Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas sestā (ārkārtas) sēde

2002.gada 30.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi, kas sasaukta pēc Ministru prezidenta ierosinājuma, lai izskatītu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” trešajā lasījumā.

Vispirms lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 63 deputāti.

Lūdzu atkārtot reģistrācijas re˛īmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Piecu minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms tiek pasludināts reģistrācijas re˛īms, es paskaidroju, ka tajā brīdī, kad iedegas spuldzīte pie pirmās pogas un virs tās parādās uzraksts “Reģistrācija”, tad ir jāpiespie˛ šī pirmā poga. Citas manipulācijas nav jāizdara.

Lūdzu reģistrācijas re˛īmu! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatot pirms trešā lasījuma Juridiskajā komisijā jums šodien izdalītos dokumentus, kuru tabulās ir ievietoti priekšlikumi, ir jāņem vērā dokuments nr.4424, arī dokuments nr.4424-a un dokuments nr.4424-b, kur abos pēdējos ir nedaudz precizēti iesniegtie priekšlikumi, kuros tehnisku kļūmju dēļ jums pirmajā izdalītajā variantā ir ieviesušās kļūdas.

Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu, un, kā jau tas ir trešajā lasījumā, tie galvenokārt bija vērsti uz pantu precizēšanu, to valodniecisko vai juridisko precizēšanu saskaņā ar latviešu valodas vārdu nozīmi, to juridisko un saturisko jēgu.

Juridiskajā komisijā par Satversmes 18.panta precizēšanu savus priekšlikumus bija iesnieguši deputāts Leiškalns no frakcijas “Latvijas ceļš”, deputāte Viola Lāzo, deputāts Stalts, deputāti Jurkāns, Lujāns, Pliners, Saeimas Juridiskais birojs, kā arī 7.priekšlikumu - Juridiskā komisija, kas ir izveidojusi savu priekšlikumu, ņemot vērā un vairākumā gadījumu arī atbalstot deputātu un frakciju izteikto viedokli, kur tas bija iespējams un kur mēs varējām vienoties, ja tas atbilda arī juridiskās loģikas un latviešu valodas likumiem.

Runājot detalizēti, es pakavēšos pie visiem priekšlikumiem, jo šeit man ir jāsniedz paskaidrojumi, lai jūs saprastu, no kura priekšlikuma un kuru domu mēs esam izvēlējušies.

Visādā ziņā Juridiskā komisija apsprieda arī neatbalstītos priekšlikumus un rūpīgi tos izsvēra, un tādā ziņā neviena deputāta domas vai idejas nav palikušas Juridiskajā komisijā bez rezonanses.

Mēs savā komisijas sēdē pieaicinājām arī valodniekus.

Kas attiecas uz 18.panta pirmo daļu, jāteic, ka nekādu precizējumu šeit pirmajā teikumā nav.

Panta otrā teikuma pirmā daļa: “Saeimas locekļu pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona…” palika bez grozījumiem.

Runājot par tālāko, gribu akcentēt, ka mēs apspriedām norādāmā vietniekvārda “tā” atrašanos, jo da˛i deputāti piedāvāja to aizvietot ar “viņu”, bet mēs atstājām tekstu tādu, kāds tas ir: “… ja tā Saeimas sēdē…” tātad šeit teksts nemainās, “…dod šādu svinīgu solījumu”.

Bez tam mēs šeit attiecīgi arī precizējām vārdu “devusi”, kas bija otrajā lasījumā, aizvietojot to ar vārdu “dod”. Tādējādi mēs uzsvērām, ka darbības vārda lietošana tagadnē ir īstā forma juridiskajos tekstos, un tā būtu maksimāli veicināma. Tātad mēs aizvietojām vārdu “devusi” ar vārdu “dod”.

Mēs arī izslēdzām no otrā lasījuma teksta vārdus “un ar savu parakstu apliecinājusi”.

Kādēļ Juridiskā komisija izslēdza šos vārdus “un ar savu parakstu apliecinājusi”? Nevis tāpēc, ka mēs paredzam, ka šis zvērests ir jādod tikai mutiski, ka mēs paredzam, ka to varēs parakstīt un tas arī būs jāparaksta, bet mēs uzskatījām, ka tas nav Satversmē regulējams jautājums un ka šos jautājumus attiecībā uz tām personām, kuras da˛ādu apstākļu dēļ zvērestu dos citādā veidā vai lietos vārda “zvēresta” vietā kādu alternatīvu vārdu, mēs risināsim Saeimas kārtības rullī.

Tādējādi, Ābiķa kungs, latviešu valoda mums ir svarīga, un mēs šeit pietuvojamies Satversmes lakoniskajam stilam.

Kas attiecas uz tekstu, kas ir likts pēdiņās, jāteic, ka arī šis teksts, kas ir pēdiņās, tika precizēts. Bez grozījumiem tātad palika zvēresta pirmais teikums, tā sākumdaļa: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus…” Mēs arī diskutējām par to, vai ir nepieciešams atstāt tekstā vārdu “amata”. Juridiskā komisija nosliecās par to, ka te jābūt ne tikai vārdiem “deputāta pienākumus”, bet tieši vārdiem “deputāta amata pienākumus”. Un motivācija mums ir šāda: šis zvērests ir saistīts tieši ar amatu, nevis ar politiskajiem vai kādiem citiem deputāta pienākumiem, un tādā veidā pēc analoģijas arī ar Valsts prezidenta zvērestu tiek uzsvērts, ka šī persona uzņemas tieši amata pienākumus.

Mēs papildinājām zvēresta tekstu ar vārdiem “Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu)”, tātad Saeima te ir domāta kā Latvijas tautas priekšstāvība un tātad zvēr tās priekšā. No tā varēja izsecināt, ka zvērests tiek dots Saeimas sēdē, taču šo jautājumu detalizētāk mēs regulēsim Saeimas kārtības rullī.

Kas attiecas uz pašu darbības vārdu, tad, kā jūs redzat, līdz otrajam lasījumam te bija vārdi “svinīgi solos”. Šī bija diezgan ilga diskusija par to, kādam tekstam ir jābūt - vai te ir jābūt vārdam “svinīgi” pirms vārda “solos”. Valodnieki uzskatīja, ka vārds “svinīgi” attiecas uz apstākļiem un ka pilnīgi pietiek ar to, ka ārpus šā zvēresta teksta ir norādīts, ka šis solījums tiek dots svinīgos apstākļos, svinīgā formā, svinīgā veidā, turpretī deputāti uzskatīja, ka vārdi “svinīgi solos” ir jālieto kopā.

Taču būtisks grozījums bija tas, ka mēs pirmajā vietā nolikām vārdu “zvēru” uzskatot, ka semantiski darbības vārds “zvērēt” ir daudz stingrāks un daudz konkrētāks, vadoties pēc principa, ka solījumu var arī nepildīt vai solījums var nepiepildīties, bet zvērestu “lau˛”, un tā jau ir būtiska atšķirība.

Un arī vēl tāds precizējums. Ja kāds nedrīkst zvērēt, tad viņam iekavās tiek piedāvāts alternatīvs variants - “svinīgi solos”, uz ko mēs vēlāk Saeimas kārtības rullī norādīsim detalizētāk, tomēr lielākajai daļai, es domāju, ir pieņemams vārds “zvēru”. Un tādējādi, ja da˛i savas dubultpilsonības, reliģiskās piederības vai kādu citu zināmu vai nezināmu apstākļu dēļ nevarēs lietot vārdus “es zvēru”, viņi to varēs aizvietot ar vārdiem “svinīgi solos”.

Juridiskā komisija uzskatīja, ka deputātam nav nepieciešams kaut kādā veidā motivēt vienu vai otru izvēli un ka šajā ziņā ir atstājama deputāta paša brīva izvēle. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Tālākais teksts - “būt uzticīgs Latvijai”. Šeit vārdi “Latvijas Republikai” tika aizvietoti ar vārdu “Latvijai” - tātad ne tikai valstij, bet arī tautai - kā kopīgs, apvienojošs vārds.

“Stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu” - šajā zvēresta daļā mēs nekādus grozījumus neizdarījām. Valodnieki uzsvēra, ka vārds “stiprināt” attiecas nevis uz latviešu valodu kā valodu, bet gan uz jēdzienu “vienīgo valsts valodu”, akcentējot vārdu “vienīgo”.

Arī vārdkopa “aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti” palika bez grozījumiem.

“Savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas” - tātad šeit mēs papildinājām tekstu ar piedāvāto norādījumu uz savu pienākumu pildīšanu godprātīgi un pēc labākās apziņas, izvēloties nevis vārdu “izpildīt”, bet “pildīt”, nevis “sirdsapziņas”, bet “apziņas”, visādā ziņā uzskatot, ka šie vārdi ir juridiski precīzāki un valodnieciski labskanīgāki.

Kas attiecas uz pēdējo zvēresta teikumu: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus”, Juridiskā komisija pēc ilgstošām debatēm palika pie šā formulējuma, jo neuzskatīja, ka tas fakts, ka deputāts zvēr pildīt Latvijas Satversmi un likumus, kaut kādā veidā viņu pazemina attiecībā pret pārējiem pilsoņiem vai arī paaugstina attiecībā pret pārējiem pilsoņiem. No vienas puses, viņam tas ir jādara, bet, no otras puses, mēs nekā apkaunojoša vai slikta te nesaskatījām šādā zvēresta formulā.

Un tādējādi es esmu jums noziņojis par šo Juridiskās komisijas variantu - 7.priekšlikumu, kuru mēs esam pieņēmuši, respektējot attiecīgi 1., 2., 3., 4. un 6.priekšlikumu. Tāda bija mūsu motivācija, tāda ir mūsu izvēle. Tā ir notikusi mūsu viedokļu zināma tuvināšana, ņemot vērā apstākli, ka, bez šaubām, lai izdarītu grozījumus Satversmē, lai sasniegtu zināmu balsošanas kvorumu, mums ir nepieciešams zināms konsensus. Tāda bija mūsu diskusiju noteicošā vadlīnija. Mēs necentāmies pieņemt kādus priekšlikumus, ja attiecībā uz kādu no tiem komisijā nebija vienprātības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jau iepriekš es piekrītu, novērtēju un atbalstu Juridiskās komisijas milzīgo darbu, ko tā ir paveikusi, kompilējot un izstrādājot visiem pieņemamu priekšlikumu. Muciņa kungs, es tiešām to novērtēju!

Es gribētu arī uzsvērt jūsu minētās atšķirības starp Latvijas ierindas pilsoni un starp deputātu. Latvijas ierindas pilsonim saskaņā ar mūsu jurisdikciju ir jāpilda Latvijas Republikas likumi, turpretī deputāta kandidātam vai deputātam, kas ir ievēlēts, uzsākot amatu, ir jāzvēr, ka viņš tos pildīs. Un tā ir laba atšķirība, ka vismaz kāds kaut ko zvēr. Protams, sankciju par zvēresta nepildīšanu nav.

Es gribētu drusciņ parunāt vēl par ko citu un atgriezties pie otrā lasījuma. Mēs, protams, varam saņemt atzinumus, semantiskus atzinumus, kur viens pastāsta, ka zvērestu “lau˛”, bet solījumu “pārkāpj”... Nē, ne zvērestu, ne solījumu ne lau˛, ne pārkāpj, bet vienkārši nepilda! Jo es te izpētīju visu, kas par to ir rakstīts, to, kas tad ir zvērests un kas ir solījums. Es to skatījos Latviešu konversācijas vārdnīcā, Latviešu valodas vārdnīcā un Latviešu literārās valodas vārdnīcā. Un tur ir ārkārtīgi precīzi uzrakstīts, ka “zvērests” un “svinīgais solījums” ir sinonīmi. Es pat izpētīju Lielo padomju enciklopēdiju, ko es jaunības muļķībā tiku nopircis Imantas tirgū un kas man stāv mājās.

Tātad krieviem šādi sinonīmi ir trīs, un jūs varbūt tos atceraties: “tor˛estvennoje obeščaņije”, “kļatva” un “prisjaga”. Un viņi izmanto katru no tiem, bet tie ir sinonīmi. Ārkārtīgi ... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Burvja kungs, jūsu bļaušana ir manas runas laikā, un man par to ir ˛ēl... Varbūt tas ir arī ārkārtīgi labi, jo cilvēkam tas varbūt ir pieņemami. Mēs, protams, varam apmānīt atsevišķus vecticībniekus, mēs varam apmānīt arī paši sevi, bet mēs nevaram apmānīt Dievu To Kungu, jo Viņš vislabāk zina, ka šie vārdi ir sinonīmi, un tur nav nekādas problēmas. Ir ārkārtīgi labi, ka tas notiek cilvēkam pieņemamā veidā, jo es tiešām gribēju “zvērēt”, bet kāds cits gribēja “dot svinīgo solījumu”, un šis sinonīms ir ielikts iekavās.

Ja mēs runājam par suverenitāti un par neatkarību, tad es īsti neizpētīju, vai tie ir sinonīmi. Pēc manas uztveres, tas ir apmēram viens un tas pats. Valsts suverenitāte pēc savas būtības ir valsts neatkarība, lai gan to varētu tulkot arī citādi.

Kopumā izskatot šo tekstu, es saprotu, ka ir paveikts ārkārtīgi liels darbs. Mēs tūlīt pieņemsim trešajā lasījumā Satversmes grozījumus, kuru aicinājums ir nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, un tā rezultātā, tieši šīs taktiskās cīņas rezultātā, mēs varēsim piepildīt, Muciņa kungs un pārējie deputāti, to apsolījumu vai to ārpolitisko stratēģiju, kuru mēs esam pauduši latviešu sabiedrībai un Latvijas tautai kopumā, un tā ir Latvijas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē. Tā, neapšaubāmi, ir daudz lielāka vērtība, tā, neapšaubāmi, ir daudz lielāka politiķu un politisko partiju atbildība nākotnes priekšā, kuri trīc par sinonīmiem, vai tie ir ierakstāmi iekavās vai bez iekavām, vai deputāti, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu vai zvērestu.

Tā ka es aicinu visus deputātus atbalstīt 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet vēl vairāk mani priecē tas, ka, atšķirībā no sākotnējās tabulas, ko es ieraudzīju, šajā tabulā deputāta Leiškalna un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir daļēji atbalstīts, lai gan sākotnēji tur bija ierakstīts: “Neatbalstīt”. Un tas mani tā drusciņ aizvainoja, lai gan es nepretendēju uz lielām autortiesībām un uz sava teksta atbalstīšanu, kurš, neapšaubāmi un arī saprotami, man liekas labāks par 7.priekšlikumu. Tātad es tomēr aicinu atbalstīt, Muciņa kungs, jūsu komisijas grūtā darbā radīto Satversmes tekstu.

Un tomēr es vēršu uzmanību uz to, ka šāds pats sinonīms mums, nākotnē labojot Satversmi, ir jāieliek arī 50.pantā, kad zvērestu dod Valsts prezidents, jo nevienai ticībai, ja jūs to tieši tā arī saprotat, nevienas ticības pārstāvim mēs nevaram aizliegt kļūt par Latvijas prezidentu. Darīsim tā, lai vismaz Satversmē ierakstītie zvērestu teksti būtu saskanīgi savā starpā!

Taču tas ir aicinājums nākotnes formā, ja, protams, referenduma rezultātā mēs kādu rītu nebūsim nonākuši pie pilnīgi jaunas Satversmes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Juridiskā biroja izstrādātais kopējais priekšlikums, protams, ir atbalstāms, bet pozīcijas partijas tomēr drusciņ steidzas, jo darbība bija jāparāda... Izmaiņas ir būtiskas, un ar būtiskām izmaiņām Satversmē steigties tā kā nevajadzēja.

Tomēr pats galvenais ir tas, ka tās parādījās pēc tam, kad sociāldemokrāti bija sagatavojuši tautas izvērtēšanai 1922.gada Satversmes grozījumus, pie tam - būtiskus. 1922.gadā un arī vēlāk - trīsdesmitajos gados - valdībā un arī Saeimā strādāja godīgi un izcili cilvēki, un, protams, nebija tādu krāpšanos un tādos apmēros, kā tas notiek šodien un kā tas ir bijis vakar. Tāpēc sociāldemokrāti veica šo darbu pie Satversmes pārstrādes, jo Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi jau desmit gadus ir gaidījuši šā solījuma izpildi.

Mums ir jāatceras vēsturiskā 1990.gada 4.maija deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, un šā nozīmīgā dokumenta 7.pantā ir ierakstīts: “Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.” Diem˛ēl šis solījums, kas tika ierakstīts šinī deklarācijā, desmit gadu garumā netika izpildīts. Tas tika aizmirsts tāpat kā bija aizmirsti tie solījumi, ko tautai deva Tautas fronte. Un arī pašu Tautas fronti aizmirsa tāpat kā tos cilvēkus, kuri modināja Latvijas tautu Trešajai atmodai.

Cienījamie kolēģi, tik tiešām tauta gaida izmaiņas, taču šinīs izmaiņās mēs neredzam Latvijas valsts darbības pamatprincipus, Latvijas tautu un tās tiesības, kas tā tāda ir Latvijas valsts amatpersona, cilvēku pamattiesības un to aizstāvība, likumdošana, Ministru kabinets, valsts ārpolitika, tautsaimniecība, dabas resursi un finanses, arī īpašumi…

Tātad, cienījamie kolēģi, steidzoties, un mēģinot kaut ko apsteigt, mēs Satversmē neesam iestrādājuši to, ko no mums gaida mūsu pilsoņi, jo līdz ar to viņi paliek neaizsargāti un notiek tas, kas šodien jau ir noticis. Un, ja mēs, deputāti, un Prezidents dosim zvērestu vai svinīgo solījumu, tad tālāk būtu jāpadomā par to, lai arī ministri un Ministru prezidents nodotu svinīgo solījumu vai zvērestu un lai turpmāk vairs nenotiktu tie brīnumi, kuri ir notikuši šinīs dienās, kad mierīgi paraksta vai apstiprina dokumentu, kuru Saeima nekādi nav akceptējusi un arī Bud˛eta un finansu (nodokļu) komisija nav redzējusi; kad 400 miljoni dolāru tiek subsidēti vai kādā citādā veidā ieguldīti. Protams, ka tie tiks ņemti no Latvijas iedzīvotājiem… bija domāta Latvijas nodokļu maksātāju nauda šā monstra celtniecībai. Sidnejā tādu varēja uzbūvēt par 390 miljoniem. Tas ir domāts 110 tūkstošiem skatītāju un aizņems 17 hektārus. Vai tad Latvija var tādu monstru “pavilkt”? Es nemaz nerunāju par visām tām pārējām lietām…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, runājiet, lūdzu, par lietu!

L.Bojārs. Jā, arī tas attiecas uz šo lietu! Cienījamie kolēģi, ir jāievēro valsts intereses, nevis personīgās, un tāpēc ir jāatbalsta Juridiskās komisijas priekšlikums! Vismaz kaut kas būs! Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās Saeimas deputātes! Godājamie Saeimas deputāti! Iepriekšējais runātājs skāra ļoti daudzus Latvijai svarīgus tematus, un, protams, Saeimas deputāta svinīgā solījuma vai Saeimas deputāta zvēresta došana nav pats būtiskākais, kas ir jāveic Saeimas loceklim.

Un tomēr. Ja Latvijas Saeima ir pie šā jautājuma ķērusies un ja mēs šodien to apsprie˛am, tad es vēlos uzsvērt, ka arī es atbalstu to kompromisa priekšlikumu, kas ir formulēts Juridiskajā birojā. Tomēr es vēlos pieskarties arī manis iesniegtā svinīgā solījuma tekstam un gribu paskaidrot da˛us aspektus, kādēļ to iesniedzu. Proti, Saeimas deputāta zvērests vai Saeimas deputāta svinīgais solījums patiešām varētu būt viens no tiem veidiem, kā Saeimas locekli jau pašā viņa pilnvaru pildīšanas sākumā darīt pazīstamu Latvijas tautai - tīri vizuāli, lai Latvijas tauta varētu redzēt, kas tad ir tie simts cilvēki, kuri pildīs Saeimas deputāta pienākumus. Tas būtu viens ieguvums. Protams, tas ne tuvu neatsver tos pasākumus, kuri būtu jāveic, lai politiskā elite nebūtu tik ļoti atrauta no tautas.

Un tomēr. Saeimas deputāta svinīgais solījums vai zvērests, neapšaubāmi, būs šā rituāla sastāvdaļa. Tajās valstīs, kur rituāli ir veidojušies gadu simteņiem ilgi, arī zvēresti un visas citas rituālās lietas, kas ir saistītas ar zvērestu, ir veidojušās ilgstošas pieredzes rezultātā - da˛ādu vēsturisko notikumu rezultātā. Ja Latvijas Saeima šodien, sacīsim tā, ar grūtībām, bet tomēr formulēs šo tekstu, tad, protams, šis teksts nevienā no gadījumiem nebūs pilnīgs, jo pati dzīve parādīs tās kļūdas, kuras ir šajā Saeimas deputāta solījumā, un tātad rituāls, kas ir paredzēts Latvijas tautai, ir tikai aizsākums.

Protams, pats svarīgākais ir zvēresta vai svinīgā solījuma saturs, un jāteic, ka Juridiskā komisija un Juridiskais birojs visvairāk ir strādājuši tieši pie šā zvēresta satura, kas ir 99% no šā svinīgā solījuma vai zvēresta jēgas. Par saturu runājot, es vēlētos uzsvērt, ka manā iesniegtajā priekšlikumā Saeimas loceklis zvēr vai svinīgi sola ne tikai Latvijas tautas priekšā, bet arī tās vēlētāju daļas priekšā, kuras rīcība, proti, balsošana, reāli ir nodrošinājusi šā Saeimas deputāta atrašanos šajā zālē un Saeimas Augstajā namā. Tātad tie ir tieši tie cilvēki, kuru priekšā Saeimas loceklis ir absolūti atbildīgs.

Otra lieta - un tā nebūt nav mazsvarīga lieta, - ir Saeimas deputāta solījuma forma. Jāteic, ka šajā Juridiskā biroja formulētajā versijā diem˛ēl nav ievēroti tie retorikas principi, kurus apgūst gan publiskie runātāji, gan aktieri, gan mācītāji, tātad to profesiju pārstāvji, kas vēršas pie klausītājiem ar dzīvā vārda palīdzību. Pirmām kārtām te būtu minams zināms secīgums, kā izvietot tekstā pieaugošā secībā akcentus; es uzsveru, pieaugošā secībā - pateikt pašu svarīgāko un pēc tam nobeigt ar kādu daudz augstāku akcentu. Arī manis rakstītajā tekstā pašās beigās ir, manuprāt, vissvarīgākā frāze, proti: “Es būšu uzticīgs Latvijai vai es būšu uzticīga Latvijai.”

Tātad es jau minēju divus variantus: vienu - vīriešu dzimtē, otru - sieviešu dzimtē. Neskatoties uz to, ka Juridiskā biroja pašreizējā versijā Saeimas deputāta zvērests vai svinīgais solījums ir sakāms tikai vīriešu dzimtē, es esmu pārliecināta, ka tās Saeimas deputātes, kuras to darīs, ja šis zvērests tiks pieņemts, to darīs sieviešu dzimtes formā, un man negribētos, lai kādi juridiski šķēršļi būtu par iemeslu… lai šie juridiskie šķēršļi liktu sievietei - Saeimas loceklei, Saeimas deputātei - zvērēt vīriešu dzimtes formā.

Nu, protams, viens mans kolēģis jokodams teica: “Katrs jau varēs brīvi izvēlēties šo dzimti!” Jā, arī tas tā varētu būt, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka tomēr vajadzētu saglabāt šo iespēju vismaz redzamā formā, liekot iekavās arī otrās dzimtes versiju šajā Satversmes grozījumu projektā.

Es tomēr aicinu izdarīt šo labojumu pat vēl trešajā lasījumā un Juridiskā biroja priekšlikumā izdarīt korekcijas tajos vārdos, kur ir nepieciešama sieviešu dzimtes forma, lai, kā jau es minēju, Saeimas deputātēm, sievietēm, nebūtu jāzvēr vīriešu dzimtes formā. Tātad dzimumu atšķirības šajā gadījumā būtu ņemamas vērā.

Iespējams, ka Satversme arī nav tā vieta, kur būtu precīzi jāregulē, kādos apstākļos un kā Saeimas deputāts vai Saeimas loceklis nodod šo zvērestu vai svinīgo solījumu, un tomēr būtu nepieciešams par to runāt sīkāk vai nu Saeimas kārtības rullī, vai kādos citos normatīvajos aktos, kas paredz daudz sīku procedūras nianšu. Absolūti visu! Jo es uzskatu, ka brīdī, kad Saeimas deputāts zvēr tautas priekšā, ir jābūt gan radio, gan televīzijas translācijai vai nu tiešraidē, vai ierakstā. Tam ir jābūt pieejamam visai tautai ne tikai formāli, bet arī faktiski.

Tās ir tās lietas, mani ļoti godātie kolēģi un cienījamās kolēģes, uz kurām es šodien vēlējos norādīt.

Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka trešajā lasījumā tomēr tiks ievērota vismaz šī nianse par dzimuma formu.

Es ļoti pateicos par to, ka Juridiskā komisija ir daļēji atbalstījusi manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi, godātais prezidij! Būtībā Satversme ir pietiekami nopietns jautājums, un tāpēc es biju pārsteigts par to, ka Kārlis Leiškalns aizsāka šodien vienu skaistu teatrālu lietu - parodiju par likuma pieņemšanu, krievu valodā paskaidrodams mums, kāpēc pareizi jāzvēr aizstāvēt latviešu valodu.

Un šī parodija turpinājās arī tālāk. Jā, Juridiskajai komisijai nepietika prāta, lai mēs, runājot par Satversmi, varētu padomāt arī par Sidnejas hokeja halles būvniecību, par 400 miljoniem un aizgājušiem kuģiem... Juridiskā komisija bija strādājusi pie dokumenta, un tika pieņemts patiešām ļoti labs kompromiss, kas patiešām ir pieņemts ilgstošos strīdos.

Ir savādi, ka tie, kuri iesniedza savus priekšlikumus, tā arī neatrada laiku atnākt un Juridiskajā komisijā pateikt šo priekšlikumu būtību, bet šobrīd pārvērš šā jautājuma apspriešanu par cirku, un tāpēc man būtu lūgums Saeimas priekšsēdētājam, ka tad, ja mēs, pieņemot, teiksim, likumu par zvērestu aizstāvēt latviešu tautu, sākam runāt par hokeja halles būvniecību, tomēr vienkārši izslēgt mikrofonus.

Un deputātiem es lūgtu atbalstīt Juridisko komisiju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nepaspēju jums izslēgt mikrofonu!

Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Runājot par 7.priekšlikumu tāpat kā par 1., 2., 3. un arī Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu, Burvja kungs, es neteicu neko krievu valodā... es tikai teicu, ka krieviem ir trīs sinonīmi vārdiem “svinīgais solījums” vai “zvērests”. Es necenšos pārvērst parlamenta sēdes par cirku, es cenšos tajās - atbilstoši Kārtības rullim un Satversmei - izteikt viedokli par konkrēto priekšlikumu, kas ir iesniegts. Turpretī jūs, Burvja kungs, cenšaties parlamenta sēdes pārvērst par savu un Bojāra, kas nav deputāts Leons, attiecību kārtošanas vietu, un tas jau līdzinās cirkam. Ļaujiet deputātiem šajā zālē izteikties, pie kam ņemot vērā, ka viņi izsakās vismaz trīsreiz retāk nekā jūs pats personīgi!

Vēlreiz aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas nebūt nav pats labākais, bet tomēr ir kompromiss.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Mui˛niece.

V.Mui˛niece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka mēs šo nozīmīgo dienu, kurā pieņemam trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, nepārvērtīsim par nekonstruktīvām diskusijām vai kādiem savstarpējo rēķinu kārtošanas pasākumiem, tāpēc es jūs aicinu novērtēt šoreiz tik tiešām ļoti rūpīgo Juridiskās komisijas darbu, kura izvērtēja katru iesniegto priekšlikumu, kas vien attiecās uz Satversmes 18.pantu.

Ir jāatzīst, ka gandrīz katrā no šiem priekšlikumiem bija savs vērtīgs un racionāls grauds, kas deva iespēju ļoti rūpīgi analizēt, papildināt un precizēt solījuma tekstu, pieaicinot lietpratējus, uzklausot un novērtējot ikvienu mums sniegto padomu, un tāpēc es jūs aicinu, saprotot arī to, ka katram savs priekšlikums ir ļoti dārgs, atturēties no citu priekšlikumu atbalstīšanas, bet tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš tabulā ir ar 7.numuru.

Gribu teikt, ka Juridiskās komisijas redakcijā sagatavotais svinīgais solījums vai zvērests nekādi negroza un nemazina pārstāvības demokrātijas principu. Tas neietekmē arī Satversmē jau nostiprināto Saeimas deputātu neatkarību un neatsaucamību, tomēr vienlaikus tas vairo deputātu, tautas priekšstāvju, morālo atbildību tautas priekšā, kura uzticējusi viņiem veikt pārstāvju pienākumus. Šāda jauna tradīcija vēlreiz apstiprina un apliecina, ka Latvijas parlaments, Saeima, ir tautas priekšstāvības iestāde, kā to savulaik jau ir formulējis tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers, un parlamenta deputāti ir tautas priekšstāvji.

Latvijas Satversmei šogad aprit 80 gadu, ir pagājis daudz pārbaudījumu pilnu gadu, lai mēs nonāktu līdz spējai visu pienācīgi novērtēt un papildināt deputāta amata pienākumu uzņemšanās brīdi ar atbildīgu un svinīgu procedūru. Es arī ceru, ka mēs pratīsim novērtēt šīs dienas nozīmīgumu un mūsu šā lēmuma nozīmīgumu, it īpaši tāpēc, ka mēs to pieņemam zīmīgā dienā - Satversmes sapulces sasaukšanas dienas priekšvakarā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viola Lāzo, otro reizi.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Šajā zālē izcēlās diskusija par dzimuma lietošanu zvēresta vai svinīgā solījuma tekstā. Mans priekšlikums, kas tika iesniegts Juridiskajā komisijā, piedāvā jebkurā variantā, lai kāds zvēresta teksts būtu iesniegts, lietot arī sieviešu dzimti.

Taču ir iespējama arī otra versija, un šī versija būtu pielietojama tad, kad būs izstrādāta precīza procedūra zvēresta vai svinīgā solījuma nodošanai. Kad tas tiks iestrādāts Saeimas kārtības rullī, tad arī šo dzimuma izvēli varētu noteikt Saeimas kārtības rullī, bet labāk, protams, būtu, ka arī Satversmē tiktu lietotas šīs divu dzimumu formas.

Tas tagad attiecas uz 7.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, un joprojām Juridiskajā komisijā ir arī mans priekšlikums - tomēr atbalstīt arī Satversmē divas formas - sieviešu un vīriešu dzimtes formu.

Pateicos!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, protams, apzināties, ka šodien mēs pieliksim punktu un varēsim teikt, ka esam pēc Latvijas Satversmes radīšanas kārtējo reizi to papildinājuši, turklāt papildinājuši ar diezgan daudzām jaunām un absurdām normām. Protams, paliek klusa cerība, ka cienījamie kolēģi sociāldemokrāti savāks referendumam nepieciešamo parakstu daudzumu un ka šos mūsu visu labojumus tuvākā vai tālākā nākotnē nomainīs Bojāra jaunā konstitūcija.

Taču tagad, protams, mums ir grūti runāt par to, ja mēs neesam savos priekšlikumos risinājuši jautājumus par dzimumu formām, par hokeja hallēm un par visiem pārējiem jautājumiem. Un tomēr, klausoties visas šīs diskusijas, man radās arī pāris jautājumu. Varbūt patiešām vajadzēja arī mums piedāvāt, ka šis zvērests Saeimā ir jādod pilnīgā tumsā, jo citādi Vidiņa kungs ļoti uzmanīgi skatīsies, kāda seja šajā brīdī ir Golubova kungam, turpretī tumsā tas nebūtu redzams un viss zvērests izklausītos ļoti labi. Tā būtu pirmā ideja.

Tālāk. Man vēl viens jautājums radās pēc šīs diskusijas: “Bet ko mēs darīsim ar rotējošajiem deputātiem?” Vismaz savienībā “Latvijas ceļš” ir diezgan daudzi cilvēki bijuši, kuri trīs reizes ir nākuši un saņēmuši no da˛ādiem reģioniem vai, nomainoties ministriem, mandātus. Vai rotējošajam deputātam katrreiz ir jādod zvērests? Varbūt viņam, vienreiz zvērot, jau pietiktu uz visu Saeimas darbības laiku? Un ko darīt ar ministru, ja valdība krīt? Ja ministrs vienreiz jau zvērestu ir devis, vai tad, kad viņš atgrie˛as atpakaļ, viņam no jauna ir jāzvēr vai ne? Un šis jautājums, Muciņa kungs, šinī jūsu projektā nav izskatīts.

Starp citu, mans viedoklis tomēr vēl aizvien paliek tāds, ka šis ir Kārtības ruļļa jautājums, tāpēc šis zvēresta teksts bija jāieliek Saeimas kārtības rullī, nevis Satversmē, jo tā tomēr ir...

Es, protams, saprotu, ka šis ir ļoti svarīgs politisks jautājums, lai mēs beidzot varētu atvērt Vēlēšanu likumu un izpildīt tās prasības, kuras no mums prasa NATO un Eiropas Savienība.

Un tomēr es aicinu visus nopietni pārdomāt, vai zvērests nav jādod tumsā. Un vēl otrs jautājums: ko darīt ar rotējošajiem deputātiem?

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, kuri ļoti aktīvi te diskutē! Jūs tiešām varat nākt uz Juridisko komisiju, un mēs varam diskutēt par daudzām lietām! Bija ļoti daudz priekšlikumu, un man šķiet, ka tā ir optimālā redakcija, kuru mēs esam atraduši un par kuru šeit tiek runāts.

Manuprāt, Saeimas priekšsēdētājam vajadzētu aktīvāk atgādināt mūsu kolēģim Leonam Bojāram, ka ir jārunā par izskatāmo jautājumu. Tas ir viens.

Cienījamā Lāzo kundze! Visu cieņu jūsu priekšlikumam, taču mēs tomēr pamatā katrs strādājam atbilstoši savai profesionālajai izglītībai, un, ja starp mums, deputātiem, būtu kāds valodnieks, terminologs, tad mēs noteikti respektētu viņa viedokli. Valstī ir noteikta kārtība, un šajā jomā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai ir noteicoša loma juridiskās terminoloģijas veidošanā.

Iedomāsimies vārdu “amats” sieviešu dzimtas izteiksmē! “Amata” vai “amate”? Tātad no vārda “amats” arī veidojas konkrētā dzimuma forma visiem vārdam “amats” pakārtotajiem vārdiem neatkarīgi no tā vai tas būtu ministrs, vai tas būtu prezidents, vai tas būtu deputāts. Šī ir forma, kas ir pieņemta likumu terminoloģijā, tāpēc, lūdzu, neskaldīsim te matus! Jūs varat te uzaicināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvi Skujiņas kundzi, un viņa jums visu izstāstīs no A līdz Z par visām šīm lietām. Lūdzu, neizmantosim tribīni tādiem jautājumiem!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Dzīve un situācija ir ļoti mainīgas lietas. Tāpat kā gaisma un tumsa, deputātu dzimtes un citas problēmas. Juristi vienmēr saka, ka nav problēmu likuma tekstā, bet problēma ir neprasmē to izmantot un interpretēt.

Es nevēlos šeit atbildēt katram, kas izteicis iebildumus, taču pamatā es gribētu uzsvērt, ka visas šīs problēmas, uz kurām deputāti pamatoti tā vai citādi mums šeit aizrāda, būtu risināmas Saeimas kārtības rullī, kurā tad detalizēti tiktu noteikta svinīgā solījuma došanas kārtība, norādot gan uz iespēju izvēlēties vārdu “zvēru” vai “svinīgi solu”, gan attiecīgi piemērot “uzticīgs” vai “uzticīga”, vadoties pēc dzimtes un tā tālāk.

Taču tajā pašā laikā es gribu uzsvērt, ka Lujāna kungs varētu uzmanīgāk palasīt tekstu, jo zvēresta tekstā ir skaidri un gaiši teikts: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus…” Tātad katru reizi, kad kāds uzņemsies pastāvīgi vai uz laiku, aizvietojot kādu, pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus, viņš svinīgi solīsies attiecīgi šajā telpā un saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību, un līdz ar to es te neredzu nekādu problēmu, jo mēs visus iebildumus, no vienas puses, atzīstot par pietiekami pamatotiem, tomēr varētu noregulēt Saeimas kārtības rullī vai attiecīgi atrisināt, interpretējot likumu un Satversmes tekstus. Paldies.

Aicinu jūs atbalstīt 7. - Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns uzstāj par sava priekšlikuma balsojumu? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekādā gadījumā!”) Tiek atsaukts.

Vai frakcija “Latvijas ceļš” uzstāj par balsojumu? Neuzstāj.

Vai deputāte Viola Lāzo vēlas balsojumu par savu priekšlikumu?

Vai deputāts Dainis Stalts uztur spēkā balsojumu? Neuztur.

Vai deputāti Jurkāns, Lujāns un Pliners uztur spēkā balsojumu? Lūdzu balsošanas re˛īmu! Balsosim par 5. - deputātu Jurkāna, Lujāna un Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai tiek uzturēts spēkā Juridiskā biroja priekšlikums? Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 3. 7.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Par Satversmes 21.pantu nekādi priekšlikumi netika izteikti.

Satversmes 101.pantā ir piedāvāti četri grozījumu varianti. Es aicinu ieskatīties atsevišķi izdalītajā lapiņā, kur tie ir sakārtoti nedaudz citādākā secībā.

Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvā mums alternatīvu 8. un 9.priekšlikumu, kurā nedaudz citādāk ir interpretēta valsts valoda un tās lietošana ne tikai pašvaldībās, bet arī valsts, pašvaldību un to institūcijās. Un otrajā variantā: “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda, lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda.”

Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus? Pirmām kārtām tāpēc, ka 101.pantā mēs runājam par pašvaldībām. Tātad, no vienas puses, ņemot vērā mūsu Satversmes lakonisko stilu, rodas nelielas problēmas sakarā ar to, ka varbūt ļoti detalizēti nav iespējams atrisināt pašvaldību jautājumus mūsu Satversmē, taču tajā pašā laikā ir iespējams nedaudz kompensēt šo problēmu. Es domāju, ka šis variants, kuru šobrīd ir piedāvājusi Juridiskā komisija 11.priekšlikumā, integrējot tajā arī Juridiskā biroja variantu un to nedaudz precizējot, tomēr gan juridiski, gan loģiski ir pats labākais.

Pirmām kārtām attiecībā uz valsts institūciju darba valodu mums jau darbojas Satversmes 4.pants, lai gan tajā pašā laikā mēs zinām, ka eksistē vesela rinda nianšu. Attiecībā uz valsts valodu ir nianses tiesu sistēmā attiecībā uz da˛ādiem dokumentiem, ko nosūta vai saņem valsts institūcijas, izmantojot ne valsts valodu. Vēl, protams, ir arī citas problēmas, teiksim, likumā ir noteikta citādāka kārtība nekā citās tiesu varai piederīgās institūcijās, kad apliecina, nostiprina vai kā citādāk risina jautājumus ar dokumentiem, kuri tiek izmantoti ārzemēs vai tiek sastādīti ne tikai valsts valodā.

Tādējādi Juridiskā komisija uzskatīja, ka vārdam “valsts” nav vietas šajā pantā, kur mēs pamatā runājam par pašvaldībām un kur priekšlikuma iesniedzēju doma, iesniedzot šos labojumus, bija attīstīt tieši šo pašvaldību problēmu, un tāpēc te nevajadzētu sākt risināt valsts jautājumus.

Otrām kārtām vārds “institūcija” nav pati labākā vai Satversmes stilam atbilstoša terminoloģija, jo mēs šeit ar vārdu “institūciju” saprotam ļoti plašu jēdzienu, un praksē tās varētu būt, teiksim, arī privātas institūcijas. Tātad mēs redzam, ka Satversme, ņemot vērā tās nedaudz savdabīgo izteiksmes veidu, nekad nelieto šādu vārdu, tā lieto vārdu “iestāde”. Un ar vārdu “iestāde” saprot ne tikai to šauro, tiešo jēdzienu “iestāde”, bet arī “iestādi” plašākā nozīmē - tādā, kādā mēs šodien likumdošanā lietojam vārdu “institūcija”. Mēs neuzskatām, ka šobrīd mums vajadzētu saraibināt Satversmi ar divējāda tipa terminiem - gan “iestādi”, gan “institūciju” -, jo tad juristiem un pārējiem, kuri interpretē un lieto Satversmi, rastos jautājums - ar ko tad iestāde, kas minēta kādā citā pantā, atšķiras no institūcijas, kas būtu minēta 101.pantā. Tādēļ mēs šādu terminoloģijas uzlabojumu vai maiņu diem˛ēl nevarējām ņemt vērā. Mums likās, ka mūsu atbalstītais formulējums - “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda” -, kāds tas bija arī pirmajā lasījumā, ir pietiekami labs.

Mēs uzskatījām, ka nevaram pieņemt arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Valodnieki, kuri aktīvi piedalījās mūsu komisijas darbā (konkrēti, akadēmiķe Skujiņa), norādīja, ka pareizākas izteiksmes labad teksts ir jāsadala divos teikumos: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Īsi, skaidri, saprotami! Nebūs vairs vietas diskusijām, pārpratumiem un da˛ādiem kalambūriem, kādus sevī varbūt ietvēra tas viss, kas mums iepriekš tika piedāvāts.

Tātad attiecībā uz 101.pantu es aicinu jūs atbalstīt 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - un neatbalstīt 8., 9. un 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt tādu lietu, ka, manuprāt, nepietiekami kvalitatīvi ir šoreiz strādājusi Juridiskā komisija. Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums ir šāds (es to vēlreiz citēšu): “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda ir valsts valoda” vai plašākā veidā - “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda, lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda.” Tas ir apzināti veidots nevis kā alternatīva, bet kā papildinājums. Un, ja vien Juridiskā komisija būtu vēlējusies, viņa būtu daļēji atbalstījusi mūsu priekšlikumu un atbilstoši to savienojusi ar visām pārējām lietām, kas arī ir svarīgas, - ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, un tā tālāk.

Es gribētu uzsvērt: valdības partijas, visas kā viena, negribēja, lai būtu tāda situācija, ka tikai pašvaldībās kā lēmējinstitūcijās un tikai Saeimā jeb parlamentā, lēmējinstitūcijā, darba valoda, dokumentos un lietvedībā lietojamā valoda, ir latviešu valoda, tātad valsts valoda. Šo vēlmi - apzināti sašaurināt to jomu, kurā mēs Satversmē nostiprinām latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi, - valdības partijas, visas kā viena, ir noraidījušas. Tāda ir arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikuma būtība, kuru mēs darījām zināmu jau tajā brīdī, kad kolēģi no valdības partijām nāca pie mums un vienojās ar mums par to, ka mēs atbalstām arī viņu priekšlikumus. Mēs skaidri un gaiši pateicām, ko mēs gribam panākt: mēs negribam veidot tādu situāciju, ka Satversmē valsts valodas statuss ir nostiprināts tikai divās lēmējinstitūcijās - Saeimā jeb parlamentā (pat ne Saeimas Kancelejā!), un pašvaldībā kā lēmējinstitūcijā (pat ne pašvaldību izpilddirekcijās!). Nemaz netiek runāts par Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kontroli, tiesām un tā tālāk!

Diem˛ēl nu mēs redzam, kāda ir valdības partiju griba. Mēs redzam to, cik ierobe˛ota ir valdības partiju gatavība attiecīgi nostiprināt Satversmē valsts valodas tiesības.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte šā gada 21.martā atsūtīja uz Saeimu mums un arī valdības partijām priekšlikumu, kurā ir burtiski tāds pats formulējums kā mums, Sociāldemokrātu savienībai. Abi priekšlikumi ir tapuši neatkarīgi viens no otra, bet formulējums tajos ir burtiski viens un tas pats!

Es citēšu šo viņas priekšlikumu, kuru valdības partijas apzināti ir ignorējušas: “Valsts, pašvaldību, kā arī to institūciju darba valoda ir latviešu valoda.”

Kolēģi, mēs šeit redzam to, ka valdības partijas ir gatavas zināmā mērā nostiprināt ļoti šaurā, tiesa, nozīmīgā, jomā latviešu valodas spēku un intereses, bet nav spējīgas vienoties par nopietnu valodas aizsardzību un Satversmē pilnā apjomā nostiprināt šo Valsts valodas likumā fiksēto valsts valodas jomu. Tāda ir šī valdības partiju kļūda, to vājums, to “Ahileja papēdis”!

Man aizvien liekas, ka diem˛ēl, virzoties uz NATO, droši vien atkal ir slēgti ar kādām starptautiskām institūcijām vai pasaules lielvarām kādi “līkopi”, attiecīgas vienošanās, kas nosaka, ciktāl Satversmē drīkst nostiprināt latviešu valodas statusu. Es vēlreiz uzsveru, ka diem˛ēl pašreiz tās statuss ir nostiprināts tikai lēmējinstitūcijās - tikai pašvaldībās un tikai parlamentā, tātad divās ļoti šauras dabas institūcijās. Es gribētu šo jautājumu sasaistīt ar to, ka kopš 1998.gada, kad tika pieņemti grozījumi Valsts valodas likumā, ir tikai mazināta latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzība, ieskaitot arī privāto uzņēmējdarbību, un arī vēlāk Ministru kabineta izdotajos noteikumos nr.296 ir valsts valodas aizsardzības joma stingri samazināta, pat tādā mērā, ka tas skar patērētāju tiesību aizsardzību. Tas attiecas uz tādām profesijām kā...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

E.Baldzēns. ... pārdevēji, bārmeņi, frizieri un tā tālāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs šodien esam pulcējušies šai interesantajai nodarbei, tad ir arī jāstrādā.

Man ir jautājums. Līdz šim bija teikts, ka par Saeimas deputātu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni. Taču tagad mēs, iekļaujot Juridiskās komisijas priekšlikumu, nosakām, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Tādēļ man ir jautājums Juridiskajai komisijai: kā vēlēšanu komisija noteiks, ka vēlētājs, kas balsos pašvaldībā, ir pilntiesīgs vai nepilntiesīgs? Ja jūs būtu te ierakstījuši, ka pašvaldībā ievēlē amatpersonu - pilntiesīgu pilsoni... Taču pagaidām pēc tā traktējuma iznāk, ka tiks graduēti Latvijas pilsoņi. Un to mēs jau ierakstām Satversmē!

Tātad ir jautājums: kādā veidā jūs, cienījamais Muciņa kungs, noteiksiet pilsoņu - vēlētāju kopu? Kādi būs tie kritēriji un kādos likumos tālāk tas tiks noteikts?

Cienījamie kolēģi! Es tādēļ jūtos izbrīnīts par šiem priekšlikumiem, ko proponē Juridiskā komisija - un turklāt vēl Satversmei!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Noklausījies Juridiskās komisijas priekšsēdētāja informāciju par šā panta grozījumiem, es gribētu tomēr iebilst pret da˛ām lietām.

Pirmkārt, kā to jau Baldzēna kungs teica, šie Satversmes grozījumi skar tikai divas institūcijas - Saeimu un pašvaldību. Šie grozījumi, kuros ir runāts par darba valodu, neskar ne Ministru kabinetu, ne Valsts kontroli, ne Valsts prezidenti, ne tiesu varu, nedz arī citas valsts un pašvaldību institūcijas. Lai kā arī šis vārds nepatiktu Satversmes “tēviem”, Juridiskā komisija varēja vārdu “institūcijas” nomainīt pret vārdu “iestādes”. Taču iesniedzēju, jeb autoru viedoklis bija tāds, ka “institūcija” ir daudz plašāks jēdziens nekā “iestāde”. Jau pagājušajā sēdē pieņemtie likumi liecina par to, ka “institūcija” ir gan valsts vai pašvaldības iestāde, gan arī uzņēmējsabiedrība vai komercsabiedrība, kas pieder valstij vai pašvaldībai. Tādējādi mūsu priekšlikums skāra gan iestādes, gan arī uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kas pieder valstij vai pašvaldībām un kurās darba valodai ir jābūt valsts valodai. Neizprotamu iemeslu dēļ šo priekšlikumu jau vairākkārt nav atbalstījusi valdošā koalīcija. Attiecībā uz Muciņa kunga argumentāciju, ka par to runāt 101.pantā jeb astotajā nodaļā nebūtu īsti vietā, rodas jautājums, kādā sakarībā tad šajā pantā jau esošā redakcija ir izteikta šādi: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā...” Kāpēc tad Juridiskā komisija šeit nesvītro vārdu “valsts”, ja par valsti šajā pantā nebūtu jārunā, kā Muciņa kungs teica?

Tālāk. Par to, kur vispār šo jēdzienu meklēt likumā. Jā, nodaļā “Vispārējie noteikumi” ir sacīts, ka latviešu valoda ir valsts valoda mūsu valstī. Šo valodu ir mēģināts nostiprināt da˛ādās Satversmes vietās, šinī gadījumā - nodaļā “Cilvēka pamattiesības” un nodaļā “Saeima”. Mēs vēlreiz atgādinām, ka nav cita ceļa, kā vien tas - iekļaut astotajā sadaļā. Ja nemaina 4.pantu, ko reāli nevar izmainīt, astotā nodaļa bija vienīgā vieta, kur varēja ielikt iekšā to, ka tā ir darba valoda attiecībā uz visām valsts un pašvaldību iestādēm.

Attiecībā uz Lujāna kunga pieminēto “pilntiesīgo Latvijas pilsoni”, jāattiecina, ka to visu nosaka Vēlēšanu likums. Nevajadzētu rasties juridiskām problēmām sakarā ar jēdziena “pilntiesīgs” izpratni. “Pilntiesīgs” ir tas, kam nav atņemtas vēlēšanu tiesības nedz ar tiesas spriedumu, nedz ar likumu.

Ir maza par problēma sakarā ar pašvaldību ievēlētām institūcijām vai pašvaldībām, kuras ievēlē. Pašlaik pie mums reģionālās pašvaldības neievēlē, bet izveido ar likuma starpniecību un vēlēšanu procedūra ir pastarpināta. Es ceru, ka Juridiskā komisija, strādājot pie šā grozījuma, ir domājusi par to, ka ir jāatjauno tā kārtība, ka reģionālās pašvaldības ir tieši vēlētas, nevis izveidotas tā kā tagad - pastarpināti izveidotas ar likumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Speciāli vēršos pie Sociāldemokrātu savienības un arī deputāta Modra Lujāna.

Sociāldemokrātu savienība nez kāpēc uzskata, ka aizliegts ir viss, kas nav atļauts Satversmē. Bet, cienījamie kolēģi, nostāja tiesiskā valstī ir nedaudz citāda: atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu. Es jūs aicinu ielūkoties Satversmes 4.pantā, un tad jums būs skaidrība. Uzsvars (es atkārtoju - uzsvars!) uz šiem diviem pantiem, uz šīm divām tautas vēlētajām institūcijām, ir likts tikai viena iemesla dēļ: tie ir tautas vēlēti priekšstāvji gan Saeimā, gan pašvaldībās, un šajā statusā ir vajadzīga īpaša konstitucionālā aizsardzība, papildu nostiprinājums. Tas absolūti nenozīmē, ka tagad tas, kas nebūs te papildus ierakstīts kā instrukcijā, uzreiz būs aizliegts. Tā ir druscītiņ tomēr, es atvainojos, kolēģi, padomju laika izpratne.

Un par deputāta Lujāna priekšlikumiem es gribētu teikt tikai to: cienītais kolēģi, pie ieejas Saeimā ir iespējams saņemt Satversmi, pat ne vienu vien - vairākus eksemplārus, un izlasīt to rūpīgi! Citēšu 8.pantu: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.” Savukārt 9.pants runā par tiesībām tikt ievēlētam. Tātad Satversmes veidotāji jau tālajos pagājušā gadsimta 20.gados, pašos pirmsākumos, ir skaidri un precīzi formulējuši savu domu. Un, protams, man ir skumji, ka 7.Saeimā, pēc 80 gadiem, ir deputāti, kas nav lasījuši Satversmi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Manā skatījumā, ļoti neveiksmīga redakcija ir apstiprināta Juridiskajā komisijā. Tā ir 101.panta redakcija. Mani uztrauc viens teikums, kas skan tā: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.” Kur ir tā problēma? Visas Latvijas valdošās partijas saista mūsu nākotni ar Eiropas Savienību. Taču šeit mēs esam palaiduši garām vienu ļoti nozīmīgu lietu, ka mums būs jāapstiprina un jāratificē Eiropas Savienības līgums, kura 8.B pantā skaidri un gaiši rakstīts, ka mums būs jānodrošina iespējas gan balsot, gan arī tikt ievēlētiem visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturēsies Latvijas teritorijā. Ja mēs kārtīgi pildīsim šo Satversmē ierakstīto pantu, tad nevarēsim dot iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem balsot un tikt ievēlētiem Latvijas pašvaldībās. Un tas nozīmē, ka mums pēc kādiem diviem gadiem nāksies mainīt mūsu Satversmi (tas nav tik viegli, par to liecina mūsu šodienas pieredze) un tādējādi pielāgoties Eiropas Savienības līgumam.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, arī tas, ka Satversmē tagad būs rakstīts, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda, nav pareizi, jo tad, kad mēs ratificēsim - es ceru, ka ratificēsim, - arī Eiropas Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, mums šā teksta dēļ atkal nāksies mainīt Satversmi. Jo šis teksts neatbilst nedz konvencijas garam, nedz arī burtam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamais Rasnača kungs! Es gribētu vērsties tieši pie jums, jo šā grozījuma būtība skar valsts un pašvaldību institūcijas, tātad iestādes un uzņēmējsabiedrības, komercsabiedrības un tā tālāk, kas pieder valstij un pašvaldībām. Šis grozījums atbalsta arī to, ko valdošā koalīcija atbalsta: gan Saeimā, gan pašvaldībās… Jā, ir speciālais likums - Valsts valodas likums. Kāds bija parlamenta mērķis, grozot Satversmē šīs normas? Nostiprināt valodas lietošanas normas likumdošanā, augstākajā likumā - Satversmē, ko var mainīt tikai ar divām trešdaļām balsu. Savukārt speciālo likumu var mainīt ar parlamentā klātesošo balsu vairākumu. Rodas jautājums - vai mēs gribam nostiprināt šajā augstākajā likumā negrozītas (cerams, negrozītas) šīs normas tikai attiecībā uz Saeimu un pašvaldībām, vai arī gribam attiecībā uz Ministru kabinetu, Valsts prezidentu, Valsts kontroli grozīt šīs normas ar speciālo likumu, ja parlamenta sastāvs būs savādāks nekā šodien? Attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmējsabiedrībām un komercsabiedrībām, ja parlamenta sastāvs būs savādāks nekā šodien? Nav drošības! Nostiprināšana tikai attiecībā uz Saeimu un pašvaldībām - tas ir par maz. Tas negarantē to, ka ar piecdesmit procentiem balsu kādreiz nemainīs speciālo likumu, Valsts valodas likumu, un nerunās citā valodā uzņēmējsabiedrībās, kas pieder valstij un pašvaldībām, un arī iestādēs.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka praktiski 7.Saeima ir vājinājusi latviešu valodas - valsts valodas - statusu. Pirmo reizi, īsi pirms vēlēšanām, nu ir atsevišķi nelieli mēģinājumi nostiprināt latviešu valodas - valsts valodas - statusu. Atsevišķi nelieli, zaudējumus minimāli kompensējoši mēģinājumi. Bet zaudējumi ir daudz lielāki.

Atgādināšu Dzintras Hiršas vakardien teikto. Ministru kabineta izdotajos noteikumos nr.296, kuri attiecas uz tām profesijām, kurās strādājošajiem ir obligāti jāzina latviešu valoda noteiktā zināšanu pakāpē, ir minētas 1072 profesijas. Bet privātajā sfērā ir palikušas 35. Privātajā sfērā - 35! To skaitā, uz kuriem šī prasība neattiecas, ir pārdevēji, frizieri, bārmeņi. Ko es varu teikt? Tie ir lieli sasniegumi, kolēģi!

Tagad man Rasnača kungs skaidro, kāda šeit esot loģika, - ka mēs ierosinām attiecināt šo normu ne tikai uz pašvaldību, ne tikai uz Saeimu kā lēmējinstitūciju. Es atbildēšu, kāda ir loģika, - tā ir šī “divu trešdaļu” loģika. Ne jau par velti šie… Valsts valodas likumā jau formāli mums viss ir pateikts.

Taču, ja mums ir griba nostiprināt, tad mums ir arī jautājums - ko mēs gribam nostiprināt? Un izrādās, ka mēs gribam nostiprināt tikai Saeimas 100 deputātu un tikai pašvaldību deputātu darbu. Ja ar to pietiek… ja Latvijā pietiek ar šiem “rezervātiem”, nu tad arī šajos “rezervātos” uzturēsim latviešu valodu!

Kas būtu sakāms par lietas būtību? Es uzskatu, ka šeit ir politiskā greizsirdība, jo nebija nekādu problēmu šajā situācijā. Vēl pirms mūsu priekšlikuma iesniegšanas mēs ierosinājām valdības partijām veidot kopīgu, apvienotu priekšlikumu, kurā būtu ietverts arī Sociāldemokrātu savienības piedāvātais, it īpaši ņemot vērā to, ka Valsts valodas komisija ir iesniegusi analoģisku priekšlikumu (un to jūs nevarat noliegt).

Kolēģi! Ir jautājums - vai 7.Saeima nostiprinās Valsts valodas likumu tikai ar šiem “kosmētiskajiem” līdzekļiem, kādus piedāvā valdības partijas, vai arī ir gatava spert platāku soli? Izskatās, ka nē. Un ka mums atkal skaidros, ka ir atļauts viss, kas nav aizliegts, un ka viss ir kārtībā.

Es gribētu pateikt, ka te ir pavisam cita loģika! Ja ˇdanokas kundze jau ir pateikusi, ka viņa vairs nepretendē uz valsts valodas statusu krievu valodai, ka viņai pietiktu ar oficiālo valsts valodu, tad ir jāņem vērā viena pavisam elementāra lieta. Ja, teiksim, ˇdanokas kundzei būs Saeimā šī 51 balss, tad viņa izmainīs Valsts valodas likumu - ieliks tajā tekstu par oficiālo valsts valodu, nemainot nevienu teikumu par valsts valodu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs paši nonākat pretrunā ar savu deklarēto. Jums nepatīk sava bijušā kolēģa izstrādātais akadēmiskais sacerējums, kurā ir apkopotas da˛ādu likumu un starptautisko normatīvo aktu normas, bet paši vienlaikus aizstāvat ideju, ka šajā Satversmē vajadzētu apkopot likumu normas. Tā ir tā jūsu lielākā problēma un traģēdija.

Un tagad par būtību. Kāpēc normatīvo aktu hierarhijas pašā augstākajā līmenī, virs starptautisko līgumu vietas, tātad Satversmē, mēs paceļam gan Saeimas, gan pašvaldību deputātu statusu? Pamatā tam ir mūsu darba procedūras likumos, piemēram, Saeimas kārtības rullī, minētās normas, un es jums, Baldzēna kungs, tūlīt minēšu vienu, kurai noteikti ir vajadzīga Satversmes aizsardzība. Tātad: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18.pantu deputātu var ar Saeimas lēmumu izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu veikšanai.

Baldzēna kungs, man ir jautājums jums. Ja Saeimā ievēlēs deputātu, kurš nepārvaldīs valsts valodu, kurš būs no galvas iekalis zvēresta tekstu un to te nolasīs, bet tā arī vairāk neko nevarēs izdarīt, tad kā Saeima panāks Satversmes 4.pantā minētā nosacījuma realizāciju? Tikai ar šo normu konkrētu nostiprināšanu pārējos pantos. Un tad neviens mums nevarēs pārmest, nedz arī izdarīt kaut kādu starptautisko spiedienu. Tā ir elementāra loģika.

Tā ka, Baldzēna kungs, es jūs ļoti lūdzu, izlasiet Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otro daļu! Es ļoti ceru, ka jūs būsiet 8.Saeimā, un es ļoti ceru, ka 8.Saeimā nebūs neviena tāda, kas nepārvalda latviešu valodu. Bet, ja tāds būs, tad, es ļoti ceru, jūs būsiet starp tiem, kas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas otro punktu balsos par viņa izslēgšanu no Saeimas sastāva.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrātu izstrādātās izmaiņas nav sacerējums, tas ir pusotra, divu, pat vairāku gadu darbs, un nevienai partijai...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu!

L.Bojārs. ... un... Bet nevajag būt slinkiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskajā komisijā diskutējot par šo jautājumu, atklājās da˛as grūtības, kas šobrīd reāli ir valsts un pašvaldību izpildinstitūcijās. Un, ja mēs skatāmies no šā viedokļa, tad, protams, ir skaidrs, kāpēc valdošās koalīcijas partijas baidās Satversmē iekļaut normu, ka arī parlamenta un pašvaldību izveidotajām darba institūcijām ir obligāti jāizmanto latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Tas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc Dzintra Hirša, kura daudzus gadus cīnījās - pat bez materiālas cīnījās! - par latviešu valodas reālu ieviešanu mūsu valstī, tagad aizgāja no amata, kurš formāli it kā deva viņai visas tiesības darīt visu, lai tiktu sasniegts tas, par ko viņa cīnās.

Ja jūs šodien baidāties nobalsot par to, ka šī norma ir nepieciešama un ka ir jānodrošina, lai latviešu valoda reāli būtu vienīgā valsts valoda ne tikai parlamentā un pašvaldībās, tad pasakiet to godīgi un nemeklējiet citus iemeslus, kāpēc jūs balsojat pret latviešu valodas statusa nostiprināšanu pašvaldību darba institūcijās un citās valsts institūcijās - ministrijās, tiesās, Valsts kontrolē!

Ja jūs patiešām gribat reāli nostiprināt latviešu valodas statusu Latvijā, tad balsojiet “par” un atbalstiet mūsu priekšlikumu! Ja jūs liekuļojat, tad varat balsot kā sirdsapziņa atļauj.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs neiebilstam pret jūsu priekšlikumiem un neapstrīdam tos. Iespējams, ka tie vienā otrā gadījumā, ja tiktu pieņemts mūsu priekšlikums, būtu saīsināmi vai atsaucami. Mēs piedāvājam ļoti ietilpīgu priekšlikumu - 101.panta formulējumu. Tas sakrīt ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes iesniegto. Tajā komisijā sē˛ speciālisti!

Es vēlreiz atkārtoju: mēs piedāvājam priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību iestādēs jeb institūcijās (sauciet tās, kā jūs gribat!) darba valodai ir jābūt latviešu valodai, tad tas nozīmē, ka mēs ierosinām, da˛ādās šajās iestādēs, uzņēmējsabiedrībās, kas ir pašvaldību institūcijas, ir arī jārunā latviešu valodā. Mēs tādu priekšlikumu piedāvājam, proponējam un uzskatām, ka tas ir pietiekami ietilpīgs, un nevaram saprast, kāpēc notiek tiepšanās par detaļām vai par niansēm. Man rodas aizdomas, ka ir kaut kāda vienošanās, kas ir mums nezināma vai kas ir notikusi mums aiz muguras - vienošanās, ka šajā pantā var iet tik tālu, bet tajā - vairs nekad un nemū˛am!

Ja mēs, Sociāldemokrātu savienība, esam izteikuši savu atbalstu grozījumu izdarīšanai Satversmē, mēs saprotam, ka tas ir tikai pirmais solis, ka tas mūs vedina spert nākamo soli - izdarīt izmaiņas Vēlēšanu likumā.

Ja jūs, cienījamie kolēģi, valdošās koalīcijas pārstāvji, nesaprotat šo mūsu vēlmi un mūsu piekrišanu jūsu ierosinātajai politikai, tad mēs, sperot nākamo soli, ilgi un dikti domāsim, kā rīkoties.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Te tika izteikts daudz da˛ādu priekšlikumu, aizdomu, interpretāciju un pamācību - viedokļu, kurus diem˛ēl nedz es, nedz Juridiskā komisija nevar uzskatīt par pamatotiem.

Pirmām kārtām Lujāna kungu es aicinu bie˛āk pārlasīt Latvijas Republikas Satversmi.

8.pants: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem...” Runa ir par Saeimu.

9.pants (runa ir atkal par Saeimu): “Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni...”

No šejienes, no 8. un 9.panta, tad arī ir paņemts šis termins - “pilntiesīgs pilsonis”. Tātad ir ļoti korekts, izsvērts un normāls šis priekšlikums: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.” Es šeit neredzu iemesla nekādam satraukumam, it sevišķi tāpēc, ka tieši tādā pašā interpretācijā mēs tieši šo terminu lietojam Satversmes 8. un 9.pantā. Un tālāk mēs, protams, vēlēšanu likumos varam interpretēt, ko mēs uzskatām par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem (gan pasīvajās, gan aktīvajās vēlēšanu tiesībās).

Attiecībā uz Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu sniegšu plašāku raksturojumu. Cienījamie kolēģi Sociāldemokrātu savienības frakcijas biedri, kuri šeit aktīvi uzstājās debatēs, diem˛ēl šo jautājumu pagrieza politiskā rakursā. Es varu jums apzvērēt, ka Juridiskajā komisijā mēs jūsu priekšlikumu neapspriedām politiski. Mēs apspriedām to tikai no juridiskās lietderības, no juridiskās loģikas un terminoloģijas principu viedokļa, cienījamais Baldzēna kungs! Mums nebija nekādas vēlmes aprobe˛ot jūsu ļoti labo priekšlikumu, kurš varbūt iederētos citā vietā un citā lietā. Es atzīstu, ka tas ir ļoti vispārīgs. Un tā jau arī ir tā nelaime! Tāpēc jau mēs to nevarējām pieņemt. Vienā vietā tas mums derētu, tādēļ ka tas, no loģikas viedokļa, ir vispārīgs un cenšas aptvert vai pat, iespējams, aptver visas jomas un visus institūciju veidus (izņemot vienu, uz ko Salkazanova kungs aizrādīja, un viņa aizrādījumam es piekrītu), taču nekādā ziņā mēs nevaram šo ļoti vispārīgo jēdzienu pacelt Satversmes līmenī kā citiem likumiem absolūti pāri stāvošu normu, tādējādi atceļot visu sistēmu, kas ir iedibināta tajos likumos, par kuriem es jums jau teicu, - Valsts valodas likumā, Tiesu varas likumā, Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa kodeksā, Notariāta likumā - citās jomās. Tajās ikvienam ir tiesības vērsties pie valsts vai pašvaldību iestādēm un saņemt informāciju arī citā, ne tikai valsts valodā.

Kā jau es teicu, jādomā, protams, būtu arī par to, kā interpretēt jautājumu, kas saistīts ar darba valodu, kā arī jēdzienu “institūcija”. Bez tam, ja mēs gribam šādu absolūtismu, tad mums, bez šaubām, jārunā ne tikai par valsti un pašvaldībām, bet arī par pašpārvaldēm. Arī tā ir ļoti svarīga joma, kuru diem˛ēl mūsu likumdošana vēl nepārvalda visā pilnībā.

Mēs šeit redzam, ka vēl notiek zināmas juristu diskusijas un strīdi. Un brī˛iem man pat liekas, ka ir nepietiekams intelektuālais potenciāls, lai mēs visus šos jautājumus atrisinātu un šīs lietas sakārtotu, ejot uz Eiropu. Sevišķa vērība jāpievērš jautājumam par nepietiekamu administratīvo kapacitāti, par ko mums pārmet.

Par Bartaševiča kunga teikto attiecībā uz vēlēšanu tiesību piešķiršanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Es aicinu nebūt svētākiem par Romas pāvestu. Risināsim jautājumu par Eiropas Savienību, un tad arī lemsim par Eiropas Savienības tiesību aktu iedzīvināšanu un vēlēšanu tiesību piešķiršanu Eiropas Savienības pilsoņiem, un tā tālāk. Mēs jau gribam teikt “Hop!”, pirms vēl mēs esam pārlēkuši.

Pirmkārt. Es domāju, ka Juridiskajai komisijai nebija nekādas politiskas pieejas, analizējot šo priekšlikumu.

Otrkārt. Šoreiz mēs nevarējām lietot visaptverošo juridisko loģiku, jo Satversmē darbojas paša augstākā likuma loģika. Eksperti mums pamatoti norādīja uz pretrunām, kas veidojas desmitos likumu, un mēs jūsu priekšlikumu noraidījām tikai tā iemesla dēļ, nevis tāpēc, ka mums nepatiktu jūsu priekšlikums.

Un treškārt. Es domāju, ka mums Juridiskajā komisijā ir arī svarīgi, lai mēs sasniegtu kaut kādu konsensu ar lielākajām frakcijām. Šajā ziņā tās jāiedala ne tikai valdošajās un nevaldošajās, bet arī pēc tā principa, ka priekšlikumi var tikt pieņemti tikai tad, ja tiem ir attiecīgās divas trešdaļas balsu.

Tāda bija mūsu loģika, un tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms sākam balsošanu, jāizskata 13 deputātu priekšlikums - ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz darba kārtībā iekļautā jautājuma izskatīšanai. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 22, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 23, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai kāds pieprasa balsojumu par 10.priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 16, atturas - 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas re˛īmu! Balsosim par 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 16, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts Juridiskajā komisijā. Priekšlikuma būtība ir tikai valodnieciska, jo jēdzieniskā ziņā mēs Satversmes 104.pantu sadalām divos atsevišķos teikumos. Šobrīd Satversmes 104.pantā ir teikts: “Ikvienam ir tiesības vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.” Otrajā lasījumā mēs šo tekstu papildinājām ar diviem vārdiem - ar vārdiem “latviešu valodā”, tātad: “un saņemt atbildi latviešu valodā pēc būtības”. Vadoties no juridiskās skaidrības principa, Juridiskais birojs ierosināja šo tekstu sadalīt divos teikumos. Viens teikums: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.” Un otrs teikums: “Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.”

Vēlos pasvītrot, ka teikums “Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā” ir vienā rindkopā ar iepriekšējo tekstu un ir loģiski saistīts ar to - ar iesniegumu iesniegšanu un atbildes saņemšanu pēc būtības. Mēs šo teikumu nenodalām kā atsevišķu daļu, bet tas ir interpretējams saistībā ar iepriekšējo - pirmo - teikumu. Juridiskā komisija to tā arī veidoja un tādā veidā arī skaidro tā lietošanu.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es mēģināšu runāt ļoti īsi. Ņemot vērā, ka jūs nolēmāt iztirzāt arī mūsu partijas sagatavoto Satversmes grozījumu, es atļaušos vēl da˛us vārdus pateikt par jūsu kopdarbu.

Pirmām kārtām jāteic, ka diskusija bija diezgan emocionāla no iesniedzēju puses. Jūs mēģinājāt izdiskutēt un izanalizēt tā saucamo profesionālo sadaļu, taču beigās konkretizējāt, ka labāk būtu, ja jūs arī politiski vienotos. Es jums piekrītu.

Tāpat kā jūs politiski vienojāties, iesniedzot šos četrus pantus kopumā, jums vajadzēja veikt arī politiskās konsultācijas un konkretizēt (bez iedziļināšanās profesionālajā sadaļā), kura partija par kuru pantu balsos, un tādā veidā būtu interešu sfēras sadalītas, un viss būtu kārtībā.

Ja mēs runājam par profesionālo sadaļu, tad, atvainojiet, jāteic, ka mēs kopumā atbalstīsim to. Taču vēlreiz atkārtošu - jūs izmainījāt to garu, pie kura kādreiz turējās Satversmes veidotāji! Es domāju, ka nav nozīmes īpaši diskutēt par šo jautājumu. Tas viss, par ko mēs šodien runājam, varat ticēt, ir ierakstīts tajās 18 lapaspusēs, no kā sastāv šodien mūsu Satversme! Ļoti konkrēti tur ir ierakstīta latviešu valodas vieta un loma.

Mēs šodien runājam par Satversmi, zemapziņā paturot domu, ka mums jāatgrie˛as pie Vēlēšanu likuma. No tāda aspekta raugoties, mums arī vajadzēja runāt, un attiecībā uz šo Vēlēšanu likumu mēs esam gatavi diskusijai, esam gatavi atvērtai sarunai un par to arī diskutēsim.

Protams, mēs par to īpaši nediskutējām… Varbūt Lāzo kundze mēģināja paskatīties, kāds varētu būt zvēresta teksts... Taču, mūsuprāt, zvērestam kopumā šeit nav vietas.

Mūsu partijas sagatavotais likumprojekts, kurš tiks skatīts, manuprāt, atbild uz daudziem jautājumiem, par kuriem mēs šodien diskutējām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. 12.priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija uzskatīja, ka Satversmes 18.panta grozījums būtu saistāms ar jaunievēlēto Saeimu. Tādēļ mēs apspriedām un ierosinājām priekšlikumu, ka šim 18.panta grozījumam jāstājas spēkā 2002.gada 5.novembrī. Tika apspriests arī tāds variants, ka tas varētu stāties spēkā ātrāk, lai arī mums būtu iespēja rudens sesijas sākumā dot šo zvērestu, taču Juridiskā komisija neatbalstīja tādu priekšlikumu, ko izteica kolēģi. (Starpsauciens: “Balsot uzreiz!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates!

Modris Lujāns. (No zāles dep. J.Dobelis: “Modri, nodod zvērestu tūlīt!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam kolēģim Muciņa kungam. Es domāju, ka tas būtu aizraujošs treniņš gan tagadējiem deputātiem, gan arī iespējamajiem nākamās Saeimas deputātu kandidātiem - varētu šeit cits citam draudzīgi nozvērēt, tā, kā mēs to tagad esam iebalsojuši šinī Satversmē.

Es uzskatu, ka šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir ļoti kaitīgs un nepareizs, un es domāju, ka kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas atbalstīs manu viedokli, jo, es domāju, cienījamais Vidiņa kungs un Tabūna kungs, un arī Dobeļa kungs grib dzirdēt, kā cienījamais Golubova kungs noskaitīs šo zvērestu. Un tādēļ es tomēr aicinu cienījamos kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja jau mēs esam par šo iniciatīvu nobalsojuši, tad arī paši to realizēsim, paši pie sevis to izmēģināsim! Es domāju, ka katram būs patīkami, ka viņam paliks fotogrāfija, kurā būs redzams, ka viņš dod zvērestu, par kura tekstu pats ir nobalsojis. Tādēļ es aicinu... es dzirdu, ka šobrīd apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvisti ļoti aktīvi atbalsta manu ideju, un es ceru, ka viņi šinī gadījumā nobalsos “pret”, jo ir taču savi vārdi jāatbalsta ar reāliem darbiem. Jo citādi jau būs grūti, it sevišķi tādēļ, ka Rasnača kungs runāja par valodas nezinātājiem... Taču, cik es atceros, savulaik bija no LNNK (toreiz “tēvzemieši” laikam vēl bija ārpus parlamenta) viens deputāts - Zīgerists -, kurš nezināja neviena vārda latviski un staigāja ar tulku. Tā ka nevajag pārmest mūsu frakcijai, kad pašiem ir sava slimība!

Un tādēļ es aicinu neatbalstīt tagad, trešajā lasījumā, šādu radikālu Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, sadod viņiem!”)

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Te jau no zāles atskanēja Muciņa kungam adresēts jautājums - vai tad viņš pats negribētu nozvērēt? Redz, ka atbild jau, ka grib! Grib! Viss jau ir pareizi, es arī gribētu. Taču situācija ir tāda, ka tīri teorētiski - un, nedod Dievs, arī praktiski - pastāv iespēja, ka arī pašreiz, 7.Saeimas laikā, var jau var nomainīties kāds deputāts. Un tāpēc jau arī bija šis ierosinājums, ka tomēr ar rudens sesiju vajadzētu 18.pantam stāties spēkā. Protams, ņemot vērā to, kā jūs baidījāties nobalsot par Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, ir skaidrs, ka jums gribētos atlikt šo jautājumu uz nākamo Saeimu. Taču situācija nav tik traģiska - var jau arī nenobalsot par šo pārejas noteikumu punktu. Rezultāts būs tāds: parastā kārtībā, 14 dienu laikā, stāsies spēkā Satversmes grozījumi, un tad mēs varēsim dzīvot pēc jaunās, jau uzlabotās Satversmes!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskās komisijas - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 12. Juridiskās komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas re˛īmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - 1. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas re˛īmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Vārds deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Saeimas Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpā. Tūlīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam deputātu Valdi Lauski 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Aleksandru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntars Krasts, Helēna Soldatjonoka, Ērika Zommere, Māris Vītols, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane un Jānis Gailis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 6.(ārkārtas) sēde
2002.gada 30.aprīlī


Saeimas deputātu reģistrācija
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (3.lasījums)(4424.dok., reģ. nr.1214)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lāzo
- dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Muižniece
- dep. V.Lāzo
- dep. M.Lujāns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Bartaševičs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. E.Baldzēns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. I.Burvis
- dep. R.Labanovskis
- dep. V.Lauskis
- dep. M.Lujāns
- dep. I.Burvis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 15:48:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 15:48:42 bal005
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:29:38 bal006
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:30:02 bal007
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:30:28 bal008
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:30:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:35:24 bal010
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:39:46 bal011
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 30.04.2002. 16:40:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4424 pieņemšanu 3.lasījumā

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi