Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas septiņpadsmitā sēde

2002.gada 6.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godājamie Saeimas deputāti, atļaujiet atklāt kārtējo - 6.jūnija - Saeimas sēdi! Taču, pirms mēs ķeramies klāt Saeimas Prezidija apstiprinātajai un izvirzītajai darba kārtībai, ir vairākas lietas, kas mums būtu vēl izdarāmas.

Pirmām kārtām man ir tas gods sveikt frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu Tadeušu Ketleru apaļajā 60 gadu jubilejā! (Aplausi.) Tieši šodien, 6.jūnijā, Tadeušam aprit 60 gadu. Novēlam stipru veselību, veiksmi un panākumus dzīvē! Paldies.

Ir ierosinātas vairākas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pirmā no tām: “Lūdzu trešajam lasījumam sagatavotā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu atlikt līdz šā gada 20.jūnijam.” Parakstījis Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Vai būtu iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav! Balsot! Runās!”) Viens var runāt “par”, viens - “pret”... Ierosina balsošanu? Ā! Ir pieteikusies deputāte Aija Barča. Lūdzu! Piecas minūtes jūsu rīcībā!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja biedri! Augsti godātie tautas priekšstāvji! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Ministru prezidents, uzrakstot mums ļoti īso vēstuli, manuprāt, nav rīkojies saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Satversmi. Jo galu galā, ja mēs vēlamies dzīvot demokrātiskā valstī, tad tomēr ir jābūt tā, ka izpildvarai un lēmējvarai ir katrai savas funkcijas un sadarbības modeļi ir nedaudz citādi.

Es painteresējos, kādēļ ir šāds vēstījums un kas tad galu galā te notiek. Izrādās, Labklājības ministrijā esot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kura tieši tādā kontekstā ir minēta arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Es varu jums vēstīt, ka vairāku ministriju pakļautībā, pārraudzībā ir aģentūras, Labklājības ministrija nav viena vienīgā tāda. Ja nemaldos, ir astoņas vai deviņas... Diez kāpēc mēs nekādi nevaram sagaidīt īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa sagatavotu veselu likumprojektu paketi: kuros likumos būtu jāmaina vēl kādas aģentūras nosaukums un tā tālāk? Manuprāt, te lieta ir pavisam citāda. Ja priekšlikumus nevarēja izstrādāt nedz otrajam, nedz trešajam lasījumam, tad dikti jau nu šaubos, ka būs vēl kaut kas oriģināls, ja mēs to termiņu pagarināsim līdz 20.jūnijam.

Vēlos jums, kolēģi, atgādināt vēl kādu faktu. Izskatīšanu atlikt līdz 20.jūnijam - tādu lūgumu es lasu otrajā vēstulē. Ir runa par izskatīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Kolēģi, atcerēsimies pagājušā gada vasaru! Arī toreiz mēs ņēmāmies gar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, un tas jautājums bija saistīts ar radošajām profesijām - žurnālistiem, māksliniekiem un tā tālāk. Esam nonākuši atkal tajā pašā vietā, kur jau bijām pirms gada.

Un otrs jautājums varbūt ir vēl būtiskāks, bet par to man nav lemts zināt, jo mūsu demokrātiskajā valstī ir šis, es atvainojos, ļeņiniskais veidojums - Koalīcijas padome -, ko es citādi nosaukt nevaru. Man nav zināms šīs padomes lēmums, taču es droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka acīmredzot šoreiz būs runa par attiecīgo pantu, kurš nosaka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pārdali ar nākamā gada 1.janvāri. Droši vien šoreiz varētu būt runa par kādreizējā labklājības ministra Roberta Jurdža kunga iesniegto priekšlikumu - likmes pakāpenisku samazināšanu darba devējam un tās palielināšanu darba ņēmējam. Tik tiešām! Taču tas, es atvainojos, atkal ir tāds jautājums, par ko valdības sēdē nebija diskutēts. Šos protokolētos lēmumus es esmu izlasījusi un apskatījusi. Par to jautājumu netika diskutēts pat trīspusējā padomē. Es aicinu jūs, kolēģi, it sevišķi tos, kuri ir no varas partijām, - aicinu jūs nākt pie veselā saprāta un ņemt vērā, ka komisija ļoti nopietni, ļoti uzmanīgi ir izskatījusi visus priekšlikumus, likumprojektu gatavojot gan otrajam, gan trešajam lasījumam. Es neredzu motivāciju un neredzu iemeslu, kādēļ vajadzētu šodien likumprojekta izskatīšanu atlikt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Barčas kundze!

Par likumprojekta izsvītrošanu no šīsdienas sēdes darba kārtības vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ministru prezidenta Andra Bērziņa kunga priekšlikums būtu noteikti atbalstāms, jo pēc būtības konkrēto normu iekļaušana likumā ir nepieciešama. Tikai ir jautājums - kāda forma ir izvēlēta. Un tādēļ atskatīsimies pagātnē - atcerēsimies, kā šis likumprojekts tika virzīts!

Martā mēs ierosinājām piešķirt šim likumprojektam steidzamību, jo tas skar ļoti daudzu radošo cilvēku honorārus, jo šie honorāri tiek piespiedu kārtā aplikti ar sociālo nodokli. Radošie cilvēki un arī žurnālisti gaida šos grozījumus jau ilgāk nekā piecus mēnešus. Kārtējais mēģinājums šos grozījumus atlikt ir vienkārši spiediena izdarīšana uz šiem cilvēkiem.

Tā ka es aicinu šajā gadījumā priekšlikumu tomēr neatbalstīt. Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju sagatavot grozījumus minētajā likumā un kā steidzamus tos virzīt 13. un 20.jūnija sēdē kā atsevišķu likumprojektu. Mēs esam gatavi par to kā par atsevišķu likumprojektu balsot 13. un 20.jūnijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs.

Tātad Ministru prezidents ir iesniedzis priekšlikumu izmainīt darba kārtību - izsvītrot šo darba kārtības punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā jautājuma izsvītrošanu no šodienas sēdes darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 30, atturas - 8. Rezultāts vienāds...

Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jāatkārto balsošanas procedūra. Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts. (Aplausi.) Jautājums paliek darba kārtībā.

Otrais priekšlikums par darba kārtības izmaiņām. To ir parakstījis un iesniedzis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts. Viņš lūdz izdarīt Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā šādas izmaiņas - izsvītrot tās 27.punktu - likumprojektu “Repatriācijas likums” un alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””. Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nevienam nav iebildumu.

Trešais priekšlikums par darba kārtības grozījumiem. To ir parakstījis un iesniedzis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Vents Baloža kungs. Viņš lūdz no Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtības izsvītrot 16.punktu - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu.

Tātad ar šīm izmaiņām darba kārtība tiek akceptēta.

Ejam tālāk. Saeimas Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Likumprojekts tiek nodots nosauktajām komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Likumprojekts tiek nodots minētajai komisijai, nosakot, ka tā ir arī atbildīgā.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Lujāna, Cileviča, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Jau ir pieteikušies divi runātāji.

Pirmais ir pieteicies Boriss Cilevičs runāt “par”. Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda. Mēs ierosinām izslēgt Kārtības ruļļa normu, kura paredz, ka Saeima ar savu balsojumu var atņemt deputāta mandātu Saeimas deputātam, kas nepietiekami pārvalda valsts valodu.

Gribu atgādināt, ka šī norma tika iestrādāta Kārtības rullī pirms astoņiem gadiem vienlaicīgi ar grozījumiem Vēlēšanu likumā. Tā bija daļa no tā saucamās antizīgerista paketes. Taču tagad, kā mēs labi atceramies, valsts valodas prasmes prasības deputātu kandidātiem jau ir atceltas, un par to nobalsoja Saeimas vairākums. Tās tika atceltas tieši tāpēc, ka nedrīkst uz valodas prasmes pamata ierobežot fundamentālās pilsoņu tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Saglabājot šādu normu Kārtības rullī, mēs pieļaujam absolūti līdzīgus fundamentālo tiesību ierobežojumus jau ievēlētajiem deputātiem. Tas vienkārši nav loģiski.

Valsts valodas likums satur ļoti skaidru nostāju, un attiecīgie valdības noteikumi ietver to amatu un profesiju sarakstu, kurās strādājošajiem patiešām valsts prasa zināmu valsts valodas prasmes līmeni. Saeimas deputāti nav minēti šajā sarakstā. Tātad iznāk, ka vienkārši nav nekāda likumīga pamata šai normai par iespējamo šāda deputāta izslēgšanu. Teikšu vēl vairāk - nav nekādas procedūras, kā Saeima var noteikt reālo valsts valodas zināšanu līmeni. Tātad šobrīd iznāk tā, ka teorētiski Saeima ar savu balsojumu var pieņemt lēmumu, ka konkrētajam deputātam valsts valodas zināšanu līmenis nav pietiekams, un, pamatojoties uz šo subjektīvo viedokli, vienkārši atņemt deputātam mandātu. Es domāju, ka tas nav nejauši, ka šī norma līdz šim nekad netika piemērota, un mēs domājam, ka arī turpmāk tā nevar tikt piemērota, pat tad, ja Saeima nobalsos par to, lai saglabātu šo normu Kārtības rullī. Tā ka, ja kāds teiks, ka šī norma ir Kārtības rullī jāsaglabā - un acīmredzot būs daži mums visiem labi zināmi kolēģi, kas pēc manis runās “pret” un mēģinās pierādīt, ka šī norma ir nepieciešama, lai aizstāvētu valsts valodu -, tie ir atklāti meli, un tas ir saprotams priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Es tomēr ļoti aicinu jūs saprast, ka tas nav politisks jautājums un ka politisks lēmums ir jau pieņemts un par to ir nobalsojis Saeimas vairākums - mēs paši, jūs paši. Tāpēc nerīkosim kārtējo priekšvēlēšanu šovu un būsim konsekventi, un vadīsimies no juridiskā, veselā saprāta, nevis no kaut kādas politiskas retorikas!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Cileviča kungs.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, redzat nu, tik tālu mēs esam tikuši! Gribot negribot ir jāatceras daži latviešu tautas sakāmvārdi un parunas - piemēram, “Aug buciņš, aug radziņi” vai arī ”Ēstgriba rodas ēdot”. Nu tur jau ir pamatīgi buki izauguši tanī stūrī! Paskatieties un priecājieties! Tas ir mūsu vairāku gadu darba auglis!

Šādu rīcību, protams, varēja paredzēt. Gan jau jūs dzirdēsiet vēl kaut kādus brīnumus, arī priekšlikums par otro valsts valodu nekur jau nepaliks! Tagad jau ir galvas mājieni, arī attiecīgās izziņas Golubovs visiem tur sagādājis... Tā ka viss iet uz priekšu. Joprojām Krievija gaužas par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, atkal no jauna ir parādījies jēdziens “krievvalodīgie”, neņemot vērā to, ka Latvijā ir dažādu tautību pārstāvji un visi nebūt nav “krievvalodīgie”. Bet tas jau vairs nav svarīgi! Svarīgi ir īstajā brīdī atrast īsto uzsvaru. Un ko jūs te, Saeimā, gaidāt? Saeimu joprojām sauc par “Seimu”, jo laikam grūti ir divus patskaņus kopā izrunāt, tikai dažos krievu valodas vārdos ir viegli tos izrunāt... Līdz ar to darbība turpinās. Zēni un meitenes sekmīgi veic savus uzdevumus, saliedē ap sevi vajadzīgos cilvēkus un iet uz priekšu. Nesen bija it kā Teātra dienām, it kā teātrim veltīts pasākums. Lūk, šajā pasākumā skanēja ārkārtīgi interesantas melodijas un ārkārtīgi interesanta valoda. Tā ka es domāju, ka tā bija tāda jautra izklaide, kas iezīmēja Latvijas turpmāko ceļu uz nākotni, tādu pakāpenisku pāreju uz vajadzīgo pusi, vispārējā sajūsmā skandinot attiecīga rakstura melodijas un dziesmas.

Man jau te Saeimā daža laba kolēģe ir atklāti atzinusies, ka mugurkaula smadzenes ir pamatīgi sažuvušas un līdz ar to, protams, kustību koordinācija ir traucēta un vēju plūsmās notiek noliekšanās uz vienu vai otru debespusi, un izskanēja tāda nožēla, ka citiem mugurkauls vēl pagaidām ir stingrs un nav vēlēšanās klanīties. (No zāles dep. M.Lujāns: “Tas jau ir radikulīts!”) Jā, bet, redzat, šodien jau mani kolēģi, visi mani kolēģi liberāļi, nobalsos pret jūsu priekšlikumu. Kā jūs domājat - kāpēc? Tāpēc, ka tūlīt ir vēlēšanas, vajag tos latviešus vēl pagaidām pieturēt, vajag vēl viņu balsis pirms vēlēšanām, bet pēc tam jau jūs kopīgu valodu ar viņiem vairs nemēģināsiet atrast. Šinī brīdī, protams, tas ir ārkārtīgi svarīgi - parādīt, ka ar mokām arī mēs kaut kādā veidā vēl aizstāvam latviešu valodu. Redzat, tur jau tā nelaime, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK visu laiku skaidri teikusi vienu un to pašu! Šodien mēs vēl izskatīsim likumu “Par pašvaldībām”. Es gribu redzēt, kādi tad būs balsojumi. Kaut gan jēga tajos balsojumos būs tieši tāda pati kā šeit. Līdz ar to es ceru - šinī brīdī, protams, esmu pat pārliecināts - , ka visi šeit sēdošie, kam tomēr vairāk vai mazāk vajadzīgs ir latviešu atbalsts 8.Saeimas vēlēšanās, nobalsos pret šo priekšlikumu. Diemžēl rīcība bieži vien stingri atšķiras... Man jau nekas cits neatliek kā censties jebkurā gadījumā aicināt vērsties pret jebkuru mēģinājumu sašaurināt latviešu valodas tiesības Latvijā.

Tā ka, protams, mūsu frakcija aicina balsot “pret”. Un aicinu ievērot mūsu valsts valodu vienmēr, nevis tikai tad, kad tuvojas kaut kāds notikums, kam par godu tiek piemeklēts attiecīgs balsojums.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 43, atturas - 17. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai Muciņa kungam ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Imigrācijas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Deputāti ir pieteikušies debatēs.

Deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu, vārds deputātam Požarnovam!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotajā dokumentā ir ļoti liels trūkums, jo šīs augstskolas Satversmē nav ievērots Augstskolu likuma nosacījums, ka ir jābūt pateiktam, ka valsts ir šīs augstskolas dibinātāja. Šī pretruna, protams, ir jānovērš. Principā nav normāli tas, ka augstskola ilgstoši ir bez Satversmes. Protams, ievērojot studentu intereses, šis jautājums ir jāvirza un jāizskata. Taču nekādā ziņā nebūtu pieņemams tas, kas šeit anotācijā ir rakstīts, - ka vajag likumprojektu šodien iekļaut darba kārtībā, noteikt tam steidzamību un izskatīt to jau pirmajā lasījumā. Mēs neiebilstam pret jautājuma virzīšanu un nodošanu komisijai, taču Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir ļoti liela atbildība - saskaņot šo jautājumu ar augstskolu, lai tad, kad likumprojekts tiktu jau izskatīts lasījumos, būtu ievērotas visas Augstskolu likuma normas un skaidri un gaiši būtu noteikts, ka valsts ir šīs augstskolas dibinātāja.

Sēdes vadītājs. Paldies Požarnova kungam.

Deputāts Dzintars Ābiķis ir pieteicies runāt “par”.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, tik tiešām, es arī esmu pamanījis šo nepilnību likumprojektā, bet es atgādinu, ka augstskolas Satversmi pieņem ne jau Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Mēs to iesniedzam Saeimai, nevis pieņemam. Šo tekstu pieņem augstskolas Senāts. Ļoti lūdzu nodot šīs augstskolas Satversmi izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un es komisijas vārdā apņemos… mēs jau starpbrīdī tikāmies un vienojāmies, ka uzaicināsim uz komisijas sēdi augstskolas rektoru, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, un mēs apsolām, ka, jau iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu par šīs augstskolas Satversmi, šī nepilnība tajā būs novērsta.

Cienījamie kolēģi! Ļoti lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, jo pretējā gadījumā var rasties situācija, ka, lai gan ir akreditēta šī augstskola un tai ir akreditētas programmas, studenti, kuri šogad beigs šo augstskolu, diemžēl nespēs saņemt pilnvērtīgu diplomu. Tā ka aicinu atbalstīt un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” nodošanu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bekasova, Burvja, Baldzēna, Čevera, Soldatjonokas, Bojāra, Barčas, Freimaņa un Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Soldatjonokas, Lauska, Bojāra, Stirāna, Lāzo, Kalniņa, Čevera, Grīga, Freimaņa un Zvejsalnieka jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī jautājumu ārlietu ministram Indulim Bērziņam, ko ir uzdevuši Saeimas deputāti Jurkāns, Bekasovs, Cilevičs, Sokolovskis un Lujāns. Jautājums nododams ārlietu ministram.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijā ir vērsies Saeimas deputāts Lejas kungs ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Par to mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai apstiprinātu bezalgas atvaļinājumu deputātam Lejam šā gada 5.jūnijā? Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Deputāts Leja ir iesniedzis Saeimas Prezidijam vēl vienu līdzīga satura priekšlikumu. Viņš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu arī 6.jūnijā. Lūdzu, balsosim arī par šo iesniegumu! Kas, lūdzu, ir par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu deputātam Lejam 6.jūnijā? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Tālāk saskaņā ar darba kārtību seko Pieprasījumu komisijas atzinums.

Kurš uzstāsies Pieprasījumu komisijas vārdā? Vārds Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Ilmāram Geigem.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Valda Lauska, Arņa Kalniņa, Violas Lāzo, Leona Bojāra, Oskara Grīga, Helēnas Soldatjonokas, Imanta Stirāna, Osvalda Zvejsalnieka un Aijas Barčas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” izpildi” un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs ir pieteicies deputāts Gunārs Freimanis. Lūdzu, Freimaņa kungs, jums vārds!

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Šajā reizē Pieprasījumu komisija rūpīgi izskatīja mūsu pieprasījumu, un mēs noskaidrojām un konstatējām, ka faktiski likumdošanas ziņā, kaut arī ar novēlošanos, ir daudz kas padarīts, lai mēģinātu šo jomu sakārtot.

Protams, nav vairs tik stingra kārtība, kāda bija paredzēta, - ka tiek noteikta viena cena uz robežas. Tagad ir iespējams uz robežas noteikt muitas vērtību pēc sešām dažādām metodēm. Tas it kā, no vienas puses, būtu labi, bet, no otras puses, dod zināmu rīcības brīvību: mēs redzam, ka vienam un tam pašam produkcijas veidam bieži vien uz robežas ir noteikta muitas vērtība, kas trīskārt… tās trīskārt atšķiras viena no otras.

Lai risinātu šo jautājumu, Zemkopības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs 2001.gada 2.aprīlī noslēdza vienošanos, ka informēs par visām kravām, kas ienāk, un par tām cenām. Kārtība ir tāda, ka Zemkopības ministrija saņem šo informāciju un tālāk to nodod Sadarbības padomei, un, ja tur ir kaut kādi iebildumi, tad atgriežas pie muitas un tiek veikti vajadzīgie pasākumi. Jāteic, ka doma ir laba, bet risinājums ir ne visai labs tādā ziņā, ka Sadarbības padomē faktiski netiek pārstāvēti lauksaimnieki, kuri nodarbojas ar produkcijas izaudzēšanu un ražošanu. Pārsvarā tos pārstāv pārstrādes uzņēmumi. Un šeit objektīvi ir tāda pretruna, ka, ja ir runa par izejvielām, tad pārstrādes uzņēmumi neceļ pretenzijas, ka tās ienāk par ārkārtīgi zemām cenām, bet, ja nāk gatavā produkcija, tad pārstrādes uzņēmumi, protams, protestē un ir kaut kāda reakcija.

Piemēram, tāda nozare kā broileru audzēšana vispār nav pārstāvēta Sadarbības padomē, un par to neviens neinteresējas. Šeit ir redzamas vislielākās atšķirības gan preču ievedcenām, gan pielietotajām muitas vērtībām.

Mēs domājam, ka mūsu pieprasījums būs saasinājis šo jautājumu, kas ir risināms praktiskā darbībā, tādēļ mēs šodien neuzstājam, lai pieprasījums tiktu tālāk virzīts kā pieprasījums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Freimaņa kungs. Debates slēdzu.

Vai referents Geiges kungs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā? Nevēlas. Nē. Aicinu balsot.

Cienījamie kolēģi, balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 24. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.4477-b - lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

Pirmajā lasījumā bija lēmuma projektā trīs punkti, un tagad ir iesniegti 8 priekšlikumi.

Par 1.punktu ir uz otro lasījumu iesniegti divi priekšlikumi - satiksmes ministra Anatolija Gorbunova priekšlikums un deputātu Valda Lauska, Arņa Kalniņa un Gunāra Freimaņa priekšlikums.

Lai mēs izlemtu atbalstīt vienu vai otru priekšlikumu, es gribu paskaidrot, ka atšķirība starp šiem abiem priekšlikumiem ir divos apstākļos.

Ministra priekšlikumā paredzēts no akcīzes nodokļa ieskaitīt Valsts autoceļu fondā 85 procentus. Savukārt minēto trīs deputātu priekšlikums ir ieskaitīt Valsts autoceļu fondā 90 procentus, tātad par pieciem procentiem vairāk.

Otra atšķirība ir tā, ka šo mehānismu var iedarbināt...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Tehnisku iemeslu dēļ tiek izsludināts pārtraukums uz piecām minūtēm. Pēc piecām minūtēm atsāksim darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Otra atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem, kas ir iesniegti par 1.punktu, ir tajā apstāklī, ka minētie trīs deputāti šo mehānismu - palielinātu atskaitījumu Valsts autoceļu fondā - ierosina paredzēt ar šā gada 1.jūliju, savukārt ministra priekšlikumā ir korekti - saskaņā ar visiem likumiem par budžeta veidošanu - ieteikts to darīt ar nākamā gada 1.janvāri.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdziens bija 1.priekšlikumu - satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikumu - neatbalstīt. Pirmo nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad 1. - satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi... nē, nav atbalstījusi? Gorbunova kungs, jūs vēlaties runāt par šo priekšlikumu? Par otro.

Lūdzu, Leiškalna kungs, jums vārds debatēs!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Neapšaubāmi, Saeimas kārtības rullī jāprecizē tas, kādā veidā mēs izskatām lēmumus.

Šobrīd te ir pirmā lasījuma priekšlikums nr.1, ko iesniedzis satiksmes ministrs Gorbunova kungs un ko parlaments un komisija pirmajā lasījumā atbalstīja.

2.priekšlikumu ir iesnieguši trīs deputāti, un, to atbalstot, komisija automātiski ir noraidījusi un nav atbalstījusi par lēmuma projekta 1.punktu iesniegto 1.priekšlikumu. Tā ka šobrīd mēs varam diskutēt tikai par priekšlikumu nr.2, ko ir iesnieguši deputāti Lauskis, Kalniņš un Freimanis. Un, ja parlaments atbalsta šo trīs deputātu priekšlikumu, tad mēs patiesībā esam lēmuma projektu padarījuši par neko! Pirmā lasījuma redakcija uzdod Ministru kabinetam iesniegt budžeta paketi kopā ar labojumiem nodokļu likumos, sakārtot un iesniegt pirmā lasījuma budžetu, kurā 90 procenti... es atvainojos, 85 procenti no prognozējamās iekasētās akcīzes nodokļa summas tiek novirzīti uz ceļu sakārtošanu, turpretim ar otrā lasījuma redakciju mēs Ministru kabinetam uzdodam noteikt, ka ar 2002.gada 1.jūliju valsts speciālajā budžetā tiek 90 procentu apmērā ieskaitīta daļa no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Ar Saeimas lēmumu mēs varam dot uzdevumus Ministru kabinetam, bet ar Saeimas lēmumu mēs nevaram izmainīt likumu par budžetu, ar Saeimas lēmumu mēs nekādā veidā nevaram izmainīt attiecīgo nodokļu likumu. Ja iesniedzēji, kas ir tieši tie paši cilvēki, kas ir sasaukuši ārkārtas sēdi un kas ir iesnieguši lēmuma projektu, grib, lai visa šī ārkārtas sēde, komisijas sēde un pirmā lasījuma debates tiek novestas līdz nekam, jo lēmuma projekts ir antikonstitucionāls un tātad valdībai nav izpildāms, tad iesniedzējiem vajag ārkārtīgi uzturēt spēkā savu priekšlikumu. Tikai es nezinu... Vai tiešām mēs visas ārkārtas sēdes, visas politiskās debates, kas parlamentam ir raksturīgas, - vai tiešām visu mēs pakārtojam tikai šā gada oktobra pirmajai sēdei? Nu diez vai tas tā būs. Tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt 2.priekšlikumu, neskatoties uz to, ka atbildīgā komisija to ir atbalstījusi (es pat īsti nesaprotu, pēc kādiem apsvērumiem komisija ir vadījusies, to darīdama), balsot “pret” un tad nobalsot par lēmuma projektu tādā redakcijā, kādā to atbildīgā komisija bija iesniegusi pirmajam lasījumam. Tad mēs savus mērķus būsim sasnieguši. Mēs nevaram apgalvot, ka nākamā Saeima pieņems to projektu, kas būs ar šīm izmaiņām, bet valdībai būs Saeimā obligāti jāiesniedz sabalansēts budžeta projekts, kurā šīs izmaiņas būs paredzētas.

Tāpat valdībai, iesniedzot budžeta likumdošanas paketi, būs jāiesniedz arī attiecīgais likums par nodokļiem un nodevām, kuriem šīs izmaiņas būs paredzētas pirmajā lasījumā. Parlaments, protams, vēlāk varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem, pēc savām tā brīža politiskajām nostādnēm.

Tā ka es tomēr aicinu neatbalstīt trīs deputātu iesniegto priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

Vārds Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Cienījamo prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu ļoti īsi paskaidrot Satiksmes ministrijas priekšlikuma - tā, kas bija iesniegts pirmajam lasījumam, - būtību. Jo priekšlikums, ko tagad iesnieguši cienījamie deputāti, manuprāt, patiešām ir pretrunā ar Budžeta likumu, pretrunā ar attiecīgo nodokļu likumu, un patiešām šīs problēmas, par kurām runāja Leiškalna kungs, manuprāt, ir acīm redzamas.

Es jums atgādināšu to priekšlikumu, kuru es biju iesniedzis pirmajam lasījumam un kuru jūs bijāt atbalstījuši. Ļoti īsi atgādināšu tā būtību. Priekšlikums bija: uzdot Ministru kabinetam 2003.gada Valsts budžeta likuma projekta paketes sastāvā sagatavot un iesniegt Saeimā grozījumu likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kas paredz ar 2003.gada 1.janvāri noteikt valsts speciālajā budžetā - Valsts autoceļu fondā - ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu 85% apmērā no iekasētā nodokļa.

Vispirms atbildēšu uz jautājumu - kāpēc 85%? Protams, ceļiem nauda būtu vajadzīga, un, ņemot vērā to stāvokli, kādā tie šodien ir, arī visu 100% nepietiek ceļu atjaunošanai. Taču likumā par akcīzes nodokli ir noteikts (8.pantā), ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams nodoklis par dīzeļdegvielu, gāzeļļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei un ka tas viņiem atmaksājams, ievērojot konkrētus nosacījumus, un tālāk likumā ir uzskaitīti šie nosacījumi. Un Ministru kabinetam ir noteikta - saskaņā ar šo likumu - kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams nodoklis; tā tas ir saskaņā ar šā likuma konkrēto pantu. Līdzšinējā praksē ir bijis tā, ka akcīzes nodoklis par lauksaimniecībā un mežrūpniecībā izmantoto dīzeļdegvielu ir bijis apmēram 14% vai 15% no kopējā akcīzes nodokļa, kas tiek iekasēts par naftas produktiem. Ja mēs šodien ierosinātu, ka ir jābūt, piemēram, 90%, nevis 85%, tad, manā izpratnē, mēs līdz ar to uzsākam diskusiju par to, ka likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” mēs vēlamies vai nu samazināt, vai vispār atcelt nodokļa atmaksu zemniekiem par produkcijas ražošanu, kurā izmantota dīzeļdegviela. Ka mēs šo nodokļa atmaksu vēlamies vai nu samazināt, vai pavisam atcelt. Es uzskatu, ka, neskatoties uz to, ka autoceļiem ir vajadzīga nauda, tas ir pilnīgi nepareizi, jo nevar nostādīt vienu nozari pretī otrai tādā veidā un uzsākt diskusiju. Manā izpratnē, maksimums, ko var Saeima šodien pieņemt, ir 85%, ko es ierosināju.

Otrs jautājums. Tas ir jautājums par to, kādā veidā tiek veidots budžets, kādā veidā tiek mainīti nodokļu likumi. Es domāju, gan Satversme, gan līdzšinējā prakse norāda uz to, ka, ja mēs mainām budžetu, tad tās ir izmaiņas budžetā; ja tās ir saistītas ar izmaiņām nodokļu likumos, tad nodokļu likumi tiek mainīti un tiek izskatīti paketē… gan izmaiņas nodokļu likumos, gan pats budžets.

Šis cienījamo deputātu priekšlikums, protams, to nekādā veidā neievēro. Un faktiski es arī pievienojos tai domai, ka šeit var būt diskusija gan par atbilstību Budžeta likumam, gan arī par atbilstību Satversmei.

Tātad manis ierosinātais priekšlikums patiešām ir korekts gan attiecībā pret Satversmi, gan arī ir korekts attiecībā pret nodokļu likumu, gan arī pilnīgi atbilst līdzšinējai praksei, kāda ir bijusi budžeta veidošanā nākamajam gadam un nodokļu likumu izmaiņu veikšanā. Es, protams, saprotu cienījamo deputātu vēlmi pēc iespējas ātrāk visas lietas sakārtot, bet diemžēl, manā izpratnē, tas nav iespējams, jo mēs, šī Saeima un šī valdība, mēs varam tikai sagatavot nākamā gada budžeta izmaiņas, bet par to jālemj būs nākamajai valdībai un nākamajai Saeimai. Taču tas būtu patiešām labs politisks orientieris tādā tik ļoti svarīgā jautājumā kā autoceļu sakārtošana.

Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pateicos Gorbunova kungam.

Debatēt par 1.priekšlikumu ir pieteikušies vēl vesela virkne deputātu.

Tagad vārds deputātam Gunāram Freimanim.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāda ir starpība starp Gorbunova kunga iesniegto un mūsu priekšlikumu? Būtība ir tā, ka pašreiz no tiem 60%, kas tiek novirzīti ceļiem, tieši ceļiem nonāk tikai 34% no akcīzes nodokļa. Pa ceļam “nobirst” gan vajadzīgām, gan nevajadzīgām lietām - gan pasažieru pārvadājumiem, gan dzelzceļam, kas par degvielu saņem… un tā tālāk. Lauksaimnieki un mežsaimnieki no visas degvielas nopērk 9%, nevis 14%, bet akcīzes nodokli saņem atpakaļ daudz mazāk, jo tie šķēršļi, kas ir likti akcīzes nodokļa atmaksai, bieži vien noved pie tā, ka liela daļa zemes apsaimniekotāju nemaz nekārto jautājumu par akcīzes nodokļa saņemšanu atpakaļ.

Būtisks ir jautājums par to, kad iedarbināt - ar šā gada 1.jūliju vai ar nākamā gada 1.janvāri. Protams, ļoti viegli ir pieņemt lēmumus un uzdot to darīt nākamajai valdībai, nākamajai Saeimai. Taču, ja mēs tiešām gribam parādīt, ka mūs interesē ceļu sakārtotība, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai jau šajā gadā cilvēki sajustu, ka ceļiem tiek iedots vairāk naudas.

Protams, var iebilst un ar dažādiem iebildumiem novest līdz absurdam jebkuru priekšlikumu. Var, piemēram, iebilst, ka, lūk, finansu ministrs nezināšot, kā realizēt uzdevumu. Es tik zemu nevērtēju Bērziņa kungu. Es domāju, ka viņš zina kārtību, kādā veicami uzdevumi, ka viņš zina, ka būs Saeimā jāiesniedz grozījumi attiecīgajos likumos, jāatsūta tie uz Saeimu ātri, varbūt pat steidzamības kārtā. Un to dažās nedēļās var nokārtot - tāpat, kā ir jau nokārtoti daudzi citi jautājumi.

Un vēl. Es gribētu teikt Gorbunova kungam: kamēr es esmu Saeimā, es tikai vienu reizi redzēju, ka viens ministrs iebilda pret to, ka viņa nozarei tiek dots vairāk naudas. Apspriežot budžetu, to darīja Požarnova kungs. Šodien viņš vairs nav ministrs. Es ļoti nevēlētos, ka jūs ietu to pašu ceļu, kuru gāja Požarnova kungs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Freimaņa kungs!

Nākamā runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Valsts autoceļu fonds jau sen ir pelnījis, lai tajā būtu vismaz 90% no visiem līdzekļiem, ko iekasē no akcīzes nodokļa. Bet jāsaka taisnība, kā ir: priekšlikums, kuru iesnieguši Lauskis, Kalniņš un Freimanis, nav realizējams. Jo jau ar šo pašu mūsu Saeimas… nevis ar atsevišķu likumu, bet ar šo Saeimas lēmumu mēs prasām izdarīt izmaiņas speciālajā budžetā - un tūlīt, jau uz 1.jūliju! Ja mēs gribam “izgāzt” šo nodokļu līdzekļu palielinājumu, tādā gadījumā var balsot par Lauska, Kalniņa un Freimaņa priekšlikumu. Pašlaik mums citas izvēles nav: vai nu atstāt spēkā pirmā lasījuma redakciju, noraidot visus priekšlikumus, vai atbalstīt satiksmes ministra Gorbunova ierosināto labojumu, kurā par 5% tomēr ir samazināta tā akcīzes nodokļa daļa, kas ieskaitāma Valsts autoceļu fondā. Un šī izmaiņa varētu spēkā stāties tikai reizē ar nākamā gada valsts budžetu. Tas ir normāli. Jo nevar pārkārtot visas budžeta pozīcijas. Un šādā sakarā es arī aicinu visus pozīcijas deputātus rūpīgi pārdomāt savu attieksmi un aicinu arī Tautas partijas frakcijas deputātus, kuri vakar komisijā nobalsoja pret satiksmes ministra priekšlikumu un nobalsoja par Lauska, Kalniņa un Freimaņa priekšlikumu, tomēr to jautājumu izvērtēt no saprāta pozīcijām un atbalstīt pašlaik 1.priekšlikumu, jo vienkārši citas izejas nav, ja mēs gribam pārdalīt šo naudu Valsts autoceļu fondā.

Sēdes vadītājs. Pateicos deputātei Annai Seilei.

Vārdu lūdz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Cienījamais prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu ļoti īsi izteikt savu viedokli par deputātu nupat izteikto viedokli satiksmes ministram.

Es gribētu teikt jums, Freimaņa kungs, ka es esmu politikā, jauno laiku politikā, jau desmit gadus un jūs par mani nevarēsiet teikt, ka es būtu nodarbojies ar avantūrām! Jūs diemžēl aicināt uz avantūru, kurai nekādu rezultātu nebūs, vien tikai tas, ka būs parunāts par ceļiem, būs izteikti priekšlikumi, ļoti labi priekšlikumi, un ar to arī viss beigsies. Ja jau jūs tik ļoti gribat palīdzēt autoceļu sakārtošanā, tad kāpēc jūs, frakcijā būdami vairāk nekā pieci deputāti, jau sen neesat iesnieguši priekšlikumu mainīt Akcīzes nodokļa likumu? Un, ja tad jūs teiktu: “Mīļais satiksmes ministr, kāpēc jūs neatbalstāt to?” -, tad varbūt būtu iespējama diskusija. Taču tagad man patiešām ar nožēlu jāatzīst, ka faktiski jūsu mērķis nav palīdzēt ceļiem, bet ka jūsu mērķis ir parunāt par autoceļiem pirms vēlēšanām. Tā tas ir no jūsu puses diemžēl.

Sēdes vadītājs. Pateicos Gorbunova kungam.

Nākamais runātājs - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad vajag risināt kaut kādu citu jautājumu, kurš interesē valdību, interesē valdību veidojošās partijas, tad atrodas viss - nav nekādu problēmu! Balsošanas “mašīna” ļoti labi nobalso, visu izmaina, visu izdara tā, kā vajag.

Varbūt remontēsim ceļus tikai 2004.gadā? Būs lielāks darbu apjoms, varēs paņemt vairāk kredītu - nu tad uz priekšu! Latvijai jau tā ir pietiekami daudz parādu, bet var jau tos vēl palielināt!

Atrodas vienmēr īpaši iegansti. Redzat, ja tagad ceļiem mēs atvēlēsim 90%, tad cietīšot zemnieki, cietīšot pensionāri, cietīšot bērni! Un tā tas diemžēl atkārtojas vienmēr: vajag atrast kādu ieganstu, lai to vai citu darbību neveiktu. Un kur tad paliek arī tā nauda no citām ministrijām? Arī par to ir jāpadomā. Kad bija jāiesniedz priekšlikumi attiecībā uz budžetu 2002.gadam, nezin kāpēc tad klusēja un visu noraidīja. Visi opozīcijas priekšlikumi tika noraidīti. Un tagad jūs sakāt, ka nevar neko darīt, Finansu ministrija nespēj neko darīt. Bet kāpēc viņi nestrādā?

Ar akcīzes nodokļa iekasēšanu netiek galā. Arī Valsts ieņēmumu dienests netiek galā ar kontrabandu… Vieni vienīgi mīnusi ir! Paskatieties, kāds reitings ir Finansu ministrijai, Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai! Un tagad nu mēs te raudam, ka mēs neko nevaram izdarīt un ka arī valdība ir bezspēcīga. Visu var izdarīt, ja grib! Ja negrib darīt, nu tad tā ir cita lieta. Tad tā arī vajag pateikt: “Mēs nevēlamies to darīt. Lai tie ceļi Latvijā sagrūst!”

Sēdes vadītājs. Pateicos Leonam Bojāram.

Nākamais runātājs - Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu pastāstīt par mūsu, sociāldemokrātu, attieksmi pret akcīzes nodokli kā tādu, par mūsu attieksmi pret ceļu politiku. Arī mēs ne jau pirmo dienu esam politikā! Es gribu pateikt, ka mēs iestājamies par to, lai ceļiem būtu maksimāli daudz naudas piešķirts. Tā programma, ka no iekasētās akcīzes nodokļa naudas 60 procentu tiktu ieskaitīti Valsts autoceļu fondā un 40 procentu - valsts budžetā, - jā, tas bija viens konkrēts risinājums, kuru mēs uzskatījām par pareizu. Tad izvirzījās jautājums par Krievijas krīzi, un, sabalansējot budžetu, sabalansējot daudzu nozaru attīstību (kā pašreiz Gorbunova kungs teica, jāsabalansē visas attiecības starp nozarēm), mēs bijām pret to, ka Satiksmes ministrija, sabalansējot budžetu, uzskatīja par iespējamu 10 procentus no autoceļiem paredzētās naudas atņemt par labu citām nozarēm (par to var pārliecināties, ieskatoties tālaika stenogrammās, kas atspoguļo budžeta apspriešanas gaitu). Mēs bijām pret to, lai, sabalansējot budžetu, par labu citām nozarēm tiktu ceļu nozarei atņemti sākumā 30 miljoni latu, pēc tam - 10 miljoni latu. Kolosāla tolerance pret sabalansētību, bet - uz vienas nozares rēķina! Un mēs bijām pret to. No šīs ļoti nozīmīgās nozares atkarīga tautsaimniecības attīstība. Mēs izlasījām un respektējām Satiksmes ministrijas sagatavoto anotāciju tad, kad viņi iestājās par naudas līdzekļu palielinājumu savai nozarei. Tas ir patiešām tā! Un mēs ļoti priecājāmies un publiski paudām to tad, kad bija iespēja atkal pagriezt naudas plūsmu ceļu nozares virzienā, un atkal parādījās šis sadalījums nevis - 50% un 50%, bet 60% pret 40%, kā tas bija iepriekš. Tāpat mēs saredzam, ka šim jautājumam ir nepietiekams šis risinājums. Un tad, kad februārī parādījās Satiksmes ministrijas vēlme palielināt šo daļu vismaz līdz 80 procentiem, un tad, kad parādījās Vidzemes pašvaldību, visu Vidzemes pašvaldību, vēlme to palielināt līdz 100 procentiem, un tad, kad parādījās arī Latvijas Ceļinieku asociācijas vēlme to palielināt līdz 100 procentiem, mēs arī to izvērtējām. Diemžēl Ministru kabinetā arī šis jautājums iestrēga. Ja šodien pieņemtu lēmumu, ka likums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri? Varat man ticēt, šādu lēmumu var vispār arī nepieņemt - nav jēgas! Nākamā gada budžetu mierīgi izskatīs - laika viņiem būs pietiekami, lai to visu izdarītu, - 8.Saeimas deputāti. 8.Saeima noteiks prioritātes, to skaitā ceļu prioritāti, atvēlēs līdzekļus arī ceļiem. Tā ka šodien mēs varam vispār to jautājumu neskatīt, varam arī vispār noraidīt to. Šodiena neliek mums domāt par rītdienu. Rītdienas cilvēki paši domās par rītdienu. Šodien mums jādomā par šodienu. Protams, es gribu piekrist, ka tas ir šis tolerances jautājums. Pieeja ir unikāla. Ja šeit būtu premjerministrs, es saprastu, ka viņš runātu par sabalansētību. Taču es nesaprotu, kādēļ satiksmes ministrs atsakās no tās naudas, ko var šodien dabūt. Vai šodien tā ir pretruna ar budžetu, ar Budžeta likumu, likumu “Par nodokļiem un nodevām”? Mēs uzskatām, ka tas ir politiskās gribas jautājums. Ja politiķi grib, viņi var iestrādāt likumā visu, kas ir nepieciešams saistībā ar nākamā gada budžetu, izdarīt attiecīgus grozījumus. Tas ir politisks lēmums, un tā ir politiska atbildība. To var izdarīt. Politiķi redz šāgada budžeta izpildes gaitu, un, ja viņi grib, viņi to naudu, kuras ienāk vairāk, novirza tur, kur uzskata par pareizu. Lai to izdarītu, vienkārši ir vajadzīgi budžeta grozījumi. Tā ir politiskās gribas izpausme saskaņā ar likumu, saskaņā ar veselo saprātu. Mēs nesaredzam šeit pretrunu, mēs nesaredzam šeit populismu, mēs nesaredzam šeit saistību ar priekšvēlēšanu gaisotni. Ja automaģistrāles šodien, kā uzskata ceļinieki, ka var iztikt bez remonta un, ja nevar apgūt tos līdzekļus, jo nav veikti projektēšanas darbi, tad atdodiet to naudu pašvaldībām! Pašvaldības būs pateicīgas par iespēju sakārtot savus ceļus, savus trotuārus par attiecīgo naudu, kas tām nāks klāt papildus.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

V.Lauskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatētājs ir Pēteris Tabūns. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani, godīgi sakot, pārsteidz deputātu, to skaitā arī opozīcijas deputātu, uzstāšanās gan šajā, gan arī iepriekšējā lasījumā. Jo nesaka rūgtu patiesību acīs. Pat opozīcija nepasaka īstu patiesību acīs! Taču es pateikšu šo patiesību acīs.

Kas ir vainīgs pie tā, ka ceļi ir neizbraucami? (No zāles dep. M.Lujāns: “Latvijas ceļš”!) Lujāna kungs sauc: “Latvijas ceļš!” Jā, patiešām Latvijas ceļi ir pārvērtušies par “bedrīšu” ceļiem, un, jums, Gorbunova kungs, ļoti rūgti būs dzirdēt, ka tauta jūs tagad sauc par “bedrīšu” ministru. Es braucu no Jūrmalas līdz Iecavai. Pamēģiniet jūs tur pabraukt ar savu mašīnu! Jūsējā varbūt izturēs, bet manējā - 1985.gada mašīna - salūza. Salūza ne tikai amortizatori, bet arī abas priekšējās atsperes. (No zāles dep. M.Lujāns: “Sūdzi tiesā Satiksmes ministriju!”) Nav izbraucami šie ceļi! Taču jūs, Gorbunova kungs, piedodiet man, un “Latvijas ceļš”, kurš ir atbildīgs par Latvijas ceļiem, klusējāt visus šos gadus. Un, ja nebūtu opozīcija skārusi šo problēmu, jūs droši vien būtu klusējis arī turpmāk.

Ne velti Freimaņa kungs teica: “Ministrs atsakās no naudas!” Jums vajadzēja prasīt, saukt un kliegt pilnā balsī gan šeit, Saeimā, gan valdībā, ka Latvijas ceļi sabrūk, ka pēc diviem trim gadiem mēs nevarēsim pabraukt pa šiem ceļiem. Jums vajadzēja sist dūri galdā, jo bez ceļiem, bez šīs infrastruktūras, tautsaimniecība tiek paralizēta, bet jūs nesaucāt šo “SOS!” Un tikai tagad, kad opozīcija izvirzīja šo jautājumu, jūs pagājušajā sēdē aplaudējāt vienīgais... Es saprotu, ka šī nauda ir vajadzīga, bet tā ir jāprasa. Un, kā jau Freimaņa kungs teica, ministrs Požarnovs prasīja (sita faktiski dūri galdā!) budžeta naudu medicīnai, Labklājības ministrijai - 46 miljonus -, un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gandrīz gulstoties uz sliedēm, panāca 21 miljonu. Panāca 21 miljonu Labklājības ministrijai, bet bija prasīti 46 miljoni. Par to, ka Požarnovs prasīja, viņu atlaida no darba! Es gan šaubos - ja Gorbunova kungs būtu prasījis ceļiem, diez vai viņa partijas biedri un priekšsēdētājs Bērziņa kungs būtu viņu atlaidis no darba? Saprotiet, šīs lietas ir jānosauc īstajos vārdos! Tagad ir faktiski par vēlu visas šīs lietas labot. Ne par velti prasa jau tagad, no jūlija, sākt finansējumu. Tas faktiski nav iespējams. Četrus gadus nevajadzēja gulēt! Vajadzēja darīt, vajadzēja redzēt, lūk, šīs lietas! Ja runā patiesību, tad tāda ir patiesība. Pamēģiniet mani apstrīdēt! Es nemaz nestāstīšu, Gorbunova kungs, par to, kas notiek ar “Lattelekom” (par to jūs arī esat atbildīgs), un par to, kas notiek ar “Latvijas kuģniecību” (arī par to jūs esat atbildīgs), un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, šīs lietas ir ļoti nopietnas! Un tagad Lībanes kundze mums saka, ka mūsu mugurkauls traucējot. Mūsu mugurkauls netraucē mums, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet mēs pasakām un nosaucam lietas īstajos vārdos, un tā vajadzētu visu laiku! Tad varbūt mēs ķertos pie lietu sakārtošanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Cienījamie prezidij! Godātie deputāti! Izskan pavisam aplama doma, ka satiksmes ministrs atsakoties no naudas. Es neatsakos no naudas, es atsakos no tā veida, kādā šo naudu cenšas iegūt. Pareizāk sakot, jau pats veids, kādā šo naudu iegūt, ir ieprojektēts tā, ka šo naudu nekādā veidā neiegūs. Es atsakos no tādiem lēmumiem, kuri vispār… kā jau Leiškalna kungs šeit teica, šis lēmums vispār paliek bezjēdzīgs un tam nav nekādas tālākas jēgas. Es no tā atsakos!

Par to, ka es esot gulējis. Es nevaru nekādā veidā komentēt šo izteikumu. Taču, ja runājam precīzi, tad jāteic, ka Latvijas Republikas valdība ne no vienas citas ministrijas nebija saņēmusi tik daudz regulāras informācijas par ceļu un tiltu stāvokli Latvijā un arī priekšlikumi tika iesniegti Latvijas Republikas valdībā pirms katra budžeta izskatīšanas. Jā, diemžēl valdībai bija jāsabalansē budžets, bija noteiktas prioritātes; tās bija noteikusi pati Saeima, Eiropas Savienība, virzība uz NATO, izglītība, un par šīm prioritātēm balsoju arī es pats.

Tagad par šo lēmumu. Es klausos jūsos, kolēģi deputāti, un brīnos! Jūs gribat uzdot valdībai, lai valdība ieskaitāmo akcīzes nodokli līdz 1.jūlijam pārstrukturē 90% apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un lai ieskaita 90% jau no 1.jūlija. Cik es zinu, jūs taču paši arī dodaties atvaļinājumā. Kādā veidā… Pat tad, ja tas būtu iespējams, kādā veidā lai valdība līdz 1.jūlijam izdara grozījumus visos attiecīgajos likumos un sagatavo budžeta grozījumus, kuros ir jānorāda, kam būs jāsamazina finansējums šajā gadā. Nevis jāsabalansē, bet jāsamazina… Kam būs jāsamazina budžeta līdzekļi šajā gadā? Kā jūs iedomājaties visas šīs lietas izdarīt līdz 1.jūlijam? Tāpēc es vēlreiz saku: es uzskatu, ka tas ir vienkārši politisks žests bez jebkāda reāla seguma!

Sēdes vadītājs. Paldies Anatolijam Gorbunovam.

Nākamais runātājs - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pētera runa man atsauca atmiņā Mirdzas Ķempes dzejoli - nevis to dzejolīti, kurā ir stāstīts par veco galdu, uz kura atradās šķēres, “ko manas mātes rokas skārušas”, bet to, kurā ir vārdi: “uz sliedēm gulst Raimonda Djena”. Tagad, kā es saprotu, uz sliedēm blakus Raimondai ir nogūlusies arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nekādā ziņā es neaiztieku šo partiju! Es šo partiju mīlu - un mīlu tieši dēļ šā stingrā mugurkaula, kas traucē, kā jūs teicāt, Kristiānai Lībanei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nāc pie mums labāk!”)

Taču, ja mēs runājam par tehnoloģijām, par politiku un par profesionalitāti, tad nu gan, dāmas un kungi, jāteic, ka nevar ar lēmumiem… Nevar zemi art ar grābekli! Ar grābekli vēl var pacensties, bet ar matiem nu gan nevar, it sevišķi tad, ja ir tik īsi kā man... Visas lietas ir jādara tā, kā to paredz Latvijas likumdošana. Mēs taču nevaram Bojāra Satversmi pieņemt ar Saeimas lēmumu! Tad jau iznāk, ka vajadzētu jūsu partijai sagatavot un Saeimā iesniegt lēmuma projektu, ka līdz 1.jūlijam Latvijā jāstājas spēkā Bojāra kunga izstrādātajai Satversmei. Likumus labo ar labojumiem likumos. Budžeta likumu iesniegšanas prerogatīva ir tikai un vienīgi Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Nedz nodokļu likumdošanu, nedz arī budžetu Ministru kabinets nevar izmainīt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Ko saka Satversmes 66.pants? Satversmes 66.panta otrā daļa: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos lēmumus.” Jūsu priekšlikums par 1.jūliju ir antikonstitucionāls, un līdzīga norma ir paredzēta arī jūsu “tēva” - tēva dibinātāja, tēva barotāja, mātes barotājas - Jura Bojāra izstrādātajā jaunās Satversmes projektā.

Tā ka es aicinu: ja jūs tiešām gribat ceļus uzlabot, tad atbalstīsim 1.priekšlikumu, kuru iesniedzis satiksmes ministrs! Un tad mums būs pilnīgi skaidrs, ka līdz 1.oktobrim… Iesniedzot jauno budžeta projektu, tajā ir jābūt paredzētiem līdzekļiem - 85% no iekasēta akcīzes nodokļa.

Ja jūs gribat atbalstīt paši savu veiksmīgo ideju - ideju, kura man likās veiksmīga, jo es redzēju, ka vienreiz lietderīga izrādās Saeimas ārkārtas sēde -, tad nesabotējiet to otrajā lasījumā!

Es vienkārši nesaprotu, kas liek jums pašiem pēkšņi sabotēt pozīcijas atbalstītu lēmumu un pieņemt lēmumu par 1.jūliju.

Es vienkārši nesaprotu, kāpēc šiem opozīcijas deputātiem tā jārīkojas! Vai jūs kāds tā samācīja? Es saprotu, ka Leons varētu nesaprast likumdošanas tehnoloģiju, bet Arnis Kalniņa kungs taču to saprot, un arī Lauskis saprot šo tehnoloģiju! Jūs taču saprotat, kādā veidā Latvijā notiek likumdošana. Nevienu likumu nevar izlabot ar Saeimas lēmumu!

Līdz 1.jūlijam palikušas 25 dienas, un starpā vēl ir Jāņi. Līdz pat Pēteriem… Nu ko jūs gribat pateikt ar šo…? Vai gribat, lai mēs nobalsotu par lapiņu, kas tā arī paliks nerealizējama, jo valdība atteiksies rīkoties pretēji Satversmei?

Tā ka es aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu, un tad tālāk komisijas redakcijā…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, cienījamais Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runātājs - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tabūna kungs saka, ka sociāldemokrāti nesakot patiesību. Nē, Tabūna kungs, mēs vienmēr sakām patiesību, bet diemžēl pozīcijas partijas to negrib dzirdēt. Un nu ir tik tiešām pienācis laiks no šīs tribīnes runāt patiesību un arī Saeimā nodarboties ar patiesību, bet nenodarboties ar to, ko ļoti veiksmīgi “piespēlē” Saeimai! Šodien mēs izskatīsim vēl vienu dokumentu, kur Latvija ir kārtējo reizi “iesēdināta” negatīvā situācijā.

Patīkami redzēt… Mēs domājām, ka tikai no mums, sociāldemokrātiem un citiem Saeimas deputātiem, valdība slēpj informāciju, bet izrādās, ka arī no saviem partneriem, no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK to slēpj! Tā ka brīnumi sāk drusciņ tā kā izkristalizēties.

Un attiecībā uz visām tām slēptajām lietām… Redzat, hokeja halle - 400 miljoni dolāru… Mierīgi paraksta visādus nolīgumus, bet pēc tam nav neviena vainīgā un vainīgi ir visi, kas par to runā. Latvijā jau projektē mākslīgo zemes pavadoni, lai varētu kādi 2000 cilvēki sarunāties pa telefoniem… Tam 10 miljonus mēs atrodam, bet neko vairāk nezina neviens.

Brīnumu ir vēl daudz. Kad vajadzēja sporta hallēm valsts garantēto aizdevumu, 11 miljonus mierīgi atrada. Bez visādiem dokumentiem tas tika piešķirts. Uz vienas lapiņas bija ar roku uzrakstīts priekšlikums, un to aizdevumu piešķīra! Un tagad mēs runājam par to, ka mums it kā nav naudas, mēs nevaram neko izdarīt. Muļķības! Visu var izdarīt, un nauda arī ir!

Un tagad paskatieties uz tiem reitingiem! Finansu ministrijai neuzticību izsaka 60% Latvijas iedzīvotāju, Zemkopības ministrijai 57% neuzticas kā ministrijai, Ekonomikas ministrijai 64% neuzticas. Cienījamie kolēģi, tā ir apkaunojoša lieta, ka mēs strādājam ar tādām valdībām! Un kādus dokumentus viņi iesniedz mums Saeimā? Jūs taču redzat, ka…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Bojāra kungs!

L.Bojārs. ... ka Saeimai ir pilnīgi jāpārstrādā šie dokumenti!

Nevajag atrast ieganstus! Nav neviens vainīgs, vainīga ir valdība, diemžēl viņa izdarīja šīs nepatīkamās lietas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs!

Nākamais runātājs - Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Par profesionālismu un korektumu. Vakar ārkārtas sēdē mēs runājām par reģionālo reformu un “Latvijas ceļš” pateica, ka viņiem viss taču programmā ir ierakstīts: no sākuma iestāsimies Eiropas Savienībā un tad veidosim reģionālās pašvaldības. Bet ja nu tas tā nebūs? Ko tad darīt?

Un tagad mums arī ir jautājums par ceļiem. Mēs sagatavojām… ar nākamā gada 1.janvāri pārdalām šo akcīzes nodokli, un viss ir kārtībā. Sakiet, - kādēļ ir parlamenta šodienas sēde? Ministru kabinetam taču pietiek laika, lai veiktu šo funkciju - sagatavotu uz 1.oktobri budžeta projektu. Kādēļ mēs šodien šeit sanācām?

Tabūna kungs, es jums piekrītu! Paldies jums pa to, ka jūs pateicāt, ka bija jēga šai sarunai un ka tā bija nepieciešama saruna. Ka par ceļiem bija jēga runāt un bija nepieciešams par tiem runāt, kā par tiem runājam mēs. Es pateicos tiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri pieņēma pozitīvu lēmumu! Jā, steidzami ir jādomā par budžeta grozījumiem! Valdība ir gatava mainīt savu lēmumu... Grozīt vai negrozīt budžetu? Vajadzīga tikai atbilde uz šo jautājumu. Ir gatava vai nav gatava? Protams, atgriežamies pie tolerances, saplānošanas un perspektīvām miglainā nākotnē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runātājs - Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie tautas priekšstāvji! Cienījamā Latvijas tauta! Laikam patiešām no partijas “Latvijas ceļš” izvirzītajiem ministriem, kas ir nodarbojušies ar Latvijas ceļiem, vienīgais, ko var pieminēt ar labu vārdu, bija Vilis Krištopans, ko “Latvijas ceļš” pēc tam ātri “pārmeta pār bortu” un no viņa atbrīvojās. Diemžēl jāteic, ka pārējie ministri vēsturē - vismaz Latvijas ceļu vēsturē - nav iegājuši ne ar ko. Diemžēl patiešām jāpiekrīt Tabūna kungam: ne tikai Tabūna kunga mašīna var salūzt uz Latvijas ceļiem, bet, es domāju, arī Kristovska bruņutransportieri netiks ne līdz Krievijas, ne līdz Baltkrievijas robežai un nevarēs veikt ne totālu mobilizāciju, ne daļēju mobilizāciju... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tiks, un pāri arī tiks!”)

Paldies, Kārli, ka es tikšu... Es ceru uz jūsu atbalstu! Starp citu, es gribētu atgādināt, ka savulaik, ja es pareizi atceros, viens no “Latvijas ceļa” kandidātiem bija arī Paukštello, kas dziedāja: “Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!” Bija tāda dziesma. Varbūt “Latvijas ceļš” beidzot varētu arī realizēt to - panākt, lai nebūtu jābrauc pa tiltiem gluži lēnām, bet varētu braukt arī normāli. Kārli, tu saki, ka nav iespējams to sākt ar 1.jūliju, bet es pirmām kārtām uzticos kolēģiem no Tautas partijas frakcijas, kuri komisijā atbalstīja šo projektu. No viņu vidus ir finansu ministrs. Es domāju, ka finansu ministrs ļoti labi zina, kā tiek iekasēts akcīzes nodoklis. Es domāju, ka patiešām tie nodokļa ieņēmumi palielinās, kā par to var dzirdēt arī Kontrabandas apkarošanas komisijā. Tātad šāda pārdale varētu notikt arī ātrāk. Cita lieta ir tā, ka Tautas partijas izvirzītais ministrs vai arī Ministru kabinets... Gorbunova kungs, ļoti satraukts ministrs būdams, noteikti apelētu par ārkārtas sēdi, kurā mēs veiksmīgi veiktu budžeta pārdali. Tāds mehānisms ir, un tas nav antikonstitucionāli. Tātad šī shēma strādā. Un varbūt patiešām nevajag partijai “Latvijas ceļš” solīt vēlētājiem, ka viņi labos ceļus nākamgad! Jūsu izvirzītais izbijušais premjerministrs un satiksmes ministrs Krištopana kungs nāca un rādīja vēlētājiem, kā viņi labo ceļus, rādīja ar plakātiem: šis ceļš ir salabots par jūsu naudu! Gorbunova kungs, jūs diemžēl laikam par to atskaitīties nevarēsiet! Un tādēļ jūlijs ir daudz labāks nekā janvāris. Janvārī, protams, varēs cerēt uz to, ka “Latvijas ceļš” kas kārtējo reizi būs kaut kā “ielīdis” Saeimā un kaut kā ticis atkal kaut kādā valdošajā koalīcijā, - ka tagad nu gan “Latvijas ceļš” beidzot, pēc desmit gadiem, reiz kārtīgi pastrādās. Un nevajadzētu apvainot cienījamos kolēģus sociāldemokrātus! Jo patiešām gan cienījamie kolēģi, gan arī mēs esam jau vairākkārt ierosinājuši akcīzes nodokļa pārdali, Gorbunova kungs! Diemžēl valdošā koalīcija to ir vairākkārt noraidījusi. Tāda ir vēsture. Nevajag tagad no Saeimas tribīnes dot kļūdainu informāciju!

Man gribas savu runu beigt ar tādu kā anekdotisku pieeju. Mazie LSDSP ir kārtējo reizi uztaisījuši ligzdā, proti, Saeimā, čupu, un valdošā koalīcija ir nikna: “LSDSP, kad jūs vienreiz iemācīsieties lietot pieminekļus?” Es domāju, ka šoreiz jūs esat labi trāpījuši - tieši uz “Latvijas ceļa” pieminekļa galvas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Modrim Lujānam.

Debates slēdzu. Vai atbildīgais referents Arnis Kalniņa kungs vēlas kaut ko teikt par 1. - satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikumu -, par kuru mēs nupat debatējām?

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina veikt balsošanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - satiksmes ministra Anatolija Gorbunova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 20. Priekšlikums akceptēts.

Lūdzu, turpiniet, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš. Tātad 2.priekšlikums vairs nav balsojams.

Pārejam pie 3.lappuses. Par 2.punktu ir 3., 4. un 5.priekšlikums. Daļēji atbalstīts ir satiksmes ministra Gorbunova kunga iesniegtais 3.priekšlikums, kas iestrādāts komisijas sagatavotajā redakcijā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tas ir 5.priekšlikums.

A.Kalniņš. Arī 4.priekšlikums - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā, kura skan: “Līdz 2002.gada 1.septembrim pieņemt valsts programmu vietējo uzņēmumu un lauku saimniecību iesaistīšanai valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanā un uzturēšanā.” Lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Kuru? Vai 4.priekšlikumu? Piekto. Tātad, cienījamie kolēģi, balsosim par 5. ... (Zālē troksnis.) Vai kāds iebilst? (Starpsauciens: “Neiebilstam!”) Nav nepieciešams balsot. Tātad 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Kalniņš. Arī par 3.punktu ir trīs priekšlikumi.

6. - satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 7. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Un abi divi iepriekšējie ir iestrādāti atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā - 8.priekšlikumā, kuru atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu kopumā!

A.Kalniņš. Jā. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Aicinu balsot! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts ir akceptēts.

Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums. Steidzams. Atbildīgais ziņotājs...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzam likumprojektu šīsdienas sēdes robežās pagaidām atlikt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs izskatīsim šo likumprojektu maķenīt vēlāk? Nav izdalīts. Ejam tālāk!

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums. Steidzams.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā. Atbildīgais referents - Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi dokumentu nr.4499. Šajā likumā nav daudz grozījumu.

1. - priekšlikums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 2. - priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs un Dobelis. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka 91.panta pirmā daļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es atvainojos, Bunkša kungs!... Turpiniet ziņot!

J.Bunkšs. ... jo komisija uzskatīja, ka 91.panta pirmā daļa nosaka faktiski to pašu, ko piedāvā deputāti, kuri ir iesnieguši 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es gan nospiedu balsošanas pogu tajā brīdī, kad bija runa par 1.priekšlikumu, nevis par 2.priekšlikumu. Taču parlamenta vairākums ir atbalstījis Juridiskā biroja priekšlikumu. Jāteic, ka šajā priekšlikumā ir mēģināts rast risinājumu jautājumam par grozījumu Satversmes 101.pantā. Jāteic, ka ar šo pantu mēs saskaramies šodien jau otro reizi. Vakar ar šo Satversmes pantu saskārāmies jautājumā par tieši vēlētām pašvaldībām. Tagad par Satversmes 101.pantu ir jārunā saistībā ar jēdzienu “darba valoda”, kas ir Satversmes 101.pantā.

Jēdziena “darba valoda” nav Valsts valodas likumā. Šāda jēdziena nav nekur, izņemot vienu vietu, tas ir, Satversmes 101.pantu. Un tagad ir problēmas sakarā ar šā Satversmes panta redakciju, jo tā skar visus pakārtotos likumus, to skaitā arī likumu “Par pašvaldībām”.

Pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā bija teikts: “Darba valoda pašvaldības domē (padomē)…” Tas ir teikts arī Satversmē. Un tūlīt teikumā ir papildinājums: “un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda”. Tagad Juridiskais birojs vārdus “latviešu valoda” grib aizstāt ar citu jēdzienu, atbilstoši Valsts valodas likumam. Tādējādi veidotos saikne starp jēdzienu “darba valoda”, kurš ir Satversmē, un jēdzienu “valsts valoda”, kurš ir Valsts valodas likumā. Šāda pieeja no juridiskā viedokļa, manā skatījumā, ir radījusi problēmas, jo visos pakārtotajos likumos mēs mēģināsim atrast jēdzienam “darba valoda”, tā teikt, pielīdzināmu jēdzienu vai kaut kādu pārejas normu attiecībā uz jēdzienu “valsts valoda”, saskaņojot ar Valsts valodas likumu. Pēc būtības es tomēr uzskatu, ka nebūtu lietderīgi atbalstīt Juridiskā biroja iesniegto 1.priekšlikumu, bet, es vēlreiz atgādinu, es biju nospiedis balsošanas pogu tad, kad bija runa par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Salkazanova kungam.

Pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam Dobeļa kungam, man ir jāinformē cienījamie Saeimas deputāti, ka ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums ar priekšlikumu turpināt sēdi līdz pulksten 12.30 un tad izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 13.30. Vai kādam ir iebildumi pret šādu darba kārtību? Jābalso. Ir iesniegts priekšlikums. Kas, lūdzu, ir par manis nolasīto redakciju? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 9. Šāda darba kārtība akceptēta. Starpbrīdis būs no pulksten 12.30 līdz 13.30.

Tagad vārds debatēs deputātam Dobelim. Deputāts Dobelis runās par 2.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “5 minūtes?”) Jā, piecas minūtes.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kaut kā ļoti jocīgi, ka tik ātri tika izskatīts 1.priekšlikums, neļaujot deputātiem īsti iedziļināties. Diemžēl tas ir jau pagājis garām. Tā ka jānāk ir uzreiz runāt par 2.priekšlikumu. Uzreiz ir jāteic, ka nevajag teikt, ka nav tāda jēdziena “darba valoda”, jo mēs nupat 1.priekšlikumā atbalstījām šādu jēdzienu.

1.priekšlikums runā tieši par darba valodu pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās. Un tur ir skaidri minēta latviešu valoda.

Cienītie kolēģi! Redzat, kā nu tagad sanāk. Pirmīt tāda varena balsošana bija: Kārtības rullī, lūk, neļausim neko mainīt… Es gribu atgādināt, ka arī pret grozījumiem Vēlēšanu likumā kādreiz ļoti vareni iebilda, neviens negribēja neko grozīt. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti bija pirmie, kas iesniedza šos grozījumus, un tad bija ļoti spēcīga pretbalsošana. Taču pagāja daži mēneši, un ar Valsts prezidenti priekšgalā, visiem pārējiem sekojot viņai aiz muguras, šo priekšlikumu nezin kāpēc atbalstīja. Labi! Tagad mēs neatbalstām - pagaidām! - grozījumus Kārtības rullī. Nu mēs esam nonākuši līdz grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, un te atkal skan no tribīnes, ka, lūk, 91.panta 1.punkts jau runājot par Satversmi. Diemžēl jūs, cienītais kolēģi, kas to teicāt, neesat lasījis šo dokumentu, par ko jūs te nākat un runājat! Izlasiet, kas ir teikts 91.panta 1.punktā! Tur ir vārdi “atkārtoti nepilda”. Runa tur ir par atkārtotu nepildīšanu!

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam priekšlikumu, kā rīkoties tad, ja vispār neievēro to, kas ir noteikts Satversmē un arī likumos. Runa ir par neievērošanu, nevis par kaut kādu atkārtotu nepildīšanu!

Un te mēs nonākam pie tā paša, par ko mēs esam bieži runājuši. Mēs ieliekam kaut kādas noteiktas normas likumā, arī Satversmē, tās tur guļ, nevienu tās neuztrauc. Nav nekāda mehānisma, kā rīkoties tad, kad ir noticis pārkāpums, tad, kad šīs normas neievēro. Kaut kādu teorētisku normu likumā ielikt? Jā, lūk, “pārkāpj Satversmi”… Ko nozīmē - “pārkāpj Satversmi”? Tad jāsāk ir vērtēt, tad ir īpašai pieejai jābūt. Mēs piedāvājam ļoti svarīgu, īpašu, atsevišķu punktu attiecībā uz gadījumiem, kuros ir runa par latviešu valodas nelietošanu, par izvairīšanos no latviešu valodas lietošanas. Ļoti skaidrs ir mūsu piedāvātais priekšlikums: tādā gadījumā ir pilnas tiesības šādu pašvaldību atlaist. Tādā gadījumā nav ko vilkt garumā šīs lietas!

Vēlāk mēs runāsim arī par to, kam šādas papildu iespējas var dot. Tā ka es neredzu starpību starp visu to, kas skar latviešu valodas aizsardzību gan Satversmē, gan Kārtības rullī, gan jebkurā citā likumā, kurā runāts par latviešu valodas tiesībām. Un līdz ar to kļūst savādi, kad nākas konstatēt, ka reizēm balso tā un reizēm balso šitā, kaut arī balsošana visu laiku ir par vienu un to pašu.

Nu nav ko šeit baiļoties! Šis balsojums nav jāsaista ne ar kādām lielām politiskām pārmaiņām Latvijas dzīvē! Šeit viss ir ļoti skaidri pateikts - šeit tiek pausta cieņa vai arī necieņa pret mūsu valodu, un, ja pašvaldība tiešām pauž šo necieņu, tad ir jābūt ļoti stingrai rīcībai. Šajā gadījumā nevar būt kaut kāds izplūdis piedāvājums - to visu atkal atstāt Saeimas rokas. Tanī brīdī, kad tuvosies vēlēšanas, būs viena veida balsojums, turpretī ikdienā šis balsojums būs pavisam citāds.

Un tāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kārtējo reizi ļoti skaidri piedāvā: ja tu necieni latviešu valodu un nelieto to, tad tev nav vietas pašvaldībās! Ne kādam atsevišķam cilvēkam, ne arī veselai pašvaldībai. Šādai pašvaldībai nav tiesību darboties, un tās sastāvs ir jāmaina.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs!

Nākamais debatētājs - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt 2. - deputātu grupas no - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegto priekšlikumu.

Par ko tad runā 91.pants? Tur sacīts: “Saeima var atlaist vietējās pašvaldības domi (padomi), ja tā...”, un mūsu priekšlikums ir papildināt šo pantu ar 5.apakšpunktu: “...neievēro Satversmē un likumos noteikto pašvaldību darba valodu”. Jā, mēs Satversmē iestrādājām pantu par valodu - par valodas lietošanu gan pašvaldībās, gan arī Saeimā, bet kas notiek tad, ja to nelieto? Nav jau šāda mehānisma! Ja mums nav šā mehānisma, tad kā mēs vērsīsimies pret kādu un kā tas viss notiks? Šajā priekšlikumā mēs pastiprināti radām šo mehānismu, tātad tieši likumā “Par pašvaldībām” atkal ieviešam šo normu. Šādai rīcībai faktiski ir divas nozīmes: viena ir tā, par kuru es jau iepriekš teicu, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā mudinās pašvaldībās ievēlētos deputātus uzlabot savu valodas prasmi tajās pašvaldībās, kur šī valodas prasme ir stipri vāja. Tā ka mēs tikai iegūsim, ja atbalstīsim 2.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies jums!

Nākamais runās Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Es aicinu jūs patiešām saprast, ka mūsu priekšlikums ir ļoti precīzs un tas neļaus patvaļīgi tulkot 91.panta pirmo daļu, uz kuru debatētāji te atsaucās un teica, ka tur jau viss ir pateikts, taču to var tulkot, kā nu kuram ienāk prātā, jo mēs taču ļoti labi zinām, ka vispārīgos jēdzienos ietvertas lietas var tulkot visai dažādi. Mēs zinām arī tiesu praksi kaut vai attiecībā uz tām pašām narkotikām, uz to izplatīšanu un lietošanu un tā tālāk. Ja viss nav norādīts precīzi, tad, kā ienāk prātā, tā arī dara. Es domāju, ka mēs nonāksim arī pie tā, ka tiesām, pret kuru darbību ir ļoti lielas pretenzijas gan Prezidentei, gan sabiedrībai, būs jāstrādā daudz precīzāk.

Un tādēļ nevajadzētu atsaukties uz to, ka 91.panta pirmajā daļā viss jau ir pateikts. Mēs pasakām ļoti precīzi: “...neievēro Satversmē un likumos noteikto pašvaldību darba valodu”. Vai var pateikt vēl skaidrāk! Un kā gan citādāk varētu rīkoties, ja pašvaldību deputāti neievēro šīs valodas prasības? Vai arī pēc tam plātīsim rokas. Varbūt gaidīsim piecus gadus tiesu procesus, kaut gan pašvaldības būs ievēlētas tikai uz 4 gadiem. Tātad tās turpinās strādāt, neievērodamas likumus un neievērodamas Satversmi.

Tādēļ mūsu priekšlikums nekādā ziņā nevar kaitēt. Taisni otrādi - tas palīdzēs precīzi pildīt Satversmi un likumus.

Es lūdzu to atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko tad piedāvā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Viņi piedāvā ieviest šajā likumā vēl vienu punktu par to, ko darīt tad, ja pašvaldību deputāti nepilda tieši valodas prasības, un šādā gadījumā Saeima var atlaist to pašvaldību, bet tanī pašā laikā šajā pašā pantā, ja jūs protat lasīt, tā 1.apakšpunktā par to jau ir rakstīts. Kad mēs komisijā apspriedām jautājumu, vai pieņemt vai nepieņemt šo priekšlikumu, es uzdevu jautājumu par visu to, un pat jūsu frakcijas deputāti man nevarēja atbildēt. Es uzprasīju: “Vai kaut vienā pašvaldībā vai pašvaldības komisijā runā kādā citā valodā, nevis valsts valodā?” (Starpsauciens: “Jā! Jā!”) Pat jūsu deputāts, kas pārstāv jūsu frakciju mūsu komisijā, nevarēja nosaukt tādu pašvaldību, un tāpēc es lūdzu nepieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs otro reizi ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tiešām Golubova kungam ar lasītprasmi ir smagi. Laikam tiešām viņš nav kārtīgi iedziļinājies 91.pantā, tāpēc tagad varu viņam atgādināt starpību starp 91.panta 1.punktu un mūsu priekšlikumu. Un šī starpība ir tāda, ka mūsu priekšlikumā nav runa ne par kaut kādu atkārtotu pārkāpumu, bet gan vienkārši par pārkāpumu. Tā ka, Golubova kungs, tā izziņa, ko jūs esat dabūjis, laikam tomēr nav īsti pilnvērtīga. Iesaku parūpēties otrreiz.

Tagad par to, kas šodien notiek pašvaldībās un kas notiks nākotnē. Rīgas Domē ir tāds Ščipcovs. Viņš mums te pareģoja: “Pēc vēlēšanām rudenī Latvijā vispār būs jauns virziens, būs jaunas vēsmas un būs arī jaunas valodas Latvijā.” Tā ka tas tika sacīts par nākotni.

Ja ir runa par šodienu, tad arī man būtu jautājums tieši Golubova kungam: “Tajā pusē, kur jūs tik bieži apgrozāties, tajā pašvaldībā, kurai jūs tuvu stāvat, būtu interesanti zināt, cik procentu tur ir tādu deputātu, kuri prot latviešu valodu?” Tā, lūk, starp citu. (Starpsauciens: “Vairāk nekā jums!”) Tā ka, Golubova kungs, es saprotu, ka jums ir problēmas ar okupāciju, jums ir problēmas ar latviešu valodu, jums ir problēmas ar 91.pantu... nu jūs esat viens vienīgs problēmu kopums. Ir patīkami, ka viens tāds ir, tad vismaz arī citi šad un tad var paskatīties un atcerēties, ka tiešām problēmas ar latviešu valodas lietošanu diemžēl ir pārāk smagas, un tāpēc mēs par tām atgādinām.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas žults straumes. Savā laikā, kad cienījamā Vaideres kundze no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija vienā koalīcijā ar mūsu apvienību, es domāju, viņa normāli kontaktējās ar visiem Rīgas Domes deputātiem, un es domāju, Juri Dobeļa kungs, ka viņa kontaktējās gan latviešu valodā, gan arī krievu valodā pilnīgi brīvi. Un tad jums nebija nekāda satraukuma.

Cienījamais Dobeļa kungs, tāpat arī Kalnozola kungs ļoti normāli strādā Rīgas Domē un veicina vides attīstību Rīgas pilsētā, un liels paldies viņam par šo smago darbu!

Arī jūsu bijušais kolēģis Karpoviča kungs ļoti labi strādā un kontaktējas gan ar vēlētājiem, gan ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Cienījamais Dobeļa kungs! Nevajag uztraukties! Ja jau mēs pārvaldām Rīgu, tad arī pārējās pašvaldībās zināsim, kā pārvaldīt, bet šinī brīdī jūsu politiskā skaudība, sīkmanība ir vienkārši neglīta, ja tā tiek realizēta ar Saeimas likumdošanas aktiem, un, ja runa ir par to, kā mēs realizēsim valsts tālāko politiku pēc oktobra vēlēšanām, tad es domāju, ka sīkpartija “Tēvzemei un Brīvībai” labākajā gadījumā varēs no aizmugurējām rindām skaļi bļaustīties, kā viņa to jau kādreiz darīja, atrazdamās opozīcijā.

Es domāju, ka galvenais jautājums šodien nav vis jūsu izvirzītās problēmas, bet gan Latvijas tālākā virzība, tas, kāda būs Latvijas ekonomiskā attīstība un kādas būs sociālās programmas. Diemžēl jūsu valdīšanas laikā, Dobeļa kungs, latviešu tauta kā tāda lēnām izmirst, tad varbūt vienreiz parunājiet arī par to, kāpēc viņa izmirst, nevis vienkārši mēģiniet sarīdīt Latvijas iedzīvotājus savā starpā. Tā nav glīta politika, tāpēc sīkumaino politisko skaudību atstājiet ārā uz ielas!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Lujāna kungs!

Nākamais runātājs - Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Nu tā, Dobeļa kungs, tagad jūs neiedziļinājāties tieši šā panta garā. Un šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka tikai otrreiz, atkārtoti konstatējot pārkāpumu, var atlaist pašvaldību. Tas ir tāpat kā ar jebkuru citu jūsu pārkāpumu: vispirms jūs sodīs administratīvi (Starpsauciens: “Dievs sodīs!”) un tikai pēc tam var iestāties kriminālatbildība par to, ka jūs nelietojat, teiksim, valsts valodu, bet lietojat angļu vai vēl kādu citu valodu. Tāpēc iedziļinieties šā panta garā un, lūdzu, atsauciet savu priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Neceri!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Golubova kungs!

Nākamais runātājs - Pēteris Tabūns, otro reizi. (No zāles dep. M.Lujāns: “Pēteri, kā ar Kalnozolu?”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pavisam īsi: ja Golubova kungs kāpj tribīnē un apšauba mūsu priekšlikumu, tad ir absolūti skaidrs, ka mēs esam trāpījuši desmitniekā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pavisam maza piezīme par Lujāna kunga sacīto. Viņš lielās ar Rīgas pārvaldīšanu. Nedod, Dievs, vairs pieredzēt, kas tagad notiek Rīgā! Šādu pārvaldīšanu mēs nebijām gaidījuši, un visi esam vienkārši šokā.

Lujāna kungs, jūs kopā ar sociāldemokrātiem neprotat noorganizēt pat satiksmi pāri diviem remontējamiem tiltiem. Ko tad vēl? (Zālē smiekli.) (Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies Tabūna kungam!

Nākamais runātājs - Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Mēs padarām šo mūsu priekšlikumu par kaut kādu farsu, taču padomāsim nopietni! Satversmē tas ir ierakstīts! Mēs panācām to, ka tur ir ierakstīts, kas ir darba valoda pašvaldībās. Ja mēs šo Satversmes deklaratīvo punktu nepildām, tad kāds ir mehānisms, lai mēs piespiestu to pildīt? Nu nav šā mehānisma! Un tāpēc mūsu frakcijas pārstāvji iesniedza šo priekšlikumu. Ja šis priekšlikums netaps pieņemts, tad pašvaldības varēs darīt, ko grib, bet mēs neko nevarēsim izdarīt.

Un vēl otrs, ko es gribēju uzsvērt. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”! Jūs taču prognozējat, ka nākamajās vēlēšanās uzvarēsiet un ka jūsu potenciālais sabiedrotais būs “Jaunais laiks”. Jūs veidosiet valdību, un tad mums nekas neiznāks, jo Saeimā jūs spriedīsiet par pašvaldību atlaišanu. Un mums nekas nesanāks, ja mēs vispār tiksim Saeimā, jo tātad visu noteiksiet jūs. Jūs tad neatlaidīsiet šo konkrēto pašvaldību, kas sistemātiski neievēros Satversmē noteiktās normas. Tādējādi jums nebūtu par ko uztraukties, un es domāju, Golubova kungs, ka jūs varētu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Nekas drausmīgs jau nedraud! Rīgā varēs pilnīgi pāriet uz krievu valodu, nemaz jau nerunājot par Daugavpili.

Jūs šeit uzdevāt jautājumu, lai nosauc kaut vienu pašvaldību, kura neievēro valsts valodas lietošanas normas. Tad nu, Golubova kungs, iedomājieties, kādā valodā Eigina kungs vada Daugavpils domes sēdi, ja viņš Latvijas televīzijā nevarēja sakarīgā latviešu valodā pateikt divus teikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs!

Kārtējais runātājs - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Tabūna kungs! Es jums desmit reižu esmu teicis: nevajag nodarboties ar zaimošanu! Tilti visā pasaulē tiek remontēti, un visā pasaulē satiksme notiek tā, kā tā notiek tagad. Taču, ja jūs gribat pateikt kaut ko apvainojošu, tad atcerieties, kā remontēja tiltus pirms diviem gadiem: viss notika tādā pašā veidā, varbūt pat vēl sliktāk, tāpēc nevajag zākāt sociāldemokrātus, un es jums ieteiktu nemeklēt melnu kaķi tumšā telpā, tur, kur viņa nav!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu… Es atvainojos, komisijas vārdā referentam vārds.

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Runājot par to šaušanu desmitniekā, man liekas, ka tas ir pilnīgi pareizi. Ja šauj no kreisā uz labo flangu vai otrādi, tad trāpa desmitniekā. Man tas sagādā raizes, jo es esmu pa vidu…

Par tām lietām, par kurām te debatēja deputāti, - par to, kādēļ komisija uzskatīja, ka nav lielas atšķirības starp 91.panta 1.apakšpunkta redakciju un to, ko piedāvā deputātu grupa. Tas noticis tieši tā iemesla dēļ, ka netiek labots panta pirmais teikums un tur šis vārdiņš “var” saglabājas. Un arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikuma šis vārds “var” joprojām ir, tad šo normu tikpat labi kāds var tulkot tā, ka arī “nevar”.

Komisija uzskatīja, ka ir jāsaglabā tāda prakse, ka par pirmo pārkāpumu tomēr ir nosakāms administratīvs sods, un tāpēc 91.panta pirmais apakšpunkts būtu precīzāks.

Tā kā debatēs izskanēja, ka tomēr arī 1.apakšpunktā ir problēmas, tad gribu vienkārši paskaidrot deputātam Salkazanovam, ka šis papildinājums attiecas uz Valsts valodas likuma 7.pantu, kurā tiek runāts par sēžu darba valodu. Komisija 2.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Aicinu Saeimu respektēt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad gan būs balsošana.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 18, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu, turpiniet!

J.Bunkšs. 3.priekšlikumu ir iesniegusi jau minētā deputātu grupa, taču arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Redzat, vēsture visu tik un tā saliks savās vietās, arī attiecīgo balsojumu izdrukas saglabāsies un pēc zināma laika tās parādīsies tur, kur tām ir jāparādās. Tā tas būs arī ar iepriekšējo balsojumu.

Tagad paskatieties, lūdzu, mūsu 3.priekšlikumu un salīdziniet to ar 92.pantā esošo tekstu. Tātad esošajā tekstā ir runa par to, ka Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas - tātad darbojas princips: gribu - iesniedzu, negribu - neiesniedzu! Tādējādi šī iniciatīva ir stiepjams jēdziens. Pagaidām es jūtu, ka PCTVL ļoti atbalsta esošo valdību, jo iepriekšējā priekšlikumā bija skaidri redzams tās atbalsts tai valdībai, kāda ir patlaban.

Tātad, ja gadījumā arī šajā priekšlikumā tā nobalsos pret mūsu priekšlikumu, tad tas nozīmēs, ka PCTVL atbalsta esošo Ministru kabinetu un tam pilnīgi uzticas, tāpēc pēc tam ir lieka viņu runāšana, ka Ministru kabinets dara to ne tā un šito ne tā. Jo mēs piedāvājam stingrāku normu, kas obligāti paredz to, ka Ministru kabinetam noteikti ir jāiesniedz šis likumprojekts, nevis tā, ka tas rīkojas pēc savas iniciatīvas - iesniedz vai neiesniedz. Un tā jau arī ir tā būtība, kāda bija arī iepriekšējā priekšlikumā, tā ka te nav ko izrunāties par kaut kādu likuma garu, jo tas gars ir katram savs. Komunisma rēgs klaiņoja pa Eiropu, ieblandījās Krievijā ar to nelaimīgo, slimo cilvēku priekšgalā, un tas savārīja lielas ziepes visai pasaulei.

Un tāpēc šoreiz runāsim gan vairāk nevis par to rēgu, bet par likuma burtu. Mēs esam atkārtojuši un atkārtosim to vēlreiz, ka, mūsuprāt, ir jāizvirza stingras prasības tiem, kuri izrāda necieņu pret latviešu valodu. Šīs prasības ir formulētas skaidri un gaiši mūsu priekšlikumos, arī šajā konkrētajā - 3.priekšlikumā. Tātad, ja gadījumā Ministru kabinets secina, ka vietējā pašvaldība - vai nu dome, vai padome - nepilda to, ko paredz Satversme un citi likumi jautājumā par latviešu valodu, tad Ministru kabinetam ir jāiesniedz šāds likumprojekts. Tas vienkārši padara šo prasību stingrāku.

Kāds ir arguments, lai noraidītu? Noraidīt var tikai tie, kuri uzskata, ka Ministru kabinets var darīt tā, kā viņš grib: ja grib - iesniedz, ja negrib - neiesniedz. Ir pārkāpums, ka nelieto latviešu valodu, - nu labi, padomāsim mēnesi, padomāsim divus, varbūt domāsim pat gadu!

Tātad mēs aicinām Ministru kabinetu šajā jautājumā būt aktīvākam un reaģēt momentāni. Tas pats attiecas arī uz iepriekšējo priekšlikumu. Ja ir bijis pārkāpums, notikusi latviešu valodas ignorēšana - un tas ir rupjš pārkāpums -, tad mēs tiešām piedāvājam Ministru kabinetam uzreiz uz to reaģēt un iesniegt šo likumprojektu. Tāda ir mūsu priekšlikuma būtība. Taču diemžēl šīs sarunas tiešām ir pārvērtušās par bezkaislīgu politisku diskusiju tā vietā, lai runātu konkrēti par mūsu priekšlikumu.

Tā ka es aicinu iedziļināties un pamatot, kāpēc būtu jāatstāj šis izplūdušais teksts, bet nevar ieviest šajā mūsu priekšlikumā izteikto domu 92.pantā ietvertajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Dobeļa kungs!

Vārds Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām nav saprotams, kāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izdala atsevišķi tieši šo problēmu? Varbūt daudz svarīgāk būtu pieņemt tādu lēmumu un radīt likumprojektu par vietējās pašvaldības atlaišanu tādā gadījumā, ja, teiksim, kāda pierobežas pašvaldība, piemēram, pie Igaunijas robežas, gribētu piebiedroties Igaunijai? Kāpēc jūs par to nerunājat? Kāpēc jūs īpaši izdalāt tieši šo problēmu? Pie tam tieši tagad Ministru kabinets ir jūsu koalīcijas Ministru kabinets, taču jūs līdz šim momentam tādus soļus neesat spēruši un, cerams, arī nespersiet, jo tādā gadījumā jums vajadzēs pierādīt, ka ir bijis kaut kāds pārkāpums.

Tā ka es lūdzu nepieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Golubova kungs!

Nākamais debatētājs - Pēteris Tabūns. Vai ar trim minūtēm jūsu domas izteikšanai pietiks?

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pietiks, pietiks! Pat mazāk vajadzēs!

Golubova kungs! Par to okupāciju nerunāsim, to jums ir grūti ielāgot, bet par valodu gan vajadzētu saprast. Šo problēmu mēs izdalām īpaši, un tas neattiecas tikai uz Golubova kungu, bet gan absolūti uz visiem. Mēs to izdalām speciāli atsevišķi tāpēc, ka latviešu valoda šajā valstī ir latviešu tautas pastāvēšanas pamatu pamats. Par to mēs esam iestājušies un iestāsimies vienmēr un visur! Un mani izbrīnī tas, ka šos mūsu priekšlikumus neatbalsta “Latvijas ceļš” un Tautas partija, kuras skaitās it kā labējā spārnā esošas partijas un kuras aizstāv latviešu tautas intereses. Man tas nav saprotams! Es domāju, ka arī citiem latviešiem tas nav saprotams. (Starpsaucieni: “Pietiks! Pietiks!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” turpināsim pēc pārtraukuma, jo ir pieteikušies vēl arī citi debatētāji. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Vesela virkne deputātu ir lūguši vārdu paziņojumiem. Pēteris Tabūns. Lūdzu, jums vārds paziņojumam!

Nākamais - Imants Burvis.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, Sporta apakškomisijas dalībnieki! Es lūdzu pulksten 13.00 pulcēties Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā uz komisijas sēdi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēc Burvja kunga vārds paziņojumam Violai Lāzo.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Atgādinu, ka pēc pāris minūtēm Sarkanajā zālē mēs tiekamies ar Ģenerālprokuratūras pārstāvi, kur viņi lielīsies ar savu ļoti labo darbu.

Sēdes vadītājs. Pēc Violas Lāzo ziņos deputāts Dzintars Ābiķis.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Eiropas Savienības Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas locekļus tūlīt pēc šā pārtraukuma sākšanās pulcēties Ārlietu komisijas zālē pulksten 12.35. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs nekavējoties uz komisijas sēdi tepat blakus - telpā, kur ir televizors un zaļie krēsli!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu šajā pārtraukumā pulcēties komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Jānis Lāčplēsis, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Valdis Birkavs un Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Godājamie klātesošie! Saeimas deputāti! Mums ir jāturpina darbs. Pārtraukumam atvēlētais laiks jau ir beidzies.

Nākamais debatētājs ir Modris Lujāns. Atgādināšu, ka mēs debatējam par priekšlikumu nr.3, kuru bija iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs un Dobelis.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, man izbrīnu rada tas, ka cilvēki, kuriem ir juridiskā izglītība un kuri sevi dēvē par profesionāliem parlamentāriešiem, iesniedz šādus priekšlikumus. Tātad, ja mēs izanalizējam šo priekšlikumu no juridiskās puses, tad man rodas jautājums: uz kādu sūdzību pamata Ministru kabinets izskatīs jautājumu par to, kura dome strādā kādā valodā? Vai tam par iemeslu būs parasta iedzīvotāju sūdzība, vai tas varbūt notiks kaut kādā citādākā formā?

Tāpat mani ļoti interesē tas, kā tiks realizēts šis mehānisms, ja gadījumā tiks atbalstīts cienījamā Dobeļa kunga, Grīnblata un Rasnača kunga priekšlikums. Vai tad notiks Ministru kabineta īpaša sēde, kurā lems par to, ka, teiksim, Stopiņu pagasta dome ir jāatlaiž uz iedzīvotāju sūdzības pamata par to, ka viņus, teiksim, kāds ierēdnis domē nav apkalpojis vai informējis valsts valodā? Kā tas notiks? Vai Ministru kabineta sēdē notiks Ministru kabineta locekļu balsojums, kurā tiks pieņemts lēmuma projekts par to, ka ir jāatlaiž Stopiņu pagasta padome?

Es domāju, ka šis ir diezgan nenopietns priekšlikums. Tas ir pat ļoti īpatnējs priekšlikums, jo es domāju, ka tādā veidā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib sagraut Ministru kabineta darbību. Tikpat labi arī daudzi citi var veikt, teiksim, šādus aktus. Es pat nebrīnos, pazīdams apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK politisko skaudīgumu... es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Rīgas Domē šī pati “tēvzemiešu” frakcija sāks runāt krievu valodā, lai pēc tam varētu uzrakstīt sūdzību par to, ka, lūk, ir jāatlaiž Rīgas Dome. To pašu pilnīgi reāli darīs arī Tautas partija un “Latvijas ceļš”. Visa opozīcija vienā mierā sāks runāt krievu valodā, un attiecīgi radīsies iemesls Domes atlaišanai.

Un tādēļ, ja parādās abstrakts, juridiski nekvalitatīvs priekšlikums, es varu visādi domāt: vai nu tas ir tīri primitīvs politikānisms, vai arī priekšlikumam ir zema kvalitāte. Diemžēl man negribas teikt, ka tādi - es vēlreiz saku, - deputāti, kuri ilgus gadus ir atradušies Saeimā, arī Augstākajā padomē, var sagatavot mazkvalitatīvus projektus, un tāpēc diemžēl es pat negribu iedziļināties šā priekšlikuma politiskajā būtībā. Nevajadzētu, cienījamie “tēvzemieši”, veikt vienkārši lētas politiskās provokācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies Modrim Lujānam!

Nākamais runātājs - Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, es piekrītu, ka Lujāna kungam daudz ko ir grūti saprast. Jā, Modri, redzi, ir vajadzīga attiecīgā izglītība, lai varētu kaut ko saprast, jo uzkāpt šeit tribīnē un pateikt, ka es tur neko nesaprotu, ka tas priekšlikums ir slikts tikai tāpēc, ka es neko nesaprotu… Es domāju, Modri, ka tev vajadzētu drusciņ, drusciņ kaut ko vēl pamācīties un pastudēt, pirms tu nāc uz šejieni, jo pagaidām tu atnāc uz tribīni un pasaki tā: “Jā, tie tur kaut ko ir sarakstījuši sliktu, bet, tā kā man nav iespēju iedziļināties, tad es labāk pateikšu, ka tas ir slikti.” Tā ka tā nav liela māksla - otra cilvēka domu vai priekšlikumu nosaukt kaut kādā vārdā… Tur nav liela gudrība vajadzīga! Un, ja tu neproti iedziļināties mūsu projektā, tad es uzsveru vēl vienu reizi, ka mūsu projekts ir prasība Ministru kabinetam. Prasība! Kā viņš to izpildīs - to paredzēs Ministru kabineta noteikumi, kurus tu acīmredzot neesi lasījis.

Un beigās es gribētu īpaši Modrim tomēr pateikt kādu austrumnieku parunu. Šad un tad tā būtu jāsaka varbūt arī citiem, bet šinī gadījumā tā ienāca man prātā, klausoties to, ko nupat sacīja Modris: “Meklēt patiesību strīdos ar muļķi nozīmē to pašu kā nogurdināt sevi un apnikt citiem.” Tā ka šad un tad acīmredzot, Modri, tev ir ļoti piemērota šī paruna!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. … Vai Bunkša kungs vēlas kaut ko teikt? Jums ir šī iespēja.

J.Bunkšs. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 15, atturas - 39. Priekšlikums nav akceptēts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Cik žēl!”)

Lūdzu, vārds referentam!

J.Bunkšs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu akceptēt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts ir akceptēts un arī pieņemts, jo tas bija steidzams.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, informēju jūs, ka mums Prezidijā ir ienākuši papildinājumi, pareizāk sakot, izmaiņas mūsu darba kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” šā gada 6.jūnijā Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un iekļaut to sēdes darba kārtībā pēc 17.punkta. Šāds ir lēmuma projekts, par kuru mums tagad būtu jānobalso. Vai kāds iebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Iebilst! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 7. Šīs izmaiņas Saeimas darba kārtībā ir akceptētas. Tātad šis dokuments tiks skatīts pēc darba kārtības 17.punkta.

Nākamais mūsu darba kārtības punkts ir likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Atbildīgais ziņotājs ir Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņa kungs.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Juridiskā komisija otrajā lasījumā izskatīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. Dokuments
nr.4588-a.

Mēs ļoti rūpīgi izdebatējām šo jautājumu. Pirmajā reizē īpašnieki, kuriem tika atsavināta zeme, mūs ignorēja, taču otrajā reizē viņi saprata, ka valsts ar viņiem vairs nejokos, un aktīvi piedalījās likumprojekta apspriešanā. Atbildīgā institūcija šajā gadījumā ir Finansu ministrija, un tā ņems vērā dažus momentus, kuri neskar likumu, bet attiecas uz praktisko darbību ar šo zemes gabalu.

Es vēlētos, Ābiķa kungs, uzsvērt to, ka šis ir pirmais gadījums, kad likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” tiek piemērots, kopš tas ir ticis atjaunots 90.gadu sākumā, un tāpēc šis ir ļoti, ļoti svarīgs likumprojekts, jo tas faktiski aprobežo cilvēku konstitucionālās tiesības uz īpašumu, taču Juridiskā komisija, izskatījusi gan šā likumprojekta atbilstību Satversmei, gan arī reālās valsts vajadzības, tomēr izstrādāja paralēlu - alternatīvo likumprojektu, jo Finansu ministrija bija sagatavojusi ļoti vāju likumprojektu, juridiski absolūti, es pat teiktu, ne tajā “lauciņā” ievirzītu. Tomēr mēs bijām modri, rūpīgi, tā sacīt, sekojām notikumiem un, kā jūs redzat, esam šīs lietas novadījuši gan juridiski, gan praktiski līdz pareizajam rezultātam.

Es vēlos uzsvērt, ka valsts vajadzības pirmām kārtām šeit ir nepieciešams ievērot, jo ir jābūvē tālāk. Faktiski tiek paplašināts Terehovas robežkontroles punkts.

Otrām kārtām. Protams, ja pašvaldībā būtu savlaicīgi risināts jautājums ar zemes piešķiršanu, tad varbūt šis jautājums nebūtu nonācis tik tālu - tātad, ja savlaicīgi būtu iezīmētas visas nepieciešamās teritorijas un īpašniekam kompensācijas nolūkā būtu piešķirta zeme citā vietā, jo šī zeme nav tik vērtīga. Mēs juridiski varam secināt, ka šeit faktiski ir strīds tikai par kompensācijas apmēru, un tajā pašā laikā, protams, mēs esam sadārdzinājuši zemi, kas atrodas blakus kontrolpunktam, un līdz ar to īpašnieks vairs nepiekrīt tik zemam kadastrālajam novērtējumam, kāds šai zemei varbūt bija tad, kad tur vēl nekas nebija uzcelts.

Līdz ar to savlaik, nospraužot nepareizi šīs robežkontroles punktam vajadzīgās zemes robežas, pašvaldība zemi atdeva īpašniekam, taču pašvaldība to varēja iedot citā vietā, tāpēc tagad, protams, Finansu ministrijai varbūt iznāks maksāt dārgāk, bet par to jau spriedīs tiesa.

Man pēc otrā lasījuma apspriešanas radās tāds iespaids, ka varbūt lieta pat nenonāks līdz tiesai, jo īpašnieki acīmredzot ir gatavi aktīvām pārrunām ar Finansu ministriju. Es domāju, ka tas būtu labāk, jo, kā sacīt, miers baro, bet nemiers posta. Tātad būtu labāk, ja Finansu ministrija tomēr nevis sūtītu tikai formālas vēstules, bet arī reāli kontaktētos ar šīs zemes īpašniekiem, lai bez tiesas palīdzības atrisinātu faktiski tikai vienu strīdīgu jautājumu - to, cik tad būtu jāmaksā par šo zemi, jo pēc būtības, kā es to saprotu, šī zeme saimnieciskajai darbībai netiek izmantota, bet tajā pašā laikā, protams, likums paredz, ka īpašums ir un paliek īpašums, tāpēc neko citu nevar darīt.

Juridiskā komisija atbalstīja otrajam lasījumam šo likumprojektu un papildināja to ar vienu normu par likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka šis likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Es aicinu jūs atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas 1.priekšlikumu? Nav. Tātad atbildīgais referents aicina balsot par likumprojektu kopumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, atturas - 1, pret - nav. Likums pieņemts.

Nākamais mūsu darba kārtības likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4488-b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 2. - Juridiskā biroja piedāvāto redakcionālo precizējumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Saeimas deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 3. - redakcionālais precizējums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu no deputātu puses.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām mūsu šodienas sēdes darba kārtībā, kuras mēs nupat esam pieņēmuši sakarā ar Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes izskatīšanu pēc mūsu darba kārtības 17.punkta, mums tagad ir jāizskata Rīgas Stradiņa universitātes Satversme pirmajā lasījumā.

Atbildīgais referents - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Dzintars Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rūpīgi izvērtēja priekšlikumus, kas izskanēja debatēs. Mēs operatīvi sasaucām komisijas sēdi un informējām par to Izglītības un zinātnes ministriju un Rīgas Stradiņa universitātes vadību. Tā rezultātā Latvijas Medicīnas akadēmija (es atvainojos - tā šobrīd joprojām vēl ir Latvijas Medicīnas akadēmija) sasauca Satversmes sapulces redakcijas komisiju, kurā pieņēma lēmumu - izdarīt šīs augstskolas Satversmes tekstā nelielas izmaiņas saistībā ar to, ko šeit bija ierosinājuši deputāti. Pēc tam mēs uzaicinājām arī Izglītības un zinātnes ministriju, lai tā rūpīgi izskata šo projektu, un to attiecīgie speciālisti arī operatīvi paveica un iesniedza komisijā jau šo izlaboto variantu. Līdz ar to Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu un vispirms nobalsot par tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms nobalsosim par šā likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pasludinātu šo likumprojektu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts tiek pasludināts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu šodien izskatīt arī pirmajā lasījumā! Un gribu jums paskaidrot, ka šobrīd ir izdarīta izmaiņa likuma 1.4.punktā, nosakot, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir valsts dibināta - es atkārtoju! - valsts dibināta, kā jūs to vēlējāties, augstākās izglītības un zinātnes iestāde.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūs varēsiet par to plašāk paskaidrot debatēs, jo jau ir pieteikušies debatētāji. Pirmajam vārds Robertam Jurdžam.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Ja mēs izlasām šo dokumentu nr.4627 un nr.4627-b, tātad ko mēs redzam? 2001.gadā Rīgas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce apstiprināja Satversmi, kurā noteica to, kādā veidā tiek mainīta pati šī Satversme. Tātad šajā dokumentā mēs redzam, ka Satversmes sapulce - un tikai Satversmes sapulce, nevis redkolēģija - drīkst, atklāti balsojot, pieņemt un grozīt RSU Satversmi.

Šeit tikko izskanēja informācija, ka šajās pāris stundās tā saucamajā Rīgas Stradiņa universitātē tika sasaukta Satversmes sapulce, bet, ja mēs lasām jau esošo, apstiprināto, Satversmi, tad redzam, ka tās sasaukšanai ir nepieciešami tātad 35% no akadēmiskā personāla skaita un ne mazāk kā 15% studentu, bet vai mēs redzējām tajā sēžu zālē tik lielu dalībnieku skaitu? Jo jāpiedalās ir 2/3 šīs Satversmes sapulces dalībnieku un jāpieņem lēmums ar balsu vairākumu.

Tātad šis jaunais pieņemtais dokuments neatbilst mums iesniegtajam dokumentam. Bez tam, kā mēs zinām, tad saskaņā ar likumu par augstskolām, kur noteikta šo augstskolu autonomija, ne komisija, ne Izglītības un zinātnes ministrija nedrīkst grozīt šo Satversmi. Un man nav izprotams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums atbalstīt jaunu dokumentu, kuru nav izskatījusi šīs universitātes Satversmes sapulce, un piedāvājums balsot. Tā ka šis likumprojekts galīgi neatbilst tiesiskas valsts principiem. Likumam neatbilst arī pārējie priekšlikumi un pārējās nodaļas.

Tā kā iepriekš bija lemts, ka mēs it kā atbalstām šo likumprojektu pirmajā lasījumā un uzdodam universitātes Satversmes sapulcei tālāk risināt šos jautājumus, kuri ir pretlikumīgi jau pašā Satversmē, tad es uzskatu, ka steidzamības balsojums bija pārsteidzīgs. Bez tam es uzskatu, ka tad, ja mēs atbalstām likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs varam atbalstīt vienīgi pirmo iesniegto dokumentu, nevis šo “jaunizcepto”. Pēc pirmā lasījuma pieņemšanas mums ir jādod zināms laiks, lai tā saucamās Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulce atkārtoti izskatītu šo savu Satversmi un izlabotu pretlikumīgās normas, jo, ja mēs tagad pieņemsim šo Satversmi atbilstoši Augstskolu likumam, izglītības un zinātnes ministram, ja viņš konstatējis, ka universitātes Satversmes normas ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, ir tiesības pieprasīt Saeimai, lai tā aptur šīs universitātes Satversmi, tās darbību. Tad jājautā: vai mēs esam gatavi steigā pieņemt acīm redzami prettiesisku dokumentu, zinot, ka pēc tam mūsu izglītības un zinātnes ministram būtu jāatbild, jācīnās un jādiskutē Saeimā?

Tā ka es aicinu balsot tikai par pirmo dokumentu, bet neatbalstīt otro.

Sēdes vadītājs. Paldies Robertam Jurdžam!

Nākamais debatētājs - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Šie abi dokumenti atšķiras ar to, ka šim jaunajam dokumentam ir pievienota šī jaunā Satversme, kurā ir iekļauta norma par to, ka augstskolas dibinātājs ir valsts. Tā ka te principā ir ņemti vērā tie iebildumi, kuri izskanēja iepriekš mūsu debatēs.

Ja mēs paskatāmies pievienoto likumu, tad jājautā: ko mēs apstiprināsim? 1.pantā teikts, ka apstiprināta tiek 2001.gada 9.maijā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulcē pieņemtā Satversme. Šis 1.pants abiem dokumentiem neatšķiras, tas ir pilnīgi vienāds. Ja mēs gribam apstiprināt šo Satversmi ar tiem grozījumiem, kuri ir izdarīti šodien, tad šajā likuma tekstā ir jāparādās tam, ka tā ir 9.maijā apstiprinātā Satversme, kurā ņemti vērā šodien izdarītie papildinājumi, vai arī ir jābūt kaut kāda veida pielikumam, kaut kādam protokolam, ka šodien ir bijusi kaut kāda sēde. Pretējā gadījumā iznāk tā, ka, apstiprinot šo likumu, mēs tik un tā būsim apstiprinājuši to Satversmi, kas bija pievienota pirmajam dokumentam, jo, kā jau es iepriekš minēju, šeit neparādās tas, ka šodien ir notikusi kaut kāda sanāksme. Tātad - vai nu uz otro lasījumu ir jāizdara grozījums, ka tiek apstiprināta 2001.gada 9.maijā apstiprinātā un šodien koriģētā Satversme, vai arī jārīkojas kaut kādā citādā veidā, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai uz otro lasījumu būtu jāizdara precizējums, lai tas šodien tiktu ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatētājs - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeima tomēr nav kaut kāda parasta sapulce kādā uzņēmumā, tāpēc man rada izbrīnu tas, ka kārtējo reizi steidzamības kārtībā vēlas “izdzīt cauri” vienai vai dažām personām vēlamu lēmumu, lai Saeima paliktu vainīga šinī lietā.

Kāpēc dokumenti netiek sagatavoti jau iepriekš? Kāpēc saistībā ar šo universitāti pirms diviem gadiem notika kaut kāda jezga? Tad viņi gribēja slimnīcu paņemt, tad atkal negribēja, pēc tam notika vēl kaut kādas apšaubāmas darbības, tad tas viss noklusa. Tagad, kad līdz vasaras brīvdienām ir atlikušas pāris dienas, steidzīgi parādās tāds risinājums.

Mums ar augstākajām mācību iestādēm ir diezgan daudz problēmu. Latvijas Universitāte “sagatavoja” speciālistus, kuri nebija pat šīs universitātes aulā vai koridorā ienākuši. Izraēlā pāris tūkstošu tās diplomu nonāca. Tagad ir izdotas apliecības par Rīgas Tehniskās universitātes beigšanu... Izrādās, ka pievilti ir arī studenti. Viņi ir mācījušies, taču izrādās, ka ir ne tur mācījušies. Tagad kārtējo reizi parādās Medicīnas universitāte.

Cienījamie kolēģi, vai tad mums vajag savu reitingu pazemināt vēl vairāk? Ja šai universitātei ir vajadzīgs kāds dokuments, tad tas ir jānostrādā, un nav kur steigties. Man rada izbrīnu arī tas, ka mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rīkojas ar vieglu roku, steigā, un grib, lai mēs to visu nobalsojam, ka viss būšot normāli. Nekā normāla tur nebūs, un tāpēc es aicinu visu šo neatbalstīt. Dokumenti ir jāvirza normālā apritē trijos lasījumos, tie ir jāsagatavo, jo nevar likt te iekšā kaut kādus apšaubāmus ierosinājumus.

Un kā var notikt sapulce pusstundas laikā? Kā var, es atvainojos par izteicienu, “uzcept” dokumentu un nomest to mums uz galda, ka kaut kas ir noticis? Nekas tur nav noticis! Tā ir kārtējā Saeimas deputātu krāpšana, tāpēc es diemžēl nevaru pievienoties tādām darbībām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Leonam Bojāram.

Nākamais runātājs - Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Es nezinu, vai Dzintars Ābiķis mūs visus vai tikai mani uzskata par galīgu ampelmani. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Dažus es uzskatu! Jā!”) Varbūt tad sevi arī… Varbūt tu domā, ka mēs visi šeit esam tukšgalvji un neko nesaprotam? Atvaino mani!

Tad, kad mēs nolēmām šo likumprojektu nodot komisijām, tu pienāci tur klāt, kur Tabūna kungs sēž, un es tev teicu, ka manī vieš neskaidrības 5. un 4.punkts, ka tas nav labots, bet tas varbūt ir arī otršķirīgi. To mēs varētu labot otrajā lasījumā, bet kaut ko tik nekaunīgu, kā šodien tas top darīts, es visā pagājušās Saeimas un arī šīs Saeimas darbības laikā neesmu pieredzējis, tādēļ ka tā saucamās Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulci nebija iespējams sasaukt šīs pusstundas vai stundas laikā. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Man ir protokols!”)

Klausieties, Ābiķa kungs, jūs te varat vicināt visādus protokolus, taču tas vēl vairāk liecina par jūsu negodīgumu, jo, atvainojiet mani, bet 35% pasniedzēju, kas ir nepieciešami Satversmes sapulcei, jūs nevarējāt šinī laikā sapulcināt Saeimas zālē. Varbūt aizlidojāt uz turieni - uz Latvijas Medicīnas akadēmijas telpām - un visu to nokārtojāt? Nu nevar tas būt, tāpēc es aicinu jūs, kolēģi… Es pirmo reizi balsoju pret to, ka vispār ir jānodod komisijām, un arī tagad es aicinu neatbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo citādi mēs tiešām izskatīsimies smieklīgi. Vienkārši godaprāta dēļ to nedrīkst darīt!

Sēdes vadītājs. Paldies Jurim Vidiņam!

Nākamais runātājs - Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Godātie kolēģi ārsti! Godātie kolēģi ārsti frakcijā “Tēvzemei un Brīvībai”! Atsķirībā no jums, es lepojos ar to, ka esmu beidzis šo augstskolu, kurai mēs šodien varam pieņemt Satversmi.

Es lepojos ar to, ka tā ir viena no Latvijas labākajām augstskolām, ka šajā augstskolā ir sagatavoti arī tādi kā jūs un ka jūs sēžat Saeimā. Es arī par to lepojos, jo šī augstskola ir devusi iespēju jums saņemt labu izglītību, un jūs spējat pareizi runāt šajā Saeimā. Jūs šajā Saeimā dažreiz spējat paust arī sakarīgus, labus un interesantus viedokļus, un mēs vienmēr esam gatavi tajos ieklausīties. (Starpsauciens: “Nejauc!”)

Taču tikai jūsu, vienīgi jūsu, partijas attieksmes dēļ jau vairākus gadus šīs augstskolas studentiem nav iespējams saņemt normālus akreditētus diplomus, jau vairākus gadus šīs augstskolas pedagogi tiek diskriminēti, jau vairākus gadus jūsu partijas dažādu ministru un ierēdņu dēļ rodas visādas problēmas studentiem, un šodien šī Saeima beidzot var izdarīt to, kas viņai jau sen bija jāizdara, - ar lepnumu atzīt, ka Latvijā ir vēl viena pilntiesīga universitāte - Rīgas Stradiņa universitāte.

Es tomēr mazliet atgriezīšos vēsturē. 1919.gada 18.februārī ir dibināta Latvijas augstskola, kura tika nosaukta par Latvijas Universitāti, un reāli pirmā fakultāte, kas sāka strādāt, bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, kur Gastons Batmans, zviedru profesors, toreiz nolasīja pirmo lekciju anatomijā.

Es gribu teikt, ka 1950.gadā šī augstskola tika sadalīta un ka Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte kļuva par Rīgas Medicīnas institūtu. Šis Rīgas Medicīnas institūts tomēr bija pietiekami atklāta, pietiekami brīva un pietiekami laba augstskola, un mums visiem ir bijis tas gods, arī jums, Vidiņa kungs, arī jums, Jurdža kungs… dakteri Požarnovu es pašlaik neredzu… mums visiem ir tas gods lepoties ar šīs augstskolas diplomu.

1990.gadā šī augstskola kļuva par Latvijas Medicīnas akadēmiju, nevis par Rīgas Medicīnas akadēmiju, kā kļūdaini teica Jurdža kungs, un šī augstskola pierādīja, ka tā spēj akreditēt daudzas programmas. Tajā mācās daudzi ārvalstu studenti, jo uzskata par godu mācīties šeit un vest Latvijas diplomus pasaulē, pie tam šie Latvijas diplomi tiek atzīti par labiem esam, tāpēc daudzu pasaules valstu klīnikās strādā ārsti ar Latvijas Medicīnas akadēmijas diplomiem.

Es gribētu teikt vēl to, ka šobrīd Latvijas Medicīnas akadēmijā katru gadu tiek aizstāvētas disertācijas, teiksim, 1990.gadā - 7, pagājušajā gadā - 5 disertācijas. Mums ir 115 doktoranti, kuru visu disertācijas tēmas tiek atzītas par ļoti labām un pasaulē atzītām. Mūsu Medicīnas akadēmijas zinātniskā darbība visā Latvijā ir cienīta un atzīta, mūsu akadēmijas mācību spēki ir vadošie klīniku speciālisti, profesori, un dod labu izglītību studentiem.

Godātie kolēģi! Mēs, protams, varam bezgalīgi ilgi, daudzus gadus no vietas, šeit meklēt “utis” un teikt: “Ziniet, man nepatīk šis vārds Medicīnas akadēmijas Satversmē!” Mēs varam daudzus gadus mēģināt šeit kaut kādā mērā torpedēt šīs augstskolas atzīšanu par pilntiesīgu Latvijas universitāti - par Rīgas Stradiņa universitāti. Un tomēr es gribu teikt, ka tikai tas, ka kādam no politiķiem ir naids pret rektoru vai pret kādu citu Medicīnas akadēmijas vadošu darbinieku, ka kādam no šeit klātesošajiem nepatīk viena vai otra frāze, mums vēl nedod tiesības šīs augstskolas studentus atstāt par ķīlniekiem mūsu politiskajās intrigās. Šie studenti ar savu mācību darbu, sešus gadus rūpīgi mācīdamies šajā augstskolā, ir pelnījuši, lai viņi šogad saņemtu pilntiesīgas universitātes diplomus.

Kolēģi, tā ir mūsu kopējā atbildība šodien, lai mēs pirmajā lasījumā atzītu šobrīd vēl Latvijas Medicīnas akadēmijas, bet jau topošās Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi un virzītu to uz priekšu otrajam lasījumam. Un es ticu, ka Ābiķa kungs tiks galā ar visām tām problēmām, uz kurām pamatoti norādīja Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Apinim!

Nākamais runātājs - Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Liktenis ir lēmis, ka man tikpat kā nav bijis savā mūžā jāgriežas pie ārstiem, un es arī turpmāk gribētu piedzīvot tādu pašu likteni, lai nebūtu jāgriežas pie dakteriem, taču šobrīd es aizstāvu un balsošu par to, lai Rīgas Stradiņa universitāte būtu un paliktu ar visu savu Satversmi. Es nezinu, kas jums ir pārgājis pāri ceļam, cienījamie “tēvzemiešu” dakteri, bet šoreiz es esmu pret jums un aizstāvu Rīgas Stradiņa universitāti un tās Satversmi.

Sēdes vadītājs. Paldies Oskaram Grīgam!

Nākamais runātājs - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc es nāku tribīnē? Tāpēc, ka es ar šo lietu personīgi saskāros jau 6.Saeimā, būdams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Ir pagājuši gandrīz četri gadi, tūlīt būs vēlēšanas, un tikai tagad mēs ķeramies atkal pie šīs lietas. Un faktiski tā vien šķiet, ka Latvijas Medicīnas akadēmijā ir noticis ugunsgrēks, kas vienas stundas laikā šajā sēdes pārtraukumā ir jānodzēš.

Apiņa kungs, (No zāles dep. J.Dobelis: “Klausies, Apini!”) nevajag pagriezt patiesību ar kājām gaisā! Es personīgi un arī citi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, visi mūsu cilvēki noliecam galvu Latvijas Medicīnas akadēmijas absolventu - ārstu priekšā, kuri pašaizliedzīgi strādā visā Latvijā, saņemot visai niecīgu algu. To es saku ar pilnu atbildību. Un viņu algas jautājums nav nokārtots vēl līdz pat šai baltai dienai.

Tomēr vaina ir pavisam kur citur - Latvijas Medicīnas akadēmijas administrācijā. Latvijas Medicīnas akadēmijas administrācija ar Vētras kungu priekšgalā nespēj četru gadu laikā sakārtot šīs lietas, un par ķīlnieci tagad faktiski ir kļuvusi Izglītības un zinātnes ministrija, arī Saeima. Tas nav normāli! Skaidri un gaiši es jums saku: “Tas nav normāli!” Pēc būtības par to, kas ir noticis Latvijas Medicīnas akadēmijā Vētras kunga vadībā, Vētras kungam jau sen vajadzēja demisionēt. Par to jau 6.Saeimā tika runāts. Diemžēl nekas nenotiek, un jūs, protams, savu partijas biedru aizstāvat. Es to ļoti labi saprotu, bet šāda veida rīcība, dzēšot ugunsgrēku, nav normāla. Jums vajadzēja savam partijas biedram paprasīt, lai viņš četru gadu laikā sakārto šīs lietas, (Starpsauciens: “Pareizi!”) un tad patiešām Latvijas Medicīnas akadēmija jeb Rīgas Stradiņa universitāte, kā tā tagad grib saukties, varētu pilnvērtīgi strādāt.

Un pareizi tagad dara topošie absolventi, kuri pēc būtības tur savu rektoru pie rīkles un saka: “Dodiet man, kurš esmu maksājis naudu un mācījies, un ielicis pūles, pilnvērtīgu diplomu!” Taču pilnvērtīgu diplomu Vētras kungs nespēj dot, jo viņš nav sakārtojis visas šīs lietas. Nav sakārtojis šīs lietas! Un jūs viņu vēl atbalstāt un gribat patiesību pagriezt ar kājām gaisā! Lūk, kur ir tā vaina! Un absolventiem ir pilnīgas tiesības prasīt no akadēmijas patiešām pilnvērtīgu diplomu. Lūk, kur ir tā sakne!

Un nemēģiniet man stāstīt, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti mēģina apvainot dakterus un tā tālāk, un tā joprojām. Es vēlreiz saku: “Mēs noliecam galvas to dakteru priekšā, kuri par nieka atalgojumu... arī medmāsu priekšā... pašaizliedzīgi strādā, glābj cilvēku dzīvības, ārstē!” Taču jūs nespējat palīdzēt un paaugstināt viņiem algas!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apiņa kungs! Man ir satraukums tieši par to, ka vairs nebūs augstākās medicīnas izglītības augstskolas Latvijā. Saprotiet, 1993.gadā apstiprinātā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme runā par medicīnu, runā par nozarēm, kas ar to ir saistītas, un šīs programmas ir akreditētas atbilstoši Augstskolu likumam, tās darbojas. Nav akreditētas tikai piecas programmas, kā to vēsta masu informācijas līdzekļi - tās, kuras ir “saražotas” no jauna un kuras tiešām neatbilst Latvijas Medicīnas akadēmijas profilam. Es saprotu un arī juristi un žurnālisti saprot, ka tās ir jaunās programmas, kas tiešām nav akreditētas, jo nav bijis šīs jaunās Satversmes apstiprinājuma Saeimā.

Tātad, ja mēs apstiprinām šo jauno Satversmi, tad gan no Rīgas Medicīnas institūta, gan no Latvijas Medicīnas akadēmijas nepaliek pāri nekas, un tad mums vairs nav speciālas medicīnas augstskolas. Par to man arī ir ļoti žēl, jo manas tur iegūtās zināšanas tiešām bija vērtīgas, kad mēs mācījāmies Rīgas Medicīnas institūtā.

Nākamais. Tiešām es jau ceturto reizi Saeimā runāju par šo jautājumu, par šo Satversmi. Es saprotu, ka iepriekšējās reizēs mēs varējām runāt par to, ka valdība nebija risinājusi šo jautājumu. Runa bija par 1999. - 2000.gada valdību, kad Andris Šķēle bija premjers. Bija valdības lēmums, kurš vēl nav atcelts un kurā tika nolemts, ka dibinātājai - valdībai vajag apvienot Latvijas Universitāti ar Rīgas Medicīnas akadēmiju, lai nebūtu divas medicīnas fakultātes, bet lai būtu šī vispārējā universitātes izglītība, kas ir ļoti nepieciešama arī ārstiem. Tātad ir valdības dibināta augstskola, kuras rektors principā darbojas bez likumīga pamata, jo pati Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme saka, ka rektors jāpārvēlē un jaunais rektors jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tātad no 1993.gada tas vēl nav noticis, un mūsu valstī tātad ir tāda teritorija, kur valsts likumi un arī mūsu valdības stingrais uzstādījums nedarbojas. Mēs varējām grozīt Pensiju likumu, bet, teiksim, cīnīties ar Latvijas Medicīnas akadēmijas rektoru un pārējiem mēs nespējām, jo mums nebija iespēju. Valdība nolēma apvienot šīs augstskolas tāpēc, ka visi piešķīrumi no budžeta šai neapstiprinātajai augstskolai ar neapstiprināto rektoru ir bijuši nelikumīgi. Ja mēs paanalizētu no tiesiskā viedokļa, tad par katra gada budžeta piešķīrumiem mēs varam gan izglītības un zinātnes ministru, gan labklājības ministru arī sodīt.

Apiņa kungs, atcerieties to, jo arī jūs bijāt 6.Saeimā, kādi bija 1998.gadā Valsts kontroles rezultāti par finansiālo darbību Latvijas Medicīnas akadēmijā! Bija pārtērēts pa labi un pa kreisi vairāk nekā viens miljons. Apiņa kungs, kur šie miljoni pazuda? Jūs taču esat draugs akadēmijai, kur tie palika? Un Valsts kontrole toreiz ieteica atcelt konkrētas amatpersonas, kuru rokās ir šie finansu groži. Tas netika izpildīts! Arī prokuratūra neierosināja lietu.

Tātad es arī šoreiz tomēr aicinu neatbalstīt. Turklāt koalīcijas partijas es daru uzmanīgas, jo premjers vēl nav atcēlis šo rīkojumu par universitāšu apvienošanu, darba grupas vēl skaitās, un šis uzdevums tiek lēnām pildīts. Ja mēs apstiprināsim šo Satversmi, tad visi šie lēmumi no valdības puses, kā saka, tiek izmesti atkritumu spainī un vairs nedarbosies. Tad par ko gan mēs balsojam? Tātad es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies Robertam Jurdžam!

Nākamais runātājs - Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Uzmanīgi klausos un brīnos, un priecājos par to, cik daudz augstskolu satversmju speciālistu ir mūsu vidū. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es brīnos un nevaru saprast, kā cilvēkiem, deputātiem, var būt labi, ja kādam būs slikti. Jūs taču zināt, ka tad, ja mēs neapstiprināsim šo Satversmi, daudzi jaunieši paliks bez pilnvērtīga diploma. Viņu vidū varētu būt arī jūsu bērni, un tas nav ne prātīgi, ne loģiski, tas nepakļaujas nekādiem apsvērumiem. Tas nekur neder!

Treškārt. Man ir droši zināms, ka šo Satversmi, kuru es turu savās rokās, patiešām ir apstiprinājusi Universitātes Satversmes sapulce. Viņi izveidoja redakcijas komisiju, un tad sākās sīka slīpēšana, taču Satversme bija apstiprināta. Notika tās tālāka slīpēšana, saskaņošana ar juristiem un tā tālāk. Starp citu, 1.4.punkts, kur ir teikts, ka RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes iestāde, bija arī pirmajā variantā, bet, izdarot sīkus labojumus, tas kaut kā tehniski pazuda, taču tas lietas būtību nemaina.

Es nezinu, kādu grupējumu intereses tagad cīnās, bet no tā ir atkarīga jauniešu nākotne un lielākā vai mazākā mērā arī Rīgas Stradiņa Universitātes liktenis. Tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu apstiprināt šo Satversmi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Plinera kungs!

Nākamais runātājs - Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es vienkārši domāju tā: nejauksim divas dažādas lietas!

Pirmām kārtām, šķiet, ka katrs no mums, Saeimas deputātiem, vēl labu Latvijas Republikas studentiem. Es domāju, ka citādi nemaz nevar būt. Un tāpēc nevajadzētu šeit kāpt tribīnē un mēģināt kādu noskaņot pret studentiem vai arī studentus pret kādu. Tas ir negodīgi! Un, ja šeit kāds cilvēks nāk un tā runā, tad viņš vienkārši ir nelietis manās acīs. Lūk! Skaidri un gaiši! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Es runāju par kaut ko citu - es runāju par attieksmi pret darbu. Un es gribētu runāt ar tiem cilvēkiem, kuri 6.Saeimas laikā sāka dzīt jokus ar Satversmi. Es domāju, ka Satversme ir nopietns dokuments, un tas ir jāsagatavo nopietni un tikai tad jānāk klajā ar šo projektu. Vai tas nav jocīgi, ka pagāja viss 6.Saeimas darbības laiks, pienāca 7.Saeima, tūlīt būs gandrīz vai pēdējā sēde pirms vasaras pārtraukuma, bet mēs vēl joprojām ņemamies - citādi es to nevaru nosaukt - ar šo dokumentu.

Tātad nejauksim divas dažādas lietas! Un tiešām būtu interesanti paskatīties, kuri bija tie, kuri iesāka šo lietu, un kāda bija viņu attieksme tajos projektos. Cik daudzas lietas jau ir izņemtas ārā no Satversmes kā galīgi absurdas. Par to vajadzētu vairāk runāt, nevis nākt šeit un asaraini izrunāties, ko katrs labu ir izdarījis!

Protams, mēs sakām paldies jebkuram ārstam, jebkuram pasniedzējam, jebkuram studentam, kas vairo Latvijas labo slavu. Par to nav strīdu! Strīdi ir par to, ar kādu nolūku cilvēki šeit nāk, ko viņi grib panākt un kāpēc viņi tā dara. Es minēšu tikai vienu piemēru. Viens otrs varbūt grib tūlīt pieņemt steidzami Satversmi arī otrajā lasījumā, tāpēc ka tas ir vajadzīgs. Jā, es esmu ar mieru pieņemt, lai palīdzētu, bet izlasiet kaut vai šodien 1.pantu! Izlasiet to, lūdzu, tie, kuri te nāk un runā! Vai jūs esat parūpējušies, lai šis pants būtu sakārtots? Kas tur ir rakstīts? Palasiet: “2001.gada 9.maijā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Rīgas Stradiņa universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.” Vai mēs šodien varam par tādu tekstu balsot? Varam? Nevaram, tāpēc, ka mēs nupat uzzinājām, ka nesen, šinī pārtraukumā, ir sanākusi Satversmes sapulce un ka tikai pēc šīs sanākšanas ir tapuši pēdējie grozījumi. Tādā gadījumā šis teksts ir jāpapildina, pasakot to, ka šodien šeit šie grozījumi ir parādījušies.

Lūk, tāda ir attieksme pret dokumentiem! Ir lietas, kas skar varbūt ļoti stingras politiskās nostādnes, attieksmi pret valsts valodu, attieksmi pret Latvijas vēsturi, attieksmi pret okupāciju, tās atzīšanu vai neatzīšanu, un daudz kas vēl cits, taču šeit ir runa par attieksmi pret darbu vispār. Ja mēs patiesi gribam, lai mums ir nopietna augstskola, kuru ciena visā pasaulē, tad esiet tik laipni un strādājiet nopietni pie šā dokumenta! Parādiet, kas ir raksturīgs šai augstskolai! Steigā uztaisīt nevīžīgu dokumentu, pēc tam to apstiprināt un nosaukt to par Satversmi… Tā nedrīkst strādāt! Ja tagad kāds grib sacīt, ka gadiem ilgi te kaut kas ir bremzēts, tad ir jānāk tribīnē un jāpasaka, ko tieši bremzēja, kas tur bija tāds svarīgs un vai tas šodien šajā Satversmē ir palicis vai gadījumā tomēr nav izņemts ārā kā neatbilstošs. Es domāju, ka tieši šādai sarunai vajadzēja būt šodien.

Protams, ja mēs vēlamies panākt kaut ko labu, tad ir daudz jāstrādā, un jāstrādā ir ar dokumentiem, jo dokuments paliek. To ieliek tur, kur tam pienākas vieta, un tur tas paliek. Runāt šeit var visu ko, bet to, kas ir uzrakstīts uz papīra, to pēc tam mainīt būs grūti.

Tā ka šodien, es domāju, vajadzēja runāt galvenokārt par attieksmi, par to, kas šajā tekstā ir ietverts iekšā, vai to var labot, vai to vajag labot un kad to vajag izdarīt.

Tā ka es personīgi domāju, ka kādu nedēļu vēl tomēr vajadzētu pagaidīt, šī nedēļa mums neko būtisku nemainīs, bet, lūk, daži precizējumi tomēr ir nepieciešami šajā tekstā, un šīs nedēļas laikā mēs mierīgi to varam izdarīt.

Tādējādi, es domāju, ar pirmo lasījumu mēs varētu būt mierā, un tad varētu nopietni… Tomēr dažus pēdējos nopietnos labojumus vajag iestrādāt. Lūk! Taču, ja kāds apzināti grib darīt kaunu Rīgas Stradiņa universitātei, tad tādā gadījumā viņš balsos pēc principa: jo sliktāk, jo labāk. Viņš nobalsos kaut vai tāpēc, turklāt tīši, lai pēc tam būtu, par ko strīdēties.

Tā ka mans ierosinājums ir atbalstīt un paredzēt nedēļu ilgu laiku līdz otrā lasījuma pieņemšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs!

Nākamais runātājs - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redzat, kad kaut ko pārrunā, tad izrādās, ka vairs nav tik spīdoši, kā vienu otru reizi mūs grib pārliecināt.

Un kas tad notiek Latvijas Medicīnas universitātē? Kāpēc desmit gadu garumā nav sakārtota šīs universitātes darbība un dokumentācija? 7.Saeimas darbības laikā tika izskatīts krimināls darījums, kas bija noticis šinī universitātē, un arī Valsts kontroles atzinums liecināja par nelāgu darbu, ko veikusi administrācija.

Protams, mēs zinām, ko Latvijai ir devusi šī universitāte, mēs cienām visus tās absolventus, kuri ir beiguši šo universitāti, kuri ar godu strādā un uzlabo Latvijas imidžu. Tomēr tas nedod tiesības universitātes vadībai nodarboties ar saviem personīgajiem… ar savu finansu interešu veidošanu, privatizāciju, komerciju un visu pārējo, kas tur grāva universitātes prestižu.

Mēs ļoti labi atceramies to, ka gribēja likvidēt Latvijas Universitāti, Latvijas Medicīnas akadēmiju un pēc tam veidot jaunu mācību iestādi. Jūs taču atceraties 7.Saeimas laikā šo brīnumu, kas bija iecerēts?

Un kāpēc tad šīs universitātes vadība ir aizmirsusi godu? Ja studenti labi mācās, ja tiek veidoti pasniedzēju kadri, tad kas ir devis administrācijai tiesības gulēt, slinkot un nesagatavot dokumentus? Kas deva tiesības atnest surogātu uz Saeimu, nolikt to mums priekšā un sākt te mūs pārliecināt, ka viņi ir paši svētākie starp svētākajiem.

Cienījamie kolēģi! Šādu dokumentu nevar laist cauri, tas ir jāpārstrādā, un tad mēs to pieņemsim, bet, ja šīs universitātes vadība ir tāda kautrīga vai nevarīga, tad tā ir jāpārvēlē! Vai tik ilgi domāt vajag? Nevajag domāt! Ja neprot strādāt - lai mierīgi atbrīvo vietu citiem!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runātājs - Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Dievam, es mazliet nomierinājos, jo tas mani tiešām... Ābiķa kunga izlēcieni manī izraisīja sašutumu, bet Apiņa kunga uzstāšanās - nelielu ironiju, kad viņš te lēja asaras, cik labi mēs esam un cik viņš ir pateicīgs Rīgas Medicīnas institūtam. Arī es to nenoliedzu un pateicos šai augstskolai, ka viņa man ir devusi izglītību. Es biju tīri labs profesionālis savā specialitātē, Apiņa kungs, ja jūs to atceraties.... Ja jūs atceraties to, kā jūs braucāt pie manis uz Rēzekni un mēs fotografējām pie “čaiņika” un tā tālāk...

Bet, kolēģi, runa taču nav par to! Plinera kungs, nu nav smuki ņemt studentus par ķīlniekiem un dezinformēt deputātus! Pirmām kārtām jāteic, ka viņu diplomus neviens neapdraud.

Jurdža kungs, man liekas, skaidri un gaiši pateica, ka viņu programmas ir akreditētas un diploms ir pilnvērtīgs, tā ka nevajag šeit nodarboties ar demagoģiju un maldināt deputātus! Jurdža kungs ļoti labi izstāstīja lietas būtību, ka tā mums ir vienīgā medicīnas augstskola. Tad kāda ir šīs Satversmes jēga? Vai tā, ka šī augstskola grib kļūt par universitāti? Tātad - ko viņi grib? Vai vēl dažādas fakultātes izveidot, kāda tagad ir Sociālo zinātņu katedra? Ko viņi gatavo? Šīs nav akreditētas programmas, un tajās viņi nedabūs pilnvērtīgus diplomus!

Tā ka es aicinu nevis atlikt uz kādu nedēļu, bet gan aicinu noraidīt arī pirmajā lasījumā. Un es esmu ļoti pateicīgs par “universitāšu speciālista” Oskara Grīga uzstāšanos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Vidiņa kungam!

Nākamais runātājs - Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Gan daļai runātāju, kuri šeit uzskaitīja visus trūkumus un problēmas, kāpēc jau agrāk netika apstiprināta universitātes Satversme, gan arī, protams, universitātes vadībai ir jāuzņemas atbildība par notikušo, jo dažādu iemeslu dēļ, 1995.gadā pieņemot Augstskolu likumu un pēc tam 2000.gadā izdarot labojumus tajā, visi Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtie Satversmes varianti īsti neatbilda šim likumam. Tā nu ir iznācis, ka šobrīd pēdējā brīdī mums šo Satversmi vajadzētu apstiprināt tā iemesla dēļ, lai studenti tiešām varētu mierīgu sirdi pabeigt šo augstskolu un saņemt atbilstošu diplomu.

Es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā to varētu pieņemt pēc nedēļas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Estas kungam!

Nākamais - nu jau otro reizi - debatēs Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Paldies par ļoti saturīgajām diskusijām! Paldies Dobeļa kungam, kurš manī saskata nelieti tāpēc, ka es aizstāvu zināmu daļu studentu vai pasniedzējus. Tad jāsaka, ka par šādu apvainojumu es pat lepojos.

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu šoreiz atcerēties tos pēdējos piecus gadus, kuros Latvijas Medicīnas akadēmija, mēģinot apstiprināt savu Satversmi, ir gājusi šo it kā Golgātas ceļu, jo Labklājības ministrijā priekšgalā vienmēr ir atradušies cilvēki, kuriem ļoti nepatīk šādas Satversmes apstiprināšana. Šīs bezgalīgās cīņas starp Labklājības ministriju un Latvijas Medicīnas akadēmiju patiesībā ir pierādījušas tikai to, ka Labklājības ministrijas izraudzītais ceļš uz tautas veselības reformu, ko tā sauc par reformu, nav bijis pareizs.

Tad, kad kāds stāsta par miljoniem, kurus it kā esot nozagusi Latvijas Medicīnas akadēmijas vadība, es ļoti lūdzu atcerēties, ka tas ir tikai dažu cilvēku viedoklis, jo tad, kad toreiz bija zināms disputs ar Valsts kontroli par atsevišķiem kontiem, caur kuriem, teiksim, tiek tērēti līdzekļi, viss, kā mēs to ļoti labi atceramies, beigu beigās tika atrisināts. Un tas nu bija jāzina diviem cilvēkiem, kuri savulaik ir bijuši labklājības ministri, jo nekādas krimināllietas akadēmijā nav bijušas. Es gribētu piebilst vēl to, ja kāds šeit ziņo, ka tās ir bijušas kaut kādas krimināllietas, es viņam iesaku atcerēties, ka rīkoties pēc principa “kāda tante teica” un tad paust to no tribīnes, nav īsti korekti.

Godātie kolēģi, es tomēr apelēju pie jūsu veselā saprāta! Godātā apvienība “Tēvzeme un Brīvībai”/LNNK! Es apelēju pie tā, ka nedēļas laikā viss tiks sakārtots, arī tas, ko jūs pieprasāt šoreiz, jo visās iepriekšējās reizēs jūs esat atraduši iespēju piesieties vienam vai otram vārdam un visādā citādā veidā apturēt šā likuma darbību. Un man patiesībā ir aizdomas, ka pats lielākais apvainojums šodien ir tas, ka par šo Satversmi atbild Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir citas partijas pārziņā, kura savu darbu šodien paveic un kura ar savu darbu parāda, ka ir spējīga to veikt. Turpretī ministrija, kurai par to bija jāatbild un kurai bija šī Satversme jāvirza un jāapstiprina, kamēr tā bija Labklājības ministrija, to nedarīja. Man ir patiesas aizdomas, ka šodien jūs mēģināt kaut kādā veidā atriebties par saviem nepadarītajiem darbiem.

Es aicinu kolēģus šodien nobalsot par likumprojekta pirmo lasījumu, bet nākamnedēļ apsveikt Latvijas Medicīnas akadēmiju jau kā Rīgas Stradiņa universitāti!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Apiņa kungs, jau otro reizi!

Nākamais runās Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Runāšu tikai pirmo reizi. Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mūsu neprofesionālisms un neprasme dažreiz izraisa pārpratumu virkni, un tad sāk darboties tā saucamais domino princips. Esmu ievērojis, ka Apiņa kungs ir meistars šādu mahināciju veidošanā, ja to tā var saukt.

Tātad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nostāja konsekventi ir vērsta “pret”, pret blēdībām, kas tiek iestrādātas šajā Satversmē, ja mēs to pieņemsim pirmajā lasījumā, un, ja Satversmes sapulce neiesaka grozījumus, tad mums šīs blēdības, kas te ir iestrādātas atsevišķos punktos, būs jāakceptē otrajā lasījumā. Tas ir labi, ka mums ir izdevies pievērst sabiedrības uzmanību šiem konkrētajiem punktiem. Tas ir labi, ka Satversmes sapulce spēja sanākt pusstundas laikā, un tad vismaz viena blēdība, kas bija projekta sākumā, ir novērsta.

Tātad es aicinu cienījamo Ābiķa kungu kā atbildīgās komisijas priekšsēdētāju tikties ar Satversmes sapulces atbildīgajiem pārstāvjiem un amatpersonām un vēlreiz pārrunāt tos punktus, pret kuriem apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iebildumi.

Akreditācija no tā necietīs, Apiņa kungs! No tā cietīs visi tie Latvijas studenti, kuri studēs šajā augstskolā!

Sēdes vadītājs. Paldies jums!

Nākamais runātājs - Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tajā laikā, kuru jūs saucat par okupācijas laiku, bija Rīgas Medicīnas institūts, un tad šā institūta diploms tika atzīts ne tikai šeit, Latvijā, ne tikai PSRS, bet arī ārzemēs. Turpretī tagad, ja mēs nepieņemam Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi, mēs nedodam iespēju pat šeit, Latvijā, atzīt diplomu tās absolventiem.

Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo Satversmi pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies Aleksandram Golubovam! Debates beidzam.

Vārds atbildīgajam referentam Dzintaram Ābiķa kungam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ar lielu interesi uzklausīju visus apsvērumus Satversmes sakarā un gribu teikt sekojošo. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nesaki vairāk neko!”)

Pirmkārt. Šeit gan no Bojāra kunga, gan no Vidiņa kunga puses izskanēja tāds viedoklis, ka komisija it kā ir pārkāpusi procedūru un nu mēģina apmuļķot Saeimas deputātus. Cienījamie kolēģi! Gribu jums atgādināt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādā visu Saeimas frakciju, izņemot Sociāldemokrātu savienības, deputāti. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Tātad tur ir visu frakciju deputāti, un nekādā gadījumā nevienas frakcijas deputāts nebūtu pieļāvis to, ka mēs kaut kādā veidā mēģinām jūs apmuļķot. Līdz ar to jūs faktiski izteicāt apvainojumu, cienījamais Bojāra kungs, gan savas frakcijas deputātam Osvaldam Zvejsalniekam, bet jūs, cienījamais Vidiņa kungs, izteicāt apvainojumus savas frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Protams, es pilnībā atzīstu, ka Latvijas Medicīnas akadēmijas vadība ne tuvu nav ideāla un ka Latvijas Medicīnas akadēmijas vadība un Senāts varēja strādāt daudz ātrāk un enerģiskāk, lai šī Satversme nonāktu Saeimā nevis mēnesi vai pat nepilnu mēnesi pirms izlaiduma. Tomēr nu tas ir izdarīts.

Treškārt. Cienījamie kolēģi! Es tomēr ļoti negribētu, ka personīgu antipātiju dēļ pret akadēmijas vadību šodien ciestu studenti. Tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams.

Nākamais. Es gribu vēl paskaidrot tiem, kuri šeit apšaubīja mums iesniegtā dokumenta leģitimitāti. Gribu jums teikt, ka no pirmās izskatīšanas šorīt, rīta agrumā, līdz izskatīšanai šobrīd ir pagājušas četras stundas, četru stundu laikā tika sasaukta Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulces redakcijas komisija, kurai ir pilnvarojums no Senāta. Es atkārtoju: tai ir pilnvarojums no Senāta izdarīt Satversmē redakcionālus labojumus. Es atkārtoju: atšķirībā no iepriekšējā teksta ir izdarīti labojumi vienā teikumā - ir parādījušies divi jauni vārdi, ka tā ir valsts dibināta augstskola. Šādu labojumu - un arī Saeimas Juridiskais birojs tam piekrīt - Satversmes sapulces redakcijas komisija bija tiesīga izdarīt. Šobrīd šeit ir pievienots protokols, kuru ir parakstījuši redakcijas komisijas locekļi Anšelevičs, Vētra, Bernāts, Kreile un Stangvila un kurā šis labojums ir akceptēts.

Nākamais. Dobeļa kungs strādā mūsu komisijā, tāpēc viņš pārzina situāciju daudz labāk nekā viņa partijas biedri, un viņš pilnīgi pareizi norādīja, ka pavadošajā dokumentā, pavadošajā likumprojektā, tik tiešām ir nepieciešams izdarīt labojumu, un tas ir loģiski, jo ir iesniegta Satversme, kurā ir izdarīts viens redakcionāls labojums, un arī pavadošajā likumprojektā, kas nav pati Satversme, bet kas ir pavadošs dokuments, ir jāizdara viens labojums 1.pantā. Un tas ir ļoti loģiski, un te nav nekādu likuma pārkāpumu un pārsteigumu. Tas ir absolūti loģiski. Es pilnīgi piekrītu - lai varētu šo labojumu izdarīt, mums nevajag sasteigt un strēbt karstu putru, tomēr visas lietas izdarīt tik ātri, lai augstskolas absolventi savā izlaidumā varētu saņemt pilnvērtīgus diplomus. Tāpēc es aicinu šodien nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un noteikt, ka otrajā lasījumā tas ir izskatāms nākamajā nedēļā, lai mēs varētu šos nelielos grozījumus un precizējumus izdarīt.

Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamais Ābiķa kungs!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai apstiprinātu likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā akceptēts.

Nākamais. Dokumenta izskatīšanas datums?

Dz.Ābiķis. Jā, pirms nosaucu datumu, jāpasaka viena replika.

Es gribu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai atgādināt, ka mēs esam nupat saņēmuši dokumentu no Labklājības ministrijas…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par lietas būtību…

Dz.Ābiķis. Jā, es tūlīt pabeigšu… no Labklājības ministrijas. Labklājības ministrija, kuru jūsu deputāti un jūsu kolēģi pārvalda jau vairākus gadus, ir iepazinusies ar likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” un dara zināmu, ka ministrijai, kuru jūs pārvaldāt, nav nekādu iebildumu pret tā tālāko virzību.

Parakstījusi ir cienījamā valsts sekretāre Maija Poršņova.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu noteikt, ka priekšlikumus vajadzētu iesniegt līdz 10.jūnijam, tas ir, līdz nākamās nedēļas pirmdienai, un likumprojektu izskatīt otrajā un galīgajā lasījumā nākamnedēļ - 14.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūnijs un izskatīšana galīgajā, otrajā, lasījumā - 14.jūnijā… 13.jūnijā.

Dz.Ābiķis. Ja kolēģi uzskata, ka varam skatīt 13.jūnijā, tad, es domāju, komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Tā ir ceturtdiena, Ābiķa kungs!

Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais mūsu darba kārtības punkts ir likumprojekts, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā, - “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināmo ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”.

Atbildīgais referents ir pats Kuduma kungs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Ražuka kungs! Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr.4602.

1.priekšlikums ir Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums, kurš iestrādāts 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3.priekšlikums, 4.priekšlikums, kā arī 5.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. 10., 11., 12., 13.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Ne tik strauji!

10.priekšlikums tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Es atvainojos!

11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 11.priekšlikums tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas gūst deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 13.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 13.priekšlikums - atbalstīts.

Tālāk!

Dz.Kudums. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Arī tas gūst deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 15.priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Gūst atbalstu.

19.priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 20., 21. un 22.priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 24. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtais priekšlikums nr.24 nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 25. un 26.priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 27. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 27. - Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 28. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 30. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 31. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 32. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 33. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu 34. - Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāta Linarda Muciņa iesniegtais priekšlikums nr.34 nav guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 35. un 36. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 35. un 36. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu 37. un 38.priekšlikums - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 37. - Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums - nav guvis atbalstu. Nav atbalstīts arī 38. - Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt 39. un 40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.39 ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajam 41. un 42.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 41. un 42. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - guva deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Komisija neatbalstīja Muciņa kunga iesniegto 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 43. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums - nav guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt 44. un 45. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 44. un 45. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus - atbalsta arī deputāti.

Dz.Kudums. 46. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 47. - deputāta Muciņa priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. 47. - deputāta Muciņa priekšlikums - nav guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 48. un 49. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 48. un 49. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi - tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. 50. - deputāta Muciņa priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. 50. - deputāta Muciņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 51. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 51. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 52. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - , kas atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā -53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 52. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts minētajā redakcijā.

Dz.Kudums. 53.priekšlikums ir atbalstīts. Atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 53. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 54., 55. un 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 54., 55. un 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus - atbalsta arī deputāti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 57. un 58.priekšlikumam - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 57. un 58. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi - tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Atbalstu guva 59. - Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 59. - deputāta Linarda Muciņa kunga priekšlikums - ir guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. 60. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. 60. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 61. un 62. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 61. un 62. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 62., 63., 64., 65., 66. un 67.priekšlikumam - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Man ir jāatvainojas, 62.priekšlikumu mēs jau esam atbalstījuši. Tā ka sāksim ar 63.priekšlikumu!

Dz.Kudums. Es atvainojos! Es atvainojos! 63.

Sēdes vadītājs. 63., 64. un 65. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus - deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 66., 67. un 68. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī 66., 67. un 68. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus - deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 69. un 70. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 69. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - deputāti atbalsta. Atbalsta arī 70. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Dz.Kudums. Paldies. Komisijā tika atbalstīts 71. - deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atbalstu ir guvis 71. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 72. un 73. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. 72. un 73. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi - ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 74., 75. un 76. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 74., 75. un 76. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 77. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 77. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - atbalsta arī deputāti.

Dz.Kudums. 78. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. 78. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - nav deputātu atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 79. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 79. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to nav balsojams 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 80.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 81. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 81. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 82., 83. un 84. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts ir 82., 83. un 84. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 85., 86., 87., 88. un 89. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. 85., 86., 87., 88. un 89. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus - ir atbalstījuši arī deputāti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 90. un 91. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 90. un 91. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi - ir guvuši atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 92., 93. un 94.priekšlikumam - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Atbalstīts 92., 93. un 94.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Dz.Kudums. 95. - deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 95. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir atbalstīts minētajā redakcijā.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 97. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Kā būs ar 96.priekšlikumu?

Dz.Kudums. Muciņa kunga priekšlikums tika atbalstīts 96. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad arī 96.priekšlikums tiek atbalstīts.

97. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 98., 99. un 100.priekšlikumam - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 98., 99. un 100. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto 101.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtais priekšlikums nr.101 ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 102. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt… 103. - Muciņa kunga priekšlikumu. Tas ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā - 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Redakcija ir izteikta 104.priekšlikumā. Šie priekšlikumi ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. 105. - deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums - ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. 105. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - ir guvis atbalstu komisijā, taču Dzintars Kudums vēlas vārdu debatēs. Atklājam debates. Vārds debatēs Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Atcerēsimies, kāda ir otrajā lasījumā pieņemtā redakcija tā saucamajā “Ieroču likumā”! Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā 39.pantā, kur ir runa par mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, ir teikts: “Uz septiņas dienas ilgu laika posmu pirms Latvijas Republikā oficiāli noteiktajām svētku dienām, saskaņojot ar Valsts policijas iestādi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldību, juridiskajām personām, kurām ir speciālā atļauja (licence), Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz speciālo atļauju (licenci) 1. un 2. klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai citos nespecializētos tirdzniecības objektos.”

Mūsuprāt, tā bija pareiza redakcija. Šeit ir stingri reglamentēts, kādām personām ir iespēja nodarboties ar izbraukuma tirdzniecību, un šeit, kā jau minēts, ir iesaistītas visas puses - gan ugunsdzēsēji, gan policija, gan pašvaldība. Šie noteikumi ir ļoti strikti un pieņemami. Ja mēs šo redakciju tagad izņemsim no likuma ārā, tad šos izstrādājumus varēs tirgot tikai specializētajos veikalos, nekur citur nevarēs. Līdz ar to šis tirgus, kas ir faktiski pa visu republiku - tiek patiešām malu malās tirgoti šie pirotehniskie līdzekļi! - , atkal nonāks nelegālo tirgoņu rokās. Es uzskatu, ka tomēr vajadzētu dot licencētām firmām iespēju, pastāvot visiem šiem nosacījumiem, pārdot šos - 1. un 2. klases - pirotehnikas izstrādājumus, kuri nav bīstami dzīvībai un veselībai. Es personīgi lūdzu neatbalstīt 105. - Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vairāk debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 105. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 8, atturas - 53.

105. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Debates par likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums pusstundu - līdz pulksten pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Starpbrīdim atvēlētais laiks jau ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu. Šo likumprojektu ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Atbildīgais referents - Dzintars Kuduma kungs. Esam nonākuši pie 106. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma.

Lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Lūdzam atbalstīt 106. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs… Lūdzu atcelt balsošanas režīmu!

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija pieprasa balsojumu par 106. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu atkārtoti ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim!

Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1.

Priekšlikums akceptēts.

Lūdzu turpināt, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 107. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 108. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 109. - Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 110. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 111. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 112.- Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 113. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 114. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 115. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 116. un 117. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 116. un 117. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi - ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 118. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 119. un 120. - Juridiskā biroja priekšlikumu un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi 121.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad tie ir atbalstāmi kopumā. Ir izveidota vienota redakcija.

Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 122. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 123. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 124. un 125. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 124. un 125. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumus.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 126. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 125.priekšlikumu?

Dz.Kudums. 126.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 126. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 127. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 127. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums -arī ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 128. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 128. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 129. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 130. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atbalstījuši.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 131. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atbalstījuši arī 131. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Dz.Kudums. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsot par Ieroču likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Cienījami kolēģi! Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs deputāts Dzintars Kudums ir komisijas vārdā iesniedzis Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Lūdzu pārcelt likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” un likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pēc darba kārtības 20.punkta.”

Cienījamie kolēģi, vai ir iebildumi pret šādu iesniegumu? Balsot? Deputāti pieprasa balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim... Es atvainojos! Mums ir jāatklāj debates. Ir debatētājs - Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Priekšā vēl ir Sociālais likums, par kuru bija diezgan karstas diskusijas un kuru gaida daudzi cilvēki. Es uzskatu, ka šodien Saeimai būtu tas noteikti jāpieņem. Turpretim abi šie jautājumi... jā, tie ir aktuāli, bet tos var izskatīt arī citā dienā. Es domāju, mums šodien ir jāizskata gan likums par konkordātu, gan arī vēl daudzi likumi.

Nevajadzētu tā darīt! Tā būtu ļoti neglīta rīcība no valdošā vairākuma puses. Viņi baidās no tā, ka opozīcija kopā ar pārējiem kolēģiem nolems šodien tomēr izskatīt Sociālo likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Lujāna kungs! “Pret” ir runājis Modris Lujāns. Kurš runās “par”? Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es, protams, saprotu jūsu satraukumu, bet es gribu jūs informēt, ka man zvanīja premjers un lūdza, lai abus divus šos likumus - gan Satversmes aizsardzības biroja likumu, gan Valsts drošības iestāžu likumu - mēs izskatītu šodienas sēdē. Tas būtu nepieciešams, jo ir vajadzīgas izmaiņas šinīs likumos, lai tos saskaņotu ar Nacionālās drošības likumu.

Tā ka, ja jūs nepiekritīsiet šādam variantam, es lūgšu sēdi pagarināt tiktāl, lai izskatītu šos divus likumus. Ļoti lūdzu atbalstīt manu ierosinājumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kuduma kungs!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Kuduma kunga ierosinātajām darba kārtības izmaiņām - minēto likumprojektu pārcelšanu no darba kārtības beigu daļas uz augšu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 10, atturas - 50. Diemžēl Kuduma kunga lūgums noraidīts. Saglabājas pašreizējā darba kārtība.

Saskaņā ar esošo darba kārtību nākamais izskatāmais dokuments ir “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Referents, kas par likumprojektu ziņos komisijas vārdā, ir tās priekšsēdētājs Dzintars Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es izsaku vislielāko pateicību Latvijas Bibliotēku biedrības vadītājai Liniņas kundzei, kuras padomus mēs vienmēr uzklausām un respektējam un kura ir daudz palīdzējusi, lai likumprojekti, kas saistīti ar bibliotēku lietām, tiktu sagatavoti labā līmenī.

Kolēģi, es aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Cienījamie kolēģi, likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā” ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, liels paldies par gandrīz vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais šodienas sēdē izskatāmais dokuments ir likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - tās priekšsēdētājs deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Sadarbībā ar ekspertiem no sabiedrības par atklātību “Delna” un Saeimas Juridiskā biroja ekspertiem esam sagatavojuši izvērtēšanai 20 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts minētajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Cik es saprotu, Ražuka kungs, 4.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši.

5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Vienu mirklīti! Lujāna kungs, par kuru priekšlikumu jūs bijāt pieteicies debatēt? Par visiem. Labi! Tad varbūt jūs par 4.priekšlikumu varētu debatēt.

Lagzdiņa kungs, ļaujiet Lujāna kungam izteikt savas domas!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums, lai prezidijs tomēr aktīvāk reaģētu, kad deputāti iesniedz savus pieteikumus... Es saprotu, ka ir karsts laiks, grūti strādāt, bet nu tomēr vajag!

Tagad esam jau nonākuši pie 5.priekšlikuma, un runāt uzreiz par visiem pieciem ir ļoti grūti, bet ir jārunā par visiem. Es lūgtu Lagzdiņa kungu: kad jūs esat ziņotājs un nosaucat kādu sabiedrisku organizāciju (šoreiz jūs nosaucāt sabiedrību par atklātību “Delna”, bet es, pieņemsim, pazīstu organizāciju “Melnā roka”), tad, lūdzu, kvalificējiet tās statusu un paskaidrojiet, kāpēc tieši viņas domas mums ir jāņem vērā un ar ko viņa ir izcēlusies! Citādi man rodas aizdomas... Ja viena sabiedriska organizācija, it sevišķi tāda, kas tiek finansēta, tā teikt, no ārvalstu lielkapitāla puses, ietekmē valsts likumdošanu, tad man rodas aizdomas par kaut kādu ietekmēšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Turpinām izskatīt tabulu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es gribētu atbildīgās komisijas vārdā jūs informēt, ka atbilstoši tai likumdošanas praksei, kāda ir visus šos daudzos gadus bijusi neatkarīgās Latvijas parlamentā, mēs daudzu likumprojektu izvērtēšanai pieaicinām nevalstisko organizāciju ekspertus. Gribētu atgādināt kolēģim Modrim Lujānam, ka šodien mēs Saeimas ārkārtas sēdē pieņēmām Valsts pārvaldes iekārtas likumu un šajā likumā ir īpaši uzsvērts tas, ka tieši nevalstiskās organizācijas jāpieaicina visdažādāko valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai. Un tādējādi parlaments jau sen ir rādījis priekšzīmi, kā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību likumu sagatavošanā un apspriešanā.

Sēdes vadītājs. Esam nonākuši pie 5.priekšlikuma.

J.Lagzdiņš. Es vēlreiz aicinu atbalstīt 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta ceturto daļu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.1 pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Arī 8.priekšlikumu ir iesniegusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu arī pret 8.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 8.1 pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 11.- atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 8.1 panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 12. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

J.Lagzdiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.panta otro daļu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17. - priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs. Tas nav atbalstīts, bet es gribētu atgādināt, ka šo ideju, ko kolēģis ierosina ietvert šajā normā, komisija faktiski ir pieņēmusi, atbalstot iepriekšējos priekšlikumus, kur noteiktas bargākas sankcijas par likuma neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

J.Lagzdiņš. Paldies.

18. - redakcionāls atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Likumprojektu gatavojot pēdējam, galīgajam lasījumam, atbildīgā komisija ar Juridiskā biroja palīdzību sagatavoja arī pārejas noteikumus, kuri ir ļoti būtiski un svarīgi, it īpaši tagad, priekšvēlēšanu periodā. Aicinu uzmanīgi iepazīties ar tiem un akceptēt tos.

19. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumā lietotajiem terminiem. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu. Jaunais pants nosaka to, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 1.augustam jāpieņem ir trīs veidu noteikumi, lai varētu sekmīgi realizēt šajā likumā paredzēto - partiju finansēšanas atklātumu. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

J.Lagzdiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu, kas uzliek partijām pienākumu internetā publiskot saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, sākot ar 15.augustu. Šāds termiņš ir noteikts tādēļ, ka iepriekšējā priekšlikumā mēs noteicām par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanas termiņu 1.augustu. Tātad partijām tiek dotas 15 dienas, lai iepazītos ar šiem jaunajiem noteikumiem un atbilstoši likuma prasībām sagatavotu publiskošanai internetā dāvinājumus un ziedojumus. Tādēļ aicinu vienbalsīgi atbalstīt arī 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta!

J.Lagzdiņš. Paldies, Ražuka kungs!

22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums - nosaka to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Es aicinu uzmanīgi sekot līdzi publikācijai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kaut gan jāteic, ka pilnā apmērā šā likuma normas, ņemot vērā 20.priekšlikumu un 21.priekšlikumu, tiks realizētas, sākot ar šā gada 20.augustu. Es vēlreiz aicinu kolēģus deputātus, politisko partiju pārstāvjus, iepazīties ar pārejas noteikumiem, un šā likuma pieņemšanas gadījumā, par ko es nešaubos, izpildīt arī pārejas noteikumu prasības.

Aicinu atbalstīt 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 23.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu vienbalsīgi balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanas, paziņoju, ka no deputātiem Salkazanova, Čevera, Barčas, Baldzēna un Burvja ir saņemts jautājums tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai. Jautājums tiek nodots tieslietu ministrei.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā. Referents ir Roberts Jurdžs. Lūdzu, Jurdža kungs!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais prezidij! Kolēģi! Tagad izskatīsim dokumentu nr.4611. Komisija ir strādājusi ar visiem priekšlikumiem un lielā vienprātībā ir par daudziem arī vienojusies - atbalstījusi iesniedzēju viedokli.

1. - labklājības ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 2. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Finansu ministra iesniegtais priekšlikums nr.2 nav guvis deputātu atbalstu.

R.Jurdžs. 3. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Jurdžs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurdžs. 5.priekšlikums - finansu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav guvis atbalstu.

R.Jurdžs. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais priekšlikums nr.6 ir guvis deputātu atbalstu.

R.Jurdžs. 7. - bijušā labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 7. - bijušā labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums - ir guvis deputātu atbalstu un izteikts minētajā redakcijā.

R.Jurdžs. 8. - finansu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Finansu ministra Gundara Bērziņa iesniegtais priekšlikums nr.8 nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

R.Jurdžs. Tāpat arī 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jābalso. Tiek pieprasīts veikt balsošanu par 8. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!

R.Jurdžs. No komisijas…

Sēdes vadītājs. Balsosim par 8. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 29. Priekšlikums noraidīts.

Ejam tālāk!

R.Jurdžs. 9. - finansu ministra priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo ir atbalstīts 10. - deputāta Ražuka priekšlikums. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Jābalso. Tiek pieprasīts balsojums par 9. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 27, atturas - 31. Finansu ministra priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu, turpiniet!

R.Jurdžs. 10. - deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputāta Ražuka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums tiek akceptēts.

Lūdzu, turpiniet!

R.Jurdžs. 11. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Jābalso, jo tiek pieprasīts veikt balsošanu. Lūdzu, balsosim par 11. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 32. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurdžs. 12. - bijušā labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Jurdžs. 13. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīts veikt balsošanu. Balsosim par 13. - deputātes Aijas Barčas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, tālāk!

R.Jurdžs. 14. - deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. Tātad 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 16. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi, iestrādājot savā - 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

R.Jurdžs. 17.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 18. - komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurdžs. 19. - labklājības ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir balsojams vai nav balsojams? Deputāti pieprasa veikt balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim... Atklājam debates. Debatēt pieteicies deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie kolēģi! 19.priekšlikums ir skatāms kopā ar 12.priekšlikumu. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir tāda, ka sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 33 procenti, no kuriem darba devējs maksā 24 procentus un darba ņēmējs - 9 procentus. Ja tagad būtu ticis atbalstīts 12.priekšlikums - tas priekšlikums, ka tā likme vienādās daļās sadalāma - , tādā gadījumā būtu balsojams 19.priekšlikums - noteikt pārejas noteikumos, kādā veidā gadu pa gadam tas maksājums izlīdzinās. Ņemot vērā to, ka 12.priekšlikums nav atbalstīts, 19.priekšlikums nekādā ziņā nav vairs balsojams, jo ir saglabāta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Es nezinu, vai es esmu tiesīgs atsaukt šo priekšlikumu, jo es neesmu vairs labklājības ministrs, bet vēlreiz uzsveru: tas vairs nav balsojams!

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nav balsojams. Ejam tālāk!

R.Jurdžs. 20. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli. Ejam tālāk!

R.Jurdžs. 21. - bijušā labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jurdžs. 22. - arī tas ir bijušā labklājības ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurdžs. 23. - deputāta Rasnača priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Jurdžs. 24. - bijušā labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi, iekļāvusi savā priekšlikumā nr.25.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tātad 25.priekšlikums - tas ir tas precizējums.

Ar to likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšana trešajā lasījumā ir noslēgusies. Vai referentam būtu kas vēl bilstams?

R.Jurdžs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais šīsdienas sēdes darba kārtībā esošais dokuments - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās Protokolu”.

Kas ziņos Ārlietu komisijas vārdā?... Nav referenta! Nav referenta. Atļaujiet pāriet pie nākamā darba kārtības punkta!

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”.

Ārlietu komisija ir atbildīgā. Atkal nav referenta.

Atļaujiet pāriet pie nākamā darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””! Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā par likumprojektu referēs (Starpsauciens: “Izteikt rājienu Apinim!”) deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies kolēģiem par izpratni! Es saprotu, ka kolēģus ļoti aizrauj jautājums par tabaku, par tabakas akcīzi, par valsts budžetu un tādēļ viņi ir gatavi ar lielu prieku atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Taču vispirms lūdzu jūs nobalsot par šā likumprojekta steidzamību!

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms nobalsosim par likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 11. Likumprojekts ir pasludināts par steidzamu.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es redzu, ka jūs patiesi satrauc tas, ka Latvijā pārlieku daudz cilvēku smēķē un nespēj cīnīties pret šo ligu. Viena no cīņas metodēm ir, protams, cenas paaugstināšana cigaretēm, un tādēļ es aicinu jūs balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir akceptēts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Aicinu jūs visus iesniegt savus daudzos priekšlikumus līdz pirmdienai, 10.jūnijam, un 13.jūnijā likumprojektu varētu izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz pirmdienai, 10.jūnijam, un likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā ceturtdien, 13.jūnijā.

Paldies, Apiņa kungs!

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais mūsu darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums. Komisija ierosināja to atzīt par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.4506 un nr.4591. Šos grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”, ir sagatavojusi Finansu ministrija un Latvijas Banka. Valdība tos ir akceptējusi un atsūtījusi mums uz Saeimu. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.

Komisija šo likumprojektu ir atzinusi par steidzamu un lūdz arī deputātus piekrist tā steidzamībai.

Sēdes vadītājs. Tātad sākumā nobalsosim par to, lai šis likumprojekts taptu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Šis likumprojekts tiek pasludināts par steidzamu.

V.Balodis. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav.

Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” ir pieņemts pirmajā lasījumā.

V.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 20.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs. Izskatīšanas datums - 20.jūnijs. Paldies, Baloža kungs!

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”. Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbildīgā referente - Žanete Vasaraudze. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Žanetei Vasaraudzei! Žanete Vasaraudze referēs no vietas.

Ž.Vasaraudze (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.4510 un nr.4592. Konkrētais likumprojekts tiek izskatīts, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu, to atbalstīja un lūdz izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Sākumā balsosim par to, lai šo likumprojektu atzītu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””, tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts ir ieguvis steidzama likumprojekta statusu.

Lūdzu!

Ž.Vasaraudze. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 6. Pirmajā lasījumā grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” ir pieņemti.

Ž.Vasaraudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūnijs un izskatīšana otrajā lasījumā - 13.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 10.jūnijam, bet 13.jūnijā būs šā likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais likumprojekts mūsu šodienas darba kārtībā ir “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbildīgais referents - Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4596.

1. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 2. un 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret 2.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

V.Balodis. 3. - Oskara Spurdziņa priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret 3.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Oskars Spurdziņš, deputātiem iebildumu nav.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 4., 5. un 6. - Oskara Spurdziņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 4., 5. un 6. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikumi - nav izraisījuši deputātu iebildumus.

V.Balodis. 7. un 8. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikumi - komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. 7. un 8. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikumi - ir guvuši deputātu atbalstu.

V.Balodis. Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 9. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus šos grozījumus atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir akceptēts.

V.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs. Paldies.

Turpināsim izskatīt mūsu šodienas darba kārtību! Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - atbildīgā referente Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.4535 un nr.4608. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nopietni izvērtēja visus iesniegtos priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, un tā vienprātīgi atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Kāda ir šā likumprojekta grozījumu būtība? Pirmām kārtām te ir notikusi Vispārējās izglītības likuma normu saskaņošana ar jau pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kā arī ar likuma spēku tiek noteiktas Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kuras līdz šim likumā nebija formulētas, bet kuras Izglītības un zinātnes ministrija jau veica; piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija nosaka izglītojamo uzņemšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs, kā arī obligāto dokumentāciju un tās lietošanu.

Es gribētu komentēt vienu būtisku jaunumu, un tas ir šāds: izglītības iestādes pedagoģiskā padome turpmāk varēs, informējot par to izglītojamā vecākus, lemt par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē. Līdz šim to varēja darīt, tikai saskaņojot ar vecākiem, kā rezultātā cieta izglītības kvalitāte, jo nesekmīgu skolēnu dažkārt nevarēja atstāt uz otru gadu vienā klasē.

Kā būtiska lieta ir iestrādāta un noteikta obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā, kā to nosaka Izglītības likums.

Es aicinu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir akceptēts.

Paldies par uzmanību!

S.Golde. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs.

Nākamais šodienas darba kārtībā izskatāmais Saeimas dokuments ir likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Komisija aicina to atzīt par steidzamu. Likumprojektu sagatavojusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Tās vārdā atbildīgais referents…. Nav.

Atļaujiet virzīties tālāk!

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisija. Atbildīgais referents? Nav zālē.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Reģistra numurs 1264. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisija. Referenta nav.

Nākamais likumprojekts - “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu ministrija. Referenta nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskā komisija. Dokumenti nr.1969 un nr.4614.

Atbildīgais referents - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Tātad Civillikums ir ļoti svarīgs likums, kurā mēs bez liekas vajadzības grozījumus neizdarām, un šie mūsu grozījumi ir saistīti ar adopcijas jautājumu sakārtošanu.

Likumprojekts ir rūpīgi izskatīts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Tas ir saistīts arī ar faktu, ka mēs pēdējā laikā esam pievienojušies veselai rindai starptautisku konvenciju, kuras sakārto un precizē bērna adopcijas jautājumus.

Tā kā šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, tad tas ir saskaņots ar visām ministrijām, it sevišķi ar Labklājības ministriju, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Tā ka es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo kardinālas pārmaiņas šeit nenotiek, bet tajā pašā laikā tiek precizēta kārtība - tātad saistībā ar starptautiskajām konvencijām ir precizēta tā kārtība, kādā veidā māte atsakās no bērna; lai tas nenotiktu pārāk ātri pēc dzemdībām, kad viņa vēl nav spējīga pilnvērtīgi izlemt šo ļoti svarīgo jautājumu.

Aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu Civillikumā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā (dokuments nr.1969)! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Grozījumi Civillikumā pirmajā lasījumā ir akceptēti.

Nākamais mūsu likumprojekts...

L.Muciņš. Te ir kļūdiņa... Es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.

Nākamais mūsu šodienas darba kārtībā izskatāmais dokuments ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.3347 un nr.4615.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, kas sakarā ar administratīvo rajonu un pagastu nosaukumu precizēšanu paredz precizēt arī Civillikuma 1. un 2.pielikumā esošo publisko ezeru sarakstu, attiecīgi pieskaņojot tos administratīvo teritoriju nosaukumiem.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā (dokuments nr.3347). Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais šodien izskatāmais darba kārtības likumprojekts ir “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums (dokumenti nr.3467 un nr.4616). Juridiskā komisija.

Atbildīgais referents - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šo grozījumu Civillikumā ir iesniedzis Ministru kabinets. Šis grozījums ir saistīts ar mūsu tikko pieņemto likumu par pasēm un identifikācijas kartēm.

Likumprojekts ir izskatīts arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, kur tas ir atbalstīts. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo šeit grozījums ir tikai vienā pantā, kurš paredz svītrot noteikumu, ka pasēs mēs liekam zīmogu par laulāto kopmantu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”! Pirmais lasījums (dokumenti nr.3467 un nr.4616), likumprojekta pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā šis grozījums Civillikumā ir apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, Muciņa kungs?

L.Muciņš. 1.jūlijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Linarda Muciņa iesniegumu ar šādu saturu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija ierosina izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (reģistrācijas nr.1300) izskatīšanai pirmajā lasījumā kā darba kārtības 37.jautājumu.” Kā es noprotu, šis likumprojekts ir skatāms vienotā paketē ar trijiem jau izskatītajiem grozījumiem Civillikumā. (Starpsauciens: “Jā!”)

Pirmām kārtām man ir jālūdz Saeimas piekrišana likumprojekta iekļaušanai. Vai kādam ir iebildumi? Nav iebildumu.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts (reģistrācijas numurs 1300) par grozījumiem Civillikumā tika izstrādāts saistībā ar nepieciešamību reformēt adopcijas jautājumus. Un tas tika darīts pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvas. To izstrādāja šīs komisijas izveidota darba grupa, kurā tika pieaicināti augstas kvalifikācijas speciālisti gan no Tieslietu ministrijas, gan no Augstākās tiesas, gan no Juridiskās fakultātes, Saeimas Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas. Ilgstoši strādājot vairāk nekā astoņu mēnešu garumā, tapa grozījumi Civillikumā, kuri precizē ģimenes tiesību sadaļu.

Kādos jautājumos tika precizēta ģimenes tiesību sadaļa? Tā tika precizēta arī jautājumos, kas ir saistīti ar adopciju, kā arī jautājumos, kas precizē lietas, kas saistītas ar vecāku varu. Šeit tiek piedāvātas gan terminoloģiskas, gan praktiskas dabas novitātes. Ir jākonstatē, ka dažos jautājumos mēs šo Civillikumu, kas tika grozīts 90.gadu sākumā, esam spiesti atjaunot vecajā - 1937.gada redakcijā, jo savulaik šie grozījumi netika varbūt pietiekami pārdomāti. Var arī sacīt, ka mūsu sabiedrība toreiz vēl īsti principiāli neizprata šā Civillikuma noteikumus, un tāpēc 90.gadu sākumā mēs varbūt dažas Civillikuma normas centāmies traktēt pārāk sociālistiski, tāpēc tagad mēs dažos jautājumos atgriežamies pie vecā Civillikuma teksta. Un tā kā ģimenes tiesības parasti ir vismainīgākās Eiropā, tad Civiltiesību sadaļā mēs attīstāmies līdzi Eiropas prasībām un atbilstoši starptautiskajām konvencijām.

Visi šie jautājumi, Bērnu tiesību aizsardzības jautājumi, ko rūpīgi izskatīja arī mūsu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, šeit ir iestrādāti, un tādā veidā Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu. Mēs saņēmām arī atbalstu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ka šo likumprojektu ir nepieciešams atbalstīt pirmajā lasījumā.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā! Tā reģistrācijas numurs ir 1300. Balsosim par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā šis grozījums Civillikumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais dokuments, kurš mums ir jāizskata šodienas sēdē, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.4164 un nr.4618.

Juridiskā komisija. Tās atbildīgais referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījumus likumā “Par tiesu varu” ir sagatavojis Ministru kabinets, un šie grozījumi šajā likumā precizē vairākus jautājumus, kuru grozīšanas vai precizēšanas nepieciešamību ir diktējusi pati reālā dzīve.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar 28.1.pantu, kas precizē tiesā ienākušo lietu sadali, jo arī šeit dzīve un kritika pieprasa šo kārtību precīzi noteikt likumā, lai mazinātu voluntārismu. Tas kliedētu kādas nepamatotas aizdomas, kas kādām amatpersonām brīžiem rodas par lietu sadali un par dažādiem tandēmiem, kuri tiek pieļauti mūsu dzīvē.

Taču tajā pašā laikā tiek piedāvāts ieviest arī jaunu 86.1 pantu, kurā tiek noteikts, ka tiesnesim uz laiku ar viņa piekrišanu un ar tiesas priekšsēdētāja atļauju ir tiesības ieņemt citus amatus. Acīmredzot tiesnešiem kādreiz ir vajadzība strādāt citos amatos, lai piedalītos varbūt likumdošanas vai izpildvaras darbā. Tā ir parasta Eiropas prakse, ka tiesneši uz laiku var tikt norīkoti šādā darbā.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Dokumenti nr.4164 un nr.4618, pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā grozījumi šajā likumā ir pieņemti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais mūsu darba kārtībā izskatāmais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.819 un nr.4619.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” savā laikā tika iesniedzis Ministru kabinets. Šis ir ļoti īss likumprojekts, un tas paredz izslēgt no likuma “Par tiesu varu” atsauci uz īrestiesām kā tiesu varas sastāvdaļu. Tā kā īrestiesām šobrīd ir cits saturs, tad līdz ar to valdība piedāvā šo jautājumu no Tiesu varas likuma izslēgt.

Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Dokumenti nr.819 un nr.4619, pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.3346 un nr.4620.

Atbildīgā - Juridiskā komisija. Referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” iesniegusi valdība. Šis likumprojekts paredz sakārtot jautājumus, kas saistīti ar valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu.

Juridiskā komisija izšķīrās pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt, kaut gan, protams, daži jautājumi šeit vēl būs jādiskutē otrajā un tālākajos lasījumos. Aicinu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu! Šobrīd tajā ir tikai viens teikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā! Dokumenti nr.3346 un nr.4620, pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts akceptēts.

Vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.jūlijs?

L.Muciņš. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. Jā.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Reģistrācijas numurs 578. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.1996 un nr.4621.

Atbildīgā - Juridiskā komisija.

Referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts precizē jautājumus, kas saistīti ar advokāta darba samaksu, un to ir izstrādājusi valdība.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pirmajā lasījumā! Reģistrācijas numurs 578, dokumenti nr.1996 un nr.4621, pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir akceptēts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 1.jūlijs?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Notariāta likumā”. Reģistrācijas numurs 579, dokumentu nr.1997 un nr.4622. Pirmais lasījums.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojektu iesniegusi valdība, sagatavojusi - Finansu ministrija. Tas saistīts ar iepriekšējo likumprojektu un sakārto nodokļu jautājumu.

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Reģistrācijas numurs 579, dokumenti nr.1997 un nr.4622.

Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais mūsu šodien izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojekta reģistrācijas numurs 1009, izskatāms pirmajā lasījumā, dokumenti nr.3466 un nr.4623.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izstrādājusi un iesniegusi valdība. Tas ir sagatavots Iekšlietu ministrijā un skatāms likumprojektu paketē, kas saistīta ar pasu un identifikācijas karšu likumu. Tas paredz precizēt jautājumus, kas saistīti ar laulības šķiršanas spiedoga ievietošanu pasēs.

Pilsonības likuma izpildes komisija, kā arī Juridiskā komisija ir atbalstījušas šo likumprojektu, ko izstrādājusi valdība.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 1009) izskatīšana pirmajā lasījumā! Dokumenti nr.3466 un nr.4623.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts, ko mēs izskatīsim, ir…

L.Muciņš. Par priekšlikumiem…

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tradicionālais 1.jūlijs?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts, ko mēs izskatīsim, ir “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Reģistrācijas numurs 1122. Pirmais lasījums.

Atbildīgā Juridiskā komisija. Referents - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Grozījumus Civilprocesa likumā iesniedzis Ministru kabinets. Tie ir saistīti ar jautājumiem, kuri skarti Darba likumā. Tātad ir paredzēts Civilprocesa likumu papildināt ar divām jaunām nodaļām - viena ir par darba strīdiem, par to, kādā veidā tie tiek izskatīti un kādas ir to īpatnības, savukārt otrā nodaļa ir par lokautu vai par lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, ko bija iesniegusi valdība. Mēs uzskatījām, ka to var atbalstīt pirmajā lasījumā, taču otrajā lasījumā būs nepieciešami precizējumi sakarā ar terminoloģiju, kas esošajā Darba likumā ir nedaudz citādāka.

Taču kopumā un pamatvilcienos mēs atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā”, (reģistrācijas numurs 1122) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Dokumenta reģistrācijas numurs 1231. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisija. Atbildīgais referents - Roberts Jurdžs. Lūdzu, Jurdža kungs!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Tātad izskatāmais dokuments ir nr.4625.

Otrajam lasījumam priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Freimanis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs ir pieteicies Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Neskatoties uz vēlo laiku un lielo nogurumu, es gribētu, lai jūs ieklausītos šā priekšlikuma būtībā. Manā skatījumā, pašreiz šajā likumā ir ietverta viena absurda norma. Ja cilvēks saņem, piemēram, izdienas pensiju un vairs nestrādā līdz aiziešanai vecuma pensijā, līdz attiecīgā vecuma sasniegšanai, tad viņam aprēķina vecuma pensiju un no šīs izdienas pensijas atņem šo summu. Tātad viņš saņem atkal tikai izdienas pensiju.

Ja otrs cilvēks, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, pēc tam nostrādā vēl, teiksim, 12 gadus, tad, aizejot vecuma pensijā, viņam atkal šo aprēķināto vecuma pensiju atņem no izdienas pensijas, un līdz ar to viņš kabatā nesaņem vairāk kā vien to pašu izdienas pensiju. Un tā ir absurda norma! Ja cilvēks pēc tam ir strādājis vēl kādus gadus, maksājis visus nodokļus, to skaitā arī sociālo nodokli pilnā apjomā, tad viņam tomēr kaut vai par dažiem santīmiem būtu jāsaņem vairāk nekā tam, kurš šos gadus nav strādājis nemaz. Taču pašreiz iznāk tā, ka viņi abi saņem vienādi.

Skatoties šo likumprojektu komisijā, vienīgais arguments, kas vērsās pret šiem priekšlikumiem, bija tāds, ka izdienas pensijas ir par lielām, un, tā kā šīs izdienas pensijas ir par lielām, tad daži, lūk, saņems vēl lielākas pensijas.

Es gribētu teikt, ka, attiecībā uz izdienas pensiju lielumu, tie ir pavisam citi punkti un citi panti, un, ja kāds grib trešā lasījuma laikā samazināt izdienas pensijas, tad viņam ir jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi par šiem pantiem, bet nevajadzētu stimulēt to, lai cilvēki, kuri grib strādāt pēc izdienas pensijas piešķiršanas, strādātu vai nu nelegāli, vai vispār neko nedarītu. Vajag tomēr panākt, lai nopelnītā pensija būtu kaut nedaudz lielāka.

Es domāju, ka mums vispār vajadzētu pāriet uz tādu sistēmu, ka vecumdienas tiek nodrošinātas ar vairākām pensijām, nevis tikai ar vienu. Tā varētu būt izdienas pensija, tā varētu būt pensija par nostrādātajiem gadiem, kas ir nostrādāti pēc izdienas pensijas saņemšanas, daļa no vecuma pensijas un varbūt vēl kādas citas pensijas.

Tādā sakarā es lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates par 1.priekšlikumu slēdzu. Vārds atbildīgajam referentam.

R.Jurdžs. Komisija izskatīja šo Freimaņa kunga priekšlikumu un konstatēja, ka tas neatbilst pensiju likumdošanas filozofijai, jo šeit ir rakstīts, ka vecuma pensiju šis cilvēks saņems tikai par tiem gadiem, kad viņš jau saņem izdienas pensiju. Teorētiski izdienas pensiju cilvēks var saņemt teiksim, 10-14 gadus. Tad rodas jautājums: kas notiek ar tiem, piemēram, 20-30 gadiem, kurus viņš nostrādājis, teiksim, kādā citā vietā vai... vārdu sakot, ar tiem gadiem, kad viņš ir maksājis arī šīs apdrošināšanas iemaksas?

Tāpēc komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo tas noārda visu apdrošināšanas sistēmu un ir pretrunā ar izdienas pensiju filozofiju.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jurdža kungs! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Gunāra Freimaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 8, atturas - 49. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, turpiniet!

R.Jurdžs. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no deputāta Freimaņa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

R.Jurdžs. Citu priekšlikumu vairs nav.

Sēdes vadītājs. Kā atbildīgais referents vai nevēlaties ko pateikt? Aicināt balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””!

Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Jurdžs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 12.jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Atbildīgais referents Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.4626.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums. Pieņemts. Arī no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 3.priekšlikums. Saeimas deputāta Muciņa...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, mikrofonā!

A.Kiršteins. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Muciņš. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. 3. - deputāta Muciņa priekšlikums - nav guvis deputātu atbalstu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Saeimas Juridiskās komisijas 4.priekšlikums nav guvis deputātu atbalstu.

A.Kiršteins. 5. un 6.priekšlikums ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. 5. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - un ...

A.Kiršteins. ... 6. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Saeimas Juridiskās komisijas 6.priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kiršteins. Saeimas deputāta Muciņa 7.priekšlikums, kurā runāts par to, ka Satversmes aizsardzības birojs nav izziņas iestāde, jau ir iekļauts 6.priekšlikumā, kuru mēs pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Tātad tas ir daļēji atbalstīts.

A.Kiršteins. Jā.

Sēdes vadītājs. 7. - Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to citā - analogā priekšlikumā.

A.Kiršteins. 8. - Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Tāpat arī 9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā. 10.priekšlikums, ko iesniegusi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Kiršteins. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. No 12. līdz 20.priekšlikumam visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Mums vajadzētu skatīt pēc kārtas, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins. Labi!

Sēdes vadītājs. Tātad pret 12. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 13. - Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pret 13. - deputāta Muciņa priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 14.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. 14.priekšlikums - pieņemts.

A.Kiršteins. 15.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 17.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 18.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 19.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kiršteins. Un 20.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī pret 20.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

A.Kiršteins. 21. - Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu.

A.Kiršteins. 22. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - noraidīts, jo daļēji tika iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 24. - Saeimas deputāta Bekasova priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 25. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 26. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 27. - Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kiršteins. 28. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumi netiek celti.

A.Kiršteins. 29. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 30. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 31. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 32. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 33. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 34. ir pēdējais priekšlikums. Tas ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī šo 34. - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums vispirms ir jānobalso pieņemtā redakcija.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 11.jūnijs. Paldies, Kiršteina kungs!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Otrais lasījums.

Atbildīgais referents - komisijas vadītājs, Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Tātad šis ir likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” otrais lasījums.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Šajā tabulā ir ietverti arī pievienotie priekšlikumi no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1084. Tālāk es centīšos tos necitēt, bet nosaukšu tikai kā priekšlikumu numurus.

2.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Arī 3.priekšlikumam komisija lūdz atbalstu.

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikumu deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 4.priekšlikumu un tā risinājumu.

Dz.Kudums. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 6.priekšlikuma noraidīšanai, pareizāk sakot, deputātiem iebildumu nav.

Dz.Kudums. 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 7.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir lasāma 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 8.priekšlikumu, kā arī to redakciju, kurā tas pašreiz ir izteikts.

Dz.Kudums. 9.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī 9.priekšlikums gūst deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 10. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāta Muciņa priekšlikums nr.10 arī ir guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 11. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts arī 11. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 12. priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Neviens neceļ iebildumus pret 13.priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Dz.Kudums. Atbildīgā komisija noraidījusi 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret 15.priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 16. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 16. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Dz.Kudums. Komisija neatbalstīja 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 17.priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. 18.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 18.priekšlikumu, kā arī tā tagadējo redakciju.

Dz.Kudums. 19. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kuru mēs tagad skatījām? Atklājam debates par 19.priekšlikumu.

Debatēs pieteicies Linards Muciņš. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka ir lietas, par kurām mēs varam debatēt stundām ilgi, bet demokrātijai svarīgām lietām mums nav laika pat 7 minūtes. (Starpsauciens: “Ne minūtes nav laika!”)

Cienījamie deputāti! 10.pants regulē valsts drošības iestāžu galvenos uzdevumus. Runājot gan par šo likumu, gan arī par iepriekš pieņemto Satversmes aizsardzības biroja likumu, jau šo iestāžu veidošanas periodā notika asas debates par to, vai valsts drošības iestādēm ir nepieciešamība veikt represīvās izziņas funkcijas. Represīvās izziņas funkcijas veica gan gestapo, gan Valsts drošības komiteja, un es saprotu, ka dažiem mums ir dziļi asinīs šo tradīciju turpināt. Mēs nekādi nevaram samierināties ar to, ka demokrātiskā valstī dažādas iestādes darbojas līdzsvara un pretsvara apstākļos - ka vieni izmeklē, bet otri pārbauda un ceļ apsūdzību. Savukārt tie, kuri ceļ apsūdzību, netiesā, bet tiesā trešie, un tā tālāk. Un, ja viena iestāde kādu ir notiesājusi, tad cita tiesa to pārbauda, vai tas ir bijis pareizi, un tā tālāk.

Tādējādi, cienījamie demokrātiski ievēlētie demokrātiskas parlamentāras valsts iestādes, Saeimas, locekļi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šai ne visai demokrātiskajai kārtībai, kas dažādu iemeslu dēļ mums, protams, turpinās jau ilgāku laiku.

Tajā pašā laikā, izanalizējot krimināllietu daudzumu, kuras izmeklē šīs valsts drošības iestādes, mēs nevaram teikt, ka to skaits būtu liels: Satversmes aizsardzības birojā tādas ir viena vai divas lietas gadā, Drošības policijā - tās ir 20-30 lietas gadā.

Cienījamie deputāti! Laiks ir sakārtot šo jautājumu, atstājot represīvās izziņas veikšanas tiesības tām policijas iestādēm, kurām tas ir jādara. Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam šādas represīvas tiesības nav nepieciešamas.

Atbildīgā komisija daļēji piekrita manai un arī Juridiskās komisijas idejai par to, ka Satversmes aizsardzības birojam šī represīvā funkcija būtu noņemama. Es atļaujos uzsvērt, ka Aizsardzības ministrijas drošības iestādei šāda funkcija nekad nav piemitusi. Šī funkcija piemīt… Strīds ir tikai par vienu - par Valsts drošības policiju.

Līdz ar to es domāju, ka demokrātiskā valstī mums ir jāiet tālāk un šis nelielais krimināllietu skaits, kas tiek izmeklēts Drošības policijā, ir jāizmeklē no tā šķirtā iestādē - Valsts policijā, kurā ir jāizveido attiecīga nodaļa, kas nodarbotos ar šīm lietām.

Tāda kārtība ir vairākās demokrātiskajās valstīs, piemēram, Vācijā. Es stingri aicinu jūs likt pie sirds šo principu un reāli iemiesot demokrātiskus principus, nevis tikai par tiem runāt no tribīnes tad, kad tas ir izdevīgi.

Es aicinu atbalstīt manu 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Muciņa kungam!

Pirms mēs turpinām tālāk darbu, man ir kāda informācija: sēdes prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi līdz visu darba kārtībā esošo jautājumu izskatīšanai. (Starpsaucieni: “Nē, nē, nē!…”)

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums... Būtībā runa ir par šo likumprojektu, ka vajadzētu pabeigt šā likumprojekta izskatīšanu. Es atvainojos, pirms mēs balsojam šo iesniegto likumprojektu, mums droši vien būtu jānobalso par to, vai turpināsim darbu tagad vai turpināsim to pēc nedēļas.

Cienījamie kolēģi! Tātad es lieku uz balsošanu Dzintara Kuduma priekšlikumu - turpināt darbu līdz visu šīsdienas sēdes darba kārtībā ietverto jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 24, atturas - 19. Diemžēl darbu turpināsim nākamreiz. Tagad mēs šajā posmā esam spiesti savu radošo darbu pārtraukt.

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks un Valdis Birkavs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Šīsdienas Saeimas sēde ir slēgta, bet uzreiz pēc tam būs ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Cerams, ka attiecīgie ministri ir ieradušies.

Visu labu līdz nākamajai nedēļai!

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas septiņpadsmitās sēdes

2002.gada 6.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Atklājam jautājumu un atbilžu sēdi. Ministrus šeit klātienē es neredzu. Pirmais ir deputātu Salkazanova, Burvja, Baldzēna, Labanovska un Lejas jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un finansu ministram Gundaram Bērziņam par Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu. Ir sagatavota rakstveida atbilde.

Man ir jautājums iesniedzējiem: vai deputāti ir apmierināti ar rakstveida atbildi? Nav. Skaidrs! Tad šo jautājumu mēs atliekam. Kas vēl mums ir skatāms?

Nākamais ir deputātu Jurkāna, Mitrofanova, Klementjeva, Plinera, Lujāna un Golubova jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par uzņemšanas Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā jautājumu izskatīšanas atlikšanu. Ir sagatavota izsmeļoša rakstveida atbilde.

Vai iesniedzējus apmierina šāda atbildes forma?... Ja nav, tad nav! Atliekam! Kas vēl ir? Vēl bija trešais jautājums.

Tas ir deputātu Leona Bojāra, Čevera, Barčas, Soldatjonokas un Arņa Kalniņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par “Lattelekom” peļņu. Šeit arī ir doti dati... Tiešām, paldies! Te ir tikai vispārīga informācija. Šeit nav precīzu datu par peļņu. Tātad šis jautājums būtu atliekams pēc būtības.

Nākamais. Deputātu Leona Bojāra, Čevera, Barčas, Soldatjonokas un Arņa Kalniņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par muitas nodokļa likmēm. Šajā atbildē tās likmes gan ir norādītas.

Vai rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus? Neapmierina. Tad atliekam.

Nākamais. Deputātu Leona Bojāra, Čevera, Barčas, Soldatjonokas un Lauska jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par drošības naudas atmaksu. Atbilde šeit ir sniegta rakstveidā un pēc būtības.

Vai tā apmierina iesniedzējus? Neapmierina.

Tas tad arī būtu viss, ko es, cienījamie kolēģi un Saeimas draugi... Jautājumu un atbilžu sēde tiek pasludināta par slēgtu.

Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 17.sēde
2002.gada 6.jūnijā


Par darba kārtību

Priekšlikumi - dep. A.Barča
- dep. Dz.Rasnačs


Par likumprojektu “Par 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”(4586. un 4586-a dok., reģ. nr.1292)


Par likumprojektu “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”(4587. un 4587-a dok., reģ. nr.1293)


Par likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Noraidīts)(4589. un 4589-a dok., reģ. nr.1295)

Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis


Par likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”(4598. un 4598-a dok., reģ. nr.1297)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Imigrācijas likums”(4599. un 4599-a dok., reģ. nr.1298)


Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”(4600. un 4600-a dok., reģ. nr.1299)

Par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”(4617. un 4617-a dok., reģ. nr.1300)

Par likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi”(4627. un 4627-a dok., reģ. nr.1301)

Priekšlikumi - dep. A.Požarnovs
- dep. Dz.Ābiķis

Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par valsts teritorijas iedalījumu apriņķos un par valsts pārvaldes reģionālajām un apriņķa pašvaldību funkcijām”(4647.dok., reģ. nr.2360)

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku pieprasījumiem”(reģ. nr.2365)

Par Saeimas deputātu jautājumu ārlietu ministram I.Bērziņam “Par Ārlietu ministrijas pretdarbību sabiedriskās organizācijas Baltijas Forums rīkotajiem pasākumiem”(reģ. nr.2353)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam”(4630. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam”(4631. dok.)

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” izpildi” (Pieprasījums noraidīts)(4553., 4553-a un 4553-b dok.)

Ziņo - dep. I.Geige


Debates - dep. G.Freimanis


Lēmuma projekts “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu” (2.lasījums)(4477., 4477-a. un 4477-b dok.)

Ziņo - dep. A.Kalniņš

Debates - dep. K.Leiškalns
- satiksmes ministrs A.Gorbunovs
- dep. G.Freimanis
- dep. A.Seile
- satiksmes ministrs A.Gorbunovs
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Tabūns
- satiksmes ministrs A.Gorbunovs
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (2.lasījums) (Steidzams)(4499. un 4499-a dok., reģ. nr.1272)

Ziņo - dep. J.Bunkšs

Debates - dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Kudums
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Golubovs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Dobelis

- dep. A.Golubovs
- dep. P.Tabūns
Paziņojumi - dep. P.Tabūns
- dep. I.Burvis
- dep. V.Lāzo
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Balodis
- dep. V.Ģīlis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns
- dep. J.Dobelis


Par darba kārtību 


Likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” (2.lasījums) (Steidzams)(4588. un 4588-a dok., reģ. nr.1294)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (2.lasījums) (Steidzams)(4488. un 4488-b dok., reģ. nr.1269)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” (1.lasījums) (Steidzams)(4627. un 4627-a dok., reģ. nr.1301)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis

Debates - dep. R.Jurdžs
- dep. A.Požarnovs
- dep. L.Bojārs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. P.Apinis
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Tabūns
- dep. R.Jurdžs
- dep. J.Pliners
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. J.Esta
- dep. P.Apinis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Golubovs


Likumprojekts “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” (3.lasījums)(4602. dok., reģ. nr.1058)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. Dz.Kudums


Par darba kārtību 

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns
- dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā” (3.lasījums)(4609. dok., reģ. nr.1239)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (3.lasījums)(4610. dok., reģ. nr.1105)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Debates - dep. M.Lujāns
Saeimas deputātu jautājums tieslietu ministrei I.Labuckai

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (3.lasījums)(4611. dok., reģ. nr.1104)

Ziņo - dep. R.Jurdžs

Debates - dep. A.Požarnovs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” (1.lasījums) (Steidzams)(4511. un 4590. dok., reģ. nr.1281)

Ziņo - dep. P.Apinis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (1.lasījums) (Steidzams)(4506. un 4591. dok., reģ. nr.1277)

Ziņo - dep. V.Balodis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” (1.lasījums) (Steidzams)(4510. un 4592. dok., reģ. nr.1280)

Ziņo - dep. Ž.Vasaraudze


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (2.lasījums)(4098. un 4596. dok., reģ. nr.1171)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (1.lasījums)(4535. un 4608. dok., reģ. nr.1283)

Ziņo - dep. S.Golde
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (1.lasījums)(1969. un 4614. dok., reģ. nr.566)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (1.lasījums)(3347. un 4615. dok., reģ. nr.950)
Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (1.lasījums)(3467. un 4616. dok., reģ. nr.1010)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Par darba kārtību 


Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (1.lasījums)(reģ. nr.1300)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (1.lasījums)(4164. un 4618. dok., reģ. nr.1198)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (1.lasījums)(819. un 4619. dok., reģ. nr.275)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (1.lasījums)(3346. un 4620. dok., reģ. nr.949)

Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” (1.lasījums)(1996. un 4621. dok., reģ. nr.578)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (1.lasījums)(1997. un 4622. dok., reģ. nr.579)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums)(3466. un 4623. dok., reģ. nr.1009)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums)(3954. un 4624. dok., reģ. nr.1122)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (2.lasījums)(4317. un 4625. dok., reģ. nr.1231)

Ziņo - dep. R.Jurdžs

Debates - dep. G.Freimanis
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (2.lasījums)(3821. un 4626. dok., reģ. nr.1085)
Ziņo - dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (2.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)(2767. un 4628. dok., reģ. nr.811)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas
septiņpadsmitās sēdes
2002.gada 6.jūnijā


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam, finansu ministram G.Bērziņam “Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu” (Atlikts)


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par uzņemšanas Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā jautājumu izskatīšanas atlikšanu” (Rakstiska atbilde)


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par “Lattelekom” peļņu” (Atlikts)


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par muitas nodokļa likmēm” (Atlikts)


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par drošības naudas atmaksu” (Atlikts)


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par bīstamo atkritumu sadedzināšanu Olainē” (Atlikts)


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par Rīgas Doma tehnisko stāvokli” (Atlikts)

Balsojumi

Datums: 06.06.2002. 10:35:44 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 06.06.2002. 10:36:20 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums Saeimas kārtības rullī
Datums: 06.06.2002. 10:49:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4589 nodošanu komisijām

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi
Datums: 06.06.2002. 10:55:12 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4627 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam"
Datums: 06.06.2002. 10:57:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4630

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam"
Datums: 06.06.2002. 10:57:52 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4631

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam "Par likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" izpildi"
Datums: 06.06.2002. 11:02:06 bal007
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4553

Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu (2.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 11:50:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu (2.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 11:52:24 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4477B pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 06.06.2002. 11:58:54 bal010
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 06.06.2002. 12:22:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 06.06.2002. 13:39:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 06.06.2002. 13:40:34 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4499A pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 06.06.2002. 13:42:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 06.06.2002. 13:47:42 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4588A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 06.06.2002. 13:49:10 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4488B pieņemšanu 2.lasījumā

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 13:51:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4627B steidzamību

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 14:42:44 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4627B pieņemšanu 1.lasījumā

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:01:18 bal019
Balsošanas motīvs: Par 105.priekšlikumu

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:34:20 bal021
Balsošanas motīvs: Par 106.priekšlikumu

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:37:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4602 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 06.06.2002. 15:41:16 bal023
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Bibliotēku likumā (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:42:58 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4609 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:51:36 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4610 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:54:44 bal026
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:55:32 bal027
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:56:08 bal028
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:56:42 bal029
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 15:57:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:01:04 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4611 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:03:56 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4511 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:04:40 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4511 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:06:22 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4506 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:07:10 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4506 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:08:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4510 steidzamību

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:09:20 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4510 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (2.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:12:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4596 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:15:22 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4535 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (reģ. nr.566) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:19:32 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1969 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (reģ. nr.950) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:21:08 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3347 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (reģ. nr.1010) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:22:48 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3467 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (reģ. nr.1300) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:27:04 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4617 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (reģ. nr.1198) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:29:46 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4164 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (reģ. nr.275) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:31:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.819 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Zemesgrāmatu likumā (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:32:48 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3346 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:34:22 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1996 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Notariāta likumā (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:35:52 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1997 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.1009) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:37:46 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3466 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.1122) (1.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:39:48 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3954 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (2.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:44:10 bal051
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (2.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:45:02 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4625 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 06.06.2002. 16:50:58 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4626 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 06.06.2002. 17:00:22 bal054
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz darba kārtības izskatīšanai

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem