Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas divpadsmitā (svinīgā) sēde  

2001.gada 18.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze!

Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Ekselences! Dāmas un kungi! Godātie viesi! Godātā Latvijas tauta!

Svinīgo Saeimas sēdi par godu Latvijas proklamēšanas 83.gadadienai pasludinu par atklātu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Vārds uzrunai Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumes kungam.

J.Straume (Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs).

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ir pagājuši 83 gadi kopš dienas, kad Latvijas Tautas padome, kas apvienoja visas tā laika nozīmīgākās politiskās partijas, proklamēja brīvu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti. Valsti, kuru nācās vēl izcīnīt niknās kaujās ar boļševikiem un vācu landesvēru. Valsti, kuru vajadzēja praktiski uzcelt bez iepriekšējas sagatavotības un pieredzes. Vērtējot Tautas padomes un Pagaidu valdības, kā arī Satversmes sapulces deputātu devumu, precīzs šķiet vēsturnieka profesora Tenteļa atzinums: "Neapstrīdams varoņu laikmets ir mūsu valsts - Latvijas tapšanas un izveidošanas laiks. Neapšaubāmi varoņi bija tie vīri, kam netrūka drosmes un enerģijas valsts domu domāt un valsts darbu strādāt, pie tam tādā laikā un tādos apstākļos, kad nebija gandrīz nekādas izredzes uz labu izdošanos. Viņi nebaidījās likt savu dzīvību ķīlā. Kas viņus dzina uz to? Tanī laikā nebija ne mazākās izredzes uz materiālu labklājību, uz augstiem godiem un amatiem, uz pēcnācēju pateicību un slavu. Savas tautas un savas tēvu zemes mīlestība bija tas dzinulis, brīvs latvietis savā valstī bija tas mērķis, kas deva mūsu varoņiem spēku un izturību veikt to lielo un grūto darbu, ko viņi veikuši."

18.novembris simbolizē atbrīvošanos no svešu varu virskundzības. Tas grozīja mūsu tautas dzīvi pašos pamatos. Līdz ar politisko neatkarību tas nesa demokrātiskās brīvības - vārda, preses un biedrošanās brīvību, sociālo taisnīgumu dažādiem mūsu zemes iedzīvotāju slāņiem, pozitīvu attieksmi un garantijas mazākumtautībām, atbrīvošanos no provinciālisma, pašapziņas celšanos, zinātnes, mākslas un kultūras uzplaukumu.

Diemžēl mūsu vēsturē bijis ne tikai varoņu laikmets vien. Jau Latvijas neatkarības pirmās desmitgades beigās sastopami visai skaudri politiskās dzīves vērtējumi, tos devuši ievērojami latviešu inteliģences pārstāvji, tostarp Kārlis Skalbe: "Cilvēks, kas mazliet aizkavējies, dzīvodams kādreizējā ideālisma ilūzijās, neiederas šai kraukļu ligzdā, kur katrs karo par lielāku kumosu, kur tikai rupja rijība redzama. Sabiedriskie ideāli liekas pilnīgi izzuduši." Politiskā sadrumstalotība, nestabilitāte, pārmērīgs materiālisms līdzās globālās ekonomiskās krīzes ietekmei radīja psiholoģiskus priekšnosacījumus autoritāra režīma iedibināšanai, kas tā laika Eiropā, gan jāatzīst, nebija nekāds retums.

Šodien varam tikai izteikt pieņēmumus par to, kā turpmāk būtu varējusi attīstīties Latvijas valsts, ja šai attīstībai uz pusgadsimtu nebūtu pārvilkusi svītru divu lielvaru - nacionālsociālistiskās Vācijas un boļševistiskās Padomju Savienības - slepenā vienošanās 1939.gada 23.augustā. Diemžēl skaitliski nelielām tautām ne vienmēr ir iespējas noteikt savu valstu likteni, lai gan šādas tiesības tām piešķir virkne starptautisku dokumentu. Agresīviem, totalitāriem režīmiem šādi dokumenti nav nekas vairāk par nenozīmīgu papīra gabaliņu - tas vēsturē diemžēl ir pieredzēts ne reizi vien.

Vēsture ievirzījusies tā, ka Latvijas faktiskās neatkarības laiks joprojām ir īsāks par to laiku, kad mūsu valsts pastāvēja tikai de iure. No tā izriet apstāklis, ka tagad drošība ir mūsu politikas pirmā un galvenā prioritāte. Un savas valsts drošību mēs vispirmām kārtām saistām ar līdzdalību NATO un Eiropas Savienībā. Desmit gadu laikā atjaunotajā Latvijas valstī esam darījuši daudz un darām visu iespējamo, lai sasniegtu šos mērķus. Esam nodrošinājuši demokrātisku politisko attīstību, lielu uzmanību veltījuši sabiedrības integrācijas problēmu risināšanai, rūpējušies par to, lai panāktu valsts aizsardzības spēju nostiprināšanu un mūsu bruņoto spēku atbilstību NATO standartiem, vairākās sadaļās esam panākuši progresu sarunās ar Eiropas Komisiju. To visu mēs turpināsim darīt - par to liecina arī valdības iesniegtais un Saeimā konceptuāli atbalstītais nākamā gada valsts budžeta projekts.

Drošības situācija jaunajā gadsimtā ir mainījusies visā pasaulē. 11.septembra traģiskie notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs un teroristu uzsāktais bioloģiskais karš ir izaicinājums humānismam un visai demokrātiskajai pasaulei. Tā sekas pilnībā vēl ir grūti paredzēt. Tāpēc nepieciešama aktīva sadarbība starp tām valstīm, kuru politika balstās uz demokrātiskām vērtībām. Tādēļ varam tikai apsveikt atbildīgu amatpersonu paziņojumus, ka uzsāktā pretterorisma kampaņa neaizkavēs NATO paplašināšanās procesu. Mēs dziļi ticam ASV prezidenta Džordža Buša teiktajam, ka nebūs vairs jaltu un nebūs vairs minheņu. Mēs esam pateicīgi visiem tiem Rietumvalstu politiķiem, kuri ir par Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO jau nākamgad paredzētajā Prāgas sanāksmē. Mēs esam pārliecināti, ka, Krievijai sadarbojoties ar NATO, zudīs jebkāds pamats tās iepriekš izteiktajiem argumentiem, ka NATO paplašināšanās apdraudot Krievijas nacionālo drošību. Katras atsevišķas valsts drošība tikai vairos kopējo drošību gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā.

Godātie deputāti! Šis ir laiks, kad jārunā par drošību arī citā aspektā. Cik drošs katrs mūsu valsts pilsonis var justies par sevi, saviem bērniem, savu ģimeni, cik droši var paļauties uz kompetentām valsts institūcijām un ticēt, ka tās darīs visu, lai aizsargātu viņa likumīgās intereses? Arvien biežāk saņemam informāciju par narkodīleru plaši izvērstajām aktivitātēm, kuru rezultātā jaunieši tiek padarīti par cilvēkiem bez nākotnes. Valstij ar tik mazu iedzīvotāju skaitu tā ir dziļa traģēdija ar tālejošām sekām, bet diemžēl precīzas valstiskas atbildes, kā rīkoties, šodien nav. Ik pa brīdim Latviju satricina ziņas par uzņēmēju un valsts amatpersonu slepkavībām. Tiesneša Laukrozes slepkavība ir bezprecedenta gadījums - visrupjākais noziedzīgās pasaules izaicinājums, kādu vien varam iedomāties. Policisti diskutē ar deputātiem, bet noziedznieki joprojām ir brīvībā. Gaļas kontrabandas skandāls ar iespējamu valsts amatpersonu līdzdalību, kuru, cerams, noskaidros mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisija, - šie un citi fakti rada vispārēju nedrošības gaisotni, negatīvi ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu un grauj ticību valsts varai kopumā.

Sava daļa atbildības par šo situāciju jāuzņemas arī mums, Saeimas deputātiem, - kaut vai par to, ka vairāku gadu garumā nav izdevies panākt, lai valdība izstrādātu un iesniegtu Saeimai jaunu Kriminālprocesa likuma projektu. Savas darbības efektivitāti vajadzētu izvērtēt arī Nacionālās drošības komisijai - vismaz no ārpuses redzama vienīgi reakcija uz kārtējiem skandalozajiem gadījumiem, nevis mērķtiecīga darbība, lai šādus gadījumus novērstu.

Galvenais vērtētājs katra deputāta, frakcijas un komisijas darbam, protams, ir tauta. Jau pēc gada šai dienā uz svinīgo sēdi pulcēsies 8.Saeimas deputāti. Lai kas arī viņi būtu, lai kādas partijas pārstāvētu, ir skaidrs, ka visu problēmu ātru un radikālu risinājumu var gan ietvert vēlēšanu lozungos, bet panākt būtiskus uzlabojumus ir iespējams tikai ilgstošā, pacietīgā un neatlaidīgā darbā. Un tomēr pirms katrām vēlēšanām uzrodas jauni brīnumdari, un vienmēr ir daļa sabiedrības, kas viņiem notic. Arī tā ir demokrātiskā procesa iezīme, kas īpaši raksturīga posttotalitārai sabiedrībai, kurā pārmaiņu procesā neizbēgami rodas zaudētāji, kas visu problēmu risinājumu meklē ārpus sevis.

Vēl ir pāragri izvērtēt 7.Saeimas darbu kopumā, taču ekonomiskie rādītāji liecina, ka valsts atrodas uz pozitīvas attīstības ceļa. Izskatāmais budžeta projekts paredz ievērojamu līdzekļu pieaugumu tādām iedzīvotājiem svarīgām nozarēm kā izglītība un medicīna. Jādomā, ka Saeima pieņems grozījumus arī Pensiju likumā, likvidējot netaisnīgos ierobežojumus strādājošiem pensionāriem. Savukārt uzsāktais kurss uz pakāpenisku nodokļu samazināšanu līdztekus stingrākai cīņai ar nodokļu nemaksātājiem varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi un dot pozitīvus rezultātus nākotnē.

Taču vienlaikus ir skaidrs, ka visas problēmas mēs neatrisināsim. Mēs varam solīt katrs sev un saviem vēlētājiem tikai to, ka godprātīgi strādāsim, un pildīt šos solījumus, nodrošinot stabilu un prognozējamu valsts attīstību.

18.novembris ir diena, kad biežāk nekā citkārt akcentējam tās vērtības, kuras mūs saista ar Latvijas valsts pamatlicējiem. Viena no galvenajām šādām vērtībām ir mūsu valsts Satversme - tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatlikums, ar kuru varam lepoties gluži tāpat, kā amerikāņi lepojas ar savu pirms vairāk nekā 200 gadiem rakstīto konstitūciju. Apšaubāmi ir mēģinājumi uzspiest mūsu sabiedrībai citu pamatlikumu situācijā, kad Latvijas Satversme ietver sevī visus galvenos tiesiskas valsts principus un demokrātiskās vērtības un kalpo par vienu no valsts stabilitātes pamatelementiem. Mūsu tauta valsts pastāvēšanas pirmajos gadu desmitos prata savu Satversmi attīstīt un sargāt. Esmu pārliecināts - to pratīsim arī mēs.

Godātie kolēģi! Latvijas valsts dibināšanas gadadiena ir lielākie svētki visai mūsu tautai. Un šim Saeimas sasaukumam tie ir zīmīgi - vēl paliek gandrīz gads, kura laikā varam paveikt daudz, ja domāsim nevis tikai par nākamajām vēlēšanām, bet gan par to, kas vajadzīgs Latvijai, latviešiem, visiem, kas dzīvo mūsu zemē, mīl to un strādā tās labā. Daudz lielāks gods ir strādāt savai tautai, nevis tikai partijai. Un, kaut arī šis darbs kļūst ar katru gadu smagāks, ticiet man - vēlētāji to pratīs novērtēt.

Dievs, svētī Latviju!

(Skan valsts himna.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Svinīgā sēde ir slēgta.

Aicinu visus klātesošos uz glāzi šampanieša Saeimas Sarkanajā zālē, kā arī apskatīt Saeimas bibliotēkas lasītavā izstādi, kas veltīta mūsu sarkanbaltsarkanajam karogam.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatore: S.Bērziņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 12.(svinīgā) sēde
2001.gada 18.novembrī

 

Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes uzruna, veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 83.gadadienai  - 1.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem