Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas otrā sēde

2001.gada 25.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
 Atbildes uz deputātu jautājumiem
 Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 25.janvāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, jālemj par deputātu priekšlikumiem par izmaiņām tajā.

Saeimas deputāts Imants Kalniņš ir iesniedzis iesniegumu Prezidijam ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.janvārī. Ierosinu iekļaut šā iesnieguma izskatīšanu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas desmit deputāti ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalna kungam par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi. Jautājumu nododam ministram.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Grīga, Čevera, Zvejsalnieka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas Priekšsēdētāj, Prezidija locekļi, Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu šeit atgādināt tikai vienu - to, ka pirms 7.Saeimas vēlēšanām praktiski visas valdības partijas ar savu līderu parakstiem apliecināja gatavību šādu nekustamā īpašuma nodokli neuzlikt baznīcām, reliģiskām organizācijām. Es domāju, ka šobrīd ir katrā ziņā tas brīdis, kad vēlreiz mēs varam šo lietu apcerēt un labot, lai nu kā mums nesenā pagātnē ir viss iznācis.

Es gribētu atgādināt, kāda ir situācija. Valdība 2000.gada budžetā samazināja pašvaldībām, pagastiem nekustamā īpašuma nodokļa apjomu par 778 078 latiem. Praktiski visi kompromisa viedokļi, to skaitā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājums par 250 000 latu lielu kompensāciju pašvaldībām, pagastiem, netiek pieņemti Saeimā, tiek noraidīti. Un rezultāts ir tas, ka rodas situācija, ka netiešā veidā mēs mēģinām pašvaldībām to visu kompensēt ar šo nekustamā īpašuma nodokli no reliģiskajām organizācijām, no baznīcām.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, arī vairāki valdības partiju deputāti ir ļoti pareizi konstatējuši situāciju. Ko mēs darām, sākot ar to brīdi, kad mēs šādu nodokli uzliekam reliģiskajām organizācijām? Vispirmām kārtām gribētu citēt Imanta Kalniņa sacīto. Viņš ļoti precīzi budžeta apspriešanā pateica, ka parlaments nevar šo jautājumu izlemt pēc būtības, jo mums nav zināmi divi eksakti lielumi. Pirmais - kādi ir baznīcas ienākumi no saimnieciskās darbības. Otrais - kādas finanses ir nepieciešamas, lai baznīca varētu sevi uzturēt pie dzīvības. Pilnīgi pareizi! Kolēģi, es gribētu norādīt arī uz to, ka Gundars Bērziņš ir atzinis, ka tas dotu apmēram 200 000 latu ienākumu pašvaldībām kopumā. Un ir ārkārtīgi svarīgi saprast to, ka, lai gan mēs esam atļāvušies zināmā mērā neaplikt ar nodokli tās nekustamā īpašuma daļas, kas saistītas ar labdarību, sociālo aprūpi un personāla apmācību, mēs tomēr apliekam ar nodokli jebkuru saimniecisku darbību, svētdienas skolas, kristīgās ģimnāzijas un daudzus citus baznīcas īpašumus. Ir jāuzdod viens jautājums. Šis jautājums ir tāds - no kurienes baznīca reāli var ņemt naudu? Pilnīgi skaidrs, ka baznīca var saņemt naudu no ziedojumiem, kuri ir ļoti trūcīgi, jo iedzīvotāju maksātspēja, it īpaši lauku draudzēs, ir ļoti zema. Un otrs līdzekļu avots tātad ir šī saimnieciskā darbība. Ar to tiek uzturēta gan šī sociālā aprūpe, gan šī izglītība. Es atgādināšu kaut vai to, cik mēs dodam izglītībai. Piemēram, Rīgas Katoļu ģimnāzijai - 8%. Tātad 92% no lielās summas - 80 000 latu gadā - sedz katoļu baznīca. Un tāda pati situācija ir arī citās baznīcās. Tas viss mums ir ļoti skaidri jāapzinās, pirms mēs balsojam.

Kolēģi! Mums ir jāsaprot, no kurienes reāli baznīcas ņem līdzekļus, lai salāpītu caurus baznīcu jumtus, lai apmetums nekristu draudzes locekļiem dievkalpojuma laikā uz galvas, lai ziemā apkurinātu baznīcas, šo milzu kubatūru, un lai atjaunotu un uzturētu arhitektūras pieminekļus, jo 90% baznīcu ir arhitektūras pieminekļi. Kā mēs zinām, pieminekļu inspekcijai piešķirtie līdzekļi nesedz uzturēšanas un atjaunošanas izdevumus. Baznīcās ir ļoti daudz mākslas vērtību, kuras arī ir jāuztur, jāatjauno, - gleznas, ikonas, mozaīkas un sienu apgleznojumi. Tas viss prasa līdzekļus. Daudzām partijām, kurām Eiropas Savienība ir vadmotīvs, es atgādināšu, ka ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs baznīcu īpašumus neapliek ar nodokli. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav noslēpums.

Kolēģi, es gribu pateikt vēl vienu lietu. Mums ir jāizšķiras, vai mēs esam gatavi šo likumprojektu nodot komisijām un spert soli pretī reliģiskajām organizācijām un baznīcām, tātad spert soli pretī draudzēm, it īpaši lauku draudzēm, jo tur ir visgrūtākais stāvoklis. Vai varbūt gribam, lai vēl vairāk pieaug plaisa starp valdību un sabiedrību, plaisa starp valdošo eliti un baznīcu? Vai tas ir mūsu mērķis? Mēs redzam, ka draudzes kļūst no gada uz gadu nabadzīgākas. Tas, ka pašvaldībām ir tiesības dot nodokļu atlaides, vēl neko nenozīmē. Lai arī tā tas ir, jāatgādina, ka - atbilstoši izlīdzināšanas likumam - nekustamā īpašuma nodokļa bāze pēc tam, protams, pašvaldībām nemainās. Mēs esam devuši ļoti nopietnas nekustamā īpašuma nodokļu atlaides virknei ļoti vērtīgu sabiedrisko organizāciju - Latvijas Bērnu fondam, Kinematogrāfistu savienībai, dažādām sporta biedrībām...

 

Sēdes vadītājs. Laiks!

 

E.Baldzēns. ... un uzsveru - arī uzņēmumiem. Tā ka, es domāju, ka nekas slikts nebūtu, ja mēs arī baznīcām paspertu soli pretī. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. “Pret” runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 52. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Baldzēna, Burvja, Salkazanova, Čevera, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezident! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji!

Es šeit gribētu uzsvērt vienu - to, ka šis jautājums ir pietiekami labi zināms sabiedrībai un sabiedriskajām organizācijām, jo par šo jautājumu mums bija ļoti karstas diskusijas un debates, kad mēs cīnījāmies par pensiju referendumu un par to, lai tobrīd valdības priekšlikumi, kas veido šo situāciju, kurā mēs pašreiz esam ar pensijām nonākuši, netiktu pieņemti. Toreiz mūsu oponenti, it īpaši jau Andris Šķēle, vairākkārt norādīja uz to, ka tad, ja šie valdības priekšlikumi netiks pieņemti, ja tie tiks noraidīti, protams, radīsies ļoti lielas problēmas un būs mazas pensijas. Tagad ir pieņemti šie valdības priekšlikumi, un mēs ļoti labi redzam, kas notiek.

Kolēģi, tātad vispirms par to, ka vairāk nekā 32% no jaunajām pensijām ir 30 latu apmērā, un tas ir noticis tikai pateicoties tam, ka opozīcijas priekšlikums, kas paredzēja, ka pensijas nedrīkst būt zemākas par sociālo pabalstu, Sociālo un darba lietu komisijā tika pieņemts. Pēc tam tas tika pieņemts arī šeit, Saeimā. Protams, par šo opozīcijas priekšlikumu balsoja arī virkne valdības pārstāvju, un to es negribētu šeit noliegt. Taču 30 latu liela pensija ir nenopietna pensija, ja mēs gribam runāt par tādām lietām, lai, piemēram, īrnieki godprātīgi varētu samaksāt īres un komunālos maksājumus. Es gribētu redzēt tos godprātīgos īrniekus, kas, saņemot 30 latus mēnesī, tos varētu nomaksāt.

Minimālā alga, kā jūs zināt, pašreiz ir 50 lati, drīz būs 60 lati, un mēs domājam, ka tā varētu rīkoties. Iztikas minimums ir nepilni 84 lati. Tātad, kolēģi, tas ir pilnīgi skaidrs: ja mēs gribam šo situāciju saglabāt, tad mēs saglabāsim šo dramatismu lielas iedzīvotāju daļas materiālajā nodrošinājumā. Es gribētu uzsvērt, ka šie cilvēki, kuri saņem šīs pensijas, ir strādājuši trīsdesmit vai četrdesmit gadus, taču īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas viņi ir vai nu strādājuši par nelielu algu, vai arī bijuši bez darba. Līdz ar to šeit ir jāsaprot tas, ka mēs ar šo politiku radām ļoti smagu situāciju pašvaldībām, jo tām kārtējo reizi vajadzēs izdalīt naudu sociālajiem pabalstiem. Līdzīgas problēmas radīsies arī valsts pamatbudžetam, jo tam iedzīvotājiem vajadzēs piemaksāt šo starpību līdz 30 latiem, jo pensijas pašreiz tiek aprēķinātas arī 5, 7 vai 14 latu apmērā, bet tad tās nevarēs būt mazākas par šo 30 latu robežu.

Kolēģi, es gribētu atzīmēt arī to, ka tā ir vienkārši liekulība, ja mēs pensijas indeksējam vienreiz gadā - septembrī, kad mums ir  nevis inflācija, bet parasti deflācija.

Kolēģi, tas norāda to, ka mēs vienkārši nepārtraukti mēģinām pierādīt pensionāriem, ka dzīves dārdzība gada laikā ir mainījusies par 17, 18, vai 19 santīmiem. Tas nav nopietni! Mums vajag atgriezties pie divām lietām, kas bija ietvertas iepriekšējā likumdošanas variantā, ko valdības partijas ir izlabojušas, jo tā ir bijusi politiska kļūda, ka pensiju indeksācija notiek divas reizes gadā un ka ņem vērā arī algu kāpumu, - tātad te notiek sasaiste ar vidējo algu un sociālās apdrošināšanas iemaksām, nevis tikai ar patēriņa cenas indeksu. Tādā gadījumā šīs indeksācijas lietas nebūtu tikai joka darīšana, tautas smīdināšana vai naida izraisīšana, bet gan tā būtu kaut cik godīga kompensācija.

Kolēģi, es gribētu norādīt uz to, ka cilvēkiem, kuriem nav lielas pensijas, piemēram, ir aprēķināta 5, 7 vai 14 latu liela pensija, šī indeksācija tiek rēķināta tieši no šiem latiem, nevis no 30 latiem. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi nenopietni, ja Saeimas deputāti saglabātu šādu situāciju un teiktu, ka tas ir pareizi. Tādā gadījumā mēs pilnīgi nodrošinātu to, ka, inflācijai nepārtraukti augot, - kaut arī tā nav mums augsta - , pensijas reāli turpinās samazināties. Tā ir vienkārši atklāti netaisnīga norma!

Kolēģi, es tāpēc arī uzskatu, ka mums vajadzētu skaidri apzināties to, ka arī strādājošiem pensionāriem ir jāsaņem pilna pensija, un šeit arī valdības deklarācijā ir skaidri iezīmēts, ka tam ir jānotiek no šā gada 1.janvāra. Diemžēl šī situācija nav labota. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdību veidojošo partiju deputātu vidū ir tādi, kuri ir gatavi īstenot valdības deklarāciju.

 

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

 

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist Baldzēna kungam, jo Baldzēna kungs tiešām ir studējis Pensiju likumu un Baldzēna kungs ir arī veicis aprēķinus. Šoreiz gan mēs neredzam šos aprēķinus, taču, ja jūs atceraties ar pensijām saistītā referenduma laikus, tad tas bija viens no pārmetumiem, ka grozījumi bija sasteigti, ka grozījumi nebija aprēķināti, tāpēc arī valdība ir nolēmusi veikt izmaiņas Pensiju likumā. Šīs izmaiņas varbūt arī tieši sakritīs ar sociāldemokrātu iesniegtajiem priekšlikumiem, bet dažas varbūt arī nesakritīs.

Es saprotu, ka sociāldemokrātiem ir patīkami piedāvāt priekšlikumus, kas ir labi, kas ir patīkami tiem, kuri saņem šīs pensijas, bet valdība ir apņēmusies kompleksi veikt grozījumus, kuros ir arī negatīvās puses. Un valdība šoreiz, kā tas ir solīts, neapņemas veikt sasteigtus grozījumus, tāpēc ir izveidots grafiks, kādā veidā notiks apspriešana. Valdība ir paredzējusi, ka pensiju grozījumi notiks šogad, ka šie grozījumi tiks iesniegti Sociālās apdrošināšanas padomē, kas ir trīspusējās padomes instruments, kur notiks apspriede, kur būs skaitliska izvērtēšana. Tur tiks izvērtēti ienākumu avoti, un tad nākamais solis būs saskaņošana lielajā Nacionālajā trīspusējā padomē. Pēc tam grozījumi tiks iesniegti Ministru kabinetā un Saeimā. Taču šos grozījumus, kā mēs visi labi zinām, labāk būtu izskatīt mierīgā gaisotnē, nevis tādā gaisotnē, kāda ir pirms gaidāmajām marta vēlēšanām. Itin nemaz neiebilstot pret sociāldemokrātu priekšlikumiem, es tomēr aicinātu kolēģus šoreiz nenodot šo likumprojektu komisijām un pagaidām noraidīt.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 2, atturas - 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Ādamsona, Salkazanova, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

 


O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Jūsu balsojums, dabiski, būs vai nu atbalsts zemkopības attīstībai Latvijā, vai arī tās daļējai iznīcināšanai Latvijā. Neapšaubāmi, šie grozījumi Alkohola aprites likumā, kas nosaka, ka jēlspirtu un spirtu drīkst ražot tikai no Latvijā audzētiem graudiem, tas ir, no kviešiem, rudziem, tritikāles, nav izslēgts, ka arī no kartupeļiem, ir vērsti uz lielas tautsaimniecības nozares, tādas kā lauksaimniecība, atbalstu Latvijā.

Tāpat tas ir atbalsts, pat ļoti liels atbalsts mums jau zināmajam, nozīmīgajam bioetanola ražošanas projektam, kas pavērtu iespējas Latvijā radīt jaunus daudzus tūkstošus darbavietu. Šie grozījumi absolūti nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, tāpat kā nav pretrunā arī ar Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem. Nevienā Eiropas Savienības valstī nav tādas spirta un alkohola aprites, kāda tā ir Latvijā. Eiropas valstīs importa alkohols tiek aplikts ar ļoti augstiem ievedmuitas tarifiem, nemaz nerunājot par jēlspirta un spirta importu.

Dabiski, piecās minūtēs es nevaru šeit jums nolasīt visus “par” un “pret”, bet es tomēr gribētu kaut ko atgādināt cienījamajiem apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem. Jums savulaik bija ļoti skanīgs sauklis ar trīs “d” kombināciju - deboļševizācija, dekolonizācija un deokupācija. Tad nu redziet, cienījamie “tēvzemes” biedri, Krievija ar tankiem vairs neokupēs Latviju, tā ļoti vienkārši izpirks nekustamos īpašumus Latvijā un tādā veidā kolonizēs visu Latviju, kas jau arī notiek. Tūlīt tas notiks arī ar “Latvijas balzamu”, kuru nopirks visai cienījams biznesmenis Mihačs jeb Mihailova kungs. Tāpēc nobeigumā es varu sacīt, ka Latvija pēc nedaudz gadiem varētu nonākt tādā stāvoklī, kādā tā jau bija atradusies savas vēsturiskās pastāvēšanas laikā. Tas bija vācu krustnešu, zviedru un poļu laiks, kad vairāk nekā divsimt gadu latvieši bija dzimtcilvēki vācu baronu muižās, bet ar Krievijas impērijas virsvadību. Tikai turpmāk tas varētu notikt otrādi: latviešu cilvēki Latvijā būs Krievijas jauno biznesmeņu dzimtļaudis, bet šoreiz Eiropas Savienības virsvadībā.

      Un tāpēc es lūdzu vismaz šo likumprojektu novirzīt izskatīšanai vai nu uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, vai uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un tad jūs absolūti nepārkāptu savas vienošanās.

Un premjeram es gribētu pateikt, ka jūs, premjera kungs, velti  uztraucaties, ka nevarēsiet izkontrolēt, teiksim, graudus, no kā tiks ražots spirts spirta pārstrādes rūpnīcā. Tāpēc jau jūs esat premjerministrs un tāpēc jau ir institūcijas, kas varētu to visu kontrolēt.

 

      Sēdes vadītājs. Juris Dobelis runās “pret”.

 

      J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, nupat tribīnē atskanēja jauna “gudrība” no sociāldemokrāta - beidzot savu vietu atradušā Grīga mutes.

Okupācija un spirts! Tātad tikai pēc okupācijas beigšanās mēs esam sapratuši, ka spirts ir jādzer un ka tas ir jāražo Latvijā. Nu tātad Grīga kunga ierosinājumā ir skaidri un gaiši redzams: nodzirdīt ar Latvijā ražotu spirtu latviešu tautu! Tas ir acīm redzami.

Trešais. Kaut ar vidusskolas izglītību, kaut nedaudz tehniski izglītots cilvēks sapratīs, ka piedāvājums, ka ražošanai drīkst izmantot tikai kaut kādas ierobežotas izejvielas no vienas valsts, - tas  ir tumsonības kalngals. Kaut ko tik dumju es šeit  no tribīnes neesmu dzirdējis. Ar to es jūs arī apsveicu!

     

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 40. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. 

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Lāces, Gaiļa, Baloža un Jurdža iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””  nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

 

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). 

Godātie deputāti! Īss komentārs par šo likumprojektu “Grozījumi likumā  “Par dzīvojamo telpu īri””. Kā zināms, pašlaik Saeimā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, notiek plašas diskusijas par ļoti daudziem priekšlikumiem, tomēr atgadījums 22.decembrī ar iebrukušo namu 
 Pulkveža Brieža ielā parādīja to, ka kapitālā remonta uzsākšana šādos denacionalizētajos un to likumīgajiem īpašniekiem  atdotajos namos bieži vien notiek bez saskaņošanas, tāpēc ministrs Makarovs iesniedza valdībā priekšlikumu ar domu Satversmes 81.panta kārtībā izdarīt vēl vienu grozījumu šajā likumā, ko, protams, objektīvi agrāk nevarēja paredzēt.

Koalīcijas padomē notika diskusija, kuras laikā diemžēl viena no koalīcijas partnerēm - Tautas partija - iebilda, tomēr mūsu frakcija pievērš šim jautājumam uzmanību cerībā, ka Saeimas deputāti mūs atbalstīs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atradīs iespējas šādu grozījumu iestrādāt vēl uz trešo lasījumu, apvienojot varbūt šo projektu, ja to nodos komisijām, ar to jautājumu, kuru pašlaik izskata.

Kā zināms, šajā - 2001.gadā vairākumā gadījumu paiet 7 gadu termiņš, kopš likumīgajiem īpašniekiem tika atdoti denacionalizētie nami, tātad ir atjaunotas šīs īpašumtiesības. Līdz ar to turpmāk vairs nedarbosies norma, ka nama īpašniekam, īzīrētājam, ir jāierāda īrniekam cita dzīvojamā telpa gadījumos, ja īres līgums tiek beigts, pamatojoties uz šā paša likuma 29.panta  4. un 5.punktu, ja dzīvojamajai telpai nepieciešams remonts vai dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam.

Attiecībā uz 5.punktu likumprojektā ir iestrādāta aizsardzība, taču tajā pašā laikā attiecībā uz kapitālajiem remontiem, mūsuprāt, ir nepieciešama stingrāka reglamentācija, lai nepieļautu īrnieku izlikšanu, aizbildinoties ar kapitālā remonta iecerēm gadījumos, kad priekšnoteikumu šāda remonta veikšanai vispār nav vai  arī it kā tiek saņemta šī atļauja, taču remonts faktiski 6 mēnešu laikā netiek uzsākts, bet īrnieki atrodas uz ielas.

Aicinām šādu projektu nodot komisijā un diskutēt par to tālāk jau saistībā ar to likumu, kuru pašlaik skata. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. “Pret” runās Aleksandrs Kiršteins.

 

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts, jo  es uzskatīju, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta gan uzņēmējdarbību, gan dzīvokļu uzlabošanu, gan tos principus, ka katrs cilvēks var dzīvot, teiksim, nevis vienstāva dzīvoklī, bet divstāvu dzīvoklī, kā, cik es sapratu, dzīvo arī Grīnblata kungs. Taču es šeit redzu kaut ko pilnīgi pretēju.

Komunistiem kādreiz bija teiciens: “Katram pēc vajadzības!”, turpretī tagad ir parādījies diezgan dīvains teiciens - “kapitālā remonta nepieciešamība”. Rīgas problēma ir tā, ka 50 gadus Rīgas dzīvojamajās ēkās netika ielikti nekādi līdzekļi kā tādi. Ja māja kaut kādā veidā vēl var stāvēt, ja tā gluži vēl nebrūk kopā un ja jebkurš būveksperts var pateikt, ka tai kapitālais remonts var būt tikai pēc 10, 15 vai 20 gadiem, tad jautājums ir par to, vai šā nama īpašniekam vai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajā ēkā, ir tiesības šo māju pārbūvēt. Vai šīs mājas īpašniekiem ir tiesības uzlabot šos dzīvokļus, vai viņiem ir tiesības izbūvēt šajā ēkā, teiksim, divstāvu dzīvokļus, vai viņiem ir tiesības no maziem - vienas un divistabu dzīvokļiem  - izbūvēt četru un piecu istabu dzīvokļus? Vai ēkas īpašniekam ir tiesības tādās mājās, kas tiešām var samērā labi stāvēt, bet  kur, teiksim, ir ļoti neērta un slikti izplānota santehnika, kur ir ļoti slikta instalācija, kur varbūt nav verandas vai terases, vai viņam ir tiesības to visu darīt?

Ja mēs skatāmies, kas ir noticis pēdējos 20-30 gados - es “Tēvzemes” kolēģiem ļoti silti ieteiktu iepazīties ar to pieredzi, kāda pašreiz vērojama  Austrumberlīnē un citās bijušajās sociālistiskajās valstīs -, tad redzam, ka tur masveidā pārbūvē šo veco dzīvojamo fondu.

Lai pārbūvētu šādu, teiksim, 40-50 dzīvokļu ēku, kurā izbūvētu kādus 15-20 ļoti labi izplānotus dzīvokļus, ir vajadzīgs miljons, 2 miljoni, pat 3 miljoni latu. Tātad šinī gadījumā jautājums  ir tāds: vai nama īpašnieks var pārbūvēt šo ēku un pēc tam šos dzīvokļus pārdot privātīpašumā jauniem īpašniekiem vai viņš to nevar darīt?

Es pēc šā priekšlikuma saprotu, ka būs kaut kādi atļāvēji, aizliedzēji, kas pirmām kārtām noteiks tādu jēdzienu kā kapitālā remonta nepieciešamība. Pie tam to noteiks nevis, teiksim, sociologi vai ārsti, nevis tirgus prasības to noteiks, bet gan noteiks būveksperti, tātad būveksperti katrā gadījumā aizrādīs, ko darīt.

Tikpat nepieņemams ir šā iesnieguma, ja jūs to skatījāties, attiecīgais punkts par normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akceptēto būvprojektu, lai saņemtu būvatļauju. Ja ēka ir apgrūtināta, ja šajā ēkā ir īrnieki un ja nama īpašnieks grib šo ēku tiešām pārbūvēt pēc līguma termiņa beigām, tātad pēc šiem 7 gadiem,  tad viņš nevar dabūt šo būvatļauju.

Tieši tas pats sakāms attiecībā uz 4.punktu. Namīpašnieks nekādā gadījumā nespēs dabūt dokumentus, kas apliecinātu, ka viņš var saņemt kredītu bankā, jo apgrūtinātam īpašumam šo  kredītu nav iespējams saņemt.

Es saprotu, ka varētu būt problēmas un ka daži cilvēki varbūt šeit, Saeimā, domā, ka masveidīgi sāksies kaut kāda dzīvokļu pārbūve, ka cilvēki masveidā tiks izlikti no dzīvokļiem. Nē! Es domāju, ka šādu ēku nepieciešamību noteiks tirgus un ka tādas varbūt būs ļoti nedaudzas ēkas.

Šis priekšlikums pašreiz nav vajadzīgs arī tā iemesla dēļ, ka pašreiz tiesās strīdi, teiksim, par izlikšanu kapitālā remonta dēļ  ir tikai daži procenti. Tas ir tik neliels procents pašreiz, un tas ir tik nesvarīgi, ka nebūtu vērts kaut kādā veidā ierobežot cilvēku iniciatīvu.

Es domāju, ka Rīga, kur ir daudz jūgendstila ēku un kur ir ļoti daudz ārkārtīgi vērtīgu ēku ar padomju laikā izbūvētiem komunālajiem dzīvokļiem,  būtu daudz svarīgāk varbūt katrā dzīvojamajā rajonā, katrā kvartālā, katrā blokā vismaz vienu vai divas mājas pārbūvēt. Un to visu noteiktu tirgus. Es domāju, ka tad, ja attiecīgajā vietā vienu vai divas mājas pārbūvētu, pieprasījums dotajā brīdī nebūtu lielāks, tāpēc vairāk šādu māju nevajadzētu pārbūvēt, jo mākslīgi jau visur nevar izbūvēt vai uzlabot šo plānojumu. Tas būtu atkarīgs no pirktspējas. Tātad, pakāpeniski pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, pakāpeniski tiktu pārbūvētas šīs ēkas. Tāpēc man ir aicinājums atturēties no likumprojekta nodošanas komisijai, jo komisija nevar šajā priekšlikumā uzlabot pilnīgi neko. Tas faktiski ir tāds jauno komunistu priekšlikums, kas ir aplams visos punktos. Es domāju, ka vajadzētu atturēties.

 

      Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 65,  pret - 5, atturas - 19. Likumprojekts komisijām ir nodots.

      Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

      “Par” vēlas runāt deputāte Aija Poča.

 

      A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

      Cienījamie kolēģi! Es jūs lūdzu neiebilst pret šo likumprojektu un nodot to kā atbildīgajai un vienīgajai tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Kāpēc? Patiesību sakot, mēs neesam ar šo normu izdarījuši kādus būtiskus grozījumus jau pieņemtajā likumā. Eiropas Komisija ir mainījusi kārtību vai, pareizāk sakot, numerāciju tiem sertifikātiem, kurus izdod un kuri apliecina labu ražošanas kvalitāti vai arī korektu ražošanas procesa vadību. Tātad tikai šo tehnisko grozījumu dēļ mēs bijām spiesti mainīt arī likumu.

Vienlaicīgi es arī uzskatu, ka šis likumprojekts būtu jāizskata kā steidzams, bet par to mēs, protams, diskutēsim pirmajā lasījumā.

 

      Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Leiškalns vēlas runāt “pret”?

 

      K.Leiškalns (no zāles). Par  ko ir runa?

 

      Sēdes vadītājs. Par komisiju maiņu. Lūdzu, Kārlis Leiškalns!

 

      K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

      Dāmas un kungi! Tā kā likumā ir vairāki tehniskas dabas labojumi, es aicinu nodot likumprojektu tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Bez tam es aicinu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju ne tikai noteikt likumprojekta  steidzamību, bet izskatīt to bez papildu laika priekšlikumu iesniegšanai noteikšanas. Paldies.

 

      Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā vienīgajai komisijai? Iebildumu nav. Paldies.

      Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

      Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit  deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumu projektus “Par deputāta Imanta Stirāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” un “Par deputāta Imanta Stirāna ievēlēšanu  Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmumu projekti ir iekļauti darba kārtības beigās.

      Izskatīsim deputāta Imanta Kalniņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

      Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanu pie administratīvās atbildības”.

      Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

 

      V. Muižniece (Tautas partijas frakcija).

      Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu un administratīvo  protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Oļegs Deņisovs. Jums ir pieejams gan administratīvā pārkāpuma protokols, kurā ir norādīti trīs punkti  (tātad bijuši trīs pārkāpumi), gan arī Oļega Deņisova sniegtie paskaidrojumi Valsts ieņēmumu dienestam. Savā sēdē komisija iepazinās gan ar dokumentiem, gan arī uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļas priekšnieces informāciju par šo pārkāpumu būtību un to izvērtējumu pēc deputāta paskaidrojuma saņemšanas.

      Kā jūs redzat no dokumentiem pievienotā protokola,  pārkāpuma raksturs ir šāds: deputāts Deņisovs nav uzrādījis amatus sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, kā arī savā ikgadējā deklarācijā nav norādījis parādu saistības.

      Apspriežot šo jautājumu, deputāts cēla iebildumus jautājumā  par amatu  uzrādīšanu, bet apstiprināja, ka parādu saistības tik tiešām deklarācijā nav uzrādījis. Tās ir parādu saistības 5000 latu apmērā. Līdz ar to komisija, izvērtējusi materiālu un uzklausījusi gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvi,  gan pašu deputātu, vienbalsīgi nolēma atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu un  piekrist 7.Saeimas deputāta Oļega Deņisova  saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu Saeimu atbalstīt jums piedāvāto lēmuma projektu.

 

      Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 13. Lēmums pieņemts.

      Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju””. Trešais lasījums.

      Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

 

      J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

      Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.2666 - likumprojektu “Grozījums likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju””. Trešajam lasījumam priekšlikumi nav ienākuši, tāpēc no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas puses ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt tādā variantā, kādā tas tika pieņemts otrajā lasījumā.

 

      Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

      Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.

      Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

      G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

      Labrīt, godātie kolēģi! Šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

      Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

      Nākamais likumprojekts - “Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu”. Otrais lasījums.

      Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

      G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

      Arī pret šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma pieņemšanas neviens nav iebildis -  tātad nav saņemti nekādi priekšlikumi vai labojumu pieteikumi. Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu to darīt arī jūs!

 

      Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu!  Par - 87,  pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Līgums par starptautiskas organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, arī par šo likumprojektu kolēģi nav izrādījuši radošo interesi, nekādi papildinājumi nav tapuši. Tātad aicinu otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīt tā pašreizējo redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu!  Par - 89,  pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko  lietu komisija rūpīgi izskatīja Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Lietas būtība ir šāda. Politiski represētās personas statusu pašreiz nosaka vietējās pašvaldības. Valsts institūcija ir saņēmusi iesniegumu no Stokholmā dzīvojoša Latvijas pilsoņa Rozes kunga par to, lai viņam dzēstu sertifikātus par represijās pavadītajiem gadiem. Katrā ziņā ārzemēs dzīvo zināms skaits politiski represēto personu, kurām pašvaldības nevar pēc esošā likuma noteikt šo statusu, un tāpēc Ministru kabinets nāca ar priekšlikumu, lai politiski represētās personas statusu tām nosaka Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieprasīja no vairākām ministrijām slēdzienus, vai tas atstās iespaidu uz budžetu, jo anotācijā ir rakstīts, ka tas it kā neiespaidos budžetu. Mēs saņēmām atbildi no Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra, ka pašreiz šā centra rīcībā ir dati, ka pieteikumu kompensācijas sertifikātu dzēšanai ir jau iesniegušas ārvalstīs dzīvojošas 42 politiski represētās personas un kopsummā būtu jāizmaksā 167 000 latu. Tādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar rūpīgi izskatīja šo jautājumu un vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka Ministru kabineta iesniegto likumprojektu vajadzētu virzīt otrajam lasījumam, bet ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izdarīs likumprojektā izmaiņas - ieteiks par politiski represētām atzīt nevis visas šādas personas, kā to ierosina Ministru kabinets, bet tikai Latvijas Republikas pilsoņus.

Es aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets, un pēc tam, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, mēs izdarīsim tajā attiecīgās izmaiņas.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

J.G.Vidiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 1.februārim.

 

Sēdes vadītājs. 1.februāris.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribu ierosināt 15.februāri, jo frakcijas deputāti saņēmuši ļoti daudzus priekšlikumus, lai tiktu precizēts politiski represēto personu statuss. Ir vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks, lai novērstu tās nesaskaņas, kas ir Ministru kabineta dažādos noteikumos un šajā likumā.

15.februāris.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms lemsim par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 15.februāri. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.februāris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

 

G.Dambergs  (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2585. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Šos likuma grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets. Redakcionālie grozījumi faktiski ir sagatavoti Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā. Šo jautājumu ir skatījusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un ir konceptuāli atbalstījusi šos grozījumus. Centīšos pavisam īsi izstāstīt piedāvāto grozījumu būtību.

Jau 1994.gada 24.novembrī Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas valsts karogu” 2.4.pantā tika ietverta norma, kura, lai stiprinātu Baltijas valstu vienotību, paredz, ka Igaunijas karogs un Lietuvas karogs šo abu Baltijas valstu neatkarības dienās paceļams kopā ar Latvijas valsts karogu. Taču šajos gados šī norma diemžēl ir radījusi vairākus pārpratumus, ne vienmēr ir bijusi iespēja visām trijām Baltijas valstīm vienoti atzīmēt šo valstu neatkarības dienas. Līdzīgs likums ir spēkā arī Lietuvas Republikā un Igaunijas Republikā. Faktiski šo grozījumu mērķis ir mēģināt maksimāli precīzi reglamentēt šo kārtību un konkrētās dienas. Latvijas Republikā ir kopā ar Latvijas valsts karogu paceļams arī Lietuvas Republikas karogs 16.februārī un Igaunijas Republikas karogs - 24.februārī. Likumprojektā ir noteiktas arī vietas, kur tas ir jādara, - proti, pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas un Latvijas Republikas Ministru kabineta ēkas, kā arī Rīgas pils Svētā Gara tornī. Tātad tās ir vietas, kur Baltijas brāļutautu neatkarības dienās blakus Latvijas karogam plīvo arī Lietuvas un Igaunijas karogi. Bez tam gan 16.februārī, gan 24.februārī arī pašvaldībās - pie pašvaldību domju, padomju ēkām, pie dzīvojamām ēkām - ir jābūt paceltiem Latvijas Republikas karogiem. Tātad nav vairs šīs bieži vien duāli saprotamās prasības, ka it kā būtu nepieciešams pacelt arī Lietuvas vai Igaunijas karogu.

Tāda ir šo grozījumu būtība. Izskatījusi iesniegto likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu, pamatojoties uz to, ka tuvojas 16.februāris - Lietuvas Republikas neatkarības diena, kurā faktiski jau šim jaunajam likumam vajadzētu darboties pilnā spēkā.

Es aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

 

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

 

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

      G.Dambergs. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.janvāris, otrdiena.

 

      Sēdes vadītājs. Un kurš būs izskatīšanas datums?

 

G.Dambergs. Izskatīšanas datums... Es domāju, likumprojekts varētu tikt izskatīts nākamajā sēdē - 1.februārī.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja divus priekšlikumus, kas tika sagatavoti minētajam likumprojektam. Skatīsim tos iesniegšanas secībā.

1.priekšlikums ir pašas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko, loģiski, komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Rasnačs. Par 2.pantu priekšlikumu nebija.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

 

Dz.Rasnačs. Savukārt par 3.pantu arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Rasnačs. Komisija aicina balsot par minēto likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30.janvāri.

 

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.2328. Likumprojekts tika iesniegts Saeimā vēl pagājušā gada 5.oktobrī, un nu jau ir pagājuši vairāki mēneši viena iemesla dēļ - tāpēc, ka Juridiskā komisija apkopoja pilnīgi visu informāciju, lai varētu pieņemt lēmumu par šā projekta tālāku konceptuālu virzīšanu. Ir saņemta nepieciešamā informācija no valsts institūcijām, kā arī no Carnikavas pagasta padomes. Jāpiebilst, ka, protams, otrajā lasījumā tiks nedaudz precizēts likumprojekta virsraksts, jo te ir runa par nodošanu, nevis par atdošanu. Un, kā zināms, līdz ar nodošanu ir uzlikts aizliegums atsavināt vai ieķīlāt minēto īpašumu. Tas būs neliels likumprojekta precizējums turpmākajā tā virzīšanas gaitā. Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt šo projektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

 

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam varētu būt 30.janvāris.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta numurs ir 2596, un likumprojekta reģistrācijas numurs ir 757), ko iesniedzis Ministru kabinets. Ministru kabinets ir sagatavojis divus papildinājumus Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Tie saistīti ar valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanu. Ierosina noteikt administratīvu sodu tām atbildīgajām amatpersonām, kuras nesagatavo un neiesniedz šādus sarakstus, kā arī tām, kuras neiesniedz attiecīgus grozījumus šādos sarakstos. Pienākums šādus sarakstus iesniegt ir noteikts Korupcijas novēršanas likumā. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja - atbalstīja tā virzīšanu uz izskatīšanu pirmajā lasījumā. Šeit ir paredzēta šādu grozījumu izdarīšana. Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieciešami arī daži citi precizējumi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

L.Muciņš. 2.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 2.februāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2622 un likumprojekta reģistrācijas numurs ir 772. Arī šo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” sagatavojusi un iesniegusi Saeimā valdība. Šie grozījumi ir saistīti ar attiecīgas kārtības nodrošināšanu alkoholisko dzērienu un spirta tirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā ar benzīnu un dīzeļdegvielu. Attiecīgi ir paredzēts grozīt 155.3. un 155.6.pantu. Šeit novitāte ir tāda, ka benzīns un alkohols, un tabakas izstrādājumi ir akcīzes preces, un loģiski, ka valsts ir ieinteresēta par šādu preču tirdzniecību saņemt likumā noteiktās nodevas un nodokļus, kā arī akcīzes nodokli, un līdz ar to, protams, šeit ir liela nodokļu masa. Tas, protams, dažādus likuma pārkāpējus ieinteresē tās tirgot, apejot šo nodokļu maksāšanu vai citādā veidā izvairoties no likumā noteiktās kārtības un kontroles. Tādēļ valdība ierosināja pastiprināt atbildību par šiem pārkāpumiem. Šeit parādās arī administratīvais arests - 15 diennaktis. Par šiem jautājumiem Iekšlietu ministrija un policija, man liekas, jau ir diskutējusi - ja ne pēdējos septiņus gadus, tad pēdējā laikā jau nu noteikti. Šis priekšlikums tagad ir iemiesojies valdības priekšlikumā, un šeit paralēli naudas sodam tiek piedāvāts administratīvais arests, jo bieži alkoholu vai tabaku tirgo personas, kuras, protams, nav spējīgas samaksāt nekādu sodu un kurām būtu piemērojams administratīvais arests. Komisija abus priekšlikumus atbalstīja.

Vēl ir piedāvāts papildināt šo kodeksu ar 202.1.pantu - “Notikuma vietā uzstādīto norobežojumu patvaļīga šķērsošana, pārvietošana, bojāšana un iznīcināšana”. Šeit mums bija diskusija par šo jautājumu. Ir nepieciešama dziļāka analīze, ko mēs varam veikt otrajā lasījumā. Principiāli piekrītot, ka šādi labojumi ir jāizdara, mēs tomēr uzskatām, ka šo priekšlikumu īstenošana ir saistīta ar valsts policijas vai pašvaldības policijas darbinieku attiecīgo rīkojumu izpildīšanu. Šeit, piemēram, pašvaldības policija nav minēta. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem vajadzētu būt attiecīgām tiesībām ne tikai uzstādīt barjeras un novilkt lentes, bet arī dot citus rīkojumus, kuri gan braucējiem, gan kājāmgājējiem ir saistoši notikuma vietā. Šis jautājums ir daudz plašāks nekā iesniegtais likumprojekts.

Konceptuālā ziņā mēs aicinām šobrīd atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un tad strādāt pie šā panta precizēšanas, likumprojektu gatavojot izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

L.Muciņš. 2.februāris.

 


      Sēdes vadītājs. 2.februāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”.  Pirmais lasījums.

      Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

      G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

      Godātie kolēģi! Šī Konvencija paredz, ka līgumslēdzējas puses, kas šo Konvenciju parakstījušas - šo Konvenciju parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Kopienas valstis un arī citas valstis -, paredz aizsargāt katra cilvēka cieņu un identitāti un ikvienam bez jebkādas diskriminācijas garantē viņa integritāti (domāta ir viņa ķermeņa integritāte un citas tiesības, kas  ir saistībā ar biomedicīnu un medicīnu, ar bioloģijas pielietošanu attiecībā pret cilvēku).

      Ir paredzētas daudzas un dažādas regulācijas. Ir runa, teiksim, par to, kā tiek nodrošināta cilvēka piekrišana un kā notiek verifikācija jautājumā par to, vai cilvēks to ir darījis brīvprātīgi vai ne. Šī Konvencija skar arī tādus jautājumus kā privātās dzīves tiesības, informācijas aizklātība un tā tālāk. Tātad šis dokuments ir visai būtisks šajā periodā, kad strauji attīstās biomedicīna, un atbildīgā komisija atbalstīja šā likumprojekta virzību uz izskatīšanu pirmajā lasījumā.

 

      Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

      Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

      G.Krasts. Termiņš varētu būt 2.februāris.

 


      Sēdes vadītājs. 2.februāris. Paldies.

      Nākamais - likumprojekts “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” . Pirmais lasījums.

      Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

      G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

      Šis Papildprotokols aizliedz jebkuras darbības, kuru mērķis ir radīt cilvēku, kas ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga, dzīvam vai mirušam. Ģenētiski identisks cilvēks, šīs Konvencijas izpratnē, ir cilvēks, kuram ir līdzīgs gēnu komplekss kā citam cilvēkam.

      Tātad faktiski šī Konvencija paredz to, ka Latvija pievienosies tām valstīm, kuras aizliedz cilvēku klonēšanu.

      Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un aicina arī jūs darīt to.

 

      Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

 

      J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

      Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs tomēr pievērst uzmanību šim  Papildprotokolam. Kā jūs zināt, nesen Anglijā pieņēma likumu, kas atļauj cilvēka embrija klonēšanu līdz 14 dienu vecumam. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tādēļ, lai medicīnā iegūtu cilvēku audus, kurus varētu ārstnieciski pielietot slimniekiem. Tādēļ es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šā Papildprotokola pieņemšanu, bet noteikt pietiekami ilgu termiņu likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam un šā perioda laikā konsultēties ar mediķiem, zinātniekiem - varbūt mums tomēr iet līdzīgu ceļu  kā  Lielbritānijai.

 

      Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

      Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

      G.Krasts. Jā, protams, varētu noteikt priekšlikumu iesniegšanai arī ilgāku termiņu, kaut gan jāteic, ka atbildīgā komisija jau konsultējās ar zinātniekiem un Eiropas Savienības dalībvalstis - visas! - šo Konvenciju ir parakstījušas.

Labi, katrā ziņā es neiebilstu pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 20.februāris, ja tas  apmierina Vidiņa kungu.

 

      Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

      G.Krasts. Es atvainojos.

 

      Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!  Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2,
atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

      G.Krasts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris.

 

      Sēdes vadītājs. 20.februāris. Iebildumu nav.

     

      G.Krasts. Paldies.

 

      Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Imanta Stirāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Imanta Stirāna ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, mums jānoklausās daži paziņojumi. Pirmajam vārds Gundaram Bojāram.

 

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas delegāti, kas piedalīsies šā gada 5.-7.februāra sēdē Briselē! Lūdzu ierasties pēc 5 minūtēm uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Osvaldam Zvejsalniekam.

 

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija! Lūdzu uz pavisam īsu sēdi apakškomisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas  sēdi komisijas telpās tūlīt pēc šīs sēdes slēgšanas.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai būs ļoti gara sēde… Pusstundu pēc šīs sēdes beigām.

 

Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka ir cerības pulksten 17.00 uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Kārlis Leiškalns, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš un Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde
2001.gada 25.janvārī


Par darba kārtību
Saeimas deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram K.Greiškalnam par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nav pieņemts)(2665. un 2665-a dok., reģ. nr.790).
Priekšlikums - dep. E.Baldzēns
Par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”(2670. un 2670-a dok., reģ. nr.791)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nav pieņemts)(2671. un 2671-a dok., reģ. nr.792)
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. R.Jurdžs
Par likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” (Nav pieņemts)(2674. un 2674-a dok., reģ. nr.793)
Priekšlikumi - dep. O.Grīgs
- dep. J.Dobelis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””(2678. un 2678-a dok., reģ. nr.794)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(2679. un 2679-a dok., reģ. nr.795).
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””(2691. un 2691-a dok., reģ. nr.796)
Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats
- dep. A.Kiršteins
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””(2692. un 2692-a dok., reģ. nr. 797)
Priekšlikumi - dep. A.Poča
- dep. K.Leiškalns
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs”(2694. un 2694-a dok., reģ. nr.798)
Par darba kārtību 
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Kalniņam”
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta O.Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības”(2662. dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”” (3.lasījums)(2666. dok., reģ. nr. 679)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām un imunitātēm” (2.lasījums)(2404. un 2697. dok., reģ. nr.721)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu” (2.lasījums)(2287. un 2698. dok., reģ. nr. 688)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Līgums par starptautiskas organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH)” (2.lasījums)(2286. un 2699. dok., reģ. nr.687)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (1.lasījums)(2376. un 2493. dok., reģ. nr.715)
Ziņo - dep. J.G.Vidiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu” (1.lasījums) (Steidzams)(2585. un 2660. dok., reģ. nr.750)
Ziņo - dep. G.Dambergs
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai” (2.lasījums)(1769. un 2668. dok., reģ. nr.525)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai” (1.lasījums)(2328. un 2669. dok., reģ. nr.707)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(2596. un 2688. dok., reģ. nr.757)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(2622. un 2693. dok., reģ. nr.772)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” (1.lasījums)(2185. un 2695. dok., reģ. nr.654)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” (1.lasījums)(2184. un 2696. dok., reģ. nr.653)
Ziņo - dep. G.Krasts
Debates - dep. J.G.Vidiņš
Lēmuma projekts “Par deputāta I.Stirāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”
Lēmuma projekts “Par deputāta I.Stirāna ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”
Paziņojumi - dep. G.Bojārs
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Lagzdiņš
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas otrās sēdes 25.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pienācis laiks sniegt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam ir jāatbild uz deputātu Leona Bojāra, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Pētera Salkazanova un Andra Bērziņa jautājumu “Par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā”. Ministru prezidents ir pilnvarojis labklājības ministru Andreju Požarnovu sniegt atbildi uz šo jautājumu. Atbilde ir sniegta rakstiski. Neviens no jautājuma uzdevējiem nav ieradies uz šo sēdi. Līdz ar to uzskatām, ka atbilde uz jautājumu ir sniegta. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone



SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas
trešās sēdes
2001.gada 25.janvārī
Ministru prezidenta A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā” (Rakstiska atbilde)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem