Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas pirmā sēde

2003.gada 16.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam mūsu ziemas sesijas pirmo sēdi! Ir vairākas izmaiņas darba kārtībā.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut Saeimas šā gada 16.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Māra Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, šo lēmuma projektu mēs izskatīsim sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu kā 1.punktu.

Ir saņemts piecu deputātu - Edgara Jaunupa, Ērika Škapara, Arta Kampara, Pētera Ontužāna un Ainara Latkovska - iesniegums ar lūgumu Saeimas 16.janvāra sēdē neizskatīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Šo jautājumu mēs neizskatīsim.

Ir saņemts arī 8.Saeimas deputāta Viļa Krištopana iesniegums, kas būtu jāiekļauj sēdes darba kārtībā sadaļā par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Prezidija ziņojumos ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis piecu deputātu priekšlikumu - iekļaut sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, bet viens no deputātiem ir atsaucis savu parakstu, tāpēc šis likumprojekts darba kārtībā nav iekļaujams.

Sākam izskatīt Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, ko ir iesnieguši deputāti Jurkāns, Kabanovs, Ribakovs, Karpuškins, Buzajevs un Igors Solovjovs. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 1, atturas - 66 deputāti. Likumprojekts komisijai nav nododams.

Nākamais darba kārtības jautājums ir šāds: Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Deņisova, Golubova, Stepaņenko, Plinera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Naglis ir pieteicies runāt “par”? Lūdzu!

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais prezidij! Godātie deputāti! Svētku un atceres dienu likums iepriekšējās Saeimās, tas ir, 5., 6. un 7.Saeimā, ir bijis atvērts vairākas reizes. Un tagad ir pienākusi kārta šo likumu atvērt arī 8.Saeimā. Te izvirzās jautājums par Ortodoksālās baznīcas Ziemassvētku svinēšanu.

Šis jautājums iepriekšējās Saeimās tika debatēts ļoti daudz un tika arī panākta vienošanās. Tā kā es pie šā likuma strādāju jau 6.Saeimā, varu sacīt, ka bija panākta vienošanās ar pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju vadību, ka šos Ziemassvētkus tiks ļauts kristiešiem atzīmēt šajās dienās, tas ir, 6. un 7.janvārī pēc Jūlija kalendāra. Ka varēs tos atzīmēt un netiks celti nekādi iebildumi sakarā par neierašanos darbā. Nu, bet, protams, dzīve iet uz priekšu, un šis jautājums būtu vienreiz jāatrisina. Es uzskatu, ka šis jautājums šoreiz ir vietā un būtu jārisina, jo kā nekā pie mums arī ir ļoti daudz pareizticīgo. Vairākās konfesijās šie Ziemassvētki tiek atzīmēti 6., 7.janvārī. Ir jārunā par krievu pareizticīgo, krievu vecticībnieku, grieķu rita, Ukrainas grieķu katoļu, bulgāru, rumāņu, baltkrievu un citu kristiešu ortodoksālās baznīcas Ziemassvētkiem.

Tomēr mums ir jāparūpējas par kristiešu vienotību, jo tagad visos dievnamos notiek aizlūgumi par kristiešu apvienošanos. Es domāju, ka šis jautājums ir diezgan nopietns un ir pienācis laiks šo jautājumu kārtīgi izlemt.

Taču, ja mēs ieskatāmies iesniegtajā likumprojekta anotācijā, tad redzam, ka te ir drusku tāda… kaut kāda neskaidrība, jo pārsvarā jau te ir runa par Ziemassvētkiem, par šā jautājuma izskatīšanu, bet mēs izskatām arī jautājumu par Lieldienām. Nu, var būt, ka iesniedzējiem ir pieņemams tas, ka te ir domāts, tā teikt, arī par Lieldienu jautājuma risināšanu. Vienīgi ir tāda maza piezīme par Pareizticīgās baznīcas kalendāru, jo īstenībā jau šis kalendārs ir kā Jūlija kalendārs, pēc kura tiek atzīmēti šie svētki.

Visā visumā es uzskatu, ka šis jautājums būtu jāatrisina, un to varbūt vajadzētu mums izlemt šodien ar balsojumu - vai nu mums tagad šo likumprojektu atvērt un nodot komisijām, vai arī noraidīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 68. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Kastēna, Laksas, Šleseres, Kļaviņa, Petera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Ēriks Jēkabsons. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Latvijas Republikā Baznīca ir atdalīta no valsts, bet tas nemazina tās lomu sabiedriskajā dzīvē, un tāpēc mēs varam teikt, ka Baznīca nav šķirta no valsts, jo Baznīca ir tā, kas saliedē sabiedrību, un tai ir nozīmīga loma visas valsts un sabiedrības integrācijā. Baznīca veicina vienkopienas valsts izveidošanu.

Ja mēs šajā gadījumā runājam par Pareizticīgo baznīcu, tad jāteic, ka tā ir veidota pēc teritoriālā, nevis pēc nacionālā principa. Latvijā ir 360 000 pareizticīgo, un pareizticības sākumi Latvijā ir saskatāmi jau vissenākajos - Jersikas laikos. Viens no Pareizticīgās baznīcas kanonizētajiem svētajiem arhibīskaps un savā laikā arī Latvijas valsts Saeimas deputāts Jānis Pommers ir bijis liels Latvijas patriots un ir atzīts par mocekli, jo ir atdevis savu dzīvību, cīnoties par Latvijas neatkarību un nostājoties pret komunismu.

Šā iemesla dēļ šeit nav vietas vēsturiskām un varbūt arī teoloģiskām vai politiskām analīzēm. Mēs gribētu runāt par to, ka Latvijas Pirmā partija, kas nāca klajā ar šo iniciatīvu, savā politiskajā filozofijā balstās uz kristīgo pasaules uzskatu, kur dekalogs jeb desmit baušļi gadu tūkstošu gājumā arī ir ieguvuši politiskās filozofijas aprises. Un viens no šiem baušļiem saka: “Tev būs godāt savu tēvu un savu māti, un lai tev labi klājas tajā zemē, ko Dievs tev ir devis.”

Latvija mums ir Dieva dota zeme. Bet turpat arī Svētie Raksti runā par to, ka, izlūdzoties šo svētību un dzīvojot savā zemē, neapbēdini svešinieku, kas ir tavā zemē. Latvijā ir bijuši gan sveši spēki, gan varas, un tie ne vienmēr pozitīvi ietekmējuši Latviju. Latvijā jau vēsturiski līdz ar minēto pareizticību ir dzīvojuši arī nelatvieši, kas ir kļuvuši ne tikai par pieradinātiem svešiniekiem, bet arī par mūsējiem, - lojāliem šīs valsts pilsoņiem, patriotiem, ticīgiem cilvēkiem.

Un tāpēc mēs, kopjot kā latviešu tauta arī savu identitāti, nedrīkstam to darīt, aizsargājot to par citu kultūru pazemošanas cenu.

Runājot par šo svētku dienu un par brīvdienu pareizticīgo kopienai, ekonomiskie aprēķini rāda to, ka šī brīvdiena praktiski nenesīs nekādus zaudējumus Latvijas valsts budžetam. Runājot par to argumentu, kas te ir izskanējis, ka, ja tiks atzīta šī pareizticīgo Ziemassvētku diena, tas varētu vest uz divkopienu valsti, arī šis arguments ir noraidāms, jo drīzāk ir otrādi - tas var konsolidēt Latvijas sabiedrību un veicināt tās veidošanos par demokrātisku un tiesisku valsti.

Un pēdīgi. Runājot par patriotismu, mēs visai bieži dzirdam dažādas demagoģiskas diskusijas, kā futbola spēlē, un ir jāsaka, ka tas patriotisms, kuru mēs minējām, runājot par kristīgajām vērtībām, pēc šā vārda izcelsmes ir saistīts ar domu, ka mēs mīlam savu Tēvzemi. Un kristīgais patriotisms ir tas, kas ir gatavs cīnīties, aizsargāt, kopt savu kultūru un savu identitāti, bet tas novērš jebkāda veida šovinismu vai pazemošanu, jebkāda veida radikālismu.

Tāpēc šo un citu iemeslu dēļ mēs aicinām, es personīgi aicinu, balsot “par” šo likumprojektu, balsot par to, lai pareizticīgo kopienai, ko Latvijā veido ne tikai krievi, kā mums bieži vien vēsturiski tas saistās, bet tur ir arī ļoti daudz latviešu, būtu šie svētki. Un arī pareizticība, tāpat kā visas citas kristīgās konfesijas, nav nacionāla. Šo likumprojektu ir atbalstījusi Latvijas Valsts prezidente, šo likumprojektu atbalsta arī visu lielo konfesiju vadītāji. Tāpēc es aicinu balsot “par” šo likumprojektu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “pret”? Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribētu tikai ieviest nelielu skaidrību. Arī Tautas partija atbalsta visu to, ko šeit teica iepriekšējais runātājs, un mēs esam par to, ka pareizticīgajiem ir jāsvin šie svētki. Tomēr es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šis priekšlikums pirmām kārtām ir politisks, jo runa nav par Pareizticīgo baznīcu (tādas ir 28). Un mēs arī zinām, ka Eiropas Savienībā šos svētkus gan Grieķijā, gan tādās kandidātvalstīs kā Rumānijā un Bulgārijā svin pēc jaunā stila.

Otrs. Es gribētu nedaudz atgādināt, ka Latvijā 1936.gadā jau tika nodibināta Latvijas Metropolija. Latvija savā laikā jau bija pārgājusi uz jauno stilu laika skaitīšanā. Cariskā Krievija mūs piespieda atgriezties atpakaļ pie vecā stila, un tāpēc būsim šeit konsekventi, runāsim tikai par kalendāru un par to, ka acīmredzot nez kāpēc Latvijai atkal (pretēji 30.gadu beigām, ko Jēkabsona kungs nepateica, ka Latvijā bija pilnīgi neatkarīga Metropolija), būtu jāatgriežas pie vecā kalendārā stila.

Es gribētu arī palabot un drusciņ precizēt Jēkabsona kunga teikto. Tie, kuri redzēja Pareizticīgās baznīcas vadītāja uzstāšanos televīzijā, dzirdēja, ka viņš pieminēja Izraēlas un Sīrijas piemēru, ka tur, piemēram, tiem, kas to vēlas, tātad Krievijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem, otrā dienā ir atļauts neierasties darbā.

Līdz ar to šeit acīmredzot vispirms derētu izlemt jautājumu par to, vai mums vajadzētu divas reizes svinēt Ziemassvētkus - pēc jaunā un pēc vecā stila. Un, ja mēs esam tik konsekventi, tad arī Jaunais gads mums būtu jāsvin pēc vecā stila.

Mēs gribētu teikt, ka, piemēram, Krievijas vēstnieks jau to veiksmīgi darīja. Viņš pirmdien rīkoja pieņemšanu, atzīmējot Jauno gadu pēc vecā stila - tur piedalījās arī Latvijas ārlietu ministre - un tādējādi ļoti taktiski atgādinot par to, ka Latvija tomēr ir vecās, cariskās impērijas ietekmes sfērā. Tā ka, ja mēs šādā veidā gribam turpināt - tad lūdzu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 54. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ūdres, Kāposta, Brigmaņa, Strazdiņa un Ulmes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” un “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” un “pret” runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, es gribētu pateikt dažus vārdus Saeimas Prezidija vārdā.

Politika vienmēr ir pieprasījusi stiprus, profesionālus un mērķtiecīgus līderus. Un es domāju, ka Latvijas politika nav palikusi bez tādiem. Es runāju par Andri Šķēli. Andra Šķēles vadīto triju valdību un visā viņa politiskās darbības laikā mūsu valsts ir turpinājusi attīstīties, ievērojot stabilas, demokrātiskas un neatkarīgas valsts pamatvērtības. Mēs konsekventi esam īstenojuši savas ārpolitiskās prioritātes - virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Mēs esam mēģinājuši tikt galā ar pašmāju likstām un neatrisinātajām problēmām. Kļūdu ir bijis pietiekami, arī sasniegumu. Lai vēsture vērtē un noliek visu savās vietās!

Kā teikusi Zenta Mauriņa: “Labām lietām cilvēks nekad nav par jaunu vai par vecu.”

Saeimas vārdā es gribu sveikt Andri Šķēli jubilejā un novēlēt daudz labu ideju, izturību, tās piepildot, kā arī uzticamus domubiedrus sev līdzās, strādājot darbā ārpus Saeimas.

Lai jums izdodas iecerētais! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Māra Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Andra Šķēles iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta kandidāts no tā paša kandidātu saraksta ir Māris Kučinskis. Ir saņemts Māra Kučinska iesniegums, kurā viņš piekrīt kļūt par 8.Saeimas deputātu, un Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums ir apstiprināt Mārim Kučinskim 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies par apsveikumiem. Droši vien esat pamanījuši, ka vairs neesmu ne Tautas partijas priekšsēdētājs, ne Tautas partijas valdes loceklis. Šodien nolieku arī Saeimas deputāta mandātu, lai dotu vietu savam kolēģim Mārim Kučinskim - Valmieras mēram, kurš bijis prasmīgs pilsētas saimnieks un būs labs jūsu kolēģis. Tas dzīves posms, ko esmu pavadījis aktīvajā politikā, ir beidzies. Jo jau pēc dažām minūtēm atsāksies mana, tā teikt, civilā dzīve, kuru ar politiku saistīs vien pilsoņa vēlēšanu tiesības un Tautas partijas biedra karte nr.270. Jāteic, ka tas ir visai neparasts pārdzīvojums - uzrunāt jūs no Saeimas tribīnes pēdējo reizi. Jo man šādu tiesību vairs nebūs. Tādēļ šodien, manuprāt, ir īstais brīdis pateikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kurus var saukt par saviem politiskajiem laikabiedriem. Un tie ir arī mani politiskie sāncenši vai pat pretinieki, tie nav tikai tuvākie kolēģi.

Es gribētu sākt ar pateicību Latvijas valsts prezidentiem - gan Guntim Ulmanim, gan Vairai Vīķei-Freibergai - , kuri man devuši iespēju trīskārt būt valdības vadītājam. Atcerēsimies, piemēram, to, kā no Zemnieku savienības ievēlētais Valsts prezidents Guntis Ulmanis jau 1995.gadā, pirms konsultācijām par valdības izveidi, aicināja toreizējās Saeimas partijas parakstīt apņemšanos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā! Un tas notika apstākļos, kad Saeimā bija savēlēti paši odiozākie politiķi, kuru vārdus jau esam paspējuši aizmirst. Ulmaņa kungs savu Valsts prezidenta autoritāti šādi sasaistīja ar Eiropas Savienības mērķi, un tikai šodien, pēc saņemtā iestāšanās uzaicinājuma, varam patiesi novērtēt viņa tālredzību. Mūsu pašreizējā Valsts prezidente, kuras vārds pirms ievēlēšanas bija vairāk pazīstams inteliģences aprindās, tagad ir sevi pierādījusi kā spēcīgu personību, kuras veikums starptautiskajā laukā ir izšķiroši sekmējis Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Visi Ministru prezidenti un pozīcijas partijas nav apšaubījušas mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO, un vienīgais šķērslis ir bijusi neticība tam, ka šiem mērķiem iespējams tuvoties tik ātrā solī, kā Latvijai tas ir izdevies.

Šo ārpolitisko mērķu formulēšanā ir savienības “Latvijas ceļš” liels nopelns. “Latvijas ceļš” vienmēr paliks tās Latvijas politiskās vēstures daļa, kuras vainagojums bija Kopenhāgena un Prāga. “Latvijas ceļā” vēlāk iestājās arī pirmais atjaunotās valsts premjers Ivars Godmanis, kura vadītā Ministru padome spēja uzsākt valsts pārveidi - valsts pāreju no centralizētas, plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku. “Latvijas ceļam” piederīgi bijuši četri atjaunotās valsts Ministru prezidenti - gan Valdis Birkavs, kura valdība pilnīgi skaidri sāka praktisko ceļu uz Eiropas Savienību un kura laikā tika uzsākta Krievijas armijas izvešana, gan Māris Gailis, kura laikā tika uzspridzināts Skrundas lokators, gan Vilis Krištopans, kura valdībai uzgūla Krievijas finanšu krīzes smagums, gan arī Andris Bērziņš, kura rastie kompromisi nodrošināja ne tikai visilgāko valdību, bet arī ārpolitisko pēctecību un līdz šim vislabāko stāvokli valsts kasē.

“Latvijas ceļš” bija Tautas partijas visnopietnākais politiskais konkurents, un mūsu sacensībā diemžēl netrūka arī privātu aizskārumu. Jāteic, ka mēs, politiķi, nereti tik ļoti tiecamies izcelt kādu konkurenta neveiksmi vai muļķību, ka tajā pašā laikā nepamanām pozitīvo devumu. Protams, arī man kaut kādā mērā ir piemitusi šī vājība.

Vēl viens no bijušajiem Ministru prezidentiem ir nācis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rindām. Tas ir Guntars Krasts, kura duālā nostāja pilsonības jautājumā sarīkotajā referendumā ir varbūt šodien uzlūkojama kā mēģinājums atrast vidusceļu starp partijas un valsts interesēm. Šodien varam novēlēt “tēvzemiešiem” atrast jaunas un Eiropai pieņemamas izpausmes formas saviem meklējumiem nacionālajos jautājumos.

Saeimā pastāvīgi augošā skaitā ir bijis un ir pārstāvēts politisks spēks, kurš līdz šim nekad nav piedalījies valdības veidošanā. Tā ir apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Viņu skaidrā opozīcija mūsu ārpolitiskajiem centieniem ir palīdzējusi mums mobilizēt visus spēkus, lai nepakļautu pārskatīšanai virzību uz NATO. Par to mēs šai politiskajai apvienībai varam kaut kādā ziņā pateikties.

Savukārt “sociķiem” varam teikt paldies par vairākiem neveiksmīgiem piemēriem, kuru vidū pats spilgtākais ir politiskā apsēstība - iedibināt jaunu valsts pamatlikumu.

Manis iepriekš minētie cilvēki ir bijuši mani kolēģi. Pie tam visi kādreizējie Ministru prezidenti strādājuši arī manis vadītajās valdībās.

Tomēr mūsu valsts politikā sevi pieteikušas arī jaundibinātas partijas, kuras 8.Saeimas vēlēšanu rezultātā guvušas iespēju darboties valdībā. “Jaunais laiks” atbalsta to valsts kursu, kuru īstenojušas visas iepriekšējās valdības. Taču atšķirība ir izmaiņu tempa apsolījumā.

Esmu vienmēr centies meklēt vainu sevī, domājot, kāpēc nevaru apsolīt labklājību ne ātrāk kā pēc daudziem gadiem. Taču cilvēkam gribas sagaidīt izmaiņas jau tūdaļ pat, no rītdienas, un tā ir “Jaunā laika” politikas īpatnība.

Izvēle par Repšes kunga partiju nav nejauša un atspoguļo tautas ceturtās daļas vēlmi pēc zināma svaiguma, un tas nav nekas neparasts, tā ir gadījies arī vecās demokrātijās.

Iespējams, ka doto solījumu klāsts sabiedrībai nāks par labu. Tas to uzmundrina un liek daudz ko pārdomāt. Par to arī “Jaunais laiks” ir pelnījis atzinību.

Un galu galā gan jau kāda daļa no brangajiem solījumiem, jācer, taču tiks izpildīta. Jāteic, ka solījumu krusa vēlēšanu kampaņas laikā radīja sabiedrībai mānīgu cerību, ka uzreiz pēc vēlēšanām nu gan kļūs daudz labāk, daudz vieglāk. Līdzīgi kā padomju laikā - mums šķita, ka, tiklīdz kļūsim brīvi, tā jau rīt, tā uzreiz, tā sengaidītā labklājība atnāks pati.

Arī tagad daudzi vēlas noticēt, ka, tiklīdz iestāsimies Eiropas Savienībā, kaut kas uzreiz krasi izmainīsies un ka sagaidīsim gluži vai kolektīvu laimi.

Es domāju, ka šādi priekšstati ir maldīgi. Mana politiskā pieeja vienmēr ir bijusi pretēja. Esmu aicinājis cilvēkus negaidīt brīnumus un katram uzņemties atbildību par sevi.

Nobeidzot savu uzrunu, es gribētu pateikt lielu paldies arī žurnālistiem. Dažādi jau mums ir gājis, bet jūsu uzcītīgā kritika man nereti ir palīdzējusi saprast arī savas kļūdas.

Tomēr vislielāko pateicību esmu parādā saviem vēlētājiem. Jūs visi piekritīsit, ka tautas dotā uzticība jebkuram politiķim dod to rīcības leģitīmo pamatu un iedrošina pieņemt lēmumus. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri par mani balsoja 7. un 8.Saeimas vēlēšanās, par kopumā pareiziem uzskatīja gan tos lēmumus, kurus biju pieņēmis, gan paļāvās, ka arī nākamie mani lēmumi būs pārdomāti. Tādēļ esmu drošs, ka šie cilvēki ar izpratni raugās arī uz manu rūpīgi pārdomāto lēmumu - aiziet no politikas.

Es aizeju ar labām cerībām. Mums visiem ir pamats būt pārliecinātiem, ka Latvija drīzumā pabeigs iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Mēs varam cerēt, ka beidzot tiks uzcelta jauna bibliotēka un ieviesta kārtība augstākās izglītības sistēmā. Un tas, ko es novēlu jums, mani kolēģi, ir iedēstīt sabiedrībā zināmu mieru un rimtumu. Manuprāt, mūsu valsts būtu vēl labākā stāvoklī, ja tik daudzas rīcības, arī mani lēmumi, nebūtu bijuši nemiera un neveselīga satraukuma pilni. Tādēļ labākais, ko šī Saeima varētu izdarīt, būtu panākt miera izjūtu sabiedrībā. Būtu ļoti svarīgi cilvēkos iedēstīt pārliecību par savu, savas ģimenes, par valsts ilgtermiņa drošību.

Un nobeigumā. Atskatoties uz visu padarīto, uz visu, kas bijis, joprojām es ticu, ka visa mūsu darbošanās politikā ir tikai tāpēc, ka mēs mīlam šo valsti.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs pieteicies vairs nav. Debates slēdzam.

Lūdzam Māri Kučinski dot svinīgo solījumu.

M.Kučinskis (Tautas partija).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par pilnvaru apstiprināšanu Mārim Kučinskim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96 deputāti, pret un atturas - nav.

Apsveicam Māri Kučinski ar deputāta pilnvaru apstiprināšanu un lūdzam viņu ieņemt vietu zālē!

Sakarā ar balsošanas iekārtas pārregulēšanu Saeimas Prezidijs ierosina 15 minūšu ilgu pārtraukumu.

Sēdi atsāksim bez piecām minūtēm desmitos, pulksten 9.55.

Paldies!

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Turpināsim 16.janvāra sēdes darba kārtības izskatīšanu!

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru prezidenta iesniegtais lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu vides ministram, veselības ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram”.

Debatēs neviens runāt nav pieteicies. Balsosim... Piedodiet! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs nesen apstiprinājām jauno valdību un debatējām par nepieciešamību paplašināt valdību ar īpašu uzdevumu ministru posteņiem, teicām, ka tā ir nelietderīga līdzekļu tērēšana, un faktiski iepriekšējā valdība tika apstiprināta ar nelielu balsu vairākumu cerībā, ka nevajadzīgie izdevumi netiks palielināti.

Pagājuši ir nepilni divi mēneši, un mēs saņemam jaunu priekšlikumu - nomainīt īpašu uzdevumu ministru posteņus ar ministru posteņiem.

Jaunā valdība pasludināja divas prioritātes - līdzekļu taupīšanu un profesionālismu. Ministru prezidents mums nesolīja diletantismu vai līdzekļu izšķērdēšanu, bet Jaungada uzrunā solīja, ka visumā būs labāk.

Kāda cita partija savukārt solīja, ka prioritāte ir skumjas, nevis zemene uz putukrējuma, kā rādīja savās reklāmās.

Īstenībā faktiski viss ir otrādi. Īstenībā nav nekādu skumju, bet patiesībā ir pat jautrāk, jo ir vairāk reorganizāciju un vairāk līdzekļu tiek iztērēts valdības iestādēm, bet mazāk līdzekļu ir, piemēram, sabiedrības integrācijai vai kultūras attīstībai. Faktiski mēs redzam to, ka krievu “maļinas” latviskais ekvivalents - “zemene” ir viens no šīs valdības galvenajiem rīcības motīviem.

Mēs esam atdalījuši no Labklājības ministrijas... pareizāk sakot, valdības priekšlikumā no Labklājības ministrijas ir atdalīta veselības aizsardzība un bērnu un ģimenes problēmas.

Nākamais solis varētu būt Pensionāru ministrijas nodibināšana un Labklājības ministrijas likvidācija. Kliedzoša nekompetence ir Būvniecības departamenta paredzamā likvidācija (tas kādreiz bija pie VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas). Šis Būvniecības departaments bija viens no labākajiem, tur strādāja profesionāļi, cilvēki, ar kuriem taču nedrīkst spēlēties un pārbīdīt viņus kā šaha kauliņus. Tagad tas tiek pilnībā reorganizēts, daļēji to sadalot. Mājokļu politika tiek nodota, kā jūs zināt, īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības pašvaldības lietās, būvniecība - Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Interesanti ir tas, ka mums šeit tiek iesniegti priekšlikumi, kurus kritizē paši valdības ministri. Kā tad esošās valdības ministri vērtē šo reorganizāciju?

Es jums nolasīšu vienu citātu: “Izvērtējums ir sagatavots tendenciozi, nav izvērtēti visi aspekti, un tas viennozīmīgi rāda, ka lielākajai daļai struktūru ir jāpāriet Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tātad, izmantojot administratīvos resursus, kā tagad ir pieņemts runāt, Šlesera kungs finansiāli izdevīgākās “zemenes” pārstumj Ekonomikas ministrijas rīcībā.”

Šo citātu es izlasīju avīzē, to bija teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, bet būtība jau nav tur. Ja būvniecība bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, tad, izstrādājot būvnormatīvus, tajos līdz šim varēja iestrādāt vides prasības, bet, šo nozari nododot citas ministrijas rīcībā, tas vairs netiks nodrošināts, respektīvi, šīs vides prasības.

Es domāju, ka būs tieši otrādi. Daudz vieglāk būs būvēt naftas terminālus kaut kur Bolderājas kāpās, daudz vienkāršāk būs apbūvēt Andrejostu. Tomēr būtība jau faktiski nav arī tā, ka šie cilvēki tiek stumdīti kā tādi šaha kauliņi no vienas puses uz otru. Protams, lielākā daļa šo speciālistu aizies prom no darba.

Es saprotu, ka valdība var uzspļaut, teiksim, dažādām profesionālām organizācijām, tādām kā Arhitektu savienībai, Latvijas Būvinženieru savienībai, Ceļinieku asociācijai vai Būvmateriālu ražotāju asociācijai, kuras uzskatīja, ka tā ir liela kļūda. Galvenais ir tas, ka tiek apmierinātas īslaicīgas ambīcijas, un tas, ka agrāk vai vēlāk mēs visi jutīsim šīs nepārdomātās reorganizācijas sekas. Protams, atbildība jau gulsies uz nākamo valdību. Ne jau šī valdība vairs atbildēs par to, ko viņa būs sastrādājusi.

Ja kāds arī šaubās par to, ka visumā būs labāk, tad reorganizēsim slepenos dienestus, kuri mūs piespiedīs ticēt šīs reorganizācijas lietderībai!

Aicinu neatbalstīt tomēr šos priekšlikumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts vairs nav pieteicies debatēs. Debates slēdzam. Lūdzu balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu: izteikt uzticību šādiem ministriem - vides ministram Raimondam Vējonim, veselības ministram Ārim Auderam un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, atturas - 21. Lēmums pieņemts. Apsveicam jaunos ministrus ar ieņemamajiem amatiem.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka ir priekšlikumi par grozījumiem Saeimas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 16.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā, sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms 8.punkta (likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”) iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz Saeimu izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” kā steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt darba kārtībā izmaiņas - iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav.

Bez tam desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! … Ā, piedošanu! Ir vēl papildu priekšlikumi. Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, pamatojoties uz Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu. Komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz samazināt ievedmuitas nodokļa likmi, nosakot to nulles procentu apmērā preču pozīcijai “Jūras kuģi un prāmji”.

Tāpat likumprojekts saskaņo ievedmuitas nodokļa likmi jebkuram jūras prāmja tipam, iepērkot tos visā Eiropas Savienībā. Šāda norma ir piemērota šāda veida precēm Eiropas Savienībā un jau darbojas, un mēs lūdzam, lai Latvijas likumdošana paredz to arī Latvijā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemts.

Paldies.

B.Brigmane. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.188.

Ir likumprojekta otrais lasījums, un šim lasījumam ir iesniegts tikai viens labojums. Un šo labojumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Labojuma būtība ir precizēt likumus, ar kuriem saskaņā būtu veicama pašvaldības vai valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumu slēgšana.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Komisija ierosina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 189. Vēlreiz atkārtoju - dokuments nr.189.

Šeit ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, to ir iesniedzis deputāts Maksimovs, un jūs šo priekšlikumu redzat manis minētā dokumenta 4.lappusē. Maksimova kunga priekšlikums ir svītrot likumprojekta 2.pantu, un tas pēc būtības nozīmē, ka atskaitījumu ceļu satiksmes negadījumu profilaksei nebūtu. Tas savukārt ir pretrunā gan ar šā dokumenta un panta būtību, gan ar Ministru kabineta koncepciju šajā jomā (ir runa par ceļu satiksmes negadījumu profilaksi), gan arī ar pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Tādēļ komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Maksimova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24 deputāti, pret - 49, atturas - 4 deputāti. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Šis ir vienīgais priekšlikums otrajam lasījumam. Tādēļ lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91 deputāts, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus!

I.Emsis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.februāris. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vilim Krištopanam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Vilim Krištopanam ir piešķirts 16.janvārī.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Deputāts Māris Kučinskis ir ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Deputāts Māris Kučinskis ir ievēlēts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Deputāts Gundars Bērziņš ir atsaukts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Deputāts Gundars Bērziņš ir ievēlēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Lūdzu ņemt vērā ziņojumus par parlamentu sadarbības grupu sanāksmēm!

Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās šā gada 29.janvārī, trešdien, pulksten 12.30 Saeimas Viesu zālē.

Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās šā gada 4.februārī, otrdien, pulksten 14.00 Saeimas Viesu zālē.

Latvijas un Kanādas parlamentu sadarbības grupas tikšanās šā gada 12.februārī, trešdien, pulksten 12.30 Saeimas Viesu zālē.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Gribu atgādināt, ka Lauksaimniecības apakškomisija šodien pulksten 12.30 pulcējas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija vārdā un visu kolēģu vārdā mēs gribam šodien sveikt deputātus, kuriem sesijas starplaikā bija apaļas vai pusapaļas jubilejas!

Sarmīti Ķikusti no frakcijas “Jaunais laiks”. (Aplausi.)

Deputātu Ainaru Latkovski no frakcijas “Jaunais laiks”. (Aplausi.)

Un deputātu Andri Tolmačovu no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas. (Aplausi.)

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilis Krištopans, Ivans Ribakovs, Kārlis Strēlis, Inese Šlesere un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 2003.gada 16.janvāra sēde tiek uzskatīta par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde

2003.gada 16.janvārī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Noraidīts)

(191. un 191.a dok., reģ. nr.86)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Noraidīts)

(192. un 192.a dok., reģ. nr.87)

Priekšlikums

- dep. A.Naglis

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Noraidīts)

(196. un 196.a dok., reģ. nr.90)

Priekšlikumi

- dep. Ē.Jēkabsons

- dep. A.Kiršteins

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”””

(198. un 198.a dok., reģ. nr.91)

Par likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”

(200. un 200.a dok., reģ. nr.92)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres uzruna

Lēmuma projekts “Par M.Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (A.Šķēles vietā)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Debates

- dep. A.Šķēle

M.Kučinska svinīgais solījums
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu vides ministram, veselības ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram”

(233. dok.)

Debates

- dep. A.Kiršteins

Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums) (Steidzams)

(241. dok., reģ. nr.120)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (2.lasījums) (Steidzams)

(241. dok., reģ. nr.120)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (2.lasījums)

(13. un 188. dok., reģ. nr.8)

Ziņo

- dep. A.Seile

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (2.lasījums)

(87. un 189. dok., reģ. nr.39)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.844)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Krištopanam”

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Kučinska ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Kučinska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”

Lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”

Lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”

Paziņojumi

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons

- dep. P.Kalniņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Darba likumā
Datums: 16.01.2003. 09:07:58 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.191 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.87)
Datums: 16.01.2003. 09:12:18 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.192 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.90)
Datums: 16.01.2003. 09:20:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.196A nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni""
Datums: 16.01.2003. 09:21:16 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.198 nodošanu komisijām

Par Eiropas Konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību
Datums: 16.01.2003. 09:22:08 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.200 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"
Datums: 16.01.2003. 09:22:48 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.241 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par M.Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu"
Datums: 16.01.2003. 09:38:18 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.238

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu vides ministram, veselības ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram"
Datums: 16.01.2003. 10:04:54 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.233

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 16.01.2003. 10:08:36 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.241 steidzamību

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 16.01.2003. 10:10:00 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.241 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (2.lasījums)
Datums: 16.01.2003. 10:10:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.241 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums)
Datums: 16.01.2003. 10:12:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.188 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.01.2003. 10:15:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.01.2003. 10:15:50 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.189 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Krištopanam"
Datums: 16.01.2003. 10:16:52 bal015
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. V.Krištopanam

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Kučinska ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā"
Datums: 16.01.2003. 10:17:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.245

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Kučinska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā"
Datums: 16.01.2003. 10:18:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.246

Lēmuma projekts "Par deputāta G.Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā"
Datums: 16.01.2003. 10:19:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.248

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi