Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas pirmā (ārkārtas) sēde

2003.gada 2.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs


Sēdes vadītāja. Atklājam pavasara sesiju! Un pavasara sesiju mēs atklājam ar ārkārtas sēdi, jo saskaņā ar 36 deputātu prasību - šodien, 2.maijā, pulksten 9.00 organizēt ārkārtas sēdi - Prezidijs nolēma šo sēdi, protams, arī organizēt, kā tas ir saskaņā ar Kārtības ruļļa nosacījumiem.

Šodienas sēdē ir viens darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par Jāņa Kažociņa iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā ziņos komisijas vadītājs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopans (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija savā sēdē izskatīja Nacionālās drošības padomes izvirzītā kandidāta Jāņa Kažociņa atbilstību Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Mēs izskatījām visus dokumentus, un nav neviena argumenta, neviena punkta, kas traucētu Saeimai balsot par Jāni Kažociņu kā Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Un tāpēc Nacionālās drošības komisija sagatavoja lēmuma projektu, kas ir jūsu priekšā: “Iecelt Jāni Kažociņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru.” Saeimas rokās ir šis balsojums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Satversmes aizsardzības biroja nosaukums jau liecina par šīs institūcijas mērķi - aizsargāt Latvijas Satversmi un tās vērtības, kuras aprakstītas mūsu valsts Pamatlikumā. Tas ir atbildīgs uzdevums. Cilvēkam, kurš uzņemas SAB direktora pienākumus, ir jāatbilst ļoti augstiem kritērijiem, un tie pirmām kārtām ir uzticamība, augsta profesionalitāte un nevainojama reputācija.

Jānis Kažociņš ir Britu armijas brigādes ģenerālis un acīmredzot ir profesionālis militārajā jomā. Iespējams, viņš varētu apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas SAB direktoram. Tomēr jautājums ir cits.

Kažociņa kungs joprojām nav atteicies no Lielbritānijas pilsonības, aizbildinoties ar personiskiem iemesliem. Ļoti gribas cerēt, ka šie iemesli nav savtīgi, proti, kļūšana vai it īpaši nekļūšana par SAB direktoru. Šodien ir 28.diena, kopš Jānis Kažociņš ir kļuvis par viņam acīm redzami otršķirīgas valsts - Latvijas - pilsoni.

Kažociņa kungs! Latvijas pilsonību nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tā ir patriotisma un uzticības apliecinājums mūsu valstij. Misters Kažociņš 11 gadu laikā nav pieņēmis lēmumu iegūt, viņaprāt, nerentablo Latvijas pilsonību kaut vai tādēļ, lai vienkārši apliecinātu savu cilvēcisko piederību Latvijai, bet viņam, tāpat kā daudziem citiem emigrācijas latviešiem, tāda iespēja bija dota visus šos garos neatkarības gadus. Doma par pilsonības piešķiršanu parādījās tikai tad, kad izrādījās, ka bez šā svarīgā elementa Jānis Kažociņš nevar kļūt par SAB direktoru.

Valdošā koalīcija jau iepriekš bija pasteigusies mainīt likumu, kurš pirms tam SAB vadītāja kandidātiem noteica stingras prasības, to skaitā prasību pēc juridiskās izglītības. Ir skaidrs, ka likums tika mainīts tikai un vienīgi par labu Kažociņa kungam, tomēr likumā vēl bija palikusi prasība pēc Latvijas pilsonības. Kad tas tika konstatēts, tad arī šī kļūda ātri vien tika labota. Ar valdošo partiju balsošanas mašīnu Kažociņa kungam pilsonību ātri “piekarināja”. Var piekrist, ka parlamentam ir daudz vieglāk nobalsot par pilsonības piešķiršanu, jo nav jau dzirdēts, ka ar parlamenta balsīm kādam tiktu piešķirta, teiksim, juridiskā izglītība.

Diemžēl katram ir redzams, ka Kažociņa kunga attieksme pret Latvijas pilsonību ir bijusi nievājoša un pavirša. Šajā situācijā tā diskreditē Latvijas pilsonības vērtību gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Nepatīkamākais ir tas, ka šādā veidā tiek raidīts necieņas žests arī pret mūsu Satversmi, pret to pašu Satversmi, kuras cieņa būtu jāsargā SAB vadītājam. Pēc visām šīm kolīzijām Kažociņa kungs joprojām nav atteicies no britu pilsonības, un viņa dubultā pilsonība ir kļuvusi par nopietnu ētisku problēmu.

Šāda “divdabība” nav savienojama ar latvieša izpratni par patriotismu, un tāpēc Tautas partija nevar balsot par Jāni Kažociņu un par viņa iecelšanu SAB vadītāja amatā.

Es gribu vērsties arī pie valdošās koalīcijas deputātiem individuāli, personiski un lūgt viņus pārdomāt balsojumu. Lai gan pēc skandāla ar Auderu “Jaunais laiks” ir pārtraucis runāt par ētiku, tomēr šajā gadījumā jūsu balsojums ir arī sirdsapziņas balsojums. Ir jāuzdod arī citi jautājumi - arī tāds, kāpēc sabiedrībā plaši tiek spriests par to, ka “sava cilvēka” apstiprināšana par SAB direktoru ir tikai posms tajā varas uzurpēšanas plānā, kuru iecerējis Repšes kungs. Tas ir ceļš uz patvaļu valstī.

Jāteic, ka vienīgā nopietnā tēze par SAB darbu, kuru esam dzirdējuši no Kažociņa kunga, ir tā, ka SAB ir dots pārāk daudz varas. Ja jau SAB varas ir par daudz, tad tā kādam ir jāatdod, un nav arī grūti uzminēt - kam tieši. Kurš grib piedzīvot tādus laikus, ka Ministru prezidenta apartamentos pieņem likumus, izdod pavēles, spriež tiesu un izlemj, kuram sēdēt cietumā?

Parlamentam priekšā ir vēl nopietnas dienas, lai nepieļautu nekādus varas sagrābšanas tīkojumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kā opozīcija parasti balso jautājumā par augsti stāvoša ierēdņa iecelšanu? Parasti opozīcija kritizē valdības rīcību un neatbalsta valdības piedāvāto kandidatūru, bet šodien mēs tomēr neaicinām balsot “pret” Jāņa Kažociņa iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Mūsuprāt, šai iestādei ir pārāk svarīga loma, lai tās vadītāja vieta būtu vakanta.

Diemžēl mūs mulsina stils, kādā veidā tiek pieņemts lēmums par SAB direktora iecelšanu. Mēs nevaram to uztvert bez ironijas. Vai tiešām bija jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde un jātērē nodokļu maksātāju nauda?

Mūs mulsina arī tas, ka lēmums par kandidatūru tika pieņemts valdošās koalīcijas vadības brokastu laikā. Varbūt mums vajadzētu grozīt Satversmi un pasludināt koalīcijas brokastis par valsts augstāko lēmējiestādi? Aicināt uz tām arī žurnālistus, izplatot viņu vidū arī ēdienkarti, un nodrošināt to tiešraidi, demonstrējot koalīcijas pārstāvju prasmi uzvesties pie galda?

Jāņa Kažociņa iecelšanu SAB direktora amatā noteikti kritizēs, jo šo amatu ieņems cilvēks, kam ir citas valsts pilsonība. Mums ir ļoti žēl, ka Latvijā nav iespējams atrast personu, kura varētu ieņemt šo amatu. Diemžēl bija nepieciešams izsaukt aģentu 007 no Lielbritānijas, lai sekmīgi sargātu mūsu valsts iekārtu. No otras puses, pozitīvi ir jāuztver tas, ka uz Latviju brauc augstākās kvalifikācijas speciālists. Mēs zinām, ka Kažociņa kungs ir piedzimis valstī ar senām demokrātijas tradīcijām. Mēs ceram, ka viņš nesekos tendencei - izmantot visus mehānismus, lai ierobežotu opozīcijas darbību, un ka viņa resors nepiedalīsies “netīrās” politiskās spēlēs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Slaktera kungs minēja, ka pilsonība var būt rentabla vai nerentabla. Manuprāt, tas var ienākt prātā tikai opozicionāriem - politiķiem, kuri visu rēķina finansiālā izdevīguma kategorijās. Vēlos arī opozīcijas kolēģiem atgādināt, ka šodienas sēdi mēs nesasteidzām. Ja sakritības pēc vakar nebūtu bijusi svētku diena, šis balsojums būtu noticis vakar.

Ideāli būtu bijis, ja Kažociņa kungs ar Saeimas pilnīgu atbalstu jau 29.aprīlī, kad beidzās Kamaldiņa kunga pilnvaru laiks, būtu stājies pie savu pienākumu pildīšanas. Arī Valsts prezidente ir atzinusi, ka šajā laikā mēs nevaram atļauties Satversmes aizsardzības biroja direktora amata pienākumu izpildītāju, lai arī cik profesionāls un atbildīgs viņš būtu.

Tāpat mēs nevaram atļauties vēl ilgāk turēt SAB darbiniekus neziņā par to, ar ko un kā turpmāk būs jāstrādā. Jebkurš jauns vadītājs nāk ar savu darba stilu un darba metodēm. Pilnīgi cilvēcīgi ir saprotams tas, ka SAB darbinieki jau labu laiku dzīvo neziņā par to, kāda būs viņu un viņu iestādes nākotne. Tā ka mūsu visu rokās šodien ir arī stabilitāte Latvijas pašā nopietnākajā drošības iestādē.

Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst par tām 90 dienām, kuras mums tika dotas, lai nostabilizētu Satversmes aizsardzības biroju kā Latvijas nacionālās drošības aģentūru (pēc NATO definīcijas). No šīm 90 dienām trešdaļa jau ir pagājusi neziņas atmosfērā. Domāju, tie ir pietiekami argumenti, kāpēc mēs šodien nedrīkstam būt neizlēmīgi. Katram no mums ir bijis arī pietiekami daudz laika - ja vien bija tāda vēlēšanās -, lai uzklausītu pašu Kažociņa kungu un sadzirdētu, ka viņš, būdams Satversmes aizsardzības biroja direktors, izmantos savu lielo pieredzi Latvijas labā, turpinot būvēt un attīstīt jau esošo Satversmes aizsardzības birojā.

Tāpēc aicinu katru no mums izdarīt izvēli par labu Kažociņa kungam un Satversmes aizsardzības birojam kā perspektīvai NATO dalībvalsts drošības iestādei.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nākot uz šo Saeimas sēdi, es domāju, ka te vairs nekādu debašu nebūs. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Protams, to jūs gribējāt!”) Galu galā, cienījamais Slaktera kungs, šis process, kas ir noticis, šā likuma divreizējā maiņa... Pirmkārt, ir notikusi viena “gumijas” paragrāfa aizvietošana ar skaidrāku izteiksmi attiecībā uz to, kas var un kas nevar kļūt par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Tas ir tikai neliels kļūdas labojums, ar ko sākās šis process.

Jūs zināt, ka pirms trim gadiem Pasaules Banka, vērtējot pārejas valstu ekonomisko stāvokli un problēmas, radīja jaunu jēdzienu - “valsts nozagšana”. Un valsts nozagšana ir pats augstākais nozagšanas veids valstī, tas stāv pāri korupcijai, kas valda ierēdniecībā. Valsts nozagšana sākas ar tādu likumu veidošanu, kas kriminālām organizācijām ļauj attīstīt savu slepeno darbību. Tā ir valsts nozagšana!

Un šāds likums bija radies 7.Saeimas laikā, ierobežojot Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amata kandidātus ar tik šauru loku, ka lielas izvēles vairs nebija. Un šī kļūda tika labota - ar šīs Saeimas vairākuma balsojumu.

Vai jūs domājat, ka arī otrs šā likuma grozījums un šīs Saeimas lēmums piešķirt Jānim Kažociņam pilsonību ir tikai viņa vai tikai Repšes kunga interesēs? Tad jūs ignorējat šīs Saeimas vairākuma domu. Par to nobalsoja vairākums.

Bet man ļoti aizdomīgi liekas tas, ka šodien vispār kādam rodas iebildumi pret Jāņa Kažociņa personību šajā atbildīgajā amatā. Tas liekas ļoti aizdomīgi. Desmit... gados... jau vairāk nekā 10 gados pēc neatkarības atgūšanas kriminalitāte ir pieaugusi tādos apmēros, ka tā apdraud Latvijas ekonomiku, valsts budžetu. Un nav mums budžetā to līdzekļu, kuri ir nozagti. Un ar to nevar cīnīties, vienkārši publicējot avīzē rakstus. Ir vajadzīgs atbildīgs dienests, kas to spēj veikt. Ja tas nav noticis, tad ir pienācis beidzamais laiks mainīt vadību, un, es domāju, šī vadības maiņa atbildīgos drošības aizsardzības un tiesību aizsardzības amatos būs jāturpina jaunajam laikam, jaunajai ērai. Jāturpina! Jo vienu lietu mēs vēl nekad neesam izdarījuši. Mēs Latvijā neesam veikuši šo personu uzticamības, lojalitātes pārbaudi, iekams viņi iegūst kādu tik atbildīgu pozīciju, kas var kļūt arī par risku valsts drošībai.

Būs labi! Neuztraucieties! Kažociņa kungs ies likumīgu ceļu, realizēs atklātu politiku, viņš veiks savu uzdevumu labāk nekā jebkurš, ko jūs varētu nosaukt. Un tas, ka koalīcija izvēlējās tieši viņu šim amatam un ka Nacionālās drošības padome viņu apstiprināja, liecina, ka mēs esam izvēlējušies labāko iespējamo kandidātu.

Un neaizmirstiet, ka arī Valsts prezidente, kad viņa tika iecelta amatā, nebija ilgāk bijusi Latvijas pilsone kā Jānis Kažociņš. Vai tikai viņa neatteicās no Latvijas pilsonības pēc tam, kad jau bija kļuvusi... No Kanādas pilsonības, piedodiet par kļūdu!... No Kanādas pilsonības pēc tam, kad jau bija prezidente. Redziet, arī tas - es domāju, Valsts prezidenta amats - ir ļoti svarīgs amats. Tā ka nav ko uztraukties.

Tās ir formālas iespējas - kaut ko iebilst, kaut ko mēģināt bremzēt, kaut ko noturēt. Nevarēs noturēt! Jaunais laiks ir sācies, mums šī gaita iet uz priekšu kā pa celmiem, bet uz priekšu tomēr iet.

Un es aicinu visus, kam ir drosme un godaprāts, balsot par Jāņa Kažociņa kandidatūru!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Latvijas Republikas Saeima, paldies Dievam, joprojām ir un es ceru arī paliks demokrātiska iestāde, kur katrs var nākt un runāt to, ko viņš grib. Katrs arī no vietas var pabļaut to, ko viņš grib. Šīs sienas ir pacietušas un, es domāju, vēl pacietīs ļoti daudz ko. Kā to visu uztvert - ar smaidu vai ar kādu nīgru sejas izteiksmi - tā laikam ir mūsu katra paša darīšana.

Paliek pamatjautājums: ar kādu nolūku šeit nāk un runā tie, kuri to vēlas darīt? Vai tam teiktajam, ko saka Saeimas deputāti no tribīnes, ir nolūks stiprināt Latviju, stiprināt latviešus, stiprināt valsts valodu, vai arī ir nolūks kaut ko graut, pateikt kaut ko sliktu, kā to šad tad Gundars Bērziņš dara, vai kaut ko traucēt? Lūk, tā! Un tāpēc arī šodien ar šādu pieeju vērtēsim šeit notiekošo. Latvijā veidojas sava drošības sistēma. Viņa veidojas. Tā veidojas tāpat, kā ir veidojušās daudzas citas sistēmas pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas, - veidojas ar sāpēm, veidojas vieglāk vai veidojas smagāk. Jo šo sistēmu veido tie cilvēki, tie paši cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši, un viņiem palīdz arī citi cilvēki, kas šeit tik ilgi nav dzīvojuši. Jā, tas ir kopīgs darbs, un to mēs arī kopīgi darīsim. Mēs šeit, Latvijā, esam cēluši godā un pēc tam gāzuši bezdibenī pietiekami daudz cilvēku. Paskatieties, lūdzu, kas ir noticis pēdējos desmit, divpadsmit gados! Cik daudzi jauni daudzsološi cilvēku ir parādījušies, uzspīdējuši pie debesīm dažādās vietās un pēc tam pazuduši (diemžēl viens otrs varbūt pat uz mūžīgiem laikiem)! Kādi jauni uzņēmēji mums te parādījās, solīja noslaucīt durvju priekšu un iemācīties angļu valodu un vēl daudz ko citu! Ko nu paši šodien dara - to jūs labi zināt.

Redziet, ir tāda lieta kā kristalizācijas process. Kristalizācijas procesa laikā pamatviela pamazām attīrās no visiem piemaisījumiem. Protams, ir arī tāds jēdziens kā “oklūzija” - tas kristāls sevī ievelk kaut kādus netīrumus līdzi uz kaut kādu laiku. Jā, ar abām šīm parādībām arī šeit, Latvijā, ir visu laiku jāsastopas.

Šeit bija runa par to, ka SAB direktora amats prasa atbilstību ļoti augstiem rādītājiem. Nenoliedzami! Par to nav runa. Taču, ja jau kritizē par profesionalitātes trūkumu, tad vajadzētu to darīt pamatoti, jo Kažociņa kungam ir ne tikai profesionāla pieredze militārajā jomā, bet arī pieredze diplomātiskajā un vadības līmeņa darbā. Ja jau runāt, tad runāt visu, nevis izraut atsevišķus jēdzienus!

Un tagad teikšu dažus vārdus par šeit vairākkārt pieminēto dubulto pilsonību.

Cienītie kolēģi! Pie mums, Latvijā, ir pilsoņi, kurus, es teiktu, varētu nosaukt par “pilsoņiem” (pēdiņās), un viņiem ir viena pilsonība. Un šie “pilsoņi” brauc uz Maskavu konsultēties par attiecīgo rīcību vajadzīgajā brīdī, šie “pilsoņi” rūpējas par to, lai Latvijā būtu otra valoda, vismaz krievu valoda, tās pārējās jau var pagaidīt. Šie “pilsoņi” organizēs nekārtības Latvijā, darīs visu, lai traucētu Latvijai ceļā uz NATO un Eiropas Savienību, jo viņiem tas ir pēdējais laiks. Šie “pilsoņi” 23.maijā ar pārgrieztām acīm un žultainu sejas izteiksmi staigās pa Rīgu un bļaustīsies, izvēlējušies piemērotu laiku - dienu pirms “Eirovīzijas” konkursa. Jā, diemžēl tie ir Latvijas Republikas pilsoņi, ar vienu - pilsoņa pasi. Lūk! Un tādu ir pietiekami daudz, ja jau mēs runājam par šo attieksmi! Tātad pilsoņa pase nenozīmē, ka cilvēks tiešām ir Latvijas Republikas pilsonis. Vēl, protams, ir jautājums par daudziem, kas šo pilsonību ir apšaubāmā veidā ieguvuši.

Un tagad atkārtošu vēlreiz par šo ceļu, par to, kā veidojās šī dubultā pilsonība Latvijā un kā mēs pakāpeniski nokļūsim līdz tam posmam, kad šis jēdziens pazudīs. Mums ir jāiziet šis vēsturiskais posms, kurš skar šīs divas trīs paaudzes un kuru mums uzspieda pret mūsu gribu. Jā, tās ir okupācijas sekas! Šī dubultā pilsonība ir okupācijas sekas. Kažociņa kungs ir dzimis 1951.gadā, tad, kad Latvijā kārtējo reizi ieradās okupantu bari, gan militārie okupanti, gan civilie okupanti, un lielākā daļa no šiem civilajiem okupantiem šeit joprojām sēž. Un lēnām un uzmanīgi viņi ir “jākustina”, un kaut kā ar viņiem ir jāstrādā. Lūk, tur ir tā pamatdoma! Un liksim vienreiz mieru šai dalīšanai, šai runāšanai!

Šie ir cilvēki, kas ir desmitiem gadu strādājuši citās valstīs, kas ir ieguvuši cieņu un godu ar savu darbu. Neviens šodien nenoliedz Kažociņa kunga augsto amatu un profesionālās zināšanas. Un tas viss ir iegūts ar pamatīgu darbu. Rietumvalstīs ar tukšu pļāpāšanu nevarēja tālu tikt. Nevarēja lasīt politinformācijas un audzināt citus, kā viņiem ir jādzīvo. Saprotiet taču, kā tas viss veidojās! Un tāpēc ir liekulīgi runāt par to, ko cits cilvēks ir nopelnījis. Vairāk vajadzētu šodien domāt par to, ko jaunā SAB vadība varētu dot mums, Latvijai, un par to, kas notiks tālāk, nevis rakņāties pagātnē un meklēt tur nezin ko.

Vai līdz šim viss ir bijis kārtībā ar drošības sistēmu Latvijā? Vai tomēr ir nepieciešami uzlabojumi? Vai viss ir kārtībā ar mūsu darbiniekiem? Man liekas, ka tas ir pamatjautājums.

Es atceros, kā šeit, no šīs pašas tribīnes, bija lieli strīdi par to, vai bijušajiem VDK darbiniekiem ļaut vai neļaut strādāt drošības sistēmā. Un pat tad - es atceros ļoti labi! - vairums Saeimas deputātu pilnīgi piekrita, ka vajag atļaut. Tad, lūk, tik tālu nu mēs esam! Tās organizācijas pārstāvji, kura tikai ļaunu ir vēlējusi Latvijai kā neatkarīgai valstij, - tās organizācijas pārstāvji, redziet, varbūt varētu savas profesionālās zināšanas dot Latvijai. Turpretim tie cilvēki, kas ir visu mūžu bijuši Latvijas patrioti un savu iespēju robežās darījuši visu, lai palīdzētu Latvijai, - tie, mums, redziet, liekas apšaubāmi. Nu, ļoti absurda iznāk šāda runāšana!

Tāpēc, cienītie kolēģi, skatīsimies uz šo jautājumu nedaudz citādāk, nevis ar vēlēšanos “iezāģēt” valdošajai koalīcijai! (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Viens solis uz priekšu, divi atpakaļ!”) Nu varbūt izbeigsim reiz šo te “zāģēšanu”, it īpaši tad, kad ir runa par veselas sistēmas veidošanu, par tādas sistēmas veidošanu, kura nekalpos nevienam politiskajam spēkam, nepildīs nekādus pasūtījumus! Nerunāsim par valsts ienaidniekiem, pat ja tādi būs starp Saeimas deputātiem! Tos iesēdinās cietumā. Kur tad vēl? Tā ir vienīgā vieta, kur viņiem ir jāatrodas. Tāpēc, ka viņi ir ienaidnieki. Bet es šobrīd runāju par cilvēkiem, kas dažādi domā. Pieļauju, ka var vienmēr būt dažādi viedokļi. Tikai pamatdoma ir viena. Lūdzu, vienmēr, kad nākat šeit tribīnē un kaut ko kritizējat, piedāvājiet reizēm arī kaut ko labāku!

Arī runājot par mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Par NATO es nešaubos. Par ceļu uz Eiropas Savienību runājot, šodien daudzi no mums grib pārliecināt Latvijas Republikas pilsoņus balsot “par”.

Pirmais jautājums - ko jūs varat piedāvāt labāku par šo ceļu? Tā varētu būt tā pamatdoma!

Arī šodien, es uzskatu, mēs esam izvēlējušies to labāko pārstāvi no tiem, no kādiem bija iespēja izvēlēties, un līdz ar to, neapšaubāmi, atbalstīšu šo kandidatūru.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man bija tas gods konsultēties ar mūsu Zemnieku savienības ārzemju nodaļu speciālistiem par Kažociņa kunga noderību mums tik ļoti svarīgajā dienestā. Un es saņēmu ļoti pozitīvas atsauksmes par viņu, par viņa profesionalitāti, par viņa labajām darbaspējām, arī par viņa ieguldījumu mūsu Bruņoto spēku veidošanā, kad viņš trīs gadus strādāja Latvijā. Man tiešām šoreiz ir kauns, ja mēs, it sevišķi daži opozīcijas līderi, varam tā izteikties par emigrācijas latviešiem, kuriem mēs visi varam būt ļoti pateicīgi par to, ka mēs šodien esam brīvi un neatkarīgi. “Nenoliksim” viņus! (Aplausi.) Es saprotu šo ļoti lielo neapmierinātību, kāda ir dažiem, dažu frakciju pārstāvjiem, kam laikam bailes par to, kas būs, ja Kažociņa kungs sāks pildīt savus pienākumus. Es ierosinu šīs neveiksmīgās debates izbeigt. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Demokrātija?”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie deputāti! Mums jābalso par Saeimas lēmuma projektu: “Iecelt Jāni Kažociņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru.” Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.panta 5.apakšpunktu Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.

Lūdzu! Balsu skaitītāju vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad SAB direktora vēlēšanām jānotiek ar vēlēšanu zīmēm. Balsu skaitītāji sagatavos visus materiālus, un tad jūs ar zvanu tiksiet aicināti uz balsošanu, kā vienmēr, caur šīm durvīm.

Vēlēšanu zīmēs būs ierakstīts viens kandidāts. Jums ir tiesības, izsakot “jā”, vēlēšanu zīmi neizmainītu iemest vēlēšanu kastē. Un vēlēšanu zīme būs derīga arī tad, ja jūs gribēsiet izteikt “pret” un šis vienīgais kandidāts būs izsvītrots. Citi gadījumi šajā reizē nav paredzēti. Papildu kandidātus ierakstīt nevar.

Lūdzu, gaidiet zvanu! Balsu skaitītāji, lūdzu, uz zāli!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, esiet uzmanīgi: ar zvana skaņām mēs sāksim balsojumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Balsu skaitītāju vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas balsu skaitītāju protokols nr.10 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Satversmes aizsardzības biroja direktoru. 2003.gada 2.maijā.” Vēlēšanu zīme nr.8.

Kopumā ir izsniegtas 110 vēlēšanu zīmes. Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 96 zīmes. Sabojātu un nomainītu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 14 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 96 zīmes. Par derīgām atzītas 96. Par nederīgām atzītu zīmju nav.

Pret kandidātu Jāni Kažociņu balsots 41 zīmē.

Par Jāni Kažociņu nobalsots 55 zīmēs. (Aplausi.)

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlēts Jānis Kažociņš. Aplausus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas lēmums - iecelt Jāni Kažociņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru - pieņemts.

Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aleksejevs, Bartaševičs, Stepaņenko, Šņepste un Turlais.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem! Līdz ar to 2.maija ārkārtas sēdi slēdzam.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 1.(ārkārtas) sēde

2003.gada 2.maijā

Lēmuma projekts “Par Jāņa Kažociņa iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru”

(693. dok., reģ. nr.128)

Ziņo

- dep. V.Krištopans

Debates

- dep. J.Slakteris

- dep. I.Sokolovskis

- dep. L.Mūrniece

- dep. P.Kļaviņš

- dep. J.Dobelis

- dep. J.Strazdiņš

Balsu skaitītāju komisijas vadītājas dep. J.Stalidzānes informācija par SAB direktora vēlēšanām

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (protokols nr.10)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretārs J.Reirs

Sestdien, 24.februārī