Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas vienpadsmitā sēde

2005.gada 16.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 16.jūnija sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības 46.punktu (likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”) pārcelt un izskatīt kā darba kārtības trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 16.jūnija sēdes darba kārtībā grozījumu - izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 28.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijai.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pārslēdziet mobilos telefonus klusuma režīmā!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas-Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “par”.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kaut arī šis likumprojekts izraisījis lielu interesi un jautrību juristu un komisijas deputātu vidū, kuri līdz šim domājuši, ka Latvijā likumdošana un izpildvara neizdara spiedienu uz tiesu varu, es tomēr aicinu atbalstīt zināmā mērā šo likumprojektu un paskaidrošu, kāpēc.

Anotācijā ir teikts, ka līdz šim daži domāja, ka Satversmes 3.pants pieprasa obligātu tautas nobalsošanu robežu grozīšanas gadījumā, taču tagad tomēr ir izteikta cerība, ka esot juristi, kas uzskata, ka varbūt var starptautiskos līgumus, kas groza valsts robežu, noslēgt bez tautas nobalsošanas. Vai tas nebūtu lieliski, ja mēs, teiksim, atzītu, ka šis otrais variants ir pareizs? Mums atkristu ļoti daudz rūpju.

Atcerēsimies, ka 1997.gadā tika parakstīts robežlīgums ar priekšlikumu dāvināt sešus pagastus un vienu pilsētu Krievijai! Bet Krievija teica: “De facto mēs to kontrolējam, bet de iure mēs to neņemsim nekādā gadījumā, jo jūs neesat pievienojuši likumu par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem.” Mēs teicām: “Nē, nē! Mēs vēl labosimies! Mēs daudz ko darīsim! Ņemiet, ņemiet!” Un veselus septiņus gadus Krievija nekādi nevarēja paņemt šos sešus pagastus un pilsētu.

Mēs jau bijām gandrīz gatavi dot vēl 60 pagastus, kuri ir tikpat nolaisti, bet tad pēkšņi nāca šī Deklarācija, jo Ārlietu komisija bija pieprasījusi obligātu atsauci uz 1920.gada Miera līgumu. Es gribētu arī teikt deputātiem, ka mēs iepazīstinājām arī igauņu deputātus ar profesora Lēbera uzskatiem šajā jautājumā, iedevām arī viņa rakstus un pat iztulkojām viņiem. Līdz ar to man ir gandarījums, ka arī igauņu parlaments ir pieņēmis līdzīgu atsauci savā ratifikācijas rakstā, un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.

Neskatoties uz to, ka gan mūsu ārlietu ministrs, gan Valsts prezidente ir vairākas reizes pateikuši, ka mums nav teritoriālu pretenziju, un Valsts prezidente to skaita praktiski kā mantru, tik un tā Krievija netic. Krievija netic, ka mēs negribam atņemt senās krievu pilsētas Kēnigsbergu un Vīpuri jeb Vīborgu, un netic arī, ka mēs pēc kādiem pāris gadiem nesāksim atkal pieprasīt atpakaļ šīs teritorijas.

Kāpēc man šis likumprojekts patīk, un kāpēc mums to vajadzētu atbalstīt? Tāpēc, ka tur ir divas lietas.

Līdz šim Satversmes tiesa varēja ierosināt un varēja neierosināt, taču te tagad ir skaidri un gaiši pateikts, ka ir jāierosina. Satversmes tiesa nevar vispār atteikties izskatīt, jo ar likumu tai ir noteikts, ka ir jāierosina... Mums tika arī teikts, ka līdzīgs piemērs esot Kazahijā, tur esot Konstitucionālā padome, un man patīk arī Kazahijas piemērs. Tur vispār prezidents piezvana tiesai un pieņem lēmumu, kādu vien vajag. Kazahijā prezidents arī pagarina savas pilnvaras. Kāpēc gan soli pa solim netuvoties tik lieliskai pieredzei un nesekot Kazahijas piemēram?

Jaunas kategorijas lietu izskatīšanas iespējamība jeb precedents, ko paredz šis likums, rada ārkārtīgi skaistas iespējas mums pieņemt, piemēram, kādu nākamo likumu, kas liek ierosināt apgabaltiesai kādu spriedumu un notiesāt vienu vai otru pilsoni par labu, teiksim, lietas ierosinātājam.

Ir tikai viena neliela problēma, bet, es domāju, mēs komisijas darbā to novērsīsim. Ja, piemēram, kādam gribēsies iebūvēt māju kāpās un likums to neļaus, Saeima varēs pieņemt likumu, kas liks Satversmes tiesai paziņot, ka gruntsgabalā, kurā nav pamatu... Tur ir, piemēram, koka mietiņš, pie kura kāds zemnieks ir piesējis kazu. Mietiņš ir līdzīgs pālim, un Saeima pieņem lēmumu, ka šis pālis ir pamati. Uz pamatiem tiek uzbūvēta māja. Taču problēma būs tā, ka radīsies kāds neticīgais Pēterītis vai Jānītis un gribēs pēc tam apstrīdēt atkal Satversmes tiesā šo lēmumu. Un tad mums būs jādibina Satversmes tiesa-2, kura izvērtēs Saeimas pieņemto lēmumu, kurš būs pieņemts pēc Satversmes tiesas-1 priekšlikuma. Tas veicinās tiesu varas attīstību, mazinās bezdarbu. Katrā ziņā es domāju, ka priekšlikums ir vispār atbalstāms un labs.

Es domāju, ka arī mūsu trimdas latvieši, Amerikas latvieši, kas tik ļoti iestājas par to, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka tiesu vara ir jāatdala no likumdošanas varas, parādīs ar savu balsojumu savu īsto seju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šad un tad kādam vai kādiem gadās iekļūt vēstures lappusēs. Vēsturē iekļūst dažādi īpatņi vai dažādi īpatnēji kolektīvi.

Bija kādreiz tāds senais grieķis Herostrats, kurš arī gribēja iekļūt vēsturē un tīši nodedzināja Efesas Artemīdas templi. Tāds liels templis bija, 133 metrus garš, varens. Par to tiesa piesprieda viņam nāvessodu, bet nekas, atradās viens vēsturnieks Teopomps, kas šo Herostratu iemūžināja.

Bija vēl viens grieķis - Efialts. Tas negribēja iekļūt vēsturē, bet viņam tas sanāca, tāpēc ka viņš Spartas Leonīdam, kurš cīnījās pret persiešiem, aizmugurē ieveda persiešu karavīrus. Arī šis te kungs Efialts tika notiesāts uz nāvi.

Redziet, mēs arī laikam šodien gribam aplūkot kārtējo pasaules brīnumu (šitas vairs nav septītais, šitas šīs Saeimas laikā ir jau septiņdesmit septītais) -aplūkot kaut ko tādu, par ko var teikt: “Domādams neizdomāsi.”

Ja mēs ņemam un palasām minēto likumprojektu, tad redzam, ka tur ir iekšā vienkārši pamatīgs vārdu birums, ļoti pamatīgs, kurš acīmredzot ir uztverams kā vīģes lapa, lai aizsegtu iesniedzēju mazspēju. Neko citu tur nevar ieraudzīt. Jo, ja tā tiek demonstrēta pilnīga neizpratne par to, kas ir tiesu vara un kas ir Satversmes tiesa, tad ir interesanti anotācijās izlasīt arī to izcelto tekstu, to, kas ir ar treknākiem burtiem, - ka Satversmes tiesa, redziet, varot izskatīt “arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas”.

Vai tad projekta izskatīšana, lai lemtu par tā atbilstību Satversmei, ir kāda “cita” lieta? Vai arī tā tomēr ir tā pati lieta - jebkurš likums, par kura atbilstību Satversmei ir jālemj Satversmes tiesai?

Un tā nu mums tagad sanāk, ka godātie iesniedzēji ir ārkārtīgi pūlējušies - un pat tā pūlējušies, ka vēlas piešķirt šā likuma projektam steidzamību -, bet faktiski pūliņu rezultāts ir tas, ka ir sākta sistēmas graušana.

Neviens taču neaizliegs tūlīt pēc šāda likuma pieņemšanas vērsties Satversmes tiesā, lai tā lemtu par šā likuma atbilstību Satversmei. Ar to sāksies tas jandāliņš un turpināsies.

Un tāpēc ir jautājums: vai vienkāršāk nebija uzņemties atbildību tiem, kas tik ļoti uztraucas par robežlīgumu starp Latviju un Krieviju, nevis uzkraut atbildību tiem, kuru kompetencei tas galīgi neatbilst un kuriem ir jāvērtē jebkura dokumenta, pieņemta dokumenta, galadokumenta, atbilstība Latvijas Republikas Satversmei?

Jā, nu diemžēl 8.Saeima ir jau pastrādājusi pietiekami daudz ne sevišķi gudru lietu, un acīmredzot šī nebūs pēdējā. Taču nožēlojami ir tas, ka par šādu te jokudarbu balsos profesionāli juristi, balsos cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir kaut kāda izpratne par to, kas ir tiesu vara un kas ir likumdevējs, un kas ir izpildvara. Diemžēl.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šādu, piedošanu, muļķību neatbalstīs.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Vai deputāts Igors Solovjovs vēlas runāt par procedūru? Nē.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Lagzdiņa, Bērziņa, Šķestera, Brieža, Paula un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - izslēgt likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 16.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā likumprojekta “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta... Deputātiem tomēr ir iebildumi?

Cienījamie kolēģi! “Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl ir tāda situācija, ka visus svarīgākos un mūsu valstij liktenīgos jautājumus valdošā koalīcija lemj pēdējā brīdī.

Šajā likumprojektā, kuru mēs nupat esam saņēmuši, ir 124 lappuses, 254 priekšlikumi. Protams, opozīcijas deputāti saņēma to pēdējā brīdī. Gandrīz vai veselu gadu apspriežot šo jautājumu, bija daži nopietni strīdi valdošajā koalīcijā, bet nu mēs gribam izlemt šo jautājumu pēdējā brīdī? Nedrīkst tā darīt! Un sakarā ar to mūsu frakcijas priekšlikums tomēr ir neiekļaut šo likumprojektu darba kārtībā, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un nopietni izskatīt šo liktenīgo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņām.

Lūdzu deputātus balsot par sēdes darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā likumprojekta “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 3. Tātad darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “pret”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nolasīšu tikai vienu teikumu no tās anotācijas, kuru parakstījis Vējoņa kungs - ministrs, kuram vajadzētu kaut ko saprast: “Likumprojekts paredz izslēgt likuma 3.panta trešo punktu, jo tā redakcija neatbilst prasībām, kādas ir noteiktas 2004.gada 17.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.87 “Kārtība, kādā ir novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” pielikumā.”

Kam lielāks spēks - likumam vai noteikumiem? Kāpēc mums jāmaina likums, lai pielāgotos noteikumiem, kurus ir pieņēmis Ministru kabinets?

Nedarīsim to!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunta Bērziņa, Pauļa Kļaviņa, Lienes Liepiņas, Kārļa Šadurska un Edgara Jaunupa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šo likumu mēs Saeimā pieņēmām otrajā, galīgajā, lasījumā pavisam nesen. Un toreiz iemesls likuma atvēršanai bija nepieciešamība steidzami sakārtot operatīvās drošības jautājumus.

Diemžēl, atverot likumu, tam tika piedāvāta gara rinda dažādu grozījumu, kuri tika steigā izskatīti un vairākums no tiem - arī pieņemti. Rezultāts bija tāds, ka iesaistītajām pusēm, īpaši telekomunikāciju un interneta apvienībām, nebija pietiekami laika šos grozījumus izdebatēt un pārrunāt komisijās.

“Jaunais laiks” to uzskata par nepareizu, ka likums tagad definē valsts nozīmes datu pārraides tīklu kā tādu tīklu, kas ļauj pārraidīt valsts aizsargātu informāciju, kas pati par sevi nav definēta. Tajā pašā laikā likums dod ekskluzīvas tiesības šādu tīklu nodrošināt Valsts informācijas tīkla aģentūrai, tā sauktajai VITA, kura ir valsts kapitālsabiedrība un kura var nodarboties ar komercdarbību. Mēs uzskatām, ka šādi tiek nevajadzīgi kropļots telekomunikāciju un interneta tirgus.

Lai labotu šo stāvokli, mēs esam iesnieguši grozījumus, kuru mērķis ir līdzsvarot konkurenci, precizējot aģentūrai VITA piešķirtās strīdīgās funkcijas.

Saskaņā ar mūsu grozījumiem tiek konkretizēts, ka valsts nozīmes datu pārraides tīkls tiek attiecināts vienīgi uz valstiski slepenu informāciju, kas ir definēts jēdziens, un ka šāda tīkla nodrošināšanu veic valsts aģentūra. Ar to mēs pasakām, ka, pēc mūsu uzskata, VITAI vēlamais statuss būtu valsts aģentūra un ka tai vajadzētu nodarboties ar tām funkcijām, kas loģiski pienākas valstij, proti, slepenas informācijas nodrošināšanu un pārraidīšanu.

Ja Saeima šo likumu tagad atvērs un ja šis likumprojekts tiks nodots komisijām, mēs paredzam, ka ieinteresētās puses, it īpaši telekomunikāciju un interneta asociācijas, iesniegs arī citus grozījumus.

Tādā gadījumā mēs aicinām dot samērā garu termiņu grozījumu iesniegšanai un likuma izskatīšanai, lai būtu pietiekami laika šos vēlamos grozījumus pienācīgi komisijās izdebatēt.

Es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātei Inesei Šleserei šā gada 16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Deputātei atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātam Madaram Lasmanim šā gada 16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav deputātiem iebildumu. Darba kārtība ir izmainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi, Saeimas deputāti! It īpaši tie, kuri ir parakstījuši šo papīreli! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kāp zemē!”)

Sakiet man, lūdzu, skaidrā valodā: vai jūs turpināt sirgt ar vajāšanas māniju? Jums ir par maz acīmredzot. Un šeit ir vēl netīrāka un neglītāka spēlīte. Es vēl saprotu, ka Tautas partijas pārstāvji ir parakstījuši papīru un ka daļa no viņiem pat nesaprot, kāpēc viņi to ir parakstījuši. Tas it kā būtu normāli un skaidrs.

Taču kāpēc “Jaunā laika” pārstāvji ir parakstījuši šo papīreli? Vai tiešām tikai tāpēc, ka Gunti Bērziņu jums apsolīja ievēlēt par delegācijas vadītāju? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Latvieti, nepadodies!”) Vai jūs tik nožēlojami esat palikuši? Šadurska kungs un Kampara kungs... Kampara kunga nemaz nav zālē. Nāciet un pamatojiet, kāpēc ir šī atsaukšana? Vienreiz jau neizdevās atsaukt no Ārlietu komisijas. Meklējāt variantus, kā nomest no vadītāja amata. Komisija nepiekrita. Nolēmāt atsaukt no komisijas. Izgāzāties!

Un tagad “krēslu” sagribējies. Jā? Vai tiešām jums nav nemaz neērti šinī gadījumā? Parādiet kāds vienu argumentu! Atnāciet šeit un pastāstiet, ko deputāts Aleksandrs Kiršteins ir slikti izdarījis, strādājot NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā! Šeit nav partiju pārstāvniecības, šis nav tas gadījums, kā bieži mums ir, ka katrai frakcijai ir tiesības izvirzīt savu pārstāvi. Tādi gadījumi ir, un tad mēs varētu runāt, ka nav frakcijas, nav pārstāvja.

Labi. Bet šinī gadījumā taču ir runa tikai par dažiem cilvēkiem. Kāpēc jūs tik netīri rīkojaties? Kur tad ir jūsu godīgā izrunāšanās - cīņa pret korupciju, cīņa par ietaupīšanu valstī, cīņa par nabadziņu dzīves līmeņa pacelšanu? Ja jau jūs tik netīras spēles spēlējat šādos gadījumos, paldies Dievam, ka būs slēgtais balsojums! Es ceru, ka visi tik negodīgi no “Jaunā laika” nebūs un ka viens otrs tomēr šāda veida izrēķināšanos neatbalstīs.

Bet tiešām, ja jau ir tik nopietns jautājums, ja cilvēks ir tā sagrēkojies, ka viņam vispār nav vietas delegācijā, tad taču viņš kaut ko pavisam sliktu ir sastrādājis šajā delegācijā. Lūdzu, Kārli Šadurski vai Gunti Bērziņ, nāciet un pasakiet, ko Kiršteins sliktu ir sastrādājis! Šeit nav runa par to, kas kuram patīk. Un vispār varbūt tiešām būtu vērts ievērot Eduarda Berklava vārdus. Mēs vakar bijām pulcējušies kopā, lai atcerētos Eduardu Berklavu. Diemžēl gandrīz neviena no jums tur nebija. Lūk! Un tad bija jāatceras šie vārdi, ka ir jādomā par to, kas nāk par labu valstij vai nenāk par labu valstij, un nav jārunā par personiskām antipātijām. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Un vispār!”) Bet šeit vienkārši grib izmest ārā no delegācijas tikai tāpēc, ka nepatīk, tāpēc, ka nav vairs “manā” partijā, ka man viņš vairs nepatīk: “Metam ārā no delegācijas!” Ar tādiem paņēmieniem šī Saeima ir izcēlusies vairākkārt. Diemžēl.

Vai jums nemaz nav neērti? Kur tad ir tā jūsu staigāšana ar karogu uz baznīcu, zvērēšana Dievam? Un šāda rīcība! Kā to visu var salikt kopā? Paskaidrojiet, lūdzu, to savā priekšā vismaz tad, kad jūs tagad balsosiet slēgtajā balsojumā.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsos un skaidri jums pasaka, visi mēs balsosim “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vai jums patiešām nešķiet, ka jūs ejat par tālu, ka jūs pārvēršaties par smago ceļarulli, kas grib saplacināt, nospiest jebkuru, kas nav ar jums? Tā jau nu gan nevajadzētu rīkoties. Tas nekas, ka tauta ir ievēlējusi šo deputātu. Ja nav ar jums - ceļarulli virsū!

Tā jau ir sastrādāts ārkārtīgi daudz citā virzienā un, protams, ne pret atsevišķu deputātu. “Ceļarullis” jau ir gājis pāri daudzām lietām, un tas ir pret Latvijas interesēm, draugi mīļie! Visa šī Mazākumtautību konvencijas pieņemšana un tā tālāk, un vēl, un vēl, un vēl, un vēl. Labāk būtu padomājuši par to, kā dzīvo tauta, par kuru jūs tik briesmīgi iestājaties, sacīdami: “Darīsim visu, lai tauta dzīvotu labāk.” Kur tad ir? Kas ir noticis ar veselības jomu? Veselības aizsardzība ir viena traģēdija!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, lūdzu, tuvāk par lēmuma projektu!

P.Tabūns. Pensijas. Knapi, knapi, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK trīs reizes rosinot dažādus priekšlikumus, tomēr izdevās priekšlaicīgo pensiju... mēs pagarinājām priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju.

Arī citas lietas. Pašlaik Latgale sauc pēc palīdzības, draugi mīļie! Cilvēki tur ir absolūti kritiskā situācijā! Lopiņi ir krituši. Nav absolūti nekādu... pat iztikas līdzekļu nav, bet nekādas steidzamas palīdzības. Sak, ziniet, būs kaut kad rudenī, kādreiz. Tūlīt ir vajadzīga šī palīdzība! Tūlīt un nekavējoties! Un naudas valstij ir pietiekami daudz, ko atvēlēt pašlaik Latgalei, lai cilvēki varētu nopirkt lopiņus, lai varētu bērniem...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Par lēmuma projektu, lūdzu, runājiet!

P.Tabūns. Tas ir tieši par lēmuma projektu! Patiešām, jo, šādi te rīkojoties, draugi mīļie, kur tad mēs nonāksim!

Tagad, redziet, Kiršteins. Kiršteins jums ir kļuvis par kaut kādu monstru, ar kuru jāizrīkojas, kurš ir jānomet no visiem amatiem. Labi, protams, viņš kā Ārlietu komisijas vadītājs, pēc jūsu uzskata, nav pieņemams, kā jūs varat mēģināt deputātam atņemt viņam Satversmē un Kārtības rullī paredzētās tiesības un pienākumus? Bet jūs to gribat darīt, jo, redziet, jums ir ļoti daudz balsu. Jūs varat nobalsot visu, kas jums ienāk prātā, zaudējot jebkādu ētiku, jebkādu morāli.

Es brīnos, kā jūs tā varat darīt. Nu taču apstājieties! Nu apstājieties savā varaskārē un lielummānijā! Nu apstājieties vienreiz un nedariet šādas lietas, jo tā jau jūs kļūstat par apsmieklu tautas priekšā, neko nedarot patiešām tautas labā, ko esat solījuši svēti pat baznīcā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Man ir liels gandarījums, ka praktiski neviens draugs nav parakstījis šo iesniegumu no maniem kolēģiem. Bet es tikai gribētu teikt, ka es neļaunojos par to, ka cilvēki, kuri man skatās acīs un saka, ka mēs esam labi strādājuši, pēc tam aizmuguriski iesniedz šādu papīru.

Un es pateikšu godīgi tikai vienu lietu: man no sirds ir žēl Tautas partijā divu cilvēku. Man ir žēl Jāņa Lagzdiņa, ar kuru mēs kopā bijām Augstākās padomes deputāti un kopā balsojām par neatkarību. Man ir žēl, skatoties, kā notiek viņa personības degradācija, jo viņš ir spiests melot ar katru dienu arvien vairāk un vairāk.

Un otrs cilvēks, kura man no sirds žēl un kurš ir parakstījis šo papīru, ir Raimonds Pauls, kurš sēž manā bijušajā frakcijā, neko nesaprot, bet viņš tiek izmantots kā pievilinātājpīle balsu medībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nevajadzētu personīgi apvainot deputātu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Viņš izteica savu viedokli. Viņš nevienu neapvainoja!”)

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar, spriežot frakcijas sēdē par šo jautājumu, mēs esam konstatējuši, ka ir izveidojusies divdomīga situācija. No vienas puses, PCTVL frakcija ir konsekventi “pret” pozīcijas deputāta vajāšanu, un mums Kiršteina rīcība Latvijas tēla izveidošanā aiz robežām ir objektīvi izdevīga. Ar lieliem priekiem mēs varam nosūtīt uz Eiropu kopā ar Kiršteinu arī visus iepriekšējos debatētājus: gan Dobeļa kungu, gan Tabūna kungu, “čtobi malo ņe pokazalos...”, kā runā krievi. Un, ja ārzemju kolēģi arī klausās visas viņu runas aiz robežām, tad viņu iespaids par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā ir izveidojies pareizs.

Bet, no otras puses, diemžēl Kiršteina kungs pārkāpj tā saucamo sarkano robežu, citējot Šadurska kungu attiecībā uz manu rīcību... Viņa izteicieni attiecībā uz krievu un ebreju kopienu, kā arī avīzes “Čas” vajāšana nedod mums iespēju neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Un sakarā ar to PCTVL frakcija tomēr balsos “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu, Leopold, ja tu nepateiksi! Turies, Leopold!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nāk prātā Raiņa vārdi:

“Gaisā jūtama sēra smaka,

Un mēmā zeme tad muti vērs

Un aprīs jūs, un kūpēs sērs.”

Manuprāt, valstī ir sācies raganu prāvu un burvju dedzināšanas laiks.

Tikko ir uzsākta kriminālvajāšana pret neatkarīgajām žurnālistēm, kuras pauž savu viedokli, - Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu. Un es brīnos, ka sabiedrība un arī mūsu deputāti, arī tie, kuri fotografējās ar viņām kopā uz kalendāra vāka, ir pieklusuši un it kā nobijušies. Vai tiešām kādas starptautiskas organizācijas un kāds spiediens no īpašu grupējumu puses mums liek pieklust un liedz saukt lietas īstajos vārdos? Manuprāt, Kiršteina kungs tiek politiski vajāts. Man tas atgādina gestapo un čekas laikus. Es abus esmu pārdzīvojis. Es esmu atkārtoti aicināts sadarboties ar čeku un atkārtoti pratināts, un atkārtoti esmu zaudējis karjeras iespējas vienkārši viena iemesla dēļ: tāpēc, ka es atklāti izteicu savas domas.

Un arī šodien es to pasaku: notiek Kiršteina vajāšana! Nevis viņa kā personas, bet viņa gara, viņa pārliecības un varbūt vienkārši viņa teiktā dēļ. Un tas ir demokrātiskai valstij kauns, un īpaši liels kauns tas ir Latvijai, kas veidojas kā jauna, it kā brīva un neatkarīga valsts.

“Nē!” šādai vajāšanai! Es noteikti balsošu par Kiršteina kungu kā NATO Parlamentārās Asamblejas locekli, un neviens mani nepiespiedīs izmainīt savu pārliecību.

Kauns tādai Saeimai! Kauns arī mūsu sabiedriskajām organizācijām, kas tik gļēvi, vāji aizstāv demokrātiju un brīvību mūsu valstī!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kauns!”)

 

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Nesen te kāds no Saeimas dižajiem runātājiem teica, ka vajagot pamatot, kāpēc parakstīts šāds lēmums, un es tiešām ar prieku gribu to darīt, jo katru savu parakstu es uzlieku uz tāda dokumenta, par ko es tiešām esmu pārliecināts.

Un šeit es minēšu tikai trīs argumentus. Argumenti ir vairāki, bet minēšu trīs galvenos argumentus.

Pirmais. NATO Parlamentārā Asambleja ir organizācija, kurā nesavācas tikai Saeimas deputāti, lai izbrauktu kaut kur par valsts nodokļu maksātāju naudu un papļāpātu, patīksminātos par sevi un patīksminātos par citiem; tā ir tāda institūcija, kurā... ir ļoti būtiski, lai mūsu delegācijas locekļos klausās un lai arī viņi tiek uzklausīti. Man ir ļoti lielas šaubas, ka pēc Kiršteina kunga izteikumiem diez vai kāds šādā nopietnā organizācijā nopietni viņā klausītos. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tevi neklausās!”)

Otrs arguments. Godātie kolēģi! Latvijas interesēs ir tas, lai NATO Parlamentārā Asambleja no Latvijas puses netiek pārvērsta par cirku. Mēs reizēm redzam, ka šeit, šajā zālē, ir daži tādi kolēģi, kas it kā ļoti nopietnu institūciju katru dienu grasās pārvērst par vienu vienīgu cirku. Un šajās trijās četras nedēļās, kā mēs redzam saistībā ar Ārlietu komisijas darbu, mēs esam pārliecinājušies, ka tādu farsu ir diezgan grūti izdomāt.

Kolēģi, NATO ir NATO. Tā ir mūsu aizsardzība, tā ir vieta, par ko mēs esam cīnījušies ilgus gadus, tā ir cerība, ka mūs vairs neviens neokupēs. Un pārvērst arī šādu institūciju par vienu lielu cirku - tas, manuprāt, ir vienkārši bezatbildīgi.

Kolēģi! Manuprāt, tas priekšlikums, ko mēs piedāvājam, - godprātīgi strādāt arī NATO Parlamentārajā Asamblejā - ir vērā ņemams un atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Pasūtījums parādījies!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It īpaši es vēršos pie “tēvzemiešiem”. Mēs visi atceramies to ļoti aso diskusiju. Toreiz Latvijas Republikas Saeima diskutēja, vai pēc NATO dalībvalstu aicinājuma Latvijai iesaistīties Irākas konfliktā. Es atceros, ka šeit stāvēja toreizējais ārlietu ministrs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, Ģirts Valdis Kristovskis un argumentēti aizstāvēja Latvijas pozīciju. Un katram... (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nerunā muļķības!”) Es atvainojos, aizsardzības ministrs! Un katram saprātīgi domājošam politiķim toreiz - laikā, kad Latvija vēl nebija NATO dalībvalsts, - bija skaidrs, ka mums bija jāiesaistās Irākas jautājuma risināšanā. Bija jāiesaistās, jo pretējā gadījumā - esmu par to pārliecināts un ceru, ka arī jūs, cienījamie “tēvzemieši”, tam piekritīsiet, - mūsu iespējas tikt uzņemtiem NATO rindās būtu samazinājušās līdz minimumam. Un to saprata toreiz jebkurš reāli domājošs Latvijas politiķis. Un to saprata, es domāju, arī tik gudrs cilvēks kā Aleksandrs Kiršteins. Diemžēl toreiz viņš no šā balsojuma gļēvulīgi aizbēga un balsojumā nepiedalījās. Un no tā brīža, kā es to ļoti labi atceros, ļoti daudzos gadījumos Kiršteina kunga darbība, Ārlietu komisiju vadot, bija atklāti provokatīva. Viņš neskaitāmas reizes ir vērsies pret galveno mūsu sabiedroto - NATO, pret Amerikas Savienotajām Valstīm un pret to pozīciju, neargumentēti to kritizējot. Taču mēs labi saprotam, ka bez Amerikas Savienoto Valstu atbalsta mēs NATO nebūtu redzējuši kā savas ausis. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nerunā muļķības!”)

Cienījamie kolēģi, NATO ir organizācija, kas aizstāv visā pasaulē demokrātiskās pamatvērtības, demokrātijas pamatvērtības. Taču, ja cilvēks apzināti, provokatīvi vērš savu darbību pret cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņi ir citas tautības pārstāvji, un ja viņš izplata paziņojumus, kas vērsti pret citu tautību cilvēkiem... (Starpsauciens: “Apklusti, muldoņa!”), vai tā ir demokrātijas pazīme?

Tā ka, cienījamie kolēģi, NATO ir pietiekami nopietna organizācija, un arī NATO Parlamentārā Asambleja ir pietiekami nopietna organizācija, lai mēs uz to nesūtītu kā pārstāvjus tādus cilvēkus, kuri nodara valstij ļaunumu, kuri atļaujas veikt provokatīvas darbības, kas valstij - es atkārtoju: Latvijas valstij! - ir nodarījušas lielu ļaunumu.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: “Gļēvulis!”)

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi - kritiķi! It īpaši vēršos pie tiem, kas Saeimā knapi ir degunu apsildījuši! Kiršteina kungs šeit strādā jau 15 gadus. Viņš ir balsojis 4.maijā un arī vēlāk par to, kas ir vajadzīgs Latvijai kā neatkarīgai valstij.

Ko tad jūs gribat te iestāstīt man? Ka pēc 15 gadiem viņš ir kļuvis cits? Mēs vakar analizējām 1988.gadā pieņemtos LNNK dokumentus. Tajos ir pilnīgi viss tas pats, ko šodien Aleksandrs ir izstāstījis un runājis. Nekādas atšķirības!

Tātad: kuri Kiršteina kunga izteikumi ir tie drausmīgie? Nāciet un citējiet! Tiešām, nāciet, citējiet un pasakiet, kuri tad ir tie, kas Latvijas valstij to lielo kaunu dara!

Un par NATO. Par NATO es tomēr aicinātu runāt tos cilvēkus, kas kaut ko tiešām tur ir darījuši vai kaut ko saprot no šīs organizācijas. Jo mēs jau Augstākajā padomē sākām veidot šo ceļu uz NATO. Mums palīdzēja tautieši ārpus Latvijas - un ļoti daudz palīdzēja! Es šos cilvēkus atceros. Un tie ir tiesīgi runāt, jo viņi zināja, kas tur notiek. Pateikt to, ka kāds te to darbošanos NATO uzskata par cirku, ir diezgan smieklīgi. Tā varbūt kādam izliekas.

Tā ka NATO un ceļš uz NATO ir būvēts daudzu gadu garumā.

Un, ja jums ir argumenti un citāti, nāciet un pasakiet, kurš citāts jums bija nepieņemams, nevis lietojiet vispārīgas frāzes, kas man tiešām atgādina Gorbačova laiku, kad varēja runāt stundām ilgi un nepateikt neko!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Man diemžēl otrreiz ir jānovērš dažas neprecizitātes un muļķības, ko mēs nupat dzirdējām no dažu runātāju mutes.

Es gribētu atgādināt Ābiķa kungam, ka NATO nepiedalījās Irākas kampaņā. Ābiķa kungs! Skolēns var nezināt, bet jums, deputātam, būtu gan jāzina, ka NATO darbības pamatā ir vienprātības princips. Un, tā kā tādas valstis kā Francija un Vācija nepiedalījās, NATO kā organizācija nevarēja piedalīties šajā pasākumā.

Otra lieta. Es šeit nevis aicināju vērsties pret karu Irākā, bet lūdzu paskaidrot, kā var izdarīt kaut ko bez ANO Drošības padomes lēmuma. Jo tad, kad bija debates Saeimā, vēl nekāda kara nebija. Un galvenais arguments bija tas, ka Valsts prezidente sita kāju pie zemes un teica: “Kā jūs varat neatbalstīt, jo esmu taču ārzemēs solījusi to darīt!” (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tātad - pilnīga neizpratne par to, kas ir Latvijas Satversme. Paņemiet manu stenogrammu, Ābiķa kungs! Tur ir teikts, ka Saeima nosaka, ka Valsts prezidente izsludina karu tikai uz Saeimas lēmuma pamata. Nebija šāda Saeimas lēmuma. Jums nevajadzētu, Ābiķa kungs, šeit nākt un melot!

Toreiz ANO pagarināja termiņu. Tad, kad Irākā bija nodibinājusies pagaidu valdība, ANO teica: “Jā, tagad ir ierobežotais kontingents līdz zināmam laikam, līdz jūnijam.” Ābiķa kungs, tagad paņemiet mana toreizējā balsojuma izdruku, kur ir redzams, ka es balsoju “par”, un nemelojiet šeit, ka es neesmu atbalstījis! To balsojumu, kurš notika saskaņā ar ANO Drošības padomes lēmumu, es atbalstīju!

Mans jautājums bija: “Kāpēc šeit ir jāmelo par tūkstošiem tonnu ķīmisko ieroču, ja ANO inspektors Bliks teica, ka nekā tāda tur nav, un neko tādu neatrada arī Amerikas Savienoto Valstu speciālā izmeklēšanas grupa, kas tur tika izveidota?” Paskatieties ziņojumus, kas ir pieņemti, paskatieties Kongresa izmeklēšanas rezultātus, Ābiķa kungs, un tad nāciet un runājiet!

Godājamie deputāti! Es redzu, ka neprofesionālisms un kaut kāda runāšanas kāre aizēno profesionālu darbu. Tā ka es neko vairāk šeit negribu teikt. Man ir vienkārši kauns, ka deputāti, nezinot elementāras lietas, var nākt šeit un runāt tādas muļķības.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie koalīcijas deputāti! Jūs pārdzīvojat šobrīd kaut kādu savdabīgu agoniju un tāpēc mēģināt ar tā paša Kiršteina palīdzību novērst uzmanību no valstī notiekošā. Jūs esat iebraukuši krietni, stipri purvā! Patiešām. Un tagad nu Kiršteins ir tas vainīgais.

Salīdzinājums ar to pašu Krieviju. Paskatieties, kā viņa ārdās un trako, neraugoties pat uz visām savām nelaimēm, visu savu totālo nabadzību! Latvija vainīga. Latvija vainīga, saprotiet! Ienaidnieks Nr.1! Viņiem vajadzīgs šis ienaidnieks Nr.1, lai novērstu tautas uzmanību no tās nabadzības.

Tāpat jūs tagad rīkojaties ar Kiršteinu. Kiršteins nu ir, tā sakot, visu jūsu nelaimju cēlonis. Smieklīgi un nožēlojami. Jūs zaudējat jebkādu realitātes izjūtu. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Ja runājam par Ābiķa kungu, tad jāteic, ka man ir vienkārši žēl, ka tu, Dzintar, esi kļuvis par internacionālistu, jo tu jau nāc no turienes - no “Latvijas ceļa”. Mēs domājām, ka tu esi pārvērtējis un tāpēc aizgājis citur, jo “Latvijas ceļš” ir sataisījis mūsu valstī ārkārtīgi daudz nepatikšanu. Bet izrādās, ka toreiz tu vienkārši glābies no šā grimstošā kuģa un pārgāji uz citu, un tagad esi palicis tanīs pašās “Latvijas ceļa” pozīcijās - internacionālajās pozīcijās! Un tāpēc tu te nāc un mēģini kaut ko skaidrot. Ir vienkārši kauns!

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man gribētos tikai vienu lietu - precīzi noformēt Aleksandra Kiršteina nodarījumu, noziegumu vai kaut kādas nevarēšanas sarakstu.

Visu šo laiku, tiekoties ar cilvēkiem, man uzdod vienu vienīgu jautājumu: ko viņš īsti ir tādu nodarījis? Un vienīgais, ko es izlasīju, ir tas, ka viņš ir tuvojies kaut kādai mistiskai robežai - tādai robežai, kuru pārkāpjot viņš jau būtu tātad kaut kāds... gandrīz vai cionistu aģents.

Šinī ziņā, kad nav šāda nodarījuma, mēs, koalīcijas partneri, esam tādi kā ķīlnieki. Mēs nesaprotam, kas īsti notiek. Es domāju, ka jebkurai partijai patiešām ir tiesības savu biedru izslēgt, ja kaut kas neatbilst statūtiem. Tās ir partijas iekšējās lietas, un viņai, dabīgi, to neviens nedrīkst un nevar pārmest.

Bet kas mani šajā gadījumā šokēja? Kāpēc es atnācu? Tas, ka faktiski izrādās, ka tas galvenais noziegums ir tas, ka viņš ir balsojis pret karu Irākā. Un tas mani vispār šokēja... (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ja Latvija būtu nobalsojusi pret karu Irākā, viņu tāpēc nebūtu NATO uzņēmuši? Te sākas jau tādas... Kas tas ir? Es nekādi nesaprotu. Jā, es arī balsoju pret karu Irākā... Zinu, ka Emsis balsoja... Daudzi mēs balsojām “pret”. Kaut gan pie mums ieradās ārlietu ministrs un stāstīja, ka rīt vai parīt Vācija un Francija arī iestāšoties par karu Irākā... dezinformē... un vispār... Un, redz, kādas ir sekas tagad! It kā ar zobenu varētu kaut ko atrisināt!

Ja tas nodarījums ir tas, ka viņš ir balsojis pret karu Irākā, tad tā arī to nosauciet - par jūsu partijas tādu, kā saka, galveno nodarījumu! Tātad nevar ne pārstāvēt... Kaut gan šajā gadījumā, kā es saprotu, viņš arī nepārstāv Tautas partiju tajā NATO asamblejā.

Es patiešām aicinu šīs koalīcijas vienotības un sapratnes dēļ: nu, izskaidrojiet sabiedrībai, ko viņš īsti ir nodarījis! Viņš ir bijis Augstākās padomes deputāts, viņš šeit balsoja par neatkarību tajā brīdī, kad šeit uz Doma laukumu tanki jau gāja. Jā, nāca tanki... Nav Kiršteins kaut kāds tur muļķītis, kurš nezina, ko runā, un nezina, ko dara! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Vai tas viņa nodarījums ir tas, ka viņš par Abreni kaut kā iestājās? Par Miera līgumu? Sakiet! Abreni nevaram atdot, jo Abrene jau faktiski ir krieviem... Kā viņu var atdot vai neatdot?

Varbūt ir runa par Minoritāšu konvenciju? Es nezinu, par ko īsti. Vajag tā precīzi pateikt, kas īsti jums nepatīk! Citādi mēs, koalīcijas partneri, jūtamies tiešām kā ķīlnieki. Mēs nezinām, ko īsti darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi. (Starpsauciens: “Paklusē!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Aleksandram Kiršteina kungam par viņa politisko darbību Augstākās padomes laikā un arī kādu laiku pēc tam! Jā, viņš ir balsojis, tāpat kā es, par neatkarību, un to neviens nenoliedz.

Bet, cienījamie kolēģi, ja jūs nespējat atšķirt nacionālu pārliecību no provokatīvas darbības, tad tas ir nožēlojami! Jo jūs nesaprotat, ka nevar kā Latvijas pārstāvi sūtīt uz starptautisku organizāciju cilvēku, kurš, strādājot atbildīgā postenī, zaudēja gan ārlietu ministra uzticību, gan mūsu Valsts prezidentes uzticību, gan arī zaudēja jebkādu uzticību mūsu sabiedroto valstu vēstnieku vidū, ar viņu vairs nekontaktējās, viņš tika ignorēts. Vai šāds cilvēks spēs šajā svarīgajā organizācijā godam pārstāvēt Latvijas intereses? Vai tiešām jūs te tēlojat muļķīšus un nezinīšus?!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms tālāk izskatīsim sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Jaundžeikara, Kārļa Šadurska, Ata Slaktera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 16.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - pēc darba kārtības 21.jautājuma iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam lasījumam”. Ir paredzēts termiņu pagarināt līdz 2005.gada 16.jūnijam pulksten 10.30. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Bērziņa iecelšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Dalbiņa iekļaušanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu grozīt likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” tāpēc, ka no 1.jūlija bija jāstājas spēkā normai, kas paredzēja aplikt ar pievienotās vērtības nodokli energoresursus, siltumu. Mēs pagarinām šo termiņu, lai šī norma nestātos spēkā vēl gadu. Iemesls tam ir tas, ka valdības līmenī notiek sarunas ar Eiropas kolēģiem, lai tam visam būtu akcepts. Šobrīd šī vienošanās nav panākta, dažas valstis iebilst.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienprātīgi to atbalstīja un rosināja šos likuma grozījumus atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

A.Slakteris. Šajā situācijā, kad gāzes cena un energoresursi valstī ir ļoti būtiski pieauguši, ļoti svarīgi ir panākt, lai nebūtu nekādu pārrāvumu un lai tiešām no 1.jūlija siltums netiktu aplikts ar pievienotās vērtības nodokli.

Es aicinu pieņemt šos grozījumus uzreiz otrajā lasījumā, jo arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts vienprātīgi gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir nepieciešami, lai saskaņotu mūsu likumdošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Un, otrkārt, tie ir nepieciešami, lai varētu īstenot pamatizglītības satura reformu. Tā kā pamatizglītības satura reformu ir iecerēts sākt ar šā gada 1.septembri un likumprojektam būtu jābūt gatavam, tad es aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt par steidzamību? Nē.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kā es jau minēju, likumprojekts ir nepieciešams, lai saskaņotu Vispārējās izglītības likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Un šis likumprojekts ir nepieciešams arī tāpēc, lai ministrija varētu īstenot pamatizglītības satura reformu.

Jā, cienījamie kolēģi, es atzīstu, ka ministrijai šo likumprojektu vajadzēja iesniegt agrāk, jo šis likumprojekts īstenībā bija gatavs jau šā gada sākumā. Pagāja vesels pusgads, kamēr ministrija arī komisijai īsti neizprotamu iemeslu dēļ šo likumprojektu beidzot iesniedza. Bet, neskatoties uz to, mēs ilgi un rūpīgi diskutējām šo likumprojektu kopā ar Saeimas Juridisko komisiju un novērsām tā nepilnības, ņemot vērā to, ka mācību satura reforma ir mūsu skolās nepieciešama. Un par to ir pārliecināti visi, kuru bērni mācās skolā, jo ne vienmēr mācību saturs ir atbilstošs mūsdienu prasībām, ne vienmēr mācību slodze ir atbilstoša... ja tā varētu teikt, slodze ir pārāk liela. Izmaiņas ir nepieciešamas, un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, apzinoties, ka tiešām ir atlicis maz laika izskaidrošanas darbam, sagatavošanas darbam, tomēr izšķīrās par to, ka šis likumprojekts būtu jāatbalsta.

Tāpēc es aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā “par”!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vai jūs, lūdzu, neuzskatāt, ka izglītības jomā pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas mēs attīstāmies ļoti zigzagveidā, pat vienu soli uz priekšu, bet divus soļus atpakaļ? No sākuma bija ieviesti vidusskolas mācību priekšmeti pēc izvēles. Pēc tam mēs no tā principa atteicāmies. Tāpat kā mēs atteicāmies sākumā no mācību programmām principā, bet pēc tam sapratām, ka bez tām nekur uz priekšu netiksim, un atkal ieviesām mācību programmas.

Ieviesām sākumskolā bezatzīmju sistēmu, bet vēlāk nolēmām, ka tomēr bez atzīmēm iztikt nevar, un atkal atgriezāmies pie atzīmju sistēmas pamatskolā.

Bieži vien tas, ko Izglītības un zinātnes ministrija izdomā pavasarī vai, kā tas ir mūsu šīsdienas jautājumā, pat vasarā, nesagatavotajām skolām jau jārealizē, sākot ar 1.septembri, tātad rudenī. Rezultātā, atvainojiet, iznāks “čiks”.

Sākot ar 2001.gadu, pēc Izglītības valsts inspekcijas ziņām, kas bija publicētas laikrakstā “Izglītība un Kultūra”, katru gadu no mūsu skolām tiek atskaitīti vairāk nekā 9000 skolēnu, bet pagājušajā gadā - vairāk nekā 10 000. Tikai no 12.klasēm vien 600 bērnu bija atskaitīti. Iedomājieties: pamatskolā nav neviena mācību priekšmeta, kurā vismaz puse no bērniem, no skolēniem, nokārto eksāmenu uz 7 un vairāk ballēm.

Tas neattiecas tikai uz minoritāšu skolām vai krievu skolām. Tas attiecas uz visām mūsu skolām kopumā.

Mūsu mazajā Latvijā 2003./2004.mācību gadā tikai astotajās klasēs vien bija vairāk par 2000 bērnu, kuri palika uz otru gadu, bet 9.klasēs - vairāk par 3000, mēs varam teikt, nesekmīgo jeb to bērnu, kuri nepilnīgi ir apguvuši mācību standartus. Šogad, pēc pēdējām ziņām, arī tikai devītajās klasēs vien 2186 bērni nesaņems apliecības, bet saņems tikai liecības. Tātad viņiem ir trīs un vairāk nesekmīgas atzīmes.

Cik liela un kāda vaina ir tā saucamajai bilingvālajai izglītībai, cik minoritāšu skolu bērnu nosacīti palika uz otru gadu šā iemesla jeb nesagatavotā bilingvisma dēļ - to nezina pat ministrija.

Jums ir labi zināma jau no paša sākuma politizētā, neprofesionālā un provinciālā “Reforma 2004”. Pirms tās ieviešanas, pildot politisko pasūtījumu, ministrijas ierēdņi mums ziņoja, ka skolas reformai ir gatavas, ka reformas rezultātā uzlabosies bērnu zināšanu kvalitāte. Šodien tie paši ierēdņi saka, ka nav pierādījumu tam, ka reformas dēļ ir pasliktinājusies zināšanu kvalitāte. Solīt uzlabošanos un teikt, ka nav pierādījumu tam, kāpēc pazeminājās, - tās ir ļoti dažādas lietas.

Viņi atzīst atsevišķus trūkumus: trūkst mācību grāmatu, dažādi ir bērnu valsts valodas zināšanu līmeņi, ne visi skolotāji perfekti pārzina valsts valodu. Tātad - viss kārtībā, diemžēl ir atsevišķi trūkumi...

Tieši tāpat pirms 20 gadiem ar mums runāja PSKP funkcionāri: “Viss ir lieliski, bet ir atsevišķi trūkumi!”

Kāpēc es par visu to stāstu, runājot par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā? Likumprojektā tiek piedāvāti it kā tehniski grozījumi, pret kuriem sevišķi nav ko iebilst, bet mums ir zināms, ka zem šā likumprojekta slēpjas kārtējā reforma - pamatskolas mācību satura reforma.

Es nezinu. Varbūt Dzintars Ābiķa kungs saprot šīs reformas jēgu, bet par to neko diemžēl šodien vēl nezina daudz skolotāju, vismaz viena trešā daļa; par to nezina arī absolūtais vairākums vecāku, un, atvainojiet, atļaujiet jūs noeksaminēt, par to nezina arī daudzi no jums.

Mēs uzskatām, ka arī šī reforma zinātniski nav pietiekami pamatota, ka šī kārtējā reforma diemžēl ir nesagatavota. Par to neko, kā jau es teicu, nezina vecāki un maz ko zina arī skolotāji. Jūs vēl neesat pieņēmuši izmaiņas likumā, bet skolas jau pirms kādiem diviem vai trim mēnešiem saņēma no Izglītības un zinātnes ministrijas mācību paraugplānus ar 22 stundām nedēļā 1.klasei un ar 23 stundām nedēļā - 2.klasei.

Kolēģi, kur mums jāsteidzas? Kāpēc mēs nevaram ieviest šo reformu, sākot ar 2006.gada 1.septembri un sagatavojot šai reformai skolotājus un par to informējot arī vecākus? Es šaubos, vai jūs, godātie deputāti, neatbalstīsiet steidzamības kārtībā kārtējo “čiku”, kā tas jau bija gan ar “rāmju” konvenciju, gan ar Eiropas Konstitūciju, kura, es domāju, tiks atlikta vismaz līdz 2008.gadam. Vai mēs nekļuvām smieklīgi, kad valdība steidzamības kārtībā vienpusēji pieņēma Deklarāciju, turpretī Igaunija šodien lepni var pateikt, ka tā atguva 95 procentus no savas teritorijas. Mēs šaubāmies, vai mēs nezaudēsim 2 procentus no Latvijas teritorijas, kura, starp citu, de facto mums diemžēl šodien vairs nepieder.

Es uzskatu par savu pienākumu jums paziņot, ka PCTVL frakcijas deputāti nevarēs atbalstīt sagatavoto likumprojektu. Vienīgi tajā gadījumā, ja jūs atbalstīsiet mūsu priekšlikumus, kurus mēs jebkurā gadījumā - pat ja jūs tam dosiet 10 minūtes - paspēsim iesniegt. Tad faktiski - jā.

Mēs uzskatām, ka ir jāpaplašina skolas padomes tiesības un jāatļauj tai pašai lemt par īstenojamām izglītības programmām un programmu apguves valodu, ja mēs ieklausīsimies Satversmes tiesas... ja mēs ņemsim vērā Satversmes tiesas pēdējo lēmumu un atļausim minoritāšu skolām mācīt 60 procentus mācību stundu ne tikai latviešu valodā, bet arī bilingvāli līdz 2007.gada 1.septembrim, kā tas ir norādīts Satversmes tiesas lēmumā, ka skolām ir jādod izvēle: vai nu tikai latviski šos 60 procentus stundu mācīt, vai arī bilingvāli...

Nu un vēl. Ja mēs pamatskolas mācību satura reformu sāksim nevis “rītdien brokastu laikā”, tas ir, 2005.gada 1.septembrī, bet 2006.gada 1.septembrī, tad metodiski, zinātniski un praktiski pa šo laiku var sagatavot skolotājus un, kā es jau teicu, pamatīgi informēt arī vecākus. Bez skolotāju un vecāku atbalsta neviena... nekāda reforma skolā nav iespējama.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā - izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamie kolēģi! Izglītība ir joma, kur stagnācija nav pieļaujama, un, tā kā mūsu izglītības sistēmas attīstība balstās uz stingra likumiska pamata, ir jāsakārto likumdošanas bāze. Tas arī pašreiz tiek darīts.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā saskaņo šo likumu ar citiem normatīvajiem aktiem un dod pamatu pozitīvām pārmaiņām mūsu izglītībā. Šis likums radīs iespēju veidot vairākus desmitus normatīvo aktu, kas sīkāk risinās tieši šīs problēmas, par kurām runāja iepriekšējie runātāji.

Izglītības problēmas ir ļoti sarežģītas. Labprāt lūgtu jūsu uzmanību šim jautājumam īpašā sēdē, bet pašlaik ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai jau no šā gada septembra mūsu bērniem būtu pieejama daudz labāka un kvalitatīvāka izglītība nekā iepriekš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Pēterim Tabūnam pietiks ar četrām minūtēm? Pietiks?

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Plinera kungs te runāja par reformas zigzagveida gaitu. Protams, viņš gribētu, lai šī reforma vispār nebūtu sākusies, bet, paldies Dievam, tā sākās, kad 1998.gadā Izglītības un zinātnes ministriju vadīja Grīnblata kungs. Un tieši tad mums pietika drosmes, lai sāktu mācīt tā, kā neatkarīgā valstī tas ir nepieciešams, un lai visi skolēni zinātu latviešu valodu.

Bet diemžēl, ja runājam par visām šīm lietām, es gribu atzīmēt, ka mēs tik un tā pārāk kautrīgi, pārāk bailīgi, pārāk uzmanīgi esam rīkojušies, realizējot mācības latviešu valodā, lai visi, kuri šeit dzīvo, nemaz nerunājot par skolēniem, zinātu latviešu valodu. Lai latvietim savā zemē sazināšanās procesā nebūtu jārunā krievu valodā. Lūk!

Un tādēļ ir lieki te klausīties šīs muļķības par to, ka, lūk, 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, vēl runā par šīm lietām, ka ir šausmīgi grūti, redziet, tur tā un šitā, iemācīties un ka zūdot mācību kvalitāte un tamlīdzīgas lietas. Tā ir vienkārši demagoģija un muļķība! 15 gados vajadzēja visiem kā vienam, jaunam un vecam, šajā valstī iemācīties latviešu valodu! Tā, lūk, vajadzētu rīkoties!

Un tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir jārīkojas daudz krasāk un kardinālāk, it īpaši pret tiem, kuri vēl aizvien skolās sēž direktoru posteņos, un ir skolotāji, kuri faktiski neprot latviešu valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Uzmanību Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē, tūlīt! Tautsaimniecības komisijas locekļiem sēde Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Ārlietu komisijas sēde tagad, pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Stasņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Vladimirs Buzajevs arī vēlas ko ziņot? Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valerijs Agešins... ir, Ingrīda Circene, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš... nav, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Dzintars Rasnačs.

Paldies.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā.

Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas vietniece! Godātie kolēģi! Esmu spiests debatēt tukšas zāles priekšā, bet tomēr pamēģināšu.

Es ļoti uzmanīgi uzklausīju gan oficiālo ziņotāju Ābiķa kungu, gan arī cienījamo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvietes kundzi, gan arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekli Tabūna kungu.

Un, cienījamie kolēģi, abi divi iepriekšējie oficiālie ziņotāji vai nu apzināti, vai nejauši nedeva būtisku informāciju deputātiem. Cienījamais Tabūna kungs gan nesaprata, ka šajā likumprojektā, starp citu, ir runa par latviešu skolu reformu - konkrēti, par latviešu valodas izstumšanu no latviešu skolām... kaut gan ne par piespiedu izstumšanu, bet par brīvprātīgu. Latviešu skolās svešvalodu stundu skaits ir ierobežots nevis ar skaiti “60” (ne mazāk kā 60 procenti), bet ar skaitli “40” (ne vairāk kā 40 procenti). Bet kolēģi deputāti pat nesaprata, par ko ir runa. Un arī sabiedrībā šis ļoti svarīgais jautājums nav apspriests.

Ir runa arī par iestāšanās eksāmenu ieviešanu ģimnāzijās, sākot nevis no 10.klases, kā tas ir šobrīd, bet no 7.klases. Arī tas ir ļoti svarīgs lēmums, taču es neesmu lasījis ne krievu, ne latviešu avīzēs, ka ir bijusi kaut kāda sabiedriska apspriešana vecāku vai pedagogu starpā. Un arī par galveno likumprojektā ietverto priekšlikumu - par jaunās skolu reformas sākšanu 1.klasēs jau no 1.septembra. Arī par to nebija sabiedriskās apspriešanas.

Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē es jautāju Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnim: kas ir šīs reformas pasūtītājs? Reformas būtība ir sociālo zinību priekšmetu ieviešana, sākot tieši no pirmajām klasēm, un tā ir dzimtās valodas - latviešu vai krievu - izstumšana ar sociālām zināšanām. Vai tam ir vecāku piekrišana vai nav? Vecāki pat neko par to nezina.

Diemžēl ir tāda situācija, ka visas skolu programmas, visi skolu programmu paraugi šobrīd ir jau gatavi un mēs mainām likumu, lai likums atbilstu ministrijas dienesta dokumentiem. Tas ir nenormāli! Jo tomēr ir taču gan likumdošanas aktu, gan arī valsts pārvaldes struktūru hierarhija. Saeima mums ir visaugstākā.

Neviens nevar atbildēt uz parastu jautājumu: kādēļ šis likumprojekts pusgadu apspriežams Ministru kabinetā? Kādas “suņu cīņas zem paklāja”, kuras pat deputāti nevar novērot? Es nerunāju par tiem desmitiem tūkstošu vēlētāju, kuri stāv aiz mums un kuri vispār par šo reformu neko nezina, nebija šīs reformas pasūtītāji.

Un sakarā ar to es domāju, ka nav nekādas nepieciešamības balsot par to, ka reforma jāsāk tieši no 1.septembra.

Sakarā ar to PCTVL frakcija pārtraukumā pieņēma lēmumu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicināt kolēģus pievienoties šim mūsu viedoklim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Jakovs Pliners - otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Pirms pārtraukuma no šīs tribīnes uzstājās Tabūna kungs. Uzstājās pilnīgi pēc tā principa, ka zaglis kliedz: “Ķeriet zagli!” Viņš parādīja, ka viņš neko nezina - es esmu pārliecināts, ka viņš arī šobrīd nezina, - par šo pamatizglītības satura reformu. Te nav runa par latviešu valodu vai par valsts valodu. Cits jautājums ir tas, ka tiek plānots pat samazināt dzimtās valodas stundu skaitu, kuru atļauts tomēr faktiski aizvietot ar fakultatīviem mācību priekšmetiem. Ieviesīs jaunus priekšmetus jau sākumskolā: sākot ar 1.klasi - sociālās zinības, drusciņ vēlāk - ētiku. Tiek domāts, ka šie skolotāji palīdzēs un mācīs bērnus arī dzimtajā valodā. Vai viņi to prot darīt? Taču šodien visos priekšmetos - jebkurā priekšmetā, gandrīz jebkurā priekšmetā! - skolotāji (es runāju tagad par sākumskolu) runā ar bērniem savā dzimtajā valodā.

Vai Tabūna kungam ir zināms, ka kopumā Latvijā vairāk par 70% bērnu (es runāju un domāju kā par latviešu, tā par cittautiešu bērniem) atkal kārto eksāmenus, saņemot no vienas līdz sešām ballēm? Vairāk par 70%! Vai nebūs tā, ka dzimtajai valodai - kā latviešu, tā krievu - vēl mazāk uzmanības pievērsīs?

Vai viņš zina, ka tiek plānots mājturības stundu skaitu samazināt? Un, kā es lasīju, vismaz Daugavpilī skolotāji, mājturības skolotāji, jau iestājas pret to.

Es jau to sacīju un arī šobrīd apstiprinu, ka principā ne man, ne mums nav iebildumu pret tiem labojumiem, kuri ir ietverti šajā likumprojektā. Nav sevišķu iebildumu. Taču reforma, izglītības satura reforma pamatskolās, mūsuprāt, ir sasteigta. Atkārtoju, ka skolotāji tam nav gatavi un apmēram 30% vispār par to neko nezina. Tur ir domāta varbūt gudra, bet pavisam cita pieeja mācīšanas procesam. Un varbūt jūs labāk nekā es zināt, kur ir vajadzīga steidzamība, - varžu ķeršanā. Mums tādas situācijas nav. Tā nav ugunsgrēka likvidēšana. Tas ir gudrs process. Aiz jūsu lēmuma stāv bērni. Un tāpēc aicinu vismaz šo reformu sākt vienu gadu vēlāk!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Plinera kungs divreiz runāja par pamatizglītības satura reformas sasteigtību.

Daži fakti, kas ļautu paskatīties uz šo lietu, kāda tā patiesībā ir.

Ābiķa kungs pieminēja, ka likumprojekts sagatavots jau gada sākumā, bet parādās tikai tagad Saeimā. Nu, patiesībā par likumprojektu Saeimā ir ticis debatēts jau 2003.gada pavasarī. Toreiz - ne bez Tautas partijas pūlēm! - šo likumprojektu noraidīja, jo toreiz Saeimai bija svarīgāki uzdevumi - gāzt Repšes valdību. Pamatizglītības satura reforma ir sagatavota jau ļoti sen, tā ir sagatavota jau pat pirms šīs Saeimas darbības sākuma. Vienkārši šīs Saeimas laikā bija šis likumprojekts jāpieņem, jāizdara grozījumi Vispārējās izglītības likumā, jo jaunā stundu paraugplāna realizēšanai bija nepieciešams cits mācību stundu skaits mazākajās klasēs.

Tā ka likumprojekts ne tuvu nav sasteigts. Likumprojekts ir jau ļoti sen sagatavots, ļoti labi un rūpīgi izdebatēts. Diemžēl mūsu Saeimas sastāva īpatnība ir tā, ka tad, kad likumprojekts nonāk Saeimas sēžu zālē, tam ir jāpiešķir steidzamības statuss un tas ir ātri jāpieņem, jo diemžēl mūsu, deputātu, vidū ir tādi kolēģi, kas uzskata, ka viņiem nav saistošs deputāta solījums, un kas jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar izglītību, jebkuru likumu, kas ir atvērts izglītības jomas sakarā, izmanto savai politiskajai aģitācijai un bērnu un vecāku kūdīšanai.

Arī šodien Plinera kungs nedaudz runāja par mazākumtautību izglītību, kaut gan - es ceru, ka viņš ļoti labi to zina, - šajā likumprojektā nav absolūti neviena vārda par mazākumtautību izglītību.

Tāpēc šodien, kad mūsu koalīcija ir vienota un var labi izdebatētu, rūpīgi apsvērtu likumprojektu Saeimā pieņemt steidzamības kārtībā - vienā dienā abos lasījumos -, es aicinu kolēģus no koalīcijas izturēties pret šo lietu ar ļoti lielu atbildību un izdarīt savu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šadurska kungs apgalvo, ka likumprojekts nav sasteigts. Var jau būt, ka tā tas arī ir, bet runa nav par likumprojektu.

Jo faktiski tās izmaiņas pamatskolas izglītības saturā ir ietvertas nevis šajā likumprojektā, bet Izglītības standartā, tātad zemāka spēka normatīvajā aktā. Domāju, ka lielai daļai deputātu par šo normatīvo dokumentu vienkārši nav ne jausmas un patiešām tas, ka Tabūna kungs vienkārši sajauca un runāja pavisam par citu reformu, tam ir labākais apliecinājums.

Tātad - kas faktiski notiek? Standarts ir pieņemts, tas ir nodots skolām, un jau 1.septembrī tas stājas spēkā visās skolās... Visām skolām jāstrādā, lai to ieviestu, bet formāli joprojām šobrīd šis standarts ir pretrunā ar likumu. Pirmām kārtām tāpēc, ka standarts paredz lielāku slodzi, nekā spēkā esošā likumdošana pieļauj. Un tur patiešām rodas vesela virkne jautājumu. Un tas pirmais jautājums ir patiešām tāds: vai tas ir mērķtiecīgi - palielināt maziem bērniem to mācību slodzi? Jo acīmredzot tad, kad spēkā esošā norma tika pieņemta, tā tika arī pamatota ar zināmiem veselības apsvērumiem un tā tālāk... Šobrīd mēs vienkārši negribam iedziļināties šajā jautājumā un vienkārši esam nostādīti fakta priekšā, tas jau ir noticis, un tagad mums kārtējo reizi likums jāpielāgo ministrijas izdotajiem standartiem, un tas absolūti nav pareizi no valsts pārvaldes viedokļa.

Ir arī virkne citu saturisku jautājumu. Piemēram, man šķiet, ka šis standarts tomēr liek uzsvaru uz humanitārajiem priekšmetiem, bet mēs taču labi zinām, kāda šobrīd ir situācija augstākajā izglītībā, - faktiski trūkst tieši inženieru. Un tāpēc būtu jāpadomā arī par eksaktajām zinātnēm. Ābiķa kungs apgalvoja, ka viņa vadītā komisija esot to visu rūpīgi izvērtējusi. Es ceru, ka tā tas arī ir, bet neviena vārda par to šeit es nedzirdēju. Mēs runājam tīri formāli.

Vēl viena nopietna problēma ir skolotāju sagatavošana, jo principā patiešām diezgan būtiski mainās mācību saturs, bet skolotāji paliek tie paši. Ko ministrija ir izdarījusi, lai skolotāji varētu patiešām efektīvi mācīt tos jaunos priekšmetus un īstenot tos jaunos mācību plānus? Tie ir visai nopietni jautājumi, un tas ir vienkārši bezatbildīgi, ka mēs pēdējā brīdī, sesijas pēdējā sēdē, pieņemam šos grozījumus steidzamības kārtā vienkārši tāpēc, lai standarts nebūtu pretrunā ar likumu.

Diez vai tas ir pareizi. Tā ka šobrīd es esmu patiešām ļoti grūtā situācijā. Balsot pret to - tas diez vai būtu nopietni. Bet atbalstīt to, ka šādā veidā tiek risināti visnotaļ būtiski izglītības jautājumi, - arī to nevaru.

Acīmredzot atliek vienīgi paļauties uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu - ka tur tas jaunais pamatskolas mācību saturs tika nopietni izvērtēts -, kaut gan man joprojām ir ļoti lielas šaubas, jo diemžēl Ābiķa kungs par šo pārmaiņu būtību neteica ne vārda.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs - otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! No Šadurska kunga jeb Melnā Kārļa kunga teiktā mēs saņēmām ļoti svarīgu informāciju par likumprojekta steidzamības cēloņiem: jūs baidāties no krievu skolēnu masveida protestiem. Tagad ir izveidojusies tāda dīvaina situācija, ka Saeima pat nevar normāli, trijos lasījumos, izskatīt nevienu dokumentu, kas skar izglītības jomu. Vai varbūt mūsu valstī jau ir ārkārtas stāvoklis? Nav taču, cienījamie kungi! Bet zināms sasprindzinājums sabiedrībā tomēr ir.

Es uzskatu, ka novērst šo demokrātijas trūkumu var ar pavisam citām metodēm - nevis pēdējā brīdī iesniegt Saeimā likumprojektu un izskatīt vienā dienā divos lasījumos, bet tomēr domāt par iepriekšējās reformas, 2004.gada reformas, atcelšanu, jo ne vecākus, ne skolēnus šī reforma neapmierina. To, ka pati procedūra, kādā Saeima izskata jebkuru likumdošanas aktu, kas skar izglītības jomu, esot apgrūtināta, ir smieklīgi dzirdēt!

Es tomēr ceru uz jūsu saprātu, cienījamie kolēģi no valdošās koalīcijas, un aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kurus mēs noteikti iesniegsim likumprojekta otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens vairāk nav pieteicies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ko es sākumā teicu: arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija būtu priecīgāka, ja mēs šo likumprojektu būtu saņēmuši ātrāk un varētu to izskatīt pamatīgāk.

Tieši tāpēc mēs vienojāmies, klātesot izglītības un zinātnes ministrei un klātesot Saeimas Juridiskā biroja vadītājam, ka mēs šo likumprojektu... šā likumprojekta atsevišķas, pašas diskutējamākās lietas izņemsim vispār no darba kārtības un ka komisija uz otro lasījumu ierosinās izņemt ārā no šā likumprojekta pašus diskutējamākos pantus, par kuriem tiešām būtu nepieciešama ilgāka diskusija, - pirmām kārtām tos pantus, kas skar valodas lietas izglītības sistēmā.

Tā ka juridiskā ziņā tas likumprojekts praktiski jau ir otrajam lasījumam sagatavots, tās visdiskutējamākās lietas ir izņemtas laukā.

Un, cienījamie kolēģi, galvenais arguments, kāpēc ir tā steidzamība nepieciešama, ir tas, ka ir jāpasteidzas vienkārši tāpēc, ka šodien ir vai nu pēdējā, vai nu priekšpēdējā, vai viena no pašām pēdējām sēdēm šajā sesijā, bet 1.septembris jau vairs nav aiz kalniem. Un, tā kā šā likumprojekta būtība ir lielā mērā saistīta ar jaunā mācību gada uzsākšanu, būtu ļoti labi, ja mēs šo likumu spētu pieņemt vismaz tagad, lai vēl paliktu nepilni trīs mēneši šā likuma ieviešanai dzīvē.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es komisijas vārdā aicinu tomēr likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā darbojas visu lielāko frakciju pārstāvji un mēs jau iepriekš apspriedām šīs lietas un apspriedām jau arī komisijas vārdā sagatavotos priekšlikumus jau nākamajam lasījumam un, zinot šo informāciju, ikvienai frakcijai jau bija iespēja savlaicīgi sagatavoties priekšlikumu iesniegšanai, (protams, ja tādi būs). Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu ļoti īsu. Un tas būtu šodien, pulksten 11.35. Tātad - 15 minūšu laikā, jo laiks sagatavoties jau bija.

Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšanas laiks?

Dz.Ābiķis. Izskatīšanas laiks - šodienas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Man ir cits priekšlikums - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas laiku, lai varētu iesniegt priekšlikumus līdz rītdienai (ieskaitot) un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā nākamajā - Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Jūs domājat 22.datumu. 22.jūniju? Paldies.

Tātad mums ir vairāki priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas laiku un likumprojekta izskatīšanas laiku. Līdz ar to mums ir jābalso.

Vispirms balsosim par priekšlikumu, ka iesniegšanas laiks ir 17.jūnijs un izskatīšanu - 22.jūnijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to tiek apstiprināts pirmais priekšlikums - priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 11.35 šodien un arī izskatīšana ir šīsdienas sēdē. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtībā iekļauto likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” otrajā lasījumā izskatīt pirms darba kārtības 24.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi, tātad mums būs jābalso par šāda grozījuma izdarīšanu sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55 deputāti, pret - 20, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tātad ir pienākusi kārta vienam no pašiem svarīgākajiem likumiem, ko šī valdība ir deklarējusi kā vienu no savām galvenajām prioritātēm. Tāpēc aicinu strādāt konstruktīvi un šodien pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Kopumā šodien mums ir jāizskata 258 priekšlikumi. Sāksim!

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 7. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 10. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 12. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12. un 13.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 15. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta viedokli par 15. un 16.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 20. - deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 21. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. un 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 22. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Visbeidzot atbildīgās komisijas 23.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 27. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 29. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāte vēlas debatēt. Atklājam debates.

Debatēs pirmā pieteikusies deputāte Anna Seile.

 

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Manā priekšlikumā runāts par to, ka tādos gadījumos, ja ar kādu citu likumu ir aizliegta zemes vai kāda cita objekta privatizācija, nevarētu pieņemt un iekļaut Privatizācijas reģistrā privatizācijas pieprasījumu. Nu, piemēram, Latvijā ir rezervāti - dabas rezervāti, un par katru šo dabas rezervātu ir pieņemts īpašs likums, kurā ir pateikts, ka zeme pieder šo rezervātu teritorijai, valstij, un ka tā nav privatizējama.

Komisijā bija arguments, ka manu priekšlikumu nevar atbalstīt tāpēc, ka meitenīte, kura sēdēs un pieņems privatizācijas pieteikumus, varbūt nevarēs pateikt, kādā likumā tiek aizliegts šis privatizācijas pieteikums un vai to drīkst reģistrēt vai nedrīkst reģistrēt, un ka tad to darīs īpaša komisija.

Un tomēr. Varētu paziņot, ka reģistrā netiek iekļauts tāds pieprasījums, kas ir pretrunā ar kādu citu likumu, un tas būtu tikai normāli.

Tāpat, piemēram, es varu pieprasīt arī Doma laukumu un privatizēt kādu gabalu no tā. Un, manuprāt, pie datoriem nevajag sēdināt tādas meitenes, kuras nesaprot. Mums ir pietiekami daudz speciālistu, kuri arī varētu izlemt - pakonsultēties un sniegt atbildes vēstuli: “Nē, cienītais kungs vai kundze, jums šis objekts netiks iekļauts pieprasījuma reģistrā, jo tas ir pretrunā ar citu likumu.”

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manis sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Mums ir jābalso par deputātes Seiles 29.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. Tātad 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jau ir atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 32., 33. un 34.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 32., 33. un 34.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 36. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un pārcelts uz pārejas noteikumiem - 243.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Juridiskā biroja 37.priekšlikums, līdzīgi kā 38. - Juridiskā biroja priekšlikums un 39. - deputāta Pietkeviča priekšlikums, daļēji ir atbalstīti un iekļauti 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 42. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 43. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43. un 44.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 47. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48. un 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Zaķis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Tālāk 52. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 54. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 55. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 54. un 55.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums un 57. - deputātes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 58. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums un 60. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 61. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 63. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 62. un 63.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 66. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Savukārt 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 68. - deputātes Seiles un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Arī 70. - deputātes Seiles priekšlikums un 71. - deputāta Pietkeviča priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iekļauti 72. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70., 71. un 72.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 73. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 74. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 76. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 77. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76. un 77.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 79. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 80. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 79. un 80.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Arī 81. - tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 83. - tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Arī 84. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Un arī 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 91. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 92. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Zemes reformas procesā diezgan bieži tiek izlietotas pirmpirkuma tiesības, un visbiežāk tas ir tad, kad uz zemes gabala atrodas kādai personai piederošas ēkas vai būves. Bet šajā komisijas sagatavotajā redakcijā ir paredzēts: ja pirmpirkuma tiesīgās personas divu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas piedāvājuma pat neatbild, ka grib privatizēt šo zemes gabalu, tik un tā tiek uzskatīts, - un tā ir rakstīts šā sagatavotā likumprojekta tekstā -, ka persona ir piekritusi privatizēt zemesgabalu uz piedāvātajiem noteikumiem. Pat vēl vairāk - viņa var izpirkt šo zemes gabalu uz nomaksu piecos gados.

Turpretī manā priekšlikumā ir paredzēts, ka, ja šo divu mēnešu laikā persona neatbild uz šo piedāvājumu, tad, gluži otrādi, tiek uzskatīts, ka persona nav piekritusi privatizēt zemes gabalu. Tad lai šis zemes gabals paliek valstij vai pašvaldībai - tāda ir mana doma. Un šī persona, kurai ir bijis slinkums pat atbildēt uz piedāvājumu izpirkt zem savām ēkām esošo zemes gabalu, tādā gadījumā lai stājas nomas attiecībās ar valsti vai pašvaldību.

Manuprāt, šis priekšlikums ir loģisks. Es nevarēju to pierādīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā varbūt bija vienkārši kaut kāds koalīcijas lēmums, bet saprāts, man liekas, liek atbalstīt manu izvirzīto priekšlikumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, vārds Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis. Šis nav koalīcijas lēmums. Te ir loģika apakšā, jo mums nav obligāti jāuzliek par pienākumu cilvēkam, ja viņš neatbild uz piedāvājumu privatizēt, kaut ko privatizēt. Viņš var arī neslēgt privatizācijas līgumu, ja ir nolēmis tā darīt, tāpēc šeit nav nekā neloģiska. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt, tāpēc aicinu sekot komisijas rīcībai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 92. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 40, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 93. - Juridiskā biroja un 94. - deputāta Pietkeviča priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 95. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 96. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 97. - deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 98. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 100. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 102. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Attiecīgi 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 103. - deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Bet Juridiskā biroja 104.priekšlikums ir iekļauts deputātes Seiles priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 105. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 107. - deputāta Pietkeviča un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 108. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 110. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 111. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 112. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 114. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 116. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis. Savukārt 117. - deputāta Pietkeviča priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 118. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 117. un 118.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 119. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 122. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 121. un 122.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 123. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 124. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 125. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 126. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 127.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 128. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 129. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 128. un 129.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 130. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 131. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 131.priekšlikumā, par kuru jau nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 133. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 134. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis. 135. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 136. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 135. un 136.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 137. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 138. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 139. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 140. - deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 142. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. - deputātes Stalidzānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Zaķis. 143. - deputātu Ontužāna un Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu, bet pirms tam atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Manis iesniegtais 144.priekšlikums ir līdzīgs deputāta Ontužāna un deputātes Seiles priekšlikumam. Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Un ko tagad pieņēma komisija? Pievērsīsim uzmanību 12.panta otrajai daļai! Par ko šeit ir runa? “Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100 procenti kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, tad lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.”

Tagad pievērsīsim uzmanību pirmajai daļai! Kas tie ir par uzņēmumiem? Tur ir minēta valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Ko tas nozīmē? Šeit ir tādi kautrīgi vārdi - “nepiederēs 100% kapitāla daļu”. Ar ko tas var beigties? Visus šos uzņēmumus var sadalīt daļās, visu to birokrātiju, un tos, kuri nenes peļņu, atstāt valstij, bet peļņu nesošo daļu privatizēt. Pie tam - ar Ministru kabineta lēmumu! Tātad ar šo redakciju mēs atļaujam “Latvenergo” sadalīšanu un šo citu uzņēmumu sadalīšanu un atļaujam tos privatizēt. Turklāt - tikai Ministru kabinets! Nav Saeimas kontroles.

Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Tie nav nekādi sīkie uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme valsts ekonomikā. Nevar vienkārši tā - pieņemt šādu lēmumu par privatizāciju, vienkārši balsojot Ministru kabinetā! Šāds priekšlikums ir Saeimā jāapspriež 100 deputātiem. Visiem mums tauta deleģēja savas balsis, un tikai mēs varam pieņemt lēmumus, vai tas ir izdevīgi valstij un valsts stratēģiskajai attīstībai - privatizēt šos uzņēmumus vai ne.

Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt deputātu Ontužāna un Seiles un manu priekšlikumu, lai par šiem valsts akciju sabiedrībai piederošajiem uzņēmumiem, par šo uzņēmumu privatizāciju lēmumu pieņemtu Saeima, nevis Ministru kabinets. Tas ir ļoti svarīgs lēmums, godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vairāk kā septiņus gadus pie likumiem par privatizācijas pabeigšanu ir strādājušas astoņas valdības. Šodien faktiski ir vēsturiska diena, jo mēs pieņemam Latvijai ļoti nozīmīgu likumu, mēs faktiski pabeidzam privatizāciju. Godātie kolēģi, ir panākts beidzot parlamentā un valdībā politisks un juridisks kompromiss.

Kas notiek šobrīd? Diemžēl atkal ir atsevišķi deputāti, diemžēl arī koalīcijā, kuri šo vēsturisko konsensu mēģina kaut kādu apstākļu dēļ šeit nedaudz torpedēt. Es domāju, ka viņi nav kaut kādu sliktu mērķu vadīti... Ceru, ka tie ir pozitīvi mērķi.

Taču, kolēģi, es gribētu noteikti atkārtot, ka mēs nedrīkstam sagraut to lielo konsensu, to vienotību, ko esam panākuši, ilgi strādājot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, darba grupā, frakcijās. Kolēģi, es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju! It īpaši aicinu koalīcijā esošos partnerus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas vietniece! Godātie kolēģi! Tieši pirms pieciem gadiem es referendumā balsoju pret “Latvenergo” privatizāciju. Zīmodziņš par piedalīšanos referendumā - tā bija pati pirmā atzīme manā jaunpilsoņa pasē. Toreiz mēs tomēr uzvarējām un kopā ar arodbiedrībām saglabājām “Latvenergo” valsts rokās. Jo tas ir dabisks monopols. Ja mēs privatizēsim šos dabiskos monopolus, tad valsts neatkarība būs zaudēta.

Tā ka tādi lēmumi tomēr nebūtu jāpieņem Ministru kabinetā slepenā kārtībā. (Nupat mēs runājām par to, ka Vispārējās izglītības likuma grozījumus skatījuši Ministru kabinetā pusgadu, bet neviens no deputātiem nezināja... nu, varbūt divi trīs zināja, kas tur notiek.) Mūsu pēdējās nacionālās bagātības liktenis tomēr jānodod Saeimas rokās. Mēs uzskatām, ka, teiksim, “Jaunajam laikam” ir nepaciešams tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Jo jāņem vērā partijas “Jaunais laiks” priekšvēlēšanu solījumi cīnīties pret korupciju, par atklātību. Es uzskatu, ka šodien ir tas brīdis, kad vēlētājiem būs viss skaidrs, - balsošana par šo priekšlikumu parādīs, kuri grib rīkoties ar valsts bagātībām slepeni, kuri grib darīt to atklāti.

Aicinām atbalstīt apspriežamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Komisijas vārdā runās deputāts Dzintars Zaķis.

Es atvainojos! Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šī tiešām ir ārkārtīgi vēsturiska diena, kā jau teica Lagzdiņa kungs. Jo pirmo reizi Privatizācijas likums tādā tempā, steidzamības kārtā, tiek “izsists cauri” šeit, Saeimā.

Tikai šorīt deputāti saņēma šā likumprojekta tekstu, un tie, kas nestrādā komisijā (to skaitā arī Lagzdiņa kungs), iespējams, nebija pat kārtīgi ar to iepazinušies.

Kāpēc ir šāds priekšlikums, kuru arī es esmu ierosinājusi, - ka lēmumu par akciju sabiedrībai piederošo valsts kapitāla daļu sadalīšanu pieņem Saeima, nevis Ministru kabinets? Lieta ir tā, ka panta pirmā un otrā daļa ir lielā pretrunā, un tā ir juridiska pretruna.

Pirmajā daļā, par kuru mēs jau nobalsojām, ir pateikts, ka attiecībā uz sešām ļoti nozīmīgām valsts akciju sabiedrībām lēmumu par privatizāciju pieņemt nevar, bet otrā daļa pasaka, ka tomēr var gan, ja šīs akciju sabiedrības tiek sadalītas. Un ka šādā gadījumā lēmumu pieņem Ministru kabinets.

Es pilnīgi piekrītu, ka normālos apstākļos nevajadzētu Saeimai iejaukties šādu tīri ekonomisku jautājumu risināšanā. Taču, ja ir šī pretruna starp pirmo un otro daļu, tad tomēr, lai paturētu spēkā pirmajā daļā noteiktās tiesības, ir jālemj Saeimai, kas ir likumdevējs orgāns.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 143. - deputātu Ontužāna un Seiles priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis - otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Tagad ir tāds izšķiršanās brīdis, it īpaši partijai “Jaunais laiks”. Te tika minēti tādi termini kā “gaišie spēki” un “tumšie spēki”. Nu, ar Tautas partiju viss ir kārtībā, jā. Taču tagad gaišie un tumšie spēki saplūduši vienā koalīcijā, un tagad nevar atšķirt, kas ir kas. (Starpsauciens: “Var! Var!”) Un nu mēs ļoti labi redzēsim pēc šā balsojuma... balsojuma par visu šo likumprojektu, jo aiz katra no šiem priekšlikumiem stāv miljoni - privatizācijas miljoni. Un tas ir, starp citu, arī korupcijas jautājums.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pirmā daļa skan šādi (es to atgādināšu, lai to dzirdētu visi): “Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, un šo sabiedrību akcijas nevar privatizēt.” Pateikts skaidri un gaiši!

Atcerieties, cik daudz bija strīdu, kad mēs lēmām par to, ka nedrīkst privatizēt, piemēram, “Latvenergo”! Un sen jau tas būtu noticis, ja mēs, Saeima, nebūtu pateikuši “nē”. Iespējams, tad, ja tas būtu lemjams Ministru kabinetā, tas droši vien būtu noticis, kā tas jau noticis ar daudziem citiem objektiem.

Un tāpēc deputātu Ontužāna un Seiles priekšlikums - aizstāt vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “Latvijas Republikas Saeima” - ir pilnīgi saprotams, pilnīgi pamatots. Un, godīgi sakot, citādi nemaz nedrīkstētu būt: par šo objektu privatizāciju ir jālemj Saeimai. Šo ļoti svarīgo objektu valstij nav palicis daudz, un Saeima ir tiesīga - un tai vajadzētu būt tiesīgai! - lemt par šo objektu privatizāciju. Jo tīkojumi jau pavīd: tiek runāts par “Latvenergo” sadalīšanu, pēc tam būs mēģinājumi (un jau ir tādas runas) par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” sadalīšanu visādos uzņēmumos, lai pēc tam tiktu klāt pie privatizācijas. Gadu gaitā mēs taču esam ļoti labi pārliecinājušies par to, cik mērķtiecīgi, cik precīzi un viltīgi tie, kuri ir vēlējušies privatizēt attiecīgos objektus, ir gājuši gadiem, soli pa solim, līdz beidzot nonākuši pie šo objektu privatizācijas. Un tos privatizējuši, un pēc tam tos pārdevuši, realizējuši, un tā tālāk, un tā joprojām. Un tie objekti tagad ir nonākuši, tā sakot, dažādu valstu un cilvēku rokās.

Draugi mīļie! Nu, būsim taču atbildīgi! Balsosim par to, lai Saeimā mēs par to debatētu, runātu, lai tauta zinātu! Lai tauta zinātu par šiem svarīgajiem objektiem un dzirdētu mūsu - katra deputāta un atsevišķu frakciju, partiju - viedokli tad, kad lemjam par šo svarīgo objektu privatizēšanu! Jo pēc tam mēs varam tikai kost sev pirkstos.

Redziet, kā ir ar “Latvijas gāzi”! “Latvijas gāze” tagad dara, ko grib un kas tik viņiem ienāk prātā, diktē noteikumus, un arī regulators ir pilnīgi bezspēcīgs. Pēc būtības droši vien jāsāk domāt par to, vai tādam regulatoram ir jāpastāv, ja jau viņš nespēj pateikt neko, nespēj pateikt “nē” tiem, kuri šos tarifus grib pacelt milzīgos augstumos.

Tā ka jūs, kolēģi, saprotat - un jums vajadzētu saprast -, ka šim priekšlikumam ir ļoti būtiska nozīme. Es patiešām aicinu vēlreiz, pat pēdējā brīdī, padomāt, ja vēl neesat par to domājuši jūs, atsevišķi deputāti, jo mēs visās lietās nevaram iedziļināties, it īpaši tāpēc, ka tikai šodien mēs saņēmām šo dokumentu.

Kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi, kāds ir mans arguments par labu šim priekšlikumam - deputātu Seiles un Ontužāna priekšlikumam?

Saeima strādā četrus gadus. Kāda nu viņa ir, tāda viņa ir. Te vieni ir pozīcijā, otri - opozīcijā. Taču viss mainās.

Kā ir ar tām valdībām? Nedaudz atgriezīsimies pie šīs pašas 8.Saeimas darba! Pirmā valdība - premjers Einars Repše. “Jaunais laiks” - pozīcijā, Tautas partija - opozīcijā, un vēl daži pozīcijā esošie trin dunčus, mēģina iedurt mugurā. Sanāk, nesanāk. Valdība dažādos brīžos dažādi uzvedas, bet vairāk kā gadu nostrādā.

Kas notiek? Pēc tam ar dunci padusē vai bez tā daži partneri aiziet prom no valdības. Parādās kaut kāds īpašs bezsvara stāvoklis.

Pēc kāda laika veidojas cita - nu tāda “paīsa” valdība ar tādu īpatnēju režīmu: kā nu sanāca, tā sanāca. Bet nu tur ir jau Tautas partija pozīcijā, un “Jaunais laiks” opozīcijā kopā ar “tēvzemiešiem” cīnās.

Kas notiek tālāk? Tālāk pēc kāda laika Tautas partijas pārstāvis uzkāpj šeit tribīnē un pasaka: “Nē, ar šito valdību mums vairs nav pa ceļam! Mēs neatbalstīsim tos jautājumus, kas skar budžetu.” Cauri! Valdība gāžas.

Nu ir atkal cita valdība. Mēs vēl neesam nostrādājuši pilnus trīs gadus. Šajos nepilnajos trijos gados mums jau ir trīs valdības.

Tagad kļūst interesanti, ja ir runa par to, ka šos lēmumus pieņems Ministru kabinets. Interesanti gan būtu tā padomāt, kuram par labu pieņemtu lēmumus vienas valdības laikā, otrās vai trešās... Kur parādītos patiesas valsts intereses un kur būtu privātās intereses. Tiešām interesanti! Un tās noteikti būtu ļoti dažādas un atšķirīgas, skatoties no šo triju valdību viedokļa.

Es te pirmīt runāju par vienu Eduarda Berklava domu, un es, šo cilvēku cienīdams, šad un tad arī atgādināšanu vēl vienu viņa domu: “Nejauksim kopā darbību politiskajā un saimnieciskajā laukā un nelīdīsim, būdami politiķi, saimniecībā! Un nemēģināsim izmantot darbu Saeimā vai valdībā savas labklājības celšanai!”

Bet diemžēl... Diemžēl šodien, skatoties vispār šo apspriežamo likumprojektu, šis teiciens man nāk prātā. Un arī šinī konkrētajā gadījumā. Kāpēc tad jūs tā baidāties no atbildības uzlikšanas Latvijas Republikas Saeimai? Vai tad tas nebūtu godīgāk? Vai tad tas neizraisītu pamatīgas diskusijas par vienu vai otru jautājumu, turpretī valdībā tās diskusijas nu diemžēl ir ar citu raksturu, ar citu piesitienu, ar citu piespiedienu. Vajag, un izdariet! Un viss! Argumentu nav.

Līdz ar to es aicinu tomēr šad un tad padomāt, vai nebūtu svētīgi vairāk iesaistīt Saeimu šādu - tiešām būtisku jautājumu risināšanā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš, otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr aicinu koalīciju uz vienotību. Diemžēl par iepriekšējo priekšlikumu daļa koalīcijas deputātu nebalsoja tā, kā lēma darba grupa, tā, kā lēma atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Apzināsimies to, ka šis ir vēsturisks brīdis. Mēs izdarām darbu, ko daudzus gadus nav spējušas paveikt iepriekšējās valdības un saeimas.

Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju un neatbalstīt deputātus, kuri ierosina šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par šo 12.pantu, tad es arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas vārdā varu teikt, ka pēc balsojuma var redzēt to, ka likumā tomēr nevar rakstīt tā, ka pirmajā daļā pasaka, kādus šos objektus neprivatizēs, bet otrajā un trešajā daļā ir atvērtas vaļā visas durvis tam, lai varētu privatizēt.

Es nevaru neko pateikt par “Latvijas valsts mežiem” vai par “Latvijas pastu” un tā tālāk, bet par energokompāniju “Latvenergo” es varu pateikt, ka tā šobrīd tiešām tiek dalīta akciju sabiedrībās, kurās šobrīd šīs akcijas simtprocentīgi piederēs “mātei”, bet pēc brītiņa Ministru kabinets varēs lemt un daļu šo akciju - 80% vai 90% - ņemt un atdot privātajiem.

Tātad es gribētu zināt, kas tad šai “galvas” kompānijai īsti paliks, cik tad tai... Tā skaitīsies valsts akciju sabiedrība, un visas nepatikšanas, visas grūtības, jā, būs ar argumentu: “Redziet, kā valsts akciju sabiedrība neprot veikt darbu un nespēj labi pildīt funkciju.” Bet tā jau nebūs vainīga, jo apakšā ir tās piecas akciju sabiedrības - pārvalde, sadale, ražošana un vēl sakari. Un, ja to funkcijas netiks pareizi un labi pildītas, tad arī tā “galva” tās nevarēs izpildīt. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka tomēr tik klaji mānīt cilvēkus nevajadzētu. Bet, ja mēs runājam par to, ka Ministru kabinets šo lēmumu ir pieņēmis... Jā, Ministru kabinetu apstiprina Saeimā, bet arī jebkurā Saeimas koalīcijā ir vairāk par 50 procentiem no visiem deputātiem. Tātad, ja šis lēmums... kāds no šiem lēmumiem par to, kurā no šīm akciju sabiedrībām ir jāielaiž privātais kapitāls, būs tiešām objektīvi, pamatoti izsvērts, tad tādā gadījumā nebūs nekādu problēmu. Arī Saeima par to nobalsos, ja tas būs objektīvi pierādīts. Bet Ministru kabineta līmenī vien to tomēr atstāt nevar, jo diemžēl Ministru kabinets... ministru pārstāvība ne vienmēr ir proporcionāla pārstāvībai Saeimā.

Tāpēc arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas daļa deputātu tomēr atbalsta šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie koalīcijas deputāti! Kā teica Lagzdiņa kungs: “Ko jūs spirināties... ko jūs neievērojat disciplīnu! Ir pienācis laiks ideju nomainīt pret desu. Ir atlicis gads līdz vēlēšanām, ir vajadzīga nauda. Tur būs vēl citi - interesantāki priekšlikumi, bet jūs nebalsojat, kā aizkulisēs ir sarunāts.”

Te taču jums tikko pateica, ka nezināmās tautas “Jaunais laiks” ir vienojies, un vajag visu to darīt.

Tie, kuri negrib to darīt, lūdzu, atbalstiet Ontužāna un Seiles priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es vēlreiz uzsveru šā balsojuma svarīgumu. Un, redziet, kolēģe no koalīcijas partijas, Stalidzānes kundze, pateica ļoti precīzi... Ļoti precīzi: tas ir ceļš uz privatizēšanu - attiecīgo šeit privatizēt aizliegto objektu privatizēšanu! Bet, draugi mīļie, tas ir viltus ceļš, kādā veidā... Kā es jau teicu iepriekšējā uzrunā, tas ir ceļš, kādā veidā tikt pie šīs privatizācijas, neskatoties uz jebkādu aizliegumu.

To mēs nedrīkstam pieļaut! Un es nāku jau otrreiz to šeit pateikt, lai tauta, kas mūs klausās, dzird, ka atkal tiek mēģināts viltus ceļā nonākt pie attiecīgo valstij svarīgo objektu privatizēšanas.

Un Lagzdiņa kungs draud koalīcijai: “Redziet, ja nenobalsosiet, būs šausmas!”, jo kādi netiks pie privatizēšanas nākotnē.

Katram tomēr ir jāatbild par savu balsojumu ļoti nopietni šajā reizē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, deputāt Dzintar Zaķi! (Starpsauciens: “Pasaki, kā ir!”)

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Šobrīd likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nosaka kārtību, ka meitas uzņēmuma kapitāla daļu pāriešana cita īpašumā... mātes uzņēmuma valdes kompetencē... Tātad šobrīd, ja kāds no šiem meitas uzņēmumiem, izņemot, protams, - es varu nomierināt Stalidzānes kundzi - “Latvenergo”, jo Enerģētikas likums nosaka, ka “Latvenergo” - nedz mātes, nedz meitas, nedz infrastruktūra, nedz kapitāldaļas nekad nav privatizējamas. Tātad ar “Latvenergo” viss ir pilnīgā kārtībā. Paldies Stalidzānes kundzei, kas Enerģētikas likuma tapšanas laikā tik kvēli debatēja un pie tā strādāja.

Ar “Latvijas valsts mežiem” arī, starp citu... Meža likums nosaka to, ka “Latvijas valsts mežu” īpašums ir Latvijas valsts mežu īpašums, un par šo arī nevarētu būt diskusijas.

Bet jebkurā gadījumā mums ir valdība, valstī ir parlamentāra struktūra, un valsts, tātad iedzīvotāji, ievēl parlamentu, bet parlaments, parlamenta vairākums, tālāk deleģē Ministru kabinetam veikt un risināt tos jautājumus, kurus tas tad jau savas kompetences ietvaros risina. Ja parlaments katrā jautājumā griezīsies pie tautas vai šis Ministru kabinets katrā jautājumā griezīsies pie parlamenta, tad tā darbība būs stipri vien apgrūtināta.

Komisijā par šo jautājumu mums bija garas diskusijas, un tomēr lēmums bija tāds, ka šī norma, kas jau ievērojami pastiprina esošo situāciju, attiecas tikai uz meitas uzņēmumu kapitāla daļu iespējamo pārdošanu... to var saukt arī par investoru piesaisti vai kā tamlīdzīgi... Attiecībā uz šiem lēmumiem Ministru kabinets būs tas, kas pieņems konkrēto lēmumu.

Ministru kabinets ir mūsu pašu, Saeimas, deleģēts, tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 143. - deputāta Ontužāna un deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 22, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 144. - deputāta Sokolovska priekšlikums par tieši tādu pašu tēmu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 145. - deputāta Ontužāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Škapars. Nē? Jūs nevēlaties? Tātad debates neatklājam. Vai par 145.priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? Deputāti neiebilst pret 145.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 146. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 147. - deputātes Seiles priekšlikums. Deputāte Seile savā vārdā lūdz atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nav skatāms.

Dz.Zaķis. 148. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 149. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 152.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 150. - finanšu ministra vietā reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra M.Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 151. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 152. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 153. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 154. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 155. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Savukārt 157. ir iekļauts jau atbalstītajā 156.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 158. - finanšu ministra vietā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra M.Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 159. - Juridiskā biroja priekšlikums un 160. - finanšu ministra priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iekļauti 161. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 162. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 163. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 164. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 166. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 167. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 168. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 169. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 170. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 171. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 177.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 172. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 178.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 173. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 174. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 175. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 177.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 176. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 177. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 178. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 179. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 180. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 181. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 182. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 183. - atbildīgās... (Starpsaucieni: “Balsot! Runāt!”)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Cienījamie kolēģi, par 180.priekšlikumu atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! 180.priekšlikums ir ļoti būtisks. Šeit tika nosaukts, ka 179.priekšlikums ir iekļauts 180.piekšlikumā. Jā, tā tas tiešām ir, jo Pietkeviča kungs bija šo priekšlikumu ierosinājis, bet 180.priekšlikumā ir pateikts, ka var iznomāt valstij un pašvaldībai piederošu zemes gabalu ar apbūves tiesībām. Tālākajos šī panta punktos ir pateikts, ka līguma termiņš nedrīkst būt garāks par 12 gadiem. Tātad var apbūvēt šo zemi uz 12 gadiem, bet privatizēt to nevar. It kā. Kas notiks ar šīm ēkām, ja šādu zemes gabalu, kuru nenodod privatizācijai, pēc kāda laika vajadzēs izmantot valsts vai pašvaldības vajadzībām? Tas taču ir zemesgrāmatā ierakstīts uz valsts vai pašvaldības vārda. Tas ir apbūvēts. Kad mēs komisijā diskutējām, bija runa par to, ka šeit vajadzētu iestrādāt kaut kādu nosacījumu, ka neko tev nemaksās, ja tu uz 12 gadiem esi uzcēlis vienu lielveikalu vai kaut kādu ēku virsū uz tās zemes. Pašam vien būs jānojauc, jo tas līgumā ir paredzēts. Protams, tādu nosacījumu var ierakstīt arī līgumā. Bet, ja šeit nav šāda nosacījuma, ka tev neko neatmaksās par to būvi, kas uzcelta uz zemes, kuru tu esi tikai iznomājis, tādā gadījumā, protams, arī līgumā var neiekļaut šādu punktu.

Tāpēc, ņemot vērā arī to, ka Juridiskā biroja pārstāvji ne visai atbalstīja šos priekšlikumus un ieteica atbalstīt 16.panta sākotnējo redakciju, kādu mēs redzam lapiņas kreisajā pusē, es aicinu tomēr neatbalstīt 180.priekšlikumu. Un līdz ar to - arī 182.priekšlikumu (saku to tādēļ, lai man otrreiz nebūtu jārunā). Par tiem pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 180.priekšlikumu? Lūdzu!

Dz.Zaķis. Jā. Īsi.

Kolēģi, tātad tā situācija ir sekojoša. Likuma pamattekstā bija izvirzīts šāds piedāvājums - aizliegt gan pašvaldībai, gan valstij iznomāt zemi ar apbūves tiesībām. Diezgan loģiski, jo Civillikums noteic, ka nekustamais īpašums ir zeme un pie tā cieši piegulošā ēka. Mums nav jārada jauni dalīti īpašumi.

Taču jāņem vērā, ka pašvaldības savu attīstību plāno Pašvaldību likumā noteiktajā 12 gadu periodā un daudzām pašvaldībām vēl šodien varbūt nav pilnīgas skaidrības par to, vai kādā no vietām tiks būvēta infrastruktūra vai kas tamlīdzīgs. Pašvaldība daudzos gadījumos saredz par iespējamu iznomāt šo zemi uz termiņu, kāds ir paredzēts plānošanas periodā, bet - iznomāt ar vienu elementāru domu, ka tā būve pēc 12 gadiem, kad nomas līgums beigsies, tiks novākta nost no šīs zemes. To arīdzan nosaka Civillikums. Civillikums mums skaidri un gaiši pasaka, ka zemesgrāmatā ir ierakstāmi tie īpašuma objekti, par kuriem ir noslēgti līgumi uz laiku, kas ilgāks par 10 gadiem. Pēc nomas līguma beigām objekts tātad pāriet zemes īpašnieka īpašumā. Tātad no Civillikuma viedokļa šīs normas ir sakārtotas. Un arī mēs šeit faktiski nedaudz paejam pretī pašvaldībām, jo tā stingrākā norma būtu tā, ka vispār nav iespējams zemi nomāt ar apbūves tiesībām.

Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Par šo jautājumu mums bija tik tiešām garas diskusijas un gari strīdi. Viedokļi bija dažādi. Taču, analizējot no visām pusēm, mēs redzam šo kā vienu kompromisa soli virzienā gan nedaudz par labu pašvaldībām, gan arī nedaudz par labu precīzai Civillikuma gara ievērošanai.

Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 180. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 12, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad par 181.priekšlikumu... Es atvainojos, priekšlikums ir atbalstīts. Es atvainojos!

Deputātiem nav iebildumu pret 181.priekšlikumu. Bija nepieciešams balsot par 182. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 182.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 183. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 184. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 185. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis. 186. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 187. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 188. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 189. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 190. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 191. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 192. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 193. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 194. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 195. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 196. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 195.priekšlikumā, par kuru jau nobalsots.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 197. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 198. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 199. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 200. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 201. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 202. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 203. - deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 204. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 205. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 206. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 207. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 208. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 209. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 210. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 211. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 212. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Savukārt 213. - Juridiskā biroja priekšlikums - iekļauts 212.priekšlikumā, par kuru jau nobalsots.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 214. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.226.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 215. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 216. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 217. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 218. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 219. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 220. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 221. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 222. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 223. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 224. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 225. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 226. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 227. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 228. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 231.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 229. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 230. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 231.- atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 232. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 233.- atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 234.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 235. un 236.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 234., 235. un 236.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 237. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Man žēl, ka tagad tiem, kas ir tie jaunākie šajā Saeimā, nav vairs bijis tas pārbaudījums pirmajā klasītē - pārbaude ātrlasīšanā. Manuprāt, Zaķa kungs vēl gāja skolā tajā laikā, kad ātrlasīšanu iemācīja. Viņš tiešām ļoti ātri runā.

Bet es tomēr paspēju to pogu piespiest šajā gadījumā.

Tātad - par 237.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ir iestrādājusi priekšlikumu, ka zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Līdzšinējā norma noteica, kuram ir tiesības un kuram nav tiesību atvērt šādu kontu. Proti, par savu bijušo īpašumu saņemt kompensācijas sertifikātus vai saņemt sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku varēja gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Redzot šādu ierakstu, kāds te ir tagad, šķiet: var būt, ka te ir vienkārši kļūda bijusi. Taču es uz to aizrādīju jau komisijas sēdē, tātad kļūdas laikam nebūs. Tātad jaunā redakcija paredz, ka Ministru kabineta noteiktā kārtībā jebkurš var atvērt privatizācijas sertifikātu kontu.

Tālākajos likumprojekta tekstos - un arī iepriekšējos - ir minēts, ka tiesības zemi par sertifikātiem privatizēt ir jebkuram, kam uz tā zemes gabala atrodas ēkas vai būves. Taču, kā mēs zinām, lielākajās pilsētās - un ne tikai tur, bet arī Baltijas jūras piekrastē un krasta kāpu joslā - daudziem ārvalstu pilsoņiem ir šādas ēkas, un var gadīties, ka arī viņiem Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā privatizēt zemes gabalu zem šīm ēkām, jo šis likums taču, kā jau ir sākumā pateikts, ir augstāks par visiem citiem privatizācijas likumiem. Šeit nav ierakstīti nosacījumi, ka nedrīkstētu atvērt sertifikātu kontu tādam cilvēkam, kuram tā atvēršana nepienākas pēc Privatizācijas sertifikātu likuma. Tātad tiek pavērtas ārkārtīgi lielas iespējas tiem, kas šeit ir uzcēluši mājas, iegūt arī zemi - iegūt nevis par naudu, kas nonāktu varbūt valsts budžetā, ja tā ir valsts vai pašvaldības zeme, bet izpirkt par sertifikātiem.

Manuprāt, ir jābalso pret 237.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Radzeviča lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.jūnijā. Saeimas Prezidijs atbalsta šāda lēmuma pieņemšanu - piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Radzevičam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Cileviča, Bartaševiča, Vidavska, Agešina un Orlova iesniegumu ar jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietes kundzei “Par Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2004-18-0106 izpildi”. Šo jautājumu mēs nododam ministres kundzei.

Sekos paziņojumi. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Turpināsim īstenot mūsu devīzi: “Kustībā vesels!” Tos, kas var, lūdzu rīt atbalstīt Saeimas basketbola izlasi. Kandavā spēle ar Iekšlietu ministriju pulksten septiņos un divdesmit minūtēs.

Un 22.jūnijā Saeimas futbolisti spēlēs ar Rēzekni. Lūdzu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja es pareizi sapratu, Strēļa kungs, spēle ir pulksten 19.20? 19.20 ir rīt spēle, jā?

K.Strēlis. Pulksten 19.20 rīt, Kandavā.

Sēdes vadītāja. Jā.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas! Vēršos pie kolēģiem no abām komisijām. Atgādinu, ka mums tūlīt Sarkanajā zālē ir tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem Lisabonas stratēģijas jautājumā. Tā ka aicinu nekur neaiziet, bet doties tūlīt uz Sarkano zāli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu, izsaucoties no zāles, arī lietot atbilstoši pieklājīgus vārdus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Atis Slakteris, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Dzintars Rasnačs.

Paldies.

(Pārtraukums)

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim debates par likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šad un tad nākas dzirdēt tādus uztraucošus vārdus, kāpēc ir vajadzīgas tās garās debates, kāpēc vispār par to ir jārunā. Nobalsosim, un viss! Lūdzu, esiet tik laipni un apskatieties uzmanīgi, par ko jūs taisāties balsot!

237.priekšlikums. Mēs esam šad un tad dzirdējuši un vēl joprojām dzirdam arī runas par iespējamo Latvijas zemes nonākšanu ne tajās īstajās rokās. Un daudzi šeit ir uzstājušies kaismīgi, teikdami, ka nevienu pēdu Latvijas zemes citiem neatdosim.

Protams, viens otrs to ir pārvērtis par tādu absurdu runāšanu, bet tagad atgriezīsimies pie šā priekšlikuma. Ko tas paredz? Zemes pircējs, kuram vispār nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, tagad ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Tātad praktiski jebkurš, kuram kaut kas ir uzcelts uz Latvijas zemes.

Vai tad te nav skaidri redzams tas, ka šāds piedāvājums atvieglo zemes nonākšanu visdažādākajās rokās? Nebūt ne Latvijas pilsoņu rokās! Visdažādākajās: tulznainās, sarkanās, spalvainās, netīrās rokās.... Jūs gribat atvieglot šo zemes atdošanas procesu. Kam tas ir vajadzīgs? Ko iegūst no tā Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir piešķirti privatizācijas sertifikāti?

Ne jau uz pilsoņiem tas attieksies. Tas attieksies uz jebkuru, kuram būs kaut kāda aktivitāte, izmaņa tikt pie šīm tiesībām atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Kas tad ir galvenais, ja ne zeme? Godātie kolēģi, kāpēc tik vieglprātīgi jūs gribat rīkoties ar Latvijas zemi? Kur tad ir tas patriotisms, kur tad ir tā vēlme aizstāvēt Latvijas zemi?

Leopold Ozoliņ, tev personīgi! Nāc un pasaki, ko tu domā par šādu priekšlikumu? Tiešām būtu ļoti interesanti to dzirdēt. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Neko labu nedomāju!”)

Kāds ir tas patriotisms? Tas patriotisms taču izpaužas darbībā, ne jau tā, ka kāds atkal atnāks un pateiks: “Es tos mīlu vai šitos nemīlu.” Lūk! Patriotisms izpaužas dokumentu pieņemšanā ar kaut kādu jēgu. Nu tad paskaidrojiet, kam jums šī norma bija vajadzīga? Es varu iedomāties, kurš ir bijis autors šai normai. Autora uzvārds ir pazudis. Ļoti vienkārši - lai nebojātu attiecības starp koalīcijas partneriem! Nu ir parādījies, ka autors ir atbildīgā komisija. Ārkārtīgi vienkārši!

Tā ka diemžēl dusmojieties vai nedusmojieties uz tiem, kuri te nāk bieži runāt. Skraidiet un pasakiet, ka tie runātāji neko nejēdz un ka tie ir tukši runātāji. Lūdzu!

Bet es jums piedāvāju diskusiju, apaļos galdus, tiešraides un tamlīdzīgas lietas. Arī Saeimas sēdes tiek raidītas un fiksētas pēc tam. Nāciet ar saviem argumentiem! Man ir savi argumenti. Tie var patikt, un tie var nepatikt, bet es turēšos pie šiem argumentiem un tāpēc nebalsošu par šo 237.priekšlikumu. Nupat jūs dzirdējāt - kāpēc.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs atbalstīt šo komisijas priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ.

Es ne vairāk kā Dobeļa kungs mīlu dažus ārzemniekus, it īpaši tos, kuri bija, teiksim, ASV pilsonībā un kuri sēž valdībā vai pat augstāk. Bet Seiles kundze mūs neapzināti maldināja, runādama par to, ka pilsoņiem un nepilsoņiem bija vienādas tiesības uz sertifikātiem. Nepilsoņiem tās gan bija, bet divas reizes mazākas, ja ne vairāk.

Un diemžēl arī šis Privatizācijas sertifikātu likums attiecībā uz nepilsoņiem nebija izpildāms, jo no Pilsonības un imigrācijas departamenta puses 1993., 1994. un 1995.gadā bija sastopami likuma masveida pārkāpumi, bija 1006 prāvas. Teiksim, arī es nesaņēmu pusi no sertifikātiem, kas man būtu piešķirami saskaņā ar likumu, jo mana ierašanās Latvijā skaitījās no brīža, kad mans tēvs šeit beidza strādāt rūpnīcā par PSKP partijas darba organizatoru. Tas ir smieklīgi, jo es patiešām parādījos Latvijā pusotra mēneša vecumā. Un tikai pēc trim tiesas prāvām tika atjaunotas manas tiesības uz sertifikātiem. Un tādu piemēru ir tūkstošiem un desmitiem tūkstošu.

Un desmiti tūkstošu nepilsoņu PID pretvalstiskās un pretlikumīgās darbības rezultātā nesaņēma sertifikātus vispār.

Komisijas priekšlikums šo trūkumu novērstu, un sakarā ar to es lūdzu šo prātīgo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Dīvainībām vairs nav robežu! Tās plūst pāri aumaļu aumaļām, un man tā vien liekas, ka daudziem šķiet - jo Saeima jau tagad, salīdzinot ar iepriekšējām, ir atjaunojusies vismaz par 80 procentiem -, ka nav bijis nedz Augstākās padomes, nedz 5., nedz 6., nedz arī 7.Saeimas. Ir tikai 8.Saeima un 8.Saeimas deputāti - visugudrākie, visuprātīgākie, visugodīgākie, lemtspējīgākie.

Bet bija taču! Mēs iepriekšējās saeimās esam ārkārtīgi nopietni debatējuši, runājuši, lēmuši, kam dot sertifikātus un kam - nedot. Domājuši, kam dot tiesības iegādāties Latvijas zemi un īpašumu. Ļoti nopietni! Ļoti būtiski!

Un bija lēmumi. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK visu šo laiku ir iestājusies par to, lai tās bagātības, kas te dažādos laikos ir radītas ar šo cilvēku, ar šeit esošo un valstij piederošo cilvēku, rokām, nonāktu to cilvēku rokās, kuri to visu ir radījuši, nevis to rokās, kuri šeit ir sabraukuši un tīko pēc iespējas vairāk sagrābt.

Saprotiet, ka tā būtība, pati šo sertifikātu būtība, bija sadalīt šīs vērtības to cilvēku starpā, kuri tās ir radījuši.

Tagad... nē, jūs tikai paskatieties! Saradušies gudrinieki, kuri ir nolēmuši: dosim sertifikātus arī tiem, kuriem tie nekad nav piešķirti, jo viņiem nekad nav pienācies. Nav pienākušies šie sertifikāti! Un tad nu, redziet, viņi varēs mierīgi atkal tagad izšķirošajā posmā to, kas vēl ir palicis pāri... viņi varēs piedalīties šo īpašumu paņemšanā.

Draugi, mīļie! Nu cik tālu var iet! Nu domājiet taču! Un tie nebija dumji deputāti iepriekšējā Saeimā, viņi zināja, ko darīja, un aizstāvēja valsts intereses. Aizstāvēja daudzu cilvēku intereses, nevis tikai bagāto intereses, kuriem gribas tikai ņemt un ņemt un kuriem vēl ir par maz! Ir jau simtiem miljonu saņēmuši, bet vēl ir par maz, vēl ir par maz! Vēl viņiem vajag! Vēl vajag privatizēt, redziet! Jau rokas stiepjas pēc “Latvenergo”, pēc dzelzceļa, pēc pasta, pēc daudzām citām... Vēl ar visādām viltībām, ar visādām viltībiņām! Nu tas taču ir vienkārši absurdi un nepieņemami!

Bet paskatieties, kas notiek! Es saprotu, ka jūs neņemsiet vērā atkal, ka jūs atkal brauksiet kā šis ceļarullis pāri visam tam, ko lēmuši iepriekšējie deputāti, ko lēmušas iepriekšējās valdības, jo jūs, šī izveidojusies valdība, redziet, tagad pēkšņi esat visgudrākie. Nu tā taču nevar, tā taču nedrīkst! Un es jau kuro reizi par to runāju no Saeimas tribīnes dažādās lietās neatkarīgi no tā, vai tas būtu par Mazākumtautību konvencijas ratificēšanu vai par visām citām lietām. Nē, jūs esat visgudrākie! Redziet, citi desmit gadus neratificēja, bet jums... Ak, jūs esat gudrāki, jūs esat vistaisnīgākie, visdemokrātiskākie, un jums tas ir jāizdara. Nu kas tad ir? Kas tad ir?

Un man ir patiešām īpašs jautājums “Jaunā laika” deputātiem - jums, kuri solījāt visādos veidos - un piedodiet man, es pateikšu skaidri un gaiši -, bet nu apmuļķojāt cilvēkus... Jūs Saeimā esat vislielākā frakcija, bet vai jūs tagad attaisnojat viņu cerības? Lūk, jūs tagad gribat sākt piešķirt sertifikātus tiem, kuriem tie nekādā ziņā nepienākas. Kāpēc jūs nenākat šeit un to nepasakāt? Nu tad pasakiet, kāpēc jūs to darāt! Kāpēc jūs neiebilstat pret to?

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu vēlreiz, es aicinu visus pārslēgt jūsu mobilos telefonus klusuma režīmā, jo tie traucē strādāt cilvēkiem, kuri tiešām seko līdzi sēdes gaitai.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Leopold, pasaki visu, ko tu domā!”)

 

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Dobeļa kungs un citi deputāti! Tiešām privatizācijas jautājumi Latvijā joprojām ir sāpīgi. Ja mēs paskatāmies uz tām zemēm, kas ir iegādātas Zemgales līdzenumā, tad redzam: jā, tās ir sakoptas, bet tās nepieder vairs mums. Un arī peļņa nepieder. Kaut kādi nodokļi un minimālās algas.

Ir jāatceras tas rokkoncerts, kas bija kādā 90.gadā, šķiet, kad mūsu slavenais dziedātājs dziedāja: “Latvju zeme vaļā stāv!” Nu tā ar šo 237.priekšlikumu stāv vēl vaļīgāk. Patiešām ir jāpateicas Dobeļa kungam un Tabūna kungam, ka viņi šoreiz pamatoti uzsver tās briesmas, ko šis grozījums jeb šis priekšlikums paredz, un tas ir atbalstīts. Izlasīsim kaut vai vienu frāzi (nelasīšu par lauku zemēm): “...Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā, zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu.” Vai mums ir zināms, cik daudz Latvijas zemes ir pārdots svešiniekiem? Šoreiz Latviju kolonizē bez ieročiem, bez ultimātiem, bez tankiem - ar dolāru, ar mārciņu, ar marku un tagad - ar eiro.

Jūrmalā, tur, kur es dzīvoju, apkārtējās mājas ir iegādājušies trimdas latvieši - divas skaistas vasarnīcas. Viena no tām ir Laubes projektētā un mūsu Saeimas deputāta, kas 1918.gadā parakstīja Latvijas Neatkarības deklarāciju, Miķeļa Gruža māja - dzimtas māja, no kuras viņš tika izvests uz Sibīriju kopā ar kundzi, un kundze Sibīrijā, nespēdama izciest mokas, izdarīja pašnāvību. Miķeļa Gruža liktenis nav zināms. Droši vien Saeimai ir jāpadomā par to, ka ir jāveido grāmata vai varbūt vismaz jāpieliek kāda plāksne to deputātu piemiņai, kuri ir komunistiskā totalitārā režīma nomocīti. Tas būtu pareizi.

Vienīgais, ko mēs vēl varam saglabāt savā īpašumā, ir mūsu zeme, un nepārdosim to svešiniekiem.

Trešā māja, kas man arī ir kaimiņos. Latviete ieprecējās Zviedrijā, un arī šī māja ir pārdota svešiniekiem, kuriem nav tiesību un nav arī tiesību būt privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Tātad jau tāpat aiziet Latvijas zeme. Tā mums ir jāsargā, un šodien es balsošu “pret” šo komisijas atbalstīto priekšlikumu, neskatoties uz to, ka esmu koalīcijā. Un man ir skumji, ka šādi priekšlikumi vispār parādās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Lūdzu, vārds Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Arī par šo jautājumu bija garas diskusijas, bet rezultātā mēs tomēr nonācām pie slēdziena, ka vajag to ļaut tiem iedzīvotājiem, kuri veiks apbūvēta zemes gabala privatizāciju, ja tā ir legāla un normāla privatizācija vai pastāvīgā lietošanā nodota zemes gabala privatizācija. Un tas ir visbūtiskākais. Jo neaizmirsīsim, ka 700 000 ha pastāvīgā lietošanā nodotās zemes joprojām nav privatizēti. Un tā privatizācija nu gan ir jāpabeidz. Un tā ir jāpabeidz par sertifikātiem atbilstoši kadastrālajai vērtībai, jo tā ir lauku zeme, tie ir lauku cilvēki, tie ir zemnieki.

Un daudziem no viņiem var rasties tāda situācija, ka sertifikātu nav vai ka zeme ir mantota, vai kā tamlīdzīgi. Tātad situācijas tur ir ļoti dažādas. Tāpēc ir jāsaglabā iespēja viņiem šos sertifikātus iegādāties un veikt šo privatizāciju par sertifikātiem.

Tāpēc komisija tomēr aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 237. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 238. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums saucas “Privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā”.

Šo priekšlikumu ar līdzīgu nosaukumu un līdzīgu saturu iesniedza Tautas partijas deputāts Mihails Pietkevičs. Tagad viņš savu priekšlikumu ir atsaucis, bet priekšlikuma būtību komisija ir saglabājusi apmēram to pašu. Doma ir tāda, ka ar privatizācijas sertifikātiem var aizstāt īpašuma kompensācijas sertifikātus gadījumos, ja īpašuma kompensācijas sertifikāti iedzīvotāju rokās paliek mazāk nekā 3 procenti. Pašlaik īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ir apmēram 9% no sertifikātu skaita.

Šāda aizstāšana, protams, ārkārtīgi ietekmēs kompensācijas sertifikātu cenu. Atcerieties: tiklīdz pirmo reizi sāka runāt par šo likumu - un tas bija īsi pirms Jaunā gada -, īpašuma kompensācijas sertifikātu vērtība, kura līdz tam bija pāri par 20 latiem, īsi pirms Jaungada nokrita līdz 15 latiem, un neviens nevarēja saprast, kāpēc tas tā ir. Tas ir šā likumprojekta apspriešanas rezultāts.

Vakar sertifikātu vērtība, pērkot tirgū no privātpersonām, bija 23,97 lati. Es prognozēju, ka tad, ja mēs pieņemsim šādu normu, ka kompensācijas sertifikātus, kuri ir piešķirti par neatdoto mantu - par to mantu, kuru nav iespējams atgūt, var aizstāt ar parastajiem sertifikātiem - un nav svarīgi, kādās attiecībās to nenoteiks Ministru kabinets - šo sertifikātu vērtība strauji kritīsies un visu laiku līdz zināmam brīdim turpināsies īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršana. Tas vēl ir atļauts politiski represētajām personām un personām, kuras risina savus īpašuma jautājumus tiesā.

Un, ja mēs vēl joprojām piešķiram sertifikātus un nevaram tā īsti prognozēt, cik ilgi tas vēl vilksies, cik sertifikātu vēl, tā teikt, ieies tirgū, tad, manuprāt, šāda sertifikātu aizstāšana nav godīga. Es aicinu nebalsot par 238.priekšlikumu, jo neatkarīgi no tā, vai tie būtu 100 vai 200 tūkstoši, vai 2000 īpašuma kompensācijas sertifikātu, jārada tiem pielietojums. Ja nāksies atkal maksāt 2-3 latus par vienu sertifikātu tirgū, tad taisnības nebūs nekad, jo tāpat kā no vidējās pensijas nevienam pensionāram konkrēti nav nekāda labuma, tā arī šim kompensācijas sertifikātu saņēmējam nebūs nekāda labuma no tā, ja viņam sertifikātus piešķirs, bet tos varēs aizstāt ar šo īpašo ... ar īpašo privatizācijas sertifikātu, kura vērtība, protams, ir daudz, daudz zemāka.

Taču varēja būt šeit izeja. Komisijai vajadzēja paredzēt gadījumus, kuros nepielieto sertifikātus, īpašuma kompensācijas sertifikātus, izpērkot zemi. To varēja atrunāt, paredzēt kādus īpašus gadījumus, bet tas nav izdarīts. Šeit ir paredzēta tikai un vienīgi aizstāšana, un tas, protams, stingri ietekmēs kompensācijas sertifikātu pārdošanas cenu.

Es katru dienu ļoti rūpīgi sekoju šīm cenas svārstībām, un man ļoti interesē - arī pēc šīsdienas diskusijām -, kā būs pēc likuma izsludināšanas, kādu ietekmi tas būs atstājis uz šo likumu. Tie cilvēki būs ārkārtīgi neapmierināti. Mēs vienkārši viņus būsim apmuļķojuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gribu drusciņ palabot Seiles kundzes sacīto, jo neko jau nabaga Pietkevičs neiesniedza un nekādu lēmumu nepieņēma.

Katrs uzņēmums tiek veidots ar mērķi - iegūt peļņu. Un katram uzņēmumam ir padome, ir savi tādi līdzpriekšsēdētāji, kuri atnes galveno akcionāru lēmumus... Un, protams, tādi juristi, kuri nav iejaukti saimnieciskajā darbā, neko daudz no sertifikātiem nesaprot.

Kur ir šodien tā lielākā cūcība, ko varbūt daudzi nesaprot, bet kas notiek? Cūcība ir tā, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek nomainīti ar parastajiem privatizācijas sertifikātiem. Tas izraisīs strauju cenas kritumu. Mēs esam gadiem muļķojuši represētos cilvēkus, cilvēkus, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju, kuri tika deportēti, kuru īpašumus nozaga okupanti. Bieži vien tos īpašumus nebija iespējams atdot, jo bija to vietā uzceltas sabiedriskās ēkas, kā tas bija, piemēram, Rīgas brīvostas teritorijā. Viņiem tika izsniegti - un, starp citu, tiek vēl šobrīd izsniegti - kompensācijas sertifikāti. Šie nabaga cilvēki tiek mānīti, jo nominālvērtība ir 28 lati par sertifikātu. Un viņi nezina, ka, tiklīdz mēs šo lēmumu pieņemsim, šie kompensācijas sertifikāti zaudēs vērtību, to vērtība vairākas reizes kritīsies.

Tā, protams, ir ņirgāšanās par šiem īpašniekiem, par tiem, kuriem ir šie īpašumi nolaupīti.

Es vienu piemēru pateikšu. Rīgas brīvostā, piemēram, Rīnužos, vēl ir teritorijas, kuru vērtība, aprēķinot 1940.gada cenās, dažās vietās ir 3 santīmi par kvadrātmetru. Īpašnieks dabūs dažus kompensācijas sertifikātus vai varbūt ir jau dabūjis... Nabadziņš, kurš vēl cer dabūt tos savus pārdesmit latus, neko nedabūs beigās. Uzvarēs tie, kuri, zinādami, ka šāds lēmums šeit tiks pieņemts, laicīgi ir sapirkuši parastos īpašuma jeb privatizācijas sertifikātus un salikuši tos paketēs. Mēs pagājušogad un arī aizpagājušajā gadā baidījām, ka nu ir pēdējais termiņš, kad no šiem sertifikātiem ir jātiek vaļā, un nu viņi, represētie, trūcīgie, ir savus sertifikātus jau pārdevuši par zemām cenām daudzās jomās.

Pakešu īpašnieki rīkojas, zinādami šo informāciju. Tie rīkojas apmēram tāpat kā Soross, kurš vienīgais Parīzes biržā zināja, ka valsts privatizēs banku. Viņš bija nelikumīgi dabūjis to informāciju, uzpirka akcijas un par to tika sodīts - par krāpniecību vairāku miljonu dolāru vērtībā. Šeit ir tas pats! Daži izredzētie zināja, ka notiks šī vienošanās starp partiju “Jaunais laiks” un Tautas partiju un ka visi īpašnieki - likumīgie un represētie - tiks piemānīti, jo kompensācijas sertifikātu vērtība kritīsies.

Man ir tiešām kauns, ka sava darbība tik bēdīgi jānobeidz partijai “Jaunais laiks”, kura šeit nāca ar ideju, ka cīnīsies pret krāpniecību. Kas tagad tā ir? Vai tad tā, Šadurska kungs, nav negodīga rīcība pret šiem represētajiem? Pēdējā brīdī jūs viņiem pasakāt, ka viņu sertifikāti kļūs nevērtīgāki vairākas reizes.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kāda bija iecere, ieviešot šos kompensācijas sertifikātus? Tā bija vismaz neliela pretimnākšana tiem cilvēkiem, kas visvairāk ir cietuši represijās. Nezin kādēļ vienam otram gribas tās krokodila asaras liet 25.martā, 14.jūnijā, kaut ko nosodošu pateikt par komunistu represijām, par totalitāro režīmu. Bet kāda ir rīcība? Kā var ticēt cilvēkam, kas vienu dienu, 14.jūnijā, iet ar ziediem pie Brīvības pieminekļa, bet paiet burtiski divas dienas un tas pats cilvēks, piedošanu, uzspļauj šīm represēto ciešanām (nekā citādi to šodienas rīcību nevar nosaukt)! Ar kādām tiesībām tiek privatizācijas sertifikāti pielīdzināti kompensācijas sertifikātiem?! Ar kādām tiesībām?! Kas ir šīs tiesības devis?

Tagad man uzreiz ir jautājums: kam tas ir izdevīgi? Kam ir izdevīga visa tā pamatīgā ķēzīšanās - tas, ka ieviesa privatizācijas sertifikātus un iedeva naudas vietā? Šos sertifikātus lietos tie, kam tie nekad nav pienākušies.

Kam tas viss ir izdevīgi? Divām grupām. Pirmkārt, tiem, kam ir uzkrāta vesela kaudze par smiekla naudu iepirktu privatizācijas sertifikātu. Tie, protams, saņem informāciju paši pirmie un labi orientējas visos politiskajos netīrumos, zinādami, kurā brīdī šos par smiekla naudu iepirktos sertifikātus varēs ar milzīgu peļņu kaut kur iegrūst, atdot, pārdot, izmantot. Tā ir viena kategorija.

Otra kategorija, kas diemžēl ir apmēram tāda pati, ir netīrās naudas īpašnieki. Nu kur var būt vēl jaukāks paņēmiens, kā atmazgāt visu šo netīro naudu, - tikt no tās vaļā, uzpērkot, uzpērkot kaut vai par pietiekami augstu cenu, privatizācijas sertifikātus?! Savulaik to cena noslīdēja, bija apmēram 50 santīmu par vienu sertifikātu, bija arī 60 santīmu, bija lats, visādi tur svārstījās. Taču šodien tos var pārdot par krietni augstāku cenu. Un tie, kam ķeša ir pilna ar netīro naudu, mierīgi tos nopērk un mierīgi izmanto. Un tagad salīdziniet ar represēto, kurš ir saņēmis - tiešām, es teikšu tā - par sviedriem un asinīm šos kompensācijas sertifikātus! Tagad tāds pats vecītis mierīgi piebāzīs pilnas kabatas ar privatizācijas sertifikātiem, un tiem būs tieši tāda pati jēga kā kompensācijas sertifikātiem. Kur šeit ir loģika? Nē, loģika ir, protams. Loģika ir. Cerības ir uz tiem ar tām piebāztajām kabatām - ka kaut ko atmetīs uz vēlēšanām, kaut kādas vajadzīgās summas tiks ieskaitītas vienas vai otras partijas rēķinos, tieši vai netieši, un būs kaut kāda izrāpšanās no šīs te materiālās bedres.

Nu tiešām šodien ir vairākas reizes jābrīnās par visu ko. Nu negribas jau vairs saukt vārdā, man jau pietika šodien pāris reižu lietot... Bet ko jūs gribat: lai mēs nerunātu par šī lietām, neatgādinātu šeit, no tribīnes, to, ko jūs te taisāties izdarīt? Kam tad te var ticēt? Kuram vārdam? Kādām rūpēm par kaut ko te var ticēt? Jūs taču ārdāt visas savas rūpes par cilvēkiem. Šeit, pirmkārt, protams, tā ir vēršanās pret represētajiem. Manā izpratnē, visskaidrākā vēršanās.

Un man nekas cits neatliek kā nosodīt un aicināt nebalsot par 238.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Patiesi, patiesi, - klausoties šeit šīs runas, kurās tiek piesaukti dažādi cēli argumenti, es saprotu, kas Bībelē ir teikts par farizejiem un rakstu mācītājiem. “Kam kas ir izdevīgi?” - tas ir jautājums, ko mēs bieži vien uzdodam, lemjot par vienu vai otru gadījumu.

Un es gribētu no kāda dzirdēt, kāda argumentācija ir tiem, kuri ir noraidījuši līdz šim visus manus priekšlikumus naudā atlīdzināt represētajiem atņemto mantu. Vai tā nav bijusi vēršanās pret tiem pašiem represētajiem, kurus nupat piesauca no šīs tribīnes? Varbūt šīs runas ir saistītas ar aizvakardienas datumu, kad daži kolēģi deputāti arī filmu redzēja - redzēja, kas ar šiem cilvēkiem ir darīts un kas ir noticis... Godājamie kolēģi, redziet, deputāti ir tik izglītoti un tik gudri cilvēki, ka vienmēr katrs no viņiem atradīs argumentus un izskaidrojumus savai rīcībai un savam konkrētajam balsojumam. Tikai būtu labi, ja mums šī argumentācija būtu vienmēr konsekventa, pastāvīga, attiecībā pret konkrētām lietām vienāda, nevis atkarīga no personīgās izpratnes vai no konjunktūras, vai no nākamo vēlēšanu tuvuma, vai no kādiem citiem apstākļiem, kad šī situācija mainītos diezgan lielā amplitūdā.

Protams, viss, kas ir iebilstams pret šo priekšlikumu, šeit tika jau pateikts, man nav ko piebilst. Taču es, godājamie kolēģi, jums ieteiktu paturēt, pataupīt argumentus arī turpmākajiem likumiem, kad uzklausīsiet manus priekšlikumus attiecībā uz represēto tiesībām saņemt kompensāciju, attiecībā uz privatizācijas objektu cenu. Ja par neatdoto īpašumu aprēķināja vērtību pirmskara kadastrālās vērtības apjomā un tagad mēs piedāvājam līdzvērtīgu zemi dabūt par tirgus cenu, tad ir tiešām jautājums: “Kam kas kurā brīdī ir izdevīgi?”

Tāpēc, godājamie kolēģi, būsim konsekventi, paliksim katrs pie savas pārliecības un, revolucionārās sirdsapziņas vai šķiriskās apziņas vadīti, tomēr turēsimies pie vieniem un tiem pašiem principiem, pie vienām un tām pašām mērauklām, neatkarīgi no tā, par kuru likumu kurā brīdī tiek spriests!

Un atcerieties vienu lietu! Tiešām, - ja runājam par kompensācijas sertifikātu, tad mums ir jāatceras, ka aiz tā stāv konkrētajam cilvēkam neatdotā manta, kuru mēs kādreiz solījām vai gribējām kompensēt, atdot... vai izlikāmies, ka kompensēsim vai atdosim kādu citu vietā. Arī parastie privatizācijas sertifikāti - arī tie ir mūsu darba sviedri, kuri tikuši pārdoti par lēcu virumu. Kā tas Bībelē stāv rakstīts, Ēzavs savas pirmdzimtā tiesības pārdeva par lēcu virumu, jo viņš bija ļoti izsalcis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār visa tā privatizācija - tā ir milzīga afēra, kuru veica mūsu valsts ar Saeimas palīdzību. Tā ir afēra! Un tagad seko vēl viena afēra - likvidēt kompensācijas sertifikātus vispār kā sugu. Kādēļ? Cik maksā pašreiz parastais sertifikāts? Cik maksā kompensācijas sertifikāts? Atšķirība ir, ja jūs kādreiz ieskatāties pat tanī pašā avīzē... Bet laikam jau neieskatāties.

Tas - no vienas puses.

No otras puses. Kāpēc jūs visi domājat, ka sertifikāts maksā 28 latus? Nominālmaksa - puskvadrātmetrs dzīvokļa. Pašreiz kvadrātmetrs maksā vairāk par 300 latiem, un pašreiz sertifikāta īstā cena ir 150 latu un vairāk. Nevajag runāt muļķības, ka 28 lati!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu! Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Par šā priekšlikuma būtību. Tātad: ko mēs esam noteikuši kā tālāko rīcību ar šiem sertifikātiem? Tādā situācijā, kad ilgāk nekā trīs mēnešus kompensācijas sertifikātu skaits būs palicis mazāks par 3% no kopumā izsniegto sertifikātu skaita, Ministru kabinets noteiks koeficientu. Šis koeficients tiks noteikts, balstoties uz pēdējā gada datiem. Tā ir pietiekami liela inerce... Raugāmies atpakaļ: pēdējā gada dati tikai par fiziskām personām. Tas ir būtiski! Lai juridiskas personas nevarētu ieviest nekādas manipulatīvas korekcijas, tikai fizisku personu darījumiem noteiks šo attiecību, kuru piemēros visā Latvijā, izņemot Rīgu un Jūrmalu. Respektīvi, tas skars pārsvarā lauku teritorijas.

Daži apgalvo, ka kompensācijas sertifikātu cena tūlīt strauji kritīšoties. Blēņas! Ja to cena strauji kritīsies, tad kompensācijas sertifikātu turētāji tos nepārdos un šo 3% slieksni mēs nesagaidīsim nekad. Un nekad netiks attiecināta šī kompensācijas sertifikātu un parasto sertifikātu attiecība...

Daži apgalvo, ka mēs šeit esot apvainojuši vai kaut kādā veidā ierobežojuši politiski represētos. Taču atšķiriet 27.panta pirmo daļu un izlasiet! Mēs esam radījuši īpašus noteikumus politiski represētajiem, atļaujot viņiem arī turpmāk saņemt kompensācijas sertifikātus par izsūtījumā nodzīvotajiem gadiem. Mēs esam bijuši godīgi pret visiem. Šis kompromiss bija nepieciešams, un šķiet, ka tas ir pietiekami izsvērts un loģisks.

Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 238. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 239. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 240. - deputāta Šķestera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 241. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 242. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 243. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Tātad runāšu par 243.priekšlikumu. Šeit ir paredzēta - un pie tam tikai pārejas noteikumos - īpaša kārtība, kādā valsts un pašvaldību zemes nomnieks var iegūt īpašumtiesības uz zemi. Tie ir gadījumi, kuros nomas līgums ir noslēgts uz vismaz 10 gadiem un ir nostiprināts zemesgrāmatā un tajā ir paredzētas nomnieka tiesības apbūvēt šo zemi.

Es paredzu, ka šodienas sēdes sekas būs redzamas jau rīt: sāks nepārtraukti slēgt šādus nomas līgumus, lai iegūtu tiesības privatizēt arī šo zemi, iesniegt privatizācijas pieprasījumus.

Atcerēsimies, ka Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes apkārtnē, vienu laiku bija saradies ārkārtīgi daudz privatizētāju, kuri dažās dienās pirms Domes sēdes nodibināja savas SIA: tur bija “Ērgļu ligzda”, tur bija “Baložu ligzda” un vēl dažādas citas “ligzdas”. Un viņi ieguva šīs nomas tiesības uz zemes gabaliem, tajā skaitā, arī ar apbūves tiesībām.

Īstenībā tas ir tāds izmēģinājums, lai šo zemi tiešām dabūtu savā īpašumā, un tagad ar šo likumu mēs šim nomniekam pēkšņi dosim arī tiesības šo zemes gabalu privatizēt. Privatizēt “pa lēto” - par sertifikātiem.

Es vēl neko neteiktu, ja valsts šeit prasītu naudu visos gadījumos. Un tāpēc man liekas, ka šī norma, kas ir nostiprināta tikai un vienīgi pārejas noteikumos, nav godīga pret visiem pārējiem.

Arī Latvijas valsts mežos ir iznomāti lieli zemes gabali - iznomāti kā medību platības vai ar citiem ļoti dažādiem mērķiem un droši vien ne tikai uz desmit gadiem. Protams, arī šādos gadījumos nav nekādas atrunas, ka tie varētu būt kādi izņēmumi, uz kuriem neattiecas šie nosacījumi.

Es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis. Atbildot uz Seiles kundzes teikto, es varētu pateikt apmēram tā. Seiles kundze apgalvoja, ka ir vesela virkne nomnieku, ar kuriem nomas līgumi tiks noslēgti tuvākā gada laikā. Šiem nomas līgumiem ir atlikušas apmēram 15 minūtes - līdz likuma pieņemšanas brīdim. Jo, ja mēs izlasām uzmanīgi šo priekšlikumu, tad redzam, ka šim nomas līgumam ir jābūt noslēgtam līdz likuma pieņemšanas dienai. Tātad tas attiecas tikai uz tiem, kuri jau ir pieņemti, bet tas neattiecas uz tiem, kuri tiks pieņemti pēc likuma pieņemšanas brīža. Uz šiem nomas līgumiem tas vairs neattieksies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šī ir viena no tām normām, kura īstenībā nemaz tik ļoti neierobežo un kura nemaz tik ļoti lielas iespējas nepaver tiem, kuri ir noslēguši līgumus ar apbūves tiesībām. Šī norma paredz vienu elementāru lietu: ja tev ir bijis iznomāts zemes gabals ar apbūves tiesībām un ja tu neesi paspējis savam jaunbūvējamajam objektam pabeigt “nulles ciklu” un ierakstīt to zemesgrāmatā, tad tev tiek dots tikai viens gads vēl klāt. Un tas ir diezgan loģiski, jo būvju gadījumā tomēr tie procesi tik ātri nenotiek. Tev tiek dots vēl viens gads klāt, bet, ja tu šā gada laikā spēj to savu būvi un ēku noformēt zemesgrāmatā, tad tādā gadījumā tev joprojām saglabājas tiesības virzīties cauri šā likuma noteiktajam procesam, respektīvi, atsavināt šā likuma paredzētajā kārtībā. Pretējā gadījumā tas ir atsavināšanas likums, un tā jau ir pavisam cita procedūra.

Tātad mēs šeit iedodam tikai vienu gadu klāt tiem, kuriem ir nomas līgums ar apbūves tiesībām.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 243. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, atturas - 1 deputāts. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 244. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 245. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 246. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 247. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 248. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 249. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 250. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 251. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 252. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 253. - deputāta Šķestera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 254. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 255. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 256. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 257. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 258. - pēdējais. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Ministru kabineta vārdā - ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tas darbs, kas ir izdarīts pēdējā pusgadā, faktiski noslēdz to darbu, ko šī Saeima uzsāka pirms diviem gadiem. Un šī ir problēma, kas mūsu valstī ir ilgusi jau desmit gadus, un tas ir privatizācijas jautājums. Tas netika un netika, nebija ticis un nebija vienreiz par visām reizēm pabeigts.

Tas darbs, kas ir ieguldīts no jūsu puses, it sevišķi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses, un no tiem, kuri piedalījās darba grupā, ir pierādījums tam, ko var izdarīt cilvēki, kuriem varbūt sākotnēji ir bijuši tīri pretēji uzskati, bet, respektējot citam citu un turot to galveno mērķi sev priekšā, to visu var panākt. Un konkrēti šeit ir jāsaka, ka “Jaunais laiks” ir patiesi gandarīts, ka Tautas partija... šīs divas politiskās partijas, kurām, varētu teikt, sākumā bija ļoti pretēji uzskati... ka sarunu gaitā mēs nonācām pie rezultāta, kas apmierina abas partijas.

Es domāju, ka šis ir ļoti labs piemērs tam, ko var panākt, kad apvieno spēkus, meklē labus risinājumus, bet, galvenais, uzticas viens otram, lai varētu panākt rezultātu.

Es apsveicu jūs visus ar vienu no šīs Saeimas vislielākajiem padarītajiem darbiem, un turpināsim tā tik uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad es saprotu, ka pret 258.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - 5. Likums “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija pavisam ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā sešus priekšlikumus.

1. - deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Edgars Jaunups vēlas runāt par procedūru? Deputāta Edgara Jaunupa nav zālē. Nez kā viņš ir pieteicies?

Lūdzu, turpināsim izskatīt priekšlikumus!

J.Lagzdiņš. Arī 2. - deputāta Solovjova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 3. - deputāta Solovjova priekšlikums. Arī noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kopš 1994.gada marta likumā ir nostiprinātas pašvaldības deputāta tiesības organizēt tikšanās ar vēlētājiem. Tātad - jau 11 gadus. No 1997.gada janvāra šīs tiesības tika konkretizētas likumā par sapulcēm; proti, likums noteica, ka pašvaldības dome ar saviem lēmumiem nevar patvaļīgi ierobežot šīs tiesības pat tad, ja šis deputāts pieder nevēlamajam mazākumam. 2004.gada 18.martā, pēc septiņiem sekmīgas pastāvēšanas gadiem, šīs tiesības tikties ar vēlētājiem bez augstāko instanču atļaujas ar jūsu balsojumu tika atceltas. Tika atceltas tieši pēc tam, kad jūs pārliecinājāties, ka tikšanās ar PCTVL deputātiem pulcina desmitiem tūkstošu dalībnieku.

Tā vietā, lai novērstu mūsu popularitātes iemeslu, - atgrieztu Izglītības likumu tādā stāvoklī, kādā tas pastāvēja pirmskara Latvijas Republikā, jūs izvēlējāties citu ceļu - vardarbības un demokrātisko brīvību ierobežošanas ceļu. Pie tam “netīro” darbu - atteikt pieteicējiem rīkot likumīgas sapulces - jūs uzticējāt pašvaldībām. Tanī pašā laikā mēs jau dažas reizes esam eksperimentāli pārbaudījuši, kādā mērā jums bija taisnība. Atļaujiet man paraksturot tikai dažus piemērus.

Rīgas Dome atteicās izsniegt mums saskaņojumu 2004.gada 16.aprīlī krievu valodas un demokrātijas atklātās stundas rīkošanai pie Kongresu nama. Neskatoties uz to, lai tiktos ar mums, atnāca apmēram 10 000 cilvēku. Deputāts Jakovs Pliners, kuru jūs izdevāt tiesai, tika attaisnots, bet man deviņus mēnešus pēc notikušā, pēc četrām tiesas prāvām izdevās pierādīt, ka Dome pieteicējam atteikusi nelikumīgi.

Rīgas Dome atteicās saskaņot ar mums arī pasākumu 2004.gada jūnijā priekšvēlēšanu laikā Esplanādē. Visu citu partiju analoģiski pieteikumi bija saskaņoti. Rezultātā ar soda naudu tika sodīta Tatjana Ždanoka, Eiropas Parlamenta nākamā deputāte, bet man tika sastādīti veseli divi administratīvo pārkāpumu protokoli.

Lieta par atteikuma nelikumīgumu tiesā tika izskatīta astoņas reizes, un tikai šodien pulksten 16.00 - gadu un četras dienas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām - tiks pasludināts pirmās instances tiesas spriedums.

Rīgas Dome nesaskaņoja ar mums arī šā gada 11.marta sapulci Esplanādē. Tās mērķis bija ar smaidu izteikt mūsu viedokli par izglītības reformu. Atteikums tika motivēts ar to likuma pantu, kurā ir runa par valsts iekārtas gāšanu.

Acīm redzami Domē sēdēja un vēl šodien sēž ļaudis, kuriem arī piemīt humora izjūta. Deputāte Tatjana Jemeļjanova vinnēja tiesas procesu tikai diennakti pirms pasākuma rīkošanas.

Ņemiet vērā, ka visos šajos gadījumos, kā arī citos pasākumos, kuros piedalījās tūkstošiem cilvēku un kurus organizēja mūsu deputāti, netika konstatēts neviens kautiņš, nebija sasistu stiklu un citu huligānisma izpausmju. Šo tiesību uz miermīlīgu sapulču būtisko un nesamērīgo ierobežojumu tomēr ir laiks atcelt.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un atjaunot kaut vai pašvaldības deputātu tiesības tikties ar vēlētājiem bez papildu saskaņojuma.

Lūdzu balsot par demokrātiju! Lūdzu balsot “par” manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ko nozīmē šādas tikšanās? Redziet, izdomā tikšanos un vienkārši informē, ka es tur un tur tikšos. Kādā vietā notiks šīs tikšanās - par to nav runa. Tātad izvēle ir ļoti plaša.

Kas tas faktiski ir? Tā ir nekārtību radīšanas papildu iespēja. Ja jau ir nopietnas tikšanās ar vēlētājiem, tad jābūt ir diskusijām, jābūt ir kādām pārrunām, skaidrojumiem.

Kādas ir izskatījušās līdz šim šāda veida tikšanās? Izveido kaut kādus paaugstinājumus, tur kāds uzrāpjas augšā, un tad no turienes skan varenas runas: “Tie ir tādi, un tie ir šitādi, un mūs te spīž un spīž... un nezin ko vēl izspiedīs ārā... Un mums te visi ļoti dara pāri.” Vai tad tās ir tikšanās ar vēlētājiem?

Tur saskrien viens bariņš: daži skaidrā prātā, daži ne sevišķi skaidrā prātā, un tā ir vienkārši publiska izbļaustīšanās.

Vai tad jūs gribat vienkārši radīt papildu nekārtības? Kam jums tas ir vajadzīgs?

Patlaban tam visam var būt tikai viena doma - izrādīt sevi, radīt kaut kādu nestabilitāti, ilūziju, jo varbūt atnāks uz tikšanos kādi strīpainos kreklos tērpti, vēl Dāvida zvaigzni var piešūt pie nabas klāt. Pavisam jauka tikšanās būs. Lūk!

Kas jums liedz tikties telpās? Vai jums tādas iespējas ir liegtas? Kāpēc tad ir vajadzīgas citas vietas? Protams, Rīgas centrs, jo tuvāk Brīvības piemineklim, jo labāk. Tagad jau viens otrs pavisam blakus Brīvības piemineklim atļaujas visādas bezkaunības.

Tātad šeit jau nav runa par demokrātijas ierobežošanu. To taču vajag saprast! Ir tomēr šad un tad jāatgādina, ko nozīmē “demos” un “kratos” grieķu valodā. Demokrātija - tā nav visatļautība. Tā ir tautas vara, nekas cits! Lūk!

Kolēģi, kāpēc jūs paši sevi pataisāt par tādiem jokupēteriem? Jūs prasāt to apzināti, saprazdami, ka tās nebūs tikšanās, ka tā būs nekārtību radīšana.

Ne jau velti mēs ierosinājām stingrākus nosacījumus un sodus tiem, kas atļaujas pārkāpt kārtības noteikumus sabiedrisko pasākumu laikā, - līdz pat ielikšanai cietumā. Tieši tāpēc nevajag šeit... Jau tāpat valstī nav viegli daudziem cilvēkiem... Un tas ir tāds vecs un ne sevišķi patīkams paņēmiens, ko ļoti pielieto šodienas Krievija: lai kaut kādā veidā aizmiglotu to iespaidu par diezgan nepatīkamo, pelēko ikdienu, atrod kaut kādus šķietamos ienaidniekus vai kritizējamos objektus, un tad uz tiem visa uzmanība tiek vērsta.

Un šeit ir tas pats. Ja jau ir tā vēlēšanās skaidrot kaut ko, diskutēt, - lūdzu! Mums ir visādas iespējas. Bet nē! Jums vajag pulcināt pēc iespējas vairāk cilvēku, vajag viņus savākt kopā, jo varbūt atbrauks Krievijas televīzija un nofilmēs viens, otrs vai trešais kanāls, varbūt vēl kāds atnāks, kaut kādus interesantus pasākumus piedāvās, un būs publicitāte.

Tā vairs nav tikšanās ar vēlētājiem. Tā ir sevis izrādīšana un nekārtību celšanas tieksme, vairāk nekas cits.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Ja es tagad pateiktu, ka Dobeļa kungs ir staļinists, viņš “apbižotos”, ka nekādā gadījumā, un tā tālāk. Bet es esmu pārliecināts, ka mūsu sabiedrībā staļinisms dzīvoja, dzīvo un laikam dzīvos.

Dobeļa kungs varbūt neievēroja, ka viņš aizrādīja, kā stāvēt, kur stāvēt, par ko jārunā un kā jārunā, un vai es drīkstu sev piespraust Dāvida zvaigzni vai nedrīkstu to darīt. Es domāju, ka cenzūru Latvijā atcēla jau cars Aleksandrs. Staļina laikos bija tāda cenzūra.

Es domāju, ka demokrātiskā sabiedrībā tā nav vajadzīga, un tāpēc lūdzu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Manuprāt, mūsu kolēģi no TB/LNNK skaidri un tieši pierāda to, ka viņiem trūkst pilsētas mentalitātes, jo nekādā pagastā, nekādā viensētā nekādas demonstrācijas nekad nenotiek.

Man šķiet, ka tas ir tikai no bailēm, - tāpēc, ka pilsētās Latvijā ir koncentrēta vislielākā krievu kopienas daļa. Un mums, PCTVL frakcijai, patiešām ir politiska nozīme un politiska nopietnība šajā ziņā.

TB/LNNK grib mākslīgi novājināt mūsu konkurētspēju. Buzajeva kunga piedāvātie priekšlikumi netiek apstiprināti, un tas tikai norāda uz to, ka mūsu valstī neeksistē vienāds likums visiem. Man šķiet, ka jums, kolēģi deputāti, vajag nopietnāk, teiksim, paraudzīties uz to, kā Rietumeiropā notiek demonstrācijas.

Jūs taču esat kaut dažas reizes bijuši Briselē. Tur pie Eiropas Parlamenta ēkas pulcējas visādas grupas, sākot no kurdiem un beidzot ar, teiksim, ogļračiem. Viņi tur taisa demonstrācijas, nereti ir arī, teiksim, kautiņi ar policiju.

Un pastāstiet mums: kad Latvijā bija nekārtības? Nekārtības - tas ir termins, kas ir, teiksim, Krimināllikumā. Taču neviens kriminālsodāms, teiksim, incidents Latvijā nav bijis līdz šim. Neviena mašīna nav tikusi sabojāta, nekas, neviens stikls nav ticis sabojāts. Bet tagad pie mums runā par nekārtībām!

Kolēģi deputāti, būsim pavisam demokrātiski! Pretējā gadījumā Latvija, man šķiet, kādreiz kļūs par Ziemeļkoreju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo kārtību un noteikumiem jebkurš deputāts, arī persona, kura nepilda deputāta pienākumus, var tikties ar vēlētājiem telpās, bez īpašas saskaņošanas ar pašvaldību vai kādu citu valsts vai pašvaldības institūciju. Savukārt tad, ja tikšanās ar vēlētājiem tiek rīkotas atklātu sapulču formā laukumos, ielās, uz trotuāriem vai kādās citās publiskās vietās, tad, neapšaubāmi, saskaņā ar speciāliem likumiem ir šāda veida pasākumi jāsaskaņo ar attiecīgo pašvaldību.

Komisijas viedoklis ir tāds: ja mēs pieņemtu deputāta Buzajeva priekšlikumu, tad tas būtiski ierobežotu pašvaldību deputātu tiesības. Šis priekšlikums ir antidemokrātisks un tātad neļauj deputātiem sekmīgi veikt savas funkcijas.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu kā antidemokrātisku.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs pārslēgt mobilos telefonus klusuma režīmā!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1217. Kā jūs redzat, neviens priekšlikums otrajam lasījumam nav iesniegts. Komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu otrajam, galīgajam, lasījumam, jo tas ir steidzamības kārtā izskatāms likumprojekts, un lūdz šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā. Varu tikai piebilst, ka solītā atteikšanās no Krievijas Federācijas pilsonības - Pēteris Ugrjumovs komisijā apņēmās nekavējoties šo procedūru uzsākt - ir iesākusies. Komisijas lietvedībā ir reģistrēts dokuments, kas ir saņemts no Itālijas, kur Krievijas Federācijas vēstniecībā ir reģistrēts viņa iesniegums. Šis dokuments mums šobrīd ir pamats paļauties uz to, ka solījums tiks izpildīts līdz galam. Jums šis dokuments ir pieejams, tas ir jums izplatītajos dokumentos, kas šorīt tika pievienoti likumprojektam.

Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - 2. Likums “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu iekļaut Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav, jo Saeima nolēma, ka šodien likumprojekts tiks izskatīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Kārļa Šadurska, Arta Kampara, Gunta Bērziņa, Viestura Šiliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” kā darba kārtības 26.jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu Nr.4437. Izskatīsim priekšlikumus to iesniegšanas secībā!

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 5. un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 7. - deputāta Plinera priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis. 8. - deputāta Plinera priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

Jūs nepieteicāties savlaicīgi. Ja jūs vēlaties runāt par 8.priekšlikumu, jūs varat piedalīties debatēs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Par kuru priekšlikumu man atļauts debatēt? Tikai par 8.priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Jūs pieteicāties debatēt par 8. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu! Mēs atklājam debates par šo priekšlikumu.

V.Buzajevs. Redziet, cienījamie kolēģi. Nosakot šādā ārkārtīgi svarīgā jautājumā tādu steidzamību, jūs varat jebkuru priekšlikumu noraidīt bez jebkāda pamatojuma. Tas ir Saeimas vairākuma darba stils. Es tomēr esmu gatavs galvot, ka visi šie mūsu frakcijas izstrādātie priekšlikumi ir augstas kvalitātes priekšlikumi un ir nepieciešami, lai būtiski uzlabotu izglītības procesu.

Šobrīd ir tāda situācija, ka saskaņā ar “jumta” likumu - Izglītības likumu - skolas pašpārvaldei ir dotas diezgan lielas tiesības, bet diemžēl šīs tiesības nav konkretizētas nedz likumā, nedz zemāka līmeņa normatīvos aktos.

Vispārējās izglītības likumā praktiski pašpārvaldes funkcijas ir sadalītas uz trim daļām - direktora funkcijas, pedagoģiskās padomes funkcijas, kā arī izglītības iestādes padomes funkcijas. Pēdējā minētā padome iekļauj sevī visas šīs personas un amatus. Tur ir gan skolas direktors, gan pedagogi, gan arī vecāko klašu skolēni un iestādes dibinātāji. Saskaņā ar to mūsu priekšlikums dod tieši šīm visplašākajām padomēm tiesības izlemt dažādus jautājumus, kas skar izglītības iestādes. Un pirmām kārtām - tās tiesības, par kurām jūs diemžēl nenobalsojāt, - tiesības pašām izvēlēties izglītības programmas. Tas ir apstiprināts ar likumu, bet diemžēl nav mehānisma. Apspriežamā priekšlikuma būtība ir dot skolas padomei iespēju ierosināt lietas par direktora vai atsevišķu pedagogu nomaiņu.

Praktiski tā ir Rietumu pieredze. Visi cilvēki, kas strādā skolā vai šajā Rīgas Domē, zina, ka vecāki praktiski izmanto šīs tiesības: viņi par direktoru sūdzas pašvaldībai, par pedagogiem - tieši direktoram.

Mūsu priekšlikums ir nokārtot šo procedūru. Bija ierosināta direktoru un pedagogu atkāpšanās saskaņā ar skolas padomes reglamentu. Ne vairāk.

Tas ir pirmais solis Rietumu pieredzes virzienā. Un sakarā ar to es jūs lūdzu vai nu uzreiz šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu, vai arī tad, kad jums, valdošajām partijām, ienāks prātā vēl vienu reizi mainīt Vispārējās izglītības likumu, iesniegt līdzīgu priekšlikumu patstāvīgi.

Paldies par uzmanību. Aicinu balsot “par”. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Spasibo, dorogoj!”)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es jau agrāk, runājot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, paskaidroju, ka, ņemot vērā to, ka likumprojekts tika iesniegts diezgan pavēlu (to varēja izdarīt ātrāk) un ka komisijas rīcībā bija ļoti ierobežots laiks likumprojekta kvalitatīvai izskatīšanai, mēs komisijā vienojāmies, ka skarsim tikai tos pantus, kas ir saistīti ar šā likuma pieskaņošanu Valsts pārvaldes likumam, kā arī tos pantus, kas ir saistīti ar mācību satura reformu, sākot no nākamā mācību gada. Un, kā jūs esat pamanījuši, arī atbildīgās komisijas priekšlikums, nākamais, ir ierosināt izslēgt šo ministrijas piedāvāto labojumu šajā konkrētajā pantā.

Tā ka neizbēgami nākotnē mēs likumdošanā atgriezīsimies pie šīm lietām un tad arī varēsim diskutēt par Plinera kunga priekšlikumiem, bet šobrīd es aicinu noraidīt viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9. un 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 11. un 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Par kuru priekšlikumu, deputāta kungs?

Dz.Ābiķis. Par 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 11.priekšlikumu? Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organiz?ciju apvien?bas “Par cilv?ka ties?b?m vienot? Latvij?” frakcija).

God?tie kol??i! M?su cien?jam? izgl?t?bas un zin?tnes ministre 10.febru?r?, tikdam?s ar krievu skol?niem piket?t?jiem, publiski sol?ja, ka bilingv?l? apm?c?ba b?tu ievie?ama ar? latvie?u skol?s. Un ?eit, Ministru kabineta sagatavotaj? likumprojekt?, ir t?ds sol?jums formul?ts. Bet atbild?g? komisija nezin k?d?? to noraida bez jebk?das diskusijas, negrib tom?r dot iesp?ju latvie?u skol?s veikt padzi?in?tu sve?valodu apm?c?bu un grib to normu sv?trot. Nek?das diskusijas nebija. Es nesaprotu, k?d?? izgl?t?bas un zin?tnes ministre un Ministru kabinets run? vienu, bet atbild?g? komisija uzreiz bez jebk?das argument?cijas to noraida.

Es tom?r aicinu j?s neatbalst?t ?o priek?likumu, jo, ja bilingv?l? apm?c?ba b?s ar? latvie?u skol?s, tas b?s ar? izgl?t?bas kvalit?tes monitorings. Krievu skol?s, kur?s tagad bilingv?l? apm?c?ba jau ir, nek?da monitoringa nav, neskatoties uz vis?m starptautiskaj?m rekomend?cij?m un neskatoties uz tiem Satversmes tiesas 13.maija spriedumu. Nekāda monitoringa nav un acīmredzot arī nebūs.

Sakarā ar to aicinu nobalsot par 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - un noraidīt to! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Etot ne proiģot!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Mēs jau vienojāmies likumu atbalstīt steidzamības kārtā, un tāpēc komisija nolēma, ka tik komplicētus jautājumus, kas skar valodas lietošanu izglītībā, steidzamības kārtībā nevar izskatīt, tāpēc arī ar ministres piekrišanu mēs šo jautājumu svītrojām no darba kārtības. Un tātad atbildīgās komisijas priekšlikums ir svītrot vispār šā jautājuma izskatīšanu un neatbalstīt šo pieeju.

Tāpēc es aicinu balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 14. - deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ar šo priekšlikumu mūsu frakcija vēlas nostiprināt likumā to, ko savā spriedumā izglītības reformas lietā konstatēja Satversmes tiesa, proti, ka norma par izglītības reformu atbilst Satversmei tikai tad, ja to atbilstoši interpretē. Atbilstošā interpretācija, tiesasprāt, ir tā, ka līdz 2007.gada 1.septembrim, kad mācības 10.klasē uzsāks tie skolēni, kuru izglītošanas procesā pamatizglītības posmā ir lietots bilingvālās apmācības modelis, attiecīgo priekšmetu vienlaikus drīkst mācīt divās valodās - tātad bilingvāli! -, saskaņojot to, bez šaubām, ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Mēs vēlamies ar savu priekšlikumu nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu un juridiski nostiprināt likuma tekstā Satversmes tiesas sprieduma atziņas.

Paldies. Tātad lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā mūsu priekšlikumā nav nekā pretvalstiska. Mēs praktiski piedāvājam iekļaut likumā to Satversmes tiesas sprieduma daļu, kas atspoguļo tiesnešu vienbalsīgo viedokli par situāciju krievu skolās tieši to priekšmetu daļā, kuri ir iekļauti zināmajos 60 procentos.

Ir arī citi argumenti, lai atbalstītu mūsu priekšlikumu. Faktiski pasniedzēji runā ar bērniem latviski tikai tādā mirklī, kad klasē atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas inspektori, bet pēc tam, kad šie inspektori ir aizgājuši, gan pasniedzēji, gan bērni tomēr runā viens ar otru savā dzimtajā valodā, kas arī ir dabiski.

Šeit zināmā mērā ir ietverts kompromiss. Jūs negribat atkāpties no saviem procentiem. Mēs gribējām iekļaut likumā esošo situāciju skolās, kas bez tam ir apstiprināta ar Satversmes tiesas spriedumu.

Jūs runājat, ka mēs esam ekstrēmisti, ka mēs nodarbojoties ar pretvalstisku darbību. Lūk, šeit jūsu priekšā ir mūsu piedāvātie likumdošanas priekšlikumi, bet, ja jūs tos tomēr noraidīsiet, tad tieši jūsu lēmums būs gan antikonstitucionāls, gan arī pretvalstisks, jo jūsu balsošana - tas ir atklāts aicinājums izveidot divvalstu kopienu un cīnīties par savām tiesībām atkal uz ielām.

Lūdzu tomēr vēl vienu reizi izvērtēt mūsu priekšlikumu un atbalstīt to! Varbūt tas būtu pirmais solis, lai sakārtotu situāciju mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu tik svarīgas lietas, kādas ir valodas lietas, steidzamības kārtā neizskatīt, tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 14. - deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 18. - deputāta Plinera priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kārtējo reizi gribu vērsties pie jūsu sirdsapziņas. Šī pamatskolas satura reforma viennozīmīgi un vienādi skar kā latviešu, tā cittautiešu bērnus. Un es atkārtoju, ka ne metodiski, ne psiholoģiski skolas un skolotāji nav gatavi šai reformai, kuru “rītdien ap brokastīm” mēs gribam it kā ieviest skolās. Nu neprot to šodien mūsu ētikas skolotājs vai sociālo zinību skolotājs! Viņi faktiski vēl tikai veidosies. Būtībā nav arī labas mācību grāmatas, un viņiem vēl ir jābūt citai - jaunai psiholoģijai. Skolotājs pasniedz civilzinības latviešu skolā pirmajā klasītē, un viņš mācīs latviešu bērniņu latviešu valodā. Tas pats attiecas uz krievu skolu. Atkārtoju: vai viennozīmīgi var teikt: agrāk bija divas rokdarbu jeb, kā tagad tās sauc, mājturības stundas, bet tagad pakāpeniski ieviesīs to vienu stundu? Nav vēl jaunās programmas un tā tālāk un tā joprojām. Labojuma lietas...

Priekšlikuma būtība ir šāda: atliksim šo reformu uz vienu gadu, sagatavosim pa šo gadu skolotājus, iepazīstināsim ar to visus vecākus, un - uz priekšu! Bet nevis ar “rītdienu” - ar 2005.gada 1.septembri, bet ar 2006.gada 1.septembri.

Tātad lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijā arī citiem deputātiem, tāpat kā Plinera kungam, bija bažas, vai ministrija spēs šīs pārmaiņas ar 1.septembri īstenot. Bet mēs saņēmām komisijā ministres Druvietes apliecinājumu, ka, neskatoties uz to, ka likums tiek pieņemts tikai šobrīd, ministrijā ir veikts pietiekami ilgs sagatavošanās darbs, tāpēc ar 1.septembri šīs pārmaiņas īstenot ir iespējams.

Tā ka turēsim ministri pie vārda un cerēsim, ka viss tiks īstenots tā, kā ir iecerēts.

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 18. - deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 12. Likums “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā izsaku jums pateicību par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Ceriņas, Šiliņa, Krastiņa, Ontužāna un Liepiņas iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm un pēc pārtraukuma turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par pārtraukuma izsludināšanu uz 30 minūtēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 18, atturas - 3. Tiks izsludināts pārtraukums uz 30 minūtēm.

Bet mums būtu jābalso arī par iesnieguma otro daļu - tātad turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par to, ka pēc pārtraukuma mēs turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 23, atturas - 1.

Saeimas sēdē tiek izsludināts pārtraukums uz 30 minūtēm. Tiksimies pulksten 15.30 un turpināsim Saeimas sēdi līdz visu šodienas darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Paldies.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4295-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Izskatīsim otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi 18 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Iestrādāts komisijas priekšlikumos Nr.2., Nr.7. un Nr.9.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.2. Iesniedzēja - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.3. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.4. Iesniedzējs - deputāts Jānis Šmits. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 49, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.5. Iesniedzējs - deputāts Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Sokolovska 5.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.6. Iesniedzējs - deputāts Jānis Strazdiņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.7. Iesniedzēja - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.8. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.9. Iesniedzēja - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Iesniegtais priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.10. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Priekšlikums iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.12.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.11. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Priekšlikums iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.12.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12. priekšlikumu.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.12. Iesniedzēja - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.13. Iesniedzējs - deputāts Jānis Šmits. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šmita 13.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 50, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

E.Šņepste. Priekšlikums Nr.14. Iesniedzējs - deputāts Jānis Šmits. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šmita 14.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

E.Šņepste. 15. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 17. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 18. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 8.

E.Šņepste. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likums “Grozījumi likumā “Par izložu azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, paziņoju, ka ir saņemts deputātu Segliņa, Zommeres, Slaktera, Paegles, Zundas un citu deputātu iesniegums ar ierosinājumu darba kārtības 48.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” - izskatīt kā darba kārtības 28.jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Lūdzu noteikt steidzamību šim likumprojektam!

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - neviens, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 7. Paldies.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

M.Segliņš. 16.jūnijs, pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. 16.jūnijs. Pulksten 16.00. Vai citu priekšlikumu nav? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 16.jūnijs, pulksten 16.00.

Un likumprojekta izskatīšanas laiks?

M.Segliņš. 16.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad šīsdienas sēde. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4294-b.

Šie grozījumi Ārstniecības likumā ir saistīti ar gaidāmo mediķu algu pielikumu, un būtībā tie paredz noteikt zemāko darba algas likmi.

Un tagad par priekšlikumiem!

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 3.priekšlikums, ko iesniedzis veselības ministrs Bērziņš, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums, kas ir pārsvarā redakcionāls. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 7. - veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.

V.Ģīlis. Komisija principā likumprojektu atbalsta un lūdz to pieņemt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4368. Iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Esta. 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums noraidīts.

J.Esta. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un precizēts, un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Buzajevs. Par 4.priekšlikumu, jā? Buzajeva kungs, vai jūs debatēsiet par 4.priekšlikumu? Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Arī par 5.priekšlikumu, jo tie ir praktiski identiski.

Cienījamie kolēģi! Teikšu dažus vārdus par manis cienītās Mūrnieces kundzes iesniegto 4.priekšlikumu un ne mazāk cienījamās atbildīgās komisijas iesniegto 5.priekšlikumu.

Abi šie priekšlikumi ir absolūti identiski, spriežot pēc sekām, kuras tie izraisīs. Vienīgā atšķirība ir tā, ka pirmais ir izteikts Mūrnieces kundzei neraksturīgajā tiešajā Aizsardzības ministrijas militāristu valodā, bet otro mūsu štatā esošie cilvēktiesību aizstāvji padarījuši nedaudz cēlāku, neveiksmīgi cenšoties saglabāt politkorektumu. Neskatoties uz to, abi šie priekšlikumi ir vērsti pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, turklāt tiem ir tāds graujošs spēks, ka tie var samazināt šīs kustības dalībnieku rindas tā, kā to savulaik neizdevās izdarīt pat NKVD specvienībām.

Priekšlikumi, kā redzat, sastāv no dažām daļām. Pirmajā daļā salīdzinājumā ar spēkā esošo likuma redakciju tiek ierosināts vairs neuzskatīt par politiski represētām personām tās, kuras ir sadarbojušās ar abu režīmu represīvajām struktūrām. Terminam “ir sadarbojušās” ir visai plaša jēga - vai nu statusa pretendents pats bija dienējis milicijā, vai tikai regulāri dzēra kandžu kopā ar ciemata iecirkņa milici, vai vienkārši nebija izvairījies no nodokļu maksāšanas, vai arī bija piedalījies vēlēšanās, balsodams par komunistu un bezpartejisko bloku. Jebkurā gadījumā šis grozījums var kļūt par pamatojumu tam, lai atņemtu cilvēkam jau piešķirto statusu. Turklāt - pēc cita cīnītāja denunciācijas. Šis priekšlikums tika iesniegts, apmierinot attiecīgās sabiedriskās organizācijas vadītāju prasības. Priekšlikuma mērķis - ar nokavēšanos par 50 gadiem noskaidrot “stukačus” cīnītāju vidū. Taču efekts ir gluži pretējs: tas radīs denunciācijas to cīnītāju vidū, kuri nodzīvojuši līdz mūsu dienām. Īpaši smieklīgs izskatās nākamais priekšlikums - neatzīt par pretošanās kustības dalībniekiem mazgadīgos pavļikus morozovus, tos, kuri ir jaunāki par 14 gadiem. Bet ja nu desmitgadīgais puika bija kādā vienībā sakarnieks vai izlūks?

Vislielāko interesi, bez šaubām, pelna šāds jautājums - kāpēc vispār Aizsardzības ministrija radīja šādus priekšlikumus? Atbilde ir vienkārša - centieni atzīmēt nacisma sakāves jubileju ar pabalstu piešķiršanu tām personām, kuras daļēji karoja Hitlera pusē, izraisīja plašā mērogā vēstures ietekmēšanu. Vai atcerieties Ļeņinu, kas nesa baļķi sestdienas talkā? Divdesmit gadus pēc viņa nāves izrādījās, ka šo baļķi kopā ar viņu nesa vēl kādi daži tūkstoši cilvēku.

Patlaban, uzreiz pēc pabalstu noteikšanas, pretošanās kustības dalībnieku skaits sāka biedējošā straujumā pieaugt. Rīgas Dome, kuru paralizēja nesaskaņas valdošajā koalīcijā, to vien dara, kā piespriež šo statusu. Turklāt cilvēki to desmit gadu laikā, kas ir pagājuši kopš likuma pieņemšanas, sēdēja klusu, acīmredzot izprazdami šā statusa divdomīgumu. Taču tad, kad parādījās reāla nauda, pārdomāja.

Kolēģi, varu apgalvot, ka apspriežamajam likumprojektam tomēr, kā izrādījās, ir kaut viens pozitīvs efekts: beidzot mēs esam uzzinājuši nacionālās pretošanās patieso cenu - 50 lati mēnesī uz vienu pretojušamies dvēseli. Iepazināmies arī ar Aizsardzības ministrijas, kā arī citu valdības iestāžu patieso vērtību. Šīm iestādēm piemīt liela pieredze jautājumos, kā atņemt jau esošās tiesības. Atņemt neatkarīgi no tā, vai tie ir bijušās Augstākās padomes vēlētāji, vai smēķētāji, vai autovadītāji, vai ātrās medicīniskās palīdzības klienti. Apspriežamie grozījumi ir no tās pašas sērijas.

Tāpēc es aicinu nelīdzināties NKVD represīvajiem orgāniem un neuzsākt karu pret nacionālās pretošanās kustības cīnītājiem, un noraidīt abus šos priekšlikumus. Aicinu balsot pret 4.priekšlikumu un arī pret 5.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nekad neesmu juties tik apjucis vai, var teikt, pārsteigts par to, ka šajos likuma grozījumos, kuru mērķis bija faktiski darīt labu darbu attiecībā pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir iekļauti šie priekšlikumi - priekšlikums Nr.4 un priekšlikums Nr.5 -, kuri zināmā mērā saskan ar kādreiz, iepriekš, manis iesniegtajiem priekšlikumiem, tikai trūkst dažu atrunu. Ko es varētu teikt, ja man būtu jāsalīdzina? 4.priekšlikuma pirmās daļas 1.punkts: “ir sadarbojušās vai piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvās darbībās”. Man šķiet, ka šis formulējums ir tomēr precīzāks nekā 5.priekšlikumā, kur ir uzsvērts: “ir sadarbojušās ar komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajām struktūrām”. Jo šeit pēc būtības trūkst vienas atrunas. Kā zināms, kādreiz cīnītāji tiek arī iesūtīti pretinieka nometnē. Un, atceros, manos priekšlikumos kādreiz bija teikts, ka izņēmums ir tad, ja ir sadarbojušies nacionālās pretošanās kustības uzdevumā. Lūk, šeit tas nav minēts. Ja cilvēks ir šo partizānu uzdevumā piekritis sadarboties ar čeku, lai partizāni varētu saņemt kaut kādu papildu informāciju par plānotajām akcijām, kas vērstas pret viņiem, tad visticamāk, ka - ja mēs lasām otro daļu, tad to redzam - prokuratūrai, visticamāk, nebūs pierādījumu, ka tas ir ticis darīts partizānu uzdevumā. Un bez šādas atrunas, protams, arī tas cilvēks, kurš ir ticis partizānu deleģēts jeb iesūtīts drošības iestādēs, nebaudīs šo statusu.

Visvairāk šaubu man rada 3.punkts - par šo jaunību jeb mazgadību. Jo, cik es atceros no konkrētajiem gadījumiem, padomju vara tiesāja, sodīja arī tādus, kas bija jaunāki par 14 gadiem, ja tie bija skolēni, kuri partizāniem pienesa, piegādāja ziņas vai bieži vien pārtiku vai vispār strādāja kā sakarnieki un uzturēja sakarus starp partizāniem un civiliedzīvotājiem. Man ir, atklāti sakot, lielas bažas par 4. un 5.priekšlikuma pamatotību. Varbūt ierosinātāja varētu komentēt vai komisija varētu komentēt... Protams, man ir maz cerību, ka kolēģu vairākums būtu gatavs noraidīt šos priekšlikumus.

Vadīšos pēc kolēģa Tabūna kādreiz agrāk izteiktās tēzes: ja Simsona priekšlikumu atbalsta Cilevičs, tad tas nav nekam derīgs. Un, ja šinī gadījumā manas pārdomas saskan ar kolēģa Buzajeva pārdomām, tad, pēc šīs loģikas, arī tās nekam nav derīgas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

J.Esta. Maza piebilde. Par šo priekšlikumu jeb šiem diviem priekšlikumiem tika spriests un debatēts komisijā vairākkārt. Tur piedalījās arī Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji, kā arī Nacionālo partizānu apvienības vadītājs. Tātad šis priekšlikums nav radies tepat uz vietas.

Es aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums vispirms jābalso par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 74, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, turpināsim ar 5.priekšlikumu!

J.Esta. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu? Balsot? Lūdzu! Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Esta. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Kolēģa Buzajeva priekšlikums, kas paredz piešķirt antifašistiem tādus pašus atvieglojumus, kādi ir tiem, kuri karoja Hitlera pusē, vai arī pusi laika sēdēja pretkomunistiskajā pagrīdē, ir acīm redzams kompromiss - kompromiss mūsu sirmgalvju dēļ, jo šo varoņu - antifašistu, kuri pirms 60 gadiem glāba pasauli un saglabāja latviešus kā nāciju, nodrošinot Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas iespēju, materiālais stāvoklis, kā jums tas ir zināms, ir diezgan bēdīgs.

Es uzskatu, ka mums nevajadzētu piebiedroties astoņiem no deviņiem Eiropas Parlamenta Latvijas deputātu maldīgajiem uzskatiem un jaukt Otrā pasaules kara veterānus ar Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem. Militārie pensionāri pārsvarā ir salīdzinoši jauni cilvēki, un viņi saņem attiecīgu pensiju, nodienot 25 un vairāk gadus Padomju armijā. Turpretī Otrā pasaules kara veterāni - tās ir personas, kuras ir vecākas par 77 gadiem un kuras tāpat kā citi saņem niecīgu Latvijas pensiju. Šiem cilvēkiem nekādu atvieglojumu un nekādu papildu piemaksu nav.

Acīm redzami gandrīz pusei no viņiem ir Krievijas Federācijas izcelsme, kurai tad jūs arī vēlaties uzlikt par pienākumu rūpēties par viņiem.

Otra daļa šo cilvēku ir dzimusi pārējās 14 republikās, kas ietilpa bijušās PSRS sastāvā.

Pirmām kārtām šeit ir runa par tiem, kuri dzimuši Latvijā, jo nozīmīga Otrā pasaules kara veterānu daļa ir Latvijas pilsoņi kopš dzimšanas - 130. latviešu strēlnieku korpusa un dažādu partizānu brigāžu karavīri. Šie sirmgalvji ir nācijas zelta fonds.

Godātie deputāti! Likumam būtu jāatbilst tautas gribai, un es uzskatu, ka tauta savu izvēli ir izdarījusi.

Jūs atceraties, ka 16.marta gājienu atbalstīja daži simti cilvēku, bet es ceru, ka jums ir zināms arī tas, ka 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa atnāca vismaz vai pat daudz vairāk par 100 tūkstošiem cilvēku.

Līdzīgi tūkstošiem cilvēku svinēja 9.maiju arī daudzās citās pilsētās: Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā. Un es varētu nosaukt vēl dažus desmitus vietu, kur cilvēki atnāca un atzīmēja Uzvaras dienu.

Tātad mēs uzskatām, ka tauta tādā veidā ir paudusi savu viedokli un savu gribu.

Cienījamie kolēģi! Cenzdamies izskaidrot pasaulei neizskaidrojamo, jūs esat izgudrojuši kaut kādu jaunu teoriju - nacistiskā un komunistiskā režīma vienādas atbildības par Otrā pasaules kara uzsākšanu un sekām teoriju.

Šis priekšlikums, kuru mēs tagad izskatām un kuru mēs patlaban apspriežam, nebūt neiziet ārpus šīs vienādās atbildības teorijas rāmjiem. Noraidot šo priekšlikumu, jūs, godātie kungi, atklāti un neviennozīmīgi dosiet priekšroku Waffen SS leģionam un antikomunistiskajai pagrīdei, kuru šeit atstāja hitleriešu abvērs. Tātad jūs atklāti visas demokrātiskās pasaules priekšā parādīsiet savu īsto seju.

Aicinu balsot “par” Buzajeva kunga priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Plinera kungs centās publiski apvainot latviešu leģionārus - tātad latviešu leģionārus, kurus ASV pārvietoto personu Galvenā mītne 1950.gadā atzina par karaspēka formējumu, kas nav bijis naidīgs Rietumu karaspēkam, nav karojis Rietumu frontē, bet ir karojis tikai Austrumu frontē pret boļševikiem. Vēl vairāk! Ar šo ASV varas iestāžu lēmumu leģionāri dabūja atļauju iebraukt Amerikas Savienotajās Valstīs, ko nevarēja darīt esesieši.

Vai Plinera kungs nezina Latvijas vēsturi? Viņš zina Latvijas vēsturi. Viņš ir provokators, un viņš rīkojas Krievijas Ārlietu ministrijas direktīvu gaismā, kuras ir publicētas “Meždunarodnaja žizņ” 2004.gada jūlija/augusta numurā. Tur ir rakstīts: “Starptautiski atmaskot Latviju kā valsti, kur atdzimst nacisms.” Plinera kungs atstrādā savu algu. Viņš nezina, ka leģionāri apsargāja Nirnbergas procesu, kur, Plinera kungs, varbūt arī dažam jūsu pieminētajam draugam vajadzēja sēdēt.

Leģionāri strādāja Berlīnes blokādes laikā kopā ar amerikāņiem, un visi saņēma atļauju iebraukšanai pamatā Amerikas Savienotajās Valstīs. Plinera kungs izliekas, ka viņš to nekad nav dzirdējis, nāk un stāsta te muļķības. Plinera kungs, Ārlietu komisijā mēs jums varam iedot ASV lēmumu, ka tā nav bijusi naidīga organizācija. Tas ir pirmais.

Otrais. Par tā saucamo okupācijas pieminekli, pie kura pulcējoties tūkstošiem antihitleriskās koalīcijas cīnītāju. Jā, es varētu piekrist Plinera kungam, ka daļa Latvijas pilsoņu, kuri tika iesaukti padomju bruņotajos spēkos un tika ievainoti, piemēram, kaujās pie Maskavas un citās vietās, tiešām varētu būt un ir pelnījuši arī šo godu, bet diemžēl - diemžēl! - lielākā daļa cilvēku tur ir personas, kā likumā rakstīts, nevis Latvijas pilsoņi, Plinera kungs, bet lielākā daļa ir nepilsoņi, kuri divus gadus bija hitleriskajā koalīcijā. Plinera kungs labi zina, ka no 1939. līdz 1941.gadam, divus gadus, tā saucamie Sarkanās armijas jeb PSRS Bruņoto spēku cīnītāji bija hitleriskajā koalīcijā kopā. Kopā organizēja parādes. Mēs taču par to šeit esam desmitām reižu runājuši, tāpēc šeit ir jāieraksta precīzi, uz ko šāds priekšlikums varētu attiekties.

Un pēdējais. Par to atbrīvošanu. Kurzeme, cik es zinu, paldies Dievam, netika “atbrīvota” (pēdiņās). Tā netika atbrīvota no pulksteņiem, no īpašumiem, no velosipēdiem, tur netika izvaroti kā Vācijā 2 miljoni sieviešu vai 400 000 - kā Berlīnē, pateicoties tam, ka tur daudzās pilsētās padomju karaspēks iegāja tikai 12.maijā. Daudzi cilvēki tika paglābti no slepkavībām, izvarošanām un laupīšanām, ko jūs, Plinera kungs, varat izlasīt bijušo latviešu virsnieku, kuri dienēja Padomju armijā, atmiņās; teiksim, Grīnvalda grāmatu es jums varu uzdāvināt. Tur ir aprakstīts, kā laupīja, dzēra, uzdzīvoja un izvaroja tā saucamie atbrīvotāji.

Un tāpēc, ja jums ir šāds priekšlikums, es to labprāt atbalstītu, bet tad tiešām vajag atdalīt tos godīgos kareivjus, kuri tika iesaukti ar varu, cīnījās, tika ievainoti un pēc tam vēl aizgāja varbūt Latgalē partizānos un līdz 1956.gadam cīnījās pret komunistiem, nevis rakstīt šeit un murgot par kaut kādiem antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, kuri divus gadus sadarbojās ar nacistiem.

Paldies!

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Varbūt nav vērts mums šeit diskutēt un skaidrot vienam priekš otra terminus, ko kurš jēdziens nozīmē. Visticamāk, ka politiķi ļoti labi saprot, kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kas ir antihitleriskās koalīcijas cīnītāji, kas ir politiski represētie un kas ir “sarkanie” partizāni, kuri šeit netika pieminēti, manuprāt.

Ir būtiska atšķirība: visi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pamatā ir arī politiski represētās personas, jo diez vai kādam izdevās izvairīties no notveršanas, notiesāšanas, izsūtīšanas un ieslodzīšanas - tātad no tām sekām, kuras ir pārcietuši politiski represētie cilvēki par savu pretpadomju darbību. Taču ne visi politiski represētie ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Lūk, šeit ir tā būtiskā atšķirība, ka nevajadzētu jaukt un visus likt vienā katlā!

Ja runājam par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, tad, protams, vajadzētu runāt, visticamāk, par militārpersonām jeb kombatantiem, kā saka, un faktiski viņi zināmā mērā, karam beidzoties, piedalījās vai bija šīs nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pretinieki. Tāpēc ir ļoti diskutabls jautājums: vai vienu kategoriju un vienādu statusu varētu atzīt tiem cīnītājiem, kuri ir bijuši dažādās pusēs un cīnījušies viens pret otru?

Un, ja mēs runājam par “sarkanajiem” partizāniem, starp kuriem, nenoliedzami, bija arī godājami cilvēki, kuri ar pārliecību cīnījās pret nacistisko okupāciju... taču arī šajā gadījumā vai mēs varam vilkt paralēles tādiem jēdzieniem kā nacionālā pretošanās kustība un cīnīšanās padomju varas pusē pret tiem okupantiem, pret kuriem cīnījās, piemēram, kurelieši, kuriem iznāca cīnīties gan pret vieniem, gan pret otriem? Tāpēc, manuprāt, šis jēdziens nav daudz diskutējams.

Mums ir likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, un tas ir nepārprotams. Mēs varam, protams, iedibināt citus terminus, citus jēdzienus, citus statusus, pielīdzināt situācijas tā, kā tas ir redzams noteiktos punktos, - pielīdzināt politiski represētajām personām nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, bet šajā konkrētajā likumā gan šīs atsevišķās kategorijas nebūtu kopā jaucamas un blakus liekamas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. (Starpsaucieni no zāles: “Pietiek! Pilnīgi noteikti!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es vēlreiz aicinu cienījamos deputātus atbalstīt antifašistus ar šo pabalstu, lai viņu materiālais stāvoklis būtu daudz labāks.

Un nu par Kiršteina kungu. Tagad es nebrīnos, kāpēc kādreiz viņu padzina no LNNK, kāpēc tagad man viņa bija žēl, bet tagad es sapratu vēlreiz - un vēl labāk -, kāpēc viņu padzina no Tautas partijas. Viņš ir slikti audzināts cilvēks, viņš neprot diemžēl oponēt. Ja šie būtu vecie laiki, es izsauktu jūs uz dueli, bet, ja jūs gribat, lūdzu, piedāvājiet - kā. Bet es pasaku skaļi, ka viņš ir melis.

Viņš šeit apgalvoja, ka es kaut kur saņemu kaut kādu citu, izņemot Saeimas, algu. Vēlreiz atkārtoju, ka viņš ir melis! Un, ja viņš tam nepiekrīt, lai viņš sniedz prasību tiesā. Diemžēl, kolēģi, tā nevar oponēt. Tikai slikts deputāts, atbildot uz teikto: “Tu esi muļķis!”, saka: “Tu pats esi muļķis!” Es jūs ļoti cienu, bet man jūsu ideja neder, un es uzbrūku jūsu idejai. Bet tas, ka pieredzējis deputāts ir jāaudzina kā mazs bērns, es domāju, ir kauns. Es atkārtoju vēlreiz: es domāju, ka es to jau pietiekami pamatoju.

Es domāju tā: ja tādu pašu pabalstu kā Waffen SS leģionāriem un nacionālajiem partizāniem piešķirtu arī antifašistiem, tas būtu liels solis ceļā uz sabiedrības saliedēšanu, liels solis uz priekšu, lai mēs beigu beigās tiktu pie vienkopienas valsts un tā tālāk, un tā joprojām. Un, cik man ir zināms, šo cilvēku ir salīdzinoši maz.

Starp citu, 9.maijā pie Atbrīvošanas pieminekļa pie manis gāja un runāja daudzi - arī latviešu tautības cilvēki, kuri bija karojuši 130.latviešu strēlnieku korpusā.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

J.Pliners. Paldies. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu jūs debatējot atturēties no apvainojošiem izteikumiem!

Nākamais debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Mēs tomēr apspriežam manu priekšlikumu, kurā nav neviena vārda par Waffen SS leģiona nosodīšanu, un šis priekšlikums atbilst apspriežamā likuma mērķiem, kas izklāstīti likuma 1.pantā, - pagodināt cilvēku, kas cīnījies pret abiem noziedzīgajiem režīmiem. Un sakarā ar to man rodas neizpratne: kāpēc vienam, kurš cīnījies pret komunismu, ir 50 latu piemaksa, bet otram, kurš cīnījies pret hitlerismu - nav. Un ne vairāk. Jo šī starpība starp vieniem un otriem neatbilst Latvijas oficiālajai vēsturiskajai doktrīnai.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl tādam faktam: vai nu jūsu iepriekš teiktais ir liekulība, vai arī jums tomēr ir jāatbalsta mans priekšlikums, jo citas izejas šeit nav.

Es varētu arī diskutēt ar Kiršteina kungu par leģiona lomu, ja viņš to grib, jo, protams, ja mēs varam atrast Valsts prezidentes grāmatās un 20.gadsimta vēsturē tādu vietu, tad mēs arī atradīsim faktu, ka 110 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika piespiedu kārtā mobilizēti hitleriešu bruņotajos spēkos, to skaitā 55 000 no viņiem dienēja tā saucamajā brīvprātīgo Waffen SS leģionā.

Bet tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību, cienījamie kolēģi, tam faktam, ka piespiedu mobilizācijas hitlieriešu armijā nebija nedz Baltkrievijā, nedz Krievijā, nedz Lietuvā, jo Latvijā bija labvēlīgs politiskais laiks tā darīt, - bija brīvprātīgie, kas dienēja vēl pirms leģiona dibināšanas jau dažādos policijas bataljonos ar jums ļoti labi zināmām funkcijām, pie tam arī ārpus Latvijas. Tajā pašā Abrenē viņi bija, kaut arī... Viņi bija arī Baltkrievijā, kur sadedzināja ciematus un nogalināja zīdaiņus.

Un arī to nevar aizmirst, runājot par Latvijas leģionu.

Sakarā ar to es vēl vienu reizi gribēju atkārtot, ka priekšlikuma būtība ir dot tādu pašu naudu arī tiem cilvēkiem, kuri cīnījās pret otru noziedzīgo režīmu, un ne vairāk.

Un arī es tomēr gribētu, lai Saeimas sēdes vadītāja pārtrauktu cilvēku, kas aizskar citus deputātus, runā par to, ka mēs esam kādas valsts aģenti un saņemam tur algu, jo es tiku pārtraukts un izraidīts no zāles sešas sēdes pēc kārtas par krietni mazāku grēku.

Lūdzu tomēr ņemt vērā Saeimas reglamentu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Godājamais Plinera kungs! Jums tomēr vajadzēs man atvainoties viena iemesla dēļ. Vai tad Ždanokas kundze nav PCTVL biedre? Vai jūs esat aizmirsis to skandālu, kad jūsu pašu kolēģi, krievu žurnālisti, preses konferencē pateica, ka Ždanokas kundzei Maskavā tika iedota nauda, simtiem tūkstošu dolāru, “Panorama Latvii” glābšanai. “Panorama Latvii” šo naudu nedabūja, tā nogrima aizmirstībā, pēc tam tur notika dažādi strīdi un tiesas un tā tālāk.

Es šīs kopijas jums iedošu. Jūs varēsiet tās izlasīt. Varbūt Ždanokas kundze nav vairs jūsu partijas biedre? Fakts, ka tika vesta nauda no Maskavas, ir aprakstīts krievu presē. Jūs šīs avīzes dabūsiet. Kam un ko tur iedeva, kur tā pēc tam aizgāja - tas jau ir cits jautājums. Tā ka nevajadzētu šeit tēlot nevainīgu jaunavu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Daru zināmu, Plinera kungs, ka jūs esat debatējis par šo priekšlikumu divas reizes, tāpēc vairāk diemžēl jums vārdu nevarēsim dot. Debates ir slēgtas.

Komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Jānis Esta.

J.Esta. Komisija šo priekšlikumu, protams, apsprieda, un es gribu akcentēt tikai trīs lietas.

Pirmā. Šā likuma grozījumu mērķis nav paplašināt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku loku. Tas ir pirmkārt.

Otrā. Šeit minētie Padomju Savienības atbalstītāji jeb partizāni, kuri cīnījās par Latviju PSRS sastāvā, nu nekādi nevar būt vai kļūt par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Un visbeidzot par Uzvaras pieminekli. PSRS karaspēks bija un paliek okupācijas karaspēks arī šodien, mūsu izpratnē. Ja 1945.gadā PSRS karaspēks būtu atstājis Latviju, kā viņš to izdarīja Austrijā, tātad atstāja Austriju, tad būtu uzcelti divi vai pat trīs pieminekļi un tur nepulcētos tikai padomju pilsoņi, kā tas notiek šodien, bet pulcētos arī godīgi latvieši.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 6.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

J.Esta. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas Nr.1166). Tātad tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Iesniegts ir viens priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts. Pret 1.priekšlikumu iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, trešajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par arhīviem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4388. Ir iesniegts viens priekšlikums un tas ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Feldmane. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Manis iesniegtais Robežsardzes likuma grozījums, kurš, starp citu, ir vienīgais, nebūt nav mēģinājums padarīt mūsu robežu par demarkācijas līniju. Tie nav arī centieni atvērt robežu ļaunprātīgiem migrantu pūļiem. Tas nav arī mēģinājums iefiltrēt Robežsardzes varonīgajās rindās kāda ārvalstu izlūkdienesta aģentu. Runa ir vienīgi par Robežsardzes tehniskajiem darbiniekiem, kuriem tiek uzticēts slaucīt laukumu pie kazarmas. Patlaban spēkā esošajā likuma redakcijā šis svētīgais pienākums tiek uzticēts tikai pilsoņiem. Tomēr es, līdzīgi divām ANO komitejām, uzskatu par nepamatotu šo ierobežojumu nepilsoņiem ieņemt tehnisko amatu, kuru apmaksā nodokļu maksātāji, to skaitā tie paši nepilsoņi. It īpaši, ja ņem vērā, ka grīdas slaucīšana netiek uzticēta ne tikai nepilsoņiem, bet arī agrāk tiesātām personām un personām, kuras nav fiziski vai psihiski veselas. Praktiski tas ir nepilsoņu netiešs pielīdzinājums visām tām šaubīgajām personām.

Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc atbildīgās komisijas negatīvās atsauksmes, personas, kas nav psihiski pilnīgi veselas, ir atrodamas ne tikai nepilsoņu vidū. Sakarā ar to es neceru arī uz to, ka šo grozījumu šodien atbalstīs Saeima.

Tomēr, kolēģi, atklāšu jums nelielu noslēpumu. Pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu pirmo reizi, vēl 1994.gadā, sastādīja cilvēktiesību aizstāvju grupa Borisa Cileviča vadībā. 1997.gadā šis izcilais dokuments tika nodots Latvijas Cilvēktiesību komitejas rīcībā. Un tad mēs, LCK trīs līdzpriekšsēdētāji, devām svinīgu zvērestu, ka nodarbosimies ar šo atšķirību monitoringu līdz tam brīdim, kamēr neizzudīs pēdējā atšķirība vai kamēr pēdējais nepilsonis nesaņems pilsonību. Tiem, kuriem imponē dažāda veida svinīgie zvēresti, paziņošu, ka šo zvērestu mēs rūpīgi pildām jau astoņus gadus. Starp citu, tiek fiksēti arī visi tie gadījumi, kuros parādās Saeimas regulārā nevēlēšanās izpildīt starptautiskās rekomendācijas par pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību skaita samazināšanu. Tiek fiksēti arī balsošanas rezultāti par priekšlikumiem, kuri ir analoģiski apspriežamajam. Ar īpašu gandarījumu es fiksēju kolēģu, kas uzstājas pret šādiem priekšlikumiem, argumentāciju, kas ir ne visai adekvāta realitātei.

Tad nu balsosim par mūsu robežu neaizskaramību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva iesniegto 1.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un aicina Saeimu pieņemt to trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments Nr.4389.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 3. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 6.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Esta. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Esta. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu.

J.Esta. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Esta. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Es atvainojos! Par kuru priekšlikumu, Buzajeva kungs? Par 18.priekšlikumu.

Atgriežamies pie 18.priekšlikuma. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Apspriežamā priekšlikuma būtība ir vienkārša - četras reizes gadā ietērpt visus Latvijas iedzīvotājus un ārvalstu viesus vienādās sēru drēbēs. To skaitā - arī tos 20 tūkstošus cilvēku, kuriem kādā no šīm dienām iekrīt dzimšanas diena. Protams, šī absurdā ideja ienāca prātā “tēvzemiešiem”, un, protams, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija viņu ideju atbalstīja. Starpība ir tikai tā, ka komisija pievienoja trim sēru dienām vēl arī Holokausta dienu. Sākotnēji grozījuma varianta autoriem acīmredzami šajā dienā gribējās dejot. Tomēr komisija, atceroties kolēģa Kiršteina bēdīgo likteni, nolēma ievērot politkorektumu.

Kolēģi! Dzimšanas dienas svin ne tikai cilvēki, bet arī valstis. Pasaulē to ir vairāk nekā 150. Un ar visām Latvija cenšas uzturēt diplomātiskas attiecības. Pastāv liela varbūtība, ka kāda no mūsu sēru dienām sakritīs, teiksim, ar Bolīvijas neatkarības dienu. Šāda varbūtība sastāda kādus 90%. Un šādā gadījumā Bolīvijas vēstnieks vairs nevarēs atklāti zālienā pie vēstniecības ēkas pieņemt viesus, tas viņam būs jādara slēgtās telpās.

Godātie kolēģi par apspriežamā likuma pantu vēl nav nobalsojuši, bet tas jau stājies spēkā, jo tieši ar šādu pagaidām absolūti nelikumīgu pamatojumu aizbildinājās Rīgas mērs Aksenoka kungs, lai neizsniegtu saskaņojumu 14.jūnijā pieteiktajam denacionalizēto namu iemītnieku mītiņam pie Ministru kabineta ēkas. Tajā dienā, 14.jūnijā, 15 000 cilvēku kopā ar savām ģimenēm tika izlikti no saviem namiem un izsūtīti uz Sibīriju. Tas ir smags noziegums pret cilvēcību, un mēs to nosodām. Cilvēki, kuri to pastrādājuši, jau stājušies Dieva priekšā un atbild par saviem grēkiem.

Ko tad gribēja teikt pasaulei denacionalizēto namu iemītnieki, pieteikdami 14.jūnijā mītiņu? To, ka jaunās varas laikā, tikai līdz šā gada sākumam vien, saskaņā ar tiesas spriedumu no saviem mājokļiem kopā ar ģimenēm tikuši izlikti 37 574 cilvēki. Divarpus reizes vairāk nekā pirms 64 gadiem! Pēdējo desmit gadu laikā tiesās vidēji mēnesī ir iesniegtas 187 prasības par izlikšanu no mājokļiem jeb vidēji sešas prasības dienā. Ar to vien pietiek, lai katru dienu izkārtu sēru karogu. Ar ko tad šī rīcība atšķiras no čekistu darbiem, kas pastrādāti pirms vairāk nekā 60 gadiem? Tikai ar to, ka vainīgie joprojām ir dzīvi, pie tam vēl dzīvo lepni un bagāti, iedzīvojušies mantā uz nabaga izlikto īrnieku rēķina.

Un liela daļa no šiem nekustamā īpašuma atsavinātājiem sēž šajā zālē.

Tā ka, kolēģi, vai nu noraidīsim šo priekšlikumu, vai arī pasludināsim katru kalendāra dienu par sēru dienu un pārstāsim priecāties vispār!

Paldies par uzmanību. Aicinu balsot par “pret”.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 10, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Esta. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 21.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 23.priekšlikums. Atbalstīts, precizējot redakciju priekšlikumā Nr.24.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 23. un 24.priekšlikumu.

J.Esta. 25.priekšlikums. Atbalstīts, precizējot redakciju priekšlikumā Nr.26.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 25. un 26.priekšlikumu.

J.Esta. 27.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 27. un 28.priekšlikumu.

J.Esta. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 31.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 34.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 34. un 35.priekšlikumu.

J.Esta. 36.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 37.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 37.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 40.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 41.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 42. - daļēji atbalstīts un izteikts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 42. un 43.priekšlikumu.

J.Esta. 44.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 45.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Esta. 46.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Esta. 47.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 48.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 49.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 50.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 51.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 52.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 53.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 54.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 55.priekšlikums - daļēji atbalstīts un precizēts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 55. un 56.priekšlikumu.

J.Esta. 57.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 58.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 59.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 59. un 60.priekšlikumu.

J.Esta. 61.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 62.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 63.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 64.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 65.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 66.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 67.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 68.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 69.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 70.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 71.priekšlikums - atbalstīts. Nē, es atvainojos! Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 72.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 73.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 74.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 75.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Esta. 76.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 77.priekšlikums - atbalstīts.

Cienījamie deputāti! Šeit ir vienkārši redakcionāla kļūda, jo komisijas lēmums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums “Grozījumi Imigrācijas likumā” tika skatīts trīs atbildīgās komisijas sēdēs, izraisot dzīvas deputātu un lietpratēju debates.

Labā vēsts ir tā, ka konceptuālais pamatjautājums - Integrācijas deklarācijas ieviešana - guva atbalstu atbildīgajā komisijā vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda prakse pastāv arī Eiropā - Austrijā. Diemžēl komisija un lietpratēji secināja, ka integrācijas deklarācijas ieviešana šodien apspriežamā otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma ietvaros nav iespējama.

Lai šāda jaunieviestā tiesību norma efektīvi darbotos, pirmām kārtām ir jāizstrādā jauna likuma panta redakcija, skaidri norādot integrācijas deklarācijas iesniegšanas mērķi un to personu loku, uz kurām attiecināms integrācijas deklarācijas iesniegšanas pienākums.

Jāizdara grozījumi ir arī citos Imigrācijas likuma pantos, paredzot ārzemniekiem, kuri iesniedz Integrācijas deklarāciju, attiecīgu iespēju apgūt latviešu valodu, tradīcijas un kultūru, radīšanas pamatregulējumu. Tiek paredzēta arī šā regulējuma kontrole, juridiskās sekas, tas ir, sankcijas, kuras iestājas gadījumā, ja šī apņemšanās tiek ignorēta vai netiek pildīta.

Iepriekš minētie jautājumi nav atrisināmi, tikai otrreiz caurlūkojot konkrēto likumu, jo saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.panta otro daļu patlaban būtu izskatāmi tikai Valsts prezidentes iebildumi un priekšlikumi, tātad tie, kas ir saistīti ar Valsts prezidentes izteiktajiem iebildumiem.

Treškārt. Ir nepieciešams valsts budžeta papildu finansējums, kura apmēru Finanšu ministrija var noteikt tikai tad, kad būs zināms attiecīgo tiesību normu ieviešanas mehānisms un tā institūcija, kura šīs tiesību normas realizēs.

Ceturtkārt. Ir jāparedz pietiekams laiks, lai uzsāktu šādu - konceptuāli jaunu normu piemērošanu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atbildīgā komisija kopā ar ministriju lietpratējiem rūpīgi izvērtēja visus priekšlikumus un likumprojekta 8.panta redakciju. Komisija nolēma, ka likumprojekta 8.pantā iekļautā konceptuālā nostāja par integrācijas deklarāciju šobrīd konkrētā likuma ietvaros nav atrisināma. Tāpat komisija neatbalstīja šādas normas pārsteidzīgu spēkā stāšanos - tas ir, ar 1.jūliju.

Izvērtējusi visu iepriekš minēto, komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu iespējami drīzā laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā atsevišķu likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurā kompleksi būtu risināti visi ar integrācijas deklarācijas ieviešanu saistītie jautājumi.

Es aicinu jūs, izvērtējot Valsts prezidentes iebildumus, sekot šādai atbildīgās komisijas nostājai un nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai saistībā ar šiem iebildumiem, pievienojot iesniegtos priekšlikumus.

Komisijā tika saņemti vairāki priekšlikumi - kopumā seši, kuri tika izskatīti komisijas sēdēs.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Agešina kungs. Komisija to neatbalstīja, kaut gan konceptuāli vēlāk parādās komisijas priekšlikums, kas faktiski šo ideju atbalsta, un faktiski tikai noformējuma dēļ mēs nevarējām pirmajā sēdē šos priekšlikumus atbalstīt.

Tātad komisija neatbalsta Agešina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Sokolovska kunga priekšlikums, kas ir līdzīgs. Komisija nav atbalstījusi arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs faktiski jau trešo reizi, ņemot vērā likuma otro un trešo lasījumu, apspriežam Kiršteina kunga priekšlikumu. Pēc savas absurduma pakāpes tas ne ar ko neatšķiras no viņa mutiski izteiktajiem priekšlikumiem, kas adresēti Latvijā dzīvojošām dažādu tautību personām. “Krieviem pa purnu!”, “Ebrejiem - neaizmirst 1940.gadu!” Atšķiras vienīgi tas, ka īpašu pikantumu šim priekšlikumam piešķir tā daļa, kura no nabaga ārvalstnieka pieprasa dot nepatiesu zvērestu par to, ka viņš jebkurā gadījumā nokārtos eksāmenus tam nezināmā valodā. Analoģisku zvērestu - nokārtot jebkuru nākamo eksāmenu - varētu pieprasīt, teiksim, arī no abiturientiem, kuri stājas kādā Latvijas valsts augstskolā.

Starp citu, kādu laiku es veltīju arī to pirmavotu pētīšanai, no kuriem nu jau bijušais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs bija aizguvis šo priekšlikumu. Kiršteina kungs atsaucas uz Austriju, un patiesi visiem zināmā Jorga Haidera laikā kaut kas līdzīgs tur tika pieņemts. Starpība ir tikai tajā ziņā, ka austriešu kolēģi, pirms piespiest ārvalstnieku zvērēt, garantēja viņam apmācību bezmaksas valodas kursos.

Šo garantiju ierakstīt likumā piedāvāju arī es, bet diemžēl nesaņēmu atbalstu no kolēģiem. Es tomēr lūdzu Ministru kabinetu ņemt vērā šo nepieciešamību un nokārtot valodas kursu jautājumu, kad tas izstrādās šo minēto atsevišķo likumprojektu.

Tātad Haidera kungs, kura dēļ Eiropā sacēlās liels skandāls, salīdzinājumā ar Kiršteina kungu ir kā balodis pret vanagu.

Cienījamie kolēģi, neaizmirsīsim, ka Saeimas vairākums jau divreiz šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad: kas Kiršteinam ir mēles galā, tas viņa bijušajiem kolēģiem no valdošās koalīcijas - prātā.

Bet patlaban situācija ir mainījusies, un politiski it kā daudz korektāk būtu šo grozījumu noraidīt. To izdarīja arī atbildīgā komisija. Diemžēl man ir grūti liekties līdzi valdošo partiju ģenerālo līniju izliekumiem, bet, neskatoties uz to, ka Kiršteina kungs savā pēdējā intervijā laikrakstam “DDD” minēja mani pat biežāk nekā Vairu Vīķi-Freibergu, Kalvīti un Bukingoltu, piedāvājot atņemt man deputāta mandātu, pilsonību un pašu nosūtīt uz kartē neeksistējošu Oktjabrskas ciematu, es tomēr piedāvāju Kiršteina ideju attīstīt, padziļināt un paplašināt.

Jūs droši vien pamanījāt, ka mana priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā nabaga ārvalstniekiem vārds vārdā būtu jāatkārto Saeimas deputāta zvērests, kas ir ierakstīts Satversmē. Žēl, ka komisija šo ideju nav atbalstījusi. Pretējā gadījumā visu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku lojalitātes līmenis pietuvinātos Kiršteina kunga un citu viņam līdzīgo patriotu lojalitātes līmenim. Šādu patriotu, spriežot pēc Kiršteina priekšlikuma atbalstītājiem otrajā un trešajā lasījumā, šajā zālē būtu kādi 80 cilvēki.

Un tomēr, dāmas un kungi, es šodien nedāvāšu jums to prieku - būtiski uzlabot ārvalstnieku lojalitāti -, tāpēc savu grozījumu no izskatīšanas atsaucu. Man ir tādas tiesības saskaņā ar reglamentu. Es atsaucu savu priekšlikumu un lūdzu par to nebalsot!

Sēdes vadītāja. Paldies. Iesniedzējs savu priekšlikumu ir atsaucis. Turpināsim priekšlikumu izskatīšanu!

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums. Iesniegusi tieslietu ministre S.Āboltiņa. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumu pēc tā otrreizējās caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4391 - likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Kopumā Juridiskā komisija saņēmusi un izskatīja 16 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 6. - atbalstīts daļēji, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

V.Stepaņenko. 8. un 9.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 12. - atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12. un 13.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā!” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4394 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” - un izskatīsim to trešajā lasījumā.

Pavisam tika iesniegti un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 25 priekšlikumi.

1.priekšlikums. To finanšu ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Kariņš. Atbalstīts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 2.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 3.priekšlikums. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 4.priekšlikums. To finanšu ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 5.priekšlikums. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 6.priekšlikums. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 7.priekšlikums. Iesniedzējs - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.

E.Šņepste. 9.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi un iestrādājusi 10. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 10.priekšlikums. Iesniedzējs - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 11.priekšlikums. Finanšu ministra vietā to ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir to atbalstījusi un iestrādājusi 12., 15., 17. un 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

E.Šņepste. 12.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 13.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 14.priekšlikums. Finanšu ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 15. un 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E.Šņepste. 15.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 16.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 17.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 18.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 19.priekšlikums. Iesniedzējs - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 20.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 21.priekšlikums. Iesniedzējs - deputāts Buzajevs. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz, ka nepilsoņiem būtu jāpiešķir tiesības strādāt par apkalpojošo personālu. Tam nav nekāda sakara ar Valsts ieņēmumu dienesta pamatuzdevumu pildīšanu. Tiem speciālistiem, kas izstrādāja šo likumu, nebija nekādu pretenziju pret nepilsoņiem. Viņi uzskatīja, ka tīrīt putekļus un remontēt elektroinstalācijas šīs iestādes telpās var ikviena persona. Vienkārši viņi nepareizi formulēja šo uzslavu pelnošo vēlmi. Proti, viņi noteica, ka putekļus slaucīt drīkst gan pilsoņi, gan personas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tātad Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Afganistānas un citu Latvijā tikpat cienītu valstu pilsoņi.

Nepilsoņiem, kas ir bez pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, šādu tiesību nav. Viņiem ir Latvijas violetā pase bez jebkādām ielīmētām lapām un zīmogiem.

Pagājušajā ceturtdienā es atbildīgās komisijas sēdē minēju šādu piemēru: likums nosaka, ka putekļus slaucīt drīkst tikai baltais un nēģeris, bet par mulatiem bija piemirsuši.

Tomēr es, bijušais mulats, kurš mainījis ādas krāsu pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas, par to nevaru aizmirst. Tāpēc arī ierosināju uzskaitīt likumā visu šo personu kategorijas saskaņā ar viņu lojalitātes pakāpes pazemināšanu. Tagad tiesības slaucīt putekļus ir baltajiem, mulatiem un nēģeriem. Šīs trīs personu kategorijas, kas ir ar dažādu tiesisko statusu, tiek tieši šādā kārtībā uzskaitītas veselā virknē Latvijas likumu.

Martā arī Satversmes tiesa savā spriedumā, kurš attiecas uz likumu par nepilsoņa statusu, norādīja, ka nepilsoņa statuss ir speciāls statuss, kas ir augstāks par ārvalstnieka statusu un zemāks par pilsoņa statusu.

Kolēģi! Gribētos atzīmēt, ka šis mans tīri tehniskais priekšlikums jau divreiz bija saņēmis atbalstu. Proti, 2003.gada martā komisijas atzinums bija pozitīvs, bet Saeimas sēdē uzstājās Dobeļa kungs un kā pazīstamais poručiks Rževskis visu sabojāja. Acīmredzot, viņaprāt, nepilsoņi ir pat sliktāki par ārvalstniekiem un daudz sliktāki par elles izdzimumiem. Kaut gan juridiski tas ir absolūts analfabētisms.

Pagājušajā ceturtdienā komisijas sēdē absolūti analoģisku manam priekšlikumam, kā to arī varēja sagaidīt, iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Vēlāk acīm redzami mūsu juristiem “izlauza rokas” un šis priekšlikums pazuda no tabulas.

Kungi! Tas ir skandāls. Atklāts skandāls! Es sapratu, ka, noraidot šo absolūti pamatoto priekšlikumu, kam pat nav nekādu reālu seku, jūs gribat mani kārtējo reizi pazemot. Tomēr, šādi rīkodamies, jūs pazemojat vienīgi paši sevi. Taču, runājot par reāla, nevis izdomāta Latvijas tēla veidošanu gan valsts iekšienē, gan arī aiz tās robežām, jāteic, ka šinī aspektā situācija veidojas visai sekmīgi, jo šis ir tāds atklāta zooloģiska naida pret deputātiem, kuri pārstāv valsts krievvalodīgo kopienu, paraugs, kā arī naida pret pašiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, no kuriem puse ir nepilsoņi, paraugs, kuru speciāli izdomāt būtu grūti.

Komisija ir demonstrējusi savu īsto seju. Domāju, ka šāda sejas izteiksme arī ir Saeimas deputātu vairākumam.

Cienījamās dāmas un kungi! Balsojiet pēc sirds patikas, bet, lūdzu, turpmāk šeit nerunājiet nedz par integrāciju, nedz par cilvēktiesībām, nedz par demokrātiju!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

E.Šņepste. Nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 21.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, neviens nav atturējies. Priekšlikums noraidīts.

E.Šņepste. 22.priekšlikums. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Šņepste. 23.priekšlikums. Finanšu ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Kariņš. Atbalstīts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

E.Šņepste. 25.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Dziesmu un deju svētku likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu Nr.4395.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. un 3. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 7. un 8. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 11., 12., 13., 14. un 15. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas attiecas uz 7.pantu. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis. 16. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 16. un 18.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis. 21. - deputāta Porieša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 22. - deputāta Porieša priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts, tāpat kā ir atbalstīts arī 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22., 23. un 24.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dziesmu un deju svētku likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies visu frakciju deputātiem, ka jūs atbalstījāt Tautas partijas izstrādāto un komisijā pilnveidoto Dziesmu un deju svētku likumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1233) un to atbalstījusi. Lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1221) pirmajā lasījumā un to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, mums nedaudz jāatgriežas pie iepriekšējā, jau pieņemtā likumprojekta, lai noteiktu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Termiņš ir atbalstīts.

Lūdzu, turpināsim darbu pie likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā”!

M.Segliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Šis ir likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1237. Arī šo likumprojektu Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu... Es atvainojos! Par pirmo lasījumu vēlas debatēt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Pirms sodāt mūs uz diviem gadiem, tomēr uzklausiet vismaz! Šis ir priekšlikums sakarā ar kārtējo frakcijas TB/LNNK priekšlikumu, kas paredz sodīt valsts ienaidnieku. Un šā priekšlikuma liktenis ir pārāk labvēlīgs, salīdzinot ar tās pašas frakcijas iesniegto priekšlikumu par priekšlaicīgās pensionēšanās tiesību saglabāšanu. Par pēdējo mēs kopā ar TB/LNNK balsojām četras reizes pēc kārtas.

Salīdzināsim abu šo likumprojektu anotācijas! Likumprojekta “Par valsts pensijām” anotācijā bija skaidri teikts, ka autori ir konsultējušies ar nevalstiskajām organizācijām, proti, ar Politiski represēto personu apvienības nodaļām, ar Balvu rajona un Līvbērzes pagasta pašvaldību pārstāvjiem, ar Latvijas Pensionāru apvienības nodaļām, ka ir izmantoti arī Latvijas pensionāru sanāksmes rezolūcijas ieteikumi.

Gatavojot apspriežamo likumprojektu par piketētāju sodīšanu, “tēvzemieši” nebija ne ar vienu konsultējušies. Acīmredzami viņi uzskata sevi par galvenajiem speciālistiem likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumu jomā, un, būdami aizvainota bērna, kuram tika atņemta mīļotā rotaļlieta, loģikas līmenī, viņi anotācijā raksta sekojošo: “Krimināllikuma 226.pants nosaka organizācijas vai citas personas atbildību par sabiedriska pasākuma organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu tikai gadījumos, kad ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, taču nenosaka atbildību, ja šis būtiskais kaitējums nav radies.” Patiesi nepareizi sanāk: kaitējuma nav, un soda arī nav! Vajadzētu, lai kaitējuma nebūtu, bet sods tomēr būtu. Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir paredzēts sods par gada laikā atkārtotu likuma par sapulcēm pārkāpšanu. Tajā gadījumā, ja neviens nav ticis piekauts, nekas nav salauzts vai aizdedzināts, tas ir pietiekami bargs sods, - ja uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz 5000 latiem.

Par absolūti vienu un to pašu pārkāpumu autori ļoti vēlas noteikt līdzās administratīvajai atbildībai vēl arī kriminālatbildību, kas pats par sevi ir juridisks analfabētisms. Pie tam šis naudas sods, ar Saeimas marta lēmumu jau tā ir divreiz paaugstināts. Viņi piedāvā to palielināt vēl septiņas reizes. Septiņas reizes, dāmas un kungi! Bet aresta laiku - 50 reizes.

Turklāt varu paskaidrot, kāds tad ir šis administratīvais pārkāpums, kuru organizētājs ir atkārtoti pastrādājis gada laikā. Tas, piemēram, ir šāds: ja mītiņu barikāžu piemiņas dienā jūs nejauši sākat 5 minūtes agrāk par noteikto laiku vai Molotova-Ribentropa paktu nosodošajā mītiņā vienam no desmit apsargiem nebija uz rokas apsēja. Par to draud divus gadus ilgs cietumsods vai 3000 latu liela soda nauda. Kolēģi, vai jums ar galvu viss ir kārtībā?

Vai gadījumā visas tās nevalstiskās organizācijas, kuras atbalstīja TB/LNNK likumprojektu par priekšlaicīgās pensionēšanās tiesību saglabāšanu, četras reizes pēc kārtas piketējot Saeimā, kad daži piketētāji noteikti nejauši divreiz pārkāpa šādu likuma prasību, arī saņems divu gadu cietumsodu?

Cienījamie kolēģi! Pēc likumprojekta šāda panta pieņemšanas, kas garantē miermīlīgu - pasvītroju: miermīlīgu! - sapulču un mītiņu rīkošanu, to var droši izsvītrot no Satversmes, kā arī steidzami denonsēt gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, gan Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

Cienījamie kolēģi! Man gribētos cerēt, ka Latvijas Republikas Saeima sastāv ne tikai no tēvzemiešiem un viņu idejiskajiem atbalstītājiem, tāpēc atliek cerēt uz to, ka saprātīgi domājoši deputāti, kuru vidū ir gan kristieši, gan liberāli noskaņoti politiķi, tomēr vēlēsies saglabāt Latvijā kaut vai demokrātijas paliekas, jo šī tomēr nav Āzijas valsts, bet jau gadu ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Aicinu balsot pret šo muļķīgo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es ilgi nerunāšu, neuztraucieties!

Ziniet, nekārtību cēlājus jau sen ir laiks saukt pie kārtības. Patiešām laiks! Un par to mēs dzirdam ik dienas, satiekot cilvēkus; mēs saņemam ik dienas vēstules, un viņi saka: “Nu cik ilgi tie svītrainie, rūtainie un visādi citādie te ārdīsies pie Brīvības pieminekļa un daudzās citās vietās? Ir jāsauc viņi pie kārtības!”

Un tāpēc mūsu priekšlikums ir ļoti lakonisks. Es to nolasīšu: “Par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ko izdarījis pasākuma organizētājs vai cita persona, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Noliksim šos nekārtību cēlājus tajā vietā, kuru tie ir pelnījuši. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 21.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1242. Juridiskā komisija pirmajā lasījumā šo likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 21.jūnijs.

Nākamais darba kārtības punkts - “Grozījums Ieroču aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz, ka objektīvākā medicīniskā kontrindikācija, kura liedz personai iegūt šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ir diagnosticētā atkarība no alkohola, narkotiskajām vai psihotropajām vielām.

Lai Ieroču aprites likumā lietotā terminoloģija atbilstu Ārstniecības likuma 1.panta 1.punktam, Ieroču aprites likuma 20.panta 2.punktā vārds “konstatēti” aizstāts ar vārdu “diagnosticēti”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 8.jūnija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 29.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 29.jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Žanete Vasaraudze.

Ž.Vasaraudze (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu, kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.3154! Grozījumi Farmācijas likumā tika izskatīti Sociālo un darba lietu komisijā pirmajā lasījumā un ir atbalstīti. Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, neviens deputāts arī neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ž.Vasaraudze. Divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. 30.jūnijs, jā? Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 30.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Sabiedrisko raidorganizāciju likums”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Komisija izskatīja šo jautājumu un atbalstīja. Es aicinu arī Saeimu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Brigmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.augusts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Radio un televīzijas likums”.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi, komisija šo jautājumu izskatīja un izstrādāja alternatīvo likumprojektu, kuru tā atbalstīja. Lūdzu to atbalstīt arī Saeimai.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi deputāti! Tātad mums ir likumprojekts, ko ir iesnieguši deputāti, un alternatīvais likumprojekts, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par katru no projektiem mums ir jābalso atsevišķi.

Vispirms mēs balsosim par likumprojektu “Radio un televīzijas likums”, ko ir iesnieguši deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 72, atturas - 9. Tātad šis likumprojekts ir noraidīts.

Vai deputāts Jānis Porietis ir pieteicies runāt?

Tad vēl ir otrs likumprojekts, par kuru mums ir jābalso. Tas ir alternatīvais likumprojekts “Radio un televīzijas likums”, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Brigmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - arī 30.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

L.Mūrniece. Tā kā likumprojektā ir paredzētas tikai redakcionālas izmaiņas, lai saskaņotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu ar Kriminālprocesa likumu, ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu šodien arī otrajā lasījumā? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Arī 2.priekšlikumu tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 6. Likums “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemts.

Cienījamie kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, tā apspriede, kas bija paredzēta komisiju vadītājiem, ir atcelta, jo sēde beidzas vēlu. Atliksim to līdz nākamajai reizei!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav klāt šādi deputāti: Ingrīda Circene, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, līdz ar to 16.jūnija sēde ir slēgta. Nākamā sēde 22.jūnijā pulksten 9.00.

Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 11.sēde

2005.gada 16.jūnijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”
(4351. un 4351.a dok., reģ. nr.1255)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(4352. un 4352.a dok., reģ. nr.1256)
Par likumprojektu “Grozījums Aizsargjoslu likumā”
(4370. un 4370.a dok., reģ. nr.1259)
Par likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā”
(4371. un 4371.a dok., reģ. nr.1260)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””
(4372. un 4372.a dok., reģ. nr.1261)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”
(4373. un 4373.a dok., reģ. nr.1262)
Par likumprojektu “Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas — Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu”
(4374. un 4374.a dok., reģ. nr.1263)

Priekšlikumi

- dep. A.Kiršteins (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. V.Buzajevs (pret)
Par likumprojektu “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001”
(4375. un 4375.a dok., reģ. nr.1264)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””
(4376. un 4376.a dok., reģ. nr.1265)
Par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”
(4377. un 4377.a dok., reģ. nr.1266)
Par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”
(4378. un 4378.a dok., reģ. nr.1267)
Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”
(4379. un 4379.a dok., reģ. nr.1268)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””
(4384. un 4384.a dok., reģ. nr.1269)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””
(4385. un 4385.a dok., reģ. nr.1270)

Priekšlikums

- dep. A.Golubovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”
(4386. un 4386.a dok., reģ. nr.1271)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”
(4398. un 4398.a dok., reģ. nr.1273)

Priekšlikums

- dep. G.Bērziņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””
(4411. dok., reģ. nr.1274)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei”
(4399. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam”
(4400. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Madaram Lasmanim”
(4404. dok.)
Lēmuma projekts “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”
(4393. dok., reģ. nr.768)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”
(4401. dok., reģ. nr.769)

Debates

- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Kiršteins
- dep. V.Buzajevs
- dep. L.Ozoliņš
- dep. A.Kampars
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Ulme
- dep. Dz.Ābiķis
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam lasījumam”
(4432. dok., reģ. nr.772)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Bērziņa iecelšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”
(4402. dok., reģ. nr.770)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Dalbiņa iekļaušanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”
(4403. dok., reģ. nr.771)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)
(4411. un 4420. dok., reģ. nr.1274)

Ziņo

- dep. A.Slakteris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4411. un 4420. dok., reģ. nr.1274)

Ziņo

- dep. A.Slakteris
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(4353. un 4382. dok., reģ. nr.1257)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis

Debates

- dep. J.Pliners
- izglītības un zinātnes ministre   I.Druviete
- dep. P.Tabūns
Paziņojumi
- dep. Dz.Jaundžeikars
- dep. V.Paegle
- dep. S.Šķesters
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena

Debašu turpinājums

- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Pliners
- dep. K.Šadurskis
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Buzajevs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” (2.lasījums) (Steidzams)
(4417. dok., reģ. nr.1120)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Debates

- dep. A.Seile
- dep. A.Seile
- dep. J.Sokolovskis
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Seile
- dep. J.Sokolovskis
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. J.Stalidzāne
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Seile
- dep. A.Seile
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Radzevičam
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2004-18-0106 izpildi”
Paziņojumi
- dep. A.Pētersons
- dep. K.Strēlis
- dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena
Debašu turpinājums par likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācija un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
- dep. L.Ozoliņš
- dep. A.Seile
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Simsons
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Seile
- ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (2.lasījums) (Steidzams)
(3760. dok., reģ. nr.1116)

Ziņo

- dep. J.Lagzdiņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Pliners
- dep. N.Kabanovs
Likumprojekts “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” (2.lasījums) (Steidzams)
(4221. dok., reģ. nr.1217)

Ziņo

- dep. A.Rugāte
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4437. dok., reģ. nr.1257)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Pliners
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Pliners
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4295. dok., reģ. nr.1239)

Ziņo

- dep. E.Šņepste
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (1.lasījums) (Steidzams)
(4222. un 4392. dok., reģ. nr.1218)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4294. dok., reģ. nr.1238)

Ziņo

- dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (3.lasījums)
(4368. dok., reģ. nr.1078)

Ziņo

- dep. J.Esta

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Simsons
- dep. J.Pliners
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Simsons
- dep. J.Pliners
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem”” (3.lasījums)
(4380. dok., reģ. nr.1166)

Ziņo

- dep. S.Šķesters
Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (3.lasījums)
(4388. dok., reģ. nr.1077)

Ziņo

- dep. I.Feldmane
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (3.lasījums)
(4364. dok., reģ. nr.1152)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (3.lasījums)
(4365. dok., reģ. nr.1153)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā” (3.lasījums)
(4366. dok., reģ. nr.844)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums” (3.lasījums)
(4389. dok., reģ. nr.669)

Ziņo

- dep. J.Esta

Debates

- dep. V.Buzajevs

Likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā”

otrreizēja caurlūkošana


(4390. dok., reģ. nr.934)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (3.lasījums)
(4391. dok., reģ. nr.1085)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (3.lasījums)
(4394. dok., reģ. nr.1155)

Ziņo

- dep. E.Šņepste

Debates

- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Dziesmu un deju svētku likums” (3.lasījums)
(4395. dok., reģ. nr.1005)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)
(4274. un 4356. dok., reģ. nr.1233)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums)
(4225. un 4357. dok., reģ. nr.1221)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums)
(4293., 4293.b un 4358. dok., reģ. nr.1237)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)
(4311. un 4359. dok., reģ. nr.1242)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā” (1.lasījums)
(4273. un 4363. dok., reģ. nr.1232)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (1.lasījums)
(3154. un 4387. dok., reģ. nr.963)

Ziņo

- dep. Ž.Vasaraudze
Likumprojekts “Sabiedrisko raidorganizāciju likums” (1.lasījums)
(4350. un 4396. dok., reģ. nr.1254)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis
Likumprojekts “Radio un televīzijas likums” (1.lasījums) (Noraidīts)
(4349. dok., reģ. nr.1253)
Alternatīvais likumprojekts “Radio un televīzijas likums” (1.lasījums)
(4397. dok., reģ. nr.1272)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(4379. un 4379.a dok., reģ. nr.1268)

Ziņo

- dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4379. un 4379.a dok., reģ. nr.1268)

Ziņo

- dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (2.lasījums) (Steidzams)
(4222., 4392. un 4438. dok., reģ. nr.1218)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Paziņojums
- dep. O.Kastēns
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena

Balsojumi

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1255)
Datums: 16.06.2005. 09:04:34 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4351 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1256)
Datums: 16.06.2005. 09:05:08 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4352 nodošanu komisijām

Grozījums Aizsargjoslu likumā
Datums: 16.06.2005. 09:05:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4370 nodošanu komisijām

Grozījums Repatriācijas likumā
Datums: 16.06.2005. 09:06:20 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4371 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
Datums: 16.06.2005. 09:06:54 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4372 nodošanu komisijām

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā
Datums: 16.06.2005. 09:07:28 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4373 nodošanu komisijām

Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas-Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu
Datums: 16.06.2005. 09:18:00 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4374 nodošanu komisijām

Datums: 16.06.2005. 09:21:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Starptautisko kafijas līgumu 2001
Datums: 16.06.2005. 09:21:50 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4375 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"
Datums: 16.06.2005. 09:22:24 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 nodošanu komisijām

Grozījumi Sodu reģistra likumā
Datums: 16.06.2005. 09:22:56 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4377 nodošanu komisijām

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā
Datums: 16.06.2005. 09:23:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4378 nodošanu komisijām

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā
Datums: 16.06.2005. 09:24:14 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
Datums: 16.06.2005. 09:24:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4384 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Datums: 16.06.2005. 09:26:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4385 nodošanu komisijām

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā
Datums: 16.06.2005. 09:27:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4386 nodošanu komisijām

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Datums: 16.06.2005. 09:31:00 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4398 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 16.06.2005. 09:31:34 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Šleserei"
Datums: 16.06.2005. 09:32:06 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4399

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz.Rasnačam"
Datums: 16.06.2005. 09:32:36 bal020
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4400

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Lasmanim"
Datums: 16.06.2005. 09:33:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4404

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā" otrajam lasījumam"
Datums: 16.06.2005. 10:09:14 bal024
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 4432

Lēmuma projekts "Par deputāta G.Bērziņa iecelšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju"
Datums: 16.06.2005. 10:09:52 bal025
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4402

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Dalbiņa iekļaušanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā"
Datums: 16.06.2005. 10:10:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4403

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 10:11:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 10:12:12 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 10:13:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 10:14:12 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4353 steidzamību

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 11:22:44 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4353 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 11:24:46 bal032
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /17.06.2005./

Datums: 16.06.2005. 11:26:04 bal033
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 11:31:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 11:39:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par 92.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 11:44:06 bal036
Balsošanas motīvs: Par 142.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 12:13:00 bal037
Balsošanas motīvs: Par 143.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 12:13:26 bal038
Balsošanas motīvs: Par 144.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 12:21:30 bal039
Balsošanas motīvs: Par 180.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 12:22:10 bal040
Balsošanas motīvs: Par 182.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 13:51:28 bal041
Balsošanas motīvs: Par 237.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:11:56 bal042
Balsošanas motīvs: Par 238.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:16:52 bal043
Balsošanas motīvs: Par 243.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:20:36 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4417 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:21:54 bal045
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:36:54 bal046
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:37:34 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3760 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:39:38 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4221 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:47:24 bal049
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:50:48 bal050
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:56:10 bal051
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 14:59:46 bal052
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:00:18 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4437 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 16.06.2005. 15:01:10 bal054
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu pēc pārtraukuma

Datums: 16.062005. 15:01:44 bal055
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:33:14 bal056
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:33:52 bal057
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:35:30 bal058
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:36:04 bal059
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:37:08 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4295 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 15:38:44 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4222 steidzamību

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 15:39:18 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4222 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 15:42:08 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4294 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 15:43:24 bal064
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 15:43:56 bal065
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 15:55:10 bal066
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 15:55:52 bal067
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:18:18 bal068
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:19:06 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4368 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par arhīviem" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:20:30 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4380 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:21:30 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4388 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:22:24 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4364 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:27:00 bal073
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Robežsardzes likumā (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:27:34 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4365 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:28:26 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4366 pieņemšanu 3.lasījumā

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:34:46 bal076
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:39:10 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4389 pieņemšanu 3.lasījumā

Likuma "Grozījumi Imigrācijas likumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 16.06.2005. 16:48:52 bal078
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Likuma "Grozījumi Imigrācijas likumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 16.06.2005. 16:49:36 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4390 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Grozījumi Komerclikumā (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 16:51:34 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4391 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:00:38 bal081
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:01:40 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4394 pieņemšanu 3.lasījumā

Dziesmu un deju svētku likums (3.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:04:28 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4395 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:05:26 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4274 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1221) (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:06:50 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4225 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1237) (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:15:30 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4293 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1242) (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:16:30 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4311 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:18:28 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4273 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:19:48 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3154 pieņemšanu 1.lasījumā

Sabiedrisko raidorganizāciju likums (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:20:52 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4350 pieņemšanu 1.lasījumā

Radio un televīzijas likums (reģ. nr.1253) (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:22:00 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4349 pieņemšanu 1.lasījumā

Radio un televīzijas likums (reģ. nr.1272) (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:22:34 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4397 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:23:30 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 steidzamību

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 16.06.2005. 17:23:52 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 17:24:36 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.06.2005. 17:25:28 bal096
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4392 pieņemšanu 2.lasījumā

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi