Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas piektā sēde

2004.gada 12.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 12.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Ministru prezidenta atkāpšanās paziņojumu: “Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos. Ar cieņu Ministru prezidents Einars Repše.” (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta divpadsmito daļu atsaukt Ministru kabineta 2004.gada 2.februārī Saeimā iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad Ministru kabinets lūdz atsaukt.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu - izslēgt no Saeimas šā gada 12.februāra sēdes darba kārtības 30.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī sešu deputātu - Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva, Kabanova un Tolmačova lūgumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzam no Saeimas 2004.gada 12.februāra sēdes darba kārtības izslēgt 16.jautājumu - lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Tik agri! Jau no paša rīta!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs iesniedzām dokumentu par neuzticības izteikšanu ministram Kārlim Šadurskim, un tobrīd mēs uzskatījām, ka tas bija izdarīts pamatoti. Mēs uzskatām, ka izglītības un zinātnes ministrs ir demonstrējis neprofesionalitāti, nekonsekvenci, avantūristisku pieeju likumdošanai un izglītības sfēras vadīšanai.

Kārlis Šadurskis ir novedis strupceļā mazākumtautību izglītības sistēmas izmaiņas, atsakoties no dialoga ar mazākumtautību pārstāvjiem un atbalstot bezatbildīgus grozījumus Izglītības likuma otrajā lasījumā. Rezultātā sabiedrībā aug neizpratne par valsts politiku un starpetniskā spriedze.

Tāpat Kārlis Šadurskis ir pieļāvis nepatiesus un melīgus izteicienus, kurus augsta ranga Latvijas Republikas amatpersona, mūsuprāt, nevar atļauties.

Ministra kungs voluntāri un bez plašas apspriešanas ar pedagogiem ir iecerējis ieviest pedagogu sadalīšanu kategorijās, no jauna pārdalot starp tiem esošo atalgojumu. Ziņas par vēl vienu negaidītu reformu izraisīja neizpratni un protestu pedagogu vidū.

Ministra kungs ir piedāvājis bezatbildīgu un Latvijas nākotnei, mūsuprāt, kaitīgu augstākās izglītības sistēmas reformu, kas paredz pilnīgu atteikšanos no bezmaksas augstākās izglītības valstī. Tomēr šodien vairāk par 30 000 studentu izmanto budžeta vietas.

Laika posmā, kad Kārlis Šadurskis vadīja izglītības jomu, praktiski tika sagrauta un aizmirsta Latgales mācību iestāžu atbalsta programma. Kārļa Šadurska vadītā ministrija sagrāva, mūsuprāt, skolu datorizācijas programmu, krasi samazinot tai finansējumu. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nav nodrošinājis atbilstošu finansējumu sporta attīstībai.

Un tāpēc, iesniedzot dokumentu par neuzticības izteikšanu ministram, - es atkārtoju, - mēs uzskatījām savu rīcību par pareizu un taisnīgu, bet šodien, kad valdība ir atkāpusies un kad ministrs faktiski vairs nav ministrs, bet ir vietas izpildītājs, mēs uzskatām, ka juridiski prasīt viņa atkāpšanos it kā būtu nekorekti, tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu un svītrot šo jautājumu no darba kārtības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es gan gribēju runāt par procedūru... Tāpat jau ir skaidrs, ka šis priekšlikums tiek noņemts un ka Jakova Plinera krokodila asaras šeit bija galīgi nevietā, jo tā vietā, lai viņš pamatotu... (No zāles dep. J.Pliners: “Vietā!”) Jaša, ciet klusu!... (No zāles dep. J.Pliners: “Man ir tiesības!”) Tev nekādu tiesību vairs nav...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nerunāt ar deputātu zālē!

J.Dobelis. Tātad, vārdu sakot, pasaki skaidrā valodā, ka nedrīkst jaukt procedūru. Nedrīkst nākt šeit tribīnē un nodarboties ar propagandu, kritizēt ministru, izteikt visu savu žulti... Es vēl runāšu par to, ko jūs vakar darījāt pie Rāmera torņa, bet par to būs vēlāk. Lūk! Un līdz ar to atbilstoši procedūrai, manuprāt, tā nedrīkstēja rīkoties. Pats par sevi jau bija saprotams, ka šis priekšlikums ir noņemams no izskatīšanas. Tāpēc izmantot to savā labā, propagandējot savas kaut kādas fantastiskas idejas, bija ļoti nepieklājīgi. Tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka deputāti atsauc savus parakstus, protams, šis priekšlikums nav balsojams.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis četru deputātu - Antas Rugātes, Jāņa Estas, Gundara Bērziņa un Jura Dalbiņa - iesniegumu: “Saskaņā ar Ministru Prezidenta Einara Repšes paziņojumu par viņa vadītās valdības demisiju Saeimas deputātu iesniegtais lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Mārim Gulbim pēc būtības vairs nav balsojams, tāpēc mēs atsaucam savus parakstus no šā lēmuma projekta.” Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei” nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Mihails Pietkevičs ir pieteicies runāt “par”.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie klātesošie! Šajā Saeimā, kā jau ir teicis mūsu frakcijas biedrs un klasiķis Gundars Bērziņš, valdošā koalīcija, kura jau šobrīd principā vairs neeksistē, izcēlās ar tādām lietām, ka tika noraidīts jebkurš priekšlikums, kas nāca no opozīcijas puses, to skaitā arī ļoti daudzi patiešām vajadzīgi priekšlikumi.

Šie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kurus ir iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ir pēc būtības tie paši grozījumi, kurus Tautas partijas frakcija piedāvāja pirms nepilniem diviem mēnešiem. Visas Saeimā pārstāvēto, ievēlēto partiju frakcijas bija saņēmušas vēstules no Latvijas Studentu apvienības ar ļoti izsmeļošu skaidrojumu, taču Tautas partijas frakcija bija vienīgā, kura atsaucās studentu lūgumam, iedziļinājās šajā jautājumā, izpētīja šo likumu un saprata, ka tiešām šeit ir pieļauta principā ļoti liela sociāla netaisnība; varētu pat teikt, ka zināmā mērā tās likuma normas, kādas tās ir spēkā, pat ir kaut kādā pretrunā ar Satversmi.

Un tādēļ tapa šie grozījumi, kas tika iesniegti Saeimā. Diemžēl ar pavisam nelielu - ja mani atmiņa neviļ, ar pavisam nelielu! - balsu pārsvaru šie grozījumi tomēr toreiz netika nodoti komisijām un netika tālāk izskatīti.

Kas tad ir noticis? Nekas jau nav noticis. Ir vienkārši zaudēts apmēram divu mēnešu laiks. Šajā laikā šie grozījumi jau varēja būt izgājuši cauri komisijām un varētu būt jau šobrīd pieņemti Saeimā trešajā lasījumā un stājušies spēkā, un varbūt kāds students, kāds studējošais, kurš paralēli mācībām ir arī strādājis un pēc tam šo darbu zaudējis, būtu ieguvis iespēju attiecīgi iegūt bezdarbnieka pabalstu.

Man, protams, ir liels prieks, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tomēr ir iedziļinājusies šajā problēmā, vispusīgi to izpētījusi un kā rezultāts ir tas, ka ir tapuši šie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Es tiešām lūdzu visus klātesošos balsot “par”, jo tas būtu liels atbalsts studējošajai jaunatnei, kura paralēli studijām arī strādā. Tātad šie jaunieši tiktu nodrošināti ar likumīgajām sociālajām garantijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta lūgumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu, tiek lūgts iekļaut šā gada 12.februāra sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ministru kabineta lūgumu iekļaut šā gada 12.februāra sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav? Deputātiem tomēr ir iebildumi.

Lūdzu deputātus balsot par šādām darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 6. Darba kārtībā likumprojekts iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ministru kabineta iesniegtu lūgumu izmainīt šā gada 12.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”... Es atvainojos! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un ierosina to nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 7, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Tātad piedāvājam likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija...

Piedodiet, runa ir par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, un mēs ierosinām noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 10, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Valērija Karpuškina, Anatolija Mackeviča, Valērija Agešina, Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska un citu pieprasījumu iekšlietu ministram Mārim Gulbim “Par nepieļaujamu Valsts policijas iestāžu iesaistīšanu Rīgas skolu audzēkņu 22.-23.janvāra piketu dalībnieku vajāšanā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Pieprasījumu komisija, izskatījusi šo pieprasījumu, atzīst, ka tas ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Juris Dobelis ir pieteicies debatēs? Lūdzu! Atklājam debates.

Juris Dobelis.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Ko vēl vajag?!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Neapšaubāmi atbalstot komisijas lēmumu, tomēr ir jāatgādina tas, ka dažāda veida mēģinājumi satraukt sabiedrību turpināsies neatkarīgi no tā, vai tie būs kaut kādā “maigā” veidā, iesniedzot papīreļus, vai arī būs diezgan uzbudināti, un līdz ar to nevar tā vienkārši klusu ciešot izlikties, ka nekas nenotiek un ka nekas nenotiks.

Tāpēc es uzskatīju par vajadzīgu nedaudz pieskarties tieši šim tā saucamajam dokumentam, kas turklāt ir nosaukts par steidzamu pieprasījumu.

Tad jau nu vajadzēja tūlīt sākumā uzrakstīt, ka šīs Rīgas skolu audzēkņu akcijas ir dažu politikāņu organizētas akcijas. To vajadzēja pateikt skaidrā valodā, ka mēs tādi un tādi, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām un citām vēlēšanām, vēlamies iegūt balsis, tāpēc mēs arī nepilngadīgus bērniņus iesaistām šajos pasākumos, cerēdami uz viņu vecāku atbalstu šajās vēlēšanās. Tas būtu daudz godīgāk! Šādu teikumu vajadzēja ierakstīt, bet šāda teikuma nav.

Tālāk. Ja jau jūs esat pievērsušies jautājumam, kas skar Valsts policijas iestāžu darbu, jājautā: “Kāds tam visam sakars ar izglītības un zinātnes ministra Šadurska kritiku?” Jūs laikam vispār vairs nevienu dokumentu nevarēsiet sacerēt, kurā nebūs minēts Šadurska vārds. Šadurskim nav nekāda sakara ar Valsts policiju. Lūk!

Te pirmīt arī mans politiskais pretinieks Plinera kungs spēcīgi izrunājās un tāpat kā šajā dokumentā galīgi nevietā lietoja tādus vārdus, kas absolūti neattiecas uz Valsts policijas darbu. Taču šī ģeniālā doma par Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu tik un tā katram ir skaidra un saprotama. Tikai nevajag to ļaunprātīgi izmantot!

Un te jau parādās tas jautājums: “Vai Valsts policijai ir tiesības izrādīt interesi par nekārtībām, kas notiek Rīgas centrā, vai tai šādu tiesību nav?” Vienkāršs jautājums! Es domāju, ka policijai ir šādas tiesības, un šo manu domu pastiprina arī tie notikumi, kas bija vakar.

Tiek apdraudētas vēsturiskās un kultūras vērtības. Bet ko es te lasu? Pie Latvijas Kara muzeja vismaz 25 jaunieši bija pamanījušies nokārtot savas dabiskās vajadzības.

Plinera kungs, ko jūs par to teiksiet? Vai jūs viņiem arī devāt atļauju tā rīkoties? Jūs vispār laikam gribat Vecrīgas mūrus, tādā veidā netieši rīkojoties, noārdīt. (Starpsauciens.) Lūk!

Tā ka acīmredzot šī ir pretēja kritika, ka policija nav pietiekami rūpīgi sekojusi līdzi tam, kas notiek, un man liekas, ka mūsu visu pienākums ir iesaistīt policiju visās šajās akcijās gluži vienkārši kā kārtības uzturētāju, lai jūs nebojātu arhitektūras pieminekļus, lai jūs neaicinātu cilvēkus uz kaut kādu vardarbību. Tur staigā ar sirpjiem un āmuriem apkārušies jaunieši un izplata nacistisko simboliku šajos pasākumos. Nevajag to darīt! Neviens nenoliedz jūsu politiskos uzskatus - tādi nu tie jums ir -, un arī asimilēt Plinera kungu būs ļoti grūti, jo, man liekas, viņš būs viens no pēdējiem, kuru mēs asimilēsim. Lūk!

Līdz ar to es pilnīgi piekrītu, ka šāda veida pieprasījumi ir sistemātiski jānoraida, tomēr tajā pašā laikā tas ir jādara pamatoti un jāpaskaidro, kāpēc mēs to darām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka pieprasījuma mērķis ir sasniegts, jo jau ir atzīta pretenzija par nelikumīgu informācijas savākšanu par skolēniem piketētājiem, un policijas ierēdņi, kuri to darīja pēc savas iniciatīvas, jau ir sodīti.

Godātie kolēģi, savākt informāciju par katru no 20 000 skolēnu, kuri vakar piedalījās akcijā pie Valsts prezidentes pils, nav iespējams. Un jāņem vērā arī tas, ka martā un aprīlī šeit būs apmēram 100 000 cilvēku, tā ka papīra policijas pārvaldē pietrūks, lai visus šos akcijas dalībniekus reģistrētu.

Tomēr es gribu paust savu gandarījumu par to, ka, teiksim, policijas kontakti ar skolēnu kolonnu vadītājiem bija pilnīgi, un sakarā ar to Rīgas ielās bija iespējas novērst visas neskaidrības.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu, neskatoties uz to, ka šā pieprasījuma mērķis jau ir sasniegts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, lūdzu, nesniedziet maldinošu informāciju par akcijas dalībnieku skaitu!

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu ilgi, es pateikšu tikai dažus vārdus Dobeļa kungam.

Paldies, ka jūs uzstājāties pret nacistisko simboliku, pret to simboliku, kura bija arī mūsu “Waffen SS” leģionam, ka jūs uzstājāties pret savu leģionu, un to vajag aizliegt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 49, atturas - 19. Pieprasījums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 318. Ir kopā pavisam 41 priekšlikums. Šo priekšlikumu būtība ir sakārtot Krimināllikumu, ieviešot pie pamatsodiem terminu “piespiedu darbs” un sakārtojot šo tekstu pareizā secībā likuma pantos.

1.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 21. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 27. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 29. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 31. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija vārdā lūdzu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 33.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 34. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Un 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Identiski. Komisija šos priekšlikumus atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 36.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 36.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 37.!

J.Dalbiņš. Es atvainojos, 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 38. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 39.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 40. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 41. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 317, - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (izskatāmā dokumenta nr.1930).

Par šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijā uz trešo lasījumu bija iesniegti 11 priekšlikumi, kas tika izskatīti komisijas 21.janvāra sēdē.

1.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 2.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 3.priekšlikums. Arī šo iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 4.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji, izsakot to Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kura ietverta 5.priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt komisijas 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 6.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 7.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 8.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji, izsakot to komisijas piedāvātajā redakcijā, kura ietverta 9.priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu nr.9.

Sēdes vadītāja. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 10.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 11.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

 

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (likuma reģistrācijas nr.300).

Par minēto likumprojektu uz trešo lasījumu ir saņemti 9 priekšlikumi.

Tātad 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo ir atbalstīts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to, izskatījusi visus priekšlikumus, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1877 un tātad izskatīsim grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirmajā lasījumā.

Šie grozījumi vajadzīgi tāpēc, ka ir nepieciešams ar likumu nostiprināt dokumentu garāku izskatīšanas termiņu, nekā to nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, un tādēļ šajā likumā ir nepieciešams vairākiem dokumentiem nostiprināt 60 dienu ilgu izskatīšanas termiņu.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Emsis. Tālāk. Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 18.februāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks, lūdzu?

I.Emsis. Un izskatīšanas laiks... 19.februārī... 26.februārī.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 26.februārī. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.februāris, izskatīšana - 26.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 473.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Saņemts ir tikai viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1875.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums”. Minēto likumu vajag pārskatīt, jo, kā teikts likumprojekta anotācijā, līdz šim ir bijis tā: “Lauku attīstības un zivsaimniecības jautājumi pašreizējā Lauksaimniecības likumā netika regulēti. Līdz ar to, pārņemot Eiropas Savienības strukturālo politiku un lauku attīstību, ir nepieciešams nacionālajā likumdošanā atrunāt normas, kas nodrošinātu Eiropas Savienības strukturālās politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības produktu kopējā tirgus pārņemšanu un administrēšanu.”

Komisija izskatīja Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu, bet neatzina, ka to vajadzētu pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kalniņš. 18.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 474. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

K.Peters. 3. - deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 537) pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu neviens priekšlikums nav iesniegts. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 526) pirms otrā lasījumā. Attiecībā uz otro lasījumu saņemti 13 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. un 10. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu iesniegts nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.526) pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.477) pirms otrā lasījuma. Šis likumprojekts ir par administratīvo atbildību saistībā ar politisko organizāciju finansēšanas noteikumu neievērošanu.

Tātad uz otro lasījumu par šo likumprojektu ir saņemti tikai divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemts nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1946 - likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Gatavojot to uz otro lasījumu, ir iesniegti 29 - stipri būtiski priekšlikumi, un tāpēc šo likumprojektu, gatavojot to uz otro lasījumu, vispirms izskatīja Veselības aizsardzības apakškomisija. Visi šie likumprojektā iesniegtie priekšlikumi ir saskaņoti ar Valsts cilvēktiesību biroja, ar Datu valsts inspekcijas un Valsts pacientu tiesību biroja pārstāvjiem. Tāpat šie grozījumi ir saskaņā arī ar Eiropas Komisijas eksperta rekomendācijām attiecībā uz zobārstiem un vecmātēm. Bez tam šie grozījumi ir saskaņoti ar likumu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Tātad 1.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un to būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikums. Arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un būtu lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Komisija ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, bet tas ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikums ir deputāta Šiliņa priekšlikums. Tas ir iestrādāts 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikumu bija iesniegusi veselības ministre Circenes kundze. Šis priekšlikums nav no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tas ir otrais lasījums, un es gribu pievērst tomēr uzmanību tam, ka priekšlikums, kas saņemts no Veselības ministrijas... Man liekas, ka katrai frakcijai vajadzētu šo priekšlikumu izrunāt savā iekšienē, lai varbūt uz trešo lasījumu mēs pieņemtu tādu redakciju, lai ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas tomēr nestrādātu tāpat kā taksometri. Protams, pie tā strādās arī Veselības aizsardzības apakškomisija un Sociālo un darba lietu komisija.

Tātad mēs aicinām otrajā lasījumā, protams, atbalstīt visus priekšlikumus, bet, gatavojot trešo lasījumu, pievērst uzmanību tieši veselības ministres Circenes priekšlikumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Jevgenija Stalidzāne!

J.Stalidzāne. Priekšlikums tika izskatīts arī Veselības aizsardzības apakškomisijā, un tomēr Veselības aizsardzības apakškomisija nolēma, ka šis priekšlikums nav atbalstāms sakarā ar to, ka eksistē speciāli Ministru kabineta noteikumi, kādā kārtībā tiek sniegta šī neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tāpēc ir lūgums šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīt, bet, protams, var piekrist domai, ka uz trešo lasījumu vēl ir iespējams par to debatēt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 9.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikums - veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas ir no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 13.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šiliņš, un tas ir iestrādāts 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un no komisijas puses tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikums ir deputāta Šiliņa priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 17.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tas ir iestrādāts 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 19.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 21.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 22.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 23.priekšlikums - veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 25. ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas no komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 26.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 27.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 28.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 29.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tātad likumprojektu lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātā Saeima! Godātā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien es jūs aicinu ieskatīties likumprojektā ar reģistra numuru 623 - “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Kādēļ komisija ir iesniegusi šādu likumprojektu? Tādēļ, ka Andrejs Mamuškins 2002.gadā ir nodevis Latvijas karavīra zvērestu, un tā paša gada 25.janvārī viņam ir piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe.

Tātad viņš ir Latvijas armijas kapteinis, kurš ir dzimis Rīgā 1969.gadā, mācījies Mazsalacas vidusskolā, pēc tam - Valmieras vidusskolā, vēlāk iestājies Harkovas Aviācijas institūta lidmašīnu būvniecības fakultātē, bet 1988.gadā turpinājis mācības Harkovas raķešu karaspēka komandinženieru augstākajā karaskolā, kuru ir pabeidzis 1993.gada 20.jūnijā.

Šis datums ir būtisks tāpēc, ka, lai atgrieztos Latvijā, savā dzimtenē, Andrejam Mamuškinam bija nepieciešams ceļošanas dokuments, un, protams, šis ir kārtējais gadījums, kad Ukrainas pilsonība Andrejam Mamuškinam sagādāja grūtības. Kā jūs arī atceraties iepriekšējos gadījumos, par kuriem komisija ir lēmusi pozitīvi, piešķirot pilsonību un lūdzot Saeimu to atbalstīt, šis dokuments ir kļuvis par reālu šķērsli Andrejam Mamuškinam iegūt Latvijas pilsonību. Šis dokuments ir Ukrainas pase, un viņa piederība Ukrainas pilsonībai.

Andrejs Mamuškins Latvijas valstī līdz šim brīdim strādā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus, un 2000.gada maijā Mamuškins ir iesniedzis lūgumu 7.Saeimai, tās Pilsonības likuma izpildes komisijai, kas tolaik šo viņa lūgumu ir atbalstījusi. Arī Aizsardzības ministrija un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki lūgumu piešķirt viņam Latvijas pilsonību ir atbalstījusi.

Saeimas komisija 2000.gadā jau ir lēmusi, ka viņai nav iebilžu pret to, ka Mamuškinam tiktu piešķirta pilsonība, taču ar vienu noteikumu - ir nepieciešama ekspatriācijas atļauja no Ukrainas pilsonības. Četrus gadus Andrejs Mamuškins ir pūlējies saņemt šo dokumentu, proti, ekspatriācijas atļauju, taču Ukrainas puse nekādā veidā nav vēlējusies atsaukties uz viņa lūgumiem. Visbeidzot pēdējais dokuments, kas ir atnācis no Ukrainas puses caur Ukrainas vēstniecību, liecina par to, ka patiesībā tā ir vienīgi atrunāšanās un laika vilcināšana. Tur tiek formulētas dažnedažādas motivācijas, ieskaitot to, ka tiek pieprasīts Mamuškina iesniegums, lai viņš apliecina, ka viņš Latvijas pilsonību izvēlas brīvprātīgi.

Šādā sakarā Pilsonības likuma izpildes komisija, saņemot atkārtotu Andreja Mamuškina iesniegumu ar lūgumu atzīt viņu par Latvijas pilsoni, aicināja Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus paust šobrīd savu viedokli, vai ir mainījusies viņu attieksme un vai viņi vēl vēlas uzturēt savu prasību, vai Andrejs Mamuškins uztur spēkā savu prasību, lai gan to viņš bija apliecinājis savā iesniegumā un zvērestā, kas ir pievienoti šai dokumentu paketei.

Un komisija, uzklausījusi visus ieteicējus un arī pašu pretendentu, ir nolēmusi, ka šā pilsonības statusa piešķiršana ir atbalstāma. Turklāt komisija par to ir lēmusi vienprātīgi.

Tāpēc es lūdzu 8.Saeimas deputātus parlamenta sēdē balsot par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni - par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Bet mums no komisijas puses ir arī steidzamības lūgums. Acīmredzot tas ir jābalso vispirms.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ainars Baštiks ir pieteicies runāt par steidzamību? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēs?

Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Andrejs Mamuškins, kas ļoti sekmīgi dien mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos par virsnieku, pārkāpj veselu virkni ierobežojumu attiecībā uz nepilsoņiem, un šie ierobežojumi eksistē visos Nacionālo bruņoto spēku darbību regulējošajos likumos.

Diemžēl Saeima noraidīja visus PCTVL priekšlikumus, kas paredzēja atcelt šos ierobežojumus. Nu tad izmantosim citu iespēju un steidzīgi paplašināsim pilsoņu loku kaut ar vienu cilvēku!

Es, protams, balsošu “par”, bet es gribu atgādināt kolēģiem, ka vismaz 200 000 rīdzinieku, kuri pēc sava statusa ir nepilsoņi, arī ir piedzimuši Rīgā un arī var dienēt armijā par virsniekiem, balsot apzinīgi kā pašvaldību, tā arī Saeimas vēlēšanās. Un es ceru, ka Andrejs Mamuškins būs pirmais, kuru mēs šādā veidā uzņemsim pilsonībā, un ka tieši manu deputāta pilnvaru laikā mēs tomēr uzņemsim pilsonībā arī šos 200 000 pārējo andreju mamuškinu, ivanovu, petrovu un tā tālāk.

Balsosim pirmām kārtām par Andreju Mamuškinu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms tāds maigs aizrādījums Buzajeva kungam. Lūdzu, neceriet uz to, ka 200 tūkstoši tiks te uzņemti pilsonībā! Atmetiet visas šīs cerības! To es jums silti iesaku.

Otrkārt. Ļoti īpatnējs rādītājs. Lai kļūtu par Latvijas Republikas pilsoni, pietiekot ar to, ka esot dzimis Rīgā. Es domāju, ka Rīgā ir dzimuši savulaik tādi riebekļi, kas tik daudz ļauna nodarījuši latviešu tautai, ka šodien runāt par to, ka visi Rīgā dzimušie būtu jāvirza uz pilsonības iegūšanu, - tā ir zināma veida ņirgāšanās.

Mēs šodien runājam par Andreju Mamuškinu, un tā ir pavisam cita lieta. Paskatieties, ko viņš ir darījis! Viņš ir daudz ko izdarījis Latvijas valsts labā, viņš ir pilnībā apguvis latviešu valodu un runā pavisam skaidrā latviešu valodā, nevis tā kā viens otrs, kas jau ir Latvijas Republikas pilsonis, bet kas varbūt līdz mūža beigām tā arī neiemācīsies pareizi izrunāt vārdu “Eiropa”. Lūk, to vajadzētu saprast!

Un tāpēc es izmantošu šo iespēju un atgādināšu visiem tiem nepilsoņiem un visiem tiem, kas grib kļūt par pilsoņiem: cieniet latviešu valodu! Iemācieties latviešu valodā pieklājīgi izteikties! Un izbeidziet aģitēt visus tos mazos bērneļus pret to! Mūsu galvenā prasība ir vērsta uz to, lai latviešu valodas neprašana nekļūtu par kaut kādu šķērsli šeit, Latvijā.

Un tāpēc visu cieņu tādam cilvēkam kā Andrejs Mamuškins! Un būtu labi, ja jūs mēģinātu no viņa kaut kādu piemēru ņemt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Rugātes kundze?

A.Rugāte. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es gribu piebilst vēl to, ka Andrejs Mamuškins patlaban Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju. Viņa uzturēšanās ir likumīga, viņš nav pārkāpis nevienu no Latvijas likumiem. Viņam šīs problēmas radušās tieši tāpēc, ka viņš ir vienmēr rīkojies likumīgi, cienot sevi un cienot valsti - gan Latviju, gan arī Ukrainu. Viņa uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš beidzas šā gada 15.jūnijā. Imigrācijas likums, godātie kolēģi, Mamuškina gadījumā neparedz pagarināt uzturēšanās atļauju nekādā veidā, un viņam Latvijas teritorija tādā gadījumā ir jāatstāj 2004.gada 16.jūnijā.

Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies? Vai mēs vēlamies atbalstīt cilvēku, kurš pilnībā ir Latvijai piederīgs? Ar to visu jūs varat iepazīties šajos viņa dokumentos, kurus ir rakstījis viņš pats un kurus ir rakstījuši ieteicēji un atbildīgas amatpersonas Latvijas valstī.

Andrejs Mamuškins savu nākotni saista ar Latviju un pauž to savā autobiogrāfijā. Latvijas pilsonības iegūšana Andrejam Mamuškinam būs likumisks pamats, lai viņu neizbēgami izslēgtu no Ukrainas pilsonības, tāpēc ka Ukrainas pilsonības likums paredz, ka tikai tad, ja cilvēks iegūst citas valsts pilsonību, viņš zaudē Ukrainas pilsonību un tiek atbrīvots no Ukrainas pilsonības. Ar to vien, ka viņš dien Latvijas armijā un ka viņš ir devis Latvijas armijas zvērestu, - ar to vien, izrādās, nepietiek, lai gan arī tāda norma pastāv Ukrainas pilsonības likumā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Mamuškins ir apliecinājis savu gatavību nekavējoties pēc pilsonības statusa saņemšanas kārtot tos dokumentus, kuri attiecas uz viņa atbrīvošanu no Ukrainas pilsonības, lai šīs dubultās pilsonības brīdis jeb tas laika periods, kurā notiek šī dokumentu kārtošana, būtu pēc iespējas īsāks. Un patiesībā tas ir tikai ar procedūras izpildi saistīts laika periods, nevis jautājums par lietas būtību. Šajā gadījumā mēs nekādā veidā nepalielinām dubultpilsoņu skaitu tikai tāpēc vien, ka mums liekas, ka tā vajadzētu darīt. Komisija ir vienprātīgi izlēmusi par atbalstu Andrejam Mamuškinam kā pilnvērtīgam un Latvijas valstij ļoti nepieciešamam pilsonim.

Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 19.februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris, un izskatīšana - 19.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi”. Vai ziņot iesniedzēju vārdā kāds vēlas?

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tautas partijas frakcijas deputāti ierosina pieņemt īpašu Saeimas lēmumu par pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem.

Kā jūs zināt, spēkā ir kopš mūsu Saeimas darba sākuma lēmums par to, kā tiek veidotas komisijas. Tautas partijas frakcijas deputāti ierosina noteikt taisnīgāku - kolēģi, taisnīgāku! - kārtību deputātu sadalei pastāvīgajās komisijās, tādu kārtību, kas, pirmkārt, nepieļautu opozīcijas deputātu tiesību ierobežošanu un, otrkārt, pieļautu lielāku brīvību deputātu sadalē pa komisijām, atbilstoši deputātu profesionālajai varēšanai un spējām. Kolēģi, pusotra gada laikā mēs esam diezgan bieži pārliecinājušies par to, ka ir nepieciešams tomēr deputātus pārgrupēt, jo deputāti ir ieguvuši prasmi, apguvuši savus pienākumus un grib strādāt arī citās komisijās. Taču to ierobežo mūsu steigā pieņemtais lēmums, kuru mēs pieņēmām jau pirmajās šās Saeimas darbības dienās.

Faktiski šāds lēmums nav nekas jauns. Tas ir pārbaudīts darbā jau iepriekšējās Saeimās. Toreiz, manuprāt, bija taisnīgāki šie noteikumi.

Aicinu atbalstīt šīs mūsu izstrādātās jaunās normas un šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Ja jau jūs iesniedzat dokumentu, tad nelieciet iekšā pašā dokumentā pretrunas! Tas jau nav likumprojekts, ko var otrajā lasījumā vai trešajā lasījumā labot un pielabot. Ja jūs 7.punktā ierakstāt, ka izņēmuma gadījumā, ja Saeima tā nolēmusi, deputātu var ievēlēt komisijā, neievērojot 2.-4.punkta noteikumus, tad rodas jautājums - kāda ir vispār jēga tādam dokumentam? Ja grib - ievēlē, ja negrib - neievēlē. Bet beigu beigās Saeima visu tā kā tā nolems.

Līdz ar to šis dokuments kļūst tāds izplūdis. Neņemiet ļaunā, ka es to laikam nevarēšu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Jurim Dobelim daļēji ir taisnība, jo ar īpašu lēmumu, neapšaubāmi, katrā konkrētā gadījumā mēs varētu arī grozīt šādu vispārīgu lēmumu. Taču, cienījamais Dobeļa kungs (Starpsauciens: “Godājamais!”), tieši šāda atsauce bija gan 6.Saeimas, gan 7.Saeimas un, šķiet, ir arī šobrīd spēkā esošajā lēmumā, kurš reglamentē, kurš izvirza vispārīgus noteikumus. Tas nav nekas jauns. Tas ir gandrīz desmit gadus vecs noteikums, par kuru jūs runājāt un pret kuru jūs iebildāt. Tā ka nav nekādas problēmas.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Krišjānis Kariņš ir pieteicies debatēt? Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Kad mēs, šajā Saeimā uzsākot darbību, runājām par deputātu darbu komisijās, mēs ieviesām vienu tādu normu, ko varētu nosaukt par demokrātisko normu. Proti, mēs, katra frakcija, šajā Saeimā esam no tautas ievēlēti zināmās proporcijās. Šobrīd darbs Saeimas komisijās ir atkarīgs no tautas balsošanas rezultātā gūtās proporcijas. Proti, nevar Saeimas vairākums pēkšņi pārsviest “kaudzi” deputātu, lai nokārtotu kaut kādu jautājumu komisijā, (piemēram, lai tur nomainītu vadību vai nomainītu balsojumu) un tad nākamajā Saeimas sēdē atkal “mest” viņus atpakaļ. Mums tādas mētāšanās iespējas vienkārši nav. Protams, mēs varam mainīt indivīdus, un tā tas ir laiku pa laikam arī noticis.

Šis priekšlikums, ja es esmu pareizi sapratis, faktiski šo demokrātisko normu atcels un liks mums iet atpakaļ uz veco kārtību, un tad atkal varētu, tā teikt, ar buldozera efektu stumdīt deputātus šurp un turp.

Es aicinu tomēr neiet šo ceļu un padomāt, vai tik tiešām mums nevajadzētu turēties pie tās kārtības, kāda šodien ir. Ja jau mainās Saeimā koalīcijas vai, kā tas ir šodien, vairākums, nu lai tad mainās, bet, Dieva dēļ, netraucēsim komisiju darbu! Neradīsim paši sev tās nevajadzīgās grūtības un turēsimies pie demokrātiskiem principiem!

Es aicinu tomēr neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais kolēģi Kariņa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Godājamais!”) Ja jau tā jūsu ieviestā kārtība būtu devusi kādus pozitīvus augļus, tad es nenāktu šeit un neko neteiktu, bet... Dobeļa kungs, es jūs nepārtraucu tad, kad jūs runājāt no tribīnes...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar deputātiem zālē! Jūs taču zināt, ka viņiem ir atļauti starpsaucieni...

Dz.Ābiķis. Mēs ļoti labi redzējām, ka komisiju neprasmīgas vadīšanas un nesaskaņotas rīcības dēļ radās mūsu likumdošanā vakuums - ka nespējām valstī sodīt noziedzniekus par izdarītajiem noziegumiem, jo izrādījās, ka pēkšņi nebija likuma, lai varētu to izdarīt. Tas tā bija neprasmīgas vadības dēļ un arī tāpēc, ka nebija nekādas koordinācijas komisiju starpā.

Komisiju darbs atšķiras no iepriekšējo Saeimu komisiju darba pirmām kārtām ar to, ka tas ir ļoti haotisks. Visu iepriekšējo Saeimu laikā visi iepriekšējie ministru prezidenti, ņemot vērā to, ka lielākā daļa likumprojektu top valdībā, regulāri (es atkārtoju - regulāri!) aicināja komisiju priekšsēdētājus uz kopīgām apspriedēm, lai saskaņotu likumprojektu virzību, lai nerastos tik muļķīga situācija, kāda radās šā gada sākumā absolūtas nesaskaņotības un neprasmes dēļ.

Repšes kungam diemžēl šīs lietas neinteresē, viņš dzīvo citās dimensijās, un komisiju darbs ir ārkārtīgi nesaskaņots.

Attiecībā uz Kariņa kunga teikto jāsaka, ka līdz šim, iepriekšējās Saeimās, bija tā... un es uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi un ka, protams, ir svarīgi, lai katra frakcija būtu katrā komisijā pārstāvēta ar kādu deputātu, lai frakcija varētu sekot līdzi notikumiem Saeimā un lai frakcijas varētu labāk izskatīt visus šos jautājumus.

Taču ir vēl viena lieta, ko jūs diemžēl ignorējāt, - ka katram Saeimas deputātam ir sava iepriekšējā darba pieredze. Un ir ļoti svarīgi, lai viņš savu iepriekšējo darba pieredzi, savas iepriekšējās zināšanas liktu lietā Saeimas darbā. Ja, frakcijā ir, teiksim, trīs dakteri un viens speciālists iekšlietās, tad labāk lai šie trīs dakteri strādā Sociālo un darba lietu komisijā, kur lemj par veselības lietām, un tas viens varētu strādāt Aizsardzības un iekšlietu komisijā un profesionāli lemt par tām lietām.

Jūs ar savu absolūtās proporcionalitātes principu panācāt to, ka diemžēl deputātiem ir jāvadās pēc partijas stingrās disciplīnas un daudzi savu iepriekšējo darba pieredzi, savas dzīves un darba gaitās uzkrātās zināšanas nevar likt lietā. Un līdz ar to Saeimas darbs, Saeimas komisiju darbs, no šā profesionālā viedokļa, neglābjami ir ļoti stipri cietis. Šāds jūsu lēmums bija galvenokārt saistīts ar savstarpējo neuzticēšanos, ar gribēšanu visu regulēt, ielikt ārkārtīgi stingros rāmjos. Līdz šim tomēr ir pierādījies, ka Saeimas deputāti, lai gan pārstāv dažādas frakcijas, ir bijuši pietiekami koleģiāli, lai komisijās darbs ritētu un lai, komisijās strādājot, vairāk risinātu tieši profesionālās darba lietas, bet mazāk nodarbotos ar tīro politiku.

Tā ka es uzskatu, ka šis mūsu frakcijas priekšlikums ir ļoti, ļoti pamatots un vērsts uz to, lai mūsu darba kvalitāte uzlabotos.

Sēdes vadītāja. Godājamais Ābiķa kungs! Ministru prezidents nav atbildīgs par Saeimas komisiju saskaņotu darbu. (Starpsauciens: “Viņš nav atbildīgs, bet...”)

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Godājamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi. Vārds deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Ir mainīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sanākšanas laiks - tiekamies pulksten 10.50 Dzeltenajā zālē. Pulksten 10.50!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tiek lūgta ierasties Viesu zālē pulksten 10.45. Un tajā pašā laikā tiek arī dibināta Sabiedrības integrācijas apakškomisija, kurā, kā atceraties, pierakstījās šādas personas: Guntis Bērziņš, Andris Bērziņš, Jānis Strazdiņš, Inese Vaidere, Pēteris Tabūns, Anta Rugāte, Dzintars Ābiķis, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Vladimirs Buzajevs, Nikolajs Kabanovs, Ainars Baštiks, Vjačeslavs Stepaņenko un Oļegs Deņisovs.

Viesu zālē pulksten 10.45!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums visiem jātiekas tūlīt Viesu zālē. Lūdzu, iesim augšā!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Aleksandrs Kiršteins, Anatolijs Mackevičs, Jānis Strazdiņš, Baiba Brigmane, Inese Šlesere un Ērika Zommere.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi!

Turpinām debates par Tautas partijas frakcijas iesniegto lēmuma projektu “Saeimas pastāvīgo komisiju uzveidošanas noteikumi”.

Nākamais debatēs runāt ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu vēlreiz uzsvērt to, ko kolēģis Lagzdiņš nav sapratis, bet viņa nav zālē, un tātad ir grūti man patlaban ar viņu “pa tiešo” runāt.

Ir vienmēr jāsaprot šī vēsturiskā patiesība, ka Saeima sastāv no tiem, kas ir ievēlēti. Varam mēs cits citam patikt vai nepatikt, bet Latvijas Republikas pilsoņi šo deputātu kopu ir izveidojuši. Un līdz ar to mākslīgi uzspiest cits citam kaut ko ir praktiski neiespējami. Un viss šis garais dokuments to jau arī pasaka. Lūk: “Izņēmuma gadījumā, ja Saeima tā nolēmusi...” Ko tas nozīmē - “izņēmuma gadījums”? Kurš būs tas, kas noteiks, ka šis ir “izņēmuma gadījums”, bet tas vairs nav “izņēmuma gadījums”? Lūk! Līdz ar to durvis paliek vaļā jebkuram balsojumam. Un dokumentam tātad praktiski nav nekādas lietošanas nozīmes. Vai tiešām tas nav skaidrs?

Tagad te vēl viens kolēģis nervozi runāja par to, ka, lūk, divas komisijas nav sadarbojušās un nu iznāca slikti... Vai tad tur ir kaut kāds sakars ar kaut kādiem lēmumu projektiem, kaut kādiem dokumentiem? Šie brīvi ievēlētie deputāti šeit, Saeimā, var sadarboties pēc sirds patikas, kā nu viņiem tīk, un neviens nevar nevienu šeit piespiest.

Ja ir runa par komisiju vadības sadarbību, tad jāteic, ka tā ir pilnībā pašu vadītāju rokās. Nekur jūs to neieliksiet... un arī šinī projektā nekā tāda nav. Un tāpēc neredzu tam jēgu - šeit nākt un par to runāt. Saeimai ir jāiemācās būt kopumā atbildīgai par visu, kas Saeimā notiek. Un nedalīsim šeit deputātus, vadoties pēc tā, kurš kurā vietā sēž un kāpēc viņš tur sēž! Saeima ir kaut kas vienkopus ievēlēts.

Ja mēs esam spējīgi savas attiecības kaut cik saprātīgi noteikt, tad, lūdzu, darīsim to! Mēs nosakām to, kas attiecas uz kārtību šeit (cik ilgi drīkst runāt, kad nāk runāt pirmo reizi un otro reizi), zināmas uzvedības normas un tamlīdzīgas lietas. Kaut kādā dokumentā ierakstīt, cik, kur, kā, un pielikt klāt vēl to, ka visu to var arī mainīt, ja ienāk prātā, - saprotiet, tas ir kaut kas tāds, kas uzrakstīts rakstīšanas pēc. Protams, cīnoties par zināmu ietekmi, var jau “sacept” visu ko. Es jau, protams, varu izteikt tikai savu viedokli par to. Lieki sarakstīti papīreļi nekad manī lielu cieņu nav izraisījuši - un neizraisa arī šis, jo arī šis neko nedos. Būs, piedošan, šoreiz tikai lieka stīvēšanās un lieka pļāpāšana. Vai tiešām jūs paši to nesaprotat? Jūsu vidū ir juristi un vēl viens otrs cilvēks ar pietiekami lielu pieredzi šeit, Saeimā, un arī par to šeit skanēja runa. Nu tad cienīsim cits cita pieredzi un dosim iespēju mums pieredzes ietvaros vairāk sadarboties, nevis veiksim mākslīgu spiedienu, kas tiek fiksēts kaut kādā papīrā!

Diemžēl es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tomēr domāju, ka mūsu iedibinātā komisiju izveidošanas kārtība ir ļoti pareiza. Politiķim jābūt cilvēkam, kas prot spriest vairāk vai mazāk par visām jomām. Pretējā gadījumā mums vajadzētu izveidot tādu Saeimu, kurā būtu apmēram tūkstotis vai vairāk pārstāvju, lai mums šeit būtu no visām jomām kāds pārstāvis, kāds speciālists.

Otrkārt, es domāju, ka Saeima ir ļoti demokrātiska, jo viņa atbilst vēlētāju izvēlei - tādi cilvēki, kādus vēlētāji ir gribējuši, tādi šeit ir, tādās proporcijās arī. Eiropas Parlamentā ir tieši tāda pati kārtība, ka komisijās vietu skaits ir atkarīgs no tā, cik liela ir politiskā grupa.

Es domāju, ka šim priekšlikumam, Tautas partijas frakcijas priekšlikumam, ir tikai viens nolūks - ievēlēt svarīgajās komisijās, tādās kā, piemēram, Budžeta komisijā, tik daudz pārstāvju, lai komisija varētu pieņemt atšķirīgu viedokli no valdības viedokļa un tādā veidā kavēt valdības darbu. Citu nolūku es šeit tiešām nevaru saredzēt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai iesniedzēju vārdā vēl ir kas sakāms? Nē. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 33, atturas - 24. Lēmums nav atbalstīts.

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu - mainīt šā gada 12.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek mainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs skatīsim likumprojektu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas” otrajā, galīgajā, lasījumā. Komisija izvērtēja šo likumprojektu ļoti rūpīgi un atbalstīja tā pieņemšanu, bet mūsu atbalsts šim likumprojektam pamatojas uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja izmeklēšanas rezultātiem. Tiesa, šī izmeklēšana vēl līdz galam nav pabeigta, taču jau iegūtie rezultāti liecina par to, ka tirgus aizsardzības pasākumi ir nepieciešami. Šī izpēte tika sākta 2003.gada 17.janvārī, balstoties uz VITAB rīcībā esošajiem sākotnējiem pierādījumiem par kompensācijām un par subsīdijām, ko Polijas valdība piešķir saviem cūkgaļas eksportētājiem un kas Latvijā vietējiem ražotājiem rada zaudējumus.

VITAB ir veicis visu procedūru, kā to paredz likums un brīvās tirdzniecības līgums, ir informējis dalībniekus, ir pieprasījis ziņas no Polijas. Un arī Polijas puse nenoliedz subsīdiju esamību, jo uzskata, ka arī brīvās tirdzniecības līgums šādas subsīdijas pieļauj.

Latvijas puse savukārt uzskata, ka tiešām brīvās tirdzniecības līgums atļauj Polijai subsīdijas maksāt, bet Latvijas pusei saskaņā ar šo pašu līgumu ir tiesības piemērot sava tirgus aizsardzības pasākumus.

Tātad abām pusēm šajā situācijā ir likumīga rīcībspēja.

2003.gada 5.jūnijā Saeimā mēs pieņēmām likumu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, kas nebija tieši vērsts pret Polijas subsīdijām, bet kura mērķis bija aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu pret pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem, nosakot muitas tarifu kvotas un muitas papildu nodokli.

Šie aizsardzības pasākumi ir spēkā līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, tas ir, līdz 2004.gada 1.maijam, un kādā no nākamajiem darba kārtības punktiem mēs šos pasākumus mīkstināsim.

Šos aizsardzības pasākumus ir paredzēts mīkstināt, kā arī paredzēts, ka abi likumprojekti stāsies spēkā vienlaicīgi.

Mūsu šis lēmums ir balstīts arī uz VITAB izmeklēšanas rezultātiem par to, kā Latvijas tirgu gan 2001., gan 2002.gadā, gan 2003.gada pirmajā pusē ir ietekmējusi Polijas subsidētā cūkgaļa.

Mēs esam konstatējuši, ka zaudējumi un zaudējumu draudi Latvijā saistībā ar šīm subsīdijām ir bijuši realitāte, un, kaut gan šo subsīdiju apmērs Polijā ir samazināts 2003.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu, tas vēl aizvien ir spēkā un nodara zaudējumus Latvijas ražotājiem.

2002.gadā mēs esam konstatējuši, ka šis kompensāciju apmērs ir sastādījis pat 74% no pārbaudāmās preces vērtības, tātad tas ir bijis ļoti augsts.

2003.gadā, kā jau es teicu, tas ir samazinājies, bet tomēr ir apmēram 34% no pārbaudītās preces vērtības.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka cūku audzētāji un šīs produkcijas ražotāji cieš zaudējumus no Polijas subsidētās cūkgaļas.

Polijas imports attiecībā pret kopējo importu ir palielinājies par 50 procentiem, un mēs esam konstatējuši, ka, salīdzinot Polijas importu ar citu valstu importu, starpība ir 25%, tātad Polijas prece ir par 25% lētāka, tās gaļai ir zemāka cena nekā no citām valstīm importētajai cūkgaļai.

Tātad 2002.gadā ir pierādīts, ka Latvijas cūkgaļas ražotāji ir cietuši zaudējumus un bijuši spiesti pārdot savus ražojumus zem pašizmaksas. Taču tas nav pieļaujams, ja mēs ņemam vērā vēl to, ka mūsu ražotājiem ir jāievēro Eiropas Savienības prasības, ka šajā pašā laikā viņi izdara ļoti lielas investīcijas savā sektorā, savā nozarē, tāpēc viņiem šāda ražošana zem pašizmaksas ir katastrofāla.

Lūk, visu šo iemeslu dēļ, izanalizējot situāciju, mēs esam konstatējuši to, ka Polijas subsidētā cūkgaļa ir radījusi zaudējumus Latvijas tirgum un ka šie aizsardzības pasākumi ir pamatoti, ka tie bija pamatoti arī 2003.gadā. Tātad mēs varam izdarīt secinājumu, ka, ja šī cūkgaļa aizvien vēl tiek subsidēta, tad adekvāti zaudējumi rodas arī pašreiz - 2004.gadā. Līdz ar to, balstoties uz šīs analīzes rezultātiem, mēs varam izdarīt secinājumu, ka šis likums ir pamatots.

Vēl es gribu, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu iepriekšējie aizsardzības pasākumi jau ir panākuši pozitīvu rezultātu, jo tad, kad mēs ieviesām šos aizsardzības pasākumus, cūkgaļas cena tirgū stabilizējās, un tātad šie pasākumi bija sasnieguši savu mērķi.

Taču tagad, ievērojot to, ka galvenais drauds cenu pazeminājumam nāk no Polijas, mēs esam pieņēmuši lēmumu samazināt šos aizsardzības pasākumus citiem importētājiem un uz diviem mēnešiem ieviest jaunu likumu, kurš būs vērsts tikai pret Polijas cūkgaļu. Un tātad mēs nosakām, ka Polijas importam divus mēnešus tiks piemērots ievedmuitas papildu nodoklis - 33 santīmi par kilogramu.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu otrajam lasījumam. Ņemot vērā to, ka citi priekšlikumi nebija iesniegti, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 7. Likums “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

Vai deputāte Silva Golde vēlas runāt par procedūru?

 

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (reģistrācijas nr.538) pirms trešā lasījuma. Šie grozījumi tika izstrādāti Juridiskajā komisijā saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi Latvijā.

Tātad uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” neviens priekšlikums nav iesniegts.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Šodien izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Dokumenta reģistrācijas numurs 479.

Vēlos atgādināt, ka pie šā likumprojekta ļoti nopietni ir strādājusi deputātu izveidotā darba grupa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, aktīvi iesaistot šajā darbā arī sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas.

Likums nepieciešams, lai skaidri noteiktu partiju finansēšanas avotus un nodrošinātu partiju finansiālās un saimnieciskās darbības atklātumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir iesniegti 50 priekšlikumi. Un konkrēti:

1. - Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Beidzot mums ir tā iespēja trešajā lasījumā lemt par partiju finansēšanas likumu. Ļoti daudzas bažas ir izskanējušas no “Jaunā laika” puses. Ļoti bieži ir izskanējis arī mans vārds, un tieši tāpēc es vēlētos ieviest skaidrību jautājumā par Latvijas Pirmās partijas pozīciju attiecībā arī uz šo priekšlikumu.

Ir jāsaka, ka atteikšanās no juridisko personu ziedošanas iespējas politiskajām partijām ir diskutējams jautājums. Latvijas Pirmā partija uzskatīja, ka juridiskajām personām ir jābūt iespējai finansēt un atbalstīt politiskās partijas, bet tomēr ar zināmiem ierobežojumiem.

Pirmām kārtām, lai to darītu, ir nepieciešams, lai katrs uzņēmums būtu “tīrs” uzņēmums, kuram nav ko pārmest, kuram nav nodokļu parādu valstij, kurš reāli strādā un veic konkrētu uzņēmējdarbību, kurš nav reģistrēts kādā dzīvoklī vai uz kāda nezināma cilvēka vārda, un tāpēc mūsu priekšlikums
bija - atļaut finansēt tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir noteikts apgrozījums, bet ar zināmu ierobežojumu, lai ziedojums nebūtu vairāk par šiem 2 procentiem.

Es uzskatu, ka šāds viedoklis varētu pastāvēt, jo Latvijas Pirmajai partijai, es gribētu teikt, juridisko personu ziedojumi priekšvēlēšanu laikā ir sastādījuši tikai 5 procentus. Līdz ar to šis nav tas priekšlikums, par kuru mēs paši vēlējāmies cīnīties. Tomēr, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā arī šis jautājums ir saistīts ar milzīgo cīņu pret korupciju un ka Saeimas komisijas ir lēmušas, ka šo jautājumu vajadzētu noraidīt, neskatoties uz manu atšķirīgo viedokli, arī es esmu gatavs atbalstīt komisijas viedokli.

Taču vienlaicīgi es gribētu “Jaunajam laikam” teikt, ka ir svarīgi cīņā pret korupciju tomēr domāt arī par to, kā strādā Latvijas Televīzija. Es gribu atgādināt, ka priekšvēlēšanu laikā jūsu partijas atbalstītājs Uldis Grava liedza Latvijas Pirmajai partijai iespēju piedalīties debatēs un prezentēt partijas programmu. Tagad viņš ir kļuvis par jūsu partijas biedru. Un tie ierobežojumi, kuri mākslīgi bija radīti Latvijas Pirmajai partijai, bija radīti ar vienu mērķi - netraucēt “Jaunajam laikam” piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā, jo mēs bijām, redziet, sīkpartija. Diemžēl tas bija nepareizi.

Mēs iekļuvām Saeimā, turpretī tie, kuriem bija tie augstie reitingi, ko noteica jūsu tagadējais partijas biedrs Uldis Grava, proti, “Latvijas ceļam” vai Latvijas Sociāldemokrātiskajai partijai, neiekļuva. Un tāpēc es gribētu teikt, ka “Jaunajam laikam” nevajadzētu ikvienu citu viedokli, kas atšķiras no jūsu viedokļa, saukt par noziedzīgu.

Šodien mēs demonstrējam to, ka mēs neesam tie, kuri vēlas balsot pretēji saviem principiem, lai gan es uzskatu, ka šis jautājums jau tuvākajā nākotnē tik un tā tiks diskutēts. Un arī šie priekšlikumi, ko mēs šodien akceptēsim, nebūs pilnīgi tādi, kādus vajadzētu pieņemt, taču laiks visu saliks pa vietām.

Vēlreiz aicinu “Jauno laiku” citādi domājošos nesaukt par noziedzniekiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šodien mēs pieņemam trešajā lasījumā grozījumus Partiju finansēšanas likumā. Šo grozījumu iniciatori ir no “Jaunā laika”, un viņi šajos grozījumos ir ielikuši ļoti daudzus un ļoti stingrus, bet, pēc manas visdziļākās pārliecības, neizpildāmus un diemžēl nekontrolējamus ierobežojumus.

Es esmu astoņus gadus strādājis pie partiju finansēšanas noteikumu sakārtošanas, un es esmu ar savām rokām uzrakstījis šo likumu. Šodien šis likums ļoti būtiski tiek grozīts, taču mana, diezgan pieredzējuša, manuprāt, parlamentārieša, pieredze un pārliecība ir tāda, ka šādus ierobežojumus nevienai valsts institūcijai - ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, nebūs iespējams izkontrolēt. Līdz ar to diemžēl agri vai vēlu politiskajām partijām, valsts iestādēm, KNAB un citām institūcijām radīsies problēmas ar šā likuma realizāciju. Pilna atbildība par šīm problēmām būs jāuzņemas “Jaunajam laikam” un šā likuma autoriem.

Taču Tautas partija un es balsošu. Es balsošu par šo likumprojektu tāpēc, ka Tautas partijas viedoklis ir tāds, ka šis likums nedrīkst būt par šķērsli normālai parlamentārai, labēji konservatīvai sadarbībai šeit, parlamentā, un valdībā. Un, ja reiz ir deputāti, kuru līdzšinējā pieredze varbūt nav tik liela un kuri šo likumprojektu šobrīd parlamentā ir ielikuši kā tādu pārbaudes akmeni tālākajai trīs gadu ilgai parlamentārajai sadarbībai, tad Tautas partijas pozīcija ir ļoti pragmatiska un valstiska.

Mēs esam par to, ka pat šis likums nedrīkstētu kļūt par šķērsli piecu labējo partiju sadarbībai, jo mūsu valstij ir daudz, daudz svarīgāki jautājumi risināmi nekā šādu formālu, butaforisku, neizpildāmu partiju finansēšanas noteikumu iekļaušana likumā.

Beigu beigās šis likums ir domāts mums, politiķiem, nevis iedzīvotājiem.

Tāpēc Tautas partija lielākoties atbalstīs atbildīgās komisijas pozīciju, iestāsies par dažiem saviem priekšlikumiem un tādējādi paudīs savu labo gribu šā likuma pieņemšanā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Patīkami ir dzirdēt, ka partijas, kuras agrāk nevarēja atbalstīt šos grozījumus, ir atradušas sevī spēku tos atbalstīt.

Bet ko es gribētu teikt konkrēti par šo 1. - Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu un par Šlesera kunga uzrunu attiecībā uz juridiskajām personām? Šos ierobežojumus, šīs normas var skatīt tikai kopumā. Un tikai kopumā tām ir spēks. Ja mēs atveram “slūžas” attiecībā uz juridiskajām personām vai uz trim taksācijas gadiem, par ko tiks runāts nākamajā priekšlikumā, vai uz biedru naudām, mēs automātiski izveidojam “caurumu”, pa kuru var ieplūst apšaubāmas izcelsmes nauda.

Tāpēc šī ir kompleksa pieeja, un, ja mēs konkrēti skatāmies katru punktu, tad vienmēr var atrast argumentus, kāpēc to nevajadzētu ierobežot tik stingri. Tomēr Latvijā, kur ir diezgan liela “pelēkās” naudas masa mūsu ekonomikā, šis ir pareizais ceļš - kompleksa, stingra pieeja.

Protams, ierobežojumi ir ļoti stingri, un tikai partijām, kuras domā strādāt ilglaicīgi un kurām ir plašs atbalsts, to skaitā arī ziedotāji, ir iespējas izpildīt šādus noteikumus.

Es aicinu balsot pret Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Būs jau interesanti klausīties zināmas krokodila asaru piesātinātas runas. Tomēr... tomēr...

Redziet, var jau runāt, izlikties, ka kaut kas nepatīk.... Runas ir garas, un runu laikā var palocīties uz vienu pusi vai uz otru pusi, bet tas padarītais darbiņš būs ļoti īss - tā būs šī pogas nospiešana.

Un līdz ar to var ar asarām acīs nospiest to pogu, raudot, var ar smaidu sejā to nospiest, bet tā poga tomēr būs jānospiež, un šis balsojums būs tas, kas parādīs konceptuālo attieksmi pret jautājumu.

Šeit ir konkrēts priekšlikums, un būs arī balsojums “par” vai “pret”, viens otrs, protams, atturēsies.

Lūk, un tieši tāpēc tas man atgādina pazīstamo anekdoti par to jauno sievieti, kas pie daktera bija aizgājusi un lāga nesaprata, kad viņai lika tur parādīt vienu ķermeņa daļu. Tad viņa teica: “Nu nāc nu šurp, bezkaunīgais!”

Lūk, tagad runāsim par to pilno atbildību, ka kādai no partijām ir jāuzņemas pilna atbildība. Draugi mīļie! Šeit ir Saeima! Un nākas atgādināt par to pašu, par ko mēs runājām nupat, nesen, apskatot vienu lēmuma projektu. Saeima, simts deputāti, ir vispār kopīgi atbildīgi, it īpaši, ja viņi visi ir balsojuši “par”. Kā tad tā? Visi nobalsos “par”, bet atbildība, lūk, ir jāuzņemas tam vai šitam. Tad ir skaidrs, kāpēc tu, draugs mīļais, nebiji tik drosmīgs un nenobalsoji “pret”, un nepateici, ka tu domā citādi. Nē! Tu nāc tribīnē un saki, ka tu domā citādi, bet, ziniet, jābalso jau būs vien “par”... Šis nav pirmais lasījums, šoreiz nav vairs to konceptuālo pārrunu. Šoreiz ir konkrēti priekšlikumi, un par katru no tiem ir jābalso.

Es atbalstīšu to, ko ieteica komisija. Komisijas atzinums ir neatbalstīt 1.priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska... Deputāte Ināra Ostrovska nav pieteikusies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Krūmiņš. Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - neviens, pret - 60, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Krūmiņš. 2.priekšlikums. Iesniegusi Latvijas Pirmās partijas frakcija. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2.priekšlikumu.

A.Krūmiņš. 3. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš atsauc savu priekšlikumu.

A.Krūmiņš. Paldies! 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 9. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.) Paldies, Jāni!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš atsauc savu priekšlikumu.

A.Krūmiņš. 10. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. Par 11.priekšlikumu tika jau nobalsots saistībā ar 1.priekšlikumu, tas ir par fizisko personu izslēgšanu...

Sēdes vadītāja. Par juridisko personu izslēgšanu.

A.Krūmiņš. Atvainojos, par juridisko personu izslēgšanu!

Sēdes vadītāja. Nav balsojams šis priekšlikums.

A.Krūmiņš. Jā.

12. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts atsauc savu priekšlikumu.

A.Krūmiņš. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 14. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 15. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 16. - deputāta Latkovska priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 17. - analogs jau izskatītajam 1.priekšlikumam un 18.priekšlikumam...

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 17. un 18.priekšlikumu.

A.Krūmiņš. 19. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ilgstošais darbs pie šā likuma grozījumiem liecina par to, cik svarīgs ir šis likums, tas ir, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, un tā grozījumi. Jāsaka atklāti, ka mani mazliet izbrīna atbildīgās komisijas lēmums neatbalstīt manu priekšlikumu - aizliegt bijušajiem VDK štata un ārštata darbiniekiem finansēt politiskās partijas.

Es negribu šeit atgādināt to, kas visiem ir skaidrs, - kas tā bija par organizāciju. Es tikai gribētu pateikt, ka, ja jau mūsu valsts ir pateikusi jeb izsludinājusi, jeb paziņojusi, ka tā ir noziedzīga organizācija, un ja jau ziedojumi politiskajām partijām ir, protams, ar kaut kādu mērķi, tad ir jautājums: kā mēs varam savienot šos divus faktus - to, ka VDK darbinieki, kas aktīvi cīnījās pret mūsu valsts neatkarību un bija, ja tā drīkstētu teikt, totalitārā režīma sargsuņi, ar to, ka šobrīd šie cilvēki finansē politiskās partijas, kuras, visas kā viena, ir ierakstījušas savās programmās un deklarācijās, ka tās ir par mūsu valsts neatkarību.

Es gribētu dzirdēt atbildīgās komisijas pamatojumu jeb viedokli, kāpēc mans priekšlikums netiek atbalstīts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Neapšaubot Tautas partijas frakcijas deputāta Estas godaprātu, jāteic, ka pēc būtības tas ir labs priekšlikums, taču juridiskā ziņā praktiski neizpildāms. Ir likums, kuru ir pieņēmusi Saeima, - “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Šā likuma 11.pants noteic, ka valsts drošības iestādēm ir tiesības iepazīties ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem dokumentiem. KNAB nav šādu tiesību. Un 12.pants nosaka, ka var būt personas pieprasījums - jebkura persona pati par sevi var pieprasīt un saņemt šīs ziņas. Partijām šādu tiesību nav.

Labs priekšlikums, bet juridiskā ziņā neizpildāms! Tātad viena partija varēs pie otras sūtīt bijušos čekistus kā iespējamos provokatorus, lai ieskaita 10 latus, un ne partijām, ne KNAB nebūs iespējas uzzināt, vai viņu vārdi tiešām ir šajos čekas “maisos”. Tieši šā iemesla dēļ - un toreiz arī Juridiskais birojs to pamatoja - komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu tomēr paskaidrot savam kolēģim Estas kungam, kāpēc es neatbalstīšu šo priekšlikumu. Diemžēl šis ir diezgan sarežģīts priekšlikums, kas iesniegts trešajā lasījumā.

Iznāk, ka tā ir rupja iejaukšanās partijas iekšējā dzīvē. Teiksim, divi LSDSP līderi nevarēs partijai samaksāt biedru naudas... Tā iznāk, ja politiskās organizācijas finansēt dāvinājumu veidā vai jebkādā citā veidā ir aizliegts. Un ko tālāk darīt, teiksim, Jurim Bojāram vai citam kādam? Tas ir juridiski nesaskaņots priekšlikums, un es tādu nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Jānis Esta jau minēja tos motīvus, kuru dēļ šis priekšlikums tika iesniegts. Savukārt es gribētu atgādināt kolēģiem deputātiem, ka mūsu valstī jau desmit gadus pastāv likumdošanā nostiprināta sistēma, kādā veidā tiek konstatēts, vai viena vai otra persona ir bijusi VDK štata vai ārštata darbinieks. Daudzos likumos ir šādi ierobežojumi Valsts drošības komitejas darbiniekiem, un kolēģis ierosina tos noteikt arī attiecībā uz partiju ziedotājiem.

Godājamais kolēģis Ainars Latkovskis norādīja, ka šīs normas izpilde būtu grūti kontrolējama un ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šobrīd likumā nav noteiktas tiesības pārbaudīt, vai attiecīgais ziedotājs ir sadarbojies ar Valsts drošības komiteju, ir bijis tās štata darbinieks vai ne. Šobrīd mēs esam atvēruši KNAB likumu un pirmajā lasījumā jau esam izskatījuši grozījumus tajā, un Juridiskā komisija jau gatavo izskatīšanai otrajā lasījumā šos grozījumus KNAB likumā. Mums tātad būs tagad iespēja šo mazo nepilnību izlabot, lai KNAB varētu pilnvērtīgi strādāt.

Bet, kopumā runājot par šiem ierobežojumiem, gribas jautāt: Latkovska kungs, nu ir taču jau tik daudz ierobežojumu sabalsots šajā likumā, nu kādēļ gan vēl vienu neielikt? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Tas taču partiju finanšu sistēmu padarīs tīrāku un skaidrāku, un valsts būs godīgāka. Un mēs, kolēģi, pieņemot šīs butaforiskās normas, varēsim būt apmierināti, ka esam radījuši paši sev un sabiedrībai, un žurnālistiem ilūziju, ka cīnāmies pret korupciju. Gribam pieņemt uz papīra uzrakstītus stingrus ierobežojumus un pateikt vēlētājiem, kādi mēs “varoņi” esam, kā mēs esam cīnījušies pret korupciju. Tas nav darbs! Darbs ir reāla cīņa pret korupciju! Reāla korupcijas gadījumu novēršana, nevis ilūzijas radīšana, lai izpatiktu vienai daļai vēlētāju. (Starpsauciens: “Pareizi, Lagzdiņ!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamie kolēģi! Vienu kļūdu attiecībā pret čekistiem mēs jau esam Saeimā pieļāvuši, ļoti rupju kļūdu patiešām, - pieļāvām ar to, ka ļāvām viņiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tautas nodevēji!”) Par šo kļūdu ir vienkārši kauns! Esmu ticies ar daudziem cilvēkiem... Desmitiem, desmitiem cilvēku ir zvanījuši, viņi raksta vēstules un kaunina mūs, deputātus. Tas, protams, neattiecas uz mani un uz daudziem citiem, kuri attiecīgi balsojām, runājām, lai pārliecinātu kolēģus, ka nevajag darīt tā. Diemžēl neieklausījāties. Varbūt šī reize nav tā svarīgākā, bet, es domāju, tomēr ir mums jāpasaka “nē!” šiem cilvēkiem, kuri patiešām darbojušies noziedzīgās organizācijās, kuras nodarījušas ļoti daudz ļauna mums, Latvijai, latviešiem, un ne tikai mums. Ir jāierāda viņiem sava vieta un jāpasaka: “Nē! Arī ziedot jūs nevarat, jo reizē ar to jūs atbalstāt tās partijas, kuras pēc tam veic attiecīgu darbību - jā, arī pret valsti.” Es nešaubos, ka arī uz šīm Saeimas vēlēšanām bija tādi, kas ziedoja naudu, jo mēs izdarījām neatkarības veidošanas laikā daudz kļūdu. Tos, kuri sabrauca šeit kā okupanti un kolonizatori, un ļoti augsta ranga čekistus (viņi, šeit Latvijā, atrodas!), - faktiski viņus visus vajadzēja izraidīt no Latvijas. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Izraidīt! (No zāles dep. A.Golubovs: “Lai strādā un maksā nodokļus!”) Izraidīt vistīrākajā veidā! Taču pašlaik viena daļa viņu ir kļuvuši miljonāri, kuriem 10, 20 vai 50 tūkstoši neko nenozīmē. Viņi dāļā pa labi un pa kreisi, un tādēļ nedrīkstētu to ļaut viņiem, dot viņiem kaut kādas iespējas šādā veidā ietekmēt šīs lietas.

Neaizmirsīsim, ka šajā procesā, kas pašlaik ir jau samilzis, kā to redzam šajos notikumos, arī šajos notikumos ar skolēniem, ar protestiem pret Izglītības likumu, protestiem pret grozījumiem Izglītības likumā, ir - es pilnīgi droši varu to teikt, es nešaubos, ka ir, - arī čekistu pirksts! Pilnīgi droši! Un viņi turpina darboties un turpinās darboties, un tāpēc mums jebkurā iespējamā brīdī ir viņiem jānorāda sava vieta. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu un balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es izteikšu tīri pragmatiskus iebildumus pret šo priekšlikumu.

Pirmais. Mūsu Politisko un sabiedrisko organizāciju likumā nav aizlieguma čekistiem piedalīties partiju darbā. Tas ir pirmais.

Otrais. Sakarā ar to, ka viņiem nav aizliegts nodarboties ar politisko darbību, tas ir, stāties politiskajās partijās, es gribu atgādināt, ka politisko partiju statūtos viens no partijas biedru pienākumiem ir maksāt biedru naudu. Taču ar šo priekšlikumu mēs aizliedzam viņiem darīt arī to.

Un tālāk. Vēl viens iebildums. Kā paskaidroja KNAB darbinieki, lai izpildītu šo normu, būs vajadzīgas jaunas darba vietas. Šajā likumā nav nekur norādīts, no kurienes paņemt naudu. Un, ja jūs esat pragmatiķi, tad jūs nebalsosiet par budžeta palielināšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Redziet, tā nu sanāk, ka mēs visu laiku ķeramies pie priekšlikumiem, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Visu laiku nākas atgriezties pie vārda “atbildība”. Un galvenā atbildība, runā šeit ko gribi, būs jau tas balsojums. Un, ja jau man jānonāk līdz balsojumam, tad neņemiet ļaunā, ka man šis balsojums ir morālas dabas balsojums un es nevaru nebalsot “par”. Es balsošu “par”. Un man ir vienalga, vai to ir iesniedzis deputāts no tādas vai citādas frakcijas, šeit nav par to runa. Es nevaru piekrist tam, ka visiem šiem bijušajiem darbiniekiem jeb darboņiem mēs ļautu brīvi finansēt kaut ko. Ir jābūt šiem finansēšanas ierobežojumiem. Es varu piekrist, ka tas nav
vienkārši - noteikt, kurš kas ir. Un ka tas zināmā mērā sarežģīs visu to kontroli un tamlīdzīgi. Bet, cienītie kolēģi, visa mūsu vēsture ir ļoti sarežģīta. Un tas jau ir tas galvenais, kas mums visiem ir jāsaprot. Mums ir jāprot katrā vēsturiskajā brīdī pieņemt maksimāli pareizo lēmumu. Jo mūsu darbība ieies vēsturē, mēs visi gulēsim kurš nu kurā vietā... Lūk, diez vai es ar Plineru gulēšu kopā vienā vietā, es tā domāju, ka tā tas nebūs, bet varbūt visu ko vēsture var sastrādāt... Lūk! Bet vai jūs daudz ko zināt par to, kā strādāja Saeimas pēc 1918.gada? Vai jums ir pietiekamas zināšanas par 1., 2., 3. Saeimas darbu? Diez vai.

Lūk! Un tas viss paliks vēsturei, gan mūsu izteikumi šeit, gan balsojumi. Un būs cilvēki, kas to pētīs. Un tāpēc mums ir šī atbildība. Ir šī morālā atbildība, un ir arī cita veida atbildība.

Tāpēc nevajadzētu baidīties no tiem sarežģījumiem, ko radīs šā priekšlikuma - konkrēti deputāta Estas priekšlikuma - pieņemšana. Es nedomāju, ka vajadzētu īpaši uztraukties par to, ka tur kāds kaut ko atkal teiks. Nē! Taču atcerieties, lūdzu, to, ka mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau iesniedza priekšlikumu par šā desmit gadu termiņa pagarināšanu, lai lietotu dokumentus, kas var apliecināt piederību pie VDK. Mēs taču to atbalstījām taisni tāpēc, lai dotu iespēju turpināt šo darbu. Jo šie divi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti. Kā tad tu citādi pierādīsi, kas viņš tāds ir bijis, ja tev nebūs vairs pieejami attiecīgie dokumenti?

Kolēģi, šis tomēr ir ar politisku atbildību saistīts lēmums, ar morālu atbildību saistīts lēmums. Nesatraucieties, lūdzu, par to, ka tas radīs kaut kādus sarežģījumus - ka vienas partijas biedrs skries uz kādu citu partiju un tur mākslīgi iesūtīs kādu bijušo čekistu, lai viņš tur noziedo pamatīgu summu, vai ka notiks tamlīdzīgas lietas. Nu, neaizdomāsimies tik tālu!

Un jūs, Jaunupa kungs, nenāciet vairs te tribīnē un nemāciet mūs, kā mums bija jārīkojas pirms dažiem gadiem! Jūs vienreiz to izdarījāt, tā bija jūsu rupja kļūda. Lūk! Katram no mums ir tiesības skaidri un gaiši paust savu viedokli. To nevajadzētu aizmirst.

Un tāpēc es atbalstīšu šo deputāta Estas priekšlikumu. Tāda ir mana pārliecība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta. Otro reizi.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Parasti ir tā: ja kādu priekšlikumu negrib atbalstīt, tad, protams, atradīs neskaitāmus ieganstus, iemeslus, runās par to, cik grūti pildāmi ir šie priekšlikumi, vai par to, cik grūti ir likumi izpildāmi - un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs varam minēt veselu virkni likumu, kuri būtu jāatceļ tāpēc, ka tur ir grūtības, bet jautājums taču ir par principiem - par principiem, par kuriem mēs tik pacilāti un tik ilgi šeit debatējam un spriežam, un par visiem tiem augstajiem, tā teikt, uzstādījumiem, kas izskan arī no jaunajiem deputātiem, tiem, kuri tagad ienākuši Saeimā. Es domāju, ka arī par to mums šeit ir jārunā.

Un visbeidzot. Ja jau ilgstoši tiek runāts par to, ka šis likumprojekts ir eksāmens, tad es, šā priekšlikuma iesniedzējs, gribu teikt, ka balsojums par šo priekšlikumu būs ieskaite pirms eksāmena.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

 

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

(No zāles dep. J.Dobelis: “Jakov, tikai pareizi runā!”)

Godātie deputāti! Ja mans cienījamais politiskais pretinieks Dobeļa kungs pateica, kāpēc viņš ir “par” šo priekšlikumu, man ir tiesības pateikt, kāpēc es esmu “pret”.

Jūs visi dzirdējāt Latkovska kunga pamatojumu, ka to nevarēs pierādīt, ka var būt provokācijas un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir pirmais.

Otrais. Kāpēc es esmu “pret” cienījamā Jāņa Estas priekšlikumu? Kurš cietīs, ja, pieņemsim, valsts darbinieks Andrejeva kungs nolems pāris simtus latu veltīt tai vai citai partijai? Vai, pieņemsim, biznesmenis Indriksona kungs ziedos pāris tūkstošus varbūt? Vai, pieņemsim, Bojāra kungs, profesors, ziedos pāris simtu latu? Es domāju, ka valsts un citas partijas no tā necietīs.

Un trešais, pēdējais. Ne tik sen jūs pacēlāties pāri provinciālismam. Jūs pierādījāt, ka mēs esam stipra valsts, ka mēs nebaidāmies no tā pusotra vai pusotra desmita bijušo čekistu, un nobalsojāt par to, ka bijušie čekisti vai komunisti - un tas ir Eiropas garā -, drīkst balotēties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tālāk jau tauta izlems balsot par šiem cilvēkiem vai nebalsot.

Un es domāju, ka vajadzētu noraidīt arī šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Šurik, izbeidz šitos jokus!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es nerunāšu ilgi. Tikai dažus vārdus pateikšu tādiem dedzīgiem šā priekšlikuma atbalstītājiem kā Tabūnam un Dobelim.

Varbūt padomājiet! Varbūt tajos maisos ir arī jūsu vārdi! Un, kad tie atklāsies, jūsu partiju slēgs jau mūsu Tieslietu ministrija. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātais okupācijas fakta noliedzēj Aleksandr Golubov jeb Šurik! Ko es jums varu pateikt? Katram no mums ir tiesības un bija tiesības palūgt par sevi informāciju. Katram! Žēl, ka jūs to nezināt. Acīmredzot jūs baidījāties par sevi palūgt šo informāciju. Katram Latvijas Republikā dzīvojošam bija un ir tiesības iegūt par sevi jebkuru informāciju, kura tālāk netiek nekur izpausta rakstiskā veidā.

Es esmu to izdarījis. Kādi astoņi nodevēju uzvārdi man ir zināmi, kuri par mani ir snieguši informāciju. Tā ka, Šurik, kļūstiet drosmīgs, atzīstiet, ka Latvija bija okupēta, un paprasiet, kas par jums ir atrodams tajos maisos!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Krūmiņš. Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums komisijā tika izdebatēts. Gan Juridiskais birojs, gan pieaicinātie juristi teica, ka šis priekšlikums juridiski nav izpildāms. Un arī mans kolēģis jurists Jānis Lagzdiņš šeit, starp citu, pateica, ka tas ir juridisks absurds.

Tādēļ lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 19. - deputāta Jāņa Estas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 16, atturas - 25. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

A.Krūmiņš. 20. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 22. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 24. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 26. - deputāta Latkovska priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 27. ir analogs 1.priekšlikumam, par kuru mēs jau nobalsojām.

28. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 29. - analogs 1.priekšlikumam.

30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 29., 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 33. - deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 36. un 37.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 39. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš atsauc savu priekšlikumu.

A.Krūmiņš. Paldies. 40. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 40. un 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 42. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit Saeimas deputātu: Oskara Kastēna, Jevgenijas Stalidzānes, Andreja Nagļa, Dzintara Jaundžeikara un citu priekšlikums ar lūgumu 42. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu - likumprojektā “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” balsot pa daļām.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ir.

Tātad lūdzu deputātus balsot par Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu, lai 42.priekšlikumu balsotu pa daļām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpināsim izskatīt priekšlikumus!

A.Krūmiņš. 42. ...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, mēs balsojām par priekšlikumu - balsot pa daļām! Lūdzu deputātus balsot par 42. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 57, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Krūmiņš. 43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 44. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Iestrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 44. un 45.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 46. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts 47. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 48. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 49. - Valsts pārvaldes un pašvaldības priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. Un 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96 deputāti, (Zālē aplausi!) pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu - mainīt darba kārtību un Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pirms darba kārtības 48.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu - mainīt Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pirms 48.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz mainīt Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pirms darba kārtības 48.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pirms darba kārtības 48.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 12.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pirms darba kārtības 48.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 12.februāra sēdes darba kārtībā - pārcelt darba kārtības 53.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” - pirms darba kārtības 48.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs skatīsim dokumentu nr.1987 - grozījumus likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Šis likumprojekts jau ir spēkā, mēs to šobrīd tikai mīkstinām. Pēc cūkgaļas pārstrādātāju lūguma šeit tiek izdarīti grozījumi.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nosakot, ka likums stājas spēkā 2004.gada 1.martā - tātad vienlaikus ar to datumu, kad mēs ieviešam aizsardzības pasākumus attiecībā uz Polijas subsidēto cūkgaļu.

Tāpēc lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. 1.priekšlikums atbalstīts.

I.Emsis. Paldies. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 558.

Nacionālās drošības komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu, kuru pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Šis likumprojekts ir ļoti cieši saistīts ar tiem grozījumiem, kurus mēs pieņēmām attiecībā uz partiju finansēšanu.

Tātad ir saņemts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Latkovskis. 17.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tagad strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 480.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” lasījumam.

Kopumā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 5.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to visi grozījumi ir izskatīti. Lūdzam pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” (reģistrācijas numurs 427).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu, kā arī saņemtos dažādo institūciju atzinumus par minēto likumprojektu un nolēma minēto likumprojektu konceptuāli neatbalstīt, jo nav resursu tā realizācijai.

Komisijas vārdā lūdzu jūs neatbalstīt minēto likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - 4. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” reģistrācijas numurs ir 478.

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 2.priekšlikumu iesniegusi Saeimas deputāte Linda Mūrniece. Komisija priekšlikumu atbalsta 3.priekšlikuma redakcijā - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2. un 3.priekšlikumu.

A.Radzevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Radzevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 535. Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dobelis. 2.priekšlikums. Iesniegusi iepriekšminētā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dobelis. 3.priekšlikums - līdzīgi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dobelis. 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 545) pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2. un 3.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 7. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 9. un 10.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 11. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu uz otro lasījumu saņemts nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 545) pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1873.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” ir sagatavots sakarā ar to, ka Latvijas Republikā narkoloģiskās diagnozes tiek noteiktas saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju. Šīs klasifikācijas 10.redakcijā visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā “Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”. Šajā klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija”, “toksikomānija”, bet galvenais uzsvars ir likts uz vārdu “atkarība”.

Likumprojekts nodrošina šīs terminoloģijas saskaņošanu. “Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”... Terminoloģija atbilst šīs klasifikācijas 10.redakcijai. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” paredz konkrēti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

Galvenokārt ir paredzēts likumā vārdus “alkoholisms vai toksikomānija” aizstāt ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība”. Tas ir šā likumprojekta galvenais uzdevums.

Komisija likumprojektu izskatīja un nolēma to pieņemt konceptuāli, tas ir, pirmajā lasījumā, un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.1867.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” paredz nodrošināt Ārstniecības likuma terminoloģijas atbilstību Narkoloģiskā dienesta lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas atkarības ir ietvertas sadaļā “Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”. Šajā klasifikatorā, tāpat kā iepriekšējā likumā, netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija”, “toksikomānija”. Arī likumprojektā uzsvars tiek likts galvenokārt uz vārdu “atkarība”. Likumprojekts paredz arī vienlaicīgi svītrot normu, kura norāda, kā padotībā atrodas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija. Un ir paredzēts, ka tiešo valsts pārvaldes iestāžu nolikumi tiks izstrādāti tā, kā tas ir paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.pantā, un likumprojektā līdz ar to ir svītrota atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem.

Komisija šos iesniegtos grozījumus izskatīja un atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas citu iesniegšanas termiņu? Nē. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Izskatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

1.priekšlikums. Iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisijas lēmums, protams, ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 2.priekšlikums. Deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Buzajevam pietiks ar trīs minūtēm debatēs?

(No zāles dep. V.Buzajevs: “Nepietiks!”)

Atklājam debates, bet debatēsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Godājamie kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka ir saņemta vēstule no Labklājības ministrijas. Šā gada 12.februārī labklājības ministre Dagnija Staķe atrodas iekšzemes komandējumā, un sakarā ar to tiek lūgts šā gada 12.februāra atbildes uz deputātu jautājumiem pārcelt uz 19.februāri, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu sociālās rehabilitācijas institūcijās. Paldies.

Paziņojums. Vārds deputātam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Atgādinu, ka Ārlietu komisijas sēde notiks tūlīt, pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Jānis Strazdiņš un Inese Šlesere.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

Par 2. - deputāta Simsona priekšlikumu - debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ir liels gods aizstāvēt komunistisko ideoloģiju, kurai es pats nepiekrītu, pustukšajā Saeimas zālē.

Nelaikā no mums aizgājušā deputāta Simsona priekšlikums ir vienīgais saturīgais priekšlikums, kuru atbalstījusi arī atbildīgā komisija. Bet šis priekšlikums ir gandrīz vai Nirnbergas tribunāla spriedums. Un šis balsojums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tikai pierāda absolūtu savu rīcībnespēju.

Tas pats attiecas arī uz citām valsts cilvēktiesības aizstāvošajām institūcijām, kuras tika izveidotas pēc principa: visskaļāk “Turi zagli!” kliedz pats zaglis.

Nezinu, uz kuru no šīm divām ideoloģijām ir balstījusies eksistējošā etnokrātija, bet saiknes ir acīm redzamas.

Grozījumu būtība ir šāda. Deputātam, nospiežot podziņas, ir jāpadara par noziedzīgu komunistiskā un nacistiskā ideoloģija. Šis jautājums pats par sevi ir ļoti sarežģīts un prasa atsevišķu diskusiju, bet neizpratni rada tieši pats lēmuma pieņemšanas veids. Kamdēļ mēs tieši šajā likumā iekļāvām postulātu par komunistiskās ideoloģijas noziedzīgo būtību, bet, piemēram, nevis likumā par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas? Jo arī apspriežamais likumprojekts skar nevis ideoloģijas nosodīšanu, bet jau konkrētas darbības pret konkrētām personām nosodīšanu, kā arī kompensāciju piešķiršanu šīm personām.

Kāds tad ir to personu loks, kuras likums definē kā politiski represētās personas? Vai nebija diskriminācijas pazīmju, kad tika noteikts šo personu loks? Vai viņām piešķirtā kompensācija ir pietiekami liela? Lūk, ar ko ir jānodarbojas komisijai ar šādu nosaukumu!

Taču tā vietā komisija sāka nodarboties ar ideoloģiju. Jā, latviešu strēlnieku pēcnācējiem, kuri ar durkļu palīdzību Krievijā realizēja dažus komunistiskās ideoloģijas postulātus, ideoloģiskas diskusijas ir ierasta lieta. Cienījamā Ina Druviete, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, droši vien pavada bezmiega naktis nevis studējot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, bet gan slepenībā zem segas lasot Kārļa Marksa “Kapitālu” un Tommazo Kampanellas “Saules pilsētu”. Nu ko tad... Dosim karogu viņai rokās!

Te nesen viņas partijas biedrs, ja nemaldos, Kariņa kungs, teica, ka, ja “Jaunais laiks” aicinās savus vēlētājus iziet ielās, tad Rīga saplaisās. Pagaidām to varēja demonstrēt tikai PCTVL.

Dodu jums padomu: sarīkojiet demonstrāciju pie Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības un svinīgi nododiet šīs valsts, kura ir bruņojusies ar noziedzīgu ideoloģiju, pārstāvjiem šā likuma tekstu kopā ar līdzvērtīgu papīreli, kas tika pieņemts “Jaunā laika” konferencē.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Druviete. Cienītie deputāti! Atgādinu, ka mēs apspriežam 2. - deputāta Simsona priekšlikumu, kas skar ļoti nopietnu jomu. Mēs esam vienojušies savā labajā gribā nosodīt totalitārā komunisma noziegumus, un tam ir simboliska nozīme, kas vēlāk var arī pāraugt tieši praktiskajā.

Ar šo likumu ir tieši tāpat. Šim likumam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme, bet to, ka šis ir ideoloģisks likums, rāda šā likuma 1.pants, kuru mūsu kolēģi jau pirms gadiem ir pieņēmuši. Nav nozīmes nosodīt tikai represijas, nav nozīmes nosodīt tikai režīmu, ja mēs nenosodām pašu ideoloģiju, kas ir šā režīma pamatā. Citādi, kā tas bijis jau ne vienu reizi vien, ikvienu noziegumu mēs varam attaisnot ar kļūdu, ar nejaušību, ar atsevišķu cilvēku pārspīlējumiem, līdz ar to radot pamatu aizvien jauniem noziegumiem.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nosodīt ne tikai represijas, ne tikai režīmu, bet arī komunistisko ideoloģiju, kā arī atcerēties to, ka tas ir Latvijas deputātu lēmums. Mēs neuzņemamies atbildību par attieksmi pret to citās valstīs, bet mēs esam tiesīgi, un mums ir pienākums izteikt savu attieksmi šeit un tagad.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 18, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. Nākamais ir 3.priekšlikums - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Frakcijas PCTVL piedāvātais grozījums... būtībā arī Buzajeva priekšlikums te ir klāt... Pieņemsim, ka 1949.gadā koncentrācijas nometnē aiz Polārā loka uz vienām nārām sēdēja divi cilvēki: viens tur bija nokļuvis kā buržuāziskais nacionālists no Rīgas, bet otrs - kā kulaks, kontrrevolucionārs un Japānas izlūkdienesta aģents no Voroņežas. Viņi dalīja viens ar otru pēdējo maizes kumosu, morāli atbalstīja viens otru, un 1953.gadā viņus abus reabilitēja. Latvietis atgriezās Rīgā, bet izsūtīto no Voroņežas uz mūža atlikušo daļu nosūtīja uz Pļaviņu HES celtniecību. Šodien viens no viņiem ir atzīts par politiski represēto, bet otram tas ir atteikts, jo viņš nav pilsonis. Vecumdienās pēc ilgstošās atrašanās nometnē viņam ir virkne dažādu slimību: viņš ar grūtībām pārvietojas, ar grūtībām runā. Tiesa, viņu atbalsta divi pieauguši bērni, kas godīgi pelna naudiņu un kārtīgi maksā visus nodokļus, no kuriem daļa līdzekļu tiek izmantota atvieglojumu nodrošināšanai politiski represētajiem. Draugs latvietis, ar kuru viņi laiku pa laikam satiekas, ieteica viņam aiziet pie Aldermanes kundzes un nokārtot eksāmenus, bet Latvijas nepilsonis viņam atbildēja, ka viņš nevar patstāvīgi aiziet līdz tuvākajai Naturalizācijas pārvaldes nodaļai. Lūk, tas tad arī ir, atklāti sakot, PCTVL rīcības motīvs, mudinot frakcijas iesniegt priekšlikumu - izsvītrot no likuma ierobežojumus nepilsoņiem. Tas, starp citu, saskan ar divu ANO komiteju rekomendācijām, kas pagājušajā gadā tika dotas Latvijai.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Druviete. Cienītie deputāti! Ar politiski represētās personas statusa piešķiršanu valsts un sabiedrība ir apliecinājusi atzinību un godu Latvijas pilsoņu patriotiskākajai daļai, jo viņu uzticība savai valstij bija par pamatu represijām pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas. Un viņu liktenis mums bija piemērs un stimuls neatkarības atjaunošanai.

Piešķirot šo politiski represētās personas statusu arī citām personām, politiski represēto skaits palielinātos, notiktu tā dēvētā šo represēto loka paplašināšana, un tad šim likumam vairs nebūtu nekāda sakara ar Latvijas valstiskuma un neatkarības politiskajiem likumiem. Šis ir politisks likums, nevis sociālās palīdzības likums.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, nepaplašināt politiski represēto personu loku!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Nākamais ir 4. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Deputāte Anna Seile šo priekšlikumu atsauc.

5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis piedāvātais likuma grozījums pēc savas formas ir analoģisks jau noraidītajam mūsu frakcijas 3.priekšlikumam, proti, piešķirt vienādas tiesības politiski represētā statusa iegūšanai personām, kuras ir cietušas no nacistiskā režīma un bijušas ieslodzītas vienās un tajās pašās koncentrācijas nometnēs, gan arī tām personām, kuras pastāvīgi uzturējušās Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam, gan tām, kuras te iebrauca 18., 19. vai 20. un tā tālāk datumā.

Mūsuprāt, būtu nepareizi, ja mēs sāktu šķirot cilvēkus pēc viņu iebraukšanas datuma Latvijā, pēc tautības vai pēc kādiem citiem tamlīdzīgiem kritērijiem. Neaizmirsīsim, ka bēdas priekšā visi esam vienādi. Tāpat kā Dieva priekšā visi esam vienādi. Visa progresīvā pasaule ir nosodījusi nacistu režīmu, bet mēs šeit mēģinām vēl šķirot tos pašus cilvēkus savējos un svešiniekos.

Padomājiet paši! Vai kāds no jums iebrauktu Latvijā, lai jūs speciāli tiktu ieslodzīts koncentrācijas nometnē, ar nodomu palikt šeit dzīvot un šodien saņemt šo statusu, ja gadījumā jums vēl palaimētos izdzīvot tajā nometnē? Taču ne! Tas skan absurdi. Nevienam normālam cilvēkam tas neienāks prātā. Un kāpēc tad jūs domājat, ka tādi ir bijuši tolaik? Tas vismaz ir nekorekti un apkaunojoši no mūsu puses.

Jūsu argumentācija ir skaidra un zināma: valsts it kā nevar uzņemties atbildību par visiem tā saucamajiem iebraucējiem. Taču neaizmirsīsim to, ka valsts no šiem cilvēkiem kārtīgi iekasē nodokļus, tādējādi kaut kāda atbildība par šiem kara upuriem valstij tomēr ir jāuzņemas.

Cilvēki kara laikā ir palikuši bez pajumtes, radi tika iznīcināti, bet viņus pašus, nākamos Latvijas nepilsoņus, vācieši atveda šurp ešelonos vai atdzina kājām uz vienu no 3.reiha teritorijām, kuru tolaik sauca par Letlandi, un tie no viņiem, kuri izdzīvoja šajās briesmās, kopš tā laika dzīvo šeit, neraugoties uz to, kāds režīms ir bijis pēckara laikos un kāds tas ir šodien.

Tagad aprēķināsim šo cilvēku aptuveno vecumu, novērtēsim viņu veselības stāvokli un arī spējas nokārtot naturalizācijas eksāmenus.

Uzskatām, ka būtu lietderīgi atgādināt dažiem mūsu kolēģiem to, ka laikā no 1991. līdz 1994.gadam šiem sirmbaltajiem cilvēkiem jau tika piešķirts politiski represētās personas statuss, kas 1995.gadā pēc jauna likuma stāšanās spēkā tika anulēts. Tādējādi mūsu demokrātiskais režīms šos cilvēkus ir represējis otrreiz. Šīs kļūdas mums ir jāatzīst un nekavējoties jālabo. Un to mēs arī jums ierosinām.

Lūdzu mūs atbalstīt un nobalsot pēc labākās sirdsapziņas, lai pašiem pēc tam nebūtu kauns visas Eiropas priekšā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, šie divi Buzajeva kunga priekšlikumi - nr.3 un nr.5 ir analogi.

Tātad likuma esošā redakcija nosaka to, ka tie pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuri dzīvoja Latvijā laikā līdz 1940.gada 17.jūnijam, tiek atzīti par represētajām personām. Kā mēs kā valsts varam šobrīd pateikt, ka pēc 1940.gada 17.jūnija, kad Latvijas valsts vairs neeksistēja un kad okupācijas režīma rezultātā šeit varēja iebraukt vai tika ievests neskaitāms daudzums represētu pilsoņu... Vai Latvijas valstij ir jāatbild par to, ja šī valsts pati vairs neeksistēja? Te nav loģikas!

Protams, var saprast arī šo deputātu viedokli. Jā, šie cilvēki ir cietuši, kuri šinī teritorijā tika represēti, bet Latvijas valsts nevar uzņemties atbildību par viņiem tā iemesla pēc, ka Latvijas valsts toreiz vairs neeksistēja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Druviete. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Pēteris Kalniņš ir pieteicies debatēs? Nē.

I.Druviete. Nākamais ir 6. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība - nemainot to personu definīciju, uz kurām mēs varam attiecināt represētās personas statusu, tomēr paplašināt to termiņu, kad cilvēki tika izsūtīti piespiedu darbos Vācijas nacistiskās okupācijas režīma laikā. Es uzskatu, ka ir pilnīgi nepieņemami domāt un vēl jo vairāk ierakstīt likumā, ka tikai tie, kuri tika represēti 1942.gadā vai 1943.gadā, ir cienīgi saņemt šo statusu, jo izsūtīšanas notika ne tikai tajos gados, bet jau no paša okupācijas sākuma līdz pat kara beigām 1945.gadā.

Mēs gan sludinām, ka šis ir it kā politisks likums, ka šis nav sociāls likums, bet tomēr šie represētie cilvēki saņem zināmas sociālās priekšrocības. Protams, ja mēs šīs priekšrocības attiecināsim tikai uz tiem cilvēkiem, kuri tika represēti 1942.-1943.gadā, tad mēs likumā ieviesīsim krievu diskrimināciju. Tad mēs diskriminēsim šos cilvēkus, jo ar šo likumu viņiem sacīsim, ka viņi it kā nav bijuši represēti un ka Vācijas režīms nav ņirgājies par viņiem tikai tāpēc, ka viņi tika represēti dienu agrāk vai dienu vēlāk.

Tieši tāpēc mūsu priekšlikums paredz attiecināt šo normu uz visu kara laiku.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Cienītie deputāti! Šķiet, ir nepieciešams sniegt vēl papildu paskaidrojumus blakus tiem šā priekšlikuma noraidīšanas motīviem, kurus esam jau minējuši. Organizētas nacistu akcijas notika līdz 1943.gadam, bet 1944. un 1945.gadā notika arī evakuācija - pārvietošana projām no karadarbībai tuvām joslām, un līdz ar to dokumentāri ir grūti pierādīt, ka šī piespiedu izvešana ir bijusi saistīta ar šā likuma 1.pantā minētajiem motīviem. Tas ir papildu arguments, lai komisijas lēmums attiecībā uz šo priekšlikumu būtu negatīvs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Teikšu uzreiz, ka šajā priekšlikumā runa ir vienīgi par Latvijas pilsoņiem - par tiem Latvijas pilsoņiem, kurus izsūtīja uz Vāciju spaidu darbos. Izsūtīšanas faktu šīm personām vajadzēja pierādīt ar dokumentiem un veikt sarežģītu šā fakta pārbaudes procedūru Tieslietu ministrijā un pašvaldību komisijās. Atklāti sakot, saskaņā ar likumu lielākajai daļai no viņiem vajadzētu piešķirt politiski represētās personas statusu, bet tikai ar vienu nosacījumu - ja ešelons ar izsūtītajiem izbrauca no Latvijas ne vēlāk kā 1943.gada 31.decembra pusnaktī. Taču, ja tas bija noticis 1944.gada 1.janvārī, tad šī persona, kas ir strādājusi kaut kur Vācijas akmeņlauztuvēs, raugoties no šā likuma viedokļa, netiek uzskatīta par politiski represēto.

Tādu cilvēku Latvijā nav daudz. Daži desmiti. Un viņi jau ilgu laiku pastāvīgi griežas ar savām prasībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Turklāt nekādu papildu slogu budžetam tas neuzliek.

Argumentu pret mūsu piedāvāto grozījumu nav, ja par tādiem neskaita vēsturiskās spekulācijas par to, ka it kā 1944.gadā izsūtīšanai nebija masveida rakstura. No budžeta ekonomijas viedokļa šis arguments ir nevis “pret”, bet “par”.

Pastāv vēl arguments, ka vajadzētu taču likumā nospraust kaut kādus termiņus. Taču šādu termiņu vēsture jau ir nospraudusi - tas ir 1945.gada 9.maijs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 8. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumā esošā redakcija atzīst par politiski represētām personām tikai tās, kas tolaik bija nepilngadīgi bērni. Patlaban visjaunākajam no šiem cilvēkiem ir tuvu pie 70 gadiem. Aleksandrs ierosina atsaukt šos vecuma ierobežojumus un piešķirt represētā statusu visiem tiem, kuri 1944.gadā bija 19 gadus veci un vecāki par 19 gadiem. Taču ir skaidrs, ka pašam jaunākajam no viņiem vecums ir jau pie 80 gadiem. Mēs šos cilvēkus varam saskaitīt uz pirkstiem. Iebildumiem pret šādiem likuma grozījumiem nav nekāda pamata. Pasakiet man, lūdzu, kādā veidā tas, ka šī norma tiktu ieviesta likumā, varētu apdraudēt valsts budžetu? Protams, tāpat kā jebkuru citu, arī šo represijas faktu būs nepieciešams pierādīt ar attiecīgajiem dokumentiem vai ar tiesas lēmumu. Par to nav nekādu šaubu.

Kolēģi! Pirms nospiest pogu “pret”, pamēģiniet iedomāties sevi šo nabaga veco ļaužu vietā, un tas nebūs jums viegli! Viņiem nav jau daudz palicis šajā pasaulē. Viņi dzīvo ar Dieva palīdzību, ar cerību uz to labāko un priecājas par katru nodzīvotu dienu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 9. - deputātes Seiles priekšlikums. Komisijas lēmums - šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Bija ļoti daudz personu, kuras mēģināja izvairīties no padomju laika represijām un bija spiestas atstāt savas dzīvesvietas un bēguļot. Šī likuma redakcija, kura nav labota arī Ministru kabineta iesniegtajā variantā, liedz tām personām, kurām manta bija atsavināta sakarā ar izvairīšanos no komunistiskā režīma represijām, saņemt jelkādu kompensāciju.

Mūsu frakcijā ir vērsušās vairākas politiski represētās personas, kuras ir izvairījušās no represijām un kuras ir iesniegušas visus dokumentus rajonu padomēs. Taču politisku un pareizu lēmumu par šo īpašumu kompensāciju nevar pieņemt tikai tāpēc, ka šajā likumā trūkst attiecīgas atsauces uz šīm personām, kuras faktiski ir politiski represētas, kuras nav varējušas atgriezties savās dzīvesvietās un kuras ir bijušas spiestas pat ar speciālu rīkojumu dzīvot vai nu vismaz blakusrajonā, vai kādā citā pasaules malā. Viņiem piederošajās dzīvojamajās ēkās parasti iemitinājās vai nu ciemu padomes, vai kādas citas padomju varas institūcijas, un par šīm ēkām saņemt kompensāciju naudā nav iespējams. Mēs par to esam pārliecinājušies. Esam rakstījuši vēstules Tieslietu ministrijai un saņēmuši visai labvēlīgu attieksmi. Varētu domāt, ka šādu cilvēku ir ļoti daudz. Nē, viņu nav daudz, un parasti tā nauda, kas valsts budžetā ir iedalīta, lai politiski represētajām personām izmaksātu kompensāciju par neatgūto īpašumu, gada beigās paliek pāri, un to izlieto citām vajadzībām.

Tāpēc es domāju, ka vajadzētu pārskatīt šo komisijas lēmumu. Labi vēl, ka tagad ir otrais lasījums! Redakciju varbūt vajag precizēt. Ir tomēr jāatrod veids, kādā varētu kompensēt cietušajām personām viņu bijušo īpašumu.

Tas attiecas arī uz 10. - deputāta Simsona priekšlikumu. Arī tur ir bijusi laba doma - pastiprināt šīs tiesības saņemt kompensāciju naudā.

Es gribu paskaidrot, ka attiecībā uz zemi ir citi nosacījumi un tie ir jau iestrādāti tā saucamajos zemes likumos, kur ir pateikts, ka tomēr šīm personām vajadzēja zināmā laika posmā pieteikties uz šādu kompensāciju.

Manuprāt, ja mēs nobalsotu par šiem priekšlikumiem, tad nākamajā, trešajā, lasījumā komisija varētu redakciju precizēt, apkopot šos priekšlikumus un, es domāju, novērst to lielo netaisnību, kāda ir nodarīta šīm personām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete. Godātie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu. Izšķirties par šā priekšlikuma noraidījumu mūs mudināja divas lietas.

Pirmām kārtām tika ņemts vērā šā priekšlikuma formulējums, kas varētu ietvert jūtamu politiski represēto personu loka paplašināšanu, jo vārdu savienojums “netieši represētie” tomēr ir un paliek pārāk plaši traktējams.

Otrs iemesls bija Politiski represēto apvienības vēstule, kurā tika teikts, ka uz grūti izvērtējamu dokumentu un pierādījumu bāzes represēto personu skaita pieaugums varētu palielināt gan morālo spriedzi represēto vidū, gan arī radītu papildu izdevumus valsts budžetā.

Aicinu par šo jautājumu domāt vēlreiz, atrast nepārprotamu formulējumu, bet pašreizējo priekšlikumu tomēr lūdzam neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 9. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 61, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 10. - deputāta Simsona priekšlikums. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saistībā ar piedāvāto grozījumu atļaušos citēt šā paša likuma 10.panta pirmo daļu: “Valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesniegumu saņemšanas gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.”

Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Ministru padome jau ar 1992.gada 26.maija lēmumu nr.191 pieņēma nolikumu, nosakot kompensāciju naudā par represētajiem Latvijas pilsoņiem atņemto kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī uz to, ka Satversmes tiesa 1998.gadā atcēla un atzina par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumus nr.148, kuri pārkāpa 1992.gadā noteikto kompensāciju izmaksas kārtību, desmit gadu laikā pašvaldību ierēdņi turpina pieņemt aplamus lēmumus tikai tāpēc, ka likumdevējs, apsolot atlīdzināt totalitāro režīmu radītos materiālos zaudējumus, nav vienā likumā sakārtoti un nepārprotami ierakstījis, ka tas attiecas uz katru politiski represēto personu un ka kompensācija izmaksājama gan par zemi, gan par visu citu kustamo un nekustamo mantu, izņemot nenovāktos sējumus, augļu kokus un ogulājus.

Šī valsts labā apņemšanās, šis apsolījums - tas viss izkaisīts pa dažādiem likumiem. Tas rada nepārvaramas likumdevēja nodoma izprašanas grūtības tām amatpersonām, kas mācītas padomju skolās un šķiru cīņas apstākļos. Gadiem velkas sarakste un pārsūdzība, un sirmgalvji nomirst, iekams sagaida taisnīgu kompensāciju par okupācijas varas nolaupīto īpašumu. Viņiem nav spēka, lai pierādītu bijušajiem padomju ierēdņiem savu taisnību, un nav naudas, lai nolīgtu advokātus, kaut gan 10.panta otrā daļa noteic, ka institūciju un amatpersonu atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

Latvijas Politiski represēto apvienības lietvedībā šobrīd ir tikai četras personu sūdzības par nepareizu likuma piemērošanu, nosakot kompensāciju par neatdoto īpašumu. Atsevišķos gadījumos cīņa ir uzvarēta pēc trīs gadiem vai vēl nedaudz ilgāka laika, taču ir arī bijis gadījums, kad prasītājs nomiris astotajā gadā pēc kārtējās tiesas sēdes.

Tas tikai liecina par to, kāda ir atjaunotajā Latvijā patiesā attieksme pret politiski represētajiem visus šos desmit gadus kopš likuma sākotnējā varianta pieņemšanas 1992.gadā.

Lūk, kāpēc ir nepieciešams šis grozījums galvenajā likumā par politiski represētajiem. Pašreizējā 9.panta otrās daļas redakcijā, kas ir spēkā no 2001.gada 6.jūlija, tika precizēta noteiktā kompensācijas izmaksu kārtība. Tas attiecas arī uz tām personām, kas reabilitētas pirms apspriežamā likuma pieņemšanas. Kopš 2002.gada 1.janvāra šīs izmaksas tiek segtas no valsts pamatbudžeta. Tieši šajā likumā ir skaidri un nepārprotami jāieraksta, kam kas par ko pienākas, jo tas ir apsolīts šā paša likuma 10.pantā. Tāda ir piedāvātā grozījuma būtība. Lūdzu atbalstīt!

Atbalstīdami to, mēs tikai apliecināsim savu patieso labvēlību, līdzjūtību pret šiem aplaupītajiem, mokas pārcietušiem sirmgalvjiem. Viņiem tad rastos pārliecība, ka “jaunie laiki” nav tikai tukšas runas, bet reāla virzība uz godīgu politiku ar saprātīgu un taisnīgu likumdošanu.

Atbalstīsim 10.priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 10. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 41, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Un beidzamais priekšlikums ir 11. - deputātes Seiles priekšlikums. Komisijas lēmums - šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti, atcerēsimies šodienas balsojumus! Mēs šodien ar īpašu likumu piešķīrām pilsonību Andrejam Mamuškinam, kurš, kaut arī pēc būtības ir latvietis, nevar dabūt Latvijas pilsonību, tāpēc ka Ukraina vēl nav atteikusi viņam Ukrainas pilsonību.

Šajā priekšlikumā es runāju par tiem bijušajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri kādreiz, kā tik tiešām kārtīgi Latvijas pilsoņi, tika izsūtīti uz Krieviju, uz Sibīriju, uz Tālajiem Austrumiem. Mēs esam saņēmuši vairākas vēstules šādā sakarībā. Šie izsūtītie, kuri ir īsteni latvieši un cietuši no represijām, nevar atgūt Latvijas pilsonību, nevar uz to pieteikties, jo Krievija neatzīst dubultpilsonību. Jūs varbūt teiksiet: “Lai brauc mājās!” Taču ir tādas situācijas, ka viņiem tur ir radusies ģimene, tur viņiem ir darbs, daudzi no viņiem ir pat zinātnieki un strādā zinātniski pētnieciskos institūtos. Viņiem, šiem bijušajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ir tikuši izsūtīti, nav tiesību nekādā veidā atgūt Latvijas pilsonību. Un, ja viņi šo pilsonību nevar atgūt, viņi nevar arī saņemt nekādu kompensāciju.

Es zinu trīs gadījumus, kuros kompensācija par zemi ir piešķirta šādām izsūtītajām personām, kas uz 1940.gadu bija Latvijas pilsoņi, bet viņas nevar saņemt šo kompensāciju - kaut arī tā ir tām piešķirta! - , jo kompensāciju var saņemt tikai tad, ja persona ir pilsonis. Šajā likumā izdarītās izmaiņas paredz to, ka šiem cilvēkiem var šo statusu piešķirt Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija (un tagad, pēc jaunajiem labojumiem, - Tieslietu ministrija). Tomēr, ja mēs nenobalsosim un neieliksim te iekšā to vārdu “bijušajiem”, tad tie Krievijā dzīvojošie nevarēs šo statusu saņemt. Viņi tad nebūs politiski represētās personas, kaut arī vēl tagad viņi izsūtījumā dzīvo un cieš no represijām.

Es domāju, ka vajag izšķirties un par šādu priekšlikumu tomēr nobalsot, lai komisijai, ja viņa domā vēl kaut ko precizēt, būtu iemesls to darīt. Varbūt rada pārpratumu tas, ka es esmu beigās ierakstījusi vārdus “tieslietu ministrs”? Bet ministrs taču tiešām to dara! Visos pēdējā laikā sagatavotajos likumos tomēr galvenā lēmuma pateikšanu uztic nevis ministrijai vispār, bet tieši ministram. Es tātad ierosinu šajā gadījumā rīkoties tāpat kā daudzos citos gadījumos. Kad, teiksim, satiksmes ministrs pieņem lēmumu, mēs rakstām “satiksmes ministrs”. Es tāpēc esmu šeit ierakstījusi vārdus “tieslietu ministrs”. Ja tomēr komisija to neatzīst par pamatotu, tad jāteic, ka nevar taču izbalsot šo priekšlikumu tikai tādēļ vien - šādas varbūtējas neprecizitātes dēļ vien!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šis priekšlikums, kuru ir noraidījusi komisija, mūsuprāt, pelna atbalstu, kaut arī to ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šeit Dobeļa kungs, kad mēs strīdējāmies par čekistiem, sacīja, ka ir ļoti labs priekšlikums, neskatoties uz to, ka tas ir no Tautas partijas frakcijas. Un es viņam piekrītu.

Runa šeit ir pārsvarā par tiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo valstīs, kas nepieļauj dubultpilsonību, bet kuri nevar pamest savu īpašumu un pārbraukt uz savas izcelsmes zemi. Pārsvarā runa ir par tiem latviešiem, kas ir Krievijas pilsoņi. Lielākā daļa no viņiem Krievijā nokļuva politisko represiju rezultātā, tas ir, 1941.gada un 1949.gada izsūtījumu gaitā.

Dzīvojot ārpus Latvijas, šie cilvēki nevar izmantot lielāko daļu no likumā paredzētajiem atvieglojumiem. Tādu cilvēku, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas nodaļas datiem, ir ļoti maz, tikai kādi daži simti. Tātad, ja priekšlikums tiks pieņemts, nekādu papildu slodzi tas budžetam neuzliks.

Atbildīgās komisijas lēmums, kura ir noraidījusi Seiles kundzes priekšlikumu, izraisa manī lielu izbrīnu. Nu patiešām! Ja es nemaldos, balsojums bija 3 : 3.

Domāju, ka šo Seiles kundzes priekšlikumu komisija noraidīja tieši tāpēc, ka es komisijas sēdē neapdomīgi uzstājos, lai to aizstāvētu. Lūdzu jūs balsojot ņemt vērā nevis oratora partijas piederību, bet gan tā deputāta, kas ir iesniedzis šo priekšlikumu, partijas piederību!

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamie kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt šo deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Un man ir ļoti žēl, ka jūs neatbalstījāt iepriekšējo deputātes Annas Seiles priekšlikumu, kas ir absolūti loģisks un saprotams un kas nemaz neprasa milzīgus līdzekļus, jo to cilvēku nav tik daudzi. Taču mēs esam aizmirsuši vai nespējam iejusties, just līdzi šiem daudzcietušajiem cilvēkiem. Es par to brīnos! Mēs dodam visvisādas privilēģijas čekistiem... paskatieties, viņi tagad varēs doties uz Eiropas Parlamentu un tur darboties, saņemot lielas algas, un tā tālāk, un tā joprojām! Vai ne? Turpretim attiecībā uz šiem cilvēkiem mēs nez kāpēc “žņaudzamies” un viņiem nepiešķiram pat kaut kādas minimālas kompensācijas, ko viņi varētu saņemt kā represētie. Kaut vai pavisam minimālas! Tā nav liela nauda.

Tagad ir runa par tiem cilvēkiem, kuri galvenokārt dažādu represiju dēļ nonāca Krievijā un dažādu apstākļu dēļ palika tur, Krievijā. Deputāte Anna Seile jau jums stāstīja, kāpēc. Un kādēļ gan lai mēs šiem ne visai daudzajiem cilvēkiem nedotu šādas iespējas? Arī tad, ja viņu būtu simtiem, un arī pat tad, ja viņu būtu daži tūkstoši, mums vajadzētu viņiem piešķirt šādas iespējas. Tas būtu pavisam cilvēcīgi, pavisam normāli.

Tāpēc es jūs lūdzu: padomājiet, pirms jūs balsojat! Jo mēs piešķiram dažādas privilēģijas, kā es jau teicu, cilvēkiem, kuri absolūti nav pelnījuši tās. Šodien aprit desmit gadi, kopš tika noslēgts Latvijas līgums ar Krieviju par armijas izvešanu. Tur ceturtajā sadaļā tiek runāts par šo militārpersonu palikšanu Latvijā un par viņu privilēģijām. Šīs privilēģijas ir ārkārtīgi lielas. Šeit tika tādā veidā izveidota Krievijas piektā kolonna - lielākoties Latvijai naidīgi cilvēki, kuri līdz pat šai baltai dienai palīdz organizēt šīs nekārtības Latvijā. Viņiem mēs varējām piešķirt. Protams, tās bija citas valdības, tie bija citi parlamenti, pret ko mēs, “tēvzemieši”/LNNK, toreiz protestējām. Diemžēl toreiz parlaments deva tādas iespējas.

Tās ir milzīgas privilēģijas, kuras saņem šie cilvēki šodien, turklāt viņi šeit veic kaitniecisku darbību, bet mēs šiem dažiem cilvēkiem, saviem tautiešiem, negribam palīdzēt.

Cienījamie kolēģi, esiet tik laipni un nobalsojiet!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, šajā gadījumā es atbalstu to, ka šiem cilvēkiem vajag palīdzēt, bet es redzu citu iespēju, kā viņiem varētu palīdzēt - vajag mainīt mūsu Pilsonības likumu un dot iespēju viņiem atjaunot savu pilsonību - Latvijas Republikas pilsonību. Ar to jūs tiešām palīdzētu viņiem, jo šī norma, ja tā paliks šeit tādā veidā, būs diezgan deklaratīva norma, jo ne Tabūna kungs, ne Seiles kundze līdz šim brīdim vēl nav sarunājušies ar Krievijas Domi, lai Krievijas Dome atzīst mūsu Latvijā piešķirto represētās personas statusu. (Starpsauciens.) Un līdz ar to šie cilvēki savā pašreizējā mītnes zemē nekādus atvieglojumus nesaņems, un arī Latvija, kā jūs teicāt, nemaksās šim cilvēkam neko. Tā nemaksās pat tādu pensiju, kura viņam pienākas kā cilvēkam, kurš ir bijis Latvijas Republikas pilsonis. Taču jūs liedzat viņam šo savu statusu atjaunot.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Manuprāt, šeit izskan tāda ideja no TB/LNNK - palīdzēt šiem cilvēkiem un organizēt tā saucamo piekto kolonnu, taču nevis Latvijā, bet Krievijā. Varbūt jums pēc tam izdosies arī organizēt kaut kādas demonstrācijas Omskā vai Novosibirskā.

Bet, runājot atklāti, man šķiet, ka šeit ir ļoti labs piemērs dubultstandartam. Jūs nedomājat arī par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, jūs nedomājat par tiem cilvēkiem, kuri bija spiesti aizbraukt uz nacistisko Vāciju piespiedu darbos.

Tāpēc es nebalsošu “par” šo Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Ina Druviete.

I.Druviete. Komisija ļoti rūpīgi apsprieda šo priekšlikumu, uzklausot arī ekspertus. Un jāteic, ka šis tiešām bija tāds jautājums, kurā komisijas domas dalījās un kurā mums bija visai grūti pieņemt lēmumu.

Paskaidrošu, kāpēc komisijas lēmums bija negatīvs. Tas ir saistāms ne tik daudz ar konceptuālām lietām, cik ar formulējumu, jo jēdzienā “bijušie Latvijas pilsoņi” kaut teorētiski, bet tomēr mēs varam ietvert arī tos Latvijas pilsoņus neatkarīgi no tautības, kuri no Latvijas ir izceļojuši beidzamo gadu laikā, atsakoties no Latvijas pilsonības un ieguvuši citas valsts pilsonību. Taču šajā likumā dotais formulējums aptvertu arī šos cilvēkus.

Otrs iemesls ir tas, ka tik tiešām, dzīvojot ārpus Latvijas robežām, nav iespējams praktiski realizēt šo politiski represētās personas statusu, kaut gan es saprotu, ka šis likums lielā mērā ir tikai simbolisks un ka politiski represētās personas statusa piešķiršana varētu būt Latvijas valsts cieņas apliecinājums.

Tā kā šis konceptuālais grozījums tika ietverts vienā priekšlikumā saistībā ar izšķiršanos starp tieslietu ministru un Tieslietu ministriju kā atbildīgo institūciju, komisija tomēr izvēlējās šīs tiesības deleģēt Tieslietu ministrijai, jo pašlaik norit darbs pie Tieslietu ministrijas noteiktas struktūras veidošanas, kura atbildētu tieši par šiem jautājumiem. Un tādēļ, nenoliedzot iespēju pieņemt precīzu formulējumu trešajā lasījumā, es aicinu šajā reizē šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 2004.gada 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.februāris. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 12.februāra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” pirms darba kārtības 48.jautājuma.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peteris.

K.Peteris (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 481. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi otrajam lasījumam priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Pavisam ir iesniegti 28 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 8. - deputāta Maksimova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. - deputāta Maksimova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 14. - deputāta Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 15. - deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis. Deputāts Māris Kučinskis atsauc...

Deputātiem iebildumu nav. Jābalso? Tātad par 15. - deputāta Simsona priekšlikumu - deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 57, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 16. - deputāta Simsona priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 17.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Simsons. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Rihards Pīks ir pieteicies debatēt? Nē. Paldies. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 18.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 20.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Simsons. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 22.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 23. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 24.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts, arī iestrādāts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts. Skatīt 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 27.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Maksimovs. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 58, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 28.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Simsons. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 28. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 56, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 29.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 30.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēteris Simsons. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 31.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Maksimovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Tātad komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.1963. Šis likumprojekts nosaka, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumiem Eiropas Kopienas iekšējā tirgū. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, tā kļūst arī par Eiropas Savienības vienotā tirgus dalībnieci. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.panta nosacījumiem starp dalībvalstīm ir aizliegtas jebkādas muitas formalitātes, tiek atcelti šķēršļi brīvai personu, kapitāla, preču un pakalpojumu kustībai.

Lai nodrošinātu preču un pakalpojumu brīvu kustību, ir jānosaka, kā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis darījumiem, kuros ir iesaistīti preču un pakalpojumu piegādātāji un saņēmēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kurā ir iestrādātas šīs normas. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi to pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Anta Rugāte ir pieteikusies debatēs? Nē, nav pieteikusies.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.februāris. Paldies.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtajos grozījumos likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ir iekļauta tāda norma, kas nosaka, ka ir iespējama pievienotās vērtības nodokļa nulles procenta likmes piemērošana starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem.

Vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu ir izvēlējies starptautiskajos pasažieru pārvadājumos piemērot tieši PVN nulles procenta likmi un piemērot to visā maršruta garumā.

Ja Latvijā tiks saglabāts esošais pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas princips, tad Latvijas pārvadātājiem būs stingrāks šā nodokļa režīms nekā kaimiņvalstīs.

Eiropas Savienības 6.direktīvas 28.pants nosaka, ka kandidātvalstis pēc iestāšanās Eiropas Savienībā var saglabāt tādas pievienotās vērtības nodokļa likmes, kādas tajās tika piemērotas saskaņā ar šīs direktīvas normām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Līdz ar to, ieviešot starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem pievienotās vērtības nodokļa nulles procenta likmi visa pārvadājuma garumā jau pirms 2004.gada 1.maija, Latvijas Republika varēs piemērot šo nodokļa likmi arī turpmāk.

Tādējādi, piemērojot starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem PVN nulles procenta likmi, Latvijas pārvadātājiem tiks radīti vienādi konkurences apstākļi ar citu Baltijas valstu pārvadātājiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā šā iemesla pēc lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.februāris. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 26.februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.februāris, izskatīšanas laiks - 26.februāra sēde. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir tas gods pirmo reizi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņot par šiem ļoti svarīgajiem likumprojektiem. Jāatzīst, ka šobrīd tikai 78 dienas mūs šķir no dienas, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un piepildīsies jau 4.Saeimas nospraustais darbības mērķis - iestāties Eiropas Savienībā.

Diemžēl jāatzīst, ka valdībai, šai pēdējai valdībai, kas ir strādājusi 15 mēnešus, tikai divas reizes ir atlicis laika valdības sēdēs skatīt jautājumus, kas ir saistīti ar Eiropas integrāciju. Un, kā jūs zināt, šobrīd ir konstatēts, ka neizpildīto lietu skaits ir 100. Vismaz simts normatīvie dokumenti nav pieņemti, taču, kā es jau minēju, ir atlikušas tikai 78 dienas līdz brīdim, kad kļūsim pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.

Šodien tiek skatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieci likumprojekti. Valdība tos ir pieņēmusi 5.februārī, un komisija jau šodien ir radusi iespēju tos izskatīt pirmajā lasījumā, lai kaut kā labotu situāciju un novērstu tās neveiksmes, kas valdību vajā šinī sektorā. Bet, protams, ir jāatzīst, ka saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā visu izdarīt neizdosies un ka šīs lietas ir iekavētas.

Likums “Par ieguldījumu sabiedrībām” harmonizē Latvijas likumdošanu, saskaņo to ar eksistējošām četrām Eiropas Savienības direktīvām šinī sektorā. Pats pamats, pats būtiskākais ir vienotas licences principa ieviešana ieguldījumu sabiedrību darbībā. Un ir vēl arī vesela virkne citu lietu, kas vairāk ir tehniskas. Likums ir apjomīgs - uz 35 lappusēm.

Tā kā apjoms ir ļoti liels, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija visu šo piecu likumprojektu izskatīšanā ir šobrīd atteikusies no steidzamības principa un maksimāli īsā, pieļaujami īsā laikā mēģinās šos likumprojektus izskatīt vispārējā kārtībā, lai nepieļautu kaut kādas tehniskas kļūdas, kas šai Saeimai tomēr ir raksturīgas, kā to redzam atsevišķos likumos.

Saistībā ar to, ka tuvojas diena, kurā notiks mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Bērziņš. Ierosinu noteikt visīsāko iespējamo termiņu priekšlikumu iesniegšanai - 17.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, kurš ir par ieguldījumu sabiedrībām. Latvijas likumdošanu tas harmonizē ar Eiropas Savienības direktīvu 2001/107. Šis likumprojekts nav tik apjomīgs, tā apjoms ir pusotra lappuse, un šie grozījumi ir vairāk tehniski. Kā pats būtiskākais grozījums jāmin tas, ka ieguldījumu sabiedrībām nebūs jāiemaksā 50 000 latu apmērā drošības nauda, lai veiktu dažādus darījumus, bet ka ieguldījumu drošība tiks regulēta atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Bērziņš. Arī šoreiz aicinu noteikt iespējami visīsāko termiņu - 17.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ir saistīts ar abiem diviem nupat izskatītajiem likumprojektiem un paredz saskaņot terminoloģiju ar Ieguldījumu sabiedrību likumā lietoto, kā arī atteikties no drošības naudas 50 000 latu apmērā. No pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem 1% ir drošības nauda.

Saistībā ar nepieciešamību harmonizēt šo likumu ar Eiropas Savienības direktīvām aicinu akceptēt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Bērziņš. Ierosinu noteikt 17.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 555.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un to ir iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Lucaua. Ar šo priekšlikumu tiek šis likumprojekts papildināts ar vienu pozīciju - tā ir preču grupa ar kopēju nosaukumu “pārējās”, kura ietver svaigus vai atdzesētus sēklas kartupeļus. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un pieņēma.

Lūdzam Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.-E.Bresis. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.-E.Bresis. Komisija iesaka par termiņu noteikt šā gada17.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 17.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Pīks.

 

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.1947. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” izskatīsim otrajā lasījumā. Komisija saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus otrajam lasījumam.

1. - Ārlietu komisijas priekšlikums izslēgt 7.panta 3. un 6.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Pīks. 2. - deputāta Deņisova priekšlikums - izteikt 7.panta 3.punktu citā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

R.Pīks. 3. - deputāta Deņisova priekšlikums izteikt 7.panta 6.punktu citā redakcijā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Pīks. 4. - Ārlietu komisijas priekšlikums papildināt 9.pantu ar jaunu 2. un 3.punktu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Pīks. Paldies. Tie ir visi priekšlikumi, kas ir iesniegti otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Pīks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.februāris. Paldies.

R.Pīks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” (reģistrācijas numurs 425) pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu iesniegts 31 priekšlikums.

1. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka tas būtu nepamatoti - atņemt personai Latvijas nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka šī persona ir bez termiņa ierobežojuma reģistrēta dzīvesvietā, kura atrodas NVS dalībvalstīs, vai ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs. Esmu pārliecināts, ka nevar būt tā, ka nepilsoņa statuss būtu atkarīgs no dzīvesvietas. Latvijas nepilsoņi taču nav nekādi dzimtcilvēki, kuri piestiprināti savai muižai. Nedrīkst aizmirst arī to, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšana citā valstī personai negarantē nekādu statusu. Latvijas nepilsoņa statusa atņemšanas gadījumā persona būs spiesta pieņemt bezvalstnieka statusu.

Vēlos arī atgādināt kolēģiem, ka ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu. Latvijas nepilsonis taču ir Latvijas valstij piederīgs! Bez tam Latvija kopš 1990.gada 4.maija ir pievienojusies veselai virknei konvenciju, to skaitā arī 1961.gada konvencijai par apatrīdisma samazināšanu. Šī konvencija aizliedz palielināt bezvalstnieku skaitu. Latvijai jāievēro šī konvencija, un mēs tātad vairs nevaram bezatbildīgi “producēt” bezvalstniekus.

Sakarā ar to lūdzu izslēgt 1.panta pirmās daļas 4.punktu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Atļaujiet man atgādināt par šā likuma grozīšanas gaitu! Pirmajā lasījumā Saeimas vairākums pēc Ministru kabineta priekšlikuma atbalstīja Nepilsoņu likuma papildināšanu ar noteikumu, ar kuru var ierobežot nepilsoņa statusa piešķiršanu vai pamatot nepilsoņa statusa atņemšanu. Šis jaunais noteikums ir saistīts ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu ārvalstīs. Šāds likuma papildinājums nozīmē, ka nākotnē tie nepilsoņi, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārzemēs, varētu zaudēt savu nepilsoņa statusu Latvijā un līdz ar to automātiski zaudētu iespēju netraucēti atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā. Ir skaidrs, kāpēc bija nepieciešams šis grozījums. Daudzus gadus Latvijas valdība saņēma no starptautiskajām organizācijām nopietnus pārmetumus par nepilsoņu lielo skaitu un lēno naturalizācijas procesu. Acīmredzot valdības gudrinieki ir atraduši iespēju mehāniski samazināt nepilsoņu skaitu, atņemot šo statusu tiem cilvēkiem, kuri pašlaik ārzemēs dzīvo ar uzturēšanās atļauju un saglabā tiesisko saikni ar Latvijas Republiku.

Kā ir teicis visiem pazīstamais vadonis, ir cilvēks - ir problēma, nav cilvēka - nav problēmas. Uzreiz atņemot statusu 10 tūkstošiem nepilsoņu, būs iespēja atskaitīties Rietumiem par nepilsoņu procentu strauju samazināšanos.

Otrajā lasījumā opozīcijas frakcijas un to deputāti ir ierosinājuši atteikties no šā nodoma un izslēgt pat minējumu, ka nepilsoņa statuss nav savienojams ar pastāvīgu pierakstu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārzemēs. Tāds ir mūsu kolēģu Bartaševiča un Agešina priekšlikumu mērķis. Kāpēc tāds ierosinājums ir nepieciešams? Ne tikai tāpēc, ka nav solīdi starptautisko sabiedrību piemānīt, naturalizāciju aizvietojot ar mehānisku nepilsoņa statusa atņemšanu, bet arī tāpēc, ka tādējādi mūsu valsts pārkāps jau minēto 1961.gada konvenciju par bezvalstnieku skaita samazināšanu. Un sekas var būt ļoti nopietnas.

Minētā konvencija netic, ka konvencijas pusēm jāatsakās no tādiem soļiem, kuri var sekmēt bezvalstnieku skaita palielināšanos. Kad mūsu nepilsoņi šo savu īpašo statusu zaudēs, atrodoties ārpus Latvijas teritorijas, tad viņi automātiski kļūs par bezvalstniekiem un par viņiem būs jārūpējas tām valstīm, kurās viņi pašlaik atrodas. Protams, simtiem vai tūkstošiem jaunu Latvijas izcelsmes apatrīdu parādīšanās, teiksim, Londonā vai Berlīnē neizraisīs lielu prieku attiecīgo valstu varas iestādēm.

Var prognozēt, ka sekos no mūsu Rietumu partneriem protesti pret šādu nesaskaņotu un prettiesisku rīcību.

Kad šo problēmu apsprieda atbildīgās komisijas sēdē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Rozes kundze apgalvoja, ka nepilsoņa statusa atņemšana ārvalstīs dzīvojošajiem nepilsoņiem notiks nevis automātiski, bet individuāli. Ja tas tā būtu, tad varbūt nebūtu vajadzīgs šo deputātu ierosinātais likuma labojums. Diemžēl likumā tas jautājums nekur nav atrunāts, un tāpēc mēs uzskatām, ka jāatbalsta abi faktiski līdzīgie
priekšlikumi - deputāta Agešina un deputāta Bartaševiča ierosinātais labojums.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ja mēs šeit esam sākuši daudz runāt par dažādām konvencijām, tad sāksim varbūt ar Ženēvas 1949.gada konvenciju, kas liedza okupētājvalstīm ievest okupētajā teritorijā savus pilsoņus un padarīt viņus par civilokupantiem. Tā, lūk, ir teikts Ženēvas konvencijā!

Līdzīgi tam daži politikāņi Latvijā ir sākuši kādu ļoti netīru spēli - viņi ir sākuši izmantot neko nesaprotošus bērneļus savu politisko intrigu kuplināšanai, un daži no šiem bērneļiem vakar bija uzlīduši kokos pie Prezidentes pils, jo laikam tomēr sāka atcerēties, ka ir cēlušies no mērkaķiem. Lūk, kaut kādi senču instinkti tur sāka darboties.

Redziet, tas ir viens paņēmiens - izmantot šos bērniņus, un pagaidām viens otrs ir ļoti noskaņots to darīt arī turpmāk.

Otrs paņēmiens ir mākslīgi izmantot nepilsoņus kā tādus. Arī viņi bieži vien nesaprot, kā ir līdz Latvijai nokļuvuši, ko viņi te dara un kāda būs viņu nākotne. Un visas viņu nākotnes ieceres ir saistītas ar Jolkinu, Palkinu, Elkinu, Kabanovu un citiem līdzīgiem autoriem, kuri viņiem sniedz nepārprotamu informāciju.

Jakov Pliner, es vēl noskaidrošu, vai arī jūs slapinājāt pie tā Rāmera torņa vai ne. Veseli 25 gabali to vakar...

Tālāk es tur neiešu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt! Jūs nevarat sarunāties ar zāli...

J.Dobelis. Tālāk. Redziet, nepilsonis ir kas cits nekā pilsonis. Nepilsonim ir ļoti jācenšas kļūt par pilsoni. Viņa uzdevums šeit, Latvijā, ir pierādīt savu vajadzību Latvijas sabiedrībai, nevis vazāties kaut kur pa pasauli riņķī, sildīt savas ciskas kaut kādā dienvidu saulē un vēl cerēt, ka viņš to varēs darīt mūžīgi.

Tā vietā, lai jūs strādātu ar šiem nepilsoņiem, lai viņiem paskaidrotu, parādītu, cik šausmīgā veidā viņi līdz Latvijai ir tikuši, jūs tagad viņus trencat prom no Latvijas, lai viņi dzīvo nezin kur. Un jūs vēl uztraucaties, ka mēs cenšamies viņus vest pie prāta un to visu atgādināt. Viņi dzīvos vēl desmitiem gadu ārpus Latvijas, viņi saņems kaut kādas privilēģijas no tām, kuras viņiem šeit, Latvijā, it kā pienākas, viņi kaut ko vēl baudīs un kombinēs. Viņi ar vienu aci skatīsies uz vienu pusi, bet ar otru aci - uz otru pusi. Nevajag tā darīt! Nekāda starptautiskā doma mums neko nepārmet! Nebaidiet mūs ar tādām lietām! Atļaujiet pasmaidīt!

Es uz jums nedusmojos, nemaz nedusmojos! Tad, kad es dzirdu uzvārdu “Pliners”, man rodas tāds saprotošs, maigs, skumjš smaids...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, ir jārunā par konkrētu deputāta Bartaševiča priekšlikumu!

J.Dobelis. Nu jā, bet Pliners te bija un runāja. Kaut kas taču viņam ir jāatbild. Lūk!

Tātad ir skaidra un gaiša konceptuāla pieeja - nekādu privilēģiju tiem cilvēkiem, kuri jau tāpat bieži vien šeit ir nelikumīgi nokļuvuši un vēl joprojām mēģina saņemt kaut kādas privilēģijas no valsts, kuru - piedošanu! - viņi ne sevišķi ciena un kurā viņi neatrod par vajadzīgu uzturēties. Ne jau velti veseli trīs priekšlikumi faktiski runā par vienu un to pašu. Tad būtu vismaz izdomājuši un kopīgi iesnieguši vienu priekšlikumu!

Kategorisks: “Nē!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Vai jums pietiks ar trim minūtēm?

Cienījamie kolēģi! debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 15.30. Paldies!

Vārds paziņojumam deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas sēde notiks tūlīt Dzeltenajā zālē. Paldies!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.

Debates sāksim par 1. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Šis apakšpunkts, ko piedāvā mums Ministru kabinets, atbilst ne tikai tiem noteikumiem, balstoties uz kuriem cilvēkus pieņems nepilsoņa statusā. Nepilsoņa statuss tiks piešķirts, tomēr pārsvarā gadījumu tas ir virzīts uz to, lai šo nepilsoņa statusu atņemtu. Un tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo es nevaru iedomāties, ka tagad varētu sākties jauns nepilsoņu pieplūdums Latvijā. Protams, ka ne.

Tātad loģiski būtu, ja domātu, kā lai to nepilsoņa statusu atņem.

Šis ir neveiksmīgs, manā skatījumā, priekšlikums, un Iekšlietu ministrija, kura bija faktiskā šā priekšlikuma autore, to atzīst arī pati, tāpēc ir piedāvājusi citu redakciju, kurā saglabājas frāze: “Lai atņemtu nepilsoņa statusu, pietiek ar to, ka cilvēks nedzīvo Latvijas teritorijā.” Diemžēl neviens nevarēja paskaidrot, un tas nevienā likumā nav rakstīts, ko nozīmē šis jēdziens “nedzīvo Latvijas teritorijā”.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji tomēr mēģināja mums paskaidrot, kādā veidā viņi konstatēs šo faktu, jo tieši viņu kompetencē ir atņemt šo nepilsoņa statusu. Un skaidrojums bija šāds: ja, pieņemsim, nav izņemta nepilsoņa pase. Tātad tas var būt par pamatu, lai uzsāktu šo nepilsoņa statusa atņemšanas procedūru. Tādu cilvēku šobrīd - un paši šīs pārvaldes darbinieki mums to pastāstīja - ir 20 000. Viņi nezina, kur šie cilvēki atrodas, jo nav nekur reģistrēti. Pases nav izņemtas. Līdz ar to mēs nevaram simtprocentīgi teikt, ka visi šie cilvēki ir kaut kur ārpus Latvijas teritorijas. Tas nozīmē, ka viņi vienkārši ir bez noteiktas dzīvesvietas, pieņemsim, ka viņi vienkārši nekur nedzīvo, vārdu sakot, tie ir bomži. Un šie cilvēki automātiski var tikt izslēgti no nepilsoņa statusa. Viņi paliks vispār bez jebkāda statusa.

Nākamā kategorija ir tie cilvēki, kuri vienkārši uz kādu laiku ir aizbraukuši no Latvijas: ar vīzu, bez vīzas, nezinu, jo ir dažādi paņēmieni lietoti, bet, balstoties arī uz šāda likuma burta, pārvaldes amatpersona var šo statusu atņemt. Pēc maniem aprēķiniem, varētu būt apmēram no 30 līdz 40 tūkstošiem šādu cilvēku, kam statuss varētu tikt atņemts.

Tad kāda ir atbilde uz jautājumu: kur liksies visi šie cilvēki, jo viņi tik un tā paliks Latvijas teritorijā? Nē, Iekšlietu ministrijā mums pastāstīja, ka arī viņiem būs tiesības pieņemt bezvalstnieka statusu. Ja viņi šajā iesnieguma rakstīšanas brīdī atradīsies ārzemēs, tad šo statusu viņiem piešķirs ārzemju iestādes, tātad viņiem piešķirs statusu ārzemēs. Taču, ja viņi atradīsies Latvijā, tad it kā ar to nodarbosies Latvijā.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi to zinu, jo daudz tādu cilvēku ir bijis manā praksē, kuri ir mēģinājuši dabūt bezvalstnieka statusu. Un tas ir ļoti smags process! Faktiski šis priekšlikums rāda to, ka valsts mēģina risināt nepilsoņu problēmu, izstumjot viņus no valsts. Tā ir ļoti slikta parādība. Mēs nevaram it kā naturalizēt, un tad nākamais solis ir vienkārši mēģinājums viņus izstumt. Un šis likumprojekts ir virzīts tieši uz to, nevis lai uzlabotu nepilsoņu situāciju.

Mēs nevaram aizmirst arī šā jautājuma tiesisko pusi, jo Latvijas Republikas Satversme nekādā veidā neierobežo Latvijas valstij piederīgo personu tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties savu dzīvesvietu un tātad ar šo te likumu mēs pārkāpjam Satversmes normu. Tas ir pamats, lai šo normu apstrīdētu Satversmes tiesā, un, ticiet man, ja parādīsies viens, divi vai tūkstotis tādu cilvēku, šī norma galu galā tiks apstrīdēta, un es apsolu, ka arī mēs pieliksim pie tā savu roku.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es gribu, lai jūs ļoti uzmanīgi izturētos pret šo priekšlikumu un arī pret nākamo iespējamo redakciju, kuru ir piedāvājusi Tieslietu ministrija. Es aicinu arī to neatbalstīt, un pats labākais variants būtu vispār svītrot šo pantu, lai likums būtu skaidrs un precīzs un lai Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevarētu to izmantot... es neteikšu, savtīgos nolūkos, bet gan nepareizi un pretēji starptautiskajām normām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Deputātu Bartaševiča un Agešina priekšlikuma būtība ir analoģiska PCTVL 5.priekšlikuma būtībai, un tā aicina novērst prasību paaugstināšanu nepilsoņa statusa saglabāšanai. Papildu prasības parādās tieši likuma 1.panta pirmajā daļā. Šīs daļas nepamatotais bargums jau ir novedis Latvijas valsti līdz tiesas prāvas zaudēšanai Sļivenko ģimenes lietā.

Tagad valdība ierosina vēl vairāk paaugstināt prasības. Izskatās, ka kādam patīk zaudēt tiesas prāvās un maksāt kompensācijas.

Tagad likuma 1.pants tiek papildināts ar normu, ka nepilsonis ir tikai tā persona, kurai pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republika. Jēdziens “pamata dzīvesvieta” likumā netiek definēts un tas ierēdņiem dod iespēju to plaši interpretēt ar visām no tā izrietošajām sekām.

Atbildīgās komisijas deputātu rīcībā par šā termina ieviešanu bija negatīvs Juridiskā biroja slēdziens.

Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzskatāt, ka desmitiem tūkstošu skolēnu demonstrāciju nepietiek, lai pievērstu civilizētās pasaules uzmanību Latvijai, tad pieņemiet šo likumu komisijas piedāvātajā redakcijā, un jaunas rekomendācijas no ANO komiteju puses, kā arī starptautiskā monitoringa atjaunošana būs nodrošināta.

Lūdzu atbalstīt prātīgās opozīcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK)

Cienījamie kolēģi! Par šiem šobrīd un arī turpmāk izskatāmajiem priekšlikumiem varētu arī nerunāt, jo es saprotu, ka komisija tos ir noraidījusi un ka arī mēs tos noraidīsim, ja vien šajos gados nebūtu bijusi šī prakse, ka agri vai vēlu viņi kaut ko panāk. Un tāpēc mums vēl un vēlreiz pašiem ir jāatceras, jāatgādina sev un sabiedrībai, ka mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas, jo šie vīri - plineri, bartaševiči un buzajevi - nekad nebūs mierā. Viņi ir nepiepildāmi savās vēlmēs, un viņu “apetīte” ar katru dienu aug, it īpaši tagad, pēdējā laikā.

Bet, kungi, tie, kurus es jau nosaucu un jums līdzīgie, es jums kaut ko atgādināšu par šiem cilvēkiem, kuriem jūs pašlaik gribat nodrošināt mūžīgu dzīvošanu Latvijā neatkarīgi no tā, kur viņi tagad ir aizbraukuši. Šie cilvēki te atbrauca meklēt laimi! Un laimi atrada. Paņēma latviešu dzīvokļus un iedzīvi, bet pēc tam, jau vēlāk, vienīgi viņiem, gandrīz tikai viņiem, deva dzīvokļus, nevis latviešiem, un, paldies Dievam, ka viena daļa no viņiem atrada lielāku laimi citur. Atrada šo lielāko laimi, bet, redziet, Latvijā viņi tomēr grib attiecīgajā brīdī vēl atgriezties, ja nu pēkšņi citur kaut kas nesanāk un tā saldā dzīve izjūk. Kāpēc - es atvainojos -, kāpēc viņiem šeit būtu jāatgriežas? Viņiem ir jāatgriežas tur, no kurienes viņi atbrauca. Tā, mīļie kungi!

Lūk! Citādi nemaz nevar būt! Un te jau arī Dobeļa kungs atgādināja, ka šiem cilvēkiem saskaņā ar Ženēvas konvencijas pantiem un punktiem vajadzēja aizbraukt kopā ar karaspēku prom no Latvijas. Un tad mums nebūtu šo problēmu, kuras kā milzīga nasta šodien guļ mums uz pleciem, un mēs nezinām, kā un cik tālu mēs to spēsim nest.

Tāpēc visi šie jūsu arī turpmākie priekšlikumi... Ieskatieties, un jūs redzēsiet, ka šī jūsu apetīte ir vienkārši fantastiska. Paskatieties, ko jūs rakstāt tālāk! “... netikt izraidītam no Latvijas nekādā gadījumā... piedalīties pašvaldību vēlēšanās..., neskatoties uz to, ka tā ir pavisam cita likuma, tā sakot, kompetence... Un vēl un vēl, un vēl! Nu kad tad beigsies šī jūsu drausmīgā apetīte? Nekad? Nu re! Nekad!

Un mēs tad arī izdarīsim secinājumus un protams, šoreiz to neatbalstīsim. Un neatbalstīsim arī nākotnē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut gan mūsu frakcijas priekšlikums nedaudz atšķiras no šā priekšlikuma, es tomēr gribu aicināt jūs atbalstīt tieši šo priekšlikumu, bet ja tas netiks atbalstīts, tad atbalstiet mūsējo.

Un kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāpēc jūs gribat liegt mūsu Latvijas jurisdikcijas subjektiem, mūsu nepilsoņiem, iespēju braukāt pa pasauli un strādāt kaut kur citur? Kāpēc? Un tieši jums, tieši jums, Tabūna kungs, derētu padomāt par to, ka ar šiem grozījumiem, kuri jau ir pieņemti otrajā lasījumā, jūs nonākat pretrunā ar starptautisko konvenciju par bezvalstnieku skaita palielināšanu. Un, ja šajā variantā tas tomēr tiks pieņemts, tad veidosies pretruna ar starptautisko konvenciju, un tieši tāpēc mūsu Satversmes tiesa šo normu atcels.

Un padomājiet arī par to, ka drīz viss beigsies - neatkarīgi no tā, gribat jūs to vai negribat, un tad jūs pats pēc diviem gadiem ierosināsiet piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Notiek tādas ļoti interesantas debates, ar kurām deputāti demonstrē ārkārtīgi lielu nekompetenci un nezināšanu pat gluži vienkāršā jautājumā. Viņi pirmām kārtām nezina, kā Latvijā sauc iestādes, to, ka mums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Dzirdami arī interesanti apsvērumi par to, ka simti un tūkstoši taisās kaut kur braukt un ka mēs par to uztraucamies...

Taču īstenībā es gribētu atgādināt, ka mēs skatām likumprojekta 1.priekšlikumu par 1.pantu, un šis 1.pants saucas “Likuma subjekti”. Tātad šis likuma pants no 1995.gada, kad tika pieņemts šis likums, praktiski ir palicis nemainīts.

Tas, kas tiek piedāvāts šoreiz, ir tas, ka tagad šā likuma 1.pants nosaka likuma subjektus, un tie ir Latvijas Republikā dzīvojošie un arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi. Tātad šī norma, kā jau es teicu, ir palikusi negrozīta kopš tās pieņemšanas. Tādējādi likumdevējs jau no 1995.gada šo nosacījumu vienmēr - es pieņemu, ka viena daļa arī no jums balsoja par šo likumu - ir uzskatījis par obligātu nepilsoņa statusa esamībai. Un personu, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs, vairs nevar uzskatīt ne par Latvijas Republikā dzīvojošu, ne arī par terminētā prombūtnē esošu.

Šo statusu persona ir saņēmusi ar zināmiem nosacījumiem, kas obligāti vienmēr ir paredzējuši dzīvošanu Latvijā vai terminētu prombūtni. Terminētu prombūtni! - es atkārtoju, Golubova kungs! Strādāšana ir terminēta prombūtne, bet uz tiem, kuri strādā ārvalstīs, šis 1.pants nu nekādi neattiecas.

Vēlreiz atkārtoju: 1.pants nosaka likuma subjektus, tātad tos cilvēkus, kuri šo statusu var iegūt, kuri šodien vēl var atbraukt no kaut kurienes un pieprasīt, un teikt, ka viņam pienākas nepilsoņa statuss.

Tātad šis grozījums, kurš šodien tika piedāvāts un par kuru sākās šīs debates, ir tāds, ka tiek novērsta nevienlīdzība tajā gadījumā, kad uz pastāvīgu dzīvi uz Neatkarīgo Valstu Savienību izbraukušie ir nostādīti sliktākā stāvoklī nekā tie, kas izbraukuši uz citām valstīm. Tas ir vienīgais grozījums, kurš tika iesniegts un akceptēts pirmajā lasījumā. Taču mēs runājam par konvencijām, par bezvalstniekiem... Visas šīs debates nav bijušas par 1.priekšlikuma būtību.

1. - deputāta Bartaševiča priekšlikums - netika komisijā atbalstīts. Lūdzu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Agešina priekšlikums, kas ir analoģisks pēc satura. Tātad nav balsojams.

3. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu...

Ā, es atvainojos! Pirms balsošanas atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Būtība ir tāda, ka par nepilsoni var būt tāda persona, kurai pamata dzīvesvieta ir reģistrēta Latvijas Republikā. Šis punkts ir saskaņots ar mūsu pašu nesen pieņemto Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, kurā ir šis jēdziens - “reģistrācija”.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo ir atbalstīts cits priekšlikums, tas ir 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Tas nozīmē, ka, lai šo dažādi traktējamo jēdzienu “pamata dzīvesvieta”... Kas ir “pamata dzīvesvieta”? “Pamata dzīvesvieta” - nav tāds termins ietverts nevienā Latvijas likumā. (No zāles dep. A.Golubovs: “Melo!”) Ir termins “reģistrētā dzīvesvieta”, bet “pamata dzīvesvieta” - tāda jēdziena nav. Tātad vienkārši 1.panta pirmā daļa tiek papildināta ar šiem vārdiem... pēc vārda “dzīvoja” tā tiek papildināta ar vārdiem “un joprojām dzīvo Latvijas teritorijā”. Tas pilnībā izsaka būtību.

Komisija 3.priekšlikumu neatbalstīja. Aicinu arī Saeimu neatbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3.priekšlikumu... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Komisijas priekšsēdētāja komisijas vārdā melo, jo jēdziens “pamata dzīvesvieta” ir mūsu pieņemtajā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Un, ja viņa to nezina, tad lai pārlasa visus mūsu likumus un tikai pēc tam pieņem kaut kādus jaunus!

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātus neapvainot vienam otru un konkrētajās debatēs runāt par konkrētajiem priekšlikumiem!

Lūdzu deputātus balsot par 3. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms izskatām nākamos priekšlikumus, paziņoju, ka ir saņemts piecu deputātu Kampara, Pētersona, Latkovska, Ķikustes un Ostrovskas priekšlikums. Minētie deputāti lūdz uzstāšanās laiku debatēs noteikt šādu: 3 minūtes, ja runā pirmo reizi, un 1 minūti, ja runā otro reizi.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ne īpaši cienījamie šā iesnieguma iesniedzēji! Ir runa par 500 000 cilvēku likteni, taču jūs gribat aizvērt mums muti vispār, neuzklausot šeit iebildumus, tieši to cilvēku - krievu kopienas pārstāvju - iebildumus, kā var atrisināt šo jautājumu. Sakarā ar to es uzskatu, ka šajā priekšlikumā ir saskatāma tieša rasistiska darbība. Es ceru, ka sabiedrība šādu priekšlikumu - aizvērt krievu kopienai muti - tomēr nosodīs.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, lūdzu, izvēlieties savus izteicienus attiecībā pret Saeimu un Saeimas deputātiem!

Lūdzu deputātus balsot par iesniegto priekšlikumu saīsināt runas laiku: pirmo reizi - līdz 3 minūtēm, un otro reizi - līdz 1 minūtei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, neviens neatturas. Debašu laiks saīsināts. Paldies.

S.Āboltiņa. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šajā likuma pantā, ko ierosina izslēgt PCTVL frakcija un deputāts Bartaševičs, faktiski ir paredzēta sievas un bērna atbildība par vīra un tēva - virsnieka - grēkiem. Pat Staļins teica, ka dēls par tēvu neatbild, bet demokrātiskajā, pseidodemokrātiskajā Latvijā ir citādi. Eiropas tiesa savā spriedumā par Sļivenko ģimenes deportāciju jau atzina, ka tā bija nepamatota iejaukšanās ģimenes dzīvē. Un, kaut gan diezgan daudz cilvēku bija izsūtīti no Latvijas saskaņā ar šo pantu, šodien tam ir tikai simboliska nozīme. Mūsu priekšlikuma mērķis ir saskaņot mūsu iekšējo likumdošanu ar mūsu starptautiskajām saistībām. Tas ir mūsu priekšlikuma pamats. Lūdzam atbalstīt to!

Un pēdējais. Cienījamā komisijas vadītāja, kas varbūt grib komentēt arī šos manus vārdus! Ja jums nav praktiskas likumdošanas pieredzes, tad klusu sēdiet un nekritizējiet citus deputātus! Darbs pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projekta raksturo jūsu kvalifikāciju labāk nekā visi jūsu vārdi!

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jums ir jārunā par konkrēto priekšlikumu! Galu galā Saeimas priekšsēdētājai ir arī tiesības liegt jums runāt, ja jūs nerunāsiet par tematu!

S.Āboltiņa. 6. - deputāta Bartaševiča priekšlikums izslēgt 1.panta trešās daļas 3.punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Gribu atgādināt, ka joprojām ir runa par likuma 1.pantu, kurš nosaka likuma subjektus. Un pieminētajam Strasbūras Cilvēktiesību tiesas spriedumam, ar kuru tika atzīta Latvijas okupācija, nav nekāda sakara ar šo konkrēto priekšlikumu.

Aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 7. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir analoģisks pēc satura. Tātad nav balsojams.

8. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šeit izskanēja ļoti interesanta doma, ka nav taisnīgi, ja tiem cilvēkiem, kas pierakstīti, pieņemsim, NVS valstīs, mēs it kā varam atņemt nepilsoņa statusu, bet tiem, kas izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi uz ārzemēm vai vienkārši ilgi tur uzturas, mēs to nevaram darīt. Un priekšlikums ir vienkārši papildināt šo ierobežojumu, attiecināt to arī uz tiem cilvēkiem... dot iespēju atņemt nepilsoņa statusu tiem, kas izbraukuši nevis uz NVS, bet uz citām valstīm.

Mans priekšlikums ir gluži pretējs. Es ierosinu neatņemt nepilsoņa statusu ne tiem, ne otriem. Jo pēc būtības ir tā: ja mēs atņemam cilvēkam nepilsoņa statusu, mēs atstājam cilvēku vispār bez statusa, un tā ir vissliktākā lieta. Un šajā sakarā es atkal gribu jums atgādināt, ka Latvija ir pievienojusies konvencijai par apatrīdisma samazināšanu. Un tas nozīmē, ka mēs citu valstu priekšā apņemamies nevairot bezvalstnieku jeb apatrīdu skaitu.

Šis mans priekšlikums ir tieši uz to vērsts. Ja reiz mēs pieņemam, ka nepilsoņi... kāda tad starpība, kur viņš aizbraucis uz kādu neilgu laiku - vai uz NVS valstīm vai uz ārzemēm? Un varbūt tas ir pat pluss, ņemot vērā mūsu valstī esošo bezdarbu, bezdarbnieku skaitu šeit, Latvijā. Ja cilvēks pelnīs naudu ārzemēs, tas tikai nesīs papildu ienākumus un valūtu valstij. Un tas ir pozitīvais moments. Tātad - nevis vairot, bet samazināt nepilsoņu skaitu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

Godājamais deputāta kungs, es jūs brīdinu un aicinu ievērot Saeimas kārtības ruļļa 74.pantu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Faktiski deputāts Bartaševičs ierosina novērst likumprojekta autoru pretvalstisko rīcību, jo likumprojekta autori ir paredzējuši iekļaut likumā normu, ka bez brīdinājuma varētu atņemt nepilsoņa statusu tām personām, kas ir saņēmušas vai grib saņemt pastāvīgas uzturēšanās atļauju citās valstīs. Anotācijā ir teikts, ka šādu personu skaits varētu būt apmēram tūkstotis. Nepamatoti tika apgalvots, ka visi viņi ir zaudējuši saikni ar Latviju. Līdzīgā situācijā Latvijas pilsoņiem pilsonība netiek anulēta. Un tas ir labi saprotams, jo, kļūstot par citas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas pilsoņiem jaunās valsts pilsonība automātiski nav garantēta. Ja šādā gadījumā tiks atņemta Latvijas pilsonība, cilvēks kļūs par apatrīdu. Tas nozīmēs, ka mūsu valsts nepilda savas starptautiskās saistības, palielina apatrīdu skaitu pasaulē.

Tas pats notiks arī tādā gadījumā, ja nepilsoņa statusu atņems tiem Latvijas nepilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī, bet kas vēl nav saņēmuši mītnes zemes pilsonību.

Ja viņiem tiks atņemta arī nepilsoņa pase, tad viņiem, tā kā viņi būs bez derīga dokumenta, nebūs pamata saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un viņi tiks deportēti atpakaļ uz Latviju - varbūt lai saņemtu bezvalstnieka statusu. Tas ir ļoti šaubīgi.

Šeit ir bīstama juridiskā kļūda, kuru opozīcija grib novērst. Pie tam nav godīgi “spēles noteikumus” mainīt ar atpakaļejošu datumu! Šāda rīcība ir nodevība pret tiem cilvēkiem, kuri uz ārzemēm aizbraukuši ar pārliecību, ka neveiksmes gadījumā spēs atgriezties Latvijā.

Spēkā esošajā Nepilsoņu likuma redakcijā jau ir paredzēta nepilsoņa statusa atņemšana cilvēkiem, kuri saņēmuši pastāvīgo pierakstu NVS valstīs. Šī norma tika ieviesta pirms pieciem gadiem - arī ar atpakaļejošu datumu. Rezultāti ir bēdīgi. Daudzu simtu cilvēku likteņi tika izkropļoti, viņus no Latvijas izraidot par viņiem, tā teikt, iepriekš nezināmu administratīvu pārkāpumu...

No Eiropas Cilvēktiesību konvencijas viedokļa tāda valsts rīcība neatbilst konvencijai, un mēs riskējam daudz naudas tērēt par velti - samaksai par zaudējumiem tiesas prāvās.

Lūdzu novērst šo juridisko trūkumu un atbalstīt opozīcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Godājamie kolēģi, es laikam jau trešo reizi no šīs tribīnes atgādinu, ka mēs joprojām skatām 1.pantu, kurš saucas: “Likuma subjekti”. Pants bija pieņemts šādā redakcijā jau 1995.gadā, un tātad visi pašreiz Latvijā dzīvojošie nepilsoņi savu nepilsoņa statusu ir ieguvuši saskaņā ar šo pantu. Tātad tagad kaut kādu daļu izslēgšana no šā likuma būtu vismaz dīvaina, lai neteiktu, ka juridiski nekorekta.

Lūdzu neatbalstīt 8. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 9. - deputāta Agešina priekšlikums, kas ir analoģisks ar 8.priekšlikumu. Tātad nav balsojams.

10. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi?

S.Āboltiņa. Jābalso...

Sēdes vadītāja. Godājamais Buzajeva kungs, lūdzu, tad ātrāk izsakiet savu viedokli!

Lūdzu, balsosim par 10. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvija daudzām starptautiskajām organizācijām daudzkārt ir apgalvojusi, ka nepilsoņiem tiek garantētas visas sociālās un ekonomiskās tiesības gluži tāpat kā pilsoņiem un ka Latvijā nenodala pilsoņus no nepilsoņiem viņu cilvēktiesību īstenošanā, izņemot politiskās tiesības, tāpēc nav saprotama Juridiskās komisijas vairākuma vēlme saglabāt likumā normu, kas paredz iespēju izraidīt nepilsoni uz kādu citu valsti, lai gan nepilsonim tāpat kā pilsonim nav nevienas citas valsts piederības. Šī norma, manuprāt, ir liekulīga un Satversmei neatbilstoša.

Runājot kopumā par nepilsoņu problēmām, gribētu atzīmēt, ka mums Latvijā jau sen vajadzēja atteikties no “balalaiku integrācijas” attiecībā uz minoritātēm, lai sāktu risināt konkrētas nepilsoņu problēmas pēc būtības.

Lūdzu balsot “par” 13.priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu balsot par 13. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 14. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir analoģisks ar 13., un tātad tas nav balsojams.

15. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nu parunāsim par šo mūsu priekšlikumu! Šis priekšlikums skan tā, ka nepilsoņiem ir tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Gribat jūs to vai negribat, bet 1.maijā mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, un, tiklīdz mēs tur būsim iestājušies, uz mums attieksies tā rezolūcija, tā rekomendācija, kura nesen tika pieņemta. Runa ir par to, ka Eiropas Parlaments rekomendē visām valstīm - ne tikai tām, kuras jau ir, bet kuras vēl tikai būs Eiropas Savienībā - dot iespēju nepilsoņiem un “trešo valstu” pilsoņiem balsot savu pašvaldību vēlēšanās. Tā ka gribat jūs to vai negribat, rādāt man kulaku vai nerādāt... varbūt ne jūs... Taču es domāju, ka tas pats Kariņa kungs piedāvās mums mainīt šo likumu un ka šī norma būs.

Tā ka es piedāvāju jau šodien pieņemt šo normu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jau saprotu, ka Golubova kungam ir lielas grūtības pareizi izprast dokumentu. Viņš jebkuru dokumentu sagrozīs tā, kā viņam tas liekas tajā brīdī. Lūk! Tā ka izlasiet uzmanīgāk visus tos ieteikumus! Es uzsveru - ieteikumus, mīļus, skaistus vārdus.

Nākamnedēļ mums būs saruna Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā un daudzu citu lietu komitejās, kur mēs atkal runāsim par ieteikumiem. Arī man tur būs savi ieteikumi; par to, piemēram, lai ārvalstis beidzot saprot līdz saknei Latvijas okupāciju un tās sekas, lai viņas saprot to, ka mums pagaidām ir tikai viens robežlīgums ar Krieviju, un tas ir 1920.gadā noslēgtais robežlīgums, un cita vienkārši nav. Un neviens mums nevar uzspiest mākslīgi veidot kaut kādas robežas, kuras nekad nevienā līgumā nav bijušas. Tā ka, ja reiz runājam par dokumentiem, tad runāsim skaidru valodu.

Tagad Golubova kungam vajadzētu pastudēt Latvijas Republikas Satversmi, lai zinātu, kas tur ir teikts. Un arī tur ir teikts, ka vietējo pašvaldību vēlēšanās nepilsoņi nepiedalās. Tātad jūs mums tagad ieteiksiet grozīt arī Satversmi. Nu, būs grūti! Laikam jau vajadzēja zināt, ka mums ir vajadzīgas 67 balsis, lai grozītu Satversmi trijos lasījumos.

Tā ka es saprotu! Tā iekšējā kvēle, tā lielā vēlme kaut ko te sagrozīt ir labi saprotama. Es jau pirmīt teicu, ka es skatos uz jums, politiskie... nu, par konkurentiem jūs grūti ir nosaukt, varbūt pretinieki, būtu precīzāk... Es ar lielu līdzjūtību uz jums skatos. Jūs esat jāaudzina, jāaudzina un vēl vienu reizi jāaudzina! Dūri es nevienam netaisos rādīt, varbūt kādas citas kombinācijas, ko pirksti var izveidot, var kādreiz parādīt... Tomēr jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par starptautiskajiem dokumentiem, gribu sacīt, ka pienāks reiz tāds laiks, ka mēs tos izskatīsim kopīgi, tāpēc nevajag te tēlot, ka mums jebkurš starptautiskais dokuments, pēc Golubova kunga traktējuma, būtu ļoti jāņem vērā. Atļaujiet par to pasmaidīt! Tā ka nepilsoņi nākamgad vietējo pašvaldību vēlēšanās nepiedalīsies. Neceriet, lūdzu, uz to!

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Un galvenokārt radioklausītāji! Es tiešām gribētu pievērst uzmanību tam, ka, sākot ar 1.maiju, nekas nemainīsies. Gluži otrādi! Kad Šroteres kundze kritizēja Latviju par to, ka nepilsoņi nepiedalās pašvaldību vēlēšanās, Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs viņai teica, ka nevar prasīt no mums to, ko nepilda pašas dalībvalstis. Tā ka ir pietiekami daudz tādu dalībvalstu, kurās šāda kārtība nepastāv. Un es arī gribētu, lai mūsu cilvēkiem nav jābaidās no tā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, deputāte Solvita Āboltiņa!

S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Šajā likumā tiek runāts par statusu. Tātad likumā par statusu, tāpat kā Latvijas Republikas Pilsonības likumā, netiek reglamentētas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās vai tiesības piedalīties kādās citās vēlēšanās. Un pat tad, ja mēs skatāmies pēc analoģijas ar Pilsonības likumu, šī nav tā vieta, kur šāda norma būtu iekļaujama. Tas tad arī bija viens no pamatiemesliem, kāpēc Juridiskā komisija nevarēja atbalstīt 15. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 15.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 16. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 16.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 17.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 18. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 18.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 19. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 61, neviens deputāts neatturas.

S.Āboltiņa. 22. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņa partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam atteikties no administratīvās kārtības nepilsoņa statusa atņemšanā un aicinām noteikt līdzīgu kārtību, kāda tiek piemērota attiecībā uz pilsoņiem, ka pilsonību var atņemt tikai tiesa. Šis priekšlikums ļautu mazināt vēl joprojām sastopamo administratīvo patvaļu attiecībā uz nepilsoņiem un likvidētu vēl vienu atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem saistībā ar cilvēktiesībām. Demokrātiskā valstī, kur cilvēks paļaujas uz likumu, nevar rasties tāda situācija, ka Latvijas nepilsoņiem pēkšņi tiek mainīts vai ierobežots viņu statuss un tiesības salīdzinājumā ar to, kas ir bijis sasniegts līdz šim.

Lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Solvita Āboltiņa!

S.Āboltiņa. Šis likumprojekts tika iesniegts Saeimā jau līdz 1.februārim, kad stājās spēkā Administratīvā procesa likums un savu darbību sāka administratīvās tiesas. Tātad es uzskatu, ka ir nekorekti šajā brīdī runāt par to, ka valstī turpinās administratīvā patvaļa, jo ikvienam cilvēkam ir tiesības izmantot to, ko dod Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā.

Tātad šis priekšlikums netika atbalstīts, jo šos jautājumus jau var risināt likumīgi, kā tas tiesiskā valstī pienākas, ar Administratīvā procesa likuma starpniecību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 23. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 24. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 27. - frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta 5.pants piedāvā mainīt spēkā esošā likuma 8.panta otro daļu, papildinot to ar pavisam jaunu tekstu. Tas nozīmē, ka likumprojekta autori piedāvā vairs nepiemērot papildu tiesisko aizsardzību tā saucamajam vecajam ārzemniekam, kas saņēmis ārvalstu pilsoņa dzīvokli Latvijā pirms 1992.gada 1.janvāra.

Pieņemot šos likumprojekta grozījumus, tiks likvidētas sekas, ko izraisījusi šā likuma spēkā esošā redakcija attiecībā uz 2.panta otrajā daļā minētajām tiesībām. Grozījumi nepilsonim paredz tiesības kultūrnacionālās autonomijas ietvaros saglabāt savu dzimto valodu un kultūru, savas tradīcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas likumiem, liedz viņu izraidīt no Latvijas, izņemot gadījumos, kas ir paredzēti likumā. Iepriekš minēto tiesību zaudējums netiek kompensēts jaunajā Imigrācijas likumā.

Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes datiem Latvijā dzīvo ap 40 000 tādu cilvēku, to skaitā Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas un Izraēlas pilsoņi, kuru lielākā daļa ir dzīvojusi šeit jau pirms neatkarības atjaunošanas.

Faktiski likumprojekta esošā redakcija ir neattaisnoti naidīga pret šīm minētajām valstīm.

Tomēr ir vēl viena lieta. Mēs gribējām papildināt esošo tekstu, kas tika piedāvāts no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes puses, ar vienu teikumu, piedāvājot vecākiem tiesības izvēlēties bērniem Latvijas nepilsoņa statusu gadījumā, kad viens no viņa vecākiem ir Latvijas nepilsonis. Šodien tā ir normāla prakse, kas atbilst Iedzīvotāju reģistra likumam.

Ja mēs pieņemsim šo likumu bez piedāvātā grozījuma, tad mēs bez jebkāda pamata piespiedu kārtā pazemināsim zīdaiņa tiesisko statusu.

Uzskatām, ka likumprojekta pieņemšana esošajā redakcijā var sarežģīt attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī pasliktināt nepilsoņu statusu, it īpaši viņu zīdaiņu statusu. Un jūs jau Rīgas ielās redzējāt, kas notiek, kad jūs cīnāties ar bērniem...

Saskaņā ar to lūdzam atbalstīt vai nu PCTVL frakcijas priekšlikumu, vai arī analoģisko Bartaševiča kunga 29.priekšlikumu.

Lūdzu prātīgi balsot un atbalstīt mūs!

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, ar bērniem neviens uz ielām necīnījās!

Debates slēdzu.

Lūdzu balsot par 27. - frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 28. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. - deputāta Bartševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 29.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 30. - deputāta Bartaševiča un 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tie abi nav atbalstīti, jo Administratīvā procesa likums jau ir stājies spēkā.

Līdz ar to visi...

Sēdes vadītāja. Pret 30. un 31.priekšlikumu... 30.priekšlikumu deputāts Bartaševičs atsauc. Pret 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 500) pirms otrā lasījuma.

Saņemti 24 priekšlikumi minētā likumprojekta otrajam lasījumam.

1. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - labklājības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - labklājības ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - labklājības ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribu pievērst Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu uzmanību šim priekšlikumam, jo šeit ir runa par plaši izplatīto jūsu kolēģa, bijušā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka paziņojumu par īpašo programmu likumdošanas sakārtošanai, lai visur būtu ievērota Eiropas Savienības direktīva par rasu diskriminācijas novēršanu. Lai gan šis priekšlikums ir no Labklājības ministrijas puses, Muižnieka roka šeit ir jūtama.

Sakarā ar to es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu un atbalstīt faktiski Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu, kas sakrīt ar viņu programmu.

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, mēs runājam par 11. - labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikumu.

Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 11. - labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 61, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Esam saņēmuši arī pozitīvu atzinumu no Sociālo un darba lietu komisijas.

Likumprojekta būtība ir terminu maiņa - termins “mācību un pāraudzināšanas iestādes” tiek nomainīts ar terminu “sociālās korekcijas iestādes”. Un termins “ārstēšana no alkohola, narkotisko...” un tā tālāk - tiek nomainīts ar terminu “ārstēšana no alkohola atkarības”. Motivāciju mēs jau uzklausījām, pieņemot pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Tādēļ lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Druviete. Gaidīsim priekšlikumus līdz 2004.gada 20.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu. Šie grozījumi būtībā ir analoģiski tiem, kurus mēs apspriedām, skatot gan Ārstniecības likumu, gan arī iepriekšējo - likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 497, - “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi 25 priekšlikumus.

1. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 2. - veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2. un 3.priekšlikumu.

R.Jurķis. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 5. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 8. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 10. - veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 10. un 11.priekšlikumu.

R.Jurķis. 12 - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 12. un 13.priekšlikumu.

R.Jurķis. 14. - veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu Pret 14. un 15.priekšlikumu.

R.Jurķis. 16. - veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

R.Jurķis. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 19. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 20. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 21. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 22. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 23. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. 25. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tagad strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Šis likumprojekts, ko ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija, paredz, ka tām personām, kas iegūst izglītību klātienē, ir tiesības uz bezdarbnieka statusu un uz visām tām tiesībām, ko šis statuss dod. Likumprojekts novērš pretrunas ar Satversmi un atrisina svarīgu sociālu problēmu.

Šis jautājums ir saskaņots gan ar Valsts Cilvēktiesību biroju, gan arī ar studējošās jaunatnes organizācijām, un ir lūgums šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.februāris.

Godājamie deputāti, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (Saeimas sekretārs).

Godājamie deputāti! Saeimas Viesu zālē notiks “Zaļās karotītes” pasākums tūlīt pēc šīs sēdes. Tur būs iespējams iepazīties ar Latvijā ražotiem produktiem.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu atkārtot vēlreiz!

J.Reirs. Kāds varbūt nedzirdēja, tādēļ atkārtoju vēlreiz: “Zaļās karotītes” pasākums notiks Saeimas Viesu zālē. Būs iespēja iepazīties ar Latvijā ražotiem produktiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde notiks komisijas telpās.

Un, ja jūs gribat dzirdēt ziņojumus, stāviet klusu!

Sēdes vadītāja. Paldies par aizrādījumu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārdu dodu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Ēriks Škapars, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Ainars Baštiks un Pēteris Tabūns.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to šā gada 12.februāra sēde ir uzskatāma par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 5.sēde

2004.gada 12.februārī

 

Latvijas Republikas Ministru prezidenta atkāpšanās paziņojums
Par darba kārtību
Priekšlikumi - dep. J.Pliners (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā — Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei”
(1954. un 1954.a dok., reģ. nr.629)
Par likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā”
(1955. un 1955.a dok., reģ. nr.630)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””
(1963. un 1963.a dok., reģ. nr.631)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””
(1964. un 1964.a dok., reģ. nr.632)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””
(1965. un 1965.a dok., reģ. nr.633)
Par likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”
(1980. un 1980.a dok., reģ. nr.634)
Priekšlikums - dep. M.Pietkevičs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”
(1984. un 1984.a dok., reģ. nr.635)
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”
(1985. un 1985.a dok., reģ. nr.636)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”
1994. un 1994.a dok., reģ. nr.637)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”
(1995. un 1995.a dok., reģ. nr.638)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””
(1996. un 1996.a dok., reģ. nr.639)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””
(1997. un 1997.a dok., reģ. nr.640)
Par likumprojektu “Grozījums Meža likumā”
(2000. un 2000.a dok., reģ. nr.641)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”
(2001. un 2001.a dok., reģ. nr.642)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem”
(2019. dok., reģ. nr.647)
Par likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu”
(2020. dok., reģ. nr.648)
Par likumprojektu “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”
(reģ. nr.649)
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram M.Gulbim “Par nepieļaujamu Valsts policijas iestāžu iesaistīšanu Rīgas skolu audzēkņu 22. —23.janvāra piketu dalībnieku vajāšanā” (Pieprasījums noraidīts)
(1927. un 1927.a dok., reģ. nr.288)
Ziņo - dep. A.Brigmanis
Debates - dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Golubovs
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (3.lasījums)
(1929. dok., reģ. nr.318)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (3.lasījums)
(1930. dok., reģ. nr.317)
Ziņo - dep. M.Pietkevičs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (3.lasījums)
(1945. dok., reģ. nr.300)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (1.lasījums) (Steidzams)
(1877. un 1925. dok., reģ. nr.600)
Ziņo - dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (2.lasījums)
(1430. un 1926. dok., reģ. nr.473)
Ziņo - dep. K.Peters
Likumprojekts “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” (1.lasījums)
(1875. un 1934. dok., reģ. nr.598)
Ziņo - dep. P.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” (2.lasījums)
(1431. un 1935. dok., reģ. nr.474)
Ziņo - dep. K.Peters
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(1649. un 1942. dok., reģ. nr.537)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(1595. un 1943. dok., reģ. nr.526)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(1455. un 1944. dok., reģ. nr.477)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (2.lasījums)
(1237. un 1946. dok., reģ. nr.421)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Debates - dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Par A.Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1.lasījums) (Steidzams)
(1938. dok., reģ. nr.623)
Ziņo - dep. A.Rugāte
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
Lēmuma projekts “Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi” (Noraidīts)
(1970. dok., reģ. nr.291)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Debates - dep. J.Dobelis
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. A.K.Kariņš
- dep. Dz.Ābiķis
Paziņojumi
- dep. B.Brigmane
- dep. I.Druviete
- dep. J.Strazdiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
- dep. L.Liepiņa
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas” (2.lasījums) (Steidzams)
(1905. un 1905.b. dok., reģ. nr.612)
Ziņo - dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (3.lasījums)
(1968. dok., reģ. nr.568)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (3.lasījums)
(1979. dok., reģ. nr.479)
Ziņo - dep. A.Krūmiņš
Debates - dep. A.Šlesers
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. A.Latkovskis
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Esta
- dep. A.Latkovskis
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Esta
- dep. J.Pliners
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”” (3.lasījums)
(1987. dok., reģ. nr.529)
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (2.lasījums)
(1740. un 1959. dok., reģ. nr.558)
Ziņo - dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (2.lasījums)
(1746. un 1960. dok., reģ. nr.559)
Ziņo - dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (2.lasījums)
(1459. un 1961. dok., reģ. nr.480)
Ziņo - dep. K.Peters
Likumprojekts “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” (1.lasījums) (Noraidīts)
(1280., 1962. un 1962.a dok., reģ. nr.427)
Ziņo - dep. A.Radzevičs
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)
(1456. un 1966. dok., reģ. nr.478)
Ziņo - dep. A.Radzevičs
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)
(1644. un 1967. dok., reģ. nr.535)
Ziņo - dep. J.Dobelis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(1668. un 1969. dok., reģ. nr.545)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” (1.lasījums)
(1873. un 1981. dok., reģ. nr.596)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (1.lasījums)
(1867. un 1982. dok., reģ. nr.590)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (2.lasījums)
(1029. un 1983. dok., reģ. nr.328)
Ziņo - dep. I.Druviete
Paziņojums
- dep. R.Pīks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. A.Buzajevs
- dep. A.Tolmačovs
- dep. A.Aleksejevs
- dep. J.Esta
- dep. A.Bartaševičs
- dep. N.Kabanovs
- dep. A.Aleksejevs
- dep. A.Seile
- dep. A.Naglis
- dep. A.Seile
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Golubovs
- dep. N.Kabanovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (2.lasījums)
(1460. un 1988. dok., reģ. nr.481)
Ziņo - dep. K.Peters
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums)
(1963. dok., reģ. nr.631)
Ziņo - dep. Ē.Škapars
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums)
(1964. dok., reģ. nr.632)
Ziņo - dep. B.Brigmane
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” (1.lasījums)
(1997. un 1997.a dok., reģ. nr.640)
Ziņo - dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (1.lasījums)
(1996. un 1996.a dok., reģ. nr.639)
Ziņo - dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (1.lasījums)
(1995. un 1995.a dok., reģ. nr.638)
Ziņo - dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” (2.lasījums)
(1702. un 1999. dok., reģ. nr.555)
Ziņo - dep. V.-E.Bresis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (2.lasījums)
(1176. un 1947.dok., reģ. nr.417)
Ziņo - dep. R.Pīks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” (2.lasījums)
(1278. un 1990. dok., reģ. nr.425)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Debates - dep. V.Agešins
- dep. J.Pliners
- dep. J.Dobelis
Paziņojums
- dep. S.Ķikuste
Debašu turpinājums - dep. A.Bartaševičs
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
Priekšlikums - dep. V.Buzajevs
Debašu turpinājums - dep. V.Buzajevs
- dep. A.Bartaševičs
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Agešins
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Liepiņa
- dep. V.Agešins
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (2.lasījums)
(1485. un 1991. dok., reģ. nr.500)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”” (1.lasījums)
(1872. un 1992. dok., reģ. nr.595)
Ziņo - dep. I.Druviete
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (1.lasījums)
(1876. un 1993. dok., reģ. nr.599)
Ziņo - dep. I.Druviete
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”” (2.lasījums)
(1482. un 1998. dok., reģ. nr.497)
Ziņo - dep. R.Jurķis
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (1.lasījums)
(1980. un 1980.a dok., reģ. nr.634)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Paziņojumi
- Saeimas sekretārs J.Reirs
- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei
Datums: 12.02.2004. 09:09:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1954 nodošanu komisijām

Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informā cijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā
Datums: 12.02.2004. 09:10:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1955 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.631)
Datums: 12.02.2004. 09:10:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1963 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.632)
Datums: 12.02.2004. 09:11:36 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1964 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"
Datums: 12.02.2004. 09:12:16 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1965 nodošanu komisijām

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Datums: 12.02.2004. 09:15:54 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1980 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts statistikas likumā
Datums: 12.02.2004. 09:16:32 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1984 nodošanu komisijām

Datums: 12.02.2004. 09:17:54 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Civilprocesa likumā
Datums: 12.02.2004. 09:19:08 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1985 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem
Datums: 12.02.2004. 09:19:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1994 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Datums: 12.02.2004. 09:20:36 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1995 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"
Datums: 12.02.2004. 09:21:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1996 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"
Datums: 12.02.2004. 09:21:52 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1997 nodošanu komisijām

Grozījums Meža likumā
Datums: 12.02.2004. 09:22:28 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2000 nodošanu komisijām

Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā
Datums: 12.02.2004. 09:23:50 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2001 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozī jumiem
Datums: 12.02.2004. 09:24:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2019 nodošanu komisijām

Par Ziemeļatlantijas līgumu
Datums: 12.02.2004. 09:25:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2020 nodošanu komisijām

Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbī bas ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās
Datums: 12.02.2004. 09:26:06 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2021 nodošanu komisijām

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram M.Gulbim
Datums: 12.02.2004. 09:35:20 bal019
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.1927

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.318) (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:42:02 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1929 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:44:40 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1930 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.300) (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:46:26 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1945 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:48:08 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1877 steidzamību

Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:48:38 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1877 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:51:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1926 pieņemšanu 2.lasījumā

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:53:04 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1875 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem ī pašuma objektiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:54:42 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1935 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.537) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:56:00 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1942 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.526) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:58:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1943 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.477) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 09:59:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1944 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (reģ. nr.421) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 10:07:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1946 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 10:13:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1938 steidzamību

Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 10:20:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1938 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi"
Datums: 12.02.2004. 11:07:48 bal034
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1970

Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.02.2004. 11:18:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1905B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 11:20:24 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1968 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 11:34:04 bal037
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 11:59:20 bal038
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:03:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikuma balsošanu pa daļām

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:03:48 bal040
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:05:10 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1979 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu" (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:08:50 bal042
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu" (3.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:10:18 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1987 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:11:32 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1959 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par grāmatvedību" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:12:40 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1960 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:14:28 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1961 pieņemšanu 2.lasījumā

Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:15:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1280 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.478) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:17:16 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1966 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.535) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:18:48 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1967 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:20:56 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1969 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:24:06 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1873 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 12:26:32 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1867 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 13:38:00 bal053
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 13:41:56 bal054
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 13:47:44 bal055
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 13:51:22 bal056
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 13:53:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 13:55:46 bal058
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:00:52 bal059
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:06:50 bal060
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:21:12 bal061
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunististiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:21:44 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1983 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:24:22 bal063
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:25:16 bal064
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:26:20 bal065
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:26:46 bal066
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:28:26 bal067
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:29:04 bal068
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 12.02.2004. 14:29:58 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1988 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.631) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:32:10 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1963 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.632) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:34:44 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1964 steidzamību

Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.632) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:35:08 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1964 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:38:36 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1997 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:40:02 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1996 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:41:24 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1995 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:43:02 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1999 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 14:45:18 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 15:47:32 bal078
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 15:50:38 bal079
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Datums: 12.02.2004. 15:52:32 bal080
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 15:53:14 bal081
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 15:56:24 bal082
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:03:18 bal083
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:04:04 bal084
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:06:18 bal085
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:12:56 bal086
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:13:24 bal087
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:13:56 bal088
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:14:26 bal089
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:15:06 bal090
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:17:22 bal091
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:21:42 bal092
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:22:14 bal093
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:23:16 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1990 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.500) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:26:48 bal095
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.500) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:28:18 bal096
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1991 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem" (reģ. nr.595) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:29:56 bal097
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1872 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (reģ. nr.599) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:31:12 bal098
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1876 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par prekursoriem" (2.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:34:38 bal099
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1998 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2004. 16:36:18 bal100
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1980 pieņemšanu 1.lasījumā

Sestdien, 24.februārī