Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas sestā sēde

2001.gada 24.maijā

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Pirmais mūsu šodienas sēdes darba kārtības punkts ir Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidenta Volfganga Tīrzes uzruna. Man ir lūgums: atcerieties izslēgt savus mobilos telefonus! Mēs minūti pagaidīsim, kamēr Straumes kungs viesi sagaida un uzved augšā. Esiet tik laipni, izslēdziet telefonus!

(Aplausi.)

V.Tīrze (Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi Saeimā! Dāmas un kungi! “Rīga dimd” - tā saucas senā tautasdziesma, kuras melodiju Svētā Pētera baznīcas zvanu spēle četrreiz dienā atskaņo virs Rīgas vecpilsētas jumtiem. Šajā gadā, kad Rīga kļūst 800 gadus veca vai, drīzāk gan jāteic, jauna, tā mēdz dimdēt vēl skaļāk nekā parasti.

Uzaicinot Vācijas Bundestāga prezidentu apmeklēt šīs skaistās un pazīstamās pilsētas 800 gadu jubileju, jūs apliecināt ciešās saites, draudzību un simpātijas mūsu valstu starpā. Par to es pateicos Latvijas parlamentam un tā priekšsēdētājam Straumes kungam un pateicos arī par iespēju šodien jūs uzrunāt. Vācijas parlamenta prezidentam tā ir īpaša diena - iespēja ciemoties brīvajā un neatkarīgajā Latvijā, tās tradīcijām bagātajā un vienlaikus dinamiskajā galvaspilsētā. Jo šīs pilsētas un šīs zemes vēsture vieno mūs visai pretrunīgā veidā. Turklāt pašlaik varam runāt par mūsu attiecību vissekmīgāko fāzi.

Tā tas nav bijis vienmēr. Viena no mūsu kopējās vēstures tumšākajām lappusēm ir Molotova - Ribentropa pakts ar visu, kas tam sekoja. Nav iespējams aizmirst Hitlera nodevību pret Baltijas valstīm un noziegumus vācu okupācijas laikā.

Šis barbarisms šķiet vēl daudz ciniskāks, ja mēs zinām, kā tika dibināti vācu un latviešu sakari. Kopš 1201.gada, kad bīskaps Alberts no Brēmenes dibināja Rīgu, daudzas personības un notikumi saista mūsu zemes. Ilgu laiku Rīgā atradās Melngalvju, tas ir, vācu neprecēto tirgoņu biedrības, mītne. 1282.gadā Rīgas pilsēta tika uzņemta Ziemeļvācu Hanzas savienībā un vērtās par labi attīstītu tirdzniecības centru starp Austrumiem un Rietumiem.

Latviešu valodas attīstību un izkopšanu 17. un 18.gadsimtā atbalstīja vietējie vācu mācītāji. Es gribētu pieminēt Ernsta Glika Bībeles tulkojumu latviešu valodā 1689.gadā. Šeit, Latvijā, dzīvojuši vācu mācītie vīri un mākslinieki. Johans Gotfrīds Herders veltīja lielu uzmanību latviešu tautas kultūrai laikā, kad viņš bija skolotājs un Doma mācītājs Rīgā. Rihards Vāgners bija Rīgas teātra direktors. Šeit ir rakstnieka Vernera Bergengrīna dzimtās vietas.

Pagājušo gadu laikā pilsētām izveidojusies intensīva sadarbība starp Rīgas un Rostokas, un arī Brēmenes pilsētām. Par veiksmīgo sadraudzību liecina arī šī diena, kad es varu sveikt Hanzas pilsētas Brēmenes pārstāvjus, kuri Rīgā viesojas Brēmenes dienu ietvaros un šodien apmeklē arī Latvijas parlamentu.

Dāmas un kungi! Ejot pastaigā pa Rīgas ielām, var redzēt daudzas vēstures liecības, bet var manīt arī to, ka laiki ir mainījušies. Kopš atgūta neatkarība, politiskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē atkal vērojams uzplaukums. “Pagātne nav aizmirsta, bet tā neaizsedz skatu uz rītdienu,” - tā teica Vācijas prezidents Hercogs, 1999.gadā apmeklējot Latviju.

Šos vārdus var attiecināt ne tikai uz Rīgu, bet arī uz visu Latviju. Latvijas vēstures raksturīgākā iezīme ir cīņa par neatkarību. Kā okupanti šeit savulaik ieradušies zviedri, poļi, krievi un vācieši. 1918.gada 18.novembrī pilsoņu aprindu pārstāvji pasludināja, ka tiek dibināta neatkarīga Latvijas Republika. Taču izvēlētais ceļš uz brīvību bija mānīgs. Visai drīz Vācijas impērija un padomju Krievija pieteica savas intereses attiecībā uz Baltijas valstīm, kuru likteni apzīmogoja Hitlers un Staļins 1939.gada 23.augustā.

Taču es gribētu atgādināt arī par dienu, kura bija 50 gadus vēlāk un kurā 1,7 miljoni baltiešu sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. Viņi prasīja savu valstu neatkarību. Bija jāpaiet vēl gandrīz diviem gadiem, līdz vīzija par neatkarīgu Latviju īstenojās 1991.gada 21.augustā.

Iegūt ilgoto neatkarību mierīgi, bez ieročiem, bet ar lielu risku - tas ir jūsu zemes iedzīvotāju nopelns. Mēs, vācieši, toreiz ar lielu interesi un simpātijām sekojām līdzi notiekošajam Baltijā. Mēs, Austrumvācijas iedzīvotāji, tikai dažus mēnešus pirms tam bijām pārliecinoši pierādījuši, ka ir iespējams īstajā laikā mierīgi, drosmīgi un izlēmīgi aizstāvēt brīvību un demokrātiju. Esmu līdz pat šim brīdim laimīgs par to, ka mums sekmējās bez kara un vardarbības tik būtiski pārmainīt Eiropas seju. Ar to var lepoties visi, kuri te ņēmuši dalību. Mēs, vācieši, neesam aizmirsuši solidaritāti un atbalstu, ko saņēmām no mūsu kaimiņiem un draugiem gan mūsu zemes jauncelsmē, gan arī Austrumu un Rietumu konfrontācijas laikā, bet galvenokārt - apvienošanās laikā un ceļā uz brīvību.

Šodien, kad apvienotajai Vācijai ir noteikta vieta Eiropā, mēs esam īpaši atbildīgi par miera un brīvības saglabāšanu vienotajā Eiropā. Mēs atbalstām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis to ceļā uz Eiropas Savienību - ne tikai ģeogrāfiskā tuvuma dēļ, bet arī tāpēc, ka mums ir noteikta pieredze, kas joprojām liek sevi manīt. Tāpēc mēs atbalstām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ceļā uz Eiropas Savienību. Mēs zinām, ko nozīmē ilgstoši censties iedzīvināt demokrātiju un tirgus ekonomikas principus, cik smagi un lēni īstenojas reformas, cik bieži jāpiedzīvo neveiksmes.

Jūsu valsts ir uz pareizā ceļa. Jūs nekad neesat pametuši Eiropu ne kultūras, ne vēstures, nedz arī, protams, ģeogrāfiskajā nozīmē. Jūsu zemes viesi izjūt kultūras saiknes un redz, ka Latvija ir gadsimtu gaitā veidojusies mūsu kopējās Eiropas vēstures daļa. To nav izmainījuši arī pieci gadu desmiti piespiedu kārtā padomju republikas statusā. Latviešu tauta visos savas sarežģītās vēstures periodos radusi atbalstu savā kultūrā. Pirmām kārtām tās bija dainas, latviešu tautasdziesmas, kurās gadsimtiem ilgstošā svešinieku jūgā varēja saglabāt latviešu identitāti, kultūru un valodu. Latviešu prātos un sirdīs valda piederības apziņa Rietumu un Eiropas kultūrai.

Dāmas un kungi! Eiropas apvienošanās ir radījusi secinājumu, pašu galveno secinājumu, ko lika izdarīt Otrā pasaules kara rūgtā pieredze, ka panākt izlīgumu un mierīgu līdzāspastāvēšanu Eiropas kontinentā ir iespējams tikai ar demokrātiju un sociālo labklājību, ar solidaritāti un arvien lielāku kopību. To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo miers un brīvība ir jāatgūst katru dienu no jauna, ja gribam, lai tie būtu ilglaicīgi. Pastāvīgumam garantijas nav. Latvijai un citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir jāveic grūts uzdevums, nostiprinot politisko stabilitāti ar saimnieciskās stabilitātes līdzekļiem. Ja demokrātija nevar nodrošināt saimniecisko labklājību un sociālo drošību, tad tā pati bieži vien drīz kļūst apdraudēta.

Austrumvācija, tātad bijusī VDR, pārmaiņu grūtības izjūt arī vēl pēc desmit gadiem, kaut gan tur apstākļi ir daudz labāki nekā citās bijušajās Savstarpējās ekonomiskās palīdzības valstīs. Daudzi austrumvācieši vēl joprojām ir bez darba, daudzi pamet dzimtās vietas, lai sameklētu darbu Rietumvācijā. Vēl vairāk: arvien izteiktāka kļūst neapmierinātība ar politiķiem, arvien mazāk cilvēku piedalās vēlēšanās, labēji noskaņoto ekstrēmistu izlēcieni notiek daudz biežāk nekā Vācijas rietumu daļā.

Latvijai pārejas laikā no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku ar grūtībām bija jātiek galā pašai. Daudziem jūsu zemes iedzīvotājiem bija un ir jāpiedzīvo neveiksmes, trūkums un nedrošība, tāpēc jums vēl jo vairāk ir nepieciešams kaimiņu un draugu atbalsts Eiropā, sevišķi ekonomisko apstākļu izlīdzināšanas ziņā. Es varu jums apliecināt, ka esmu vienisprātis ar visu Vācijas parlamentu, ka Latvija un citas Centrālās un Austrumeiropas valstis iespējami drīzāk ir jāuzņem Eiropas Savienībā.

Skatoties no jūsu pozīcijas - un to ļoti labi var saprast -, jebkāda vilcināšanās ir lieka, taču būtu tuvredzīgi un pat kaitīgi izlikties, ka Eiropas Savienība katrā laikā var uzņemt jebkuru no asociētajām valstīm vai, no otras puses, ka katras valsts iestāšanās gatavības pakāpe ir tādā līmenī, ka tā iestājoties noteikti vairāk iegūtu.

Šis Eiropas Savienības paplašināšanās posms ir lielākais pārbaudījums Eiropas drošības un stabilitātes projektam pēckara laikā. Eiropas Savienībai pievienosies simts miljonu jaunu pilsoņu. Kopienā nepieciešams integrēt desmit Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas četrus gadu desmitus... pat piecus gadu desmitus ir gājušas pa gaužām atšķirīgu ceļu. Padomju sistēma jums ir atstājusi daudz grūtību. Politiskā un saimnieciskā attīstība pēdējā desmitgadē ir notikusi ļoti atšķirīgi, un tāpēc arī iecerētā paplašināšanās var notikt tikai soli pa solim.

Nepieciešams reformēt institūcijas, lai Eiropas Savienība būtu rīcībspējīga arī tad, ja tās sastāvā ir 21, 25 vai 27 valstis. Galotņu tikšanās laikā Nicā pagājušā gada nogalē tika sperti pirmie soļi: tika pieņemti lēmumi par valstu jaunu sadales sistēmu Padomē, par Komisijas, Eiroparlamenta un Eiropas Kopienas tiesas sastāvu nākotnē, par sadarbības padziļināšanu, kā arī par Pamattiesību hartu.

Jūs redzat, ka Eiropas Savienības paplašināšanās spēja šobrīd prasa tikpat lielu ieguldījumu kā kandidātvalstu gatavība iestāties Eiropas Savienībā. Izdarot izmaiņas Pilsonības likumā, Latvija ir izpildījusi svarīgu iestāšanās priekšnoteikumu. Šā gada janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja atzinīgi novērtēja Latvijā veiktās reformas un mazākumtautību integrācijas pasākumus. Pēdējā Eiropas Komisijas ziņojumā sacīts, ka jūsu valsts progresējusi daudzās jomās. Netiek arī noklusēts, ka daudz darāmā vēl ir privatizācijas, lauksaimniecības, vides aizsardzības un tieslietu reformas jomā, tomēr mēs varam cerēt uz labiem rezultātiem, jo visas neatvērtās pārrunu sadaļas tiks atvērtas jau šajā pusgadā Zviedrijas prezidentūras laikā.

Šai Eiropai nepieciešama ne tikai pacietība un izturība, bet arī visu pilsoņu atbalsts, un tas attiecas uz visām Eiropas valstīm. Ir absolūti nepieciešams, lai nacionālās valdības apliecinātu savu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem un vērtībām, bet galu galā tas, cik tālu un ātri Eiropa apvienosies, ir atkarīgs no tās iedzīvotāju, pilsoņu lēmuma. Aizspriedumi valda vēl joprojām abās pusēs. Var dzirdēt jautājam: “Kā mūs iespaidos darbaspēka pārvietošanās brīvība? Kā izpildīt stingrās vides aizsardzības prasības?” Citi savukārt vaicā, vai nebūs grūti nesen atgūto neatkarību atkal pa daļai nodot lielāka valstiska veidojuma pārziņā un vai šajā Eiropā tiks saglabāta mūsu nacionālā identitāte. Varbūt mūs kā mazu valsti savā ziņā atkal okupēs, tikai šoreiz ar maigākiem paņēmieniem?

Eiropa ir - un tā tam arī jābūt - daudz kas vairāk nekā politiskās un saimnieciskās stratēģijas projekts lielajām un mazajām, bagātajām un nabadzīgajām valstīm. Eiropai ir jāsaglabā tās kultūras un demokrātijas tradīcijas, kas izveidojušās atsevišķās valstīs. Demokrātijas izpausmes ikdienā nav atdalāmas no valstīm, kurās tās tiek īstenotas. Lai Eiropa būtu rīcībspējīga, nepieciešamas metodes, kas ļauj uzlabot dažādo sociālo un politisko spēku iesaisti. Eiropas leģitimitāte un suverenitāte nerodas pašas no sevis, tās balstās uz cilvēkiem, kas uzņemas atbildību vietējā, reģionālajā un nacionālajā līmenī un ir gatavi veidot Eiropas apziņu. Lai varētu akceptēt daudzveidību, ir nepieciešams kopīgu vērtību pamats, un, tikai apzinoties šo vērtību kopību, nākotnē ir iespējama Eiropa, kurā valdīs miers, taisnīgums un demokrātija.

Dāmas un kungi, es zinu, ka tieši jūsu valstī un arī citās Baltijas valstīs īpaši liela ir nepieciešamība un vēlme pēc noturīga miera un stabilitātes. Tas ir labi saprotams, ja zeme gadsimtiem ilgi ir izmantota ļaunprātīgu lielvalstu un ar lielummāniju sirgstošu diktatoru spēlēs. Jūs neatlaidīgi cenšaties panākt jūsu valstu uzņemšanu NATO.

Mēs, vācieši, 90.gadu beigās sekmīgi aizstāvējām “atvērto durvju” principu, kas ļauj Baltijas valstīm pamatoti cerēt uz uzņemšanu NATO. Mēs atbalstīsim jūs arī jūsu turpmākajos centienos, tomēr viena lieta ir acīmredzama: formāla piederība aliansei ir gana svarīga, bet pati par sevi tā vēl negarantē ilgstošu drošību un suverenitāti. Galvenais ir tas, kā praksē notiek sadarbība un cik stabila ir solidaritāte reģionā.

Iestāties NATO, ejot konfrontācijas ceļu attiecībās ar Krieviju, protams, nebūtu produktīvi. Eiropa ir kas vairāk nekā tikai formāla integrācija, tā ir vīzija par reģionu pārrobežu sadarbību uz kopīgu vērtību pamata. Baltijas jūras valstu sadarbība, kurā jūsu valstij ir ļoti nozīmīga loma, ir uzskatāma par šā reģiona ieguldījumu turpmākās stabilitātes nodrošināšanā. Šeit tiek veidota nākotne, šeit tiek sietas saimnieciskās, politiskās un kultūras saites. Piedaloties Baltijas jūras valstu padomes reģionālajā sadarbībā, kurā arvien vairāk tiek iesaistīta arī Krievija, jūs ejat pa īsto ceļu, kas arī nākotnē ir svarīgs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu stabilitāti jūsu zemē, šajā reģionā un arī visā Eiropā, jo ne tikai jūsu, bet arī visas Eiropas interesēs ir Baltijas valstu ātra integrācija Eiropā un sekmīga sadarbība ar Krieviju. Baltijas valstis ir austrumu un rietumu attiecību seismogrāfs, tās ir laikmetu mijas “lakmusa papīrs” pēc Padomju Savienības sabrukuma. Jūsu zemei ir izšķirošs uzdevums - uzņemties tilta lomu, un šajā uzdevumā jūs atbalstīs Vācija un Vācijas parlaments. Paldies par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpināsim šodienas sēdes darbu!

Pirms mēs sākam izskatīt iesniegtos likumprojektus, vispirms par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Vai nav iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās… Es precizēju, darba kārtībā pēc Prezidija ziņojumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 8, atturas - 45. Priekšlikums darba kārtībā netiek iekļauts.

Godājamie kolēģi! Es atvainojos! Mums ir domstarpības, vai bija fiksēta pieteikšanās pirms balsojuma… (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”) Līdz ar to mums jāatgriežas pie debatēm. (Zālē troksnis.)

Godājamie kolēģi! Lūdzu, atgriezīsimies pie debatēm un atkārtosim balsojumu pēc debatēm!

Debatēs pieteikusies Barčas kundze.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti nepatīkama šī situācija, jo debatēs biju pieteikusies savlaicīgi, par to vēstot rakstveidā.

Kādēļ vēlos šodien jūs uzrunāt? Tikai tādēļ, ka grozījumus Pensiju likumā ir nepieciešams izdarīt strauji un nekavējoties - ne vien tādēļ, ka ir tā situācija, ka cilvēki, kas no 2000.gada 1.janvāra aizgājuši pensijā, 40 procentos gadījumu saņem pensiju 30 latu apmērā, bet arī tādēļ, ka apdraudēts ir vēl viens cits nopietns likums. Tas ir likums par pensiju otro līmeni. Ja savlaicīgi neizdarām grozījumus Pensiju likumā, Otrā līmeņa pensiju likums nevar stāties spēkā. Pašreiz jau tūkstošiem latu tiek veltīti šai kampaņai, un tas jau, kolēģi, ir nopietni.

Nākamais, par ko mēs runājam, ir jautājums par strādājošajiem pensionāriem. Pašreiz pensiju budžetā ir ietaupīti 10 miljoni latu. Taču mums ir jāņem vērā, ka gan Saeima, gan Ministru kabinets solīja, ka, lūk, tūlīt, tūlīt mēs atvērsim likumu un sakārtosim šīs lietas, bet vēl joprojām tas tā nav noticis. Redziet, pensionārs strādā tikai tādā darba vietā, kurā viņš ir vajadzīgs darba devējam. Strādājošais pensionārs papildina savas ģimenes budžetu un tādēļ neiet uz pašvaldību ar pastieptu roku lūgt sociālo palīdzību.

Manuprāt, neizprotama ir Ministru kabineta rīcība un darbība jautājumā par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Labklājības ministrija atkārtoti iesniedz šos grozījumus, bet Ministru kabinets tos atkal sūta atpakaļ. Nu jau droši vien drīz sāks pensionārus skaitīt un šķirot pēc matu garuma vai acu krāsas.

Kolēģi, es domāju, ka mums ir ļoti nopietni jāpārdomā tā situācija, ka Latvijā pensionāri paliek jo dienas, jo nabagāki. Jaunie pensionāri, tie, kuri ir tagad pensionējušies, paliek arvien nabadzīgāki un trūcīgāki - ne jau tādēļ, ka viņi nebūtu godprātīgi nostrādājuši savu darba mūžu. Pēc 30 vai pat vēl vairāk gadu nostrādāšanas viņu ienākumi no pensijām ir minimāli. Viņi godprātīgi strādājuši par minimālo algu. Tālāk par 30 latiem pensijas viņi netiek.

Turklāt situācija ir draudoša arī vēl kāda cita iemesla dēļ. Šie pensionāri saņem 30 latu pensiju: pie viņiem aprēķinātās ļoti mazās pensijas, kura tagad jau ir 7-10-12 latu, tiek piemaksāts līdz sociālā nodrošinājuma pabalsta - 30
latu - apmēram. Un, ja indeksē šīs pensijas, tad, lūk, šiem pensionāriem ir jābūt mūžīgi dzīvojošiem, lai, tās indeksējot, viņi varētu sasniegt 30 latu robežu. Tad viņiem pensijas palielinātos.

Tātad pašreiz mēs esam situācijā, ka, neatverot Pensiju likumu, nedarot to ātri un operatīvi, mēs graujam sociālās drošības sistēmu. Ir runa par vairākiem likuma pantiem.

Es ļoti aicinu mūsu godāto, cienīto pozīciju, koalīcijas padomi beidzot ķerties pie šo jautājumu sakārtošanas un aicināt Ministru kabinetu redzēt sociālās drošības sistēmu visā tās kopumā. Pašreiz situācija sociālās drošības likumdošanā un sociālās drošības jomā, ticiet man, ļogās visos stūros. Baidos, ka šī situācija var būt ļoti, ļoti nepatīkama Ministru kabinetam un līdz ar to arī jums, cienījamie kolēģi no pozīcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Barčas kundze.

Vai kāds vēlas izteikties “pret”? Neviens nevēlas izteikties “pret”.

Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Jau nobalsots!”) Atkārtojam balsojumu par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 4, atturas - 52. Priekšlikums nav iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pārcelt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” izskatīšanu uz Saeimas nākamo kārtējo sēdi.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu iekļaut darba kārtībā... (No zāles deputāte V.Muižniece: “Nav!”)

Sākam izskatīt darba kārtību. Vispirms izskatīsim darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Darba kārtībā tas bija jau iekļauts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamā tās sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Jevgeņija Mežala apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs... Rasnača kungs. Es atvainojos! Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja ierosinājumu apstiprināt Jevgeņiju Mežalu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 3. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Guntas Ķēpules apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Komisijas vārdā - Rasnača kungs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī valsts kontroliera Raita Černaja ierosinājumu - apstiprināt Guntu Ķēpuli par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja minēto kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 5. Lēmuma projekts pieņemts.

Lūdzu, turpiniet, Rasnača kungs, par nākamo lēmuma projektu - “Par Aelitas Jaunrozes apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Dz.Rasnačs. Valsts kontrolieris Raitis Černajs ierosina apstiprināt Aelitu Jaunrozi par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja minēto kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, atturas - 6. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi”.

Izteikties par šo lēmuma projektu vēlas deputāts Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāpēc mēs nolēmām ierosināt šādas komisijas dibināšanu? Pirmām kārtām tāpēc, ka publiski ir parādījusies nopietna informācija - dokuments, nevis kaut kādas baumas. Konkrēts dokuments, ko parakstījis it kā Prezidija pilnvarots cilvēks - tātad ar tiesībām šādu dokumentu parakstīt. Tad, kad mums bija pārrunas ar bijušajiem Augstākās padomes deputātiem par šādu dokumentu, vai kāds tādu ir redzējis, vai kāds ir piedalījies šāda dokumenta projekta apspriešanā, vai kāds ir redzējis dokumentu pēc tā parakstīšanas, diemžēl aptuveni desmit aptaujātie Augstākās padomes deputāti, bijušos Prezidija pārstāvjus ieskaitot, tādu lietu nezināja. Šķiet, tas ir pietiekams iemesls, lai nopietni iedziļinātos šāda veida dokumenta parakstīšanā un kaut kādā rīcībā. Šī neziņa ir viens no izmeklēšanas iemesliem.

Ļoti žēl, ka jau tagad parādās diezgan jocīgas izrunas par to, ka, lūk, šāda komisija tikšot dibināta it kā viena cilvēka darbības izmeklēšanai, kas būtu vienkārši smieklīgi. Parādās kaut kāda nervozitāte un satraukums. Vēl viens otrs piepin klāt kaut kādu īpatnēju pagrīdes darbību, lai traucētu svinīgi sagaidīt desmit gadus kopš neatkarības faktiskās atjaunošanas. Jā, protams, katrā rīcībā var atrast nezin kādus argumentus, saistīt to ar kaut kādu priekšvēlēšanu kampaņu vai vēl nezin ko. Žēl gan, ka viens otrs negrib skaidri un gaiši saprast, ka ir pietiekami nopietni iemesli nedaudz ieskatīties arī nesenajā pagātnē, un to neviens nevar izdarīt labāk par šādu komisiju.

Parādās tādi jautājumi: ja ir Prezidija pilnvarota persona, tad ir jābūt arī Prezidija sēdes lēmumam, kurā ir fiksēts, kāpēc tāds lēmums ir pieņemts, kas ir balsojis un kā ir balsojis. Ir jābūt sēdes protokolam! Vai tāds ir vai nav - tāds šodien ir jautājums. Vai šajā protokolā ir skaidri un gaiši dotas pilnvaras konkrētam cilvēkam parakstīt kādu dokumentu bez saskaņošanas ar Prezidiju un tā tālāk.

Neapšaubāmi, tomēr šis jautājums, kas skar Valsts drošības komiteju, ir pietiekami svarīgs. Tad, kad ir jārunā asarainas runas un jānosoda VDK rīcība, tad vienmēr atrodas krietns skaits runātāju. It īpaši pēdējos gados, kad var runāt jebko. Tomēr tajā pašā laikā, ja ir jāskatās nopietni uz šīm attiecībām, lai cik arī sarežģītas tās būtu bijušas, un vai viss ir nopietni ievērots, tad nezin kāpēc sākas kaut kāda izvairīšanās.

Bez tam oficiāli parakstītam dokumentam ir jābūt kaut kādām sekām. Protams, var runāt par to, ka minētajam dokumentam varētu arī nebūt juridisku seku. Labi, pieņemsim, bet vai tad tas ir vienkārši tāpat parakstīts un kaut kur nobāzts? Tad kāpēc ir runa par Prezidija pilnvarām?

Viss tas izskatās diezgan savādi, un līdz ar to ir arī jāpaskatās, kādas ir sekas. Bijušie VDK darbinieki netraucēti dzīvo Latvijā mierīgā gaisotnē un bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem piedalās mūsu sabiedriskajā, saimnieciskajā un visās citās dzīves jomās, it kā tādas organizācijas vispār nekad nebūtu bijis. Svītra novilkta, un cauri. Simtiem tūkstoši cietuši, arī nekas. Nekāda vaina. Smieklīgākais ir tas, ka arī kaut kādas īpatnējas tiesības uz darbu tiek garantētas. Kas vispār tādas var garantēt?

Un tāpēc bija vēlme piedāvāt kolēģiem Saeimā parakstīt šo dokumentu, respektīvi, mūsu dokumentu, lai veidotu šādu komisiju. Mierīgā garā. Tā nav nekāda iecerēta izrēķināšanās vai arī kaut kāda īpaša rīcība pret kādu konkrētu cilvēku. Žēl, ka viens otrs tā to uztver. Pat saziņas līdzekļos jālasa vislielākie brīnumi. Viens raksta, ka tā ir vēlēšanās noņemt satiksmes ministru, otrs raksta, ka tā ir vēlēšanās kaut ko notušēt. Un katrs pasniedz tā, kā viņam tas ir ērtāk.

Mēs esam dibinājuši šeit pietiekami daudz šādu izmeklēšanas komisiju. Diemžēl lielākoties šo komisiju darbs ir bijis praktiski veltīgs. Varbūt kādreiz taču mēs varētu pierādīt, ka, vismaz paši savu rīcību skaidrojot, mēs varam arī nopietni strādāt un nepārvērst šo komisiju par kārtējo izrādīšanos.

Ir arī tādi jocīgi piedāvājumi skanējuši, ka šajā komisijā nevajadzētu strādāt bijušajiem Augstākās padomes deputātiem. Kārtējā cilvēku šķirošana - kurš tad būs tas īstais un kurš tad būs tas neīstais. Un tāpēc rodas tāds iespaids, ka attiecīgi vajadzīgos cilvēkus, ja vajadzēs - slavēs, taču, ja vajadzēs, tad viņus nopels. Tomēr diemžēl ar to acīmredzot vienmēr ir jārēķinās. Tāpēc, neskatoties ne uz ko, šādam darbam būtu jēga.

Un ne jau šodien uzreiz ir jālemj par komisijas sastāvu. Par to mēs mierīgi varam spriest atsevišķi, taču tas, kā rīkojās Augstākā padome visu 1990. un visu 1991.gadu šad un tad, tomēr ir nopietni jāpaskatās. Jāpaskatās, kas ko ir pilnvarojis. Un tomēr, dodot pilnvaru vai izmantojot pilnvaru, ir jāievēro kaut kāda kārtība. Nevar patvarīgi uzskatīt sevi par pilnvarotu personu, un tad jau kaut kā un kaut kas notiks, kā tas ir bijis šajā gadījumā.

Nākamais jautājums. Labi, es saprotu, ka čekas dokumenti varēja pazust. Es saprotu, ka bija pietiekami daudz cilvēku, kas ar tiem varēja rīkoties, taču šeit ir jārunā par Augstākās padomes Prezidija sēžu protokoliem. Vai arī tie visi būs pazuduši? Tieši interesanti būs tajos ieskatīties šajā laikā, kas precīzi tur ir formulēts, kas, kā un ko ir dibinājis. Un tagad ir savādi klausīties, ka, lūk, komisijā, tajā komisijā, kas bija nodibināta īpaši sarunām ar VDK, ka arī tur viss neesot noritējis pareizi, ka daži komisijas locekļi patvarīgi stiepuši kaut kādus maisus. Maisiem gali bijuši vaļā, kāpnes ir bijušas ieziepētas, kāds ir uz tām kāpnēm paklupis, maisi ir izkrituši no rokām, puse no maisa satura ir izbirusi uz grīdas, un tad vesela virkne aplokšņu no tā maisa ir pazudusi. Nu apmēram šādā veidā ir ar tādu jocīgu noskaņu jāklausās šī izrunāšanās. Tā ka nevajadzētu kautrēties pašiem šad un tad spogulī paskatīties, salikt visu mierīgi pa plauktiem un netaisīt lētas sensācijas no šā darba.

Es personīgi domāju, ka šādas komisijas darbam ir jābūt atklātam un šādās komisijas sēdēs vajadzētu piedalīties arī preses pārstāvjiem un jebkura saziņas līdzekļa pārstāvim. Šī nav saimnieciska rakstura izmeklēšanas komisija, kur ir jāslēpj pretendenti uz lieliem un maziem kuģiem. Šis nav tas gadījums, kad ir jāslēpj kaut kādas tur attiecīgās saimnieciskās grupas intereses. Šī būtu komisija, kas varētu mierīgā gaisotnē paskatīties uz mūsu darbību gan 90.gadu sākumā, gan pēc tam.

Es gribētu arī atgādināt, ka 1995.gadā 5.Saeimas darbības laikā skanēja protesti, kurus saņēma 5.Saeimas vadība, par to, ka, lūk, vienošanās, kas ir parakstīta 1991.gadā, netiekot pildīta. Tātad šad un tad var atkal “uzpeldēt” kaut kāda tāda veida sarunas. Tā kā Satversmes 26.pants paredz, ka izmeklēšanas komisijas ir jādibina, nevis ka tās var dibināt, es aicinu šodien vienkārši atbalstīt šādas komisijas izveidošanu, bet vēlāk Frakciju padome varētu spriest par komisijas sastāvu, locekļu skaitu un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Lūdzu, Jurkāna kungs!

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Droši vien varam sevi apsveikt, jo mums tagad būs pašiem savs Ribentropa-Molotova pakts. Skatoties uz parakstiem un domājot par cilvēkiem, kuri ir parakstījuši šo dokumentu, es saprotu Dobeli un kompāniju, bet man ir grūti saprast tos cilvēkus, kuri ir parakstījuši šo likumprojektu un kuriem ir pavisam cita politiskā “asins grupa”. Un tad es domāju, kāpēc šie kolēģi ir parakstījuši šo dokumentu. Tad es domāju tā: droši vien ir tāds princips, sak, labāk es sēžu ar Dobeli vienā teltī un spļauju uz āru, nekā palieku ārpusē un tieku apspļaudīts. Nu ko - spļaudīsimies, apspļausim savu vēsturi, Brīvības pieminekli, savu nākotni un, varbūt to darīdami, atcerēsimies, ka bija jau viens tāds kungs Saeimā, kurš, pirms nāca tribīnē, ievīstījās valsts karogā, piesedzās ar patriotiskām frāzēm un mēģināja tad nu iztiesāt Godmaņa valdību, vai tā bija pietiekami dievbijīga tanī laikā. Un kur tas kungs beidza savu politisko dzīvi? Es nezinu, vai viņš ir ticis galā ar visiem tiesas procesiem vēl šodien, jo izrādās, pats bija viens no vissmagāk apsūdzētajiem “stukačiem”. Atcerieties - bija tāda Milberga komisija.

Tad nu es iedomājos, kā šī komisija sāks strādāt. Un tad jūs aicināsiet uz komisiju cilvēkus, kuri piederīgi pie šīs kompānijas jeb pie šīs bijušās struktūras. Un tad, nedod Dievs, izrādīsies, Dobeļa kungs, kā jūs te teicāt, ka viens otrs no viņiem nodarbojas ar saimnieciskām lietām. Un, nedod Dievs, vēl izrādīsies, ka jūs, jūsu politiskā partija, ēdat no viņa rokas netīrās. Un ko tad? Un, nedod Dievs... bet tad jau manīs.

Jā, Milberga piemērs jau liek mums manīt. Un, nedod Dievs, ka Putinam reiz apniks un ka viņš iemetīs jums klēpī visus tos dokumentus, kurus viņš glabā Maskavā, un tad es paredzu, ka mēs no kauna un negoda, un no tiem putekļiem nosmaksim šinī valstī. Tas ir tas, kas te var notikt.

Un vēl ir tāds jautājums. Nu labi, bet vai tiešām mums, Saeimai, nav citu svarīgāku uzdevumu, ka tagad mēs nodarbosimies ar šīm lietām? Vai tiešām Latvija ir parakstījusi visvairāk sadaļu Eiropas Savienības integrācijas procesā? Cik es zinu, - ne. Mēs taču jau tagad atpaliekam pat no Lietuvas. Vai šāda komisija veicinās sabiedrības integrāciju? Protams, neveicinās. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”) Un ir skaidrs, ka Dobelis un kompānija nemaz to nevēlas. Un lai viņi to dara, tas pieder pie viņu politiskās stājas, bet kāpēc tad jūs visi citi... kāpēc mēs paši sevi ierobežojam ar pagātnes sētām? Es to nevaru saprast. Un, ziniet, ir tā: tie, kuri nodarbojas ar tenisu, jau zina, ka vienmēr galvenais uzdevums ir redzēt bumbiņu un skatīties uz to, un tas ir pats galvenais uzdevums - redzēt savas nākotnes mērķus. Tas ir tas, ko es mums visiem novēlu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, varētu piekrist cienītajam Jurkāna kungam un vienreiz pavilkt svītru zem visiem šiem nesmukajiem gadījumiem, bet, Jurkāna kungs, problēma ar to netiks atrisināta, jo pagātne mums katru dienu par sevi atgādina, gribam mēs to vai negribam.

Ziniet, ja mēs raugāmies no morāles viedokļa, tad līguma noslēgšana ar Valsts drošības komiteju, es uzskatu, ir tas pats, kas noslēgt līgumu ar Gestapo. Es jūsu kolēģim Mitrofanova kungam nesen iedevu izlasīt Ginsburgas atmiņas “Krutoj maršrut”, un tur viņa raksta par mūsu bijušo VDK priekšnieku... par priekšnieka vietnieku Vēveri, kādā veidā viņš mocījis cilvēkus Kazaņā. Un es nezinu, vai ar tāda cilvēka darbu pārmantotājiem var slēgt līgumu un garantēt viņiem darba iespējas un neaizskaramību. Es nezinu, cik tas ir ētiski, un, ja jūs tagad, Jurkāna kungs, domājat, ka tas neveicinās integrāciju... Bet vai jūs esat uzprasījis vienai latviešu tautas daļai, vai tā gribētu integrēt sevī šos bijušos noziedzniekus, teiksim, Farbtuhu un Kononovu, vai mēs gribam to vai negribam? Grūti pateikt. Un kādā veidā tagad šie pagātnes notikumi atstāj ietekmi uz pašreizējo mūsu dzīvi? Jūs varbūt atceraties, ka arī Augstākā padome nodibināja šādu komisiju, kas izmeklēja “vagonu lietu”, kas bija saistīta ar Rēzeknē aizturēto veselu vagonu ar “repšikiem”... nē, ar Krievijas rubļiem, ko sūtīja uz Krieviju. Godmaņa kungs droši vien atceras. Seiksta kungs atceras, kādā veidā, kad izveidoja izmeklēšanas komisiju, uz viņu izdarīja spiedienu. Ka viņam nozaga automašīnu no stāvvietas, bet beigās tā uzradās. Bojārs vispār nolaida rokas un teica, ka tur neko nav iespējams paveikt. Šīs Saeimas laikā mēs ierosinājām un Saeima pieņēma lēmumu nodot Lustrācijas likumu Juridiskajai komisijai. Lustrācijas likumu tur iekļāva. Mēs dodam frakcijas pieprasījumu Muciņa kungam, lai viņš atbild, kas tad beigu beigās notiek ar Lustrācijas likumu. Nav nekādas atbildes. Izrādās, ka tajā slepenajā komisijā... vai atklātajā komisijā loceklis ir bijis Muciņš. Muciņa kungs, atvainojiet, bet man momentāni gribas vilkt kaut kādas savādas paralēles... Kurš ir ieinteresēts, lai šīs lietas netaptu nekad atklātas, un kurš ir ieinteresēts, lai tās taptu atklātas? (No zāles deputāts L.Muciņš: “Vidiņ, nemelo!”) Tā ka vienkārši skaidrības labad es aicinu Saeimu atbalstīt šādas komisijas izveidi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir vēsturisks teiciens, pēc desmit gadiem daudzi notikumi pārvēršas par farsu. Šodien jūs diemžēl paši savām rokām mēģināt to visu pārvērst par farsu. Paskatieties, kurā datumā varētu būt notikusi - ja vispār ir notikusi - šāda vienošanās! Tas ir 1991.gada 29.augusts. Jau 23.augustā izgāzās visiem labi zināmais PSRS pučs, un tātad tas fakts ir bijis pēc sešām dienām. Protams, es neņemos spriest, kādā sakarā Simsona kungs ir to parakstījis. Varbūt tās ir garantijas vai arī atbildes maksa par to, ka atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 23.augustā pēkšņi pazuda un nebija vairs redzami Latvijā, ir palikuši dzīvi. Jo nestrādāja Latvijā tā pati čeka... viņa nestrādāja un nerealizēja... Viņiem bija daudzi tūkstoši vīru. Daudz citādāka varēja veidoties Latvijas vēsture, Latvijas valstiskā tagadne. Protams, mēs šodien varam izvirzīt šādus jautājumus, bet tas drīzāk būtu patiešām vēsturnieku risināms jautājums. Taču es jau arī klausos, ko cienījamais Vidiņa kungs saka. Viņš saka, ka šī izmeklēšanas komisija nodarbosies ne tikai ar šo vienu jautājumu, viņa nodarbosies arī ar lustrāciju, ar čekistu meklēšanu Saeimā, un tā tas, es domāju, turpināsies līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Vai tas mums ir vajadzīgs? Nu varam taisīt kārtējās raganu medības. Tā ka pilnīgi reāli, kā es saprotu, ir tas, ka viens no potenciālajiem komisijas... viens no trim, kas tiks nopratināti, ir cienījamais Muciņa kungs - par to, ka viņš ir slikti pieņēmis Lustrācijas likumu. Tā ka būs arī nākamais - nākamais, kas nepaklausīs vai nebūs simpātisks cienījamajai kompānijai no “Tēvzemei un Brīvībai”. Tāda ir mūsu nākotne. Protams, saprotu - deputāti ir parakstījuši šo iniciatīvu, būs Saeimai jāiedala tam līdzekļi, tiks ievēlēti priekšsēdētāji, būs slepeni jautājumi. Cits jautājums - cik cilvēku tādā komisijā atkal būs pielaisti pie tās slepenības pakāpes, un kāds būs rezultāts? Diemžēl es domāju, ka diez vai mums to vajadzēja darīt, bet katram jau ir tiesības izvēlēties. Cita lieta patiešām ir tā, ka es arī nevaru aizmirst cienījamo Milberga kungu un arī dažus parakstītājus, kuri ir parakstījuši un kuri paši nav devuši atbildes - nedz tiesā, nedz kur citur - par savu iespējamo sadarbību ar to orgānu, ko tagad taisās pētīt, nedz arī par līgumiem. Nu, protams, tas viss ir interesanti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs runās Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Aizvien biežāk vēsturi sāk tulkot un skaidrot tie, kas šos notikumus nav pieredzējuši. Saeimā pašlaik ir 11 deputāti, kuri toreiz bija Augstākajā padomē un kuru atmiņā šie notikumi, protams, ir dzīvi. Es esmu viena no šiem deputātiem, un es, protams, tajā laikā nezināju par šādu dokumentu esamību. Un kā gan lai zinātu, ja dokuments ir konfidenciāls? Tāpat kā kādreiz pieteicās ļoti daudz dalībnieku, kas nesuši Ļeņina baļķi, tā arī tagad Barikāžu dienās atrodas aizvien vairāk tādu cilvēku, kuri ir bijuši barikāžu iniciatori un kuri pat strīdas savā starpā par to, kurš ir bijis lielāks izgudrotājs, kuram lielāka loma. Visi aizmirst, ka tautai tā loma bija kopīga.

Par šo konkrēto gadījumu, par dokumentiem, kuri skaitās it kā konfidenciāli, es domāju, ka ir pienācis laiks izvērtēt šā dokumenta tapšanas laiku, jo es labi atceros, kā LTF frakcijas slēgtajā sēdē Pēteris Simsons, kurš bija ievēlēts no Talsu rajona, teica, ka ir jābūt šajā laikā gudram kā balodim un viltīgam kā čūskai. Un ir jau atskanējuši daži skaidrojumi, ka, lūk, šis Simsona kunga viltīgums it kā esot toreiz līdzējis noslēgt arī šo darījumu, kurš vēlāk it kā esot izrādījies ļoti tālredzīgs, jo šīs garantijas jau tika sagatavotas... gatavotas arī vēlāk... un īstenībā VDK darbinieki nav atbildējuši par savu darbību. Man ārkārtīgi gribas atgādināt arī to, ka tajā laikā ļoti daudzi man pazīstami cilvēki, īsti Latvijas patrioti, teica: kāpēc Simsons, būdams Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, staigā čekas darbinieku pavadībā starp šīm mājām - starp šo māju, pretējo māju un Ministru kabinetu? Es domāju, ka šīs lietas tomēr ir jāizskata. Šā dokumenta tapšanas vēsture ir tā vērta, un arī visu pavadošo dokumentu izskatīšana ir vērta, lai Saeimā būtu šāda izmeklēšanas komisija. Protams, ir jānoskaidro, vai tā bija Simsona kā deputāta iniciatīva, jo viņš ir tur parakstījies apakšā, vai arī tas tiešām bija Prezidija vai kāda Prezidija locekļa norādījums vai lēmums, vai arī tas viss ir bijis kaut kā citādi.

Es domāju, ka šī lieta, ko mēs tagad saucam par “čekas maisiem”, arī īstenībā ir noguldīta un apbērta ar putekļiem. Varbūt ir jāatgādina, kā radās tas nosaukums “čekas maisi”. Tas radās no tā, ka tik tiešām no Stabu ielas šie dokumenti, kuros bija daļa no čekas kartotēkas, tika pārnesti uz Augstāko padomi. To darīja tiešām Linards Muciņš, Vilis Seleckis, Arnolds Bērzs, un tie dokumenti tik tiešām arī bira pa kāpnēm, kā jau tas ir aprakstīts vairākās publikācijās. Pēc tam ilgi tika meklēta arī atslēga, ilgi tika meklēts, kur tie ir jāglabā, kurā istabā, aiz cik slēgtām durvīm. Es domāju, ka šī vēsture būtu izmeklējama un tie deputāti, kurus nupat nosaucu, gan Muciņš, gan visi citi, varētu būt līdzdarbīgi šajā komisijā. Jo nebūtu pareizi darīt tā, kā ir jau vairākkārt Saeimas deputātu kuluāros aicināts - nepieļaut toreizējo Augstākās padomes deputātu darbošanos šādā komisijā. Kam tad tur būtu jāstrādā, ja ne tiem, kuri tajā laikā bija tur visur darbojušies līdzi?

Ja mēs runājam par Milbergu, tad es gribu atgādināt, ka Milbergs ir jau saņēmis savu sodu par to, ko viņš ir darījis, kas viņš ir bijis. Viņš ir izslēgts arī no “tēvzemiešu” partijas.

Visaugstāko cieņu es gribu vēlreiz no šīs tribīnes apliecināt Georgam Andrējevam, kurš atklāti pateica, ka viņš ir bijis šo ziņotāju sarakstos, bet ka ar savu darbību nav nodarījis neko ļaunu saviem līdzcilvēkiem.

Mēs Saeimā pieļaujam lielu kļūdu, ka vēl joprojām neizvērtējam katra cilvēka konkrēto nodarījumu vai nekā nedarīšanu. Tas met ēnu uz visiem. Toreiz, kad Augstākajā padomē mēs pirmoreiz sākām runāt par šiem “čekas maisiem”, es satiku bijušo laikraksta “Padomju Jaunatne” redaktoru Andreju Cīruli uz ielas, un viņš man sacīja: “Anna, ko jūs tur ar tiem “čekas maisiem” ņematies? Mēs taču visi tur bijām iekšā.” Es nebiju tur iekšā, un daudzi no mums nebija tur iekšā! Cilvēkam ir jābūt godīgam. Ja viņš vienreiz ir kaut ko nodevis, tad, manuprāt, viņš var to nodot arī vairākkārt.

Es gribu atgādināt vēl arī to, ka ir arī tādi dokumenti, kuri nav pietiekami rūpīgi izvērtēti. Tāds ir, piemēram, Jura Bojāra sagatavotais dokuments par to, ka PSRS VDK tiek pārdēvēta par Latvijas Republikas VDK. Manuprāt, mums ir jābūt uzmanīgiem arī attieksmē pret šādiem tolaik sagatavotiem dokumentiem, kurus es esmu… protams, esmu arī sagatavojusi… (Smiekli zālē.) …saglabājusi vēl līdz šim laikam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”)

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Arī es gribētu šodien uzstāties, jo es domāju, ka mūsos klausās ne tikai šajā zālē sēdošie.

Pirmkārt. Es gribu teikt, ka vēsture ir jāizvērtē un ka man nav tādas nostājas, ka ir kādi jautājumi, kas ir ārpus izvērtējamo loka. Ja deputāti vēlas to darīt, viņiem ir pilnas tiesības to veikt, jo, patiesību sakot, deputāti ir tautas vēlēti tās pārstāvji un viens no to uzdevumiem būtu arī būtisku notikumu un būtisku dokumentu izvērtēšana.

Otrkārt. Jautājums - kāda ir motivācija? Es domāju, ka politiskā motivācija ir acīm redzama. Es negribu neko pārmest “Tēvzemei un Brīvībai”, bet es domāju, ka tās politiskā motivācija ir skaidra. Patiesību sakot, es varu tikai cerēt, ka “Tēvzemei un Brīvībai” grib noskaidrot lietas būtību, nevis formu. Lietas būtību!

Ņemot vērā, ka ir problēmas citur, būtu ļoti slikti, ja partija, ar ko mēs esam kopā koalīcijā, gribētu aktualizēt sevi šajā jautājumā. Protams, partija var darīt, kā viņa grib, bet labāk būtu, ja tas būtu kopēja darba rezultāts. Vēsture tiktu izvērtēta. Acīmredzot vajadzētu arī cilvēkus, kas varētu to darīt. Es nedomāju, ka varētu aprobežoties tikai ar vienas komisijas darbu.

Trešais aspekts. Nu, tas nu tā - izglītošanai. Tiem, kas tajā laikā, pirms kādiem desmit vienpadsmit gadiem, kad mēs atjaunojām valsts neatkarību, nodarbojās ar citām lietām. Tiem, kas šīs valsts neatkarības izveidi bremzēja no abām pusēm - no tās puses, ko, kā mēs visi labi zinām, sauc par Interfronti, un no tās puses, kas cīnījās pret parlamentāro neatkarības atjaunošanas ceļu un ko saucam par pilsoņu komitejām… Es gribētu teikt, ka mums, tiem cilvēkiem, kas šīs valsts neatkarību atjaunoja, sirdsapziņa ir tīra, mēs nebaidāmies no šādām izmeklēšanas komisijām. Es nezinu, ko teiks Gorbunovs, bet man, toreizējam premjeram, nav šajā ziņā nekādu sirdsapziņas pārmetumu, atskatoties uz tā laika notikumiem. Es tāpēc arī šobrīd runāju, lai to dzird visā Latvijā. Es uzskatu, ka 99 procentos gadījumu mēs izdarījām visu pareizi. Mums Dievs palīdzēja, un mēs to izdarījām. To mums neviens nevar atņemt! Jūs varat te izmeklēt un šaustīt, un teikt, ka visus desmit gadus bijis Latvijas tautas genocīds… Nu, mums jau to atņemt nevar. Tas ir tāpat kā savulaik augstlēcējam Valērijam Brumelam. Pēc tam, kad viņš uzlēca 2,28 metrus augstu, viņš salauza kāju un aizgāja dzīvē citu ceļu. Viņš teica: “Jā, es biju tur augšā. Jūs to man vairs nevarat atņemt.”

Tālāk. Ceturtais. Nebūtu jau nemaz tik slikti, ja mēs varētu šīs lietas aktualizēt ne tikai no Seiles kundzes skatījuma. Seiles kundze strādāja Augstākajā padomē, jā, bet mums katram jau ir cits informācijas līmenis. Es kaut kā neatceros, kurš tur staigāja ar kādām apsardzēm… ar sargiem vai nesargiem. Nu, piemēram, es izveidoju valdības apsardzi - pirmo visā valstī! -, kam nebija nekāda sakara ar Drošības komiteju. Es nezinu, ko Bojāra kungs rakstīja šajā jautājumā, bet es savā grāmatā esmu pateicis, ka mana nostāja bija un paliek pilnīgi cita. Es tagad analizēju, kā strādā mūsu slepenie izlūkdienesti un šī “saskaldītā” struktūra bez materiālās bāzes, kuru ir tik ļoti grūti veidot. Jā, mans koncepts bija pilnīgi cits. (Tāpat tas bija arī toreiz, kad mēs Latvijā cīnījāmies par Iekšlietu ministrijas pārņemšanu. Pēc tam, kad to izdarīja igauņi, arī mēs to izdarījām.) Man neizdevās to realizēt. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, ka mans koncepts bija savādāks - papriekš Drošības komiteju izņemt no PSRS pakļautības, panākt tās pāriešanu Latvijas pakļautībā un pēc tam mūsu valdības un deputātu kontrolē veikt attiecīgu šīs struktūras izskatīšanu, saglabāt visas tās materiālās vērtības, kuras mēs pēc tam pazaudējām. Paskatieties, ar ko strādā mūsu SAB un mūsu Drošības policija! Mēs visas tās vērtības pazaudējām. Protams, risks bija. Es atceros, ka Prezidija sēdē es aizstāvēju šo viedokli. Prezidija locekļi bija radikālāk noskaņoti. Viņi teica: “Nē, šī struktūra ir absolūti jāiznīcina, no A līdz Z, ieskaitot arī visas materiālās vērtības!” Risks tajā laikā bija, jā. Cilvēki, kas tajā laikā deklarēja lojalitāti… Viens piemērs. Tad, kad iekšlietu ministrs Vaznis man teica, ka ir iespējams no Drošības komitejas saņemt visus tās ieročus, es no sākuma domāju, ka Vaznis nerunā taisnību, bet, kad es uzrakstīju rezolūciju, lai šos ieročus no Drošības komitejas nogādātu valdības mājā, tas tika divu dienu laikā izpildīts, un tur bija arī smagie ieroči. Tātad ir jautājums - vai Johansons tajā brīdī bija vai nebija lojāls? To mehānismu man neizdevās realizēt arī pēc Borovkova iecelšanas par manu personīgo pilnvaroto. Tas ir cilvēks, kuram es uzticos vēl tagad. Jūs varat rakstīt, ko jūs gribat, un stāstīt man, ko jūs gribat. Mani tas maz interesē. Diemžēl arī viņš salūza, jo faktiski es viņam uzdevu vienu lietu... Es pēc Uzbekijas gadījuma sapratu, ka ir cilvēki, kuriem es varu uzticēties. Ka tiem cilvēkiem, kuri nevar strādāt, negrib strādāt, negrib ar šo valsti sadarboties, vajag atstāt šos posteņus un ir jāmeklē vietā citi. Mēs faktiski pazaudējām to visu un ilgi būvējām - desmit gadus - savas struktūras, un es domāju, ka man te nav jums jāstāsta, cik efektīvi tās strādā smagos jautājumos. Tās strādā samērā neefektīvi.

Pats interesantākais ir tas, ka šā mana modeļa realizāciju pārtrauca tieši Maskava. Viņi bija tie, kas uzreiz, vēl pirms puča, teica: “Nē, nē, nē, mēs nekādā ziņā negribam, ka Drošības komiteja kaut kādā veidā tā pamazām, pamazām pārietu jau Latvijas suverēnā pakļautībā!”

Kas attiecas uz konkrēto gadījumu, mēs ar Linardu to pārrunājām vēl pavisam nesen, vakar, kad es atbraucu. Es biju desmit dienas prom. Kad atbraucu, sāku skatīties, kas te sarakstīts. Te sarakstīts tā, ka viss savelts vienā čupā. Tātad - pučs, pēc tam Prezidija sēde, tad uzreiz Muciņš it kā ir devies un savācis kartotēku, to izkaisījis pa trepēm, kā es te dzirdu... Lai teiktu, ka kāds kaut ko pa trepēm izkaisījis, vajag pierādīt! Tas pirmkārt.

Otrkārt. Muciņš nāks un pats pateiks, kurā mēnesī viņš šo kartotēku šeit pārveda. Tas galīgi nav augusts. Tas ir novembris.

Un treškārt. Bet pagaidiet! Bet pagaidiet! Vai tad Igaunijā un Lietuvā bija pārņemta šī kartotēka? Nē, nebija. Tagad ir jautājums - vai šī kartotēka tiek izmantota, skatot cilvēku tiesības pretendēt par deputātiem? Jā, tiek izmantota. Varbūt tas netiek darīts publiski, bet katrs cilvēks, arī es, jūsu padevīgais kalps... Es ieraudzīju savu kartīti. Protams, ja jau būtu tas mehānisms, par ko domā viens otrs, tai skaitā Milbergs un viņam tur līdzīgie, tad nu nebūtu jau nekas vienkāršāk, kā savas kartītes izņemt ārā, vai ne?

Taču ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka visa problēma ir tā, ka neesam pielikuši punktu šim jautājumam.

Es varu piekrist Vidiņam, ka nav jāpieliek nekāds punkts... Vēsturei punktu nevar pielikt, bet var zināmam izvērtējumam punktu likt, jo, redziet, problēma ir tā, ka mēs iesaldējām šo jautājumu. Nebija skaidrs, ko darīt ar šo maisu saturu. Es personīgi domāju, ka pašreizējā situācija, ka katram cilvēkam ir jāiet uz turieni tad, ja viņš grib pretendēt uz tādiem un tādiem amatiem... un tas tiek darīts zināms vēlēšanu komisijām un tiek arī publicēts, lai cilvēki zina, ka, lūk, viņš ir bijis šajā kartotēkā. Ja viņš uzskata, ka viņa vārds tur ir ielikts iekšā bez viņa ziņas, viņam ir jāiet tas smagais ceļš - tiesas process. Tas ir ļoti nepatīkami, ticiet man, es to ceļu esmu gājis!

Es domāju, ka izmeklēšanas komisijas uzdevums sastāv no diviem jautājumiem. Viens jautājums ir izvērtēt to situāciju, kādā toreiz darbojās Prezidijs. Man godīgi jāsaka, ka Augstākās padomes deputāti bija ļoti aktīvi, viņi bieži vien risināja arī valdības kompetencē esošus jautājumus, jo mēs valdībā vairāk nodarbojāmies ar drusku citādiem jautājumiem - ar izdzīvošanas un glābšanas jautājumiem. Bet, vienalga, es, kopumā vērtējot šo darbību, gribu teikt, ka man neviena Seiles kundze, neviens man te neko nekad neiestāstīs. Es uzskatu, ka šī darbība bija pozitīva un pareiza. Es nekad neticēšu, kad man stāstīs, ka Augstākajā padomē kāds, it sevišķi kāds no Tautas frontes frakcijas, apzināti būtu darbojies Drošības komitejas interesēs un pret valsts neatkarības atjaunošanu. To jūs man nekad nepierādīsiet! Es domāju, ka ir dots komisijai tas uzdevums - noskaidrot to situāciju. Es tur neredzu absolūti nekā tāda, ko varētu izmantot gan pret cilvēkiem, kas ir Prezidijā, gan arī pret deputātiem. Es nekā tāda neredzu! Ir jāizvērtē situācija, raugoties arī no tālākā darbības aspekta. Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas nav gājuši to tiesas ceļu un kas tomēr kārtīgi nejūtas? Var būt, ka nevajadzētu risināt “maisu jautājumu” līdz galam.

Nākamais. Es domāju, ka, neapšaubāmi, tomēr nevajadzētu ar kaut kādām nepamatotām rīcībām padarīt par šīs valsts mūžīgiem ienaidniekiem visus tos cilvēkus, kas ir beiguši savu darbu Drošības komitejā un kas nav aizbraukuši no Latvijas, un kas nav Krievijas FSB rezidenti. Tādā veidā mēs paši veidotu šeit piekto kolonnu.

Tāpēc es uzskatu, ka komisiju... Es neredzu pamata... Ja deputātiem tāda vēlme ir, tad tādu komisiju veidot var. Jautājums - vai tur ir vai nav jāiekļauj bijušie Augstākās padomes deputāti? Vadoties no klasiskā principa, būtu labāk, ja tur būtu deputāti, kas ir tagad ievēlēti Saeimā. Jo ir ļoti grūti... Es iedomājos, ka oponenti man teiktu: “Nu jā, jūs paši bijāt tur, Augstākajā padomē, paši lēmāt, paši sēdējāt Prezidijā un komisijās, un tagad jūs gribat paši savu rīcību izmeklēt.” Tas nebūtu pārāk labi nedz no tīri juridiskā aspekta, nedz arī no morālā aspekta. Ja ir tādi jaunievēlētie deputāti, kas nav bijuši Augstākajā padomē un kam ir tā atbildība, un kas grib šo procedūru veikt bez politiskās pompas, lai tad viņi šo darbu dara! Es ceru, ka beigu beigās rezultāts būtu ne tikai, lūk, šo notikumu izvērtēšana, bet arī atbilde uz jautājumu par citu valstu izlūkdienestu darbību šeit, Latvijā, ne tikai par Krievijas, bet arī par citu valstu izlūkdienestu darbību, kas ir varbūt pret mūsu valsti vērsta. Ir jautājums par, lūk, šiem ziņotājiem. Ir jautājums arī par to, kā mēs vēsturiski varētu kaut kādā starpposmā pielikt tam visam punktu.

Vissliktākais, kas varētu būt, ir šo lietu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā. Nevienam to nevar aizliegt, bet tas būs ļoti slikti.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, Ivar Godmani! Daži vienkārši fakti.

Pirmām kārtām es gribētu, lai katram šeit ir iespēja paust savu viedokli, un nevajag runāt citu cilvēku vietā un spriest par to, ko grib apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un ko tā negrib. Nevajag mūsu vietā domāt!

Es gribētu atgādināt, ka tad, kad 1988.gada sākumā dibinājās LNNK un kad vēlāk sāka veidoties Latvijas Tautas fronte, mēs, LNNK, ilgi diskutējām par to, stāties Tautas frontē vai nestāties. Lūk! Vai saglabāt savu “tīro kreklu”, paredzot, ka Tautas fronte agri vai vēlu izgāzīsies, un tad mierīgi strādāt... Nē! Mēs izvēlējāmies šo ceļu - iesaistīties Tautas frontē un strādāt kopā. Es to gribu atgādināt. Un 20 LNNK deputāti bija Augstākajā padomē. Bija un strādāja pietiekami aktīvi.

Turpmāk daļa no mums strādāja arī Latvijas Pilsoņu kongresā. Un, ja jūs gribat, lai es atgādinu vēsturisko patiesību, tad pateikšu, ka tieši Tautas frontē mēs runājām par to, ka gadījumā, ja kaut kas notiks ar Augstāko padomi, mēs saglabāsim Latvijas Pilsoņu kongresu kā rezerves variantu neatkarības atjaunošanai. Bija tā! Arī tā ir vēsturiskā patiesība.

Tad, kad LNNK pirmā 1989.gadā, tajā pašā laikā, kad veidojās “Baltijas ceļš”, pirmo reizi Baltijas valstīs rīkoja konferenci, kurā piedalījās triju Baltijas valstu pārstāvji, mēs pirmo reizi publiski un atklāti runājām par okupācijas karaspēka izvešanu. Diemžēl masu saziņas līdzekļi toreiz izvairījās par to rakstīt. Un diemžēl Tautas frontes vadība neatrada par vajadzīgu toreiz mūsu konferenci apmeklēt. Arī tā ir vēsturiska patiesība. Tas tā - starp citu. Saliksim visu pa plauktiem. Tur nav ko kautrēties un nav arī ko dusmoties.

Es vēlreiz atkārtoju: es neredzu tendenci, ka šī komisija varētu “rakties” zem kāda un speciāli izrēķināties ar kādu. Šāda izrunāšanās, kas te bija dzirdama, ir vienkārši smieklīga! Kaut ko tādu var pateikt tikai zemu attīstīts prātiņš, un ne vairāk. Un ne vairāk!

Ļoti interesanta ir arī baidīšana: sak, Putins beidzot mums atdos čekas maisus no Maskavas, un tad jūs te, Latvijā, redzēsiet!

Acīmredzot ir zināms, kas tur ir iekšā. Acīmredzot kādam ir bailes par savu pagātni. Tad, kad vieni riskēja un tikai par karoga uzvilkšanu vien sēdēja septiņus gadus cietumā, citi ar dažādu savienību un apvienību starpniecību brauca pa visu pasauli, dabūja bez rindas “žiguli” vai dzīvokli. Arī tā ir vēsturiskā patiesība! Acīmredzot šodien ir bailes par to runāt. To es varu saprast. Bet tagad, lielie baidītāji ar to, ka nevajag atcerēties pagātni, ko tad jūs laizāties ap Vīzentāla centru, ko? Kāpēc tad jūs nerunājat par to, ka ir jānovelk strīpa zem pagātnes, ko? Un kā mūsu augstās amatpersonas klanās un šūpojas, un atvainojas visas latviešu tautas vārdā par to, ko nu mēs, latvieši, esam izdarījuši citām tautām! Kāpēc mēs to darām? Kāpēc neviens nerunā tad, kad te ierodas visādi pamācītāji no visām debess pusēm? Kāpēc mēs meklējam 87 gadus vecu cilvēku, kas vairs nav spējīgs lāgā saprast to, kas notiek tiesas zālē? Kāpēc mēs tik alkatīgi gribam viņu dabūt šeit, Latvijā, un tiesāt? Kāpēc? Kur tad ir jūsu muldēšana, piedošanu? Tad jūs klusējat, tāpēc ka tas, lūk, ir iespējams. Taču baidīties par savu pagātni -, jā, to vajag. Pie tam Kalējs ir bijis tikai apsardzes priekšnieks. Nav pierādījumu, ka viņš būtu iznīcinājis kādus cilvēkus. Turpretī tad, kad mēs Latvijā vēlamies tiesāt tos, kuri tiešām ir iznīcinājuši cilvēkus, tad, lūk, mēs pieļaujam visāda veida protestus. Ar Kalēja uzvārdu ir piebazūnētas visas avīzes un citi saziņas līdzekļi. Tā ka, ja jau jūs gribat novilkt svītru, tad pasakiet to arī Vīzentāla centram, lai tas novelk svītru. Diez vai jūs to darīsiet, tāpēc ka no stipriem jums ir bail. Jūs tikai šeit varat iznākt un plātīties, tāpēc ka acīmredzot ir bail par savu pagātni. Un tāpēc, ja mums ir pietiekoši augsts attīstības līmenis šeit, Saeimā, tad nebaidīsimies no Latvijas vēstures godīgas izskatīšanas, pie tam bez jebkādām vēlmēm ar kādu izrēķināties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es nācu šajā tribīnē divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, kā Augstākās padomes deputāts un šobrīd kā 7.Saeimas deputāts es gribu atvainoties visiem Augstākās padomes deputātiem, Latvijas Tautas frontes frakcijas locekļiem un tiem maniem cīņu biedriem, uz kuriem fakts, ka tiek izveidota šāda izmeklēšanas komisija... ka skan šie dažādie komentāri no šīs tribīnes un masu informācijas līdzekļos, varētu mest ēnu uz to lielo cīņu, ko Augstākās padomes deputāti, Latvijas Tautas frontes frakcijas locekļi un mūsu daudzie atbalstītāji paveica 1990.gadā un 1991.gadā.

Otrkārt, es tribīnē nācu tādēļ, lai pilnībā pievienotos visam, ko teica Ivars Godmanis - viens no mūsu valsts vadītājiem šajā grūtajā brīdī.

Un, treškārt, kā jurists, kura rokās šobrīd ir dokuments, proti, protokols, šis vēsturiskais dokuments, kura dēļ šī komisija tiek izveidota... es kā jurists pavisam noteikti gribu pateikt, ka pirmām kārtām šim dokumentam nav nekāda juridiska spēka, jo tas ir protokols, ko speciāli parakstījis Augstākās padomes izveidotas komisijas vadītājs. Šīs komisijas sastāvā bija šādi cilvēki: Pēteris Simsons, Arnolds Bērzs, Ints Cālītis, Jānis Dinevičs, Egils Jurševics, Linards Muciņš, Einars Repše, Vilis Seleckis, Aivars Dātavs, Pēteris Videnieks un Valdis Zeikats. Tātad šīs komisijas priekšsēdētājs Pēteris Simsons parakstīja protokolu, kura 4.punkts noteica, ka atbilstoši Latvijas valsts noslēgtajiem starpvalstu līgumiem un likumiem attiecīgām personām tiek nodrošinātas zināmas sociālās garantijas. Vēlāk tika pieņemti šādi likumi, un likumu ietvaros Latvijas valstij nekas kaitīgs netika nodarīts. Nekādas sociālās garantijas un nekāda palīdzība bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem saskaņā ar vēlākajiem likumiem vai starpvalstu līgumiem netika realizēta.

Turklāt šis protokols nav normatīvais akts, bet gan kādas komisijas, ja tā varētu teikt, nodomu dokuments, kuru ir parakstījušas arī zināmas tālaika PSRS amatpersonas. Saskaņā ar tolaik spēkā esošajiem likumiem normatīvs spēks bija tikai Augstākās padomes Prezidija lēmumiem, Augstākās padomes lēmumiem un Augstākās Padomes likumiem. Šādam protokolam nav nekāda juridiska spēka un seku, ar šo protokolu nav nodarīts nekāds kaitējums Latvijas valstij, tomēr, neapšaubāmi, šim protokolam ir svarīga vēsturiska nozīme, un tāpēc es domāju, ka šī komisija varēs izvērtēt šī dokumenta nozīmīgumu un atklāt daudzas vēstures patiesības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Tibetas atbalsta grupas dalībnieki! Pulksten 12.30 - pēc sēdes nākamās daļas - es aicinu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās tikties ar Dalailamas uzņemšanas grupas dalībniekiem. Es atgādināšu vēlreiz - tātad pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat doties uz darba telpām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi, kas notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien, pulksten 15.00 Ārlietu komisijas telpās notiks Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Krievijas jauno pilnvaroto vēstnieku Studeņņikovu. Visi tiekat laipni aicināti! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien ir dzimšanas diena mūsu kolēģei Inesei Birzniecei. Sveicam! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Arnis Razminovičs, Jevgenija Stalidzāne, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates!

Nākamajam vārds Jānim Škaparam.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien apspriešanai tiek izvirzīts jautājums par viena no Augstākās padomes deputātiem - Pētera Simsona parakstītu protokolu. Taču es, atceroties to, kā mums ir veicies iepriekš ar šādu komisiju izveidošanu un to darbu, uzreiz sāku domāt par to, ko tas nozīmē. Ko nozīmē šis jaunais etaps, kad šinī laukā atkal sāks darboties viena no komisijām? Vai tas nozīmē vēlēšanu kampaņas tuvošanos? Vai tas nozīmē, ka tūdaļ, pēc dažiem mēnešiem, būs 10.gadadiena, kopš tika atcelts Latvijas pārejas periods un tika nodibināta Latvijas neatkarība, kuru mēneša laikā atzina 79 pasaules valstis? Tas ir reālais periods, ar kuru mēs sākām integrēties Eiropas Savienībā. Vai tas ir mērķēts uz atsevišķām personām un atkal notiks šo personību “medīšana”, arī kaut kāda veida kampaņa ap šīm personām?

Neņemiet ļaunā, ka man radās šīs asociācijas, un par tām es domāju, ņemot vērā arī mūsu parlamenta, 7.sasaukuma, pieredzi, kāda mums ir izveidojusies attiecībā uz šīm komisijām.

Un tomēr es domāju, ka būtu lietderīgi ievadīt šādu jautājumu izskatīšanu plašākā kontekstā. Kāds tad ir vēsturiskais konteksts? Šis periods līdz tam liktenīgajam datumam, kad tika parakstīts šis protokols, būtībā ir periods, kad cīnās divas varas - kura kuru. Būtībā starp divām varām ir cīņa, bet pēc augusta puča šis periods noslēdzās.

Es gribētu tomēr jums atgādināt šajā kontekstā par divām Latvijas Tautas frontes stratēģiskajām līnijām. Tā bija nevardarbīga pretošanās, nevardarbīga cīņa. Tieši nevardarbīga cīņa - es pasvītroju! Un, otrkārt, - parlamentārais ceļš. Mēs izmantojām šīs cīņas metodes pilnībā, un tās prasīja arī zināmu cīņas līdzekļu konsekvenci.

Un tagad mazliet par augusta puču un to, kas notika pēc tam. Redziet, periods pēc augusta puča ir intensīvs varas pārņemšanas periods. Es jums visiem atgādināšu šos datumus, to, kas notika augusta pēdējās dienās pēc 23.augusta, kad izgāzās pučs, un kā tas viss notika. Notika Centrālās komitejas pārņemšana, notika Valsts drošības struktūru pārņemšana, notika kara komisariātu pārņemšana, un jūs varbūt atceraties, ar kādu troksni tas notika, ņemot vērā to, ka kara komisariāti tieši iejaucās puča darbībās un ka tiem bija uzticētas noteiktas funkcijas. Atcerieties, komisijas locekļi, kas jūs šeit esat, kādu troksni mēs sacēlām arī ap šīm akcijām, un tas viss tiešām notika uz tādas robežas... uz ļoti asas robežas, kad mēs teicām, ka nupat, nupat var tikt nospiesta arī mēlīte un sākt darboties ieroči. Bija taču tā!

Šis mūsu izraudzītais ceļš tomēr prasīja, lai mēs šo cīņu veiktu bez asins izliešanas. Tāds bija izraudzītais ceļš, un es domāju, ka pa šo ceļu mēs gājām konsekventi. Neteikšu, ka tas notika bez savām iekšējām pretrunām, tomēr es domāju, ka Latvijai paveicās tieši ar šo ceļu, jo asins izliešana ir saistīta ar ļoti lielu eskalāciju, tā sakot, un es atgādinu jums Čečeniju, atgādinu Kosovu, kur jūs redzat, ko nozīmē bruņota cīņa.

Mums šis cīņas ceļš bija cits - ļoti oriģināls, un tagad pasaule ir atzinusi par pareizu šo mūsu izraudzīto taktiku. Visas kaislības rodas un veidojas tieši ap šo parlamentāro cīņu, ap parlamentāro ceļu, bija vai nebija parlaments pilntiesīgs risināt visus jautājumus. Un arī es, tāpat kā Jānis Lagzdiņš, gribētu izteikt gandarījumu tiem deputātiem, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarību, un teikt, ka viss šis deputātu sastāvs izdarīja ļoti lielu darbu, lai Latvija kļūtu neatkarīga. Tomēr mani māc dikti lielas šaubas, ka, sakoncentrējot visu uguni uz vienu personību, tajā skaitā arī it kā uz Augstāko padomi, mēs visam šim procesam uzmetam it kā netīru palagu. Tas ir pats bīstamākais, kas mums parādās visā šajā lietā.

Šīs augusta dienas bija piesātinātas varas pārņemšanas dienas, un tur ne viss notika tādā kārtībā un, teiksim, pilnīgi tā, kā varbūt visam vajadzēja notikt atbilstoši nosacījumiem, un tā, kā mēs uz to raugāmies tagad - pēc desmit gadiem. Es pilnīgi piekrītu Jānim Lagzdiņam, kā viņš raksturoja šo dokumentu no juridiskā viedokļa, jo juridiskā spēka šim dokumentam nav nekāda.

Vajag vai nevajag veikt šo pārbaudi? Vajag vai nevajag izveidot šādu komisiju? Es saku tā: ja mēs izveidojam šo komisiju, tad vajadzētu tomēr strādāt citādāk, nekā mēs strādājām līdz šim. Es domāju, ka mēs līdz šim esam pārlieku politizējuši visus šos jautājumus. Ne tikai politizējuši, bet esam visus jautājumus līdz šim partijiskojuši, maksimāli partijiskojuši, katrā ziņā krādami, cik tik varēdami, punktus savām partijām.

Ja mēs šādu pārbaudi rīkojam, tad, es domāju, tagad ir pienācis laiks strādāt nopietniem ekspertiem. Es domāju, ka būtu lietderīgi, ja tiktu pieaicināti labi eksperti, kas izdarītu savu slēdzienu attiecībā uz šo notikumu, attiecībā uz šo aktu un attiecībā uz šo periodu un kontekstu kopumā, kāds tas toreiz bija. Tas ir viens.

Otrkārt, es piedāvāju, ka šo jautājumu vajadzētu izspriest ne tikai šīs Saeimas deputātiem. Es domāju, vajadzētu rīkot plašāku diskusiju un izspriest, paturot prātā, ka mūs klausās patiesībā visa Latvijas sabiedrība. Pa radio vajadzētu raidīt visai sabiedrībai, jo Atmodas kustībā patiesībā piedalījās visa tauta.

Treškārt. Es uzskatu, ka vajag tomēr noteikt, tā sakot, pietiekami ciešus termiņus, kādos jādarbojas komisijai.

Un vēl arī ceturto ieteikumu piemetināšu. Katrā ziņā būtu komisijai jādod arī noteiktas pilnvaras, jānosaka ietvari, kuros šī komisija darbosies. Pretējā gadījumā, varētu notikt kā parasti: es domāju, tāda rakstura komisijas mums mēdz zaudēt jebkurus ietvarus un jebkurus termiņus un pārvēršas par visu kaut ko, skar ne tikai konkrētās lietas pārbaudi, izpēti un patiesības noskaidrošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Mani nedaudz izbrīnīja uztraukums par to, ka tiks izveidota komisija un skatīs šīs lietas. Interesanti būtu zināt, kāpēc ir šāds uztraukums. Te, Škapara kungs, tiks noskaidrota patiesība un vēlreiz patiesība! Mēģinās noskaidrot patiesību - kāda situācija bija tajā laikā, kādi lēmumi tika pieņemti un kādas sekas tie atstāj uz šodienu. Tur jau ir tā lieta! Šobrīd nav jāsit uz pleca visiem vai atsevišķiem Augstākās padomes deputātiem par to, ko viņi izdarīja. Mēs viņiem esam pateicīgi gan par attiecīgo balsojumu, gan arī par daudz ko citu, un tā patiesība jau sen ir izteikta un tiks izteikta vēl. Taču Augstākajā padomē bija arī milzīgs interfrontes korpuss. Milzīgs interfrontes korpuss, kurš nav pazudis šodien! Nav pazudis! Šie interfrontieši - kurdjumovi, zaļetajevi - šodien jau sēž Rīgas pilsētas Domē. Škapara kungs, jūs ļoti labi zināt un arī pārējie Augstākās padomes deputāti, kas šeit šodien sēž, ļoti labi zina, ka šie vīri un viņiem līdzīgie nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Nesēdēja! Viņi darīja daudz ko, lai Latvijas neatkarības nebūtu.

Nav ko uztraukties! Komisija, kuru izveidosim, mēģinās noskaidrot patiesību par to, kā bija. Atgādinu, ka svarīgi ir noskaidrot to lēmumu būtību, kuru sekas ir šodien jūtamas. Saeimai pēc kāda laika ir jāpalūkojas uz tiem notikumiem, kas bijuši pirms desmit gadiem, un es ceru, ka uz to visu palūkosies arī nākamās un aiznākamās Saeimas deputāti, jo tas ir jādara. Toreiz bija patiešām saspringts laiks, steiga, un nevarēja visu paspēt un visā tik nopietni iedziļināties, kā mēs to varam darīt šodien, kad ir pieņemts simtu simtiem likumu. Ir patiešām daudz kas izdarīts, lai Latvijas neatkarība pastāvētu droši.

Bet, redziet, lietas būtība ir tā, ka šodien Latvijā mudžēt mudž no šiem Drošības komitejas vīriem, kuriem tika dotas privilēģijas un iespējas turpināt Latvijā dzīvot. Viņi ir ietekmējuši šajos desmit gados notikumus Latvijā un ietekmē arī šodien un ietekmēs vēl arī rīt un parīt. Tur jau ir tā bēda. Tāpēc jāpalūkojas uz šīm lietām. Tāpat arī nākotnē nāksies palūkoties. Es domāju, ka nonāksim līdz tam brīdim, kad vai nu šī, vai nākamā Saeima runās par to, ka nevajadzēja toreiz parakstīt tādu līgumu ar Krieviju, kādu Latvija parakstīja, - par armijas izvešanu un par simtiem tūkstošu armijnieku un viņu ģimenes locekļu palikšanu Latvijā. Šodien jau mēs varam droši teikt, ka krievu armija būtu aizvākusies arī bez šā līguma. Būtu aizvākusies. Pamēģiniet nākt šeit tribīnē un iegalvot man pretējo! Šodien jūs man to vairs neiestāstīsiet.

Lūk, tādas ir tās lietas, cienījamie kolēģi! Nāksies deputātiem, kas šeit, Saeimā, sēdēs pēc desmit gadiem, palūkoties uz notikumiem, ko šodien izraisa totālā naturalizācija un totālā integrācija. Nāksies deputātiem pēc desmit gadiem palūkoties uz šīm lietām, un tās nebūs patīkamas lietas.

Tāpēc vēlreiz saku: nevajag uztraukties par to, ka mēs rosinām izveidot šādu komisiju un palūkoties uz notikumiem, kas bija pirms desmit gadiem!

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamie bijušie Augstākās padomes deputāti, kas balsoja par neatkarību!

Man gribētos piekrist daudziem runātājiem un konstatēt vienu bēdīgu faktu, ka atmiņa ir tāda lieta, kas arvien pasliktinās, arvien vairāk faktu izgaist no mūsu atmiņas. Izmantojot šo situāciju, rodas interešu grupas, dažādi spēki, dažādas personas, kas vēlas ar šiem faktiem, kuri tajā laikā, kad tie notika, bija viennozīmīgi, skaidri, melnbalti, kontrastaini, šodien manipulēt, izdzēst un izplūdināt šo faktu strikto, kontrastaino robežu, mēģina pārvilkt ikvienu faktu no melnās puses uz balto un it sevišķi no baltās puses uz melno. Mēs nevaram apvainot žurnālistus, kuri šobrīd ir tikai divdesmit gadu veci un nevar atcerēties tos laikus - neatceras neko vai daudz ko neatceras no tiem laikiem -, bet tik daudz jau nu šiem žurnālistiem vajadzētu būt spēka, lai paņemtu un palasītu savas paša avīzes to dienu rakstus un apskatītu tās fotogrāfijas. Tur tas viss ir aprakstīts. Vajag paskatīties un palasīt, nevis darīt tā, kā to šeit, protams, dara viens otrs nopietns tautas priekšstāvis, kas tūlīt lēkātu pakaļ kaut kādiem apšaubāmiem dzeltenās preses paziņojumiem, reproducētu šīs muļķības un pat runātu no šīs tribīnes par to, ka kaut kāds slepens, konfidenciāls protokols ir bijis. Nekā slepena un konfidenciāla šajos protokolos toreiz nebija.

Mans draugs Jānis Lagzdiņš jau sāka šeit atgādināt šos juridiskos faktus. Es jums vēlreiz atgādināšu, kāda juridiskā situācija bija toreiz augustā. Tagad, protams, es negribu teikt, kurš un kā, un kad… un kur mēs katrs atradāmies. Viens otrs varētu klusībā padomāt par to, kur viņš bija un vai bija tur, kur viņam vajadzēja būt. Taču rezultāts bija tas, ka šajā zālē 24.augustā tika pieņemts pamatdokuments, kas saucas “Augstākās padomes lēmums “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā””. Aicinu gan jaunveidoto komisiju, gan visus pārējos atcerēties to! Dokuments skan tā:

“Saskaņā ar 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, 1991.gada 21.augusta Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un ievērojot to, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju.

[..]

3. Noteikt, ka jebkura sadarbība ar PSRS valsts drošības iestādēm pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm pēc 1991.gada 24.augusta kvalificējama kā nodevība pret Republiku un sodāma saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu, un noteikt Latvijas Republikas prokuratūrai saukt pie likumā noteiktās atbildības Drošības komitejas darbiniekus, kuru rīcībā valsts apvērsuma dienās ir nozieguma sastāvs.”

Lēmums skan diezgan bargi un skaidri. Vai šodien kāds mēģinās man teikt, ka Augstākās padomes deputāts Simsons, Augstākās padomes deputāti, kuri piedalījās vienā, otrā vai trešajā komisijā, ir darījuši kaut ko pretēji šim stingrajam Augstākās padomes lēmumam, mēģinās uz viņiem mest kādu ēnu? Tās ir absolūtas muļķības.

Saskaņā ar šo Augstākās padomes lēmumu, kura projektu izstrādāja jūsu padevīgais kalps, ir arī noteikts, kā pāriet īpašums: Valsts drošības komitejas īpašumu pārņem Iekšlietu ministrija, krimināllietas pārņem prokuratūra, sakaru līdzekļus - Sakaru ministrija. Tur ir arī noteikts, kas jādara ar operatīvajiem arhīviem un kartotēkām. Tas viss ir tur noteikts. Taču 7.punktā ir ietverts arī tāds moments, ko nevajag mēģināt izpūst par nez kādu milzīgu notikumu. Tur ir rakstīts: likvidētās Drošības komitejas darbiniekiem dot iespēju pāriet citā darbā Latvijas Republikā. Tā tur ir rakstīts, un tā ir nobalsots, un tā ir pieņemts. Un tas saskanēja ar tajā laikā spēkā esošo Latvijas PSR Darba likumu kodeksu. Jo, ja mēs uzskatījām, ka tā iestāde mums bija jālikvidē - un tās bija mūsu suverēnās tiesības mūsu suverēnajā valstī -, tad mēs rīkojāmies saskaņā ar Latvijas PSR Darba likumu kodeksu.

Savukārt 27.augustā Augstākās padomes Prezidijs nevis slepeni, bet atklāti pieņēma savu lēmumu. Kas ir rakstīts šajā Prezidija lēmumā - 27.augusta lēmumā? Lēmums ir par komisijas izveidošanu sarunām ar PSRS Valsts drošības komiteju un par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā” realizēšanu. Lēmumā ir rakstīts, ka, lai realizētu Augstākās padomes lēmumu, kuru es jums daļēji citēju, ir jāizveido sarunām speciāla komisija. Tajā tika iekļauts gan jūsu pieminētais deputāts Simsons, gan liela daļa to deputātu, kas bija iekļauti arī pirmajā komisijā, ko vadīja Vilis Seleckis, Arnolds Bērzs, Einars Repše... Komisijā tātad tika iekļauti ne tikai deputāti, kas bija pirmajā komisijā, bet arī citi deputāti un arī ministri. Un 27.augustā šādu komisiju izveidoja, 28.augustā notika sarunas un 29.augustā notika protokola parakstīšana. No vienas puses, jā, protokolam varbūt nav starptautiska līguma spēka, ko kāds varbūt gribētu tam piešķirt un kas Igaunijā dažās tiesas prāvās par militārpersonu izraidīšanu tiktu tādam protokolam piešķirts. Tas tikai precizē konkrētos nosacījumus, kas iekļauti 24. augustā pieņemtajā Augstākās padomes lēmumā. Tur ir runa par minētajām darba tiesiskajām attiecībām, kuras visvairāk kritizē daži mani godājamie kolēģi un kurām ir tikai viens pamats - LPSR Darba likumu kodekss, kas tobrīd bija spēkā.

Jāuzsver arī daži momenti, runājot par arhīviem. Es jau nupat aicināju žurnālistus parakņāties katram sava izdevuma, tā sacīt, vēsturiskajās lappusēs, un es aicinu arī aiziet uz Arhīvu ģenerāldirekciju un painteresēties par tām lidmašīnām un tiem vagoniem, kas tika uz šejieni atsūtīti ar Valsts drošības komitejas dokumentiem, ar tām krimināllietām, un tas deva iespēju reabilitēt lielu daļu represēto, jo ne visas lietas bija Latvijā. Tātad tika iegūta liela masa arhīvu materiālu. Protams, valsts izdod tikai tos dokumentus, ko uzskata par nepieciešamiem izdot. Cerība, protams, mums bija... Tika izteikti pārmetumi attiecīgajām sarunu komisijām, kuras vēlāk runāja ar Krieviju, - par to, ka tās nav pietiekami aktīvi prasījušas operatīvos dokumentus. Nu, man negribētos šeit piekrist izteikumam par tiem milzīgajiem putekļiem, kas saceltos. Es domāju, ka tas ir stipri pārspīlēts.

Par to, vai mums vajag skatīt, pētīt tos jautājumus. Jā! Es šajā ziņā piekrītu godājamam Škapara kungam. Šie jautājumi ir jāpēta, un tas ir jādara plaši, publiski pieejami, teiksim, izmantojot kaut vai Inteliģences apvienību, jo tur prakse jau ir izstrādājusies. Ņemot vērā to, ka tuvojas šo notikumu desmitgade, ir ļoti labi, ka ievieš skaidrību šajos jautājumos. Taču man nepatīk, ka nevis ievieš tajos skaidrību, bet mēģina tos samudžināt un, izmantojot to, ka pagājuši desmit gadi, skaidrot pilnīgi pretēji.

Es personīgi uzskatu, ka diez vai tā bija tikai žurnālistu nezināšana. Šad un tad mūsu presē parādās fakti, kuru izcelsmē mēs varam saskatīt vienu otru provokāciju.

Es brīnos par godājamā Dobeļa kunga vēlmi regulāri citēt Valsts drošības komitejas ģenerāļa Trubiņa teikto. Tieši viņš ir tas, kas regulāri - un pēdējās dienās atkal - avīzēs izplata šīs baumas, ka kaut kādas kartotēkas kartiņas esot birušas pa trepēm... un tā tālāk. Līdz ar to viņš apšauba pārņemto īpašumu un kartotēkas autentiskumu. Tik tiešām, kā šeit godājamais kolēģis Godmanis to jau pasvītroja, ne Igaunija, ne Lietuva šādu kartotēku neatguva, un viņiem nav ar ko šajā ziņā paspīdēt, kaut gan vienā otrā likumdošanas jomā viņi it kā sper plašākus soļus. Bet varbūt tieši tāpēc mums nevajag spert šādus plašākus soļus, jo mums ir kartotēka, kurā vienmēr var ieskatīties. Un, ja kāds grib strīdēties, tad ir jāiet likumā noteiktais tiesiskais ceļš. Likumā ir noteikts, kā apstrīdēt šādas problēmas. Tāpēc es nevaru šajā sakarā teikt neko vairāk, kā tikai to, ka šie ģenerāļa Šteinbrika, ģenerāļa Trubiņa un citu ģenerāļu, tā sacīt, kareivīgie paziņojumi - no saimnieciskām pozīcijām, kā te šodien tika minēts, - ir tikai čekas apzināti veiktas provokācijas un asaru liešana par to, ka viņi nav izpildījuši savu profesionālo pienākumu pret šiem aģentiem. Viņi nav nošāvušies paši un nav pirms tam sadedzinājuši kartotēku. Viņiem kā kārtīgiem virsniekiem būtu vajadzējis to darīt - papriekš sadedzināt kartotēku un pēc tam nošauties, kā to gan izdarīja 1940.gadā Latvijas armijas atbildīgās personas.

Tāpēc es aicinu tomēr padomāt, jo šādu jautājumu apstrīdēšana var novest pie zināmām konsekvencēm. Kad tad būs nākamā izmeklēšanas komisija, Dobeļa kungs? Vai izmeklēsim to, kā izveda Krievijas karaspēku? Varbūt apšaubīsim to, ka Krievijas karaspēks ir izvests, un atvedīsim to atpakaļ? Vai nākamā komisija tiks veidota tādam jautājumam?

Es, protams, piekrītu tam, ka šāda komisija ir jāizveido, jo likums nosaka: ja viena trešdaļa ir savākusi parakstus, tad mums ir jāievēro Satversme un likums. Taču man nav ko uztraukties, jo es nekad plašai sabiedrībai neesmu paziņojis, ka sakarā ar manām darbībām attiecībā uz kartotēku bija mēģinājums mani noslepkavot un par šo jautājumu tika ierosināta krimināllieta. Un šīs krimināllietas ietvaros es ļoti rūpīgi, domājot par vēsturisko taisnību un nākotni, devu uz vairāk nekā 30 lapām liecību par visiem notikumiem, kas skar šīs komisijas izveidošanu, par visiem notikumiem, kas skar kartotēkas pārņemšanu, un tā tālāk. Es domāju, ka komisijai būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 8 vai 9 gadu veciem notikumiem, gūstot par tiem liecību no autentiskiem prokuratūras dokumentiem.

Es domāju, ka šādi paziņojumi... un mana uzvārda pieminēšana ir vispār nepamatota. Jo notikumi, par kuriem es tagad runāju, notika vispār 1991.gada novembrī, bet komisija, kā es saprotu, izmeklēs augustu.

Es domāju, ka vienam otram vajadzētu padomāt par saviem parakstiem zem kādiem citiem dokumentiem, teiksim, aicinājumiem atbrīvot no kriminālatbildības Haritonovu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu viena iemesla dēļ distancēties no kaislībām. Satversmes 26.pants nosaka: “Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.” Tā ir imperatīva forma: Saeimai ir jāieceļ! Tātad ir pilnīgi nevietā diskusijas par to, vai lēmums ir jāatbalsta. Pašai svarīgākajai diskusijai būtu jābūt par to, kā komisija darbosies, kāda būs komisijas darba organizācija, kāds būs komisijas pilnvaru termiņš, kā komisija sadarbosies ar presi. Ir arī daudzi citi svarīgi jautājumi. Tie diemžēl no šīs tribīnes neizskanēja. Nebija neviena priekšlikuma nedz par komisijas pilnvaru laiku, nedz arī kādu citu priekšlikumu.

Kolēģi, es aicinu taupīt mūsu laiku un rīkoties konstruktīvi. Aicinu arī savu kolēģi Muciņu ātrāk virzīt likumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, ātrāk to sagatavot pieņemšanai trešajā lasījumā. Vēlu visiem veiksmi darbā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt šodien likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtības beigās.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības beigās likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3047 un nr.3047-b. Tātad šis likumprojekts tiks izskatīts steidzamības kārtībā, un otrais lasījums būs arī pēdējais. Šo labojumu būtība ir šāda. Tātad noslēgtais līgums starp Latviju un Eiropas Savienību paredz Lauku atbalsta dienesta akreditācijas kārtību, līdz ar to šajā likumā vairs nav nepieciešams otro reizi atrunāt visas šīs lietas, tāpēc šī norma ir jāņem ārā.

Arī otrā norma, kas ir labota, paredz, ka Lauku atbalsta dienestam ir jauna funkcija, jo tam ir iespēja sodīt par meliorācijas sistēmas ekspluatācijas pārkāpumiem, un šī funkcija ir jānostiprina šajā likumā, jo tā ir saistīta ar citām izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Lūdzu atbalstīt minētos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3161. Trešais lasījums. Nav iesniegts neviens priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu - “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Lūdzu tagad pievērst uzmanību dokumentam nr.3112, likumprojekta reģistra numurs 899 - “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Minēto likumprojektu ir sagatavojusi Zemkopības ministrija un akceptējis Ministru kabinets. Lai radioklausītājiem būtu kaut neliels priekšstats par to, par ko ir runa, es pateikšu dažus vārdus par likumprojekta būtību.

Tātad šis likumprojekts ir radījis tiesisko pamatu mēslošanas līdzekļu apritei, lai aizsargātu mēslošanas līdzekļu patērētājus no cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi nevēlamu nekvalitatīvu mēslošanas līdzekļu lietošanas, kā arī aizsargātu mūsu līdz šim nepiesārņoto zemi un nodrošinātu vienādus apstākļus visiem cilvēkiem - fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic kaut kādas darbības ar šiem mēslošanas līdzekļiem.

Likumprojekts neattiecas uz notekūdeņu dūņām, uz termiski neapstrādātiem kūtsmēsliem, uz dabiskiem kaļķošanas materiāliem, kā arī uz eksportējamiem mēslošanas līdzekļiem un tranzīta produkciju.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 15.maija komisijas sēdē izskatīja likumprojektu un pieņēma lēmumu - konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Freimanim. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Freimanis. Priekšlikums - divas nedēļas. Kas tas iznāk par datumu?

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas datums ir ...

G.Freimanis. ... 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mēs strādāsim ar likumprojektu, kura reģistra numurs ir 898, bet nosaukums - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Seši deputāti ierosina izdarīt vairākus grozījumus likuma 16. un 17.pantā, lai novērstu zivju bagātību samazināšanos Latvijas ezeros un upēs.

Komisija izskatīja šo likumprojektu kopā ar atbildīgiem Zemkopības ministrijas darbiniekiem un ar Zvejniecības departamenta direktoru, un šā departamenta direktors komisijai norādīja uz vairākiem labojumiem. Principiāli atbalstot likumprojektu, viņš norādīja uz vairākiem labojumiem, kas būtu jāizdara nākamajos lasījumos, un komisija tos noteikti ņems vērā, taču tagad es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 31.maijam.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.3103. Tie ir Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Izglītības likumā, ko komisija konceptuāli ir atbalstījusi, un es lūdzu tos atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani ļoti izbrīnīja likumprojekta anotācijas saturs. Pēc būtības ministra kungs grib pārliecināt deputātus, ka Izglītības likuma grozījumu mērķis ir dot iespēju pedagogiem bez atbilstošas izglītības strādāt līdz 2004.gadam. Nebūt ne! Mēs visi zinām, ka Saeima pirms divām nedēļām pieņēma likuma grozījumus, kas pēc būtības bija līdzīgi Ministru kabineta piedāvātajam variantam un, pēc mana uzskata, ir daudz veiksmīgāki, jo ņem vērā arī pedagogu trūkumu pirmsskolas izglītības jomā. Tajā pašā laikā anotācijā nav neviena vārda par pašu sāpīgāko jautājumu - par pedagogu algas palielināšanu.

Es labi saprotu Ministru kabinetu un tā vēlmi attālināt to momentu, kad būs jāatbild par solījumiem un būs jāpalielina skolotāju algas līdz divām minimālajām algām. Vienu reizi Saeima jau pagarināja šīs normas ieviešanu, un tagad skolotājiem tiek piedāvāts atkal uz vairāk nekā pusotru gadu savilkt jostas un strādāt par šo niecīgo algu.

Pilnīgi piekrītu tēzei, ka vajag dzīvot atbilstoši līdzekļiem, ar ko faktiski Ministru kabinets arī pamato savu rīcību, bet kāpēc tad mēs izmetam naudu aizsardzībai, lai gan jau iepriekš zinām, ka nekad tur nepanāksim kārtību, tomēr finansējumu palielinājām vairākkārt. Lūdzu, un tad nu uzklausiet mūsu priekšlikumu: nebūsim tik izšķērdīgi un reāli virzīsim aizsardzības naudu algām skolotājiem un arī medmāsām! Kāpēc ne?

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tad, ja mēs radikāli neatrisināsim skolotāju algu problēmu, tad mums katru gadu vajadzēs mainīt Izglītības likumu un attālināt to termiņu, kad skolotāji varēs saņemt pienācīgu atalgojumu, un tāpēc mūsu frakcijas un mans priekšlikums būtu šāds: neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai skolotāji varētu saņemt lielāku atalgojumu jau no 2002.gada sākuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Tieši tā, Bartaševiča kungs, arī mēs iestājamies par to, lai skolotāji saņemtu pienācīgu atalgojumu, ko šobrīd gribam īstenot ar Ministru kabineta noteikumiem līdz 2003.gadam, bet diskusijas par to, kā finansēt skolotājus, turpmāk acīmredzot izšķirs gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan valdība, gan Saeima kopumā. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.maijs.

Sēdes vadītājs. 28.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mums vienlaicīgi jāizskata divi dokumenti: dokuments nr.3104 un alternatīvais likumprojekts nr.3160, ko izstrādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Būtība ir tāda, ka Ministru kabinets piedāvā izslēgt no Profesionālās izglītības likuma 32.pantu, tādējādi nosakot, ka kredītu saņemšanu nosaka Augstskolu likums. Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskata, ka, atverot Profesionālās izglītības likumu, jebkurš interesents varētu skaidri izlasīt, kādi studējošie un kurās programmās studējošie šādus kredītus varēs saņemt. Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Parunāsim šodien ne tikai par politiskiem, bet arī par profesionāliem jautājumiem, un šo divu likumu grozījumu sakarā ir svarīgi ņemt vērā dažas nianses, kuras ir ļoti būtiskas izglītības sistēmai kopumā, tāpēc es pie tām gribētu nedaudz pakavēties.

Ja skatās šo priekšlikumu konkrēto būtību, tad tie ir it kā vienkārši un skar it kā tikai un vienīgi Profesionālās izglītības likuma vienu pantu, tas ir, 32.pantu, kurā runāts par studiju kredītu un šā kredīta piešķiršanas kārtību jeb, vienkārši runājot, par stipendijām un mācību maksu. Tātad runa ir par tiem, kuri apgūst pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas jeb, vienkārši sakot, tiem, kuri mācās koledžās.

Tīri tehniski, kā man skaidroja, problēma ir tāda, ka ir vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, kas šo kārtību nosaka, un Ministru kabineta noteikumu nepieciešamība ir paredzēta gan Profesionālās izglītības likumā, gan arī Augstskolu likumā. Tīri no juridiskās tehnikas viedokļa, kā man skaidroja, ir vajadzīgi it kā divi dažādi noteikumi, kam, godīgi sakot, ir grūti uzreiz noticēt, tomēr pieļauju, ka tā tas varētu būt.

Ja skatāmies konkrētos likumprojektus, tad, godīgi sakot, anotācijas mani profesionāli nepārliecina. Pirmajā gadījumā - Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā variantā - ir teikts, ka grozījumi Profesionālās izglītības likumā novērsīs dublēšanos divos citos likumos - Augstskolu likumā un Izglītības likumā, kas pēc savas būtības ir nonsenss. Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvātajā variantā anotācijā ir teikts, ka šo kredītu piešķiršanas kārtību noteiks Augstskolu likums. Ja atšķir Augstskolu likuma attiecīgo pantu, tad redzams, ka tur savukārt ir teikts, ka šo kārtību noteiks Ministru kabinets, un tā veidojas apburtais loks, - mēs esam tieši turpat, kur mēs esam pašreiz.

Ministru kabineta noteikumi ir nepieciešami. Pie tam vēl atcerēsimies, ka, piedāvājot tieši tādu variantu, ka visu nosaka Augstskolu likums, neaizmirsīsim, ka Augstskolu likums nosaka tikai un vienīgi augstskolu un koledžu darbību, bet neregulē koledžu izglītību kā tādu. Līdz ar to, pieņemot tādus likumu grozījumus, kādi tie ir pašlaik, mēs nonākam situācijā, ka studenti, mācoties, piemēram, divās dažādās valsts izglītības iestādēs un studējot vienu un to pašu akreditēto programmu, vieni, kas šo programmu studē, drīkstēs saņemt un varēs saņemt valsts garantētus kredītus, bet citi nevarēs saņemt. Un es domāju, ka projektu autori diez vai grib to panākt un diez vai grib vēl vairāk sašķelt jau tā sašķelto mūsu izglītības sistēmu.

Ja no juridiskās tehnikas viedokļa arī ir vajadzīgi šie grozījumi, tad tas būtu jāizdara Izglītības likumā, jo Izglītības likums ir “jumta” likums un nosaka jeb regulē visu veidu un visu pakāpju izglītību. Problēma, manuprāt, īstenībā ir citur. Pirmkārt, Augstskolu likums ir vecs likums, ja tā drīkst izteikties, salīdzinot ar nosacīti nesen pieņemtajiem vispārējās izglītības un profesionālās izglītības likumiem un Izglītības likumu kā “jumta” likumu. Toties Augstskolu likums ir vienīgais likums, kas regulē konkrētu mācību iestādi, nevis izglītības attiecīgo veidu un pakāpi kopumā. Starptautiski atzītie principi dala izglītību, tātad strukturē to pēc pakāpēm un pēc veidiem, bet Latvijā tas ir adaptēts jeb pieņemts tikai pirms gadiem četriem vai pieciem. Augstskolu likums ir vecāks.

Otrkārt. 99% no Latvijas iedzīvotājiem īsti nezina, kas tā koledža tāda ir, jo mums nekad nav bijusi darīšana ar šāda tipa mācību iestādēm. Pirms pieciem gadiem, mēģinot Latvijā sakārtot izglītības sistēmu, mēs pēkšņi atklājām, ka Latvijas izglītības sistēmai (kā jau padomju izglītības sistēmas mantiniecei) trūkst viena svarīga ķēdes posma, un tā tieši ir koledžas izglītība, ko Eiropā sauc par tehniskajām koledžām vai profesionālajām koledžām. Mēs pagaidām lietojam šo sarežģīto vārdu savirknējumu - “pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība”, bet mums būtu pēdējais laiks sākt pierast pie īsiem un saprotamiem jēdzieniem - koledža, koledžas izglītība, koledžas programmas un tā tālāk.

Kolēģi, tā ir svarīga lieta - šo izglītības sektoru nostiprināt un attīstīt, jo koledžas izglītība ir specifiska. Tā ir ļoti konkrēta, orientēta uz konkrētu mērķi - uz darba tirgus prasībām. Koledžu uzdevums ir nosacīti īsā laika posmā - divos trijos gados - sagatavot speciālistus, ļoti konkrētu specialitāšu darbiniekus, un tādējādi atsaukties uz konkrētām darba tirgus vajadzībām. Agrāk mēs tos saucām par vidējā posma speciālistiem. Darba tirgus izpēte pašlaik liecina, ka tieši tā saucamā vidējā posma speciālistu jeb ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistu trūkums ir visvairāk jūtams Latvijā, deficīts ir milzīgs. Taču tirgus ekonomikas valstīs, kā statistika liecina, tieši šis izglītības veids ir ekonomiskā ziņā viens no pašiem efektīvākajiem. Statistika rāda, ka beidzēju procentuālais daudzums ir ļoti liels. Darbā iekārtojas pēc šo programmu apgūšanas ļoti liels procentuālais beidzēju daudzums, bet bezdarbnieku procentuālais daudzums savukārt ir praktiski nulle, ļoti minimāls. Koledžu programmas ir ļoti specifiskas, un to izstrādē ir nepieciešama speciāla metodika, un tas nozīmē, ka augstskolu realizētajām profesionālās izglītības programmām pirmos divus gadus nevarētu nosaukt par koledžas programmu. Tā nebūt nav koledžas programma. Koledža, protams, nav augstskola, un tieši tāpat ir ar augstskolu - nosaukums “augstskola” vēl negarantē, ka augstskola var realizēt kvalitatīvu koledžas izglītību. Latvijā tas viss, ko es pirms tam minēju, īstenībā ir teorija. Dzīvē, kā mēs zinām, notiek pilnīgi citādi. Latvijā ir tikai viena nozare, kurā tiešām ir veikta tirgus izpēte, noteikts nepieciešamais darbinieku kvalifikācijas līmenis, izstrādāti profesijas standarti, attiecīgi izstrādātas izglītības programmas, un šī nozare ir informācijas tehnoloģijas un komunikāciju joma. Lai saprastu, cik sarežģīts ir process, pieminēšu tikai šādu skaitli: gada laikā 80 pārstāvji no visām ieinteresētajām pusēm, to skaitā arī no visām lielajām datoru kompānijām Latvijā, veica darba tirgus izpēti PHARE programmas ietvaros, vadoties pēc attiecīgas starptautiski pieņemtas metodikas.

Nopietni runāt par valsts pasūtījumu izglītībā un profesionālajā izglītībā varēs tikai un vienīgi tad, kad viss darba tirgus un visas jomas būs šādā veidā izpētītas un mēs precīzi zināsim, kādas kvalifikācijas speciālisti kādā skaitā ir nepieciešami.

Šo situāciju, kad likumdošana vēl nav pilnībā noregulēta, jo vēl nav daudzu normatīvu dokumentu, izmanto, protams, tie uzņēmīgie cilvēki, kas cenšas izglītību pārvērst par biznesu. Visdažādākās mācību iestādes vienkārši nosauc par koledžām un tādējādi taisa biznesu. Citos gadījumos daļu no augstākās izglītības profesionālajām programmām - pirmo posmu - vienkārši nosauc par koledžas izglītību un arī taisa biznesu. Augstskolas skeptiski un greizsirdīgi kā uz konkurentiem skatās uz dažiem bijušajiem tehnikumiem, kuri jau tagad veiksmīgi realizē akreditētas programmas koledžas līmeņa izglītībā. Savukārt tehnikumiem arī ir savs sakāmais par augstskolām. Un tā tālāk. Visa šī jezga izglītotājus moca jau kopš Profesionālās izglītības likuma pieņemšanas, jo valdībā nav sakārtoti daži jautājumi.

Ja atbilstoši attiecīgajam profesionālās izglītības standartam - koledžas līmeņa izglītības standartam - būtu sagatavoti akreditācijas noteikumi, vērtēšanas kritēriji, pēc kādiem piešķir licences un akreditē programmas, tad visas šīs diskusijas būtu liekas. Visi pretendenti, kas grib realizēt koledžas līmeņa izglītības programmas, tad akreditētu savas programmas un nebūtu diskusiju par programmu kvalitāti. Akreditācijas process to noteiktu.

Iepazīstoties ar šīsdienas sēdes darba kārtību, man pirmā doma bija pārliecināt kolēģus par to, ka pagaidām nevajadzētu virzīt šos likuma grozījumus izskatīšanai un derētu izstrādāt tos pamatīgāk. Pēc tam, visu kārtīgi pārdomājot, es nonācu pie secinājuma, ka īstenībā ir vērts šos grozījumus atbalstīt, un pēc tam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vajadzētu nopietni strādāt pie priekšlikumiem, kas kopumā šo izglītības sektoru sakārtotu. Es domāju, ka šo pāris gadu laikā kopš Profesionālās izglītības likuma pieņemšanas ir audzis izpratnes līmenis par koledžām, par šo izglītību. Tas ir audzis arī Augstākās izglītības padomei, kura šinīs dienās svin savu piecu gadu jubileju un sakritības dēļ tieši šodien organizē semināru par koledžas līmeņa izglītību, un šīs kopdarbības rezultāts varētu būt tas, ka taptu daudzi tiešām nepieciešami Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas koledžas līmeņa izglītību pilnībā sakārtotu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās Saeimas deputātes, godājamie Saeimas deputāti!

Runāšu par Profesionālās izglītības likuma 32.pantu. Aplūkojot abus - gan Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu -, ir jāsecina (vismaz pēc anotācijām), ka nav notikušas pārrunas ar visām tām pusēm, kuras skar šā likuma grozījumi. Ir gan notikušas konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, un, protams, komisijā ir alternatīvā likumprojekta izstrādes sakarā notikušas sarunas arī ar ekspertiem citā līmenī, bet neviena no anotācijām nepiemin sarunas ar pašiem studentiem, ar potenciālajiem šīs izglītības ieguvējiem, kurus tas viss skars vistiešāk. Vēlreiz atgādināšu, ka tātad Ministru kabineta piedāvātais projekts ierosina izslēgt to pantu, kurš garantē studentiem tiesības saņemt kredītus. Iepriekšējais runātājs jau ļoti pamatoti aplūkoja to fonu, kāds ir pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai. Šādas tiesības, kā jau te tika teikts, līdz šim izriet no Augstskolu likuma, kurš savukārt deleģē Ministru kabinetam tiesības precīzi noteikt šo kārtību. Principā mēs esam apburtajā lokā. No vienas puses, likums pasaka, kā tas jādara, bet, no otras, - Ministru kabinetam ir pilnīgi brīvas rokas rīkoties tā, kā to vēlētos tieši izpildvaras līmenis. Līdz ar to ir radusies situācija, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, mēģinādama labot to ļaunumu, kas varētu notikt - ka studenti šos kredītus nesaņemtu -, nolēma izvēlēties mazākā ļaunuma principu. Principā šodien ir jābalso par alternatīvo likumprojektu, un sociāldemokrāti to atbalstīs tieši tādēļ, lai vismaz būtu kaut kādas garantijas, ka studējošie šos kredītus saņems - vismaz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņems.

Kāda tad šobrīd ir situācija? Reālā situācija ir tāda, ka studiju kredītiem ir piešķirta tikai viena sestā daļa no pierādītajiem nepieciešamajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa to vidusskolēnu, kas šogad iestāsies augstskolās par maksu, studiju kredītus vispār nesaņems. Šos kredītus saņems tikai maza daļa - nebūt ne lielais vairums! - to, kuriem tie ir absolūti nepieciešami.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ir definējusi trīs prioritātes savā darbā - tās ir darbs, izglītība un labklājība. Diemžēl visbiežāk tieši izglītības programmām, tieši bērnu lietām - bērnu pabalstiem un tā tālāk - mūsu Saeima naudu neatvēl. Arī šajā gadījumā ir mēģinājums pakāpeniski pāriet uz vispārēju maksas izglītību. Tiek sacīts, ka tad visi varēšot saņemt kredītus. Studenti gan īpaši netic šiem solījumiem, un par to liecina studentu protesti gan pie Ministru kabineta, gan šeit - pie Saeimas ēkas. Pašlaik mēs varam tikai aicināt Saeimu darīt sekojošo: atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izstrādāto alternatīvo projektu un tad gan pārdomāt, kā problēmu reāli risināt tālāk, lai studējošie nepaliktu bez šiem kredītiem. Situācija ir pašlaik tāda, ka tikai viena sestā daļa tiek nodrošināta ar studijām pilnīgi nepieciešamo minimumu. Es atkārtoju: ar minimumu! Tātad darbs vēl ir tikai priekšā. Tādēļ sociāldemokrāti balsos par alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J.Esta. Godātie deputāti! Nez kāpēc Viola Lāzo te saskata ļaunumu. Manuprāt, te ir ļoti precīzi viss pateikts un te nekāda ļaunuma nav.

Gaigala kungam es gribu atbildēt, atsaucoties uz Izglītības likumu. Izglītības likuma 12.pantā ir skaidri noteikts, ka studējošie, kuri iegūst augstāko izglītību, ir tiesīgi saņemt kredītus. Tātad šobrīd tas ir noteikts Izglītības likumā.

Savukārt 14.panta ceturtajā daļā ir sacīts, ka Ministru kabineta kompetencē ir noteikt kārtību, kādā saņem kredītus.

Cienītā Lāzo kundze! Pagājušajā gadā kredītiem tika atvēlēti 1,5 miljoni, taču līdzekļi palika pāri. Tos kredītus neizmantoja. Šogad ir atvēlēti 3,5 miljoni, bet šobrīd jau līdzekļu trūkst. Tātad varat redzēt, kādā tempā, kādā ātrumā šīs lietas virzās uz priekšu. Ceru, ka mēs atradīsim vairāk līdzekļu.

Aicinu balsot par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 35, atturas - 55. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.maijs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… 29.maijs, tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, jo nepieciešamas piecas dienas. Jā…

J.Esta. 29.maijs.

Sēdes vadītājs. 29.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” reģistrācijas numurs ir 873. Komisija izskatīja šo likumprojektu, un kontekstā mēs izskatījām arī likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā””. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai tālāk varētu strādāt pie likumprojekta “Zvērināto tiesu izpildītāju likums”. Mēs atbalstījām tos. Protams, mēs sekosim līdzi tam, kā Juridiskajā komisijā virzīsies Zvērināto tiesu izpildītāju likuma projekts.

Tātad lūgums ir atbalstīt grozījumus Krimināllikumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs.

Nākamais - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un tos atbalstīja. Mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, kā arī kontekstā ar likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” un “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

To būtība ir viena - Latvijai nav nepieciešamas divas flotes. Latvijā pietiek ar vienu, un tie ir Jūras spēki. Mēs varam, normāli sadalot funkcijas starp Jūras spēkiem, Robežsardzi un arī muitu veikt... mums pilnīgi pietiks ar vienu floti, kas ir mūsu Jūras spēki. Protams, šis ir pirmais solis ceļā uz to, ka mums ir jāveido likums “Par krasta apsardzi”.

Tātad ir lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Var jau dažādus darbus darīt dažādi, un šajā gadījumā šie trīs iesniegtie likumprojekti, kuri jāizskata paketē, - gan “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” , gan “Grozījumi Robežsardzes likumā”, gan arī “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” - man atgādina mēģinājumu spēlēt klavieres nevis ar rokām, bet ar kājām. Var jau to darīt, bet ir nepieciešama zināma meistarība.

Ko nozīmē šie te grozījumi? Es pievēršu jūsu uzmanību sekojošajam. No likuma “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem” 8.panta tiek piedāvāts izslēgt vārdus: “Sargā valsts jūras robežu un”. Tātad 8.pants jau reglamentē Jūras spēku tiesības un Nacionālo bruņoto spēku tiesības.

Divi pārējie likumprojekti paredz, ka no šo likumu pieņemšanas brīža visu atbildību par jūras robežas sargāšanu uzņemsies mūsu Valsts robežsardze, kurai nav absolūti nekādas tehnikas. To visu mēģina motivēt tā, ka, redziet, tā ir Eiropas Savienības prasība, ka kara flote nevar sargāt mūsu valsts robežu, ka tai ir jābūt civilai institūcijai.

Diemžēl jāatzīmē, ka Eiropas Savienības prasība tā nav, jo arī Eiropas Savienības valstīs ir ļoti dažāda pieeja, kādā veidā tiek veikta jūras robežas apsardze.

Nākamais punkts, ko paredz šie grozījumi likumā “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, ir tāds, ka Ministru kabinets noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un ar peldlīdzekļiem Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanai jūrā.

Es jau varētu sākt diskusiju arī par to, kas šie peldlīdzekļi tādi ir, un ka kara flotei tomēr ir kaut kādi kuģi arī Jūras spēkiem. Ja šeit ir domātas laivas, gumijas laivas, tad tā būtu atsevišķa saruna, bet kā tas ir tīri tehniski iespējams? Reāla šo grozījumu pieņemšana samudžinās visu šo pašreizējo sistēmu. Tā vietā, lai sakārtotu sistēmu un pieņemtu likumu par krasta apsardzi, kas, starp citu, izstrādāts, bet nekādi nevar tikt izskatīts Ministru kabinetā, tāpēc ka diviem ministriem - iekšlietu ministram un aizsardzības ministram - ir domstarpības, kam tad šī krasta apsardze būtu pakļauta. Pieņemot likumu par krasta apsardzi un uzliekot tai visas šīs funkcijas, ir jāpārdala arī valsts budžeta nauda, tāpēc ka par visām funkcijām, kuras tiek veiktas jūrā: ekoloģiskā uzraudzība, naftas savākšana, zivju resursu uzraudzība, robežas sargāšana, glābšanas darbi un tā tālāk, mūsu valstī atbild piecas ministrijas.

Pirms pāris nedēļām parlaments spēra daļēji loģisku soli - tika pieņemts pirmajā lasījumā grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā, ka glābšanas darbi pilnā apjomā būtu jāuzņemas Jūras spēkiem, un tas ir ļoti loģiski. Tomēr Ministru kabinets un arī parlaments aizmirsa, ka tas prasa papildu finansējumu. Arī tagad, lai gan mēs grozām šos likumus, Ministru kabinets ir norādījis, ka nekādi finansu papildu līdzekļi ne Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ne Robežsardzei nebūs nepieciešami. Man ir grūti to saprast, jo, pildot kaut kādus uzdevumus vai uzņemoties funkcijas, dabiski, papildu finansējums ir nepieciešams.

Ko nozīmē šie grozījumi? Šie grozījumi nozīmē sekojošo, ka Jūras spēki un Robežsardze nesadarbosies. Tā kā Jūras spēkiem galvenais likums būs “Likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, tad, lai veiktu jūras robežas apsardzi, uz katra kuģa būs nepieciešams papildus deleģēt cilvēkus no Robežsardzes, citādi šie kuģi nevarēs pildīt savus funkcionālos pienākumus; respektīvi, būs jāpaceļ arī attiecīgie karogi - tātad būs jāmaina vēl vesela virkne arī citu likumu.

Daudz vienkāršāk un loģiskāk būtu panākt, lai Ministru prezidents, kas šajā gadījumā parāda absolūtu bezspēcību un neizpratni par šo likumu būtību, pieliek punktu šīm diskusijām, pieņem lēmumu un iesniedz parlamentā izskatīšanai likumu par krasta apsardzi, kurā beidzot tiktu perfekti sadalītas funkcijas starp kara flotes kuģiem un starp krasta apsardzes kuģiem, un tad nepieciešamības gadījumā tos varētu izmantot gan Robežsardze, gan Jūras spēki, ja būtu nepieciešams veikt kādus manevrus.

Šobrīd - es vēlreiz atkārtoju, - šie piedāvātie grozījumi visos trijos likumos ir absolūti absurdi, un es aicinu neatbalstīt nevienu no šiem likumprojektiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, pretēji Ādamsona kungam, aicinu atbalstīt šos grozījumus, jo grozījumu ideja ir ļoti skaidra - karakuģi nevar apturēt privātās laivas, privātās jahtas un veikt kontroli. Un šī prakse ir mūsu kaimiņvalstīs - gan Igaunijā, gan Somijā.

Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij, protams, ir jāpanāk tas, ka visa robežu kontrole ir Robežsardzes rokās. Bet kā to panākt? Skaidrs, ka Iekšlietu ministrijai un Robežsardzei nav, teiksim, deviņu kuģu jūrā, ar ko tās varētu veikt tās funkcijas, kuras līdz šim veica Nacionālie bruņotie spēki. Tāpēc ir atrasts kompromisa risinājums, ka robežsargi šīs funkcijas veic uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem.

Runājot par finansējumu, Ministru kabinetam noteiktajā kārtībā ir jānodrošina Valsts robežsardze ar tehniskajiem līdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā. Līdz ar to es domāju, ka, piekrītot tam, ko Ādamsona kungs teica, protams, būtu loģiski, ja pašai Iekšlietu ministrijai un Robežsardzei būtu visi šie tehniskie līdzekļi. Tas pašreiz nav iespējams ierobežoto finansiālo līdzekļu dēļ, bet ir kompromiss, ka tagad arī Robežsardze varēs lietot šos karakuģus savu funkciju veikšanai, un kā kompromisa priekšlikums, tas, es domāju, ir ļoti labs.

Attiecībā uz krasta apsardzi es pilnībā piekrītu un domāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija stingri raudzīsies, lai šis likums par krasta apsardzi tiktu izstrādāts, un neviens pret to arī neiebilst. Taču tagad teikt, ka mēs varam arī neko nedarīt vai ka ir jāsaglabā esošā kārtība, ka varēsim domāt tikai tad, kad būs, lūk, sagatavots šis likums par krasta apsardzi, tas nebūtu prāta darbs, tāpēc es aicinu jūs pašreiz atbalstīt šos trīs likumprojektus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc būtības likumprojekts par krasta apsardzi jau sen ir sagatavots un mēs to varētu pieņemt jau pat šajā sesijā, ja deputātiem būtu tāda vēlēšanās.

Otra lieta, Kiršteina kungs, ko es gribētu uzsvērt. Viena profesionāla kara jūrnieka sagatavošanai ir nepieciešami vismaz pieci gadi. Pēc tam paiet pieci gadi, kamēr viņš sasniedz tādu līmeni, ka var sākt komandēt kuģi. Tā ir profesionālā sagatavotība! Nosauciet man vienu, divus vai piecus robežsardzes pārstāvjus, kurus, likumam stājoties spēkā šajā redakcijā, iekšlietu ministrs deleģēs veikt robežsardzes funkcijas jūrā. Tā ir profesionāla darbība! Saskaņā ar 1982.gada starptautisko Jūras tiesību konvenciju, bet, tā kā mēs to neesam ratificējuši, tad attiecīgi saskaņā ar 1957.gada konvencijām, karakuģim ir tiesības, starp citu, apturēt jebkuru kuģi, arī civilo kuģi, ja ir aizdomas, ka tas nodarbojas ar vergu tirdzniecību, ieroču kontrabandu vai narkotiku tirdzniecību.

Otrs. Pieņemot likumu par krasta apsardzi, mums tas izmaksās daudz lētāk, un tā valsts kopumā ietaupītu līdzekļus. Tagadējais priekšlikums sarežģī visu situāciju, rada veselu sajukumu, un, raugoties tieši no veselā saprāta viedokļa, šie likumi nebūtu pieņemami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Ādamsona kungs ļoti pareizi atzīmēja, ka teritoriālajos ūdeņos arī mūsu karakuģi var aizturēt par šīm zināmajām lietām, kuras viņš minēja: narkotikas un imigrācija, tātad var aizturēt citas valsts un savas valsts kuģus. Protams, tad ir jāievēro zināma procedūra un visa noteiktā kārtība. Tomēr šeit ir viena lieta: viņi gan var aizturēt, bet viņi nevar arestēt. Viņi nevar to izdarīt! Šeit tātad ir vajadzīga jau muita, šeit ir nepieciešama robežsardze un tā tālāk, un tad notiek visas procedūras. Šie grozījumi zināmā mērā šo jautājumu sakārto, jo šeit ir skaidri un gaiši pateikts, kā to darīt. Tā ka ir lūgums atbalstīt grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā... Es atvainojos, grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 6, atturas - 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 29.maijs.

Sēdes vadītājs. 29.maijs.

Nākamais likumprojekts - “Sodu reģistra likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Sodu reģistra likums”. Mēs saņēmām atzinumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Tas ir pozitīvs, un to ir parakstījis Baloža kungs. Mēs esam saņēmuši atzinumu arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Arī tas ir pozitīvs, un to ir parakstījis Tabūna kungs. Mēs saņēmām arī no Juridiskās komisijas atbalstu, un to ir parakstījis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs. Šeit, protams, ir izteiktas arī zināmas iebildes, bet kopumā var sacīt, ka šis likumprojekts ir noteikti nepieciešams, jo pašreizējā sadrumstalotā sistēma, kāda ir bijusi līdz šim, vairs nevar pastāvēt, un tas tad arī ir šīs lietas sakārtošanas pamats.

Tā ka ir lūgums atbalstīt Sodu reģistra likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdības izstrādātais Sodu reģistra likums bez Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kā otrajai komisijai tika nodots arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Tomēr Juridiskajai komisijai bija arī vesela rinda diezgan nopietnu piezīmju, papildinājumu un iebildumu attiecībā uz dažiem regulējumiem, kas šajā likumā ir noteikti.

Pirmām kārtām jāsaka, ka likums ir nepieciešams, jo fakts jau ir tāds, ka šobrīd Sodu reģistrs jeb kartotēka par sodītajām personām pastāv vienīgi kā tāds, un tam ir nepieciešams ar kādu normatīvu vai ar ministrijas iekšēju vai pat zemāku aktu piešķirt likumīgu pamatu, veidojot par šo jautājumu likumu. Mēģinājumi jau ir bijuši vairāki, un, manuprāt, šis ir jau vismaz otrais projekts, ko es redzu, ja ne trešais.

Juridiskā komisija tātad kopumā pozitīvi novērtēja šo likumprojektu un atzina, ka šāds likums ir nepieciešams, ka šāds likums šim Sodu reģistram radīs tiesisko juridisko bāzi, lai tas varētu būt pamatots. Tajā pašā laikā mēs, protams, saprotam, ka praktiski tas tiks pārkārtots un darbināts elektroniskā, datorizētā veidā, un, kā mums apgalvoja arī vadītāji, tātad tiks novērsta iespēja, ka dažādi krimināli elementi par samaksu, par iespējamiem “kukuļiem” var panākt, ka Iekšlietu ministrijā no šīs kartotēkas izņem ārā savas kartītes, un tādā veidā viņi parādās kā nesodīti. Viņi var, kā sacīt, ne tikai runāt par to, ka viņiem sodāmība varbūt tajā laikā jau ir beigusies, bet visādā ziņā viņi var saņemt dažādas atļaujas, teiksim, nēsāt ieročus, un vēl citādi pārkāpt likumus, līdz beigu beigās kļūst pat par Iekšlietu ministrijas augsta ranga amatpersonu padomniekiem, kas nu it kā nebūtu pamatoti.

Un konkrēti. Tātad Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojektā Ministru kabinetam piešķirtais deleģējums, kādos gadījumos ir jārisina šī Sodu reģistra sistēma, tomēr nav pietiekami precīzs. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu mums tomēr ir jānorāda kaut kādas robežas, ja mēs kaut ko uzticam un deleģējam Ministru kabinetam, un šeit ir vesela rinda jautājumu, kas it kā tiek nodoti Ministru kabinetam. Tātad daudzos gadījumos, kā mēs uzskatām, šie jautājumi ir jārisina likumā, un tajā pašā laikā daļai no tiem, ja tos nodod Ministru kabineta deleģējumā, likumā ir jānosaka robežas.

Juridiskajai komisijai bija iebildumi arī pret trešās nodaļas pantu formulējumiem, kas saistīti ar reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu, un mēs principā uzskatām... un arī jurisprudence šādos gadījumos uzskata, ka jautājumi ir jānošķir. Vieni jautājumi attiecas uz personām, kuras skaitās juridiski sodītas, tātad viņām ir bijusi sodāmība un šī sodāmība velkas kādu konkrētu laiku arī pēc soda izciešanas. Tātad attiecībā uz šīm personām operācijas kārtība varētu būt brīvāka, jo šis spriedums ir nolasīts publiskā tiesas sēdē, tāpēc plašākai sabiedrībai, konkrētām personām un amatpersonām varētu būt lielāka šī fakta pieejamība. Taču tad, kad šī sodāmība izbeidzas, tad, protams, varētu būt daudz šaurāka pieeja šādai sodāmībai, jo juridiski šī persona vienmēr var teikt, ka viņa nav sodīta. Tātad šeit būtu nepieciešams nošķirt krimināltiesisko sodāmību no faktiskā recidīva, un tas ir ļoti svarīgi.

Līdz ar to šajā likumā faktiski būtu jāveido divas atšķirīgas sadaļas, teiksim, kā un kam no šā reģistra būtu jāizsniedz informācija par krimināltiesiski sodītām personām, un kā šī informācija jāizsniedz par tiem, kuriem krimināltiesiskā sodāmība ir beigusies, bet ir bijusi šī faktiskā sodāmība.

Strīds, protams, varētu būt par to, kurām personām un cik daudz informācijas jāizsniedz. Man personīgi ir iebildums pret to, ka nez kādēļ, teiksim, juridiskās personas, tiek nostādītas augstāk par tiesu varai piederīgu personu - advokātu. Šeit būtu jāpaskaidro, ka tikai viņš par savu aizstāvamo personu var saņemt ziņas par sodāmību. Tas ir absolūti nepareizi, jo daudzos gadījumos, teiksim, reabilitāciju lietās un tā tālāk, cilvēks varbūt pat ir miris, tāpēc visādā ziņā mēģinājums ierakstīt šādā veidā ir pavisam nepareizs.

Tāpat atbildīgajai komisijai ir nepieciešams rūpīgi pārdomāt jautājumu par šo ziņu glabāšanu. Diez vai ir efektīvi mūžīgi glabāt šīs ziņas. Tomēr tas viss ir jāsamēro ar darba tiesībās noteikto vislielāko sociālās aizsardzības termiņu, ko par personām par sodāmību glabā, un tie varētu būt 75 gadi vai 50 gadi, bet par tām personām, kuras nav notiesātas, par šīm personām, raugoties no cilvēktiesību viedokļa, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu piedāvāt savus variantus, tomēr šim termiņam ir jābūt, teiksim, desmit gadu vai pat īsākam. Taču attiecībā uz administratīvi sodītām personām, par kurām paredzēts glabāt mūžīgi ziņas... Es nezinu, cik lielam tad ir jābūt šim apjomam, bet tas nav loģiski. Tātad, ja šī sodāmība ir viens gads, tad, ja ir nepieciešams, teiksim, var ieviest autotransporta punktu sistēmu vai kaut ko citādāk glabāt, bez tam par to šajā likumā var noteikt speciālu termiņu, bet to nevar mūžīgi glabāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies Muciņa kungam par priekšlikumiem. Mēs ceram sagaidīt tos arī rakstiskā formā. Tātad lūdzu šobrīd atbalstīt Sodu reģistra likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sodu reģistra likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Komisija izskatīja šos grozījumus. Mēs esam saņēmuši atzinumu arī no Eiropas lietu komisijas. Tas ir pozitīvs, un to ir parakstījis Inkēna kungs. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 29.maijs.

Sēdes vadītājs. 29.maijs.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Robežsardzes likumā un atbalstīja tos. Lūdzam arī Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 29.maijs.

Sēdes vadītājs. 29.maijs.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums - turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs 421, Saeimā izskatāmais dokuments nr.1351 - “Grozījums Civilprocesa likumā”. Šis grozījums Civilprocesa likumā ir saistīts ar Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas izveidošanu, un tas nosaka, ka 47.nodaļā vārdus “Latvijas Banka” mēs aizstājam ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija” attiecīgajā locījumā. Šādi labojumi ir nepieciešami sakarā ar šīs komisijas darbu, un tie ir saistīti ar materiāli tiesisko normu izmaiņu, un faktiski tie mums ir jāpieņem.

Likumprojekts tika sagatavots Ministru kabinetā, Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu un lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

L.Muciņš. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 1.jūnijam un izskatīt to pēdējā sēdē - 21.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs, izskatīšanas datums - 21.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojekta reģistra numurs 568, Saeimas sēdē izskatāmais dokumenta nr.1971. Šo likumprojektu - “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir sagatavojis Ministru kabinets un iesniedzis Saeimā saistībā ar likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar bērnu adopcijas jautājumu sakārtošanu.

Sakarā ar to, ka mums nobeigumam tuvojas to jautājumu izskatīšana, kuri ir saistīti ar adopcijas jautājumiem - un tāds ir gan likumprojekts par grozījumiem Bāriņtiesu un pagasttiesu likumā, gan arī citos ar šo jautājumu saistītos likumos -, mēs piedāvājam virzīt arī šo grozījumu Civilprocesa likumā. Arī tas paredz izdarīt grozījumus divos pantos. Tātad tas saistīts ar šo likumu paketi, kā arī ir saistīts ar mūsu divām pieņemtajām konvencijām, kurām mēs pēdējā laikā esam pievienojušies.

Šeit tātad tiek redakcionāli precizēta adopcijas kārtība, bet nekas konceptuāls šeit netiek piedāvāts. Tātad šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai sakārtotu šo adopcijas jautājumu jomu, par kuru sabiedrībā ir izskanējuši tik daudz iebildumi. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Juridiskā komisija lūdz arī noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Apinis vēlas runāt par steidzamību? Acīmredzot nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

L.Muciņš. Tāpat piedāvāju priekšlikumus iesniegt līdz 1.jūnijam un... (Starpsauciens: “Nav vēl pieņemts pirmajā!”)

Sēdes vadītājs. Vispirms likumprojekts ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš. Paldies. Piedāvāju priekšlikumus likumprojektam iesniegt līdz 1.jūnijam un likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā pēdējā sēdē - 21.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Likumprojekta reģistra numurs 910, sēdē izskatāmais dokuments nr.3174 - “Grozījums Civilprocesa likumā”.

Šo likumprojektu sadarbībā ar Satversmes tiesu un sadarbībā ar mūsu Saeimas Juridisko biroju izstrādāja Juridiskā komisija, un tā paredz sakārtot jautājumus, kas ir saistīti ar pirms tam izdarītajiem grozījumiem Satversmes tiesas likumā. Satversmes tiesas likumā mēs noteicām divas būtiskas lietas: cilvēkam cilvēktiesību jautājumos ir tiesības griezties Satversmes tiesā tieši, un otrs būtiskais jautājums bija tas, ka tiesām, kurās kriminālprocesuālajā un civilprocesuālajā kārtībā tiek izskatīti dažādi jautājumi, ir tiesības apturēt tiesvedību un iesniegt lietu Satversmes tiesā, lai atbilstoši Satversmes tiesas likumam izdarītu reflektējošus grozījumus.

Civilprocesa likumā ir iesniegti grozījumi divos pantos, un es aicinu jūs tos atbalstīt. Bez tam Juridiskā komisija piedāvā noteikt šim likumprojektam arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

L.Muciņš. Paldies. Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš. Paldies. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 1.jūnijam, tāpat kā priekšlikumus par iepriekšējiem diviem likumprojektiem, un izskatīt likumprojektu pēdējā sēdē 21.jūnijā, jo tad mēs būsim iespējuši šos visus trīs likumprojektus apvienot vienā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Nākamais - likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, saņemsimies! Pēdējais likumprojekts.

Dokuments nr.3182. Likumprojekts ir sagatavots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, pamatojoties uz daudzu zemnieku un arī attiecīgu pašvaldību iesniegumiem, lai ļautu tiem, kam zeme vēl nav noformēta īpašumā, bet ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, iegādāties malku mežā un lai būtu ļauts mežā cirst arī kaitēkļu vai slimību bojātus kokus.

Komisija, ņemot vērā jautājumu aktualitāti, lūdz likumprojektu atbalstīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Un, lai šis likums nebūtu mūžīgs, ir noteikts, ka tas būs spēkā tikai līdz 2003.gada 1.janvārim, lai stimulētu šo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Paldies, godātie deputāti!

Komisija lūdz noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.jūnijs, un aicina izskatīt likumprojektu 7.jūnija sēdē kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās vairāki paziņojumi.

Tūlīt pēc sēdes slēgšanas notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Vārds Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Būtu vēlams pēc piecām minūtēm pulcēties komisijas telpā uz sēdi, jo mums jāizlemj jautājums par Valsts prezidentes kundzes ierosinājumu, kas skar grozījumus Krimināllikumā un to tālāko virzību. Ļoti lūdzu apmeklēt šo sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Apinim.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atkārtots paziņojums. Kolēģi, kam ir interese par Tibetas atbalsta grupu un Dalailamas uzņemšanu, tiksimies tūlīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs un Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas sestās sēdes

2001.gada 24.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Atbilde uz deputātu Leona Bojāra, Burvja, Freimaņa, Čevera un Grīga jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu” tiek pārcelta uz nākamo trešdienu, 30.maiju, pulksten 17.00, jo atbildīgais ministrs - ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis - pašlaik atrodas komandējumā.

Deputātu Arņa Kalniņa, Freimaņa, Lauska, Labanovska, Burvja, Bojāra, Barčas, Lejas, Čevera un Grīga jautājums zemkopības ministram Atim Slakterim “Par graudkopības attīstības veicināšanu”.

Atbildi sniedz zemkopības ministrs. Lūdzu!

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Labdien, Prezidija priekšsēdētāj! Labdien, godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un es labprāt atbildētu uz papildjautājumiem, ja nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnim Kalniņam... Var būt, ka mēs jūs dzirdēsim tāpat… Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Viss kārtībā.

Es ļoti atvainojos, ka manu kolēģu šeit nav, bet viņi it kā ir mani pilnvarojuši.

Paldies ministram par atbildi. Mums ir vēl lūgums sniegt paskaidrojumu par pēdējo, tas ir, 4.jautājumu. Vai juridiski tas ir iespējams - praktiski panākt kaut kādu vienošanos starp graudu iepircējiem, dzirnavniekiem par kvalitātes kritērijiem attiecībā pret kviešiem, rudziem un tā tālāk, nu kaut vai vienošanos par mitruma procentu, par sīko graudu izmēriem, kas ir dažādi? Graudu intervencē ir tādi… Dzirnavniekam kritērijs ir 13% mitruma, bet intervencei - 14%… Graudu izmēri ir pieņemti… Vai šā tirgus apstākļos vispār nekad nav domāts par to, kā vienādot šos nosacījumus?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Slakteris. Jā, paldies par jautājumu.

Par to tiek debatēts ar lauksaimnieku sabiedrību - Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomi un Graudaudzētāju savienību -, un debates jau ir izvērtušās diezgan garas. Zemkopības ministrija katrā ziņā strādās un radīs Latvijas valsts standartu šajā jomā. Taču es negribētu, ka rastos ilūzija, ka tādējādi jautājumu varētu atrisināt, tirgus ekonomikā definējot kvalitātes rādītājus… ka tas atstās tiešu ietekmi uz produkta cenu vai uz saņemamo naudu par produkcijas vienību. Zemkopības ministrija iedarbojas uz tirgu ar tirgus instrumentiem - patiešām definēja prasības attiecībā uz labību, kas iepērkama intervencē, un tādējādi atstāja ietekmi uz šo tirgu. Pagājušajā rudenī tas fakts atstāja ļoti pozitīvu iespaidu uz cenu un uz samaksas termiņiem. Par kvalitātes rādītājiem jāteic, ka tā situācija bija diezgan atšķirīga dažādos uzņēmumos. Interesanti ir tas, ka pagājušajā gadā zemnieki intervencē pārdeva mazāk graudu nekā iepriekšējos gados. Protams, tas bija laika īpatnību iespaids, un arī kvalitātes prasības ir varbūt jāņem vērā. Taču ne jau tas, vai ir 13% vai 14%, nosaka izdevīgumu. Izdevīgumu nosaka tas, kāda ir cena par katru nožāvēto procentu, un tas ir divu privātīpašnieku - dzirnavnieka un graudu ražotāja vai graudu pircēja un graudu ražotāja - sarunas temats. Un, nenoliedzami, arī šogad mēs - gan es kā ministrs, gan arī ministrija un valdība kopumā - darbināsim intervences mehānismu, kas sevī ietver arī veicinošus pasākumus, lai zemniekiem tiktu laikā samaksāts. Taču pilnīgi precīzu definīciju… ka maksās, diviem individuāliem uzņēmējiem vienojoties… tādu instrumentu nav, bet ir instruments, kā padarīt izvēli plašāku, un tā ir intervence, un to mēs darīsim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai uzdosiet vēl vienu papildjautājumu? Lūdzu, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš. Jā, ja drīkst. Man ir ļoti neērti te sēdēt, kamēr ministrs stāv… Es vēlreiz atvainojos, bet gribu atgriezties vēl pie šā paša jautājuma. Es nedomāju, ka cenas ir privāta lieta. Man ir zināma Vācijas prakse - tur ir nosaukti trīs rādītāji, kuri jāievēro jebkuram, kas iepērk, - tas ir, proteīna saturs, mitrums, krišanas skaitlis un vēl tilpuma masa. Tie, protams, ir diferencēti “E” klases kviešiem un “A” klases kviešiem. Pie tiem ir jebkuram privātam pircējam jāturas: lūk, pēc šiem trim četriem rādītājiem novērtēs tavu produkciju. Taču pie mums tagad tā vis nav - viens dzirnavnieks saka, ka kritērijs ir “Zeleny” indekss, otrs saka, ka lipekļa saturs. Ir ļoti liela daudzveidība. Vai ir kaut kādi centieni nākotnē panākt vienveidību?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu!

A.Slakteris. Jā. Vēlreiz paldies par jautājumu. Arī es personīgi uzskatu, ka Latvijai ir arvien vairāk jātuvinās tādiem kritērijiem, kādi pasaulē jau pašlaik darbojas. Nenoliedzami, jūsu pieminētais proteīna saturs un tamlīdzīgas lietas ir viens no paņēmieniem… Faktiski Latvijā nav īstu tehnisku šķēršļu, lai šobrīd to nevarētu sākt. Varbūt atsevišķiem pārstrādes uzņēmumiem… Es pieņemu, ka tas būtu jāsāk ar intervenci, ieviešot nosacījumus, un, nenoliedzami, par visiem šiem nosacījumiem tiks nopietni debatēts lauksaimnieku sabiedrībā - Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomē un Graudaudzētāju savienībā. Es pieļauju iespēju, ka tuvākajā laikā to varētu arī mainīt. Es neesmu pārliecināts, vai tas jau jāmaina attiecībā uz šo sezonu. Var būt, ka to var darīt, bet tas jādara, konsultējoties ar lauksaimnieku sabiedrību. Tas, ka pašlaik Latvijas tirgū ir parādījušies jauni tirgus dalībnieki, kas brīžiem it kā tiek pat ļoti apstrīdēti, kā, piemēram, Kesko, kas parādījās pagājušogad, - tas ir, es domāju, pats nozīmīgākais faktors, lai tirgus kļūtu atraktīvs, lai būtu vairāk pircēju. Tas tomēr atstāj ietekmi uz šo tirgu. Man, ministram, ir divējāds uzdevums - no vienas puses, pārstāvēt visu sabiedrību, bet, no otras puses, - lauksaimnieku sabiedrību. Tas, ko es vēlos lauksaimnieku sabiedrības labā darīt, ir panākt, lai pēc iespējas ātrāk zemnieki saņemtu samaksu un lai viņi spētu apsēt laukus, novākt labību. Pagājušogad, manuprāt, tas izdevās ļoti labi. Nedaudz uzlabojot šos instrumentus, es ceru tos pielietot arī šogad. Es nedomāju, ka būtiski... jo patiesībā jau atšķirība ir tā, vai tas ir proteīna saturs vai lipekļa saturs… Svarīgi, lai analīzes būtu godīgas. Es pieņemu, ka ne vienmēr ir apmierināti pārdevēji. Ir iespējas veikt arī neatkarīgus laboratoriskus izmeklējumus. Mēs, protams, apzināmies, ka tas vienmēr ir strīdīgi, bet konkurences apstākļos, kādi ir pašlaik graudu pirkšanas tirgū izveidojušies, es domāju, tie “spēles nosacījumi” izlīdzināsies, un mēs ar valsts instrumentiem to veicināsim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 6.sēde
2001.gada 24.maijā


Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidenta V.Tīrzes uzruna



Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. A.Barča


Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”(3174. un 3174-a dok., reģ. nr.910)


Par likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”(3182.dok., reģ. nr.911)


Lēmuma projekts “Par J.Mežala apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”(3171.dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par G.Ķēpules apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”(3172.dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par A.Jaunrozes apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”(3173.dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augustā Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi”(3176.dok.)

Motivācija - dep. J.Dobelis

Debates - dep. J.Jurkāns
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile
- dep. I.Godmanis
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Lagzdiņš

Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. P.Apinis
- dep. A.Seiksts
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Jurkāns

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. J.Škapars
- dep. P.Tabūns
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Rasnačs

Par darba kārtību


Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (2.lasījums) (Steidzams)((3047. un 3047-b dok., reģ nr.880)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (3.lasījums)(3161.dok., reģ. nr.845)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” (1.lasījums)(3112. un 3157.dok., reģ. nr.899)
Ziņo - dep. G.Freimanis


Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (1.lasījums)(3105. un 3158.dok., reģ. nr.898)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (1.lasījums)(3103. un 3159.dok., reģ. nr.896)

Ziņo - dep. J.Esta

Debates - dep. A.Bartaševičs


Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (1.lasījums) (Nav pieņemts)(3104.dok., reģ. nr.897)
Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (1.lasījums)(3160.dok., reģ. nr.909)

Ziņo - dep. J.Esta

Debates - dep. J.Gaigals
- dep. V.Lāzo


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(3018. un 3162.dok., reģ. nr.873) 

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (1.lasījums)(3014. un 3163.dok., reģ. nr.869)
Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (1.lasījums)(3050. un 3164.dok., reģ. nr.883)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Ādamsons

Likumprojekts “Sodu reģistra likums” (1.lasījums)(3064. un 3165.dok., reģ. nr.891)
Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (1.lasījums)(3049. un 3166.dok., reģ. nr.882)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (1.lasījums)(3048. un 3167.dok., reģ. nr.881

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(1351. un 3168.dok., reģ. nr.421)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(1971. un 3169.dok., reģ. nr.568)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3174.dok., reģ. nr.910)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās mežu zemēs” (1.lasījums) (Steidzams)(3182 dok.)
Ziņo - dep. A.Seile

Paziņojumi - dep. Dz.Kudums
- dep. P.Apinis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

 Balsojumi

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā (pārbalsots)
Datums: 24.05.2001. 9:24:24 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā
Datums: 24.05.2001. 9:30:14 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai" izveidošanu
Datums: 24.05.2001. 11:31:28 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3176

Likumprojekts "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 24.05.2001. 11:34:10 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3047B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2001. 11:34:52 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3161 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Mēslošanas līdzekļu aprites likums" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 11:36:50 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3112 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi zvejniecības likumā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 11:39:14 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3105 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 11:43:34 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3103 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" (1. lasījums) (Ministru kabinets)
Datums: 24.05.2001. 12:01:54 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3104 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:02:14 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3160 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:03:54 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3018 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:04:34 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3014 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:16:14 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3050 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Sodu reģistra likums" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:24:00 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3064 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:24:52 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3049 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:25:30 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3048 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Civilprocesa likumā" (reģ. nr. 421) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:27:08 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 1351 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Civilprocesa likumā" (reģ. nr. 421) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:27:34 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 1351 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (reģ. nr. 568) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:30:00 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 1971 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (reģ. nr. 568) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:30:22 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 1971 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa kodeksā" (reģ. nr. 910) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:32:22 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3174 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (reģ, nr. 910) (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:32:42 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3174 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:34:22 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3182 steidzamību

Likumprojekts "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs" (1. lasījums)
Datums: 24.05.2001. 12:34:54 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3182 pieņemšanu 1. lasījumā

Sestdien, 24.februārī