Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde

2002.gada 26.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas šīsdienas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums par izmaiņām tajā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izdarīt izmaiņas darba kārtībā, pārceļot likuma “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” izskatīšanu uz Saeimas 10.oktobra sēdi. Iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Sadaļa “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

LBojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir labi, ka Ministru kabinets un ministri atzīst savas kļūdas. Protams, vēl labāk ir tas, ka tās labo. Izmaiņas likumā “Par autoceļiem” parādījās pēc sociāldemokrātu pieprasījuma Ministru kabinetam par Latvijas Republikas ceļu slikto stāvokli.

Pirms diviem mēnešiem no šīs tribīnes Gorbunova kungs mēģināja mūs pārliecināt, ka ceļi ir ļoti labā stāvoklī un ka sociāldemokrāti uztraucoties par agru. Ministrs mēģināja arī “uzspodrināt” Satiksmes ministrijas darbību, it kā Latvijas ceļi tik tiešām ir ļoti labā stāvoklī. Mani iebildumi, ka autoceļi ir ļoti nolietoti - gan tie, kuri ir pārklāti ar asfaltu, gan tie, kuri ir ar grants segumu, netika ņemti vērā. Tāpat tika ignorēta analīze, kas bija sagatavota par ļoti smagu kravu pārvadāšanu, ko veic koksnes, grants vai šķembu pārvadātāji. It īpaši šādas smagas transporta mašīnas nevēlami ietekmē ceļus pavasarī un rudenī, kad ir ļoti mitra augsne, kā arī ļoti karstās vasaras dienās. Vasaras dienās visā Eiropā un arī citās valstīs laikā no pulksten 11.00 līdz 18.00 ierobežo transporta smagumu pārvietošanu pa ceļiem. Taču tas diemžēl notiek citās valstīs, kur prot taupīt naudu, bet Latvijā tas tā nenotiek. Arī pēc šīs vasaras, kas bija karsta, jūs varat pārliecināties, kas ir noticis ar mūsu ceļiem. Visi asfaltētie ceļi, kas ved līdz Rīgai, ir izbraukti tā, ka tajās vietās, kur brauca tās ļoti pārkrautās smagās mašīnas, ir izveidojušās gravas. Gorbunova kungs tad mēģināja ieskaidrot, ka kravas nav smagas un ka mēs velti uztraucamies. Un tagad rezultāts ir redzams.

Diemžēl piedāvātajās likuma izmaiņās runa ir tikai par naudu, ko vajadzēs papildus maksāt par ceļu remontiem, vajadzēs papildu maksāt par transportu un būs vēl citādi papildu rēķini.

Taču neviena vārda jūs te neredzat par to, ko tad mēs darīsim ar ceļiem - labosim tos vai nelabosim un kas tad notiks tālāk. Toties parādās vēl kāda interesanta lieta - ceļi tiek būvēti par privātiem līdzekļiem.

Cienījamie kolēģi! Būtu labi, ja Gorbunova kungs no šīs tribīnes paskaidrotu, cik tad mums ir to par privātiem līdzekļiem uzbūvēto ceļu un kuri ceļi tiek gatavoti privatizācijai, jo privāti ceļus līdz šim vēl neviens nav būvējis. Varbūt vienīgi mežā, savā teritorijā, vai tur, kur ir lauki. Tur ir kaut kas uzbūvēts. Tātad var gaidīt, ka ir sagatavoti projekti Latvijas ceļu privatizācijai. Jo droši vien, kā izskatās, ceļa posmi Rīga-Grenctāle un Rīga-Ainaži, kur ir daudz transporta, ir ienesīgi. Tos jau varēs kārtējo reizi privatizēt.

Tāpēc, cienījamie pozīcijas deputāti, iesakiet saviem kolēģiem, lai viņi nekļūst mantkārīgi un lai atstāj Latvijas tautai vismaz ceļus, kurus neprivatizēs. Un tāpēc šie pārgudrie labojumi Autoceļu likumā ir jāizskata komisijās, lai mēs tos uzlabotu, jo galvenais ir panākt, lai mēs ceļus remontētu, nevis papildus ņemtu no iedzīvotājiem maksājumus.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu nodot komisijām un to pārskatīt, jo nodokļi nav jāpalielina, bet ir jāpalielina naudas izdevumi, kuri tiek novirzīti tieši ceļu labošanai, lai ar ceļu labošanu viens otrs neveido personīgo biznesu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs runāja “par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Balsot nav nepieciešams. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir humānisma caurstrāvota, tajā ir ļoti daudz labu un cilvēcisku prasību, un Latvijas valsts vairākums tās prasību un tajā ietverto atziņu godam pilda.

Valsts neapgrūtina nacionālo minoritāšu personu tiesības piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, valsts rada nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie minoritātes, varētu piedalīties kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Valsts nodrošina vienlīdzīgas iespējas personām neatkarīgi no to tautības iegūt izglītību. Tā rada apstākļus personām, kuras pieder pie minoritātes, saglabāt un attīstīt savu kultūru, identitātes būtiskos elementus, reliģiju, valodu un tradīcijas, un tāpēc jau mums pastāv nacionālās kultūras biedrības, un tāpēc pie mums iznāk preses izdevumi krievu valodā un Latvijas radio raida nacionālo kultūras biedrību pārstāvju valodās.

Neskatoties uz to, apmēram pirms gada mēs noraidījām konvencijas tālāko virzīšanu Saeimā. Kāpēc?

Pirmkārt. Kā jūs zināt, jēdziens “nacionālā minoritāte” nav strikti formulēts un par to noris strīdi. Man personīgi pieņemams ir tas formulējums, ko savulaik piedāvāja Eiropas Padome, - ka pie nacionālās minoritātes ir pieskaitāmi pilsoņi, valsts pilsoņi, kas šajā valstī dzīvo vairākās paaudzēs. Taču, spriežot pēc visa konteksta, likumprojekta autori pieskaita pie minoritātes jebkuru citas tautības cilvēku, kurš ir ieklīdis Latvijā. Un tad te rodas viela pārdomām.

Otrkārt. Kāpēc mēs toreiz to noraidījām? (Es uzskatu, ka arī tagad, kad jau ir apritējis gads, nekas būtiski nav mainījies.) Mēs nevaram pieņemt tādas prasības, kas paredz minoritātēm tiesības neierobežoti dibināt masu informācijas līdzekļus; kas paredz izvietot sabiedriski pieejamās vietās informāciju nacionālo minoritāšu valodās (ielu nosaukumos un citur) un kas paredz visu līmeņu izglītības iegūšanu minoritāšu valodās un nacionālo minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajā teritorijā, kuru nacionālās minoritātes apdzīvo. Tas vispār nav iedomājams, ka Latvijā varētu būt iespējams nodrošināt septiņās, astoņās vai desmit valodās kontaktus starp iedzīvotājiem un varas pārstāvjiem! Likumprojekta autori neslēpj, ka, pieņemot šo konvenciju, būs jārevidē un jālabo Valsts valodas likums, Radio un televīzijas likums un Izglītības likums. Vai mēs esam gatavi tam? Mūsu valodas attīstībai diemžēl nav vēl piešķirts simtprocentīgi neatgriezenisks raksturs. Vai tauta, kura nejūtas neapdraudēta savā teritorijā, var spert šādu soli? Nedz Eiropas Padomes valstis, kuras atrodas Eiropas Padomē jau daudzus gadus, nedz Eiropas Savienības dalībvalstis nerāda šajā ziņā mums labu paraugu. Es tūliņ jums nosaukšu tās valstis, kuras ir Eiropas Padomē, bet kuras, saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēl līdz pat vakardienai nav ratificējušas šo konvenciju. Konvencija tātad nav stājusies spēkā šādās valstīs (lūdzu, klausieties un brīnieties!): Andorā, Beļģijā, Francijā, Gruzijā...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

R.Labanovskis. ...Islandē, Luksemburgā, Nīderlandē, Turcijā.

Un visbeidzot. Prasīt praktiski vēl lielāku krievu valodas nostiprināšanu izglītībā un informācijas līdzekļos zemē, kurā 50 gadus norisa piespiedu rusifikācija, ir cinisms un nekaunība!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Boriss Cilevičs runās “par”.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī nav nedz pirmā, nedz otrā reize, kad mēs ierosinām ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Gribu atgādināt, ka Latvija parakstīja šo konvenciju jau 1995.gada maijā. Pagājuši astoņarpus gadi, bet mēs vēl joprojām dzirdam: “Mēs neesam tam gatavi! Mums nav šīs definīcijas!” Tas fakts, ka patiešām nav vispāratzītas jēdziena “nacionālā minoritāte” definīcijas, netraucē 35 Eiropas valstīm ratificēt šo konvenciju un vairāk vai mazāk godīgi to pildīt.

Cienījamie kolēģi! Es šobrīd Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas uzdevumā gatavoju ziņojumu par konvencijas ratifikācijas īstenošanu Eiropas Padomes dalībvalstīs. Protams, tiekos ar vairākiem ekspertiem un varu droši apgalvot, ka ārzemēs visi saprot, kas notiek Latvijā. Visi ir pārliecināti, ka mēs vienkārši meklējam ieganstus, lai vēl ilgāk novilcinātu konvencijas ratifikāciju.

Svarīgi ir, ka sabiedrība - atšķirībā no mums! - neizvairās no šīs diskusijas. Vairākas nevalstiskas organizācijas šobrīd izskata veselu virkni projektu, kuri ir saistīti ar konvencijas ratifikāciju un tās iespējamām sekām. Notiek mācības, semināri, diskusijas, analīzes, bet Saeimas deputāti konsekventi izvairās no piedalīšanās šajās diskusijās, un, kad viņi tur tomēr parādās, tad skaidri demonstrē nekompetenci un diletantismu. Saeima kā liels strauss slēpj smiltīs lielāko daļu no savām 100 gudrākajām galvām.

Tuvojas brīdis, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Taču tas fakts nebūt neatbrīvo mūs no tām saistībām, ko mēs uzņēmāmies, iestājoties Eiropas Padomē. Kā jūs zināt, Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Pārraudzības komiteja tagad īsteno tā saucamo postmonitoringa dialogu ar Latviju, tātad pārbauda, kā Latvija pilda tās rekomendācijas, kas tika ietvertas rezolūcijā nr.1236, tas ir, tajā rezolūcijā, ar kuru tika pieņemts lēmums pārtraukt monitoringu jeb pārraudzību. Daži kolēģi diemžēl - acīmredzot paši to neapzinādamies - maldināja sabiedrību, apgalvodami, ka Pārraudzības komiteja esot izskatījusi to jautājumu, ko izvirzīja daži Parlamentārās Asamblejas deputāti ar Krievijas deputātu Ragozinu priekšgalā, - atjaunot pārraudzību. Tā tas nebūt nav! Šis jautājums ir darba kārtībā - tāda ir procedūra -, un katrā ziņā mums būs jāatbild uz šo jautājumu: kāpēc galvenā rekomendācija jeb
prioritāte - ratificēt šo konvenciju - joprojām netiek pildīta? Drīz ir gaidāma šīs Pārraudzības komitejas priekšsēdētājas vizīte. Mums būs jārunā un kārtējo reizi jāskaidrojas.

Interesanti, ka tieši šodien... Jā, paldies Labanovska kungam par to, ka viņš beidzot ir izpētījis šo jautājumu un vismaz nosauca tās valstis, kuras vēl nav ratificējušas šo konvenciju. Labāk vēlu, nekā nekad!

Tomēr es gribu jūs informēt, ka tieši šodien Parlamentārā Asambleja izskata jautājumu par minoritāšu aizsardzību Beļģijā. Protams, ir grūti spriest, kāds būs rezultāts, bet projekts, ko ar absolūtu balsu vairākumu apstiprināja Juridiskā komisija, satur diezgan striktas rekomendācijas un pat prasības attiecībā uz Beļģiju. Ir prasība ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību bez atrunām, neskatoties uz to, ka Beļģijā (atšķirībā no Latvijas) ir diezgan sarežģīta konstitucionālā iekārta, lai sabalansētu dažādu lingvistisko grupu intereses. Tātad šis ir Eiropas standarts, kas ir obligāts visiem, ieskaitot Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot tādas valstis kā Beļģija, kur ir speciālas lingvistiskās iekārtas.

Konvencija ir principu dokuments, un katrai valstij ir tiesības pieņemt lēmumu, kā šos vispārējos principus īstenot savā valstī. Un prakse ir ļoti atšķirīga. Protams, frakciju viedokļi šajā jautājumā ļoti atšķiras, un tas ir normāli, bet mums ir jāuzsāk diskusija, lai atrastu optimālu kompromisu. Tieši uz to mēs arī aicinām!

Mēs aicinām jūs neizvairīties no atbildības, ko esam uzņēmušies, apņemoties pildīt Saeimas deputāta pienākumus.

Un beigās es gribu atgādināt vārdus, ko teicis Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs Valters Švimmers, apspriežot šo jautājumu savas vizītes laikā Latvijā. Viņš teica: “Es neticu, ka minoritāšu aizsardzība var būt pretrunā ar demokrātiskas, nacionālas valsts interesēm.” Es domāju, ka viņam ir simtprocentīga taisnība. Sāksim diskusiju un ļausim 8.Saeimai veiksmīgi pabeigt šīs problēmas risināšanu un atrast pašu optimālāko kompromisu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 33. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Tabūna, Vidiņa un Kuduma iesniegto likumprojektu “Par darījumiem ar lauksaimniecības un mežu zemi Latvijas Republikas lauku apvidos” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pēdējos mēnešos sabiedrību īpaši ir satraukusi ārzemnieku vēlme iegādāties lauksaimniecības un meža zemi Latvijā. Mūsu likumdošanā zemes reformas likumi paredz regulēt vienīgi darījumu subjektu skaitu un darījumu veidu, bet pašlaik, kad zemes reforma jau iet uz beigām, būtu nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas darbotos arī pēc zemes reformas pabeigšanas, tāpēc vairākas pašvaldības ir griezušās Latvijas Republikas Saeimā un Ministru kabinetā ar lūgumu noteikt metodes, ar kādām varētu ierobežot zemes pārdošanu ārzemniekiem.

Piemēram, Raņķu pagasta padome ar šādu lūgumu ir griezusies gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, un šie iesniegumi ir nodoti visām frakcijām. Mūsu frakcija atsaucās uz tiem un sagatavoja šo likumprojektu.

Pagastu zemnieki nespēj konkurēt ar ārzemju uzņēmējiem, pērkot zemi, un šeit gribētos vēl piebilst, ka ārzemnieki zemi pērk, maksājot par 1 hektāru apmēram 50-100 latu. Turpretī Zviedrijā 1 hektārs zemes maksā 1000 latu par hektāru, bet Dānijā, Vācijā un Nīderlandē - 5000-9000 latu par hektāru. Šie dati ir pārbaudīti un vispārzināmi.

Kāpēc ārzemnieki pērk zemi Latvijā? Kāpēc viņi vēlas to iegūt? Pirmām kārtām viņiem ir paredzamas hektāru subsīdijas, kuras varētu būt apmēram 15-18 latu lielas par hektāru. Mūsu nekustamā īpašuma nodoklis pašlaik ir apmēram tikai 2 lati par hektāru, un tātad, turot īpašumā apmēram 100 hektāru lielu zemes gabalu, peļņa varētu būt ap 1500-1600 latu par vienu hektāru. Kāpēc to nevarētu ļaut darīt mūsu zemniekiem? Kāpēc mums jāpieļauj, ka ārzemnieki izpērk Latvijas lauksaimniecības un meža zemi?

Bez tam Latvijas uzņēmējiem varētu samazināties arī kvotu izmantošana, un tāpēc ārzemju uzņēmēji, pārsvarā ģimenes uzņēmumi, steidzīgi cenšas iepirkt zemi, galvenokārt Kurzemē, Latgalē un arī Zemgalē. Pagājušā gada dati rāda - un šos datus ir iesniedzis Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departaments -, ka Daugavpils rajonā jau ir izpirkti pāri par 1000 hektāriem lauksaimniecības un meža zemes, Dobeles rajonā - pāri par 3000 hektāru, Kuldīgas rajonā - 2400 hektāru, bet Talsu rajonā - vislatviskākajā rajonā - pāri par 2000 hektāriem zemes, ko savā īpašumā ir jau saņēmuši ārzemnieki.

Spēkā esošie likumi absolūti nekādi neierobežo šo zemes iegādi, jo faktiski tikai ārzemju privātpersonas nevar iegādāties šo zemi. Un tāpēc es domāju, ka mūsu nacionālās un arī saimnieciskās intereses ir aizstāvamas, iesniedzot šādus likumprojektus.

Taču ir vēl arī tāda lieta, ka notiek slēptie darījumi, kad šie zemes darījumi netiek reģistrēti zemesgrāmatā, un pēc tam ir ārkārtīgi grūti atšifrēt esošo īpašnieku. Alūksnes rajonā ir bijuši pat tādi gadījumi, ka īpašnieks, kurš ir pārdevis zemi citai personai, vēl dabū maksāt soda naudu par nocirsto mežu, lai gan viņš ir domājis, ka šo zemi jau ir pārdevis, bet, tā kā šis pirkums nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad visas soda sankcijas vēršas pret šo īpašnieku, kurš zemi faktiski jau ir pārdevis. Tāpēc mūsu likumprojektā ir ierakstīts, ka sešu mēnešu laikā pēc darījuma noslēgšanas visi šie darījumi ir reģistrējami zemesgrāmtā. Nu, lūk, tādējādi šis likumprojekts neierobežo ārzemniekus, bet gan dod viņiem tādus pašus, vienādus nosacījumus, kādi ir latviešu uzņēmējiem. Un mēs arī pieprasām, lai šis ārzemju uzņēmējs vismaz piecus gadus būtu reģistrējies Latvijā kā nodokļu maksātājs vai desmit gadus nodzīvojis Latvijā.

Eiropas Savienības kandidātvalstis ir pieprasījušas pārejas periodus, un Eiropai pret to nav bijis nekādu iebildumu. Polija ir pieprasījusi divpadsmit gadu ilgu pārejas periodu zemes pārdošanai ārzemniekiem. Arī Čehija, Slovākija un Ungārija ir pieprasījušas septiņus gadus garu pārejas periodu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Seile. Arī mums ar šo likumu ir jālabo šie nosacījumi.

Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 16, atturas - 33. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Tolmačova, Mitrofanova, Lujāna un Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pagājušā gada jūnijā jūs, valdošās koalīcijas partijas - “Latvijas ceļš”, Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK -, nobalsojāt par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Šie grozījumi paredz, ka īres maksa denacionalizētajos namos strauji pieaugs un ka no 2005.gada tā būs pavisam atbrīvota. Tas nozīmē, ka namīpašnieks jebkuru īrnieku, neņemot vērā veco īres līgumu, varēs izlikt no dzīvokļa, neierobežoti paaugstinot īres maksu.

Mēs, politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, uzskatām šos pieņemtos grozījumus par bezatbildīgiem, jo tie var izraisīt sociālu katastrofu. Tas būtiski pazeminās īrnieku dzīves līmeni, un tā rezultātā daudzi no denacionalizēto namu īrniekiem var palikt bez jumta virs galvas.

Mēs piedāvājam pieņemt mūsu priekšlikumu, ka īres maksa laika posmā līdz 2010.gada 31.decembrim nedrīkst būt augstāka par attiecīgās pašvaldības domes noteikto maksimālo īres maksas apmēru. Šis maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 24 santīmus par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības.

Cienījamie valdošās koalīcijas deputāti! Nekad nav par vēlu labot savas kļūdas. Jums tagad ir visas iespējas nobalsot par mūsu frakcijas priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsosiet, lūdzu, padomājiet par to, ko jūs atbildēsiet saviem denacionalizētajos namos dzīvojošajiem vēlētājiem! (Starpsauciens: “Gan jau atbildēs…”)

Vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 7, atturas - 39. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociāldemokrātu savienības frakcijas piecu deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā (sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem”) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Par iekļaušanu vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es jau dzirdu no valdības partiju pārstāvjiem, ka tas viss esot jādara pēc vēlēšanām, bet gribu atgādināt to, ka Sociāldemokrātu savienības frakcija jau šā gada sākumā, kad vēlēšanas bija ļoti tālu, iesniedza šo likumprojektu un ka šie grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” skar vienu lielu, vienai profesijai piederošu ļaužu kopu - tieši medmāsas. Mēs uzskatām, ka būtu ļoti normāli, ja 12.maijs būtu Starptautiskā māsu diena, un mēs šo jautājumu izvirzām Saeimā jau otro reizi.

Es gribētu uzsvērt to, ka visās Eiropas valstīs, gandrīz visās, un pilnīgi visās Eiropas Savienības valstīs, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs tiek atzīmēta Starptautiskā māsu diena un tas tiek darīts pēc Starptautiskās māsu padomes ieteikuma. Tā ir viena no lielākajām starptautiskajām veselības aizsardzības organizācijām pasaulē, dibināta sen, 1899.gadā, Anglijā, Londonā, un pašreiz tās galvenā mītne - Starptautiskās māsu padomes centrs - atrodas Šveicē, Ženēvā.

Godājamie kolēģi! Katram mums savā dzīvē ir bijusi nepieciešamība pēc medicīnas māsu palīdzības, atbalsta un uzmundrinājuma, un 12.maijs ir šai profesionālajai ļaužu grupai ļoti nopietna diena. Tā ir diena, kurā tiek atzīmēta Florensas Naitingeilas - vienas no pasaulē visslavenākajām medicīnas māsām - dzimšanas diena. To svin arī Latvijā. Diemžēl medmāsām nav iespējas skatīt kalendārā to dienu kā oficiālu atceres dienu. Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums neskar budžeta finansējumu, tas nemaksā valdības partijām ne santīma, bet tas prasa vienkārši parādīt attieksmi. Mēs šo priekšlikumu, kā jau es minēju, iesniedzām jau pirms vairākiem mēnešiem, bet arī toreiz valdības partijas nez kāpēc mums atteica.

Galvenais ir tas, ka tajā dienā parasti atceras to, ka slavenā medicīnas māsa Florensa Naitingeila ir formulējusi māsu profesijas pamatmērķi - ka prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe. Viņas iesāktais virziens - atbalstīt veselības kopšanu, novērst slimības - ir arī mūsdienu medmāsu praksē galvenais mērķis.

Godājamie kolēģi! Es aicinu Saeimas deputātus papildināt likuma tekstu ar vārdiem “12.maiju - Starptautisko māsu dienu” un vēlreiz uzsveru to, ka šis priekšlikums pilnīgi neskar valsts budžeta līdzekļus, bet ka jautājums ir par Saeimas deputātu attieksmi pret sabiedrībai ļoti vajadzīgiem darbiniekiem - pret medmāsām. Par mūsu attieksmi pret viņām! Esmu pārliecināts, ka valdības partijas atbalstīs Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Salkazanova, Labanovska un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jūs vēlaties runāt “par”? Lūdzu! Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Ir vēl viens nopietns Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Es domāju, ka mēs, Saeimas deputāti, varam būt pilnīgi vienisprātis...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mēs pašlaik apspriežam likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 10. Likumprojekts nodots komisijai.

Pieci Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi!

Sociāldemokrātu savienības frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”. Tie ir aktuāli un nepieciešami tieši invalīdiem.

Mūsu sagatavoto likuma grozījumu būtība ir šāda: no 2003.gada 1.janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs tiem invalīdiem, kas ir invalīdi kopš bērnības, ir 2,5 reizes lielāks par Ministru kabineta noteikto sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Šeit mēs esam gājuši skaidru ceļu - sasaistīt šo sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir tiem cilvēkiem, kuri ir invalīdi kopš bērnības, ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru - un esam noteikuši koeficientu “2,5”.

Es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz likumdošana paredz, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta lielums tiem invalīdiem, kas ir invalīdi kopš bērnības, ir 35 lati. Jāuzsver arī tas, ka pabalsta lielums nav mainījies jau vairākus gadus, kaut arī valstī ir pieaugusi gan vidējā alga, gan pensijas, gan arī ir palielinājusies inflācija. Kā jau teicu, valstī augusi ir arī vidējā alga. Mēs uzskatām, ka invalīdiem jau tā ir diezgan smaga dzīve un ka būtu ļoti labi, ja mēs no savas puses atrastu iespēju spert soli viņiem pretim, jo viņu iespējas integrēties sabiedrībā ir diezgan mazas. Es gribētu uzsvērt arī to, ka tiem invalīdiem, kuri ir invalīdi kopš bērnības, ir diezgan grūti rast iespējas izdzīvot par šiem 35 latiem. Viņiem ir nepieciešams regulāri lietot zāles, bet izdevumi, kā jūs zināt, pieaug - un pieaugs arī nākamgad, kad būs šis pievienotās vērtības nodoklis zālēm.

Es gribētu uzsvērt to, ka šī mūsu prasība ir visnotaļ humāna, atbilst visām Eiropas Savienības tradīcijām un vispār civilizētu valstu tradīcijām. Aicinu arī valdības partijas atbalstīt to, jo ir neapšaubāmi skaidrs, ka nākamajā gadā būs nepieciešami papildu līdzekļi. Tos varētu iegūt kaut vai no šā pievienotās vērtības nodokļa, kas ir medikamentiem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vai deputāte Aija Barča vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie prezidija locekļi un godājamie kolēģi!

Manuprāt, arī priekšvēlēšanu laikā, iesniedzot likumprojektus, tie ir jāuzraksta korekti un atbilstoši tam, kas patiešām Latvijā reāli varētu notikt.

Man ir ļoti žēl, bet man ir jāgriežas pie kolēģiem no Sociāldemokrātu savienības un jāpasaka skaidri un gaiši, ka šis minētais likumprojekts ir viens vienīgs populisms, jo pašreiz Saeimā otrajam lasījumam jau ir sagatavots likumprojekts “Par valsts sociālajiem pabalstiem”, kurā tieši ir runa par sociālā nodrošinājuma pabalstu bērniem-invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības. Un tā, lūk, šis likums “Par sociālo palīdzību”, kurā grozījumus ir sagatavojusi mūsu kolēģu partija, beigs savu darbību Latvijā 2002.gada 31.decembrī. Tātad šis likumprojekts, ar kuru jūs vēlaties šo labo lietu iestrādāt, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, nekad nevarēs stāties spēkā, jo tad būs absolūti jauns likums.

Otrkārt. Latvijā likumdošana ir noteikusi ļoti konkrētas lietas: invalīds no bērnības - atcerieties, mēs visi par to nobalsojām - ir cilvēks no nulles līdz 18 gadu vecumam, bet invalīds kopš bērnības - no 18 gadiem un tā tālāk. Tātad par bērniem-invalīdiem, par kuriem jūs tik dedzīgi runājāt, šajā likumprojektā nav runa. Šeit ir runa par cilvēkiem - invalīdiem kopš bērnības, un sociālā likumdošana Latvijā ir definējusi, ka tie ir cilvēki no 18 gadiem līdz savas dzīves galam, jo invaliditāte iegūta kopš bērnības. Tātad runa par 84,
50 latiem - un tas ir 2,5 reizes vairāk nekā pašreiz to noteicis Ministru
kabinets -, protams, ir apsveicama ideja.

Tomēr es gribētu lūgt kolēģus šodien tādā redakcijā šo likumprojektu komisijām nenodot, bet izstrādāt korektu likumprojektu vai arī izmantot iespēju un Saeimā jau atvērtajā jaunajā likumā “Par valsts sociālajiem pabalstiem” iesniegt konkrētu priekšlikumu. Tad es teiktu, ka jūs rīkojaties ļoti pareizi, bet tagad mūs klausās ģimenes un klausās cilvēki, kuriem ģimenē tiešām ir bērni-invalīdi, taču uz viņiem šis likumprojekts neattiecas. Tas attiecas tikai uz cilvēkiem - invalīdiem kopš 18 un tālāk.

Skaidroju vēlreiz: Latvijas likumdošana, Baldzēna kungs, ir skaidri noteikusi, ka bērns-invalīds ir no dzimšanas līdz 18 gadiem, bet invalīds kopš bērnības - no 18 gadiem līdz sava mūža galam.

Tātad es aicinu kolēģus izteikt gandarījumu Sociāldemokrātu savienībai par to, ka viņi par tādu jautājumu ir sākuši domāt, turklāt ļoti nopietni, bet komisijām nevajadzētu nodot, jo likumprojekts ir izstrādāts nekorekti. Un, ja ir gaidāmas vēlēšanās, tad ir jāraksta pavisam citāds likumprojekts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 2, atturas - 59. Likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.septembrī un 3.oktobrī deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Atvaļinājums ir piešķirts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 26.septembrī deputātam Andrejam Požarnovam. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu”.

Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Biļeteni ir sagatavoti, un arī balsu skaitītāji ir gatavi darbam. Pēc īsa brīža jūs tiksiet uzaicināti uz balsošanas procedūru parastajā kārtībā - ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Atļaujiet iepazīstināt ar Saeimas Balsu skaitīšanas sēdes protokolu nr.44 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. 26.septembrī, Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme nr.43.

Izgatavotas 110 zīmes, izsniegtas - 82. Sabojātas un nomainītas - 1. Dzēstas atlikušās 27.

No vēlēšanu kastes izņemta 81 zīme, visas derīgas.

Pret visiem kandidātiem balsots 15 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

par Sniedzi Sproģi - 17,

par Andri Zariņu - 49.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Andris Zariņš ir ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Seko balsu skaitītāju paraksti.

Sēdes vadītājs. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Desmit deputāti ierosina izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” un to iekļaut 10.oktobra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu… Atvainojiet, lūdzu atsaukt balsošanas režīmu!

Deputāte Aija Barča vēlas runāt “pret” šo ierosinājumu. Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi un godātie kolēģi! It sevišķi vēršos pie tiem, kuri uzskata, ka likumprojekts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” nav šodien izskatāms otrajā lasījumā. Es vēlos jūs saukt pie veselā saprāta un godaprāta. Jo tad, kad par šo likumprojektu Saeimā tika diskutēts pirmajā lasījumā, mēs vienprātīgi atzinām, ka vēl divi lieli jauni likumi sociālajā jomā ir izskatāmi 7.Saeimas laikā. Ja šodien šis likumprojekts netiek izdiskutēts otrajā lasījumā, tas nozīmē, ka mēs nevarēsim šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā. Ielūkojieties Kārtības rullī! Ielūkojieties Kārtības rullī! Paskaitiet dienas uz priekšu un atpakaļ, un jūs redzēsiet, ka sagatavotais likumprojekts paliks neizskatīts trešajā lasījumā. Es vēlos, kolēģi, jums teikt ļoti nopietni, ka likumprojektā “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” ir runāts par garantēto minimālo ienākumu, par to īpašo pabalstu, kuru mūsu valsts ir solījusi sarunās iestājai Eiropas Savienībā (sarunu 13.sadaļā - “Sociālā drošība un nodarbinātība”). Kā jau es arī iepriekš ne vienu reizi vien esmu jums atgādinājusi, šī sarunu sadaļa nu ir jau slēgta, un tajā mūsu valdība ir skaidri un gaiši pateikusi, ka Latvijā viss jau ir kārtībā šajā jautājumā. Šis solījums tika dots jau vairāk nekā pirms gada, jau sūtot trešo ziņojumu.

Kolēģi, šāda rīcība nav nopietna! Un es esmu dzirdējusi kuluāru sarunās, ka tikai dēļ tā iemesla, lai līdz Saeimas vēlēšanām opozīcijai nebūtu iespējas diskutēt par vairākiem nopietniem, sevis iesniegtiem priekšlikumiem, tādu domu ir šodien pauduši Saeimas deputāti.

Cienītie kolēģi! Ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī pozīcijas deputāti ir šo priekšlikumu autori. Kārlis Leiškalns ir ļoti daudzu nopietnu priekšlikumu autors. Priekšlikumu autori ir arī kolēģi no citām frakcijām. Turklāt šajā jautājumā referents no Sociālo un darba lietu komisijas ir komisijas sekretārs - Valdis Ģīlis, Tautas partijas frakcijas deputāts. Es pēdējo reizi jums atgādinu, ka Sociālo un darba lietu komisijā strādā mūsu kolēģi no visām Saeimas frakcijām!

Vēlreiz lūdzu, kolēģi, neatļauties tādu lietu kā likumprojekta “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” neizskatīšanu šodien! Citādi mēs nepaspēsim to pieņemt līdz šīs Saeimas darbības beigām. Un diez kurš tad taisnosies Ministru kabineta vārdā, ja ne jūs paši - trīs pozīcijas partijas?

Vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības un tiks iekļauts 10.oktobra sēdes darba kārtībā.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ivetas Baumanes atcelšanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tiesnešu disciplinārkolēģijas iesniegumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir likumā noteiktajā kārtībā pieņēmusi lēmumu ierosināt Saeimai atcelt no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata tiesnesi Ivetu Baumani.

Juridiskā komisija uzklausīja Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga informāciju par Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdi, rūpīgi iepazinās ar vairākkārtējiem Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem un materiāliem, kas pievienoti šiem lēmumiem (tiesnesei ir uzlikti disciplinārsodi arī iepriekš), izvērtēja arī pēdējo tiesneses Baumanes pārkāpumu un šajā sakarā ierosināto disciplinārlietu, kā arī noklausījās pašu tiesnesi Ivetu Baumani un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikumu un virzīt materiālus uz izskatīšanu Saeimas sēdē, un atcelt Ivetu Baumani no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atcelt Ivetu Baumani no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Arvīda Ozerska apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tiesnesis Arvīds Ozerskis par tiesnesi Krāslavas rajona tiesā darbojas jau 7 gadus - no 1995.gada. Viņš ir izteicis vēlēšanos pārcelties uz dzīvi Daugavpilī un līdz ar to strādāt par tiesnesi Daugavpils tiesā.

Juridiskā komisija izskatīja visus materiālus par šo tiesnesi, izpētīja arī raksturojumus un materiālus, kas saistīti gan ar viņa izglītību un zināšanām, gan ar viņa darbu, un nolēma atbalstīt tiesneša iesniegumu. Tā, protams, atbalstīja arī tieslietu ministres iesniegumu, kura ierosināja Saeimai Arvīdu Ozerski apstiprināt par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata.

Aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvīda Ozerska apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4929. Tas ir atbildīgās komisijas sagatavotais lēmuma projekts, kas balstās uz Kārtības ruļļa 117.pantu un uz Meža likuma 44.panta piekto daļu. Lēmuma projekts “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai” tika iekļauts pagājušās sēdes darba kārtībā, bet mums bija nelielas nesaprašanās ar pašiem valsts meža zemes valdītājiem. Šobrīd šī problēma ir atrisināta, un es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu par meža zemesgabala nodošanu no valsts īpašuma pašvaldības īpašumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates!

Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tad, kad pieņēmām Meža likumu, ar nelielu balsu pārsvaru mēs šajā likumā iebalsojām normu, ka valsts meža zeme nav privatizējama un ka ikreizēja tās atsavināšana iespējama tikai ar Saeimas lēmumu. Un no tā brīža šīs funkcijas - sagatavot lēmumu projektus, ja Saeimā saņemti iesniegumi par valsts meža zemes nodošanu pašvaldībai vai privātpersonai -, šie lēmumu projekti tiek sagatavoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Sākumā likās, ka tas būs ļoti vienkāršs process, bet beigās izrādījās, ka šādu lēmumu apakšā varbūt slēpjas arī dažādas intereses. Un es gribu pateikt tikai vienu lietu - to, ka, tiklīdz meža zeme nonāk pašvaldības īpašumā, šī meža zeme vairs nav neprivatizējama. Pašvaldība maina zemes izmantošanas mērķi, un tā šī zeme var tikt privatizēta.

Pašlaik Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atrodas pieprasījums no Jūrmalas pilsētas domes, kura prasa vairāk nekā 3000 hektāru kāpu zemes atsavināt par labu Jūrmalas pilsētai. Tātad - mainot zonējumu, izslēdzot šīs teritorijas no dabas pamatnes, šī zeme varētu tikt arī privatizēta. Un jūs paši visi jau zināt, cik strīdīgs šis jautājums ir Jūrmalā.

Un, lūk, te ir arī viens pieprasījums no Madonas par vairāk nekā 100 hektāriem zemes Madonas pievārtē - Lazdonas pagastā. Vispirms šo zemes pieprasījumu iesniedza Madonas pilsēta. Tas ir pirmais gadījums, kad pilsēta lūdz atsavināt zemi citā pašvaldībā par labu konkrētajai pilsētai.

Tad, kad mēs šo lietu apspriedām komisijā, komisijā tika saņemts dokuments, kas bija datēts ar to pašu datumu, kad notika komisijas sēde, un šajā dokumentā valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” prezidents raksta: “Kā Zemkopības ministrijai piekrītošās valsts meža un nemeža zemes apsaimniekotājs neatbalstām zemesgabala izdalīšanu no valdījumā nodoto zemju skaita un tā atsavināšanu Madonas pašvaldībai.” Šis dokuments jums nav pievienots, bet komisijā šāds dokuments ir. Lūk, te tas ir!

Tad, kad radās domstarpības, vai šo zemesgabalu nodot Madonai, jo uz šā zemesgabala bija paredzēts izveidot dažādus komunālo pakalpojumu objektus, sporta objektus un kempingus, radās tāda doma, ka šie zemesgabali ar laiku varētu tikt arī privatizēti. Un tad radās doma: kāpēc gan šo zemesgabalu atdot Madonas pilsētai, bet ne Lazdonai? Un izrādījās, ka jau iepriekšējā dienā pirms komisijas sēdes, kā liecina protokols, bija notikusi Lazdonas pagasta padomes sēde, un šī padome ir nolēmusi lūgt sev šo zemesgabalu.

Lūk, šādas ir tās domstarpības un peripetijas, bet rezultāts varbūt ir viens: varbūt šie zemesgabali varētu tikt privatizēti. Protams, attaisnojums varētu būt tas fakts, ka zeme atrodas aizsargājamā teritorijā, bet šajā gadījumā “Latvijas valsts meži” ir piekrituši iznomāt šo zemi Madonas pilsētai. Un kāpēc gan ne?

Man gadījās izdevība parunāt arī ar Ceļapītera kungu, kas vada Madonas pašvaldību, un es viņam jautāju: “Bet kā būtu, ja šajā lēmuma projektā jums ierakstītu, ka šī zeme, kas nodota pašvaldībai, nav privatizējama?” Viņš piekrita: “Kāpēc gan ne?”

Un tāpēc, ja šis lēmuma projekts būtu sagatavots tā, ka šī zeme turpmāk nevar tikt privatizēta un ka tad, ja tā vairs nebūtu vajadzīga pašvaldībai, tā tiktu nodota atpakaļ “Latvijas valsts mežiem”, tad tādā gadījumā, protams, šo lēmuma projektu varētu atbalstīt.

Es gribu teikt, ka mūsu komisija nespēj iedziļināties šajos daudzajos pieprasījumos, kuri ļoti ātri parādās un par kuriem ļoti ātri tiek pieņemti lēmumi. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo un arī visus citus tamlīdzīgus pieprasījumus, ar kuriem pašvaldības bez zemes atdošanas vietā atņem šo zemi valsts mežiem, kas pieejami visai Latvijas sabiedrībai, lai varbūt nevarētu notikt šo lēmumu transformējumi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav jau nekāds brīnums, ka, 7.Saeimai nobeidzot savu darbību, notiks ātrā privatizācija. Arī Ministru kabinets grib pievākt un pārdot 13 mājas Vecrīgā, tajā pašā laikā saka, ka robežsargiem, policijai un prokuratūrai nav dienesta dzīvokļu, Saeimai nav viesnīcas. Taču šīs mājas var pārdot un privatizēt.

Un tagad sākas problēmas ar mežiem. Protams, ka meži ir kārumlieta, un centieni iegūt šo kārumlietu jau ir pārsnieguši visas robežas. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atsavina labākos Latvijas mežus no valsts mežu fonda, un pēc tam sākas visi tie brīnumi, kas tagad ir nolikti priekšā jums.

Ko tad Lazdonas pagasts darīs ar šiem 115 hektāriem meža? Nu, protams, tie ir domāti izciršanai, un, tā kā tā ir ļoti skaista vieta, tā tiks izpārdota kā zemesgabali. Un kāpēc tad ar mūsu rokām veikli cilvēki kārtējo reizi grib iedzīvoties un veidot savu biznesu? Un ko tad darīs Madonas pilsēta? Ja ir vajadzība ierīkot trasi, tas nav nekas grūts, un arī valsts mežā var mierīgi ierīkot to trasi. Un nevajag te neko slēpt un veikt visdažādākos darījumus, un muļķot deputātus! Tas ir pirmais.

Otrais. Un kāpēc te nav ierakstīts iekšā, ka viņi aizliedz privatizēt šos 115 hektārus, kur to trasi grib celt?

Un tālāk. Tik tiešām šeit nav visu dokumentu... Tā ir kārtējā deputātu krāpšana, cienījamie kolēģi! Tas, kas gatavo šos dokumentus, tas gatavo visu to slēpto privatizāciju. Jau tā ir Latvijā noticis bezjēdzīgi daudz šādu lietu: 3 miljardi ir izsaimniekoti, bet neviens nezina, kur tas viss ir palicis! Un tagad visi ir svēti, iet baznīcā, liek roku uz Bībeles un sola, ka būs debesu brīnumi, bet tajā pašā laikā izrīkojas ar valsts īpašumu, ar visu Latvijas iedzīvotāju īpašumu, kā ar savu personīgo!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo lēmuma projektu nevar. Nav nekādas vajadzības Lazdonas pagastam iedot 115 hektārus meža zemes. Lai tiek viņi galā ar tām platībām, kas viņiem ir, jo pat tās viņi neizmanto tā, kā tās ir jāizmanto! Un tas jau nebūs vienīgais gadījums. Jau agrāk, kad sākās darījumi ar mežiem, es to teicu no šīs tribīnes. Katrs vēlas kaut kādā skaistā Latvijas nostūrī iegādāties 10-15 hektārus, dodot pretim pavisam citu zemi. Jau ir izstrādāts projekts, kā Gaujas lejtecē “pievākt” mežus un tos apmainīt pret citām platībām, un arī tas jau ātri vien parādīsies Saeimā.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs apdomāties un nepieļaut šo kārtējo viltību, kuru ir izstrādājusi Madonas pilsēta vai varbūt Lazdonas pagasts! Taču var arī būt, ka tas ir kādu privātpersonu interesēs. To mēs nevaram atbalstīt!

Tāpēc es aicinu noraidīt šo darījumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Tad, kad mēs pieņēmām Meža likumu, es biju pret to, it īpaši pret Meža likuma 44.panta piekto daļu, jo parlamenta deputāti nevar būt eksperti meža zemes salīdzināšanā. Atbildīgajai komisijai, balstoties uz Saeimas pieņemto likumu, tomēr ir jāstrādā ar cilvēku iesniegtajiem zemes pieprasījumiem. Visbiežāk tā ir meža zemesgabalu apmaiņa: meža zemi, teiksim, no aizsargājamām teritorijām, kur ar šo mežu nevar rīkoties, maina pret meža zemi vietās, kur ar to var rīkoties tās īpašnieki. Ir vesela virkne šādu lūgumu. Mēs jau esam akceptējuši vairākus pašvaldību lūgumus nodot tām savu funkciju veikšanai vai kādiem citiem nolūkiem meža zemi. Parasti gan parlamenta komisija, gan arī parlaments ir pozitīvi balsojis par šādiem lēmumu projektiem, un es šeit nekā slikta neredzu. Es nevaru atbildēt, komisijas vārdā nevaru iebilst visam tam, ko teica Bojāra kungs. Viņš runāja ārkārtīgi daudz un ārkārtīgi neskaidri, un vienīgais, ko es no tā visa sapratu, bija tas, ka ir 3 miljardi un ka kaut kas viņam ir ar tiem 3 miljardiem noticis.

Ja mēs runājam par minēto gadījumu, tad jāteic, ka tas jautājums atrodas parlamenta komisijā jau vismaz mēnesi. Jo sākumā tiešām valdītājs, atšķirībā no ministrijas, bija devis (mums ir jāsaprot - valdītājs bija devis!) diezgan negatīvu atzinumu. Viņš sacīja: “Parlaments valdītājam jeb valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” ir uzdevis iegūt, cik vien var, labumu valsts kasei”, un, ja jūs atņemat kaut vai 115 hektārus, tad mēs it kā neatbilstam šim labumam!” Šobrīd tā zeme netiek privatizēta. Neviens man nav deleģējis tiesības rakstīt iekšā šajā lēmumā - privatizējam vai neprivatizējam. Jo 44.panta piektā daļa deleģē tiesības atsavināt par labu trešajai personai - ar ikreizēju Saeimas lēmumu - meža zemi. Šajā gadījumā ir diskusija starp divām valsts institūcijām. Pēc būtības tā ir centrālajai varai, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, piederoša meža nodošana pašvaldības rīcībā. Kad mēs sanākam uz šīm “Milžu cīņām” vai citām politiskām diskusijām, mēs visi tūdaļ plati atveram vaļā mutes un stāstām, ka mums vajag veicināt uzņēmējdarbību, netradicionālo uzņēmējdarbību, attīstīt tūrismu. Tādā gadījumā tūrisma attīstībai ir, tā teikt, jādod kāds segums, kāds reāls segums! (Pieprasa, teiksim, nobraucienu trases ierīkošanu.) Bojāra kungs, nesmejieties, jūs visos redzat tikai zagļus, ļaunumu un sliktumu! Es cenšos visos saredzēt cilvēkus, kas ir gatavi kaut ko darīt. Ne tikai muldēt, bet kaut ko arī darīt. Ne tikai visus lamāt, bet kaut ko arī darīt. Un tāpēc es, protams, balsoju par šo lēmuma projektu un komisijas vārdā aicinu arī jūs nobalsot par šo lēmuma projektu. Jāpiebilst, ka valdītājs uzrakstīja mums otru, jau precīzāku vēstuli, kurā viņš paskaidro, kāpēc viņi nav īsti ieinteresēti neviena hektāra nodošanā. Taču spēks un likums ir parlamenta rokās!

Attiecīgu pozitīvu vēstuli ir atsūtījusi arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrija.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 9, atturas - 25. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz apspriedi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Imants Burvis, Inese Birzniece, Kristiāna Lībane, Tadeušs Ketlers, Dzintars Ābiķis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andrejs Požarnovs, Juris Dobelis un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Pirms izskatām likumprojektu, informēju jūs, ka šīsdienas Saeimas Prezidija sēdē Prezidijs piešķīra bezalgas atvaļinājumu 26.septembrī deputātam Pāvelam Maksimovam.

Tagad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 18.septembra sēdē izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Tagad tālāk skatīsim pēc tabulas!

1. - Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikums - komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzam Saeimas atbalstu likumprojektam trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Tribīnei garām neaizskriesim un noziņosim par likumprojektu, kura numurs ir 4946. Uz deputātiem parasti iedarbojas pilnmēness, taču 5.oktobris tomēr ir vēl stiprāks.

Mēs tagad runāsim par likumprojektu, kas ir izstrādāts Ekonomikas ministrijā, bet iesniedzis to ir Ministru kabinets. Parlaments otrajā lasījumā kopā ar atbildīgo komisiju pēc būtības ir pārstrādājis likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, ko Latvijas sabiedrība vairāk pazīst kā Pilnvarnieku institūcijas likvidācijas likumu, lai gan šajā likumā ir arī ārkārtīgi daudz citu nopietnu lietu.

1.priekšlikums. Jau pirmajā lapā ir Juridiskā biroja papildinājums 1.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Arī tas ir papildinājums 1.panta 5.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tālāk ir virkne redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu 4.panta ceturtajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir vairāki redakcionāli precizējumi, pret kuriem, es ceru, deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Mēs esam pie 4.priekšlikuma, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs par 16.pantu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. 5.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs par 16.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 6.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir 7.priekšlikumā par 16.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir par C sadaļas pirmās nodaļas nosaukumu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. 9.priekšlikumā piedāvāts aizstājums 26.pantā, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas deputāti to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu 26.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs piedāvā izslēgumu priekšlikumā nr.11, tas ir, 27.panta nosaukumā. Komisija aicina arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums par izslēgumu 27.panta pirmajā daļā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - paredz jaunu izslēgumu šajā pašā pantā. Komisija piedāvā jums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 28.pantu. Tas paredz izslēgumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 29.pantā ir piedāvāts priekšlikumā nr.15. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums ir par izslēgumu 30.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par 31.pantu. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums - 34.panta nosaukums Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir par 34.panta pirmās daļas redakciju. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir izslēgums 34.panta otrajā daļā. To piedāvājis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 34.panta ceturtā daļa tiek piedāvāta Juridiskā biroja redakcijā. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Aizstājumu 34.panta piektajā daļā atbildīgā komisija atbalsta. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Lūdzu pievērst uzmanību 23.priekšlikumam - virknei redakcionālu precizējumu pantu atsevišķās daļās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Aizstājumu 36.pantā iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tas ir redakcionāls precizējums nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 24.priekšlikums - izteikt 38.panta nosaukumu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā. Komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs papildina 38.pantu ar jaunu pirmo daļu. Komisija aicina deputātus šo papildinājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 38.panta pirmās daļas teksts Juridiskā biroja piedāvātajā redakcijā ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums - izteikt 38.panta otro daļu kā trešo daļu. Tātad tiek piedāvātas pārmaiņas pašā likuma struktūrā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 39.pantu ir 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 40.panta. 29.priekšlikumā ir piedāvāts vārda izslēgums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums. 43.panta 2.punkts ir piedāvāts Juridiskā biroja redakcijā. Atbildīgā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums paredz aizstājumu 46.panta nosaukumā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums paredz aizstājumu jau 48.pantā. Komisija aicina atbalstīt Juridiskā biroja piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Mēs esam pie 53.panta, un Juridiskais birojs lūdz to izteikt savā redakcijā, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 34.priekšlikums paredz aizstājumu 56.pantā. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 55.pantā ir ierosināts 35.priekšlikumā. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums. Izmaiņas 56.pantā ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamo aizstājumu 56.pantā ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājumu 56.panta otrajā daļā atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Kā jūs saprotat, to iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstāt skaitļus 60.pantā aicina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 61.panta ceturtajā daļā ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par 62.panta redakciju. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 63.pantā aizstājumu piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgumu 64.pantā ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas vērtējums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 64.panta astotajā daļā. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskā biroja iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums - aizstājums 65.pantā. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums - aizstājums 66.pantā - ir no Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums - 68.panta sestās daļas redakcija. Šis priekšlikums, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 48.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā panta nosaukumu “Akciju pārdošana” (nosaukuma “Akciju atsavināšana” vietā). Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 71.panta nosaukumā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 71.panta otro daļu ir 50.priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 75.panta nosaukumā - vārds “Sabiedrības” tiek aizstāts ar vārdiem “Akciju sabiedrības” - ir guvis komisijas atbalstu. Arī šī priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 76.panta otrā daļa tiek pārcelta. Juridiskais birojs piedāvā šo pārcēlumu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums - 76.panta trešās daļas izslēgums - ir atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 54.priekšlikums ir aizstājums 79.panta trešajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Priekšlikums nr.55. Jaunu 81.panta redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Skaitļu aizstājums 82.panta piektajā daļā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pirms 57.priekšlikuma ir redakcionāls precizējums. Ceru, ka deputāti neiebilst.

57.priekšlikums - aizstājums 83.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par 84.panta pirmo daļu. Tas ir aizstājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 59.priekšlikums, kas ir par 84.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums - aizstājums 90.panta otrajā daļā (atkal skaitļu vai ciparu izmaiņas). Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.61 - aizstājums 91.panta otrajā daļā - guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 62.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 93.pantu un to pārcelt uz 98.pantu. Priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63.priekšlikums - 94.pantu izteikt kā 93.pantu, mainot arī paša panta redakciju. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 95.pantu kā 94.pantu. Tas ir 64.priekšlikums. Mēs to atbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 96.pantu kā 95.pantu. Tātad likums tiek sakārtots 65.priekšlikumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 66.priekšlikums - izteikt 97.pantu kā 96.pantu. Tā pati tehnoloģija - pārcelt par vienu uz augšu. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 67.priekšlikums. Arī tas ir no Juridiskā biroja. Ir runa par 98.panta pārcelšanu uz augšu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar 98.pantu, tas ir, apvienot 76.panta daļas un 93.pantu. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 98.panta pirmās daļas jauna redakcija ir 69.priekšlikumā. Juridiskais birojs iesniedzis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums ir 76.panta pārcelšana uz 98.pantu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums - 93.panta pirmo, otro un trešo daļu izteikt kā 98.panta ceturto, piekto un sesto daļu. Iesaka Juridiskais birojs. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi un arī vēl izmainījusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 72.priekšlikums - redakcionāls un izrietošs no Komerclikuma. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums - aizstājums 103.panta nosaukumā. Komisija aicina atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums - aizstājums 104.panta pirmajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums - aizstājums 104.pantā. Ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums - aizstājums 104.panta trešajā daļā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 77.priekšlikums - aizstājums 105.pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 78.priekšlikums - “G” sadaļas pirmās nodaļas nosaukuma redakcija, ko piedāvā Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

79.priekšlikums - aizstājums 106.pantā. Ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 80.priekšlikums - aizstājums 107.panta ceturtajā daļā. Ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 81.priekšlikums. Tas ir par 109.pantu, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

82.priekšlikums ir par 112.panta nosaukumu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija aicina parlamentu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 83.priekšlikums - aizstājums 112.panta trešajā daļā. Tehniskas dabas priekšlikums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums - 117.panta otrās daļas izslēgums. Komisija aicina atbalstīt. Pirms tam gan bija redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

85.priekšlikums - aizstājums 117.panta otrās daļas 4.punktā. Līdzīgus labojumus mēs esam izdarījuši jau iepriekš. Aicinu atbalstīt arī tagad.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums - redakcionāls panta precizējums. Aicina aizstāt “H” sadaļas pirmajā nodaļā vārdu “atsavināšanu” ar vārdu “pārdošanu”. Tā mēs esam darījuši jau iepriekš. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 87.priekšlikums ir par 121.pantu. Tas iepriekš jau atbalstīts citos pantos. Aicinu atbalstīt arī šeit. Jāpiebilst, ka komisija ir Juridiskā biroja priekšlikumu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Redakcionāls precizējums 125.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Aizstājums 126.pantā. Līdzīgus labojumus mēs esam izdarījuši visā tekstā. Aicinu atbalstīt redakcionāli precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 127.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 129.pantā ir redakcionāls precizējums… divi redakcionāli precizējumi.

89.priekšlikums ir par “I” sadaļas 1.nodaļas nosaukuma redakciju. Komisija aicina atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 131.pantā ir redakcionāls precizējums, un arī 136.pantā ir redakcionāls precizējums.

90.priekšlikums ir par 139.panta otro daļu. Juridiskais birojs ierosina izdarīt labojumus, kādi ir izdarīti jau iepriekš. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums - aizstājums 139.panta ceturtajā daļā. Arī to labojumu mēs esam izdarījuši visā likuma tekstā. Tāpēc aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī redakcionālo precizējumu, kuru ir izdarījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

92.priekšlikums - aizstājums 139.panta piektajā daļā. Šādu labojumu ierosina Juridiskais birojs. Mēs esam virkni šādu aizstājumu jau veikuši, tāpēc aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums - aizstājums 139.panta sestajā daļā. Ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija aicina parlamentu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 140.pantā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

94.priekšlikums. Atkal jau iepriekš izdarīts aizstājums - vārdi “dalībnieku sapulce” ir aizstāti ar vārdiem “dalībnieku (akcionāru) sapulce”. Aicinu jūs atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 95. ir tieši tāds pats tehniskas dabas priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot likuma pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 142.pantā ir tieši identisks iepriekšējam grozījumam. Piedāvājis Juridiskais birojs. Mēs vairs pat nevaram to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 97.priekšlikums ir par komercreģistru. 142.pantā Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis vienbalsīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk ir aizstājums 145.pantā. Tas pieder pie tiem labojumiem, kas ir izdarīti visā likuma tekstā. Mums ir jāatbalsta 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aizstājums 145.pantā. Priekšlikums nr.99 ir tāds pats kā iepriekšējais, bet atbildīgā komisija ir precizējusi panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 100.priekšlikums par 145.panta piekto daļu, tātad vārdi “dalībnieku sapulce” tiek aizstāti ar vārdiem “dalībnieku (akcionāru) sapulce”. Aicinu atbalstīt. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par komercreģistru. Vārdi “komercreģistra iestāde” ir papildinājums jau iepriekš atbalstītajai redakcijai.

Aicinu atbalstīt arī 101. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 148.pantā ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 102.priekšlikums - vārdi “pārvaldes institūcijas” ir aizstāti ar vārdiem “pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju”. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 103.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā izteikt pirmās sadaļas sestās nodaļas nosaukumu redakcijā, kura ir redzama jūsu tabulās. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Apvienot 150., 154., 158., 162.pantu un izteikt tos visus kā 150.pantu attiecīgajā redakcijā. To piedāvājis Juridiskais birojs. Šā likuma skaidrības uzlabošanai komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 105.priekšlikums paredz jau citu pantu apvienojumu. Tātad tiek apvienots 151., 155., 159. un 163., izsakot tos kā 151.pantu. Piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir līdzīgs jau citu pantu apvienojums, un es vairs nesaukšu precīzi šos pantu numurus. Piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija šo apvienojumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 107.priekšlikums ir par pantu apvienošanu vienā pantā - 153.pantā. Komisija ir atbalstījusi 153.pantu - “Reorganizācijas kārtība”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija šajā pantā ir izdarījusi arī redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 108.priekšlikums piedāvā apvienot 150., 154., 158., 162.pantu, izsakot tos kā 150.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgu pantu apvienojumu, kuru jūs redzat savās tabulās 109.priekšlikumā, piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 110.priekšlikums ir par nākamo apvienojumu. Saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Apvienojumi ir piedāvāti arī 111.priekšlikumā. Panta redakcija redzama jūsu tabulas labajā pusē. Mēs iegūstam jaunu 153.pantu. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 112. ir līdzīga rakstura priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja par 150.panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 113.priekšlikums ir par 151.pantu, kas veidots, apvienojot virkni iepriekšējo pantu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Šādas pašas dabas ir arī 114.priekšlikums, ko mēs esam ietvēruši 152.panta redakcijā. Aicinu parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

115. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 153.pantu, kas veidots apvienojot iepriekš minētos pantus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 116. ir tieši tāds pats Juridiskā biroja priekšlikums par likuma teksta saīsināšanu, apvienojot iepriekšējos pantus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 117. ir Juridiskā biroja priekšlikums par pantu apvienošanu, izsakot tos kā 151.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 118.priekšlikums ir par četru pantu apvienošanu, izsakot tos kā 152.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 153.pants ir 119.priekšlikuma rezultāts, apvienojot četrus iepriekšējos pantus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

120.priekšlikums, 113.lappuse. Vārds “atsavināšanu” aizstāts ar “pārdošanu”, jo dāvināšana šeit nav iespējama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par pārejas noteikumiem 121.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 4.punkta redakcija, ko piedāvājis Juridiskais birojs, tiek no komisijas puses atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 123.priekšlikumā ir Juridiskā biroja piedāvātais aizstājums pārejas noteikumu 6.punktā. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir vēl arī trīs citi redakcionāli precizējumi pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 124.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs par pārejas noteikumu 10.punktu. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 125.priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 12.punktu par noteikumu izstrādes termiņiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums izdarīts 13.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrs Kalvītis ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu attiecīgajā redakcijā par pilnvarnieku pārskatiem. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un 127.priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos laiku, tas ir, ar 2003.gada 1.janvāri. Iesniegusi atbildīgā komisija, aicinot parlamentu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tad man ir jāaicina deputāti atbalstīt šo grūto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimiecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4951.

1.labojums ir trešajā lappusē, un to piedāvā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Arī 2. ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, bet tas ir redakcionāli nedaudz precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 3. ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Arī 4. ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat arī 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 6. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 9. - Sprindžuka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Ir atbalstīts arī Sprindžuka kunga 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Arī 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk. Arī Sprindžuka kunga 12.priekšlikums ir atbalstīts, bet ir mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 13. - Sprindžuka kunga priekšlikums - ir atbalstīts, bet ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat arī 14.priekšlikums. Arī te ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 15. - Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 16. ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 19.- Sprindžuka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

M.Lujāns. 22. - Sprindžuka kunga priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Lujāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku barības aprites likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1121. Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”.

1.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Darba strīdu likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts.).

Kolēģi, strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1154! Likumprojekts “Darba strīdu likums”.

1.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 3.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 4.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 5.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 6.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 7.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 8.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 9.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, tie, kas bija iesniegti Sociālo un darba lietu komisijā. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi. Viens no tiem ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

G.Krasts. Un otrs ir iekšlietu ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums - iekšlietu ministra priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4862. Komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un iesaka to izskatīt Saeimas sēdē kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” ir izdarāmi tādēļ, lai, slēdzot attiecīgo sadaļu sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā, saskaņotu šā likuma normas ar principiem, kas ir saistīti ar brīvu kapitāla kustību. Komisija, izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus, tos atbalstīja un aicina deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikums līdz 1.oktobrim, un izskatīšanas datums būs 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un ir atbalstījusi to virzībai uz izskatīšanu Saeimas sēdē. Komisija iesaka virzīt to steidzami. Šis likumprojekts nāk likuma “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” vietā, jo ir pieņemti daudzi jauni Eiropas Savienības normatīvie akti, kas reglamentē komercdarbības atbalsta kontroli. Jāteic, ka likums ir ļoti sarežģīts un saistībā ar Eiropas Savienības normām tas varētu izraisīt arī debates, bet man ir nepieciešams komisijas vārdā prasīt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tiesnesis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr nedaudz atvēsināties un jautājumā par steidzamību mēģināt runāt “pret”.

Kāpēc? Divi argumenti. Likumprojekts ir pārāk nopietns, tas skar ļoti plašu jomu, taču mani dara bažīgu divi panti. Viens no tiem ir 26.pants, kurā ir runāts par šo atbalsta apjomu. Tur ir minēta summa - 28 miljoni latu. Es domāju, ka tik lielu projektu Latvijai nebūs daudz. Es uzskatu, ka mūsu rūpnieciskā kapacitāte ir daudz zemāka, daudz mazāka.

Otrs, kas mani dara ļoti bažīgu, ir 31.pants, kurš skar visus mūsu ražotājus un eksportētājus. Tajā ir teikts, ka eksporta subsīdijas ir aizliegtas. Un arī šis aizliegums ietver sevī jebkuru atbalstu, kas saistīts ar komercdarbību, ar eksporta apjomiem.

Cienījamie kolēģi, šie jautājumi ir lēni un prātīgi jāpārdomā, jāsabalansē, ja mēs nevēlamies radīt nevajadzīgas domstarpības ar saviem ražotājiem!

Es aicinu neatbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai attiecībā uz steidzamību kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 13, atturas - 62. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Razminovičs. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā ziņos deputāts Māris Sprindžuks.

 

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekšējo, par ko nupat runāja Razminoviča kungs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izskatīt steidzamības kārtībā arī šo likumprojektu. Taču, ņemot vērā, ka mēs nevienojāmies par steidzamības nepieciešamību iepriekšējam likumprojektam, acīmredzot arī šim likumprojektam nav jēgas tikt izskatītam un pieņemtam steidzamības režīmā, jo nu ar tā steidzamību mēs neko nepanāksim.

Bez tam šis likums, Reģionālās attīstības likums, ir ļoti būtisks tieši saistībā ar jaunajām pārmaiņām - jaunu plānošanas reģionu veidošanu, robežu noteikšanu... Kā jūs zināt, līdz 15.oktobrim ir jāvienojas par šīm lietām. Tā ka es domāju, ka šajā sakarā var tikt iesniegts vēl liels daudzums jaunu priekšlikumu pat vēl šīs Saeimas laikā.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta tālāku virzību, bet par steidzamību lūdzu balsot, ņemot vērā radušos situāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 55. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Koncesiju likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien! Jāteic, ka šeit ir precīzi tas pats, par ko Sprindžuka kungs jau ziņoja. Šis ir paketes likumprojekts. Komisija tika lēmusi par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 6, atturas - 48. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1358. Komisijas vārdā es lūdzu to atzīt par steidzamu. Šeit ir notikusi tehniskas dabas izmaiņa, jo Sanitārās robežinspekcijas vairs nav. Tagad ir Pārtikas un veterinārais dienests, un tāpēc es lūdzu deputātus nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M.Lujāns. Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns. Man, cienījamie kolēģi, būtu jums arī lūgums: šis ir tehniska rakstura labojums, un, ja neviens neiebilst, es aicinu tūlīt nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu mēs pievienojamies konvencijai, kas līdz ar to apstiprina starptautiskas nozīmes Latvijas mitrāju sarakstu. Un tas skar ļoti ievērojamu skaitu dabas teritoriju Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šie grozījumi ir nepieciešami, lai veidotu likumisku pamatu izcelsmes noteikumu piemērošanai tiem pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu teritorijās.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/ vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šī konvencija skar ne tikai Āfriku. Tā skata būtisku vides erozijas samazināšanas pasākumu kompleksu, kas jāveic saskaņā ar šo konvenciju, izmantojot apvienotus valstu pūliņus. Tātad šī konvencija skar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, to skaitā Latviju. Šai konvencijai kopumā ir 5 pielikumi, un viens no šiem pielikumiem ir veltīts tieši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, to skaitā Latvijai.

Es aicinu atbalstīt šo konvenciju. Bez tam es esmu saņēmis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vēstuli, kurā viņš aicina šīs konvencijas pieņemšanu atzīt par steidzamu.

Līdz ar to es aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Izskatīsim arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Ja nav iebildumu, izskatīsim arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Latvijai, kas ir ANO dalībvalsts, ir jāpievienojas šai konvencijai, kas ir saistīta ar cīņu pret terorismu, jo šī konvencija balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

 

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģistrācijas numurs 1371) un nolēma iesniegto likumprojektu neatbalstīt, un izstrādāja un iesniedza Saeimā izskatīšanai pašas komisijas izstrādātu alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģistrācijas numurs 1393). Iesniegtais likumprojekts ir tādējādi papildināts ar vairākiem pirms tam iesniegtiem likumprojektiem, kuri paredz noteiktu nodevu noteikšanu par noteiktu pakalpojumu sniegšanu.

Sēdes vadītājs. Ir saņemts desmit deputātu ierosinājums atzīt alternatīvo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 33. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 17.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

M.Vītols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.oktobris. Izskatīšana - 24.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lāčplēsim!

J.Lāčplēsis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.oktobri.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu ierosinātais termiņš ir 1.oktobris. Deputāts Vītols ierosināja 17.oktobri.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17.oktobri.

Balsošana jāsāk ar tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 27. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.

Izskatīšana?

M.Vītols. 17.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lāčplēsim!

J.Lāčplēsis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu noteikt par izskatīšanas termiņu 3.oktobri.

Sēdes vadītājs. Tālākais ierosinātais termiņš bija...

M.Vītols. ...17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai likumprojektu 17.oktobrī izskatītu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 32, atturas - 5. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par to, lai likumprojektu 17.oktobrī izskatītu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 33, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Izskatīšana būs 3.oktobrī. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Imants Burvis, Aija Barča, Jānis Leja, Kristiāna Lībane, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Andrejs Požarnovs, Anna Seile, Imants Kalniņš, Juris Dobelis un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas ceturtās sēdes

2002.gada 26.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Labdien, Bojāra kungs! Jūs esat vienīgais no iesniedzējiem. Diemžēl ir saņemta pagaidām tikai viena rakstiska atbilde, bet tam jautājumam jūs neesat iesniedzējs. To ir iesnieguši deputāti Barča, Lauskis, Lāzo, Zvejsalnieks, Klementjevs, Ūdre, Stirāns, Bērziņš, Geige un Požarnovs. Tas ir jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, kurš to ir nodevis izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam. Izglītības un zinātnes ministrs ir atsūtījis atbildi. Bet pagaidām nav saņemta atbilde uz pārējiem diviem jautājumiem, no kuriem vienu esat parakstījis arī jūs, - tas ir jautājums Ministru prezidentam par Rīgas Doma baznīcas tehnisko stāvokli. Ministru prezidents šo jautājumu ir nodevis Kultūras ministrijai, bet pagaidām mēs atbildi no ministrijas neesam vēl saņēmuši. Un arī ministres šodien nav.

Bojāra kungs, acīmredzot... varbūt... sauksim nākamceturdien... Var būt, ka viņi atsūtīs rakstisku atbildi.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

(Sākumā nerunā mikrofonā.) Mani tas interesē. 

 

Sēdes vadītājs. Taču jūs neesat parakstījis to. To ir parakstījuši jūsu kolēģi. Ministrs ir atsūtījis atbildi. Jūs neesat saņēmuši to atbildi? Bet tā jūs neapmierina? Skaidrs, skaidrs... Tad aicināsim ministru, kaut gan es domāju, ka arī viņi tagad ir diezgan aizņemti ne tikai tiešajos pienākumos, bet arī pirmsvēlēšanu lietās. Un, iespējams, ka arī nākamceturtdien mums tas neiznāks un ka tikai pēc vēlēšanām tas varētu būt reāli.

Tā ka paldies, ka esat atnācis, un aicināsim viņus nākamreiz. Ja ne, tad pēc divām nedēļām...

 

L.Bojārs. Vēl ir kādi pieci seši jautājumi.

 

Sēdes vadītājs. Jā. Labi. Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 4.sēde
2002.gada 26.septembrī



Par darba kārtību


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””(4930. un 4930-a dok., reģ. nr.1389)
Priekšlikums - dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (Noraidīts)(4941. un 4941-a dok., reģ. nr.1390)
Priekšlikumi - dep. R.Labanovskis
- dep. B.Cilevičs


Par likumprojektu “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi Latvijas Republikas lauku apvidos” (Noraidīts)(4945. un 4945-a dok., reģ. nr.1391)

Priekšlikums - dep. A.Seile


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Noraidīts)(4956. un 4956-a dok., reģ. nr.1394)

Priekšlikums - dep. J.Sokolovskis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””(4957. un 4957-a dok., reģ. nr.1395)

Par darba kārtību 

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”


Par darba kārtību 

Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. A.Barča


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz.Rasnačam”(4965. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Požarnovam”(4966. dok.)


Lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu”(4939. dok.)

Balsu skaitīšanas komisijas informācija
- dep. R.Ražuks


Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (protokols nr.44)

Ziņo - dep. R.Ražuks


Par darba kārtību 

Priekšlikums - dep. A.Barča


Lēmuma projekts “Par I.Baumanes atcelšanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”(4963. dok.)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Lēmuma projekts “Par A.Ozerska apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”(4964. dok.)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai”(4929. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs


Paziņojumi - dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Ābiķis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam P.Maksimovam


Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (3.lasījums)(4943. dok., reģ. nr.683)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (3.lasījums)(4944. dok., reģ. nr.1028)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums” (3.lasījums)(4951. dok., reģ. nr.1254)

Ziņo - dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā” (3.lasījums)(4958. dok., reģ. nr.1121)

Ziņo - dep. A.Bērziņš


Likumprojekts “Darba strīdu likums” (3.lasījums)(4959. dok., reģ. nr.1154)

Ziņo - dep. A.Bērziņš


Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu” (2.lasījums)(4191. un 4960. dok., reģ. nr.1206)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu” (2.lasījums)(4554. un 4961. dok., reģ. nr.1288)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (1.lasījums) (Steidzams)(4862. un 4934. dok., reģ. nr.1374)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (1.lasījums)(4791. un 4935. dok., reģ. nr.1335)

Ziņo - dep. A.Razminovičs
Priekšlikums - dep. A.Tiesnesis


Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (1.lasījums)(4793. un 4936. dok., reģ. nr.1337)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Likumprojekts “Grozījums Koncesiju likumā” (1.lasījums)(4792. un 4937. dok., reģ. nr.1336)

Ziņo - dep. A.Razminovičs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (1.lasījums) (Steidzams)(4832. un 4938. dok., reģ. nr.1358)

Ziņo - dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (2.lasījums) (4832. un 4938. dok., reģ. nr.1358)

Ziņo - dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (1.lasījums)(4770. un 4952. dok., reģ. nr.1331)

Ziņo - dep. G.Krasts

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā”” (1.lasījums)(4813. un 4953. dok., reģ. nr.1347)

Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā” (1.lasījums) (Steidzams)(4805. un 4954. dok., reģ. nr.1342)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā” (2.lasījums) (4805. un 4954. dok., reģ. nr.1342)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem” (1.lasījums)(4598. un 4955. dok., reģ. nr.1297)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (1.lasījums) (Steidzams) (4949., 4949-a un 4949-b dok., reģ. nr.1393)[Alternatīva likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (4853. dok., reģ. nr.1371)]

Ziņo - dep. M.Vītols

Priekšlikums - dep. J.Lāčplēsis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
Datums: 26.09.2002. 09:18:48 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4941 nodošanu komisijām

Par darījumiem ar lauksaimniecības un mežu zemi Latvijas Republikas laukos
Datums: 26.09.2002. 09:24:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4945 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"
Datums: 26.09.2002. 09:27:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4956 nodošanu komisijām

Datums: 26.09.2002. 09:31:44 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"
Datums: 26.09.2002. 09:32:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4976 nodošanu komisijām

Datums: 26.09.2002. 09:39:14 bal006
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz.Rasnačam"
Datums: 26.09.2002. 09:39:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4965

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Požarnovam"
Datums: 26.09.2002. 09:39:58 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4966

Datums: 26.09.2002. 10:11:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemesgabala nodošanu Lazdonas pagasta pašvaldībai"
Datums: 26.09.2002. 10:28:36 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4929

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:03:04 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4943 pieņemšanu 3.lasījumā

Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām (3.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:24:42 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4944 pieņemšanu 3.lasījumā

Dzīvnieku barības aprites likums (3.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:27:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4951 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:28:04 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4958 pieņemšanu 3.lasījumā

Darba strīdu likums (3.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:29:26 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4959 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu (2.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:30:28 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4960 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu (2.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:31:02 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4961 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:31:46 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4862 steidzamību

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:32:20 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4862 pieņemšanu 1.lasījumā

Komercdarbības atbalsta kontroles likums (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:35:02 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4791 steidzamību

Komercdarbības atbalsta kontroles likums (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:35:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4791 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Reģionālās attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:37:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4793 steidzamību

Grozījums Reģionālās attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:37:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4793 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Koncesiju likumā (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:38:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4792 steidzamību

Grozījums Koncesiju likumā (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:38:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4792 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:39:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4832 steidzamību

Grozījums likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:39:46 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4832 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 26.09.2002. 11:40:14 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4832 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:41:24 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4770 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 "Grozījumi B protokolā" (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:42:26 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4813 pieņemšanu 1.lasījumā

Par ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:44:02 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4805 steidzamību

Par ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:44:22 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4805 pieņemšanu 1.lasījumā

Par ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 26.09.2002. 11:44:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4805 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:45:24 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4598 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (reģ. nr.1393) (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:46:48 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4949 steidzamību

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (reģ. nr.1393) (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:47:14 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4949 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (reģ. nr.1393) (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:48:06 bal039
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /17.10.2002./

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (reģ. nr.1393) (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:48:54 bal040
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas termiņu /17.10.2002./

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (reģ. nr.1393) (1.lasījums)
Datums: 26.09.2002. 11:49:16 bal041
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas termiņu /17.10.2002./

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi