Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas desmitā sēde

2001.gada 8.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi un viesi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien Rīgā notiek konference, kas veltīta Baltijas Asamblejas izveidošanas 10.gadadienai. Pie mums ir ieradušies viesi no Igaunijas, Lietuvas un Ziemeļu Padomes.

Vārds uzrunai Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas un Baltijas Asamblejas deputāti! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi! Šodien aprit desmit gadi kopš dienas, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešu delegācijas Tallinā izveidoja Baltijas Asambleju. Toreiz mēs visi dzīvojām ar domu - ja būs stipra Baltijas savienība, dzīvos un būs stipras arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Šodien redzam, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir Eiropas Savienības kandidātvalstis, līdzvērtīgas partneres Eiropas valstu vidū. Un arī Baltijas savienība ir dzīva: mums ir parlamentu sadarbības organizācija - Baltijas Asambleja, Baltijas Ministru Padome valdību līmenī un Baltijas Padome, kas ir abu iepriekš minēto institūciju kopīgais forums. Man ir patiess prieks, ka mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām un mums ir izdevies izveidot reāli funkcionējošas Baltijas sadarbības institūcijas.

Kolēģi! Es uzskatu, ka Baltijas valstu sadarbība ir absolūti nepieciešama un loģiski izveidota. Tā pamatojas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas jomā, drošības un labklājības sekmēšanu, ekonomiskās attīstības veicināšanu, integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī reģionālo sadarbību.

Apkopojot pirmajos desmit gados paveikto, varam secināt, ka Baltijas Asambleja veltījusi uzmanību Baltijas valstu sadarbībai dažādās jomās - gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Baltijas Asambleja ir veicinājusi jautājuma risināšanu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanu no Baltijas valstīm, Baltijas valstu likumdošanas saskaņošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, koordinējusi Baltijas valstu nostāju dažādos ārpolitikas jautājumos. Kā trīspusējai parlamentu sadarbības organizācijai Baltijas Asamblejai ir stabilizējoša loma, jo tās ietvaros notiek informācijas un viedokļu apmaiņa. Asambleja neaprobežojas tikai ar parlamentu sadarbību, tā veicina arī Baltijas valstu sadarbību kopumā.

Kolēģi, atļaujiet atgādināt, ka Baltijas valstu vienotībai joprojām ir būtiska nozīme, īpaši konkurences cīņā ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēlme iestāties Eiropas Savienībā, manuprāt, nenozīmē atteikšanos no Baltijas valstu sadarbības. Reģionālā sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga arī Eiropas Savienības kontekstā, kā to pierāda Skandināvijas un Beniluksa valstu sadarbības modeļi. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai arī Eiropas Savienības ietvaros būs nepieciešams koordinēt savu darbību, saskaņot pozīcijas un izstrādāt kopīgu stratēģiju. Mums ir jādomā Baltijas mērogā, un mēs to darām!

Izmantojot šo tribīni, kā Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs es gribu pateikties Saeimas Prezidijam un Saeimas Kancelejai par atbalstu Baltijas Asamblejas darba nodrošināšanā, kā arī Baltijas Asamblejas sekretariātam, kurš nepārtraukti strādā šeit, Rīgā. Gribu pateikties arī visiem esošajiem un bijušajiem Baltijas Asamblejas dalībniekiem par ieguldīto darbu šo desmit gadu laikā. Šodien mēs varam atskatīties uz paveikto, un tas ir Jūsu nopelns, godātie kolēģi. Es novēlu mums veiksmi un izdošanos arī nākamajos gados!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds uzrunai Baltijas Asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājam Trivimi Vellistes kungam.

T.Velliste (Baltijas Asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Augsti godātie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu deputāti, Ziemeļvalstu pārstāvji, dāmas un kungi!

Kad Igauniju apmeklē ārzemnieki, viņi dažkārt uzdod jautājumus, par ko igauņi sevi uzskata - vai par Ziemeļeiropas vai par Centrāleiropas, vai par Austrumeiropas pārstāvjiem… Kurai grupai Igaunija pieder: vai kopā ar Somiju un Zviedriju pie Ziemeļvalstīm vai kopā ar Latviju, Lietuvu un Poliju pie Centrāleiropas valstīm?

Protams, var dažādi atbildēt uz šiem jautājumiem, tomēr, pēc manām domām, pats galvenais ir tas, ka viena atbilde neizslēdz otru. Baltijas valstis vienlaicīgi var piederēt gan pie Ziemeļaustrumu Eiropas, gan pie Centrāleiropas. Daudz svarīgāks ir tas, kādi mēs esam, kādas ir mūsu pamatvērtības un kurp mēs tiecamies.

Dažkārt mēs sev uzdodam jautājumu: kāda ir Baltijas sadarbības dziļākā būtība? Katrā ziņā, vai tā vispār ir vajadzīga - vai tā ir vajadzīga pasaulei, kas tik strauji mainās, vai to var aizstāt sadarbība kādā plašākā starptautiskā kontekstā.

Mums pašiem sev ir jāatzīst, ka Baltijas sadarbībai nav īpaši sena vēsture. Tiesa, šī sadarbība radās līdz ar Baltijas valstu izveidošanos, tomēr mūsu pašu vēsturnieki diezgan negatīvi vērtē šo pieredzi - mūsu centienus aizsargāt tikai nesen radušos mūsu neatkarību.

Patiesību sakot, pirms 80 gadiem šāda nepieciešamība bija vēl vairāk izteikta, jo bija izveidojušās piecas Baltijas valstis un vajadzēja aizsargāt piecu valstu neatkarību, to skaitā arī Somijas un Polijas neatkarību. Kā mēs zinām, jēdziens “piecas Baltijas valstis” tomēr neizveidojās. Intereses, iedomātās intereses un droši vien arī domāšanas veids Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā bija pārāk atšķirīgs. Protams, šīm valstīm bija viens draudu avots, bet šīs briesmas tika uztvertas atšķirīgi, un arī valstis rīkojās atšķirīgi, un, atskatoties pagātnē, mēs varam apgalvot, ka ne vienmēr izdevās atšķirt būtisko no nebūtiskā.

Eiropas kartē nostiprinājušās trīs Baltijas valstis pārdzīvoja Otrajā pasaules karā sevišķi smagu likteni. Mēs, protams, varam jautāt: vai tas bija neizbēgams vai mēs tomēr varējām kaut ko mainīt? Tomēr mūsu vēsturiskā pieredze mums ir kaut ko iemācījusi. Mēs esam sapratuši, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtiska un pirmām kārtām tieši drošības jautājumos. Ekonomiskā un kultūras sadarbība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā arī ir ļoti svarīgas. Tās ir ļoti svarīgas, jo ir auglīgas un interesantas, bet īpaši svarīgi šie jautājumi ir tāpēc, ka tie veicina sadarbību drošības politikas jomā. Ja mūsu ekonomika ir savstarpēji saistīta, tad ir arī kopīgas intereses un vēlme aizstāvēt mūsu īpašumus.

Ja mēs pazīsim mūsu kultūras, mums būs daudz vieglāk citam citu saprast un sadarboties, un, ja būs kādas ārējas briesmas, tad tas ir ļoti svarīgi. Mums ir jāsaprot kāds ļoti svarīgs fakts. Parlamentārās sadarbības izveidošanās starp trim Baltijas valstīm tajos gados, kad mēs atbrīvojāmies no padomju jūga, ir jāuzskata par ļoti svarīgu sasniegumu. Tam ir lielāka nozīme, nekā mēs esam pieraduši domāt, jo šī sadarbība izveidojās tad, kad nākotne vēl nebija tik skaidra, kā mums tas tagad var šķist. Šī sadarbība ir kopīgas ticības un kopīgu ciešanu rezultāts.

Baltijas Asamblejas pirmie statūti tika parakstīti 1991.gada 8.novembrī Tallinā. Pirmā Baltijas Asamblejas sesija notika 1992.gada janvārī. Mūsu parlamentu sadarbība ir veiksmīgi izturējusi laika pārbaudi. Mēs esam iemācījušies kopīgi strādāt un pieņemt dažkārt grūtus lēmumus. Un mēs redzam arī briedumu mūsu sadarbībā.

Tāpat mums ir izveidojusies sadarbība ar Ziemeļu Padomi un ar Beniluksa parlamentu. Arī mūsu sadarbība ar Baltijas Ministru Padomi ir veicinājusi mūsu virzību uz tādu mērķu sasniegšanu kā dalība Eiropas Savienībā un NATO.

Noslēgumā Baltijas ceļa Asamblejas Igaunijas delegācijas vārdā es vēlētos pateikties mūsu Latvijas un Lietuvas kolēģiem par šo desmit gadus ilgo sadarbību, kuras augļus mēs baudīsim tikai nākotnē.

Sirsnīgs paldies mūs uzņemošajai valstij Latvijai! Paldies par uzmanību! Sveicu Baltijas Asamblejas dalībniekus! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Vellistes kungam!

Nākamā mūs uzrunās Lietuvas Baltijas Asamblejas delegācijas vadītāja Ģiedre Purvaneckiene. Lūdzu!

Ģ.Purvaneckiene (Baltijas Asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja).

Godātie Baltijas Asamblejas locekļi! Godātie Latvijas Saeimas deputāti! Godātie viesi! Ekselences! Vēstnieki!

Visupirms es gribētu apsveikt tos Baltijas Asamblejas locekļus, kuri ir piedalījušies tās dibināšanā un strādājuši tajā no dibināšanas brīža līdz mūsdienām. Apsveicu mūs visus!

Desmit gadi mūsu reģiona politikas un diplomātijas tūkstošgadīgajā vēsturē - tas ir tikai neliels vēstures fragments, tomēr mūsdienu pārmaiņu desmitgade vienlaikus ir arī vesels laikmets, kad attiecības starp valstīm arvien vairāk tiek balstītas uz konstruktīviem, savstarpējiem sakariem un abpusēji izdevīgu sadarbību.

Valstu iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātes ļoti ietekmē savstarpējās attiecības. Daudzas no šīm prioritātēm ir kopīgas visām Baltijas valstīm, taču intensīvas attiecības starp mūsu valstīm uzdod arī arvien jaunus jautājumus. To daudzums un dažādība liecina par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas sadarbības daudzveidību un stiprumu. Mūsu izveidotās starpparlamentu un starpvaldību sadarbības struktūras tieši tad arī palīdz ātrāk rast atbildes uz šiem jautājumiem, tomēr parlamentu un valdību sadarbība rada tikai pamatus īstai tuvībai, ko pēcāk nobriedina sakari starp cilvēkiem.

Arvien vairāk pagarinās vēsturiskā distance starp mums, 1988.gadu un Baltijas “Dziedošo revolūciju”. Tieši tajā laikā, pateicoties nacionālajām kustībām “Sajūdis”, Tautas fronte un “Rahvarinne”, veidojās demokrātiskas sadarbības iedīgļi starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Triju Baltijas valstu politisko un diplomātisko cīņu 1990./1992.gadā koordinēja Baltijas valstu padome, kas bija Baltijas Asamblejas pirmsākums. Saskaņā ar triju Baltijas valstu parlamentu kopīgo gribu 1991.gada 8.novembrī nodibinātā Baltijas Asambleja jau tad bija nobriedusi triju neatkarīgu valstu sadarbības institūcija. Arī tagad, pēc desmit gadiem, var droši apgalvot, ka joprojām dzīvotspējīgas ir tās idejas, uz kuru pamata tika izveidota šī starpparlamentu institūcija.

Desmit gadu laikā Baltijas partnerattiecības ir izgājušas dažādus etapus. Ir mainījušies to subjekti un formas, un var konstatēt, ka tās jau ir pārgājušas no simboliskas attiecību fāzes uz praktisku ikdienas sadarbību. Baltijas Asamblejai pašlaik un - es ceru - arī nākotnē, neskatoties uz dažām problēmām, būs svarīga loma mūsu valstu dzīvē, tā mobilizēs Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parlamentāriešus kopīgu problēmu risināšanai.

Baltijas Asambleja bija tikai pirmais solis, veidojot mūsu valstu institūciju sadarbības sistēmu, izveidojot Baltijas Ministru Padomi, iedibinot pastāvīgi darbojošos sekretariātus. Mums ir visas institūcijas, kas nepieciešamas triju valstu sadarbībai. Baltijas valstu sadarbības pozitīvais rādītājs ir arī tas, ka pasaule mūs redz kā vienotu un uzmanības vērtu partneri. Trīs Baltijas valstis ir savstarpēji saistītas, tāpēc nav brīnums, ka pasaule mūs uztver kā vienotu reģionu, kā kopīgu telpu, vēsturiski izveidojušos kopīgu likteņu un centienu vienību. Mūsu likteņi bija saistīti pagātnē, un ir loģiski, ka, domājot par nākotni, veidojam to kopā, jo nereti vienas Baltijas valsts realizētā politika ietekmē arī abas pārējās kaimiņvalstis. Baltijas valstu vēsture ir mācība, ka mums ir jāturas kopā, taču svarīga ir nevis akla savstarpējā pieķeršanās, bet savstarpējs atbalsts. Tāpēc es ticu, ka arī nākotnē mēs atbalstīsim un palīdzēsim cita citai, lai varētu mobilizēt politisko gribu galveno ārpolitikas uzdevumu veikšanai.

Baltijas valstu sadarbība mums visiem nozīmē to, ka mums ir līdzīga vīzija par mūsu vietu nākotnes Eiropā, un šo vīziju palīdz realizēt konkrētas mūsu sabiedrību iecerēm atbilstošas iniciatīvas. Pašreizējā posmā Baltijas Asamblejas darbība ir daudz aktīvāka un produktīvāka. Šodien Baltijas Asambleja uzskatāma par autoritatīvu un efektīvu pozīciju, nevis par padomdevēju, konsultatīvu organizāciju. Desmit gadu laikā Baltijas Asambleja ir pietiekami nobriedusi, lai varētu ieņemt svarīgāku lomu ne tikai reģiona valstu dzīvē, bet arī sadarbojoties ar citām starpvaldību un starpparlamentu organizācijām.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies mūsu viesiem! Vēlam veiksmi mūsu kopīgajā darbā! (Aplausi.)

Sāksim izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Baloža, Gaiļa, Grīnblata, Stalta, Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Ir zināms, ka tāpat kā alkohola un narkotiku lietošana arī azartspēļu spēlēšana cilvēkā rada atkarību. Cilvēks sākumā nospēlē savus ienākumus, vēlāk sāk naudu aizņemties, bet, kad viņam to vairs neaizdod, viņš var nonākt arī uz kriminālnoziegumu ceļa. Lai atbrīvotos no azartspēļu atkarības, cilvēku var ārstēt tikai narkologi, pie kuriem aizvien vairāk arī dodas šādi pacienti. Un ārstēšanās kurss ir ļoti grūts un sarežģīts. Mums pietrūkst valsts politikas un valsts finansiāla atbalsta informētībai, it sevišķi jaunatnes informēšanai, par azartspēļu ietekmi.

Iepazīstoties ar šāgada statistiku, mēs redzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, par 12,5% ir pieaudzis izložu un azartspēļu organizētāju kopīgais apgrozījums, un 9 mēnešos šogad tas ir sasniedzis 27 miljonus latu, tas ir, spēlētāji katru mēnesi 3 miljonus latu no saviem ienākumiem atstāj azartspēļu automātos. Lielāko daļu azartspēļu apgrozījuma jeb 19,5 miljonus latu veido apgrozījums no azartspēļu automātiem. Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ir pieaudzis arī importēto azartspēļu iekārtu skaits. It sevišķi azartspēļu automātu skaits ir Latvijā pieaudzis par 958 automātiem un sasniedz jau 12 000 azartspēļu automātu.

Godātie kolēģi! Ar azartspēļu un izložu nodokli mēs varam ne tikai pildīt fiskālus uzdevumus un valsts budžetā gūt ieņēmumus, bet arī apstādināt azartspēļu automātu skaita straujo pieaugumu un tādā veidā samazināt jauniešiem iespēju nokļūt azartspēļu azartā un atkarībā no tā. Esmu lūdzis Finansu ministriju sagatavot savu viedokli. Diemžēl viedoklis vēstulē nav atspoguļots, bet Finansu ministrija ir izteikusi iespējamos variantus. Ja nodokļa likme tiek pacelta no 420 latiem uz 600 latiem un azartspēļu iekārtu skaits nemainās, tad ienākumi speciālajā budžetā ir 1,7 miljoni latu, kuri sadalās tā, kā mēs paši esam to nolēmuši likumā: 50% - Olimpiskajai komitejai un 50% -Kultūrkapitāla fondam. Finansu ministrija pieļauj arī tādu iespēju: ja iekārtu skaits samazinātos par 500 iekārtām, tad ienākumi speciālajā budžetā būtu 1,4 miljoni latu. Ja iekārtu skaits samazinātos par 700 iekārtām, tad ienākumi speciālajā budžetā būtu 1,3 miljoni latu. Pati pesimistiskākā prognoze ir tāda: ja azartspēļu automātu skaits samazinātos par 1000 automātiem, tad ienākumi valsts budžetā būtu 1,2 miljoni latu.

Godātie deputāti! Lūdzu, atbalstīsim šos grozījumus, tādējādi palīdzēsim mūsu cilvēkiem mazāk spēlēt azartspēles un budžetā paredzēsim naudu kultūrai un sportam!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis runās “pret”.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Es atļaušos runāt “pret”. Paskaidrošu, kādēļ. Tā kā esmu bijušais premjers un arī bijušais finansu ministrs, minēšu jums piemēru no netālas pagātnes. Faktiski lieta ir tāda: ja mēs vadāmies pēc principa, ka gribam vai nu aizliegt, vai krasi samazināt šo nodarbi, tad šis piedāvājums varētu būt pareizs. Taču, ja mēs vadāmies pēc principa, ka jebkurš totāls aizliegums var novest tikai pie perversām izpausmēm un nelegālām darbībām, tad šis piedāvājums ir nepareizs, jo mums jārēķinās ar to, kas ir liekams tam pretim, - budžeta izdevumu daļā ir jāparedz līdzekļi sportam un kultūrai. Mēs neuzstājam, ka nevajadzētu palielināt šo nodokli. Nē, es domāju, ka tas ir jāpalielina, taču pats palielinājuma apjoms ir nenormāls - 42,8% liels palielinājums var novest pie tā, ka mēs vienkārši iegūsim mazāk naudas. Arī 1990.gadā mums bija tāda iedoma, ka, paaugstinot alkoholam cenu 50% apmērā, mēs iegūsim vairāk līdzekļu transportam pilsētā, Rīgas pilsētā, un tā tālāk. Pēc samērā neilgas domāšanas mēs to izdarījām un veselu mēnesi turējāmies. Rezultāts bija tas, ka mēs ieguvām daudz mazāk līdzekļu un bijām spiesti cenu atkal samazināt. Tas bija tajā laikā, kad bija fiksētās cenas.

Es varu teikt, ka šis priekšlikums ir valdības ziņā. Valdībā ir par to jādiskutē finansu ministram, kurš ir atbildīgs par šo nozari, jo Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir pakļauta viņam. Ir jābūt konkrētam slēdzienam. Ja mēs parlamentā ierosināsim šādus likumprojektus bez Finansu ministrijas veiktas kārtīgas analīzes, tad, es domāju, mēs izdarīsim nepareizi.

Kāpēc “Latvijas ceļš” būs pret šā likumprojekta tāda veida virzību? Es minēšu tikai divas lietas. Mums ir vairākas opcijas. Tā vietā, lai nodokli paaugstinātu no 420 latiem uz 600 latiem, to varēja paaugstināt vēl, lai tas būtu 700 vai 800 latu. Mums budžeta pieaugums ir 6%, kopprodukta pieaugums ir 8%. Pašu azartspēļu apjoms ir pieaudzis par 11%. Es domāju, ka mēs varētu ieņemt tādu nostāju, ka paaugstinājums varētu būt apmēram 12-13%, un tas būtu normāli. Tas nozīmē, ka mēs tad iegūtu vairāk naudas, mēs būtu pārliecināti, ka šī nauda reāli ienāk budžetā.

Vēl viena opcija ir tā saucamās teritoriālās atlaides.

Cienījamie deputāti! Problēma ir tajā apstāklī, ka pat pašreiz noteiktos 420 latus nesamaksā. Laukos vairāk nekā 22% no azartspēļu automātu kopējā skaita maksā tikai 60%, atsevišķās lauku pilsētās - 70%, un pat Rīgā ir vietas, kur maksā 80% no šīs nodevas. Alternatīva ir likvidēt šīs teritoriālās atlaides. Ja tās likvidētu, tad pieaugums 1,7 miljonu vietā būtu apmēram 800 tūkstošu. Ko mēs ar to panāktu? To, ka azartspēļu automātus aizvāktu prom no mazajiem lauku veikaliem, no lauku pilsētām un koncentrētu azartspēles Rīgā, kur ir tas maksātspējīgais pieprasījums un kur vieglāk būtu nodokli administrēt, jo būtu tikai viena nodokļu likme. Koncentrētu tajās vietās, kur tas ir teritoriālā ziņā vieglāk pārbaudāms.

Tāpēc mēs šodien neiestāsimies par likumprojekta pieņemšanu. Mums noteikti pārmetīs, ka mēs lobējam šo biznesu. Nē, mēs to nelobējam! Mēs domājam, kā paaugstināt šo nodokli tā, lai tas būtu reāls un lai ar pārmērīgiem tā paaugstinājumiem mēs nepanāktu to, ka budžetā saņemsim mazāk naudas.

Tāpēc mēs uzskatām, ka tas jautājums ir jāizskata Finansu ministrijā un valdībā un ka likumprojekts ir jāvirza tikai tad. Mēs iestājamies par to, ka tas ir jāvirza, bet ne tādā formā kā patlaban, un pret šādu ieliktu priekšlikumu šodien mēs balsosim “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas -20. Likumprojekts komisijām nodots... komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Militārā dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot likumprojektu arī Juridiskajai komisijai. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.novembrī deputātam Valdim Birkavam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.novembrī deputātam Edvīnam Inkēnam. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 7. un 8.novembrī deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dzintara Kuduma iesniegtu lūgumu izslēgt no darba kārtības 19.punktu - likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūgumu akceptējam.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Jāņa Radionova apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesniegumu, kurā viņa iesaka Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Jāni Radionovu apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Jāni Radionovu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Ilmāra Stivriņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šajā tieslietu ministres I.Labuckas ieteikumā tātad ir minēts, ka Ilmārs Stivriņš, kas ir rajona tiesas tiesnesis, tiek ieteikts apstiprināšanai amatā par apgabaltiesas tiesnesi. Pievienotajos dokumentos tātad jūs varat redzēt, ka tiesnesim ir vairāk nekā desmit gadu ilgs darba stāžs tiesneša amatā.

Arī Juridiskā komisija atbalstīja šo tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ilmāru Stivriņu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Saeimas lēmumu šodien mēs izskatām otrajā un galīgajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Dokuments nr.3735-c. Juridiskā komisija gan pati sagatavoja, gan arī saņēma vairākus priekšlikumus, un tie šobrīd jums ir izsniegti.

Juridiskā komisija nolēma izdarīt šādus grozījumus likumprojektā un reizē arī 125.pantā, kur runāts par tiesnešu sociālajām garantijām. Tātad pirmais Juridiskās komisijas priekšlikums precizēja veco likuma tekstu, kur bija atsauce uz Civildienesta likumu, kas vairs nav spēkā. Ir izveidota jauna redakcija, tā ir redzama pievienotajā tekstā un ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Otrais priekšlikums. Finansu ministra vietā īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle iesniedza precizējumu likumprojekta tekstā, un Juridiskā komisija to daļēji atbalstīja, iestrādājot to trešajā - Juridiskās komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kuru pati atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. Likumprojekta spēkā stāšanās ir paredzēta 1.janvārī, tātad līdz ar jauno budžeta gadu. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nevienā no iepriekšējiem lasījumiem deputāti nekādas iebildes pret šo likumprojektu neizteica, un šis likumprojekts ir jāpieņem tāpēc, ka mūsu tiesību normas ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības valstu prasībām, un, tā kā arī uz trešo lasījumu nav saņemti nekādi iebildumi ne no deputātu, ne arī no kādas institūcijas puses, es aicinu balsot un pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Darba dokumenta numurs ir 3741. Uz trešo lasījumu ir iesniegti 3 priekšlikumi.

Pirmais ir atbildīgās komisijas redakcionālas dabas priekšlikums, ko iesaka valodnieki. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Otrais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kas strukturāli sakārto šo projektu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ilmārs Geige vēlas debatēt? Nevēlas. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Arī trešais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai". Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Par minēto likumprojektu pirms trešā lasījuma ir iesniegts tikai viens priekšlikums. To ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un tajā vienkārši tiek redakcionāli precizēts 1.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs varam balsot par šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3753 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Izskatīsim priekšlikumus, kas ir iesniegti trešajam lasījumam.

1. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 57.panta pirmās daļas 7.punkta redakciju, kas ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts arī 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 58.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Daļēji atbalstīts arī 5. ... Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 6. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums -par pārejas noteikumiem ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3754. Komisija ir saņēmusi, izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi šādus priekšlikumus.

1. ir deputāta Salkazanova kunga priekšlikums par pirmās nodaļas 2.panta redakciju, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz šo priekšlikumu ir jāatceras, ka tad, kad mēs Saeimā pieņēmām likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, bija diezgan asas diskusijas par to, kāda ir regulatoru pakļautība, pārraudzība un neatkarības pakāpe. Lielākā daļa deputātu nobalsoja par to, ka regulatoram, tāpat kā Finansu un kapitāla tirgus komisijai, neatkarības pakāpe ir maksimālā - ka principā tam nav ne pārraudzības, ne pakļautības. Ka šī institūcija strādā autonomi. Vairākas autonomas institūcijas mēs jau esam izveidojuši. Taču attiecībā uz Finansu un kapitāla tirgus komisiju un regulatoriem vesela grupa Saeimas deputātu vērsās Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa sāka izvērtēt, vai šī neatkarības pakāpe atbilst Satversmes 58.pantam, kurā ir teikts, ka izpildvara ir Ministru kabineta padotībā. To, vai šāda padotība vispār eksistē vai neeksistē, noteikti būtu noskaidrojusi Satversmes tiesa, taču tiesa līdz lemšanai netika, jo Saeimas valdošā koalīcija ierosināja likuma grozījumus, jo baidījās, ka, ja Satversmes tiesa pieņemtu lēmumu, ka ir likuma neatbilstība Satversmei, tad likums tiktu atzīts par spēkā neesošu un problēmu būtu vesela jūra. Tādēļ tika izdarīti likuma grozījumi - regulatora institūcija tika no pilnīgi neatkarīgas institūcijas pārveidota par Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu institūtu.

Līdzīga situācija ir ar šo nesen Saeimā pieņemto likumu - Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu. Šī neatkarības pakāpe ir principā līdzīga, un noteikti būtu Satversmes tiesā skatāms arī jautājums par to, vai šī neatkarības pakāpe atbilst Satversmes 58.pantam. Par šo priekšlikumu bija saruna ar Juridiskās komisijas vadītāju Muciņa kungu, un tūlīt arī viņš noteikti nāks un debatēs, un mēģinās argumentēt. Secinājums, pie kura mēs kopīgi ar Muciņa kungu nonācām: žēl, ka Satversmes tiesa nedeva savu izvērtējumu šim procesam! Ja tas tā būtu bijis, tad atkristu šīs problēmas, parlamentā izpaliktu diskusijas par to, vai šis neatkarības līmenis atbilst vai neatbilst Satversmei.

Tādēļ arī ir šis priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais kolēģi Salkazanova kungs! Tas ir, protams, interesanti, ka mēs pārrunājam dažādas problēmas, bet nonākam katrs pie sava secinājuma.

Man liekas, ka mēs nonācām pie nedaudz citāda secinājuma vai visādā ziņā palikām katrs pie sava secinājuma.

Godātie kolēģi, kur ir problēma šajā likumā vai, pareizāk sakot, likumprojektā? Precīzi sakot, tā ir 1.priekšlikumā - deputāta Salkazanova priekšlikumā.

Deputāts Salkazanovs ierosina šo komisiju, kura tāpat kā Latvijas Banka ir pilntiesīgi autonoma valsts iestāde, tātad atrodas ārpus valsts pārvaldes sistēmas, padarīt par valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļu, to nododot Finansu ministrijas pārraudzībā un tādā veidā atņemot tai šo autonomiju. Nu, tad jau man rodas pirmais jautājums - uz kāda pamata, teiksim, visām šīm uzraugošajām institūcijām, komercbankām, apdrošināšanas iestādēm un tā tālāk, būtu jāmaksā likumā noteiktie maksājumi par šīs institūcijas uzturēšanu, ja jau mēs to nododam pārraudzībā? Ir, protams, valstis, kurās jautājums par šādiem maksājumiem ir noteikts konstitūcijā, kur ir precīzi pateikts, ka tikai no attiecīgām institūcijām var prasīt nodokļus. Mūsu Satversmē tas tā nav. Taču mūsu Satversmē ir 1.pants, kurš nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Tādēļ nebūtu pareizi tulkot visas problēmas tikai ar Satversmes 58.panta palīdzību. Ir arī uz Satversmes 1.pantu jāatsaucas. Šī problēma jāpēta, izmantojot arī Satversmes 1.pantu.

Mums ir jāizpēta, ar ko nodarbojas šī komisija, - vai viņa galvenokārt sniedz kādus pakalpojumus tāpat kā Latvijas Banka, Valsts cilvēktiesību birojs un Nacionālā radio un televīzijas padome, vai arī nodarbojas ar valsts pārvaldi, administrēšanu, izdod kaut kādus rīkojumus un tā ir viņas galvenā jeb centrālā funkcija.

Es gribu uzsvērt, ka dzīvē neeksistē nekādi tādi tīri teorētiski modeļi, jo dzīve vienmēr ir krāsaināka, zaļāka nekā teorijas pelēkais audums. Līdz ar to pateikt, ka jāvadās tikai pēc vienas pazīmes, ka ir vai nu saglabājies, vai ar pašu deputātu balsojumu šeit atstāts kaut kāds pārvaldes elements attiecībā pret šīs komisijas pārvaldāmajiem vai pakalpojumu sniedzējiem… attiecībā pret tām personām, kurām notiek šī uzraudzība un regulācija… es domāju, ka tas nav pareizi. Ir jānoskaidro, kuras ir galvenās funkcijas. Manuprāt, skaidri un gaiši ar šo likumu ir noteikts, ka Finansu un kapitāla tirgus komisijas galvenā funkcija ir pakalpojumu sniegšana, turklāt tādu pakalpojumu sniegšana, kurus nevar nekur citā vietā dabūt, - tā ir publisko pakalpojumu sniegšana. Tātad tas izriet nevis no Civillikuma, bet no tā likuma, kas piešķir šai komisijai attiecīgas tiesības. Atcerēsimies, ka šādas funkcijas attiecībā uz komercbankām agrāk bija Latvijas Bankai! Vai tad mēs esam šeit dzirdējuši kādus draudus, ka tagad iesniegsim prasību Satversmes tiesā un atzīsim Latvijas Banku par pakļaujamu Finansu ministrijai? Es domāju, ka pasaule mainās, arī visas juridiskās teorijas attīstās. Atcerēsimies, ka mūsu Satversme ir no 1922.gada! Manuprāt - un arī ļoti daudzu citu juristu viedoklis ir tāds pats -, Satversmē nekādi grozījumi nav jāizdara attiecībā uz Latvijas Banku, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Cilvēktiesību biroju un Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ir tikai jāskaidro, jāprecizē viņu funkcijas, jāsakārto likumdošana. Un Salkazanova kunga atsaukšanās uz Satversmes tiesā iesniegto prasību par regulatoru arī ir bez pamata. Jo, pirmkārt, mēs varētu par šādu argumentu runāt tikai tad, ja mums būtu Satversmes tiesas spriedums, taču mums tāda nav. Līdz ar to es tikpat labi varu apgalvot pilnīgi pretējo - ka jūs būtu zaudējuši Satversmes tiesā. Tikpat labi jūs uzskatāt, ka varbūt jūs būtu uzvarējuši. Tās ir tukšas runas.

Un, otrkārt, regulators ir pavisam cita tipa institūcija. Tāpēc, tā sacīt, nedalīsim lāci, kurš vēl ir mežā!

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Man vienkārši žēl tā laika, kas iztērēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas attiecīgajā apakškomisijā, jo mēs pēc tik ilgiem mēnešiem darba saņemam šādus priekšlikumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Varbūt tā atsauce uz Satversmes 58.pantu liekas nekorekta, bet šoreiz problēmas būtība ir mazliet dziļāka - ir runa par institūciju neatkarību vispār. Mums Satversmē ir minēta viena neatkarīga institūcija - tā ir Valsts kontrole. Tai ir ar Satversmi dota šāda neatkarība. Vairāk jau tādu nav. Bet kāda ir pēdējā laikā vērojamā tendence, starptautiskā tendence, attiecībā uz... kaut vai uz šādu pašu neatkarīgu institūciju - Valsts kontroli? Arī Valsts kontrole lūdz jaunajā likumā “Par Valsts kontroli” noteikt, ka Saeima veic uzraudzību pār Valsts kontroles darbību. Un šo neatkarību tas neierobežo. Tas, taisni otrādi, nodrošina demokrātisku sabiedrības pārraudzību pār neatkarīgām institūcijām.

Tagad ir runa par neatkarīgu institūciju - Finansu un kapitāla tirgus komisiju, kura nav Satversmē atzīmēta kā neatkarīga institūcija, bet uzraudzību, tiesisko kontroli pār šo institūciju neveic neviens, izņemot tiesa. Vai parlamentārā valstī, kāda mums ir deklarēta Satversmē, tas ir normāli? Tāpēc tapa šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Klausoties debatēs, var daudzējādā ziņā piekrist tam, ko teica Muciņa kungs par šo priekšlikumu, jo mēs varam vilkt paralēles ar Latvijas Banku, kura arī ir autonoma iestāde, neatkarīga no Finansu ministrijas. Nevienai amatpersonai vai institūcijai - izņēmums ir tās, kas ir noteiktas likumā, - nav tiesību iejaukties Latvijas Bankas darbā. Latvijas Banka ilgstoši veica tās funkcijas, kuras šobrīd ir nodotas Finansu un kapitāla tirgus komisijai, proti, kredītiestāžu uzraudzības funkcijas. Un līdz ar to pēc analoģijas komisija ir tieši tādā pašā statusā - šāda neatkarība un autonomija ir paredzēta komisijai. Šāds priekšlikums konceptuāli jeb pilnībā mainītu visa likuma jēgu un izveidoto kārtību, tādēļ, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 2.priekšlikums (tas ir šeit iekļauts no likumprojekta nr.1041) - papildināt 4.pantu ar vārdiem “krājaizdevu sabiedrības”. Tātad kā arī šīs sabiedrības regulētu un pārraudzītu atbilstoši likuma noteiktajai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 3. - Salkazanova kunga priekšlikums, kurš arī netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pilnīgi skaidrs, ka jebkuru lēmumu, šinī gadījumā arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu, var pārsūdzēt, taču ne administratīvā kārtā, bet tikai tiesā. Tā ir tā neatkarības pakāpe, kas ir dota regulatoram, un līdzīga pārsūdzības kārtība būtu vajadzīga arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pārsūdzēšanai tiesā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Salkazanova kungs! Patiesībā šis ir tas gadījums, kad es domāju, ka, tāpat kā komisija, arī parlaments neatbalstīs jūsu nākamo priekšlikumu, tāpat kā neatbalstīja pirmo priekšlikumu, un īstenībā šis ir tas gadījums, kad jums vajadzētu iesniegt prasību Satversmes tiesā.

Regulatora gadījumā bija ārkārtīgi riskanti izskatīt šādus jautājumus Satversmes tiesā, jo varēja atcelt jau pieņemtu likumu un izpostīt visu izveidoto sistēmu. Šajā gadījumā spriedums no Satversmes tiesas beidzot pateiks deputātiem, vai parlamentam ir tiesības veidot autonomas iestādes, kas tieši neatrodas Ministru kabineta pārraudzībā vai pakļautībā, vai nav. Īstenībā šāds spriedums šobrīd jau ir ārkārtīgi nepieciešams, tāpēc aicinu jūs iesniegt tīri teorētiski prasību, lai izskatītu šo jautājumu un vēlāk, pieņemot likumus, mēs to varētu zināt. Piemēram, attiecībā uz Regulatoru likumu parlaments izmainīja formulējumu par neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes izveidi. Parlaments pārbalsoja un nobalsoja. Šajā gadījumā es tomēr gribētu dzirdēt Satversmes tiesas spriedumu, lai zinātu, kā rīkoties tālāk nākotnē. Tā ka aicinu jūs iesniegt... Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 5, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 4.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 5. - deputāta Salkazanova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 6.priekšlikums ir iestrādāts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kur tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Ieguldītāju aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3755. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ieguldītāju aizsardzības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3505. Dokumentu ir sagatavojis Ministru kabinets un iesniedzis Saeimai. Šajā likumprojektā galvenokārt ir notikusi terminu precizēšana un saskaņošana ar citiem normatīvajiem aktiem, kā arī sīkāk ir noteikts, kādā veidā piedzenama kaitējuma atlīdzību sabiedrībai, ja videi nodarīti zaudējumi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seile. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas jums ir izdalīts kā dokuments nr.3663. Tas paredz kārtību, kādā veidā valsts drošības iestādes varēs pārbaudīt personu vai finansu līdzekļu saistību ar terorismu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē lēma un aicināja Saeimu izskatīt šo priekšlikumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kudums vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija vakar savā sēdē izskatīja likumprojektu “Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums”, kas faktiski ir saistīts ar šo likumu par grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Tas ir tāds bloks. Mums, komisijai, radās ļoti daudz jautājumu un, godīgi sakot, būs vēl ļoti nopietni jāpiestrādā pie šā Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma, lai mēs varētu tiešām efektīvi cīnīties, teiksim, pret teroristu kontiem un viņu naudu. Es lūdzu, un arī komisijas lūdz tomēr atcelt šo steidzamību un abus šos likumus virzīt, godīgi sakot, pa solītim uz priekšu. Tas būtu visloģiskākais.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret” steidzamību. Vai deputāts Bojārs vēlas runāt “par” steidzamību? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

M.Vītols. Komisija atbalstīja likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 31.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģistrācijas nr.976.). Nekādi priekšlikumi netika saņemti, un komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. 15.novembris.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 31.oktobra sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Lūdzam arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl es nevaru pievienoties Kuduma kunga optimismam, ka likumprojekts būtu atbalstāms pirmajā lasījumā.

Cienījamie deputāti! Tā vien liekas, ka iepriekšējā Saeima, izstrādājot un pieņemot Krimināllikumu, neko nav darījusi, nav ilgus gadus strādājušas darba grupas, ne par ko nav ticis diskutēts. Un tagad, protams, šeit ir vieni, kuri grib aizstāvēt bērnus, nepilngadīgos, un otri, kuri stāv un krīt par mežiem un citu zaļo zonu, un vēl ir arī citi - tādi, kuriem ir dažas citas prioritātes. Tagad nu mēs nāksim ar savām labajām idejām, kas cilvēciski man ir saprotamas, bet kas kā juristam man nekādi nav pieņemamas. Tagad mēs nāksim un salabosim un sakārtosim iepriekšējās Saeimas tik slikti un nekvalitatīvi izstrādāto Krimināllikumu.

Diemžēl man jāsāk ar tādu vispārēju ievadu, jo varbūt būs kolēģiem vērtīgi to zināt.

Ir nepārprotami skaidrs, ka cilvēkus tiesāt, apsūdzēt, sodīt, notiesāt ar notiesājošu spriedumu, atzīt par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā var pirmām kārtām tikai tiesa. Un otrām kārtām jāuzsver, ka to var darīt tiesa, pamatojoties tikai uz likumu.

Es šajā sakarā gribu atsaukties uz to, kas ir rakstīts Latvijas Satversmes 92.pantā. Tajā ir skaidri un gaiši pateikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Satversmes 92.panta otrais teikums skan tā: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Šeit nav teikts, ka viņa vainu vai viņa vainas pakāpi noteiks Ministru kabinets vai ka jautājumu par viņa vainas līmeni atrisinās varbūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai vēl kāda cita ministrija, saskaitot, teiksim, kokus vai zaļo masu, ko iespējamais noziedzīgā nodarījuma veicējs, iespējamais vainīgais būs bojājis vai apgānījis, un ka tādā veidā mēs atrisināsim šo problēmu.

Arī Satversmes 116.pantā ir runa par to jautājumu, ka personas tiesības var tikt aprobežotas tikai saskaņā ar likumu.

Līdz ar to ir svarīgi, ka visi jautājumi, kuri attiecas uz Krimināllikumu, uz vainu, uz nodarījuma apjomu un visām citām tamlīdzīgām lietām, tiek praksē risināti divos veidos.

Pirmais. Attiecīgie jautājumi tiek noteikti gan Satversmē, gan likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Tas ir viens veids.

Un otrais. Tiesas, prokuratūra, kura ir tiesu varas sastāvdaļa, un izziņas iestādes, kuras ierosina lietas par attiecīgiem administratīviem vai krimināla rakstura pārkāpumiem un noziegumiem, izlemj jautājumu, pēc kāda likuma iestāsies atbildība par attiecīgo nodarījumu. Šīs tiesas, tulkojot šo likumu, akceptēs vai neakceptēs attiecīgo apsūdzību, kas ir vērsta pret personu. Tās tātad konstatēs, vai kaitējums, par ko ir runa priekšlikumā, ir būtisks vai nav būtisks. Jo kaitējuma būtiskums var mainīties pirmām kārtām tāpēc, ka mums ir inflācija, naudas summas mainās. Kaitējuma būtiskums attiecībā uz mežiem var mainīties arī tāpēc, ka mums ir dažādi meži - mums ir gan nacionālie parki, gan vienkārši meži, gan arī ir kaut kādas jaunaudzes; mums ir arī koki, kuri aug parkos un citās tamlīdzīgās vietās… Atcerēsimies neģēļus, kuri uz Ziemassvētkiem nozāģēja sudrabeglēm galotnes!

Tagad vēlamies uzticēt pirmām kārtām Ministru kabinetam, domājam, ka nu Ministru kabinets tagad risinās tās problēmas. Un otrām kārtām vēlamies pateikt, iekalt kā betonā, ka tieši tas un tas ir būtisks kaitējums un ka citāds kaitējums nav būtisks. Nu, ja jau būtu tik vienkārši to noteikt, tad tas būtu ierakstīts Krimināllikumā. Tad jau mēs nerakstītu Krimināllikumā tādus vārdus - “būtisks kaitējums”.

No vienas puses, protams, lai cilvēks dažkārt netiktu nepamatoti apsūdzēts un būtiskais kaitējums netiktu attiecīgajās institūcijās sūkts ārā no pirksta... kā jurists es varu teikt, ka būtu ļoti labi, ja par būtisko kaitējumu būtu ierakstīts... Taču tam ir jābūt pirmām kārtām ierakstītam likumā, jo Satversmes 92.pants nosaka, ka vaina tiek atzīta saskaņā ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem.

Mūsu valstī ļoti svarīgs jautājums saskaņā ar Satversmes 1.pantu ir demokrātija. Demokrātija sevī ietver varas dalīšanu. Savukārt varas dalīšana ietver sevī to noteikumu, ka likumus pieņem Saeima. Tātad, ja vajag, grozām Krimināllikumu un tur uzskaitām to visu, ja gribam kaut ko precizēt attiecībā uz būtiskiem kaitējumiem. Un tas ir likums, un tas likums attiecas uz tiesu varas institūcijām. Savukārt, ja lieta nonāk tiesā, tad tiesu vara ir tā, kas likumu tulko un piemēro un katrā konkrētajā gadījumā atzīst vai neatzīst, ka prokuratūra ir pareizi rīkojusies - ir vai nu uzsākusi kriminālvajāšanu, atzīstot konkrēto nodarījumu pret mežu par būtisku kaitējumu, vai arī atmetusi papīrus atpakaļ un pateikusi: “Šis ir administratīvs pārkāpums, un sodiet administratīvā kārtībā!” Tikai tādā veidā darbojas tiesiskā valstī šis mehānisms, nevis kaut kā citādāk. Izpildvarai jānodarbojas ar tiem jautājumiem, ar kuriem jānodarbojas izpildvarai. Un neko vairāk! Ja ir runa par kaut kādām gaudenām sūdzībām, atsaucoties uz kaut kādiem mistiskiem juristiem vai pat tiesnešiem, tad es nekādi nevaru saprast, kā tiesneši var pieprasīt šādu izskaidrojumu, ja viņiem pašiem ir jātulko likums.

Tā prokuratūras institūcija, kas uzsāk kriminālvajāšanu, un tā policijas iestāde, kas uzsāk izziņu konkrētajā jautājumā, ir tā, kas pirmām kārtām skata to jautājumu - konstatē, vai tas ir būtisks kaitējums vai nav būtisks kaitējums, un tad virza tālāk to jautājumu.

Vienam, protams, liekas, ka kaitējums ir būtisks, bet otram liekas, ka tas nav būtisks, un tādēļ šādi strīdi ir izskatāmi tiesā, un tikai tiesa lemj, kas ir būtisks kaitējums. Mums Krimināllikums ir diezgan raibs ar šādiem jēdzieniem - “lieli apmēri”, “būtiski kaitējumi” un tā tālāk. Un, ja mēs sāksim tos tagad mērīt metros un kilogramos, tad tik tiešām mēs nokļūsim tādās situācijās, kādas ir jurisprudences vēsturē jau pieredzētas. Diemžēl daudzi par tām vai nu neatceras, vai, protams, sava izglītības līmeņa dēļ nav pietiekami informēti.

Tādēļ es kategoriski iebilstu pret šādiem labojumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētāja šaubas bija vietā. Taču es gribu šīs šaubas izkliedēt, Muciņa kungs. Likumprojektu sagatavoja Valsts meža dienesta darbinieki, saskaņojot to arī ar Zemkopības ministriju. Priekšlikumi tika ļoti rūpīgi izvērtēti kopā ar Valsts policijas, Augstākās tiesas, prokuratūras un daudzu citu atbildīgu institūciju pārstāvjiem. Sākumā, kad mežinieki iesniedza sagatavoto likumprojektu, viņi paredzēja visu šo kārtību, visus kritērijus, pēc kuriem konstatēs, kas ir būtisks zaudējums, - vai 0,5 hektāru kailcirte vai 1 hektāra kailcirte, vai atsevišķu koku izzāģēšana. Šī darba grupa, kura strādāja pie likumprojekta sagatavošanas apmēram divus mēnešus, tomēr nonāca pie tāda secinājuma - pateicoties galvenokārt Niedres kunga ieteikumiem - , ka likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” ir jādod tikai Ministru kabinetam tiesības izstrādāt noteikumus. Kāpēc šie noteikumi ir vajadzīgi? Tiesu prakse pierāda, ka atsevišķiem tiesnešiem nav iespējams noteikt šādus kritērijus. Šeit ir jāpasaka, kas ir būtisks kaitējums, kas ir ievērojams kaitējums un kādā gadījumā arī īpašniekam, kas savā mežā ir nocirtis kokus, ne tikai tam, kas svešā mežā ir nocirtis, ir jāatbild sabiedrības priekšā. Protams, runa ir nevis par viena vai divu koku nociršanu, bet par liela zaudējuma nodarīšanu mežam, videi un visai sabiedrībai. Šie kritēriji ir jau izstrādāti. Kopā ar šiem grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” mežinieki iesniedza arī jau sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, un tur visi šie kritēriji ir. Tie jau ir izstrādāti. Un tāpēc nav iemesla noraidīt šodien šos likuma grozījumus, kuri ir tiesu praksē nepieciešami, lai tiesas varētu sekmīgi strādāt. Tiesās ir ārkārtīgi daudz lietu, kuras nevar pabeigt tieši tāpēc, ka šādu Ministru kabineta noteikumu nav. Un nedomāsim, ka Ministru kabinets ikreiz pieņems lēmumu par būtisku vai nebūtisku kaitējumu! To darīs Valsts meža dienesta darbinieki, kuriem šie Ministru kabineta noteikumi tādas tiesības deleģē. Turklāt ir svarīgi arī tas, ka šādas normas varētu būt vajadzīgas arī citās nozarēs strādājošajiem - piemēram, tiem, kas kontrolē dažādu ķīmisko vielu iedarbību uz vidi. Taču tas ir nākotnes process. Šis ir tas “pirmais balodītis”, kas paver šajā likumā to ceļu, lai Ministru kabinets izstrādātu precīzus noteikumus, kuri ir pilnīgi nepieciešami tiesnešiem un prokuroriem, piemērojot dažādus sodus. Tas solis nav vērsts pret īpašniekiem. Tas ir veikts nevis tāpēc, lai viņus bargi sodītu un iznīcinātu, bet tikai tāpēc, lai ieviestu skaidrību. Par niekiem nesodīsim, bet par lielām lietām gan! Aicinu atbalstīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam tādēļ, ka diemžēl rodas bažas, ka kolēģi, gribēdami darīt labu darbu un aizsargāt vidi un mežu, diez vai ir izvēlējušies pareizo ceļu, pareizo risinājumu. Pats svarīgākais jautājums, ar ko mēs vienmēr sastopamies, izstrādājot jaunu likumprojektu, ir tas: kāda tad būs tā likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Un izrādās, ka šā projekta labā, bet, iespējams, nepareizā formā ietērptā doma patiešām var radīt pavisam pretēju efektu. Mums ir labi jāapzinās, ka mēs nevaram atņemt tiesai tās pienākumu spriest un vērtēt katru lietu un nevaram to uzticēt izpildvarai, kā tas šajā brīdī izriet no piedāvātā grozījuma šajā likumā.

No vienas puses mēs sakām, ka atbalstām tiesnešus un dodam tiem pat sociālas garantijas, lai viņi kārtīgi veiktu savu darbu, taču šobrīd izrādās, ka mēs, no otras puses, ar šādu ātri pieņemtu lēmumu, ar šādu nelielu likuma “ielāpu” varam izraisīt tādu situāciju, ka, gribēdami aizsargāt gan vidi, gan cilvēku tiesības un īpašumu, pārvērtīsim šo labo domu savā pretstatā, ja ieliksim to nepareizā formā. Mēs pat varam nonākt tik tālu, ka šādā ceļā deformēsim varas dalīšanas demokrātisko principu. Šādai lietai es tomēr nevaru piekrist. Aicinu nesteigties ar šāda lēmuma pieņemšanu un šobrīd projektu neatbalstīt. Aicinu atturēties no tā atbalstīšanas un meklēt pareizāku risinājumu. Iespējams, ka tas jautājums mums jārisina kādā citā likumā, ja tiešām šādu kritēriju izstrādāšanas nepieciešamība ir, bet pirmām kārtām vajag pārliecināties, vai tā situācija patiesi ir tāda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Godātais prezidij! Es mēģināšu atgādināt to, ka kopš 1988.gada Latvijas Juristu biedrība ir mēģinājusi vest valsti pie apziņas par tiesiskas valsts izveidošanas nepieciešamību. Ja mēs padomājam par to, kas šodien notiek sabiedrībā, tad runāt par tiesisku valsti, godīgi sakot, ir grūti. Jo, ja nelietis nošauj tiesnesi, ja bandīts nošauj uzņēmēju un ja cienījams cilvēks, daļā sabiedrības cienījams cilvēks, nošauj autozagli, sabiedrības reakcija ir pilnīgi dažāda, kaut gan būtībā ir noticis viens un tas pats prettiesiskais akts - prettiesiska izrēķināšanās ar cilvēku, kurš tev tanī brīdī nepatīk. Šajā gadījumā sabiedrības reakcija vienmēr būs saistīta nevis ar tiesisko apziņu, bet ar “patīk” vai “nepatīk”. Ar ko tas beidzās Padomju Savienībā? Pagājušā gadsimta sākumā tas beidzās ar “proļetarskoje soznaņije” un “troiku” organizēšanu.

Linards Muciņš jums jau ļoti precīzi pateica: tiesiska valsts ir tur, kur funkcijas ir nodalītas! Kur tiesu varai ir sava funkcija, bet izpildvarai - sava funkcija. Patlaban ar šo grozījumu mēs gatavojamies izpildvaras rokās nodot daļu no tiesu varas funkcijām. Tātad būtībā mēs iesim no tiesiskas valsts atpakaļ uz valsti, kur saskaņā ar savu proletārisko vai kapitālistisko apziņu cilvēks uz ielas kā izpildvara jebkurā vietā, kur nav tiesas funkcijas, veiks šīs tiesas funkcijas. Vai pie tā mēs gribam atgriezties?

Tāpēc es atbalstu Vinetas Muižnieces priekšlikumu - atgriezt šo grozījumu atpakaļ izskatīšanai komisijā, un es domāju, ka šeit vajadzētu pastrādāt arī Juridiskajai komisijai, ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tagad varbūt kāds sāks mūs dalīt juristos un nejuristos, jo visi tie, kuri nāk un oponē, tie ir juristi. Mums ir tāpat kā toreiz bija ar tiem makšķerniekiem. Visu cieņu projekta iesniedzējiem, bet man šķiet, ka mēs te velti tērējam valsts līdzekļus kādas vienkārši organizatoriskas paviršības dēļ. Un šī organizatoriskā paviršība ir tāda, ka Prezidijs šo projektu netika nodevis Juridiskajai komisijai izvērtēšanai. Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju saņemt no Juridiskās komisijas vai vismaz no Juridiskā biroja atzinumu un tikai tad šādas konceptuālas lietas virzīt tālāk.

Mēs esam par šīs problēmas risināšanu, bet šoreiz metode tiešām nav pareizā. Mēs nedrīkstam pilnvarot valdību, lai tā izdod tiesām saistošus noteikumus. Mēs tādā veidā veidojam autoritāru režīmu. Kolēģi, padomājiet par to!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja mēs šodien noraidīsim šo likumprojektu, mēs, manuprāt, nodarīsim milzīgu zaudējumu valsts budžetam, jo vairāki miljoni netiek ieskaitīti valsts budžetā tikai tāpēc, ka gadiem ilgi stiepjas tiesas procesi, jo nav šo kritēriju. Vienā vai otrā likumā, protams, to var noteikt, bet kāpēc to nevarētu izdarīt tieši šajā likumā, kurš regulē visu sodu piešķiršanas kārtību, jo tūlīt tiks sagatavoti, faktiski jau ir sagatavoti priekšlikumi par grozījumiem arī Administratīvo pārkāpumu likumā, tāpēc, manuprāt, nevajadzētu iebilst pret šā likuma tālāku virzīšanu. Taču, ja nu viedokļi ļoti stipri dalās, tad varbūt izeja varētu būt tāda, ka mēs pārtraucam šā likumprojekta izskatīšanu šodienas sēdē, bet komisija pēc konsultēšanās ar Juridisko biroju, pieaicinot visus speciālistus, nozīmē izskatīšanas datumu. Neiznīcināsim labu, sagatavotu likumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Komisija vēlējās izdarīt, kā būtu labāk. Redziet, šeit tiešām būtiskais ir tas, ka valstī tiek izzagti miljonu miljoni. Tas ir fakts. Termins “būtiskais kritērijs”, šis te būtiskais kaitējums, tiek traktēts ļoti dažādi. Advokāti to apkaro, cik vien iespējams. Nav šo kritēriju!

Mēs šeit ļoti pareizi runājam, ka Ministru kabinets, šī izpildvara nevar, teiksim, zināmā mērā izdot kaut kādus normatīvos aktus, kas būtu saistoši tiesai. Taču šeit ir runa par kritērijiem. Ministru kabinets, kā jūs zināt, ir arī izdevis noteikumus par narkotiskajām vielām un pateicis, kas ir mazs daudzums un kas ir liels daudzums dažādām narkotiskām vielām. Nu tad arī tie ir jāatceļ! Taču tos mēs uztveram kā normālus. To var, bet šo nevar!

Šajā ziņā es varētu piekrist Annai Seilei, ka mēs tiešām šodien varbūt varētu svītrot šo likumprojektu no darba kārtības un, teiksim, nosūtīt Juridiskajai komisijai izvērtēšanai, lai pie tā atgrieztos kādā citā sēdē. Es nezinu, vai tas vispār…

Sēdes vadītājs. Tā kā Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā nekādi priekšlikumi par likumprojektu izskatīšanas pārtraukšanu nav iesniegti, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 47. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Lūdzu jūs ieplānot laiku lielajā pārtraukumā, lai piedalītos komisijas sēdē.

Un vēl otrs paziņojums. Sakarā ar to, ka cienījamais Juris Bojārs ir ierosinājis starpnacionālās būves - manas pirts celtniecības jautājuma izskatīšanu presē, prokuratūrā un manu kolēģu vidū, daru jums zināmu, ka būve ir pabeigta un ka visus mīļi gaidu svētdien atvērto durvju dienā. Tā ka viss ir kārtībā, pateicoties Jurim Bojāram.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Helēna Demakova.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Atgādinājums Eiropas lietu komisijas deputātiem! Aicinu uz īsu komisijas sēdi Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs svinam dzimšanas dienu deputātiem Vinetai Muižniecei un Imantam Stirānam. Apsveicam! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Ādamsons, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Kudums, Valdis Birkavs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektus.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 31.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (reģistrācijas numurs 998) otrajam lasījumam.

Ir iesniegts viens priekšlikums, kas saņemts no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa kunga. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15. novembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un līdz ar to kopumā atbalsta šā likumprojekta tālāko virzīšanu. Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 31.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Tā reģistrācijas numurs 989. Nekādi priekšlikumi netika saņemti. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Lūgums vadīties pēc dokumenta nr.3745-a.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Kudums. 1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Rada vispār izbrīnu tas, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku atsevišķām sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savi karogi. Latvijai ir tikai viens karogs, un to nosaka Satversmes 4.pants: “Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.” Nu kas tad tagad notiks, ja 6000 vīru lielajai armijai, kāda ir Latvijā, tagad būs kādi 20 vai 30 karogi? Vai tad tiem “tuklajiem kaķiem” no Aizsardzības ministrijas vairs nav kur naudas līdzekļus tērēt? Grib izgatavot īpašus karogus un pārvērst armiju par kaut kādu lielkņazistes vienību sastāvu. Ir taču jābūt kaut kādai noteiktībai! Ir viens valsts karogs, kurš ir apstiprināts, un tas ir arī jāgodina, nevis jāizveido kaut kādi tur firmu karogi, kā tas ir vienā otrā organizācijā.

Nākamais interesantais punkts ir šāds: “Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika...” Nu tas taču atgādina arābu emīru tērpus! Tik tiešām viņi mēdz tā izgreznoties, lai viens no otra atšķirtos. Vai tagad Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem (cik nu to augstāko virsnieku ir - desmit vai divpadsmit?) būs katram savs formas tērps ar savu atribūtiku? Tas spīdēs un būs apzeltīts... Arī tam visam naudas līdzekļi taču ir jāizlieto! Tātad izrādās, ka aizsardzības budžetā iedalītie naudas līdzekļi tiek izšķiesti bezjēdzīgi.

Ņemsim vērā arī to, ka tas formas tērps, kurš ir apstiprināts un kurš Latvijas armijai ir, ir jāvalkā ar godu, lai nebūtu tādu gadījumu, ka pat slepenus dokumentus cilvēks, kas ieģērbies armijas tērpā, pazaudē.

Tāpēc nevar šo likumprojektu atbalstīt. Ja jau tās naudas ir pārāk daudz, tad man rodas izbrīns - kāpēc dežurējošiem zaldātiem nakts laikā nevar piegādāt ne kafiju, ne tēju, ne kādu uzkožamo, lai viņi 12 vai 14 stundu laikā varētu kaut ko iedzert.

Un vēl viena lieta. Jā, šodien ar kaunu izņēma no darba kārtības vēl vienu likumprojektu, kurā bija iestrādāts tas, ka obligātajā militārajā dienestā nevar iesaukt latviešu jauniešus, kuriem nav pabeigtas pamatizglītības. Tātad, protams, ļoti daudzi negrib dienēt armijā. Un, lai nedienētu armijā, jaunieši nemācīsies.

Vispār tas viss rada izbrīnu - ko tikai mūsu Aizsardzības ministrijas vadība var izdomāt! Šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo tā ir naudas līdzekļu papildu izšķiešana, kas pirmkārt, ir bezjēdzīga, un, otrkārt, neētiska.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit, man liekas, ir īstais brīdis nedaudz parunāt par to, kas ir patriotisms. Savulaik Latvijas armijā atrasties bija ārkārtīgi liels gods. Es runāju par to laiku, kas bija pirms Otrā pasaules kara. Katrai Latvijas armijas vienībai bija savas atšķirības zīmes, bija savi karogi, bija savas nozīmes. Es kā kolekcionārs varu dalīties savā pieredzē, jo savulaik šādu nozīmju krāšana un glabāšana bija par iemeslu kratīšanai.

Līdz ar to es nevaru piekrist apgalvojumam, ka tā esot lieka naudas šķiešana. Varētu runāt par prasmīgu naudas tērēšanu, un tas ir kaut kas pavisam cits. Man liekas, ka ir jādara viss iespējamais, lai Latvijas armija atgūtu savu prestižu Latvijas valstī. Prestižu nosaka vairākas sastāvdaļas - formas tērps, karogi, nozīmes un, protams, arī prasme visu to nēsāt. Kādreiz Latvijas armijā bija atšķirīgas nozīmes katrai vienībai, un tās tika apstiprinātas ar īpašām pavēlēm. Šādas pavēles izdeva attiecīgais ministrs un arī valdība, un tajās bija precīzi aprakstīts, kāda šī nozīme ir - cik tā ir liela, kādās krāsās katra sastāvdaļa tur ir. Tā ka es domāju, ka pati ideja ir tiešām atbalstāma. Tā ir tā patriotiskā audzināšana! Ja mēs gribam zināt, kas mēs esam bijuši agrāk, ja mēs gribam zināt, no kurienes mēs nākam un ar ko varam lepoties, tad ir jādomā par katru sastāvdaļu.

Leon! Es tev pateikšu skaidri un gaiši: tuvojas 11.novembris. Tā ir diena, kad latvietim ir jābūt īpaši lepnam, jo 1919.gada 11.novembrī latviešu karavīri pierādīja, ka viņi ļoti daudz var izdarīt, cīnoties ar skaitlisku pārspēku. Un tieši 1919.gada 11.novembrī, atzīmējot šo latviešu karavīru uzvaru, tika dibināts Lāčplēša Kara ordenis, kuru piešķīra tikai tiem, kuri piedalījās brīvības cīņās vai Pirmajā pasaules karā.

Tā kā es pie reizes gribu izmantot šo iespēju un pateikt, ka es aicinu savus kolēģus ļoti uzmanīgi izvērtēt šo ordeņu atjaunošanu un nekādā ziņā nepiekrist Lāčplēša Kara ordeņa atjaunošanai. Tas ir pilnīgi izslēgts! Šim ordenim ir vēsturiska nozīme, tas ir ieņēmis savu vietu mūsu valsts vēsturē. To atjaunot nozīmē ārdīt mūsu valsts vēsturi. Tas ir tā, starp citu.

Es saprotu, ka balsojums būs pozitīvs un atbalstošs, bet man radās tieksme atnākt šeit un šo to pateikt vienkārši tāpēc, lai mēs nejauktu dažādas lietas. Ja mēs gribam būt kārtīgi patrioti un gribam kaut ko par sevi zināt un lepoties ar saviem sasniegumiem, tādiem, ar kuriem ir jēga lepoties, tad vajag arī nedaudz padomāt. Nevis šķiest līdzekļus, bet nedaudz padomāt, kā tos prasmīgi ieguldīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Manuprāt, Dobeļa kungs visu ļoti precīzi pateica. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ir tas, ka visā pasaulē prakse ir tāda. Protams, pirmām kārtām ir valsts karogs, un tā tas ir arī Latvijā. Katram kuģim ir valsts karogs, bet ir arī šā kuģa karogs. Tā ir normāla prakse.

Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. 3. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 31.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Tagad izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris.

Izskatīsim likumprojektu - "Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 31.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Šajā likumā ir tikai viens priekšlikums, un tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam likumprojektā nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Likumprojekts ir vērsts uz to, ka Imigrācijas policijas funkcijas tiek nodotas Valsts robežsardzei. Imigrācijas policija tiek reorganizēta un likvidēta. Uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav ienākuši.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu - "Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais prezidij, cienījamie deputāti! Dokuments nr.3756.

Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir apvienojusi divus likumprojektus. Otrais likumprojekts ir saņemts no Ministru kabineta. Tātad ir apvienoti likumprojekti ar reģistra numuru 745 un ar reģistra numuru 1019.

Komisija iekļāva šos priekšlikumus kopīgā likumprojektā, un šajos Ministru kabineta priekšlikumos tiek runāts par jauna sociālās palīdzības veida ieviešanu valstī. Tas saucas “garantētais minimālais ienākums”. Ministru kabinets to tika izlēmis, un Labklājības ministrija divus gadus ir strādājusi pie šā modeļa ieviešanas, pašvaldībās ir ieviesti tā saucamie pilotprojekti.

Tātad šo garantēto minimālo ienākumu šobrīd Ministru kabinets ir noteicis 21 lata apmērā. Tas nozīmē: ja mēs pieņemsim šo likumu un tajā iestrādāsim šo sociālās palīdzības veidu, tad neviens valstī nedrīkstēs saņemt mazāk par 21 latu. Tātad tas būs ienākuma testētais pabalsts, un līdz ar to ienākumiem būs jābūt vismaz 21 latam.

Pirmajā priekšlikumā Ministru kabinets ir definējis šo garantēto minimālā ienākuma līmeni valstī, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Trešais ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja šo redakciju un arī precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. Ceturtais - Ministru kabineta priekšlikums - izslēdz no likuma iepriekšējos sociālās palīdzības veidus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jurdžs. Piekto priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. Sesto priekšlikumu ir iesniedzis labklājības ministrs Požarnovs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jurdžs. Septīto - Ministru kabineta priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi, jo izstrādāja savu redakciju, kas izteikta nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par septīto un astoto priekšlikumu.

R.Jurdžs. Un vēl devītais - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

R.Jurdžs. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3757.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, papildinot terminus ar jaunu nosaukumu “izobata”. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 3.priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniedza ekonomikas ministrs Kalvītis. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir nedaudz precizējusi, izsakot savā redakcijā kā 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5. priekšlikumu iesniedzis ministrs Kalvītis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un izteikusi savā precizētā redakcijā kā 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 9.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Seile. Arī 11.priekšlikums ir atbalstīts. To iesniegusi deputāte Seile.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 13.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

14.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija un lūdz arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, nosakot aizsargājamās zonas gar purviem. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par 6.panta izslēgšanu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 18. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra V.Makarova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile. 19.priekšlikumu - redakcionālu precizējumu - ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 23.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 24.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 25.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 26.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un izteikusi savā redakcijā kā 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 30.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija to atbalsta daļēji un ierosina ietvert Kalvīša priekšlikumu savā -31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 32.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 33.priekšlikums. Arī iesniedzis Juridiskais birojs. Faktiski tas ir precizējums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 34.priekšlikums. Iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija to neatbalsta, bet lūdz atbalstīt savu 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 36.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 37.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 38.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 39.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, bet es lūdzu... Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 39.priekšlikums tiek atsaukts.

A.Seile. 40.priekšlikumu, daļēji ietverot tajā arī manu priekšlikumu, ir sagatavojusi atbildīgā komisija, taču arī atbildīgā komisija pēc apspriešanās nolēma savu priekšlikumu atsaukt.

Sēdes vadītājs. Arī 40.priekšlikums tiek atsaukts.

A.Seile. 41.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 41.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Es atvainojos! Priekšsēdētāja kungs, vai mēs šobrīd jau esam atteikušies no 40. un 41.priekšlikuma?

Sēdes vadītājs. No 39. un 40.priekšlikuma.

K.Leiškalns. No 40.priekšlikuma. Tādā gadījumā arī es atbildīgās komisijas vārdā tieši gribēju atsaukt 40.priekšlikumu. Vairāk debatēs man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Paldies. 41.priekšlikums tiek atbalstīts, bet 39. un 40.priekšlikums tika atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 42.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 43.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 44.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Arī viņa priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 45.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Un šoreiz komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 46.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija nav atbalstījusi piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 47.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija viņu atbalsta daļēji un ietver šo priekšlikumu savā - 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 49.priekšlikumu par panta izslēgšanu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 50.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija viņu ir atbalstījusi vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.

Balsosim par 50. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 12, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Seile. 51.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 52.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija neatbalsta, bet izstrādā savu - 53.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 54.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 55.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 56.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 57.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 58.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 59.priekšlikumu ir sagatavojis ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 60.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, un man šeit jāatvainojas par kļūdu, jo 60. un 61.priekšlikumā ir vienkārši iekļauts viena priekšlikuma teksts. Tas ir viens un tas pats priekšlikums - tātad 60.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 62.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 63.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. Un 64. - pēdējo priekšlikumu - iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.novembris.

Sēdes vadītājs. 25.novembris.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Sakarā ar to, ka komisijas telpās būs īsa izmeklēšanas komisijas sēde, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pēc pusstundas. Pēc pusstundas!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti! Komisijas sēde notiks tūlīt pēc sēdes šeit pat zālē. Šajā zālē!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiksimies pulksten 12.30 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt, pēc piecām minūtēm, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Oskars Grīgs, Valdis Birkavs, Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, T.Villerte

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas desmitās sēdes

2001.gada 8.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Neviens no ministriem nav ieradies, tāpat kā deputāti, un līdz ar to atbildes uz jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 10.sēde
2001.gada 8.novembrī


Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Romualda Ražuka uzruna
Baltijas Asamblejas Igaunijas delegācijas vadītāja Trivimi Vellistes uzruna

Baltijas Asamblejas Lietuvas delegācijas vadītājas Ģiedres Purvaneckienes uzruna


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””(3724. un 3724-a dok., reģ. nr.1060)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””(3726. un 3726-a dok., reģ. nr.1061)

Priekšlikumi - dep. V.Balodis
- dep. I.Godmanis


Par likumprojektu “Militārā dienesta likums”(3729. un 3729-a dok., reģ. nr.1062)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(3730. un 3730-a dok., reģ. nr.1063)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(3731. un 3731-a dok., reģ. nr.1064)




Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””(3732. un 3732-a dok., reģ. nr.1065)


Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”(3733. un 3733-a dok., reģ. nr.1066)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”(3737. un 3737-a dok., reģ. nr.1068)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(3738. un 3738-a dok., reģ. nr.1069)

Priekšlikums - dep. A.Seiksts


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”(3739. un 3739-a dok., reģ. nr.1070)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Birkavam”(3759. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam E.Inkēnam”(3760. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Ādamsonam”(3761. dok.)

Par darba kārtību 


Lēmuma projekts “Par J.Radionova apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”(3751. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par I.Stivriņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”(3752. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (2.lasījums) (Steidzams)(3735. un 3735-c dok., reģ. nr.1067)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (3.lasījums)(3740. dok., reģ. nr.975)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” (3.lasījums)(3741. dok., reģ. nr.988)

Ziņo - dep. A.Seiksts


Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai” (3.lasījums)(3750. dok., reģ. nr.921)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” (3.lasījums)(3753. dok., reģ. nr.964)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (3.lasījums)(3754. dok., reģ. nr.1041 un 965)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Muciņš
- dep. P.Salkazanovs

- dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Ieguldītāju aizsardzības likums” (3.lasījums)(3755. dok., reģ. nr.973)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” (1.lasījums)(3505. un 3723. dok., reģ. nr.1016)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (1.lasījums)(3663. un 3725. dok., reģ. nr.1053)

Ziņo - dep. M.Vītols

Priekšlikums - dep. Dz.Kudums





Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (2.lasījums)(3401. un 3727. dok., reģ. nr.976)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (1.lasījums) (Noraidīts)(3677. un 3728. dok., reģ. nr.1055)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. A.Seile
- dep. V.Muižniece
- dep. I.Burvis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Seile

Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. H.Demakova
- dep. V.Ģīlis
- dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (2.lasījums)(3440. un 3742. dok., reģ. nr.998)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (2.lasījums)(3443. un 3743. dok., reģ. nr.1001)

Ziņo - dep.Dz.Kudums

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (2.lasījums)(3418. un 3744. dok., reģ. nr.989)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (2.lasījums)(3445. un 3745. dok., reģ. nr.1003)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. J.Dobelis


Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (2.lasījums)(3444. un 3746. dok., reģ. nr.1002)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (2.lasījums)(3419. un 3747. dok., reģ. nr.990)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” (2.lasījums)(3420. un 3749. dok., reģ. nr.991)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” (2.lasījums)(2550. un 3756. dok., reģ. nr.1019 un 745)

Ziņo - dep. R.Jurdžs


Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (2.lasījums)(3136. un 3757. dok., reģ. nr.905)

Ziņo - dep. A.Seile

Debates - dep. K.Leiškalns

Paziņojumi - dep. J.Lagzdiņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. V.Balodis
- dep. Dz.Ābiķis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

 

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"
Datums: 08.11.2001. 9:26:50 bal001 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 3726 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Birkavam"
Datums: 08.11.2001. 9:30:34 bal002 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 3759

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam E.Inkēnam"
Datums: 08.11.2001. 9:31:02 bal003 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 3760

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Ādamsonam"
Datums: 08.11.2001. 9:31:26 bal004 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 3761

Grozījums likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.11.2001. 9:36:42 bal006 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3735C pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"
Datums: 08.11.2001. 9:37:50 bal007 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3740 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:39:12 bal008 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3741 pieņemšanu 3. lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku Savienībai (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:40:22 bal009 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3750 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem" (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:41:56 bal010 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3753 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (reģ.nr.965) (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:54:38 bal011 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (reģ.nr.965) (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:57:50 bal012 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (reģ.nr.965) (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:58:38 bal013 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3754 pieņemšanu 3. lasījumā

Ieguldītāju aizsardzības likums (3.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 9:59:26 bal014 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3755 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 10:00:24 bal015 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3505 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 10:02:58 bal016 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3663 steidzamību

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 10:03:18 bal017 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3663 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 10:04:22 bal018 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3727 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (1.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 10:26:24 bal019 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3677 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:02:08 bal020 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3742 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:03:02 bal021 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3743 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:03:52 bal022 Lapa1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3744 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:12:42 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:13:20 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3745A pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:14:26 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3746 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:15:22 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3747 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:16:18 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3749 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību" (2.lasījums) (reģ. nr. 745)
Datums: 08.11.2001. 11:19:46 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3756 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:27:10 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 50. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (2.lasījums)
Datums: 08.11.2001. 11:29:20 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3757 pieņemšanu 2. lasījumā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem