju blīvums, un ir teritorijas, kurās ir minimāls iedzīvotāju blīvums, bet šīs teritorijas tomēr ir jāapsaimnieko, tur ir jābūt pašu pārvaldei, bet cilvēkiem, iedzīvotājiem, ir jābūt iespējām piedalīties šo teritoriju tālākā izaugsmē un attīstībā.

Tāpēc es gribētu minēt vienu reālu piemēru. Izveidojot novadus, pašreiz mums rodas arī tādas situācijas, ka nav šā valstiskā plānojuma, valstiskā skatījuma uz šo novadu lielumu, kā arī netiek ievērots kritērijs, ka parasti, pilsētām apvienojoties ar diviem vai vienu pagastu, praktiski veidojas pašvaldības, kurās dominējošā un politiskā loma ir pilsētu deputātiem, kuri ir ievēlēti no pilsētām, turpretī šīm mazajām lauku teritorijām, kuras iekļaujas šajā novadā, praktiski nav ne politiskās, ne ekonomiskās ietekmes uz šo pašvaldību, teiksim, finanšu līdzekļu sadalījumu.

Lūk, viens piemērs. Es gribētu teikt, ka es apmeklēju Preiļu novadu, kur Preiļu pagasts ir apvienojies ar Augstkalnes pagastu un Preiļu pilsētu. Tā rezultātā pašvaldībā no pilsētas ir septiņi deputāti, bet no laukiem ir knapi divi deputāti. Un ir skaidrs, ka arī šis finanšu sadalījums, teiksim, ceļu fonda nauda, tiek sadalīta tā: no 90 000 latu laukiem gadā tiek novirzīti tikai 5000, tas ir, knapi 5,5 procenti no šiem līdzekļiem, bet apkalpot šīs teritorijas tomēr vajag - infrastruktūra ir jāuztur, un arī ceļi jāuztur kārtībā. Agrāk šīs pašvaldības varēja četras, piecas vai sešas reizes nogreiderēt šos ceļus, turpretī tagad tās to var izdarīt tikai divreiz - pavasarī un rudenī. Tā ka šeit ir problēmas.

Ja mēs arī veidojam šos novadus, tad mums ir jābūt arī šim politiskajam līdzsvaram starp laukiem un pilsētām, lai šie lauku pagasti, lauku teritorijas, netiktu devalvētas, sagrautas, bet - tieši otrādi! - lai tām rastos šī iespēja attīstīties. Tāpēc Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka šim procesam ir jābūt pakāpeniskam, ar finansiālo regulējumu, un reizē ar to mēs, brīvprātīgi ļaujot pašvaldībām izvēlēties un veikt šo reformu, šajā procesā iegūsim daudz pozitīvāku rezultātu, nekā tas ir bijis līdz šim.

Un vēl viena lieta, kuru es gribētu uzsvērt. Pagasti mums tomēr ir vēsturiski administratīvi teritoriālie veidojumi - pašvaldības no Pirmās Latvijas laikiem. Vai mums vajag atteikties no šā pagasta nosaukuma, kaut arī tas varbūt ir nicinošs vai vienam otram nepatīkams? Es domāju, ka ir tieši otrādi - tās ir kultūrvēsturiskās saiknes ar šo teritoriju, un šīs lietas arī jāizvērtē, teiksim, veicot šo reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... Es atvainojos! Debatēs bija pieteicies arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.

 

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Tikai pāris vārdu atbildei, jo es ar abām rokām esmu par brīvprātību, bet ar šo brīvprātību ir tāpat kā ar atšķirību starp anarhiju un demokrātiju. Demokrātija atšķiras tikai ar to, ka kāds nosprauž robežas. Un arī brīvprātība nevar būt bezgalīga, taču, ja kaut kas ir jādara, tad šobrīd man ir pilna pārliecība, ka jau gada laikā mēs vienosimies par optimālo variantu, jo tie mērķi, kurus Šķestera kungs minēja, ir gluži līdzīgi... tie ir pat absolūti vienādi. Mums ir jārada spēcīgas, finansiāli stabilas pašvaldības, un pie tā mēs strādāsim. Es arī domāju, ka termiņi ir absolūti pietiekami, lai to izdarītu. Bezgalīga brīvprātība - tas nozīmē mūžīgas reformas, mūžīgi neko.

Paldies. (Starpsaucieni no zāles: “Nekādas reformas!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

P.Ontužāns. Likumprojektu izskatot, strādāja apakškomisija, un arī komisijas atzinums bija tāds, ka vajag noraidīt šo likumprojektu ar balsu vairākumu, jo mēs tomēr jau esam atbalstījuši ministrijas izstrādāto laika grafiku, lai kaut kas šinī valstī tomēr notiktu.

Tāpēc aicinu balsot par 11.priekšlikumu. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Par demokrātiju!” un dep. Dz.Ābiķis: “Par stulbumu neviens nebalso!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 11. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Gulbis. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz: vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu veikt brīvprātīgi, bet tā ir jāpabeidz līdz 2007.gada 31.decembrim.

Faktiski mans priekšlikums ietver to, ko savulaik jau sludināja Einara Repšes valdība: 2008.gadā tiek izveidoti novadi, bet 2009.gadā jau ir pilnībā skaidrs, kas notiks ar šo, Kampara kunga vārdiem runājot, burvīgo reformu.

Es aicinātu arī “Jauno laiku” varbūt padomāt un atbalstīt savulaik sludināto reformas pabeigšanu 2007.gada 31.decembrī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Māra Gulbja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 13. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. Arī 14. ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 15. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 17. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 18. - deputāta Gulbja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz to, ka ikgadējā valsts budžetā tiek piešķirti finanšu līdzekļi valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai ne mazāk kā 0,5% no IKP. Un es tomēr aicinu jūs iedziļināties manā priekšlikumā, jo pretējā gadījumā, protams, šo finansējumu saņems tikai politiski angažētās pašvaldības. Es domāju, ka mums ir ļoti liela profesionāļu komanda, kas profesionāli atkal apmuļķos citas pašvaldības.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” jau pirms laba laika nāca klajā ar priekšlikumu šajā reformas likumā iestrādāt precīzu, skaidru un pašvaldībām saprotamu finansējumu, kādā veidā tās saņems savus finanšu līdzekļus, īstenojot šo reformu.

Mūsu priekšlikums bija ikgadējā budžetā minēt konkrētu summu, par kuru tālāk varētu vienoties un diskutēt parlamenta iekšienē. Diemžēl iepriekšējās - Emša valdības laikā šī diskusija izpalika, jo kaut kādu iemeslu dēļ vienkārši šis likums tika atlikts, un man ir liels prieks, ka līdz ar esošo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru šī diskusija ir atsākusies. Un tā ir bijusi ļoti, ļoti konstruktīva. Tātad ministrs ir atbalstījis domu un atsaucis savu priekšlikumu par to, ka šo finansējumu nosaka tikai Ministru kabinets, un 19.priekšlikumā ir precīzi, skaidri un gaiši minētas summas, ko saņems katra pašvaldība, Gulbja kungs! Uzsveru: katra pašvaldība, nevis kāda politiski angažēta pašvaldība! Tas ir minēts 19.priekšlikumā, ka 100 000 latu saņems katra pašvaldība, kura izveidos novadu.

Mūsuprāt, šis ir viens ļoti labs kompromisa priekšlikums, ar kuru mēs jau šajā terminētajā reformas likumā nosakām šo “burkānu”, kā to sauc pašvaldību vadītāji, kāpēc viņām būtu jāapvienojas.

Tāpēc arī “Jaunais laiks” bija priecīgs par šādu valdības un ministra atbalstu, izpratni par pieeju un reālo palīdzību pašvaldībām un atsauca arī savu priekšlikumu.

Kolēģi, tāpēc es aicinu atbalstīt ministra Kučinska 19.priekšlikumu un nebalsot vai atturēties, balsojot par deputāta Gulbja priekšlikumu, kurā nav reāla finansiāla pamatojuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 18. - deputāta Gulbja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 19. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 20. - deputāta Gulbja priekšlikums. Daļēji atbalstīts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 21. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 22. - ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 23. - deputāta Gulbja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 24. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 25. - reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 26. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 27. - deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 28. - pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 29. - deputāta Gulbja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 30. - deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 31. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 32. - deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 33. - deputāta Gulbja priekšlikums. Atbalstīts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 34. - deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 35. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 36. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 37. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 39. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 39.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 40. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē, deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 41. - deputāta Gulbja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 42. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 8, atturas - 12. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2005.gada 25.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.augusts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos paziņot, ka deputāti Boriss Cilevičs, Aleksandrs Bartaševičs, Aleksandrs Vidavskis un Valērijs Agešins, kā arī Vitālijs Orlovs ir apmierināti ar izglītības un zinātnes ministres Druvietes sniegto rakstisko atbildi, tāpēc šodien atbilžu un jautājumu papildu sēde nenotiks.

Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sēde notiks pēc 20 minūtēm Ārlietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es gribētu visus sveikt latviešiem vismīļākajos svētkos - Līgo svētkos, Jāņos, un es aicinu kopīgi ielīgot Jāņus arī Saeimā, lai mums visiem veiktos un lai mēs strādātu savu iedzīvotāju, savu pilsoņu labā.

Un tāpat es novēlu arī visiem darbiniekiem priecīgus Jāņus un gaidu visus Sarkanajā zālē.

(Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns, Juris Dobelis, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters... manuprāt, ir, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne un Jānis Straume.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 22.jūnija sēde ir slēgta. Mēs šodien slēdzam arī Saeimas pavasara sesiju un tiksimies septembrī Saeimas rudens sesijā. Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 12.sēde

2005.gada 22.jūnijā

Valsts prezidentes V.E. Vairas Vīķes-Freibergas uzruna
Par darba kārtību

Priekšlikumi

- dep. Dz.Ābiķis (pret)
- dep. I.Ūdre (par)
Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu”
(4418. un 4418.a dok., reģ. nr.1275)
Par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”
(4421. un 4421.a dok., reģ. nr.1276)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””
(4422. un 4422.a dok., reģ. nr.1277)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””
(4423. un 4423.a dok., reģ. nr.1278)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Jānim Straumem”
(4442. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Jānim Porietim”
(4443. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Jevgenijai Stalidzānei”
(4433. dok.)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4306. dok., reģ. nr.1241)

Ziņo

- dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (3.lasījums)
(4414. dok., reģ. nr.1168)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim” (3.lasījums)
(4415. dok., reģ. nr.1062)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (3.lasījums)
(4416. dok., reģ. nr.1169)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (3.lasījums)
(4424. dok., reģ. nr.1158)

Ziņo

- dep. K.Peters
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (3.lasījums)
(4425. dok., reģ. nr.1185)

Ziņo

- dep. M.Lasmanis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (3.lasījums)
(4426. dok., reģ. nr.480)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Debates

- dep. P.Simsons
- dep. P.Simsons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (3.lasījums)
(4427. dok., reģ. nr.481)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” (3.lasījums)
(4428. dok., reģ. nr.474)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (3.lasījums)
(4429. dok., reģ. nr.472)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (3.lasījums)
(4430. dok., reģ. nr.1001)

Ziņo

- dep. A.Seile
Paziņojumi
- dep. A.Slakteris
- dep. J.Strazdiņš
- dep. A.Pētersons
- dep. S.Šķesters
- dep. J.Dalbiņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre I.Rībena

Debates

- reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
- dep. I.Emsis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Radzevičs
- dep. I.Emsis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Radzevičs
- dep. A.Slakteris
- dep. A.Ulme
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (3.lasījums)
(4431. dok., reģ. nr.1157)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts “Tiesībsarga biroja likums” (1.lasījums)
(2831. un 4406. dok., reģ. nr.858)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis

Debates

- dep.V.Buzajevs
- dep. I.Krastiņa
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (2.lasījums)
(4171. un 4408. dok., reģ. nr.1209)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (2.lasījums)
(4172. un 4409. dok., reģ. nr.1210)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā” (2.lasījums)
(4122. un 4410. dok., reģ. nr.1191)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. P.Simsons
- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums Meža likumā” (1.lasījums)
(2000. un 4412. dok., reģ. nr.641)

Ziņo

- dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (2.lasījums)
(3842. un 4419. dok., reģ. nr.1134)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums) (Steidzams)
(4367. un 4413. dok., reģ. nr.1258)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. V.Agešins
- dep. P.Simsons
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” (2.lasījums)
(2606. un 4434. dok., reģ. nr.804)

Ziņo

- dep. P.Ontužāns

Debates

- reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
- dep. S.Šķesters
- dep. A.Kampars
- dep. A.Kiršteins
- dep. M.Gulbis
- dep. S.Šķesters
- reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
- dep. M.Gulbis
- dep. A.Kampars
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2004-18-0106 izpildi” (reģ. nr.67)   (Rakstiska atbilde)
Paziņojums
- dep. A.Pētersons
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre I.Rībena

Balsojumi

Datums: 22.06.2005. 09:39:50 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu
Datums: 22.06.2005. 09:41:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4418 nodošanu komisijām

Grozījumi Civillikumā
Datums: 22.06.2005. 09:41:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4421 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"
Datums: 22.06.2005. 09:42:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4422 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 22.06.2005. 09:42:48 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4423 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Straumem"
Datums: 22.06.2005. 09:43:48 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4442

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Porietim"
Datums: 22.06.2005. 09:44:12 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4443

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei J.Stalidzānei"
Datums: 22.06.2005. 09:44:34 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4433

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 22.06.2005. 09:46:48 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4306 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts kontroles likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 09:47:52 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4414 pieņemšanu 3.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 09:48:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4415 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 09:49:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4416 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Likumā par ostām (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 09:50:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Likumā par ostām (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 09:51:34 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4424 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 09:53:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4425 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:00:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:07:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:07:30 bal018
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:07:52 bal019
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:08:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:10:10 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4426 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:18:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4427 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:20:12 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4428 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:22:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4429 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:23:48 bal025
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:24:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 10:24:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:26:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:27:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par 70.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:27:34 bal030
Balsošanas motīvs: Par 72.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:28:20 bal031
Balsošanas motīvs: Par 73.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:29:32 bal032
Balsošanas motīvs: Par 80.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (reģ. nr.1001) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:35:54 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4430 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (reģ. nr.1157) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:37:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (reģ. nr.1157) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:39:12 bal035
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (reģ. nr.1157) (3.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:39:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4431 pieņemšanu 3.lasījumā

Tiesībsarga biroja likums (1.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:49:48 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2831 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:50:44 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4408 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 11:51:40 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4409 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Radio un televīzijas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:08:30 bal040
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Radio un televīzijas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:08:56 bal041
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Radio un televīzijas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:09:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4410 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:12:12 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2000 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:16:42 bal044
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:17:02 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:17:36 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4419 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (1.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:18:26 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (1.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:27:42 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:35:54 bal049
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:36:28 bal050
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:36:52 bal051
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:38:12 bal052
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:38:38 bal053
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:46:48 bal054
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:48:06 bal055
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:52:00 bal056
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:54:22 bal057
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.06.2005. 12:55:18 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4434 pieņemšanu 2.lasījumā

Sestdien, 24.februārī