Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas četrpadsmitā sēde

2000.gada 30.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Izskatām likumprojektu “Dzelzceļa pārvadājumu likums” otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Turpināsim strādāt ar dokumentu nr.2474.

Tagad mēs esam pie 21. - Juridiskā biroja priekšlikuma, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 17.pantā ir trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat komisija atbalstījusi 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Un 19.pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 20.pantā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 21.priekšlikums ir redakcionāls precizējums, un 24. ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 22.pantā, tas ir, 23.lappusē, ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Atbalstīts ir arī mūsu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 25.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 23.pantā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat 27. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 30., 31., 32.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 34., 35., 36., 37. - tie visi ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lujāns. 29.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk.

M.Lujāns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 31.lappusē augšā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. 39. un 40. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Un ir arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 35.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 36.lappusē arī ir divi redakcionāli precizējumi un atbalstīts 42. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 37.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi un atbalstīts 43. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 39.lappusē 45. un 46. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 40.lappusē 47., 48. un 49. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Lujāns. Tāpat atbalstīts ir 50. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 42.lappusē ir trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 43.lappusē ir redakcionāls precizējums un 51. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 44.lappusē ir redakcionāls precizējums un 52. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 45.lappusē ir redakcionāls precizējums un 53. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 46.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts 54. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Lujāns. Tālāk 49.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 50.lappusē arī ir redakcionāls precizējums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk!

M.Lujāns. 51.lappusē ir redakcionāls precizējums un Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 52.priekšlikums ir redakcionāls precizējums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 56., 57., 58., 59. un 60. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 61. un 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Seko redakcionāls precizējums, kas ir atbalstīts, un 63. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 55.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk!

M.Lujāns. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 57.lappusē ir redakcionāls precizējums un 65. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 59.lappusē ir 66. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, un trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 61.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 68., 69., 70. un 71. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti, turklāt 69. un 70.priekšlikums ir vēl redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 65.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 66.lappusē ir pieci redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 67.lappusē ir 73. - Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 75. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizēts, un izdarīti vēl divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 71.lappusē ir redakcionāls precizējums un divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 76. un 77.priekšlikumu.

M.Lujāns. 74.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk!

M.Lujāns. 75.lappusē 78., 79. un 80. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts arī 81. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 78.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 82., 83., 84. un 85. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Lujāns. 86., 87., 88., 89., 90. un 91. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 92. un 93. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 84.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk!

M.Lujāns. 85.lappusē ir redakcionāls precizējums, pēc tam ir 94. -Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 95., 96. un 97. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti. 97.priekšlikums ir redakcionāli precizēts, turklāt ir izdarīts vēl viens redakcionāls precizējums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 98. un 99. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti, un 72.pantā ir izdarīti trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 88.lappusē ir trīs redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. 89.lappusē ir redakcionāls precizējums, 100., 101. un 102. ir Juridiskā biroja priekšlikums. 101.priekšlikums ir redakcionāls precizējums, un ir vēl viens precizējums tālākajā daļā. Visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, divās sēdēs mēs veiksmīgi ar šo likumu esam tikuši galā. Lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Dzelzceļa pārvadājumu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu![bal001-Lapa..1] Par - 93, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam?

M.Lujāns. Piecas dienas, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Konkrēts datums?

M.Lujāns. Līdz 4., nē, līdz 5.decembrim.

Sēdes vadītājs. 5.decembris. Paldies.

Pirms sākam izskatīt Prezidija ziņojumus, jāizskata iespējamās izmaiņas darba kārtībā.

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai un 2000.gada 31.oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lauska, Čevera, Labanovska un Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Saeimas deputāti! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šoreiz valdības partija neapšaubāmi atbalstīs opozīcijas priekšlikumu un nodos šo likumprojektu tieši komisijām, lai mēs to varētu vēl uzlabot. Par ko šeit ir runa?

Sociāldemokrātu frakcija piedāvā grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”, un jautājums ir par tādām svarīgām lietām, kā sakārtot situāciju, lai Privatizācijas aģentūra pēc privatizācijas līguma noslēgšanas vairs nevarētu grozīt privatizācijas noteikumus, pirkuma līgumus un samaksas līdzekļus.

Tātad, godājamie kolēģi, jautājums ir pavisam vienkāršs - par to, lai mēs skaidri saprastu, ka šeit pavisam drīz sāksies lielas runas, ka valstij pietrūks līdzekļu un ka tāpēc nav atrisināti bērnu pabalstu jautājumi, ka valstij pietrūks līdzekļu un ka tāpēc nav atrisināti pasažieru pārvadājumu jautājumi un citi jautājumi. Ir jādara viss iespējamais, lai Privatizācijas aģentūra reiz jau noteiktā un izsolē godīgi izcīnītā līgumā vairs nesamazinātu to daļu, kas ir maksājama latos, un neaizstātu to ar sertifikātiem. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ir mūsu valsts budžeta interesēs. Bet, ja kolēģi uzskata, ka tas nav jāatbalsta, tādā gadījumā es saprotu, ka mēs šo, manuprāt, amorālo praksi, kuru piekopj Privatizācijas aģentūrā un kurai nav analogu nevienā Eiropas valstī, ne tikai Eiropas Savienības, bet nevienā Eiropas valstī, arī Krievijā un Albānijā ne, tomēr spēsim izbeigt.

Kolēģi, es aicinu katrā ziņā atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Tādā gadījumā mēs zināmā mērā būsim nostādījuši visus uzņēmējus, kas cer kaut ko privatizēt Privatizācijas aģentūrā, vienādos nosacījumos un nebūs tā, ka praktiski Privatizācijas aģentūra pati izlemj, kurš no visiem pircējiem būs tas, kas galu galā tomēr latu vietā daļu samaksās sertifikātos. Tā kā es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu![bal002-Lapa..2] Par - 31, pret - 5, atturas - 60. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Saeimas Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un jau iesniegusi Prezidijam, tāpēc saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdzu virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā arī atzīt to par steidzamu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Leiškalna kungs, bet, ja šis likumprojekts tiks nodots divām komisijām, tad nevarēsim izskatīt uzreiz pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Šis likums ir nododams tikai un vienīgi Saeimas Tautsaimniecības komisijai, un es lūdzu citas komisijas noņemt pretenzijas uz šo likumu, jo tas ir jāizskata vēl šīs sesijas laikā.

Sēdes vadītājs. Tātad, ja es pareizi sapratu, Leiškalna kungs ierosina izslēgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju no to komisiju loka, kurām jānodod šis likumprojekts. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Obligāti!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Seiles, Gaiļa, Prēdeles un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tā nu iznāk, ka pēdējā laikā mums diezgan bieži iznāk iesniegt šādus likumprojektus, kuri nodrošina īpašuma tiesību atdošanu sabiedriskajām organizācijām, bet diemžēl tāda ir mūsu likumdošana, jo nav cita ceļa, kā atjaunot šīs īpašuma tiesības, kā vienīgi ar atsevišķu un īpašu likumu. Šī brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības Siguldas nodaļa ir darbojoša nodaļa, kas apvieno gan tos ugunsdzēsējus, kuri jau bija sākuši darboties pirms 1940.gada, gan arī viņu pārmantotājus un jaunus cilvēkus, kas ir iestājušies un papildinājuši šīs biedrības rindas. Viņi nepretendē ne uz ko vairāk kā uz zemi zem sev piederošām ēkām, kuras nav komerciāla rakstura ēkas, bet kurās glabājas viņiem piederošais ugunsdzēsības inventārs, ugunsdzēsības mašīnas, turklāt viņi aktīvi piedalās ugunsdzēsības darbā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo arī vietējā pašvaldība ir atbalstījusi šo īpašumu tiesību nodošanu Siguldas ugunsdzēsējiem.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu![bal003-Lapa..3] Par - 33, pret - 3, atturas - 56. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedrības integrācijas fonda likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie Prezidija locekļi! Labrīt, visi, kas mani dzird, un arī mani kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam, kuram jūs neesat veltījuši pietiekamu uzmanību sakarā ar to, ka mēs šodien izskatīsim 2001.gada budžetu. Ja mēs skatāmies šā likumprojekta anotāciju, mēs redzam, ka fonds tiek veidots kā komercsabiedrība. Valsts pašreiz izvairās piedalīties uzņēmējdarbībā, komercdarbībā. Vai tiešām mums atkal būtu jāveido vēl viena lieka institūcija, kas iesaistīsies komercdarbībā. Paanalizēsim to, ko šis likumprojekts mums dos un ko tad šis fonds mums dos. Punktā “c” ir rakstīts, ka tiks radītas jaunas darba vietas. Kādā veidā šis fonds radīs jaunas darba vietas? Vai tādā veidā, ka tiks nodibināta padome, pilnvarnieku institūcija, valde, kas kopā veidos apmēram 35 cilvēku sastāva lielu administrāciju? Es domāju, ka mums vajadzētu izvairīties no vēl vienas politizētas organizācijas, jo mēs jau tā pietiekami daudz runājam par to, ka visās uzņēmējsabiedrībās, kur ir valsts īpašuma daļa, šīs padomes pilnvarnieki tiek iecelti un valdes tiek veidotas pēc politiskā principa. Tad tieši šajā likumā mēs varētu daudz vairāk runāt par korupciju nekā likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Kopējie fonda izdevumi 2001.gadā ir 120 000. Šie izdevumi jau ir paredzēti 2001.gada budžetā. Mums pietrūkst naudas tik daudzām lietām. Kāpēc mēs nevarētu novirzīt šos līdzekļus Brīvības pieminekļa atjaunošanai? Mēs neesam paredzējuši līdzekļus - kas ir tikai 69 000 - Barikāžu piemiņas zīmju izveidošanai. Šo priekšlikumu nav atbalstījis ne Ministru kabinets, ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Tādēļ es lūdzu jūs vēlreiz uzmanīgi novērtēt un pārdomāt to, kā jūs balsosiet par šā fonda izveidošanu. Es domāju, ka tāds fonds ir jāveido sabiedriskā kārtā. Parasti šādus fondus, kas ir veidoti sabiedriskā kārtā, daudz atsaucīgāk atbalsta arī ārvalstu ieguldītāji. Un tādēļ es aicinu jūs šo ideju vispār neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas. Pirms balsošanas lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirms izteikt priekšlikumu par atbildīgās komisijas maiņu, es tomēr atļaušos divus teikumus teikt "par".

Iepriekšminētie argumenti, lai man piedod cienītā kolēģe, liecina par Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko perspektīvu ne sevišķi lielu izpratni. Es aicinu kategoriski balsot “par” šo likumprojektu, pirmkārt, un, otrkārt…

Sēdes vadītājs. Jūsu rīcībā ir tikai viena minūte. Lūdzu to neaizmirst, ja jūs runājat no vietas.

A.Seiksts. Ļoti lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Mēs ņemsim vērā visu komisiju argumentus. Mēs atzīstam, ka dažos aspektos Juridiskā komisija kā līdzšinējā atbildīgā ir kompetentāka, piemēram, par šā projekta atbilstību Komerclikumam, taču mūsu komisijai ir nopietnas iestrādes citās problēmās, un mēs ļoti lūdzam par atbildīgo komisiju noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Nav. Vispirms ir jāizlemj par atbildīgo komisiju. Iebildumu par atbildīgās komisijas maiņu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Sabiedrības integrācijas fonda likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 72,
pret - 10, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots. Atbildīgā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Ir saņemts deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut grozījumus likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu” izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Ir saņemts desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta P.Salkazanova atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai ir iebildumi pret šo lēmumu projektu iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmumu projekti ir iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām grozījumus likumprojektā “Par aizsardzību pret subsidēto importu". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Komisija lūdz nobalsot par steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 92,
pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar darba dokumentu nr.2500 - “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu””. Likumprojektā ir skaidri norādīts kompensācijas maksājuma statuss, nosakot, ka maksājums ir muitas maksājums. Tāpat likumprojektā piecos pantos tiek sakārtotas normas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem un atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.

Likumu ir nepieciešams pieņemt šogad, tāpēc aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 3.decembrim un par izskatīšanas dienu noteikt
7. decembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Valda Ģīļa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2489. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Valdis Ģīlis.

Komisija iepazinās ar visiem šim iesniegumam pievienotajiem materiāliem, arī jums ir iespēja iepazīties gan ar administratīvā pārkāpuma protokolu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kā arī ar papildu materiāliem, jo šajā sakarā ir veikta arī papildu pārbaude.

Komisija, izvērtējot šo situāciju, sagatavoja lēmuma projektu un atbalstīja tā virzību izlemšanai Saeimā. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Valda Ģīļa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Finansu ministr! Sākam darbu, lai pabeigtu Valsts budžeta likuma projekta un to pavadošo likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Dokuments nr 2296-b.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija principā atbalstīja un redakcionāli nedaudz precizēja. Lūdzu atbalstīt 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 3. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta izslēgšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.5.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu, kuru iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Komisija izvērtēja deputāta Leiškalna iesniegto 7.priekšlikumu un nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns iebildumus neceļ.

A.Poča. 8. - deputāta Lujāna priekšlikums - atbalstu neguva. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 34, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 9.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Principā tas tika atbalstīts, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu redakciju. Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 12. - Modra Lujāna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Runās Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamo priekšsēdētāj! Labrīt, cienījamie deputāti! Deputāta Lujāna iesniegtais 12.priekšlikums ir par mēneša neapliekamā minimuma apmēru - ka šis neapliekamais mēneša minimums ir vienlīdzīgs ar minimālo darba algas apmēru. Katrā ziņā šis priekšlikums ir ļoti racionāls, jo tiem cilvēkiem, kam ir mazi ienākumi, zem 50 latiem, ir neapliekamais minimums, tas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda pieeja tika piedāvāta arī tajā diferencētajā ienākuma nodokļa skalā, ko vairākkārt piedāvāja sociāldemokrāti, lai izveidotu šo nodokli tādu, kas būtu daudzmaz taisnīgs sociālā ziņā. Deputāta Lujāna piedāvātais modelis sakrīt ar mūsu viedokli, un katrā ziņā tas sakrīt arī ar to tendenci, ar kuru agri vai vēlu Latvijas valstij būs jāsastopas. Žēl, ka šāds piedāvājums nenāca no valdības. Jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā finansu ministrs iesniedza arī neapliekamā minimuma salīdzinājumu starp dažādām valstīm. Latvijā tas ir 252 lati gadā, tas ir viens no pašiem mazākajiem neapliekamajiem minimumiem visās Eiropas valstīs. Lielāks tas ir arī kaimiņos - Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā tas ir 384, Lietuvā - 398 lati gadā. Rietumeiropas valstīs tas ir 500, 1000 un 2000 latu. Domāju, ka pie šā priekšlikuma, ja valdošā koalīcija nebūs ar mieru šoreiz nobalsot “par”, valdībai būs agri vai vēlu jāatgriežas, tāpat kā pie progresīvā ienākuma nodokļa skalas, kāda ir visā Eiropā. Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlējās Kārlis Leiškalns... Leiškalna kunga nav zālē. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Runājot par šo priekšlikumu, es varu vienīgi komentēt, ka tas būtu jāskata kopumā ar sociālo budžetu. Jo, no vienas puses, neapliekamais minimums ir zināmas sociālās garantijas, bet jāskatās arī, cik lielas mums ir sociālās garantijas, kuras saņem pensionāri... un arī dažādu pabalstu veidā... Katrā ziņā šis jautājums būtu diskutējams, bet tas ir nākotnes jautājums. Šobrīd mūsu komisijas lēmums bija šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 32, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 13.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums: “Maksātājam šajā pantā noteiktais neapliekamais minimums netiek piemērots, ja viņa bruto samaksa gadā pārsniedz 3600 latus.” Tas ir 300 latu mēnesī. Šo priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija ierosināja, lai mēs varētu pārskatīt ienākuma nodokļa prognozes un atrast tādus līdzekļus, lai palielinātu bērnu valsts pabalstus par ģimenē pirmajiem bērniem, kas dzimuši līdz 1999.gadam.

Jāsaka, ka šīs bija vienas no lielākajām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un faktiski tas arī bija iemesls, kāpēc mēs šo likumprojektu neizskatījām pagājušajā ceturtdienā, bet vēl diskutējām, un kāpēc jums tas ir nodots apstiprināšanai tikai šodien.

Jautājums par to, kur atrast naudu bērnu pabalstiem, mūsuprāt, ir jāskata kompleksi. Un tas ir jāskata kompleksi arī ar pašu valsts bērnu pabalstu sistēmu. Mūsuprāt, būtu jāizvērtē un jāpārvērtē tā sistēma, kas ir šobrīd, - ka bērns saņem pabalstu neatkarīgi no vecāku ienākumiem; ka to var saņemt arī bērni, kuru vecākiem ienākums uz ģimenes locekli ir 100, 150 vai vairāk latu (pretstatā tiem bērniem, kuru vecākiem ienākums ir minimāls).

Bez tam, mūsuprāt, šis jautājums jāskata kompleksi - saistībā ar demogrāfisko politiku. Spriežot pēc pašreizējiem mūsu bērnu dzimstības tempiem un pēc tā, cik maz ģimenēs vispār dzimst bērnu, mūsuprāt, tieši attiecībā uz pirmo bērnu ģimenes būtu jāstimulē vairāk, nekā tas šobrīd ir likumprojektā paredzēts. Likumā “Par sociālo palīdzību” paredzēts, ka tieši ceturtajam bērnam ir vislielākā valsts pabalsta summa.

Es gribētu arī lūgt, lai šo jautājumu izvērtētu kontekstā ar pašvaldību lomu, jo, mūsuprāt, jautājums būtu diskutējams. Kā varētu palielināt pašvaldību ietekmi, iespēju izvērtēt, kuras ir tās ģimenes, kurām ir reāli jāsaņem palīdzība? Un kā šo naudu novadīt tieši līdz bērnam, nevis atļaut to saņemt vecākiem? Jo nelabvēlīgās ģimenēs šī nauda bieži vien tiek izmantota pavisam citām lietām - alkoholisma un citu netikumu piekopšanai.

Visa šā jautājuma kontekstā, diskutējot par to, vai mēs šobrīd varam vai nevaram šo normu ieviest, mēs lūdzam savu attieksmi izteikt balsojot. Mēs šobrīd nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Taču tad, kad skatīsim nākamo likumprojektu, kas ir par sociālo palīdzību... Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir piedāvājusi ietvert pārejas noteikumos normu, kas uzliktu valdībai par pienākumu īsā laikā šo jautājumu atrisināt. Tādēļ es lūdzu šobrīd neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atklājam debates. Runās Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šodien ir ļoti grūti klausīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas teiktajā, tikpat, cik grūti man bija arī vakar. Tikpat skumji bija klausīties to vakardien Latvijas televīzijā.

Ja ir runa par neapliekamo minimumu, mēs stāstām, ka Finansu ministrijai būs bezgala grūti šo lietu administrēt, bet man gribētos teikt, ka ne jau tas būtu deputātu uzdevums - strādājot Saeimā, skatīties, cik viegli vai grūti būs kādam no ministrijas ierēdņiem kādu darbu izdarīt. Un, ja mēs tā uz visiem jautājumiem skatīsimies, tad, manuprāt, pēc gada vai arī pēc diviem mēs vispār neko vairs nevarēsim pieņemt. Jo vienkārši kādā ministrijā kādi ierēdņi “sabuntosies” un pateiks: “Tas mums būs grūti! Un īsā laikā kaut ko izdarīt - to mēs nepavisam nevaram!”

Un kādēļ vēl man ir skumji? Tādēļ, ka Finansu ministrija ir parakstījusi līgumus ar Rīgu, Ventspili un nu jau arī ar Liepāju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu pašās pašvaldībās. Un tādēļ man tas šķiet pavisam aplami - runāt par to, ka mēs nekādi nevarēsim pateikt, cik nu naudiņas kādā konkrētā pilsētā vai rajonā katrs darba ņēmējs saņems mēnesī. Ja mēs zinām, ka Rīgā dzīvo viena trešā daļa no Latvijas - un plus vēl Ventspils un Liepāja! - tad, es domāju, šis darbs jau ir ievērojami atvieglots Finansu ministrijas ierēdņiem.

Kādēļ vēl man ir skumji? Tādēļ, ka, pastāvot šādam neapliekamajam minimumam cilvēkiem, kuru alga ir vairāk par 300 latiem mēnesī, gadā katrs no viņiem zaudē 63 latus. Mēs zinām, ka bērnu pabalsti ir no 4,25 līdz 6 latiem, un attiecīgi šī summiņa vienam bērniņam, ģimenē pirmajam, kurš būtu piedzimis laikā no 1993.gada, būtu papildus 21 lats gadā šīs “maizes naudiņas”. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks, kura alga šodien ir vairāk par 300 latiem, palīdzētu trīs ģimenēm jeb trīs bērniņiem.

Taču man gribētos teikt, ka tā informācija tomēr nav sevišķi precīza. Ja viena māte audzina ģimenē divus trīs bērnus un viņai alga ir lielāka par 300 latiem, vai tas nozīmē, ka viņas ģimene zaudēs? Nezaudēs. Jau tad, ja ģimenē ir divi bērni, šī māmiņa šo pabalstu praktiski atgūst gada laikā, jo spēkā ir koeficients par otro, trešo, ceturto un pārējiem bērniņiem. Un, ja viņai ir trīs bērni, kurus viņa audzina, arī tad viņa vēl iegūst. Arī šādā situācijā. Tādēļ man ļoti gribētos, lai kolēģi saprastu Sociālo un darba lietu komisijas viedokli un atbalstītu 13.priekšlikumu. Man ir patīkami šodien jums teikt, ka Sociālo un darba lietu komisijā viedokļi neatšķīrās. Visi komisijas locekļi šo priekšlikumu atbalstīja vienbalsīgi. Es domāju, kolēģi, ka es esmu jums jau vairākkārt teikusi - un to var apliecināt kolēģi, kuri strādā Sociālo un darba lietu komisijā -, ka mēs tur politiski neplūcamies, mēs cenšamies izskatīt lietas un diskutēt par tām pēc iespējas profesionālāk, savācam informāciju un nopietni katru jautājumu izskatām. Un tādēļ lūdzu jūs atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 14. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Pēc satura līdzīgs ir 16.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt finansu ministra iesniegto priekšlikumu nr.18.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 19. - ministra priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Komisija, izvērtējusi Juridiskā biroja priekšlikumu, tomēr to neatbalstīja. Lūdzu 20.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Lūdzu izteikt savu pozitīvo attieksmi pret 21. - ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī nākamo ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 23. - ministra Bēziņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Juridiskā biroja precizējums 24.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 25. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 26. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

A.Poča. 27. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Tas tika atbalstīts pēc būtības, tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja nedaudz precizēt redakciju.

Lūdzu atbalstīt 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 29. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - par šā panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa iesniegto 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 31. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 32. - ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 33. - deputātes Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 34. - ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 35. - ministra Bērziņa priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to precizēja. Lūdzu to atbalstīt 36.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 37. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas ir konceptuāli atbalstīts, bet komisija izveidoja savu redakciju, kuru jums piedāvājam kā 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 39. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 40 - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 41. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī priekšlikumu, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Ir runa par pārejas noteikumu papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas ir iesniegti likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai otrajā lasījumā, ir izskatīti. Lūdzu Saeimu to apstiprināt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam mums ir iesniegti kopumā astoņi priekšlikumi.

1. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 31. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Arī 2. - deputāta Klementjeva priekšlikums - atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Valdis Lauskis... Viņš tomēr nevēlas debatēt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Arī 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums - atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo balsojumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tā kā tur mēs nevarējām atrast resursus, lai palielinātu šo bērnu pabalstu un pārskatītu pirmā bērna pabalsta piešķiršanas kārtību atkarībā no bērna dzimšanas laika, šis priekšlikums nebūtu atbalstāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Varbūt pēc būtības šis priekšlikums nav vairs balsojams, bet izteikties es tomēr gribētu. Es gribētu atgādināt tiem deputātiem, kas pagājušajā nedēļā piedalījās republikas bērnu forumā, un arī pārējiem, kuri šajā forumā neuzdrošinājās piedalīties, par to situāciju, kādā Latvijas politiķus bija nostādījuši Latvijas labākie bērni. Skanēja jautājumi, kuri mūs tiešām reizēm iedzina strupceļā un uz kuriem mēs nevarējām atbildēt tādēļ, ka nebija ko atbildēt. Bija, piemēram, tāds jautājums: kāpēc deputāti sev ir pacēluši algas par tādu summu, bet pensionāriem pensijas ir pacēluši tikai par dažiem santīmiem un bērnu pabalstus nepaceļ vispār? Bija arī jautājums, kāpēc par mācību grāmatām valstī ir jāmaksā, kaut gan izglītība ir bezmaksas. Izskanēja arī jautājums, kāpēc skolās ņem no vecākiem naudu par remontiem, un citi ļoti smagi jautājumi, kas principā man personīgi lika saprast, ka, ja valsts bērnu auditorija, jaunatnes auditorija ir tik negatīvi noskaņota pret politiķiem, pret mums, tā nav vairs laba zīme. Un nevainosim šeit tikai masu informācijas līdzekļus vai vecākus, kas ir tāpat noskaņoti pret politiķiem, bet vainosim arī paši sevi! Es domāju, ka, ja koalīcijas partijām būtu bijusi politiskā griba atrisināt šo jautājumu, tad šis jautājums būtu ticis atrisināts. Es šodien gribētu pateikt, ka jau pirms gada, kad Saeimā notika balsojums par 2000.gada budžetu un tika ierosināta šā jautājuma atlikšana, Sociālo un darba lietu komisija diezgan skeptiski skatījās uz to: vai gada laikā Labklājības ministrija un Finansu ministrija izstrādās mehānismu, kā sakārtot bērnu pabalstu jautājumu? Un izrādījās, ka mūsu šaubas ir bijušas pamatotas. Kad mēs vairākas reizes gada laikā mēģinājām par to jautājumu atgādināt atbildīgajām ministrijām, tad mums pateica: “Neuztraucieties, viss būs kārtībā, laiks vēl ir!” Taču, kad pienāca jaunā budžeta apspriešanas laiks, tad izrādījās, ka praktiski neviens no Labklājības ministrijas piedāvātajiem variantiem nav vērā ņemams, bet Finansu ministrija vispār nevarēja ieteikt neko. Es nonācu pie secinājuma, ka tas ir politiskās gribas trūkums. Un tādēļ es aicinu Ministru prezidentu tomēr atrast šo politisko gribu. Mums vajag beidzot atrisināt šo jautājumu: vai gribam, lai mūsu valstij būtu nākotne un lai mums dzimtu bērni, un lai būtu kaut vai mazs, mazs valsts pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni, kuras ir uzdrošinājušās šajā laikā radīt bērnus, izvadīt viņus uz skolu un iemācīt viņiem to, kas dzīvē ir nepieciešams?

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man vispirms gribētos teikt paldies koalīcijas partijas deputātei Helēnai Soldatjonokai par drosmi. Un, otrām kārtām, man gribētos ļoti sirsnīgi aicināt un ieteikt, ka laikam jau tie politiskie solījumi, kurus mēs esam devuši saviem vēlētājiem un kurus mēs, strādājot Saeimā, nepārtraukti dodam saviem vēlētājiem, acīmredzot būtu izvērtējami - un kaut vai dēļ tāda ļoti vienkārša iemesla, ka mēs katrs tomēr esam Latvijai piederīgi un katrs agri vai vēlu varam nonākt tādā situācijā, kādā pašreiz ir daudzi Latvijas iedzīvotāji. Un man sāp tas, ka kāda partija saka, ka pēc gada vai diviem mēs noteikti šo darbu izdarīsim, un paiet tas gads vai nu jau, paldies Dievam, divi, bet nekā nav. Un vēl es gribētu teikt: varbūt jūs, kolēģi, atceraties - un varbūt daudzi no jums to nemaz nezina -, ka tad, kad sākās diskusijas par 2001.gada budžetu, Labklājības ministrija iesniedza Ministru kabinetā vairākus variantus, bet diemžēl Ministru kabinetā netika diskutēts ne par vienu no Labklājības ministrijas iesniegtajiem variantiem. Tika pateikts skaidri un gaiši: “Bērnu pabalstus mēs pašreiz neaiztiksim, lai tie paliek tādā pašā apmērā!” Man gribētos vaicāt, kolēģi... Kaut gan es, opozīcijas deputāte, neesmu atbalstījusi iepriekšējos Ministru kabinetus un to sastāvu, man gribētos prasīt jums, pārējiem koalīcijas deputātiem: ko tad jūs vēlat un kas tas ir par Ministru kabinetu, kurš pat sava kolēģa, labklājības ministra, izstrādātos projektus neņem vērā un nediskutē par tiem? Un tādēļ man gandrīz vai smieklīgs šķiet likumprojektā ietvertais 8.priekšlikums, kurā, lūk, redzam, ka Ministru kabinets ir apņēmies - un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir te izstrādājusi -, ka gaišā nākotne būs 2001.gada 31.maijs, kad nu viss būšot pilnīgi skaidrs. Tā jau tas nebūs, kolēģi! Ja nav šodien labās gribas, tad, es uzskatu, nebūs arī 31.maijā. Tikai ir viena piebilde: pašvaldību vēlēšanas gan tad būs jau aiz muguras, un tāpēc šodien jau nu var iestāstīt, kas vien ienāk prātā, lai varbūt kāds lētticīgs cilvēks Latvijā tam arī notic.

Tālāk. Šis 4.priekšlikums iepriekšējā likumā, nenobalsotajā likumā par sociālo palīdzību, prasa tikai 3 miljonus no Latvijas budžeta, 3 miljonus, lai kaut nedaudz noregulētu šos bērnu pabalstus. Lai cilvēki redzētu, ka Saeima, ja nevar uzreiz, tad kaut vai solīti pa solītim tomēr iet pretī mūsu vienkāršajam cilvēkam. Tiem cilvēciņiem, kuri aug un kuri kādreiz sēdēs šeit mūsu vietā vai vadīs iestādes un uzņēmumus. Bet kāpēc šodien mums par viņiem negribas runāt nu absolūti itin nemaz? Sakām, ka budžetā līdzekļu nav, bet paskatīsimies, par kādiem skaistiem priekšlikumiem mūsu lielajā budžetā mēs nobalsosim! Un tad padomājiet katrs pats, vai jums nepaliek skumji to ģimeņu priekšā, kurām laukos šis 21 lats mēnesī būs šī “maizes nauda”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, bija iespēja iepazīties ar to situāciju, kāda izveidojās, kad Ministru kabinets iesniedza Saeimā šos dokumentus par nākamā gada budžetu, un nu, par nožēlu, jāsaka, ka Ministru kabinets šā jautājuma sakarā man ir atzīmēts ar skaitli “nulle”. Ministru kabinets savu politisko gribu nav izrādījis. Nedz šis, nedz arī iepriekšējais. Kā mēs atceramies, mēs par šo pašu jautājumu pirms gada runājām un domājām, ka nākamajā gadā kaut kas notiks. Taču nekas nenotika. Un nu mēs ceram, ka 31.maijā kaut kas notiks. Taču atkal nekas nenotiks, jo formula, kas tiek ievērota budžeta veidošanas procedūrā, ir šāda: no iekšzemes kopprodukta kopējās masas 1999.gadā 44% aizgāja sabiedriskajam patēriņam, 2000.gadā - 37%, bet 2001.gadā, tas ir, nākamajā gadā, tie būs tikai 34%. Ar katru gadu samazinās asignējumi sabiedriskajam patēriņam. Jā, var strīdēties par skaitļiem, par tiem procentiem, ko es nosaucu. Finansu ministrs sauc citus skaitļus, bet profesors Georgs Libermanis nosauc tieši šos skaitļus. Un es tomēr domāju, ka pareizāk ir izņemt ārā no budžeta maksas pakalpojumus un runāt tikai par budžeta asignējumiem un nodokļu daļu, nevis par pārējiem ieņēmumiem.

Tālāk. Par šo situāciju ar bērnu pabalstiem. Jā, valdībai nebija pilnīgi nekādas politiskās gribas, jo mēs Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neieraudzījām neko tādu, par ko būtu vērts diskutēt. Tad nācās deputātiem rīkoties Ministru kabineta vietā un atrast savus modeļus. Viens no modeļiem ir tas, kas ir iesniegts no Barčas kundzes komisijas, un vēl divi modeļi tika apspriesti Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Visi šie modeļi bija konstruktīvi, bet tie bija izmisuma soļi, risinājuma meklējumi un Ministru kabineta bezdarbības aizvietošana ar darbību šeit, Saeimā, no deputātu puses. Atklāti sakot, varēja atrast šo naudu, bet te sadūrās vēl citas intereses. Sadūrās valdošās koalīcijas intereses... Pirms vēlēšanām mētāties ar 15 tūkstošiem pa labi, pa kreisi, risināt priekšvēlēšanu kampaņas jautājumus un tādus jautājumus, kas vispār nav valsts kompetencē esoši jautājumi... Taču valstij ir jārisina globālas programmas, Leiškalna kungs, nevis jādomā, kā par 800 latiem mainīt logus skolām, par 2000 latiem mainīt jumtus. Nomaina desmit loksnes, bet 200 loksnēm naudas pietrūkst tik un tā. Šādā veidā aizlāpīt valsti nevar. Katrā ziņā valstiski domājošiem deputātiem būtu jārisina šādas problēmas, nevis jālāpa caurumi.

Ļoti interesanti ir tas, ka ir sagadījies tā, ka valdības bezdarbību šodien apspriežam šeit, Saeimas sēdē, un šodien ir vārdadiena Andrejiem, Andriem. Šodien premjeram ir vārdadiena. Man ir skumji šo vārdadienu saistīt ar to dāvanu, ko valdība dod mūsu bērniem, - nepalielinātos pabalstus, solījumu nepildīšanu. Tā tas ir, cienījamie kolēģi.

Katrā ziņā man ir skumji, ka valdošā koalīcija jau otro gadu pēc kārtas neko nav izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Ministru prezident! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu pateikt tikai vienu lietu. Vēl nupat mēs balsojām par grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību īpašumu, un tajā brīdī mēs varējām balsot par to, lai valsts budžetā būtu pietiekami lielas summas, lai visu laiku nevajadzētu mums domāt par to, ka Privatizācijas aģentūrā varētu notikt ne pārāk ar likumu saistītas lietas. Arī prokuratūrai tur ir darbs. Pēta tās naudas paciņas ar tādu konkrētu cilvēku uzvārdiem - arī ar augstu amatpersonu uzvārdiem -, kuri ir kaut ko ieguldījuši Privatizācijas aģentūras seifos... Tā ka arī visa tā mūsu skaļā smiešanās par to, ka arī Leons Bojārs interesējās, kas tās par naudas summām un kur tās paliek, un kur visas tās zīmītes paliek… protams, tas ir humora vērts, bet aiz tā visa ir rūgta patiesība.

Es gribētu jums, kolēģi no valdības partijām, atgādināt to, ka nevajadzētu pēc notikuša darījuma, pēc izsoles un konkursa Privatizācijas aģentūrā, mainīt maksāšanas līdzekļus, privatizācijas noteikumus, termiņus, dot iespēju pat pusi no līgumā paredzētās naudas maksāt ar sertifikātiem. Nu kurš tad no jums to sertifikātu par 28 latiem pirks? To jūs varbūt varētu man izstāstīt. Tad pie jums sastātos rindā pensionāri un varbūt arī jaunās māmiņas būtu tanī rindā. Bet nē! Jūs to visu negribat saskatīt.

Es gribu pateikties Raimondam Paulam, vienīgajam no valdības partiju deputātiem, kas atzina, ka šinī gadījumā tomēr vajadzētu būt zināmai kārtībai, arī jautājumos, kas ir Privatizācijas aģentūras kompetencē. Taču likumdevējs nemaina šo kārtību, ka Privatizācijas aģentūra likumus nepieņem.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka naudas mums it kā trūkst, bet mums ļoti daudzas situācijas ir tādas, ka nedz Austrumos, nedz Rietumos, nedz Ziemeļos… nu, varbūt kaut kur Āfrikā mēs vēl varētu atrast tādus noteikumus, kādi ir pie mums. Ne NVS valstīs, ne Krievijā nav tādu situāciju, ka pēc privatizācijas līguma var mainīt maksāšanas līdzekli.

Es gribētu arī atgādināt, ka mums, kad mēs šeit spriežam par budžetu, vienmēr ir jādomā arī par to, kas ir prioritāte. Izrādās, ka mums nav bērnu pabalsti nekāda prioritāte - neraugoties uz to, ka ir reāla demogrāfiskā krīze. Vienreiz šī Saeima atrada papildu naudu bērnu pabalstiem. Toreiz sociāldemokrāti bija valdībā, Tautas partija un Tautas saskaņas partija bija opozīcijā, un šīs trīs partijas atrada iespēju vienoties balsojumā. Kopš tā brīža vairs nav bijusi nekāda vēlme, nekāda gribēšana kaut ko rast priekš bērniem.

Tas rāda, kāda mums, valdības pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, ir attieksme pret šo nopietno jautājumu: kas šeit, Latvijā, dzīvos pēc gadiem trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit, sešdesmit?

Vēl viens moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mēs nepārtraukti veidojam budžetu gluži tāpat kā padomju laikos. Katram pieliekam nedaudz naudas klāt vai saglabājam to pašu, bet nerūpējamies par tiem valstiskajiem uzdevumiem, kas mums ir paši svarīgākie, kuri ir jārisina. Rezultāts ir tas, ka mēs vienkārši izdabājam katrai no valdības partijām un viņu ministriem, nepārtraukti pieliekam zināmu procentu klāt pie viņu tēriņiem, neskatoties uz to, cik tie ir racionāli un lietderīgi. Un pēc tam to, kas paliek pāri, atvēlam tā dēvētajām prioritātēm. Tā nerīkojas neviena nopietna Rietumeiropas valsts pašreiz, un arī mūsu kaimiņi tā nerīkojas.

Nu ko es vēl varu teikt? Es varu pateikt vēl vienīgi to: ja bērnu pabalstu jautājumu mēs šeit nespējam atrisināt pat pēc tam, kad valdības partiju pārstāvji ir to apņēmušies, tas rāda, ka valdības partiju vidū ir iestājusies morālā krīze.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man vienmēr ļoti patīk tas laiks, kad tuvojas vēlēšanas, un arī budžeta pieņemšanas laiks. Jo it sevišķi tad, kad dala naudu, parādās tā īstā seja. Mēs šodien lielā budžeta pieņemšanas laikā noteikti kārtējo reizi balsosim par to, ka tuvosimies NATO, ka attīstīsim savus Bruņotos spēkus. Taču es aicinu padomāt, kas tanīs Bruņotajos spēkos dienēs pēc kādiem desmit vai piecpadsmit gadiem. Jo mums Latvijā ir divas nemīlamas grupas - tie ir bērni un pensionāri. Vieni, kā savulaik teica “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības pārstāvji, vēl nav laicīgi nomiruši, bet otri diemžēl ir piedzimuši. Un tādēļ abas grupas var “attīrīt”. Var “attīrīt” gan bērnus - jo viņi neizies uz ielas un nepiketēs -, gan arī pensionārus, jo viņiem vairs nav spēka iziet. Un, jo mazākas ir pensijas, jo tā spēka ir mazāk. Tā ir patiešām tālredzīga valdošā vairākuma politika. Ja pensionāriem būs vēl mazākas pensijas nekā šodien - tie 30-50 lati -, tad viņi vispār nevarēs iziet ārā no mājas, jo viņiem nebūs spēka to izdarīt.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu. Mēs balsosim par to, lai mēs tomēr parādītu to dinamiku, ka ne tikai virzāmies, kā to arī Valsts prezidentes kundze teica, uz NATO, bet arī atbalstām savus bērnus. Tas ir lats un divdesmit santīmu, ko vienam bērnam piešķirsim papildus. Es aicinu to darīt.

Mēs ļoti labi mākam naudu izšloderēt. Mēs maksājam par kuģi, un tam mēs momentāni atrodam 2 miljonus. Pēkšņi tie ir! Mēs maksāsim par visu ko. Mākam kanālus padziļināt par milzu summām, mākam domāt par Gaismas pili. Protams, tikai ir jautājums, kas uz to Gaismas pili pēc tam ies un kaut ko tur lasīs vai arī lasīs internetā. Nu nebūs vairs… Varbūt tā Gaismas pils būs ārvalstīm kā objekts atmiņai par Latvijas tautu, par latviešiem. Tā ir jūsu problēma. Un arī “tēvzemiešu” problēma. Tie bērni, par kuriem tagad runājam, ir tie paši bērni, kas dzīvos nākotnē. Tie, kas vilks tās pastalas un balsos par jums. Nu nebūs viņu! Un nebūs vairs vajadzīgas prievītes, varēs Etnogrāfiskajā muzejā stāstīt: bija kādreiz tāda tauta - latvieši, viņi izmira… ar paši savu vēlētu deputātu rokām.

Aicinu šinī brīdī padomāt un atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es šoreiz vēlētos runāt par politisko nihilismu, kas ir vērojams, apspriežot bērnu pabalstu jautājumu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nedzird!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, mikrofonā runājiet! (No zāles deputāts M.Lujāns: “Aparatūra sabojāta speciāli, lai vēsturē nepaliktu pierādījumi!”)

V.Lāzo. Vai mani dzird, godātie kolēģi? Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs!

Šoreiz es vēlētos atgādināt tieši to, kā bērnu pabalstu lietas tika valdībā un parlamentā spriestas tieši procedurālā veidā. Man liekas, ka bērnu pabalsti bija viena no tām lietām, kas absolūti pierādīja šo politisko nihilismu. Ir vienalga, ko runā iedzīvotāji, un ir pilnīgi vienalga, ka opozīcija ir šim jautājumam pievērsusi ilgu nedēļu laikā ļoti lielu uzmanību, iesniegusi konstruktīvus priekšlikumus dažādās institūcijās. Taču no Ministru kabineta mēs vispār nesaņēmām pat šīs situācijas izvērtējumu. Nesaņēmām iespējas, kā rast kādus kompromisa variantus, lai kaut daļu no tās summas... Atgādināšu godātajiem kolēģiem, ka sākotnēji mēs aprēķinājām, ka visai lietai kopumā būtu šajā brīdī vajadzīgi 11,5 miljoni. Tad, kad tika saprasts, ka šī summa ir par lielu, mēs piekāpāmies un piekritām, ka runa varētu būt kaut par nelielām summām. Šajos priekšlikumos - 4. un 5.priekšlikumā - minētā summa ir vairs tikai 3 miljoni. Tā jau ir piekāpšanās, ielaišanās ārkārtīgi lielā kompromisā. Mēģināsim atbalstīt vismaz šos 3 miljonus! Latvijas valsts taču ir gatava ar ļoti vieglu roku maksāt par zviedru kuģa atrašanos šeit, Latvijas teritorijā, vairākus miljonus, vispār neapspriežot šo jautājumu parlamentā. Turpretim šis ir jautājums par mūsu bērniem.

Mums skaidrā atmiņā ir vēl arī tas, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai bija nepieciešami 5 miljoni. Parlamentā gandrīz pusgadu bija diskusijas par tiem un galu galā tomēr šos 5 miljonus, šo nelielo summu, toreiz noraidīja.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz aicinu atbalstīt 4. un 5.priekšlikumu, lai vismaz daļai bērnu šie pabalsti palielinātos. Lai vispār par šo jautājumu tiktu diskutēts un lai netiktu kārtējo reizi pierādīts politiskais nihilisms, neklausoties, ko sabiedrība par šo lietu domā, un neraugoties uz to, ka sabiedrība vēlas kaut kādu risinājumu šai lietai. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Es atļaušos atgriezties pie lietas būtības, jo, runājot par šiem priekšlikumiem un reāli arī šādā vai tādā veidā balsojot, vairs diez vai ko varam izdarīt. Jo grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” mēs neesam atbalstījuši jums zināmo un iepriekš minēto, diskutēto iemeslu dēļ.

Es, izmantojot šo iespēju, ka mēs diskutējam par šo likumu un par šiem Sociālo un darba lietu komisijas ilgi apspriestajiem un izsvērtajiem priekšlikumiem, gribētu pateikt sekojošo.

Par politisko gribu. Nav tā, ka nebija politiskās gribas atrisināt šo jautājumu. Vēl vairāk - tiem Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem, 7.Saeimas deputātiem viņa noteikti bija un ir. Arī šis mūsu priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - atrast līdzekļus bērnu pabalstu palielināšanai, izmantojot neapliekamo minimumu tiem cilvēkiem, kam darba alga pārsniedz 300 latus, tika ilgi un rūpīgi diskutēts. Un tā nebija valdošā koalīcija vai valdošo partiju griba noraidīt vai pieņemt šo priekšlikumu.

Bērnu pabalsti Latvijā pašreiz ir kļuvuši par nacionālo problēmu. Tieši nacionālā mēroga problēmu. Jo jebkurš mēģinājums atrast līdzekļus šīs problēmas risināšanai saduras ar milzīgu pretsparu, pretdarbību. Neskatoties uz to, kurā pusē ir tie, kas iebilst pret piedāvātajiem risinājumiem. Arī šis risinājums - atrast naudu pabalstiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī - tika ar ļoti lielu pretsparu uztverts tieši no pašvaldību un to deputātu puses, kas lobē, atbalsta, izjūt un varbūt arī izprot pašvaldību vajadzības un intereses.

Un tad Salkazanova kungs bija viens no dedzīgākajiem oponentiem. Es to nepārmetu, es saprotu, cik labi viņš pārzina pašvaldību intereses un tos sarežģījumus, kuri rastos, sākot īstenot šo modeli, bet es gribu uzsvērt sekojošo, ka šī nav tikai valdošās koalīcijas vai kādas citas deputātu grupas problēma. Šī ir vispārnacionāla problēma. Un es domāju un aicinu arī mūsu Ministru prezidentu šādā veidā risināt šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šodien mums ir pasmaga diena, jo šodien ir ļoti daudz likumu, kas saistīti ar ekonomiku. Nevis tik daudz ar valsts ekonomiku, cik ar valstī dzīvojošās tautas ekonomiku.

Aija Barča šodien un Helēna Soldatjonoka jau pateica: “Ir skumji.” Skumji tāpēc, ka mēs paši aizmirstam, ko mēs runājam, ko runā mūsu oponenti.

Es atgādināšu viena politiķa teikto: “Es vadīšu valsti kā uzņēmumu!” Šobrīd mani cienījamie kolēģi savā vairākumā, spriežot pēc jau esošajiem un nākamajiem balsojumiem, tā arī taisās darīt.

Un tādā gadījumā es atgādināšu viena rakstnieka vārdus. Un to laikam ir svarīgi zināt opozīcijai, zinot to ideoloģisko bāzi, kas ir pozīcijas deputātiem. Patiesību sakot, jau sen vajadzēja apjēgt, ka tauta ir galvenais valsts ienaidnieks, jo tauta grib, lai viņu mīl. Tā nu tas diemžēl ir.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz to, ko teica Ražuka kungs. Vilciens ir aizgājis, ienākuma nodokļa izmaiņas nav pieņemtas, bet tas nenozīmē, ka priekšā esošie balsojumi nevar atrisināt problēmu ar bērnu pabalstiem. Ienākuma nodoklis... Es vēlreiz atkārtoju, bija trīs modeļi, kādā veidā finansēt, nodrošināt finansējumu bērnu pabalstiem. Visi šie trīs modeļi tika noraidīti no valdības puses. Un dabīgi, arī no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Pašlaik ir palicis ceturtais modelis, par kuru jāizšķiras. Pamatā tomēr valdošajai koalīcijai un valdībai. Avoti šiem 3 miljoniem ir. Un par viņiem jau es runāju iepriekš. Tas ir, miljons latu, ko jūs katrs dalījāt dažādu vajadzību apmierināšanai. Tie 2 miljoni latu, par kuriem šodien no rīta finansu ministrs runāja pa radio, sakot, ka tas nav liels budžeta deficīta pieaugums. Ja šīs summas saliek kopā, tie ir precīzi 3 miljoni latu, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu tieši šīs normas, kas ir 4. un 5.priekšlikumā. Nauda ir. Ir vajadzīga atkal politiskā griba. Valdībai viņas nebija. Es ceru, ka valdošajai koalīcijai šī politiskā griba šodien parādīsies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Mēs šeit daudz runājām par to, ka šie bērnu pabalsti ir nacionāla problēma. Es piekrītu Ražuka kungam. Bet, lai tie nekļūtu par nacionālu problēmu, tad mums ir tomēr jāatbalsta šeit, Saeimā, šie priekšlikumi, kas dotu risinājumu ja ne tūlīt, tad pēc kāda laika. Tāpēc es esmu pilnīgi pārliecināts, ka reiz Ministru kabinets ir parādījis savu nespēju risināt šo problēmu. To liecina jau šis balsojums par iedzīvotāju ienākuma nodokli šeit.

Tad jautājums ir viens: vai valdības partijām ir nespēja, mazspēja vai spēja. Uz to jums arī ir jāatbild šā jautājuma risināšanā.

Es gribētu atgādināt pavisam vienkārši. Par kādu prioritāti tad mums ir kļuvusi nerakstīta prioritāte? Valdības deklarācijā nekur šo sociālā nodokļa samazinājumu nav. Ar vieglu roku valdības partijas pusprocentu no šā sociālā nodokļa - atlaidi darba devējam - atdeva nopietnai vajadzībai - apdrošināšanai bezdarba gadījumos, kad darba devējs praktiski nav izdarījis sociālās iemaksas. Kāpēc mēs šo otru pusi nevaram aiztikt tāpat kā valdības partijas un virzīt konkrētai, sociālai problēmai. Izrādās - nevaram. Tāpēc, ka nav gribas virzīt naudu bērnu pabalstiem.

Es pilnīgi varu iedomāties, kāda situācija būs 2002.gada budžeta pieņemšanā. 2002.gada budžeta pieņemšanā mums skaidri un gaiši valdības partijas paziņos, ka ar 2003.gadu būs tādi bērnu pabalsti, kādi vēl nebūs redzēti. Tā, kā to viņi ir darījuši vairākkārt. Un te ir pat pilnīgas iespējas saukt šīs personālijas, kas tā ir balsojušas un gribējušas to pierādīt. Bet ne ar darbiem, tikai ar vārdiem.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatīsimies uzmanīgi uz krūtīm Tautas partijas biedriem, tad mēs redzēsim interesantu nozīmīti: divi lielāki un trīs mazāki. Es atceros arī jūsu vēlēšanu solījumus. Ģimenēs pa trim bērniem! Tad sāciet pildīt savus vēlēšanu solījumus. Šeit ir tiešs piemērs, kad var to izpildīt. Patiešām, lai varētu piepildīties tā jūsu nozīmītēs redzamā vīzija, ko jūs visai Latvijas tautai solījāt, kad daudzi balsoja par jums - oranžajiem, tādēļ ka domāja, ka būs patiešām tās laimīgās ģimenes ar trijiem bērniem. Tikai jautājums - par kādu naudu lai tos bērnus uztur. Es ilgstoši arī sēdēju, klausījos un domāju. Iznāk ļoti interesanti. Nāk vēlēšanas, sola vienu, sākas reālais darbs, dara pavisam pretējo. Nāca vēlēšanas, solīja baznīcu neaplikt ar nodokļiem, pienāca laiks, baznīcu pirmo aplika ar nodokļiem. Bija vēlēšanu laiks, solīja, ka bērniem būs pabalsti. Tagad pabalstu nedod. Tāpat arī es gribētu uzdot jautājumu. Es saprotu, kādēļ “Latvijas ceļš” šodien tā klusi bubina no tribīnes. Jo citādi jau nebūtu vajadzības dibināt organizāciju “Glābiet bērnus!” un citas struktūras. Tāpat es tagad iedomājos - tuvojas Ziemassvētki, un jauniem mēra kandidātiem būs ļoti patīkami staigāt pa Rīgas ielām, dāvināt konfektes un rūpēties par grūtdieņiem bērniem vai arī ģimenēm, kurām trūkst naudas, kurām nebūs dāvanu Ziemassvētkiem. Daudz labāk būtu tomēr risināt to pabalstu jautājumu, dot reālu palīdzību šīm ģimenēm, nevis pēc tam tēlot labsirdīgos onkuļus un tantes un stāstīt, kā mēs rūpēsimies, ja mēs tiksim pie varas Rīgas pilsētā vai kādā citā pilsētā. Nu nerūpēsieties! Tā kā jūs esat piekrāpuši jau daudzkārt, tā arī piekrāpsiet nākamreiz. Nu tā patiešām ir laikam mūsu valdošo partiju morāle: jo vairāk nozog, jo vairāk var visiem stāstīt, kā jūs mīlat tautu. Tā diemžēl laikam ir. Un nevienu solījumu jūs diemžēl nepildāt. Vienreiz varētu godīgi pateikt, ka nemaksājāt, nemaksāsiet un netaisāties maksāt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sāksim analizēt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus tīri no juridiskā viedokļa. Šobrīd valsts Sociālo un darba lietu komisija ierosina 17.pantā aizstāt piektajā daļā skaitli “99” ar skaitli “93”, un to pašu ierosina darīt arī šā paša panta sestajā daļā, atkal aizvietojot skaitli “99” ar skaitli “93”. Tiktāl tas viss būtu skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies pašreizējo likuma redakciju, tātad 17.panta piekto daļu. Ko mēs lasām? Aizvietojam šo skaitli “99” ar “93”, un ir: “Ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri dzimuši līdz 1993.gada1.janvārim, ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, nosaka Ministru kabinets.” Mēs skatāmies Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu sestajā daļā. Ievietojam skaitli “93” skaitļa “99” vietā un lasām: “Ģimenes valsts pabalsts par bērniem, kuri dzimuši 1993.gada 1.janvārī un vēlāk, ir 20 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.” Nu šeit vienkārši juridiski ir nekorekti, jo iznāk, ka par vienu un to pašu lietu pirmām kārtām runā likums, bet pēc tam vēl var lemt Ministru kabinets. Nu vajadzētu tad arī vismaz padomāt un sakārtot likumu pēc būtības. Bet, ja mēs runājam par šiem bērnu pabalstiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija patiesi ļoti rūpīgi strādāja. Un ir skaidras trīs lietas - pirmais, ir nepieciešams izlīdzināt pabalstus tik tiešām par pirmajiem bērniem. Bet nākamais ir, mūsuprāt, ne mazāk svarīgs - palielināt pabalstu par pirmo bērnu. Tas nav mainījies, es nezinu, jau no deviņdesmito gadu sākuma. Un tad ir jautājums par to, kā palielināt vispār. Un absolūti nav skaidrs, kāpēc šobrīd ir paredzēts palielināt pabalstu, sākot no otrā bērna, kas ir 1,2 reizes lielāks, un tā tālāk. Kāpēc pirmais bērns tiek atstāts novārtā? Mūsuprāt, pie mūsu demogrāfiskās situācijas Latvijas valstī mums būtisks ir pats pirmais bērns. Jā, mums vajag arī otro, mums vajag arī trešo, bet vai mums vajag jau ceturto bērnu, kurš... Jā, mums vajag, bet, ja šis bērns dzimst nelabvēlīgā ģimenē, tad mums jāskatās, lai šie bērnu pabalsti nokļūst tieši līdz bērnam, nevis lai vecāki to naudu nodzer, kā mēs zinām, ka tas notiek. Un šis jautājums ir jāskata ļoti komplicēti un kompleksi. Jo ir jautājums, kā šobrīd vispār bērni un ģimenes saņem dažādus atvieglojumus vai pabalstus. Tie ir šie valsts ģimenes pabalsti, tad ir šis neapliekamais minimums par katru apgādājamo, tad ir arī apliekamo ienākumu samazināšana par daļu no summām, kas izlietotas bērniem izglītības iegūšanai un veselības aprūpei, tad vēl saņem pabalstus no pašvaldībām. Viss ir labi, bet šobrīd arī valdība domā par jaunu atbalsta veidu ģimenēm, tas ir garantētais minimālais ienākums, kas ir plānots 21 lats. Skatīsim šo jautājumu arī klāt pie šīs lietas. Skatīsim, vai ir jāsaņem šie valsts ģimenes pabalsti ģimenēm, kuru ienākumi, kā jau es minēju, ir stipri lielāki par vidējo uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd likums šādas atšķirības nianses neatrunā. Un šeit vēl varētu būt daudz un dažādi aspekti, par ko ir jārunā. Tas, protams, dažādos veidos skar neapliekamo minimumu. Tas skar arī pašvaldību ieņēmumu bāzi un finansu izlīdzināšanas mehānismu. Kā mēs zinām, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek novirzīts diviem budžetiem. Viena daļa veselības aprūpei, otra daļa - pašvaldībām kā ieņēmumi. Arī šis jautājums mums ir jāskata. Kā mēs to naudu tad sadalīsim? Mēs izņemsim pirms veselības aprūpes budžeta? Vai pēc? Kā mēs šo naudu pārdalīsim? Tas ir administrēšanas jautājums. Ko darīs tās ģimenes, kurās, piemēram, mātei ir 300 latu lieli ienākumi, bet kurai ir trīs bērni? Viņa tik tiešām zaudēs 60 latus gadā, bet klāt viņa dabūs tikai 24 latus. Un ko darīs otrais un trešais bērns, kuriem netiek pabalsts palielināts? Arī tāds aspekts mums ir jāskatās. Es domāju, ka šis jautājums šeit tiešām ir jāizsaka. Izskan pārmetums par to, ka atbildīgās ministrijas nav strādājušas gada laikā, bet šobrīd, mūsuprāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā pārejas noteikumu formula ir vienīgais tiešais uzdevums valdībai maksimāli īsā laikā šo jautājumu atrisināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāti kategoriski uzstāj uz balsojumu, lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 58. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 5.priekšlikums. Arī te, kā es tikko minēju, principā ir piektajai daļai analoga redakcija. Tikai šeit ir mazliet savādāks, teiksim, šis formulējums. Tas ir - 20 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 57. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģus deputātus Aidu Prēdeli, Oļegu Tolmačovu, Andri Bērziņu un Egilu Baldzēnu. (Aplausi).

Vārds paziņojumam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ar patiesu prieku varu paziņot šajā saimnieciski spraigajā dienā, ka sekmīgi turpinās ziedojumu vākšana arī garīgo vērtību izkopšanai. Lestenes Brāļu kapu izveidošanai Saeimā jau saziedoti 815 lati. Ziedojuši jau 30 deputāti, 7 ministri, 13 Rīgas domnieki un Saeimas darbinieki. Aicinu uz turpmāku sekmīgu sadarbību šajā cildenajā pasākumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējies Juris Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

6.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 17.panta septīto daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja - tikai nedaudz precizēja, lai būtu saprotams, tieši par kādu likuma vai likumprojekta panta daļu ir runa. Mēs noprecizējām, ka tas ir - izslēgt likuma 17.panta septīto daļu. Tātad lūdzu atbalstīt 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka vienreiz ir pienācis tomēr laiks, kad mums ir jāpasaka jā vai nē. Mēs jautājumu par pabalstiem jau vairāk nekā divus gadus kā karstu kartupeli mētājam uz vienu un uz otru pusi. Es nezinu, vai liela nelaime notiktu, ja kilometra vietā mēs noasfaltētu puskilometru vai trīs mašīnu vietā mēs iegādātos pusotru mašīnu vai arī divas mašīnas, vai vienu. Nezin kāpēc šis variants, ar kuru mēs griezāmies pie ministrijām un lūdzām, lai izskata tomēr to minimālo iespēju, atkrita. Bija vēl divi varianti, kādā veidā varētu risināt šo pabalstu jautājumu, bet arī tie atkrita. Diemžēl mēs vienmēr gribam vairākus gadus pēc kārtas atlikt to, kas likumā ir pieņemts. Kā mēs, kolēģi, neapzināmies to, ka likums jau ir pieņemts, bet mēs nemitīgi mēģinām atlikt arvien tālāk un tālāk. Es personīgi redzu tā: ja jau, teiksim, diskusijas notiek par to, ka tagad būtu izveidojama komisija, un mēs neesam vēl pa šiem gadiem izdiskutējuši, kā tad riktīgi šos pabalstus dot, tad kāpēc mēs likumā atstājam, ka pabalsti tomēr tiek pārcelti uz 2003.gadu. Tas nozīmē to, ka šis periods, kā mēs skaidri apzināmies, nebūs agrāk par 2003.gadu. Man gribētos arī pateikt vēl vienu momentu: runājot Sociālo un darba lietu komisijā, kur bija klāt ministriju pārstāvji, gan Labklājības ministrijas, gan Finansu ministrijas, gan citu ministriju pārstāvji skaidri un gaiši pateica - neceriet, ka arī tad - 2003.gadā tie pabalsti nebūs. Vai tad mēs apzināti ejam uz to, ka mēs mānām pašus mazākos no visām tribīnēm. Visās intervijās jebkurš no deputātiem saka, ka nē, nē, nē, mēs jau cienām, mēs jau tagad mēģināsim kaut kā palīdzēt. Tad, kad pienāks mirklis nobalsot par šo jautājumu, mēs mēģinām kaut kādi aiziet projām. Es nezinu, vai tas ir pareizākais, kad mēs... Es nezinu, vai katrs no mums, kad aiziet mājās, ar savu bērnu runājot, saka tā: “Jānīt, Ilzīt, ja tu kaut ko soli, nu tad tev tas būs jādara.” Vai arī mēs viņam mājās mācām: “Zini - ir tādi mirkļi, kad tu soli, bet tu vari tomēr nedarīt.” Es neticu, vai šādu pedagoģisku momentu mēs pielietojam saviem bērniem. Kāpēc mēs gribam šādu metodi pielietot citiem bērniem, tajā skaitā arī saviem bērniem. Es lieku pretim... Es gribētu lūgt, ja jau ir pieņemts, ka 2001.gadā ar 1.janvāri viņš ir... Mēs esam izdiskutējuši jau pagājušo reizi sēdē, varētu pacelt augšā stenogrammas un paklausīties tās runas par pabalstiem. Viņas ir viens pret vienu gandrīz tas pats, kas šodien. Un es neticu, ka 31.maijā šis jautājums par pabalstiem būs atrisināts. Lai man piedod, bet es tiešām neticu. Tāpēc piedodiet, bet es par šādu likumu - par pārcelšanu uz 2003.gadu, par atlikšanu vēl uz kādu laiku balsot nevaru. (Starpsauciens: “Malacis!”)

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, tautsaimniecības krīze ir atstājusi ļoti negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur ienākumu līmenis uz katru ģimenes locekli ir zem minimuma līmeņa, bet apmēram viena piektā daļa iedzīvotāju dzīvo galējas nabadzības apstākļos, jo viņu ienākums uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 25 procentus no iztikas minimuma. Materiālās labklājības līmeņa krasa pasliktināšanās savukārt ir izraisījusi valstī demogrāfisko katastrofu: ja 80.gadu otrajā pusē vidēji ik gadus piedzima 40 tūkstoši bērnu, tad 90.gadu otrajā pusē vairs tikai 19 tūkstoši. Sakarā ar dzimstības līmeņa samazināšanos mirušo iedzīvotāju skaits ievērojami pārsniedz jaundzimušo skaitu. Šā faktora ietekmē valsts iedzīvotāju skaits iepriekšējos deviņos gados ir samazinājies par 110 tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā pēdējos četros gados par 58 tūkstošiem. Piemēram, 1999.gadā nomira par 13 400 cilvēku vairāk nekā piedzima. Nav pamatoti Ministru prezidenta Bērziņa kunga un citu valdības pārstāvju apgalvojumi, ka pēdējā laikā demogrāfiskā situācija Latvijā esot uzlabojusies. Lai gan jaunpiedzimušo bērnu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu šā gada deviņos mēnešos patiešām ir nedaudz pieaudzis, mirušo iedzīvotāju skaits šogad joprojām pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu par 8 600 cilvēku. Tāpat visiem ir zināms, ka daudzi vecāki nabadzības dēļ nespēj savus bērnus pienācīgi sagatavot skolai, iegādāties nepieciešamās mācību grāmatas, apģērbu un apavus. Tāpēc izsauc izbrīnu valdības priekšlikums, kas iesniegts ar 2001.gada budžetu saistītajā likumprojektu paketē, - atlikt pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem no 2001.gada janvāra uz 2003.gada janvāri. Šķiet, ka šī priekšlikuma galvenais autors - Tautas partijas biedrs finansu ministrs Gundars Bērziņš ir pilnīgi aizmirsis savas partijas priekšvēlēšanu solījumu panākt, lai tuvākajos gados katra ģimene varētu izaudzināt un uzturēt trīs bērnus. Nekādu kritiku neiztur apgalvojums, ka bērnu pabalstu paaugstināšanai nepietiekot līdzekļu. Šim nolūkam būtu nepieciešami, kā jums ir zināms, 11,4 miljoni latu, un tos bez grūtībām varētu ar uzviju iegūt, ja atliktu vismaz uz vienu gadu sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu likmes samazināšanu darba devējam par 1 procentu, kas paredzēta no nākamā gada 1.janvāra. Jāatzīmē, ka šīs likmes pazemināšana par vienu procentu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, par kuru atbalstīšanu mīl runāt valdošā koalīcija, praktiski neko nedod, bet šis nedaudzu lieluzņēmēju interesēs veiktais pasākums tikai palielina deficītu sociālajā budžetā. Tāpēc valdības priekšlikums atlikt bērnu pabalstu palielināšanu, maigi izsakoties, manuprāt, ir amorāls un liecina par to, ka valdība par tautas tagadni un nākotni, tas nozīmē, par bērniem rūpējas tikai vārdos. Pamatojoties uz augšminēto, mēs esam pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu izslēgt 17.panta septīto daļu un pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu pārcelt bērnu pabalstu palielināšanas termiņu no 2001.gada 1.janvāra uz 2003.gada 1.janvāri. Tātad aicinu jūs, godātie deputāti, atcerēties, ka ievēlēja mūs tauta, Latvijas tauta, un pierādīt ar savu balsojumu, ka mums patiešām rūp tautas intereses. Aicinu balsot pret minētajiem priekšlikumiem un, ja tomēr šis priekšlikums būs pieņemts, - arī pret likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt sekojošo: ja mēs skatāmies uz šiem bērnu pabalstiem un to spēkā stāšanās termiņu, tad Saeimas deputāti jau ir izdarījuši lielisku, teiksim, darbu - tagad viņš ir piecas reizes ilgāks, nekā sākotnēji bija plānots.

Pieci gadi viena gada vietā. Es domāju, godājamie valdības deputāti, ka tas vienkārši parāda to attieksmi, ka šī Saeima nespēj un negrib risināt šo jautājumu, jo viņa jau ar šo likumprojektu grasās to nodot 8.Saeimas kompetencē 2003.gadā. Es domāju, ka tas ir kauns. Tas tiešām ir kauns, ka mēs atsakāmies risināt problēmu. Un arī tad, kad mēs Sociālajā un darba lietu komisijā gājām viens otram pretī - sociāldemokrāti Tautas partijai -, mēs piekritām atbalstīt jūsu partijas priekšsēdētāja ierosināto iniciatīvu. Mums bija radikālāki priekšlikumi. Bet iedot tomēr tos 3 miljonus latu ar kapeikām… Arī tas tagad ir atteikts, arī tas ir iznīcināts.

Godājamie kolēģi, es nezinu, ar kādām metodēm tiek lauzti tādi cilvēki Tautas partijā kā Andris Šķēle, bet, manuprāt, Ministru kabinets vai finansu ministrs to tomēr ir šoreiz izdarījuši, vismaz šajā jautājumā. Bet galvenais jau ir pavisam kas cits.

Ar šādu politisko cinismu tajā brīdī, kad reāli finansu līdzekļi ir, jo mēs pagājušogad atlaidām 13 miljonus darba devējiem no sociālā nodokļa, šogad mēs atkal atlaižam vismaz 7 miljonus, pusi no tā procenta mēs aizsūtām uz sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumiem, ja darba devējs nav samaksājis to, kas pienākas. Tas ir vienreizēji. Mēs redzam, kā mēs mētājamies ar miljoniem kā ar bumbiņām. Kolēģi, tas nav nopietni. Es gribētu pateikt pavisam skaidri. Ja šis jautājums tiks kārtējo reizi pārspēlēts, tagad jau pēc Saeimas deputātu priekšlikuma piecus gadus vēlāk… Toreiz, 1998.gadā, gan “Latvijas ceļa” deputāti, gan arī virkne Tautas partijā esošo deputātu balsoja par šo priekšlikumu… Nu ko tad jūs kaunaties no sava darba! Nevajag kaunēties! Darbs tobrīd bija pareizs, bet diemžēl tikai populistisks. Tikai uz vēlēšanām vērsts.

Un tāpēc es gribētu arī secināt: ja šādi būs šīs valdības darbi, tad līdz pašvaldību vēlēšanām šī valdība jau būs kritusi. Un tā ir jūsu pašu izvēle, vai jūs spējat strādāt tādā melu atmosfērā.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu par savu pienākumu šodien skaidrot, kādēļ ir šis 6.priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā pieņemts, lai kādam nerastos kādas šaubas vai lai kāds neizietu no šīs zāles nesaprazdams.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija absolūtā vienprātībā - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti - šo priekšlikumu nobalsoja un tikai tādēļ, lai šodien mēs skaidri varam pateikt Latvijā visiem un arī paši sev, ka neesam gatavi arī 2003.gadā šos pabalstus palielināt.

Es jums varu pastāstīt, kas mums notika Sociālo un darba lietu komisijā, kad šis jautājums tika diskutēts. Ierodoties atbildīgajām amatpersonām no Finansu ministrijas, viņas atklāti pateica - ministri var mainīties, viņi pie mums absolūti neko nenosaka, un mēs jums sakām ar pilnu atbildību - arī 2003.gadā bērnu pabalstiem naudas nebūs, jo tā jau šodien nav paredzēta.

Tātad, par ko tad mēs te cīnāmies. Mēs viens otru uzrunājam, mēs brīžiem viens par otru dusmojamies un pārdzīvojam kādas neveiksmes, bet, dārgie kolēģi, ja visu nosaka ministrijās ierindas ierēdņi, tādā gadījumā ir jautājums, ko mēs vispār šeit darām. Ja ministram pēc ministrijas deklarācijas ir dota tā politiskā vara un ja ar politiskās varas palīdzību savus ierēdņus nevar savaldīt un likt vismaz viņiem domāt perspektīvā, nu tad jau, manuprāt, jēgas nav nekādas.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija šajā 6.priekšlikumā ir vēlējusies pateikt: ja mēs nevaram garantēt pabalstu 2001., 2002. un 2003.gadā, tad labāk šo normu vispār ņemam ārā no likuma, lai mēs veltīgi tautu nemaldinām. Tādēļ ka, tādā veidā strādājot un ar tik labiem panākumiem, kā mēs to darām ar bērnu pabalstiem šobrīd, tur gala beigās nekas nebūs. Ejot uz vienām un otrām vēlēšanām, mēs tikai spodrināsim savu partiju spalvas, kā mums katram būs tas izdevīgi, bet tautas labā tas nebūs darīts.

Un vēl viena lieta, kas mani šodien ļoti satrauc: es neredzu tribīnē labklājības ministru, es redzu, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas sociālo jomu vada visu šo laiku, nav arī šodien sēžu zālē absolūti neviena konstruktīva priekšlikuma, kas tad galu galā būs. Es neredzu un nedzirdu to sāpi no labklājības ministra puses, ka viņš nav Ministru kabinetā uzklausīts un viņa priekšlikumi nav izdiskutēti. Bet par to gan šodien ir ļoti skumji, ka Labklājības ministrijas ierindas un augstāka līmeņa darbiniekiem, viņiem gan šī lieta rūp, jo aiz viņiem stāv, lūk, šī mūsu vienkāršā tauta un viņiem ir jāatbild uz telefona zvaniem un vēstulēm, ko ģimenes raksta par savu bēdīgo un absolūti trūcīgo stāvokli, it sevišķi Latvijas laukos.

Es tomēr aicinu kolēģus uz saprātīgu rīcību. Šodien taču pozīcijas partijām bija kolosāla iespēja, atbalstot šos priekšlikumus, pilnīgi aiztaisīt muti opozīcijai un par vieniem nieka 3 miljoniem latu savas spalvas tā nospodrināt, ka pašvaldību vēlēšanās tikai par jums vien būtu balsojusi vienkāršā tauta. Paldies, ja jūs mani sapratāt, un skumji, ja nesapratāt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 6.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu…

A.Poča. Es ļoti atvainojos…

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, balsošana jau notiek… Lūdzu rezultātu!
Par - 4, pret - 48, atturas - 40. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš ir pēc būtības tāds pats kā Sociālo un darba lietu komisijai, tikai precizē, lai būtu… (Starpsauciens: “Viss jau ir pieņemts!”)

Sēdes vadītājs. Lēmums nav pieņemts… Mēs izskatām šobrīd 7.priekšlikumu. Lūdzu… (Troksnis zālē.) (Starpsaucieni: “Nav balsojams! Jāiet no zāles ārā!”)

Lūdzu uzmanību, kolēģi! Vārds atbildīgajai referentei.

A.Poča. Es vēlreiz saku, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums pēc satura ir identisks Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumam. Šeit ir tikai papildināts, lai juridiski pēc tam nerastos neizpratne. Tātad precizēts, ka likuma 17.panta septīto daļu... Sociālo un darba lietu komisija te ir rakstījusi: 17.pantā izslēgt septīto daļu. Pēc būtības tie ir identiski, juridiski korekti precizēts...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!… Par vēlu, balsojam… Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Lūdzu... 8. ir Budžeta un finansu (nodoklu) komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinets, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu, līdz 2001.gada 31.maijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz grozījumus šajā likumā un citos likumos.” Tādējādi ar šiem pārejas noteikumiem Ministru kabinetam ir dots konkrēts uzdevums un konkrēts termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz likumprojekti, kas nodrošina bērnu pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Ja Ministru kabinets spēj šo uzdevumu veikt ātrāk, Saeima vienmēr ir gatava konstruktīvi un jau ātrākos tempos šos priekšlikumus izskatīt, lai pilnveidotas bērnu pabalstu sistēmas varētu stāties spēkā ātrāk. Lūdzu atbalstīt 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Par šo konkrēto priekšlikumu jārunā ir gan pēc lietas būtības, gan arī pēc formas. Ja mēs runājam pēc lietas būtības attiecībā par bērnu pabalstiem, šī bērnu pabalstu sistēma šobrīd ir izveidota tāda, lai priekš tām trūcīgajām ģimenēm, kurās ir visvairāk bērnu, viņa būtu ļoti nozīmīga. Cilvēki pieprasa šos pabalstus, un tas ģimenei ir ļoti liels atbalsts. Un savukārt tām ģimenēm, kurām ir labi ienākumi, lai šie pabalsti nenozīmētu neko tik īpaši, lai tos ietu pieprasīt. Tāpēc 17 procenti cilvēku vispār nav šos ģimeņu bērnu pabalstus pieprasījuši.

Tāpēc Labklājības ministrijas viedoklis vienmēr ir bijis tāds, ka ģimenes valsts pabalsti ir jāpalielina. Labklājības ministrija ir sagatavojusi divu veidu dažādus priekšlikumus, kā izlīdzināt pabalstu līmeni bērniem, kas dzimuši pirms 1999.gada 1. janvāra un pēc. Šie abi priekšlikumi tika skatīti Ministru kabinetā un tika noraidīti divu apsvērumu dēļ.

Pirmām kārtām tāpēc, ka nebija uzrādīts finansēšanas avots. Un otrām kārtām tāpēc, ka valdības deklarācijā ierakstīts: “Saglabāsim bērnu pabalstus esošajā līmenī.”

Ja mēs runājam par pirmo jautājumu - par finansēšanas avotu. Diemžēl tas nav Labklājības ministrijas kompetences jautājums - pārstrukturizēt budžeta ieņēmumu daļu un novirzīt bērnu pabalstiem šos te naudas līdzekļus. Mēs piedāvājam, kādā veidā veidot šo bērnu pabalstu shēmu. Un bija izstrādāti divi tādi priekšlikumi.

Attiecībā uz šo te shēmu jāsaka, ka tā jau ir izstrādāta, jau ir iesniegta un faktiski vajadzētu tikai paņemt un atbalstīt, attiecīgi piemeklējot finansējumu. Tātad līdz ar to šajā priekšlikumā vajadzētu mazdrusciņ mainīt redakciju un runāt nevis to, ka Ministru kabinets iesniegs, izstrādās kaut ko, bet Ministru kabinets atradīs finansēšanas avotu.

Ja mēs runājam par šā te priekšlikuma pieeju vai šo te procedūru. Parasti pārejas noteikumos tiek iestrādāti priekšlikumi, kas nosaka, kad stājas spēkā konkrētais likuma pants, kurš pants nestājas spēkā, kurš zaudē spēku, un tā tālāk. Šajā konkrētajā priekšlikumā nav atsauces ne uz vienu likuma pantu. Šis priekšlikums nav konkrēts, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja saka. Tas ir ļoti nekonkrēts. Šis ir deklaratīvs priekšlikums. Un faktiski šādi deklaratīvi priekšlikumi būtu jāraksta valdības deklarācijā iekšā. Bet, ņemot vērā to, ka mums nav procedūras, kādā veidā mainīt valdības deklarāciju, tad būs labāk, lai šis konkrētais priekšlikums šeit ir. Un tādā gadījumā Ministru kabinets varēs atgriezties pie iepriekš jau sagatavotiem Labklājības ministrijas priekšlikumiem un pameklēt finansēšanas avotu, lai to īstenotu. Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo te deklaratīvo priekšlikumu, jo labāk ir tāds, nekā nav nekāda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs šeit redzam priekšlikumu, ka Ministru kabinetam tomēr ir kaut kas jādara un jādomā. Speciāli ielikuši arī termiņu - līdz 2001.gada 31.maijam, kad Ministru kabinets iesniedz Saeimā likumprojektu, lai gan no visa iepriekšējā likuma teksta mēs redzam, ka Ministru kabinetam bija jādomā arī tad, ja Saeima viņam konkrētu termiņu nav devusi. Mēs redzam arī to, ka Ministru kabinets praktiski nav domājis arī šodien, budžetu pieņemot, mēs neredzam Ministru kabineta risinājumu. Es vienkārši redzu to, ka Ministru kabinets nepilda savus pienākumus. Pienākumus pret tautu. Un bērni katrā ziņā ir viens no tiem jautājumiem, kas būtu jārisina vispirms. To mēs visi zinām. Es vienkārši mazliet esmu izbrīnīts par šādu situāciju, redzot to, ka nu citas izejas nav, kā Ministru kabinetam iedot konkrētu termiņu, lai kabinets sāktu atcerēties un iesniegt varbūt kādu pusgatavu vai negatavu likumprojektu, un tad tomēr laikam jau būs jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu izteikt savu attieksmi, ja nepieciešams, balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” trešajam lasījumam.

Bet sākumā es gribētu nedaudz vārdu teikt par komisijā spriestajām lietām, par šo likumprojektu, un līdz ar to, ja jūs atbalstītu komisijas viedokli, tad arī šīs normas un šī būtība stātos spēkā. Šis likums ir vērsts uz to, lai sakārtotu militārpersonu izdienas pensijas tā, lai ekonomētu līdzekļus tanīs lietās, kur tas ir nepieciešams.

Pirmais. Pēdējā laikā ir paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu dalību ņem Latvijas militārpersonas. Ņemot vērā šo starptautisko operāciju bīstamību, militārpersonas, kas tajās piedalās, ir nepieciešams attiecīgi sociāli nodrošināt, un to arī nosaka šis likumprojekts.

Otrais. Diemžēl vairākkārt bijuši gadījumi, kad militārpersonas no aktīvā militārā dienesta atvaļinātas dažāda veida diciplinārpārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu dēļ. Pēc šobrīd spēkā esošās likumdošanas šīm personām saglabājas tiesības uz izdienas pensiju, un tas nav taisnīgi attiecībā pret tām militārpersonām, kuras godprātīgi un ar augstu atbildības sajūtu pilda militārā dienesta pienākumus. Likumprojektā iestrādātie grozījumi liedz par disciplinārpārkāpumiem atvaļinātajiem un tīšus noziedzīgus nodarījumus veikušajiem saņemt izdienas pensijas. Šāda prakse ir arī daudzās ārvalstīs, un kopumā tā veicina virsnieku un virsdienesta karavīru atbildības un disciplīnas līmeņa paaugstināšanos.

Bez tam arī ar šo likumprojektu pēc notikušās militārpersonu algas reformas tiek sakārtots jautājums par iespējām saņemt nesamērīgi lielu un būtībā dažkārt nesamērojamu ar praktisko ieguldījumu dienestā militāro izdienas pensiju. Attiecīgais likums novērsīs sabiedrības un tajā skaitā arī militārpersonu neapmierinātību un veicinās sociālā taisnīguma iedibināšanu kopumā.

Bet tagad par pašu likumprojektu. 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Mūsu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Jānis Čevers. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātā Saeima! Valdības locekļi! Es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas noraidīto manu priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Sociālā pensija ir īpaša sociālās garantijas forma militārpersonām, un nav korekti atņemt cilvēkam to, ko viņš jau kādreiz ir nopelnījis. Ja cilvēks ir 20 gadus godīgi kalpojis Bruņotajos spēkos savai valstij un tad kaut kādu iemeslu dēļ viņam ir gadījies dzīvē klupiens vai nu disciplinārā pārkāpuma veidā, par kuru viņš tiek atlaists no Bruņotajiem spēkiem, vai kriminālnoziegumu izdarot, tas jau vēl nenoliedz visu viņa iepriekšējo dzīvi. Galu galā armija nav uzņēmējdarbības forma. Te jābūt solidārai atbildībai vienam pret otru - gan virsniekam, karavīram pret Bruņotajiem spēkiem, gan otrādi. Un viens no kontrargumentiem, kas bija izteikts komisijā, spriežot par šo likumu, bija tas, ka paliek jau tā saucamā vecuma pensija, ka cilvēkam visi tie sociālie maksājumi, kas ir ieplūduši budžetā no viņa algas, saglabājas un, sasniedzot attiecīgo vecumu, viņš var saņemt tā saucamo vecuma pensiju. Būsim reālisti! Mūsu armija jau ir izaugusi no autiņiem, un ir izveidojušās jau tādu profesionālu karavīru grupas, kuriem būs ļoti grūti adaptēties civilajā dzīvē un mainīt savu profesiju. Tā var iznākt, ka... Un varbūt paies ne tikai mēneši, pat gadi var paiet, kamēr cilvēks apgūst profesiju, kamēr cilvēks sāk strādāt un saņemt algu. Un var gadīties tāds, teiksim, gadījums, ka cilvēks ir atlaists no Bruņotajiem spēkiem, nesaņem izdienas pensiju un ir palicis bez eksistences līdzekļiem. Es lūdzu atbalstīt šo manu 2.priekšlikumu un tam pakārtoto 6.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Tieši tā. Armija nav uzņēmējdarbības forma, tā ir valsts aizsardzība. Tāpēc es lūgtu noraidīt Čevera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Tā, arī 3.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Jānis Čevers, ir lūgums noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jau ir nopietnāks priekšlikums. Un, lūdzu, ieklausieties manos argumentos, kāpēc tas būtu jāpieņem.

Ar nelielu atkāpi. Es, tāpat kā mana frakcija un visi jūs, cītīgi atbalstu Latvijas ārpolitikas kursu un kā vienu no prioritātēm - iestāšanos NATO. Bet, kopš NATO 1991.gadā Romā ir mainījusi savu militāro doktrīnu un krasi samazinājusi operatīvās reaģēšanas spēkus Eiropā, man tomēr ir neliela skepse. Ja arī mēs būsim alianses locekļi, es negarantēju, ka potenciālas agresijas gadījumā sekos nekavējošs raķešu trieciens pa mūsu agresoru. Iespējams, ka sāksies kaut kādi starptautiski simpoziji un 50 gadus ilgs aneksijas neatzīšanas process, kādu mēs diemžēl esam kādreiz piedzīvojuši, būdami vairāku starptautisku savienību locekļi, pat nesenā vēsturē. Ar šo gribēju teikt, ka jebkurā gadījumā mums jābūt gataviem aizstāvēt pašiem sevi. Mēs nekad nevarēsim uzvarēt savu eventuālo pretinieku ar ieroču pārspēku, ar kaut kādu tehnikas pārspēku. Pamatu pamatā būs mūsu cilvēks, mūsu karavīrs, un labāk investēsim naudu cilvēkā - karavīrā. Šis jautājums ir nopietns, un komisijā balsojums bija vienāds - trīs pret trīs. Mēs liegsim saņemt papildus sociālās garantijas riskantu profesiju darbiniekiem armijā, sapieriem, lidotājiem, jūrniekiem un citiem, un nav taisnība, ka tās būs pasakainas summas. Jā, pie eksistējošās likumdošanas pašreiz ir iespēja, teiksim, pildot militāro misiju ārzemēs, tiešām saņemt solīdu pensiju, lielāku nekā dažam labam ministram. Bet ieskatieties labāk manā priekšlikumā! Es jau lieku priekšā tās speciālās piemaksas, ko noteica Ministru kabinets, noteikt ne lielākas kā 30 procentu apmērā no pamatalgas. Kaprāļa alga... Tas viens gadījums, kas patiesībā ir bijis, ka viens kaprālis ir nopelnījis, nu, tādu solīdu pensiju, kāda mums nevienam sapņos nerādās... Kaprāļa alga nav šī pasakainā alga. Un, ja mēs šo ierobežojumu - 30 procentus ieliekam šajā likumā, mēs varam šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Lūgums noraidīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. 4.priekšlikums - deputātu Jāņa Ādamsona un Oskara Grīga priekšlikums ir līdzīgs, bet procenti ir citādi. Bet arī komisija nolēma noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Ādamsona un deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6. - deputāta Jāņa Čevera priekšlikumu - komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2491 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu nobalsot par likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sēdē izskatāms dokuments nr.2496 “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Trešajam lasījumam Juridiskā komisija saņēma un rūpīgi izdiskutēja sekojošus priekšlikumus.

5.lappusē 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts, precizē, sakarā ar kādiem līgumiem var vērsties Satversmes tiesā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. - deputāta Burvja priekšlikums, kas faktiski izraisīja šī Juridiskā biroja priekšlikuma sagatavošanu, pēc būtības netika atbalstīts, bet faktiski ir atbalstīts pirmajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums ir analogs 1.priekšlikumam, precizē noteikumus par līgumiem, kurus var izskatīt Satversmes tiesā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - deputāta Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - samazināt no 20 uz 5 deputātu daudzumu, kuri var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Juridiskā komisija neatbalstīja, tāpat kā otrajā lasījumā. Jo mēs uzskatām - ja tiek dotas iespējas tiesām konkrētajās lietās un tiek dotas iespējas personām tieši griezties Satversmes tiesā cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos, ko paredz šis likums, tad vairs nav nepieciešams grozīt pastāvošo kārtību, un komisija uzskatīja, ka jāpaliek pie 20 deputātiem, un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man, godīgi sakot, gluži nav saprotama tā loģika, par ko tikko Muciņa kungs runāja, jo patiešām tieši tādēļ, ka tiek būtiski paplašināts to institūciju un personu loks, kam ir tiesības griezties Satversmes tiesā... Absolūti nav skaidrs, kāpēc tomēr deputātu skaitam jāpaliek tādā pašā līmenī, jo kāpēc tieši 20 deputāti? Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka šis skaitlis tiek minēts vienīgi šajā likumā. Vēlēšanu barjera ir 5 procenti, lai izveidotu deputātu frakciju, ir nepieciešami pieci deputāti; lai iesniegtu likumprojektu, ir vajadzīgi pieci deputāti, bet, lai grieztos ar iesniegumu Satversmes tiesā, - nu nav skaidrs, kāpēc 20 deputātu! Es domāju, ka tiesas un tās personas, kam - ja mēs atbalstīsim to - būs piešķirtas tiesības griezties tieši Satversmes tiesā, nevar aizvietot deputātus šajā ziņā, jo tiesas strādā ar citu problēmu kategoriju. Es domāju, ka šis lēmums, šis priekšlikums tika noraidīts lielā mērā pēc inerces. Jau no paša sākuma šis likums tika izveidots tādā veidā, lai pasargātu Satversmes tiesu no pārāk daudziem iesniegumiem. Mēs redzam, ka šobrīd tā tas nav un Satversmes tiesai darba, nu, nav pietiekami un tādējādi šis diezgan efektīvais mehānisms netiek pilnīgi izmantots. Tāpēc es jūs aicinu nebaidīties un tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, kas noteikti veicinās Satversmes tiesas efektivitāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Latvijā noteiktā vēlēšanu sistēma nosaka 5 procentu barjeru, lai kāda politiskā partija iekļūtu Saeimā. Tātad loģiski ir jābūt tādai sistēmai, kura dod iespējas vienai frakcijai griezties Satversmes tiesā. Es, protams, saprotu pozīcijas koalīcijas partiju bailes no opozīcijas iespējām cīnīties pret valsts nozagšanu, jo jau nupat kā vienā balsojumā jūs izņēmāt no izskatīšanas administratīvos aktus. Atgādināšu, ka Satversmes tiesā Latvijas vēlētājiem astoņu gadu laikā tika ietaupīti 100 miljoni... 100 miljoni, kas būtu izņemti no viņu rokām, no viņu kabatām, ja būtu iespēja neizskatīt to jautājumu Satversmes tiesā. Šobrīd jūs esat izlēmuši, ka Satversmes tiesā sakarā ar administratīviem aktiem vairs griezties nevarēs. Pašlaik jūs bailēs no opozīcijas gribat atstāt pietiekami augstu slieksni, lai mazai frakcijai, kura likumā noteikta 5 procentu robežās, tātad pieciem cilvēkiem nebūtu iespējams griezties Satversmes tiesā. Domāju, ka ar šo balsojumu mēs parādīsim katrs atsevišķi, katrs no simt tautas priekšstāvjiem, kurš baidās apturēt valsts un tautas apzagšanu, kurš baidās no opozīcijas.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šķiet, ka Latvijas valstī vislielāko ļaunumu nodara nevis korupcija un kaut kas cits, bet tieši liekulība. Visvairāk šodien Latvijai ir jābaidās no tā, ka cilvēki runā vienu, raksta otru un dara trešo. Un tas diemžēl ir pārāk izplatījies visā mūsu sabiedrībā, visās jomās. Un šeit šobrīd ir tipisks liekulības piemērs. Tā ir tā saucamā cīnītāju tēlošana, ka mēs nu būsim tie, kas cīnīsies, bet tie, kas būs pret, tie, nu, ir pret kaut kādām tur mazākuma tiesībām. Nu tad, lūdzu, draugi mīļie, vismaz izlasiet to redakciju, kāda šobrīd ir piedāvāta. Paskatieties uz 7.apakšpunktu, kurš runā par to, ka tiesības iesniegt pieteikumus ir arī pašvaldības domei un padomei. Tātad tas, ka šādas tiesības ir pašvaldībai, jums liekas kaut kas nedemokrātisks, jums vajag, lai tieši Saeimas deputāti, kaut vai pieci, būtu spējīgi, es teikšu tā, traucēt normālu darbību. Un nejauksim šīs divas lietas! Jā, šodien jau skanēja un vēl skanēs ārkārtīgi kvēlas un kaismīgas runas, solot to, ko nevar paši izpildīt. Un vienmēr ir interesanti redzēt attiecīgos solītājus, vienalga, no kuras partijas viņi nāktu, tad, kad viņu rīcībā ir konkrēti līdzekļi un konkrētas iespējas. Un tad izrādās, ka šie solītāji nepavisam nav darītāji. Šajā brīdī es uzskatu, ka šāds priekšlikums, kā teica Cilevičs, mīnēts... ar ko tas ir mīnēts, es nezinu, bet varbūt arī zemtekstā varētu saprast, ka kaut kādu mīnu Cileviča kungs tiešām šajā priekšlikumā ir ielicis. Šis priekšlikums tiešām ir domāts tikai tam, lai traucētu normālu darbu, un nekam citam. Jā, tiešām tēlosim, ka mums ir liela vēlēšanās atbalstīt kaut kādu mazākumu. Tā ka, cienītie kolēģi, ja jūs gribat kaut ko izdarīt, tad vispirms izdariet, un laikam normāls politiķis, ieskaitot arī Saeimas deputātus, būtu tāds, kurš nāk šeit un pastāsta par to, ko viņš ir izdarījis, nevis kaut ko sola un kaut ko tukšu runā. Tā ka jūsu mīnētais priekšlikums acīmredzot nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ko ar okupāciju darīsim?”)

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt drusciņ paskatīsimies, kam ir tiesības griezties Satversmes tiesā. Tās ir zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, viens. Persona sakarā ar to, ka ir aizskartas tās pamattiesības, noteikti ir viena. Pašvaldības dome... Vismazākajā pašvaldības domē ir septiņi cilvēki, un, ja pašvaldība griežas, tad ar balsu vairākumu - tas ir četri cilvēki, bet Saeimas deputātiem - tikai divdesmit. Varbūt padomāsim par to un izlemsim, ka četri pašvaldības deputāti var griezties un tikai pieci Saeimas deputāti... Varbūt viņiem... viņi ir drusciņ vienlīdzīgāki, it īpaši varbūt Vidiņa kungs kopā ar Tabūna kungu vēl vienlīdzīgāki. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs šo jautājumu par deputātu skaita samazināšanu diezgan rūpīgi debatējām gan komisijā, gan otrajā lasījumā. Es domāju, argumenti, kāpēc mēs noraidām, ir tādi paši. Un attiecībā uz Burvja kunga iebildumiem par normatīvajiem aktiem lūdzu uzmanīgi izpētīt pārejas noteikumus, jo šis punkts stāsies spēkā tikai tad, kad būs pieņemts administratīvā procesa likums, tā ka šobrīd nekādu uztraukumu nav. Satversmes tiesa turpinās izskatīt arī administratīvos aktus, līdz kamēr šī lieta tiks sakārtota, pieņemot administratīvā procesa likumu. Tad arī loģiski tie aizies prom no Satversmes tiesas kompetences, bet šobrīd es nekādu satraukumu šeit neredzu. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Mitrofanova un deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 5. - deputāta Burvja priekšlikums paplašināt 17.panta 11.apakšpunktu tika noraidīts, atstājot mums otrajā lasījumā piedāvāto variantu, ka personas var apstrīdēt Satversmes tiesā tikai šos… Satversmes tiesā var griezties Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumos, nevis Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto pamattiesību aizskāruma visos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Būtībā mēs esam pasludinājuši, vai vismaz cenšamies izlikties, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un būtībā demokrātija balstās uz jebkuras personas tiesībām jebkura līmeņa tiesā aizstāvēt šīs savas tiesības, tiesības, kuras ir noteiktas Satversmē un starptautiskajos līgumos, kurus Latvija ir parakstījusi. Baidoties no savu vēlētāju tiesību atzīšanas, mani cienījamie kolēģi jau vairākas reizes ir noraidījuši LSDSP priekšlikumu iekļaut Satversmē sociālās aizsardzības normas, kuras Latvijai ir saistošas jau kopš tā brīža, kad Latvija parakstījusi starptautiskos līgumus. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc jūs šobrīd gribat noraidīt katra Latvijas pilsoņa, jūsu vēlētāja tiesības griezties Latvijas Satversmes tiesā. Vai tikai tāpēc, ka gribat viņus ātrāk iemācīt saprast, ka viņiem ir tiesības griezties arī starptautiskajā tiesā. Garantēju, ka agri vai vēlu katrs Latvijas pilsonis to sapratīs un mācēs izmantot, bet vai tas cels Latvijas starptautisko autoritāti.

Tāpēc es jums ierosinu atvieglot jūsu vēlētāju iespējas aizstāvēt savas tiesības tepat Latvijā, ietaupot viņu veselību, nervus un naudu, paceļot augstāk Latvijas starptautisko prestižu un, starp citu, pasniedzot skaistu dāvanu Satversmes tiesas priekšsēdētājam Endziņam viņa skaistajā jubilejā.

Visos šajos priekšlikumos mēs liekam priekšā dot tiesības ikvienai personai griezties Satversmes tiesā ne tikai tad, ja Latvijas tiesību norma neatbilst Satversmei, bet arī tajos gadījumos, kad nacionālo tiesību norma neatbilst Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Visi starptautiskie līgumi, ja vien tie nerunā pretī Satversmei, ir jāievēro, un nav nekāda pamata liegt personai sniegt sūdzību Satversmes tiesā, ja šī persona uzskata, ka starptautiskajā līgumā ietvertās normas netiek ievērotas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Komisija, cienījamie deputāti, palika pie šā formulējuma un nepieņēma deputāta Burvja priekšlikumu - 5.priekšlikumu, tāpēc aicinu pieturēties pie šā iesniegtā teksta un noraidīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 48, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 6.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 7.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Muciņš. 8. - deputāta Burvja priekšlikums - faktiski bija it kā redakcionāla rakstura, tomēr komisija uzskatīja, ka tiesnesim ir ne tikai tiesības iesniegt pieteikumu, bet arī pienākums iesniegt pieteikumu, tāpēc redakcija būs tāda, kāda viņa ir pieņemta pirmajā lasījumā: pieteikums iesniedzams, ja… un tad seko uzskaitījums, ka nevis tikai tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs iesniegt pieteikumu. Tādēļ mēs neatbalstījām 8. - deputāta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 9. - deputāta Burvja priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir redakcionāla rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Un 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt trešo daļu ar attiecīgu tekstu arī ir redakcionāla rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 12. - deputāta Burvja priekšlikums - nav balsojams, jo mēs to vienreiz jau izlēmām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu.

L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir organizatoriska rakstura un nosaka, kādā iekšējā kārtībā darbojas Satversmes tiesa un tās kolēģija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. - analoģisks, nosaka Satversmes tiesas iekšējās darbības kārtību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts un nosaka Satversmes tiesas iekšējo darbības kārtību.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - precizē to kārtību, kādā veidā tiek izskatīta lieta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - precizē procedūru, kādā veidā tiek izskatīta lieta Satversmes tiesā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 18.priekšlikums nosaka pušu debašu ilgumu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums - precizē, kad attiecīgais Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Un 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums - precizē tiesnešu atalgojumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Un 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums - papildina likumu ar pārejas noteikumiem, nosakot, kad attiecīgie priekšlikumi, kurus mēs esam būtībā akceptējuši, stājas spēkā, attiecīgi izdarot nepieciešamos grozījumus Civilprocesā un Kriminālprocesā tad, kad pieņems administratīvā procesa likumu, izdarīs grozījumus Zemesgrāmatu likumā un attiecībā uz konstitucionālo sūdzību, kur personas varēs griezties tieši. Ir paredzēts 4.pārejas noteikumu punktā, ka stāsies spēkā 2001.gada 1.jūlijā. Un Burvja kunga šeit minētais jautājums - 5.punktā ir noteikts: kamēr nav pieņemts administratīvā procesa likums, Satversmes tiesa varēs turpināt izskatīt arī administratīvo aktu atbilstību augstāka juridiska spēka normām. Līdz ar to šeit nav nekādas problēmas ar spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

L.Muciņš. Paldies. Aicinu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par valsts budžetu 2001.gadam". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Darba dokuments nr.2512. Vispirms mēs izskatām šo dokumentu. Es lūdzu visus paņemt vēstuli, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nosūtīja Saeimas Prezidijam un kurā lūdza, pamatojoties uz 28.novembra sēdes lēmumu, darīt zināmu, ka ir mainījusi savu attieksmi pret šādiem priekšlikumiem attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam”. Numerācija pēc Saeimā izskatāmā dokumenta nr.2512:

451.priekšlikumu komisija atsauc, 456.priekšlikumu komisija atsauc, 460.priekšlikumu komisija atsauc, 461.priekšlikumu komisija atbalsta, 462.priekšlikumu komisija atsauc, 463.priekšlikumu komisija atbalsta, 495.priekšlikumu komisija neatbalsta, 496.priekšlikumu komisija atsauc, 511.priekšlikumu komisija neatbalsta, 516.priekšlikumu komisija neatbalsta, 520.priekšlikumu komisija atsauc.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. Līdz ar to atbilstoši mūsu procedūrai mēs darbu sākam ar 2.tabulu, lai varētu konkretizēt konkrētos skaitļus, kurus nepieciešamības gadījumā vajadzētu precizēt jau likumprojekta tekstā.

Līdz ar to darbu mēs sākam ar dokumenta 10.lapaspusi. 2.tabula.Un kā pirmais ir 24. - tātad priekšlikumi par izmaiņām nodokļu un nodevu ieņēmumu prognozēs. Kā pirmais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus par 3 miljoniem 100 tūkstošiem latu un novirzīt tos materiālajam atbalstam mantisko un naudas pabalstu veidā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, un pēc būtības tas vairs nav izskatāms, jo nav arī šā resursa, kas bija domāts, balstoties uz neapliekamā minimuma samazināšanu darba ņēmējam, ja viņa ienākums ir virs 300 latiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir 25.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums. Palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozi un novirzīt to Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es vēršos pie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ar aicinājumu iedziļināties priekšlikumos - ne tikai tajos, kas skar kuģa sagriešanu vai valsts galvojuma sadali, bet arī šādos it kā mazākos priekšlikumos. Nodokļu sistēmā mēs it kā esam spēruši vienu soli pretim Eiropas Savienībai ar to, ka mēs pievienotās vērtības nodokļa maksātāju sarakstā esam ietvēruši arī zvērinātus advokātus un zvērinātus notārus. To mēs izdarījām pagājušajā nedēļā ar konkrētu balsojumu. Šā nodokļa iemaksas rezultātā veidojas konkrēta summa. Savukārt šī summa izplūst valsts budžetā un nav zināms, kurā vietā tā tiek virzīta. Šis priekšlikums tika apspriests Juridiskajā komisijā un atbalstīts, jo šeit precīzi parādās, kur, kādā virzienā tiek novirzīta šī pievienotās vērtības nodokļa summa. Un šī summa aiziet obligātai aizstāvībai.

Es vēršos arī pie Tautas partijas frakcijas. Vismaz pie tiem, kas agrāk strādājuši par advokātiem, es vēršos pie “Latvijas ceļa” frakcijas. Un es vēršos arī pie valdības, jo priekšlikums neskar īpaši lielu summu un priekšlikums ir pietiekami precīzs un korekts. Vēl labums no šā priekšlikuma tādā gadījumā ir tāds, ka, ja šāda būs finansu pārdale, tas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, ko Finansu ministrija par visām varītēm gribēja uzspiest zvērinātiem advokātiem un notāriem, arī tiks godprātīgi maksāts. Un šis nodoklis nonāks pie obligātās aizstāvības, kas ir konstitucionāli noteikta prasība. Tā ka es aicinu Finansu ministriju iedziļināties šajos jautājumus un neskatīties tik virspusēji uz šīm lietām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Tieši tāpēc valsts budžetu pavadošos likumprojektus skata vienlaicīgi ar valsts budžeta likumprojektu, ka tie priekšlikumi, kas ir ietverti nodokļu likumos, jau ir guvuši atspoguļojumu ieņēmumu bāzē. Un tikai tādā gadījumā, ja valdības priekšlikumi par vienu vai otru normu nebūtu guvuši atbalstu, mums būtu bijis jākoriģē arī ieņēmumu daļas prognoze. Šobrīd šīs naudas summas jau bija ietvertas ieņēmumu daļas prognozē. Līdz ar to šis priekšlikums šobrīd nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 8, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 27. - deputāta Tabūna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir tas gods vienam no pirmajiem uzsākt debates par nākamā gada budžetu. Un es runāšu ne tikai savā vārdā, bet Sporta apakškomisijas vārdā. Un teikšu uzreiz, ka visi priekšlikumi, ko iesniedza Sporta apakškomisija, diemžēl ir noraidīti. Arī šis ir noraidīts. Bet, izmantojot iespēju, es gribu atgādināt, cienījamie deputāti, pamatbūtību, ka fiziskā kultūra un sports ir stipra, fiziski vesela, morāli noturīga, izlemt spējīga, iniciatīvas bagāta un drosmīga cilvēka tapšanas viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, nemaz nerunājot par karavīru. Un es esmu gandarīts, ka beidzot, pēc daudzu gadu klusēšanas, Saeimā beidzot no šīs tribīnes tiek runāts par fizisko kultūru un sportu. Un ne tikai runāts, bet, kā jūs zināt, šajā Saeimā tika izveidota Sporta apakškomisija, kuru pārstāvēt un vadīt ir man tas gods. Un šeit, šajā komisijā ir visu frakciju pārstāvji un ļoti nopietni lemj par šīs nozares attīstību. Problēmu sportā, protams, ir atliku likām.

Pirms pāris dienām es tikos ar diviem sporta skolu vadītājiem - speciālistiem. Nākamnedēļ mēs, Sporta apakškomisija, tiksimies ar šiem cilvēkiem un pārrunāsim šīs problēmas. Bet es atgādināšu tikai vienu skaitli - agrāk bija 96 sporta skolas, tagad ir tikai 61. Tas nozīmē, ka iespējas sportot skolēniem, bērniem sarūk. Bet, ja tā, ja bērns neiet sportot, neiet nodarboties ārpus klases dažādos pulciņos, viņš iet uz ielām, vārtu rūmēs darbojas, smēķē tā saucamo zālīti un drīz vien pāriet uz heroīna špricēm. Kas notiek tālāk? Jūs zināt, tautā, sabiedrībā valda sašutums par to nevarību, ar kādu nespējam līdzēt, lai izskaustu šo nelaimi.

Kāpēc es to saku? Tādēļ, ka patiešām ir laiks padomāt par fiziskā sporta, fiziskās kultūras un sporta lomu cilvēka dzīvē. It īpaši bērna dzīvē. Bez šā kolosālā līdzekļa - fiziskās kultūras un sporta - nebūs ne stipra cilvēka, ne stipras nācijas. To ir sapratušas civilizētās valstis un pievērš ļoti, ļoti, ļoti lielu uzmanību fiziskajai kultūrai un sportam.

Un pavisam konkrēti par šo priekšlikumu. Par velotreku Murjāņos, kam tiek prasīti 100 000 lati. Vācieši šo velotreku ir uzdāvinājuši mums. Šis velotreks atrodas jau šeit, Latvijā, un gaida uzstādīšanu. Šis velotreks maksā lielu naudu. Ja to neizdarīsim tuvākajā laikā, tas sarūsēs un aizies postā, un diez vai kāds mums vēl to dos. Sporta apakškomisija ir šo priekšlikumu atkārtojusi, tikai mainot finansēšanas avotu, arī 29.priekšlikumā. Tātad, ja šo priekšlikumu jūs atbalstīsiet, tad komisijas vārdā es noņemšu 29.priekšlikumu. Lūdzu, vismaz padomājiet par to, ko es teicu attiecībā uz fizisko kultūru un sportu cilvēka dzīvē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir deputātu Seiles un Tabūna priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Reģionālās attīstības fonds ir viens no tiem fondiem, kurš atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, un šim fondam ļoti augstu novērtējumu ir devusi gan Pašvaldību savienība, gan to atzīst pašvaldības, kurām ir šis īpaši atbalstāmā reģiona statuss, gan arī Reģionālā padome, kurā ietilpst pieci ministri un divi deputāti, 4.septembrī ir izteikusi atbalstu līdzekļu palielinājumam Reģionālajam fondam. Tomēr valdība nav varējusi atrast papildu līdzekļus, un ir atzīts, ka vismaz 500 tūkstoši latu ir vajadzīgs šim fondam to saistību nodrošināšanai, kuras jau ir uzsāktas, atbalstot vietējos iedzīvotājus, it īpaši šajos attālajos lauku rajonos. Bet nav iespējams atrast finansēšanas avotu. Taču man šķiet, ka es šādu finansēšanas avotu tomēr esmu atradusi. Un esmu atradusi šo avotu, ņemot līdzekļus no Privatizācijas aģentūras ieņēmumiem. Es nedomāju Privatizācijas fondu, kurā ieskaita tikai nelielu līdzekļu daļu. Es šeit domāju visus tos ieņēmumus, kuri ir Privatizācijas aģentūras rīcībā. Un, ja mēs mazliet paanalizējam šo struktūru, tad mēs redzam, ka pagājušajā gadā - 1999.gadā - aģentūrai peļņas nav, zaudējumu nav. Tajā pašā laikā aģentūras personāla izmaksas ir sasniegušas 2,3 miljonus latu, un pārējās saimnieciskās izmaksas, saimnieciskās darbības izmaksas - 3,5 miljonus. Es atgādināšu, ka Privatizācijas aģentūra nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli no saviem ieņēmumiem, jo ir bezpeļņas uzņēmums. Un ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, ka visi uzkrājumi, kurus ieskaita rezervē, varētu tikt palielināti uz Privatizācijas fonda iemaksu rēķina, samazinot par 10 procentiem šīs iemaksas Privatizācijas fondā. Es gribu tikai ar nedaudziem piemēriem ilustrēt, no kā rodas līdzekļi Privatizācijas aģentūrai, kuru izlietojumu koriģē dažādi Ministru kabineta noteikumi. Es nerunāšu par līdzekļiem, kas iegūti no lielo uzņēmumu privatizācijas, bet minēšu dažas summas, kas krājas Privatizācijas aģentūras ieņēmumos, par maksāšanas līdzekļiem izmantojot latus un sertifikātus.

Tātad par zemes pirkšanas līgumiem. Pagājušajā gadā ir pavisam privatizēti 372 zemes gabali, no kuriem 142 tūkstošus latus aģentūrai ir samaksājusi SIA “Ķeizarmežs” par zemes gabalu Rīgā, Ezermalas ielā 30. Es minu tikai dažus piemērus no šiem 372 zemes gabaliem. Jūrmalā, Dubultu prospektā akciju sabiedrība “Latvijas gāze” ir samaksājusi 80 tūkstošus latu skaidrā naudā, plus vēl 320 tūkstošus sertifikātu, kaut kāda agrorūpnieciska apvienība - SIA “Altera” Ganību dambī iemaksājusi 7 tūkstošus, “Cido” Rīgā, Ostas ielā 6 un “Unibanka”, piemēram, Pils ielā, Rīgā samaksājusi 56 tūkstošus latu. Tātad nav grūti pameklēt šos 500 tūkstošus, kas ir maziņš, maziņš sīkumiņš, un ar mūsu budžeta likumu šo naudu mēs varētu novirzīt reģiona attīstībai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Es iesaku, neskatoties uz to, ka valdības koalīcijas jau ir pieņēmušas savu lēmumu, noklausoties šo manu informāciju, tomēr padomāt par to, ka šī nauda būs jāatdod uzņēmēju attīstībai, jo tas arī samazinās bezdarbu, tas radīs arī bērnu vecākiem labākus apstākļus. Un, padomājiet, cik naudas mēs izsviežam, zīmējot plakātus pret korupciju vai arī veidojot jaunus sabiedrības integrācijas fondus, kuriem arī ir paredzēti līdzekļi no valsts budžeta. Veselais saprāts lai liek jums nobalsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu iesniegto ierosinājumu - saīsināt runas laiku, uzstājoties debatēs par likumprojektu “Valsts budžets 2001.gadam”, līdz trim minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies, ka saīsinājāt laiku. Es saprotu, ka valdošais vairākums rūpējas par opozīcijas veselību. Būs biežāk jāuzstājas.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, arī saprotu otru jautājumu, ka vairākums ir saņēmis iekrāsoto tabulu, kurā viss jau ir izlemts. Iekrāsots vajadzīgās krāsās, un jādomā vairs nav. Es saprotu arī Leiškalna kunga aktivitāti, tā kā viss ir sakrāsots, tad domāt nevajag.

Cienījamie kolēģi! Es šinī brīdī aicinu atbalstīt Seiles kundzi un Tabūna kungu. Un es gribu runāt kā Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks. Latvijas Ministru kabinets ir akceptējis mazā un vidējā uzņēmēja darbības atbalsta koncepciju Latvijā un šinī koncepcijā ietilpst arī Reģionālais attīstības fonds. Runājot par Reģionālo attīstības fondu, jāteic, ka tas strādā tieši ar depresīvajiem rajoniem. Ar tiem rajoniem, kur ir ļoti liels bezdarbs un kur ir mazs kopējais pašvaldību ieņēmumu līmenis. Un katru gadu Reģionālajam fondam samazina ieņēmumus, kas tika doti. Un tie parasti tika doti no Privatizācijas aģentūras. Un es patiešām varētu atbalstīt Seiles kundzi pat, raugoties no diviem aspektiem. Nākamajā gadā teorētiski Privatizācijas aģentūra tiks likvidēta, bet to jau vajadzēja likvidēt šinī gadā. Tā ka papildu līdzekļus noteikti varētu atrast. Tādēļ es uzskatu, ka šis ir viens no loģiskākajiem priekšlikumiem. Un šie papildu 500 tūkstoši latu, kas tiks doti Reģionālajam fondam, pavērs tādu iespēju, ka varēs aprobēt jaunus projektus, pretējā gadījumā nākamajā gadā fonds varēs strādāt pa nullēm, jaunu projektu nebūs. Un tādēļ es aicinātu šo iniciatīvu atbalstīt. Es domāju, ka šī naudas summa ir pilnīgi reāla un to vajadzētu atbalstīt. Man patiešām ir dziļi žēl, ka valdošais vairākums uzskata, ka budžeta jautājumi nav aktuāli, ka tie nav aktuāli sabiedrībai un ka par tiem nav nopietni jādiskutē. Ja būtu nedaudz vairāk laika, es nedaudz vairāk varētu iedziļināties un pastāstīt par visiem Reģionālā fonda darbības virzieniem. Patiešām, man ir žēl, ka pēc tam, iespējams, Tautsaimniecības komisijai vajadzēs komisijā iztirzāt jautājumus par to, kāpēc Latgalē ir palielinājies pašnāvību skaits un vai par pašnāvību skaita palielināšanos nav vainīgs zemkopības ministrs Slaktera kungs, un vēl dažādus citus jautājumus. Un es aicinātu arī “Tēvzemei un Brīvībai” deputātus nenobaidīties un tomēr nobalsot par līdzekļu piešķiršanu Reģionālajam fondam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs! Mums nav iekrāsotas tabulas. To es ar pilnu atbildības sajūtu jums saku, un tādēļ nevajag dezinformēt sabiedrību un deputātus. Bet es nevis sakarā ar Lujāna izlēcieniem nācu tribīnē. Es vienkārši gribēju dalīties pieredzē, kādā veidā strādā šis fonds. Mēs esam apsekojuši vairākus rajonus, kuru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šis fonds ir sniedzis palīdzību. Šogad mēs bijām Rožkalnu pagastā, kur viena zemniece ir radījusi 6 vai 10 darba vietas. Cienījamā Rugātes kundze tur uzstājās ar kvēlu runu un teica, ka šīs lietas visu laiku atbalstīs, un es ceru, ka šodien tas izpaudīsies arī Tautas partijas balsojumā. Mēs bijām Krāslavas kokapstrādes uzņēmumā, kur ar šī fonda palīdzību šis uzņēmums bija izdzīvojis, radījis 240 darba vietas un pašreiz visu produkciju eksportē uz rietumvalstīm un nevis kā baļķus, bet kā koku izstrādājumus. Mēs arī bijām Krāslavas linu fabrikā, kas arī ir izdzīvojusi, radījusi 60 darba vietas, un visa produkcija 100 procentīgi tiek eksportēta. Mēs esam bijuši Rēzeknes rajona uzņēmumā “Annas B”, kas nodarbojas ar zivju apstrādi. Šā fonda atbalsta rezultātā uzņēmumā ir radītas 60 darba vietas, eksports ir pilnībā pārorientēts uz Čehiju.

Cienījamie deputāti! Analizējot savu darbību pagājušās Saeimas un šīs Saeimas laikā, varu jums teikt, ka man viena lieta ir devusi gandarījumu, tas ir, Rēzeknes rūpnīcas “Rebir” izglābšana no bankrota. Cik tur liela bija mana loma, - to ir grūti teikt, bet ar Počas kundzes palīdzību mēs atlikām sociālā parāda apmaksu aptuveni 240 tūkstoši latu apmērā, tā rezultātā šī rūpnīca izdzīvoja. Pašreiz tajā ir radītas papildu 600 darba vietas un kopējais strādājošo skaits ir 1200 cilvēku. Eksports galvenokārt pašreiz ir vērsts uz Rietumiem. Protams, kā vakar Zīles kungs frakcijā teica, ir dažādi likumu pārkāpumi, piemēram, kāds zemnieks nopērk atpalikušā reģionā zemi, ar šā Reģionālā fonda palīdzību iegādājas traktoru un pēc tam savu darbību izvērš Liepājas rajonā. Jā, ir tādi gadījumi, bet to mēs nevaram ņemt kā simtprocentīgu un uzskatīt, ka visur tā notiek.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.G.Vidiņš. Es, cienījamie deputāti, lūgtu atbalstīt Seiles kundzes un Tabūna kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par šo Reģionālo fondu, ir iesniegti daudzi priekšlikumi, no kuriem avotiem ņemt naudas līdzekļus, lai šo Reģionālo fondu atbalstītu. Pirmām kārtām, es, protams, iestājos par to, ka šis fonds ir atbalstāms un attiecīgie naudas līdzekļi ir nepieciešami, lai palielinātu to kopējo summu līdz 1 miljonam 300 tūkstošiem latu. Šoreiz es arī iestājos par to, ka pirmais minētais avots, kurš varētu būt Privatizācijas aģentūra, ir pietiekami objektīvi nosacīts. Un varbūt mēs arī tādā veidā Privatizācijas aģentūrai palīdzēsim izpildīt kopš pirmās dienas tai izvirzīto uzdevumu - visu naudu, kas tiek iegūta no valsts īpašuma privatizācijas, ieguldīt ekonomikas attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā, atbalstot uzņēmējdarbību. Un jāatzīst arī, ka kopš pirmās dienas šo pamatuzdevumu Privatizācijas aģentūra nekad nav veikusi.

Runājot par šo privatizācijā iegūto naudu un tās piešķiršanu Reģionālajam fondam, es gribētu pateikt, ka par šo jautājumu ļoti konkrēti, pārliecinošā vienprātībā iestājās Tautsaimniecības komisija. Un tikai Tautsaimniecības komisijā no katras partijas pārstāvētie deputāti skatījās variantus un pārrunāja nianses, kā labāk vēstules formā vērsties pie savas frakcijas deputātiem un pārliecināt tos, ka šī nauda ir palielināma. Un, protams, man šoreiz ir mazliet nepatīkami saskarties ar faktu, ka valdošā koalīcija kopumā ir nobalsojusi, ka nekādā gadījumā ne no viena avota neņemt naudas līdzekļus un Reģionālā fonda līdzekļus nepalielināt. Runājot par šo Reģionālo fondu un tā līdzekļu palielinājumu, es gribētu pateikt, ka šodien var absolūti izmantot dotās tiesības un doto varu un pieņemt tādu lēmumu, kādu mēs gribam, bet es vēlos uzsvērt, ka tas ir vienas dienas politikas jautājums. Šodien var ignorēt to, ka reģionos ir depresīvs stāvoklis, var ignorēt to, ka ir izveidojies viens finansu avots, un to saprot gan valsts institūcijas, kas šos naudas līdzekļus apsaimnieko, gan uzņēmēji, kas šos līdzekļus racionāli izmanto. Es piekrītu cilvēkiem, kuri jau ar konkrētiem praktiskiem piemēriem parādīja, kā tas ir, un es domāju, katra no frakcijām vai atsevišķi deputāti ir saņēmuši arī ļoti daudzas reģionālo pašvaldību vēstules, kurās pateikts, ka viņi izprot reģiona un Reģionālā fonda dalību. Ja mēs runājam no tautsaimnieciskā viedokļa, tad es iesaku jums respektēt Tautsaimniecības komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt par šo pusmiljonu latu Reģionālajam fondam, ka tas ir to vērts. Ir! Daži apšauba šā fonda efektivitāti. Tā kā nav laika garākai polemikai, bet es nosaukšu ļoti respektējamu institūciju - Reģionālās attīstības padomi, kurā ir pieci ministri, kas piedalījās 4.septembra sēdē, un divi deputāti, tātad no ministriem - Makarova kungs, Kalvīša kungs, Krūmiņa kungs, Požarnova kungs un Slaktera kungs. Un lēma, es citēju no protokola, ka “Reģionālās attīstības padome atzīst par nepietiekamu likumprojektā “Par valsts budžetu 2001.gadam” īpaši atbalstāmo reģionu programmai paredzēto finansējumu”. Atzīst par nepietiekamu! Vai šo cilvēku - piecu ministru un divu deputātu - lemtais nav nopietns arguments? Es domāju, ka ir! Turklāt šis avots, no kā ņemt, Privatizācijas aģentūra, tādējādi netiks sagrauts un nesagrozīts budžets, nekas netiks nenoņemts citiem. Es atgādināšu, ka šobrīd Reģionālajā fondā ir iesniegti 800 priekšlikumi, 584 ir atbalstīti. Palīdzību gaida vai, pareizāk sakot, jau ir sākuši saņemt pieci Latgales rajoni, deviņas pilsētas un septiņdesmit pagasti. Faktiski tas aptver 15 procentus no Latvijas iedzīvotājiem. Divos gados fonds radījis 900 pastāvīgas darba vietas un 760 sezonas darba vietas. Vai vēl vajadzīgi argumenti? Tātad par avotu. Es domāju, ka ņemt naudu no Privatizācijas aģentūras patiešām būtu īsti vietā un īstajā reizē. Es pateikšu kaut vai vienu avotu, kas noteikti būs. “Latvijas kuģniecības” privatizācija, no kuras mēs sagaidām daudzus desmitus miljonu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 28.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam.

Romualdam Ražukam, tas par vēlu ir.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu ierasties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Cilvēktiesību komisijas locekļi! Lūdzu ierasties jūsu darba telpās uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Jānis Gaigals, Kristiāna Lībane, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Valdis Lauskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukuma laiks ir beidzies. Pirms turpinām debates par 28.priekšlikumu, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums.

Deputāti lūdz debatēm atvēlēto laiku, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam”, pagarināt līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Parlaments tomēr ir tā vieta, kur runāt vai debatēt, vai labsirdīgi pastrīdēties par vienu vai otru likumprojektu. Es arī saprotu, ka parlaments nav tā vieta un parlamenta tribīne nav tā vieta, kur, kā tautā saka, nāktu un vāvuļotu. Arī tam es piekrītu. Bet nu trīs minūtes, cienījamie kolēģi, es uzskatu par ņirgāšanos.

Mans un manu kolēģu parakstītais priekšlikums ir piecas minūtes, runājot pirmo reizi. Un otro reizi - līdz divām minūtēm. Es domāju, ka tas ir loģisks priekšlikums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Deputāts Grīgs acīmredzot piedāvā nevis vāvuļot, bet vāvuļot pa pusei. Vai tiešām triju minūšu laikā nevar pateikt pamatdomu, kas attiecas uz konkrētu priekšlikumu par budžetu. Draugi mīļie! Šeit taču nav politiska izrunāšanās. Šeit ir valsts budžets. Un cienīsim viens otra laiku. Mēs izskatījām dažus priekšlikumus, bet cik jau laika ir pagājis. Es tiešām aicinu izbeigt, vismaz budžeta pieņemšanas dienā, tukšo pļāpāšanu. Es tomēr aicinātu balsot “pret” šādu priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “No kā jūs baidāties...”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu pagarināt laiku runām debatēs līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 23. Priekšlikums pieņemts.

Nākamajam vārds debatēs Osvaldam Zvejsalniekam.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es negribu turpināt jūs kaismīgi aģitēt par šo priekšlikumu, jo to jau pietiekami efektīgi izdarīja, bet es domāju, ka tas arī ir lieki, jo, cienītie kolēģi, šīs kreisā spārna balsis jums ir garantētas. Es domāju, ka vajag vienkārši pārliecināt savu frakciju mums pievienoties, un rezultāts ir skaidrs. Kā piemēru es jums varu minēt to, kas notika pirms gada, kad sociāldemokrāti bija Krištopana valdībā un mēs balsojām par Kultūrkapitāla fondu. Mēs toreiz pārkāpām šo vienošanos un nobalsojām “par”, un nesabruka ne budžets, ne arī koalīcija. Tā sabruka vēlāk un citu iemeslu dēļ. Tagad ir tā pati situācija, tikai summa uz pusi mazāka. Tā ka droši! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kopā ar budžetu mēs saņēmām veselu rindu likumu, kuros izdarīti grozījumi, tajā skaitā arī likumu “Par budžetu un finansu vadību”. Ir interesanti, ka mums budžeta grāmatā, kas katram deputātam izdalīta, parādās daļa no 188 valsts veidotām uzņēmējsabiedrībām, bet daļu var neparādīt šajā grāmatā. Un viena no tām, ko neparāda, ir “svētā govs” - Privatizācijas aģentūra. Kāpēc? Šī aģentūra atšķiras no Kultūrkapitāla fonda akciju sabiedrības, no akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, un, kā es minēju, tādu ir 188. Šodien mēs nobalsojām par to, ka jādibina vēl viena akciju sabiedrība, kaut gan Komerclikums tūlīt stāsies spēkā, turklāt jebkura komercsabiedrība tiek dibināta peļņas gūšanai. Tad interesanti, kādu peļņu mēs gribam iegūt ar šīs jaundibināmās akciju sabiedrības starpniecību. Varbūt šī būs vēl viena no tām lielā skaita uzņēmējsabiedrībām, kura atkal neparādīsies budžetā? Kāpēc?

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kāpēc jūs, mīļā pozīcija, negribat atbalstīt šo priekšlikumu? Priekšlikums ir absolūti pareizs. Mūsu Privatizācijas aģentūra vispār nestrādā. Un, lai jums būtu kāds priekšstats, jūs paskatieties, kā iedzīvotāji uzticas valsts un sabiedrības institūcijām… Latvijas Republikas pilsoņi… Mīnus 66,2. Pēdējā vieta. 66,2. Latvijas Radio - plus 66,5. Ir taču jādomā, ko tā aģentūra dara. Kolēģi pateica - aptuveni 6 miljoni latu tiek izlietots savām vajadzībām. Ko tad viņi ir uzcēluši šo gadu laikā un ko viņi ir realizējuši? Atklāti sakot, pozitīvu risinājumu no šīs slavenās aģentūras Latvijas iedzīvotāji nav redzējuši un nav arī tos augļus saņēmuši, kuri tika apsolīti. Tagad mēs atteicāmies palielināt bērniem pabalstus, par pensionāriem un invalīdiem mēs vispār nerunājām, bet viņu dzīves apstākļi pasliktinās, jo sadārdzinās visi pakalpojumi un arī uzturs, apģērbs. Paldies Dievam, ka kaut kas tās planckas savāc Eiropā, atved un tad ieģērbj mūsu iedzīvotājus. Kaut gan tā ir kauna lieta. Divu gadu laikā lielos uzņēmējus mēs atbrīvojam no visdažādākajiem nodokļiem. Budžetā netiks iemaksāti apmēram 22-25 miljoni divu gadu laikā. 2000.-2001. gads… No kurienes mēs budžetā saņemsim līdzekļus? Bet kāpēc tad mēs neatbalstām mazos un vidējos uzņēmumus? Kāpēc tad pacēlām īpašuma nodokli no 0,5 procentiem uz 1,5 procentiem? Vai tad viņi ir bagātāki? Nav bagātāki.

Tāpēc 28.priekšlikums - mūsu kolēģes Seiles un Tabūna kunga priekšlikums - ir absolūti pareizs, un tas jāņem vērā, jo šis fonds palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī ļoti daudzi deputāti bija uz tikšanos ar tiem mūsu republikas iedzīvotājiem, kas ir izmantojuši šā fonda palīdzību, un viņi tik tiešām ir pateicīgi. Un tagad ienāk priekšlikumi, ienāk projekti, un jūs zināt, ka Reģionālās attīstības padome kopš 15.oktobra atsakās pieņemt projektus. Kāpēc? Kā tad mēs celsim ekonomiku, kā mēs celsim Latvijas iedzīvotāju labklājību un kā tad mēs būvēsim to jauno Latviju, kuru mēs gribam tā virzīt uz Eiropu? Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča ( no zāles kaut ko pasaka).

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 28. - deputātu Seiles un Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nākamais - 29. - deputāta Tabūna priekšlikums palielināt ieņēmumus no izložu un azartspēļu valsts nodevas un novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 30. - Ministru kabinets. Ierosina attiecībā uz valsts pamatbudžeta ieņēmumiem noteikt, ka tie ir budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums palielināt ieņēmumus no sodiem un sankcijām un novirzīt tos alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaužu veikšanai. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča. 32. - tas pats avots. Ierosina Ministru kabinets. Novirzīt to Kultūras ministrijai Latvijas līdzdalībai Venēcijas 49.mākslas biennālei. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 33. - deputāti Balodis, Stirāns, Panteļējevs ierosina palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas mežu fiksētajiem maksājumiem un novirzīt tos savvaļas dzīvnieku audzēšanas nozares attīstībai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputātu Baloža, Stirāna un Panteļējeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus un novirzīt tos Tieslietu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Paldies tiem, kas balsoja par piecām minūtēm. Vismaz varēšu izteikt savu viedokli saprotamā veidā. Šis 34.priekšlikums Juridiskajā komisijā tika veidots un arī atbalstīts cerībā, ka finansu ministrs Gundars Bērziņš rūpīgāk iepazīsies ar šo priekšlikumu un atbalstīs to. Taču tā nenotika. Šis priekšlikums pēc būtības ir jautājums par mūsu eirointegrācijas procesu un jautājums par Komerclikuma spēkā stāšanās laiku. Visos dokumentos ir noteikts, ka Komerclikums stāsies spēkā 1.janvārī. Es zinu, ka mūsu parlamentā ir viena partija, kas kategoriski iebilst pret Komerclikuma spēkā stāšanos 1.janvārī. Un es zinu, kāpēc šī partija iebilst, jo būs zināmi šķēršļi turpmākajai darbībai saistībā ar Privatizācijas aģentūru un atsevišķām valsts akciju sabiedrībām. Šī partija ir Tautas partija. Tautas partija mēģina ierosināt šā Komerclikuma spēkā stāšanos atlikt uz vēlāku laiku. Šis priekšlikums ir saistīts arī ar to, ka Uzņēmumu reģistrs šā gada 18.jūlijā lūdza finansējumu investīciju veidā. Ministru kabinets izskatīja šo lūgumu - nostiprināt ar investīcijām bāzi jaunā Komerclikuma ieviešanai - un pēc ekonomikas ministra Tautas partijas pārstāvja Kalvīša un finansu ministra Gundara Bērziņa, arī Tautas partijas pārstāvja, iebildumiem to noraidīja. Tas bija pirmais solis, kā Tautas partija principā lika šķēršļus Komerclikuma ātrākai ieviešanai.

Otrs šķērslis ir šodien redzams tabuliņā, kur rakstīts: “Neatbalstīt, neatbalstīt.” Tas, kā Uzņēmumu reģistrs ieguvis šos 377 000, es domāju, daudziem te varbūt nav skaidrs. Runa ir par pārreģistrācijas nodevu, kas ir pavisam minimāla. Daudzi saka, ka nevajag maksāt kaut vai minimālu pārreģistrācijas nodevu, es šajos apgalvojumos saskatu zināmu liekulību, jo jebkuri grozījumi statūtos ir saistīti ar nodevas iemaksu. Ja reiz mēs investīcijas neatbalstījām, tad mums ir jāatbalsta vismaz šī nodevas iemaksa. Tā būs pavisam neliela, minimāla. Un, ja kāds man pateiktu, ka uzņēmējs, normāls uzņēmējs, divu gadu laikā nevar sakrāt 10 latus, nu tad es nezinu, kādu uzņēmēju vēlētāji pārstāv šo partiju. Es atkal vēršos pie Tautas partijas.

Es vēlreiz vēršos pie Tautas partijas šajā sakarā. Ne jau tikai tāpēc, ka viņu pārstāvētais finansu ministrs ir pret šo priekšlikumu, bet vēršos arī tāpēc, ka 1996.gada 19.septembrī Saeima akceptēja toreizējā Ministru prezidenta Andra Šķēles iniciētu Tieslietu ministrijas sagatavotu, manis vadītās Tieslietu ministrijas sagatavotu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. Toreiz bija paredzēts paaugstināt uzņēmējiem pamatkapitālu no 200 latiem līdz 2000 latiem. Tātad 1800 latu bija katram uzņēmējam jāsameklē, lai varētu pārreģistrēt savu sabiedrību. Valsts nodeva toreiz bija 100 latu par vienu šādu pārreģistrācijas operāciju. Toreiz nez kāpēc neviens nevaimanāja par mazo uzņēmēju, lai gan mazajam uzņēmējam bija diezgan ātri jāsameklē 1900 latu. Tagad it kā mazo uzņēmēju aizsardzībai tiek runāts, ka 10 latu - tas ir daudz! Es aicinu atbalstīt, pretējā gadījumā mēs nostājamies pret Komerclikuma spēkā stāšanos un mēs iestājamies pret Komercreģistra izveidošanu. Es aicinu arī “Latvijas ceļu” nevis balsot pēc krāsām, bet balsot pēc veselā saprāta. Mēs nevienam šo naudu nost neņemam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Godātais Rasnača kungs! Latvijas sabiedrība jūs pazīst kā vienu no izcilākajiem Latvijas juristiem. Un es netaisos nekādā veidā apšaubīt jūsu juridisko kompetenci. Taču, runājot par skaitļiem, jūs bieži kļūdāties. Es būtu bijis priecīgs, ja jūs būtu aprunājies kaut vai ar darba grupas autoru par to, cik izmaksās Komerclikuma spēkā stāšanās, it sevišķi tajos termiņos, kas tiek piedāvāti šobrīd. Šeit nav runa par 10 latiem. Ja Latvijas uzņēmējam kādam prasītu, vai ir vērts samaksāt 10 latus, es nešaubos, ka visi teiktu: “Jā, mēs esam gatavi to darīt!”

Vidējās izmaksas, kā to pašlaik apstiprina arī šā projekta autori, tuvojas 2000 latiem vidēji Latvijā uz vienu uzņēmēju. Es nemaz nerunāju par citām ar šā likuma spēkā stāšanās nepieciešamām izmaiņām un izdevumiem. Tā ka, Rasnača kungs, varbūt nejauksim skaitļus un nemēģināsim šeit kaut kādā veidā musināt deputātus uz kaut ko citu. Ministru kabinets savu attieksmi pret šo priekšlikumu ir paudis nepārprotami. Un jums būtu jāizdomā, vai jūs sēžat Ministru kabineta partijas pusē, vai jūsu vēlme ir darīt kaut ko citu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mēs varam runāt arī par skaitļiem. Tikai es domāju, ka laika taupīšanas nolūkā tas pirmajā reizē nebija jādara. Bet varu atgādināt pašreizējā Ministru kabineta neloceklim Andrim Šķēlem, ka Uzņēmumu reģistrs prasīja šo investīciju - 1 miljonu 200 tūkstošu latu uz diviem gadiem. Pēc tam šī investīcija tika samazināta. Bija vēršanās pie Finansu ministrijas. Vēlreiz bija lūgums atbalstīt. Bet atbalsta nebija. Un kāpēc nebija? Tāpēc, ka ir tas pats iemesls, ko es minēju iepriekš. Tautas partija ir ieinteresēta, lai Komerclikums nestātos spēkā 1.janvārī. Juridiskā komisija darīs visu, lai šis likums stātos spēkā 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - otro reizi.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Rasnača kungs! Es būtu priecīgs, ja jums Tautas partija varētu ierādīt kādu sēdvietu tuvāk, jo, iespējams, ka trokšņa dēļ jūs nedzirdat aizmugurē, kas tiek teikts no šīs tribīnes.

Tātad nav runa par Uzņēmumu reģistra izmaksām, par tām šeit nav runa! Runa ir par to, ka prognoze, ko izsaka eksperti, šobrīd ir tāda, ka pie nekorekta Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības aptuveni līdz pat 1 procentam vai 2 procentiem no visa kopprodukta nākamgad pārdalīs juristi, tātad advokāti un notāri. Nevis uzņēmēji būs tie, kas dos pienesumu tautsaimniecībai, bet dažādā veidā citā nozarē strādājoši cienījami profesijas pārstāvji, kuru darbs būs salikt parakstus un zīmogus. Mēs esam uzņēmēju pusē, Rasnača kungs, nevis to juristu pusē, kuru vārdā jūs mēģināt šeit runāt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 24, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais - 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums - palielināt zemesgrāmatas kancelejas nodevu un novirzīt to Tieslietu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir trešais un pēdējais priekšlikums, par kuru es runāšu. Tā ka Šķēles kungs varētu neuztraukties.

Šajā priekšlikumā arī precīzi parādās Tautas partiju pārstāvošā finansu ministra Gundara Bērziņa attieksme pret budžeta veidošanu. Ja, plānojot zemesgrāmatu ienākumus, konkrēti ienākumus, kuri veidojas no kancelejas nodevām, tika ņemts vērā tas, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš beidzas šogad, tad Finansu ministrija nespēja noreaģēt uz Saeimas pieņemto likumu, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš beidzas nākamajā gadā. Uz to finansu ministrs Gundars Bērziņš nav spējis noreaģēt un nav spējis plānotajā budžetā pārlikt kancelejas nodevas sadalījumu uz nākamo gadu. Es nezinu, kas mums ir finansu ministra amatā. Es tikai zinu vienu. Ja man būtu iespēja balsot pret šo budžetu tā, lai nekrīt valdība un Ministru prezidents, bet krīt tikai finansu ministrs, es noteikti balsotu pret šo budžetu. Ja Finansu ministrija nespēj saprast šādas elementāras lietas - kur veidojas kancelejas nodeva un ka tiek pagarināts privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš, tad par ko mums vispār runāt?

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! No jūsu uzstāšanās izriet, ka šeit parādās nevis finansu ministra nezināšana, bet jūsu, cienījama jurista, kā te teica, absolūta nezināšana par to, kā top budžets, kā tas tiek izskatīts un kurš par ko balso. Tas nav finansu ministra priekšlikums. Šo ideju nav atbalstījusi, pirmkārt, valdība un, otrkārt, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un abās šajās institūcijās ir arī jūsu partijas pārstāvji. Tā ka, cienījamais Rasnača kungs, nevajag šeit no tribīnes nodarboties ar demagoģiju, ja jūs esat tik izcils jurists, kā jūs šeit novērtēja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, Ābiķa kungs! Tas ir līdzīgi kā ar Izglītības komisijas priekšlikumiem, kuri nez kāpēc nav redzami šajā ailē. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un valdībā šo priekšlikumu diemžēl Finansu ministrija noraidīja, aicināja noraidīt, tas bija noraidīts. Un, ja runā par Budžeta komisiju, tad Budžeta komisijā vispār tas nav skatīts. Jums svarīgāk bija Budžeta komisijā skatīt, kādā veidā sagriezt tankkuģi un vai maksāt vai nemaksāt, un kā sadalīt galvojumu. Diemžēl šis būtiskais priekšlikums, ar kuru tiek nodrošināts finansējums obligātajai aizstāvībai, tiek noraidīts. Līdz ar to es prognozēju, un droši vien tā arī būs, Ābiķa kungs, Šķēles kungs un jūs visi, kas pārstāvat it kā Finansu ministrijas partiju, es jums varu pateikt, kāds būs rezultāts. Rezultāts būs tāds, ka obligātajai aizstāvībai naudas nav, un jūs varēsiet pukoties un žēloties par to, ka tiesas tiek nozīmētas divi, trīs, četri, pieci gadi uz priekšu un procesu novilcinās. Advokāti vienkārši neies uz aizstāvību par velti. Par to ir jāmaksā, un tā ir Satversmē noteikta konstitucionāla tiesība. Tā ka, lūdzu, izlasiet Satversmi.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu ieteikt Tieslietu ministrijai izmantot tos līdzekļus, kas ir veltīti sabiedrības integrācijas fonda radīšanai, tie ir vismaz 120 tūkstoši obligātajai aizstāvībai, un tad tā problēma būs daudz mazāka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Rasnača kungs teica, ka viņš balsotu pret, ja nebaidītos, ka kritīs valdība. Es domāju, ka varat droši balsot “pret”, Rasnača kungs, valdība nez vai tik drīz kritīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka jūsu klausītājiem pie radioaparātiem pašlaik ir garlaicīgi un tāpēc jūs tik labi uzjautrināt paši sevi un viens otru, un arī tos klausītājus. Bet situācija tomēr ir apmēram tāda - ja Juridiskā komisija, noklausoties pēc kārtas visu tiesu sistēmas pārstāvju argumentāciju, redz, ka ar korupciju var cīnīties tikai ar tiesu sistēmas palīdzību, nevis ar plakātiem par to, ka vajag cīnīties ar korupciju - un Juridiskā komisija jau nu nav tā, kas parasti uzbāžas ar kādām vajadzībām - , tad druskucīt ieklausīties bija vērts. Bet te jau ir tā lietiņa, ka cīnīties ar korupciju vajag tikai runu līmenī. Nekādā gadījumā nedrīkst to darīt normālā līmenī. Tas jums ir jāapzinās.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Varbūt jūs sāksiet padomāt par to, ka ir laiks tomēr saīsināt debates, jo tas, kas nupat notiek, tas jau ir ārpus katras kritikas. Tā ka padomājiet par laika ietaupīšanu arī nākotnē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā... Atvainojiet, debates ir slēgtas. Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām es gribētu norādīt Rasnača kungam, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi visus priekšlikumus. Jūs teicāt, Budžeta komisija šo priekšlikumu neskatīja. Budžeta komisija skatījusi visus un ir izteikusi savu attieksmi.

Bet otrām kārtām par šo pašu zemesgrāmatu kancelejas nodevu. Patiesību sakot, ir jāsāk domāt, kāpēc ļoti bieži netiek izdarītas likumos noteiktās procedūras un netiek reģistrētas ķīlas, cilvēki negrib reģistrēt savus īpašumus zemesgrāmatā un tamlīdzīgi. Iespējams, ka šīs nodevas ir par augstām, un cilvēki varbūt nespēj tās samaksāt. Jautājums drīzāk jāskatās pēc būtības. Kas mums ir nepieciešamāk - vai sakārtot vispār mūsu īpašumu un ķīlu reģistru vai tiešām vienkārši, nu tā, man liekas, ka būs vairāk, tāpēc mēs šo naudu ierosinām palielināt. Bet šobrīd es jūs aicinu, lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Kā nākamais - 36. - Ministru kabineta priekšlikums - palielināt pamatbudžeta ieņēmumus no apraides atļaujas izsniegšanas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Kā nākamais - Ministru kabineta priekšlikums - palielināt ieņēmumus no Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumiem, jo komisija strādās ilgāk. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 38. - kabinets ierosina palielināt dabas resursu nodokli un novirzīt vides projektiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 39. Šis pats ieņēmumu avots - dabas resursu nodoklis. Ministru kabinets ierosina to novirzīt Dabas muzeja uzturēšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 40.- apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Arī ieņēmumu avots - dabas resursu nodoklis, ierosināts novirzīt vēl papildus vides politikas realizācijai reģionos. Šo priekšlikumu komisija bez diskusijām neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumi... (Starpsauciens: “Balsot!”) Frakcija uztur balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 41. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina palielināt ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām un novirzīt tos pedagogu darba samaksai, tas ir, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo šobrīd likums nosaka, ka mēs turpinām samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomus, un līdz ar to šis avots nav reāls.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties vēl Viļa Krištopana valdības laikos, tātad jau diezgan sen, likumā bija ierakstīts, ka Latvijā tiks ieviesta obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība. Tam no 1.septembra līdz decembrim ieskaitot bija jau savā laikā paredzēti 1,5 miljoni latu, tātad mēs gribējām izdarīt tikai to, ko jau sen dara civilizētās valstīs, kur domā par valsts interesēm, kur rūpējas par bērniem. Starp citu, par to, būdami opozīcijā, balsoja arī Tautas partijas deputāti, bet atnāca Šķēles kunga valdības laiki un valdošā koalīcija ātri aizmirsa par saviem solījumiem, atcēla likuma normu, pārdalīja līdzekļus. Un mēs palikām un vēl šodien esam tur, kur mēs bijām. Kā zināms, ja bērns sāk no pieciem sešiem gadiem plānveidīgi gatavoties skolai, viņam labāk attīstās smadzenes, kustību koordinācija, roku muskuļi un tā tālāk, un tā joprojām. Beigu beigās bērns iegūst labāku izglītību un labāk var sagatavoties konkurencei darba tirgū. Tātad tas būtu kā Latvijā, tā Eiropā, tā arī pasaules darba tirgū. Mūsu priekšlikuma būtība - uzsākt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto apmācību ar 2001.gada 1.septembri. Pēc mūsu aprēķiniem, lai to realizētu un nodrošinātu, 2001.gadā ir nepieciešami tie paši 1,5 miljoni, faktiski pedagogu algām. Visi pārējie noteikumi un tā tālāk, viss tas jau ir uz vietas. Šo uzdevumu izpildi varētu segt ar dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem. Un attiecīgi, cienījamie kolēģi, jums ir tiesības kārtējo reizi pierādīt, ka jūs patiešām rūpējaties par bērniem, par valsts interesēm, par mūsu tagadni un nākotni. Attiecīgi es lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 10, atturas - 56. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 42.priekšlikums, līdzīgs pēc satura. To arī iesniegusi apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī palielināt ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām un novirzīt Labklājības ministrijai mantisko un naudas pabalstu veidā. Jāsaka, ka šeit ir arī viena tīri formāla budžeta problēma. Mēs skaidri zinām, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir speciālā budžeta ieņēmuma avots un tam ir mērķa izlietojums, un mēs to nevaram novirzīt kādai citai programmai, bet vienīgi un tikai tiem mērķiem, kam tas ir domāts, tas ir, pensijām, bezdarbnieku pabalstiem, slimības un maternitātes pabalstiem un invaliditātes pabalstiem. Tā ka, mūsuprāt, šis priekšlikums vispār pēc loģikas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau par šo jautājumu runāju cita likuma sakarā, bet dum spiro, spero - kamēr cilvēks dzīvo, viņš elpo, viņš cer. Attiecīgi es gribu jūsu priekšā runāt arī par šo jautājumu. Sakarā ar lielajām materiālajām grūtībām, ko pārdzīvo ģimenes, kas audzina bērnus, mūsu frakcija uzskata, ka steidzami jārisina jautājums par pabalstu palielināšanu šīm ģimenēm. Šā jautājuma risināšanu nedrīkst atlikt uz 2003.gada janvāri. Pirms 7.Saeimas vēlēšanām gan Tautas partija, gan arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK savās priekšvēlēšanu programmās solīja iestāties par jūtamu pabalstu palielināšanu ģimenēm, kas audzina bērnus. Diemžēl tagad izskatās, ka šie solījumi ir pilnīgi aizmirsti. Valdošās partijas mūžīgi gaužas par līdzekļu trūkumu budžetā, ja jārisina sociālie jautājumi. Vēl jo vairāk, tās paradušas risināt budžeta problēmas uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina. Šai ziņā līdz šim īpaši izcēlušās, piedošanu, Andra Šķēles vadītās valdības. Atcerēsimies kaut vai to, ka pirmās Šķēles kunga valdības laikā tika samazināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais darba algas minimums pašam strādājošajam no 25 latiem uz 21 latu un neapliekamais minimums par katru apgādājamo bērnu no - 12,50 latiem uz 10,50 latiem. Tādā veidā darba ņēmējs no savas algas ik mēnesi zaudēja vienu latu un vēl papildus 50 santīmus par katru bērnu, tātad trīs bērnu ģimene ik mēnesi zaudē 2,50 latus. Dažam cilvēkam ar labiem ienākumiem tā varbūt liksies niecīga summa, bet tā tas nebūt nav. Vairāk nekā vienai piektdaļai ģimeņu ienākums uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 25 latus mēnesī. Par nožēlošanu sava partijas priekšsēdētāja pieredzi tagad sekmīgi pārņēmis finansu ministrs. Pēc viņa domām, ģimenes ar bērniem uz pabalstu palielināšanu var vēl divus gadus pagaidīt, jo vispirmām kārtām taču esot jāpalīdz lieluzņēmējiem. Tieši šajā nolūkā paredzēts samazināt obligāto sociālo apdrošināšanas maksājumu likmi darba devējam no 36 uz 35 procentiem. Te jāņem vērā, ka šī likme jau 2000.gadā tika samazināta no 37 uz 36 procentiem. Šie samazinājumi mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kurus it kā aizstāv valdošo partiju frakcijas, praktiski neko nedod. Visai smieklīgi skan apgalvojums, ka šie likmes samazinājumi mudinot uzņēmējus pilnīgāk un godīgāk maksāt nodokļus. Faktiski uzņēmēji, kas maksāja algu aploksnēs un tādējādi izvairījās no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, to turpina darīt joprojām. Bet tas, kas maksāja, tagad maksā mazāk. Līdz ar to sociālais budžets 2001.gadā salīdzinājumā ar šo gadu zaudēs apmēram 15 miljonus latu, bet bērnu pabalstu palielināšanai nepieciešami tikai 11,4 miljoni latu. Tāpēc politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina uz vienu gadu atlikt sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes pazemināšanu darba devējiem un uz šā rēķina palielināt pabalstus bērniem, kā to paredz līdz šim spēkā esošais likums. Attiecīgais sociālās palīdzības likuma grozījums, kas paredzēja palielināt bērnu pabalstu no 2001.gada 1.janvāra, tika pieņemts 1998.gada 14.oktobrī, tāpēc valdības taisnošanās, ka neesot bijis iespējams sagatavoties šī likuma izpildei, neiztur nekādu kritiku un nav pieņemama.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Pliners. Aicinu balsot par mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja jūs pamanījāt, pašlaik turpinās tā pati diskusija, kas bija, kad mēs runājām par nodokļu likumiem. Visi mēs vienmēr esam dzirdējuši, kā valdošās partijas pirms vēlēšanām sola, dod un stāsta, kā mīl šo zemi, kā mīl šo tautu, kā mīl bērnus. Un šobrīd atkal ir tieši tas moments, ka tiem bērniem ir nauda jādod. Sociāldemokrāti jau pateica - šogad Latvijai ir antisociāls budžets. Un, ja mēs turpinām šīs diskusijas, tad tikai priekš tam, lai tie cilvēki, kas par jums balsoja, vienreiz paskatās un pasaka: “Karalis ir kails!”

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt tikai vienu lietu - šis balsojums bija jāizpilda jau 1999.gadā, apstiprinot tā gada budžetu. Praktiski tas ir 7.Saeimas pirmsvēlēšanu solījums, gan “Latvijas ceļa”, gan atsevišķu Tautas partijas deputātu solījums. Nu jau ir trešā reize, kad jūs varat to apliecināt vai noliegt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Jebkura likuma un arī priekšlikuma izskatīšanai ir zināma procedūra. Lai mēs varētu balsot par šādu ieņēmumu avota palielināšanu likumā “Par valsts budžetu”, mums vispirms vajadzēja izskatīt likumu jeb likumprojektu par grozījumiem likumā “Par sociālo apdrošināšanu”, kur tad arī vajadzēja mainīt šīs likmes. Šobrīd iebalsojot šo priekšlikumu bez šo likmju izmaiņām, mēs vienkārši automātiski palielinām budžeta deficītu.

Sēdes vadītājs. Tā kā iesnieguma iesniedzēji pastāv uz balsošanu, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. - apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Kā līdzīgu avotu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija norāda arī 43.priekšlikumā un šoreiz šos līdzekļus novirza mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus 2.tabulā par ieņēmumu palielināšanu.

Tagad nāk darbs ar 3.tabulu - priekšlikumi par līdzekļu pārdali ministriju un valsts iestāžu programmu ietvaros.

44. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - samazināt Saeimas budžetā kapitālos izdevumus par 200 000 un novirzīt šos līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai programmai “Dalība Eiropas Savienības 5.ietvara programmā”, tas ir, konkrēti zinātnes programmai. Komisija, ņemot vērā Saeimas Prezidija iebildumus, šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 11, atturas - 55. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir 45. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas līdzīgs priekšlikums: samazināt Saeimas darbības nodrošinājumu par 100 000 un novirzīt šos līdzekļus Kultūras ministrijai. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamie Saeimas deputāti! Šinī gadījumā, protams, es jūs aicinu būt mazliet paškritiskiem un apzināties tās iespējas, kādas reāli mums ir, un paskatīties, ko mēs šogad esam palielinājuši. Tātad resursi izdevumu segšanai Saeimai: 514 869 lati papildus nāk klāt, kārtējiem izdevumiem 415 348 lati klāt, tajā skaitā atalgojums 208 607 lati. Ja mēs visu šo skaisto Saeimas pieaugumu redzam un apzināmies, tad mēs varbūt tomēr spētu mazliet apzināties arī tās reālās grūtības, kas ir tur, kur šādu nopietnu pieaugumu nav, un šinī gadījumā tas, neapšaubāmi, ir viens no mūsu kultūras nopietniem ansambļiem - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Lielās Ģildes restaurācijas uzsākšana. Es domāju, ka mums vajadzētu tomēr padomāt arī par kultūru, ne tikai par sevi un saviem labumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj un kolēģi! Es pievienojos jau teiktajam, tikai es gribētu teikt vēl to, ka par Lielo Ģildi ir ekspertīzes slēdziens par tehnisko stāvokli un secinājums, ka tā ir avārijas stāvoklī. Es domāju, ka tie, kas iet garām vai arī kas apmeklējuši koncertus un kaut vizuāli paskatījušies, redz, ka no inženierkomunikāciju viedokļa nepieciešama gan modernāka apsilde, gan arī vēdināšana, nerunājot nemaz par citām restaurācijai nepieciešamajām lietām šajā kompleksā. Šāgada aprīlī noticis arī speciāls seminārs, diskusija par Lielās Ģildes koncepciju un restaurācijas projektu. Ja šo lietu atliek, tad tīri no saimnieciskā viedokļa katrs nokavētais gads prasīs izdalīt kapitālajam remontam šim objektam arvien lielākas neatgriezeniskas summas. Kā jūs zināt, šis objekts ir valsts īpašums - atrodas Kultūras ministrijas pārziņā un Nacionālais simfoniskais orķestris to lieto saskaņā ar nomas līgumu. Tāpēc priekšā liekamā summa būtu sākums restaurācijai. Jūs labi zināt, kā Mazajai Ģildei, tātad vēsturiski vācu amatnieku rezidencei, palaimējās restaurēties sakarā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas notikušo sanāksmi te, Rīgā. Lielajai Ģildei šāds pluss klēpī neiekrita, tīri no saimnieciskā viedokļa vērtējot. Vēl šeit ir nepieciešama, teiksim, normāla koncertzāle, nu kaut vai tā ir zem tūkstoš sēdvietām. Pat ļoti cienījami cilvēki saka, ka mums nav kur noklausīties koncertus, ka nepieciešama kaut arī pieticīga koncertzāle, jo šis objekts ir gandrīz vai vienīgais. Un otrs ļoti nozīmīgs objekts ir tiešām mūsu valsts reprezentācijas telpas. Jo no saimnieciskā viedokļa ir vienalga, kā īpašumā - Rīgas pilsētas vai valsts īpašumā - ir dažādi objekti. Melngalvju nama būvniecībā ieguldītie resursi, protams, nebija visai saprātīgi. Vispirms varēja restaurēt šo objektu, tās būtu arī ļoti labas reprezentācijas telpas. Ja nu nav kur naudu likt, tad var ķerties arī pie dažu citu objektu būvēšanas, kā tas ir noticis ar Melngalvju namu.

Tātad līdzekļu avots. Es gribētu konkretizēt šo līdzekļu avotu. Tātad no Saeimas darbības nodrošinājuma līdzekļiem. Tajā skaitā, es domāju, nekas ļauns nenotiks, ja mēs uz gadu būtu pieticīgāki komandējumu līdzekļu izlietošanā. Es atvainojos varbūt dažiem saviem kolēģiem, bet mēs varbūt par intensīvu izlietojam komandējumu līdzekļus braucieniem uz dažādām ārvalstīm. Tie ir 100 000, sasummējot tikai dažus komandējumu reidus, tos varētu savākt gada laikā pavisam labi, neskarot citus Saeimas nodrošinājuma posteņus, lai mūzikas mīļotājiem un reprezentācijai dotu šīs telpas. Latvijas iedzīvotājiem un arī vidusšķirai, kura varētu aiziet uz šo koncertzāli, būtu ļoti labs risinājums jau šodien. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Sociāldemokrāti, izvirzot šo priekšlikumu, katrā gadījumā rēķinājās ar vienu ļoti interesantu parādību. Šī parādība ir atspoguļota budžeta pielikumā - paskaidrojuma rakstā, kurā ir redzams, kā funkcionāli ir mainījies budžets pa gadiem.

“Brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija.” Pamatbudžets. Mīnus zīme. Ministrs no “Latvijas ceļa”.

Nākamā funkcija - “Transports, sakari, speciālais budžets”. Mīnus zīme. Absolūtos skaitļos. Ministrs no “Latvijas ceļa”. Premjers arī ir no “Latvijas ceļa”. Mēs gribam jums palīdzēt, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 46. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Kā avots norādīts Saeimas darbības nodrošinājums. Priekšlikums - novirzīt Kultūras ministrijai, Okupācijas muzeja fondam. Šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts citā priekšlikumā, un to mēs skatīsim vēlāk.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Citos priekšlikumos, es saskaitīju, kopsummā no pieprasītās summas 75 790 latiem ir atbalstīti 22 500 lati. Tātad 53 290 lati ir nesegtie izdevumi. Okupācijas muzejs. Pieprasījums ir vienbalsīgi, es uzsveru, vienbalsīgi atbalstīts Ārlietu komisijā, kura sastāv, tāpat kā visas komisijas, no pozīcijas un opozīcijas.

Godātie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka Okupācijas muzejs ir mums ārpolitisks un iekšpolitisks instruments to jautājumu risināšanai, ko mēs nevaram risināt ar valsts institūciju palīdzību, un tas ir instruments, kas ir pierādījis sevi reāli darbībā atšķirībā no tiem citiem biklajiem mēģinājumiem, kuri ir bijuši citās jomās un citos veidos un faktiski nedarbojas, bet kuriem mēs dažādos veidos tomēr atrodam arī finansējumu.

Ja mēs šajā gadījumā saglabājam to pašu struktūru šajā gadā vai, pareizāk sakot, 2001.gadā, kas ir pastāvējusi līdz šim, - apmēram 87 procenti nāk privātie ziedojumi un tikai 13 procenti ir valsts dotācija, tad mēs faktiski valstisku funkciju veicošai institūcijai atstājam privāto iniciatīvu. Tātad privātos ziedojumus. Es aicinu gan nākamo priekšlikumu, gan arī visus tālākos priekšlikumus, kas ir attiecībā uz Okupācijas muzeju, izvērtēt, lai tomēr tā summa, kas ir Okupācijas muzeja pamatota, tiktu kopumā savākta. Es vēlreiz uzsveru: Ārlietu komisija vienbalsīgi to atbalstīja. Paldies par tālāko atbalstu! Es ceru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46. - Ārlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 11, atturas - 63. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 47. - deputāta Vidiņa priekšlikums samazināt finansējumu Saeimai un novirzīt to radio un televīzijai programmu sagatavošanai.

Sēdes vadītājs. Iesniedzējs noņem priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Šeit ir tikai precizēti ārvalstu palīdzības apjomi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 49. - deputāta Inkēna priekšlikums. Ir atbalstīts jau citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 50. - deputāta Leons Bojāra priekšlikums. Ierosina noņemt Ministru kabinetam no vispārējās vadības 70 tūkstošus un novirzīt īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visām Latvijas Republikas ministrijām un visdažādākajām organizācijām, kuru, kā nosauca mans kolēģis, ir vairāk nekā 180 un kuras izlieto budžeta līdzekļus, ir jāpārdomā un jau sen bija jāpāriet uz taupības režīmu. Diemžēl to mēs neesam redzējuši, izskatot jau trešo budžetu kopš 7.Saeimas. Nevar pieļaut, lai pieaugtu ierēdņu algas. Ministru kabinetā it kā vidējā alga esot kaut kur pāri 600 latiem. Neesam dzirdējuši, ka kāds no kantoriem, kas saņem no valsts budžeta, būtu likvidēts, bet viņi vairojas. Šodien jūs atbalstāt kārtējā kantora izveidošanu. Tiek iepirktas dārgas mēbeles, veikti superremonti, iegādātas labas video un televīzijas iekārtas, visdažādākie citi aprīkojumi, automašīnas...

Kas attiecas uz Ministru kabinetu, tad tas ir eiroremontā izremontēts no jumta līdz pagrabam, un ziniet, ka tur ir ierīkota skaista mazgātava ar atpūtas kompleksu. It kā ir izmaksājusi pie 90 tūkstošiem latu. Ja mēs paskatāmies Ministru kabineta budžetu: 1999.gads - 3,47 miljoni; 2000. - 3,23 un 2001. - 3,47. Par cik ir iepirktas visas mašīnas, veikti visi eiroremonti, iegādāta attiecīgā aparatūra? Tad ir jāpaskatās un jāsamazina šie izdevumi. Jo, ja varēja izturēt arī to papildu slodzi Ministru kabineta budžets, tad var mierīgi viņu samazināt. Tas būs ļoti labi. Un, otrkārt, Ministru kabinets arī parādīs citiem piemēru, kā vajag saudzīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus. Un nevajag aizmirst arī to, ka ieplānotais ārējais un iekšējais parāds 2001.gada beigās it kā sastādīs 720 miljonus latu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, manu priekšlikumu īstenošanai naudas līdzekļi ir jāpaņem no Ministru kabineta līdzekļiem, turklāt nedaudz - 134 tūkstoši. 70 tūkstoši ir jānodod īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai, vismaz 10 - 12 mazie uzņēmēji sagaidīs to, ko viņi gaida gadiem. Un viņi būs pateicīgi par sniegto palīdzību, ko atbalstīs Ministru kabinets, un ar labāko gribu atdos. 3 tūkstošus gaidīs Gaujienas vidusskolas sporta kompleksa celtniecība un tā projekta izstrādāšana. Un tie latviešu bērni Gaujienā arī būs ļoti pateicīgi. Tā ka esiet žēlīgi, cienījamie pozīcijas deputāti, un atbalstiet!

10 tūkstoši ir vajadzīgi Etnogrāfiskā muzeja vajadzībām. Un viņi ir ar mieru arī izvietot attiecīgu plāksni un norādīt, ka tie ir ziedojumi no Ministru kabineta. Tā ka būs atmiņa uz ļoti ilgiem gadiem.

31 tūkstotis ir vajadzīgs skolai Latgalē. Tā ir Robežnieku pagasta skola. Viņiem ir galīgi izgājusi no ierindas apkures sistēma, jo tā ir remontēta pirms kādiem 30 gadiem, un, protams, ir nepieciešama Sporta zāle. Es domāju, lai parādītu kādu piemēru arī kaimiņiem baltkrieviem, tas ir jāatbalsta.

5 tūkstoši Cesvaines pilij. Ļoti daudzi ir bijuši šajā skaistajā Latvijas mazajā pilsētiņā, ir redzējuši to pili, kurā izvietota skola, un Ministru kabinets, noziedojot restaurācijas darbiem 5 tūkstošus, nepaliks nabags. Toties arī tur būs atsauksme par to, ka ir saņemta tāda palīdzība no mūsu Ministru kabineta.

12 tūkstoši... Te Ministru kabinets var izrīkoties divējādi. Vai nu Rudzētu vidusskolai Preiļu rajonā piegādāt 5-6 datorus, lai izveidotu klasi, vai iedalīt 12 tūkstošus latu, lai iepirktu visu to aprīkojumu.

Un beidzot 3 tūkstoši, tie ir jāiedala lībiešu muzeja izveidei Kolkā. Jūs zināt, ka lībieši ir mūsu pamatnācija, un mēs nevaram viņu ignorēt. Un turpmākajām paaudzēm ir jāatstāj atmiņa par to. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus. Protams, balsošana par katru atsevišķi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu par procedūras jautājumu mazliet parunāt. Mēs pašreiz izskatām 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 50.

J.G.Vidiņš. Jeb 50. Tur nav runa par Cesvaines pili un visu pārējo. Tā ka es... par jautājumu, par ko jau mēs runājam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 51. - deputāta Bojāra priekšlikums ir atbalstīts 169.priekšlikumā un vēl par 744 latiem vairāk, nekā prasīja kolēģis.

Sēdes vadītājs. Deputāts neiebilst.

A.Poča. 52. - deputāta Bojāra priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es zinu, ka jums ir grūti atbalstīt cienījamā Bojāra kunga priekšlikumu, bet es aicinu šo priekšlikumu 3000 latu apmērā atbalstīt. Un arguments ir ļoti vienkāršs. Cik atceros, savā laikā Ministru kabinetā tika uzcelta patiešām laba pirts, kur tagad par naudu atļauj, cik es dzirdēju, visiem pērties. Es domāju, ja Ministru kabinets un priekšsēdētājs organizētu kaut vai sava kabineta locekļu ikmēneša šīs pirts apmeklējumu un ja vēl varētu frakcijas tur aiziet pa 2 latiem nopērties, es domāju, 3000 latu gadā varētu mierīgi nopelnīt. Līdz ar to, es domāju, Ministru kabinetam var mierīgi savus 3000 latu noņemt nost. Un es ceru, ka šo iniciatīvu atbalstīs gan Finansu ministrija, kuras darbinieki arī varētu iet uz Ministru kabinetu pērties, gan pārējās ministrijas, un tad patiešām tur būtu vēl daudz lielāka peļņa. Un tādēļ es aicinu atbalstīt Bojāra kunga iniciatīvu. Es domāju, ka šeit ir pat perspektīvs bizness Andrim Bērziņam.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 22, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 53. - deputāta Bojāra priekšlikums ir daļēji atbalstīts 370.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 54. - deputāta Bojāra priekšlikums - samazināt Ministru kabineta budžetu un novirzīt to mērķdotācijām pašvaldībām - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 54. - deputāta Bojāra priekšlikums līdzīgs - samazināt...

Sēdes vadītājs. 55.

A.Poča. Jā, es saku 55. Samazināt Ministru kabineta budžetu un novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 6, atturas - 55. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 56. - deputāta Bojāra priekšlikums. Tas pats avots, novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 58. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - samazināt finansējumu Tulkošanas un terminoloģijas centram un novirzīt to Kultūras ministrijai. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Šeit mums ir pilnīgi skaidri jāskatās uz jautājuma būtību. Protams, tulkošana un terminoloģija, it īpaši ejot uz Eiropas Savienību, ir svarīga lieta, bet paskatīsimies, kāds ir pieaugums šogad. Resursu izdevumu segšanai - plus 164 351 lats. Tālāk atalgojumiem 227 680 lati, kārtējiem izdevumiem vēl 164 000. Šinī gadījumā rodas jautājums. Ja mēs neesam palielinājuši ne šā Terminoloģijas centra statusu, ne arī redzam kaut kādu ļoti milzīgu darba kāpumu, tad jautājums - kam tik milzīgi līdzekļi papildus vajadzīgi? Un tāpēc mēs uzskatījām, ka šeit nu gan būtu tā vieta, kur varētu dot zināmu atbalstu citām sabiedrībā daudz nopietnākām vajadzībām un daudz vairāk argumentētām. Tās ir Lielās Ģildes restaurācijas uzsākšanai, par kuru jau tika runāts, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un arī, protams, Līvu savienības tautas nama atjaunošanai. Šeit es pavisam godīgi ceru arī uz “Latvijas ceļa” atbalstu, jo jūsu rindās ir līvu deputāti, tāpat arī uz “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstu, jo esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jūs ļoti labi zināt Satversmē noteiktos punktus, ka mēs esam latviešu un līvu nācijas valsts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir arī latviskuma un latviešu jautājums. Jo, ja mēs nepaspēsim pārtulkot tos dokumentus, kas pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā mums kļūs obligāti, un ja mēs nespēsim savai sabiedrībai viņus parādīt latviešu valodā, tad, es domāju, latviskums tiks pārkāpts vēl daudz vairāk. Tulkošanas un terminoloģijas centrs veic milzīgu jaunradi tieši latviešu valodas izkopšanā, pārņemot pasaules pieredzi un ieviešot tos terminus, kuru latviešu valodā līdz šim nebija. Budžeta pieaugums ir nepieciešams tāpēc, ka mums kādreiz jāsāk dzīvot par savu naudu un starptautiskā palīdzība centram ir beigusies. Un tajā pašā laikā arī šodien, arī ar jauno budžetu, centra jauda būs nepietiekama, lai mēs pilnībā un ātri varētu kvalificēti visu pārtulkot. Gribu jums arī teikt, ka Integrācijas padomē vairākas reizes ir izskanējusi doma par to, ka varbūt daļa no direktīvām varētu netikt pārtulkotas uzreiz. Tur ir jaudu trūkums, nevis pārpalikums. Tā ka es lūgtu gan šo priekšlikumu ņemt vērā un dot pilnu naudu Terminoloģijas centram.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šī summa, ko mēs prasām dot gan Lielās Ģildes restaurācijai, gan Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, gan Līvu savienībai tautas nama atjaunošanai ir tikai piektā daļa no šīs summas, par kuru ir palielināti šie resursi. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tik un tā īsti nopietni un efektīvi viņa netiks apgūta, kā parasti tas pie mums valstī notiek. Bet, protams, šos līdzekļus norakstīs, lai nebūtu nekādu pretenziju, kad nākamreiz atkal prasīs paaugstinājumu apmēram vēl par pusmiljonu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 14, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir 59. - sociāldemokrātu priekšlikums - samazināt Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta budžetu un novirzīt to īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

A.Poča. Atklājam debates.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, par izdevumu daļu ir vairākkārt šeit runāts. Es pāris akcentus vēl pie šīs nepieciešamības šim reģionālajam fondam gribētu piebilst. Tātad diemžēl šobrīd fakts ir tāds, ka šis ekonomiskais instruments, kas iet caur šo reģionu attīstību, caur šo kanālu, ir vienīgais atbalsts uzņēmējiem, ko mēs esam šajā valstī noteikuši. Tātad tas pamatā iet kredītiestāžu procentu nomaksai jeb daļējai kompensācijai. Šis ir diemžēl, vēlreiz atkārtoju, vienīgais ekonomiskais instruments uzņēmējdarbības atbalstam.

Otrkārt, es gribētu piebilst, ka visus šos gadus, vienalga, kas ir vadījis valdību, tā ir pārkāpusi likumus par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem, kur ir skaidri ierakstītas normas, ka tā naudiņa, kas ienāk šeit iekšā, lielā daļā jānovirza uzņēmējdarbības aktivizēšanai. Tas līdz šim nav nopietni noticis, šie līdzekļi pēdējos gados vienkārši tiek iepludināti valsts budžetā tiešai vai netiešai, tādai vai citādai tērēšanai.

Un visbeidzot pie šīs nepieciešamības es gribētu akcentēt, ka Eiropas Savienības likumdošanas akti pieļauj valsts atbalstu reģionālajai attīstībai, kur nacionālā kopprodukta vērtība ir zemāka par 70 procentiem no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, un arī vides aizsardzības problēmām. Tā ka šis ekonomiskais instruments ir akceptēts Eiropas Savienībā un šo kanālu vajadzētu mums paplašināt. Tātad šie 800 tūkstoši, kas ir vismaz objektīvi nepieciešami... 1,3-1,5 miljoni šobrīd, izejot no esošo, pieņemamo objektu klātbūtnes pie šī fonda. Nu uz kā segt? Tātad šeit figurē Aizsardzības ministrijas budžets. Arī daudzos nākamajos priekšlikumos šis avots parādās.

Es gribētu vēlreiz akcentēt to, ko jau pagājušajā gadā, pirms gada, mēs minējām, ka tomēr, novērtējot līdzekļu izdalījumu šim aspektam, šai stratēģijai, šim sektoram, būtu grāmatvediski jāskaita viss kopā. Vispirms, kā jūs zināt, programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” nākamajam gadam ir 54,64 miljoni latu, kas ir par 13,2 procentiem vairāk, ja salīdzinām ar 2000.gadu. Konsolidētā budžeta ieņēmumu pieaugums ir 4,56 procenti, salīdzinot ar sagaidāmo šajā gadā. Taču, ja mēs šai summai - 54 miljoniem pieplusējam robežapsardzībai izlietojamos līdzekļus - drusku vairāk nekā 10 miljonus, tāpat arī valsts robežas izbūvei - drusku vairāk nekā 10 miljonus, tas kopā veido 75 miljonus latu, kas ir 1,78 procenti no iekšzemes kopprodukta. Mēs sakām, ka NATO durvis būs atvērtas, ja mums šiem izdevumiem būs 2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Bet es gribētu redzēt, kur šie 2 procenti ir ierakstīti, kādā memorandā, kādā vienošanās dokumentā, jeb tas ir tikai tāds vēlējums pārrunu tematikas līmenī. Es šajā sakarībā gribu vērst jūsu uzmanību, ka nevajadzētu tā tik strauji forsēt šo līdzekļu izdalīšanu aizsardzības blokam, bet vajadzētu ierobežoties ar mazāku pieauguma tempu. Nu, man tāds interesants arī vēl tāds... Izlasīju (vai tas tā ir, vai tas tā nav), piemēram, ko teica ASV aizsardzības ministrs Viljams Koens šogad oktobrī, liekas, Birmingemā. Viņš atkārtoja šādu lietu (es citēju): “Miera dividenžu laiks pēc aukstā kara beigām ir pagājis, un tagad aizsardzības budžetiem ir jābūt ar tendenci sarukt.”

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Tā ka es aicinu deputātus, sabiedrību diskutēt par šādu sektora politiku mūsu tautsaimniecībā, tajā skaitā budžetu veidošanā un izlietošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Laikam jau man jāturpina diskusija par sektora politiku, neskatoties uz to, ka šeit ir runa par priekšlikumu nr.59, kuru ir iesniegusi Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Runājot par sektora politiku, manuprāt, pareizi tika pieminēts Viljams Koens, starpība ir tikai tā, ka Viljams Koens droši vien domāja Amerikas Savienoto Valstu budžetu un varbūt arī tādu NATO valstu kā Grieķija vai varbūt Turcija, kurām no nacionālā iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzības vajadzībām tiek atvēlēti 3, 4 un 5 procenti. Ja mēs paskatāmies, kāds ir Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības budžets, tad mēs redzam, ka šis budžets varbūt par nākamo tautsaimniecības nozari, labklājību vai kaut ko, ko valsts atvēl savu vajadzību risināšanai, Amerikas Savienotās Valstīs ir trīs vai četras reizes lielāks. Un šeit pat grūti ir kādu vienu valsti salīdzināt ar otru. Un vēl jo vairāk tāpēc mazāk tā ir salīdzināma ar Latvijas situāciju, jo, kā mēs zinām, mēs šogad tikai knapi pirmo reizi esam vienu procentu sasnieguši. Ja mēs gribam izpildīt tās NATO prasības vai arī Eiropas drošības aizsardzības identitātes prasības, ko mums izvirza, un līdz ar to saņemt drošības garantijas, ko garantē šī Eiroatlantiskā drošības dimensija, tad, protams, mums ir jārēķinās ar tiem uzdevumiem, tām prasībām, tām realitātēm, kuras uzliek šis process. Tā ka es tomēr aicinu varbūt šajā reizē aizsardzības budžetu neaiztikt, jo daudzas no programmām, daudzi no mērķiem, kuri mums ir jāpilda, faktiski netiek pildīti tādā apjomā, kādā vajadzētu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pavisam nesen, kā mēs zinām, Briselē viesojās mūsu Valsts prezidente un tikās ar NATO ģenerālsekretāru. Šeit man ir arī šīs sarunas atreferējums, un ģenerālsekretārs mūsu Valsts prezidentei konkrēti aizrādīja, ka mums ir jāpilda agrāk solītais un ka Latvija šajā gadā budžetā ir paredzējusi valsts aizsardzības vajadzībām 1,31 procentu agrāk solīto 1,5 procentu vietā. Mūsu Valsts prezidente saņēma konkrēti šo aizrādījumu no NATO ģenerālsekretāra. Un, ja mēs paskatāmies, ko dara Baltijas valstis, mūsu kaimiņvalstis - Lietuva, Igaunija, tad šīs valstis ir paredzējušas nākamajā gadā 1,85-1,9 procentus. Tā ka šajā jomā runāt par to, ka mēs kaut ko būtu pārspīlējuši, ir diezgan, manuprāt, nepamatoti. Un līdz ar to es lūgtu tomēr aizsardzības budžetu atstāt iepriekšējos paredzētajos apjomos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 59. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31,pret - 38, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 60. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums ir identisks pēc sava satura, tikai par mazāku summu. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Počas kundze nedaudz kļūdījās, gluži identisks nav, jo iepriekšējā reizē gribēja naudu noņemt no centrālā aparāta, šajā gadījumā - no centralizētiem pasākumiem. Un es domāju, ka patiešām varētu noņemt šos 50 tūkstošus priekš reģionālā fonda, jo nevienam nav noslēpums, ka nākamajā gadā Aizsardzības ministrija plāno pamēram 120 tūkstošus latu tērēt reklāmas pasākumiem, tajā skaitā televīzijas raidījumiem. Es domāju, ka šo 50 tūkstošu deleģēšana Reģionālajam fondam dotu Latvijai daudz lielāku efektivitāti nekā kāds lieks televīzijas raidījums, kur mēs varbūt redzēsim, protams, Kristovska kungu vai vēl kādu lielu Latvijas ģenerāli, kurš ļoti labi mums pastāstīs par Latvijas militāro varenību.

Un tādēļ es domāju, ja šie mazie uzņēmēji, kuri, protams, nevar pretendēt uz šādu popularitāti vai valsts atbalstu, saņems kādus pāris … nu kaut vai kredītu procentu dzēšanu, tas dos iedzīvotāju vidū daudz vairāk uzticības Latvijas valstij nekā šie reklāmas raidījumi televīzijā par Latvijas armijas varenību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 61. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijai finansējumu un novirzīt Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais aizsardzības ministra kungs! Ieklausieties, ko es jums pašlaik gribētu sacīt. Mans priekšlikums nav ar lieliem izdevumiem saistīts. Tie ir tikai 4200 lati. Un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tādēļ, ka Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja nozīme pilsētas vēstures izpētē un vēstures liecību saglabāšanā ir ļoti liela. Par to liecina 226 gadu laikā izveidotais pusmiljonu lielais muzeja krājums. Tas raksturo rīdzinieku, kas, dzīvojot visdažādāko kultūru un politisko varu ietekmē, tomēr ir ar savu īpašu stilu un lielu izvēli. Muzeja krātuves un ekspozīciju izmanto skolēni un skolotāji kā papildinājumu mācību programmām. Vēstures pētnieki šeit meklē tiešu apliecinājumu vēsturiskajām norisēm Rīgā. Ļoti bieži viesi ir Bruņoto spēku karavīri, kā arī ārvalstu viesi un delegācijas. Arī presi, radio un televīziju interesē Rīgas vēstures liecības, jo pilsētai tuvojas 800 gadu jubileja. Lai plašāk informētu par muzeja krātuvēm, ir iecerēta izdevumu sērija “Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas”. Pirmais izdevums no šīs sērijas - “Apģērbu kolekcija” jau iemantojis lielu sabiedrības interesi. Nākamais izdevums sērijā ir “Šaujamo ieroču kolekcija”. Šajā kolekcijā muzejā glabājas 650 dažādu veidu ieroči. Daudzi no tiem izmantoti pilsētas aizstāvēšanai, jo Rīga savā 800 gadu ilgajā vēsturē pārdzīvojusi smagas kara vētras un sīvas cīņas pret dažādām varām. Vienu no vērtīgākajām kolekcijas daļām dāvājusi Rīgas pilsēta, jo līdz pat 1812.gada karam pilsēta par savu aizsardzību rūpējusies pati. Šajā kolekcijas daļā ir reti Rīgas aizsardzībā lietoti ieroči. Skaitliski lielāko muzeja ieroču kolekcijas daļu veido privātpersonu dāvinājumi, tie ir rokas šaujamie, medību ieroči, pistoles, bises un citi. Izdevumā ir iecerēts izvērst plašāku apskatu par muzeja šaujamo ieroču kolekciju. Krājumā ir daudzi unikāli ieroči, piemēram, degļa bises, kuras, lai būtu iespējams izšaut, vajadzēja novietot uz vaļņiem, rata aizdedzes ieroči, krama uzsitiena bises un tā tālāk. Izdevums iecerēts kultūrizglītojošs, pieejams un saprotams plašai sabiedrībai, arī kā izziņas materiāls kultūras darbiniekiem, ieroču speciālistiem, medniekiem, studentiem, drošības struktūru pārstāvjiem, skolēniem, kā arī tūristiem un ārzemju viesiem. Teksts un komentāri paredzēti ne vien latviešu, bet arī angļu, vācu un krievu valodā. Izdevuma mērķis ir konsolidēt dažādu tautību cilvēkus, parādot to kopīgās saiknes ar Rīgu. Attīstoties tūrisma industrijai, šāds muzeja kolekcijas apskats dod lielāku iespēju Rīgas viesiem iepazīties ar Baltijā vecākā muzeja krātuvēm. Izdevuma pēdējās lapās iecerēta reklāma par šobrīd Rīgā sastopamajiem ieročiem, to tirdzniecības vietām un iegādāšanās noteikumiem.

Cienījamais aizsardzības ministra kungs! Es domāju, ka šie 4200 lati neiecirtīs lielu robu jūsu Aizsardzības ministrijas budžetā. Es nedomāju, ka Koena kungs būs dziļi sašutis par šāda bukleta izlaišanu, kas viņam arī noderētu kā dāvinājums, kad jūs brauksiet ciemos uz NATO. Paldies par uzmanību. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu![bal053-Lapa..53] Par - 30, pret - 36, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 62. - sociāldemokrātu priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijai budžetu par 100 000, novirzot īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit būtība ir diezgan līdzīga. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies... mums jāpaskatās ir tas pieaugums, kas šogad šeit ir. Cik viņš ir liels - 252 827 resursu izdevumu segšanai, atalgojumiem - 72 868 lati un kārtējiem izdevumiem - vēl 232 287 lati. Kolēģi! Mums tomēr ir jāsaprot viens: ja mēs cīnāmies par abstraktu procentu, tad mums ir jābūt tikpat gudriem kā mūsu bāleliņi igauņi un jāietver viss, kas saistās ar aizsardzību, ar norādi “NATO programmas izpildei”. Ja mēs to nedarām, tad dzīšanās pēc abstrakta procenta nu ir mazliet liekuļota un tā norāda tikai to, ka mēs gribam sasniegt maksimālu rezultātu, nedodot līdz galam patiesu informāciju sabiedrībai.

Tā mēs varam rīkoties, bet tādā gadījumā mēs strādājam nevis valstiski, bet tīri resoriski.

Otrs, ko es gribētu norādīt. Mums aizvien ir šaubas par to, vai visa šī nauda, ko mēs aizvien novirzām un novirzām šim abstraktajam procentam, kuram apakšā aizvien vēl nav izdarīts tas darbs, kas ir izdarīts Igaunijā un ko zināmā mērā veic arī Lietuva… Nu ko es varu pateikt, vienīgi to, ka nav pārliecības, ka šis izlietojums ir tieši tāds, lai arī mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mūsu aizsardzības spējām būtu maksimāla atdeve. Naudu jau mēs varam palielināt. Bet mums ir jāpaskatās, cik liela jēga šobrīd ir tieši tik lielai summai, un tāpēc mēs uzskatām, ka tad, ja mēs neaizmirsīsim arī mazo un vidējo uzņēmēju, šī naudiņa nāks budžetā atpakaļ ar jaunām darba vietām, ar pašvaldību un valsts nodokļiem. Ja mēs gribam nokaut gotiņu un pēc tam gaidīt pienu, to, protams, var darīt, bet īsti tālredzīga šāda politika nav.

Sēdes vadītājs. Debates par 62.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegto jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam.

Jautājums ir nodots Ministru prezidentam.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām izskatīt likumprojektu.

62.priekšlikums. Debatēs vārds Valdim Lauskim.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Šajā 62.priekšlikumā tiek sabalansētas divas vērtības - valsts aizsardzības spēja un reģionu attīstība. Un, sabalansējot šos lielumus, ir priekšlikums attiecīgo naudas summu iedalīt reģionu attīstībai.

Iepriekšējā reizē, kad es runāju par to, ka nav vēlēšanās pārskatīt Attīstības aģentūras iegūtos līdzekļus, es domāju, ka tas ceļš bija ejams, tas bija vieglāks nekā šis ceļš. Tas bija ekonomiski pamatotāks un atbilstošs arī Attīstības aģentūras… es atvainojos, Privatizācijas aģentūras, pirmām kārtām es runāju par Privatizācijas aģentūru, izveidošanas pamatmērķim.

Ja mēs tagad runājam, ka varētu noteiktus naudas līdzekļus paņemt no aizsardzības budžeta, tad, protams, saglabājot mūsu filozofiju par virzību uz Eiropas Savienību, par iespējamiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai šis virziens netiktu apšaubīts un pārskatīts. Ejot šo ceļu, mēs gribētu tikai nedaudz apšaubīt nevis naudas līdzekļus, kas ir Aizsardzības ministrijas rīcībā, bet gan secību, kādā šīs naudas summas tiek saskaitītas kopā.

Kolēģis Arnis Kalniņš minēja, ja pie tiem līdzekļiem, kas šodien ir, un tie nosaka Aizsardzības ministrijas budžetu, pieskaita robežbūvi un robežapsardzi, tad tā naudas summa ir pieaugusi jau pietiekami nopietni un sasniedz 1,78 procentus no kopprodukta, tādējādi, protams, jebkurai valstij būtu saprotams, ka Latvijas vēlme ieturēt šo virzienu gan uz Eiropas Savienību, gan uz NATO ir pamatota un ar darbiem apstiprināta. Bet, ja pieskaita attiecīgos izdevumus, kas varbūt ir domāti arī jaunsargu apmācībai, kura tiek finansēta no Izglītības ministrijas budžeta, atsevišķus procentus, tad mēs gribam pateikt, ka jau pašreiz attiecīgie naudas līdzekļi ir to divu procentu apjomā, kas teorētiski it kā ir tas slieksnis, uz kuru Latvijas valstij vajadzētu tiekties daudzus gadus uz priekšu, ieturot šo virzienu.

Mēs, pārskatot Aizsardzības ministrijas budžetu, gribētu teikt, ka, protams, pirmām kārtām tas ir domāts, lai stiprinātu mūsu valsts aizsardzības spējas un lai stiprinātu mūsu valsts aizsardzības kopējo potenciālu. Bet atšķirība parādās izvēlē, kā to darīt. Un šie naudas līdzekļi, kurus piedāvā pārdalīt, ja tie paliek Aizsardzības ministrijas ietvaros, protams, ir varbūt helikoptera viena riteņa vērtībā, ne vairāk. Un visu helikopteru Aizsardzības ministrija gribēdama nevarēs iegādāties, un līdz ar to aizsardzības spējas, pastāvot šādai pieejai un šādai koncepcijai, īpaši nepalielināsies, bet reģionā šie naudas līdzekļi varētu būt daudz racionālāk apkopoti un iestrādāti.

Kā labāk izdarīt? Vai attiecīgajā teritorijā izvietot karaspēku, lai aizsargātu šo teritoriju? Vai varbūt izvēlēties to pozitīvo piemēru, ko mums piedāvā blakus esošā Somija, kas uz robežas ar Krieviju izvieto maksimālu infrastruktūru un dod iespēju tur dzīvot cilvēkiem. Es domāju, ka tas ir gan lētāks, gan racionālāks paņēmiens, kā apgūt robežas, kā tādā veidā nodrošināt valsts aizsardzību. Protams, mēs vairāk runājam par tiem reģioniem, kur Latvija robežojas ar Krieviju, ar Baltkrieviju. Tieši šīs teritorijas pašreiz ir vismazāk apdzīvotas, un tendence ir tāda, ka no turienes cilvēki brauc prom...

Sēdes vadītājs. Laiks! (Starpsauciens: “Lai runā vēl minūti!”)

... Es turpināšu vēlāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāsaka - ar uztraukumu mēs skatāmies uz priekšlikumiem, kas nāk no sociāldemokrātiem, jo šī partija piedāvā samazināt aizsardzībai paredzētos līdzekļus. Es ceru, ka tā nav fundamentāla sociāldemokrātu politikas maiņa. Es domāju, ja rodas šaubas, katrai partijai ir tiesības, arī parlamenta frakcijai ir tiesības iepazīties ar līdzekļu izlietojuma efektivitāti, ar to, cik efektīvi šie līdzekļi tiek izlietoti. To noteikti vajag darīt, tajā skaitā arī tiem sociāldemokrātu pārstāvjiem, kuri ir Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā un kuriem ir tiesības piekļūt, jo jautājumi ir arī slepeni.... Bet ir ļoti bīstami, cienījamie kolēģi, jā... Es tiešām aicinu jūs, es nezinu, es ceru, ka tā nav jūsu koncepcijas maiņa. Es jums pateikšu, kāpēc tas ir bīstami. Mēs jau nedzīvojam individuāli. Vēsture mūs māca, kas notiks, ja mēs paliksim vieni un igauņi ies vienu ceļu, bet lietuvieši ies otru ceļu. Jūs redzat indikācijas par igauņu panākumiem Eiropas Kopienas un arī aizsardzības budžeta jomā. Ar lietuviešu sasniegumiem jūs nupat iepazināties, arī ar ziņojumiem, kas nāca no Eiropas un no atlantiskām struktūrām. Mēs riskējam palikt vieni. Ja mēs paliekam vieni, vēsture mums ir skaidri parādījusi, kas ar mums notiek. Runa nav par to, ka mēs varam nopirkt vēl kādu helikopteru. Runa nav par to, ka mēs varētu nopirkt kādu tanku. Runa nav par to.

Runa acīmredzot ir par to ļoti sāpīgo procesu, kurš nākamgad diemžēl būs vēl straujāks. Un tie pieaugumi, kas aizsardzības budžetā ir plānoti nākamgad, būs vēl lielāki. Jautājums - vai tas mums ir vajadzīgs? Es vienkārši varu atbildēt tā. Kamēr mums ir miera apstākļi un viss norisinās ļoti normāli un mierīgi, mēs varam it kā uz šīm lietām neskatīties. Bet, redziet, bez drošības, bez iekšējas drošības mums nebūs ne atbalstāmo reģionu, ne investīciju, mums nebūs ne peļņas, ne budžeta - nekā. Vai šo drošību mēs varam vieni paši noorganizēt ar mūsu diviem tankiem vai ar automātiem, ložmetējiem? Diez vai. Mums ir tikai viens variants - ņemt dalību kolektīvās drošības struktūrās, un tādas šīs kolektīvās drošības struktūras ir, un mums jācenšas arī tajās iekļauties. Bet nelaime ir tā, ka pastāv prasība par to, ka katrai valstij, ja tā grib kļūt par kolektīvās drošības struktūras locekli, ir jādod sava artava.

Jo es pilnīgi stādos priekšā, ka šīs lielās valstis, kas ir NATO pamatsastāvs un kodols, diez vai atbalstīs tādu mūsu tendenci un tieksmi - iestāties kolektīvajā drošībā, ja mēs viņiem teiksim: “Ziniet, mums ir jārisina mūsu sociālie jautājumi, mums ir jārisina mūsu izglītības jautājumi, mums ir jārisina mūsu reģionālie jautājumi.” Jā, tie ir jārisina! Bet tās ir mūsu iekšējās lietas, kuras ir jārisina mums pašiem.

Attiecībā uz kolektīvo drošību šādas alternatīvas vienkārši nav. Es to saku nevis tikai šā budžeta sakarā. Diemžēl budžets vēl ies uz priekšu, un tas pieaugums mums ir jānodrošina. Mums nav, starp citu, carte blanche, mums neviens to pat negarantē. Ja mēs šos 2 procentus vai 2,5 procentus nodrošināsim, mums neviens nav devis garantiju, ka mēs tiksim uzņemti šajā organizācijā. Bet es neredzu, kolēģi, alternatīvu. Es nesaku, ka mums ir jāsāk karš ar kaut ko. Bet vieni paši mēs nevarēsim nodrošināt drošību šeit. Un, ja nebūs drošības, mums nebūs ne reģionu, ne veselības aizsardzības, ne investīciju, nekā. Tas ir ļoti sāpīgs ceļš. Tas vienkārši ir sāpīgs.

Es ar premjeru par šo jautājumu esmu runājis. Un tā tas ir. Es ļoti aicinu cienījamos sociāldemokrātus tomēr nemainīt pozīciju, kaut vai ņemot vērā šīs partijas vēsturi, jo tas ir bīstami.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Varbūt vēl dažas piezīmes, papildinot to, ko cienījamais deputāts Godmanis tikko kā minēja.

Es gribētu vēl tādu piezīmi izteikt. Šeit cienījamie sociāldemokrāti pauda domu, ka ir 13 procentu pieaugums tieši aizsardzības jomā. Mēs zinām, ka no šiem 13 procentiem reāli tikai 5 procenti ir tiešas investīcijas aizsardzības jomā. Patiesībā aizsardzība nesaņems 56 miljonus, tas ir visai šai lielajai programmai. Aizsardzība saņems 48 miljonus. Līdz ar to runāt par to, ka mēs faktiski arī šajā gadā nebūtu piekāpušies daudzu dažādu valsts vajadzību priekšā, ir diezgan grūti. Dažkārt tiek pirmā minēta kultūra, medicīna, sociālā labklājība. Un, lūk, aizsardzība ir prioritāte, un šī prioritāte ir paņēmusi visu naudu. Tie ir 5 miljoni. Vai tad tiešām mūsu valsts ekonomika aizvadītajā gadā ir radījusi tikai 5 miljonus? Kur tad ir palikuši visi pārējie 70, kas ir iekšzemes kopprodukta pieaugums? Tātad tie ir aizgājuši visām tām sfērām, par kurām mēs visi šeit kopīgi arī lemjam.

Man, protams, ir arī jāsaka, ka nebūt ne plānošanas process aizsardzības sistēmai ir tajā sliktākajā kvalitāte. Pat vēl vairāk. Tas jūtami tiek uzlabots un tiks uzlabots. Un tas ir tas sasniegums, ko uz mūsu pašu kaimiņvalstu, tuvāko Baltijas valstu fona tieši atzīmē Rietumu speciālisti. Tieši tas, ka mēs esam panākuši plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas sistēmas attīstību un tās aktīvu ieviešanu. Tieši ieviešam un nākamajā gadā, es domāju, ļoti skaidri varēsim redzēt un pārskatāmi analizēt aizsardzības budžeta izlietojumu un visu pārējo.

Pēdējās, varētu pat teikt, ārpolitiskās indikācijas ir tādas, ka Latvija neatpaliek no pārējām kaimiņvalstīm. Ja mēs atpaliekam finansējumā, tad kāpēc mēs neatpaliekam kopumā? Tas nozīmē, ka iekšējās kvalitātes, iekšējie procesi aizsardzības sistēmā kopumā ir pozitīvi. Pat varbūt ar lielāku izaugsmes efektu nekā mūsu kaimiņvalstīs, kurām budžeta līdzekļi ir lielāki. Līdz ar to es gribētu no savas puses deputātiem izteikt varbūt solījumu, varbūt arī apliecināt gatavību tam, ka mēs gribam panākt efektīvu budžeta izlietojumu. Un tikai ar vienu mērķi - nevis pašmērķi, ka mums tiešām šie 2 procenti būtu jāsasniedz, ka mums ir jāiekļūst šajā starptautiskajā drošības sistēmā, kas dod mums kopējās drošības garantijas. Un vai tās dod arī kādu pozitīvu efektu valsts tautsaimniecībai? Noteikti. Čehija, Ungārija un Polija kļuva par NATO dalībvalstīm. Polijā ārvalstu investīcijas pieauga trīs reizes pirmā gada laikā, kad Polija kļuva par NATO dalībvalsti. Līdzīga situācija ir Ungārijā un Čehijā - tur pieauga aptuveni divas reizes. Tas ir miljardiem ekonomisku investīciju, ekonomikas attīstības iespējas šajās valstīs, tāpēc ka investori saprata, ka šīs valstis ir iekļuvušas konkrētas drošības un atbildības zonā, kur visa Eiropa uzņemas atbildību par investētajiem līdzekļiem. Un es ceru, ka, ja mēs pēc iespējas ātrāk iekļausimies šajās starptautiskajās drošības institūcijās, līdzi nāks arī šis ekonomiskais efekts. Tiešā un varbūt arī netiešā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Runājot par šīm lietām, mēs nekādā gadījumā neapšaubām mūsu armijas kaujas spējas un tās vēlēšanos pārstāvēt mūsu valsti tajos jautājumos, kur būs nepieciešams. Mēs sakām, ka mums nedaudz atšķiras algoritmi, kā mēs saskaitām tos ciparus, no kā sastāv aizsardzības budžets. Un pēc mūsu algoritma jau ir pietiekami, lai apliecinātu visai pasaulei mūsu valsts nopietno attieksmi pret tās aizsardzības spēkiem.

Varētu, protams, minēt arī blakus esošo valstu piemēru: Lietuvas jaunā valdība savu budžetu no 1,9 samazināja uz 1,7, un viņi nekādā gadījumā nedomāja, ka tā ir sociāldemokrātiska valsts un sociāldemokrātiska pieeja. Viņi vienkārši izvērtē savu vajadzību, un mūsu budžets ir jau lielāks nekā viņiem, ja pielietojam to algoritmu, ko mēs piedāvājam. Mēs, pārskatot šo reģionu attīstību, pasakām, ka pēc mūsu piedāvātā varianta var būt arī valsts aizsardzības spēju lielāka atdeve pie šī paša naudas līdzekļu izlietojuma nekā tad, ja mēs šos naudas līdzekļus atstājam tikai Aizsardzības ministrijas ietvaros.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Protams, mēs varētu minēt arī Vācijas kanclera Šrēdera izteikumus, ka viņš neuzskata, ka Krievija varētu apdraudēt Baltijas valstu drošību. Mēs varam tikai ieklausīties un pieņemt zināšanai Šrēdera izteikumu. Protams, tas ir mūsu iekšējais jautājums, kā mēs rīkojamies. Un mūsu iekšējā rīcība, es domāju, varētu balstīties uz to, ka mēs ar attiecīgo jautājumu gan stiprinām savas aizsardzības spējas, gan arī paveram iespēju nevis uzņēmējam attīstīties un strādāt noteiktos reģionos, bet vienkārši dodam iespēju cilvēkiem tur dzīvot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es vērīgi klausījos Godmaņa kunga uzstāšanos. Viņš ar uztraukumu klausās un skatās uz visu, kas notiek. Es gribētu pateikt savu nostāju un pārliecību pavisam vienkārši. Pie zināmas sociālās drošības nekāda militārā aizsardzība mums nepalīdzēs. Tas ir viens un tas pats pamats mūsu valstī - gan sociālā drošība, gan aizsardzība.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Nav šeit nekādas fundamentālas politikas maiņas. Mums aizvien ir tikai viens jautājums. Mēs redzam - naudiņa ir iztērēta, mēs neesam pārliecināti, ka tā ir pietiekami efektīvi izlietota. Es piekrītu ministra kungam, ka viņš ir ļoti daudz strādājis pie tā, lai līdzekļi tiktu racionālāk izlietoti, bet mums aizvien vēl ir lielas šaubas. Protams, mēs nemainām nekādu orientāciju uz NATO, un tā ir viennozīmīga. Bet ir skaidri jāpasaka: ja mēs orientējamies uz kaut kāda abstrakta procenta sasniegšanu, tad tādā gadījumā mums nav jābūt dumjākiem nekā mūsu Baltijas valstu kaimiņiem. Un ir jāprot savilkt vienuviet visus tos aizsardzības vajadzībām domātos izdevumus, kas ir nepieciešami, tā, kā to dara Igaunijā. Savulaik tāda vienošanās tika panākta ar Vili Krištopanu viņa valdībā, un es domāju, ka Godmaņa kungs to lieliski zina. Mēs to nedarām. Tātad mums šis procents kā tāds nemaz nav vajadzīgs tik augsts. Mums ir vajadzīgs šis miljona pieaugums kā tāds. Protams, tas dod resoram iespējas kaut ko darīt labāk, taču šeit viss ir ļoti vienkārši: viegli ir pieprasīt miljonu, bet tajā pašā laikā mūsu mērķis taču ir sasniegt gan šo procentu, gan NATO. Un, ja mēs gribam būt godīgi, tad mums ir jāprot darīt to, ko dara kaimiņi labāk par mums, tāpat kā viņi to dara, un parādīt arī rezultātus, ne tikai prasīt un prasīt miljonus.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie deputāti! Es, protams, ļoti augstu vērtēju Baldzēna kunga zināšanas un arī centienus, to, ko cienījamais deputāts vēlas sasniegt. Bet nu man jānāk un tomēr jāatspēko daži no izteiktajiem argumentiem, jo, manuprāt, Igaunija un Lietuva šos saistītos līdzekļus, kas ir citām valsts institūcijām, daudz mazāk paredz vai ieskaita savā aizsardzības budžetā. Kā jau es teicu, pašreiz mēs jau vairāk nekā 10 miljonus latu no aizsardzības budžeta tērējam dažādiem citiem valstiskiem pasākumiem. Valodas centrs, kas tulko Eiropas Savienībai dažādus dokumentus, tiek finansēts no aizsardzības budžeta. Kur tad mēs tālāk vairs varam aiziet! Jūs šādas lietas nevarat atrast ne Igaunijas, ne Lietuvas budžetā. Bet tas notiek Latvijas valstī. Un šīs lietas, protams, mūsu partneri, kuri izvērtē mūsu gatavību, redz. Un es domāju, ka valdība tiešām ļoti intensīvi, skrupulozi strādāja, izgāja cauri visām iespējamām nozarēm un atrada pietiekami daudz risinājumu, lai mēs palielinātu šo budžetu, kas varbūt nākotnē sasniegs to kapacitāti, ko NATO konkrētās finansējuma formula pieļauj. Mēs jau tagad virkni izdevumu esam uzdevuši par NATO atbilstošiem vai ar NATO saistītiem. Tā ka es tomēr lūgtu ar šādiem argumentiem neoperēt, jo tie neatbilst patiesībai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī nolēmu pateikt dažus vārdus šajā sakarībā, jo līdzīgu priekšlikumu kā šis ir ļoti daudz. Un pateikt tāpēc, ka, jūs, cienījamie sociāldemokrāti, man šķiet, drusciņ kaut ko esat sajaukuši. Un mani izbrīnī jūsu nostāja. Patiešām. Es piekrītu, ka tā nevar rīkoties. Godmaņa kungs pareizi teica. Baldzēna kungs, sargi sevi, tad tevi palīdzēs sargāt arī citi. Jāseko šādam principam, nevis jāgaida, kad NATO nāks palīgā un sargās mūs, ja mēs paši to negribam darīt, nevēlamies un neko nedarām savai aizsardzībai. Un, Lauska kungs, jūs man piedodiet, es arī atbalstu šos reģionus, un mēs ar Seiles kundzi bijām izdomājuši patiešām labu veidu, kā atbalstīt šos reģionus. Protams, deputāti nenobalsoja. Bet šādā veidā atbalstīt reģionu attīstību - ko tas nozīmē? Nebūs reģionu attīstības, jo gluži vienkārši nebūs valsts. Saprotiet, kur mēs varam nonākt? Vienkārši nebūs valsts, un tad nebūs ne reģionu attīstības, ne kaut kā cita. Lūk, pēc kā jāvadās. Tāpēc es pat ieteiktu jums noņemt šo priekšlikumu. Es nemaz nerunāju par Rubika-Jurkāna bloka cilvēkiem, kuri arī nākamajā priekšlikumā ir ieteikuši divus miljonus Aizsardzības ministrijai noņemt un tā tālāk. Es saprotu, ka viņus neinteresē Latvijas aizsardzība, viņus noteikti interesē un viņi pat atbalsta to, lai nacboļševiki sirotu Latvijā, lai turpinātu draudēt mums un tā tālāk, un tā joprojām. To mēs piedzīvojām pavisam nesen, bet no sociāldemokrātiem, godīgi sakot, es patiešām to negaidīju. Es aicinu jūs noņemt visus nākamos priekšlikumus, jo tie skar Aizsardzības ministriju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani dažreiz pārsteidz latviešu lētticīgums un naivums. Ja tagad man iesaka atcerēties un ieklausīties Šrēdera padomos, vai tad tiešām mums nekāda vēstures mācība nav neko iemācījusi, vai mums nepietiek ar Jaltas konferenci, kad mūs nodeva, kad mūs pārdeva. Vai mums nepietiek ar 1939.gadu un visiem pārējiem notikumiem? Un tagad, Lauska kungs, jūs iesakāt attīstīt reģionus. Man liekas, Godmaņa kungs jums jau deva vislabāko atbildi. Es tikai jums varētu pateikt tā: jo vairāk mēs attīstīsimies bez droša aizsega, jo kārdinošāks kumoss mēs būsim austrumu kaimiņam. Es neesmu ar mieru balsot par to bez drošības garantijām, balsot par Latgales attīstību, lai pēc tam Krievijas piektā kolonna varētu nobalsot par pievienošanos Krievzemei. Tā ka es piekrītu Tabūna priekšlikumam: noņemiet, lūdzu, savus priekšlikumus un neaiztieciet Aizsardzības ministriju, ministrijas budžetu, jo jūs tomēr savā ziņā esat liekuļi. Ar vārdiem jūs it kā esat par iestāšanos NATO, bet, kad tas prasa kaut kādu materiālu uzupurēšanos, tad jūs esat pret to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Sākšu varbūt ar to pašu, ko teica Vidiņa kungs. Mani pārsteidz latviešu naivums un lētums, ja viņi patiešām tic, ka šī nauda aizies un nostiprinās mūs tā, ka Krievija mūs tagad vairs nevarēs iekarot, ja gribēs. Godīgi sakot, tas jau skan ļoti kolosāli, tikai mazs “bet”. Ko tad armija aizstāvēs, ja mēs panāksim, ka reģionos cilvēki nedzīvos? Kas tad viņai būs jāaizstāv? Kas tad notiks? Paskatieties, ko mēs darām! Mēs izpārdodam savu valsti. To mēs saucam par privatizāciju un ekonomiskajām reformām. Godīgi sakot, tie ir Jūdasa graši par savas tautas nodošanu. Un kur tā nauda aiziet? Tās nav. No valsts budžeta, no nodokļiem mēs tagad dosim aizstāvēt tos, kurus paši esam aplaupījuši. Mēs esam aplaupījuši. Lielgabali sviesta vietā - tas jau kādreiz bija, bet drusku sviesta tomēr ir jāiedod, pretējā gadījumā mēs patiešām nonāksim pie interesantām situācijām, kad nacionālboļševiki sēž tornī ar lupatu rokā un smejas par visu iepriekšējos desmit gados ieguldīto naudu Latvijas valsts it kā aizstāvēšanā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Trīs minūtes!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jautājums numur viens man ir tāds: vai mēs ticam aizsardzības ministram un viņa izvirzītajām pārdomām un skaitļiem vai neticam? (Starpsauciens: “Neticam!”) Ja jūs, godātie runātāji, nākat šeit un apšaubāt aizsardzības ministra teikto, bet viņš, starp citu, nemaz tik bieži neuzstājas, viņš nāk runāt tad, kad ir nepieciešams ekspertu viedoklis. Tātad jūs, visi runātāji, esat tie lielie eksperti aizsardzības jautājumos, kā es saprotu. Es, protams, šodien dzirdu, ka ir eksperti visos aizsardzības jautājumos un sazin vēl kādos jautājumos. Man liekas, te var aizrunāties pārāk tālu dažādos ekspertu jautājumos, un acīmredzot daži lielie speciālisti drīz būs arī lieliski dzemdību pieņēmēji un tamlīdzīgās lietās lieli meistari. Lūk, tieši tas ir tā ļoti jocīgi.

Ko tad mēs īsti gribam? Vai tiešām mēs gribam tikai balsis ķert, apspriežot šodien budžetu otrajā lasījumā? Nu, tas ir ļoti zems paņēmiens. Vairāk nekā zems paņēmiens. Es esmu teicis: ja jūs gribat nākt ar likuma labojumiem, - lūdzu; ja jūs gribat nākt ar politiskiem paziņojumiem, - lūdzu. Es nemaz nešaubos, ka par PCTVL vēlēšanos sagraut mūsu Aizsardzības ministriju jūs tagad balsosiet vienādi un parādīsiet, ka esat nevis sārti, bet sarkani. Sarkani! Un vēl ar sirpi un āmuru iekšā! Lūk, diemžēl pēc tā sāk izskatīties. Lieciet mieru Aizsardzības ministrijai, negrābstieties tur, kur jūs neko nejēdzat. Ko tad mēs iegūsim? Mēs iegūsim apšaubāmu attīstību, bet pierādīsim, ka neesam spējīgi veidot savu aizsardzības sistēmu. Mēs tiešām iegūsim apšaubāmu attīstību. Jūs nepārliecina tas, kas notiek jaunajās NATO dalībvalstīs: tiklīdz tās jūtas stabilas, tiklīdz pasaule sajūt šo stabilitāti, ieguldījumu nāk daudz, daudz vairāk nekā pirms tam. Vai tas nav skaidrs? Un, ja būs šī apšaubāmā attīstība, neapšaubāmi būs, kas to izmantos. Un tas, ko saka Lauska kungs, atsaucoties uz kaut kāda vācieša izteikumiem, atvainojiet, lūdzu, cik tad tālu jūs esat? Es jums atgādināšu, ka jūs acīmredzot sākat atbalstīt Molotova-Ribentropa 1939.gada paktu, tad arī Vācija... Vācija un Krievija sadalīja mūs, sadalīja Baltijas valstis savā starpā. Nu acīmredzot sāk gatavoties jauns šā pakta variants, un iespējams, ka daži mūsu Saeimas deputāti sāk pie šā projekta piestrādāt. Es katrā ziņā saku: rokas nost no aizsardzības budžeta, nagus prom!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pastiepšu rokas uz Aizsardzības ministrijas pusi, cerams, ka...(No zāles deputāts J.Dobelis: “Dabūsi pa nagiem!”) (Zālē smiekli.) Varbūt atgriezīsimies pie jautājuma: kur tad tā ļaunā Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ir pastiepusi tās rokas? Ja mēs izlasīsim kārtīgi projektu, par kuru tik skaļi kliedza gan Tabūns, gan Vidiņš, gan Dobeļa kungs, tad redzēsim, ka tie ir militārie atašeji un pārstāvji un priekšlikums ir noņemt 100 tūkstošus latu un iedot tos reģionu attīstībai. Tad ir tie draudi tai Latvijas Aizsardzības ministrijai, kur nu, nabadziņi, tagad sagrūs. Es saprastu, ja ļaunie sociāldemokrāti gribētu noskrūvēt kreiso riteni Latvijas otrajai lidmašīnai, - tas patiešām būtu drausmīgi. Un, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu pateikt tādu lietu: nekad nekāds NATO Latvijai nebūs, kamēr Latvijai nebūs noslēgts robežlīgums ar Krieviju. Mēs varam piešķirt desmit procentus, divdesmit procentus, bet nebūs nekāda iestāšanās NATO. Kad cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai” te satraukušies skraidelē ap tribīni un bļaustās, tad ir jāuzdod jautājums: vai Latvijai nākamajā gadā ir vajadzīgs kaut kāds mistisks lidlauks par aptuveni 2 miljoniem latu? (Starpsauciens: “Ir vajadzīgs!”) Tas ir labi, ka Dobeļa kungam vajadzīgs lidlauks. Nu, ļoti jauki! Bet, cienījamie kolēģi, pareizi jau arī Godmaņa kungs norādīja, jā, mums “jāpiedzen” līdz procentiem, tikai mēs pēc tam nezināsim, kā kārtīgi realizēt to naudu. Varbūt nopirksim vienu vecu tanku… vai nopirksim atkal vienu kravu vecu ieroču, kurus pēc tam mēģināsim iesmērēt atpakaļ. Nu nezina, ko darīt… Nu, tas ir pagaidām, kas līdz šim bijis sasniegums Aizsardzības ministrijas praksē.

Un patiešām - ja jau Dobeļa kungs tik ļoti mīl nacionālboļševikus, kurus diez vai es arī ne visai mīlu… bet, ja jau viņi atbrauc un ieņem kaut kādu baznīcu, tad tas ir diezgan liels kauns gan visas Latvijas aizsardzības spēkiem, gan Drošības dienestiem. Es nezinu, vai Tabūna kungs vai Dobeļa kungs, vai citi savā laikā, teiksim, padomju režīma laikā šo to darīja, diez vai… ņēma no vilciena un veiksmīgi nocēla, līdz Maskavai aizbraukt kaut kā neiznāca. Bet tas ir jautājums. Protams, to jau nedara Aizsardzības ministrija. Bet, ja jau dikti gribas atcerēties, var atcerēties, kā Rīgas jūras līcī… nu, tanī Baltijas jūrā iepeldēja tas “Pjotr Veļikij” un kā bļaustījās mūsu Aizsardzības ministrija. Nu, vai tad ir jābūt pāris miljardiem, lai nopirktu kādu aviokuģi vai ko citu. Tad patiešām būs… Nujā, jā… tikai, kā dabūjāt prom… Tā jau anekdote būtu.

Un tādēļ es šajā gadījumā atbalstu sociāldemokrātus, un apsaukāt viņus par sarkanajiem, oranžajiem, rozā vai kādiem (Starpsauciens: “Par oranžiem nevajag...”) - nu, tam jau nav nekādas jēgas…

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo jautājumu saistībā ar Aizsardzības ministrijas budžetu un šiem diviem procentiem. Katrā gadījumā jāsaka, ka valdība ir spērusi ļoti lielu soli, jo vairāku ministriju budžetos parādās integrācijai NATO paredzētie finansu resursi, jo reāli dzīvē tas tā arī ir. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Satiksmes ministrijā neparādījās vesela rinda ar integrāciju NATO saistītu izdevumu, Izglītības ministrijā neparādījās vispār, pašvaldības, kas ar saviem budžetiem reāli piedalās jaunsargu apmācībā, neparādās vispār. Ir vesela rinda pozīciju, kuras nav parādījušās šajā budžeta projektā. Tādēļ arī ir šāda veida priekšlikumi.

Bet, no otras puses, mums nav mainījusies pozīcija par iestāšanos NATO, tas ir Latvijai stratēģiski svarīgs un prioritārs virziens. Tikai jāpaskatās, kā mēs ejam šajā virzienā. Un problēma sākas ar to, ka ir vesela rinda ārējo faktoru, kas iespaido Latvijas budžetu. Tā ir NATO prasība aizsardzības vajadzībām piešķirt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, tie ir dažādi pirmsiestāšanās soļi Eiropas Savienībā, jo, kā mēs paši zinām, kaut vai sadaļa par lauksaimniecību triju gadu laikā prasa vairāk nekā 600 miljonus latu no mūsu valsts iedzīvotājiem. Tā ir tikai viena sadaļa integrācijai Eiropas Savienībā, vēl ir sadaļa par vides aizsardzību, vēl ir sadaļas citās sfērās, kas prasa papildu naudas resursus no mūsu nodokļu maksātājiem un no mūsu uzņēmējiem tajā skaitā. Un šīs summas ir fantastiskas.

Vēl ir iekšējie faktori, kas iespaido budžetu katru gadu. 3 procenti no izdevumiem subsīdijām zemniekiem. Nākamajā gadā šī summa netiek pildīta likumā paredzētajā apjomā. 2 procenti Kultūrkapitāla fondam, atkal problēmas, jo naudas trūkst. 80 miljoni Nacionālajai bibliotēkai. Kā to visu savāks? No mūsu nabaga iedzīvotājiem? Mūsu uzņēmējiem atņemsim šo naudu? Un šos visus ārējos un iekšējos faktorus apmierināsim? Katrā gadījumā mēs domājam, ka ir jāskatās mazliet savādāk.

Un vēl jau ir ļoti interesants iekšējais faktors. 64 procentus no visiem nodokļiem maksā patērētāji, mēs ar jums - mūsu valsts iedzīvotāji, un 36 procentus maksā uzņēmēji. Ar katru gadu pēdējo divu gadu laikā tā daļa, ko maksā uzņēmēji, samazinās, bet tā daļa no iekšzemes kopprodukta, ko budžetā iemaksā patērētāji, proporcionāli pieaug. Cik ilgi mūsu cilvēki varēs to izturēt? Cik ilgi mēs, iedzīvotāji, varēsim izturēt to, ka sociālajā budžetā, pastāvot 3,5 procentus lielai inflācijai, nākamajā gadā ir reāls samazinājums. Arī veselības aprūpes budžets pie šādas inflācijas ir samazināts. Un jau pieminētajām divām nozarēm - sakariem un satiksmei… Satiksmes ministrijai ne tikai pie inflācijas, bet arī faktiski absolūtos skaitļos Autoceļu fondā ir mīnus zīme. Bet tā ir mūsu valsts attīstība. Kultūras ministrijai - faktiski mīnus zīme. Jāskatās mazliet plašāk uz to, kas notiek valstī, nevis šauri. Un jāatrod ceļi, kā izpildīt prasības, gan ārējās, gan iekšējās. Jādomā ar galvu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nu beidzot ir noķerti īstie Latvijas nodevēji. Tie ir sociāldemokrāti, kas negrib atvēlēt naudu tikai un vienīgi kara resoram.

Man liekas, ka šodien nacionālo interešu nodevība notika nedaudz
ātrāk - tad, kad nacionālo interešu aizstāvji nobalsoja pret bērnu pabalstiem. Jo nacionālās intereses ir un paliek tautas nākotne. Bet bērni jau nav vajadzīgi, vajadzīgas vecas bruņukastes. Ja runājam par uzticību mūsu kara ministram, kas tad valda Kara ministrijā? Vai ministrs? Netēlosim. Šodien mēs jau dzirdējām. Tur, tāpat kā citās ministrijās, valda ierēdņi. Un tā nauda tiks prasmīgi izmantota.

Dobeļa kungs teica, ka tas ir ieguldījums. Ieguldījums normālā biznesa pasaulē ir nauda, kas tiek ieguldīta nākotnes peļņai. Šī nauda peļņu nenesīs. (Starpsauciens: “Nesīs!”) Tā tiks noēsta.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - otro reizi.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es uznācu tribīnē, lai atbildētu uz Salkazanova teikto. Tas, protams, iziet ārpus šā temata ietvariem, bet uz to, ko viņš teica, ir jāatbild.

Es domāju, ka mūsu atšķirība varētu būt tāda, es tā… Mums drīz būs partijas kongress, un es mēģināšu teikt, ka mūsu mērķis ir labklājība caur darbu. Diez vai varēsim panākt labklājību visiem. Un tā starpība ir… Jā, Salkazanova kungs pareizi teica - nodokļu samazinājumi mums ir bijuši vismaz divi fundamentāli. Viens - attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Kā jūs atceraties, no 4 procentiem uz pusotru. Tas gan skar pašvaldību bāzi, bet vienalga, ja likumā ielikts, tas nozīmē, ka caur Izlīdzināšanas fondu, caur dotāciju tas ir kaut kā jākompensē. Un otrs, lūk, ir šis te sociālā nodokļa samazinājums. Elementārā matemātika saka tā: ja jau pietrūkst naudas, kāpēc samazināt nodokli? Bet šeit ir principiāli jāizšķiras, un man šķiet, ka mūsu pozīcijas drusku atšķiras. Mūsu pozīcija ir apmēram šāda. Redziet… Skaitļi rāda, ka, samazinot nodokli, to var labāk iekasēt un absolūtajā summā naudas ienāk vairāk. Es jums varu minēt piemērus par atsevišķiem degvielas veidiem, kad mēs negājām uz dīzeļdegvielas nodokļa paaugstinājumu… Es
varu atgādināt arī par sociālā nodokļa iekasēšanu. Var, protams, turēt augstu nodokli - 37 procentus, ar ko mēs praktiski sākām. Tas ir ļoti augsts, un cerēt, ka visa šī nauda ienāks… Rezultātā mēs ilgi cīnījāmies ar aploksni, un mēs ilgi cīnījāmies ar to, ka faktiski šos nodokļus nevarējām iekasēt.

Un otrs - par iekšējiem uzkrājumiem. Ja mums būtu daudz uzņēmēju, kuriem ir fantastiska peļņa, pat ne fantastiska, bet vienkārši normāla peļņa, tad es vēl saprastu, ka var iet to ceļu, ko saka Salkazanova kungs, ka neiesim uz nodokļu samazinājumu. Bet jūs paskatieties, cik ir kapitalizētu mūsu uzņēmumu?

Sēdes vadītājs. Laiks.

I.Godmanis. Jā… Vēl vienu teikumu. Kapitalizācija ir ļoti maza. Iekšējie uzkrājumi ir mazi. Un ir divas filozofiski free izšķiršanās: vai nu mēs samazinām nodokļu slogu uzņēmumiem, lai varētu nodrošināt darba vietas un ģenerēt pievienoto vērtību, vai mēs tomēr to paturam, cerot izņemt šo naudu un atbalstīt sociālo sfēru tieši. Tā ir filozofiska atšķirība. Un te atšķiras teicieni: labklājība caur darbu vai labklājība visiem. Un šeit tik tiešām centriskā un kreisā pozīcija atšķiras. Kam būs taisnība, to rādīs laiks.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Runājot par šo tematu, mēs piesaucam daudzus salīdzinājumus, metaforas un citas lietas, ko izmantojam strīda karstumā. Bet kādi tad ir fakti? Es piekrītu Salkazanova kungam, ka mums jāskatās plašāk. Jāskatās uz pārējām dzīves sfērām. Bet jāskatās arī pāri Latvijas robežām uz mūsu tuvākajiem kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Un kādi tad ir fakti?

Pirms nedēļas Berlīnē notikušajā NATO Parlamentārajā Asamblejā vienā no lēmumu projektiem parādījās nevis Baltijas, bet gan Lietuvas vārds. Lietuvas vārds tāpēc, ka attiecīgās valsts, mūsu kaimiņvalsts, mūsu dienvidu kaimiņa mērķtiecīgais un ilggadējais darbs un 1,8 procents no kopprodukta budžetā ļāva viņiem attiecīgi pasniegt, parādīt un sasniegt šīs robežas. Šis lēmuma projekts netika pieņemts, jo Parlamentārās Asamblejas vairākums tomēr uzskatīja un, es saprotu, uzskata, ka šī problēma - integrācija NATO - ir Baltijas problēma. Bet pēc nedēļas 20 no mums, Latvijas Saeimas deputātiem, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi, dosies uz Viļņu, lai piedalītos 17. Baltijas Asamblejas sesijā. Un šis jautājums tur noteikti pacelsies no jauna.

Katra no Baltijas valstīm, neskatoties uz mūsu ciešajām saitēm un Baltijas vienotību, kas ir un pastāv, cīnās par savas valsts interesēm. Un tas, ka lietuvieši mēģina savus sasniegumus iemiesot dzīvē un panākt, lai Lietuva tiktu kā pirmā uzņemta NATO, ir pilnīgi saprotami un apsveicami.

Bet, ņemot vērā Igaunijas sasniegumus un tās prioritātes un Lietuvas sasniegumus un tās prioritātes NATO integrācijas virzienā, kur, ar ko un kādā stāvoklī paliksim mēs? Par to es gribu jautāt.

Es nešaubos ne mirkli, ka mūsu ārpolitiskās un mūsu nacionālās nostādnes šajā jautājumā nemainīsies. Vienīgi man ir skumji par to, ka šī nemākulīgā un nevajadzīgā diskusija šeit, Saeimas sienās, dod nepareizus signālus un nepareizu informāciju uz ārpusi. To mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut. Tad mēs paliksim vieni.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ražuka kunga teiktais katrā gadījumā ir taisnība, un es vēlreiz atkārtoju: mēs esam un paliksim par NATO, bet ar galvu. Nevar taču šodien nolikt bērnu pabalstus, kā valdība to grib, uz 93.gada līmeni vai kādu citu sociālo programmu nepildīt, uz mūsu iedzīvotāju rēķina atrisināt šīs lietas. Ir citi ceļi, ko mēs piedāvājam. Un šie ceļi ir saistīti ar to, ka dažādu ministriju budžetos ir jāparādās programmai “Integrācija NATO”, kas reāli arī ir, tikai tā jāatrod, jāatšifrē un jāparāda budžetā, jo šī nauda tieši šīm vajadzībām - gan stratēģiskiem valsts objektiem, gan arī dažādā citādā formā tiek tērēta integrācijai NATO. Bet mēs nevaram izpildīt uz iedzīvotāju rēķina visas programmas, mehāniski palielinot naudu.

Otra lieta par to, ko teica Godmaņa kungs. Jā, liberālā pieeja, varētu pat piekrist, pēc 1999.gada ekonomiskās krīzes bija pareiza, jo, reāli prognozējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā gadā 3,8 procentus, tas pieaugs noteikti daudz vairāk. Varbūt līdz 5 procentiem. Tātad ekonomiski mēs esam atrisinājuši problēmu, lai iekšzemes kopprodukts augtu, bet mēs turpinām šo ceļu - liberālo ceļu, arī nākamajā gadā. Šajā gadā no iekšzemes kopprodukta bija plānoti 0,5 procenti sabiedriskajam patēriņam, 2,6 procenti no šā pieauguma bija privātais patēriņš.

Sēdes vadītājs. Laiks...

P.Salkazanovs. Nākamajā gadā 1 procents sabiedriskais un 3,4 procenti privātais. Tātad tendence turpinās.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie klātesošie! Es domāju, ka sociālās sfēras problemātika mūsu valstī ir ļoti aktuāla un svarīga. Un mēs zinām, kā Latvijā un citās valstīs tiek tērēti līdzekļi šīm vajadzībām. Mēs to ļoti labi zinām un apzināmies. Un es domāju, ka to ļoti labi apzinās arī aizsardzības sektora speciālisti. Bet, ja mēs šeit nākam šajā tribīnē un šeit nāk tādi cienījami cilvēki, kuri paši ir bijuši ministri, kā, piemēram, deputāts Salkazanovs, lūdzu, nāciet ar godīgiem argumentiem un pārbaudiet šos argumentus, pirms jūs tos velkat ārā no savām kabatām!

Jūs pieminējāt, ka citu institūciju un ministriju līdzekļi netiek ieskaitīti šajā budžetā. Ārlietu ministrijas drošības sistēmas un viss, kas ir saistīts ar Ārlietu ministriju, ar NATO integrācijas jautājumiem, viss tas tiek paredzēts aizsardzības budžetā. Krīzes vadības centrs mūsu valstī tiek iekļauts aizsardzības budžetā. Glābšana, ko jūs tieši pats personīgi pieminējāt, glābšanas darbi, viss, kas līdz šim bija Satiksmes ministrijas pārziņā, tiek nodots Aizsardzības ministrijai. Cietumsardzes pulks un sociālās iemaksas tiek nodotas Aizsardzības ministrijas budžetā. Robežapsardzības skola tiek ieskaitīta Aizsardzības ministrijas budžetā. Valodas centrs tiek ieskaitīts aizsardzības budžetā. Pat Saeimas un Valsts prezidentes drošības dienests, kā tas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, ir iekļauts aizsardzības budžetā. Es minēju, vairāk nekā 10 miljoni mūsu valstī ir tieši šāda veida līdzekļi.

Salkazanova kungs, es cienu jūs ļoti, ļoti. Bet, ja jūs nāksiet vēl vienu reizi ar šādiem nepārbaudītiem faktiem, tad diemžēl mums būs jānoorganizē vismaz kāds mācību kurss pie jums. Un nāciet biežāk uz Aizsardzības ministriju. Mēs parūpēsimies par jūsu izglītības un zināšanu līmeni. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Man ir tas gods strādāt par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju, un paldies visiem deputātiem, kas man šādu iespēju ir radījuši.

Es gribētu runāt par vienu lietu. Šeit tika apšaubīts līdzekļu izlietojuma lietderīgums līdz šim un arī turpmāk. Par kontroli, godīgi sakot. Mēs pirmo reizi 2000..., es atvainojos, jā, 2000.gadā radījām kontroles mehānismu, kas izpaudās mūsu darba plānā, atbilstoši kuram katru otrdienu mēs speciāli veicam kontroli pār kādu no struktūrvienībām. Šeit man jāpateicas gan aizsardzības ministram, gan iekšlietu ministram par sadarbību, veidojot šo mūsu kopīgo plānu un izveidojot šo kontroles sistēmu. Es gribu lielu pateicību izteikt visiem Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem par lielo darbu, jo iznāk braukt gan uz Liepāju, gan uz Daugavpili, reizēm šeit, tepat uz vietas, sēdēt un nogurdinoši klausīties šīs lietas. Bet tas ir jādara. Mēs esam apzinājuši visu šo sfēru, un mēs zinām praktiski, kas kur notiek, un zinām arī to, ka katrs lats tiek likts lietā un arī turpmāk tiks likts lietā. Arī nākamajā gadā mēs plānojam pieņemt šādu mūsu komisijas plānu un, nežēlojot spēkus, to pildīt, lai funkcionētu normāli šī kontrole. Tāpēc es uzskatu, ka nav pamatotas šaubas par izlietojumu.

Un arī atsevišķi priekšlikumi, kas šeit tika... tiks iesniegti un skatīti... Piemēram, ir tāds priekšlikums - no starptautiskajām programmām paņemt nost un, teiksim, tur uz dzelzceļiem par kaut kādām dotācijām. ...Piedodiet man, starptautiskās programmas ir vienas no svarīgākajām programmām. Bez šīm programmām netiktu nodrošināts miers dažādos reģionos. Tas ir ļoti svarīgi, bet, kas attiecas uz dzelzceļu, es domāju, 1940.gadā bez dotācijām to izmantoja arī citiem mērķiem. Tā ka ļoti uzmanīgi vajag skatīties arī uz to, no kādiem avotiem ņem un kādiem gribētu pielikt klāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! [bal001-Lapa..54] Par - 27, pret - 52, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 63. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina Aizsardzības ministrijā programmu “Valsts militārā aizsardzība” samazināt par 2 miljoniem latu un novirzīt līdzekļus Labklājības ministrijas budžetā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir priekšlikuma būtība? Kam pieprasīta nauda? Nauda pieprasīta veselības aprūpei. Kā Tabūna kungs teica, kādreiz okupētajā Latvijā medicīna varbūt bija labākā stāvoklī nekā pašreiz, bet pašreiz situāciju medicīnā un veselības aprūpē mēs visi redzam, mēs redzam, ka ne visi pašreiz var saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību. Mēs redzam arī to, cik slimi jaunie cilvēki iet armijā. To var paziņot pašreiz arī aizsardzības ministrs, jo viņš nodarbojas ar to, ar viņiem armijā. Un viņus armijā arī vajag ārstēt. Tā ka es lūdzu nobalsot par 2 miljoniem veselības aprūpei, lai mūsu armija pēc kādiem diviem trim gadiem saņemtu veselus jaunus cilvēkus. Tas pirmais.

Un otrais. Ja mēs pašreiz nepadomāsim par mūsu ļaudīm, par visiem, par veselības aprūpi, tad pēc dažiem gadiem mums armija vispār nebūs vajadzīga. Jo nebūs to cilvēku, kurus vajag aizsargāt. Un, ja par to nedomāsim pašreiz, tad varbūt kādreiz mūsu teritorijā dzīvos citi cilvēki.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Gan iepriekšējais priekšlikums, gan šis, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums, nemaz nav tik naivs un muļķīgs, kā varētu izskatīties pirmajā brīdī. Un Golubova kunga aicinājums it kā ļoti humānu mērķu vārdā atdot kaut ko, teiksim, veselības aizsardzībai vispār būtu apsveicams, ja šeit nebūtu dziļāka doma - atteikties no dalības NATO, pēc 20 gadiem nonākt atpakaļ tur, kur mēs bijām, un dabūt to, kas tagad ir Krievijā vai Pitalovas alksnājā, kur vīriešu mūža ilgums ir apmēram 50 gadi. Un tā ir jūsu īstā ideja un īstais mērķis, Golubova kungs.

Nupat Vācijā beidzās izsole par trešās paaudzes mobilo sakaru operatoru un privātfirmas samaksāja vairāk nekā 40 miljardus dolāru par tiesībām tikai piedalīties šādas sakaru sistēmas izstrādē. Jautājums - kāds tam sakars ar Latviju? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ja Latvija būs valsts, kurai ir cerības iestāties NATO, tad šādas sacensības vai izsoles gadījumā Latvijai būs iespēja dabūt ja ne gluži 1 miljardu, tad vismaz vairākus simtus miljonu. Ja mēs sekosim Golubova kunga ieteiktajai taktikai un Latvija būs valsts, kurai nav politiskas gribas, tad šeit jūs nedabūsiet arī 2 miljonus.

Tāpēc, godājamie sociāldemokrāti, nemuļķojiet cilvēkus! Ja jūs esat pret NATO, tad nāciet un pasakiet skaidri un gaiši, kā to dara frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Bet tad arī jums godīgi jāpasaka, ka Latvija nav vide, kas ir droša investīcijām, un jums ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka tuvāko gadu laikā Latvija var zaudēt ļoti daudzus projektus, kuru kopsumma desmit reizes pārsniegs tos izdevumus, kas ir paredzēti militārajām vajadzībām, kā tas jau bija padomju laikā.

Tagad varbūt par šo NATO, par ko te tik daudz runā. Es arī piekrītu Kristovska kungam. Es gribētu atgādināt tikai trīs lietas, par kurām runāja Berlīnē NATO Parlamentārajā Asamblejā. Tikai trīs lietas vajadzīgas, lai mēs saņemtu uzaicinājumu. Pirmā ir tā saucamā civilā kontrole pār militāristiem. Un tas ir ļoti labi, ka parlamentā katrs var izteikt savas domas, un es domāju, ka Latvija šai ziņā pat ir priekšā Lietuvai un Igaunijai, jo mums nav konfliktu starp politiķiem, deputātiem un, teiksim, militārajām struktūrām, kā tas ir citās valstīs.

Otrs ir politiskā griba. Un šeit, godājamie kolēģi no sociāldemokrātu frakcijas un godājamie kolēģi no frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, politisko gribu pašreizējos apstākļos izsaka nevis milzīgs naudas daudzums, bet budžeta summas palielinājums. Lai tas ir 1,3 procenti, lai tas pēc tam ir pusotra procenta, pēc tam 1,7 procenti, bet lai šis pieaugums sasniedz 2 procentus. Tas izsaka politisko gribu. Un, ja jūs kādā posmā sākat šeit svārstīties un teikt - ziniet, varbūt ne, varbūt 1 miljonu ieliksim tur, otru miljonu šeit, tad jūs nekad neko nesasniegsiet.

Un trešais kritērijs ir reorganizācija. Tā ir ne tikai tehnikas, transporta, sakaru līdzekļu pakāpeniska nomaiņa, bet arī domāšanas jeb cilvēku, jeb militārā personāla nomaiņa. Un es gribētu novēlēt abām mūsu draudzīgajām frakcijām mainīt savu domāšanu šajā brīdī.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādus priekšlikumus, bet tos, kas atbalsta, nākt priekšā ar analīzi, cik tas izmaksās Latvijai nākamo piecu gadu laikā, cik tas izmaksās nākamo desmit un cik tas Latvijai izmaksās 20 gadu laikā - ar visām tām bēdīgajām sekām, kādas mēs jau piedzīvojām. Esiet godīgi! Lūdzu atbalstīt jau iepriekš izteikto aizsardzības ministra viedokli un kategoriski noraidīt šādus populistiskus un diezgan provokatīvus aicinājumus, kuri ir ļoti demagoģiski un faktiski veltīti tikai tam, lai Latvija neintegrētos Rietumu struktūrās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kiršteina kungs jau ļoti precīzi raksturoja kopējo situāciju, bet es gribētu pateikt vienu - paveroties šobrīd šeit budžetā un tajos priekšlikumos, kas šeit uzrakstīti, nākas secināt, ka mēs esam gatavi atņemt līdzekļus valsts militārajai aizsardzībai, mēs esam gatavi atņemt valsts robežas un ekonomiskās zonas kontrolei. Mēs esam gatavi atņemt valsts teritoriālajai militārajai aizsardzībai, mēs esam gatavi atņemt valsts aizsardzības spēku profesionalizācijai, par kuru mēs ļoti, ļoti vārdos it kā rūpējamies. Bet tad jau gan iznāk tā, cienījamie kolēģi no Sociāldemokrātiskās partijas un mūsu kolēģi no Jurkāna kunga bloka, ka mēs sakām: “Klausieties mūsu vārdos, neskatieties uz mūsu darbiem!” Ko tad mēs šeit faktiski proponējam? Mēs nedosim naudu, lai mūsu karavīri kļūtu profesionālāki, mēs nedosim naudu, lai zemessargi saņemtu atlīdzību par to, ka viņi piedalās mācībās un ceļ savu profesionālo sagatavotību. Mēs nedosim naudu valsts aizsardzībai. Šeit vēl ir arī punkti, kas skar veselības aprūpi armijā. Tātad mēs nedosim naudu saviem karavīriem, lai viņu veselības stāvokli arī armijas rindās uzturētu pienācīgā līmenī un uzlabotu.

Vēl viens jautājums, kuram gribu pieskarties. Tā arī ir pozīcija, ka mēs atņemsim naudu Nacionālo bruņoto spēku mācību iestādēm! Šeit ir precīzi ierakstīta šī divkosība un zināmā mērā, es varētu teikt, pat nelietība pret mūsu Bruņotajiem spēkiem. Es uzskatu, ka visi pārējie priekšlikumi, kurus šeit es saskaitīju kopā, paredz, ka mēs esam gatavi no Bruņoto spēku, tātad no Aizsardzības ministrijas budžeta paņemt nost 4 622 974 latus. Te vairs komentāru nav. Ja esam vienojušies par to, ka mēs uzskatām par prioritāti NATO, kas rada drošu vidi, tad mums ir jāpadomā arī par to, lai šī drošā vide būtu. Tās ir investīcijas, tā ir drošības sajūta mums pašiem. Un netaisīsim te visādus brīnumus un nestāstīsim kā pasaciņā par trim sivēntiņiem, ka tajā namiņā, kas celts no salmiem, var droši dzīvot! Celsim to namiņu, kas ir no akmens ceļams! Paldies. Es ierosinu neatbalstīt visus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Katrā ziņā tas brīžam ir mazliet skumji, kad es klausos to, ka politiķi šodien ir sen aizmirsuši darbdienas sākumu, kad mēs balsojām par to, lai tomēr nāktu valsts budžetā līdzekļi, lai aizskartu to neaizskaramo teļu - Privatizācijas aģentūru, bet konkrētajā brīdī tikai viens valdības deputāts, Raimonds Pauls, atrada sevī pilsonisko drosmi un nobalsoja par elementāru veselo saprātu. Un tajā brīdī diemžēl ne Kiršteina kungam, ne arī pārējiem nupat draudīgi runājošiem cilvēkiem pareizā podziņa nespiedās un viņi balsoja par to, lai varētu latus aizstāt ar sertifikātiem kā maksāšanas līdzekļiem un nomaksāt pusi summas. Un to nevar nosaukt savādāk kā par valsts nozagšanu jeb, citu svešvārdu lietojot, par korupciju. Mīļie draugi, ja jūs sakāt, ka gals maisam ir ciet, tad tas ir aizsiets jau Ministru kabinetā, un nevajag tautu muļķot un mānīt, jo jūsu balsojums skaidri un gaiši parāda, pret kādām lietām jūs iestājaties. Un, ja tas ir valsts interesēs, ja tas ir nācijas interesēs, tad es šeit vispār jūtos kā āksts jūsu priekšā. Tāpēc es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Kolēģi, mēs rādījām, ka nauda ir, tikai jāgrib to paņemt, bet jūs pateicāt - nē, lai paliek tajos seifos. Vēlāk Ģenerālprokuratūra pēta, kur tā naudiņa ir palikusi, un nevar atrast, kā parasti nevar atrast.

Es šeit gribētu pateikt nākamo lietu. Mēs šodien noliedzām bērnu pabalstus. Nu, es nedomāju, ka Tautas partijai šī lieta būtu sveša, es atceros, arī toreiz, mūsu komisijas sēdē, Šķēles kungs ļoti aktīvi cīnījās par to, lai tas būtu. Nu, šoreiz viņš vairs nespēj neko labot, ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, un pat mazlietiņ, pat mazlietiņ nedrīkstēja dot bērniem. Un tas attiecas uz tām partijām, arī labējām, kurām vajadzētu mazliet domāt par nācijas interesēm, par to, lai šī nācija neiznīkst. Par ko tad mēs te cīnāmies, par neatkarību kaut kādiem imigrantiem, kas iebrauks pēc 20-30 gadiem, vienalga, vai no Turcijas vai arī tie būs kurdi vai kādi citi? Par to mēs cīnāmies? Tamdēļ mēs te būvējam kaut kādu diženu turku vai, teiksim, kurdu NATO valsti? Tas man nav skaidrs. Tāpēc es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši - nav mums nekas mainījies, mums nav zudis veselais saprāts, bet frakcijām, kas ir valdībā, bieži vien šis veselais saprāts var uzplaiksnīt tikai brīžiem, fragmentāri, jo ir frakcijas disciplīna un visu ir izlēmis un sadalījis jau Ministru kabinets. Viss, kas sadalīts Ministru kabinetā, krietnuma simbols un laime visai tautai, to visi izjūt jau desmit gadus. Viss, ko piedāvā Saeimā pielabot, nu ir tā katastrofa un nelaime, tas ir absolūti neiespējami, to nedrīkst darīt.

Kolēģi, nesmīdiniet tautu, nesmīdiniet mani un manus kolēģus. Šajā jautājumā mēs atturēsimies tāpēc, ka summa ir pārāk liela. Un es varu pateikt atklāti - ja man kāds grib iestāstīt, ka Aizsardzības ministrijā nav rezervju, tad es neticu, tad ir slikti administratori.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs atgriezīsimies varbūt pie tā mūsu frakcijas priekšlikuma, ko mēs esam piedāvājuši Saeimai izskatīt, un man šoreiz patiešām ir žēl, ka cienījamais Baldzēna kungs uzskata, ka palielināt par 2 miljoniem finansējumu dotācijas speciālajam veselības aprūpes budžetam ir par daudz. Tie 2 miljoni aiziet medmāsām, ārstiem, arī jauniesaucamiem kareivjiem, jo pats Kristovska kungs ļoti labi zina, kāds ir mūsu jauniesaucamo veselības stāvoklis. Un tur nauda ir ļoti vajadzīga. Tās pašas medmāsas ārstēs mūsu armijas karavīrus un karavadoņus. Tur ir tā nauda vajadzīga. Un tādēļ es aicinātu mūsu priekšlikumu atbalstīt, jo mēs jau varam izvirzīt to mistisko mērķi kaut kur, nezin kur iestāties, tikai jautājums ir tāds - ar ko mēs iestāsimies? Un pareizi jau arī norāda atsevišķi kolēģi, ka nebūs jau vairs beigās tās Latvijas tautas, ar ko iestāties un ko aizstāvēt.

Un es vēl gribētu teikt - ja Kristovska kungs vakarā plāno sastādīt kādu sarakstu un nosūtīt armijai no deputātiem, es esmu ar mieru piestrādāt un mūsu frakcija noteikti izvirzīs darba grupu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu atgādināt to ceļu, kādu iet visa šī budžeta izstrādāšana un pieņemšana. Gan valdība, gan pirmais lasījums, gan attiecīgā komisija un arī citas komisijas iesaistās, un tad bija iespēja kaut cik jēdzīgi kaut ko ietekmēt, un daļēji tas arī ir iznācis. Šodien runāt šeit no tribīnes, ņemt vienai ministrijai nost un otrai dot - tas ir vienkārši viens bezkaunīgs paņēmiens, kas te tiek pielietots, lai rīdītu vienu ministriju pret otru, un ne jau kaut kas cits. Un neizliecieties, ka tā nav. Te bija tāds jauks priekšlikums - citām frakcijām mainīt domāšanu, bet es pateikšu, ka dažu runātāju uzstāšanās mani pilnīgi pārliecina, ka vienam otram domāšanu var mainīt tikai ar klonēšanu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Pavisam īsi. Protams, ja mani kolēģi būtu teikuši tādus pašus skarbus vārdus par bērnu pabalstiem kā par Aizsardzības ministriju, mēs viņiem simtprocentīgi piekristu. Es atgādinu, ka Kristovska kungs ir godājams ministrs, bet Požarnova kungs nemaz nav nekrietns.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 64. - deputāta Bojāra priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu un novirzīt līdzekļus Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Noņem!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko man nācās tagad noklausīties, es jums pateikšu, nedara godu mums. Visās pasaules valstīs aizsardzības ministri ir nerātni, jo viņi vienmēr mēģina nokost no valsts budžeta to gardāko un lielāko kumosu. Un arī citās valstīs notiek debates, bet tur viens deputāts otru neaprej. Tas ir pirmais.

Protams, budžetu pārdale nav patīkama, toties tādai mazai valstiņai kā Latvija naudas ir ļoti maz. Šīs mazās summas ir ļoti saudzīgi jāizmanto, bet kā tās izmanto? Es nerunāšu par visiem tiem brīnumiem, kas notikuši robežu būvē. Jūs to esat lasījuši avīzēs, un viens otrs ir skatījies arī ar savām acīm. Vai visās Eiropas valstīs bruņotajiem spēkiem tiek atvēlēti katru gadu 2 procenti? Nav tā. Ir no 1,4 līdz 1,9 procentiem, vienu otru reizi 2 procenti. Vai viņi savai ekonomikai un citām nozarēm neko neatdod? Atdod, bet izrēķina. Vai mūsu Aizsardzības ministrija ir aprēķinājusi, cik Latvijā Aizsardzības ministrijā tiek izlietots? Nav tādu aprēķinu. Viņiem ir jāpaņem ekonomists no Finansu ministrijas. Un tieši tādu aprēķinu nav. Jūs paskatieties - autoceļu uzturēšana, remonts un pārējie darbi. Vai armijas vajadzībām autoceļi nav vajadzīgi? Ir vajadzīgi, nu taču rēķiniet! Dzelzceļa tīkli, rokādes ceļi, kuri ir uztaisīti un kurus vajag iekļaut tajā sistēmā? Tiltu būvniecība un citi jautājumi, kas saistīti ar šīm celtnēm. Vai tas nav arī aizsardzībai domāts? Lidlauku uzturēšana. Es atvainojos, kāpēc tad visi tie, kas desmit gadus valdīja, atļāva izlaupīt Tukuma lidlauku, kuru tagad grib atjaunot? Kāpēc tās dzelzsbetona plātnes, kuras maksā ļoti dārgi, tika aizvestas un tālāk pārdotas? Kas izlaupīja Liepājas lidlauku, un kāpēc tās dzelzsbetona plātnes aizveda uz Poliju? Nu, meklējiet tos vainīgos! Kur palika Tosmares rūpnīca? Vai tad tai nav vērtības? Mums ir trīs lielas ostas, kas arī ietilpst aizsardzības sistēmā. Kāpēc tad jūs nerunājat par tām? Kur ir palikusi “Zvaigznīte”, un kāpēc tā nav iekļauta šinī sistēmā? Tās ir ļoti dārgas hidrotehniskās ierīces un… ostas… un tas viss ļoti dārgi izmaksā. Tāpēc vajag, cienījamie kungi no Aizsardzības ministrijas, rēķināt. Naftas bāzes, kas atrodas Latvijas teritorijā. Kā tās izmanto? Vai tās neietilpst aizsardzības sistēmā? Ostu remontdarbi un kanālu padziļināšana, kas notiek. Tas arī izmaksā lielu naudu, un diemžēl arī karakuģiem tas vajadzīgs. Un jūs redzējāt, kad kuģi pietauvojās Rīgas ostā, vai tad tās nav nesen uzbūvētās piestātnes? Pazemes būves un visi tie pagrabi, kas tika atjaunoti. Vai tie neietilpst aizsardzības sistēmā kā bumbu patvertnes? Telekomunikāciju sistēmas un viss tas, kas saistīts ar radio un televīziju. Tas arī. Autotransporta uzskaite, kuru jūs vedat? Izmantošanai kara laikā… Latvijas slimnīcu un poliklīniku tīkls. Vai tad, kad būs ievainotie vai slimie cilvēki, tas netiks izmantots? Kāpēc tad Aizsardzības ministrija pieļāva, ka tās mācību iestādēs līdz šim laikam nevar apturēt difterijas epidēmiju? Augstskolas, kas gatavo speciālistus. Vai tās neizmaksā valsts budžetam naudu? Ārsti, inženieri, citi speciālisti… katastrofu medicīnai mēs lielas naudas summas novirzām. Kāpēc tad to mēs nerēķinām? Īpaša nozīme ir robežu būvei. Ja Latvija iestājas Eiropas Savienībā, tad Latvijas robeža būs Eiropas Savienības robeža. Es domāju, ka tie 90 miljoni, kas bija ieplānoti, droši vien ieplūdīs tajā sistēmā. Vai tas nebūs tā?

Un, ja visu šo mēs saliekam kopā, tad Latvija jau šodien sasniedz
2 procentu robežu. Cienījamie kungi, nevajag te, kā saka, apvainot vienam otru.

Tālāk - par kārtību mūsu armijā. 1999.gadā mums nebija pat kaujas plāna, kaujas reglamenta nebija un arī citu nebija.

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. Paldies. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo nefroloģijas nodaļa arī ir vajadzīga armijas cilvēkiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie sociāldemokrāti! 1926.gadā, kad finansu ministrs bija Bastjānis, sociāldemokrāts, Aizsardzības ministrijas budžets Latvijā sastādīja
18 procentus. Lūdzu, mācieties no saviem vectēviem! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 64. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50,
atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 65. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijā budžetu programmai “Valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība” un novirzīt līdzekļus īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jautājumi, kuri jārisina valstiski pareizi, apdomāti un taupīgi. Valsts gaisa telpas kontrole: izdevumi 1999.gadā -
296 000, 2000.gadā - 1 294 000 un 2001.gadā - 2 174 000. Ja paskatāmies, 2000.gadā tika izlietots četras reizes vairāk nekā 1999.gadā. Bet Satiksmes ministrijas paspārnē arī ir gaisa kontrole, kas gadā saņemot vairāk nekā četrus ar pusi miljonus latu. Kāpēc valsts budžeta sadaļā neparādās šī mistiskā organizācija, un kā tad tiek saskaņota gaisa kontrole starp šo mistisko organizāciju un Aizsardzības ministriju? Un kāpēc tas krievu iznīcinātājs pārlidoja, ko viens neredzēja, otrs it kā redzēja?

Man arī ir interesanti, ko darīs Kauņā ar māju, kuru nopirka Aizsardzības ministrija un kurā apakšā ir veikals, kas tirgojas ar autodetaļām, bet augšā kantoris un vēl kaut kāds kabarē.

Tātad, cienījamie kolēģi! Šie 150 000 ir tā nauda, kura gan absolūti neietekmē gaisa kontroli un var tikt novirzīta mūsu tautsaimniecībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 65. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! [bal002-Lapa..55] Par - 24, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 66. - deputātu Lāzo, Bērziņa, Dreimanes un Ūdres priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu programmai “Valsts teritoriālā militārā aizsardzība” par 200 000 un novirzīt tos Aizsardzības ministrijai TV apraides nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 67. - deputāta Bojāra priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu programmai “Vienība - profesionalizācija” un novirzīt līdzekļus Ekonomikas ministrijai īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 67. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 68. - Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu programmai “Vienība - profesionalizācija” par 300 000 un novirzīt tos īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 68. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

A.Poča. 69.priekšlikums. Sociāldemokrāti piedāvā šo pašu avotu pārdalīt par labu Satiksmes ministrijai - dotācijai pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es jau atkal jūtu, ka pār mani brāžas pārmetumu vētra, bet tomēr gribu, lai valdība pildītu likumu, šoreiz likumu par dzelzceļu. Un tad man nevajadzētu klausīties simt un vienu pārmetumu par to, ka sociāldemokrāti vienmēr mēģina atrast līdzekļus tam, kam reāli ir vajadzīgs, ko pat valdība ir atzinusi, bet kam nekad nesanāk.

Un šeit ir divas lietas. Netiek pildīts likums, kas paredz, ka valsts finansē dzelzceļa infrastruktūru, jo jānodrošina vienādi konkurences apstākļi autopārvadājumu un dzelzceļa pārvadājumu veicējiem attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Jābūt godīgai konkurencei. Tas ir viens.

Otrkārt. Jautājums skar arī tādu lietu kā pasažieru pārvadājumu dotācijas. Atkal. Valdība to visu ir ietvērusi likumā, bet līdzekļus praktiski neiedala. Tiek iedalīti jau trešo gadu 300 000, kas ir reāls finansējums tikai šaursliežu dzelzceļam Gulbene-Alūksne un viena elektrovilciena remontam un modernizācijai. Tas arī ir skaidrs.

No vienas puses, mēs redzam Eiropas Savienības direktīvas. Es zinu, ka Inkēna kungs arī šinī gadījumā noteikti man piekrīt, un mums vajadzētu atkal pamanīt to, ka Latvija nonākusi vienādā stāvoklī ar Albāniju un ne Eiropas Savienībā, ne Austrumeiropā, ne NVS nav citas valstis, kas nepildītu šādus noteikumus, ka šie pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, būtu atdalīti no pārējās dzelzceļa struktūras. Un rezultātā būtu iespējams nodrošināt arī sociāli nepieciešamus pārvadājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Pašreiz šī iekšējā pārdale, kas notiek, nozīmē to, ka kravu pārvadājumiem aug tarifi, mēs zaudējam konkurences cīņu ar Igauniju, Somiju un Lietuvu un samazinām budžeta ienākumus. Protams, mēs varam priecāties, ka muca, kurā ir ieliets labs konjaks vai vīns, ir caura un pakāpeniski pil un pil, un pil. Bet vienu brīdi tā būs tukša un tajā brīdī, es nezinu, kas domās, kā to piepildīt. Tajā brīdī atkal būs viss jāņem no budžeta. Un tāpēc mums ir laikus jādomā par šiem jautājumiem.

Es gribētu atgādināt arī to, ka Rīgas Dome tikai autobusu parkiem un Tramvaju un trolejbusu pārvaldei gada laikā dotē 9 miljonus latu. Un tā ir nepieciešama summa, kuru jūs varat pārbaudīt, uzprasot Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš jums apliecinās, ka tā ir vajadzīga, neizbēgama un ikgadēja. Es nekādi nesaprotu, kāpēc mēs gribam radīt milzīgu spriedzi šeit, laikam uz Rīgas astoņsimtgadi vai kaut ko tamlīdzīgu, jo vienu dienu tehniskā nolietojuma dēļ elektrovilcieni - pasažieru pārvadājumiem ir zināmi drošības kritēriji - varbūt nevarēs veikt pārvadājumus Rīgas pilsētas un apkārtnes mezglā, ko parasti sauc par Rīgas aglomerāciju.

Es gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka arī tajās reizēs, kad Anatolijs Gorbunovs ir uzstājies dzelzceļnieku sabiedrības priekšā, viņš skaidri un gaiši pateicis - ja nākamā gada budžetā šī prioritāte nebūs ietverta, tad viņam kā satiksmes ministram nāksies atkāpties, jo par jokdari viņš negrib palikt. Tā ir reāla problēma, to saprot Satiksmes ministrija. Es nezinu, kāpēc to nesaprot Ministru kabinets? Vai Ministru kabinets grib panākt to, lai šajos pasažieru pārvadājumos būtu pārrāvums? Vai tas ir nepieciešams? Lai lauku cilvēki nevarētu nokļūt uz darbu pilsētās? Jo līdzīga situācija jau īstenībā ir arī ar autopārvadājumiem, par kuriem būs runa vēlāk. Arī tur 560... 50-60 procenti no dotācijas ir nogriezti.

Un es vēl gribētu uzsvērt to, ka mums dažādās diskusijās arī kolēģe no “Latvijas ceļa” Aija Poča atzina, ka Rīgas Domei jau nu būtu jādomā arī par to, kā pabalstīt dzelzceļu. Bet kāpēc valsts par to nedomā? Tas nav skaidrs. Un tāpēc es gribētu jums vienkārši nocitēt pirms šī liktenīgā balsojuma Valdības deklarāciju, kas jums, valdības partijām, vienkārši jāciena kā paraugdokuments un gandrīz vai rīkojums. Un te skan šādi vārdi no Valdības deklarācijas, kuru jūs atbalstāt un pārstāvat: “Veiksim ekonomiski pamatotu un konkurenci veicinošu Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju līdz 2001.gada 1.janvārim, nodalot dzelzceļa infrastruktūru atsevišķā uzņēmumā, paredzot valsts un pašvaldību dotācijas publiskiem pasažieru pārvadājumiem.”

Kolēģi! Pāriesim no vārdiem pie darbiem, kā mani mācīja kolēģi no Tautas partijas, darīsim to, ko jūs esat ierakstījuši Valdības deklarācijā! Nespējat izdarīt - labojiet deklarāciju! Tautai paskatieties acīs un sakiet: “Nevaram, negribam, nespējam!”

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par likuma izpildi runājot, ir vesela rinda likumu, kurus valdība un pēc tam Saeima ir pieņēmusi un devusi solījumu, ka šie likumi tiks pildīti. Un vesela rinda no šiem likumiem un vesela rinda no šiem solījumiem gadu no gada netiek pildīti, jo vienkārši, pavisam vienkārši - nav naudas!

Kas attiecas uz šo piedāvājumu... Jautājums, vai dzelzceļš, vai vispār vesela rinda Satiksmes ministrijas objektu ir stratēģiski no valsts aizsardzības viedokļa? Domāju, ka jā. Un tad rodas vēl viens jautājums: kāpēc tos nevar iekļaut šajā stratēģiskajā NATO integrācijas procesā - nošaujot vienlaicīgi divus zaķus, atrisinot problēmu par integrāciju NATO, izpildot, no vienas puses, NATO prasības un, no otras puses, likuma prasības, jo Dzelzceļa likums jau kuro gadu prasa vienu un to pašu - dotāciju. Un budžeta grāmatā, ja kolēģi apskatīsies, arī Pašvaldību savienības protokolā par vienošanos ar Finansu ministriju un pēc tam Ministru kabinetu ierakstīts katru gadu viens un tas pats. Nesaskaņotais viedoklis. Pašvaldību savienība uzskata, ka likums ir jāpilda, Ministru kabinets katru gadu uzskata, ka likumu var nepildīt un nepiešķirt 10 miljonus latu dotācijai sabiedriskajiem pārvadājumiem.

Šis viss bloks, kas tālāk seko, visi sociāldemokrātu iesniegtie priekšlikumi ir saistīti ar likuma daļēju izpildi, nevis tikai šaursliežu dzelzceļa Gulbene - Alūksne un viena elektrovilciena uzturēšanas izdevumiem, kas reāli ir šie 300 000 latu.

Un vēlreiz gribu atgādināt “Latvijas ceļa” deputātiem. Satiksmes ministrijas speciālais budžets ir viens no budžetiem ar absolūto mīnus zīmi. Kultūras ministrijai mēs arī bijām piedāvājuši šo mīnus zīmi labot. Šie piedāvājumi tika noraidīti. Tagad nākamais ministrs un vesela rinda piedāvājumu, kas saistīti ar Satiksmes ministrijas absolūto mīnus zīmi speciālajā budžetā. Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar ierosinājumu pulksten 17.30 turpināt Saeimas 30. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīts likumprojekts “Par valsts budžetu 2001.gadam”. Vai ir iebildumi?

No zāles. Nav.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par 69.priekšlikumu.

Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka godājamais sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētājs Baldzēna kungs atrodas interesantā situācijā. Viņam kabata un mute ir nonākusi interešu konfliktā, jo, būdams algots arodbiedrību darbinieks, saskaņā ar Eiropas praksi viņš nedrīkst izteikties par šiem jautājumiem.

Un varbūt otra piezīme. Ja Latvijas dzelzceļš ir tik briesmīgā stāvoklī, ka vilcieni noskrien no sliedēm, varbūt vajadzētu Zorgevica kungu ievēlēt atpakaļ Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valdē, lai tādas nelaimes nenotiktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es domāju, Kiršteina kungs, ka visi šie priekšlikumi ir iesniedzami citām institūcijām, nevis adresējami man.

Turpinām debates. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Balsot!”) Nē, debates pašlaik beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 70. - deputāta Bojāra priekšlikums. Kā avots minēts tas pats Aizsardzības ministrijas vienību profesionalizācijas budžets, priekšlikums novirzīt Labklājības ministrijai. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts citos priekšlikumos, tā ka lūdzu šobrīd to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu jau vairākas reizes mēs pieskārāmies tam, ka tiem cilvēkiem, kas tik tiešām ir invalīdi un turklāt smagi, mēs nepiegriežam nekādu vērību. Un, protams, ja no valsts budžeta atskaita, tad tur ir pāris tūkstošu. Kā viņi izdzīvos, tā izdzīvos. Un arī šie 60 tūkstoši... Neviens nevar pateikt, ka tie būs mūsu armijas zaldātiem. Protams, nedod Dievs, lai viņi, kā saka, ietiktu šinī kategorijā, bet tādēļ ir jāpalīdz! Un es jums pateikšu, no armijas kas ir aizgājuši. Cik ir traumu. Mēs taču to statistiku nezinām. Un kas, kā saka, ir noticis ar tiem jauniešiem, kamēr viņi dienē mūsu Latvijas armijā. Un, kā saka, nereglamentētās attiecības, kas starp zaldātiem ir. To jau arī vajag paskatīties, un kādas tālākās sekas ir. Es biju gandarīts, kad Kuduma kungs pateica, ka no 2000.gada būs komisija, kas strikti novēros, kā tad notiek līdzekļu izmantošana mūsu armijā un Bruņotajos spēkos. Tik tiešām es esmu gandarīts. Man kādreiz 1999.gadā, bija kauns, kad Rēzeknē stāvēja ierindā zemessargi un viens bija saplēstos gumijas zābakos, un pārējiem kas tikai nebija uzvilkts kājās. Un tajā pašā laikā it kā desmitiem miljonu bija izlietots, jo tās trīs organizācijas, kas nodarbojas ar armijas apgādi, es nezinu, vai tas ir SIA vai kas, tik tiešām naudas līdzekļi aiziet ne tur, kur vajag... Jūs zināt dzīvokļa remontu. Bija tur nepatikšanas ar to apgādi, kas attiecas uz apģērbu. Es nemaz nerunāju par visām tām lietām ar ieročiem. Un pēdējie zaudējumi. Droši vien igauņiem vajadzēja par taranēto kuģi samaksāt un vienu vēl noslīcināt Baltijas jūrā. Nu, paldies Dievam, ka zviedri vēl nepiestāda mums rēķinu par to, ka mēs bojājam viņiem ekoloģiju. Tas norāda uz to, ka ar armiju strādā ļoti slikti un visam tās komandējošajam sastāvam ir tik tiešām jāmācās, bet nav jāmāca mūs, deputātus, ko mēs zinām un ko mēs nezinām. Paldies. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 70. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 71. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Tas pats avots. Līdzekļus novirzīt Kultūras ministrijai Rīgas Doma jumta remontam. Jāsaka, ka ar pagājušā gada budžeta grozījumiem mēs jau kaut kādu daļu līdzekļu šim projektam piešķīrām. Šobrīd vienkārši vairs neredzam iespēju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī zālē mēs nobalsojām, ka apliekam baznīcu īpašumus ar nodokli. Man, atklāti sakot, ir skumji un nepatīkami runāt no šīs tribīnes par jautājumu, kādā stāvoklī atrodas tā celtne, kura Rīgā un Vecrīgā ir vēsturiska un kuru mēs, kā saka, visos tūrisma prospektos ievietojam iekšā, tāpat arī mēs sakām, ka šinī baznīcā atrodas vienas no labākajām Eiropā un otrās pēc lieluma ērģeles, un tā tālāk. Bet tagad iznāk, ka vajag veikt kaut kādu remontu un ir vajadzīgs līdzfinansējums - tikai 100 000 latu, jo pārējie 200 vai 300 tūkstoši ir atradušies Vācijā un citās Eiropas valstīs. Tas jau mums ir pieradums - staigāt un ubagot pa visu Eiropu. Kas nu mums iedod. Un tāpat notiek, jūs redzat, ar Brīvības pieminekli. Līdz šim laikam mēs nevaram to saremontēt. Vai tad tik tiešām nav naudas valsts budžetā? Kur viņa aiziet? Redziet, toties, ja naudu vajag kaut kam citam, teiksim, tai afērai ar to zviedru kuģi, tur droši vien tie 2 miljoni būs jāmaksā. Tur vairs jūs vainīgo neatradīsiet, un no nodokļu maksātāju kabatas naudu vajadzēs samaksāt. Jā, jā, jaunais cilvēk, vajadzēs! Un nekur jūs nepaliksiet. Un tur vēl ieslēgs skaitītāju uz to, cik vajadzēs procentos samaksāt. Es nemaz nerunāju, ka nākamā būs lieta par naftas produktu atmaksu Ventspilij, vēl būs lieta par piestātni Rīnūžos. Tur jau būs atkal starptautiskas nepatikšanas, un atradīsies droši vien vēl dažādi citi darījumi, sakarā ar kuriem Latvija iekš viena miera noskaitīs naudiņu, bet - nodokļu maksātāju naudiņu. Un neaizmirstiet, ka “Lattelekom” lieta ir. Bet tur jau ož pēc lielas summas. Un tas būs simtiem tūkstošu. Un ko tad mēs darīsim ar budžetu? Tāpēc manī vienmēr rada izbrīnu tas, ka mēs savām vajadzībām līdzekļus nevaram atrast, toties vienmēr ieslīgstam kaut kādās nejēdzībās, kaut kādos darījumos, kur nekad nav neviena vainīgā, un nodokļu maksātāji mierīgi samaksā naudu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo, jo Doma baznīcā jūs visi ejat Dievu lūgt un arī svētkos ejat uz turieni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 71. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 35, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 72. - Ministru kabineta iekšējo līdzekļu pārdale Aizsardzības ministrijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 73. - Sociāldemokrātu ierosinājums - samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu un novirzīt Satiksmes ministrijai dotāciju dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka valdību veidojošajai koalīcijai šis priekšlikums automātiski ir jāatbalsta, jo sociāldemokrātus dziļi satriec tas, ka ne tikai Kiršteina kunga apsolītais Zorgevics var atgriezties pie mums darbā, bet paliks bez darba “Latvijas ceļa” ministrs, kurš šodien vada satiksmes nozari. Satiksmes ministrs ir pietiekami nopietns cilvēks un pietiekami nopietni jau pateicis, ka gadījumā, ja likumdevējs negrib dot naudu dzelzceļa attīstībai un pasažieru pārvadājumiem, tad viņš neredz, priekš kam sēdēt šajā krēslā. Un, ņemot vērā to, ka sociāldemokrātiem rūp Andra Bērziņa vadītās valdības stabilitāte, mēs ļoti lūdzam jūs piešķirt šo naudu dzelzceļam, pasažieru pārvadājumiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību, it sevišķi “Latvijas ceļa” deputātu uzmanību uz to, ka jūsu ministrs, satiksmes ministrs, ir paziņojis par demisiju gadījumā, ja neradīsies nauda šai nozarei - pasažieru pārvadājumiem, kas reāli pamazām tuvojas bankrotam. Agri vai vēlu tas notiks. Vai ministrs būs viens vai otrs... Bet netiek pildīts likums, ko paši šeit pieņēmām. Domāju, ka Kiršteina kungs arī savā laikā ir pieņēmis šo likumu, balsojot “par”. Šis likums vairākus gadus pēc kārtas netiek pildīts. Aicinu kolēģus pārdomāt, jo arī tālāk būs līdzīga rakstura priekšlikumi no sociāldemokrātiem un katrā ziņā katrs no šiem balsojumiem tuvina ministru tam brīdim, kad viņam būs jāatkāpjas no amata.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk!

A.Poča. 74. - deputāta Bojāra priekšlikums - samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu un novirzīt līdzekļus Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Smagā stāvoklī Stradiņa slimnīcas nefroloģijas nodaļa. Pacienti tur nāk no visas Latvijas, tajā skaitā no Bruņotajiem spēkiem. Tāpēc šis priekšlikums ir tieši iekļaujams tajā programmā, kura ir vajadzīga uzrādīšanai NATO. Tas ir viens.

Otrs. Nacionālo bruņoto spēku mācību centrs. Pieaugums - 171 000. Kādām vajadzībām tik nepamatoti liels pieaugums? Tāpēc 91 000 no visas šīs programmas var mierīgi izdalīt un nebūs nekāda skāde. Tas ir pirmais.

Otrais. Mums arī ir jādomā par veselības uzturēšanu.

Un trešais. Mūsu Bruņotajiem spēkiem nav speciāla hospitāļa, tāpēc tiek izmantotas privātās slimnīcas, un tās taču ir jāatbalsta. Kas tad galu galā radīs tos apstākļus, kad mēs nomainīsim to aparatūru un tās iekārtas, kuras jau strādā 20-25 gadus? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr, Bojāra kungs, jūs ļoti cienu, bet es lūdzu jūs nemaldināt ne tikai deputātus, bet arī Latvijas iedzīvotājus. Vispirms tās iekārtas, par kurām jūs sakāt, ka to vecums ir 25-20 gadu, - tādu vispār nebija Padomju Latvijā. Visi mākslīgās nieres aparāti ir nomainīti, sākot ar 1991.gadu, un, ja jūs tas interesē, es pagājušajā gadā biju Maskavā, 28.slimnīcā, un Krievijā neviens jauns dialīzes aparāts nav nopirkts kopš 1991.gada. Tas ir viens.

Otrais. Tad, kad pagājušo gadu kompānija “Eiromediķi” nāca ar priekšlikumu šos pašus pakalpojumus, ko tagad sniedz Rozentāls, sniegt Latvijas iedzīvotājiem nedaudz lētāk, tad viņi bija kategoriski pret šo priekšlikumu. Tā ka es vienkārši lūdzu runāt objektīvi un par lietu, nevis maldināt sabiedrību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 75. - sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 100 tūkstošiem un novirzīt līdzekļus Satiksmes ministrijai - dotācijai dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Šobrīd komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ja jūs esat ievērojuši, mēs jau tagad esam pat palūguši drusku mazāk tās naudas, jo es saprotu - jums jau tā sūrā sirds neatļauj Latvijas iedzīvotājiem atvēlēt naudu, lai viņi varētu braukt pa dzelzceļu. Protams, dzelzceļš apkalpo tranzītu, tranzīts ir jāiznīcina, tas ir skaidrs, un jūs lielākoties pārvietojaties pa autoceļiem - tas arī ir normāli -, braucot pie saviem vēlētājiem, kuri ne vienmēr tiek pie jums, jo dzelzceļš nav spējīgs nodrošināt viņiem iespējas ierasties uz tikšanos ar jums. Tāpēc mēs lūdzam tomēr atbalstīt šo mūsu frakcijas priekšlikumu un ne jau mums to naudu atvēlēt, bet Latvijas iedzīvotājiem, lai viņiem būtu garantēts tāds pakalpojums, kas saucas dzelzceļš.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais Burvja kungs! Man ir tikai viens jautājums. Kur bija Latvijas Sociāldemokrātiskā partija un tās frakcija tad, kad “Latvijas dzelzceļš” izpārdeva Latvijas lokomotīves zem to tirgus vērtības angļu ofšora firmām? Kur jūs bijāt tad un kāpēc jūs nenācāt šeit, Saeimā, un neaicinājāt šīs lokomotīves novirzīt pasažieru pārvadājumiem? Varbūt jūs varat atbildēt arī uz jautājumu, kāpēc izpostīta infrastruktūra, kāpēc viena pasažiera pārvadāšana Latvijā izmaksā tikpat daudz, cik vienas tonnas kravas pārvadāšana. Un, ja jūs uz šiem jautājumiem nespējat atbildēt paši sev, tad jums nevajag šeit nākt un tērēt deputātu laiku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis. Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Augsti godātais Kiršteina kungs! Latvijas sociāldemokrāti tanī laikā, kad tika izpārdots “Latvijas dzelzceļš”, atradās ārpus šīm sienām un mums pat nebija iespējas jums paskaidrot, kas būtībā notiek. Un jūs, Kiršteina kungs, bijāt viens no tiem, kas toreiz pieņēma attiecīgos lēmumus. Un, ja mani atmiņa neviļ, no trijiem variantiem... no vairākiem, no sešiem variantiem... trijos variantos premjers bija tāds Andris Šķēle un valdība bija tā, kura uzdeva dzelzceļam organizēt arī šo ne pārāk labo darbu, kas šodien atsaucas uz dzelzceļa likteni, bet ko darīt? Zorgevica kungs bija tikai izpildītājs, pavēles jau deva citi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Es atvainojos, varu saņemt no jums aizrādījumu, bet es gribētu Kiršteina kungam sacīt tā - Kiršteina kungs, reiz jūs runājāt par zemnieku saimniecībās esošā transporta nerentablu izmantošanu. Es atceros kā šodien, jums kaut kāda saruna bija par kombainiem. Jūs teicāt - kā tad jūs tā, zemnieki, nespējat racionāli izmantot kombainus cauru gadu? Jā, es domāju, varētu jau izmantot to labības kombainu ziemā varbūt - lāpstiņas pierīkot un sniegu vākt pa Rīgas ielām. Var būt, ka varētu. Jūs tiešām esat racionāls cilvēks. Paldies par uzmanību. To es tikai gribēju jums atgādināt.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Burvja kungs, man jūs jāapbēdina, atmiņa jūs viļ. Jūs maldāties vai arī klaji maldināt. Tātad, tikai pateicoties manām neatlaidīgām pūlēm, izdevās vispār kaut ko izmainīt šobrīd “Latvijas dzelzceļā”. Atstādināt dažus pilnvarniekus, izmainīt organizācijas struktūru un galu galā uzsākt pārbaudi, par ko bija slēdziens, arī satiksmes ministra slēdziens, ka ne viss, ko ir tirgojis “Latvijas dzelzceļš”, ir noticis atbilstoši Latvijas likumdošanai. Un kas ir pats interesantākais, ko nepateica Kiršteina kungs, tās lokomotīves, ko pārdeva britu ārzonas kompānijai, sekmīgi aizbrauca ne jau uz Angliju, bet uz Ventspili.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Tikai ir viena piebilde. Saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām” valsts akciju sabiedrības vadītājam premjerministrs neko nevar pateikt. Ja jūs iepazīsieties ar šo likumu un ja jums ir tiešām tāds partijas biedrs, kurš šo likumu pārkāpj, tad jums jānāk šeit ar iniciatīvu viņu nekavējoši atbrīvot. Kas attiecas uz Grīga kungu, tad jūs, Grīga kungs, kaut ko saputrojāt par kombainiem. Par pārējām lietām, teiksim, Kalpaka garu mēs varbūt runāsim kaut kur pēc kādām pāris stundām pavisam citā darba kārtības jautājumā. Tā ka, ja jūs kārtējo reizi nākat un visu laiku nezināt, par ko runājat, tad es uz jums nevaru arī apvainoties un es jums neko nevaru atbildēt. Saprotiet, jo šis nav jautājums par kombainiem, jūs kaut ko saputrojāt, bet es uz jums arī neturu ļaunu prātu, es esmu labsirdīgs, tāpat kā jūs. Paldies. (Smiekli zālē)

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Man liekas, ka jūs tomēr... mēs tomēr sākam novirzīties no temata par to, par ko ir priekšlikums. Priekšlikums ir par to, ka ir vajadzīgas dotācijas un vajag pildīt likumu. Un tas ir ierakstīts ne tikai likumā, tas ir ierakstīts šīs valdības deklarācijā. Šī valdība nepilda savu deklarāciju. Par to ir runa. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Priekšsēdētāj! Mēs kaut kā aizejam pa apli drusku. Es gribētu teikt par to dzelzceļa jautājumu. Nu vienkārši sekojošo. Pirmkārt. Ja mēs skatāmies uz autoceļu dotāciju, tad tur ir interesanta situācija. Tur ir valsts līdzfinansējums no Ceļu fonda un arī pašvaldību līdzfinansējums, ja ir runa par autobusu pārvadājumiem. Ja mēs runājam par dzelzceļu, tas nav izdevies un tas ir uzdevums. Es esmu par to runājis ar satiksmes ministru, un es domāju, ka pie tā tika strādāts vistiešākā veidā. Problēma ir vienā apstāklī, vai tikai valsts maksās tur. Jo redziet, ir pašvaldības, kas nelieto dzelzceļu. Un ir pašvaldības, kas intensīvi to lieto. Ja mēs runājam kaut vai par izveidoto dzelzceļa struktūru, ko sauc par elektrovilcienu. Kas vispār ir ļoti svarīga lieta Latvijai, bet Rīgai un Rīgas apkārtējiem rajoniem it sevišķi. Nav diskusijas par to, ka dzelzceļu varētu apturēt, ka šis dzelzceļš kaut kādā veidā varētu pārstāt funkcionēt. Tad būtu problēmas daudz lielākas, nekā risinot atsevišķus jautājumus. Problēma: ir precīzi jāizdomā shēma, kā pašvaldības piedalās līdzfinansējumā. Sevišķas aktivitātes nav, es saprotu, no budžeta viedokļa, bet, raugoties no vispārēja godīguma principa, ir jāatrod sabalansēta situācija starp valsti un pašvaldībām. Tikai tad, kad tas mehānisms ir skaidrs, var ķerties pie dotācijām. Tas ir viens.

Otrs. Dzelzceļa bilance parāda: ja ņem vērā amortizāciju, tad dotācija ir 15,6 miljoni gadā, ja bez amortizācijas - tad 5,6 miljoni gadā, tie ir lieli cipari katru gadu. Un es nedomāju, ka mēs vienā gadā varam to izdarīt. Jā, tiesa, jāsaka godīgi, ka vairāk par vieniem 200-300 tūkstošiem, ja neskaita, teiksim, invalīdus, mēs neesam no valdības nekad to naudu devuši. Valdības deklarācijā cipari nav precīzi ierakstīti, ir ierakstīts tas, ka ir jāveic restrukturizācija un jāsāk šis process. Tā problēma, kāpēc to nevaram uzsākt, ir tā, ka nav skaidrs, kā līdzdalībnieki... kāda būtu līdzdalība no Ogres rajona, no Tukuma rajona, no Jelgavas rajona, no Rīgas rajona un no Rīgas pilsētas. Neapšaubāmi, ka no tiem ir jābūt daudz lielākai līdzdalībai dotācijā nekā, teiksim, no Talsu rajona vai, piemēram, Saldus rajona. Un tas nav izdomāts līdz galam. Godīgi sakot, es ceru, ka tas tiks izdarīts, un tad nelolosim ilūzijas, ka mēs vienā gadā varēsim šo jautājumu vienkārši atvērt. Tas ir ļoti nepatīkams, ilgu gadu pakāpenisks jautājums.

Ja mēs iebalsosim šo summu, kas ir tagad (mēs viņu varam iebalsot), bet tā jau absolūti neko neatrisinās. Tāpēc es personīgi domāju, ka šoreiz mēs nevaram iet šo ceļu, bet tas, ka satiksmes ministrs šo jautājumu ir stādījis asi, ja nu tā tas ir… un ja mēs ejam vēl tālāk… Es vienkārši izmantošu laiku un pateikšu, lai nenāktu divreiz. Tas ir tikai viens jautājums par dzelzceļu. Otrs jautājums, protams, ir Autoceļu fonda izlietojums. Protams, no 50 procentiem mums būs jāiet uz 100 procentiem. Bet rēķiniet. 10 procenti maksā 12 miljonus. Ja ir 50 procenti - tie ir 60 miljoni latu. Parēķinām, cik budžets var atļauties, lai no 50 procentiem aizietu uz 100 procentiem un apmierinātu tos šoferus, kas maksā par to ceļu lietošanu. Tas nav piecu gadu jautājums. Es baidos, ka tas pat nav septiņu gadu jautājums. Tā tomēr ir gara procedūra, kas ir jāuzsāk. Bet vienkārši tā pateikt, ka tūlīt pat izmainīt… Nu, cilvēki mīļie, mēs taču zinām tos budžeta ciparus, nav tādu līdzekļu. Tad vienīgais avots momentā ir budžeta deficīts. Budžeta deficīts, uz kuru iet mēs nevaram.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 76. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 50 000, novirzīt Satiksmes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Godātais Prezidij! Nupat kā Godmaņa kungs, runājot par līdzīgu jautājumu, teica: tikko mehānisms būs skaidrs, varēsim ķerties pie dotācijām dzelzceļam. Jau sen bija skaidrs mehānisms, ko darīt ar jūru Latvijā. Un šī valdība jau kuro gadu ievieš jaunu kuģošanas politiku. Un ieviesta viņa būs uz to brīdi, kad mēs kopējiem spēkiem būsim likvidējuši Latvijas kuģniecību. Acīmredzot pašlaik mehānisms būs skaidrs tad, kad Latvijā dzelzceļš sabruks. Šķēles kungs nupat kā te norunāja, cik lieli uzlabojumi nāca tad, kad viņš ķērās klāt pie dzelzceļa. Ja tāpat būtu domājuši Latvijas dzelzceļa izmantotāji, tas būtu bijis vienkārši brīnišķīgi. Žēl, ka Latvijas dzelzceļa izmantotāji tā nedomā.

Un jautājumā par to, ka uzņēmuma vadītājs slikti pilda likumu, nav izmantojis savas tiesības, ļoti labs piemērs ir “Latvenergo” liktenis un tas, kas notiek ar to uzņēmumu vadītājiem, kuri nepakļaujas politiskajam spiedienam, kur jāved saimniecība.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 77. - deputāts Leons Bojārs. Samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 100 000, novirzīt Iekšlietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man visu laiku rada izbrīnu tas, ka Latvijas Republikas valdība ir akla pret ārkārtīgi smagām problēmām, tai skaitā pret narkomāniju, par kuru izvirzās jautājums, un noziedzību.

Par narkomāniju. Jā, tik tiešām, ir mans priekšlikums 100 000 latu novirzīt no Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijai narkomānijas apkarošanas centram. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka jūs visi zināt, ko dara “baltā nāve” Latvijā. Cik katru gadu aiziet uz viņpasauli jaunatnes. Vai tās ir meitenes, vai tie ir puiši. Jūs labi zināt, ka jebkurā skolā Rīgā ir narkodīleri. Es nemaz nerunāju par diskotēkām un citām vietām, kur liels daudzums jauniešu sanāk uz to vai citu pasākumu. Kāpēc jūs to negribat redzēt? Vai tad tik tiešām jūs neredzat, ka narkotikas iet kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Iet arī no Skandināvijas un iet no dienvidiem - no Lietuvas. Un kādā veidā un kā tikai nav! Un Latvijā viņas nezin kāpēc ir pašas lētākās. Ja zāles mums ir pašas dārgākās Baltijas valstīs, tad narkotikas ir pašas lētākās. Tātad pieradina jaunatni, un ar to viss beidzas. Un tam ir ārkārtīgi smagas sekas. Nu jūs varat iedomāties, ja narkomāns ir iesaukts armijā un viņam ir ierocis, un viņš ir lietojis narkotikas. Kas atbildēs par tām sekām, ko var izraisīt šis bruņotais cilvēks? Es domāju, ka piemēri… jau arī kaut kas ir bijis… Tas ir viens.

Otrs. Ar tādu disciplīnu, kāda ir Latvijas armijā, diemžēl visādus brīnumus var sagaidīt - gan tos, kas bija, gan tos, kas būs. Kā var notikt, ka profesionāls armijas vīrs paņem un nošauj savu biedru. Vai tad tik tiešām tur neprot apieties ar ieročiem? Un tad - kādā stāvoklī viņš bija?

Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo pēc tam sekas būs daudzreiz lielākas un graujošākas. Narkomānija mums ir jāapkaro ar pašām nežēlīgākajām metodēm. Jo nevar pieļaut to, ka mēs galīgi iznīcinām savu jaunatni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 77. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 36, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 78.- Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu “Nacionālo bruņoto spēku mācību centrs” par 100 000 latu un novirzīt Satiksmes ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 43, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 79. - deputāta Vidiņa priekšlikums par iekšējo pārbīdi Aizsardzības ministrijas budžetā. Šobrīd komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tad, kad Krievija šantažē Latviju un draud Latvijai par iespējamo iestāšanos NATO, tad, kad Krievijas interešu aizstāvji šeit, Latvijā, citējot marksisma-ļeņinisma pamatlicēja Ļeņina, nedaudz pārfrazējot, ķēdes suņu izplatīto melīgo un neķītro informāciju par NATO, man šķiet, ka mūsu valstī ir jāpieņem efektīvi kontrpropagandas mēri. Ko es saprotu ar efektīviem kontrpropagandas mēriem jeb pasākumiem? Tā būtu objektīva un patiesa informācija par NATO. Un es esmu ļoti gandarīts jums paziņot, ka aizsardzības ministrs ir piekritis šai pozīcijai un viņš sola ar premjera akceptu, ka Aizsardzības ministrija atradīs šos līdzekļus, noslēdzot ar televīziju speciālu līgumu par šo jautājumu, un tamdēļ es šo jautājumu noņemu un ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja ziņu, ar Seiksta kunga akceptu arī noņemu 80.priekšlikumu.

Kolēģi, un man ir vēl viena piezīme. Tie, kas visu laiku tagad ķeras klāt pie aizsardzības budžeta un mēģina to ierobežot, tie paši īstākie un pārliecinātākie NATO pretinieki izmanto arī, runājot dižā Ļeņina vārdiem, poļeznih durakov jeb lietderīgos muļķus. Paldies.

Sēdes vadītājs. 79. un 80.priekšlikums ir noņemti. (Starpsaucieni: “Kā viņš var noņemt? Tas ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums. Vai rakstisks apliecinājums jums ir?”) Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vidiņš Seiksta kunga vārdā noņem komisijas vārdā šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 81. - deputāts ...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpinām izskatīt.

A.Poča. 81. - deputāts Leons Bojārs ierosina samazināt Aizsardzības ministrijai budžetu par 30 000 un novirzīt Ekonomikas ministrijai īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es vienkārši izmantoju iespēju, lai pievērstu uzmanību. Kā izrādās, šobrīd jebkurš deputāts cita deputāta vārdā var mierīgi noņemt jebkuru priekšlikumu. Tad es ierosinu pašlaik premjerministra vārdā noņemt no izskatīšanas visu nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas debatēt par deputāta Bojāra priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 82. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 100 000 latiem, novirzīt to Iekšlietu ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dažas nedēļas atpakaļ no Kartogrāfijas nodaļas, kas ir Iekšlietu ministrijā, 430 000 bez budžeta akcepta, bez Saeimas akcepta tika novadīti it kā Zemes dienesta vajadzībām. Tāpēc man arī nav saprotams, vai tad Zemes dienests ir tas, kuru apgādā ar finansu līdzekļiem Aizsardzības ministrija. Vēl vairāk. Zemes dienestam kartogrāfijas darbiem ir iedalītas naudas summas. Tātad nobēdzināts. Nu, Dievs ar viņu!

Bet tagad par to jautājumu, kas arī skar Narkomānijas apkarošanas biroju. Arī šie 100 000 ir vajadzīgi Iekšlietu ministrijai, lai būtu cīņa ar narkomāniju, jo tās darbības, kas notiek tādā apjomā dotajā momentā, neatbilst mūsu valsts interesēm. Un, ja visās Eiropas valstīs ārkārtīgi nežēlīgi cīnās ar šo “balto nāvi”, tad mēs neko nedarām. Narkomānus ārstē, it kā tur paņem pāris gramu heroīna, un pēc trijām dienām viņš atkal ir mājās un vienā mierā, braucot ar savu mersedesu, izvadā šo indi. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas aizsargā mūsu jaunatni, tas ir pirmais solis. Tas dos papildinājumu arī mūsu armijai, jo narkomānu iesaukt nevarēs. Un trešais. Mums ir arī jāpieņem visi tie mēri, lai šī “baltā nāve” caur Latviju tranzītā nenonāktu Eiropā, jo arī tas mums nedara godu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 83. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu Labklājības ministrijas budžetam. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts 152.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 84. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt Ārlietu ministrijas budžetu par 100 000 latiem un novirzīt tos Satiksmes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir pēdējais mūsu, sociāldemokrātu, priekšlikums jautājumā par dotāciju pasažieru pārvadājumiem. Es saprotu, ka arī tas netiks atbalstīts un dzelzceļa pārvadājumu apjoms arvien sašaurināsies - ar katru mēnesi, katru gadu. Turpināsim nepildīt likumu, turpināsim nepildīt Valdības deklarāciju, un varbūt ministrs atkāpsies. Taču katrā ziņā tā ir jūsu un mūsu izvēle. Kāda nu tā ir, tāda tā ir.

Es šeit dzirdēju diezgan patīkamus vārdus no aizsardzības ministra Kristovska kunga. Gribētu teikt tādus pašus vārdus arī par viņu. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijai ir paveicies, ka ir šāds aizsardzības ministrs. Labāka nav bijis, un es ceru, ka viņš būs ilgi šajā amatā, jo es tiešām neredzu labāku kandidatūru par viņu, kas stāv un krīt par savu nozari. Viņa pluss, salīdzinot ar citiem ministriem, ir vēl arī tas, ka viņam palīdz arī šie ārējie faktori.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A. Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā kā Salkazanova kungs teica, ka sociāldemokrāti vairs nerunās par Latvijas dzelzceļu, par dzelzceļa postošo stāvokli, es gribētu visas šīs runas beigt ar optimistisku noti. Valdība ir paredzējusi nākamā gada budžetā 3,2 miljonu latu galvojumu vienam pašam “Latvijas dzelzceļam”. “Latvijas dzelzceļš” ir sašķirojis savas prioritātes un tās uzrādījis Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrs ir tās aizstāvējis valdībā, un valdība ir šo galvojumu akceptējusi. Beigsim vismaz ar pozitīvu noti, Salkazanova kungs!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ļoti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Visnotaļ godājamais Lagzdiņa kungs! Pirms pārtraukuma Lagzdiņa kungs, runādams par citu tēmu, minēja sociāldemokrātu Bastjāni, kas ir veltījis lielas summas aizsardzības budžetam. Lagzdiņa kungs, man vienmēr ir zināms mulsums, kad mēs ielūkojamies kādas partijas vēsturē. Es ļoti lepojos, ka sociāldemokrātiem ir tādi vārdi kā Bastjānis, un cerams, ka tādi cilvēki ar laiku būs arī Tautas partijai.

Runājot par Voldemāru Bastjāni, es gribētu vēl arī tādu vēsturisku faktu pieminēt, ka šis cilvēks rūpējās ne tikai par aizsardzības budžetu, bet arī par pasažieru pārvadājumiem visā Latvijā, pilnīgi reorganizēja autobusu kustību, dzelzceļa kustību, transporta kustību Rīgas pilsētā un darīja ne tikai to.

Aicinu visus klātesošos, kas ciena vēsturi, ciena savas saknes, atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu. Taču jāpiebilst, ka, mūsuprāt, mēs tikām iesnieguši Saeimā neskaitāmus priekšlikumus par to, kādā veidā pārdalīt līdzekļus, kā pārveidot valsts nodokļu politiku tā, lai mums nebūtu nevienam nekas jāatņem, lai kādam citam kaut ko iedotu. Lai nevienam nekas nebūtu jāiedod uz kāda cita rēķina.

Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šķēles kungs mani pārliecināja, ka jums patiešām ir jābalso “par” šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Jo, dzirdot skaistus, optimistiskus vārdus, ka valdība ir budžetā iestrādājusi galvojumu, un zinot, no kuras partijas ir Latvijas finansu ministrs, man tomēr nav absolūti nekādas pārliecības, ka finansu ministrs pildīs arī šo likumu. Jo tāda prakse jau ir iedibināta. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - otro reizi.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Burvja kungs! Esmu pārliecināts, ka, protams... diez vai finansu ministrs Gundars Bērziņš dos galvojumu gadījumā, ja jūs kārtējo reizi pārdosiet dzelzceļa sliedes vai arī lokomotīves kādai angļu kompānijai. Es domāju, ka tādā gadījumā diez vai jūsu partijas biedrs Zorgevics, kas vada “Latvijas dzelzceļu”, saņems šādu galvojumu. Es visnotaļ ceru, ka neatkārtosies arī tādi gadījumi kā starptautiskajā konkursā, kurā “Latvijas dzelzceļš” pretendēja uz jaunu sliežu iegādi. Starptautiskajai investīciju bankai nācās apturēt šo konkursu, tādēļ ka skaidri bija redzams koruptīvs darījums. Sociāldemokrāti gribēja sliedes būvēt par zelta cenu. Es ceru, ka mums nevajadzēs šādiem “zelta sliežu” iepirkšanas gadījumiem izmantot Latvijas valdības galvojumu. Šīs lietas jūs visi zināt. Un būtu labāk, ja jūs runātu par savām lietām.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man, protams, patīk, ka cilvēki ir pārliecināti. Šķēles kungs, protams, pateica, ka tā ir viņa pārliecība. Viņa pārliecība bija jūtama arī tad, kad cienījamā partija viņa vadībā solīja daudzus skaistus bērnus Latvijas nākotnei. Taču šodien ar visu savu pārliecību jūs, cienījamie kolēģi, nobalsojāt pret to, ko ir nepieciešams dot bērniem.

Šobrīd tiek ļoti skaisti runāts par dzelzceļu, un eksperti no malas nezin kāpēc zina labāk nekā dzīvē, cik kas maksā. Un finansu ministrs tādos gadījumos... ne tikai tādos kā šis, arī tādos kā iepriekšējais... Izrādās, ir tikai politisks mehānisms - kādam vienam dot, bet kādam otram nedot. Privatizācijas procesā tika paņemts ļoti daudz kas, arī pārstrādes rūpnīcas. Tagad, izrādās, arī tās tiek pārdotas. Taču toreiz tas tika darīts tikai attīstības labā. Tā vēsture Latvijai vēl nav tik tālā pagātnē, lai visu aizmirstu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Atvainojos, ka es jūsu laiku kavēju pirmo reizi, jo īstenībā man diezgan neērti klausīties tās debates, kuras ir no opozīcijas puses un kuras lielā mērā ir neprofesionālas, tuvredzīgas, un kurās tiek, protams, klausītāji maldināt. (No zāles deputāts I.Burvis: “Klausītāju te nav!”)

Taču, runājot par dzelzceļu, jāteic, ka šāgada budžeta grozījumos ir paredzēts 1 680 000 latu galvojums “Latvijas dzelzceļam”. Ar satiksmes ministru esam ļoti konstruktīvi saplānojuši šo lietu, esam vienojušies, ka šogad šis galvojums tiks izsniegts. Ir pilnīga skaidrība gan par biznesa projektu, gan par nodrošinājumu galvojumam, gan arī par citām lietām. Šobrīd ir izsludināti konkursi gan par remontu veikšanu, gan par kredītdevēju iestādi. Tā ka šī lieta tiks risināta. Varu teikt, ka budžets kopumā ir sabalansēts. Tās daudzās lietas, ko jūs minējāt, tās jau ir izmaiņas, kuras šobrīd tiek apspriestas. Pārsvarā visas lietas, kuras bija iespējams risināt, ir risinātas. Tas, kas tagad tiek piedāvāts, ir budžeta deficīta palielināšana. Aicinu to nedarīt. Budžets ir sabalansēts. Tas ir ļoti labs budžets, kurā iespējas ir sabalansētas ar vēlmēm. Protams, daudzas vēlmes ir palikušas nerealizētas, bet, ja mēs strādāsim konstruktīvi, budžets tiks pieņemts, būs stabilitāte finansu sistēmā. Visas šīs problēmas varēs risināt. Taču es ļoti, ļoti aicinu nemaldināt cilvēkus, nemānīt ar daudziem šeit no tribīnes izskanējušajiem izteikumiem un būt korektiem gan pret kolēģiem, gan pret citiem klausītājiem!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs tiešām gribējām beigt ar labu noti, bet jāteic, ka laikam iznāks savādāk... vai arī tā kā parasti.

Par šiem resursiem, ko mums piedāvā ārzemju bankas. Es domāju, ka patiesībā ļoti daudzi no šeit klātesošajiem un arī no klausītājiem zina, ko tas nozīmē - paņemt dažādu lielu investīciju kompāniju kredītresursus. To, cik lieli procenti aiziet konsultantiem, mēs ļoti labi redzējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Redzējām, skatot jautājumu par Kokneses ūdenssaimniecības sakārtošanu un Jaunjelgavas ūdenssaimniecības sakārtošanu. Projekta kopējā vērtība ir 380 tūkstoši, 80 tūkstoši aiziet ekspertam, kas ir no Somijas. Tie viņam tiek maksāti gluži ne par ko. Viņš neatbild par projekta realizāciju, viņš vienkārši uzrauga projektu. Līdzīgi tas bija ar dzelzceļu. Visi šie piedāvājumi ir saistīti ar to, ka tiek norādīts, no kurienes un kas jāpērk. Tas neesot nekas, ka Eiropā sliedes maksā dārgāk, tas neesot nekas, ka sliežu stiprinājumus ražo tepat Daugavpilī un ka tādējādi varētu nodrošināt darbu Latvijas iedzīvotājiem! Šis kredīts nav no mūsu puses ņemts Latvijas bankās. Šie starptautiskie fondi vienmēr diktē noteikumus, un šie noteikumi nerada darba vietas ne Latvijā, ne kaut kur tās tuvumā. Šie kredīti rada darba vietas tur, tajās konkrētajās valstīs. Un šinī gadījumā tās valstis ir Somija un Zviedrija.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 85. - Ministru kabineta priekšlikums. Tikai programmas precizēšana. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 86. - Ministru kabineta priekšlikums. Ārvalstu palīdzības summu precizēšana. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 87. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Līdzekļu pārdale no Ekonomikas ministrijas Labklājības ministrijai. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 39, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 88. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums pārdalīt Ekonomikas ministrijas budžetu par labu prokuratūrai. Šis priekšlikums ir atbalstīts, bet līdzekļi tiks ņemti no citiem avotiem, kas norādīti 231.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ekonomikas ministrija ir viena no tām ministrijām, kam ir pilna atbildība par rūpniecības un citu nozaru pakāpenisku sairumu Latvijā. Viņa ir arī pati lielākā vaininiece pie tā, ka pie mums ir bezdarbs. Nav viņai nekādu plānu tālākai Latvijas attīstībai. Tas skar mūsu rūpniecību un citas nozares. Turklāt šīs ministrijas sastāvā ir slavenā Latvijas Privatizācijas aģentūra. Jau tas, ka šī slavenā iestāde reitinga ziņā ir starp Latvijas institūcijām pēdējā vietā - tai ir mīnus 66 punkti -, liecina par tās pilnīgi negatīvo darbību. Neuzticību tai izsaka 90% aptaujāto. (Salīdzinājuma labad pateikšu, kāds ir Latvijas Radio reitings: plus 66.) Ir skumji, ka esošā valdība un bijušās valdības ir pieļāvušas Latvijas Republikā tādu parādību. Kādā publikācijā izdevās sadabūt ziņu, ka šīs aģentūras izdevumi gadā ir 6,3 miljoni latu. Tā ir puse no gada budžeta, kāds ir mūsu Ārlietu ministrijai.

Latvijas prokuratūra strādā bez tehniskā nodrošinājuma, viņai ir dots atbilstoši 1990.-1991.gada līmenim... Sakarā ar to, ka ir pieaugusi noziedzība un ir palielinājies citu nelikumīgu darījumu skaits, ir jāveic datorsistēmu modernizācija un jāievieš vienota sistēma, lai tie datori būtu attiecīgi saslēgti. Tāpēc 200 000 latu ir jāpaņem no Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta, un pēc tam viņi veiks iekšējo pārbaudi un atradīs...

Un vēl. Privatizācijas aģentūras seifā tika atrasti pāri par 100 000 latu. Kam piederēja šī nauda? Cik redzams no publikācijām, neviens to nezina. Tātad arī tā nauda ir jāpievieno pie šiem 200 tūkstošiem. Tātad kopā 300 tūkstošu ir jāizdala par labu mūsu valsts prokuratūrai. Es domāju, ka tā būs laba palīdzība prokuratūrai, lai tā varētu veikt tās darbības, kas netiek veiktas. Par tās darbu mums ir vairākas reizes bijis jākaunas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ierosina precizēt ārvalstu tehniskās palīdzības summas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 90. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt statistikai budžetu un novirzīt šo naudu īpaši atbalstāmiem reģioniem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 42, atturas - 37. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 91. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt ārvalstu tehniskās palīdzības summas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 92. - Ministru kabineta priekšlikums precizēt finansējumu energoapgādes regulēšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 93. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt Ekonomikas ministrijai budžetu investīciju piesaistēm un investīciju veidošanas programmām un novirzīt šo naudu īpaši atbalstāmiem reģioniem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 36, atturas - 41. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 94.priekšlikums. Deputāti Apinis, Dambergs, Kalniņš, Ūdre un Zvejsalnieks ierosina pārdalīt Ekonomikas ministrijas budžetu par labu Kultūras ministrijai. Jāteic, ka mēs jau pirms tam nedaudz precizējām šo pozīciju. Tā ka, no vienas puses, tas priekšlikums nav balsojams pēc būtības, bet, no otras puses, ir 286.priekšlikums. Tur vienai konkrētai programmai, kurai pretī ir ārvalstu finansējums, neliela summiņa ir iedota.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Nu mēs šeit atkal sastopamies ar savu iemīļoto superregulatora jautājumu. Vismaz likumā par superregulatoru jau bija noteikts tas, ka viņam būs papildus lieli ieņēmumi par sava veida licencēšanu un vēl daudzām papildu funkcijām. Līdz ar to ir patīkami redzēt, ka nākamā gada budžetā mēs jau plānojam viņam vairāk nekā vienu miljonu un 218 tūkstošus latu. Protams, es nezinu kā šī jaunā institūcija... vai viņai tiks remontētas vai būs jaunas telpas. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka superregulators sāks tikai daļēji strādāt jūnijā, bet pilnībā strādās tikai 1.septembrī. Tātad mēs viņa uzturēšanai piešķiram aptuveni 1 200 000 latu uz kādiem četriem pieciem mēnešiem. Tā taču ir milzīga summa! Es ceru, ka uzstāsies ekonomikas ministrs vai kāds cits no Ministru kabineta, kas ir informēts par to, kā šī milzīgā summa tiks iztērēta. Jo līdz tam laikam visa finansēšana notiek, tā teikt, caur ministrijām, tāpēc ka strādās tās regulējošās sistēmas, kas eksistēja līdz šim. Kādēļ superregulatoram ir uz četriem mēnešiem iedalīts 1 200 000 latu? Ja nevar kompetenti atbildēt uz šo jautājumu neviens no ministrijas, no Ministru kabineta, tad es aicinu atbalstīt cienījamo kolēģu priekšlikumu un pārdalīt šo naudu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 95. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”) Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 96. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt Finansu ministrijas centrālā aparāta budžetu un šos līdzekļus novirzīt dzelzceļa dotācijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 35, atturas - 30. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 97. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt par 100 tūkstošiem Valsts kases budžetu un novirzīt šos līdzekļus dotācijai dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 98.priekšlikums. Deputāti Ādamsons un Grīgs ierosina samazināt valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmas programmu par 2 miljoniem un tos novirzīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka finansu ministrs daudz nevarētu iebilst pret to, ka mēs no valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmas noņemtu 2 miljonus latu un tos piešķirtu kolēģa Segliņa kunga vadītās Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Es varētu jūs īsumā iepazīstināt ar statistikas datiem par ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem. Laika posmā no 2000.gada 1.janvāra līdz 15.novembrim valstī ir reģistrēti 6655 ugunsgrēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 176 cilvēki, no tiem 8 bija bērni. Ugunsgrēku radītie zaudējumi ir 2,27 miljoni latu. Iznīcinātas 1058 ēkas, 521 tonna lopbarības, 190 mājlopi un 193 tehnikas vienības. Kā parasti, ugunsgrēki visvairāk notikuši dzīvojamā sektorā - 3195 ugunsgrēki.

Var rasties jautājums - ko tie ugunsdzēsēji galu galā dara? Tādēļ tagad paskatīsimies, ko viņi patiešām dara.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no janvāra līdz oktobrim ugunsgrēkos izglābuši 135 cilvēkus, 179 mājlopus, kā arī materiālās vērtības 7,6 miljonu vērtībā, gandrīz trīs reizes vairāk, nekā zaudēts.

Ar ugunsgrēkiem nesaistītās avārijas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki minētajā atskaites periodā ir piedalījušies dažādos glābšanas darbos, un kopumā ir bijis 2071 šāds gadījums. Viņi ir izglābuši 165 cilvēkus, no tiem 122 cilvēkus - ceļu satiksmes negadījumos, 31 cilvēku - uz ūdens vai ledus. Savākti apmēram 450 kilogrami dažādu ķīmisko vielu, 18 kilogrami dzīvsudraba. Diemžēl līdz šim valstī nav noteikta savākto ķīmisko atkritumu pagaidu uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtība.

Ugunsdrošības profilakse. Laikā no 2000.gada janvāra līdz oktobrim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ir veikuši 9332 objektu ugunsdrošības tehnisko apsekošanu, 1505 gadījumos ir uzlikti administratīvie sodi kopsummā par 18 093 latiem. Ir izskatīts 1511 būvprojekti, veikta 754 būvobjektu tehniskā apsekošana, izteikti 292 brīdinājumi par objektu darbības pārtraukšanu, 83 objektos darbība apturēta, ekspluatācijā pieņemtas 3106 ugunsdrošības automātikas iekārtas. Izskatīts 1691 iesniegums, to skaitā arī sūdzības. Organizētas 232 televīzijas pārraides un 688 radiopārraides. Izveidotas darba grupas jauna Ugunsdrošības likuma un jauna Civilās aizsardzības likuma izstrādei. Nosūtīta saskaņošanai koncepcija attiecībā uz civilajai aizsardzībai nepieciešamajām būvēm. Izstrādāti un Ministru kabineta sēdē akceptēti konceptuāli priekšlikumi darbiem ar valsts materiālajām rezervēm.

Nedaudz pastāstīšu par problēmām, kas radušās sakarā ar nepietiekamo finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 21.marta sēdē pieņemto lēmumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārskatīja un iesniedza Ministru kabinetā budžeta pieprasījumu 2001.gadam. Bija nepieciešami 20 miljoni latu, lai dienests varētu pilnībā veikt savas funkcijas. Tā kā piešķirtais budžeta finansējums ir mazāks nekā 1999.gadā - 8 552 382 lati -, dienests ir spiests savu darbību sašaurināt. Jau vairākus gadus dienests nepietiekamā finansējuma dēļ nepilda Ugunsdrošības likuma 22.pantu (darba laiks un darba samaksa) un 1997.gada 30.septembrī izdotos Ministru kabineta noteikumus, to skaitā noteikumus nr.340 (par darba samaksu Iekšlietu ministrijas darbiniekiem), kā arī 1998.gada 8.decembrī izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.447 (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas sastāva un komandējošā sastāva formastērpu un atšķirības zīmju apraksts un mantiskās apgādes normas). Nepiešķirot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts investīciju programmai “Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas iegāde” līdzekļus paredzētajā apjomā, dienesta darbība var tikt apdraudēta.

Pamatojoties uz likumprojektā uzrādītajiem skaitļiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2001.gadā vēl spēs pildīt Ugunsdrošības likumā noteiktos pienākumus, izmantojot jau pilnībā nolietoto aprīkojumu un tehniku. Sākot ar 2001.gadu, dienests būs spiests atteikties no meža ugunsgrēku dzēšanas. Bez tam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nevar Civilās aizsardzības likumu pildīt jomā, kas attiecas uz iedzīvotāju apziņošanu, trauksmes sistēmu, kontroles un novērošanas tīklu, kā arī uz informācijas un skaitļošanas centra izveidi.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

O.Grīgs. Vienu minūti es gribētu palūgt, priekšsēdētāja kungs.

Sēdes vadītājs. Vienu minūti. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputāti nepiekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai piešķirt deputātam Grīgam vēl vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 16, atturas - 24.

Lūdzu, turpiniet! Viena minūte ir jūsu rīcībā.

O.Grīgs. Es gribētu piebilst vēl tikai to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas papildus glābšanas darbiem pilda kopš 1998.gada arī civilās aizsardzības funkcijas, ļoti pietrūkst speciālā aprīkojuma. Laika trūkuma dēļ neuzskaitīšu visu to, kā trūkst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem. Varu pateikt tikai to, ka šie cilvēki diendienā faktiski riskē ar dzīvību un savu veselību. Un tāpēc es domāju, ka finansu ministrs, kas savas ministrijas pakļautībā esošajam Valsts ieņēmumu dienestam atrastu līdzekļus, piekritīs atvēlēt šādu summu savam kolēģim, kurš vada Iekšlietu ministriju un līdz ar to atbalstīt arī tādu ļoti svarīgu dienestu kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Es ierosinu pārdalīt Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļus par labu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi, es teiktu, ka pusi budžeta noņemt, protams, ir pilnīgi neiespējami. Domāju, ka tās problēmas, ko Grīga kungs minēja, pastāv, bet tās ir jārisina tādā veidā, kādā ir iespējams tās atrisināt.

Par Valsts ieņēmumu dienestu varu pateikt, ka nākamajā gadā viena lata iekasēšanai tiks tērēta vismazākā summa kopš 1990.gada. Viena lata iekasēšanai nākamgad tiks tērēti divi santīmi. Pagājušogad tika tērēti 2,4 santīmi. Lai iekasētu līdzekļus, efektīvāk apkarotu kontrabandu un veiktu citas lietas, ir vajadzīgi ieguldījumi. Ja ir vēlme samazināt ieņēmumus budžetā - turklāt šobrīd ir pats mazākais budžets Valsts ieņēmumu dienestam -, tad to var darīt, taču es domāju, ka tas nav pareizi darīts, un tāpēc aicinu atbalstīt valdības viedokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Godātie kolēģi! Man, salīdzinoši jaunam parlamentārietim, ir bezgala interesanti piedalīties budžeta apspriešanā. Tā ir ļoti laba skola. Par ko tik te netiek runāts!

Taču, izmantojot savu ekskluzīvo stāvokli, ka esmu vienīgais šīs nozares speciālists Latvijas 7.Saeimā, es gribu tomēr dažus vārdus pateikt.

Esmu sagatavojis samērā plašu pārskatu par dienesta vēsturi un tā attīstības gaitu, bet laika trūkuma dēļ es to nenolasīšu.

Starp daudzajiem Dienvidamerikas seriāliem, kurus tautā sauc par ziepju operām, šad tad televīzijā pavīd arī kāda filma par glābēju varoņdarbiem, teiksim, Austrālijā, Amerikā un dažās citās tālās valstīs. Kā profesionālis varu pateikt, ka daudz kas tur ir pārspīlēts, bet šo valstu iedzīvotājiem tas, protams, rada drošības sajūtu. Pastāv tāda Eiropas Savienības direktīva, ka jebkurā valsts teritorijas vietā jeb punktā cilvēkam ir jāspēj 15 minūšu laikā saņemt jebkuru palīdzību, pazvanot pa vienoto tālruni “112”. Mēs no šīs prasības izpildes esam ļoti tālu. Kolēģis Grīgs jau nupat visas tās problēmas pastāstīja. Es viņa teikto neatkārtošu.

Man nav ne mazāko cerību, ka šo naudu varētu dabūt no šā budžeta vai arī no nākamajiem budžetiem. Un tāpēc man ir vēlreiz jāpasaka šī rūgtā, no šīs tribīnes daudzreiz atkārtotā frāze: man ir skumji, ka tas ir tā!

Starp citu, šis jautājums ir saistīts ar iekšējo drošību, investīciju drošību. Mēs noteikti nonāksim pie problēmām, kas saistītas ar īpašuma apdrošināšanu, un tad būs runa arī par apdrošināšanas iemaksu diferenciāciju un tiks skarti ļoti daudzi citi jautājumi, kas ir atkarīgi no tā, vai mūsu valstī būs sakārtota glābšanas sistēma.

Man vēlreiz jāteic: ir žēl, ka mēs no šīs kārtības esam ļoti tālu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 98. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16,
pret - 43, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 99. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmai līdzekļus par 450 tūkstošiem un tos novirzīt dotācijai dzelzceļa pārvadājumiem. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 36, atturas - 37. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 100.priekšlikums attiecas uz Finansu ministriju. Ministru kabinets precizē ārvalstu palīdzības summas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 101. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums samazināt VID modernizācijas projekta izmaksas par 300 tūkstošiem un tos novirzīt dotācijai dzelzceļa pārvadājumiem. Neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 35, atturas - 34. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 102.priekšlikums. Te ir norādīts tas pats līdzekļu avots. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ierosina no tā novirzīt līdzekļus uz Labklājības ministriju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tas ir daļēji atbalstīts 425.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 103.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina samazināt VID modernizācijas projektu par 95 tūkstošiem un tos novirzīt uz Labklājības ministriju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, saprotu to slodzi un to krustu, kuru nesa pēdējos trijos mēnešos Finansu ministrija. Viņiem nebija viegli sastādīt to budžetu un izstrādāt arī labojumus, jo tie dati, kurus saņēma Finansu ministrija, man liekas, ne vienmēr bija pilnīgi.

Es pārskatīju vecos valsts budžetus, ko 20.-30.gados Finansu ministrija bija sagatavojusi, un secināju, ka toreiz ar tiem skaitāmajiem kauliņiem bija uzskaitīta pat pēdējā slota un pēdējā malkas pagale. Tātad mums ir vēl jāmācās, kā veikt visu to uzskaiti, lai mēs nepaliktu tādā nepatīkamā stāvoklī un nenonāktu pie tāda balsojuma, kādu mēs šodien esam spiesti izdarīt.

Kas attiecas uz VID modernizācijas projektu, 1999.gadā viņi izlietoja
3 180 000 latu, 2000.gadā - 3 860 000 latu, un 2001.gadā paredzēts izlietot trīsarpus miljonus. Tās ir ļoti lielas summas, un es nezinu, cik gadus vēl mēs viņu modernizēsim. Tā ir nopietna lieta. Taču Stradiņa slimnīcas Anestezioloģijas nodaļā ir ļoti veca aparatūra. Arī tai ir desmitiem gadu. Vidiņa kungs saka, ka visas mūsu slimnīcas esot apgādātas ar jaunāko aparatūru. Nu nevajadzētu tā runāt! Varbūt viena otra no tām mīļākajām slimnīcām ir saņēmusi…

Tie 95 000 latu ir jānovirza šai slimnīcai - anestezioloģijas sistēmu iegādei. Tas ir jāizdara. Tas ir vajadzīgs mūsu valsts iedzīvotājiem. Nedod Dievs, varbūt arī viens otrs no mums nonāks uz operāciju galda un tad nebūs patīkami, ka tik tiešām ķirurgi ar sviedriem uz muguras strādā ar to veco aparatūru.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Finansu ministrs Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi sociāldemokrāti! Viss modernizācijas projekts ir vērsts uz to, lai pret nodokļu maksātāju, kas uztur visu budžetu un kas, maksājot savus nodokļus, uztur arī jūs, lai jūs šeit varētu cienīgi debatēt, izturētos ar cieņu maksāšanas brīdī. Kādas ir Valsts ieņēmumu dienesta telpas? Kāda bija klientu apkalpošana pirms pieciem vai desmit gadiem? Jūs to zināt. Pateicoties iepriekšējo valdību un iepriekšējo ministru sāktajam darbam, modernizācijas projekts tiek īstenots pietiekami raiti. Ir atklātas jau 11 zāles. Šonedēļ tika atklāta 12. zāle, kur pirmām kārtām tiek apkalpoti klienti un kur nodokļu atskaišu nodošana tiek nodalīta no to apstrādes, tādējādi mazinot korupcijas iespējas.

Klienti tagad tiek apkalpoti ātrāk, piemēram, Latgales priekšpilsētā, kur atklāja jaunu zāli. Vienā dienā, piemēram, 15.datumā, kad tiek nodotas PVN atskaites, tur spēja apkalpot praktiski bez rindām pusotru tūkstoti nodokļu maksātāju. Burvja kungs un Leona Bojāra kungs, viņi uztur arī jūs. Izturēsimies ar cieņu pret nodokļu maksātājiem! Attiecīgi iedalīsim šo naudu un, kad šie nodokļu maksātāji nāk tos maksāt, radīsim viņiem piemērotus apstākļus!

Es kategoriski aicinu neatbalstīt šādu attieksmi pret nodokļu maksātājiem.

Sēdes vadītājs. Debates turpinām. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Bērziņa kungs mani rosināja uz pārdomām. Es piekrītu, ka, lai labāk veiktu nodokļu iekasēšanu un ērtāk apkalpotu klientus, ir vajadzīgas perfektas, labas, ērtas zāles un visam jābūt tā, kā tam pienāktos būt. Taču paverieties uz Ekonomikas ministriju no ārpuses, paskatieties, kā tā ir izremontēta, saremontēta! Un turpat blakus ir Segliņa kunga pakļautībā esošās Valsts policijas ēka jeb tā dēvētā Stūra māja. Kādā stāvoklī tā ir? Segliņa kungs, jūs acīmredzot neprotat cīnīties par budžetu. Kādā stāvoklī policisti strādā tur, kāda ir tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija? Es saprotu, ka nodokļu iekasēšanas telpas un aparatūra, tas viss ir vajadzīgs. Tas papildina budžetu. Taču drošības stiprināšanas struktūras ...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Grīga kungs, mēs apspriežam 103.priekšlikumu.

O.Grīgs. Jā, es saprotu. Es ļoti atvainojos, bet man vienkārši radās domas, ka jums vajadzētu mācīties no Kristovska kunga, kā tas cīnās par savu budžetu, Segliņa kungs! Lai nebūtu policistiem jādzīvo tur, tajā Stūra mājā, jau pussagruvušā graustā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neraugoties uz visu cieņu pret Finansu ministriju un finansu ministru, tomēr ir jāpadomā. Tā nav liela summa. Finansu ministrijai rezervē ir ļoti lielas summas. Un, ja mēs te tā akurāti visu saskaitīsim, tad visu vajadzīgo vienmēr varēsim atrast, un arī to summiņu var atrast. Tā ka ir jānoziedo tomēr tā nauda tai slimnīcai. Tā ir ļoti nopietna lieta, Bērziņa kungs. Es domāju, ka nu vienu reizi taču medicīnai arī vajag kaut kā izdabāt.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Bojāra kungs, ja jūs sakāt “A”, tad pasakiet arī “B”. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija izskatīja šo jautājumu. Komisijas loceklis esat arī jūs, un jūs pietiekami labi dzirdējāt, ka valsts investīciju programma... ka šie 95 000 latu ir paredzēti 2002.gadā. Tas ir saskaņots ar to pašu Finansu ministriju un ar pārējiem dienestiem. Varbūt gribētos, lai ātrāk... Es arī to gribētu, bet...

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ražuka kungs jau pateica: 2002.gadā. Faktiski tas nozīmē tikai vienu - visas sociālās vajadzības jūs esat atbīdījuši uz to laiku, kad paši nebūsiet valdībā. Tas ir ļoti patīkami - sagatavot galvassāpes nākamajiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 103. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 37, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 104.priekšlikums. Deputāts Leons Bojārs ierosina Finansu ministrijas izdevumus alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšanai samazināt par 50 000 latu un tos novirzīt Ekonomikas ministrijai. Ministru kabinets, zinot, ka šobrīd šo marku pasūtīšana ir lētāka, šo naudu ir paredzējis citiem mērķiem. Es lūgtu ievērot, ka 105.priekšlikumā ir paredzēts šo naudu novirzīt Iekšlietu ministrijai - pensiju nodrošināšanai.

Lūdzu, neatbalstīsim 104.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tik tiešām rada izbrīnu tas, ka man ir izdevies atrast tādu risinājumu, ka uz to marķējuma izdevumu rēķina varēja veikt kaut kādas izmaiņas arī citās pozīcijās. Nezin kāpēc mums tas, kā saka, nebija pateikts, un tas bija, kā saka, laimes atradums. Tomēr īpaši atbalstāmiem reģioniem ir jānovirza 50 tūkstoši latu. Mēs šodien visu laiku tos izmetam no tās summas, kur tiem vajadzēja būt. Tie 50 tūkstoši taču pēc pusotra gada atnāks atpakaļ budžetā kā nodokļu maksājumi. Kāpēc mēs žēlojam naudas līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem? Man tas nav saprotams. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Šogad, rīkojot jaunu konkursu par akcīzes marku iegādi, izdevās būtiski samazināt piegādes cenu, saglabājot to pašu kvalitāti un tā paša līmeņa markas. Šis postenis radās... Varbūt šī ekonomija kļuva skaidra, tikai noslēdzot jaunos līgumus. Tiešām izdevās attiecībā uz nākamo gadu ieekonomēt apmēram 700 tūkstošus latu. Finansu ministrija, zinot, kāds ir stāvoklis daudzās lietās, piekrita šos līdzekļus nevirzīt sev, bet virzīt citām akūtām, neatliekamām vajadzībām. Lai gan visvieglāk taču būtu to, ko mēs ieekonomējām, atstāt pašiem savā rīcībā! Tomēr, tā kā budžeta deficīts ir ļoti svarīgs rādītājs un nedrīkst destabilizēt - pat labas lietas dēļ - budžetu kopumā, mēs piekritām šos līdzekļus virzīt citiem izdevumiem. Nākamajā priekšlikumā - 105.priekšlikumā - redzams, ka tie paredzēti policijas pensiju nodrošināšanai. Es neticu, ka sociāldemokrāti balsos pret policistu iespējām saņemt pensijas. Tās šogad bija varbūt ne pārāk precīzi aprēķinātas. Šī summa ļauj tās garantēti saņemt nākamgad.

Otra lieta. Vidzemes un Ventspils augstskolām - 200 000 latu. Nedomāju, ka jūs būsiet arī pret studentiem, kas ir Vidzemē un Ventspilī. Tas ir 106.priekšlikums. Un ir arī 108.priekšlikums - no šā paša avota līdzekļus novirzīt Valsts pensiju speciālajam budžetam.

Finansu ministrija ir piekritusi 700 000 latu novirzīt šiem mērķiem. Aicinu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 105.priekšlikums. Ministru kabinets no šā paša avota novirza 45 000 latu Iekšlietu ministrijai - izdienas pensiju nodrošināšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 106.priekšlikums. Ministru kabinets no šā paša avota novirza 194 000 latu - dotācijai Vidzemes un Ventspils augstskolām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 107.priekšlikums. Deputāts Šķēle ierosina šo pašu avotu izmantot Izglītības un zinātnes ministrijai - Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Dzintars Ābiķis. Priekšlikums jau pieņemts... (Starpsauciens: “Ābiķis grib runāt par 106.priekšlikumu, kas jau pieņemts!”)

Vēlas runāt Ilmārs Geige. Taču 106.priekšlikums jau ir atbalstīts.

Izskatām 107.priekšlikumu. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nedaudz runāšu par šo priekšlikumu, lai gan, protams, saprotu, ka valdības pozīciju mēs ievērosim. Valstis vairs neiedala, vadoties pēc tā, cik tām ir ieroču un kāds ir valstu ģeogrāfiskais izvietojums. Valstis tagad iedala tā - ātrās un lēnās. Ātrās valstis ir tās, kas ir spējīgas ātri apstrādāt informāciju un ieviest jaunas tehnoloģijas. Pasaules pats lielākais šāgada atklājums, kas varbūt būs arī šā gadsimta pats lielākais atklājums, ir tas, ka ir paziņots, ka ir pilnībā apzināts cilvēka pilns genoms. Tās valstis, kas spēj attīstīt savu farmācijas industriju un medicīnisko aprūpi balstīt uz jaunām tehnoloģijām, saviem iedzīvotājiem jau tuvākajā laikā nodrošinās principiāli jaunu, citu veselības aizsardzības sistēmu. Balstoties uz gēnu atpazīšanu, Amerikas Savienotās Valstis jau šodien spēj nodrošināt preventīvu aizsardzību pret virkni slimību. Krūts vēzi spēj atklāt jau zīdaiņa vecumā.

Šodien Latvijas zinātnieki jau sintezē dažus pašus vieglākos un vienkāršākos gēnus un piedalās starptautiskā darba dalīšanā. Taču svarīgi ir nodrošināt šīs unikālās, ar katras valsts iedzīvotāju genomu saistītās informācijas saglabāšanu un aizsardzību. Pretējā gadījumā divu trīs gadu laikā to vienkārši nozags pasaules farmācijas gigantus apkalpojošās firmiņas. Tās to izdarīs, mums nezinot, un nākotnē pelnīs uz mūsu neizdarības rēķina. Igaunija, mūsu kaimiņvalsts, šo vērienīgo programmu ir uzsākusi šogad. Mēs kavēsimies. Tomēr es ceru, ka Ministru prezidents (diemžēl viņš šobrīd nav klāt) un arī labklājības ministrs vēl šogad (ceru - vēl šogad!) pārskatīs savu attieksmi pret šīs programmas tālāko virzību un ka nākamajos budžeta labojumos mēs spēsim šim principiālajam, svarīgajam atklājumam veltīt attiecīgus budžeta līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 107. - deputāta Šķēles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 9, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 108.priekšlikums. Ministru kabinets no iepriekš minētā avota novirza 37 000 latu sociālajai apdrošināšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 109. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Finansu un kapitāla tirgus komisijas budžeta precizēšana. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 110. - Ministru kabineta priekšlikums par 15.pielikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 111. - Ārlietu komisijas priekšlikums līdzekļus pārdalīt no Finansu ministrijas uz Saeimu - programmai “Eiropas kustība Latvijā”. Šoreiz tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man jāuzsver, ka Ārlietu komisija vienbalsīgi - vienbalsīgi! - atbalstīja šā finansējuma piešķiršanu “Eiropas kustībai Latvijā”, kas ir sabiedriska kustība. Tas būs atbalsts tiem mērķiem, ko šajā Saeimā šobrīd atbalsta visas politiskās partijas, visi politiskie spēki, gan tie, kas ir pozīcijā, gan tie, kas ir opozīcijā. Visās valstīs, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī kandidātvalstīs (konkrēti var runāt arī par Lietuvu un Igauniju) šīs analogās kustības saņem valsts finansējumu. Šāda valsts finansējuma trūkums Latvijā apgrūtina šai kustībai iespēju saņemt atbalstu no Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām un citām Eiropas Savienības programmām. Tas būtu iespējams tad, ja Latvijas valsts izrādītu interesi par sabiedrības viedokļa veidošanu arī šajā jomā.

Es domāju tā: ja Ārlietu komisija, kas ir lēmusi par šo jautājumu, nevar ietekmēt budžeta izskatīšanas gaitu, tad tas nozīmē, ka faktiski atbildīgajām komisijām vispār nevajadzētu pieskarties tiem darbības laukiem, kas attiecas uz viņām; ka arī turpmāk, arī nākamo budžetu sastādīšanas gaitā, nevajadzētu vispār pieskarties tiem. Tas nozīmē, ka Ārlietu komisijai ir jānodarbojas ar pačalošanu, ar kaut kādu parunāšanu, bet ka ar tiem jautājumiem, kas attiecas uz finansējuma piešķiršanu būtiskām pozīcijām, mēs, protams, jau vairs nenodarbosimies. Tomēr es katrā ziņā, kolēģi, ceru, ka šoreiz būs atbalsts šai pozīcijai, vēl jo vairāk tāpēc, ka avots ir līdzekļi neparedzētiem izdevumiem, tātad līdzekļi no tās pozīcijas, kas jau bija devusi 2 miljonus latu ar kuģi saistībā parāda segšanai. Tā ka es ceru, ka šajā gadījumā atbalsts būs.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Runājot par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir Finansu ministrijas sadaļā, jāteic, ka ir atbalstīti apmēram 200 priekšlikumi, atstājot tur atlikumā 241 000 latu. Tas nozīmē, ka 2001.gadā līdzekļu neparedzētajiem izdevumiem būs 10 reizes mazāk nekā pagājušajā - 1999.gadā. To būs četras reizes mazāk nekā šogad. Atlikušās naudas pietiek tikai absolūti neatliekamām vajadzībām, kas var būt. Tāpēc es aicinu piekrist tam kompromisam, kas ir panākts. Vēl vairāk samazinot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, mums nav ne mazākās iespējas jebkādā kritiskā situācijā rast līdzekļus problēmu risinājumam. Finansu ministrijai nav iebildumu pret šo līdzekļu būtisku samazinājumu, kāds šobrīd ir noticis, bet to atlikums šobrīd ir absolūti kritisks, absolūti nepietiekams, tāpēc aicinu vairs nepakļaut briesmām... Mēs nevarēsim finansēt absolūti neatliekamas lietas, ja tām nebūs budžetā paredzēts vairs ne santīma.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs atbalstīt Krasta kungu, tāpēc ka viņa prasītie līdzekļi nav lieli un viņš tos prasa vajadzīgai lietai. Taču man ir lūgums pozīcijas deputātiem un Krasta kungam. Ja jūs par kaut ko esat pārliecinājuši pat opozīciju, tad paši esiet tik mīļi un nobalsojiet tā, kā jūs mūs aicinājāt! Jo mēs pašlaik... Kā mēs mīlam Šķēles kungu, jūs zināt. Par tik vajadzīgo lietu Šķēles kungs mūs pārliecināja, mēs nobalsojām “par” tikai viņa pārliecinošās uzstāšanās dēļ. Viņš pats nobalsoja “pret”. Man negribētos, ka citi mani kolēģi darītu tāpat.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmīt, kad runājām par bērnu pabalstiem un par papildu finansējumu Reģionālās attīstības fondam, daži te sita sev pie krūtīm un kliedza: “NATO un Eiropas Savienība!” Lai tie krūtīs sitēji arī tagad nobalso! Šeit ir Ārlietu komisijas konkrēts lūgums iedalīt programmai “Eiropas kustība Latvijā” nelielu finansējumu. Nu tad sitiet sev krūtīs un nospiediet pareizās pogas! Es nezinu, vai Finansu ministrija uzskatīja par atbalstu Eiropas Savienībai tos 2 miljonus latu, kas šoreiz ir ieekonomēti vēl papildus. Tie jums būtu atradušies... Un jūs tad nerunājāt par to, ka Finansu ministrijai ir galīgs ārkārtas līdzekļu iztrūkums. Tātad jums kaut kas ir kaut kur noslēpts, un mēs pat nezinām.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - 18 580 latus dot “Eiropas kustībai Latvijā”. Es domāju, ka tiem, kas balsos “pret”, būs jautājums - par ko tad viņi balso? Par kādu ceļu, uz kurieni? Arī es pirmīt patiešām uzmanīgi klausījos Šķēles kungu un atbalstīju priekšlikumu par genomu datu bāzes izveidi, un mani dziļi šokēja viņa frakcijas rīcība: viņi savas partijas līderi genomu jautājumā neatbalsta. Tā darīt ir neglīti, tā nevajag darīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mana mīļā Tautas partija arī... Es te mēģināju nedaudz nodarboties ar statistiku - mēģināju apkopot balsojumu rezultātus par tiem priekšlikumiem, kurus komisijas ir vienprātīgi virzījušas un lūgušas atbalstīt. Juridiskajai komisijai bija ļoti... nu ne ļoti daudz, apmēram 6 šādi priekšlikumi, kurus vienprātīgi atbalstījām un lūdzām izvērtēt, rūpīgi analizēt un atbalstīt. Kā jūs domājat, kuri Juridiskās komisijas priekšlikumi tika atbalstīti? Tikai viens - papildināt finansējumu Reliģijas lietu pārvaldei. (Šo pārvaldi vada Tautas partijas biedrs.) Tāda ir šī statistika.

Šajā gadījumā ir runa par atbalstu konkrētajai kustībai. Es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti šajā jautājumā un te nevajadzētu mūs šķirot partijās. Un, ja Tautas partija būs pret šo priekšlikumu, tāds fakts vienkārši liecinās par absolūtu nekonsekvenci.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. - Ārlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 5, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 112. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums pārdalīt Finansu ministrijas līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un šo pārdali veikt par labu Eiropas integrācijas birojam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār man rada izbrīnu tas, ka nesen jūs nosaucāt sociāldemokrātus tādos vārdos, kādus vien tikai varēja izdomāt, un tika pieminēta Jaltas konference un Potsdamas konference, un kas tikai vēl ne! Tā vispār ir kauna lieta. Taču tagad man rada izbrīnu iepriekšējais balsojums. Jūs nenobalsojāt par to, kas tik tiešām ir vajadzīgs Latvijai. Ja jau mēs gribam tajā Eiropā ieiet... Un vēl viens priekšlikums, kuru neatbalsta, ir par bibliotēkas uzturēšanu. Saprotiet, tā bibliotēka tik tiešām ir vajadzīga! Ir vajadzīga tā literatūra, ir vajadzīga tā informācija! Un nupat jūs teicāt: ja mēs veiksim kaut kādas izmaiņas Aizsardzības ministrijas budžetā, tad investīcijas neienākšot Latvijā. Taču investīcijas Latvijā neienāk tāpēc, ka mūsu ierēdņi no visdažādākiem līmeņiem ņem kukuļus. Un jūs bijāt... Varbūt atceraties to pārraidi no Ministru kabineta: investori bija sanākuši pie premjerministra un lēja asaras, ka nu tagad no kukuļņēmējiem neesot vairs Latvijā glābiņa. Kā tad mēs veidojam savas valsts tēlu to investoru priekšā? Izrādās, ka ne jau sociāldemokrāti pie tā visa ir vainīgi. Vainīgi ir tie, kuri diemžēl ieņem attiecīgus kabinetus visdažādākajās iestādēs un kuri savulaik lobēja tos investorus un tagad no viņiem plēš to naudu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo bibliotēka ir vajadzīga. Un galu galā tos 16 tūkstošus var bez jebkādām galvassāpēm atrast jebkurā ministrijā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. - Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 6, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 113.priekšlikums. Deputāts Inkēns ierosina pārdalīt Finansu ministrijai līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un šo pārdali veikt par labu Eiropas integrācijas birojam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 113.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 114.priekšlikums, ko iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Avots - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ierosina tos novirzīt Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darbam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Finansu ministrs, kad nonācām pie sadaļas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, teica, ka ir atbalstīta vesela rinda jautājumu un Ministru kabineta rīcībā ir palicis ļoti maz naudas resursu neparedzētiem gadījumiem nākamajam gadam. Kopā šajā budžeta grāmatā mums ir 520 priekšlikumu. Uz neparedzētiem līdzekļiem attiecas 274 priekšlikumi, no tiem atbalstīti 160 priekšlikumi, un šajos 160 priekšlikumos tiek sadalīts miljons latu. Miljons latu ir viena trešdaļa no tā, kas bija vajadzīgs bērnu pabalstiem. Miljons latu ir vairāk, nekā vajadzīgs pašvaldībām, lai veiktu nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Miljons latu ir tas, kas vajadzīgs pasažieru pārvadājumiem. Taču cienījamie koalīcijas deputāti domā valstiski un šo miljonu valsts vajadzībām sadala sīkos gabaliņos - kā jau es teicu, 160 priekšlikumos -, un iedod katram pa bišķītim, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Mērķdotācija skolas jumtam, mērķdotācija skolas trīs logiem, mērķdotācija kādai kultūras iestādei, kādai pašvaldībai - tā ir tā valstiskā pieeja. Nav brīnums, ka arhibīskaps Vanags vairs neuzstājās 18.novembrī, un nav brīnums, ka tauta šodien, mums pieņemot budžetu, nestāvēja pie Saeimas piketā, kā tas katru gadu ir bijis. Tauta vienkārši jūt, ka šeit neko nevar panākt, šeit valda citi likumi un cita valstiskā pieeja.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Salkazanovs vēlas balsojumu par 114.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 114. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča. 115.priekšlikums. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ierosina novirzīt 10 tūkstošus uz Aizsardzības ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča. 116.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Vidiņš, Soldatjonoka, Seiksts, Zvejsalnieks, Geige, Kezika, Tabūns, Stalidzāne un Leons Bojārs. Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem ir ierosināts 500 tūkstošu latu apjomā novirzīt uz īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Mēs sēdi sākām ar jautājumu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, pagaidām turpinām un, es ceru, ar šo jautājumu arī beigsim. Tā kā te ir prasīti 500 tūkstoši (tie nav 2 miljoni, kā tas ir sakarā ar tiem metāllūžņiem no Zviedrijas, par kuriem jāsamaksā), es aicinu atrast tos 500 tūkstošus latu un dot iespēju Reģionālās attīstības fondam normāli funkcionēt. Tādējādi mēs patiešām radītu papildu darba vietas, papildu ieņēmumus, ko varētu administrēt Finansu ministrija. Tas būtu vērtīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā nākamajā gadā. Taču, tā kā es redzu, ka jums ir iekrāsotas tabulas, es, protams, daudz neceru uz to, ka loģiskais saprāts šovakar gūs virsroku. Es aicinu vismaz tos deputātus, kas šo priekšlikumu ir parakstījuši, arī nobalsot un atbalstīt to, ko viņi paši ir parakstījuši, nevis pēkšņi mainīt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 116. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 117.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dreimane, Stirāns, Bērziņš, Pauls un Ūdre. Dotācija Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Līdzekļu avots tas pats. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 118.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Stirāns. Dotācija Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Līdzekļu avots tas pats. Mēs jau nupat atbalstījām. Šo priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 118. - deputāta Stirāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 23, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 119. - deputāta Bojāra priekšlikums. Līdzekļu avots tas pats. Ierosina no tā novirzīt līdzekļus uz Iekšlietu ministriju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai ir iebildumi?

A.Poča. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tiek atbalstīts komisijas viedoklis.

A.Poča. 120. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Līdzekļu avots tas pats. Ierosina no tā novirzīt līdzekļus uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 55. Nav atbalstīts.

A.Poča. 121. - deputāta Seiksta priekšlikums. Avots tas pats. Lūdz 1000 latus no tā novirzīt Latgales programmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 122. - deputātes Zīles priekšlikums. Avots tas pats. Latgales kultūras centra izdevniecībai - 1000 latu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 123. - deputāta Gaigala priekšlikums. Šis priekšlikums jau ir atbalstīts citā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 8, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 124. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Dotācija Ventspils augstskolai. Avots tas pats. Priekšlikums ir jau daļēji atbalstīts 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vispirms gribētu izteikt neizpratni par to, ka man netika dots vārds, lai debatētu par 106.priekšlikumu, par kuru runāt es jau biju pieteicies pirms sēdes sākuma, no paša rīta. Tādēļ nu es runāšu gan par 106.priekšlikumu, gan arī par šo priekšlikumu.

Par Ventspils augstskolas finansēšanu esmu saņēmis vairākas vēstules no Ventspils - gan no Ventspils domes, gan no pašas augstskolas. Šodien jūs, visi deputāti, saņēmāt no studentiem… Un es gribētu minēt jums tikai dažus faktus.

Visās šajās vēstulēs ir norādīts, ka Ventspils augstskolai ir nepieciešams finansējums - šodien tie būtu 236 664 lati, kā tas ir pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem normatīviem. Šodien Ventspils augstskolā ir 446 studenti.

Gribu pateikt arī to, ka augstskola ir bez jebkādiem iebildumiem akreditēta uz sešiem gadiem un ka ir akreditētas arī visas tajā realizējamās programmas.

106.priekšlikumā ir norādīts paredzētais finansējums -
194 000 lati -, bet Ventspils augstskola tur ir ierakstīta kopā ar Vidzemes augstskolu. Ir neizpratne par to, kāpēc tās abas ir saliktas kopā un cik līdzekļu ir paredzēts vienai augstskolai un cik - otrai. To ventspilnieki grib zināt.

Nedaudz par augstskolas vēsturi. 1997.gadā bija Ministru kabineta rīkojums par Ventspils augstskolas dibināšanu, un to parakstīja toreizējais premjers Šķēle un izglītības un zinātnes ministra vietā - Labklājības ministrs Makarovs. Tā paša gada 1.septembrī tika noslēgts arī beztermiņa līgums ar Ventspils domi par Ventspils augstskolas finansēšanas kārtību. Tajā bija noteikts, ka jau no 1999.gada 1.janvāra Ministru kabinets nodrošinās augstskolas finansējumu atbilstoši valsts noteiktajam studentu skaitam šajā augstskolā. Pašvaldība visas savas saistības ir izpildījusi un pilda vēl šodien, bet kāpēc savējās nepilda valdība? Līgums bija sastādīts divos eksemplāros. (Es ceru, ka valdībā tas nav pazudis.) Vai arī par šo līgumu nekas nebija zināms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā? Var konstatēt, ka, neskatoties uz šādām saistībām, Ministru kabinets jau divas reizes - gan iesniedzot budžetu 1999.gadam, gan arī 2000.gadam - vispār neparedzēja Ventspils augstskolas finansēšanu. Un tā tas ir arī šogad, kad skatām iesniegto 2001.gada budžetu.

Lieki ir vēlreiz uzsvērt, ka līdz šim ir pilnībā finansēts no Ventspils domes līdzekļiem viss - gan augstskolas darbība, gan tās attīstība - un ka ieguldītie līdzekļi nav mazi. Studentiem un mācībspēkiem ir nodrošināti normāli apstākļi. Pašvaldība ir vairākkārt par šo jautājumu atgādinājusi gan Finansu ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan arī valdībai, bet atbilde no valdības saņemta nav, cik man ir zināms.

Es kā ventspilnieks esmu neizpratnē par šādu attieksmi. Nebūtu slikti šodien dzirdēt finansu ministra komentāru par to, kā Ventspils augstskolas finansēšana tiks nodrošināta nākamajā gadā. Tie, kas ir bijuši Ventspilī, zina… Var apmeklēt un paskatīties - augstskola ir viena no tām vietām, kuru apmeklē Ventspils viesi. Nevienam nav noslēpums, ka pilsētā ir ļoti laba infrastruktūra, bet tas viss diemžēl ir izdarīts par domes līdzekļiem.

Ventspilnieki ir satraukti. Ceru uz labvēlīgu risinājumu jautājumā par Ventspils augstskolas finansēšanu un noteikti gribu dzirdēt finansu ministra komentāru.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es biju pieteicies runāt par 106.priekšlikumu, kurā ir skarts jautājums gan par Ventspils, gan par Valmieras augstskolu. Taču, tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais 124.priekšlikums sasaucas ar 106.priekšlikumu un arī nākamais priekšlikums sasaucas ar 106.priekšlikumu, es vispirms gribētu paskatīties uz šo jautājumu konceptuāli.

Redziet, viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir tā, ka mums ir ļoti nevienmērīga reģionu attīstība. Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Nevienā citā Eiropas valstī nav tik liels to iedzīvotāju procents, kuri dzīvo galvaspilsētā. Ja mēs aplūkojam Rīgu kopā ar Rīgas aglomerāciju, tad redzam, ka tur dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai Rīgu atslogotu un lai cilvēkresursus un materiālos līdzekļus mēs maksimāli dabūtu reģionos, it īpaši - pašos tālākajos reģionos. Starp citu, šis nav vienīgais gadījums, kad mums ir par to jārunā. Mums būs jādiskutē par TV un radio likumu. Mēs redzam, ka tiek iesniegts projekts, kas paredz, ka pilnīgi pietiks ar to, ka varēs piešķirt ekskluzīvas tiesības pārraidīt daudzus visu Latviju interesējošus notikumus (piemēram, pasaules hokeja čempionātu), aptverot 75% iedzīvotāju, kuri, starp citu, dzīvo 100 kilometru rādiusā no Rīgas. Tas nozīmē, ka mēs mūsu vistālākos un pat ne tik tālos lauku rajonus teorētiski un arī praktiski varam atstāt bez nozīmīgu notikumu atspoguļošanas.

Protams, finansiālā ziņā Latvijai ir izdevīgāka viena liela augstskola Rīgā vai Rīgas pievārtē, ar medicīnas, sporta un citām fakultātēm. Taču es gribu atgādināt vēl vienu patiesību. To, ka mūsu jaunās novadu augstskolas - Ventspils augstskola, Rēzeknes augstskola, Valmieras augstskola -, kā arī Liepājas un Daugavpils augstskola - gādā par to, lai attiecīgo reģionu jaunie, spējīgie cilvēki paliktu uz vietas. Un viņi arī šodien paliek uz vietas un strādā attiecīgajos reģionos, tā nostiprinot attiecīgos novadus.

Runājot par Ventspili, nu kāds jau te varētu iebilst, ka ventspilniekiem ir daudz naudas. Es piekrītu, - ventspilniekiem varbūt ir daudz naudas. Taču es gribu teikt, ka ārpus Rīgas, arī Valmierā un Ventspilī, un Rēzeknē, naudu māk skaitīt nesalīdzināmi labāk nekā Rīgā. Es ļoti šaubos, vai Valmierā un Ventspilī šo pilsētu vadība iztērētu 6 miljonus latu (es atkārtoju - 6 miljonus latu!) par caurmērā vienu metru dziļa kanāla padziļināšanu, kā tas ir Rīgā. Es jau, protams, saprotu, ka ceļ pašapziņu tas, ka var iestādīt ūdensrozes 6 miljonus vērtā kanālā, nevis ar lāpstu izraktā piemājas dīķītī. Taču es šoreiz runāju par galveno problēmu - par mūsu attieksmi pret Latvijas vienmērīgu attīstību, pret mūsu reģionu attīstību.

Un tagad runāšu pavisam konkrēti par šo maksājumu.

Paldies Dievam, cienījamie kolēģi, un paldies Dievam, Geiges kungs, ka šo jautājumu būs iespējams atrisināt tāpēc, ka mēs nupat pieņēmām Augstskolu likumu. Tad, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā notika diskusija par šo jautājumu, Augstskolu likums vēl nebija pieņemts. Ko tad Augstskolu likums paredz? Augstskolu likums paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka… Jā, mēs esam iedalījuši šo naudu divām reģionālām augstskolām - Ventspils un Valmieras augstskolai. Kaut gan, raugoties no konceptuālā viedokļa, protams, es uzskatu, ka vajadzēja divreiz lielāku naudu, jo tās ir reģionālas augstskolas. Taču tanī pašā laikā gan Valmieras augstskola, gan Ventspils augstskola, gan Rēzeknes, gan arī visas pārējās augstskolas varēs neierobežoti pretendēt uz budžeta naudu studiju finansēšanai jeb budžeta grupu studentu finansēšanai.

Tā ka es ļoti ceru, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arī Augstākās izglītības padome ņems vērā to, ka Latvijā bez Rīgas eksistē arī…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

Dz.Ābiķis. … arī Ventspils, Valmiera un citi reģioni un ka šo priekšlikumu atbalstīs, un ka šīs augstskolas saņems pietiekamu finansējumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā šie jautājumi, kas saistīti ar augstskolu finansējumu, tika skatīti arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Manā skatījumā, ļoti precīza bija izglītības un zinātnes ministra atbilde. Atvēlēto finansu resursu līdzekļu ietvaros šīm mācību iestādēm finansu resursi netika vienkārši iedalīti no Finansu ministrijas… Jo "griesti" bija Finansu ministrijas noteikti.

No otras puses, jāteic, ka iepriekš nobalsotajā Augstskolu likumā ir valsts iestādes statuss valsts dibinātām augstskolām. Taču Budžetu un finansu vadības likums nosaka, ka valsts iestādi finansē tikai no valsts budžeta. Tas ir paradokss, bet tā tas likumos tagad iznāk.

Ir pilnīgi skaidrs, ka situāciju šodien, runādami no šīs tribīnes, neatrisināsim, jo reāli ir tā formula, par kuru es runāju sēdes sākumā. Iekšzemes kopproduktā samazina sabiedriskā patēriņa daļu - bija 44 procenti 1999.gadā, un būs 34 procenti 2001.gadā. Šeit runas ir diezgan neauglīgas, un arī balsojums to pierādīs. Tāpat kā iepriekš. Tad, kad Šķēles kungs bija nācis un aicinājis balsot, mēs balsojām “par”, bet viņš pats tomēr balsoja “pret”. Līdzīgi tas noteikti būs arī tagad.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums. Deputāti lūdz saīsināt uzstāšanās laiku: runātājiem, kas runā pirmo reizi, - līdz divām minūtēm, un tiem, kas runā otro reizi, - līdz vienai minūtei. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

Turpinām debates. Leons Bojārs. Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā redzams, šī sēde mums kaut ko māca. Es izdzirdēju no Ābiķa kunga ļoti pareizus izteicienus, ka no Rīgas iedzīvotāji ir jāizbrīvē uz citiem Latvijas rajoniem. Kāpēc tad jūs neatbalstāt mūsu priekšlikumus? Mūsu priekšlikumi visi bija virzīti uz to.

Otra lieta. Teica, ka Rīgā neprot skaitīt naudu. Es tik tiešām jums pilnīgi piekrītu, ka Rīgā neprot skaitīt naudu un ka to izlieto tā, kā kurš ierēdnis vēlas. Nupat tiek veikts kanāla remonts Rīgā. Cik es zinu, Rīgas Domei tas izmaksās kādus 3,8 miljonus, bet ne sešus.

Un vēl viena lieta. Vajag taču paskatīties arī uz tām maksas augstskolām. Arī tās ir jāatbalsta. Mēs jau vienas iznīcinājām, citas mēs radām… Latvijas iedzīvotājiem, it sevišķi jauniešiem, ir jāapgūst zināšanas.

Un ir laiks padomāt par augstāko mācību iestāžu studentiem, it sevišķi no trūcīgām Latvijas ģimenēm, lai viņi nemaksātu par studijām. (Starpsauciens: “Nav!”)

Tā ka tas ir atbalstāms priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mēs jau nobalsojām par 106.priekšlikumu, kurā ir tāda visai interesanta pozīcija: “Dotācija Vidzemes un Ventspils augstskolai”. Tagad es nezinu, kā lai balso. Finansu ministrs nepasaka, cik līdzekļu tiks Vidzemei, tas ir, Valmierai, un cik to tiks Ventspilij. Zinot to, ka Valmiera ir, ja tā var teikt, Tautas partijas dzimtā pilsēta un ka Ventspilī nu galīgi nedzīvo Tautas partijas līdera draugi, man ir bažas, vai Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļus sadalīs tā, kā vajag. Bet, ja nu Gundars Bērziņš te no tribīnes precīzi pateiktu, cik līdzekļu katrai augstskolai tiks no 106.priekšlikumā norādītās pozīcijas, varbūt man būs kaut kāda ticēšana, ka tas tālāk notiks godprātīgi.

Šobrīd, es atvainojos, man nav arī skaidrs, vai ventspilnieki… vai Dzintars Ābiķis balsos “par” vai “pret”. Jo pēc viņa uzstāšanās es sapratu, ka viņš tā kā gribētu balsot “par”, bet partija viņam aizliedz. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: (Nu nepalaid muti!”) Tā ka es labprāt dzirdētu, kā viņš balsos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Pirmā lieta. Pirmo reizi ir rasts risinājums šo divu augstskolu finansēšanai no valsts budžeta. Par to ir runāts jau sen un ilgi. Protams, tagad var kritizēt, ka tas un tas nav labi, bet es uzsveru - ir pirmo reizi rasts risinājums!

Otrā lieta. Pagājušajā sēdē jūs, cienījamie deputāti, pieņēmāt Augstskolu likumu. Ja stingri ievērotu Augstskolu likumu, ko jūs pieņēmāt pagājušo ceturtdien, tad finansējumam abos šajos posteņos būtu bijis jābūt apaļai nullei, jo tur ir ļoti precīzi noteikts, ka finansējums ir atkarīgs no definētā, pieteiktā valsts pasūtījuma. Diemžēl abās augstskolās valsts pasūtījums nav noteikts. Kāda bija valdības pieeja? Lai Rasnača kungam nebūtu bažu, varu pateikt, ka visas pārējās augstskolas (Latvijā valsts dibināto ir 14, kopā ir 30) ir vienā ierakstā. Šīs divas augstskolas ir atsevišķā ierakstā. Pieeja šajā jautājumā ir tāda: valdība, lai nāktu pretī tieši reģioniem (jo šīs augstskolas tiešām ir labas, akreditētas, un arī programmas ir labas), pieņēma, ka 50% no studējošajiem ir valsts pasūtījums. Varu pateikt, ka sociālo zinātņu studijām Latvijas Universitātē katru 6.vietu apmaksā no budžeta. Tātad, kas attiecas uz šīm zinātnēm, situācija Ventspils un Valmieras augstskolā ir tieši trīs reizes labvēlīgāka nekā Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātē kopumā tikai 36% finansē valsts budžets.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo soli uz priekšu. Šis ir ļoti labvēlīgs risinājums attiecībā uz šīm augstskolām. Pēc vidējā normatīva, kāds ir uz vienu studentu, tiek pieņemts, ka abām no šīm augstskolām 50% ir valsts pasūtījums. Tas ir tas, ko valdība piedāvā. Aicinu atbalstīt valdības pozīciju un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Jūs varat nebažīties. Tautas partija līdz šim Saeimā ir atbalstījusi īpašos reģionus, to skaitā Valmieru, Ventspili, Rēzekni, un arī citus Latvijas novadus. Par to jūs varat nesatraukties. Es tikai gribu vēlreiz atgādināt, ka principā šoreiz šis balsojums neko neizšķirs, jo ir pieņemts Augstskolu likums, kas (vēlreiz, cienījamie kolēģi, atkārtoju!) paredz, ka to visu nosaka pēc Augstākās izglītības padomes (es atkārtoju - pēc Augstākās izglītības padomes!) ierosinājuma. Šī padome pati pirms tam būs izanalizējusi, kādas studiju programmas kurā augstskolā ir, cik tās šobrīd ir vajadzīgas un cik nepieciešami Latvijas tautsaimniecībai ir šie speciālisti, un pēc tam tiks pieņemts attiecīgs lēmums, kas noteiks, kuras būs tās programmas un cik daudz...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks beigt uzstāšanos. (Starpsauciens: “Pietiek! Laiks!”)

Dz.Ābiķis. ... un cik daudz budžeta studentu atbalstīt. Tā ka pieņemtais likums šobrīd visu noliek savā vietā. Un, paldies Dievam, gan Valmieras, gan Ventspils augstskolas, kuras tiešām jau ir stabilas...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt.

Dz.Ābiķis. ... un akreditētas, saņems pietiekamu finansējumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispār jau man negribējās kāpt tribīnē, bet, kad es otro reizi dzirdu, ka Tautas partija... nu nebļauj tik skaļi, jā, jā, jā... ka Tautas partija ir atbalstījusi un atbalsta reģionus, tad gribas jūs atbalstīt arī šajā lietā, tikai parādiet savu atbalstu arī balsojumos! Lai cik reižu šodien tika balsots par naudas iedalīšanu reģionālajai attīstībai, visi jūs balsojāt “pret”. Padomājiet paši, - ja tā nauda būtu aizgājusi reģionu attīstībai, varbūt pēc kādiem pāris gadiem šie reģioni paši varētu risināt savu augstskolu finansiālās problēmas. Bet jūs jau to negribat. Tā ka šajā gadījumā nevajag tik briesmīgi parādīt sevi kā atbalstošus. Jautājumā par šo naudu es atceros, ka lemšana ir vienas partijas rokās... Finansu ministrs būtībā pēc tam pats vienpersoniski pieņem lēmumus, kādas likuma daļas pildīt, kādas nepildīt. Un tāpēc jādomā, ka varbūt patiešām būs tā, kā teica Rasnača kungs, - ka tas būs domāts divām augstskolām un divas arī dabūs, bet ne tik vienādās daļās, kā ir domāts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es jums atgādinu, ka 106.priekšlikumā ir abas šīs augstskolas atbalstītas ar 191 000 latu kopumā, no kuriem 121 000 latu aiziet Ventspils augstskolai un apmēram 70 000 latu - Valmieras augstskolai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 124.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 3, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 125.priekšlikums. Arī šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un kurš ir par dotāciju Vidzemes augstskolai, jau ir atbalstīts 106.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 5, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 126. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums pārdalīt līdzekļus par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nē, tas ir mīlestības vārdā izteikts, tā ka tur nevar neko darīt.

Cienījamie kolēģi! Te ir runa par Latvijas eksperimentālo un klīnisko medicīnu. Šķēles kungs jau teica, ka tik tiešām mums ir jāatbalsta jaunākie sasniegumi medicīnā un tehnikā. Latvija nav bagāta ar visdažādākajiem izrakteņiem, kas ir atrodami zemes dzīlēs, - varbūt vienīgi naftu kādreiz pumpēsim -, tāpēc intelektuālajai bagātībai ir jābūt otrā vietā pēc zemes cenas. Šis priekšlikums ir jāatbalsta. Tie būs 20 000 latu, ko mēs noziedosim mūsu zinātniekiem. Ja mēs viņiem tos neiedosim, tad, cienījamie kolēģi, tā mums būs kauna lieta. Vai jūs esat no pozīcijas vai opozīcijas? Turklāt starp jums taču ir arī tie, kas strādā vai strādāja kopā ar zinātniekiem, un jūs zināt, ar kādu patriotismu viņi veic savus eksperimentus un izgudrojumus. Un, starp citu, Latvijas zinātne labi kotējas Eiropā un pasaulē. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 126.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 127. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ierosina pārdalīt līdzekļus par labu zinātniskās darbības nodrošināšanai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 2, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 128. - līdzīgs šīs pašas komisijas priekšlikums. Ierosina līdzekļus pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 3, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 129. - deputāta Muciņa priekšlikums papildus piešķirt 5000 latus Liepājas pilsētas 5.vidusskolai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 130. - deputāta Tabūna priekšlikums pārdalīt līdzekļus par labu sporta pedagogu tālākizglītībai. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Savā un komisijas vārdā es tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, paši saprotat, jebkurš speciālists, pat vislabākais, var dažos gados zaudēt savu augsto kvalifikāciju, ja viņš nepapildina zināšanas. Izglītība, protams, ir valstī pasludināta - pamatoti pasludināta! - par prioritāti, un es domāju, ka vienlaicīgi par tādu ir jāpasludina arī tālākizglītība, tas ir, sekošana laika garam, izmaiņām, kas ļoti strauji notiek visās nozarēs. Tādēļ komisija, kuras sastāvā ir ļoti zinoši cilvēki, ir iestājusies par to, ka vajadzētu šos 32 000 latu iedalīt tālākizglītībai.

Pie reizes, lai man nevajadzētu vēlreiz nākt šurp, es komisijas vārdā atbalstu arī 134.priekšlikumu - Latvijas Sporta muzejam iedalīt 20 000 latu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. - deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 2, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 131.priekšlikums. Deputāti Stalidzāne, Šlesers un Mežeckis ierosina pārdalīt līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas Kristīgās akadēmijas celtniecību. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 132.priekšlikums. Deputāte Soldatjonoka ierosina pārdalīt līdzekļus par labu Daugavpils stadiona “Lokomotīve” rekonstrukcijai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 133.priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina papildināt Jaunatnes sporta programmai nepieciešamo budžetu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 134.priekšlikums. Deputāts Tabūns ierosina līdzekļu pārdalīšanu par labu Latvijas Sporta muzejam. Diemžēl priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 134. - deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 135. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums papildus 40 500 latus novirzīt uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 136.priekšlikums. Deputāts Gundars Bojārs ierosina papildināt budžetu Zemkopības ministrijai - izglītības programmai. Komisija diemžēl priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pāris minūtēm mēs te klausījāmies, kā viena otra frakcija ir gatava atbalstīt reģionālo attīstību, izglītības attīstību reģionos - un tā tālāk, un tā tālāk. Jums pašlaik ir kolosāla iespēja ar darbiem pierādīt savu vārdu patiesumu un atbalstīt vienu no reģionālajiem izglītības centriem, kuram vajadzīgs tīri tehnisks nodrošinājums - apkure.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 4, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 137. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums līdzekļus pārdalīt par labu Zemkopības ministrijas augstākās izglītības programmai. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Leons Bojārs. Lūdzu nediskriminēt deputātu Bojāru. Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Lauksaimniecības universitāte jeb agrākā Lauksaimniecības akadēmija tik tiešām ir viena no skaistākajām augstskolām Latvijā. Starp mums taču ir daudzi, kas ir beiguši Lauksaimniecības akadēmiju. Tik tiešām paskatieties uz to celtni no dažādām pusēm! Varat arī lidot tai pāri helikopterā un no augšas paskatīties. Tā ir ļoti skaista celtne. Rastrelli bija viens no šedevrus radošiem arhitektiem. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Turklāt arī ārzemnieki, kad ir šinī augstskolā, ļoti augstu to vērtē. Patīkama ir atzinība, ka tā ir sakopta. Tāpēc tie 100 000 latu ir jāiedala. Aicinu atbalstīt 137.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 137. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 5, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 138. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Ierosina 500 000 latus novirzīt dotācijai transporta izdevumu kompensācijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Necik sen, pirms kādas stundas vai pusotras, mēs te ilgi debatējām par to, ka vajag atbalstīt dzelzceļa transportu. Būtībā jūsu iebildums bija tikai viens: tā kā šo transporta nozari vada sociāldemokrāts, naudu tai dot nedrīkst. Lai tas tā nu paliek! Taču šeit jau ir runa par citu transportu - par autobusiem - , un būtībā satiksmes politiku vada “Latvijas ceļš”. Mēs patiešām ļoti nervozējam: ja nu no amata atkāpsies no “Latvijas ceļa” nākušais ministrs tikai tāpēc, ka netiek atbalstīta transporta sistēmas attīstība Latvijā? Tāpēc lūdzam jūs visus padomāt, kas notiks ar valdību, ja viņš atkāpsies, un nobalsot “par” šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Sabiedriskais transports ir jādotē. Ir tikai jautājums, vai šīs naudas pietiek. Jā, attiecībā uz Ceļu fondu šajā gadā prognoze nepiepildījās, un to 20 miljonu latu - vai tas ir daudz vai maz? - nepietika. Fondā vienkārši neienāca tā nauda. Kļūda bija prognozē. Autoceļu līdzekļiem 30% nost, un ar pasažieru pārvadājumu dotācijām ir tas pats. Ko darīt nākamajā gadā? Situācija gandrīz tāda pati. Apjoms būtiski nemainās. Pasažieru pārvadājumi nākamajā gadā, autobusu pasažieru pārvadājumi... Tiešām, šeit vairs nav runa par dzelzceļu, bet ir runa par autobusiem. Finansējums atgriežas 1998.gada līmenī. Ir atvērta vesela rinda jaunu nerentablu reisu, lai bērni nonāktu skolā un lai vecāki tiktu uz darbu. Šie reisi tiek dotēti no budžeta, jo tie ir vienkārši nerentabli. Samazinot finansējumu, sekas būs ļoti vienkāršas - bērni nebrauks uz skolu, vecāki netiks uz darbu. Ja jau akcīzes nodoklis nepildās, nu kur tad citur līdzekļus ņemt? Tikai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valstiskā pieeja, kā es jau teicu par tiem 160 priekšlikumiem, ir mazliet savādāka - šo naudiņu sadalīt pa bišķītim katram, nevis risināt valstiskas problēmas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai bērni tiktu uz skolu un lai vecāki tiktu uz darbu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 138. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 139. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts 425.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 5, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 140. - deputātu Geiges un Soldatjonokas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Ir atbalstīts arī Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī 142. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 143. - deputātes Soldatjonokas priekšlikums. Daļēji tas ir atbalstīts jau iepriekšējos priekšlikumos. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 143.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 144. - deputāta Burvja priekšlikums. Šoreiz atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kārli, patīkami bija dzirdēt, ka tā ir tā retā reize, kad nav guvis atbalstu. Taču te jau būtībā ir runa par kaut ko citu. Atbalstu nav guvis nevis pats deputāts Burvis, bet atbalstu nav guvuši tie cilvēki, kas jau ir radījuši visas tās vērtības, kuras mēs veiksmīgi privatizējam, - teiksim, to pašu pārtikas pārstrādes rūpniecību un tā tālāk. Tāpēc man būtu lūgums padomāt par šo sociālās aprūpes centru un tomēr iedalīt viņiem šo naudu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 2, atturas - 67. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 145.priekšlikums. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ierosina piešķirt papildu dotāciju Latvijas Pensionāru federācijai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 146.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dreimane, Stirāns, Bērziņš, Pauls un Ūdre. Papildu finansējums. Dotācija centram pret vardarbību - “Dardedze”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 147. - deputātes Lībanes priekšlikums. Dotācija Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra remontdarbiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 148. - deputātu grupas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 149. - deputāta Panteļējeva priekšlikums - daļēji atbalstīts citā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 149.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 4, atturas - 63. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 150. - deputāta Burvja priekšlikums - šobrīd nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 151. - deputāta Birkava priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 152. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 153. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 154. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu Bojāru es aicinu sekot līdzi un laicīgi pieteikties debatēs.

154.priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča. 155. - Juridiskās komisijas priekšlikums - šoreiz atbalstu nav guvis. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 156. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 156.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 1, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 157. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! 1998.gadā pēc pēdējo dzīvi palikušo lībiešu - jūsu priekšā stāv viens no viņiem - iniciatīvas vērsāmies gan pie Valsts prezidenta, gan pie Saeimas un Ministru kabineta ar vēstuli, lai valsts beidzot paustu savu attieksmi pret lībiešiem, kas ir Latvijas otrā pamattautība. Vēstuli parakstīja arī daudzi sabiedriskie darbinieki gan Latvijā, gan Somijā un Igaunijā. Igaunijā to darīja pat parlamenta pārstāvji. Krasta valdība atsaucās aicinājumam un nodibināja darba grupu, lai izstrādātu mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”. Man tika uzticēts vadīt šo programmu. Mēs veiksmīgi tikām galā ar darbu un iesniedzām programmu Ministru kabinetā, kur tā tika atbalstīta. Tās 3.punktā bija ierakstīts: jautājumu par valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izpildinstitūcijas izveidošanu un mērķprogrammas īstenošanai nepieciešamo finansējumu izskatīt 2001.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas gaitā.

Šodien diemžēl ir vilšanās. Kāpēc? Man nav saprotams, kāpēc jaunās valdības nepilda iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus. Cerējām, ka, mērķprogrammu īstenojot, Latvijā vismaz kādreiz mūs atcerēsies, atcerēsies, ka šeit ir dzīvojuši arī lībieši. Taču tagad diemžēl nezinu, kā būs. Latvijā ir izstrādāta integrācijas programma, bet arī tur diemžēl par lībiešiem nav nekā. Nu ko, priecāsimies, ka Latvijā dzīvo krievi, igauņi, baltkrievi, ukraiņi un citi, integrēsim viņus un aizmirsīsim, ka Latvijā ir bijuši lībieši! Decembra sākumā Helsinkos notiks somugru tautu vispasaules kongress, kurā piedalīsies arī lībieši. Par ko viņi tur runās, es nezinu, bet domāju, ka nekas labs droši vien nav sakāms, jo mērķprogramma pašreiz laikam netiks realizēta. Lībieši ir sīksta tauta, un par savām tiesībām viņa cīnīsies visur un vienmēr. Radniecīgās tautas - somi, igauņi, ungāri - ir ar mieru mūs atbalstīt, arī finansiāli, bet tās nekad mūs neatbalstīs finansiāli, ja mūs finansiāli neatbalstīs pašu valsts. Un šobrīd...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

I.Geige. Nu, vēl tikai dažus vārdus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Geige. Šajā priekšlikumā ir prasīti 7478 lati, kuru piešķiršanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja, un es ceru, ka kaut kad arī šī nauda tiks mums iedota. Cerēsim!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, visa lieta ir tā, ka lībiešus tik tiešām atbalsta no Somijas un Zviedrijas. Nākamajā gadā uz lībiešu svētkiem Mazirbē ieradīsies valdības pārstāvji no Somijas. Interesanti, kā mēs tad skatīsimies viņiem acīs! Tajā kultūras namā Mazirbē nav pat elementāras tualetes. Aizbrauciet un paskatieties! Tas ir viens jautājums.

Otrs. Es jums jau teicu, ka tam muzejam - tas ir neliels muzejs - ir jāiedala tie 3 tūkstoši, lai mūsu pamatnācijai saglabātos kaut kas nākamajām paaudzēm. Arī to jūs ignorējat. Smieties par mūsu pamatnāciju - tā ir kauna lieta. Geiges kungs ir tik tiešām lībietis, un man ir bijusi tikšanās ar lībiešiem... Nevar tā ņirgāties par saviem priekštečiem! Aicinu atbalstīt priekšlikumu un piešķirt tos 7 tūkstošus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 158. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par papildu dotāciju Tieslietu ministrijai - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 159. - deputāta Rudeviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 160. - deputāta Rudeviča priekšlikums - nav atbalstīts, jo tas ir daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 160.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 1, atturas - 58. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 161. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 161.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 162. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 163. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163.priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 164. - deputāta Geiges priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 164.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 63. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 165. - deputātu Mežecka un Stalidzānes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 166. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 167. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 167.priekšlikumu Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 168. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 169. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 170. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav šoreiz guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

A.Poča. 171. - šīs pašas komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 171.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 172. - šīs pašas komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 173. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča. Arī 174. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 175. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 175.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 176. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 176.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - nav, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 177. - Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 178. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 179. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nav atbalstīts arī 180. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 180.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 181. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 181.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 182. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 183. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 183.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 184. - deputātu Damberga, Ūdres un Zvejsalnieka priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 67. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 185. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 185.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 186. - šīs pašas komisijas priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 186.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 187. - šīs pašas komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. 188. - deputāta Damberga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 188.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 189. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 190. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 13, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 191. - deputātes Birznieces priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča. 192. - Ārlietu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 12, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 193. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir jau daļēji atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 13, atturas - 67. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 194. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - jau ir daļēji atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 13, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 195. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 196. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums -daļēji ir atbalstīts 477.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 67. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 197. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 197. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 8, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 198. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 199. - deputāta Ražuka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Atbalstīts ir 200. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Atbalstīts ir arī 201. - Ražuka kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 202. - deputātes Ūdres priekšlikums - diemžēl atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūs visi zināt, ka 1999.gada 29.aprīlī Saeima pieņēma likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”. Šī piemiņas zīme ir mūsu valsts otrais apbalvojums. Pamatojoties uz šā likuma pantu, mūsu Saeimas priekšsēdētājs ir šīs valdes priekšsēdētājs. Pamatojoties uz likuma 7.pantu, ir noteiktas četras apbalvošanas reizes. Diemžēl pagājušajā gadā viena no šīm reizēm izkrita. Ja mēs šogad nepiešķirsim vai neatradīsim līdzekļus barikāžu dalībnieku piemiņas zīmju izgatavošanai, tad nevarēsim izpildīt šo likumu un nevarēsim apbalvot vismaz 3000 cilvēku. Tādēļ es izsaku neizpratni par to, ka, sagatavojot budžeta projektu un zinot šo problēmu, budžeta projektā šī summa nebija paredzēta. Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kārtējais likums, kārtējie solījumi, kārtējā nepildīšana... Nepilda to, kas ir noteikts likumā. Nākamajā gadā 3000 cilvēku būtu jāapbalvo ar šo valdības apbalvojumu. Un pats paradoksālākais ir tas, ka ne jau valdība, Ministru kabinets, ir tā, kas šo priekšlikumu ir iesniegusi. Šo priekšlikumu ir šeit, Saeimā, iesniegusi viena deputāte. Un nākamajā gadā, pēc valdošās koalīcijas nostājas spriežot, tie 3000 cilvēki tā arī paliks cerībā, ka valsts viņiem kādreiz pateiks paldies par to, ka šī valsts vispār eksistē jau desmit gadus. Valdošā koalīcija uzskata, ka viņiem šis paldies nav vajadzīgs. Laikam par to, ka šī valsts ir izzagta, ka ir ļauts šo valsti izzagt. Es vienkārši nesaprotu, kā var būt jūsu attieksme tāda! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta, Ministru kabinets neatbalsta pašu elementārāko lietu - pateikt tiem cilvēkiem paldies. Viņiem neko daudz nevajag. Viņi vairs necer daudz no šīs valdības sagaidīt. Necer, ka tā ir ar mieru daudz ko viņiem dot. Pat viselementārāko paldies mēs nespējam pateikt šiem cilvēkiem! Es zinu, ka valdošās koalīcijas balsojums pārsvarā būs negatīvs. Es tiešām nesaprotu, kā var miljonu dalīt pa labi, pa kreisi, dažādām vajadzībām, kas tomēr bieži vien ir saistītas ar priekšvēlēšanu kampaņu, bet neko neatvēlēt tām vajadzībām, ko nosaka likums! Likums prasa izteikt pateicību tiem cilvēkiem. Viņi to gaidīs nākamajā gadā, bet no valsts viņi to nesaņems šā balsojuma dēļ. Es tiešām paņemšu šā balsojuma izdruku un nākamajā gadā iešu pie cilvēkiem runāt par šāda veida attieksmi, par šāda veida pateicību tiem cilvēkiem par to, ka mēs varam dzīvot šajā valstī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 202. - deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 11, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 203. - deputāta Bojāra priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, to nesaprotu. Kas mūsu pozīcijai ir svēts? Apbalvojumiem mēs nevaram atrast naudu. Doma baznīcas ērģeļu remontam, es redzu, arī neatradīsies. Ja jau jumtu mēs nevaram saremontēt, nu tad varbūt atbrauks kāds no Čīles vai Brazīlijas ērģeles remontēt mūsu vietā. Ziniet, var jau visdažādākajā veidā ņirgāties, bet es jums pateikšu, ka tā ņirgāšanās ir pret cilvēkiem vērsta. Jūs par lībiešiem sākāt smieties. Saprotiet, to cilvēku, kā saka, palicis ir ļoti maz Latvijā, bet jūs smejaties. Jums nepatīk tā augstskola, kas ir Vidzemē, jūs to nevarat atbalstīt... vai arī to, kas ir Ventspilī... Un tā tas tagad ir arī ar apbalvojumiem. Cilvēki brauca, sēdēja pie tiem ugunskuriem, atveda pēdējo no mājas pagrabiem, visu ievārījumu, visu, ko vien varēja noziedot. Un kur ir Tautas frontes līderi, kuri cilvēkus veda uz barikādēm? Arī viņi tagad ir aizmirsuši tos cilvēkus. Kaut vai Doma ērģeles atcerieties. Jūs taču uz Doma koncertzāli ejat klausīties ērģeļmūziku. Nevajag zaimot savu tautu un savas nacionālās bagātības! Ir jāatbalsta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 203.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 204. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 204.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 205. - deputātes Zīles priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 206. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 207. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 208. - Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 209. - priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējam. Tātad tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 210. - Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 211. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 210.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 211.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 2, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 212. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 213. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 213.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 214. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 214.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča. 215. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 215.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 216. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 217. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīts iepriekšējā pielikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 217.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 218. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 219. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 220. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - daļēji ir atbalstīts jau 218. un 219.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 221. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 222. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 223. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 223.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 224. - deputāta Birkava priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 225. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 225.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 62. Nav atbalstīts.

A.Poča. 226.priekšlikums nav balsojams, jo ir jau identisks priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 227. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 228. - deputātu Mežecka un Stalidzānes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 229. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

A.Poča. 230. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Imant, tu taču teici, ka vairāk nenāksi!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atgādināšu, ka šajās dienās Ministru kabinets ir uzsācis jaunu skaistu kampaņu cīņā pret korupciju. Kādus 2 miljonus tērēšot plakātu līmēšanai un vēl kaut ko taisīšot tādu smuku, lai visiem būtu smieklīgi... Varbūt daļu no tās naudas tomēr varētu iedalīt tiesu sistēmas nostiprināšanai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 1, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Ministru kabinets ierosina līdzekļus palielināt prokuratūras iestāžu uzturēšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 232. - priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets. Papildu finansējums Satversmes aizsardzībai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 233. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Jūs te redzat neatbalstītu budžeta pozīciju. Tā ir atbalstīta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es izskaidrošu lietas būtību. Proti, pašlaik Latvijā vēl diemžēl ir dažas vietas, kurās nevar uztvert pat Latvijas Radio pirmo programmu. Konkrēti šīs vietas, kuras mēs atbalstītu, ja nobalsotu par šiem 17 954 latiem, ir Auces apkārtnē Dobeles rajonā un Vitrupē Limbažu rajonā. Manā priekšā ir ļoti sīki izstrādāta tāme, kas norāda, kā būtu jāapsaimnieko divi praktiski jau eksistējoši raidītāji, lai šajā reģionā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji varētu uztvert tās programmas, kas ir absolūti nepieciešamas, lai šie cilvēki saņemtu jelkādu informāciju. Mēs zinām, ka šie reģioni ir ne pārāk labi apgādāti ar darba vietām, un zinām, ka šo reģionu iedzīvotāju sociālais stāvoklis nav tāds, lai viņi varētu iegādāties avīzes un žurnālus. Tādos gadījumos radio uztveršana vai televīzijas skatīšanās ir gandrīz vai vienīgā iespēja piekļūt informācijai. Šoreiz ir runa par vislētāko iespēju, proti, par iespēju uztvert Latvijas Radio pirmās programmas raidījumus. Tāme, kura atrodas manā priekšā, ir ārkārtīgi sīka, kā jau es minēju. Par katru raidstundu šīs summas ietvaros mēs maksātu tikai 10 santīmus.

Pie tam es vēlētos godātos deputātus iepazīstināt ar saraksti, kas ir notikusi starp Latvijas Radio ģenerāldirektoru un Ministru prezidentu Andri Šķēli šā gada 25.janvārī. Šķēles kungs raksta: “Tiekoties ar Auces iedzīvotājiem, man nācās uzklausīt sūdzības par to, ka Aucē un tās apkārtnē ir apgrūtināta Latvijas Radio pirmās programmas uztveršana. Lūdzu iepazīties ar situāciju un rast tai risinājumu.” Paraksts: “Andris Šķēle".

Aicinu Tautas partiju un Šķēles kungu balsot par to, lai šajos reģionos cilvēki varētu uztvert minimumu - Latvijas Radio pirmo programmu.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Vai Latvijas pilsoņiem savā tēvu zemē ir tiesības klausīties savu dzimto radio vai nav? Latvijas radio jau ilgāku laiku cīnās par to, lai šīs “mirušās” zonas, šos trīsstūrus vai četrstūrus, piepildītu. Ar ļoti labiem aparātiem to var izdarīt, bet lielākai daļai cilvēku tādu nav. Es negribu jūs nokaitināt. Ja mēs teju, teju bijām jau gatavi maksāt 3 miljonus par zviedru kuģi un, ja cilvēki zina, ka 6 miljonus izdodam par kanāla padziļināšanu - es nesaku, ka to nevajag -, tad nebūsim, lūdzu, tādi knauzeri (piedodiet, lūdzu, par šo barbarismu!) un šo 200 reižu vai vairāk reižu mazāko summu, kas ir tikai 17 900 latu, piešķirsim, lai varētu apkalpot tādus raidītājus, kuri nodrošinātu cilvēkiem šo visdemokrātiskāko, vislētāko, vispieejamāko informācijas līdzekli! Man nav jums jāatgādina, ka radio līdz ar baznīcu vienmēr mainās. Tas bija pirmajā pozīcijā sabiedriskās domas aptaujā par vispopulārāko institūciju Latvijā. Tāpēc tai jābūt ir valsts politikai - valstij ir jāatbalsta šāds piegājiens, lai cilvēki tiešām varētu klausīties radio tur, kur viņiem citi masu informācijas līdzekļi viņu materiālā stāvokļa dēļ ne vienmēr ir pieejami.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 1, atturas - 58. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 234. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums - arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Nupat mēs nobalsojām par to, ka arī 2001.gadā tādos reģionos kā Auce, Brocēni, Salacgrīva, Ainaži un Staicele Latvijas Radio pirmās programmas uztveršana joprojām būs neiespējama vai labākajā gadījumā stipri apgrūtināta.

Pozīcija, par kuru Saeimas priekšsēdētājs nupat aicināja izteikt savu nostāju, attiecas uz autortiesību apmaksu Latvijas Televīzijas raidītajās programmās. Mūsu valsts ir ceļā uz sakārtotu sabiedrību, ceļā uz sakārtotību Eiropas Savienības kontekstā, un mēs zinām, ka autortiesību jautājums ir viens no pašiem sāpīgākajiem visā Austrumeiropā, diemžēl arī Latvijā. Šo pozīciju atbalstot, mēs varētu novērst nekārtības, kas varētu rasties naudas trūkuma dēļ šajā jomā. Ir arī otrs ceļš - Latvijas Televīzija savās programmās nevarēs ievietot tos autordarbus, par kuriem būs jāmaksā autoratlīdzība.

Diemžēl tāda ir realitāte. Un līdz ar to 2001.gadā mēs varam sagaidīt stipri nabadzīgāku Latvijas Televīzijas pirmo programmu - nacionālo programmu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 234.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 235. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums - netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 235.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 236. - deputāta Seiksta priekšlikums - arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt būtu labāk, ja Seiksta kungs pats šeit runātu manā vietā, bet es varbūt varu atļauties pateikt vairāk nekā viņš pats.

Vispārzināms ir tas fakts, ka Cilvēktiesību birojam nav pietiekamu līdzekļu, lai šī valsts institūcija varētu godīgi un nopietni veikt savu darbu. Acīmredzot nevēlēšanās iedalīt Cilvēktiesību birojam vairāk naudas ir saistīta ar to, ka šī valsts institūcija neatrodas nevienas valdošās partijas… nu, teiksim tā - ietekmes sfērā.

Gribu jums atgādināt, ka mēs tērējam daudz vairāk līdzekļu, lai starptautiskajā arēnā pierādītu, ka pie mums ar cilvēktiesībām viss ir kārtībā. Šajā gadījumā es gribētu vērsties tieši pie Inkēna kunga. Es domāju, ka arī šie propagandas uzdevumi būtu daudz vieglāk izpildāmi, ja šai mūsu pašmāju institūcijai tiktu piešķirts pietiekams finansējums, lai varētu risināt cilvēktiesību jautājumus šeit, Latvijas iekšienē.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, vienbalsīgi nobalsotā lēmuma vārdā, es gribu pateikt, ka 2001.gada aprīlī vai maijā, kad beigsies līdzšinējā direktora pilnvaras, mēs būsim spiesti iecelt šajā postenī cilvēku, kas būs vienkārši pretendents uz bezdarbnieka pabalstu. Valsts palīdzība šai institūcijai ir bijusi minimāla visu šo laiku. Un nav svarīgi, kā pildīja šos pienākumus līdzšinējais direktors, svarīgi ir tas, ka tā ir valsts izveidota institūcija. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau divus gadus pēc kārtas vienbalsīgi uzskata, ka valsts atbalsts šai institūcijai ir bijis nepietiekams.

Es neaicinu uz balsojumu, es vienkārši gribu to visu atgādināt un pateikt, kas notiks 2001.gada aprīlī, kad vēlēsim jauno direktoru. Neviens sevi cienošs cilvēks uz šo posteni negribēs iet.

Sēdes vadītājs. Vai jūs, Seiksta kungs, atsaucat savu priekšlikumu?

A.Seiksts. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 237. - deputātes Dreimanes un citu deputātu priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 238. - deputāta Lāčplēša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 239. - deputāta Čevera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 239.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 4, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 240. - deputātes Stalidzānes un citu deputātu priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 241. - deputāta Čevera priekšlikums - daļēji ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 241.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 2, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 242. - deputāta Čevera priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 242.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 1, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 243. - deputātes Stalidzānes un citu deputātu priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 244.- deputāta Čevera priekšlikums - daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 245. - deputātu Stalidzānes, Šlesera un Mežecka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 246. - šo pašu deputātu priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 247. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 248. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 249. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgi ir ar 250. - šīs frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 251. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 252. - deputāta Damberga priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 253. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 254. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 254.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 255. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 255.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 256. - deputāta Stirāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 257. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgi ir ar 258. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 259. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 260. - deputātes Počas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 261. - deputāta Seiksta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 262. - “tēvzemiešu” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 263. - deputāta Geiges priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 263.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 2, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nav atbalstīts arī 264. - deputāta Geiges priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 264.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 265. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 266. - deputātes Lībanes priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 267. - Tautas partijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 268. - šīs partijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 269. - “tēvzemiešu” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 270. - deputāta Leiškalna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 271. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums - šoreiz nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 14, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Arī 272. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 272. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 2, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 273. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 274. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 274.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 275. - deputāta Birkava priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 276. - deputāta Stirāna priekšlikums - daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 277. - deputātes Lībanes priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 278. - “tēvzemiešu” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 279. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 279.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 280. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 281. - šīs pašas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 282.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 283.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 284. - “tēvzemiešu” priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 285. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 286. - deputātes Stalidzānes un citu deputātu priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 287. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 288.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 289., 290.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 291. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 292. - deputāta Stirāna priekšlikums - šoreiz atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 292.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 2, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 293. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 294.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 295. - deputātes Lāzo priekšlikums - šoreiz nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 295.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 58. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 296. - deputātes Počas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 297. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 298.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 299. - deputātu Kezikas un Panteļējeva priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 300. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 301. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 302. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 303. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 304.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 305. - deputātu Salkazanova un Čevera priekšlikums - šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsot. Lūdzu, dariet to savlaicīgi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 305.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 1, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nav balsojams 306.priekšlikums, jo tie ir identiski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 307. - deputāta Leiškalna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Burvis vēlas debatēt par 307.priekšlikumu? Nevēlas. Jau ir izskatīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 308. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 309. - deputāta Apiņa priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 310. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 311.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 312. - “tēvzemiešu” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 313. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atgādināšu, ka Jēkabpils cukurfabrika zaudēja savu iespēju strādāt un ka tas notika šīs valsts ministru un likumdevēju virzītās politikas dēļ. Pašlaik Jēkabpilij ir vajadzīga palīdzība, lai atrisinātu to problēmu, ko šinī mājā un Brīvības ielas 36. mājā sēdošie ir viņiem uzkrāvuši virsū. Manā skatījumā, šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Tāpēc man gribētos tomēr lūgt jūs neievērot komisijas viedokli un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 313. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 314. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 315.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 316.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 317.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 318. - deputātu Stirāna, Birkava un Grīnblata priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 318.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 319. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 320. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 321. - deputāta Rudeviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 321.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 322. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 323. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums - nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 323.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 324. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 324.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 325. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 326. - “tēvzemiešu” priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 327.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

A.Poča. 328. - deputāta Bojāra priekšlikums - daļēji ir atbalstīts 327.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 328.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 329.priekšlikums nav balsojams, jo iepriekšējo mēs nupat noraidījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 330. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 331. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 332. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 333. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 334. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 334.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 1, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 335. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 336. - deputātes Počas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 337. - deputātu Soldatjonokas, Lāčplēša, Kezikas, Seiksta, Počas un Zīles priekšlikums - daļēji ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 338. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 339. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 340. un 341.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 342. - deputāta Zīles priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 343. - deputātes Počas priekšlikums - daļēji atbalstīts 342.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 343.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - nav, atturas - 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 344. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 345., 346., 347. un 348.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 349. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 349.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - nav, atturas - 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 350. - deputātu Soldatjonokas, Lāčplēša un citu deputātu priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 350.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 351. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 352. - deputātu Dreimanes, Stirāna, Bērziņa, Paula un Ūdres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 353. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 354. - deputāta Seiksta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 355. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Atbalstīts ir 356. un 357. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 358. - šīs pašas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 359. - deputāta Burvja priekšlikums - šobrīd atbalstu nav guvis. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 359.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 360. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 361. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 362. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 363.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 364. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 365. - deputātes Lībanes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 366. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 367. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 368. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 369. - deputāta Geiges priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 370. - deputāta Geiges priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 371. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 372. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 373. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 374. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 375.priekšlikums jau ir atbalstīts iepriekšējā - 374.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man liekas, kā jūs, cienījamā Počas kundze, nedaudz maldināt gan deputātus, gan sabiedrību. Varētu priekšlikumu daļēji atbalstīt, ja tur būtu kaut kāds attiecīgs teksts vai tur iekļautu attiecīgus vārdus, vai tur redakcionāli labotu, vai kā savādāk... Bet jūs taču nezināt kopējo summu. Un tāpēc es lūgtu nemaldināt sabiedrību un visus pārējos deputātus. Kā zināms, kopējā summa, kas vēl ir vajadzīga Lestenes Brāļu kapiem, ir vairāk nekā 60 tūkstoši. Tāpēc es ceru arī uz apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas atbalstu. Es vēršos arī pie Tautas partijas un ceru, ka atbalstīsiet latviešu karavīru Brāļu kapus. Es šoreiz nerunāju par opozīciju, viņi vienmēr ir šīs lietas atbalstījuši, tāpēc ka viņiem ir augsti morāles kritēriji, kā Jurkāna kunga partijai; arī viņi pagājušajā reizē atbalstīja. Mēs varētu atbalstīt Latvijā jebkurus Brāļu kapus, kas tiek uzturēti kārtībā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kuru esmu iesniedzis kopīgi ar Ādamsona kungu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 375. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 1, atturas - 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 376. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 377. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 378. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 379. - deputātu Dreimanes, Ūdres un citu deputātu priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 380. - deputāta Geiges priekšlikums - diemžēl atbalstu nav guvis. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 380.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Arī 381. - deputāta Geiges priekšlikums - diemžēl nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 381.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 382. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atgādināšu, ka šajā zālē mēs pirms gada runājām par daudzām problēmām, kas bija saistītas ar iespējām strādāt, kādas ir Iekšlietu ministrijai, un par nepieciešamību izveidot Tikumības policiju. Toreiz mēs dzirdējām ministra teikto, ka nauda ir un nauda būs, nauda tiks izmantota pareizi un Tikumības policija tiks izveidota. Pēc tam mēs saņēmām tādu skaistu skandālu, kas saucās pedofilijas skandāls, kurā tomēr bija iesaistītas daudzas personas... Un ko mēs šobrīd darām? Mēs nedosim naudu Bērnu tiesību aizstāvības centram. Acīmredzot tā ir kaut kāda zināma konsekvence no valdošās koalīcijas puses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 382.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - nav, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 383. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 384. - deputāta Bunkša priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 385. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts pilnībā ar citiem avotiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 386. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 387. - Ārlietu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 388. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 388.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 389. - deputāta Salkazanova un citu deputātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gaiļa valdības laikā tika pieņemts lēmums sadalīt kompetenci starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldību funkcijās nonāca izglītības iestādes. Bija vesela rinda padomju laika tradīciju: pie ministrijām bija dažāda veida bērnudārzi, un arī pie resoriem - dažāda veida bērnudārzi. Šie bērnudārzi tika pakāpeniski nodoti pašvaldībām, jo likums par pašvaldībām nosaka, ka tā ir viņu kompetence. No Gaiļa valdības laika līdz šodienai ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai likumi netiktu ievēroti. Iekšlietu ministrijai ir palikusi pirmsskolas bērnu iestāde, kuras finansējums ir 123 000 latu. Atkal kārtējo reizi netiek pildīts likums neizprotamu iemeslu dēļ. Tādēļ arī radās šis priekšlikums par šīs pirmsskolas bērnu iestādes finansējumu, kas ir pretlikumīgs, jo likumā par policiju nav paredzēts, ka šai institūcijai pienāktos bērnudārzs. Tā naudiņa, kas ir vajadzīga reorganizācijai, ir atstāta nākamajam gadam, un brīvā nauda ir novirzīta speciālai izglītības iestādei, kura ir avārijas stāvoklī, - šīs izglītības iestādes nepabeigtās celtniecības pabeigšanai, lai bērniem nebūtu jāiet uz ēdnīcu, kas atrodas avārijas stāvoklī. Un otrā stāvā esošā sporta zāle jau vairākus gadus ir slēgta. Bērniem ziemā jāiet ārā sportot.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai speciālās internātskolas bērni, bērni ar garīgiem traucējumiem, varētu normālās telpās iet ēst, normālās telpās iet sportot un lai šis avārijas stāvoklī esošais korpuss tiktu slēgts, jo tur reāli vairs nav iespējams nodarboties ...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Salkazanovs. ... ar izglītības jautājumu risināšanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 389.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 390. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 391.priekšlikums līdz ar to nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 392. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to 393.priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 394.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 395. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Narkomānijas apkarošanas birojam ir jānodod 80 000 latu.

Paskatīsim slaveno robežbūvi! Ko viņi ir darījuši 7.Saeimas laikā, un cik viņi ir saņēmuši? Saņēma 1999.gadā 7,6 miljonus, 2000.gadā - 5,3, un 2001.gadā saņems 10,2. Tur vajag vēl pieskaitīt arī to naudu, ko viņi ir saņēmuši no Finansu ministrijas Muitas pārvaldes (tāpēc, ka arī tā nauda aizgāja uz robežu): 1999.gadā - 3,6 miljoni, 2000.gadā - 2,7 miljoni, un miljons aizgāja 2001.gadā. Celtniecība nebija taupīga. Par visiem tiem brīnumiem varēs kādreiz sarakstīt grāmatas. Es pateikšu vienīgi to: kā varēja divus elektropacēlājus ar pusotras tonnas celtspēju, kuri maksā kopā 26 tūkstošus, nopirkt par 210 tūkstošiem, par kuriem var nopirkt trīs “skānijas”? Tas ir tik tiešām brīnums!

Un vēl. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir finansējuma palielinājums par 1,3 miljoniem. Ja mēs atskaitām no turienes 1,4 miljonus, kas būs pašiem, tad pāri paliek... Tā ka līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijā var veikt.

Un Narkomānijas apkarošanas birojam 880 000 latu var atrast, un tie ir jāatrod. Jūs jau labi norādījāt visu to summu, kas tika novēlēta šai sistēmai. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 395. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Gundars Bojārs.

Sēdes vadītājs. Par - 27, pret - 1, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A.Poča. 396. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts, neskatoties uz to, ka Burvja kungs teica, ka dzelzceļu vada sociāldemokrāti. Taču autobusus, es domāju, tomēr vada šoferi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, var pašlaik diskutēt, kas ko vada un uz kurieni vada. Taču būtībā varētu noticēt, ka teorētiski valsti vada likumdevējs. Tie esat jūs, kas te sēž. Jūs te patiešām sēžat. Un kur jūs mūs novedīsiet? Nu paliksim mēs bez ceļiem, paliksim bez dzelzceļa. Ar jūrniecību jūs jau esat būtībā izrīkojušies, iznīcinājuši visas iespējas. Nav tik traki, Kārli... lai būtu izsmelts... Kuģus jūs esat likvidējuši, tas ir skaidrs pats par sevi. Būtībā jūs šodien kārtējo reizi darāt visu, lai Latvija nevarētu kustēties no vietas, nevarētu attīstīties.

Es dzirdēju no Tautas partijas pārstāvjiem daudzus skaistus vārdus par reģionālo attīstību. Reģionālā attīstība paredz vismaz vienu lietu - ka ir arī iespējas transportam kustēties starp reģionu centriem un pilsētu, ko sauc par galvaspilsētu. Es tomēr lūgtu jūs apdomāties un iedot šo naudu tieši pasažieru pārvadājumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 396. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 5, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 397. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 397. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 4, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 398. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 398. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 399. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 400. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 401., 402. un 403.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 404.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta.

A.Poča. 405. - Ārlietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 406. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Arī 407. - Ministru kabineta priekšlikums, un 408. - deputāta Vītola priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 408. - deputāta Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 409. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Šobrīd tas nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 410.priekšlikumā. Tiesa gan, tur ir tikai precizēta programma.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties vismaz uz to summu - trīsarpus tūkstoši! Tā ir tik šausmīga nauda, ka pēc tam patiešām būs kauns skatīties spogulī, ja Latvijas likumdevējs nav spējīgs atrast 3,5 tūkstošus Bērnu tiesību aizsardzības centram. Tās ir šausmas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 409. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 411. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzam atbalstīt mācību literatūras izdošanu. Jūs taču zināt, cik maksā mācību literatūra! Ar Izglītības un zinātnes ministrijas vieglu roku darboņi pelna ļoti skaistu naudu. Ja par vēstures grāmatu ir jāsamaksā 5 lati un arī pārējās maksā no 2 līdz 3 latiem un ja ir vēl arī papildu literatūra, kura arī ir burtnīcas biezumā un izmaksā 50-60 santīmus, tad jau nav brīnums, ka vecāki, it sevišķi laukos, nevar bērniem iegādāties mācību literatūru. Tāpēc lūdzam atbalstīt mācību literatūras izdošanu, lai kaut vai tādā veidā samazinātu tās literatūras cenu! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tā taču ir ļoti maza naudiņa - 22 tūkstoši!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 411.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus - 412., 413., 414., 415., 416., 417., 418., 419. un 420.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča. 421. - deputāta Gaigala priekšlikums. Tas ir jau atbalstīts citā priekšlikumā.

Ministru kabineta iesniegto 422., 423., 424., 425., 426., 427., 428., 429., 430. un 431.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī Ministru kabineta iesniegto 432., 433., 434., 435. un 436.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Deputāta Bojāra iesniegto 437.priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 437.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 16, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 438. - Ministru kabineta priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Neatbalstīja 439. - deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Zemkopības ministrija mierīgi iznīcināja Jēkabpils cukurfabriku, jo, redziet, Latvijā ražotais cukurs neesot vajadzīgs, labāk ievedīsim to no citām valstīm. Nu, protams, tie 400 darbinieki palika bez darba, to liktenis jau nevienu neinteresē. Turklāt ziemā netika apkurinātas mājas, jo fabrika nestrādā, bet tās bija pieslēgtas pie fabrikas siltumtrases. Un tāpēc tas parāds, kuru radīja Lauksaimniecības ministrija, viņai ir jāatmaksā. Kāpēc līdzekļi ir paņemti no šīs pozīcijas? Diemžēl Lauksaimniecības ministrijas sastāvā esošais veterinārais dienests katru gadu izlieto 10 miljonus latu.
10 miljonus latu! Un tāpēc mums ir jāskatās, kur paliek šī nauda. Un, tā kā Lauksaimniecības ministrija “iegrieza robu” Jēkabpils pašvaldībai, tai ir tas
41 tūkstotis jāatmaksā. Parādus vajag atmaksāt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 439.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 63. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 440. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jēkabpils rajonā ir Asares pagasts. Neliels pagasts. Nav viņiem lielu naudas ieņēmumu. Lai remontētu un pilnveidotu savu ūdensapgādes sistēmu, viņiem ir vajadzīgi 500 lati. Mani interesē, vai jūs, cienījamā pozīcija, atbalstīsiet šo priekšlikumu vai ne. Jo visu laiku jūs, satiekoties ar zemniekiem, krītat ceļos viņu priekšā un sakāt, ka jūs viņus ļoti mīlat. Tad nu tagad to mīlestību parādiet balsojumā!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 440. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 1, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 441. - deputāta Bojāra priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: “Negrābsties!”) Kas nu skauž vai?... gaidīji... Cienījamie kolēģi, šodien es tik daudz klausījos par to, kā jūs atbalstāt reģionus! Šis ir jau sešpadsmitais balsojums par atbalstu reģioniem. Kas attiecas uz iepriekšējiem piecpadsmit, jums kaut kā ļoti, ļoti neveicās tos atbalstīt. Varbūt šajā balsojumā jums paveiksies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 441.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta iesniegto 442.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī 443. un 444.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 445. - deputāta Gaigala priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sveiki, kolēģi! Iepriekšējie runātāji jeb priekšlikumu iesniedzēji ir ietaupījuši daudz laika, tā ka uz viņu rēķina es varētu tagad mierīgi paskaidrot, ko nozīmē tie skaitļi un priekšlikumi, jo īstenībā tie nav nejauši. Un tās nav rūpes par divu Tautas partijas vadīto ministriju budžetiem.

Joka pēc var arī pierakstīt dažus skaitļus, var veikt elementāras aritmētiskas darbības. Ja šo ministriju centrālo aparātu finansējumu izdala ar tur strādājošo darbinieku skaitu, tad redzam, ka vienam darbiniekam finansējums Izglītības un zinātnes ministrijā ir 6000 latu gadā, Kultūras ministrijā - 5500 latu gadā, un Zemkopības ministrijā - 9000 latu gadā. Tātad tas svārstās no 6000 latiem līdz 9000 latiem. Tā tas ir. Algas gadā: 2900 latu - Izglītības un zinātnes ministrijā, 2600 latu Kultūras ministrijā, 3900 latu - Zemkopības ministrijā. Līdz ar to mēnesī tās svārstās vidēji no 235 latiem līdz 325 latiem. Tātad ir 90 latu starpība. Vai tas ir maz vai daudz? Es domāju, ka tomēr pie šā jautājuma būs kaut kad jāatgriežas. Jo ir pilnīgi veltīgi cerēt, ka tās ministrijas, kurām nepārtraukti pārmet par nekvalitatīvu dokumentu sagatavošanu un kuras visu laiku mokās tādēļ, ka nav finansu aprēķina, nav finansu pamatojuma un tā tālāk... Cerības, ka, pastāvot sliktākiem darba apstākļiem, mēs dabūsim tikpat labus darbiniekus, ir pilnīgi veltas.

Es domāju, ka šo viedokli atbalstīs visi tie, kas saka, ka nav nekādas īpašas starpības. Jāņem vērā, ka man ir divi priekšlikumi pēc kārtas, es atgādinu arī par otro. Ir divas iespējas. Tie, kuri saka, ka nav nekādas starpības, atbalstīs šos priekšlikumus, jo 90 latu mēnesī - tā taču nav nekāda lielā starpība. Un otri atbalstīs priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai pārvākties uz Ekonomikas ministrijas vai Finansu ministrijas telpām, kuru remontiem gadu no gada tiek dots finansējums. Bet Izglītības un zinātnes ministrija? Ja jums nav slinkums, kādreiz izejiet cauri otrajam stāvam, kurā ir tikai 20 gadus vecas mēbeles, cilvēki strādā bez datoriem un dažkārt strādā vispār antisanitāros apstākļos! Tur apmetums grūst uz galvas.

Tā ka es ļoti ceru, ka tā Finansu ministrijas darba grupa, kura izstrādā vienotus darba samaksas principus visās valsts pārvaldes iestādēs, strādās arī pie finansēšanas principiem, jo tā tomēr ir disproporcija, diskriminējoša disproporcija šiem sektoriem.

Liels paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Katrā ziņā Gaigala kunga piedāvājums ir vērā ņemams. Tikai nezinu, kāpēc viņš nepaskatījās, kāds ir Valsts kasē finansējums uz vienu darbinieku. Manā skatījumā, tur ir no valsts administrācijas iestādēm pats lielākais finansējums uz vienu strādājošo.

Attiecībā uz Gaigala kunga pausto cerību, ka vienotā darba samaksas sistēma parādīsies, mans uzskats ir šāds: tā kā veselu rindu solījumu ir devušas iepriekšējās valdības un vesela rinda likumu netiek pildīti, arī šie solījumi netiks pildīti. Pat tad, ja šie noteikumi parādīsies, tie tāpat netiks pildīti, jo to izpildei, tāpat kā Civildienesta likuma izpildei, būs vajadzīga tik liela nauda, ka finansu ministrs vienkārši kārtējo reizi naudu neatradīs, tāpat kā nespēj barikāžu dalībniekiem pateikt paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 445.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 446. - deputāta Gaigala priekšlikums - arī nav atbalstīts šajā redakcijā, bet tas ir daļēji atbalstīts 460. vai 480., vai 481.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 446.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 447. - Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 448. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums vienmēr ir kaut kādi projekti, un diemžēl tie projekti saņem ļoti skaistu naudu. Ir izveidoti divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondi, kas ir izlietojuši 890 000 latu. No kurienes ir paņemta nauda? Jūs to, Dieva dēļ, neatradīsiet nevienā dokumentā! Tagad ir jauns brīnums - tā celulozes rūpnīca. Protams, mums ir cilvēki, kuriem patīk kādam izdabāt. Taču neviens nav sarēķinājis, kas šā projekta realizācijas gadījumā notiks ar mūsu mīļo Daugavu. Rodas, teiksim, jautājums par dioksīdu. Vienā otrā HES tas nosēdīsies, bet kā būs ar Rīgas HES, no kurienes Rīga saņem ūdeni? Apmēram 40 procentu no tā, ko tur iemetīs, nogulsies šinī ūdenskrātuvē. Un tad jūs pēc sešiem, septiņiem gadiem redzēsiet, kā pieaugs Rīgas iedzīvotāju saslimstība ar vēzi. Tā nav joka lieta. Es, protams, saprotu zviedrus un somus, kuri grib pie mums atstāt visus netīrumus un sev aizvest celulozi. Tepat blakuszālē bija viens saiets, kuru Leiškalna kungs vadīja. Es tad uzdevu jautājumu: “Vai pie mums ražos papīru no tās celulozes?” Viņi pateica: Nē! “Redziet, rūpnīca papīra ražošanai ir ļoti dārga, un mēs te to uzcelt nevaram.” Tātad mums paliks visi netīrumi, paliks dioksīds, bet viņi saņems tīru celulozi. Ļoti skaisti!

Esmu runājis ar speciālistiem, kas tik tiešām nodarbojas ar šo jautājumu, un esmu iepazinies ar tehnoloģiju, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Izrādās, ka pat pēc vislabākās attīrīšanas ūdenī paliek zināms daudzums dioksīda. Es domāju, ka Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģija nav sliktāka par somu vai zviedru.

Tātad 40 procenti dioksīda paliks ūdenī. Tas nogulsies mūsu...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Bojārs. ... Rīgas HES ūdenskrātuvē, un mēs tādu ūdeni lietosim. Ja jau...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 448.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 18, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 449. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 450. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 451. - priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 452. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 453.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 454. - sociāldemokrātu priekšlikumu - komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 454.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 455. - sociāldemokrātu priekšlikums - daļēji ir atbalstīts 146.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs paskatīties, kādiem mērķiem sociāldemokrāti iesaka piešķirt šos 50 000 latu. Tieši tā! Rehabilitācija tiem bērniem, kas ir cietuši no vardarbības. Jāņem vērā, ka tie, kas Latvijā veikuši šādu vardarbību, saņem dzīvi komfortablos apstākļos cietumā, bet sevišķi labos cietumos - ar pilnu komfortu. Tur viņi rehabilitējas, un tie sodi ir ar ļoti maziem termiņiem. Taču šo naudu iedot bērniem, protams, ir žēl. Ļoti smieklīgi. Es visu to saprotu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Balsosim par 455.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 456. - priekšlikums, ko komisija ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 457. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 458. - deputāta Leiškalna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Te tāda mierīga lieta. (Starpsauciens: “Kārli, turie kā vīrs!”) Te neironizēsim. Pirmais. Es savu priekšlikumu iesniedzu divu iemeslu dēļ.

Pirmais ir šāds. Pirms vairākiem gadiem mēs atbalstījām programmu, kuras ietvaros 2001.gada budžetā 184 000 latu bija paredzēti hroniskas nieru mazspējas slimnieku ārstēšanai ar hemodialīzi. Neatbalstot šo priekšlikumu, mēs pārtrauksim kādas jau sāktas programmas realizāciju, patiesībā sagrausim šo programmu, jo, ja naudu no programmas izņem ārā kādā starpposmā, tad nekas vairs nav līdzams.

Otrs ir tīri cilvēciskais aspekts, un tas man liedz atsaukt šo priekšlikumu. Es jau neceru, ka es kaut kā izmainīšu valdības un arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksmi, kā arī parlamenta attieksmi. Taču es personīgi pazīstu cilvēkus, kas ārstējas šādā veidā, ar šo nieru attīrīšanas, tā teikt, mehānismu… es nezinu, kā to īsti pareizi nosaukt. Zinu, ka tā ir liela problēma. Tā ir tiešām tāda lieta, par kuru nevajag ironizēt. Man ir bailes, ka es, atsaucot kādu no šiem priekšlikumiem, atņemšu kādam cilvēkam tiesības dzīvot. Tā ka es to nevaru darīt. Īpaši es jūs neaicinu, jo es saprotu - frakcijas disciplīna stāv pāri visam. Mums ir virkne ļoti svarīgu izdevumu, to skaitā ir automobiļu pirkšana un tamlīdzīgi.

Ir lietas, par kurām var ironizēt un par kurām var nerunāt no parlamenta tribīnes, taču šis ir tik tiešām tāds jautājums, kas skar cilvēka tiesības uz dzīvošanu… pat ne uz dzīvošanu, bet uz izdzīvošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Jā, es arī uzskatu, ka šī ir programma, kura noteikti būtu jāturpina. Bet, manuprāt, šo jautājumu varētu risināt nedaudz citādāk. Diemžēl tā tas ir, raugoties no budžeta veidošanas metodikas viedokļa. Šīs programmas finansēšana nez kāpēc ir iekļauta investīciju programmā. Tas nozīmē, ka tie ir kaut kādi vienreizēji ieguldījumi. Diemžēl šīs programmas realizācijai ir nepārtraukti jāatjauno hemodialīzes aparāti, un tas nozīmē, ka tie ir kārtējie izdevumi un Labklājības ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju vienkārši jāatrod pareiza pieeja šīs programmas finansēšanai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns prasa balsojumu? Nevar vairs… Debates ir beigušās, Leiškalna kungs. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Uzturu!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 458.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta izstrādāto 459.priekšlikumu - programmu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 460. - priekšlikums, ko komisija ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 461.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 462. - priekšlikums, ko komisija ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 463.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 464. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 464.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 465., 466. un 467.- Ministru kabineta priekšlikumi. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Poča. 468. - sociāldemokrātu priekšlikums - šobrīd nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, lielāko daļu mūsu priekšlikumu jūs neatbalstījāt. Sekas būs jūtamas! Visā 2001.gada garumā būs redzami visi tie rezultāti un nāksies vienu otru reizi laikam nožēlot.

Tagad ir palicis jautājums par Rīgas Zooloģisko dārzu. Par tiem zvēriņiem, kuri tur ir. Tie nevar, protams, atnākt uz šejieni un kaut ko pateikt vai nostāties kaut kādā demonstrācijā, bet viņi arī grib ēst un grib, lai viņiem būtu iekārtots mājoklis. Jūs ar saviem bērniem vai mazbērniem taču mīlat aiziet uz Zooloģisko dārzu un tur pastaigāties. Nu vai tad tik tiešām mēs nevaram atrast 170 000 latu, lai atbalstītu mūsu Zooloģiskā dārza turpmāko eksistenci un lai tā iemītnieki justos… nu, ja ne īpaši labi, tad vismaz dzīvotu apmierinošos apstākļos?

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un neaizmirstiet to, ka tas ir viens no pašiem labākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 468.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Atbalstu neguva arī 469. - sociāldemokrātu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 469.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 1, atturas - 67. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 470. - Ministru kabineta priekšlikumu. Un arī 471.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 472. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 472.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 473. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 474. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 474.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - nav, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 475. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 476. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 476.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 477. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 478. - deputāta Grīga priekšlikums - daļēji ir atbalstīts 114.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ceru, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atbalstīs šo priekšlikumu.

Lai gan Dobeļa kungs sacīja, ka sociāldemokrāti ir rozā, bezmaz vai galīgi sarkani, tomēr sociāldemokrāti atbalstīja latviešu leģionāru piemiņas vietas izveidi Lestenē. Kritušo leģionāru piemiņas vietas izveidi visi kā viens viņi atbalstīja - atšķirībā no jums, cienījamie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti! No jūsu vidus to atbalstīja tikai pieci cilvēki. Man īpašu izbrīnu izraisīja Gaiļa kunga nebalsošana par šo priekšlikumu, kuru mēs iesniedzām un kurš bija par Lestenes Brāļu kapiem.

Ceru, ka jūs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti, atbalstīsiet vismaz 478.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 478.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 9, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta iesniegto 479.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un 480.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Un arī 481.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 482. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 482.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 483. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Atbalstu ir guvis Ministru kabineta iesniegtais 484. un 485.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. ... un arī 486.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 487. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 487.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 66. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. 488. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 488.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 2, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 489. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - daļēji ir atbalstīts 369.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mazirbes Lībiešu kultūras namam ir nepieciešams remonts. Kultūras nams ir jāremontē! Es jums jau teicu, ka nākamā gada vasarā atbrauks diezgan daudzu mūsu kaimiņvalstu pārstāvji. Nu nebūs taču patīkami skatīties uz to noplukušo ēku. Un kādā tualetē tad tie atbraukušie cilvēki ies? Vai tad tik tiešām jūs nesaprotat, ko jūs darāt? Man tas vispār rada izbrīnu. Atklāti sakot, ja paskatos, kāda jums šodien ir attieksme pret Latvijas valsts nacionālajām interesēm, man nav par ko izteikt jums pateicību. Vismaz šo priekšlikumu atbalstiet!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 489.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 490. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 491. - priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 492.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgi ir ar 493.priekšlikumu, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā 494.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas ir saistīti ar līdzekļu pārdali starp programmām. Tagad ir jāskata 4.tabula - “Priekšlikumi par deficīta palielināšanu”.

495.priekšlikumu Ministru kabinets atsauca.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Arī 496.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atsauca.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 497. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam devuši investīcijas jebkuram, tikai ne Iekšlietu ministrijai - institūcijai, kurai visu laiku jānodarbojas ar cīņu pret organizēto noziedzību.

Pirmās investīcijas drošībai tika izdarītas 1994.gadā, kad iekšlietu ministrs bija Ģirts Kristovskis. Diemžēl tās beidzās 1995.gadā, kad iekšlietu ministrs bija Jānis Ādamsons. Pēc 1995.gada Iekšlietu ministrija investīciju veidā nav saņēmusi nevienu santīmu. Maksimums, ko ir izdevies panākt, ir tas, ka gada laikā ir nomainītas 10 - 12 automašīnas. Visu pārējo diemžēl nav skārusi attīstība.

Runājot par līdzekļu avotiem, jāuzver, ka līdzekļu avots ir pietiekami korekts tajā ziņā, ka deficīta palielināšana uz tā fona, ka mēs esam jau palielinājuši deficītu, nerada nekādus papildu jautājumus. Ir atsevišķi papildu procenti... Taču, ja mēs gribam dzīvot drošā valstī, tad mums, cienījamie kolēģi, ir jāpiešķir līdzekļi arī drošībai. Aicinu sniegt atbalstu Tautas partijas pārstāvētajai Iekšlietu ministrijai - konkrēti Marekam Segliņam -, lai beidzot Valsts policija saņemtu investīciju veidā to naudu, kura tai ir nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 497. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 25, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Līdzīgi ir ar 498. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Varu vienīgi teikt, ka tas jau ir daļēji atbalstīts 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 498.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 499. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 500. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - daļēji ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 501. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums - daļēji ir atbalstīts 484.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 501.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 48. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 502. - deputāta Salkazanova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tiešām piekrītu Ivaram Godmanim, ka vajadzētu sagaidīt premjeru, jo pirms dažām nedēļām, stāvēdams šajā pašā tribīnē, premjers skāra šo jautājumu. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Počas kundze izteica solījumu attiecībā uz tām pašvaldībām, kurām īpašuma nodokļa prognoze nepiepildījās sakarā ar to, ka akciju sabiedrība “Valsts meži” pārvērtēja savus mežus. No 580 pašvaldībām tās ir 300 pašvaldības. Sakarā ar to, ka, pieņemot likuma grozījumus, ar nodokli neaplikām īpaši aizsargājamos dabas objektus, tās pašvaldības šogad ir vienkārši katastrofālā stāvoklī. Abu šo amatpersonu solījums bija tāds: “Pagaidīsim gada beigas, par daudz ātri Salkazanovs lien tribīnē un prasa šo naudu pašvaldībām. Vēl nav skaidrs, ko viņas iekasēs, vai šis nodoklis izpildīsies vai neizpildīsies.”

Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana beidzās 1.novembrī, jo attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli ir noteikts, ka līdz 1.novembrim šī nauda ir jāiemaksā. Nu jau sen ir garām 1.novembris. Tuvojas 1.decembris. Nu būtu īstais laiks pildīt solījumus, kas pirms pāris nedēļām tika no šīs pašas tribīnes doti šīm 300 pašvaldībām. Par nekustamā īpašuma nodokli kopumā jāteic, ka nākamajā gadā vēl 30 pašvaldībām radīsies tādas pašas problēmas un ka 2002.gadā gandrīz visām 500 pašvaldībām būs tādas pašas problēmas. Jo šajā pašā zālē...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Salkazanovs. ... tika nolemts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par būvēm, ka atbrīvojums būs spēkā no 2002.gada. Lūdzu, pildīsim savus solījumus!

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča. Cienījamais Salkazanova kungs! Jūs pats savā runā teicāt: “Gads beigsies, un tad šo jautājumu arī skatīs!” Un tieši tā teica arī premjers no šīs tribīnes.

Un vēl. Jūs labi zināt, ka kopumā pašvaldībām šis nodoklis pat pārpildās un ka ir tikai dažas pašvaldības, kurām tas ir mazāks. Tas jautājums ir jāskata ļoti individuāli. Un, ja šāda kompensācija, kā premjers solīja, notiks, tad acīmredzot tas būs tikai tad, kad būs precīzi, skaidri zināms, cik katra konkrētā pašvaldība ir saņēmusi. Šobrīd es aicinu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 502. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 14, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar deficīta palielināšanu. Tagad mums jāpāriet pie priekšlikumiem, kas ir saistīti ar atsevišķiem pielikumiem.

Pirmais ir 503.priekšlikums, kas precizē 16.pielikumā atsevišķus kodus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 503.priekšlikumu.

A.Poča. 504.priekšlikums ir ierosinājums izteikt 6.pielikumu jaunā redakcijā atbilstoši summas sadalīšanai pa dažādām pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgs pēc satura ir 505. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

A.Poča. 506.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 507.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 508.priekšlikums ir saistīts ar šiem pašiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgi tas ir ar 509. un 510.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Poča. Līdz ar to esam nonākuši pie 13.tabulas - “Priekšlikumi par likumprojekta 17.pielikumu. Valsts izsniedzamie galvojumi 2001.gadam”.

Pirmais ir 511.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina izslēgt no galvojumu saraksta Skultes ostu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Ministru kabineta priekšlikumu neatbalsta, tas ir, mēs ierosinām saglabāt galvojumu sarakstā Skultes ostu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pieteicos runāt tikai tāpēc, ka paskatījos un ieraudzīju, ka tur rakstīts, ka arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta... Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir pieņēmusi lēmumu, kurš, manā skatījumā, ir pareizāks nekā Ministru kabineta piedāvātais, es ceru, ka mēs atbalstīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Es gribētu Burvja kungam norādīt, ka jāseko līdzi dokumentiem. Un, jau uzsākot debates par budžetu, es norādīju, ka par šo priekšlikumu komisijas viedoklis ir atšķirīgs. Tā ka, lūdzu, sekojiet līdzi dokumentam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Nav iebildumu.

A.Poča. Komisijas viedoklis par 512.priekšlikumu ir līdzīgs Ministru kabineta viedoklim. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī tas ir attiecībā uz 513.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 514. - deputātu Birkava, Leiškalna un Stirāna priekšlikums - diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 514.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 25, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Netika atbalstīts arī 515. - deputāta Salkazanova priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 515.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča. Komisija jums izplatītajā dokumentā mainījusi savu attieksmi pret 516.priekšlikumu. Līdz ar to šobrīd tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 516.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 20, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 517. - deputāta Vītola priekšlikums, un 518. - deputātes Počas priekšlikums. Tie ir transformēti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajā 519.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 520.priekšlikumu komisija atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus par tabulām. Lūdzu atgriezties pie 1.tabulas, tur ir apkopoti priekšlikumi par likumprojekta tekstu.

Pirmais tradicionāli ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums kopsavilkuma skaitļus likuma tekstā precizēt pēc balsojumiem. Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 2. - Ministru kabineta priekšlikums par 3.panta redakciju. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 6.priekšlikumu, kurā ir iestrādāts gan deputāta Salkazanova iesniegtais 3. un 4.priekšlikums, gan arī Ministru kabineta iesniegtais 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu.

A.Poča. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Mums ir iesniegts 8.priekšlikums, kas alternatīvs. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - netika atbalstīts. Lūdzu izteikt atbalstu 10. - Ministru kabineta priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pagājušajā gadā, kad pieņēmām budžetu šim gadam, bija identiska situācija. Es domāju, daudzi no jums atceras, ka pagājušajā reizē tika iebalsoti šie burvīgie vārdiņi “ne mazāk kā”. Tie nozīmēja to, ka bija jābūt garantijām attiecībā uz speciālo veselības aprūpes budžeta to daļu, ko iegūst no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un mēs cerējām, ka viss būs kārtībā. Taču izrādījās, ka šīs garantijas tomēr netiek nodrošinātas, jo veselības aprūpei paredzētā nauda nepārtraukti, mēnesi pēc mēneša, ar aizkavēšanos ienāk speciālajā veselības aprūpes budžetā - Slimokasē. Šā iemesla dēļ jau gada beigās sacēlās liela ažiotāža. Problēma ir saistīta ar to, ka likums tika mainīts, bet Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību palika iepriekšējie, neskatoties uz izmaiņām likumā. Jā, es zinu, ka pašlaik Ministru kabinets izstrādā jaunus noteikumus par veselības aprūpes finansēšanas kārtību. Taču, kas attiecas uz šiem vārdiņiem “ne mazāk kā”, es tomēr uzskatu, ka nevar būt tā, ka tie pazūd no teksta un līdz ar tiem - arī garantijas, ka speciālais veselības aprūpes budžets katru mēnesi saņems noteikto naudas apjomu. Šajā pantā ir ieliktas šādas garantijas pašvaldībām, un nevar zust arī veselības aprūpei šāda veida garantijas. Es gribu redzēt, kāda nostāja tagad būs “tēvzemiešiem” attiecībā pret šo garantēto finansējumu veselības aprūpei.

Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Budžeta veidošana ir reglamentēta likumā par budžetu un finansu vadību. Diemžēl speciālo budžetu veidošana ir ļoti precīzi noteikta. Ir divas iespējas. Viena iespēja ir tā, ka var balstīties uz dotāciju, kas ir cieta, precīza: nauda tiek saņemta un tiks saņemta ar sekundes precizitāti. Otra iespēja ir veidot speciālo budžetu. Tas ceļš ir riskantāks, bet ir cerības dabūt vairāk, ja ar iekasēšanu veicas labāk. Abas lietas apvienot nav iespējams, ir jāizvēlas viens no diviem variantiem. Un tāpēc šī lieta nav iespējama. Zinot, kāda ir problēma, varu pateikt vienu - ir vienošanās, ka būs jauni Ministru kabineta noteikumi, sākot no nākamā gada 1.janvāra. Taču ir ļoti iespējams, ka Ministru kabinets jautājumu skatīs 12.decembrī. Jau no šā gada 18.decembra pārskaitījumi speciālajam veselības budžetam tiks veikti katru dienu. Patlaban pārskaitījumi, tā kā šī nauda ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, tiek veikti, tāpat kā pašvaldībām, vienu reizi nedēļā - katru pirmdienu apmēram pulksten vienos vai divos pēcpusdienā. Ceru, ka, sākot no 18.decembra, mēs to pārskaitīsim katru dienu. Un galvenā problēma ir gada beigās, gada pēdējās dienās. Kur šī nauda paliks? Arī šī problēma tiks risināta.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt 9.priekšlikumu un atbalstīt 10. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs. Visu cieņu finansu ministram! Tomēr jāteic, ka, lai gan no šīs tribīnes ir skanējuši pārāk daudzi solījumi, tie nav tikuši pildīti. Patiesībā par speciālo veselības aprūpes budžetu jāteic, ka uz 1.oktobri nesadalītā nauda, kas pienācās veselības aprūpei, bija 939 tūkstoši un 566 lati. Slimokases šo naudu nesaņēma uz 1.oktobri, bet tām bija jāsaņem šī nauda. Bija raksti avīzēs un informācija televīzijā par to, ka nav veikti norēķini par veselības aprūpi. Norēķinu neveikšanas sakne bija tā, ka likums netika pildīts. Šodien sola, ka Ministru kabinetā izstrādās jaunus noteikumus. Taču, ja likumā šādas normas nav, tad Ministru kabinetam tas nav jādara.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Salkazanovs. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es labprāt piekristu Salkazanova kungam jautājumā par cieto normu gan attiecībā uz procentiem, gan arī attiecībā uz latiem jeb naudas summu, bet 9.priekšlikumā ir runa par kaut ko pavisam citu - 9.priekšlikums slēpj sevī 3,1 miljonu latu lielu deficītu, jo tajā ir izmainīti, samazināti gan tie procenti, kas nonāk pašvaldībām, gan arī tie, kas nonāk veselības aprūpei. Tātad tas ir līdzekļu samazinājums. Tā ka, ja jūs atbalstāt veselības aprūpi, nevajadzētu atbalstīt 9.priekšlikumu. Tātad ir vai nu jāatbalsta 10.priekšlikums, vai arī, ja mēs turamies pie konservatīvām normām un atstājam likumā šos divus skaitļus, gan procentus, gan latus, jāatstāj spēkā iepriekšējā redakcija, tā, kas bijusi iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu. Aicinu viena iemesla dēļ. Tik tiešām, likumā par budžetu un finansu vadību un par budžeta tiesībām ir precīzi noteikts, ka speciālais budžets saņem tik, cik lieli ir šajā budžetā paredzētie tā saucamie iezīmētie ienākumi. Nevar būt tā, ka ir iezīmētie ienākumi, bet vēl bez tā visa ir kaut kas papildus. Lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 39, atturas - 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? Atklājam debates par 10.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jāsaka paldies Jurdža kungam, ka viņš norādīja uz manu kļūdu. Un Šķēles kungam. Jāatzīst sava kļūda, esmu kļūdījies. Taču tādā gadījumā es aicinu neatbalstīt arī 10.priekšlikumu, lai vārdiņi “ne mazāk kā” saglabātos pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Lai tas, par ko es runāju iepriekš - garantētais finansējums speciālajam veselības aprūpes budžetam -, saglabātos un lai, pamatojoties uz likumu, Ministru kabinets izstrādātu jaunus veselības aprūpes finansēšanas noteikumus, kā finansu ministrs mums to šeit no tribīnes solīja. Taču ir vajadzīgs likums, uz kura pamata Ministru kabinetam jārīkojas. Tādēļ aicinu neatbalstīt 10.priekšlikumu, lai paliktu pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ar šiem maģiskajiem vārdiņiem - “ne mazāk kā”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 12. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 13. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - mēs neatbalstām. Piedāvājam jums 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - mēs atbalstām.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - jau daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.12, kā arī nākamajos, kurus mēs jums piedāvāsim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Un arī 22. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam “Par valsts budžetu 2001.gadam” ir izskatīti. Lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2001.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 32, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. (Starpsauciens: “Ministru prezident, par vēlu tu nāc!”)

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jakovs Pliners, Kārlis Leiškalns, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Dzintars Ābiķis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Roberts Jurdžs un Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Pateicos visiem par izturību. Sēde ir slēgta.

Redaktores: L.Bumbura, M.Freija, L.Kainaize, M.Saturiņa, I.Vaitmane

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 14.sēde

2000.gada 30.novembrī

Likumprojekts “Dzelzceļa pārvadājumu likums”

(2.lasījums) (Izskatīšanas turpinājums)

(2171. un 2474. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 1.lpp.

 

Par darba kārtību - 13.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Bērziņam “Par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai

un 2000.gada 31.oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi” - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nav pieņemts)

(2490. un 2490-a dok.) - 13.lpp.

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

(2497. un 2497-a dok.) - 14.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību

pret subsidēto importu””

(2500. un 2500-a dok.) - 15.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Leiškalns - 15.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas

rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” (Nav pieņemts)

(2505. un 2505-a dok.) - 15.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 16.lpp.

Par likumprojektu “Sabiedrības integrācijas fonda likums”

(2513. un 2513-a dok.) - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Ūdre - 17.lpp.

- dep. A.Seiksts - 18.lpp.

Par darba kārtību - 18.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret

subsidēto importu”” (1.lasījums) (Steidzams)

(2500. un 2500-a dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta V.Ģīļa

saukšanai pie administratīvās atbildības”

(2489. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

(2296. un 2296-b dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 21.lpp.

Debates - dep. P.Salkazanovs - 23.lpp.

- dep. A.Barča - 26.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””

(2.lasījums) (Steidzams)

(2299. un 2299-b dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 32.lpp.

Debates - dep. H.Soldatjonoka - 33.lpp.

- dep. A.Barča - 34.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 36.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 37.lpp.

- dep. M.Lujāns - 39.lpp.

- dep. V.Lāzo - 40.lpp.

- dep. R.Ražuks - 42.lpp.

- dep. I.Burvis - 43.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 43.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 44.lpp.

- dep. M.Lujāns - 45.lpp.

Paziņojums - dep. J.Dobelis - 48.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 49.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Bērziņš - 50.lpp.

- dep. J.Pliners - 51.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 53.lpp.

- dep. A.Barča - 54.lpp.

- labklājības ministrs A.Požarnovs - 57.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 58.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju

likumā” (3.lasījums)

(2506. dok.) - 59.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 60.lpp.

Debates - dep. J.Čevers - 61.lpp.

- 62.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (3.lasījums)

(2491. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 64.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

(3.lasījums)

(2496. dok.) - 65.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 65.lpp.

Debates - dep. B.Cilevičs - 66.lpp.

- dep. I.Burvis - 67.lpp.

- dep. J.Dobelis - 67.lpp.

- dep. A.Golubovs - 68.lpp.

- dep. I.Burvis - 70.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2001.gadam” (2.lasījums)

(2292. un 2512. dok.) - 74.lpp.

2.tabula. Priekšlikumi par izmaiņām nodokļu un

          nodevu prognozēs

Ziņo - dep. A.Poča - 74.lpp.

Debates - dep. Dz.Rasnačs (25.priekšlikums) - 76.lpp.

- dep. P.Tabūns (27.priekšlikums) - 77.lpp.

- dep. A.Seile (28.priekšlikums) - 79.lpp.

- dep. M.Lujāns - 81.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 82.lpp.

- dep. V.Lauskis - 83.lpp.

- dep. P.Tabūns - 85.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Ražuks - 86.lpp.

- dep. A.Seiksts - 86.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 86.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Grīgs - 87.lpp.

- dep. J.Dobelis - 87.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Zvejsalnieks - 88.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 89.lpp.

- dep. L.Bojārs - 89.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs (34.priekšlikums) - 92.lpp.

- dep. A.Šķēle - 93.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 94.lpp.

- dep. A.Šķēle - 94.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs (35.priekšlikums) - 95.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 95.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 96.lpp.

- dep. I.Ūdre - 97.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 97.lpp.

- dep. I.Burvis - 97.lpp.

Par procedūru - dep. J.Dobelis - 98.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Pliners (41.priekšlikums) - 100.lpp.

- dep. J.Pliners (42.prekšlikums) - 101.lpp.

- dep. I.Burvis - 103.lpp. - dep. E.Baldzēns - 103.lpp.

3.tabula. Priekšlikumi par līdzekļu pārdali

            Saeima - 104.lpp.

- dep. E.Baldzēns (45.priekšlikums) - 105.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 106.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 107.lpp.

- dep. G.Krasts (46.priekšlikums) - 108.lpp.

            Ministru kabinets - 109.lpp.

- dep. L.Bojārs (50.priekšlikums) - 109.lpp.

Par procedūru - dep. J.G.Vidiņš - 111.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns (52.priekšlikums) - 112.lpp.

- dep. E.Baldzēns (58.priekšlikums) - 114.lpp.

- dep. E.Inkēns - 115.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 115.lpp.

 

     Aizsardzības ministrija - 116.lpp.

- dep. A.Kalniņš (59.priekšlikums) - 116.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 118.lpp.

- dep. M.Lujāns (60.priekšlikums) - 119.lpp.

- dep. O.Grīgs (61.priekšlikums) - 120.lpp.

- dep. E.Baldzēns (62.priekšlikums) - 122.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Bērziņam par ekonomikas ministra A.Kalvīša rīcības

atbilstību Korupcijas novēršanas likumam - 123.lpp.

 

Debašu turpinājums - dep. V.Lauskis (62.priekšlikums) - 123.lpp.

- dep. I.Godmanis - 125.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 127.lpp.

- dep. V.Lauskis - 128.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 129.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 130.lpp.

- dep. P.Tabūns - 131.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 132.lpp.

- dep.I.Burvis - 132.lpp.

- dep. J.Dobelis - 133.lpp.

- dep. M.Lujāns - 134.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 136.lpp.

- dep. I.Burvis - 137.lpp.

- dep. I.Godmanis - 138.lpp.

- dep. R.Ražuks - 139.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 140.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 141.lpp.

- dep. Dz.Kudums - 142.lpp.

- dep. A.Golubovs (63.priekšlikums) - 143.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 144.lpp.

- dep. J.Dalbiņš - 146.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 147.lpp.

- dep. M.Lujāns - 148.lpp.

- dep. J.Dobelis - 149.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 149.lpp.

- dep. L.Bojārs (64.priekšlikums) - 150.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 152.lpp.

- dep. L.Bojārs (65.priekšlikums) - 152.lpp.

- dep. E.Baldzēns (69.priekšlikums) - 154.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 156.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 158.lpp.

- dep. L.Bojārs (70.priekšlikums) - 159.lpp.

- dep. L.Bojārs (71.priekšlikums) - 160.lpp.

- dep. I.Burvis (73.priekšlikums) - 162.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 162.lpp.

- dep. L.Bojārs (74.priekšlikums) - 163.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 163.lpp.

- dep. I.Burvis (75.priekšlikums) - 164.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 165.lpp.

- dep. I.Burvis - 165.lpp.

- dep. O.Grīgs - 166.lpp.

- dep. A.Šķēle - 166.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 166.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 167.lpp.

- dep. I.Godmanis - 167.lpp.

- dep. I.Burvis (76.priekšlikums) - 169.lpp.

- dep. L.Bojārs (77.priekšlikums) - 170.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš (79.priekšlikums) - 172.lpp.

- dep. I.Burvis (81.priekšlikums) - 173.lpp.

- dep. L.Bojārs (82.priekšlikums) - 173.lpp.

                    Ārlietu ministrija - 174.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (84.priekšlikums) - 175.lpp.

- dep. A.Šķēle - 175.lpp.

- dep. V.Lāzo - 176.lpp.

- dep. I.Burvis - 176.lpp.

- dep. A.Šķēle - 177.lpp.

- dep. I.Burvis - 177.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 178.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 179.lpp.

                   Ekonomikas ministrija - 180.lpp.

- dep. L.Bojārs (88.priekšlikums) - 180.lpp.

- dep. M.Lujāns (94.priekšlikums) - 183.lpp.

                    Finansu ministrija - 184.lpp.

- dep. O.Grīgs (98.priekšlikums) - 184.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 187.lpp.

- dep. J.Čevers - 188.lpp.

- dep. L.Bojārs (103.priekšlikums) - 190.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 191.lpp.

- dep. O.Grīgs - 192.lpp.

- dep. L.Bojārs - 192.lpp.

- dep. R.Ražuks - 193.lpp.

- dep. I.Burvis - 193.lpp.

- dep. L.Bojārs (104.priekšlikums) 194.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 194.lpp.

- dep. A.Šķēle (107.priekšlikums) - 196.lpp.

- dep. G.Krasts (111.priekšlikums) - 198.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 199.lpp.

- dep. I.Burvis - 199.lpp.

- dep. M.Lujāns - 200.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 200.lpp.

- dep. L.Bojārs (112.priekšlikums) - 201.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (114.priekšlikums) - 202.lpp.

- dep. M.Lujāns (116.priekšlikums) - 204.lpp.

- dep. I.Geige (124.priekšlikums) - 206.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 208.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 210.lpp.

- dep. L.Bojārs - 211.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 212.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 212.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis -213.lpp.

- dep. I.Burvis - 214.lpp.

- dep. L.Bojārs (126.priekšlikums) - 216.lpp.

- dep. P.Tabūns (130.priekšlikums) - 217.lpp.

- dep. I.Burvis (136.priekšlikums) - 219.lpp.

- dep. L.Bojārs (137.priekšlikums) - 219.lpp.

- dep. I.Burvis (138.priekšlikums) - 220.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 221.lpp.

- dep. I.Burvis (144.priekšlikums) - 223.lpp.

- dep. I.Geige (157.priekšlikums)) - 225.lpp.

- dep. L.Bojārs - 227.lpp.

- dep. I.Ūdre (202.priekšlikums) - 236.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 236.lpp.

- dep. L.Bojārs (203.priekšlikums) - 237.lpp.

- dep. I.Burvis (230.priekšlikums) - 243.lpp.

- dep. V.Lāzo (233.priekšlikums) - 243.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 244.lpp.

- dep. V.Lāzo (234.priekšlikums) - 245.lpp.

- dep. B.Cilevičs (236.priekšlikums) - 246.lpp.

- dep. A.Seiksts - 247.lpp.

- dep. I.Burvis (313.priekšlikums) - 259.lpp.

- dep. O.Grīgs (375.priekšlikums) - 269.lpp.

- dep. I.Burvis (382.priekšlikums) - 270.lpp.

 

                 Iekšlietu ministrija - 271.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (389.priekšlikums) - 272.lpp.

- dep. L.Bojārs (395.priekšlikums) - 274.lpp.

- dep. I.Burvis (396.priekšlikums) - 275.lpp.

 

            Izglītības un zinātnes ministrija - 276.lpp.

- dep. I.Burvis (409.priekšlikums) - 278.lpp.

- dep. L.Bojārs (411.priekšlikums) - 278.lpp.

        Zemkopības ministrija - 279.lpp.

- dep. L.Bojārs (439.priekšlikums) - 280.lpp.

- dep. L.Bojārs (440.priekšlikums) - 280.lpp.

- dep. I.Burvis (441.priekšlikums) - 281.lpp.

- dep. J.Gaigals (445.priekšlikums) - 282.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 283.lpp.

- dep. L.Bojārs (448.priekšlikums) - 284.lpp.

          Satiksmes ministrija - 285.lpp.

          Labklājības ministrija - 286.lpp.

- dep. I.Burvis (455.priekšlikums) - 286.lpp.

- dep. K.Leiškalns (458.priekšlikums) - 287.lpp.

                Tieslietu ministrija - 289.lpp

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 289.lpp.

- dep. L.Bojārs (468.priekšlikums) - 290.lpp.

       Kultūras ministrija - 292.lpp.

- dep. O.Grīgs (478.priekšlikums) - 292.lpp.

       Valsts zemes dienests - 293.lpp.

              Centrālā vēlēšanu komisija - 293.lpp.

   Satversmes aizsardzības birojs - 293.lpp.

 

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām

         finansu institūcijām sekretariāts - 293.lpp.

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts - 294.lpp.

- dep. L.Bojārs (489.priekšlikums) - 294.lpp.

 

   Dotācijas pašvaldībām - 295.lpp.

4.tabula. Priekšlikumi par deficīta palielināšanu - 295.lpp.

- dep. J.Ādamsons (497.priekšlikums) - 296.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (502.priekšlikums) -297.lpp.

 

5.tabula. Priekšlikumi par 16.pielikuma projektu

kodu precizēšanu - 299.lpp.

- dep. I.Burvis (511.priekšlikums) - 300.lpp.

1.tabula. Priekšlikumi par likumprojekta tekstu - 302.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (9.priekšlikums) - 303.lpp.

- finansu ministrs G.Bērziņš - 304.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 305.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 305.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (10.priekšlikums) - 306.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 309.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi