Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas otrā (ārkārtas) sēde

(plkst. 18.00)

2002.gada 10.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi, kura ir sasaukta, lai izskatītu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā.

Vispirms mums ir jāveic reģistrācija kvoruma noteikšanai, jo jautājums ir par Satversmi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies!

Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 86 deputāti. Varam sākt izskatīt likumprojektu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Ministru prezidenta ierosinājumu šodien otrajā lasījumā tiks izskatīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekta reģistrācijas numurs 1214. Dokumenta numurs 4328.

Godājamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu pēc tam, kad likumprojekts bija izskatīts pirmajā lasījumā.

Atļaujiet man ziņot pēc kārtas par katru priekšlikumu un par to izlemšanas rezultātiem, lai mēs varētu kvalitatīvi izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē!

Par 18.pantu ir iesniegti četri priekšlikumi. Atļaujiet man tomēr vispirms tos raksturot kopumā!

1. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Juridiskā biroja iesniegtā redakcija, kura tika atbalstīta otrajā lasījumā, savā būtībā negroza Satversmes 18.panta koncepciju - tādu, kādu mēs to apstiprinājām pirmajā lasījumā -, taču tās vietas, kuras tika visvairāk apšaubītas pirmajā lasījumā, tā uzlabo. Kā jūs šeit redzat, panta otro daļu, kurā ir teikts, ka tad, ja deputāts atsakās dot svinīgo solījumu vai dod to nepienācīgā veidā, viņš zaudē deputāta pilnvaras, - panta otro daļu mēs esam daļēji dzēsuši, tādējādi pēc būtības pilnīgi apmierinot 4.priekšlikumu - deputāta Ābiķa priekšlikumu -, un esam to integrējuši 18.panta jaunās redakcijas otrajā teikumā, tādā veidā novēršot nepieciešamību veidot trešo teikumu.

Kādi tad pēc būtības ir šie grozījumi, kas ir sagatavoti otrajam lasījumam?

Par pamatu tika ņemts jaunveidotais, Valsts valodas komisijas piedāvātais Satversmes 18.panta un zvēresta teksts, kaut gan daži komisijas locekļi izteica šaubas, vai tādā postmodernā sabiedrībā, kādā mēs šodien esam, būtu nepieciešams zvērēt. Deputāti pirmajā lasījumā nolēma, ka zvērests jeb svinīgais solījums ir nepieciešams, tādēļ arī centāmies pilnveidot un uzlabot šo pantu. Jaunais teksts, jaunais 18.panta otrais teikums, ir sakārtots pēc šāda principa: Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē devusi un ar savu parakstu apliecinājusi šādu svinīgu solījumu.

Juridiskā komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz to, ka jālieto nevis vārdi “Saeimas deputāts”, bet “Saeimas loceklis”, tas ir balstīts mūsu pašu Satversmes tekstā, kur deputāts tiek saukts trijos veidos - gan par deputātu, gan par tautas priekšstāvi, gan par Saeimas locekli. Tātad šeit vārda “deputāts” nomaiņa ar vārdu “loceklis” nebūtu pretrunā ar Satversmes tradīciju un Satversmes tekstu.

Otrām kārtām. Pēc būtības, no vienas puses, deputāts ir ievēlēts ar to brīdi, kad Vēlēšanu komisija paziņo vēlēšanu rezultātus, bet ir tomēr nepieciešams veikt virkni formalitāšu, ieskaitot arī to, ka Saeimai pašai vajag pārbaudīt savu locekļu pilnvaras, un tas tiek darīts pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma Saeimas sēdē. Šeit ir ietverta doma, ka vēl pirms tam, kad Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras un apstiprina tās, - ka tātad vēl pirms tā brīža tiek dots svinīgais solījums. Satversmes 18.panta otrais teikums ir veidots, ietverot nosacījumu, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod un ar savu parakstu apliecina svinīgo solījumu.

Tātad attiecībā uz “Saeimas locekli” būtu skaidrība. Tas, ka svinīgais solījums tiek dots “Saeimas sēdē”, ir ņemts no Satversmes 40.panta, kur ir paredzēts, ka svinīgo solījumu dod Valsts prezidents. Šajā sakarā vēl, protams, varam diskutēt, jo 40.pantā ir teikts - “tuvākajā Saeimas sēdē”. Tas ir saistīts ne tik daudz ar vietu, cik ar laiku. Tātad ir runa par tuvāko Saeimas sēdi, kura tad sanāk. Es domāju, arī trešajā lasījumā mēs vēl varam slīpēt un uzlabot šo tekstu.

Attiecībā uz vārdiem “ar savu parakstu apliecinājusi” jāteic, ka Juridiskā komisija diezgan ilgi debatēja par šo iespraudumu, ko satur Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, varētu vēl padomāt par to, vai šis jautājums - zvēresta vai svinīgā solījuma došana pienācīgā veidā un apliecināšana ar savu parakstu - nav tāds jautājums, kas būtu jāietver Saeimas kārtības rullī. Tas jautājums varbūt nav tik svarīgs, ka tas būtu jāregulē pašā Satversmē.

Par vārdiem “svinīgs solījums”. Deputātu Urbanoviča un Cileviča iesniegtajā 3.priekšlikumā ir teikts, ka dod “šādu solījumu”. Arī deputāta Leiškalna iesniegtajā tekstā ir vienkārši “solījums”, kaut gan citā vietā ir pieminēts “svinīgs solījums”. Šeit mēs vadījāmies arī no Satversmes 40.panta redakcijas, kurā ir teikts, ka “svinīgu solījumu” dod Valsts prezidents, un pēc ilgām Juridiskajā komisijā notikušajām diskusijām palikām pie jēdziena “svinīgs solījums”.

Par pašu solījuma tekstu. Pirmām kārtām šeit likvidēta ir vārda un uzvārda nosaukšana, ko Juridiskais birojs neuzskatīja par nepieciešamu, Juridiskā komisija tam piekrita. Šeit ir vārdi “uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus”. Šajā sakarā gan bija iebildumi no valodniekiem, taču šāda ir tradīcija arī Satversmes 40.pantā, kur ir teikts tieši tāpat, tieši tāpat ir veidots Valsts prezidenta zvēresta teksts. Šeit ir arī pasvītrota nepieciešamība un apņemšanās stiprināt Latvijas Republikas suverenitāti, latviešu valodu un kā vienīgo pasvītrot latviešu valodu, un aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, kā arī ir iekļauti citi tradicionāli, zvērestā vai svinīgajā solījumā parasti iekļaujami solījumi. Protams, lai Satversmes tekstu ilgstoši slīpētu, mums vajag daudz laika, enerģijas un pacietības. Es domāju, ka būs vēl arī trešais lasījums, mēs vēl varam tekstu, it sevišķi šo zvēresta vai svinīgā solījuma tekstu, uzlabot.

Vēl mēs, protams, diskutējām un strīdējāmies par to, vai jāsaka “svinīgi solos” vai vienkārši “solos” vai “zvēru”. Es domāju, ka šis jautājums saskaņā ar 1.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - pagaidām ir palicis spēkā. Arī šajā sakarā vēl varētu tikt trešajā lasījumā izvērstas diskusijas.

Godātie deputāti! Juridiskā komisija atbalstīja 1.priekšlikumu, tajā daļēji iekļaujot deputāta Leiškalna iesniegto 2.priekšlikumu un deputāta Ābiķa iesniegto 4.priekšlikumu.

Nu, man tas būtu šajā jautājumā viss.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais prezidijs! Cienījamie deputāti! Es gribu izteikt iebildumus pret Juridiskās komisijas atbalstīto Saeimas deputāta svinīgā solījuma redakciju.

Pirmkārt, nav saprotams, kāpēc svinīgā solījuma tekstā izcelti tikai daži Satversmes panti - valsts suverenitāte, valsts valoda, Latvija kā neatkarīga un demokrātiska valsts - , bet ignorēti citi ne mazāk svarīgi tās panti vai pat veselas sadaļas - valsts karogs, valsts teritoriālā nedalāmība, cilvēka pamattiesības. Šāda pieeja izjauc Satversmes iekšējo līdzsvaru, bez dibinātiem iemesliem it kā padarot dažus Satversmes pantus nozīmīgākus par citiem.

Otrkārt, svinīgajā solījumā nav minēts deputāta pienākums ievērot Latvijas starptautiskos līgumus, lai gan pēc hierarhijas tie ir augstāki nekā Latvijas likumi. Latvijas Saeimas deputāti arvien biežāk ignorē Latvijai saistošus starptautiskus līgumus, un tas dod pamatu sūdzībām starptautiskajās institūcijās.

Treškārt, deputāta svinīgā solījuma teksts ievērojami atšķiras no Valsts prezidenta svinīgā solījuma teksta (Satversmes 40.pants). Deputātam, pretēji Valsts prezidentam, nav jāsolās strādāt Latvijas tautas labklājībai, nav jābūt taisnprātīgam un nav jāsolās savus pienākumus pildīt pēc labākās apziņas. Deputāta svinīgajā solījumā nemaz nav pieminēta Latvijas tauta un tautas labklājība. Taču tautai, saskaņā ar Satversmes 2.pantu, pieder valsts suverēnā vara! Šādas principiālas atšķirības starp diviem svinīgiem solījumiem var nākotnē radīt būtiskas kolīzijas ar dažādu valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpratni.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt piedāvāto redakciju un atbalstīt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu Jāņa Urbanoviča un Borisa Cileviča piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja mēs runājam par to, par ko tikko runāja mans kolēģis, tad jāteic, ka likums nosaka (tieši likums nosaka!) starptautisko līgumu prioritāti pār iekšējiem likumiem, līdz ar to tas jau šeit būtu iekšā.

Es gribu drusciņ runāt par ko citu. Protams, es savu priekšlikumu rakstīju un iesniedzu, ņemot vērā to redakciju, kādu mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Pilnīgi skaidrs, ka pirmajā lasījumā pieņemtajā tekstā bija tā: “Es (vārds, uzvārds…)” No formālā viedokļa, man būtu jādod zvērests, kurā es tā arī lasu: “Es, vārds un uzvārds”, -nevis nosaucu savu vārdu un uzvārdu. Šobrīd ne Kārtības rullī, ne kur citur nav aprakstīta procedūra, kā tad nāk zvērēt. Kas nosauc šā cilvēka uzvārdu? Un kas šis cilvēks tajā mirklī ir? Ja viņš ir Saeimas deputāts, tad viņa pilnvaras vairs nav jāapstiprina. Ja viņš ir ievēlēts Saeimas deputāta kandidāts, tad par pilntiesīgu Saeimas locekli viņš kļūst tikai pēc šā apstiprinājuma. Protams, tās ir lietas, kuras mēs sakārtosim trešajā lasījumā ļoti precīzi un varbūt dažus jautājums deleģēsim Kārtības rullim, kurš vēl nav pieņemts un kura labojumi šobrīd nav pat uzsākti. Tas mums ir jāņem vērā.

Nākamais jautājums ir par parakstu. Manā priekšlikumā nav minēts paraksts, jo es domāju tā: vai nu mēs parakstām deklarāciju pirms vai pēc vēlēšanām, vai dodam publisku svinīgu solījumu.

Es gribētu runāt arī par šo jautājumu - svinīgs solījums un zvērests. Kas tad tie tādi ir? Es izpētīju visas iespējamās skaidrojošās vārdnīcas, to skaitā arī Konversācijas vārdnīcas 21.sējumu. Kā jūs zināt, “Z” šajā vārdnīcā nav, jo nepaspēja izdot attiecīgo sējumu, bet ir izskaidrots, kas ir svinīgs solījums. Latviešu valodā “zvērests” un “solījums” - tas ir burtiski viens un tas pats. Vārdu “zvēru” es rakstīju iekšā tikai tāpēc, lai dažādos Satversmes pantos nebūtu dažādas interpretācijas. Arī 40.pantā noteiktais Valsts prezidenta svinīgais solījums sākas ar vārdiem: “Es zvēru…” Tātad tā ir tīri lingvistiska ekvilibristika un tam nav nekādas nozīmes.

Nākamais jautājums, kas, manuprāt, ir pats būtiskākais, ja mēs mēģinām saprast, kas tad kam šajā gadījumā zvēr. Gan pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija, gan Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbalstījusi atbildīgā komisija, nosaka, ka deputāta kandidāts zvēr organizācijai - valstij - , nevis suverēnam, kas ir Latvijas tauta saskaņā ar konstitūcijas jeb Satversmes 2.pantu. Manuprāt, viņam ir jāzvēr suverēnam. Jā, policists, jā, kareivis un pat, jā, Valsts prezidents, kas tiek apveltīts ar zināmām funkcijām un kas miera laikā ir Buņoto spēku augstākais virsvadonis, zvēr šai organizācijai, ka viņš pildīs šīs valsts uzliktos pienākumus. Savukārt pārstāvnieciskās varas jeb parlamenta pārstāvis zvēr tam, kas viņu ir deleģējis pildīt dažas funkcijas, ko sabiedrība nodevusi viņam, tas ir, likumdošanu, politiskās debates, un tā tālāk, un tā tālāk. Līdz ar to mēģinājums piespiest pārstāvniecību zvērēt organizācijai jeb valstij, manuprāt, ir ceļš uz totālu valsti. Pārstāvniecība zvēr suverēnam. Taču arī to mēs varam izlabot nākamajā lasījumā.

Kas man vēl liekas īpatnējs? Jāteic gan, ka 40.pantā tas ir, un uz Valsts prezidentu tas varētu tikt attiecināts. Pašreizējais teksts skan: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Īstenībā šeit ir runa par to, ka deputāta kandidāts, kas tiks ievēlēts, svinīgi solās, ka viņš ievēros likumus. Tas pēc būtības ir jādara katram pilsonim. Mans priekšlikums nedaudz arhaiskā - 1922.gada Satversmes - valodā saka, ka “par visu augstāk turēšu” Satversmi, un likumu padara par vērtību sistēmu. Jo, Ābiķa kungs, ievērot likumus solās parasti tie, kurus laiž ārā no cietuma. Tad viņiem prasa: “Vai tu tagad labi uzvedīsies? Vai tu pildīsi likumus un Satversmi arī?” Un tie saka: “Jā, jā! Es klausīšu, būšu labs un likumus pildīšu!” Nedrīkstētu būt tā, ka mums ir jāzvēr pildīt likumus. Jo tad mēs neesam šā amata cienīgi.

Es domāju arī par liekvārdību. Mēs mēģinām apspēlēt dažas lietas - “suverenitāti” un “neatkarību”. Tie ir divi gandrīz līdzīgi jēdzieni, kurus mēs, kā tas ir Juridiskā biroja ierosinātajā solījumā, atkārtojam vairākas reizes. Taču tas nebūtu pats traģiskākais.

Gan manā, gan Juridiskā biroja priekšlikumā ir vieta, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tur ir piedāvāts latviešu valodu uzturēt kā vienīgo valsts valodu, un tas ir zināmā pretrunā ar pašu Satversmi, ar tās 4.pantu un 77.pantu. Taču citas jēgas šim solījumam, šim labojumam, lai aizsargātu likumu, nav. Tas ir patiesībā imperatīvs apliecinājums tam, ka latviešu valoda vienmēr mūsu zemē būs valsts valoda.

Priekšsēdētāja kungs, atvainojos par pārāk ilgu runāšanu! Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nopietni padomāt par labojumu, gatavojot trešo lasījumu. Mēs nevaram iet uz totālu valsti, nekādā gadījumā ne!

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Latvieši! Paldies premjeram, ka viņš tā nokārtoja, jo negribēja zināt, kas notiek medicīniskās aprūpes jomā.

Cik ļoti ir pēdējos desmit gados mānīti cilvēki, cik ļoti ir krāpti un kas tikai viņiem nav solīts! 1922.gadā Satversme tika izstrādāta rūpīgi un izsvērti. Pagājuši 80 gadi. Galvenais ir tas, ka šo 80 gadu laikā tika devalvēti cilvēces kārtīguma kritēriji - nemelot, nekrāpt, nezagt, neslepkavot, būt kārtīgiem, kristīgiem savā ģimenē, šiem cilvēces spožuma kritērijiem atbilstoši audzināt savus bērnus. Diemžēl tagad ir izvērsušās nicināmas un cilvēku apkaunojošas darbības - narkomānija, dzeršana, pederastija un viss pārējais. Atgriezusies ir pat tāda kaunpilna senās vēstures parādība kā cilvēku tirdzniecība.

Visu šo negatīvo nevarēja paredzēt 1920.-1922.gadā, un tāpēc vārds “solījums” tomēr jānomaina pret vārdu “zvērests”. Kurš nevar dot zvērestu, tas dod solījumu, un tur nav nekādas pretrunas. Ļoti daudzās valstīs tas tā ir paredzēts, un, protams, to var darīt arī Latvijā. Sociāldemokrātu izstrādātajos Satversmes grozījumos, 59.panta 4.daļā, ir iestrādāts, ka Saeimas deputāti dod zvērestu - tāpat kā to dod Valsts prezidents.

Par Saeimas deputāta disciplīnu. Ja būs dots zvērests, tad tomēr viņš centīsies kaut kā to pildīt un balsos pēc sirdsapziņas un pēc tās pārliecības, kura viņam ir, bet ne tā, kā viņam pavēlēs balsot.

Un tāpēc, protams, mūsu ierosinājums būtu nomainīt vārdu “solījums” pret vārdu “zvērests”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gan nezinu, kā sasaistīt tautas veselību ar Satversmes grozījumiem. Tas, protams, ir gudrāku kolēģu ziņā.

Tanī momentā, kad cienījamais Plinera kungs runāja par to, ka Latvijas tautas interesēs pirmām kārtām ir tas, ka jānodrošina starptautisko līgumu izpilde, man radās vieglas šaubas, ka, runājot par tautas interesēm, viņš runāja par Latvijas tautas interesēm. Jo, kā mēs jau esam pamanījuši, šobrīd valdošās koalīcijas rokās esošais izpildinstruments, ko sauc par Ministru kabinetu, ar visiem saviem ierēdņiem… diemžēl (vai paldies Dievam!) mēs neesam tik spējīgi vienmēr līgumos nodrošināt Latvijas tautas intereses. Tas ļoti labi bija redzams, kad tika runāts par lauksaimnieku interesēm, ejot uz to struktūru, ko sauc par Eiropas Savienību. Un tādēļ Plinera kungam būtu ļoti uzmanīgi jāoperē ar šo jēdzienu - līgumu izpildi. Vai Latvijas tautas intereses ir jāziedo starptautisko līgumu izpildei un vai tas jāietver zvērestā? Latvijas Satversme ir instruments, kas ievēro tikai un vienīgi Latvijas tautas intereses. Starptautiskie instrumenti, starptautiskie līgumi, varētu būt tikai papildu instrumenti, ko var izmantot, bet ievērot tos pirmām kārtām - to var tikai no citu valstu interešu viedokļa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu aizrādīt cienījamajam kolēģim Burvja kungam, ka viņam vajadzēja izlasīt Urbanoviča kunga un cienījamā Cileviča kunga priekšlikumu, kur tā arī ir rakstīts: “Es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai vairotu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību.” Un ar vārdu “labklājība”, es domāju, varētu saprast arī tieši to domu, ko Burvja kungs izteica, - Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvību. Diemžēl šāda teikuma nav nedz cienījamā Leiškalna kunga, nedz arī Juridiskās komisijas priekšlikumā. Līdz ar to tas vienkārši ir, tā teikt, tukšskanīgs solījums. Diez vai valdošā koalīcija rūpējas par Latvijas tautas labklājību. Tas būtu viens no jautājumiem, par ko vajadzētu Juridiskajai komisijai padomāt uz trešo lasījumu.

Starp citu, kā, atceros, savulaik teica Mauliņa kungs: “Ir viens tāds muļķa jautājums.” Kā man tas patīk!

Cienījamie kolēģi, iedomāsimies, ka Latvijas tauta nobalsos, pieņemsim, par cilvēku, kas ir mēms, un pieņemsim, ka tāds var tikt iebalsots kādreiz Saeimā, jo tās ir tautas tiesības! Un līdz ar to rodas jautājums: kā viņš varēs dot šo zvērestu? Viņš parakstīsies, bet tur ir rakstīts, ka zvērests ir jādod mutvārdos. Tātad mēs ieliekam konstitūcijā to, ka vienai noteiktai grupai cilvēku ir liegtas tiesības balotēties uz Saeimu un tikt ievēlētiem Saeimā. Tas ir Muciņa kunga nonsenss. Vienīgi ir cerība uz Muciņa kungu... Par to vajadzētu padomāt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šobrīd izrādās, ka no ļoti nozīmīgā priekšlikuma par Saeimas deputāta svinīgo solījumu ir vislielāko uzmanību nezin kādēļ ir izpelnījušies nevis tie jautājumi, kuru dēļ mēs ieviešam šo solījumu, bet tikai atsevišķas detaļas. Un nezin kāpēc tiek runāts tieši par starptautiskiem līgumiem. Kolēģus, kuri uztraucas, ka starptautiskie līgumi nav minēti solījuma tekstā, es varu informēt par to, ka tas savā būtībā aptver arī starptautiskos līgumus, jo tekstā ir teikts: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Jo jebkurš līgums Latvijai ir saistošs tikai tad, ja tas ir apstiprināts ar likumu. Citādi būt nevar! Un nevajadzētu raizēties, ka solījuma tekstā nav uzskaitītas visas lietas, kas vien pasaulē ir labas un kas varētu būt ietvertas šajā solījumā! Jo likuma un arī Satversmes tekstu mēs varam ne jau tikai burtiski tulkot - domāt, ka viss cits deputātam, pildot amatu, nebūs svarīgs, ja tas šajā tekstā netiks minēts. Tā tas nav, un to jūs paši, protams, ļoti labi apzināties.

Turklāt es gribētu teikt, ka nav pamata bažīties, ja Saeimas deputāta solījuma teksts ir kaut kādā mērā atšķirīgs no tā solījuma, ko dod Valsts prezidents, stājoties amatā. Tas nebūt nenozīmē, ka varētu rasties kādas kolīzijas. Taču ir cits jautājums. Gan ievēlēšanas kārtība, gan amata pilnvaras Saeimas deputātam un Valsts prezidentam ir atšķirīgas.

Aicinādama atbalstīt Juridiskā biroja iesniegto un komisijas atbalstīto priekšlikumu, es aicinu tomēr pievērst uzmanību arī priekšlikumam, kuru ir iesniedzis Kārlis Leiškalns, un, strādājot pie likumprojekta trešajam lasījumam, rūpīgi izvērtēt, vai mums tomēr nebūtu jārunā arī par uzticību Latvijas tautai, jo, kā Leiškalna kungs pareizi norādīja, mēs esam tautas vēlēti priekšstāvji. Patiesi, varētu būt šāds pilnveidojums izdarāms, likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam. Tas jautājums noteikti ir apsverams un izvērtējams.

Es jūs aicinu atbalstīt piedāvāto 1.priekšlikumu un neraizēties par to, ka vajadzētu to vēl kupli papildināt. Gribu atgādināt, ka, izstrādājot šo tekstu, mēs esam ļoti centušies nebūt liekvārdīgi. Tā tas ir arī citos Satversmes pantos, kuri ir ļoti lakoniski.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man tiešām nav saprotama viena lieta. Ja šā panta iniciatore valdošajā koalīcijā bija savienība “Latvijas ceļš”, tad man nav saprotams, kāpēc savienība “Latvijas ceļš” nevar savā frakcijā paskaidrot vienam savam cienījamam kolēģim, kāda ir deputāta zvēresta došanas kārtība civilizētās valstīs. Pēc minētā deputāta teiktā sanāk, ka Igaunija, kurā zvērestu dod valstij, iet uz totalitārismu un ka arī Lietuva, kurā zvērestu dod valstij, iet uz totalitārismu. Ka Lielbritānija, kurā zvērestu dod karalienei, iet uz totālu totalitārismu. Man tas nav saprotams. Un vai tiešām te no šīs tribīnes tagad ir jāskaidro tautas suverēnās varas pilnvaru apjoms, kurš tiek ierobežots ar 73.pantu, un tautas suverēnās varas galvenie konkrētie punkti, kas ir noteikti 1., 2., 3., 4. un 6.pantā? Man tas nav saprotams. Tāpēc es aicinu kolēģi tomēr tikt skaidrībā. Ja reiz iesniedzāt priekšlikumu, tad esiet vienoti!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlētos aicināt Juridiskās komisijas locekļus, kas visvairāk strādāja pie šā panta, un arī Mandātu un iesniegumu komisijas locekļus pārdomāt sekojošas lietas.

Pirmā lieta. Ja mēs lasām jauno tekstu, tad redzam, ka pirmais teikums skan tā: “Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.” Tātad vispirms Saeima pārbauda, vai Saeimas locekļi ir ievēlēti likumīgi, un tad, kad tas ir noticis, ar Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu Saeimas deputāta pilnvaras kļūst pilnvērtīgas. Līdzšinējā kārtība bija tāda. Nu pa vidu būs svinīgais solījums. Tādā gadījumā varbūt mēs otro teikumu varam sākt tā: “Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā likumīgi ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē devusi un ar savu parakstu apliecinājusi šādu svinīgu solījumu...” Tālāk kā tekstā.

Es pilnīgi piekrītu iepriekšteiktajam, ka mums būtu šajā svinīgajā solījumā (ja tāds būs jādod) primāri jāvēršas pie latviešu tautas, Latvijas tautas, nevis Latvijas Republikas. Jā, Latvijas Republikā valsts ir tautas vēlmju nesējs. Tomēr Saeimas kārtības rullī un arī Satversmē ir runāts par tautas priekšstāvjiem. Tātad Saeimas deputāti pirmām kārtām ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā, Latvijas tautas priekā. Tas būtu ietverams svinīgajā solījumā.

Es aicinu Juridisko komisiju precizēt šīs divas lietas, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, Lāzo kundze, paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tomēr gribētu dažiem juristiem atgādināt, ka Latvijas Republikas parlaments jeb Saeima nesastāv no piecām, sešām vai septiņām frakcijām. Satversmes 5.pants nosaka, ka Latvijas Republikas Saeima sastāv no 100 vēlētiem tautas priekšstāvjiem. Dišlera kungs to papildina: katrs viens pārstāv visu tautu. Ja mēs varētu, tad mēs varētu ievēlēt, vēlēšanu rezultātā dabūt 6 vai 7 cilvēkus, kas šeit arī visa “Latvijas ceļa” vārdā, Kristiāna arī, saņemtu algu un pieņemtu lēmumus. Tautai būtu ārkārtīgi viegli.

Otrkārt, es gribu atgādināt, ka visi likumi, to skaitā Satversme, obligāti tiek pieņemti trijos lasījumos un katrs pants tiek labots trijos lasījumos. Pirmajā lasījumā pieņem konceptuāli. Un es gribētu teikt: ja likumprojektu var iesniegt pieci deputāti, tad labojumus var iesniegt katrs viens deputāts un, neskatoties uz savu frakcijas piederību, aizstāvēt savu viedokli publiskās diskusijās. Taču daži ir totalitāristi, kam patīk mutes aizbāšana, kam patīk komjaunatnes darbs un pilsoņu pārstāvniecība. Valsts ir laba lieta. Latvijas Republika - vēl labāka lieta. Tai ir ģerbonis, viss pārējais un sava Saeima arī. Taču valsts bieži vien ir nepieciešams ļaunums. Un, ja karavīrs un policists zvēr valstij, kas to apvelta ar funkcijām, tad attiecībā uz pārstāvniecisko varu jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Un es gribu, lai šis jautājums netiek izlemts frakciju sapulcēs vai Koalīcijas padomes kopsapulcēs, bet tiek izdiskutēts pēc būtības. Jo bieži vien deputātu funkcija ir iestāties par tautu vai kādu tās daļu, pret valsti kā totalitāru aparātu. Tieši tā ir tā deputātu galvenā funkcija. Un, ja mēs tautu nepārstāvam valsts varā, tad tik tiešām samazināsim skaitu! Pirms kara, jau 1934.gada 6.maijā, divos lasījumos samazināja uz 50 deputātiem. Es ierosinātu samazināt uz tik deputātiem, cik būs frakciju vai cik būs partiju, kas iegūs balsstiesības Saeimā. Un tad nāks parlamenta frakciju vadītāji kā akcionāru sapulcē un būs prezidijs. Man ir 24 balsis vai 24 akcijas, un es jūs piespiedīšu rīkoties tā! Un visiem pārējiem ietaupīsim tos 7 miljonus, ko mēs gadā tērējam.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Mēs atbalstām!”)

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamais Ministru prezident! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji!

Ko es gribētu uzsvērt? Manuprāt, pats svarīgākais, protams, ir tas, ka valsts ir atvasinājums no tautas un mums uzticība tik tiešām ir jādod tautai. Šajā ziņā Leiškalna kungam ir taisnība. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ir jāuzsver tas, ka Leiškalna kunga priekšlikumā ir labāks formulējums, kas būtu arī uz nākamo lasījumu jādod, - “stiprināt demokrātiju”, ne tikai “aizstāvēt”. Aizstāvēt - tā ir programma, kas ir minimums, stiprināt - tā ir programma, kas ir maksimums. Tā ka arī tas ir ļoti nopietns jautājums.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Praktiski mums šeit nevajadzētu ļoti ilgi ieslīgt debatēs. Mums vajadzētu skaidri apzināties, kāpēc mēs šeit esam nākuši un šos Satversmes grozījumus likuši priekšā tautai un arī paši sev: tāpēc, lai Satversmē nostiprinātu un padarītu skaidrāku latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Es domāju, ka šeit šis uzdevums ir jau godam izpildīts. Pie pārējiem - redakcionāliem - labojumiem mēs vēl varam piestrādāt, likumprojektu gatavojot nākamajam lasījumam. Es aicinu nevilkt garumā debates.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka daudzi šeit izteiktie priekšlikumi, kuri pēc būtības attiecas uz trešā lasījuma saturu un būtību, Juridiskajā komisijā tiks rūpīgi izsvērti un izdebatēti. Taču 1., 2. un 3.priekšlikums ir mums piedāvāti kopumā, un kā tādi tie Juridiskajai komisijai bija arī jāizvērtē. (Protams, izņēmums bija izcilais 4.priekšlikums - deputāta Ābiķa priekšlikums - , kuru mēs uzreiz visā pilnībā atbalstījām pēc būtības, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu.) Līdz ar to mēs šeit varam atbalstīt tikai vienu no šiem trijiem priekšlikumiem.

Atsevišķu vārdu, atsevišķu terminu un atsevišķu jēdzienu iekļaušana, uzlabošana vai grozīšana tekstā - tas ir uz trešo lasījumu attiecināms jautājums. Šeit kolēģis Pliners tekstu kritizēja, runāja par to, kam ir jābūt zvēresta tekstā. Jā, es ceru, ka trešajā lasījumā mēs vēl zvēresta tekstu papildināsim, uzlabosim, noslīpēsim, un es aicinu iesniegt priekšlikumus likumā noteiktā kārtībā, nevis kopumā, bet par dažu jēdzienu papildināšanu vai dažu terminu uzlabošanu. Taču, kā šeit jau kolēģi izteicās, mēs nevaram sarakstīt zvērestā iekšā visu, ko nu mums gribētos kam zvērēt. Viena no pašām būtiskākajām atšķirībām bija tā, ka deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumā bija pieminēti starptautiskie līgumi. Juridiskajā komisijā mēs ļoti detalizēti par šo priekšlikumu debatējām un nonācām pie secinājuma, ka jēdziens “likums”, “valsts likumi” ietver arī jēdzienu “starptautiskie līgumi”, jo katrs starptautisks līgums pēc būtības tiek šeit akceptēts ar likumu. Un, ja tas neskar likumdošanas kārtībā nokārtojamus jautājumus, tad, balstoties uz Ministru kabineta iekārtas likumu vai likumu par attiecīgo institūciju, to slēdz attiecīgie izpildvaras pārstāvji vai citādi pilnvarotas amatpersonas un tādējādi risina šos jautājumus.

Par deputātes Lāzo priekšlikumu, ka te jāietver tas, ka deputāti ir “likumīgi ievēlēti”. Mēs šeit cenšamies saglabāt Satversmes lakonisko stilu. Ja reiz viņi ir ievēlēti, tad tiek prezumēts, ka viņi ir likumīgi ievēlēti. Tas ir pats par sevi saprotams no Satversmes teksta. Ja savukārt nevis Mandātu un iesniegumu komisija, bet pati Saeima lemj… Tagad es atgādināšu šo procedūru, ko mēs kā deputāti pirmajā dienā, būdami zināma satraukuma apstākļos, varbūt nespējām izprast vai atcerēties. Tātad: pēc Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikuma Saeima šeit kopumā ar vienotu balsojumu apstiprināja (pirms tam, protams, pārbaudīja) Saeimas locekļu pilnvaras. Tātad ir loģiski un saprotami, ka zvērests būs pirms šā balsojuma. Taču, ja kāds deputāts zvērestu tajā brīdī nedos, tad viņš to dos kādā citā Saeimas sēdē. Ja attiecīgajā brīdī kāds deputāts dosies izpildīt ministra pienākumus un viņa vietā nāks cits deputāts, tad attiecīgajā Saeimas sēdē pēc Mandātu un iesniegumu komisijas attiecīga lēmuma notiks zvērēšana un pēc zvēresta tiks atzītas tā deputāta pilnvaras. Tā ka šeit viss ir, es domāju, loģiski sakārtots. Un tehniskas detaļas tik tiešām ir jāatstāj Kārtības rullim.

Kā es uzskatu, viens no galvenajiem iebildumiem ir deputāta Leiškalna iebildums, ko es personīgi kā deputāts pilnībā atbalstu. Mēs nevaram ar balsojumu grozīt to jēdzienu, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes 2.pantā, - ka Latvijas Republikas suverenitāte pieder Latvijas tautai, nevienam citam. Attiecīgi ir tā, ka jāzvēr nevis valstij, bet gan vai nu tautai, vai Latvijas Republikai kopumā. Šeit nevar runāt par totalitārismu vai netotalitārismu. Attiecīgi Anglijā suverēns ir karaliene - turklāt karaliene parlamentā, nevis vienkārši karaliene. Tā ka katrā valstī šis jēdziens ir izstrādāts gan teorijā, gan praksē. Latvijas suverēna jēdziens pamatvilcienos atbilst gandrīz visu Eiropas demokrātisko un parlamentāro valstu jēdzienam. Šeit tik tiešām būtu nepieciešams trešajā lasījumā precizēt, kam tiek zvērēts.

Un, protams, ir jāņem vērā arī visi citi priekšlikumi. Es aicinu tos iesniegt atsevišķi, sadalītus pa detaļām, lai mēs varētu lemt par tiem un, ja nepieciešams, balsot. Tikai, protams, ir jāveido kādas interešu grupas, tas viss ir jāapspriež frakcijās un jāvienojas starp frakcijām, jo, kā jūs saprotat, katrs priekšlikums ir jāatbalsta ar pietiekami augstu kvorumu. Tātad mēs nevaram sarakstīt desmit vai divdesmit priekšlikumu, kur vienam patīk tas, bet otram - kas cits, un nākt šeit uz Saeimas sēdi. Mums tas viss ir jāizdiskutē komisijās, apakškomisijās vai darba grupās. Atcerēsimies, ka Satversme, ja mani atmiņa neviļ, ir nodota visām komisijām, un katra komisija var vēlreiz trešajā lasījumā visus šos jautājumus apspriest.

Es tātad aicinu atbalstīt 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu - un balsojot atturēties no 2. un 3.priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - 8. Priekšlikums guvis atbalstu.

Pārējie priekšlikumi, kas attiecas uz 18.pantu, pēc būtības nav izskatāmi.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts, pārkārto piedāvāto priekšlikumu, mainot teikumu secību, kas faktiski šā panta būtību negroza. Tādā veidā mēs 21.pantā ieviesto kārtību, kādu piedāvāja Juridiskais birojs, - vispirms runāt par Kārtības rulli un pēc tam par latviešu valodu, saskaņojam arī ar 101.pantu , kurā arī tādā pašā veidā nāktu papildinājums par latviešu valodu.

Attiecībā uz deputātu Urbanoviča un Cileviča 6.priekšlikumu, varu sacīt, ka šeit atšķirība ir tāda, ka “latviešu valoda” tiek piedāvāts aizstāt ar vārdkopu “valsts valodā”. Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs šeit diezgan pamatīgi par to debatējām un uzsvērām: jā, valsts valoda mums, protams, ir latviešu valoda, taču gan iesniedzēji, autori, gan arī konsultanti atbalsta tādu viedokli, ka šajos divos pantos - 21. un 101.pantā - ir jārunā par ... arī 104. pantā ir jālieto nevis jēdziens “valsts valoda”, bet gan jēdziens “latviešu valoda”, lai viss būtu precīzi un skaidri pateikts, un pēc tāda principa mēs arī vadījāmies.

Attiecīgi, ja latviešu valoda ir Saeimas darba valoda, tad tas nozīmē, ka to lieto ne tikai sēdes, bet arī komisijas, un, ja šeit tātad ir pieminētas komisijas, tad tālāk būtu jārunā arī par frakcijām, kas varbūt vienai otrai frakcijai liktu par kaut ko padomāt. Tad ir jārunā arī vēl par apakškomisijām un tā tālāk. Tā mēs varam turpināt līdz bezgalībai, bet es domāju, ka šāds priekšlikums šeit nav atbalstāms, arī Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Kas attiecas uz 7. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikuma ideju kopumā, domāju, ka 21.pantā nav nepieciešami nekādi grozījumi. Šeit, protams, tāda nostāja ir pausta, un tā tiks motivēta arī Juridiskās komisijas sēdē, balstoties uz Satversmes 4.pantu. Komisija tomēr uzskatīja, ka tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti, mēs nenoņemam, bet attīstām. Mēs tos precizējam, mēs tos uzlabojam, bet, ja nu mēs reiz esam izšķīrusies un ir bijis pietiekami daudz argumentu par to, lai tik tiešām izšķirtos šos pēdējos trīs pantus papildināt ar jēdzienu par latviešu valodu... tātad, ja mēs par to reiz esam izšķīrušies, tad tagad nevajadzētu “ieslēgt atpakaļgaitu” un atturēties. Tāds bija Juridiskās komisijas viedoklis, un es to jums arī daru zināmu. Tātad Juridiskā komisija piedāvā atbalstīt 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu, bet noraidīt 6. - deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu, kā arī 7. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes pirmā nodaļa ir pati galvenā, un tās 4.pantā ir teikts: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Es nevaru iedomāties to cilvēku, kurš varētu tulkot Satversmi citādi. Kas to var darīt citādi, un kas var iedomāties, ka Saeimas darbība notiks citā valodā? Un kāpēc tad vajag kaut ko tādu vispār uzsvērt? Ja reiz pirmajā nodaļā ir pateikts, ka latviešu valoda ir valsts valoda, tad ar to jau pietiek! Protams, var jau atkārtot arī desmit reizes, bet tas nav Farmācijas likums, tā ir Satversme.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu jums paskaidrot Sociāldemokrātu savienības frakcijas nostāju, kura ir saistīta ar šo 7.priekšlikumu un arī ar 11.priekšlikumu. Sociāldemokrātu savienības frakcijas pamattēze, kuru diemžēl valdības partijas apzināti ir noraidījušas, ir tāda, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda.

Es gribētu uzsvērt to, ka mums nav iebildumu pret Saeimas darba valodu, pret to, ka tā ir latviešu valoda - un tas šeit varētu arī palikt, - bet mēs esam kategoriski pret neizprotamo situāciju un pret Linarda Muciņa nostāju, jo viņš šeit teica, ka šis priekšlikums un arī nākamais... ka viņš aicina “neieslēgt atpakaļgaitu” un atturēties.

Es gribētu uzsvērt to, ka mēs valsts valodas - latviešu valodas - lietojuma jomu paplašinām, attiecinot to ne tikai uz Saeimu un pašvaldībām, bet arī uz tiesām, Valsts kontroli, Latvijas Banku, Valsts prezidentes kanceleju un arī uz daudzām citām valsts un pašvaldību institūcijām. Jā, tas valdības partijām liekas nepareizi, kā šeit saka, - tā ir atpakaļgaita Tad es to saprotu vienīgi tā, ka valdības partijas tagad ir beigušas jaunu deju skolu, kur viens solis ir uz priekšu, bet divi - atpakaļ. Es domāju, ka tas nav nopietni. Mēs nedrīkstam ignorēt šo situāciju. Kāpēc tad mēs vērām vaļā Satversmi? Tādēļ, lai aizsargātu, aizstāvētu un stiprinātu latviešu valodu kā valsts valodu. Ja mūsu mērķis ir panākt to tikai Saeimā un pašvaldībā, tad tā arī pasakiet! Tad tā arī darīsim! Izpilddirekcijās, pašvaldībās - vairs ne. Te varēs nākt Dz.Ābiķa kungs un runāt visādas lietas, ka tur nevajag būt pučistiem un vēl nezin ko, bet viņi tur varēs nerunāt valsts valodā, un tādējādi Ābiķa kungs kopā ar Tautas partiju būs panācis to, ko jūs šeit liekat iekšā Satversmes projektā. Ja tāds ir jūsu mērķis - lūdzu! Tad pietiks arī ar Saeimu un pašvaldību.

Es domāju, kolēģi, ka pie šīs nopietnās sarunas valdības partijām būs jāatgriežas arī nākamajā lasījumā un mazliet jāpavērtē savas nekonsekvences un negribēšana rīkoties atbilstoši Latvijas tautas interesēm, par kurām nupat šeit dievojās un kurām zvērēja uzticību mūsu kolēģis Kārlis Leiškalns un vēl bezgala daudzi citi. Ja tas tā nav, tad varbūt šie grozījumi ir tikai priekšvēlēšanu kampaņa.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Es saprotu, ka Muciņa kungs ir iepazinies tikai ar šo mūsu Satversmi, bet viņš nav iepazinies arī ar to Satversmes projektu, par kuru mums sociāldemokrātu rindās ir bijušas ļoti daudzas un dažādas spriešanas, domstarpības un diskusijas. Un tur, šajā projektā, ir skaidri un gaiši pateikts viens - tas, ka arī pučists var būt Valsts prezidents, pašvaldības deputāts, Saeimas deputāts, tajā skaitā, arī tiesnesis. Un tātad šinī jomā jūsu rīcība absolūti sakrīt. Jūs arī uz to pusi neattiecināt šo latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas prasību. Man šī sakritība šķiet nejauša. Vai tā būs zīmīga - to mēs redzēsim nākamajā balsojumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, es vēlētos tikai akcentēt tos momentus, par kuriem radās jautājumi, uzstājoties iepriekšējiem debatētājiem. Proti, patiešām arī citur nākas dzirdēt to jautājumu, ko minēja Bojāra kungs, sacīdams, ka, ja jau reiz Satversmes 4.pantā ir noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tad kādēļ to vajag minēt vēlreiz. Bojāra kungs, atbilde uz jūsu jautājumu patiesībā slēpjas Urbanoviča un Cileviča kungu priekšlikumā, kur ir skaidri pateikts, ka šī valsts valodas lietošana, pēc viņu izpratnes, ir nepieciešama tikai un vienīgi Saeimas darbā - Saeimas sēdēs un komisiju sēdēs. Un tas nozīmē, ka visos citos gadījumos Saeimas darbs varētu notikt arī kādā citā valodā. Kā zināms, tas tā varētu būt gan apakškomisijās, gan frakcijās, gan preses konferencēs, kā tas jau ir bijis un kā jūs to labi atceraties, gan arī gatavojot darba dokumentus. Šāda situācija nav pieļaujama, un tieši tādēļ nepietiek to pateikt tikai vienu reizi, un Satversme tiek caurausta ar skaidru nostiprinājumu attiecībā uz latviešu valodas nozīmi.

Jāteic, ka pašreizējā redakcija ir nedaudz veiksmīgāka. Loģiskākā secībā ir izvietoti teikumi 21.pantā, un man jāsaka, ka Sociāldemokrātu savienības frakcijas labā griba - strādāt tā, lai būtu vēl skaidrāk paustas latviešu valodas pozīcijas, ir saprotama, tomēr bažām, manuprāt, nav pamata, jo mēs varam iestrādāt šīs valodas lomu atbilstoši jau pašreizējai Satversmes struktūrai un neizlaist arī 21.pantu, kur ir runa par Saeimas darbu.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Pilnīgi atbalstu iepriekšējās uzstāšanās runās pausto, ko mums darīja zināmu Vineta Muižniece un Egils Baldzēns, bet tajā pašā laikā, protams, man ļoti gribētos atbalstīt arī Bojāra kunga domas par to, ka Satversme nav Farmācijas likums, jo Farmācijas likums atļauj rakstīt receptes latīņu valodā tieši tāpēc, lai klientam nebūtu saprotams, kas tad īstenībā tur ir rakstīts, jo citādi viņš pats var pieņemt lēmumu un kļūdīties. Un tieši tāpēc varbūt arī Bojāra kungs… cits Bojāra kungs ir rakstījis savu Satversmi tā, lai klients - šinī gadījumā Latvijas pilsonis, normāls pilsonis - nesaprastu, kas tad tur būtībā iekšā tiek rakstīts. Turpretī sociāldemokrātu priekšlikums šinī pantā bija saistīts tieši ar to, ka, mūsuprāt, ne tikai Saeimā, bet arī citās valsts institūcijās, tādās kā Ministru kabinets, ministrijas, Prezidentes kanceleja un citur, ja jūs to atbalstīsiet, būtu ļoti vēlams runāt latviešu valodā un arī strādāt tajā pašā valodā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski šeit parādījās divas problēmas. Viena ir samērā kardināla, un varbūt šajā gadījumā mums ir iespējas parunāt par radikālākiem un mazāk radikāliem priekšlikumiem un tad sākt balsošanu ar radikālāku priekšlikumu, lai tālāk Baldzēna kungs varbūt varētu pievienoties Juridiskā biroja priekšlikumam, kas tikai tekstuāli sakārto piedāvāto redakciju.

Taču, ja mēs runājam pēc būtības, kādā valodā kur un kā ir jāstrādā, tad mēs nevaram to viennozīmīgi pateikt, jo mūsu pašu likumi nav tādi, kas viennozīmīgi pasaka, ka visi… ka jebkurš jautājums jebkurā Latvijas valsts institūcijā un pie jebkuras Latvijas valsts amatpersonas plašākā vai šaurākā nozīmē būtu risināms valsts valodā. Tā nebūt nav pateikts mūsu likumdošanā! Viena lieta ir tā, ka pastāv šādas tiesības un ka šīs tiesības šeit tiek nostiprinātas Satversmē. Tas attiecas uz nākamajiem pantiem.

Taču attiecībā uz pašu Saeimu es šeit atļaušos atgādināt, ka arī Rainis šajā mājā bija spiests klausīties gan krievu valodā, gan vācu valodā teiktās runas. Un tobrīd, tajā laikā, kad tika pieņemta šī Satversme, tā tika uzskatīta par saprotamu, demokrātisku un pieņemamu rīcību. Diemžēl attiecīgās valsts un attiecīgās valodas dominante 50 gadu laikā mūs ir novedusi tādā stāvoklī, ka mums ir jāķeras pie šādiem tiesiskiem līdzekļiem, lai panāktu ja ne labāku stāvokli, tad vismaz iepriekšējo stāvokli. Tas būtu attiecībā uz to, kāda valoda tiek lietota dažādās institūcijās.

Mēs arī zinām, ka tiesā apsūdzētajiem… tiesājamajiem ir tiesības izmantot savu dzimto valodu un pieprasīt tulku, ir izņēmumi likumā “Par izkārtnēm” un tā tālāk. Ja mēs šos principus šeit nostiprinām kaut kā citādi, tad rodas zināmas kolīzijas, tāpēc nevajadzētu runāt par vienu - visaptverošu un ģenerālu normu.

Attiecībā uz Baldzēna kunga pieminētajiem Bojāra kunga “ģeniālajiem” Satversmes darinājumiem es atgādināšu, ka mēs jau divas reizes izvairījāmies no Bojāra kunga “piespēlētajām” idejām. Viena reize bija tā, kad viņš nepiekrita Satversmes deklarācijai un tikai pēc ilgām pārdomām izšķīrās nobalsot par 4.maija neatkarības deklarāciju. Un otrreiz tā notika tad, kad mēs izšķīrāmies tomēr netaisīt jaunu Satversmi, netaisīt jaunu Konstitūciju, kā tas bija ierakstīts Neatkarības deklarācijā, bet izvēlējāmies pareizāku, izsvērtāku ceļu un pilnā mērā atjaunojām 1922.gada Latvijas Republikas Satversmi. Es ļoti šaubos, vai šis trešais Bojāra kunga piedāvājums būtu tas īstais, ja pirmie divi ir bijuši, maigi izsakoties, apšaubāmi.

Līdz ar to es gribu teikt, ka Juridiskā komisija visādā ziņā ir izturējusies izsvērti pret visiem šiem priekšlikumiem, un, tā kā 7.priekšlikums ir radikālāks, tad es aicinu sākt balsošanu ar to.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi 5., bet nav atbalstījusi 6. un 7.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikumus par 21.pantu izskatīsim šādā secībā: vispirms 7. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, pēc tam - 6.priekšlikumu un visbeidzot - 5.priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 39. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Urbanoviča un deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 54, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attiecīgi arī par 101.pantu tika iesniegti vairāki priekšlikumi, no kuriem tātad 11. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums, Juridiskā biroja 9.priekšlikums un deputātu Urbanoviča un Cileviča 8.priekšlikums tika noraidīti. Tātad 8. - deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikums paredzēja izslēgt jebkādus grozījumus, atstājot veco tekstu. Jādomā, ka motivācija šādai rīcībai bija tieši tāda pati, kāda tā tika iepriekš izteikta. Juridiskā komisija tātad iepriekšminēto principu pēc, kurus es izklāstīju, runādams par Juridiskā biroja 5.priekšlikumu, nolēma noraidīt šo 8. - deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu.

Attiecībā uz 9.priekšlikumu Juridiskā komisija pēc būtības ņēma Juridiskā biroja priekšlikumu par pamatu un to pilnveidoja, jo mums likās, ka tas ir nedaudz nelabskanīgs un ka tā teksts nav sakārtots pietiekami loģiskā kārtībā. Tur ir noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pilsoņu vēlētu pašvaldību un valsts darbībā. Tātad mums likās nepieņemams tas, ka pašvaldības, kaut arī mēs tās, protams, dziļi cienām, ir mūsu valsts pamats tāpat kā ģimene. Mēs tātad sapratām, ka tomēr nebūtu loģiski pirmajā vietā likt pašvaldības un tikai pēc tam runāt par valsti. Mēs tomēr piedāvājam pirmajā vietā likt valsti, nosakot, ka pirmajā vietā ir valsts darbība, bet pēc tam ir minētas pašvaldības, saglabājot “pilsoņu vēlētu” jēdzienu, kā tas bija iepriekš, un tad beigās mēs piemetinām vēl arī par valsts dienestu. Katrā ziņā Juridiskajai komisijai likās, ka tā būtu loģiskāk, tas būtu arī atbilstoši hierarhijas sistēmai: vispirms - valsts, pēc tam - pašvaldības un visbeidzot - citi jautājumi.

Kas attiecas uz 11. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, tad jāteic, ka tas, tāpat kā es jau iepriekš minēju, runādams par 6. - deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu, ir mazliet neatbilstošs Satversmes lakoniskajam stilam. Tajā ir mēģināts aprakstoši paskaidrot, ir pieminēta lietvedība un dokumentu valoda, lai gan lietvedības valoda savā būtībā ir tā pati darba valoda. Un šeit arī sistēma, protams, ir uzbūvēta tā, ka tā tam ir jābūt, ka personām ir tiesības to pieprasīt, bet tajā pašā laikā, protams, ja sarakste notiek ar ārzemēm vai arī ja kāds cittautībnieks griežas attiecīgi citā institūcijā valodā kādā konkrētā situācijā, tad šis jautājums pašvaldībās attiecīgi ir jāsaprot.

Protams, šis 11. priekšlikums nav pieņemams arī tāpēc, ka mēs šo jautājumu izlēmām, jau runādami par 5.priekšlikumu. Bez tam 11.priekšlikums ir saistīts arī ar 7.priekšlikumu, kuru mēs neatbalstījām.

Līdz ar to, cienījamie deputāti, es aicinu jūs atbalstīt 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet neatbalstīt 8., 9. un 11. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Satversmes 4.pants jau nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, un tāpēc nav nepieciešams katrā Satversmes pantā atkārtot, ka viss tur minētais notiek latviešu valodā. Šāda pieeja vienkārši liecina par sliktu juridisko stilu un rada nepamatotu liekvārdību, kas nav raksturīga Latvijas Republikas Satversmei. Bez tam Satversmes grozījumos tiek īpaši izcelta darba organizācija vienīgi Saeimā un pašvaldībās, bet nav pieminētas, piemēram, tiesas, citas pārvaldes institūcijas, teiksim, Ministru kabinets, kurā darba valoda tiek regulēta Valsts valodas likuma līmenī.

Cienījamie kolēģi, arī Valsts prezidentam Satversme neuzliek pienākumu savu darbu organizēt valsts valodā. Šāda atšķirīga attieksme pret dažādām valsts institūcijām nav ne saprotama, ne izskaidrojama.

Nav loģiski arī tas, ka Satversmē vispār nav noteikta pašvaldību vieta un loma Latvijas valstī, bet grozījumu autori jau steidzas reglamentēt Satversmē neminētas pārvaldes institūcijas darba organizācijas jautājumus. Šāda pieeja atgādina zirga jūgšanu ratu otrā galā. Varbūt tomēr ievērosim elementāru likumdošanas secību un vispirms iekļausim Satversmē sadaļu par pašvaldībām, kura tiek gatavota jau vismaz piecus gadus?

Ierakstot Satversmē normu, ka pašvaldības arī turpmāk vēlēs vienīgi Latvijas pilsoņi, tiek naivi cerēts, ka arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valstī nekas nemainīsies. Varu droši apgalvot, ka šis deklaratīvais ieraksts ne reizi netiks piemērots, jo līdz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā tas tiks mainīts. Latvijas pašvaldības vēlēs gan Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, gan, cerams, arī Latvijas nepilsoņi.

Tikpat dumji ir apgalvot, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīšoties arī jēdziena “pilsonis” izpratne - ar to sapratīšot arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Tad kāpēc gan ne visas pasaules pilsoņus? Tāpēc šīs ākstīšanās mērķis ir politiski īslaicīgs - nacionālistiski noskaņotus pilsoņus pirms 8.Saeimas vēlēšanām nomierināt un ierādīt Latvijas nepilsoņiem viņu īsto vietu, tas ir: “Neceriet, ka Latvijā sāksies patiesa sabiedrības integrācija!” Abi šie mērķi, raugoties no ilglaicīgas politiskās stratēģijas viedokļa, ir nožēlojami.

Vēlreiz ir jāatkārto, ka Igaunija un Lietuva ir izvēlējusies pilnīgi citādu pieeju. Šajās valstīs arī nepilsoņi tiek iesaistīti valsts pārvaldē.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs ļoti daudz šodien runājam par tautu, par suverēnu tautu, un atkal spriežam tautas vietā. Mēs bez referenduma esam jau praktiski izlēmuši, ka mēs obligāti būsim Eiropas Savienībā. Tauta par to vēl tikai lems, izejot no tā, kādi būs rezultāti šai valdībai un nākamajai valdībai sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un tad atbilstoši šiem rezultātiem tauta par to arī lems referendumā. Tāpēc es nedomāju, ka mums pašreiz vajadzētu Satversmē ietvert daudzas un dažādas lietas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienību. Tā nav ākstīšanās, tā ir tautas suverenitātes pamatprincipu novērtēšana! Tas ir viens jautājums.

Otrs, ko es gribētu, kolēģi, uzsvērt, ir tas, ka šobrīd mēs atkal apspriežam Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda un lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. Es domāju, ka tas ir konsekvents priekšlikums. Šinī gadījumā es nepiekrītu Tautas partijas pārstāvim, kas teica, ka skaidrāk pateikt nevajag, kā to valdību veidojošās partijas ir noteikušas. Tad apskatieties stenogrammā, ja jūs nevarat atcerēties savus vārdus un neklausāties savu kolēģu teiktajā! Es teikšu vēl skaidrāk: “Vajag!” Un, ja jūs paši tiešām nezināt, tad es vēlreiz atgādināšu, ka, piemēram, pašvaldību izpilddirekcijas, kuras daudz ir kritizējusi Tautas partija un kurās tagad ir arī pučisti priekšsēdētāju amatos, to neievēros, ja šis jautājums nebūs reglamentēts Satversmē, bet būs regulēts tikai likumā.

Un kāpēc tad mēs šos Satversmes grozījumus vispār izdarām? Atkal nekonsekvence nekonsekvences galā!

Ja mūsu uzdevums ir izveidot divus “rezervātus” - Saeimā un pašvaldībā - , uz kuriem attieksies šie Satversmes grozījumi, kas latviešu valodai garantēs ne tikai likumā, bet arī Satversmē noteikto normu ievērošanu, tad tas arī tiks izdarīts. Es domāju, ka ar šiem diviem “rezervātiem” vien nepietiks, to tomēr vajadzēs attiecināt arī uz valsts un pašvaldību institūcijām.

Ja man kolēģis Linards Muciņš saka, ka mums ir daudzi un dažādi līgumi un ka visi tie nebūs tikai latviešu valodā, ka būs kāds izejošais dokuments - atbilde arī citā valodā, tad es varētu Muciņa kungam pateikt pavisam vienkārši, ka arī no Saeimas tiks nosūtīti dokumenti ne tikai latviešu valodā vien. Tāpat arī no pašvaldībām tiks nosūtīti dokumenti ne tikai latviešu valodā, bet tas nebūt netraucē šādiem dokumentiem paralēli būt arī latviešu valodā. Tā ka nejauksim šeit pamatprincipus ar otršķirīgām lietām! Darīsim to, kā dēļ šie Satversmes grozījumi tika ierosināti. Un tas tika ierosināts, lai aizsargātu tieši ar Satversmes grozījumiem latviešu valodas kā valsts valodas lomu Latvijas sabiedrībā un valstī. Ja mūsu uzdevums ir izveidot tikai divus “rezervātus”, kur šīs tiesības ir garantētas, tātad Saeimā un pašvaldībā, tad, lūdzu, uz priekšu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie deputāti! Noklausoties Juridiskās komisijas vadītāja informāciju par to, kā noritējusi apspriešanas gaita, jāteic, ka mani tā nepārliecināja. Tā mani nepārliecināja arī tajā brīdī, kad valdošā koalīcija iesniedza grozījumus, ka Latvijā tiek nostiprināta valsts valoda, jo tie priekšlikumi, kuri tika iesniegti no Sociāldemokrātu savienības frakcijas puses, vienmēr ir bijuši vērsti uz vienu un to pašu - valsts valoda ir darba valoda visās valsts un pašvaldību institūcijās. Nezin kāpēc valdošā koalīcija šo priekšlikumu jau otro reizi nav ņēmusi vērā, un arī Juridiskā komisija to neņem vērā. Es neizprotu šādu pieeju, kāpēc tas ir jānostiprina vienā sadaļā - 21.pantā, tas ir, attiecībā uz darba valodu Saeimā. Ja Juridiskajā komisijā un valdošajā koalīcijā ir tāda pieeja, tad kāpēc tādā gadījumā tas nav nostiprināts sadaļā par Valsts prezidentu, kāpēc tas nav nostiprināts sadaļā par Ministru kabinetu, kāpēc tas nav nostiprināts sadaļā par tiesu, kāpēc tas nav nostiprināts sadaļā par Valsts kontroli?

Lai izbēgtu no šīm muļķīgajām nostiprināšanām, mēs jau otro reizi piedāvājam vienu un to pašu - nostiprināt šo normu 101.pantā un attiecināt to uz visām iepriekš nosauktajām institūcijām, jo nevar ņemt vērā tikai divas lietas: vienu - to, kuras darbība vispār ir noteikta Satversmē atsevišķā sadaļā, tātad Saeimu, un vēl otru, kas ir minēta tikai pastarpināti Cilvēktiesību sadaļā un pašlaik kaut mazdrusciņ tiek nostiprināta Satversmē - pašvaldību. Kāpēc notiek tik utopiska vēršanās pret šo priekšlikumu, atrodot dažāda veida argumentāciju arī Juridiskajā komisijā, lai nevajadzētu redzēt to, ka latviešu valoda ir jānostiprina visās valsts un pašvaldību institūcijās? Kāpēc ir jābūt izņēmumiem? Kāpēc nevar vispārināt? Un vienīgā vieta, kur to var Satversmē vispārināt, ir 101.pants. Citu - labāku - vietu jūs neatradīsiet, ja nav runa par vispārīgajiem noteikumiem, kur vispār pašlaik nav izdarāmi nekādi grozījumi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Dzintar, runā pretī!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Baldzēna kungs! Es ļoti atvainojos, ka varbūt pateikšu kādu skarbu vārdu, bet man ir tāda sajūta, ka jums, tiem sociāldemokrātiem numur divi, šobrīd ir tā saucamā identitātes krīze. Jūs esat atšķēlušies, un jums sevi ir jāparāda. Taču tikko no jūsu debatēm un no jūsu piedāvājumiem, it īpaši no iepriekšējā priekšlikuma, pilnīgi izrietēja tas, ka jūs esat tie paši vēži, tikai citā kulītē. Tā ka tie paši vien jūs esat, jo iepriekšējā priekšlikumā jūs izvirzījāt to, lai izsvītro tekstu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, un gribējāt, lai šo jautājumu izšķir Kārtības rullis.

Ko tas reāli nozīmē? To, ka Kārtības rulli var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu, bet šos grozījumus ir iecerēts pieņemt tāpēc, lai līdzīgi spēki, kādi tagad ir Rīgas Domē, ja viņi arī Saeimā iegūtu vairākumu, vēl nespētu panākt izmaiņas valodas lietās, jo tad būtu jāgroza Satversme. Satversme, Baldzēna kungs! Un tad būtu nepieciešams kvalificētais vairākums.

Tā ka citādi kā vien par demagoģisku es jūsu uzstāšanos nespēju uztvert. Es vienkārši to nespēju uztvert! Diemžēl. Un arī šajā gadījumā, ja mēs gribam konkretizēt, ka arī lietvedībā un dokumentos ir lietojama valsts valoda, tad, kā mēs to ļoti labi zinām, ir viss jākonkretizē līdz galam, jo lietvedībā un dokumentos, arī sarakstē, kas saistīta ar ārvalstīm, teiksim, ar Apvienotajām Nācijām, mēs, loģiski, nelietosim valsts valodu. Šis ir vispārīga rakstura piedāvājums, tāpēc šinī gadījumā šeit neko konkretizēt nevajag.

Cienījamais Baldzēna kungs! Nevajag iesniegt priekšlikumus un izvirzīt debatēs idejas tikai tāpēc, lai nodemonstrētu savu identitāti!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Pretēji tiem “otrajiem” un sliktajiem sociāldemokrātiem, mūsu partija un partijas frakcija atbalsta Juridiskās komisijas izstrādāto un piedāvāto 10.priekšlikumu, un arī par valsts valodas vietu pašvaldību jomā, mēs, protams, tikai priecājamies. Par to, ka tā tika nostiprināta Satversmē. Taču mēs, protams, pieņemam zināšanai, ka jūs, labu gribēdami, 1922.gada Satversmes radītāju garu tomēr drusku izjaucāt, un līdz ar to nedaudz ir pārkāpts lakonisma princips, nedaudz ir pārkāpts apjomu sadalījums starp nodaļām.

Mēs jebkurā gadījumā atbalstām gan jūsu 10.priekšlikumu, gan otrajā lasījumā nobalsosim “par”, gan arī trešajā lasījumā kopumā nobalsosim “par”, cerot uz to, ka tad, kad mēs, pildot 1990.gada 4.maija deklarāciju, izskatīsim Satversmi kopumā, piedāvājot tos pašus jautājumus un tās pašas vērtības, par kurām jūs šodien iestājāties, pašvaldību sadaļu kopumā mēs jums piedāvāsim izvērst. Tāpat mēs vēl runāsim par latviešu valodas vietu Satversmē, arī par to, kā sabalansēt apjomus starp nodaļām. Mēs ceram, ka arī jūs ar tādu pašu pozitīvu attieksmi izturēsieties pret mūsu priekšlikumu un ka mūsu referendumā piedāvātais Satversmes grozījumu projekts tiks arī apstiprināts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Paldies Ābiķa kungam par politoloģisko izskaidrojumu! Vienīgais, ko viņš ne sevišķi labi saprata, ir tas, ka no komunistiem aizgāja sociāldemokrāti, tieši tie, kuri atjaunoja sociāldemokrātisko ideju Latvijā, bet komunisti palika tajā partijā, kas šodien saucas Bojāra partija, taču jums to nesaprast, jo jūs esat citā partijā, jūs klejojat pa dažādām partijām, kas ir labajā flangā, beidzot nonākot varbūt pašā labākajā…

Tomēr jebkurā gadījumā man no šodienas jūsu runas nav skaidrs, kāpēc jūs kopā ar Bojāra partiju esat pret to, lai Latvijā valsts un pašvaldību institūcijas runātu, strādātu un rakstītu latviešu valodā. Jūs varbūt nepamanījāt, bet Saeima tāpat kā pašvaldības - tie ir deputāti, un to, kā strādā institūcijas, protams, nosaka deputāti, bet ne vienmēr veiksmīgi…

Viens no iepriekšējiem kolēģiem jau runāja par slikto stilu. Viņam ir tiesības uz savu viedokli par slikto stilu, bet man ir savs, un es uzskatu, ka sliktais stils ir tas, ka institūcijās to neievēro. Ne jau preses priekšā, ne jau televīzijas priekšā… nē, bet tur, kur darbā nelieto valsts valodu.

Sociāldemokrāti, - un es šoreiz domāju patiešām Sociāldemokrātu savienības frakciju - piedāvā tieši to, no kā jūs, Ābiķa kungs, un jūsu partija kopā ar Bojāra partiju grib atteikties, - to, lai visās valsts un pašvaldību institūcijās būtu pilnīgi vienāda argumentācija, pilnīgi vienāda spēle, pilnīgi vienādi noteikumi. Runāsim un strādāsim valsts valodā - latviešu valodā! Citādi jums iznāks tāpat, kā šodien tas ir iznācis Rīgā. Televīzijas un preses pārstāvju priekšā mēs aizstāvēsim valsts valodu, bet izpildstruktūrās, tas ir, valsts un pašvaldību institūcijās, bīdīsim tos, kuri ne sevišķi labi spēj runāt valsts valodā. Un tad var iznākt tā, ka var jau runāt un rakstīt latviski, bet var jau to arī nedarīt, var to darīt arī jebkurā valodā. Un tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija arī piedāvā ieviest šo normu, kas būs obligāta ne tikai vēlētām institūcijām - pašvaldībām un Saeimai -, bet arī tām institūcijām, kuras šīs vēlētās institūcijas, šie deputāti parlamentā un pašvaldībās veidos. Pretējā gadījumā, Ābiķa kungs, ir jāatzīst, ka jūs kopā ar savu partiju atbalstāt Bojāra kungu, ka jūs domājat vienu, bet darāt otru. Jūs preses priekšā deklarējat valsts valodas aizsardzību, bet tālāk darāt, kā gribat. Tas mums ir nepieņemami.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Arī es Ābiķa kungam pateikšu skaidri un gaiši, tāpat kā viņš šeit runāja. Viņam ir iebildumi pret principu, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. Ir iebildumi! Es gan domāju, ka sirds dziļumos viņam pret to nav iebildumu, bet viņam ir jāievēro frakcijas disciplīna, kura, balstoties uz politisku greizsirdību pret opozīcijas partiju, kas ir iedevusi labu priekšlikumu, neļauj to atbalstīt. Tomēr mēs, neskatoties uz visu to, ka Ābiķa kungs nodarbojas ar šādu demagoģiju un viņam piemīt personības dubultošanās, mēs atbalstījām aicinājumu un kopā ar valdības partijām iesniedzām visus šos priekšlikumus - gan par pašvaldībām, gan par valsti un Saeimu, kur mēs nostiprināsim valsts valodu. Tā ka tā ir šīs lietas būtība.

Turklāt jūs, kas kritizējat daudzus un dažādus pučistus, kuri nonāk izpilddirektoru amatos Rīgas Domē, tagad paši nemaz nepamanāt, ka jūs viņiem dodat pavisam citas privilēģijas nekā pašvaldībai, nekā Saeimai. Šī domas metodoloģiskā kļūda jums šodien ir par “treknu”, tāpēc ka ir jāievēro frakcijas disciplīna. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lakonisks ir Satversmes stils. Īsumā un vienkāršajā valodā ir ietverta Satversmes jēdzienu ietilpība. Mēģinot detalizēti kaut ko regulēt, mēs vienmēr kādu daļu informācijas atstājam “aiz borta”, un tāpēc Juridiskā komisija, bez šaubām, atbalstot Juridiskā biroja piedāvāto redakciju, kā arī to nedaudz precizējot, uzskatīja, ka ir jāsaglabā šis lakonisms, kāds šobrīd valda Satversmes tekstā.

Ja man ir jārunā par 11.priekšlikumu, tad Juridiskā komisija to nepieņēma šādu apsvērumu pēc. Darba valoda ietver sevī visus jēdzienus, arī lietvedībā un dokumentos lietojamo valodu, tāpēc kaut kādi papildinājumi, kad mēs kaut ko nosaucam, bet kaut ko nenosaucam, liek aizdomāties, ka varbūt tiešām likumdevēju iecere ir bijusi sevišķi gudra vai sarežģīta, tāpēc mēs, skatot šo priekšlikumu, vadījāmies pēc tā, ka jēdziens “darba valoda” ietver sevī visus aspektus, ieskaitot arī lietvedībā un dokumentos lietojamo valodu. Atcerēsimies, ka tad, ja būs kāds strīds, tad arī mūsu debates šeit, Juridiskās komisijas sēdes protokolu un Juridiskās komisijas viedokļa izskaidrojumu Satversmes tiesa varēs izmantot kā attiecīgu avotu, uz kuru atsaukties.

Kas attiecas uz jēdzienu “institūcijās”, tad šo jēdzienu mēs šobrīd, kaut arī praksē tas ir plaši ieviesies, aicinām neietvert Satversmē, bet lietot jēdzienu “iestāde”, jo vārda “iestāde” nozīme ir divējāda - tā var būt gan šaurāka, gan plašāka. Arī Satversmē lietots jēdziens “iestādes”, pie tam tieši tā plašākajā nozīmē. Līdz ar to juridiski vajadzētu izvairīties šobrīd Satversmē lietot vārdu “institūcijas”.

Tātad šo triju iemeslu pēc mēs diemžēl nevarējām atbalstīt jūsu priekšlikumu. Mēs varam, protams, arī vēl trešajā lasījumā debatēt par teksta papildināšanu par kādu atsevišķu vārdu vai tā pārveidošanu šā 101.panta otrajā daļā.

Arī attiecībā uz deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu - izslēgt vispār 3.pantu - argumenti ir tādi paši, kurus es jau minēju, runādams par 5. un 7. priekšlikumu, kā arī iepriekš.

Tātad Juridiskā komisija izšķīrās par to, ka grozījumam ir jābūt un ka grozījums būs tieši tāds, kāds tas ir redzams 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, tāpēc aicinu atbalstīt 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus par 101.pantu balsosim šādā secībā: vispirms par 8., tad par 9. un 11. un visbeidzot par 10.priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 59, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 17, atturas - 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 28, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Ir saņemts desmit deputātu priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildes? Nav.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Paldies.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attiecībā uz Satversmes 104. pantu tātad ir iesniegts deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikums - izslēgt vispār tādu novitāti kā 104.panta papildināšana ar diviem vārdiem “latviešu valodā”. Arī 14. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums - piedāvā svītrot šos vārdos, tātad būtībā aicinot saglabāt Satversmes 104.panta esošo redakciju.

Juridiskā komisija savu 13.priekšlikumu iesniedza tāpēc, ka mums šā panta redakcija likās nedaudz neloģiski sakārtota, jo latviešu valoda ir minēta pašās teikuma beigās. Mēs to 104.pantā pārlikām pirms vārdiem “pēc būtības”, un tādējādi šobrīd 104.pants skan šādi: “Ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi…” un tad nāk divi jaunie vārdi “latviešu valodā”, bet tālāk pēc būtības atkal ir saglabāts vecais teksts. Tādā veidā tiek saglabāts vecais teksts, bet klāt nāk papildinājums “latviešu valodā”. Ar šādu piedāvājumu mēs 104.pantam piešķiram latviešu valodai raksturīgo loģisko secību.

Aicinu atbalstīt 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu un noraidīt 12. un 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija”).

Cienījamie kolēģi! Es uzdevu sev jautājumu: “Kāds ir mērķis šodien apspriežamajam grozījumam Satversmes 104.pantā?”

Saskaņā ar spēkā esošo Satversmes redakciju tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldību iestādēm ir garantētas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas. Ja pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums paliks bez korekcijas, tad tiesības saņemt saprotamu atbildi tiks saglabātas tikai latviski runājošiem iedzīvotājiem. Protams, arī pārējiem būs iespējams uzklausīt atbildi latviski. Cits jautājums - ko viņi darīs ar šo atbildi? Varbūt ierakstīs magnetofonā un meklēs tulku. Ko Saeima cenšas panākt, atņemot tiesības šai iedzīvotāju daļai? Vai piespiest, lai visi vienā mirklī sāktu runāt latviski? Diez vai tas ir iespējams, pat upurējot Satversmes demokrātisko garu. Bet varbūt šā grozījuma mērķis ir atvieglot dzīvi valsts un pašvaldību ierēdņiem, atzīstot, ka viņi visi pēkšņi un pilnīgi ir zaudējuši prasmi sazināties arī citās valodās un ka mēs to tikai tagad esam pamanījuši? Protams, ka ne! Latvijas valsts iestāžu darbinieki joprojām savā vairākumā līdztekus valsts valodai var lietot gan krievu valodu, gan svešvalodas.

Varbūt grozījumu vienīgais mērķis ir tikai aizsargāt latviski runājošos no ierēdņu patvaļas? Taču šo mērķu sasniegšanai ir paredzēts Valsts valodas likums un valdības izdotie noteikumi. Ja šie dokumenti reāli nedarbojas, vai tas var būt par pamatu Satversmes grozīšanai?

Tad atliek tikai viens iemesls, kādēļ valdošajām partijām ir nepieciešams grozīt Satversmi, - tā ir morāla kompensācija nacionāli noskaņotiem vēlētājiem, domājot par nepopulāro, bet neizbēgamo nākamo soli - par Vēlēšanu likuma grozīšanu, atceļot valodas apliecības prasību deputātiem. Bet cik ilgi mēs varam maksāt tādu izpirkšanas maksu par katru demokrātisku soli likumdošanā? Varbūt lētāk un godīgāk būtu, ja politiķi šoreiz pateiktu saviem vēlētājiem, ka nacionālisms nav mūsdienīga un civilizēta cilvēka uzvedības norma, ka iecietība un likumu demokratizēšana, to skaitā neizbēgamā Vēlēšanu likuma uzlabošana, ir visas Latvijas sabiedrības interesēs? Un par to nav jāmaksā ar Konstitūcijas kropļošanu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šie iebildumi, kas tika izteikti, lai aizstāvētu 12.priekšlikumu, pēc Juridiskās komisijas domām, ir bez pamata, jo šeit ir runa par tiesībām - tātad par tiesībām vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem, par tiesībām saņemt atbildi, par tiesībām saņemt atbildi pēc būtības, un tagad Satversmes pants tiek papildināts ar tiesībām saņemt atbildi latviešu valodā. Tās ir tiesības! Izņēmuma gadījumus regulē likums, un tiesības ne vienmēr ir vienādas ar nepieciešamību vai pat ar iespējamību saņemt atbildi kādā no svešvalodām, ieskaitot krievu valodu, angļu valodu, zviedru vai somu valodu, kā tas varētu gadīties pēc prāmja līnijas atklāšanas.

Acīmredzot visas šīs lietas būs ļoti aktuālas, un tās tiks izmantotas saskaņā ar attiecīgajiem likumiem, tāpēc es nevaru pieņemt tos argumentus, ko šeit izteica Mitrofanova kungs, un es aicinu atbalstīt 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, noraidot 12. un 14.priekšlikumu, reizē arī atzīstot, ka tie abi ir radikālāki nekā 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 57, atturas - 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 49, atturas - 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 11, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš. Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.aprīlis. Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Ir!") Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es piedāvātu tos iesniegt līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. 15.maijs. Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteiktu 15.maiju. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 62, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis un Jānis Gailis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 2.(ārkārtas) sēde
2002.gada 10.aprīlī


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (2.lasījums)(4213., 4328.dok., reģ. nr.1214)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. J.Pliners
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. M.Lujāns
- dep. V.Muižniece
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Lāzo
- dep. K.Leiškalns
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Muižniece
- dep. I.Burvis
- dep. J.Sokolovskis
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Burvis
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Mitrofanovs

Priekšlikums - dep. M.Lujāns

Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane

Balsojumi

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 18:44:16 bal002
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:01:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:01:26 bal004
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:01:50 bal005
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:28:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:29:06 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:29:28 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:29:48 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:36:34 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:36:56 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 14. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:37:18 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 13. priekšlikumu

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:37:52 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4328 pieņemšanu 2. lasījumā

"Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (2.lasījums)
Datums: 10.04.2002. 19:38:46 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu (15.maijs)

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi