Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas trešā sēde

2002.gada 11.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums” otrajam lasījumam, iekļaujot minēto likumprojektu 18.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā un iekļaut minētos likumprojektus 25.aprīļa sēdes darba kārtībā. Nav iebildes.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un iekļaut to 18.aprīļa sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā. Iebildumu nav.

Ir saņemti arī piecu deputātu jautājumi labklājības ministram Andrejam Požarnovam: “Cik liels ir Latvijas valsts ieguldījums Pasaules Bankas atbalstītajā projektā 1999.-2001.gadam? Cik liela daļa sastāda Pasaules Bankas līdzdalību projekta realizācijā? Cik liels ir aizņēmums no valsts budžeta, kad, kādiem mērķiem, cik lielā apjomā un kādās administratīvajās teritorijās tiek izlietoti Pasaules Bankas projekta līdzekļi, kas to finansēja? Cik lielas ir Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras telpu Rīgā, Baznīcas ielā 25 remonta izmaksas? Lūdzam norādīt remonta izmaksas pa atsevišķām pozīcijām, to skaitā, darba algas un materiālu izmaksas, remontdarbu un projektēšanas izmaksas. Cik nekustamo īpašumu, kas atrodas Labklājības ministrijas valdījumā, šobrīd netiek izmantoti veselības aprūpes vajadzībām un kurās vietās atrodas minētie nekustamie īpašumi?” Jautājumi tiek nodoti labklājības ministram.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Zvejsalnieka, Soldatjonokas, Freimaņa un Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, augsti mācītie kolēģi! Šodien atkal kārtējo reizi mums būs runa par tik ļoti nepatīkamo, bet visiem neizbēgamo vecumu. Kur būtībā slēpjas šā jautājuma pamats? Kā viens no kontrargumentiem, kas tiek izvirzīts šā 65 gadu cenza atcelšanai, parasti tiek minēta kadru nomaiņa. Taču nu situācija būtībā faktiski ir pilnīgi pretēja, jo jaunie nemaz nelaužas šajās durvīs, un tāpēc arī vecajiem nav nekādas vajadzības ieķerties stenderēs un turēties šajās durvīs.

Augstskolās ir brīvas profesoru vietas. Vaina, kāpēc jaunie nelaužas šajās durvīs, nav vis vecajos, bet gan algās. Būtībā šodien augstskolas lektors reāli saņem mazāk nekā vidusskolas skolotājs. Visi šie akadēmiskie amati ir nepietiekami, nepiedodami zemu atalgoti. Būtībā pirmā normālā alga ir profesoram, un tāpēc šo algas bedri jauns cilvēks pēc augstskolas beigšanas nemaz nevar un nevēlas ciest, tāpēc risinājums ir ļoti vienkāršs - ir jāpaceļ algas.

Otrs. Akadēmiskie amati ir vēlēti uz laiku, tāpēc, atceļot šos ierobežojumus, runa var būt tikai un vienīgi par iespēju kandidēt uz attiecīgo amatu arī pēc 65 gadu sasniegšanas. Nevar būt runa par šā amata saglabāšanu, paturēšanu un tā tālāk. Atkārtoju: runa var būt tikai un vienīgi par iespēju kandidēt.

Tik tiešām nav noliedzams fakts, un to mēs visi zinām, bet kuri par to vēl nav paspējuši pārliecināties, tiem tas nākotnē noteikti būs, ka vecums un gadi ietekmē cilvēka veselības stāvokli un arī prāta spējas. Taču, piemēram, arī lidotājiem tomēr pārbauda veselības stāvokli, nevis pasi. Veselības stāvokli, kā vispār ir zināms, ietekmē ne tikai gadi, bet arī, piemēram, liekais svars. Ja mēs gribam pieņemt muļķīgus likumus, tad vajag iet līdz galam un pieņemt ierobežojumu ne tikai par vecumu virs 65 gadiem, bet arī, teiksim, par svaru virs 100 kilogramiem.

Un pats pēdējais. Šis ierobežojums ir pretrunā ar Satversmes 106.pantu, tas ir pretrunā arī ar Darba likumu, kas nosaka, ka vienādas tiesības uz darbu ir visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, rases un, uzsveru, vecuma. Ja mēs gribam turpināt šo pēdējā laikā tik populāro tiesu staigāšanas ceļu, tad būtībā te ir pilnīgs pamats kādām it kā aizskartām personām atkal griezties Satversmes tiesā un tā tālāk.

Tāpēc aicinu, kolēģi, padomāt, izšķirties un šo nevajadzīgo, lieko ierobežojumu atcelt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Patiesa cieņa Osvaldam Zvejsalniekam, bet es tomēr oponēšu viņam un runāšu “pret”. Kāpēc?

Būtībā jautājums ir daudz nopietnāks, nekā pirmajā brīdī varbūt liekas. Nenoliegsim to, ka ir ļoti daudz cienījamu profesoru, rektoru, prorektoru un dekānu, kuru darbs ir un paliek kā ļoti ievērojams ieguldījums Latvijas zinātnes, izglītības un tautsaimniecības attīstībā, un to es saku bez ironijas, un, ja Bojāra partijas deputāti šo priekšlikumu būtu izvirzījuši dažus gadus agrāk kopā ar normu, kura līdzīgi Saeimas un pašvaldības deputātiem liedz šajos amatos ielikt cilvēkus, kuri ir bijuši dažādu slepenu un neslepenu represīvu aparātu darbinieki, tad es noticētu šo savu kolēģu nesavtīgām rūpēm par pieredzējušās profesūras saglabāšanu.

Šobrīd stāvoklis ir mainījies. Viens otrs profesors un akadēmiķis, pie tam bez akadēmiskās izglītības, drīz var palikt bez tiesībām uz institūta vadību, zaudēt tiesības izsniegt diplomus par maģistra grāda iegūšanu personām bez augstākās izglītības, kā tas atklājās iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Un, ja raugās no šā aspekta, tad Bojāra partijas biedru rūpes man ir saprotamas.

Savā laikā šī norma tika iestrādāta ne tikai tādēļ, lai dotu iespējas profesūru atjaunot arī pēc gadiem. Tās bija arī rūpes par to, lai izslēgtu VDK ietekmē esošu mācību spēku iedarbību uz studentu prātiem, lai dotu iespējas jaunajiem spēkiem neatkarīgi virzīties uz priekšu zinātnē, izglītībā un vadīt to.

Tagad beidzot šis brīdis ir pienācis arī vienam otram ļoti ģeniālam akadēmiķim, kam piemīt tieksme nomainīt Latvijas valsts iekārtu un nodrošināt ietekmi tām struktūrām, kas agrāk viņu mācīja un uzdāvināja viņam bez akadēmiskās izglītības profesora grādu. Tāpēc es šobrīd ierosinu atturēties no šā jautājuma izskatīšanas. Lai pie šā jautājuma atgriežas un nopietni pastrādā 8.Saeimas deputāti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 48. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosinu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2. protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Straumes kungs! Lūdzu, vai varētu nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai?

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā par pievienošanos 1981.gada 10. aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veida lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus, vai kam ir neselektīva iedarbība” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu Bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Sēdes vadītājs. Desmit deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu par lēmuma projektu “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām”. Vai ir iebildes pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Viens deputāts ir cēlis iebildumus. Mums ir jālemj par to, vai iekļaut šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. “Par” vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

Imants Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi, godātais prezidij! Protams, ļoti laba ir vēlme mainīt īpašuma attiecības valstī, un tieši tāpēc man gribētos atbalstīt šā lēmuma projekta izskatīšanu, bet, es gribētu atzīmēt arī tos aspektus, kuriem ir pagājuši garām iesniedzēji. Kādā veidā ir radusies tāda situācija, ka apmēram 50 procenti no akcijām, varbūt drusku mazāk par 50 procentiem, nonākuši valsts rokās? Tie ir tie parādi, kas bija iekrājušies “Rīgas siltumam”, kaut kāds nieks - ap 30 miljoniem - un tāpēc tieši šī akciju daļa palika valsts rokās. Tā nebija kaut kāda “bezsaimnieka” nauda, tā bija nodokļu maksātāju un “Rīgas siltuma” patērētāju nauda, un tieši tāpēc valsts uzņēmās uzraudzību pār to naudu, kas nonāk “Rīgas siltuma” rokās, pārvaldījumā.

Iesniedzēji ir aizmirsuši arī tādu pagātnes pieredzi, ar ko Rīgā beidzās to siltumpiegādātāju liktenis, kuri bija pašvaldību rokās. Ja kāds to ir aizmirsis, tad es atgādināšu, ka arī Pārdaugavā bija viens otrs tāds siltumobjekts, kas piederēja tikai un vienīgi pašvaldībai, bet visas tā problēmas pēc tam bija spiesti risināt “Rīgas siltuma” speciālisti kopā ar valdības pārstāvjiem. Un pats galvenais, ko varbūt nepamanīja iesniedzēji, bija šā uzņēmuma atrašanās, raugoties pēc īpašumtiesībām, dažādās rokās, kas ļoti apgrūtina šā uzņēmuma privatizāciju. Nonākot vienās rokās - Rīgas pašvaldības rokās, protams, būs daudz vieglāk privatizēt šo uzņēmumu, uz ko acīmredzot arī iesniedzēji mērķē.

Tanī pašā laikā viņi varbūt ir aizmirsuši, ka, ieslēdzot šo privatizācijas procesu, kā ķēdes reakcija noteikti izvirzīsies jautājums par “Latvenergo” privatizāciju. Acīmredzot Bojāra partijas biedru viedoklis neilgā laikā, kāda gada laikā, ir krasi mainījies pretēji tai tautas daļai, kura referendumā pateica “nē” “Latvenergo” privatizācijai.

Un tieši tāpēc es domāju, ka tad, ja reiz Rīgā pie varas esošie Bojāra partijas biedri uzskata, ka ir nepieciešams privatizēt “Rīgas siltumu”, šo lēmuma projektu vajag atbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es lūdzu jūs ieskatīties dokumentā. Šķiet, ka dokumenta sastādītajiem nodarbošanās ar siltumproblēmām ir skārusi arī ķermeni, jo, ja es redzu, ka Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.aprīlim ir jāizstrādā rīkojumprojekts, tad man ir jāpadomā, par kādu 31.aprīli iesniedzēji ir domājuši.

Un tagad vēl tālāk. Vai tad tiešām Saeimai būtu jākrāmējas ar akcijām? Mēs tagad nobalsosim par vienām akcijām, pēc tam mums citā sēdē atkal būs jābalso par citām akcijām. Kolēģi, tas nu galīgi vairs nav Saeimas jautājums! Tas ir jautājums, kas jākārto valdībai kopā ar attiecīgajiem iesniedzējiem, un tāpēc es neredzu jēgu, kāpēc vajadzētu tērēt laiku Saeimas sēdēs un nodarboties ar tīri materiāltehnisku jautājumu risināšanu.

Es aicinu neizskatīt šo jautājumu ne nākamajā sēdē, ne arī aiznākamajā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu, balsosim par to, lai iekļautu šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 19. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu nobalsot par to, lai šo projektu nosūtītu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kur pie tā varētu strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai šo lēmuma projektu nosūtītu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 37, atturas - 23. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Oskara Grīga, Jāņa Čevera, Arņa Kalniņa, Osvalda Zvejsalnieka, Violas Lāzo un Leona Bojāra pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas, Valda Lauska un pārējo deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi” atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Par Pārtikas aprites uzraudzību un tās likuma izpildi Latvijā. Pārtikas uzraudzība, kura pēdējo 8-10 gadu laikā tika pārveidota un reformēta visdažādākajā veidā, sākumā darbojās kā sanitāri epidemioloģiskais dienests, pēc tam šajā darbā diezgan aktīvi iesaistījās Veterinārais dienests, taču visas tā veiktās reformas, kas notika, radīja to nelabo darbību, ka Latvijā nekontrolēti tika ievesti nezināmas izcelsmes pārtikas produkti. Un katrs pārtikas produkts, kas nav kvalitatīvs, izraisa visdažādākās slimības un visdažādākās parādības, kas nav vajadzīgas latviešu iedzīvotājiem, un vēl it sevišķi tad, ja tās skar bērnus. Galvenā ir produktu pilnvērtība, bet, tā kā Latvija ir pārdota valsts, kā to ir atzinušas starptautiskās iestādes, tad nav nekāds brīnums, ka Latvijā lielā daudzumā ieved kontrabandu. Un kontrabandas veidā Latvijā tiek ievesta gaļa, piens, spirts, cukurs, olas un graudi.

Visas šīs pozīcijas kontrolē Zemkopības ministrija. Un kas tad ir veikts desmit gadu laikā, lai apkarotu šo negatīvo parādību, lai samazinātu kontrabandu un, pats galvenais, lai pakļautu visus Latvijā ievedamos produktus striktai un kārtīgai kontrolei? Diemžēl tas viss ir izlaists no redzesloka.

Finansu ministrs ražotājiem atzina, ka “ēnu” ekonomika Latvijā pārsniedz 40%, un tam, protams, var piekrist, jo tas tik tiešām tā ir. Un arī šie ievestie pārtikas produkti ieņem galveno pozīciju šajos minētajos produktos. Tad arī nav saprotams, kāpēc Zemkopības ministrija savā laikā - it sevišķi tas attiecas uz Veterināro dienestu un uz sanitāro robežkontroli - atļāva ievest nezināmas izcelsmes maltu gaļu un gabaliņos pa 100 gramiem sagrieztu gaļu. Tika ievesti visdažādākie spirta produkti, kurus arī nekontrolēja, bet pats interesantākais ir tas, ka Zemkopības ministrija vēlējās un patiesībā arī panāca to, ka kvalitātes un drošības kontroli veic tikai Zemkopības ministrija ar izveidotā Pārtikas un veterinārā dienesta palīdzību. Taču, tā kā Pārtikas un veterinārais dienests sastāv galvenokārt no veterinārajiem ārstiem, tad kā viņi var atbildēt par cilvēku veselību, jo cilvēka veselības aprūpē ir pavisam citi nosacījumi nekā tajā aprūpē, ar ko nodarbojas veterinārārsti?

Un, ja mēs paskatāmies, kas tad notiek mūsu slimnīcās, pansionātos, skolās, bērnudārzos un mūsu armijas vienībās, tad redzam, ka tur notiek zarnu infekciju slimību uzliesmojumi, bet diemžēl kontrole neko nedara, lai atklātu īstos vaininiekus, no kurienes parādās šīs slimības un kāpēc tādas lietas notiek šajā laikmetā, kad laboratorijas ir apgādātas ar labākajām ierīcēm, ir nokomplektētas ar labas kvalitātes speciālistiem? Kāpēc tiek pieļautas tādas rupjas kļūdas, kuru rezultātā cieš mūsu iedzīvotāji.

Tomēr visinteresantākais ir tas fakts, ka Zemkopības ministrija arī savos pārskatos mierīgi var norādīt, ka Latvijā tiek ievesta nezināmas izcelsmes cūkgaļa. 2001.gadā tas notika 15 tonnu apmērā, nezināmas izcelsmes olas bija 38 miljoni, putnu gaļa - vairāk par 100 000 tonnām, piens - aptuveni 100 tonnas, un cena šiem ievestajiem produktiem ir smieklīgi maza: teiksim, cūkgaļa maksā no 40 santīmiem jeb 70 centiem kilogramā. Kas tas var būt par produktu, kura cenu, ja salīdzina ar Latvijas produkcijas pašizmaksu, ir par divām trešdaļām zemāka, nekā tā ir Latvijā? Tātad kaut kas nav kārtībā ar kvalitāti. Bet diemžēl nekas netiek darīts, lai mūsu Zemkopības ministrija novērstu šīs kļūdas.

Ventspilī, veicot kontroli, viena gada laikā tika konstatēts, ka 36% produktu ir piesātināti ar smagajiem metāliem, un tajā pašā laboratorijā pārbaudītajos dārzeņos un augļos arī tika konstatēts liels daudzums nitrātu. Kinnas kungs nezin kāpēc pateica, ka nevar ticēt šīm analīzēm. Nevar saprast arī tādu parādību: laboratorijā veic analīzes un strādā speciālisti, taču neviens nav ieinteresēts paaugstināt vai samazināt konkrētos rādītājus, kuri ir vienam vai otram produktam.

Un tāpēc, tā kā ir samazināta kontrole ievestajiem pārtikas produktiem, mēs pieprasām, lai Zemkopības ministrija - un it sevišķi tas attiecas uz Veterināro dienestu un uz robežkontroli - to pastiprinātu un lai mūsu cilvēki netiktu pakļauti riskam saslimt ar infekcijas slimībām.

Es jau vakar jums atgādināju, ka, neskatoties uz to, ka visā Eiropā tika aizliegts ievest liellopu gaļu no Lielbritānijas, jo tur bija liellopu trakumsērga, Latvijā tā tika ievesta, bet Kinnas kungs melo, ka tāda netika ievesta.

Cienījamie kolēģi! Ar tādu vien attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīviem produktiem mēs tālu netiksim, ja netiks veikta strikta kontrole. Ja ir slikta kontrole, tad, protams, arī rādītāji ir slikti, un, ja jau mēs paši neprotam kaut ko darīt, tad ir jāpaskatās, kā tas notiek Vācijā vai, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs. Jūs pamēģiniet tur ievest kādus nekvalitatīvus produktus, it sevišķi attiecībā uz gaļas produktiem. Tad jūs ne vien tiksiet sodīti ar lieliem naudas maksājumiem, bet jūs arī varat nonākt diezgan nepatīkamā situācijā, jo jums aizliegs vispār atrasties šinī valstī.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisijā, izskatot mūsu pieprasījumu, nevienam no tās dalībniekiem nebija šaubu, ka mūsu tirgū pārtikas apritē nonāk produkcija, kura neatbilst nekaitīguma prasībām. Un tad, protams, radās jautājums, ko darīt - vai šis iesniegums būs pieprasījums vai jautājums. Protams, jautājums ir labāks nekā nekas.

Tomēr es gribētu jūs informēt par dažām lietām, kādēļ man šķiet, ka pieprasījums būs par vāju, lai sakārtotu šo jautājumu. Pirmām kārtām mūs uztrauc tas, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam nav izstrādāta sistēma, kā nepieļaut vai vismaz samazināt risku, lai mūsu apritē nonāktu nekvalitatīva pārtika. Presē parādās ziņas gan par jau gatavas pārtikas nonākšanu tirgū, kura neatbilst prasībām, gan arī informācija par to, ka kaimiņvalstīs tiek apturēta kādas importa produkcijas ievešana sakarā ar to, ka ir pārkāptas tās ražošanas prasības, turpretī mūsu Pārtikas un veterinārais dienests to it kā nemaz nejūt un absolūti nepievērš tam vērību.

Kad mēs prasījām: “Cik februāra mēnesī ir veikts analīžu uz robežas?”, tad izrādījās, ka viņiem kaut kādi dati ir tikai par pagājušo gadu, bet par šo gadu viņi pat nevarēja pateikt, kas ir darīts. Pēc komisijas uzdotajiem jautājumiem mēs redzam, ka viņi ir aktivizējuši savu darbu - tikusi konstatēta nekvalitatīva pārtika no Lietuvas. Un tomēr, sekojot tam visam līdzi, rodas jautājums: kur tad ir tā vaina? Vai tā ir Pārtikas un veterinārā dienesta vaina vai kaut kas cits.

Mēs arī konstatējām, ka mūsu pieņemtais likums tomēr ir nepilnīgs, un tajā ir nepieciešama virkne labojumu. Un tādā sakarā mēs domājam, ka pieprasījuma forma būtu labāka, jo stimulētu izdarīt labojumus šajā likumā.

Pavisam nepieņemami ir tas, ka arī Ministru kabinets nepilda šā Pārtikas aprites likuma prasības. Tā, piemēram, Ministru kabinetam līdz šā gada 31.martam bija jāizstrādā noteikumi, kas noteiktu pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrēšanas kārtību. Vecie noteikumi zaudēja spēku jau 31.martā, šodien ir jau 11.aprīlis, taču šie noteikumi joprojām nav izstrādāti. Tas nozīmē, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam vairs nav juridiska pamata veikt novērtēšanu, atzīšanu un reģistrāciju pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem.

Šādā sakarā es tomēr lūgtu jūs atbalstīt mūsu pieprasījumu, lai šīs te kļūdas pēc iespējas varētu novērst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Tā vai citādi, bet būtībā Pieprasījumu komisija ir atbalstījusi viedokli par to, ka likums ir ticis pārkāpts. Ja paskatāmies šo dokumentu, tad redzam, ka saskaņā ar izmeklējumos gūto statistiku gandrīz vai ceturtā daļa ievesto produktu būtībā ir kaitīga patērētājiem, bet reāli - iespējams, pat vairāk.

Valdošā koalīcija šobrīd noraida pieprasījumu, ko bija iesniegusi opozīcija, vēloties to pārvērst par jautājumu. Bet cik tad ilgi ir jāuzdod jautājumi par ministra nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem? Laikam būs jāsagaida kāds letāls gadījums, nevis tikai veselības pasliktināšanās šo produktu patērētājiem. Un tā nav pirmā reize, kad valdošās koalīcijas ministri būtībā apzināti neveic savus pienākumus, faktiski veicinot pārtikas produktu kontrabandu, nekvalitatīvas un veselībai kaitīgas produkcijas ievešanu Latvijā. Un, tā vai citādi, bet viņi to dara, paļaujoties uz savu partijas biedru - valdošās koalīcijas deputātu - atbalstu. Es domāju, ka viņi to saprot, bet vai jūs to saprotat, es nezinu, jo jūs atbalstāt darbu, kas ir kaitīgs Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Un tāpēc es domāju, ka, ja jūs to sapratāt, tad atbalstīsiet opozīcijas priekšlikumu par pieprasījumu ministram.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Tā kā pieprasījuma iesniedzēji nepiekrīt Pieprasījumu komisijas ierosinājumam - pieprasījumu pārveidot par jautājumu, es lūdzu zvanu. Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 21. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valda Lauska, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Gunāra Freimaņa, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Jāņa Čevera un Oskara Grīga pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bēziņam par “Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saules dārzs” privatizācijas procesā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Valda Lauska, Violas Lāzo un pārējo kolēģu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņa kungam “Par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saules dārzs” privatizācijas procesā”, uzklausīja Ministru prezidenta pilnvaroto ministru, šinī jautājumā izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalna kungu, un atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, nav nekas jauns, ka jūs noraidāt to, kas jums nepatīk, un it sevišķi tad, ja to veikuši jūsu ministri vai dažādas citas pilnvarotās personas. Varbūt atradīsies arī kāds jauns barons, kurš vēlēsies privatizēt pat Doma laukumu, un par to nebūs ko brīnīties. Astoņu gadu laikā ticis privatizēts viss, ko vien var privatizēt, - bērnudārzi, bibliotēkas, kultūras nami, ceremoniju zāles, kur notika laulību reģistrācijas, kopmītnes un tā tālāk. Un kas tad tagad notiek? Tagad ir attapušies: jā, to privatizēt tā kā nevajadzēja! Tagad tas viss ir vajadzīgs. Un tagad tas viss ir jāatpērk. Protams, te ļoti lielā mērā tika veikta spekulācija, paņemot to visu par santīmiem, jo tika izmantoti privatizācijas sertifikāti, kuru cenu no 28 latiem bija nolaista līdz 40 santīmiem. Tad jau varēja ļoti labi iedzīvoties. Tāpat arī Jūras medicīnas aprūpes centru nopirka par 45 tūkstošiem, lai gan tas ar visu aprīkojumu maksā vismaz 2 miljonus latu. Un tā tas turpinās arī tagad.

Saules dārzs - tas ir katra rīdzinieka īpašums. Jūs varat smieties vai nesmieties, bet mūsu priekšteči bija gudrāki, jo viņi pagājušā gadsimta sākumā savāca šo naudu un nopirka to zemes pleķi. Un tagad, protams, Ministru kabinetā, ministrijās atradās gudrāki cilvēki, kuri gribēja šo Saules dārza teritoriju paņemt sev - privatizēt par tiem pašiem sertifikātiem, kuru uzpirkts ir miljoniem, un tad, attiecīgi to aprīkojot, pārdot tūkstošreiz dārgāk. Protams, tad tiem 150 miljonāriem, kuri ir Latvijā, pievienosies vēl varbūt kāds viens vai desmit. Taču tas ir rīdzinieku īpašums, un nevienam nevajag sildīt nagus tur, kur nevajag!

Un arī tagad ir jāzina tas, ko zināja jau mūsu priekšteči, kuriem nebija tādas izglītības, kāda tagad ir tiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar privatizāciju Latvijā. Mūsu priekšteči saprata, ka pie pilsētas ir jābūt teritorijām, kur var atpūsties paši rīdzinieki un kur var atpūsties bērni. Mēs tagad redzam Vērmanes dārzu, kur atnāk atpūsties bērni un veci cilvēki, bet viņi nezina vienu - to, ka tā ir ar automobiļu izplūdes gāzēm ļoti piesātināta vieta Rīgā, tādējādi - ekoloģiski visnetīrākā vieta. Jūs paskatāties, kā aug tie koki! Un pat puķes negrib ziedēt, tāpēc Saules dārzs un tā teritorija bērniem ir vajadzīga. Bērniem ir jāatpūšas, un arī pieaugušajiem jāatpūšas. Visi nevar aizbraukt uz Jūrmalu, jo elektrisko vilcienu biļešu cenas ir kļuvušas augstākas. Un, otrkārt, arī Jūrmalā parādās cilvēki, kuri grib jau jūras krastu privatizēt.

Un tagad atcerēsimies vēl to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārraudzībā ir pāri par 225 objektiem 7,5 miljonu latu vērtībā, nezin kāpēc 2001.gadā bija aizmirsusi, ka tādas vērtības tai ir. Un arī jau pirms tam tas bija tā kā aizmirsts, pie viena tas tika arī noslēpts, tā ka mums ir jālemj par Saules dārza likteni. Tam ir jāpaliek visu rīdzinieku īpašumā un tas ir jānodod apsaimniekošanai Rīgas Domei, nevis kaut kādām mistiskām personām, kuras jau tā ir paņēmušas diezgan daudz zemes apsaimniekošanā un ne vienmēr tiek galā.

Ļoti interesants jautājums bija arī par Daugavas sporta namu. Tikai ļoti aktīvā darbība, ko Misas kungs veica Rīgas Domē kā deputāts, ļāva šim namam palikt rīdzinieku īpašumā, jo arī tur bija parādījušās prominentas personas, kurām ļoti gribējās par dažiem tūkstošiem latu paņemt šo skaisto ēku un pēc tam izmantot savām vajadzībām. Tas, ka bērniem ir vajadzīgas sporta zāles, sporta laukumi, baseini, diemžēl nevienu neinteresē, it sevišķi tos, kuri nodarbojas ar privatizāciju. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatbalsta tas, ka Saules dārzam ir jāpaliek valsts īpašumā un ka tas ir jānodod apsaimniekošanā Rīgas Domei. Tas ir jāsaved kārtībā, lai bērni kopā ar saviem vecākiem tur var aizbraukt un atpūsties šinī skaistajā vietā. Tiem cilvēkiem, kuri cenšas visas labākās vietas pārķert, nopirkt vai privatizēt, vajadzētu kādreiz varbūt arī apstāties un padomāt. Nevar jau visiem rīdziniekiem tik ļoti nodarīt pāri, kaut kas ir jāatstāj arī rīdziniekiem un nākamajām paaudzēm.

Būtu ļoti svētīgi pamācīties no Austrijas. Austrijā valsts vai pašvaldību īpašumā ir 60% visdažādāko īpašumu. Tās ir celtnes, tie ir parki, tās ir atpūtas vietas, un pie pirmās izdevības viņi to vēl piepērk klāt. Viņi to atstās nākamajām paaudzēm, jo ne vienmēr tas, kurš ir kaut ko privatizējis, arī godprātīgi izlietos savu mantu. Viņš vienmēr būs barons, jo to, ko viņš ir nopircis, viņš, protams, neatdos koplietošanai.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt deputātu pieprasījumu, lai mēs panāktu to, ka Saules dārzs paliek valsts īpašumā, un lai to apsaimnieko Rīgas Dome. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godājamie Saeimas deputāti! Cienījamais izglītības un zinātnes ministr Kārli Greiškalna kungs un cienījamais bijušais izglītības un zinātnes ministr Māri Vītola kungs! Visa Latvijas prese, visi masu saziņas līdzekļi, radio un televīzija pēdējā laikā runā par to, cik ļoti nepieciešams ir ieklausīties gan sabiedrisko organizāciju viedoklī, gan Saeimas deputātu viedoklī, gan jebkura cita Latvijas iedzīvotāja viedoklī, kuri ir pret Saules dārza privatizāciju. Vēl vairāk! Ja mēs atskatāmies uz savu vēsturi - un tāda bija vēsture visā Eiropā - , tad redzam, ka 19. un 20.gadsimta mijā sabiedrība, demokrātiskā sabiedrība, kas toreiz sāka vēl tikai veidoties un pilnveidoties, saprata, ka sabiedrībai pašai savā rīcībā un savā apsaimniekošanā ir nepieciešami brīvi zemes gabali, it sevišķi tajās vietās, kur pašā dabā bija, kā mēdz teikt, Dieva roka ielikusi savu skaistumu, lai šo skaistumu varētu redzēt visa sabiedrība, ne tikai atsevišķi šīs sabiedrības locekļi, kuriem kabatā ir pietiekami daudz naudas, lai baudītu gan dabas skaistumu, gan citus jaukumus.

Līdz ar to šī vēsturiskā atmiņa mums varētu visos laikos būt par pamatu rīcībai. Arī šodien.

Raugoties uz to, kas notiek Latvijas Republikā pašlaik, mēs jūtam, ka ir sācies lūzuma punkts. Proti, ja šāda situācija ar šādas vietas privatizāciju būtu bijusi 90.gadu vidū, tad, es gandrīz vai varu saderēt, ne gailis pakaļ nedziedātu - šis gabals tiktu privatizēts, un mēs tad varētu tiesāties, cik gribētu, bet nebūtu vairs mūsu spēkos tur kaut ko mainīt.

Ir bijusi 12 gadus ilga, ārkārtīgi smaga pieredze - redzējām, ka tā politiskā elite, kas pieder gan pie likumdevējvaras, gan pie izpildvaras, norobežojas no sabiedrības viedokļa un diemžēl neievēro sabiedrības viedokli. Nu sabiedriskās organizācijas un arī katra persona atsevišķi jau savlaicīgi mēģina panākt savu taisnību.

Šoreiz par to, ka mēs dzirdējām, ka arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns publiski Latvijas televīzijā pauda savu vēlmi tomēr ievērot sabiedrības viedokli, mēs varam teikt lielu paldies daudziem cilvēkiem, it sevišķi tiem entuziastiem Mežaparka attīstības biedrībā, kuri jau pirms diviem gadiem (es uzsveru - pirms diviem gadiem!) sāka cīnīties nevis par savām personiskajām interesēm, bet par tās dzīves telpas interesēm, kurā viņi paši dzīvo, un kuri prot novērtēt, cik tas ir būtiski ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Iedomāsimies vienkāršu situāciju: ja Dziesmusvētku laikā, kad Mežaparka Lielajā estrādē sapulcējas desmitiem tūkstošu dziedātāju no visas Latvijas un skatītāji no visas Latvijas, nebūs iespējas piekļūt Ķīšezera krastam (līdzīgi kā tas šodien ir Lielupes krastā un daudzviet jūras piekrastē), cilvēkiem būs jānoskatās pāri sētām. Atcerieties, kā kādreiz senos laikos, pagājušā gadsimta sākumā, 1913.gadā, Latvijas iedzīvotāji ziedoja līdzekļus, lai varētu visa sabiedrība lietot dabas skaistos stūrīšus!

Līdz ar to te ir kaut kas vairāk par šīs milzīgās dokumentu paketes izvērtēšanu! Šī dokumentu pakete bija mūsu rīcībā, kad mēs iesniedzām deputātu pieprasījumu.

Ļoti godātie kolēģi, es ļoti aicinu balsot “par” šo deputātu pieprasījumu un nerādīt Latvijas iedzīvotājiem to cinismu, ka mēs pilnīgi nerēķināmies ar sabiedrības viedokli!

Es vēlreiz atgādināšu šā mūsu deputātu pieprasījuma saturu. Mūsu deputātu pieprasījums skan tā: “Likvidējot Jauno dabas draugu centru Saules dārzs un nododot privatizācijai tā ēkas un teritoriju, netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes Satversmes 105.pants - “Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm”. Privatizācijai nodotā Saules dārza teritorija sadalīta vairākos gruntsgabalos nelikumīgi. Šajā teritorijā pirms zemesgabalu dalīšanas un teritorijas izbūves nav izstrādāts detālais plānojums: tātad netiek ievērota kārtība, ko nosaka Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra Noteikumi par teritorijas plānojumiem…”

Mūsu jautājumi ir sekojoši. Pirmais jautājums. Kāpēc netiek ievērots Latvijas Republikas 105.pants un tādējādi arī sabiedrības intereses Saules dārza privatizācijas jautājumā?

Otrais jautājums. Kāpēc tika pieļauta Saules dārza teritorijas gruntsgabalu nelikumīga dalīšana?

Un trešais jautājums. Kāpēc situācija ar Saules dārza nodošanu privatizācijā netiek izvērtēta pēc būtības (es uzsveru - pēc būtības!) un kāpēc valdības lēmums ir pretrunā ar vairākiem tiesību aktiem?

Es pieļauju varbūtību, ka arī šodien no Saeimas tribīnes droši vien izglītības un zinātnes ministrs nāks klajā ar to, ka šis jautājums ir pārskatāms un zemes gabals nebūtu nododams privatizācijai. Tomēr es atgādinu, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols pirms diviem gadiem, 2000.gada 4.aprīlī, atbildot Mežaparka attīstības biedrībai, apgalvoja, ka pieteikumi attiecībā uz Saules dārza teritorijas apsaimniekošanu tikšot izskatīti un izvērtēti un priekšroka tikšot dota projektiem, kuri paredz iespējas arī turpmāk šajā teritorijā un ēkās organizēt darbu ar bērniem un pedagogiem vides izglītībā un nodrošināt telpas un teritoriju mazpulku darbībai. Un es uzsveru pēdējo teikumu, ko jūs, Vītola kungs, savā atbildē rakstījāt: “Saules dārza teritoriju nav plānots pārdot vai nodot privātīpašniekiem.” Tāda bija toreizējā iecere. Jā, juridiski jūs neesat grasījušies šo teritoriju pārdot vai nodot privātīpašniekiem, tomēr notiek privatizācija. Juridiski jums ir taisnība, bet, ja jūs šādi atbildējāt Mežaparka attīstības biedrībai, kura ir sabiedriska organizācija un ir bez izcila jurista līdzdalības, tad principā jūs toreiz nebijāt šiem cilvēkiem izskaidrojis reālos nodomus, kādi bija Izglītības un zinātnes ministrijai. Šajā situācijā, es pieņemu, sabiedrības viedoklis gūs virsroku. Vai šī situācija nav mums visiem par mācību, ka nedrīkstētu ciniski izturēties pret sabiedrības interesēm?

Es ļoti labi saprotu tos cilvēkus no SIA “Ķeizarmežs”, kuri vēlējās iegūt savā īpašumā šo zemes gabalu. Ja tas nebūtu ziedojums - par sabiedrības saziedotiem līdzekļiem šis zemes gabals tika iegādāts pirms 100 gadiem -, tad mums būtu daudz, daudz grūtāk aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Principā, teorētiski, gan valstij, gan pilsētai ir tiesības pat visskaistākos dabas stūrīšus nodot privatizācijai un ļaut tur darboties cilvēkiem, kas ar privāto iniciatīvu, ar augstiem investīciju līdzekļiem spēj tur darīt visdažādākās lietas, tomēr tas jautājums nav izspriežams tikai vienā ministrijā, ļoti šaurā cilvēku lokā. Ja šajā situācijā jūs būtu konsultējušies kaut vai ar Mežaparka iedzīvotājiem, kaut vai ar tiem cilvēkiem, kuri visplašāk pārstāv sabiedrības grupas, kas apciemo Ķīšezera krastus, tad varbūt varētu būt iespējams kompromiss jautājumā par to, ka attiecīgie zemes gabali - ne šie, bet tie, kas ir citās vietās, - tiek pārdoti un iegūtie līdzekļi ieguldīti Mežaparka attīstībā. Taču, rīkojoties šādā veidā - par ļoti lētu cenu pārdodot, praktiski uzdāvinot vienam privātīpašniekam zemi -, mēs varam nonākt tiktāl, ka tas kauns to acīs, kas to būs darījuši, būs ļoti liels. Bet es redzu, ka nevienam jau tā īsti sirds nesāp, jo tie cilvēki, kas ir izdarījuši šādas lietas, acīmredzot citādi uztver tās ētiskās kategorijas, par kurām pašlaik, pirms vēlēšanām, tiek ļoti daudz runāts.

Nu jāteic tā: paldies Dievam, ka tuvojas vēlēšanas! Ja netuvotos vēlēšanas, tad es esmu pārliecināta, arī šis Mežaparka stūrītis tiktu privatizēts tāpat, kā mēs to esam pieredzējuši daudzas reizes ar visdažādākajām lietām.

Sarakste starp ministrijām un sabiedriskajām organizācijām - to skaitā ir arī “Delna” un “Sorosa fonds” -, kas ir iesaistījušās šajā lietā, ir pietiekami nopietna. Tie ir biezi sējumi. Tur ir izvērtēta visdažādāko darbību likumība.

Es tomēr aicinu: domāsim arī par ētiskām kategorijām, ne tikai par to, vai viss simtprocentīgi atbilst likumam! Jā, likumā patiešām nekur nav ierakstīts, ka kādreizējie sabiedrības ziedojumi, arī tie, kas ir zemes īpašuma veidā un ēku veidā, nebūtu privatizējami. Tomēr likumam ir ne tikai burts, bet arī gars. Es aicinu jūs, izvērtējot šā darījuma likumību, domāt ne tikai par likuma burtu, bet arī par tā garu! Mums būtu jāstrādā un jādzīvo, domājot ne tikai par šā mirkļa interesēm. Jāmēģina raudzīties uz priekšu un domāt arī par saviem bērniem un mazbērniem un neiznīcināt to, ko darīja mūsu vectēvi un vecmāmiņas 19. un 20.gadsimta mijā, iedami līdzi visas Eiropas tendencei - domāt par visas sabiedrības locekļu interesēm!

Aicinu atbalstīt mūsu deputātu pieprasījumu, lai patiešām tās institūcijas, kas ir atbildīgas par situācijas tālāko risinājumu, pieņemtu sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Greiškalns - izglītības un zinātnes ministrs.

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien ir izvērsušās debates, taču es domāju, ka jautājums par Saules dārza privatizāciju ir atrisināts, jo valdība drīzumā lems par manis ierosināto privatizācijas procedūras apturēšanu. Dabīgi, ka demokrātiskā valstī notiek debates, ļoti plašas debates un sarunas, un tā tālāk. Es uzskatu, ka privātais apsaimniekotājs var šodien to izdarīt efektīvāk nekā valsts. Tiem, kuri vēl tur nav bijuši un apskatījušies, it īpaši iepriekšējiem runātājiem, būtu jāaizbrauc un jāpaskatās, kā tur tiek nodrošinātas vairāk nekā 500 bērniem sporta nodarbības, vides nodarbības un tā tālāk - nodarbības visiem tiem, kuri vēlas tur nodarboties ar interešu izglītību, to skaitā arī ar sportu.

Es domāju, ka šodien nevajadzētu sniegt vēstures apceres deputātiem. Tieslietu ministrija ir devusi savu atzinumu, likumisko, juridisko izvērtējumu. Es domāju, ka šis jautājums jau ir atrisināts, un aicinu deputātus balsot pret sociāldemokrātu iesniegumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Jā, šis jautājums ir izraisījis ļoti nopietnu rezonansi sabiedrībā un tiešām nav viennozīmīgs.

Šeit izskanēja ierosinājums, ka varbūt to visu varētu nodot Rīgas pašvaldībai. Es domāju, ka šobrīd tas nebūtu iespējams divu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd jau ir noslēgusi līgumu uz 25 gadiem. Izjaukt šo sistēmu un maksāt kaut kādas kompensācijas - tas, manuprāt, būtu nepareizi.

Otrais. Ja šo īpašumu nodotu pašreizējai Rīgas pašvaldībai, tad, es domāju, tas tiks labākajā gadījumā privatizēts, bet sliktākajā gadījumā tur, iespējams, tiks izvietoti kaut kādi objekti, kurus nebija iespējams izvietot Rīgas centrā (varbūt tas būs tas zirgs vai kādas citas memoriālas lietas), un absolūti aizmirsīs par šiem bērniem, kas šobrīd tur strādā.

Tā ka, manuprāt, tam ir jāpaliek valsts īpašumā, lai būtu garantija, ka tiešām šī privatizācija nenotiks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti!

Pirmkārt, gribu pateikt paldies sabiedriskajām organizācijām un cilvēkiem, ka viņi pa druskai, solīti pa solītim gan apzinās savas tiesības, gan arī sāk cīnīties par savām tiesībām. Mēs visu laiku runājām, ka mūsu valsts var būt ļoti spēcīga, ja būs spēcīga pilsoniskā sabiedrība, un nu mēs beidzot saņemam arī augļus: pilsoniskā sabiedrība solīti pa solītim veidojas. Tas, ka tik daudzas sabiedriskās organizācijas - jau gandrīz pussimts! - uzskatīja par iespējamu apvienoties un apvienot savu vēlmi un šo savu vēlmi arī rakstiski formulēja un faktiski panāca savu, - tas ir apliecinājums tam, ka normāli, demokrātiski procesi mūsu valstī notiek.

Bez tā visa es gribētu vēl parunāt par atsevišķām lietām, kuras, man liekas, arī ir pašsaprotamas. Viena no tām ir rīdzinieku vēlme, kas kādreiz tika konkrēti juridiski apliecināta, - rīdzinieku vēlme bija šo zemi uzdāvināt Rīgas pilsētai. Tur nebija rakstīts, ka viņi grib to uzdāvināt valdībai, parlamentam vai kādai citai juridiskai personai. Bija pateikts - uzdāvināt Rīgas pilsētai.

Kāpēc mēs attiecīgo rīdzinieku vēlmi uzskatām par iespējamu traktēt atbilstoši savam prātam?

Es gribētu uzsvērt, ka šodien Rīgas pilsētu pārvalda sociāldemokrāti līdz ar citiem politiskajiem spēkiem. Sociāldemokrātiem - atbilstoši programmai Latvijā, kā arī atbilstoši programmatiskajām iestrādēm citās valstīs - nav nekā kopēja ar lozungu, ka viss ir jāprivatizē. Sociāldemokrāti ir par to, lai ar valsts palīdzību regulētu daudzus jautājumus valstī un ar pašvaldības palīdzību regulētu daudzus jautājumus, kas ir pašvaldībās. Līdz ar to es esmu pārliecināts, ka absolūti nepamatots un nepelnīts ir pārmetums mums, sociāldemokrātiem, ka mēs varētu uzdrošināties nerespektēt rīdzinieku vēlmi un sava iemesla pēc dot iespēju pelnīt jebkuram cilvēkam.

Sociāldemokrātu iesniegtais pieprasījums, manuprāt, ir ļoti loģisks - dot iespēju rīdziniekiem realizēt savu vēlmi un kopā ar savu pašvaldību apsaimniekot savu zemi.

Mēs uzskatām, ka šim lēmumam nav jābūt atkarīgam nedz no Izglītības un zinātnes ministrijas, nedz arī no Ministru kabineta vēlmes: “Gribu - privatizēšu, gribu - neprivatizēšu. Kā sarunāsim, tā būs!” Tā nav objektīva saruna, tas nav politisks risinājums. Mēs piedāvājam pašu vienkāršāko ceļu (dažreiz pats vienkāršākais ir arī pats ģeniālākais): lai rīdzinieki paši tiek galā ar savu jautājumu! Un rīdzinieki izteica vēlmi atrisināt šo jautājumu. Netraucēsim, lūdzu, viņiem!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamais Greiškalna kungs! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji!

Es gribētu uzsvērt to, kāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti nepiekrīt Tautas partijas izvirzītajam izglītības un zinātnes ministram Greiškalna kungam.

Pašreiz ir iesniegts Ministru kabinetā ierosinājums šo privatizāciju apturēt, nevis atcelt. Šāds lēmums nav pieņemts. Tajā brīdī, kad Ministru kabinets atcels attiecīgo lēmumu, - tajā brīdī mēs varētu arī neizskatīt un neatbalstīt deputātu iesniegto pieprasījumu. Tā ka šeit nav nekāda pamata noraidīt šo deputātu pieprasījumu. Tas ir, protams, pamatots. Visa šī lieta ar Saules dārzu, neapšaubāmi, ir pretrunā ar tautas un valsts interesēm, un par to jautājumu ir skaidri formulēts arī nevalstisko organizāciju viedoklis, to skaitā “Delnas” un Mežaparka attīstības biedrības viedoklis. Arī politisko partiju vairākuma viedoklis.

Tāpēc deputātu pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāuztur spēkā. Tas ir pamatots. Ministru kabinets nav spējis operatīvi rīkoties un atcelt šo lēmumu.

Tas ir viens jautājums, ko es gribētu uzsvērt.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Protams, mums nav nekādu iebildumu pret interešu izglītību. Mēs esam gatavi atbalstīt sportu un neredzam nekāda iemesla, kāpēc nevarētu sportu atbalstīt tad, ja šis īpašums ir, teiksim, iznomāts. Kāpēc sporta atbalstīšana ir iespējama tikai privatizācijas gadījumā, ceļot sportistu kotedžas? Tāds īpatnējs traktējums: tikai sportisti pirks šīs kotedžas, un tikai no šiem sportistiem arī būs šie ienākumi. Es domāju, kolēģi, ka tas, protams, ir mazliet dīvaini, lai neteiktu savādāk. Mēs ļoti labi saprotam, ka aiz šiem sportistiem visdrīzāk būs cilvēki ar ļoti augstu labklājības līmeni. Rezultāts būs tieši tāds, kādu mēs redzam bieži vien Lielupes krastā: cilvēki nevar pieiet pie Lielupes, un arī pašvaldībām ir ilgstoši jācīnās par to, lai nojauktu žogus, lai varētu cilvēki piekļūt Lielupes krastam. Tādas ir šīs situācijas! Un pat tad, ja Rīgas pilsētā šis jautājums tiks nokārtots un būs šī pieejamība, - tik un tā tajā situācijā Saules dārzs, kāds tas ir pašreiz, praktiski jau vairs neeksistēs.

Taču ir jāpiemin vēl viena lieta. Ceru, ka mēs uzmanīgi skatījāmies vienu no nopietnākajiem raidījumiem par politisko diskusiju tēmām, kuru rāda Latvijas televīzijas pirmajā kanālā - Jāņa Dombura vadīto raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Es gribētu uzsvērt arī to, ka arī no Rīgas Domes jaunā administrācijas pārstāvja (jaunais administrācijas pārstāvis viņš ir tāpēc, ka viņš ir iecelts pašreizējās Rīgas Domes laikā) Viļņa Štrama, Attīstības departamenta vadītāja, mutes atskanēja visnotaļ dīvainas lietas, visnotaļ dīvaini apgalvojumi.

Pirmais - ka tās kotedžas varētu atrasties uz tā dēvētajiem ezera krasta uzskalojumiem un neskart vēsturiskās Saules dārza zemes. Tas ir viens.

Un otrs - ka Saules dārzs varētu savā vēsturiskajā teritorijā saglabāties arī valsts vai pašvaldības īpašumā un palikt neskarts.

Taču problēma pašreiz ir ne tikai Saules dārza sakarā, kā līdz šim oratori to uzsvēra, bet lielā mērā arī jautājumā par Ķīšezera krastu. Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka daudz kas no tā, kas šeit var attīstīties un notikt, ir atkarīgs arī no Rīgas Domes. Jābūt ir precīziem! Rīgas Domē (pašreiz ir četras komitejas: Vides komiteja, Attīstības komiteja, Kultūras komiteja un Izglītības komiteja) ir pieņēmuši lēmumu, ka tiks saglabāta dabas pamatne, nevis mazstāvu apbūve tajā teritorijā, par kuru ir vislielākais strīds, - piekrastes zonā. Ja Rīgas Domē tiks pieņemts šāds galīgais lēmums, tad izpaliks visi šie strīdi par šīm kotedžām un atliks tikai praktiski risināt šos jautājumus, kas saistīti ar interešu izglītību. Katrā ziņā mums ir skaidri jāsaprot, ka to, kas ir ziedots no tautas līdzekļiem, no ievērojamām personībām, mēs nedrīkstam privatizēt. Nedrīkst notikt tāpat, kā savulaik notika ar Vērmanes dārzu, lai gan, protams, privātīpašnieki var to visu sakārtot labāk, ja pašvaldības un valsts darbiniekiem nav labās gribas un vēlēšanās šīs lietas darīt. Tā tas reāli ir! Tā ka mans viedoklis ir skaidrs un nepārprotams - šāda privatizācija nav pieļaujama. Privatizācija, kā mēs redzam, ir paredzēta jau pašā sākumā, jau šajā reālajā plānā, kā rīkoties, - biznesa koncepcijā. Nu ko es varu teikt? Mans viedoklis ir, ka tik tiešām mēs nevaram atdot par sertifikātiem zemi, ko gatavojas pārdot par 30 latiem par kvadrātmetru. Tāda situācija, protams, ir pret sabiedrības un pret valsts interesēm.

Es esmu gandarīts par Greiškalna kunga rīcību. Viņš ir sadūšojies - ierosinājis vismaz apturēt šo lēmumu. Es ceru, ka viņš savu ierosinājumu vēl radikalizēs un aicinās atcelt šo lēmumu. Labi, ka viens Tautas partijas izvirzīts ministrs labo otra ministra - Māra Vītola - pieļautās kļūdas. Es domāju, ka, ja tas būs konsekventi, tad mēs varēsim arī Ministru kabineta rīcību atbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi, nav jau tajā pasaulē nekā jauna! Būtībā jau Latvijā arī ne tik sen viss bija privatizēts: muižnieki bija pilnīgi privatizējuši zemi kopā ar visu tautu. Un, jāteic, ka, lai gan mēs tiešām esam viena no senām tautām (baltu valodas ir vienas no senākajām dzīvajām indoeiropiešu valodām), kā moderna kultūras tauta mēs esam jauna tauta. Tikai pirms 150 gadiem piedzima Auseklis. Tajā totālajā privatizācijā, kāda valdīja Latvijā, mūsu senči bija vergu stāvoklī, jo būtībā dzimtbūšana nav nekas cits kā vienkārši maskējošs verdzības apzīmējums. Taču pārsteidzoši īss izrādījās ceļš no verdzības līdz savai valstij. Un tā tas, izrādās, ir arī tagad: pēc šīs vispārējās, atkārtotās privatizācijas pagāja, paldies Dievam, ļoti mazs periods līdz kamēr tauta atkal sāka mosties. Skatoties uz sabiedrības reakciju uz šo Saules dārza privatizācijas mēģinājumu, jau ir skaidrs, ka tādu vispārēju privatizāciju, kādu veica visus šos desmit gadus, šodien uzsākt vairs nebūtu iespējams.

Es uzskatu, ka Saules dārza iznomāšana bez atklāta konkursa ir pretrunā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem. Saules dārza nodošana privatizācijai ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un privatizācijas jēgu. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis “Mežaparks” ir saglabājams tā vēsturisko zemes gabalu robežās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iniciatīvu un nobalsot par šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es nevēlētos, lai Saules dārzu nodotu Rīgas Domei. Tas būtu tas pats, kas atdot Maskavai. Un es negribu, lai Ķīšezera krastā būtu krieviem mazs Sarkanais laukums. Es aicinu balsot pret sociāldemokrātu iesniegto pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc tik saturīgas uzstāšanās - Palmira Lāces kundze teica, ka Ķīšezera krastā būs Sarkanais laukums, - man gandrīz jāturpina it kā ar labējo ideoloģiju: man jau bail, vai tur neatvērs Amerikas Savienoto Valstu Kapitoliju. Nu, tādi argumenti ir.

Cienījamie kolēģi! Mani vairāk uztrauc cits jautājums. Dēļ tās valdošās doktrīnas, kas ir 10 gadus proponēta Latvijā, - visu pārdot, pārdot pēc iespējas lētāk un atzīt to, ka nedz valsts, nedz arī pašvaldība nav spējīga apsaimniekot, bet ka spējīgi apsaimniekot ir tikai uzņēmēji - , mēs šodien saskaramies ar šo Saules dārza privatizācijas variantu. No vienas puses, varbūt patiešām jāpasaka paldies par to: pastāvot valsts un iepriekšējās pašvaldības ierēdņu intelektuālajai mazspējai un trūkumam smadzeņu darbībā, patiešām labi, ka parādījās kāds uzņēmējs, kas ir kaut ko arī veicis. Un būtu jāpaplašina šis jautājums, ko cienījamie sociāldemokrāti uzdod Greiškalna kungam. Tas ir jāuzdod visai valdībai. Kāda ir šodien Latvijas valsts koncepcija jaunatnes sporta attīstībā? Vai tāda vispār kādreiz Latvijas valdībā ir izskatīta? Vai cienījamais Greiškalna kungs var pastāstīt, kā tiek plānots nomainīt kaut vai to pašu slaveno Latvijas hokeja izlasi ar jauniem kadriem? Kur parādīsies jaunie hokejisti? Var jau ministri kūrēt jaunatnes hokeju, bet īstenībā tas Latvijā neeksistē. Var jau ministri vai arī citi cienījamie valdošā vairākuma politiķi kūrēt arī jaunatnes futbolu, bet savā ziņā tas balstās tikai uz atsevišķu uzņēmēju mecenātismu. Vai tā ir valsts politika? Tā nav valsts politika. Tā ir vienkārši slēpšanās. Īstenībā viss šis jautājums nav valstī atrisināts. Varbūt patiešām šeit vajadzētu gan sociāldemokrātiem, gan mums kopīgi pastrādāt, padomāt. Mums nav jākaunas valdošā vairākuma vietā. Es domāju, mēs varam šodien pateikt to, ka mēs esam gatavi uzņemties atbildību, mēs esam gatavi piedāvāt programmas, mēs esam gatavi šīs programmas realizēt. Jūs, cienījamā Palmira Lāces kundze, esat atbildīga - un arī jūsu partija ir atbildīga - par to katastrofālo situāciju, kāda ir šodien valstī, it sevišķi jaunatnes noziedzības ziņā. Tā ir jūsu atbildība! Tā ka runāt par Kremli Ķīšezera krastā diez vai ir jēdzīgi. Mēs jau vakar ļoti labi parunājām par jūsu izvirzītā ministra atbildību. Diemžēl valdošais vairākums nospieda podziņu, lai neklausītos... Nu nav arī vajadzīgs!... Mēs labi zinām un arī tauta labi zina, kāda ir situācija. Mēs varam miljoniem latu tērēt Latvijas tēla spodrināšanai ārvalstīs, taču varbūt daudz svarīgāk būtu veicināt jaunatnes sporta attīstību, kas nākotnē spodrinās Latvijas tēlu daudz vairāk, nekā uzaicinātie “leģionāri” no ārzemju klubiem. Un šinī sakarā man ir savā ziņā patiešām duāls jautājums. Būtu jāuzzina jau arī vēl tāds moments: kas notiks, ja šis līgums tiks lauzts? Cik liela summa Latvijai kārtējo reizi būs jāmaksā uzņēmējam par līguma laušanu? Kas notiks, ja cilvēks ieguldīs savus finansu resursus noteiktā jomā, teiksim, sporta attīstībā, bet tiks lauzts līgums? Neviens pret to nerunā. Vai mēs tā nenokļūsim pie vēl viena Trojas zirga, ja cienījamais Greiškalna kungs kā labdaris šinī brīdī pirms vēlēšanām lauzīs šo līgumu? Pēc vēlēšanām jaunā valdība būs spiesta maksāt tiesas izdevumus. Tas ir nopietns jautājums. Jā, es uzskatu, ka mums ir jāiesniedz pieprasījums Greiškalna kungam, lai viņa labā iniciatīva neizčākstētu, sākot ar oktobra datumiem, kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti. Šis jautājums ir nopietni jādiskutē. Es vēlreiz atkārtoju, ka būtu vienreiz nopietni jāuzdod jautājums Ministru kabinetam - kāda ir valsts politika jaunatnes sporta sfērā? Kas ar to nodarbojas? Vai Sporta federācija? Nenodarbojas. Vai Olimpiskā komiteja? Vai Hokeja federācija Lipmana vadībā? Diez vai. Viņi risina savus biznesa jautājumus un risina arī jautājumu, vai pēc četriem gadiem Latvija olimpiādē maksimāli labus rezultātus vinnēs vai kārtējo reizi nevinnēs. Es zinu, ka šeit ir arī pedagogi. Vēršos pie viņiem tāpat kā esmu vērsies pie ārstiem deputātiem: beigsim vienreiz melot! Un tanī brīdī, kad mēs beigsim melot, mēs varbūt sāksim arī dzīvot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt, kāda ir šinī jautājumā Sociāldemokrātu savienības pozīcija, un zināmā mērā arī diskutēt ar kolēģi Modri Lujānu.

Mēs neviens - neviens! - neesam šeit prasījuši, ka Saules dārzam vajadzētu atcelt šo nomas līgumu. Tā ka nevajadzētu Lujāna kungam par to satraukties! Runa ir par to, ka Saules dārzs nebūs privatizējams. Skaidra un nepārprotama nostāja.

Otrs. Es gribētu teikt cienītajai Palmirai Lāces kundzei, ka mēs saprotam viņas emocijas un jūtas, bet šeit ir runa par Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu Saules dārza privatizācijas procesā. Un Sociāldemokrātu savienība, neapšaubāmi, atbalstīs Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu arī šajā konkrētajā gadījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo. Otro reizi.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es pieprasījumu pat nolasīju šeit no tribīnes. Pieprasījumā ir runa tikai un vienīgi par privatizācijas atcelšanu. Nav šajā pieprasījumā runa par nomas līguma laušanu vai nodošanu kādam citam īpašumā. Tātad, godātie kolēģi, tiem, kas domā, kā tālāk rīkoties šajā jautājumā, tas ir nākamā pieprasījuma vai nākamo darbu solis. Tie cienījamie Saeimas deputāti, kas neatbalstīs pieprasījumu, būtībā atbalstīs privatizāciju. Šajā pieprasījumā - es pat nolasīju to Saeimas sēdē, visiem ir izdalīts šis dokuments! - ir runa tikai par to, lai šajā gadījumā tiktu pildīts Satversmes 105.pants, lai netiktu pieļauta nelikumīga šīs teritorijas gruntsgabalu dalīšana un, visbeidzot, lai nodošana privatizācijā tiktu izvērtēta pēc būtības, nevis tikai pēc formāliem juridiskiem kritērijiem. Mūsu mērķis ir atcelt privatizāciju, nevis tikai apturēt.

Godātie kolēģi, lasiet to dokumentu, par ko mums jābalso!

Pateicos, cienījamais priekšsēdētāja kungs, par to, ka vēlreiz devāt man vārdu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra Saules dārzs privatizācijas procesā”. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 20, atturas - 34. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valda Lauska, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Jāņa Čevera, Pētera Salkazanova, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Lejas un Imanta Burvja pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu Ministru prezidentam un atzina, ka pieprasījums noraidāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Pieprasījumu komisija pirmssvētku gaidās nedaudz kļūdījās. Pēc diskusijām, kas bija komisijā, šo pieprasījumu vismaz varēja pārveidot par jautājumu, nerunājot jau par pašu būtību.

Es sākšu ar šā pieprasījuma rašanās vēsturi. Mana sarakste ar Privatizācijas aģentūru un ekonomikas ministriju sākās 2000.gada janvārī. Pēc Privatizācijas aģentūras un ekonomikas ministra atbildēm mēs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti, uzdevām jautājumu Ministru prezidentam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”. Lai noklausītos atbildi uz jautājumu, bija atnākuši divi cilvēki - mēs ar Bojāra kungu. Atbildi uz jautājumu mēs praktiski nesaņēmām, un tāpēc arī radās mūsu pieprasījums. Es domāju, ka šis pieprasījums ir nopietns un mums ir jāiedziļinās arī šajā situācijā.

Pirmais jautājums, ko pieprasījumā uzdevuši Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti, ir šāds: kad Ministru kabinets akceptēs Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku iesniegto prasību apmierināšanu?

Informācijas labad es gribu jums teikt, ka, vadoties pēc Ekonomikas ministrijas atbildes, kas tika atsūtīta uz Pieprasījumu komisiju, šādu uzņēmumu valstī šodien (sākot ar 2000.gadu) ir 28. Šī summa ir 877 tūkstoši 69 lati, un neapmierinātas prasības ir 2299 darbiniekiem.

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, cienījamie strādnieki, kuru prasības līdz pat šim laikam, jau pusotru gadu, mūsu valdība nevēlas apmierināt! Nevēlas! Es negribu citādi teikt un nevaru citādi teikt, jo esmu izanalizējusi visu situāciju, kāda ir pašlaik šajā jautājumā.

Situācija ir tāda. Šobrīd ir beiguši darboties Ministru kabineta noteikumi nr.352, kas noteiktu kārtību, kādā maksātnespējīgiem uzņēmumiem ir jāapmierina darbinieku prasījumi. Pašlaik nestrādā arī Ministru kabineta noteikumi nr.34 “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo, valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”. Tātad Ekonomikas ministrijai bija jāiesniedz valdībai šo noteikumu darbības termiņa pagarināšanas sakarā konceptuāls ziņojums. Ekonomikas ministrija to ir izdarījusi, un 11.martā valdība savā sēdē izskatīja šo konceptuālo ziņojumu, bet neakceptēja to. Neakceptēja to tādēļ, ka papildus bija Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai jāsagatavo un jānodod savi priekšlikumi par finansiālo avotu, kaut gan, pēc manas saprašanas, finansiālais avots ir Privatizācijas aģentūras līdzekļi. Valstī pašlaik jau gandrīz pusgadu ir šajā ziņā izveidojies “vakuums”: tikai 2003.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunais likums par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, un veselu gadu šo uzņēmumu darbinieki nevarēs zināt, kad valdībai ienāks prātā (ienāks prātā - es nevaru to nekā citādi pateikt!) atrisināt viņu problēmas.

Cienījamie deputāti! Vai jūs esat kādreiz uz savas ādas izjutuši to, ka jums nav algas un ka jūs nevarat stāties uzskaitē nodarbinātības dienestā, jo par jums netiek samaksāts sociālais nodoklis? Vai jūs esat izjutuši uz savas ādas to, ka par jums nav samaksāta slimības lapa? Visi šie cilvēki to ir izjutuši uz savas ādas. Un es gribētu teikt (pretēji Valda Lauska apgalvojumam, ka Latvijas cilvēki ir diezgan aktīvi savu tiesību aizsardzībā attiecībā uz Saules dārzu): tad nu šoreiz, cienījamie Latvijas iedzīvotāji, pamostieties un sāciet aizstāvēt savas darbinieku tiesības, savas Satversmē noteiktās tiesības! Jo valdība nedrīkst bez iemesla atlikt šā jautājuma risināšanu.

Tātad uz pirmo mūsu uzdoto jautājumu principā Ministru kabinets nav devis apmierinošu atbildi.

Otrs mūsu jautājums: kādā termiņā tiks apmierinātas šo maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības? Ekonomikas ministrija mums atbild - pēc 352.noteikumu darbības termiņa pagarināšanas. Kad konkrēti tas būs, neviens nezina.

Trešais jautājums: kāpēc netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 107. un 109.pants, kā arī Ministru kabineta noteikumi nr.34 - “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo, valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”? Ekonomikas ministrija atbild - nav iespējams ievērot minētos noteikumus, jo 2001.gada 31.decembrī beidzies šo noteikumu darbības termiņš.

Cienījamie deputāti! Vai jūs neuzskatāt, ka šis pieprasījums nav noraidāms? Tas ir atbalstāms, jo es nevaru nosaukt šādu situācijas risināšanu nekā citādi kā vienīgi par atrakstīšanos un situācijas nepaskaidrošanu un nepamatošanu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 7, atturas - 50. Pieprasījums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi.

Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Robertu Jurdžu 39 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija tiek aicināta uz Juridiskās komisijas telpām - uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Egils Baldzēns, Linards Muciņš, Silva Golde, Ērika Zommere, Māris Sprindžuks, Arnis Razminovičs un Jānis Gailis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece. (No zāles dep. J.Dobelis: “Likumpārkāpēji jāsoda!”)

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4302. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Jānis Jurkāns. Ceļu policijas pārvalde lūdz Saeimu izvērtēt jautājumu par atļauju deputāta saukšanai pie atbildības.

Jums ir izdalīts dokuments, kurā ir redzama šā pārkāpuma būtība. Kā norādīts protokolā, tātad pārkāpums ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

Deputāts Jānis Jurkāns tika aicināts arī uz komisijas sēdi, mēs saņēmām rakstisku iesniegumu no deputāta, kurā viņš apstiprina, ka protokolā minētais atbilst notikušajam. Tāpēc komisija vienprātīgi nolēma sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības, un es jūs lūdzu atbalstīt šo piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.”

Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas nr.1155).

Atgādinu, ka mēs esam atbalstījuši šā likumprojekta steidzamību, bet šodien es iepazīstināšu jūs ar tiem priekšlikumiem, kuri tika izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Atgādinu, ka priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā iesniedza Eiropas lietu komisija un ka šīs rīcības pamatargumentācija ir balstīta uz to, ka arī īpašu uzdevumu ministriem (līdzīgi, kā tas ir pārējiem Ministru kabineta locekļiem) būtu nepieciešama parlamentāro sekretāru institūcija. Un šajā sakarā komisija izskatīja divus priekšlikumus, kur 1.priekšlikums pēc būtības ir redakcionālas dabas. Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta iekārtas likumā tika piedāvāts tikai viens priekšlikums, atbildīgā komisija nolēma mainīt likumprojekta nosaukumu un izteikt to šādā redakcijā: “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Aicinu atbalstīt šo redakcionālo labojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par 1. vai par 2.priekšlikumu? Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir saprotams, ka ir vajadzīgs jauns “krēsls” - kādam noteiktam cilvēkam ir jāatrod darbavieta ar 450 latu lielu mēnešalgu. Interesanti, ko tad viņš “īpašo uzdevumu ministrijā” darīs, jo tā jau ir pārsātināta ar ierēdņiem, bet tagad mēs gribam radīt vēl vienu amata vietu. Protams, var jau iecelt vēl kādus piecus ministru vietniekus, valsts budžets jau to visu izturēs… Taču mēs diemžēl nerūpējamies par tām darba vietām, kas ir vajadzīgas parastajiem strādniekiem, bet lai tās būtu ierēdņiem, un tāpēc es nekādā ziņā nevaru atbalstīt tādu priekšlikumu, kas tik tiešām... Es vēl varu saprast Ekonomikas ministriju vai Finansu ministriju, kur tik tiešām ir liels darba apjoms, bet īpašu uzdevumu ministram vēl dot parlamentāro sekretāru - tas ir par daudz.

Atbalstīt nevar!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ir iebildes pret 1.priekšlikumu? Nav.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā 12.panta otro daļu šādā redakcijā: “Ministru prezidents pēc šā likuma 2.pantā minētā īpašu uzdevumu ministra ieteikuma var iecelt īpašu uzdevumu ministra parlamentāro sekretāru, kuram ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ministrijas parlamentārajam sekretāram.” Es arī ceru, ka pēc šāda grozījuma pieņemšanas īpašu uzdevumu ministra sadarbība ar Latvijas Republikas Saeimu, neapšaubāmi, kļūs aktīvāka, produktīvāka un abām pusēm lietderīgāka.

Es aicinu atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Eiropas lietu komisija bija iniciatore šim priekšlikumam viena iemesla dēļ. Un šis iemesls ir tāds, ka parlamenta un valdības sadarbība nedaudz klibo jautājumos, kas skar mūsu starptautisko finansiālo sadarbību, un arī tajos jautājumos, kas skar reģionālo attīstību, un vēl jautājumos, kas skar administratīvo kapacitāti jeb jaudu. Un bieži vien ir bijušas tādas situācijas, ka Saeimas komisiju sēdēs nav varējis piedalīties konkrētais īpašu uzdevumu ministrs, tāpēc ka viņš tika veicis savus darba pienākumus - vai nu bijis komandējumā, vai arī kādā citā svarīgā pasākumā.

Līdz ar to mēs būsim novērsuši to trūkumu, par kuru mums regulāri pārmet. Mēs būsim mēģinājuši vismaz daļēji novērst to trūkumu, kuru mums regulāri pārmet atzinumos par mūsu stāvokli eirointegrācijas procesā.

Un tomēr es nevaru palikt atbildi parādā Bojāra kungam. Bojāra kungs, es jūs lūdzu turpmāk rūpīgi izlasīt anotāciju un tikai tad runāt par kādu likumu vai par kādu likumprojekta normu!

Saeimā ir ļoti daudz tādu parlamentāro sekretāru, kuri vienlaikus ir arī deputāti un kuri mēnesī ietaupa 450 latus no budžeta. Viņi algu saņem tikai parlamentā. Līdz ar to, lūdzu, turpmāk padomājiet, par ko jūs runājat! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai kādam ir iebildumi pret 2. priekšlikumu? Iebildumu nav. Tas ir atbalstīts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav, un es aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, neviens neatturas. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Šis likumprojekts ir saistīts ar to likumu kopu, kuri skar Patvēruma likumu.

Pirmais priekšlikums, ko ieteicis Juridiskais birojs, ir redakcionālas dabas un nedaudz maina projekta struktūru. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Otrais priekšlikums, arī Juridiskā biroja priekšlikums, ir līdzīgs pirmajam. Tātad arī tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Trešais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts turpmākajā - Juridiskā biroja ceturtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Šāds ir arī Juridiskā biroja ceturtais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Piektais - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - atbalstīts daļēji Juridiskā biroja piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par piekto un sesto priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Paldies. Turpmāk seko Juridiskā biroja 7.priekšlikums par likumprojekta 7.pantu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurā tiek ieteikts likuma spēkā stāšanās datums. Tas ir šā gada 1.septembris. Juridiskā komisija ir atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts - Vents Balodis.

V. Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi, godātie deputāti!

Strādāsim ar dokumentu nr.4319.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 2., 3. un 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 5., 6. un 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 8., 9. un 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 11., 12., 13., 14., 15. un 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Taču 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā nr.19.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu arī deputātus atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4330.

1. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 2. - Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Balodis. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.7.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts 9. - LSDSP frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. Ir atbalstīts 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīts 12. un 13. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts 14. un 15. - komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

17.priekšlikums ir 43.lappusē.

V.Balodis. Ir atbalstīts 17. un 18. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Un ir atbalstīts arī 20. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt grozījumus Kredītiestāžu likumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisija lūdz akceptēt otrajā lasījumā minēto likumprojektu, akceptējot arī Juridiskā biroja ierosinātos redakcionālās dabas priekšlikumus.

1.priekšlikums - aizstāt nosaukumā vārdu “vadītāju” ar vārdu “vadītāja”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. 2. - arī redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. 3. - tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. 4.priekšlikumā mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Labanovskis. 4.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. …ir jau atbalstīts.

R.Labanovskis. 6…

Sēdes vadītājs. 5. un 6.priekšlikums ir atbalstīti.

R.Labanovskis. 5., 6. un arī 7.priekšlikumā ir ierosināts apmēram tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Ārlietu komisija lūdz apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā komisijas 19.marta sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (reģistrācijas nr.1209).

Komisija nolēma konceptuāli to atbalstīt, jo mums ir ļoti svarīgi pieņemt šo normu, kurā ir teikts, ka par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu kārtošanu un par apsardzes sertifikāta iegūšanu iekasējama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pirms tam tā nebija. Ir lūgums Saeimai atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 17.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 13.marta sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas nr.1200) pirmajam lasījumam. Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu un lūgt iekļaut darba kārtībā kopā ar to arī likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Tas tika izdarīts, tāpēc nākamais apspriežamais likumprojekts ir tieši šis.

Komisija lūdz deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 17.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 17.aprīlis. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4174.

Pievienojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai par bērnu tiesībām, Latvijas valsts ir uzņēmusies starptautiskas saistības bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikti galvenie principi bērnu tiesību aizsardzībai, tāpat arī izdarīti grozījumi citos likumos.

Ja bērns arī ir pārkāpis kriminālo likumdošanu, tad, izejot no starptautiskajām tiesību normām, viņam ir tiesības uz tādu apiešanos, kas palīdz attīstīt bērna pašcieņu un savas vērtības apziņu, kas nostiprinātu viņā cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un sekmētu viņa reintegrāciju. Uz nepieciešamību pilnveidot likumus un prasmi attiecībā uz nepilngadīgo tiesvedības sistēmu ar mērķi to pilnībā saskaņot ar konvenciju par bērnu tiesībām ir norādījusi arī ANO Bērnu tiesību aizsardzības komiteja savās rekomendācijās Latvijai.

Starptautiskajā praksē ir vērojama tendence pēc iespējas samazināt to gadījumu skaitu, kad bērns tiek iesaistīts tiesvedībā un tiek ievietots slēgta tipa iestādēs. Tā vietā tiek piemēroti dažādi citi - alternatīvi līdzekļi, ar kuru palīdzību, kā rāda prakse, ir iespējams panākt daudz pozitīvāku rezultātu. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi nav sods, tie ir tikai alternatīva sodam, un pēc to piemērošanas nepaliek arī sodāmība.

Likumprojekta, ko šodien izskatām pirmajā lasījumā, mērķis ir pievērst nepieciešamo uzmanību bērniem likumpārkāpējiem jau pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī piedāvāt alternatīvu kriminālprocesam.

Kā zināms, Latvijā pie kriminālās un administratīvās atbildības var saukt personas, kuras noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu ir izdarījušas pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas. Pašreiz spēkā ir 1993.gada 1.jūnija likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”. Atšķirībā no spēkā esošā likuma, šis likumprojekts, pirmkārt, paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu arī par administratīviem pārkāpumiem. Otrkārt, tas paplašina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus. Treškārt, tas dod tiesības audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemērot tiesai, tiesnesim vienpersoniski vai administratīvajai nepilngadīgo lietu komisijai.

Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, lielākajā daļā gadījumu bērns netiek šķirts no savas dzīvesvietas, un viņam ir iespēja nepārtraukt saikni ar savu ģimeni. Tātad likumprojekts paplašina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus. Piemēram, 7.pants, kāda nav spēkā esošajā likumā, paredz pienākumu atvainoties par nodarījumu cietušajai personai, ja tam piekrīt pati cietusī persona. Savukārt 11.panta trešā daļa paredz uzlikt bērnam noteiktus uzvedības ierobežojumus, piemēram, viņam var aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas vai satikties ar noteiktām personām, var uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā. Atsevišķā pantā, tas ir, 6.panta pirmajā daļā, ir noteikts, ka ar bērna vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, piekrišanu var uzlikt bērnam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu vai citādas atkarības, ja tā bijusi par pamatu noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanai. Šādu piespiedu līdzekļu nepieciešamību atbalsta gan nevalstiskās organizācijas, gan tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Pēc Iekšlietu ministrijas datiem par bērnu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, vislielākais lietu skaits ir saistīts tieši ar neatļautu alkohola lietošanu vai atrašanos sabiedriskās vietās dzēruma stāvoklī. Ārstēšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tās noteikumi ir jāizstrādā Labklājības ministrijai.

Lēmumu par piespiedu līdzekļu piemērošanu par administratīvajiem pārkāpumiem pieņem pašvaldību administratīvās komisijas. Materiālus tām nosūta institūcijas, kas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir tiesīgas uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiek paplašinātas arī pašvaldību administratīvo komisiju funkcijas. Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka lietas par bērnu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem izskatīs katrā Latvijas rajonā un republikas pilsētā izveidotā Nepilngadīgo lietu administratīvā komisija, taču, izskatot projektu Ministru kabinetā, pieeja tika mainīta, nosakot, ka minētās funkcijas veic katras pašvaldības teritorijā jau esošā pašvaldības administratīvā komisija, pieaicinot kompetentus speciālistus no bāriņtiesas, Nepilngadīgo lietu inspekcijas un no citām bērnu tiesību aizsardzības iestādēm.

Tāpat likumprojektā ir noteikts, ka profilakses darbu ar bērniem attiecīgajās pašvaldībās koordinē pašvaldību administratīvā komisija, kas arī veicina sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas izstrādi un izpildi, kā tas paredzēts 15.pantā.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma, šis likumprojekts paredz lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu uzraudzības kārtību, kas noteikta 33.pantā. To veic vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, pašvaldības nozīmēta iestāde vai sociālās korekcijas iestādes vadītājs.

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir nepieciešams pieņemt arī grozījumus likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā”, kā arī likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” 16.pantā.

Tāpat šis likumprojekts paredz likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem” atzīšanu par spēku zaudējušu, kas ir noteikts pārejas noteikumu 1.punktā.

Tas man būtu viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami apzināties, ka mūsu valdība un parlaments, pieņemot vai pievienojoties un ratificējot vienu vai otru konvenciju, izstrādā un arī pieņem attiecīgos likumdošanas aktus. Un tas skar arī šo likumprojektu, kuru mēs šodien izskatām.

Pēc savas būtības šā likumprojekta izstrādes mērķis, tā ideja ir ļoti laba un pareiza, un tā visnotaļ būtu atbalstāma, tomēr arī šajā gadījumā, tāpat kā attiecībā uz diviem citiem likumprojektiem, kurus šodien, paldies Dievam, noņēma no izskatīšanas šajā sēdē (tas ir likumprojekts “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un likumprojekts “Par interešu konflikta novērtēšanu valsts amatpersonu darbībā”), jo tie ir absolūti negatavi, lai tos varētu parlamentā izskatīt un pieņemt, - tomēr arī šajā gadījumā ceru, ka Juridiskā komisija pieņems lēmumu, ka to nevar steidzamības kārtā pieņemt. Var vilkt paralēles un saskatīt analoģijas ar šo likumprojektu, kuru mēs šobrīd izskatām. Kā es jau teicu, pats nosaukums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” ir ļoti skaists. Likumprojektā it kā ir ietverts, kādos gadījumos tās normas tiek piemērotas. Valdība, iesniedzot šo likumprojektu, ir kārtējo reizi parādījusi savu nespēju vispār sagatavot normālus, kvalitatīvus likumprojektus izskatīšanai parlamentā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijā ļoti nopietni un rūpīgi tika izskatīts šis likumprojekts, un izrādījās, ka atbildīgās amatpersonas, kuras bija ieradušās, lai aizstāvētu attiecīgo likumprojektu, vispār nav spējīgas sniegt absolūti nekādu informāciju par to, cik daudz ir to bērnu, uz kuriem ir nepieciešams attiecināt šāda likuma piemērošanu, cik daudz ir vajadzīgs speciālo mācību iestāžu mūsu valstī un - pats galvenais! - kāds ir tas mehānisms, tas veids, kādā šis likums tiks īstenots dzīvē. Vēl trakāk. Šā likumprojekta autori, anotācijā nerunādami par to, vai tas skar budžeta izmaiņas, viennozīmīgi pasaka, ka šā likuma pieņemšana neprasīs nekādu papildu finansējumu nedz no pašvaldību budžeta, nedz no valsts budžeta. Bet cik daudz tad ir nepieciešams tādu pāraudzināšanas iestāžu? Paskatīsimies, kas šajā likumprojektā ir pateikts! Ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, kuri ir izdarījuši attiecīgus Krimināllikuma vai Administratīvā likuma pārkāpumus. Ļoti skaisti!

Tālāk. 7.pants paredz, ka bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus: izteikt brīdinājumu, uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas un tā tālāk. Viss ir ļoti jauki. Taču uz elementāru jautājumu, kurš tika uzdots attiecīgiem speciālistiem, kuri ieradās no ministrijām, neviens nevarēja atbildēt: kurš tad īstenos šo piespiedu pāraudzināšanu? Kurš to kontrolēs? Kurš kontrolēs tos gadījumus, kuros saskaņā ar likumu un tiesas vai attiecīgas institūcijas pieņemto lēmumu būs bērniem aizliegts tikties ar vienu vai otru personu, būs aizliegts apmeklēt, pieņemsim, diskotēkas vai kādus citus publiskus pasākumus? Kur ir redzams tas kontroles mehānisms? Cik inspektoru mums ir vajadzīgs papildus, kuri nodarbosies ar nepilngadīgo lietām? Kas viņus finansēs, un vai šis finansējums ir paredzēts? Cik liels papildu finansējums nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai, lai varētu īstenot šīs normas? Ja mēs šodien atbalstām šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, es aicinātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kā atbildīgo komisiju tomēr iestrādāt šajā likumā arī šīs normas, paredzēt arī visu šo kontroles mehānismu, kā arī - pats galvenais! - finansējumu, lai tik tiešām likums varētu efektīvi darboties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ilmāram Geigem! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Geige. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 25.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 25.aprīlis. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4298. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka: lai pārtikas uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē, tam nepieciešams saņemt novērtējumu no Ministru kabineta pilnvarotas inspicēšanas institūcijas. Līdz likuma grozījumu izdarīšanai, tas ir, līdz 2001.gada 13.decembrim, pārtikas uzņēmumu novērtēšanu bez maksas veica Valsts veterinārais dienests. Ministru kabineta pilnvaroto institūciju prognozējamās pakalpojumu izmaksas attiecībā uz uzņēmumu novērtēšanu sadārdzinās uzņēmumu izmaksas, un attiecīgi paaugstināsies produkcijas pašizmaksa, tādēļ jādod iespēja pārtikas uzņēmumiem tikt novērtētiem arī valsts iestādē. Tāda arī būtu šā likumprojekta būtība. Un līdz ar to mēs varētu atrisināt arī ļoti jutīgu jautājumu, kas ir visas pārtikas aprites pamatnosacījums, - tā ir uzņēmumu izvērtēšana un turpmākā atzīšana, atzīto uzņēmumu reģistra veidošana un uzturēšana. Šo ļoti jutīgo jautājumu strikti regulē 14 Eiropas Savienības likumdošanas akti, kas nosaka, ka kompetenta valsts institūcija veic veterinārās pārbaudes uzņēmumos, novērtē un atzīst uzņēmumus, veido uzņēmumu reģistru un ar savu apliecinājumu tirdzniecības attiecībās garantē, ka saražotā un izplatāmā produkcija atbilst Eiropas Savienības likumdošanas aktos noteiktajām prasībām.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minētos likuma grozījumus un tos atbalstījusi. Lūdzu arī pārējos deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Bunkšs. Lūdzu, vārds referentam!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēģināsim izmantot paņēmienus, kurus ir Saeimā ieviesis cienījamais deputāts Kārlis Leiškalns.

Lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.4303, kas ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Šajā dokumentā ir viens Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un es aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. Kā jūs paši redzat dokumentā, citu priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Bunkšs. Tātad septiņas dienas klāt... Trešajam lasījumam tas būtu 18.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” (dokuments nr.4304).

1.priekšlikums atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 2. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums - ir daļēji iestrādāts 1. un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 3.priekšlikums atbalstīts atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 4.priekšlikumā atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Arī 5.priekšlikumā ir piedāvāta atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 6.priekšlikums. Arī atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Deputāta Mitrofanova 8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Ir atbalstīts arī 9.priekšlikums, kurā atbildīgā komisija ir precizējusi 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tiek precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 11.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 12.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvājums izslēgt 3.panta ceturto daļu, taču šī daļa pēc satura ir izvērsta 4.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 13.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā piektās daļas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 14.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā panta jaunā redakcija. Tā ir papildināta ar jaunu daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums - precizē virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 16.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā panta daļas jaunā redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 17. ir iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 18. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Bunkšs. 19.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 20.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā 5.panta trešās daļas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Atbalstīts ir 21.- deputāta Mitrofanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 22.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi pirmajā lasījumā pieņemto ideju par to, ka deklarēšanas dokumentus varēs iesniegt arī pa pastu. Tātad šie vārdi tiek svītroti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Bunkšs. 24. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 25. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 26. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Līdzīgi ir 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir iestrādāts 13.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tāpat arī 28. - deputāta Lujāna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 13.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 29.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 30.priekšlikumā atbildīgā komisija ir piedāvājusi jaunu pantu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tāpat arī 31.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 32. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 12.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Bunkšs. 34. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 12.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Līdzīgi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 35.priekšlikums ir iestrādāts 12.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Nav atbalstīts 36.priekšlikums, ko bija iesniedzis deputāts Mitrofanovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. 37.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā jaunā redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 38.priekšlikumā atbildīgā komisija ir precizējusi termiņus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts .

J.Bunkšs. 39. - deputāta Lujāna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 40. - deputāta Lujāna priekšlikums - arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 41. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums - arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs. 42. - deputāta Lujāna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 43.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Arī 44.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas sagatavots precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 45. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.pantu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija ir sagatavojusi jaunus pārejas noteikumus - to 1., 2., 3.punktu, kas attiecīgi ietverti 46., 47. un 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. Tāpat arī 49.priekšlikumā ir piedāvāta jauna redakcija attiecībā uz pārejas noteikumu 2.punktu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 50.priekšlikumā arī iesaka, ka likums varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu!

J.Bunkšs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Bunkšs. 24.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 24.aprīlis. Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. Atvainojiet, šis ir tikai ierosinājums izskatīšanai… Mēs to neesam izskatījuši. Ir saņemts ierosinājums par šā likumprojekta svītrošanu no darba kārtības. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsimies dokumentu nr.4172. Minēto likumprojektu ir sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz iespēju piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus par nepilngadīgu personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tāpat netiek paredzēta iespēja izskatīt administratīvos pārkāpumus, ko izdarījuši bērni līdz administratīvās atbildības iestāšanās vecumam, respektīvi, līdz 14 gadu vecumam. Šis likumprojekts paredz izdarīt grozījumus attiecīgajos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos, nosakot, ka nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem ir iespējams piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus par administratīva pārkāpuma izdarīšanu, un tad personas, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvos pārkāpumus, varēs izlemt jautājumu par materiālu nosūtīšanu izskatīšanai pašvaldības administratīvajā komisijā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem pamatā ir preventīvs raksturs. To mērķis ir orientēt bērnu uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām, kā arī palīdzēt bērnam ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrēties sabiedrībā.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka, ka šāda veida prevenciju var sākt realizēt attiecībā uz bērniem, kas sasnieguši 11 gadu vecumu un ir izdarījuši mazāk bīstamus likumpārkāpumus.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu, taču norādīja uz veselu virkni trūkumu, kuri būtu jānovērš, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Līdz ar to ir jāteic, ka pirmajā lasījumā šis projekts konceptuāli ir atbalstāms, bet pie tā vēl būs nopietni jāstrādā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 25.aprīlis. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija pulksten 12.30 Juridiskās komisijas telpās skatīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

To izdarīs Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Romāns Mežeckis un Jānis Gailis. Paldies.

 


SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 3.sēde
2002.gada 11.aprīlī



Par darba kārtību

Saeimas deputātu jautājums labklājības ministram A.Požarnovam par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules Bankas atbalstītajā projektā 1999. — 2001.gadam

Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.(Nav pieņemts)(4308., 4308-a dok., reģ. nr.1222)

Priekšlikumi - dep. O.Zvejsalnieks
- dep. I.Burvis

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(4309., 4309-a dok., reģ. nr.1223)
Par likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (4310., 4310-a dok., reģ. nr.1224)

Par likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju” (4311., 4311-a dok., reģ. nr.1225)


Par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (4312., 4312-a dok., reģ. nr.1226)


Par likumprojektu “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”(4313., 4313-a dok., reģ. nr.1227)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””(4314., 4314-a dok., reģ. nr.1228)

Priekšlikums - dep. Dz.Kudums


Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobe˛ošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva iedarbība””(4315., 4315-a dok., reģ. nr.1229)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””(4316., 4316-a dok., reģ. nr.1230)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””(4317., 4317-a dok., reģ. nr.1231)


Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”(4324., 4324-a dok., reģ. nr.1232) 


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””(4325., 4325-a dok., reģ. nr.1233)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4326., 4326-a dok., reģ. nr.1234)


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”(4327., 4327-a dok., reģ. nr.1235)


Par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”(4331., 4331-a dok., reģ. nr.1236)


Lēmuma projekts “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām” (Noraidīts)(4300.dok.)

Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi” (Pieprasījums noraidīts)(4271., 4271-a, 4271-b dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. G.Freimanis
- dep. I.Burvis


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par LR Satversmes neievērošanu centra Saules dārzs privatizācijas procesā” (Pieprasījums noraidīts)(4278., 4278-a dok.)

Ziņo - dep. O.Spurdziņš

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. V.Lāzo
- izglītības ministrs K.Greiškalns
- dep. Dz.Kudums
- dep. V.Lauskis
- dep. E.Baldzēns
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. M.Lujāns
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Lāzo


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu” (Pieprasījums noraidīts)(4283., 4283-a dok.)

Ziņo - dep. P.Tabūns

Debates - dep. H.Soldatjonoka


Paziņojums - dep. Dz.Rasnačs


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības”(4302.dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece


Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(4066., 4066-b dok., reģ. nr.1155)
Ziņo - dep. G.Dambergs
Debates - dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Rasnačs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” (3.lasījums)(4318.dok., reģ. nr.970) 
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par “Pārtikas aprites uzraudzības likuma” izpildi
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (3.lasījums)(4319.dok., reģ. nr.1112)
Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestā˛u likumā” (3.lasījums)(4330.dok., reģ. nr.604)
Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”(2.lasījums)(4024., 4306.dok., reģ. nr.1145)
Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu” (2.lasījums)(3957., 4307.dok., reģ. nr.1123)
Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (1.lasījums)(4201., 4295.dok., reģ. nr.1209)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums) (4171., 4290.dok., reģ. nr.1200)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1.lasījums)(4174., 4297.dok., reģ. nr.1203) 

Ziņo - dep. I.Geige
Debates - dep. J.Ādamsons



Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (1.lasījums)(4205., 4298., 4298-a dok., reģ. nr.1213)
Ziņo - dep. J.Sproģis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (2.lasījums)(4153., 4303.dok., reģ. nr.1197)
Ziņo - dep. J.Bunkšs


Likumprojekts “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” (2.lasījums)(2283., 4304.dok., reģ. nr.686) 
Ziņo - dep. J.Bunkšs


Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(4172., 4322. dok., reģ. nr.1201)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Paziņojums - dep. Dz.Rasnačs

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Augstskolu likumā
Datums: 11.04.2002. 9:10:42 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4308 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par a/s "Rīgas siltums" akcijām"
Datums: 11.04.2002. 9:20:40 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr. 4300 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par a/s "Rīgas siltums" akcijām"
Datums: 11.04.2002. 9:21:16 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr. 4300 nodošanu komisijai

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim "Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi"
Datums: 11.04.2002. 9:35:58 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr. 4271

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam "Par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra "Saulesdārzs" privatizācijas procesā"
Datums: 11.04.2002. 10:19:34 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr. 4278

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam "Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu"
Datums: 11.04.2002. 10:28:02 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr. 4283

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta J.Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 11.04.2002. 11:02:36 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 4302

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 11.04.2002. 11:08:38 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4066B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (3.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:11:02 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4318 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību" (3.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:12:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4319 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:15:00 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4330 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS) (2.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:16:40 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4306 pieņemšanu 2.lasījumā

Par LR valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (LR) statusu (2.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:17:20 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 43 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Apsardzes darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:18:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4201 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:19:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 4171 pieņemšanu 1.lasījumā

Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem (1.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:30:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4174 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:33:54 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4205 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (2.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:35:42 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4303 pieņemšanu 2.lasījumā

Dzīvesvietas deklarēšanas likums (2.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:42:36 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4304 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 11.04.2002. 11:46:30 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4172 pieņemšanu 1.lasījumā

Sestdien, 24.februārī