Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas piektā sēde

2000.gada 25.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 25.maija sēdi! Pirms izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 27.punktu - likumprojektu “Par telekomunikācijām” otrajā lasījumā. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 8.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 7.jautājumu iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu desmit Saeimas deputāti lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” un iekļaut minēto likumprojektu 1.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Tāpat desmit deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1998.gada sākumā 6.Saeima pieņēma likumu “Apsardzes darbības likums”, saskaņā ar kuru faktiski visa apsardzes darbība Latvijā tika sakārtota. Pēc šā likuma stāšanās spēkā no 216 apsardzes firmām Latvijā uz šo brīdi, pateicoties tam, ka tieši šis likums ir sācis darboties, ir palikušas 136 apsardzes firmas.

Jau 7.Saeimas darbības laikā vairākkārt atsevišķi lobiji no atsevišķiem apsardzes uzņēmumiem ir mēģinājuši panākt grozījumus šajā likumā. Varētu diskutēt, un tik tiešām nopietnu diskusiju vērts būtu jautājums par to, vai apsardzes firmām ir jābūt arī operatīvās mašīnas darbības tiesībām. Tas ir jautājums, par kuru vajadzētu diskutēt, bet šeit ir atsevišķas problēmas. Ja mēs noņemam šīm apsardzes firmām, kuras šobrīd Latvijā pietiekami veiksmīgi darbojas, zilās bākugunis, tad faktiski mēs iejaucamies konkurencē, brīvajā tirgū, tāpēc ka Iekšlietu ministrijā Valsts policijas sastāvā arī paliek apsardze, kura nodarbojas ar komercdarbību. Tas ir viens jautājums.

Tomēr pats būtiskākais jautājums, kuru piedāvā grozīt Ministru kabinets, ir šāds. Runa ir par to, ka saskaņā ar šiem grozījumiem ārzemju firmām būs tiesības dibināt apsardzes uzņēmumus mūsu valsts teritorijā. Šobrīd faktiski apsardzes firmas ir vienas no nedaudzajām, kuras mēs esam ar likumu aizstāvējuši. Parlaments gan 6.Saeimā, gan vairākkārt arī 7.Saeimā jau ir diskutējis par šīm problēmām, un līdz šim mums ir bijis vienots viedoklis, ka mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka ārzemnieki Latvijas teritorijā dibina apsardzes firmas, tāpēc ka šis jautājums ir ļoti cieši saistīts ar valsts nacionālo drošību.

Pie tam jāņem vērā, ka neviens Eiropas Savienības dokuments vai direktīva neierobežo šo firmu darbību tādā veidā, ka mums būtu jāmaina šī likuma norma. Šā iemesla dēļ es aicinu deputātus pārdomāt un nenodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Baldzēna, Ādamsona, Leona Bojāra, Maksimova un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada Eiropas Sociālo hartu” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Eiropas Sociālā harta ir nopietns dokuments, uz kura pieņemšanu virzās Eiropas valstis, civilizētās valstis, un Eiropas Sociālās hartas pieņemšanai gatavojas arī Latvija. Tātad valdība ir apņēmusies pieņemt šo hartu. Valdība 1997.gadā Makarova personā ir parakstījusi šo hartu, un tagad noris attiecīgie darbi, lai hartu varētu ratificēt. Taču pirms tās ratificēšanas Latvijai ir veicami noteikti darbi un uzdevumi. Latvija ir iekļauta arī kā novērotāja un regulāri piedalās Eiropas Padomes sēdēs, piedalās ekspertu sēdēs, kas izvērtē tās valstis, kuras ir ratificējušas šo hartu.

Visumā šis dokuments būtu atbalstāms, ja vien nebūtu dažu iebildumu. Es gribētu teikt, ka mēs pagaidām neesam gatavi ratificēt šo hartu, jo darba grupa, kas strādā Labklājības ministrijā, kas salīdzina šos dokumentus un šos apstākļus, apliecina, ka mēs nevaram pievienoties visiem šīs hartas pantiem. Un, kā zināms, arī Eiropas Savienības dalībvalstis nav ratificējušas visus tās pantus. Turklāt harta arī nenosaka to, ka mums būtu jāpieņem šie panti.

Šeit likumprojektā ir arī zināma kļūda, kas liecina par sasteigtību un nesagatavotību. Kā jūs redzat, likumprojekta nosaukums ir šāds - “Par 1992.gada Eiropas Sociālo hartu”, bet dokumentā mēs redzam Eiropas Sociālo hartu, kas bijusi atvērta parakstīšanai jau 1961.gadā, bet sākusi darboties 1965.gadā, un arī iepriekšējais labklājības ministrs ir parakstījis, tātad ir atzinis, ka mēs centīsimies pievienoties arī papildprotokoliem, kas ir datēti ar 1988.gadu un 1991.gadu. Tādējādi šis dokuments runā par tā saucamo revidēto Eiropas Sociālo hartu, kas tiešām 1992.gadā ir bijusi atvērta parakstīšanai, bet ir ļoti mazs skaits valstu vai varbūt pat neviena valsts vēl nav šo hartu ratificējusi arī Eiropas Savienībā.

Tātad es uzskatu, ka pagaidām Saeimā būtu par agru sākt šo darbu hartas ratificēšanai, jo šis darbs ir veicams valdībā, tas ir tieši valdības darbs un nevar būt tā, ka Saeima sauks ministrijas un citas institūcijas un brauks uz Strasbūru un atskaitīsies par šo hartu. Tātad pagaidām būtu jāuzticas valdībai, lai strādā, jo Labklājības ministrijas darba plānos hartas ratificēšana ir paredzēta gada beigās... iesniegšana Ministru kabinetā un Saeimā uz šā gada beigām. Un tagad es ierosinu balsot pret šo hartu, kaut arī šis dokuments ir ļoti būtisks Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Sēdes vadītājs. Paldies. “Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Vispirms es godājamajiem kolēģiem gribētu norādīt, ka mūsu sagatavotais dokuments ir nevis lēmuma projekts, bet gan likumprojekts. Tātad Jurdža kunga iebildumi šoreiz īsti nav vietā, jo mēs pašreiz nepieprasām tūlītēju hartas ratifikāciju Saeimā. Mēs pieprasām Saeimas deputātiem uzsākt šo darbu un nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Tātad uztraukumam par to, ka Latvija šobrīd vēl nav gatava tūlītējai hartas ratifikācijai, nav nekāda pamata, jo mēs uzsākam darbu... tādā gadījumā arī mēs, visi deputāti, ne tikai Labklājības ministrijas eksperti, uzsākam darbu pie šā jautājuma un gatavojamies šo likumprojektu pieņemt. Es domāju, ka arī mums, Saeimas deputātiem, ir savs devums jādod un jāsāk pie šā jautājuma laicīgi strādāt, nevis jāgaida, ka mūsu kompetentie Labklājības ministrijas eksperti visu noliks mums jau sagremotā veidā uz bļodiņas vai uz šķīvīša un ka tad mēs tikai nospiedīsim balsošanas pogu un visu to pieņemsim.

Kolēģi, jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Es gribētu uzsvērt, ka mēs piedāvājam veikt šo diskusiju Saeimas komisijās, jo Eiropas Sociālajā hartā ir vesela virkne daļu, kas ir obligātas. Pirmā daļa ir obligāta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un par to vispār strīdu nevar būt. Un šīs obligātās pirmās daļas 4.punktam ir tieša saistība ar jautājumiem, kas sociāldemokrātiem visvairāk rada bažu. Tas ir jautājums par to, ka katram cilvēkam ir tiesības uz iztikas minimumu. Tas ir jautājums par pietiekamu uzturu, par apģērbu un mājokli. Tas ir jautājums par tautas dzīvotspēju. Un tāpēc mēs uzskatām, ka pie šā jautājuma mēs jau pašreiz varam sākt strādāt, nevis gaidīt labākus laikus. Un, ja mēs tam pieejam no tāda viedokļa, kāds šeit izskanēja, tad mēs nekad darbu pie šā dokumenta nevarēsim uzsākt, kamēr nebūsim nodrošinājuši iztikas minimumu.

Kolēģi! Es šajā brīdī vēršos tieši pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem. Es gribētu norādīt, ka runa ir ne tikai par šīm pamattiesībām, runa ir arī par to, ka ir virkne Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu, kas ir šo starptautisko dokumentu ne tikai parakstījušas, bet arī ratificējušas. Tās ir Ungārija, Čehija, Polija. Ja mēs to pamanām, tad saprotam, ka visas šīs valstis ir jaunās dalībvalstis NATO. Un, ja mums neinteresē virzība arī uz NATO un mēs nesaprotam, ka sociālā drošība ir arī viena no drošībām, kuru novērtē ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī jaunās NATO dalībvalstis, tad mēs neapzināmies savu deputāta pienākumu pilnā apjomā.

Kolēģi! Sociāldemokrāti ir četras reizes piedāvājuši izdarīt Satversmē grozījumus, kuri attiecas tieši uz šiem jautājumiem. Mēs speciāli neaizskārām Eiropas Sociālo hartu. Taču Eiropas Sociālajā hartā, tās obligātajā daļā, pirmās daļas 4.punktā, ir runa tieši par to - par iztikas minimumu, par elementārajām cilvēku pamattiesībām uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli. Ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij vai kandidātvalstij tas dokuments būs jāratificē un būs tas jāizdara. Mums ir skaidri tas jāapzinās, un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu kavēt šā likumprojekta nodošanu komisijām un vajadzētu uzsākt darbu pie šā jautājuma. Tas ir tas, ko es gribu uzsvērt.

Kolēģi! Mēs katrā ziņā augstu vērtējam arī Labklājības ministrijas ekspertu darbu, un mums ir bijuši daudzi saskares punkti arī opozīcijā, piemēram, jautājumā par Pensiju likuma grozījumu projekta anotāciju, ko sagatavoja eksperti, un to mēs ļoti augstu vērtējam. Taču mēs uzskatām, ka arī likumdevējiem ir jādara savs darbs. Mēs nevaram atdot savas likumdevēja funkcijas ministriju ekspertiem. Ministriju ekspertiem ir jāstrādā savas kompetences ietvaros un jāpalīdz mums ar saviem vērtējumiem, bet deputātiem ir jādara savs darbs.

Es gribētu arī uzsvērt, ka mēs katrā ziņā, ja arī mūs šoreiz noraidīs, pēc kāda laika atkal atgriezīsimies ar šo obligāto daļu un piedāvāsim to virzīt vismaz apspriešanai komisijās, jo uzskatām, ka šis jautājums nav atliekams. Nav atliekams!

Gribētu uzsvērt vēl vienu parādību. Kad mēs ministrijā meklējām šos dokumentus, tad praktiski ministrijā tos bija ļoti grūti atrast, jo, mūsuprāt, kāds bija devis komandu šos dokumentus noglabāt un nolikt uz apputējušiem plauktiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1992.gada Eiropas Sociālo hartu” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Tālāk izskatīsim deputāta Romāna Mežecka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 24. un 25.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Mežeckim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Kārļa Greiškalna iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais kandidāts ir Andrejs Ceļapīters, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts - Māris Kučinskis arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts ir Guntars Velcis, bet arī viņš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Savukārt nākamais kandidāts Mārtiņš Emsiņš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus, un līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.” Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.” Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu sarīkot 10 minūšu pārtraukumu, lai sagatavotu deputāta Mārtiņa Emsiņa balsošanas iekārtu. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, kolēģi, lūdzu mazliet uzmanību! Es aicinu uz Prezidija un Frakciju padomes kopīgu sēdi tūlīt Sarkanajā zālē Prezidija locekļus un frakciju pārstāvjus, lai lemtu par pavasara un rudens sesijas termiņiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms turpinām izskatīt sadaļu par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu, informēju, ka ir saņemti desmit deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” un “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”, kā arī “Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Saeimas Prezidijs ierosina šos lēmuma projektus izskatīt pēc darba kārtības 15.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Pirms sākam izskatīt lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu”, lūdzu visus deputātus izņemt un ievietot balsošanas iekārtā identifikācijas kartes.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeima saņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga vēstuli, kurā viņš, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 62.pantu, ir izvirzījis Augstākās tiesas tiesnešu amatā veselu rindu tiesnešu, kuru darbības termiņš, uz kuru viņi 1990.gada 13.jūnijā bija ievēlēti uz 10 gadiem, ir beidzies.

Daļa no šiem tiesnešiem jau tika izskatīta Juridiskajā komisijā, un attiecīgi Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektus. Pirms tam Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja katru tiesnesi, kas pretendēja uz ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma, un pozitīvi lēma par projektā minētajiem tiesnešiem.

Pirmā, par kuru Saeimas Juridiskā komisija aicina balsot, atbalstot viņu, ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Mārtiņa Dudeļa kandidatūra, kuru aicinām atkārtoti ievēlēt par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Mārtiņu Dudeli.” Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja un kā nākamo atbalstīja Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Imanta Fridrihsona kandidatūru. Aicinām pozitīvi lemt par šā tiesneša ievēlēšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Imantu Fridrihsonu.” Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja un pozitīvi lēma par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Zigmanta Genca atkārtotu apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma. Aicinām balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Zigmantu Gencu.” Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas tiesneša Raimonda Grāvelsiņa kandidatūru uz Augstākās tiesas tiesneša amatu bez termiņa ierobežojuma un atbalstīja Raimonda Grāvelsiņa kandidatūru. Aicinu jūs balsot par šo kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Raimondu Grāvelsiņu.” Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatores Astrīdas Kazārovas materiālus. Augstākās tiesas priekšsēdētājs viņu atkārtoti virza apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija lēma pozitīvi un aicinu arī jūs balsot par Astrīdu Kazārovu kā Augstākās tiesas locekli bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Astrīdu Kazārovu.” Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesneses Ausmas Keišas kandidatūru, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs virza atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas locekli. Juridiskā komisija pozitīvi lēma šo jautājumu un aicinu jūs balsot par Ausmas Keišas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ausmu Keišu.” Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Roberta Gunta Namatēva kandidatūru, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs virzīja atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija lēma pozitīvi un aicina deputātus balsot par Roberta Gunta Namatēva apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Robertu Gunti Namatēvu.” Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Augstākās tiesas priekšsēdētājs apstiprināšanai bez termiņa ierobežojuma par Augstākās tiesas tiesnesi virza Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi Leontīni Plūksnu.

Juridiskā komisija izskatīja šo kandidātu uz Augstākās tiesas tiesneša amatu un atbalstīja viņu atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas locekli bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Leontīni Plūksnu.” Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš. Augstākās tiesas priekšsēdētājs virza apstiprināšanai Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Ritu Saulīti par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija pozitīvi lēma par Ritu Saulīti un aicina jūs balsot par šīs Augstākās tiesas tiesneša kandidātes apstiprināšanu bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ritu Saulīti.” Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkārtotai termiņa apstiprināšanai virza Augstākās tiesas locekli, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Rutu Zaķi. Juridiskā komisija izskatīja Rutas Zaķes kandidatūru un atbalstīja viņas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma. Aicinu jūs balsot par šo kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Rutu Zaķi.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Augstākās tiesas priekšsēdētājs virza atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīti Zāģeri. Juridiskā komisija izskatīja Mārītes Zāģeres kandidatūru un ar savu lēmumu atbalsta Mārītes Zāģeres atkārtotu apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma. Aicinu jūs balsot par Mārītes Zāģeres kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Mārīti Zāģeri.” Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ineses Bules apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ineses Bules kandidatūru, kuru tieslietu ministrs virza apstiprināšanai par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Inese šajā amatā ir nostrādājusi likumā noteiktos divus gadus, un Juridiskā komisija atbalstīja viņas apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Inesi Buli par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Jura Kokina apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Jura Kokina kandidatūru Daugavpils tiesas tiesneša amatam, kurā viņš jau ir nostrādājis likumā noteiktos divus gadus. Tieslietu ministrs iesaka apstiprināt Juri Kokinu par Daugavpils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija lēma pozitīvi - atbalstīja šo kandidatūru. Aicinu jūs balsot par Juri Kokinu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Juri Kokinu par Daugavpils tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Svena Lorenca apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tieslietu ministrs virza tiesneša Svena Lorenca kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Pēc likumā noteiktā divu gadu termiņa beigšanās viņš amatā apstiprināms bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija izskatīja šo kandidatūru, un lēmums bija pozitīvs. Aicinu jūs atbalstīt Svena Lorenca apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Svenu Lorencu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ineses Strelčas kandidatūru Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatam. Pēc likumā noteikto divu gadu nostrādāšanas šajā amatā viņa tiek izvirzīta uz šo amatu atkārtoti un ir tajā apstiprināma bez pilnvaru termiņa ierobežošanas. Šo kandidatūru virza tieslietu ministrs. Juridiskā komisija atbalsta šo kandidatūru. Aicinu jūs balsot par Ineses Strelčas apstiprināšanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Inesi Strelču par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Sandras Strences kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai par Rīgas rajona tiesas tiesnesi pēc tam, kad viņa šajā amatā ir nostrādājusi likumā noteiktos divus gadus. Šo kandidātu virza likumā noteiktajā kārtībā tieslietu ministrs. Komisija atbalstīja Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu jūs balsot pozitīvi par šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Sandru Strenci par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Initas Šatalovas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra virzīto Initas Šatalovas kandidatūru Tukuma rajona tiesas tiesneša amatam. Inita Šatalova šajā amatā ir nostrādājusi likumā noteikto divu gadu termiņu, un Juridiskā komisija atbalstīja Initas Šatalovas kandidatūru un aicina deputātus apstiprināt viņu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Initu Šatalovu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ilonas Vaivodes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ilonas Vaivodes kandidatūru, ko tieslietu ministrs virza apstiprināšanai par Daugavpils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Ilona Vaivode ir šajā amatā nostrādājusi likumā paredzētos divus gadus. Juridiskā komisija lēma pozitīvi - atbalstīja Ilonas Vaivodes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ilonu Vaivodi par Daugavpils tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Glorijas Sorokinas apstiprināšanu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra izvirzīto kandidatūru - Gloriju Sorokinu -, kura tiek piedāvāta apstiprināšanai par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Glorija Sorokina šajā amatā nostrādājusi likumā noteikto termiņu. Juridiskā komisija atbalstīja Glorijas Sorokinas atkārtotu apstiprināšanu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Šoreiz viņa tiks amatā apstiprināta bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu jūs balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Gloriju Sorokinu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Tas ir dokuments nr.1972. Šie grozījumi tika iesniegti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un šodien likumprojekts izskatāms trešajā, galīgajā, lasījumā. Juridiskā komisija iesniedza vienu redakcionālu priekšlikumu, ko komisija atbalstīja. Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Citu grozījumu likumā nav. Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu - lūgumu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc ierosinu apstiprināt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” trešo lasījumu ir saņemti šādi priekšlikumi.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 2.panta 27.punkta redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais - 2.priekšlikums ir 17.lapaspusē. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Iepriekšējā precizējuma rezultātā Juridiskais birojs piedāvā izslēgt likumprojekta 40.panta trešo daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūgums precizēt arī ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un lūdzu atbalstīt arī Juridiskā biroja priekšlikumu par atsevišķu terminu nomaiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. Paldies. Likumprojekts trešajā lasījumā izskatīts. Lūdzu balsot par tā pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts pārvaldes iekārtas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Škapars.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Jums ir izsniegts dokuments nr.1665 - likumprojekts “Valsts pārvaldes iekārtas likums”- izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Likuma uzdevums - noteikt demokrātiskās pārvaldes uzbūves un darbības pamatprincipus, paturot pie tam prātā, ka vairākās pretdiktatoriskās valstīs šie pamatprincipi ir iekļauti pat konstitūcijā.

Otrkārt, noteikt pārvaldes attiecības ar politisko vadību - Ministru kabinetu un ministriem. Pašreiz šie momenti darbojas samērā neskaidri, un daudzi momenti, kas agrāk nebija nofiksēti normās, ir atrodami šinī likumā. Vēl ir nepieciešams arī tas, kas ir definēts Satversmes 58.pantā, kur ir noteikts, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Tātad šā likuma uzdevums ir precīzi noteikt arī tos apjomus un tās fineses, kādā veidā tiek realizēta šī Satversmes 58.panta norma. Man šķiet, ka viens no pamatnosacījumiem ir radīt tiesiskos nosacījumus, lai pārvarētu resorismu un nostiprinātu pārvaldes vienotību. Pārvaldes vienotība ir viens no pamatakcentiem, kas ir jāiestrādā šinī likumā, un es domāju, ka šis pirmajam lasījumam iesniegtais likumprojekta variants principā realizē šīs funkcijas.

Tālāk būtu jārunā par to, ka likums iezīmē mehānismu valsts pārvaldes funkciju deleģēšanai pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privātajiem uzņēmumiem. Tie ir daži no principiem, kuri ir atrodami šinī likumprojektā, kas jums iesniegts pirmajam lasījumam. Domāju, ka ietvert sazaroto un daudzveidīgo valsts pārvaldi vienotā likumā ir samērā sarežģīts uzdevums, taču tas lielā mērā ir veikts, tomēr vairāki likuma mezgli prasīs vēl nopietnu piestrādi laikaposmā starp pirmo un otro lasījumu. Par dažiem mezglapunktiem es gribētu informēt arī deputātus.

Valsts pārvaldes iekārtā, pirmkārt, ietilpst Ministru kabinets. Tātad acīm redzami problēma pašreiz ir saistīta ar to, cik tālu Ministru kabineta iekārtas likums integrēsies šinī jaunajā likumā. Ja ne, tad katrā ziņā aktuāls kļūs jautājums par abu šo likumprojektu saskaņošanu. Ir virkne normu, kas būs saskaņojamas arī ar Civildienesta likumu, kuru jūs izskatīsiet šodien otrajā lasījumā, un arī šis darbs būs veicams tālākā nākotnē.

Ņemot vērā to, ka valsts pārvaldes darbā nepieciešama augsta un nepārprotama atbildība, acīmredzot laikā starp pirmo un otro lasījumu būs precīzi jādefinē arī vairāki termini, kas pašreiz vēl nav tik precīzi izstrādāti pirmajā lasījumā. Varbūt likumprojektā nepietiekami skaidri ir iezīmētas arī tās normas, kas nosaka otrās varas decentralizāciju un dekoncentrāciju. Acīmredzot runa ir ne tikai par šo funkciju samazināšanu, bet runa ir arī par to mehānismu, kādā veidā šīs funkcijas deleģēt gan pašvaldībām, gan nevalstiskajai sfērai, gan arī privātajiem uzņēmumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums par civildienestu un likums par valsts aģentūrām būtībā ir vienota likumu pakete, un tāpēc pašreizējais darbs ir jānovirza uz to, lai saskaņotu vismaz šos trīs likumus. Acīmredzot pēc tam būs nepieciešama saskaņošana arī ar vēl citiem likumiem, rūpīgs saskaņošanas darbs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, iesniedzot minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē, ierosina to pieņemt pirmajā lasījumā. Ar tādu pašu priekšlikumu ir nākusi klajā arī Juridiskā komisija un Valsts pārvaldes reformu apakškomisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts pārvaldes iekārtas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Škaparam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. 10.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts civildienesta likums”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1973 - likumprojektu “Valsts civildienesta likums” otrajā lasījumā.

Ir saņemti astoņdesmit astoņi deputātu priekšlikumi. Sāksim priekšlikumu izskatīšanu.

1.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Jānis Čevers un Pēteris Salkazanovs, nav izpelnījies komisijas atbalstu, un komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 4. - deputāta Gunta Damberga priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts saistībā ar 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

G.Dambergs. 13. - deputātu Čevera un Salkazanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 14. un 15.priekšlikumu.

G.Dambergs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts ar ieteikumu mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 20. - deputāta Gunta Damberga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas sagatavotā 4.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 25. - atbildīgās komisijas redakcionālais piedāvājums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 26. - deputāta Jāņa Bunkša priekšlikums - ir daļēji atbalstīts saistībā ar 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26., 27. un 28.priekšlikumu.

G.Dambergs. 29. - deputāta Jāņa Bunkša priekšlikums - ir noraidīts, tāpat kā noraidīts arī Gunta Damberga 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums - guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un arī 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstu guvis arī Gunta Damberga iesniegtais priekšlikums nr.38.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 39. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Komisijā ir noraidīts arī deputāta Modra Lujāna iesniegtais 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Ir noraidīts arī deputātu Čevera un Salkazanova iesniegtais priekšlikums nr.41.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja iesniegtais 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī deputāta Gunta Damberga iesniegtais 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja iesniegtais 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji ir atbalstīts deputāta Gunta Damberga priekšlikums. Tas ir jāskata saistībā ar priekšlikumu nr.47.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 45., 46. un 47.priekšlikumu.

G.Dambergs. 48. - deputāta Gunta Damberga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts saistībā ar 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48., 49. un 50.priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir deputāta Gunta Damberga iesniegtais 51.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir deputāta Modra Lujāna priekšlikums saistībā ar 53.priekšlikumu, kuru ir izteikusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Nav atbalstīts komisijā deputāta Gunta Damberga iesniegtais 54.priekšlikums, un es tagad izmantoju gadījumu un priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir deputāta Modra Lujāna iesniegtais 55.priekšlikums, tas ir saistībā ar atbildīgās komisijas izstrādāto 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 55. un 56.priekšlikumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, tas ir saistībā ar atbildīgās komisijas iesniegto 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja iesniegtais 59.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 60.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Arī deputāta Gunta Damberga iesniegtais 61.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Juridiskā biroja iesniegtais 62.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī deputāta Gunta Damberga iesniegtais 63.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un arī deputātu Čevera un Salkazanova iesniegtais 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 65.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 65. un 66.priekšlikumu.

G.Dambergs. Juridiskā biroja 67.priekšlikums arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir deputāta Gunta Damberga iesniegtais 68.priekšlikums, tas ir izteikts kā 25.pants. Lūdzu šo priekšlikumu skatīt saistībā ar atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju - 69.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts arī deputāta Gunta Damberga iesniegtais 70.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un atbildīgās komisijas iesniegtais 71.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir iesniegusi 72.priekšlikumu, un komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. 73.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 74.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Nav atbalstīts deputāta Gunta Damberga iesniegtais 75.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Deputāta Jāņa Bunkša iesniegtais 77.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Arī deputāta Gunta Damberga iesniegtais 78.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs Atbalstu nav guvis deputāta Gunta Damberga iesniegtais 79.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Atbalstu komisijā ir guvis deputātu Jāņa Bunkša iesniegtais 80. un deputāta Gunta Damberga iesniegtais 81.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Komisijā noraidīts ir deputāta Gunta Damberga iesniegtais 82.priekšlikums, un, izmantojot gadījumu, es šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir deputātu Čevera un Salkazanova iesniegtais 83.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dobelis vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Atklājam debates.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izlasot atbildīgās komisijas pieņemto priekšlikumu, tomēr rodas jautājums. Vai ierēdnis var vai nevar būt pašvaldības deputāts? Šodien stāvoklis ir tāds, ka ierēdņi ir pašvaldību deputāti. Šis teksts, kas ir atbildīgās komisijas atbalstīts, rada zināmās neskaidrības. Un tāpēc, lai ieviestu skaidrību, varētu trešajā lasījumā pieminēt arī atbilstību Korupcijas novēršanas likumam. Lai būtu pilnīga skaidrība, kāda vieta ir ierēdnim pašvaldību sastāvā vai kādas viņam nav.

Tā ka es aicinu komisiju par to padomāt un acīmredzot arī pats iesniegšu priekšlikumu par “k” apakšpunktu. Apakšpunkts varētu skanēt šādi: “sakarā ar tāda amata ieņemšanu, kas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu nav savienojams ar ierēdņa amatu”. Lai nebūtu lieku pārpratumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Paldies, Dobeļa kungs. Noteikti ņemsim vērā jūsu vērtīgo priekšlikumu, likumprojekta redakciju gatavojot trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 83. un 84.priekšlikumu.

G.Dambergs. Paldies.

Daļēji atbalstīts ir deputāta Gunta Damberga iesniegtais 85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un atbildīgās komisijas iesniegtais 86.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī atbildīgās komisijas iesniegtais 87. un 88.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Paldies.

Esam izskatījuši likumprojekta “Valsts civildienesta likums” otrā lasījuma redakciju, un aicinu deputātus atbalstīt sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Valsts civildienesta likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 6. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Dambergs. Paldies, kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam līdz šā gada 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs?

G.Dambergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir tipveida likumprojekts, kura mērķis ir panākt ienākuma un kapitāla nodokļa nomaksas palielināšanu katrā no līgumslēdzējvalstīm, kā arī izvairīties no nodokļu apiešanas attiecīgajās līgumslēdzējvalstīs.

Es domāju, ka nebūtu nepieciešamības šo tipveida nolīgumu sīkāk komentēt, jo mēs tādus Saeimā esam apstiprinājuši jau ar ļoti daudzām valstīm, un parasti par šiem tipveida līgumiem izskatīšanas laikā Saeimā priekšlikumi līdz šim visbiežāk nav saņemti. Ņemot vērā to, ka šis ir steidzams jautājums, jo, kā jau es teicu, tas skar nodokļu jomu, komisija to ierosina izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Atbildīgā komisija ierosina 1.pantā izdarīt redakcionālu precizējumu un, ja citu ierosinājumu nav, tad pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija rezolūciju nr.5 “Par pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šīs rezolūcijas mērķis ir izveidot starpvalstu grupu cīņai pret korupciju tajās valstīs, kuras ir parakstījušas šo rezolūciju, un šīs grupas mērķis ir sekot līdzi korupcijas noteikumu un Eiropas Padomes ieteikto sistēmu ievērošanai attiecīgajās valstīs.

Latvija tātad, pievienojoties šai te organizācijai, gūs iespēju sekot līdzi korupcijas novēršanas tām metodēm un tām formulām, kādas starptautiski jau šobrīd ir pieņemtas daudzās Eiropas Padomes dalībvalstīs.

Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanai ieteiktu 2.jūniju… Līdz 2.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 2.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Vai nav iebildumu? Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1977. Kaut arī tas ir biezs likumprojekts, tomēr deputātiem un videi draudzīgs likums. Ceru, ka pieņemsim to bez kavējumiem.

1. un 2.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops. Komisija šos abus priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 4.priekšlikums, ko iesniedzis Pēterkopa kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 5. un 6.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Pēterkops. Tos komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 7. un 8.priekšlikumu, redakcionāli precizējot, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 9.priekšlikumu par panta izslēgšanu ierosinājis Pēterkopa kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Arī 10.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs. Tāpat arī 11.priekšlikumu. Abus priekšlikumus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 12.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs par panta izslēgšanu. Tāpat arī par 13.priekšlikumu, kas paredz izslēgt šo pantu, tātad abus pantus. Komisija abus priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 14.priekšlikumu ierosinājis parlamentārais sekretārs. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un tālāk visi šie izslēgtie panti atbilstoši Eiropas direktīvām ir sakārtoti jaunajā nodaļā par sabiedrības tiesībām saņemt vides informāciju. Tiek arī ierosināts izveidot jaunu 17.1. pantu. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 16.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 17.priekšlikumu tāpat atbalsta. Un 18. arī.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. Arī 19. un 20.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Tālāk ir liels pārrāvums, kur priekšlikumu nav. 21.priekšlikums, jau ir ...

Sēdes vadītājs. ...36.lappusē.

A.Seile. Jā, pie 52.panta. Arī to ir iesniedzis parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Parlamentārais sekretārs ir izstrādājis arī divus jaunus priekšlikumus - 23. un 24.priekšlikumu par pārejas noteikumu tekstu. Komisija ir daļēji atbalstījusi 23.priekšlikumu un iesaka atbalstīt to 24.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Paldies par vienprātīgu balsojumu. 10.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Visi likumprojekti ir izskatīti. Godātie kolēģi! Reģistrācija notiks pēc tam, kad būsim uzklausījuši Islandes premjerministra uzrunu, bet vēl viens jautājums mums būtu šodien jāizlemj.

Prezidijs un Frakciju padome kopīgā sēdē ierosina Saeimai akceptēt to, ka pavasara sesiju mēs slēdzam 22.jūnijā un darbu rudens sesijā atsākam 4. septembrī. Vai ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Iebildumu nav. Paldies. Neliels pārtraukums. Dažas minūtes.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas locekļus uzreiz pēc sēdes uz tikšanos ar Viņas Ķeizarisko Augstību lielkņazi Leonīdu Romanovu un viņu pavadošajām personām Saeimas Viesu zālē. Uzreiz pēc šīs sēdes beigām!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam. Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Pēc Islandes premjerministra uzklausīšanas lūdzu 15 minūtēs sagatavoties, un tad sāksim braukt. Autobuss būs šeit pat, starp Saeimu un Jēkaba baznīcu. 15 minūšu ilgs starpbrīdis būs starp mūsu izbraukšanas sākumu un sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Uzkavēsimies dažas minūtes. Pašreiz Straumes kungs apakšā sagaida Islandes premjerministru. Viņi ieradīsies zālē, un mēs uzklausīsim viesi. Lūdzu neizklīst un neatstāt savas vietas, jo sēde vēl nav beigusies.

Godājamie kolēģi! Latvijā ir ieradies un ciemojas Saeimā Viņa Ekselence Islandes Republikas premjerministrs Dāvids Odsona kungs. (Aplausi.)

Vārds uzrunai Odsona kungam!

D.Odsons (Islandes Republikas premjerministrs).

(Runā angliski.) (Tulkojums.) Man ir prieks būt šeit, Latvijā, un uzzināt vairāk par jūsu valsti un tās cilvēkiem, kā arī redzēt tos lielos panākumus, kas ir sasniegti relatīvi ļoti īsā laikposmā, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību. Paturot prātā to, ar ko jūs iesākāt pēc gadu desmitiem ilgās militārās okupācijas un komunistu radītās apspiešanas, Latvijas cilvēki jau ir sasnieguši ievērojamus rezultātus. Daļa no šī darba ir veidojusi normālus kontaktus ar pārējo pasauli. Atkal ir atjaunota tirdzniecība ar Rietumiem un uzsākta piedalīšanās Eiropas institūciju darbā un integrācija tajās. Šajā sakarā jūs jau esat sasnieguši iespaidīgus panākumus, kas šobrīd nosprauž jums augstākus mērķus - jūs jau mērķējat uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.

Ideja, kas ir ielikta Eiropas Savienības pamatā, ir dziļa, un tā sakņojas traģiskajos notikumos, kurus kontinents pieredzēja XX gadsimtā. Eiropas Savienība izrādījās milzīgs dzinējspēks Eiropai. Tā faktiski ir izmainījusi kontinenta Rietumu daļas vēsturi, vadot to uz lielāku savstarpējo ekonomisko atkarību, kas savukārt ir izveidojusi tā saucamās kopīgās vērtības un ir likusi pamatus labklājībai un stabilitātei.

Islande ir Eiropas nācija, kas šobrīd nedodas uz Eiropas Savienību. Bez šaubām, arī Islandē ir cilvēki, kuri ir par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču šobrīd nenotiek nekādas politiski nopietnas debates par šo jautājumu, jo neviena no politiskajām partijām nav ielikusi savā darba kārtībā jautājumu par dalību Eiropas Savienībā. Galvenais iemesls, pēc manām domām, ir tas, ka nav nekā tāda, kas radītu, īpaši islandiešiem, vēlmi pievienoties. Mums ir Eiropas ekonomiskās telpas līgums, kurš garantē mūsu piekļūšanu kopējam vienotajam tirgum.

Vēl viens būtisks apsvērums ir Islandes ekonomika, jo tā lielā mērā atšķiras no tās ekonomikas, kāda ir lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu, lai gan tā, bez šaubām, arī balstās uz stabila pamata, kas ir devis mūsu nācijai vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Viena no lielākajām atšķirībām tieši šeit ir zivsaimniecība, kura būtībā ir Islandes lielākā ekonomikas daļa. Ir skaidrs, ka Islande nevar sagaidīt, ka viņai tiks dotas īpašas atlaides Eiropas Savienības kopējā zivsaimniecības politikā, kura nesaskan ar daudziem galvenajiem principiem, kurus ir likuši pamatā Islandes zivsaimnieki un zvejnieki.

Latvija un pārējās Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas valstis ir citādākā stāvoklī nekā Islande. Šīm valstīm dalība Eiropas Savienībā ir būtiska, tāpēc ka ir īpaši ekonomiskie un politiskie apstākļi, par kuriem es šeit nerunāšu. Eiropas Savienība ir izteikusi apņēmību attiecībā uz šīm valstīm, un tāpēc ir veikti arī pūliņi, lai šīs valstis varētu reformēt savu ekonomiku un sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā arī visādās citādās jomās.

Visu šo iemeslu dēļ ir vēlams, lai Eiropas Savienība neatteiktos no saviem plāniem un visā drīzumā, tuvākajos gados, strauji paplašinātos, taču pārāk liela ticība vai paļāvība kaut kādiem konkrētiem datumiem var radīt tikai vilšanos.

NATO paplašināšanās, no otras puses, ir jau iesākusies. Ignorēt jauno neatkarīgo valstu vēlmi iestāties NATO - tas būtu pretrunā ar NATO ideāliem un mērķiem un, bez šaubām, grautu stabilitāti kontinentā. NATO paplašināšanās ir vēsturiska iespēja Aliansei spēlēt galveno lomu, lai stiprinātu tās lielās reformas, kas sekoja pēc komunisma sabrukšanas, un radīt jaunu Eiropu kā īstu brīvības un demokrātijas citadeli.

NATO politika ir ļoti skaidra šajā jomā. Alianses durvis ir atvērtas, un neviena valsts, kas ir ārpusē, nevar uzlikt veto jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Arī paziņojums, ko NATO pasludināja NATO samitā Vašingtonā pirms gada, pasvītro to, ka neviena Eiropas valsts nebūs izslēgta no dalības, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās vietas. Un tas arī atkārto domu, ka katrai valstij ir tiesības noteikt pašai sev drošības pasākumus. Lūk, tās ir fundamentālas tiesības, ko bauda visas brīvas valstis.

NATO ir unikāla organizācija, un tās 50 gadu vēsture to ir pierādījusi. Tā tika izveidota uz fundamentāliem demokrātijas principiem. Tas ir īsts pamats ilgstošam mieram. Nav nekādu šaubu, ka Alianses paplašināšanās varētu dot labumu visam kontinentam, un nevienam nevar būt nekāda pamata baidīties no šā procesa vai arī mest uz to aizdomu ēnu. Tie, kas mēģina to darīt, ir vainīgi tajā ziņā, ka viņi ignorē faktus vai arī sagroza tos.

NATO galvenais princips ir ticība demokrātiskai kontrolei pār pašu lietām, un tas ir pats stingrākais pamats, lai valdītu miers starp nācijām. Neskatoties uz visu, fakts ir tas, ka pēc aukstā kara demokrātija Eiropā pašreiz ir ieguvusi daudz stabilāku stāvokli, nekā tas jebkad agrāk ir bijis. Un tāpēc ir iespējams kontinentā izveidot jaunu drošības kārtību, kas būtu balstīta uz demokrātiju un cilvēktiesībām, un tiesiskumu.

Islande atbalsta Eiropas Savienības vēlmi spēlēt vēl dinamiskāku lomu, lai stabilizētu mieru un to stiprinātu kontinentā, izstrādājot pati savu drošības un aizsardzības politiku. Islande var tikai atbalstīt šādu attieksmi, ja vien tas nekādā veidā nemazinās transatlantisko saikni ar Ziemeļameriku.

Eiropas valstīm, kas ir NATO valstis un kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, ir jādod tiesības nospēlēt būtisku lomu drošības politikas attīstībā un īstenošanā, lai Alianse netiktu sadalīta Eiropas Savienības piekritējos un tādos, kas nav Eiropas Savienības sabiedrotie. Ja netiks izdarīts viss, lai uzturētu transatlantiskās saiknes stiprumu, pastāv risks, ka NATO varētu pavājināties un ka arī Eiropas aparāts varētu tādēļ ciest, jo pamazinātos gan tā vadības, gan militārās spējas.

NATO transatlantiskā saikne ir spēlējusi būtisku lomu piecus gadu desmitus, un tieši šī saikne ir tā, kas vēlmi piedalīties NATO padara tik pievilcīgu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu acīs.

Sarunas ar Latvijas vadītājiem ir mani pārliecinājušas, ka politiskā ziņā mūsu nācijas un tautas iet vienā solī. Mēs gribam, lai Islande un Latvija attīstītu vēl ciešāku saikni tik daudzās jomās, cik vien tas ir iespējams. Es īpaši priecājos, redzēdams, ka Islandes kompānijas ir šobrīd ienākušas Latvijā, investējot un paplašinot savu darbību Latvijā, un savas vizītes turpmākajā gaitā es īpaši pavērošu, kā šīs aktivitātes notiek.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai izteiktu prieku arī par to, ka Latvijas parlamenta spīkers piedalīsies lielajos svētkos Islandē jūlija sākumā, kad atzīmēsim kristietības tūkstošgadi mūsu valstī. Šie lielie svētki tiks rīkoti Tingvedlirā, tas ir, vietā, kur kristietība tika formāli pieņemta. Šogad mēs atzīmējam arī to, ka ir pagājuši tūkstoš gadi, kopš mums Ameriku atklāja islandietis Leifurs Eriksons. Šo notikumu plaši atzīmēs gan ASV, gan Kanādā turpmākajos mēnešos. Šos pasākumus organizēs vai nu tikai Islande, vai arī darīs to sadarbībā ar šo valstu valdībām.

Godājamie parlamenta locekļi un spīkera kungs! Atļaujiet man atskatīties un atcerēties runu, ko teicu 1991.gada 25.augustā, kad trīs Baltijas valstis atsūtīja savus ārlietu ministrus uz Islandi, lai tiktu oficiāli parakstīti līgumi par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Islandi. Es toreiz jautāju: “Kas izskaidro atšķirīgos likteņus - Islandes likteņi, no vienas puses, un Baltijas republiku likteņus, no otras puses?” Un atbildēju: “Iemesls ir tas, ka bijām laimīgāki: mūsu kaimiņi bija Rietumu nācijas, kas atzīst privāto īpašumu, ciena cilvēku un tiesiskumu. Jūsu kaimiņi ilgu laiku bija Padomju Savienības komunistu vadoņi. Jūsu ienaidnieks nebija Krievijas nācija. Jūsu ienaidnieks bija valdošā komunistu elite. Komunistu ideoloģija liedza tās morālās vērtības, kuras mēs šeit, Rietumos, vērtējam visaugstāk.

Piepeši mēs redzam, ka komunisms ir kritis. Un tas ir sabrucis nevis ar kādu lielu troksni, bet ar tādu sīku čīkstēšanu. Tas deva Baltijas republikām un arī tiem, kas Rietumos interesējās par jūsu likteni, unikālu iespēju, kas šobrīd tiek izmantota. Un šajā sakarā es gribētu citēt Šekspīra slavenos vārdus: ir paisums un bēgums cilvēka dzīvē, un, ja izmanto paisuma brīdi, var nonākt pie milzīgas pārticības un bagātības, bet, ja neizmanto to brīdi, tad visa dzīves gaita norit pa sēkļiem un nelaimēm.

Šobrīd ir šāds paisums cilvēces vēsturē, un mēs ļoti ticam, ka tas novedīs Baltijas valstis pie pārticības un labklājības. Mēs zinām, ka, ja jūs nedarbosieties ātri un izlēmīgi, jūsu ceļš turpināsies pa sēkļiem un nelaimēm, kā teica Šekspīrs.”

Lūk, šādas cerības es izteicu jūsu valstīm pirms deviņiem gadiem. Šodien mēs skaidri redzam, ka šīs cerības piepildās un ka Latvija kopā ar saviem kaimiņiem pašreiz atrodas uz paisuma viļņa un to burās pūš brīvības vēji. Latvija virzās uz progresu un spožu nākotni.

Spīkera kungs! Godātie parlamenta locekļi! Es gribētu pateikties jums par to godu, ko jūs esat man parādījuši, uzaicinot mani uzrunāt parlamentu šodien. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies ar identifikācijas kartēm, sniegšu deputātiem informāciju: iekšlietu ministra Mareka Segliņa kunga atbildi uz deputātu Leona Bojāra, Egila Baldzēna, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Čevera, Jāņa Lejas un Pētera Salkazanova jautājumu par Iekšlietu ministrijas veiktajiem pasākumiem narkotisko vielu izplatības apkarošanai lūdz pārcelt uz 1.jūniju. Pēc 1.jūnija sēdes.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Leons Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Monika Zīle, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Jāzeps Šņepsts, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Emsiņš, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde

2000.gada 24.februārī

Par darba kārtību              - 1.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem “Par 1999.gada 25.jūnija Ministru kabineta

rīkojuma nr.302 “Par Rīgas Aviācijas universitātes

reorganizāciju” izpildīšanu”            - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas

Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības

vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un

pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu”

            (1607. un 1607-a dok.)    - 2.lpp.

Prieklikumi            - dep. A.Seiksts            - 2.lpp.

                        - dep. R.Labanovskis            - 3.lpp.

Par likumprojektu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

            (1611. un 1611-a dok.)    - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā

dienesta likumā”

            (1612. un 1612-a dok.)    - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

(Nav pieņemts)

            (1626. un 1626-a dok.)    - 4.lpp.

Priekšlikumi            - dep. E.Baldzēns            - 4.lpp.

                        - dep. A.Požarnovs            - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas,

kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu

institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu

(pedofiliju), turpmāko darbību”

            (1592. dok.)                - 8.lpp.

Debates                        - dep. J.Ādamsons            - 8.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 9.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 15.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 16.lpp.

                        - tieslietu ministrs V.Birkavs            - 18.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 20.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 22.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 24.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 25.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 26.lpp.

                        - dep. K.Leikalns            - 27.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm”” (2.lasījums)

            (1436. un 1617. dok.)            - 28.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 28.lpp.

Debates                        - dep. O.Grīgs            - 28.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 29.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas

pensiju likumā” (2.lasījums)

            (1444. un 1618. dok.)            - 31.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 31.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku”

(2.lasījums)

            (1431. un 1623. dok.)            - 32.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 33.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu”

(2.lasījums)

            (1432. un 1624. dok.)            - 36.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 36.lpp.

Debates                        - dep. E.Zalāns            - 37.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 37.lpp.

Paziņojumi            - dep. A.Seiksts            - 39.lpp.

                        - dep. G.Krasts            - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres

                          biedrs A.Bartaševičs            - 39.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Moricsalas dabas

rezervātu” (2.lasījums)

            (1433. un 1625. dok.)            - 40.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 40.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (2.lasījums)

            (1445. un 1630. dok.)            - 42.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 42.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”

(1.lasījums)                   - 43.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Ādamsons            - 44.lpp.

Debates                        - dep. A.Panteļējevs            - 45.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 46.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs            - 48.lpp.

Likumprojekts “Meža likums” (3.lasījums)

            (1632. dok.)                - 50.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 50.lpp.

Debates                        - dep. A.Seile - 59.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 63.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 63.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 67.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 67.lpp.

                        - dep. A.Seile - 73.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 74.lpp.

                        - dep. A.Kalniņš            - 75.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 76.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 77.lpp.

                        - dep. A.Seile - 77.lpp.

                        - dep. I.Godmanis            - 78.lpp.

                        - dep. A.Poča - 80.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 80.lpp.

                        - dep. P.Tabūns            - 81.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 82.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 83.lpp.

                        - dep. G.Bērziņš            - 84.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 85.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 86.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres

                          biedrs A.Bartaševičs            - 91.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu

nodokli” (2.lasījums)

            (1517. un 1615. dok.)            - 91.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Gailis - 91.lpp.

Debates                        - dep. J.Šņepsts            - 92.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju

likumā” (2.lasījums)

            (1425. un 1616. dok.)            - 95.lpp.

Ziņo                 - dep. R.Ražuks            - 95.lpp.

Likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto

sankciju režīmu Latvijas Republikā” (2.lasījums)

            (1409. un 1619. dok.)            - 95.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 96.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/99 par

izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp

Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses,

un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”

(1.lasījums)

            (1543. un 1621. dok.)            - 97.lpp.

Ziņo                 - dep.  G.Krasts            - 97.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/99 par

izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp

Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses,

un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”

(2.lasījums)

            (1543. un 1621. dok.)            - 97.lpp.

Ziņo                 - dep.  G.Krasts            - 97.lpp.

Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par bērnu

adopciju” (1.lasījums)

            (1521. un 1622. dok.)            - 98.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 98.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums)

            (796. un 1627. dok.)            - 98.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (2.lasījums)

            (1280. un 1628. dok.)            - 100.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 100.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)

            (1391. un 1629. dok.)            - 102.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 102.lpp.

Lēmuma projekts “Par A.Baumaņa apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”

            (1638. dok.)                - 105.lpp.

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 105.lpp.

Lēmuma projekts “Par I.Valbakas apstiprināšanu par Talsu

rajona tiesas tiesnesi”

            (1638. dok.)                - 106.lpp.

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 106.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres

                          biedrs A.Bartaševičs            - 106.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi