Latvijas Republikas 8.Saeimas

rudens sesijas trešā sēde

2003.gada 11.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir iesniegti dažādi sēdes darba kārtības papildinājumi un Saeimas Prezidijs pašreiz nespēj nolemt… nevar nolemt, kuriem no tiem dodama priekšroka, mēs ierosinām sēdi sākt pulksten 9.20.

Paldies.

I.Emsis. Godātie kolēģi! Mans lūgums ir izmantot šo pārtraukumu un sanākt uz īsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sāksim Saeimas 11.septembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir arī iesniegusi aicinājumu iekļaut 11.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodošanu arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Paldies.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no 11.septembra sēdes darba kārtības 21. un 22.punktu - likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” un likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” un iekļaut minētos likumprojektus Saeimas 25.septembra sēdes darba kārtībā. Komisija lūdz atsaukt iesniegtos dokumentus nr.1142-a, 1142-c, 1151 un 1152.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinātajām darba kārtības izmaiņām? Nav iebildumu. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.352 “Grozījumi likumā “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 90 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Atbildīgā komisija ir Ārlietu komisija. Vaideres kundze, vai es varētu jūs palūgt noteikt komisijas vārdā termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.septembris. Citu priekšlikumu nav.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.432 “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam!

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.433 “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Ārlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 93 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Iesniegumu termiņš varētu būt 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.444 “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Latvijas valsts parlamenti ir pieņēmuši izšķirīgus un drosmīgus lēmumus valsts neatkarības un mūsu valsts valodas nostiprināšanā. Šodien valdība mūs aicina atkāpties - atkāpties no prasībām, kuras Izglītības likumā tika ieviestas jau 1998.gadā, tātad savlaicīgi. Ne jau viegli toreiz tas nācās. Ar grūtībām, pārvarot kreiso spēku lielo pretestību, tas izdevās.

Šodien deputātus aicina atbalstīt jau valdības pieņemtos - Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtos - grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz, ka no nākamā gada 1.septembra mazākumtautību skolās tomēr nevajadzēs pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Labi, šeit ir dažādi argumenti… Ministrs sacīs, ka šādas prasības - šo skolu pāreja uz mācībām tikai valsts valodā - varētu nozīmēt arī to, ka, teiksim, arī angļu valoda būs jāmāca latviski. Nu neizdomāsim jau tiešām tik absurdus pieņēmumus!

Formulējumi ir atšķirīgi abos divos likumos - Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā. Taču ir divi ceļi, kā rīkoties. Pirmais ir mīkstināt prasības, un otrais variants varētu būt šāds: pastiprināt prasības Vispārējās izglītības likumā. Šāds variants no valdības puses nav piedāvāts.

Tā vietā, lai pastiprinātu valsts uzraudzību pār šo ļoti svarīgo jautājumu, valsts nenosaka, kuri priekšmeti būs obligāti mācāmi valsts valodā, kuri būs savienojami ar obligāti kārtojamiem izlaiduma eksāmeniem, beidzot vidusskolu. Ir pieļauta pilnīgi brīva izvēle, kurus priekšmetus kurā skolā mācīsies latviski - vai dziedāšanu vai sportu, vai amatu mācību, vai vēl kādus citus priekšmetus. Nedomāju, ka šie priekšmeti būtu tie, kuri veicinās latviešu valodas veiksmīgu apguvi, valodas kultūras apguvi.

Sakarā ar to, ka valstī nav noteikti obligāti valsts valodā mācāmie priekšmeti, es domāju, ka putra un neapmierinātība mūsu valstī tikai pieaugs.

Viens konkrēts piemērs. Kāds skolēns būs mācījies Daugavpilī 10.-11.klasē un būs mācījies matemātiku krievu valodā, jo viņam tas šodien ir atļauts. Taču, būdams 12.klasē, viņš pārnāks mācīties uz Rīgu, un tur šo priekšmetu mācīs latviski. Viņam būs jāmācās krieviski un arī latviski un valsts eksāmens būs jākārto latviski. Protams, ka neapmierinātība pieaugs un atkal būs jauni nemieri mūsu valstī. Arī ministrs, viesojoties mūsu frakcijas sēdē, atzina, ka tā tas varētu būt, bet atbildība par to būs jāuzņemas skolu direktoriem. Diez vai tā ir valstiska pieeja. Ar to līdzēts nebūs.

Jā, diemžēl - un par lielu izbrīnu! - šis ir pirmais solis prasību mīkstināšanā valsts valodas sakarā. Tikai pirmais! Sekos vēl arī nākamie. Man rokās ir partijas “Jaunais laiks” programma - ne jau izņemta no interneta, kurā varētu būt ielavījies kāds hakeris, bet oriģinālprogramma, kura tika izplatīta pirmsvēlēšanu kampaņas laikā un kura arī šodien ir sastopama “Jaunā laika” birojā. Un kas tur ir rakstīts? “Valsts finansējums izglītībai būs vienāds ikvienam neatkarīgi no izglītības iestādes mācību valodas gan valsts, gan privātajās izglītības iestādēs.” Tas patiešām ir radikāls solis atpakaļ, atkāpšanās no tā, ko iepriekšējie parlamenti sūrā darbā ir pieņēmuši.

Es sākumā domāju, ka varbūt hakeri ir izmainījuši partijas “Jaunais laiks” programmu, bet nācās tomēr vilties. Un tas biedē īpaši tāpēc, ka partija “Jaunais laiks” ir pieteikusi, ka viņa pildīs visus savus solījumus.

Es zinu, ka pēc manis noteikti nāks runāt arī Plinera kungs vai vēl kādi citi un teiks: “Tas ir par maz! Vēl ir par maz, ka 40 procentus priekšmetu māca krievu valodā!” Un, ja šāda pieeja būs no valdības, no valsts puses, tad, protams, šie nemieri valstī tikai turpināsies, jo “ēstgriba” tikai pieaugs.

Es aicinu neatbalstīt šo atkāpšanās ceļu valsts valodas pozīciju nostiprināšanā. Es aicinu neatbalstīt arī nākamo priekšlikumu, kas ir iesniegts, ko ir pieņēmis jau Ministru kabinets. Tas ir, ka no šā gada 1.septembra tiek pārcelta uz nākamo gadu prasība, ka skolotājiem ar zemāko kvalifikāciju ir zemākajai darba samaksai jābūt ne mazākai kā divām minimālajām algām.

Cienījamā koalīcija! Jūs esat jau gadu strādājuši - premjers un ministri. Ir pienācis brīdis piedāvāt savus izaicinājumus, savus piedāvājumus izglītības attīstībā. Kaut vienu punktu - par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu. Šobrīd ir izpildīts mūsu piedāvātais plāns. Frakcijas “Jaunais laiks” un valdības piedāvājuma nav. To, ka es nemeloju, apstiprināja arī ministrs tikšanās laikā mūsu frakcijas sēdē. Atbildot uz šo jautājumu, viņš sacīja: “Jā, dokumenta projekts par skolotāju algu paaugstināšanu jau nākamajā etapā nav sagatavots, un 2004.gada budžetā šim mērķim nauda nav plānota.”

Tātad, mīļie kolēģi, tas ir māns un tie ir meli, ka mēs pārceļam šo prasību uz 2004.gada 1.septembri. Es tomēr domāju, ka ministra vārdiem ir jātic, un es viņam arī ticu.

Mēs varam piekrist tikai vienam grozījumam Izglītības likumā, tas ir, piedāvājumam, ka pirmspensijas vecuma pedagogiem tiek atļauts strādāt bez augstākās izglītības apguves līdz pensijas vecuma sasniegšanai piecu gadu garumā, jo to mēs solījām arī saviem vēlētājiem pirmsvēlēšanu laikā.

Es aicinu, mīļie kolēģi, neatbalstīt kursa mainīšanu attiecībā uz valsts valodas pozīciju nostiprināšanu mūsu valstī. Tas ir pārāk nopietni.

Un tomēr - kā mēs lemsim, tā arī būs! Lai mums, parlamentāriešiem, ir pašiem sava galva, nevis jāklausa tikai valdības, Ministru kabineta, piedāvātajiem likumprojektiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

 

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmais Izglītības likums Latvijā pēc neatkarības atgūšanas tika pieņemts 1991.gadā. Man bija tas gods strādāt Izglītības ministrijā un tajā darba grupā, kura profesora Ilgvara Foranda vadībā sadarbībā ar toreizējo Augstāko padomi gatavoja šo likumprojektu. Strādājām ilgi. Beigu beigās likumu pieņēma. Tam bija savi plusi un savi mīnusi, bet nekādā gadījumā tajā nebija ierobežotas minoritāšu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā.

Mēs pētījām citu demokrātisko valstu izglītības likumdošanu, kā arī ieskatījāmies Latvijas Republikas pirmajā likumā “Par mācību iestādēm”, kuru 1919.gada 8.decembrī bija parakstījis Satversmes sapulces prezidents, vēlāk pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. 1919.gadā pieņemtajā likumā bija teikts: “Bērniem jāmācās skolās dzimtajā valodā.”

Nākamais pants: “Ģimeņu valodu nosaka vecāki, iekārtojot bērnus skolā.”

Un nākamais: “Minoritātēm jāatver tik daudz skolas, cik ir nepieciešams viņu bērniem.”

1995.gadā Saeima bez kaut kādiem pētījumiem “laboja” spēkā esošo Izglītības likumu un noteica, ka minoritāšu pamatskolās ne mazāk kā divi mācību priekšmeti jāmāca valsts valodā, bet vidusskolās - ne mazāk par trim.

1998.gadā, nenovērtējot iepriekšējā eksperimenta rezultātus... Nezinu, vai nepārdomātu un bezatbildīgu rīcību var nosaukt par eksperimentu, jo zinātnieki taču zina, ka eksperimentam ir jābūt mērķiem, zinātniskajai vadībai, sākumam un nobeigumam, kā arī kontrolmērījumiem vai pārbaudēm. Nekas tamlīdzīgs nenotika, bet, vadoties pēc tā, Saeima noteica, ka ar 2004.gada 1.septembri valsts un pašvaldību vispārējo vidējo izglītības iestāžu 10.klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu 1.kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

7.Saeimā mēs, toreizējie PCTVL frakcijas deputāti, mēģinājām pārliecināt kolēģus no valdošajām frakcijām, ka problēma jau no paša sākuma ir politizēta, ka neviena minoritāšu sabiedriskā organizācija nav lūgusi, lai viņu bērni mācītos tikai valsts valodā. Mēs arī teicām, ka likums ir nedemokrātisks un nav izpildāms, ka šā likuma realizācija pazeminās minoritāšu bērnu zināšanu kvalitāti un konkurētspēju darba tirgū, ka tā ir palēninātas darbības mīna. Atbilde vienmēr bija: “Nē!”

Pret mūsu priekšlikumiem balsoja arī daudzi šodien šeit zālē sēdošie deputāti. Izcili ķīmiķi un lauksaimnieki, kā arī pseidozinātnieki teica: “Tikai tā un nekā citādāk!”

Nedeva un arī nevarēja dot pozitīvus rezultātus, sākot ar 1999.gadu, ar apakšlikuma aktiem ieviestā, bet nesagatavotā bilingvālā izglītība. Bez zinātnes, bez labi sagatavotiem skolotājiem, bez bilingvālajām mācību grāmatām to varēja arī paredzēt. Vēlāk organizēja kursus skolotājiem, izdeva atsevišķus mācību līdzekļus, bet īsta bilingvālās apmācības metodika arī Latvijā līdz pat šai baltai dieniņai vēl nav izstrādāta.

Pat pats termins “bilingvālā izglītība” Latvijā nav precizēts. Vai tas nozīmē vienu mācību priekšmetu mācīt divās valodās vai dažādās valodās...? Gan viens, gan otrs.

Manuprāt, daudzi politiķi un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi ir strādājuši ar sviedriem vaigā, lai pārlatviskotu krievu skolas. Tas nav nekas cits kā vien otrādi apgriezts boļševisms. Kā padomju laikos neizdevās pārkrievot latviešu skolas, tā arī šodien neizdosies pārlatviskot krievu skolas, un tas nevienam arī nav vajadzīgs. Vai pēdējos 12 gados esam panākuši, ka visi skolas vecuma bērni sēž skolas solos? Nē! Vai esam panākuši zināšanu kvalitātes, it sevišķi eksaktajos priekšmetos, uzlabošanu? Nē! Vai mums jau ir 21.gadsimtam atbilstoša skolu materiālā bāze? Nav! Daudzās skolās ķīmijas, fizikas un bioloģijas kabinetos vēl joprojām izmanto padomju laikos iegādātās novecojušās iekārtas. Latviešu valodas apmācības kvalitāte gan drusciņ ir uzlabojusies, tomēr vairāk par 50% mazākumtautību skolu 9.klašu absolventi, kārtojot eksāmenu, saņem no vienas līdz sešām ballēm.

Es jau teicu, ka spēkā esošais likums - Izglītības likums - nav īstenojams. To neatbalsta lielākā daļa vecāku un skolēnu, uz kuriem tas attiecas. Par to liecina mūsu aptaujas, Sociālo zinātņu institūta pētījumi, kā arī 23.maija mītiņš Esplanādē par izglītības valodas brīvu izvēli, kā arī tikšanās 4.septembrī ar PCTVL deputātiem, kas notika manifestācijas formā. Katrā akcijā piedalījās ne mazāk kā 10 tūkstoši cilvēku. Par šo jautājumu, par šo problēmu ir savākti vairāk nekā 100 tūkstoši parakstu.

Par to liecina arī Ministru kabineta anotācija izskatāmajam likumprojektam. Citēju: “Var konstatēt, ka pastāv pretrunas starp Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, kas izraisa daļas no sabiedrības mazākumtautību pārstāvjiem noraidošu attieksmi pret Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.punktā noteikto.” Kur, kolēģi, bija jūsu ausis un prāts agrāk? Mēs taču par to pašu runājam jau vismaz četrus gadus. Tauta saka: “Labāk vēlāk, nekā nekad!” Beigu beigās valdība uzdrošinājās izņemt no apgrozības vārdu “tikai”. Paldies! Mēs balsosim “par”.

Bet ko darīsim tālāk? No augšas mums atkal piedāvā, ka ne mazāk kā 5 mācību priekšmetus plus latviešu valodu un literatūru mācīt valsts valodā. Pārējos mācību priekšmetus var mācīt dzimtajā valodā. Tie ir tie paši 60% un 40% no mācību stundām. Taču, sākot ar 2007.gadu, visi eksāmeni, vadoties pēc šiem standartiem, jauniešiem būs jākārto valsts valodā. Padomājiet, vai tā nav muļķība un absurds? Šim modelim nav ne zinātniskā, ne pedagoģiskā, ne psiholoģiskā, ne psiholingvistiskā, pat ne fizioloģiskā pamatojuma.

Jā, ārzemēs - un ne tikai tur - zinātnieki ir pierādījuši, turklāt jau sen, ka svešvalodu vislabāk var apgūt, lietojot to dažādās sfērās, taču tas nenozīmē, ka, piemēram, fiziku vajag mācīties krievu valodā, bet eksāmenus kārtot latviešu valodā. Es nezinu, vai tad, ja jūs mācītos šo priekšmetu latviešu valodā, bet jums attiecīgajos laikos eksāmens būtu jākārto krievu valodā, daudzi no jums to nokārtotu. Vajadzētu vispirms domāt un tikai pēc tam darīt! Diemžēl mēs rīkojamies otrādi.

Apgalvoju, ka paredzētie jaunievedumi nekalpos par labu ne sabiedrības integrācijai, ne minoritāšu bērnu zināšanu kvalitātes pilnveidošanai, ne arī palielinās viņu konkurētspēju darba tirgū. Es paredzu, ka mēs kārtējo reizi lieki tērēsim laiku, nervus, spēkus un diemžēl arī līdzekļus, veicot šo izglītībai kaitīgo pseidoreformu. Un rezultātā iznāks, atvainojiet, kārtējais čiks.

Ko es piedāvāju? Iedomājieties, šeit nebūtu nekāda ekstrēmisma, ja mēs likumā ierakstītu, ka visi bērni mācās un apgūst valsts valodu atbilstoši programmām un standartiem, kurus ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, ka pamatskolas un vidusskolas absolventi kārto eksāmenus valsts valodā un literatūrā tādā kārtībā un apjomā, kādu to ir noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Pārējos mācību priekšmetos viņi eksāmenus kārto tajā valodā, kurā tika pasniegts šis mācību priekšmets. Apmācības valodu, bilingvisma pakāpi un atsevišķu priekšmetu apgūšanu valsts valodā nosaka skola, tas ir, vidusskolēni, vecāki, skolotāji, administrācija… Tā varētu būt arī skolas padome. Mēs varētu runāt par to, ka tas notiks, saskaņojot šo jautājumu ar vietējo pašvaldību, no augšas noteiks, ka valsts valodā tiek mācīta latviešu valoda un literatūra, turklāt ne mazāk kā 6 stundas. Šodien to dažās skolās māca 4 stundas, bet padomju laikos bija piedāvāts to darīt 2 stundas. Latvijas vēsture, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas kultūras pamati… vai tas ir zinātniski pamatoti? Godīgi sakot, ne!

Taču, kā jūs atceraties, pirmskara Latvijas Republikā visas minoritāšu skolas strādāja pamatā savā dzimtajā valodā, bet tieši latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju un militāro apmācību puišiem - toreiz bija tāds mācību priekšmets, pie tam ļoti pamatoti - mācīja valsts valodā, jo armijā komandēja tikai valsts valodā. Tātad minētos priekšmetus mācīja latviešu valodā, bet pārējos priekšmetus - dzimtajā valodā. Un vairākums cittautiešu arī zināja valsts valodu un cienīja valsti.

Esmu pārliecināts, ka šo priekšlikumu realizēšana mazākumtautību skolu bērnus stimulētu labāk apgūt valsts valodu, veicinātu sabiedrības integrāciju, nepazeminātu izglītības kvalitāti, paaugstinātu šo jauniešu konkurētspēju darba tirgū un viņu patriotisma jūtas pret mūsu valsti.

Es jūs aicinu pateikt “jā” minoritāšu skolām, un mēs - ne tikai mēs, bet arī mūsu vēlētāji, mūsu sabiedrotie - labprāt pateiks “jā” Eiropas Savienībai. Vēl ir laiks. Liels jums paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums tiek piedāvāts grozījums Izglītības likuma 53.pantā, ka pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēneša algām. Un šodien diemžēl ar Ministru prezidenta parakstu tiek piedāvāts šīs 53.panta otrās daļas darbības laiku pārcelt uz 2004.gada 1.septembri. Taču “Zemgales Ziņās” (tā ir Jelgavas avīze) 9.septembrī ir lasāms “Jaunā laika” ģenerālsekretāra Krupņikova kunga teiktais, ka visi solījumi vēlētājiem ir izpildīti, ka nodokļu iekasēšana ir augusi brīnišķīgi, ka skolotāju algas esot palielinātas tik lielā apmērā, kā vēl nekad agrāk.

Bet kā tad ir patiesībā? Jelgavas skolotāji ar šā gada 1.septembri diemžēl nesaņem pat solīto darba algas pielikumu. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka darba algas fondā paredzētā summa (kā tas bija solīts, ka katram pedagogam būs 15 latu algas pielikums) nav saņemta, aizbildinoties ar vajadzību sameklēt trūkstošo naudu iekšējās rezervēs.

Bet kas tad ir iekšējās rezerves? Redziet, Jelgavas skolu tīkls ir sakārtots ideāli, un Jelgavas skolās klases ir ļoti pārpildītas. Tātad tajās ir 30 vai pat vairāk - 35-37 - skolēni. Skolotāji strādā ārkārtīgi grūtos apstākļos. Jā, protams, tas nav pieņemami un būtu nākotnē jāvirzās uz to, ka klases nebūtu tā pārpildītas. Bet tie pedagogi taču nav vainīgi... it kā viņiem par sodu tagad nauda viņu atalgojumam tiek nevis pielikta, bet atņemta. Kad apciemoju Jelgavas skolas augusta nogalē, skolotāji man nepārtraukti uzdeva jautājumu: “Par ko mēs tiekam sodīti? Kāpēc mums 5 lati, aptuveni 5 lati, ministra kungs, tiek atņemti?”

Bet savukārt, atverot “Jaunā laika” programmā izglītības jautājumiem veltīto sadaļu, kā tuvāko darbu lasu: “Nodrošināsim skolotāja algu atbilstoši viņa kvalifikācijas kategorijai par vienu pilnu slodzi ne mazāku par 300 latiem.” Nu, ja jau tas ir tuvākais darbs, tad, es domāju, par to vajadzētu runāt ne tikai teorētiski un populistiski, bet vajadzētu arī to visu paredzēt 2004.gada budžeta projektā. Savukārt, ja jūs atkāpjaties no solītā un tas jūsu tuvākais darbs nav tik ātri izdarāms, tad vajag tā arī godīgi pateikt! Veidojot skolotāju darba algas secīgas paaugstināšanas grafiku, vajag pateikt, kā tad jūs to plānojat, - cik ilgā laikā un ar kādu algas pielikumu jūs plānojat realizēt šo savu solījumu. Jo šobrīd izskatās tā, ka skolotāju darba algas reforma ir pārtraukta. Un diemžēl to atzina arī ministrs. Kā jau mana kolēģe Goldes kundze teica, to atzina arī ministra kungs, mūsu frakcijā viesojoties! Jā, piekrītot, ka 2004.gadā vairs nav paredzēts skolotājiem darba algas pielikums. Un kā tad mēs varam runāt par skolotāju prestiža celšanu? Kā mēs varam runāt par izglītības prioritāti gan “Jaunā laika” programmā, gan Valdības deklarācijā? Kā mēs piesaistīsim jaunos pedagogus skolām?

Šadurska kungs, jūs piedalījāties arī Jelgavas skolotāju un vecāku konferencē aprīlī. Jūs dzirdējāt, cik milzīgas problēmas ir samilzušas Jelgavā - un ne tikai Jelgavā, tā tas ir visā Latvijā. Skolotāju trūkst, skolotāju kvalifikācija ļoti bieži ir neatbilstoša. Ir ļoti lieli ieguldījumi vajadzīgi ne tikai viņu darba algas reformā, bet arī viņu tālākizglītībai. Ārkārtīgi daudz līdzekļu būtu tur jāiegulda.

Kas ir patiesībā? Patiesībā iznāk tā, ka solīts ir daudz, bet realitāte ir tā, ka tad, kad mēs paskatāmies, kādas ir konkrētās koncepcijas, mēs redzam, ka nav tādas koncepcijas darba algas paaugstināšanai un nav arī nekādu pazīmju, ka nākamā gada budžetā tiek par to domāts.

Interesanti ir palasīt šo pašu avīzes “Zemgales Ziņas” numuru, kurā Krupņikova kungs lielā izvērsumā raksta par to, kas nu viss ir sasolīts un ka nodokļi iekasēti, un ka viss ir tā kā paradīzē. Taču lappuses apakšā “Zemgales Ziņās” vienmēr ir tāda rubrika: “Dienas jautājums”. Un šoreiz tas jautājums ir tāds: “Cik ilgi vēl Repšes valdība būs pie varas?” Un visi aptaujātie, izņemot vienu, uzskata, ka tā drīz kritīs. Es galīgi negribu būt gaišreģe. Taču man nākas atbildēt uz skolotāju jautājumiem: “Kāpēc izglītības jomā valda haoss? Kāpēc šobrīd tiek atlikta pamatizglītības standarta izpilde? Kāpēc sākumskolā atzīmju sistēma tiek sajaukta ar kājām gaisā?” Neviens skolas direktors vairs nesaprot, pēc kādiem kritērijiem vērtēt, jo standarts nav atcēlis iepriekšējo kārtību, bet savukārt ministra kungs ir jau pieteicis jaunu kārtību. Un neviens nesaprot, kurš dokuments tagad ir prioritārais hierarhijas sistēmā. Diemžēl arī pats ministra kungs, ieradies mūsu frakcijā, nevarēja to paskaidrot. Tas bija ļoti skumīgi, bet tā nu tas bija. Un tad, ziniet, es tiem skolotājiem atbildēju: “Latviešu tautai ir tāds teiciens: “Zivs pūst no galvas.””

Es negribētu visu to zivi sašķērst sīkos, mazos gabaliņos un iemest atkritumu kastē. Bet varbūt ir vērts nomainīt pūstošo galvu?

Paldies par uzmanību! (Zālē daži aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Piedāvātie minimālie Izglītības likuma grozījumi, kuri skar mazākumtautību skolas, zināmā mērā atkārto PCTVL frakcijas priekšlikumu - to priekšlikumu, kuru Saeima noraidīja 22.maijā, dienu pirms 23.maija masu protesta mītiņa. Noraidīja demonstratīvi, lai parādītu, ka krievvalodīgā kopiena nav tiesīga piedalīties tā jautājuma risināšanā, kurš skar tikai un vienīgi šo kopienu un nosaka tās likteni.

Cienījamās dāmas un kungi! Un tomēr valdība - ne brīvprātīgi! - spēra šo soli. Krievvalodīgā kopiena, kuras pārstāvju lielākajai daļai nav politisku tiesību, nevar pilnvērtīgi aizstāvēt sevi Saeimā. Taču kopš aprīļa tā visai pārliecinoši demonstrē savu apņēmību ielās aizstāvēt savas dabiskās tiesības.

Cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu vidū ir izplatījies aicinājuma teksts, kuru ir parakstījuši 106 000 cilvēku. Šo aicinājumu grib ignorēt, neievērot. To atteicās pieņemt gan Valsts prezidente, gan Saeimas priekšsēdētāja. Daudzi ar gandarījumu būtu to saplēsuši un aizmirsuši par to kā par nakts murgu. Taču šis aicinājums pieder pie to faktu virknes, kurus nevar neņemt vērā, nevar ignorēt.

Cienījamā “Lauku Avīze” un citi izdevumi uzrīda vienus cilvēkus virsū citiem un tīšuprāt kurina starpnacionālo naidu lasītājos.

Es nolasīšu jums aicinājuma pirmo rindkopu: “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot augstu latviešu valodas skolotāju kvalifikācijas līmeni un efektīvu valodas pasniegšanas metodiku izmantošanu.” Tā ir pirmā rindkopa. Kur tad šeit var saskatīt necieņu pret latviešu valodu? Par ko gan vēl šodien caur manu muti runā simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju?

Citēju aicinājumu: “Mēs pieprasām nacionālo minoritāšu izglītības reformas demokratizāciju. Mēs pieprasām nostiprināt Izglītības likumā vecāku, skolu padomju un skolu dibinātāju tiesības brīvi izvēlēties mācību un eksāmenu valodu.” Ko gan jūs šeit atrodat pretvalstisku un pretlatvisku? Faktiski tā ir prasība atjaunot Pirmās Latvijas Republikas likumdošanu. Šī ir tā modeļa atjaunošana, kurš noteic attiecības starp mazākumu un vairākumu, jo 20 gadu garumā šis modelis pierādīja savu dzīvotspēju. Ko tad tā vietā piedāvā mūsu Ministru kabinets? Ministru kabinets faktiski atstāj sev tiesības noteikt mācību valodu proporcijas, nosakot: ne vairāk kā 40% - krievu valodai un ne mazāk kā 60% - latviešu valodai. Šajos 40% neiekļaujas pat eksakto zinātņu pasniegšana. Taču visvairāk mūs neapmierina tas fakts, ka jebkurā laikā šī proporcija var tikt mainīta bez jebkādas dalības no mūsu puses. Neviens no ministru bērniem nemācās mazākumtautību skolās. Tieši tādēļ mēs pieprasām brīvu izglītības valodas izvēli, kura būtu apstiprināta ar likumu.

Cienījamie kolēģi! Daudz runā par mūsu promaskavisko orientāciju, par mūsu vēlmi izmantot izglītības problēmas, lai izjauktu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Kaut arī Maskava visādi apsveic Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pat veic zināmu spiedienu uz Latvijas krieviem, lai tie izdarītu tā saucamo pareizo izvēli.

Vēlreiz ielūkojieties aicinājumā! Tas nav adresēts Vladimiram Putinam, bet gan Vairai Vīķei-Freibergai. Un Krievu skolu aizsardzības štābs, organizējot 2.jūnijā piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, adresēja savus priekšlikumus nevis Berluskoni, bet Šadurskim. Tikai pēc nievājošas atbildes saņemšanas mēs pārgājām pie ārvalstu vēstniecību piketēšanas, pie eirošantāžas, pie vēstuļu nosūtīšanas valstīm, kuras patiesi vadās no starptautiskās cilvēktiesības aizstāvošo dokumentu gara. To dokumentu, kuri šodien jums ir izsniegti. Lūk, dažas atbildes štābam, to skaitā arī no Polijas vēstnieka - augsti cienījamā Tadeuša Fišbaha. Viņš saprot, ka tās septiņas poļu skolas, kuru darbība tika atjaunota pēc neatkarības iegūšanas, cietīs no reformas tāpat kā krievu skolas. Citēju: “Dialogs, sarunu un vienošanās ceļš, ņemot vērā valsts iespējas, kā vienmēr, ir izrādījies par vislabāko un visefektīvāko metodi. Ceru, ka minētās problēmas tiks noskaidrotas un atrisinātas konstruktīvā sarunu ceļā un ieguvēji no tā būs pirmām kārtām visu Latvijas skolu skolēni neatkarīgi no tautības.” Tas ir poļu vēstnieka viedoklis.

Bet no sarunām atsakāmies ne jau mēs, bet valdība.

Varu pieminēt arī Igaunijas parlamenta Kultūras komisijas priekšsēdētāja vēstuli. Viltīgie kaimiņi negrib skriet lokomotīvei pa priekšu. Viņi ne tikai atlika reformu, līdzīgu reformu, līdz 2007.gadam, bet arī pa kluso demontē nevienam nevajadzīgo bilingvālo izglītību.

Varu pieminēt arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāra augsti cienījamā Valtera Švimmera kunga atbildi, kuru es saņēmu aizvakar. Es štāba vārdā devu viņam pilnu un patiesu informāciju par mūsu izglītības reformas īpatnībām. Ģenerālsekretārs paziņoja, ka izglītības reformas jāparedz minoritāšu valodu aizstāvībai, jāsaglabā bilance starp valsts un minoritāšu valodām. Viņš solīja procesa rūpīgu kontroli no Eiropas Padomes puses. Praktiski viņš vēlreiz pieprasīja, lai Latvija nekavējoties ratificētu Eiropas Vispārējo mazākumtautību tiesību konvenciju un lai visus ar izglītību saistītos jautājumus izlemtu konvencijas ietvaros. Ļoti žēl, ka vēstule adresēta man, nevis cienījamai Ingrīdai Ūdres kundzei. Vai patiešām - kā lemsim, tā arī būs? Kad būsim Eiropas Savienībā, Eiropa noteikti izdarīs attiecīgu spiedienu. Vai tad mēs nevaram atrisināt problēmu paši savā starpā?

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu un ar lielu uzmanību izturēties pret grozījumiem, kurus mēs piedāvāsim otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim - izglītības un zinātnes ministram Kārlim ?adurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Patiesībā jau laikam nebūtu vērts šeit uzstāties, jo būtībā valdības nostāja ir ļoti skaidri ierakstīta tajos dokumentos, kas ir atnākuši uz Saeimu. Taču, klausoties deputātu, opozīcijas deputātu, runās no šīs tribīnes (protams, saprotu, ka viņiem ir jātaisa politika), šķiet, ka varbūt daži paskaidrojumi būtu vietā.

Ar godājamiem Tautas partijas deputātiem ir jārunā kā ar maziem bērniem, citādi viņi pārprot, pie tā jau es esmu pieradis, tāpēc mēģināšu drusku paskaidrot. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Paskaidrosi prokuratūrā!”) (Zālē daži smejas.)

Nu, tad varbūt sākšu ar pirmo - finanšu paskaidrojumu. Godājamie Tautas partijas deputāti var pavaicāt Bērziņa kungam, bijušajam finanšu ministram, ka laikam budžetā nav iespējams paredzēt līdzekļus kaut kādai reformai ar neizstrādātu koncepciju, nezināmu summu nezināmiem mērķiem. Jāņem vērā, ka “Jaunā laika” valdība pilnīgi pabeidza pedagogu algu reformu, turklāt gribu sacīt, ka tā tika izpildīta precīzi, kā ieplānots, un algu palielinājums tika īstenots - 15 lati par vienu likmi tika pielikti. Vēlos paskaidrot godājamām deputātēm: par reformu nekur nebija teiks, ka katrs pedagogs neatkarīgi no tā, cik viņš jau ir saņēmis līdz tam, saņems par 15 latiem vairāk. Par reformu bija pateikts - saņems klāt 15 latus par likmi, tas ir precīzi izpildīts.

Un valdība, izpildot šo solījumu, uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai līdz nākamā gada 2.janvārim iesniegt koncepciju turpmākam pedagogu algu palielinājumam reformas gaitā. Tā ka tas ir ļoti loģiski - kad būs gatava koncepcija, tad arī nākamā gada budžeta grozījumos mēs paredzēsim līdzekļus.

Vēl nedaudz par citām opozīcijas runām. Jā, mēs visi atzīstam, ka latviešu valodai ir jābūt vispārzināmai, ka tā ir vienīgā valsts valoda - un tā tālāk, un tā joprojām. Taču, godīgi sakot, ir ļoti daudz ceļu, kā mēs uz šo deklarēto mērķi varam iet. Un varbūt varam arī vispār stāvēt uz vietas. To ceļu ir ļoti daudz. Un man, godīgi sakot, ir bail no Plinera kunga ierosinātā, no to patriotisma jūtu pret “mūsu valsti” tālākas attīstības, jo man liekas, ka Plinera kungam tā “mūsu valsts” laikam ir tā, zem kuras karoga viņš stāv mītiņā. Un lai nedod Dievs, ka mūsu jaunieši masveidā justu patriotisma jūtas pret šo valsti, kas - Plinera kungs, mazs ekskurss ģeogrāfijā! - ir mums tuva kaimiņvalsts, nevis mūsu valsts! Tā ka es ieteiktu arī jums varbūt padomāt par to, kādos mītiņos jūs uzstājaties kā tautas pārstāvis, tautas priekšstāvis.

Mazliet par izglītības reformu. Nepieciešamību pārcelt pedagogu algu piesaisti minimālajai mēnešalgai uz nākamo gadu izraisīja ne jau tas, ka mums pietrūkst naudas pedagogu algām vai šīs reformas turpinājumam, bet gan tikai tas, ka šajā gadā tika palielināta minimālā mēnešalga, ko, protams, iepriekšējā cienījamā valdība nespēja izdarīt. Tātad tas ir saprātīgs un nepieciešams solis.

Runājot par valodas proporcijām Izglītības likumā. Cienījamie Tautas partijas deputāti, tās partijas deputāti, kuras rīcībā iepriekšējos trīs gadus atradās Izglītības un zinātnes ministrija, savā saspringtajā darbā laikam nepamanīja pretrunas likumos, proti, Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Šobrīd viņi tās ir pamanījuši un nu ir gatavi it kā mainīt, bet es domāju, ka tieši šīs pretrunas likumos lielā mērā ir bijušas par cēloni spriedzei mūsu sabiedrībā, jo mazākumtautību izglītības reforma ir normāli ritējusi savu gaitu, taču ne iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs, ne arī citi ministrijas pārstāvji īpaši nav uzturējuši dialogu ar sabiedrību. Sabiedrības viena daļa tika turēta neziņā, un te nu mēs redzam rezultātu - mēs redzam mītiņus un demonstrācijas.

Līdz ar to, konsekventi ķeroties pie situācijas izskaidrošanas un risinot dialogu, valdība pieņēma Vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā beidzot ir precīzi un strikti noteikti spēles noteikumi. Valsts kancelejas juristi mums norādīja uz nesaskaņām likumos, proti, Vispārējās izglītības likums nosaka, ka vispārējā vidējā izglītība var būt saskaņota ar mazākumtautību programmām, turpretī Izglītības likums nosaka, ka mācības notiek tikai valsts valodā.

Es novēlu, lai šajā zālē virsroku gūtu veselais saprāts un lai mēs atrisinātu šo mazo tehnisko problēmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Arī es gribētu turpināt to tēmu, ar kuru savu uzstāšanos nobeidza ministra kungs, - aicināt uz veselo saprātu. Es, būdams ārsts, ļoti labi saprotu, kā kosmoss ietekmē mūsu psihi, un vēl nesen mūsu planētai pārāk tuvu atradās Marss. Daudz darīja lietus, bet vakar mēs ar savām runām spīdzinājām zemniekus. Turklāt vakar bija pilnmēness, šodien ir it kā jau mazliet labāk, mēs izejam no šīs zonas, un tāpēc es ceru, ka mēs tomēr pietuvosimies saprātīgiem lēmumiem.

Ministru kabinets un arī mūsu Izglītības, zinātnes un kultūras komisija tiešām ir ilgstoši strādājusi, lai sakārtotu šīs nepilnības mūsu likumdošanā, un faktiski mēs uz šo latviešu valodu pakāpeniski pārejam tikai 2007.gadā. Vai tāpēc mums tagad, 2003.gadā, būtu jāstaigā demonstrācijās, jāvicina dažādi saukļi, jātracina mātes un bērni? Vai tas tiešām ir jādara? Vai mēs esam saprātīgas būtnes vai arī ar mums vairs kaut kas nav īsti kārtībā šo kosmisko ietekmju dēļ?

Es domāju, ka tas tā tomēr nebūs, ka mēs sapratīsim to, ka piedāvātie labojumi mūsu likumā ir pieņemami mums visiem, lai mazinātu šo spriedzi. It sevišķi tagad mums nevajadzētu šūpot šo kopējo laivu, kurā mēs visi sēžam, - tā ir mūsu sabiedrība, tā ir mūsu valsts, un tas ir mūsu izšķirīgais lēmums 20.septembrī. Nu pasargāsim vecākus! Pasargāsim bērnus! Pasargāsim skolotājus! Skolotāji faktiski būtu jāstimulē, jo es domāju, ka te ir meklējama tā vaina, kāpēc neveicas latvie?u valodas apguvei, jo te visu laiku ir bijusi šī nenoteiktība. Visi redzēja vienīgi šo nelaimīgo vārdiņu “tikai”. Tas bija pamats, lai izraisītu dažādus lielus satraukumus. Taču tagad tas viss ir izlabots - standarti ir apstiprināti, tie ir pārdomāti. Paši labākie mūsu skolu speciālisti pie tā ir strādājuši, ir strādājuši arī mūsu deputāti.

Es ļoti ierosinu atbalstīt šos labojumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Būs daži vārdi par attieksmi, par skaidru savu viedokļu paušanu, par rīcību un vārdiem un par to, cik saskanīgi ir vārdi un rīcība. Un tāpēc tiks atgādināti arī daži citi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedokļi, kuri skanēja tad, kad vairākumam bija citas domas.

Es tomēr atgādināšu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienīgā bija nelokāma tad, kad visi pārējie vēlējās mīkstināt Pilsonības likumu un aicināja tautas nobalsošanā to mīkstināt.

Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir, lūk, tāds, ka tūkstošiem cilvēku ir naturalizējušies, bet tie ir tie cilvēki, kuriem Latvija ir vienīgi ienākumu avots, kuriem Latvija ir izpriecu un izākstīšanās vieta. Neraugoties uz visu šo mīkstināšanu, joprojām ir dzirdamas smagas nopūtas par to, cik grūti ir naturalizēties. “Mūsējie” skraida pa pasauli un sūdzas par milzīgo nepilsoņu skaitu Latvijā un baida Eiropu, kas tad nu tagad būs.

Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī tad bija skaidrs viedoklis, kad visi pārējie nodeva latviešu leģionārus un izsvītroja 16.martu no atceres dienu saraksta. Mēs nekautrējāmies pateikt, ka latviešu leģionāri ir varoņi un ka viņi sita komunistus labāk, nekā to darīja citi. Un mēs iestājāmies par to, ka 16.martam ir jābūt leģionāru atceres dienai, un vienu gadu tas tā arī bija. Diezin kāpēc citi tā nedomāja. Paskatieties šos balsojumus un paklausieties tās runas par latviešu tautas aizstāvību šeit!

Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija skaidrs “pret” viedoklis arī tad, kad Valsts prezidente mums atdeva atpakaļ Valsts valodas likumu, jo, lūk, tas esot par “cietu” un traucējot uzņēmējiem un vēl daudziem citiem. Un tad iepriekšējie “varoņi” nobijās un piekrita, ka tas tiešām esot par “cietu”. Un tad mēs un daži mūs atbalstošie deputāti atkal bijām vienīgie, kuri centās pārējos pārliecināt. Ko ir devusi šī Valsts valodas likuma mīkstināšana? Ko pozitīvu Latvijas sabiedrībai tā ir devusi?

Un arī runājot par šo Izglītības likumu, mēs pateiksim skaidri savu nostādni, kā mēs šodien rīkosimies. Pamatdoma ir vienkārša: jo vairāk mēs kaut ko mīkstināsim, jo vairāk no mums prasīs kaut ko mīkstināt! Nelolojiet veltas cerības! Paklausieties šīs tukšās runas par demokrātiju, nezin kādu atsauci uz kaut kādiem likumiem. Darbība pierāda pavisam kaut ko citu!

Šeit varbūt tiešam vajadzēja runāt par profesionālu attieksmi, par nolūku nostiprināt Latvijas sabiedrību, bet nostiprināt sabiedrību var vienīgi tad, ja ir pamats, pie kā turēties.

Mums ir valsts ar īpašu likumu par valsts valodu. Arī valsts Pamatlikumā, Latvijas Republikas Satversmē, ir 4.pants, kurā ir pateikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Pilnīgi skaidri! Nu tad vismaz Saeimas deputātiem būtu jāievēro Satversme un nebūtu jāatbalsta bļauri, kas bauro par otro valsts valodu!

Lūk! Un te jau ir tā lieta, ka ar šādu, it kā loģisku attieksmi, ar centieniem visiem iztapt mēs panākam gluži pretējo. Parādās skaidrs politikānisms, kas nekautrējas izmantot jebkuru iespēju.

Liela daļa šeit klātesošo galīgi neuztraucas par to, kas notiks ar Latviju kā valsti, nemaz nerunājot par to, kas notiks ar latviešiem kā tautu. Viņi šeit ir ievēlēti ar nezinošu cilvēku, tā saucamo pilsoņu, balsīm. Ar to pilsoņu balsīm, kuri neprot latviešu valodu, kuri nepelnīti it kā mantojumā ir saņēmuši šo pilsonību. Viņi krāpj šos cilvēkus, runādami pēdējās muļķības, bet viņiem tic, tāpēc ka nav spējīgi uzklausīt kaut ko citu.

Jā, protams, šie runātāji arī aicina aizmirst vēsturi, aizmirst pagātni. Par kaunu jau tur runas nav.

Varētu atgādināt, kā bija ar krievu valodas uzspiešanu latviešiem simtiem gadu garumā. Simtiem gadu! Visādi ivani, pēteri un citi šakāļi te ir vandījušies, un viens otrs varbūt turpina cerēt, ka tā notiks arī nākotnē. Varmācīgi tika uzspiesta šī valoda.

Kas notiek šodien? Šodien piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu. Piedāvā šo iespēju. Bet nē! Tas vēl ir par maz. Prasa un prasīs, un vēl lielīsies pēc tam kārtējā saietā: “Redziet, ko nozīmē! Mēs tad un tad savācām parakstus, redziet, ko mēs esam panākuši!”

Mēs jūs jau toreiz brīdinājām. Lūk! Parādās kaut kāds Krievijas pārstāvis “Ragoziņš”, kas kvēli aicina būt nepaklausīgiem un apsola Krievijas palīdzību jebkurā brīvā brīdī, aizmirsdams to, ka pats nav nokārtojis Krievijā savas darīšanas. Aizmirsdams to, ka viņam pašam ir jākārto Berezovska jautājumi, ka viņam ir jākārto jautājumi saistībā ar ģenerāļiem, kuri 500 miljonu vērtos kreiserus Dienvidaustrumāzijā pārdod par 5 miljoniem, ka viņš nav spējīgs daudzus gadus tikt galā ar nelielo čečenu tautu, bet viņš, lūk, sūta tiem tur uz saietu savu vareno aicinājumu, tāpēc ka citu neko neprot darīt. Taču tie tur laimē bauro no priekiem un slauka asaras; it īpašie tie, kuri tur bija sadzērušies.

Tāpēc, vērtējot visu to, mūsu apvienības attieksme ir pilnīgi skaidra: jebkura piekāpšanās bezkauņām nāks valstij tikai par sliktu!

Kāds tad šodien ir daudzu Latvijas Republikas pilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis?

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Diemžēl mēs varam turpināt debates pēc pārtraukuma.

J.Dobelis. Es ar prieku turpināšu debatēt arī pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Turklāt arī es aicinu tomēr atturēties no dažbrīd aizvainojošiem izteicieniem.

Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu!

Cienījamie kolēģi! Es gribētu sveikt apaļā jubilejā mūsu deputātu Andreju Klemenjevu! (Aplausi.) ?odien dzim?anas dienu svin arī mūsu kolēģis Jānis Esta. Apsveicam arī viņu! (Aplausi.)

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reira kungam. Lūdzu!

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).

Frakciju padomes sēde notiks pulksten 10.45 Sarkanajā zālē uzreiz pēc Prezidija sēdes. Tiks izskatīts jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidātu iesniegšanas termiņiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu Dzeltenajā zālē sanākt Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupas deputātus sakarā ar vēstuli - aicinājumu Saeimai - saistībā ar vienīgās baltkrievu skolas slēgšanu Minskā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Informēju jūs, ka Saeimas Dzeltenajā zālē tūlīt notiks Latvijas un Austrālijas, kā arī Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupas dibināšana.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Saimnieciskās komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt pulcēties parastajā vietā uz īsu sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tiek dibināta Latvijas un Čehijas parlamentu sadarbības grupa. Visus, kas vēlas piedalīties šīs grupas dibināšanā, lūdzu ierasties Sarkanajā zālē tūlīt pat!

Sēdes vadītāja. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

A.Barta?evičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš un Arvīds Ulme.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi.

Es gribētu visus deputātus aicināt ar klusuma brīdi godināt Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu, kas uzbrukuma dēļ ir šodien nomirusi.

(Klusuma brīdis.)

Paldies.

Turpinām iesāktās debates. Debašu turpinājumā pirmais runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Turpināšu par to, kas skar latviešu valodas zināšanu, prasmi.

Skan te visas šīs atrunas, ka, redziet, nav naudas, nav tur tādas programmas, nav šitādas programmas. Diez vai vēl kādā pasaules valstī ir pievērsta kādas citas valodas mācīšanai tik milzīga uzmanība kā Latvijā. Un tad padomāsim atkal par rīcību! Vai tiešām izliksimies, ka nesaprotam to, ka tie, kas organizēja šo 4.septembra tikšanos, tie, kas tur ālējās, - ka viņi nezināja par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem grozījumiem? Viņi ļoti labi to zināja! Taču tas netraucēja viņus pilnīgi tukši pļāpāt. Tikai tāpēc, lai satracinātu sanākušos. Un par to, ka viņu nekaunība aug augumā, liecina arvien jauni piemēri. No Saeimas deputāta mutes izskanēja šāda uzruna klātesošajiem: “Sveika, krieviskā Rīga!” Tātad tie citu tautību pārstāvji, kas bija atnākuši uz šo tikšanos, netika ņemti vērā, lai gan pat daži, kas uzstājās, nebija krievu tautības pārstāvji. Bet sveiciens bija: krieviskā Rīga! Un tā teica Saeimas deputāts.

Plīvoja citu valstu karogi - un ne jau to valstu, kuras īpaši draudzīgi izturas pret Latviju. Šie karogi plīvoja ilgi un dikti - un ne tikai tās valsts karogs, bet arī tās valsts militāru formējumu karogs (es runāju par Krievijas flotes karogu). Vai agrāk tā bija? Vai tie, kas plivināja tos karogus, nezināja par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem grozījumiem?

Kolēģi! Es gribētu atgādināt, par ko mēs vēl neesam domājuši un par ko vajadzētu domāt Mandātu un ētikas komisijai. Mēs šeit, stājoties pie amata pienākumu pildīšanas, zvērējām uzticību Latvijas Republikas Satversmei. Vai tad tā nebija? Un kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā? Ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Taču, tiekoties ar deputātiem, skan bļāvieni: “Vēlamies otro valsts valodu - protams, krievu!” Vai deputāti, tie zvērētāji, kas te latviski izteicās par uzticību Satversmei, nosodīja šos bļāvienus? Tātad ir jāsecina, ka viņi nav sapratuši, ko viņi te teica. Ka viņi ir mehāniski nolasījuši to tekstu, ko viņiem nolika priekšā, bet nav lāgā apjēguši, ko nozīmē zvērēt uzticību Latvijas Republikas Satversmei. Tātad jāpaprasa būtu, vai viņi ir lasījuši Latvijas Republikas Satversmi, kuru it kā vajadzētu zināt katram Latvijas Republikas pilsonim.

Mēs esam skaidri pauduši - diemžēl varbūt arī vienam otram arī no koalīcijas partneriem nācās ar rūgtu sirdi dzirdēt - mūsu pārliecību. Mūsu apvienība ir priekšvēlēšanu laikā runājusi, ir runājusi savā programmā, savos statūtos, par savu galveno uzdevumu - rūpēm par latviešu tautas pozīciju nostiprināšanu, rūpēm par latviešu valodas ietekmes nostiprināšanu Latvijas valstī. Centīsimies pārliecināt savus koalīcijas partnerus ievērot šīs rūpes un uzmanīties, un saprast vienu: jebkurš mīkstinājums var patikt tiem, kas vēlas šeit nekārtības, kas vēlas šeit rūpēties par sevi, nevis par Latvijas valsti.

Tātad mūsu frakcija balsos pret šiem grozījumiem, un mēģināsim turpmākajos lasījumos lietišķi strādāt, lai palīdzētu sakārtot Izglītības likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Nekas jauns šajā pusotrā stundā nav pateikts, un nekā jauna nepateikšu arī es. Mēs nebeidzam turpināt diskusiju, kas ir sākusies 1988.gadā un kas būtu formulējama kā domu apmaiņa par latviešu valodas vietu Latvijā. Ne vairāk un ne mazāk! Jo mazākumtautību izglītības reformu, izglītības sistēmu mēs nevaram atraut no kopējām norisēm valstī. Un tieši tādu es redzu šīsdienas diskusijas priekšmetu, tieši tādu es redzu domstarpību patieso būtību un no šāda aspekta arī vēlētos runāt.

Brīva pilsoņa tiesības un deputāta pienākums ir iztirzāt ikviena jautājuma politiskos aspektus. Ja diskusija paliek šādā līmenī, to mēs akceptējam. Šeit ir runa par Latvijas valsts politiku. Ne tikai par izglītības politiku, bet arī par etnopolitiku vai, vēl plašāk, par iekšpolitiku. Šoreiz šī diskusija par iekšpolitiku notiek uz pavisam konkrēta materiāla pamata - tie ir piedāvātie grozījumi Izglītības likumā. Šie grozījumi, kā zināms, ir šādi: ierosina sakārtot mazākumtautību izglītību, lai to padarītu par vienotas Latvijas izglītības sistēmas neatņemamu daļu un lai realizētu mūsu valsts galvenos iekšpolitiskos mērķus, respektīvi, sabiedrības integrāciju jeb vienotību, to, lai šī vienotība notiktu uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata un lai tiktu nodrošinātas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu. Ne mirkli neaizmirsīsim, ka šie mērķi ir tieši tādi un ka līdz ar to katrs konkrēts solis mums ir jāvērtē no šā aspekta!

“Jaunais laiks” savā etnopolitikas programmā ir izvirzījis skaidri un gaiši formulētu atbalstu sabiedrības integrācijai, visu sabiedrības etnisko grupu interešu ievērošanai, bet vienlaicīgi tomēr uzsvēris arī stingru Latvijas kā nacionālvalsts ideju. Šajā valstī, protams, tiks un tiek ievērotas visas mazākumtautību tiesības. Es ceru, ka Cileviča kungs nākamajā runā necentīsies pierādīt pretējo. Atcerēsimies, ka mazākumtautībām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, tātad pienākums iekļauties sabiedrībā un pienākums pret valsts valodu, kurai uzticību ir zvērējuši arī mūsu deputāti!

Par lietas profesionālajiem un zinātniskajiem aspektiem. Patiesību sakot, mums vajadzētu paļauties uz speciālistiem. Šobrīd, protams, es nerunāju par kolēģi Plineru, kurš, vietā un nevietā uzsvērdams savu doktora grādu, ar zinātnieku atziņām noteikti ir iepazinies. Taču es gribētu atgādināt zinātnieku ētikas pamatkodeksa pirmo bausli: nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas jebkurā jomā un sekot tam, kas notiek attiecīgajā nozarē pasaulē. Bilingvālā izglītība un otrās valodas apguve tik tiešām ir jomas, kurās beidzamo piecu, pat tikai triju gadu laikā ir radikāli mainījusies zinātnieku nostāja. Pašlaik, šķiet, pasaulē ikviens pasmaidīs, dzirdot Latvijā bieži tiražētos apgalvojumus, ka agrīnais bilingvisms varot kaitēt bērna domāšanas un personības attīstībai, ka mācības otrajā valodā varot samazināt konkurētspēju, nevis to vairot.

Nevajadzētu uzskatīt, ka Latvijas situācija ir unikāla. Visur pasaulē pastāv mazākumtautību izglītības sistēmas, un nekur pasaulē valsts valodas prioritāte netiek apstrīdēta. Šajā ziņā Latvija ir unikāla, bet ne valodu sastatījumā.

Protams, varētu piedāvāt citādi domājošajiem noklausīties Latvijas Universitātē kursu “Bilingvālās izglītības teorētiskie pamati”. Labprāt pieņemtu viņus savu studentu pulkā. Taču šis kurss ir 32 stundas garš. Tik daudz laika mēs tomēr nevaram šim jautājumam veltīt. Un tad, protams, atliek pašmācība, atliek iepazīties ar pazīstamāko pasaules speciālistu atziņām un konstatēt, ka vismaz daži balsti, uz kā reformas pretinieki būvē savu teoriju, jau sen ir satrunējuši un pat sagāzušies.

Minēšu tikai dažas tēzes, kas izskan pietiekami bieži un, šķiet, varbūt līdz šim nav uzskatītas par tādām, kuras vajadzētu atspēkot. Aksioma ir tā, ka valodas apguves sistēmu, arī bilingvālo izglītību, jebkurā valstī nosaka valodas situācija, konkrētie apstākļi. Un tieši tādēļ absolūti nevietā ir piesaukt pirmskara Latvijas pieredzi. Atcerēsimies iedzīvotāju etnodemogrāfiskā sastāva proporcijas! Vairāk nekā 70% ir latviešu. Līdz ar to pilnīgi automātiski tiek nodrošināta latviešu valodas prioritāte valodu tirgū un valodu konkurence. Šie ārējie apstākļi paši par sevi rada nepieciešamību valodu apgūt un to lietot. Pašlaik situācija ir mainījusies, pastāv fenomens, ko sauc par krievu valodas lietotāju lingvistisko pašpietiekamību, un tieši tādēļ pašlaik pirmskara pieredze mums nav izmantojama kā tiešs paraugs mūsdienu izglītības sistēmai.

Otrs mīts. Arī mums izdalītajā aicinājumā ir skaidri un gaiši teikts: “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti un efektīvu valodas pasniegšanas metodiku izmantošanu.” Tas Latvijā jau ir īstenots, jo vai tad nu mēs būsim vienīgā valsts, kura noraidīs zinātnieku universāli akceptētu atziņu, ka mācīt valodu kā priekšmetu - tā jau ir vakardiena. To var darīt tikai dažās valstīs, kur pastāv ļoti stingra mācāmās valodas vide, tur, kur pati vide rada nepieciešamību apgūt valsts valodu. Latvijā tā tas tomēr nav. Un tāpēc mums ir jāizmanto progresīvā metodika - valodu mācīt nevis kā priekšmetu, bet izmantot kā līdzekli citu zināšanu apguvei. Mācot valodu kā priekšmetu, mēs mācām par valodu. Skolēni precīzi zinās nosaukt latviešu valodas locījumu skaitu, pratīs nosaukt sinonīmus strautiņa urdzēšanai, bet nemācēs valodu lietot ikdienas saziņā. Un tad iestāsies viegli prognozējamas sekas - nespēja nokārtot eksāmenu (jo - šeit es pilnīgi piekrītu! - tik tiešām, ja mēs esam mācījušies vienā valodā, eksāmenu likt otrā ir ļoti grūti, tādēļ jau laicīgi šādu iespēju noraidīsim), nespēja valsts valodā mācīties augstākās izglītības sistēmā... Un, protams, arī darba tirgū līdz ar to atradīsies aizvien jauni un jauni argumenti (piemēram, indivīda privāto lingvistisko cilvēktiesību neaizskaramība), lai latviešu valodu nelietotu. Un cik tad tur nu tālu līdz jau skaļi paustajai idejai: sak’, varbūt nepieciešams pārskatīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu!

Tātad rezumējums: mums ir jābūt tālredzīgiem politiķiem. Mums jādomā par to, kas notiks tad, kad šajā zālē sēdēs citi un mēs baudīsim savas pelnītās atpūtas priekus. Tuvredzīgi vērojot, protams, mums ir ļoti viegli nostāties kā mūrim. (Šajā brīdī es pagriežos un zāles labo pusi.) Mums ir ļoti viegli ar dažādiem argumentiem demonstrēt savu nelokāmo politisko stāju, tādējādi iegūstot īslaicīgu efektu. Taču mums ir jādomā par to, kas nākotnē notiks ar Latvijas sabiedrību un kā mēs īstenosim minoritāšu tiesību neapstrīdamo principu - saglabāt savu dzimto valodu -, lai mēs vienlaicīgi ne par matu neapdraudētu latviešu valodas tiesības. Un tādēļ es uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis, kuru ir izstrādājuši speciālisti un kurš ir akceptēts autoritatīvajā mazākumtautību izglītības padomē un atzinīgi novērtēts no saprātīgi domājošo skolotāju un vecāku puses, tik tiešām ir tālredzīgs modelis, kas nodrošina tieši tos mērķus, ko mēs esam izvirzījuši savā integrācijas programmā, un kas arī atbilst mūsu visu tieši kā pilsoņu, nevis kā politiķu, interesēm, tālejošām interesēm.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos likuma grozījumus un balsot “par” šā likumprojekta nodošanu komisijām. Un, lai būtu pilnīgi droši, ka esam ievērojuši visus aspektus, es ļoti lūdzu šos likuma grozījumus nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, mani ļoti sarūgtina šīs diskusijas stils. Izglītības sistēma - tā ir mūsu bērnu nākotne. Taču mēs izmantojam šo jautājumu vienkārši kā ieganstu, lai kārtotu starppartiju rēķinus, kārtējo reizi paustu savu dzelžaino nacionālistisko stāju vai populistiski demonstrētu saviem vēlētājiem savu nelokāmo gribu un uzticību saviem lozungiem vai pseidoakadēmiskajām pamācībām, piedodiet, Druvietes kundze! Es patiešām nerunāšu par pārkāpumiem minoritāšu tiesību jomā Latvijā. Varbūt šeit nevajadzētu strīdēties no tribīnes. Vienkārši vajag izlasīt pirmavotus, to, ko saka starptautiskās organizācijas un ko tās iesaka. Nenodarbosimies ar propagandu! Jautājums ir pārāk nopietns.

Cienījamās kolēģes Goldes kundzes uzstāšanos diemžēl var raksturot ar vienu vārdu - bezatbildība. Protams, jūs tagad esat opozīcijā, jūs ne par ko neesat atbildīga, un tāpēc jūs izmantojat visus ieganstus, lai kritizētu šo valdību, lai “šūpotu” šo valdību. Jūs savulaik bijāt izglītības un zinātnes ministre. Tagad jūs apgalvojat, ka tas viss, ko jūs iesākāt, arī bija pamats visiem panākumiem. Bet kāpēc tad jūs tik īsu termiņu palikāt šajā amatā? Kāpēc jūs nestrādājāt tālāk? Acīmredzot nebija tas viss ļoti pareizi.

Vadīsimies no veselā saprāta! Es piekrītu šajā ziņā Strazdiņa kungam, kaut gan es nepiekrītu visiem viņa vērtējumiem. Es domāju, patiešām, - pagaidām atliksim malā savas politiskās pārliecības, savas populistiskās tieksmes iepatikties mūsu vēlētājiem un nostiprināt mūsu pozīcijas! Šie piedāvātie likuma grozījumi ir pirmais solis pareizajā virzienā. Valdība negrib atzīt, ka tā faktiski piekrita agrāk plānotās minoritāšu izglītības reformas oponentu argumentiem, noraida to kategoriski, negrib iesaistīties dialogā, bet praksē tomēr atzīst, ka oponentiem zināmā mērā bija taisnība, un tas ir ļoti pareizi.

Protams, šie grozījumi nebūt nav perfekti. Arī Tautas saskaņas partiju nebūt neapmierina viss, kas ir ierakstīts šajos likuma grozījumos. Vēl liels darbs ir priekšā. Mums patiešām ļoti nopietni jāpārdomā, kādiem jābūt standartiem. Nekas nav perfekts, Strazdiņa kungs, būs vēl jāpilnveido šie standarti. Tas ir ļoti būtisks solis - patiešām izslēgt no likuma vārdu “tikai”. Tā ir absolūti destruktīva pieeja un var derēt tikai politinformatoriem, tādiem kā Dobeļa kungs, kas nupat šeit runāja.

Šie standarti un minoritāšu izglītības sistēma, protams, jāizstrādā, vadoties pirmām kārtām no bērnu interesēm. Mēs zinām, ka saskaņā ar Latvijas likumiem bērnu intereses nosaka viņu vecāki. Nevar īstenot veiksmīgu reformu, ja absolūts vairākums vecāku ir pret to. Ja valdība nespēj pārliecināt vecākus, tas nozīmē, ka jāturpina dialogs, jāņem vērā vecāku, pašu skolēnu, skolotāju intereses, jāuzklausa viņu viedoklis. Tikai balstoties uz līdzdalību, sadarbību un savstarpēju uzticību, var to panākt, var panākt patiesu Latvijas integrāciju.

Tāpēc Tautas saskaņas partija, neapšaubāmi, atbalstīs šos grozījumus. Mēs domāsim par iespējamiem priekšlikumiem uz otro lasījumu. Es aicinu visus tomēr atteikties, vismaz uz šā balsojuma brīdi, no savām šauri politiskajām interesēm un domāt par visu Latvijas bērnu interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Man šodien ir atkal skumji. Jā, jā, iztiksim šoreiz bez smiekliem. Skumji! Un varētu pat teikt tā: es esmu dusmīgs. Jo, redziet, ir prom van der Stūls un viņam līdzīgie, kuri mūs spieda un piespieda izmainīt un piekāpties Valodas likumā, Izglītības likumā, bet van der Stūla gars ir dzīvs. Van der Stūla gars ir dzīvs un iemājojis arī daudzos, daudzos, ļoti daudzos deputātos. Lūk, kāpēc man ir skumji.

Par dialogu, par diskusijām. Šīm diskusijām nevajadzēja būt! Nevajadzēja būt diskusijām ar šo kreiso flangu, ar šiem provokatoriem! Diskusijām nevajadzēja būt! Likums tika pieņemts, un punkts! Pildīsim likumu!

Goldes kundzei te tika pārmests. Viņa visu pateica ļoti precīzi un pareizi, un arī tad, kad viņa bija izglītības un zinātnes ministre, nenāca viņai prātā grozīt šo likumu. Tiktāl - par dialogu.

Šodien runājam te vēl arī par spriedzi. Spriedzi neradīja plineri, golubovi un kaut kādi tādi, spriedzi radījām mēs paši ar savu mīkstmugurību, pakļaujoties viņu spiedienam, viņu faktiski ļoti neatlaidīgajai šļupstēšanai, ka vajadzīga ir otra valsts valoda, un tā tālāk, un tā joprojām. Mēs paši… vai mēs patiešām to nesaprotam? Viņus būtu vajadzējis nolikt pie vietas - pildiet likumu, un punkts! Un tad būtu bijis miers: viņi būtu šodien pildījuši likumu, nevis gājuši demonstrācijās. Taču tagad te plenārsēdē runāsim stundām ilgi.

Tā būtu vajadzējis rīkoties.

Un tad, kad sākās darbs šajā Saeimā, mēs uz frakciju paaicinājām izglītības un zinātnes ministru Šadurska kungu un jautājām, jo šī lieta mūs ārkārtīgi interesēja, ir interesējusi jau kopš pašas pirmās dienas, kopš 5.Saeimas, un arī visu 6. un 7.Saeimas laiku…Mēs ministram jautājām: “Kā būs, vai reforma turpināsies, vai likums tiks pildīts?” Šadurska kungs toreiz teica: “Jā, nekādas piekāpšanās nebūs, likums tiks pildīts.” Diemžēl, redziet, tagad pēkšņi no kaut kurienes izauga šie procenti… Pat mēs, koalīcijas partneri, nezinām, no kurienes izauga šie procenti - 60% un 40%. Kāpēc? Viņu spiediena dēļ? Viņu klaigāšanas dēļ? Viņu pretvalstiskās darbības dēļ? Vai patiešām mēs esam tagad tik bailīgi palikuši? Nu kauns un negods, ja mēs esam tik bailīgi! Un tagad atkal. (Starpsauciens: “Vienmēr tā bija!”) Atkal baidāmies no kaut kādas spriedzes… Nu lai viņi tur dara, kas viņiem labpatīk! Lai viņi tiekas pie sava pieminekļa Pārdaugavā vai arī apgāna Raini, ko gan nevajadzētu pieļaut. Nevajag ņemt vērā! Ja gribat dzīvot Latvijā, tad jūs runāsiet latviski, nevis latvieši vēl desmitiem gadu turpinās runāt divās valodās, bet jūs runāsiet tikai krieviski. Kad mēs to izbeigsim? Latvieši to gaida! Sen jau gaida!

Un Plinera šļupstēšana, piesaucot te tā saucamās Pirmās Latvijas laiku, ka, redziet, toreiz minoritātes varēja mācīties katra savā valodā… Es atvainojos, ja šeit, laimi meklējot, nebūtu sabraukuši 700 tūkstošu šobrīd esošo nepilsoņu, tad arī šodien Latvija varētu atļauties katram mācīties savā valodā, un mēs dotu jums naudu. Mēs jau tāpat esam izturējušies ārkārtīgi cilvēcīgi, humāni pret šeit sabraukušajiem. Mēs dodam viņiem pensijas, un tā tālāk un tā joprojām. Visu, visu, ko valsts var dot pašu tautai. Tā ka šāda runāšana ir vienkārši nekorekta. Tā ir muļķīga. Tā ir cilvēkus dezorientējoša.

Redziet, Pliners jau ?odien tirgojas kā liela mēroga tirgonis: “Ja jūs tātad pakļausities mūsu prasībām...” Un viņš jau prasa: “Mēs pieprasām... Ja jūs pakļausieties mūsu prasībām, neliksiet runāt latviešu valodā, tad mēs aģitēsim, lai mūsu cilvēki balso par iestāšanos Eiropas Savienībā.” Paklausieties, tirgoni Plinera kungs! Tāda “tirdzniecība” šeit, Saeimas namā, no Saeimas tribīnes ir vienkārši apkaunojoša! Tā, lūk! Tāda ir patiesība.

Jūs labāk saviem cilvēkiem, kurus jūs it kā aizstāvat, lai gan faktiski jūs šos cilvēkus neaizstāvat, kuri šodien vēl neprot latviski runāt, nemaz nerunājot par bērniem, skolēniem... Ja jūs viņus aizstāvētu, tad jūs runātu pavisam citu valodu. Viņi jau sen tiktu aicināti mācīties latviešu valodā.

Bet tagad vēlreiz par šiem grozījumiem, kurus ir piedāvājusi valdība. Kāpēc tāda piekāpšanās? Es nesaprotu. Druvietes kundze, arī jūsu argumenti šodien bija tik bāli, ka bālākus grūti pat iedomāties! Nu tā nevar! “Redziet, mēs atkal, tā sakot, lai saglabātu mieru” un tā tālāk... Kādu mieru, es atvainojos?

Neatkarīgā, nacionālā valstī mēs atkal lokāmies un izvairāmies likt skolās... Ja tie ir vecīši vai kādi militāristi, kuri te vēl palikuši desmitiem tūkstošu, tad, ja viņi negrib mācīties latviešu valodu, lai arī nemācās. Protams, viņiem nevajadzēja ļaut veidot uzņēmumus un tajos ieviest tikai krievu valodu. Turpretī skolās, par kurām maksājam naudu, valsts naudu, lai skolēni mācās latviešu valodā.

Redziet, tagad tikai no nākamā gada, no 2004.gada, lai gan ir pagājuši ļoti daudzi gadi pēc neatkarības pasludināšanas, tikai 10.klasē vajadzētu sākt mācīties latviešu valodā. Un tas esot pārāk daudz prasīts! Tā ir tik minimāla prasība! Vēl minimālāku pēc tik daudziem gadiem pēc neatkarības pasludināšanas nemaz nevar izteikt! Tā, lūk, vajadzētu rīkoties!

Un tāpēc mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri esam cīnījušies un cīnīsimies par latviešu valodu šajā valstī, aizstāvēsim latviešu, pamatnācijas, intereses un nebalsosim “par” šo priekšlikumu. Mēs to neatbalstīsim un turpināsim skaidrot, ja nu reiz mēs esam ievilkti šajā dialogā jeb diskusijā, ka tas Latvijas valstī nav pieļaujams un ka plineri, golubovi, kuri vēl līdz pat šodienai nav atzinuši Latvijas okupāciju, skaidro to saviem vēlētājiem... Noliksim viņus vienkārši pie vietas! (No zāles dep. A.Golubovs: “Viss būs kārtībā!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mītiņā 23.maijā Esplanādē plīvoja daudz Latvijas Republikas karogu, bet atsevišķi politiķi pēc tam teica, ka pieprasīt izglītības valodas brīvu izvēli mūsu demokrātiskajā valstī zem Latvijas karogiem ir cinisms.

Mēs, negribēdami kaitināt pat atsevišķus tuvredzīgus politiķus, kā arī ņemot vērā to, ka daudzu cilvēku uzskats ir tāds, ka Latvija diemžēl apietas ar viņiem nevis kā māte, bet kā pamāte, šoreiz, 4.septembrī, neaicinājām vēlētājus nākt uz tikšanos ar valsts karogiem. Divi cilvēki atnāca ar Krievijas karogiem un neatbildēja ne uz vienu manu pārmetumu Latvijas Republikas izglītības sistēmai un mūsu ministrijas neprofesionālismam. Ministri mūsu valstī mainās kā cimdi, un neviens ne par ko neatbild.

Arī godātais esošais ministrs runāja, manuprāt, nekonstruktīvi. Viņš neatbildēja ne uz vienu manu pārmetumu. Viņš neko neizanalizēja un neatbildēja ne uz vienu manu priekšlikumu. Es runāju par nepamatoto proporciju - par 60 uz 40% un par eksāmenu kārtošanu valsts valodā.

Ministrs teica: “Pliners stāvēja zem Krievijas karogiem.” Es redzēju divus Krievijas karogus, taču stāvēju no tiem 100 metru attālumā. Likums neaizliedz turēt svešas valsts karogu, stāvēt ar to vai staigāt ar to. Jūs uzskatāt citādāk. Vara ir jūsu rokās! Mainīsim likumu!

Es runāju par mācīšanu pārsvarā dzimtajā valodā, par to, lai skola nosaka bilingvisma pakāpi un konkrētu priekšmetu mācīšanu valsts valodā. Cienījamā profesore Druvietes kundze saka, ka mācīt tikai valsts valodu - tas ir par maz. Arī es uzskatu tāpat, tāpēc piedāvāju pavisam kaut ko citu. Nezin kāpēc es jums nevaru iestāstīt to, ka cittautiešu bērniem ir jāzina valsts valoda, tās kultūras ābece, tradīcijas, paražas un tā tālāk. Tā ir aksioma, un tas pat muļķim ir skaidrs. To nevajag pierādīt, bet mēs piedāvājam citus ceļus.

Jūs pat negribat kopā ar mums organizēt kaut kādu saskaņas komisiju, oponēšanas komisiju, kas sastāvētu no profesionāļiem, no skolu meistariem. Lai tās darbā piedalās kā latvieši, tā cittautieši. Un tad mēnesi, divus vai trīs oponējiet, skatoties cits citam acīs. Liekot visas “kārtis” uz galda un visus pierādījumus, līdz būsim atraduši labāko variantu. Taču politiķi un ministrijas ierēdņi diemžēl to negrib.

Par manu nelaimīgo doktora disertāciju. Es Saeimā esmu jau piekto gadu, un tā vienreiz, pagājušajā ceturtdienā, Dobeļa kungs man pārmeta par to. Es vienreiz piecu gadu laikā viņam paskaidroju, ka es to aizstāvēju nevis tā, kā viņš padomju laikos aizstāvēja savu ķīmijas kandidāta disertāciju, ka es to darīju mūsu laikos, un tā tālāk un tā joprojām. Vienreiz piecos gados! Taču, ja nav argumentu, tad var pārmest arī to, kas nekad nav bijis.

Par krievu valodu kā otro valsts valodu. Vai jūs esat ieklausījušies, ka par to šodien mūsu sēdē runāja tikai divi cilvēki - Dobeļa kungs, kā es atceros, un Tabūna kungs. Secinājumus izdariet paši, vai viņi nav provokatori. Jo parasti zaglis kliedz, par zagli nosaukdams citu cilvēku. Tātad šeit par to nav runa. Mēs nekad uz to neesam aicinājuši! Un tomēr, ja nav ko teikt, kaut kas ir jāpasaka.

Paldies, Druvietes kundze, jo jūs tomēr laikam pirmā no mūsu oponentiem atzināt, ka mācīt atsevišķus priekšmetus vai tik un tik procentu apmērā, - par to var vēl strīdēties - piemēram, krievu valodā, bet kārtot eksāmenu valsts valodā... Atvainojiet, bet tā ir muļķība! Un par to ir jādomā. Bez šaubām, ka tas ir normāli un prātīgi.

Mīļie līdzcilvēki! Domāsim!... Es nedomāju jūs, Dobeļa kungs! Neuztraucieties! Es vēršos pie pārējiem - pie normāliem cilvēkiem un deputātiem. Padomāsim!... Es jūs netraucēju!... Padomāsim, kā to izdarīt, lai būtu labi kā latviešiem, tā cittautiešiem, un tad būs saskaņa mūsu sabiedrībā. Pie tam bērni ir absolūta kategorija, tāpēc ir bīstami spēlēties ar šādu problēmu, ar šādu jautājumu.

Par likumu es runāju jau iepriekšējā reizē un teikšu arī šodien. Tas ir jāatbalsta, un mums ir jāsadarbojas. Ideāls variants laikam neiznāks.

Tas, lai mēs jau uz nākamo lasījumu sakārtotu šo likumu, demokratizētu šo likumu un lai visi būtu apmierināti, ir Latvijas interesēs, nevis Dobeļa kunga interesēs vai Tabūna kunga interesēs, bet Latvijas interesēs noteikti. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz muldēt!”)

Paldies par uzmanību! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā ar burkānu audzēšanu! Viņam atbild J.Pliners: “Nāc palīgā novākt!” Atbild J.Dobelis: “Tu novāc, es paņemšu…”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es nebūtu nācis tribīnē runāt, jo te tiek runāts vairāk par politiku, bet mazāk par profesionālām lietām. Taču viena iemesla pēc es dažus vārdus tomēr gribu pateikt.

Mani ļoti pārsteidza Strazdiņa kungs kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, kurš visas mūsu uzrunas un runas nosauca par tādu kā pilnmēness apsēstu cilvēku, negribētu teikt, muldēšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tad nu es gribētu pajautāt Strazdiņa kungam, ko viņš gada laikā, būdams šīs komisijas priekšsēdētājs, ir veicis Izglītības likuma sakārtošanā. Kaut kā nav dzirdēts, ka kāds likums vai kāds normatīvs akts šajā komisijā vispār tiktu skatīts. Un, manuprāt, Strazdiņa kungam visi šie desmit vai vienpadsmit mēneši ir pagājuši vienā pilnmēnesī…

Bet tagad par lietas būtību. Te jau Plinera kungs un Cileviča kungs berzē rokas, ka ir sperti pareizi soļi pareizā virzienā, ka viss notiek tā, kā vajag. Tad nu es gribētu teikt pilnīgi pretējo. Es gribētu uzdot jautājumu: “Vai vispār ir jāizdara šādi grozījumi šobrīd Izglītības likumā?”

Vispirms noskaidrosim, kas ir Izglītības likums. Tas neattiecas tikai uz vispārējo izglītību, bet attiecas gan uz profesionālo, gan arī uz augstāko izglītību. Tas ir “jumta” likums citiem likumiem! Šādi grozījumi būtu izdarāmi tikai ar vienu nosacījumu - ja šajā Vispārējās izglītības likumā būtu visas šīs normas, ja būtu norādīti visi tie mācību priekšmeti, kuri ir mācāmi valsts valodā, visas šīs proporcijas. Ja tas būtu šajā likumā, nevis izglītības standartā, kurš tika grozīts Ministru kabinetā un kur ir pateikts, ka 3/5 mācību priekšmetu varēs mācīt valsts valodā, un tie ir šie 60-40 procenti.

Tad ir vēl viens jautājums. 2004.gada 1.septembrī vēl nebūs zināms, kuri priekšmeti ir mācāmi valsts valodā un kuri būtu mācāmi mazākumtautību valodās. Un tad nu es iedomājos, ka pēc nākamajiem trim gadiem, tas ir, 2007.gadā, mēs piedzīvosim to, ka centralizētie eksāmeni nebūs tikai valsts valodā vien, bet būs arī krievu valodā, es pieļauju, ukraiņu valodā, es pieļauju, ka vēl arī daudzās citās valodās.

Tātad tikai pie viena nosacījuma būtu grozāms Izglītības likums.

Es aicinu šodien neatbalstīt šos grozījumus, bet izdarīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, par kuru vēl tikai būs diskusija, un tikai tad mēs varam ķerties pie Izglītības likuma.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki!

Turpināsim dialogu. Es esmu kļuvis jau tik lojāls, ka gribu izmantot Dobeļa un Tabūna terminoloģiju un jums pajautāt: tā dēvētajā okupācijas laikā kādā valodā runāja jūsu skolās, jūsu institūtos? Dzimtajā valodā! Nav šaubu, ka PSRS vadībai toreiz bija visas spējas iznīcināt latviešu valodu un jebkādu nacionālo izglītību, tomēr latviešu skolas, bērnudārzi un universitātes bija, un tāpēc tās ir arī mūsu - 21.gadsimtā.

Vai mēs esam “par” Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu - svītrot no likuma vārdu “tikai”, kas attiecas uz valsts valodu? Jā!

Tomēr ar to šis jautājums vēl netiks slēgts. Arī es neesmu Šadurska kunga fans. Mums nav iemesla tagad lepoties ar milzīgiem panākumiem mazākumtautību izglītībā, un es ceru, ka nākotnē Eiropas Latvijā būs īstas krievu skolas, nevis sakropļotas bilingvālās skolas. Vispirms Latgalē un Rīgā tāpēc, ka mūsu galvaspilsēta patiešām ir multikulturāla pilsēta. Tā taču tika dibināta ar vāciešu palīdzību. Bet visiem ir jāzina, ka krievu valoda ir lielākās minoritātes valoda un ka arī tai ir tiesības uz attīstību. Latviešu valodu kā valsts valodu tas neskar.

Lūdzu atbalstīt piedāvājumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Runājot par mācībām PSRS okupācijas laikā, es gribētu atgādināt, ka PSRS politikāņi šad un tad izmantoja tieši nacionālo pārliecību, lai nostiprinātu savu varu. Gribu atgādināt, ka Staļins 1934.gadā speciāli “pielaizījās” krievu šovinistiem, lai tiktu pa kāpnēm uz augšu. Gribu atgādināt, ka slepkava Lavrentijs Berija 1953.gadā pēc Staļina nāves speciāli “apstrādāja” visas tā saucamās savienotās republikas ar nacionālo pārliecību, lai iegūtu varu. Tā ka nevajag tā runāt! Tā bija viltīga politika, nevis nodoms atbalstīt nacionālās valodas.

Un tagad, Cileviča kungs… Kur tad nu palicis?… Ā, tur muld tagad un neklausās… Izrunājās te gari un plaši par politinformāciju un par rūpēm par bērniem. Protams, Cilevičs un Pliners te vienmēr nāks un teiks, ka viņi ir visgudrākie un visjaukākie, ka viņi audzē burkānus, kaktusus, vēl nezin ko.

Tagad paklausieties par tiem pašiem bērniem. Uzmanīgi paklausieties! Kuri bija tie, kas rādīja mēli, publiski ķēzoties par izglītības reformu? Tās pašas mēlītes ar prieku fotogrāfijās rādīja tie paši bērni krievu avīzē...

Rūpes par bērniem. Kuri bija tie, kas bļaustījās par “mūsu Staļingradu” un vēl turpina to darīt? Vai tie ir pieaugušie? Nē! Tie ir bērneļi, turklāt speciāli saaģitēti. Vai tie nav visi tie paši bērniņi, kurus jūs esat ievilkuši savās politiskajās spēlītēs? Un tā jau ir augstākā nekaunības pilotāža.

Tas, ka šādi cilvēki šeit nāk un saka: “Mīļie…” … Vai tu esi “zilais”, ka es tev te kaut kāds “mīļais” būšu…? Kaut kādi “dārgie” un tā tālāk, un tā joprojām. Es nezinu, kuru šī demagoģiskā runāšana var pārliecināt.

Kuri bija tie, kas izplatīja tieši skolās aicinājumus par ierašanos uz šo tikšanos? Skolēnu vidū tika izplatīti šie aicinājumi. Gandrīz visās Rīgas skolās ar krievu mācībvalodu. Tās varbūt bija rūpes par bērniem? Par tiem bērniem, kuri nesaprata, ko viņi dara un uz kurieni viņi iet. Un jūs te tagad nākat un runājat, ka mums ir jādomā par mūsu bērnu nākotni…

Jā, es piekrītu, ka ir jādomā, bet neaudziniet savos bērnos naidu pret latviešu tautu, neaudziniet savos bērnos naidu pret latviešu valodu! Aizejiet uz vienu vai otru Rīgas nostūri! Aizejiet uz jauniešu saietiem Rīgas nostūros un paklausieties, ko tur runā par latviešu cilvēkiem un par latviešu valodu! Un jūs to visu izmantojat savās politiskajās spēlēs. Jūs nākat te un runājat, rīdāt pret Latviju cilvēkus no citām valstīm. Rīdāt, protams, pirmām kārtām sarunās ar Krieviju, ar lielajiem draugiem, ar “ragoziņiem” un tamlīdzīgiem. Šajā ziņā jūs esat lieli speciālisti. Un jums nav kauna šeit nākt un teikt: “Jā, ziniet, mēs esam par dialogu! Tabūns un Dobelis - tie ir šie nelieši, tie ir šie provokatori!”

Mums nezin kāpēc interesē jūsu darbība, un mēs jūs redzam to cilvēku vidū, kuri prasa šo otro valsts valodu. Mēs jūs redzam to cilvēku vidū, kuri rāda mēli, to cilvēku vidū, kuri publiski saka, ka viņi uzspļauj Izglītības likumam un izglītības reformai. Jūs viņiem neaizrādāt! Taču šeit jūs nākat un runājat kā briesmīgi cilvēku mīlētāji, kā kaut kādi humānisti. “Humānists” Kabanovs slauka savu ģīmi karogā, bet pēc tam saka, ka viņš esot bučojis karogu. Vai tu biji tik piedzēries, ka nesaprati, vai tu slauki vai tu bučo?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izvēlieties izteicienus!

J.Dobelis. Nu labi! Es uzskatu, ka “bučošanās” ir ļoti pieklājīgs izteiciens... Nu labi - skūpstīji!

Vārdu sakot, lūdzu, paskatieties, kā jūs rīkojaties, kā saskan jūsu vārdi ar darbiem, un tikai tad nāciet un runājiet tālāk par Eiropu! Taču nedraudiet šeit, ka jūs balsosiet “pret”! Jūs balsosiet tā, kā jums Krievija ieteiks balsot!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka mēs debatējam par grozījumiem Izglītības likumā. Tā ka es aicinu nenovirzīties no temata un neizteikt savstarpēji apvainojošus izteicienus.

Vārds deputātam Pēterim Simsonam. Lūdzu!

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ir patiesi interesanti pavadīt šeit laiku tādās nopietnās diskusijās, kādas izvēršas par vienu būtībā nelielu grozījumu Izglītības likumā.

Šeit tiek skarts ļoti plašs tēmu loks, un es gribētu teikt, ka, iekams mēs neesam tikuši skaidrībā, kas tad īsti ir minoritāte un par kādām tiesībām mēs runājam, es gribu runāt tieši no minoritātes pozīcijām, jo es esmu 14 gadus pavadījis ārpus Latvijas, būdams minoritātes pārstāvis krievvalodīgā vidē, un nu jau turpat 10 gadus es esmu savā Rīgā, savos Pļavniekos, kur arī dzīvoju kā minoritāte, jo man visriņķī skan cita valoda, te ir jūtama cita mentalitāte, cita kultūra.

Un kādreiz rodas jautājums: “Vai arī mums nevajadzētu meklēt tādu risinājumu, kāds ir Amerikā, kur pamatiedzīvotājiem ir noteiktas teritorijas un kur viņiem ir garantētas noteiktas tiesības?”

Mūsu problēma, manuprāt, ir tā, ka mēs runājam no dažādām pozīcijām, bet mums būtu jāatrod kāds kopsaucējs kopīgas problēmas risināšanai. Un viena pozīcija ir ļoti labi atspoguļota. Internetā ir tāda adrese: rodinatimes.lv. Man izdevās tur nesen pamanīt tādu ar nosaukumu “Kto v Pribalķike korennoj?”. Un šeit es jūtu zināmu pretrunu: tiek runāts par kādu minoritāti, no vienas puses, bet, no otras puses, tiek runāts par pamattautību, par pamatiedzīvotājiem. Un, tā kā mēs visi krievu valodu saprotam, es jums nolasīšu tikai vienu tādu atziņu, kas bija šī raksta beigu galā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Simsona kungs, mums ir jālieto valsts valoda!

P.Simsons. Labi, tad es mēģināšu to pārtulkot. “Maziņa un nepatstāvīga tautiņa, visas savas vēstures garumā būdama zem kāda cita pakļautības... un, nebūdamai spējīgai izdzīvot kā atsevišķai valstij, šai tautiņai ir tikai viena bagātība: teritorija tiešā tuvumā Krievijai.” Nu, lūk, tāda ir šī atziņa, kas raksturo šo pozīciju.

Taču es negribu pārāk iedziļināties. Es gribu citēt atkal vienu dokumentu - ārpus parlamenta esošās Kristīgi demokrātiskās savienības domes kādreizējo (2002.gada martā) aicinājumu valsts amatpersonām un Latvijas pilsoņiem. Tas varētu būt zināms atrisinājums problēmai, par ko mēs šodien diskutējam. Nosaukums ir “Par cittautiešu integrācijas veicināšanu”. Un nav garš tas teksts: “Viens no patiesas cittautiešu integrācijas rādītājiem līdzās cieņai pret mītnes zemes neatkarības simboliem - valsts karogu, ģerboni un himnu - ir valsts valodas prasme un tās lietošana ikdienā ārpus ģimenes un nacionālās kopienas. Ikvienas valsts pilsoņi lepojas ar savu valsti un izrāda tai pienācīgo godu, publiski un labprāt lietojot valsts valodu. Ja ierindas pilsonim runāt valsts valodā ir patriotisma apliecinājums, amatpersonai tas ir pienākums un lojalitātes pazīme. Mums ir visi neatkarīgai valstij atbilstoši likumi, taču to pielietošana ir katra pilsoņa ziņā neatkarīgi no izcelsmes, tautības vai citām individuālām pazīmēm.

Lai Latvija iekļautos attīstīto Eiropas valstu saimē kā līdzvērtīgs partneris, aicinām Latvijas pilsoņus visiem spēkiem veicināt cittautiešu integrāciju latviskā vidē, vienmēr un visur - gan savstarpēji, gan attiecībās ar valsts amatpersonām un pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem - konsekventi lietojot valsts valodu, kā tas pieņemts civilizētā un demokrātiskā sabiedrībā, svešvalodas atstājot kontaktiem ar ārzemniekiem un lietošanai ārpus Latvijas valsts robežām.”

Manuprāt, ja mēs, pilsoņi, pieturētos pie šādas nostājas, mums šo vairāk nekā desmit gadu laikā būtu atkritušas jebkādas problēmas ar skolotājiem, kuri vēl neprot mācīt bērniem savus priekšmetus latviski. Mums tad nebūtu bijušas problēmas ar iepriekšējiem izglītības ministriem, kuri nav varējuši nonākt pie konkrēta problēmas risinājuma, ko meklē tagadējā Izglītības un zinātnes ministrija. Un, es domāju, mums tad nebūtu arī diskusiju par to, vai imigrantu trešā paaudze, kas nevēlas runāt latviešu valodā, ir pieskaitāma pie minoritātēm vai tomēr nav.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, par šiem grozījumiem, es labprāt gribētu ar jums padalīties savā profesionālajā pieredzē. Pieredzē, kādu es esmu guvusi, strādājot Latvijas Universitātē.

Šobrīd Latvijas Universitātē pirmajos kursos studentu, vismaz manā fakultātē, Ekonomikas un vadības fakultātē, ir apmēram puse uz pusi: puse ir latviešu studenti, kas beiguši latviešu skolas, un puse ir krievu studenti. Šī tendence ir pieaugusi - Latvijas Universitātē studē arvien vairāk tādu, kas ir beiguši krievu skolas. Ko es varu teikt kā pasniedzēja? Es varu teikt, ka šo studentu zināšanas latviešu valodā ir neapmierinošas. Ja mēs tā turpināsim, tad tās tādas arī paliks. Man ir izcili tādi studenti, kas beiguši krievu skolas, un izcili arī tādi, kas beiguši latviešu skolas, bet diemžēl ļoti daudziem studentiem, kas ir beiguši krievu skolas, ir grūti uztvert to, ko es saku. Es esmu spiesta lietot vienkāršu terminoloģiju, es esmu spiesta dažkārt ar viņiem strādāt individuāli, jo es esmu ieinteresēta, lai arī šie studenti, kas nāk no krievu skolām, vielu saprastu. Ļoti grūti viņiem ir izteikties. Tieši tāpat, kā dažiem deputātiem šajā zālē. Dažkārt ļoti grūti šiem studentiem ir izteikties latviešu valodā - valsts valodā, un tas, tieši tāpat kā šeit dažiem deputātiem, rada viņiem diskomfortu. Vai mēs tiešām gribam turpināt šādu sistēmu, lai mūsu valsts pilsoņi - krievi, citu tautību pārstāvji - joprojām slikti runātu latviešu valodā, arī ieguvuši augstāko izglītību? Kaut kā viņi to izglītību iegūst, bet viņi nejūtas komfortabli.

?eit tika pieminēta tā situācija, kāda bija pirms kara, un salīdzināta ar to situāciju, kāda ir tagad. Nu, pirms kara bija specifiska situācija, un arī tagad mums ir specifiska situācija.

Plinera kunga uzstāšanās bija labs indikators. Jūs pareizi teicāt, kas tas ir, - muļķība un absurds. Jūs teicāt. Tas ir jūsu viedoklis - kārtot eksāmenu valsts valodā, ja tas priekšmets ir mācīts krievu valodā. Tas pierāda, ka ir jāmācās valsts valodā, jo Latvijā, valstī, kurā valsts valoda ir latviešu, nekādā gadījumā nevar būt tāda muļķība un tāds absurds - kārtot eksāmenus kādā citā valodā. Protams, ka tur tā pretruna ir, un tātad jāturpina ir izvēlētais kurss uz mācībām latviešu valodā vidējās mācību iestādēs, lai šos eksāmenus varētu kārtot latviešu valodā un lai nebūtu šī muļķība un šis absurds, kas tagad varētu veidoties.

Plinera kungs ļoti interesanti, bet, manuprāt, pilnīgi nepamatoti un nesaprotami ieminējās, ka latviešu valoda esot svešvaloda. Nē! Latviešu valoda nevienam Latvijā nedrīkst būt svešvaloda! Tai ir jābūt viņu otrajai dzimtajai valodai, jo tā ir valsts valoda. Kā var runāt otrajā dzimtajā valodā ļoti ilgi ar akcentu! Ja mēs savus pilsoņus uz to virzītu, tā nebūtu tā labākā prakse.

Es gribētu teikt, ka, ja mēs tagad, pieņemdami šo likuma grozījumu, izmainīsim likuma garu un turpināsim runāt par brīvas izvēles priekšmetiem, par procentiem, par to, kā mācīt vienu vai otru priekšmetu, tad… Man, protams, ļoti žēl, ka izglītības un zinātnes ministrs ir atstājis šo auditoriju, jo šī ir būtībā viena tāda nopietna vieta, kur tomēr uzklausīt deputātu viedokļus. Es paredzu, ka Plinera kunga nākamā prasība būs nodrošināt… Druvietes kundze, jūs, protams, tagad abi ar Kariņa kungu esat ļoti aizņemti. Kariņa kungs, es… Kariņa kungs, es tiešām gribētu, lai jūs paklausītos, ko es saku! (Aplausi.) Es prognozēju, ka pēc šiem grozījumiem un arī pēc noteikumu izstrādes Plinera kunga nākamais solis būs pieprasījums, lai tiktu gatavoti krievu valodā runājoši skolotāji, kuri būtu spējīgi pasniegt vidusskolās visus priekšmetus krievu valodā un par valsts līdzekļiem. Tātad iespējams, ka Latvijas Universitātē pēc tā nāksies atjaunot krievu grupas ļoti daudzās specialitātēs. Es to tagad pasaku no šīs tribīnes. Skatīsimies, vai tas tā notiks vai nenotiks. Es ļoti baidos no šādas situācijas. Latviešu valodas pozīcijas tad būs atkal apdraudētas. Pašlaik dēļ krievu studentu sliktajām valsts valodas zināšanām Ekonomikas fakultātē starpnacionālā komunikācija, tieši tāpat kā padomju laikos, notiek krievu valodā. Latvieši ar krieviem runā krievu valodā, jo diemžēl krievu studentu zināšanas latviešu valodā ir ļoti vājas.

Man grūti ir prognozēt, kas notiks tad, kad Latvijas Universitātē iestāsies latviešu bērni, kuri tagad drīz beigs 12.klasi un kuri nebūs izvēlējušies apgūt krievu valodu kā svešvalodu. Kādā valodā tad viņi sapratīsies ar saviem grupas biedriem, ja krievu skolu absolventi turpinās tikpat slikti runāt latviešu valodā? Es ļoti baidos, ka tas varētu novest pie konfliktiem, pie nesaprašanās, jo mana cieša pārliecība ir, ka integrāciju var veicināt tikai un vienīgi teicamas valodas zināšanas kā pamats un ka tikai tad var sekot visi tālākie pasākumi, kas izriet no tā.

Izglītības likuma grozījumu sakarā es te dzirdēju arī tādu frāzi, ka standarti ir pārdomāti, pie tiem ir strādājuši labākie speciālisti. Diemžēl arī šai tēzei es kā profesionāle nevaru piekrist, jo labākie speciālisti dažkārt strādā skolās un augstskolās. Un neba visi labākie speciālisti aiziet no augstskolām uz Izglītības un zinātnes ministriju. Un šis gars, kas valda Saeimā un par ko mēs runājam, ir tomēr jāņem vērā, jo mēs ļoti labi zinām, ka bija šis neveiksmīgais eksperiments - atteikšanās no atzīmju sistēmas vērtējumos -, kura sekas tagad ir jālabo pašreizējam izglītības un zinātnes ministram. Man, protams, ir prieks, ka pēc vairākiem gadiem atkal izglītības un zinātnes ministra krēslā ir cilvēks, kas ir profesionālis. Es augsti vērtēju Šadurska kungu kā ļoti profesionālu izglītības un zinātnes ministru, bet katrā ziņā viņam ir pašlaik ļoti grūti tikt galā ar tām muļķībām, ko savulaik ir sastrādājuši šie labākie speciālisti.

Tātad es gribētu uzsvērt arī to, ka mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā arī tie normatīvie akti, kas izriet no likuma.

Ko vēl es gribētu teikt? Es gribētu runāt arī par likuma stabilitāti. Mēs gribam, lai mūsu likumi ir stabili. Jo tikai stabilitāte, izprotot likuma garu, rada konstruktīvu noskaņojumu sabiedrībā. Situācija, kad likumi tiek grozīti, protams, automātiski rada vēlmi likumus pieskaņot katrai savai vēlmei, katrai savai vajadzībai. (No zāles dep. J.Pliners: “Obligāti!”)

Es tāpēc aicinu likumu negrozīt, bet izpildīt šā likuma garu, jo tas ir visas mūsu sabiedrības un sabiedrības integrācijas interesēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde. Otro reizi.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šodien ir ļoti daudz emociju, gan pozitīvu, gan negatīvu, un tas ir, no vienas puses, labi, ka mums nav vienaldzīgo valstij tik svarīgā jautājumā.

Nav svarīgi, kurš šodien ir pozīcijā un kurš ir opozīcijā. Jo ir taču tā: šodien es esmu opozīcijā, bet rīt varbūt es būšu pozīcijā, un otrādi. Taču līdz ar to mūsu atbildība cilvēku priekšā nemainās un nemazinās. Tāpēc nebūtu prātīgi šā jautājuma sakarā cilvēkus iedalīt pozīcijā un opozīcijā. Opozīcija savu lielo darbu ir paveikusi. Jums ir jāpārkāpj pāri tikai suņa astei, jo pašam sunim ir pārkāpts.

Kas mani visvairāk izbrīna? Mani visvairāk izbrīna Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Strazdiņa kunga sacītais. Tas, ka jūs, Strazdiņa kungs, kuru es visnotaļ cienu kā cilvēku, - ka jūs mūsu satraukumu par Valsts valodas likuma mīkstināšanu reducējat uz pilnmēnesi, Marsu un vēl nez kādiem murgiem. Tas liecina par jūsu vājumu, tas liecina par to, ka jums nav argumentu. Vienīgais jūsu arguments ir Marss. Un, ja tā var pateikt cilvēks, kurš ir atbildīgs par izglītību visā valstī šobrīd, tas nav… nu, es atļaušos teikt, normāli.

Simsona kungs arī teica, ka iepriekšējie ministri neko nav izdarījuši, bet es gribētu atgādināt vēl vienu lietu, ko varbūt kāds ir aizmirsis. Visās, visās tajās Latvijas augstskolās, kuras saņem valsts finansējumu, mācību valoda ir valsts valoda. Mēs pieņēmām šo likuma normu, un mēs to ieviesām. Suņi rēja skaļi, bet karavāna gāja tālāk, un šodien pie tā jautājuma neviens vairs neatgriežas. Taču jums nav pat tik daudz drosmes, kā atstāt likumā vārdu “tikai”. Jums tas nav jāievieš, jums tas ir tikai jānotur, un vairāk nekas!

Es gribētu parunāt vēl arī par Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Un vispirmām kārtām vēršos pie jums, Strazdiņa kungs! Tā vietā, lai jūs, gadu nostrādājuši pozīcijā, šodien gānītos, jums pieklātos nākt tribīnē un pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ir savulaik pieņēmuši šos drosmīgos lēmumus.

Ja jūs sakāt, ka jūs esat smagi strādājuši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, lai izšķirtos, vai izdzēst no likuma vārdu “tikai”, tad man ir jums, kolēģi, kuri to teica, jāsaka, ka jūs nezināt, ko nozīmē smagi strādāt likumdošanā. Tas ir jūsu visa gada darba vienīgais auglis. Visa gada garumā nav bijis neviens priekšlikums, neviens Izglītības likuma grozījums. Neviens!

Protams, mūsu paveiktais liecina, ka mēs iepriekšējā Saeimā esam labi pastrādājuši, iepriekšējais laiks ir bijis patiesi ražīgs - pieņemts jauns Vispārējās izglītības likums, pieņemts jauns Profesionālās izglītības likums, pieņemts ar lielām grūtībām jauns Valsts valodas likums. Īsā laikā!

Gads ir pagājis, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā - tukšums!

Strazdiņa kungs, jums kā šīs augstās komisijas priekšsēdētājam būtu jābūt ļoti principiālam pirmām kārtām valodas jautājumos. To gaida no jums Latvija, to gaida visi vēlētāji. Mēs šodien satraucamies par Valsts valodas likuma mīkstināšanu, un tas nav tāpēc, lai celtu savas akcijas kādu citu acīs, bet tas ir tāpēc, ka mums patiesi sirdī sāp šie jautājumi. Un man ir gluži vienalga, kas šodien ir pozīcijā un kas ir opozīcijā. Vienosimies visi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien ir daudz runāts par laika apstākļiem, par Marsu, karogiem un citām lietām. Taču es, klausoties šo ieilgušo diskusiju, nolēmu pievērsties dažiem konkrētiem priekšlikumiem un jautājumiem.

Pirmais. Kad ir jāsāk mācīt valodu vai svešvalodu?

Un otrs. Cik ilgā laikā to var izdarīt? (No zāles dep. J.Pliners: “Trīs gadi!”) Šādu jautājumu jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs uzdevām Plinera kungam, un viņš, acīmredzot domājot par sevi, teica, ka tie varētu būt trīs gadi. Un tad man radās tāda ideja... Nu, Cileviča kungs pareizi teica, ka izglītība ir mūsu bērnu nākotne, un, turpinot šo domu, man šķiet, ka bērni ir mūsu pašu nākotne. Un, ja mēs gribam panākt, lai mūsu bērni labi prastu valodu, tad es ierosinu, ka vajadzētu sākt mācīt šo valodu jau bērnudārzos, kā daudzi krievu tautības pārstāvji to arī dara, sūtot savus bērnus latviešu bērnudārzos. Problēma ir tā, ka šo bērnudārzu ir daudz par maz, daudzi ir nojaukti vai atdoti firmām un citām iestādēm. Bet kā būtu, ja mēs izveidotu tādu politiku, ka bērnudārza audzinātājas būtu arī ļoti labas latviešu valodas zinātājas un šie bērni tiktu mācīti jau no pašas mazotnes šādā viņiem jaunā valodā, kāda ir latviešu valoda Latvijā? Jo, cik es zinu no savas pieredzes, arī mēs bērnībā krievu valodu visātrāk apguvām tiešā kontaktā ar bērniem pagalmā vai arī startējot vienā sporta komandā. Kā jau te teica, valoda un sports ir viens no vislabākajiem integrācijas līdzekļiem, un šajā virzienā arī pašlaik mēs kā demokrātiska valsts cen?amies iet.

Nu, vēl piebildīšu par sportu, ka arī sporta iemaņas mēs jau visātrāk apgūstam jaunībā. Tas ir sen pierādīts. Un arī valodu mēs tad varam visātrāk iemācīt. Un tāpēc es aicinu Plinera kungu, lai viņš, izmantojot savu bagātīgo dema... pedagoģisko pieredzi, sagatavotu konkrētas anketas un tā saukto manifestāciju vai tikšanos ar vēlētājiem laikā noskaidrotu, cik no vecākiem ir tādu, kas vēlas sūtīt savus bērnus bērnudārzos, kur būtu jau priekšā pasniedzēji ar latviešu valodas zināšanām. Un tādā veidā jau būtu iegūts zināms priekšlikums, ko varētu iesniegt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vai varbūt arī citām komisijām. Tādā veidā mūsu parlaments varētu virzīt šo ļoti būtisko, svarīgo jautājumu uz priekšu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cik es sapratu no Inas Druvietes kundzes sacītā, viņa aicina likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta izdoto noteikumu nr.444 “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!“Par” balsojuši 67 deputāti, “pret” - 28, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.455 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objekta privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Kārtējais Ministru kabineta izstrādātais un Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtais grozījums attiecas uz kompensācijas sertifikātiem un to izmantošanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā. Lūdzu uzmanīgi ieskatīties dokumentā, par ko mēs pa?reiz spriedīsim! Aicinu ieskatīties pirmām kārtām šā dokumenta 16.punktā. Jums katram ir šis dokuments. Izlasiet tikai 16.punktu šajā sakarībā!

Vēl joprojām daudziem okupācijas un sarkanā terora upuriem un to mantiniekiem nav atdoti padomju varas prettiesiski konfiscētie īpašumi. Īpašumu reālas atdošanas vietā šie īpašnieki bija spiesti piekrist saņemt kompensāciju sertifikātu veidā.

Atceramies, ka naudas reformas laikā, kad mums eksistēja tā saucamie “repši” jeb “repšiki”, lauku apvidos kompensāciju izmaksas notika arī “repšos”. Pēc tam ļoti strauji tos devalvēja un 200 “repšu” vietā saņēma vienu latu. Tie, kas pieņēma šādu kompensācijas veidu, praktiski visu zaudēja.

Ieviest kompensācijas sertifikātus kā īpašu sertifikātu veidu - tas bija risks, jo iedzīvotāji šaubījās, viņiem nebija skaidrs, kā viņi varēs šos sertifikātus izmantot un ko varēs iegūt par tiem. Daudzi sertifikātu īpašnieki pārdeva šos sertifikātus, daudzi sertifikātu īpašnieki, kas nomāja dažādus valsts un pašvaldību īpašumus, cerēja, ka varēs tos privatizēt, kā to paredzēja likums. Viņi daudz darba un naudas līdzekļu ieguldīja šo īpašumu sakopšanā. Maksāja gadiem nomas naudu un cerēja. Līdz ar paredzamajiem grozījumiem, par kuriem mēs pašreiz runājam, sakarā ar maksāšanas līdzekļu proporcijas izmaiņām krasi pieaugs izpirkuma cena, jo lielākā daļa no objekta vērtības būs jāmaksā naudā, nevis - uzsveru! - kompensācijas sertifikātos. Jau reizi padomju varas aplaupītie tiks aplaupīti vēlreiz.

Objektu vērtības pieaugums izraisīs arī privatizējamo objektu vērtības noteikšanas kritēriju maiņu Rīgā un Jūrmalā. Atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas, no pašvaldībām, pilsētām un lauku teritorijām, īpaši ir izdalīta Rīga un Jūrmala. Rīgā un Jūrmalā turpmāk ir paredzēts īpašumus un zemes gabalus vērtēt pēc to tirgus vērtības, nevis pēc kadastrālās vērtības. Iespējams, ka līdz ar to daudzi vairs nespēs privatizēt jau sakoptos objektus un būs spiesti no tiem atteikties, zaudējot ieguldīto naudu un darbu.

Kompensācijas sertifikātu tirgus vērtība kritīsies. Piepildīsies visdrūmākās prognozes, kas brīdināja, ka kompensācijas sertifikātu segums ir nenoteikts. Normatīvā akta projekta, kas paredz grozīt likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, anotācijā ir pausta pārliecība, ka palielināsies valsts, Rīgas un Jūrmalas pašvaldību ieņēmumi no valsts zemes atsavināšanas. Uzskatu, ka valsts budžetu nedrīkst piepildīt, vēlreiz aplaupot okupācijas varas upurus.

Visvairāk Latvijas pilsoņu īpašumus zaudēja tieši Rīgā un Jūrmalā, un tieši šeit ir paredzēts palielināt maksu latos par privatizējamajiem objektiem.

Februārī un martā Ministru kabineta dzīlēs dzima ideja, un tās apveidi sāka iezīmēties 15.aprīlī, turklāt Rīgai un Jūrmalai atsevišķi īpašs statuss netika izdalīts. Līdz ar to būtībā tika ierosināts ar atpakaļejošu datumu mainīt privatizācijas noteikumus. Izdarot šādas izmaiņas likumdošanā, tās nonāks pretrunā ar jau iepriekš piešķirtajām tiesībām, kas paredzētas atsevišķo objektu privatizācijas noteikumos un esošajos likumos.

Ir jāizvērtē Ministru kabineta veikto likuma grozījumu atbilstība tiesiskās paļāvības principam. Šis princips nosaka, ka valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, tām jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kas attiecībā uz personām sakarā ar konkrēto tiesību normu maiņu varētu tikt pārkāpts. Tad indivīds atbilstoši šim principam varētu paļauties uz likumīgi izdotās tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši var plānot savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma viņam ir piešķīrusi. Tiesiskās paļāvības princips šajā gadījumā tiek pārkāpts, un ir paredzams, ka sekos daudzu pilsoņu sūdzības Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Lūdzu, mēģiniet atcerēties miljonāra Andra Šķēles diktatūras laikā pieņemto prettiesisko likumu par aizliegumu pensionāriem saņemt pensijas un strādāt. Tas daudzās ģimenēs izraisīja traģēdiju.

Paredzētajās likumdošanas izmaiņās nav izdalīti atsevišķi nekustamo īpašumu veidi, kuru privatizācijas kārtība ir atšķirīga. Līdz ar to radīsies dažādas juridiskas problēmas to privatizācijā.

Sašaurinot kompensācijas sertifikātu lietošanas iespējas, būtībā tiek izbeigta privatizācija, nenosakot tālāko kompensācijas sertifikātu likteni. Varbūt neizmantotos kompensācijas sertifikātus valsts būs spiesta iepirkt par to nominālvērtību? Varbūt šāda darbība tiek veikta, lai gūtu labumu no īslaicīga kompensācijas sertifikātu cenu krituma?

Līdz ar šādu privatizācijas nobeigumu tika sagrautas cilvēku cerības, kā arī uzticība likumdevējiem, likumiem un taisnībai mūsu zemē, mūsu valstī.

Aicinu Ministru kabinetu neskaidros, pretrunīgos un amorālos likuma grozījumus nodot komisijām, lai izvērtētu to juridiskās, politiskās un ekonomiskās sekas, nenodarot pāri jau tā cietušo pilsoņu daļai, kuri joprojām ir un kuros mīt cerība jaunajam laikam un mūsu saprātīgai rīcībai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs vēl atceramies to laiku, kad Augstākā padome lēma par taisnīgu īpašuma atdošanu tiem cilvēkiem, kuriem padomju vara bija atņēmusi arī zemi. Runājot par taisnīgu tās mantas sadali, kas bija saražota padomju gados, kā mēs atceramies, viens no kompensācijas variantiem, varbūt pat pamatvariants, bija tieši šie sertifikāti, to skaitā kompensācijas sertifikāti, par kuriem kolēģis Ozoliņš šeit jau runāja. Atcerēsimies, ka katrs kompensācijas sertifikāts cilvēkam ir iedots par viņam neatdotu īpašumu. Tas nav dots ne par nodzīvotiem, ne nostrādātiem gadiem, ne par ko citu. Katrs kompensācijas sertifikāts ir segts ar konkrētu īpašumu, kas tagad pieder kādam citam cilvēkam.

Savā laikā, kā to noteica Ministru kabineta noteikumi, vērtējot neatdoto īpašumu, neatdoto zemi, tās vērtību noteica, vadoties pēc tā laika kadastrālās vērtības, savukārt tagad pretī dodamā zeme tiek vērtēta pēc šālaika vērtības tieši tajā teritorijā, par kuru ir runa šajā piedāvātajā un arī nākamajos grozījumos. Rīgā un Jūrmalā, kur kādreiz īpa?niekam piederošā zeme maksāja 75 santīmus par m2, šobrīd maksā 8 vai 10 latus par m2. Nu jūs saprotat, ka, vērtējot pēc tās kārtības, kāda jau pastāv un kādu Ministru kabineta noteikumi paredz, cilvēks var iegūt neadekvātu kompensāciju, neadekvātu mantu. To tūkstoš kvadrātmetru vietā, kas viņam bija, pieņemsim, Dzintaros vai Majoros, viņš var dabūt tādu pašu platību kaut kur aiz Ķemeriem vai arī desmit reižu mazāku platību šajā vecajā vietā.

Protams, valdības vēlme risināt jautājumus daudzmaz korektā veidā ir grūti realizējama, jo laiks ir aizgājis. Jūrmala ir izpārdota, un to jūs labi zināt. Arī Rīga lielā mērā tāpat.

Un, ja tagad ar kādu datumu pēkšņi mēģina grozīt likumu tikai attiecībā uz tiem gadījumiem, kas vēl stāv priekšā, tad diez vai tas ir pareizs problēmas risinājums, ja to nesaista kopā ar manis pieminēto Ministru kabineta noteikumu grozīšanu un ja neparedz taisnīgu, pareizu kompensāciju par īpašniekiem neatdoto zemi.

Protams, ar gadiem sabiedrība juridiski izglītojas, veidojas arī jaunas atziņas par taisnīgumu, par demokrātiju, pie varas nāk jaunas partijas un jaunas valdības, un vienmēr pastāv šī cerība, ka kādreiz pieņemtos netaisnos likumus, kuriem bija konkrēts mērķis - “saviem” cilvēkiem nodrošināt labus īpašumus par lētu naudu - , ka tos varētu pārskatīt. Taču to drīkst darīt tikai tādā gadījumā, ja ir garantija, ka līdz šim pieļautā netaisnība vai līdz šim apzināti pieļautais labums “savējiem” cilvēkiem tomēr netiek atstāts tādā pašā stāvoklī, kāds tas ir bijis līdz šim.

Jautājuma būtība: vai mēs, pēc savas likumdevēja izpratnes, varam kaut ko ar atpakaļejošu datumu grozīt? Man ir lielas bažas, ka mēs to nevaram. Un es atļaujos izteikt bažas, ka diez vai šis piedāvātais risinājums atšķetinās šo problēmu, ja mēs tomēr negribam pārskatīt principus pa?os pamatos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Mūsu darba kārtības 5., 6. un 7.likumprojekts savā starpā ir saistīti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tos jau izvērtēja un izlēma, ka ir jānosaka diezgan normāls priekšlikumu iesniegšanas termiņš - apmēram līdz 25.septembrim. Šeit ir pretrunas, un tās ir jānovērš.

Protams, likumprojekta mērķis ir palielināt valsts budžetā ieņēmumu daļu, bet nevar būt tāda situācija, par kādu, piemēram, man raksta kāds Rīgas iedzīvotājs. Viņam kopā ar māti domājamās daļās pieder māja un arī zeme. Un šajā gadījumā, ja māte nomirst, viņa mātei piederošā daļa, kura vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, būs jāizpērk atbilstoši jaunajiem noteikumiem, maksājot tādu naudas summu, kādu viņš nekad nevarēs samaksāt. Nevar tā būt, ka šiem likumiem tiek piemērots atpakaļejošs datums, ja lēmumi ir jau pieņemti. Un tas mums visiem ir jāizlabo. Taču, tā kā likumprojekts Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinetā ir pieņemts un jau darbojas, tad nekas cits vairs neatliek kā vien nodot to komisijām, lai komisijas to izlabotu. (No zāles dep. G.Bērziņš: “Noraidīt!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Urbanovičs.

 

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tieši šā iemesla dēļ noteikti ir jānoraida, jo šis likums nedrīkst vairs darboties nevienu sekundi, jo tajā ir ne tikai pretruna, bet tas, godīgi sakot, ir juridiski absolūti analfabētiski sastādīts.

Ja bija vēlme mainīt privatizācijas mērķi, proti, iegūt vairāk naudas budžetā, tad tā arī vajadzēja rakstīt jau pašā sākumā visos šajos likumos, ka to mērķis ir nevis mainīt saimniekošanas metodes valstī, bet gan iekasēt budžetā naudu.

Tur ir vēl vairāk neskaidrību, nekā Seiles kundze ieskicēja. Es viņai pilnībā piekrītu. Šīs te pretrunas, par kurām visi var runāt - es negribu pirms pārtraukuma jums bojāt apetīti -, katrā ziņā ir radušās tieši tāpēc, ka šis dokuments ir tik nepareizi pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā tieši procedūras ziņā, un tāpēc ir kategoriski noraidāmi visi šie trīs likumi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.455 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 43 deputāti, “pret” - 34 deputāti, “atturas” - 15 deputāti. (Aplausi.) Likumprojekts komisijām nav nodots.

Pirms mēs dodamies pārtraukumā, daru jums zināmu, ka mums vajadzētu atgriezties pie iepriekšējā darba kārtības jautājuma, jo likumprojektam netika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 1.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad runa ir par iepriekšējo likumprojektu - “Grozījumi Izglītības likumā”... Nē, priekšlikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt garāks par 15 dienām, tā ka...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Strazdiņam!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Tad šis termiņš būs 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad 24.septembris. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” ir 24.septembris. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Pirms tiek nosaukti reģistrācijas rezultāti, būs vairāki paziņojumi.

Vārds Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā Ārlietu komisija! Lūdzu tūlīt pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka pēc 3 minūtēm Izraēlas un Latvijas parlamenta sadarbības grupa tiksies ar Izraēlas jauno vēstnieku Saeimas Viesu zālē. Tā ka visi tiek aicināti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Aicinu tur ierasties arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvi Straumes kungu, kas mums varētu ziņot par “Likumu par Rīgu”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Jurķis, Indulis Emsis, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Sarmīte Ķikuste, Liene Liepiņa, Pāvels Maksimovs, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Ēriks Škapars, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Māris Kučinskis, Staņislavs Šķesters un Arvīds Ulme.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.456 “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 39 deputāti, “pret” - 34, atturējušies 12 deputāti. Ministru kabineta noteikumi komisijām nav nodoti.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.457 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 43 deputāti, “pret” - 34, atturējušies - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.458 “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par noteikumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 67 deputāti, “pret” - 19, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.471 “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 88 deputāti,“pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu, ieslēdziet Strazdiņa kungam mikrofonu! 26.septembris. Citu priek?likumu nav. Paldies.

Es atvainojos deputātiem, bet mums ir jānosaka arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Lūdzu, ieslēdziet Strazdiņa kungam mikrofonu! Arī 26.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības

un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt ne “par”, ne “pret” deputāti pieteikušies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 86 deputāti, “pret” - nav, “atturas “ - 5 deputāti. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju... Cienījamie deputāti! Lūgums ir atsaukt balsošanas režīmu, jo pirms tam būtu jālemj par to, vai papildināt lēmuma projektu par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām: nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 93 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!“Par” balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts probācijas dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” ir pieteikusies deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Esmu patiesi gandarīta, ka beidzot Valsts probācijas dienesta likumprojekts ir nonācis Saeimā. Es aicinu komisijas, kurām būs jāstrādā ar šo likumprojektu, darboties saskaņoti, lai mēs varētu raiti pieņemt šo likumu. Diemžēl tad, kad Juridiskā komisija šā gada pavasarī mēģināja uzsākt diskusiju par soda problēmām Latvijā - man liekas, tas bija faktiski gandrīz vai viens no retajiem gadījumiem, kad piedalījās pilnīgi visi tiesību aizsardzības institūciju vadītāji, kā arī visi pazīstamākie eksperti gan no Latvijas Universitātes, gan arī no Policijas akadēmijas -, laiku atnākt uz šo diskusiju atrada manuprāt, tikai trīs deputāti. Tā bija Mellupes kundze, Muižnieces kundze un es, un laikam vēl Dalbiņa kungs vai kāds vēl no kungiem bija. Taču neviena no komisijām neatsaucās aicinājumam uz šo ļoti vērtīgo sarunu, kura bija vajadzīga, lai saprastu, cik ļoti nepieciešams mums ir pieņemt Valsts probācijas dienesta likumu, lai sakārtotu un kontrolētu sodu sistēmu un sodu izpildi valstī.

Tiešām aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu un ļoti aktīvi darboties tā pieņemšanā! Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!“Par” balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Jūsu priekšā pašreiz ir šis pēc apjoma nelielais, bet Latvijā ļoti gaidītais likumprojekts. Šo likumprojektu gaida daži desmiti tūkstošu Latvijas Republikas iedzīvotāju, kuri pazaudēja visvisādu bankrotu dēļ savu naudu gan komercbankās, gan arī komercfirmās. Un, pēc mūsu aprēķiniem, tā summa, kura tika pazaudēta, sastāda apmēram 30 miljonus latu. Šis likumprojekts domāts, lai parādītu, kādā veidā valsts var kompensēt tos zaudējumus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!“Par” balsojuši 26 deputāti, “pret” - 64, “atturas” - 4 deputāti. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 49 deputāti, “pret” - 14, “atturas” - 25 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 90 deputāti, “pret” un “atturas” - nav.Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! 8.Saeimā izskata nu jau trešo likumprojektu, kas nosaka papildu priekšrocības Eiropas Savienības pilsoņiem salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem. Abi iepriekšējie bija Farmācijas likums un likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Faktiski tas nozīmē, ka īstenībā ārzemniekiem tiek dota priekšroka atšķirībā no pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mākslīgi ir padarīti par ārzemniekiem. Šī norma tiek ieviesta tieši pēc tam, kad ANO Komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai ir devusi nepārprotamas rekomendācijas samazināt atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Faktiski Ministru kabinets atklāti atbalsta diskrimināciju.

Eiropas Savienības referenduma priekšvakarā tas ir slēpts signāls krievu kopienai nebalsot “par”. Kāpēc valdība to dara? PCTVL tomēr atbalsta Eiropas standartus, ja ir runa par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Un sakarā ar to es aicinu kolēģus balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Runāt “par” ir pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Jautājums ir tikai viens: attieksme pret Latvijas Republiku. Un tad nu salīdzināsim, kā izturas pret Latvijas Republiku Eiropas Savienības pilsoņi un kā izturas daudzi Latvijā dzīvojošie nepilsoņi!

Man kaut kā nav informācijas, ka Eiropas Savienības pilsoņi ārdītos, traucētu mums veidot savu valsti, rakņātos pa mūsu likumiem, izņemot dažus cilvēkus, ko mūsu pašu pilsoņi ir sakūdījuši. Lūk! Un tā ir tā atšķirība. Dzīvošana šeit diemžēl nenozīmē patriotisku attieksmi pret Latviju. Jūs jau ar savu ārdīšanos to labi pierādāt. Tā ka šeit nav ko ņaudēt un satraukties! Galīgi nav ko ņaudēt! Tādas ir tās lietiņas. Par pilsoņiem kļūt - tur nu ir slinkums, valodu iemācīties ir slinkums. Bet nākt un sūdzēties ?eit nav slinkums. Neceriet! Eiropas Savienībā būs Eiropas Savienības pilsoņi. Dalībvalstu pilsoņi būs Eiropas Savienības pilsoņi. Ceru, ka nākamgad arī Latvijas pilsoņi tādi būs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 84 deputāti, “pret” - 2 deputāti, “atturas” - 3 deputāti. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 90 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 92, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Krasta, Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Nu redziet, jūs gribējāt, kā labāk, sanāca jums vēl sliktāk nekā parasti. Mēs taču jūs brīdinājām: būs jums piedzērušies! Bija - un ne jau viens vien. Teicām, ka būs pārkāpumi. Bija. Vairāk nekā 20 pārkāpumu bija. Nemaz nerunāsim par aizrādījumiem. Plivinājās karogi. Par tiem mēs šodien runājām. Labi, par ģīmja slaucīšanu karogos patlaban vairs nerunāsim, jums ir speciālisti šinī jautājumā. Par tām muļķībām, ko jūs tur runājāt no tribīnes, - tā ir atsevišķa runa, tikai reizēm tiešām jādomā, cik lielam jābūt naidam, lai kaut ko tādu runātu.

Šoreiz, redziet, saskrējušais jūsu pūlis, paldies Dievam, nebija tik ietekmīgs. Ne jau velti Maskavas pārstāvji jūs tur visādi sēdināja un stumdīja, lai Maskavas televīzijas priekšā jūsu izskatītos pēc iespējas vairāk.

Bet, redziet, galvenais ir tas, ka jūsu ākstīšanās vienkārši traucēja tiem cilvēkiem, kas tur godīgi gāja garām, kas gribēja iziet caur Esplanādi. Tā ir sabiedriska vieta, un sabiedriskā vietā ir savi sabiedriskie noteikumi. Laiciņš iet uz priekšu, redziet. NATO dalībvalstis mūs pakāpeniski atzīst, Eiropas Savienība - arī. Un kaut kas pēdējā laikā vēl ir vajadzīgs, jo Krievijas šovinisti taču nervozē. Latvija no viņiem attālinās. Savā valstī mēs paši ieviesīsim kārtību un neprasīsim nevienam citam Ragozinam šeit padomus.

Redziet, kolēģi, jūs esat šodien noklausījušies ārkārtīgi izteiksmīgas runas un pamācības, bet es jums ieteiktu izlasīt to dokumentu, ko mums šodien izplatīja ar Jakova Plinera parakstu. Paņemiet dokumentu nr.1101-b un izlasiet, kas tur ir teikts! “Lūdzam izplātīt deputātiem divus informatīvos materiālus.” Tiem, kas nezina, es gribētu paskaidrot, ka latviešu valodā starp vārdiem “izplatīt” un “izplātīt” ir milzīga atšķirība. Un, ja jau šis dokuments ir domāts priekš plātīšanās, tad tā arī vajadzēja pateikt. Es gan domāju, ka varbūt bija iecerējuši tīri mehānisku izplātīšanu. Nu nesanāk, nekur neplātās. Tā ka, redziet, jūs te nākat un gudri runājat par to, ka jūs mācīsieties latviešu valodā! Doktors, kurš šeit apstiprina to, neprot atšķirt divus elementārus latviešu valodas vārdus. Es jums varu atgādināt, ka garumzīme latviešu valodā daudz ko nozīmē. Ir ļoti daudz vārdu, kuros garumzīme pilnīgi maina vārda jēgu.

Tā kā, lūdzu, tad, kad jūs nākamo reizi izplātīsieties, tomēr rakstiet to pareizā latviešu valodā! Lūk, jums vēl viens arguments, kāpēc šī mācību valoda ir nepieciešama, kāpēc latviešu valoda ir nepieciešama! Un kāpēc ir nepieciešams ierobežot šīs reformas izmantošanu politiskos nolūkos.

Aicinu mūs atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Kā es saprotu, jūs runājat “par” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””?

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ikviens Latvijas iedzīvotājs labi saprot, kādēļ frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza šo likumprojektu. Tāda mēroga manifestāciju, kāda bija 4.septembra pasākums par brīvu izglītības valodas izvēli, nevar nepamanīt, nevar ignorēt. Kāda tad varētu būt reakcija uz šo manifestāciju, uz to faktu, ka tika savākti 110 000 parakstu, lai izglītību dzimtajā valodā aizstāvētu? Civilizētā sabiedrībā visa šī tā saucamā izglītības reforma tiktu atcelta jau nākamajā dienā. Bet etnokrātiskā valstī kā velniņš, kas izlec no kārbiņas, rodas tāda veida likumprojekti, kādu mēs tagad izskatām. Ne jau nejaušas izvēles dzīti, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti vēlas tikties ar vēlētājiem tikai slēgtās telpās. To personu skaits, kuras vēlas klausīties viņu runās par ļaunprātīgajiem migrantiem, nemitīgi sarūk, un drīz visiem viņu piekritējiem vietas būs diezgan frakcijas priekšsēdētāja kabinetā.

Attiecībā uz PCTVL frakciju jāteic, ka, ja var ticēt municipālās policijas vērtējumam, kura saskatīja mūsu 4.septembra pasākumā 13 tūkstošus cilvēku, ievietot tos slēgtā telpā nav iespējams. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti baidās pastaigāties Rīgas ielās - atšķirībā, teiksim, no “Jaunā laika” deputātiem un mums, kuri no aprīļa līdz augustam rīkoja tikšanās aptuveni 50 reizes un izskaidroja vēlētājiem visu izglītības reformas nekrietno būtību. Ar nožēlu esmu spiests atzīmēt kolēģu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK zemo profesionālo līmeni. Tapuši akli no naida, viņi pat nespēj līdz galam izlasīt likuma 13.panta pirmo daļu, kuru piedāvā grozīt. Šā panta 6.punktā jau ir teikts, ka nav jāiesniedz pieteikums par atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās. Tātad iznāk, ka roze ir roze.

Gribētos atzīmēt, ka visas ielu akcijas, kas veltītas izglītības dzimtajā valodā aizstāvībai, tika saskaņotas vai arī netika saskaņotas sakarā ar šādiem vai tādiem šķēršļiem. Vecāku sapulces bija organizētas uz attiecīgo skolu sliekšņiem vai arī nomātās telpās.

23.maija mītiņa rīkošana tika saskaņota ar Rīgas Domi divas dienas pirms pasākuma sākšanās.

2.jūnija pikets pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas - saskaņošana tika atteikta. Tur mums vajadzēja rīkot tikšanos ar vēlētājiem.

Arī 18.jūnija gājienam no Raiņa pieminekļa uz Saeimu saskaņošana tika atteikta, un tikai pēdējā brīdī izdevās saskaņot saīsinātu maršruta variantu - no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz Saeimai.

Piketi pie Itālijas, Vācijas un Francijas vēstniecības. Šo piketu pieteikumi tīšuprāt tika izskatīti ilgāk par likumā noteiktajām trijām dienām.

Tas, kas notika ar 4.septembra manifestācijas pieteikumu, visiem vēl palicis atmiņā.

Tas viss ir klajš Satversmē garantētās miermīlīgu manifestāciju rīkošanas brīvības ierobežojums, kas visos šajos gadījumos sen jau pārkāpis Latvijas starptautiskās saistības - gan Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, gan Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām ietvaros. Ļoti grūti pierādīt, ka mūsu valsts ir tiesiska, demokrātiska, un vēl grūtāk to būs izdarīt tajā gadījumā, ja Saeima šo likumprojektu atbalstīs.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 47 deputāti, “pret” - 24, “atturas” - 21 deputāts. Likumprojekts nodots komisijām.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 1ūgumu - izdarīt izmaiņas šā gada 11.septembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tās sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un atbalsta to. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 44 deputāti, “pret” - 38 deputāti, 7 deputāti atturas. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tagad pastrādāsim konstruktīvi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai izvērtētu Valsts prezidentes mums atkārtotai izskatīšanai atdotos grozījumus likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, izskatīja 17 priekšlikumus, kuri tiek nodoti jūsu izvērtēšanai.

1. - deputāta Golubova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav… Deputāti lūdz balsojumu par 1. - Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 27 deputāti, “pret” - 61, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 2. - deputāta Golubova priekšlikums par likuma 1.pantu - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 3. - deputāta Golubova priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts izteikt jaunā redakcijā likuma 3.pantu - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 4. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4. - deputāta Golubova priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Tāpat pēc garām debatēm arī šā paša deputāta 5.priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums - ir atbalstīts. Es aicinu to pašu darīt arī deputātiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Golubova priekšlikums par likuma 13.panta pirmo daļu - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 8. - deputāta Golubova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 9. - deputāta Kampara priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 10. un 11.priekšlikums ir jāskata kontekstā.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, konceptuāli atbalstot ministra Gatera 11.priekšlikumu, precizēja to. Es aicinu to pieņemt 10.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 12. - ministra Gatera priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 13. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 14. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret 14. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 15., 16. un 17.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Komisija konceptuāli izvērtēja deputāta Sokolovska un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera priekšlikumu - iekļaut likumā normu, ar kuru valdībai tiek uzlikts, izstrādājot ikgadējo budžetu, ņemt vērā pašvaldību priekšlikumus, piešķirot budžeta līdzekļus daļējai pašvaldību mājokļu programmu realizēšanai. Komisija precizēja deputāta Sokolovska priekšlikumu un ministra Ivara Gatera priekšlikumu un izstrādāja jaunu 28.panta redakciju, kas kā 17.priekšlikums ir iekļauta tabulā.

Es aicinu tātad daļēji atbalstīt 15. un 16.priekšlikumu un kopumā atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 15. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu.

 

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pašreiz notiek diskusija par to, kā Latvijas iedzīvotāji jutīsies Eiropas Savienībā. Mums nākas dzirdēt pārāk daudz demagoģijas, izdomājumu un tukšu frāžu, taču lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas nav vajadzīgs. Viņiem tagad aktuāls ir jautājums par to, kur dzīvot un kā samaksāt par dzīvokli.

Paanalizēsim situāciju! Dzīvokļu pirkšanas un īres cenas aug katru nedēļu un ir jau sasniegušas tādu līmeni, ka, pat pārdodoties kredītverdzībā, jaunās ģimenes, pensionāri un pirmspensijas vecuma cilvēki brīvajā tirgū nespēj sev iegādāties dzīvojamo platību. Tirgū ir izveidojies krasi izteikts lētu dzīvokļu deficīts, bet, kā zināms, deficīta apstākļos, situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas aug. Jau tagad neizremontēta vienistabas dzīvokļa cena pārsniedz 20 000 dolāru. Jājautā: no kurienes pensionārs, kura pensija ir 50-60 lati, var sadabūt šādu summu? Savukārt jaunietis ar 200 latu lielu algu būs spiests ņemt kredītu uz 20 gadiem, lai iegādātos dzīvokli mājā, kura bez kapitālā remonta varēs nostāvēt vēl 5 gadus.

Situācija dzīvokļu īres tirgū nav daudz labāka. Lieliem un dārgiem dzīvokļiem piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, savukārt lētiem dzīvokļiem - gluži otrādi, tāpēc dzīvokļu īres cenas brīvajā tirgū ir nesamērīgi augstas. Noīrējot dzīvokli, ģimene pēc īres maksas un komunālo rēķinu nokārtošanas no vidēji pārtikušas ģimenes pārvēršas par mazturīgu. Visasāk šī problēma skar denacionalizēto namu iedzīvotājus.

Likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka 2005.gadā namīpašnieki varēs neierobežoti paaugstināt īres maksu, kas novedīs pie cilvēku masveida izlikšanas, un vairākums no viņiem būs spiesti griezties pie pašvaldībām. Savukārt pašvaldības vienas pašas nespēs atrisināt šo problēmu. Tā, piemēram, Rīgā dzīvokļu rindā stāv aptuveni 7000 cilvēku, savukārt brīvi ir tikai 12 dzīvokļi.

Secinājums šeit ir tikai viens: bez valsts atbalsta šo problēmu atrisināt nevar! Ir nepieciešama valsts atbalsta programma dzīvokļu tirgus attīstībai, bet galvenais - reāla finansiāla palīdzība pašvaldībām jaunu, lētu dzīvokļu celtniecībā.

Tieši šim nolūkam tika izstrādāts mūsu priekšlikums nr.15, kuru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters pēc tam mainīja. Šis labojums paredz, ka valsts atbildīgās ministrijas personā pieņem iesniegumus no pašvaldībām un izdara atbilstošus labojumus budžetā, lai nodrošinātu kopīgu dzīvokļu celtniecības projektu finansēšanu. Tomēr Finanšu ministrijas pārstāve, kas ieradās uz komisijas sēdi, paziņoja, ka nevajag lolot ilūzijas un ka nauda šai svarīgajai programmai budžetā paredzēta netiks.

Cienījamie kolēģi! Šāgada budžets kalpos par lakmusa papīru, būs atbilde uz jautājumu, vai valdība ir gatava risināt šos sāpīgos jautājumus vai arī tā kārtējo reizi tikai tēlos darbību. Šī atbilde ilgi vairs nebūs jāgaida, jo tā tiks dota, pieņemot nākamā gada budžetu.

Lūdzu, atbalstiet komisijas izstrādāto redakciju!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Juris Sokolovskis pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? Nē. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 15., 16. un 17.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Es aicinu deputātus pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 92 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē minēto likumprojektu. Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti, tāpēc Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Šo likumprojektu Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē trešajam lasījumam. Priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” - balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likums ir pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 949. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Un šie grozījumi paredz dažus tehniskus labojumus saistībā ar Lauku atbalsta dienestu. Turpmāk šis dienests administrēs atbalsta līdzekļus, taču šo atbalsta līdzekļu administrēšanā vairs nebūs iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Un vēl otra lieta, ko šis likumprojekts piedāvā mainīt. Te ir paredzētas arī zināmas prasības zemes īpašniekiem. Līdzšinējā likumdošanā bija radies neliels robs, proti, Civillikumā diezgan sīki bija atrunātas prasības zemes lietotājiem un nomniekiem, taču pašiem zemes īpašniekiem pienākums zemi uzturēt kārtībā, aprūpēt un nepieļaut tās piesārņošanu un aizaugšanu, nebija fiksēts. Līdz ar to, kā mēs zinām, katru pavasari, piemēram, mums radās problēmas ar kūlu, jo zāle nebija nopļauta. Zeme netika pietiekami pasargāta arī no aizaugšanas ar krūmiem un bija vēl citas tamlīdzīgas lietas. Tagad šī atbildība ir paredzēta ne tikai zemes lietotājiem un nomniekiem, bet arī zemes īpašniekiem.

Tādi ir šie grozījumi. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam šo likumprojektu izskatījuši un atbalstām tā nosūtīšanu uz Saeimu akceptēšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” - balsojuši 87 deputāti, “pret” - 1 deputāts, neviens deputāts nav atturējies. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam varētu būt 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.septembris. Paldies.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamie deputāti! Šajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdarīti redakcionāli labojumi. Ir precizēti nosacījumi, kad aizsargājamās teritorijās drīkst veikt zinātniskos pētījumus.

Komisija ?o likumprojektu ir izvērtējusi un lūdz deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 88 deputāti, “pret” - nav, “atturas” - 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.898. Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Grozījumu būtība ir tāda, ka pie piesārņojuma turpmāk tiks pieskaitīts arī troksnis. Tas ir saistīts ar 2002.gadā Eiropas Savienībā pieņemto direktīvu, kura paredz pārvaldīt un novērst troksni vidē. Šis likumprojekts paredz noteikt atbildīgo institūciju, kura ar šiem jautājumiem nodarbosies. Šis likumprojekts paredz veikt trokšņu līmeņa kartēšanu valstī, un turklāt šī kartēšana būs vienāda visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis likumprojekts paredz, ka sabiedrībai tiek sniegta informācija par troksni vidē. Šis likumprojekts paredz izstrādāt īpašu rīcības plānu, ka trokšņa līmenis tiks samazināts tur, kur tas ir paaugstināts vai apdraud cilvēku veselību.

Šis pārejas periods ir noteikts līdz 2007.gadam. Atbildīgajām institūcijām ir jāizstrādā attiecīgās kartes un 2008.gadā jābūt ir jau skaidram rīcības plānam, un attiecīgajām trokšņu slāpēšanas programmām jātiek realizētām turpmākajā laika posmā.

Latvijā tas visvairāk attieksies uz autoceļiem, kur būs jāuzstāda trokšņus slāpējošas barjeras, tas pats attiecas uz dzelzceļa malām… un vēl arī lidostu tuvumā un tamlīdzīgās vietās. Protams, regulācija attieksies arī uz pilsētām un citām troksnim pakļautām teritorijām.

Tā kā likumprojekts pilnībā atbilst Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rekomendē likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 92 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir no ministrijas puses lūgts ilgāks, tāpēc es lūdzu apstiprināt 15.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

 

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 3.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” (reģistrācijas numurs šim dokumentam ir 315). To izskatīja pirmajā lasījumā, un komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par policiju” 30.pantu. Rezultāts būtu tas, ka tiktu likvidēts policijas darbinieka palīga institūts un zaudētu spēku likumam pakļautie normatīvie akti.

Policijas darbinieka palīga institūta pastāvēšanā un - tas ir galvenais! - sekmīgā funkcionēšanā savu izpausmi rod tiesību aizsardzības iestāžu saikne ar sabiedrību, jo bez tās atbalsta un līdzdarbošanās rezultatīva noziedzības novēršana un apkarošana nav iedomājama.

Noraidot likumprojektu, komisija respektē demokrātisko valstu pieredzi, kas pieļauj policijas darbinieka palīgu institūta pastāvēšanu.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, lūdzu atbalstīt komisijas viedokli par apspriežamā likumprojekta konceptuālu noraidīšanu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Par šo jautājumu esmu no šīs tribīnes runājis ne jau pirmo reizi un biju arī viens no tiem, kuri komisijā balsoja par šī likumprojekta noraidīšanu.

Kāpēc? Šis likumprojekts šobrīd neatbilst ne sabiedrības, ne valsts drošības interesēm, jo tas neveicina drošas vides veidošanos Latvijā. Kāpēc es to varu apgalvot? Varu apgalvot tāpēc, ka šis likumprojekts ir virzīts uz Saeimu tādēļ, lai kaut kādā veidā attaisnotu darbības, kuras tika veiktas Rīgas policijas pārvaldē, lai sakārtotu dažu amatpersonu atrašanos amatos un par iemeslu izmantotu policijas palīga institūciju un kļūmes šā institūta darbinieku noformēšanā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika izskatīta valsts apdraudējuma analīze, ko bija sagatavojušas visas attiecīgās valsts drošības iestādes, kurām pēc likuma šāda analīze ir jāsagatavo, un Ministru kabinetam šī analīze ir jāapstiprina. Šinī gadījumā ir no valsts drošības iestādēm sagatavota analīze par apdraudējumu valstij, bet Ministru kabinets šo analīzi nav apstiprinājis. Ko rāda šī analīze? Šī analīze rāda, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību tieši drošības vides, iekšējās drošības stiprināšanai un iesaistīt šīs stiprināšanas darbā visu sabiedrību. Šobrīd mēs redzam, ka valdība piedāvā sabiedrības atstumšanu no šā darba un noraida tās līdzdalību šajā nopietnajā darbā.

Lasot anotāciju, varam precīzi redzēt, kādi tad pienākumi ir šiem policijas darbinieka palīgiem. Palīga pienākums ir sniegt policijas darbiniekiem palīdzību noziedzīgu nodarījumu un citu likumu pārkāpumu novēršanā, pārtraukšanā, atklāšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nekavējoties ziņot policijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiek gatavoti vai jau notiek; veikt pasākumus notikumu vietas apsargāšanā, sniegt pirmo palīdzību cietušajiem, kā arī izpildīt citus viņam uzdotos uzdevumus. Pamatojums, kāpēc policijas darbinieka palīga institūts tiek likvidēts, ir galīgi nesaprotams, jo valdības dokumentā ir teikts arī sekojošais: lai gan policijas darbinieka palīga institūts sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas laukos inspektoriem, veicot profilakses darbu, kā arī noziedzīgu nodarījumu pārtraukšanā un atklāšanā, ir konstatēts, ka tomēr ne visi šie darbinieka palīgi ir godprātīgi pildījuši šos pienākumus. Savukārt man tad ir jāsaka tā: šobrīd arī Ministru kabinets nav godprātīgi pildījis savu pienākumu attiecībā pret valsts drošību un nav izskatījis un apstiprinājis valsts apdraudējuma analīzi, un rezultāts ir tas, ka ne premjers, ne arī ministri nav informēti par patieso stāvokli šinī jomā un ir pieņemts nepareizs lēmums - likvidēt šo institūtu.

Tātad, ja mums ir šaubas par Ministru kabineta darbību, kā šeit ir teikts par dažu policijas darbinieka palīgu darbību, tad mums ir jāsaka tā: nu tad ir jālikvidē arī… ir jāpārtrauc Ministru kabineta darbība. Valdībai ir jādemisionē. Jānāk šīs valdības vietā tiem, kas spēj pildīt šos pienākumus.

Un vēl viena lieta. Ja šādi - nenopietni - pieejam jautājumiem par valsts drošību, tad nākamais solis, es varētu teikt, ir tas, ka rodas tādi projekti kā tas, kurš jau šobrīd ir Saeimas komisijās. Tas ir, es gribētu teikt, jaunais Gulbja-Repšes projekts - noziedzības apkarošanas projekts, kas paredz, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā jāizdara izmaiņas un jānosaka, ka visas zādzības, kuru nodarītie zaudējumi ir līdz 80 latiem, nav zādzības. Pie kā tad mēs nonāksim? Vai mēs šādi uzspodrināsim savu statistiku? Nonāksim pie tā, ka valstī vairs nebūs noziedzības? Vai arī izskatās, ka šobrīd Ministru kabinets vispār nedomā par tiem, kuriem līdz 80 latiem vērtas lietas un šāda nauda ir vērtība.

Es uzskatu, ka šāds projekts nav atbalstāms. Es pilnīgi piekrītu komisijas lēmumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, paldies Dievam, ir tā komisija, kurā ļoti bieži gan pozīcija, gan opozīcija balso vienādi, jo mūsu komisijas sastāvā ir pietiekami daudz profesionālu cilvēku, kas nenodarbojas ar politikānismu, bet vērtē likumprojektus - tādus, kādi tie ir.

Un tā tas bija, lūk, arī šajā gadījumā - komisijā bija, ja nemaldos, vienbalsīgs šā dokumenta noraidījums. Un es varu pateikt te divas lietas, kas veicināja šādu balsojumu.

Pirmkārt. Mēs, vairāki deputāti, esam saņēmuši daudzas vēstules un iesniegumus no dažādām Latvijas Republikas pašvaldībām, un visos šajos iesniegumos ir minēts aptuveni viens un tas pats, kas uzrāda to pamatīgo darba apjomu, kādu veic šie palīgi dažādos Latvijas novados. Tieši ārpus Rīgas un ārpus lielajiem centriem viņiem ir īpaša nozīme. Arī jau pašā anotācijā ir norādītas vairākas funkcijas, kādas šie palīgi pilda.

Un otrkārt. Ir taču tomēr likumā “Par policiju” skaidri pateikts, kas ir policijas darbinieka palīgs, ir tur minēts arī tas, ka ir jāņem vērā viņu personīgās īpašības un ka ne jau automātiski ir viņiem piešķiramas šīs tiesības. Līdz ar to palīgu, kas nav spējīgs veikt savas funkcijas, var, tā teikt, noņemt no šā amata. Kāda tad tur ir problēma? Bet vispār likvidēt šo amatu, es domāju, ir nepareizi, un tā šoreiz domāja arī visa komisija.

Tā ka es ļoti aicinu būt uzmanīgiem, kad jūs balsosiet, un aicinu balsot tomēr par šā grozījuma noraidīšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 19 deputāti, “pret”- 70 deputāti, “atturas” - 4 deputāti. Likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā.

Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemts piecu deputātu - Annas Seiles, Guntara Krasta, Jura Dobeļa, Māra Grīnblata un Ineses Vaideres - iesniegums ar lūgumu atkārtot balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (dokuments nr.1174) iekļaušanu Saeimas 11.septembra sēdes darba kārtībā. Šāds piecu deputātu lūgums ir iesniegts sakarā ar to, ka balsošanas protokolā neparādījās Annas Seiles un Guntara Krasta balsojums, kaut arī balsošana tika izdarīta. Lūdzu deputātus balsot par šo piecu deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 43 deputāti, “pret” - 39, “atturas” - 12 deputāti. Priekšlikums ir pieņemts… Nav? Es atvainojos! Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šajā likumā nepieciešams izdarīt grozījumus, lai tajā lietoto terminoloģiju saskaņotu ar likumā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto. Šis likumprojekts paredz arī stingrākus noteikumus valsts fondēto pensiju līdzekļu ieguldīšanai augsta riska darījumos.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” - balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Finan?u instrumentu tirgus likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” un piedāvā šodien Saeimai to pirmajā lasījumā. Mūsu valstī kopš 1995.gada pastāv likums “Par vērtspapīriem”, kurā ir vairākkārtīgi veikti grozījumi. Tas bija nepieciešams, lai nodrošinātu likuma “Par vērtspapīriem” normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī tādēļ, lai saskaņotu likuma prasības ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Ņemot vērā grozījumu apjomu, bija nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, un tādēļ ir sagatavots likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”, kas pilnībā aizstās pašreiz spēkā esošo likumu “Par vērtspapīriem”. Šā likumprojekta nosaukums precīzāk atspoguļo likuma būtību, jo likumā tiek regulēts ne tikai vērtspapīru publiskais apgrozījums, bet tiek arī noteiktas prasības visu citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai. Tāpat šajā likumā ir noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien saistībā ar vērtspapīriem, bet arī ar visiem citiem finanšu instrumentiem. Piemērs: pēc definīcijas, termins “vērtspapīrs” neietver valsts parādzīmes, taču arī tās ir naudas tirgus instrumenti.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 92 deputāti, “pret” - nav, “atturas” - 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

 

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām””. Šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, lai likumā lietoto terminoloģiju saskaņotu ar likumā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju. Lūdzu pieņem likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 88 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Bud?eta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Likumprojekts papildina Ieguldītāju aizsardzības likumu ar normu, kas nosaka Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības pievienoties citu Eiropas Savienības un Eiropas ekonomikas zonas valstu ieguldītāju aizsardzības shēmām. Vienlaikus tiek saglabāts dalībnieka statuss Latvijas Republikas ieguldītāju aizsardzības sistēmā.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 93 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā grozījumus likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Šajā likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietotajiem terminiem.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 95 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietotajiem terminiem. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 92 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 94 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.3”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisija minēto likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā. Informēšu jūs, ka Latvijas un Ungārijas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros Latvijas un Ungārijas puses ierosināja turpināt lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju, tāpēc tika parakstīta vienošanās par lauksaimniecības preču sarakstu, kurā minētajām precēm muitas nodokļi tika samazināti noteikto tarifu kvotu ietvaros.

No mūsu puses svarīgākās lauksaimniecības preču grupas, kuru eksportam uz Ungāriju tika samazināti vai pat atcelti muitas tarifi, ir tāda mūsu uzņēmējus interesējoša produkcija kā zivju konservi, dzīvās zivis, svaigās vai saldētās zivis, graudu pārslas, siers un pat “Rīgas melnais balzams”.

Tas, protams, ir pozitīvs solis mūsu eksporta veicināšanai, tāpēc aicinu arī jūs (tāpat kā Ārlietu komisija to izdarīja) atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” ir balsojuši 96 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Vaidere. Lūdzu jūs par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS nr.108), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Acquis Communautaire izpildes ietvaros Saeimā 2001.gada 5.aprīlī pieņemtais likums rada priekšnoteikumus, lai Latvija varētu pievienoties arī grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi.

Ir nepieciešams, lai Latvija pievienotos šiem grozījumiem un īstenotu direktīvā 95/46 EC deklarētās starptautiskās saistības, kuru būtība ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, kas varētu sevišķi interesēt manus kolēģus, attiecībā uz fiziskās personas datu automātisko apstrādi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 92 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Mēs būtu pateicīgi, ja par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiktu noteikts 16.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Paldies. Godātie kolēģi! Ievērojot 1999.gada 25.novembra Starptautiskās jūrlietu organizācijas rezolūciju un arī 1995.gada 15.septembra rezolūciju, Latvijas pienākums ir pievienoties Starptautiskajai konvencijai par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.

?is konvencijas mērķis ir aizliegt jūras videi kaitīgo alvas organisko savienojumu un citu nākotnē plānoto kaitīgo vielu izmantošanu kuģu pretapaugšanas sistēmās, tādējādi mazinot būtiska riska draudus jūras videi.

Otrs uzdevums ir sekmēt kaitīgo sistēmu aizvietošanu ar mazāk kaitīgām vai pat nekaitīgām sistēmām. Uzsvēršu, ka tajos kuģos, kuri pašlaik tiek remontēti vai tiek būvēti, jau tiek izmantotas tādas pretapaugšanas sistēmas, kas atbilst starptautiskajām prasībām.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 94 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1131.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi priekšlikumus, kas iesniegti likumprojektam “Grozījums Sēklu aprites likumā”.

Te ir tikai viens priekšlikums, kas saistīts ar likuma stāšanos spēkā. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 94 deputāti, “pret” un “atturas” nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 258. Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Piedāvātos grozījumus otrajam lasījumam komisija ir redakcionāli precizējusi. Pavisam tika saņemti trīs priekšlikumi.

Tātad likumprojekts tika izstrādāts, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām šajā sfērā.

Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no vides ministra Vējoņa - izteikt 8.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Informācijas atklātība”.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Arī 2.priekšlikums saņemts no vides ministra Vējoņa. Tas paredz aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdu “noplūdē” ar vārdiem “tās emisiju”.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Arī 3. un pēdējais priekšlikums saņemts no vides ministra Vējoņa - papildināt 8.panta trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: “Informācija par emisiju vidē.”

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 94 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā””. Šis likums tika pieņemts 2001.gada 20.decembrī un stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī. Šie grozījumi ir vajadzīgi tāpēc, ka šajā laikā ir pieņemti jau daudzi citu likumi, kas ir saistīti ar šo likumu. Tie ir šādi likumi: “Grozījumi Darba likumā”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Jau 2003.gada 22.februārī Latvijā pilnā apmērā ir stājusies spēkā Starptautiskā darba organizācijas konvencija par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēju maksātnespējas gadījumā.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzīst, ka to var pieņemt pirmajā lasījumā, bet, gatavojot otro un trešo lasījumu, būs iespējams izdarīt vajadzīgos papildinājumus.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” - balsojuši 96 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” papildus nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai”.

Vai komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” - 96 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Ina Druviete, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Linda Mūrniece, Jānis Reirs, Ēriks Škapars, Arvīds Ulme un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

SATURA RĀDĪTĀJS

 

Paziņojums

- dep. I.Emsis

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā””

(1098. un 1098.a dok., reģ. nr.384)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””

(1099. un 1099.a dok., reģ. nr.385)

Par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”

(1100. un 1100.a dok., reģ. nr.386)

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”

(1101. un 1101.a dok., reģ. nr.387)

Debates

- dep. S.Golde

- dep. J.Pliners

- dep. Ē.Zommere

- dep. V.Buzajevs

- izglītības ministrs K.Šadurskis

- dep. J.Strazdiņš

- dep. J.Dobelis

Paziņojumi

- dep. J.Reirs

- dep. I.Ostrovska

- dep. I.Vaidere

- dep. A.Krūmiņš

- dep. Dz.Zaķis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Klusuma brīdis, godinot Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas piemiņu

Debašu turpinājums

- dep. J.Dobelis

- dep. I.Druviete

- dep. B.Cilevičs

- dep. P.Tabūns

- dep. J.Pliners

- dep. J.Esta

- dep. N.Kabanovs

- dep. J.Dobelis

- dep. P.Simsons

- dep. I.Vaidere

- dep. S.Golde

- dep. K.Strēlis

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Noraidīts)

(1102. un 1102.a dok., reģ. nr.388)

Debates

- dep. L.Ozoliņš

- dep. P.Simsons

- dep. A.Seile

- dep. J.Urbanovičs

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”

Priek?likums

- dep. J.Strazdiņš

Paziņojumi

- dep. I.Vaidere

- dep. B.Cilevičs

- dep. B.Brigmane

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Noraidīts)

(1103. un 1103.a dok., reģ. nr.389)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Noraidīts)

(1104. un 1104.a dok., reģ. nr.390)

Par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”

(1105. un 1105.a dok., reģ. nr.391)

Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”

(1106. un 1106.a dok., reģ. nr.392)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”

(1108. un 1108.a dok., reģ. nr.393)

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

(1109. un 1109.a dok., reģ. nr.394)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

(1110. un 1110.a dok., reģ. nr.395)

Par likumprojektu “Valsts probācijas dienesta likums”

(1111. un 1111.a dok., reģ. nr.396)

Priek?likums

- dep. I.Labucka (par)

Par likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” (Noraidīts)

(1120. un 1120.a dok., reģ. nr.397)

Priek?likums

- dep. A.Golubovs (par)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””

(1136. un 1136.a dok., reģ. nr.398)

Par likumprojektu “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”

(1137. un 1137.a dok., reģ. nr.399)

Par likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”

(1138. un 1138.a dok., reģ. nr.400)

Priek?likumi

- dep. V.Buzajevs (pret)

- dep. J.Dobelis (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”

(1139. un 1139.a dok., reģ. nr.401)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”

(1140. un 1140.a dok., reģ. nr.402)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””

(1141. un 1141.a dok., reģ. nr.403)

Priek?likumi

- dep. J.Dobelis (par)

- dep. V.Buzajevs (pret)

Par darba kārtību

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrreizēja caurlūkošana

(1118. dok., reģ. nr.16)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1426)

Ziņo

- dep. J.Lagzdiņš

Debates

- dep. J.Sokolovskis (par 15.priek?likumu)

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”” (3.lasījums)

(1134. dok., reģ. nr.233)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”” (3.lasījums)

(1135. dok., reģ. nr.238)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” (1.lasījums)

(949. un 1113. dok., reģ. nr.310)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (1.lasījums)

(1009. un 1114. dok., reģ. nr.319)

Ziņo

- dep. A.Seile

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (1.lasījums)

(898. un 1115. dok., reģ. nr.297)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (1.lasījums)

(1005. un 1117. dok., reģ. nr.315)

Ziņo

- dep. A.Laksa

Debates

- dep. J.Dalbiņš

- dep. J.Dobelis

Par procedūru

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (1.lasījums)

(1065. un 1121. dok., reģ. nr.358)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums” (1.lasījums)

(1083. un 1122. dok., reģ. nr.376)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””

(1.lasījums)

(1066. un 1123. dok., reģ. nr.359)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” (1.lasījums)

(1068. un 1124. dok., reģ. nr.361)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (1.lasījums)

(1069. un 1124. dok., reģ. nr.362)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (1.lasījums)

(1072. un 1126. dok., reģ. nr.365)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (1.lasījums)

(1073. un 1127. dok., reģ. nr.366)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.3” (1.lasījums)

(978. un 1128. dok., reģ. nr.313)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS nr.180), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties” (1.lasījums)

(890. un 1129. dok., reģ. nr.291)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli” (1.lasījums)

(976. un 1130. dok., reģ. nr.312)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā” (2.lasījums)

(790. un 1131. dok., reģ. nr.266)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (2.lasījums)

(751. un 1132. dok., reģ. nr.258)

Ziņo

- dep. K.Peters

Lēmuma projekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (1.lasījums)

(1150. dok., reģ. nr.374)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” papildus nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai”

(1144. dok., reģ. nr. 189)

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

 

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republikas un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā"
Datums: 11.09.2003. 09:32:10 bal001
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.352

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"
Datums: 11.09.2003. 09:33:32 bal002
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.432

Grozījumi Informācijas atklātības likumā
Datums: 11.09.2003. 09:34:46 bal003
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.433

Grozījumi Izglītības likumā
Datums: 11.09.2003. 12:13:58 bal004
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.444

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"
Datums: 11.09.2003. 12:30:50 bal005
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.455

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā
Datums: 11.09.2003. 13:35:02 bal006
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.456

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"
Datums: 11.09.2003. 13:36:06 bal007
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.457

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā
Datums: 11.09.2003. 13:37:00 bal008
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.458

Grozījumi Sporta likumā
Datums: 11.09.2003. 13:37:52 bal009
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.471

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā
Datums: 11.09.2003. 13:39:12 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1108 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 11.09.2003. 13:40:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1109 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Datums: 11.09.2003. 13:41:40 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1110 nodošanu komisijām

Valsts probācijas dienesta likums
Datums: 11.09.2003. 13:43:52 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1111 nodošanu komisijām

Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem
Datums: 11.09.2003. 13:46:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1120 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"
Datums: 11.09.2003. 13:46:42 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1136 nodošanu komisijām

Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)
Datums: 11.09.2003. 13:47:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1137 nodošanu komisijām

Grozījums Apsardzes darbības likumā
Datums: 11.09.2003. 13:51:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1138 nodošanu komisijām

Grozījumi Darba aizsardzības likumā
Datums: 11.09.2003. 13:52:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1139 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā
Datums: 11.09.2003. 13:52:50 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1140 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"
Datums: 11.09.2003. 14:02:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1141 nodošanu komisijām

Datums: 11.09.2003. 14:03:50 bal021
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā - Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 11.09.2003. 14:05:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 11.09.2003. 14:12:26 bal023
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok. nr.1118 otrreizējo caurlūkošanu

Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu" (3.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:13:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1134 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi" (3.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:14:44 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1135 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:17:30 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.949 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:19:14 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1009 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:22:52 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.898 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:33:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1005 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 11.09.2003. 14:34:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:35:56 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1065 pieņemšanu 1.lasījumā

Finanšu instrumentu tirgus likums (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:38:22 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1083 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par biržām" (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:39:28 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1066 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:40:54 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1068 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:42:00 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1069 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:43:04 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1072 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:44:12 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1073 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.3 (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:46:20 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.978 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS nr.180), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:48:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.890 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:50:20 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.976 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Sēklu aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:52:02 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1131 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:54:06 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1132 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (1.lasījums)
Datums: 11.09.2003. 14:56:20 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1150 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" papildus nodošanu Sociālo un darba lietu komisijā"
Datums: 11.09.2003. 14:57:14 bal044
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1144

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi