Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas sešpadsmitā sēde

2001.gada 13.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 13.decembra sēdi. Pirms izskatām sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par izmaiņām tajā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš lūdz atlikt līdz nākamā gada 24.janvārim likumprojekta "Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atcelt sēdes darba kārtības 15.punkta - likumprojekta "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” - izskatīšanu. Nav iebildumu.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības otrajā sadaļā Saeimas lēmuma projektu "Par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”. (Starpsauciens: "Iebilstam!") Tā kā viens deputāts cēla iebildumus, mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 14. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā deputāta Andreja Panteļējeva iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Priekšlikums ir šo iesniegumu iekļaut pēc darba kārtības 3.punkta.

Ir saņemti arī divu deputāšu - deputātes Silvijas Dreimanes un deputātes Ingrīdas Ūdres - iesniegumi ar lūgumu piešķirt viņām bezalgas atvaļinājumu 13.decembrī. Priekšlikums ir arī šos iesniegumus izskatīt darba kārtības sadaļā par atvaļinājumu piešķiršanu. Nav iebildumu?

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības 10.punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumi.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis vēlas runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos paskaidrot, kāpēc mēs ierosinām izdarīt grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Likuma pašreizējā redakcija paredz, ka, ja dzīvojamā māja atrodas uz zemes, kuras daļa ir tikusi denacionalizēta, bet otra daļa vienlaikus pieder pašvaldībai, tad mājas īrnieki var privatizēt tikai māju, bet nevar privatizēt pašvaldībai piederošo zemes daļu zem mājas. Tādējādi rodas no īpašuma tiesību viedokļa absurda situācija: māja pieder dzīvokļu īpašniekiem, daļa no zemes zem mājas - kādai fiziskai vai juridiskai personai, bet atlikusī zemes daļa - pašvaldībai vai valstij. Vienīgais, ko pašvaldība var izdarīt, ir iznomāt šo zemi mājas īpašniekiem, bet tas sadārdzinās dzīvojamās mājas uzturēšanu.

Tāpēc mēs ierosinām dot dzīvojamo māju īpašniekiem iespēju privatizēt pašvaldībai piederošo zem ēkas esošās zemes daļu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: "Vajag balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 38. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatīsim deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu!

Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.decembrī deputātam Imantam Stirānam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 13.decembrī deputātam Andrejam Panteļējevam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 13.decembrī deputātei Silvijai Dreimanei. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 13.decembrī deputātei Ingrīdai Ūdrei. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Kārļa Rācenāja atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi divus lēmuma projektus, jo tā ir savā darbībā pirmo reizi saskārusies ar šādu precedentu: tieslietu ministre ir izmantojusi savas tiesības un iesniegusi lūgumu par Kārļa Rācenāja atbrīvošanu no tiesneša amata, bet dažas dienas vēlāk ir saņemts Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikums atcelt minēto tiesnesi no amata.

Juridiskajai komisijai bija iespēja uzklausīt gan Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju, gan Tieslietu ministrijas pārstāvi, gan arī konkrēto tiesnesi un viņa paskaidrojumus. Komisijā domas dalījās samērā līdzīgi: par pirmo lēmuma projektu bija 4 deputāti, par otro - 3 (aizklātā balsojumā). Līdz ar to principā tas aizklātais deputātu balsojums, kas būs tagad, izšķirs, vai tiesnesis Kārlis Rācenājs tiks atbrīvots no tiesneša amata (tātad - vai tiks apstiprināts tieslietu ministres lūgums) vai arī deputāti akceptēs alternatīvo lēmuma projektu un tiesnesis Kārlis Rācenājs tiks atcelts no amata saskaņā ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atbrīvot Kārli Rācenāju no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.” Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 3, atturas - 59. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Kārļa Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”, tas ir, alternatīvo lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Kā jau minēju, šis ir alternatīvais lēmuma projekts, un tas ir veidots saskaņā ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo lēmuma projektu “Par Kārļa Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar Saeimas dokumentu nr.3915, kam ir pievienota vēstule, kura ir adresēta Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem un kura tapusi Rīgā 2001.gada 30.novembrī. Repšes kungs piektās rindkopas pēdējā teikumā ir izteicis savu vēlmi: “...Lūdzu godāto Saeimu atbrīvot mani no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem.”

Tā kā Latvijas Bankas likums nosaka, ka Saeimai ir jābalso arī par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu, tad ir sagatavots Saeimas lēmums: “Atbrīvot Einaru Repši no Latvijas Bankas prezidenta amata pēc paša vēlēšanās. Lēmums stājas spēkā 2001.gada 21.decembrī.”

Mums ir jābalso par Repšes atbrīvošanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, arī es atbalstu Einara Repšes vēlmi aiziet no Latvijas Bankas prezidenta amata, taču pārdomas izsauc šis viņa iesniegtais dokuments, kuru viņš ir adresējis Saeimas priekšsēdētājam, un pārdomas rodas šajā sakarā. Šis pamatojums jeb iesniegums, kas saņemts no Repšes kunga, ir vērsts uz to, ka sengaidītā tautas labklājība Latvijā šādos apstākļos nav sasniedzama, un tomēr pasaules centrālo banku prakse rāda, ka jebkurā gadījumā jebkuras izpildvaras centrālā banka vienmēr piedalās arī tautsaimniecības kopējo politisko un saimniecisko jautājumu risināšanā. Tomēr var teikt, ka šajā dokumentā, šajā pamatojumā nekas nav minēts par to, ko tad Latvijas Banka šajā periodā ir darījusi - kā ietekmējusi šo nelabvēlīgo situāciju, kāda tiek konstatēta šajā iesniegtajā dokumentā.

Un gan mans, gan arī lielas Latvijas sabiedrības viedoklis ir tāds, ka tomēr diemžēl Latvijas Banka ir pārāk maz rūpju veltījusi Latvijas saimnieciskās dzīves atdzīvināšanai. Latvijas Bankai ir jārūpējas… ne tikai par makroekonomisko stabilitāti, kas, protams, ir jebkuras valsts Centrālās bankas pirmais uzdevums, bet vienlaikus ir jārūpējas arī par mikroekonomisko attīstību. Šis fakts, ka Latvijā tās Centrālā banka iepriekšējos gados nav pietiekami rūpējusies par mikroekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības nosacījumu labvēlīgāku veidošanu, īsti neatbilst pasaules praksei, un šajā gadījumā būtu bijis korekti, ja pēdējā rindkopā savā pamatojumā Latvijas Bankas prezidents būtu parādījis, ka Latvijas Banka ir darījusi it kā visu, ka nekas, nekādi plankumiņi nav bijuši.

Un šajā sakarā es gribu minēt tikai dažus piemērus. Protams, jebkurai valstij, kas atraisījās no lielās PSRS, bija pāreja uz savām nacionālajām
valūtām - no rubļa uz savu nacionālo valūtu - un naudas maiņa. Kā mēs zinām, toreiz šī maiņa notika 200 rubļi pret 1 latu, bet nevajag mums aizvērt acis, jo šajā gadījumā arī Latvijas Bankas loma šeit bija ļoti liela, cik pareizi mēs šo apmaiņu veicām.

Es minēšu vienu piemēru. Šodien mēs iegādājamies, teiksim, vācu-latviešu vārdnīcu, kuru izdevusi izdevniecība jeb firma, kā mēs teiktu, “Avots” un kura ir trešais, pārstrādātais izdevums. Tagad tā maksā 16 latus un 80 santīmus. Šī pati vārdnīca ar 52 000 vārdu tulkojumiem 1991.gadā maksāja 4 rubļus. Tātad mēs vienā gadījumā pieņemam, ka viens rublis apmaiņā bija vērts 5 santīmus, bet šajā gadījumā iznāk, ka 1 rublis ir vērts 4,2 latus. Tāpēc ir jābūt objektīviem, novērtējot inflācijas procesu, cenu dinamiku un tā tālāk. Lieki teikt, ka arī Latvijas Banka savas neizdarības pēc drusku bija vainojama pie divām nopietnām banku krīzēm Latvijā.

Arī pēdējais moments, ka ļoti straujā tempā tika injiciēti līdzekļi Pirmās komercbankas atdzīvināšanai, un šie līdzekļi tādā veidā vairāk nekā 10 miljoni šim nolūkam ir novirzīti no Latvijas Bankas.

Un es gribētu izvirzīt vēl vienu momentu, par kuru mēs vairākkārt esam runājuši, kāpēc Latvijas komercbankā kredītprocenti relatīvi ir augstāki nekā abās kaimiņvalstīs.

Gribu izvirzīt vēl pēdējo momentu: kāpēc Latvijas Banka tā dziļi varbūt nepiestrādā pie šā jautājuma? Kā tad mēs ieiesim Eiropas Savienībā? Kāda ir mūsu taktika un stratēģija pa gadiem līdz 2006.gadam, tuvojoties eiro naudas vienībai? Un es domāju, ka šajā ziņā mēs atkal atpaliekam no kaimiņiem, kur šis process jau ir ļoti nopietni ievadīts, jo Lietuva piesaista eiro jau praktiski ar 1.februāri nākamajā gadā. Tas notiek!

Tā ka ir virkne jautājumu, kuri ir ar zināmu negatīvu nokrāsu un kurus Latvijas centrālā banka varēja realizēt labāk, lai tautsaimniecībai būtu labāk. Galu galā naudas apmaiņa tajos gados, kas bija, sagrāva daudzu pieticīgo noguldītāju rubļu noguldījumus, un šeit, kā zināms, viena otra kaimiņvalsts cenšas to kompensēt tālaika varbūt neprecīzo apmaiņas kursu. Tāpēc, ja būtu godīgi un taisnīgi, tad Latvijas Bankas prezidentam savā pamatojumā gan bija jāsaka ne tikai par plusiem, bet bija objektīvi jānovērtē savas institūcijas darbība, pasakot arī par tiem mīnusiem, plankumiem, kas nevar būt vienaldzīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam, Latvijas sabiedrībai.

Tā ka es vēlreiz saku, ka es piekrītu šim, bet, ja Latvijas Bankas prezidents nākamajos soļos sevi deklarē arī kā labējās partijas pārstāvi - un līdz šim jau ir bijušas labējās partijas -, tad prasītos arī zināmas ieskices, ko viņš domā turpmāk novēlēt nākamajam Latvijas Bankas prezidentam turpmākajos gados, runājot par Latvijas Bankas politiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir apsveicama Einara Repšes vēlme un izšķiršanās beidzot pielikt punktu garajām diskusijām un aktīvi piedalīties mūsu valsts politikas veidošanā. Šajā ziņā es gribētu atbalstīt šo viņa vēlmi un gribētu novēlēt, lai viņam tur labi veicas. Taču gribu arī uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka divi sociāldemokrāti uzstājas par šo problēmu, mūs neuztrauc Einara Repšes iespējamā ienākšana politikā. Tieši otrādi! Es vienmēr priecājos, ka politikā parādās spēcīgas personības.

Tomēr kas mani neapmierina šajā gadījumā? Mani neapmierina tas, cik vieglprātīgi parlaments pieņem lēmumus, ja kāds cilvēks iesniedz atlūgumu par aiziešanu no darba, un tā vietā, lai notiktu nopietnas debates no šīs parlamenta tribīnes, kur Latvijas Bankas prezidents tādā gadījumā atskaitītos par desmit gadiem, kurus viņš ir pavadījis Latvijas Bankas prezidenta amatā, lai runātu par to, kas tad ir izdarīts labs, kādas ir bijušas kļūdas, kāda tad ir bijusi Latvijas Bankas vieta un loma pazudušo naudas vagonu lietā, kāda ir viņa un Latvijas Bankas vieta un loma saistībā ar komercbanku krīzi 1994. un 1995.gadā, kur tad bija Latvijas Bankas uzraudzība… Šīs diskusijas nav! Mēs esam saņēmuši vienu politisku dokumentu, kurā viss ir kritizēts, ka viss ir slikts. Taču paliek jautājums: ko tad ir darījis viens no mūsu valsts augstākajiem ierēdņiem, lai kaut ko labotu?

Un tieši tāpēc es ļoti gribētu, lai mēs tomēr šodien neizskatītu šo jautājumu, bet lai parlamentā ierastos Latvijas Bankas prezidents un sniegtu atskaiti par Latvijas Bankas prezidenta amatā pavadīto laiku un lai šajā atskaitē būtu analīze par to, kas ir izdarīts gan labs, gan slikts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, tas ir gandrīz vai latviskā garā - nekad nepateikt cilvēkiem paldies par viņu darbu tajā brīdī, kad viņi maina savu profesiju, bet atcerēties tikai slikto.

Es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta Einara Repšes iesniegums par atkāpšanos no amata. Es uzskatu, ka mēs varam dažādi vērtēt viņa turpmāko politisko darbību. Tas ir viņa ziņā.

Kas attiecas uz viņa darbību Latvijas Bankā, es nepiekrītu deputāta Kalniņa un deputāta Ādamsona vērtējumiem, ja tādus var nosaukt par vērtējumiem… Es uzskatu, ka tomēr Einara Repšes nopelns Latvijas valsts nacionālās valūtas stabilizācijā ir nenoliedzams. Protams, iedibinot šo valūtu, viņš nebija viens, kas to darīja. To darīja Naudas komisija, ko tajā laikā apstiprināja parlaments, triju cilvēku sastāvā. Taču es uzskatu, ka, neskatoties uz tām divām krīzēm, kuras bija spiesta pārvarēt Latvijas Banka, pamatā savu funkciju pirmajos desmit gados tā ir veikusi, un tāpēc, manuprāt, mums vajadzētu pateikties viņam par darbu Latvijas Bankā un atbrīvot viņu no amata.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Neapšaubāmi, latviešu tautai ir paruna: “Ar varu mīļš nekļūsi.” Un, ja jau Einars Repše grib iet prom no sava darba, tad šāda vēlme ir jāatbalsta un par to it kā nebūtu ko strīdēties.

Taču šobrīd es gribētu nedaudz pieskarties jautājumam par attieksmi. Paņemiet, lūdzu, iesniegumu, ko Einars Repše ir iesniedzis Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem! Vai tas ir augstas amatpersonas cienīgi sastādīts dokuments? Paņemiet, lūdzu, un apskatiet to! Jums visiem tas ir!

Pirmkārt. Būtu ļoti vēlams, lai Latvijas Bankas prezidents šādu iesniegumu rakstītu uz veidlapas.

Otrkārt. Paraksti. Vai nu Repšes kungam raksturs mainās no dienas dienā? Paņemiet rokās kādu Latvijas naudaszīmi - jums katram kāda ir - un salīdziniet parakstu uz naudaszīmes, ar to parakstu, kas ir šeit! Arī tas liecina, ka dokuments ir parakstīts pavirši, formāli.

Tālāk. Saturs. Šā dokumenta saturs - tā būtu aģitācijas runa kādā priekšvēlēšanu sanāksmē, tā nav oficiālas amatpersonas cienīga attieksme pret nopietnu dokumentu. Šajā dokumentā var ar mokām sameklēt vienu teikumu, kas atbilst dokumenta saturam: “Tādēļ lūdzu godāto Saeimu atbrīvot mani no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem.” Godīgi sakot, iemesli it kā būtu tādi, par kuriem būtu vajadzējis runāt visus tos iepriekšējos darba gadus, un es galīgi nevaru piekrist, ka Latvijas Bankas prezidents ir bijis atrauts no saimnieciskās dzīves valstī, ka viņš nekā nezina, ka viņam desmit gadus ir bijis jāmokās un pēc tam kaut kas jāpasludina.

Tā ka, redziet, Einars Repše līdz šim bija neskarts, atsevišķi no politiķiem atradās… Viņa vārds tika iekļauts visādās aptaujās, dažādos variantos… Es domāju, ja Einara Repšes vietā kopā ar mums, politiķiem, tur būtu minēti tādi tautā pazīstami, ļoti cienījami cilvēki kā Imants Ziedonis vai Māra Zālīte, arī viņi būtu tikpat augstu vai varbūt pat vēl augstāk tajā tabulā. Lūk, tā!

Tātad speciāli ir siltumnīcā radīts stāds, kurš pasaka, ka viss ir šausmīgi, briesmīgi Latvijas valstī. Desmit gadus nav par to uztraucies, bet tagad šādu te dokumentu uzraksta! Es vienkārši domāju tā: nu, labi, politikā nāk iekšā jauns kolēģis… Taču es gribētu atgādināt - arī jums, Godmaņa kungs, - ka cilvēkiem ir spēles noteikumi. Ir spēles noteikumi! Un spēles noteikumiem politiķiem jābūt vairāk vai mazāk vienādiem, prasības ir jāizvirza visiem apmēram vienādas, un arī atbildībai ir jābūt vairāk vai mazāk vienādai. Žēl, ka mēs negribam par šo jautājuma pusi runāt. Tik svarīgs amats - Latvijas Bankas prezidenta amats - kurā ievēlē uz diezgan ilgu laiku, tiek pamests gandrīz divus gadus pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās. Vai tas nav jautājums, par kuru būtu jādomā? Es atceros, kā Einars Repše apstaigāja visas mūsu komisijas, visas frakcijas, aicinādams viņu atbalstīt. Un tas nemaz nebija tik sen. Pavisam neilgs laiks ir pagājis! Taču tagad viņš aiziet prom ar tik kategoriskiem paziņojumiem.

Tad, kad mēs frakcijā apspriedāmies, nebija nekādu runu par tautas grimšanu nabadzībā vai par kaut ko citu. Runa bija tikai viena: “Es vēlos joprojām vadīt Latvijas Banku.” Un pamatoja, kāpēc viņš to vēlējās.

Tā kā šeit ne dusmas, ne kādas citas emocijas nekādu lomu nespēlēs, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa deputātu mierīgi nobalsos, kaut vai tāpēc vien, lai nedotu argumentus liekām sarunām un liekam uztraukumam. Mēs reizēm pieejam šādiem jautājumiem pārāk formāli, vairāk nekā formāli. Es tiešām labprāt kādreiz paklausītos, kā mēs vērtējam vienas vai otras augstas amatpersonas padarīto vai nepadarīto darbu.

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Šajā brīdī es esmu saskaitījis apmēram 20 cilvēkus, kuri runā apmēram tikpat skaļi kā es un vispār nemaz neinteresējas par tādu jautājumu kā Einara Repšes atbrīvošana no amata. Un tāpēc es kādu minūti pagaidīšu, kamēr pirmajā rindā beigs runāt, kamēr trešajā rindā beigs runāt un kamēr beigs runāt pie loga. Es vienkārši paklusēšu kādu pusminūti.

Godātie radioklausītāji, paklausieties, cik jauki skan no Saeimas sēžu zāles tāda patīkama murmulēšana tanī brīdī, kad mēs runājam par Einara Repšes atbilstību Latvijas Bankas prezidenta amatam! Paklausieties kādu pusminūti!

(Klusē. Dzirdama deputātu sarunāšanās zālē.)

Man ir 15 minūtes laika...

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka jūs varat turpināt, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Paldies! Paldies, kolēģi, ka vismaz nedaudz klusāk palika zālē! Es arī vairs netaisījos sevišķi daudz runāt. Vienkārši es gribēju tikai atgādināt par attieksmi, kādu ir parādījis šis dokuments, - par augstas amatpersonas attieksmi pret savu darbu un aiziešanu no sava darba. Un diemžēl arī par mūsu attieksmi pret tik svarīgu notikumu: politikā ienāk pietiekami solīds, zinošs konkurents ar visiem plusiem un mīnusiem, un mums ir jāpiedāvā viņam tie paši spēles noteikumi, kādus mēs piedāvājam arī citiem konkurentiem.

Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka balsojums pa Einara Repšes aiziešanu no amata, protams, būs pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš - otro reizi.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribu runāt tikai tādēļ, lai Godmaņa kungs pareizi saprastu, ja viņš nebija ieklausījies, ka mēs neesam pret kopējo pozitīvo novērtējumu Latvijas Bankas darbībai. Taču, ja cilvēks savā iesniegumā būtu rakstījis tikai kaili: “Lūdzu mani atbrīvot no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem,” - un nebūtu tam lūgumam devis izvērstu pamatojumu, kurš gan nav objektīvs, tad mums būtu tiesības runāt par to, cik tas ir bijis precīzi un godīgi.

Otrkārt. Kā jau te tika minēts, šis ir tik svarīgs moments, ka esošā Latvijas Bankas prezidenta klātbūtne nu gan būtu bijusi visnotaļ vēlama, lai būtu tā, ka mēs respektējam viņu un viņš respektē tos, kas ir kādreiz viņu ievēlējuši.

Un visbeidzot no tīri tehniskā viedokļa es gribu teikt, ka mūsu likumdošanā jautājums par Latvijas Bankas prezidenta atcelšanu jeb atbrīvošanu nav varbūt pietiekami izvērsti formulēts. Likuma “Par Latvijas Banku” 43.pantā ir teikts: “Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.” Un tālāk: “Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Valsts kontrole.” Tātad rodas jautājums - vai mums ir zināms, kāda ir šī komisija, ko Valsts kontrole ir apstiprinājusi, un kāda tur ir šī procedūra? Vai mums ir zināms par viņu atzinumiem par Latvijas centrālās bankas darbu, un vai tie ir arī Saeimas rīcībā? Tie ir tādi varbūt neatbildēti jautājumi. Arī Satversmē nav par šiem jautājumiem runāts.

Tā ka droši vien ne tikai es, bet arī kolēģi no mūsu frakcijas balsos un neiebildīs, lai apmierinātu viņa iesniegumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais prezidij! Es vienmēr esmu teicis, ka Latvija ir brīnumzeme. Mēs neiejaucamies pat savās iekšējās lietās, kā mēs to redzam Vēlēšanu likuma sakarā. Un tāda pati sistēma pie mums ir arī Latvijas centrālajā bankā. Vai jūs, godājamie deputāti, varat iedomāties situāciju, ka Amerikas Savienoto Valstu Federālo Rezervju sistēmas prezidents Alans Grīnspens atnāktu uz Kongresu un teiktu: “Viss ir sabrucis, ekonomika ir grāvī, viss ripo pie velna vecāsmātes, es nospļaujos, atsakos no sava amata un kandidēšu uz nākamo tūri, lai kļūtu, teiksim, jaunais ASV prezidents!” Jūs teiksiet: “Tas nav iespējams!”

Vai jūs varat iedomāties kādu pasaules valsti, kurā valsts centrālās bankas prezidents atdala sevi no valsts tautsaimniecības kopumā? Varam iedomāties - tā ir Latvija.

Protams, Repšes kungs ir jauns cilvēks, viņš ir spējīgs, un arī es viņam novēlu panākumus. Es domāju, ka mēs paši kaut ko esam palaiduši garām. Pāris reižu izskatot un ieviešot labojumus likumā “Par Latvijas Banku”, Saeima daudz ko nav paredzējusi, un mēs to ļoti labi redzam. Repšes kungs raksta: “Valstī nav kārtības. Tauta grimst nabadzībā.” (Nespēj pat samest 500 000 latus Latvijas Bankas prezidentam!) Un, ja viņš raksta šādus vārdus, tad saprotiet, tā nav viņa vaina, bet tā ir to deputātu vaina, kuri ir šeit. Ja valstī mēs debatējam par kaut kādiem nožēlojamiem 5000 latu, ja mēs varam mēnešiem runāt par garantijām 2-3 miljonu latu vērtībā, tas ir ļoti labi. Tas liecina, ka valstī tiešām ir saasināta reakcija uz dažādiem iespējamiem korupcijas gadījumiem, un es apsveicu mūsu presi, bet, ja mūsu valstī var uzbūvēt ēku par 25 miljoniem, neatskaitoties nevienam, tad tomēr šeit kaut kas nav kārtībā, un par to ir atbildīga tikai Latvijas Saeima.

Es domāju - un ar to es arī gribu nobeigt šo īso uzstāšanos -, ka, izvērtējot visu teikto un runājot par nākamo Latvijas Bankas prezidentu, mums tiešām būtu jāizvērtē Latvijas Bankas darbība sakarā ar nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā un mums būtu beidzot jāpasaka šeit skaidri un gaiši, ka Latvijā vairs nebūs tāds Latvijas Bankas prezidents, kas sevi atrauj no Latvijas ekonomikas kopumā. Es ceru, ka jūs mani atbalstīsiet un atbrīvosiet šo Latvijas Bankas prezidentu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man kā deputātam, kurš divas reizes ir atbalstījis Einaru Repši Latvijas Bankas prezidenta amatam, šodien ir mazliet neveikli viņa vietā, jo es uzskatu, ka tomēr cilvēkam, kurš aiziet no Valsts Bankas prezidenta amata un turpmāk ir nolēmis sevi ziedot Latvijas valstij un tās sabiedrības labklājības celšanai, būtu jāizrāda vismaz elementāra pieklājība tiem deputātiem, kuri ir tautas ievēlēti, atnākot šeit tribīnē un vismaz pasakot paldies. Un, ja mani dzird Einars Repše, tad es viņam diemžēl gribētu pateikt, ka man ir mazliet neērti par šo cilvēku, kuram ir stāja un kurš sevi uzskata par ļoti augstas morāles cilvēku. Es viņam varētu novēlēt un novēlu kā tagad, tā turpmāk veiksmīgu politisko darbību Latvijas valsts un sabiedrības labklājības celšanā. Taču es vēlreiz saku, ka man ir neērti viņa dēļ, jo viņam bija kaut vai morāls pienākums atnākt šeit, nostāties Saeimas priekšā un vismaz pateikties par to uzticību, ko mēs viņam dāvājām vairāku gadu garumā Latvijas Bankas prezidenta amatā

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Protams, arī es gribētu elementāri redzēt atskaiti par izdarīto, jo ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanas gadiem visu šo laiku saistās arī Latvijas Bankas darbība un Repšes kungs ir ieņēmis pietiekami nopietnu vietu šajā periodā. Faktiski, domājot par to, kā ir attīstījusies Latvijas valsts, mums ir jāpadomā, kādā veidā ir strādājusi arī Latvijas Banka. Un tās līdzatbildība ir vistiešākā.

Es gribētu arī pateikt, ka, protams, likumdevēji ir pielaiduši kļūdu, savā laikā Latvijas Banku pārvēršot par valsti valstī, tā neatskaitās nevienam un pieņem likumus pati sev. Un tādējādi, protams, domājot par to, kādā veidā mēs kā likumdevēji turpmāk veidosim savas attiecības ar Latvijas Banku, ar tās politiku, mums likums ir jāskatās atkal no jauna, un, ja tas būs jebkurš cits vadītājs, tad viņam būs jārēķinās ar to, ka viņa saistība ar šo valsti būs daudz izteiktāka un atbildība - daudz nopietnāka.

Es piekrītu, ka pietiekami nopietns pieteikums bija saistībā ar to valūtas kursu, kurš tika izvēlēts pirms daudziem gadiem, taču es gribētu pateikt tā: Godmaņa kungs, ja jūs to vēl atceraties, tad jūs kā premjerministrs kopā ar daudziem ministriem un pašvaldību vadītājiem vairāku gadu garumā diskutējāt, nepārtraukti diskutējāt, vai tas bija labākais variants, kas tika pieņemts, vai tika savienotas visas dzīves nozares. Jā, tranzīts… Tas ir tāds jautājums, ka Latvijai ir vienkārši nolemts dzīvot labklājībā, izejot no tās ģeopolitiskā stāvokļa, un līdz ar to attiecībā uz tranzītu nav ne mazāko pretenziju, ka attiecīgā valūta dod iespēju piepildīt valsts budžetu un maksimāli izmantot gan ostas, gan dzelzceļu, gan autostrādes, un arī par to bija jautājums

Mēs visu laiku tad diskutējām. Jūs sēdējāt galda galā, un mēs vienmēr skatījāmies, kā mēs tajā laikā dzēsīsim visus tos “ugunsgrēkus”, kuri nepārtraukti izcēlās saistībā ar ikdienas jautājumu risināšanu tautsaimniecībā. Un toreiz to atbilžu mums daudzu gadu garumā nebija. Un pašās beigās jūs teicāt: “Labi, es piekrītu! Lai viņš strādā, tā arī var.” Tāds bija pēdējais secinājums, bet vairāku gadu garumā mums bija ļoti nopietna diskusija.

Es gribu pateikt, ka pie šis kurss Latvijai patiešām garantēti izdevīgs ir divām lietām: tas ir tranzīts, un tā ir galvaspilsēta. Arī Rīga vienmēr Eiropas kontekstā ir ieņēmusi nozīmīgu, paliekošu vietu. Līdz ar to uz Rīgu garantēti vienmēr stiepjas, nāk diplomātiskie korpusi, nāk uzņēmēji, nāk investīcijas, un, šeit tai naudai atnākot un nogulsnējoties, protams, Rīgai ir garantēts uzplaukums. Vienmēr! Un šie divi komponenti Latvijas valstij vienmēr ir garantēti, tāpēc šeit nevajag īpaši daudz prāta spēju, lai to vienkārši realizētu.

Tomēr, protams, domājot par šo atskaiti, kas būtu jāsaņem no Repšes kunga, es gribētu to dzirdēt. Es tomēr gribētu zināt, kādā veidā Latvijas Banka līdz ar Ministru kabinetu, līdz ar parlamentu tur iesaistījās. Bet kā varētu kompensēt šo spēcīgo valūtu, tās iedarbību uz importa un eksporta attiecībām? Kā visu sakārtot, lai tā tomēr veicinātu eksportu? Kā panākt, lai imports nebūtu graujošs un lai tas, ja arī ienāk, būtu tikai tehnoloģiju un mehānismu veidā, nevis tikai subsidētās lauksaimniecības produkcijas veidā.

Protams, gribētos redzēt, lai pie viena apaļā galda nepārtraukti sēdētu Ministru prezidents un Latvijas Bankas vadītājs un diskutētu, kā, kādā veidā mēs sakārtosim savu rūpniecību. Rūpniecībai tomēr ir sava vieta! Un uz šo jautājumu vajadzēja atbildēt. Sava vieta ir zemkopībai! Un ir vēlreiz jāpadomā, kādā veidā to atrisināt. Sava vieta ir tūrismam! Un es gribētu pateikt, ka šīs nozares attiecas uz absolūti visiem mūsu novadiem.

Līdz ar to tas, kas bija par Rīgu nolemts, tas patiešām atrisinājās arī bez Latvijas Bankas īpašas līdzdalības, bet kādā veidā mums vajadzētu darboties ar tām nozarēm, kuras nodrošina kopējo valsts attīstību, - no tā Latvijas Banka norobežojās, un, raugoties no tāda viedokļa, vārdi, citēju: “Es aizeju uz politiku, bet viss, ko es darīju līdz šim, bija labi!” nav atskaite, un, vērtējot no tāda viedokļa, protams, es gribētu, lai šī atskaite būtu izvērsta, jo jebkurā gadījumā tas nāktu par labu arī visiem nākamajiem Latvijas Bankas vadītājiem, kuri tad zinātu par kopējo atbildību visā tautsaimniecības spektrā un par monetārās politikas klātbūtni attiecīgajā spektrā, kā arī par pašas Latvijas Bankas vietu un lomu tajā. Domāju, ka tas gan mums ir nepieciešams, gan arī Latvijas cilvēki zinātu, ko var sagaidīt no Ministru kabineta un ko - no Latvijas Bankas… Tas palīdzētu cilvēkiem izvērtēt arī savu personīgo likteni, savu darbību un liktu padomāt par to, vai viņiem ir iespēja arī turpmāk dzīvot savā novadā un atrast tur darba vietu vai arī viņiem vienkārši ir jābrauc uz Rīgu, jo viss ir koncentrēts Rīgā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Ziniet, es neesmu ekonomists un nevaru novērtēt Einara Repšes darbību, tomēr man nav īstas skaidrības bankas “Baltija” lietā, kamdēļ tā aizgāja pa “burbuli” un kamdēļ Latvijas Banka Latvijas iedzīvotājus mierināja, ka viss ir ļoti labi. Man īsti nav skaidra arī “vagonu lieta”, kādā veidā tapa transportēti tie miljardi Krievijas rubļu un kur tā nauda palika. Te Godmanis sēž, varbūt viņš varētu paskaidrot… Un tamdēļ es varu piekrist Ādamsona kungam, ka tiešām tai Repšes atskaitei vajadzēja būt šeit, Saeimā. Tomēr es, Ādamsona kungs, vienīgi domāju, ka mēs aizkavēsim jauna laikmeta iestāšanos Latvijā, kā solīja Repšes kungs, kas sākšoties, kad viņš aiziešot no Latvijas Bankas prezidenta amata. Tad iestāšoties jauns laikmets viņa dzīvē un arī Latvijas valsts dzīvē.

Tā ka, es domāju, nevajadzētu viņam traucēt un vajadzētu šodien tomēr viņu atbalstīt, lai viņš iet, un ļaut Latvijas tautai iecelt saulītē kārtējo nācijas glābēju...! Mēs jau zinām, ka mums bija Zīgerists, ka mums bija Kauls, mums bija Čevers, ir vēl šāds tāds, kas šeit sēž… Tad ļausim Latvijas tautai to izdarīt, un tamdēļ, kā krievi saka… Es neatkārtošu to parunu, taču lai cilvēki iet projām, lai realizē visas mūsu tautas cerības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu īpaši vērsties pie pozīcijas deputātiem! Jūs ļoti labi zinājāt, ka jaunās bankas ēkas celtniecība izmaksās 18 miljonus latu, un tas viss bija paziņots, viss bija aprakstīts. Tagad, kā izrādās, ir noticis brīnums - ir izlietoti 25 miljoni. Ziniet, Latvija tik tiešām ir brīnumu zeme!

Es piekrītu Kiršteina kungam, ka naudu izlieto katrs, kā vēlas, un neviens par to neatbild. Un nav jau arī tas nekāds brīnums, ka “Lattelekom” lietā mēs, deputāti, nezinām, no kurienes valdītājs ņem desmitiem miljonu dolāru, lai samaksātu advokātu un citus tiesas izdevumus.

Kas attiecas uz Repšes kungu, tad, protams, Latvijas iedzīvotāji būs ļoti pateicīgi viņam par zaudētajiem naudas līdzekļiem, kuri bija noguldīti krājbankā Krievijas jeb PSRS rubļos un kurus neatļāva cilvēkiem izņemt. Atļāva paņemt tikai pa 200 rubļiem mēnesī, turklāt ar ierakstu pasē, bet pēc tam to naudu aizveda projām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā, Baloža kungs? Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Atbrīvot Einaru Repši no Latvijas Bankas prezidenta amata pēc paša vēlēšanās.” Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 19. Lēmums pieņemts.

V.Balodis. Godātie kolēģi! Atļaujiet man, lūdzu, arī jūsu vārdā pateikt paldies Einaram Repšem par to darbu, ko viņš ieguldījis Latvijas Bankas labā!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3856-b. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, ko otrajam lasījumam sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem.

Izskatīsim priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Maina jēdziena “pārtika” definīciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par 1.priekšlikumu? Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Katrai Latvijā veiktai reorganizācijai jābūt atbilstīgai Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm, konkrētai, labi aprēķinātai, ekonomiskai, finansiāli, ekonomiski un valstiski dzīvotspējīgai.

Sanitāri epidemioloģiskais dienests bija kompakts, konkrēts, spējīgs darboties ekonomiski un tautsaimniecībai bija vajadzīgs, jo tas nodarbojās arī ar cilvēku slimību profilaksi. Diemžēl, lai varētu saņemt lielas algas un veidot personīgo biznesu, Sanitāri epidemioloģisko dienestu pārveidoja, pilnveidoja un sagrāva, tāpat kā tas tagad notiek ar mūsu veselības aizsardzību, kura arī ir tuvu sabrukšanai. Likumā izdarītās izmaiņas ir tādas, ka patiesībā par cilvēku veselību un par uzturā lietotajiem pārtikas produktiem būs atbildīgs it kā tikai Veterinārais dienests. Ko tad darīs Labklājības ministrija ar savu aparātu? Likuma 19.pantā ir teikts, ka Labklājības ministrija izveido Uztura padomi, izstrādā uzturnormas Latvijas Republikas iedzīvotājiem un atbild par pārtikas nekaitīgumu un Sanitārais dienests it kā atbild par ūdens kvalitāti. Likuma 20.pantā mēs izlasām, ka Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša institūcija, un uzzinām tās galvenos uzdevumus. Toties 21.pantā redzam, ka pārtikas aprites uzraudzību, kontroli valstī veic Zemkopības ministrija. Tātad veidojas diezgan interesanta situācija: kura ministrija būs atbildīga par tās pārtikas nekaitīgumu, kuru lieto ikviens - gan mēs, deputāti, gan arī mūsu ģimenes locekļi un pārējie Latvijas iedzīvotāji? Un kura būs tā ministrija, kas noteiks kritērijus? Diemžēl tas te nav norādīts, te viss aprakstīts aptuveni. Kā uz robežas notiks veterinārā kontrole, teiksim, ievestajam cukuram, alkohola izstrādājumiem, konditorejas izstrādājumiem un maizes izstrādājumiem? Kā to veiks Veterinārais dienests? Diemžēl Veterinārais dienests ir paredzēts tam - un to mēs te tālāk arī redzam - , lai nodarbotos ar dzīvniekiem, nevis ar pārtikas izstrādājumiem. Un kā Veterinārais dienests uzraudzīs cilvēku veselības aprūpi? Sanitāri epidemioloģiskais dienests bija tas, kas cilvēkus tādā vai citādā veidā glāba no tām infekcijām, kuras diemžēl pastāv pasaulē un kuras pēdējā laikā ir aktualizējušās.

Vēl viens interesants jautājums ir tas, ka Vides veselības centra laboratorijas tiek likvidētas, toties tiek izveidotas jaunas laboratorijas, ko veido Veterinārais dienests. Vai tad mūsu budžetā ir tik daudz naudas līdzekļu, ka mēs iznīcinām vienas laboratorijas un veidojam pavisam jaunas? Tas ir kaut kāds diezgan neprātīgs darījums, ko paklusām veic un par ko mēs Saeimā pat nezinām.

Un kā tad veterināri rīkosies, ja būs kāda epidēmija - piemēram, dizentērijas vai citas bīstamas vai īpaši bīstamas infekcijas slimības izplatība?

Nav arī saprotams, kā Veterinārais dienests pārbaudīs pārtikas kvalitāti un vai viņš arī turpmāk nedos zaļo gaismu, kā tas notiek vēl līdz pat šim laikam, nekvalitatīvu produktu ievešanai Latvijā? Un kas atļāva ievest Latvijā nezināmas izcelsmes malto gaļu? Veterinārais dienests. Arī 100 gramu gabaliņos sagrieztu gaļu. Saldētu gaļu no Lielbritānijas, kur bija trakumsērga, bija aizliegts te ievest, bet viņi atļāva. Tītaru kājas, vistu gaļu. Pats pēdējais brīnums ir tas, ka Latvijā parādījās vairāki tūkstoši tonnu vistu gaļas. Un kur tad bija mūsu Veterinārais dienests ar visām savām pārbaudēm uz robežas? It kā visa tā gaļa būtu te nokritusi no gaisa!

Un vēl viens jautājums, kurš ir ļoti nopietns, ir saistīts ar 19.septembri. Jūs redzējāt, kas notika, - epidēmijas, kas iesākās, bioterorismu. Diemžēl Veterinārais dienests nav sagatavots, lai apkarotu tās slimības, cilvēkiem bīstamās parādības un novērstu cilvēku saslimšanu. Taču diemžēl tiek izveidots tas dienests... Man nav saprotama arī labklājības ministra Požarnova kunga nostāja tajā jautājumā, ka patiesībā Labklājības ministrijas funkcijas daļēji pārņems Veterinārais dienests. Varbūt tad arī cilvēku veselības aprūpi atdosim Veterinārajam dienestam, un tad Zemkopības ministrija atbildēs par visu? Tas, kas pie mums notiek ar cilvēku veselības aprūpi, diemžēl ir ļoti nepārdomāta rīcība. Es vēl saprastu, ja būtu izveidota Valsts inspekcija, kura būtu pakļauta Ministru kabinetam un kura veiktu pārtikas kontroli, tad būtu kaut kāda kārtība. Taču tagad tiek izveidots šis valsts dienests, tas novedīs strupceļā.

Atbalstīt to nevar.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties kaut ko komisijas vārdā piebilst?

M.Sprindžuks. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka Bojāra kunga priekšlikumam diemžēl nebija pārāk daudz sakara ar konkrēto jēdzienu “pārtika”.

Es mēģināšu atbildēt uz dažiem pamatjautājumiem, kas tiešām skar šo piecu likumprojektu būtību.

Bojāra kungs! Tagad tiek veidots jauns dienests, kurš būs Zemkopības ministrijas pakļautībā un kurš pārraudzīs visu pārtikas ceļu no lauka līdz galdam. Tātad tas viss būs vienas vienotas inspekcijas pārziņā, un tas nodrošinās to, ka viena institūcija būs atbildīga gan administratīvi, gan arī politiski par pārtikas drošību. Es domāju, ka patērētāji varēs šādā sistēmā justies drošāk nekā iepriekšējā, kad 3 - 4 institūcijas savā veidā, savā skatījumā kontrolēja pārtiku, un krīzes situācija bija ļoti bēdīga, kā jūs zināt.

Par Pārtikas centru. Tam jābūt neatkarīgam no uzraudzības sistēmas. Līdz ar to valdība tiešām nolēma, ka tam būtu jāpaliek, tā teikt, tuvāk Labklājības ministrijai un ka tam jābūt neietekmējamam, un tādu mēs to arī veidojam. Šī sistēma, es domāju, ir viena no visprogresīvākajām Eiropā, un to ir atzinuši arī vairāki eksperti, ar kuriem man ir nācies tikties.

Bojāra kungs! Mēs katrā ziņā ļoti augstu vērtējam jūsu palīdzību, un es pat domāju, ka pēc Saeimas pilnvaru beigām, ja būs tāda vajadzība, mēs varētu piedāvāt jums padomnieka amatu Veterinārajā dienestā, jo jūsu padomi ir vienkārši izsmeļoši.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

M.Sprindžuks. Paldies.

2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kurš lūdz nelietot vārdu “inspicēšana”. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to nevarēja atbalstīt, jo bez šā vārda vienkārši nevar iztikt, lai aprakstītu konkrēto funkciju, kas būtu jāveic Ministru kabineta pilnvarotajai institūcijai. Līdz ar to lūdzam neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts komisijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Maina numerāciju attiecīgajam pantam. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Arī 6.priekšlikums ir precizējums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 7.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, arī precizē kārtību un numerāciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja, mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. Arī 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, lai mainītu pārejas noteikumu numerāciju, kā arī noteiktu termiņus attiecīgo pasākumu veikšanai Ministru kabinetā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija daļēji to ir atbalstījusi un 11.priekšlikumā redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. 12.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, papildinot pārejas noteikumu 3.punktu ar vārdiem “līdz 31.martam izdot noteikumus “Par pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrēšanas kārtību””. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. Un arī pēdējo - 13.priekšlikumu - iesniedzis Juridiskais birojs, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

M.Sprindžuks. Līdz ar to iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Paldies, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3857-b. Par šo likumprojektu nav komisijas iesniegtu priekšlikumu, līdz ar to lūdzu atbalstīt. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu šādā skatā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.3858-b.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis par vides prasību lietošanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to daļēji ir atbalstījusi un iesniegusi savu redakciju, kas redzama 3.priekšlikumā, nosakot, ka Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki varēs izdot rīkojumu un apturēt uzņēmumu…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. Jā, paldies!

4.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 5.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 6.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Sprindžuks. Līdz ar to iesniegto priekšlikumu skaits ir beidzies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3859-b - likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, mainot vienotās administrēšanas sistēmas kārtības definīciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 2.priekšlikumu iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš un Gunārs Freimanis, aicinot Zemkopības ministriju izstrādāt produkcijas kvalitātes rādītājus un metodiku intervences cenu noteikšanai attiecīgās kvalitātes produkcijai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to uzskatīja par labu priekšlikumu, tādēļ lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Pārejas noteikumos maina termiņus attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3860-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” .

Par šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi tikai vienu priekšlikumu. To iesniedza Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Viņš ierosināja papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu: “Pārtikas un veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta tiesību un saistību pārņēmējs.” Tātad vēl viena institūcija tiktu iekļauta šā jaunā dienesta sastāvā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Vairāk priekšlikumu likumprojektā nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

M.Sprindžuks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā tūlīt pēc darba kārtības 9.punkta izskatīšanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs tikko kā beidzām izskatīt likumprojektu paketi par to, kādā veidā mūsu valstī tiek sakārtota vienotā pārtikas valsts uzraudzības sistēma. Un šajā sakarībā Juridiskā komisija pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma ir sagatavojusi analogus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurā tiek precizēta attiecīgo valsts pārvaldes institūciju un šo institūciju amatpersonu kompetence un tiesības sakarā ar šo reformu uzlikt sodus un attiecīgi izskatīt administratīvos protokolus par šiem pārkāpumiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikti šādi sodi gan 228., gan 230.pantā, un šeit tiek ietverta jaunā terminoloģija, un sakarā ar šo institūciju apvienošanu tiek izslēgti vairāki panti. Līdz ar to šeit diezgan plaša ir arī anotācija, kā jūs redzat. Jūs varat iepazīties ar to. Taču likuma būtība netiek grozīta, mēs tikai precizējam jaunos amatus un jauno institūciju nosaukumus un sakārtojam to kompetenci. Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts ir jāiedarbina nākamā gada 1.janvārī, un tāpēc lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

L.Muciņš. Lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 17.decembrim, pirmdienai, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 20.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Tagad trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir apkopojusi priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.priekšlikumā - atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 3.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Vidiņš un Seiksts, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Deputāta Vidiņa un deputāta Seiksta priekšlikums ir vērsts uz to, lai neradītu juridisku un, pasarg Dievs, arī politisku haosu šā likuma iedarbināšanas rezultātā. Ja pārejas noteikumu nav, tad likums stājas spēkā parastā kārtībā, bet jau projekta iesniedzēji savā laikā ar Rasnača kunga klātbūtni - tie tomēr juristi bija - paredzēja, ka, lai šis likums stātos spēkā, ir obligāti nepieciešami grozījumi Krimināllikumā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Ja šo grozījumu nav, tad, pirmkārt, nav mehānisma. Otrkārt, var rasties juridisks jūklis.

Es pieļauju, ka manā un kolēģa Jura Vidiņa priekšlikumā varbūt nav līdz galam pārdomāts termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam tas ir jāizdara, jo tiešām atliekot vairs tikai viens mēnesis, lai trijos lasījumos, piedodiet, “izdzītu cauri” Saeimai grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Tas mums ir pārāk īss laiks.

Taču katrā ziņā es ļoti uzstāju par to, lai notiktu balsojums, un ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt, lai likums stātos spēkā ne agrāk kā ar 1.jūliju. Pretējā gadījumā mēs paši ar savu roku radīsim, apzināti, jūkli un arī varbūtējas nepatikšanas, jo, lai nu kā, bet ņemsim vērā arī to, ka šis ir politiski ļoti jutīgs un delikāts periods. Neradīsim, lūdzu, jūkli! Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Man ar kolēģi Vidiņu tas gan nav saskaņots, bet es personīgi piekristu, ja mūsu priekšlikumu balsotu pa daļām, un es lūgtu 2.- kolēģes Ineses Birznieces priekšlikumā - attiecībā uz Ministru kabinetu ievērot to termiņu, kas tur ir norādīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad jūs tomēr redzat, ka, neskatoties uz iesniedzēju argumentiem, komisijas vairākums šo priekšlikumu un arī nākamo priekšlikumu par pārejas noteikumiem ir noraidījis. Acīmredzot te sava loma bija vairākiem apstākļiem.

Pirmām kārtām iesniedzēji, arī jau minētais Rasnača kungs, šo projektu iesniedza pirms vairāk nekā gada. Tas bija 2000.gada septembrī - ja šajā laikā atbildīgajām institūcijām nav bijis iespēju izstrādāt pārejas noteikumus, tad tādā gadījumā mēs uzskatām, ka tas tiek politiski tīši kavēts. Līdz ar to mēs tomēr atbalstītu likuma spēkā stāšanos līdz ar likuma grozījumu parakstīšanas brīdi, tas nozīmē, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Par procesuālām darbībām Ministru kabinetam vai attiecīgajām ministrijām būtu jālemj tad, kad likums ir stājies spēkā, proti, līdz ar tā parakstīšanas brīdi. Tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ šo priekšlikumu komisijas deputātu vairākums neatbalstīja.

Tātad es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Seiksta kungs! Ja jums tik tiešām ir vēlme, lai mēs nenonākam kaut kādās likuma kolīzijās, tad tādā gadījumā jums jau sen vajadzēja iesniegt priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijā, lai izdarītu grozījumus vai nu Krimināllikumā, vai Kriminālprocesa kodeksā. Kriminālprocesa kodekss, ja es nekļūdos, ir bijis atvērts jau četras reizes, Krimināllikums - septiņas reizes. Uz jebkuru lasījumu jūs varat iesniegt priekšlikumus, un tuvāko divu nedēļu laikā šie priekšlikumi tiks izskatīti.

Jums vairāk nekā gads bija laiks to izdarīt. Vairāk nekā gadu komisija skata šo nelielo labojumu. Līdz šim attiecīgajos likumos šie grozījumi nav iesniegti. Lūdzu, tad iesniedziet, izdariet to! Tad Aizsardzības un iekšlietu komisija tos izskatīs un acīmredzot vistuvākajā laikā arī virzīs uz priekšu izskatīšanai Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, es negribu ilgi un gari debatēt. Skaidrs ir viens - šis likums nevar stāties spēkā, kamēr nav stājies spēkā attiecīgs saskaņots grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Un mēs te varam vainot šo grozījumu iesniedzējus, mēs varam vainot Saeimas vairākumu kopumā, bet tas ir fakts, ka šobrīd šo Kriminālprocesa kodeksa grozījumu nav, tāpēc vajadzētu atbalstīt vai nu Seiksta un Vidiņa priekšlikumu, vai deputātes Birznieces priekšlikumu.

Es lūdzu daļēji atbalstīt deputātu Seiksta un Vidiņa priekšlikumu un daļēji arī deputātes Birznieces priekšlikumu, balsojot abus šos priekšlikumus pa daļām. Tā ka ir lūgums likt priekšlikumus uz balsošanu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Antons Seiksts, otro reizi.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ir labi, ka deputāts stāsta visu, ko zina, bet nav sevišķi labi, ka deputāts stāsta to, ko viņš nezina.

Godātais kolēģi Ādamsona kungs! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, saņēmusi šo priekšlikumu, nekavējoties griezās Tieslietu ministrijā, kur ir izveidota darba grupa, kas strādā pie Kriminālprocesa kodeksa un Krimināllikuma. Saeimas komisija aizsūtīja šos priekšlikumus Rasnača kunga redakcijā, un pēc daudzu mēnešu termiņa saņēma atbildi, ka Tieslietu ministrijai nav konceptuālu iebildumu pret šiem priekšlikumiem. Kas vēl komisijai bija jādara? (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kas ir likumdevējs?”)

Otra lieta. Komisijā ir diezgan nopietna pienākumu sadale - bez tā deputāta ziņas, kurš ir atbildīgs par šo nozari, netiek izskatīts neviens šīs nozares projekts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es pateicos komisijai par lielo, apjomīgo darbu, kas ir veikts šajā laikā, un tas nozīmē, ka mēs virzāmies tiesiskas valsts virzienā. Tomēr jāiebilst ir komisijas vairākumam jautājumā par likuma spēkā stāšanos, jo mēs nedrīkstam radīt tādu jucekli, ka attiecīgās Kriminālprocesa kodeksa normas nebūs.

Te izskanēja tādi zināmi pārmetumi, ka mēs paši jau sen varējām šīs Kriminālprocesa kodeksa normas sagatavot un iestrādāt. Jāsaka, ka procesuālās normas ir tās, kuras ir jāsagatavo Tieslietu ministrijai, jo tās tiek gatavotas sadarbībā ar tiesnešiem un ar procesa virzītājiem arī pirms tiesas, tātad kopā ar prokuratūras darbiniekiem. Deputāti nedrīkst patvarīgi regulēt, teiksim, šā procesa normas. Viņi var iestrādāt tādā gadījumā tur tādas lietas, kuras šā likuma mērķi var pagriezt pilnīgi otrādi.

Līdz ar to es atbalstīju to priekšlikumu, kurā ir minēts konkrēts uzdevums valdībai, jo tad mums, realizējot parlamentāro kontroli, būs iespēja uzaicināt valdības pārstāvjus un prasīt konkrētas atskaites par sagatavotajiem grozījumiem. Jā, žēl, protams, ka mēs zaudēsim šo laiku, bet es vienkārši neredzu citu izeju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo. Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Neviens no runātājiem pēc būtības neiebilda pret šo konceptuālo risinājumu, jautājums ir tikai par termiņiem un laiku.

Tātad, ja šiem diviem grozījumiem vai vienam grozījumam Kriminālprocesa kodeksā ir vajadzīgs pusgads - , deputātuprāt, tas būs pusgads - , ja ir vajadzīgs mazāks laiks, tad tas būs mazāks laiks, tad es aicinu pieturēties pie iespējami īsāka termiņa, lai Saeimas lēmums varētu stāties ne tikai likumīgā spēkā, bet arī reālā spēkā.

Tāpēc aicinu, cienījamais priekšsēdētāja kungs, balsot!

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms ir jālemj par priekšlikumu - balsot 3. un 4.priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai 3. un 4.priekšlikumu balsotu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 29. Priekšlikums balsot pa daļām ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātu Vidiņa un Seiksta priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 23. Pirmā daļa ir atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vidiņa un Seiksta priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 2, atturas - 78. Priekšlikuma otrā daļa nav atbalstīta.

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! Par 4.priekšlikumu tādā gadījumā būtu jābalso šādi: tā kā 3.priekšlikumā mēs atbalstījām to, ka likuma spēkā stāšanās laiks ir 1.jūlijs, deputātes Birznieces iesniegtā 4.priekšlikuma pirmā daļa nav balsojama.

Sēdes vadītājs. Paldies, nav iebildumu.

V.Lāzo. Ir balsojama deputātes Birznieces priekšlikuma otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikuma - deputātes Birznieces priekšlikuma - otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Priekšlikuma otrā daļa ir atbalstīta.

V.Lāzo. Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Es aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi.

Informēju jūs, ka tūlīt, pulksten 10.30, Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde - komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Arnis Kalniņš, Gunārs Freimanis, Imants Burvis, Jānis Leja, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Guntis Dambergs, Tadeušs Ketlers, Māris Vītols, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Oskars Spurdziņš, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns un Valdis Lauskis.

Vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektus.

Nākamais - likumprojekts "Valsts darba inspekcijas likums". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3893. Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”.

1.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. Arī 3.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 4.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 5.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 5. - priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 7. - priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs 8. - priekšlikums no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 9. - priekšlikums no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 10. - priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 11. - priekšlikums no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 12.priekšlikums, kas saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 13.priekšlikums saņemts no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Z.Mauliņa, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts darba inspekcijas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 5.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (reģistrācijas numurs 1001) trešajam lasījumam.

Par 1.priekšlikumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz Saeimas atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. - Saeimas deputātu Stirāna kunga, Grīga kunga, Ādamsona kunga un Panteļējeva kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms runāju par šo priekšlikumu, es gan gribētu uzdot jautājumu komisijas vadītājam Kuduma kungam, kāpēc šim likumprojektam ir pievienota Riekstiņa kunga parakstīta vēstule. Tādā gadījumā vajadzēja pievienot arī citus dokumentus, arī to, ko komisijas sēdē teica uzaicinātie profesionāļi, runājot par šo likuma normu. Un tādā gadījumā es atļaušos citēt gan Ģenerālprokuratūras pārstāvja, gan arī Valsts policijas pārstāvja teikto, ka tāds murgains likums, kas skar pielaides pie valsts noslēpumiem, neeksistē nevienā normālā valstī, tajā skaitā arī NATO valstīs, kur tomēr ir noteikta diferencēta un stingri reglamentēta pieeja, kur neparādās šis subjektīvais faktors, kāds mums ir ierakstīts likumā.

Mūsu specdienesti un diemžēl vienu otru reizi arī prokuratūra dara visu iespējamo, lai savu bezdarbību noslēptu aiz viena vai otra likuma panta, kā rezultātā tad pašiem nevajag strādāt, un tad ir daudz vienkāršāk kaut ko darīt.

Pateicoties šim palīgteikumam, kas ir ierakstīts likuma 9.panta sestajā daļā (es atļaušos to nocitēt), tātad tiek liegta pieeja valsts noslēpumam personai, kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību, un tālāk ir palīgteikums, ko deputātu grupa aicina izslēgt, “vai kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības”.

Cienījamie kolēģi! Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem visās jomās, arī šajā jomā. Ja ir ierosināta krimināllieta, ja ir ierosināta operatīvā izstrādes lieta, tad tādā gadījumā ir jābūt arī nepieciešamajai pierādījumu bāzei. Saistībā ar šo palīgteikumu Satversmes aizsardzības birojs ir uzrakstījis veselu instrukciju, kura aizņem 12 lapaspuses.

Un kādi tad ir šie kritēriji, kāpēc tiek liegta šī pielaide? Es atļaušos citēt tikai dažus punktus: “Ja personas uzvedība un rakstura īpašības (regulāri sabiedriskās kārtības pārkāpumi, skandāli ģimenē, seksuālā orientācija, pārmērīga aizraušanās ar azartspēlēm, neadekvāta un neprognozējama rīcība sabiedrībā, personas viegla ietekmējamība, pļāpīgums, lielība un citas) dod pamatu apšaubīt personas spējas ievērot slepenības režīmu...” Es jau esmu uzdevis SAB pārstāvjiem vienu elementāru jautājumu: “Ko nozīmē mūsdienu demokrātiskajā Latvijā seksuālā orientācija? Kas tad ir pareiza un kas ir nepareiza? Ko nozīmē lietot alkoholu? Ko nozīmē skandāli ģimenē? Kādi tad ir šie kritēriji?” Gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji, gan arī Valsts policijas pārstāvji piekrita, ka šis ir ļoti subjektīvs faktors. Pie tam subjektīvs faktors no dažādiem viedokļiem, kas tādā veidā pieļauj iespēju mūsu specdienestiem, manipulējot ar nepieciešamo pielaidi, mēģināt savervēt vienu vai otru cilvēku.

Kā tas notiek policijā? Ļoti vienkārši! Ja policistam ir jāsaņem pielaide, viņam to atsaka. Pēc zināma laika viņš tomēr šo pielaidi saņem. Tātad ir skaidrs, kā labā viņš strādā. Unikāla sistēma izpaudās arī ar bēdīgi slaveno Margēviča kungu, kuram Drošības policija liedza pieeju valsts noslēpumam, bet Satversmes aizsardzības birojs pēkšņi šo pielaidi iedeva.

Cienījamie kolēģi! Likumam ir jābūt skaidri definētam un saprotamam absolūti visiem cilvēkiem, un uz šādu palīgteikumu pamata nedrīkst saražot absolūti muļķīgu instrukciju, kuru pēc tam var izmantot, kā katram ienāk prātā. Turklāt nevienā NATO standartā tādi teikumi netiek lietoti.

Es aicinu atbalstīt deputātu grupas priekšlikumu - svītrot šo palīgteikumu no likuma.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Demokrātiskā valstī, bez šaubām, kā šeit Ādamsona kungs atzīmēja, ir jāvalda demokrātiskiem principiem. Es domāju, ka pret to šeit diez vai kāds iebildīs, taču demokrātiskiem principiem ir jābūt sabalansētiem, līdzsvarotiem un jāatbilst demokrātiskā valstī tām prasībām un tai metodikai, uz ko tie ir vērsti, tātad savam mērķim, tomēr tajā pašā laikā tiem jābūt proporcionāliem.

Daudz kam, ko šeit Ādamsona kungs teica, var piekrist, un arī es šeit izteikšu daudzu savu kolēģu no “Latvijas ceļa” viedokli, ka mums vēl ir nepieciešams strādāt pie šā formulējuma, jo tas ir pārāk izplūdis un pārāk vispārīgs. Tomēr tajā pašā laikā nedz es, nedz “Latvijas ceļa” frakcija neuzskata, ka šobrīd būtu pareizi šo frāzi izslēgt, un ir redzama tāda Aizsardzības un iekšlietu komisijas pozīcija, ka šis priekšlikums šobrīd ir noraidāms. Un kāpēc noraidāms? Tāpēc, ka šāda jautājuma, kurš ir uzrādīts šajā frāzē un kuru tiek piedāvāts izslēgt, risinājumam ir jābūt.

Runa ir tikai par to, kā šeit arī Ādamsona kungs teica, kādā veidā šim jautājumam ir jābūt risinātam: vai tā, ka pielaides devēji darbojas tikai kā papīriņu pārsūtītāji, kas saņem izziņas no kaut kādām toksikomānijas, narkomānijas vai alkoholisma un citām slimnīcām, kur ārstē gara slimības, un tad taču mēs salīdzināsim šo jautājumu par gara slimību, teiksim, ar to, vai šajā ziņā mums viss atbilst Krimināllikumam.

Tātad saistībā ar šiem jautājumiem mēs saņemam izziņu, un tad, kad mēs tādu izziņu esam saņēmuši, mēs šo personu nepielaižam pie valsts noslēpumiem. Tāda pieeja ir nepareiza un absurda, jo tāda nav jēga un tāda nav nozīme lēmuma pieņemšanai par pieeju valsts noslēpumam.

Šim mehānismam ir jābūt tādam, kas tiešām izmeklē un izpēta visas šīs personas gan personiskās, gan profesionālās īpašības un dod pamatotu slēdzienu.

Un kādam tad šim slēdzienam ir jābūt? Šim slēdzienam pirmām kārtām ir jābūt balstītam uz likumu. Šajā ziņā es piekrītu iesniedzējiem, ka šī frāze ir nepietiekama. Mums ir jāsagatavo jauns likuma grozījums, kas jāizskata trijos lasījumos. Šo apakšpunktu var sadalīt vairākos apakšpunktos un rūpīgi, tā sacīt, dot lemjošās institūcijas rokās, taču es šeit nedzirdēju nevienu iebildumu, ka tas būtu SAB, nekādu citu piedāvājumu es šeit nedzirdēju.

Tātad pirmām kārtām - tiesības savus lēmumus pieņemt uz daudz detalizētāku likuma tekstu pamata.

Otrām kārtām. Demokrātiskā valstī jābūt daudz lielākai iespējai negatīvu lēmumu pārsūdzēt. Nu šeit varbūt arī par to jādomā - un daudz uzmanīgāk un dziļāk.

Un trešām kārtām. Trešām kārtām, jānovērš, kā te tika teikts, subjektīvisms šīs iestādes darbībā. Tik tiešām var piekrist... Es uzskatu, ka Ādamsona kungs, šinī jomā darbojoties gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā, gan Nacionālās drošības komisijā, ir visvairāk informēts par to, nu, varbūt ne visai labo praksi, kāda valsts drošības iestādēs ir attiecībā uz konkrētu personu pielaišanu vai nepielaišanu pie valsts noslēpumiem. Tātad pirmām kārtām jau tāda persona, kas vispār nedarbojas šajā jomā... Taču visbīstamākie man likās Ādamsona kunga pieminētie gadījumi, acīmredzot tādi ir vairāki. Man nu jāteic, ka arī man, deputātam, ir informācija par tādiem gadījumiem, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar valsts noslēpumiem, pie tam ilgstoši, pat gadu desmitiem, to dara, jau padomju laikā to darīja un pat vēl desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas to dara, pēkšņi netiek pielaisti pie valsts noslēpumiem. Man šāda pieeja šķiet ļoti apšaubāma. Un, protams, tas met ēnu uz visu šo institūciju, kas tādā veidā mēģina regulēt savus, es teikšu, sīkos un tādus diezgan apšaubāmos īsās distances mērķus. Tas rada šaubas par pašas iestādes godprātību un viņas vadības godprātību. Tas liek apšaubīt, protams, visu šo mehānismu.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt komisijas lēmumu.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmais. Man ir nācies iepazīties ar attiecīgiem dokumentiem NATO valstīs. Lūk, tieši šāda norma - es jums varu apgalvot, ka tas ir absolūti precīzs šīs normas tulkojums no angļu valodas latviešu valodā, tur nav nekas klāt pielikts - tieši šāda norma eksistē NATO valstīs. Visas šīs īpašības, kuras šeit nosauca Ādamsona kungs, acīmredzot veselai virknei NATO valstu nav pieņemamas, lai varētu cilvēkam dot šo atļauju. Tas ir viens iemesls.

Otrs. Deputātiem - un ne tikai deputātiem, bet arī visiem citiem cilvēkiem, kuriem SAB liedz piekļūšanu valsts noslēpumam, - ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt Ģenerālprokuratūrā. Tas nozīmē, ka SAB lēmums nav galīgs. Ģenerālprokurors ir tiesīgs pārskatīt SAB lēmumu. Visā vēsturē ir bijis tikai viens gadījums, kad Ģenerālprokuratūra ir apmierinājusi pārsūdzību. Visos pārējos gadījumos nav bijusi tāda situācija, ka Ģenerālprokuratūra būtu bijusi pret SAB lēmumu. Acīmredzot šīs normas tulkojums tā vai šādi ir loģisks... ne tikai SAB, bet arī Ģenerālprokuratūrā.

Trešais. Ja ir neapmierinātība ar SAB darbību, tad ir pielietojama attiecīgā parlamentārā metode: gan tiem deputātiem, kas ir Nacionālās drošības komisijā, gan arī citiem deputātiem, ja ir neapmierinātība ar SAB darbību, ir tiesības ar SAB darbības vadību saistīto jautājumu izskatīt tīri demokrātiski. Var pieprasīt izteikt neuzticību, un tā tālāk. Visi šie izteicieni, kas šeit skanēja, visas šīs runas par to, ka kāds grib realizēt īstermiņa mērķi, kāds grib veikt kaut kādas tādas procedūras, kas nevar SAB darbību saistīt, es domāju, nav teikti ar atbildību. Es domāju, ka ir ļoti grūti mums. Desmit gados mēs esam mēģinājuši veidot savu drošības sistēmu, un es aicinu turpināt šo drošības sistēmu stiprināt, nevis mēģināt tās autoritāti samazināt. Ir, protams, viena izeja. Ja ir būtiski priekšlikumi, kā detalizēt šo tekstu un uzskaitīt šīs īpašības likumā, nevis instrukcijā, tad tas ir jādara, bet ne šodien. Tas nozīmē, ka likums par SAB vai Nacionālās drošības likums ir jāver vaļā vēlreiz, un tad ir jādiskutē par šīm būtiskajām normām ļoti sīki.

Kā atšifrēt šo palīgteikumu? Vai to vispār izsvītrot ārā? Es aicinu deputātus to nedarīt. Es aicinu uzticēties mūsu drošības struktūrām un atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Ādamsona kungs! Es ļoti labi saprotu, ka jums ir milzīga pieredze, jo jūs bijāt Valsts drošības komitejas Robežsardzes karaspēka darbinieks, kuram bija pieejami slepeni dokumenti, un droši vien arī jūs pats devāt atļaujas piekļūt šādiem dokumentiem, un tā tālāk. Es atceros, ka padomju laikos pieejamība slepeniem dokumentiem tiešām bija ļoti labi nostrādāta. Un es tādēļ brīnos, kāpēc mēs, veci padomju cilvēki un bijušie partijas biedri, tagad mēģinām šo loku milzīgi paplašināt. Mums taču ir kolosāla pieredze, ka Padomju Savienībā pie slepeniem dokumentiem nevarēja tikt. Tā ka es tiešām brīnos! Vai tad mēs tagad no viena grāvja braucam otrā grāvī iekšā? Mēs gribam tā ierobežot kompetentos orgānus, ka viņi nu tikai stingri noteiktas diagnozes gadījumā nedos atļaujas piekļūt slepeniem dokumentiem.

Es tikko runāju ar Tabūna kungu. Viņš saka: jā, viņš neticot tam SAB. Nu, es arī varbūt neticu. Bet nu galu galā mums taču kādreiz ir jāsāk mūsu pašu izveidotām valsts institūcijām ticēt un uzticēties!

Ādamsona kungs! Es, ārsts, varu jums pateikt, ka pie manis ir nākuši pacienti, kuri slimo ar logoreju. Diareja - tā ir caureja. Logoreja - tā ir vārdu caureja. Tad, kad viņi nav apturami savā atklāsmē. Un šeit tas nav ietverts iekšā. Saprotiet, mēs nevaram visus gadījumus noteikt. Neraugoties uz visu to skeptisko attieksmi pret SAB, pret visiem bijušajiem izlūkdienestiem un tamlīdzīgiem, viņu bijušajām saistībām ar tiem čekistiem, ar ko jūs, Ādamsona kungs, tiesājaties, es tomēr aicinu uzticēties šiem orgāniem, lai viņi to izvērtē, jo mēs tiešām nevaram uzskaitīt katru gadījumu, kurā mēs nepielaidīsim pie valsts noslēpumiem. Tur strādā augsti profesionāļi, tādi jauni cilvēki kā Kamaldiņa kungs. Viņš nu jau astoņus gadus vada šo… un tagad viņš ir droši vien apguvis šo lietu. Es domāju, ka viņu attieksme ir tīri objektīva… Un tamdēļ es aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un, Ādamsona kungs, cik ilgi mēs vienmēr atsauksimies uz to, ka NATO ir pieņēmusi vai ka NATO nav pieņēmusi?… Es jums ieteiktu labāk skatīties, kur mēs esam vairāk kompetenti… Lūk, PSRS Robežapsardzes karaspēkā bija tā un tā. Varbūt mēs varam kaut ko no tā paņemt sev.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Iesniedzēji! Ja mēs runājam par likumiem, tad jāteic, ka neviens likums nevar nekādā veidā nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Taču, manuprāt, ne tikai 2.priekšlikums, bet viss šis likums, nesadalot, kas tad īsti ir valsts noslēpums un kas ir nedaudz slēpjama informācija, nonāk pretrunā vismaz ar Satversmes 25.pantu, kas nosaka, ka Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas.

No parlamenta funkcijām, manuprāt, pati galvenā funkcija ir izpildvaras kontrole. Nosakot noslēpumus un tos nesadalot nu vismaz tādās kategorijās kā militārie noslēpumi, informācija, kurai uzlikts slepenības režīms, mēs patiesībā vai nu liedzam, vai mēģinām liegt parlamentam iegūt ziņas no izpildvaras, un līdz ar to mēs liedzam parlamentam īstenot kontroli pār izpildvaru.

Tāds piemērs ir izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota kontrabandas sakarā. Vienmēr, kad kāds pasaka, ka viņš tūlīt sniegs slepenas ziņas, šīs slepenās ziņas vienmēr ir informācija par to, ka viena, otra vai trešā valsts amatpersona ir zaglis, un šajās situācijās man ir jāiet no komisijas sēžu telpas ārā, jo es atsakos aizpildīt anketu par saviem radiniekiem… ar savu radinieku sarakstiem un ar saviem administratīvajiem sodiem. Līdz ar to man, deputātam, ja es neizdaru kādu papildu darbību, ir liegts iegūt informāciju, izprasīt informāciju no valdības, no jebkuras ministrijas, jo jebkurš ministrs man var pateikt, ka šīs ziņas ir apslepenotas, kaut vai par šodien avīzēs un vakar jau avīzēs ārkārtīgi precīzi publicēto - vai varbūt neprecīzi publicēto - informāciju “Lattelekom” lietas jeb strīda starp Latvijas valsti un “TILTS Communication” sakarā. Īstenībā šīs ziņas ir aizslepenotas, bet šo ziņu nedevēji jeb slepenotāji šobrīd rīkojas ar visas sabiedrības līdzekļiem, un man, kā 5.pantā esmu nosaukts, “tautas priekšstāvim” jeb “tautas vietniekam” ir liegts darboties ar šīm ziņām, ja kāds no izpildvaras nav man iedevis tā saukto pielaidi.

Protams, šajā 9.pantā ierakstītais, ko deputāti piedāvā izsvītrot, šie ierakstītie kritēriji ir visnotaļ apšaubāmi: “vai kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju.” Tātad cilvēks var būt slims, var būt toksikomāns, var būt narkomāns, var būt galīgi traks, un tad vēl paliek ieraksts, kas kādam dod subjektīvas tiesības apšaubīt, teiksim, Leiškalns ir pļāpīgs, Ādamsonam neskaidras attiecības ar čeku, Tabūns bieži uzstājas no tribīnes un tamlīdzīgi.

Mēs jau varam izdomāt visdažādākos iemeslus, kāpēc lai nepieļautu parlamenta kontroli pār izpildvaru. Es nezinu, vai šobrīd šajā likumā tas ir labojams, bet, kā man teica komisijas priekšsēdētājs, vēl ir vaļā likums “Par valsts noslēpumu”, un es apsolos iesniegt priekšlikumu, ka attiecībā uz ievēlētām un Saeimas ieceltām amatpersonām darbojas prezumpcija, taču, ja slepenajiem orgāniem - sabiem un visiem pārējiem - ir kādi iebildumi pret konkrēto personu, tad lai tie noņem vēlēšanu ceļā vai ievēlēšanas gadījumā iegūtu pieeju valsts noslēpumam. Varbūt varētu nodalīt tos noslēpumus, kuri ir saistīti ar Ziemeļatlantijas aliansi, vai kaut kādus citus militārus noslēpumus, kuri mani patiesībā nemaz neinteresē un kurus es nekad negribu zināt, bet es gribu noklausīties, kā, teiksim, bijušais policists Začs nosauc valsts amatpersonu, kura, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, zog uz robežas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām negribēju runāt, bet man ir jāpalabo Vidiņa kungs, kurš teica, ka es neticu SAB. Es tā neesmu teicis, un tāpēc nācu tribīnē, lai to pateiktu, jo es neesmu iedziļinājies šīs organizācijas, šīs institūcijas, darbībā, neesmu veicis šādu analīzi, lai varētu izdarīt šādus secinājumus, tāpēc man tas ir jāpasaka.

Taču ir jāpasaka arī tas, ka, ja mēs runājam par uzticēšanos, tad ļoti, ļoti daudzām institūcijām es patiešām neticu. Es patiešām neticu! Un, ņemot vērā to, ka esam vēl ārkārtīgi tālu no demokrātijas, mēs šo demokrātiju piesaucam tur, kur to vajag, un tur, kur nevajag. Nav mums īstas demokrātijas, draugi mīļie! Līdz demokrātijai mums vēl tālu jāiet, un tāpēc runāt par to, ka, redziet, tur, ārzemēs, ir tā un tā un ka arī pie mums ir jāpieņem tas un tas - tās vēl aizvien ir divas absolūti atšķirīgas lietas. Un tas ir jāņem vērā.

Šis formulējums, godīgi sakot, ir visai dīvains un izplūdis. Izmantojot šo formulējumu, absolūti jebkuram cilvēkam to var piemērot un pateikt: “Tu stāvi malā, tavas personiskās īpašības, tavas profesionālās īpašības neatbilst kritērijiem, lai dotu šo atļauju!”

Pie tam, es atvainojos, pasakiet man, ko nozīmē vārdi “profesionālās īpašības”? Kādas profesionālās īpašības - vai mediķa (Starpsauciens: "Veterināra!”), vai kā veterinārārsta, vai kurpnieka, vai vēl kādas citas? Vai arī personīgās īpašības. Kas tās ir par īpašībām, pēc kurām, kā ienāks prātā, arī vērtēs?

Tā ka, godīgi sakot, ir visai dīvaina situācija. Es patiešām domāju, ka vajadzēja precizēt. Diemžēl šoreiz nav iespējas precizēt, jo ir trešais lasījums, un tad ir vai nu jāpieņem, vai arī nav jāpieņem. Tādēļ es pie reizes arī izsaku šīs savas pārdomas.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atbildēt Vidiņa kungam un atgādināt, ka arī PSRS Konstitūcijā bija 6.pants, kurš noteica, kas vada visu darbību Padomju Savienībā, un tā bija PSKP - Komunistiskā partija, tā vadīja arī Robežsardzi.

Taču, atgriežoties pie šā priekšlikuma, es, cienījamie kolēģi, gribu sacīt, ka savā laikā, vēl 5.Saeimas laikā, “Latvijas ceļš” panāca, ka tika pieņemts likums par Satversmes aizsardzības biroju, un tur pirmsākumos tika paredzēts, ka Satversmes aizsardzības birojs tiek veidots kā uzraugoša un koordinējoša institūcija, kura koordinēs un kontrolēs visus pārējos specdienestus (Starpsauciens: "Tā bija!”), ka tā maksimālais štata vietu skaits nepārsniegs 20 cilvēkus. Šobrīd šī institūcija ir pārvērtusies par monstru, izmantojot dažādas likumu nepilnības vai tos likumus, kuri ir pieņemti šajā vai iepriekšējos parlamentos, un tā arvien tālāk un tālāk uzurpē šo varu.

Godmaņa kungs, ja mēs te runājam par NATO standartiem, tad būsim ļoti precīzi! Ja NATO attiecīgajos dokumentos tiek runāts par finansiālajām saistībām, tad tās tiek precīzi definētas, ja tiek runāts par seksuālo orientāciju, tad tā arī tiek precīzi definēta kādos un... pie kādiem apstākļiem. Tādos apstākļos, ka to var izmantot vervēšanai.

Taču, runājot par šo instrukciju, es aizmirsu piebilst, ka tur jau ir vēl minēts arī pļāpīgums un lielība. Tātad tie, kuri bieži uzstājas no šīs tribīnes, pēc idejas nevar pretendēt uz augstākās pakāpes pielaidi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Es pateicos jums par ieteikumiem, bet es gribētu tiešām šeit akcentēt vienu lietu - to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā šobrīd jau ir atvērts likums “Par valsts noslēpumu”, un tur ir arī priekšlikumi, kas saņemti no Muciņa kunga. Mēs apvienojām un arī pievienojām tur klāt 79.panta kārtībā iesniegto likumprojektu, kas saņemts no Nacionālās drošības komisijas, līdz ar to debates būs.

Piekrītot tam, ka normām ir jābūt tiešām precīzām un saprotamām, komisija pie tām strādās, lai nerastos nekādi pārpratumi, un, manuprāt, šeit nebūtu vietā analizēt Satversmes aizsardzības biroja darbu, pirms darba grupa no Nacionālās drošības komisijas nebūs pabeigusi savu darbu.

Paldies. Es lūdzu noraidīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu grupas priekšlikumu! (No zāles dep. K.Lībane: “Pret! Pret!”) Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 21, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

3. - aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirms gada mūsu Nacionālo bruņoto spēku koncepcija tika izskatīta Saeimā, un tur diemžēl nebija neviens vārds teikts par uzņēmējdarbību, bet šajā likumprojektā parādās, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir uzņēmumi, organizācijas, varbūt iestādes un uzņēmējsabiedrības. Izraisījās vēl arī skandāls, ka šīs uzņēmējsabiedrības bija dibinātas un reģistrētas ofšoru zonās. Tagad nevar saprast, ko tad Nacionālie bruņotie spēki vēlas. Ja tie vēlas, lai kompetenti orgāni nezinātu, kas notiek Bruņotajos spēkos, tad jāievieš norma, lai tos kontrolē tikai Bruņoto spēku Pretizlūkošanas dienests, un kāpēc tad tagad notiek tā, ka ... Kas tad ir Latvijas armija - vai tā ir armija ar savām funkcijām vai tā ir kāda firma? Un, ja tā ir firma, ja tā ir saistīta ar uzņēmējdarbību, tad neviena uzņēmējdarbība nevar eksistēt bez naudas līdzekļiem.

Tātad, cienījamie kolēģi, kur aiziet tie budžeta līdzekļi un kas tos izlieto uzņēmējdarbības veicināšanai armijā? Pasaules valstu armijās tādu brīnumu nav! Tas, protams, tikai Latvijā var būt.

Un tagad mums ir jāpaskatās vēl viena lieta, tas, ka šo Nacionālo bruņoto spēku darbiniekus pārbaudīs SAB, Militārās pretizlūkošanas dienests un Drošības policija. Kāpēc tad tāda mistiska sistēma tiek izveidota Nacionālajos bruņotajos spēkos? Ārlietu ministrijas dokuments nr.32/401 - 10195 norāda, ka SAB ir vienīgā iestāde Latvijā, kas piešķir pielaides NATO klasifikācijas informācijai, tātad tā ir atzīta organizācija. Tas ir pirmais.

Un otrais. Pieeju pie dokumentiem nosaka arī NATO dokuments CM -(55)15. Tātad, cienījamie kolēģi, nekāds Militārās pretizlūkošanas dienests nevar nodarboties ar to darbinieku pielaidi, kuri tiek pārbaudīti, jo tam jau nevar ticēt. Jūs droši vien atceraties skandālu, kad viens no tiem Militārā pretizlūkošanas dienesta darbiniekiem pie kabarē bija pazaudējis portfeli ar slepeniem dokumentiem, un tad bija liela meklēšana. Un tāpēc es ierosinu neatbalstīt.

Es pilnīgi atbalstu Tabūna kungu, ka Latvijas valdība tik tiešām ir tālu no demokrātijas, tāpēc arī tādi brīnumi notiek.

Un vēl viena lieta. Es te noklausos vienu otru izteikumu un nevaru saprast: vai tad SAB tik tiešām ir “kabatas” organizācija kādai partijai vai kartei? Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Dz.Kudums. Paldies. Bojāra kungs, jūs uzdodat reizēm tik daudz jautājumu, ko praktiski nav iespējams atbildēt. Lūdzu balsot vai pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 5. - deputātu Stirāna kunga, Grīga kunga, Ādamsona kunga un Panteļējeva kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es aicinu Kuduma kungu atvainoties gan radioklausītājiem, gan arī Saeimas deputātiem par to, ka viņš apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju no Saeimas tribīnes.

Likums "Par valsts noslēpumu” nav atvērts, Kuduma kungs! Mums ir atvērta vesela virkne citu likumu grozījumu - 7 Krimināllikuma, 3 Kriminālprocesa kodeksa. Ir 2 likumprojekti par Valsts drošības iestāžu likumu, ir atvērts SAB likums, bet Valsts noslēpuma likums nav atvērts.

Otrkārt. Par šā priekšlikuma būtību. Kāpēc mēs esam diskutējuši un nonākuši pie secinājuma, ka vajadzētu tomēr mainīt šo piekļūšanas atļauju izsniegšanas kārtību? Mums ir absurda situācija, cienījamie kolēģi! Tā ir absolūti neloģiska. Es pilnīgi piekrītu tam, ko no Satversmes citēja Kārlis Leiškalns, stāvēdams šajā tribīnē. Saeimas deputātiem ir tiesības piekļūt pie visa veida informācijas, arī pie slepena rakstura informācijas. Kas pieņem lēmumu par šo atļauju izsniegšanu? Pieņem tā institūcija, kura kontrolē. Nacionālās drošības komisija, kura kontrolē un pārbauda mūsu specdienestu darbības likumību, faktiski ir atkarīga no attiecīgo specdienestu labvēlības. Viņi pieņem lēmumus, vai viņa drīkst kontrolēt vai nedrīkst kontrolēt.

Tālāk. Augstākās valsts amatpersonas - Valsts prezidenti, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru, Valsts kontrolieri, SAB direktoru un vēl veselu virkni citu amatpersonu - ieceļ Saeima. Lēmumu par to, vai viņi var pildīt šos dienesta pienākumus vai ne, vai viņi atbilst kritērijiem, pieņem tā institūcija, kura viņiem saskaņā ar likumu būtu jākontrolē. Un tieši tāpēc mēs ierosinām mainīt šo kārtību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām man gribētos pateikt dažus vārdus par iepriekšējo priekšlikumu, par kuru mēs diskutējām. Ne jau tikai SAB, bet arī Drošības policija izsniedz atļaujas piekļūt valsts noslēpumam. Ādamsona kungs, tā tas ir! Tā ka mēs te runājām tikai par SAB jautājumu vien. Starp citu, ja mēs paskatāmies, cik šādu atļauju ir izsniegusi Drošības policija, tad redzam, ka to skaits nav mazāks par SAB izsniegto atļauju skaitu.

Par 5.priekšlikumu. Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Iesaku to darīt pārsvarā divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Es gribētu te polemizēt ar Leiškalna kungu. Cienījamie deputāti! Tas vien, ka mēs esam ievēlēti Saeimā, vēl nenozīmē, ka esam īpaši cilvēki, kam nav jāiziet zināmas procedūras. Un, ja deputāts saka, ka viņš negrib izpildīt nevienu anketu, kāda ir jāpilda jebkuram citam pilsonim, kas grib saņemt atļauju piekļūt valsts noslēpumam, tad es neredzu pamatojumu, kāpēc viņš to negrib darīt. Jo procedūra ir procedūra, un tā ir jāievēro visiem.

Par to priekšlikumu par prezumpciju. Tas tā, starp citu, ir visās valstīs (es domāju, demokrātiskās). Jo nav tā, ka cilvēks ir pilnīgi, tā teikt, ekskluzīvs tad, kad viņu ievēlē. Jā, ir zināma imunitāte. Un Saeima, starp citu, lemj arī tad, ja ir jāizdod kriminālvajāšanai… Ja pārkāpj, piemēram, to, ko… Muižnieces kundze parasti nāk un saka… Ja pārkāpj kaut kādu procedūru, Saeimas komisija izlemj… Taču nevar arī būt tāda situācija, ka es esmu politiski ievēlēts un automātiski varu zināt visu. Starp citu, ir tāds princips arī šajā lietā… arī mums pašiem ir samērā vāji ar izglītību, arī tiem, kam ir pirmā pielaišana, tā saucamā pirmā pielaide, arī man, piemēram, un vēl kādiem, kas ir šeit, parlamentā… tas galīgi nenozīmē, ka tas dod tiesības jebkuru informāciju pieprasīt. Nē! Ir vesela virkne specifisku aktu, kas aizliedz, piemēram, man, saņēmušam atļauju tikt pielaistam pie valsts noslēpuma, iet uz prokuratūru un teikt - lūdzu, nekavējoties dodiet man informāciju par tādu un tādu krimināllietu. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāievēro princips, ka ir jāzina tikai tas, ko ir vajadzīgs zināt. Un tāpēc es domāju, ka tomēr, kamēr mums nav izstrādāta procedūra… Bija Leiškalna kungam priekšlikums par prezumpciju, tas ir izskatāms, bet nav šeit iekļauts. Un, kamēr nav izstrādāta precīza redakcija, nevar uzstāties no tribīnes un teikt: es vienkārši negribu neko pildīt, jo, redziet, Satversmē man tas ir paredzēts, un es nekādu procedūru neievērošu. Tas nav pareizs ceļš, cienījamie kolēģi! Tas nav pareizs ceļš, jo mēs neesam tik šausmīgi nevienlīdzīgi tikai tāpēc vien, ka mēs esam ievēlēti - atšķirībā no tiem, kas nav ievēlēti. Un tāpēc es domāju, ka šo priekšlikumu atbalstīt mēs pašreiz nevaram.

Aicinu atbalstīt komisiju. Ja likumu vēlreiz atvērs vaļā, tad attiecīgi varēsim izskatīt jau konkrētās redakcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs! Es lūgtu tomēr nejaukt pirmstiesas izmeklēšanu ar tā dēvētajām pirmās pakāpes vai augstākās kategorijas pielaidēm. Tās ir divas dažādas lietas.

Var būt visaugstākās kategorijas atļauja tikt pielaistam pie valsts noslēpuma, bet neviens prokurors, nedz tiesnesis jūs pie tās lietas vai pie tiem materiāliem pirms iztiesāšanas arī nepielaidīs, un viņam būs absolūta taisnība.

Par prezumpciju. Zināmā mērā Leiškalna kungam ir absolūta taisnība. Tagad iedomāsimies, pieņemsim, tādu situāciju, ka ir jānotiek Saeimas sēdei, kurai būtu jābūt slēgtai un slepenai, tādai, kura varētu būt saistīta ar ārkārtas pasākumiem, par kuriem būtu jāpieņem lēmums parlamentam! Tā kā informācija būs slepena, ir jautājums - cik Saeimas deputātu paliks šajā zālē? Tad ir jautājums - kurš tad pieņems lēmumu? Vai tādas tiesības ir deleģētas visiem simts deputātiem vai tikai tiem, kuri ir saņēmuši atļaujas tikt pielaistiem pie šādiem valsts noslēpumiem?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Es biju gatavs runāt par 5.priekšlikumu, bet par iepriekšējiem jautājumiem, kuri it kā neskāra šo tēmu, izvērtās tik lielas diskusijas, ka es jau sāku baidīties, ka atkārtošos. Taču faktiski, kā te jau arī iepriekš izskanēja, tas tomēr attiecas uz 5.priekšlikumu... Šobrīd mums ir tā būtiskākā izšķiršanās, kādā veidā un ko darīt.

Es gribu pateikt - protams, vadoties arī no tā, ko dzirdēju saistībā ar jautājumu par šo pielaišanas atļauju augstākajām amatpersonām un to, kurš šo pielaišanas atļauju izsniegs - , ka, lai saņemtu atbildi, mums ir jākonstatē, ka valstī ir izveidojusies situācija, ka mēs neticam ne mūsu pašu izveidotām institūcijām, ne arī viens otram, un, no tāda viedokļa raugoties, tā ir pirmā atbilde, kura mums ir jāizanalizē un jādod.

Un otrais jautājums: vai mums, amatpersonām, vispār šī pielaide pienākas uzreiz, tāpēc ka mēs esam ievēlēti, vai arī mūsu katra jautājums ir jāizskata individuāli? Arī uz šo jautājumu ir jāsaņem atbilde. Tātad, izejot no šīm atbildēm, mēs arī varētu noformulēt galīgo variantu, ko mēs gribam.

Es arī gribētu, runājot par šiem jautājumiem, tādā veidā tos gan uzdot, gan saņemt uz tiem atbildes.

Pirmkārt, par pielaidi. Es uzskatu, ka mums valstī ir jābūt attiecīgai institūcijai, kura izskata katra cilvēka veikumu, dzīves pieredzi un gājumu, un tad, izejot no tā, šī institūcija pateiktu, vai viņš ir tiesīgs strādāt ar augstākajiem valsts noslēpumiem, kuri aizsargā valsts drošību un ir domāti tieši šā uzdevuma veikšanai. Tas ir pirmais jautājums. Un šeit ir mana atbilde. Es domāju, ka daudziem cilvēkiem atbilde ir līdzīga. Ja kādu tas neapmierina, tad viņš saskarsies vienkārši ar likumu.

Un otrs jautājums ir par to, kurš izskata jautājumu par šo pielaidi. Jā, mēs atceramies, ka tas ir Satversmes aizsardzības birojs, ka tā ir mūsu izveidota institūcija tieši šīs funkcijas veikšanai. Un es gribētu arī pateikt, ka, jā, no vienas puses, kad mēs skatījāmies jautājumu par kontrabandas lietām ar gaļas produktiem: saistībā ar atsevišķiem drošības policistu izteikumiem radās jautājums, ka attiecīgie kontrabandisti ir saistīti arī ar Satversmes aizsardzības biroju. Un tādējādi rodas pretruna: mēs paši ejam uz Satversmes aizsardzības biroju, lai dabūtu no viņiem nepieciešamo dokumentu par pielaidi, zinot, ka viņi paši tātad ir nosaukti kā iespējamie kontrabandisti. Protams, tā ir nepatīkama situācija, bet tas vienkārši liecina par to, saistībā tieši ar kādām niansēm, caur kādiem impulsiem mums ir radusies šī neuzticība pret dažādām institūcijām, to skaitā šoreiz pret vienu no nopietnākajām institūcijām, kas domāta, lai nodrošinātu valsts drošību.

Taču vēl ir kāds cits jautājums. Mums tiek piedāvāts risinājums, ka tādā veidā šos jautājumus skatīs nevis konkrēta institūcija, bet mūsu pašu deputātu izveidota komisija, un es domāju, ka tas ir vēl lielāks absurds, jo mēs vēl vairāk savstarpēji neuzticēsimies, ka vieni politiķi izvērtēs otrus politiķus, pie tam tik un tā pieaicinot kaut kādus speciālistus, kuri skatīsies un savāks nepieciešamo informāciju. Šis piedāvājums ir absurds, jau pats par sevi ir absurds. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Un tādējādi, es domāju, mums ir jāatgriežas pie normālas, sakārtotas valsts, bet tas, ka mēs šodien kaut kam neuzticamies... Mums ir jāpanāk, lai mēs spētu uzticēties savām institūcijām.

Un šeit es patiešām gribētu pateikt tā: mums veidojas normāla, loģiska ķēdīte, un, ja mēs patiešām arī ejam gan uz Eiropas Savienības institūcijām, kurās mēs saskarsimies ar daudziem jautājumiem, gan uz NATO, kur ir ļoti nopietni standarti. Un, ja mēs tiecamies uz NATO, tad tādā gadījumā mums šie NATO izvirzītie standarti ir jāievēro. Varbūt kādām citām valstīm šie standarti ir atšķirīgi, taču šie standarti ir atšķirīgi valstīm, kas jau ir NATO dalībvalstis. Šoreiz mums ir jāpieņem informācija, ka, ja mēs to gribam, tad mums patiešām ir jānoprecizē. Un, raugoties no tāda viedokļa, šeit ir nepieciešama nopietnas valsts izveidotas institūcijas klātbūtne. Tai ir jābūt starptautiski atzītai, un mums tā ir jārespektē.

Un pēdējais. Protams, ir dažādi varianti, kā turpmāk sakārtot likumu. Es uzskatu, ka piedāvātais variants, kādā veidā vēl varētu izskatīt katras amatpersonas saistību ar pielaidi pie dokumentiem, nav pareizs, jo patiešām ir vēl citas iespējas, un tās šodien minēja arī daudzas amatpersonas...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. ... un arī daudzi ierēdņi, kuri šodien strādā. Tā ka arī turpmāk to varēs sakārtot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Tad, kad laulājas baznīcā, cienīgtēvs parasti saka tā: “Ja jums ir kas iebilstams pret šīm laulībām, tad sakiet to tūlīt pat un šeit uz vietas vai arī klusējiet visu mūžu.”

Ja Latvijas Republikā ieceļ amatā vai dod uzticību... Sāksim ar Valsts prezidenti. Ja Latvijas Republikas parlaments balso par Valsts prezidentu, tad ievēlētajam Valsts prezidentam pirmās kategorijas pielaidei ir jābūt automātiski - jau ar ievēlēšanas brīdi, jo nevar būt tāda situācija, ka Valsts prezidente, kas ir Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja, uzaicina uz šo sēdi Kamaldiņa kungu vai jebkuru citu SAB direktoru un šis SAB direktors saka: “Pagaidiet, kundzīt,” ...- šobrīd ir “kundzīt” - “Pagaidiet, kundzīt! Vispirms es jums izsniegšu pielaidi un pēc tam jūs sauciet to komisiju!"

Situācija ir absurda un antikonstitucionāla! Līdz ar to mums šajā likumā ir jānosaka amatpersonas, kurām ir šī pirmās kategorijas pielaide, un tas noteikti būtu iekšlietu ministrs, aizsardzības ministrs, Valsts prezidente, ārlietu ministrs un Ministru prezidents. Un, ja tas tā nebūs, tad mēs nonāksim antikonstitucionālā un murgainā situācijā.

Tāpat ir ar otrās kategorijas pielaidēm. Lai mēs varētu realizēt Satversmē uzticēto valsts izpildvaras jeb administrācijas kontroli, tās ir jādod katram no Saeimas deputātiem. Un tikai tādā situācijā, kad pret to ir nopietni iebildumi Satversmes aizsardzības birojam vai jebkurai citai izpildvaras sastāvdaļai, tikai tad var apstrīdēt un teikt: “Tieši šim deputātam tiesas ceļā ir jāsamazina viņa tiesību apjoms! Tiesas ceļā tam ir jānotiek! Un tad vēlēšanu kampaņas gaitā jūs varēsiet sacīt, ka šim nevar uzticēties, tātad viņš nevarēs būt pilntiesīgs deputāts. Vai arī tad ierakstīsim, dārgie draugi, Satversmē tādu pantu, ka Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu un ir saņēmis pirmās vai otrās kategorijas pielaidi.”

Mēs īstenībā par šiem likumiem šeit nevaram vainot Satversmes aizsardzības biroju. Šos likumus ir pieņēmis parlaments, paši nobalsojot un samazinot sev Satversmē noteiktās tiesības. Mums ir nopietni jāstrādā pie šiem likumiem un jāatrod pareizās formulas, lai šie vairākkārt šeit piesauktie Ziemeļalianses noslēpumi nekļūtu par spiegu ieguvumu un tajā pašā laikā lai parlaments un valsts amatpersonas varētu pilnīgi precīzi realizēt sev Satversmē un likumos noteikto varu. Jo citādi iznāk tā, ka deputāti, realizējot parlamenta kontroli, raksta pieprasījumu, bet valdība atbild: “Ziņas nesniegsim!”

Mēs paši šim ziņām esam noteikuši slepenības režīmu, un iepūt man! Un tādējādi patiesībā parlaments kļūst lieks un nevajadzīgs, jo, kā teica kāds mans draugs: “Vai jūs domājat, ka parlaments raksta labus likumus?” “Nē!” viņš teica. “Labākie likumi - Romiešu tiesības un Napoleona kodekss - ir uzrakstīti bez jebkādas parlamenta līdzdalības.” Jūs domājat, ka parlaments labi debatē? Paskatieties uz profesionāliem žurnālistiem! Televīzijā viņi debatē daudz labāk. Tad nu mūsu vienīgais uzdevums ir rūpēties par to, lai valdība neapliek pavalstniekus jeb pilsoņus ar pārliecīgām nodokļu nastām un lai iekasēto nodokļu naudu izlieto nevis savtīgi, bet sabiedrības labā.

Tā ka visi šie ieraksti, kas liedz mums saņemt ziņas no izpildvaras, patiesībā liedz mums realizēt funkcijas un padara parlamentu par tādu tūtiņdreijātāju bandu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Saeimas deputātu priekšlikumi, iesniedzot labojumus likumā “Par valsts noslēpumu” ir, teiksim, vainagojušies ar panākumiem. Tāds arī bija mūsu mērķis, galīgais mērķis, - izraisīt diskusiju par ne visai veiklajām normām, kas ir iekļautas likumā “Par valsts noslēpumu”. Mēs savu mērķi esam panākuši! Paldies visiem diskutētājiem, un es ceru, ka jūs iesniegsiet apdomātus labojumus, papildinājumus un tā tālāk.

Neviens likums nav precīzs! Neviena likuma norma nav precīza un ilggadīga, un ilgstoša, tāpēc likums vienmēr ir pakļauts papildinājumiem un labojumiem un tāpēc es vēlreiz saku paldies mūsu kolēģiem. Taču, ja mēs šeit sākam pieskarties personu profesionālajām īpašībām vai tam, kur nu kurš esam atradušies padomju laikā vai Atmodas laikā, tad es gribētu sacīt... Ja te kādreiz vēl izskanētu pārmetumi Ādamsona kungam par saistību ar VDK, par to, ka viņš ir dienējis Valsts drošības komitejai pakļautajā karaspēkā, tad varu teikt, ka arī es esmu dienējis vairāk nekā četrus gadus padomju armijā, diezgan īpatnējā vienībā. Es gribētu teikt tā: ziniet, Nirnbergā tiesāja Nacionālsociālistisko partiju un uzskatīja, ka tā ir pati noziedzīgākā partija pasaulē. Es varētu teikt, ka Komunistiskā partija ir vēl noziedzīgāka un būs vēl “Nirnberga-2”. Es pieļauju, ka būs un tiesās arī šo partiju un to atzīs par visnelietīgāko.

Taču te daži biedri, kuri ir tajā partijā sastāvējuši, uzdrošinās pārmest tiem karavīriem, kuri bija padomju armijā, kad viņi paši faktiski bija saimnieki un noteicēji pār šīm struktūrām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Leiškalna kungam. Tik tiešām viņš izteica ļoti daudzas lietas, kas ir absurdas. Es jums pateikšu, ka Saeimas deputātiem ir liegti ļoti daudzi materiāli, kuriem ministrijas un dažādi resori noteic slepenības pakāpi.

Zemkopības ministrijā es palūdzu, lai man atsūta dokumentu par celulozes rūpnīcas projektēšanas ekspertīzi, un man uzreiz pateica, ka tas esot slepens dokuments. Tad ar Ģenerālprokurora palīdzību es tomēr saņēmu to dokumentu, kurā patiesībā ir tāds apraksts par celulozes rūpnīcu, kurā ir norādīts, ka tajā izgatavos gandrīz vai bērnu spēles un tā nebūs absolūti kaitīga Latvijas dabai, Daugavai. Tas ir murgs, kas bija sarakstīts šinī dokumentā, un tikai tāpēc, lai to nezinātu deputāti un arī Latvijas iedzīvotāji, tam ir uzlikta slepenības pakāpe.

Nu es jau nemaz nerunāju par “Lattelekom” lietu. Tur tagad slepenības ir vairāk, nekā vajag, arī Saeimas deputātiem ir liegts iepazīties ar to. Diemžēl tur ir slepenība tām, varētu teikt, nelietībām, kuras tika veiktas ar latviešu rokām vai ir vērstas pret Latvijas tautu un mūsu nacionālajām bagātībām.

Tā ka, redziet, Leiškalna kungs pareizi pateica, un tas priekšlikums ir atbalstāms.

Un vēl es pateikšu, ka šis dokuments ir diezgan pavirši izstrādāts un to vajadzētu atdot atpakaļ komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes.

Mūsu politoloģijas students Leiškalna kungs saputroja visu, ko vien var saputrot. Protams, tauta var ievēlēt, ko vien viņa grib, bet... Daudzi aizmirst, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tauta neievēlē tiešās vēlēšanās prezidentu. Tauta ievēlē elektorus, kuri izvēlas un nobalso par prezidentu. Latvijā ir līdzīga sistēma: tauta ievēlē elektorus jeb Saeimas deputātus, un Saeimas deputāti nosaka, kādu prezidentu un kādu valsts varas orientāciju jeb valsts politisko orientāciju viņi gribētu. Viņi nosaka to.

Ja, piemēram, nākamajās vēlēšanās uzvar sociālistiskā partija, tad, loģiski, viņa var mainīt valsts politisko orientāciju, pateikt, ka mums nevajag NATO, bet ka mēs gribam noslēgt militāras sadarbības līgumu ar Baltkrieviju. Viņiem būs pilnīgi konstitucionālas tiesības to darīt. Tādā gadījumā būs varbūt pilnīgi cita organizācija, kas šīs lietas uzraudzīs, varbūt nebūs SAB, jo tad parlaments varēs izvēlēties kaut kādu citu struktūru un noteikt, ka pielaišana pie valsts noslēpumiem ir iespējama tikai bijušajiem kompartijas biedriem un Valsts drošības komitejas darbiniekiem, kā tas ir Baltkrievijā. Taču tas ir jāizdara konstitucionālā ceļā. Pašreizējā situācijā nav iespējams, Leiškalna kungs, tāds Ministru prezidents, kuram būtu kaut kādi ierobežojumi, teiksim, saistībā ar tiem likumiem, kādus mēs esam pieņēmuši.

Ja jau mēs esam tādi demokrāti, runājot arī par pašreizējo ierosinājumu mainīt Vēlēšanu likumu, tad mums jāatzīst, ka tā nav demokrātiska prasība - vēlēt Saeimas deputātus tikai no 21 gada vecuma. Leiškalna kungs taču piekritīs, ka daudzi cilvēki 18 gadu vecumā runā daudz sakarīgāk nekā dažs labs deputāts, bet tas nav iemesls, lai mēs šo likumu mainītu. Mums ir arī ierobežojumi, kas, starp citu, ir daudz nopietnāki nekā tie ierobežojumi, kas ir saistīti ar prasību par valodas prasmi. Mums joprojām ir spēkā - līdz 2004.gadam - ierobežojums, ka nedrīkst būt bijušie Valsts drošības komitejas virsnieki... Mums ir arī ierobežojums, ka nedrīkst būt tie kompartijas biedri, kas tur ir bijuši pēc 1991.gada... Skaidrs, ka tie ierobežojumi ir daudz smagāki par šīm prasībām, kādas pastāv attiecībā uz valodas prasmi, vai prasībām, kuras ir jāizpilda, lai dabūtu tā saucamo I kategorijas pielaidi. Tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu jaukt dažādas lietas. Tautas tiesības ievēlēt deputātus nenozīmē tiesības, teiksim, bez šīs elektorāta starpniecības pieņemt jebkuru lēmumu. Tāpat kā tauta nevar referendumā nobalsot par nodokļu izmaiņām, arī šādas lietas nevar šādā veidā pakārtot. Es domāju, ka jūs, Leiškalna kungs, to ļoti labi zināt. Es nepieļauju iespēju, ka jums to nav mācījuši Universitātē. Tā ka šinī gadījumā jūs drusciņ liekuļojāt. Tas ir mans viedoklis..

Līdz ar to es domāju, ka pašreizējā redakcijā mums vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu. Taču es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Kuduma kungs, - atgriezties… Tātad, izskatot jau paplašinātā veidā priekšlikumus un arī to jautājumu, ko šeit minēja Tabūna kungs, mēs varam te iestrādāt daudz profesionālākus kritērijus, nevis vienkārši ierakstīt vārdus “profesionālās īpašības”… un atgriezties arī pie šiem pārējiem jautājumiem. Bet ne pašreizējā redakcijā… Jo pašreizējie priekšlikumi ir sasteigti, tie nav pārdomāti. Taču tad, kad būs iespējams, mēs atgriezīsimies gan pie Muciņa kunga ierosinājuma, gan pie šiem apvienotajiem priekšlikumiem. Tad to visu skatīsim daudz plašākā kontekstā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ir izveidojusies jau pietiekami konstruktīva saruna, mēs jau ejam uz kaut kādu risinājumu. Es pateicos, protams, Grīga kungam un kolēģiem, ka viņi ierosināja šo diskusiju, jo problēma patiešām pastāv. Viņu priekšlikums deva mums iespēju pievērsties šim jautājumam nopietnāk.

Es gribu pateikt, ka es tomēr neatbalstu attiecīgo priekšlikumu, jo tas pēc būtības problēmu nerisina. Taču uzreiz ir skaidrs, ka turpmāk ir jādomā, kā novērst šos jautājumus. Un patiešām ikdienas praksē tas skar ne tikai
deputātus - mēs tagad saskaramies ar šo jautājumu -, bet arī valdību. Latvijas valdību praksē ir daudzi piemēri, ka daudzi ministri bez attiecīgās atļaujas strādāja ar šādiem dokumentiem un bez tās arī beidza strādāt ar šiem dokumentiem, visu šo laiku apzināti vai neapzināti pārkāpjot šo likumu.

Līdz ar to šie jautājumi, protams, ir nesakārtoti. Un, no tāda viedokļa raugoties, varētu būt arī tāds risinājums: Saeimas deputāti sāk savu darbu, un arī ministri sāk savu darbu, bet attiecīgā institūcija (tas varētu būt arī Satversmes aizsardzības birojs) noteiktā laika periodā, piemēram, mēneša laikā, katru cilvēku, tā teikt, izskata, un, ja mēneša laikā nav nekādu iebilžu, tātad tie cilvēki visi ir automātiski saņēmuši atļauju tikt pielaistiem pie valsts noslēpumiem. Tas ir viens no risinājumiem. Tas ir diezgan pieņemams, un tādējādi varētu iziet no šīs situācijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Neko, Kiršteina kungs, es nesajaucu! Vienīgais, ko es varu sajaukt, ir -sapuvušu tīklu ar svaigām zivīm vai otrādi, Kaķīšu ezeru ar Ālandu salām un vēl kaut ko. Taču es nekādā ziņā nesajaucu to, kas ir rakstīts Latvijas Republikas Satversmē, un neesmu arī neko citādu ieteicis. Ticiet man, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidentiem, kuri izvirzīti šim amatam, neviens neprasa nekādas kategorijas pielaides! Mans ierosinājums bija noteikt: ja mēs apstiprinām Ministru kabinetu jeb izsakām uzticību Ministru prezidentam un Ministru kabineta locekļiem un ja mums ir problēmas ar to, ka šiem cilvēkiem automātiski tiks dotas pielaides, tas ir, atļaujas tikt pielaistiem pie valsts noslēpumiem, tad to vajag teikt šeit uz vietas un neizsacīt šo uzticību. Tas bija mans vienīgais priekšlikums. Es nejaucu Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas Republikas konstitucionālo kārtību, turklāt Latvijas Republikas konstitucionālā kārtība man ir daudz tuvāka.

Tā ka nepārspīlējiet, nemēģiniet manis teikto interpretēt savā izpratnē! Tieši tāpat kā sakarā ar tām zivtiņām. Es aizstāvēju jūsu partijas izvirzītā ministra viedokli attiecīgā likuma sakarā. Jūs nemitīgi šo Slaktera kunga un Sprindžuka kunga viedokli mēģinājāt šeit torpedēt, pēc tam kopā ar saviem draugiem stāstot par manām zvejas vietām, kas ir kaut kur ārpasaulē, un par to, ka es nezvejoju tur, kur zvejoja nabadzīgais, laimīgais un labais deputāts Aleksandrs Kiršteins… Aleksandr, nevajag! Nemēģināsim šīs lietas kārtot personiski! Runāsim par likumiem - par iespējamiem ieteikumiem nākotnes likumos un tiesībās. Es jau šobrīd Kuduma kungam iesniedzu priekšlikumu par to, ka pielaide šīm attiecīgajām amatpersonām ir automātiska, ja vien kāds šo pielaidi nevar apstrīdēt tiesā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Runājot par šo 5.priekšlikumu, ko iesniegusi deputātu grupa, es gribētu piekrist Lauska kungam, ka zināmā mērā tas ir absurds. Pieņemsim, ka var veidoties šāda situācija: Nacionālās drošības komisija piešķir šīs pielaides, protams, vispirms saņemot atzinumus, bet, piemēram, rudenī, kad tiks ievēlēts jaunais parlaments, šinī komisijā, iespējams, nebūs neviena deputāta, kam vispār ir šīs pielaides. Jautājums: kas tad piešķirs šīs pielaides viņiem, kuri tālāk strādās ar šīm lietām?

Protams, diskusija ir izraisīta, un zināmā mērā ir arī pamats diskusijai, un līdz ar to šis jautājums ir jārisina, bet šobrīd šajā projektā es lūdzu 5.priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 39, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 6. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kuduma kungs! Es pirmām kārtām atbalstu šo te priekšlikumu, ko piedāvā komisija, bet man arī ļoti nepatīk tas, ka jūs manipulējat ar radioklausītāju un parlamenta deputātu prātiem, tāpēc es, atbildot uz jūsu jautājumu, aicinu jūs izlasīt šā likuma pārejas noteikumu 2.punktu, kas, starp citu, absolūti nav pretrunā ar to, ko pirms tam citēja un pierādīja Kārlis Leiškalns.

Pārejas noteikumu 2.punkts skan šādi: “Personām, kuras pašreiz ieņem amatu, kas saistīts ar valsts noslēpumu izmantošanu un aizsardzību, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ievērojot šā likuma nosacījumus, vai arī tās pārceļamas citā darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu.” Izdarot secinājumus no šā panta, šie secinājumi ir ļoti vienkārši: visi Saeimas deputāti, kuriem nav augstākās kategorijas pielaides, ir pārvietojami citā darbā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Paldies, Ādamsona kungs! Es lūdzu atbalstīt komisijas 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija lūdz balsot likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Šajā likumā otrajam lasījumam ir saņemts deputāta Lujāna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 20, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Labanovskis. Vairāk priekšlikumu nav, tāpēc ir lūgums pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 20. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kopš pirmā lasījuma neviens priekšlikums šim likumprojektam nav saņemts, tāpēc Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tas pats. Aicinu jūs izteikt savu attieksmi un pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ārlietu komisijas viens priekšlikums, šķiet, ir.

R.Labanovskis. Ā, jā!

Sēdes vadītājs. Nosaukumā ir izslēgt vārdus “17.decembris”

R.Labanovsis. Es atvainojos. Ir ierosināts vienkāršošanas dēļ izslēgt nosaukumā datumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Darba dokuments, kuru mēs tūlīt izskatīsim, ir dokuments nr.3834. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, kas savukārt ir izstrādāts Tieslietu ministrijā. Ministru kabinets iesaka izdarīt likumā tikai divus labojumus. Tie ir 77.pantā un 96.pantā. Abu labojumu mērķis ir noteikt stingrāku atbildību par alkoholisko dzērienu tirgošanu nepilngadīgām personām. Šī atbildība var izpausties, pēc Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta ieceres, kā licences anulēšana, ne tikai kā soda naudas; tas pats par sevi ir ārkārtīgi svarīgs un labs pasākums. Protams, likumprojektā ir jāstrādā vēl arī ar vairākām citām redakcijām, kaut vai jānosaka, ka alus, kas netiek pakļauts Alkohola aprites likumam, nav tirgojams personām, kas nav sasniegušas pilngadību. Arī šādas normas trūkst likumā.

Es pieļauju iespēju, ka likuma sakarā var būt ārkārtīgi daudz priekšlikumu, teiksim, priekšlikums ierobežot jau visas valsts mērogā alkohola tirdzniecību nakts stundās.

Tā kā šie divi priekšlikumi, kurus iesniedza valdība, ir ārkārtīgi vienkārši un ir precīzi uzrakstīti, komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs to zināt, un arī es esmu 7.Saeimas laikā konstatējis, ka ļoti nozīmīgi likumprojekti, kas ir vajadzīgi Latvijai, Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tiek steidzināti un pieņemti maksimāli īsā laikā. Kāpēc? Tāpēc, lai sasniegtu tos mērķus, kurus grib īstenot kāda grupa darbīgu cilvēku, un tāpēc, lai deputāti tik īsā laikā nespētu izpētīt likumus un atrast tos sēkļus, uz kuriem tos likumus uzsēdina virsū. Likumos tika iestrādātas ļoti nepopulāras lietas, kuras noved pie ļoti nepatīkamām sekām, un viens no tādiem rādītājiem ir Saeimas zemais reitings Latvijas iedzīvotāju un arī Latvijas pilsoņu novērtējumā. Tā ir ļoti slikta prakse. Alkohola aprites likums nevar tikt steidzamības kārtībā izskatīts! Tas ir jāpārskata, jāpārstrādā, pie tā ir rūpīgi jāstrādā, un nav mums kur steigties! Vai tad budžets atkal kaut kādā veidā tiks sašķobīts vai valdība kritīs, ja likums tiks rūpīgi pārskatīts un deputāti veiks tur izmaiņas, kuras ir jāveic? Jo zaļais pūķis ir pārvērtis Latviju par ļoti nožēlojamu valsti. Jūs zināt, kāda kritika ir alkohola apritei Latvijā. Jūs zināt, cik zārku katru mēnesi tiek aiznesti uz kapsētu tikai alkohola dēļ. Jūs zināt, kas notiek ar mūsu jaunatni, kura tiek degradēta, un jūs labi zināt, ka skolā jau 6.-7.klases skolēni atzīmē dzimšanas dienas, dzerot ja nu ne šņabi, tad vīnu. Tāpēc es ierosinu balsot pret steidzamību un izskatīšanai noteikt ilgāku termiņu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 28. Likumprojekts netiek atzīts par steidzamu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Paldies Bojāra kungam. Ja arī komisija nebūtu tam piešķīrusi steidzama likumprojekta statusu, mēs kaut ko zinām par šo zaļo pūķi, kas žņaudz latviešu tautu. Tā kā likumprojekta steidzamība nav atbalstīta un mēs jau esam runājuši par visu, kas ir pateikts iesniegtajā likumprojekta tekstā, tagad aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Komisija aicina deputātus iesniegt priekšlikumus par minēto likumprojektu līdz nākamā gada 7.janvārim.

Sēdes vadītājs. 7.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais ir likumprojekts "Patvēruma likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Pirms sākt skatīt tabulu, es gribu teikt vienu lietu: atbildīgā komisija - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija - strādāja ārkārtīgi ciešā konstruktīvā kontaktā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Eiropas integrācijas biroju. Līdz ar to es gribu teikt, ka otrā lasījuma koncepcija ir eirointegrācijas procesam pilnīgi atbilstoša. Tajā pašā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma no ANO Bēgļu komisariāta pārstāvja Latvijā desmit priekšlikumus, kuru koncepcija bija liberalizēt stāvokli uz Latvijas robežām, liberalizēt mūsu koncepciju par patvēruma meklētājiem tā, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti, patvērumu arī nelegāliem migrantiem. Komisija tiktāl, ciktāl atļāva mūsu starptautiskās saistības, stingri noraidīja visus mēģinājumus nepamatoti liberalizēt stāvokli. Es gribu teikt vēlreiz paldies Iekšlietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām.

Aicinām izskatīt priekšlikumus.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums redakcionāli precizēt 1.pantu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 3.priekšlikums - redakcionāli precizēt 2.pantu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 4. - deputāta Cileviča priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 19, atturas - 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seiksts. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 7. -atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 8. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 10. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 11. - atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Tāpat arī 12.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 14.priekšlikums - redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 15.priekšlikums - atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

16. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 17. - deputātu Cileviča un Vidiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie deputāti! Tā kā pašreiz mūsu izcilais cilvēktiesību eksperts atrodas Parīzē un turpina spodrināt Latvijas tēlu - es domāju Borisu Cileviča kungu, es tomēr šoreiz šo priekšlikumu iesniedzu kopā ar viņu. Žēl, ka viņa nav, tad viņš varētu vairāk un labāk argumentēt šo priekšlikumu, bet es tomēr uzskatu, ka tad, ja bēgļa statusu pieprasa nepilngadīgais, viņa iesniegumu nevarētu izskatīt saīsinātā laikā un tiešām tajā vajadzētu iedziļināties. Un tamdēļ es aicinu Saeimu atbalstīt šo mūsu abu kopējo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Seiksts.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šā priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu, ka uz robežas nevar… ir jāielaiž valstī, bet valstī ielaists bērns var būt par iemeslu, lai pēc tam sekotu pārējie ģimenes locekļi. Ļoti lūdzam neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Cileviča un Vidiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 11, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seiksts. 18. - deputātu Seiksta, Lāzo, Lejas un Vidiņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 21. - iekšlietu ministra M.Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 22. - deputāta Cileviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 24. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 25. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 26. - iekšlietu ministra M.Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 27. - deputāta Cileviča priekšlikums - daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. … un līdz ar to iestrādāts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. Paldies. 29. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 30. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 31. - atbildīgās komisijas precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 33. - iekšlietu ministra M.Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 35. - iekšlietu ministra M.Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 36. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 38. - redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies. 39. - redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies. 40. - arī redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 43. - tāpat. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 44. - iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 45.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 47.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 49.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 50. - redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 52.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 53.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 55.priekšlikums - tāpat. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 57.priekšlikums - atbalstīts. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 59.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 60. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 61. - deputāta Vidiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 64.priekšlikums - redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 65.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 68. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 69. - iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies! Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seiksts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, izskatīsim 10 deputātu priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto punktu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Turpinām bez pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jēkaba Sproģa iesniegumu, kurā viņš informē, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, balsojot par 5.priekšlikumu, viņš ir kļūdījies - viņš ir vēlējies balsot “pret”.

Desmit deputāti ir ierosinājuši iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par iesniegumu termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Kooperācijas likumā” trešajā lasījumā”. Vai ir iebildes? Nav. Iekļaujam lēmuma projektu darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 4.decembra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 873). Mēs saņēmām vienu priekšlikumu, ko faktiski izstrādāja pati komisija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 7.janvāris.

Sēdes vadītājs. 7.janvāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 4.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (reģistrācijas numurs 869). Priekšlikumi netika saņemti, un komisija lūdz Saeimas atbalstu likumprojekta pieņemšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums 7.janvāris.

Sēdes vadītājs. 7.janvāris.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (reģistrācijas numurs 959) otrajam lasījumam. Komisija šajā likumprojektā iekļāva arī likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (reģistrācijas numurs 1006).

Mēs esam saņēmuši 1.priekšlikumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Mūsu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1006. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbastīts.

Dz.Kudums. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 7. janvāris.

Sēdes vadītājs. 7. janvāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 4.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” (reģistrācijas numurs 1091) un lūdz jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret -6, atturas - 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Kooperācijas likumā” uz trešo lasījumu līdz nākamā gada 20.februārim”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret -10, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir jālemj jautājums, kas skar rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ierosina slēgt rudens sesiju šā gada 24.decembrī un sākt darbu ziemas sesijā nākamā gada 15.janvārī.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Akceptēts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi šodien nolēma, ka kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijā līdz nākamajai pirmdienai pulksten 12.00.

Vārds paziņojumam deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks uzreiz pēc sēdes beigām komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Imants Burvis, Pēteris Salkazanovs, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Anta Rugāte, Helēna Demakova, Dzintars Ābiķis, Rihards Pīks, Oskars Spurdziņš, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre un Imants Stirāns.

Sēdes vadītājs. Paziņojums deputātam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsu Saeimas Starpparlamentu Asociācijas delegācijas locekļus lūdzu uz piecām minūtēm pulcēties blakus - Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas sešpadsmitās sēdes

2001.gada 13.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Gan attaisnotu, gan neattaisnotu iemesli dēļ ministri šodien nav ieradušies. Līdz ar to atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies, Bojāra kungs!

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 16.sēde
2001.gada 13.decembrī


Par darba kārtību


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””(3886. un 3886-a dok., reģ. nr.1112)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nav pieņemts)(3887. un 3887-a dok., reģ. nr.1113)
Priekšlikums - dep. J.Sokolovskis

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(reģ. nr.1114)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam”(3906. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam”

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei S.Dreimanei”

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Ūdrei”

Lēmuma projekts “Par K.Rācenāja atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata” (Nav pieņemts)(3904. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Alternatīvais lēmuma projekts “Par K.Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”(3905. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par E.Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”(3915. dok.)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. A.Kalniņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. I.Godmanis
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Kiršteins
- dep. O.Grīgs
- dep. V.Lauskis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (2.lasījums)(3856. un 3856-b dok., reģ. nr.1099)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks

Debates - dep. L.Bojārs





Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (2.lasījums)(3857. un 3857-b dok., reģ. nr.1100)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” (2.lasījums)(3858. un 3858-b dok., reģ. nr.1101)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” (2.lasījums)(3859. un 3859-b dok., reģ. nr.1102)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” (2.lasījums)(3860. un 3860-b dok., reģ. nr.1103)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums) (Steidzams)(reģ. nr.1114)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (3.lasījums)(3891. dok., reģ. nr.1021)

Ziņo - dep. V.Lāzo

Debates - dep. A.Seiksts
- dep. V.Lāzo
- dep. J.Ādamsons
- dep. K.Lībane
- dep. A.Seiksts
- dep. Dz.Rasnačs


Paziņojumi - dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Ģīlis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums” (3.lasījums)(3893. dok., reģ. nr.906)

Ziņo - dep. A.Klementjevs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (3.lasījums)(3896. dok., reģ. nr.1001)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. I.Godmanis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons
- dep. I.Godmanis
- dep. J.Ādamsons
- dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. O.Grīgs
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kiršteins
- dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” (2.lasījums)(3366. un 3897. dok., reģ. nr.954)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”(2.lasījums)(3403. un 3898. dok., reģ. nr.977)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem” (2.lasījums)(3367. un 3899. dok., reģ. nr.955)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā” (2.lasījums)(3595. un 3900. dok., reģ. nr.1035)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā” (1.lasījums))(3834. un 3884. dok., reģ. nr.1090)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Priekšlikums - dep. L.Bojārs



Likumprojekts “Patvēruma likums” (2.lasījums)(3382. un 3892. dok., reģ. nr.963)

Ziņo - dep. A.Seiksts

Debates - dep. J.G.Vidiņš
Par balsojumu - dep. J.Sproģis
Par darba kārtību 

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)(3018. un 3894. dok., reģ. nr.873)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (2.lasījums)(3014. un 3895. dok., reģ. nr.869)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (2.lasījums)(3374. un 3902. dok., reģ. nr.959)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (1.lasījums)(3837. un 3903. dok., reģ. nr.1091)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kooperācijas likumā” trešajam lasījumam” 



Par rudens sesijas slēgšanu un darba atsākšanu ziemas sesijā 

Paziņojums - dep. V.Ģīlis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Paziņojums - dep. R.Pīks



Balsojumi

Datums: 13.12.2001. 9:03:32 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
Datums: 13.12.2001. 9:07:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3887 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam"
Datums: 13.12.2001. 9:07:58 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3906

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam"
Datums: 13.12.2001. 9:08:30 bal004
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A.Panteļējevam

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei S.Dreimanei"
Datums: 13.12.2001. 9:08:54 bal005
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. S.Dreimanei

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Ūdrei"
Datums: 13.12.2001. 9:09:16 bal006
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. I.Ūdrei

Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.12.2001. 10:01:44 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.12.2001. 10:05:08 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3856B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.12.2001. 10:06:02 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3857B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.12.2001. 10:08:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.3858B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.12.2001. 10:10:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3859B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.12.2001. 10:11:38 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3860B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:14:16 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3911 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:14:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3911 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:26:12 bal018
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu balsot pa daļām

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:26:44 bal019
Balsošanas motīvs: Par 3.1. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:27:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par 3.2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:27:50 bal021
Balsošanas motīvs: Par 4.2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 10:28:26 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3891 pieņemšanu 3. lasījumā

Valsts darba inspekcijas likums (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 11:03:14 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3893 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 11:30:32 bal024
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 11:34:22 bal025
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:03:22 bal026
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:05:22 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.3896 pieņemšanu 3. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:06:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:06:46 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3897 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:07:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3898 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:08:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3899 pieņemšanu 2. lasījumā

Par 1971.g. 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:09:06 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3900 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Alkohola aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:13:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3834 steidzamību

Grozījumi Alkohola aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:14:30 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3834 pieņemšanu 1. lasījumā

Patvēruma likums (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:17:00 bal035
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Patvēruma likums (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:19:26 bal036
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Patvēruma likums (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:23:10 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3892 pieņemšanu 2. lasījumā

Datums: 13.12.2001. 12:23:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.873) (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:25:38 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3894 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:26:34 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3895 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (reģ. nr.959) (2.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:28:08 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3902 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (1.lasījums)
Datums: 13.12.2001. 12:29:04 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.3837 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Kooperācijas likumā" trešajam lasījumam"
Datums: 13.12.2001. 12:29:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok .nr.3923

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi