Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas četrpadsmitā sēde

2002.gada 30.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas šīsdienas sēdi!

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, apspriedīsim dažus priekšlikumus par izmaiņām.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti lūdz atlikt lēmuma projekta “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 2006.gada pasaules čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem ietekmes uz Latvijas valsts budžetu izvērtēšanu izveidošanu” izskatīšanu līdz 13.jūnijam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā alternatīvo likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” un izskatīt to pirmajā lasījumā kopā ar darba kārtības 36.punktu. Iebildumu nav.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šādi līgumi par sadarbību starp mūsu valsti un citām valstīm muitas jautājumos mums ir noslēgti diezgan daudzi, un tas priecē. Taču kādēļ šis līgums ir īpašs? Šis līgums ir īpašs tieši tāpēc, ka tas ir noslēgts ar Krievijas Federāciju - ar valsti, ar kuru pēdējo piecu gadu laikā mums faktiski nav izdevies noslēgt nevienu starpvalstu līgumu, kas skar finansu sektoru, tomēr, tā kā Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir veicis diezgan cītīgu darbu ar radniecīgām iestādēm Krievijā, mums ir izdevies parakstīt šo līgumu.

Cik tas ir nozīmīgi, es domāju, nevienam nav jāstāsta, jo ļoti bieži mums kārtībsargājošās institūcijas ir paskaidrojušas, cik grūti ir iegūt informāciju, cik grūti ir sadarboties ar attiecīgajām kārtībsargājošajām iestādēm Krievijas Federācijā. Es ceru, ka šis līgums noteikti uzlabos gan cīņu ar kontrabandu, gan arī muitas darbu dažādos jautājumos.

Tāpēc lūdzu šo likumprojektu atbalstīt, nodot komisijām, kārtīgi izvērtēt un akceptēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! 7.Saeima trešo reizi izskata jautājumu par ievedmuitas nodokli (tarifiem), muitas tarifu kvotām un kontroli. Līdz šim, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs vienmēr esat atbalstījuši tās prasības, kuras Eiropas Savienības valstis ir izvirzījušas vai pat nav izvirzījušas, un diemžēl šīs tuvredzīgās ekonomiskās darbības rezultātā Latvijā tiek ievesti pārtikas produkti vairāk nekā 500 miljonu latu apmērā. Tās ir divas trešdaļas no tiem produktiem, kuri ir vajadzīgi Latvijas pašapgādei. Tātad zaudētāji ir Latvijas zemnieki.

Vai kāda no Eiropas valstīm pieļauj tādu muļķību? Diemžēl neviena no valstīm to neatļauj, jo katra aizstāv savas intereses.

Šajā materiālā, ko, protams, Ministru kabinetam ir sagatavojusi mūsu slavenā Zemkopības ministrija, var atrast tādas pozīcijas, kuras ir apkaunojošas, un nav saprotams, kāpēc tās ir ieliktas šinī sarakstā.

Kāpēc nevar piekrist visam tam, kas ir ierakstīts šinī dokumentā? Tāpēc, ka mūsu laukos bezdarbs pārsniedz 50%, ir neapstrādāti lauki, samazinās liellopu skaits, cūku skaits un, protams, arī putnu daudzums. Un tam visam rezultāts ir tas, ka mēs saražojam tikai vienu trešdaļu no tās produkcijas, kas ir vajadzīga Latvijai. Tātad to rezervi, ko mēs varētu izlietot mūsu zemkopības attīstībai, mēs diemžēl naudas izteiksmē atdodam citu valstu zemniekiem. Kalvīša kungs, būdams zemkopības ministrs, slēdza Jēkabpils cukurfabriku. Cienījamie kolēģi, viņš nemaz nepadomāja par to, ko tagad darīs tie 800 cilvēki, kas palika bez darba, kā tiks apsildītas mājas, kuras tika atslēgtas no cukurfabrikas katlumājas, un, protams, viņu neinteresēja arī zemnieku tālākā darbība! Un tā tika izbrīvēta vieta nezināmas izcelsmes cukura ieplūšanai Latvijas Republikā.

Un, ja ieskatāmies datos, ko dod Zemkopības ministrija, tad redzam, ka Latvijā ieved arī vēl citus nenoteiktas izcelsmes produktus: piens un piena produkti - 61 000 tonnu, liellopu gaļa - 600 tonnas, olas - 38 miljoni, putnu
gaļa - 1,1 tūkstotis tonnu un cūkgaļa - 15 000 tonnas.

Tādi bija dati par 2000.gadu. Protams, par 2002.gadu tie skaitļi nebūs mazāki, bet būs vēl lielāki.

Cienījamie kolēģi, paskatīsimies arī tālāk šajā dokumentā, kas ir mūsu priekšā! Jūs 4.lappusē varat atrast to, ka tiks ievests Latvijā “atjaunots sviests”. Kā var atjaunot sviestu? Tālāk jūs atradīsiet trīs pozīcijas - olas, kuras nederīgas uzturam. Izrādās, Latvijā ir ļoti vajadzīgas arī tādas olas! Arī zivju atkritumus šeit ievedīs… Interesanti, ko ar tiem darīs? Vai tad barosim Latvijas iedzīvotājus arī ar zivju atkritumiem?

Savukārt 21.lappusē jūs varat atrast to, ka arī sasmalcinātus salmus un pelavas ievedīsim. Vai tad mums nepietiek savu pelavu un salmu? Es domāju, ka pietiek!

Un vēl interesantāka ir pozīcija “2301”, kas ir 35.lappusē. Te ir minētas tās slavenās piedevas, ar kurām barojot lopus, izcēlās trakumsērga Lielbritānijā, un tas pats notika arī Vācijā un tagad notiek arī citur Eiropā. Izrādās, ka arī tādu barību vajag Latvijā ievest!

Vēl nesen jūs nodarbojāties ar likumu par barību mājdzīvniekiem, tas ir, suņiem un kaķiem. Tagad nu paskatieties, kas 37.lappusē ir ielikts!

Taču vēl interesantāks ir 2.pielikums. Tur ir ierakstīts, ka neierobežotā daudzumā ievedīs aitu gaļu, kazu gaļu, gaļu, kas domāta pārtikai.

Paskatieties uz tiem briesmīgajiem cipariem! Diemžēl tie pilnīgi sagraus Latvijas zemkopību.

Cienījamie kolēģi, mēs nevaram tuvredzīgi piekāpties Eiropas Savienības priekšā, kā to dara Zemkopības ministrija!

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ mūsu Zemkopības ministrijai, lai viņi pārstrādā to un paskatās uz mūsu zemniekiem ar tādām acīm, ar kādām jāskatās latviešu cilvēkam uz latviešu cilvēku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Diemžēl jāteic, ka Leons atkal ir saputrojis. Visi tie produkti, kurus tu, Leon, minēji, diemžēl neattiecas uz šo kvotu maiņu, par ko mēs pašreiz runājam. Tu vienkārši nolasīji tos produktus, kas ir Muitas likumā un par ko liberalizācijas sarunās vispār nav ticis runāts. Bet, nu, tas nu tā! Mēs tev piedosim.

Tagad par šo kvotu maiņu. Tā ir kārtējā, to veic katru gadu. Kāpēc tas Latvijas ražotājam ir izdevīgi?

Tātad, ja mēs izmantojam tās kvotas, kuras mēs saņemam šajā kvotu maiņā no Eiropas Savienības, tad Latvijas eksports pieaug par 12 miljoniem 700 tūkstošiem latu. Dzirdējāt, Leona kungs? Savukārt imports no Eiropas Savienības varētu pieaugt par 8,4 miljoniem, tātad starpība ir 4 miljoni latu. Vai tas mums ir izdevīgi vai nav?

Un tagad runāsim par produktiem, uz kuriem attiecas šī kvotu maiņa. Tātad Latvija iegūst šādu pieeju Eiropas tirgum: kviešu graudu eksports - 26 tūkstoši tonnu, kviešu miltiem, miežu graudiem, rudzu graudiem, mūsu sieram eksporta kvota palielinās līdz piectūkstoš latiem. Šis ir ļoti būtisks piensaimniecības produkts, kas atvieglo Latvijas tirgus situāciju un ļauj piensaimniekiem attīstīties - bez eksporta piensaimniecība nemaz nav iedomājama -, kamēr imports no Eiropas šajā pozīcijā ir tikai 1000 tonnas; piena pulvera un konservu pozīcija - 3800 tonnu liels eksports uz Eiropu, sviests un piena tauki - 2225 tonnas. Vienīgā pozīcija, kur Eiropas imports būtiski pārsniedz Latvijai piešķirto kvotu uz Eiropu, ir liellopu gaļas produkti.

Es ierosinu jums sazināties ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem un pajautāt, vai tie vispār tic, ka šo pozīciju var izpildīt. Liellopu gaļa Eiropā maksā daudz vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī, un imports no Eiropas praktiski nenotiek.

Līdz ar to es gribu teikt, ka Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimnieku organizācijām ir paveikusi ļoti lielu, ļoti labu un izdevīgu darbu Latvijas lauksaimniekiem, un katrai šai pozīcijai pamatā ir vienošanās protokols ar zemnieku organizācijām. Ja jūs sakāt, ka Zemkopības ministrija ir izdarījusi sliktu darbu, tad jūs sakāt, ka sliktu darbu ir izdarījuši zemnieki, jo šis darbs tika darīts kopīgi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šā likumprojekta tālāku virzīšanu un nodošanu komisijām. Kad šo likumprojektu skatīs pirmajā lasījumā, es aicināšu to izskatīt pat steidzamības kārtībā, jo šī pozīcija mums ir ļoti, ļoti vajadzīga.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par” un viens ir runājis “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī Juridiskajai komisijai nodot, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1970.gada 1.septembrī Ženēvā parakstīto Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Desmit deputāti ir ierosinājuši lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisiju atskaites ziņojumu”. Vai ir iebildumi par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā?

Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, mums ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 9, atturas - 45. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Tā kā nav citu priekšlikumu par šā lēmuma projekta nodošanu komisijām, lēmuma projekts netiks izskatīts.

Desmit deputāti ir ierosinājuši iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā deputāta Pētera Apiņa iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 30.maijā. Ierosinu šo iesniegumu iekļaut tūlīt darba kārtībā. Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 30.maijā deputātam Pēterim Apinim. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam šā gada 30.maijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Līgas Blūmiņas apstipināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja četru lēmumu projektus, un 1. no tiem ir par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Šai tiesnesei beidzas trīs gadu pilnvaru termiņš, un tieslietu ministres I.Labuckas ieteikums ir apstiprināt viņu tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Jāņa Grīnberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tieslietu ministre I.Labucka iesaka apstiprināt Jāni Grīnbergu tiesneša amatā Valmieras rajona tiesā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Situācija ir analoģiska tai, kāda bija iepriekš. Tātad 1999.gadā tiesnesis tika iecelts amatā, 15.jūnijā beidzās viņa pilnvaru termiņš, līdz ar to mēs pieņēmām lēmumu par viņa apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, kā to ieteikusi tieslietu ministre un kā to iesaka arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Grīnberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesei Anitai Simsonei 15.jūnijā beidzas trīs gadu pilnvaru termiņš. Ievērojot to, ka tieslietu ministre I.Labucka iesaka apstiprināt tiesnesi amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, kā arī ievērojot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvo atzinumu, Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī Ivetai Strucinskai pilnvaru termiņš beidzas šā gada 15.jūnijā. Šie ir jau iepriekš minētie trīs gadi - pārbaudes laiks, ko mēs paši ar likumu esam noteikuši. Ievērojot tieslietu ministres I.Labuckas ieteikumu, kā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvo atzinumu, Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums šodien ir jāizskata lēmuma projekta pirmā lasījuma redakcija, bet, tā kā deputāti ir saņēmuši priekšlikumus otrajam lasījumam tikai pašlaik, nevis piecas dienas iepriekš, tad otrā lasījuma redakcijas izskatīšana varētu notikt nākamajā Saeimas sēdē.

Un tagad par pirmā lasījuma redakciju, kas ir redzama šā dokumenta 2.ailē. Kā jūs atceraties, šis lēmuma projekts tapa ārkārtas sēdē, kad tika piedāvāti trīs punkti. Tātad ir paredzēts sagatavot grozījumu projektu likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, plānojot palielināt valsts speciālajā budžetā valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu no 60% uz 90%. Par šās rīcības motīviem visai plaši tika runāts iepriekšējā Saeimas ārkārtas sēdē.

Otrais jautājums. Lēmuma projektā ir ietverts, ka autoceļu remontdarbos un uzturēšanā plašāk ir jāiesaista lauku saimniecību darbaspēks un tehnika, lai veiktu grantēšanu, apaugumu novākšanu, zāles pļaušanu.

Un trešais šā lēmuma punkts paredz sagatavot priekšlikumus un iesniegt tos atbilstošajās Eiropas Savienības institūcijās par papildfinansējuma piesaisti no Eiropas Savienības līdzekļiem autoceļu būvniecībai rietumu-austrumu virzienā Via Baltica programmas ietvaros.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas viedoklis ir atbalstīt šā pirmā lasījuma redakciju un strādāt tālāk pie otrā lasījuma. Tātad pirmais būtu šāds priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Runājot par pirmajā lasījumā izteikto versiju, kura sastāvēja no trim punktiem, mēs uzskatījām par nepieciešamu iestrādāt, mūsuprāt, aktualitātes, kuras ir pašas būtiskākās un kuras būtu risināmas nekavējoties, un par tām pēc tam pēdējo desmit dienu laikā parādījās impulsi, ka šie procenti varētu tikt mainīti, un tas parādīsies, arī gatavojot potenciālo otro lasījumu.

Attiecībā uz 1.punktu, kur bija prasība, ka mums ir nepieciešams saņemt līdz 90% no iekasējamā akcīzes nodokļa, lai to varētu nodot Ceļu fondam un strādāt pie ceļu sakārtošanas, un tikai 10% varētu atstāt budžetā. Mūsuprāt, šī norma ir būtiska, un tā ir izpildāma.

Kā esmu redzējis, ir sagatavots pozitīvs mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinums par to, ka saistībā ar valsts budžetu tas viss ir iespējams un izdarāms, un mūs tas gandarī. Līdz ar to par mulsinošu varbūt uzskatāms atzinums, kas saņemts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un no Satiksmes ministrijas, kuras apgalvo, ka ministrijai šī nauda īpaši varbūt nav vajadzīga, ka, viņuprāt, budžetā vairāk vajadzētu sabalansēt līdzekļus un ka ministrijai pietiktu ar 85 procentiem.

Es domāju, ka arī ceļinieku šaubas un bažas par to, ka viņi varētu arī neapgūt šinī budžeta gadā piešķirtos papildu līdzekļus, tomēr neiztur kritiku, jo darbu plānos varētu iestrādāt gan visus projektēšanas darbus, gan arī daudzos šos atliktos darbus gan attiecībā uz tiltu sakārtošanu, gan uz automaģistrāļu sakārtošanu, gan arī uz visu grantsceļu pārveidošanu un to noklāšanu ar melno segumu. Tātad ir pietiekami nopietnas šīs iestrādes. Varētu no šiem mūsu maksājumiem nokārtot nodokļa atmaksāšanu zemniekiem, varētu sakārtot no šiem līdzekļiem mūsu maksājumus dzelzceļam, tomēr pats būtiskākais, ko mēs gribam vēlreiz akcentēt, ir tas, ka, ņemot vērā budžeta ienākumu pārpildījumu, mums nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt šo jautājumu izskatīšanu uz nākamo gadu, uz 2003.gada budžetu, bet lai tie stātos spēkā ar 1.janvāri. Tas viss ir izdarāms burtiski jau pašreiz.

Attiecībā uz lēmuma projekta 2.punktu. Mūsuprāt, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija darbojas ļoti pareizā virzienā un konceptuāli iestrādā, kā labāk sakārtot jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecību iesaisti darbos, kuri notiek to teritorijā. Jā, tas ir labs piedāvājums, un mēs to arī atbalstām!

Trešais. Mēs patiešām redzam, ka mēs varētu nākt talkā Satiksmes ministrijai un Ministru kabinetam, ja Saeimas lēmumā būtu iezīmēts šis ļoti konkrētais virziens no rietumiem uz austrumiem. Ja Latvijai ir jāapgūst Eiropas Savienības ļoti nopietnie strukturālo fondu līdzekļi, tad tādā gadījumā Latvijas pusei šis parlamenta lēmums būtu papildu arguments, kādā veidā šis autoceļu rietumu-austrumu virziens tiek nodrošināts.

Līdz ar to priekšlikumos, kas parādās gan Satiksmes ministrijas, gan godājamā Leiškalna kunga piedāvājumā, daļēji ir atbalstīta vēlme tālāk strādāt, turpretī komisija pieņēma lēmumu, kurā šis rietumu-austrumu virziens kopumā pazūd, tādējādi šis konceptuālais iestrādājums, mūsuprāt, ir nepietiekams, un par to ir jādomā.

Un līdz ar to mēs uzturam spēkā savu domu, ka viss, kas ir darāms, ir izdarāms pašreiz, pie tam izdarāms ar mūsu parlamenta lēmumiem, ar mūsu parlamenta atbildību, un līdz ar to gan iestrādātie programmatiskie virzieni ir jārealizē tagad, gan arī finansējums ir jāpiešķir tagad. Nekādā gadījumā mēs nevaram vienkārši uzvelt šo jautājumu risināšanu nākamajam parlamentam, citiem politiķiem, kuri nāks pēc mums un pildīs mūsu lēmumus. Tā ir mūsu atbildība un arī mūsu piedāvājums.

Līdz ar to šis mūsu piedāvājums, mūsuprāt, šoreiz ir patiešām atbalstāms un balsojams, un tātad mēs aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā to, kas te ir domāts, bet otrajā lasījumā maksimāli saglabāt tās iestrādes, kas ir ietvertas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Godājamais Lauska kungs, ne jau naudas nevajadzība liek satiksmes ministram Gorbunova kungam samazināt šo Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo līdzekļu apmēru par 5 procentiem. Mēs gluži vienkārši saņēmām pilnīgi perfektu informāciju par to, cik tad daudz līdzekļu akcīzes nodoklī samaksā ceļu satiksmes dalībnieki, jo pārējo iemaksā vai nu lauksaimnieki, vai “Latvijas dzelzceļš” vai kādi citi maksātāji. Līdz ar to ceļu uzturēšanai mēs atvēlam tieši to summu, kuru satiksmes dalībnieki samaksā kā akcīzes nodokli vai, precīzāk sakot, maksu par pakalpojumu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, atvēlot 90% vai pat visus 100% no akcīzes nodokļa, mēs Latvijas ceļus labākajā gadījumā varēsim uzturēt kārtībā, veikt zināmu būvniecību rietumu-austrumu vai dienvidu-ziemeļu - tātad visos Latvijas virzienos. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, raugoties no reģionālās attīstības viedokļa, ja mēs izmantojam no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem saņemto naudu, taču vēl vairāk mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka nākotnē mums nāksies ņemt valsts aizdevumus. Valstij nāksies ņemt aizdevumus, lai sakārtotu infrastruktūru, kas ir visas ekonomiskās attīstības pamats.

Tā ka šeit nav ne nodevības, ne arī atteikšanās no mērķa izmantot akcīzes nodokli ceļu sakārtošanai. Šeit vienkārši tiek taisnīgi sadalīts, jo mums ir jāatmaksā arī dzelzceļa dalībniekiem, mums ir jāatmaksā samaksātais akcīzes nodoklis lauksaimniekiem, līdz ar to šie 85 procenti... Pilnīgi precīzi rēķinot, ceļu satiksmes dalībnieki iemaksā no akcīzes nodokļa 86 procentus budžetā.

Līdz ar to es domāju, ka Gorbunova priekšlikums ir visnotaļ precīzs un izsvērts, komisija to ir atbalstījusi, tieši ieklausoties šajos motīvos, nevis vēlmē kaut ko drusciņ samazināt vai visā pilnībā nepiekrist opozīcijas iesniegtajam lēmuma projektam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Autoceļi Latvijā tik tiešām ir sliktā tehniskajā stāvoklī, un paldies, ka arī pozīcija to ir atzinusi, jo melnais segums 7900 kilometru garumā ir sabojāts. Līdz 1991.gadam ik gadu atjaunoja aptuveni 750 kilometrus, turpretī Latvijas ekonomikas sabrukuma rezultātā ar to gandrīz vairs nenodarbojas, un tāpēc 2002.gadā mums ir ļoti smags stāvoklis - 5000 kilometru asfalta seguma ir atstāti vispār bez finansiālā seguma, bet 1700 kilometru garumā tas ir sabojāts tik ļoti, ka ir pilnīgi jāatjauno. Ja mēs paskatāmies ciparus, tad redzam, ka 1992.gadā tika atjaunoti 58 kilometri, 1993.gadā - 131, 1994.gadā - 132, bet 1995.gadā - tikai 32 kilometri. Labākie ceļu atjaunošanas rezultāti - 400 kilometru - bija 1999.gadā. Visi šie rādītāji liecina par to, ka tik tiešām līdzekļu Valsts autoceļu fondā un Satiksmes ministrijā nav. It sevišķi smags stāvoklis kā vienmēr ir Latgalē, jo Latgali vienmēr aizmirst, it kā tur ceļi nebūtu vajadzīgi.

Attiecībā uz autoceļiem ar grants segumu. 12,5 tūkstošu kilometru garumā arī tie ir sliktā stāvoklī, lai gan tie nav tik daudz cietuši agrāk, bet cieš tieši pēdējos gados. Un ar to ir saistāmas tādas darbības kā intensīvā mežu izciršana un smago mašīnu tonnāžas neievērošana, kā rezultātā tiek sagrauti ceļi. Tas ir viens.

Otrs ceļu bojāejas cēlonis ir novadgrāvji un kanāli, jo arī tie nav kārtībā un apūdeņo šos ceļus, kā rezultātā tie ātrāk iziet no ierindas, bet pavasarī un rudenī to veicina smago mašīnu pārlieku lielais svars un to intensīvā pārvietošanās. Arī tas viss grauj šos ceļus.

Un vēl trešais cēlonis - finansu trūkums. Un kopējais deficīts desmit gados ir sakrājies 130 miljonu latu apmērā, kas būtu vajadzīgi, lai šos ceļus atjaunotu un uzturētu kārtībā.

Cienījamie kolēģi, tikpat ļoti smags stāvoklis ir ar tiltiem. Šie 920 uzrādītie tilti vēl nav visi, jo vēl nav uzrādīti lauku ceļu tilti un caurtekas, kas arī atrodas smagā stāvoklī. 720 tiltiem ir hidroizolācijas bojājumi, kuri ir jānovērš, jo citādi cietīs viss tilts, bet 175 tiltiem ir bojātas nesošās konstrukcijas, tātad tie ir pirmsavārijas stāvoklī, un, nedod Dievs, ja notiek kāda nelaime.... Diemžēl melo! Un melo kādā veidā? Gorbunova kungam tika stāstīts, ka Krāslavā tiek remontēti divi tilti, kuri ir uz starptautiskās nozīmes maģistrāles. Pirms pāris dienām Krāslavā man nodemonstrēja, ka ar šiem tiltiem nekas nenotiek. Tātad, redziet, melo ne tikai deputātiem, bet arī ministriem!

Un pēdējais - par šiem 90 vai 85 procentiem, ko mēs piešķirsim no akcīzes nodokļa. Tas ir par maz! Tas ir par maz, un tāpēc ir jāpadomā... Aizsardzības ministrija mierīgi 20 procentus no sava budžeta var ziedot ceļu vajadzībām. Tā tas notiek visās pasaules valstīs, ka no Bruņoto spēku budžeta... arī no Zemkopības ministrijas, kuras pārraudzībā ir Valsts meža dienests, visiem šiem ienākumiem piešķir līdzekļus ceļiem, arī šīm institūcijām ir jāpiedalās ceļu atjaunošanā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, varbūt necelsim orbītā Zemes mākslīgos pavadoņus desmitiem miljonu dolāru vērtībā, bet padomāsim par mūsu ceļiem, lai mēs tik tiešām varētu pa tiem pārvietoties. Tāpēc mums pret pirmo un otro lasījumu ir jāizturas ļoti nopietni un abu vajadzībām jāatrod lielāks finansējums, lai tik tiešām mēs sakārtotu savus ceļus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šeit sākumā bija diskusija par to, vai mēs esam spējīgi 90 procentus akcīzes nodokļa līdzekļu nodot Valsts autoceļu fondam vai tikai 85 vai 86 procentus, jo patiešām ir jāpilda šīs programmas saistībā ar dīzeļdegvielas akcīzes atmaksu zemniekiem, dzelzceļam un tā tālāk... arī autopārvadātājiem, kuri ar autobusiem pārvadā pasažierus.

Es gribu pateikt tā: jā, 86% ir naudas summa, kas nodoklī ienāk tieši no satiksmes dalībniekiem. Tad kur paliek vēl tie 14%..., summa, kas veidojas no citiem? Un atbilde ir šāda: protams, ir konstanta naudas summa, kas mums katru gadu ir jādod zemniekiem un dzelzceļam, tā ir pietiekami pārskatāma summa. Taču te nav ņemts vērā viens aspekts - kā mums veicas ar cīņu pret kontrabandu. Ja mēs palielinātu šos ieņēmumus, cīnoties pret kontrabandu, tad tur arī parādītos šis lielais naudas pieaugums, ko mēs varētu novirzīt attiecīgajām programmām un mierīgi izpildīt 90% lielo līdzekļu programmu attiecībā uz autoceļiem. Šī ir ļoti konkrēta konsekvence.

Un vēl attiecībā uz aizņēmumiem. Es domāju, ka, protams, varētu iet arī to ceļu, kuru iet igauņi, un viņi parāda plusus un mīnusus, bet es domāju, ka arī tā ir katrai tautai raksturīga iezīme. Vieni ir vairāk, otri - mazāk konservatīvi. Daļa latviešu cilvēku ir gatava ņemt kredītus, citi pārsvarā dzīvo ar to, kas ir kabatā, un viņi ar to rēķinās. Tas, ko darīs nākamie politiķi, protams, būs atkarīgs gan no šo politiķu politiskās gribas, gan arī no viņu rakstura iezīmēm, cik viņi būs konservatīvi.

Es piekrītu Leiškalna kungam, jo arī pats esmu līdzīgās domās, ka ar svešu naudu ir vieglāk strādāt, tā ir “lētāka” nauda nekā tā, kas ir paša kabatā, bet tā ir ļoti konkrēta katra cilvēka izvēle. Ko darīs nākamie politiķi - tā būs viņu izvēle. Mums ir jāizdara tas, kas ir atkarīgs tieši no mums pašreiz.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, tas ir ļoti pareizs lēmums - pārdalīt par labu ceļiem akcīzes nodokli. Taču diemžēl mums ir jāatzīmē arī tas, ka tieši 7.Saeima savulaik šo situāciju laboja par sliktu ceļiem un pieņēma šo principu: 50% no akcīzes nodokļa - ceļiem, 50% - valsts budžetam. Tā ka zināmā mērā šo situāciju, ka autoceļu remontam, jaunu ceļu izbūvei, tiltu uzturēšanai, labošanai un jaunu tiltu celtniecībai nepietiek līdzekļu, ir radījusi arī 7.Saeima.

Sociāldemokrātu savienības frakcija šinī gadījumā var viennozīmīgi pateikt, ka mēs arī agrāk neatbalstījām šā nodokļa pārdali, taču tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka tik tiešām šis ir pareizs lēmums, jo šai akcīzes nodokļa pārdalei ir jābūt par labu ceļiem. Tomēr vienlaikus mums ir jādomā arī par to, lai tās naudas summas, kas netiešā, pastarpinātā veidā ir gājušas uz valsts budžetu un palīdzējušas risināt arī veselu virkni ļoti svarīgu sociālās politikas jautājumu, tiktu kompensētas ar citām ievērojamām naudas summām, kuras tik tiešām var sameklēt mūsu valstī, ja vien ir gatavība un politiskā griba ķerties klāt pie “pelēkās” un “melnās” ekonomikas - pie “ēnu” ekonomikas. Un tad tik tiešām rodas jautājums: “Kā mēs rīkojamies ar nodokļu politiku - vai nu mēs iekasējam nodokļus, vai praktiski paliekam pie tā paša “ēnu” ekonomikas īpatsvara, kāds tas ir pašreiz un kāds ir bijis pirms diviem vai trijiem gadiem?” Ja nav šīs politiskās gribas, tad šāda mūsu rīcība vienā pareizā virzienā radīs līdzekļu trūkumu sociālajai politikai. Tā ka lielā mērā šis jautājums ir saistīts ar to, vai arī turpmāk mūsu labie nodomi būs vērsti uz to, lai sakārtotu šo jautājumu un panāktu nodokļu iekasēšanu no “pelēkās” jeb “ēnu” ekonomikas. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Ilglaicīgākā perspektīvā, protams, līdzekļu ieguldījumi autoceļu būvē dos lielu ieguldījumu arī Latvijas ekonomikā, tie atgriezīsies atpakaļ budžetā ar jauniem līdzekļiem. Tas viss ir ļoti labi, taču mums ir jāņem vērā tas apstāklis, kāpēc šis lēmums ir jāpieņem. Tas ir tāpēc, ka praktiski ļoti daudzi mūsu ceļi pašreiz ir sabrukšanas stadijā, un, ja mēs šo situāciju nelabosim, tad autoceļi praktiski kļūs aizvien sliktāki.

Minēšu ļoti elementāru piemēru. Reāli mums būtu nepieciešams 100-120 miljonu latu gadā, bet vēl pavisam nesen mēs tērējām tikai 50-60 miljonus. Mēs praktiski esam strādājuši pietiekami destruktīvi attiecībā uz Valsts autoceļu fondu, un lielā mērā tas ir noticis valdības partiju izšķiršanās rezultātā, uz kuru pusi naudu virzīt. Tas ir viens.

Tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija uzskata, ka, neapšaubāmi, šis lēmuma projekts ir jāatbalsta, taču tam ir jābūt cieši saistītam ar valsts sociālo politiku, ar finansu meklējumiem, pensijām, bērnu pabalstiem un citiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš. Mēs, būdami arī vieni no šā lēmuma projekta autoriem, visnotaļ piekrītam tam, ka šeit ir jāprecizē, jākonkretizē termiņi, un mūsu priekšlikums ir šo pirmā lasījuma redakciju nobalsot, lai nākamajā ceturtdienā varētu balsot precīzākus formulējumus galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts ir pieņemts. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa nosacījumiem šodien otrajā lasījumā šo lēmuma projektu mēs nevaram izskatīt.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

A.Kalniņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzam noteikt nākamo otrdienu, 4.jūniju, lai 5.jūnijā varam tos izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 6.jūnijā - Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Desmit deputāti ir iesnieguši deputātu pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi”.

Motivācijas sniegšanai vārdu lūdz deputāts Gunārs Freimanis. Lūdzu! Jūsu rīcībā trīs minūtes.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Mēs vienmēr esam bijuši par to, ka Latvijā spirtu vajadzētu ražot no Latvijas izejvielām, un esam vienmēr bijuši pret to, lai spirts vai izejvielas tiktu importētas. Taču likums, kāds tas ir pieņemts, ir jāpilda. Šajā pieprasījumā ir akcentēts tas, ka likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” paredz piemērot akcīzes nodokli tikai tad, ja importētais alkohols tiek izlaists brīvam apgrozījumam Latvijas muitas teritorijā, tātad Latvijas iekšējā tirgū. Taču mums rada neizpratni, kādēļ šis likums tiek piemērots pareizi vienā gadījumā - piemēram, uzņēmums “Latvijas balzams” nav maksājis nekādu akcīzes nodokli par importēto spirtu, jo nav to izlaidis brīvam apgrozījumam Latvijas tirgū - , taču citiem alkohola ražošanas uzņēmumiem tiek piemērots un pieprasīts akcīzes nodoklis arī tad, ja viņi importēto spirtu neizlaiž iekšējā tirgū. Rodas jautājums, vai ierēdņi patvaļīgi netraktē likumu, vai ierēdņi un diemžēl arī tiesa neiejaucas savstarpējā ekonomisko grupējumu cīņā par vietējo tirgu. Mēs ļoti gribētu to noskaidrot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosina izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības 32.punktu (likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā) pārcelt un izskatīt kā darba kārtības 15.punktu, 44.punktu (likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā) pārcelt un izskatīt kā darba kārtības 17.punktu un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” izskatīt pirmajā lasījumā kā darba kārtības 16.punktu.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tādā gadījumā tagad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4571. Likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” trešajam lasījumam Juridiskā komisija saņēma priekšlikumus, kurus izskatīja savā sēdē.

1. - deputāta Čevera priekšlikums aprobežot Satversmē noteiktās pasīvās vēlēšanu tiesības - Juridiskajā komisijā netika atbalstīts. Par šo priekšlikumu tika debatēts jau tad, kad mēs lēmām par iepriekšējiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas tika izskatīti steidzamības kārtībā, un arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ mēs to tagad noraidījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Augsti godātie Saeimas locekļi! Es kā vienmēr runāšu nevis ar iegaumētām politoloģijas grāmatu frāzēm, bet dziļi personiski un no sirds.

Man savulaik tika iemācīts vienmēr visur un cienīt un ar bijību uztvert divas lietas - Dievu un laicīgo varu.

Par Dievu kā absolūto pasaules vērtību man joprojām viss ir skaidrs, lai arī cik pretrunīgi katrs no mums to uztvertu. Taču ar varas izpratni, kopš es atrodos šajā Augstajā namā, notiek dīvainas pārvērtības.

Bija laiki, kad šie jēdzieni bija savstarpēji nesavienojami un pat viens otru izslēdzoši. Bija Visaugstākais, bez kura ziņas nevarēja ne mats no galvas nokrist, un bija vara, kurai svētums vispār nepastāvēja.

Tādā antagonistiski duālistiskā sabiedrībā mēs, lielākā daļa, esam izauguši.

Taču nu ir pagājis tas laiks, kad drīkstēja tikai domāt atbilstoši savai pārliecībai, bet runāt vajadzēja atbilstoši valdošās ideoloģijas nostādnēm. Domājām vienu, bet darījām katrs kaut ko citu.

Suverēnā vara Latvijā pieder tautai. Tāda ir mūsu Satversmes pamatnostāde, tāds ir demokrātijas pamatpostulāts, un tāds, manā uztverē, varētu būt Dieva izpausmes un katra indivīda gribas apvienošanas sākums.

Varas un pasaules garīgās izpratnes vienotība, kura kalpotu katra indivīda vajadzībai un nebūtu pretrunā ar sabiedrības interesēm kopumā, - tādu es cerēju ieraudzīt šīs suverēnās varas īstenotāju - brīvās Latvijas parlamentu, kurā pirms četriem gadiem es kā sakrālā celtnē ienācu ar pārliecību, ka arī es nu būšu šīs varas nesējs. Bet laikam jau esmu kļūdījies.

Man ir žēl noskatīties, kā tautas suverēnā vara šeit tiek pārvērsta par dažu ekonomisko un finansiālo grupējumu interešu sadursmes vietu jeb ka, bībeliskā izpratnē runājot, bagātība - pretstatā tam ceļam, kas ir tik šaurs kā adatas acs un ved uz paradīzi, - pie mums ir pārtapusi par varen platām slūžām ceļā uz laicīgo varu.

Šinī sakarā dažkārt atskan pat tādi ciniski apgalvojumi, ka, lūk, materiāli maznodrošināti cilvēki būtu vispār jātur tālāk no šī nama. Te nu, kā saka, komentāri lieki.

Varu tikai vilkt paralēles starp sevi un vidēji statistisko mūsu sabiedrības personību.

Visu mūžu esmu izticis no algas un uzskatījis, ka esmu godīgs cilvēks. Taču, pēc šodienas valdošajiem principiem un morāles, gluži vienkārši esmu bijis muļķis. Tomēr, neskatoties ne uz ko, vēlos tāds palikt arī turpmāk, jo Dieva vaigu gribu skatīt un Viņa tiesas priekšā stāties kā godīgs muļķis, nevis gudrs nelietis.

Mēs patlaban grozām, manuprāt, valstij un tautai svarīgu likumu, bet, kā jau iepriekš nolemts, droši vien tā arī notiks, tādēļ no plašākiem komentāriem par savu priekšlikumu atturēšos. Gan pēctecības, gan pieredzes kritērijiem pie mums ir maza nozīme, jo visu nosaka valdošo partiju “spices” vienošanās un frakcijas vadītāja īkšķa stāvoklis balsojumu laikā.

Esam noteikuši, ka Valsts prezidenta pilnvaru laiks nedrīkst pārsniegt divus termiņus. Tā kā mēs esam parlamentāra valsts, loģiski būtu, ka parlamentāriešu pilnvaru maksimālais laiks nepārsniegtu trīs termiņus.

Tā vien šķiet, ka šajā periodā vienam otram zūd reālais priekšstats par dziļākiem procesiem sabiedrībā un par savu vēlētāju faktisko stāvokli.

Tādēļ lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Priekšlikums, kas ir ar numuru 1, patiesībā aicina ierobežot pilsoņu tiesības tieši tiem cilvēkiem, kas ir vairākus termiņus no vietas strādājuši parlamentā. Es būtu ar mieru tās ierobežot šajā ziņā, Čevera kungs, ja nebūtu tā problēma, ar kuru mums ir jāsaskaras itin bieži: parlamenta politiķu jeb deputātu darbs ir profesija. Tā ir profesija! Un tas, kā visvairāk pietrūkst mūsu parlamentā, sasaukumu no sasaukuma, ir profesionāli deputāti, kas ir gatavi ne tikai gudri klusēt, bet arī saprast lietas, iesniegt priekšlikumus un izskaidrot tos sabiedrībai. Visvieglāk ir sēdēt malā un mērīt no saviem augstumiem citu morāli, citu godīgumu, pasludināt sevi par godīgu, izteikt verdiktu attiecībā uz apvainojumiem, pieņemt apvainojumu kā patiesību, notiesāt cilvēkus, uzskatīt, ka visi kā egoisti ir sliktāki par tevi.

Čevera kungs! Mums šajā parlamentā, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan arī visās pārējās komisijās, ir vajadzīgi profesionāļi, nevis cilvēki, kuri gandrīz vienīgi sevi uzskata par labiem un kuru galvenais pienākums, galvenais uzdevums un galvenais aicinājums ir trīs termiņus no vietas gudri klusēt!

Tā ka es aicinu parlamentu neierobežot deputātiem pilsoņu tiesības. Es aicinu parlamentu noteikti un strikti balsot pret 1. - deputāta Čevera priekšlikumu, jo tas ir priekšlikums, kas aicina veidot parlamentu no klusējošām pelēcībām, nevis no profesionāliem politiķiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ilmārs Geige... Tomēr nevēlas runāt.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais kolēģi Leiškaln, kāpēc jūs tā uztraucaties? Nevajag uztraukties! Ja ievēlēs - ievēlēs. Tik tiešām, nav jau neviens te pieaicināts tā, ka viņam viss mūžs būtu jāpavada Saeimas deputāta krēslā. Lai atnāk arī citi te pastrādāt! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jūs taču paši redzat, kā 5. un 6.Saeima ir strādājusi, un paši atzīstat, ka steigā ir pieņemti ļoti daudzi tādi likumi, kuri Latviju ir iedzinuši strupceļā. Un tāpēc mūsu kolēģa Čevera priekšlikums ir absolūti normāls, tas nav nekas slikts.

Un, treškārt, tādas profesijas kā deputāts vispār nav! Profesija ir tā, kura ir norādīta saņemtajā diplomā, tā, ko cilvēks ir ieguvis savā apmācības laikā. Deputāts - tas ir vēlēts amats un tādu amatu var ieņemt jebkurš Latvijas pilsonis. Un vēlams, lai Saeimā būtu vairāk dāmu, jo viņas vismaz kādu stabilitāti ieviestu Saeimā, un tad nenotiktu tādi brīnumi, kādi ir notikuši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie sociāldemokrāti, man ārkārtīgi patīk jūsu priekšlikums! Es domāju, mums vajadzētu tā turpināt. Un nākamais priekšlikums varētu būt apmēram tāds: tam, kurš 101 reizi vienas Saeimas laikā kāps šajā tribīnē, aizliegt kāpt tribīnē 102.reizi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs, es neuztraucos, mani šis priekšlikums neskar! Es uztraucos par to, ka parlaments varētu sastāvēt no vieniem vienīgiem bojāriem.

Bojāra kungs, es zinu, ka ne visu mēs esam izdarījuši pareizi, laicīgi un ārkārtīgi gudri. Taču mēs 10 gados - 10 gados! - patiesībā esam valsti izveduši no tā posta, kurā jūs, Bojāra kungs, jūs personīgi kā boļševiks, to bijāt ievedis! Desmit gadu laikā mēs esam atrisinājuši tik daudz problēmu! Patiesībā valsts šobrīd ir gatava iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. Valsts ir gatava uzņemšanai Eiropas Savienībā. Valsts ekonomika ir pārorientēta no ekonomikas, kas bija ar negatīvu pievienoto vērtību, uz ekonomiku ar pozitīvu vērtību. Es uzskatu, ka 5. un 6.Saeima nav strādājusi ideāli, bet ka visi trīs parlamenti tomēr ir strādājuši ārkārtīgi labi. Daži šo labo nespēj saredzēt, daži redz tikai sevi un dzird paši savus vāvuļojumus par to, cik kurš katru ir novedis līdz kurienei. Noveduši esat jūs - boļševiki. Bojāra kungs, jūs -boļševiki! Ne Lauska kungs, ne Kalniņa kungs, teiksim, bet jūs, boļševiki, esat noveduši valsti... valsti bijāt noveduši līdz absolūtai katastrofai.

Par profesionālajiem politiķiem. Bojāra kungs, jums vairs nemaksā par to, ka jūs bijāt divu konservu kombinātu direktors, jums maksā par to, ka jūs esat profesionāls pārstāvniecības politiķis! Jūs saņemat, es teikšu, ārkārtīgi labu atalgojumu par savām ārkārtīgi... ne pārāk labajām runām no šīs tribīnes, par jūsu ārkārtīgi destruktīvo darbu, iesniedzot par likumiem priekšlikumus. Tos jūs iesniedzat vājus, nesagatavotus, tādus, no kuriem 99% ir noraidāmi, un tā tas arī tiek darīts visnotaļ saprātīgajā parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt, ka tik tiešām mēs varam piekrist deputāta Jāņa Čevera idejai, ka vajag iegrožot ekonomisko grupējumu ietekmi uz Saeimu, uz politiķiem un politiskām partijām. Šis domas virziens ir pareizs, šī doma ļoti auglīga, un arī mūsu Saeima risināja virkni jautājumu, kas saistīti ar partiju finansējumu. Taču, neraugoties uz šo labo vēlmi, nebūtu pareizi ierobežot tautas izvēli, tiesības tautai izvēlēties starp deputātiem.

Uzmanīgi paskatīsimies! Lai gan šis priekšlikums ir labi domāts, tomēr šā priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu to, ka, piemēram, Oskaru Grīgu uz nākamo Saeimu nevarētu pat virzīt. Tā nozīmētu to, ka arī Māri Grīnblatu vairs nedrīkst virzīt. Tā nozīmētu arī to, ka arī Anatolijs Gorbunovs vairs nedrīkstētu kandidēt. Tā nozīmētu, ka arī Jānis Jurkāns vairs nedrīkst kandidēt. Arī Kārlis Leiškalns vairs nedrīkstētu. Es domāju, atstāsim šo izvēli tautai! Nemēģināsim tautai uzspiest Saeimas deputātu viedokli par to, kā un ko drīkst! Neviens no šiem cilvēkiem nav neko noziedzies, un, es domāju, līdz ar to tauta pati izšķirsies, vai tā grib viņus redzēt 8.Saeimā vai ne.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām pasaulē ir precedenti - pastāv līdzīgi ierobežojumi, bet tie netiek noteikti ar likumu. Dažas partijas dažās valstīs pašas pieņem šādu lēmumu, lai dotu lielākas iespējas saviem biedriem attīstīties un taisīt politisku karjeru. Šāda politika pastāv, piemēram, Dānijas sarkanzaļo aliansē, kur nevar partijas biedri kandidēt vairāk nekā divas reizes. Tātad acīmredzot šīs partijas tā saprot taisnīgumu un tām šāds taisnīgums ir svarīgāks par pieredzi un profesionālismu.

Tāpēc es Čevera kungam iesaku ierosināt diskusiju savas partijas iekšienē. Un, ja partija uzskata, ka tā ir pareizi, tad pieņemiet šādu lēmumu savas partijas ietvaros! Taču uzspiest to visām politiskajām partijām, tām noteikt ar likumu šādus ierobežojumus - nu, diez vai tas būtu pieļaujams. Protams, tas dod zināmas iespējas laikā veikt bezmaksas priekšvēlēšanu reklāmu, kā nupat rīkojās Leiškalna kungs, bet tur nu neko nevar darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Vispirms es lūgtu nevispārināt un mūsu frakcijas deputāta Jāņa Čevera priekšlikumu neasociēt ar frakciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, un Jānis savu viedokli ir pateicis ar attiecīgo priekšlikumu. Bez tam, kā viņš pats piebilda, viņš savu priekšlikumu ir uzrakstījis, balstoties nevis uz prātu, bet uz sirdi. Tas ir ļoti konkrēts piedāvājums jums. Jūs saskārāties ar tāda cilvēka piedāvājumu, kurš nāk no attiecīgā reģiona un kurš dzīvo blakus cilvēkiem, kuri domā līdzīgi kā viņš. Un tad rodas jautājums: kāpēc reģionos dzīvojošajiem ir tādas domas, ka cilvēkus, kuri politikā darbojušies vairāk nekā desmit gadus, viņi vairs negrib redzēt? Tur ir jāmeklē šī atbilde. Tomēr es piekrītu arī konkrētam atzinumam, ka politika - tā ir arī profesija, un, jo ilgāk cilvēks darbojas politikā, jo viņš kļūst profesionālāks. Un arī mans tīri subjektīvais viedoklis ir tāds, ka 7.parlamenta deputāti strādā daudz profesionālāk nekā tie, kuri darbojās 5. un 6.parlamentā, un varbūt profesionālāki viņi ir kļuvuši tāpēc, ka viņi paši ir strādājuši 5. un 6.parlamentā, tātad šo desmit gadu laikā patiešām šis viņu profesionālais līmenis ir ļoti audzis. Man varbūt daudz kas nepatīk, ko jūs pieņemat, bet es nekādā ziņā negribu apstrīdēt jūsu pieņemto lēmumu profesionālo sagatavotību.

Raugoties no tāda viedokļa, es piekrītu tam, ko Jānis Čevers gāja pateikt no šīs tribīnes. Protams, arī es esmu pret šo viņa priekšlikumu, jo uzskatu, ka visiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi politikā darboties ar profesionālu pieeju, tas būtu jādara, un tas Latvijas valstij nāks tikai par labu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! Jūs neesat sapratuši Čevera priekšlikumu. Vajag uzmanīgi lasīt! Bet zaimošana - tā jums ir fizioloģiski ieaugusi no restorāna bārmeņa rupjībām, kuras jūs kādreiz lietojāt un arī tagad lietojat Saeimā, un, lai gan esat beidzis kristīgo skolu, jūs tomēr esat bezdievis, jo neievērojat Bībelē rakstīto baušļu noteikumus - nezaimot citus.

Par boļševikiem. Diemžēl, kad izmantoja šo terminu, manis vēl nebija pasaulē, un arī jūs nebijāt, Leiškalna kungs! Vajag drusciņ tomēr vēsturi zināt neatkarīgi no tā, patīk jums tā vai nepatīk. Un nekad nevajag darīt tā, kā jūs to darāt, ja jums kaut kas nepatīk, jums noteikti vajag nicināt cilvēku.

Tāpēc es ierosinātu zem mūsu ģerboņa novietot krusta zīmi, lai no šīs tribīnes vairs nevarētu dzirdēt šīs nejēdzības, ja jums kaut kas nepatīk. Jūs jebkuru gribat apvainot un pateikt visu, ko domājat.

Un vēl viena jums, kā saka, pateikšana priekšā - vajag tomēr cienīt latviešu cilvēkus un nevajag darīt tā, kā jūs to darāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Prezidij! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Pirmais, ko es gribētu palūgt, ir tas, lai jūs izteiktu aizrādījumu tiem deputātiem, kuri nerunā valsts valodā, un tieši kā piemēru minēt Leiškalna kungu, kas te lietoja vārdu “boļševiki”. Nu kāpēc nevar lietot vārdu “lielinieki”? Tāpat arī vārds “čeka”. Varbūt runāsim precīzāk? Mēs esam pieņēmuši Valsts valodas likumu, tad varbūt turēsimies pie tā, jo bieži vien šos vārdus, teiksim, krieviskā izteiksmē dzirdot, mums dažiem spalva ceļas uz miesas.

Attiecībā uz Čevera kunga priekšlikumu. Arī es to nevaru atbalstīt, un varbūt ļoti pareizi ir tas, ka komisija to nav atbalstījusi. Atstāsim tomēr vēlētāju ziņā šo izvēli!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ļoti patīk tādā labvēlīgā murdoņā iesākt savu runu. Skaļāk runāt man ir grūti, un kliegt es netaisos.

Tātad - kāds tad ir pamatjautājums? Pamatjautājums, par kuru ir jāizšķiras kolēģiem, ir šāds: vai mēs vērtējam cilvēka prasmi strādāt vai arī mākslīgi ierobežojam viņu kaut kādā ziņā - laikā, telpā vai kā citādi? Runa ir par mūsu vispārīgo attieksmi pret mākslīgi uzspiestiem ierobežojumiem.

Un tad ir vēl otrs jautājums: vai mēs politiķi uzskatām par profesionāli, kas dara savu darbu ar prasmi, vai mēs politiķi uzskatām par kaut kādu jocīgu cilvēku, kas te ir atnācis tikai pasēdēt kaut kādu laiku, pabaudīt kaut kādas ērtības, saņemt pelnītu vai nepelnītu kritiku… Pēc tam šis cilvēks, teiksim, trijos sasaukumos izpelnās ievērību un atkal tikpat mierīgi no šejienes aiziet.

Redzat, ja mēs runājam par ārstu, ja jūs ejat pie zobārsta vai pie kāda cita ārsta, vai tad jūs prasāt, cik tam ārstam ir gadu? Jūs taču vairāk domājat par to, ko šis ārsts prot izdarīt. Un tāpēc es domāju tā: jo ārstam ir lielāka pieredze, jo viņam parasti vairāk uzticas.

Tāpat tas ir, arī runājot par sportu. Diez vai labu sportistu, piemēram, Artūru Irbi, kurš tagad ir labā sportiskajā formā, neliks vārtos tikai tāpēc, ka viņš pietiekami ilgi jau spēlē profesionālā hokeja līgā. Lūk! Vai mēs mēģināsim atkal kaut kādā veidā mākslīgi runāt, sak, tu jau vairs nevari? Par to - vari vai nevari - spriedīs citi - mūsu vēlētāji, un tā ir viņu darīšana. Un, ja kāds no mums nav derīgs, tad vēlētājs pateiks savu “jā” vai “nē”, un ar to tad tiks pielikts punkts.

Tālāk. Sabiedrība attīstās visā pasaulē, un sabiedrība attīstās arī Latvijā. Attīstās arī Latvijas valsts. Uz to atstās ietekmi vispārīgie attīstības likumi, un mēs nekur neizbēgsim no tā, kas virza sabiedrību uz noteiktu pusi. Mums var daudz kas tur nepatikt, bet daudz kas notiek neatkarīgi no mums. Mums ir jāprot laikus paredzēt to, ko no mums prasa šie likumi, un es domāju, ka to labāk prot tie cilvēki, kuriem ir kaut kāda pieredze, kuri ir kādu laiku darbojušies, kuri savlaicīgi prot novērtēt to, kas notiks.

Tā ka, ja tie, kuri ir redzējuši, ar ko sākās šī attīstība, tie, kuri ir personīgi bijuši klāt pašos pirmsākumos no 80.gadu vidus un otrās puses un ir spējīgi te palikt, tad es domāju, ka viņiem ir šī pieredze, un tāpēc nevar tik vienkārši pateikt: “Paldies, vecais, tagad nāks jauni!” Nu lai jau nāk ar godīgu konkurenci! Lai nāk! Vai Dieviņ!

Es tikai gribētu atgādināt, ka katrās jaunās Saeimas vēlēšanās šeit atnāk arī jaunie. Kurš tad viņiem liedz to prieku? Tomēr es gribētu arī pajautāt: cik no šiem jaunienākušajiem ir šeit palikuši? Cik no tām jaunajām partijām, kas ir nākušas uz šejieni, te ir arī palikušas un cik no tām ir iznīkušas un vairs nav spējīgas atgūties? Paskatieties piekto, sesto vai septīto Saeimu! Mēs arī redzam, kas notiek, gatavojoties 8.Saeimas vēlēšanām. Vai tiešām tas nav skaidrs? Paprasiet visiem tiem jaunpienācējiem, kā gāja, ko viņi šeit izdarīja un ko viņi dara tagad!

Es esmu vecs sportists, man patīk konkurence, un, ja es esmu zaudētājs, tad es esmu zaudētājs, un ir jāprot ar godu pieņemt arī zaudējumu, bet mākslīgi uzlikt ierobežojumus, tiesāt no malas vai ļaut kādam citam spriest - tam es nepiekrītu. Diemžēl.

Tā ka es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es savā nostājā vienmēr esmu bijis pret to, lai būtu kaut kādi ierobežojumi Saeimas vēlēšanu likumā, jo uzskatu, ka jebkurš ierobežojums - vai nu tas būtu attiecināms uz to, ko kāds ir darījis kara laikā vai pēckara laikā, vai cik reižu ir bijis Saeimā, - tā ir neuzticības izteikšana vēlētājiem.

Mums būtu jāgādā par to, lai vēlētājs saņemtu maksimāli precīzu informāciju par kandidātu, bet pārējo varētu atstāt vēlētāja ziņā.

Tajā pašā laikā man ir grūti runāt par to, kā tie, kuri sevi uzskata par īstajiem politiķiem, uzstājas šeit, tribīnē… Viņiem vajadzētu rādīt paraugu mums, neprofesionālajiem politiķiem, kā kulturāli diskutē par priekšlikumiem, taču mēs redzam, ka ideja, kas ir izvirzīta, faktiski netiek apspriesta, bet kādam tiek uzbrukts; cilvēks vai cilvēku grupa, kuri par šo ideju ierunājušies, tiek noniecināti, nonievāti. Tā ka es aicinu deputātus, kuriem ir liels stāžs, arī šajā ziņā rādīt paraugu pārējiem.

Kāpēc šāds priekšlikums, kā es saprotu, vispār ir parādījies? Visu cieņu “Latvijas ceļam”, jo neviens cits kā “Latvijas ceļa” valdes loceklis Jānis Naglis savulaik teica, ka lēmumi šajā valstī tiek pieņemti nevis Saeimā, nevis Ministru kabinetā, bet gan skaistās vietās upmalās, mežmalās un tā tālāk, un neviens cits, kā vien tie, kuri šeit sēž trīs un vairāk sasaukumus, ir gādājuši par to, lai valstī izveidotos šāda situācija. No šāda viedokļa raugoties, es saprotu šo priekšlikumu, tomēr, neskatoties uz visu to, arī es balsošu pret šādu priekšlikumu - pret jebkādiem ierobežojumiem Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums skar ne tikai profesionalitātes vai pieredzes jautājumus vien, bet tajā ir runāts par konstitucionālajiem principiem, kas ir nostiprināti Satversmē, un arī par pilsoņu tiesībām - par pilsoņa tiesībām vēlēt un tik ievēlētam. Šis jautājums ir atrisināts jau Satversmes 9.pantā, un tāpēc man diemžēl ir jāsaka, ka priekšlikums, kuru ir iesniedzis Čevera kungs, neatbilst Satversmes nostādnēm, tajā skaitā arī Satversmes 1.pantam, kurā ir teikts, ka “Latvija ir demokrātiska republika”.

Es ļoti labi varu saprast to, ka sociāldemokrātiem varbūt mūsu Satversme nav īpaši dārga un ka viņi ļoti vēlētos daudzas lietas šajā jautājumā grozīt, bet tam nu mēs nekādi nevarēsim piekrist. Un arī uz Bojāra kunga jautājumu par to, vai mūžs ir jāpavada parlamentā, es domāju, nav tiesīgs sniegt atbildi ne viens deputāts, ne arī visi simts deputāti, jo to noteiks vēlētāji tad, kad balsos par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kā to paredz Satversmes 9.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām Muižnieces kundze man jau izņēma vārdus no mutes... Tātad Satversme ir tas dokuments, kas nosaka tautas tiesības vēlēt un nosaka, kuru un kā var ievēlēt. Un šeit tik tiešām ir jānošķir profesionālā darbība politikā no tiesībām ieņemt kādu atsevišķu ekskluzīvu, kādu īpašu valsts amatu, kāds ir Valsts prezidenta amats, jo Valsts prezidenta amatu ieņem ne vairāk kā divreiz pēc kārtas. Kaut kādi aprobežojumi ir arī, teiksim, ieņemot Satversmes tiesas tiesneša amatu, un faktiski, man liekas, tas arī ir viss, kur ir noteikti šādi aprobežojumi.

Taču man iepatikās Cileviča kunga minētais piemērs, ka tas faktiski ir partiju iekšējās dzīves jautājums, jo, ja partija to vēlas, viņa šādā veidā var dot plašāku iespēju saviem vēlētājiem iebalsot dažādus savus deputātus vai deputāta kandidātus. Un tad partija var arī iekšēji to aprobežot.

Es domāju, ka, no vienas puses, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, protams, šajā ziņā ir it kā priekšā pārējām partijām, kuras šeit, Saeimā, ir atradušās ilgāku laiku, un tāpēc tā varbūt arī virza šādu priekšlikumu, kaut kā vēlēdamās, teiksim, uzlabot savu stāvokli pirms šīm vēlēšanām, pirms nākamajām vēlēšanām vai tamlīdzīgi. Es tomēr domāju, ka savienībai “Latvijas ceļš” nav šādas problēmas. Mēs arī dažādi risinām šo jautājumu. Teiksim, deputāti Ābiķa kungs, Lagzdiņa kungs, kas šeit sēž, vai arī Ādamsona kungs, tā sacīt, savulaik bijuši “Latvijas ceļā” un mūsu rindās ir divus sasaukumus atradušies šeit, Saeimā, un “Latvijas ceļš” tādā veidā acīmredzot ir virzījis uz Saeimu atkal jaunus cilvēkus, jaunas sejas. Man ir bijusi iespēja tādā veidā ienākt kā juristam šajā parlamentā, bet, manuprāt, pati tā doma, ka tas ir partijas iekšējais jautājums... Es domāju, ka katra partija to var atbalstīt un tādā veidā arī risināt.

Taču attiecībā uz juridisko daļu jāteic, ka tas tik tiešām ir Satversmes jautājums, tas ir demokrātijas izpratnes jautājums un tas ir profesijas un vēlētāju jautājums atšķirībā, teiksim, no atsevišķiem citiem amata gadījumiem, kāds, teiksim, ir Valsts prezidenta amats, kas tik tiešām ir izņēmums šajā sistēmā. Es nedomāju, ka šādi izņēmumi būtu jāpārvērš par likumsakarību.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo deputāta Čevera priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Es domāju, ka Čevera kungs, iesniegdams šo savu priekšlikumu, kurā viņš aicina cilvēkus, kas politikā ir bijuši ļoti ilgu laiku gan Saeimas deputāta statusā, gan ministra statusā, atiet malā no politikas, ir sasniedzis savu mērķi.

Muciņa kungs, es vēlētos norādīt jums, ka jūs alojaties. Šo priekšlikumu nav iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. To ir iesniedzis viens deputāts - Jānis Čevers. No šīs tribīnes tika norādīts, ka mums ir ļoti dažādi viedokļi par šo priekšlikumu, bet mūsu frakcijas iekšējā demokrātija ļāva Čevera kungam aizstāvēt savu priekšlikumu. Mēs, kā jūs esat ievērojuši, nerādām īkšķi savos Saeimas balsojumos jau sen, un līdz ar to katrs deputāts brīvi var paust savu gribu.

Mazliet par Čevera kunga priekšlikuma būtību. Es to jau minēju. Čevera kungs ir uzklausījis to Latvijas iedzīvotāju daļu, viņu vēlmes, kuri redz, ka vieni un tie paši cilvēki, kuri, viņaprāt, šo iedzīvotājuprāt, vēlētājuprāt, realizē Latvijai nepieņemamu, neatbilstošu politiku desmit gadus pēc kārtas, praktiski ne ar kādām metodēm no Saeimas krēsliem, no ministru krēsliem nav atsaucami. Līdz ar to Čevera kungs ir paudis šajā gadījumā vēlētāju gribu.

Jā, protams, Latvija ir demokrātiska valsts. Latvija lēnā garā, pat ļoti lēnām, virzās pēc būtības likumdošanā uz priekšu, lai varētu līdzināties tām Eiropas senajām demokrātijas valstīm, kurās demokrātija patiešām reāli pastāv, kur vēlētājs, brīvi paužot savu gribu, arī pēc vēlēšanām var ietekmēt gan parlamentu deputātus, gan ministrus, gan viņu rīcību.

Diemžēl Latvijā šāda prakse gadiem ilgi nav bijusi. Vēlētājs nav spējis ietekmēt ievēlētās personas, un līdz ar to mēs esam nonākuši, manuprāt, diezgan dramatiskā situācijā.

Muciņa kungs, Saeimā ar katru Saeimas sasaukumu nomainās apmēram 60% deputātu. 60%, godātie kolēģi! Tas liecina, ka šo profesionāļu darbība, kuri šeit strādā... šo 40% deputātu darbība īstenībā tiek kontrolēta, bet, protams, arī es šajā gadījumā nevaru atbalstīt savas frakcijas kolēģa priekšlikumu, lai gan

saprotu, ka Čevera kunga priekšlikums mums liek domāt par daudzām lietām - arī par vēlēšanu sistēmas iespējamo maiņu.

Jūs jau zināt, ka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir piedāvājusi jaukto vēlēšanu sistēmu, kas, protams, nebūt nav ideāla, un tomēr pēc tam spētu vēlētājam nodrošināt lielākas kontroles iespējas pār ievēlētajiem cilvēkiem. Protams, šajā jautājumā būs neskaitāmi daudz oponentu, jo mēs zinām, ka vēlēšanu sistēma dažādās valstīs ir ļoti dažāda, un tomēr demokrātija Latvijā pašlaik daudzās jomās ir vēl tikai uz papīra. Mēs visi sakām: “Karalim ir ļoti krāšņa mantija, viņš ir skaisti ģērbies”, un tomēr mēs gaidām, ka tāds mazs puisītis pateiks: “Mīļie, bet karalis taču ir kails! Kā jūs visu laiku to neredzat?”

Es esmu pārliecināta, ka Čevera kungs ir sasniedzis savu mērķi, un es pateicos, ka viņš ir aicinājis mūs uz šo diskusiju. Un tomēr mēs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, nevaram šo priekšlikumu atbalstīt, lai gan tā ir katra deputāta brīva izvēle.

Pateicos, priekšsēdētāja kungs, par doto vārdu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Faktiski es pateicos Lāzo kundzei. Viņa pateica burtiski tās pašas domas pirms manis, kuras arī es gribēju jums pateikt, noklausījies debates.

Es vēlreiz gribētu atgriezties pie tā jautājuma, ka nevajag apzināti vispārināt. Šī ir viena ļoti konkrēta cienījama deputāta versija - viens piedāvājums jums, un mēs ne frakcijā, ne parlamentā, ne partijā netaisāmies nevienu iegrožot. Mēs negatavojamies pieņemt lēmumu, kas būtu raksturīgs tikai mūsu partijai, un arī šis ir viena ļoti konkrēta cilvēka piedāvājums parlamentam, un tas parāda, kādu viņš saskata kopējo situāciju. Gribētos, lai jūs katrs izvērtētu šo jautājumu. Mēs, sociāldemokrāti, netaisāmies ar šo priekšlikumu celt savu reitingu pirms parlamenta vēlēšanām. Tas absolūti nav vajadzīgs! Jūsu problēmas nav mūsu problēmas! Nevajag pārlikt problēmas no slimās galvas uz veselo galvu! Mums nav problēmu ar demokrātiju!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ja mūsu mērķis ir izveidot profesionālu parlamentu, tad būtu ejams pilnīgi cits ceļš. Tad to vajag formēt no profesionāliem juristiem, vajag noteikt pietiekami augstu kritēriju, teiksim, maģistrs vai doktors, un tad mums būs perfekta likumdošanas iestāde, kura sastāvēs tikai no profesionāļiem. Diemžēl formulētais mērķis ir cits - tā ir tautas pārstāvniecība! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tieši tā!”) Mūsu tauta pagaidām vēl visa Juridisko fakultāti nav beigusi, kaut gan pēdējos gados tāda tendence, virzība uz to ir novērojama.

Attiecībā uz šiem kritērijiem. Tad man valdošajai koalīcijai ir jāatgādina, ka vēl pavisam nesen bija balsojums attiecībā uz profesora stāžu, un toreiz mēs tomēr vadījāmies pēc citiem kritērijiem. Un tas viss, ko jūs, deputāti, teicāt attiecībā paši uz sevi, ir loģisks. Tam jāpiekrīt!

Par šiem desmit gados paveiktajiem grandiozajiem profesionāļu sasniegumiem jāteic, ka ārpus šā nama sienām tie ir skaidri redzami. Tur, es domāju, katrs var saskatīt tos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Jā, Saeima, protams, ir sabiedrības spogulis, un, jo mazāk greizs tas ir, jo labāk. Tā ir viena lieta.

Taču es gribētu uzsvērt to, ka šajā diskusijā jau ir skartas vairākas diezgan nozīmīgas problēmas, un viena no tām ir jautājums par to, kā vienu partiju vēlētāji var ietekmēt arī tās pozitīvās personas, kas ir citu partiju sarakstos. Sociāldemokrātu savienība ierosināja noteikt Vēlēšanu likumā tādu pašu kārtību, kāda bija visā pirmskara Latvijas demokrātijā, - ar daļēji grozāmiem sarakstiem. Tad varēja ietekmēt, piemēram, Zemnieku savienības sarakstu arī sociāldemokrātu vēlētāji un otrādi, un tad tās stiprākās, tautā cienījamākās personas varēja tikt ievēlētas. Diemžēl absolūts Saeimas deputātu vairākums šo Sociāldemokrātu savienības iniciatīvu “nogremdēja”, nepieņēma, un rezultāts ir tā situācija, kurā mēs tagad esam, - ka tikai konkrētās partijas vēlētāji var attiecīgi ietekmēt šīs partijas deputātu sastāvu. Tāda ir situācija.

Šajā sakarā es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu - to, ka nekādā ziņā tomēr nevajadzētu ierobežot vēlētāju tiesības izvēlēties. Mēs negribam noniecināt Jāni Čeveru, mēs saprotam viņa gribu mazināt ekonomisko grupējumu ietekmi, bet tas jau vairāk ir varas partiju jautājums un arī esošo jauno likumu jautājums. Tas ir atkarīgs no tā, kā tie strādās, kā tie darbosies.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem arī ar latviešu valodu. Daži, piemēram, apgalvo, ka mums neesot tāda vārda “čekists” un ka tas esot kaut kāds svešvārds, taču jāteic, ka vārds “čekists” tomēr ir valodā iegājies. Mēs taču lietojam arī vārdu “telefons”, lai gan latviski ir “tālrunis”. Un attiecībā uz lieliniekiem ir jāatgādina, ka tie ir latviešu boļševiki, nevis visi boļševiki kā tādi.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es atļāvos vēlreiz nākt tribīnē tāpēc, ka dzirdēju te, lūk, tādu īpatnēju domu, ka, ja jau ir runa par profesionāļiem, tad Saeimā jāsēžot simts juristiem. Piedodiet, es tam nevaru piekrist! Lūdzu, nejauciet šīs divas dažādās lietas! Jurists ir profesija, bet arī politiķis ir profesija. Tā tam ir jābūt. Tās ir dažādas profesijas. Politiķis ir tas, kurš izvēlas, kurā brīdī kādu likumu vai kādus likuma grozījumus pieņemt. Lai politiķis prasmīgi virzītu pašu procesu uz priekšu, viņam ir jājūt tas “klimats”, kādā viņš atrodas. Profesionāls jurists savukārt ir vajadzīgs, lai pareizi noformētu politisko domu. Jā, tam nolūkam viņš ir vajadzīgs!

Iedomājieties, kas notiktu, ja šeit sēdētu simts juristu! Es kādus četrus nosaukšu: Bojārs (Juris Bojārs, nevis Leons Bojārs), Plotnieks, Muciņš un Lagzdiņš. Es šaubos, vai šie četri juristi - tā ir tikai viena 25. daļa no tā skaita, kas te varētu būt, - būtu spējīgi vismaz vienu likumu normāli savā starpā pieņemt. Stipri šaubos!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš. Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Diskusijas tiešām izvērsās diezgan spraigas. Es jau savu personisko viedokli izteicu debašu laikā.

Komisija balstījās uz trijiem momentiem.

Pirmkārt, uz to, ka jau vienreiz šis jautājums ir ticis izdebatēts, balsots un noraidīts. Tas bija viens moments.

Otrkārt, bez šaubām, uz to, kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmē: Latvija ir demokrātiska valsts, un ievēlēti var tikt pilntiesīgi pilsoņi. Nav pamata dot šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem papildus klāt vēl citus. Saeima nav nekāds padomju laika kvalifikācijas celšanas institūts, kuram divos sasaukumos, tā teikt, iziet cauri, apgūst kaut kādu pieredzi un tad, tā sacīt, dodas plašajā pasaulē.

Nu pie reizes man jāatbild arī cienījamajam Dobeļa kungam. Man bija tas gods strādāt gan ar Bojāru, gan ar profesoru Plotnieku vienā komisijā no 1990. līdz 1993.gadam, un Juridiskā komisija, kas arī toreiz tā saucās, pieņēma arī toreiz likumus un nekas traģisks nenotika.

Ja mēs runājam par to, vai šeit ir vajadzīgi simts politiķi, tad es saku: jā! Bet vai te ir vajadzīgi simts juristi? Pat viens jurists, kurš dodas prom no savas profesijas, jau, tā sacīt, sniedz lielu dāvanu parlamentam, atraujoties no sava darba un cīnoties ar to nejuridisko, tā sacīt, sistēmu, kā tas brīžiem jādzird no dažiem deputātiem. Kaut arī viņi balstās uz tautas balsi... Bet, ja jau mums būtu tikai tautas balsī jāklausās, tad jau mums te visas laternas būtu apkārtas ar sodītajiem, kā to varēja vakar saprast no televīzijas pārraides.

Cienījamie kolēģi, tātad Juridiskā komisija neatbalsta šādu priekšlikumu. Es aicinu arī jūs attiecīgi balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 58, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums komisijā ir tikšanās ar augstskolu pārstāvjiem!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, lūdzu pulcēties uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs šodien sveicam Aivaru Tiesnesi 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Imants Stirāns un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums - atbalstīts, tāpat kā 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums par 9.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - deputāta Baloža priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es savā priekšlikumā esmu paredzējis, ka vienu un to pašu deputāta kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai divos vēlēšanu apgabalos. Man rokās ir grāmata par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un, kā mēs redzam, neatkarīgi no tā, vai partija ir konservatīva, demokrātiska vai kāda jaunā tipa partija, vēlēšanu sarakstu sastādīšana ir visām partijām tomēr līdzīga. Ir deputātu kandidāti, kas kandidē vienā vai divos apgabalos, bet vairumā gadījumu šo partiju līderi kandidē visos piecos vēlēšanu apgabalos. Man kolēģi saka, ka varbūt tas nav demokrātiski - aizliegt kādam kandidātam kandidēt visos piecos vēlēšanu apgabalos. Bet ko saņem vēlētājs? Vēlētājs saņem tikai ilūziju. Vienā no četriem apgabaliem viņš ir reāli ievēlējis deputātu, bet četros vēlēšanu apgabalos tā ir tikai ilūzija, ka viņš vēlē par konkrētu cilvēku, un no saraksta ienāk iekšā kāds cits.

Kolēģi! Es jūtu, ka diez vai jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu, jo vēlēšanu saraksti jau ir vairākumam partiju sastādīti, “lokomotīves jau šņāc”. Taču es domāju, mēs visi būtu ieguvēji, ja politikā ienāktu vairāk jaunu cilvēku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Baloža kungs, ļaujiet “otrajiem vagoniem” drusciņ nolaist tvaiku! Lokomotīves, protams, jau šņāc, vagoni ir sakabināti, partiju līderi ar kara cirvjiem rokās devušies cīņā par elektorāta balsīm.

Jūsu priekšlikums savā būtībā ir ārkārtīgi līdzīgs parlamenta noraidītajam 1. - deputāta Jāņa Čevera priekšlikumam. Latvijā katrs pilsonis var balsot katrā vietā. Tātad Latvijā pilsoņi balsojot izvēlas pārstāvniecību. Kā Dišlers saka, katrs viens deputāts pārstāv visu tautu. Par partijām tur ir ārkārtīgi maz runāts. Šobrīd ir realizējama jūsu priekšlikumā ierakstītā norma, ka vienu un to pašu kandidātu var pieteikt... Ja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tā grib, viņa var kandidātus sadalīt pa apgabaliem, rādīt priekšzīmi. Tā ka vēlētājam ir tiesības balsot jebkurā apgabalā. Tātad politiskajām partijām ir jābūt tiesībām izvirzīt kandidātus jebkurā apgabalā.

6.Saeimā bija labāks priekšlikums. To bija iesniedzis deputāts Māris Vītols, un tas noteica, ka Latvijā ir viens vēlēšanu apgabals... Tāda sistēma šobrīd ir Izraēlā. Arī Latvijas Satversme nesaka, ka obligāti vajag sadalīt, bet vēlējuma formā saka: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos...” (Tādi ir Rīga, Zemgale, Vidzeme, Kurzeme un Latgale.)

Ja jūs tiešām gribat šādu partijas sarakstu, teiksim, ar 160 kandidātiem, ko partija grib izvirzīt, tad pāriesim uz to, ka ir viens vēlēšanu apgabals, un tad visi varēs nodot balsis par visiem! Protams, tas būtu ārkārtīgi racionāls, ārkārtīgi precīzs, ārkārtīgi radikāls un, manuprāt, arī labs priekšlikums, kuru es vēl papildinātu ar šajā Saeimā Baldzēna ieteikto un pagājušajā Saeimā “Latvijas ceļa” ieteikto atvērto, grozāmo vēlēšanu sarakstu. Rezultāts būtu tas, ka sabiedrība varētu izvēlēties no visiem pieteiktajiem kandidātiem sev pašus tīkamākos, neskatoties uz viņu politisko piederību. Taču es domāju, ka šobrīd, trešajā lasījumā, ieteikt šādus jaunus, radikālus uzlabojumus vienkārši nav vērts. Es domāju, ka šis priekšlikums, līdzīgi kā Čevera kunga iesniegtais, ir vērsts pret personībām politikā.

Tā ka es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šādas principiālas izmaiņas pirms trešā lasījuma, protams, nav atbalstāmas. Taču mūsu frakcijā, tāpat kā daudzās citās frakcijās, ikvienam ir iespēja brīva iesniegt savus priekšlikumus, lai vismaz par šiem priekšlikumiem varētu debatēt un varbūt nonākt pie tās patiesības - pie tā, kādu normu mēs gribētu ielikt nākotnē Saeimas vēlēšanu likumā.

Es nepiekrītu tam viedoklim, ka viens vēlēšanu apgabals ir optimāls risinājums Latvijai - to minēja pirms tam iepriekšējais debatētājs -, jo viena vēlēšanu apgabala gadījumā mēs varam zaudēt teritoriālo integritāti. Tā situācija, ka šobrīd Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali, nodrošina iespēju ievēlēt deputātus arī no reģioniem. Līdz ar to mēs stabilizējam Latgales, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Rīgas vienotību.

Ja runā par 6.priekšlikumu (un arī par 7.priekšlikumu), tad arī par to jāteic, ka tam ir viena pozitīva nianse - ar šo priekšlikumu it kā tiek mēģināts panākt, lai partijas nemānītu vēlētājus ar atsevišķām harismātiskām “lokomotīvēm”, kā tas bija 5., 6. un 7.Saeimas vēlēšanu laikā. Mēs varam šajā sakarā atcerēties Demokrātisko partiju “Saimnieks”, Zīgerista partiju un arī Kaula partiju. Arī starp parlamentā šobrīd pārstāvētajām partijām, kā zinām, dažas turas uz atsevišķām harismātiskām personām. Zinām arī to, ka nāk it kā jauni konkurenti, no kuriem principā ir zināms tikai viens - sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš, saskaņā ar balsojumu visos apgabalos, ievilks Saeimā daudzas nepazīstamas un, iespējams, pat neprognozējamas personības. Tradicionāli šīs partijas, kuras ir balstījušās uz vienu līderi, ir pēc tam sašķēlušās. (Šajā Saeimā gan ir viens izņēmums.) Tradicionāli tās ir sašķēlušās, un principā tas ir bijis kaitējums demokrātijai. Tā ka, no vienas puses, šo priekšlikumu var atbalstīt. No otras puses, diemžēl es te saskatu atsevišķus aspektus, par kuriem Satversmes tiesā varētu panākt lēmumu, ar ko šī norma tiktu pēc tam atcelta. Pirmām kārtām, tas ir tas aspekts, ka šis priekšlikums izkropļo proporcionalitātes principu. Ja deputātu vietu skaitu nosaka pēc katrā apgabalā dzīvojošo vēlētāju skaita, tad šajā situācijā mēs proporcionalitātes principu graujam ar to, ka vēlētāji no viena apgabala brauks uz citu apgabalu balsot par savu līderi, kā tas bija vienās no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad daudzi cilvēki brauca balsot no Rīgas uz Jelgavu, lai tikai atdotu savas balsis par Zīgeristu.

Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums, protams, ir tā vērts, lai par to diskutētu, bet man šķiet, ka pirms trešā lasījuma to tomēr nevajadzēja iesniegt. Būtu jāatsauc gan 6., gan 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām aicinu ieklausīties un sevī pārdomāt šo Baloža kunga priekšlikumu. Viņš jau apzinās, ka diez vai jūs, vairākums, to atbalstīsiet, bet par to patiešām der padomāt. Jo parlamentu prakse rāda, ka no šiem “fīreriem”, “lokomotīvēm” vai vadoņiem neko labu vēlētājs neiegūst. Viņš saņem ilūziju, Leiškalna kungs! Patiešām saņem tikai ilūziju! Es minēšu kā piemēru jūsu partiju 5.Saeimas vēlēšanās. Jūs taču atceraties, kas toreiz bija jūsu līderi, kuri bija trijatā redzami attēlā, kas bija augstu pacelts virs laukuma pie stacijas. Kur viņi tagad ir? Jūs paši to zināt labāk par mani.

Atgādināšu statistiku. Vēlētāji balsoja par jūsu līderiem... Es nesaku, ka viņi bija slikti, tie bija patiešām pazīstami, labi cilvēki, bet balsoja par viņiem. Un iebalsoja, ievēlēja no partijas “Latvijas ceļš” 36 deputātus 5.Saeimā. Bet diez vai jūs visi zināt un esat pamanījuši - turklāt ir jau krietns laiks pagājis - , ka ievēlēja faktiski tikai 12, kuri saņēma attiecīgās vēlētāju balsis. Ar mīnusa zīmi - es jums atgādinu, ka ar mīnusa zīmi! - tika ievēlēti pārējie 24. Es to ļoti labi atceros, Leiškalna kungs! Jūs mēģināsiet tūlīt man oponēt, to jūs varat darīt, bet tāda ir statistika! Saprotiet, vēlētāji tic šiem cilvēkiem, cer uz viņiem, bet galu galā ievēlē pavisam citus cilvēkus, ko ievelk iekšā šīs “lokomotīves”. Un pēc tam viļas, jo ir gribējuši šos konkrētos cilvēkus. Tur jau ir tā būtība! Tad nu ļausim viņiem izvēlēties no to cilvēku saraksta, kurus piedāvā komanda! Mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vienmēr esam bijuši komanda. Mēs nemēģinām izcelt atsevišķus līderus. Tauta pati novērtē, kurš mums ir līderis, - par kuru balsot un par kuru nebalsot.

Tāpēc nu patiešām, jāteic, ka tas ir tāds knupītis, māneklis. Vēlētājs neko nesaņem, saņem tikai vilšanos. Pareizi Baloža kungs teica - saņem vilšanos! Un tāpēc nu droši vien drīzāk šis priekšlikums ir aicinājums vēlētājiem padomāt par to, ka šajos līderos, uz kuriem viņi cer, viņi pēc tam viļas. Es nenosaukšu šos vārdus, jo jūs ļoti labi zināt, kuri ir bijuši visu šo Saeimu laikā ievēlēti, bet pēc tam ir pazuduši, nav pat vairs Latvijā, neuzturas šeit, viens otrs jau pirms pāris gadiem devies pasaulē, cits aizbraucis uz Ameriku naudu pelnīt, un tā tālāk, un tā joprojām… Līderi ir bijuši, bet ir pazuduši. Un tauta gaida… Tauta gaida un nesagaida!

Tāpēc es aicinu patiešām padomāt par to!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tabūna kungs, ja jau skatāmies vēsturē, tad skatīsimies pavisam godīgi! Bija idejas partija “Tēvzemei un Brīvībai”, un, ja es 5.Saeimas vēlēšanās nebūtu balsojis par Demokrātisko centra partiju, es būtu nobalsojis par “Tēvzemei un Brīvībai”. Bija tāds laiks. Tāda būtu bijusi mana izvēle.

Bija LNNK ar ārkārtīgi spilgtu līderi, ar tik tiešām ārkārtīgi spilgtu līderi! Un bija arī partija “Latvijas ceļš” ar ārkārtīgi gudriem līderiem. Partijas “Latvijas ceļš” līderus mēs visus zinām - zinām, kuri no tiem šobrīd ir pelnītā pensijā un kuri no tiem šobrīd strādā diplomātiskā laukā, un kuri no tiem ir izdevušies ministri, kuru priekšlikumus mēs atbalstījām šodien Saeimas sēdē, runājot par autoceļiem.

LNNK toreizējais politiskais līderis, vēlēšanu līderis, bija “banānu līderis”. Nejauksim šīs lietas! Nepārmetīsim to, kas notika un ko mēs nevarējām aprēķināt, ejot uz 5.Saeimas vēlēšanām! Tieši tā!

Ir politiskās partijas, kuras pieminēja iepriekšējais runātājs, teiksim, dodot mājienu… mēs varam mīlēt vai nemīlēt, mums var patikt vai nepatikt Šķēles kungs, bet mēs nekad nevaram teikt, ka Šķēle ir vājš politiķis, dumjš cilvēks vai kaut kas tamlīdzīgs. Tieši otrādi - profesionālis, gudrs, spēcīgs politiskais līderis. Un to mēs nevaram noliegt. Līdzīgi tas tā ir arī ar daudzām citām “lokomotīvēm”, jo sabiedrība jau tomēr izvēlas pareizi.

Tabūna kungs, tā ir tieši vēlētāju, nevis mūsu darīšana! Izvēle ir vēlētājam, un vēlētājs var saprast šīs sistēmas, var saprast šīs politiskās viltības, kas bieži vien tiek ietvertas līderu sarakstos, un tamlīdzīgi. Vēlētājiem ir tiesības uz izvēli, kuru politiķi politiskās taktikas dēļ neierobežo.

Tālāk. Ko es gribētu teikt par to ievēlēšanu ar mīnusa zīmi? Neviens nevar tikt ievēlēts ar mīnusa zīmi. Ja jūs mierīgi paskatītos, kādā veidā tiek balsots, tad jūs redzētu, ka par katru kandidātu tiek nodots tas balsu skaits, kas ir nodots par konkrēto politisko partiju, un kandidāti politiskās partijas sarakstā tiek atzīmēti ar plusiem un mīnusiem…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

K.Leiškalns. Tabūna kungs, nevajag nedemokrātiskus priekšlikumus! Ļausim vēlētājam izvēlēties, nevis noteiksim, kā viņam izvēlēties!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šā priekšlikuma sakarā jāteic, ka mēs patiešām saskaramies ar ļoti konkrētu piedāvājumu no politiskajām partijām - ka vēlēšanu kampaņā vajag sabiedrībai izvērtēt vairākos apgabalos pirmām kārtām partiju līderus, jo līderi atrisina jautājumu par partijas publicitāti, par partijas atpazīstamību, un līdz ar to tiek ievēlēti arī pārējie cilvēki no attiecīgā apgabala.

Saskaramies ar problēmu, ka cilvēki tomēr jūtas apkrāpti saistībā ar šo politisko partiju piedāvājumu - ar to, kādā veidā tas notiek. Viņi saka, ka jābalso ne tikai par tiem politiķiem - līderiem, kuri bija un aizgāja, bet arī par tiem profesionālajiem politiķiem, kuri ir un paliek līderi savās partijās, līderi savā politiskajā spektrā. Šie cilvēki piedāvājuši savu kandidatūru trijos vai piecos apgabalos, taču jebkurā gadījumā viņi tiek ievēlēti tikai no viena apgabala, bet pārējos divos apgabalos viņi tiek izsvītroti, un tad viņu vieta tur tiek atdota nākamajam, kas ietverts šajā sarakstā. Un tad iznāk tā, ka tajos divos apgabalos, kur cilvēki par viņu balsoja, saka: “Bet mēs taču balsojām par šo cilvēku! Un tad šis cilvēks vairs nav atbildīgs mūsu priekšā, viņš ir ievēlēts no kaut kāda trešā vai piektā apgabala, kur ir savācis vairāk balsu, un līdz ar to viņš strādā ar šo apgabalu, bet ar mums vairs nestrādā!” Un tāpēc, raugoties no šāda viedokļa, šis jautājums būtu skatāms arī turpmāk.

Kāpēc es saku - “turpmāk”? Nevis tādēļ, ka mēs ar šo priekšlikumu saskaramies trešajā lasījumā, bet vairāk gan tāpēc, ka mēs saskaramies ar šo priekšlikumu četrus mēnešus pirms 8.parlamenta vēlēšanām. Klasiskā variantā mēs, protams, zinām, ka gatavošanās nākamā cikla vēlēšanām sākas nākamajā dienā pēc iepriekšējā cikla beigām. Latvijā, manuprāt, ir sastopama tāda prakse, ka vairākas politiskās partijas vidēji jau divus gadus iepriekš saplāno savu stratēģiju un taktiku, kādā veidā iet uz vēlēšanām. Vismaz vienu gadu iepriekš pie šiem jautājumiem jau strādā visas partijas, kuras piedalās vēlēšanās. Un līdz ar to, ja mēs, zinot šos apstākļus, četrus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām piedāvājam pietiekami radikālu šo priekšlikumu, tad iznāk tā, ka mēs pieņemam likumu ar atpakaļejošu datumu, ka mēs iejaucamies to partiju darbā, kuras, balstoties uz konkrētu likumu, ir izveidojušas savu taktiku un stratēģiju. Un, raugoties no tāda viedokļa, protams, tas nav pieņemams.

Es domāju, ka to varētu skatīt, sākot 8.parlamenta darbu, un padomāt par to, kā tas notiks 9.parlamentā. Un tad divos, trijos vai četros gados katra partija varēs pielāgoties attiecīgā likuma prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Satversme ir tas dokuments, kas visu nosaka. Var balstīties arī uz attālākajiem likumiem, to skaitā uz Saeimas vēlēšanu likumu. Un arī 100 juristu vai neviena jurista atrašanās vai neatrašanās šeit nevar noteikt tos principus, kuri šobrīd ir spēkā, it sevišķi tad, ja runājam par Satversmes 6.pantu, kurā ir teikts: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.” Šie konstitucionālie principi mums tālāk ir jāiemieso konkrētos likumos, un, piedāvājot dažādus priekšlikumus, mēs nevaram šos principus dzēst, svītrot, aprobežot vai ierobežot tiktāl, ka tie nonāk pretrunā ar pašiem šiem principiem, ka tie kļūst nepamatoti un nevajadzīgi demokrātiskā sabiedrībā.

Ko mēs saprotam ar jēdzienu “proporcionālas vēlēšanas”? Ko nozīmē šis princips? Vieni teiks tā: “Tas nozīmē, ka mums nav mažoritāras vēlēšanas.” Otri sacīs: “Nevajadzētu būt tā, kā tas bija līdz karam, - ieviest kaut kādu barjeru.” Trešie teiks vēl kaut ko citu, bet runa jau nav par šiem precizējošajiem grozījumiem. Runa ir par to, vai šie grozījumi, šīs barjeras, šī jauktā vai tikai proporcionālā vēlēšanu sistēma neizkropļo pašu šo principu tiktāl, ka mēs varam teikt, ka šis Saeimas vēlēšanu likums vairs neatbilst Satversmes 6.pantam.

Es jau saprotu gan vienus priekšlikumus, no vienas puses, gan otrus priekšlikumus, no otras puses, - nāk vēlēšanas, un visi mēs kļūstam nervozi. Mums liekas, ka ir kaut kas jāuzlabo, mums liekas, ka mēs šinī minūtē, mirklī, kā mūsu izpratne to rāda, ar saviem priekšlikumiem kaut ko uzlabosim vai radīsim kaut kādu priekšrocību mums - šeit, Saeimā, esošajiem vai nažus trinošajiem konkurentiem ārpus Saeimas. Es domāju, ka tā ir tuvredzīga politika, jo liecina par politiķu nenopietnību, nestabilitāti, mētāšanos, kas, protams, nepiemīt “Latvijas ceļam”, tāpēc tas Saeimas vēlēšanu likumā arī nepiedāvā šādus - daļu deputātu ierobežojošus priekšlikumus, kāds bija Čevera kunga priekšlikums, vai kādus citus aprobežojošus priekšlikumus.

Mēs virzāmies uz Eiropas Savienību. Kāpēc Eiropas Savienībā neuzņem Turciju, kaut arī tā ir NATO dalībvalsts? Turcija netiek atzīta par pietiekami demokrātisku, lai to uzņemtu Eiropas Savienībā. Kāds ir Turcijas vēlēšanu likums? Viņiem vēlēšanu barjera ir 10% un tādā veidā, ieviešot šo barjeru, viņi tika galā ar savu opozīciju. Brīnišķīgi - viņi tika galā ar opozīciju, bet Eiropa viņus nepieņem? Vai arī mēs turpināsim tādā stilā labot un veidot savu vēlēšanu likumdošanu? Es nezinu... Varbūt ne gluži tagad, bet drīz varbūt būs vēl kādi priekšlikumi, un tad vēl kādi priekšlikumi...

Taču es domāju, ka deputātiem pirmām kārtām ir jāsaglabā zināma uzticība Satversmei, un nākamie deputāti, roku uzlikuši uz tās, zvērēs. Tad nu saglabāsim jau šodien tos principus, kuri ir nostiprināti Satversmē! Pirmām kārtām neraustīsimies un būsim stabili savā gaitā, būsim stabili savā demokrātisma izpratnē un iedrošināsim arī vēlētājus balsot par tādām partijām, kuras stabili uzticas Satversmei, stabili uzticas uz Satversmes principiem būvētiem likumiem. Tas mudinās viņus balsot par tādām partijām, kuras ir stabilas un prognozējamas savā attīstībā.

Bija diskusijas par to, ka vajag ieviest 3%, bet vēlāk - 5% barjeru. Jā, ja ir 100 deputāti, tātad barjera ir 1 procents. Nu tad arī paliek...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. ... deputāti, kuri netiek ievēlēti. Es atļaušos pateikt tikai vienu teikumu, bet tas lai paliek jūsu izvērtēšanai: “Cik tālu šī proporcionalitāte var tikt ierobežota?” Šis priekšlikums to ierobežo par daudz.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien savas erudīcijas apliecināšanai un savstarpējiem uzbrukumiem mēs, runādami par 1.priekšlikumu, esam iztērējuši 45 minūtes, bet par šo priekšlikumu, kuru mēs tagad izskatām, mēs esam diskutējuši jau 24 minūtes. Un kāds ir rezultāts? Tāds pats, kāds bija Čevera priekšlikumam. Kādi būs “par”, pārējie būs “pret” vai “atturas”. Vai mums maz ir jēga kult šos tukšos salmus?

Radioklausītāji jau ir pārliecinājušies, ka Lauskim, Baldzēnam un visiem pārējiem ir dziļa erudīcija, ka nevajag neko citu vairs zināt. Un ko tad mēs pārliecinām? Mēs pārliecinām cits citu, tāpēc es ieteiktu strādāt daudz konstruktīvāk, jo man liekas, ka Venta Baloža - manas frakcijas vadītāja - priekšlikums gūs tikpat lielu atbalstu, kādu guva Čevera priekšlikums. Ko mēs gribam pārliecināt - sevi, radioklausītājus, kaut kā izrādīties?

Esiet tik laipni, strādāsim konstruktīvāk!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais prezidij! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, jo man ir pasakāmas tikai dažas piezīmes. Tā kā es šeit sēžu no Augstākās padomes laikiem, tad man ir bijusi iespēja daudz ko novērot. Tās valstis, kurās ir bijuši vislielākie strīdi, kur nav bijis tautas vēlēta prezidenta, kur ir bijusi daudzpartiju sistēma, šajos pēdējos desmit gados, ilgstošā periodā ir attīstījušās ātrāk un apdzinušas tās valstis, kur ir stingri, tautas vēlēti prezidenti un ārkārtīgi stingras, prezidentālas vai kādas citādas konstitūcijas. Un tāpēc man ir tikai viens priekšlikums.

Mēs tikko esam atgriezušies no NATO Parlamentārās Asamblejas, kur tika atzīts, ka mēs esam apdzinuši tā saucamās Višegradas valstis, neskatoties uz to, ka tajās ir bijis lielāks nacionālais ienākums uz vienu cilvēku. Neskatoties uz savu negatīvo attieksmi pret to, kas pie mums notiek, mēs, latvieši, lai gan esam ļoti kritiski pret visu, pašreiz esam novērtēti augstāk nekā, teiksim, pat Čehija. Es domāju, ka nevajag mums pašiem spļaut savā akā, bet gan vajag visu ļoti rūpīgi pārdomāt.

Mēs jau “cūkojam” savu Satversmi. Mēs bez kādas vajadzības rakstām visos pantos iekšā elementāras lietas, kas jau ir skaidras katram skolēnam un kas tur jau ir ļoti labi nofiksētas. Tā ka arī es neieteiktu radikāli mainīt Vēlēšanu likumu, kas sevi jau ir pārliecinoši pierādījis, ka tieši šī sistēma, kas ļauj katrā vēlēšanu apgabalā katram vēlētājam izvēlēties savas partiju sarakstā vislabākos cilvēkus, dod vislabāko rezultātu.

Te tika izteikta doma, ka kāds varbūt vilsies, ja, piemēram, partija neieliek kādu kandidātu Rīgā. Latgalē viņš ir populārāks, un tāpēc viņu ieliek Latgalē. Taču arī šajā gadījumā neviens piemānīts netiks, jo viņa vietā taču neiekļūs kandidāts no saraksta beigām, bet gan tiks ierakstīts nākamais cilvēks. Un arī tas, ka bieži vien partijas vadība šos sarakstus kaut kādā veidā sagroza, nav nekas slikts. Es domāju tā: ja reiz šī demokrātija ir tik lieliski darbojusies, tad kāpēc pilnīgi nevajadzīgi mēs visu laiku mēģinām kaut ko uzlabot?

Un pēdējais. Maza piebilde tam, ko teica Leiškalna kungs. LNNK “ziedu laiki”, Leiškalna kungs, bija tad, kad bija kolektīvās vadības sistēma, kad bija valde 12 cilvēku sastāvā. Tad viņai arī klājās vislabāk. Tad šī partija visvairāk dabūja vietu. Turpretī, ieviešot šo vadonības principu, ar katru nākamo reizi tur viss gāja uz leju, un Zīgerists bija klasisks piemērs. Es tikai brīnos par to, ka tagad ir vesela rinda jaunu partiju, kas grib šo pašu kļūdu atkārtot, jo tās atkal orientējas uz jauniem vadoņiem. Ticiet man, tieši šie strīdi un daudzpartiju sistēma ir tas, kas Latviju pašreiz ir starptautiski pacēlis uz augšu, tāpēc neatbalstiet šādus muļķīgus priekšlikumus!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Satversmes 1.pantā ir ierakstīts: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, bet jūs gribat, lai būtu tā, ka neko nevar ierosināt, ka neko nevajag mainīt un ka neko nevajag runāt. Un tad iznāk tā, kā bija PSRS Augstākās padomes sēdēs - kas ir pateikts, tas ir pateikts, un tas tiek arī ierakstīts, un viss. Taču citās reizēs jūs pavisam citādi runājāt, un līdz ar to jūs nevar saprast.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es tikai vēlreiz atbildēšu Leiškalna kungam. Leiškalna kungs, atbildiet man, lūdzu, uz jautājumu! Ja, teiksim, jūsu vai mūsu partijas sarakstā vēlētāji nosvītro vairāk nekā 50% deputātu kandidātu, ja viņi nosvītro pat vēl vairāk -tātad 60, 70 procentus kandidātu, vai tad vēlētājs ir izrādījis uzticību šiem cilvēkiem jūsu vai mūsu partijas sarakstā? Tas nozīmē - un es to tā arī tulkoju -, ka šis cilvēks ir ievēlēts ar mīnus zīmi, lai gan pēc būtības šis jūsu vai mūsu saraksta deputāta kandidāts nav pelnījis vēlētāju, šīs partijas piekritēju, uzticību. Viņu Saeimā vienkārši ievelk tā saucamās lokomotīves, jo par tām nobalso ļoti, ļoti daudz cilvēku. Tāda nu ir patiesība! Vairāk nekā 50% ir mīnusos. Mīnusos! 49% ir daudz mazāk nekā 51%. Loģika ir ļoti vienkārša!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija noraidīja deputāta Baloža 6.priekšlikumu, jo kopumā proporcionalitāte praksē faktiski nozīmē to, ka ir viens vienots saraksts Latvijā, ko sadala attiecīgi pa pieciem novadiem. Tas dod iespēju ņemt vērā mūsu Latvijas dažādo novadu īpatnības, tāpēc princips, kas darbojas šobrīd, protams, ir ar zināmām atšķirībām. Gluži tāpat, kā par barjeru mēs varam diskutēt arī par to, cik tālu ir šī proporcionalitāte vai nav šīs proporcionalitātes, taču kopumā Juridiskā komisija uzskata, ka šie principi, kas tagad ir ietverti Saeimas vēlēšanu likumā, atbilst Satversmei.

Savukārt deputāta Baloža priekšlikums šim Satversmē formulētajam proporcionalitātes principam neatbilst, tāpēc Juridiskā komisija nav atbalstījusi deputāta Baloža 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 54, atturas - 19. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. 7. - deputāta Baloža priekšlikums - pēc būtības ir tāds pats kā iepriekšējais, tikai tajā viena vai divu apgabalu vietā ir minēti trīs apgabali.

Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Demokrātijas vārdā, lai deputāts tomēr varētu kandidēt visos piecos vēlēšanu apgabalos, es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - precizē ierakstu kandidātu sarakstā. 8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9.priekšlikumā Juridiskā komisija ir noteikusi finansu deklarācijas iesniegšanas datumu uz vēlēšanu gada 1.janvāri. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par tēmu - vēlēšanas. Tātad sākumā man te uzdeva dažus jautājumus. Pirmkārt, Vidiņa kungs, es domāju, ka parlamenta deputātiem man nav jāsaka, ka parlamentā debates ir tikai otrajā vietā. Manuprāt, pati svarīgākā parlamenta funkcija ir sniegt kādas lietas skaidrojumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tas vienmēr ir jāpasaka. Vārds “parlaments” ir cēlies no franču valodas vārda “runāt” un nozīmē “runātava”. Mēs šeit pārstāvam savus vēlētājus un viņu vārdā runājam.

Ja mēs runājam par plusošanu un mīnusošanu, tad jāteic, ka vispār tikai daļa vēlēšanu sarakstu tiek plusota un mīnusota un šie plusiņi un mīnusiņi neatņem deputātam par partiju nodotās balsis, vienīgi sarindo deputātu kandidātus sarakstā. Neviens no deputātu kandidātiem - varbūt vienīgais izņēmums ir mana draudzene Elita - nav nosvītrots 50 procentos vēlēšanu biļetenu. Neviens nekad! Protams, 5. un 6.Saeimas vēlēšanās plusotāju un mīnusotāju bija vairāk nekā pirms kara, bet īstenībā nekāda būtiska izmaiņa vēlētāju attieksmē pret politisko partiju nav nekad notikusi. Ka 50 procenti vēlētāju, kas balso par vienu un to pašu partiju, nosvītrotu kādu kandidātu, - tāda brīnuma vēl nav bijis!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Neizskanēja iebildumi no Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret 9.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 10.priekšlikums. Juridiskā komisija redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - deputāta Čevera priekšlikums, kas ir analogs deputāta Čevera iesniegtajam 1.priekšlikumam. Un analogu iemeslu dēļ tas netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

L.Muciņš. 12.priekšlikums. Juridiskā komisija precizēja 13.panta trešo daļu. Ir arī norāde par deputāta vecumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 13.priekšlikums. Juridiskā komisija precizēja 15.panta otro punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 14.priekšlikums. Juridiskā komisija precizēja 16.panta otro daļu pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. - deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums papildināt likumu ar 17.1 pantu. Ir runa par iespēju “balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas”. Juridiskā komisija rūpīgi apsprieda šo jautājumu, uzklausīja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvju viedokļus un izšķīrās principā atbalstīt šo priekšlikumu, taču izveidoja pati savu - 16.priekšlikumu. Juridiskā komisija savu priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 15.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēlēšanām ir jānotiek tikai vienā dienā. Kāpēc? Nu, ja jau visdažādākās starptautiskās organizācijas ir attiecīgi novērtējušas, kāds ir mūsu valstī kriminogēnais stāvoklis un visa tā uzpirkšana, visas tās negatīvās parādības, kas ir, mēs nevaram atļaut, vismaz ne uz tuvākajiem astoņiem gadiem… nevaram pieļaut, ka notiktu vēlēšanas ar “aplokšņu” palīdzību un viss pārējais. (Starpsauciens: “Diemžēl!”)

5. un 6.Saeimas vēlēšanas bija divas dienas, starp tām bija melna nakts, un tā melnā nakts diezgan daudz ko arī atrisināja. Diemžēl tas ir iegājis vēsturē. Un 7.Saeimas vēlēšanas bija visnopietnākās - nu, ja neskaita to, ka deva kaut kur kādiem varbūt 5 latus un ka kaut kur vēl bija parādījies šņabis vai bija vēl kādas loterijas un kādi citi darījumi... Nu, tādas blēdības nebija pārāk lielas. Bet nu būs ar “aploksnēm”... var jau tagad to iedomāties... Es domāju, ka mūsu avīžu rakstītāji mierīgi aprēķinās, kurām partijām būs vairāk to, kas par viņām ir nobalsojuši ar “aploksnēm”.

Tāpēc nevajag radīt likumā izmaiņas! Tas, kā mēs gājām uz 7.Saeimu, ir ļoti nopietni un pareizi, un tā tas ir arī jāatstāj.

Diemžēl ir viltība, kura jau ir likumā iestrādāta. Mēs neatļāvām kandidēt tiesnešiem, prokuroriem, viņiem ir jāaiziet no darba, un tikai tad viņi var kandidēt uz Saeimu. Taču nezin kāpēc militārpersonām nevajadzēs aiziet no dienesta, tātad kareivji varēs mierīgi nobalsot par tām. To mēs jau likumā iestrādājām, un tagad mēs mēģinām iestrādāt vēl vienu tādu blēdību. Cik tad ir tādu, kuri vēlēšanu laikā ir aiz robežas vai kuri kādu citu iemeslu dēļ nevar nobalsot tajā laikā? Tādu ir 0,001 procents, un tas uz vēlētāju kopējo daudzumu absolūti nekādu iespaidu neatstāj, jo puse iedzīvotāju taču nav tajā laikā aiz robežas vai kādā citā valsts vietā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jānoraida, un tas būs pareizi un svētīgi...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. ...no vienas puses, no otras puses - mēs neradīsim precedentus, ka sāksies tiesas prāvas, sāksies dažādas runas...

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

L.Bojārs. ...pārrunas un viss pārējais. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Iepazīstoties ar četru deputātu iesniegto 15.priekšlikumu (un arī ar atbildīgās komisijas iesniegto 16.priekšlikumu), ir jāteic, ka ir diezgan grūti saprast to argumentāciju jeb motivāciju, kāda bija Lībanes kundzei, Lauska kungam, Muižnieces kundzei un Stalidzānes kundzei, iesniedzot šāda veida priekšlikumu - priekšlikumu, ka “var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas”. Varētu domāt, ka tas ir saistīts ar to, lai pēc iespējas vairāk vēlētāju nobalsotu: ja dotu tiesības izmantot vēlēšanām arī šīs trīs dienas, tad lielāks skaits vēlētāju nobalsotu. Taču jāteic, ka pašlaik šāda prakse jau pastāv pašvaldību vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās piedalās tomēr mazāk vēlētāju, mazāk iedzīvotāju, kam ir vēlēšanu tiesības. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kuras norisa četras dienas, piedalījās 62 procenti no tiem, kam ir vēlēšanu tiesības. Taču Saeimas vēlēšanās, kuras notika vienā dienā (kā tas bija līdz šim), piedalījās 72 procenti vēlētāju! Tā ka šā priekšlikuma motivācija ir pilnīgi neskaidra. Varbūt motivācija ir saistīta ar to, ka ir rindas vēlēšanu iecirkņos? Atvainojiet, rindas ir tikai dažās vietās, un to situāciju, kāda ir Rīgā, nevajadzētu attiecināt uz visu Latviju! Attiecībā uz šīm rindām jāteic, ka pašlaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir sagatavoti grozījumi likumā par vēlēšanu komisijām un vēlēšanu komisiju locekļu skaits tiks būtiski papildināts, lai tiktu vaļā no šīs problēmas, kas pārsvarā skar tikai Rīgu, nevis visu Latviju.

Tālāk. Kādas būs sekas šim priekšlikumam? Sekas būs ļoti vienkāršas: palielināsies risks, jo katrā pašvaldībā, katrā iecirkņa vēlēšanu komisijā jau trīs dienas iepriekš būs jābūt cilvēkiem, kas sargās šīs urnas, kurās būs iemestas iekšā aploksnes. Sekas būs tās, ka palielināsies valsts budžeta izdevumi - tas ir, tā iedzīvotāju maksāto nodokļu daļa, kas tika līdz šim tērēta vēlēšanām, iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, tagad tiks ļoti, ļoti būtiski palielināta. Vai šādas sekas šie četri iesniedzēji ir vēlējušies? Un kāda bija priekšlikuma motivācija? Tādēļ es aicinu neatbalstīt nedz 15., nedz 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pirmajā brīdī mēs 15. un 16.priekšlikumu uztveram kā ļoti demokrātiskus un pozitīvus un atbalstām, taču, iedziļinoties lietas būtībā, mums diemžēl nākas tomēr secināt, ka tā ir šķietamā demokrātija.

Es vēršos pie kolēģiem no partijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas ar aicinājumu uzklausīt argumentus, kāpēc tā varētu būt šķietamā demokrātija.

Jā, mēs Juridiskajā komisijā, neiedziļinoties lietas būtībā, tiešām atbalstījām 15.priekšlikumu un iestrādājām to 16.priekšlikumā. Taču pēc tam bija sarunas ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu, un viņš izteica pamatotas bažas par to, vai tiks nodrošināta pietiekama kontrole tam, kas notiks četras naktis šajos iecirkņos. Es uzsveru: četras naktis! Mēs savulaik grozījām Satversmi un divas vēlēšanu dienas pārveidojām vienā vēlēšanu dienā, un viens no iemesliem bija arī tas, ka starp vēlēšanu dienām bija nakts, kurā ir diezgan grūti un sarežģīti izkontrolēt procesus.

Kāpēc es vēršos tieši pie partijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas? Tāpēc, ka abas šīs partijas, tāpat kā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, atbalsta mūsu virzību uz NATO un uz Eiropas Savienību.

Es vēršos pie jums ar atgādinājumu, ka, ja šajās četrās naktīs notiks kaut kādas lietas, kuras netiks izkontrolētas, tad būs pamats apšaubīt vēlēšanu rezultātus. Padomāsim, kolēģi, ko tas politiski nozīmē - apšaubīt, nopietni apšaubīt vēlēšanu rezultātus pirms izšķirošā lēmuma par mūsu uzņemšanu NATO! Sanāks jaunā Saeima, ja tā spēs sanākt, bet, ja būs nopietns konflikts par vēlēšanu rezultātiem, tad šī jaunā Saeima tik ātri nesanāks. Un tad var būt ļoti nopietnas problēmas.

Kolēģi, es aicinu par to padomāt un tomēr nebalsot ne par 15., ne par 16.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šeit tika lūgts paskaidrot motivāciju, kāpēc šis priekšlikums tika iesniegts. Man bija tas gods būt vienam no iesniedzējiem. Es parakstīju attiecīgo dokumentu, jo gribēju, lai katrs no jums atsevišķi izvērtē mūsu valsts civilizācijas pakāpi, kā to izprot. Nevis demokrātijas jautājumus, bet civilizācijas pakāpi! Manuprāt, ja attiecīgs priekšlikums dod iespēju piedalīties vēlēšanās papildus 10 tūkstošiem cilvēku, tūkstotim, 10 cilvēkiem vai pat tikai vienam, tad ir vērts parūpēties, lai arī tam vienam būtu tiesības piedalīties šajās vēlēšanās.

Cits jautājums. Es arī runāju ar Cimdara kungu un zinu viņa bažas, ka mūsu valsts nav civilizēta, ka mēs nespējam nodrošināt to, ka naktīs, arī vēl pašreiz, vēl 12 gadus pēc neatkarības atgūšanas, vēlēšanu rezultāti nevar tikt falsificēti.

Es biju Dānijā 1993.gadā, tajā laikā, kad Dānijā balsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es redzēju, ka nevienā no balsošanas iecirkņiem vispār nebija neviena policista. (Tas ir mūsu valstij ļoti neraksturīgs variants!) Es uzdevu jautājumu. Viņi pasmaidīja. Viņi sacīja: “Mēs nesaprotam, par ko jūs runājat. Mums nav nepieciešams, lai balsošanā būtu klāt policija. Mums ir normāla sabiedrība, normāli cilvēki, un mums ir absolūta pārliecība, ka cilvēki ne no vienas puses nemēģinās cits citu krāpt.”

Desmit gadi ir pagājuši, bet mēs vēl joprojām nespējam nodrošināt kārtību savā valstī. Sakām, ka mēs neesam spējīgi mobilizēt policiju, nodrošināt, lai naktī būtu kārtība vēlēšanu iecirkņos... rajonu centros, katrā pilsētā pa vienam iecirknim. Mēs policijai neuzdrošināmies pateikt, ka uzticēsimies viņiem, kad viņi vieni paši tur paliks... Mēs pasakām: ja tur būs viens no labējām partijām, tādā gadījumā jābūt arī kādam no kreisajām partijām. Nedod Dievs, ja viņi saies kopā un iedzers! Arī tas būs mums nepieņemami. Mēs par to uztraucamies! Un tādēļ šodien ir jāveic tas balsojums. Jā, tā ir atbilde uz to jautājumu - ko mēs domājam par savu valsti, ko mēs domājam par policiju, par katru cilvēku, par savām partijām, un, pamatojoties uz to, ir jāveic balsojums. Un tikai! Šeit nav ne nolieguma, ne apliecinājuma. Izvērtēsim un pieņemsim lēmumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums noteikti jābalso pret šo priekšlikumu - un tieši tā iemesla dēļ, ka trīs, precīzāk, četras naktis pēc kārtas vēlēšanu urnas būs visā Latvijā ļoti grūti nosargāt. Tāda ir realitāte. Latvijā ir pietiekami ietekmīgi gan ēnu ekonomikas pārstāvji, gan kontrabandas atbalstītāji, gan korumpēti cilvēki, gan arī, teiksim, dažādi ekonomiskie grupējumi, kuri ar to nenodarbojas, bet kuriem ir ļoti liela interese par valsts varu. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt priekšlikumus, kuri var veicināt vēlēšanu rezultātu viltošanu. Es domāju, ka tas nav šo iesniedzēju mērķis, un tieši tāpēc mums šie priekšlikumi ir jānoraida. Nepārprotami un stingri!

Es gribētu pateikt, ka tas liecina par to, kāda ir mūsu demokrātijas pakāpe šobrīd. Katrā ziņā šī ideja, ka četras naktis visā Latvijā šīs urnas tiktu glabātas un sargātas, man liekas visnotaļ aplama. Es uzskatu, ka nav nekā labāka par vēlētāju gribas noskaidrošanu. Neatkarīgi no tā, vai vēlētāju griba ir patīkama vai nepatīkama kādiem politiķiem, tā ir jāciena un jāgodā. Ja mēs negribam apšaubāmus vēlēšanu rezultātus, ja mēs negribam būt apšaubāmas demokrātijas valsts, ja mēs negribam mēģināt bojāt savu ceļu uz iestāšanos NATO, tad, es domāju, šinī gadījumā mums ir tikai viena vienīga iespēja - šo priekšlikumu neapšaubāmi noraidīt un tādējādi neradīt iespēju un precedentu, ka var nopietni argumentēt un pamatot vēlēšanu rezultātu viltošanu un to viltošanas iespēju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Rasnača kungs un cienījamais Baldzēna kungs, jūs faktiski izteicāt neuzticību mūsu cilvēkiem! Laikā, kad Latvijā bija daudz smagāka ekonomiskā situācija, kad policija bija daudz sliktāk nodrošināta, kad tehniskās iespējas bija nesalīdzināmi sliktākas, mēs taču vēlēšanas rīkojām divas dienas. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, Augstākās padomes vēlēšanu laikā, situācija bija nesalīdzināmi komplicētāka, bet mūsu cilvēki, mūsu sabiedrība pierādīja, ka arī ļoti komplicētos apstākļos var nodrošināt labu vēlēšanu norisi, un nekad nevieni Rietumu eksperti, pārbaudītāji vai novērotāji, nedz arī mūsu pašu novērotāji nav Latvijā konstatējuši būtiskus Vēlēšanu likuma pārkāpumus.

Tātad, pirmkārt, mēs, noraidīdami šo priekšlikumu, izteiktu neuzticību saviem cilvēkiem. Mēs zināmā mērā izteiktu neuzticību arī tiem, kuri strādā vēlēšanu komisijās un kuri, manuprāt, līdz šim visā Latvijā (izņēmums bija laikam viens pagasts un viena pilsēta, kur bija zināmas problēmas) ir strādājuši ļoti apzinīgi un godīgi.

Otrkārt. Cienījamie kolēģi, neaizmirsīsim tomēr to, kādā sociālā situācijā ir ļoti daudzi cilvēki, it īpaši lauku apvidū, it īpaši tie cilvēki, kuri jau ir gados! Ne vienmēr vēlēšanu komisijai ir iespējams vienas dienas laikā pie visiem šiem cilvēkiem aizbraukt. Es pats diezgan bieži uzturos laukos un tādēļ ļoti labi zinu, ka ir tādi vecāka gadagājuma cilvēki, kuri vienkārši nespēj ar kājiņām aiziet līdz tam iecirknim. Un varbūt dēls vai kāds cits radinieks var atbraukt dienu iepriekš vai divas dienas iepriekš un aizvest uz turieni šo vientuļo cilvēku, kurš vienkārši nespēj vai nu transporta nepietiekamības, vai veselības problēmu dēļ uz šo iecirkni aizkļūt. Un, ticiet man, ne vienmēr vēlēšanu komisijām ir iespējams vēlēšanu dienā aizbraukt pie visiem šiem cilvēkiem!

Un tad jau drīzāk var notikt kāda aģitēšana, vienam vai diviem cilvēkiem atrodoties aci pret aci ar šo cilvēku mājas apstākļos.

Un, treškārt, jūs faktiski gribat ierobežot mūsu ekonomiski aktīvākos cilvēkus. Jo visbiežāk komandējumos uz ārvalstīm, biznesa darījumos dodas mūsu ekonomiski aktīvākie cilvēki, mūsu tautas varbūt vieni no labākajiem cilvēkiem. Viņi ir tie mobilākie, un viņiem šī norma ir stipri svarīga, jo, tā kā šie cilvēki ir vismobilākie, varbūt tanī vēlēšanu dienā viņi neatradīsies savā dzīvesvietā. (No zāles dep. J.G.Vidiņš: “Lai nebrauc! Nav ko braukāt apkārt!”)

Tā ka šobrīd domāsim pirmām kārtām par vēlētāja (es atkārtoju - par vēlētāja!) ērtībām, nevis par vēlēšanu komisiju darba ērtībām, jo tām nu būs jāstrādā ilgāk! Domāsim par vēlētāja ērtībām! Un šā iemesla dēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Es tā jūtu, ka Ābiķa kungs nedzirdēja statistiku: četras dienas ilgušajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 62% no tiem pilsoņiem, kam ir dotas tiesības piedalīties vēlēšanās. Katra vēlēšanu diena ilga no pulksten 7.00 līdz 22.00 pašvaldību vēlēšanās, bet piedalījās tikai 62%! Turpretim Saeimas vēlēšanās, kuras notika vienā dienā no pulksten 8.00 līdz 20.00, piedalījās 72%. Tātad par 10% vairāk bija to, kuri izmantoja šo iespēju vai, pareizāk sakot, vēlējās piedalīties parlamenta deputātu vēlēšanās.

Nav runa par to pensionāru, pie kura ir jāatbrauc. Tā nav problēma - atbraukt pie tā pensionāra, mēs to esam darījuši un braukuši! Cienījamā Tautas partija, problēma, pārejot uz četru dienu ilgām vēlēšanām, ir arī ekonomiska rakstura problēma, kas prasa finansu papildu līdzekļus. Valdošā koalīcija ir paredzējusi, ka šīs Saeimas darbības laikā neveiks budžeta grozījumus. Tādējādi papildu izdevumi radīsies pašvaldībām, kārtējo reizi uzliekot tām papildu funkciju, jo papildlīdzekļi budžetā šim pasākumam nav paredzēti.

Un par to būs jāatbild jūsu finansu ministram.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Man šķiet, kolēģi Ābiķa kungs, ka galvenais ir domāt par vēlētāju uzticību. Lūk, kas ir pats galvenais! Šo uzticību mēs diemžēl esam jau zaudējuši un zaudēsim vēl vairāk, ja pieņemsim šo priekšlikumu, jo šobrīd daudzi, pat ļoti daudzi, saka tā: “Es neiešu vēlēt,” viņi saka, “jo gan jau tanīs urnās tie, kuriem ir vara un teikšana, sametīs to, ko viņi vēlas.” Un tā arī ir. Ārkārtīgi daudz latviešu - desmitiem vai varbūt pat simtiem tūkstošu - neiet vēlēt. Vienkārši neiet vēlēt! Un ar šā varianta pieņemšanu mēs panāksim to, ka vēlēt ies vēl mazāk cilvēku.

Jā, ja vēlēšanas notiks vienā dienā, tad, iespējams, vēlēšanās nevarēs piedalīties, teiksim, 5-10 tūkstoši cilvēku, toties mēs varam panākt… mēs panāksim vēlētāju uzticību vēlēšanām, un tad varbūt vēlēt atnāks citi - 100 000 balsotāju. Un kas ir svarīgāk? Es domāju, ka svarīgāk ir tas, lai mums uzticētos pēc iespējas vairāk vēlētāju, lai viņi uzticētos vēlēšanām un atnāktu nobalsot. Lūk! Taču šis priekšlikums tikai vairo neuzticību, jo būs šīs tumšās naktis... Mums jau ir zināmi šādi fakti, ir bijuši arī pierādījumi vēlēšanu pārkāpumiem. Cik lielā mērā tie izmeklēti un kas ir saukts vai nav saukts pie atbildības - tā ir pavisam cita lieta, bet šādi fakti tomēr ir bijuši.

Es arī aicināšu uzticēties Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam Cimdara kungam, kurš sacīja, ka šāds variants var novest pat līdz tam, ka tiks apšaubīti vēlēšanu rezultāti. Es saprotu, Muižnieces kundze, ka viņam ir jāpilda likums, un viņš arī pildīs šo likumu neatkarīgi no tā, kādu mēs to pieņemsim, taču pašlaik ir runa par vēlētāju uzticību. Vēlētāju uzticība - tas mums ir pats svarīgākais!

Un tāpēc personīgi es balsošu pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti un deputātes! Man kļūst skumji, dzirdot, ka viena daļa manu kolēģu tik slikti domā par mūsu vēlēšanu komisiju darbiniekiem, par vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, jo viņi uzskata, ka šo komisiju locekļi savu darbu neveiks godprātīgi un atbilstoši likumam, lai gan, ja kāds pārkāpj likumu, tad, kā mēs zinām, draud kriminālatbildība. Daļa deputātu atsaucas uz to, ka ir jārespektē vēlētāju griba. Man liekas, ka tad, ja mēs iesim un prasīsim vēlētājiem, ko viņi grib, viņi gribēs redzēt tieši šādu priekšlikumu, jo mēs esam tikušies ar vēlētājiem, un tas ir tieši tas, ko viņi grib redzēt.

Paskatīsimies arī to, kādas tendences ir citās valstīs. Beidzamajā laikā es esmu ievērojusi, ka daudzās Rietumu demokrātiskajās valstīs viņi vēl vairāk nāk pretim vēlētājiem un piedāvā iespējas balsot nedēļu vai pat divas nedēļas pirms vēlēšanām, ja šie vēlētāji nebūs valstī konkrētajā vēlēšanu dienā, vai pat iepriekš nobalsot pa pastu. Tagad Lielbritānijā ir runa pat par balsošanu ar interneta starpniecību, lai palielinātu katra vēlētāja iespēju piedalīties vēlēšanās.

Mums ir jāatceras arī tas, ka runa nav tikai par cilvēkiem, kuru vēlēšanu dienā nebūs Latvijā. Ir taču arī tādi, kuri gribēs balsot Rīgā, bet viņu vēlēšanu dienā nebūs Rīgā. Tāpēc, manuprāt, mums maksimāli ir jādod iespējas vēlētājiem izteikt savu gribu. Nevajag mēģināt piesaukt nelaimi, bet vajag uzticēties mūsu godprātīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri strādās vēlēšanu komisijās.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Diemžēl man ir jāoponē “Latvijas ceļa” pārstāvjiem. Tikai trešās pasaules valstīs vēl balso, liekot pasē štempeļus par balsojuma izdarīšanu.

Rēķināsimies ar realitātēm! Slēptā jeb latentā pārkāpumu uzskaite, protams, nevar būt, taču katrā ziņā Centrālā vēlēšanu komisija dažu pēdējo vēlēšanu laikā ir vismaz panākusi dažu negodīgu gadījumu izgaismošanu un atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Mēs nekādā gadījumā neuzskatām, ka visi, kuri strādā vēlēšanu komisijās, ir slēptie jeb latentie likumpārkāpēji, un problēma ir pavisam cita. Problēma ir tāda, ka vēlēšanu komisiju cilvēki nepārtraukti nevar būt klāt pie šiem materiāliem, jo viņiem šo četru diennakšu laikā tomēr vajadzēs arī druscītiņ atpūsties un sagatavoties izšķirošajai dienai, kad skaita balsis. Rēķinieties ar realitātēm! Tas, kurš tur sēž pie tām urnām, ir tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvis - vai nu policists, vai arī kāds konkrēts zemessargs.

Tālāk. Es gribētu oponēt arī kolēģim Ābiķim. Tātad mēs esam paredzējuši pat to, ka ne tikai pats slimnieks vai cilvēks, kurš nespēj pārvietoties vai kāda cita iemesla dēļ nevar tikt uz iecirkni un nobalsot, bet arī viņa kopējs, kā to paredz šie grozījumi, varēs nobalsot, kad pie viņa ar šo izbraukuma urnu būs ieradušies vēlēšanu komisijas locekļi.

Es tiešām nedomāju, ka mūsu vēlētāji ir tie, kuri 5.oktobrī atradīsies Kiprā vai sauļosies Bahamu salās. Es domāju, ka mūsu vēlētāji ir tie cilvēki, kuri dzīvo un strādā Latvijā, arī Latvijas pilsoņi ārzemēs, kuri dzīvo ārzemēs. Turklāt mūsu vēlētājiem ir iespēja nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā valstī, tāpēc nav svarīgi, vai viņi 5.oktobrī būs izbraukuši pie radiem vai devušies uz Siguldu, lai skatītos zelta rudeni, jo viņi var nobalsot ikvienā Latvijas vietā.

Un visbeidzot es tomēr gribētu aicināt kolēģus: pārrunājiet šīs lietas ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju! Vai finansējums šādām lietām ir? Nav! Kad būs finansējums? Tā ka pagaidām šis grozījums ir pretrunā ar Satversmes 66.panta otro daļu. Pie tam, kolēģi, rēķinieties ar to, ka atradīsies arī tāda deputātu daļa, kura tomēr vērsīsies pret šo konkrēto grozījumu un griezīsies Satversmes tiesā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Tā kā es iebilstu pret šo priekšlikumu, man nākas dzirdēt ļoti daudzus pārmetumus, ka mēs neuzticamies vēlēšanu komisiju locekļiem. Kolēģi! Neviens vēlēšanu komisijas loceklis četras diennaktis, neatejot no šīs vēlēšanu urnas, neatradīsies vēlēšanu iecirknī. Tas ir pilnīgi izslēgts! Un tas ir viennozīmīgi arī jāpasaka! Tā ka šeit runām par kaut kādu uzticību vai neuzticību vēlēšanu komisijām nav pamata. Runa ir par to, vai būs šīs iespējas viltot vēlēšanu rezultātus, vai būs daudz vairāk gadījumu, kad tiks apstrīdēti šie vēlēšanu rezultāti un vai Centrālajai vēlēšanu komisijai būs tie jāatceļ. Par to ir runa!

Otrkārt. Protams, Ābiķa kungs šeit izteicās, ka tas būs ierobežojums aktīviem, ekonomiski aktīviem cilvēkiem. Taču es gribētu atzīmēt arī to, ka šo Vēlēšanu likumu, kas pašreiz ir spēkā, 6.Saeima pieņēma, un es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka arī Ābiķa kungs atbalstīja šo priekšlikumu, ka viņš savulaik ir balsojis par to. Tas ir viens aspekts. Tā ka šeit nevajadzētu tik ļoti uztraukties par ekonomiski aktīvu cilvēku kaut kādu drakonisku ierobežošanu.

Un nākamais aspekts ir tāds. Ja jau reiz mēs tik ļoti gribam šādā veidā paplašināt šīs balsošanas iespējas, tad kāpēc ir jānosaka četras dienas? Tad noteiksim veselu mēnesi - to, ka cilvēki veselu mēnesi, varbūt pat visu oktobri, var nākt un balsot, kad viņiem tas ir visērtāk izdarāms, un tieši tajā vēlēšanu apgabalā, kur viņi to grib darīt. Tad jau būs pavisam vienkārši!

Un nākamais, ko es vēl gribētu norādīt, ir tas, ka tiem, kuri tomēr reāli ir pie varas, šajās četrās diennaktīs būs iespēja šo to izdarīt daudz vairāk nekā tad, ja tūlīt pēc balsu saskaitīšanas vairs nekas cits nav jādara kā vien jāpārbauda tikai protokols...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. Arī tā ir patiesība! Un, ja kādam tās ir nezināmas lietas, tad es varu pateikt, ka tās ir objektīvas lietas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te tika runāts par aktīvi darbojošamies cilvēkiem. Kurš vēlēsies nobalsot, tas arī nobalsos! Visi darbīgie cilvēki ļoti labi prot plānot savu darba laiku, un viņi arī šos komandējumus ieplānos. Tā ir viena lieta. Nesen OSCE jau apšaubīja šādu vēlēšanu modeli, ka var balsot ar aploksnēm. Tur notiek diezgan daudz...

Ja mēs pavērtējam pēdējās pašvaldību vēlēšanas, tad ir jājautā: vai tad tur viss bija kartībā un visi bija svēti? Diemžēl tajās tika atstrādāts modelis, ko darīt 8.Saeimas vēlēšanās, un tāpēc par pašvaldību vēlēšanām bija diezgan daudz pretenziju. Protams, bija arī pretenzijas, kuras par tādām netika atzītas, bet kuras izteica paši vēlētāji. Tātad, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums absolūti nav pieņemams! Tas ir pirmais.

Otrs. Ir jau kaut kādās instrukcijās it kā iestrādāts, ka visa komisija aiziet ēst pusdienas vai vakariņas un tikai viens policists apsargā tās vēlēšanu kastes ar vēlētāju balsīm. Arī tas nav pieņemams!

Un nākamais. Te izskan tāda rūpe par cilvēkiem, ka viņi nevarēs nobalsot. Vajag izbraukt un atvest viņus! Vajag noorganizēt tā, kā savā laikā to visu darīja! Mazāk vajag likvidēt pagastus, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt vēlēt uz Rīgu, bet lai viņi varētu uz vietas nobalsot, un tad viss būs kārtībā! Kāpēc vajag uztraukties? Un viena diena - tas ir absolūti pietiekams laiks! Ja cilvēki būs aktīvi un ja Saeima strādās tā, kā tai ir jāstrādā, tad atnāks balsot ne tikai 70, bet atnāks nobalsot pat 90 procenti iedzīvotāju, turpretī, ja Saeimai reitings visu laiku būs ar mīnus zīmi - mīnus 14, mīnus 20 un mūsu ierēdņi - un valdība visu laiku palīdz to pazemināt - , tad tāda pati atsauksme ir sagaidāma arī no pilsoņiem. Pilsoņiem ir jāsaņem no Saeimas maksimāls atbalsts, bet kas tad tagad notiek? Ko dara valdība? Jūs paskatieties, kas notiek ar visdažādākajiem maksājumiem un nodokļiem!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums absolūti nav pieņemams! Viltības būs, viltošana būs, un tā metodika jau ir sen atstrādāta! Tā notika 5. un 6.Saeimas vēlēšanās, diemžēl arī 7.Saeima nebija tā svētākā, tomēr bija pārsteigums, ka nevarēja vienas dienas laikā to visu izdarīt, tāpēc tās aploksnes ir jāatstāj vēsturei, jo vēl vairāk ir…

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. … jāpadomā arī tiem speciālistiem, kas strādā OSCE. Jā, arī viņi apšaubīja aplokšņu izlietošanu Baltkrievijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi pateikšu, ka viss šis satraukums ir, maigi izsakoties, stipri pārspīlēts. Nav ne mazākā iemesla draudēt ar Satversmes tiesu vai nepārtraukti minēt statistiku. Statistikai ar šo priekšlikumu pilnīgi nav itin nekāda sakara, jo neatkarīgi no tā, vai Saeimas vēlēšanās nobalsos 62 minētie procenti vēlētāju vai nobalsos 72 minētie procenti vēlētāju, vēlēšanas tik un tā būs likumīgas. Par to nav ne mazāko šaubu.

Runa ir pavisam par kaut ko citu, tas ir, par iespējām. Par dotajām iespējām tiem cilvēkiem, kurus jums, manuprāt, vajadzētu visnotaļ mīlēt un cienīt, - tas ir, par vēlētājiem. Runa ir par tiem vēlētājiem, kuri sestdienās strādā, par tiem vēlētājiem, kuri dodas komandējumos un kuriem nav iespēju savu komandējumu atlikt uz citu dienu.

Visbeidzot par iespējām viltot vēlēšanu rezultātus jeb par jūsu pieminētajām “tumšajām naktīm”. Tad nu es gribētu jūs informēt, ka jebkurai iecirkņa komisijas amatpersonai par vēlēšanu rezultātu viltošanu vai par savu pienākumu nepildīšanu draud kriminālatbildība, un, kā man vakar izstāstīja mūsu kolēģe Stalidzānes kundze, kura ir vadījusi šīs iecirkņa komisijas, tad, spriežot pēc viņas rīcībā esošajām ziņām, pēc viņas pieredzes, neviens iecirkņa komisijas vadītājs nav pilnīgi traks un arī politiskais fanātisms Latvijā nav tik plaši izplatīts, lai viņš apzināti un skaidrā prātā politisku iemeslu dēļ pats sev taisītu krimināllietu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs biļetenu kastes sargā un viņu darbību uzrauga arī valsts policijas pārstāvis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs taču nedzīvojam kaut kādā abstraktā vidē, tāpēc nolaidīsimies uz zemes. Es varu minēt tikai dažus piemērus. Slimnīcās dežūras bieži vien ir 24 stundas pēc kārtas, arī policijā ir dežūras 12 stundas pēc kārtas, ir vilcienu vadītāji, vilcienu pavadones starppilsētu vilcienos, kuras arī strādā un bieži vien aizbrauc uz diennakti vai divām. Līdzīgi ir ar starpvalstu autobusu vadītājiem un vēl ar ļoti daudzu citu profesiju pārstāvjiem, kuriem mēs gribam liegt viņu likumīgās tiesības vēlēt. Uzticēsimies mūsu cilvēkiem un dosim viņiem šīs tiesības - izteikt savu gribu vēlēšanās!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām šos skaitļus, kurus mums iedeva Centrālā vēlēšanu komisija, ka pēdējās pašvaldību vēlēšanās dažos rajonos pat 10 un vairāk procentu vēlētāju izmantoja šādas iespējas - balsot pirms termiņa. Mēs visi skaidri sapratām, ka šie nav tie cilvēki, kuri patiešām nevar nobalsot vēlēšanu dienā. Tie ir cilvēki, kuriem vienkārši ir ērtāk nobalsot pirms termiņa, lai pilsētnieki pēc tam agri no rīta varētu mierīgi aizbraukt uz vasarnīcu, un tā tālāk. Tā ka, ja runa ir konkrēti, par cilvēkiem no laukiem, tad braukt uz rajonu, uz to vienīgo iecirkni, kādā citā darba dienā… Es domāju, ka diez vai daudziem tas ko palīdzēs, tā ka faktiski, es domāju, šis priekšlikums neatbilst mūsu nospraustajam mērķim.

Otrkārt, attiecībā uz ārzemju pieredzi. Es pilnīgi nevaru piekrist Birznieces kundzes teiktajam, jo faktiski arī ārzemēs tomēr samazinās šādas iespējas - balsot pirms termiņa, un vairāk tiek piedāvātas iespējas balsot pa pastu, un tas jau ir pavisam kas cits…

Taču neaizmirsīsim, ka mūsu vēlēšanu likumdošana tomēr ļoti būtiski atšķiras no vairākuma valstu likumdošanas, jo mums nav Vēlētāju reģistra. Mēs joprojām liekam pasē zīmogu, kas gan nav cilvēktiesību pārkāpums tā tiešajā nozīmē, bet tomēr ir diezgan apšaubāma prakse. Un es arī domāju, ka mums tik un tā būs jāveido šis Vēlētāju reģistrs sakarā ar pieraksta atcelšanu un arī ar vēl citām lietām, jo tikai tad mēs varēsim patiešām kardināli atrisināt šo problēmu.

Tomēr šis pasākums, manā skatījumā, ir patiešām diezgan bīstams, un ne jau tikai tāpēc vien, ka man ir kādas aizdomas par vēlēšanu komisiju rīcību. Manā skatījumā, šis priekšlikums piedāvā ļoti lielas iespējas kādam, kurš to grib, pilnīgi apzināti radīt ieganstu, lai pēc tam varētu apstrīdēt, apšaubīt vēlēšanu rezultātus, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šajā pirmstermiņa vēlēšanu procesā nav iespējams nodrošināt tikpat augstu kontroles un uzraudzības līmeni, kāds tas ir vienīgajā vēlēšanu dienā. Un tāpēc jājautā: vai mēs to visu gribam?

Es nedomāju, ka šis ir pārāk principiāls jautājums, bet tomēr, manā skatījumā, šis priekšlikums šobrīd būtu noraidāms, jo es tajā saskatu daudz vairāk mīnusu nekā plusu, taču, domājot par nākamajām vēlēšanām, mums vajadzētu strādāt pie Vēlētāju reģistra izveidošanas, lai patiešām varētu kardināli un optimāli atrisināt šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Par šo problēmu te šobrīd jau ir tik daudz runāts, ka mēs savus vēlētājus esam palēnām noskaņojuši uz to, ka visas vēlēšanu komisijas ir stipri negodīgas un ka nu droši vien visi rezultāti tiks blēdīti. Diemžēl, strādājot šajās vēlēšanu komisijās, arī ar to ir nācies ļoti daudz sastapties, ka politiskās partijas tiešām ar lielu neuzticību skatās, kā šīs vēlēšanas notiek. Taču tieši tāpēc jau arī katra politiskā partija izvirza savu pārstāvi, lai viņš varētu visam sekot līdzi un kontrolēt, un viņam arī ir dotas pilnas tiesības sekot un kontrolēt, kā viss šis process notiek.

Otrkārt, par to, kur varētu šo blēdību veikt. Tātad vēlētāju saraksti tiek sagatavoti vēlētāju klātbūtnē. Vēlētājs tiek ierakstīts sarakstā, tiek pierakstīti visi viņa dati, un viņš liek apakšā parakstu, ka viņš ir bijis atnācis uz šīm vēlēšanām. Tātad ar vēlēšanu sarakstiem neko nevar izdarīt.

Lai kaut ko varētu izdarīt, tad vienīgais variants ir tāds, ka varētu no urnas izņemt visas balsošanas zīmes un nomainīt tās ar kādas attiecīgas partijas citām vēlēšanu zīmēm. Taču arī tas nav tik vienkārši izdarāms, jo šai vēlēšanu zīmei ir jābūt konvertā, uz konverta obligāti ir jābūt šā iecirkņa zīmogam un tā tālāk. Tā ka šeit ir pietiekami daudz aizsardzības mehānismu, lai tomēr nebūtu tik vienkārši veikt šo blēdību. To tomēr ir ārkārtīgi sarežģīti izdarīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka par to draud krimināllieta. Par to patiešām var ierosināt krimināllietu, un, ja kāds domā to darīt, tad ir jārēķinās, ka viņš tiks arī pieķerts.

Es runāju arī ar Cimdara kungu, un viņš mani jau gandrīz pārliecināja par to, ka nevajadzētu šo priekšlikumu atbalstīt, taču ir vēl arī otrs arguments. Šodien darba devējs nebūt ar laipnu seju neskatīsies uz savu darba ņēmēju, ka viņš kavēs kādu brīdi darbu un ies uz šīm vēlēšanām. Tātad šīs trīs dienas rada iespēju daudz lielākam vēlētāju skaitam, nesakaitinot savu darba devēju, tomēr piedalīties šajās vēlēšanās.

Tāpēc es tik tiešām domāju, ka tad, ja mēs esam palielinājuši šis iespējas… ja mēs šajā likumprojektā esam devuši iespēju katrai pašvaldībai izvēlēties lielāku komisijas locekļu skaitu, ir iespējams veidot stingrāku šo apsardzi un veikt kontroli.

Es domāju, ka diez vai tas būtu labi - uzskatīt visu komisiju locekļus par blēžiem jau iepriekš, zinot, ka viņi arī ir mūsu vēlētāji, viņi ir cilvēki, kurus katra partija ir tiesīga izvirzīt uz šīm vēlēšanu komisijām.

Tā ka es domāju, ka šoreiz tomēr mums vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu un dot pēc iespējas lielākam vēlētāju skaitam iespēju nobalsot.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mans viedoklis ir tas, ka nevajadzētu atbalstīt. Mēs vienā dienā ļoti labi tiekam galā ar šo lietu, mums nav bijušas problēmas. Atsevišķas problēmas, kas ir bijušas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šobrīd risina un atrisinās.

Nākamais jautājums - finansu problēma. Četras diennaktis - tas nozīmē, ka visā tajā laikā tur būs nepieciešama policijas klātbūtne. Tātad tajās četrās dienās faktiski šis spēks tiks koncentrēts tieši uz vēlēšanu iecirkņiem, kaut gan tanī laikā policijai vajadzētu pildīt savus pienākumus, kurus viņiem ir faktiski uzlicis likums un uzticējusi arī valsts.

Nākamais. Pašvaldību vēlēšanas ilga dažas dienas. Pašvaldību vēlēšanās, protams, notiek balsošana pēc dzīvesvietas, bet, kā jūs ļoti labi atceraties, bija gadījumi, kuros tika apstrīdēti vēlēšanu rezultāti un tika atkārtotas vēlēšanas. Tātad ir bijuši jau šādi strīdi, un es paredzu, ka arī turpmāk būs ļoti asi strīdi un būs šādi pārkāpumi. Un nedod Dievs, ka nākamās vēlēšanas tiktu kaut kāda iemesla dēļ anulētas un netiktu atzītas par pareizām! Ja tas tā būtu, tad, manuprāt, tas tiešām, mums virzoties uz Eiropas Savienību, būtu nu ļoti, ļoti nepatīkams fakts.

Lūdzu neatbalstīt 15. un 16.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Par šo jautājumu jau daļēji tika debatēts, apspriežot iepriekšējos grozījumus Vēlēšanu likumā, kurus mēs izskatījām steidzamības kārtībā, taču mēs uzskatījām, ka šis jautājums ir jāpārceļ uz šo lēnākā gaitā, nesteidzīgi izskatāmo likumprojektu. Kā jau teicu, pamatdomas jau tika Juridiskajā komisijā izteiktas un iezīmējās jau pirmo diskusiju gaitā.

Bez tam, kā jau es teicu, mēs uzklausījām Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, un, izstrādājot savu priekšlikumu - 16.priekšlikumu - , mēs tomēr centāmies sabalansēt, kā sacīt, šo sistēmu. No vienas puses, šī sistēma darbotos tādā veidā, ka cilvēkam, lai nobalsotu tajās trijās dienās, būs jāpieliek zināmas pūles. Nebūtu vis tā, kā tas bija pašvaldību vēlēšanās, - ka tajās dienās darbojās jebkurš vēlēšanu iecirknis (tas fakts bija saistīts ar to, ka pašvaldības ir nelielas, un cita sistēma tur nevarēja būt). Un, no otras puses, tātad tiktu ne pārāk plaši tērēti publiskie līdzekļi, bet vienlaikus tomēr būtu balsošanas iespēja arī personām, kuras dažādu apstākļu dēļ ir spiestas balsot pirms vēlēšanu dienas, kuras to nevar izdarīt vēlēšanu dienā. Tajās trijās dienās pirms vispārējās vēlēšanu dienas tās varētu ar zināmu piepūli, ar zināmu pūļu pielikšanu nokļūt balsošanas vietās un realizēt gan šīs savas tiesības, gan izpildīt savu pilsoņa pienākumu.

Mums likās - it sevišķi pēc tam, kad uzklausījām Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja viedokli -, ka ir ņemami vērā tie apsvērumi, ka tad, ja visas šīs trīs dienas darbotos visi vēlēšanu iecirkņi visā Latvijā, tas būtu pārāk liels finansu upuris šinī jomā. Jo tomēr noteicošais apstāklis ir tas, ka vēlēšanām ir viena diena. Taču mēs nevaram neņemt vērā, kā to šeit uzsvēra arī mans draugs Ābiķis, dažādas personas, kurām nokļūšana līdz vēlēšanu iecirkņiem ir saistīta ar zināmām problēmām, - teiksim, vilcienu vadītājus, staciju dežurantus un citus darbiniekus, kuri strādā 24 stundas no vietas vai kuru darba laiks sākas kādu stundu iepriekš vai tieši tajā pašā laikā, kad atver vēlēšanu iecirkņus, un kuri tīri fiziski, nekavējot darbu, nevar balsošanu izdarīt, un kuriem arī vakarā, stundās pirms vēlēšanu iecirkņa slēgšanas, tas varbūt tīri fiziski nav sasniedzams. Tātad mēs ejam pretim saviem vēlētājiem. To es gribu pasvītrot!

Attiecībā uz jautājuma juridisko pusi jāteic, ka šeit it kā neizskanēja tieša atsaukšanās uz Satversmes 11.pantu: “Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.” Es pasvītroju, ka te ir vārds “vēlēšanas”, nevis “balsošana”, kas ir drusku atšķirīgs jēdziens!

Juridiskā komisija vēlas vērst jūsu uzmanību arī uz Satversmes 101.pantu, kuru mēs nesen detalizēti un plaši apspriedām un kurā ir teikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības “likumā paredzētajā veidā piedalīties” valsts darbībā. Tātad vēlēšanas ir viens no tiem gadījumiem, kuros “likumā paredzētajā veidā” notiek piedalīšanās valsts darbībā. Savukārt Vēlēšanu likumā mēs nosakām to kārtību, kādā pilsonis var piedalīties šajā valsts darbībā, nosakām to, kāds ir šis likumā paredzētais veids, kādā viņš var piedalīties šajā valsts darbībā.

No vienas puses, nodrošinot vispārējo principu, ka katram ir tiesības vēlēt, piedalīties vēlēšanās, un, no otras puses, vairs pārāk nesašaurinot balsošanas laiku (līdz šim balsošanu varēja veikt tikai vienu - vēlēšanu - dienu), mēs, kā redzam, ejam pretim ārvalstu vēlētājiem, un pret to es nedzirdu un neredzu no labās puses nevienu iebildumu. Tāpēc tādu pašu pretimnākšanu, es domāju, ir tiesīgi prasīt un saņemt arī tie mūsu vēlētāji, kuri dzīvo šeit, Latvijā. Un man nav nekāda pamata uzskatīt, ka tos mūsu vēlētājus, kas dzīvo Latvijā, mēs mīlam mazāk nekā tos mūsu vēlētājus, kas dzīvo ārzemēs vai kas varbūt uz laiku nokļuvuši ārzemēs.

Tāpēc Juridiskā komisija, visus šos priekšlikumus un argumentus pārrunājusi un rūpīgi analizējusi, izšķīrās atbalstīt nevis 15.priekšlikumu, bet gan savējo, proti, izveidoja savu priekšlikumu - 16.priekšlikumu -, nosakot katrā rajona centrā šo vienu vēlēšanu iecirkni.

Protams, mēs nevaram prasīt no vēlētājiem, lai viņi nestu kaut kādas izziņas par savu darba laiku, veselību vai kaut ko citu, lai komisijai pierādītu, kāpēc viņi grib balsot ātrāk vai balsot vēlāk. Tas būtu nedemokrātiski, un tādu prasību mēs neieviesām. Līdz ar to mēs nevaram izslēgt iemeslu, ka kāds ātrāk nobalsos vienkārši tāpēc, ka viņam pašam ir ērtāk tā nobalsot. Un tādas ir viņa tiesības, mēs viņam neatņemam šīs tiesības.

Attiecībā uz jautājumu par tumšajām naktīm un zaļo zāli es jums gribu teikt, ka atšķirībā no Valsts prezidentes es nevienu ierēdni, amatpersonu, tiesnesi, apriori neuzskatu par noziedznieku. Kamēr nav pierādīts pretējais, es uzskatu, ka viņi visi, tāpat kā vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi, ir godīgi cilvēki un neviltos vēlēšanu rezultātus. Un Lagzdiņa kungs man piekritīs šajā jautājumā.

Tāpēc Juridiskā komisija izšķīrās neatbalstīt 15., bet atbalsta 16. - sabalansēto Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Aicinu arī jūs atbalstīt 16.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu grupas priekšlikumu! Pēc debatēm es konstatēju, ka ir jābalso. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 30, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 27, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Pēc izstādes atklāšanas, kas notiks bibliotēkā, pulksten 13.00 notiks komisijas sēde komisijas telpās. Pulksten 13.00!

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti, kas strādā Sporta apakškomisijā! Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, ierasties uz komisijas sēdi! Un vēl aicinu komisijas sēdē piedalīties Razminoviča kungu, Stalta kungu un Kuduma kungu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka lielajā pārtraukumā Saeimas Kuluāru zālē notiks izstādes “Čehijas un Latvijas attiecības 20.gadsimtā” atklāšana.

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Jēkabs Sproģis, Rihards Pīks, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Rasnačs un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

18. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tapa pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma. Likuma teksts ir redakcionāli precizēts un sakārtots. Juridiskā komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 19.priekšlikums. Juridiskā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma izstrādāja šo formulējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskās komisijas viedokli par 18. un 19.priekšlikumu.

L.Muciņš. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tapa pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma. Juridiskā komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 21.priekšlikums. Juridiskā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma precizēja 24.panta tekstu par balsošanu vēlētāja dzīvesvietā. Juridiskā komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22.priekšlikums. Juridiskā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma precizēja 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23.priekšlikums. Juridiskā komisija ieslēdza otrajā lasījumā pieņemtā 15.panta pirmās daļas pēdējo teikumu un panta trešo daļu. Juridiskā komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Tālāk acīmredzot strādāsim ar papildu dokumentu.

L.Muciņš. Jā. Aicinu deputātus vadīties pēc papildus izdalītā precizētā dokumenta nr.4571-A.

Juridiskā komisija atbalstīja 24. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts Juridiskās komisijas iesniegtajā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Juridiskā komisija sanāca savā papildu sēdē un, izskatījusi PBLA priekšlikumus un Austrālijas latviešu priekšlikumus, kā arī saņēmusi papildu informāciju no Ārlietu ministrijas, nolēma, ka tik strauja pārejas noteikumu izslēgšana nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, protams, būtu jādarbojas principam, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tomēr uzrāda pasi, bet varbūt tas vēl nav tik sasteigti jādara uz šīm vēlēšanām. Tādēļ Juridiskā komisija izveidoja vēl vienu šā likuma pārejas noteikumu - par iepriekšējo likuma pārejas noteikumu izslēgšanas stāšanos spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pārskatot to likumu paketi, kuri ir saistīti ar vēlēšanām, mēs pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma Juridiskajā komisijā izskatījām arī vienu nepieciešamu grozījumu likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir minēts konkrēts likums - Korupcijas novēršanas likums. Pirmkārt, tagad šis likums ir atcelts, un, otrkārt, tā vietā ir pieņemts cits - likums par interešu konfliktu novēršanu amatpersonu darbībā. Tādēļ Centrālā vēlēšanu komisija atzina, ka likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir jāprecizē, jāgroza. Juridiskā komisija, konceptuāli apspriedusi šo likumprojektu, tomēr izvairījās likumprojektā aizstāt viena likuma nosaukumu ar jaunā likuma nosaukumu un aicina arī citas komisijas, izstrādājot likumprojektus, kas saistīti ar kādiem citiem likumiem, turpmāk, ja ir iespējams, piemērot tādu koncepciju: vai nu atsaukties uz likumā noteikto kārtību, vai arī vispārīgā kārtībā aprakstīt tā likuma nosaukumu, uz ko atsaucas, vai arī tajā likumā iekļautās normas. Juridiskā komisija iesaka tā darīt tādēļ, lai nebūtu jāieraksta precīzs likuma nosaukums, jo tā aizstāšanas gadījumā mēs esam spiesti grozīt veselu rindu likumu. Teiksim, Civildienesta likums… Agrāk šis likums saucās vienā vārdā, bet tagad tā nosaukums ir nedaudz pārveidots… Tagad arī Korupcijas novēršanas likums, pēc būtības saglabādams tos pašus principus, saucas savādāk... Sekojot šim Juridiskās komisijas ieteikumam, mēs tādā veidā radītu stabilitāti mūsu likumdošanā un neradītu šaubas. Pat tad, ja likuma nosaukums nav tieši tāds, katrs sevi cienošs un likumu tulkošanas pareizu metodiku apguvis jurists, protams, māk un var iztulkot konkrēto likumu, kaut arī tajā nav izdarīti tieši grozījumi, nomainot veco likuma nosaukumu uz jauno likuma nosaukumu. Lai izvairītos no šādām problēmām un novērstu nepieciešamību likumus “raustīt” un grozīt dažādu sīku grozījumu dēļ, mēs rekomendējam arī citām komisijām likumus nosaukt vispārīgi vai arī atsaukties uz likumos noteikto kārtību jeb likumos noteikto veidu.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Bez tam Juridiskā komisija uzskata, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai jau tagad ir nepieciešams papildus pieaicināt dažādus valsts un pašvaldību ierēdņus, lai viņi piedalītos vietējās vēlēšanu komisijas un Centrālās vēlēšanu komisijas darbā un sniegtu tām palīdzību… tātad faktiski nevis atcelt, bet dot šo iespēju un neattiecināt uz Centrālās vēlēšanu komisijas pieaicinātajiem vai pastāvīgajiem darbiniekiem šos ierobežojumus, jo tas ir vajadzīgs lietas labad un ir saistīts ar neilgu laika posmu - ar gatavošanos vēlēšanām, to norisi un vēl kaut kādu periodu pēc vēlēšanām... Līdz ar to mēs atbalstījām šo pieeju un aicinām arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs. Izskatīšanas datums - 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.4572, likumprojekta reģistrācijas numurs 1134. Juridiskā komisija, balstoties uz Tieslietu ministrijas precizētajiem un uzlabotajiem priekšlikumiem, piedāvā grozījumus attiecībā uz pirmajā lasījumā izskatītajiem priekšlikumiem, kā arī uz pašu spēkā esošo likumu, lai tālāk demokratizētu šā likuma principus un paplašinātu tā darbības sfēru. Tie attiecas ne tikai uz to jomu, kas skar vispārpieejamus datus vai atklātu valsts pārvaldes darbību. Visādā ziņā šī datu aizsardzība tiek attiecināta arī uz attiecīgajām policijas, specdienestu un citām jomām.

Tajā pašā laikā likuma darbības gaitā ir izstrādājusies arī nepieciešamība nedaudz precizēt spēkā esošo likumu, un tādēļ Tieslietu ministrija mums ir iesniegusi veselu rindu priekšlikumu, kurus Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja un atbalstīja otrajam lasījumam.

1. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts

L.Muciņš. 3. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts sakarā ar to, ka ir atbalstīts 7. - Tieslietu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim Juridiskās komisijas slēdzienam.

L.Muciņš. 8. - deputāta Muciņa priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 12. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 16. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 18. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 19. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 20. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 21. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 28. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 32. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 34. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 35. - Tieslietu ministrijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

L.Muciņš. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam iesniegtais likumprojekts nav sagaidījis nevienu priekšlikumu.

Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šis likumprojekts nav saņēmis deputātu priekšlikumus, tāpēc aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu uzmanībai šoreiz tiek piedāvāti divi dokumenti: dokuments nr.3882, kuru sagatavojusi deputātu grupa no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, un atbildīgās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts - dokuments nr.4499.

Izskatot deputātu grupas sagatavoto likumprojektu, komisija konstatēja to, ka šobrīd likumā “Par pašvaldībām” faktiski nav tādu normu, kas regulē valsts valodas lietošanu pašvaldībās, toties specifiskās normas, kas attiecas uz valsts valodas lietošanu pašvaldību iestādēs un pašvaldību uzņēmumos, ir atrodamas Valsts valodas likumā. Tātad šajā likumā ir daudz un dažādu normu, kas attiecas, teiksim, gan uz sanāksmju darba valodu, gan arī uz iesniedzamajiem dokumentiem. Šim Valsts valodas likumam ir pakārtoti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to komisija atbalstīja ideju, ka likums tiek papildināts ar vispārēju normu, kas reglamentē, - līdzīgi tam, kā mēs to esam noteikuši Satversmē - latviešu valodas lietošanu pašvaldībās. Tātad šajā gadījumā tas tiek attiecināts uz pašvaldību sfēru, jo likums “Par pašvaldībām” ir galvenais likums, kas reglamentē galvenos jautājumus pašvaldību darbībā, tāpēc šajā likumā būtu iekļaujama vispārīga norma par valsts valodas lietošanu.

Komisija, atbalstot pašu ideju, tomēr izvēlējās nedaudz citu tehnisko risinājumu, kuru mēs jums piedāvājam šajā alternatīvajā projektā. Šādu risinājumu mēs izvēlējāmies tā iemesla dēļ, ka deputātu grupas sagatavotajā likumprojektā šis reglamentējums bija nepilnīgs, tas tika attiecināts tikai uz pašvaldības domes (padomes) un tās pastāvīgo komiteju darbu. Tātad mēs tīri saturiski paplašinājām šo normu un attiecinājām to uz visām pašvaldības izveidotajām institūcijām.

Un otra problēma bija tā, ka likumprojekta autori bija piedāvājuši šo labojumu tikai vienā no nodaļām, kas reglamentē vietējo pašvaldību darbu, protams, vēlāk dodot atsauces, ka tas attiecas arī uz rajonu pašvaldībām, uzskatīdami, ka nu it kā viss būtu kārtībā. Turpretī mēs atzinām, ka šai ļoti svarīgajai, būtiskajai normai vajadzētu būt vispārīgajā daļā.

Līdz ar to, kā jau es teicu, atbalstot pašu ideju, atbildīgajā komisijā tika sagatavots alternatīvs likumprojekts, un es aicinu Saeimu balsot par šo alternatīvo likumprojektu.

Es vēlos informēt Saeimu arī par to, ka komisija ierosina šo grozījumu likumā “Par pašvaldībām” atzīt par steidzamu.

Paldies. Tas man ievadam būtu viss.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau pirms laba laika komisijas sēdē izskatīja “tēvzemiešu” frakcijas deputātu iesniegtās normas, un mēs secinājām, ka šīs normas faktiski sašaurina latviešu valodas lietošanas prasības pašvaldībās un to izveidotajās institūcijās salīdzinājumā ar tām prasībām, ko paredz šobrīd jau spēkā esošais Valsts valodas likums.

Valsts valodas likuma 6.pants paredz, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, tātad arī, piemēram, namu pārvalžu darbiniekiem, ir jāprot un jālieto valsts valoda, veicot profesionālos vai amata pienākumus.

Tā ka šis alternatīvais variants aptver stipri plašāku jomu valodas lietošanai, nekā tas bija deputātu grupas iesniegtajā likumprojektā. Līdz ar to es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu un atbalstīt arī tā steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Par šo likumprojektu mēs esam vairākkārt runājuši un es kolēģiem esmu atgādinājis: “Kad tad nu būs? Kad tad nu būs šis likumprojekts darba kārtībā?” Tāpēc man ir prieks, ka nu beidzot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ielikusi darba kārtībā. Bija vajadzīgs tikai pavisam īss laiks - no decembra līdz turpat vai jūnijam - bet, teiksim tā, kas lēni nāk, tas labi nāk. Protams, atbalstāms ir alternatīvais projekts, kaut vai tāpēc, ka tam ir ierosināta steidzamība, un nekādā ziņā mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, negatavojamies šeit strīdēties par komatiem. Mums galvenais un noteicošais ir tas, lai pašvaldībās reāli runātu latviski. Likumprojekta ierosināšanas vēsture bija saistīta ar notikumiem vairākās Latgales pašvaldībās un vairāku deputātu klaju ignoranci attiecībā uz valsts valodu tieši Rīgas Domē. Atklāti runājot, šā projekta virzīšanai ir arī pozitīvs rezultāts. Es te vienu dienu redzēju televīzijā interviju ar vienu no dižākajiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvjiem - Zaļetajevu, un jāteic, ka valsts valodas prasme viņam ir uzlabojusies. Varbūt saistībā tieši ar šiem ierosinājumiem viņš ir paspējis savu valsts valodas prasmi uzlabot, bet, protams, tā vēl ne tuvu nav tam līmenim, kāds būtu vajadzīgs.

Tā ka es aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, šeit ir galīgi nevietā demonstrēšana, kurš ir svētāks par pašu pāvestu un kurš nav. Mūsu piedāvātais ierosinājums bija ļoti skaidrs - pievērst uzmanību latviešu valodas lietošanai. Un, ja ir iespējams uzlabot šo mūsu piedāvājumu, mēs šādu uzlabošanu varam tikai apsveikt. Man liekas, šoreiz nav svarīgi, kurš ir tas īstais autors vai neīstais. Svarīgi, ko mēs pieņemam beigu beigās.

Taču nu es gribētu uzreiz pieskarties vienam citam jautājumam. Jūs, cienītie kolēģi, negribējāt to dzirdēt, bet tas paliek. Mēs faktiski esam “izgājuši pa riņķi”. Satversmē mēs ielikām latviešu valodas nozīmi nostiprinošas normas, un tālāk mēs pārejam uz likumiem, visur mēs skaisti pasakām, ka darba valoda būs latviešu valoda un visiem jāprot ir latviešu valoda, un tas ir brīnišķīgi, taču man jautājums joprojām paliek viens un tas pats - kas notiks, ja latviešu valodu nelietos? Kas tad notiks? Ko jūs darīsiet ar tādu deputātu, kurš uzkāps tribīnē un runās nelatviešu valodā? Ko jūs viņam izdarīsiet? Faktiski nav nopietnu pretsoļu šādai rīcībai. Nekādu!

Mēs jau ierosinājām, vienreiz jau ierosinājām, ka ir jābūt kaut kam, kas dod iespēju šādu deputātu, piedošanu, aizvākt prom no ievēlētās vietas. Nezin kāpēc kolēģi to neatbalstīja.

Tas pats attiecas uz veselu domi vai padomi. Jā, it kā iespēja to atlaist ir jau šodien. It kā ir. Bet kāda tā iespēja ir? Ar ko tā ir saistīta? Un tas kārtējo reizi praktiskajā dzīvē nav iespējams.

Tieši tāpēc mēs piedāvājām savu priekšlikumu. Man liekas, jūs labi zināt, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz juristu, kuri pelna daudz vairāk nekā valsts struktūrās strādājošie, viņi pelnās ar konsultācijām, kā ir jāapiet likumi. Un brīnišķīgi pelna! Un arī šinī gadījumā šādu priekšlikumu, ka, lūk, tā valoda ir jāprot, viņi ļoti veiksmīgi centīsies apiet. Un tāpēc, atbalstot steidzamību kā tādu (par ko nevarētu īpaši strīdēties, jo situācija tiešām prasa, lai ātrāk šīs normas iestrādātu), es domāju, ka vajadzētu padomāt no jauna. Mēs acīmredzot aicināsim šīs nedēļas laikā iesniegt savus priekšlikumus frakcijā un tomēr atgriezīsimies pie tā jautājuma - ko darīt tad, ja tas cilvēks šo valodu labi prot, bet nelieto? Ko darīt ar tādu deputātu, ko darīt ar tādu domi vai padomi?

Es gribētu vēl atgādināt, ka visur jau ir šī īpatnējā attieksme pret latviešu valodu. Nāk uz Saeimu tādi savdabīgi cilvēki, kas sevi sauc par žurnālistiem, viņi raksta krievu laikrakstos, un neviens līdz šim nav viņiem iemācījis, kā ir pareizi jāizrunā Latvijas parlamenta nosaukums. Nezin kāpēc jūs neatradīsiet Latvijā nevienu krievu laikrakstu, kurā iekšā būtu vārds “Saeima”. Viņiem ir “Seim”. Tas pats, kas Polijā, tas pats, kas Lietuvā. Un viņiem ir “seimovskij”… Tā ka viņiem acīmredzot ir ārkārtīgi lielas grūtības ar latviešu valodas apgūšanu, un viņi to mierīgi atļaujas, un nevienam nekāda uztraukuma! Un, ja jau ir pat šādi kliedzoši gadījumi (nu, piedošanu, neizglītotību neviens neapšauba, un regulāri par to tiek rakstīts), tad diez vai kāds briesmīgi uztrauksies, ja kāds Zaļetajeva tipa vai līdzīgs domnieks uzstāsies lauzītā valodā, raustīdams vārdus, vai varbūt vispār pāries uz to, ka pusi runas teiks latviešu valodā un pusi - kaut kādā citā valodā.

Tāpēc uz otro lasījumu mēs šādus priekšlikumus atkārtoti iesniegsim. Es aicinu iedziļināties un nesatraukties, un nesākt atkal te nākt tribīnē un runāt par NATO, SEATO, ANZUS vai kādu citu bloku, kurā mūs neņemšot tikai tāpēc, ka mēs, lūk, šādas normas likumā iestrādājam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie deputāti! Man ir prieks šodien dzirdēt valdošās koalīcijas gandrīz vienprātīgu nostāju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais alternatīvais risinājums ir guvis atbalstu. Žēl, ka tāda pati redakcija Satversmes 101.pantam, kas bija iesniegta jau tad, kad izskatījām Satversmes grozījumus, toreiz neguva atbalstu un valdošā koalīcija tomēr palika pie tā varianta, ka latviešu valoda ir darba valoda pašvaldību domēs un padomēs, nevis to izveidotajās institūcijās un iestādēs. Vismaz šajā likumā, es jūtu, atbalsts tai normai būs. Paldies par to!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Pirms balsojam, es gribētu piekrist Rasnača kungam, ka likumprojekts ir komisijā bijis ilgi (tas tā ir to apsvērumu dēļ, ko, es domāju, jūs visi zināt) - tik ilgi, ka tas sakrita ar to periodu, kurā mēs gatavojāmies grozīt Satversmi. Un tāpēc komisijai tas likās tikai loģiski... Mēs nejūdzam ratus priekšā zirgam. Un tāpēc tik vēlu ir šis likumprojekts.

Vēl es gribētu, ņemot vērā to, kas ir debatēs izskanējis šeit, no šīs tribīnes, teikt, ka es vienmēr esmu izjutis cieņu un brīnījies par angļu milzīgo iecietību pret tiem cilvēkiem, kuri mēģina viņu valodu apgūt. Angļi kā bērni priecājas par katru pareizi pateiktu teikumu un frāzi. Es domāju, ka mums vajadzētu šajā ziņā ņemt varbūt paraugu no šīs nācijas.

Deputātus es aicinu balsot par alternatīvo projektu, un acīmredzot vispirms vajadzētu balsot par steidzamības piešķiršanu.

Sēdes vadītājs. Tā kā iesniedzēji atsauc savu likumprojektu (dokumenta numurs 3882), balsosim par alternatīvo likumprojektu. Atvainojiet, vispirms jābalso par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 1. Steidzamība atzīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

J.Bunkšs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 3.jūnijam, un izskatīšanas datums - 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Likumprojekta “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” otrajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to ierosinu gatavot trešo lasījumu un iesniegt priekšlikumus līdz 5.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Nākamais - likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts ir Satversmi sagatavojis kvalitatīvi. Nevienam deputātam nav nekādu iebildumu pret Satversmes tekstu.

Mums vajadzētu nobalsot vienu redakcionālu Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir, protams, nevis par pašu Satversmes tekstu, bet par klātpielikto likumprojektu - par to, kā likumam “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” jāstājas spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 4.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Gatavojot otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, atbildīgā komisija izvērtēja iesniegtos 16 priekšlikumus, kas bija galvenokārt redakcionāla un juridiska rakstura grozījumi.

1., 2., 3., 4. un 5., kā arī 6.priekšlikums attiecas uz 7.panta redakciju.

Atbildīgā komisija aicina atbalstīt 1. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Aicinām atbalstīt arī 2., 3., 4. un 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 7.panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Kolēģis ierosina izslēgt 8.panta otro teikumu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 8. - deputāta Jura Skolovska priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 41.panta piekto un sesto daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek 66.panta pirmā daļa izteikta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 67.panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 13, neviens neatturas. Priekšlikums guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Arī 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais ir 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek pārejas noteikumi papildināti ar 27.punktu. Aicinu atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā to, ka grozījumi būtu galīgajā lasījumā jāpieņem šīs sesijas laikā, es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanai īsu termiņu - 4. jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4519... Es atvainojos! Tas ir dokuments nr.4518.

1. - priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 3. - priekšlikums, ko arī ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, - ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5. - deputāta Salkazanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā kā 2.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 7. - deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikums - ir daļēji iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9. - deputāta Salkazanova priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.priekšlikumā. Uz šo pašu tēmu attiecas arī 10. - Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikums, kurš ir noraidīts. Un atbildīgā komisija ir izstrādājusi 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret 9.priekšlikumu iebildumu nav. Balsosim par 10.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova iesniegto priekšlikumu nr.10! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 12, atturas - 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tajā ir iekļautas visas tās normas, kas bija piedāvātas arī iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad vēl ir atbildīgās komisijas izstrādātais 12.priekšlikums par 8.pantu. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par 12.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te esot diezgan interesanta lieta. Nu jūs visi jau zināt, ka raidlaikus Latvijas radio un televīzijā par dažiem santīmiem - par 10-12 santīmiem - pārdeva attiecīgajām firmām, taču, kad atnāk kāda politiskā organizācija vai kāda politiskā partija, tad tām tiek pieprasīta vismaz 10 reižu lielāka maksa, ja pat ne lielāka.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, tagad būtu jāvienojas, ko tad mēs darīsim tālāk, - vai atļausim vieniem spekulēt un iedzīvoties uz mūsu partiju rēķina, vai tomēr dosim iespējas visiem uzstāties par vienādu samaksu. Un, tā kā šīs ir Saeimas vēlēšanas, tad būtu jāpainteresējas par šiem spekulatīvajiem tarifiem, ko izvirza šīs firmas, kuras tos ir iegādājušās, darbojoties absolūti aizmuguriski. Mums derētu noskaidrot, kas tās ir atbalstījis - valdība vai vēl kaut kas cits, jo tas jau nav nekad zināms. Tas nav pieņemams, un tāpēc šiem spēles noteikumiem visām partijām ir jābūt vienādām.

Jā, protams, var tikai aplaudēt mūsu premjeram Bērziņam, ka viņš, būdams premjers, izmanto radio, televīziju vai citāda veida masu saziņas līdzekļus, lai nodarbotos ar dažādām priekšvēlēšanu kampaņām.

Protams, ļoti interesanti rīkojās arī Repšes kungs. Strādājot Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš vismaz piecus mēnešus nodarbojās ar savas partijas spodrināšanu un visdažādāko reprezentēšanu. Tad jājautā: ko tad atliek darīt pārējām mūsu partijām? Mūsu partijas taču nevar tikai skatīties, kā tas viss notiek, noskatīties, ka vieniem ir atļauts viss, pie tam par ļoti mazu samaksu, turpretī citiem ir jāmaksā ļoti lieli naudas līdzekļi.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums diemžēl nav pilnīgs, tas uz trešo lasījumu ir jāpārstrādā. Un arī reklāmas samaksai visām partijām ir jābūt vienādai! Tad attiecīgi varbūt varētu noteikt vienādu laiku, lai, kā saka, kāds nepārspēj...

Tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl to, kas te ir iestrādāts, atbalstīt nevar.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais kolēģi Leon Bojār! Šī ir viena no tām diezgan retajām reizēm, kad mūsu viedokļi saskan. Tik tiešām! Visām politiskajām partijām ir jādod vienādas tiesības izmantot raidlaiku, ja šim aģitācijas mērķim tiek izmantota tātad sabiedriskā televīzija vai sabiedriskais radio.

Ja jūs uzmanīgi izlasījāt redakciju, kuru jūs kritizējāt, tad redzējāt, ka tur ir atsauce uz 7.pantu, bet, ja jūs atšķirtu atpakaļ iepriekšējās lappuses un uzmanīgi izlasītu iepriekšējo priekšlikumu, kuru jūs un arī es pats vienbalsīgi atbalstījām, tad jūs ievērotu, ka šajā iepriekšējā - 7.pantā - ir ietverts tas, par ko jūs tagad runājat un ko ierosināt; proti, ja kādai politiskajai organizācijai ir piešķirts raidlaiks, pat komerciālajā radio un televīzijā, tad arī cita nosaukuma deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas, ir jādod iespējas uzstāties līdzvērtīgā laikā un par samaksu, kas atbilst raidlaika cenai tajā dienā, kurā tika iesniegts attiecīgās politiskās organizācijas pieteikums, lai saņemtu šo raidlaiku.

Šādu ierosinājumu savā priekšlikumā izteica deputāts Pēteris Salkazanovs. Komisija to precizēja un pieņēma. Tā ka jūsu izteiktā ideja ir akceptēta. Lasīsim likumus uzmanīgi!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Stalidzāne. Kā jau Lagzdiņa kungs teica, visa šī problēma ir atrunāta iepriekšējā - 11.priekšlikumā, kurā komisija bija izstrādājusi 7.pantu, turpretī 12.priekšlikums attiecas tikai uz to, kādā veidā ir jānoformē samaksa par to, ja šis raidlaiks ir saņemts, un tāpēc ir priekšlikums šo atbildīgās komisijas 12.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. 12. priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Stalidzāne. 13. ir deputātu Sokolovska, Urbanoviča, Bekasova… Šie deputāti minēto priekšlikumu ir iesnieguši, bet komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 14.priekšlikumu, un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikumu atbildīgā komisija ir izstrādājusi par 11.pantu, un arī šoreiz ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, bet sakarā ar to, ka valsts valodas lietošanu radio un televīzijā reglamentē Radio un televīzijas likums, tika izstrādāts šis atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad ir ierosinājums 16.priekšlikumu noraidīt, bet 17.priekšlikumu - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Deputāta Salkazanova iesniegtais 18.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Deputāta Salkazanova iesniegtais 19.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 21. - deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikums - ir noraidīts, un par šo pašu jautājumu ir deputāta Salkazanova priekšlikums, kas arī… Es atvainojos, deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikums ir atbalstīts, bet deputāta Salkazanova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Deputāta Salkazanova iesniegtais 23.priekšlikums par 10.panta otro daļu ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 25.priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 26.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 27.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 29.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Citu priekšlikumu vairs nav. Komisijas lūgums ir atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts ….

Atvainojiet, darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tagad strādāsim ar dokumentu nr.4519.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Salkazanovs, un komisijas slēdziens ir šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 2. - deputāta Salkazanova priekšlikumu - komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 3. - deputāta Salkazanova priekšlikumu - komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Burvis, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 5.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, komisija daļēji ir pieņēmusi un 7.priekšlikumā izstrādājusi savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Kiršteins, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, komisija ir redakcionāli precizējusi un iestrādājusi 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 12.priekšlikumu par 7.panta ceturto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova iesniegtais 13.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par 9.panta pirmo daļu. Tas ir 14.priekšlikums, kuru būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 17.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija par 11.panta trešo daļu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 18.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 19.priekšlikumu par 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Bez tam atbildīgā komisija ir izstrādājusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs ir iesnieguši 21.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Deputāts Salkazanovs ir iesniedzis priekšlikumu par 25.pantu - papildināt to ar jaunu otro daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Salkazanovs. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 25.priekšlikumā. Arī 24.priekšlikums attiecas uz šo pašu tēmu, to ir iesniedzis deputāts Burvis, un arī tas ir iestrādāts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23., 24. un 25.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Tad vēl deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs ir iesnieguši 26.priekšlikumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 27.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, bet šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

J.Stalidzāne. 28.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 29.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Salkazanovs, un tas ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 31.priekšlikumu arī ir izstrādājis deputāts Salkazanovs, un viņa priekšlikums ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs ir iesnieguši 33.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Dokuments nr.4438 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

Grozījumus izstrādājusi Zemkopības ministrija un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma virzīt to pirmajam lasījumam. Un ir priekšlikums atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Freimanis. 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas Finansu ministrija pieņēmusi lēmumu: sākot ar 2001.gada 1.jūniju, 1993.gadā noslēgto Latvijas un Igaunijas Nodokļu konvenciju neturpināt piemērot Igaunijas rezidentiem un juridiskajām personām, jo Igaunija, sākot ar 2000.gada 1.janvāri, ir ieviesusi jaunu Ienākuma nodokļa likumu, kurš neparedz aplikt ar nodokli uzņēmuma peļņu, ja šī peļņa netiek sadalīta. Līdz ar to Baltijas vienotā nodokļu politika ir apmēram par 80% sagrauta, un tas radīja nepieciešamību no jauna pārskatīt un veidot līgumiskās attiecības starp Baltijas valstīm, Latviju un Igauniju tajā skaitā, lai atrisinātu jautājumu par šo konvenciju piemērošanu un lai šādas konvencijas darbotos atbilstoši tiem mērķiem, kuru dēļ tās tiek parakstītas. Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir parasts tipveida līgums, kādus slēdzam ar dažādām valstīm. Šoreiz ar Rumāniju, lai nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz līgumslēdzēju valstu investoru aplikšanu ar nodokļiem otrā valstī - līgumslēdzējā pusē.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu! Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Analogs iepriekšpieņemtajam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir arī tipveida līgums, kādus slēdzam ar dažādām pasaules valstīm par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Ar likumu apstiprinātais līgums veidos līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītajos jautājumos starp abām valstīm.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ar likumu apstiprinot šo nolīgumu, mēs paveram iespējas veikt pasažieru un kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu abās līgumslēdzējās pusēs, respektīvi, Latvijas Republikā un Horvātijas Republikā. Tātad - šo valstu teritorijās un tranzītā caur tām.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4538.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Arī 3.priekšlikums saņemts no tā paša deputāta. Komisija to ir atbalstījusi, bet uzskatījusi par pienākumu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 4. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 5. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Loģiski, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 7. - deputāta Freimaņa priekšlikums - ir jau daļēji guvis atbalstu 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 8. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 9. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 10. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 11. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 12. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 13. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 14. - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 65. - savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 15.priekšlikums. Tieslietu ministres vietā šo priekšlikumu ir iesniedzis ārlietu ministrs Bērziņa kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 16.priekšlikums ir saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga. Komisija to ir atbalstījusi. Šajā sakarā es gribētu nedaudz komentēt. Tas ir tāds konceptuāls balsojums. Tas princips ir ievērots visā likumprojektā, un tas ir daļēji saistīts ar komisijas iesniegto 74.priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu publicēt šīs cenas arī internetā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Budžeta līdzekļu izlietojums visām ministrijām ir vienāds, vienalga, vai tā ir Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija vai Aizsardzības ministrija. Taču tagad, ja mēs te paskatāmies, top skaidrs, ka Aizsardzības ministrija nezin kāpēc grib, tā teikt, izdalīties un palielināt tos skaitļus ja nu ne desmitkārtīgi, tad divkārtīgi. Nu tur ir arī desmitkārtīgi… Tālāk jūs redzēsiet arī to, kāpēc viņa grib tādu izņēmumu un kāpēc tas ir vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs tāpēc, lai daļēji slēptu, kur tad notiek līdzekļu izmantošana. Savulaik biju ierosinājis kontrolēt visus tos pasūtījumus, kur ir diezgan nejēdzīgi, un to jūs ļoti labi zināt. Visas tās iepirktās dārgās mašīnas, iepirktie vecie ieroči, kurus tagad vajadzēs martenkrāsnīs izkausēt... Un, ja tagad mēs to paskatāmies, tad redzam, ka atkal tie cipari lien uz augšu. Kāpēc? Mums ir Nacionālās drošības komisija, ir komisija, kas nodarbojas ar iekšlietām un Bruņotajiem spēkiem. Lai mierīgi izskata tos jautājumus! Nav ko slēpt!... Un visiem tiem cilvēkiem ir pielaide pie tām lietām, kuras sauc par konfidenciālām vai slepenām. Tā ka nav ko slēpt!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, ir jāatstāj likumā esošais noteikums par summām, kuras ir norādītas 3. un 2.punktā. Nav ko viņiem izdomāt sev īpašus noteikumus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Ļoti godātais Bojāra kungs! Es jums ļoti ieteiktu, pirms nākt runāt, izlasīt visus iesniegtos priekšlikumus, īpaši šajā sakarā pievēršoties priekšlikumam nr.74. Un tad, kad jūs to būsiet izlasījis, jums varbūt vairs nebūs to jautājumu un to komentāru, par kuriem jūs šeit nācāt runāt. Es aicinu atbalstīt 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

A.Razminovičs. Arī 18.priekšlikums ir saņemts no Pēterkopa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 19. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 20. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 21.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs, komisija ir atbalstījusi un arī redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Loģiski, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 23. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 24. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 25. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 26. - deputāta Razminoviča. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 27.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 28.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 29.priekšlikums saņemts no deputāta Freimaņa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 30.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 31. - Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 32.priekšlikums saņemts no Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 33.priekšlikumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 34.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 35. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 36.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 37.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 38.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 39.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 40.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 41.priekšlikumu iesniedzis atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 42.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 43.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. 44.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 45.priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi daļēji 43., 44. un arī nākamajā - 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 46.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 47.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 48.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 49.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 50.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 51.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 52.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 53.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 54.priekšlikums saņemts no Pēterkopa kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi pati savā 55. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 56.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 57.priekšlikumu ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi nākamajos - 58. un 59. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 58.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 60.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 61.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 62.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Razminovičs. 63.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

A.Razminovičs. 64.priekšlikumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Tas daļēji ir atbalstīts un ietverts nākamajā - atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.65.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 66.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 67.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 68.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 69.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 70.priekšlikumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Tas ir daļēji atbalstīts nākamajā - 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 72.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 73.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 74.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 75.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 76.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 77.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Ir atbalstīts 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 78.priekšlikumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 79.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 80.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 81.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 82.priekšlikums ir saņemts no deputāta Arņa Kalniņa. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šim priekšlikumam, kurā ir runāts par līdzīgiem cenu un kvalitātes piedāvājumiem.

Mēs visu laiku esam runājuši par reģionu vai reģionālo atbalstu, un tagad tiem deputātiem, kuri vēlas reāli sniegt šo reģionālo atbalstu, vajadzētu principā balsot pret šo priekšlikumu.

Kāpēc? Tāpēc, ka, skatoties šo priekšlikumu tālāk, redzam, ka, pastāvot līdzīgam cenu un kvalitātes piedāvājumam, priekšroka būtu jādod tiem uzņēmumiem, kuru darbība visvairāk sekmē konkrētās teritorijas, tas ir, pagasta, pilsētas vai rajona, ekonomisko attīstību. Zinot to, ka lielākā daļa no valsts un pašvaldību pasūtījumiem principā tiek veikta Rīgā, līdz ar šā priekšlikuma atbalstīšanu mēs stimulēsim visus uzņēmumus no reģioniem nākt atpakaļ uz Rīgu, atvērt savus ofisus Rīgā un līdz ar to veikt šo pārdali. Atbalstīdami šo priekšlikumu, mēs būsim panākuši pretējo.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā arī ko vēlaties piebilst?

A.Razminovičs. Nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 23. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 83.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 84.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 85.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet...

A.Razminovičs. 86. - deputāta Razminovičs priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jā, viss kārtībā, nav iebildumu.

A.Razminovičs. 87. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 88. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 89.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 90. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 91. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 92. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 93. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 94. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 95. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 96. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, bet komisija ir to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 97. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 98. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 99. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 101. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 102. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 103. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - ir jau daļēji atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 104. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs.

Savukārt deputāts Tiesnesis ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.jūniju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 23. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.jūnijs.

Nākamais likumprojekts - “Alternatīvā dienesta likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Alternatīvā dienesta likums” ir dokuments nr.4569.

1. priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 3.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. 5.priekšlikums. Pieņemts.

A.Kiršteins. 6.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Kiršteins. 7.priekšlikums - deputātu Bekasova un Rastopirkina kungu priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu.

Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Cienījamie kolēģi! 7.priekšlikums skan tā: “Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pēc alternatīvā dienesta veicēja rakstiska iesnieguma ieskaita obligātā aktīvā militārā dienesta laikā.” Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit nav nedz politisku apsvērumu, nedz arī kaut kādu “zemūdens akmeņu”.

Kā mēs paši esam noteikuši likumā, šo dienestu var veikt medicīnas iestādēs, komunālajā dienestā, kā arī glābšanas dienestā (to es gan ļoti apšaubu, bet tas nu tā). Iedomāsimies, ka šis jaunais pacifists ir nostrādājis pusotru gadu alternatīvajā dienestā - glābšanas dienestā - un pēc tam nolēmis saistīt ar šo dienestu visu savu mūžu! Kā mēs zinām, tur ir cilvēki ar speciālām dienesta pakāpēm, kuriem izdienas stāžā tiek ieskaitīts obligātā militārā dienesta laiks. Tātad šis cilvēks būs pusotru gadu pavadījis kaut kā velti! Arī tad, ja viņš būs strādājis varbūt arī kādā citā jomā. Ja viņš būs strādājis kādā slimnīcā vai tīrījis ceļus, vai darījis kaut ko citu un pēc tam būs izdomājis dienēt vai nu policijā, vai glābšanas dienestā, vai citā kādā dienestā, kur ir cilvēki ar speciālām dienesta pakāpēm, viņam šis pusotrs gads būs zudis. Var gadīties tā, ka izdienas pensijas noteikšanai vai kādos citos gadījumos šis pusotrs gads var cilvēkam būt ļoti nozīmīgs. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu no tīri pragmatiska viedokļa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Panta piektās daļas pēdējais teikums ir jālasa kopā ar visu panta piekto daļu. Kas ir teikts panta piektajā daļā? Tur ir teikts, ka alternatīvā dienesta veicējs tad, kad viņš jau ir sācis pildīt alternatīvo dienestu - tātad dienestu, kas ir alternatīvs obligātajam militārajam dienestam - , var lūgt, lai viņam tomēr šo alternatīvo dienestu pārtrauc, jo viņš ir konstatējis, ka viņa pacifistiskie uzskati īstenībā nav tādi, lai pildītu alternatīvo dienestu, un lūgt lai viņu pārceļ uz obligāto militāro dienestu. Pēdējais teikums ir jālasa kopā ar visu šo daļu! Un šinī gadījumā, neatkarīgi no tā, vai viņš ir nodienējis alternatīvajā dienestā kādu gadu, mēnesi vai kādu termiņu, nevar būt runa par to, ka tad, kad viņš pārnāks uz obligāto militāro dienestu, viņam kaut kādu laiku no alternatīvā dienesta proporcionāli pārskaitīs obligātajā militārajā dienestā. Uzsākot obligāto militāro dienestu, viņam ir jāiziet attiecīgais mācību laiks, un šis laiks ir, kā tas ir šobrīd noteikts, 12 mēneši, un nevar būt tā, ka tajā kaut ko ieskaita no alternatīvā dienesta laika. Tas vienkārši nav savienojams! Un tādēļ es lūdzu neatbalstīt deputātu Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu! Taču tā doma, ko minēja par stāžu... Te nu tiešām ir tas aspekts, ka alternatīvais dienests ir tas pats, kas obligātais militārais dienests. Ja ieskaita obligāto dienestu stāžā, tad arī alternatīvo dienestu ieskaita stāžā. Ja vienu neieskaita stāžā, tad arī otru neieskaita stāžā. Šeit atšķirības nav nekādas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Jā, mēs komisijā ļoti daudz debatējām un nolēmām, ka katram ir iespēja mainīt savu lēmumu un rakstiski iesniegt attiecīgu lēmumu. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka nav nekādas vajadzības atbalstīt deputātu Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 13, atturas - 42. Priekšlikums noraidīts.

A.Kiršteins. 8.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 9.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 10.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 11.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 12.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 13.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 14.priekšlikums iestrādāts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 15.priekšlikums - noraidīts. To iesnieguši Saeimas deputāti Bekasovs un Rastopirkins. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bekasova un Rastopirkina iesniegto priekšlikumu numur 15. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 24, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 17.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 18.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 19.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 20.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 21.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 22.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Kiršteins. 23.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 24. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums aizstāt 9.pantā skaitli “15” ar skaitli “10” un skaitli “10” ar skaitli “5” - ir noraidīts. Komisija uzskatīja, ka tāds atvaļinājuma laiks, kāds bija līdz šim iestrādāts un pieņemts arī pirmajā lasījumā - 15 kalendāra dienas jeb divas nedēļas - , ir normāls ikgadējā atvaļinājuma laiks un nav nekādas vajadzības to mainīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kiršteins. 25.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 26. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 27.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Alternatīvā dienesta likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Militārā dienesta likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4570 un ar papildu dokumentu nr.4570-A. Tā ka abus šos dokumentus vajadzētu izskatīt kopā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Kudums. 1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums -atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3., 4. un 5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Netika atbalstīts Bojāra kunga 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par terminu “instruktors”. Ir jābūt personai, kura apmāca jaunos kareivjus vai tos, kuri ir iesaukti uz kādu laiku. Un tā nav vienkārša lieta! Kurš tad atbildēs par drošības tehnikas ievērošanu? Diemžēl ieroči un tehnika nekad nepieļauj kaut kādu paviršību, tāpēc ir jābūt kādam atbildīgam cilvēkam. Pie tam mūsu armijā ir noticis diezgan daudz visdažādāko nelabu lietu, it sevišķi tas attiecas uz kuģiem. Viens kuģis mums ir pat tā kā zaudēts, jo tas pie Zviedrijas krastiem palika guļam jūras dzelmē. Bija atgadījumi, kad saduras kuģi.

Tātad instruktors ir vajadzīgs! Instruktori ir aviācijā, instruktori apmāca lidotājus vai stūrmaņus, kad tie kādu laiku nav strādājuši, tātad instruktori atjauno viņu prasmi. Instruktoriem ir jābūt arī armijā! Diemžēl tiek pieļautas kļūdas, ja netiek attiecīgi apmācīti kareivji vai kādi citi speciālisti, un tas noved pie smagām sekām.

Tāpēc armijā noteikti ir jābūt tādai personai, kas nes juridisko atbildību par citu personu apmācību.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Augsti godātais Bojāra kungs! Šeit absolūti nevarētu būt runa par drošības tehniku un tā tālāk. Ja jūs būtu izlasījis visus šeit 2.pantā lietotos terminus, tad jūs redzētu, ka ir karavīrs, ir karavīra statuss, ir rezerves karavīrs un tālāk, bet, ja jūs paskatītos šā panta 13.punktu, tad redzētu, ka ir arī virsnieks speciālists. Tā ka mēs faktiski jau esam ņēmuši vērā jūsu viedokli, mēs tikai esam kopumā iestrādājuši šo lietu likumā.

Aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 7, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 7. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 8. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 9., 10. un 11. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ir noraidīts 12. - deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 14. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15., 16., 17. un 18. ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 19. un 20. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 21. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 22., 23. un 24. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 25. un 26. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 27. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 28. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 29. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 30. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Netika atbalstīts Saeimas deputātu Demakovas un Kiršteina 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 32., 33. un 34. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 35. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kā arī 36. - šīs pašas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 37. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 38. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 39. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 40. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 41. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 42. un 43. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā ir Demakovas kundzes un Kiršteina kunga 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 45. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 46. un 47. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, ir Demakovas kundzes un Kiršteina kunga 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim izskatīt likumprojektu!

Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 50. - Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 51. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 51. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu!

Dz.Kudums. Kvorumu gribēja pārbaudīt...

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret un atturas - nav. Pieņemts.

Tālāk ir 52.priekšlikums.

Dz.Kudums. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 53. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 54. un 55. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 56. - Saeimas deputātes Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - ir ņemts vērā 57. - Aizsardzības ministrijas...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu!

Dz.Kudums. … parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Arī 59. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 60. un 61. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. 62. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 63. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 64. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 65. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 66. - deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 67. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 69. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 70. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 71. - Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 172.priekšlikumā. To mēs redzam šinī otrajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 72. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Ir atbalstīts arī 73. un 74.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 75. - deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 172.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Tas ir pēc otrās tabulas...

76., 77. un 78.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - arī ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 79.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 172.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 80. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 82. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 81. un 82.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 83. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - ir atbalstīts. Arī 84.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 85. - Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - daļēji atbalstīts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 86. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 87. - Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - daļēji atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 89. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk!

Dz.Kudums. 92. - Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Arī 94.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 95. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir arī Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga iesniegtais 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums, un arī 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 101. un 102.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir arī 103., 104., 105., 106. un 107. priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtais 108.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 109. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 111. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 112. - deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 113. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 114. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 116. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 117. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 118. un 119.priekšlikums - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 120. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 121. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 122. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 123., 124. un 125.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 126. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 127. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 128. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 129. - Saeimas deputātu Demakovas un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 130. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 131. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 132. - deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 133. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 134. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 135. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 136. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 137. - Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 138. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 139. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir Saeimas deputāta Bojāra kunga iesniegtais 140.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 141. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ir atbalstīts 142. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 143. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 144. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 145. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 146. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 147. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 148. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 149. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums un arī viņa 150.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 151. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 152. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 153. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 154. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 155. - deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 156. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 157. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 158. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 159. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 160. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 161. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 162. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts ir 163. - deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums. Tas ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 164. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Nav atbalstīts 165. - deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Atbalstīts 166. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 167. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 168. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 169. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 170. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 171. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk ir jāpievēršas, augsti godātie deputāti, otrajam pielikumam - dokumentam nr.4570-a.

172. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 173. - Saeimas deputātes Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikumi ir atbalstīti daļēji 172. - iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa 174.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 175.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 176. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 177. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 178. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 179. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to, augsti godātie kolēģi, likumprojektu es lūdzu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Mobilizācijas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Atļaujiet jūs mobilizēt Mobilizācijas likuma izskatīšanai trešajā lasījumā!

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi 1.pantā Juridiskā biroja 1., 2. un 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 2.pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi 4., 5., 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Tālāk 4.pantā atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. 6.pantā aicinām pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

O.Grīgs. … Tāpat arī 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. … 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. … 13. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Grīgs. Lūdzu pieņemt arī Juridiskā biroja 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 18. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs. Lūdzu atbalstīt arī Juridiskā biroja 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. … Arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Lūdzu atbalstīt 22. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Tāpat lūdzu atbalstīt arī 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Lūdzu atbalstu 24.priekšlikumam, kas ir saņemts no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 25. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi 26. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Līdz ar to trešajā lasījumā ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Mobilizācijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Kā redzam tabulā, atbildīgā - Ārlietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu redakcionāli precizēt 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. Citu priekšlikumu par šo likumprojektu nav, tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.4445. Tas ir Juridiskās komisijas un Tieslietu ministrijas kopīgi sagatavots likumprojekts.

Juridiskā komisija nolēma, ka šo likumu vajadzētu pieņemt vēl šajā sesijā, taču tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja šim likumprojektam ierosina steidzamību.

Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs. Mēs gaidām priekšlikumus no Finansu ministrijas, no Tieslietu ministrijas un no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, ja tādi ir. Tātad līdz 6.jūnijam. Un izskatīt mēs piedāvājam Saeimas 13.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu ar reģistra numuru 1261 (dokuments nr.4454) - “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Juridiskā komisija vienreiz šo jautājumu jau izskatīja, taču pēc tam bija spiesta atgriezties pie šā jautājuma un vēlreiz izstrādāja alternatīvu likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Sēdes vadītājs. Vai Juridiskā komisija uztur spēkā balsojumu par savu…?

L.Muciņš. Juridiskā komisija nevar atsaukt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, tāpēc Juridiskā komisija savā sēdē neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ar analogu nosaukumu, bet izstrādāja savu - alternatīvu likumprojektu, un aicina jūs atbalstīt šo alternatīvo likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Kāda ir starpība starp šiem diviem likumprojektiem? Starpība starp šiem likumprojektiem nav vis būtībā, bet gan juridiskajā noformējumā. Juridiskā komisija uzskatīja, ka mums jau ir speciāls likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, un tāpēc šā alternatīvā likumprojekta 2.pantā mēs atsaucamies uz šo likumprojektu. Šis likumprojekts arī nokārto visus atlīdzības jautājumus par tiem zemes gabaliem, kuri piespiedu kārtā tiek atsavināti valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka pirmajā lasījumā ir jāatbalsta alternatīvais likumprojekts. To darīt aicinu arī jūs.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” (reģistrācijas nr.1261) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 24, atturas - 52. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu! Vispirms mums ir jābalso par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 4.jūnijam un izskatīt otrajā lasījumā 6.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar darba dokumentu nr.4428, un tas ir valdības iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, kas - pats galvenais! - paredz, ka akcīzes preču noliktavas turētājs, kas naftas produktus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izplatīšanai brīvā apgrozījumā vai izved no akcīzes preču noliktavas, vai izmanto akcīzes preču noliktavā, aprēķināto nodokli valsts budžetā maksā atbilstoši Muitas likumā noteiktajai muitas procedūrai. Tas nozīmē, ka turpmāk samaksas termiņš būs nevis 45 dienas, kā tas bija līdz šim, bet gan 30 dienas, kā to nosaka Muitas likums.

Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus un lūdz noteikt arī tiem steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.jūnijam un pieņemt galīgajā lasījumā Saeimas sēdē 6.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4488 - likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, ko izstrādājusi Kultūras ministrija sadarbībā ar Finansu ministriju, bet iesniegusi to mums ir valdība. Likumprojekts galvenokārt paredz, ka fiziskajai personai ir atļauts, nemaksājot muitas nodokli, ievest ne vairāk kā desmit viena veida materiālos nesējus, kas satur dažādus autortiesību vai blakustiesību objektus. Ar to, protams, ir domātas videofilmas vai arī kompaktdiski. Tādējādi mums ir mazlietiņ jāpalabo teksts, lai arī cilvēki varētu saprast, ka te ir domāti jauni kompaktdiski, kas paredzēti tirdzniecībai un ir jaunā iepakojumā. Tas nevarētu attiekties uz cilvēku mantām, kas ir domātas personīgajai lietošanai.

Komisija ir atbalstījusi šo grozījumu un lūdz noteikt tam arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.jūnijam un pieņemt galīgajā lasījumā Saeimas 6.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

Nākamais likumprojekts - “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Darba dokumenta nr.4486 - likumprojekts “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. Komisijā tika izskatīti visi šā jaunā likuma varianti, kuri pilnībā skar jūras drošības nosacījumus, jo tie visi mainās sakarā ar jaunā Jūras kodeksa pieņemšanu.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 30.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Ūdens apsaimniekošanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4562.

1.priekšlikums ir saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Arī 4.priekšlikums ir saņemts no Makarova kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 5. - Makarova kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6. - ministra Makarova priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 7. - ministra Makarova priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet pilnībā ir atbalstījusi, protams, 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 10. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminivičs. Arī 11. saņemts no ministra Makarova. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 12. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts 2. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 13. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 14. priekšlikums saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova. Tas ir daļēji atbalstīts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 16. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 18. un 19.priekšlikums ir atbalstīts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 21.priekšlikums saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 22.priekšlikums saņemts no Makarova kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt 23.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Leiškalns, komisija ir daļēji atbalstījusi un izveidojusi savu - 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 25., 26. un 27.priekšlikums - tie visi ir daļēji atbalstīti. Atbildīgā komisija tos ir atbalstījusi savā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 29.priekšlikums ir saņemts no ministra Makarova kunga, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 30.priekšlikums saņemts no ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 31.priekšlikums saņemts no ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 32. - ministra Makarova kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 33. - ministra Makarova kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Arī 34.priekšlikums ir saņemts no ministra Makarova kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 35. - savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 36., 37. un 38.priekšlikums - tie visi ir daļēji atbalstīti. Tie ir atbalstīti 39. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 40.priekšlikums saņemts no ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 41. - ministra Makarova kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

 

A.Razminovičs. 42.priekšlikums saņemts no ministra Makarova kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Komisija atbalstījusi pati savu - 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 44.priekšlikums ir saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 45. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau izskatītajā 28.priekšlikumā, ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 46.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 47.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija un, protams, pati to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 48.priekšlikums saņemts no ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Aicinu deputātus balsot par likumprojekta “Ūdens apsaimniekošanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

A.Razminovičs. 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ratificējusi šos statūtus, Latvija kļūs par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti. Starptautiskā krimināltiesa būs patstāvīga institūcija ar atrašanās vietu Hāgā un būs tiesīga īstenot jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos, un kalpos kā papildinājums nacionālajai kriminālajai jurisdikcijai. Tiesai būs jurisdikcija pār tādiem noziegumiem kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, kas izdarīti pēc statūtu stāšanās spēkā.

Starptautiskās krimināltiesas statūti tika pieņemti 1998.gadā Romā, un tie stāsies spēkā, kad tos būs ratificējušas 60 valstis. Līdz šim brīdim tas jau ir noticis, faktiski 60 valstis jau ir tos ratificējušas, un ir zināms, ka statūti stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Tāpēc jāpaātrina ratifikācijas procesi Latvijā, jo valstis, kuras ratifikācijas instrumentu iesniegs līdz šā gada 30.jūnijam, varēs ar balsstiesībām piedalīties pirmajā dalībvalstu asamblejā, kura plānota no 3.septembra līdz 13.septembrim un kurā tiks pieņemti vairāki svarīgi dokumenti sakarā ar tiesas izveidi, to skaitā tiesas tiesnešu un prokuroru izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija, un tā ir atbalstījusi šā likumprojekta pieņemšanu. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šie grozījumi nolīgumā ir nepieciešami, lai uzlabotu Latvijas valsts robežas šķērsošanas kārtību Latvijas un Lietuvas valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos.

Spēkā esošā nolīguma normas neļauj deleģēt otrās puses robežsargiem tiesības veikt robežu kontroli, iebraukšanu valstī. Šā nolīguma normas to atļauj.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4566 - likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus un sagatavojusi redakciju otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 2.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Freimanis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates par 3. priekšlikumu.

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Mana priekšlikuma jēga ir sekojoša. Pēc likuma pašreizējās redakcijas, Ministru kabinets nosaka nekaitīguma prasības pārtikai. Taču tās pārsvarā ir ņemtas, viens pret vienu, no Eiropas Savienības valstu pārtikas kvalitātes rādītājiem. Un jāteic, ka bieži vien Eiropas Savienības valstis ir noteikušas pārtikas kvalitātes rādītājus, kas pieļauj tik augstu piesārņojuma līmeni tādēļ, ka tur apkārtējā vide, it sevišķi augsne, ir piesārņota un vienkārši nevar saražot labāku pārtiku. Taču mūsu valstī Latvijā ir iespējams saražot pārtiku ar daudz mazāku piesārņojumu, it sevišķi attiecībā uz smagajiem metāliem. Tādēļ ir iesniegts šis priekšlikums - Ministru kabinetam uzlikt par pienākumu noteikt, ka gadījumos, kad mūsu ražotā pārtika ir ar mazāku piesārņojumu, nekaitīguma prasībām jāatbilst šim zemākajam līmenim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, var jau dažādi iztapt ārzemniekiem, jo viņi varbūt piedāvās kādu krēslu siltā kabinetā vai 10% komisijas naudu par parakstītu līgumu, bet kā var neatbalstīt to, lai pie mums nevarētu ievest kaitīgus produktus, stāvēt tam pretī, lai pie mums netiktu izveidota kaut kāda izgāztuve?! To, ka nederīgus produktus atved uz Latviju pārdošanai un realizē, - to nevar pieļaut!

Iznāk, ka mēs nesaudzējam un netaupām mūsu cilvēku veselību, graujam to, un tā ir patiesībā nodevība! Un tas jau nav nekāds brīnums.

Paskatieties, kas notika ar Tukuma piena kombinātu! Malto gaļu ieveda Latvijā piecus sešus gadus no vietas, visādus draņķus saveda te iekšā. Kontrabanda, ievestā sliktā gaļa, kura tagad tiek atklāta un kura ir kādu 500 tonnu apjomā vai pat vēl lielākā daudzumā… No Lielbritānijas te tika ievesta liellopu gaļa tad, kad tur plosījās trakumsērga. Bija aizliegts ievest no turienes gaļu, taču to tomēr ieveda iekšā un pēc tam taisnojās, ka tā esot no Vācijas. Un ir vēl arī citi jautājumi diemžēl. Sliktās produkcijas ievešanu neapkaro mūsu Zemkopības ministrija. Sprindžuka kungs izteicās, ka es it kā neesot kaut ko pareizi pateicis. Sprindžuka kungs, pēc Zemkopības ministrijas datiem, 2000.gadā no Latvijas eksportēja jeb izveda produkciju 65 miljonu latu apmērā, bet importēja jeb ieveda Latvijā produkciju 245 miljonu latu apmērā! Es domāju, ka jūs matemātiku zināt: skaitlis “245” taču ir lielāks nekā “65”.

Nākamais jautājums, cienījamie kolēģi, ir tas, ka mums ir jāatbalsta Freimaņa kunga piedāvātais priekšlikums, jo tas ir jebkura Latvijas iedzīvotāja interesēs. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Mūsu saražotā produkcija vienmēr ir labāka nekā tā, ko pie mums ieved. Ieved diemžēl ne jau to labāko. Un ir arī norādījumi… Viens un tas pats kombināts norāda: lai tas un tas tiek sūtīts uz Baltijas valstīm, bet tas un tas - uz ASV vai uz Lielbritāniju! Un tāpēc mēs saņemam ne jau to labāko produkciju.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Dārgais Leon! Latvija ir jau ieviesusi lielu daļu obligāto nekaitīguma prasību, balstoties uz Eiropas normām, un tās ir ļoti augstas un ļoti grūti izpildāmas visiem Latvijas ražotājiem. Ja jūs, Leona kungs, vēlaties izputināt Latvijas ražotājus tūliņ un uz līdzenas vietas, nu tad celiet tās prasības vēl līdz debesīm! Taču šīs prasības jau šobrīd ir ļoti augstas, tās ir ļoti grūti izpildāmas, bet mēs tās tomēr liekam ievērot saviem ražotājiem, mēs prasām visiem vienādus “spēles noteikumus” savā tirgū. Var jau būt, ka atsevišķiem produktiem mēs varam izvirzīt augstākas prasības, piemēram, attiecībā uz dioksīna sastāvu piena produktos. Latvijas produktos dioksīnu faktiski nevar atrast, un tādēļ mēs varam tiem piemērot augstāku šo normu. Bet, ja situācija ir tāda, ka mēs paši nevaram izpildīt šīs normas, tad nav jēgas noteikt tādas un pašiem nepildīt likumu, un faktiski ar šādu likumu “uztaisīt” likuma pārkāpējus. Es domāju, ka nevar atbalstīt deputāta Freimaņa ierosināto normu un ir jāatbalsta valsts politika, ka mēs veidojam tiešām vienādas pārtikas produktu nekaitīguma prasības visiem tirgus dalībniekiem. Es uzskatu, ka šābrīža normas jau ir ļoti augstas, - un lai Dievs dod mums pašiem tās izpildīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis - otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Laikam, kad es runāju, troksnis bija tik liels, ka Māris nesadzirdēja, ko es teicu, un viņam nav bijis laika arī izlasīt mana priekšlikuma būtību. Es jums paskaidrošu. Es ierosinu, ka tikai tajos gadījumos, kad Latvijā ražotās produkcijas kvalitāte ir augstāka... Es neizvirzu visos gadījumos tādas prasības, kas būtu augstākas par Eiropas Savienības prasībām.

Jūs runājāt par vietējo ražotāju iznīcināšanu. Gluži pretēji - pieņēmuši šo priekšlikumu, mēs saglabātu visus šos produkcijas veidus un dotu Eiropai iespēju pirkt labu pārtiku no mums, nevis vest šeit iekšā savu draņķi un taisīt mūsu valsti par izgāztuvi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Freimaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 8, atturas - 54. Priekšlikums noraidīts.

J.Sproģis. Arī 4. - deputāta Freimaņa iesniegtais priekšlikums - komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Leon, tā riktīgi pasaki!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietni! Kāpēc attiecībā uz bērnu pārtikas kvalitāti nevar būt paaugstinātas prasības? Tādām obligāti ir jābūt! Arī pārtikai, kura ir domāta visdažādākajiem slimniekiem, piemēram, diabēta slimniekiem, ir jāizvirza paaugstinātas prasības. Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas priekšlikums ir jāatbalsta! Tā nav nekāda iedoma, tās ir pasaules prasības. Pasaulē tās tiek ievērotas. Bet Latvijā ieved otrās, trešās šķiras pārtiku, un tāpēc nav brīnums, ka mūsu bērni, kuru mākslīgai barošanai lieto šādus produktus, ļoti bieži slimo un ir visdažādākās komplikācijas.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt Freimaņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Freimaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 9, atturas - 55. Noraidīts priekšlikums.

J.Sproģis. 5. - deputāta Freimaņa priekšlikums - tika daļēji atbalstīts un iestrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 8. - deputāta Freimaņa priekšlikums - komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 9. - deputāta Freimaņa priekšlikums - daļēji tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 10. - deputāta Freimaņa priekšlikums - komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Pirmais debatēs pieteicās Leons Bojārs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Leon, tu taču jau klibo!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

...Juri, nevajag tādus novēlējumus!

Cienījamie kolēģi! Deputāta Freimaņa priekšlikums ir šāds: “Ja importētai pārtikai konstatēta neatbilstība obligātajām nekaitīguma prasībām, ražotājam vai izplatītājam tiek aizliegts importēt pārtiku Latvijā līdz trūkumu novēršanai...” Cienījamie kolēģi, jūs pamēģiniet ievest tādus pārtikas produktus Amerikas Savienotajās Valstīs! Tad jums vispār vismaz uz 20 gadiem tur būtu noslēgti visi ceļi. Kāpēc jūs neatbalstāt šo priekšlikumu?

Tātad pie mums, Latvijā, var izveidot Eiropas Savienības izgāztuvi, un tāpēc jau arī skrien uz šejieni visdažādākie emisāri. Protams, viņi Latviju grib padarīt par kaut kādu piedēkli, kur 800 miljonu dolāru vērtībā var ievest produkciju, kurai ir ne jau pati labākā kvalitāte, un saņemt no šejienes atbalstu saviem zemniekiem, un pēc tam par mums vēl paņirgājas.

Cienījamie kolēģi! Mums, latviešiem, ir jābūt taču savas valsts patriotiem, ja mēs sēžam šinī zālē. Vismaz pirms mēneša jūs jau padomājāt par mūsu zemniekiem, tad nu padomājiet par tiem, kuri izmanto pārtikas produktus, kas tiek ievesti! Tos diemžēl vairs nekontrolē. Un arī Zemkopības ministrija to nedara, jo lielākā daļa kontrabandas iet caur Zemkopības ministriju - graudi, gaļa, olas, piens, spirts... Tas viss iet caur Zemkopības ministriju!

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks. (Leons Bojārs kaut ko sauc no vietas.)

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Dārgais Leon! Ja mēs pieņemsim šo Freimaņa kunga piedāvāto redakciju, tad spēkā būs vājāka norma nekā šobrīd spēkā esošā, kas jau darbojas. Ja mēs šobrīd noķeram importētāju, kas ieved produkciju, kurā ir konstatēta neatbilstība obligātajām nekaitīguma prasībām... ja mēs viņu pieķeram, ka viņš tādu pārtiku ir ievedis, mēs viņu svītrojam no importētāju saraksta, un tad viņš vispār vairs nevar ievest. Tad viņš ir ārā no šā biznesa uz visiem laikiem, turpretī šajā priekšlikumā ir norādīts termiņš “uz sešiem mēnešiem”. Jūs gribat šo cilvēku vienkārši žēlot! Kāpēc? Lai paliek spēkā šī stingrākā norma, kuru Zemkopības ministrija jau ir iestrādājusi pirms kāda laika.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sprindžuka kungs! Redzat, ja Zemkopības ministrija nemelotu, tad tam vēl varētu ticēt. Diemžēl to nevar! Jūsu pakļautībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests sākumā atsūta dokumentu par to, ka aizlieguma periodā ir ievesta saldēta liellopu gaļa no Lielbritānijas, bet pēc nedēļas atsūta otru, kurā sacīts: “ Nē, tā ir bijusi no Vācijas!” Kāpēc ir notikusi šāda melošana? Un jūs to mierīgi uzņemat kā normu. Nē, tā nav norma! Un, ja jums, tā sacīt, neinteresē Latvijas cilvēku veselība, kas jau tā ir iedragāta, tad vispār nevar saprast, ar ko jūs nodarbojaties.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es jau negribēju runāt, bet Māris ir jāizglīto. Pirmām kārtām par to, ko viņš teica, - to var darīt, bet var arī nedarīt! Tā ka šo licenci var arī neatņemt, un jau nākamajā dienā var tādu pašu pārtiku atkal vest iekšā.

Un otrkārt. Šeit nav ierakstīta tāda norma, ka nedrīkst atņemt licenci, bet šeit ir teikts, ka var apturēt tās darbību uz laiku ne mazāku par sešiem mēnešiem, kas neizslēdz arī licences atņemšanu. Tā ka šī norma nedod brīvu rīcību šiem kontrolējošajiem dienestiem. Viņi nevar šādas vai tādas ietekmēšanas dēļ nereaģēt, vai reaģēt uz vienu dienu vai uz pusi dienas. Šeit ir norma, kura uzliek šiem dienestiem par pienākumu vismaz uz sešiem mēnešiem reaģēt.

Paldies par uzmanību!

 

 

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Freimaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 6, atturas - 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

J.Sproģis. Arī 11. - deputāta Freimaņa priekšlikums - komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Arī 12. - deputāta Freimaņa priekšlikums - komisijā deputātu atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Atbalstīts ir 13.priekšlikums, ko iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Atbalstu ir guvis 14.priekšlikums, ko iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 15.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 16.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 18.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 19.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 20.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, ir atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 22.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 23.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Sproģis. 24.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 25.priekšlikumā.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs. Izskatīšana - 13.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē tika lemts par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 28.-30.maijā deputātam Imantam Stirānam.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Imants Stirāns.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šī sēde ir slēgta.

Vēl tikai īsa informācija: saskaņā ar 34 deputātu ierosinājumu 5.jūnijā pulksten 15.00 notiks Saeimas ārkārtas sēde “Par tieši vēlētām reģionālām pašvaldībām”.


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas četrpadsmitās sēdes

2002.gada 30.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Neviens no valdības locekļiem atbildēt uz jautājumiem nav ieradies. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 14.sēde
2002.gada 30.maijā


Par darba kārtību


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”(4545. un 4545-a dok., reģ. nr.1286)

Priekšlikums - dep. O.Spurdziņš


Par likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”(4551. un 4551-a dok., reģ. nr.1287)

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs
- dep. M.Sprindžuks


Par likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”(4554. un 4554-a dok., reģ. nr.1288)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”(4555. un 4555-a dok., reģ. nr.1289)


Par likumprojektu “Par 1970.gada 1.septembrī Ženēvā parakstīto Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP)”(4556. un 4556-a dok., reģ. nr.1290)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””(4563. un 4563-a dok., reģ. nr.1291)


Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas atskaites ziņojumu”(4552. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam P.Apinim”


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam O.Deņisovam”(4578. dok.)


Lēmuma projekts “Par L.Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”(4573. dok.) 

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par J.Grīnberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”(4574. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par A.Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”(4575. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par I.Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”(4576. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu” (1.lasījums)(4477. dok.)

Ziņo - dep. A.Kalniņš

Debates - dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. E.Baldzēns


Saeimas deputātu pieprasījums finansu ministram G.Bērziņam par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi(4594. dok.)
Motivācija - dep. G.Freimanis
Par darba kārtību 

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (3.lasījums)(4571. dok., reģ. nr.202)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. J.Čevers
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Leiškalns
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. O.Grīgs
- dep. J.Dobelis
- dep. G.Freimanis
- dep. V.Muižniece
- dep. L.Muciņš
- dep. V.Lāzo
- dep. V.Lauskis
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Dobelis

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Muciņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Debašu turpinājums - dep. V.Balodis
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Muciņš
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. A.Kiršteins
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Lauskis
- dep. E.Baldzēns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Birzniece
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Lībane
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Stalidzāne
- dep. Dz.Kudums

Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. P.Tabūns

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (1.lasījums) (Steidzams)(4563. un 4563-a dok., reģ. nr.1291)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (2.lasījums)(4011. un 4572. dok., reģ. nr.1134)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” (2.lasījums)(4331. un 4527. dok., reģ. nr.1236)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju” (2.lasījums)(4311. un 4528. dok., reģ. nr.1225)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (1.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)(3882. dok., reģ. nr.1111)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (1.lasījums) (Steidzams)(4499. dok., reģ. nr.1272)

Ziņo - dep. J.Bunkšs

Debates - dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Salkazanovs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (2.lasījums)(4325. un 4501. dok., reģ. nr.1233)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (2.lasījums)(4310. un 4512. dok., reģ. nr.1224)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2.lasījums)(4105. un 4516. dok., reģ. nr.1177)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” (2.lasījums)(3874. un 4518. dok., reģ. nr.1107)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” (2.lasījums)(3873. un 4519. dok., reģ. nr.1106)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru”” (1.lasījums)(4438. un 4526. dok., reģ. nr.1256)

Ziņo - dep. G.Freimanis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (1.lasījums)4338. un 4529. dok., reģ. nr.1237)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (1.lasījums)(4356. un 4530. dok., reģ.nr.1240)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (1.lasījums)(4403. un 4531. dok., reģ. nr.1249)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” (1.lasījums)(4396. un 4532. dok., reģ. nr.1248)

Ziņo - dep. G.Krasts



Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (1.lasījums)(4404. un 4533. dok., reģ. nr.1250)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” (2.lasījums)(3959. un 4538. dok., reģ. nr.1124)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. A.Razminovičs


Likumprojekts “Alternatīvā dienesta likums” (3.lasījums)(4569. dok., reģ. nr.1163)

Ziņo - dep. A.Kiršteins

Debates - dep. J.Čevers
- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops


Likumprojekts “Militārā dienesta likums” (3.lasījums)(4570. dok., reģ. nr.1062)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Mobilizācijas likums” (3.lasījums)(4579. dok., reģ. nr.1212)

Ziņo - dep. O.Grīgs



Likumprojekts “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību” (2.lasījums)(3952. un 4577. dok., reģ. nr.1120)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” (1.lasījums) (Steidzams)(4445. un 4549. dok., reģ. nr.1260)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” (1.lasījums) (Noraidīts)(4454. un 4522. dok., reģ. nr.1261)

Alternatīvais likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” (1.lasījums) (Steidzams)(4588. dok., reģ. nr.2194)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem (1.lasījums) (Steidzams)(4428. un 4557. dok., reģ. nr.1255)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums) (Steidzams)(4488. un 4558. dok., reģ. nr.1269)

Ziņo - dep. V.Balodis




Likumprojekts “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums” (1.lasījums)(4486. un 4560. dok., reģ. nr.1267)

Ziņo - dep. A.Tiesnesis


Likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums” (2.lasījums)(4115. un 4562. dok., reģ. nr.1179)

Ziņo - dep. A.Razminovičs


Likumprojekts “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem” (1.lasījums)(4384. un 4564. dok., reģ. nr.1245)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos” (1.lasījums)(4440. un 4565. dok., reģ. nr.1257)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (2.lasījums)(4205. un 4566. dok., reģ. nr.1213)

Ziņo - dep. J.Sproģis

Debates - dep. G.Freimanis
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Sprindžuks
- dep. G.Freimanis
- dep. L.Bojārs

- dep. M.Sprindžuks
- dep. L.Bojārs

- dep. G.Freimanis


Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

"Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas kopienas lauksaimniecības precēm".
Datums: 30.05.2002. 9:14:40 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4551 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas atskaites ziņojumu"
Datums: 30.05.2002. 9:17:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā - par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Apinim"
Datums: 30.05.2002. 9:18:04 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.4593

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam"
Datums: 30.05.2002. 9:18:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr.4578

Lēmuma projekts "Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu"
Datums: 30.05.2002. 9:44:32 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok.nr. 4477 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 10:31:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 11:35:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 12:30:02 bal012
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 12:30:26 bal013
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 13:35:48 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4571 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 13:40:08 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4563 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 13:40:24 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4563 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 13:44:52 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4572 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto Protokolu (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 13:46:00 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4527 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 13:46:34 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4528 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:01:14 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4499 steidzamību

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:01:32 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4499 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:02:56 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4501 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:04:08 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4512 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:06:36 bal024
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:07:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4516 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām"(2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:09:42 bal026
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:15:20 bal027
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:18:04 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4518 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:23:20 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4519 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par cukuru" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:24:18 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4438 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:26:22 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4338 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:27:22 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4356 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:28:04 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4403 pieņemšanu 1 lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:28:56 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4396 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:29:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4404 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:35:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:42:42 bal037
Balsošanas motīvs: Par 82.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:44:50 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4538 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:45:28 bal039
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /30.06.2002./

Alternatīvā dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:50:32 bal040
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Alternatīvā dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:51:20 bal041
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Alternatīvā dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:52:48 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4569 pieņemšanu 3.lasījumā

Militārā dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 14:56:14 bal043
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Militārā dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:32:32 bal044
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Militārā dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:44:36 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4570 pieņemšanu 3.lasījumā

Mobilizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:47:44 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4579 pieņemšanu 3.lasījumā

Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jauno augu šķirņu aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:48:46 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4577 pieņemšanu 2.lasījumā

Administratīvā procesa likumā spēkā stāšanās likums (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:49:56 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4445 steidzamību

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:50:14 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4445 pieņemšanu 1.lasījumā

Par zemes atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:53:50 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4454 pieņemšanu 1.lasījumā

Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:54:22 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4588 steidzamību

Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles teritorijā (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:54:46 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4588 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:56:14 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4428 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:56:34 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4428 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:58:08 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4488 steidzamību

Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:58:26 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4488 pieņemšanu 1.lasījumā

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 15:59:38 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4486 pieņemšanu 1.lasījumā

Ūdens apsaimniekošanas likums (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:04:56 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4562 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:07:20 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4384 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos (1.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:08:22 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4440 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:16:08 bal061
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:17:36 bal062
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:22:58 bal063
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 30.05.2002. 16:24:54 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4566 pieņemšanu 2.lasījumā

Sestdien, 24.februārī