Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas devītā sēde

2001.gada 8.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 8.marta sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemts deputātes Helēnas Soldatjonokas iesniegums - lūgums viņai piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.martā. Priekšlikums ir šo iesniegumu iekļaut darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata...”, tas ir, pirms darba kārtības 6.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Sāksim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Burvja, Grīga, Baldzēna, Leona Bojāra un Salkazanova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Ādamsons vēlas runāt “par”.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau vairākus gadus Iekšlietu ministrija ir pasūtījusi pētījumus un lūgusi izstrādāt priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Diemžēl, neskatoties uz to, ka Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām, līdz šim šādi grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā nav no Iekšlietu ministrijas iesniegti.

Piedāvāto likuma grozījumu virzība pilnībā izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas, kas vērsta pret transnacionālo organizēto noziedzību. Tas ir zīmīgi vēl jo vairāk tādēļ, ka šodien mēs, es ceru, pirmajā lasījumā pieņemsim likumprojektu par šo konvenciju. Šo grozījumu kopējais mērķis ir iestrādāt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā novitātes, kas vairumā gadījumu aprobētas Eiropas Savienības valstu, galvenokārt Francijas, Vācijas un Šveices, likumdošanā un praksē, padarīt Latvijas kriminālprocesu racionālāku un efektīvāku. Tas prasa aprobēt šīs novitātes Latvijas apstākļos un jau precizētā veidā iekļaut jaunajā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Kā es jau teicu pašā sākumā, visi šie grozījumi ir faktiski ļoti būtiski saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju, kas vērsta pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Es atļaušos citēt grozījumus vienā Kriminālprocesa kodeksa pantā: “tiesā nopratina aizsargājamās personas vietā policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonu, kurai šī persona ir sniegusi tās rīcībā esošās ziņas;”.

Nākamais: “Policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonas pratināšana.” Analoga kārtība paredzēta Vācijas Kriminālprocesa kodeksā un relatīvi intensīvi tiek piemērota tiesu praksē, lai izmantotu ziņas, kas gūtas no apdraudētām, oficiāli pirmstiesas izmeklēšanā liecinošām personām, to skaitā no personām, kuras slepeni sadarbojas ar Kriminālpoliciju gadījumos, kad bez faktiem, ko viņas sniegušas policijai, tiesājamā vaina ir nepietiekami pierādīta. Savukārt, lai izslēgtu tiesas kļūdas iespēju, izmantojot piedāvātos tiesu nepārbaudītos pierādījumus, paredzēts Kriminālprocesa kodeksa 304.panta otro daļu papildināt ar norādi, ka nevar taisīt notiesājošu spriedumu tikai un vienīgi uz šādu pierādījumu pamata. Jābūt arī citiem, tieši pārbaudāmiem tiesā.

Es ceru, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, papildinās tos arī ar atsevišķiem citiem pantiem vai arī papildinās piedāvāto 106.(8a) pantu, kur paredzēs, kādā veidā varēs informāciju sniegt slepenie palīgi vai aģenti. Tas ir ļoti būtiski, lai neatšifrētu visu aģentūras tīklu.

Es aicinu atbalstīt šo grozījumu nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

 

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 33. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Počas, Kezikas, Lāčplēša, Leiškalna un Damberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Sproģis vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Deputāts Ražuks? Arī viņš nevēlas.

Runās deputāts Muciņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ierosinu nodot arī Juridiskajai komisijai.

 

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai? Nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Bekasova un Solovjova iesniegto likumprojektu "Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Jurkāns vēlas runāt “par”.

 

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rezolūcijā nr.1236, kas pieņemta janvārī, ir sacīts: “Asambleja aicina Latvijas varas iestādes savā darbībā par galveno uzskatīt demokrātisko reformu konsolidāciju un sabiedrības integrāciju un šajā sakarā prioritārā kārtā ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.” Latvija konvenciju parakstīja 1995.gada 11.maijā. Kolēģi, mēs zinām, ka jūs, lielākā daļa, neatbalstīsiet konvencijas ratifikāciju, un mūsu iniciatīvas galvenais uzdevums - parādīt sabiedrībai valdošās koalīcijas liekulīgo iekšpolitiku un ārpolitiku. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Mēs uz Maskavu nebraucām...”) Izstrādātās integrācijas programmas un izveidotie fondi, Ābiķa kungs, jums nenāk no sirds, un tie jums neko nemaksā. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Jurkān, beidz runāt! Ej nost no tribīnes!”) Šīs konvencijas ratifikācija nozīmētu šīs valsts sakārtošanu. Jūs, rīcības cilvēki, neesat nākuši sakārtot šo valsti. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kur palika 50 000 dolāru?”) Jūs esat nākuši, lai šo valsti apzagtu, lai to padarītu par nabagu, pedofilu, narkomānu valsti. Aizejiet un parunājiet ar cilvēkiem... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ej pie Ilzes Jurkānes!”)..., kuri šodien jums parādīs, ko jūs ar šo valsti esat izdarījuši. Es saprotu, ka šīs konvencijas ratifikācija nozīmē šīs valsts sakārtošanu un jums ir bail no kārtības, jo kārtība nozīmē arī sodu par bezatbildību un par noziedzību pret valsti.

 

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāte Inese Birzniece. (Aplausi.)

 

I.Birzniece (frakcija "Latvijas ceļš”).

Labrīt, godājamie kolēģi! Es gribētu pievērsties ar konvencijas ratifikāciju saistītā likumprojekta saturiskajiem jautājumiem. Taču vispirms ar nožēlu jāteic, ka tie kolēģi, kas tagad ir atkārtoti iesnieguši šādu dokumentu, acīmredzot kopš pagājušā gada maija, kad tika iesniegts tāds pats likumprojekts, nav pielikuši ne vismazākās pūles, lai novērstu pašus lielākos, acīm redzamākos likumprojekta trūkumus. Arī tas, man liekas, liecina par šo iesniedzēju attieksmi pret saviem kolēģiem. Un arī tas, ka viņi to iesniedz tieši šodien, īsi pirms pašvaldību vēlēšanām.

Pirms gada biju spiesta norādīt, ka iesniegtais konvencijas teksta tulkojums latviešu valodā ir neprecīzs. Tur vairākas neprecizitātes vēl arvien paliek. Pirms gada es biju spiesta norādīt arī uz to, ka iesniegtais likumprojekts neparedz, kura valsts institūcija būs atbildīga par konvencijas īstenošanu - vai tā būs Tieslietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija vai kāda cita. Arī tagad iesniegtajā likumprojektā tas nav noteikts. Tas ir, manuprāt, valdības kompetencē - to izlemt kopā ar citiem šīs konvencijas ratifikācijas sakarā skatāmajiem jautājumiem.

Tāpat kā pirms gada, iesniedzēji nav norādījuši, uz kurām etniskajām grupām būtu attiecināma šī vispārējā konvencija, - vai, viņuprāt, uz pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, vai arī uz nesenajiem imigrantiem.

Latvijā šis jautājums ir īpaši svarīgs, tāpēc ka mūsu demogrāfiskā situācija nav veidojusies dabīgā ceļā. Padomju okupācijas rezultātā tika deportēti aptuveni 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet migrācijas rezultātā šeit ir apmetušies aptuveni 700 tūkstoši imigrantu no visas Padomju Savienības, kurus nevar uzskatīt par tradicionālām minoritātēm.

Vienlaikus mums ir jāuzsver, ka arī viņi šobrīd bauda visas minoritāšu tiesības saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, ko mēs pieņēmām 1995.gadā un kas aizsargā arī nepilsoņu etnisko identitāti. Tas paredz minoritātēm tiesības saglabāt dzimto valodu, kultūru un tradīcijas.

Protams, šīs konvencijas ratifikācija nav rādītājs kādas valsts demokrātiskumam vai cieņai pret cilvēktiesībām, jo neviens neapgalvos jums, ka, piemēram, Beļģija, Francija, Grieķija vai Nīderlande, kurās dzīvo dažādu etnisko grupu piederīgie, būtu nedemokrātiskas vai neievērotu cilvēktiesības tikai tāpēc, ka tās vēl nav ratificējušas šo konvenciju.

Visbeidzot mums ir jādod atbilde uz jautājumu, kas galu galā būtu vissteidzamāk jādara, lai radītu Latvijas mazākumtautībām iespējas vēl plašāk attīstīt savu identitāti un vienlaikus veicinātu sabiedrības integrāciju. Kur būtu jākoncentrē cilvēku un materiālie resursi. Manuprāt, atbilde ir ļoti skaidra: pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz sabiedrības integrācijas programmas īstenošana, tās mehānisma izveidošana, kā arī jāpieņem likums par Sabiedrības integrācijas fondu. Tas radīs plašākas iespējas gan latviešiem, gan mazākumtautībām iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Un man ir ļoti žēl konstatēt, ka iepriekšējais runātājs, Jānis Jurkāns, kas ir viens no šodienas dokumenta iesniedzējiem, pirms divām nedēļām balsoja pret šā Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, tāpēc es aicinu jūs balsot pret šā likuma nodošanu komisijām un aicinu kopīgi strādāt pie Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekta iespējami drīzākas pieņemšanas. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 19, atturas - 46. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Stalidzānes iesniegumu, kurā viņa atsauc savu parakstu zem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Līdz ar to atzinums par likumprojekta nodošanu komisijām nav izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vakar Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus likumā “Nacionālo bruņoto spēku likums”, kas paredz uzlikt papildu funkcijas un papildu pienākumus Jūras spēkiem, lai tie varētu veikt glābšanas darbus jūrā. Pēc elementāras loģikas, tas ir ļoti normāli un saprotami, bet tajā pašā laikā Satiksmes ministrija un Ministru kabinets Andra Bērziņa personā, iesniedzot šos grozījumus, nez kāpēc nav paredzējuši šo funkciju veikšanai papildu finansējumu.

Arī šobrīd mums ir iesniegti izskatīšanai grozījumi likumā “Par policiju”, kuru pieņemšana būtu ļoti loģiska. Ko tad nozīmē šie grozījumi - papildināt 12.panta pirmo daļu ar 31.punktu šādā redakcijā: “Apturēt transportlīdzekli, izdarīt tā apskati un nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē pārbaudes veikšanai”, un tālāk ir uzskatījums, kādos gadījumos. Seko piebilde: “Kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus, kā arī kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieku nepamatotas rīcības rezultātā nodarītus zaudējumus, un šīs atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets.”

Tagad es aicinu jūs iepazīties ļoti uzmanīgi ar anotāciju. Kā jūs labi zināt, iekšlietu ministrs visu laiku sūdzas par to, ka nav nepieciešamā finansējuma. Arī šo papildu funkciju veikšanai ir nepieciešams finansējums, bet anotācijas 3.punktā mēs varam lasīt, ka izmaiņu budžeta ieņēmumos nebūs, izmaiņu budžeta izdevumos nebūs, finansiālās ietekmes nebūs, detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins arī neskar šos piedāvātos grozījumus. Atvainojiet, lai mašīnu aizbrauktu no punkta “a” uz punktu “b”, ir nepieciešama nauda, un arī Kārtības rullis paredz, ka mēs nedrīkstam izskatīt likumus, ja nav elementāra finansiālā pamatojuma. Un tieši šā iemesla dēļ līdz tam brīdim, kamēr būs finansiālais aprēķins un tā pamatojums, es neuzskatu par iespējamu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, “par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatīsim deputātes Helēnas Soldatjonokas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Marijas Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Mariju Andersoni par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Balvu rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marijas Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Balvu rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par Ervīna Kušķa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ieteikumu apstiprināt Ervīnu Kušķi par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un precizēja šo formulējumu tādējādi, ka ar šā gada 1.aprīli Ervīns Kušķis tiek apstiprināts minētajā amatā un atbrīvots no iepriekšējā amata. Komisija to vienprātīgi atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Ar šā gada 1.aprīli apstiprināt Ervīnu Kušķi par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešpadsmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 8.marta Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un svītrot darba kārtības 8.punktu - lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam”, iekļaujot to Saeimas
15.marta sēdes darba kārtībā.

"Par" vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šim jautājumam var būt divējāda pieeja, un tā pirmā būtu tā labākā - nopietna Iekšlietu ministrijas stāvokļa izskatīšana un analīze, un par to mēs varētu atsevišķi runāt. Savukārt otra pieeja diemžēl ir lētu joku taisīšana, saistot to ar kādu notikumu, un šis notikums, protams, ir 11.marta notikums, tāpēc tieši pirms pašvaldību vēlēšanām tērēt šeit laiku garu garajām runām nevajadzētu. Es aicinātu tomēr par to padomāt.

Daži "brāļi teodori” te jau šad un tad pēdējās sēdēs ir gari runājuši, lasījuši mums lekcijas par vispārzināmiem jautājumiem, tāpēc es domāju, ka šodien viņi varētu atpūsties un pastrādāt tieši sava saraksta labā, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām. Tā ka es ļoti aicinātu šodien ietaupīt laiku, telpu un vēl daudz ko citu.

Viens interesants runātājs te jau izrunājās, pie tam izrunājās pavisam īpatnēji. Cits interesants kolēģis, savā laikā ministrs, ir visjocīgāko plakātu uz Rīgas Domes vēlēšanām piedāvājis, ka cīnīsies ar blēžiem. Nu laikam taču šis cīnītājs labi zina, kas ir blēdis un kā ar viņu cīnīties.

Un tagad es vēl gribētu atgādināt, ka mūsu Saeimas Pieprasījumu komisijā jau ir paredzēta šā jautājuma izskatīšana. Kolēģi, ja jūs tiešām vēlaties nopietni noskaidrot, kas notiek Iekšlietu ministrijā un kā tur varētu stāvokli uzlabot, tad gribu sacīt, ka ar šādu vienkāršu piedāvājumu - noņemt vai nenoņemt - diez vai kaut kas mainīsies, tāpēc es piedāvāju mums visiem pastrādāt gan Pieprasījumu komisijā, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā pie šā jautājuma, bet šodien gremdēties nopietnās pārdomās, kā rīkoties turpmāk.

Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Attiecībā uz šo ierosinājumu Jānis Ādamsons runās “pret”.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varētu jau daļēji piekrist Dobeļa kungam, ka pirms vēlēšanām nevajadzētu izskatīt tādu jautājumu. Tikai ir viena piebilde: ja iekšlietu ministrs būtu pietiekami korekts un sniegtu korektas atbildes uz deputātu pieprasījumiem un jautājumiem.

Biju izbrīnīts, kad vakar Pieprasījumu komisijā ieraudzīju tikai atbildes uz deputātu jautājumiem, nevis atbildes uz pieprasījumu. Turklāt šīs atbildes, ko ir sniedzis iekšlietu ministrs, nez kāpēc nav nonākušas pie tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši pieprasījumu. Un kādas tad ir tās atbildes pēc savas būtības? Un kas mainīsies, Dobeļa kungs, tuvākās nedēļas laikā? Diemžēl nekas! Tāpēc, ka iekšlietu ministrs savās atbildēs norāda tikai to, ko jau ir pieprasījumā konstatējuši deputāti. Jautājums ir šāds: kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā, kopš jūs ieņemat iekšlietu ministra amatu, kopumā pieaudzis par 14,2%? Un tālāk ir arī noziegumu analīze.

Kāda tad ir atbilde? Atbilde ir šāda: “Pēdējo gadu laikā noziedzība ir kļuvusi par aktuālu valsts iekšējās politikas problēmu, tāpēc cīņai pret noziedzību jābūt par vienu no svarīgākajiem valsts uzdevumiem, kura sekmīga izpilde pozitīvi ietekmēs valsts attīstību kopumā.” Atvainojos, - lai to uzzinātu, nevajadzēja uzdot jautājumus iekšlietu ministram.

Tālāk (citēju): “Neapšaubāmi, kriminogēno situāciju valstī tieši ietekmē tās likumdošana un likumu realizēšana. Pēdējos gados izstrādātas noziedzības novēršanas valsts programmas, pieņemti attiecīgi likumi un normatīvi akti.”

Diemžēl neko jaunu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi arī šajās debatēs neuzzinās. Pagājušajā nedēļā Aizsardzības un iekšlietu komisija uzklausīja attiecīgās amatpersonas jautājumā par nacionālās noziegumu novēršanas programmas izpildi. Programma tika pieņemta Ministru kabinetā 1997.gada beigās, kad Ministru prezidents bija Guntars Krasts. Pats paradoksālākais ir tas, ka visas šīs amatpersonas mierīgi konstatē: ziniet, no šīs nacionālās noziegumu novēršanas programmas nav izpildīts neviens punkts. Uz jautājumu, kāpēc nav iesniegti attiecīgie normatīvie akti, grozījumi attiecīgajos likumos, atbildi nevar saņemt. Kāpēc nestrādā parlamentārie sekretāri, to skaitā arī Juris Dalbiņš, kurš ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs? Kur tad ir tie Kriminālprocesa kodeksa grozījumi, kurus jūs veiksmīgi nepieņēmāt un nenodevāt komisijai? Kur ir Krimināllikuma grozījumi? Kur ir nepieciešamie grozījumi, kuri saistīti ar Eiropas Savienības konvenciju cīņai pret korupciju? Vai tiek gatavoti tie nepieciešamie Krimināllikuma grozījumi, kuri saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju, kas vērsta pret transnacionālo organizēto noziedzību? Labākajā gadījumā Tieslietu ministrijas eksperti mums sola šos grozījumus iesniegt šā gada beigās. Kāpēc divu gadu laikā nav iesniegti nepieciešamie grozījumi, kuri skar likumdošanu saistībā ar netīrās naudas atmazgāšanu? Latvija ir 1998.gada beigās pievienojusies konvencijai, kas vērsta pret netīrās naudas atmazgāšanu, bet nepieciešamie likuma grozījumi līdz šim nav iesniegti. Kāpēc līdz pat šim brīdim iekšlietu ministrs skaidri nevar atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kādas ir problēmas tieši ar finansēm? Kur ir tas suns aprakts? Kāpēc iekšlietu ministrs, uzstājoties no Saeimas tribīnes, paziņo, ka papildu finansējums viņam nav nepieciešams? Kā tas var būt, ka gada laikā Iekšlietu ministrijā tieši finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ tiek štats samazināts par 400… es atvainojos, par 220 štata vietām? Kas būtu jādara mūsu valstī? Kāpēc Rīgā tiek veikta policijas reorganizācija, kuras rezultāts ir tas, ka Rīgā noziedzības līmenis pieaug, bet atklāto noziegumu skaits samazinās par 6,9%? Var jau šeit “blefot” un stāstīt, ka, redziet, ir mainījies Krimināllikums. Taču Krimināllikums stājās spēkā 1999.gadā.

Ja gada laikā ir vērojams noziedzības pieaugums - noziegumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 6000 -, tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā šajā valstī un Iekšlietu ministrijā. Tas ir paradoksāli, ka mēs negribam izskatīt jautājumu, ja pagājušajā gadā noziegumu skaits ir pieaudzis vidēji par 519 noziegumiem katru mēnesi.

 

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

 

J.Ādamsons. Es aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16 deputātu ierosinājumu pārcelt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam” uz 15. marta sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 1. Ierosinājums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pirms divām nedēļām mēs šo likumprojektu skatījām kā steidzamu. To bija ierosinājusi Ārlietu komisija, un toreiz mums šo steidzīgo izskatīšanu apstādināja no zāles atskanējusī bargā Tiesneša balss - deputāta Tiesneša balss, kurš aicināja šo likumprojektu neizskatīt kā steidzamu un virzīt to uz otro lasījumu, jo acīmredzot bija sagaidāmi priekšlikumi. Taču varu informēt, ka priekšlikumi nav iesniegti līdz pat šim brīdim.

Jā, Tiesneša kunga šobrīd nav zālē, un līdz ar to viņš nekādi nevar komentēt, kāpēc priekšlikumi nav iesniegti.

Aicinu izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un
atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Trešajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi. Abi ir par 9.pantu, 9.panta redakciju.

1.priekšlikums ir deputātu grupas - Urbanoviča, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Maksimova, Tolmačova un Plinera - priekšlikums. Viņi aicina faktiski atgriezties pie likuma sākotnējās redakcijas, kāda tā bija pirms šā likuma atvēršanas. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

G.Krasts. 2.priekšlikums ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Vārdi “Aizsardzības ministrija” tiek nomainīti ar vārdiem “aizsardzības ministrs”. Tas ir atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

G.Krasts. Citi priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 13, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti vairāki priekšlikumi.

1. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Taču jāteic, ka, balstoties uz šo priekšlikumu, tika izveidotas divas redakcijas, par kurām es jums minēšu, kad mēs pie tām nonāksim.

 

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Poča. 2. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - guva atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 3. - Bērziņa kunga priekšlikums - atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Arī 4.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

 

A.Poča. 5. un 6.priekšlikums - tās ir tieši tās redakcijas, kuras ir izveidotas, pamatojoties uz Gundara Bojāra iesniegto 1.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Atbalstām arī 7. - ministra iesniegto priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Un arī 8. - ministra priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Paldies. Likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts faktiski ir tehniska rakstura, jo sakarā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju šīs funkcijas ir jāpārņem citām institūcijām, un tam ir jānotiek tīri automātiski; proti, gadījumā, ja nacionālās sporta bāzes ir jāatsavina vai jāprivatizē, tad kādam šīs funkcijas būs jāveic. Līdz šim to darīja Latvijas Privatizācijas aģentūra, turpretī tagad šīs funkcijas pāries citu institūciju ziņā. Tā ka faktiski pēc būtības nekas šajā procesā nemainās, mainās tikai atbildīgais par šo jautājumu risināšanu, un tāpēc es aicinu nekavēties un pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir ļoti vienkāršs, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz nākamajai otrdienai - 13.martam.

 

Sēdes vadītājs. 13.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemes grāmatās”” . Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (reģistra numurs 817).

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir no vienotās likumu paketes, kas ir saistīta ar Latvijas Privatizācijas aģentūras reorganizāciju, un šeit trijos pantos tiek precizēti daži vārdi, kā arī ir svītrota 8.panta piektā daļa.

Šis likumprojekts tātad ir saistīts ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidēšanu, un tādējādi pēc šīs likvidācijas mums būs iespējams precīzāk piemērot šo likumu, kas saistīts ar valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās.

Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta apspriešanu pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

L.Muciņš. 18.marts.

 

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

 

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ekonomikas ministrija izstrādāja, un Ministru kabinets Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniedza šo likumprojektu. Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu paketi, kas reglamentē Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Šajā likumprojektā ir iestrādātas visas tās normas, kas ir saistītas ar uzņēmuma pamatkapitāla, nodokļu un parādu kapitalizāciju. Šis jautājums ir būtisks, tas būs ilgstošs, un tad arī šis jautājums būs sakārtots.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - vēlreiz atkārtoju - piedāvā jums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

V.Lauskis. 18.marts.

 

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Paldies priekšsēdētāja kungam! Dāmas un kungi, strādāsim ar dokumentu nr.2799. Tie ir Ministru kabineta sagatavotie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Šis likumprojekts ir saistīts ar paketi, kuru mēs šobrīd izskatām un no kuras mēs jau esam atbalstījuši divus likumprojektus. Grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka spēkā esošais likums paredz gadījumu, kad valsts zemes privatizāciju veic Latvijas Privatizācijas aģentūra. Ja mēs likvidējam šo Privatizācijas aģentūru, tad mums likumā ir jāiestrādā normas, kas paredz, kurš šo procesu turpinās veikt Latvijas Republikā.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

 

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 18.martam. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. 18.marts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

 

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2805. Šis ir līdzīgs likumprojekts, ko iesniedzis Ministru kabinets, un tas saucas “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi un iesaka arī deputātiem to pieņemt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

A.Kalniņš. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka iesniegt priekšlikumus līdz 18.martam.

 

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

 

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2798. Arī šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Arī šis likumprojekts ir ietverts kopējā paketē tāpat kā iepriekšējie likumprojekti, kuri paredz, ka pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas ar Ministru kabineta lēmumu šo funkciju varētu nodot citām valsts institūcijām. Budžeta asignējuma papildlīdzekļi tam nav nepieciešami. Likumprojektu ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un tā lūdz deputātus izteikt arī savu viedokli par šo likumprojektu balsojot, kā arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Pirmais lasījums.

 

O.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es runāšu par likumu, kas ir saistīts ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Tas ir likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem.

Ir jāizdara grozījumi piecos likuma pantos. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 27.februārī savā sēdē izskatīja šos grozījumus un tos konceptuāli atbalstīja. Sakarā ar to lūdzu arī jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

 

O.Tolmačovs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam desmit dienu laikā - līdz 18.martam.

 

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. Pirmais lasījums.

Deputāts Ivars Godmanis.

 

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo Prezidij! Cienījamo priekšsēdētāj! Deputāti! Likuma grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets, dokuments reģistrēts ar numuru 827. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos grozījumus un konceptuāli atbalstīja minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Tiek ierosināts visās tajās vietās, kur bija minēta Privatizācijas aģentūra, lietot jēdzienu “valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija”. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

I.Godmanis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.martam.

 

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Likumprojekts ir sagatavots, lai Privatizācijas aģentūras likvidēšanas gadījumā zemes atsavināšanu turpinātu Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzam arī jūs to darīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

 

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.marts, jo daudzu pieminētais 18.marts ir svētdiena un negribētos, ka konsultantiem svētdienā būtu jāsēž darbā. Tātad - 19.marts.

 

Sēdes vadītājs. 19.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Razminovičs.

 

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2796. Šis likumprojekts ir līdzīgs iepriekšējiem. Tas ietilpst to likumu paketē, kas ir saistīti ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Pašreiz spēkā esošajā likumā ir noteiktas Privatizācijas aģentūras tiesības, valsts akciju sabiedrību atzīstot par neesošu. Pēc Privatizācijas aģentūras likvidēšanas nepieciešams šīs tiesības nodot citai valsts institūcijai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja un lūdz to darīt arī Saeimu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

A.Razminovičs. 19.marts.

 

Sēdes vadītājs. 19.marts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu - lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vai attiecībā uz šo ierosinājumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Runāt “par” vēlas deputāts Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Es dzirdu arī Jura Dobeļa balsi. Viņš šeit izsaka savas piezīmes par to, ka mēs runāsim par Pensiju likuma grozījumiem. Taču es gribētu atgādināt valdības deklarāciju, kura diemžēl netiek pildīta. Un arī “Tēvzemei un Brīvībai”, no kuras ir labklājības ministrs, vajadzētu tomēr paskatīties, kas ir rakstīts, melns uz balta, valdības deklarācijā. Tur ir teikts, ka no 2001.gada 1.janvāra būtu jāatceļ strādājošajiem pensionāriem visi šie ierobežojumi, kuru dēļ viņi saņem pensiju nepilnā apmērā.

Godājamie kolēģi! Mēs esam vēlreiz vērsušies pie Saeimas un pie valdības pārstāvjiem tieši tāpēc, lai jūs tomēr lemtu atbilstoši saviem oficiālajiem dokumentiem un mēģinātu Pensiju likuma grozījumu sakarā risināt tās problēmas, kuras reāli pastāv valstī.

Atgādinu, ka vēl nesen pensiju sakarā bija referendums, kurā piedalījās 42% no mūsu vēlētājiem, pietrūka 8% un vienas balss... Un tad nebūtu likumā tā grozījuma, kurš, mūsuprāt, parāda pilnīgu nekompetenci, - ka cilvēki, kuriem ir 30 vai 40 gadus ilgs darba stāžs, saņem vecuma pensiju, kas ir 30 latu. Tāda situācija, mūsuprāt, nav pieļaujama, tāpēc ir nepieciešami, protams, arī citi likuma grozījumi. Mēs šodien piedāvājam pirmām kārtām skatīt jautājumus par strādājošajiem pensionāriem, otrām kārtām - par pensiju indeksāciju. Situācija ir ļoti skumja. Pašreiz pensiju indeksācija notiek vienreiz gadā - septembrī, brīdī, kad ir viszemākās pārtikas preču cenas un kad praktiski ir rudens ražas laiks, un kad vēl nav mainījušies arī komunālie maksājumi, maksājumi par apkuri, un, teiksim, citi maksājumi, kas varētu sadārdzināt daudzas lietas, arī komunālos maksājumus. Tajā brīdī, protams, valdībai visizdevīgāk ir aprēķināt to indeksāciju. Taču šajā sakarā jāatceras, ka pirms šā referenduma spēkā bija tāda formula, ka bija jāņem vērā ne tikai patēriņa preču groza indeksācija, bet arī tas, kā pieaug vidējās darba algas valstī. Tātad pensiju indeksācija bija atkarīga arī no vidējās darba algas kāpuma. Pašreiz diemžēl, vadoties pēc šiem valdības pieņemtajiem Pensiju likuma grozījumiem, pensiju nodrošinājuma sistēma ir atrauta no vidējās darba algas kāpuma. Kolēģi, es gribētu jums atgādināt arī to, ka 8.februārī Ministru prezidents Andris Bērziņš savā intervijā Latvijas radio atzina šīs pašas lietas par ārkārtīgi svarīgām. To visu mēs varam izlasīt LETA ziņās. Tik tiešām, šāda situācija nav vairs turpmāk pieļaujama, un jau šogad ir valdības partijām jāizdara šie likuma grozījumi. Mēs to atzīstam un uzskatām šo jautājumu par pietiekami nopietnu, lai valdības partijas šo mūsu iesniegto likumprojektu - ir runa par tiem punktiem, kurus ir oficiāli atbalstījis arī Ministru prezidents Andris Bērziņš, - tomēr nodotu izskatīšanai komisijās. Mēs uzskatām, ka pretēja rīcība būtu liekulība. Vai nu Saeimas deputāti nepiekrīt Andrim Bērziņam, vai piekrīt Andrim Bērziņam kā savam pārstāvim, kuram uzticējuši Ministru prezidenta pienākumus. Tātad, kolēģi, šajā gadījumā jums ir pietiekami nopietni jāizvērtē situācija. Es gribētu atgādināt arī to, ka Ministru prezidents ir uzsvēris, ka šā gada vidū sociālajā budžetā reāli veidosies līdzsvara situācija (tie ir tieši viņa vārdi!), ka būs iespējas arī pensiju jautājumu risināt no finansu viedokļa. Un, lai mēs šā jautājuma risināšanu nenokavētu, šodien būtu, es domāju, ļoti patīkami sociāldemokrātu ierosināto likumprojektu nodot izskatīšanai komisijās un īstenot arī tās domas, ko jūsu politiskais līderis - valdības vadītājs Andris Bērziņš - ir publiski izteicis Latvijas radio.

Kolēģi, pāriesim no vārdiem pie darbiem! Es domāju, tad mums šeit būs konstruktīva sadarbība starp valdību un opozīciju.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija atzinumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 52. Priekšlikums ir noraidīts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” ir dokuments nr.2872. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 803. Juridiskā komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt vārdus - tika atbalstīts daļēji. Tas ir iekļauts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts un kurš nosaka, ka ar tieslietu ministra atļauju var vairāki pagasti izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai ka var vienā pilsētā vai novadā izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas. Priekšlikums tika komisijā atbalstīts, lai ērtāk būtu iedzīvotājiem, ja novads ir liels vai pilsēta ir liela. Aicinu arī pārējos Saeimas deputātus atbalstīt to.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

L.Muciņš. Citu priekšlikumu mums nebija. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

L.Muciņš. 13.marts.

 

Sēdes vadītājs. 13.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 766).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja visus iesniegtos priekšlikumus un pieņēma šādu lēmumu.

Iekšlietu ministra Segliņa kunga 1., 2. un 3.priekšlikumu komisija noraidīja. Iemesls bija šāds: Segliņa kungs piedāvāja iekļaut normā vārdus “aicinājums vai draudi”. Izdiskutējusi šo jautājumu, komisija uzskata, ka arī aicinājums ietver sevī draudus. Tā ka to mēs noraidījām. Es lūgtu arī...

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Imants Burvis.

 

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Mani vienkārši drusku izbrīnīja nekonsekvence vienā un tanī pašā jautājumā. Tanī brīdī, kad mēs iesniedzām pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram, jūs šo jautājumu atlikāt uz 15.datumu. Tagad, skatoties šo likumprojektu, man ļoti patīk anotācijā vārdi: “Ieviest parastā kārtībā... nodrošināt likuma izpildi līdzšinējā kārtībā”. Un tas, ka komisija pamatoti noraida iekšlietu ministra priekšlikumus, manā skatījumā, jau ir patiešām nopietns arguments, ka būtu steidzami jāizskata iekšlietu ministra atbilstība ieņemamajam amatam.

Un tad man vēl nav skaidrs: ja jūs atlikāt šo jautājumu kopumā uz 15.martu, tad kāpēc šādus sīkumus mēs mēģinām izskatīt šodien? Varbūt Kuduma kungs varētu komisijas vārdā aicināt arī šo un nākamo jautājumu par izmaiņām Krimināllikumā izskatīt 15.martā? Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

 

Dz.Kudums. Tā kā Burvja kungs neiebilda, cik es sapratu...

 

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas attieksmi pret 1., 2. un 3.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Kudums. Tagad ir 4. un 5.priekšlikums. 4.priekšlikums ir Klementjeva kunga priekšlikums, kas paredz izslēgt 83.1.pantu. To komisija pieņēma, lai gan bija ļoti spraigas debates par šo jautājumu.

Arī Juridiskās komisijas priekšlikumā ir lūgums papildināt šo jau iesniegto redakciju ar dispozīcijām par darbībām. Tas tika noraidīts, bet, kā jau es minēju, komisijā bija debates, tāpēc es lūgtu, ja iespējams, arī deputātiem izteikties, lai komisija varētu pieņemt izsvērtu šo redakciju, jo arī brīvvalsts laikā šāda norma Krimināllikumā ir bijusi.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tieši ar to arī gribētu sākt, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijas valstī jau bija šāda norma un bija šādas darbības, kas aicināja nepakļauties Latvijas Republikas likumiem. Šādas darbības ir atsākušās arī tagad. Es domāju, ka tam ļoti raksturīgs piemērs bija pilnīgi bezkaunīgā izrunāšanās par nepakļaušanos Valsts valodas likumam. Vai tiešām mums valstī nevajadzētu pievērst uzmanību šādai rīcībai, kas publiski aicina nepildīt mūsu valsts likumus? Vienā gadījumā tas būs Valsts valodas likums, citā gadījumā tas var būt likums, kas ir saistīts ar narkotiku ievešanu, vēl kādā citā gadījumā tas var būt likums, kas ir saistīts ar noziedzības apkarošanu Latvijā, jo šeit nevar izcelt vienu likumu un aizmirst citus.

Tieši tāpēc mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāja šādu papildinājumu - 83.1.pantu, ka vajag rūpīgi sekot mūsu valstī tam, vai ir šādi publiski aicinājumi nepakļauties likumiem. Viena lieta ir viedokļu izteikšana, piketi, demonstrācijas, ielu gājieni… Jā, tas ir normāli! Tā ir viedokļu apmaiņa. Taču otra lieta ir tad, kad jau ir pieņemts likums, bet skan publiski aicinājumi likumu nepildīt. Tas jau var radīt jūkli. Tieši šis bija galvenais iemesls, kāpēc mēs pievērsām uzmanību šai normai.

Mani ļoti izbrīna Aizsardzības un iekšlietu komisijas vieglprātība. Es domāju, ka deputāti, kuri ir balsojuši par Klementjeva priekšlikumu, ir jokdari un nekas cits vairāk, jo viņi acīmredzot neapjēdza to, ko nozīmē aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus.

Juridiskais birojs piedāvāja saprātīgu priekšlikumu - šīs iespējas apsvēršanu. Tātad vajadzētu runāt par nolūku, kādā pantā minētā darbība ir veikta, un par to tiešām varētu runāt, gatavojot šo projektu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Cienītie kolēģi, tiešām esiet tik laipni un padomājiet nedaudz nopietnāk, kas notiks tad, ja mēs šādas normas noraidīsim! Vai mēs gribam kārtību valstī vai negribam - tas ir pamatjautājums, jo liberālisms reizēm var radīt vieglprātīgu attieksmi, tas var radīt visatļautību. Šķiet, ka šodien Latvija ir viena no tām valstīm pasaulē, kur tiešām var atļauties visu, un šis ir kārtējais mūsu Saeimas atgādinājums, ka to var atļauties, ja mēs atbalstām šādu priekšlikumu, lai gan tas visā visumā šo stāvokli var tikai sarežģīt, nevis vienkāršot.

Tieši tāpēc es tomēr, kolēģi, pie jums griežos. Padomājiet par šo balsojumu un padomājiet par to, kā mēs šo pantu tiešām varētu juridiski uzlabot, un nebalsojiet par to, ka šāda norma ir atbalstāma. Protams, šā priekšlikuma iesniedzējam to vien vajag. Tas ir viņa pamatmērķis. Jo lielāks haoss būs Latvijā - jo vienkāršāk būs pildīt norādījumus, kas nāk no austrumu puses, kas nāk no Maskavas. Moldova ir ļoti nepatīkams piemērs. Tā ir pirmā, var teikt, pēckomunisma laika valsts, kurā komunisti no jauna ir nākuši pie varas. Un kāds tad ir viņu gandrīz vai pirmais priekšlikums? Veidot savienību ar Krieviju un Baltkrieviju. Vai mēs, neradot skaidru, stingru sistēmu Latvijā, nesāksim radīt priekšnosacījumus, lai viens otrs sāktu domāt līdzīgi?

Es, kolēģi, aicinu noraidīt 4.priekšlikumu un atbalstīt 5.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

 

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juris Dobelis jau izskaidroja, kāpēc mūsu frakcija vispār bija iesniegusi šos grozījumus, bet es gribēju tikai Jurim Dobelim šoreiz atbildēt.

Tur nav tā, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir tikai jokdari. Es biju vienīgā, kas balsoja pret Klementjeva priekšlikumu, un aicinu arī jūs visus pārējos balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīvu, to, uz ko viņi ir aicinājuši, un to, ko viņi ir piedāvājuši. Tik tiešām, ļoti labi skan - aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus! Diemžēl ar likumu pildīšanu mūsu valstī ir diezgan lielas problēmas. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Jāni, tu izbeidz šo runu!”) Pirms dažām dienām es no kāda tiesneša saņēmu vēstuli, ka pats labākais būtu iekļaut Krimināllikumā pantu par deputātu kandidātu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Tas būtu daudz interesantāks un pamatotāks. (Aplausi. )

Runājot konkrēti par šo te priekšlikumu. Komisijā mēs tik tiešām ļoti nopietni un rūpīgi izdiskutējām šā priekšlikuma būtību. (No zāles deputāts
J.Dobelis: “Beidz šito!”) Augsti godātais Dobeļa kungs! Mēs nonācām pie tāda secinājuma, ka diemžēl pastāvošā likumdošana un pastāvošais Krimināllikums atļauj to visu darīt. Un šajā ziņā bija spiesti piekrist arī specdienestu pārstāvji - gan Drošības policija, gan arī Satversmes aizsardzības birojs, ka diemžēl viņi neizmanto likumā atrunātās normas.

Ja mēs gribam neatbalstīt šo Klementjeva priekšlikumu, tad tādā gadījumā mums ir ļoti rūpīgi jādomā par to, kā mēs to liekam iekšā. Un tad, Dobeļa kungs, ir priekšlikums, par kuru mēs vienojāmies arī komisijā, ka uz trešo lasījumu ir lūgums iesniegt precīzu priekšlikumu, kas precīzi definētu, ko tas īsti nozīmē, tāpēc ka aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus mums katru dienu faktiski izskan arī sēdēs no Saeimas tribīnes, kad mēs debatējam par viena vai otra likumprojekta normām. Jābūt taču saprātīgiem un šīs lietas ir jāsabalansē!

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, arī visus pārējos, bet tie, kuri ir neapmierināti ar šo definīciju, tomēr var iesniegt uz nākamo lasījumu daudz precīzākas normas.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Es teikšu tikai dažus vārdus. Konceptuāli es gribētu atbalstīt šo normu. Arī Tautas partija atbalsta šādu normu, bet, neapšaubāmi, uz trešo lasījumu tā būtu precizējama.

Kolēģi, iedomāsimies tādu situāciju! Ja mēs tomēr pieņemam Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli un atbalstām šo Klementjeva priekšlikumu, tātad izslēdzam šo pantu, tad jebkurš cilvēks, jebkura grupa varēs publiski laikrakstos aicināt, piemēram, nemaksāt nodokļus, nepakļauties mobilizācijai, aicināt sabiedrību nedienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos un nepildīt citus likumus. Neapšaubāmi, šī norma ir precizējama, bet konceptuāli mēs to atbalstām. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums. Paldies kolēģiem, kas uzstājās debatēs. Lūdzu balsot par 4.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 39, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

5.priekšlikums nav izskatāms.

Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Kudums. Jā, nav izskatāms.

6.priekšlikums būtu jāskata nedaudz vēlāk - pēc 7., 8. un 9.priekšlikuma.

7.priekšlikums ir Klementjeva kunga priekšlikums, kurš mazina šos sodus. Komisija to konceptuāli noraidīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Kudums. 8. un 9.priekšlikums ir par 83.2.panta otrās daļas izslēgšanu. Šajā panta daļā ir noteikts sods par atbalstu organizācijām, kuras veic nelikumīgas darbības, kas vērstas pret valsti. Komisija ir priekšlikumus pieņēmusi, bet pirms tam komisijā notika balsojums.

Es gribētu debatēs dzirdēt, ja iespējams, arī pārējo parlamentāriešu viedokli. No Saeimas balsojuma par šiem priekšlikumiem būs atkarīgs, vai varēsim pieņemt 6.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Māris Grīnblats.

 

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mūsu priekšlikums attiecas gan uz 83.2.panta pirmo daļu, gan otro daļu. Ir runa par to, lai palīdzētu Latvijas drošības iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm nopietni vērsties pret tām sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, kā arī tām politiskajām organizācijām, kuras nav reģistrētas, kuru darbība ir apturēta vai izbeigta tiesas ceļā. Tādi gadījumi, kā liecina prakse, parasti netiek skarti, un ar tiem ir grūti tikt galā. Tas pats sakāms par atbalstu šāda veida organizāciju apvienībām vai politiskām organizācijām. Bieži vien arī drošības iestādēm ārkārtīgi grūti ir pierādīt, ka persona būtu tieši tādā organizācijā darbojusies, bet tās atbalsts, kas izpaužas vai nu finansiāli, vai ar drukas darbiem, vai ar telpām, vai kaut kādā citādā praktiski pierādāmā veidā, tomēr pastāv.

Tādēļ mūsu frakcija noteikti aicina noraidīt gan deputāta Klementjeva iesniegto 8.priekšlikumu... Šīs divas lietas var darboties kontekstā. Mēs neizslēdzam iespēju, ka, veicot pēdējo lasījumu, varētu tikt izdarīti kādi precizējumi, bet pašlaik šie punkti jāatstāj spēkā.

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Par ko ir runa, lūk, šajā priekšlikumā? Šis priekšlikums nozīmē izslēgt vispār jebkuru iespēju runāt par sabiedriskām organizācijām, kas nav reģistrētas. Turklāt runa ir ne tikai par sabiedriskām organizācijām, bet arī par politiskām organizācijām un partijām.

Tagad es jums atgādināšu par vienu tādu organizāciju. Tā ir Latvijas komunistu savienība, kas joprojām darbojas. Darbojas bezkaunīgi, darbojas atklāti, vazājas riņķī pa Rīgu un citām Latvijas pilsētām un uzstājas ar visnejēdzīgākajām runām. Tie, protams, ir vēstures atkritumi. Tā ir taisnība. Taču viņi diemžēl jauc gaisu šodien Latvijā un atļaujas visbezkaunīgākās runas. Tad, kad mēs pieņēmām pantu par kriminālatbildību par aicinājumiem graut valsts neatkarību, viņi uz kādu laiku pieklusa. Tad tiešām šīs nejēdzības pieklusa, viņi kļuva krietni rāmāki. Šobrīd no jauna, jau ilgāku laiku, ir dažādas šādas aktivitātes. Sakiet, lūdzu, - ja mēs atbalstām 8.priekšlikumu, ko tad darīt ar Latvijas komunistu savienību? Latvijā vēl ir arī dažas citas organizācijas, kas mērkaķojas pakaļ kaut kādiem jocīgiem grupējumiem. Kur viņus likt? Kur ir viņu vieta? Viņu vieta ir ārpus Latvijas. Latvijā vienīgā vieta, kur viņiem ir jāatrodas, ir cietums. Mēs iesniedzām šo priekšlikumu tieši tāpēc, lai izbeigtu šo nereģistrēto organizāciju darbību tādā veidā.

Neviens neliedz katrai nopietnai organizācijai reģistrēties. Mums jau tāpat valstī ir 50 partiju. Reģistrētas ir desmitiem un simtiem organizāciju, un cilvēkiem ir visas iespējas apvienoties un izteikt savus viedokļus. Bet ko darīt ar nereģistrētām organizācijām? Mūsu likumi diemžēl ir pārāk mīksti, lai skaidri pateiktu, kur ir viņu vieta. Tieši tāpēc mēs šādu normu piedāvājām. Nepieņemama ir tieši tāda norma otrajā lasījumā. Neviens neliedz pielabot to, veicot trešo lasījumu, bet šoreiz atkal ir runa par konceptuālu pieeju. Vai mēs gribam lielāku skaidrību Latvijā? Vai mēs esam gatavi atklātāk runāt, skaidri pateikt, kas ir mūsu valsts draugi un kas ir mūsu valsts un tās neatkarības ienaidnieki? Ja tas ir tā, tad mums ir nepieciešamas šādas normas.

Es domāju, ka Latvijā pati lielākā nelaime ir šī mīkstsirdīgā liekulība. Jebkurš bezkauņa šeit var izteikties. Cilvēks, kas ir notērējis vairāk nekā 50 000 dolāru, tos vienkārši izšķiedis, braukādams pa pasauli un dzīvodams vislepnākajās viesnīcās, atļaujas šeit, Saeimā, runāt par godīgumu, par zagšanu un vēl par kaut kādām citām lietām.

Tieši tāpēc mums vajadzīga godīga stingrība. Tas nav cietuma režīms valstī. Tā ir skaidra nostāja pret tiem, kuri grib slepus darboties un kuriem mūsu mīkstie likumi ļauj to darīt. Tāpēc es aicinu neatbalstīt 8.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Es aicinu visus nomierināties un ar vēsu prātu padomāt, ko mēs darām un par ko mēs balsojam. Nobalsojot pret 4.priekšlikumu, mēs vispār esam panākuši diezgan smagnēju situāciju ar Krimināllikuma grozījumu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Oponējot Dobeļa kungam, varu pateikt sekojošo: Dobeļa kungs, Krimināllikums paredz kriminālatbildību par jebkuru divu personu prettiesisku apvienošanos sabiedriskā, politiskā vai jebkurā citā organizācijā, ja, kā jau tas pašā sākumā ir ticis teikts, tā ir aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Šo kriminālatbildību jau paredz Krimināllikums. Esošais Krimināllikums ļauj pildīt, pieprasa pildīt šo likuma normu! Kāpēc mūsu specdienesti to nedara? Tas ir pavisam cits jautājums. Mēs nevaram uzskaitīt visas sabiedriskās organizācijas un zināt, vai tās ir reģistrētas vai ne. Vācijā vispār netiek reģistrēta neviena sabiedriskā organizācija. Vai tādā gadījumā tās visas ir prettiesiskas, pretvalstiskas? Acīmredzot ne.

Vēlreiz aicinu uzmanīgi iepazīties ar spēkā esošā Krimināllikuma normām, kur ir paredzēta kriminālatbildība par to, ka divas vai vairākas personas apvienojas organizācijā, kurai ir noziedzīgi mērķi. Tad šie pārstāvji tiek saukti pie kriminālatbildības. Viņi ir jāsauc pie kriminālatbildības. Nenodarbosimies ar populismu! Es nevaru atbalstīt šādu normu pieņemšanu, tāpēc ka tad mēs tik tiešām padarītu šīs normas par ļoti deklaratīvām.

Oponēšu arī Lagzdiņa kungam. Lagzdiņa kungs! Par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un aicinājumu nepildīt vienu vai otru likumu ir paredzēta kriminālatbildība. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Nestāsti muļķības!”)

 

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varbūt pilnībā piekristu Ādamsona kunga teiktajam, ka kriminālatbildība iestājas, ja veido kaut kādu organizāciju, kura aicina gāzt pastāvošo iekārtu un kura ir vērsta pret valsti. Taču es gribētu jums, Ādamsona kungs, gan kā savam kolēģim, gan arī kā bijušajam komunistiskās partijas biedram, mazliet atgādināt vēsturi. Boļševiku partija nebija reģistrēta, un toreiz vispār tādas reģistrācijas nebija. Un tagad atcerieties, kādā veidā darbojās tas pats Džugašvili vai Kamo! Aplaupīja Tiflisas banku, nodarbojās ar bandītismu... Un iedomāsimies tādu pašu situāciju pie mums!

Nacionālboļševikiem Liepājā nesen konfiscēja ieročus. Nacionālboļševistiskā partija, protams, nav reģistrēta, un es ceru, ka to nekad šeit nereģistrēs. Tagad iedomāsimies, Ādamsona kungs, ka es, zinādams, ka tāda organizācija pastāv, un zinādams viņu noziedzīgās darbības, nopirkšu vienam šīs partijas loceklim biļeti uz Rīgu, lai viņš varētu slēpties. Tas būs atbalsts. Jā, bet es palikšu nesodīts.

Vēl kāds piemērs. Es iedošu savas telpas, lai šī nereģistrētā organizācija varētu sarīkot savu sapulci. Tas gadījums principā nebūs Krimināllikumā paredzēts, bet šinī likumā tas būs paredzēts un būs par to jāsoda, ja es šai organizācijai sniegšu atbalstu.

Tādēļ es domāju, ka mēs varam, likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, precizēt šo pantu, bet pašreiz es aicinu neatbalstīt Klementjeva kunga priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tas nekas! Ja nebeigsim līdz pārtraukumam, debatēsim visu dienu, bet šādas nenormālības nedrīkst notikt Saeimā. Es atvainojos, - vai maz ir visatļautība Latvijā? Uz katra soļa! Un haoss un anarhija arī. Stingrības pret valsts varas grāvējiem nekad nebūs par daudz. Nebūs par daudz! Ir vienkārši dīvaini, ka šādu rubikiešu, jurkāniešu priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Kuduma kungs, nosauciet man šīs komisijas cilvēkus, kuri tā ir balsojuši! Es gribu to dzirdēt un zināt. Jo nenormālību patiešām mūsu valstī ir bezgala daudz. Presē jau vairākas dienas raksta par to, ka Latvijā vairāku gadu garumā sabraukuši... oficiāli ir nosaukts apmēram tūkstotis noziedznieku, visvisāda ranga cilvēku, dažādu klaidoņu no visas bijušās Padomju Savienības, kas šeit ieguvuši ar pašvaldību un valsts institūciju atbalstu... Tātad faktiski tās ir noziedzīgas personas, kuras veikušas noziedzīgu darbību pret Latviju. Pašlaik, kā es sapratu, šie materiāli no preses, no “Vakara Ziņām”, ir nodoti prokuratūrai, un es domāju, ka prokuratūra veiks ļoti nopietnu darbu, lai noskaidrotu un padzītu no valsts ne tikai šīs personas, bet arī visas citas... Droši vien ir ne tikai tūkstotis, kuru noskaidroja “Vakara Ziņas”, bet ir vēl tūkstošiem personu, kuras ienākušas šeit, Latvijā, un veic noziegumus, pretvalstisku darbību, un tā tālāk, un tā joprojām. Es nepiekrītu šā panta svītrošanai.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātie Vidiņa kungs un Tabūna kungs! Es gribu atzīmēt sekojošo. Man ir absolūti vienalga, kurš deputāts ir iesniedzis kādu priekšlikumu un kādam politiskajam spēkam viņš ir piederīgs. Jautājums ir pēc būtības: ko mēs gribam panākt? Man ir ļoti žēl, ka atsevišķas normas no Krimināllikuma mēs vispār izraujam no kopējās tiesību sistēmas. Ja valdošais vairākums šodien būtu atbalstījis grozījumus kriminālprocesā, tad, Vidiņa kungs, arī daudzas problēmas tiktu atrisinātas, tāpēc ka konceptuāli tas ir jāatrisina saistībā ar nākamo likumprojektu, kuru mēs izskatīsim, un tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija cīņai ar transnacionālo organizēto noziedzību. Jautājums ir šāds: kādā veidā tiek ierosinātas krimināllietas - vai pēc vienošanās vai pēc notikušā fakta? Ja mēs piemērosim RICO likumu prasības, kuras ir ļoti izplatītas Amerikā, tad pietiks tikai ar vienošanos. Un tad būs jāstrādā tikai attiecīgajām institūcijām - SAAB un Drošības policijai, lai varētu ierosināt krimināllietas un saukt pie kriminālatbildības. Ja mēs padarīsim šo Krimināllikumu pārāk smagnēju, tad mēs nekur tālu, kolēģi, netiksim. Ir vienkārši jāpiespiež specdienesti beidzot pildīt savus pienākumus neatkarīgi no tā, vai tie ir komunisti, ļimonovieši, barkašovieši vai tamlīdzīgi. Ir jāpilda jau spēkā esošā Krimināllikuma prasības!

 

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata 10 deputātu ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nav iebildumu.

Boriss Cilevičs.

 

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikties Tabūna kungam, jo viņš patiešām runāja par lietas būtību. Kā tas ir iznācis, ka tūkstotis noziedznieku, kā Tabūna kungs teica, ir iebraucis Latvijā un šeit legalizējies? Vai tāpēc, ka mūsu likumi to atļauj? Nē! Acīmredzot bija zināmi ierēdņi Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē un pašvaldībās, kas par kukuļiem viņiem nokārtoja visus dokumentus.

Kā zināms, tieši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvisti ļoti kuplā skaitā ir pārstāvēti gan Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē, gan arī pašvaldībās. Tātad, Tabūna kungs, jūsu partijas biedri un aktīvisti ņem kukuļus un pārkāpj likumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Beidz! Nevajag tā runāt!”) Bet kur ir jūsu loģika, Tabūna kungs? Kāds tam ir sakars ar likumiem?

Es ļoti ieteiktu visiem kolēģiem padomāt, kāpēc Juridiskajam birojam, kāpēc juristiem rodas iebildumi pret šiem jūsu priekšlikumiem? Redziet, tomēr pastāv zināmi vispārīgie cilvēktiesību principi. Mūsu likumdošana jau paredz pietiekami bargus sodus par pārkāpumiem attiecībā uz noziegumiem pret valsti. Jūs gribat sodīt cilvēkus par politiskajiem uzskatiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nebūs tā, Cilevič!") Jo, pastāvot šādiem formulējumiem, ja mēs tos ievērosim konsekventi, tad patiešām sāksies politiskas represijas - represijas par politisko pārliecību. Un jūs taču tieši uz to arī aicinājāt. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nerunā tā!”) Es tā nerunāju, jūs tā runājat, Dobeļa kungs! Es ļoti ieteiktu jums palasīt, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ja reiz jūs negribat lasīt konvencijas par minoritātēm, ko jūs šodien kārtējo reizi noraidījāt.

Tātad es domāju, ka Klementjeva kunga priekšlikums ir ļoti pamatots, jo kārtējo reizi pirms vēlēšanām jūs aicināsiet, izmantojot visādas jūtas, un es ļoti baidos, ka Saeimas vairākums jums kārtējo reizi piekritīs, bet pēc tam Ārlietu ministrijai būs jātaisnojas starptautiskajā arēnā un tā tālāk. Es tomēr ļoti ceru, ka tās partijas, kuras sevi sauc par liberālām un centriskām, nepakļausies šādam politiskam spiedienam. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Man zināmu izbrīnu rada mūsu cienījamā Saeimas priekšsēdētāja uzvedība, jo tomēr, es domāju, nav pieļaujams, ka runātājam atklāti un apzināti traucē. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām mūsu masu mediji strādā ļoti labi, tāpēc es ierosinu avīzes “Vakara Ziņas” kolektīvam veikt samaksu par Iekšlietu ministrijas funkciju izpildi no ministrijas budžeta. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Runājot pēc būtības. Tā kā Tabūna kungs man uzdeva konkrētu jautājumu, tad es gribētu arī konkrēti atbildēt. Viena lieta, ko nevajadzētu darīt šeit, ir tiešām teikt “rubikieši”, “jurkānieši” utt. Es daudzus jautājumus absolūti neatbalstu, bet visas šīs partijas pauž savu viedokli un tā tālāk, un tomēr mēs nevaram sajaukt dažas lietas. Analoģisks priekšlikums ir arī Juridiskajam birojam, vai tad mums arī Juridiskais birojs būtu jāuzskata par šīs organizācijas biedriem?

Šeit ir cita lieta. Šeit ir ļoti pragmatiska lieta. Šeit ir runa par Juridiskā biroja iepriekšējo priekšlikumu attiecībā uz organizācijām, kuras nav reģistrētas vai kuru darbība ir apturēta vai izbeigta tiesas ceļā. Visgrūtāk, kā to atzīst arī praktiķi - mūsu policisti un arī Drošības policija - ir noteikt, kas ir sabiedriskā organizācija, un likumā tas precīzi ir pateikts. Ja tā neizpilda kādu no šiem kritērijiem, to var arī neatzīt par sabiedrisku organizāciju. To tad atzīs par ko citu.

Tātad es lūgtu balsojumu par 8. un 9.priekšlikumu, kas ir analogi.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 17, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Kudums. Tālāk skatīsim saistībā 6. ar 7. un 6. ar 10.priekšlikumu... Es atvainojos, tas ir izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Šobrīd, ja šis 8. un 9.priekšlikums ir pieņemts, tad tie nav balsojami.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 10. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 28, atturas - 31. Likumprojekts otrajā lasījumā netiek pieņemts.

 

Dz.Kudums. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

Dz.Kudums. Es tomēr lūgtu noteikt mazdrusciņ garāku šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 25.martu. Līdz ar to varēs izdebatēt arī frakcijās, jo šis ir būtisks likumprojekts.

 

Sēdes vadītājs. 25.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā” komisija izskatīja un nolēma konceptuāli atbalstīt. Šādu atbalstu mēs esam saņēmuši arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī konceptuālu atbalstu no Juridiskās komisijas, bet ar ļoti būtisku iebildi par 204.1. un 204.2.pantu.

Mēs arī komisijā debatējām par šīm lietām. Tiešām šeit ir kāda būtiska lieta, jo 205.pants, godīgi sakot, jau šobrīd ļauj strādāt, un tiesneši var pieņemt arī šos lēmumus, tā ka nekādas lielas problēmas šeit nav. Protams, var arī kaut ko šeit iestrādāt.

Tomēr es gribu pateikt vienu citu lietu. Mēs ļoti bieži veram vaļā Krimināllikumu, kad priekšlikumus iesniedz gan deputātu grupas, gan Ministru kabinets. Viņi iesniedz vienu, pēc tam otru, pēc tam nepaiet ilgs laiciņš - vēl trešo... Godīgi sakot, ir jau sakrājušies četri gabali, kuri būtu jāatbalsta pirmajā lasījumā. Tos vajadzētu pievienot pārējiem un skatīt konceptuāli, jo arī tie skar brīvības atņemšanu. Vispār būtu jādiskutē arī par sodu politiku.

Man ir tāda sajūta, ka mēs šobrīd Krimināllikumu saraustīsim gabalu gabalos, ņemot vērā vēl arī priekšvēlēšanu gaisotni, un es nezinu... Tas ir ļoti smagi. Vakardien komisijā mēs uzklausījām Kūtra kungu un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kuri ar Ministru kabineta lēmumu šobrīd gatavo darba grupu, kura Tieslietu ministrijā strādās pie Krimināllikuma. Šī darba grupa ļoti cieši strādās kopā ar Kūtra kunga darba grupu, kura strādā pie jaunā Kriminālprocesa likuma un pie labojumiem arī vecajā Kriminālprocesa likumā. Mēs viņiem lūdzām līdz 1.maijam komisijā konceptuāli izdiskutēt jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumu, un tad mēs komisijā varētu skatīt visus šos priekšlikumus.

Šobrīd es lūdzu atbalstīt šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, bet vēlāk mēs tos pievienosim kopīgajai paketei, jo tur ir vēl ļoti daudz šā Krimināllikuma grozījumu. Lūdzu atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija otrā komisija, kas izskatīja šos valdības sagatavotos un iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikumā. Šeit par mūsu attieksmi jau daļēji ziņoja atbildīgais ziņotājs Kuduma kungs, taču es vēlētos pasvītrot vairākus savā būtībā pretrunīgus momentus, kuri būtu jāņem vērā, tālāk izskatot un, vēlams, apvienojot visus komisijā iesniegtos Krimināllikuma grozījumus, lai pēc tam tiktu izveidots viens vienots Krimināllikuma grozījums. Jāsaprot, ka galvenais iemesls, kura dēļ valdība ir aicinājusi grozīt Krimināllikumu un Juridiskā komisija ir šo aicinājumu atbalstījusi, ir redzams šā likumprojekta pirmajos divos pantos. Grozījums Krimināllikuma 58. un 60.pantā paredz nepieciešamību atbrīvot no kriminālatbildības personas atsevišķos gadījumos, kad tās ir palīdzējušas atklāt citu personu izdarītus noziegumus. Tas ir svarīgs moments. Uzklausot speciālistus un praktiķus, mēs redzam, ka tās prasības, kas pašreiz Kriminālkodeksā ir iestrādātas, ir nepietiekami fleksiblas, nepietiekami elastīgas. Lai atklātu vienus noziegumus, acīmredzot ir jāmeklē noziedznieku vidū tādas personas, kas ir gatavas liecināt pret citiem noziedzniekiem un palīdzēt atklāt šos noziegumus. Taču valstij ir par šādu sadarbību kaut kas jādod pretī, kaut kas jāupurē, un šeit šī pieeja būtu pareiza. Un, es domāju, otrajā un trešajā lasījumā var vēl tālāk slīpēt 1. un 2.pantu.

Juridiskā komisija iebilda pret likumprojekta 6., 7. un 8.pantu... 7., 8. un 9.pantu, kur bija mēģinājums aiziet no Krimināllikuma pamatprincipiem, ka likumam jābūt pietiekami vispārīgam un piemērošanas gaitā tas ir attiecīgi jāattīsta. Ja Krimināllikumā ir panti par gadījumiem, kas apdraud dažādas publiskā lietojumā esošas lietas... ir runa par transportlīdzekļiem, kaut kādiem publiskiem vadiem, caurulēm, elektrības vadiem, gāzes vadiem... Ja par šādu rīcību ir paredzēta kriminālatbildība, tad ļoti apšaubāms ir 182.1.pants - piedāvājums izdalīt atsevišķi telekomunikācijas. Telekomunikāciju pieslēgšana ir tikpat bīstama kā pieslēgšanās jebkuriem citiem ne mazāk svarīgiem tīkliem, tādiem kā gāzes tīkliem vai mazuta vadiem, vai elektrības vadiem. Tā ir ne mazāk bīstama. To visu var unificēt, un sodu ziņā šeit neko būtisku, neko atšķirīgu valdība nav paredzējusi. Es domāju, ka, ja ir nepieciešams, ir jāprecizē attiecīgais pants - 205. vai 191.pants. To mēs varam izmantot, lai apkarotu arī šādus noziegumus. Ja diskusijas laikā var tikt pierādīta telekomunikāciju pieslēgšanas bīstamība, ir nepieciešams uzklausīt speciālistus un domāt par to, vai tā pieslēgšanās pie telekomunikāciju iekārtām notiek tik plaši un vai to jautājumu nevar risināt ar administratīviem sodiem. Šajā ziņā vēl nepieciešams diskutēt.

Kas attiecas uz 9.priekšlikumu, ir jāpiemin 204.1. un 204.2.pants. Juridiskā komisija tikko kā atbalstīja valdības priekšlikumus noteikt šajā ziņā pastiprinātu administratīvo atbildību. Ir paredzēts ieviest arī administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Mēs zinām, ka tirgos un citās vietās, it sevišķi Centrāltirgū, nekādi nevar apkarot to situāciju, kas ir izveidojusies sakarā ar akcizēto preču tirdzniecību, tātad ar alkohola, spirta un tabakas tirdzniecību, un administratīvie sodi tiek pastiprināti. Nu it kā mēs vadāmies pēc tāda šablona, ka daudzos gadījumos ir tā, ka atkārtots administratīvais pārkāpums gada laikā rada kriminālsodāmību. Mēs saņēmām no valdības šos divus priekšlikumus - priekšlikumu par alkoholu, tabaku un spirtu un priekšlikumu par benzīnu un dīzeļdegvielu. Taču šobrīd neviens mums nevar praksē pierādīt... Ja netiek piemērots administratīvais sods reizi, pat vienu reizi gadā, vai mēs varam vispār runāt par tā divreizēju piemērošanu viena gada laikā un par nepieciešamību šajā ziņā ieviest kriminālsodāmību? Tātad ir jādiskutē arī par to, vai vispār ir vajadzīgs šis pants un vai šajā ziņā nepietiek ar attiecīgo grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Nu, kas attiecas uz dažiem citiem iebildumiem - ir runa par 3., 4.pantu un 5., 6.pantu -, Juridiskā komisija, es domāju, otrajam lasījumam piedāvās precizējumu, jo strīdīga varētu būt arī organizētās grupas darbības iekļaušana pie vienkāršām zādzībām. Organizētās grupas dalībnieks atbild par visu izdarīto noziegumu. Šeit ir rūpīgi jāuzklausa speciālisti un vēlreiz jādiskutē par šo jautājumu.

Tātad Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet pēc tam rūpīgi strādāt, gatavojot to nākamajiem lasījumiem.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

L.Muciņš. 25.marts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tie, kuriem atiet pēdējais kuģītis, var jau posties… Bet pārējos deputātus aicinu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 832. Iesniedzējs - Ministru kabinets.

Šis likumprojekts sasauksies ar to likumprojektu, ko mēs izskatīsim nākotnē, - ar Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu par sodu pastiprināšanu par autotransporta vadīšanu alkohola reibumā. Šajā likumprojektā ir runa par dažādu autopārvadājumu kārtības pārkāpšanu. Ir iesniegti grozījumi veselā rindā Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu, un to mērķis ir viens - sakārtot Administratīvo pārkāpumu kodeksu atbilstoši tām konvencijām un tiem normatīvajiem aktiem, kas Eiropā darbojas attiecībā uz starptautiskajiem un iekšējiem autopārvadājumiem, uz pārvadājamo kravu drošības paaugstināšanu un uz citiem ar to visu saistītiem momentiem.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, bet iesniedzējiem norādīja, ka te ir pārāk sīks sadalījums. Konkrēti, teiksim, 134.3.pants ir sadalīts dažādos atsevišķos pārkāpumu veidos, sadalīts pa daļām, kaut gan sankcijas gandrīz visiem pārkāpumiem ir vienādas. Vajadzētu šiem pantiem būt vienkāršākiem, vajadzētu norādīt uz konkrētu noteikumu pārkāpumu, tas ir, starptautisko autopārvadājumu vai iekšējo autopārvadājumu noteikumu vai bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumu, noteikt attiecīgus sodus, bet sodu diferenciāciju atstāt to personu ziņā, kuras uzliek šos sodus. Mēs domājam pie tā jautājuma strādāt, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

L.Muciņš. 13.marts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti nopietnais dokuments nāca īstajā laikā un droši vien arī īstajā vietā (es domāju Latviju). Par šo dokumentu, es domāju, nav nepieciešami pārāk plaši komentāri, jo nosaukums faktiski ietver pašu būtiskāko ideju, kas šajā konvencijā ir ietverta.

Jau pirms pirmā lasījuma, izskatot šo likumprojektu atbildīgajā
komisijā - Ārlietu komisijā -, radās nopietnas diskusijas un šaubas par valdības iesniegtā likumprojekta 3.pantu. Tomēr konceptuālā ziņā šis likumprojekts tika virzīts pirmajam lasījumam. Gaidām, protams, priekšlikumus no visiem, kas vēlēsies ar šo dokumentu iepazīties, pirmām kārtām no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu līdz 16.martam.

Taču vispirms acīmredzot ir vajadzīgs balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Vispirms uzklausīsim debatētājus. Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, mums būtu jāatbalsta konvencijas ratifikācija un šodien jāpieņem pirmajā lasījumā šis likumprojekts. Konvencijas nosaukums jau faktiski izsaka tās būtību. Tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija, kas vērsta pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Mani jau sen vairs neizbrīna to likumprojektu kvalitāte, kurus mēs saņemam no Ministru kabineta. Pagājušā gada beigās mēs parlamentā izskatījām Eiropas Savienības konvenciju cīņai pret korupciju. Toreiz Ministru prezidents Andris Bērziņš, kurš parakstīja to likumprojektu, ierosināja izslēgt no konvencijas sekojošus pantus: ietekmes pārdošana, kukuļdošana, kuķuļņemšana privātajā sektorā, kukuļdošana citu nacionālo valstu amatpersonām, kukuļdošana starptautisko tiesu tiesnešiem. Paldies Dievam, gan Ārlietu komisija, gan arī kolēģi parlamentā piekrita, ka konvencija ir jāpieņem pilnā apjomā.

Toreiz Ministru prezidents, iekšlietu ministrs, finansu ministrs un it sevišķi tieslietu ministre aktīvi uzstājās: redziet, ir radusies nejauša tehniska kļūda!

Kas tad ir noticis šodien ar šo konvenciju? Ministru kabinets, kur galvenais likumprojekta virzītājs un atbildīgā amatpersona ir iekšlietu ministrs, piedāvā ne vairāk un ne mazāk kā izņemt no 5.panta otro daļu. Ko tad šī daļa nozīmē? Respektīvi, Latvijas teritorijā nedarbosies šāda daļa: “…Tādas personas rīcība, kas, apzinoties kādas organizētas noziedzīgas grupas mērķi un vispārējo noziedzīgo darbību vai arī tās nolūku izdarīt attiecīgos noziegumus, aktīvi piedalās: a) organizētās noziedzīgās grupas noziedzīgajās darbībās; b) citās organizētās noziedzīgās grupas darbībās, apzinoties, ka tās dalība (līdzdalība) veicinās augšminētā noziedzīgā mērķa sasniegšanu; … tāda smaga nozieguma organizēšana, vadīšana, atbalstīšana, palīdzība, veicināšana vai padomu sniegšana, kurā ir iesaistīta kāda organizēta noziedzīga grupa.”

Es gribētu vēlreiz vērsties pie Vidiņa kunga. Vidiņa kungs, ja mēs atbalstīsim Ministru kabineta piedāvātā likumprojekta 3.pantu, ja tas paliks uz otro lasījumu, tad visu, par ko mēs runājām, debatējot par grozījumiem Krimināllikumā, mēs nevarēsim īstenot.

Cienījamie kolēģi! Jau divus gadus mēs gribam sākt nopietnu darbu parlamentā pie grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai varētu efektīvi cīnīties ar organizēto noziedzību. Diemžēl ne Iekšlietu ministrija, ne Finansu ministrija, ne Ministru kabinets, kuriem bija jāiesniedz šie likumprojekti, to līdz šim nav izdarījuši. Mēs esam ratificējuši veselu virkni dažāda veida konvenciju, bet tālāk par deklarācijām mēs netiekam. Ministru prezidents Andris Bērziņš pirms pusgada svēti nozvērējās, ka sākumā līdz šā gada 1.janvārim, pēc tam līdz 1.martam parlamentā tiks iesniegts likumprojekts par tā saucamajām nulles deklarācijām. Diemžēl jau ir pagājis gan
1.janvāris, gan 1.marts, taču likumprojektu līdz šim mēs neesam redzējuši, kaut gan tas pirmo reizi tika iesniegts jau 1995.gadā.

Kāpēc es pieminu šo likumprojektu? Tāpēc, ka šīs Konvencijas 6.pants saucas: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kriminalizēšana”. Lai Latvijā efektīvi varētu cīnīties pret nelegālās naudas apriti, lai beidzot šos naudas līdzekļus varētu iesaldēt un tādā veidā ekonomiski cīnīties ar noziedzniekiem, beidzot ir jāpieņem arī Nulles deklarācijas likums. Diemžēl parlamenta vairākums to nav atbalstījis. Tajā pašā laikā paskatīsimies elementāru statistiku. Noziegumi ekonomikas sfērā pagājušā gada laikā ir pieauguši par 13%.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šoreiz atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu atbalstīt 3.panta svītrošanu, kā arī noteikt divu mēnešu termiņu, kad Ministru kabinetam ir jāiesniedz nepieciešamie grozījumi dažāda veida likumos, lai efektīvi varētu cīnīties gan ar organizēto noziedzību, gan ar naudas atmazgāšanu. Ja šīs likuma normas mums darbotos jau šobrīd, tad nekādi noziedzīgi grupējumi arī no ārvalstīm, tajā skaitā no Krievijas, nevarētu legalizēt savu īpašumu iegādi mūsu valstī, un tad mēs nesaņemtu no iekšlietu ministra atbildi, ka informācija ir, bet dokumentāru pierādījumu nav. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kā saka, kungs, jūs skaisti runājat! Cienījamie kolēģi! Nav jau brīnums, ka kārtējo reizi no Ministru kabineta mēs saņemam premjera Bērziņa kunga parakstītus dokumentus, pat starptautiskus, kuros tiek veiktas izmaiņas. Šīs izmaiņas diemžēl ir negatīvas.

Nesen mēs tik tiešām izskatījām Eiropas Savienības izstrādātu Korupcijas likumu “Kukuļņemšana un kukuļdošana”. Ministru kabinets arī tur veica izmaiņas, ka kukuļdošanas un kukuļņemšanas darbība nav krimināli sodāma. Arī šinī ārkārtīgi svarīgajā Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentā, kuru izmanto visas pasaules valstis, ir ierosināts veikt izmaiņu, kura nāk par labu noziedzīgajām struktūrām. Diemžēl!

Apvienoto Nāciju Organizācijas dokuments ir atbalstāms un pieņemams obligāti bez Ministru kabineta ierosinātajām 3.panta izmaiņām. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad konceptuāli šis likumprojekts Ārlietu komisijā tika atbalstīts. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā arī šeit - Saeimā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav,

atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

G.Krasts. 16.marts, ja nav iebildumu.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Tātad atšķirsim likumprojekta tabulu, kur ir redzams, ka Ārlietu komisija ir ierosinājusi redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Krasts. Deputāti piekrīt, jā? Tātad nosaukums kļūs nedaudz īsāks. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

 

G.Krasts. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aivara Tiesneša un Jāzepa Šņepsta iesniegumus ar lūgumu piešķirt viņiem bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.martā. Ierosinu izskatīt šos iesniegumus tūlīt. Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aivaram Tiesnesim! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma apstiprināšanu 8.martā deputātam Jāzepam Šņepstam! Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām garantijām privātuzņēmējiem. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Šodien mēs sveicam kolēģi Edvīnu Inkēnu 43 gadu jubilejā! (Ovācijas un aplausi.)

Godātie kolēģi! Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis šodien vēlas izteikt atzinību tiem 7.Saeimas deputātiem, kuri līdz ievēlēšanai Saeimā strādājuši Rīgas Domē, tādēļ Egils Baldzēns, Andris Bērziņš, Leons Bojārs, Imants Burvis, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Romāns Mežeckis, Jakovs Pliners, Romualds Ražuks un Igors Solovjovs tiek aicināti uz Sarkano zāli tūlīt pēc šīs sēdes beigām. (Aplausi un izsaucieni.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums, Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde
2001.gada 8.martā


Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”” (Nav pieņemts)(2852. un 2852-a dok., reģ. nr.838)
Priekšlikums - dep. J.Ādamsons


Par likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”(2868. un 2868-a dok., reģ. nr.839)


Par likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāu aizsardzību” (Nav pieņemts)(2869. un 2869-a dok., reģ. nr.840)

Priekšlikumi - dep. J.Jurkāns
- dep. I.Birzniece


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nav izskatāms)(2870. un 2870-a dok., reģ. nr.841)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””(2873. un 2873-a dok., reģ. nr.842)

Priekšlikums - dep. J.Ādamsons


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei H.Soldatjonokai”


Lēmuma projekts “Par M.Andersones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”(2879. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par E.Kušķa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”(2880. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Par darba kārtību

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. J.Ādamsons


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs” (2.lasījums) (Steidzams)(2694. un 2694-b dok., reģ. nr.798)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (3.lasījums)(2851. dok., reģ. nr.730)

Ziņo - dep. G.Krasts



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (3.lasījums)(2876. dok., reģ. nr.720)

Ziņo - dep. A.Poča


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” (1.lasījums)(2804. un 2857. dok., reģ. nr.828)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (1.lasījums)(2793. un 2858. dok., reģ. nr.817)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”” (1.lasījums)(2797. un 2860. dok., reģ. nr.821)

Ziņo - dep. V.Lauskis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (1.lasījums)(2799. un 2861. dok., reģ. nr.823)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” (1.lasījums)(2805. un 2862. dok., reģ. nr.829)

Ziņo - dep. A.Kalniņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” (1.lasījums)(2798. un 2863. dok., reģ. nr.822)

Ziņo - dep. J.Sproģis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” (1.lasījums)(2807. un 2864. dok., reģ. nr.831)

Ziņo - dep. O.Tolmačovs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” (1.lasījums)(2803. un 2865. dok., reģ. nr.827)

Ziņo - dep. I.Godmanis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (1.lasījums)(2794. un 2866. dok., reģ. nr.818)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” (1.lasījums)(2796. un 2867. dok., reģ. nr.820)

Ziņo - dep. A.Razminovičs
Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” (2.lasījums)(2719. un 2872. dok., reģ. nr.803)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums) (Nav pieņemts)(2616. un 2874. dok., reģ. nr.766)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. I.Burvis
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Lāce
- dep. J.Ādamsons
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. M.Grīnblats
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Ādamsons
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Ādamsons
- dep. B.Cilevičs
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(2769. un 2875. dok., reģ. nr.813)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Muciņš



Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(2821. un 2877. dok., reģ. nr.832)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību” (1.lasījums)(2670. un 2878. dok., reģ. nr.791)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem” (2.lasījums)(2551. un 2881. dok., reģ. nr.746)
Ziņo - dep. G.Krasts

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Tiesnesim


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Šņepstam


Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas ministram A.Kalvītim par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām garantijām privātuzņēmējiem


Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

 

Balsojumi

Grozījumi likumā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss"
Datums: 08.03.2001. 9:06:14 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2852A nodošanu komisijām

Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritašu aizsardzību
Datums: 08.03.2001. 9:14:26 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2869A nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par policiju"
Datums: 08.03.2001. 9:18:22 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2873A nodošanu komisijām

Datums: 08.03.2001. 9:18:52 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu Soldatjonokai

Datums: 08.03.2001. 9:29:32 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par LR valdības, Igaunijas Rep.valdības un Lietuvas Rep.valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs" (2.lasīj.)
Datums: 08.03.2001. 9:31:10 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2694 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (3.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:32:44 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2851 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:34:18 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2876 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi LR AP lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:36:06 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2857 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:38:04 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2858 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:39:40 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2860 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:40:56 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2861 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:42:04 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2862 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:43:34 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2863 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:45:08 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2864 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:46:32 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2865 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformu LR pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:47:26 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2866 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām" (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:48:46 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2867 pieņemšanu 1. lasījumā

Datums: 08.03.2001. 9:54:42 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem" (2.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 9:56:28 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2872 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.766) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:09:54 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.766) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:31:58 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.766) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:33:04 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2874 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.813) (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:42:28 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2875 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:45:24 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2877 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (1.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:54:38 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2878 pieņemšanu 1. lasījumā

Par 1992.g.22.dec. Ženēvas Starpt.telekomunikāciju savien.konstitūciju, konvenciju un 1992.g.22.dec. Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtoš. (2.lasījums)
Datums: 08.03.2001. 10:56:12 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2881 pieņemšanu 2. lasījumā

Datums: 08.03.2001. 10:56:52 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A. Tiesnesim

Datums: 08.03.2001. 10:57:16 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. J. Šņepstam

 

 

Sestdien, 24.februārī