Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas vienpadsmitā sēde

2002.gada 14.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim 14.marta sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā vairākus lēmumu projektus: “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”, “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, “Par deputātes Helēnas Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” un “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Iebildumu nav. Lēmumu projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža, Kuduma un Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant?”)

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Pirmām kārtām - labrīt! - ar darba sākumu! Tātad, ņemot vērā šo likumprojektu, kas pēc būtības varētu būt turpinājums visām tām normām, kuras ierobežo attiecīgo personu darbību, gribu jūs aicināt, lai jūs būtu konsekventi līdz galam, un nav vērts te runāt tikai par izpilddirektoriem. Anotāciju lasot, es sapratu, kas nedrīkst būt izpilddirektors, kāds viņš nedrīkst būt, bet man nav skaidrs, vai viņam ir jāmāk strādāt. Tad jau arī šo normu vajadzētu iekļaut.

Taču šos grozījumus, ja mēs runājam nopietni, vajadzētu attiecināt ne tikai uz izpilddirektoriem, bet arī uz pašvaldību departamentu direktoriem, uz pašvaldību pārvalžu priekšniekiem, nodaļu vadītājiem, privatizācijas komisiju priekšsēdētājiem, jo, teiksim, šīs komisijas tā vai citādi būtībā arī ir pārvaldes, un tādā gadījumā būtu vērts, lai jūs izskatītu iespēju šo normu iestrādāt arī citā likumā - Valsts civildienesta likumā. Jo tas viss ir attiecināms uz ļoti daudziem ierēdņiem. Nevar izraut vienu ierēdni tikai tāpēc, ka nesen ir notikušas muļķības kādā vietā! Par šīm muļķībām atbildību nes attiecīgās pašvaldības! Tomēr jebkurā gadījumā, ja mēs gribam sakārtot valsti, tad neattiecināsim šo jautājumu uz to, kura politiskā partija kurā vietā ir pie varas, bet tad šis grozījums būtu jāiestrādā Valsts civildienesta likumā, nevis šajā.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Godātā Saeimas vadība! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Kādēļ mūsu frakcija to darīja? Mūsu frakcijas deputāti nevēlas, lai bijušie komunisti un čekisti, un citu Latvijai naidīgu organizāciju biedri ieņemtu atbildīgus amatus pašvaldībās, ko Rīga nesen nodemonstrēja, ar lielu sajūsmu apstiprinot divas šāda tipa personas par Rīgas priekšpilsētu jeb rajonu direktoriem.

Mūsu piedāvātie grozījumi ļoti īsi un lakoniski ierobežo tiesības kļūt par pašvaldību izpilddirektoriem, arī izpilddirektoru vietniekiem Rīgas pilsētā, arī rajonu vai priekšpilsētu direktoriem un viņu vietniekiem tiem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra bija darbojušies kompartijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā. Pašvaldībās var strādāt Latvijas pilsoņi ar dažādu politisko pārliecību, ieņemt atbildīgus amatus, bet Latvijas neatkarības pretiniekiem, tiem, kuri 1988. un 1991.gadā bija barikāžu pretējā pusē, tur nav vietas.

Tiem deputātiem, viņu skaitā arī Burvja kungam un viņa frakcijai, kuri vēlas noteikt arī citus ierobežojumus, ir visas iespējas tādus iesniegt, ja viņi kopīgi ar mums atbalstīs šo priekšlikumu nodošanu komisijām un to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Pants, kā redzams, norāda nevis uz to, kāda kvalifikācija no izpilddirektoriem ir prasāma, jo tas likumā ir citās vietās un šis pants saucas... Tātad nevar iecelt personu, un šeit ir vesela virkne lietu, kas likumdošanā jau ir akceptētas.

Šādi paši ierobežojumi pastāv arī attiecībā uz deputātiem, un, tā kā pašvaldību izpilddirektoriem vai viņu vietniekiem ikdienas darbā ir pat lielāka ietekme nekā atsevišķam deputātam, tad šādi ierobežojumi periodā, kurā Latvija likvidē okupācijas sekas, ir pilnīgi loģiski.

Aicinām Saeimas deputātus atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 17, atturas - 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ir patīkami, ka pozīcijas partijas atzīst vēlēšanu likumu nepilnības un vai arī kļūdas. Turklāt šīs nepilnības tiek atrastas un labotas katru vēlēšanu priekšvakarā. Tas arī ir interesanti! Ja visus labojumus saliekam kopā, kuri tiek veikti, tad izveidojas jauns, kaut arī varbūt nepilnīgs likums.

Īpaši interesantas vēlēšanas bija tad, kad balsoja divas dienas un starp balsošanas dienām bija tumša, tumša nakts. Es domāju, ka jūs to labi atceraties. Protams, šīs muļķības Latvijas Republikā vairs netiks atkārtotas. Balso tikai vienu gaišu dienu un vakarā akurāti bez steigas saskaita balsis. Un labi saskaita! Ja visās valstīs balsošanu vēlēšanu iecirkņos vada apzinīgi, likumu ievērojoši, godīgi cilvēki, tad, protams, arī Latvijā tam tā ir jābūt.

Visās valstīs darbu vēlēšanu iecirkņos ļoti rūpīgi novēro novērotāji jau no iecirkņu atvēršanas brīža, kad tiek aizzīmogotas tukšas vēlēšanu jeb balsu nodošanas lādes, un novēro arī visu to gaitu, lai divreiz kāds nenobalsotu vai nenotiktu vēl kādi negadījumi, apzināti vai neapzināti. Tātad Latvijā ir jābūt tāpat - novērotājiem arī te ir jābūt.

Ir jābūt patiesībai, taisnībai un kārtībai. Cienījamie kolēģi! Ja jau Latvijā attiecībā uz iepriekšējām vēlēšanām bija tīšuprāt iestrādātas likumā nepilnības un tagad mēs vēlamies tās likvidēt, tad es aicinu šajā likumā izdarīt tādas izmaiņas, lai mēs kļūdas tik tiešām novērstu.

Saeimas deputāti, ja izpildīs šo priekšnoteikumu, vismaz cels savu reitingu.

Un vēl. Es lūgtu, it sevišķi pozīcijas deputātus, nesteigties ar izmaiņām. Izmaiņām ir jābūt tādām, lai par tām nobalsotu vienbalsīgi visi deputāti. Un jāievēro arī opozīcijas ieteikumi. Nevar darīt tā, kā jūs to tagad darāt, - ļoti daudzos likumos jūs iestrādājat to, kas jums ir patīkams vai kas jums ir pateikts priekšā, un tad ar balsošanas mašīnas palīdzību jūs par to nobalsojat.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nevēlas. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Lujāna, Lauska, Salkazanova, Stirāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 17.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu šo jautājumu nepārvērst politiskā. Es jūtu, ka valdošā koalīcija mēģinās to darīt. Šā vai tā šis jautājums jau pēc Lieldienu pārtraukuma atkal atgriezīsies Saeimā, tikai no Ministru kabineta puses. Kādēļ ir šobrīd iesniegts šis opozīcijas deputātu priekšlikums? Tādēļ, ka tomēr ir stipras aizdomas, ka ar tiem tempiem, kādos Ministru kabinets atsūtīs šo Konvenciju uz Saeimu, to var nepagūt ratificēt šīs Saeimas laikā. Diemžēl tāda pieredze ir. Es vēlreiz norādu uz to, ka nevajadzētu pārvērst šo jautājumu par politisku, jo tad tas savā veidā vērsīsies... parādīs it kā Latvijas attieksmi pret Apvienoto Nāciju Organizāciju. Šī Konvencija ir aprobēta Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tā ir jāratificē arī Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Un tas būtu normāls, labs solis. Šinī gadījumā Konvencijas teksts nevar tikt grozīts. Un ne jau opozīcija būs Ārlietu komisijā noteicēja un tā, kas kaut ko pēkšņi izdarīs... Tādēļ aicinu tomēr nebalsot ne “pret”, ne arī atturēties un dot iespēju, lai Konvencija tiktu nosūtīta uz Ārlietu komisiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - nav, atturas - 52. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Freimaņa, Grīga, Arņa Kalniņa un Jāņa Čevera iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Modris Lujāns vēlas runāt “par”.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Pirms sāku runāt par telekomunikācijām, gribu izteikt valdošajam vairākumam pateicību par labu attieksmi pret Apvienotajām Nācijām, lai gan mūsu Latvijas Saeimā tas nav pirmais gadījums. Es domāju, ka šodien Bonnā cilvēki būs iepriecināti par jūsu izturēšanos. Cerams, ka tā ir laba pazīme.

Tagad parunāsim par telekomunikācijām. Tas ir iemīļots likums “Latvijas ceļam”. Savā laikā “Latvijas ceļa” valdība noslēdza visā Latvijā populāro vienošanos ar Tilts Communications un Latvija dabūja veselīgu monopolu “Lattelekom”.

Šodien es varu izteikt pateicību arī cienījamajiem kolēģiem no Sociāldemokrātu partijas par to, ka viņi ir iniciējuši diskusiju par to, lai tomēr saglabātu “Lattelekom” irstošo monopolstāvokli Latvijā. Tas pēc būtības šodien jau ir sairis, un tādēļ tomēr ir nepieciešams atkal runāt par to, kā tam atjaunot noteikto darbības termiņu.

Man liekas, ka šodien Saeimā nevienam vairs nav noslēpums, ka diez vai Latvijas valsts pārrunu veicēji Somijā spēs vienoties par kaut cik civilizētu mierizlīgumu ar “Soneru”, jo tie noteikumi, kurus Latvijā it kā slēpj, visai Latvijas sabiedrībai ir labi zināmi: “Sonera” pieprasa 5% no “Latttelekom” akcijām un papildus vēl 5% no Latvijas Mobilā telefona akcijām, un līdz ar to tā kļūtu par reālu, atklātu monopolistu, tikai nu jau legālā veidā. Protams, ir arī pretējie noteikumi: ja Latvija neizpilda “Soneras” prasības, tad attiecīgi Latvijai tas maksās aptuveni 400 miljonus ASV dolāru, kas būs jāmaksā “Sonerai” par zaudējumiem sakarā ar monopolsituācijas likvidēšanu.

Protams, arī mūsu Saeimas izmeklēšanas komisija, kura ir atbildīgā par “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju un kurai tika nosūtīts pagājušās ārkārtas sēdes lēmums, plāno izpētīt šo jautājumu, jo ir radies viedoklis, ka Latvijā nav nopietni izdiskutēts jautājums par to, kādas sekas varētu būt, ja Latvija sāktu pārrunas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, tajā skaitā arī ar Eiropas Savienību, par monopoltermiņa atjaunošanu. Ir pilnīgi reāli, ka tāda darbība varētu notikt. Protams, tas ir jāveic civilizēti.

Un tāpēc šodien, ja valdošais vairākums noraidīs pats savu šo priekšlikumu - sākt šo diskusiju -, tad līdz ar to jūs paši sevi iedzīsiet stūrī. Mierizlīgums Helsinkos nenotiks! Tas ir labi jāsaprot! Latvija maksās advokātiem katru dienu milzu summas, un tad pienāks tas brīdis, kad Latvijai, zaudējot vai nenoslēdzot mierizlīgumu, būs jāmaksā “Sonerai”. Protams, es saprotu, ka valdošais vairākums to visu centīsies novilcināt pēc vēlēšanām, lai, teiksim, vienā gadījumā tad kaut ko domātu, ko darīt pēc vēlēšanām, vai arī otrā gadījumā mēģinās to uzgrūst jaunajai valdībai, ko veidos tagad jau bijušais valdošais vairākums.

Tāpēc es aicinu šo diskusiju tomēr sākt jau šodien un likumprojektu nosūtīt uz komisijām. Bez tam histērija par to, ka līdz ar to iestāsies Pasaules tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Savienības sankcijas, diez vai sāksies.

Tāpat kā savā laikā jau norādīja atsevišķi valdošo partiju pārstāvji, šis ieraksts par vienošanos ar Pasaules tirdzniecības organizāciju ir noticis pēc Amerikas un Šveices ļoti liela spiediena, kuras pieprasīja, lai, lūk, ieliktu tādu normu, taču es domāju, ka šodien politiskā situācija pasaulē ir mainījusies, tāpēc var sākt diskusijas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju par to, lai šis monopolstāvoklis savā ziņā saglabātos, jo tas samazinātu zaudējumus Latvijas valstij.

Es vēlreiz aicinu valdošo vairākumu nebaidīties un pieņemt arī drosmīgus lēmumus, un neiet vienas vai otras partijas pavadā, jo būs jau tik un tā jāatbild Latvijas iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Cienot iesniedzēju viedokli, it īpaši Arņa Kalniņa viedokli, es gribētu tomēr uzsvērt sekojošo, ka mūsuprāt, šis ceļš ir ejams vienīgi tad, ja mēs tik tiešām prognozējam, ka valdības partijas īstenos bezierunu kapitulāciju ārzemju investora - “Soneras” priekšā. Tad tik tiešām šis ceļš būs daudz, daudz veiksmīgāks nekā tas, ja, teiksim, valdības partijas sistemātiski nepildīs savas norunas, solījumus un apņemšanās.

Taču es gribētu, kolēģi, atgādināt to, ka ārkārtas sēdē mēs visi - opozīcijas partijas un arī valdību veidojošās partijas - dažādos balsojumos dažādi atbalstījām pašu svarīgāko jautājumu - jautājumu par atklātību, kas attiecas uz mierizlīgumu un uz mierizlīguma panākšanas norisi. Mēs runājam par to, kādas ir Latvijas pozīcijas saistībā ar neatkarīgu ekspertu pieaicināšanu, to skaitā ar Latvijas Telekomunikāciju asociācijas un citu telekomunikāciju nozares speciālistu pieaicināšanu, un viņu veikto ekspertīzi, un, protams, kā jau es minēju, arī par starptautisku juridisku auditu. Tā ir ļoti nopietna, solīda firma, kas varētu tikt izvēlēta un skatītu cauri visus šos slepenos dokumentus un līgumus, ko valdība sagatavo.

Es gribētu atgādināt vēl to, ka šajā gadījumā mēs visi, arī Saeimas deputāti, esam vienojušies, ka bez šīs atklātības viss šis process, kas saistīts ar šķīrējtiesu un mierizlīgumu, izskatās pēc afēras, un par to ir ļoti daudz rakstīts arī presē, un tāpēc es domāju, ka mums nav nepieciešams mainīt šo galveno tēmu - atklātību attiecībā uz šo monopoltermiņa pagarinājumu, jo, kā jau es uzsvēru, situācija būs labāka vienīgi tad, ja valdības partijas veiks bezierunu kapitulāciju.

Es gribētu šeit minēt vēl dažus nopietnus argumentus. Iesniedzēju puses kolēģi ir uzsvēruši to, ka monopols pats par sevi nav nekas slikts, ja vien to efektīvi regulē.

Tātad es šajā ziņā varētu Arnim Kalniņam piekrist, bet gan ar vienu piebildi, ka tas līdz šim vēl nav izdevies, un, ņemot vērā to, ka tas varētu turpināties līdz 2013.gadam un pamatdokuments būs “jumta” līgums, tad to nevarēs izdarīt arī turpmāk, jo mēs vienpusējā kārtā neko mainīt nevarēsim un mums vajadzēs saņemt investoru piekrišanu.

Kolēģi! Tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija nepiekrīt mūsu kolēģiem no opozīcijas un nav gatava iet šo ceļu, kas varbūt ir pat labāks nekā tas, ko piedāvā valdība. Un, ja mūsu valsts tik tiešām zaudēs šo tiesas procesu, tad mums būs jākompensē. Taču mums ir jāatceras vēl viena lieta - ka pašreizējā situācija nozīmē monopolsituācijas saglabāšanu, piedevām vēl pastiprinošos apstākļos. Jo Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumā, kurš ir noslēgts ar Latviju un par kuru mēs esam iepriekšējā Saeimas sēdē daudz runājuši, ir ietverta monopolsituācijas pastiprināšanās un ir lietoti tādi termini, kādi pat telekomunikāciju likumā nav vispār ietverti, un tas nozīmē to, ka līdz 2013.gadam “Lattelekom” šos telekomunikāciju terminus varēs skaidrot pēc sava prāta un pēc savas gribas, kā tas jau ir ilgstoši noticis. Es uzskatu, ka tas nozīmē, ka saduramies ar tādu ļoti būtisku jautājumu kā jauno informācijas tehnoloģiju, datu pārraides ierobežojumi, to skaitā arī telekomunikāciju konkurences iegrožojumi. Jo pats mērķis tādā gadījumā pazūd - mēs neejam uz telekomunikāciju tirgus liberalizāciju, kura nodrošinātu zemākus tarifus. Un nav runa par to, ka tik tiešām strauji pieaug mobilo telefona sakaru lietotāju skaits. Vēl aizvien ir ļoti ievērojams - 700 tūkstošu un pat vairāk - arī “Lattelekom” abonentu skaits.

Tā ka mēs šeit zināmā mērā ejam, manuprāt, nepieņemamus kompromisa ceļus, kas, mūsuprāt, varētu varbūt uzlabot situāciju vienīgi tad, ja valdība totāli zaudētu šķīrējtiesā.

Es vēl gribu pateikt, ka pilnīgi aplami ir valdības pārstāvju apgalvojumi, ka, prasot atklātību par mierizlīguma procesiem un izmaksām, mēs nodotu “Soneras” pusei argumentus, kas tiesvedībā būtu vajadzīgi Latvijas pusei. Nav tas tā! Tie ir absolūti meli. Jo viss mierizlīgums ir saskaņots ar “Soneru”. Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka visam, kas ir saskaņots ar “Soneru”, nav jābūt slepenam, jo tas viss jau ir zināms tāpat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 49. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Zvejsalnieka, Freimaņa, Arņa Kalniņa un Čevera iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mēs jums piedāvājam ar attiecīgo likumprojektu iespējas izskatīt valstī pastāvošo privātskolu finansējumu un izsakām pateicību, ka vismaz ļaujat mums pastāstīt par mūsu piedāvāto likumprojektu. Labi, ka neatkārtojas tā prakse, kas bija attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu, to, kuru mēs jums nupat piedāvājām. Īpatnēja bija jūsu pieeja: jūs uzskatījāt par pareizu gan izanalizēt mūsu piedāvāto likumprojektu, gan arī pateikt visu, ko domājat par mums pašiem. Lai mums turpmāk nebūtu tādā veidā jāsacenšas, kurš pirmais nospiedīs to pogu, kurš pirmais runās, droši vien, es domāju, ir vajadzīgi kaut kādi grozījumi Kārtības rullī, jo nekāda īpaša politiskās kultūras paraugstunda šoreiz nebija.

Tagad pastāstīšu par mūsu piedāvāto likumprojektu par privātskolām. Mēs patiešām saskaramies ar to problēmu, ka valstī pastāv privātskolu tīkls, kas izveidots daudzu gadu garumā. Lielākoties šīs privātskolas gan ir akreditētas, tomēr jāteic, ka tās netiek finansētas noteiktajā apjomā. Paši šo privātskolu dibinātāji nespēj finansēt mācību programmu pilnā apjomā, taču arī to naudiņu, ko varētu cerēt saņemt no valsts, šīs privātskolas nesaņem. Kur, mūsuprāt, ir problēma? Mūsuprāt, problēma tomēr ir tā, ka, dodama šo skolu dibinātājiem iespēju atvērt šīs skolas un tās akreditēdama, valsts, kuru šajā gadījumā pārstāv Izglītības un zinātnes ministrija, nav izveidojusi kritēriju sistēmu, lai attiecībā uz katru bērnu būtu noteikts finansējums un lai neatkarīgi no tā, uz kurieni bērns ietu - vai viņš ietu uz privātskolu vai pašvaldības skolu, vai valsts skolu -, viņam ietu līdzi tā naudiņa un katras šādas skolas dibinātājs līdz ar to varētu rēķināties ar ļoti konkrētu garantētu naudas summu. Un tad var mierīgi veidot un atvērt privātskolas, jo to dibinātāji zina, uz kādiem noteikumiem tās tiek atvērtas, un tāpat arī valsts apzinās savas iespējas. Ja valsts redz, ka viena privātskola ir atvērta, akreditēta un pastāv, tad var domāt par nākamo. Taču pašreiz valsts ir izlaidusi no rokām šos grožus, un līdz ar to mēs patiešām esam nonākuši diezgan konkrētā strupceļā.

Lai izietu no šā strupceļa, pagājušoreiz parlamentā tika pieņemts lēmums ieviest konsolidēto atbildību, lai ne tikai valsts būtu par to atbildīga, bet lai arī pašvaldības obligāti tiktu ar to galā. Mēs uzskatām, ka šoreiz šis ceļš nav pareizs. Valsts un valdības atbildību nevajag tik vienkāršoti uzlikt uz pašvaldību pleciem. Pašvaldības var un viņas darīs savu darbu, lai privātskolām palīdzētu, bet tas nedrīkst būt obligāts nosacījums pašvaldībām. Protams, jāņem vērā arī budžeta grozījumi kā tādi… Pat tad, ja ir kur šos naudas līdzekļus atrast, budžeta gada ietvaros nav tik vienkārši šos grozījumus izdarīt. To, ko vēl var izdarīt Rīgas pilsēta, kam ir liels budžets, pašvaldības nevar, un tādā gadījumā daudzas citas pašvaldības pat gribēdamas nevar sākt pildīt attiecīgo likumu.

Mūsu ierosinājums ir atgriezties pie tās shēmas, ka valsts, uzņemoties atbildību par kopējo sistēmas pastāvēšanu un tātad arī par privātskolu klātbūtni, atrisina jautājumus, kas saistīti tieši ar valsts atbildību - gan nodrošina akreditāciju, izvērtē programmas, dibinātāju piedāvājumu, gan arī, izveidojot ļoti konkrētus kritērijus, dod iespēju privātskolu tīklam mierīgi attīstīties. Protams, es domāju, ka, pastāvot šādiem apstākļiem, tas ir, palīdzot arī privātskolām attīstīties, ir gan papildu iespējas nodrošināt augstāku izglītības līmeni, gan arī valstij kopumā varētu būt mazāki izdevumi, nekā nodrošinot tikai vienai pašai jebkuras valsts vai pašvaldības skolas pastāvēšanu.

No tāda viedokļa mēs piedāvājam atgriezties pie šā jautājuma. Mēs uzskatām, ka tad, ja valsts un valdība, konkrēti, Izglītības un zinātnes ministrija, tiks galā ar šādu kritēriju noteikšanu, problēma izzudīs pati no sevis, un tādēļ šodien ierosinām noņemt šo obligāto atbildību no pašvaldību pleciem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals runās “pret”.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš).

Cienījamie kolēģi! Klausoties nupat izskanējušajā argumentācijā “par” šo likumprojektu, man neradās citas asociācijas kā vien tās, ka tiek piedāvāts ārstēt galvassāpes, nocērtot galvu.

Šā likumprojekta jēga ir tāda, ka likums tiek papildināts ar vārdiņu “var”. Tātad tajā vietā, kur teikts, ka valsts un pašvaldības piedalās privāto skolu finansēšanā, tiek pievienots vārdiņš “var”, un tas nozīmē, ka tikpat labi var arī nefinansēt.

Mēs visi labi atceramies, ka jau pirms gada mēs diskutējām par šo jautājumu un runājām par to, ka jāizbeidz šī neskaidrā situācija, kas rada virkni problēmu privātskolu finansēšanā, un izņēmām no likuma šo iespēju - “var”, “nevar”, “daļēji var” - un precīzi noteicām, kādā apjomā. Lasot likumprojekta anotāciju, es domāju, ka pretrunīgāku anotāciju ir grūti iedomāties, jo tajā ir rakstīts, ka nav noteikti kritēriji, taču likumā, kā to redzam tepat lapas kreisajā pusē, skaidri un gaiši ir rakstīts, ka finansēšana notiek “atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.

Un īstenībā mums jārunā nevis par privātskolām, valsts skolām un pašvaldību skolām, bet par bērniem. Par bērniem, kuri ir jāizglīto un kuru izglītošanai ir nepieciešams finansējums. Kāda bija mūsu doma, pirms gada izdarot grozījumus likumā? Pamatideja bija tā, ka jāgarantē, lai bērniem būtu šis izglītības finansējuma minimums, neatkarīgi no pašvaldības finansiālā stāvokļa, neatkarīgi no tā, kur konkrētā pašvaldība atrodas. Līdz ar to pēc būtības pašvaldībām būtu jābūt tieši tikpat ieinteresētām privātskolu attīstībā, jo valstij un pašvaldībām taču jāgarantē finansējuma minimums. Tas nozīmē, ka pārējo finansējumu nodrošina pašas skolas. Līdz ar to pašvaldībām izdevumi kļūtu mazāki.

Kas vēl šeit rakstīts? Te rakstīts, ka pašvaldību izglītības iestādes nokļūstot nevienlīdzīgā situācijā. Pašlaik par nevienlīdzīgu situāciju tiesīgas runāt ir tikai un vienīgi privātās mācību iestādes, jo tieši tās nesaņem no valsts šo minimālo finansējumu un tieši tām ir jāgādā absolūti viss finansējums, lai nodrošinātu mācību procesu. Vēlreiz atgriežos pie tās domas: ja ir kāda problēma normatīvajos dokumentos, tad ir jāmaina vai jāpilnveido normatīvie dokumenti. Ir tādi instrumenti kā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonds, ko izmantojot var precīzi nodrošināt, lai visiem bērniem Latvijā būtu vienlīdz labas iespējas izglītoties un vienlīdzīgs finansējums.

Tā ka līdz ar to es aicinu balsot “pret” šādu priekšlikumu - šādiem grozījumiem Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Izglītības likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 51. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Mitrofanova, Sokolovska, Lujāna un Cileviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tā kā daudzi kuluāros saka, ka tā esot provokācija, ko mēs te darām, man ir jādod paskaidrojums, kāpēc mēs to darām un uz ko mēs ceram.

Vispirmām kārtām jāteic, ka šie grozījumi ir tie, kurus jūs, noraidījuši šodien mūsu priekšlikumu, noteikti iesniegsiet pēc pāris nedēļām un varbūt pat sarīkosiet briesmīgu klaunādi, lai parādītu, cik ļoti toleranti un demokrātiski jūs esat.

Mūsuprāt un manuprāt, tas NATO, Eiropas Savienības un citu mūsu godprātīgo starptautisko draugu ierosinājums mainīt vēlēšanu likumu ir izteikts nevis tādēļ, lai panāktu kādas likuma normas grozīšanu mūsu valstī, bet gan tādēļ, lai Latvija izskatītos daudzmaz demokrātiska citu valstu starpā - starp tām valstīm, kuru saimē mēs tik ļoti gribam iestāties. Un kāpēc mēs šodien ierosinām izskatīt šo jautājumu? Nu mēs trīs mēnešus gaidījām šīs retorikas noslēgumu, bet tas viss kā nebeidzas, tā nebeidzas. Redzam, ka notiek arvien jaunas un jaunas diskusijas. Vēlēšanas būs šogad oktobrī, un, ja mēs septembrī to darīsim - sāksim likumu grozīt -, tad diez vai no tā iegūs vēlēšanas un visi tie, kas tagad šeit mēģina pierādīt vēlētājiem savu gribēšanu darboties 8.Saeimā. Mūsuprāt, tieši tas, ka normas, kuras lielākajai daļai zālē klātesošo ir pieņemamas, tiks šodien noraidītas tikai tāpēc, ka tās izvirza “nepareizi” politiskie spēki, - tieši tas parādīs īsto demokrātiskumu, kāds valda mūsu valstī. Un neatkarīgi no tā, ko jūs pēc tam sagrozīsiet un kādus vārdus jūs lietosiet, kad melosiet jaunnedēļ, trešdien, un kā pēc tam to iegrozīsiet, šis nedemokrātiskuma traips būs daudz lielāks nekā tas labums, ko jūs pēc tam izdarīsiet, likumā iebalsojot ar briesmīgu melu devu garnētus šos labojumus, tieši šos pašus, kurus mēs tagad iesniedzam.

Es aicinu atbalstīt Saeimas Prezidija izvirzīto priekšlikumu - nodot likumprojektu komisijām un tur mierīgi šos jautājumus izdiskutēt. Būsim demokrāti!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 42. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Izskatīsim deputāta Imanta Stirāna iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums akceptēts.

Nākamais jautājums. Deputāts Vents Balodis lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ligitas Kuzmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Ligitu Kuzmani par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija, visiem balsojot “par”, atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ligitu Kuzmani par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Aivara Uminska apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Aivaru Uminski par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Aivaru Uminski par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Zanes Keseles iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu iecelt Zani Keseli par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Te noteikti ir piebilstams, ka minētajai tiesneša amata kandidātei ir arī maģistra grāds tiesību zinātnēs. Protams, komisija vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt Zani Keseli par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Karīnas Kazārovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šajā gadījumā tiesneša amata kandidātei ir maģistra grāds tiesību zinātnēs. Tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu - iecelt Karīnu Kazārovu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi - Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt Karīnu Kazārovu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Zigfrīda Berezovska iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī dokumentus par šo kandidatūru. Šajā gadījumā balsis dalījās: pieci balsoja “par”, divi - “atturas”. Tātad kopumā ir atbalstīta šī kandidatūra.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt Zigfrīdu Berezovski par Ogres rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 33. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Krista Līča iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu iecelt Kristu Līci par Liepājas tiesas tiesnesi. Šis ieteikums tika komisijā atbalstīts, vienbalsīgi nobalsojot par atbalstu lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt Kristu Līci par Liepājas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Arņa Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī uz otro Liepājas tiesas vakanto tiesneša amata vietu pretendē jauns tiesnesis, un tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu - iecelt Arni Lapiņu par Liepājas tiesas tiesnesi - Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arņa Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Aijas Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī Rēzeknes tiesā ir vakanta vieta, un uz šo vietu pretendē Aija Jermacāne. Tieslietu ministres ieteikumu - iecelt Aiju Jermacāni par Rēzeknes tiesas tiesnesi - Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Dainas Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī Cēsu rajona tiesā ir vakanta tiesneša amata vieta. Uz to pretendē Daina Ročāne, un tieslietu ministre Ingrīda Labucka saskaņā ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu iesaka iecelt Dainu Ročāni par Cēsu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dainas Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Vitas Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tieslietu ministres ieteikumu - iecelt Vitu Lāčplēsi par Daugavpils tiesas tiesnesi - Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja, vienprātīgi balsojot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”.

Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Kā mēs zinām, vienā no Saeimas ārkārtas sēdēm šis jautājums tika novirzīts uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Komisija sagatavoja dokumentu nr.4168-A.

Nav alternatīva lēmuma projekta no komisijas. Ir papildinājumi.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 118.pantu šis jautājums var tikt šodien izskatīts pirmajā lasījumā, ar vispārējām diskusijām, un uzreiz arī otrajā lasījumā, ja Saeima nenolems citādi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu, turpināsim!

A.Kalniņš. Tātad mēs…

Sēdes vadītājs. Vispirms ir debates. Un pēc tam balsosim.

Lūdzu! Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Kas latvietim ir dārgāks par savu senču zemi? Tikai dzīvība. Tūkstošiem, jā, tūkstošiem latviešu vīru atdeva savu dzīvību un nolika galvu par Latvijas brīvību un par Latvijas zemi, sākot no 1905.gada!

Visi tie, kas 6.Saeimā nobalsoja par Latvijas zemes pārdošanu ārzemniekiem, ir nolikti uz kauna laktas. Paldies kolēģim Grīgam, kurš, nebūdams liels politiķis, nobalsoja “pret”. Bet tie, kas sevi uzskata par lieliem politiķiem, diemžēl nobalsoja “par” - atļāva izpārdot ārzemniekiem Latvijas zemi.

Zemes izpārdošana ārzemniekiem - tas bija ne jau Latvijā radīts projekts! Tas tika mums “piespēlēts”, un diemžēl kārtējo reizi mēs uzķērāmies uz šīs ēsmas. Nav saprotams, kāpēc tas tā notiek. Latvietim zeme ir tikai Latvijā. Latvietis zemi ir mantojis no saviem slavenajiem priekštečiem, bet ne iekarojis, kādam atņēmis vai no kāda nopircis. Latvijas valsts atrodas uz zemes, kur vienmēr dzīvojuši mūsu senči - latgaļi, lībieši, sēļi, kurši un zemgaļi. Tāpēc, ja nav labu Latvijas vēstures grāmatu vai arī ja nevēlas tādas sarakstīt - tās vēstures grāmatas, kuras ir skolās, diemžēl ir nožēlojamas -, tad vismaz ir jāvadās no savu vecāku ieteikumiem, ka Latvijas zeme un Latvijas valsts ir jāsaglabā un ka Latvijas zemi nevar ārvalstniekiem izpārdot. Satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, vienmēr izskan jautājums - kāpēc Latvijā notiek tādas nejēdzības? Starptautiski tiesas procesi, kuros Latvija vienmēr zaudē, un tagad vēl būs vismaz kādi četri pieci. Slikti likumi, nepilnības tiesu darbībā. Ēnu ekonomika, kas, pēc finansu ministra Bērziņa kunga izteikuma, ir sasniegusi 42-43% (to viņš ir pateicis vienā no saietiem, kuros viņš satikās ar uzņēmējiem). Tas taču ir briesmīgi! Un ir jau vēl arī citas nejēdzības. Tās visas savirknējas ķēdē, un šī ķēde žņaudz latviešus un Latvijas iedzīvotājus. Un tagad paskatīsimies uz tām važām, kuras ir uzliktas mūsu zemniekiem! Kas tās ir viņiem uzlicis? Diemžēl mūsu Latvijas Republikas valdība! Uzmanīgi analizējot, mēs varam redzēt, kā latviešu zemnieku veikli nodzen no viņa zemes.

Un kā tad tas notiek? Neatbalstot zemnieku, valdība radīja situāciju, ka zemnieka saražoto produkciju valsts neiepērk. Valstij ir vajadzīga Latvijas zemnieku saražotā produkcija - gan armijai, gan cietumiem, gan citām vajadzībām. Diemžēl to iepērk no ārzemēm, ne no latviešu zemniekiem. Un tagad paskatīsimies uz dažām iepirkuma cenām! Viens litrs piena ar tauku saturu 4,4% maksā no 4 līdz 8 santīmiem, un viens litrs minerālūdens maksā 30 santīmus. Bet veikalā piens ar tauku saturu 2,2% maksā 24 santīmus. Kas saņem to starpību, kura ir 20 santīmu lielumā? Protams, ne jau latviešu zemnieks! Graudi tiek iepirkti par cenu no 20 līdz 30 vai 40 latiem par tonnu. Arī tas ir zem pašizmaksas, taču katru gadu vēl mēģina kaut kādā veidā to iepirkuma cenu samazināt!

Paskatīsimies, kā notiek latviešu zemnieku un rūpnieku saražotās produkcijas pieņemšana lielveikalos, kurus tagad veido! Rīgā jau to būs vairāk nekā kultūras namu vai citu iestāžu. Ja zemnieks aizved savu produkciju uz turieni, veikala vadītājs par katru cenu piespiež viņu nodot viņa saražoto produkciju zem pašizmaksas. Un kas tad paņem to peļņu? Protams, lielveikals! Kāpēc valdība nerūpējas par to, lai mūsu zemnieku saražotā produkcija tiktu iepirkta par to cenu, par kuru tā tik tiešām ir jāiepērk? Un kas notiek ar mūsu mazajiem veikaliem un vispār ar Latvijas mazajiem vai sīkajiem uzņēmumiem? Tos iedzen bankrotā! Un vēl jau arī strādā, protams, slavenā nodokļu sistēma. Tāda nu ir tā valsts politika, kura neatbalsta nedz zemniekus, nedz mazos uzņēmējus, to skaitā latviešus un Latvijas iedzīvotājus! Tā kā zemniekam nav kur pārdot produkciju, viņš nevar saņemt naudu, bet viņam ir obligāti jānomaksā nodoklis par zemi. Un, ja viņam nav naudas, viņš nodokli par zemi samaksāt nevar. Tad viņam mierīgi to zemi atņem - ceļas procenti, un zemi atņem vai nu pašvaldība, vai veikli cilvēki, kuri par smieklīgu cenu - no 6 līdz 150 latiem, nu varbūt vienā otrā gadījumā ir 200 lati par hektāru - no viņa atpērk zemi. Tā latviešu zemnieku skaisti, apdomāti nodzen no viņa no senčiem mantotās zemes! Ar šādu rīcību un ar valsts rīcību, protams, zemnieki tiek iedzīti ūtrupē. Bet nākamā stadija jau ir jauns brīnums, kurš arī ir tapis mūsu valdības kuluāros, - zemniekiem un māju īpašniekiem, un vispār nekustamā īpašuma īpašniekiem ir sagatavots jauns brīnums. Tātad: ja māja ir, teiksim, Rīgā un tās platība ir 200 kvadrātmetru, un tās vecums ir no 15 līdz 120 gadiem, un ja tās vērtība, novērtētā vērtība ir 16-18 tūkstoši, tad tirgus vērtība tai, protams, ir augstāka. Un ko izdarīja mūsu valdība? Lai lāpītu budžetu, lai saņemtu papildu ienākumus, tagad tiks aprēķināts nodoklis no tirgus vērtības.

Cienījamie kolēģi! Kur vēl tālāk var aiziet ar tādām spekulācijām?! Un, protams, šie dokumenti ātri parādīsies Saeimā, lai, sākot vismaz ar 2004.gadu, varētu māju īpašniekus un īpašniekus, kuriem ir nekustamais īpašums, aplikt ar papildu nodokļiem un pēc tam, kad viņi nevarēs tos nomaksāt, uzrēķināt viņiem soda procentus un tādā veidā atņemt viņiem arī dzīvojamo platību. Uz kurieni tad mēs pārcelsim visus tos iedzīvotājus? Tādi eksperimenti jau 2000., 2001.gadā notika Jūrmalā - arī toreiz cilvēkiem desmitkārtīgi palielināja nodokļus.

Cienījamie kolēģi, šādi eksperimenti nav pieļaujami!

Lai mūsu Saeima arī turpmāk nesaņemtu tik zemus reitingus, kādi ir bijuši līdz šim - jūs to ļoti labi zināt! - , mums tomēr tie likumi, kurus mums “piespēlē” valdība (es nezinu, kāpēc viņa to visu neredz!) ir jāatdod tai atpakaļ un nav jāatbalsta šīs nejēdzības, kuras kārtējo reizi iedzīs mūsu valsts iedzīvotājus vai nu ūtrupē, vai pārvērtīs par ubagiem vai nabagiem savā zemē. Nu patiesībā nabadzības līmeni, kā jūs jau zināt, ir sasnieguši 90% iedzīvotāju. Nu tālāk jau gandrīz nav kur iet! Un arī Eiropai mēs tādi neesam vajadzīgi.

Taču ir vēl viens jautājums, kurš arī ir ļoti nopietns un kurš, starp citu, Saeimu neinteresē. Tie ir vietējo pašvaldību darbi laukos un slaveno mērnieku darījumi, kuri vienmēr zemes iemērīja “pēc deguniem” vai pēc “čomu” būšanas, un vēsturiski mantotās zemes ne vienmēr nonāca īpašnieku, vēsturisko īpašnieku, īpašumā, jo labākie gabali tika iemērīti pazīstamiem cilvēkiem. Un, no otras puses, arī tās zemes tirdzniecībā viņi piedalās.

Ja var ticēt statistikai, tad vismaz 80 000 hektāru no Latvijas zemes ir pārgājuši ārzemnieku īpašumā. Un tas jau ir neatgriezeniski. Jo, lai saņemtu to zemi atpakaļ, būs jāsamaksā desmitkārtīgi, ja ne vairāk. Ar tādu neapzinīgu darbību mēs esam noveduši mūsu valsts iedzīvotājus tiktāl, ka viņi bija spiesti pārdot zemi, bet diemžēl pirmtiesības zemes iepirkšanai valdība un pašvaldība neizmantoja. Un tas ir ļoti, ļoti nožēlojami. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja jau valdība neiepērk produkciju no zemniekiem, tad kādas viņai ir tiesības pieprasīt maksāt nodokli par zemi? Nav tādu tiesību! Tas ir jāsaprot, un mums ir attiecīgi jārīkojas.

Un vēl viens jautājums. Kad tad mēs dosim iespēju latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem uz senču zemes dzīvot mierīgu, kārtīgu dzīvi un būt pārticīgiem un laimīgiem? Kurā gadā tas tā būs? Vai jūs varat to pateikt? Un kāpēc jūs to nevarat pateikt? Tāpēc, cienījamie kolēģi, ka mēs atbalstām visas tās nejēdzības - tās ir izdarītas 7.Saeimā ar mūsu balsojumiem. Un diemžēl tās slēptās viltības, kuras tiek likumos iestrādātas pat ar mūsu juristu palīdzību, panāk tikai to, ka mēs saņemam zemu reitingu.

Tas viss ir jāpārdomā vienam otram, kas iestrādā likumos visu to, kas mūsu valsts iedzīvotāju dzīvi padara vēl smagāku, nepatīkamu. Es nemaz nerunāju par veselības aprūpi, kura ir nolaista, atstāta paštecē! Ir jāatceras arī tā pieredze, kuru guva savulaik Albānija un kuru gūst Argentīna. Tādā stāvoklī mēs Latviju novest nevaram!

Tāpēc es aicinu atbalstīt likuma projektu un pārskatīt likumdošanu, lai mēs savu zemi aizstāvētu tā, kā sevi aizstāv citas Eiropas valstis, kuras arī iet uz Eiropas Savienību un kuras ir noteikušas pārejas periodu - 10 vai 12 gadu. Turklāt šo valstu likumdošanā ir iestrādāti arī citi ierobežojumi. Ja jau mūsu valdība nevar neko tādu izdomāt un ja arī mums nepietiek tās izdomas, tad vismaz nošpikosim no citām valstīm, kā tās to dara! Tad mēs mūsu zemi un mūsu valsts neatkarību saglabāsim turpmākajā dzīvē.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš. Runās kā deputāts.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtot iepriekšējā reizē teikto. Bet, tā kā otrajā lasījumā briest konkrētie priekšlikumi un sākumā ir vispārējā diskusija, es tomēr gribētu vēl akcentēt tāda pārejas perioda nepieciešamību attiecībā uz ārvalstu pilsoņu tiesībām iegādāties Latvijā zemi, kāds ir ierosināts šajā - pirmā lasījuma redakcijā.

Nu mums visiem ir skaidrs, bet es varētu konspektīvi pateikt vēl arī to, ka ārzemniekiem šobrīd Latvijā iegādāties lauksaimniecības un meža zemi ir izdevīgi četru apstākļu dēļ.

Pirmkārt. Nopērkot zemi šeit, viņi nopērk ražošanas tiesības un potenciāli - arī iespējamos tiešos maksājumus, kādi būs pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā.

Otrkārt. Lauksaimniecībai mazāk piemērotās zemes iepērkot un apmežojot, var būt ļoti nopietns atbalsts - gan vietējais, gan arī no attiecīgās valsts - tam pilsonim, kurš šo zemi apmežošanai iepircis.

Treškārt. Ļoti intensīvi pēdējā gadā notiek zemes iepirkumi: pērk būtībā nevis zemi, bet ainavas, pērk ezeru un upju krastus, pērk dabas pirmatnīgumu, jo tam jau ir nākotnē pieaugoša vērtība.

Un, protams, ir vēl viens iemesls, kāpēc to dara šobrīd. To dara ar spekulatīvu mērķi, ka pēc kāda laika, kad zemes cenas pieaugs, uz šā darījuma rēķina varēs nopelnīt. Finansu avots šiem ārzemniekiem, protams, ir. Pirmkārt, viņi ir bagātāki, un, otrkārt, viņiem ir pieejami kredīti ar ilgāku laika termiņu un ļoti zemiem procentiem.

Mūsu lauksaimniekiem, zemniekiem nav tādu nosacījumu zemes iegādei. Tādi nosacījumi nav panākti pagājušajos desmit gados, un arī šobrīd tādu nav. Atbalsta par zemes piepirkumiem nav ne nacionālajās subsīdijās, ne arī tā saucamajā ilgtermiņa kredītlīnijā, kas tiek atklāta būvniecībai, ne arī SAPARD ietvaros. Arī pašvaldības būtībā nevar šo zemi pieturēt kādiem tālākiem un varbūt produktīvākiem darījumiem. Es šeit gribētu citēt Talsu rajona Ģibuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Ulda Rozenberga teikto. Viņš saka: “Labākos laikos pagasts to zemi, ko pērk Latvijas un citu valstu kopuzņēmumi, būtu nopircis pats. Mūsu pagastā gandrīz 700 hektāru zemes pieder trim juridiskām personām - Latvijas un citu valstu kopuzņēmumiem. Mēs zinām, ka šajās firmās patiesie īpašnieki ir ārzemnieki. Latvieši ir tikai izpildītāji. Vai pagastam ir jāatļauj ārzemniekiem pirkt zemi visskaistākajās vietās? Mums ir pirmpirkuma tiesības uz visiem īpašumiem, bet nav naudas. Saskaņā ar likumu mums noteiktā termiņā, ja paši zemi nepērkam, ir jādod atļauja tās pārdošanai. Ja pagastam būtu nauda, tad mēs šīs atļaujas visos gadījumos noteikti nedotu. Tāpēc arī vēlams desmit gadu pārejas periods.”

Un pēdējā informācija par to, kas virknē Eiropas Savienības kandidātvalstu ir noticis šajā jautājumā. Čehijā, Ungārijā, Slovākijā ārzemju juridiskās personas lauksaimniecības zemi un mežus varēs iegādāties pēc septiņus gadus ilga pārejas perioda, bet Polijā - pēc 12 gadiem. Ārzemju privātpersonas lauksaimniecības zemi un mežus varēs iegādāties bez ierobežojuma; izņēmums ir Ungārija un Slovākija, kas pieprasa trīs gadus ilgu pārejas periodu, līdzīgi kā Polijā, kur pieprasīts ir 3-7 gadus ilgs pārejas periods. Tātad fiziskajām personām, pretendējot uz šādu darījumu, zeme vispirms ir jāizīrē.

Tāpēc es gribētu vēlreiz atgriezties pie tā, ka varbūt ne vienmēr korekti ir izteikušies tie, kas Ārlietu ministrijā veic sarunas iestājai Eiropas Savienībā. Ne vienmēr izskan korekti spriedumi. Tas liecina, ka tur ir kaut kas būtisks labojams. Eduards Stiprais nesen rakstīja sekojošo: sarunu sadaļas “Brīvā kapitāla kustība” atvēršana ir iespējama, jo sarunas kopumā vēl nav pabeigtas. Taču ir jautājums, vai tas ir mūsu interesēs. Par to ir jāvienojas. Pēc viņa domām, Eiropas Savienība varētu piekrist attiecībā uz pārejas periodu. Taču tad mēs izskatītos neveikli. Vai tad pirms pusotra gada nezinājām, ka ir tāda problēma? Tad šie cilvēki, kas tagad protestē, nepapūlējās iepazīties ar Latvijas pozīciju, kaut gan šī informācija ir brīvi pieejama.

Es gribu atgādināt, ka jau 1998.gadā lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas formulēja šo problēmu, šo sāpi. Arī 2000.gadā Zemnieku federācija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome par to rakstīja vairākkārt. Un, ja mēs tagad dzirdam no Ārlietu ministrijas ierēdņiem šādus apgalvojumus, tad tas ir drusku dīvaini. Pozīcija jau nav jāizstrādā kabinetos, pozīcija ir jāizstrādā, vadoties no mūsu praktiskās dzīves nepieciešamības. Es gribu pārmest visādā ziņā arī Zemkopības ministrijai, ka viņa, zinādama šīs vēlmes, stingri nenostājās šo sabiedrisko organizāciju pusē, lai paustu Ārlietu ministrijai un citām ministrijām šo nostāju. (No zāles dep. M.Sprindžuks: “Melo!”)

Ja tas tā būtu bijis, tad, es domāju, būtu bijuši rezultāti. Es domāju, ka tad būtu bijuši rezultāti, tāpat kā citās kandidātvalstīs, kuras grib startēt uz Eiropas Savienību un kurās tas ir panākts.

Vai mums jāiet uz tādu superliberālismu - atļaut ārvalstu fiziskajām personām, tiklīdz mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, uzreiz brīvi pirkt Latvijā lauksaimniecības un meža zemi? Es domāju, ka tāds superliberālisms nenovedīs pie ļoti rožainiem rezultātiem.

Šajā sakarībā es minēšu dažus skaitļus: 1990.gadā Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija visaugstākais starp Baltijas valstīm, turpretim 2000.gadā mēs esam starp Baltijas valstīm pēdējā vietā. Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir tikai 63% no 1990.gada līmeņa, Igaunijā - 80% un Lietuvā - 85%. Es domāju, ka tas ir labs raksturojums šim superliberālismam, kas varbūt ne vienmēr ir bijis pārdomāts.

Aicinu veidot saprātīgu, veselīgu stratēģiju, lai neiznāk kā tagad, kad pēc 6-8 gadiem mēs meklējam kaut kādus balsošanas rezultātus, lai redzētu, kā nu ir toreiz nobalsots. Labāk nepieļausim šādas kļūdas un darīsim pēc iespējas pareizāk jau šobrīd, lai pēc desmit vai pat piecpadsmit gadiem nebūtu jānorāda, ka, lūk, tie balsoja tā un ka tas nebija īsti pareizi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. Nevēlas runāt…

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! No tā, kādu lēmumu mēs šodien pieņemsim, un no tā, vai Ministru kabinets gribēs vai būs spējīgs to izpildīt, būs atkarīga mūsu zemniecības nākotne uz daudzām paaudzēm.

Šajās diskusijās, kas ir notikušas periodā no ārkārtas sēdes līdz šodienai, ir izkristalizējušies argumenti “par” un “pret”. Jāsaka gan, ka mūsu valdības vadītājam cienījamajam Andrim Bērziņa kungam un ārlietu ministram cienījamajam Indulim Bērziņa kungam pašiem galvā ir zināma putra jautājumā par zemes pārdošanu ārzemju fiziskajām personām jeb ārzemniekiem un viņi šādu putru mēģina radīt arī Latvijas iedzīvotāju galvās. Jo viņi nepārtraukti mēģina pārliecināt un stāstīt, ka šādi ierobežojumi nav pieļaujami sakarā ar to, ka esam iestājušies Pasaules tirdzniecības organizācijā. Taču es gribu vēlreiz atgādināt, ka tie ierobežojumi ir nepieciešami tikai tādēļ, lai nepasliktinātu situāciju, kāda ir iestāšanās brīdī. Situācija ir tāda, ka ārvalstu fiziskās personas mūsu lauksaimniecības un mežu zemi šobrīd nedrīkst iepirkt, tas ir aizliegts. Iepirkšanas iespēja tām radīsies tikai tajā brīdī, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Un rodas jautājums - vai mēs varam prognozēt situāciju? Kas notiks tajā brīdī? Šodien daudzi saka: zemes taču ir pārdots ļoti maz, tikai kaut kādi nieka procentiņi! Taču tajā pašā laikā mums jāatzīst, ka mums nav pat pienācīgas uzskaites par šīs zemes pārdošanas apjomiem. Tad, kad iesniedzām pieprasījumu, lai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētu likumā pieprasīto informāciju, izrādījās, ka mūsu valdībai pat nav izstrādāta metodika, kā šos darījumus ar zemi uzskaitīt atbilstoši likumam, un mums iedeva - vai nu tīši, vai netīši - pilnīgi nepareizu informāciju.

Kādi ir argumenti par to, ka nevajadzētu vairs ierobežot. Pats galvenais arguments ir tāds: nu kā tas izskatīsies! Nu kā tas izskatīsies! Bet nemaz nav argumentu par to, kas notiks ar mūsu valsts un mūsu zemi. Protams, tagad ir publikācijas, kurās ir teikts, ka, redzat, zemnieki būs ļoti priecīgi, ja ārzemnieks attīstīs ražošanu vienā vai otrā pagastā un maksās dažus latus vairāk, nekā paši zemnieki spēj nopelnīt vai samaksāt. Tāpat kā sensenos laikos - muižnieki varbūt arī toreiz maksāja dažus grašus vairāk, nekā zemnieki paši spēja nopelnīt. Bet jūs taču zināt, pie kā tas tomēr noveda. Atcerieties 1905.gadu! Arī toreiz jautājums par zemi un zemes īpašumiem bija svarīgs. Saimnieks valstī tomēr ir tas, kam pieder zeme. Visi pārējie ir vai nu kalpi, vai gājēji. Vienīgais motīvs, ar ko šobrīd varētu attaisnoties tie, kas saka, ka vajag pēc iespējas ātrāk “laist vaļā” zemes tirgu, ir spekulatīvais motīvs. Tie, kas tagad cer iepirkt vai ir jau iepirkuši zemi lielos daudzumos un lēti, cer tad to pārdot par dārgu cenu. Citu motīvu es neredzu.

Es jums varu pateikt, ka pašreiz ir sasniegts “antirekords” ārzemniekiem pārdotās zemes cenas ziņā. Tas ir Zaubes pagastā - 6 lati par lauksaimniecības zemes hektāru. Nu, protams, var teikt: kāpēc tad paši vietējie zemnieki nepērk? Bet, redzat, situācija jau ir tāda, ka pat šos nieka 6 latus zemnieki nav spējīgi sadabūt, lai varētu nopirkt no kaimiņa zemi par šo niecīgo naudu. Cerēt uz to, ka ārzemnieki pirks no mums zemi par dārgāku cenu nekā tirgus cena, kas ir te uz vietas, ir naivi, jo viņi ļoti labi zina mūsu līmeni, mūsu maksātspēju un to, ko mēs varam.

Es gribu teikt tā: jūs varat darīt, kā jūs gribat, bet atcerieties savu atbildību nākamo paaudžu priekšā! Cik man būs iespējams, es mēģināšu šo lietu kavēt, lai zeme tomēr paliktu mūsu tautas rokās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Gribu nedaudz parunāt par procedūru. Tagad mums būs jāveic balsojums par šā lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja mēs atbalstīsim lēmuma projektu pirmajā lasījumā, tad mēs sāksim apspriest iesniegtos priekšlikumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi savu variantu, lēmuma projekta otrajā daļā pilnībā atbalstot iesniedzēju priekšlikuma otro daļu, bet lēmuma projekta pirmajā daļā daļēji atbalstot manis iesniegto priekšlikumu. Manuprāt, šis dokuments ir šodien jāpieņem pirmajā lasījumā un šodien to vajadzētu pieņemt arī otrajā lasījumā. Es uzskatu, ka līdz šim ne mēs, ne Ministru kabinets nav izstrādājis tādu kārtību, kāda Latvijas pilsoņiem dotu labvēlīgākus nosacījumus zemes iegādei, un nav arī atrisināts jautājums par zemes īpašumu konsolidāciju, it sevišķi tajos reģionos, kur ir mazi zemes īpašumi un kur nav iespējas iegādāties lielas papildu platības. Ja mēs Ministru kabinetam uzdotu izstrādāt šo koncepciju vismaz līdz 1.maijam, kā ir teikts lēmuma projekta pirmajā punktā, tad, es domāju, satraukums laukos varbūt mazinātos. Ļoti atbalstāms ir arī otrais lēmuma projekta punkts - ka iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību ir jāpanāk tādi lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotu lielumi, kas segtu vismaz valsts iekšējo patēriņu.

Tāpēc es aicinu visus atbalstīt iesniegto lēmuma projektu pirmajā lasījumā un pēc tam komisijas sagatavoto variantu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tiešām negribēju runāt par pirmā lasījuma redakciju, jo es uzskatu, ka piedāvātie varianti nav pareizi. Taču mani izbrīnīja Kalniņa kunga, teiksim, pozīcija. Viņš mēģināja apliecināt to, ka pārejas periods varētu būt efektīvs instruments, kurā ierobežot šīs ārzemnieku tiesības. Un tika izteikts arī pārmetums Zemkopības ministrijai. Es gribētu atspēkot šīs lietas. Mēģināšu komentēt jautājumus, kurus Kalniņa kungs minēja.

Par šīm ražošanas tiesībām un tiešajiem maksājumiem, ko ārzemnieki it kā iegūtu, Latvijā nopērkot zemi. Tā nav taisnība! Ja ārzemnieki šobrīd nopērk zemi, viņiem nerodas tiesības pretendēt uz cukura kvotu vai piena kvotu, jo šo kvotu dos, tikai balstoties uz iepriekšējā periodā, piemēram, šogad vai pagājušogad, saražoto pienu vai cukuru. Ja ārzemnieks grib šeit ražot, viņam būs jāatpērk šī cukura vai piena kvota no latviešu zemnieka. Tas ir viens mīts, ko es gribētu izgaisināt.

Otra lieta. Šobrīd pašvaldības var ierobežot zemes pārdošanu, un likums to skaidri pasaka. Tā nav Ministru kabineta atbildība. To ir nolēmusi Saeima. Jau šobrīd jebkura pašvaldība var neļaut ārzemniekiem pārdot zemi, ja viņa to vēlas.

Trešais jautājums. Par pārejas periodu. Vai mums ir vajadzīgi šādi ierobežojumi ārzemniekiem? Lai būtu pilnīgi skaidrs tiem, kuri nav lasījuši Eiropas Savienības pagājušā gada 4.maija paziņojumu: tajā viņa piekrīt piešķirt šos pārejas periodus tām valstīm, kuras ir tos prasījušas. Uz ko attiecas šis periods? Uz zemju iegādi tiem īpašniekiem, kuri nevēlas dzīvot un saimniekot mūsu valstī.

Savukārt, ja, piemēram, Vācijas zemnieks vēlas pārcelties uz Čehiju un saimniekot uz tās zemes, viņu nevar ierobežot uz šiem gadiem. Tas nozīmē, ka tie, kuri vēlas reāli saimniekot, arī reāli varēs nopirkt šo zemi, sākot jau ar pirmo dienu. Arī Čehijā, arī Polijā, arī Ungārijā, kuras varētu saņemt šo pārejas periodu. Ar to es gribu teikt, ka tas nav patiesi - teikt, ka, ja Latvija iegūs šo periodu, tad ārzemnieki nevarētu te pirkt zemi un saimniekot. Viņi to varēs, un tāpat tas būs Ungārijā, Polijā, Čehijā un citās valstīs, kuras prasīja šo periodu.

Un otrādi. Vai mums ir jēga prasīt šo pārejas periodu, ja tas neierobežos tos, kuri reāli vēlas pirkt šo zemi, teiksim, holandiešu vai vāciešu, vai dāņu zemniekus?

Un visbeidzot par šiem priekšlikumiem. Es tiešām domāju, ka pirmā lasījuma redakcija nav precīza. Desmit gadu ierobežojums neko nedos, un tas nevar pareizi darboties. Un arī par kvotām. Kā jau Seiles kundze minēja, mēs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izstrādājām labāku priekšlikumu, kurš atbilst jau pašreizējai Ministru kabineta pieņemtajai sarunu pozīcijai. Tātad - “aizstāvēt tādu pozīciju, kas nodrošina lauksaimniecības nozares un lauku turpmāku attīstību, ietverot lauksaimniecības produktu ražošanas apjomus, kuri atbilst vismaz valsts iekšējam patēriņam, kā arī radot lauksaimniecības produkcijas ražotājiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”. Tātad šis ir daudz labāks priekšlikums nekā pirmā lasījuma redakcija. Bet, lai mēs tiktu līdz pareizajiem priekšlikumiem, mums būs jāatbalsta šī pirmā lasījuma redakcija, kuru diemžēl opozīcija ne pārāk precīzi piedāvāja.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas teritorija ir 6,4 miljoni hektāru. Un, ja, piemēram, Talsu rajonā, Laucienes pagastā zemi zviedri iepērk par 100 latiem par hektāru, tad, lai nopirktu visu Latvijas teritoriju, pietiek ar 640 miljoniem latu. Tas ir, 0,64 miljardus latu maksā Latvijas teritorija.

Mūsuprāt, ir tādas lietas, ar kurām nevajag tirgoties. Tās ir robežas, armija, muita, valsts pārvaldes institūcijas, un tāda lieta ir arī zeme. Ar zemi nevajadzētu tirgoties vismaz tikmēr, kamēr mēs neesam iestājušies Eiropas Savienībā un neesam ieņēmuši tādu sociāli ekonomisko līmeni, kāds caurmērā ir augstāk attīstītās Eiropas valstīs. Ja mēs šodien neizšķirsimies par tādu lēmumu, ka vajag noteikt moratoriju zemes tirgošanai, tad mums būs grūti staigāt pa Latvijas zemi un grūti skatīties acīs saviem brāļiem un māsām. Un ja mēs turpināsim visu iztirgot tik čakli, kā mēs to darām un kā esam darījuši, piemēram, ar telekomunikācijām un ar lielākiem uzņēmumiem - un tagad to gribam izdarīt arī ar zemi - , tad patiešām drīz vien pienāks tāds stāvoklis, ka latviešiem būs atļauts tikai dejot “Tūdaliņ, tagadiņ” Brīvdabas muzejā un saņemt no bagātiem ārvalstniekiem, mūsu zemes īpašniekiem, žēlastības grašus. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir noteikts, ka attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi vajag uz tuvākajiem desmit gadiem noteikt moratoriju un neatļaut to.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Vispirms gribētu runāt par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un par diviem punktiem, kas šeit ir piedāvāti.

Par vieglāko - par kvotām un tiešajiem maksājumiem. Man ir patīkami, ka par šo jautājumu nav īpašu diskusiju un mēs visi kopumā esam gatavi nobalsot par šo punktu. Es gribētu teikt, ka varbūt ka mums palīdz šo jautājumu izprast blakus esošo divu valstu - Lietuvas un Igaunijas - izpratne, kas ir līdzīga mūsējai. Arī viņus neapmierina Eiropas Savienības vienpusējā kārtā piedāvātais - nedz tiešo maksājumu apjoms, nedz kvotu jēdziens.

Šoreiz esam atbildīti ne tikai Latvijas cilvēku priekšā, bet arī blakus esošo valstu priekšā. Mēs saprotam, ka nedrīkstam būt sliktāki, izskatīties sliktāk, nekā ir Lietuva un Igaunija. Es domāju, ka varbūt šis ir viens no retajiem gadījumiem mūsu jauno laiku vēsturē: izveidojas tandēms - trīs valstis, Baltijas valstis, kopā ar varbūt citām Austrumeiropas valstīm, kandidātvalstīm, vienoti risinās jautājumus saistībā ar Eiropas Savienību, runās par to, kā labāk sakārtot šos jautājumus.

Smagāk ir ar pirmo jautājumu. Tika iepriekš noslēgta iestāšanās sarunu sadaļa par brīvo kapitāla kustību, un tur varbūt šis jautājums tika pieņemts tādā izskatā, manuprāt, tāpēc, ka tad Latvija bija konkurencē ar Igauniju un Lietuvu: kurš pirmais ātrāk aizvērs šīs sarunu sadaļas? Kurš pirmais aizvērs visvairāk to sadaļu? Kurš ātrāk pierādīs pasaulei, ka mēs esam jau gatavi iestāties Eiropas Savienībā? Tur ir mūsu problēma, un tā radās jautājums par šīs sadaļas aizvēršanu. Un tagad, protams, var padomāt, kurš ir vairāk atbildīgs - Zemkopības ministrija vai Ārlietu ministrija. Kurš bija pirmais, prioritārais spēks, kurš virzīja mūs uz to, lai šī sadaļa tiktu aizvērta? Par šo aizvēršanu ir, protams, jāpasaka daži komentāri. Mani, protams, pārsteidz Ārlietu ministrijas komentārs: “Redziet, faktiski zemi mēs ļaujam pirkt, bet to zemi nepērk. Tāpēc viss ir kārtībā.” Vai arī, ja zemi pērk, tad pasaka: “Redziet, ienāk kapitāls, ienāk investīcijas, tātad ārlietu resors ir attaisnojis savu darbu.”

Domājot par šo jautājumu, es gribētu jums piedāvāt mazu ekskursu. Saistībā varbūt arī ar šo zemes jautājumu. Manuprāt, jūs piekritīsiet konkrētajam apgalvojumam, kurš tika izteikts, Latvijas valsti veidojot. To veidojot, bija viens jēdziens - tas, ka latviešu cilvēks būs vienlaicīgi kalps un kungs vienā personā. Varat to traktēt arī tā - kalps un saimnieks vienā personā. Tas bija iemesls, kāpēc mēs veidojām mūsu valsti, kāpēc mūsu senči to darīja. Tagad, atjaunojuši valstisko neatkarību, mēs diemžēl nespējam paturēt pietiekami augstu šo lozungu, kas bija kādreiz daudziem cilvēkiem būtisks.

Mēs pagājušoreiz saskārāmies ar jautājumu par lielveikaliem. Jā, arī ar jautājumu par lielveikaliem. Ja dodam lielveikaliem iespēju bez mazākajām regulējošām likumdošanas svirām ienākt šeit iekšā, mūsu cilvēks nekļūst par saimnieku savā ģimenes veikalā. Viņš labākajā gadījumā kļūst par apkalpojošo personālu lielveikalā. Un tā tas masveidā notiek visā valstī.

Līdzīgi tas ir ar zemniecības jēdzienu. Mēs neveidojam nacionālo zemnieku slāni. Mēs nepalīdzam tam veidoties! Mums tāda tikpat kā nav šodien, un es neredzu argumentu, lai tas slānis rīt būtu lielāks, nekā tas ir šodien. Mēs piedāvājam desmit gadus ilgu pārejas periodu, līdzīgi kā to darīja Čehija, Ungārija un Polija. Var piedāvāt arī citu variantu. Jautājums ir jārisina ļoti konkrēti. Mēs uzskatām, ka var pamēģināt desmit gadu laikā izveidot Latvijas zemnieku slāni. Var mēģināt desmit gadu laikā Latvijas zemnieku padarīt konkurētspējīgu, piedāvājot viņam visu to, par ko runā mūsu zinātnieki. Vajag ieklausīties zinātniekos, nevajag pašiem šeit izgudrot velosipēdu! Sadarbībā mēs varam atrisināt šos jautājumus - kādu kreditēšanas politiku izveidot, kādu izveidot subsīdiju politiku, kā labāk izvietot Eiropas Savienības piešķirtās investīcijas… Un, veikuši šo darbu, es domāju, mēs varētu teikt, ka mēs izdarījām visu, lai latviešu zemnieku slānis veidotos un lai viņi būtu kalpi un saimnieki vienā personā. Šodien tas tā nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās pāris paziņojumu.

Vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūgums parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem ņemt vērā, ka nākamajā lielajā starpbrīdī mums jāsatiekas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās, jo būs komisijas sēde.

Un otrs paziņojums. Lūgums visiem tiem, kas grib piedalīties Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupā, uzreiz šā starpbrīža sākumā sapulcēties Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilmāram Geigem.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Aicinu Pieprasījumu komisijas locekļus pēc minūtēm trijām ierasties uz sēdi 303.kabinetā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Ilmāru Geigi 60 gadu jubilejā. (Aplausi.).

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Linards Muciņš, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir beidzies.

Turpināsim debates. Nākamajam vārds Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mani gan jau sen neizbrīna tas, ko viens otrs no šīs tribīnes saka, un es negatavojos savus kolēģus un jūs mācīt vai jūsu viedokli apšaubīt, vai runāt par jūsu pārliecības iekrāsošanos sarkanā, baltā vai zilā krāsā. Es vienkārši vēlos izteikt savu viedokli, un, ja visi deputāti tā darītu, tad, man liekas, mēs vairāk pavirzītos uz priekšu un tauta nerunātu par “teātra taisīšanu” Saeimas zālē.

Cienījamie kolēģi! Tie priekšlikumi, ko ierosina opozīcija, nav nekas jauns, tas nav nekas latviešiem specifisks vai speciāli Latvijai piemītošs. Šāda prakse, ka valsts aizstāv savu ražotāju, savu zemnieku, savu lauksaimnieku intereses, ir izplatīta visā Eiropā. Nesen man bija iespēja iepazīties ar materiāliem par to, kā norisa sarunas par dažiem iestāšanās aspektiem Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības “bosi” mācīja Polijas pārstāvjus, kā tiem ir jāuzvedas, risinot šos jautājumus. Viņi teica sekojošo: “Ir principi un prasības, no kurām mēs nekad neatkāpsimies! Bet ir jautājumi, kuros jūs varat demonstrēt savu ieinteresētību, varat parādīt to, ka jūs aizstāvat savas nacionālās intereses, paužat savas tautas domas. Mēs tajās ieklausīsimies un varam nākt jums pretī. Un viens no šādiem jautājumiem ir brīvais zemes tirgus. Protams, ne jau par 18 gadiem, kā jūs prasāt, bet par saprātīgu laika posmu mēs varam runāt.” Atklāti, varbūt drusku ciniski. Taču tā ir patiesība. Poļi panāca 12 gadus ilgu pārejas periodu. Nupat es biju komandējumā un redzēju, ka mans Lietuvas kolēģis pārtrauca komandējumu un steidzās atpakaļ uz Viļņu, jo viņam bija jāveic svarīgs balsojums - tieši par šo jautājumu, par kuru mēs šodien runājam. Viņš pastāstīja, ka lietuvieši nesteidzas piešķirt ārzemniekiem tiesības pirkt Lietuvas zemi un domā par pārejas periodu un ka tad, kad tāda tirdzniecība tiks pieļauta, tai būs zināmi ierobežojumi, lai neiztirgotu zemi jebkuram, tādam, kurš nekā nejēdz no zemes apsaimniekošanas un ražošanas. Būs jāpierāda sava prasme un kompetence darboties un rīkoties ar šo zemes īpašumu.

Es nezinu, kā beidzās Lietuvas parlamentā šis balsojums, bet katrā ziņā mēs esam stipri aizsteigušies priekšā. Un tur nebūtu nekā nosodāma, ja tas atbilstu mūsu, šajā gadījumā - laucinieku vairākuma, interesēm. Par mūsu pieņemtajiem lēmumiem ir jāpriecājas un jāizjūt gandarījums latviešu zemniekam, Latvijas zemniekam, nevis tiem, kas piedalās sarunu veikšanā. Pašlaik ir tā: nav ko priecāties par “ento” sarunu sadaļu aizvēršanu, ja tas sagādā sāpes un rada neapmierinātību mūsu cilvēkiem. Daži, kuri ir iegādājušies Latvijas zemi (es runāju par ārzemniekiem), tā ciniski ir arī pateikuši: “Es negatavojos uz tās saimniekot! Cena celsies, tad es pārdošu, un, ja arī nepārdošu, tad lai tur aug mežs, būs maniem mazbērniem!” Tā ka jūs zināt, ka arī šādi paziņojumi ir.

Kāpēc nepieciešams šāds pārejas periods? Varētu teikt, ka, ja mēs esam pieņēmuši Eiropas vērtību sistēmu, tad tas nenozīmē mūžīgu atteikšanos no šiem principiem. Pārejas periods nepieciešams tāpēc, lai zemnieks varētu nostāties uz kājām. Ja valsts stimulēs viņa attīstību un viņš tiks pie lielākas naudas, viņš nepārdos “par sviestmaizi” savu un saviem tēvutēviem piederējušo zemes gabalu.

Es gribētu teikt tā: ja jūs nobalsosiet par šo principu noraidīšanu un par nepieņemšanu, tad paliek vēl viena iespēja - defektu vērst par efektu. Tādā gadījumā būtu jāaizmirst šīs kvotas, ko Eiropas Savienība mums piedāvā un kas ir diskriminējošas un ierobežojošas. Par tām būtu jāaizmirst! Tas būtu jāliek pie sirds šiem Eiropas Savienības cilvēkiem: ja jau mēs salīdzinājumā ar citiem saviem kaimiņiem esam tādu soli spēruši un esam tik progresīvi domājoši, tad neuzdrošinieties mūs ierobežot ar kvotām, ar četrreiz mazākām subsīdijām un tā tālāk, un tā joprojām! Savas intereses ir jāaizstāv! Ja mums paraugs ir lielās valstis, tad varam arī sekot ASV piemēram. ASV parādīja, ka viņa savas intereses aizstāv, paaugstinot ievedmuitas tarifus metālam. Paaugstināsim ievedmuitas tarifu cūkgaļai vai piena produktiem! Kāda būs reakcija? Domājiet par savu pašapziņu un pašcieņu! Domāsim visi kopā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Esmu spiests izteikties, jo Sprindžuka kunga nostāja neatbilst ne Latvijas ekonomiskajām, ne nacionālajām interesēm. (No zāles dep. M.Sprindžuks: “Ej, ej!”) Kā var ar tādu vienaldzību pateikt: redzat, tur notiek tas, un mums ir jādara tas! Ja jau mēs salīdzinām Poliju, Ungāriju un Čehiju, tad paskatieties, kāda tur ir valsts nostāja un kā viņi aizstāv savu valsti! Trīsreiz, piecreiz efektīvāk nekā Latvija.

Starp Eiropas valstīm ir ļoti smagas šīs attiecības, viņi risina šos jautājumus. Mēs skrienam uz priekšu sacensībās. Man vismazāk interesē tas, kas notiek citās valstīs. Mani interesē Latvija. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Jūs, Zemkopības ministrija, pieļāvāt, ka ekonomiskā ziņā Latviju izmanto jau Lietuva un Igaunija. Kāpēc Latvijas ierēdņi nekad neaizstāv Latviju? Vienmēr viņi tās stikla durvis ver ātri vaļā un liec muguru tur, kur nevajag.

Es jūs iepazīstināšu ar skaitļiem, kas parāda Latvijas smago ekonomisko stāvokli. Eksports no Latvijas: 1996.gadā - 53 miljoni latu, 1997.gadā - 66 miljoni, 1998.gadā - 83 miljoni, 2000.gadā - 79 miljoni, 2001.gadā - 95 miljoni un 2002.gadā - 100 miljoni. Jā!

Imports: 1996.gadā - 86 miljoni, 1997.gadā - 97 miljoni, 1998.gadā - 119 miljoni, 2000.gadā - 120 miljoni, 2001.gadā - 145 miljoni un 2002.gadā - 162 miljoni. Katru gadu pieaugums ir 20 miljonu! Turklāt šajos skaitļos nav iekļauta ievestā kontrabanda. Tā ar katru gadu importa apjomu vēl palielina par 20 miljoniem. Vai kādas valsts ekonomika var to izturēt? Tāpēc mums ir 720 miljonus liels iekšējais un ārējais parāds šodien. Un gada beigās, kā jūs ieplānojāt, tas būs sasniedzis jau 810 miljonus. Kas notiks ar Latviju? Vai jūs vispār domājat par to?

Un vēl viens fakts, ko jums varu pateikt. Jūs ar visām svirām pārņēmāt kontroli pār pārtikas ievešanu Latvijā, un rezultāts ir tas, ka 30% ir nekvalitatīva produkcija, kuru Latvijas iedzīvotājiem piedāvā. Un, ja tā jūsu ministrija vēl turpinās tādu darbību, tad nonāksim pie tā, ka te būs īsta izgāztuve - notiks visu veco un nekvalitatīvo produktu ievešana Latvijā.

Un pēdējais, ko es jums gribu pateikt. Jūs nekad neatbalstāt Latvijas zemniekus. Paskatieties, - Vācijā, ja zemniekam ir 10 hektāru, viņš saņem subsīdijas. Latvijā jūs tādam zemniekam nedodat ne santīma! Un nedodat viņam arī to naudiņu, ko viņam vajadzētu saņemt par govīm. Jūs noteicāt limitu - septiņas govis. Nevar tas mazais zemnieks uzturēt tās septiņas govis, ja tās ir nerentablas. Ko jūs viņam maksājat? Neko nemaksājat! Un tā nauda tiek sadalīta starp lielajiem zemniekiem.

Kur jūs liksiet tos cilvēkus?

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles dep. M.Lujāns: “Pēteri, tu pasaki, lai maksā vairāk!”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dīvaini, ka mēs tik ilgi debatējam par to, vai pirmajā lasījumā pieņemt vai nepieņemt šo lēmuma projektu. Nevar būt šaubu. Man liekas, ka ir pēdējais laiks domāt par Latvijas laukiem. Pēdējais laiks! Es uzsveru: tas jādara ļoti nopietni, ar visu prāta un sirds degsmi! Atbildīgi un visos iespējamajos veidos. Jo cita ceļa vienkārši nav. Un tādēļ nevajadzētu tik drausmīgi daudz debatēt par pieņemšanu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Vēlēšanas nāk…!”) Šeit ir iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam, un tie nav opozīcijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir izdebatēti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir tos izskatījusi. Te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ir atbalstīti faktiski visi, arī Seiles kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji. Tāpēc šodien, tūlīt pat, vajadzētu nobalsot un tad izskatīt konkrētos priekšlikumus un par konkrētajiem priekšlikumiem tad arī debatēt. Lūk, tā vajadzētu rīkoties, nevis mēģināt darīt tā kā Bojāra kungs, kas visu laiku tikai saka: “Jūs, jūs, jūs, jūs!” Kas tie tādi - “jūs”? Mēs visi - mēs visi, Saeimas deputāti, - esam atbildīgi par Latviju, par Latvijas laukiem. Nevajag runāt šādā veidā: “Jūs, jūs, jūs un jūs!” Tā ir mūsu kopīgā lieta. Absolūti un pilnīgi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Šodien es tik tiešām negribētu iedalīt deputātus pozīcijā un opozīcijā, bet balsojums to var izdarīt. Tā jau ir katra deputāta un katras frakcijas izvēle. Es gribētu pateikt to, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Paskatīsimies uz to, ko iesnieguši opozīcijas deputāti! Tas tik tiešām paredz attiecībā uz lauksaimniecības un meža zemes iegādi desmit gadus ilgu pārejas periodu, kurā ārzemnieki nevarētu iegādāties šo zemi - lauksaimniecības un meža zemi. Tas paredz arī to, ka iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību mums ir jāatver sarunu pozīcija “Brīvā kapitāla kustība”. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi nozīmīgi un ārkārtīgi svarīgi. Tas, ko piedāvā ļoti godājamā un cienījamā Seiles kundze, ir, manuprāt, maigāks variants, kas varbūt ir pieņemams arī visām valdības partijām. Taču es domāju, ka mums šeit vajadzētu domāt nevis par lēmumiem, kas būtu pieņemami visām valdības partijām, bet par lēmumu, kas būtu pieņemams zemniekiem un mūsu lauksaimniecības nākotnei. Tas arī ir īstais ceļš. Ja mums nebūtu izdevies desmit gadus ilgo pārejas periodu iegūt šajās sarunās un ja mums praktiski cita ceļa nebūtu un būtu jāzaudē šī cīņa, tad mēs varētu iet uz šādu piekāpšanos zināmā mērā. Tā es to uztveru. Jo tik tiešām mēs varam arī bez tā desmit gadus ilgā pārejas perioda veikt zināmus ierobežojumus, bet tad tie tā vai citādi attieksies arī uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem pašreiz šādu zemes īpašumu nav. Tad mēs būsim spiesti zināmā mērā šīs pilsoņu intereses neievērot. Tā ir tā galvenā problēma. Tā ir tā svarīgākā lieta! Bet pats galvenais, neapšaubāmi, ir uzturēt spēkā šo prasību pēc desmit gadus ilga pārejas perioda. Jo tajos desmit gados mēs varam panākt to, ka zemnieki varētu nostiprināt savas saimniecības, savus budžetus un varētu arī uzpirkt tās zemes, kuras pašreiz nav lauksaimnieciskajā ražošanā pietiekami iesaistītas vai kuras netiek efektīvi apsaimniekotas. Un tad neizveidotos tāda situācija, ka Latvijas zemniekam, latviešu zemniekam nav pietiekamas bāzes. Pats svarīgākais lauksaimniecībā ir šis ražošanas līdzeklis jeb zeme, kuras dēļ savulaik bija visas šīs agrārās revolūcijas un agrārās reformas Satversmes sapulcē un pirmajā Saeimā. Es domāju, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, lai mēs to uzturētu spēkā, un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija viennozīmīgi atbalstīs sākotnējo redakciju. Arī Seiles kundzes piedāvātā redakcija nav slikta, bet tā vairs nav tik asa un tik radikāla. Tajā ir varbūt vairāk runāts par iespējām rīkoties tad, ja mums neizdotos neko panākt sarunās ar Eiropas Savienību: ja mēs tik un tā gribam iet uz Eiropas Savienību un risināt tās problēmas, kā tādā situācijā mēs varētu censties maksimāli aizstāvēt mūsu zemniekus? Tas viss jau būtu pēc šīs cīņas, ja tā būtu neveiksmīga. Mums nevajadzētu sākt domāt, ka šī cīņa obligāti būs neveiksmīga, un sākt citus pārliecināt, ka mēs varam panākt to pašu, ko panāca Polijas zemnieku pārstāvji, ko panāca Polijas tauta. Viņi panāca šādu pārejas periodu. Mūsu ietekme uz Eiropas tirgu būs daudz zemāka. Paskatīsimies uz reālajiem mūsu eksportu raksturojošajiem skaitļiem! Attiecībā pat uz visu pasauli, ne tikai uz Eiropas Savienību, tie ir 65,3 miljoni latu gadā. Tas ir diezgan mazs skaitlis, bet mūsu tirgus ietilpība ir 670 miljoni latu gadā. Tā ka mēs redzam, ka mums ir visas tiesības pastāvēt gan uz šo pārejas periodu, aizsargājot mūsu zemnieku intereses, gan arī uz to principu, kas ir ietverts 3.priekšlikumā, - ka ražošanas kvotām ir jābūt praktiski samērojamām ar mūsu iekšējā tirgus ietilpību. Mēs neprasām, lai mums dod kaut kādas eksporta kvotas. Mēs prasām ražošanas kvotas un tiesības zemnieku saimniecībām praktiski savu ražošanu attīstīt. Tas ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Tas jautājums varbūt ir, manuprāt, pat svarīgāks nekā subsīdiju jautājums. Principiāli nepieņemama ir arī šī subsīdiju nevienlīdzība, bet, ja mēs jau šodien ražošanas apjomus samazinām par 30-50% atkarībā no nozares, tad nonākam situācijā, kas ir daudz bīstamāka zemniecībai, Latvijas lauku attīstībai nekā tā situācija, ka mēs strīdamies par subsīdiju likmēm, ienākot Eiropas Savienībā.

Kolēģi, tas ir viens no šiem problēmu lokiem.

Katrā ziņā es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas, manuprāt, jau ir mūsu pašu vaina. Un mūsu pašu vaina saistās ar citiem jautājumiem. Ko mēs kā politiķi, kā valdība, kā Saeimas pārstāvji, kā partiju politiķi esam darījuši, lai ražošanas apjoms lauksaimniecībā nesamazinātos? Manuprāt, pati lielākā nelaime, kas ir notikusi, ir tā, ka zemnieku saimniecības, zemniekus mēs iedalām perspektīvajos un neperspektīvajos, ka mēs vienpusīgā veidā aizraujamies ar lielāko zemnieku saimniecību atbalstīšanu, bet praktiski neatbalstām veselu plašu zemniecības slāni. Sociāldemokrātu savienības pārliecība ir tā, ka nevajag zemniekus iedalīt pareizajos un nepareizajos. Valstij ir atbilstoši jānāk pretī visiem, kas ražo šo tirgus produkciju, un atbilstoši realizētajai produkcijai ir jādod atbalsts kā cenu starpība starp realizācijas cenu un ražošanas izmaksām.

Tāda ir mūsu nostāja. Protams, mēs varam pieiet tam jautājumam tā, ka atbalstām pavisam nelielu procentu zemnieku saimniecību, ka atbalstām tikai kādas 5000 zemnieku saimniecības (maksimums, ko parasti min valdības pārstāvji), bet mūsu nodoms ir citāds. Mēs uzskatām, ka šeit ir jādomā par to, ka tieši šī politika ir novedusi mūs pie tā, ka lauksaimnieciskās ražošanas apjomi valstī samazinās. Jā, mēs esam palīdzējuši varbūt vienai nelielai, pavisam nelielai zemnieku daļai maksimālā apjomā. Bet mēs ar šādas politikas mērauklu, neapšaubāmi, esam samazinājuši - un turklāt diezgan katastrofāli - ražošanas apjomus lauksaimniecībā kopumā, un tieši tāpēc Eiropas Savienība, norādot uz mūsu nespēju it kā pietiekamā mērā piepildīt savu tirgu, saka, ka mums nepienākas pat tas, kas pie mums īstenībā tiek saražots. Ka mums vajag ražot mazāk. Es domāju, ka mūsu uzdevums ir būt stingriem šajās sarunās ar Eiropas Savienību un aizstāvēt šo principu, ka mēs ne tikai pastāvam uz esošajiem ražošanas apjomiem, bet prasām tiesības uz attīstību (!) lauksaimnieciskajā ražošanā. Tas attiecas gan uz piena, gan uz gaļas ražošanu, gan arī uz citiem produktu veidiem, graudiem un tā tālāk. Tas ir pats svarīgākais. Ja mēs turpināsim šo politiku, ka zemnieki tiek dalīti perspektīvajos un neperspektīvajos, ja nedomāsim par lauksaimniecību kā nozari kopumā, ja nemeklēsim veidus un iespējas - ko rāda Eiropas Savienības pieredze -, kā atbalstīt tās zemnieku saimniecības, kuras ražo savas ģimenes un varbūt pat radinieku patēriņam, bet neražo tirgus preces, tad, protams, mēs lauksaimniecību kā nozari nolemsim neapšaubāmam pagrimumam un sagaidīsim ārzemju zemnieku ienākšanu Latvijā, zemes uzpirkšanu, viņu saimniecību izveidošanu blakus mūsu zemnieku saimniecībām. Vienalga, vai tas būs viņu privātīpašums vai ilglaicīga noma, galarezultātā tas būs tomēr viņu privātīpašums. Un tad mēs nonāksim pie tādas situācijas, ka latviešu zemnieks šeit, Latvijā, saņems no Eiropas Savienības tikai ceturto daļu no tām subsīdijām, ko viņa kaimiņš - Eiropas Savienības pilsonis, zemnieks - varēs saņemt šeit, Latvijā. Tā būs katastrofāla situācija, kategoriski nepieņemama!

Tāpēc es uzsveru, ka, neapšaubāmi, ir jāatbalsta opozīcijas iesniegtais 1.punkts, un pēc tam mēs tik tiešām varētu atbalstīt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto priekšlikumu nr.3, kas te varbūt ir uzlabotā veidā. Taču mēs nedrīkstam atteikties no prasības pēc desmit gadus ilga pārejas perioda noteikšanas attiecībā uz lauksaimniecības un meža zemēm, lai tajā laika periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ārzemniekiem nebūtu brīvas pieejas lauksaimniecības un meža zemēm Latvijā. Tas ir principiāls jautājums, tas ir jautājums par to, vai mēs dodam iespēju Latvijas zemniekam strādāt un elpot. Jo pretējā gadījumā mēs savu zemi atdosim citiem, kuri ir daudz turīgāki, finansiāli daudz vairāk atbalstīti no savas valsts un sabiedrības puses nekā mūsu zemnieki.

Tas, ka mūsu zemnieki ir tādā līmenī, kādā pašreiz viņi atrodas, un tas, kāda ir pretimnākšana no valsts puses, - tas ir, neapšaubāmi, vairāku valdību nopelns. Paskatīsimies ļoti uzmanīgi, kāda ir situācija: apmēram 60 miljoni latu ir tā naudiņa, kas nāk no valsts palīdzības, un 65 miljoni ir eksporta produkcija, un 28,3% ir tā produkcijas daļa, kuru mēs saražojam it kā paši savam tirgum. Jā, mēs varētu pieminēt arī to, ka ir ļoti iespējams, ka ir zemnieki, kuri ir “pelēkajā” biznesa jomā, kuri nenomaksā no savas legālās darbības visus nodokļus. Mums vēlreiz ir jādomā: kāpēc mēs šeit, Saeimā, noraidījām to principu, ka lauksaimniecības ražojumiem varētu būt tāds pievienotās vērtības nodoklis, kāds tas ir veselā virknē Eiropas Savienības valstu, tas ir, 9%? Kāpēc valdības partijās daļa deputātu vispirms to atbalstīja, bet pēc kādas nezināma režisora rokas mājiena lielākā daļa pēc tam no tā atteicās? Kāpēc mēs negribam iet pretim saviem lauksaimniekiem?

Es gribu vēlreiz uzsvērt arī to, ka mums tik tiešām ir jāpadomā. Jā, varbūt tā ir legāla uzņēmējdarbība... Ne viss tiek, teiksim, arī likumīgi realizēts, bet tādā gadījumā ir jāpadomā, kāpēc tas tā notiek. Viens no momentiem ir tas, ka nav vienādas nostājas pret visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tirgum. Šī diferenciācija, kas tiek pieļauta valdības politikā - tiek runāts par perspektīvajiem un neperspektīvajiem zemniekiem -, manuprāt, ir tas reālais cēlonis, kas tam visam kaitē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mani uz atkārtotu uzstāšanos šoreiz izprovocēja Pēteris Tabūns, kas apgalvoja, ka principā par pirmo lasījumu nav ko strīdēties, bet otrajam lasījumam iesniegti tikai pozīcijas deputātu priekšlikumi, līdz ar to pozīcija pati ir gudra, pati ir varoša: viss, jautājums ir sakārtots, beidzam diskusijas!

Es gribu pateikt, ka tomēr jākonkretizē šī situācija. Mēs runājam par zemniekiem, bet faktiski mums jārunā par reģioniem, jo zemnieku stāvoklis ļoti konkrēti atspoguļo reģionu stāvokli. Un, no tieši šā aspekta, es gribētu jums citēt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa izteikumus. Nevis opozīcija, bet Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs pasaka sekojošo: “Mēs varam tikai priecāties par Rīgas reģiona attīstību. Kā būs ar pārējo Latvijas teritoriju, kura ar katru gadu atpaliek arvien vairāk?

Ja salīdzinām Rīgas reģionu ar Kurzemi, tad triju gadu laikā atšķirība no 1,19 reizēm pieaugusi līdz 1,81 reizei.

Ja salīdzinām ar Latgali, tad atšķirība no 2,08 reizēm pieaugusi līdz 4,21 reizei.

Vai tiešām nav redzams, ka Latvijā ir patiesas, nevis iedomātas reģionālas atšķirības? Vai nebūtu laiks saprast, ka vāji reģioni padara vāju arī Latviju?”

Tas nav mans apgalvojums. Tas nav opozīcijas deputātu apgalvojums. To jums pasaka Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs. Šajā apgalvojumā viņš runā par iekšzemes kopproduktu, salīdzinot to ar Eiropas Savienības vidējo.

1996.gadā mēs runājām par to, ka ļoti “izkrīt no konteksta” Latgale. Latgalē kopprodukts uz vienu cilvēku bija tikai 16,2% no tā, kas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas bija 1996.gadā. Mēs jau toreiz runājām par Latgali.

Un tagad paņemsim datus par 1999.gadu! Latgalē 1999.gadā bija 10,9%. Kolosāls kritums! Bet zem Latgales līmeņa, kāds tas bija 1996.gadā, šodien “veiksmīgi” ir pagājusi Vidzeme, kurai ir tagad tikai 13%, un arī Zemgale, kurai ir 15%. Zemgale, kurai ir tās auglīgās zemes! Protams, kritusi ir arī Kurzeme. Kurzemi neglābj pat Ventspils ar savu attīstību. Pat makroekonomiskajos rādītājos Ventspils nekompensē to, kas notiek Liepājas rajonā, Saldū un Kuldīgā, Talsos un visur citur.

Mēs ar jums šodien runājam par to, ka Latvijā nav zemnieka. Gribam, lai jūs ieklausītos, nevis ar balsu vairākumu vienkārši pateiktu: “Diskusiju beidzam, vara šodien ir mūsu rokās!” Tā nav diskusija. Tas nav jautājuma risinājums.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet arī man pateikt dažus vārdus šajā jautājumā, vēl jo vairāk tāpēc, ka runas ir pietiekami kaismīgas un laikam jau patiesas.

Es gribētu pateikt četrus faktorus.

Pirmais faktors. Laikam jau mūsu paaudze nekad nevarēs tā īsti saprast to, ka Latvijas PSR lauksaimniecība un Latvijas Republikas lauksaimniecība ir divas pilnīgi dažādas lietas. To es gribētu teikt Freimaņa kungam un Kalniņa kungam. Bet es tā draudzīgi to saku. LPSR lauksaimniecība balstījās uz to, ka par Krievijas vai PSRS “naftas dolāriem” iegādājās Kanādā un Amerikā spēkbarību, kuras mums Latvijā nebija pašiem savas. (Es negribētu iedziļināties, kādas spēkbarības - spraukumu vai lopbarības graudu.) Un par šo te absolūti subsidēto bezcenas barību tika saražota produkcija lopu un piena veidā, kura tika pārdota tikai divās vietās: Maskavā un Ļeņingradā.

Jūsu padevīgais kalps bija pēdējais, kas slēdza šos līgumus. Es 1991.gada beigās personīgi noslēdzu līgumu ar Ļeņingradas (tagadējās Pēterburgas) mēru un Maskavas mēru.

Šādas lauksaimniecības Latvijā nebūs vairs nekad! Nekad! Kamēr mēs šīs divas lietas neatdalīsim savā prātā, savā galvā, tikmēr mēs maldīsimies šajos kopprodukta salīdzinājumos - lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtība uz vienu cilvēku (pēc definīcijas).

Otrais. Jā, mums vairs nebūs šīs shēmas. Turklāt mums tādas nevar vairs būt vēl arī tāpēc, ka mēs esam realizējuši zemes reformu.

Mums ir jāsaprot, ka tās pārpalikušās 60 saimniecības, kas vēl kolektīvi saimnieko - gods un slava to vadītājiem (viņi ir atraduši kopīgu valodu ar zemes īpašniekiem, zemi nomā vai rīkojas vēl kaut kā savādāk)! -, tas ir aizejošs fakts, kas diemžēl nekad vairs neatgriezīsies Latvijā.

Tad, kad mēs pieņēmām lēmumu atdot zemi tiem, kuriem to atņēma komunisti, LPSR lauksaimniecība beidzās arī no īpašuma viedokļa.

Jā, man arī ir ļoti sāpīgi klausīties. Un man ir tāda sajūta, ka man pārmet, ka es savām rokām... ka skrienu un gribu tūlīt pat atdot zemi ārzemniekiem, bet iekšēji es tam nepiekrītu.

Es esmu skatījies, kā savulaik dāņi izmisīgi sargāja savu jūras malu, lai tur vācieši netiek iekšā un nevar uzbūvēt tās mājas... Ir vesela virkne valstu, kuras mēģina cīnīties par to. Labanovska kungs te minēja Poliju. Es ļoti rūpīgi pasekoju līdzi Polijas cīņai. Jā, viņi sāka ar to, ka prasīja 17 gadus ilgu pārejas periodu, un tagad tas ir 12 gadi. Bet pēdējā informācija ir tā, ka viņi jau ir atkāpušies uz to, ka tie, kas ir noslēguši līzingu attiecībā uz zemi… no līzinga sākuma punkta laiku atpakaļ rēķinot, jau ir pagājuši 7 gadi… jārēķina atpakaļ laiks… nu jau to zemi var pārdot.

Cienījamie deputāti! Tā problēma, kas mums ir lauksaimniecībā, ir sekojoša. Izvērtēsim divus riskus. Viens risks ir tāds: jā, mēs varam... Es, starp citu, biju tajā valdībā, ko Labanovska kungs minēja. Krištopans bija premjers, es biju finansu ministrs un Salkazanovs bija lauksaimniecības ministrs. Mēs toreiz varonīgi uzlikām aizliegumu sakarā ar to, ka caur Igauniju no Somijas veda iekšā cūkas. Jā, mēs uzlikām smagu aizliegumu. Cīnījāmies un turējāmies apmēram 100 dienas. Pēc tam vēl Šķēles valdība cīnījās ar to un mēģināja nosargāt... Nevaram to izdarīt. Mēs esam pārāk mazi, Kalniņa kungs! Es esmu priecīgs, ka jūs esat lepns garā. Arī es cenšos tāds būt, bet vienkārši mēs esam pārāk mazi visā lauksaimniecības apritē, lai mēs varētu vieni paši cīnīties ar visu pasauli. Mēģināsim vēlreiz! Ja vairākums nobalsos, cīnīsimies. Bet kur ir risks? Risks ir! Parēķiniet, kas notiks ar mūsu lauksaimniecību, ja mēs ar katru gadu attālināsim iespēju mūsu lauksaimniecībai pievienoties Eiropas Savienības lauksaimniecībai? Kāds būs risks? Ir alternatīva. Jā, mums uzspiež kvotas. Kāpēc uzspiež? Kvotas mums uzspiež tāpēc, ka… Pirmkārt, viņi mums saka: “Tās kvotas, kas jums bija, kad pastāvēja LPSR lauksaimniecība, nav nekādā sakarā ar jūsu valsti. Tās bija tad, kad jūs vadījāties pēc shēmas: Kanādas graudi, krievu nafta un Ļeņingradas patērētāji. Jā, jūs tagad ražojat maz, cik nu varat, bet tas ir tas, par ko mēs esam gatavi maksāt tos 25% sākumā un pēc 10 gadiem visus 100%.” Kurā brīdī parādās problēma? Tā parādās tad, kad mēs sakām: “Nē, mēs negribam tos 25%, gribam visus 100%!” Mēs varam tos prasīt, bet mums tos nedos. Fišlera atbilde, kurš, starp citu, arī ir lauksaimnieks, nevis birokrāts, ir cieta. Brigmaņa kungs un, es domāju, mūsu zemnieki ir sapratuši to, ka tie nav vis birokrāti kā Godmanis vai Sprindžuks, vai Slakteris, vai Bērziņš. Tie ir lauksaimnieki, kas ir atbildīgi par lauksaimniecības politiku Eiropā, un viņi jokus nespēlē. Viņi teica: “Mēs jums tagad nemaksāsim vairāk!”

Nākamais. Kāpēc viņi grib saglabāt kvotas? Tāpēc, ka - cienītie kolēģi, saprotiet! - to naudu maksās par kvotējamo produkciju. Un, tikko mēs izcīnīsim lielākas kvotas, tie 25% ies automātiski uz to lielāko daļu... Un tāpēc viņi nepiekritīs. Kāda ir alternatīva? Pieņemsim, ka mēs nepiekrītam ne vienam, ne otram, ne trešam un sakām tā: “Mēs esam lepni, mēs uzliksim ievedmuitas, mēs nelaidīsim nevienu šeit iekšā, un mums nevajag tos 25% un tās pamazinātās kvotas!” Kā mēs tad izdzīvosim? Kāda ir alternatīva? Ja kāds te varēs man parādīt alternatīvu, kā var izdzīvot, tad, goda vārds, es viņu varētu pasludināt par pašu lielāko ekonomistu Latvijas lauksaimniecībā. Alternatīva mums ir atbalsts, kas ir 3% no budžeta. Mēs varam sarēķināt, ka šis atbalsts, šie 3% no budžeta, naudas izteiksmē var būt ne vairāk kā 500 latu uz hektāru. Eiropas Savienības valstīs lielākoties ir 20 000 dolāru, un arī Amerikā ir 20 000 dolāru. Izdaliet 20 tūkstošus ar 500! Cik jums iznāk? Pat tad, ja jūs dalāt 20 tūkstošus ar tūkstoti, ja dolāros rēķina… Cik liela ir starpība? Tātad - kāda ir alternatīva? Ja šie 3% mums ir nepietiekami, tad mums tie 3% ir jāpārtaisa par 10 un 15 procentiem. No savas naudas. Labi. Kam naudu atņemsim? Tie, kas kaut cik jēdz no budžeta, redz, ka atņemt varam pārsvarā aizsardzībai, NATO. Acīmredzot varam ņemt no šiem izdevumiem, kas mums ar katru gadu pieaug par 20-30 miljoniem. Tas ir politisks lēmums. Ja mēs to pieņemsim, tad es tam lēmumam nepiekritīšu. Ja mums šīs alternatīvas nav, tad… Padomājiet, kur ir risks! Kamēr mēs nevaram savu lauksaimniecību piesaistīt subsidētajai Eiropas lauksaimniecībai, mēs riskējam, ka ar katru gadu mūsu lauksaimniecībai arvien mazākas un mazākas būs iespējas pastāvēt. Vai mēs uz šo risku varam iet? Tie, kas ir speciālisti, lūdzu, nāciet un pierādiet, ka varam! Jo alternatīva Eiropas subsīdijām ir tikai mūsu pašu budžeta līdzekļi. Es neredzu citu. Tad nāciet un parādiet, kā mēs pārdalīsim!..

Un pēdējais jautājums. Par zemi. Sprindžuka kungs uzstāsies pēc manis. Kā redzu, viņš uzstāsies otrreiz. Sprindžuka kungs, esiet tik laipns, precīzi raksturojiet, kāds ir risks! Es nerunāju par filozofisko risku. Jā, ja mēs toreiz, nez kurā tur gadā (diez vai es tajā laikā biju Saeimā, bet tam nav nozīmes), būtu izskatījuši šo jautājumu un būtu sākuši cīnīties par pārejas periodu tad, tas būtu bijis pareizi. Vai mums ir risks, ja tagad mēs atvērtu vaļā jau noslēgto līgumu un iedibinātu pārejas periodu? Domāju, ka risks ir liels. Risks ir atkal tas, par ko es jau stāstīju, - ka ar katru mēnesi, ar katru gadu, Baldzēna kungs, mēs attālināsim iespēju mūsu lauksaimniecībai pastāvēt, jo globālajā lauksaimniecības tirgū mēs esam tik niecīga vienība, ka mūs vienkārši iznīcinās ekonomiski. Mēs varam cīnīties, - bet kādas būs sekas? Mēs ar Krištopanu to jau izmēģinājām.

Sprindžuka kungs, izstāstiet mums ļoti konkrēti, kāds ir risks tad, ja atvērtu, lūk, šīs sarunu sadaļas, un kāds ir risks tad, ja mēs tur paredzēsim pārejas periodu!

Un vēl nedaudz vārdu par Poliju. Cienītie kolēģi, Polijā ir apmēram 3 miljoni saimniecību, kuru vidējā platība ir nepilni 6 hektāri. Visus komunistu laikus tas tā tur ir bijis. Iedomājieties, kāda tur ir situācija, un padomājiet, kāpēc pie viņiem ir varbūt pilnīgi savādāk nekā pie mums! Nav runa par to, ka valsts pārdod zemi ārzemniekiem; mums vēl būs arī tāda situācija, ka tiem latviešu pilsoņiem, latviešu zemniekiem, kam tā zeme būs, mēs aizliegsim brīvi pārdot to zemi, kam viņi gribēs. Tas ir aizliegums ne tikai pircējiem, tas ir aizliegums arī pārdevējiem. Izdomāsim, kā mēs to varēsim izdarīt un kā mēs tad cīnīsimies ar to situāciju, ka cilvēki pie mums nāks un teiks: “Tā ir mana zeme, un es gribu šo zemi pārdot, kam es gribu!”

Cienītie kolēģi! Savulaik, kad ar politiku vēl nenodarbojās liela daļa to, kas te tagad tik kaismīgi runā, bija šāda situācija. Mēs teicām: “Liksim mierā kādus 25-30% - rentablos kolhozus! Mums pietiek jau ar bankrotējušo lietām. Tos privatizēsim un zemi atdosim tiem cilvēkiem, bet šie lai konkurē! Atbilde bija vienkārša: “Mana zeme ir “Lāčplēša” teritorijā, mana tēva zeme ir “Tērvetes” teritorijā, un jūs, kas sēžat Saeimā (vai tajā laikā - Augstākajā padomē), nemaz neiedomājieties man to neatdot!” Var, protams, runāt par visām sfērām, kā speciālisti te runā, sākot no “Lattelekom” problēmām un beidzot ar lauksaimniecību, bet, lūdzu, nemāniet cilvēkus un nemāniet sevi! Izvērtējiet riskus! Šis jautājums nav politisko partiju priekšvēlēšanu jautājums. Šis jautājums tomēr skar daudz svarīgākas lietas. Kā mēs valstī saglabāsim lauksaimniecību kā tādu un uz kādu risku mēs drīkstam iet, nemētājoties ar LPSR laika politiskajiem variantiem?

Paldies par uzmanību. (Aplaudē frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti.)

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Baldzēna kungs! Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka nevar lauksaimniecības politiku balstīt uz emocijām. Ir jābalstās uz reālo situāciju valstī un ir jāzina, ko vēlas panākt.

Tagad runāsim par zemi un lauksaimniecību. Latvijā ir 2,5 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Intensīvai lauksaimnieciskajai ražošanai nav vajadzīgs vairāk par 1 miljonu hektāru. Mēs esam rēķinājuši krustu šķērsu, gan ar tādām kvotām, gan ar šitādām kvotām… Lauksaimnieciski izmantojamās zemes Latvijā nebūs daudz vairāk par 1 miljonu hektāru. Pāri paliek 1,5 miljoni. Okei! Pusmiljonu varētu apmežot. Pāri paliek 1 miljons hektāru - nevērtīgā zeme, tā, uz kuras nekad nebūs prātīgi nodarboties ar lauksaimniecību vai lopu ganīšanu. Jūs gribat šo 1 miljonu aizaudzēt ar kārkliem, kamēr mēs gribam atrast šai zemei saimnieku. Vislabāk, ka tas ir pats latvietis, vietējais iedzīvotājs, kurš tur saimnieko un kaut ko labu dara. Jā, lai kaut vai nogana, kaut vai appļauj, kaut vai stāda tur mežu! Ja tas ir ārzemnieks, arī tad ir labi. Mums pietiek šīs zemes. Mums pietiek gan lauksaimniecībai, gan lauksaimniecības videi, gan ainavai, bet vajag saimnieku. Un par to ir šobrīd jādomā, un arī tie priekšlikumi, ko manis vadītā darba grupa iesniegs valdībai, balstīsies uz šo pieeju, ka valstij vajag saimnieku un nav pieļaujama bezsaimnieka situācija.

Par to, kur jūs kļūdāties. Lauksaimnieciskā ražošana un lauku attīstība - tas nav viens un tas pats. Jūs pieminējāt perspektīvos un neperspektīvos zemniekus. Neviens šobrīd nediskriminē. Vienkārši ir jāsaprot, ka, ieejot Eiropas tirgū, tiek izvirzītas visiem vienādas prasības. Tiem, kas orientējas uz preču tirgu, būs jāatbilst Eiropas prasībām. Tas ir tā kā “āmen” baznīcā! Tur nav citu variantu. Un mums ir jāļauj attīstīties tiem zemniekiem, kuri grib būt tajā tirgū. Savukārt tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar tur būt - varbūt nav izglītības, varbūt nav piemērotas zemes -, mums būs jārada atbalsts, lai viņi varētu nodarboties kaut vai ar lauku vides sakopšanu, ar lauku tūrismu, ar aitkopību, ar daudzām labām lietām, arī ar ezeru apsaimniekošanu un tā tālāk. Bet tas prasa atbilstošu valsts politiku, un mēs uz to ejam.

Par Eiropas Savienības piedāvājumu. Jā, tur ir problēmas ar kvotām. Mēs par kvotām cīnīsimies, mums vajag lielākas kvotas. Bet tur ir arī līdzekļu piedāvājums no struktūrfondiem tieši lauksaimniecības, lauku atbalstam. Jā, mēs varam nestāties Eiropas Savienībā, bet ar šiem 3%, kas no Latvijas budžeta tiek lauksaimniecībai, diemžēl nevar izdarīt nekā. Šie struktūrfondi mums ir vajadzīgi kā ēst. Tieši lauku cilvēkiem. Lai atrisinātu tieši to Latvijas problēmu, ka miljons hektāru aizaug.

Par visu, par ko jautāja Godmaņa kungs. Es domāju, tā nav nekāda liela māksla - atvērt attiecīgo sadaļu un sākt kaut ko prasīt. Jautājums - ko? Ko mēs desmit gadus gribam? Šajā gadījumā skaidrs ir viens - ka nevaram ierobežot ārzemnieku tiesības iegādāties šeit zemi. Modernajā pasaulē, kad pastāv līgumi, saistības starp pircēju un pārdevēju, nav iespējams neko aizliegt. Ja mēs gribam radīt likumpārkāpējus, tad radām aizliegumus. Šajā gadījumā tiešām daudz gudrāk būtu, ja valsts veidotu politiku, kas stimulētu tos, kuri vēlas apsaimniekot šo zemi, kuri vēlas pirkt šo zemi, un būs arī šādi valdības piedāvāti risinājumi, nevis aizliegumi.

Par to, vai mums vajag vai nevajag baidīties no tā, ka ārzemnieki pērk Latvijas zemi. Es atkārtošu: ārzemnieks, nopērkot Latvijas zemi, neiegūs Eiropas kvotu. Tikai tas vien, ka viņš ir te nopircis 100 hektārus, nevar būt par iemeslu kvotas piešķiršanai viņam. Cukura vai piena kvota viņam būs jāatpērk no Latvijas zemnieka, un tikai tad viņš kļūs konkurents. Tas ir jāsaprot! Tāpat būs arī tad, ja latvietis gribēs dabūt, teiksim, dāņu kvotu: viņam tā būs jāatpērk no dāņu zemnieka.

Līdz ar to es gribu teikt par šo risku: svarīgi ir apzināties, ko mēs vēlamies. Ja kāds saka, ka mums desmit gadus ārzemnieki būšot drausmīgs drauds, tad, lūdzu, pierādiet to, paskaidrojiet to Latgales lauku cilvēkiem, kuri vēlas šīs zemes pārdot, jo viņi negrib paši tur saimniekot vai arī to nevar savas trūcīgās rocības dēļ! Bet, ja būs šis piedāvājums - kaut vai apmežošanai -, tad, es domāju, mūsu pašu cilvēki gribēs šo zemi apsaimniekot.

Tas atbalsts diemžēl ir saistīts ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir jāsaprot.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Jautājums, kura dēļ es nācu runāt par lauksaimniecību un brīvo zemes tirgu, ir šāds. Mēs zinām, ka pēc Eiropas Komisijas un pēc Fišlera kunga paziņojuma, ka tikai 25% no Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamajiem resursiem tiks piešķirti jaunajām dalībvalstīm, Latvijā (un ne tikai Latvijā; līdzīga situācija bija vērojama arī citās kandidātvalstīs) notika sekojošais. Proti, jebkuri veiktie socioloģiskie pētījumi rādīja, ka kritās atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā. Ja mēs runājam par ļoti aptuveniem skaitļiem, tad jāteic, ka Latvijā šī proporcija jau ilgstoši ir ļoti nemainīga: tikai 50% Latvijas iedzīvotāju šodien ir strikti “par” integrāciju Eiropas Savienībā, bet apmēram 30% tikpat strikti nostājas pret integrāciju Eiropas Savienībā, un 20% - tā ir tā daļa, kas vēl meklē atbildi.

Mēs esam pārāk ilgus gadus strādājuši ļoti šaurā, elitārā pozīcijā visos jautājumos, kuri attiecas uz integrāciju Eiropas Savienībā. Šeit, Saeimas sēžu zālē, nāk tribīnē deputāti, kas ir te strādājuši ilgus gadus, un saka: “Šodien mums būs jādara tas! Tagad mums vajadzēs ķerties pie tām lietām.” Man tad ir gluži vienkārši skumji. Ja nāk šajā tribīnē cilvēki, kas ļoti paškritiski izvērtē savus padarītos darbus un kas tāpat ir strādājuši kopš mūsu valsts atjaunošanas pirmsākumiem, un mēģina analizēt šo situāciju korekti, paši atzīstot savas kļūdas, tad man, protams, ir cieņa pret šiem cilvēkiem.

Kā mums rīkoties turpmāk? Mēs zinām, ka Eiropas Integrācijas padome, ko veido Ministru kabinets, ir, es gribētu teikt, šaura, ļoti elitāra sabiedrība. Saeimas opozīcijas spēkiem ir iespējams tai piekļūt tikai vienā veidā. Principā Eiropas Integrācijas padomē ir pārstāvētas tikai trīs koalīcijas partijas. Mēs zinām, ka tās pašlaik ir divas konservatīvas un viena liberāla partija. Līdz ar to apmēram 30 procentiem Saeimas opozīcijas ir praktiski neiespējami ietekmēt Eiropas Integrācijas padomes lēmumus citādi, kā tikai un vienīgi ar Eiropas lietu komisijā veiktu balsojumu par sarunu sadaļu kopumā. Uzskatu, ka šī situācija ir nenormāla, tādēļ ka jautājums par integrāciju Eiropas Savienībā ir un paliek visai sabiedrībai lemjams jautājums, kā to pilnīgi pareizi te minēja daži mani kolēģi.

Es absolūti saprotu, ka tad, kad tika atjaunota mūsu valsts, protams, ekonomiskās un saimnieciskās reformas bija pirmās, kas bija absolūti nepieciešamas. Tās varēja veikt arī citādi, tika pieļauts daudz kļūdu, bet tie cilvēki, kas toreiz to darīja, to darīja pirmoreiz.

Šis ir opozīcijas priekšlikums - pārspriest ar mūsu integrāciju Eiropas Savienībā saistītas ārkārtīgi svarīgas jomas, proti, gan tās, kas attiecas uz iestāšanās sarunu sadaļu “Lauksaimniecība”, kura būs visgrūtākā visām valstīm, gan uz to, kura, kā mēs pilnīgi visi saprotam, kļūdas dēļ aizvērta, un tā ir sadaļa “Brīvā kapitāla kustība”.

Cienījamie kolēģi! It sevišķi vēršos pie tiem, kuru rokās atrodas sviras integrācijai Eiropas Savienībā! Mēs, Latvija, iestāšanās sarunu sadaļu aizvēršanas ziņā esam pašā spicē. Mums ir aizvērtas 23 sadaļas. Līdz ar to tā mums nebūtu absolūti nekāda traģēdija - vienu sadaļu atkal atvērt un pārskatīt tur atrodamo. Mēs zinām, ka Latvijas cilvēki, kam būs jābalso “par” vai “pret” integrāciju Eiropas Savienībā, šādu jautājumu dēļ varētu nobalsot “pret”. Tādēļ mums ir jāskatās, kas ir mūsu prioritātes, kas mums ir pats svarīgākais.

Es domāju, ka katrai nacionālai valstij, katrai tautai, katrai nācijai ir divi vissvarīgākie resursi. Pirmais no tiem ir tautas dzīvais spēks. Tā ir tā vērtība, kas rada visu visapkārt. Otrais resurss - tā ir teritorija, kurā mēs dzīvojam. Šīs divas pamatvērtības būtu jāsaudzē pirmām kārtām. Tātad tā zeme, uz kuras mēs dzīvojam, nevar būt pilnīgi liberāla, brīva zemes tirgus objekts. Mēs zinām, ka daudz dažādu ierobežojumu ir gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan arī apkārt mums esošajās kandidātvalstīs. Es gribētu minēt kaut vai tikai divas - Lietuvu un Igauniju -, kurās šādi ierobežojumi ir un tiks uzturēti spēkā arī turpmākajos gados. Protams, ir sarunas ar Eiropas Komisiju.

Ja zemes pārdošanā Latvija paliks visliberālākā, tad, protams, ārzemnieku skats vērsīsies tieši uz Latviju un tieši Latvija būs vissmagāk cietusī šajā ziņā.

Kādēļ par to tiek runāts vēlāk - tad, kad šī sarunu sadaļa jau ir aizvērta? Es domāju, ka tas varbūt ir viens no visspilgtākajiem piemēriem, ka tie cilvēki, kuri valdībā nodarbojas ar jautājumu par integrāciju Eiropas Savienībā un kuru darba diena reizēm patiešām ilgst visas 24 stundas, varbūt nepietiekami novērtēja to Latvijas iedzīvotāju lomu, kas piedalīsies kā pēdējie iestāšanās jautājuma izlemšanā. Būs referendums par to, vai iestāties vai neiestāties Eiropas Savienībā. Tieši šie cilvēki būs tie, kas to jautājumu izlems. To tad vairs neizlems “augšā”, ministru līmenī, vai tikai Eiropas Integrācijas padomē, un pat ne Saeimas jeb parlamenta līmenī, kaut gan visas frakcijas balsojumā ir atbalstījušas integrāciju Eiropas Savienībā.

Tātad, ja mums šajā ziņā būtu kas jāievēro, tad tas būtu vismaz samērīguma princips. Ja šodien lauksaimniekiem liedz to vai citu pieeju tam sabiedriskajam labumam, kas katrā normālā valstī ir, tad vajadzētu padomāt par to, ka šajos svaru kausos varbūt varētu likt citu atsvaru. Kā jūs atceraties, iepriekšējā sēdē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija bija piedāvājusi lauksaimniecības precēm, tikai Latvijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem, piemērot pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas ir 9%. Ja mums nav iespējas lauksaimniekiem palīdzēt citā veidā, tad varbūt mums ir jāskatās uz citām svirām, kaut vai uz pievienotās vērtības nodokli, lai regulētu šo tirgu par labu Latvijas lauksaimniecības interesēm.

Cienījamie kolēģi! Godātās kolēģes! Es ļoti aicinu ņemt vērā divas lietas. Mēs visi zinām, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa integrāciju Eiropas Savienībā uzņem ar ļoti dalītām jūtām. Ir divi galvenie “vaļi” vai divi galvenie “ziloņi”, uz kuriem balstās mūsu cilvēku pārliecība par to, ka integrācija Eiropas Savienībā ir nepieciešama, ka iestāšanās šajā veco dalībvalstu “klubā” mums ir vajadzīga, kaut arī, kā mēs zinām, vismaz sākumposmā mēs tomēr varētu būt Eiropas Savienībā “otrās šķiras” pilsoņi. Šie divi “ziloņi” vai divi “vaļi” ir mūsu drošības intereses un stabilitātes intereses. Jo iepriekšējais gadsimts - 20.gadsimts - Latvijas vēsturē bija ārkārtīgi smags un cilvēki ir noilgojušies pēc drošības un stabilitātes. Tie varētu būt tie argumenti, kas cilvēkiem ļaus nobalsot “par”. Bet, ja integrācijas procesā un tātad arī iestāšanās sarunu sadaļu aizvēršanā mēs nepārtraukti pieļausim kļūdas, neievērosim tās intereses, kas ir lielai sabiedrības daļai, tad var notikt tas, ko diez vai vēlētos tie cilvēki, kuri jau kopš 1995.gada strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar mūsu integrāciju Eiropas Savienībā, - proti, Latvijas tauta vienkārši nobalsos “pret” iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie svaru kausi būtu jālīdzsvaro - jādara viss iespējamais, lai ne tikai ar dažādiem paņēmieniem, kas veido sabiedrisko domu, to mēģinātu manipulēt uz vienu vai otru pusi, bet jādara arī reālas lietas, lai Latvijas iedzīvotāji patiešām saprastu, ka integrācija Eiropas Savienībā viņiem nenesīs kopēju ļaunumu. Taču doma diemžēl šajā ziņā, it sevišķi sakarā ar šiem lauksaimniecības jautājumiem, tiek orientēta uz pilnīgi pretējo pusi.

Ļoti pateicos par uzklausīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Varbūt es nebūtu nācis tribīnē, bet mani iedvesmoja Sprindžuka kungs un Godmaņa kungs, mans kolēģis no Nacionālās drošības komisijas. Es arī tā “pa draugam” gribētu jums kaut ko teikt abiem diviem, kā kolēģis kolēģim. Sprindžuka kungs izteica tādu interesantu frāzi, ka ārzemnieki varbūt pirkšot kvotas no mūsu vietējiem zemniekiem. Kāpēc gan, Sprindžuka kungs, viņiem būtu jāpērk kvotas? Kāpēc viņiem būtu jāpērk kvotas? Es domāju, ka viņi nopirks fermas ar visām govīm, ar visām slaucējām, ar visiem latviešiem! Redziet, spilgts piemērs jau ir Jaunpils pagasta Strutelē: tur Džons no Jaunzēlandes nopērk simtgadīgo Krišjāņa Barona skolu ar visiem “dzimtcilvēkiem” un ar visu zemi! To visu viņš nopērk. Un viņš pēc pāris gadiem, kā viņš to ir deklarējis, izmetīs viņus ārā, lai viņi iet kur grib un lai staigā veseli! Vai mēs tādu likteni gribam? Es domāju, ka tam ārzemniekam tās kvotas jau nu gluži nebūs jāpērk. Var jau būt, ka viņš nopirks arī. Es par to nestrīdos. Turpat man kaimiņos, Irlavā, ir kādi 300 hektāri pašas labākās zemes. To ir nopircis dānis. Vai tad viņš pirks kvotas? Man bija saruna ar viņu. Viņš absolūti netaisās neko tur ražot. Nu no kā tad viņš tās kvotas nopirks? No kaut kādiem kaimiņiem, kas ir blakām? Es domāju, tas ir diezgan nenopietni. Var jau būt, ka tas tā būs, es neapgalvoju, ka tas tā nevarētu būt, bet ticības ir maz.

Godmaņa kungs! Jūs arī te uzsvērāt - Fišlers! Nu, man liekas, ka viņš mums Latvijā tā “iefišlerēs”, ka otrreiz mēs vairs negribēsim neko tādu pārdzīvot. Man liekas, ka jūs uzsvērāt, ka Eiropā viņš esot tāds kā dievs, kas nu regulēšot visu to Eiropas Savienības lauksaimniecību, un tā tālāk. Nu neregulēs viņš, Godmaņa kungs! Neregulēs viņš! Jūs sacījāt arī to, ka vairs neatgriezīsies kolhozu laiki. Pilnīgi pareizi, Godmaņa kungs! Neatgriezīsies kolhozu laiki! Vienīgi tad, ja nu Krievijā uzvar komunisms. Varbūt.

Nekad neatgriezīsies arī Krievijas impērijas un vācu baronu politika un tā zemes politika, agrārā reforma, kas Latvijā bija pirms atbrīvošanās cīņām. Par savām tiesībām, cienījamie kolēģi, ir jācīnās! Ir jācīnās katrā valstī, un to mūsu tēvutēvi ir darījuši gadsimtiem ilgi - cīnījušies par savām tiesībām. Par savām vecajām, labajām tiesībām!

Katra zemes pēda Latvijā ir slacīta ar mūsu tēvutēvu asinīm, bet šodien mēs, dižie 2002.gada politiķi, ar vieglu rociņu atdosim šo asinīm slacīto zemi - atdosim, redziet, Džonam, atdosim citam un vēl arī, teiksim, kādam pašmāju lielīpašniekam, kam ir tūkstošiem hektāru. Nu pie kā tad novedīs, sakiet man, Sprindžuka kungs, šie lielīpašnieki un, teiksim, simthektārnieki? Es varu galvot, ka atkal būs komunistiem sēkla, ko šeit iesēt šķiru naidam.

Nu Eiropā taču nevienam nav tūkstošiem hektāru! Jūs man parādiet kaut vienu Eiropas fermeri, kam būtu tūkstošiem hektāru! Anglijā… varbūt vēl tajā kolonijā, kas ir jūras ieskauta… (No zāles dep. A.Tiesnesis: “Vācijā, Francijā!”) tajā valstī, es atvainojos… Galīgas muļķības, Tiesneša kungs! Nav tur nevienam tūkstošiem hektāru! Es izbraukāju visu Eiropu… Viņiem agrārā politika ir ļoti precīza. Tāpat tas ir Holandē, kas ir pati bagātākā lauksaimniecības produkcijas ražotāja. Viņi ļoti valstiski pieiet šai agrārajai reformai. Nu neesat taču jūs viens braukājis pa Eiropu! Es esmu braukājis kopš 1989.gada un esmu to visu pētījis. Francijā, starp citu, Tiesneša kungs, valdība iet pretī jaunajiem fermeriem, zemniekiem. Lai cilvēki atgrieztos uz laukiem, viņiem dod zaļo sertifikātu. Lai laukos būtu speciālisti. Lai laukos būtu apsaimniekots zināms daudzums hektāru un lai cilvēkiem tur būtu zināma nodarbošanās. Bet nav tur nevienam tūkstošiem hektāru.

Vācijā, Ziemeļvācijā, ļauj fermās turēt ne vairāk par 60 gotiņām. Lūdzu! Tā valstiskā plānošana! Holandē… (No zāles dep. A.Tiesnesis: “Skandināvijā!”) arī Zviedrijā… Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka vienam no lielākajiem Zviedrijas fermeriem ir 600 hektāru, un viņš tos ir jau sadalījis pa 200 hektāriem. Jā, Somijā zemes īpašniekiem pieder tūkstošiem hektāru meža, piekrītu, bet vienam īpašniekam piederošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais lielums nepārsniedz 12 hektārus. Tā, lūk, tas ir. Tā ka mums statistika ir varbūt katram cita. Es palieku pie savas. (Starpsauciens: “Nemānies!”)

Nu nemānieties tikai jūs!... Man nav dabā mānīties. Es runāju kā laucinieks. Jūs esat diži pilsētnieki. Tas, kas uz mēles, tas arī nāk ārā.

Godmaņa kungs, jūs runājāt par kvotām. Es vēlreiz saku, ka tā būs velta cīņa. Mēs neizcīnīsim kvotas, jo tur stingri aizstāv savus lauksaimniekus. Ļoti stingri! Nekādā gadījumā nepiekāpsies Eiropas politiķi! Tad viņi nebūs politiķi! Bet es, lai gan arī esmu politiķis un sēžu starp politiķiem, sāku šaubīties, vai tiešām mēs esam politiķi. Šeit Rišards Labanovskis sacīja: kur tad ir tas mūsu pašlepnums, tā cīņa par savām tiesībām? Es neredzu vairs politiķus, kas ar godu cīnītos par savām tiesībām. Mums pārmet, ka mēs meklējam tirgu uz Austrumiem. Lūk, kur mūsu kvotas varētu būt - uz Austrumiem! Bet Tabūna kungs kāps tribīnē un teiks, ka Grīgs ir “klonēts” kā “sarkanais”, jo viņš grib sūtīt kartupeļus vai gaļu uz Austrumiem. Bet, redziet, visa Eiropa un visa Amerika, un visa pasaule faktiski apgūst šo lielo tirgu, un viņi priecājas, ka latvieši plēšas, lai pa aizmugures durtiņām tiktu iekšā Eiropā. Netikt, cienītie kolēģi, jums Eiropā! Jums iedos Sprinžuka kundziņš tādu mazu, mazu kvotiņu, un arī tad vēl atradīs simts un vienu variantu, lai aizbildinātos par kvalitāti. Un jūs netiksiet. (No zāles dep. M.Sprindžuks: “Nāc manā vietā!”)

Jā, jums bija taisnība, ka Latvijā var būt viens nepilns miljons hektāru… Es tam pilnīgi piekrītu. Jā. Un divi miljoni aramzemes būs par daudz. Ja būtu moderna tehnika un normāla agrārā reforma, kuru tālredzīgi politiķi varbūt nākamajā vai aiznākamajā Saeimā turpinātu veikt, tad varbūt mēs arī varētu apsaimniekot, pieņemsim, nepilnu miljonu hektāru un tikt tajā Eiropas līmenī. Jo visa Eiropa ir mācījusies no Ulmaņa agrārās reformas. Līdz 1937.gada 16.jūnijam Ulmanis veica tādu agrāro reformu, kāda jums, Šķēles kungs, pat sapņos nav rādījusies! (Zālē skaļi smiekli Tautas partijas frakcijas deputātu vidū.) Un jūs, Demakovas kundze, varat smieties, cik dzidri vien varat, kā tautumeita!... Ulmaņa priekšā jānoceļ cepure, jo viņš veica agrāro reformu. Es jums varētu atnest un parādīt statistikas datus, kuri liecina, ka daudzās lauksaimnieciskās ražošanas jomās tajā laikā Latvija bija ļoti tālu priekšā Eiropai - gan pašai piena valstij Dānijai, gan arī vēl citām valstīm. Jūs varat šeit smaidīt, jo jūs esat pilsētnieki! Es esmu tikai laucinieks.

Godmaņa kungam es gribētu vēl pateikt: atcerieties, Godmaņa kungs, to Ministru padomes sēdi! Mūsu augsti godātais Repšes kungs tolaik vēl bija tikai palīgs Latvijas Bankas prezidentam Bergam-Bergmanim. Atcerieties, bija tāda ārkārtīgi spēcīga Ministru padomes sēde! Tur visi kolhozu priekšsēdētāji raudāja par degvielas trūkumu, kaut gan viņu vadīto kolhozu bāzēs bija papilnam degvielas. Tā bija tikai tāda tukša runāšana. Un tad jūs - es to atceros tik labi, it kā tas būtu noticis šodien! - uzstājāties un runājāt par cenu “atbrīvošanu”, par brīvo cenu ieviešanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Es domāju, Godmaņa kungs, tā bija viena no lielākajām kļūdām. Tā bija kļūda! Bet mēs tagad nerunāsim par to. Kas bijis, tas bijis!

Jāpiemin arī nodokļu politika. Nevar salīdzināt lauksaimniecības produkcijas ražotājus ar baņķieri vai tirgotāju, bet viņiem visiem tika vienādā līmenī noteikts peļņas nodoklis. Arī tā bija liela kļūda, bet ko nu mēs par kļūdām šeit runāsim!

Es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Varam mēs samazināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, varam šo zemi pārdot ārzemniekiem, varam! Tā arī Repšes kungs sacīja 6.Saeimā, kurā viņš bija “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā. Viņš pārmeta man... Kad es iebildu pret zemes pārdošanu, viņš teica: “Nu, padusē jau zemi neieliks un neizvedīs!” Pilnīgi pareizi! Tikai - kas uz tās strādās? Kas uz tās strādās? Es gribētu šajā sakarā pateikt vienu faktu, un es varbūt atkal dzirdēšu smieklus no Demakovas kundzes vai no Šķēles kunga. Redziet, manā rīcībā ir ļoti interesanti statistikas dati - dzimstības un mirstības salīdzinājums laika posmā no 1987.gada līdz 2002.gadam. Varbūt jums tie šķitīs iepriecinoši, bet mani tie nebūt neiepriecina. Minētajā laika posmā starpība starp dzimstību un mirstību ir vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Šodien nomirst vairāk nekā piedzimst! Tas ir drūms rādītājs. Es domāju, ka, lai šo drūmo statistiku vēl nepasliktinātu, ir jāpadomā par laukiem, par agrāro reformu. Neizbēgami būs agrārā reforma vēlreiz... Redziet, par abortiem mēs parunāsim citreiz, Demakovas kundze! Es esmu tikai līdzdalībnieks jaunas dzīvības tapšanā. (Smiekli zālē.) Jūs esat dzīvības devēja, un visu cieņu jums - sievietei, dzīvības devējai! Es nezinu, cik jums ir bērnu, tas mani neinteresē! Bet par abortiem, ziniet, jāteic, ka nekad tādi galēji aizliegumi... Jebkurā, teiksim, cilvēciskā izpausmē jau ir pierādījies, ka neviens galējs aizliegums nav novedis pie pozitīva rezultāta. Visam ir jāpieiet ar saprātu. Es atvainojos, varbūt es kādu kolēģi nedaudz aizskāru! Šķēles kungs, es jūs negribēju aizskart! Kā savam labam draugam es to sacīju arī kolēģei Demakovas kundzei un Aivaram Tiesnesim. Tā ka - uz redzēšanos nākamajā Saeimā, iespējams!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Traktorists Fedja!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šinī brīdī netaisos runāt par abortiem.

Arī es uzmanīgi klausījos cienījamo pirmo Latvijas premjerministru Godmaņa kungu. Pēc tam es klausījos kvēlos frakcijas “Latvijas ceļš” aplausus savam premjerministram - par to, ka savulaik “Latvijas ceļš” tomēr ir savā veidā sagrāvis Latvijas lauksaimniecību. Sāksim par to!

Šodien šinī diskusijā mēs visu laiku grozāmies ap vienu pavisam citu jautājumu. Mēs it kā sakām: “Eiropai ir jāsubsidē Latvijas lauksaimniecība.” Izbeigsim melot! Neviena komerciāla struktūra - Eiropas Savienība ir komerciāla struktūra! - neies subsidēt citas valsts saimniecību. Nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts ministrs - ne zemkopības, nedz arī kāds cits - nevarēs tādu subsidēšanu izskaidrot saviem vēlētājiem. Viņi ir daudz aktīvāki: ja vajadzēs, ne tikai zemkopības ministrs (mūsu valstī tas ir Slaktera kungs), bet arī visi pārējie ministri dabūs ar vecām olām un tomātiem! Pie mums jau tie vēlētāji ir tādi kautrīgi savās prasībās. Un tādēļ atgriezīsimies pie tēmas par “Latvijas ceļu”! Ja nav Latvijas valsts politikas attiecībā uz mūsu teritoriju, tad mēs sākam ubagot subsīdijas. “Latvijas ceļš” gadiem ilgi ir cerējis, ka Eiropas Savienība būs tā subsīdiju devēja. Tā, kas piebaros mūs un dos iespēju it kā paaugstināt dzīves līmeni.

Šodien mēs saskaramies ar to faktu, ka arī tur neviens nav muļķis. Un ka nebūs kā padomju laikā, kad varēja aizbraukt uz Kremli ar balzamu, palūgt un kaut ko saņemt virs limitiem. Eiropas Savienība diez vai virs limitiem iedos mums kaut ko. Ja reizēm iedos, tad tā būs reta veiksme un ļoti liela mūsu māka.

Tālāk. Ko tagad darīt ar šīm Godmaņa radītajām mazajām zemnieku saimniecībām? Ko darīt ar tām? Nemānīsim sevi! Godmaņa kungs, jūs kā ekonomists labi saprotat, ka tās lielākoties tiek dotētas. Savā veidā tās tiek dotētas no pilsētnieku ienākumiem, jo tās nav spējīgas pašfinansēties. Tātad mēs esam bez valsts politikas šajā jomā un nebīdām reģionos iekšā kaut kādus darba vietu aizvietotājus, kas dotu šiem cilvēkiem darba vietas, lai viņi varētu transformēties; mēs neizstrādājam valsts politiku, kā viņi varētu pārvietoties uz pilsētām tā, ka lauki zināmā mērā paliktu tikai kā atpūtas vieta - kā tas ir daudzās normālās valstīs -, ja būtu normāli ceļi. Latvijas lauki - tā ir Eiropas un arī Amerikas piepilsēta. Latvijas teritorija ir maza. Mums nav nekādas politikas, ko darīt ar šiem cilvēkiem. Tātad iznāk ļoti paradoksāli. No vienas puses, mēs šos cilvēkus esam “iesēdinājuši” laukos, viņi strādā nerentabli, un viņi tiek daļēji no ģimenes locekļiem dotēti vai arī dzīvo naturālo saimniecību līmenī. Tas nevienam nav jāstāsta, tā ir realitāte. Tā vietā mēs viņiem neko citu nepiedāvājam. Tas man atgādina to modeli, kas šeit tiek proponēts un ko mēs ar cienījamo Apiņa kungu Ķīnā labi redzējām, - ka ir lielas lauku teritorijas, kurās simtiem tūkstošu cilvēku ar rokām rušina zemi (tā ir īstenība!) un saņem, teiksim, mēnesī 4 dolārus. Ja mēs parēķinātu, cik nopelna atsevišķās saimniecībās Latvijā, tad mēs redzētu, ka tie ienākumi varbūt tuvojas tai summai. Viņi paši sevi “apēd”.

Tātad šodien mēs Latvijā saskaramies ar “Latvijas ceļa” un valdošās koalīcijas proponēto naturālās saimniecības politiku. Tas ir jūsu sasniegums! Un tādēļ man bija kauns, ka es dzirdēju, ka “Latvijas ceļš” aplaudēja Godmanim. “Latvijas ceļu” vajadzēja drīzāk izsvilpt. Kamēr valdošā koalīcija nepiedāvās kaut ko šiem iedzīvotājiem, lauksaimniekiem, sociālās programmas veidā un rūpniecības politikas veidā, tikmēr labu rezultātu nebūs.

Par nākamo bīstamības elementu veidojas Liepājas reģions. Pietiek nobankrotēt cienījamajam hokeja aktīvistam “Liepājas metalurgam”, un tūlīt sāksies bezdarbs. Atkal cilvēkiem nebūs darba. Tāda ir realitāte!

Cerēt uz subsīdijām ir ļoti labi, prasīt subsīdijas vajag, bet es neticu, ka mums tās dos, jo arī citās valstīs ir vēlēšanas, arī citās valstīs ir partijas pie varas un ministri, kuri grib strādāt un dzīvot un kuri negrib pazemināt dzīves līmeni Latvijas un citu jaunattīstības valstu, Eiropas jaunattīstības valstu, dēļ. Kamēr mēs paši nepiedāvāsim savu programmu, nekādu labu perspektīvu nebūs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit izskanēja ļoti daudzas kaismīgas runas arī no opozīcijas puses. Mums ļoti patīk vēsais, aukstais aprēķins un vēsā prāta loģika, bet (bet, bet, bet!), kad mēs runājam par zemi, tad, es domāju, nevar runāt tikai bezkaislīgi un teikt “destilētas” runas. Es domāju, ka emocijām ir pietiekams pamats, jo mūsu tautas pamats ir šī zeme, uz kuras mēs esam pašnoteikušies. Tas ir pirmkārt. Un, protams, lauksaimniecība ir ne tikai sociāli orientēta ražošanas nozare, bet arī latviešu tautas pamats. Latviešu tautas pamats! Tā ka te ir skaidri un gaiši jādefinē mūsu attieksme. Mēs nevaram risināt šos jautājumus ar tik vienkāršotu pieeju, it kā tā būtu tikai viena no nozarēm, un viss! Lauksaimniecības politikai, neapšaubāmi, ir jābūt arī sociāli orientētai.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Jā, Godmaņa kungs runāja par šo līzingu, kas ir Polijā, un par to, ka nevienam likumam nav šī atpakaļejošā spēka. Protams, arī mēs šeit nepiedāvājam spert atpakaļejošu soli, un, ja kāds ārzemnieks kaut ko ir nopircis, tad mēs nepiedāvājam šā īpašuma nacionalizāciju. Taču, ja šie procesi virzīsies uz priekšu tādā garā, kā tas pašreiz notiek Latvijā, sākot jau ar šīm ilgtermiņa nomām un tamlīdzīgi, kā ārzemnieki iegādājas zemi, tad drīz parādīsies politiskie spēki, kas piedāvās šīs iegādātās zemes nacionalizāciju. Un tas būs daudz smagāk tiem cilvēkiem, kuri runā par to, ka tas nav pats pareizākais risinājums, bet tad varbūt citas iespējas vairs nebūs. Tā ka mums pašreiz ir jādomā par to, kā mēs varētu šo problēmu risināt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šādam pārejas periodam, neapšaubāmi, ir jābūt, bet, kad mēs runājam par iespējām zemniekiem ražot produkciju, tad mēs nevaram runāt tikai par to, ko mēs ražosim, kad būsim Eiropas Savienībā. Un mēs nevaram pieiet šim jautājumam tikai tā, ka mums par šīm ražošanas kvotām maksās naudu. Mums nevajag obligāti vienmēr, teiksim, šo naudu par katru produkcijas vienību, it īpaši tad, ja mēs to eksportējam uz Krieviju, uz NVS, uz ASV vai uz Āziju.

Es domāju, ka mums ir jābūt šīm tiesībām, kuras pašreiz nav nodrošinātas šajā lauksaimniecības politikā, ka mēs varam ražot šo produkciju neatkarīgi no šīm subsīdijām, ja mēs to virzām uz eksportu. Tā ir viena no tām problēmām, kura ir jāpasaka skaidri un gaiši, un tāpēc es gribētu pateikt vēl vienu lietu.

Mums arī Sprindžuka kungs stāstīja, cik labas ir vienādas prasības. Jā, ir labi, ka ir vienādas prasības, bet kāpēc mēs esam piekrituši, ka attiecībā uz pārtikas pārstrādes uzņēmumiem šie Eiropas Savienības standarti mums praktiski simtprocentīgi būs jāpilda no 2006.gada, lai gan daudzās Eiropas Savienības valstīs šis noteiktais procents ir zemāks? Es varētu uzsvērt, ka Vācijā tikai apmēram 60% no šiem ražojumiem atbilst Eiropas Savienības standartiem. Pārējie atbilst Vācijas standartiem, ko viņi ražo, piemēram, iekšējam tirgum, citi ražojumi tiek sūtīti uz Krieviju, un tur ir spēkā Krievijas standarti. Arī Amerikai ir savi standarti, un mums nevajag nepārtraukti - visur būt šiem augstajiem Eiropas Savienības standartiem. Mēs varam pievienoties tiem standartiem, kādi reāli pastāv, piemēram, tajā zemē, uz kurieni mēs eksportējam šo savu produkciju, un mums nevajag obligāti ievērot šos Eiropas Savienības standartus šajā situācijā, jo pašreiz no visām mūsu ražotnēm, kas ir Latvijā, - no 1400 pārstrādes uzņēmumiem - tikai apmēram 14 uzņēmumi atbilst šīm Eiropas Savienības prasībām. Tātad ir viens šāds gaļas pārstrādes uzņēmums, trīs zivju un desmit piena pārstrādes uzņēmumi, bet pavisam ir 1400 šādi uzņēmumi. Ko tad mēs darīsim 2006.gadā, ja mēs būsim varbūt, teiksim, līdz kādiem 50 šādiem uzņēmumiem izauguši?

Tā, ka šīs vienādās prasības, kā te teica mūsu kolēģi, kas ļoti sirsnīgi un ar aukstu aprēķinu vērsās pret mūsu emocijām, tik tiešām ir jāuztur spēkā. Un tad valdībai šīs vienādās prasības ir arī jāīsteno politikā, tad te būs arī mazāk pretenziju pret to.

Taču es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka tas, kā mēs šos jautājumus atrisināsim, vai būs šīs vienādās prasības, vai būs šīs ražošanas kvotas un vai mēs saņemsim subsīdijas no Eiropas Savienības, - tā ir viena lieta, bet eksporta kvotas uz citām neeiropas savienības valstīm ir vēl otra lieta, un arī to, ko mēs ražojam Latvijas tirgum, mēs varam ražot pēc citiem principiem, bet mums taču nedod šādas tiesības - piepildīt Latvijas tirgu, ražojot produkciju atbilstoši Latvijas standartiem. Par šīm tiesībām ir jācīnās! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis. Otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu pateikt dažas pārdomas par to, kas neļauj mūsu pašreizējo ražošanu salīdzināt ar 90.gadu ražošanu. Un tas, ko es teikšu, nav domāts, lai kādu pazemotu vai kādam aizrādītu, es to saku tikai divu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām mums ir jāsaprot, ka mēs neviens nevaram pateikt absolūto taisnību, ja nevienam no mums tāda iespēja nav paredzēta. Un otra lieta ir tā, ka mums ir jāzina sava vēsture un savas kļūdas, jo tikai dumjš cilvēks nemācās no savām kļūdām. Gudrs mācās arī no savējām.

Godmaņa kungs, jūs mani droši vien neatceraties, lai gan es trīs reizes biju pie jums tad, kad jūs bijāt Ministru padomes priekšsēdētājs, un mēs runājām par lauksaimniecību tajā periodā. Tātad mēs runājām par to. Jūs pareizi šodien teicāt, ka jūs bijāt pēdējais, kas slēdza līgumu ar Krieviju. Jūs toreiz teicāt tā: “Es viņiem parādīšu, es viņiem ēst nedošu! Ja viņi grib, lai viņi brauc pie manis! Es pie viņiem vairs nebraukšu!” Un tā bija ārkārtīgi liela kļūda, jo atteikties no tirgus tajā laikā varēja vienīgi emocionāli, nevis loģiski un reāli domājošs cilvēks, tātad atteiksies no tirgus, kur varēja produkciju likt.

Trešā lieta. Mēs runājām par to, vai vajag atlaist cenas lauksaimniecībai vai nevajag atlaist, un tad, kad mēs norunājām, ka nav loģiski vienam atlaist, bet otram turēt, par lielu nelaimi jums pie labās auss bija Kinnas kungs, kas ir mūsu lauksaimniecības nelaime… Un tad, kad mēs norunājām, ka nevar tā palikt, ka ir jāatlaiž tās cenas, tad jūsu darbība tomēr bija citādāka. Jūs pieturējāt lauksaimniecības cenas, bet visas resursu cenas palaidāt brīvi, un tad faktiski sākās lielākā sagrāve mūsu lauksaimniecībā.

Runājām arī par zemi, kā to atjaunot, un bija pat divi varianti: vai agrākajiem zemes īpašniekiem zemi uzreiz atdot visu vai arī dot viņiem iespēju pastrādāt un parādīt, ka viņi ir spējīgi strādāt ar lauksaimniecības zemi. Diemžēl toreiz uzvarēja tas variants, ka ir jāatdod visa zeme, taču es negribu teikt, ka tas bija pareizākais variants. Paskatīsimies Vāciju! Tā nebūt nebija “sarkanāka” par mums, bet tā piedāvāja cilvēkiem variantus, un, redzat, Austrumvācijā tikai neliela daļa īpašnieku paņēma savu zemi, jo viņiem piedāvāja arī citus - izdevīgākus variantus, tāpēc viņi nekāroja šo savu zemi. Un, ja arī mēs būtu gājuši pa šo ceļu, tad arī pie mums būtu kaut kas cits - pavisam citāda situācija.

Jūs teicāt, ka tajā laikā kolhozi strādāja ar Kanādas labību, taču arī šobrīd ne Dānija, ne citas zemes, kur ir ārkārtīgi augsts ražošanas līmenis, nestrādā tikai ar savu labību vien, un tas nav nekāds grēks - iepirkt izejvielas un turpināt ražošanu savā zemē. Tas nav grēks!

Ja runājam par ražošanas izmaksām, tad mums vajag izmantot to, ko Eiropa lieto kā argumentu pret mums - to, ka mums ir zemas ražošanas izmaksas un ka tādēļ mums tiešās subsīdijas ir vajadzīgas tikai 25%, nevis 100% apmērā. Tātad tieši šis arguments ir jāizmanto sarunās! Un, ja mums ir zemākas ražošanas izmaksas, tad pārcelsim lauksaimniecisko ražošanu no Eiropas centra pie mums, jo mums ir mazākas izmaksas! Un ražosim šeit neierobežoti! Taču to, kas būs par daudz, to Eiropas Savienībā samazināsim. Izmaksāsim zemniekiem pensijas, lai viņi kopj savus zālienus, bet darīsim to no visas Eiropas kopējās naudas, ja mēs reiz runājam it kā par kopīgu saimniekošanu… Tikai tad mēs no tā varam kaut ko iegūt.

Sprindžuka kungs tagad saka, ka mums miljons hektāru ir pietiekami. Es gribu teikt, ka mēs esam Apvienoto Nācijas Organizācijas dalībvalsts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas FAO ir pieņēmusi rezolūciju, ka nav pieļaujams izņemt no lauksaimniecības produkcijas ražošanas nevienu hektāru lauksaimniecībā derīgās zemes. Ko tad mēs šeit darām - vai aģitējam pret Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtajām rezolūcijām?

Jautājums ir tikai par tirgu - par to, lai tirgus būtu sakārtots, lai tas nebūtu izkropļots ar subsidēto Eiropas produkciju, un tad varēsim ražot pilnā apjomā uz visiem divarpus miljoniem hektāru zemes.

Taču, ja mēs runājam tieši par šiem izkropļojumiem, tad mums būtu jāatgādina Eiropas Savienībai, ka tā nedrīkst… Eiropas Savienība ir teikusi, ka tā nevarot noņemt subsīdijas tikai tāpēc, ka tādā gadījumā ¾ Eiropas zemnieku nebūšot spējīgi konkurēt ar jaunajām valstīm. ¾ Eiropas zemnieku nav spējīgi konkurēt bez subsīdijām! Tad tagad ir jautājums: kādēļ mēs savus zemniekus visu laiku aģitējam un viņiem sakām: “Jūs neesat spējīgi konkurēt! Jums vajag palielināt konkurētspēju!” un tā tālāk, lai gan jau šobrīd mēs esam konkurētspējīgi pat virs ¾ zemnieku saimniecību.

Un vēl pēdējais - par tirgus aizsardzību. Arī tirgus ir jāaizsargā, lai attīstītos ražošana. Kā jau es teicu, mūsu cienījamais Kinnas kungs, kad bija pie Godmaņa labās auss, viņš savu darbu darīja, un arī tagad uz robežas viņš faktiski dara to pašu. Visa pasaule no Buša “kājiņām” tagad atsakās, tāpēc ka tur ir antibiotikas izmantotas vistu audzēšanā, ka tur ir salmoneloze, un arī mēs šodien iesniedzām pieprasījumu Zemkopības ministrijai, kādēļ mēs to nedarām. Krievija atsakās…

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Freimanis. … Eiropa atsakās, vienīgi Latvija kā Eiropas kloāka pieņem visu to, kas būtu jāved uz izgāztuvēm.

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Freimanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Vispirms es gribu izteikt lielu paldies Ivaram Godmanim par viņa sniegto analīzi un atgādinājumu, ka PSRS lauksaimniecība nav Latvijas lauksaimniecība. Starp tām nevar likt vienlīdzības zīmi. Tās ir divas, visai dažādas sistēmas. Arī par viņa pareizajiem jautājumiem un izaicinājumu, lai cits dod tiešām reālu, konkrētu risinājumu.

Vispirms par Freimaņa kunga teikto. Manam vectēvam nebija jāpierāda, ka viņam bija kaut kāds lauksaimniecības grāds, lai saņemtu zemi kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Tad, lūdzu, te nav līdzīgi... To nevar prasīt no šodienas cilvēka, kas atguvis savu zemi mantojumā no vecākiem vai vecvecākiem.

Lujāna kungs, cilvēki laukos ar maziem zemes gabaliem nav Godmaņa zemnieki. Viņi ir atguvuši savu senču zemi tādā lielumā, kādā tā bija 1940.gadā, un, ja kāds ir mazs piemājas saimnieks, tad tas varbūt ir kolhoza darbības rezultātā... (Starpsauciens: “Breša zemnieki!”) Tātad nav tādas lietas, neeksistē tāda fantāzija, kā Lujāna kungs saka, ka tā ir “Latvijas ceļa” proponētā naturālās lauksaimniecības politika. Tas ir komunistu un Padomju Savienības īstenotās politikas rezultāts!

Es gribu izteikt šodien atgādinājumu. Mani drusku izbrīnīja tas, ka tie deputāti, it īpaši no opozīcijas, kuri aktīvi darbojas arī Eiropas lietu komisijā, tādi kā Lāzo kundze un Baldzēna kungs, šad un tad aizmirst, ka visas sarunu pozīcijas valdība tika iesniegusi arī Eiropas lietu komisijā, ka iepriekš tika izrunāta darba kārtība un visi materiāli. Tātad mēs izdiskutējam šos jautājumus, uzdevām jautājumus valdības pārstāvjiem un balsojām. Būtu ļoti interesanti tagad apskatīt to Eiropas lietu komisijas sēdes protokolu, kurā mēs runājām par sarunu pozīciju attiecībā uz brīvo kapitāla kustību, un tad varētu redzēt, kuri no opozīcijas deputātiem apmeklēja šo sēdi un kādi bija balsojumi. Tā ka nevar likt visu vainu tikai uz valdību. (Starpsauciens: “Tā ir centra lauksaimniecības politika!”)

Nākamais. Maldinošs ir opozīcijas uzskats, ka pārejas periods, ko prasa Polija, Ungārija un Čehija, aizliedz kādam Eiropas Savienības pilsonim aizbraukt uz Poliju, Ungāriju vai Čehiju, tūliņ nopirkt zemi un saimniekot no pirmās dienas. Tas nav aizliegts viņu prasījumā! Nevajag lasīt tikai avīžu virsrakstus, vajag zināt visas detaļas.

Vēl. Viens deputāts te iepriekš minēja, ka Vācijas zemnieki saņem tik un tik dolāru lielas subsīdijas. Atcerieties, ka Vācija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā ir Eiropas Savienības subsīdija, tā nav Vācijas nacionālā budžeta subsīdija! Es gribu atbalstīt tādu tekstu, kādu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi uz otro lasījumu, jo es domāju, ka tajā ir dots pareizs virziens. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu turpināt sarunu par to, ko Birznieces kundze teica, - par sarunu sadaļu apspriešanu Eiropas lietu komisijā. Jā, 7.sadaļa - “Lauksaimniecība”, kura ir sacēlusi ažiotāžu Latvijā, tika apspriesta Eiropas lietu komisijā, un tad nevienam no deputātiem nebija iebildumu, ka šī sarunu pozīcija tiek veidota pēc pamatprincipa: apjomi, ko mēs ražojam Latvijā un varam ražot Latvijā, ir jāliek iekšā sarunu pozīcijas dokumentā. Šādus apjomus akceptēja Eiropas lietu komisija, un šādus apjomus akceptēja arī valdība. Tas ir dokuments, uz kuru balstoties Eiropas lietu komisija ir pilnvarojusi valdību vest sarunas ar Eiropas Savienību. Taču no Eiropas Savienības puses tapa cits dokuments - tas, ko Eiropas Savienība piedāvā kandidātvalstīm, un šis dokuments radikāli atšķiras no tā, ko deputāti bija lēmuši.

Pašlaik ir problēma: “Ko darīt? Kādam ir jābūt valdības viedoklim un kādam ir jābūt parlamenta viedoklim, nevis Eiropas lietu komisijas deleģējumam valdībai, vedot sarunas ar Eiropas Savienību? Par kādiem apjomiem tad varētu būt runa?”

Šeit kritizētie opozīcijas pārstāvji uzskata, ka runa varētu būt tikai par tiem apjomiem, par kuriem runāja Eiropas lietu komisija, un viņi lūdz parlamentu, nevis komisiju... tātad šinī gadījumā lūdz parlamentu dot savu pilnvarojumu valdībai runāt tikai par šiem apjomiem, nevis par to apjomu, ko piedāvā Eiropas Savienība. Šie apjomi būtiski atšķiras. Attiecībā uz pienu tie atšķiras uz pusi, attiecībā uz cukuru Eiropas Savienība piedāvā uz pusi mazākus apjomus, tāpat varētu minēt arī citas pozīcijas: ir samazinātas sējumu platības salīdzinājumā ar tām, ko prasīja Latvijas puse.

Pašlaik parlamenta uzdevums ir noteikt, kādai ir jābūt valdības pozīcijai šajās sarunās un kādu pilnvarojumu šajās sarunās parlaments dod valdībai, un, nenoliedzami, varētu būt runa tikai par to, ka šie apjomi ir tādi, par kādiem tika lemts Eiropas lietu komisijā.

Otra lieta. Eiropas lietu komisijā izraisījās diskusija ar Ārlietu ministriju septītās sadaļas “Lauksaimniecība” “D” apakšpunktu “Veterinārās un citas sanitārās prasības”. Eiropas lietu komisijā, kad es uzdevu jautājumu: “Vai tad tiešām mums ir jābūt sertificētiem visiem Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem un vai tiešām tāda prasība ir no Eiropas Savienības puses?” Ārlietu ministrijas cilvēki atbildēja: “Jā, simtprocentīgi pārejas periodā - laikā līdz 2005.gada 1.janvārim - šī prasība ir jārealizē Latvijā.”

Mans nākamais jautājums Ārlietu ministrijai bija tāds: “Vai Eiropas Savienības iekšienē šāda direktīva tiek realizēta simtprocentīgi?” Atbilde bija: “Jā!”

Pašlaik varu teikt: “Tie bija meli!” Nav Eiropas Savienības iekšienē visi piena, gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumi ieguvuši Eiropas Savienības sertifikātu. Ir uzņēmumi, kas turpina strādāt ar Amerikas sertifikātu, realizējot produkciju Amerikā, strādā ar Krievijas sertifikātu, realizējot produkciju Krievijā, ar Vācijas sertifikātu, realizējot produkciju Vācijas iekšienē. Tā ka nav tādas diskriminējošas prasības!

Tāpēc Lauksaimniecības apakškomisijā un pēc tam arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tapa 2.punkts, kas nosaka, ka nedrīkst izvirzīt diskriminējošas prasības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības ražotājiem. Šajā gadījumā parlaments, konkrēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, piedāvā pārskatīt Eiropas lietu komisijā spriesto Lauksaimniecības sadaļas “D” apakšpunktu “Veterinārija”. Nedrīkstētu atšķirties šīs veterinārās prasības pārtikas produktiem Latvijā no tām prasībām, kādas ir Eiropas Savienībā. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto 2.priekšlikumu... 3.priekšlikumu!

Attiecībā uz vēl dažām niansēm saistībā ar šīm Eiropas Savienības prasībām, kādas tiek piedāvātas. Jā, Latvijai naudas līdzekļu apjoms ir mazāks, ko Eiropas Savienība piedāvā; tas ir tikai 25 procenti, bet šai problēmai ir vēl arī strukturāls raksturs. Eiropas Savienība 2000.gadā lauksaimniecībai tērēja 44,5% no budžeta, bet Latvijai tā atļauj tērēt tikai 23 procentus, jo lielākā daļa - 65% - aiziet strukturāliem pārkārtojumiem. Eiropas Savienība pati savā iekšienē no sava budžeta strukturāliem pārkārtojumiem tērē 35,2 procentus. Ir nenormāls šis naudas līdzekļu sadalījums arī kandidātvalstīm, kuri tiek tērēti lauksaimniecībai un struktūras pārkārtojumiem...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Salkazanova kungs! Jūsu rīcībā būs vēl septiņas minūtes, taču tas būs tad, kad mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma! Un tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs nekavējoties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas priekšsēdētāja biedru Romualdu Ražuku lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

R.Ražuks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godājamie Saeimas deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Rastopirkins, Linards Muciņš, Monika Zīle… ir, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Silva Golde… ir, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis, Dzintars Rasnačs… ir, Dainis Stalts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim izskatīt lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”.

Debatēs runās Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Turpinot runāt par Eiropas Savienības sarunu 7.sadaļu un par procedūru, kā vispār mums parlamentā tiek akceptētas Eiropas Savienības sarunu sadaļas, jāsaka, ka gan iepriekšējā - ārkārtas sēde, gan šī sēde liecina par to, ka procedūra parlamentā tiek ievērota ne pārāk pareizi, jo visas sadaļas tiek akceptētas divās institūcijās - Eiropas lietu komisijā un valdībā, un tajā brīdī, kad Eiropas lietu komisija ir akceptējusi, šis dokuments ir it kā akceptēts arī no tautas priekšstāvju puses.

Reāli es gribu pret to iebilst, jo šī procedūra neatrisina problēmu kā tādu, tāpēc mums nākas ar to sadurties gan sarunu sadaļā par brīvo kapitāla tirgu, gan sadaļā par lauksaimniecību.

Nenoliedzami, varētu runāt arī par sadaļu, kas saistīta ar vidi, jo pēc būtības vides sadaļa un lauksaimniecības sadaļa savā ziņā ir pašas dārgākās sadaļas, jo prasa milzīgus naudas resursus gan no Latvijas valsts, gan milzīgus naudas resursus no Latvijas uzņēmējiem, gan arī milzīgus naudas resursus no Eiropas Savienības. Šāda veida procedūra, kāda ir bijusi līdz šim, kā mēs redzam, rada problēmas, un tāpēc arī šoreiz ir iznācis tā, ka parlamenta deputāti ir uzskatījuši par lietderīgu, kaut arī Eiropas lietu komisija un valdība ir akceptējušas šo sadaļu tālāko virzību sarunās ar Eiropas Savienību… tātad deputāti uzskata šīs sadaļas par nepilnīgām.

Un arī šī pretējā reakcija, kas nāca no Eiropas Savienības puses, radīja aktivitāti deputātu vidū, lai reāli sāktu runāt par to, ka šajā procedūrā kaut kas nav kārtībā. Tautas priekšstāvju grupa 27 cilvēku sastāvā Eiropas lietu komisijā izlemj pašus stratēģiskākos jautājumus, kuri saistīti ar valsts nākotni, ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ar to, kādi mēs tur būsim.

Eiropas Savienības informatīvajā materiālā tika deklarēts, ka mēs tur būsim importētājvalstu sarakstā. Kāpēc? Latvija var saražot produkciju, līdz šim tā spēja saražot produkciju un arī eksportēt šo produkciju. Zivju nozarē mēs esam vieni no lielākajiem eksportētājiem starp Baltijas valstīm, kas tradicionāli Eiropā ir aizņēmuši nišu - eksports uz Krieviju. Šo nišu mums tagad grib atņemt ar veterinārajām prasībām, kas ir stingrākas nekā pašā Eiropas Savienības iekšienē. Un kas tad to mums grib atņemt? Lielākās konkurentes ir Spānija un Portugāle, kuras zivju pārstrādes jomā ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Vai tās ražos šo produkciju Latvijā? Nē! Latvijā šie uzņēmumi nav vajadzīgi, tie var saražot šo produkciju arī savā valstī un eksportēt to uz vietām, kuras tradicionāli bez kaut kādas konkurences bija Baltijas valstu un Kaļiningradas apgabala eksporta zona.

Vēl, runājot par izskatāmo dokumentu, gribētu teikt, ka 1. un 2.priekšlikums, mūsuprāt, nav atbalstāms. Pēc būtības tie ir labi un pieņemami, tie varētu būt kā lēmuma projekta 3.punkts, jo šis 1. un 2.priekšlikums mēģina izslēgt iepriekšējā redakcijā pieņemto, ka ir jāatver Brīvā kapitāla tirgus sadaļa un jānosaka pārejas periods lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju pārdošanai ārzemniekiem.

Ja mēs atbalstām šo 1. un 2.priekšlikumu, tad tādā gadījumā tiek izslēgts iepriekšējā redakcijā pieņemtais, un reāli ir runa nevis par būtiskām izmaiņām Latvijas likumdošanā, bet ir runa tikai par “kosmētisko remontu”, par to, ka ir jāveicina… Un tas nenoliedzami arī ir jādara - jāveicina Latvijas zemju nonākšana Latvijas pilsoņu rokās.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi… Nav zālē.

Inese Birzniece. Otro reizi.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Starplaikā es atradu ļoti interesantu informāciju par spēkā esošo likumdošanu šajā jautājumā, jo temats ir zemju izpārdošana ārzemniekiem. Informācijas avots ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Grūbes kungs, tātad, kā man liekas, šī informācija ir ļoti akurāta. Un viņš sacīja (citēju): “Visi tikai raud, bet īstenībā likumdošanā viss ir noteikts, jo šodien likumdošana jau nosaka, ka tad, ja pagasts jūt, ka ārzemnieki pastiprināti izpērk zemi, bet pagasts to nevēlas pārdot, tad pagasts var atteikt šo pārdošanu un virzīt lēmuma projektu uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kur tālāk to ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.”

Gribu uzsvērt, ka ir divi likumu avoti šīm patiesībām. Tas ir Augstākās padomes 1992.gada 9.jūlija likuma “Par zemes privatizāciju laiku apvidos” 31. un 34.pants, kas, pēc Grūbes vārdiem, noregulē visu šo lietu, un arī Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumi nr.411 par kārtību, kādā publicējama informācija par darījumiem ar zemes īpašumu un kā nosakāmi zemes īpašuma apmēru ierobežojumi - 4. un 5.punkts.

Vēl viena lieta, kam es gribu pievērst uzmanību. Tad, kad Eiropas lietu komisijā mēs skatījām šo sarunu pozīciju par brīvo kapitāla kustību, mēs atbalstījām to, arī valdība pieņēma, ka tas var būt tikai pārejas periodā… ka līgums var būt pamatots tikai ar spēkā esošajiem Latvijas likumiem.

Mēs nevaram prasīt to, kas nav ietverts mūsu likumā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš. Tātad aicinu balsot par pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts pieņemts.

Lūdzu, strādāsim tālāk ar dokumentu nr.4168-a!

A.Kalniņš. Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi. Deputātes Annas Seiles 1.priekšlikums. Komisija to atbalstījusi daļēji, ieaužot 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija ir atbalstījusi mana priekšlikuma pirmo daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets izstrādās priekšlikumus, lai arī Latvijas pilsoņi varētu iegādāties zemi, palielināt zemes īpašumus un paplašināt savas zemnieku saimniecības, dodot viņiem zināmu prioritāti šīs zemes iegādē, kā arī izplānos kādus valsts atbalsta pasākumus.

Tomēr komisija nav atbalstījusi mana priekšlikuma otro daļu, kur tieši ir runāts par tiem priekšlikumiem, kuri būtu nepieciešami, lai ārzemniekiem ierobežotu darījumus ar lauksaimniecības un meža zemi. Manuprāt, šeit varbūt pat nav vajadzīgi likuma grozījumi, to varētu izvērtēt arī Ministru kabineta darba grupas, bet ir vajadzīgi kaut kādi priekšlikumi, lai pašvaldības pēc vienotiem principiem varētu izvēlēties, kā tās pieņem lēmumus attiecībā uz ārzemnieku vēlēšanos iegūt konkrētu zemes gabalu, un šai shēmai vajadzētu būt stipri vienādai. Tie varētu būt Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka šo zemes piešķiršanas kārtību, šo darījumu risinājumu ar zemes gabaliem. Tāpēc es ierosinu un lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu pilnā apjomā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Kalniņš. Aicinu balsot par 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

A.Kalniņš. 2.priekšlikums, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija…

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

A.Kalniņš. Balsot!

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kalniņš. 3.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt likumprojektus, informēju, ka ir saņemti divi deputātu pieprasījumi. Desmit deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim par likuma “Pārtikas aprites uzraudzības likums” izpildi. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tāpat desmit deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1151 - likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.

Cienījamie deputāti! Lūdzu likumprojekta 1. un 2.priekšlikumu skatīt kopsakarā. Runa ir par Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto preču kontroles kārtību. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi atsaukt savu priekšlikumu un lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas precīzāk definē, ka Ministru kabinets nosaka Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto preču sarakstu un preču kontroles kārtību uz muitas robežas atbilstoši Muitas likuma 3.panta pirmajai daļai.

Lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tātad ierosinājums ir atbalstīt 1. un neatbalstīt 2.priekšlikumu?

J.Sproģis. Jā!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. Līdz ar to 2.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 3.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Sproģis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. (Starpsauciens: “Kāda frakcija?”)

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus, kas ienākuši otrajam lasījumam! Tie visi trīs ir saņemti no deputāta Burvja.

Tātad par 1.priekšlikumu. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Šodien jums atkal ir jālemj par principu: vai būtībā bez soda uz Latvijas ielām drīkstēs šaut cilvēkus vai nedrīkstēs?

Pagājušajā sēdē jūs šādas tiesības liedzāt Rumānijas un Izraēlas pilsoņiem, neatbalstīdami iesniegtos grozījumus. Ceru, ka šodien savos principos jūs būsiet tikpat konsekventi. Domāju, ka arī ASV pilsoņiem un viņu līgumdarbiniekiem nebūtu jāatļauj nesodīti uz Latvijas ielām nogalināt Latvijas pilsoņus. Varbūt jūs domājat citādāk un jūsu attieksme, jūsu pašcieņa ir atkarīga no tā, vai šīs tiesības tiek dotas mazākām vai lielākām tautām?

Vidiņa kungs mums ir slavens ar to, ka viņš ir galvenais Čečenijas aizstāvis. Čečeni negrib - un es būtībā viņus atbalstu un viņiem piekrītu - atzīt krievu tiesības apšaut čečenus, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu. Tad varbūt šo pašu principu attiecināsim arī šeit, Latvijā, ka latviešiem ir tieši tādas pašas tiesības netikt nesodīti nošautiem, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu un neskatoties uz to, ka tas var gadīties no amerikāņu puses.

Vai varbūt šajā gadījumā valdošās koalīcijas pārstāvji grib ievērot Latvijā šādu krievu parunu: “Mežu cērt, skaidas lec!” (Starpsauciens: “Skaidas lec!”) Un tad par skaidām tiks uzskatīti Latvijas pilsoņi.

Senajā Romā ... Šoreiz krīt, Aleksandr! Jau Senajā Romā tika teikts: “Ne jau nu tirāni cilvēkus pataisa par vergiem, bet vergu dvēseles izveido sev tirānus.” Un tāpēc, steidzoties uz NATO, es domāju, ka valdošās koalīcijas deputātiem nav vērts nodot savu vēlētāju - Latvijas pilsoņu - intereses un tiesības. Jūsu pienākums ir aizstāvēt šo cilvēku tiesības, lai viņi var cerēt uz taisnīgu tiesu ne tikai attiecībā uz rumāņiem un Izraēlas pilsoņiem, kā jūs pagājušajā reizē to apliecinājāt, bet arī attiecībā uz piedzērušiem zviedriem, ar kuriem šodien nav tikusi galā ne Latvijas Iekšlietu ministrija, ne arī Ārlietu ministrija, kas būtībā ļauj nesodīti nogalināt Latvijas pilsoņus, pat Latvijas policistus. Jums būtībā Latvijas pilsoņi būtu jāpasargā gan no Krievijas desantniekiem, kurus es esmu bieži dzirdējis pieminam šinī zālē, gan arī no amerikāņu jūras kājniekiem.

Neatbalstīdami manus priekšlikumus, jūs būtībā nododat savu vēlētāju tiesības, viņu dzīvības tiesisko aizsardzību. Jūs atļaujat dominēt principam, ko Amerikā sauc par linča tiesu, jo, ļaujot kādam palikt nesodītam par tīšu vai netīšu slepkavību, jūs atļaujat to arī visiem pārējiem neatkarīgi no tā, vai jūs to atzīstat vai ne. Un Latvijas pilsonim nebūs nekādas starpības, kurš laupa viņa dzīvību - amerikāņu vai krievu desantnieks, sadzēries zviedrs, sasmēķējies latviešu šoferis, narkomāns vai paranoiķis profesors.

Jūsu pienākums ir nodrošināt jebkura Latvijas pilsoņa tiesisko aizsardzību visos gadījumos. Arī tādos gadījumos, kad šeit strādās amerikāņu līgumstrādnieki un paši amerikāņi. Es, protams, ticu Amerikas pilsoņu labajai gribai, bet Latvijas cilvēku tiesiskajai aizsardzībai ir jābūt nodrošinātai neatkarīgi no šīs labās gribas, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt manis iesniegtos priekšlikumus. Par visiem trijiem ir runa.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts. Burvja kungs! Jūs neesat pareizi sapratis domu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, kuri varētu šeit, Latvijā, darboties, un, ja nu tiešām viņiem gadītos šeit veikt kādu noziegumu, tad tādā gadījumā viņi no soda neizbēgtu savā valstī atbilstoši Ženēvas konvencijai, par kuru šajā likumprojektā arī ir minēts.

Tātad es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo deputāta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 32, atturas - 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Krasts. 2.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

G.Krasts. 3.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 19, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad izskatīsim, kolēģi, priekšlikumus, kas ir ienākuši otrajam lasījumam.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 2. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 4. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Visos šajos četros priekšlikumos faktiski notiek diskusija starp Juridisko komisiju un Ārlietu komisiju par vārdu secību šajā te dokumentā.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Dokumenta reģistra numurs 1184. Šinī dokumentā Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja priekšlikumu - izslēgt vārdus “kā arī iesaukuma vecuma personas, kuras atvaļinātas no Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas dienesta”, tātad šo teikuma daļu. Respektīvi, tas ir saistīts ar faktu, ka mums vairs nav ierindas zemessargu, jo saskaņā ar izmaiņām Militārā dienesta likumā un likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” mums būs tikai zemessargi. Arī ārrindas zemessargi tagad tiks saukti par zemessargiem. Tātad šis ir redakcionāls labojums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 22.martam.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Lūdzu, izskatīsim dokumentu nr.4227.

1.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt likumprojektā vārdu “iestādes” ar vārdu “iestādēs”. Redakcionāls labojums. Pieņemts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums - izslēgt vārdus “un tās patstāvīgajās struktūrvienībās”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 3.priekšlikums saņemts no Saeimas deputāta Urbanoviča - izslēgt 21.panta pirmās daļas 11.punktu, attiecīgi mainot tam sekojošo punktu numerāciju.

Es gribētu atgādināt, ka pašreizējā prakse un esošā kārtība mums darbojas jau vairākus mēnešus, kad karadienestā netiek iesaukti jaunieši bez pabeigtas pamatskolas izglītības, un tā ir veiksmīga. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam, Kiršteina kungs?

A.Kiršteins. 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Tātad komisija ir pieņēmusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā - “kredītiestāde - banka vai ārvalstu bankas filiāle”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzam iesniegt līdz 22.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins.Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”.

Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pievienošanās šai Konvencijai paātrinās likumpārkāpēju savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tātad tas notiks attiecībās ar mūsu valsti un mūsu valstī attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kad mēs būsim kļuvuši par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas attieksies uz to personu izdošanu, kuras būs atzītas par vainīgām kriminālsodāmās darbībās.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 2.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 2.aprīlis. Paldies!

Nākamais likumprojekts “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pievienošanās šai Konvencijai atvieglos procedūru izdošanas gadījumos. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. Tāpat kā ar to saistītajam pirmajam likumprojektam - 2.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4246 - likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Strādāsim ar tabulu!

Pirmie divi priekšlikumi pilnā mērā attiecas uz visu likumprojektu, uz šā likumprojekta teksta daļu. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņa kungs ir ierosinājis aizstāt likumprojekta nosaukumā un visā tekstā vārdus “identifikācijas karte” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “personas apliecība” attiecīgajā locījumā. Ārlietu ministrija uzskata, ka nosaukums “personas apliecība”, pirmkārt, ir labskanīgāks un, otrkārt, vieglāk uztverams, kā arī precīzāk raksturo dokumenta būtību. Arī lielākajā daļā Eiropas valstu, kurās valsts valoda nav ne angļu valoda, ne vācu valoda, tiek lietots nosaukums “personas apliecība”. Vēl jo vairāk šis termins būtu lietojams tāpēc, ka vārds “apliecība” izsaka dokumenta funkciju - apliecināt personu.

Tātad atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo ārlietu ministra priekšlikumu savā 2.priekšlikumā un aicinu arī kolēģus atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Nākamais ir 3. - deputāta Stalta priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Šis priekšlikums ierosina mainīt likumprojekta nosaukumu un nosauc šo likumprojektu par “Personu apliecinošo dokumentu likumu”, tādā veidā aptverot visus personu apliecinošos dokumentus, kuri ir uzrādīti šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir noraidījusi Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu - nodēvēt šo likumprojektu par “Pasu un identifikācijas karšu likumu” - , priekšroku dodot iepriekš atbalstītajam Stalta kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Nākamais ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina sadalīt pirmajā lasījumā akceptētā likumprojekta 2.pantu trīs atsevišķos pantos, tādā veidā padarot šo likumprojektu pārskatāmāku. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Nākamais ir 6. - deputātu Cileviča un Mitrofanova priekšlikums, kas aicina likumprojekta otrās nodaļas 3.panta pirmās daļas 1.punktam pievienot jaunu apakšpunktu, kur pie kopējās informācijas par personu tiktu pievienota arī informācija par personas asins grupu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

G.Dambergs. Nākamie trīs priekšlikumi - 7., 8. un 9.priekšlikums - ir par vienu no visjutīgākajiem šā likumprojekta jautājumiem, proti, par tautības ierakstu personu apliecinošos dokumentos. Komisija, sākot skatīt šo jautājumu, lēma šādi. Vispirms tika atbalstīts ārlietu ministra Induļa Bērziņa kunga priekšlikums - vispār izslēgt likumprojekta 3.panta ceturto daļu, uzskatot, ka arī identifikācijas kartē tautības ieraksts nav nepieciešams. Tas bija kompromisa variants, kas Saeimai tika atsūtīts no Ministru kabineta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš).

Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru atbalstīt ārlietu ministra 7.priekšlikumu, kurā runāts par to, ka vajag izslēgt 3.panta ceturto daļu. To ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija.

Es 1990.gadā balsoju par Latvijas Neatkarības deklarāciju, tāpat arī 1991.gada 19.martā balsoju par pieņemto likumu “Par nacionāli etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūrautonomiju”. Šajā likumā mēs toreiz panācām, ka tajā tiek ierakstīts teksts, ka lībieši ir Latvijas otra pamattautība. Arī es arī pie viņiem piederu. Lībieši vienmēr ir vēlējušies, lai viņu pasēs būtu tautības ieraksts - vai nu lībietis vai lībiete, vai ir arī līvs vai līviete. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Lai dzīvo līvi!”) Tas nav tik svarīgi! Atbalstu šai vēlmei tanī laikā jau tika pauduši daudzi sabiedriskie un kultūras darbinieki.

1977.gadā tapa dokuments par lībiešu prasībām. Toreiz to parakstīja arī Saeimas pašreizējais deputāts Raimonds Pauls. Šie cilvēki toreiz ļoti riskēja gan ar savu karjeru, gan ar visu pārējo. Tagad kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ ar vieglu roku tiek svītrota šī norma, un tāpēc pasēs un arī identifikācijas kartēs vairs nebūs iespējams šo tautību ierakstīt.

Apspriežot šo priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, es tad arī tieši uzdevu šādu jautājumu ekspertam. Nav nekādu problēmu, taču es negribu teikt, ka šī tautība ir jāraksta visiem. Kas negrib, var to nerakstīt. Skaidrs, ka par to ir zināms satraukums, jo pases jau ir pasūtītas, taču nevajag droši vien rakstīt tādā veidā, ka šim ierakstam ir jābūt ar mašīnu lasāmā vietā. To varētu ierakstīt tanī lappusē, kurā ir, kā jau šeit ir noteikts, pārējie dati par cilvēku. Tur to varētu minēt, tomēr tā ir katra cilvēka brīva griba. Un es pārstāvu šo Latvijas otras pamattautības cilvēku daļu, kuri vēlas, lai šāds ieraksts būtu.

Man personīgi laimējās arī okupācijas laikā saņemt pirmo pasi, kurā bija šāds tautības ieraksts, un es ar to vienmēr esmu lepojies. No šodien dzīvajos palikušajiem 177 lībiešiem ļoti daudzi man šodien ir teikuši, un arī es tieši šinīs dienās esmu ar daudziem ticies, lai vienkārši pateiktu cilvēkiem un arī kolēģiem deputātiem, ka šī norma ir jāatstāj, lai cilvēki pēc brīvas gribas var šo ierakstu veikt.

Aiziedams armijā, es šo ierakstu pasē zaudēju un to atguvu tikai pēc neatkarības atjaunošanas.

Tā ka es aicinu šodien kolēģus noraidīt 7.priekšlikumu un atbalstīt nākamo - manu 8.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Es nedomāju, ka šis ieraksts kaut kādā veidā mums traucēs iestāties Eiropas Savienībā vai NATO. Galīgi ne! Es vienkārši aicinu nediskutēt, bet atbalstīt manus priekšlikumus, jo domāju, ka visiem tas ir skaidrs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, protams, tik tiešām vienu otru reizi varbūt ir arī jāpasmejas par to, ka viens no ideju paudējiem - Indulis Bērziņa kungs, kurš mums ir arī ārlietu ministrs, iestājas par to, par ko netika runāts pat Padomju Savienībā, - ka nenorādīs tautību. Jūs taču braucat uz Eiropu un citām valstīm, un tur vienmēr ļoti daudziem uzprasa, kāda ir tava tautība. Tagad cilvēki par to vis, kā saka, nekautrējas, bet mēs Latvijā sākam kautrēties par to, ka mēs esam latvieši, ka esam lībieši vai esam latgaļi. Tas jau ir tāds noiets ceļš, ka mēs sākam no sevis kaunēties!

Cienījamie kolēģi! Es vēl varētu saprast, ka to varēja ierakstīt jebkurš no deputātiem, bet to, ka tādu priekšlikumu ierosina mūsu ārlietu ministrs... Man trūkst komentāru, un es aicinu jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš. (No zāles: “Nav!”)

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Tātad jums bija iespēja uzklausīt vairākus viedokļus šajā jautājumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma ārlietu ministra Induļa Bērziņa kunga priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - ārlietu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 20, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt nākamais priekšlikumus, par kuru jau runāja mans kolēģis deputāts Geiges kungs, un 9.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Stalta kungs, pēc sava satura faktiski ir līdzīgi. Komisija, atbalstot ārlietu ministra priekšlikumu, šos abus priekšlikumus noraidīja. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš ( apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Paldies Dievam, ka jūs noraidījāt ārlietu ministra priekšlikumu un ka mēs nepakļāvāmies viņa spiedienam, bet tagad es aicinu atbalstīt Stalta un Geiges priekšlikumus, lai gan tie mani pilnībā neapmierina, tāpēc es sagatavošu uz trešo lasījumu priekšlikumu, ka tautības ieraksts būs obligāts kā pasē, tā arī identifikācijas kartē.

Kāpēc? Te jau Bojāra kungs teica, ka tā ir lepnuma izpausme atsevišķām nācijām. Es domāju, ka tie, kuri sēž tur pa kreisi, parasti uzstājas “pret”, bet es arī atceros, ka padomju laikā bija nepārtraukti jādzird, ka krievu bērni ir tie skaistākie, ka krievi spēlē tikai hokeju tanīs Piemaskavas vakaros un tā tālāk. Tad nu es tagad nezinu, kāpēc principā visi kļuva tādi kosmopolīti, ka vairs negrib šo ierakstu, atsaucoties uz to, ka Eiropā ir cita kārtība, un tā tālāk.

Tā ka, kolēģi, es vēlreiz atkārtoju, ka uz trešo lasījumu esmu sagatavojis šīs izmaiņas un ceru, ka mēs nekautrēsimies no savas tautības un ar lepnumu to rādīsim citiem, kā Majakovskis reiz teica: “Lai tie buržuji skatās un apskauž mūs, ka mēs esam tādi.” Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Man liekas, ka referents Damberga kungs kļūdījās, kad teica, ka 8. un 9.priekšlikums ir līdzīgi vai identiski. Te ir liela starpība! Geiges kunga 8.priekšlikums paredz, ka brīvprātīgi, pēc pašas personas vēlēšanās, var ierakstīt informāciju par indivīda tautību. Turpretī Stalta kunga 9.priekšlikumā nav nekas teikts par brīvprātību, tas ir tikai papildus. Taču es domāju, ka precīzāk tas ir izteikts 8.priekšlikumā.

Es gribētu atkārtot to, ko Geiges kungs teica, ka šeit nav runa par to, ka tas… jo Ministru kabineta noteikumos to var vēl precīzāk regulēt. Te nav runa par brīvprātību, ja tas būtu ierakstīts mašīnlasīšanas daļā pasē vai obligāti pirmajā lapaspusē, un, lai atspēkotu to, ko Vidiņa kungs teica, gribu sacīt, ka obligāti tautības ieraksts netiek prasīts nevienā Eiropas valstī, izņemot dažas bijušās Padomju Savienības valstis. Tāda ieraksta nebija arī Latvijas Republikā pirms Otrā pasaules kara - ne Latvijas iekšzemes, ne ārzemju pasē. Es aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām veidojas diezgan dīvaina situācija, it kā ārlietu ministra priekšlikums būtu jāaizstāv vienīgi opozīcijai. Bet kā jūs strādājat savas valdošās koalīcijas iekšienē? Jūs padomājiet par to, kāpēc tieši ārlietu ministrs iesniedza šādu priekšlikumu! Acīmredzot tāpēc, ka viņam ir lielāka pieredze, tiekoties ar mūsu partneriem un strādājot tajā Eiropas Savienībā, kur mēs tik ļoti pēc iespējas ātrāk cenšamies iestāties.

Vai jums, cienījamie kolēģi, neradīsies problēmas pēc tam, kad mēs tur būsim nokļuvuši?

Bojāra kungs, jums ir gūta ļoti dīvaina pieredze, uzturoties ārzemēs. Man ir pilnīgi cita pieredze. Visi cilvēki patiešām ļoti bieži jautā: “Paklau, kas tev ir pasē ierakstīts: “citizenship” vai “nationality”, tātad pilsonība vai tautība, jo demokrātiskajās valstīs tādas pieredzes nav. Es neesmu latvietis, un tāpēc man atšķiras šie ieraksti. Un arī robežsargiem diezgan bieži rodas problēmas: “Paklau, kāda tad tev īsti ir valstiskā piederība?” Tādas, manā skatījumā, ir mūsu problēmas ārzemēs.

Cienījamie kolēģi! Arī ārzemēs, arī Eiropā ir visai daudz cilvēku, kuriem ļoti rūp sava dzimtā kultūra, kuri ar to lepojas, Vidiņa kungs, nevis ar savu etnisko izcelsmi! Nevis ar savām asinīm, bet ar savu kultūras piederību! Un tur šā oficiālā ieraksta trūkums it nemaz netraucē šiem cilvēkiem gan lepoties ar savu kultūru, gan arī attīstīt šo kultūru, taču mēs nevaram iedomāties citu pieredzi kā vien padomju pieredzi.

Man ir ļoti žēl, cienījamie kolēģi, to cilvēku, kuriem šis ieraksts, šis valsts apliecinājums ir nepieciešams, lai apzinātos savu indentitāti, lai rūpētos par savu kultūru. Man tas absolūti nav vajadzīgs! Es esmu tas, kas es esmu, neatkarīgi no tā, kas ir ierakstīts manā pasē.

Un es arī netaisos kādam jautāt vai lūgt kādu atļauju, lai justos tā, kā es jūtos. Tā ka, cienījamie kolēģi, es domāju, ka šā balsojuma iznākums ļoti skaidri parādīs, cik lielā mērā mēs esam padomju cilvēki. Un, jo ātrāk mēs tiksim vaļā no šīs padomju nastas, no šīs padomju pieredzes, jo ātrāk mēs iestāsimies Eiropas Savienībā ne tikai formāli, bet arī pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Runā latvietis Grīgs. Un es ar to lepojos… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Norvēģis tu taču esi!”) Paldies, Ābiķa kungs, ka jūs mani pagodinājāt.

Komunists es neesmu bijis, kā mani Birznieces kundze šeit… Varbūt es kļūdos, bet jūs laikam minējāt, ka Grīgs varētu vilkt uz komunistu pusi, un, kaut gan es esmu turpat vai 50 gadus nodzīvojis Padomju Savienības okupācijas režīmā, bet krieviskā akcenta, kā redzat, man nav, atšķirībā no “brīvās pasaules” latviešiem, kuriem diemžēl ir akcents...

Attiecībā uz šā panta saturu un uz piedāvāto 3.panta 4.punkta redakciju. Es gribētu atbalstīt Stalta kungu un atbalstīšu viņa priekšlikumu balsojot, bet es šeit nedaudz oponēšu savam Saeimas kolēģim Cileviča kungam, lai gan arī viņam ir daļēji taisnība. Un es viņu varu saprast, jo ebreju tauta vienmēr ir vajāta, bet diemžēl es nevaru saprast, kāpēc tā ir vajāta gadsimtiem ilgi, un viņa tautai bija jāslēpj sava identitāte, dzīvojot ar citiem uzvārdiem un, teiksim, pieņemot to tautību un zemi, kurā viņi mitinājās… Viņi pieņēma šīs tautības uzvārdus un, teiksim, zināmu daļu arī kultūras, jo viņus vajāja, un tas ir gaužām bēdīgi.

Es saprotu, ka mēs varam sajaukt visu pasauli vienā putras katlā… jā, mēs to varam… Un to šīs pasaules varenie jau ir panākuši, ka pasaulē ir radīta tāda situācija, ka notiek tautu staigāšana, ka tiek sajauktas rases, ka gandrīz vai tīšuprāt tiek sajauktas tautības… Nē, jūs saprotiet mani pareizi, es esmu vienkāršs pilsonis! Vienkāršs latviešu tautas pilsonis un savas zemes patriots - latvietis, un es nekaunēšos nekad no tā, ka es esmu latvietis, lai gan mēs neviens šajā zālē sēdošais nevaram būt pārliecināti par to, kādas mūsu miesā rit asinis, jo tik daudzi šo Latvijas zemīti ir krustojuši krustām šķērsām: gan tatāri, gan mongoļi, gan zviedri, gan poļi un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu kaunēties no savas tautības, un tas nav nekas slikts, un nevajadzētu šeit ņemt paraugu gan no Eiropas Savienības, gan no Amerikas… Es saprotu ebreju tautu, jo viņi tiešām pasaulē ir vajāti, tā ka viņiem tā ir pašsaglabāšanās diktēta tendence, un varbūt nākotnē tas tā nebūs.

Es ārkārtīgi negribētu vairs pieredzēt, ka mēs kaut kādu spēka vai ārējo apstākļu ietekmē varētu atkal, teiksim, sajaukties ar citām nācijām: ķīnieši ar latviešiem, korejieši ar latviešiem vai nēģeri ar latviešiem... Tas jau zināmā mērā notiek un nemaz neizskatās tik slikti, ja, teiksim, sajauc “kafiju” ar “pienu”, iznāk tīri labs mulats... Varētu tā būt, bet tomēr ir atsevišķi momenti... Un mīlestībai jau kāju priekšā neaizliksi...

Taču es iestājos par Stalta priekšlikumu un balsošu par to, ka tautībai ir jābūt ierakstītai dokumentā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā uz šo tautības ierakstu, manuprāt, Latvijā mēs garantēti varēsim saņemt pozitīvu atbalstu tam, jo šī nacionālās identitātes vēlme vienmēr tiks atbalstīta. Droši vien tas ir atkarīgs no mūsu vēstures. Un, ja mēs paņemam Amerikas pieredzi, kur patiešām šodien ir augsts dzīves līmenis, kura ir labklājības valsts, tad šodien, ja mēs runājam ar kādiem Portugāles vai Spānijas pārstāvjiem, kuri mīt Amerikā, viņi saka: “Nekādā gadījumā jūs mūs neuzskatiet par portugāļu vai spāņu pārstāvjiem! Mēs esam amerikāņi! Mēs esam šīs valsts pilsoņi, šīs nācijas pārstāvji!” Taču tajā pašā laikā daudzi latvieši, apzinoties, ka viņi ir spiesti dzīvot Amerikā tā iemesla dēļ, ka Latvija bija okupēta un atradās PSRS sastāvā, un nebūdami pārliecināti, ka latvieši arī perspektīvā kā tautība varēs pastāvēt, uzskatīja par obligātu nepieciešamību paust savu attieksmi, lai, arī dzīvojot Amerikā, viņi asociētos ar latviešiem, kuri dzīvo Amerikā. Viņiem tas bija būtiski! Te ir atšķirība, kā sevi uztver spānis, kurš dzīvo Amerikā, un latvietis, kurš daudzus gadus nodzīvojis Amerikā. Un, ja mēs esam izdzīvojuši šo periodu, tad, es domāju, mums nav iemesla apšaubīt lībiešu vēlmi Latvijas ietvaros būt pārliecinātiem, ka tādā veidā viņi vismaz šodien spēj pateikt, ka lībieši ir dzīvi, ka viņiem ir kaut kādas cerības, ka lībieši varbūt pastāvēs arī turpmāk. Līdz ar to šodien viņi tādā veidā apliecina piederību savai tautībai, paužot vēlmi izteikt savu identitāti. Protams, latviešiem tas ir jārespektē! Neviens cits labāk par latviešiem nespēj šo jautājumu izprast, tāpēc, protams, mums tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es nebūtu pieteicies debatēs, ja nebūtu sadzirdējis tos pretrunīgos un zināmā mērā divkosīgos vārdus, ko pateica Cileviča kungs. Šī cienījamā, senā tauta, šīs cienījamās, senās tautas pārstāvis kautrējas no savas tautības! Viņa kolēģis, viņa tautietis, nekautrējās no savas tautības un iestājās par savu tautieti Aleksandru Basu, un, lūk, tāpēc, ka viņš ir tautietis, viņam vajag mainīt drošības līdzekli.

Kolēģi, atcerēsimies vienu lietu - to, ka Latvijā dzīvo daudzu un dažādu tautību cilvēki un ka tā ir viņu brīva griba un izvēle, vai ierakstīt pasē savu tautību vai ne, tā ka es esmu pārsteigts par Cileviča kunga teikto. Es arī saprotu, ka viņš tieši šajā jomā grib ierobežot mūsu cilvēktiesības, un es nekādā gadījumā negribētu nodzīvot līdz tiem laikiem, kad mūs visus sauktu par “latvijiešiem”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs Paldies, Rasnača kungs! Šķiet, ka jūs pakāpeniski kļūstat par profesionālu manu reto uzstāšanos komentētāju. Grīga kungs, es tomēr ļoti lūgtu jūs atturēties no jebkādiem komentāriem par ebreju nacionālo identitāti un tā tālāk. Jūsu komentāri ir ļoti pavirši, tāpēc, ziniet, nu nevajadzētu... Tas ir patiešām ļoti sarežģīts, delikāts un ļoti sāpīgs jautājums.

Es negribu te kaut ko teikt par antisemītismu un tā tālāk, bet es gribu pateikt pilnīgi atklāti, ka es nekad neesmu slēpis to, ka esmu ebrejs. Es nekad neesmu no tā kautrējies, bet piedodiet, ne Grīga kungs, ne Rasnača kungs, nevar dot man kādu atļauju, ne arī kādas pavēles, kā man justies un kā man rīkoties.

Problēma ir cita - tā, ka visās Eiropas valstīs patiešām galvenais ir valstiskā piederība. Pilsoniskā piederība! Tas, ka cilvēks ir šīs valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, un tā tālāk. Viņa etniskā identitāte ir tīri viņa privāta lieta. Un tā tas ir rakstīts arī vairākās konvencijās. Mūsu Latvijā diemžēl etniskā piederība tiek uzskatīta par kaut kādu objektīvu raksturojumu, nevis ka tā ir cilvēka paša izvēle vai identitāte. Un te ir tā problēma! Satversmē ir ierakstīts, ka Latvija ir Latvijas pilsoņu valsts. Pēc būtības Latvija ļoti lielā mērā ir etnisko latviešu valsts, un ar to ir saistītas arī ļoti daudzas mūsu problēmas.

Cienījamās dāmas un kolēģi! Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk mēs kļūsim par īstu Eiropas valsti. Es esmu spiests to atkārtot vēlreiz: “Lūdzu, Grīga kungs un Rasnača kungs, nu nevajag saistīt manu nostāju ar manu asini un tā tālāk!”

Jā, un vēl pats pēdējais. Ziniet, es tiešām lepojos ar savas tautas seno vēsturi, bet, kas attiecas uz mani personiski, tad man ir vairākas citas lietas, ar ko es varu lepoties, ko es pats esmu sasniedzis, ko es pats esmu izdarījis, nevis ar to, ko man ir uzdāvinājuši mani senči. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es galīgi nebrīnos par to, ka trešais spārns - tieši frakcija, kas runā par cilvēka tiesībām, - ir pret šādu ierakstu. Tas jau nav pirmo reizi dzirdēts, bet es gribētu parunāt tieši par 8.priekšlikuma būtību. Manā priekšlikumā tas varbūt ir precīzāk pateikts nekā nākamajā priekšlikumā, tieši kurās pasēs ir tas ieraksts: “Pēc... pilsoņa vai pases turētāja vēlēšanās...”. Tad šie cilvēki to var veikt. Turklāt mums tomēr ir četras pases: gan diplomātiskā, gan dienesta, gan pilsoņa, gan arī nepilsoņa. Tātad es tomēr domāju, ka to varētu ierakstīt pilsoņa vai nepilsoņa pasē, jo pārējās jau nu laikam to arī nevajadzētu darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja 8. - deputāta Ilmāra Geiges priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Geiges priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 14, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Komisija neatbalstīja arī deputāta Stalta 9.priekšlikumu, bet, ņemot vērā to, ka deputātu vairākums tomēr atbalstīja iepriekšējo - deputāta Ilmāra Geiges 8.priekšlikumu, 9.priekšlikumu varētu arī nebalsot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Dambergs. 10. un 11.priekšlikums, kurus ir iesnieguši deputāti Cilevičs un Mitrofanovs, pēc sava satura ir līdzīgi, taču deputāti 10.priekšlikumu vēlējās iestrādāt likumprojekta 3.panta ceturtajā daļā, par kuru mēs nupat jau diskutējām. Komisija 10. - abu deputātu priekšlikumu - neatbalstīja, taču 11.priekšlikumu, kurš pēc sava satura bija līdzīgs un kuru bija paredzēts iestrādāt 3.panta jaunajā daļā, komisija atbalstīja, precizējot panta daļas numuru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Līdzīgi tika atbalstīts arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. ...14. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. ...Un arī 15. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija savā 16.priekšlikumā precizēja likumprojekta 12.panta pirmās daļas normas un aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija savā 18.priekšlikumā iestrādāja normas, kuras 20.priekšlikumā bija iesniedzis deputāts Jurkāna kungs. Līdz ar to atbildīgās komisijas 18.priekšlikums ir atbalstīts, daļēji atbalstot arī Jurkāna kunga 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Līdzīgā kārtā ir atbalstīts 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts, bet precizējot atsauci uz pantu, ir deputāta Jurkāna 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt 23. - Jurkāna kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

G.Dambergs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un līdzīgā kārtā ir atbalstīts arī 25. un 26. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus, un es aicinu jūs balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam noteikt šā gada 5.aprīli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. Otrais lasījums. Komisijā tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja - izteikt 1.pantu jaunā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Nākamo 1.priekšlikumu ir iesniedzis zemkopības ministrs Slakteris - mainīt vārdu “tirgotājus” ar vārdu “vairumtirgotājus”. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi tālākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par punktu aizvietošanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 3. ir iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums paredz mainīt redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 4. ir zemkopības ministra Ata Slaktera ierosinājums, kurā ir noteikta jauna kārtība par metodikas apstiprināšanu, ka to nosaka pats ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 5.priekšlikums paredz piektās nodaļas nosaukuma maiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. Arī 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kas ierosina jaunu 11.panta nosaukumu. Komisijai nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu arī deputātiem.

A.Tiesnesis. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs - izslēgt 11.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs - izslēgt 11.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 9.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina jaunu redakciju - papildināt likumu ar 11.1.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Juridiskais birojs 10.priekšlikumā ierosina izteikt 12.panta pirmās daļas 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 11.priekšlikumā Juridiskais birojs izsaka 12.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Tālāk nāk pašas komisijas piedāvātais daļu sakārtojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kas izsaka 13.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 13.priekšlikumā zemkopības ministrs Atis Slakteris ierosina jaunus pārejas noteikumus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Un 14.priekšlikumā atbildīgā komisija pati izslēdz pārejas noteikumos normu par likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 28.marts.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Cilvēka genoma izpētes likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā jums izskatīšanai otrajā lasījumā mūsu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas izstrādāto likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums”.

1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 1.panta ceturtās daļas precizēšanu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta 6.punkta jaunu redakciju. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 10.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir saistīts ar jauna 3.panta izveidošanu, kurā tiek apkopoti cilvēka genoma izpētes vispārīgie principi.

Komisija to atbalstīja, kā arī ierosināja mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Runa ir par 3.panta pirmās daļas jaunu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 7. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 3.panta otrās daļas 2.punktu - par attiecīgo vārdu “un nodot kodēto informāciju Iedzīvotāju genoma valsts reģistram” izslēgšanu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 3.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Sakarā ar to mainās turpmākā punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Ražuks. 9. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 3.panta 5.punktu jaunā redakcijā, kas tika atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 10. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums par to, ka galvenais apstrādātājs nevar pilnvarot citu fizisko vai juridisko personu veikt ar genoma datu bāzi saistītas darbības. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir par konsultatīvās padomes sastāvu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par šo pašu 4.pantu - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu.

Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka 4.pantā ir runāts par institūciju, kura tiek izveidota, un te tiek uzskaitīts, no kā tā sastāvēs, kā arī ir redzams tas, ko mēs vēl papildus tur gribam iekļaut iekšā, tomēr pats būtiskākais šajā pantā nav pateikts, - tas, kāpēc šāda institūcija vispār tiek izveidota. Visā turpmākajā likuma tekstā nevienā vietā nav atsauces uz šīs konsultatīvās padomes funkcijām, turpretī viscaur tiek pieminēta Centrālā medicīnas ētikas komiteja. Un tāpēc es uzskatu, ka veidot šādu padomi, nenosakot to, ar ko tā nodarbosies, īstenībā nav prāta darbs. Tādējādi man ir lūgums jums iesniegt priekšlikumus un padomāt par to, vai šī padome ir ar kadriem pietiekami labi nokomplektēta, kā tas redzams dotajā uzskaitījumā, bet pats galvenais tomēr ir noteikt, ar ko šī padome nodarbosies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Iebildumu pret 12.priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 13. - deputātes Annas Seiles priekšlikums par 5.panta svītrošanu - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 6.panta pirmās daļas jaunu redakciju - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 15. - deputātes Annas Seiles priekšlikums par 6.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu - netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 16. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 7.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “saistībā ar genoma datu bāzi”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta otrās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Atbalstu guva arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 7.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 7.panta ceturto daļu jaunā redakcijā, ko Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 20. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums - 8.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “ciktāl šis likums nenosaka citādi”. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 21. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 8.pantā vārdus “personas datu apstrādi regulējošais”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Atbalstu neguva 22. - deputātes Annas Seiles priekšlikums par 8.panta otrās daļas svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 23. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 9.panta izslēgšanu, jo tas tika iestrādāts jaunajā 3.pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes,

R.Ražuks. Mainās arī pantu turpmākā numerācija.

24. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 10.panta izslēgšanu, jo šis pants tika iekļauts jaunizveidotajā 3.pantā. Arī tas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Mainās arī pantu turpmākā numerācija.

25. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums par 10.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. Tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 26. ir labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums par 11.panta 5.punkta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Tas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas 11.panta pirmo un otro daļu vispār izsaka jaunā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 12.panta pirmās daļas izslēgšanu - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Mainās arī turpmākā daļu numerācija.

29. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums - tika daļēji atbalstīts, iestrādājot 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā par 12.panta otrās daļas jaunu redakciju. Tas tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 31. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums par 12.panta trešās daļas jauno redakciju - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 32. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu - tika atbalstīts, mainot pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu trešās nodaļas nosaukumu - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 13.panta ievaddaļas jaunu redakciju - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 13.panta 2.punkta jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz 13.pantā izslēgt vārdus “dzimšanas datums”.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 37. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums - 14.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “vai nu pats, vai ar autorizētā apstrādātāja starpniecību”, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas pilnībā maina šā 14.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. 38.priekšlikumā tas tika iestrādāts!

R.Ražuks. Jā, 38! Es atvainojos! Arī tas tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 39. - Sociālo un darba lietu komisijas par 14.panta otrās daļas izslēgšanu - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Netika atbalstīts 40. - deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas paredz izslēgt 14.panta trešajā daļā vārdus “vai autorizētais apstrādātājs”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir 41. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 14.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Netika atbalstīts 42. - deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas paredz 14.panta ceturtajā daļā vārdu “vai autorizētais apstrādātājs” svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 43. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums - svītrot 14.panta piektajā daļā vārdus “vai autorizētajam apstrādātājam”. Tas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī 44. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt 14.panta piekto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 45. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 14.panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz izslēgt 15.pantu, mainot pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Daļēji ir atbalstīts 47. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums, kas paredz izteikt 15.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir 48. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 16.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 49. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 18.panta nosaukumu - arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 50. - labklājības ministra Požarnova priekšlikumu, kas paredz svītrot 18.panta pirmās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts ir Saeimas Juridiskā biroja 51.priekšlikums - izslēgt 18.panta pirmās daļas trešo teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Nav atbalstīts deputātes Annas Seiles 52.priekšlikums - 18.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “vai autorizētais apstrādātājs”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Bet atbalstīts ir 53. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt 18.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 54. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 18.panta otrās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 55. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 18.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 56. - deputātes Annas Seiles priekšlikums par 19.panta svītrošanu - netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 57. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 19.panta jaunu redakciju - tika atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 58. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 20.panta nosaukumu - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Daļēji tika atbalstīts 59. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums, to iestrādājot 60. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā par jaunu 20.panta redakciju. Tas tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 61. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 21. panta nosaukuma jaunu redakciju - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 62. - deputāta Jura Vidiņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 62., 63., 64. un 65.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies.

66. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums par 22.pantu, kas paredz tā ceturtā daļā svītrot vārdus “un autorizētajam apstrādātājam”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. Komisija to atbalstīja.

67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 23.panta pirmās daļas papildināšanu, - komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 23.pantā izslēgt vārdus “dzimšanas datumu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Nav atbalstīts 69. - deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas paredz svītrot 23.panta ceturtajā daļā vārdus “autorizētajam apstrādātājam un gēnu pētniekiem”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 70. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 24.panta 1.punktu jaunā redakcijā. Tas tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 71. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt 24.panta 2.punktā vārdu “pieeju” ar vārdu “piekļūšanu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts 72. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums, kas paredz izteikt 24.panta 7.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 73. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par vārda “komisija” aizstāšanu ar vārdu “komiteja”.

Sēdes vadītājs. 73. - tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 74. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja daļēji, izslēdzot trešo teikumu, un pilnībā atbalstīja 75. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Ražuks. 9.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 9.aprīlis. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.4013. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Tas tika akceptēts valdībā un virzīts uz Saeimu.

Pirmajā lasījumā Juridiskā komisija to ir apstiprinājusi. Šis projekts skar piecus pantus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un nosaka sankcijas par Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi tātad vēl paredz arī atbildību par personas datu apstrādes sistēmas un reģistrācijas prasību nepildīšanu vai pārkāpšanu. Šajā likumprojektā ietvertās administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Datu valsts inspekcija un tiesa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 8.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.1169), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šis likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” skar piecus pantus. Šo likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, tas ir akceptēts valdībā un pēc tam arī Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tātad likumprojekts paredz atbildību par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpšanu, kā arī par vairāku citu korupcijas novēršanu un apkarošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saistībā ar sākumdeklarācijām ir jāmin arī tas, ka administratīvā atbildība varēs tikt piemērota arī par īpašuma neuzrādīšanu sākumdeklarācijās aiz neuzmanības.

Komisija akceptēja šo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 19.marts.

Sēdes vadītājs. 19.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” . Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvība”/LNNK frakcija).

Izskatāmais dokuments nr.4011. Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija. Tas ir akceptēts Ministru kabinetā un arī Juridiskajā komisijā.

Tātad ar šo tiesību akta projektu tiek plānots novērst būtiskākās pretrunas ar attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvām, kas skar personu datu aizsardzību un personu datu apstrādi, kā arī tiek mēģināts novērst pretrunas ar Eiropas Savienības konvenciju par Eiropas policijas nodibināšanu. Tātad šajā likumprojektā ir precīzāk reglamentētas visas šīs darbības un procedūras.

Juridiskā komisija akceptēja šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. 8.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Helēnas Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Ir saņemts desmit deputātu pieprasījums Ministru prezidentam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne informē, ka, balsojot par likumprojekta “Identifikācijas karšu un pasu likums” 8.priekšlikumu, viņa ir kļūdījusies balsojumā. Viņa vēlējās balsot “par”.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! 19.martā pulksten 14.30 notiks Vides apakškomisijas sēde sakarā ar Ūdens likumu.

Sēdes vadītājs. ...Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju! Uzreiz pēc sēdes lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē uz 5-10 minūtēm, jo būs maza sēdīte.

Sēdes vadītājs. Ražuka kungam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

R.Ražuks (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Rastopirkins, Jānis Ādamsons, Arnis Kalniņš, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs... ir, Helēna Soldatjonoka... arī ir, Linards Muciņš, Monika Zīle... ir, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova... ir, Dzintars Ābiķis... ir, Helmuts Čibulis... ir, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

ziemas sesijas vienpadsmitās sēdes

2002.gada 14.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godātais Rimšēviča kungs! Godātais Bojāra kungs! Diemžēl šobrīd pulkstenis jau ir pieci, un mums šodien ir paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem, bet no jautātājiem klāt ir tikai Bojāra kungs. Bojāra kungs visiem trijiem jautājumiem ir līdziesniedzējs. Rakstiskas atbildes ir saņemtas uz diviem… Man nav… uz pirmo man nav… Jautājuma reģistra numurs ir 163, un tas ir adresēts tieslietu ministrei.

Varbūt tad sāksim drusciņ citādā secībā - ar to, kas tika jautāts Latvijas Bankai.

Tātad, Bojāra kungs, vai jūs esat saņēmis Latvijas Bankas atbildi? (Bojārs atbild bez mikrofona.)

Tātad jūs gribētu saņemt arī mutisku atbildi? Kārtības rullī mums ir teikts tā: mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Bojāra kungs ir klāt! Un runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt 5 minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, - tad 2 minūtes.

Tātad, Rimšēviča kungs, tā kā rakstveida atbilde ir dota, jūs varat divas minūtes mutiski atbildēt Bojāra kungam, un tad viņš varēs uzdot vēl kādu jautājumu.

Lūdzu!

I.Rimšēvičs (Latvijas Bankas prezidents).

Es saprotu, ka šobrīd no manis tiek gaidīta vēl kāda papildu informācija tai, kas ir sniegta rakstiski. Tā kā faktiski uz šiem trijiem jautājumiem ir sagatavotas rakstiskas atbildes, es būtu gatavs sniegt kaut kādus papildu komentārus, ja būtu vēl kādi papildu jautājumi. Es saprotu, ka tādi ir.

G.Bojārs. Viens no jautājumiem būtu šāds: cik tad īsti tā Komercbanka tomēr palika parādā Latvijas Bankai? Kā es saprotu, tie ir 12 tūkstoši, vai varbūt tā ir lielāka summa?

I.Rimševičs. Tātad būtu jāsaka tā: Bojāra kungs, Rīgas Komercbanka šodien kā subjekts vairs neeksistē. Tā pārdošanas procesā ir pārtapusi par jaunu juridisku veidojumu, kas tagad saucas Pirmā Latvijas komercbanka. Un, ja pārdošanas procesā arī bija kādi parādi, kas tika transformēti no Rīgas Komercbankas uz Pirmo Latvijas komercbanku, tad tagad tie jau ir atmaksāti Latvijas Bankai, tā ka tagadējā Pirmā Latvijas komercbanka Latvijas Bankai nav neko parādā.

G.Bojārs. Un vēl viens paralēls jautājums šim jautājumam. Latvijas Republikas iedzīvotājam, kas bija ieguldītājs… Man uzdots viens jautājums… viņam pienācās tur 9 vai 12 tūkstoši dolāru, tas bija kādas dienas divas pirms bankas “noziedēšanas”, taču patiesībā no tiem dolāriem viņš saņēma, man liekas, kādus 700 vai 800 latus. Kā varēja tā būt, ka tik ļoti devalvējās tā summa, kura reāli ienāca bankā un pēc tam nozuda?

I.Rimšēvičs. Es nesaklausīju, Bojāra kungs, cik viņš saņēma… cik sākotnēji ienāca?

L.Bojārs. Bankā no viņa ienāca kaut kur… es precīzi… aptuveni 8 vai 9 tūkstoši dolāru bija, taču beigās, kā saka, viņam vairs nekas… Viņam šī jaunā banka laikam samaksā tikai 800 latus.

I.Rimšēvičs. Es tādā gadījumā gribētu noteikti redzēt konkrētus šos skaitļus, jo, ja šī summa būtu uz pusi samazināta, tad es varētu saprast, ka daļa no šīs summas ir piedalījusies Rīgas Komercbankas sanācijā. Ja jūs man sakāt, ka viņš ir saņēmis tikai 10%, tad tādā gadījumā es neatminos, ka kāds no Rīgas Komercbankas noguldītājiem būtu piedalījies 90% apmērā no saviem noguldījuma līdzekļiem bankas sanācijā, tāpēc man šī informācija pirmajā brīdī noteikti liekas neticama un apstrīdama. Tāpēc man būtu jāredz konkrēti visi šie skaitļi un konkrētā situācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bojāra kungs, jūs divus jautājumus jau esat uzdevis. Ja šinī gadījumā jūs neesat apmierināts ar to, ko Rimšēviča kungs ir atbildējis, tad, kā pēc Kārtības ruļļa tas pienākas, jūs varat iesniegt jaunu iesniegumu… (Bojārs runā no zāles.) Labi, jūs pārrunāsiet atsevišķi šo lietu!

Paldies, Rimšēviča kungs!

Godājamie kolēģi! Bojāra kungs ir iesniedzējs arī diviem citiem jautājumiem. Vai jūs esat… Un arī Freimaņa kungs ir iesniedzējs vienam no vēl atlikušajiem jautājumiem.

Vai jūs esat saņēmis rakstiskas atbildes? (Bojārs runā no zāles.)

Taču šeit ir bijis jautājums tieslietu ministrei I.Labuckai par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem, un tas ir… (Bojārs runā no zāles.) Jā, tas bija adresēts tieslietu ministrei.

Jā, un tad ir vēl trešais jautājums par ANO rekomendācijām Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai valstī. Arī jūs esat parakstītāju starpā. Tas bija adresēts Ministru prezidentam. Ministru prezidents uz to ir deleģējis atbildēt izglītības un zinātnes ministru. Tur ir arī rakstiska atbilde.

Jūs neapmierina atbilde ne uz pirmo, ne pēdējo jautājumu? Vai jūs pastāvat uz to, ka ministriem ir jābūt šeit un jāatbild arī mutiski? Skaidrs!

Paldies.

Tā kā 7 minūtes ir pāri laikam un ministru nav, nav arī citu jautātāju, tad uzskatīsim, ka šodien atbildes uz jautājumiem ir beigušās.

Tātad jūs pastāvat uz to, ka uz diviem jautājumiem ministriem ir jānāk atbildēt. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 11.sēde
2002.gada 14.martā



Par darba kārtību 


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””(4217. un 4217-a dok., reģ. nr.1215)

Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. M.Grīnblats


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””(4221. un 4221-a dok., reģ. nr.1216)

Priekšlikums - dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Par 1994.gada 17.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju” (Nav pieņemts)(4223. un 4223-a dok., reģ. nr.1217)

Priekšlikums - dep. M.Lujāns


Par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”(4241. un 4241-a dok., reģ. nr.1218)


Par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”” (Nav pieņemts)(4247. un 4247-a dok., reģ. nr.1219)

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns
- dep. E.Baldzēns

Par likumprojektu “Par grozījumiem “Izglītības likumā”” (Nav pieņemts)(4248. un 4248-a dok., reģ. nr.1220)

Priekšlikumi - dep. V.Lauskis
- dep. J.Gaigals


Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nav pieņemts)(4250. un 4250-a dok., reģ. nr.1221)

Priekšlikums - dep. J.Urbanovičs


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam”(4255. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Balodim(4256. dok.)”


Lēmuma projekts “Par L.Kuzmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”(4231. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par A.Uminska apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”(4232. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par Z.Keseles iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”(4233. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par K.Kazārovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”(4234. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par Z.Berezovska iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”(4235. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par K.Līča iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”(4236. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par A.Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”(4237. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par A.Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi”(4238. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par D.Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”(4239. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par V.Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”(4240. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību” (1.lasījums)(4075. un 4168-a dok.)

Ziņo - dep. A.Kalniņš

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. A.Kalniņš
- dep. G.Freimanis
- dep. A.Seile
- dep. M.Sprindžuks
- dep. J.Leja
- dep. V.Lauskis

Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. I.Geige


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. R.Labanovskis
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Godmanis
- dep. M.Sprindžuks
- dep. V.Lāzo
- dep. O.Grīgs
- dep. M.Lujāns
- dep. E.Baldzēns
- dep. G.Freimanis
- dep. I.Birzniece
- dep. P.Salkazanovs

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Ražuks
Debašu turpinājums - dep. P.Salkazanovs
- dep. I.Birzniece


Lēmuma projekts “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību” (2.lasījums)(4075. un 4168-a dok.)

Ziņo - dep. A.Kalniņš

Debates - dep. A.Seile


Par Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim par likuma “Pārtikas aprites uzraudzības likums” izpildi


Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā


Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(4050. un 4050-b dok., reģ. nr.1151)

Ziņo - dep. J.Sproģis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” (2.lasījums)(3966. un 4244. dok., reģ. nr.1128)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. I.Burvis

Likumprojekts “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)” (2.lasījums)(3961. un 4245. dok., reģ. nr.1126)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” (1.lasījums)(4130. un 4226. dok., reģ. nr.1184)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (2.lasījums)(4025. un 4227. dok., reģ. nr.1146)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (2.lasījums)(3632. un 4228. dok., reģ. nr.1040)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību” (1.lasījums)(4051. un 4242. dok., reģ. nr. 1152)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību” (1.lasījums)(4052. un 4243. dok., reģ. nr.1153) 

Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Identifikācijas karšu un pasu likums” (2.lasījums)(4021. un 4246. dok., reģ. nr.1142)

Ziņo - dep. G.Dambergs

Debates - dep. I.Geige
- dep. L.Bojārs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. I.Birzniece
- dep. B.Cilevičs
- dep. O.Grīgs
- dep. V.Lauskis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. B.Cilevičs
- dep. I.Geige


Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā” (2.lasījums)(3950. un 4249. dok., reģ. nr.1118)

Ziņo - dep. A.Tiesnesis


Likumprojekts “Cilvēka genoma izpētes likums” (2.lasījums)(3338. un 4251. dok., reģ. nr.947)

Ziņo - dep. R.Ražuks

Debates - dep. V.Ģīlis


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(4013. un 4252. dok., reģ. nr.1136)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(4096. un 4253. dok., reģ. nr.1169)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (1.lasījums)(4011. un 4254. dok., reģ. nr.1134)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par deputāta M.Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”(4267. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputāta M.Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”(4268. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputātes H.Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”(4269. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputātes H.Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”(4270. dok.)


Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”

Par kļūdīšanos balsojumā

Paziņojumi - dep. M.Lujāns
- dep. I.Burvis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Ražuks

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 14.03.2002. 9:07:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4217 nodošanu komisijām

"Par 1994.g. 17.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju".
Datums: 14.03.2002. 9:13:16 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4223 nodošanu komisijām

Par grozījumiem likumā "Par telekomunikācijām"
Datums: 14.03.2002. 9:24:00 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4247 nodošanu komisijām

Par grozījumiem "Izglītības likumā"
Datums: 14.03.2002. 9:33:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4248 nodošanu komisijām

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 14.03.2002. 9:36:50 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4250 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam".
Datums: 14.03.2002. 9:37:24 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4255

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Balodim".
Datums: 14.03.2002. 9:38:00 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4256

Lēmuma projekts "Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību" (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:39:46 bal018
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok.nr. 4168A pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību" (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:42:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību" (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:43:08 bal020
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību" (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:43:44 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4168A pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 14.03.2002. 13:46:42 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4050B pieņemšanu 2. lasījumā

Par LR valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā. (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:52:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Par LR valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā. (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:52:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4244 pieņemšanu 2. lasījumā

"Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)" (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:54:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4245 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā (reģ. nr.1184) (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:55:34 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4130 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā (reģ. nr.1146) (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:57:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā (reģ. nr.1146) (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:57:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4227 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:58:28 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4228 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 13:59:52 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4051 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:00:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4052 pieņemšanu 1.lasījumā

Identifikācijas karšu un pasu likums (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:10:32 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Identifikācijas karšu un pasu likums (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:28:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Identifikācijas karšu un pasu likums (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:31:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4246 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sēklu un stādāmo materālu aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:35:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4249 pieņemšanu 2.lasījumā

Cilvēka genoma izpētes likums (2.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:52:42 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4251 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1136) (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:54:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4013 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1169) (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:55:50 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4096 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 14.03.2002. 14:57:14 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4011 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 14.03.2002. 14:58:20 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4268

Lēmuma projekts "Par deputātes H.Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā"
Datums: 14.03.2002. 14:59:14 bal043
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4270

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitās sēdes
2002.gada 14.martā 



Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Rihards Pīks. 

Sēdes vadītājs. Godātais Rimšēviča kungs! Godātais Bojāra kungs! Diemžēl šobrīd pulkstenis jau ir pieci, un mums šodien ir paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem, bet no jautātājiem klāt ir tikai Bojāra kungs. Bojāra kungs visiem trijiem jautājumiem ir līdziesniedzējs. Rakstiskas atbildes ir saņemtas uz diviem… Man nav… uz pirmo man nav… Jautājuma reģistra numurs ir 163, un tas ir adresēts tieslietu ministrei. 
Varbūt tad sāksim drusciņ citādā secībā - ar to, kas tika jautāts Latvijas Bankai.
Tātad, Bojāra kungs, vai jūs esat saņēmis Latvijas Bankas atbildi? (Bojārs atbild bez mikrofona.) 
Tātad jūs gribētu saņemt arī mutisku atbildi? Kārtības rullī mums ir teikts tā: mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Bojāra kungs ir klāt! Un runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt 5 minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, - tad 2 minūtes. 
Tātad, Rimšēviča kungs, tā kā rakstveida atbilde ir dota, jūs varat divas minūtes mutiski atbildēt Bojāra kungam, un tad viņš varēs uzdot vēl kādu jautājumu. 
Lūdzu!


I.Rimšēvičs (Latvijas Bankas prezidents).
Es saprotu, ka šobrīd no manis tiek gaidīta vēl kāda papildu informācija tai, kas ir sniegta rakstiski. Tā kā faktiski uz šiem trijiem jautājumiem ir sagatavotas rakstiskas atbildes, es būtu gatavs sniegt kaut kādus papildu komentārus, ja būtu vēl kādi papildu jautājumi. Es saprotu, ka tādi ir. 

G.Bojārs. Viens no jautājumiem būtu šāds: cik tad īsti tā Komercbanka tomēr palika parādā Latvijas Bankai? Kā es saprotu, tie ir 12 tūkstoši, vai varbūt tā ir lielāka summa? 

I.Rimševičs. Tātad būtu jāsaka tā: Bojāra kungs, Rīgas Komercbanka šodien kā subjekts vairs neeksistē. Tā pārdošanas procesā ir pārtapusi par jaunu juridisku veidojumu, kas tagad saucas Pirmā Latvijas komercbanka. Un, ja pārdošanas procesā arī bija kādi parādi, kas tika transformēti no Rīgas Komercbankas uz Pirmo Latvijas komercbanku, tad tagad tie jau ir atmaksāti Latvijas Bankai, tā ka tagadējā Pirmā Latvijas komercbanka Latvijas Bankai nav neko parādā. 

G.Bojārs. Un vēl viens paralēls jautājums šim jautājumam. Latvijas Republikas iedzīvotājam, kas bija ieguldītājs… Man uzdots viens jautājums… viņam pienācās tur 9 vai 12 tūkstoši dolāru, tas bija kādas dienas divas pirms bankas “noziedēšanas”, taču patiesībā no tiem dolāriem viņš saņēma, man liekas, kādus 700 vai 800 latus. Kā varēja tā būt, ka tik ļoti devalvējās tā summa, kura reāli ienāca bankā un pēc tam nozuda? 

I.Rimšēvičs. Es nesaklausīju, Bojāra kungs, cik viņš saņēma… cik sākotnēji ienāca? 

L.Bojārs. Bankā no viņa ienāca kaut kur… es precīzi… aptuveni 8 vai 9 tūkstoši dolāru bija, taču beigās, kā saka, viņam vairs nekas… Viņam šī jaunā banka laikam samaksā tikai 800 latus. 

I.Rimšēvičs. Es tādā gadījumā gribētu noteikti redzēt konkrētus šos skaitļus, jo, ja šī summa būtu uz pusi samazināta, tad es varētu saprast, ka daļa no šīs summas ir piedalījusies Rīgas Komercbankas sanācijā. Ja jūs man sakāt, ka viņš ir saņēmis tikai 10%, tad tādā gadījumā es neatminos, ka kāds no Rīgas Komercbankas noguldītājiem būtu piedalījies 90% apmērā no saviem noguldījuma līdzekļiem bankas sanācijā, tāpēc man šī informācija pirmajā brīdī noteikti liekas neticama un apstrīdama. Tāpēc man būtu jāredz konkrēti visi šie skaitļi un konkrētā situācija. 

Sēdes vadītājs. Paldies. Bojāra kungs, jūs divus jautājumus jau esat uzdevis. Ja šinī gadījumā jūs neesat apmierināts ar to, ko Rimšēviča kungs ir atbildējis, tad, kā pēc Kārtības ruļļa tas pienākas, jūs varat iesniegt jaunu iesniegumu… (Bojārs runā no zāles.) Labi, jūs pārrunāsiet atsevišķi šo lietu! 
Paldies, Rimšēviča kungs! 
Godājamie kolēģi! Bojāra kungs ir iesniedzējs arī diviem citiem jautājumiem. Vai jūs esat… Un arī Freimaņa kungs ir iesniedzējs vienam no vēl atlikušajiem jautājumiem. 
Vai jūs esat saņēmis rakstiskas atbildes? (Bojārs runā no zāles.)
Taču šeit ir bijis jautājums tieslietu ministrei I.Labuckai par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem, un tas ir… (Bojārs runā no zāles.) Jā, tas bija adresēts tieslietu ministrei. 
Jā, un tad ir vēl trešais jautājums par ANO rekomendācijām Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai valstī. Arī jūs esat parakstītāju starpā. Tas bija adresēts Ministru prezidentam. Ministru prezidents uz to ir deleģējis atbildēt izglītības un zinātnes ministru. Tur ir arī rakstiska atbilde. 
Jūs neapmierina atbilde ne uz pirmo, ne pēdējo jautājumu? Vai jūs pastāvat uz to, ka ministriem ir jābūt šeit un jāatbild arī mutiski? Skaidrs!
Paldies.
Tā kā 7 minūtes ir pāri laikam un ministru nav, nav arī citu jautātāju, tad uzskatīsim, ka šodien atbildes uz jautājumiem ir beigušās. 
Tātad jūs pastāvat uz to, ka uz diviem jautājumiem ministriem ir jānāk atbildēt. Paldies.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas
vienpadsmitās sēdes
2002.gada 14.martā



Latvijas Bankas prezidenta I.Rimšēviča atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā”
Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs
Saeimas deputātu jautājums tieslietu ministrei I.Labuckai “Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem” (Pārcelts)



Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par ANO rekomendācijām Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai valstī” (Pārcelts)

Sestdien, 24.februārī