Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas vienpadsmitā sēde

2004.gada 17.jūnijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sāksim 17.jūnija Saeimas sēdi!

Saeimas sēdi uzsākam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu parlamentam.

Lūdzu, Prezidentes kundze!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Ļoti cienītās deputātes!

Augsti godātie deputāti!

Dāmas un kungi!

Ir aizvadīts spilgtākais gads Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Vēlos pateikties esošajam un iepriekšējiem parlamentiem par to ļoti nepieciešamo darbu, kas līdz ar izpildvaru un nevalstiskajām institūcijām, kā arī ar visu mūsu draugu un sabiedroto palīdzību ir ļāvis mums panākt Latvijas pilntiesīgu atgriešanos Eiropas un transatlantiskajā telpā. Jaunāko laiku vēsturei šis ir bilances laiks, jums personīgi - savas deputāta darbības puslaika izvērtējums.

Latvija pirmo reizi vēsturē ir piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vispirms es pateicos visiem tiem - vairāk nekā pusmiljonam - iedzīvotājiem, kuri spēja sasaistīt Latvijas un Eiropas darba kārtību un aizgāja balsot vēlēšanās. Tas, ka Latvijas dalības procents vēlēšanās ir ievērojami augstāks par daudzām citām jaunajām ES valstīm un gana augsts arī uz līdzšinējo valstu fona, liecina par apzinātu rīcību.

Tomēr visumā zemie piedalīšanās procenti Eiropas Parlamenta vēlēšanās sūta trauksmes signālu par šīs starptautiskās pārstāvniecības spējām aktivizēt vēlētājus. Šķiet, viens no atbildes meklējumiem ved atpakaļ pie nacionālo parlamentu lomas pārskatīšanas un jaunu komunikāciju formu rašanas sarunā ar savu vēlētāju. Lai arī tādām mazām zemēm kā Latvijai nenoliedzami ir arī proporcionāli maz balsu šajā pārstāvju palātā, nedrīkstam aizmirst, ka tās ir mūsu balsis, un tamdēļ ir ļoti svarīgi, cik labi tās tur skanēs, lai tiktu sadzirdētas.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti arī citur ir bijuši labvēlīgi tieši opozīcijas, ne pozīcijas partijām. Arī tas visām valdībām sūta zināmu trauksmes signālu. Latvijas gadījumā tieši nacionāli labā spārna sekmes šajās vēlēšanās atgādina par vēlētāju bažām par nacionālās identitātes saglabāšanu kopīgā 25 valstu saimē, par īpašu vēlmi sargāt savu valodu un kultūras mantojumu. Es novēlu visiem šiem jaunā līmeņa tautas priekšstāvjiem vienmēr atcerēties Latvijas kā valsts kopīgās intereses un demokrātijas dāvātās iespējas izmantot Latvijai lojālā veidā.

Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu izvērtēšana Latvijas gadījumā ir notikusi vienlaikus ar secinājumiem par valdības maģisko simts dienu pavadīšanu. Laikā no šī gada marta līdz maijam valstī bija jāpabeidz ļoti gara neatliekamu darbu virkne, lai valsts pilnībā iekļautos Eiropas Savienībā. Šī valdība sadarbībā ar parlamentu nav taupījusi pūles, lai ļoti saspringtā un smagā darba tempā izpildītu situācijas prasības, un par to jums visiem valsts vārdā šeit gribu teikt paldies.

No valsts interešu viedokļa stabilitāte ir drošākais priekšnoteikums valdības rīcībspējai un valsts attīstībai. Kopš neatkarības atgūšanas visas valdības, ieskaitot mazākuma valdības, ir spējušas piesaistīt vairākuma balsis katrā balsojumā un uzturēt nemainīgu ārpolitikas kursu valsts virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Tagad, kad mūsu galvenie ārpolitiskie mērķi ir sasniegti, iekšpolitisko jautājumu risināšana vairāk nekā jebkad centrēsies ap budžeta sadales prioritātēm. Budžeta grozījumi un nākamā gada budžeta veidošana būs pārbaudes akmens valdībai.

Ļoti ceru, ka tajā atradīsim tālredzīgu redzējumu par valsts attīstību, garantijas mūsu spējām apgūt ES līdzekļus un gatavību ieguldīt tādās jomās kā zinātne un izglītība, kas tik ļoti nepieciešamas valsts nākotnes izaugsmes izredzēm.

Dāmas un kungi! Šodienas datums - 17.jūnijs - 1940.gadā Latvijas vēsturē ienesa todien vēl neapjaušamu traģēdiju. Kaut arī Latvijas Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par valsts okupāciju un šis dokuments ir izplatīts visām ANO dalībvalstīm, mums jāturpina šī jautājuma novešana līdz konsekvencei. Jautājums par totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu nav tikai Latvijas jautājums, un kā tāds tas mums jānes priekšā starptautiskajai auditorijai un starptautiskajām institūcijām. Ņemot vērā triju Baltijas valstu likteņu kopību, nākotnē būtu vēlama daudz ciešāka sadarbība okupācijas fakta starptautiskā skaidrošanā, iesaistot visu triju Baltijas valstu vēsturniekus, juristus, ekonomistus un citus speciālistus. Latvijas vēsturnieku komisijai noteikti ir jāturpina dot savu ieguldījumu, lai vairotu objektīvas zināšanas visā pasaulē par šiem noziegumiem pret cilvēci. Mūsu skarbā pagātnes pieredze varētu noderēt par brīdinājumu, lai citur pasaulē nepieļautu līdzīgas netaisnības. Toties šodienas eiropeiskā Latvija ir veiksmīgs piemērs ātrām un efektīvām pārmaiņām un demokrātijas atjaunošanai. Latvijas pieredze var būtiski palīdzēt citām valstīm Eiropā un ārpus tās, sevišķi tām, kas šobrīd vēl atrodas okupācijas režīma varā.

Vēsturiskā pieredze ar brīvības un demokrātijas zaudēšanu ļauj mums labāk izprast, kāpēc tās ir tik dārgas. Pasaules valstu iekārtu ainavā Latvija ir dzimusi kā parlamentāra republika līdzās monarhijām, konstitucionālām monarhijām, prezidentālām valstīm un, jā, arī dažādu paveidu autoritāriem režīmiem. Tos, pēdējos, Latvija līdz mielēm ir izgaršojusi līdz ar citām tautām Centrālajā un Austrumeiropā. Autoritārisma, fanātisma un ekstrēmisma vardarbīgām izpausmēm šodienas pasaulē caur terorisma draudiem nav robežu. No tām nav pasargāts neviens.

Cīņa par drošību mūsu dienās iegūst aizvien jaunas izpausmes un prasa no mūsu karavīriem spēju uzņemties smagus riskus dažādās tālās pasaules malās.

Šodien, kad valsts atvadās no Irākā kritušā latviešu karavīra, Latvijas vārdā es vēlos vēlreiz izteikt valsts dziļāko cieņu un pateicību karavīra Olafa Baumaņa drosmei, profesionalitātei un varonībai. Kā miera nodrošināšanas misijas karavīrs viņš zaudēja dzīvību, gādājot par to, lai daudziem citiem tā tiktu saglabāta. Viņš tagad pievienojies aizsaules latviešu varoņu pulkiem, un visa Latvija dalās sērās ar viņa tuviniekiem.

2004.gads ieies Latvijas vēsturē kā jaunas attīstības ēras sākums. Latvija ir neatkarīga, brīva, demokrātiska ES un NATO pilntiesīga locekle. Īsā vēstures posmā ir sasniegts ļoti daudz, taču jauni izaicinājumi ir mums priekšā. Mēs ieejam Eiropas Savienībā kā nabadzīgākā no dalībvalstīm, un mums būs nepieciešams uzturēt šī brīža lieliskos izaugsmes tempus, lai pēc iespējas īsākā laikā sasniegtu augstāku labklājību. Mums jāpieliek visas pūles, lai panāktu citas valstis un nākotnē, cerams, vismaz dažām aizvirzītos pat priekšā.

Es esmu pārliecināta, ka mēs to varam, bet tas prasīs spēju valstiski domāt un spēju mobilizēties kopīgiem mērķiem.

Demokrātija mums ir devusi pulcēšanās un vārda brīvību, kuras augstākā izpausme ir parlamentārā iekārta. Saeimā ir pārstāvēti galvenie tautā pastāvošie domu strāvojumi, un ikviens Saeimas loceklis ir tikpat leģitīms tautas pārstāvis kā jebkurš cits. Katrs viens no jums pārstāv zināmu tautas daļu. Tauta jums ir deleģējusi savu politisko varu, un mūsu Satversme jums normāli paredz šādu uzticību četru gadu garumā. Lai cik grūti tas būtu, Saeimas deputātiem ir jāspēj sastrādāties savā starpā, gan lai izveidotu un atbalstītu rīcībspējīgu valdību, gan lai spētu godam veikt savas likumdevēja funkcijas. Valstij ir nepieciešama vadība, valstij ir jāspēj pieņemt lēmumus un tos īstenot dzīvē. Demokrātiskā parlamentārisma meistarības rādītājs ir spēja atļaut vislielāko vārda brīvības iespēju, tajā pašā laikā nenonākot līdz haosam un paralīzei.

Pozīcijai ir jābūt skaidrai savās nostādnēs, vienlaikus tomēr nezaudējot spēju sadzirdēt un saklausīt arī opozīcijas domas un priekšlikumus. Viedokļu atšķirība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un parlamentārās debates tamdēļ spēlē tik svarīgu lomu politiskajos procesos. Strīdos dzimst patiesība, strīdi nozīmē iespēju brīvi paust savu viedokli un nonākt pie vairākuma noteikta kopīga risinājuma, kas ļoti bieži ir daudz labāks par jebkuru no sākotnējiem izejas punktiem.

Ir apsveicami, ka jautājumi par politiskā procesa kvalitāti ir bijuši arī Latvijas politiķu diskusiju objekti. Pasaulē netrūkst ideju, kā uzlabot politisko procesu, kā padarīt to kvalitatīvu. Arī mums tagad ir iespējas piedalīties demokrātijas kā sistēmas turpinātā izaugsmē un uzlabošanā.

Diskusijas ir parlamentārās demokrātijas pamats. Pat šīs diskusijas starp politiķiem nekad nedrīkst kļūt pašmērķīgas, populistiskas, politikāniskas. Politiskā diskursā ir jāspēj noteikt robežu, kur beidzas dialogs ar savu vēlētāju un kur sākas valsts interešu bremzēšana un atbildības pārnešana uz tautas pleciem. Ieslīgšana diskusijās nedrīkst kļūt neauglīga un aizkavēt vai nu parlamenta, vai valdības tiešo ikdienas pienākumu veikšanu, nodrošinot valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un īstenošanu. Vēl vairāk - diskusijai Saeimā būtu jābūt par piemēru, paraugu, standartu diskusijai visā plašākā sabiedrībā. Tamdēļ es aicinu jo rūpīgi sekot, lai jūsu aktuālākie izskatāmie likumprojekti patiešām vienmēr atbilstu valsts aktuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām, lai nebūtu tā, ka deputātu batālijas par kādu interešu sfēru būtu atrautas no ārējās pasaules un galu galā ne tikai nedotu gaidīto labumu, bet paralizētu veselu nozaru darbību.

Šajās dienās esmu ierosinājusi parlamentam pieņemt likumu par tiesībsarga biroju un nosūtījusi jūsu izvērtēšanai likumprojektu, kura būtība ir nodrošināt paša parlamenta pieņemto likumu darbību dzīvē. Bieži dzirdam par varas atrautību no tautas. Varai tiek pārmests intereses trūkums par savu pieņemto lēmumu īstenošanu.

Neatkarīgs, ar izpildvaru un tiesu varu nesaistīts tiesībsargs var darboties kā starpnieks starp iedzīvotājiem un varas institūcijām, nenovedot domstarpības līdz tiesiskiem konfliktiem. Tas, ka ombuda institūciju kā vienu no garantiem demokrātijas procesam izvēlas arvien vairāk valstu (un šobrīd tādu jau ir vairāk nekā 110), liecina par šādas institūcijas lietderību.

Latvijas mērķis ir vienota politiskā nācija kā valsts attīstības drošības, un miera garants. Daudzkulturāla nācija, kas ir lojāla Latvijas valsts interesēm un spēj sazināties latviešu kā valsts valodā. Mēs vēlamies veidot valsti, kur nav pamata etniskiem vai reliģiskiem konfliktiem, kur nav vietas ne ekstrēmismam, ne fanātismam un kur cilvēku atpazīst pēc viņa personības, darbiem un vērtībām, nevis etniskās piederības. Lai panāktu harmonisku sabiedrības dažādu grupu līdzāspastāvēšanu, neatsverama loma ir kvalitatīvam, izsvērtam un izskaidrotam likumdošanas procesam. Deputātiem ir jāapzinās sava milzīgā atbildība tik jutīgos jautājumos, kādi ir izglītība, integrācija, sociālie jautājumi. Katram no šiem priekšlikumiem pārtopot par likuma normu, rodas konsekvences, kas tieši skar cilvēkus un sabiedrības procesus, ne tikai vēlētājus.

Pirms gada stāvot jūsu priekšā kā atkārtoti ievēlēta Valsts prezidente, es jūs uzrunāju, aicinot kopīgiem spēkiem izstrādāt rīcības programmu, iezīmēt Latvijas vadlīnijas un akcentus, saprast, kas ir tās vērtības, par kurām varam vienoties, kas ir mūsu mērķi un principi kā valstij, kurai jāformulē sava vieta Eiropā un pasaulē. Tas nozīmē - valsts attīstības stratēģijas analīze.

Kopā ar Ministru prezidentu esam parakstījuši rīkojumu par Stratēģiskās analīzes komisijas izveidi, un ceru, ka izpildvara, uzņemoties politisko atbildību par šādas struktūras pastāvēšanu, izmantos komisijas darba rezultātus valdības politikas izstrādē.

Latvija un Eiropa tagad ir viens veselums - jauna Latvija jaunā Eiropā. Nebūt Latvija vēl nav gatava, bet jau tā iet savu ceļu pasaulē pati ar savu nacionālo un Eiropas vērtību kodolu mantojumu. Šis nu ir īstais brīdis, lai domātu atraisīti un īstenotu tādu redzējumu, kas Latviju paceļ izaugsmē starp 450 miljoniem citu eiropiešu un kas Eiropu nostiprina starp citiem pasaules varas balstiem kā spēcīgu spēlētāju.

Ja Latvija skaidri apzināsies savas intereses pasaules plašajā telpā, tā turpinās sev izcīnīt arvien nozīmīgāku lomu starptautiskajās politiskajās, ekonomiskajās, kultūras, sporta un citās sabiedriskās norisēs. Šobrīd Eiropas Savienība, NATO un Apvienotās Nācijas veic būtiskas reformas, un mums ir iespējams ar idejām un ar darbu iesaistīties veiksmīgā šo organizāciju pārveidošanā un attīstībā. Šobrīd ir unikāla iespēja līdzsvarot pasaules attīstību, un mazām valstīm varētu būt būtiska loma dialoga stiprināšanā starp civilizācijām.

Demokrātiska valsts balstās uz līdzpilsoņu apziņu par savu piederību pilsoņu kopībai vai pilsoniskai nācijai, tā balstās uz izpratni katram par savām privilēģijām un savu līdzatbildību par visu, kas notiek. Šī pilsoniskās piederības un atbildības sajūta kopā ar tiesiskumu veido taisnīgas un stabilas valsts stingrākos pamatus. Mūsu jaunajai demokrātijai šobrīd nāktu par labu zināma izvērtēšana, kas būtu labs atskaites punkts turpmākas pilnīgošanās ceļā. Šāds pārskats, sava veida demokrātijas audits, varētu atspoguļot, kā katrs no mums jūtas savā valstī, kā jūtas arī tie, kas tikai nesen piepulcējušies pilsoņu kopumam.

Dāmas un kungi! Pirms pieciem gadiem šajā dienā Latvijas Saeima man dāvāja uzticību, ko esmu tik augsti vērtējusi un centusies attaisnot šo gadu garumā.

Paldies par uzticību, un turpināsim savu sadarbību Latvijas labā!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anda Kāposta lūgumu atsaukt no Saeimas 17.jūnija sēdes darba kārtības 7.punktu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šim deputātam.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu: Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 17.jūnija izsludināto darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” kā darba kārtības 1.jautājumu.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 10. Darba kārtība netiek mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona lūgumu grozīt šā gada 17.jūnija sēdes izsludināto darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” kā darba kārtības 2.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 10. Darba kārtība netiek mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu: Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona priekšlikumu mainīt Saeimas 17.jūnija izsludināto sēdes darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem objektiem””” kā darba kārtības 3.punktu. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 11. Darba kārtība netiek mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas šīsdienas sēdes izsludināto darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” kā darba kārtības 4.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 11. Darba kārtība netiek mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 17.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut pēc sēdes otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” 9.punkta vairākus lēmuma projektus: “Par L.Zutes atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Par V.Avotiņas atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par R.Beitiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par J.Darģa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par S.Zakrevskas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par A.Šteinbergas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par Z.Kupces apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par V.Kakstes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par V.Krūmiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Tolmačova, Buzajeva, Kabanova un Aleksejeva iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izslēgt no darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Par” darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt deputāts Andris Tolmačovs.

 

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedāvājam izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Šai prasībai ir nopietns pamatojums. Būdams atbildīgās komisijas loceklis un likumprojekta apspriešanas dalībnieks varu viennozīmīgi apgalvot, ka komisija nav apspriedusi un atbalstījusi tādu 7.priekšlikuma redakciju, kāda ir redzama tabulā.

Gribu pievērst, kolēģi, jūsu uzmanību tam faktam, ka šim priekšlikumam nav tikai redakcionāls raksturs, bet tas būtiski maina kadru politiku civilās aviācijas sfērā. Reaģējot uz ES prasībām, Satiksmes ministrija piedāvā atcelt jebkurus ierobežojumus, kas saistīti ar apkalpes locekļu pilsonību.

Komisijas divu nedēļu laikā ir izdiskutējušas iespēju paplašināt to personu loku, kurām ir atļauts strādāt par lidmašīnu apkalpes locekļiem, un tika panākts kompromiss. Līdz šim brīdim par apkalpes locekļiem drīkstēja strādāt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bet tad tika nolemts, ka par apkalpes locekļiem varēs strādāt arī ES valstu pilsoņi. Tāda bija komisijas priekšlikuma būtība - papildināt šo sarakstu ar ES pilsoņiem.

Taču ko mēs redzam likumprojekta tabulā? Pēkšņi no komisijā izdiskutētā varianta, no to personu kategorijas, kurām ir atļauts strādāt par komandu apkalpes locekļiem, ir pazuduši Latvijas nepilsoņi.

Es ceru, ka tā ir tīri tehniska kļūda, un šodien, izslēdzot likumprojektu no darba kārtības, mēs dosim iespēju komisijas locekļiem aizvietot kļūdaino lapaspusi ar tekstu, kas bija paredzēts komisijas atbalstītajā variantā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 42, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts, un darba kārtība netiks mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brigmaņa, Kalniņa, Kāposta, Skujiņa, Breša un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 17.jūnija sēdes darba kārtībā un neizskatīt šodienas sēdē darba kārtības 10.punktu - likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 17.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā šādus likumprojektus: likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā”. Deputātiem iebildumu nav. Un likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek mainīta.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut un izskatīt minētos likumprojektus kā pirmos sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Roberta Zīles, Annas Seiles un Guntara Krasta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Pirms vairākām nedēļām apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza nelielu grozījumu Krimināllikumā, kas skāra jautājumu par dažādu sabiedrisku nekārtību rīkošanu zem sabiedrisku pasākumu izkārtnes, lai noteiktu atbildību par aicinājumiem veikt administratīvi un krimināli sodāmas darbības.

Šis priekšlikums tika nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, tomēr plašākā diskusijā, kurā piedalījās visu Saeimas frakciju pārstāvji, kā arī Latvijas tiesībsargāšanas un drošības iestāžu darbinieki, tika atzīts, ka minētais risinājums šādā veidā tomēr nebūtu tālāk skatāms, tāpēc priekšlikums tika noraidīts.

Mūsu frakcija par iepriekš minētā projekta tālāku virzību neuzstāj, bet, uzklausot domas, ka tomēr pastāv zināmas problēmas efektīvu līdzekļu atrašanā personām, kuras negrib pakļauties sabiedriskajai kārtībai un šķietami demokrātiskā veidā musina cilvēkus radīt sabiedriskās nekārtības, un ka ir vajadzīga zināma regulācija, mēs iesniedzām faktiski alternatīvu grozījumu Krimināllikuma 226.pantā, kas paredz sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanas gadījumā vērsties pret šo lietu iniciatoriem, un piedāvājām nedaudz papildināt šīs jau esošās normas tekstu.

Pašlaik tātad ir rakstīts tā, ka par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ko izdarījis organizētājs vai cita persona, ja tās rezultātā iestājušās smagas sekas, ir paredzēta atbildība. Mēs piedāvājam šo formulējumu, kas reizē tomēr neļauj vērsties pret kuru katru acīm redzamu pārkāpēju, papildināt ar šādu tekstu: “... vai ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, vai ja tās saistītas ar pretošanos varas pārstāvjiem”. Šis formulējums ļautu efektīvāk rīkoties gan policijas iestādēm, gan Drošības policijai, gan Satversmes aizsardzības birojam, un sabiedrība no šāda grozījuma kopumā tikai iegūtu.

Aicinām nodot šo grozījumu komisijām.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”... Ā, tad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Jaunupam par procedūru. Lūdzu!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai kā otrajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu deputātus balsot... Par vēlu mazliet! Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām - tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai -, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Staņislavs Šķesters ir pieteicies runāt “par”.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Šis likumprojekts paredz to, ka uz diviem gadiem tiktu pagarināts termiņš, kurā pastāv šī kārtība, - proti, paredz to, ka vēl divus gadus pastāvētu šī īres “trepe”. Tātad īres maksa par vienu kvadrātmetru izīrētās dzīvojamās platības nedrīkstētu 2005.gadā būt augstāka par 60 santīmiem un 2006.gadā - par 72 santīmiem. Šie grozījumi, šis likumprojekts, attiecas tikai uz dzīvojamo denacionalizēto namu likumīgajiem īpašniekiem atdotās dzīvojamās mājās dzīvojošiem īrniekiem, kuriem ir bijuši noslēgti īres līgumi līdz šo īpašuma tiesību atjaunošanai.

Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt. Praktiski mūsu komisija pie šā jautājuma ir strādājusi... Mūsu valstī pašreiz ir izveidojusies situācija, ka denacionalizēto dzīvojamo māju sektors aptver 29 084 dzīvokļus, tas ir, 72,2% denacionalizēto namu īrnieku dzīvo šajos namos un šajos dzīvokļos.

Es gribētu atgādināt, ka praktiski šajos gados nav veikta mājokļu jeb dzīvokļu celtniecības politika, nav izstrādāta šīs celtniecības politika un tikai pēdējo gadu laikā Rīgas Dome ir sākusi būvēt dzīvojamās mājas, veidot dzīvojamo fondu, kur varētu šos īrniekus izvietot. Praktiski 69,8% no visiem dzīvokļiem, kuros dzīvo denacionalizēto namu īrnieki, atrodas Rīgā. Un būtībā tā ir Rīgas - galvaspilsētas - pati lielākā problēma, jo, pamatojoties uz spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, pēc 1.janvāra, praktiski jau nākamajā gadā, šie īrnieki, liela daļa šo īrnieku, varētu tikt izlikti uz ielas, jo ir notikusi šo īpašumu zināma veida pārorientācija, ir pārpirkuši šos īpašumus daudzi tādi cilvēki, kuri nemaz nevēlas ar šiem īrniekiem rēķināties un kuriem ir tikai viena doma - kā ātrāk atbrīvot šīs dzīvojamās telpas, lai varētu tur veikt komercdarbību vai kapitālremontus. Viņi praktiski nerēķinās ar šiem īrniekiem, nedomā par to, kā rast viņiem iespēju turpināt dzīvot tajos namos vai atgriezties tajos atpakaļ, teiksim, pēc šiem kapitālremontiem.

Es gribētu teikt, ka likumprojekts paredz arī to, ka, ja īrnieks un izīrētājs nav vienojušies par īres maksas apmēru pārejas noteikumu 4.punkta noteiktajā kārtībā, tad izīrētājam ir pienākums līdz 2006.gada 1.februārim nosūtīt īrniekam rakstveida paziņojumu par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru pēc 2007.gada 1.janvāra, norādot īres maksas paaugstināšanas iemeslus un finansiālo pamatojumu.

Es domāju, ka komisija un arī valdība, un arī ministrija - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija - iesniegs priekšlikumu attiecībā uz 2005.gada budžetu, lai tiktu izpildīta likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” norma - ikgadējā valsts budžetā iekļaut līdzekļus, finanses dzīvojamo māju celtniecībai tieši pašvaldībām.

Es domāju, ka šajā sakarā ir jārisina arī jautājums par šo denacionalizēto namu īpašniekiem, kuri šos īpašumus, protams, grib sakārtot un arī atjaunot. Es domāju, ka mēs saprotam arī šo problēmu, un komisija ir gatava strādāt, lai šo divu gadu laikā mēs varētu atrast optimālo risinājumu, lai nākotnē praktiski pilnībā varētu atteikties no šiem īres “griestiem”, ja Rīgas Dome ir gatava uzbūvēt šos dzīvokļus ar valsts atbalstu. Ir runa par valsts atbalsta politiku. Tātad reāli būtu iespējams, ka pēc šiem diviem gadiem šie “griesti” faktiski tiktu automātiski atcelti un īrniekiem un izīrētājiem būtu zināmas garantijas attiecībā uz to, kā tālāk viņiem dzīvot un kā tālāk viņiem rīkoties.

Es gribētu pateikt arī to, ka Mājokļu aģentūra un ministrija ir sagatavojusi speciālu kredītprogrammu šo denacionalizēto namu īrnieku kreditēšanai vai daļējai atbalstīšanai ar kredītprocentu dzēšanu un arī ar citu pasākumu sistēmu. Es domāju, to kopā ar Hipotēku un zemes banku varētu realizēt. Pašvaldībām jādomā par šo sociālo fondu, sociālo pabalstu piešķiršanas sistēmu. Likumā ir jau iestrādāts tas, ka viņām ir tiesības piešķirt šādus sociālos pabalstus tieši tiem denacionalizēto namu īrniekiem, kuri nav spējīgi maksāt šīs augstās īres maksas.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es domāju, ka jautājums ir ļoti nopietns. Es ceru, ka jūs izprotat šīs īrnieku kategorijas problēmas, un es domāju, ka, strādājot visi kopā, mēs to visu atrisināsim. Mūsu komisija ir gatava pat vasaras brīvdienās strādāt pie šiem jautājumiem, lai praktiski uz 1.novembri būtu skaidrība gan īrniekiem, gan arī īpašniekiem.

Vēl viena detaļa, vēl viens iemesls, kura dēļ gan vajadzētu šo likumprojektu šodien nodot komisijai, ir tas, ka praktiski pusgadu - sešus mēnešus - pirms šā likuma stāšanās spēkā īpašniekiem ir jābrīdina īrnieki un var rasties problēmas, ja īrnieki vai arī īpašnieki nezina tālāko šīs politikas virzību, kura saistīta ar denacionalizēto namu īrnieku problēmu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Deputāte Inguna Rībena ir pieteikusies runāt “pret”.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir akceptējis grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz divu gadu laikā pakāpeniski paaugstināt īres “griestus”. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, denacionalizētajās dzīvojamās mājās kopumā ir izīrēti 40 270 dzīvokļi, to skaitā 29 084 dzīvokļi ir tādi, kuros īrnieki dzīvoja jau pirms namīpašumu denacionalizācijas. Rīgā denacionalizētajās dzīvojamās mājās ir izīrēti 27 302 dzīvokļi, to skaitā 20 295 dzīvokļi ir tādi, kuros īrnieki dzīvoja jau pirms namīpašumu denacionalizācijas. Tātad piedāvātais likumprojekts šobrīd skar 29 084 ģimenes un pagaidām vēl nezināmu skaitu namīpašnieku.

Pirms divām nedēļām televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs solīja, ka valdība nopietni domās, kā palīdzēt namīpašniekiem, īrniekiem un pašvaldībām, solīja šīs problēmas risināšanai vismaz piecus miljonus latu lielu palīdzību katru gadu. Šodien Saeimā tiek ierosināts atbalstīt darbības imitāciju. Valdības akceptētajos grozījumos likumā “Par dzīvojamo telpu īri” nav paredzēta valsts līdzdalība mājokļu problēmas risināšanā, nav arī paredzēti pienākumi pašvaldībai pēc īres “griestu” atcelšanas jeb īres maksu atbrīvošanas, kā arī nav noteikts, kādu palīdzību varētu gaidīt tie īrnieki, kuri sava mantiskā stāvokļa dēļ nespēs samaksāt īpašnieka noteikto īres maksu. Likumprojekta anotācijā, ko parakstījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Radzevičs, norādīts, ka likuma grozījumi neatstās ietekmi uz valsts budžetu. Un tas viss vēlreiz apliecina valdības patiesos mērķus - izņemt īres “griestu” atcelšanas problēmu no darba kārtības, radīt sabiedrībā problēmas atrisināšanas šķietamību. Faktiski šāda pieeja nevar apmierināt nedz denacionalizēto ēku īpašniekus, nedz arī īrniekus, jo problēma tuvāko divu gadu laikā tiks risināta uz īpašnieku maka rēķina, bet īrnieki vēl divus gadus atradīsies neziņā un pakāpeniski grims arvien lielākos parādos; daļa jau tagad nespēj samaksāt likumā pieļauto maksimālo īres maksu.

Valdošajai koalīcijai šobrīd nav adekvātu priekšlikumu problēmas risināšanai. Valdošās partijas sabiedrības spiediena un vēlēšanu tuvuma dēļ bija spiestas radīt darbības šķietamību un piedāvāt risinājumu, kura faktiski nav.

Kreisie politiskie spēki, it īpaši tie, kas pārstāvēti Rīgas Domē, situāciju izmanto sava reitinga celšanai, populistiski prasot fiksētu īres “griestu” saglabāšanu uz ilgāku laiku.

Visiem ir saprotams, ka denacionalizēto namu īrnieku problēmu nav iespējams atrisināt bez papildu izdevumiem no valsts budžeta. Tomēr, aizbildinoties ar naudas trūkumu, valdība nevar norobežoties no atbildības par izveidojušos situāciju, vēl jo vairāk tāpēc, ka denacionalizācijas pirmsākumos pie varas esošie politiķi, aizbildinādamies ar vēsturiskās netaisnības novēršanu, pieļāva jaunu netaisnību - diskriminējošu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri pirms denacionalizācijas īrēja dzīvokļus denacionalizācijai pakļautajos namos.

Diskriminācijas fakts izpaužas tieši tajā apstāklī, ka denacionalizēto namu īrnieki, kuri dzīvojamās telpas īrēja līdz namu denacionalizācijai, tā arī nekad nav saņēmuši valsts un pašvaldības atbalstu mājokļu problēmas risināšanai. Un arī šodien mums izskatīšanai piedāvātajos, valdības akceptētajos grozījumos nav reālas programmas mājokļu problēmas risināšanai.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādu nesagatavotu grozījumu pieņemšanu un aicinu valdību turpināt darbu un sagatavot reālu darbības programmu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 22, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 17.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tādējādi nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajam lasījumam. Šie grozījumi ir saistīti ar šodienas sēdē paredzētā likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” izskatīšanu. Bez šo grozījumu pieņemšanas Civilprocesa likumā šā fonda pilnvērtīgu darbību uzsākt nebūs iespējams.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šodien līdz pulksten 10.20, un izskatīšana otrajā lasījumā - šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu deputātiem nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien līdz pulksten 10.20, izskatīšana - šodienas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Robertam Zīlem. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Robertam Zīlem no šā gada 14. līdz 20.jūnijam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Deputātam Zīlem bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un no Pieprasījumu komisijas”. Iesniedzēju vārdā runās deputāts Artis Kampars. Lūdzu!

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Saistībā ar šo pieprasījumu, manuprāt, pats svarīgākais, par ko šobrīd būtu jārunā, ir tas, kā katrs no mums veic tautas doto
pienākumu - mūsu tiešo darbu šeit Saeimā, tātad likumu rakstīšanu, to pārdomāšanu un kompetentu realizāciju. Tieši par to pašu šeit pirms stundas no šīs tribīnes runāja arī Valsts prezidente, aicinot uzlabot šo darbu, pilnveidot to un darīt visu Latvijas Republikas vārdā.

Vai kāds no mums, kolēģi, var apšaubīt tādu tēzi, ka likumi ir jāpieņem kvalitatīvi? Vai kāds no jums var apšaubīt tēzi, ka viss darbs Saeimā notiek galvenokārt Saeimas komisijās, kur šie likumi tiek diskutēti, pārrunāti un padarīti par tādiem, kādiem tiem būtu jābūt. Mēs visi droši vien esam pilnīgi pārliecināti par to, ka pilnvērtīgu likumu radīšana, strādājot šeit, Saeimā, ir mūsu visu lielākais pienākums, ko mums ir devuši tautas mandāti.

Un antitēze: vai, nestrādājot komisijās, nestrādājot pie likumiem, Saeimas deputāta darbs var būt pilnvērtīgs? Vai tas, ka cilvēks sēž uz diviem krēsliem, īstenībā īsti nesēžot ne uz viena no tiem, ir vēlētājiem doto solījumu patiesa pildīšana?

Godātie kolēģi! Andrejs Radzevičs, kas joprojām ir gan Saeimas deputāts, gan arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, nav apmeklējis gandrīz nevienu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi pēdējo divu mēnešu laikā, ja neskaita dažus retus izņēmumus. Un, protams, neapmeklējot šīs komisijas, viņš nevar būt nedz kompetents deputāts, nedz cilvēks, kurš Latvijas likumos iestrādā tās lietas, kas ir vajadzīgas jebkuram no mums.

Atceros to laiku, kad deputāts Radzevičs bija “Jaunā laika” frakcijas biedrs, un arī tad viņš rīkojās tieši tāpat. Viņš nāca tikai uz tām frakcijas sēdēm, kurās tika skatīts kāds jautājums saistībā ar viņa dzimto Dunalkas pagastu; piemēram, pagājušajā gadā budžeta grozījumiem viņš iesniedza pat piecus projektus par Dunalkas pagasta budžeta palielināšanu un bija tik nekaunīgs, ka visus piecus centās realizēt.

Godātie kolēģi! Es vienkārši aicinu jūs padomāt par Saeimas darba kvalitāti. Nodrošināsim Andrejam Radzevičam iespēju pilnvērtīgi strādāt ministra amatā un atstādināsim viņu no viņam nevajadzīgā darba komisijās!

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 55, atturas - 6. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Krišjānis Kariņš.

K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi deputāti! Nu kā tad šodien visi jūtas? (Starpsauciens: “Ļoti labi!”) Jā, jā, tagad jau saka, ka labi, bet es jau redzu jūsu sejas. Jo kas tagad ir noticis? Kas ir noticis pēdējo divu nedēļu laikā? Pēdējo divu nedēļu laikā, draugi, mēs savā “Vecrīgas politikā”, savā kokonā šeit strādājot, esam palaiduši garām vienu svarīgu lietu - to, ka tauta ir runājusi. Tauta ir runājusi!

Nupat bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un mums to rezultāti ir ļoti labi zināmi. 14% no vēlētājiem atbalsta šo valdību - atbalsta šīs valdības partijas. 14 procenti! Tik mazs atbalsta procents, man liekas, Latvijā vispār nekad nav bijis. Tik mazs atbalsta procents vispār nav bijis Eiropas demokrātijās. Tā ir nepieredzēta katastrofa! Tas nozīmē, ka tā plaisa starp valdību un sabiedrību ir izaugusi tik liela, ka es pat nezinu, kā mēs, Saeimas deputāti, varēsim to vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām salāpīt.

Un tad ir jāprasa tā: “Kāpēc šī plaisa eksistē? Kāpēc tauta izsaka neuzticību?” Nu paskatīsimies uz Emša vadītās mūsu valdības darbību! Paskatīsimies uz tiem virzieniem, kuri tur ir!

Pirmkārt, ir jālikvidē viens mīts - ir jāizbeidz cildināt! Šī nav mazākuma valdība! Tai ir šo Saeimas 100 deputātu vairākuma atbalsts. Taču tas ir tāda vairākuma atbalsts, kas ne tikai mums šeit, šajā zālē, liekas pretdabīgs, bet arī sabiedrība redz, ka tas ir pretdabīgs veidojums. Šī valdība pastāv tāpēc, ka deputāti, kuri tika ievēlēti no PCTVL saraksta, atbalsta to visos kritiskajos balsojumos.

Viens otrs varbūt prasīs: “Bet ko tas īsti nozīmē?” Jā, labējie un kreisie daudz kur Eiropā var sadzīvot, taču mums Latvijā kreisie spēki nav sociāldemokrātiskie kreisie spēki, kādi tie ir citur Eiropā. Mums Latvijā diemžēl kreisie spēki vēl joprojām nozīmē “promaskaviski” orientētus spēkus. Tas tā ir.

Un ne jau mums ir jābūt tiem gudrajiem, kuri to saprot vai kuri to saka. Sabiedrība to jau ir novērtējusi.

Un kādā veidā Emsis ar šiem kreisajiem spēkiem sadzīvo? (Starpsauciens: “Ļoti labi!”) Līdz šim ministra amats tiem vēl nav piešķirts, kaut gan aizvien vairāk skan runas par šo it kā tukšo vai ne tukšo - nevar īsti saprast - satiksmes ministra vietu. Bet ir jau arī citi veidi, kā atalgot savus atbalstītājus, piemēram, ar amatiem Saeimā, tāpēc mazliet paanalizēsim, kā tie amati kuram ir krituši: Klementjeva kungs - Nacionālās drošības komisijas sekretārs, Solovjova kungs - Ārlietu komisijas sekretārs. Turlā kungam divi amati - Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs un parlamentārais sekretārs Iekšlietu ministrijā. Un vēl bija Stepaņenko kungs, kuram gan tas neizdevās, taču bija mēģinājums viņu iekļaut NATO Parlamentārās Asamblejas pamatsastāvā.

Bet tagad par to, kāpēc tas ir tik nozīmīgi. Tātad šīs organizācijas, kuras tika ievēlētas zem kopēja PCTVL karoga, pēc amatiem prasa Emsim iespēju strādāt nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur mēs labprāt sagaidītu “kreisos” spēkus, vai arī Sociālo un darba lietu komisijā vai vēl citās komisijās, kur notiek likumdošanas darbs, kas tiešām skar tautas labklājību. Nē, tām neinteresē Latvijas tautas labklājība! Tām interesē tieši valsts drošības un ārlietu sfēra. Valsts drošības un ārlietu sfēras ar Emša kunga un Emša valdības svētību ir atdotas PCTVL sarakstam.

Bet paskatīsimies, kurš tad nes atbildību par šo!... Es atceros, - šīs valdības veidošanas laikā bija viens politiskais spēks, kurš runāja par atbildību, par drošības un nacionālo garantu. Un tā ir mūsu pašu Tautas partija. Viņai, Tautas partijai, ir jāuzņemas atbildība par to, ka tieši valsts drošības sfērā un ārlietu sfērā PCTVL cilvēki ir iekšā, ir amatos. Un man rodas un droši vien rodas arī citiem deputātiem jautājums, un ir zināms, ka tas arī visai sabiedrībai ir radies, - kur tad plūst šī informācija, ko šie cilvēki iegūst ar šīm pielaidēm valsts noslēpumiem šajās komisijās? Tā informācija varētu būt gaužām interesanta vienai otrai kaimiņvalstij. Kreisie spēki raujas uz šīm sfērām, nevis uz sociāli jutīgām likumdošanas sfērām. Ir pilnīgi skaidrs, kas notiek.

Pavērosim vēl Emša valdības darbību! Par solījumiem. Mēs visi labi atceramies, ka ar to deputātu atbalstu, kuri šobrīd ir šajā vairākuma koalīcijā, pieņēma likumu, ka skolotāju algas ir jāpaaugstina. Jūs visi labi atceraties to. Nu tagad, lai paaugstinātu šīs skolotāju algas, ir ļoti elementāra lieta jādara - jāgroza budžets, jo šādas naudas šodien nav. Nav jums ko melot skolotājiem! Šodien šīs naudas viņiem nav! Bet solījumi visu laiku ir. No sākuma bija solījums, ka, tuvojoties vasarai, uz pavasara beigām, grozīs budžetu. Un tad bija runa, ka grozīs budžetu vasarā. Un tad jau runāja par to, ka grozīs budžetu rudenī. Un vakar vai aizvakar Ministru prezidents Emša kungs atļāvās izteikties, ka nu vēlme jau ir, bet diezin kā tur būs. Un kāpēc varētu būt grūti grozīt budžetu? Kas tad tur ir par iemeslu? Draugi, lai grozītu budžetu, jābūt naudai. Naudai ir jābūt budžetā! Repšes valdības laikā nauda budžetā bija. Mēs vairākkārt grozījām budžetu, piešķirot papildu līdzekļus vairākām sociāli svarīgām, jutīgām sfērām. Un šī nauda bija tāpēc, ka Repšes valdības laikā tika budžetā iekasēts par vairāk nekā 110 miljoniem latu vairāk, nekā to varēja sagaidīt. Kāpēc? Tāpēc, ka bija nopietna cīņa pret korupciju. Jūs atminaties, kas tas bija - cīņa pret korupciju? Emša valdības laikā ne tikai ir šī cīņa apstājusies, bet, manuprāt, darbība notiek pat pretējā virzienā. Tiem procesiem, kuriem tika, tā sakot, uzlikta liela bremze, tagad tā ir noņemta nost... Tā sakot, “roķene” ir palaista atpakaļ lejā... un vēl ir iestumts no aizmugures... Šī nauda budžetā nekrīt no zila gaisa! Viņa rodas no tā, ka uzņēmēji strādā, maksā nodokļus un ka visi maksā nodokļus. Ja valdība nopietni necīnās pret nodokļu nemaksātājiem, tad budžets arī nepildīsies. Un tas būs tas iemesls, kāpēc rudenī Emša kungs droši vien teiks: “Ziniet, es jau gribu mainīt tās algas, bet es skatos maciņā, un maciņš jau ir tukšs.” Tātad - solīts makā nekrīt! “Jaunais laiks” jau divas reizes aicināja šo Saeimu atvērt budžetu, pildīt jūsu pašu pieņemto likumu un jūsu solījumu un grozīt budžetu, un piešķirt līdzekļus šīm algām, taču tas nav izdarīts nedz pirmajā reizē, nedz arī otrajā reizē. Mūsuprāt, ja nevar turēt solījumus, tad nav cienīgs arī palikt valdībā. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tālāk. Māmiņu algas. Mēs visi labi zinām, ka viena no vislielākajām problēmām mūsu valstī ir tautas katastrofālais demogrāfiskais stāvoklis. Mums nedzimst pietiekami daudz bērnu. Iepriekšējās valdības laikā, Repšes valdības laikā, tika iekustināta programma, ko mēs nosaucām par māmiņu algām, - ka maksātu mātēm, kas gaida un dzemdē bērnus; ka viņas no valsts varētu saņemt savu algu gada garumā - atkarībā no tā, cik māte ir agrāk pelnījusi darbā. Tā, lai bērns nebūtu tieši kaitēklis karjerai. Tad nebūtu jāizvēlas - karjera vai bērns. Strādājošās sievietes varētu kļūt mātes, dzemdēt bērnus, un tas mūsu valstij būtu ļoti svarīgi.

Kur šī iniciatīva ir šodien? Pazudusi! Dubļos pazudusi! Par to vēl runā, bet, draugi, vārdi ir lēti, darbi ir dārgi. Un mēs tos darbus neredzam.

Un ko tad vēl mēs varam teikt par Emša valdību? Mēs varam konstatēt to, ka Emša kungs un viņa valdība nerēķinās ar sabiedrības viedokli. Nerēķinās! Šodien es vēroju cilvēkus, kas ir šajā koalīcijā, un varu teikt, ka ir aiziets jau tik tālu, ka viens otrs no tiem pat ņirgājas par sabiedrības viedokli. Mēs nedrīkstam ņirgāties par sabiedrību! Mēs visi, kas esam šajā zālē, esam sabiedrības pārstāvji. Ja mēs neņemsim sabiedrības viedokli vērā, kas tad notiks ar demokrātiju mūsu valstī? Mēs neesam šeit ievēlēti, lai mēs būtu visvareni un lai mums būtu vienalga, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri iet uz vēlēšanām. Mēs esam un paliekam tautas pārstāvji. Mums ir atbildība mūsu vēlētāju, visu Latvijas pilsoņu priekšā.

Kādā veidā tad šie viedokļi nav ņemti vērā? Padomāsim par to lielāko darbu, ko Emša kungs, kā viņš pats, sev pie krūtīm sizdams, saka, ir šajās simts dienās izdarījis! Viņš esot iecēlis leģitīmu KNAB vadītāju.

Nu, paskatīsimies, kas tad īsti ir noticis ar KNAB? Fakts ir tāds, ka viņš paspēja atlaist Jutu Strīķi un “iestumt” tajā vietā Loskutova kungu. Tas nu gan ir fakts. Nenoliedzami, viņš ir guvis Saeimas vairākuma atbalstu. Bet, draugi, ko jūs esat izdarījuši? Šajā laikā tika izveidota kandidātu atlasīšanas komisija, lai varētu izvērtēt kandidātus. Šī komisija nonāca pie secinājuma, ka pats labākais kandidāts būtu Juta Strīķe un otrais labākais kandidāts būtu Vilka kungs. Taču Emša kungam favorīts bija Loskutovs, un Emša kungs nolēma, ka nav jāņem vērā komisijas viedoklis. Kāpēc tas būtu jāņem vērā? Kāpēc būtu jāņem vērā, teiksim, ģenerālprokurora viedoklis vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga viedoklis? Šie kungi, kuri ik dienu ir cīņas frontē un cīnās pret korupciju un noziedzību mūsu valstī, ieteica vienu kandidātu, bet Emša kungs pasmaidīja un sacīja: “Tas kandidāts man neder!” Un lika valdībai priekšā citu kandidātu - neatbalstītu kandidātu. Un valdība - visa valdība, visi valdības locekļi - ļoti paklausīgi Emša kungam paklanījās, un visi vienbalsīgi nobalsoja “par” Loskutova kungu. Un arī Saeimas deputāti, pakalpīgi klausīdami Emša kungam, iebalsoja amatā Loskutova kungu. Un kas bija Loskutova kunga pirmais ievērojamākais darbs? Loskutova pirmais ievērojamākais darbs bija tas, ka viņš noliedza Latvijas okupācijas faktu. Kad es to dzirdēju, es gandrīz vai apgāzos: viena no augstākajām valsts amatpersonām publiski noliedz Latvijas okupācijas faktu! Kā sabiedrība šādu cilvēku var cienīt? Latvijas tauta, visas tautības Latvijā, cieta - smagi cieta! - padomju okupācijas laikā. Latvieši - un ne tikai latvieši - tika deportēti, mocīti, bendēti nost Sibīrijā. Taču tagad jūs paši ar savām balsīm ieceļat amatā cilvēku, kuram ir tāda nostādne: “Oh, nav jau nekas bijis... Lielvaras jau dara, ko viņas grib.”

Draugi! Ja cilvēks ir ar šādu domāšanu, ko mēs varam sagaidīt tālāk? Bet, lūk, šis ir tas, ko Emša kungs gribēja, un jūs paklausīgi sekojāt.

Man jāsaka par šo visu: man, Latvijas pilsonim un Saeimas deputātam, ir kauns! (Starpsaucieni.)

Un kas ir pēdējā laikā noticis? Kā es jau sākumā minēju, sagadījās tā, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas iekrita pa vidu mūsu iesniegumam un šim balsojumam. Un nu mēs redzam, ka sabiedrība neatbalsta šo valdību. Vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstīja partijas “Jaunais laiks” un “tēvzemiešu” izvirzītos kandidātus. Puse vēlētāju tātad atbalstīja nacionāli labējās partijas. Tauta tātad ir pateikusi: “Šādu valdību mums nevajag!”

Un, draugi, padomāsim par to plaisu starp valdību, varu un sabiedrību! Tā plaisa ir mūsu pašu radīta. Tas ir mūsu spēkos - šo plaisu mazināt, jo šajā Saeimā sēž deputāti, kuri, spriežot pēc programmas un pēc pirmsvēlēšanu solījumiem, pārstāv nacionāli labējas partijas. Viņi sēž man no šīs vietas līdz tai vietai. Stabils vairākums. Stabils Saeimas vairākums šeit atrodas! Un arī vēl citi deputāti varētu ietilpt tajā skaitā. Taču tā vietā, lai nopietni interesētos par mūsu valsts attīstību un nākotni un rūpētos par to, ko tauta, ko sabiedrība grib, turpinās - es baidos, ka turpinās, - šī ņirgāšanās. Ņirgāties par sabiedrību - tas ir tas visbīstamākais, ko parlamentārietis var atļauties darīt. Tas ir tas visbīstamākais, kas vien var būt!

Mūsu Valsts prezidente šorīt mūs aicināja rādīt tautai priekšzīmi, kā strādāt. Tā ir mūsu, katra deputāta, brīva izvēle - iet pareizo ceļu. Iet to ceļu, kura iešanai mūsu vēlētāji ir devuši mums mandātu. Viņi deva mums šo mandātu, mums ieejot 8.Saeimā, un viņi atkārtoja šo mandātu, pastiprinātā veidā deva mums to tagad, Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā. Tas ir - reāli izveidot vienu nacionāli labēju vairākuma valdību, kura var stabili strādāt un rūpēties par valsts attīstību, nevis par valsts nopirkšanu vai kā nu to sauc... Tas ir mūsu spēkos - spert šo pareizo soli.

Frakcija “Jaunais laiks” kopā ar frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir atkārtoti aicinājusi un arī šodien atkārtoti aicina Tautas partiju atgriezties pie savām saknēm, pie saviem pirmsvēlēšanu solījumiem. Jūsu partijas nosaukumā taču ir šie divi vārdi - “Tautas partija”.

Aicinu jūs atgriezties pie tautas! Aicinu jūs visus balsot “par” Emša valdības demisiju!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 2004.gada 9.martā no šīs pašas tribīnes es izteicu dažus apsvērumus saistībā ar mazākumvaldības atkarību no kreiso spēku veidotajām frakcijām. Pieļāvuma formā es izvirzīju hipotēzi, ka, iespējams, šo spēku klātbūtne neformālajā koalīcijā varētu radīt lienošas pārmaiņas etnopolitikā ar tālejošām sekām. Jūs uzreiz teiksiet: “Nekas nav noticis!” Bet tur jau ir šī lieta, ka nekas nav noticis. Ir vienīgi radīts nenoteiktības un šantāžas fons ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanā. Protams, šeit es runāšu par izglītības reformu.

Ir skaidrs, ka šādā situācijā viens no vissvarīgākajiem apsvērumiem situācijas uzlabošanā, tālākā attīstīšanā un izskaidrošanā ir stingrība un noteiktība lēmumu pieņemšanā, bet, ja ar apskaužamu regularitāti mūsu presē parādās norādes, ka neviena uzticība nevar būt bezgalīga, ka par visu dzīvē jāmaksā, ka agri vai vēlu tiks panākta abām pusēm pieņemama vienošanās, tad tiek doti kļūdaini signāli visiem Latvijas iedzīvotājiem - gan, protams, tā sauktās reformas aizstāvjiem, gan tā saucamajiem reformas pretiniekiem. Un jāteic, tas ir tāpēc, ka būtībā jau reformas nav. Kopš 1988.gada konsekventi tiek īstenots pasākumu kopums normālas valsts valodas un minoritātes valodas hierarhijas atjaunošanai valstī.

Tieši tas, ka it kā nekas nav noticis, mūs arī dara uzmanīgus. Šādā situācijā ir radītas pietiekami lielas iespējas nepārdomātu lēmumu pieņemšanai tieši likumdošanas hierarhijas zemākajos posmos, jo es nešaubos, ka likums taču grozīts netiks. Taču pašlaik ir pietiekami skaidras norādes uz to, ka varētu notikt atgriešanās pie arhaiskās sistēmas - mācīt latviešu valodu kā priekšmetu kaut vai pastiprināti un padziļināti. Mūsu situācijā tas rezultātus nedos. Un līdz ar to Latvija atkal kļūtu par vienīgo valsti, kura savā pedagoģijas sistēmā izmanto jau aizmirstībai nodotās 19.gadsimta metodes. Un, manuprāt, pašlaik virzība notiek tieši šajā virzienā.

Otrs gadījums. Šķiet, atkal nekas nav noticis, tikai kāda ļoti augsta valsts amatpersona ir nepārdomāti izteikusies, nepareizi interpretējusi. Šķiet, tieši šī nedēļa ir tā, kurā būtu jāatgādina Loskutova nepārdomātie, neinformētie izteikumi par okupāciju, par 14.jūniju un par 17.jūniju. Šķiet, šī ir ļoti piemērota nedēļa, lai uzdotu jautājumu, kāpēc tad nekas nenotika, kāpēc šādi vārdi tik vienkārši varēja tikt izteikti un arī nesaņēma nekādu vērtējumu. Kāpēc valdošā koalīcija nedeva pietiekami skaidru formālu vai neformālu signālu Loskutovam tad nu pateikt - bija okupācija vai nebija? Tieši tāpat kā mēs Golubova kungam jau gadiem ilgi uzdodam šo jautājumu. Tagad, dzirdot Loskutova vārdus, šķiet, ikvienam rodas vēlēšanās skaidri uzprasīt: “Kā tad, mīļais Loskutova kungs, tur bija?” Nav jātaisnojas, ka ir nepareizi sapratis vai nepareizi interpretēts. Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ko tad mēs īsti domājam.

Un tāpēc es vēlreiz pieļāvuma formā izsaku šīs bažas: vai tiešām ir iespējams pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus, ja pastāv šāds šantāžas fons? Vai tiešām konkubināts ar Tautas saskaņas partiju un gadījuma sakari ar PCTVL un Latvijas Sociālistisko partiju būtu labāki nekā stabila nacionāli orientētu labējo frakciju un partiju savienība?

Tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt situāciju. Mūsu rīcībā vēl ir laiks pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu, un šis varētu būt īstais brīdis.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien ir paredzēts neuzticības balsojums Emša valdībai, un ir vairāki svarīgi jautājumi, kas pie tā ir noveduši.

Valdošā koalīcija divas reizes ir noraidījusi “Jaunā laika” sagatavotos 2004.gada budžeta grozījumus. Grozījumi ir nepieciešami, lai budžetā paredzētu līdzekļus pašas valdošās koalīcijas solītajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai ar šā gada 1.septembri un pensiju otrreizējai indeksācijai, sākot ar šā gada 1.oktobri. Diemžēl valdošā koalīcija sagatavotos budžeta grozījumus ir noraidījusi, un tas nozīmē, ka koalīcijas solījumi paliek tukšu solījumu līmenī. Aizvien vairāk pieaug bažas, ka pedagogi var palikt bez solītās darba samaksas paaugstināšanas, bet pensionāri var palikt bez pensiju indeksācijas. “Jaunais laiks” brīdināja valdošo koalīciju: ja budžetā netiks garantēta solītā pedagogu darba samaksas paaugstināšana ar šā gada 1.septembri un pensiju otrreizējā indeksācija no šā gada 1.oktobra, tad tiks pieprasīta Emša valdības demisija.

Vēl tikpat svarīgs jautājums ir māmiņu algas. Koncepcija par māmiņu algām tika izstrādāta jau Einara Repšes valdības laikā. Diemžēl pašreizējo Emša valdību māmiņu algas neinteresē. Lai gan Saeimas vairākums tika atbalstījis “Jaunā laika” sagatavoto likumprojektu par māmiņu algām, valdošā koalīcija bloķē tā tālāko virzību. Likumprojekts par māmiņu algām jau vairāk nekā mēnesi ir “iesprūdis” Latvijas Pirmās partijas deputātes Jevgenijas Stalidzānes vadītajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Pirms astoņiem gadiem Tautas partija solīja astoņu gadu laikā nodrošināt apstākļus, ka katra Latvijas ģimene varēs izaudzināt trīs bērnus. Seši gadi jau ir pagājuši, bet nekur tālāk neesam tikuši un ar šādu Emša valdības attieksmi pret māmiņu algu jautājumu nekur tālāk arī netiksim.

Kliedzošs Emša valdības nekompetences piemērs ir Zemkopības ministrijas nespēja noorganizēt normālu pieteikšanos uz lauksaimniecības tiešajiem maksājumiem. Zaļo un zemnieku savienības vadītās Zemkopības ministrijas nekompetences dēļ tiešos maksājumus pilnā apmērā saņems tikai daļa no zemnieku saimniecībām. Apmēram 10 000 zemnieku saimniecību tos nesaņems vispār vai saņems nepilnā apmērā. Tomēr pats kuriozākais ir tas, ka Eiropas Komisija ir atļāvusi pagarināt pieteikšanos uz tiešajiem maksājumiem līdz 15.jūlijam, bet Zaļo un zemnieku savienības vadītā Zemkopības ministrija atsakās Latvijas zemniekiem dot tādu iespēju. Absurds! Eiropa mums saka: “Ņemiet naudu vēl līdz 15.jūlijam!” Bet Zaļo un zemnieku savienība saka: “Nekas! Latvijas zemnieki iztiks arī bez tiešajiem maksājumiem.”

Par privatizāciju. Jau pagājušajā Saeimas sēdē valdošā koalīcija balsoja un vienojās ar privatizāciju saistīto likumprojektu paketes izskatīšanu atlikt līdz rudenim. Darbs pie šīs likumprojektu paketes sākās jau Einara Repšes valdības laikā, un tā paredzēja divas svarīgas lietas: pirmā lieta - privatizācija notiks vairāk par latiem, mazāk - par sertifikātiem. Un otrā lieta - nekustamo īpašumu privatizācija Rīgā un Jūrmalā jāveic par tirgus vērtību. Diemžēl valdošā koalīcija balsoja, lai privatizācija Rīgā un Jūrmalā turpinātos par kadastrālo vērtību, kas ir daudzkārt zemāka par šo īpašumu reālo tirgus vērtību.

Atcerēsimies, ka pirms simts dienām Tautas partija teica, ka dos Emsim simts dienas, lai viņš nodrošinātu labēju vairākuma valdību. Simts dienas ir pagājušas, labējas vairākuma valdības nav. Ja Tautas partijas vārdi sakristu ar darbiem, Tautas partijai būtu jābalso par Emša valdības demisiju.

Vēl vairāk! Tautas partijai ir izteikts priekšlikums kopā ar “Jauno laiku” un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK veidot labēju vairākuma valdību. Tautas partijai šodien ir izšķiršanās diena. Vai Tautas partija, kas vēl aizvien cenšas deklarēt sevi kā labēju nacionālu partiju, pievienosies labējo spēku koalīcijai vai turpinās ideoloģiski un praktiski aizvien ciešāk saaugt ar “sarkanajiem” promaskaviskajiem spēkiem un aizvien vairāk tiem pakļauties? Emša valdība ir pirmā Latvijas valdība, kas ir atkarīga no PCTVL un Tautas saskaņas partijas labvēlības. Emša valdības stabilitāte ir atkarīga no tā, cik paklausīgi tā pildīs PCTVL un TSP prasības.

Šī ir bīstama situācija, un mēs aicinām Tautas partiju pārstāt spēlēties ar uguni un pievienoties labējiem spēkiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Par Emša vadītā Ministru kabineta darbiem un nedarbiem jau daudz ir runāts, tāpēc es šeit runāšu vairāk par politisko loģiku, par tautas pausto gribu un izvairīšos no retorikas. It īpaši no retorikas, jo, redziet, kamēr mēs strīdamies, bieži vien no tā iegūst Latvijas nedraugi. Nedraugi, kas bieži vien ir noraidījuši mūsu valsts pastāvēšanas pašus pamatus.

Argumenti pret Ministru kabinetu jau bija. Tagad padomāsim par novērtējumu, ko šim Ministru kabinetam un arī valdošajai koalīcijai ir devusi tauta leģitīmā, vēlēšanās paustā formā.

Var visādi grozīt šos Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, sakot, ka tās bija “ne tās” vēlēšanas, ka uz tām ne visi aizgāja un tā tālāk, bet nevar sagrozīt faktu, ka atkarībā no tā, kā nu mēs rēķinām valdošo koalīciju, šai valdošajai koalīcijai ir tikai vai nu viens mandāts no deviņiem (ja mēs PCTVL neiekļaujam valdošajā koalīcijā), vai arī tikai divi mandāti no deviņiem, ja mēs PCTVL iekļaujam šajā neformālajā koalīcijā, kā tas reizēm reāli arī izskatās. Taču pat tad tie ir tikai divi mandāti no deviņiem.

Redziet, un šis vienīgais no mandātiem, kas vēlēšanās ir dots valdošajai koalīcijai, (ja mēs neskaitām PCTVL šajā sastāvā) ir Tautas partijai, kas - vismaz pēc tās nosaukuma un paustās ideoloģijas - ir labēja nacionāla partija.

Tad padomāsim: kas ir tas, ko vēlētājs šādā veidā ir skaidri pateicis? Manuprāt, tas nepārprotami pauž divas lietas... vismaz divas lietas.

Pirmām kārtām tas ir skaidrs “nē” pašreizējai valdībai un pašreizējai koalīcijai. (Starpsauciens: “Tas ir pareizi!”)

Otrām kārtām tas ir skaidrs “jā” labēji patriotiskai koalīcijai, labēji patriotiskai valdībai.

Redziet, labēji patriotiska koalīcija šajā vēlētāju balsojumā ir saņēmusi uzreiz un nepārprotami sešus no deviņiem mandātiem. Es šeit runāju par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” partijas saņemtajiem mandātiem, bet, ja mēs pieliekam klāt vēl arī Tautas partiju pie labējā patriotiskā spārna, tad ir saņemti septiņi no deviņiem mandātiem.

Godātie kolēģi, tas pārsniedz divas trešdaļas no nodotajām balsīm un saņemtajiem mandātiem!

Vēl es gribētu runāt par tādu vienkāršu, bet būtisku lietu kā politisko aritmētiku; proti, par faktu, ka spēku samēram valdībā vajadzētu atspoguļot spēku samēru Saeimā un iegūto mandātu skaitu. Redziet, raugoties arī no šā viedokļa, koalīcija, kas ir izveidota patlaban, ir neizdevīgāka, piemēram, Tautas partijai, nekā koalīcija, ko veidotu trīs labējās un patriotiskās partijas, kas varētu daudz precīzāk atspoguļot vēlētāju dotajiem mandātiem atbilstošo spēku samēru Ministru kabinetā. Tā, piemēram, patlaban Tautas partijai Ministru kabinetā ir tikai pieci ministru portfeļi - tikai pieci atbildības portfeļi!

Turpretī Zaļo un zemnieku savienībai ir četri, no kuriem viens ir Ministru prezidents. Ja mēs Ministru prezidenta portfeli vērtējam kā divu ministru portfeļu vērtu (starpsaucieni), tad es teikšu tā: 20 deputātu frakcijai ir tikai pieci ministri - tikpat, cik to ir vienai 12 deputātu lielai frakcijai.

Tāpat arī Latvijas Pirmajai partijai šobrīd ir seši ministri - vismaz seši ministru portfeļi, no kuriem viens ir Ministru prezidenta biedram, tātad pēc posteņa it kā otrajam cilvēkam valdībā. Vēl gan nav skaidrs, kam tad īsti piederīgs ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Pēc savām politiskajām simpātijām un loģikas viņš īstenībā vairāk ir Latvijas Pirmās partijas ministrs, un, ja tā rēķina, tad Latvijas Pirmajai partijai - ar 14 mandātiem šajā koalīcijā ir veseli septiņi ministri.

Godātie deputāti, kur šeit ir kāda politiska loģika? Kur šeit ir sekošana vēlētāju paustajai gribai - neatkarīgi no tā, vai mēs rēķinām Saeimas vēlēšanas vai mēs rēķinām tikko kā notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas? Redziet!

Tāpēc mēs esam nākuši klajā ar priekšlikumu šajā 8.Saeimā, jo mums nav tiešām citas izejas, un mēs ierosinām tomēr veidot vēlētāju gribai atbilstošu labēju patriotisku koalīciju, labēju patriotisku valdību. Esam šim priekšlikumam šobrīd nodrošinājuši (starpsaucieni) divu ļoti nozīmīgu frakciju balsis. Par to, vai šo frakciju - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcija “Jaunais laiks” - balsīm pievienosies arī Tautas partijas balsis, tik tiešām ir jālemj jums - Tautas partijai. (No zāles dep. A.Rugāte: “Izlemiet un nāciet valdībā!”)

Priekšlikums ir izteikts, un tagad deputātiem ir jāizlemj, kā rīkoties, ņemot vērā gan tautas balsojumā pausto gribu, gan arī savas partijas attīstības perspektīvas. Jo, redziet...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu debašu laiks ir beidzies!

E.Repše. Es tūlīt beigšu... Vēlētāji visu uzmanīgi vēros un noteikti izdarīs arī atbilstošus secinājumus. (Starpsaucieni.) Tad nu izlemiet, vai jūs gribat turpmāk strādāt tautas labā vai arī kalpot kādām šaurām privātām interesēm.

Es aicinu pildīt vēlētāju gribu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Jurkāna paziņojumu, ka balsojumā par dokumentu Nr.2800 viņa balsojums “pret” ir bijis kļūdains, jo viņš ir vēlējies balsot “par”.

Cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas vārdā es gribētu sveikt apaļajā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Vili Krištopanu, kura nav... (Aplausi.) Kā arī pusapaļajā jubilejā cienījamo kolēģi Aleksandru Golubovu! (Aplausi.)

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Uzmanību, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Lūdzu uz nelielu sēdi Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties 10.30 uz sēdi, bet Nacionālās drošības komisijas locekļi - pulksten 10.45.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi tūlīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu uz apspriedi šeit pat blakus Dzeltenajā zālītē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Valērijs Karpuškins, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Vitālijs Orlovs, Juris Sokolovskis, Inese Šlesere, Jānis Urbanovičs un Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim sēdi!

Turpinām debates par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim”.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Artis Pabriks. Lūdzu!

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātās dāmas un kungi! Es saprotu, ka visi vēl nav atnākuši atpakaļ, bet es mēģināšu tomēr sākt.

Pirmām kārtām es gribētu teikt, ka, lai gan ierosinājums bija šodien debatēt par neuzticības izteikšanu valdībai, lielā mērā runas šeit bija nevis par valdību, bet par tautu. Es dzirdēju šeit runājam Kariņa kungu, es dzirdēju runājam Dombrovska kungu, es dzirdēju runājam arī Repšes kungu, bet šajās runās, kurās viņi piesauca tautu, es nedzirdēju pašu tautu. Jo, manuprāt, tie cilvēki, kas visvairāk šo vārdu izmanto, vismazāk par tautu domā. Un viens no piemēriem ir tāds. Es uzskatu, ka tieši tagad, izveidojoties šai Saeimai un sākoties šīm diskusijām par godīgumu, par patriotiskumu vai par kreisumu, patiesībā Latvijas un latviešu tauta ir sašķelta, kā vēl nekad iepriekš. Un šo sašķelšanu ir veicinājuši tieši tie cilvēki, kas katru - bezmaz vai katru! - nedēļu mēģina rosināt neuzticību. Manā izpratnē - galīgi bez pamatojuma. Un es gribētu apskatīt vairākus argumentus, kāpēc man šķiet, ka tas ir bez pamatojuma.

Pirmām kārtām jāpiemin visplašāk izplatītā ideja, ka valdībai būtu pašreiz jāmainās tāpēc, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lūk, tauta esot izteikusi neuzticību šai valdībai un esot atdevusi par valdības partijām tikai 14% balsu. Nu, paskatīsimies, kā tad tas ir bijis īstenībā! Mēs šeit dzirdējām gan Repšes kungu, gan citus grozām ciparus, skaitļus pa labi un pa kreisi. Jā, 14% balsu tika valdības partijām. Bet cik tad dabūja partija “Jaunais laiks”? Nedaudz vairāk par 7%. (Starpsauciens: “Mācies skaitīt!”) Tas ir vēl viens veids, kā skaitīt. Nedaudz vairāk par 7%! (Starpsauciens: “Mācies skaitīt!”) Paskaitiet mierīgi, nebļaustieties!

Otrām kārtām. Paskatīsimies, cik balsu ir atdots par “jaunajiem laikiem” un cik balsu ir atdots par tā saucamajiem “vecajiem laikiem”! Es saskaitu: par “vecajiem laikiem” - 6 balsis, par “jaunajiem” - 2 balsis. Es neredzu, ka šeit būtu bijusi izteikta kaut kāda doma par to, ka vajadzētu mainīties valdībai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Trešām kārtām. Ja mēs skatāmies uz demokrātijas konsekvencēm, es tomēr gribētu pateikt: ziniet, Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un Saeimas vēlēšanas ir Saeimas vēlēšanas. Kad tramvajam būs riteņi, tad tā būs tante... vai kad tantei būs riteņi, tad tā būs tramvajs.

Vācijā sociāldemokrāti tagad piedzīvoja vislielāko sakāvi pēckara vēsturē, iegūstot tikai 21% balsu. Vai Šrēders šodien demisionēs tikai tāpēc vien, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš neieguva tik daudz balsu, cik viņam vajadzēja iegūt, iekļūstot savā parlamentā? Protams, nē! Demisija balstās uz racionālu piedāvājumu, uz racionālu valdības darbības vērtējumu, un tas ir tieši tas, ko mēs gribējām no opozīcijas šeit sagaidīt. Mēs gribējām redzēt, kāds tad ir šīs valdības darba vērtējums. Diemžēl mēs neesam to sagaidījuši.

Neredzam neko negatīvu, nav redzams nekas negatīvs, kas būtu bijis izdarīts pēdējos trīs mēnešos. Tieši otrādi! Ir izdarīts daudz kas pozitīvs. Arī jūs, cienītā Kantānes kundze, varat paklausīties.

Un pozitīvais pirmām kārtām ir tas, ka tautai nav nācis acīs viss tas, kas netika izdarīts pirms šiem trim mēnešiem, jo šīs valdības laikā visas komisijas, to skaitā arī mana komisija - Ārlietu komisija - strādāja divas trīs reizes nedēļā, strādāja kā trakas līdz 1.maijam, lai, tā teikt, vienkārši dabūtu cauri visus tos likumprojektus, kurus Repšes valdība kaut kādu iemeslu dēļ nebija atzinusi par vajadzīgu pieņemt vai bija uzskatījusi, tā teikt, par tehnikalitātēm.

Otrām kārtām. Man šķiet, ka arī šī manipulēšana ar labējo balsu un kreiso balsu skaitīšanu un ar patriotisma piesaukšanu ir vienkārši tautas acu aizmālēšana. Kāpēc? Es paskatījos vairākus pēdējos balsojumus par svarīgām lietām: kurš kā ir balsojis un kurš ir balsojis ar ko? Nu, un ko es redzu? Es redzu, ka pozīcija ir balsojusi ar opozīciju, tajā skaitā ar kreiso opozīciju, kopā apmēram trīs reizes... nu, pēdējie desmit balsojumi... opozīcija, proti “Jaunais laiks” un “tēvzemieši”, ir divas reizes balsojusi kopā ar tā saucamo kreiso opozīciju, un vienā gadījumā, tad, kad izskanēja viens no šiem jūsu tik svarīgajiem jautājumiem, runājot par tā saucamajām bērnu naudām un par atbalstu jaunajām ģimenēm... mīļie cilvēki, kuri tad bija tie, kas atturējās balsojumā par Eiropas Padomes Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju? Jūs taču bijāt tie, kas vispār nebalsoja! Vai jūs varat iedomāties, kādas būtu bijušas konsekvences, ja mēs nebūtu bijuši spējīgi šo likumprojektu pieņemt? Un tad atbildība par bērniem gultos tikai uz jums. Paldies Dievam, mūsu valdībai bija vairākums!

Līdz ar to man šķiet, ka arī šīs runas par godīgumu... godīgums bija pirms trim mēnešiem... tagad ir patriotisms... ir vairāk salīdzināmas ar tādām, nu, pusaudžu jeb pubertātes vecuma seksuālās orientācijas problēmām, jo par homoseksuālismu jau arī visvairāk uztraucas tie, kam pašiem nav stabilas domāšanas, stabilas psihes. Tā tas ir psiholoģijā. Un līdz ar to var teikt, ka cilvēkiem, kas tā piesauc godīgumu, tautu un patriotismu, varbūt pašiem kaut kas ar patriotismu nav kārtībā.

Cienītā labējā opozīcija! Beigu beigās jums, cienītā labējā opozīcija, teikšu tā: atšķirībā no iepriekšējās valdības šī valdība ir vienmēr teikusi - durvis ir vaļā! Ja jūs varat nosaukt kaut vienu - kaut vienu! - jautājumu, kurā mēs esam atkāpušies un pieņēmuši lēmumu, kas nav patriotisks, proti, tādu, kas nav mūsu valsts interesēs, tad jūs esat laipni lūgti piedalīties šajā valdībā ar savu dižo patriotismu un parādīt, ka jūs to varat labāk. Mēs taču, atšķirībā no jums, iepriekš neliedzam šo līdzdalību, mēs jūs aicinām. (Starpsauciens: “Laiks ir beidzies!”)

Un vienīgais atgādinājums jums ir...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Pabriks. ... ir tas: ņemiet vērā to, ka tad, kad jūsu vadošajiem cilvēkiem, kas būs ievēlēti Eiropas Parlamentā, nāksies doties uz Eiropas Parlamentu strādāt - un ceru, ka jūs būsiet pietiekami godīgi un nenoliksiet savus mandātus un nepaliksiet šeit, cerot tikt valdībā, ka tad var būt, ka jums pietrūks pat cilvēku, ko šajā valdībā sūtīt.

Līdz ar to es uzskatu, ka visas šīs runas par valdības demisiju ir vienkārši ņirgāšanās par prātīgu darbu. Neviens normāls parlaments neprasa valdības demisiju pēc trīs mēnešiem - bez argumentiem, tikai piesaucot tautas balsi un runājot tautas vārdā.

Jūs neesat dievi! Un tie, kas...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Pabriks. ... met akmeni pirmie, lai padomā paši par sevi vispirms!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es palabošu Pabrika kunga teikto. Jums, Pabrika kungs, tā skaitīšana tāda diezgan dīvaina iznāk. No sava dīvainā redzesviedokļa saskaitījāt, ka “jaunos laikus” nes tikai divi Eiropas Parlamenta deputāti. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK “jaunos laikus” ir nesusi jau no pirmās dienas, kopš atjaunota mūsu valsts neatkarība. (Starpsaucieni.) Un nes arī šodien, un saņēma četrus mandātus darbam Eiropas Parlamentā. Tāda ir matemātika. Tā ka tur sanāk vismaz seši. Nevajag runāt aplami!

Bet tagad par lietu! Protams, neuzticības izteikšana šodien neiznāks, tas ir skaidrs. Taču tas nenozīmē, ka šodien nav jāanalizē valdības darbība simts dienās. Es domāju, ka tā analīze ir ļoti nepieciešama, un, ja nebūtu neuzticības valdībai, šādu analīzi mums vajadzētu - vajadzētu vienkārši lietas labad - veikt. Tāpēc der paskatīties uz šīm lietām ļoti analītiski, loģiski. Un es gribu sacīt tā: protams, simts dienās no šīs valdības, no vienas valdības, nevar gaidīt brīnumus. Nevar gaidīt brīnumus! Taču ir jārunā par tendencēm. Par tendencēm, kādas piekopj šī valdība. Un es gribu sacīt, ka tendences ir diezgan bēdīgas. Lūk, par to ir jārunā šodien un jāanalizē. Un es teikšu tā: valdības darbu derētu vērtēt no trīs aspektiem.

Pirmais: vai valdība veiksmīgi strādā dekolonizācijas virzienā? Jā, jā, jā... Jo šīs sekas ir ārkārtīgi milzīgas, samilzušas un ar katru dienu samilzt vēl lielākas. Jūs zināt visas šīs lietas.

Otrais: vai Latvijas cilvēki dzīvo labāk, pārticīgāk?

Un trešais: vai latvieši savā zemē jūtas normāli? Vai jūtas ar katru dienu labāk vai - tieši otrādi - sliktāk, ir diskomfortā?

Lūk, no šiem aspektiem derētu pavērtēt valdības darbu. Un man tūlīt jāteic, ka nevienā no šiem aspektiem, nevienā no šīm tendencēm nav pozitīvas virzības.

Tātad valdība ir šodien vairākumā, nevis mazākumā, jo to ārkārtīgi karsti atbalsta kreisais flangs, pilnīgi kreisais, “sarkanos” ieskaitot. Valdība balstās tikai un vienīgi uz viņiem. (Starpsauciens: “Tieši uz kreisajiem!”) Tā kristu (kristu - viens, divi, trīs!), bet nekrīt tāpēc, ka viņi atbalsta. Un tad ir jautājums: kāpēc viņi atbalsta? (Starpsauciens: “Bet ko lai mēs darām? Nodevēji!”) Viņi atbalsta tāpēc, ka viņiem daudz kas izdodas: tā sakot, šo sedziņu, kuru viņi bija iecerējuši pavilkt uz savu pusi, viņi pavelk arī. Ja ne ar darbību, tad bieži vien ar bezdarbību valdība palīdz tieši viņiem. Tieši viņiem! Ar bezdarbību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdība, attiecīgās valsts institūcijas faktiski neko nedara, lai savaldītu pretlatvisko spēku ārdīšanos Latvijā. Neko nedara! Un pavīd pat dīvainas tendences. Ir runa par 14.jūniju. Man šeit ir vēstule... Zigurds Paleja kungs raksta represēto un Latvijas patriotu vārdā. Viņš jautā: ko tas nozīmē, ka 14.jūnijā, kad cilvēki ir gribējuši nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, viņiem tas esot aizliegts?

Un šodien es pat dzirdēju pa radio, ka atkal izskan gandrīz tāds pats jautājums: vai šodien, 17.jūnijā...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Nu! (Starpsaucieni.) Vārdu sakot, žēl, ka mēs nevaram ļoti nopietni izdarīt šādu analīzi! Taču šāda analīze ir vajadzīga. Un diemžēl visdrūmākais ir tas, ka patiešām šī valdība turas uz “sarkano” pleciem - un turēsies tik ilgi, kamēr neatjēgsies Tautas partija, jo viņiem jau nu nevajadzētu turēties kopā ar šiem cilvēkiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Dažas pārdomas pirms balsojuma, kas acīmredzot būs labvēlīgs Emša valdībai.

Sākotnēji Tautas partija deva 100 dienas Emša valdībai, lai izveidotu stabilu labēja vairākuma valdību. Tagad uzstādījums ir mainījies. Tautas partija, spriežot pēc vakardienas televīzijas debatēm, ir gandrīz tā kā gatava divus gadus strādāt šajā valdībā. Tagad šķiet, ka labējais vairākums vairs nav svarīgs. “Tēvzemieši” un “Jaunais laiks” ir izteikuši skaidru un saprotamu piedāvājumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka no labējām opozīcijas partijām šai valdībai nav ko gaidīt atbalstu. Tātad, ja nav gaidāma vēl viena jaunu piecu deputātu piegāde koalīcijai, tad šķiet, ka vairākums nesanāk. Tautas partija, kāpēc mainījāt savu nostāju?

Par Emša valdības galveno labo darbu, ko tā paveikusi šajās 100 dienās, mēdz nosaukt iepriekšējo kļūdu labošanu. Jā, gandrīz puse tagadējo ministru bija arī iepriekšējā Ministru kabineta sastāvā. Es saprotu, ka dāmas un kungi varēja labot savas kļūdas, bet, sakiet, lūdzu, kāpēc vajadzēja sasaukt divas valdības sēdes katru nedēļu? Un kāpēc vajadzēja iniciēt divas Saeimas sēdes katru nedēļu, ja kopējais izskatāmo jautājumu skaits bija pat mazāks nekā iepriekš? Kāpēc ceturtdienas sēdes mums lielākoties beidzās jau pirms pusdienu pārtraukuma?

Mīļie draugi, vai tas nebija drusku teātris sabiedrības acīs? Tautas partijas deputāti un premjers neskaitāmas reizes ir solījuši pedagogiem, pensionāriem un māmiņām: jūsu dotais vārds ir tikpat kā likuma burts. Un pretējā gadījumā - vārdi par mandāta nolikšanu un demisiju... Un ir vienīgi rūgtums par “Jaunā laika” (es jums ticēju!) divkosību un dubultmorāli, un visu pārējo. Tas ir zem jūsu goda - pieņemt “Jaunā laika” piedāvājumu, tāpēc jūs to darīsiet paši.

Un kas notiek tagad? Mēs dzirdam, ka sarunās ar Latvijas Bankas prezidentu premjers jau izsaka domu, ka varbūt visiem naudas nepietikšot un ka jāsamēro iespējas ar vajadzībām, un tā joprojām.

Nē, mīļie draugi! Tas ir kaut kas daudz mazāks par kaismīgajiem solījumiem! Kur tad palika iepriekš dotais godavārds? Tautas partija, kāpēc ir nostājas maiņa?

Un drusku vēršos pie Pabrika kunga. Man ir mazs padoms, Pabrika kungs. Kad nesat reizinātāju pirms iekavām (tā ir tautas aktivitāte vēlēšanās), tad, lūdzu, turpmāk pareiziniet to ar visiem saskaitāmajiem iekavās, ne tikai ar “Jaunā laika”, jo... (Aplausi.)... jo pēc jūsu aritmētikas, pēc jūsu aritmētikas... Pabrika kungs... Pirmkārt, skaitli “7,8” matemātiski noapaļo uz “8”, nevis uz “7”, kā jūs sacījāt. Un, otrkārt, Tautas partijai tad sanāk tikai nepilni 3%.

Godājamie deputāti! Eiropas Parlamenta vēlēšanās valdošā koalīcija neieguva pat 15% balsu, un tā nav nejaušība. Pieskaitot Tautas saskaņas partiju, tur iznāk šie 18,95%. Un mēs skatījāmies vakardienas Dombura raidījumu - tieši tie paši 20% arī atbalsta Emša valdību. Tā nav opozīcijas sazvērestība! Tas ir sabiedrības noskaņojuma barometrs, un no politiķiem tas faktiski būtu
gudri - reizēm uz to paskatīties. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Un, kolēģi, tālredzīgi būtu saprast, ka nevajadzēja pretēji sabiedrības viedoklim, ar varu, “iestumt” Loskutovu par KNAB vadītāju. Bet, ja jūs arī tagad to neredzat, tad tā jau ir tuvredzība.

Un “Jaunā laika” un “tēvzemiešu” piedāvājums šodien uzsākt stabilas labējas valdības izveidi, dāmas un kungi, joprojām ir spēkā!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām jautājumu par attieksmi pret Induļa Emša valdību. Trīs mēnešus esam vērīgi sekojuši līdzi tās darbībai. Diemžēl nav pamata būt ar to apmierinātiem. Daudzus iemeslus te jau nosauca. Taču es vēlreiz koncentrēšu uzmanību idejai, kura, kā liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījums par politisko partiju solījumiem pirms 8.Saeimas vēlēšanām, nav nevienam nozagta. Gluži otrādi! Tikai partijai “Jaunais laiks” tā ir tik konkrēti un tik detalizēti izklāstīta partijas darbības pamatdokumentā - programmā. Tas ir jautājums par izvērstu demogrāfijas politiku.

Es runāšu par koncepciju, kuru iepriekšējā - Repšes - valdība, pamatojoties uz darba grupas veikumu, par laimi, paspēja pieņemt, jo šodienas situācijā tā dienasgaismu noteikti nebūtu ieraudzījusi. Tā ir koncepcija par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, tautā saukta par māmiņu algām. Koncepcija par diferencētu pieeju bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā ir ieguvusi publicitāti, un tās īstenošanu sabiedrība ļoti gaida. Diemžēl ir pamats nopietnām bažām, vai šī koncepcija vispār tiks īstenota, jo skaidras atbildes no pašreizējās valdības kā nav, tā nav.

Pirmkārt, jau divi mēneši ir pāri termiņam, kurā valdībai bija jāizskata Labklājības ministrijas laikus sagatavotie, koncepcijas iedzīvināšanai nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi.

Otrkārt, Finanšu ministrija ir atteikusies tos saskaņot, uzskatot, ka piedāvātais koncepcijas variants nav labs.

Treškārt, arī valdības vadītājs Indulis Emsis ir pieprasījis no Labklājības ministrijas informāciju par citiem māmiņu algu jautājuma risinājumiem.

Ceturtkārt. Valdības komitejā Labklājības ministrijas piedāvātie normatīvie dokumenti gan ir iesniegti, bet ziņu, ka tos izskatīs tuvākajā laikā, pagaidām nav.

Piektkārt. Māmiņu algu jautājumu sola skatīt tikai kopā ar 2005.gada budžeta likumprojektu, sabiedrību pamazām gatavojot tam, ka nebūs tas, uz ko tā cerēja, lai gan iepriekšējā valdība tika atstājusi pārliecinoši labvēlīgu budžeta izpildes prognozi.

Tātad ir vismaz pieci iemesli, kas liek nopietni apšaubīt Emša valdības gribu iedzīvināt šo Latvijas attīstībai tik ļoti svarīgo koncepciju, ar kuras īstenošanu plānoja panākt par 5% lielāku dzimstību mūsu valstī. Ja Latvijā vidēji gadā piedzimst 20 tūkstoši bērnu, tad pieaugums būtu 1 tūkstotis. Latvijas apstākļos tas būtu cerīgs dzimstības bums.

“Paaugstinātie pabalsti ievērojami uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī,” apstiprināts vēstulē, kuru saņēmusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tajā teikts: “Absurdi izskanējuši apgalvojumi, ka pēc tāda lēmuma pieņemšanas bērnus sāks dzemdēt naudas dēļ.” Jāņem vērā, ka daudzas ģimenes, kas ir morāli nobriedušas bērnam, to atliek nestabilās finansiālās situācijas dēļ. Vēl grūtāk šo lēmumu pieņemt tiem, kuri vēlas otro un trešo bērniņu, jo ir jārēķinās arī ar vecāko bērnu augošajām vajadzībām. Plānotie pabalsti vecākiem dotu daudz lielāku pārliecību, ka bērnu būs iespējams gan apģērbt, gan pabarot, gan nodrošināt ar mājokli, laikā, kad viens no vecākiem mājas aprūpē audzina mazuli, tādēļ nespējot strādāt algotu darbu.

Arī mājokļa pirkšanas dēļ daudzas ģimenes ir spiestas uzņemties smagas kredītsaistības, kas bez aizķeršanās ir jāpilda.

Šajā vēstulē ir izteikta vilšanās un sašutums par notiekošo. Un ne tikai šajā, bet arī vairāku citu cilvēku parakstītajā vēstulē. Ieklausieties, ko saka māmiņas, ko viņas pauž masu medijos! Palasiet, ko viņas raksta portālā “Cālis”!

Arī frakcijas “Jaunais laiks” sagatavotais likumprojekts, kas paredz koncepcijas pamatnostādnes, ko drošības labad vajadzētu nostiprināt visaugstākajā līmenī ar likuma spēku, ir iegūlis Saeimā. Vai mēs drīkstam pieļaut, ka vēl arī topošās māmiņas būs spiestas iziet ielās, cīnoties par savām tiesībām? Vilcināšanās un izvairīgas atbildes Latvijai tik svarīgā jautājumā kā demogrāfiskās situācijas kardināla uzlabošana, skaidri un nepārprotami neapliecinot valsts gatavību investēt dzimstības palielināšanai, liecina par Emša valdības mazspēju. Šī valdība ir vārga nākotnes centienu izvēlē, tāpēc es pievienojos viedoklim par neuzticību tai un aicinu šo viedokli atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie tautas priekšstāvji! Domāju, daudzi piekritīs tomēr tam, ka simts dienas ir ļoti īss laiks, lai kāds varētu sevi tiešām apliecināt ar darbiem un lai arī mēs varētu pārliecināties par konkrētiem rezultātiem, taču simts dienas ir pietiekams laiks, lai pārliecinātos par valdības stilu, tās ētisko attieksmi pret sabiedrību, pret valsti. Šodienas “Dienā” var lasīt, ko saka Atis Slakteris. Viņš atzīstas, ka šīs ir bijušas pašas saspringtākās simts dienas viņa karjerā, bet vienlaicīgi mēs zinām, ka, ilgi viņam pavadot laiku Zemkopības ministrijā, tieši zemniekiem klājās ļoti grūti. Un mēs arī redzam, ka šādi cilvēki, kuriem sasprindzinājuma nebija zemkopībā, vadot šo nozari, ir atstājuši tādas pēdas, kuras diemžēl šodien visai sabiedrībai, iestājoties Eiropas Savienībā, vēl joprojām būs jānovērš.

Protams, iepriekšējā valdībā bija pašreizējais ekonomikas ministrs un arī esošais zemkopības ministrs, un šie ir tie cilvēki, kuri acīmredzot arī ir atbildīgi par to, ka pēdējās simts dienās šai valdībai un arī parlamentam bija saspringti jāstrādā, lai sagatavotu valsti iestājai Eiropas Savienībā.

Šeit tika runāts par to, ka deputāti un arī valdība ir aizskarta par smago darbu. Tā nu nav! Es teikšu tā, ka Augstākajā padomē no rīta līdz vakaram katru dienu deputāti šeit strādāja, ja valstij tas bija nepieciešams, tāpēc apelēt pie tā, ka darba ir par daudz un ka kāds šeit ir pārguris, domāju, vienkārši ir nevietā. Tas tiešām rāda, ka valdībai piemīt ne tikai mazspēja, bet valdībai ir arī zemi darba un kompetences resursi.

Patiesībā jau ir jāsaka tā, ka mums šeit būtu jārunā par to, cik svarīgi ir tas, vai valdība spēj pārvaldīt valsti, vai valdībai ir labi pārvaldīšanas principi tās darbībā, vai tā grib panākt, lai valsts būtu tiesiska, lai šeit valdītu demokrātija, lai viss, kas tiek paveikts, būtu darīts sabiedrības vairākuma interesēs un lai visiem būtu līdzvērtīgas iespējas izmantot to, ko piedāvā valsts, kā arī lai tiktu izvēlēti paši labākie cilvēki, lai viņi tiktu iecelti amatos un lai tieši paši labākie tiktu virzīti uz amatiem. Valdībai būtu jādomā par to, kā novērst trūkumus un kā nemitīgi pilnveidot un uzlabot valsti.

Diemžēl jāsaka, ka tieši šajā jomā, šajā morāli ētiskajā jomā, mūsu valdībai ir trūkumi.

Domāju, ka valdības vadītājs pietiekami pārliecinoši parādīja to, ka viņš ignorē kompetentu, profesionālu ierēdņu, augstāko pieredzējušo amatpersonu viedokli, izvēloties KNAB vadītāju. Tas viņam nebija svarīgs! Izrādās, ka svarīga bija tieši neprofesionālas, nezinošas, tiesiski nekompetentas personas ievirzīšana amatā, un tad nu mēs šeit varam uzdot jautājumu: “Kāpēc par katru cenu valdībai šādi cilvēki ir jāieliek amatos?” Sabiedrības priekšā tiešām vajadzētu atklāt, kāpēc tas bija vajadzīgs. Es domāju, ka katrs var atbildēt: “Acīmredzot tāpēc, ka ir kādi plāni, kuri simts dienās vēl nav parādīti, bet pienāks tā diena, kad šiem cilvēkiem, kuri ir ielikti amatos, būs jāspēlē sava loma.”

Gribu teikt, ka valdība strādā ar makiavellisku pārliecību - par katru cenu savus cilvēkus amatos! Un tad jau vairs neizbrīna tas, ka tad, kad deputāti uzdod jautājumu, piemēram, iekšlietu ministram par to, kāpēc ceļu policists ir izdarījis tādus vai citādu pārkāpumus vai rīkojies neadekvāti demokrātiskas sabiedrības principiem tiesiskā valstī, mēs saņemam atbildi ar vienu principu: “Lūdzu, nejaucieties policijas darbā! Policija zina labāk, kā jāstrādā!”

Lūk, tāda ir valdības attieksme! Par to viņi šeit pārliecinājās aptuveni pirms mēneša vai pirms pusotra, un tas apliecina vien to, ka valdībai nav vēlmes realizēt tiesisku valsti. Tas ir tiesiskais nihilisms, kas tika demonstrēts.

Jā, šādi, it kā nenozīmīgi, pārkāpumi patiesībā tiešām norāda uz morāli ētisko principu nerealizēšanu, un es domāju, ka tieši šī ir galvenā problēma. Ne jau mums šeit ir jāskaita, cik tad īsti balsu šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma tie vai citi spēki, bet mums ir jāanalizē, kāpēc tas tā bija. Es domāju, ka pietrūka tieši šīs pārliecības un darbošanās valsts interesēs, un tas palika sabiedrībai nenoslēpts.

Es piekrītu, ka Repšes kunga valdībā bija sarežģīti strādāt, ka arī tur bija daudz kļūdu, tomēr es minēšu, ka Repšes kunga valdība deva sabiedrībai un tautai tādu cerību, ka mēs reiz izrausimies no tā zaņķa, no to attiecību zemās kvalitātes un nepietiekamajiem izaugsmes tempiem, kuri diemžēl pastāvēja mūsu sabiedrībā un mūsu valstī, līdz mēs nonācām līdz šai dienai. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Diemžēl sabiedrība nav apmierināta ar to, kā ir vadīta un pārvaldīta mūsu valsts vairāk nekā iepriekšējā desmitgadē, kopš mūsu valstī ir atjaunota neatkarība. Sabiedrība grib redzēt skaidrus, godīgus spēles noteikumus, un uz to mēs varam aicināt šo valdību vai to valdību, kura būs turpmāk.

Bet šajā dienā katrs ar savu balsojumu tad lai pauž savu attieksmi pret to, kā mēs strādājam ne tikai valdībā, bet arī šeit, parlamentā.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Paldies kolēģiem par mums veltīto kritiku, jo kritika vienmēr ir tas attīstošais spēks, kas virza uz priekšu. Un kritika ir laba, ja tā ir konstruktīva, ja tā palīdz mums visiem kopā strādāt.

Protams, visiem mums ir kopējas vēlmes, lai valsts attīstītos. Katrs mēs redzam savus ceļus šajā virzienā, tāpēc es, nedaudz atskatoties vēsturiski atpakaļ, parunāšu par to, kas šajos trijos mēnešos varbūt ir mainījies.

Kas tad ir mainījies šajos trijos mēnešos, kopš ir atkāpusies Repšes valdība? Kas tam bija par iemeslu? Tad, kad bija iespēja izveidot šo labējo patriotisko valdību, pietrūka ļoti maz - aicināt Tautas partiju valdībā, kur būtu šie četri labējie politiskie spēki, kas strādātu uz priekšu. Un kāpēc tas nenotika tajā konkrētajā brīdī? Kas tad ir mainījies šajos trijos mēnešos, ka retorikā minētie “oranžie izlaupītāji”, “valsts izzadzēji”, “personas, kuras nevar laist pie siles klāt”, ir tapuši par ļoti mīļiem un ļoti jaukiem, un labiem turpmākajiem patriotiskajiem spēkiem? Kas ir mainījies, ka “zaļie zemnieki”, kas palika kopā ar “Jauno laiku” un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kā pēdējie šajā valdībā, nu ir kļuvuši par nodevējiem?

Protams, acīmredzot arī mums pašiem, “zaļajiem zemniekiem”, ir jāpārdomā visas šīs lietas, un cik, mūsuprāt, ir vajadzīgs ilgs laiks, lai mēs “Jaunā laika” acīs atkal taptu par ļoti mīļiem, par ļoti aicinātiem, par ļoti godājamiem partneriem. Tās ir tādas ļoti interesantas metaforas un tāds ar pārvērtībām ļoti bagāts laiks.

Šeit varētu būt dažādi skaidrojumi, bet, manuprāt, skaidrojums tomēr ir viens - tuvojas budžeta grozījumi, un, pretēji visām prognozēm, valsts attīstās normāli, valsts funkcionē, tiek pieņemti visādi sakarīgi un sabiedrībai saprotami lēmumi. Protams, tie nevar apmierināt visas mūsu sabiedrības daļas, taču tas fakts, ka šāgada budžetā apmēram 100 miljoni tiks novirzīti budžeta grozījumiem, tas, ka šo budžeta grozījumu rezultātā iegūs gan skolotāji, gan māmiņas, gan pašvaldību investīcijas, tas, ka tiks paredzēti līdzekļi dažādiem cita veida priekšlikumiem... Un mēs esam gatavi, protams, atbalstīt arī konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus, kas ir tīri loģiski un saprotami civilizētā sabiedrībā. Kādam tas acīmredzot nepatīk, jo tajā brīdī, kad iepriekšējā valdība krita, šis sastrēgums bija tik liels un baiss, ka vislabāk bija rīkoties tā: “Mēs labāk paiesim malā, lai nāk kāds cits un šos gruvešus novāc! Lai nāk kāds cits un sakārto šo Eiropas Savienības likumdošanu, lai nāk kāds cits un uzņem pirmo triecienu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā - cenu kāpumu, lai nāk kāds cits un uzņem šo tautas sašutumu par to, ka momentāli nevar pacelt pensionāriem pensijas, bet strādājošajiem - algas, bet tajā brīdī, kad šī situācija, kā saka, būs normalizējusies, mēs būsim klāt. Mēs būsim tie labie, tie glābēji, tie sabiedrības, kā saka, apustuļi.”

Redziet, godājamie kolēģi, tas tā nav, kā saka. Mums visiem ir kopēja viena valsts, mums visiem kopā valsts labā ir jāstrādā. Un es gribu apliecināt, ka Induļa Emša valdība ir tendēta uz to. Induļa Emša valdība to darīs. Un tie solījumi, ko mēs esam devuši, tie tiks izpildīti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Piedodiet, ka nāku tribīnē otrreiz, bet man šķiet, ka mēs varējām debatēs runāt 15, nevis 5 minūtes. Nu, labi! Es tādā gadījumā divas minūtes vēl gribētu pakavēties pie viena fakta, ko nepaguvu pateikt.

Kas notiek ar Latvijas laukiem, kur dzīvo galvenokārt latvieši? Un latviešu labsajūta ir atkarīga no dzīves laukos. Kolēģi, tūdaļ sāksies sesijas starplaiks, jums būs vairāk brīva laika. Pabraukājiet pa Latviju! Pabrauciet kaut vai tikai pa vienu ceļu: Rīga-Vecpiebalga-Madona, garām Rēzeknei, tad Ludza-Zilupe. Un jūs ieraudzīsiet tik traģisku ainu, kādu es neesmu redzējis visā savā mūžā. Un it īpaši pēdējos gados.

Kas tur notiek? Labākajā gadījumā pēc desmit, piecpadsmit, divdesmit kilometriem var ieraudzīt kādu apstrādātu zemes pleķīti. Visur citur visi Vidzemes lauki, kas kādreiz bija apstrādāti, ir vienās pieneņpūkās. Pašlaik viss ir vienās pieneņpūkās! Un tā visu ceļu - desmitiem, simtiem kilometru. Jūs nobraucat 300 kilometru, un ir tikai vienas vienīgas pieneņpūkas! Ko tas nozīmē?

Pabrauciet pa mazajiem ceļiem! Tur jūs redzēsiet vēl trakāku skatu. Jā, Zemgalē un Kurzemē ir pavisam cits skats. Bet ko tas viss nozīmē?

Labi, Latgalē klājas bēdīgi daudzus gadus, bet kas notiek Vidzemē? Vai arī Vidzeme tagad pievienosies visnabadzīgākajam reģionam - Latgales reģionam? Ko tas nozīmē?

Vakar pārraidē “Kas notiek Latvijā?” Rozes kungs kritizēja Repšes valdību, bet viņš tajā tobrīd strādāja un strādā valdībā arī šobrīd. Un kaut kas, man šķiet, tur nav lāgā, kaut kāds slikts signāls ir dots zemniekiem, jo viņi neapstrādā šos laukus. Absolūti totāli neapstrādā! Ko tas nozīmē? Un tas, ko jūs runājat par 100 miljonu dalīšanu, Brigmaņa kungs un pārējie pozīcijas cilvēki... Tie nav jūsu sastrādāti! Neviena valdība 100 dienās nevar izdarīt nekādu izrāvienu. To zina katrs, kurš kaut mazdrusciņ kaut ko saprot no ekonomikas. Šāds izrāviens nav iespējams! To ir radījušas iepriekšējās valdības, tam ir bijuši radīti priekšnosacījumi, un tagad, lūk, budžetā ir ienākuši šie 100 miljoni. Tā ka jūsu dalība tur ir ļoti minimāla. Ļoti minimāla! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Latvieti, nepadodies!”)

Un pēdējais. Es gribētu raksturot šo valdību šādi: pa okeānu faktiski peld kuģis bez kapteiņa. Kapteinis gan atrodas uz kuģa, viņš malko kafiju, ir priecīgs, jo oficiāli skaitās kapteinis, bet pēc būtības kuģi vada pavisam citi. Varu nosaukt vārdus, ja gribat... (Starpsaucieni: “Nosauc!”) Kuģi vada citi - Šlesers, piemēram, ieskaitot pat Plineru, jo, piedodiet, kapteinis nodarbojas ar ko citu - kā nodrošināt to, lai viņš vēl aizvien skaitītos kapteinis.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien mēs esam diezgan daudz dzirdējuši skaļas runas, dažādus uzsaukumus, dažādus lozungus, bet īstu un pamatotu analīzi, kāpēc tad šai valdībai būtu jābeidz strādāt un ko šīs valdības krišana dotu Latvijas stabilai un normālai attīstībai, mēs šodien nedzirdējām. Un es kaut vai no Sociālo un darba lietu komisijas pieredzes varu teikt, ka tieši šīs valdības laikā ir daudz strādāts. Sociālo un darba lietu komisija 2003.gadā izskatīšanai Saeimā tika sagatavojusi visa gada laikā 51 likumprojektu, turpretī 2004.gada sešos mēnešos tai bija jāsagatavo 57 likumi, un tāpēc, pārskatot visu iepriekšējo darbību un izdarot analīzi, es tomēr uzskatu, ka šajā valdībā nav par ko kaunēties ne Tautas partijai, ne Latvijas Pirmajai partijai, ne Zaļo un zemnieku partijai. Nav jākaunas tieši tāpēc, ka darbs notiek mierīgi, sistemātiski un kārtīgi.

Un vēl es gribētu pakavēties pie tiem pārmetumiem, kas te izskanēja, ka cienījamajiem pensionāriem nevarēs noindeksēt pensiju, ka nebūs šīs indeksācijas rudenī sakarā ar to, ka netiek atvērts Budžeta likums.

Cienījamie pensionāri, neuztraucieties par pensijām, jo šie likuma grozījumi jau ir pieņemti likumā, un tie paredz jums šo indeksāciju arī rudenī, un, runājot tieši par šo indeksācijas rādītāju uzlabošanu, pazeminot slieksni no 5 uz 3, tieši par šo likumprojektu visi “Jaunā laika” deputāti diemžēl nobalsoja “pret”, taču likums, paldies Dievam, ir pieņemts, jo pārējās frakcijas šo likumprojektu tajā brīdī atbalstīja.

Latvijas Pirmā partija, jau esot “Jaunā laika” valdībā, bija pirmā un galvenā, kas ierosināja visus jautājumus attiecībā uz dažādiem bērnu pabalstiem, uz bērnu dzīves apstākļu uzlabošanu, bet diemžēl arī iepriekšējā koalīcijā mums ne vienmēr izdevās panākt pozitīvu lēmumu. Mūsu izstrādātie likumprojekti iegūla un netika tālāk bīdīti.

Šodien “Jaunā laika” iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem pabalstiem”” tiešām atrodas Sociālo un darba lietu komisijā, bet es varu teikt, ka tas ir ļoti nekvalitatīvi un kļūdaini pārrakstīts no Ministru kabineta noteikumiem, kuri jau tika minēti valsts sekretāru sanāksmē. Par to komisija pārliecinājās 15.jūnija komisijas sēdē.

Un es varu arī viennozīmīgi apgalvot, ka māmiņu algu jautājums pašreizējā valdībā tiek risināts pietiekami intensīvi un nopietni. Latvijas Pirmā partija var droši teikt, ka par tādu budžetu, kurā nebūs paredzēts šis māmiņu algu pieaugums, Latvijas Pirmā partija vienkārši nenobalsos. Taču, tā kā valdības sēdēs ir pietiekami normāla demokrātija un jautājumi tiek pietiekami normāli izdebatēti, es ļoti ceru, ka šis jautājums, jau pietiekami konkrēti saskaņots, atnāks uz Saeimu, un tad Saeimā mums vairs nebūs jāceļ nevajadzīgi trači un jārada nevajadzīga ažiotāža.

Ja runājam par Sociālo un darba lietu komisiju, kurā ir 13 komisijas locekļi, tad no tā saucamās kreisās opozīcijas šajā komisijā strādā 3 deputāti - Klementjeva kungs, Deņisova kungs un Orlova kungs. Un tiešām ar viņiem man ļoti bieži ir lielas grūtības, jo, tā kā viņi nav valdības frakcija, tad viņu prasības šo sociālo jautājumu risināšanā ir diezgan uzstājīgas un diezgan lielas, turklāt tās vienu otru reizi nav saskaņotas ar budžeta jautājumiem. Un tad mums nākas diezgan ilgi debatēt un vienu otru priekšlikumu arī noraidīt.

Tomēr jāteic, ka Sociālo un darba lietu komisija var strādāt nosvērti, nemēģinot šajā likumā iestrādāt normas, kuras pēc kāda laika tiks ņemtas ārā, kā tas bija, beidzoties 7.Saeimas darbam, kad šajā likumā tika iestrādātas normas, kuras, sākot strādāt 8.Saeimai, diemžēl šajā pašā zālē tika izbalsotas. Tās bija normas attiecībā uz pensijas lielumu bērniem, kuri ir invalīdi no bērnības, un arī attiecībā uz papildpiemaksu šiem bērniem.

Domājot par to visu un analizējot valdības darbu, vēlreiz varu viennozīmīgi teikt, ka valdība var turpināt strādāt. Strādājot šādā normālā situācijā, valdība varēs izdarīt pietiekami daudz, tāpēc uzskatu, ka visi tie pārmetumi, kas šodien tiek vērsti pret Tautas partiju, ir ļoti nepamatoti, jo tā ir izvēlējusies tomēr nosvērtu un konsekventu ceļu.

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka mana balss šodien nav tāda kā parasti, jo mana balss un mana sirds palika Portugālē kopā ar mūsu komandu, palika kopā ar tiem līdzjutējiem, kuri nedala cits citu latviešos vai krievos, “jaunajos laikos” vai “vecajos laikos”; kuri visi sevi uzskata par Latvijas patriotiem; kuri dzied himnu un jūt līdzi Latvijas valstij, neatkarīgi no tā, vai tas ir krievs vai latvietis.

Un tāpēc šodien, lai arī man ir grūti parunāt, es tomēr gribu paust savu viedokli.

Katrai Saeimai ir bijuši savi uzdevumi. Šī ir 8.Saeima. Vecās paaudzes aizejošie politiķi iepriekšējās Saeimās izdarīja visu, lai tiktu garantēta Latvijas ārējā drošība, iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Taču nedz tēvocis Sems, nedz kāds Eiropas onkulis mums negarantēs iekšējo drošību - sociālo drošību, drošību uz ielām un citur. Un tāpēc, liekot roku sev uz sirds, pajautāsim paši sev: vai Repšes valdības laikā iekšējā drošība pieauga vai samazinājās? Sabiedrība tika sašķelta latviešos un krievos, tika sašķelta “jaunajos laikos” un “vecajos laikos”. Šāda nestabilitāte nebija pieredzēta ilgu laiku. Vai tā bija pareiza rīcība? Vai tika izpildīts vienīgais un galvenais virsuzdevums, kas bija šai Saeimai?

Kā mainījās attieksme pret Tautas partiju? Pēkšņi bija ļoti slikta... Bet, tikko bija cerības, ka iegūs kādus amatus partija “Jaunais laiks”, tā attieksme mainījās. Šodien pie mums kā lopu tirgū Repše atnāca un pateica: “Jūs esat “apbižoti”, jums ir četri ministri, mēs jums dosim sešus!” Repšes kungs, lai arī jūs esat vienīgais politiķis, kas ir nosaucis sava godīguma cenu, ticiet man, ir cilvēki, kas nepārdod savu godīgumu, savu reputāciju. Ir tādi. Lai kā jūs arī uzskatāt. Lai cik dārgs ir jūsu godīgums.

Mēs nekad neapvainosim partnerus, nevainosim viņus tanīs grēkos, kuru nav. Mēs kopā ar viņiem nesēdēsim pie galda, nesmaidīsim un neteiksim: “Vai, kādi jūs labi!” Un jau otrā dienā, kad viedoklis būs mainījies, neteiksim: “Vai, kādi nelieši viņi izrādījās!” Kampara kungs, mēs to nedarīsim!

Kā lai notic cilvēkiem? Repše saka: “Noticiet man, tauta!” Repšes kungs vairākkārt ir devis uzticības zvērestu vienam cilvēkam - savam dzīvesdraugam -, vairākkārt to pārkāpis, neskaitāmas reizes aizskrējis pakaļ jaunām meitenēm ar slaidām kājiņām. Un šodien viņš nāk un saka: “Ticiet man!” Viņš nespēj turēt vienam cilvēkam doto zvērestu.

“Jaunā laika” darbība, veidojot valdību, bija - noārdīsim, nojauksim...

Sēdes vadītāja. Es aicinu turēties pie apspriežamā temata, lūdzu!

G.Bērziņš. Jā.

Iepriekšējā valdība spēja izārdīt daudz ko. Jautājums: vai jūs spējat celt kaut ko? Protams, latviešu tautas pasakās tiek gaidīti sapņu prinči un sapņu princeses. Nav Emsis sapņu princis! Nav Emsim baltā zirga! Tā ir taisnība!

Bet kas neļāva izveidot labēju valdību pēc vēlēšanām? Kas līdz pēdējam brīdim liedza “Jaunajam laikam”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darboties valdībā, kad tā tika veidota? Neviens! Jūs nodevāt!

Man šodien saka, ka man jāiet kopā patriotiskā valdībā ar Grišu Krupņikovu, ka es esot nodevējs, jo, redz, neeju kopā ar Grišu Krupņikovu un neveidoju patriotisku valdību! Da nemūžam! Kas tā par patriotisku valdību! (Starpsaucieni.)

Es uzskatu, ka šai valdībai ir jāsāk arī strādāt labāk, un nebūt ne viss ir ideāli, bet labēja, rīcībspējīga, sapratīga valdība paliek Tautas partijas prioritāte. Mēs neesam nekādas prostitūtas, kuras var nopirkt par amatiem vai kuru godīgumu var izmērīt naudā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (Zaļo un zemnieku savienības frakcija.)

Cienījamie kolēģi! Man patiešām liels prieks, ka pa 14 gadiem beidzot ir viens cienījams deputāts atmodies un ieraudzījis, kādā postā dzīvo tauta. Tabūna kungs, vienkārši... (No zāles dep. A.Tabūns: “Nevajag muldēt!”) Jā, Tabūna kungs! Un, ja jūs gribat teikt, ka Emša kungs mēneša... tas ir, trīs mēnešu laikā iesēja tās pienenes, tad jums sevišķi lielas saprašanas no lauksaimniecības nav. (Starpsaucieni: “Nemuldi!”) Jo pašlaik... Jo pašlaik lauksaimnieki un lauku cilvēki redz to produktu, ko ražojāt jūs desmit gadus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien es nāku jūsu priekšā, lai pavisam īsi apliecinātu to, ka pašreizējā valdība, Latvijas Pirmā partija un arī mūsu ministri valdībā nav ne soli atkāpušies no tiem solījumiem, ko mēs esam solījuši bērniem un ģimenēm. Vēl vairāk! Es gribu apliecināt arī to, ka mūsu darbi pierāda to, ka nav nevienas tādas iniciatīvas bērnu un ģimenes lietu jomā, kuru iniciatore nebūtu Latvijas Pirmā partija. Pie tā mēs turamies, un tā mēs strādāsim arī tālāk.

Un par māmiņu algām, Bendrātes kundze, ja vienīgais iemesls, kādēļ jūs neuzticaties šai valdībai, ir māmiņu algas, tad es varu jūs mierināt, ka būs šīs māmiņu algas. Savādāku es nevaru iedomāties nākamā gada budžetu - nevaru iedomāties tādu budžetu, kurā nebūtu ietvertas māmiņu algas. Ja māmiņu algas mums būtu jāsāk izmaksāt ar 18.jūniju... tad es tiešām saprotu šo rūpi. Taču ar 1.janvāri valstī būs šī nauda un jaunajām māmiņām tiks izmaksātas šīs māmiņu algas.

Un es vēršos pie “Jaunā laika”: dārgie kolēģi, lūdzu, nemusiniet tautu un nedzeniet ielās jaunās māmiņas! Es taču saprotu - kā gan savādāk jūs varat apliecināt savas rūpes par bērniem Latvijā, ja ne piesaucot māmiņu algas? Vai jūs savas rūpes bērnu un ģimenes lietu jomā varat apliecināt ar saviem balsojumiem? Jūs nevarat tās apliecināt ar saviem balsojumiem! To rāda jau Pabrika kunga pieminētie balsojumi “pret” - jūs balsojāt pret ārvalstu konvencijām bērnu tiesību aizsardzības jomā, pret Hāgas konvenciju par sadarbību ārvalstu adopcijas procesu piemērošanai. Jūs balsojāt arī “pret” Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma projekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jūs balsojāt “pret” Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidošanu. Jūs balsojāt pret Ģimenes dienas noteikšanu par atzīmējamo dienu, kaut gan to ir atbalstījušas ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas, kuras jūs pieminat, kad jums tas ir izdevīgi, un, kad jums tas nav izdevīgi, jūs tās vienkārši aizmirstat.

Es gribu vēlreiz apliecināt to, ka ne tikai māmiņu algas, bet arī citas ļoti svarīgas iniciatīvas būs, un mēs par to iestāsimies. Pretējā gadījumā nākamā gada budžetu Latvijas Pirmā partija neatbalstīs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde. (No zāles dep. V.Agešins: “Par skolotāju algām!”)

 

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir tāds citāts: “Reti dakterim pašam garšo tās zāles, ko viņš ir izrakstījis citiem.” Šos viedos vārdus ir teicis mans draugs Kārlis Šadurskis, un es viņam pilnīgi piekrītu.

Bet kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka šodien frakcijas “Jaunais laiks” deputāti Dombrovskis, Šadurskis un Bendrāte tik aktīvi, tik naski nāk tribīnē runāt par vēlamo. Cik būtu labi, ja būtu skolotājiem pietiekamas algas, ja būtu pensijas, ja būtu lauki, nauda un tā tālāk! Jūs, kolēģi, strādājāt valdībā 15 mēnešus. Man šķiet, tas ir vienkārši nožēlojami - šodien nākt šeit tribīnē un runāt par to, kāpēc pašreizējā valdība, strādādama 100 dienas, nav visu šo nodrošinājusi. Man ir jautājums jums: kur jūs bijāt? Kur jūs bijāt? Jūs 15 mēnešu laikā varējāt visu to izdarīt! No darītājiem jūs šodien esat pārtapuši par prasītājiem.

Ja mēs gribam nākotnē veidot stabilu labēju valdību, kopīgi strādājot Latvijas labā, tad padomāsim - varbūt pietiek šo populistisko runu, kurās nav ne grauda patiesības.

Ko skolas saņēma mācību gada nobeigumā? Viņas saņēma mācību gada noslēgumā nevis apsveikumu no Šadurska, bet aicinājumu uz nemieriem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kāpēc? Tāpēc, ka Šadurskis nebija izdarījis to, kas viņam bija jāizdara. Tāpēc, ka Šadurskis - mans draugs (Zālē smiekli,
troksnis
.) - , Einars Repše, kurš vēl nav mans draugs (Zālē smiekli.), neielika šajā budžetā naudiņu, lai varētu pacelt skolotājiem algas no šā gada 1.septembra. Ja reiz mēs domājam par kopīgu valdību, nu tad nemānīsim cilvēkus un šeit arī nemelosim viens otram!

Kāda bija patiesība? Patiesība bija tāda, ka jau no pagājušā gada 1.septembra skolotājiem bija jāsaņem alga divu minimālo algu apmērā. Bet ko izdarīja “Jaunā laika” valdība? Zagšus, slepus, bez Saeimas atbalsta, augustā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā naski grozīja likumu, lai, tā teikt, atsaistītu šo normu. Labi. Mēs nekādu trauksmi necēlām, jo gaidījām, ka Kārlis Šadurskis un “Jaunais laiks” piedāvās skaidri saprotamu citu modeli skolotāju algu aprēķināšanai. Gaidījām, gaidījām, 15 mēneši pagāja, bet modeļa nebija. Uz trešo lasījumu ministrija iesniedza samudžinātu priekšlikumu, kurā skaidri un gaiši bija redzama būtība. No skolotāju algu ekonomijas fonda tika izņemti 2,5 miljoni naudas, ko mānīgi it kā piedāvāja algu pielikumam, pasakot, ka labākie skolotāji saņemšot 350 latu algu. Tas bija apmāns, tie bija meli! Jo par 2,5 miljoniem, kas bija atņemti no paredzētās naudas, nekādus 350 latus nevar skolotājiem izmaksāt (un, ja var, tad tikai saujiņai skolotāju). Perspektīvu, skaidru plānu, kā to darīt, “Jaunais laiks” nevarēja piedāvāt.

Tautas partija dubultoja skolotājiem algas divu gadu laikā pēc skaidri saprotama plāna, bet “Jaunais laiks” to nespēja.

Tāpēc es aicinu runāt par darbiem, runāt nevis par to, ko jūs vēlējāties, bet par to, kas jums neizdevās! (Starpsauciens: “Beidz!”)

Nujā, man te kolēģi saka: “Beidz, sāls jau ir pateikta!” (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Ļoti labi!”)

Es gribētu citēt vēl no stenogrammas to, ko Kārlis Šadurskis teica tad, kad mēs iebildām pret to, ka nav paredzēti šāgada budžetā līdzekļi skolotāju algu palielinājumam. Kārļa Šadurska vārdi ir šādi: “Šis balsojums novedīs valsti bankrota stāvoklī. Šis balsojums par skolotāju algu palielināšanu nozīmē to pašu, ko balsojums pret likumu.

Otrais. Valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti. Satversme jums aizliedz pieņemt lēmumu par skolotāju algu palielināšanu.”

Kārli Šadurski, lūdzu godīgu runu! Es redzu, ka tu (vai varbūt labāk derētu uzruna “jūs”!) gatavo man atbildi - manis teiktajam pretēju runu. Es esmu gatava to saņemt. Bet runāsim tomēr godīgi - tā, kā tas īstenībā bija! Tas bija Kārlis Šadurskis un “Jaunais laiks”, kas atņēma skolotājiem algu pielikumu no šī gada septembra! Taču Tautas partija ir garants šajā valdībā. Tautas partija ir garants, ka skolotāji saņems sev pienākošos algu, ko Tautas partija ar citu deputātu atbalstu nepieļāva izņemt no Izglītības likuma, un nācās atcelt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā grozīto Izglītības likumu. Tautas partija un šī valdība labos Kārļa Šadurska un Einara Repšes pieņemto budžetu, kurā ir tukšums attiecībā uz līdzekļiem skolotāju algu paaugstinājumam. Esiet mierīgi, skolotāji, kuri šo sēdi klausās! Jauku vasaru jums!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK)

Godātie deputāti! Tagad apspriežam Induļa Emša valdības 100 dienās padarīto. Vai strādā slikti? Domāju, ka ne sevišķi. Un kāpēc? Tāpēc, ka nacionālajos jautājumos balstās uz opozīcijas balsīm, uz “Jaunā laika” un “Tēvzemei un Brīvībai” balsīm (mēs taču nebalsosim par mūsu valstij sliktiem lēmumiem nacionālajos jautājumos!), bet ekonomiskajos jautājumos balstās uz kreisā spārna balsīm. Kas šajā gadījumā var notikt? Sēžot uz diviem krēsliem, var nokrist zemē un sasist dibenu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis - otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Īstai draudzībai nākotne ir tikai tad, ja jūtas ir abpusējas. Nu nevaru neatbildēt savai draudzenei Silvai Goldei. Un daru to ar patiesu prieku.

Redziet, nekad, nevienu gadu, pedagogi budžeta palielinājuma gadījumā savām algām nav saņēmuši vairāk par 10 miljoniem latu. Februārī Tautas partija, būdama opozīcijā, droši nobalsoja par 36 miljoniem. Jo tie 12 miljoni latu, kas vajadzīgi šogad, izraisīs vajadzību pēc 36 miljoniem nākamgad. Tāpēc, mīļie pedagogi, piedodiet, ja tobrīd es baidījos, ka diez vai pat Einara Repšes valdība spēs tādu naudu atrast. Runa jau nav par naudu pedagogiem. Runa ir par likuma varu Latvijā.

Cienījamā Tautas partija! Ja jūs toreiz nobalsojāt, būdami opozīcijā, tad, lūdzu, šodien, esot pozīcijā, to izdariet!

Un, godātie pedagogi, “Jaunā laika” valdība paredzēja budžetā apmēram divarpus miljonus latu jūsu algu pielikumam. Ja mēs būtu labi strādājuši līdz šā gada vidum, tad, es esmu pārliecināts, mēs būtu atraduši vēl papildu naudu, varētu budžetu attiecīgi grozīt un nākamajā gadā jūs tiešām saņemtu 10 vai vēl vairāk miljonus latu klāt. Tautas partija nobalsoja par 36 miljoniem. Tāpēc pilnīgi saprotama ir “Jaunā laika” prasība. Godātie Tautas partijas deputāti, nepietiek ar solījumiem! Ja jūs varat, nenovedot valsti bankrotā, to izdarīt, tad izdariet! Ja nevarat, tad, lūdzu, beidziet vainot iepriekšējās valdības, beidziet vainot auksto pavasari un neražas, un tā joprojām, bet pasakiet - mēs nevaram izdarīt, un dodiet darīt tiem, kas var!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs izskatām jautājumu par valdības tālāku darbību. Un man gribētos teikt, ka “Jaunais laiks” jauc, kas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas un kas ir Ministru kabinets.

Mēs zinām, ka, ejot uz 8.Saeimas vēlēšanām, partija “Jaunais laiks” virināja baznīcu durvis, deva solījumus Dievam, tautai, vienkārši sakot, teātri spēlēja. Un rodas jautājums - kāpēc mēs esam nākuši strādāt uz Saeimu? Kam gribam kalpot? Vai mūsu darbs būs vērsts uz Latvijas sabiedrības sašķelšanu? Un, noklausoties labējās opozīcijas runasvīru runas, mani secinājumi ir šādi: tie ir meli, meli un vēlreiz meli! Jūs esat kā galma āksti un melos pārspējat pat Minhauzenu. Jūsu darbība ir pretvalstiska, tāda, kurai nav Dieva svētības. Un es gribu pateikt arī to, ka Latvijas Pirmā partija ir par to, ka ir jāstrādā šai valdībai, kurai ir Dieva svētība.

Paldies. (Starpsauciens: “Paldies, mācītāja kungs!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs šobrīd vērtējam valdības darba simts dienas. Daudz kas ir pateikts, bet man liekas, ka vēl ir divas ļoti simptomātiskas lietas, ko mēs nupat dzirdējām no tribīnes.

Viena ir tā, ko mēs tiešām varam piedot cienījamam Pabrika kungam, kurš šajā parlamentā nestrādāja līdz šim. Bet Brigmaņa kungam nu gan tas būtu jāzina.

Einara Repšes laikā, tad, kad viņš bija premjers, mūsu Saeimā likumprojektu skaits bija par 30% jeb par trešdaļu lielāks. Darba intensitāte mums bija krietni lielāka, un mēs to visu darījām.

Tā ka runa par ugunīm, par gruvešiem un par kaut ko tamlīdzīgu ir pilna lielas un skaļas demagoģijas vai nezināšanas.

Un noslēgumā ir jāpiemin vēl viena, manuprāt, ļoti simptomātiska lieta, proti, attieksme, ar kādu daži mūsu komisiju vadītāji izturas pret savu darbu. Cienījamais Gundars Bērziņš tā vietā, lai vadītu savu komisiju un šajā tik ļoti būtiskajā laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām analizētu situāciju un budžetu, tomēr ar VIP reisu devās uz Portugāli kopā ar tādām Latvijas tautā ļoti precīzi vērtētām personām kā Voldemārs Hmeļevskis, Jānis Naglis un pārējie un pa vakariem tērēja savu balsi Portugālē. Gundar Bērziņ, mēs strādājam Saeimā, jūs esat komisijas vadītājs, tāpēc esiet tomēr tik godprātīgs un dariet savu tiešo darbu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti daudzas reizes izskanēja vārds “PCTVL”, it īpaši no Kariņa kunga mutes. Es gribu teikt, ka PCTVL frakcija nesaņēma nevienu vietu šīs valdības laikā. Nevienu! Runa ir varbūt par TSP vai par Latvijas Sociālistisko partiju. Nevajag melot tiem Vidzemes zemniekiem, kuri tagad sēž viensētās un klausās mūsu debates! PCTVL frakcija neietekmēja Emša kungu. Nepastāv neviens slepens, teiksim, sadarbības līgums ar Emša kunga valdību. Es varu arī teikt, ka Emša kunga valdība nav prokrieviska, tāpēc ka redzam to, kas tagad notiek Latvijas un Krievijas attiecībās. Tās ir, tā teikt, sasaluma punktā. Latvijas Ārlietu ministrija, piemēram, izsūta no Latvijas krievu diplomātu, notiek diplomātiskais karš. Kas notiek iekšpolitikā? Notiek represijas pret Krievu skolu aizstāvības štābu. Tas tikai apliecina to, ka Emša kungs... ka viņš ir nacionālists vispār. Es domāju, ka Emša kungam būtu vieta tāpat nacionālistiskā valdībā, tādā pašā, kāda bija, teiksim, Repšes kunga vadītā valdība. Mēs, PCTVL, nekādi nevaram atbalstīt šo valdību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 56, neviens neatturas. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lidijas Zutes atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministres V.Muižnieces vārdā veselības ministra R.Muciņa iesniegto lēmuma projektu un atbalstījusi tātad Lidijas Zutes atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vairas Avotiņas atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces iesniegto lēmuma projektu par Vairas Avotiņas atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ralfa Beitiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces iesniegto lēmuma projektu par Ralfa Beitiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Joza Darģa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces iesniegto lēmuma projektu par Joza Darģa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sanitas Zakrevskas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”)

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces iesniegto lēmuma projektu par Sanitas Zakrevskas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Anitas Šteinbergas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces iesniegto lēmuma projektu par Anitas Šteinbergas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Zitas Kupces apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces ierosinājumu par Zitas Kupces apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces ierosinājumu par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministres V.Muižnieces ierosinājumu par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par minētā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Cienījamie kolēģi, ja jums nekas nav pretī, tad varētu izskatīt tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā” pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tātad Ārlietu komisija lūdz atzīt arī šo minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Ja jums, cienījamie kolēģi, nekas nav pretī, tad varētu tūlīt izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2672-b. Par likumprojektu uz otro, galīgo, lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus izskatīja.

1.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos, pirms balsojam, es atklāju debates. Par 1. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu - debatēs pieteikusies Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 35 latu liels. Černobiļas avārijā cietušie ir griezušies pie mūsu frakcijas un, es domāju, arī pie ļoti daudziem citiem Saeimas deputātiem ar lūgumu šajā likumā paredzēt vēl arī citu kompensēšanas kārtību - tātad kompensēšanu arī 1., 2. un 3.grupas invaliditāti sasniegušajiem - un kompensēt viņiem braukšanas izdevumus, kā arī daudzus citus sociālos atvieglojumus.

Šādā gadījumā, manuprāt, puse no sociālā nodrošinājuma pabalsta varētu būt pārāk maza summa, un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atzīst, ka būtu lietderīgi šo summu palielināt līdz pilnam sociālā pabalsta lielumam, tātad tā būtu piemaksa 35 latu apmērā. Bija aprēķināts, ka būtu vajadzīgi par puspabalstu apmēram 180 tūkstoši latu, tātad divreiz lielāka summa, bet jaunajam budžetam, kas it kā labi pildās, manuprāt, tas nebūtu pārāk liels slogs.

Mēs visi esam parādā šiem cilvēkiem, jo viņi ir upurējuši savu veselību gan ne mūsu labā, bet tas notika vēl padomju varas laikos, un es ļoti labi atceros to situāciju, kad uz katru uzņēmumu, to skaitā arī uz Slīteres rezervātu, no PSRS Kara komisariāta nodaļām nāca prasības sūtīt cilvēkus, it sevišķi mehanizatorus un šoferus, uz Černobiļu. Un mūsu cilvēki nevarēja izvairīties no šīm represijām, viņiem bija tur jābrauc. Un tagad slimības un visas šīs sekas, kas ir jāpārvar, ir ļoti smagas.

Jā, jūs teiksiet, ka ir iespējama rehabilitācija, bet mēs esam saskārušies ar parādību, ka saņemt šos rehabilitācijas pasākumus ir ārkārtīgi grūti, un bieži vien tikai ar deputātu iejaukšanos to var izdarīt, kā tas jau šajā gadā vairākos gadījumos ir bijis, un tāpēc šis normālais pabalsta lielums - 35 lati klāt pie invaliditātes pensijas - būtu, man liekas, tikai pareizs Saeimas lēmums.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, deputāte Jevgenija Stalidzāne!

J.Stalidzāne. Kā jau es teicu, tātad par šo priekšlikumu komisija debatēja ilgi, un uz pirmo lasījumu mēs, pati komisija, izstrādājām priekšlikumu, ka šis pabalsts nedrīkst būt mazāks par 50% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet, debatējot par to, mēs nonācām arī pie secinājuma, ka šādu pabalstu, kas ir stāvējuši uz vietas pat no 1992.gada un tā tālāk, ir ļoti daudz, un tas attiecas arī uz šiem Černobiļas avārijā cietušajiem, kuri ir piedalījušies Černobiļas avārijas seku likvidēšanā. Arī šiem cilvēkiem tiešām situācija nav no vieglajām, šī situācija ir ļoti sarežģīta. Šis 50% lielais palielinājums viņiem tagad pirmo reizi tiek piedāvāts kopš 1999.gada, un šis palielinājums ir piemaksa pie viņu pensijas. Ja mēs salīdzinām bērnus - invalīdus, kuri ir invalīdi no bērnības, tad arī viņiem šis pabalsts ir tikai 50 latu.

Tā ka šeit vajadzētu tomēr ievērot zināmu līdzsvaru, un, tieši izejot no tā, komisija tad arī nolēma neatbalstīt, jo visi aprēķini, viss, kas tika iesniegts, bija saskaņots arī ar Labklājības ministriju, un arī Labklājības ministrija ir apgalvojusi, ka šāda nauda viņiem 2005.gada budžetā arī būs. Tātad šāds secinājums no Labklājības ministrijas puses tika izteikts.

Tāpēc komisija ar balsu vairākumu, tomēr balsīm daloties, nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Es lūdzu arī Saeimu šobrīd atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 25, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne. 2. - deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Arī to komisija ir lēmusi neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pāvels Maksimovs... Nav pieteicies debatēs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. Komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo arī šajā 1.priekšlikumā iebalsotā summa, protams, nav tik katastrofāla, lai nevarētu šo likumprojektu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas.

Likums “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Kastēna, Stalidzānes, Jaundžeikara, Turlā, Kalvīša, Pabrika, Goldes un citu - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir! Starpbrīdi!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 33, atturas - 2. Sēdi turpinām bez pārtraukuma un izskatām visus jautājumus šodien.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas ekonomisko interešu grupu likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojekta “Eiropas ekonomisko interešu grupu likums” trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Jaunups. 2., 3. un 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikumi. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Jaunups. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 6., 7., 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Jaunups. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Jaunups. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pieņemšanai trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas ekonomisko interešu grupu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.2777!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus un tos izskatījusi.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas ierosinājums. Tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. 2. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Jaundžeikars. 3. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Jaundžeikars. 4. - Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Jaundžeikars. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Jaundžeikars. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzstājos, atbalstīdams kolēģa Buzajeva priekšlikumu, un gribu paziņot jums sekojošo. Jūsu priekšā ir divi viena un tā paša jautājuma risinājuma veidi: apspriežamais priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums, kādā veidā varētu atcelt gaisa kuģu komandu formēšanas nejēdzīgo ierobežojumu, kas traucē aviokompānijas darbībai. Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - darbu gaisa kuģu apkalpē uzticēt visiem, kas to prot un grib darīt. Komisijas priekšlikums ir absolūti rasistisks - komplektēt gaisa kuģu komandas tikai no Eiropas Savienības pilsoņiem. Jājautā: kādēļ tas tā? Ar ko tad, piemēram, Šveices, Norvēģijas, ASV vai Austrālijas pilsoņi ir sliktāki? Varbūt jūs, kolēģi, esat pamanījuši, ka komisijas priekšlikums likvidē agrāk atzītās to ļaužu tiesības strādāt aviācijā, kuri patlaban tajā strādā. Tātad tas attiecināms tieši uz Latvijas nepilsoņiem. Mums piedāvā atgriezties pie tās likuma redakcijas, kas bija spēkā pirms desmit gadiem, pie redakcijas, kuru autoritatīvas starptautiskas organizācijas atzina par rasistisku. 7.Saeima bija spiesta atcelt šo ierobežojumu nepilsoņiem, bet jūs vēlaties to atjaunot. Un ko jūs grasāties darīt ar tiem nepilsoņiem, kuri patlaban tur strādā? No kura datuma, pēc jūsu domām, viņus vajadzētu atlaist no darba? Varbūt no tā momenta, kad Valsts prezidente pasludina likumu? Vai jūs tieši tā saprotat sabiedrības integrācijas jēgu? Vai jūs gribat, lai šie no darba atlaistie cilvēki papildinātu to demonstrantu rindas, kuri jau dažus mēnešus regulāri iziet mūsu galvaspilsētas ielās? Vai jūs neredzat, ka komisijas priekšlikums tieši pārkāpj Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij obligāto Eiropas Savienības direktīvu par rasu diskriminācijas nepieļaušanu? Vai jūs vēlaties, lai notiek jauni tiesas procesi?

Aicinu jūs balsot “par” deputāta Vladimira Buzajeva saprātīgo priekšlikumu un noraidīt tam sekojošo atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šodien mums bija izdevība klausīties Valsts prezidenti. Valsts prezidente šodien runāja par pilsonisku sabiedrību, par tiesiskumu, piesauca arī integrāciju, atgādināja, ka jāraksta likumus priekš tautas - saprotamus un pamatotus. Nešaubos, ka ar termiņu “pilsoniska sabiedrība” viņa domāja ne tikai pilsoņus, bet arī nepilsoņus, īpaši integrācijas kontekstā.

Taču mani ļoti izbrīnīja priekšlikums, kuru piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un kurš vērsts uz to, lai pasliktinātu nepilsoņu stāvokli un atņemtu viņiem tiesības strādāt gaisa kuģu apkalpošanas sfērā. Grūti pateikt, ko deputāti gribēja ar to sasniegt. Patiešām, šobrīd ir tādi nepilsoņi, kas strādā gaisa kuģu apkalpēs, un viņiem ar šā likuma pieņemšanu tas būs liegts. Kur viņi liksies? Ir ANO Cilvēktiesību komitejas norādījumi, ir arī EDSO augstā komisāra ieteikumi, ka līdz minimumam jāsamazina to profesiju un to nodarbju skaits, kurās nepilsoņiem ir liegts strādāt.

Man liekas, ka tieši gaisa kuģu apkalpošana ir tā sfēra, kurā mēs varam atļaut nepilsoņiem strādāt. Es nezinu, kādus draudus gribēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija novērst, aizliedzot nepilsoņiem strādāt gaisa kuģu apkalpē. Vai baidījās, ka stjuarti dos kādu dzērienu, kas ir saindēts? Vai tādā ziņā uzticība nepilsoņiem ir mazāka nekā pilsoņiem? Diez vai. Šeit atkal ir politiski mērķi - valdošās partijas tīri politiski vēlas atbīdīt zināmu nepilsoņu kategoriju no iespējām strādāt zināmās profesijās un ieņemt noteiktus amatus.

Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram pieļaut, lai patiešām to vairāk nekā 60 profesiju loks, kurās ir aizliegts nepilsoņiem strādāt, vēl papildinātos, un aicinām balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties kaut ko komisijas vārdā piebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 11, atturas - 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. 8. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti Strazdiņš un Reirs vēlas debatēt?

Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Par to, ka šis priekšlikums komisijā ir radies, jāpateicas tikai frakcijas “Jaunais laiks” deputātu iniciatīvai un uzstājībai, jo iepriekšējais Buzajeva kunga priekšlikums saskanēja ar Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Proti, ir runa par tās normas, ka par gaisa kuģa kapteini var būt tikai Latvijas pilsonis, izslēgšanu. Un pats interesantākais ir tas, ka vislielākie šīs normas izslēgšanas atbalstītāji bija tie Tautas partijas frakcijas deputāti, kas ir šajā komisijā. Un tikai tāpēc, ka frakcijas “Jaunais laiks” deputāti lūdza un uzstāja, ka par šo jautājumu vajag nobalsot, - tikai tāpēc šis jautājums tika atlikts izskatīšanai komisijā un tika rasti risinājumi, kas ļautu pieņemt 9.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu - un pozitīvi nobalsot.

Tika minēti argumenti, ka Eiropas Savienība mums liekot izslēgt šo normu. Šīs argumentācijas atbalstītāji bija no Tautas partijas puses. Mēs meklējām, dokumentos mēģinājām atrast, kur tad ir kāda Eiropas Savienības direktīva, kas liek mums par gaisa kuģu kapteiņiem pieņemt pilotus no Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas, bet neatradām nevienu šādu direktīvu, nevienu šādu norādījumu. Un tas viss nedaudz izskatījās pēc tā laika, kad mums paziņoja, ka ir direktīva, ka ir jāslauc govis tikai ar aparātiem, ka zemnieki nedrīkst slaukt govis ar rokām. Līdz ar to es ceru, ka šī bija varbūt kāda nesapratne vai šo deputātu pašiniciatīva komisijā, un lūdzu Tautas partijas frakciju turpmāk sekot līdzi tam, lai netiktu nevajadzīgi paplašināta pielaide tādās profesijās un jomās, kādās likumdevējs to ir noteicis.

Kabanova kungs teica, ka nekādu vienošanos, ne slēgtu, ne neslēgtu, nav, taču pēc šo priekšlikumu izskatīšanas tā tas neizskatījās. Es ceru, ka tā ir nejaušība, un lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie kolēģi!

Cienījamais Reira kungs! Es ļoti atvainojos par to vārdu, ko es tūlīt teikšu, bet man tas tomēr ir jāsaka: nevajag no tribīnes murgot! Tautas partijai ir nepārprotama un skaidra nostāja nacionālajos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Reira kungs! Es saprotu, ka jums komjaunatnē bija pieņemts melot un acīmredzot jūs nekādi nespējat norobežoties no šīm tradīcijām.

Es jums varu izstāstīt, kā tas patiesībā bija komisijas sēdē. Tas, ka “Jaunais laiks” “saķērās” ar parlamentāro sekretāru Leiškalna kungu, - tā bija taisnība jūsu stāstā. Jūs savā starpā strīdējāties. Un, kad nebija skaidrs, kurai pusei ir taisnība, tad es - neviens cits, kā vien es! - pieprasīju balsojumu par to, lai šo jautājumu atliktu par vienu sēdi un sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus, lai šo jautājumu noskaidrotu. Un nevajag te Tautas partiju pīt iekšā un melot sabiedrībai, stāstot tā, kā tas nebija! Man ir kauns par jums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kā bija patiesībā, debatēs turpinās klāstīt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Patiesība vienmēr ir deputātiem, un es nevaru izstāstīt šeit patiesību, jo Satiksmes ministrija - tā ir balta patiesība! - bija iesniegusi priekšlikumu, kurš īpatnēji atgādināja Buzajeva kunga priekšlikumu. No Buzajeva kunga mēs nenorakstījām, bet ir skaidrs, ka Satiksmes ministrijas priekšlikums bija liberāls - atcelt profesijas aizliegumus un atstāt Imigrācijas policijas ziņā darba atļauju došanu. Tā kā deputāti pret to iebilda un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs saprata, ka ar deputātiem strīdēties nav ieteicams, mēs sagatavojām komisijai komisijas priekšlikumu un iesniedzām. Komisijas deputāti to pieņēma. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka trešajā lasījumā mēs nevarēsim atstāt nosacījumus, kas ir striktāki nekā šobrīd, un ka Latvijas Republikas nepilsoņa pases turētājiem būs jāļauj vadīt lidmašīnas un piedalīties to apkalpēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Tolmačovs.

 

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es, komisijas loceklis, arī gribu pateikt dažus vārdus par to gaitu, par to, kā tas bija. Pareizi, tieši “Jaunais laiks” apturēja to priekšlikumu, bet darīja to ar tādiem vārdiem: “Kā, krieviem un irākiešiem ļaut vadīt lidmašīnas?! Nē, mēs to nevaram pieļaut! Lūdzam balsojumu!” Tad nu jājautā - tieši kas kurina mums nacionālo naidu?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es runāšu par 10. un 11.priekšlikumu. Jūs varat redzēt, ka šie priekšlikumi ir līdzīgi, tikai nezinu kamdēļ (varbūt politisku iemeslu dēļ?) Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Leiškalna kunga priekšlikums ir atbalstīts, bet Buzajeva kunga priekšlikums nav balsojams. Taču tie ir vienkārši meli! Abi priekšlikumi vārds vārdā sakrīt. Un tāpēc es lūdzu balsot kopā par diviem priekšlikumiem - par 11. un par 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Mēs balsosim par 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

11.priekšlikums vairs nav balsojams. Tie ir identiski.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. 12.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, un pati to arī atbalsta.

13. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts komisijā. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Jaundžeikars. 2004.gada 15.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2797. Tas ir ietilpīgs likumprojekts, kas izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Pavisam ir saņemti 8 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Jaundžeikars. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

4.priekšlikums ir 43.lappusē.

Dz.Jaundžeikars. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Jaundžeikars. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 18.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.2778 - likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums” trešajā lasījumā.

1. - deputāta Golubova kunga priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā Nr.2 un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par pirmajiem diviem priekšlikumiem.

V.Šiliņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Šiliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Šiliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 17. - deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Šiliņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 19. - Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 21. - deputāta Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 22. - Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Šiliņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Šiliņš. 30. - deputāta Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Šiliņš. Un 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Par likumprojektu saņemti 22 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 22. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2794! Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt! 6.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Izskatām likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Dokuments Nr.2796. Likumprojekts tiek izskatīts trešajā, galīgajā, lasījumā.

1.priekšlikumu ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un tas ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, un līdz ar to arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Vairāk priekšlikumu nav.

G.Bērziņš. Vairāk priekšlikumu tabulā nav, tātad nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja šo priekšlikumu. Strādāsim ar dokumentu Nr.2798.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ir iesniedzis 10.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Kultūras ministre Demakova ir iesniegusi 11.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikumu ir iesniegusi kultūras ministre Demakova. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ir sagatavojis 14.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisija ir nolēmusi likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” trešajā lasījumā. Izteiksim attieksmi pret 18 priekšlikumiem.

1. - deputāta Šiliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Druviete. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Druviete. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Druviete. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 10. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

I.Druviete. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 15. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Druviete. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Druviete. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Lūdzam likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (Latvija)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar Nr.2787. Priekšlikumu nav. Ārlietu komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par šo likumprojektu ir trīs priekšlikumi.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Solovjovs. 2. - arī Dalbiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Solovjovs. Un 3.priekšlikums - arī.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Ārlietu komisija ierosina izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Komisija likumprojektu izskatīja un nolēma, ka var pieņemt to pirmajā lasījumā un izskatīt parastajā kārtībā - trīs lasījumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Stalidzānei! Jāvienojas par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.augusts.

Sēdes vadītājs. 25.augusts. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Strādāsim ar izskatāmo dokumentu Nr.2779 - likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts... Atvainojiet, vai deputāts Bresis vēlas debatēt? Nevēlas. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Šiliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu skatīt šīsdienas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šis jautājums sēdē nav iekļaujams, jo komisijā, cik man zināms, tas nav skatīts.

Par procedūru vārds deputātam Dombrovskim. Jūsu rīcībā ir 1 minūte. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tātad par procedūru. Jautājums tomēr tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un šī komisija pieņēma divus pretrunīgus lēmumus: pirmais - neatbalstīt likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam un otrais - neatbalstīt likumprojekta atlikšanu. Šajā gadījumā, ja priekšlikums nav iesniegts kā neatbalstīts tālākai virzīšanai, tad mēs to varam uzskatīt par noraidītu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatītu, un, izmantojot iesniedzēju tiesības, kā noraidītu šo likumprojektu iesniegt skatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Tātad likumprojekts netika sagatavots atbilstoši Kārtības rullim, jo, ja jūs paskatīsieties šobrīd likumprojekta skaidrojumus, tad redzēsiet, ka anotācijā par ietekmi uz budžetu šis gads ir nosaukts par 2003.gadu un tur ir runāts par nākamajiem trīs gadiem, kas ir 2004. un 2005.gads.

Likumprojekts netika iesniegts atbilstoši Saeimā noteiktajai kārtībai, līdz ar to tas nav skatāms šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Likumprojekts šodienas sēdē netiks skatīts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē otrajā lasījumā.

1. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

E.Jaunups. 2. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājas debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam būt konsekventiem: ja nu mēs esam noteikuši, ka augstākie ierēdņi nevar būt dubultpilsoņi, tad noteiksim arī to, ka dubultpilsoņi nevar būt arī Saeimas deputāti.

Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

E.Jaunups. 3. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Satversmes 98.pantā ir redzamas pretrunas, kas ir saistītas ar valsts iedzīvotāju mākslīgu sadalīšanu divās kategorijās: iedzīvotājos ar pilnvērtīgu statusu un iedzīvotājos ar nepilnvērtīgu statusu.

No vienas puses, ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, bet, no otras puses, tikai Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm. Tas nozīmē, ka tad, ja Latvijas nepilsonis kaut kur Latīņamerikā ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, viņam tiks sniegta konsulārā palīdzība, taču, ja viņš būs jau atgriezies Latvijā un ja Latīņamerikas valsts pieprasīs viņa izdošanu, lai sodītu uz vietas, tad mūsu valsts viņu vairs neaizstāvēs.

Šeit, kā jūs saprotat, nav nekādas loģikas. Tā vienkārši ir nejēdzīga likumdevēja kļūme, kuru PCTVL frakcija piedāvā labot. Gadījumā, ja Saeimas vairākums atbalstīs šo priekšlikumu, nekādas revolucionāras pārmaiņas nenotiks, Saeima vienkārši demonstrēs virzību uz sabiedrības integrācijas pusi, jo sabiedrības integrācija Latvijā ir oficiāli pasludināta par prioritāti un tās realizēšanai ir izstrādāta speciāla valdības programma. Izplatot garantijas, ka Latvijas nepilsoņi netiks izdoti ārvalstīm, mēs vēlreiz apliecināsim to faktu, ka šie nepilsoņi ir tieši mūsu valsts pastāvīgie iedzīvotāji, to faktu, kurš jau tagad ir nostiprināts Satversmes apspriežamā panta pirmajā daļā.

Protams, ieviest Satversmē tādu terminu kā “Latvijas nepilsonis” nebūtu pareizi, tāpēc mēs piedāvājam izmantot Satversmē jau esošo terminu “ikviens, kam ir Latvijas pase”. 77% personu ir Latvijas pilsoņa zilā pilsoņu pase, 23% -nepilsoņa violetā pase. Tikai dažiem desmitiem cilvēku ir apatrīda pase, un šādus eksotiskus gadījumus varētu arī neņemt vērā.

Noslēgumā gribētos atgādināt, ka gandrīz 95% ar violetajām pasēm ir vai nu dzimuši Latvijā, vai arī nodzīvojuši šeit ļoti daudzus gadus. Viņu saikne ar Latviju ir tieša un acīm redzama, tāpēc man šķiet, ka garantijas par šo cilvēku neizdošanu ārvalstīm pieņemšana ir pilnīgi dabiska rīcība.

Es jūs aicinu balsot “par” šo PCTVL priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

E.Jaunups. 4. - deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 73, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

E.Jaunups. 5. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums: neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Lūdzu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 72, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

E.Jaunups. 6. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikums par Satversmes 101.pantu sastāv no vairākām daļām, un es aizstāvēšu tikai tā pirmo daļu, proti, ka ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet ikvienam, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Ja mēs pieņemsim atbildīgās komisijas atbalstīto variantu bez mūsu grozījuma, tad mēs pirmām kārtām ieviesīsim pretrunas pašā Satversmē, jo šis variants Eiropas Savienības pilsoņiem piešķir tiesības ne tikai vēlēt, bet arī tikt ievēlētiem pašvaldībās, taču tajā pašā laikā iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās tiek garantēta tikai Latvijas pilsoņiem, un tā ir mūsu, juristu, darba acīm redzama nepilnība, tāpēc to vajag labot.

Otrkārt. Jau patlaban šī Satversmes daļa tiek traktēta paplašināti, jo likums arī pašlaik pašvaldību komisijās un darba grupās ļauj darboties visiem attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem. Pretrunas starp Satversmi un likumu “Par pašvaldībām” noved pie tā, ka dažādās pašvaldībās šis jautājums tiek risināts atšķirīgi; piemēram, Ventspilī pašvaldības nolikums ļauj jebkuram pilsētas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa pilsonības strādāt jebkurā komisijā, turpretī Rīgā Revīzijas komisijā var strādāt tikai pilsoņi, un arī Rēzeknes pašvaldības nolikumā nepilsoņiem ir paredzēti ierobežojumi, sastādot jebkuru komisiju, kaut gan Rēzeknē šis nolikums netiek ievērots.

Treškārt. Likumdošanā ir noteikti arī tādi gadījumi, kad personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, tiek pielaistas darbā valsts dienestā; piemēram, to pieļauj pārejas noteikumi Robežsardzes likumā.

Ceturtkārt. Mūsu piedāvātā Satversmes redakcija ļauj saglabāt Latvijas nepilsoņu ekskluzīvās tiesības pildīt valsts dienestu zemākajā līmenī, atsevišķu likumu līmenī. Tādējādi šis mūsu priekšlikums neparedz ieviest kardinālas izmaiņas likumdošanā, bet tikai saskaņo Satversmi ar reālo likumdošanas praksi. Turklāt tiek likvidētas acīm redzamas pretrunas likumprojektā, tajā skaitā, arī pretrunas ar Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz visu Eiropas Savienības pilsoņu vienlīdzību plašā jautājumu lokā neatkarīgi no valsts.

Godātie kolēģi! Mēs saprotam to, cik ārkārtīgi niecīga ir iespēja, ka kāds no mūsu publiskajiem piedāvājumiem tiks atbalstīts. Pat tad, ja mēs piedāvātu nekavējoties veikt dekolonizāciju un deokupāciju. Arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, redzot, no kā tieši nāk šis priekšlikums, tik un tā nobalsotu “pret”.

Arī šajā gadījumā mēs ceram, ka mūsu uzstāšanās stenogrammu izlasīs kaut vai mūsu Juridiskā biroja speciālisti un trešajam lasījumam nu jau savā vārdā iesniegs analoģisku priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Gribētos atgādināt, ka Latvija kļuva par Eiropas daļu nebūt ne ar šā gada 1.maiju. Jau 14 gadus Latvija ir pilnvērtīga Eiropas Padomes locekle. Dalība jebkurā organizācijā paredz ne tikai tiesības, bet uzliek arī zināmus pienākumus, to skaitā arī pienākumu ieklausīties šīs organizācijas rekomendācijās.

Mūsu priekšlikumam par pamatu ir ņemta viena no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rekomendācijām - ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī imigrantiem, kuru uzturēšanās stāžs mītnes valstī ir ne mazāks par trijiem gadiem. Minētajā rekomendācijā tas ir pasvītrots, un šā priekšlikuma pieņemšana sekmētu imigrantu integrāciju mītnes valstu sabiedrībā. Kas ir pieņemams Beļģijai, vai tas nav derīgs Latvijai, it īpaši Latvijā dzīvojošo nelatviešu masveida bezpilsonības apstākļos? Turklāt šo nepilsoņu uzturēšanās stāžs Latvijā nav vis 3 gadi, bet vismaz 30 gadi. Un viņu imigrācijas ceļa sākums, kad lielākā daļa no viņiem ieradās Latvijā, ir meklējams Rīgas, Ventspils vai kādā citas Latvijas pilsētas dzemdību namā.

Pašvaldība nenodarbojas ar augstāko politiku, bet gan ar prozaiskiem jautājumiem - ar ceļu remontu, ar ūdens piegādi, ar atkritumu izvešanu. Pamatā pašvaldības tiek uzturētas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tāpēc balsošana pret šīs iedzīvotāju daļas tiesībām rīkoties ar pašu nomaksātajiem nodokļiem ir līdzīga laupītāja rīcībai, kurš piedraud ar pistoli un iztukšo savu upuru kabatas. Balsstiesību piešķiršana visiem pilsētas iedzīvotājiem ļaus pilsētas domei uzskatīt sevi par visu iedzīvotāju pilntiesīgu pārstāvētāju.

Pretējā gadījumā sabiedrības dezintegrācija var iegūt draudošu raksturu. Kā piemēru tam var minēt Liepāju, kurā pašvaldību līmenī balsstiesības ir liegtas 75% liepājnieku - nelatviešu. Un tā nav tikai vienas pilsētas problēma, bet gan visas valsts problēma un arī Eiropas Savienības problēma.

Cienījamās dāmas un kungi! Nevajag izlikties, ka, dodot vietējo pašvaldību vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņiem priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem, mēs izpildām Eiropas Savienības struktūru rekomendācijas. Agri vai vēlu šo struktūru pārstāvji beigs smaidīt un atkal sāks diktēt mums savus noteikumus. Tas var izdarīt negodu jebkurai sevi cienošai valstij.

Lai rīt tas nenotiktu, labāk ir šodien nodemonstrēt brīvu gribu un pieņemt šīs rekomendācijas, un tāpēc es piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas grozījumu, kurā nav nekā oriģināla, bet kurš vienkārši ir pārrakstīts no Eiropas Padomes komisāra Hila Roblesa un divu ANO komiteju rekomendācijas, kuru priekšā mums vajadzētu atskaitīties jau pēc pusgada.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Drīz būs pagājuši desmit gadi, kopš Latvija ir parakstījusi Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Parakstīja, bet nevēlas to ratificēt, kaut gan tikai slinkais nerekomendē Latvijai to izdarīt nekavējoties.

Atbildot uz šādām rekomendācijām, gan bijusī Repšes kunga valdība, gan tagadējā Emša kunga valdība - bet līdz šim jau kādas piecas valdības cita citu ir nomainījušās - apgalvoja: “Nekādu problēmu, kungi! Pie mums taču visi likumi atbilst šai konvencijai!”

Beigu beigās pietiek melot starptautiskajai sabiedrībai! Lūk, kas ir sarakstīts Satversmē: “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Un tas tika atbalstīts nevis 1922.gadā, bet gan 2002.gadā, kad Konvencija jau sen bija parakstīta.

Es gribu nocitēt “rāmju” konvencijas 10.panta otro daļu: “Puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt mazākumtautību valodu izmantošanu attiecībās starp mazākumtautību personām un varas iestādēm tajās teritorijās, ko vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie mazākumtautības, pēc šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.” Vai tad jūs patiešām neredzējāt šeit pretrunas?

Bez šaubām, astoņi Eiropas Parlamenta deputāti no deviņiem, kuri dosies uz Briseli, arī turpmāk aizrautīgi skaidros mūsu valsts īpatnības, bet ir arī devītais deputāts - PCTVL pārstāvis, un jums neizdosies aizbāzt mums muti vai arī atsaukt PCTVL pārstāvi no Eiropas Parlamenta. Balsošana par šo PCTVL frakcijas priekšlikumu, par priekšlikumu ļaut pašvaldībās izmantot līdzās latviešu valodai arī valodu, kuru atzīst par dzimto ne mazāk kā puse attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju, - šī balsošana kļūs par patiesības momentu. Ja priekšlikums tiks pieņemts, tas nozīmēs, ka jūs patiešām esat gatavi, kā tas pienākas, ratificēt pirms desmit gadiem parakstīto konvenciju. Ja priekšlikums tiks noraidīts, tas nozīmēs, ka jūs, atvainojiet, melojat un tīšuprāt maldināt Eiropas Padomi un citas starptautiskās organizācijas. Tas būs pierādījums tam, ka jums nav vajadzīga nekāda integrācija. Tas nozīmēs, ka jūs gatavojaties turpmākai konfrontācijai ar krievvalodīgo kopienu, kura vairs nevēlas ciest pazemojumus.

Es uzskatu, ka katrs deputāts, kas balsos “pret”, uzņemsies personisku atbildību par šādas rīcības sekām, kā arī atbildību par to, ka Latvija ignorē arī konvencijas 14.pantu, kas garantē izglītības iegūšanu dzimtajā valodā.

Ierosinu publicēt to deputātu uzvārdus, kuri šodien balsos pret šo PCTVL frakcijas priekšlikumu - pret iespēju pašvaldībās lietot dzimto valodu, pret Latvijas nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Latvijas tautai ir tiesības zināt, kurš tieši nodarbojas ar spriedzes eskalāciju sabiedrībā, kurš tieši sēj starpnacionālo naidu un provocē etnisko konfliktu.

Aicinu balsot par PCTVL frakcijas deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! It īpaši vēršos pie jums, kas šeit pūlaties nepilsoņu statusu padarīt par kaut ko ilgstošu! Nu jums vajadzēja būt jau sen atmodušamies. Jums jāsaprot, ka tas laiks šim statusam ir pagājis, tāpat kā man pagāja laiks būt Vācijā par bezdzimtenes ārzemnieku. Pagāja tas laiks. Tiklīdz kā mana dzimtene kļuva brīva, tā man bija jāizšķiras, vai nu es kļūšu Vācijas pilsonis, vai Latvijas pilsonis. Un ar to tā lieta beidzās.

Cienījamie deputāti! Arī tas taču jums nu būtu skaidrs: nepilsoņi nekad nevar būt Eiropas Savienības pilsoņi. Tā tas nav! Tāds statuss nav paredzēts. Eiropas Savienība to arī neparedz. Jums ir izvēle - un sen jau, ne jau vakar vai aizvakar. Jau 10-12 gadus pastāv neatkarīga Latvijas valsts. Kur jūs bijāt, ka jūs neesat spējuši šiem cilvēkiem, vienai nelielai grupai, izskaidrot, ka šī valsts nu nebūs vairs Krievijas sastāvdaļa. Šī valsts būs Latvijas valsts, ar latviešu valodu un Latvijas pilsoņiem, - un ne ar kādiem nepilsoņiem! Šiem cilvēkiem ir pašiem jāizšķiras, vai viņi grib izceļot un kļūt varbūt par Vācijas pilsoņiem. (Jau daži miljoni krievvalodīgo dzīvo Vācijā, tikai viņiem, šiem krievvalodīgajiem, Vācijā nav speciālu privilēģiju.) Jūs varat izceļot, uz kuru pusi gribat. Bet, ja jūs gribat Latvijā palikt un tad pretoties Latvijas nacionālajām interesēm, šeit uzturēt spēkā gadiem, varbūt gadu desmitiem ilgi nepilsoņu statusu, - tas ir absurds! Tas netiks nekādā ziņā pieļauts. Latvijas politiķi to nepieļaus! Tajā ziņā mēs būsim vienisprātis, visi tie astoņi, kas ir ievēlēti Eiropas Parlamentā. Nekādas piekāpšanās nebūs!

Taču laba lieta jau savā ziņā ir tā, ka jūs piespiežat skaidrot vēsturi. Mēs varbūt nogulētu šo skaidrošanu, bet jūs piespiežat skaidrot. Jo, lūk, kas šie nepilsoņi ir... Jūs piesaucat Hāgas konvenciju un citas konvencijas.

Zināt, ir tāda konvencija, kurā ir teikts, ka okupētājvalsts cilvēkiem, kas okupētajā valstī ieradušies, ir jābrauc mājās, jāatstāj šī valsts. Viņi nevar to vienkārši paņemt un kolonizēt. Tāda konvencija arī ir! Šie tiepīgākie nepilsoņi, kas turas pie šā statusa, ir diemžēl okupācijas spēku mantinieki, un velti jūs šeit mēģināt krievvalodīgos pilsoņus un visus, kas krievu valodu un krievu kultūru cienī, iejūgt saviem ratiem priekšā, it kā jūs, kas pārstāvat tikai nepilsoņu intereses, pārstāvētu visus krievvalodīgos. Tas ir sen pagājis... Paši šie Latvijas pilsoņi, kuru mātes valoda ir krievu valoda, jums nepiekrīt. Jūs nevarēsiet viņus vairs savā pavadā vest.

Tāpēc es ieteiktu atkāpties no šādām iedomām arī nākotnē. Tas ir tīrais laika kavējums - censties panākt arī nepilsoņiem kaut kādu tiesisku statusu līdzās pilsoņiem. Tas nav un nebūs!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Tautas partija ir kategoriski pret šā priekšlikuma atbalstīšanu. Plinera kungam es iesaku aizbraukt uz divām lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - uz Vāciju un Franciju, kur dzīvo vairāk nekā 6 miljoni arābu izcelsmes ieceļotāju. Varat aizbraukt un paskatīties, cik skolās un cik municipalitātēs runā arābu valodā. Nevienā, Plinera kungs!

Un līdzīgi tas ir arī Vācijā, kur dzīvo nesalīdzināmi vairāk turku nekā Latvijā krievu. Ja jūs varētu Vācijā atrast kaut vienu turku skolu, ko finansē Vācijas valdība, tad jūs kļūtu par izcilu pilsoni! Vācijā jūs neatradīsiet nevienu municipalitāti, kurā runātu turku valodā, neatradīsiet nevienu valsts finansētu skolu, kurā mācības notiktu turku valodā.

Tā ka kategoriski esmu pret šo priekšlikumu. To atbalstīt nevar!

Sēdes vadītājs. Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Ābiķa kungs! Diemžēl jūs nezināt šodienas situāciju Eiropā! Nesen es lidoju pa jauno KLM maršrutu no Amsterdamas uz Rīgu, un tur, lidmašīnā, bija viens cilvēks ar melnu ādu. Viņš bija no Surinamas, bijušās kolonijas, tagad viņš dzīvo Holandē, bet pēc tautības viņš ir indietis. Tas nozīmē, ka Eiropā visas nācijas, visas rases ir ļoti sajauktas. Un ko viņš man pastāstīja? Viņš pastāstīja, ka tagad Holandē pat turku valoda ir skolā mācībvaloda. Un man šķiet, ka vispār mums Latvijā vajag skatīties uz priekšu, tāpēc ka drīzumā Latvijā būs ne tikai krievi un ukraiņi, bet arī ķīnieši, arābi un tā tālāk, tāpēc ka mēs esam Eiropas Savienībā un drīzumā šie cilvēki būs arī šeit. Un tad notiks liela integrācija starp latviešiem un krieviem, tāpēc ka mēs būsim, teiksim tā, baltie, bet pārējie būs no citām rasēm. Ko es gribu teikt? Es gribu teikt to, ka tajā lidmašīnā, kurā es lidoju no Amsterdamas, nedzirdēju ne vārda latviski. Un es jums droši varu pateikt, ka drīzumā Eiropas Savienības ietvaros latviešu valoda būs diezgan... būs, tā teikt, mazākā vietā, nekā tā bija Padomju Savienībā.

Es atvainojos, ka es to saku ļoti skumjā dienā - 17.jūnijā -, bet tāda ir realitāte.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

E.Jaunups. 7. - deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums: noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Spriežot par nepilsoņu jautājumu, mums jāizvairās no emocijām un, es domāju, kaut kādiem šaubīgiem vēsturiskiem faktiem un jāoperē, teiksim, ar tīri juridiskās tehnikas palīdzību, izmantojot dažādas konvencijas un dažādus normatīvos aktus. Proti, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Hils Robless 2004.gada februārī ziņojumā par vizīti Latvijā iesaka piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības un iesaka mums ratificēt Mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Komisārs iesaka arī atvieglot minoritāšu valodu lietošanas noteikumus, tostarp pieļaut, ka sarakste ar valsts institūcijām notiktu minoritāšu valodās. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2003.gada augustā stingri iesaka Latvijai sekmēt integrācijas procesu, dodot iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem tiem nepilsoņiem, kas ilgu laiku ir bijuši pastāvīgie iedzīvotāji. Komiteja uzsver, ka nepilsoņu piesaistīšanai šim procesam jāizmanto pozitīvie pasākumi, vienlaicīgi nodrošinot, ka nevienam no pasākumiem nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz viņu pašreizējo statusu.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja 2003.gada novembrī ir izskatījusi attiecīgo detalizēto Latvijas ziņojumu. Attiecībā uz nepilsoņu statusu komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā, tomēr komiteju uztrauc lielais nepilsoņu skaits Latvijā. Viņi saskaņā ar likumu netiek uzskatīti nedz par ārvalstniekiem, nedz par bezvalstniekiem, bet gan par atsevišķas kategorijas personām, kurām ir noturīgas saiknes ar Latviju, un viņi daudzos aspektos ir jau pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu to tiesību, ko paredz pilsonības esamība.

ANO komiteja pauž bažas par to, ka nepilsoņiem nav iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskus amatus, arī iespējas strādāt atsevišķās profesijās privātajā sektorā.

ANO Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka Latvijai būtu jānovērš tādas situācijas turpināšanās, kad ievērojama daļa iedzīvotāju tiek klasificēta kā nepilsoņi. Kā pagaidu pasākumu dalībvalstī vajadzētu veicināt integrācijas procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.

Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

E.Jaunups. 8. - deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

E.Jaunups. 9. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Komisijas lēmums bija šo priekšlikumu noraidīt, taču vakar, 16.jūnijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis savu priekšlikumu ir atsaucis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

E.Jaunups. 10. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Vai okupācija bija?”)

(Ejot uz tribīni, deputāts A.Golubovs: “Speciāli tev - nebija!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs ierosinām? Mēs ierosinām ierakstīt Satversmes 105.pantā jaunu normu - to, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Šodien jūs, Tautas partija un “Jaunais laiks” nobalsojāt pret Īres likuma grozījumiem, un ar to jūs izdarījāt ļoti labu pakalpojumu - daži desmiti tūkstošu mūsu valsts iedzīvotāju var tikt izlikti uz ielas. Ja mēs šeit ieliksim normu, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli, tad viņus neviens nevarēs izlikt uz ielas.

Pieņemsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

E.Jaunups. Godājamie kolēģi! Ir izskatīti visi likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajam lasījumam saņemtie priekšlikumi. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

E.Jaunups. 2004.gada 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Attiecīgais grozījums skar 15.panta pirmo daļu, un piedāvātā redakcija ir šāda: “Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai kas neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.”

Juridiskā komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu izteikt tam atbalstu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Darba kārtības 28., 29., 30. un 31.jautājums - visi šie darba kārtības jautājumi nav izskatāmi pēc būtības. Vai ir iebildumi?

Par procedūru vārds deputātam Dombrovskim, ja es sapratu pareizi. Lūdzu!

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Šos jautājumus tika lūgts pārnest tā, lai tie būtu pirmie četri darba kārtības punkti. Diemžēl tas tika noraidīts. Tas nozīmē, ka diemžēl visu vasaru turpināsies privatizācija “pa lēto”. Tas ir viss, ko es varu pateikt par procedūru.

 

Sēdes vadītājs. Tātad šie darba kārtības jautājumi nav izskatāmi pēc būtības.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šobrīd mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Šis ir tas likumprojekts, ko mēs šīsdienas sēdes sākumā izskatījām pirmajā lasījumā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums - Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ludvika priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

E.Jaunups. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīts daļēji.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

E.Jaunups. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Jaunups. 4. - Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

E.Jaunups. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt daļēji.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu, slēdzot šodien sesiju, pateikties jums par darbu pavasara sesijā un, novēlot priecīgus Līgosvētkus un saulainu, siltu un mierīgu vasaru, Prezidija un Saeimas Jāņu vārdā aicināt pēc šīs sēdes uz malku alus un šķēli siera Sarkanajā zālē! Paldies.

Vārds Aleksandram Bartaševičam.

 

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Visvaldis Skujiņš, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Vitālijs Orlovs, Juris Sokolovskis, Jevgenija Stalidzāne, Inta Feldmane, Jānis Urbanovičs, Dzintars Zaķis un Roberts Zīle.

 

Sēdes vadītājs. Daži paziņojumi.

Vārds Sarmītei Ķikustei.

 

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas sēde - ļoti īsa sēde! - tūlīt notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Aigaram Pētersonam.

 

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pēc 20 minūtēm - pulksten 14.05 - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Staņislavam Šķesteram.

 

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz turpinājumu pulksten 14.05. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas locekļus lūdzu tūlīt uz pavisam īsu Juridiskās komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pavasara sesijas pēdējā, kārtējā, sēde ir slēgta.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas pavasara sesijas 11.sēde
2004.gada 17.jūnijā


Valsts prezidentes V.E. Vairas Vīķes-Freibergas uzruna
Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. A.Tolmačovs (par)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”
(2776. un 2776.a dok., reģ. nr.851)

Priekšlikums

- dep. M.Grīnblats (par)
- dep. E.Jaunups
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”
(2783. un 2783.a dok., reģ. nr.853)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””
(2784. un 2784.a dok., reģ. nr.854)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”
(2793. un 2793.a dok., reģ. nr.855)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Noraidīts)
(2800. un 2800.a dok., reģ. nr.856)

Priekšlikumi

- dep. S.Šķesters (par)
- dep. I.Rībena (pret)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(2793., 2793.a un 2828. dok., reģ. nr.855)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Robertam Zīlem”
(2765. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Pieprasījumu komisijas” (Noraidīts)
(2775. dok., reģ. nr.470)

Priekšlikums

- dep. A.Kampars (par)
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim” (Noraidīts)
(2795. dok., reģ. nr.473)

Ziņo

- dep. A.K.Kariņš

Debates

- dep. I.Druviete
- dep. V.Dombrovskis
- dep. E.Repše
Paziņojumi
- dep. Dz.Jaundžeikars
- dep. M.Segliņš
- dep. S.Šķesters
- dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. A.Pabriks
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Šadurskis
- dep. S.Bendrāte
- dep. Ģ.V.Kristovskis
- dep. A.Brigmanis
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Stalidzāne
- dep. Gundars Bērziņš
- dep. A.Kāposts
- dep. I.Šlesere
- dep. S.Golde
- dep. A.Seile
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Naglis
- dep. A.Kampars
- dep. N.Kabanovs
Lēmuma projekts “Par Lidijas Zutes atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata”
(2815. dok., reģ. nr.478)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Vairas Avotiņas atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”
(2816. dok., reģ. nr.479)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Ralfa Beitiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”
(2817. dok., reģ. nr.480)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Joza Darģa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”
(2818. dok., reģ. nr.481)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Sanitas Zakrevskas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”
(2819. dok., reģ. nr.482)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Anitas Šteinbergas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”
(2820. dok., reģ. nr.483)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Zitas Kupces apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”
(2821. dok., reģ. nr.484)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”
(2822. dok., reģ. nr.485)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”
(2823. dok., reģ. nr.486)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā” (1.lasījums) (Steidzams)
(2722. un 2813. dok., reģ. nr.834)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā” (2.lasījums) (Steidzams)
(2722. un 2813. dok., reģ. nr.834)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos” (1.lasījums) (Steidzams)
(2723. un 2814. dok., reģ. nr.835)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos” (2.lasījums) (Steidzams)
(2723. dok., reģ. nr.835)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(2672. un 2672.b dok., reģ. nr.819)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne

Debates

- dep. A.Seile
Par darba kārtību
Likumprojekts “Eiropas ekonomisko interešu grupu likums” (3.lasījums)
(2792. dok., reģ. nr.772)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (2.lasījums)
(2509. un 2777. dok., reģ. nr.766)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars

Debates

- dep. A.Tolmačovs
- dep. A.Bartaševičs
- dep. J.Reirs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kalvītis
- Satiksmes ministrijas   parlamentārais sekretārs   K.Leiškalns
- dep. A.Tolmačovs
- dep. A.Tolmačovs
Likumprojekts “Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” (2.lasījums)
(2510. un 2797. dok., reģ. nr.767)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts “Sabiedriskā labuma organizāciju likums” (3.lasījums)
(2778. dok., reģ. nr.82)
(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1415)

Ziņo

- dep. V.Šiliņš
Likumprojekts “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums” (3.lasījums)
(2785. dok., reģ. nr.736)

Ziņo

- dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (3.lasījums)
(2794. dok., reģ. nr.657)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (3.lasījums)
(2796. dok., reģ. nr.805)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums” (3.lasījums)
(2798. dok., reģ. nr.624)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” (3.lasījums)
(2799. dok., reģ. nr.748)

Ziņo

- dep. I.Druviete
Likumprojekts “Par Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (Latvija)” (2.lasījums)
(2173. un 2787. dok., reģ. nr.692)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu” (2.lasījums)
(2534. un 2788. dok., reģ. nr.780)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu” (2.lasījums)
(2533. un 2789. dok., reģ. nr.779)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (1.lasījums)
(2654. un 2764. dok., reģ. nr.815)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (2.lasījums)
(2574. un 2779. dok., reģ. nr.790)

Ziņo

- dep. V.Šiliņš
Par darba kārtību
- dep. V.Dombrovskis
- dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (2.lasījums)
(2667. un 2790. dok., reģ. nr.818)

Ziņo

- dep. E.Jaunups

Debates

- dep. A.Golubovs
- dep. N.Kabanovs
- dep. A.Aleksejevs
- dep. A.Tolmačovs
- dep. J.Pliners
- dep. P.Kļaviņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. N.Kabanovs
- dep. V.Agešins
- dep. A.Golubovs
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (1.lasījums)
(2642. un 2791. dok., reģ. nr.813)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. V.Dombrovskis
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(2793., 2793.a, 2828. un 2829. dok., reģ. nr.855)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Paziņojumi
- dep. S.Ķikuste
- dep. A.Pētersons
- dep. S.Šķesters
- dep. M.Segliņš

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2004.gada 16.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem.

Tautas saskaņas partijas deputātu jautājumi tika uzdoti izglītības un zinātnes ministram A.Radzevičam “Par vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izsniegšanu” un Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par Latvijas valdības līdzdalību opozīcijas preses izdevumu finansēšanā Baltkrievijā”.

Varu konstatēt, ka ne jautātāji, ne atbildētāji uz šo sēdi nav ieradušies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli atbildes uz nākamo sesiju netiek pārceltas.

Paldies par uzmanību!

Balsojumi

Datums: 17.06.2004. 09:25:04 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 17.06.2004. 09:25:46 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 17.06.2004. 09:26:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 17.06.2004. 09:27:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 17.06.2004. 09:31:32 bal005
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.851)
Datums: 17.06.2004. 09:36:42 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2776 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā
Datums: 17.06.2004. 09:37:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2783 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par policiju"
Datums: 17.06.2004. 09:37:54 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2784 nodošanu komisijām

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.855)
Datums: 17.06.2004. 09:38:24 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2793 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"
Datums: 17.06.2004. 09:51:06 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2800 nodošanu komisijām

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.855) (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 09:52:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2793 steidzamību

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.855) (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 09:53:14 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2793 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Zīlem"
Datums: 17.06.2004. 09:54:10 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2765

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim"
Datums: 17.06.2004. 12:10:30 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2795

Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:17:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2722 steidzamību

Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:18:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2722 pieņemšanu 1.lasījumā

Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.06.2004. 12:18:48 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2722 pieņemšanu 2.lasījumā

Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:19:34 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2723 steidzamību

Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:19:56 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2723 pieņemšanu 1.lasījumā

Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.06.2004. 12:20:32 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2723 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.06.2004. 12:26:32 bal031
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.06.2004. 12:27:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.06.2004. 12:27:56 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2672B pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 17.06.2004. 12:28:56 bal034
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Eiropas ekonomisko interešu grupu likums (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:30:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2792 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:37:50 bal036
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:38:16 bal037
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:38:38 bal038
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:45:16 bal039
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:46:34 bal040
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:47:24 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2777 pieņemšanu 2.lasījumā

Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:49:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2797 pieņemšanu 2.lasījumā

Sabiedriskā labuma organizāciju likums (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:51:34 bal043
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Sabiedriskā labuma organizāciju likums (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:53:04 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2778 pieņemšanu 3.lasījumā

DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:55:00 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2785 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:56:20 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2794 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 12:58:06 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2796 pieņemšanu 3.lasījumā

Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:00:12 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2798 pieņemšanu 3.lasījumā

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (3.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:02:22 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2799 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (Latvija) (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:03:06 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2787 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:03:56 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2788 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:04:32 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2789 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:05:24 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2654 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:06:38 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2779 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:09:42 bal056
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:10:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:13:46 bal058
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:14:10 bal059
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:14:36 bal060
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:32:58 bal061
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:37:08 bal062
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:37:32 bal063
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:39:24 bal064
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:39:58 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2790 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:41:10 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2642 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 17.06.2004. 13:43:50 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2829 pieņemšanu 2.lasījumā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem