Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas devītā sēde

2005.gada 2.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2.jūnija sēdi.

Pirms tiek izskatīta sēdes darba kārtība, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 19. un 20.darba kārtības punktu – likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projekta “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” izskatīšanu darba kārtības otrajā sadaļā pēc darba kārtības 18.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus identiskus deputātu iesniegumus. Tātad viens iesniegums ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas pārstāvju Kabanova, Buzajeva, Aleksejeva, Sokolovska, Plinera un Tolmačova iesniegums, un otrs identisks iesniegums ir deputātu Grīnblata, Tabūna, Seiles, Rasnača un Imanta Kalniņa iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 30.punktu - likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”.

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par” darba kārtības izmaiņām.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Daži vārdi par mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu - svītrot no darba kārtības 30.jautājumu par Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikāciju.

Pirms diviem gadiem 20.septembrī Latvijas tauta atbilstoši Satversmei ar 2/3 balsu vairākumu nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem Latvijā pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas. Šim lēmumam paliek būtiska nozīme neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas notiek Eiropas Savienībā vēlāk. Latvija ir un paliek Eiropas Savienības valsts.

Pēdējo pāris gadu laikā pēc ļoti sarežģītas un pretrunīgas saskaņošanas ir pieņemts jauns Eiropas Konstitucionālā līguma projekts, kura apspriešanā piedalījušies arī Latvijas pārstāvji. Viņi ir centušies ietekmēt šo projektu Latvijai labvēlīgā virzienā. Daudz ir sasniegts, bet atsevišķas lietas, protams, varēja būt labākas, it sevišķi tās, kas skar tiesības katrai valstij saglabāt komisāru uz ilgstošiem laikiem.

Uzskatām, ka šis dokuments ir pietiekami vērtīgs kompromiss un tajā pašā laikā būtisks nosacījums, ka Eiropas Konstitucionālais līgums var stāties spēkā tad, kad pastāv Eiropas Savienības dalībvalstu vienprātība un kad visas 25 valstis atbalsta šo dokumentu.

Vai šāda vienprātība pastāv? Jā, līdz pēdējam brīdim likās, ka šāda vienprātība tiešām ir, taču šobrīd redzams, ka Francija to neatbalsta, to nav atbalstījusi arī Nīderlande.

Vai Francijas viedoklis Latvijai ir jāņem vērā? Protams, Eiropas Savienībā ir gan ļoti nozīmīgas valstis, gan mazāk nozīmīgas valstis. Francija ir viena no sešām Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Francija pieder pie tām valstīm, kura kopīgi ar Vāciju, reizēm arī kopīgi ar Lielbritāniju veido Eiropas Savienības pamatpolitiku.

Tātad - vai šis balsojums ir nozīmīgs vai maznozīmīgs? Širaka kungs, kurš ir viens no nozīmīgākajiem politiķiem Eiropā, nav spējis pārliecināt savu tautu balsot “par”. Žiskārs d’Estēns, bijušais Francijas prezidents, kurš ielicis daudz pūļu Eiropas Konventa darbībā un jaunās Konstitūcijas izstrādāšanā, nav spējis pārliecināt savus vēlētājus. Kāda būs Francijas tālākā nostāja? Vai Latvijas valdība to šobrīd zina? Vai Latvijas parlaments to zina?

Mūsuprāt, būtu jāievēro arī tas, ko teicis Eiropas Komisijas prezidents Barrozu. 16. un 17.jūnijā notiks Eiropas dalībvalstu līderu sanāksme. Tajā tiks spriests par tālāko rīcību, un droši vien šī rīcība būs tāda: kādā veidā panākt, lai divas valstis, kas ir bijušas “pret”, turpmāk balsotu “par”? Tas ir ļoti sarežģīts un delikāts jautājums, kādā veidā panākt to, lai Lielbritānija vai vēl kāda cita valsts nebalsotu “pret”, kādā veidā diskutēt par to, vai šajā Līgumā būs kādas izmaiņas vai nebūs izmaiņu, un cik ilgu laiku tas aizņems.

Tie ir pietiekami būtiski motīvi, lai Latvija tam nesekotu nekādā gadījumā, bet atliktu šo nevajadzīgi sasteigto balsojumu un dotu iespēju juristiem un lingvistiem piestrādāt pie gaužām neveiksmīgā teksta, tā literāras un juridiskas uzlabošanas, kas nāk šim līgumam tikai par labu, un atcerētos, ka Latvijas sabiedrība ir pelnījusi šā līguma sīkāku izskaidrošanu, ja reiz tāda veca Eiropas valsts kā Francija, pat neskatoties uz sava ievērojamā līdera pūlēm, nav spējusi izprast šā līguma jēgu un nobalsot “par” neatkarīgi no tā, vai viņa kā centrālos izvirzīja iekšpolitiskos motīvus vai Eiropas tālāko attīstību.

Tāds ir šis mūsu frakcijas motīvs, lai atliktu šo balsojumu un nogaidītu, kā izvērtēsies šī situācija Eiropā, - ko teiks Latvijas valdība, ko teiks Francijas valdība un ko teiks Eiropas valstu vadītāji, kā tālāk virzīties šajā situācijā, jo Francijas viedoklis diemžēl nav maznozīmīgs, raugoties no Eiropas tālākās attīstības viedokļa.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, “pret” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es noteikti iebilstu pret to, ka mēs šodien neizskatītu šo mums ārpolitiski un iekšpolitiski ļoti svarīgo starptautisko līgumu. Tā būtu apbrīnojama, nožēlojama gļēvulība, ja mēs atteiktos no šā līguma ratifikācijas, no šīs Konstitūcijas ratifikācijas. Man ir ļoti žēl, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēdējā brīdī ir kļuvusi tik vārga, ka neatbalsta šo svarīgo dokumentu.

Es aicinu ne tikvien nesvītrot šo likumprojektu no darba kārtības, bet gan iekļaut to atbilstoši iesniegumam kā pirmo darba kārtības punktu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par” darba kārtības izmaiņām, lai svītrotu no darba kārtības likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņu. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, svītrojot likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, atturas - 1. Darba kārtība nav izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dalbiņa, Šņepstes, Lagzdiņa, Slaktera, Estas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 2.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” un izskatīt kā pirmo trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 13, atturas - 8. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaundžeikara, Šmita, Ūdres, Bērziņa, Lagzdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt darba kārtībā izmaiņas - sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ozoliņa, Bērziņa, Šadurska, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 2.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu izslēgt no 2.jūnija sēdes darba kārtības 41.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram! Par procedūru.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Ir lūgums nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Kā atbildīgajai, ja? Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek mainīta atbildīgā komisija un tiek noteikts, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Induļa Emša, Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Pētera Kalniņa un Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “pret”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es pievēršu jūsu uzmanību tam faktam, ka Meža likums ir bijis šajā sesijā atvērts jau divas reizes un ka varēja grozījumus ierosināt jau tajā laikā. Bez tam vēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, kura izskatīšana vēl ir tikai sākta un par kuru varēja iesniegt priekšlikumus.

Manuprāt, mēs par daudz bieži atveram likumus un tērējam laiku - gan savu, gan Valsts prezidentes laiku -, šo likumu grozījumus izsludinot. Mēs varētu visus šos grozījumus apvienot, ja rūpīgi apdomātu iesniedzamos priekšlikumus.

Tagad par likumprojekta būtību.

Pirmie trīs priekšlikumi, labojumi ir faktiski tikai tādi precizējoši, turpretim 4., 5. un 6.priekšlikums ir ārkārtīgi būtiski. Ja šis likumprojekts tiktu pieņemts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, tad notiktu valsts meža zemes privatizācija vai arī pārdošana, kura būtu iespējama ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, kā ir teikts šajā likumprojektā.

Vai tad akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas pārvalda Latvijas mežus un kas ir ieguldījusi lielus līdzekļus, strādā slikti? Vai Latvija jūtas slikti tāpēc, ka mums ir daudz mežu, kas ir valsts īpašumā un kas dod mums tik lielus ienākumus, ka mēs jau sākam domāt, kā dalīt šos ienākumus no valsts mežiem, kas tiek gūti, realizējot koksni?

Manuprāt, šādi grozījumi ir pārsteidzīgi, un es aicinu tos noraidīt. Bez tam ņemiet vērā, ka jau tā liela daļa valsts mežu ir nodota nomā dažādām personām un acīmredzot šīs personas tad būs tieši tās, kuras pirmām kārtām varēs iegūt meža zemi īpašumā. Līdz šim pastāvēja aizliegums un tikai atsevišķos gadījumus ar ikreizēju Saeimas lēmumu varēja valsts mežu zemi atsavināt. Un, kā jūs jau paši redzat, kopš 7.Saeimas laikiem šādi gadījumi vairs nav bijuši.

Protams, likums, spēkā esošais likums, ir noteicis šos gadījumus, kuros Ministru kabinetam ir tiesības atsavināt meža zemi. Un, manuprāt, tam visam ir jāpaliek noteiktam likumā, nevis pilnīgi brīvi interpretējamam. Es nevarētu pieļaut, ka valsts mežu zeme tiek sadalīta.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka tā saucamie “zaļās zonas” meži ap Rīgu, Rīgas meži, praktiski ļoti lielos apjomos tiek transformēti par apbūves zemēm un ka mežu apjoms Latvijā aizvien samazinās.

Es aicinu Saeimas deputātus ar atbildību izturēties pret šo iesniegto likumprojektu un to noraidīt.

Sēdes vadītāja. “Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Meža likuma 44.pants ir jālabo. Šis pants paredz absurdu situāciju, ka meža zemju maiņu veic Saeima, ka ar meža zemju maiņu nodarbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Kad sāka strādāt šī Saeima, ne reizi šā panta garā neviens maiņas pasākums nav veikts, neviens meža atsavināšanas gadījums nav noticis, kaut arī mēs šajā gadījumā nepildām likuma prasību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir sakrājies liels apjoms pieteikumu, jo cilvēki, paļaujoties uz to, ka Latvijā likumus ievēro, iesniedz priekšlikumus par zemes maiņu. Taču ģenerālprokurors ir mums uzrakstījis vēstuli, kurā skaidro, ka 44.pants pašreizējā redakcijā ir pretrunā ar Satversmi. Ko tad mēs gribam darīt? Mēs šeit izliekamies par tādiem, kas neredz patiesību, kas nesaprot, ka šāda panta redakcija turpmāk eksistēt nevar. Un ko mēs šajā likumprojektā piedāvājam (tas, protams, ir tikai debatējams jautājums)? Mēs ierosinām noteikt, ka šī kompetence piekrīt Ministru kabinetam, nevis Saeimai. No kura laika Saeima nodarbojas ar zemes mīšanu? Tas taču ir pilnīgs absurds.

Un tāpēc mums ir jātiek ārā no šā strupceļa. Cilvēki, kuriem ir meža zemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mums sūdzas par to, ka nav nekāda risinājuma - ka viņi netiek no šīs zemes vaļā, jo viņi saimniekot tur nedrīkst, samainīt šo zemi nevar, jo likuma 44.pants netiek darbināts. Tātad, kolēģi, mums ir jāķeras klāt pie šā panta, lai arī kā nepatiktu to darīt. Pašreizējā redakcija ir pilnīgi bezjēdzīga. Mums ir jāstrādā pie normālas panta redakcijas. Un, ja kāds neuzticas valdībai, tad, es ceru, tā ir opozīcija. Es ceru, ka pozīcija uzticas savai valdībai un tāpēc balsos “par”.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 36, atturas - 13. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Induļa Emša, Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Pētera Kalniņa un Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 27, atturas - 18. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Vai deputāte Silva Bendrāte ir pieteikusies runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Satversmes grozījumi - tā ir pārāk nopietna lieta. Nevar pieļaut, ka grozījums notiek tikai tāpēc, lai izdabātu vēlētāju zemiskajai gaumei, it īpaši tad, kad runa ir par Satversmes pantu, kas praktiski nemainīgā veidā pastāv jau vairāk nekā 80 gadus.

Satversmes 30.pants pieder pie šo nemainīgo pantu skaita. Tā sākotnējā redakcija bija šāda: “Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvo vajāšanu bez Saeimas piekrišanas.” 1997.gada grozījumi tikai padarīja šā panta terminoloģiju daudz mūsdienīgāku, bet nemainīja tā būtību.

Cienījamie kolēģi! Kāpēc pēkšņi tieši tagad ir nepieciešams grozīt šo pantu? Jā, protams, 1922.gadā ne jau visiem deputātiem piederēja automašīnas, un viņi nebraukāja ar tām, būdami alkohola reibumā. Arī šodien dažam, piemēram, man, mašīnas nav. Kaut gan Satversmes 30.pants manā deputāta pilnvaru laikā attiecībā uz mani ir ticis pielietots četras reizes un vēl divas - pret maniem kolēģiem frakcijā. Visi šie gadījumi ir absolūti nepārprotama politiskā vajāšana - vajāšana par mītiņu organizēšanu mūsu bērnu aizstāvībai. Mītiņu, kas pulcināja desmitiem tūkstošu cilvēku, un tas neviennozīmīgi liecina par tā saucamās izglītības reformas vardarbīgo raksturu. Šajos mītiņos neviens cilvēks netika piekauts, nebija izsists neviens loga stikls, nebija apgāzta neviena mašīna.

Administratīvās lietas pret deputātiem, kuri izpildīja savu pienākumu vēlētāju priekšā, tika ierosinātas vai nu tieši pēc Drošības policijas norādījuma, vai - vēl labāk - pēc bijušā Ministru prezidenta norādījuma. Tomēr mums bija palikušas tiesības no Saeimas tribīnes izskaidrot gan valdošās koalīcijas neobjektivitāti, gan papildus piesaistīt uzmanību pašas izglītības reformas barbariskajam raksturam. Tieši šo iespēju mums arī grib laupīt likumprojekta autori. “Griezieties tiesā!” atbild viņi. “Likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi.”

Jā gan! Mūsu “dzīvnieku fermā” visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem, tādēļ, piemēram, Saeima nepiekrita tiesas vajāšanas uzsākšanai pret kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības un no Latvijas Pirmās partijas, pareizi diagnosticējot politiskos motīvus pret viņiem uzsāktajās administratīvajās lietās. Toties attiecībā tieši uz mums tiesa pastāv kā valsts pārvaldības rasistiskās segregācijas sistēmas daļa.

Neskatoties uz to, tomēr pastāv vienkāršs algoritms: jo tālāk no parlamenta atrodas kāda valsts iestāde, jo vairāk tā respektē likumu, tāpēc tikai vienā no sešiem gadījumiem deputāts tika nosodīts. Šis apšaubāmais gods bija lemts man. Turklāt tiesa, izņemot citas man piemītošās pozitīvās īpašības, atklāja manī arī telepātiskas spējas, proti, es tiku sodīts par to, ka vadīju pusotra tūkstoša skolēnu gājienu apkārt Ministru kabineta ēkai, neskatoties uz to, ka tanī brīdī atrados ēkas iekšienē; pie tam, klātesot kādam ducim žurnālistu, es piedalījos sarunās ar toreizējo izglītības un zinātnes ministru.

Godātie kolēģi! Bīstieties piedalīties sarunās ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministriem! Privātie kontakti ar viņiem maksā pārāk dārgi - saskaņā ar cenrādi tie tiek vērtēti no 100 līdz pat 500 latiem.

Lūdzu neatbalstīt šo Satversmes grozījumu un balsot par demokrātiju - balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu neaizskaramības galvenais uzdevums ir nodrošināt normālu, netraucētu parlamenta funkcionēšanu. No tā izriet, ka galvenais deputāta neaizskaramības uzdevums ir nodrošināt paša deputāta brīvību, kas vairāk vai mazāk koncentrējas deputāta neaizskaramībā un aizsardzībā pret dažādiem negatīviem piespiedu līdzekļiem.

Patlaban deputāta neaizskaramības saturs Latvijā ir salīdzinoši plašs, jo tikai ar Saeimas piekrišanu iespējams deputātu saukt pie kriminālatbildības un administratīvās atbildības.

Taču, kā zināms, šodien pasaulē deputāta neaizskaramības institūta saturs tiek nevis palielināts, bet - tieši pretēji! - samazināts. Jau Satversmes izstrādāšanas laikā, diskutējot par Satversmes 30.pantu, tika izvirzīts jautājums par deputāta privilēģiju un deputāta pienākumu robežām. Izstrādātie grozījumi paredz mainīt 30.panta redakciju, vienlaikus saglabājot nepieciešamību pēc Saeimas atļaujas deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - parlamenta piekrišana nav vajadzīga deputāta administratīvajai sodīšanai. Jautājums par deputāta saukšanu pie administratīvās atbildības kaimiņvalstīs tiek izlemts vispārējā kārtībā.

Atteikšanās no Saeimas lēmuma nepieciešamības deputāta administratīvās sodīšanas gadījumā nekādā ziņā nebūtu pretrunā ar deputāta neaizskaramības mērķi. Lemjot par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai, nekādi nevarētu tikt aizkavēts normāls parlamenta darbs un tā funkcionēšana kopumā.

Grozot Satversmes 30.pantu, pēc būtības netiek aizskarts Satversmes 29.pants. Arī izveidojusies prakse deputāta administratīvās sodīšanas realizācijā Latvijā ir demokrātiskā valstī nepieņemama. Ir zināms, ka parlamenta lēmumi līdzīgos gadījumos nav bijuši līdzīgi.

Šī nevienlīdzīgā attieksme un sabiedrībai neizprotamie lēmumi nenoliedzami met ēnu uz parlamentu kopumā. Domājams, ka parlamenta kā institūta autoritāte kopumā ir svarīgāka par vēlmi palikt deputātiem ārpus likuma kontroles. Tādējādi deputāta neaizskaramība nevar tikt stādīta augstāk par paša parlamenta prestižu.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, atsakoties no Saeimas lēmuma nepieciešamības, lai deputātu sauktu pie administratīvās atbildības, netiek iedragāts parlamenta locekļu neaizskaramības institūts kopumā, bet deputāta neaizskaramības ideja tiks saglabāta un realizēta ar Satversmes 29.panta palīdzību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 14. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 16. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvokļa īpašumu likums” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna un Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.(No zāles dep. J.Dobelis: “Nē, par Krimināllikumu!”) Par Krimināllikumu?... Es atvainojos, šeit parādījās jūsu uzvārds.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Mūsu frakcija šoreiz ir bijusi neatlaidīga. Mēs jau trešo reizi ierosinām Saeimā apspriest grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai tiktu pagarināts termiņš tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt pensiju divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Šādu cilvēku ir ļoti daudz, un šo skaitu ir apkopojusi arī Labklājības ministrija, un arī Sociālo un darba lietu komisija jau ir pieņēmusi lēmumu, ka vajadzētu šo termiņu pagarināt. Šis termiņš ir 1.jūlijs šajā gadā, tāpēc ir ārkārtīgi ātri jāpieņem šis likums.

Tāpēc es ierosinu Saeimai šodien nobalsot par mūsu sagatavoto likumprojektu, bet, ja Sociālo un darba lietu komisijai kaut kas nepatiks tajās dažās rindiņās, tad tā var sagatavot alternatīvu likumprojektu, un tādā gadījumā likumprojekts virzīsies ātri uz priekšu, jo, ja tikai nākamajā ceturtdienā šis likumprojekts tiek nodots komisijām, tad praktiski līdz 1.jūlijam nav iespējams šo termiņu izmainīt.

Tāpēc es lūdzu deputātus šoreiz nespriest ne politiski, ne arī no pozīcijas vai opozīcijas viedokļa, bet gan ņemt vērā šo cilvēku vēlēšanos aiziet pirmstermiņa pensijā, ja viņiem nav darba.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Domājiet reāli!

Sēdes vadītāja. “Pret” ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

TB/LNNK frakcija! Ja jūs interesē Sociālo un darba lietu komisija, tad kāpēc neviens deputāts no jums nestrādā šajā komisijā? Nevajag melot tautai! Sociālā sfēra jums neinteresē. Ja jums tā interesē, lūdzu, nāciet uz mūsu komisiju, izstrādāsim kopīgus priekšlikumus un iesniegsim tos ne tā, lai tikai klaji izrādītos un pateiktu, ka mēs esam tie labie, ka mēs glābjam pirmspensijas vecuma cilvēkus, bet reāli strādāsim pie likumprojektiem!

Jūs ļoti labi zināt, ka Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu pagarināt šo termiņu uz trim gadiem. Jūs ļoti labi zināt, ka visas frakcijas, kurām interesē šī problēma, atbalstīja šo projektu, un nākamajā nedēļā šis projekts tiks izskatīts. Tad nevajag taisīt lielu populismu! Ja jūs nodarbojaties ar nacionālu problēmu, tad nodarbojieties nevis ar sociāliem, bet ar saviem jautājumiem, kuri jums labi izdevās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 1, atturas - 60. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Dzintara Rasnača, Jura Dobeļa, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Diemžēl Latvijā dzīvo pārāk daudz tādu cilvēku, kas gandrīz katru dienu jauc divus jēdzienus - tiesības un pienākumi. Ļoti bieži viņi runā par tiesībām, ieskaitot cilvēktiesības, bet tikpat kā nemaz par saviem pienākumiem. Tas pats attiecas arī uz sabiedrisko pasākumu rīkošanu. Jā, piesaka piketus, gājienus, dažādas sapulces un to dara ļoti aktīvi, bet tad, kad lieta nonāk līdz tam, kā vajag uzvesties šādu sabiedrisko pasākumu laikā, tad parādās visādas īpatnības. Un šogad jau vairākkārt šādi pārkāpēji ir ārkārtīgi centušies, lai ar dažādiem paņēmieniem izraisītu valstī nekārtības.

Daži piemēri. 16.marts. Oficiāli pieteikts gājiens. Saskaņots. Un tad parādās strīpaini huligāni, kas vēl pielīmējuši sev Dāvida zvaigzni priekšā un pakaļā un ālējas netālu no Brīvības pieminekļa, ņirgādamies par noslepkavotajiem ebrejiem, ņirgādamies par visu pasaulē. Protams, to visu filmē Maskavas televīzija un parāda, kā pret jums izturas - pret šādiem jaukiem cilvēkiem, kuri jau priekšlaicīgi sev bija uzvilkuši arestantu apģērbu.

Tālāk. 4.maijs. Vēl kliedzošāk. Mierīgi iet gājiens uz Brīvības pieminekļa pusi, lai klusi un tādā ļoti svinīgā atmosfērā noliktu ziedus pie pieminekļa. Kas notiek? Kliegšana, bļaušana, ne sevišķi pieklājīgu vārdu lietošana, mētāšanās ar ziediem un tamlīdzīgi.

Redziet, līdz šim par tādām izrīcībām bija paredzēts administratīvais sods. Nu tur uzliek kaut kādus latus samaksāt, var arī uz kādām dienām aizturēt, taču tas acīmredzot īpaši neietekmē šādus te strīpainos huligānus, bet, ja viņiem nāksies “pasēdēt” drusku pēc savām aktivitātēm, tad, es domāju, viens otrs stingri nāks pie prāta.

Un tāpēc mēs ierosinām papildināt Krimināllikumu ar 226.1 pantu, kurā runāts par šādām te rīcībām un par to, kā darīt, ja šādas rīcības parādās. Tātad, ja atkārtoti gada laikā pārkāpj sabiedriskos pasākumos kārtību, tad var nonākt līdz pasēdēšanai valsts maizē. Bet kā gan citādi rīkoties? Es domāju, ka tos, kuri 16.martā un 4.maijā ālējās, mierīgi varētu uzskatīt par pirmajiem potenciālajiem kandidātiem, jo tāda ņirgāšanās par cilvēkiem diezgan sen nebija pieredzēta. Šie cilvēki apzināti rīkojās, lai tracinātu sabiedrību, neaizmirstot nekādā gadījumā kaimiņvalsts - Krievijas - televīziju un dažādus žurnālistus.

Un tāpēc sāksim apvaldīt šos dauzoņas! Darīsim to likumīgi! Un, ja viņi to zinās savlaicīgi, varbūt viens otrs vismaz iemācīsies nedaudz pieklājīgāk uzvesties un varbūt arī zinās, kad lipināt Dāvida zvaigzni sev pie krekla un kad to nelipināt.

Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu “tēvzemiešu” sāpi un rūpi par konkrēto situāciju, sevišķi ņemot vērā notikumus pie Brīvības pieminekļa, bet lieta ir tomēr nedaudz savādāka. Es domāju, ka šāda veida aktivitātes, nu tādas darbības, kādas te noris pie pieminekļa un par ko, es domāju, “tēvzemieši” ir galvenokārt satraukušies - tā ir cita likuma kompetence. Tur ir gan naida kurināšana, gan dažādi citi pārkāpumi...

Bet mēs te runājam konkrēti par sabiedrisko pasākumu organizēšanu. Tas, piemēram, visvairāk atsauksies konkrēti, es domāju, uz tām organizācijām, kas veido dažādas aktivitātes, piemēram, pret kādu tur kāpu apbūvi vai pret kādu citu nelietību. Un ir reizes, kad nav iespējams, kā saka, tās trīs dienas nogaidīt, kamēr tur dabū to atļauju, vai arī to atļauju izsniedz, piemēram, uz kaut kādu tādu vietu, kur faktiski šai akcijai nav nekādas jēgas. Kā, piemēram, tas bija nesen, kad Vides aizsardzības klubam deva atļauju piketēt Buša vizītes laikā un pateikt, ka mēs esam pret to, ka viņi neparaksta Kioto protokolu, kā rezultātā mūsu planēta faktiski smok nost. Un mums iedeva atļauju piketēt pie Zooloģiskā dārza, it kā Bušs būtu Zooloģiskā dārza iemītnieks! Un rezultātā, dabīgi, tā bija pilnīga ņirgāšanās par sabiedrisko organizāciju tiesībām izteikt savu viedokli tādā jautājumā. Faktiski planēta smok nost, bet tu vienkārši nevari neko pateikt, tevi sūta uz Zooloģisko dārzu! Diemžēl es nebiju Latvijā tajā brīdī, bet Vides klubs to izpildīja un tur tiešām arī sarīkoja pērtiķiem kaut kādu demonstrāciju. Bet faktiski... Faktiski, ja mēs nepiekristu - un tas būtu loģiski - un sarīkotu akciju vai nu kaut kur ceļa malā, kur viņš brauc, vai pie viesnīcas, tad tas jau būtu viens gadījums... Tas jau būtu pirmais.

Otrs gadījums varētu būt, piemēram, šāds: Vides klubs gribētu apsveikt Franciju par to, ka viņa referendumā nobalsoja pret šo Eiropas Konstitūciju. Mēs, kluba biedri, ierastos tagad pie Francijas vēstniecības, lai pateiktu “Lai dzīvo Francija!” un iedotu viņiem ziedus, - tas būtu jau otrs... Un nākamajā dienā es jau sēdētu cietumā.

Tomēr patiešām jādomā, kā novērst naida kurināšanu, ņirgāšanos... Jo, ja, piemēram, ieietu kādā baznīcā kādi citi un baznīcā ņirgātos, tad... tad jau nebūs runa par sabiedrisko pasākumu norises kārtību. Tam nolūkam ir cits likums, kuru vajag pastiprināt. Patiešām vajag izbeigt tās nelietības, kādas notiek. Taču nedrīkst būt tā, ka tu, citādi domājošais, vispār nevari, kā saka, nekur parādīties, visur tev draud - nu jau ar cietumu. Trakāk nekā PSRS laikos!

Lūdzu un aicinu - nebalsojiet! Un, izprotot jūsu vēlmi, lūdzu jūs, “tēvzemieši”, padomāt par citu likumu, par citu definējumu. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Bravo, Ulme! Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 21, atturas - 18. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Žanetes Vasaraudzes, Valda Ģīļa, Dzintara Ābiķa, Ērika Zundas, Jāņa Škapara un Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Jāņa Šmita, Ingrīdas Ūdres un Leopolda Ozoliņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 10, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Jāņa Šmita, Ingrīdas Ūdres un Leopolda Ozoliņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu - nav izskatāms, jo deputāte ir lūgusi atsaukt savu iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju” un atbalstījusi to.

Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Guntas Sokolovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Guntas Sokolovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un ir to atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” un ir to atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, paziņojumam vārds ārlietu ministram Artim Pabrikam.

A.Pabriks (ārlietu ministrs).

Godātie Latvijas parlamentārieši un parlamentārietes! Man ir viens īss paziņojums, kas savā ziņā ir arī lūgums un aicinājums.

Šodien liela daļa Eiropas masu mediju raugās uz Latviju, Eiropas acis ir pievērstas tieši Latvijai, tāpēc ka mēs esam pirmā valsts, kurai pēc, teiksim tā, graujošajiem iznākumiem, kādi ir Francijā un Nīderlandē referendumā par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu, ir iespēja tomēr pateikt “jā” šai Konstitūcijai.

Kāpēc “jā”? Un es šeit gribētu pieminēt trīs lietas, trīs argumentus.

Pirmais ir mūsu pašapziņa. Otrais ir mūsu saprāts. Un trešais ir mūsu principi.

Pašapziņa. Šī lieta, manuprāt, mums ir skaidra, jo mums pašiem ir sava galva uz pleciem un mums nav jāiet to cilvēku pavadā, kuri dažādu sociālu apsvērumu vai baiļu dēļ šajos baiļu referendumos balsoja pret Eiropu, balsoja pret Eiropas Konstitūciju.

Šorīt man radio BBC jautāja: “Vai tad ir jēga šeit, Latvijā, balsot pēc tam, kad Francija balsoja “pret”?” Es uzdevu pretjautājumu: “Ja Latvija būtu sestdien vai svētdien balsojusi un nobalsojusi pret šo Konstitucionālo līgumu, vai ziņu aģentūras arī frančiem prasītu, vai pēc Latvijas balsojuma ir jēga balsot “par” vai “pret”?” Nē. Viņi to neprasītu vienkārši tāpēc, ka daudzu prātos mēs vēl neesam pietiekami vienlīdzīga valsts Eiropas divdesmitpiecniekā, kā dažs labs lielais. Mums ir pašiem sava pašapziņa, mums ir jābalso “par”, jo arī mūsu saprāts to diktē. Un saprāta arguments, proti, ir tāds: nenoliedzot šā Konstitucionālā līguma negatīvās puses - tas nav perfekts līgums! -, es tomēr gribu uzsvērt, ka mums, kā jau mazai Eiropas Savienības valstij, vitālai Eiropas Savienības valstij, jaunai Eiropas Savienības valstij, potenciālai Eiropas Savienības valstij, šī Konstitūcija dod daudz lielākas iespējas. Šī Konstitūcija ļauj mums vairāk iespaidot Eiropas politiku. No mums baidās. Mums ir jābalso “par”. Mums ir jāpasaka: “No mums nav jābaidās. Mācieties no mūsu piemēra, kā iet uz priekšu!”

Un trešais, es domāju, ir principiāls jautājums. Neatkarīgi no tā, kā tālāk veidosies Eiropas Savienība pēc šiem dažādajiem balsojumiem dažādās valstīs, mums, latviešiem, ir jāmāk pieņemt pašiem savu lēmumu un jāpauž sava nostāja. Mūsu nostāja ir par labu šai konkrētajai Konstitūcijai, šim Konstitucionālajam līgumam, neatkarīgi no tā, ko dažs labs sociālists vai baiļu nomākts balsotājs kādā citā Eiropas Savienības valstī par to domā.

Viens no opozīcijas pārstāvjiem teica: “Varbūt pagaidīsim, kamēr Eiropa izlems, un tad pievienosimies!”

Ziniet, es jau sen, jau stājoties ārlietu ministra amatā, teicu, ka man ir apnicis gaidīt. Es negribu, ka mēs gaidām, ka citi izlemj mūsu vietā, kā ir pareizi un kā - nav. Izlemsim paši šodien un tūlīt, un pēc tam Eiropas Padomē runāsim, ko darīt ar pārējiem, kas nav spējīgi izlemt!

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: “Lai dzīvo Pabriks!”)

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Ļoti atvainojos, ka vēl joprojām esmu komisijas priekšsēdētājs.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ārlietu komisija nesaņēma uz otro lasījumu nekādus priekšlikumus un nobalsoja “par” šīs Konstitūcijas atbalstīšanu. Tāpēc, ka apmēram 70-80% no tiem priekšlikumiem, kas ir iestrādāti šajā Konstitūcijā, ir ļoti svarīgi Latvijai un ir visādi atbalstāmi.

Tomēr pa šo laiku pēc Ārlietu komisijas iepriekšējās sēdes notika zināmas izmaiņas. Divas no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm - Francija un Nīderlande - Konstitūciju ir tautas aptaujās noraidījušas, izteikušas savu vēlētāju gribu. Un līdz ar to tie stāsti, ka Konstitūcija šādā veidā varētu pastāvēt, ir pilnīgi nepatiesi. Konstitūcija nevar pastāvēt, ja Eiropas Savienībā paliek tikai 23 vai 22, vai, teiksim, 19 valstis un nav šo galveno valstu - dibinātājvalstu.

Protams, šīs iestrādātās idejas nezudīs. Es pilnīgi piekrītu tam, ko šodien teica arī iepriekšējie runātāji, bet ir viens liels “bet”: kas notiks tālāk? Kad mēs šo jautājumu uzdevām Eiropas Savienības komisāram Piebalgam, viņš teica, ka Padomē sanāks valstu vadītāji un lems, kādā veidā pašas labākās idejas iestrādāt jaunā dokumentā. Vai to sauks par Satversmi, vai tas būs jauns līgums, kas nomainīs Nicas līgumu, vai tas būs cits dokuments - tas diemžēl vēl nav zināms. Es lūgtu ārlietu ministru arī nemānīt deputātus un nemānīt mūsu vēlētājus. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Otrs jautājums. Konstitūcija ir mirusi kā tāda. Steidzīgi balsot par Konstitūciju šodien - tas būtu tas pats, kas šodien balsot par Jāni Čaksti, ievēlot viņu par jauno Saeimas priekšsēdētāju. Sasteidzot mēs nonākam ārkārtīgi dīvainā situācijā. Nesagatavotu dokumentu, kurš sver vairākus kilogramus, kurā ir vairāk nekā 100 kļūdas, neizlabotas kļūdas... mums laiks tagad ir pietiekams līdz rudenim...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, vai jūs runājat komisijas vārdā vai izsakāt savu personīgo viedokli?

A.Kiršteins. Jā, protams, es tūliņ beigšu. Ūdres kundze, nepārtrauciet mani!

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, es izsaku jums piezīmi par nepieklājīgu attieksmi pret sēdes vadītāju.

A.Kiršteins. Paldies, Ūdres kundze.

Tātad komisijas priekšlikums Ārlietu ministrijai bija šāds: sarunās panākt tādu situāciju, ka valsts pati izlabo savas kļūdas. Lai nebūtu tā, kā bija tagad: kad Tulkošanas un terminoloģijas centrs šīs kļūdas izlaboja, tad mums atsūtīja vīzdegunīgu atbildi, ka Eiropas Komisija neuzskata par vajadzīgu izlabot visas pārējās kļūdas, jo viņa atbalsta tikai to kļūdu izlabošanu, kuras ir būtiskas.

Mēs neesam dzimtcilvēki, un tāpēc mēs šo prasību uzturam spēkā. Tas ir komisijas viedoklis, godājamā priekšsēdētājas kundze.

Es gribētu nobeigumā pateikt, ka Ārlietu komisija atbalsta to, ka jaunajā Konstitūcijā paliek veto tiesības ārlietās, aizsardzības lietās un iekšlietās, kā arī nodokļu un sociālajā politikā, kas ļauj saglabāt Latvijas ekonomiskās attīstības dinamiku. Taču jaunajai darba grupai būs jāstrādā un jāsagatavo priekšlikumi valsts vadītājam, lai dotos uz Eiropas Padomi, un acīmredzot nākamajās sēdēs (vai tas būs Konvents?) ir jāpanāk tas, lai veto tiesības valstij būtu arī attiecībā uz bēgļu un imigrācijas politiku, lai nebūtu tā, ka šos jautājumus izlemtu ar vairākumu. Lai nebūtu tā, kā tagad ir Nīderlandē, - ka masveidīgi deg skolas, kurās mācās imigrantu bērni. Mēs to nevēlamies.

Tāpēc mans priekšlikums, godājamie deputāti, ir tomēr cienīt savus vēlētājus un ļaut viņiem apspriesties; nebalsot pašreiz, bet atgriezties pie šī jautājuma rudenī, lai mēs skaidri pasacītu saviem vēlētājiem, ka būs dokuments, kurā būs 30 vai 40 lapu un kuru varēs noturēt katrs bērns, un kurā būs iestrādāti visi šie labākie principi, un kuru izlasot mums būs skaidrs, ko mēs gribam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kiršteina kungs, jūsu uzdevums bija izteikt komisijas viedokli, nevis savu personīgo viedokli.

Cienījamie kolēģi, tā kā nav iesniegts neviens priekšlikums, debates nav iespējamas, jo saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debates otrajā lasījumā tiek uzsāktas tikai tādā gadījumā, ja ir priekšlikumi. Tad par katru priekšlikumu atsevišķi tiek debatēts.

Tā kā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis ir starptautisks līgums (starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu), lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai!

Pirms reģistrējamies kvoruma noteikšanai, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam! Par procedūru. Lūdzu!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ir absolūti nepieļaujami un nepieņemami, ka par šādu ārkārtīgi svarīgu lietu, kāda ir Eiropas Savienības Konstitūcija, mēs nevaram debatēt. Tas nav pieļaujami. Tas nav normāli!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Tabūna kungs! Ja jūs labi pārzināt Saeimas kārtības rulli, tad jums... Un, ja jums bija priekšlikumi, jūs varējāt otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus, un mēs par šiem priekšlikumiem varētu tagad debatēt pilnā apjomā, kā tas paredzēts ir Saeimas kārtības rullī. Diemžēl jūs vai jūsu frakcija ir nokavējusi šādu priekšlikumu iesniegšanu, tāpat arī jebkura cita no frakcijām.

Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu zvanu! Cienījamie kolēģi, tūlīt iedegsies gaismiņa un parādīsies uzraksts “Reģistrācija”! Nospiediet, lūdzu, šo pogu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti. Tātad mēs varam pieņemt lēmumu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - 6. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicu deputātus ar Latvijas izdarīto izvēli un ar likuma “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” pieņemšanu! Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Trešais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - 2. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par arhīviem ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par dokumentu izvešanu no Latvijas Republikas. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Šķesters. 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4267. Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija likumprojektu izskatīja 25.maija sēdē, un es aicinu to pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs cītīgi un neatlaidīgi meklējam tos, kuri ir vainojami divkopienu valsts izveidošanā Latvijā. Meklējam naida sējējus un starpnacionālo nesaskaņu kurinātājus. Es vienmēr esmu apgalvojis un arī šodien apgalvoju, ka meklējot vainīgos, tālu nav jāiet.

Ar visu iepriekšminēto regulāri un mērķtiecīgi nodarbojas valsts augstākā likumdošanas institūcija. Pie tam to dara nevis tie deputāti, kurus ievēlēja Latvijas nacionālās minoritātes. Un pat ne tie deputāti, kuri sēž zāles labajā pusē, ja lūkojas no tribīnes. Ar to nodarbojas tieši tas kvalificētais vairākums, kas jau 15 gadus pieņem diskriminējoša rakstura likumus un kas augstprātīgi nospļaujas uz visām starptautiskajām rekomendācijām.

Par to neapšaubāmi un pārliecinoši liecina daudzveidīgie likumdošanas akti, kuri nosaka absurdas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem.

Lūk, piemēram, kas pie mums nevar strādāt par ugunsdzēsēju? Latvijas nepilsonis, bijušais kriminālnoziedznieks, ārvalstu spiegs un terorists. Tieši šis kvalificētais vairākums, kas jau 15 gadus darbojas Latvijas Saeimā, ir vainojams tajā, ka pusei nelatviešu ir piešķirts godpilnais nepilsoņa statuss. Virkne šādu diskriminējošu likumu ir pielīdzinājuši šos Latvijas nepilsoņus kriminālnoziedzniekiem, spiegiem un teroristiem. Šajā sakarā par kādu sabiedrības integrāciju vispār var runāt? Par kādu cieņu pret cilvēka tiesībām un nacionālo minoritāšu tiesībām?

Mana kārtējā likumdošanas iniciatīva ir šāda: piešķirt nepilsoņiem tiesības dzēst ugunsgrēkus pašiem savās mājās. Protams, šis manējais mēģinājums līdzinās centieniem dzēst ugunsgrēku ar ūdens glāzi. Taču, cienījamie kolēģi, ugunsdzēšamais aparāts atrodas jūsu rokās. Kā parlamenta vairākums tieši jūs varat vai nu piemest klāt vēl kādu malkas pagali un pieliet petroleju starpnacionālā naida ugunskuram, lai tas spožāk deg, vai arī šīs bīstamās liesmas dzēst, jo visi jūs, šeit sēdošie, esat pilsoņi, un jums ir tiesības un pienākums ne tikai uzkurināt, bet arī dzēst ugunsgrēku.

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, arī jūs esat pilsonis...

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas komisijas vārdā nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis zemkopības ministrs Rozes kungs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” trešajam lasījumam ir saņemti 11 priekšlikumi, kas ir izskatīti komisijas sēdē.

1. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Klementjeva kungs. Komisija priekšlikumu atbalstījusi sava 6.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi sava 6.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Deputāti lūdz balsojumu par 9. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus, kas tika iesniegti uz trešo lasījumu.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 10. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts daļēji un iekļauts 19., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 24.priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 38. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 39. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 40. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 41. - atbalstīts daļēji, iekļauts 42., un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 43. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 44. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 45. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 46. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 47. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 48. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 49. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 50. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 51. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 53. - atbalstīts daļēji un iekļauts 54., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 55. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 55. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 56. - atbalstīts daļēji, iekļauts 57., un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 58. - atbalstīts daļēji un iekļauts 59., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 60. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 61. - atbalstīts daļēji, iekļauts 62., un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 63. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 64. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 65. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 66. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 67. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 67. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 68. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 69. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 70. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 71. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 72. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.73. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 74. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 75. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 76. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 77. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 78. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 79. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 80. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 81. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 82. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 83. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 84. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 85. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 86. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 87. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 88. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 89. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 90. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 91. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 92. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 93. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 94. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 95. - atbalstīts daļēji un iekļauts 96., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 97. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 98. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 99. - atbalstīts daļēji, iekļauts 100., un 100. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 101. - atbalstīts daļēji, iekļauts 102., un 102. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 103. - atbalstīts daļēji, iekļauts 104., un 104. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 105. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 106. - atbalstīts daļēji, iestrādāts 107., un 107. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 108. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 109. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 110. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 111. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 112. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 113. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 114. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 115. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 116. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 117. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 118. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 119. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 120. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 121. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 122. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 123. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 124. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Priekšlikumi Ārlietu komisijā nav saņemti. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī par šo priekšlikumi nav saņemti. Tātad es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 1180).

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Stepaņenko. 2005.gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (dokumenta reģistrācijas numurs 1181). Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Stepaņenko. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Admininistratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1184). Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Stepaņenko. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

 

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1196). Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.

Es lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Stepaņenko. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1198). Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 10, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Stepaņenko. 2005.gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (reģistrācijas Nr.1197). Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 13, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Stepaņenko. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu starpbrīdī uz Ārlietu komisijas sēdi! Būs ārkārtīgi interesanta slēgtā sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 10.35. Piecas minūtes pāri pusvienpadsmitiem.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas deputātus aicinu uz Juridiskās komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Vitālijs Orlovs, Viesturs Šiliņš... arī ir klāt.

Paldies.

(Pārtraukums)

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Prezidijs izsludina pārtraukuma turpināšanu līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Pirms turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Dalbiņa, Rugātes, Mūrnieces, Šadurska, Porieša un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Slaktera, Lagzdiņa, Paegles, Mūrnieces, Ābiķa, Pietkeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 8, atturas - 27. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Rugātes, Paula, Estas, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Rugātes, Paula, Estas, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Rugāte, Esta, Slakteris, Vasaraudze, Porietis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Antas Rugātes atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Pietkeviča, Paula, Zundas, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ceriņas, Kalniņa, Kantānes, Circenes, Bendrātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ceriņas, Kalniņa, Kantānes, Circenes, Bendrātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Nosaukumā ir jau pateikta visa likumprojekta būtība, un es komisijas vārdā jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1158, - likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Otrais lasījums.

Tātad 1. ir deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 22, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 3. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par kuru priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? Par 3.? Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - nav, atturas - 76. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 4. - deputāta K.Petera priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Ir. Tad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Peters. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1209. Ministru kabineta iesūtīto likumprojektu komisija ir izskatījusi un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Krūmiņš. 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1210. Arī komisija ir izskatījusi šo Ministru kabineta iesniegto dokumentu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Krūmiņš. 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.jūnijs. Paldies.

A.Krūmiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumāmaiņu”.

Tātad lēmuma projektā ir piedāvāts mainīt Aizsardzības un iekšlietu komisiju un noteikt par atbildīgo komisiju Juridisko komisiju.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3 deputāti, atturas - 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par...

Atvainojos! Pirms balsojuma atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man liekas, mēs atrodamies ļoti nožēlojama lēmuma un nobalsošanas priekšā. Es šoreiz uzrunāju tieši valdošo koalīciju: nepieļaujiet, ka vienas partijas iekšienē notiekošais liek jums balsot tā vai citādi, nerēķinoties ar savu godaprātu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Kādas jums ir tiesības ierobežot cilvēka darbību kādā no komisijām? Kādas jums uz to ir tiesības? Ja viena partija nevar sakārtot savās rindās savas attiecības, kāpēc ir jājauc iekšā visi pārējie Saeimas deputāti? Cik reizes tas te vēl atkārtosies?

Man jālasa ir zili brīnumi, ka bijušais Tautas partijas biedrs Aleksandrs Kiršteins (es nezinu, vai viņš ir bijušais vai nav; nu vismaz avīzēs raksta, ka esot izslēgts) esot bijis aģents, esot bijis kaut kāds tur ziņotājs un vēl nezin kas. Kas par viņu to pasaka? To pasaka cilvēks, kas ar viņu no Augstākās padomes laikiem kopā ir strādājis piecpadsmit gadus! Tad jāprasa, cik tam cilvēkam ir prāta palicis vēl. (Starpsaucieni no zāles: “Nosauc to!”) Palasiet avīzēs! Man nav paraduma šeit tā kā vienam otram atcerēties nezin ko, pašam nesaprotot, kas tas ir. (Starpsauciens: “Nosauc to!”)

Turpinām runāt par šo jautājumu. Kolēģi, mums nav nekādu tiesību - nav nekādu tiesību! - ierobežot katra deputāta vēlmi strādāt kādā no komisijām. Es saprotu, ka ir vienam otram vēlme vienkārši izrēķināties ar cilvēku, kas domā citādāk. Vienkārši izrēķināties un izmest ārā, neraugoties ne uz ko, - vai viņš ir Saeimas deputāts vai nav. Tātad šeit vairs nav runa par ideju. Šeit ir vienkārši runa par izrēķināšanos. Tautas partija, tieciet paši galā! Kāpēc jūs iesaistāt visu Saeimu? Protams, šis flangs ar lielu baudu nobalsoja kopā ar jums. Šoreiz veidojas jauna koalīcija - kreisie un Tautas partija pret Kiršteinu. (Starpsauciens: “Kāds kauns!”) Ļoti interesanta koalīcija, kā to parāda arī balsojuma izdruka! Vai tiešām jūs citādi šo jautājumu nevarējāt nokārtot?

Jau tāpat šad un tad viens otrs deputāts atļaujas ļoti neglīti izteikties par otru saziņas līdzekļos, it īpaši izmantojot to, ka otra deputāta nav klāt. Tas ļoti, ļoti labi raksturo cilvēku kā tādu. Taču, ja var cilvēks, nostrādājis piecpadsmit gadus kopā ar savu kolēģi, pēc piecpadsmit gadu kopīga darba (kopā balsojuši par 4.maija Deklarāciju, par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kopā balsojuši, piedalījušies visos pasākumos kopā!) šo otru cilvēku nosaukt par aģentu, tad tas nosaucējs ir vienkārši nožēlojams. Nožēlojams, nodzēries politiķis, nekas cits! Diemžēl.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, es jums izsaku aizrādījumu!

J.Dobelis. Es ļoti precīzi pateicu, ko es domāju, un es varu atkārtot šo savu viedokli. Un diemžēl šoreiz jāsaka tā arī Prezidijam un vadībai: vai tiešām jūs gribat pieļaut šādu rīcību pret deputātu? Vai tiešām jūs neprotat ar savu viedokli paust kaut ko citu, pierādīt, ka kāds no deputātiem neprot strādāt? Es nezinu... Atrodiet argumentus, nevis mēģiniet vienkārši atsaukt no komisijas cilvēku, kas šinī brīdī ieņem komisijas priekšsēdētāja amatu! Kā jūs tā vienkārši to varat izdarīt? Tur jau vēl ir daži smieklīgi piedāvājumi. Vajadzēja kaut ko izdarīt Ārlietu komisijā - divi vīri šausmīgi veikli uz turieni aizskrēja. Tagad, kad nostrādājuši, es nezinu, vienu vai pusotru dienu šajā komisijā, viņu spēki ir izsīkuši, viņi vairs tanī komisijā negrib strādāt, viņi grib strādāt citās komisijās.

Nu, redziet, vēsturē jau jūs ieiesiet visi vienādi, bez izņēmumiem. Un tomēr vajadzētu padomāt. Ja mēs pārvērtīsim Saeimu par vietu, kur izrēķināties ar saviem kolēģiem, tad... Kā jūs varat zināt, kādā stāvoklī kāds no jums var nonākt attiecīgajā brīdī? Cik te no jums nav tādu cilvēku, kas ir mainījuši trīs, četras, piecas partijas? Ir viņi! Vesela rinda tādu ir! Bet sēž šeit. Nu, lai sēž! Kāda vaina? Bet kā jūs tādā gadījumā varat vispār vēl turpināt ar izrēķināšanos nodarboties?

Labi. Es pieļauju, ka Tautas partija joprojām dzīvo zem spēcīga diktāta, es viņiem jūtu līdzi. Diez vai viņi visi domā vienādi, bet viņi ir spiesti rīkoties vienādi. Diemžēl!

Bet par pārējiem. Par pārējiem koalīcijas partneriem. Kāda jums tā koalīcija, ja jūs šādā veidā izrēķināsieties viens ar otru? Cik tālu tas aizies? Cik tālu tas aizies, ja turpināsies šis pieņemtais paņēmiens? Mēs tā vienkārši: cilvēks mums nepatīk, mēs salasām pietiekami daudzas balsis un viņu vienkārši novācam, izvācam ārā no komisijas.

Es taču nerunāju par komisijas priekšsēdētāja amatu. Tā ir komisijas kompetence. Lūdzu, komisija, - vēliet, nevēliet! Kārtības rullis jums pilnīgi atļauj to darīt. Bet kā var cilvēku no komisijas atsaukt? Uz kāda pamata? Ģīmis nepatīk? Kaut ko ne tā pateicis? Tad nāciet un pasakiet, ko ir pateicis un kā jūs šinī jautājumā domājat! Diemžēl argumentu nav. Ir absolūts klusums. Ir vienkārši papīrītis - to atsaukt, to piesaukt, to izmest, to izvēlēt, to ievēlēt. Un jau gandrīz bez debatēm šo jautājumu mēs vienkārši izlēmām.

Man var patikt un var nepatikt kāds no jūsu izteicieniem. Un otrādi - mani izteicieni jums var nepatikt. Pieņemu, ka tas tā ir. Taču tas nedrīkst būt par iemeslu, lai neļautu cilvēkam strādāt.

Ja ir runa par Aleksandru Kiršteinu, tad jāteic, ka es ar viņu netaisos dibināt kaut kādu kopīgu partiju, kā viens otrs te pļurkšķēja, man nākot uz šejieni. To es jums uzreiz pasaku, un jūs to varēsiet arī redzēt. Taču es arī neesmu partijā, kurai jāmaksā katram 25 000 latu, ja viņš atkāpjas no Saeimas deputāta vietas. Tādā partijā arī es neesmu.

Lūk! Tā ka pateiksim skaidri un gaiši! Nāciet un pamatojiet, kāpēc Aleksandrs Kiršteins nevar strādāt komisijā! Es nerunāju par komisijas priekšsēdētāju. Nāciet un pamatojiet, lūdzu! Turpināsim šo diskusiju, jo diskusija būs sāpīga vienam otram. Nāciet un pierādiet! Pierādiet, ka viņš nezina nevienu svešvalodu, pierādiet, ka viņam nav pieredzes starptautiskajā darbībā, pierādiet, ka viņam nav pieredzes ārlietās. Nāciet šurp un neraustieties! Lūdzu, nāciet, un parunāsim. Es jums atbildēšu pēc tam. Kad jūs viņam kaut ko pārmetīsiet, dzirdēsiet no manis manus argumentus.

Es jums pasaku - nožēlojami izskatās tie, kas šādā veidā izrēķinās ar cilvēku! Un es šeit nerunāšu ne par partijām, ne par uzvārdiem. Es runāšu par principu.

Es aicinu kolēģus: balsosim “pret” šādu lēmumu! Balsosim vienkārši “pret” un dosim iespēju šai komisijai darboties, un lai viņa pati tad tiek ar savām lietām galā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ir jāatvainojas, ka man neizdevās sevi atsaukt no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata un arī komisija neizteica vēlēšanos mani noņemt no šā amata, jo es nebiju līdz komisijas sēdei saņēmis valdes rakstveida lēmumu, kāpēc tad es īsti esmu izslēgts.

Nevainosim šeit ne Tautas partijas frakcijas “zicpriekšsēdētāju”, ne citus, jo Tautas partijā ne valde, ne priekšsēdētājs neko nelemj!

Par nepieciešamību aiziet no Ārlietu komisijas vadītāja amata es uzzināju sarunā ar Andri Šķēli šā gada aprīlī. Galvenais iemesls bija Valsts prezidentes neapmierinātība un spiediens uz Aigaru Kalvīti sakarā ar diviem jautājumiem - Ārlietu komisijas lēmums par nepieciešamību starpvalstu līgumos ar Krieviju atsaukties uz 1920.gada Miera līgumu un aktualizētais Krimināllikuma skaidrojums par atbildību robežu nelikumīgu izmaiņu gadījumā, kā arī Krievijas izstrādātās deklarācijas par starpvalstu attiecībām noraidīšana Ārlietu komisijā.

Par pēkšņo manis izslēgšanu no partijas pēc Minoritāšu konvencijas ratificēšanas. Mēs ar Jāni Lagzdiņu sēdējām līdz pat pēdējai minūtei, gandrīz līdz pulksten deviņiem... Lagzdiņš vēl mani uzslavēja par labu darbu (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Neuzslavēju!”), bet pēc tam aizskrēja un aizmuguriski sāka tur kaut ko stāstīt, ka es mēģinot dibināt partiju kopā ar Juri Dalbiņu... Tas izrādījās meli... Tātad šo iemeslu izraisīja tas, ka Ārlietu komisija noraidīja Krievijas vēstnieka Kaļužnija lūgumu atlikt komunistiskā režīma politikas nosodījuma deklarācijas pieņemšanu līdz 18.maijam, kad bija paredzēta robežlīguma parakstīšana ar Igauniju un bija cerības, ka šādu līgumu varētu parakstīt arī ar Latviju.

11.maijā šīs cerības zuda, un visžēlīgi premjerministrs Kalvītis ar partijas īpašnieka atļauju darīja zināmu frakcijai, ka Saeima drīkst ratificēt minēto deklarāciju.

Atteikšanās svītrot no šīs deklarācijas pantu par nepieciešamību turpināt Krievijas militārpersonu repatriāciju (un otrs ir pants par to, ka ir jāpiešķir materiālā palīdzība, noslēdzot īpašu nolīgumu ar Krieviju, tām personām, kas vēlas pašas izceļot uz savu etnisko vai vēsturisko dzimteni, un viņu ģimenes locekļiem) bija pēdējais piliens.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka ne partijas valde, ne “zicpriekšsēdētājs” šādus lēmumus nepieņem, nelemj šīs lietas. Tie priekšāsēdētāji kādreiz ir vājāki nekā aizmugurē sēdētāji. Un tāpēc jums ir jāzina Tautas partijas uzbūve, lai jūs to vispār saprastu.

Nākamais. Bija tagad jārada kaut kāds melu mehānisms, lai paskaidrotu, kāpēc tad, ja komisija ir ar manu darbu apmierināta, es varētu tikt no šīs komisijas atsaukts. Tāpēc tika safabricēts pirmais valdes lēmums, ka es it kā esot mēģinājis uzaicināt dažus cilvēkus dibināt kaut kādu partiju. Nu, kā es jau teicu, tie bija meli. Tad parādījās otrs cilvēks mums, tāds Dzintars Ābiķis... nu ziniet, es neizteikšos... Aiciniet viņu uz citām partijām!

Nākamais. Tad, kad vakardien man bija saruna ar Ati Slakteri un es teicu, ka tiešām es esmu gatavs pats atsaukt sevi jeb pateikt, ka es atkāpjos no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, un prasīju, kur ir lēmums, man tika paskaidrots, ka sēdes laikā, valdes sēdes laikā, neesot piedalījies sekretārs, tāpēc valdes lēmums nav noformēts.

Šorīt es vēlreiz lūdzu Atim Slakterim parādīt man šo lēmumu. Viņš teica, ka vakar esot bijusi otra valdes sēde, kurā iepriekšējais lēmums tā kā esot uzlabots drusciņ.

Tad parādījās stāsts par to, ka es esot antisemīts... Es gribu pateikt - un šodien tiks izplatīts mans paziņojums -, ka tas, ko es teicu par 1940.gadu, ir no grāmatas, ko ir uzrakstījis Franks Gordons, Izraēlas pilsonis. Grāmata saucas “Latvians and Jews Between Germany and Russia”. Plinera kungs, saku to jums... Mans citāts ir šajā grāmatā ietvertais Izraēlas vēsturnieka Dova Levina raksts Jeruzālemes izdevumā “Newsview” (1980.gada 10.augusts). Citēju: “Ir jānorāda, ka pašā latviešu tautā vēstures gaitā allaž atradās krietni daudz lišķu, iztapoņu un verga dvēseļu, kas centīgi kalpoja te vienai, te otrai svešu kungu varai. Taču šajā konkrētajā gadījumā 1940.gada vasarā bija pamats runāt par zināmu interešu sadursmi starp latviešu vairākumu un daudziem ebrejiem. Un tādējādi tika sēta sēkla turpmākajām nesaticībām.”

Tātad šis izteikums ir no Izraēlas pilsoņa un vēsturnieka izdotā raksta, kas publicēts žurnālā. To paziņojumu es izplatīju šodien arī visām ziņu aģentūrām.

Līdz ar to arī šie meli atkrita. Un, tā kā es neredzēju, kāpēc tad īsti es esmu izslēgts, es diemžēl ierosināju atrisināt šos jautājumus un balsot vienkārši slēgtā balsojumā nākamo ceturtdien vai trešdien.

Taču, tā kā neviens negrib balsot par manu izslēgšanu, acīmredzot vajadzēja šo lēmumu par manu atsaukšanu no komisijas.

Es gribētu arī uzsvērt, ka tikai politologs Freimanis pateica, ka manai atsaukšanai ir viens iemesls - ka sākās tas viss ar Robežlīgumu... Es gribu jums pateikt arī to, ka ir vajadzīga “kabatas” Ārlietu komisija, jo pašreiz tiek gatavoja jauna deklarācija, kuru pieliks pie Robežlīguma, lai to parakstītu. (Katrā ziņā tā neko daudz neatšķirsies no iepriekšējās. Es šeit domāju Krievijas sastādīto deklarāciju par starpvalstu attiecību pamatiem.) Tāpēc mani ir jānovāc... (Starpsauciens: “Kauns!”)

Es gribētu pateikt tikai vienu lietu. Tie, kas balsos (es pilnīgi piekrītu te iepriekš teiktajam: paskatīsimies uz balsošanas rezultātiem!), piekritīs, ka pēc Otrā pasaules kara, pēc Muntera mums atkal būs ministrs, kurš solīs pēc Krievijas vēstnieka tiešā zvana ietekmēt parlamenta darbību, solot apturēt vai paātrināt atsevišķu lēmumu pieņemšanu, un tikpat paklausīga viņam būs arī Ārlietu komisija.

Ja Ģenerālprokuratūra grib pārbaudīt manu vārdu pareizību (par šiem tiešajiem ietekmēšanas zvaniem), es lūdzu viņu pārbaudīt mobilo telefonu izdrukas: Krievijas vēstniecība, ārlietu ministrs, Ārlietu komisija.

Paldies par uzmanību! Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Koalīcijas deputāti, es gribu jūs uzrunāt! Pēdējā laikā, pēdējos mēnešos, jūs dzīvojat kaut kādā dīvainā agonijā. Patiešām! Nekā citādi to nevar nosaukt. Nezinu, kas to ir izraisījis, kāda mīna tur apakšā palikta un kas grasās aizdegt attiecīgo auklu, bet šī agonija izpaužas katrā Saeimas sēdē, nu jau jo īpaši. Nezinu, kāpēc. Varbūt tāpēc, ka jums viss “izdodas” (pēdiņās, protams) - tas, kas jums izdodas. Bet tas ir nožēlojami, draugi mīļie!

Es negrasos šodien aizstāvēt Aleksandru Kiršteinu, bet gribu aizstāvēt deputāta tiesības, kuras jūs gribat aizskart. Es saprotu, ka jūs negribat Kiršteinu redzēt Ārlietu komisijas vadītāja krēslā. Tas ir saprotami. Bet kāpēc jūs gribat viņu atsaukt no komisijas, kaut gan deputātam ir visas tiesības - un tas ir rakstīts Kārtības rullī - strādāt komisijā? Pie tam jums, Tautas partijas frakcijas deputāti, vairs nav morālu tiesību ierosināt atsaukt Kiršteinu no šīs komisijas, jo viņš vairs nav jūsu partijas biedrs. Vai arī to jūs neapzināties? Un Lagzdiņa kungs, kurš bieži vien tiek piesaukts kā godīgs deputāts... nu pašlaik tas jūsu godīgums ir sašķobījies, jo jūs, frakcijas vadītājs, tomēr ar šo piegājienu graujat demokrātijas principus, kuriem jāeksistē vispirmām kārtām parlamentā. Vispirmām kārtām parlamentā!

Redziet, kamēr Kiršteins bija jūsu partijā un iestājās par nacionālām idejām, par nacionālām lietām, viņš jums bija ļoti izdevīgs - un pirms vēlēšanām it īpaši, jo vajadzēja iegūt pēc iespējas vairāk spēku pašvaldību vēlēšanās. Tagad jums viņš vairs nav vajadzīgs un jūs viņu izmetat ārā. Nu, bet tā ir jūsu pašu darīšana. Kā redzat pašreiz no Kiršteina runātā, jūs dabūjāt un dabūsiet vēl arī nākotnē par to diezgan krietnu sutu. No viņa paša.

Redziet, Kiršteins iestājās pret to, ko jūs darāt un ko arī šodien jūs izdarījāt kā neapturams buldozers, par kuru es jau šeit esmu runājis no Saeimas tribīnes. Katru rītu jūs tajā ielejat degvielu un laižat vaļā!

Jūs šodien pieņēmāt, ratificējāt Eiropas Savienības Konstitūciju. Neskatoties uz visu. Absolūti nesaprotama ir jūsu rīcība! Eiropas Savienības prezidents Barrozu kungs jums skaidri un gaiši teica...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Viņš ir Eiropas Komisijas prezidents.

P.Tabūns. Skaidri un gaiši viņš teica šādu lietu: “Nesteidzieties, vismaz līdz 16., 17.jūnijam!” Nē! Jums tas jādara!

Un tā tas ir arī par visām citām lietām, arī ar Mazākumtautību konvencijas ratifikāciju. Un, redziet, tāpēc, ka Kiršteins iestājās pret šīm lietām, jums viņš bija nevajadzīgs.

Tad nu nemēģiniet vairs nākotnē - it īpaši vēršos pie jums, Tautas partija, - pušķoties ar svešām spalvām! Nacionālās lietas jūs vairs neinteresē. Vienīgi tad, kad tuvosies 9.Saeimas vēlēšanas, jūs atkal mēģināsiet pušķoties ar šīm nacionālajām “spalvām”, piedēvēt sev to, lai gūtu panākumus vēlēšanās.

Es domāju, ka tauta izdarīs secinājumus no tā. Un jūs dabūsiet to, ko jūs esat pelnījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par demokrātisku valsti, tad jāteic, ka demokrātiska valsts sākas pirmām kārtām ar to, ka tajā ir vārda brīvība. Cilvēka brīvība un vārda brīvība - tas ir galvenais, kas raksturo jebkuru demokrātisku valsti.

Šodien parlaments nobalsoja “par” Eiropas Konstitūciju, un tajā šis brīvības vārds skanēja ļoti plaši. Mūsu valsti ir apmeklējuši cilvēki no dažādām valstīm un vienmēr ir atzīmējuši šo demokrātijas diezgan augsto līmeni, bet šodienas Saeimas lēmums - aicināt deputātu, kuru ir ievēlējuši Latvijas valsts pilsoņi, atsaukt no komisijas - ir viens no nedemokrātiskākajiem, viena no nedemokrātiskākajām rīcībām, kādas mēs esam izdarījuši 8.Saeimā. Būtībā tas ir ļoti negodīgi.

Mēs varam diskutēt par cilvēka nostāju. Mēs varam runāt par to un pārliecināt, ka kaut kāds lēmums nav bijis pareizs, bet atsaukt cilvēku no komisijas - tā ir ļoti nekrietna metode. Vēlētāji ir devuši katram no mums, 100 deputātiem, savu mandātu, un katram ir sava nostāja un tiesības izteikt savu viedokli, un balsojumā mēs daudz ko arī pasakām.

Es uzskatu, ka šodien ir Latvijai demokrātijas “melnā diena”. Mēs pārkāpjam šo cilvēka un vārda brīvību.

Šodien mēs sākām savu sēdi ar to, ka mums ir šie ierobežojumi. Es domāju, ka mums nav jābūt šādām, varbūt personiskām, kaut kādām aizskarošām lietām. Mums ir jāpārvalda sava valsts, bet mums nav nekādā gadījumā jāvēršas pret cilvēkiem, kuri ir demokrātiski ievēlēti.

Žēl, ka ir šāds lēmums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Partija “Jaunais laiks” bija pirmā, kas jau pagājušajā trešdienā tikai pāris stundas pēc tam, kad Kiršteina kungs bija nācis klajā ar saviem klaji provokatīvajiem paziņojumiem, absolūti patiesībai neatbilstoši interpretējot dažādus vēstures faktus, izplatīja paziņojumu, kurā pauda un sagaidīja gan no Tautas partijas, gan no citiem politiķiem pavisam precīzus vērtējumus notikušajam. Pirmais, ko mēs pateicām, bija tas, ka mēs nosodām jebkuru rasu neiecietību, nacionālā naida un antisemītisma izpausmes Latvijas sabiedrībā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kur tas ir teikts?”)

Mēs iestājāmies par Latvijas vēstures visdrūmāko lappušu vispusīgu un patiesu atspoguļojumu zinātnieku un publicistu darbos, īpaši pētot nacistu un viņu kolaborantu darbību, īstenojot holokaustu Latvijā.

Mēs skaidri atgādinājām, ka 1941.gada 14.jūnija deportācijās proporcionāli visvairāk cietusī grupa starp Latvijas nacionālajām minoritātēm bija Latvijas ebreji. Mēs uzvērām, ka atbildība par pastrādātajiem noziegumiem ir un var būt tikai individuāla. Šī atbildība nekādā mērā nevar būt kolektīva un tikt attiecināta uz kaut kādu grupu.

Mēs vaicājām: “Vai Aleksandrs Kiršteins un viņa darbība, kopš viņš ir kļuvis par Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju, nav klaji provokatīva? Vai tā nav vērsta uz to, lai apzināti kaitētu Latvijas valsts starptautiskajam prestižam un līdz ar to arī Latvijas Republikas interesēm?”

Mēs sagaidījām skaidru un viennozīmīgu Ministru prezidenta un Tautas partijas vērtējumu un nosodījumu šīm Latvijas starptautiskajai reputācijai kaitnieciskajām darbībām un Aleksandra Kiršteina darbībai. (Starpsauciens no zāles: “Tieši otrādi!”)

Godājamie kolēģi! Šeit nav runa par kaut ko personisku. Dieva dēļ, ja ir kāds... ja ir kāda politiska organizācija, ko es personiski esmu kritizējis no savas pirmās dienas, kopš esmu ievēlēts Saeimā, tad tā ir Tautas partija, un nebūtu man lielāka prieka kā redzēt, kā tā savstarpēji iekšēji kašķējas. (Starpsaucieni no zāles: “Ak šitā!”)

Bet, ja šajā konkrētajā gadījumā mums ir situācija, kurā Tautas partija ir spējusi pieņemt vienīgo pareizo lēmumu, vienīgo Latvijas Republikas interesēm atbilstošo lēmumu - izslēgt provokatoru... izslēgt cilvēku, kurš kaitē Latvijas valstij, kurš multiplicē, pauž antisemītiskus uzskatus, ar to spekulē, tādējādi it kā ceļot savu personisko politisko reitingu, tad es ar viņiem solidarizējos.

Es balsošu “par” šo lēmumu. Es uzskatu, ka šis lēmums ir vienīgais iespējamais, jo arī mums kā parlamentam šodien ir jāpauž attieksme - kāda ir parlamenta attieksme pret to, ka viena Saeimas institūcija tiek izmantota šādiem provokatīviem mērķiem, ka tā tiek izmantota uz robežas ar antisemītiskiem uzskatiem balansējoša politiķa darbībai, viņa personiskajai savtīgajai darbībai, kam nav nekāda sakara ar kaut kādu Latvijas interesēm atbilstošu politiku.

Kiršteina kungs te mums šodien uzbūra tādu briesmu ainu, kas tad notiksies tajā brīdī, kad viņš tiks atcelts no Ārlietu komisijas vadītāja amata. Kiršteina kungs, ne jūs pie tās Deklarācijas, pie tā robežlīguma strādājāt, ne, paldies Dievam, kādreiz jūs tur kāds laidīs klāt pie tās strādāšanas. Kā tas bija, tā tas paliks, un “Jaunais laiks” ir viena no partijām, kas ir kā garants tam, ka robežlīgums, kas būtu pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm, nekad netiks parakstīts. Par to, Kiršteina kungs, jūs varat būt drošs!

Godājamie kolēģi! Es īpaši vēršos arī pie Latvijas Pirmās partijas, kas bieži vien ir runājusi par tādām vērtībām kā iecietība Latvijas sabiedrībā. Par tādām vērtībām... par tādām lietām, ka ir jāizskauž tādas izpausmes kā nacionālā naida kurināšana, antisemītisms un tamlīdzīgi. Es sagaidu šodien no jebkura deputāta atbildīgu lēmumu... atbildīgu Saeimas deputāta balsojumu, domājot par to, kā mūsu valsts izskatās no malas.

Es balsošu “par” un aicinu tā rīkoties ikvienu šajā ēkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Jaunupa kungs! Ja kādu dokumentu izstrādā Saeimā, tad jebkuram deputātam ir tiesības piedalīties šā dokumenta sagatavošanā. (Starpsauciens no zāles: “Jaunskungs vēl nezin to!”)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Gribot negribot jānāk otrreiz, jo šeit izskanēja tādi interesanti vārdi kā “valsts intereses.”

Runāsim par valsts interesēm! Tātad aizies Aleksandrs Kiršteins no Ārlietu komisijas - tas it kā esot valsts interesēs. Kas komisijā paliks valsts interesēs? Paliks cilvēks, kas savu ģīmīti ir noslaucījis Latvijas karogā - valsts interesēs! -, paliks cilvēks, kas, piedaloties slēgtās Ārlietu komisijas sēdēs, pēc tam publicē slepenus materiālus laikrakstā, cilvēks, kas nebūt nav labvēlīgi noskaņots pret Latviju, tātad ir pret valsts interesēm, cilvēks, kurš vienīgais veiksmīgi šeit apvieno deputāta un žurnālista pienākumus, labi juzdamies gan vienā, gan otrā vietā, un kura raksti bieži vien robežojas ar starpnacionālā naida kūdīšanu, ar Krievzemes slavināšanu un līdzīgām lietām. Šis cilvēks tātad varēs palikt komisijā un turpināt valsts interesēs strādāt šajā komisijā.

Tad, lūdzu, pasakiet man tagad, kurš jums ir tuvāks un simpātiskāks! Ar savu balsojumu jūs to parādīsiet, vai jums simpātiskāks ir Aleksandrs Kiršteins vai Nikolajs Kabanovs. Jūsu balsojums to parādīs! (Starpsauciens no zāles: “Viens no karotājs!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tādās dramatiskās notīs mēs runājam, bet Tautas partija savu politisko lēmumu, izšķiršanos ir veikusi jau pirms laba brīža. Tas visai sabiedrībai ir zināms, un ir zināmi arī iemesli, kāpēc Tautas partija izslēdza no savām rindām Aleksandru Kiršteinu. Tas nebija vienkāršs lēmums, bet skaidrs, saprātīgs lēmums, jo Tautas partija nepieļaus tādu situāciju, ka mūsu politiku varētu tulkot kā antisemītisku, naidu kurinošu vai tamlīdzīgu. Un pat tad, ja gadījumā Kiršteina kungs bija pārprasts, tas bija viņa pienākums - sabiedrībai skaidrot, ka tas tā ir. Tas nenotika. Un tāds ir lēmums.

Bet šodien mēs nerunājam par to. Kolēģi! Aleksandrs pats publiski arī izteicās, ka viņš atkāpsies no Ārlietu komisijas vadītāja amata. Pēc kāda brīža viņam šā amata palika žēl, un veids, ko mēs viņam piedāvājam, bija vienkārši no šā amata atvadīties. Taču viņš vienkārši izmisīgi turas pie šā amata. Un te nekā vairāk lemjama šodien īsti nav. Un, ja viņš nav gatavs pats to izdarīt, tad ar parlamenta spēkiem tas ir jāizdara. Un tas ir arī viss šīsdienas stāsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām tālāk debates, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Porieša, Lagzdiņa un Vasaraudzes iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu apspriešanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Turpināsim debates par lēmuma projektu.

Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Ļoti īsi. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es pilnībā piekrītu Jaunupa kungam, ko viņš teica, un vēlreiz atkārtoju: es pat neesmu sniedzis nekādu paziņojumu. Es devu atbildi... es sniedzu atbildi uz vienu paziņojumu, kurā es biju nosaukts, ka manā patronāžā ir parādījušies raksti par Cukuru un ir uzņemta filma. Tātad raksti bija avīzēs “Telegraf” un “Diena”, ko es lasīju, un tik tiešām, Jaunupa kungs, man ar to nav nekāda sakara.

Es arī piekrītu Slaktera kungam, jo es jau nebiju šeit, lai es visu varētu pagūt, bet šo paziņojumu un to citātu, ko es nolasīju šeit, Dovu Levinu, to es tiešām arī izplatīšu. Un tur ir teikts, ka arī latvieši ir pie daudz kā vainīgi. Tā ka tur nav, es domāju, nekādas problēmas.

Es tikai brīnos par to, ka neviens neatsauc, teiksim, to paziņojumu, ka es būtu kaut kādā saistībā rīkojis kaut kādas izstādes par Cukuru vai vēl kaut ko.

Bet lieta jau nav par to! Es jau pateicu, Slaktera kungs, ka es esmu ar mieru atkāpties, ja es dabūšu šo valdes pamatojumu. Tagad pēc sēdes jūs man iedodat papīrīti, kur ir teiks, ka, “pamatojoties uz vienu pantu un tā tālāk...”. Bet es arī sevi atsaucu. Es taču tur netaisos sēdēt, ja es neesmu nevienā partijā, bet Slaktera kungs nav informēts, jo viņš nebija mūsu Ārlietu komisijas sēdē. Es tikai teicu, ka gribu vienu lietu - to, lai mums Ārlietu komisijā ir priekšsēdētājs, kas nav parlamentārais sekretārs. Un es piedāvāju šo jautājumu atrisināt nākamajā nedēļā.

Es varu šeit publiski vēlreiz pateikt (un to es esmu pateicis arī žurnālistiem): tā kā es neesmu nevienas partijas biedrs, tātad ir loģiski, ka es nevaru būt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, jo tiek ar koalīcijas lēmumu noteikts, kas vada šo komisiju. Ja ir koalīcijas lēmums par Vairu Paegli, tad lai nu šis lēmums būtu! Taču ir divas problēmas: tas, ka viņa ir parlamentārā sekretāre, un tas, ka viņai nav šīs pielaides pagaidām. Taču ar lielu prieku es viņai nākamtrešdien vai ceturtdien - mums ir valdes sēdes tradicionālajos laikos - parādīšu gan to, ko mēs esam darījuši...

Un, starp citu, Atis Slakteris vakar redzēja, ka es jau sāku krāmēt visas šīs lietas. Tā ka nevajag šeit stāstīt, ka es neatkāpjos! Nav nekādu problēmu ar manu atkāpšanos. Ir jautājums: kas tad būs priekšsēdētājs? Vai viņš varēs strādāt ar dokumentiem, vai viņš būs parlamentārais sekretārs? Un es lūdzu komisijai tāpēc vienu nedēļu. Nu nevajag šeit stāstīt muļķības! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Kā kolēģis Edgars Jaunups jau sacīja, partijas “Jaunais laiks” valde zibenīgi reaģēja uz Kiršteina kunga paziņojumiem, kuros mēs saskatījām antisemītisma iezīmes. (Starpsauciens: “Kas par muļķībām!”) Un šajā partijas valdes lēmumā bija arī aicinājums Tautas partijai, kuras biedrs tobrīd bija Aleksandrs Kiršteins, sakārtot šīs lietas.

Par mūsu paziņojumu mēs jau esam saņēmuši pateicību no Latvijas Ebreju kopienas vadības. Tātad ir pilnīga saskaņa un saprašanās šajos būtiskajos jautājumos. (Zālē starpsaucieni: “Paldies Dievam!”)

Ja godātie deputāti man ļaus, tad es turpināšu.

Šodien Ārlietu komisijas sēdē bija runa par komisijas vadības maiņu. Un tas, ka Kiršteina kungs ir gatavs atkāpties no komisijas vadības, ir “Jaunajam laikam” pieņemami un atbalstāmi.

Ja Tautas partija nevar nodrošināt šā mērķa sasniegšanu ar pieļaujamiem līdzekļiem, bet tā vietā cenšas ierosināt Kiršteina kunga atsaukšanu no komisijas vispār, tad ir jautājums: kurā komisijā Kiršteina kungs strādās pēc tam? Jo katram deputātam ir divas komisijas. Šķiet, ka tas netiek risināts.

Tāpēc mūsu frakcijā ir dažādi viedokļi par mērķa un līdzekļu samērojamību. Un mūsu frakcijā būs brīvais balsojums, un katrs no deputātiem balsos atbilstoši savai izpratnei un savai sirdsapziņai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Šeit kārtējo reizi no Dobeļa mutes izskanēja maldinoša informācija par to, kas notiek mūsu komisijā, un tā tālāk. Tie ir personiski aizvainojumi. Taču es ar šo cilvēku pēc tam parunāšu. Varbūt tiesā.

Kāda ir situācija? Dobelis nestrādā mūsu komisijā un nezina, kas tur notiek. Es tur strādāju diezgan veiksmīgi, un mans pienākums ir šeit aizstāvēt Latvijas minoritāšu pozīciju Latvijas ārpolitikā.

Un man ir jautājums: vai bez Kiršteina mūsu ārpolitika mainīsies? Es stipri šaubos. Man šķiet, ka, teiksim, koalīcijas mērķis ir uzlikt vīģes lapu uz mūsu ārpolitikas, it kā mums vairs nav ne antisemītisma, ne kā cita... Bet, ziniet, es domāju, ka uzskati, kurus diemžēl pauž Kiršteina kungs, ir ļoti plaši, teiksim tā, pārstāvēti mūsu politiskajā spektrā. Kiršteina kungs pauž, teiksim, simpātijas leģionāriem, cilvēkiem, kuri cīnījās pret antifašistiem... Arī, teiksim, informācija par Krieviju šeit bija. Kiršteins grib izspēlēt Krievijas kārti. Vai šajā ziņā viņš ar kaut ko atšķiras no Pabrika? Kiršteins tiešām, teiksim tā, ir vairāk svēts nekā pāvests. Un jūs tieši par to gribat viņu izslēgt.

Cilvēki, būsim taisnīgi! Jūs esat tādi paši kā Kiršteins, jūs tikai gribat maldināt Ameriku un Eiropu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi!

Šadurska kungs! Es vairs jūs nepazīstu, tik traki esat pārmainījies. Un, ak šausmas, tikko kaut matiņš... nevis nokrīt, bet draud nokrist no ebreju galvas, jūs saucat: “Ak šausmas!” Taču nekad nerunājat par to, ka latvietim vai latviešiem kopumā vai krieviem, ukraiņiem, poļiem... un tā tālāk... Kas tā par tādu panisku reakciju?! Tā ir kaut kāda paniska reakcija.

Ļoti dīvaini. Un Jaunupa kungs arī pieturas pie principa - sitīsim savējos, lai svešie baidās. Bet svešie nebaidās. Kāpēc jūs nesitat tos, kurus vajag sist patiešām, kuri sēž šeit, Saeimā, bet ārpus Saeimas dara visu, lai vērstos pret mūsu valsti un pret latvieti? Kāpēc? Kāpēc nedarāt?... Kāpēc latvietis un es personīgi kā Saeimas deputāts... kāpēc vairs nevaram mierīgi aiziet pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus, teiksim, 4.maijā vai Leģionāru dienā - 16.martā? Tur sarodas visādi “strīpainie”, ņirgājas par mūsu karavīriem, par latvieti. Tur jums nekā nav ko sacīt, Šadurska kungs!

Jūs pats arī ejat tur šad un tad, noliekat ziedus, un viņi ņirgājas par jums. Un tagad tik drausmīga reakcija... Labi, jānosoda, nedrīkst patiešām tautu aizskart... nedrīkst. Tā ir taisnība. Bet ne jau ar tik nenormālu reakciju! Pilnīgi ārprāts! Kā tikko kaut kas saistīts ar ebreju cilvēkiem, tā jūs izrādāt tādu panisku reakciju, paniskas bailes. Kāpēc? Nu, nāciet un paskaidrojiet, kas tā ir par tādu panisku reakciju!

Un tad ir jāsit visi citi, latvieši ir īpaši... Nu, padomājiet taču! Es vienkārši patiešām nesaprotu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Manuprāt, mēs sākam tādu nepieļaujamu praksi. Ja mēs sākam atsaukt komisijas locekļus ar Saeimas lēmumu, tad nākamajā sēdē varbūt mēs no kādas citas komisijas atsauksim vēl kādu komisijas locekli.

Un es gribētu sagatavot jau nākamo ierosinājumu - ka no Ārlietu komisijas vajadzētu atsaukt Nikolaju Kabanovu (protams, tādā gadījumā, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu - Kiršteinu izslēgt no Ārlietu komisijas). Kāpēc?

Braucienā uz Ķīnu septiņas ar pusi stundas es sēdēju blakām Nikolajam, kurš - es negribētu teikt, ka viegli iereibis, - stipri iereibis, dzerdams aliņus, izpauda...

(Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu zālē!

A.Seile. ... savu politisko nostāju, kas ir Latvijai pilnīgi naidīga pilsonības jautājumā un arī ļoti daudzos citos jautājumos, un pauda pilnīgu atbalstu Ždanokas revizionistiskajai politikai, kā arī Rubika politikai. Rubiks toreiz tik aktīvi nostājās pret Latvijas neatkarību un ir arī savu laiku nosēdējis cietumā.

Nesāksim šādu praksi! Neizslēgsim Aleksandru un neizslēgsim pārējos deputātus, lai viņi strādā! Ja ne, es tiešām ierosināšu, lai Kabanovu slēdz ārā no šīs komisijas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Jautājums ir pārāk nopietns, lai mēs, Zaļo un zemnieku savienības frakcija, nepateiktu savu viedokli šajā jautājumā. Un, proti, šī mūsu nostāja ir ļoti pragmatiska šajā sakarā: mēs uzskatām, ka mēs šobrīd nevaram no komisijas atsaukt neatkarīgu deputātu. Tas būtu tas pats, ja mēs, piemēram, atsauktos uz frakcijas “Jaunais laiks” aicinājumu atsaukt Gulbi vai Ostrovskas kundzi no kādas komisijas. Deputāts taču ir izteicis vēlmi strādāt konkrētajā komisijā. Tātad mūsu frakcijas balsojums nepārprotami būs vai nu “pret”, vai “atturas”. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 22. (Aplausi.) Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”...

Cienījamie kolēģi, balsojums bija slēgts! (Daudzi skaļi starpsaucieni.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Es vēlreiz atgādinu, ka rīkojamies saskaņā ar Kārtības rulli: par lēmumu projektiem par atsaukšanu tiek balsots slēgtā balsojumā ar balsošanas iekārtām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Antas Rugātes atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz komisijas sēdi tūlīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Pēteris Simsons, Aleksandrs Golubovs... nav, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Inta Feldmane... ir, Elita Šņepste... manuprāt, bija, vai ne? Un Vladimirs Buzajevs.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 2.jūnija sēde ir slēgta. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 9.sēde

2005.gada 2.jūnijā

Par darba kārtību

Priekšlikumi

- dep. M.Grīnblats (par)
- dep. J.Lagzdiņš (pret)
Par likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”
(4263. un 4263.a dok., reģ. nr.1226)

Par procedūru

- dep. Dz.Jaundžeikars
- dep. M.Segliņš
Par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (Noraidīts)

(4264. un 4264.a dok., reģ. nr.1227)

Priekšlikumi

- dep. A.Seile (pret)
- dep. I.Emsis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Noraidīts)
(4265. un 4265.a dok., reģ. nr.1228)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
(4270. un 4270.a dok., reģ. nr.1229)

Priekšlikumi

- dep. V.Buzajevs (pret)
- dep. L.Mūrniece (par)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”
(4271. un 4271.a dok., reģ. nr.1230)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
(4272. un 4272.a dok., reģ. nr.1231)
Par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā”
(4273. un 4273.a dok., reģ. nr.1232)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

(4274. un 4274.a dok., reģ. nr.1233)

Par likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”
(4275. un 4275.a dok., reģ. nr.1234)
Par likumprojektu “Dzīvokļa īpašumu likums”
(4286. un 4286.a dok., reģ. nr.1235)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Noraidīts)
(4292. un 4292.a dok., reģ. nr.1236)

Priekšlikumi

- dep. A.Seile (par)
- dep. A.Klementjevs (pret)
Par likumprojektu “Grozījums “Krimināllikumā””
(4293. un 4293.a dok., reģ. nr.1237)

Priekšlikumi

- dep. J.Dobelis (par)
- dep. A.Ulme (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”
(4294. un 4294.a dok., reģ. nr.1238)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””
(4295. un 4295.a dok., reģ. nr.1239)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”
(4311. dok., reģ. nr.1242)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(4312. dok., reģ. nr.1243)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingrīdai Ūdrei” (Nav izskatāms)
(4296. dok.)
Lēmuma projekts “Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”
(4283. dok., reģ. nr.745)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Guntas Sokolovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”
(4284. dok., reģ. nr.746)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”
(4285. dok., reģ. nr.747)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”
(4304. dok., reģ. nr.752)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Paziņojums
- ārlietu ministrs A.Pabriks
Likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” (2.lasījums)
(4166. un 4268. dok., reģ. nr.1208)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

Par procedūru

- dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” (3.lasījums)
(4261. dok., reģ. nr.962)

Ziņo

- dep. A.Rugāte
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem”” (2.lasījums)
(3992. un 4249. dok., reģ. nr.1166)

Ziņo

- dep. S.Šķesters
Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā” (3.lasījums)
(4266. dok., reģ. nr.1101)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” (3.lasījums)
(4267. dok., reģ. nr.1111)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (3.lasījums)
(4269. dok., reģ. nr.1100)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (3.lasījums)
(4277. dok., reģ. nr.1099)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums” (3.lasījums)
(4282. dok., reģ. nr.931)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā” (2.lasījums)
(3715. un 4250. dok., reģ. nr.1108)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus” (2.lasījums)
(3732. un 4251. dok., reģ. nr.1110)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums)
(4053. un 4254. dok., reģ. nr.1180)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)
(4054. un 4255. dok., reģ. nr.1181)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)
(4090. un 4256. dok., reģ. nr.1184)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (1.lasījums)
(4133. un 4257. dok., reģ. nr.1196)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)
(4135. un 4258. dok., reģ. nr.1198)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (1.lasījums)
(4134. un 4259. dok., reģ. nr.1197)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko
Paziņojumi
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Stalidzāne
- dep. M.Segliņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus” (1.lasījums)
(3576. un 4260. dok., reģ. nr.1063)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (2.lasījums)
(3977. un 4278. dok., reģ. nr.1158)

Ziņo

- dep. K.Peters
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (1.lasījums)
(4171. un 4279. dok., reģ. nr.1209)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (1.lasījums)
(4172. un 4279. dok., reģ. nr.1210)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Krimināllikumā””
(4322. dok., reģ. nr.759)
Lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Noraidīts)
(4323. dok., reģ. nr.760)

Debates

- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Ostrovska
- dep. E.Jaunups
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Slakteris
- dep. A.Kiršteins
- dep. K.Šadurskis
- dep. N.Kabanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Seile
- dep. A.Brigmanis
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas”
(4316. dok., reģ. nr.753)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”
(4317. dok., reģ. nr.754)
Lēmuma projekts “Par deputātes Antas Rugātes atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”
(4318. dok., reģ. nr.755)
Lēmuma projekts “Par deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”
(4319. dok., reģ. nr.756)
Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Ārlietu komisijas”
(4320. dok., reģ. nr.757)
Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”
(4321. dok., reģ. nr.758)
Paziņojums
- dep. S.Šķesters
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena

 


Atbildes uz deputātu jautājumiem

2005.gada 1.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sāksim jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad šodien ir uzaicināts cienījamais Šlesera kungs, kuram tika uzdots deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Tolmačova, Aleksejeva un Buzajeva jautājums “Par atteikumu dot atļauju Tunisijas firmai “Karthago Airlines” veikt čarterreisus uz Latviju”.

Ministra kungs bija sniedzis rakstisku atbildi pagājušajā reizē. Deputāti nebija apmierināti ar rakstisko atbildi. Šajā reizē neviens no deputātiem nav ieradies. Tātad mēs uzskatām, ka deputāti tomēr ir apmierināti ar šo rakstisko atbildi.

Es saku paldies satiksmes ministra kungam. Un jāsaka, ka diemžēl... Diemžēl ir jāsaka tas, ka deputāti neieradās uz šo jautājumu un atbilžu sēdi un arī nepaziņoja jums par to iepriekš.

Paldies! Ja Petera kungam nav jautājumu ministra kungam, tad arī neiesniedzēji var sniegt...

Paldies jums!

Līdz ar to atbilžu un jautājumu sēde ir slēgta. Paldies.

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2005.gada 1.jūnijā

Latvijas Republikas satiksmes ministra A.Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par atteikumu dot atļauju Tunisijas firmai “Karthago Airlines” veikt čarterreisus uz Latviju”   (reģ. nr.66)

Balsojumi

Datums: 02.06.2005. 09:09:34 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 02.06.2005. 09:10:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
Datums: 02.06.2005. 09:13:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4263 nodošanu komisijām

Grozījumi Meža likumā
Datums: 02.06.2005. 09:20:24 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4264 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"
Datums: 02.06.2005. 09:21:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4265 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 02.06.2005. 09:30:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4270 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1230)
Datums: 02.06.2005. 09:30:52 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4271 nodošanu komisijām

Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 02.06.2005. 09:31:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4272 nodošanu komisijām

Grozījums Ieroču aprites likumā
Datums: 02.06.2005. 09:32:10 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4273 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233)
Datums: 02.06.2005. 09:32:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4274 nodošanu komisijām

Grozījumi Kultūras institūciju likumā
Datums: 02.06.2005. 09:33:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4275 nodošanu komisijām

Dzīvokļa īpašumu likums
Datums: 02.06.2005. 09:33:56 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4286 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 02.06.2005. 09:37:34 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4292 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1237)
Datums: 02.06.2005. 09:47:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4293 nodošanu komisijām

Grozījumi Ārstniecības likumā
Datums: 02.06.2005. 09:48:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4294 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"
Datums: 02.06.2005. 09:48:58 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4295 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1242)
Datums: 02.06.2005. 09:49:38 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4311 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1243)
Datums: 02.06.2005. 09:50:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4312 nodošanu komisijām

Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 02.06.2005. 10:03:54 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4268 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:05:06 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4261 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par arhīviem" (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:06:42 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4249 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Prokuratūras likumā (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:08:12 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4266 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:08:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4267 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:13:18 bal029
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:13:56 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4269 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:15:42 bal031
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:16:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4277 pieņemšanu 3.lasījumā

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:19:38 bal033
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:20:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par 67.priekšlikumu

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (3.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:23:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4282 pieņemšanu 3.lasījumā

Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā (2.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:24:34 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4250 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (2.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:25:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4251 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1180) (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:25:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4053 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1181) (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:26:54 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4054 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1184) (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:27:46 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4090 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 10:28:46 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4133 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1198)
Datums: 02.06.2005. 10:29:40 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4135 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 02.06.2005. 10:30:38 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4134 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 02.06.2005. 11:32:50 bal044
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:36:16 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3576 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par ostām (2.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:37:40 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Likumā par ostām (2.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:38:14 bal047
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Likumā par ostām (2.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:38:40 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Likumā par ostām (2.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:39:06 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4278 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:40:10 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4171 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (1.lasījums)
Datums: 02.06.2005. 11:41:14 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4172 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījums Krimināllikumā"" (reģ. nr.759)
Datums: 02.06.2005. 11:42:08 bal052
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.4322

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"
Datums: 02.06.2005. 12:29:58 bal055
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.4317

Lēmuma projekts "Par deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu Ārlietu komisijā"
Datums: 02.06.2005. 12:30:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.4319

Lēmuma projekts "Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 02.06.2005. 12:31:46 bal059
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.4321

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem