Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde

2001.gada 20. un 21.jūnijā

(2001.gada 21.jūnijā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Augsti godājamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Labrīt, kolēģi!

Turpinām 20.-21.jūnija sēdes darbu. Vadoties pēc darba kārtības, dodu vārdu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergas kundzei.

Godājamie kolēģi, lūdzu, izslēdziet mobilos telefonus!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Godātie deputāti un deputātes!

Ir pagājuši divi gadi, kopš Latvijas 7.Saeima man uzticēja godpilnos pienākumus, kurus šobrīd es pildu, un vispirms es vēlētos pateikties visiem deputātiem par labo sadarbību, kas šajā laikā valdīja starp mums.

Valsts prezidenta līdzdalība likumdošanas procesā, kādu to paredz Latvijas Satversme, uzskatāma par būtisku mūsu demokrātisko procesu sastāvdaļu. Abu - Saeimas un Valsts prezidenta - darbībai mērķis var būt tikai viens - izsludināt pēc iespējas taisnīgākus, reālajos apstākļos pamatotākus un juridiski labāk nostrādātus likumus, turklāt tādus, kas pēc iespējas veicinātu tautas labklājību, saimniecisko attīstību un valsts drošību. Laba sadarbība starp Saeimu un Valsts prezidenti palīdz gādāt par to, lai katrs pieņemtais likums būtu tāds, kādu kopējais labums to prasa.

Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija atguva neatkarību un uzsāka milzīgo darbu, kas bija nepieciešams, lai likvidētu piecdesmit gadu okupācijas sekas un atgrieztos brīvo un demokrātisko Eiropas valstu saimē.

Panākts ir ļoti daudz, un Latvijas Republikas Saeima šajā pārejas procesā ir veikusi neatsveramu darbu. Jau tagad sasniegto Latvijas progresu var apskaust un apbrīnot ne viena vien cita postkomunisma valsts. Nenovērtēsim par zemu paši savus sasniegumus! Šobrīd, kad Gēteborgas konference ir apstiprinājusi 2002.gada beigas par Eiropas Savienības paplašināšanās mērķa datumu, ir nepieciešams koncentrēt visus mūsu spēkus, lai Latvija nākamo 18 mēnešu laikā sekmīgi pabeigtu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā un būtu pašu pirmo jaunuzņemamo kandidātvalstu vidū.

Daudzējādā ziņā mēs jau tagad baudām dalībvalstīm pieejamās privilēģijas, taču mūsu iedzīvotājiem tieši tagad, kamēr vēl turpinās sarunas, ir plašāk jāizskaidro, ka dalībvalstis uzņemas arī saistības un pienākumus. Lai ņemtu, ir jābūt gataviem arī dot. Tādēļ nepieciešama lielāka uzmanība sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību, tās darbības metodēm, tās prasībām, kā arī piedāvātajām iespējām un izdevībām. Ir nepieciešamas debates un dialogs ar visplašāko sabiedrību, it īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju raizēm un bažām par vēl nezināmo un vēl neizprasto. Saeimā pārstāvētajiem deputātiem un politiskajām partijām ir šajās debatēs ļoti nopietna loma - līdzās tai, kas sagaidāma no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un jebkura pilsoņa.

Es nešaubos par Latvijas sabiedrības patieso vēlmi būt jaunajā vienotajā Eiropā. Bet tai ir jādod iespēja uzklausīt dažādus viedokļus. Nevaru piekrist tiem, kas uzskata, ka, integrējoties Eiropā, Latvija ciestu it kā nopietnus zaudējumus. Tieši otrādi! Latvija būs ieguvēja. Latvija nebūt nenodos savas nacionālās intereses, nedz arī zaudēs savu suverenitāti. Jaunā savienība tieši veicinās Latvijas attīstību un tās nākotnes izredzes, un Latvijas suverenitāte tikai iegūs jaunu un bagātāku saturu.

Nevienas valsts, kas ietilpst Eiropas Savienībā, suverenitāte vēl līdz šim nav cietusi. Neviena valsts nav izstājusies no Eiropas Savienības, bet ir daudz to, kas grib tai pievienoties.

Iesaistoties Eiropā, Latvija varēs kā līdztiesīga locekle piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā, ne tikai noraudzīties no malas un pasīvi ciest citu pieņemto lēmumu sekas. Jau šodien, mums esot vēl kandidātvalsts statusā, mūsu viedoklis tiek uzklausīts. Mūs jau tagad aicina izteikties par vienotās Eiropas nākotni. Man šķiet, ka tā ir īpaša privilēģija - dzīvot un darboties šajā vēstures periodā, kad veidojas apvienota un paplašināta Eiropa un kad tik īsā laikā visā kontinentā būs jāpieņem tik tālejoši lēmumi.

Ļoti īss laiks vairs ir atlicis līdz 2002.gada novembrī Prāgā paredzētajam NATO paplašināšanās samitam. Arī tur Latvija ir paudusi ciešu apņemību būt uzaicināto kandidātvalstu vidū. Nelokāmā Latvijas vēlme ciešāk integrēties eiroatlantiskajās struktūrās izskaidrojama, protams, ar mūsu traģiskās pagātnes pieredzi, bet arī ar mūsu redzējumu par savu nākotni - vienotu un brīvu Eiropas valstu saimē.

Ar NATO alianses paplašināšanos līdz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas austrumu robežām beidzot tiks likvidētas Otrā pasaules kara ilgstošās un postošās sekas. Visām trim Baltijas valstīm tad būs pieejamas gluži tādas pašas drošības garantijas kā visām citām NATO loceklēm. Drošību, protams, nevaram sagaidīt par brīvu. Arī aliansē tas ir kopīgas atbildības jautājums - katram ir jāspēj gan gādāt par sevi, gan nākt ar savu pienesumu kopīgos drošības pasākumos.

Drošības garantēšana prasa līdzekļus, bet tas nav luksuss. Tā ir pati pirmā nepieciešamība. Nevaram runāt par to, ka it kā būtu izvēle starp drošību un tādām fundamentālām nepieciešamībām kā izglītība, veselība un saimnieciskā attīstība. Tās visas ir vajadzīgas, tām visām ir jāatvēl līdzekļi. Tomēr atgādināsim - bez drošības valstī nebūs ne vienas, ne otras, ne trešās. Turpretī, kā labi zināms, NATO tā sauktā drošības lietussarga klātiene ir iespaidīgi palielinājusi ārzemju investīciju apjomus pēdējā paplašināšanas kārtā uzņemtajās trīs dalībvalstīs un veicinājusi tur strauju ekonomisko uzplaukumu.

Tādēļ izmantoju šo izdevību, lai pateiktos jums, godātie Saeimas deputāti, par atbalstu nepieciešamajiem budžeta palielinājumiem aizsardzības jomā. Šie līdzekļi ir labs un tālredzīgs ieguldījums, kas augļus nesīs ilgstoši. Nacionālā drošība ir nepieciešams mūsu neatkarības garants, jo tikai brīvā un suverēnā valstī mums būs iespējams pašiem lemt par savu nākotni. Modernā izpratnē bruņotie spēki gādā par drošību ne tikai kara apstākļos, bet arī krīžu novēršanā un regulēšanā miera laikos. Tādēļ valsts ieguldījums Nacionālajos bruņotajos spēkos ir lielā mērā ieguldījums latviešu karavīru un virsnieku izglītībā, viņu valodu zināšanās, profesionalitātes attīstībā un karavīra cienīgas stājas izveidošanā.

Latvija var būt lepna par saviem karavīriem, kas to pārstāvējuši miera misijās Bosnijā un Kosovā. Mūsu sabiedrotie ir pārliecinājušies, ka Latvijas karavīru vienības ir teicami sagatavotas un spējīgas piedalīties kopīgās miera uzturēšanas operācijās. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Latvijas bruņotajos spēkos ļoti daudz kas vēl ir veicams un sakārtojams. Tieši tādēļ arī tuvāko gadu laikā būs jāturpina pievērst šim laukam sevišķas pūles un uzmanību. Un es, Valsts prezidente, paredzu to darīt Satversmes man uzticēto pienākumu ietvaros.

Ir vēl cits drošības aspekts, kas tuvākajā nākotnē prasīs mūsu visu pastiprinātu uzmanību -, tā ir mūsu valsts iekšējā drošība, mūsu spēja cīnīties ar korupciju un organizēto noziedzību. Tāda drošība ir nepieciešama mums pašiem, lai katrs varētu mierīgi dzīvot savu dzīvi un lai iedzīvotāji netiktu nekaunīgi, ciniski un atklāti slepkavoti pilsētu centros gaišā dienas laikā. Tā nepieciešama, lai radītu vidi, kurā droši var justies ārvalstu investori un viesi, kurā brīvi un netraucēti var attīstīties legāla uzņēmējdarbība. Tā ir nepieciešama, lai Valsts kasē nonāktu visi tie līdzekļi, kuriem jau tagad tur vajadzētu nokļūt, bet kuru tik ļoti pietrūkst izglītībai, veselībai vai vecuma pensijām. Turklāt mūsu iekšējo drošību kritiski vērtēs mūsu topošie partneri - vērtēs to gan Eiropas Savienības, gan NATO alianses kandidatūras ietvaros. Neviens nebūs ieinteresēts saistīties ar tādiem partneriem, kas nespēj ieviest kārtību paši savā valstī.

Drošība - tā ir arī sociālā stabilitāte. Tā ir saliedēta un sociāli integrēta sabiedrība - integrēta etnisko grupu attiecību nozīmē, integrēta bērnu tiesību un dzimumu līdztiesības laukā, saliedēta pilsētu un lauku vienmērīgā attīstībā, solidāra sociālo garantiju un sociālās drošības jomā.

Bērnu tiesību jautājumi ir bijuši Valsts prezidenta īpašas uzmanības lokā, un es būtu pateicīga Saeimas deputātiem, ja tie turpinātu iesaistīties likumdošanas pilnveidošanā un arī turpmāk uzņemtos atbildību bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Saistībā ar sabiedrības integrāciju izsaku pateicību Saeimai par izdarīto darbu, saskaņojot likumus ar starptautiskajām juridiskajām normām un Latvijas starptautiskajām saistībām. Par to esam jau saņēmuši atzinību no svarīgākajiem Latvijas ārvalstu partneriem. Atliek tikai turpināt tālāk un gādāt par šīs integrācijas politikas iedzīvināšanu.

Sabiedrības integrācijas fondam jāsāk pilna apjoma darbs pēc iespējas drīz, jo tas ir būtisks instruments, lai valsts nākotnes veidošanā iesaistītu ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Ar katru gadu latviski runājošo skaits Latvijā palielinās. Tā ir pozitīva tendence. Tagad ir jāiet tālāk, veidojot plašāku dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem, it īpaši ar tiem, kuri varbūt vēl vilcinās atzīt savu piederību Latvijai un Eiropai. Ļoti daudz vēl ir darāmā, lai veidotu kopīgu Latvijas informatīvo telpu, lai veidotu kopēju izpratni par pagātnes notikumiem un par nākotnes mērķiem.

Informācija par Latvijas valdības lēmumiem, nodomiem un politiku bieži vien vēl daudzus iedzīvotājus sasniedz tikai daļēji vai pastarpināti. Tāpat ārzemēs vēl pārāk daudziem ir izkropļots priekšstats par Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju dzīvi un nākotnes redzējumu. Kā topošai Eiropas Savienības dalībvalstij, mūsu interesēs ir palīdzēt šīm balsīm tapt sadzirdētām plašākā diapazonā, nekā tas līdz šim ir noticis. Lai sasniegtu visus savus izvirzītos mērķus, Latvijai būs nepieciešami visi tās spēki.

Tādēļ jo satraucošāks ir savstarpējās uzticēšanās deficīts, kāds pašlaik ir izveidojies starp varu un tautu. Cieša saikne starp varu un sabiedrību ir uzticams un drošs instruments, lai tiktu pieņemti abas puses apmierinoši lēmumi. Šī saite pārtrūkst, ja sabiedrībai tiek diktēti lēmumi, nostādot to fakta priekšā un neiesaistot sabiedrību diskusijās par paredzētajiem nodomiem. Lai vairotu uzticību un atbalstu saviem lēmumiem, gan valdībai, gan likumdevējvarai būtu jāspēj izskaidrot savas ieceres un plānus, pārliecināt sabiedrību par to pareizību, iesaistīt sabiedrību diskusijā pirms lēmumu pieņemšanas.

Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Mēs esam lielu izaicinājumu priekšā, uz kuriem mums būs jāspēj atbildēt nākamo pāris gadu laikā. Ja tas mums izdosies, es paredzu Latvijai ilgtspējīgu attīstību, sistemātisku augšupeju un spožu nākotni. Ja mums tas neizdosies, tad mums draudēs stagnācija un pat atpakaļslīde, kā jau tas šobrīd ir vērojams vairākās valstīs, kam nav izdevies uzturēt pārveidošanās dinamiku. Izvēle ir mūsu rokās. Latvijai ir ļoti daudz draugu un sabiedroto, kas ir gatavi visdažādākajos veidos mums palīdzēt un atbalstīt mūsu centienus. Latvijai ir ļoti maz īstu ienaidnieku, ja tajos neieskaitām paši sevi. Mēs paši esam savas nākotnes veidotāji, un mēs piederam pie vienas no retajām paaudzēm visā Latvijas vēsturē, kam šāda iespēja ir bijusi dota. Nepalaidīsim šo iespēju garām! Atcerēsimies, ka mūsu likteņi ir nedalāmi saausti kopā, ka mūsu gājumu mums visiem ir lemts nostaigāt cieši blakus mūsu Latvijā, mūsu Eiropas kontinentā!

Es novēlu jums sekmīgi turpināt darba sesiju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Valsts prezidentes kundze! Atļaujiet man savā vārdā un manu kolēģu vārdā novēlēt jums priecīgus Līgo svētkus un patīkamus Jāņus! (Aplausi.)

Kolēģi, turpināsim darbu! Nākamais ir likumprojekts “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Razminoviča kungs. Lūdzu!

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3299.

1. - deputāta Razminoviča priekšlikums precizēt termina “pretendents” skaidrojumu. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labrīt, godātie kungi un cienījamās dāmas! Protams, pēc Valsts prezidentes kundzes uzrunas, lai gan ir ļoti grūti sākt radoši strādāt, taču tas būs jādara.

Es šinī brīdī gribu nevis iebilst pret cienījamā Razminoviča kunga priekšlikumu, bet nedaudz vairāk parunāt par šo likumprojektu, jo es cerēju, ka pats atbildīgais referents vairāk informēs.

Pēdējās dienās daudzi Saeimas deputāti ir negaidot saņēmuši cienījamās “Delnas” vēstuli, kurā viņa nopietni kritizē šo likumprojektu. Es varu pastāstīt to, ka komisija ļoti nopietni strādāja pie šā likumprojekta. Var būt, protams, atsevišķi asni, it sevišķi, kā vienmēr, jaunā sfērā. Taču taisni šis likumprojekts ļoti samazinās to iespēju, teiksim, par ko “Delna” it kā izteic pārmetumus, - par iespēju veikt korupciju, teiksim, kaut kādus pasūtījuma tenderus šādi vinnēt vai darīt vēl citas lietas. Tādēļ es aicinu arī tālākajos balsojumos... Šinī brīdī mēs nevaram atbalstīt “Delnas” priekšlikumus, it sevišķi tāpēc, ka tā ir sabiedriska organizācija, kuras izcelsmes kapitāls ir diezgan nezināms un apšaubāms, un tie priekšlikumi, ko viņa izplatīja deputātu starpā, nav kvalificējami kā, teiksim, atklātības paplašināšana. Drīzāk tas viss varētu novest pie tā, ka tiktu veidotas daudzas dažādas sabiedriskas organizācijas, kuras, slēpjoties aiz maskas “cīņa ar korupciju”, mēģinātu iejaukties pasūtījuma procesā. Tādēļ es aicinu cienījamos kolēģus: ja tad, kad skatīsim tālākos priekšlikumus, kāds it sevišķi mēģinās atbalstīt “Delnas” iniciatīvu, nu nevajadzētu to darīt! It sevišķi jāņem vērā, ka pirms trešā lasījuma, kad visiem bija ļoti labi zināms, ka notiek šā likumprojekta izskatīšana, nekādas iniciatīvas no “Delnas” puses nebija. Es, protams, labi saprotu, ka pēc manas uzstāšanās cienījamie žurnālisti rakstīs, ka Lujāns aizstāv korupciju, vai vēl kaut ko. Bet es nu gan nedomāju... Nevar jau pārvērst, teiksim, vienas pašdarbīgu cilvēku grupas iniciatīvu jau par kaut kādu nedaudz nenormālu procesu. Es šaubos, vai “Delnai” pietiks laika, lai kontrolētu gan pašvaldību un valsts pasūtījumus, gan “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, gan “Ventspils naftas” privatizāciju un vēl citus objektus. Man liekas, drīzumā šī struktūra jau aizņems Valsts kontroles vietu. Nu, protams, iniciatīva tautā un sabiedrībā ir vienmēr jāatbalsta, bet šis likums laikam nebūtu tā vieta, kurā “Delnai” vajadzētu aktīvi darboties. Ceru, ka arī atbildīgais referents mūs vairāk informēs un izteiks arī savu viedokli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs ierosināt veikt balsošanu par 1.priekšlikumu? Nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

2.priekšlikums.

A.Razminovičs. Es gribētu nedaudz komentēt to, ko teica Lujāna kungs. Visām organizācijām bija iespēja tikties ar deputātiem un iesniegt priekšlikumus, un, kā jau Lujāna kungs minēja, ļoti daudzi priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā. Es pieskaršos arī tiem.

2.priekšlikums - deputāts Lauskis ierosina izslēgt pēdējo teikumu termina “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” skaidrojumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Razminovičs. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 4.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Razminovičs. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nedzirdu iebildumus.

A.Razminovičs. 7. ir deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 8. ir deputāta Razminoviča priekšlikums, kas ir atbalstīts un ietverts 9.priekšlikumā, bet es vēlētos, lai par 8.priekšlikumu Saeima tomēr nobalsotu. Pieprasu balsojumu par 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Razminovičs pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, 1 - pret, 21 - atturas. Lēmums pieņemts.

A.Razminovičs. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 10. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikumu, kura ir ierosinājusi kā izņēmumu iekļaut brīvības atņemšanas iestāžu darbību, tas ir, ka šīm iestādēm pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma nav jāpakļaujas šim likumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Razminovičs. Es vēlētos pieprasīt balsojumu... Debatēs gribētu pieteikties.

Sēdes vadītājs. Vai jūs vēlaties pieprasīt balsojumu par 9.?

A.Razminovičs. Es gribētu debatēs pirmām kārtām pieteikties. Man nav kartes...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad debatēs ir pieteicies Modris Lujāns. Lūdzu, vārds debatēs deputātam Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es tomēr vēlētos atkal kārtējo reizi... aparatūra labi nestrādā, tāpēc vajadzētu laicīgi kaut kā Prezidiju informēt, ka deputāti izsaka vēlmi runāt.

Šinī jautājumā patiešām arī komisijā bija diezgan liela diskusija. Cienījamā tieslietu ministre Labuckas kundze vai, es ceru, varbūt arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs mums precizēs un spēs aizstāvēt savas ministres pozīciju. Šeit bija diskusija par to, ka vajadzētu radīt it kā nelielu papildatvieglojumu cietuma sistēmai. Komisija ilgstoši diskutēja un izveidoja savu redakciju, jo šis likums tiešā veidā it kā nav tas likums, kurā būtu jāiekļauj šāda norma. Drīzāk tas būtu jāveic caur valsts budžetu ar speciālu dotāciju palīdzību, bet, ņemot vērā, teiksim, to informāciju, ko vienmēr ir sniedzis finansu ministrs par smago budžeta stāvokli un ko vienmēr ir stāstījuši visi finansu ministri, mēs nevarējām atgriezties pie tā, ka vajadzētu palielināt, teiksim, kaut kādas dotācijas tieslietu sistēmai. Taču šeit iznāk tā, ka cietuma uzraudzības sistēmas iestādes tomēr it kā veiks iekšējo pasūtījumu, līdz ar to ieekonomējot līdzekļus.

Mēs uzskatām, ka atbildīgās komisijas priekšlikums, vismaz šajā brīdī, ir loģisks, tāpēc mēs vismaz pagaidām uzskatām, ka tiešā veidā pilnībā nevar atbalstīt Labuckas kundzes priekšlikumu, lai gan mēs esam ņēmuši vērā viņas domas, it sevišķi par to, ka cietumos patiešām ir daudz darbaspēka, kas ir pietiekami lēts, un bieži vien tas ir lētāks nekā brīvībā, turklāt šiem cilvēkiem ir jādod darbs. Taču vai tas ir labākais atrisinājums? Šodien mēs laikam, starp trim priedēm meklējot, atradām šo ceļu. Vai tas ir pats labākais - par to laikam būs jālemj jums. Tomēr es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir pietiekami izsvērts. Protams, varbūt nākotnē mums pie tā būs jāatgriežas, bet man nav cerību, ka nākamā gada budžetā mēs spēsim atrast līdzekļus. Protams, var jau būt, ka kāda partija vai frakcija uzņemsies arī šādu iniciatīvu. Šī problēma ir nopietna, un tāpēc mēs par to domāsim arī nākotnē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Urbanoviča kungs, jums par vilkiem nav jāstāsta, jūs pats esat krietns vilks.

Un tagad par 9.priekšlikumu. Komisija saņēma tieslietu ministres Labuckas varen plašo priekšlikumu, kas padara iepirkumus cietuma vajadzībām un pasūtījumus cietumos par izņēmumu no šā likuma. Kā jūs redzat, 4.pants nosaka to, ka pie izņēmumiem ir pieskaitāma valsts drošība un aizsardzība, un jāteic, ka tieši aizsardzībā, manuprāt, ir vislielākie un visdārgākie pasūtījumi, bet komisija šo ir papildinājusi arī ar brīvības atņemšanas vietām. Un, manuprāt, komisija ir darījusi pareizi, saglabājot nevis plašo tieslietu ministres redakciju, bet nosakot, ka pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma to nolemj Ministru kabinets. Līdz ar to tiek sašaurināts šo visu iespējamo pasūtījumu loks nākotnē. Tikai pēc Ministru kabineta lēmuma, pēc attiecīgās ministrijas pieprasījuma varēs atbrīvot kādu no iepirkumiem vai pasūtījumiem cietuma vajadzībām, un tas ir ārkārtīgi svarīgi gan no iekšējā, gan no ieslodzīto nodarbinātības viedokļa. Es arī domāju, ka šī ir tieši tā joma, kur korupcija ir iespējama vismazāk.

Tā ka es aicinu deputātus atbalstīt atbildīgo komisiju, līdz ar to atbalstot gan 8., ko mēs izdarījām atsevišķi, gan 10. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Kārlim Leiškalnam.

Vārds deputātam Arnim Razminovičam.

A.Razminovičs. Es aicinu neatbalstīt 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo, kā jau Leiškalna kungs minēja, šie ir likuma piemērošanas izņēmumi, un es negribētu piekrist tam, ka brīvības atņemšanas iestādes ir kaut kāds izņēmums, ka tām nevajag pildīt šo likumu, piemērojot iepirkumu savām vajadzībām, tas ir, es nevienā cietumā neesmu redzējis kādu govju fermu vai gurķu siltumnīcu, kur cietumnieki varētu strādāt un pelnīt naudu. Kā jau minēja arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, šī norma drīzāk ir domāta viņu sociālo vajadzību apmierināšanai, nevis lai risinātu tos jautājumus, par kuriem runā šis likums. Es aicinu neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates! Nākamais debatētājs, kas pieteicies, ir Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija pieļauj, ka pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma, ja Ministru kabinets lemj noteikt iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību, aizsardzību vai valsts materiālo rezervju uzkrāšanu, to var uzskatīt par izņēmumu šā likuma piemērošanas sfērās, bet šajā gadījumā mēs ar vienu ierakstu papildinām ar šīm brīvības atņemšanas iestādēm, kuras arī var nerīkot konkursus un uzreiz ar likuma nosacījumiem var tikt atbrīvotas no vispārējām normām, kas ir paredzētas šajā likumā. Manuprāt, ja būs tāda nepieciešamība, tad attiecīgā ministrija to Ministru kabinetam arī pieprasīs, bet Ministru kabinets šo pieprasījumu izvērtēs, un tāpēc es iesaku neatbalstīt ne 9., ne 10.priekšlikumu, bet atstāt spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Seiles kundze! Nākamais debatētājs ir Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! It sevišķi pārsteidz tas, ka tagad izraisās šāda negaidīta diskusija, jo komisijā tomēr netika tik dikti izskatīts tādā formā, kā tagad tiek pasniegts. Es, Arni Razminoviča kungs, negribētu jums novēlēt tur nokļūt, bet es ieteiktu jums vismaz reizi apmeklēt cietumu. Cietumos ir gan kokzāģētavas, kurās strādā cietumnieki, tā tas ir kaut vai Centrālcietumā, tāpat arī ir daudzas papildu darbnīcas, kur tomēr kaut kādā veidā šie cilvēki var nopelnīt vismaz nelielu naudu.

Ja tiek noraidīts šis Tieslietu ministrijas priekšlikums vai atbildīgās komisijas priekšlikums, rodas jautājums par to, ka daudzi cietumnieki tiek papildus izmantoti, teiksim, apkalpojošajā darbā, tas ir, viņi strādā par virtuves strādniekiem, viņi strādā par apkopējiem, un tāda ir jau daudzu gadu prakse. Par to viņiem maksā kaut mazu, bet tomēr naudu, kas ieiet cietuma kontā, un viņi var pēc tam par šo naudu nopirkt kādu preci. Viņi var vismaz tad samaksāt arī par kādiem tiesas lēmumiem, jo citādi šo cilvēku lielākā daļa ir bez finansējuma.

Es nedomāju, ka šajā brīdī ir jāsper tāds kardināls solis, bet ir cita lieta. Protams, nākotnē, kā es jau norādīju, būs jādiskutē, jo ir šis atbildīgās komisijas priekšlikums, bet es paļaujos uz Ministru kabineta loģiku, ka tas netiks ļoti paplašināts, jo tomēr vajadzētu saglabāt šo iepriekšējo praksi. Un es vēlreiz gribētu norādīt uz to, ka savā laikā daži deputāti, kuri apmeklēja... arī atradās atsevišķās vietās - diemžēl, jāsaka, arī Rīgas mēri -, ja viņi būtu zinājuši, ka viņi var tur nokļūt, viņi daudz aktīvāk būtu veikuši pasākumus cietumu saglabāšanā, uzlabošanā un darba vietu atvēršanā. Tāpēc, Arni, nevajag darīt tās kļūdas, kas dzīvē jau ir bijušas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatētājs ir Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām esmu izbrīnīts par to, cik aktīvas debates ir izvērsušās par šo punktu un par šo priekšlikumu. Mums vajadzētu vienkārši saprast, par ko īstenībā mēs runājam un kāda ir lietas būtība. Acīmredzot Razminoviča kungs gribēja sacīt, ka cietumu pārstāvji ir minējuši, ka tas ir sociāls jautājums, sociāls aspekts. Tas viss tā ir, bet tas tā ir, tikai no cietumnieku viedokļa raugoties. Tas tiešām ir sociāls pasākums, pie tam vēl ar lielu nozīmi. Cilvēkiem, kuri atrodas ieslodzījumā, ir jābūt nodarbinātiem, lai viņi varētu sevi kaut kādā veidā realizēt un lai viņiem nebūtu jānodarbojas ar visu pārējo, kas notiek cietumā.

Ja runājam par vienotiem nosacījumiem un par to, ka šī norma it kā deformē likumu vai deformē vienoto principu, tad jāteic, ka īstenībā reālā situācija, ar ko ir jāsastopas cietuma administrācijai, ir pavisam cita.

Cietuma administrācijai, lai realizētu dažkārt pavisam elementārus saimnieciskus jautājumus, ir jāsastopas ar pavisam citām grūtībām un problēmām, nekā vienkārši realizējot kaut kādus celtniecības darbus vai kaut kādus pakalpojumus. Piemēram, lai realizētu elementārus celtniecības vai remontu darbus cietuma teritorijā, ja uz to piesakās kādas citas firmas konkursa kārtībā un pēc tam veic darbus, ir katrā ziņā jāveic papildu pasākumi gan drošībai, gan visādi citādi organizatoriskie pasākumi. Lūk, kas ir jāveic cietuma administrācijai, lai to izdarītu. Turklāt firmas īstenībā absolūti nav ieinteresētas strādāt cietumos un ievērot šos specifiskos nosacījumus un apstākļus. Atcerēsimies, ka mūsu valstī cietumos ir apmēram 9 tūkstoši ieslodzīto, un tās vajadzības, kas ir cietumos, nebūt nav tik liela apjoma, lai tās varētu deformēt kādus atsevišķus ekonomikas sektorus vai darba tirgu. Šī specifika, kas diemžēl ir cietumos, mums ir jāņem vērā.

Ministres Labuckas priekšlikums jau tā ir ļoti sašaurināts, un, tikai pieņemot Ministru kabinetā kaut kādus lēmumus, varēs veikt šos izņēmumus. Tā ka man ir ļoti liels lūgums kolēģiem atbalstīt vismaz šo 9.priekšlikumu, ja nav bijis iespējams atbalstīt pilnībā arī 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Jānim Gaigalam. Nākamais debatēs ir pieteicies Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Cietumu sistēma tiešām ir diezgan sliktā stāvoklī no tā viedokļa, ka daudzi ieslodzītie gribētu strādāt un tādā veidā aizpildīt savu laiku, viņi varētu nopelnīt arī naudu. Bez tam, atgriežoties brīvībā, viņiem būtu arī profesionālās darba iemaņas un naudas līdzekļi. Tas kopumā atslogotu arī valsti. Tomēr šeit ir jābūt kam citam. Runa ir par valsts pasūtījumu, un gadījumā, ja kādu produkcijas veidu ražotu pašā cietumā, mēs tādējādi varētu pabalstīt cietumu attīstību un radīt darba vietas arī cietumos, taču tad ir jābūt īpašai programmai, tāpēc nevar atbalstīt šos priekšlikumus, kas šobrīd ir.

Es saprotu Gaigala kunga teikto, viņa rūpes, bet, Gaigala kungs, šie nav tie priekšlikumi, šie ir daudz plašāki, un tie paver pavisam citas iespējas, neizslēdzot arī korupcijas veicināšanu, un tas nu jums būtu jāatzīst.

Sēdes vadītājs. Paldies Dzintaram Kudumam! Nākamais debatētājs - Arnis Razminovičs. Otro reizi.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Es gribētu precizēt to, kas varbūt nav palicis skaidrs. Pirmām kārtām atbildēšu Lujāna kungam. Šis ir jaunievedums, saskaņā ar kuru brīvības atņemšanas iestādēm tiks dota iespēja nedarboties tikai pēc vienota iepirkuma valsts un pašvaldību vajadzībām. Līdz šim tām bija jādarbojas tikai atbilstoši šim likumam. Mēs ar šo izmaiņu tagad vēlamies ieviest kaut kādu izņēmumu.

Bez tam šis likums risina, teiksim, arī tādas lietas kā sienu krāsošana cietumos, pārtikas iepirkšana cietumos, drēbju iepirkšana cietumos, un es neredzu nekādu argumentāciju, kāpēc mēs šīs lietas negribam risināt normālā konkursu ceļā.

Sēdes vadītājs. Paldies Arnim Razminovičam. Nākamais debatētājs ir Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Atklāti runājot, es šajā likumā īpaši nebiju iedziļinājies, bet, redzot šādu pantu, ka šā likuma piemērošanā var būt izņēmumi, man uzreiz radās pamatots jautājums likumprojekta autoriem: vai valsts pasūtījumam vispār var būt izņēmumi? Man šķiet, ka nevar būt izņēmumi. Valsts pasūtījumu var diferencēt, arī konkursu noteikšanu var diferencēt. Ja ir konfidenciāla informācija, kas saistīta ar aizsardzību, tad šim konkursam ir jābūt ar lielāku noslēgtības pakāpi, šie konkursi būtu jādiferencē pēc atklātības pakāpes, bet, ja mēs nosakām izņēmumus, tad līdz ar to mēs paši, atklāti runājot, legalizējam korupciju ar šo 4.pantu. Mēs legalizējam korupciju radio un televīzijas pakalpojumu izmantošanā, mēs legalizējam korupciju nekustamā īpašuma pirkšanā un nomā. Mēs ar šo pantu legalizējam korupciju valsts aizsardzības pasūtījumu jomā.

Kolēģi, ja kāds ir interesējies kaut vai par Amerikas Savienotajām Valstīm, par tiem miljardiem, kas apgrozās valsts pasūtījuma sakarā ieroču ražošanā, par šiem milzīgajiem korupcijas skandāliem arī citās valstīs, kur milzīgas summas aizplūst pa nelegāliem kanāliem. Tātad arī daudzās citās valstīs tas ir tieši saistīts, ja ar likumu tiek noteikti izņēmumi. Mēs nevaram noteikt izņēmumus! Mums ir jānosaka cita pakāpe, un es prognozēju, ka šis likums tiks atdots otrreizējai caurlūkošanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Nākamais debatētājs - Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Šoreiz man neatliek nekas cits, kā vien piekrist Rasnača kungam: vai nu mēs likumā vispār nosakām izņēmumus… jo ne jau cietumi vai citas brīvības atņemšanas vietas ir tā joma, kur var izmantot šīs atkāpes ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, un arī tieši aizsardzības pasūtījumi ir tā lieta, saistībā ar kuru visā pasaulē - Japānā, Amerikas Savienotajās Valstīs… Bijušā Francijas prezidenta problēmas mēs jau zinām, mēs zinām arī par aizdomīgu patronu iepirkšanu Latvijas Republikā un tamlīdzīgi. Tieši pats šis izņēmums ir tas svarīgākais! Ja mēs pirmajā lasījumā konceptuāli piekritām izņēmumiem, tad mēs varam piekrist arī domai, ka šos izņēmumus varētu papildināt ar brīvības atņemšanas vietām. Vai arī - ja atbildīgā komisija neatbalsta šo papildinājumu, tad mums nekas cits neatliks, kā vien šo visnotaļ svarīgo likumu neatbalstīt, un tad es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā trešajā lasījumā, atgriezt to atpakaļ atbildīgajai komisijai un izņemt ārā 4.pantu, kas paredz izņēmumus. Ārā vispār! Nevar būt izņēmumi vai nevar atļaut izņēmumus tur, kur tiek operēts ar simtiem miljonu latu, un aizliegt izņēmumus tur, kur patiesībā izņēmumam drīzāk ir sociāls, nevis finansiāls raksturs.

Sēdes vadītājs. Paldies Kārlim Leiškalnam. Nākamais debatēs Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Šie te, es atļaušos teikt, pārspriedumi parāda, ka daļa no mūsu kolēģiem, maigi izsakoties, ne sevišķi labi pārzina problēmu.
Apmēram 10 000 ieslodzīto ir Latvijā brīvības atņemšanas vietās, un tikai 18% no viņiem ir kaut kādā veidā nodarbināti. Līdz ar to, ja mēs ierobežojam vai vispār atņemam šo iespēju nodarbinātības attīstīšanai ieslodzījuma vietās, tad mēs apzināti producējam recidīvistus. Un šādā veidā ignorējot situāciju ieslodzījuma vietās, mūsu sabiedrība tiešām drīz vien līdzināsies abiniekam, kas grauž pats sev asti. Šie cilvēki taču nāks ārā demoralizēti, viņiem būs atņemta iespēja laboties.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vairākas reizes ir apmeklējusi ieslodzījuma vietas. Es ļoti lūdzu atbalstīt tieslietu ministres vai, sliktākajā gadījumā, 9.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Antonam Seikstam! Nākamais debatēs ir pieteicies Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti, es aicinu neliekuļot! Vienalga, vai mēs likumprojektā iekļaujam vai neiekļaujam šo normu, ko ierosina tieslietu ministre, mūsu un valdības sagatavotais likumprojekts neatrisina korupcijas problēmu viskorumpētākajā jomā, proti, valsts un pašvaldību pasūtījumu jomā. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tieši šajā jomā korupcija ir visizplatītākā, kā to mēs visi ļoti labi zinām. Tieslietu ministre tā vietā, lai iesniegtu tik tiešām konkrētus priekšlikumus, kas mazinātu korupciju, ir iesniegusi šādu formālu priekšlikumu, kas būtiski neko negroza - ne palielina, ne samazina korupciju pasūtījumu jomā.

Runājot par lietas būtību, es gribētu teikt, ka taisnība ir Kārlim Leiškalnam. Mums ir vispār jāizņem ārā izņēmumi no šā likuma, ja mēs gribam būt patiesi. Nav taisnība tiem kolēģiem, kuri saka, ka šā priekšlikuma noraidīšana pēkšņi nu radīšot cietumos darba problēmas. Godātie kolēģi, visos tajos gadījumos, kad cietuma administrācija gribētu izmantot attiecīgās ieslodzījuma vietas ieslodzītos kā darbaspēku, lai veiktu kādus remontdarbus, tas nebūtu aizliegts arī tad, ja tieslietu ministres priekšlikums tiktu noraidīts.

Tādēļ es aicinu jūs, kolēģi, tomēr domāt par lietas būtību, par to, kā mēs reāli novērsīsim korupciju. Šis likums korupciju nenovērš, kolēģi! Nenovērš!

Sēdes vadītājs. Paldies Jānim Lagzdiņam. Nākamais debatētājs - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu mums jau nav brīnums, ka mūsu valstī vienmēr ir izņēmumi un to ir ļoti daudz. Izņēmumi… Viena persona var ieņemt deviņus amatus, vienu personu nevar saukt pie atbildības, jo viņam ir gari nagi, un ir personas, kuras var darīt visu ko, ko vien viņas vēlas. Tādu piemēru ir ļoti daudz.

Ja paskatāmies uz tiem valsts pasūtījumiem, tad redzam, ka vienas un tās pašas firmas, kuras vada vienas un tās pašas personas, nezin kāpēc var uzvarēt desmitiem konkursos, kuros ir iesaistīta ļoti liela nauda - nu, protams, ne mazāk kā miljons. Vieni iepērkas tā, kā viņi vēlas, un vieni var veikt visādu darbību - to, ko viņi vēlas. Atcerēsimies kaut vai tās slavenās Ministru kabineta dušas telpas!

Bet kas tad notiek ar valsts rezervēm? Tas ir ļoti interesanti. Vai tad jūs esat kaut kur dzirdējuši vai presē lasījuši par to, ka notiek materiālo rezervju atsvaidzināšana vai papildināšana, vai izveidošana? Pat noliktavas ir izīrētas uz 49 gadiem.

Tā ka, cienījamie kolēģi, 9.punkts ir tik tiešām lieks. Tam nav vietas likumā, ja mēs gribam likumu izveidot tādu, kādam tam ir jābūt, lai pēc tam nevarētu teikt, ka Saeima ir kārtējo reizi atbalstījusi korupcijas pasākumus republikā.

Un vēl viena lieta. Lagzdiņa kungs! Tas viss ir skaisti, bet jūs vakar bijāt Saeimā nodevuši izskatīšanai jautājumu par to, ka vajag izveidot jaunu aģentūru, kura, starp citu, arī veiks apšaubāmas darbības, kuras Latvijā nav vajadzīgas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Leonam Bojāram. Nākamais debatētājs - Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, ar korupciju mums ir problēmas. Jautājumu par korupciju mēs skārām arī vairākos citos likumprojektos, kuros bija piedāvātas iespējas, kā korupcijas apjomu samazināt. Diemžēl ne vienmēr šie mūsu priekšlikumi guva atbalstu. Ja ar attiecīgā likumprojekta palīdzību ir iespējams kādu no jomām sakārtot, tad, neskatoties uz to, ka mēs citos likumprojektos diezgan neuzmanīgi izturējāmies pret to jautājumu, iesaku šoreiz to risināt uzmanīgāk.

Vai ir mums jomas, kurām ir vajadzīga specifiska pieeja? Jūs varat saukt arī par individuālu pieeju, speciālu pieeju vai diferencētu pieeju. Es domāju, ka mūsu valstī ir tādas jomas. Tādas jomas ir! Iepriekš mēs paskatījāmies un redzējām, ka tur, kur mums ir saistība ar drošību, aizsardzību, un ar materiālajām rezervēm, it kā viss kārtībā. Vienīgais, kas mūs šajā sakarā nomāc, ir mūsu pieredze, kas liek mums domāt, ka varbūt attiecīgo iepriekšējo Ministru prezidentu darbības rezultāts ir tas, ka attiecīgas iestādes nopelnīja ļoti nopietnas naudas summas un sabiedrība par to nezināja. Vai mēs esam spējīgi pārkāpt pāri šai negatīvajai pieredzei, uzticoties tiem ministriem un tam Ministru kabinetam, kas vada mūs šodien?

No tāda viedokļa raugoties, es gribu pateikt, ka ir atbalstāms Labuckas kundzes priekšlikums, ka brīvības atņemšanas iestādes arī ir specifiskas iestādes, ka arī tām ir vajadzīga ļoti konkrēta, diferencēta pieeja. Šis priekšlikums ir atbalstāms, ja mēs vadāmies pēc būtības, tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Labuckas kundzes priekšlikumu mēs konkretizējām. Konkretizējām, lai novērstu to situāciju, kāda pastāv pašreiz. Pašreiz šo iestāžu darbinieki un vadītāji rīko konkursus un izsludina pasūtījumus, viņi gan iekšējo darbību, gan darbību, kas vērsta uz āru, veic tikai pēc saviem ieskatiem. Vai Labuckas kundzes priekšlikums ir pietiekams, lai sakārtotu to situāciju? Mēs uzskatījām, ka tas nav pietiekams. Jo lielākoties viņi tur dara tikai to, kas ir nepieciešams pašu vajadzību apmierināšanai ar pašu spēkiem... Mēs uzskatām, ka varam to piekārtot pie kopējās redakcijas. Un līdz ar to radās šis atbildīgās komisijas priekšlikums - 9.priekšlikums. Ir runa par gadījumiem, kuros ir nepieciešams veikt saimniecisko darbību, un šeit ir ļoti konkrēts izvērtējums... Piedāvājam priekšlikumu, ka tad, ja ir liels pasūtījums, to jautājumu izskata attiecīgais ministrs. Tas ir pirmais. Nevis šīs iestādes vadītājs. Bet viņam jau ir saskarsme ar attiecīgo ministru. Un, kad attiecīgais ministrs ir izskatījis, iestādes vadītājs jau to jautājumu virza tālāk - uz Ministru kabinetu. Un, ja Ministru kabinets pasaka, ka tas jautājums ir jāsaskaņo ar sociālajiem jautājumiem un valsts ekonomikas jautājumiem - ja tas ir pakārtots jautājums -, tad pēc Ministru kabineta rīkojuma tas tiek attiecīgi saskaņots. Valsts ļoti uzmanīgi izturas pret to jautājumu kārtošanu, kas ir radušies brīvības atņemšanas iestādē, tāpat kā pret tiem, kuri rodas jebkurā citā drošības vai aizsardzības iestādē. Tāda pieeja tomēr ir solītis uz priekšu, lai samazinātu mūsu kopējo korupcijas līmeni, ja mēs sakām, ka tas ir ļoti nopietns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatētājs ir Jānis Gaigals, kas runās otro reizi.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nepietiek ar to, ka runā ļoti vispārīgi - ka ir korupcija, ka tā ir milzīgos apjomos, ka tā skar valsts un pašvaldību pasūtījumus un tā tālāk. Vajadzīgi ir konkrēti priekšlikumi, kā šo problēmu risināt. Tieslietu ministre savukārt šinī priekšlikumā risina pavisam konkrētu problēmu, kas skar ieslodzījuma iestādes. Lai visi saprastu, par ko mēs runājam, pateikšu, ka tā summa ir 1,5 miljoni gadā, kas tādā veidā varētu tikt iekšēji sadalīta ieslodzījuma vietās, un ieslodzītie varētu sniegt šos pakalpojumus un veikt šos sīkos remonta un celtniecības un citus darbus.

Ja runājam konceptuāli par visu kopumā, tad neaizmirsīsim, ka pašreiz aizsardzības budžets kopumā ir 48 miljoni un nākamgad tas pieaugs pusotras reizes, un tā tas pieaugs katru gadu! Ja mēs konceptuāli neatbalstām kaut kādus izņēmumus, tad ir jārunā par šo punktu kopumā... Ja mēs pieļaujam izņēmumus, tad vienkārši smieklīgi ir runāt par šiem 1,5 miljoniem, nezinot to reālo situāciju, kāda ir cietumos.

Es nezinu, ko citu varētu piedāvāt šie priekšlikumu autori, kā vien ieteikt dibināt cietumniekiem firmas (tā viņi varētu legāli savu darbu veikt cietumos) vai ierosināt kaut ko tamlīdzīgu. Tas tiešām ir zināmā mērā jau uz absurda robežas.

Sēdes vadītājs. Paldies arī Jānim Lagzdiņam. Jūs atsakāties no debatēm? Paldies.

Razminoviča kungs, lūdzu!

A.Razminovičs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 22, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Razminovičs. 10. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Acīmredzot, jābalso. (Starpsaucieni: “Nav balsojams! Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cienījamie deputāti! Deputāts Modris Lujāns ir pieteicies runāt debatēs par šo jautājumu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, es varu arī pagaidīt, kamēr turpinās savstarpējās diskusijas.

Cienījamie kolēģi! Mums ir ļoti uzmanīgi jāpadomā par to, ko mēs nupat izdarījām. Cienījamais Arni, tu esi nobalsojis vai aicinājis balsot pret savu ministru. Pret savas valdības ministru! Es nezinu, kur vēl tālāk mēs Latvijā varam aiziet! Tās sarunas, kas skanēja no Saeimas tribīnes, nozīmē to, ka mēs neuzticamies savai tieslietu ministrei. Visas tās diskusijas par korupciju, kas te izskanēja, tātad nozīmē, ka cienījamā Labuckas kundze ir lobējusi koruptīvu likuma normu. Tad būtu jāveic izmeklēšana. Es ceru, Lagzdiņa kungs, ka jūs to arī darīsiet, jo tas priekšlikums - un arī iepriekšējais, kas ir no atbildīgās komisijas, - patiešām bija domāts, lai vēl samazinātu šīs normas. Tas ir ļoti nekorekti un neglīti, jo tagad žurnālisti un arī radio klausītāji domās par to, ka Saeima, lūk, lobē likumā iekšā normas, kas veicinās kaut kādus neatļautus konkursus un vēl kaut ko.

Divtik nepatīkami ir tas, ka to ir darījusi tieslietu ministre. Kāda var būt uzticība tieslietu ministrei, ja viņa ir veikusi tādu darbību?

Cienījamie kolēģi, tagad nu atliek vai nu atbalstīt tieslietu ministres priekšlikumu, vai arī piekrist Leiškalna kunga priekšlikumam, ka beigās ir jābalso pret šo likumprojektu, ir jāsūta šis likumprojekts atpakaļ uz komisiju un jāizņem ārā visas šīs normas. Man ir jautājums Lagzdiņa kungam un visiem morālistiem: ko tad mēs darīsim ar tā saucamo materiālo rezervju veidošanu? Tur ir vēl vairāk tādu koruptīvu iespēju. Ir runa par visādiem naftas krājumiem... “Statoil” neatļauti pārdod nekvalitatīvu degvielu, cita kompānija neiegūst tiesības to darīt, kaut arī piedāvā par lētāku cenu... Tādēļ es kategoriski iestājos par to, ka valsts materiālo vērtību rezervju izveidei tas nav vajadzīgs... Tāda aizsardzības sistēma, kādu “Tēvzemei un Brīvībai” proponē (tas ir, vecie automāti un vēl visādas izdarības), arī nav vajadzīga. Un nav ko te slēpties ne aiz kādiem valsts noslēpumiem! Es uzskatu, ka šai cietumu sistēmai ir jādod tādas iespējas. Šinī brīdī mēs varam noraidīt Labuckas kundzes priekšlikumu, bet tas tomēr man izraisa nepatīkamu viedokli, ka valdošais vairākums uzskata, ka Labuckas kundze nodarbojas ar korupciju vai rosina korupciju. Tas nav patīkami, tas ir apvainojums mūsu valstij.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runāt ir pieteicies Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, mēs esam nonākuši dilemmas priekšā. Mums ir vai nu jāatbalsta Labuckas kundzes priekšlikums, kurš, tā teikt, ir pakāpi zemāks par iepriekšējo - atbildīgās komisijas izstrādāto, vai arī jānoraida absolūti viss - gan Labuckas kundzes priekšlikums, gan viss likumprojekts trešajā lasījumā.

Taču man ir liels pārsteigums par to, ka faktiski ir izveidojusies absurda situācija, ka, atbalstot 9.priekšlikumu, opozīcija vairāk uzticas Ministru kabinetam, uzskata, ka Ministru kabinets ir spējīgāks sakārtot šo jautājumu nekā valdošā koalīcija, kura pati izveidoja šo Ministru kabinetu. Tas ir diezgan liels nonsenss.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatētājs - Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šoreiz pilnībā izmantošu savas deputāta tiesības. Runājot par visiem iepirkumiem, finansēm un tā tālāk, skaitļus jau es minēju. Otrs jautājums, kuru minēja arī iepriekšējais runātājs un kurš ir ļoti būtisks, ir par tiem pašiem ieslodzītajiem, kuriem ir par saviem nodarījumiem jāuzturas cietumos, un nav mazsvarīgi tas, ko viņi tur dara un kādi ir dzīves apstākļi tur. Pirms tam mēs varonīgi nobalsojām par probācijas sistēmas ieviešanu Latvijā, un tas nozīmē, ka jādara viss, lai cilvēki, kuri ir izcietuši savu sodu cietumā, atgrieztos sabiedrībā kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, varētu normāli dzīvot un normāli strādāt. Tāda iespēja ir arī cietumā - normāli, atbilstoši iespējām, dzīvot un normāli strādāt, tā ir. Iespējams, ka pēc savas būtības tas ir sākumposms probācijas principa ieviešanai, un tādus apstākļus nodrošināt ir mūsu pienākums. Vakar ārstu kongresā ārstu kolēģis no Amerikas Savienotajām Valstīm ieteica deputātiem nedēļu padzīvot lauku slimnīcā. Man, protams, negribētos ieteikt kolēģiem kādu nedēļu padzīvot cietumā, lai izbaudītu tos apstākļus, kādi tur ir. Taču par to visu ir jāiedomājas tad, kad pieņemam lēmumus. Mums ir jārod risinājums problēmām, nevis jācenšas apiet tās ar līkumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tas, ka pozīcijas frakciju deputāti neatbalsta dažus priekšlikumus, kurus ir atbalstījusi atbildīgā komisija, liecina par to, ka pozīcijas frakcijas deputāti ļoti rūpīgi un kritiski ir izvērtējuši šim lasījumam sagatavoto likumprojektu. Likumprojekts ir ļoti būtisks, bet normas, kas ir sagatavotas un ievietotas likumprojektā, diemžēl ir savstarpēji pretrunīgas, neatrisina taisnīga pasūtījuma saņemšanas problēmu, neatrisina korupcijas problēmu, un tādēļ koalīcijai acīmredzot vajadzēs balsot pret likumprojekta pieņemšanu šajā lasījumā un likumprojektu nodot atpakaļ izskatīšanai komisijā, lai likumprojektā novērstu iekšējās pretrunas un to sakārtotu.

Sēdes vadītājs. Paldies Jānim Lagzdiņam.

Lai izteiktos par procedūru, lūdz vārdu Kārlis Leiškalns. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apspriedusies nolēma atsaukt minēto likumprojektu, lai tajā iestrādātu savu 4.panta redakciju. Tas patiesībā nozīmē šā panta izslēgumu vispār. Aicinu Prezidiju iekļaut minēto likumprojektu nākamās ārkārtas sēdes vai 5.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Par šo Kārļa Leiškalna izteikto priekšlikumu ir jābalso. Par to, kuru Kārlis Leiškalns nupat formulēja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Kārļa Leiškalna priekšlikumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kartības punkts - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 677). Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma vairākus priekšlikumus, bet es gribētu pašā sākumā mazdrusciņ informēt par visiem grozījumiem Krimināllikumā. Šinī sakarībā es gribētu pateikties Tieslietu ministrijai par izveidoto darba grupu sakarā ar sodu politiku mūsu valstī, ņemot vērā visas konvencijas, ko mēs esam parakstījuši. Mēs komisijā ņēmām vērā arī šīs darba grupas izstrādātos priekšlikumus un debatējām, un rezultāts ir tāds, kādu mēs jums tagad ceļam priekšā.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Tur arī ir ietvertas normas, kuras saskaņotas ar konvenciju. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Juridiskās komisijas priekšlikums ir noraidīts. Mēs tomēr uzskatījām, ka nevajadzētu šādā veidā rīkoties.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 6. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 7.priekšlikums ir iestrādāts 6.priekšlikumā.

8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Ir izstrādāts pilnīgi jauns pants par tirgošanos ar ietekmi, un lūdzam pieņemt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, Kuduma kungs?

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris...

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad skatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, reģistrācijas numurs 768. Šis bija, godīgi sakot, viens no smagākajiem likumprojektiem, jo šie grozījumi skar arī jomu par narkotiskajām vielām. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz priekšlikumu.

Tātad 1.priekšlikums (likumprojekta reģistrācijas numurs 675) ir par 49.pantu, bet tas ir noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu.

Dz.Kudums. Līdzīgs vai identisks ir arī 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 21 balsojis “par”, 7 - atturējušies, 41 - pret. Lēmums noraidīts... 7 - pret un 41 - atturējās, bet lēmuma būtību tas nemaina. Lēmums ir noraidīts.

Dz.Kudums. Tātad identisks bija arī Klementjeva kunga priekšlikums nr.2. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 3. ir Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums par 49.pantu, un tas ir iestrādāts 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 5. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Krimināllikumā ir atsevišķi panti, kuri būtībā nosaka visu spektru, kādā veidā var cīnīties ar noziegumiem, bet paši nozīmīgākie panti, kurus bieži vien izmanto advokāti, ir 49., 50. un 55.pants.

Mūsu Krimināllikums it kā paredz iespēju, ka nepieciešamības gadījumā var saskaitīt sodus, ja ir izdarīti vairāki atsevišķi noziegumi. Diemžēl praksē tā tas nenotiek. Tieši šā iemesla dēļ es esmu iesniedzis 5.priekšlikumu - izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot piespriestos sodus.”

Ko tas nozīmē? Pašreizējā tiesu prakse ir šāda: ja cilvēks tiek tiesāts par slepkavību, viņam līdzi nāk arī laupīšana, huligānisms un, nedod Dievs, vēl vesela buķete citu noziegumu, kad faktiski lielākais sods dzēš mazāko. Es aicinu, lai visi šie sodi beidzot tiktu saskaitīti. Un arī nākamais... Ja parlaments atbalstītu šo manu 5.priekšlikumu, tad es aicinātu, lai atbalsta arī visus nākamos manus priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Es sapratu, ka deputāts Ādamsons pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 15, atturas - 41. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. Arī 6. ir Ādamsona kunga priekšlikums, kur tiek paaugstināts soda laiks no 20 gadiem līdz 40 gadiem. Komisija neatbalsta šādu pieeju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 7. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums - arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 8. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts; tur ir runa par šiem 40 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 9. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts. Tas attiecās uz 55.panta papildināšanu ar jaunu daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es izsaku atzinību par to, ka jūs atbalstījāt manu 3.priekšlikumu, bet tagad ir sākušās debates par 55.pantu. Kāda tad ir šā priekšlikuma būtība, un ko es piedāvāju? Nosacīta notiesāšana nav piemērojama personai, kura ir saukta pie kriminālatbildības par smagu noziegumu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā minētos nosacījumus, kā arī nepilngadīgajiem vecumā līdz 16 gadiem un sievietēm.

Ko tas nozīmē? Kāda ir šā panta būtība? Diemžēl mūsu tiesu prakse ir tāda, ka noziedzniekiem, neskatoties uz to, ka Krimināllikums paredz, pieņemsim, no 4 līdz 8 gadiem ilgu cietumsodu, piemēro vai nu 49.panta pirmo vai otro daļu, vai arī 55.pantu, kā rezultātā bīstami noziedznieki tiek atbrīvoti tiesas zālē, viņiem tiek piespriests nosacīts sods, un tieši tāpēc es negribu, lai tas tā turpinātos. Es aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es sapratu, ka deputāts Ādamsons pieprasa balsojumu par šo savu priekšlikumu... (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Par nākošo!”) Jūs vēlaties piedalīties debatēs par šo jautājumu vai pieprasāt balsojumu par savu...? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ādamsona 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 44. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Kudums. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Vai referents komisijas vārdā vēlas izteikties?

Dz.Kudums. Vilciens jau ir aizgājis, es par nākamo varbūt runāšu. 10. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts, jo šeit ir paredzēts noilgums, kas piemērojams personai, kurai ticis piespriests mūža ieslodzījums. Tas nav piemērojams. Mēs neatbalstām šādu politiku.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Tātad 11. - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 12. ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums, kas iestrādāts 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt! Tas ir jauns.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu, un mums arī komisijā par to bija karstas debates, bet diemžēl deputāti neņēma vērā speciālistu ieteikumus. Jau pašreiz spēkā esošais Krimināllikums par huligānismu paredz daudz lielāku kriminālatbildību, nekā tā ir ierosināta Dalbiņa kunga piedāvātajā redakcijā, un, tādā gadījumā šeit tiek piedāvāts tikai viens teikums - apzināti nepatiess paziņojums par sprāgstošas vielas ievietošanu. Bet ja tā būs ziņa par bakterioloģiskajiem ieročiem, ūdensvada plīsumu vai nepareizi izsauks ātro palīdzību, ugunsdzēsējus, policiju un tamlīdzīgi? Kāpēc mēs gribam sašaurināt šīs tiesības saukt pie kriminālatbildības? Pie tam - es vēlreiz uzsveru - pašreiz spēkā esošais likums paredz daudz efektīvāku sodu par huligānismu nekā pašreiz piedāvātā Dalbiņa kunga redakcija. Tāpēc es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai jūs pieprasāt balsojumu par šo jautājumu? Vārds referentam.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisija nesaskatīja šeit nekādus sašaurinājumus. Mēs atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 11. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikumu!

Dz.Kudums. ...Par 12.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par 12.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atsaucu balsojumu! Balsosim par 12.priekšlikumu!

Dz.Kudums. Es gribētu pirms balsošanas pateikt īsu komentāru, ja drīkst. Mums pēc būtības būtu jāatbalsta 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurā ir ietverts arī 12. - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums. Es tātad aicinu 12.priekšlikumu noraidīt, bet tādā gadījumā atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 12. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 20, atturas - 37. Lēmums nav pieņemts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 13.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 52 ir balsojuši “par”, “pret” nav neviens, atturējušies - 26. Lēmums pieņemts.

Dz.Kudums. 14.priekšlikums ir identisks ar 15.priekšlikumu - Klementjeva kunga priekšlikumu. Tas ir par 251.pantu - “Pamudināšana lietot narkotiskās un psihotropās vielas”. Mēs, komisija, un arī Tieslietu ministrija šādu strauju soda palielināšanu neatbalstījām. Tātad aicinu neatbalstīt 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 15. aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 15. - Saeimas deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 28 ir balsojuši “par”, “pret” balsojuši 8, atturējušies - 40. Lēmums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 16.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 17. - Klementjeva kunga priekšlikums -, kas ir identisks, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. 18.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Identisks ir 19. - Klementjeva kunga priekšlikums. Līdz ar to arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 20. - parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 21.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 22. - deputāta Klementjeva kunga priekšlikums -, kas ir identisks ar iepriekšējo, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 19 deputāti ir balsojuši “par”, “pret” balsojuši 4, atturējies - 51 deputāts. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. 23.priekšlikums. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 24.priekšlikumu - Klementjeva kunga priekšlikumu -, kas ir identisks ar 23.priekšlikumu, komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst… (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsošanu par 24. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 30 deputāti ir balsojuši “par”, 3 -“pret”, 41 - atturējies. (Aplausi.)

Godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeimas sēžu zāli ar savu klātbūtni ir pagodinājis Viņa Svētība Dalailama. (Aplausi.)

Turpināsim darbu pie likumprojektiem!

Dz.Kudums. 25. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir iestrādāts 26. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 27.priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumi nav dzirdami.

Dz.Kudums. Identisks priekšlikums ir 28. - Klementjeva kunga priekšlikums. Līdz ar to arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

Dz.Kudums. Turpretī komisija ir atbalstījusi 29. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 30.priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī Klementjeva kunga priekšlikums, kurš ir identisks ar 30.priekšlikumu, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 32. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 33.priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī Klementjeva kunga priekšlikums, kas ir identisks, komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 31 deputāts ir balsojis “par”, 4 - “pret”, atturējušies - 44. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. 35. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 36. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 37.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 38. - Klementjeva kunga priekšlikums - ir identisks un līdz ar to arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumi nav dzirdami.

Dz.Kudums. Arī 39. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 40.priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 41. - deputāta Klementjeva kunga priekšlikums - arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 42. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jūs nevēlaties debatēt par šo jautājumu?

Vārds par to, kā procedūra tālāk virzāma, deputātam Vidiņam. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vidiņam!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Vispirms es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija šo dokumentu nav sagatavojusi kvalitatīvi, jo vairāki deputāti ir neizpratnē, no kā saņemti šie priekšlikumi, kas ir šis likumprojekta reģistra numurs 675, kā priekšlikumi šie ir, jo mums nav šā dokumenta, tāpēc es uzskatu, ka vairākos iepriekšējos balsojumos, kuri bija vērsti uz narkotiku tirgotāju sodu palielināšanu, deputāti vienkārši neorientējās. Mēs neesam tajos iedziļinājušies un esam pieņēmuši kļūdainus lēmumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Lūdzu, vārds referentam!

Dz.Kudums. Es mazdrusciņ informēšu. Ja ir runa par likumprojektu ar reģistrācijas numuru 675, tad tie ir Jaunās frakcijas priekšlikumi, kuri tika iesniegti vesela bloka veidā. Un tie ir ievietoti šajā likumprojektā, līdz ar to mums nav nekāda pamata… Jūs visi varējāt ar tiem iepazīties un tos redzēt. Es nesaprotu Vidiņa kunga iebildes pret to.

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamais Kuduma kungs! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms tam reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrēšanās režīmu!

Bartaševiča kungs, vai jums ir paziņojums? Jā, divi deputāti ir pieteikušies paziņojumiem.

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir nodibinājusi Vides apakškomisiju. Lūdzu uz īsu pulcēšanos Sarkanajā zālē visus ieinteresētos deputātus. Tūlīt pēc sēdes šā pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītājs. Trešajam vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Juridiskās komisijas! Iepriecinu jūs ar ziņu, ka tūlīt mums jāsapulcējas Juridiskās komisijas telpās. Pasēdēsim, parunāsim.

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungs, lūdzu, nolasiet reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Vents Balodis, Imants Kalniņš, Jānis Straume un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Mēs palikām pie 43.priekšlikuma. Kuduma kungs, lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies. Tātad 43.priekšlikums, likumprojekts ar reģistrācijas numuru 675. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Arī komisija nav atbalstījusi Klementjeva kunga priekšlikumu - 44.priekšlikumu, kas ir identisks 43.priekšlikumam. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 5, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

(No zāles.) Ir, ir, ir... Ir kvorums!

Sēdes vadītājs. Varam pārbaudīt. Turpināsim, godājamie kolēģi, turpināsim! Vienu mirklīti! Uzmetot zālei acis, šķiet, ka ir kvorums. Ja kāds uzstāj, varam pārbaudīt, bet kvorums ir.

Paldies. Lūdzu, turpiniet par 45.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 45.priekšlikums. Komisija lūdz to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 46.priekšlikums - Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdzu to noraidīt, jo tas ir identisks.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 46. - parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, tas ir, 47.priekšlikums!

Dz.Kudums. 47. - Dalbiņa kunga priekšlikums. Komisija lūdz pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 48. - Klementjeva kunga priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1. septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts. Lūdzu, Kuduma kungs, ziņojiet par nākamo likumprojektu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 813).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu un to sagatavoja otrajam lasījumam. Mēs esam saņēmuši tikai vienu priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas, tas ir, pašas atbildīgās komisijas, priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Lūdzu noteikt 1.septembri.

Sēdes vadītājs. 1.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Sodu reģistra likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Sodu reģistra likums” (reģistrācijas numurs 891) ir sagatavots otrajam lasījumam.

Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus gan no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, gan arī no atsevišķiem deputātiem.

1. - priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, bet ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Kudums. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 7. - deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. Noraidījumu pamato ar to, ka jau esošā redakcija ir precīza un ka neko būtisku šis priekšlikums neievieš.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums - Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums - noraidīts tā paša iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 9. - Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums - ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 10. - deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātu Klementjeva un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 5, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 11. - deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikumu - komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Arī 13. - deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Komisija noraidīja 14. - Klementjeva un Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Arī 15. - Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikumu - komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - komisija pieņēma precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Kudums. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Sodu reģistra likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Sodu reģistra likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1. septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1. septembris.

Nākamais likumprojekts ”Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” . Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz šīsdienas sēdes pašam nozīmīgākajam likumprojektam, kas noteikti būs arī viens no pašiem nozīmīgākajiem likumprojektiem, kādus vispār būs pieņēmusi šī Saeima. Mēs esam nonākuši līdz jautājumam par Latvijas Nacionālās bibliotēkas nepieciešamību, tātad - līdz jautājumam par izglītības un kultūras attīstību mūsu valstī. Tika izveidota speciāla apakškomisija, un šī apakškomisija, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ilgstoši skatīja šo likumprojektu, ilgi un grūti strādāja, līdz kompromisa ceļā tika atrasts iespējami vislabākais risinājums, lai šodien, Dalailamas vizītes laikā, mēs varētu skatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Un cerams, ka tas būs arī turpmāk svētīts ar labiem vārdiem.

Godātie kolēģi, lūdzu skatīt likumprojektu pa pantiem!

1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, ir pati savu priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs runās Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, var piesaukt visus svētos, arī Dalailamu, lai Latvijā veiktu tos vai citus darbus. Taču to, kā tie darbi ietekmēs mūsu cilvēku dzīvi, - lūk, to nekādi nevaram redzēt. Ļoti skaistas frāzes ir ietvertas 2.pantā. Tur ir teikts, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija veicinās Latvijas Republikas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēs Latvijas resursu izmantošanu. Desmit gadus tautsaimniecību grāva, un tas tika tīšuprāt darīts. Rūpnīcas, uzņēmumus slēdza, bet tā vietā, lai iekonservētu tos uzņēmumus un tās iekārtas, to visu iztirgoja, jo bija vajadzīgas algas pilnvarotajiem. Un tāpēc viņi pārdeva šīs iekārtas. Ļoti dārgas iekārtas pārdeva par smieklīgām cenām! Jebkurš deputāts var aizbraukt, piemēram, uz rūpnīcu “Alfa” un paskatīties, kur ir palikuši darbgaldi, kuru vērtība bija apmēram 3 miljoni dolāru. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Nemuldi!”) Kiršteina kungs, nevajag būt pārāk gudram! Jūsu gudrība, ko jūs esat paudis no šīs tribīnes desmit gadu laikā, diemžēl neko nav devusi un arī nedos. Jūs bijāt Politehniskā institūta partijas organizācijas sekretārs. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Neesmu bijis tavā mēslu partijā!”) Jums taču ir labāk zināms, ko jūs tad darījāt. Nu, vēsturi jūs nepārtaisīsiet! Darbgaldi tika pārdoti - pārdoti tika Lietuvai, Polijai un citām valstīm. Zemkopība arī ir novesta bezizejas stāvoklī, un arī to jūs, Kiršteina kungs, ļoti labi zināt, bet jums kauns braukt uz laukiem. Un tagad nu skan tie galvojumi un apgalvojumi, ka bibliotēkas kompleksa celtniecība palīdzēšot atrisināt visus šos jautājumus. Diemžēl tā tas nebūs! Nupat notikušajā Ministru kabineta sēdē, kuru nezin kāpēc sarīkoja baronu pilī, tika, tā teikt, atbīdīts lēmums par atbalstu bioetanola rūpnīcas celtniecībai, lai gan šī rūpnīca turpmāk dotu iespēju zemniekiem Kurzemē un Zemgalē saražot simttūkstoš tonnas graudu un pēc tam tos pārstrādāt. Ja tas netiks veikts, tad, protams, mūsu lauksaimniecība paliks turpat, kur tā ir tagad. Mūsu valsts ir desmit gadu laikā nonākusi līdz tam, ka 60% lauksaimniecības produkcijas Latvijā tiek ievesti. Tā, lūk, ir ar visiem šiem valdības risinājumiem!

Kā tad ir ar to resursu izmantošanu? Vai tad tik tiešām bibliotēkas celtniecība atrisinās jautājumu par kūdras ieguvi vai cukura ražošanu Latvijā? Neatrisinās. Redziet, tos skaistos izteikumus ne vienmēr var pielietot! Arī Stikla kalna celtniecībai 80% materiālu tiks Latvijā ievesti.

Galvenais jautājums - vai viena bibliotēka spēs pacelt izglītības līmeni Latvijā? Jo šodien pat vidējā izglītība, kura ir bezmaksas, tiek bezkaunīgi aplikta ar visādiem maksājumiem, ko skola ievāc - no 3 līdz 10 latiem katru mēnesi.

Zinātne. Kurš vispār Latvijā nodarbojas ar jautājumu par zinātnes saglabāšanu? Paskatieties, kādā stāvoklī atrodas zinātnieki! Viņus izmanto. Nozog viņu izgudrojumus, patentē uz citu vārda, un pēc tam vieni liek iekšā savā kabatā naudu, bet tajā pašā laikā mūsu zinātnieki velk dzīvi kā nabagi.

Ja runājam par kultūru, ka šī celtne nekā nepalīdzēs arī kultūrai. Kā mēs tagad redzam, kultūras nami pagastos praktiski ir iznīcināti un pārvērsti par veikaliem. Koru, deju grupu vadītājiem pagastos, novados un pat pilsētās netiek samaksāti pat tie 10 lati mēnesī, lai viņus kaut kā atalgotu par to darbu, kuru viņi dara, veicinādami mūsu kultūras saglabāšanu.

Paskatīsimies arī uz bibliotēkām! Kā tad jūs uzcelsiet to Stikla kalnu, ja mēs tagad neatbalstām bibliotēkas pagastos, novados un pilsētās? Bibliotēkas praktiski nesaņem ne jaunas grāmatas, ne avīzes, un tagad viena bibliotēka apkalpos visu Latviju!

Telekomunikāciju joma. Jā, telekomunikācijas tik tiešām tanī celtnē būs lielas, bet tās diemžēl būs kādas noteiktas aģentūras vai noteiktu cilvēku grupu rokās, un tā viņiem būs laba peļņa. Taču iedzīvotāji neko no tā visa nesaņems, jo telekomunikāciju centru nevar savienot ar attāliem Latvijas novadiem...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. Tas nav attīstīts. Tāpēc tādu projektu diemžēl nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, es jums izsaku aizrādījumu par apvainojošiem izteicieniem no zāles!

Nākamajai vārds debatēs Helēnai Demakovai.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Godātais Bojāra kungs! Šodien man ir privilēģija citēt vienu teikumu no absolūti izcilā Viktora Avotiņa raksta. Viņš saka: “Un tie dod, ko pūlis prasa, nevis ko tautai vajag.” Atkārtošu vēlreiz: “Un tie dod, ko pūlis prasa, nevis ko tautai vajag.” Man ir tāda sajūta, ka bieži mūs vada bailes. Bailes, ka Dalailama uzkāps tribīnē un runās... No kā ir bailes? Bailes no garīguma, bailes no skaistuma, bailes no gudrības.

Šobrīd, kad mēs spriežam par likumprojektu, citi cilvēki spriež par pieminekli Kārlim Ulmanim. Kārlis Ulmanis, protams, ir pretrunīga personība, bet viņam pieder “Draudzīgā aicinājuma” ideja. Man liekas, tā vietā, lai domātu par vecišķiem pieminekļiem, mums derētu padomāt par to, ka šī bibliotēka būtu brīnišķīgs iemiesojums “Draudzīgā aicinājuma” idejai, labāks par jebkādu statuju!

Demokrātija ir dārga. Bibliotēka ir demokrātijas simbols. Tā ir valstiskuma simbols, par to ir jāmaksā. Dārgi, bet ir jāmaksā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vispirms man būtu lūgums Pīka kungam sakarā ar procedūru. Lūdzu neļaut runātājiem novirzīties no konkrētās tēmas un šobrīd stāstīt par graudkopību.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribētu publiski paziņot, ka Bojāra kungs ir melis. Jo viņš samelojās divreiz. Viņš teica, ka es esot bijis Komunistiskajā partijā. Neesmu, Bojāra kungs, bijis jūsu - toreiz valdošajā - partijā, kura izsaimniekoja un sagrāva Latvijas ekonomiku piecdesmit gados!

Es gribētu uzsvērt, ka tautsaimniecības attīstība tiešām būs, jo to sekmēs šīs bibliotēkas celtniecība. Mēs zinām, ka apmēram 45% no celtniecības materiāliem būs Latvijā ražoti. Šie līdzekļi paliks Latvijā, un tas būs milzīgs stimuls nacionālās būvmateriālu rūpniecības attīstībai. Šeit saražos cementu un tērauda konstrukcijas, iegūs kokmateriālus un ražos mēbeles, tiks iegādāti mākslas priekšmeti, un tiks sniegta arī UNESCO starptautiskā palīdzība finansu ieguldījumu veidā, Bojāra kungs. Aicinu jūs turpmāk nenovirzīties no tēmas!

Un beidzot vēl viena piezīme. Tad, kad komunisti šeit nāk un stāsta, ka 50 gados esot bijis milzīgs uzplaukums, es gribētu atgādināt, ka pat tagad, kad ekonomika ir sagrauta, Latvija vienā dienā nopelna vairāk valūtas nekā veselā gadā Latvijas PSR nopelnīja tad, kad ekonomiku vadīja komunisma “āži”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mērķis veidot Nacionālo bibliotēku, protams, ir cēls un jauks. Diemžēl mani personīgi satrauc - un par to es runāšu vairākkārt šodien - paņēmieni, kādus taisās izmantot, īstenojot šo cēlo mērķi. Diemžēl Latvijas valstij tā ir ierasta shēma, kad aiz cēliem vārdiem un jaukām idejām slēpjas bezkaunīga zagšana, milzīgu līdzekļu pazušana un mūžīgā līdzekļu “piepumpēšana” klāt. Es nosaukšu vienu piemēru - Nacionālo operu. Par to, cik tur ir aizgājis, kas tur ir aizgājis un kā tur ir aizgājis, kurš un ko ir nozadzis, diez vai kāds kādreiz runās. Es gribētu parunāt par tā saucamo privatizācijas gaitu Latvijā, gribētu nosaukt lielo uzņēmumu likvidācijas gaitu. Skaisti mērķi bija, un tas viss tiešām uz papīra skaisti, ļoti glīti izskatījās. Pieļāva, ka āži kļūst par dārzniekiem, kas visu to lietu sabojāja. Man ir aizdomas, bažas par šo konkrēto projektu, nevis par ideju... Nevis par ideju, bet par šādu šīs idejas īstenošanas tā saukto iespēju. Mēs vēlāk runāsim par visām šīm pozīcijām, un es tās uzskaitīšu.

Es gribētu pateikt, ka šajā smagajā stāvoklī mums galvenā valstī tomēr ir drošība, mums ir vajadzīga ārējā un iekšējā stabilitāte, kas var balstīties tikai uz mūsu atrašanos starptautiskajās struktūrās - Eiroatlantiskajās struktūrās. Vai tad tur mums līdzekļi nebūs vajadzīgi? Un nelolosim cerības, ka mēs tur “pa lēto” tiksim iekšā! Un vienlaicīgi ar šiem līdzekļu patērēšanas ceļiem mēs ieceram vēl, lūk, šo. Uz to ir vērsts mans jautājums: vai šodien mums ir tas jādara? Un, ja mēs sakām “jā”, tad ir jādara. Tad te izvirzīsies citi jautājumi: ko darīsim ar to zemi, kāpēc nekas nav izdarīts gadiem ilgi? Lūk! Ko mēs darīsim kaut vai ar tām pašām privatizācijas līdzekļu iegūšanas metodēm, vai tādi vispār būs vai nebūs? Un tā tālāk un tā joprojām. Taču par to būs jārunā, apspriežot atsevišķus punktus.

Tā ka, protams, šie vārdi, kas ir pirmajā priekšlikumā, ir skaisti, pareizi, par to jau strīdu nav, tikai gribas pajautāt: cik un kurš mūsu valstī ir godprātīgs no tiem, kas atbild par to vai valstī nodokļi tiešām ienāk valsts kasē vai tur neienāk, un, ja tie neienāk valsts kasē, kur tad tie ienāk. Ja tie aiziet garām valsts kasei, tad tas nevar notikt bez oficiālo amatpersonu piekrišanas. Vai tad tas tiešām nav skaidrs?

Un tad vēl ir jāpaskatās, ko šīs oficiālās amatpersonas atbalsta un uz kurieni aizplūst viņu darbības ceļā iegūtie līdzekļi. Tas taču viss ir jāsaprot! Mēs, daudzi no mums, te taču neesam galu galā tikai vienu gadu. Lūk!

Man ir satraukums par to, vai mēs neradīsim vēl vienu “slauktuvi” dažiem garnadžiem, par to, vai aiz cēliem vārdiem par uzraudzību, par realizāciju un citām lietām neslēpsies dažu nelietīgu cilvēku personīgās intereses, par kurām piespiedīs maksāt visu Latvijas sabiedrību. Lūk, tas ir mans jautājums!

Šodien ir otrais lasījums, un tāpēc ir jādomā, kā šādu skaistu ideju nesabojāt ar bezjēdzīgiem priekšlikumiem, par kuriem mēs runāsim atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka sociāldemokrātiem ir lielas simpātijas pret šo projektu, mēs vēl aizvien esam pārliecināti, ka šis projekts tiek īstenots nepareizā veidā un ar nepareizām metodēm, kaut daļēji nepareizām metodēm.

Mēs varam piekrist Valsts prezidentei, kas saka, ka jauna Nacionālā bibliotēka mums ir vajadzīga (citēju) “kā gaiss, kā ūdens”. Taču jautājums ir viens: bet vai karote darvas medus mucā mums arī ir obligāti vajadzīga? Mūsu viedoklis ir tāds, ka nav vajadzīga. Nav vajadzīga, un tur arī ir pati galvenā būtība.

Šajā pirmajā priekšlikumā mūsu galvenais iebildums ir pret to, ka nekas nav mainījies un ka nekas nav kļuvis konkrētāks salīdzinājumā ar to, kas tika fiksēts pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā. Un tas ir saistīts ar jautājumu, vai tik tiešām šī informācija būs pieejama ikvienam valsts iedzīvotājam - ne tikai Rīgā, bet arī visur citur. Un šajā ziņā mēs neredzam nevienu atšķirību, nevienu grozījumu šajā jautājumā, lai gan tas ir viens no principiālākajiem jautājumiem.

Jā, mums ir bijuši solījumi, jā, mums ir bijuši galvojumi, ka būs, bet likumā mēs diemžēl to neredzam. Jā, es varu piekrist domai, ka varētu būt cits likums, kas to paredz, bet kāpēc tad mēs nevirzām likumu paketi? Kāpēc mēs virzām tikai vienu ar bibliotēkas celtniecību saistītu projektu? Kāpēc mēs nepadarām darbus līdz galam, kāpēc mēs negribam likt punktu teikuma galā un arī uz burta “i”? Kāpēc mēs negribam padarīt darbu līdz galam? Man liekas, tas ir tāpēc, ka varbūt nemaz negrib šo darbu līdz galam padarīt, tāpēc ka domājam tā: pašreiz izdarīsim kaut ko vienu! Ja apsolīsim vairāk, pēc tam iznāks kā parasti - vienkārši nesanāks.

Kolēģi, es gribētu vēlreiz nocitēt arī iepriekšējās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas Aijas Počas viedokli, kad viņa virzīja šo likumprojektu uz balsojumu pirmajā lasījumā. Viņa pateica ļoti nopietnus vārdus, ka komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, nolēma pārstrādāt likumprojekta daļu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas līdzekļiem, ka tā centīsies meklēt alternatīvu mērķmaksājumiem par patērēto elektroenerģiju. Mēs redzam, ka šī alternatīva ir atrasta tikai 30, varbūt pat 20 procentu apmērā, bet pats šīs mērķmaksājums par patērēto elektroenerģiju paliek.

Es citēšu arī kolēģi, kuru cienu - Andreju Panteļējevu no “Latvijas ceļa”, kas arī šeit bargus vārdus teica, un varbūt tomēr šeit vajag arī viņu nocitēt, nolasot garāku tekstu, lai būtu šī skaidrība. Tātad: “Vadot Izmeklēšanas komisiju “Latvenergo” pazudušo 3 miljonu lietā, es (tātad Panteļējeva kungs) manīju, cik daudz visādu brīvu līdzekļu tur plūst gan turp, gan šurp, un tur tā īsti pat nepamana, kā 3 miljoni pazūd, īsti nepamana, kā tur vēl pazūd kādi 18 miljoni, un tamlīdzīgi. Viņiem miljoni ir kaut kādas mazas mērvienības. Ja mēs ieviešam šo nodokli”, teica Panteļējeva kungs, “kas ir otrs variants - pretējs Počas kundzes, bijušās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas variantam, tad mēs ieviešam šo nodokli, šo santīmu, tieši kā elektrības nodokli. Un faktiski tas arī ir elektrības nodoklis, bet tajā pašā laikā mēs aizliedzam palielināt - mēs ne par santīmu nepalielinām kopējo samaksu par elektrību.” Panteļējeva kungs vēl jautā: “Vai sapratāt manu ideju? Mēs paņemam santīmu no šā elektrības maksājuma, bet nepaaugstinām... aizliedzam “Latvenergo” paaugstināt elektrības tarifus.” Kolēģi, redziet, ka ne viens, ne otrs “Latvijas ceļa” priekšlikums, kas izskanēja pirmajā lasījumā, nav guvis ievērību, abi šie varianti praktiski nav īstenoti, un tā rezultātā mēs redzam, ka praktiski šis mērķmaksājums elektrībai paliek, un tas ir galvenais mūsu iebildums.

Otrs jautājums ir saistīts ar to, ka nav nekādu garantiju, ka tik tiešām šī informācija būs pieejama ne tikai Rīgā, bet arīdzan Zilupē, Medzē un Dunikā, turienes iedzīvotājiem.

Tā kā šis projekts diemžēl nav pietiekami konkrēts un pietiekami precīzs, un, kā jau es minēju, darvas karote medus mucā var sabojāt to labo garšu, kas ir iecerēta šajā projektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šajā pantā ir ierakstīts svēts teiciens par informācijas pieejamību ikvienam. Es to sapratu tā, ka tā būs pieejama katram Latvijas Republikas iedzīvotājam, bet es tomēr gribētu autoriem uzdot šādu jautājumu: “Kā cilvēks no Līdumnieku pagasta, no Ērģemes, Ukru un citiem pagastiem atbrauks uz šo Stikla kalnu strādāt? Kā viņš iegūs to slaveno informāciju, par kuru mēs runājam? Un galvenais - cik tas cilvēkam maksās?” Tas maksās ļoti dārgi, un cilvēki nebrauks.

Un nākamais. Šogad mūsu kopējais - ārējais un iekšējais - parāds ir sasniedzis 120 miljonus latu. Gada beigās kopējais parāds sastādīs jau 720 miljonus. Tad kur mēs atradīsim tos papildu 100-120 miljonus bibliotēkas celtniecībai? Līdz šim laikam mēs vēl nezinām, cik tā maksās. Pēc Francijas pieredzes, tā varētu izmaksāt četrreiz dārgāk, nekā maksājums bija iecerēts. Tad nu padomājiet, kādu cilpu mēs uzliksim mūsu iedzīvotāju plānajiem naudas maciņiem ar šiem nodokļiem, kurus viņi būs spiesti maksāt!

Runājot arī par citām būvēm, jūs atcerieties, cik naudiņas tika iztērēts dzelzceļa pārvadam pie VEF pils. To cēla desmit gadus, un tas jau kļuva zelta vērtībā. Kiršteina kungam es iesaku pabeigt celt to pili, kuru viņš sāka celt uz Miera ielas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut kas tomēr nav īsti kārtībā, ja mēs šodien otrajā lasījumā faktiski apspriežam likumprojektu konceptuāli. Kaut kas nav riktīgi! Es skaidri un gaiši tūlīt pateikšu, ka es un mani kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK… es domāju, ka jūs visi iestājaties par bibliotēkas celtniecību, tāpēc diezgan dīvaini izklausījās Bojāra kunga sacītais, taču es ceru, ka arī viņš ir par bibliotēkas celtniecību... Ir tomēr? Nu tad vajag pareizāk izteikties!

Tad nu patiešām runa ir par šo veidu, kādā mēs risinām šo jautājumu. Atrisināts tas laikam arī šajā grupā, Apiņa kungs, nav līdz galam, ja šodien mēs vēlreiz atgriežamies pie konceptuāliem jautājumiem. Bibliotēkas ideja ir kolosāla un skaista, mums ir vajadzīga šī bibliotēka, bet pašlaik runa ir par šiem līdzekļiem. Lūk! Taču īsti atrasti līdzekļi diez vai ir, jo es pirmām kārtām neredzu skaitļus. Es nezinu, varbūt komisijā vai grupā šie skaitļi kaut kur ir, bet kāpēc to nav deputātiem, kuriem šodien tiek piedāvāts likumprojekts otrajā lasījumā, lai mūs pārliecinātu, ka patiešām viss ir aprēķināts un ka atbilstoši piedāvātajiem priekšlikumiem bibliotēka tiks uzcelta? Tomēr šādas pārliecības diemžēl nav.

Protams, runājot par atsevišķiem priekšlikumiem, kas šeit tiek piedāvāti, varētu būt diezgan nopietnas diskusijas kaut vai par šiem pašiem elektrības tarifiem. Jūs pēdējās dienās lasāt un dzirdat masu informācijas līdzekļos, ka par elektrību nākamgad nāksies maksāt 10% vairāk. Diemžēl! Tātad, ja nabadzīgākie jau šodien sūdzas par to, ka viņi nespēj samaksāt par elektrību un bieži vien dzīvo pustumsā vai tumsā, ka tikai brīžiem ieslēdz televizoru vai apgaismojumu, tad gribas jautāt: ja par 10% palielina tarifus un maksājumi vēl tiks palielināti arī bibliotēkas vajadzībām, cik tad izmaksās cilvēkiem šie uzdevumi? Lūk, par ko vajadzētu padomāt!

Vai no vieglo automašīnu pirkšanas, no dārgo automašīnu pirkšanas mēs ieņemsim lielu naudu? Viss ir miglā tīts, protams, arī attiecībā uz kuģniecības pārdošanu. Absolūti miglā tīts diemžēl!

Es šodien ar milzīgu entuziasmu, ar lielu prieku balsotu pats un aicinātu arī jūs balsot par bibliotēkas celtniecību, ja šodien finansu ministrs vai kādi viņam pakļautie dienesti nāktu tribīnē un pateiktu, ka 20-30 vai 50 miljoni ienāks no kontrabandas, no šīs “ēnu” ekonomikas apkarošanas. Lūk, tur ir meklējama tā milzīgā nauda! Taču nav neviena vārda par to, lai mūs pārliecinātu, ka arī šādā veidā var iegūt šo naudu. Vai nevajadzētu par to padomāt, kolēģi!

Un tāpēc man ir ļoti dalītas jūtas. Es, protams, gribu šo bibliotēku tāpat kā jūs visi, un nevajag mūs dažus padarīt par tumsoņiem, ja mēs izsakām šaubas, bet vajag sagatavot šādas ļoti, ļoti nopietnas lietas. Vajag visu sagatavot, pārliecināt gan mūs, deputātus, gan sabiedrību, lai tai nerastos aizdomas, lai sabiedrībai nerastos šaubas…

Sēdes vadītājs. Laiks, Tabūna kungs!

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs Vidiņa kungs. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es kā bijušais kompartijas biedrs varu teikt, ka jebkuru, pat vislabāko projektu, var “nogremdēt”, ja sāk to detalizēti iztirzāt gan “partbjuro”, gan “partkomitet” un tā tālāk… Un tad nu piekasās pie visādiem veidiem un tā tālāk un tā joprojām. Principā tā ideja esot laba, bet, redziet, nav viss sīki nolikts savās vietās…

Kolēģi, nekad nav iespējams izdarīt visu no A līdz Z un aprēķināt, cik maksās cements, cik maksās tas vai tas, jo tas viss mainās, tāpēc, ja mēs vēl ilgi tādā veidā darbosimies, pēc pieciem gadiem šis projekts sadārdzināsies vēl par 50 procentiem. Tas ir skaidrs kā āmen baznīcā!

Mani personīgi (atšķirībā no mana kolēģa un partijas biedra) ir pārliecinājuši šie veidi, kā varētu uzcelt šo bibliotēku. Tagad mans bijušais partijas biedrs, tas ir, Bojāra kungs… (No zāles deputāts L.Bojārs: “Es nebiju partijā!”) Nebija? Ā, tad es atvainojos! Taču šeit ir daži kolēģi, kas sūrojas par rūpniecības sagrāvi, par to, ka arī lauksaimniecība ir sagrauta. Bojāra kungs, es saku, paldies Dievam, ka tā ir, tas tiešām ir labi, ka tā rūpniecība ir sagrauta, jo Atmodas laikā, kā mēs visi atceramies, šiem rūpniecības gigantiem darbaspēks bija no ārpuses, izejvielas - no ārpuses, gatavā produkcija - atpakaļ uz Krieviju, bet mēsli palika mums. Tā kā šī rūpniecība nebija konkurētspējīga, bija jāveido jauna rūpniecība.

Ja mēs bļaujam par lauksaimniecības sagrāvi, tad, paldies Dievam, arī tā kolhozu sistēma beigās ir sagrauta, un viss ir normāli - darbu mīlošie zemnieki tomēr ir nostājušies paši uz savām kājām.

Kolēģi! Es ieteiktu atbalstīt apakškomisijas izstrādātos priekšlikumus, taču, ja kādam ir doma iestrādāt ko citu, atrast citus veidus, tad, lūdzu, nāciet! Man liekas, jau kādu pusgadu šis projekts ir stāvējis, un katrs no mums varēja tā veidošanā aktīvi piedalīties un dot savus priekšlikumus, kā šo bibliotēku labāk uzcelt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā - Vineta Muižniece. Lūdzu, Muižnieces kundze!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šobrīd es gribētu, lai jūs tomēr pievērstu nedaudz uzmanības tam, ko es teikšu. Ielūkojieties, lūdzu, dokumentā, kuru mēs šobrīd apspriežam! Tas ir likumprojekta otrais lasījums. Tad nu cienīsim tādu likumu, kādu Saeima sev ir pieņēmusi, - Saeimas kārtības rulli.

Konkrētais priekšlikums, par kuru šobrīd visi tik kaislīgi debatē, nekādā ziņā neietver sevī tādas lietas kā elektrība, Komunistiskā partija, vai citas tamlīdzīgas lietas, kādas vien pasaulē ir.

Es jums gribētu teikt, ka tad, ja jūs izlasāt šo pantu, kur nav tādu lietu, kuras nebūtu cienīgs atbalstīt kaut viens Saeimas deputāts, tad visas runas, ko šobrīd dzirdam, sliecas uz to, ka ar necienīgu attieksmi var sagandēt jebkuru - pat vislabāko ideju. Es aicinu jūs to šodien nedarīt.

Tātad es aicinu jūs runāt par priekšlikumu un atbalstīt to, kas ir ietverts 2.pantā un ko piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Es domāju, nav iespējams neatbalstīt arī to, ka Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu. Vai kāds vēlas pret to iebilst? Tad, lūdzu, nāciet tribīnē un to pasakiet!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Imants Kalniņš. Lūdzu! (No zāles deputāts I.Kalniņš: “Es gribēju to pašu atgādināt!”) Jūs atsaucat? Paldies.

Nākamais - Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es vienmēr piekrītu pilnīgi visiem, un tas arī izsauc vislielākos strīdus. Ja 1.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, nebūtu par visiem, viss un par visu, bet konkrēta norma konkrētā likumā, kas ir vienkārši realizējama, tad sēdes priekšsēdētājs šeit pārtrauktu debates, jo debates nenotiktu par konkrēto priekšlikumu. Taču šis priekšlikums ir konceptuāls pēc būtības: padarīsim dzīvi skaistāku, aizsūtīsim latviešu cilvēku uz Mēnesi, uzvarēsim Ameriku vai kas tamlīdzīgs.

Ja mēs runājam par šo likumu, tad jāteic, ka šis likums, protams, ir absolūti nepieciešams, tāpat kā ir nepieciešama arī bibliotēka, tāpat kā ir nepieciešami bibliotēkas finansēšanas avoti, kas bija elektroenerģija, ko mēs nezin kāpēc... es nezinu, kādu iemeslu dēļ rupji izgāzām, jo šie finansēšanas avoti ļāva katram maksāt solidāri - atbilstoši patēriņam. Bagātais maksātu daudz, nabagais maksātu mazāk.

Šobrīd ar 10.priekšlikumu, kaut gan mēs runājam joprojām par 1.priekšlikumu, mēs šo Bibliotēkas likumu padarām par nodokļu likumu. Ar kādām tiesībām mēs varam uzlikt atsevišķus nodokļus vai nodevas ar likumu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”? Mēs varam norādīt, ka ir jāizstrādā attiecīga nodeva, un nav svarīgi, ar ko tā ir saistīta, teiksim, ar mašīnām, kas jau ir absurda doma pēc savas būtības.

Šajā likumā mēs varbūt vēl varam runāt par to, ka 50% līdzekļu no viena vai otra objekta privatizācijas ir jāatdod Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Šajā likumā, kā Dobelis pareizi pateica, mums ir precīzi jānorāda zemes gabali, kurus mēs ar Saeimas lēmumu vai likumu atsavināsim privātpersonām, bet mēs nu esam uztaisījuši varen plašu likumu, tāpēc ka pirmoreiz mums viss izgāzās, jo mēs nepratām izskaidrot ideju par to, kādā veidā sabiedrība un katrs atsevišķais tās indivīds finansēs šo bibliotēku, un tagad mēs gribam grābt, kur vien var. Mēs tagad to cilvēku, kas ir nopircis mašīnu un jau ir sapelnījis šai mašīnai tos 10 000 latu, mēģināsim aplikt vēl ar 500 latu jaunu nodevu, kuru mēs nenosakām vis likumā “Par nodokļiem un nodevām”, bet nosakām likumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Ja mēs taisīsim kiš miš ar rozīnēm, tad mēs nekad neuzcelsim šo bibliotēku. (Starpsauciens: "Pareizi!") Mums ir ārkārtīgi precīzi jāzina, ko mēs gribam uzcelt, kas to finansēs un kādā veidā - vai viens maksās trīskārt, bet otrs nemaksās nemaz vai vēl kaut kā citādi?

Tā ka es atbildīgajai komisijai ieteiktu rīkoties līdzīgi, kā to iepriekšējā likumā darīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un atsaukt šo likumu, iestrādāt tajā precīzas norādes par jauniem nodokļiem un jaunām nodevām Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta realizācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Komisijas vārdā - Apiņa kungs!

P.Apinis. Godātie kolēģi, es ļoti pateicos visiem par ļoti raženām diskusijām! Paldies, Kārli, par ļoti skaļu diskusiju! Es saprotu, ka katram latviešu zemniekam tāpat kā Kārlim Leiškalnam ir vajadzīgs kārtīgs džips, lai aizbrauktu uz savu zemi. Es ļoti pateicos arī par ieinteresētību, ko izrādīja kolēģis Leons Bojārs. Viņš norādīja, ka Ērģemes un Līdumnieku pagastā ir nepieciešams saņemt informāciju, un jautājumu to šis bibliotēkas projekts tiešām atrisinās. Atrisinās tādējādi, ka, šo projektu īstenojot, mēs atbalstīsim visas mazās lauku bibliotēkas. Latvija nav tik bagāta, lai katrā vietā iegādātu pilnu komplektu visu zināmo grāmatu un visu zināmo rokrakstu. Protams, uz mūsu valsti jākoncentrē informācija, un informācijai ir pie cilvēka jānonāk modernā, elektroniskā formā. Bibliotēkas koncepts risina šo jautājumu. Tieši šo jautājumu risina šis pants. Ja likumā mēs tiešām tā arī sakām, ka mūsu mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, tad mūsu sacītais ir kļuvis par likuma pantu un ticēsim saviem likumiem un cienīsim savus likumus! Un, ja mēs likumā esam ierakstījuši, ka šīs bibliotēkas celtniecībai izmantosim Latvijas resursus - Latvijas arhitektus, Latvijas inženierus, Latvijas būvmateriālus, Latvijas intelektuālo potenciālu, lai veidotu programmatūru un veiktu bibliotēkas materiālu apstrādi -, tad cienīsim savu likumu! Likumus taču rakstām tādēļ, lai pēc tam paši tos arī pildītu.

Absolūti nav deklaratīva tā frāze, ka ar tieši šādas bibliotēkas celtniecību saistītu lielu valstisku investīciju klātbūtne ir vispārējs stimuls ekonomikai. Celtniecība vienmēr ir stimuls ekonomikai, jo mēs varēsim nodarbināt savus darbiniekus, savus cilvēkus - savus inženierus, savus celtniekus. Un, protams, šie cilvēki dos valstij arī ienākumus nodokļu veidā. Viņi izmantos Latvijas būvmateriālus. Ir aprēķini, ka vairāk nekā 80% būvmateriālu mēs ražosim uz vietas.

Cienītie kolēģi deputāti! Visus aprēķinus jūs visi esat vairākas reizes saņēmuši. Gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, gan kultūras ministre Karina Pētersone jums sūtīja visus materiālus, arī finansu aprēķinus, arī pašas bibliotēkas celtniecības aprēķinus. Ir jau pagājis vairāk nekā gads, kopš mēs par šo jautājumu konkrēti runājam, un visi ir saņēmuši šos materiālus. Saeimai nebūtu jālielās ar to, ka kāds no mums nelasa tos materiālus, ko mums atsūta.

Godātie kolēģi! Šoreiz runāsim par 1.priekšlikumu principiāli un principiāli arī nobalsosim par to, ka mums ir nepieciešama Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras mērķis ir Latvijas cilvēku izglītība un tautsaimniecības attīstība!

Lūdzu, 1.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. Godātie kolēģi, es jums ļoti, ļoti pateicos par šo atbalstu! Esmu spiests jums lūgt piedošanu, jo turpmāk manā vietā likumprojekta izskatīšanu vadīs Māris Vītols. Ceru, ka mēs tikpat godprātīgi un tikpat aktīvi atbalstīsim arī pārējos priekšlikumus un ar tieši tādu pašu attieksmi šodien pabeigsim skatīt likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Māri, paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs, turpiniet! Lemsim par 2.priekšlikumu.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! 2.priekšlikums ir cieši saistīts ar nupat atbalstīto 1.priekšlikumu. Ir ierosināts izslēgt 3.pantu tādēļ, ka iepriekšējā lasījumā pieņemtajā 3.pantā teiktais tagad jau ir ietverts 2.panta redakcijā. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

M.Vītols. 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Jaunais pants nosaka kārtību, kādā jārealizē projekts un jārisina visi ar tā realizāciju saistītie organizatoriskie jautājumi. Nosaka arī to, kas ir pasūtītājs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 4.panta redakciju. Ierosina pantu izteikt precizētā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Žēl, ka Apiņa kungs īstajā brīdī aizgāja, jo viņš teica skaistus vārdus par to, ka ir jāciena likumi, jāievēro tie un vienmēr jārīkojas likumu ietvaros.

Es gribētu teikt, ka likumos ir paredzēti arī sodi par braukšanu ar neatļautu ātrumu, un, cik es zinu, daži no Saeimas deputātiem un citām ietekmīgām personām ļoti bieži aizraujas ar attiecīgā likuma pārkāpšanu un tad vairs nemaz nerunā, ka likumi ir jāciena un ka tos nedrīkst pārkāpt. Tur jau ir tā nelaime, ka runā vienu, dara otru un domā varbūt trešo! Un šeit ir arī šis konkrētais punkts, ja to var nosaukt par konkrētu punktu... Lūk, te jau izskanēja pareiza doma, ka tā ir tiešām laba ideja. No vienas puses, var demagoģiski pateikt, ka visu var “izgāzt”. Jā, arī tā ir taisnība. Ar demagoģiju mēs šeit bieži nodarbojamies, un acīmredzot tā ir mūsu darba neatņemama sastāvdaļa. Bet, no otras puses, arī labu ideju var “izgāzt” ar muļķīgu šīs idejas īstenošanu, ar nepārdomātiem priekšlikumiem, kas skaidri rāda, ka ir nevis loģisks risinājums, bet vēlme kaut ko par visu vari iespraust iekšā. Un tad nevar nerunāt par kāda īpašām interesēm.

Tagad es pieskaros šim pašam zemes jautājumam. Es varu atgādināt, ka, strādājot Rīgas Domē, divus gadus - 1994. un 1995.gadā - mums bija vairākkārtējas tikšanās ar Gunāru Birkertu. Bija runāšana par viņa projektu, runāšana par zemi, runāšana par to, kas notiks ar šo zemi. Runāšana par to, kādos posmos kas ir jāizdara. Pagājuši ir septiņi gadi, bet noticis nav nekas. Jautājums par zemi “karājas gaisā”, atvainojiet! Un tādēļ man uzreiz rodas doma: varbūt kāds ir īpaši ieinteresēts, lai būtu šāda situācija, jo zeme taču šodien Latvijā ir tik vilinošs, kārdinošs kumoss? Ar zemes pārdošanu un pirkšanu var pelnīt miljonus. Var oficiāli kaut ko uzrakstīt, bet visus darījums kārtot slepeni. Kāpēc ir šāda vilcināšanās? Jā, esot vajadzīgs šis projekts, un tad jau nu, tā teikt, tā zeme aizies... Var jau būt, ka aizies, tikai ir jautājums - uz kurieni un par kādu cenu? Nu ko gan līdz šie vārdi: “atsavināšanu [..] veic Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktā kārtībā”? Brīnišķīgi! Taču pagaidām nenotiek nekas. Pagaidām ir gaidīšanas svētki, cerēšanas svētki. Es atgādināšu divus uzvārdus - Vistiņš un Perepjolkins. Varbūt jūs šos uzvārdus atceraties. Kādreiz šie uzvārdi ļoti bieži skanēja Saeimā. Arī tad bija darījumi ar zemi. Veikli vecīši un reizēm arī vecenītes uzpirka par lētu cenu zemes gabalus labās vietās un noformēja tā, kā bija vajadzīgs; viena maksa bija oficiāla, bet otra bija neoficiāla. Kāpēc mēs atkal darām tā - nedodot skaidru rīcības plānu, ko darīt ar šo zemi, kas ir privāta, jau pieņemam likumu un tikai pēc tam sāksim domāt, kā rīkoties ar šo zemi? Lūk, tas ir vēl viens jautājums. Tagad būs par katru jautājumu jārunā konkrēti. Jā, runāsim konkrēti. Un, ja mums nav cita ceļa, kā veikt projekta realizāciju, tad domāsim, kā to tomēr pārstrādāt. Projekts ir negatavs. Tas ir negatavs...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. ... un nepārdomāts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Runājot par 4.priekšlikumu, kas ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, es gribētu tomēr teikt vienu lietu. Piekrītu Dobeļa kunga viedoklim par pielikumu nr.1, kurš ir pievienots likumprojektam un kurā ir redzama konkrētā zemes platība un konkrētā zemes vieta. Cik tā zeme maksā šodien? Kas var pateikt, par kādu naudu tā tiks atpirkta? Par 100 tūkstošiem? Par 2 miljoniem? Par 15 miljoniem? Beigās iespītēsies un pateiks: “Ziniet, mums vajag 30 miljonus par šo zemi!” Kā tad to varēs izdarīt? Es domāju, ka, ņemot vērā visu šo koncepciju, principā nav jau būtiski, kur atradīsies šī bibliotēka, jo informātiski tā tiks savienota ar visiem pagastiem, ar visām pilsētām. Ir pilsētas, rajoni, reģioni, kur zemi šā projekta realizācijai iedos par velti. Būvēsim bibliotēku citur! Būvēsim to, piemēram, Liepājā, un līdz ar to attīstīsies tas reģions! Investīcijas tur ienāks iekšā, turienes darbaspēks tiks izmantots. Tas būs arī, tā sacīt, tūrisma objekts, turklāt ļoti nozīmīgs tūrisma objekts, un arī tas veicinās reģiona attīstību. Kāpēc vajag likumprojektā ietvert šo konkrēto zemes gabalu, kas ir redzams priekšlikumā nr.1? Un atkal cels Rīgā! Un atkal Rīgai pienāksies investīcijas! Jā, iedzīvotāju, protams, šeit ir vairāk, bet līdz ar to mēs atbalstām tikai šo virzību uz Rīgu. Kāpēc mēs neatbalstām reģionus? Dodiet tādu iespēju, teiksim, Liepājai, un tur atradīs zemi pilnīgi par velti, nevis par milzīgu cenu, kāda tā varētu būt!

Ja no šīs tribīnes tiks man konkrēti pateikts, cik tas viss maksā, tad varēs domāt par šā priekšlikuma atbalstīšanu. Ja nevar konkrētu summu šeit nosaukt, tad, manuprāt, priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā runās Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es runāšu sakarā ar 4.priekšlikumu. Jā, protams, ja likumprojektam ir jau pievienota shēma, kurā ir parādīti iedalītie zemes gabali, tad valstij ir tiesības sākt šīs zemes atpirkšanu no tās īpašniekiem.

Es nevaru runāt tik lielā troksnī.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, lūdzu, veltiet uzmanību runātājai!

A.Seile. Latvijas likumi regulē kārtību, kādā tiek atsavināta zeme. Tas normatīvais akts, par kuru runāja Dobeļa kungs, ir likums “Par zemes atsavināšanu valsts un pašvaldību vajadzībām”. Minētā likuma noteiktajā kārtībā var (arī bez speciāla ieraksta šajā likumā) atsavināt zemi valsts vai pašvaldības vajadzībām, ja mēs šo likumu pieņemsim. Man ir nelielas bažas tieši par šiem iedalītajiem zemes gabaliem, kas ir redzami likumprojektam pievienotajā pielikumā nr.1, jo tāda īsta pamatojuma par tieši šo zemes gabalu izvēli varbūt arī nemaz nav. Izvēlēties tiešām varētu arī citu vietu. Taču nelaime ir tā, ka šajā priekšlikumā ir divas daļas un otrajā daļā ir pateikts: “Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tiek būvēta pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”.” Pats Gunārs Birkerts vairākkārt iepazīstinādams ar savu projektu, ir izteicis arī tādu domu, ka projekts varētu tikt precizēts. Var būt, ka to precizētu nevis Birkerts, bet kāds cits arhitekts. Šāds ieraksts, ka mums ir obligāti jāvadās pēc jau izstrādātā projekta, manuprāt, likumā ir lieks. Tāpēc es ierosinu balsot pa daļām. Protams, nevajadzētu 4.panta pirmajā daļā ierakstīt, ka tieši saskaņā ar pielikumu nr.1 ir jāveic zemes atsavināšana. Ja tas ir no procedūras viedokļa iespējams, tad es aicinu atsevišķi balsot par šo teikuma daļu - par 4.panta pirmajā daļā ierakstītajiem vārdiem “pielikums nr.1”. Mēs varētu izsvītrot šos vārdus, un tad par pirmo daļu varētu nobalsot. Otro daļu atbalstīt, manuprāt, nav sevišķi lielas nepieciešamības. Protams, Gunāra Birkerta projekts ir izcils, bet precizējumi laika gaitā var būt vajadzīgi. Tāpēc izdalīt likumā šādu ierakstu ir pārāk riskanti. Tātad aicinu balsot pa daļām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze. Par jūsu priekšlikumu mēs balsosim tad, kad būs izteikušies visi pārējie, kas pieteikušies runāt debatēs. Tad mēs balsosim par jūsu priekšlikumu.

Nākamais runās Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bibliotēka, protams, ir svēta lieta, bet katrai svētai lietai ir jābūt savā vietā.

Un tagad par zemi. Pēteris Apinis teica, ka informācija esot mums iedota. Tādas informācijas nav! Tā zeme jau desmit reizes ir pirkta un pārdota, un tagad tās vērtība ir pacelta - nu tā ir apmēram 2,3 miljoni latu, un tas ir noteiktu cilvēku interesēs. Man rodas jautājums - kāpēc Krasta ielā, kur ir valsts zeme (un ir ļoti liela tās zemes platība), nevarētu celt to bibliotēku, bet vajag to tieši tur, kur tagad tā ir paredzēta? Tāpēc, ka cilvēki grib pārdot zemi!

Tāda situācija ir izveidojusies, un tā ir mūsu un arī Kultūras ministrijas ļoti rupja kļūda.

Nākamais. Aiz bibliotēkas celtniecības stāv noteiktu cilvēku intereses, nevis doma par visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Nav interešu par Latvijas iedzīvotājiem. Ir intereses par to, kādā veidā saņemt 10 vai cik tur procentus no tās naudas, kas tur būs.

Par priekšlikumu. Tik tiešām, par šo priekšlikumu ir jābalso pa daļām. Man nav saprotams, kāpēc ir likumā jāieliek noteikta cilvēka vārds. Šim cilvēkam arī ir samaksāta nauda - kompensācija. Tāpēc es atbalstu Annas Seiles priekšlikumu.

Kas attiecas uz zemi, tas viss ir jāpārskata, ir jāpaņem valsts zeme un uz tās ir jābūvē, nevis zeme jānopērk no kāda par pasakainām cenām.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Jau pirmajā reizē, debatēs par pirmo jautājumu, mēs norādījām, ka atbildīgā komisija diemžēl laikā starp pirmo un otro lasījumu nav likumprojektā izdarījusi nekādas nopietnas izmaiņas, kas dotu garantiju, ka katram iedzīvotājam tik tiešām būs pieejami šie informatīvie pakalpojumi - ka tie būs pieejami ne tikai Rīgas pilsētā, ne tikai šīs bibliotēkas ēkā. Diemžēl tā nu tas ir. Un šajā sakarā ir jārunā par nākamo problēmu - par to, ka, raugoties uz šo pielikumu, mēs redzam, ka tik tiešām jautājumā par zemi ir mazliet jau par daudz konkrēts tas priekšlikums, ko mums piedāvā. Tātad nav izskatīts jautājums par to, cik šī zeme maksā un kādi varētu būt citi aplūkojamo zemju izvēles varianti. Ir jau noskatīta konkrēta zeme un vieta. Tātad, kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka konkurss mums šajā sakarā nav bijis, nav izskatīts pat jautājums par to, vai ir ievērots likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu. Pilnīgi pareizi Kuduma kungs teica, ka projekta realizēšanai zemi var iedot arī par brīvu un ka daudzām pašvaldībām tāds projekts būtu vajadzīgs. Ja jau nav nekādu bažu sakarā ar opozīcijas piedāvāto... Ir runa par to, ka informācija katram varbūt nebūs pieejama Rīgā... Un, ja tā būs Rīgā, tad tik tiešām tā tikpat labi varētu būt Liepājā, Jelgavā, Madonā vai Rēzeknē. Kādas tur problēmas! Šobrīd skaidri parādās, ka pašreiz diemžēl šis Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts - nevis pati Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet iespējamais projekts - ir kaķis maisā: ja viņš skaļi ņaud, tas nenozīmē, ka viņš ir balts vai melns. Tā ka šoreiz, kolēģi, atbalstīt to nevaru.

Seiles kundzei ir pilnīga taisnība, ka Gunāra Birkerta projektā var tikt izdarīti precizējumi, it īpaši tā realizācijas laikā. It īpaši, ja mēs šo jautājumu izskatām no valstiskā viedokļa, tas ir, projektu nesaistām ar konkrēto vietu, tieši šo vietu, un nelobējam kādas potenciālas zemes īpašnieku, tādā gadījumā, protams, ļoti aktuāls var būt šā projekta precizēšanas jautājums. Pašreiz likumprojektā mēs šādu iespēju neparedzam. Es domāju, ka mums nevajadzētu aizrauties ar runām par to, ka šiem konkrētajiem zemes gabaliem, neapšaubāmi, ir īpašnieki un ka arī viņiem ir intereses. Mēs nevaram atbildēt uz jautājumu, cik tā zeme maksā. Varbūt Vītola kungs tagad nāks un to paziņos un dokumentāri apliecinās - izdalīs Saeimas deputātiem attiecīgos dokumentus. Varbūt ir kādas vienošanās. Var būt, ka viņi grib šo zemi dot par brīvu, uzdāvināt šo zemi. Ja mums tas būs zināms, tad citāds arī būs mūsu balsojums šajā jautājumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jānis Škapars. Lūdzu!

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Mēs šīs bibliotēkas celtniecību būtībā gribam padarīt par tīri abstraktu lietu: izņemsim no projekta vietu, kurā celsim, izņemsim no projekta tā autora vārdu un abstrakti runāsim par to, vai tāda bibliotēka ir vajadzīga vai nav vajadzīga. Patiesību sakot, mēs gan šeit, Saeimā, gan arī sabiedrībā par valsts bibliotēkas celtniecību debatējam jau vairāku gadu garumā. Būtībā esam par to debatējuši jau ilgus gadus un joprojām turpinām tādā pašā garā.

Vispirms attiecībā uz vietas izvēli es gribētu oponēt tiem, kas saka, ka bibliotēku vajadzētu celt kaut kur citur - kādā no reģioniem. Nav tā, ka pašreiz nebūtu arī reģionālu projektu un ka nebūtu domāts arī par celtniecību reģionos - gan attiecībā uz bioetanola ražošanas kompleksa celtniecību, gan arī attiecībā uz citu šādu objektu celtniecību. Deputāti, es domāju, ka arī par Rīgu, par šo vietu, ir debatēts pietiekami ilgi. Šāda ranga, šāda mēroga projektu nevar celt jebkurā vietā Rīgā. Vieta ir jāizvēlas ļoti nopietni, un par tās izvēli ir debatēts ļoti ilgi: var vai nevar pateikt šā zemes gabala cenu, var vai nevar tikt izšķirts jautājums par šā apbūves gabala pirkšanu? Domāju, ka visas tās runas ir gluži abstraktas šobrīd, jo, kamēr tas nav izlemts Saeimā, nevar izšķirt jautājumu par to, vai pirkt vai nepirkt.

Ja ir runa par naudas summām, kādas jūs šeit nosaucāt, tad rodas jautājums - kas ir tiesīgs iedalīt un maksāt šīs naudas summas, kamēr galīgi nav izšķirts jautājums, kurā vietā tā celtniecība būs un ar kādām summām ir darīšana?

Trešais ir jautājums par autoru. Ja ir šāda ranga, šāda mēroga projekts, tad ir jāizvēlas un jāpasaka, par kādu konkrētu autoru ir runa. Es domāju, ka nelielu labojumu varētu izdarīt 4.panta otrajā daļā. Tur varētu ierakstīt, ka par pamatu ņemsim arhitekta Birkerta izstrādāto projektu. Veicot trešo lasījumu, varētu tur izdarīt šādu labojumu.

Piekrītot tam, ka varētu balsot arī atsevišķi par katru 4.panta daļu, es tomēr domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi, mēs jau neapgalvojam, ka jebkurā vietā var celt šo bibliotēku! Mēs nepiedāvājam jums purvu, un arī Kuduma kungs jums purvu nepiedāvāja. Liepāja, ko Kudums minēja, ir visnotaļ nozīmīga pilsēta. Es minēju citas vietas. Tā ka nevajadzētu satraukties, ka mēs kūdras purvos gribot celt nacionālo bibliotēku! Nav tas tā, kolēģi! Vienīgais, ko es gribētu šajā sakarā teikt: ja mums pārmet par mūsu piedāvājumu abstraktumu, tad vajadzētu arī pašiem rīkoties konkrētāk - šeit pievienot ne tikai šo zemes gabalu plānu, bet arī ziņas par to, kas ir šīs zemes īpašnieki un kāda ir tā kompensācija, kas ir paredzēta viņiem. Vajag to visu šeit pievienot, nevis vienkārši tā abstrakti parādīt zemes gabalu robežas!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Škapara kungam, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecība ir abstrakta. Mums pilnīgi nekas nav zināms par visām izmaksām, kas tur ir apakšā. Nekas nav zināms! Ir tikai viena vienīga runāšana. Tas ir pirmais.

Tomēr pats galvenais ir tas, ka mums taču nav naudas un līdzekļu! Vai tad tas nevienam vēl nav saprotams?

Tagad par celtniecības vietu. Celtniecībai izraudzītā vieta, ja pārrunājam to ar iedzīvotājiem, ir izvēlēta ļoti slikta. Divas trešdaļas Rīgas iedzīvotāju dzīvo Daugavas labajā krastā, tad kāpēc bibliotēka ir jāceļ kreisajā krastā? Un tagad paskatieties! Kā ziemā, teiksim, pulksten 7 vai 8 vakarā, varēs nokļūt līdz šai bibliotēkai? Un tāpēc, ja reiz runājam par to, atcerēsimies, ka Latvijā ir arī tāda pilsēta kā Jelgava, tad kāpēc tur nevarētu celt? Valdība par velti iedos zemi.

Un es vēlreiz atkārtoju: Krasta ielā ir simtiem hektāru brīvas zemes, par kuru valstij nevajadzēs maksāt nevienu santīmu. Bez tam tur ir ļoti labi izveidota transporta infrastruktūra, arī lielākā daļa iedzīvotāju un mācību iestādes atrodas turpat blakus. Tāpēc Nacionālo bibliotēku varētu mierīgi uzcelt Krasta ielā, un nevajag neko gudrot.

Un vēl viena lieta. Padomājiet par to vietu, kur paredzēts celt bibliotēku! Ja gadījumā uz Daugavas notiek avārija, tad kas notiks ar bibliotēku? Par to arī taču vajag padomāt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav. Komisijas vārdā, Vītola kungs, vai vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot 4.panta redakciju, izstrādāja savu redakciju 4.pantam, kura ir iekļauta tabulā, un es lūdzu atbalstīt 4.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jābalso par deputātes Seiles priekšlikumu - balsot par šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - balsot pa daļām šo 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 31, atturas - 20. Deputātes Seiles priekšlikums nav pieņemts.

Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 10, atturas - 29. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Ņemot vērā to, ka pirmā lasījuma 5.panta redakcija šobrīd pilnībā jau ir iestrādāta 3.panta redakcijā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi otrajā lasījumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izslēgt 5.pantu un, protams, tas izriet no mūsu jau iepriekš veiktajiem balsojumiem. (Starpsauciens: "Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi izteikt 5.pantu jaunā redakcijā, uzskaitot visus iespējamos finansu avotus, no kuriem šis projekts varētu tikt realizēts. Un arī es aicinu šādā veidā atbalstīt 5.panta redakciju, bet, runājot par 6.pantu, pēc tam varēsim diskutēt par konkrētiem iezīmētiem līdzekļu avotiem.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Vītola kungs, par ko jūs runājāt? Nākamais - 6. ir deputāta Kalniņa priekšlikums.

M.Vītols. Tātad ir deputāta Kalniņa priekšlikums par 6.panta redakciju, ir Ūdres kundzes priekšlikums par 6.panta redakciju un ir arī 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 6.panta redakciju. Taču, tā kā mēs izslēdzām 5.pantu, mums šobrīd ir jānobalso Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta redakciju, kur vispārīgi ir uzskaitīti avoti, bet pēc tam, runājot par 6.pantu, mēs varēsim diskutēt arī par Kalniņa kunga priekšlikumu par 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms…

M.Vītols. Līdz ar to es aicinu lemt par 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma - atbalstīšanu, par 5.panta redakciju tabulā redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu atsaukt balsošanas režīmu!

Godājamie kolēģi, par 6.pantu debatēs neviens pieteicies nebija… Piedodiet, par 6.priekšlikumu! Vītola kungs, es lūdzu jūs runāt pēc kārtas par priekšlikumiem, citādi rodas sajukums.

M.Vītols. Godātā Saeima, es aicinu jūs 6., 7. un 8.priekšlikumu izskatīt pēc 9.priekšlikuma. Tātad vispirms izskatīsim 9.priekšlikumu par 5.panta redakciju, bet pēc tam izskatīsim 6., 7., 8. un 10.priekšlikumu par 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tabula ir nedaudz neprecīzi sakārtota, jo tik tiešām 9.priekšlikumā ir runa par 5.pantu, un būtu loģiski to izskatīt tagad. Un arī Vītola kungs runās par 5.pantu, par kuru ir 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Tātad, lūdzu, par 9.priekšlikumu. Vai kāds vēlas … ? 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta redakciju.

Godājamie kolēģi! Atklājam debates. Par šo priekšlikumu vēlas izteikties Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, kā mēs strādājam pie nopietniem projektiem! Mēs pat nespējam nopietni izveidot likumprojektu, bet jūs vēl domājat uzcelt Nacionālo bibliotēku, kaut gan tai nav norādīts neviens naudas līdzeklis, no kurienes to ņems un kam to dos.

Un tagad par šo priekšlikumu. Redziet, atkal ir runa par speciālajiem mērķmaksājumiem. Kas ir šie specmērķmaksājumi? Vai tad mēs atkal uz iedzīvotāju rēķina gribam uzcelt to bibliotēku? Varbūt pietiks? No kurienes specmērķmaksājumus var saņemt? Jā, vairāk jau nav. Tātad: valstij - nav, pašvaldībām - nav, citu līdzekļu - nav. Tāpēc šo priekšlikumu nevar atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs Ingrīda Ūdre. Lūdzu! Runa būs par 9.priekšlikumu - 5.panta redakciju.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es tomēr nesaprotu, kādēļ ir izveidojusies šāda nestandarta situācija, ka tiek miksēti priekšlikumi un dažādos veidos izskatīti Saeimā, jo, atklāti sakot, mans 7.priekšlikums runā par atsevišķu vārdu aizvietošanu, kas pašreiz ir izmantoti 5.panta redakcijā, ko ieteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tāpēc man nav saprotams. Ja mans priekšlikums ir daļēji iestrādāts 9.priekšlikumā un tas nav izskatīts pirms tam, bet to skata tagad 9.priekšlikumā, lai gan tas iesniegšanas secībā bija pirmais… Tāpēc es lūdzu izskatīt visus priekšlikumus tādā secībā, kā tie ir iesniegti, - pēc kārtas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajai debatēs vārds Annai Seilei.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu runāt par procedūru. Mēs nevaram tā lēkāt pa tabulu, un visi priekšlikumi - 6., 7., 8. un 9.priekšlikums - faktiski attiecas uz vienu - uz finansēšanas kārtību. Ja mēs neiebildām pret 5.priekšlikumu, kas paredz izslēgt 5.pantu, tad ir skaidrs, ka nākamais pants šajā likumprojektā būs 5.pants neatkarīgi no tā, vai mēs nobalsosim par Kalniņa, Baloža vai par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Un tāpēc, manuprāt, ir jāievēro parastā procedūra - jārunā par Kalniņa priekšlikumu. Ja tas tiks noraidīts, kas varētu tā būt, tad ir jārunā par Ūdres priekšlikumu, tālāk - par Baloža priekšlikumu, bet 9.priekšlikums ir tas, ko konceptuāli ir izveidojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Manuprāt, arī tas ir ļoti loģisks priekšlikums. Taču kārtībai ir jābūt šādai, citādi mēs tiešām radam precedentu likumprojekta izskatīšanas kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Man gribas otrreiz lūgt komisiju atsaukt… Visas nekārtības šobrīd rodas tā iemesla pēc, ka nepareizi ir sakārtota tabula, draugi! Jo Kārtības rullis nosaka, ka 2.lasījumā priekšlikumus izskata pa pantiem. Jālasa pa pantiem! Trešajā mēs skatām pēc priekšlikumiem. Tad, protams, atbildīgās komisijas priekšlikumam, kas attiecas uz 5.pantu, vajadzēja atrasties pirms 6.panta.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ūdres priekšlikums šobrīd attiecas gandrīz vai uz to pašu, ko atbildīgā komisija mēģina iestrādāt 5.pantā. Un tad nu mums rodas tāds sajukums, no kura ir grūti tikt ārā pat ar labu likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ingrīda Ūdre. Otro reizi.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Tad nu es lūdzu cienījamos deputātus izlasīt to, kas ir rakstīts 5.pantā, kurš ir nobalsots pirmā lasījuma redakcijā. Starp citu, 5.pantā runāts par to, ka projekta realizācijai Ministru kabinets nodibinās bezpeļņas organizāciju - valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts”, nosakot tās kompetenci, atbildību un uzraudzības procedūru. Tātad šis pants tiek izslēgts, un tāpēc nākamie priekšlikumi jau attiecas uz to pantu, kurā runāts par projekta finansēšanu.

Ja mēs neizskatām šos priekšlikumus to iesniegšanas secībā, tad šeit komisija neko nav saputrojusi. Es drīzāk domāju, ka šā likumprojekta vadītājs ir kaut ko saputrojis. Vītola kungs, diemžēl man tas ir jāsaka, jo, ja mēs skatām šo likumu pēc satura, nevis pēc burta, tad ir jāizskata visi priekšlikumi, kas runā par šā projekta finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Sākot šā jautājuma izskatīšanu, bija dzirdami ārkārtīgi skaisti, cēli, aizkustinoši vārdi gandrīz vai par garīgām vērtībām. Vai tad jūs neredzat, ka ar šādu mūsu attieksmi pret projekta izskatīšanu šie vārdi kļūst arvien jocīgāki un jocīgāki? Te ir skaidri redzama vēlēšanās “izvilkt cauri”, izstumt kaut kādā veidā par katru cenu. Vai jūs nedara uzmanīgu tas, ka praktiski tikai ar vienu balsi 4.priekšlikumu neizdevās atbalstīt, balsojot pa daļām. Un līdz ar to vai tad nav vienkāršāk, ja mēs gribam labu darbu izdarīt, vispirms nopietni sagatavoties šāda darba darīšanai? Citādi šāda pārlieka centība, mēģinot par katru cenu panākt savu, pat putrojot, bet tik un tā uz priekšu jātiek kaut vai ar kādām balsošanas metodēm, manī radīs vēl pamatotākas aizdomas, ka aiz visā tā kaut kas slēpjas, jo kāpēc tad ir tāda izmisīga cenšanās kaut ko sev panākt? Vai kāds grib jaunu kafejnīcu vai restorānu būvēt, operu celt vai kaut ko tamlīdzīgu grib darīt? Nu tad nāciet tribīnē un pasakiet:

“Es, tāds un šitāds, lūdzu jūs, cienītie kolēģi, dodiet man iespēju, ceļot bibliotēku, uzcelt arī pašam priekš sevis kaut ko.” Tad vismaz būs godīga saruna. Vai tad jūs šinī brīdī neredzat, ka nenopietna attieksme, izskatot nopietnus priekšlikumus, padara šos priekšlikumus bezjēdzīgus? Un tad tiešām, ja jūs to gribat, jūs dabūsiet arī citu cilvēku atbalstu, ja jūs sakārtosiet nopietni šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pirmām kārtām es izsaku līdzjūtību Rihardam Pīkam par šodienas sēdes vadīšanu kaut vai tāpēc, ka šis jautājums patiešām ir saputrots, pie tam bez viņa vainas. Kārlis Leiškalns jau precīzi pateica: tā kā nav ievērotas normas, kas ir noteiktas (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ir ievērotas!”) Satversmē... es atvainojos, Saeimas kārtības rullī... tikai tāpēc, ka nav ievērota procedūra, šis likumprojekts šodien nav gatavs izskatīšanai.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija piedāvā... Leiškalns būtībā to pašu pateica! ...Nē, es lūdzu arī jūs apdomāt, jo varbūt šodien varētu noņemt no izskatīšanas šo likumprojektu, atgriezt to komisijās un sagatavot saskaņā ar tām normām, kas visu laiku bija spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu Kārļa Leiškalna priekšlikumu - noņemt likumprojektu no izskatīšanas. Otrkārt, es jums teikšu, ka arī man nav saprotams, kāpēc 5.pants tika izslēgts, jo, redziet, valdība kārtējo reizi noņem no sevis atbildību par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Ja kaut kas saies grīstē, tad tur atradīs kādas aģentūras desmito cilvēku, un, kā vienmēr Latvijā, neviens ne par ko neatbildēs, tāpēc 5.pantu nevar izslēgt. Visam ir jānotiek tādā secībā, kā tas bija noteikts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit strīdus situācija veidojas tāpēc, ka diezgan neveiksmīgi ir sastādīta šī tabula, bet es domāju, ka diezin vai tas ir ļaunprātīgs mēģinājums, un tieši tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nevajadzēja izslēgt šo 5.pantu. Jo vairāk tāpēc, ka vēlāk 9.priekšlikumā šis 5.pants no jauna tiek piedāvāts. Tad arī vajadzēja šo 5.pantu likt pie šā 5.priekšlikuma, nevis vienkārši pārbīdīt to balsojumā uz 9.priekšlikumu. Tā ka tas ir diezgan nekorekti, un, es domāju, mums vajadzētu vispirms tomēr izšķirties par 5.panta redakciju, nevis izdarīt veselu virkni balsojumu un pēc tam izšķirties par sākotnējo 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Guntis Dambergs. Lūdzu!

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, cienījamais Prezidija priekšsēdētāja biedra kungs! Cienījamie kolēģi! Pēc visa tā, kas ir izskanējis jautājumos, kuri skar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju, tik tiešām rodas pārliecība, ka ir apzināts mēģinājums vārda vistiešākajā nozīmē torpedēt šo likumprojektu, jo faktiski jau no šā projekta apspriešanas paša sākuma galvenā uzmanība diemžēl tika veltīta visdažādākajām un visām iespējamajām negācijām. Tika meklētas dažādas “āža kājas” šeit gan no mūsu vēsturiskās pieredzes, gan tika radīti pilnīgi brīvi izdomājumi.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šā likumprojekta otrā lasījuma redakcija nav tapusi tikai un vienīgi šeit, bet arī speciālajā apakškomisijā, kura strādā ar Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas likumprojektu. Tas nav tapis tikai un vienīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šeit, Saeimā.

Cienījamie kolēģi! Pie šā likumprojekta “Par Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”, otrā lasījuma redakcijas ir strādājuši gan Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda speciālisti, gan bibliotēkas speciālisti, gan dažādas starptautiskas institūcijas. Šeit ir notikušas plašas diskusijas ar celtniecības speciālistiem, ar finansu ekspertiem, ar tehnoloģiju ekspertiem, ar arhitektiem. Tāpēc, es atvainojos, ja šodien apmēram stundas laikā šo cilvēku darbs tiek novērtēts ar izcili treknu mīnusa zīmi, tad, kolēģi, piedodiet, bet mani jau tik tiešām sāk mākt ļoti lielas bažas, jo šos cilvēkus, ar kuru intelektu mēs pamatoti lepojamies, mēs šodien nostādām ļoti neapskaužamā situācijā.

Es aicinu ar visu nopietnību izturēties pret šā likumprojekta izskatīšanu, jo, es vēlreiz atkārtoju, tas nav dažu cilvēku lokā nedēļas laikā radīts likumprojekts. Šī otrā redakcija nav tapusi, teiksim, ļoti īsā laikā. Tas ir noticis pietiekami ilgi. Un vēl es gribētu uzsvērt, ka tas ir bijis profesionāls darbs. Un arī mēģinājums to visu salikt kopā ir bijis pilnīgi pamatots. Un, ja mums šodien varbūt arī kaut kas iet nedaudz greizi, tad es gribētu teikt, ka gaisotne šeit, kolēģi, ir pārāk smaga, pieņemot tik būtisku un svarīgu likumprojektu, par kuru mēs sākumā tomēr spējām vienoties, ka tas ir būtisks pilnīgi visiem Saeimas deputātiem, kuri piedalās šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man nāksies atbildēt Damberga kungam ļoti skaidri un patiesi: ja jūs gribat izgāzt kādu jautājumu, tad nodibiniet darba grupu! Ļoti labs, pazīstams paņēmiens.

Šeit tagad bija runa par torpedēšanu. Damberga kungs, galvenā jautājuma torpedēšanas iespēju rada slikti sagatavots dokuments! Lūk, tas! Un tāpēc šie jūsu minētie piemēri, ka tur ir piestrādājuši tādi un šitādi... Varbūt arī Romas pāvests ir devis kādu ieteikumu vai ASV prezidents un Pinočets varbūt ir piedalījušies... Nav jau svarīgi, kas ir piedalījies, svarīgi ir tas, kas ir iznācis šīs darbības rezultātā. Mani šie skaļie uzvārdi nepārliecina. Šeit jūs nākat nevis ar argumentiem, bet ar emocijām: “Kā tad jūs šitā? Tādi labi cilvēki ir strādājuši!” Tomēr nekas nav sanācis. Atvainojiet, lūdzu!

Un mēs jums piedāvājam labu variantu - dialogu, bet jūs šeit par katru cenu gribat šo te “dabūt cauri”. Jūs neieklausāties mūsu argumentos ne par zemi, ne par maksājumiem, ne par dokumentu sakārtošanu. Tie jūs neinteresē, tāpēc ka jūs gribat tikai vienu - par katru cenu tieši šādu dokumentu “cauri dabūt”, - un tāpēc jūs te nākat un strīdaties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Vārds paziņojumam Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti, lūdzu, uz dažām minūtēm sapulcēsimies Dzeltenajā zālē! Tas ir svarīgi. Lūdzu, nāciet!

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātā Saimnieciskā komisija! Lūdzu, tūlīt pēc sēdes pārtraukuma sākuma, pulcēties pie ieejas komisiju mājā, lai apmeklētu ēku Torņa ielā 3/5.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Kudumam. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties uz sēdi Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Pēc piecām minūtēm!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām debates par likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Veicam likumprojekta otro lasījumu.

Mēs debatējām par 9.priekšlikumu, kas pēc būtības ir pirmajā lasījumā pieņemtā 6.panta redakcija.

Nākamais debatēs runāt ir pieteicies Kārlis Leiškalns. Viņš runās otrreiz. Kārļa Leiškalna nav zālē? Deputāta Kārļa Leiškalna, kurš ir pieteicies runāt debatēs, šobrīd zālē nav. Vairāk nav debatēs pieteikušos. Debates slēdzam.

Godājamie kolēģi! Pirms veiksim balsojumu, jūs, Vītola kungs, vēlējāties skaidrojumu par šo? Tādā gadījumā, pirms veiksim balsojumu par 9.priekšlikumu, mums ir jāizskata piecu deputātu iesniegums, kuri aicina vēlreiz veikt balsojumu par 4.priekšlikumu, jo balsojuma brīdī zālē neesoši deputāti ir balsojuši par šo priekšlikumu. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim tātad pieci deputāti ierosina atkārtot balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piecu deputātu ierosinājumu atkārtot balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 28, atturas - 7. Balsojums par piecu deputātu ierosinājumu jāatkārto.

Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz! Atkārtoti balsojam par piecu deputātu aicinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 12. Piecu deputātu ierosinājums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mēs nupat slēdzām debates par 9.priekšlikumu. Es ceru, ka jums visiem pārtraukumā bija pietiekami laika, lai izprastu, kādēļ ir sanākusi zināma nesaprašanās. Proti, atbildīgā komisija ir apzīmējusi šo priekšlikumu kā tādu, kurš attiecas uz 5.pantu, jo pēc tās priekšlikuma tika izslēgts esošais 5.pants, bet pēc būtības tas attiecas uz pirmajā lasījumā pieņemto 6.pantu. Tātad mums ir jābalso šādā secībā: vispirms par deputāta Arņa Kalniņa iesniegto 6.priekšlikumu un tad par deputātes Ūdres iesniegto 7.priekšlikumu un deputāta Venta Baloža iesniegto 8.priekšlikumu, un pēc tam par komisijas iesniegto 9.priekšlikumu. Jābalso mums ir šādā secībā.

Godājamie kolēģi! Tātad, ja kāds vēlas debatēt par deputāta Arņa Kalniņa iesniegto 6.priekšlikumu, deputātes Ūdres iesniegto 7.priekšlikumu vai deputāta Venta Baloža iesniegto 8.priekšlikumu, tādā gadījumā mums ir jāatklāj debates, jo visi šie priekšlikumi attiecas uz vienu un to pašu pantu.

Atklājam debates. Pirmais - Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms jāizsaka pozitīva attieksme sakarā ar to, ka šeit jau ir piedāvāts jauktais finansēšanas modelis. Tā ir šā projekta atšķirība no pirmprojekta.

Tas ir pirmkārt.

Taču, otrkārt, komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā, kas ir sintezēts no mūsu priekšlikuma, nav atsevišķi uzrādīti iespējamie līdzekļu avoti no valsts budžeta. Mēs pieņemam, ka tas viss būs vēl it kā apslēpts 9.priekšlikumā, kurš arī ir komisijas atbalstītā redakcija un kurā ir minēts arī valsts un pašvaldību budžets kā līdzekļu avots, it kā ar šo ierakstu izeja būtu rasta. Taču es gribu atgādināt vienu - ka, liekas, ir zināmas iespējas dabūt no valsts budžeta... Es personīgi uzskatu, ka vaina ir daļēji arī mūsos pašos. Es domāju, ka vaina ir koalīcijas attieksmē pret mūsu ierosinājumiem izdarīt atsevišķus grozījumus dažos nodokļu likumos, lai šādi papildu resursi varētu rasties. Mūsu ieteikumu skaitā bija gan progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums, kas aizvietoja tā saucamo Nulles deklarācijas likumu... Nu jau būs apritējis gads, kopš tas ir noraidīts. Pa šo laiku būtu jau šādi iegūts kaut kāds līdzekļu apjoms, līdzekļi no šādiem avotiem būtu budžetā ietecējuši, un tā naudiņa būtu varējusi kalpot arī šim nolūkam.

Tālāk. Arī komisijas priekšlikumā ir minēti līdzekļi no “Latvijas kuģniecības” iespējamās privatizācijas un no trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanas ieņēmumiem. Komisijas priekšlikumā ir šerpāka norma - 30% vietā veselus 50% no šiem līdzekļiem novirzīt šim nolūkam. Jāsaka, ka faktiski tas būtu pirmais gadījums, kad līdzekļi no privatizācijas ietu jau kaut kādā mērķvirzienā, tiktu izlietoti konkrētam objektam. (Līdz šim, lai gan pastāvēja pat likums par valsts īpašuma privatizācijas fonda veidošanu un izlietošanu, diemžēl šie līdzekļi netika izlietoti uzņēmējdarbības veicināšanai - nedz kredītprocentu atlaides, nedz citāda veida atbalsts uzņēmējdarbībai netiks sniegts no šiem privatizācijas procesā gūtajiem ieņēmumiem.) Tā ka šī pozīcija ir atbalstāma.

Arī attiecībā uz obligāto mērķmaksājumu par Latvijā ievestām labām automašīnām jāteic, ka mūsu priekšlikums bija maigāks - par automašīnu, kuras muitas vērtība pārsniedz 12 000 latus, maksāt 300 latus.

Protams, mūsu priekšlikumā nav paredzēts mērķmaksājums par patērēto elektroenerģiju, turpretim komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā tāds ir paredzēts. Mēs neatbalstām šādu mērķmaksājumu.

Tā ka mēs par šo likumprojektu diskutējām jau tā sākotnējās izskatīšanas laikā.

Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka potenciāls līdzekļu avots, kā mēs atkārtoti to uzsveram, ir Rīgas Domes pašvaldības līdzekļu avots. Rīgas Domes vadība tagad ir oficiāli devusi savu piekrišanu, tikai ir jāatrod juridiskā forma, veids, kādā Rīgas Dome varētu piedalīties šā objekta tapšanā. Jo galu galā vislielāko labumu no šā objekta gūs pirmām kārtām tieši Rīgas pilsētas iedzīvotāji. Mani neviens nekad nepārliecinās, ka tādi līdzekļi, kādus līdz šim Rīgas Dome veltījusi, piemēram, Melngalvju nama būvei... ka šāds līdzekļu izlietojums esot bijis lietderīgs. Tas nebija lietderīgs!

Un visbeidzot varētu būt runa arī par iespējamiem UNESCO līdzekļiem.

Ir kaut kāda nesapratne jautājumā par šīs bibliotēkas celtniecību. Rakstām ļoti daudz dokumentu un rīkojam ļoti daudz saietu, bet nekāds reāls stariņš šeit nevīd - nav īstas skaidrības par iespējamo līdzekļu pienesumu šā objekta tapšanā: vai ieguldījums izdarāms tādā vai citādā formā, intelektuālā vai kādā tamlīdzīgā? Tātad ir tāds pieņemts scenārijs - daudz ko sola, runā riņķi un apkārt, bet praktiski nekas nenotiek. Tāpēc es nerunāju par pašu saturu, par to, kur šie līdzekļi ietu... Taču progress komisijas priekšlikumā ir (izņēmums ir tās nianses, kurām mēs nepiekrītam). Es saprotu, ka daudziem deputātiem nav bijis laika būt attiecīgos saietos vai iepazīties ar materiāliem par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Es gribētu teikt, ka ir ļoti nopietni aprēķini, dažādi varianti, par tiem var diskutēt, strīdēties, bet, ja kāds atnāk te šodien un saka: “Es pirmo reizi dzirdu par šo ideju, līdz šim neko neesmu par to dzirdējis un neesmu ar to iepazinies!”, - nu tad tā ir mūsu pašu vaina. Tātad izeja varētu būt tāda: tā kā tiek tik liels jautājums izskatīts Saeimas sēdē, vajag deputātiem vēlreiz - vēlreiz! - iedot konspektīvu informatīvo materiālu, kas sastāvētu kaut vai no trim līdz piecām lappusēm, lai tie deputāti, kuriem līdz šim nav bijis laika piedalīties diskusijās, tagad gūtu tādu vispārēju informāciju par šo objektu, lai apspriešana neiznāktu tāda pavisam pavirša.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu! (No zāles deputāts I.Burvis: “Leon, tikai neapstājies!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ierosinu par 6.priekšlikumu, kas ir par 6.pantu, balsot punktu secībā. Finansēšanas avots - tas ir pats galvenais. Protams, bibliotēku vajadzēs celt tikai par Latvijas Republikas līdzekļiem, pārējie visi ir tikai solījumi - un solījumi tie arī paliks. Tā ir bijis, un tā arī būs! Kā pareizi pateica kolēģi, tik tiešām ir tādi, kuri bibliotēkas celtniecībā ir ieinteresēti, kurus ļoti interesē tā lielā peļņa, ko varēs gūt no šīs celtniecības un no visām tām nesaprašanām, kuras ir tagad un kuru būs nākotnē vēl vairāk.

Taču ir vēl viens ļoti nopietns jautājums, par kuru visi klusēja, klusēja arī tie, kas bija kaut kādā veidā piedalījušies bibliotēkas projekta izveidē. Tas ir jautājums par ekspluatācijas izdevumiem. Ik gadu Kultūras ministrijai būs jāsedz ekspluatācijas izdevumi šai grandiozajai celtnei. Cik tas maksās? Atbildes nekad nav bijis, bet, spriežot pēc celtnieku ieteikumiem, ir tā, ka vidējie ekspluatācijas izdevumi ik gadu būs no 6% līdz 8%. Tātad ik gadu Kultūras ministrijai vajadzēs bibliotēkas uzturēšanai vai tai sistēmai izlietot 5-6 miljonus latu. Ja no tā budžeta, kāds Kultūras ministrijai ir šodien, tiks izlietota tāda naudas summa (bet tādu vajadzēs izlietot!), kas tad paliks muzejiem, teātriem, mazajām bibliotēkām, kultūras namiem, dažādiem pasākumiem?

Tāpēc 6.priekšlikums ir jāatbalsta un jābalso punktu secībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs par šo priekšlikumu pieteikušies vairāk nav.

Komisijas vārdā - Vītola kungs. Lūdzu!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Pirms balsojuma vēlos pateikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādu 6.panta redakciju nav atbalstījusi. Ja Saeima nolems atbalstīt deputāta Arņa Kalniņa kunga iesniegto 6.priekšlikumu, tad attiecīgie nākamie priekšlikumi - 7., 8., 9. un 10.priekšlikums - nebūs balsojami. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 6. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par deputāta Arņa Kalniņa 6.priekšlikumu, mums ir jābalso par deputāta Leona Bojāra priekšlikumu - balsot par 6.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Leona Bojāra priekšlikumu - balsot pa daļām par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 19. Leona Bojāra priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 15, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. 7. - deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre. Lūdzu!

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais Pīka kungs! Cienījamie deputāti! Tā kā pašreiz nav skaidrs, kāds izskatīsies 6.pants, es atsaucu savu priekšlikumu. Ja būs nepieciešams, es iesniegšu savus priekšlikumus, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vītola kungs, lūdzu, turpināsim! Tagad lemsim par 8.priekšlikumu.

M.Vītols. 8. - ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu? Vai deputāti piekrīt? Viņš nav... Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta redakciju. Priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš attiecas uz 5.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Paldies.

10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 6.panta redakciju, nosakot līdzekļu avotus projekta realizācijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Komisijas ziņotāja kungs! Es negribētu aicināt uz destruktīvu balsošanu pa daļām vai nebalsošanu vispār, bet aicinu pirms trešā lasījuma kārtīgi apdomāt, vai mēs drīkstam ieviest tādu praksi, ka varētu būt bibliotēkas nodoklis, varētu būt nodeva no elektrības maksājumiem un ka šādā ceļā iegūtie līdzekļi būtu ieskaitāmi bibliotēkas fondā. Vai mēs nesākam risināt problēmas diezgan apšaubāmā saskaņā ar Satversmi? Nosakām mērķmaksājumus, kas pēc savas būtības ir acīm redzams nodoklis - nodoklis par mašīnu, nodeva par elektrību. Atskaitījumi, teiksim, no naudas, kas saņemta par pārdotu valsts mantu... Atsavina vienu mantu, lai iegūtu otru mantu... Tas man būtu skaidrs. Es vienkārši gribu jautāt: vai komisija ir to visu nopietni izdiskutējusi? Jāņem vērā, ka mums jau ir bijusi kļūda sakarā ar automobiļu tirgu, ar mašīnu pārdošanu. Mums jau ir bijusi viena kļūda, kuru mēs steidzīgi labojām. Nu mēs atkal apliksim ar nodokļiem jau apliktu naudu, iegādātu mantu - ar jaunu nodevu, lai uzceltu kaut ko skaistu un nezināmu. Es ieteiktu komisijai tomēr kārtīgi apdomāt to visu. Protams, mēs varam, (jo daudzi no mums ir vainīgi, it kā ierauga šo likumprojektu šodien pirmo reizi), gatavojot likumprojekta trešo lasījumu, tomēr mēģināt gan 5.pantu, gan šo pantu risināt atbilstoši Satversmei un runāt par nodevām, nodokļiem, kurus iekasējot iegūtā nauda aizietu konkrētu mērķu īstenošanai. Es personīgi esmu pilnīgi pret šādu iejaukšanos mašīnu, tas ir, automobiļu, lietotu un jaunu automobiļu, tirgū, kāda tiktu veikta, neanalizējot šo tirgu un nezinot, ko tāds 500 latu uzlikums uz ikvienu pārdotu mašīnu nozīmētu šim tirgum. Vai atkal Latvija nebūs pilna ar lietuviešu, vācu, franču mašīnām - mašīnām ar attiecīgiem numuriem. Ārkārtīgi bīstami ir šīs lietas risināt, maskējot nodokļus - nodokļus nosaucot par mērķmaksājumiem. Tā mēs varam nabadzības problēmas risināt - uzlikt mērķmaksājumus ēdnīcas zupām, un tā tālāk, un tā tālāk. Te visu ko var izdomāt.

Es tomēr ieteiktu Apiņa kungam, kas bija darba grupas vadītājs, un arī komisijai uzmanīgi skatīties uz šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas kolēģi! Es katrā ziņā piekrītu tām bažām, ko izsaka Kārlis Leiškalns, bet manas bažas ir mazliet citādākas. Runāšu par šo elektrības nodokli. Es uzskatu, ka katrā ziņā ir jāņem vērā divi nopietni negatīvi momenti, kas skar gan patērētājus, gan uzņēmējus. Praktiski celsies elektrības tarifs - celsies par 2,6%. Ja mēs ņemam vērā arī to, ka pašreiz ir “Latvenergo” apņēmies to vēl par 10% pacelt, tad jau iznāk, ka tas pieaugs par 12,6%. Uzmanīgi paskatīsimies! Ja tie 2,6% netiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli un citiem nodokļiem, bet tie 10% tiks, tad praktiski varam sagaidīt to, ka no 1.janvāra būs apmēram 14%-15% liels kāpums elektrības tarifam, tātad būs 4,6 santīmi 3,9 santīmu vietā. Un tas ir ļoti nopietni. Tas ir ļoti nopietni! Es uzskatu, ka nevajadzētu kropļot to konkurenci, kāda veidojas starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem. Mēs jau tā maksājam visaugstākās cenas par degvielu, mums jau tāpat ir vesela virkne citu maksājumu… Latvijā maksājumi par telekomunikācijām ir lielāki nekā Igaunijā un Lietuvā, un tagad mēs gribam palielināt arī maksājumus par elektrību.

Es domāju, ka šeit īsti vietā bija Arņa Kalniņa priekšlikums, ko iesniedza sociāldemokrāti. Mēs varējām līdzekļus no progresīvā ienākumu nodokļa, 2 miljonus latu, katru gadu virzīt uz budžetu, un pakāpeniski to būtu bijis aizvien vairāk, un tad arī lielākas algas būtu saņēmuši gan skolotāji, gan medmāsas, visi, kam tās ir zem 200 latu robežas. Būtu bijis zināms ieguvums sabiedrībai kopumā, un papildus vēl arī bibliotēkas celtniecībai mēs būtu varējuši kaut ko dot. Mēs būtu varējuši atbalstīt arī Arņa Kalniņa priekšlikumu par akcīzes nodokli cigaretēm, alkoholam, luksusa precēm.

Atcerēsimies, ka tāds maksājums par elektrību ietekmēs arī elektrotransportu - tramvajus, trolejbusus, elektriskos vilcienus - un daudz ko citu! Tas viss būs jāapmaksā patērētājam.

Sociāldemokrāti kategoriski iebilst pret to, ka mums vajadzēs maksāt divas reizes: pirmo reizi - par elektrības tarifu (par to maksās katrs iedzīvotājs savā mājā un katrs darba devējs savā uzņēmumā), un pēc tam vēl - pērkot katru pakalpojumu, katru preci. Kolēģi, tas ir tas, kas mūs absolūti neapmierina! Mēs uzskatām, ka tas priekšlikums nav pieņemams un nav īstenojams attiecībā uz šo elektrības nodokli.

Tālāk es gribētu uzsvērt to, ka šo problēmu jau ir apzinājušies arī valdību veidojošo frakciju deputāti. Es jau minēju Aiju Poču, kas teica, ka uz otro lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija darīs visu, lai nebūtu šā elektrības tarifa pieauguma kā finansējuma avota, ka tā meklēs alternatīvu mērķmaksājumu, nevis par patērēto elektroenerģiju. Būs alternatīva - kāds cits maksājums. Kā redzat, Aija Poča vairs nestrādā mūsu vidū, viņa ir Rīgas Domē, un rezultātā šis jautājums netiek risināts.

Es domāju, kolēģi, ka arī Panteļējeva kunga risinājums, kas šeit izskanēja… Viņš piedāvāja, ka varētu arī atbalstīt šo nodokli, bet tad nedrīkst celt tarifus. Es domāju, ka arī tas ir aplams.

Es gribētu uzsvērt to, ka sociāldemokrāti šajā strupceļa situācijā uzskata, ka ir iespējams šo pantu, šo priekšlikumu balsot pa daļām, un mēs to arī pieprasām. Tad atsevišķiem priekšlikumiem mēs varētu arī izteikt savu atbalstu, bet katrā ziņā mēs nevaram tādā veidā kropļot uzņēmējdarbības pamatprincipus, ka par elektrību būs jāmaksā kāds speciāls nodoklis, kas principā nav īsti pieņemams ne patērētājiem, ne uzņēmējiem, un tas nekādā gadījumā neskar tikai sabiedrības mantīgāko daļu, kā to šeit apgalvoja atsevišķi deputāti. Tas īstenībā attieksies pilnīgi uz visiem, jo bez maizes, bez elektrības - un arī maizē ir elektrības daļa iekšā - nevar iztikt neviens. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs esam nonākuši laikam pie galvenā punkta, un te man prātā nāk tie aizkustinošie vārdi, kurus es dzirdēju, ka pie šā projekta ir strādājuši daudzi ļoti gudri, ievērojami, cienījami un tā tālāk cilvēki. Ko tad viņi te tādu ir sastrādājuši? Un tagad paanalizēsim katru punktu atsevišķi.

Kuģniecības privatizācijas ieņēmumi. Kad notiks šī privatizācija, kāda tā būs un cik lieli būs šie ieņēmumi? Vai kāds vispār to var pateikt? Tātad tas ir absolūti miglā tīts priekšlikums.

Otrs. Trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanas ieņēmumi. Vēl viens miglas pūslis, par kuru arī acīmredzot tikai tagad sāk domāt.

Tas trešais ir vienkāršs - man pēdējā laikā tik mīļo un tuvo Valsts ieņēmumu dienesta un muitas darbinieku problēmu risinājums. Te jau mēs arī muitniekus jau iesaistām iekšā. Tur jau iet cauri tās vieglās automašīnas, un tur ir arī nodokļu jautājums. Vai tas nav saprotams? Kas tas tāds būs? Kāds tas būs? Šeit nav iespējams nevienu reālu skaitli nolikt pretī! Neviens to nevar šeit nolikt! Viss! Tātad uz ko tiek likts viss šā likuma svars? Uz ceturto - neapšaubāmi uz ceturto avotu. Vai tas nav redzams? Lūk, daudzu, daudzu gadu garumā… Jā, protams, ir jācitē Rainis šinī gadījumā, kurš ir teicis, ka pietiek ar to vien, ka viens sauc un pēc tūkstoš gadiem kāds cits šo saucienu sadzird. Man liekas, tā te apmēram izskatās ar šo celtniecības tālāko virzību.

Zinot šīs priekšrocības, kas pastāv, ceļot mazos HES, zinot, ka uz Ogres upes vien ir ieplānots uzcelt 11 HES … 11 HES uz vienas upes! Tāpēc nav brīnums, ka “Latvenergo” satraucas un grib “skrūvēt” tarifus augšā. Kāds tur brīnums?

Tātad tas jau ir viens iemesls tarifu celšanai. Otrs, lūk, ir šis piedāvājums, kuru jūs redzat. Es nesaprotu! Man tad ir jāuzdod tiem gudrajiem un cienījamajiem cilvēkiem, kuri strādāja, ja tā to var nosaukt, pie šā projekta, viens vienīgs jautājums: “Vai jums kauns ir vai jums kauna vairs vispār nav? (Starpsauciens: "Nav!") Vai arī jūsu kaunu var nopirkt par attiecīgu samaksu?”

Nu vēl pēdējais. Atļaujiet pasmaidīt! Projekta realizācijā ir paredzētas loterijas. Nu palaidīsim vēl vienu sprukstiņu tautā! Taisīsim loterijas! Varbūt kāds varētu paanalizēt loteriju vēsturi, dažādos raibos notikumus, kas ir saistīti ar loterijām? Un tad visi labi saprastu, kāpēc šāds punkts šeit ir iekšā.

Cienītie kolēģi! Kas tad nu ir sanācis? Šis tiešām ir tas centrālais jautājums, kuru mēs toreiz, uzstājoties pirmajā lasījumā, lūdzām sakārtot. Sakārtots nav nekas! Ir pielabots, “piesmērēts”, lai drusku labāk izskatītos, bet, neapšaubāmi, lai dzītu šo lietu uz priekšu. Nu te jau ir tā lieta!

Pieaiciniet vienu nopietnu ekonomikas speciālistu, bet tikai tādu, kas nav nevienas partijas ietekmē, ne arī kāda politiska vadoņa vai varoņa ietekmē. Nopietni paaiciniet, lai viņš izanalizē, un viņš jums skaidri pateiks, ko nozīmē šādi aprēķini. Par saimnieciskajiem aprēķiniem tos nevar nosaukt! Un man vienreiz ir jāprasa: “Vai jums tiešām nav neērti šitādu smērējumu tagad piedāvāt balsošanai?”

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad ilūzijas radītāji pagriezīsies ar seju pret latviešiem, pret Latvijas iedzīvotājiem? Tiek izstrādāts nopietns likums Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Ja mēs strādājam ar šo likumu un to pieņemam, mums ir jāredz, ko mēs piedāvājam, tas ir, kur tiks novirzīti šie līdzekļi, par kuriem te tik daudz runājam.

Cik tad tā celtne maksā? Tika minēti tādi miglā tīti cipari: 60, 67, 83, 87 miljoni. Tik maksās tikai pati celtne! Cik maksās elektronika? Visi tie gudrie cilvēki, par kuriem Dobeļa kungs runāja, bija atnākuši, un viņi nevarēja pateikt pat aptuvenu ciparu. Tātad tā ir vai nu melošana, vai arī viņi nezina, ko dara.

Un nākamais. Ja mēs paskatāmies šo kuģu realizāciju, tad redzam: jā, 57 kuģi pret vienu bibliotēku! Tālāk vēl ir šie trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanas ieņēmumi 50% apmēra. Cik tad tas būs? Un, protams, galvenais ir uzlikt maksu Latvijas iedzīvotājiem par elektroenerģiju, lai veiktu šos maksājumus. Tas ir galvenais un vienīgais! Tomēr visa lieta ir tā, ka valdība, iestrādājot likumdošanā dubulto elektroenerģijas iepirkšanas cenu no tām slavenajām koģenerācijas elektrostacijām, vēja un mazajām elektrostacijām uz upēm, nav aprēķinājusi, cik tās tīklā dod elektroenerģiju un cik tās pašas izlieto. Ir jau samaksātas lielas naudas summas. “Latvenergo” tiek ekonomiski gremdēts. Un es jums pateikšu, ka būs tā, kā notika ar tiem rūpniecības uzņēmumiem, kurus iznīcināja.

Nākamais. Ja jau mēs iepirkām elektroenerģiju par dubultcenu, tad kāpēc arī no zemniekiem pārtikas produkciju neiepērk par dubultcenu? Tur nezin kāpēc tādu risinājumu nav.

Tātad “Latvenergo” pacels cenu, bet jūs neaizmirstiet, ka arī Latvijas radio un televīzija gribēs uz “Latvenergo” rēķina saņemt priekš sevis naudu. Tagad jau trīs pretendenti būs: pats “Latvenergo”, Nacionālā bibliotēka un Latvijas televīzija. Un ko tad tagad, interesanti, maksās Latvijas iedzīvotāji paši, izlietojot elektroenerģiju un saņemot pakalpojumus, kuros būs ielikta arī enerģijas cena? Tas būs ļoti liels cipars. Tas, starp citu, nav aprēķināts, un neviens arī negribēja to aprēķināt, jo mūsu iedzīvotājiem neviens jau negrib pateikt patiesību. Ja pasaka patiesību, nu tad ir tā, kā ir.

Un tagad vēl par vienu lietu - par tiem honorāriem vai komisijas naudu, ko saņem 10% apmērā no kopējās pasūtījuma vērtības. 87 miljoni latu dos 8,7 miljonus latu. Kas tos saņems? Un ir cilvēki, kas to jau ir ieplānojuši, taču es jums pateikšu arī pārējo. Jūs redzat, kā rit Brīvības pieminekļa remonts, kas notiek par iedzīvotāju naudu. Tagad arī Brāļu kapos jau vairākus uzvārdus nevar izlasīt uz tām plāksnēm, jo viss ir nodzisis, un arī tur valsts neliek nevienu santīmu iekšā un negrib likt. Tagad Latvija ir iesūdzēta tiesā par “Lattelekom” no “TILTS Communication” puses. Cik tad par to paņems naudu no mūsu iedzīvotājiem? Ap 300 miljoniem!

Tālāk. Arī “Banka Baltija” jau ir iesūdzējusi mūs tiesā. Un tas “spoku kuģis”? Un kādi vēl būs tiesas procesi? Un kas tad notiks ar mūsu budžetu? Vai jūs nejūtat, ka tas būs ar kājām gaisā?

Tāpēc atbalstīt priekšlikumu par elektroenerģijas tarifu padārdzināšanu nekādi nevar! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Valdis Lauskis. Lūdzu!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es jūs aicinu neatbalstīt 10.priekšlikumu, bet kopumā es jūs aicinu noraidīt šodien šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Mani argumenti. Pirmām kārtām par mērķmaksājumiem par elektroenerģiju. Mēs pirmajā lasījumā šo tēmu izdiskutējām pietiekami nopietni, un šajā diskusijā izskanēja vismaz divi jautājumi.

Pirmais. Es pilnībā piekrītu Kārlim Leiškalnam attiecībā uz fiziskajām personām. Tas ir pieņemami, ka bagātais maksā vairāk, jo viņš vairāk arī patērē, tātad viņa tēriņš būs lielāks, un tas ir normāli. Nabagais cilvēks, kas īpaši nepiekļūs pie šiem projektiem, jo nebūs naudas, lai tos lietotu, savā ikdienā patērēs mazāk elektroenerģijas un arī maksās mazāk. Tā ir normāla pieeja, un tas ir labi.

Attiecībā uz juridiskajām personām. Te izskanēja apgalvojums, ka ir labs darbs izdarīts, - ir sagrauta rūpniecība. Protams, šim apgalvojumam vairāki politiķi var piekrist. Mans pieņēmums gan ir tāds, ka rūpniecības sagraušana, arī tāda laba uzņēmuma kā VEF apstādināšana, nav tas labākais darbs, ar ko Latvija varētu palepoties.

Mēs jau pirmajā lasījumā izdiskutējām, ka tautsaimniecības attīstībai šis mērķmaksājums juridiskajām personām neko labu nedos. Un šajā sakarā mēs saņēmām arī vairāku nozaru speciālistu vēstules, kurās bija pateikts, kā uz viņiem tas izpaudīsies. Tas ir viens.

Otrs, par ko es gribētu pateikt. Šis jautājums attiecas tieši uz šodienu - uz to, kāpēc es piedāvāju šo jautājumu šodien neskatīt. Tas ir mūsu valsts budžeta stāvoklis. Man ir cipari par pirmajiem četriem mēnešiem. Kopbudžets netiek pildīts par 11 procentiem. No kurienes tas izriet: pievienotās vērtības nodoklis nav iekasēts 14 procentu apmērā, akcīzes nodoklis - 22 procentu apmērā, sociālās apdrošināšanas nodoklis - 7,5 procentu apmērā un akcīzes nodoklis speciālajā budžetā - 29,4 procentu apmērā. Tātad no iekšējā aizdevuma limita, kas ir atvēlēts 2001.gadam 63 miljonu latu apmērā, 50 miljoni veiksmīgi jau ir sākti izmantot. Protams, redzot šo līkni, kas attiecas uz akcīzes nodokli speciālajam budžetam, un zinot to, ka gadu no gada palielinās to mašīnu skaits un attiecīgi benzīna patēriņš, bet akcīzes nodoklis samazinās, es gribētu saņemt atbildi no speciālistiem.

Pirmām kārtām es no finansu ministra gribētu saņemt atbildi par to, kas tiek darīts, lai tas neturpinātos. Protams, es domāju, ka pašreiz mums ir aktuāls jautājums par to, vai mums ir iespējams šo gadu pabeigt ar sabalansētu budžetu. Ja mēs skatāmies grozījumus 2001.gada budžetā, ja ir nepieciešams “dzēst ugunsgrēku” un palielināt algu medmāsām un ja to dara uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina, tad tas ir signāls, ka šodien mums ir jāpārdomā, vai mēs spēsim ar visu tikt galā līdz gada beigām.

Protams, es ideālā variantā piedāvāju, ka tiek sakārtota ieņēmumu bāze un kontrabandas maksimālie apjomi tiek samazināti. Tādējādi var parādīties, ideālā gadījumā, pat ieņēmumu pārpalikums. Lūk, arguments, kādā veidā mēs uzreiz varam atgriezties pie šā likumprojekta skatīšanas.

Cits arguments. Finansu ministrs mums pierāda, ka viņš ir spējīgs šāgada budžeta ietvaros bez budžeta deficīta palielināšanas risināt šo finansu jautājumu. Tad varbūt mums nebūtu pēkšņi radusies tāda situācija, ka ieņēmumi no licences pārdošanas trešajam mobilo sakaru operatoram un no kuģniecības privatizācijas ir jādod tieši šim projektam.

Es gribu saņemt ļoti konkrētu atskaiti no finansu ministra par to, ka šāgada budžets būs normāls. Tad es varu atgriezties atpakaļ un piedāvāt jums balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Notiek patiešām interesantas metamorfozes. Faktiski mēs esam atgriezušies sākuma punktā, pie normas, kuru šeit no Saeimas tribīnes izkritizēja krustu šķērsu, nepieņēma, lika pārstrādāt un meklēt jaunus finansēšanas līdzekļus. Tagad šis “kaķis” ir ieslēpts citā maisā, bet palicis tas pats. Absolūti tas pats! Citiem vārdiem sakot, izmests pa durvīm, tas ir ielīdis pa logu. Un, lūk, tāpēc es atgriezīšos un dažos vārdos to paraksturošu saistībā ar Kalniņa kunga priekšlikumu.

Kalniņa kungs, jūsu priekšlikums ir absolūti nereāls! Un tūlīt es jums to pierādīšu. Toties komisijas priekšlikums ir reāls. Ļoti reāls! Kāpēc nereāls? Tāpēc, ka nav šā 4.punkta, kas ir komisijas redakcijā, un šis 4.punkts tad arī ir tas kaķis citā maisā. Un ļoti precīzi Dobeļa kungs pateica, raksturodams visus šos iepriekšējos, arī jūsu, Kalniņa kungs, priekšlikuma punktus, kur bija, protams, noteikts mazāk - 30% apmērā, bet šeit, komisijas variantā, ir norādīti 50 procenti.

Tālāk par “Latvijas kuģniecību”. Vai to maz privatizēs? Kas to var pateikt? Ja trīs reizes neprivatizēja, vai privatizēs vispār? Un, ja arī privatizēs, tad cik tur naudiņas vispār ieņems? Varbūt noturēsim to tik ilgi, ka pēc dažiem gadiem nāksies atdot par vienu latu.

Tāpat ir ar mobilo telefonu. Faktiski mēs dalām! Mēs dalām, Kalniņa kungs, un arī atbildīgā komisija un tās deputāti dala vēl nenošauta lāča ādu. Arī par tām automašīnām runājot, es vairs neatkārtošos, jo Dobeļa kungs jau ļoti precīzi noraksturoja šo lietu.

Jā, ļoti reāls ir šis 4.pants - “Elektroenerģija”. Tātad mēs esam atgriezušies sākumpunktā. Ja nauda neienāks no šiem visiem citiem avotiem, kuri it kā ir ielikti pašā sākumā un ir galvenie, tad, paskatoties, kas ir rakstīts pārejas noteikumos, redzam, ka visus izdevumus segs no elektrotarifiem. Lūk, tātad vienīgais reālais avots pašlaik izskatās šie elektrotarifi, par kuriem te jau daudz tika runāts un kurus arī es jau pieminēju, ka nākamgad “Latvenergo” sola palielināt maksu par elektroenerģijas vienību 10% apmērā.

Ko tas nozīmēs, to jūs ļoti labi saprotat, un to ļoti labi saprot ikviens elektroenerģijas patērētājs. Lūk, tāda ir patiesība, ja tai skatās patiesi acīs!

Vai mēs atkal izvēlēsimies to pašu variantu, kas bija jau pirmsākumā, - maksājumus no elektroenerģijas patērētājiem. Lūk, tagad mēs varam izšķirties! Ja tā, ja mēs atgriežamies pie sākuma varianta, tad tas ir patiešām reāls, pieņemams variants, bet es ļoti, ļoti šaubos, vai mūs atbalstīs tie, kuriem šis elektroenerģijas maksājums ir gandrīz vai nesamaksājams, un, ja nākotnē to palielinās vēl par 10%, tad tas kļūs vēl grūtāk samaksājams. Lūk, kur ir problēmas pamats!

Šis patiešām ir pats centrālākais priekšlikums, tāpēc nekautrējieties, nāciet tribīnē un izsakiet savas domas arī jūs, jo ar to mēs izšķiram arī Nacionālās bibliotēkas celtniecības likteni, par ko mēs it kā visi iestājamies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Kā būtu, ja mēs, piemēram, salīdzinātu, cik elektroenerģijas patērē Rēzeknes rūpnīca “Rebir”, “Liepājas metalurgs” vai kāda no mūsu visplaukstošākajām bankām? Un galu galā ir jāvaicā: “Kurš tad vairāk iemaksās šīs bibliotēkas celtniecībā?” Nemaz nerunājot par rūpnīcām. Varam aplūkot, piemēram, arī manu veco, mīļo mākslas koledžu, kur ikdienas mācību procesā griežas ļoti daudz dažnedažādu darbagaldu. Arī šīs iestādes elektroenerģijas patēriņš nav salīdzināms ar biroja, kantora vai bankas patēriņu. Tā ka Leiškalna kunga revolucionārā doma par to, ka bagātie maksās vairāk, šajā gadījumā laikam vis neīstenosies. Tāpēc es arī aicinu šo 6.punktu balsot pa daļām un aicinu balsot pret šo elektroenerģijas nodokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es mēģināšu jums atgādināt, ka, sagatavojot šo likumprojektu, vislielākos strīdus izraisīja tieši mēģinājums uzkraut sabiedrībai šo maksājumu. It sevišķi to izjustu tieši sociāli vāji aizsargātie, mazturīgie un nenodrošinātie. Tātad mēs gribējām uzkraut sabiedrībai maksājumus, izmantojot elektroenerģijas apmaksu. Toreiz tas tika noraidīts un tika dots uzdevums - turpinot veidot šo likumprojektu, atrast normālu finansējuma avotu. Un būtībā likumprojekta atbalstītāji, tie, kuri toreiz atbalstīja šo likumprojektu, apsolīja, ka tā arī tiks izdarīts. Tomēr tagad nākas konstatēt, ka šie solītāji ir vai nu nespējīgi, vai arī viņi vienkārši paņirgājas par Saeimu.

Būtībā visu, kas attiecas uz elektroenerģijas apmaksu, jau pateica mani kolēģi, bet, ja mēs pievēršam uzmanību tai sadaļai, kurā ir runa par naudas izmantošanu no “Latvijas kuģniecības” privatizācijas, tad, atklāti runājot, nāk prātā kāda veca padomju laika anekdote par krievu biznesu: nozagt kasti šņabja, pārdot par puscenu un naudu nodzert. Tātad būtībā uzņēmumu, kuru nevar mākslīgi novest līdz bankrotam ar valsts mehānisma palīdzību, mēs tomēr tā vai citādi privatizēsim, bet naudu, kuru vajadzētu novirzīt uzņēmuma attīstībai, mēs vienkārši notrallināsim, un tādā gadījumā es jums atgādināšu, ka Latvijā tomēr vēl ir tāds likums... tas laikam vēl ir spēkā, ja nav atcelts, - “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Tā 2.pants nosaka mērķus, kādiem nolūkiem Latvija veic šo īpašumu privatizāciju, - paredzot to galvenokārt tautsaimniecības attīstībai, nozares attīstībai.

Tagad ar šo labojumu mēs konceptuāli mainām mērķus - līdzekļi tiks novirzīti nevis valsts attīstībai, bet valsts īpašums tiks notrallināts. Tad varbūt atklātā veidā to tā arī ierakstīsim. Nebūs patīkami, bet vismaz godīgi! Te Leiškalna kungs šodien godīgumu jau pieminēja...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Burvja kungs! Es jums paspiežu roku aiz līdzjūtības, nevis apsveicot, ka jūs kaut ko labu esat pateicis. Jūs nepateicāt neko! Jūs norunājāt 7 minūtes un ievilkāt šo sabiedrību vēl lielākā haosā.

Zvejsalnieka kungs! Es jums gribu pateikt, ka man visā mūžā nav ienākusi prātā neviena revolucionāra doma. Pat tad ne, kad es biju jauns un radikāli noskaņots. Es nedomāju revolucionāri, es vienkārši domāju: ja sabiedrībai ir kāds projekts un ja sabiedrība akceptē kādu šo projektu - un to es gribu pateikt arī Bojāra un Burvja kungam - , tad sabiedrība pati par to maksā, un visa valsts iekārta, visa valsts uzbūve, visa nodokļu sistēma ir balstīta uz to.

Ja mēs runājam par mašīnām un apliekam tās ar nodokli, ar kaut ko ekskluzīvu, tad mēs pārliekam šo maksāšanas slogu uz labāk situēto sabiedrības daļu, bet, ja mēs runājam par elektroenerģiju... Man drīzāk patiktu, ja mums būtu nodeva bibliotēkas celtniecībai, ar kuru tiek aplikta patērētā elektroenerģija, un tad mēs šos izdevumus varētu sadalīt starp bagātajiem, nabagajiem, vidēji turīgajiem - starp visām grupām proporcionāli. Maksā vairāk tas, kurš vairāk lieto.

Mēs runājam par “Latvenergo” privatizāciju vai - ja jūs tā gribat - neprivatizāciju. Tagad, strīdoties par 0,001%, mēs redzam, kāds ir neprivatizācijas rezultāts (es nelietoju vārdu “prihvatizācija”). Mēs mierīgi pieļausim, ka viens valsts monopoluzņēmums, kura ierēdņi saņem pasaules līmeņa menedžeru algas, pateiks tagad parlamentam (un ne tikai parlamentam, bet arī visai sabiedrībai): mēs pieliekam 10% klāt! Īstenībā mēs bezspēcībā nolaižam rokas, jo viņi saka: tas ir mūsu tirgus, tās ir mūsu sanatorijas, mūsu zemūdens masāžas iekārtas, tas viss mums ir piekritīgs un piederīgs. Taču par 0,001%, kas patiesībā neiespaido maksātājus, mēs uzsākam ārkārtīgi garu un ķildīgu strīdu.

Ko es gribu pateikt? Mēs varam atteikties no bibliotēkas celtniecības tāpat kā, manuprāt, sociķi aicināja atteikties no Brīvības pieminekļa celtniecības...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

K.Leiškalns. ... pirmskara Latvijā. Ja mēs piekrītam, ka bibliotēka būs, tad mums ir jāatrod maksāšanas avoti. Jo starptautiskā sabiedrība var līdzpiedalīties, bet nekad viņa necels mūsu vietā to bibliotēku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka sociāldemokrāti ir piedāvājuši vairākus ļoti nopietnus projektus, kuru skaitā ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un akcīzes nodoklis cigaretēm, alkoholam un luksusa lietām. Līdz ar to viņi ir aicinājuši arī dot zināmu finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.

Jāsaprot, ka valdība pašreiz skatās uz jautājumu tā: kad būs par 2,6 procentiem pieaudzis elektrības nodoklis tikai dēļ šā viena mazā projektiņa, tad papildus tas pieaugs vēl par 10%, jo “Latvenergo” ir vajadzīga attīstība. Un vēl būs nodokļi plus šiem 10% (atšķirībā no šiem 2,6%). Tātad sanāk savus 14%-15% liels kāpums. Tā būs ļoti iespaidīga summa, kura ienāks katras preces, katra produkta pašizmaksā, un tas nozīmē, ka Latvijas preces būs mazāk spējīgas konkurēt pasaules tirgū. Es jau minēju, ka no visām Baltijas valstīm degvielas ziņā mums ir visneizdevīgākā situācija; arī telekomunikāciju ziņā mums ir visneizdevīgākā situācija. Mēs tā varam turpināt un galu galā mēģināt ne tikai cirpt to aitu, bet viņu arī nobeigt. Man ir jāpiekrīt Tabūna kungam, kas saka, ka praktiski viss bibliotēkas celtniecības projekts ir balstīts uz elektrības tarifu kāpumu. Jā, tieši tā!

Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Ja mums ir vajadzīgi šie 83 miljoni latu, tad ir skaidrs, ka četros gados mēs tos neiekasēsim ar maksājumiem par elektrību, tātad aizņemsimies šo naudu. Pat tad, ja mēs to atdotu desmit gados, būs jāmaksā 9 miljoni gadā. To nāksies izjust katram “Latvenergo” abonentam, tātad to jutīs praktiski katrā ģimenē. Nu tad izdalīsim to visu uz mūsu valsts iedzīvotāju skaitu, un tad mēs sapratīsim, ka nebūs tā, ka tas, kas vairāk lieto, vairāk maksās! Būs arī tā, ka mazturīgie mazāk lietos elektrību, jo samaksāt par to nevarēs, tāpat kā par citiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien paies laikam visa diena, spriežot par šo jautājumu. Ir mainījušies jau gadsimti, bet mēs Saeimā turpinām būvēt šo Gaismas pili. Kāpēc tas tā notiek? Ļoti vienkārši - pašlaik valdība ir Saeimas deputātiem uzticējusi lemšanu par līdzekļu avotiem. Tas nav Saeimas uzdevums - lemt par līdzekļu avotiem. Kā šeit jau ļoti daudzi kolēģi teica, likumu grozījumiem, nodokļu vai nodevu grozījumiem, ir jābūt valdības ierosinātiem, un šie grozījumi ir jāapspriež šeit, Saeimā. Parlamentam nav jānodarbojas ar sev neraksturīgiem jautājumiem tikai tāpēc, ka valdība vai nu nemāk, vai negrib tos atrisināt. Izpildvaras kompetencē ir risināt šādas saimnieciska rakstura lietas, nevis likt mums, deputātiem, Saeimā strīdēties par to, ko un kā darīt.

Vēlreiz atgādinu: gadsimti jau ir nomainījušies, bet pamati bibliotēkai vēl nav ielikti!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pateicos Leiškalna kungam par to, ka viņš rūpējas, lai sabiedrības rūpe taptu uzklausīta. Taču man kaut kā nav sanācis dzirdēt sabiedrībā piedāvājumus pārdot “Latvijas kuģniecību”, “Latvijas balzamu”, “Rīgas vīnus”, visu Latvijas rūpniecību, Latvijas Privatizācijas aģentūru, Ministru kabinetu tikai tādēļ, lai mēs varētu uzbūvēt bibliotēku. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka starptautiskā sabiedrība, par kuru arī jūs rūpējaties, piekritīs un ar lielu prieku palīdzēs mums iznīcināt, atvainojiet, pārdot “Latvijas kuģniecību” un palīdzēs mums uzcelt bibliotēku. Arī tas ir ļoti jauki, bet Latvijas sabiedrība kuģniecības nozares attīstības vietā saņems arhīvu glabātavu. Tur būs materiāli par pagātni, tur mēs redzēsim, kādi mums bija ļoti jauki un labi kuģi. Zaudēsim savu kuģniecības nozari, bet pretī saņemsim informācijas glabātavu, kurā varēsim iegūt informāciju par to, kā mums saņemt jūras pārvadājumu biznesa pakalpojumus, ja mums tādi būs vajadzīgi. Paldies par tādu rūpi par sabiedrību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Par šo jautājumu tiešām jau pirmā lasījuma laikā tika pietiekami daudz un pamatīgi debatēts, un tad arī tika nosaukti visi skaitļi un cipari, kuri liecināja par to, ka šo vēlmi - uzlikt šādu papildu maksājumu par elektroenerģiju - nevar īstenot un ka to neattaisno nekādi argumenti. Šeit izskan arī apgalvojums, ka maksāšot tas, kas vairāk lieto. Arī tas nav objektīvs - jau no tā viedokļa vien, ka vidējie un mazie uzņēmumi, kuru produkcija bieži vien ir diezgan energoietilpīga, tomēr maksās diezgan daudz un viņiem klāsies diezgan smagi, viņu ražotnes to ļoti izjutīs, jo tieši šiem uzņēmumiem bieži vien rodas grūtības ar saviem gada budžetiem, viņiem ir visgrūtāk savilkt galus.

Šodien tiek ļoti daudz runāts par to, ka elektroenerģijas tarifs ir jāpaaugstina, bet, kā mēs labi zinām, enerģētiķi ir tikuši galā ar savu darbu un elektroenerģija ir pieejama jebkurā Latvijas vietā (izņēmums varētu būt pa visu Latviju kādas 20-30 vietas) un tarifs nav ticis paaugstināts četrus gadus. Mēs joprojām maksājam, tā teikt, 4 kapeikas... Kādreiz maksājām 4 kapeikas, šobrīd maksājam 4 santīmus par vienu kilovatstundu. Taču, neskatoties uz visu to, ka šai nozarei jau uzlikts pietiekami smags slogs ar dubulttarifiem un ka faktiski tarifs ir seškārtīgs attiecībā pret iepirkuma tarifu... Es gribētu teikt, ka mēs, uzlikdami tādu slogu šai nozarei, uzliksim slogu jebkurai ražotnei. Tas ir neapstrīdami! Tādēļ jau Latvijā ir regulators, kurš to visu noteiks. Ja enerģētiķi prasa par daudz procentu, regulators šo prasību noteikti izvērtēs - var būt, ka ir nepieciešami tikai 5, nevis 10 procenti. Tā ka tas jautājums ir risināms, un par šā jautājuma risinājumu ir jāatbild regulatoram, kuru mēs paši esam izveidojuši, ievēlējuši. Bet, ja mēs gribam ar iedzīvotāju līdzdalību celt šo celtni - par to, ka šī celtne ir vajadzīga, es domāju, šeit neviens īpaši nešaubās -, tad ir godīgi arī jāpasaka: jā, mēs uzliekam nodevu sakarā ar to un to, ir tāda nodeva! Un tad var ieplānot atlaides pensionāriem un maznodrošinātiem cilvēkiem, un tā tālāk. Arī šādu nodevu uzliekot, var ļoti labi panākt to, ka samaksās tas, kurš ir spējīgs vairāk maksāt.

Šādi sadārdzinot elektroenerģiju, mēs uzliksim slogu jebkurai savai ražotajai produkcijai, jebkuram cilvēkam, kas šo produkciju lieto.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, par šo priekšlikumu ir jābalso pa daļām.

Par pārmetumiem, kas izteikti sociāldemokrātiem. Vai valdība risina jautājumu par darba vietu radīšanu Latvijā? Risinājuma nav vēl līdz šim laikam. Kāpēc nevarētu izmantot līdzekļus, kas gūti no maksājumiem par civiltiesisko apdrošināšanu? Daļu no tiem novirzīt bibliotēkas celtniecībai. Visi klusē. Tāpēc, ka labi ienākumi. Banku peļņas daļu arī varētu novirzīt šā jautājuma risināšanai. Privatizācijas aģentūras līdzekļi, kuri tika uzdāvināti vai kādā citā veidā atdoti organizācijām... 300 miljoni ir saņemti... Ir jāpārskata tas jautājums... 15 miljoni latu tika uzdāvināti Unibankai... Ir jāpanāk, lai tie līdzekļi atgrieztos atpakaļ un tiktu izlietoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Un vajag samazināt par 80% valsts pilnvarnieku skaitu. Jebkurā valsts uzņēmumā ir desmitiem tādu cilvēku, kuri neko nedara. Leiškalna kungs, vai tauta prasīja šā greznā, grandiozā pieminekļa celtniecību? Tauta to nav prasījusi. Kāpēc tad te izskan tādi izteikumi, ka visi cilvēki pieprasot to? Tagad taču cilvēkus pat nepieņem slimnīcā ārstēšanai, viņiem liek stāvēt rindās uz operācijām, un nevienam nerūp, vai viņi tās vispār sagaidīs. Kas ir sadomājis rīkoties iedzīvotāju vārdā un teikt, ka viņi to prasa? Visiem tiem iedzīvotājiem, ar kuriem es esmu ticies, ir ārkārtīgi negatīva attieksme pret šāda jautājuma risināšanu.

Vidiņa kungs teica, ka uzņēmumus Latvijā esot vajadzējis likvidēt un ka tas esot bijis pareizi. Tikai nezin kāpēc Portugālē un Īrijā uzņēmumus ceļ un tādā veidā rada cilvēkiem darba vietas?

Nākamais jautājums. Vidiņa kungs teica, ka ļoti daudz netīrumu un atkritumu paliekot Latvijā, bet viņš tomēr atbalsta celulozes kombināta celtniecību. Celulozes kombināts ievedīs apmēram 48 000 tonnu ķīmisko vielu,
un tās ieplūdīs Daugavas ūdeņos, bet…

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. … bet tīra celuloze aizies uz pārstrādi tajās valstīs, kuras grib pie mums iedzīvoties.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Otro reizi. (Starpsauciens: "Nevajag otru reizi! Pietiek ar vienu!")

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumdevējs ir pieņēmis 5.pantu, un 5.pants skan tā: “Projekts tiek realizēts par līdzekļiem no speciāliem mērķmaksājumiem, kā arī no neatmaksājamās un tehniskās palīdzības, valsts un pašvaldību budžeta, dāvinājumiem, fondu līdzekļiem un citiem finansēšanas avotiem.” Šeit arī beidzas likumdevēja kompetences jautājums.

Vēl varētu būt nākamais teikums: Ministru kabinetam līdz gada beigām iesniegt grozījumus likumos vai nodevās, tur, kur tas ir vajadzīgs. Taču tā ir izpildvaras kompetence. Mēs tagad spriežam par to, cik un kādus līdzekļus izmantosim projekta realizācijai: no “Latvijas kuģniecības” privatizācijas ieņēmumiem, kura vēl nav privatizēta, 30% vai 50%, no trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanas, kura vēl nav pārdota, tik un tik procentus... Nu nepaliksim taču smieklīgi!

Es aicinu vispār neatbalstīt 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā - Viola Lāzo. Lūdzu!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja biedra kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Dažādas komisijas un darba grupas, kas ir spriedušas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu - turklāt spriedušas ne tikai Latvijas ietvaros -, ir pārsvarā vadījušās pēc dažādām sabiedrības aptaujām, pie tam nepilnīgām aptaujām, un politiķu viedokļa, ka šāda bibliotēka ir vajadzīga. Protams, ja mēs cilvēkiem jautāsim: “Vai jūs gribat Latvijas Nacionālo bibliotēku?” -, Latvijā būs ļoti maz cilvēku, kas atbildēs “nē!”. Protams, garīgās vērtības ir viens no mūsu tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas garantiem. Taču nav veikta plaša sabiedriskās domas analīze par jautājumu, kā pati sabiedrība vēlētos, lai šis projekts tiktu finansēts.

Es gribētu atgādināt Latvijas vēsturi. Laikā starp diviem pasaules kariem referendumi un dažāda veida tautas aptaujas bija nesalīdzināmi populārākas nekā pašlaik, pēdējos 11 gados, tas ir, pēc neatkarības atjaunošanas. Atgādināšu kaut vai Ķeguma spēkstacijas būvi! Tai bija vajadzīgas nesalīdzināmi mazākas summas, kā to redzam, tās samērojot ar šo summu - pāri par 80 miljoniem -, kas ir nepieciešama Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības pirmajai kārtai… Redzam to, samērojot ar valsts kopproduktu. Runājot par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības pirmo kārtu un šiem nepilnajiem 100 miljoniem, kas būs tai nepieciešami, neviens nav painteresējies par sabiedrības viedokli.

Mēs šeit, parlamentā, diskutējam par to visu, taču jau vairāki kolēģi ir norādījuši, ka tas būtu Ministru kabineta uzdevums - diskutēt par to, kur un kā ņemt naudu.

Diskutējam, nezinādami, vai projekts patiešām sabiedrībai pašlaik ir pirmā prioritāte. Varbūt tomēr prioritāri ir jautājumi par medicīnas māsu darba samaksu, skolotāju darba samaksu un - tas ir vissasāpējušākais jautājums - par bērnu pabalstiem? Varbūt vajadzētu pirmām kārtām domāt par to, lai vispār mūsu sabiedrībā būtu cilvēki, kam šī Nacionālā bibliotēka būs nepieciešama nākotnē? Jo tas taču ir projekts nākotnei. Tātad pats galvenais ir sabiedrības viedoklis, un mums ir daudzas iespējas to noskaidrot. Taču ir skaidrs, ka sabiedrība neatbalstīs šāda veida mērķmaksājumu, jo ir runa par kopumā ļoti lielu summu, proti, par desmitdaļu santīma par katru patērētās elektroenerģijas kilovatstundu, tas ir skaidrs. Jo dažādās tikšanās reizēs, kuras ir bijušas mums, Saeimas deputātiem, mēs esam dzirdējuši aizrādījumu, ka būs jau jāmaksā ne tikai par kilovatstundu, bet, tā kā mūsu sadzīvē un dzīvē nav nevienas lietas vai pakalpojuma, ko mēs varētu iegūt bez energoietilpīguma apmaksas, praktiski tas attieksies uz jebkuru soli mūsu dzīvē.

Tā ka tas būtu pamatjautājums šajās debatēs, pirms nobalsojam par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es no tīri politiskā viedokļa gribu atgādināt vienu lietu. Kāda jums, kolēģi, kas esat šā projekta atbalstītāji, ir garantija, ka pat pēc izmisīgas pretošanās cīņas un strīdiem tiks pieņemts šis projekts? Kāda jums ir garantija par to, kas ar projektu tālāk notiks? Kāda jums ir garantija, ka netiks ierosināta tautas nobalsošana par šādu projektu? Visi trumpji tad būs to cilvēku rokās, kuri protestēs. Vai jūs tiešām to nesaprotat? Jūs gribat stumt uz priekšu tādu projektu, kurš viss ir uz elektroenerģijas tarifiem balstīts. Tuvojas 8.Saeima. Mierīgi dodam kārtis rokās… Tad būs, par ko runāt. Un te nu tiešām vietā ir tas jautājums: ja jau tiešām mēs projekta realizācijai nepieciešamo līdzekļu plānošanā liekam uzsvaru uz maksu par elektroenerģiju, kāpēc nav iespējams normāli par to runāt ar sabiedrību? Par to mēs nerunājam ar sabiedrību.

Lūdzu, apdomājiet šo risinājumu! Šodien mēs te spēkus šķiedīsim, viens otru pārliecināsim, projektu, tā teikt, ar mokām izvilksim cauri. Es gribu atgādināt: vai nav jau tādi projekti bijuši? Vai nav tādi jau bijuši? Vai jūs gribat vēl vienu tādu? Jūs gribat, lai mēs lieki tērējam laiku. Protams, būs tiešām arī politiskā piegarša visai šai izrādei un tautas nobalsošanas gatavošanai. Es aicinu: vēlreiz padomājiet, nāciet šeit ar tādu projektu, kurš var pārliecināt vairākumu - normālu Saeimas vairākumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds kultūras ministrei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (kultūras ministre).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie deputāti! Pirms balsojuma par šo izšķirīgo likumprojekta pantu, es domāju, tomēr vismaz man, vienīgajai valdības pārstāvei, kas šodien ir klāt parlamenta sēdē, būtu labi izteikt savu attieksmi. Man ir žēl, ka šodien citi mani kolēģi nav šeit kopā ar deputātiem, jo šis projekts un šis balsojums tiešām ir ļoti nopietns un izšķirīgs.

Dobeļa kungs nupat mums visiem uzdeva jautājumu: kas notiks, ja jūs, godātie deputāti, šodien atbalstīsiet šo likumprojektu? Es jums varu pastāstīt, kas notiks.

Turpinās strādāt jūsu, Dobeļa kungs, frakcijas atbalstītā valdība, turpināsies darbs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kuru vada, Dobeļa kungs, jūsu frakcijas deputāts Vents Balodis, un turpināsies darbs pie šā projekta. Ja deputāti atbalstīs likumprojektu trešajā lasījumā, tad sāks strādāt Uzraudzības padome, kuru, kā likumprojektā ir paredzēts, vadīs Ministru prezidents, ko atbalsta šīs Saeimas vairākums. Ja kādam ir šaubas par to, kā Uzraudzības padome uzraudzīs šo procesu finansiāli, profesionāli un politiski, tad var, kamēr likumprojekts tiks gatavots izskatīšanai trešajā lasījumā, nākt ar priekšlikumiem par Uzraudzības padomes papildināšanu ar jūsu frakcijas pārstāvjiem. Ja balsojot šodien likumprojekts tiks atbalstīts, tad tiks beidzot nodibināta šā projekta vadības vienība. Es jums teikšu atklāti - nav bijis viegli ministrijai! Ministrijā pie šā projekta nav līdz šim strādājis neviens cits cilvēks, izņemot pašu ministru (jo ministrijā nav citas attiecīgas štata vietas) un Nacionālās bibliotēkas direktoru. Neraugoties uz to, visās frakcijās ir bijusi pieejama informācija par projekta izmaksām, projekta vadību, projekta uzraudzības kārtību; ir sniegti salīdzinājumi ar līdzīgiem starptautiskiem projektiem. Mums ir bijusi iespēja to visu izdiskutēt, atbildēt uz visiem - gan būtiskiem, gan mazāk būtiskiem - jautājumiem. Tādēļ nevar teikt, ka parlamentā nav bijusi pieejama informācija. Tāds apgalvojums vienkārši nebūs patiess.

Es domāju, mums ir jāatceras vēl viena lieta. Mēs Latvijā sirgstam ar nabadzības kultu. Mēs nez kāpēc kultivējam nabadzības filozofiju. Es to piedzīvoju Ministru kabineta sēdē, kad Kultūras ministrija piedāvāja astoņus noteikumu projektus par bibliotēku sfēru Latvijā. Es piekrītu, ka daži no tiem noteikumu projektiem nebija pietiekami kvalitatīvi izstrādāti. Taču mēs turpināsim runāt par standartu iesniegšanu bibliotēku jomā. Par tādu pašu standartu ieviešanu, kādi Latvijā ir jau pieņemti un stājušies spēkā attiecībā uz lopu novietnēm, aptiekām, frizētavām. Taču, ka mēs gribam arī bibliotēku jomā ieviest standartus, tad tas nez kāpēc cilvēkiem liekas nepieņemami. Nu ir jāattopas! Es domāju, ka cilvēki jau sen ir izteikuši savu attieksmi pret projektu. Cilvēki ir izteikuši savu attieksmi aptaujās, kurās 65% no aptaujātajiem ir atbalstījuši projektu un turklāt no tiem, kas ir gatavi projektu atbalstīt, lielākā daļa ir tādu, kas ir gatavi to personīgi atbalstīt, tātad veikt arī šādu elektrības mērķmaksājumu. Cilvēki ir izteikuši savu attieksmi pret šo projektu, trīskārt un četrkārt palielinādami apmeklējumu skaitu tajās publiskajās bibliotēkās, kuras ir pārkārtotas atbilstoši tām prasībām, kādas tiek izvirzītas mūsdienīgām bibliotēkām. Cilvēkiem ir vajadzīga šī infrastruktūras daļa. Tā sen vairs nav kultūras daļa. Tā ir elementāra infrastruktūra, kas ir garantija attīstībai.

Tāpēc man vispār liekas muļķīgi, ka es šodien runāju, pārstāvot valdības viedokli. Sen jau šis jautājums sniedzas pāri kultūras sfērai!

Par finansu avotiem, kas ietverti 10.priekšlikumā jeb jaunajā redakcijā atbalstītajā 6.pantā. Es domāju, ka tomēr ir vērts balsot par visu šo pantu kopumā, jo ne jau velti Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un apakškomisija tik ilgu laiku gatavoja šo priekšlikumu Saeimai. Tomēr tas ir sagatavots šādā redakcijā. Kāpēc? Tāpēc, ka... Es piekrītu daudziem argumentiem, ko minēja gan Kalniņa kungs, gan Baldzēna kungs, gan daudzi citi, kas šodien uzstājās debatēs, arī jūs, Tabūna kungs un Dobeļa kungs. Jā, atsevišķi panti zināmā mērā rada izkropļojumu tirgus ekonomikā. Taču tieši tāpēc, ka šie panti, šīs daļas visas kopā viena otru sabalansē, tās mazina šo izkropļojošo efektu, un, ja man jums godīgi ir jāsaka, tad tieši elektrības mērķmaksājums ir tas, kas ir sociāli vissabalansētākais un sociāli vispieņemamākais, jo tas ir saistīts ar sociāli sabalansētu patēriņu. Un - vēl man ir jāsaka, ka nav taisnība tiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka tauta maksās divreiz. Ir veikti ļoti konkrēti aprēķini, kas pierāda, ka tauta divreiz nemaksās par patērēto elektrību un pat Tramvaju un trolejbusu pārvalde ir veikusi šādus aprēķinus, jo faktiski tramvaji un trolejbusi - tā ir tikai uz elektrības patēriņu balstīta lieta. Pārvaldei tas gadā izmaksās 80 000 latu, kas nesastāda pat 0,1 % no biļetes tarifa. Tātad pat šajā sfērā, kas ir visjutīgākā un ar cilvēka patēriņu visvairāk saistītākā sfēra, biļetes cena nepieaugs šā mērķmaksājuma dēļ pat par 1 santīmu.

Tad par ko mēs šeit runājam? Mēs runājam par to, ka ģimene, kas sastāv no 1 cilvēka, mēnesī šim mērķmaksājumam patērēs, ja tikai šis viens mērķmaksājums darbosies, no 6 līdz 10 santīmiem, 2 cilvēku ģimene attiecīgi divreiz vairāk, bet četru cilvēku ģimene - līdz 40 santīmiem. Sakiet, vai tā nav sociāli pieņemama cena pakalpojumam, kuru šobrīd, kad šī sistēma nedarbojas, cilvēki ir spiesti maksāt, pērkot vilciena vai autobusa biļeti un braucot uz Rīgu, jo viņu bibliotēkā šis vienotais publiskais informācijas tīkls nedarbojas.

Mūsu piedāvājums ir izmantot šo ļoti solidāro, sociāli proporcionālo maksājumu, kas ir daudz lētāks nekā vilciena vai autobusa biļete, nemaz nerunājot par personīgo datoru, kas kā alternatīva katram cilvēkam šo pakalpojumu sniegs.

Otra lieta - par ieņēmumiem no privatizācijas. Arī tā, protams, nav Kultūras ministrijas kompetence, bet man jums jāsaka, ka pirmām kārtām tas ir nevis tikai sabalansējošs finansu avots elektrības mērķmaksājumam vai kompensējošs avots, lai būtu mazāki termiņi un mazākā apjomā jāiedarbina elektrības mērķmaksājums, bet tā ir ļoti loģiska shēma, jo kaut ko pārdodot, ir ļoti rūpīgi jāskatās, kur šī nauda tiek tērēta, un, ja mēs to tērējam nevis apēšanai, bet attīstībai, tad tas ir ļoti loģisks piedāvājums. Tieši to pašu agrāk vai vēlāk varēs attiecināt arī uz Trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanu.

Un es vēlreiz aicinu jūs atcerēties, ka tikai kompleksā visi kopā šie panti var dot to pozitīvo efektu, kādu komisija pēc ilgām diskusijām, pēc ilgām pārrunām arī ar valdības locekļiem, koalīcijai vienojoties tomēr par šādu sabalansētu attieksmi, ir piedāvājusi jums šodien atbalstīšanai, tāpēc es mudinu jūs nenodoties populistiskiem aicinājumiem, bet tomēr saņemties un sākt balsošanu par šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā, Vītola kungs, vai vēlaties ko teikt?

M.Vītols. Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 10.priekšlikumu par 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs sākam balsošanu par šo priekšlikumu, mums ir jābalso par desmit deputātu priekšlikumu: “Ierosinām izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm Saeimas sēdē pirms balsojuma par 10. priekšlikumu likumprojektā “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju.” Lūdzu, balsosim vispirms par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 21. Priekšlikums pieņemts. Izsludinu pārtraukumu uz 15 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Desmit deputātu prasītais un mūsu nobalsotais pārtraukums ir beidzies. Lūdzu, turpināsim darbu! (Starpsauciens: “Oficiālais pārtraukums!”) Jā, to var darīt, bet Kārtības rullī nav noteikts, tieši kad sēdes vadītājs to nosaka. Es ierosinu pabeigt balsojumu par šo 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo debates mēs jau beidzām, visi ir izteikušies. Tātad mums vispirms vajadzētu nobalsot, bet pēc tam spriedīsim par pārtraukumu.

Tātad, pirms mēs sākam balsošanu, mums vispirms ir jābalso, jo trīs deputāti - Egils Baldzēns, Osvalds Zvejsalnieks un Leons Bojārs - izteica priekšlikumu - balsot pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par trīs deputātu priekšlikumu - balsot pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

M. Vītols. 11. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Vītola kungs! Pirms jūs turpināt ziņojumu, mums ir jāizskata desmit deputātu iesniegums. “Ierosinām turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu priekšlikumu izskatīšanai. Visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.” Vai deputāti neiebilst? (Starpsaucieni: “Piekrītam!”) Deputāti piekrīt.

Lūdzu, Vītola kungs, turpiniet!

M.Vītols. 11. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 7.panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns... Kārlis Leiškalns atsakās. Nākamais - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, man kolēģi saka, ka nav jēgas runāt, jo jūs esat nolēmuši, ka cilvēkiem par elektroenerģiju būs jāmaksā dubulti. Tas nekas! Visi iedzīvotāji to pacietīs.

Un arī vēl šī lieta. Tagad jūs man pasakiet, cik maksās tā programma, lai veiktu šo elektroenerģijas maksājumu aprēķinu un visu to, kas ar to ir saistīts? Un arī attiecībā uz tām vieglajām automašīnām, ko apliks ar nodokli. Cik maksās šī programma? Un kas par to maksās? Un vai arī tā ietilps Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksās? Paldies.

Nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Šī programma jau ir izstrādāta, tā programma nemaksās gandrīz neko. Ja jūs, Leon Bojār, kārtīgi apmeklēsiet mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes, mēs ar visu to tiksim galā. Tik traki ar mums nav.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu visus pamanīt to, ka sociāldemokrāti atklāti melo, jo saka, ka elektrība palikšot divas reizes dārgāka. Mēs atkārtojam - 0,1 santīms! Tas absolūti nenozīmē pusi! Tas nozīmē, Leon, ka jums tomēr ir problēmas ar matemātiku. Cilvēki, neklausieties klajos melos!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Apiņa kungs! Jūs nekad neesat rūpējušies par Latvijas tautu, tāpēc jau cilvēki stāv rindā pie slimnīcām, lai pierakstītos uz operācijām... (No zāles: “Nevajag apvainot!”) Tas ir pirmais, kas jums kā mediķim būtu jāzina.

Un otrs. Pēc tam, kad jūs saliksiet visus šos maksājumus kopā, tikai tad jūs redzēsiet, kāds sanāks šis cipars. Un, ja jūs neprotat rēķināt, tad nevajag citus cilvēkus apvainot! Es vairākas reizes jums esmu teicis: “Nevajag cilvēkus apvainot no šīs tribīnes!”

Sēdes vadītājs. Nākamais - Egils Baldzēns, lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Apiņa kungs! Man, protams, bija ļoti patīkami dzirdēt jūsu apgalvojumu, ka dubultīgi tarifi nebūs, un sociāldemokrāti tam var piekrist, ka pagaidām tarifs nebūs dubultīgs, tomēr, saglabājot tādu politiku, kā jau minēju, ka praktiski šā projekta vienīgais finansējuma avots būs elektrības nodoklis, vairs ar šo summu vien - 0,001 lats, tas ir, santīma desmito daļu, nepietiks. Pie tam, ja reiz jau pat no valdības partiju puses tika runāts, ka dubultais tarifs ir arī par koģenerāciju, par vēja ģenerācijām un tamlīdzīgi, kas prasa, salīdzinot ar iepirkuma cenām, seškārtīgi lielāku maksājumu šiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar šīs elektrības ražošanu, tad tādā gadījumā mums ir jāsaprot, ka Latvijā būs ļoti smaga situācija ar elektrības cenām.

Pavisam vienkārši: “Latvenergo” pats sev prasa 10%, bet 2,6% tagad pieliek klāt valdība. Ja mēs šiem 10% pierēķinām vēl klāt kaut vai pievienotās vērtības nodokli, tad mums iznāk jau 14 procenti...

Es domāju, Apiņa kungs, jūs varētu būt mazliet savaldīgāks un korektāks un nejaukties šeit, jo jūs nezināt pat to, par kādiem 10% ir runa. Jūs jau runājat par 2,6% - to, ko valdība tur nepieliks klāt. Tātad jums vajag iemācīties klausīties un uzvesties zālē. Alu dzersiet vēlāk!

Tā kā šos 2,6% nepieliek klāt, bet “Latvenergo” nav atbrīvots no PVN, no pievienotās vērtības nodokļa, tad tas pats paaugstinās tarifu par 10 procentiem. Es domāju, Apiņa kungs, ir jāmācās uzvesties arī pēc Dalailamas vizītes šeit, Latvijā. Ņemiet piemēru no Dalailamas!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Lūdzu, nomierinieties, lai mēs varam sekmīgi pabeigt darbu! Ieņemiet savas vietas!

Nākamais - Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Apiņa kungam par mīlestību pret sociāldemokrātiem, bet melot šinī līmenī var tikai vai nu likumdevējs, vai izpildvaras vadītāji. Un es arī piebildīšu, ka patiešām jūsu partijai vienīgais premjerministrs, kurš, būdams šinī amatā, nav melojis, ir Ivars Godmanis, kas pateica, ka būs sliktāk. Un tā arī bija. Visi pārējie vienmēr solīja, ka būs labāk, bet tā nu nesanāca. Kurš tad meloja - to lai izlemj tauta.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Liekas, ka tieši... Sevišķi Lujāns man prasa nerunāt... Liekas, ka parlaments ir tā vieta, kur nevar nerunāt, un, ja parlamentā nerunā, tas maksā ārkārtīgi dārgi. Katrā ziņā daudz dārgāk nekā demagogu izskaitītās minūtes...

Taču ko es gribēju teikt par šo projektu? Par 11.pantu. 11.pants pasaka ļoti skaidri, ka mēs nodokļus neapliksim ar jauniem nodokļiem. Tā te stāv rakstīts, un, ja jūs man stāstījāt kaut ko pretēju, tad tā tas diemžēl nav. Ja mēs runājam šā panta kontekstā par pašu projektu, tad, Bojāra kungs, ja jūs rūpīgi būtu izlasījis Latvijas Satversmi, tad jūs saprastu, ka jūs viens pats pārstāvat visu tautu, un tā katrs deputāts. Tātad, ja parlaments konceptuāli ir atbalstījis likumprojektu par Nacionālās bibliotēkas celtniecību, tad tauta un sabiedrība šo celtniecību grib, bet mēs šodien strīdamies...

Vēl es gribētu piebilst, ka šis projekts savā būtībā ir ārkārtīgi sociāldemokrātisks, jo runā par visu cilvēku iespēju piekļūt gara gaismai. Šis projekts ir ārkārtīgi nacionāls savā būtībā, Dobeļa kungs! Tas ir tīrs, nacionāls projekts. Es pat teiktu, to par etnisku projektu var nosaukt. Taču mēs strīdamies, un mums ir jāstrīdas, kur ņemt naudu, tomēr šis stīdus objekts nevar būt tāds, ka latvieši cels sev bibliotēku, bet marsieši uz Mēness, Krievijā - krievi vai Gambijā - gambieši par to maksās. Skaidrs, ka mums pašiem ir jāmaksā! Mums ir vienkārši jāvienojas - kādā veidā šos līdzekļus iekasēt pēc tam, kad mēs būsim vienojušies, ka šī bibliotēka tiks celta.

Es, protams, ierosinātu likumprojektu nedaudz pārstrādāt. Mēs runājām arī ar Baldzēna kungu un arī Baldzēna kungs man teica, ka viņš noteikti atbalsta šādu projektu. Šā projekta postindustriālā, informātiskā nozīme, manuprāt, šajā zālē vēl nav aptverta, jo mums nav neviena valstiska centra, caur kuru tiktu sadalīta visa šai sabiedrībai nepieciešamā un šo sabiedrību vienīgi attīstīt spējīgā prece, ko sauc par informāciju.

No visiem apsvērumiem raugoties, projekts ir labs. Pastrīdēsimies - kā to realizēt. Strādājot pie trešā lasījuma, es domāju, mēs drusciņ mainīsim finansēšanas kārtību, bet skalojot to ūdeni... es aizmirsu, kā tas saucas... neizliesim no tās bļodas arī bērnu. Pasarg, Dievs, neizliesim to bērnu! Jo es zinu, ka arī Baldzēna kungs grib bibliotēku, Lauska kungs grib, un pat Leons Bojārs, kas saka, ka nevajag bibliotēku, sirdī tomēr Nacionālo bibliotēku grib, bet par Dobeli es nemaz nerunāšu.

Aicinu šobrīd atbalstīt atbildīgo komisiju, mudinot atbildīgo komisiju strādāt pie projekta atbildīgāk. Apiņa kungs, atbildīgāk!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par procedūru, kā lieta virzāma tālāk. Ejot starpbrīdī, kas tika izsludināts uz 15 minūtēm, es jautāju sēdes vadītājam Pīka kungam, un viņš man teica, ka tūlīt, pēc 15 minūšu ilgā pārtraukuma beigšanās, tiks izsludināts nākamais - pusstundu ilgais pārtraukums, kā tas parasti notiek. Tātad tika maldināta vesela apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, un mēs nebijām zālē. Līdz ar to es lūdzu - tūlīt tiks sagatavots arī dokuments -atkārtot balsojumu par 10.priekšlikumu, jo, cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ļaujiet savam kolēģim izteikties!

P.Tabūns. Jūs redzat, cik dīvaini rit šā likumprojekta apspriešana. Šāda maldināšana un veselas frakcijas izslēgšana kārtējo reizi liecina par ne visai korektu, pavisam maigi runājot, rīcību, un tādēļ es vēlreiz aicinu deputātus atkārtot balsojumu par 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs! Pirmais pārtraukums tika izziņots, kad mēs nobalsojām par 15 minūtēm. Pie tam visi deputāti atgriezās zālē, to skaitā arī daļa jūsu frakcijas deputātu, un tikai pēc tam mēs balsojām par piecu deputātu iesniegumu - pasludināt pārtraukumu vai nepasludināt. Ja jūs iesniegsiet savu priekšlikumu, tad mēs to izskatīsim, bet tagad turpināsim debates par 11.priekšlikumu.

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti katrā ziņā uzskata, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir jāatbalsta, mums ir jāpārbalso, un, kaut arī valdību veidojošajām partijām savstarpēji ir gadījies misēklis, vieniem otru pārprotot, tomēr katrā ziņā arī mēs dzirdējām to, ka pēc tam varētu būt lielais pārtraukums. Tas, neapšaubāmi, ir tā, bet nemeklēsim šeit vainīgos, jo ne jau vainīgo meklēšana ir pats svarīgākais, svarīgākais ir pati problēma.

Kolēģi! Kārlis Leiškalns minēja, ka šis projekts ir ārkārtīgi sociāldemokrātisks. Tas varbūt pēc sava mērķa ir sociāldemokrātisks, es piekrītu, bet, skatoties pēc tām metodēm, pēc līdzekļiem, tas gan tāds nav. Un tieši tāpēc mēs iebilstam pret šo vienu nopietno jautājumu, tas ir, elektrības nodokli, pat neatkarīgi no tā, vai tam šajā konkrētajā gadījumā uzliek vēl papildu nodokļus vai ne, jo tas jau būtu absurds - elektrības nodoklim uzlikt vēl kādu citu nodokli. Tā jau būtu nodokļa aplikšana ar nodokļiem, un es domāju, ka tāda situācija vispār būtu absurda. Es arī domāju, ka daudzas liberālās partijas ir pamanījušas, ka tirgus ekonomika tomēr ir zināma vērtība, tāpēc tās nav uzlikušas sev šo dabīgo nodokli, kā tas bijis citos gadījumos.

Kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu izspriest ne tikai par to, vai ir vajadzīgs šis nodoklis nodoklim, bet arī to, vai šis nodoklis vispār ir vajadzīgs, un katrā ziņā izmantot tikai korektas metodes cīņa pret opozīciju. Es domāju, ka šajā gadījumā vajadzētu vēl vienu lietu izdarīt - tomēr atzīt, ka nevar būt tā, ka mazturīgie tagad varētu it kā par lielāku cenu patērēt mazāku enerģijas daudzumu. Tas ir tas reālais, ko jūs piedāvājat, kolēģi! Nav tā, ka mazturīgajiem tagad būs ieguvums. Šā projekta realizācija prasīs pietiekami ilgu laiku, un tam vajadzēs diezgan lielu naudu - pēc aptuveniem aprēķiniem, desmit gadu laikā 9 miljonus katru gadu, un tas viss būs uz “Latvenergo” abonentu rēķina, arī uz mazturīgāko rēķina. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā tik ierasto progresīvo ienākuma nodokli neviena no valdību veidojošajām partijām neapstiprina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātie opozicionāri! Es vēlos vēlreiz atkārtot, ka šoreiz mēs diskutējam par 7.pantu. Jūsu kategoriskais noliegums attiecībā uz 11.priekšlikumu 7.pantam nozīmē to, ka jūs iestājaties par to, lai šo mērķmaksājumu vēl apliktu ar nodokli. Es ceru, ka jūs vienkārši pārpratāt un par šo jautājumu diskutējāt vienkārši tāpēc, ka nebijāt kārtīgi iepazinušies ar dokumentu, ar kuru mēs strādājam.

Godātie kolēģi! Jautājumu par to, kurus Latvijas iedzīvotājus atbrīvos no šā nodokļa un kuriem dos atlaides un atvieglojumus, nosaka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 21.priekšlikums, un tur ir diezgan skaidri un gaiši pateikts, ka Ministru kabinetam tiks dotas iespējas ar saviem noteikumiem regulēt atvieglojumu piemērošanas kārtību, tas ir, noteikt, kuriem cilvēkiem dos atvieglojumus vai, teiksim, iespējas nemaksāt par šo elektroenerģiju, tas ir, mazturīgiem un tā tālāk. Tas viss šeit ir noteikts.

Cienītie kolēģi! Lasiet, lūdzu, arī dokumenta tālāko tekstu! Es aicinu jūs visus balsot par to, lai ar pievienotās vērtības nodokli neapliktu šo mērķmaksājumu par elektrību. Es ceru, ka jums nav pret to nekādu iebildumu, jūs taču negribat, lai vairāk būtu jāmaksā elektroenerģijas patērētājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Leons Bojārs, otro reizi. Es atvainojos, Bojāra kungs, izrādās, ka jūs esat jau divreiz bijis te. (Zālē liels troksnis. Aplausi.)

Bojāra kungs, jūs par šo priekšlikumu esat divas reizes izteicies.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par 7.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 26. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt priekšlikumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. Tiek ierosināts pārbalsot 10.priekšlikumu. Par šo priekšlikumu viens var izteikties "par", viens - "pret".

Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tagad šis priekšlikums nav korekts, jo mēs visi, ieskaitot mūsu kolēģus no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, esam nobalsojuši par nākamo priekšlikumu, kurš ir cieši saistīts ar iepriekšējo. Mūsu godātā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ir nobalsojusi par 11.priekšlikumu, un tas ir cieši saistīts ar 10.priekšlikumu. Tātad, kolēģi, kaut kas nav pareizi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Apiņa kunga uzstāšanās jums skaidri parādīja, kādā "mērcē" tiek gatavots tālākais projekta pieņemšanas ceļš. Apiņa kungs, tā nav mūsu vaina, ka bija šis balsojums par 11.priekšlikumu. Par to man ir jāprasa atbilde no sēdes vadītāja, jo mēs savu priekšlikumu iesniedzām savlaicīgi. Atvainojiet, lūdzu! Tā ka nenāciet tribīnē un nerunājiet par lietām, par kurām jūs neesat lietas kursā! Es uzskatu, ka tas bija ļoti nekorekti. Ļoti nekorekti kaut vai tāpēc vien, ka tā vietā, lai kārtīgi par to visu izrunātos un izdiskutētu šo lietu, tika šādā veidā izmantota mūsu prombūtne. Jo tiešām Pēteris Tabūns saņēma neprecīzu informāciju, neskaidru informāciju diemžēl... Diemžēl!

Jā! Jums ir jāsaprot, ka šeit mums ir jārod skaidrība lietās, nevis jāvicina rokas kā vējdzirnavu spārni. Un tāpēc, ja jūs gribat korekti pierādīt, ka Saeimas vairākums atbalsta 10.priekšlikumu, nebaidieties, neraustieties, nebāziet galvu smiltīs, bet atbalstiet mūsu priekšlikumu! (Starpsaucieni: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir izteicies "par", viens - "pret". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu pārbalsot 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 2.Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim! Izskatīsim 12.priekšlikumu.

M.Vītols. 12. - deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Par likumprojekta 7.pantu ir saņemti divi priekšlikumi: 13. - Arņa Kalniņa priekšlikums 7.pantu izslēgt un 14. - deputāta Jurkāna priekšlikums 7.pantu izteikt viņa piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi deputāta Kalniņa priekšlikumu izslēgt 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Līdz ar to vairs nav balsojams 14.priekšlikums.

M.Vītols. Paldies.

15. un 16. - deputātu Ūdres un Kalniņa priekšlikums 8.pantu izslēgt.

17. - deputāta Jurkāna kunga priekšlikums 8.pantu izteikt viņa piedāvātajā redakcijā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi deputātu Ūdres un Kalniņa priekšlikumu veikt 8.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

M.Vītols. 18. - deputātes Ūdres kundzes priekšlikums 9.pantu izslēgt.

19. - deputāta Jurkāna kunga priekšlikums 9.pantu izteikt viņa piedāvātajā redakcijā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 18. un 19.priekšlikumu.

20. - deputāta Arņa Kalniņa kunga priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 21.priekšlikumā, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, - 9.pantu izteikt komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 9.pantu.

Tātad esam izskatījuši 18., 19., 20. un 21.priekšlikumu. Tie visi bija par 9.pantu.

M.Vītols. 22. - deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 23.priekšlikumā. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 10.pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

Bojāra kungs, jūs tomēr nerunāsiet, jā?

Lūdzu, turpiniet!

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

M.Vītols. 24. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, tas ir, pašas atbildīgās komisijas, priekšlikums par 9.panta redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 25. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums 11.pantu izslēgt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 26. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojektā tas ir pēdējais piedāvātais grozījums (pareizāk sakot, šoreiz tas ir papildinājums), es vienkārši gribu apsveikt apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, jo viņi, pašreiz būdami valdošās koalīcijas sastāvā, saprata, ko nozīmē demokrātija. Izjuta, kā tas ir, kad netiek ņemtas vērā opozīcijas tiesības uz savu argumentāciju, uz sava viedokļa paušanu. Šodien, par laimi Latvijai un par lielu prieku demokrātijas attīstībai, šādu iespēju saņēma arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kas ir koalīcijas partnere. Valdošās koalīcijas partneri, apsveicu jūs ar to, ka saņēmāt demokrātijas paraugstundu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko teikt par 26.priekšlikumu?

M.Vītols. Lūdzu lemt par priekšlikuma atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts. (Zālē liels troksnis.)

Lūdzu atkārtot balsojumu, kolēģi! Zālē ir kvorums.

Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtosim balsojumu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - nav.

Godājamie kolēģi! Paziņoju sēdes pārtraukumu uz piecām minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz balsosim par 26. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 1. Nav balsojis kvorums.

Līdz ar to, vadoties pēc Saeimas kārtības ruļļa, mēs šodienas sēdi slēdzam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Godājamie kolēģi! Kamēr gatavojas reģistrācijas rezultātu izdruka, daru jums zināmu, ka pēc rezultātu paziņošanas Saeimas Prezidijs sanāks uz sēdi un lems par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu pēc desmit minūtēm. Ārkārtas sēdes darba kārtībā ir paredzēti divi jautājumi - likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums" un likumprojekts "Zvērinātu tiesu izpildītāju likums".

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Rišards Labanovskis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Dzintars Ābiķis, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Vents Balodis, Jānis Straume un Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Prezidiju lūdzu sanākt blakustelpā uz īsu apspriedi.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 11.sēde
2001.gada 20. un 21.jūnijā
(21.jūnijs)


Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas uzruna


Likumprojekts “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” (3.lasījums) (Atgriezts atpakaļ komisijām)(3299. dok., reģ. nr.722)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debates - dep. M.Lujāns

- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Razminovičs
- dep. A.Seile
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Gaigals
- dep. Dz.Kudums
- dep. A.Razminovičs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Seiksts
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Gaigals
- dep. M.Lujāns
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Gaigals
- dep. J.Lagzdiņš

Par procedūru - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)(2269. un 3273. dok., reģ. nr.677)

Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)(2618. un 3274. dok., reģ. nr.768)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Ādamsons


- dep. J.G.Vidiņš

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. I.Burvis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)(2769. un 3275. dok., reģ. nr.813)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Sodu reģistra likums” (2.lasījums)(3064. un 3300. dok., reģ. nr.891)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” (2.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)(1879. un 3302. dok., reģ. nr.554)

Ziņo - dep. P.Apinis

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. H.Demakova
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Muižniece
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Vītols
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Kudums
- dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Škapars
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs

- dep. I.Ūdre
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Ūdre
- dep. J.Dobelis
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. G.Dambergs
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Lībane
- dep. J.Dobelis

Paziņojums - dep. Dz.Kudums

Debašu turpinājums - dep. A.Kalniņš
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Ūdre
- dep. K.Leiškalns
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Tabūns
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. I.Burvis
- dep. J.Stalidzāne
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. V.Lāzo
- dep. J.Dobelis
- kultūras ministre K.Pētersone
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Tabūns
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Apinis

- dep. J.Dobelis
- dep. I.Burvis


Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 9:25:08 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 9:57:10 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"
Datums: 21.06.2001. 10:05:52 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3299 nodošanu atpakaļ komisijai

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:09:08 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3273 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:10:50 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:14:06 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:17:08 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Datums:
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:21:16 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:21:52 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 13. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:22:58 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:24:16 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 22. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:25:10 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 10:27:46 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 34. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 11:02:22 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 44. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 11:03:52 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3274 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. nr. 768) (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 11:05:28 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3275 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Sodu reģistra likums" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 11:08:12 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Sodu reģistra likums" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 11:09:44 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3300 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 11:47:54 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 12:10:48 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikuma balsošanu pa daļām

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 12:11:08 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 13:34:30 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikuma pārbalsošanu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 13:34:58 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikuma pārbalsošanu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 13:46:22 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikuma balsošanu pa daļām

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 13:46:46 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 13:48:20 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Datums: 21.06.2001. 14:48:18 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:04:50 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikuma balsošanu pa daļām

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:05:14 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:21:18 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:24:06 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikuma pārbalsošanu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:28:22 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:28:58 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" (2. lasījums)
Datums: 21.06.2001. 15:35:00 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem