Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas sešpadsmitā sēde

2000.gada 14.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no 14.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

 

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Labrīt! Mēs lūdzam to izslēgt līdz 22.janvārim, jo valdība vēl nav spējusi vienoties, vai tas iespaidos vai neiespaidos budžetu.

 

Sēdes vadītājs. Līdz 22.janvārim. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Juridiskā komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti, iepazinušies ar Ministru kabineta piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību”, konstatēja, ka šajā gadījumā atkal kārtējo reizi ir ignorēts jautājums par bērnu pabalstiem. Mēs uzskatām, ka tā ir, maigi izsakoties, mazliet nenopietna politika. Praktiski tā ir politika, kas kaitina un tracina sabiedrību, šķeļ to un nerisina pašas aktuālākās problēmas. Tāpēc mēs, neskatoties uz virkni likumu grozījumu punktu, kuriem mēs varētu piekrist, atsakāmies atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

 

Sēdes vadītājs. Runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikācijas savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš? Nevēlas. Iebildumu nav.

Izskatīsim deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumu piešķiršanu. Deputāts Valdis Birkavs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums akceptēts.

Deputāts Andrejs Panteļējevs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts.

Deputāts Martijans Bekasovs lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, gatavojot otrajam un galīgajam lasījumam grozījumus šajā likumā, ir izvērtējusi septiņus priekšlikumus.

1., 2., 3. un 4.priekšlikums attiecas uz vienu problēmu, proti, deputāte Anna Seile ierosina noteikt, ka turpmāk ne tikai mākslinieku darbnīcas, bet arī amatmeistaru darbnīcas būtu privatizējamas tādā kārtībā, kādā privatizējam dzīvokļus, proti, simtprocentīgi par sertifikātiem.

Kopš 1995.gada vasaras, kad sākās dzīvojamo māju privatizācija, amatmeistaru darbnīcas, kas ir izvietotas dzīvojamās mājās, tiek privatizētas tādā kārtībā, kāda ir noteikta attiecībā uz nedzīvojamajām telpām, proti, puse no summas tiek maksāta sertifikātos, bet otra puse - latos. Simtiem amatmeistaru ir privatizējuši savas darbnīcas, kurās viņi veic uzņēmējdarbību, vecajā kārtībā. Ja šo normu pieņem, tas nozīmē, ka tiem amatmeistariem, kuri nav privatizējuši savas darbnīcas līdz šim, tiek noteikta atvieglota, savādāka kārtība. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu pirmām kārtām tādēļ, ka tas dod iespēju personām amatmeistaru darbnīcas pagrabos un bēniņos turpmāk iznomāt tikai tām personām, kuras ir saņēmušas attiecīgo dokumentu no Amatniecības kameras. Ļoti tiek paplašināts to personu loks, kuras varētu privatizēt nedzīvojamās telpas kā dzīvokļus, proti, simtprocentīgi par sertifikātiem. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka daudzi amatmeistari faktiski veic uzņēmējdarbību, nodarbina desmitiem cilvēku savās darbnīcās, un, šādu normu ieviešot, mēs būtu netaisnīgi pret citiem, kas veic uzņēmējdarbību dzīvojamās mājās esošās nedzīvojamās telpās. Atbildīgā komisija tādēļ šos četrus priekšlikumus noraidīja.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, ir zināma netaisnība, ja mākslinieku darbnīcas tiek privatizētas šā likuma noteiktajā kārtībā, bet amatmeistaru darbnīcas - citā kārtībā. Un jāteic, ka ir tikai daži desmiti amatmeistaru, kuri tiecas privatizēt savu darbnīcu telpas. Turklāt viņu kvalifikācijai ir jābūt ļoti augstai. Runa ir nevis par katru skārdnieku vai amatnieku, kas ir saņēmis kvalifikāciju, bet gan par sava amata meistariem, kuri var vadīt amatniecības uzņēmumus, var veikt norēķinus, aprēķināt darba izmaksas un sastādīt darba projektus. Viens no viņiem ir, piemēram, Ivars Feldbergs, kurš ir ļoti ievērojams akmeņkalis un kurš darbojas kopā ar savu brāli Ojāru Feldbergu. Es negribu teikt, ka tieši viņu dēļ būtu kaut kas jāprivatizē, man tas pat nav zināms, bet es gribu tikai ilustrēt, kāda kvalifikācija ir šiem amatmeistariem, kuriem ir piešķirts amatmeistara nosaukums. Parasti viņiem ir ļoti daudzu gadu prakse. Un vispārējā kārtībā privatizēt darbnīcu telpas, kuras pēc statusa ir ļoti tuvas mākslinieku darbnīcām, būtu tikai lietderīgi un, manuprāt, arī taisnīgi. Es gribu teikt, ka arī tie amatmeistari, kuri ir izgatavojuši Saeimas zālei solus un kuri darbojas firmā “Re&Re”, ir amatmeistari ar ļoti augstu kvalifikāciju. Un, tā kā tie ir cilvēki, kuri varētu pretendēt uz savu darbnīcu privatizāciju ne tikai Rīgā, bet arī dažādās Latvijas pilsētās, man gribas aizstāvēt viņu tiesības, kuras mēs varbūt vienkārši pārpratuma dēļ neesam nostiprinājuši tāpat kā māksliniekiem attiecībā uz mākslinieku darbnīcām. Līdz šim mākslinieka nosaukums ir varbūt ticis izmantots, privatizējot mākslinieku darbnīcas arī tādām personām, kurām nav mākslinieka statusa, taču attiecībā uz amatmeistariem tādu pārpratumu nevar būt, jo tas viss ir ar likumiem un Uzņēmumu reģistrā nostiprinātu statusu noteikts. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Ja netiek atbalstīts 1.priekšlikums, tad, protams, pārējie trīs priekšlikumi vairs nav balsojami. Es aicinu uz izpratni, jo tas nav nekāds politisks jautājums. Šo priekšlikumu pieņemšana tikai dotu iespēju par sertifikātiem privatizēt šīs darbnīcas. Jāteic, ka dažos gadījumos vispār netiek nodoti privatizācijai šādi īpašuma objekti, un, ja mēs šādu normu speciāli ierakstītu likumā, tas varētu arī paātrināt privatizācijas procesu. Mēs nevis ierakstītu šos īpašuma objektus uz valsts vai pašvaldības vārda zemesgrāmatā, bet dotu tiesības amatmeistariem, augstas kvalifikācijas amatmeistariem, šīs telpas privatizēt.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Vēlreiz atkārtošu, kādu apsvērumu dēļ atbildīgā komisija šos priekšlikumus noraidīja. Nav taisnīgi noteikumus mainīt gadu pirms privatizācijas beigām, kad daudzi amatmeistari ir privatizējuši savas amatnieku darbnīcas, kurās strādā ne tikai viņi paši, bet kurās tiek nodarbināti arī daudzi citi cilvēki. Viņi līdz šim ir tās privatizējuši, pusi summas maksājot latos, pusi - sertifikātos. Pārējiem tagad tiktu radīti atviegloti noteikumi. Kā jau Seiles kundze minēja, amatmeistara sertifikātu jeb apliecību ir ieguvuši tikai neliels skaits amatmeistaru. Simtiem un tūkstošiem amatmeistaru nav apvienojušies Amatniecības kameras struktūrās, tātad tie cilvēki nevarēs izmantot Annas Seiles piedāvātās priekšrocības. Kādēļ šādas priekšrocības ir noteiktas attiecībā uz mākslinieku darbnīcām? Tādēļ, ka, būvējot dzīvojamās mājas, mākslinieku darbnīcas ir iezīmētas projektā kā īpašas būves, kas īpaši piemērotas mākslinieku darbam. Taču, šo priekšlikumu pieņemot, nelieli uzņēmumi, kas atrodas pagrabtelpās, ļoti daudzos gadījumos tiks privatizēti par sertifikātiem. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J.Lagzdiņš. 2. - Annas Seiles priekšlikums, kurš attiecas uz šo pašu jautājumu. Es aicinu to neatbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Arī 3.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Lagzdiņš. Tāpat 4.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums attiecas uz likuma 17.pantu. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Lagzdiņš. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 73.1.pantu. Es aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Lagzdiņa kungs! Cienītie kolēģi! Runājot par 6.priekšlikumu jāteic, ka es pēc būtības neesmu “pret”, bet šajā priekšlikumā ir vismaz divi man neskaidri jēdzieni.

Pirmais jēdziens - māja, kam ir dzīvojamās mājas statuss. Šobrīd tas nekur nav atrunāts un administrācija var voluntāri pasludināt kādu māju par administratīvo ēku un kādu citu māju - par dzīvojamo ēku. Tieši tā tas ir šajā valstī līdz šim noticis, Šķēles kungs, negroziet galvu! - un turpina notikt vēl arī tagad.

Otrs jēdziens, kas man liekas apšaubāms... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nepalaid muti no tribīnes!”) Ābiķa kungs... Paldies, Ābiķa kungs ir nomierinājies, nu es varu atkal turpināt. Otrs dīvainais jēdziens, kas ir šajā likumprojektā, ir tā sauktā paātrinātā privatizācija. Man liekas, sadaļu ar šādu nosaukumu vajadzēja vispār izmest ārā no likuma. Jo - kā var būt paātrinātās privatizācijas process laikā, kad jau ir pēc būtības jābeidz dzīvojamo ēku vai valsts un pašvaldības dzīvokļu privatizācija? Tai ir jābūt jau pabeigtai. Ja mēs nebūtu pagarinājuši sertifikātu derīguma termiņu, vairs nedrīkstētu pieņemt priekšlikumus attiecībā uz privatizāciju. Un paātrinātā privatizācija atšķiras no parastās privatizācijas, manuprāt, tikai ar to, ka iedzīvotājs par šo pakalpojumu samaksā 20 latus. Es domāju, ka attiecīgais priekšlikums nesamazinās tās garantijas cilvēkiem, kas dzīvo ēkās, kurām it kā ir un it kā nav dzīvojamās mājas statuss, un vienīgais solis pret viņiem būs tas, ka viņi nevarēs samaksāt šos 20 latus un privatizēt savu dzīvokli paātrinātā kārtā. Ja tas ir tā, tad man pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu nav nekas iebilstams, kaut gan es uzskatu, ka nav nekur noteikts statuss... Otrai paātrinātai privatizācijai vairs nevajadzētu būt, jo privatizācijas procesam sen jau vajadzēja būt pabeigtam.

 

Sēdes vadītājs. Vai runāt vēlas Pēteris Apinis? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Es gribētu dažos vārdos informēt par šā priekšlikuma būtību.

Grozot pirms gada likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, mēs atrisinājām to problēmu, kas saistās ar dzīvokļu privatizāciju tādā gadījumā, ja dzīvojamā māja atrodas, no vienas puses, kādas privātpersonas un, no otras puses, valsts vai pašvaldības īpašumā. Mēs noteicām pēc valdības priekšlikuma tādu kārtību, ka kopīpašumā esošās dzīvojamās mājās valstij piederošā daļa tiek pārdota izsolē, kurā var piedalīties divi pircēji - fiziska persona, tātad privātīpašnieks, kopīpašnieks, kā arī īrnieku grupa, kura pārstāv dzīvojamo platību, kāda pieder valstij vai pašvaldībai attiecīgajā dzīvojamā mājā. Taču mūsu valstī ir daži tādi gadījumi, ka kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas nav pilnībā izīrētas un nav tik daudz īrnieku, lai viņi pārstāvētu valstij vai pašvaldībai piederošo daļu. Māris Grīnblats apliecinās, ka es saku taisnību, ka ir šādi gadījumi. Māra Grīnblata priekšlikums ir it kā vērsts uz to, lai arī tajos gadījumos, kad īrnieku ir mazāk, nekā ir nepieciešams, lai pārstāvētu valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu, dotu viņiem tiesības piedalīties izsolē, tātad cīnīties ar kopīpašnieku, ar privātīpašnieku un iegūt valstij piederošo daļu.

            Tika iesniegts arī Nekustamā īpašuma aģentūras izstrādāts variants, kas, tiesa, nebija juridiski korekts un precīzs.

Es zinu, ka kolēģa Māra Grīnblata nolūks bija atrisināt šo problēmu. Bet, godāto kolēģi, jūsu piedāvātais variants ir tāds, kas dos tiesības kopīpašumā esošajās dzīvojamās mājās pat vienam vai diviem īrniekiem apvienoties vairākās šādās grupās un, gan savstarpēji konkurējot, gan arī konkurējot ar kopīpašnieku, piedalīties izsolē. Jūsu piedāvātais variants nav pieņemams tādēļ, ka tas vispār nav realizējams. Tādēļ komisija diemžēl pieņēma konceptuālu lēmumu neatbalstīt jūsu priekšlikumu. Taču nākamajā gadā, kad tiks grozīts Privatizācijas likums, mēs šo problēmu atrisināsim, īstenojot tādu variantu, kādu piedāvāja Nekustamā īpašuma aģentūra. Vienkārši nepaguvām vakar sagatavot šo priekšlikumu, lai to izskatītu šodienas sēdē. Taču nākamgad  jautājums tiks atrisināts.

Aicinu šobrīd nepieņemt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

 

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums ir samilzis jau pāris gadu. Lai gan komisijas priekšsēdētājs saka, ka kopīpašuma mājās šī problēma ir atrisināta, diemžēl tā nav atrisināta korekti, kā tas pienāktos. 

Es atbalstu Māra Grīnblata priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tiešām  tāds stāvoklis ir. Ne tikai tāpēc, ka telpas nav izīrētas, bet arī tāpēc, ka kopīpašnieks, privātā persona, ir panācis, ka līdz šim brīdim jau virkne telpu ir atbrīvota arī valsts daļā, lai, apzināti startējot uz izsoli, iegūtu, tā teikt, zināmas priekšrocības. Lai izsolē īrnieki neveidotu šādu pārstāvošu grupu. 

Kā šeit jau iepriekš esmu minējis, ietiepīgi netika realizēts variants, ka īrniekiem būs latos jāmaksā starpība starp nosolīto cenu un sākotnējo izsoles cenu. Tas ir pilnīgā pretrunā ar to iedzīvotāju tiesībām, kuri dzīvo valsts un pašvaldību namos. Tā ka nav ticis līdz šim risināts šis jautājums. Un tāpēc tas būtu visai loģiski - kaut vai šajā ziņā ļaut startēt īrniekiem, kas šādam solim  nobrieduši. Tas būtu visai loģiski. Nevaram gaidīt, līdz Nekustamā īpašuma aģentūra nākamajā gadā dos kaut kādas korektīvas. Tas jau būs par vēlu. Tagad jau pirmie kopīpašuma nami tiek laisti apritē. Protams, izsoles vēl būs, bet  tā procedūra ir gara un tad jau būs par vēlu. Tad jau būs par vēlu!

Aicinu balsot par Māra Grīnblata ierosināto normu.

 

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats.

 

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies, ka komisija Lagzdiņa kunga vadībā ir iedziļinājusies jautājumā, jo problēma tiešām pirms gada vispār nebija risināta, tādēļ ka attiecībā uz ēkām, kurās daļa pieder valstij vai pašvaldībai un daļa privātīpašniekam, tātad tam, kurš namu ir denacionalizējis, vai viņa mantiniekam, vispār nebija nekādas iespējas lietot sertifikātus. Tagad šāda iespēja paveras, ja valsts vai pašvaldība, no vienas puses, un privātīpašnieks, no otras puses, namīpašumu ir sadalījuši reālajās daļās.

Es runāju ar Nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektoru, un viņš teica, ka šādi piemēri, par laimi, ir. No apmēram 60 gadījumiem, ko viņš man parādīja, 30 gadījumos vienošanās ir panākta, visbiežāk tajos gadījumos, kad īpašnieks ir tas, kurš ir namu denacionalizējis, vai viņa mantinieks. Tajos gadījumos, kad īpašumu jau ir pārpirkusi kāda akciju sabiedrība, SIA vai tamlīdzīga, viņiem nav intereses šādi vienoties. Laikā, kurā likums piedāvā iespēju vienoties, viņi  nevienojas, un līdz ar to viņiem ir visas priekšrocības ēku privatizēt pārsolot un ir priekšrocības arī tajā gadījumā, ja valstij vai pašvaldībai piederošās daļas īrnieki nevar savākt pilnu pusi… Viņi tiešām reizēm nevar to savākt - ir vairāki tādi piemēri - tajos gadījumos, kuros vai nu  īres līgumi ir beigušies, vai daži dzīvokļi ir pārpirkti no tā īpašnieka puses, kurš ir privātās daļas īpašnieks. Mana principiālā priekšlikuma vienīgā atšķirība ir tā, ka nosacījums, ka dzīvokļu īrnieku grupa var izsolē piedalīties tad, ja viņu īrētā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa, tagad ir nomainīts pret to, ka viņi piedalās atbilstoši tai daļai, kuru viņi īrē. Tātad var īrēt mazāku platību. Protams, ir piebilde: tad, ja viņi tiešām var beigu beigās, sacenšoties ar privātīpašnieku, viņu pārsolīt. To šis likums negarantē. Tomēr tas šai īrnieku grupai ļauj vienoties un izsolē piedalīties ar sertifikātiem.

Forma varbūt nav ideāla, taču katrā ziņā es gribu ierosināt šo diskusiju, jo jautājums nekustas no vietas, kamēr par to nerunā. Tāpēc es tomēr aicinu Saeimas deputātus nobalsot par šo priekšlikumu. Ja par to nenobalsos, tad, protams, pēc Jaunā gada es vai nu viens pats, vai kopīgi ar kādiem citiem deputātiem atkārtoti iesniegšu savu priekšlikumu, kas varbūt būs mazliet precizēts.     

        

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Nekustamā īpašuma aģentūra diezgan aktīvi  strādā, lai šo problēmu atrisinātu. Es gribētu informēt par to, ka ir notikušas arī vairākas izsoles, valstij piederošās vairāku māju daļas ir pārdotas un rezultāti ir ļoti dažādi. Atsevišķos gadījumos ne kopīpašnieki, ne arī  īrnieki nav pieteikušies uz valstij vai pašvaldībai piederošās daļas privatizāciju. Ir gadījumi, kad izsolē ir uzvarējis kopīpašnieks, fiziska persona vai juridiska persona, un ir arī gadījumi, ļoti spilgti gadījumi, kad īrnieki ir spējuši apvienoties un par ievērojamām summām pārsolīt kopīpašnieku - juridisku personu. Piemērs ir nams Brīvības ielā 88, kas, kā jūs zināt, ir Matīsa ielas un Brīvības ielas stūrī. Par 170 000 latu lielu summu šī īrnieku apvienība izsolē uzvarēja kopīpašnieku. Tātad mūsu pirms gada pieņemtā norma reāli darbojas dzīvē un dod tiesības īrniekiem privatizēt dzīvokļus.

Kas attiecas uz Māra Grīnblata priekšlikumu, tajā ir viena ļoti būtiska negatīva iezīme. Proti, īrnieki var veidot vairākas grupas. Jūs savā priekšlikumā tieši to arī esat norādījis. Tas nozīmē, ka faktiski viens pats īrnieks, ļoti turīgs īrnieks kādā mājā, var piedalīties izsolē un pārsolīt ne tikai  savus kaimiņus, tas ir, citus īrniekus, kas ir apvienojušies citās grupās, bet arī kopīpašnieku. Šis variants, mūsuprāt, nav loģisks. Šādā veidā mēs nevaram risināt šo problēmu. Tādēļ es aicinu šīs problēmas risināšanu atlikt un šobrīd neatbalstīt Māra Grīnblata priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

J.Lagzdiņš. Es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

            Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

            Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

 

            I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

            Labrīt, cienījamie kolēģi un priekšsēdētāj! Skatīsim dokumentu nr. 2555. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas ir sagatavots trešajam  lasījumam.

            1. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas precizē, ka nodokļi un nodevas ir ne tikai maksājami latos, bet arī aprēķināmi latos. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            I.Ūdre. 2.- finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas nosaka, ka nodokļu deklarācijas vai aprēķinus var iesniegt arī elektroniskā veidā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            I.Ūdre. 3.- deputātes Aijas Počas  priekšlikums. Tiek piedāvāts norakstīt vecos nodokļu parādus. Priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā  10.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            I.Ūdre. 4. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kurā ir runa par soda naudas samazināšanu deklarācijas vēlākas iesniegšanas gadījumā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            I.Ūdre. 5. - deputātes Aijas Počas priekšlikums. Arī tas ir par veco parādu norakstīšanu. Tas ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            I.Ūdre. 6. - deputātes Aijas Počas priekšlikums. Līdzīga rakstura kā iepriekšējais. Arī tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

 

            I.Ūdre. 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu stāšanos spēkā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            I.Ūdre. 8. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, ka deklarācijas var iesniegt elektroniskā veidā, bet ka tās arī rakstveidā būtu jāiesniedz. Priekšlikums ir iestrādāts komisijas sagatavotajā 9.priekšlikumā, tātad nākamajā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            I.Ūdre. 9.  - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā, kā es minēju, ir iestrādāts finansu ministra priekšlikums par kārtību, kādā var iesniegt deklarācijas elektroniskā veidā. Komisija to atbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

 

            I.Ūdre. 10. priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par to, kādā veidā var tikt norakstīti vecie nodokļu parādi - tādi, kas izveidojušies līdz 1997. gada 1.janvārim. Tiek norakstīta nevis pamatsumma, bet soda nauda, pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            I.Ūdre. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu pieņemt šo likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

            Nākamais - likumprojekts “Atkritumu apsaimniekošanas likums”. Trešais lasījums.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Razminovičs.

 

            A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

            Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2556. Komisijā ir saņemts vairāk nekā pussimt priekšlikumu. Tie visi ir izskatīti un tiek piedāvāti jūsu vērtējumam.

            1. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Razminovičs. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - ir guvis atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            A.Razminovičs. Guvis atbalstu ir  arī Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.4.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča priekšlikums ir guvis atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Razminovičs. Savukārt nākamais - deputāta Razminoviča iesniegtais 6. priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            A.Razminovičs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi pati savu priekšlikumu, kuru, protams, ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Razminovičs. 8. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Razminovičs. 9. un 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikumi. Abi ir guvuši komisijas atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Razminovičs. 11.priekšlikums. Juridiskais birojs ir apkopojis visus punktus, kas saistīti ar Ministru kabinetu, jo uzskatījis, ka tam visam ir jābūt vienā pantā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un to iekļāvusi  12.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Razminovičs. 13. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Razminovičs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikumi - gan 14., gan 15. priekšlikums - ir guvuši komisijas atbalstu, jo tie ir līdzīgi.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

 

            A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī Jirgena kunga iesniegtais 16.priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Razminovičs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Razminovičs. 19. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Razminovičs. Savukārt 20. - deputāta Lauska priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

 

            V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums balstās uz Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas  viedokli. Ja tiek apsaimniekoti sadzīves atkritumi, tad, protams, pietiek ar vispārēju Ministru kabineta prasību formulējumu un nebūtu nekādu pretenziju. Taču Atkritumu apsaimniekotāju asociācija uzskata, ka blakus ir arī cilvēku dzīvībai un videi bīstamie atkritumi un ka tādēļ būtu pareizi, ja attiecībā pret apsaimniekotājiem izvirzāmās prasības tiktu konkretizētas trešajā lasījumā. Asociācija uzskata, ka ir jāprecizē prasības par atkritumu apsaimniekotāju kvalifikāciju, viņu tehnisko aprīkojumu, izmantotajām metodēm  un par kārtību, kādā tas ir veicams.

            Es domāju, ka priekšlikums varētu tikt atbalstīts. Kaut arī mēs likumprojektu skatām jau trešajā, galīgajā, lasījumā, mēs tomēr varētu respektēt to cilvēku viedokli, kuri profesionāli nodarbojas ar šo lietu.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

 

            A.Razminovičs. Komisija nepiekrita deputāta Lauska priekšlikumam tāpēc, ka ļoti grūti ir noteikt atkritumu apsaimniekotāju kvalifikāciju. Mēs komisijā nespējām atrast atbildi, vai viņiem ir jābūt ar augstāko tehnisko izglītību vai augstāko vides izglītību, vai augstāko bioloģisko izglītību. Atbildes nebija, un  atbildi nevarēja sniegt arī neviens no ekspertiem, kas bija pieaicināti.

            Ļoti diskutabls ir arī jautājums par tehnisko aprīkojumu. Jo, ja tas tiek ietverts Ministru kabineta noteikumos un ja tajos tiek noteiktas arī metodes un kārtība, kādā ir jāveic atkritumu apsaimniekošana, tad, tikko kaut kas izmainās vai nu atkritumu apsaimniekošanas metodēs, vai arī aprīkojumā, ir momentā jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc atbildīgā komisija neatbalstīja Lauska kunga priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 6, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

           

            A.Razminovičs. 21. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Razminovičs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu - ir guvis komisijas atbalstu, un mēs to esam jau iestrādājuši 7.pantā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

 

A.Razminovičs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Razminovičs. Ir guvis komisijas atbalstu arī Jirgena kunga iesniegtais 24.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Razminovičs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu, un to mēs jau esam atbalstījuši, balsojot par 12.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

A.Razminovičs. 26. - parlamentārā  sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - ir guvis daļēju komisijas atbalstu, un komisija to ir atbalstījusi 27. - savā priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Razminovičs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis atbalstu, un to mēs esam jau iestrādājuši 12.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

 

A.Razminovičs. 29. - parlamentārā  sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts komisijā.

Daļēji ir atbalstīts arī 30. - Juridiskā biroja priekšlikums, bet atbildīgā komisija ir izveidojusi savu redakciju - 31.priekšlikumu, kuru pati, protams, ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29., 30. un 31.priekšlikumu.

 

A.Razminovičs. 32.priekšlikumu es atsaucu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

A.Razminovičs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Razminovičs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, to ietverot 35. - Jirgena kunga priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča iesniegtais 36.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

 

A.Razminovičs. Savukārt deputāta Lauska iesniegtais 37.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Arī šis priekšlikums balstās uz ļoti konkrētu sarunu ar Atkritumu apsaimniekotāju asociāciju. Viņi konstatēja to situāciju, ka daudzo okupācijas gadu laikā pie mums ir savests patiešām ļoti daudz atkritumu un ka pašreiz atkritumi šeit tiek gan apglabāti, gan pārstrādāti. Tie tiek gan eksportēti uz daudzām valstīm, gan arī ievesti no daudzām valstīm. Asociācija piedāvā ceļu, kā pa druskai, kā sakārtot šo saimniecību, un uzskata par nepieciešamu pateikt, ka vismaz turpmāk pēc savstarpēji noslēgtiem līgumiem vajadzētu ievest Latvijā uz pārstrādi tikai tos atkritumus, kas ir Baltijas valstīs, un ne no kādām citām pasaules valstīm - pat ne no Eiropas valstīm! - tos vairs nevest šurp.

Turklāt te ir pretruna ar Bāzeles konvenciju, kura tika pieņemta 1989.gadā. Tas ir cits jautājums.

Vai mēs spēsim šo priekšlikumu pieņemt tagad, kad ir jau trešais lasījums? Šo profesionāļu piedāvājumu mēs varētu akceptēt šodien. Ja mēs neesam gatavi to skatīt tagad, kad ir likumprojekta trešais lasījums, tad es tomēr uzskatīšu par neiespējamu atsaukt šo priekšlikumu. Lai Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas priekšlikums mums visiem ir zināms!

 

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Acīmredzot Lauska kunga priekšlikums būtu pieņemts, ja tur būtu uzskaitītas valstis - Latvija, Igaunija, Lietuva - , ja mēs ar to saprotam Baltijas valstis. Vārdiem “Baltijas valstis” nav normatīva rakstura, tādēļ mēs nevaram likumā iebalsot tādu ierakstu šobrīd, kad likumprojektu skatām jau trešajā lasījumā, Lauska kungs.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Razminovičs.

 

A.Razminovičs. Vienu no argumentiem, kuru dēļ mēs nevarējām priekšlikumu atbalstīt, pateica jau komisijas priekšsēdētājs Leiškalna kungs. Papildus es gribētu pieminēt to, ko jau teica Lauska kungs, - ka pirmām kārtām te ir pretruna ar Bāzeles konvenciju. Un otrām kārtām, kā jau viņš pats minēja, atkritumi no mūsu valsts tiek eksportēti uz ļoti daudzām citām valstīm, kas nebūt nav Baltijas valstis. Ja mēs aizliegsim atkritumus Latvijā ievest un pārstrādāt atbilstoši tām jaudām, kādas ir atkritumu pārstrādes iekārtām šeit, tad savukārt tos atkritumus, kurus mēs nevaram šeit pārstrādāt tāpēc, ka mums vienkārši nav šo iekārtu, mēs nevarēsim eksportēt uz citām valstīm, kur tos varētu pārstrādāt.

Jāteic, ka arī pašā Atkritumu apsaimniekotāju asociācijā viedokļi šajā jautājumā dalījās. Vieni teica, ka šī norma ir jāatbalsta, bet otri uzskatīja, ka šī norma nav jāatbalsta. Aicinu parlamentu izteikt savu viedokli.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 5, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A.Razminovičs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu un ir redakcionāli precizēts komisijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Razminovičs. Ir guvis komisijas atbalstu arī 39. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Razminovičs. Komisija ir izstrādājusi 40.priekšlikumu, kuru, protams, ir arī atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Razminovičs. 41. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Razminovičs. Ir guvis komisijas atbalstu arī nākamais - Jirgena kunga iesniegtais 42.priekšlikums. Tas gan ir redakcionāli precizēts komisijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Razminovičs. Ir atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 43.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi Jirgena kunga iesniegto 44.priekšlikumu, bet ir uzskatījusi par nepieciešamu redakcionāli precizēt to.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

 

A.Razminovičs. Ir atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 45.priekšlikums.

Ir atbalstīts arī Jirgena kunga iesniegtais priekšlikums nr.46, jo tie ir līdzīgi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

 

A.Razminovičs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Razminovičs. 48. - Jirgena kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Komisija to ir atbalstījusi, ietverot savā - 49.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča iesniegtais 50.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Razminovičs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 51.priekšlikumu, ko, protams, pati ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča iesniegtais 52.priekšlikums ir atbalstīts. Komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu to redakcionāli precizēt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

A.Razminovičs. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot trešajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Atkritumu apsaimniekošanas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Nacionālās drošības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Nacionālās drošības likums” trešajā lasījumā.

Šis ir laikam viens no visilgāk skatītajiem likumiem. Aptuvenais laiks, kas ir pagājis, ir četri gadi, un reizēm pārņēma bezcerība, ka to varētu vispār nepieņemt un atlikt vēl uz kādu laiku. Taču, pateicoties visām institūcijām, kas mūsu komisijai palīdzēja ar saviem priekšlikumiem un padomiem, šobrīd tas ir tāds, kādu mēs to ceļam jums priekšā.

1.priekšlikums - Kuduma kunga priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Arī 3. - aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 4. un 5.priekšlikums - Ģirta Valda Kristovska priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir analogi, un komisija tos ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

 

Dz.Kudums. 6. un 7. 6.priekšlikums.

6.priekšlikums - Ģirta Valda Kristovska priekšlikums - ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā 7.priekšlikumā. Lūdzu pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. Arī 8. un 9.priekšlikums ir jāskata kopā, jo 9.priekslikums ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā. Lūdzu pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 10.priekšlikums ir Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. Komisija ir izstrādājusi 11.priekšlikumu un lūdz pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 12. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā 13.priekšlikumā. Lūdzu pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Kudums. Arī 16. - Juridiskā biroja priekšlikumu - ir komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

Dz.Kudums. 18. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Es gribētu mazdrusciņ to paskaidrot.

Sadarbībā ar Nacionālās drošības komisiju ir izveidots vesels normu bloks. Šeit tas ir ielikts diemžēl tikai uz trešo lasījumu, bet tas ir būtisks un konceptuāli svarīgs. Ar šo priekšlikumu ir atrasta vieta - manuprāt, pareiza vieta - Satversmes aizsardzības birojam. Ja mēs šo priekšlikumu tagad pieņemsim, tas zināmā mērā būs mūsu, tas ir, parlamenta, kontrolē. Lūdzu pieņemt 18.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 21.un 22.priekšlikums. Tie abi ir iestrādāti 20. - Kristovska kunga priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Kudums. 23. - Kristovska kunga priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 24. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 25 - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 27. - Kristovska kunga priekšlikums - ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 28.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Kudums. 30. - Ģirta Valda Kristovska priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 32. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 33. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Kudums. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

35. - Kristovska kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Arī 36. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 38.priekšlikums, Ģirta Valda Kristovska priekšlikums - ir ietverts 37. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 39. un 40.priekšlikums - Juridiskā biroja un Kristovska kunga priekšlikumi - ir analoģiski. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 41. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir noraidīts komisijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 43. - deputāta Kuduma priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 44. - Kristovska priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 45. - Kristovska kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 46. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir iestrādāts 47. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 48.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 50. un 51.priekšlikums. 50. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir iestrādāts Juridiskā biroja 51.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 53. - Kristovska priekšlikums - tiek daļēji atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 53. un 54.priekšlikumu.

 

Dz.Kudums. 55. - deputāta Kuduma priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. Un arī līdz ar to 56.priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 59. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir iestrādāts 58. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 60. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 61. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 62. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Komisijā ir atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. Līdz ar to automātiski tiek atbalstīts 64. - Kristovska kunga priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Kudums. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 66. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 68. - Kristovska kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 69. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Kudums. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 72. - aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 73. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 75. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 76. un 77.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Tie ir kopā - vienoti. Vienādi tie ir. Identi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 78. - Dalbiņa kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 79. - Dalbiņa kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Kudums. 81. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 82. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. Arī 83. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 84. - Dalbiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 85. - Makarova kunga priekšlikums - ir noraidīts, jo iepriekš viss jau ir pateikts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 87. - Kristovska kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Kudums. 88. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir iestrādāts 89. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā, kas ir par pārejas noteikumiem. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt visu likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālās drošības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par 76, pret - 10, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

 

Dz.Kudums. Es gribētu pateikties šā likumprojekta sagatavotājiem un arī cilvēkiem, kuri pie tā strādā. Pirmais, protams, ir Ģirts Valdis Kristovskis, kurš gatavoja un ļoti nopietni strādāja pie šā likuma. Arī Kārlim Druvam, kurš bija iepriekšējais Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs, kā arī Guntaram Zaļkalnam - Nacionālās drošības padomes bijušajam sekretāram Šeit ir jāpateicas arī visām Saeimas frakcijām, Juridiskajam birojam Kusiņa kunga vadībā un arī Prezidentes kancelejai. Paldies jums par darbu! Mēs esam labu Ziemassvētku dāvanu sarūpējuši savai valstij. Paldies!

 


            Sēdes vadītājs. Paldies Salavecītim! Turpināsim izskatīt likumprojektus.

            Nākamais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldības savienībai”.   Pirmais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

            Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja 24 deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai”.

Komisija ir saņēmusi pozitīvu atzinumu no Saeimas Juridiskā biroja,  tā pieaicināja arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus un izvērtēja konkrēto likumprojektu, un nonāca pie secinājuma, ka tas ir konceptuāli jāatbalsta, tāpēc aicina to pieņemt Saeimā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

 

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka 19. decembri.

 

Sēdes vadītājs. 19. decembris. Paldies.

 

Dz.Rasnačs. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie deputāti! Tātad likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Dokumenta nr.2552.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, un šeit ir divi priekšlikumi, kurus būtu lūgums atbalstīt.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Un 2. priekšlikums  - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Līdz ar to lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Un kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

Dz.Kudums. 10. janvāris.

 

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Operatīvās darbības likumā, un mēs esam saņēmuši trīs Juridiskā biroja priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī lūgums atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Kudums. Lūgums atbalstīt arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Kudums. Līdz ar to lūgums atbalstīt otrajā lasījumā arī Operatīvās darbības likuma grozījumus.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

 

Dz.Kudums. Lūdzu 10. janvāri.

 

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

 

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Deputāti zālē! Darba dokuments nr.2270, un tas ir viens no īsākajiem likumprojektiem, ar kādu mēs esam strādājuši, jo tajā ir tikai divi panti, bet pats galvenais ir tas, ka 2.pantā noteikts, ka Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO šādu finansējuma apjomu: 2001.gadā - 1,31% apmērā no iekšzemes kopprodukta, 2002.gadā - 1,75% apmērā no iekšzemes kopprodukta un 2003.gadā - 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 14, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 20.decembrim.

 

Sēdes vadītājs. 20. decembris. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Radio un Televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un  sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

 


V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Tātad grozījumus Radio un televīzijas likumā, kā jau mēs to konstatējām, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, izdarām galvenokārt tādēļ, ka Latvijai, kandidējot uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kā viena no pirmajām ir atvērta sarunu sadaļa ar nosaukumu “Kultūra un audiovizuālā politika”.

Tātad, lai mēs Zviedrijas prezidentūras laikā, proti, nākamajā pusgadā varētu sekmēt  šīs sarunu sadaļas aizvēršanu, Latvijai būtu jāsaskaņo sava likumdošana ar Eiropas Savienības direktīvu  - “Televīzija bez robežām”.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas iesniegti no jūsu puses, tāpēc strādāsim ar dokumentu nr.2558 un dokumentu nr.2558-a.

1.priekšlikums. To iesniegusi deputāte Lāzo. Un priekšlikuma būtība ir šāda: šeit ierosinātais raidorganizācijas jēdziens ietver arī uzņēmējsabiedrības.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

 

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tātad mana priekšlikuma būtība ir šāda. Es vēlētos norādīt uz to, ka pašlaik šajā redakcijā, kāda mums ir iesniegta uz otro lasījumu, raidorganizācijas jēdziens ietver sevī arī uzņēmējsabiedrības, kas veido programmas un nodod tās izplatīšanai trešajām personām. Atstājot tekstu tāda redakcijā, kāda ir pašlaik, pastāv risks, ka arī producenti var tikt klasificēti kā raidorganizācijas, protams, ja šie producenti piedalās programmas veidošanā un nodod to izplatīšanai. Pats par sevi šis risks nebūtu nekas peļams, un ar direktīvu tas būtu saskaņā, bet ir cita problēma. Mēs zinām, ka Latvijas likumdošanā ir vairāki normatīvi akti, kas raidorganizācijām - tieši raidorganizācijām, nevis producentu grupām - piešķir zināmus atvieglojumus nodokļu politikā un tamlīdzīgi. Ja mūsu tiesvedībā šis jēdziens paliks neskaidrs, tas nozīmē, ka arī producentu grupas varēs pretendēt uz nosaukumu “raidorganizācija”.

Es esmu ieteikusi precizēt šā likumprojekta izstrādes darba grupai šo jēdzienu uz trešo lasījumu, bet šāds ir mans piedāvājums otrajā lasījumā. Aicinu balsot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātes Lāzo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 14, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

            Tālāk , lūdzu!

 

            V.Lāzo. 2. - deputātes Lāzo priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            V.Lāzo. 3. - deputātes Lāzo priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

 

            V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamie kolēģi! Jūsu priekšā ir ļoti garš teksts, bet pati teksta būtība ārkārtīgi vienkārša, proti, manuprāt, pašreiz var rasties neskaidrības. It īpaši es aicinu kolēģus juristus paraudzīties uz šo problēmu no sekojoša aspekta. Proti, ja mēs šajā gadījumā lietojam vārdus “Latvijā atrodas tās galvenais birojs”, nosakot raidorganizācijas jurisdikciju, tad tā ir juridiska pazīme. Līdz šim uzņēmējdarbību reglamentējošajos Latvijas tiesību aktos nav definēts jēdziens “birojs”, nav definēts jēdziens “galvenais birojs” un nav definēts jēdziens “atrodas”. Tādēļ es domāju, ka būtu jālieto tās pieņemtās formas, kas jau ir atrodamas mūsu likumdošanā, piemēram, “reģistrēt”, kādu es esmu kā priekšlikumu šeit ierosinājusi. Varētu būt arī vēl otrs variants, proti, “juridiskā adrese”. Tas varētu būt otrs variants.

            Principā šajā grozījumā diezgan precīzi ir pārrakstīts direktīvas teksts, un direktīva kā tāda, protams, regulē, atļaujot katrai nacionālajai valstij brīvu rīcību šajā jomā, ka tieši nacionālās valsts likumdošana noteiks šo atrašanās faktu.

            Manuprāt, būtu jālieto Latvijas likumdošanā pašlaik esošās formas, jo ņemsim vērā to, ka Latvija pašlaik diemžēl vēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Neaizmirsīsim, ka šajā kontekstā varētu traktēt arī galvenā biroja atrašanās vietu tajās valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, līdz ar to pilnīgi izkropļojot tās attiecībā uz uzņēmējdarbību pieņemtās normas, kas pašlaik pastāv mūsu likumdošanā. Pārpratumi varētu rasties, runājot tieši par tām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Mēs zinām, ka Latvijas teritorijā ir iespējams raidīt arī no austrumu puses, un arī no austrumu puses pašlaik šī bīstamība pastāv. Līdz ar to, ja mūsu Latvijas teritorijā nebūs precīzi uzskaitīts, kas tad īsti ir galvenais birojs, varētu rasties situācija, ka juridiski neskaidrais formulējums izraisa ētera piesārņošanu ar programmām, kuras pilnīgi neatbilstu Latvijas valsts politikai un Latvijas valsts virzībai uz Eiropas Savienību. Tāds ir mans konkrētais ierosinājums.

            Pateicos, kolēģi!

 

            Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

 

            I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamie un godātie deputāti! Šeit ir tiešām ļoti būtiska jurisdikcijas izpratne, un, kā Lāzo kundze paskaidroja jums, neatbilstība Eiropas Savienības direktīvas prasībām šajā punktā... tieši šie jurisdikcijas kritēriji ir šīs direktīvas stūrakmens. Jo mēs skatām un definējam, ka ir tikai reģistrēts raidorganizācijas galvenais birojs, tad tas ir daudz šaurāks nekā “atrodas tās galvenais birojs”, un tā ir īstā jēga šai direktīvai, kā arī pārrobežu televīzijas konvencijai, kas ir spēkā. To prasa visas valstis neatkarīgi no tā, vai viņas ir vai nav pašlaik Eiropas Savienības dalībvalsts, tās prasa  tieši šo plašo traktējumu, lai neizkrīt ārā kāda raidorganizācija no vismaz vienas Eiropas valsts jurisdikcijas...

Tātad es aicinu kolēģus atcerēties garās diskusijas, kas mums bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā sarunās ar ekspertiem, un neatbalstīt šo Lāzo kundzes priekšlikumu, kā to komisija neatbalstīja. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

 

            V.Lāzo. Es aicinu balsot, priekšsēdētāja kungs!

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātes Lāzo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 15, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

            V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, turpināsim izskatīt priekšlikumus! Es aicinu kolēģus, strādājot ar dokumentu, pāriet uz 22.lapaspusi, jo iepriekšējās lappusēs jaunu priekšlikumu nav, un aizvietot 22.lappusi ar papildu lappusi no dokumenta nr.2558-a.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

            V.Lāzo. Godātie kolēģi! Tātad šeit ir trīs priekšlikumi - 4., 5. un 6. Kaut arī iesniedzot priekšlikumi ir formulēti dažādi: 4. kā deputātes Lāzo un 5. kā deputāta Tabūna priekšlikums, praktiski tie ir identiski. Komisija, apspriežot šos divus priekšlikumus, izstrādāja pati savu variantu. Principā komisija ir atbalstījusi visus trīs, bet es ierosinu šajā gadījumā sakarā ar to, ka mums ir mainījies Valodu likuma nosaukums uz Valsts valodas likumu, ierosinu balsot par 6.priekšlikumu. Komisijas viedoklis ir tāds.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

 

            V.Lāzo. Cienījamie kolēģi! Mēs tūdaļ atkal izskatīsim trīs priekšlikumus kopumā, proti, tas ir 7., 8. un 9.priekšlikums, kur runāts par vienu un to pašu jautājumu. Un jautājums ir sekojošs.

Tātad direktīva nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs nevar būt tāda raidorganizācija, kas izmanto ekskluzīvas tiesības raidīt kādus notikumus ļoti ierobežotai sabiedrības daļai. Direktīvā, konkrēti lasot, mēs redzam precīzu formulējumu, ka lielākajai daļai sabiedrības ir jābūt pieejai pie šiem eksluzīvajiem notikumiem. Tātad būtība ir sekojoša: neviena raidorganizācija nevar, tā teikt, “uzlikt ķepu” kādam visu sabiedrību interesējošam notikumam. Un šajā gadījumā komisijas ierosinājums ir pieņemt šādu redakciju ar nosacījumu, ka Ministru kabinets izstrādās speciālus noteikumus, kuros būs ietverts šis īpaši svarīgo notikumu saraksts.

Komisija ir daļēji atbalstījusi 7. un 8., proti: 7. - deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikumu un 8. - deputāta Tabūna priekšlikumu un izstrādājusi savu variantu, kas lasāms 9.priekšlikumā.

Komisijas priekšlikumā ir parādījies skaitlis, proti, cipars - 85 procenti. Direktīva principā neprasa precīzu skaitļu lietošanu, un, kā jau es minēju, ir jālieto termins “lielākā daļa”. Kādēļ komisija izvēlējās skaitli 85 procenti? Tādēļ, ka Nacionālā Radio un televīzijas padome ir izsludinājusi konkursu par apraidi tieši šādās 85% robežās.

Tātad, godātie kolēģi, šie ir trīs priekšlikumi, kas ir nodoti jūsu apspriešanai.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

 


Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti nopietns, jo skar faktiski visus Latvijas iedzīvotājus - visu Latvijas iedzīvotāju tiesības redzēt sabiedrībai svarīgus notikumus, piemēram, Olimpiskās spēles, pasaules čempionātus hokejā, futbolā, Dziesmu svētkus un tā tālāk. Paldies komisijai, kas kaut daļēji ir atbalstījusi mūsu deputātu priekšlikumus, bet es tomēr uzskatu, ka tas ir stipri par maz. Kāpēc tas ir stipri par maz, to es jums elementāri paskaidrošu, nosaucot atsevišķus skaitļus, kas raksturo apraides izplatību gadījumā, ja mēs arī trešajā lasījumā atbalstīsim attiecīgās komisijas pieeju. Proti, komisija piedāvā ka tādā gadījumā, ja pārraides aptver 85% Latvijas iedzīvotāju, es atkārtoju - Latvijas iedzīvotāju, tad šādai raidorganizācijai varētu piešķirt ekskluzīvas, izņēmuma, tiesības veikt šādu apraidi. Un tagad es jums nosaukšu dažus ciparus. Es ļoti gribētu, kolēģi, lai jūs tajos ieklausītos, jo parasti vārdos mēs vienmēr aizstāvam laukus, aizstāvam perifēriju, runājam, ka naudu vajag dabūt ārā no Rīgas, ka mums ir visatpalikušākais reģions Eiropā - Latgale, bet komisija diemžēl to nav ievērojusi, jo 15% Latvijas iedzīvotāju, tas ir 350... tas ir 256 tūkstoši aptuveni. Es atvainojos, tie ir 356 tūkstoši. Es pārteicos. Tātad 356 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netiek aptverti, bet, ja mēs paskatāmies ģeogrāfiski, tad 356 000 iedzīvotāju ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Preiļu, Saldus, Valkas iedzīvotāji. Tātad, ja mēs pieņemam komisijas nostāju, tad teorētiski ir iespējams, ka visu šo Latvijas 12 rajonu iedzīvotāji varbūt nevarēs skatīties šādas te pārraides. Ja mēs par pamatu ņemtu teritorijas principu, ja mēs būtu uzrakstījuši, lai aptver 85% teritorijas, tad atlikušie 15% aizņemtu 3 administratīvo rajonu teritoriju. Tad arī varbūt vēl varētu diskutēt par šo procentu lielumu un to atbalstīt.

Cienījamie kolēģi! Atstājot tekstā 85% iedzīvotāju, mūsu raidorganizācijas, es pat varu garantēt, aptvers  100 km ap Rīgu plus Daugavpili, Liepāju, Ventspili, Rēzekni, republikas pakļautības pilsētas, un tas būs pilnīgi pietiekami, lai būtu šie 85 procenti, bet mūsu attālākie lauku rajoni un mūsu lauku rajonu iedzīvotāji, kuri jau tā ir sociāli visneaizsargātākie, diemžēl paliks bez iespējām noskatīties šādus te ievērojamus notikumus.

Es aicinu varbūt šobrīd atturēties no balsojuma otrajā lasījumā un atstāt tā, kā to komisija ir piedāvājusi, bet nepārprotami Tautas partijas frakcija aicina visas frakcijas atbalstīt arī lauku iedzīvotāju iespējas, un tad uz trešo lasījumu mēs noteikti iesniegsim priekšlikumu, uzaicināsim uz sēdi atbildīgos pārstāvjus no Nacionālās radio un televīzijas padomes, lai viņi mums pasaka, kāpēc gandrīz pusei Latvijas teritorijas, ko aizņem 12 rajoni, mēs liegsim iespējas skatīties ievērojamus notikumus.

 

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

 

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Man žēl, ka cienījamais kolēģis Dzintara Ābiķis, kurš ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, nevarēja... Tik populistiski runā, bez faktiem... Šodien neviena raidorganizācija Latvijā neraida visam iedzīvotāju skaitam, simtprocentīgi visiem iedzīvotājiem, un neaptver simtprocentīgi visu teritoriju. Latvijas televīzijas 1.kanāls sasniedz 93 procentus Latvijas iedzīvotāju. Jūsu prasība ir ļoti nereāla. Ļoti žēl, ka jūs savu priekšlikumu neizteicāt budžeta apspriešanas laikā. Vajadzēja tad palielināt budžetu Latvijas valsts radio un televīzijai. Budžetā bija daži punkti jeb pozīcijas, no kuriem varēja un vajadzēja iegūt papildus līdzekļus, lai tuvinātos šim standartam - simt procentiem.

Tādēļ aicinu deputātus neiekrist šajā lētajā populismā un atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, kas redzama 9.priekšlikumā. Tur ir rakstīts: “vismaz 85%”. Tur nav teikts: “tikai 85%”. Es zinu, ka referente varēs to sīkāk paskaidrot.

 

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, jāizskata desmit deputātu priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamajai debatēs vārds Violai Lāzo.

 

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Ābiķa kungs! Protams, es simtprocentīgi piekrītu visam te teiktajam. Piekrītu, ka katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo - vai pierobežā, vai kur citur -, ir jāredz šajā grozījumā minētais programmu daudzums. Ir jāredz šīs ekskluzīvās programmas. Uz to mēs arī ejam. Taču atcerieties, godājamais Ābiķa kungs un godājamā Tautas partija, - pagājušajā reizē, kad izskatījām valsts budžetu, es šajā tribīnē uzstājos ar lūgumu piešķirt pašu minimumu - 17 tūkstošus - divu raidītāju ierīkošanai divos pierobežas rajonos. Proti, tas ir raidītājs, kas aptver Auci, un raidītājs, kas aptver Vitrupi, Salacgrīvu, Ainažus. Tur Latvijas televīzijas 1.programma - nacionālā programma - ir vāji saredzama, tā ir saredzama tikai labos laika apstākļos.

Godātie kolēģi! Un godātais Ābiķa kungs! Jūs pats nobalsojāt pret šo minimālo summu. Protams, komisija, un es tajā skaitā, mēs visi varētu balsot par to, ka simtprocentīgai aptveramībai jābūt jau šodien. Taču tādā gadījumā, Ābiķa kungs, balsojiet, lūdzu, arī par šādām budžetu summām, konsekventi balsojiet par savu pārliecību!

Ko šajā gadījumā izdarīja komisija? Komisija svārstījās no vienas puses uz otru. Direktīva neuzliek mums par pienākumu noteikt nekādus procentus. Mūsu nacionālā izšķiršanās ir par to, kas ir tas minimums, ko mēs šodien varam iestrādāt likumā. Šajā gadījumā izšķīrāmies par 85%, ņemot vērā to nosacījumu, ka Nacionālā radio un televīzijas padome šodien ir izsludinājusi konkursu uz šādu daudzumu apraidei. tas nozīmē, ka šis daudzums tiks garantēts ar Nacionālās radio un televīzijas padome patlaban ir izsludinājusi konkursu uz šādu apraidi. Tas nozīmē, ka šis daudzums tiks garantēts ar Nacionālās radio un televīzijas padomes slēgtajiem līgumiem - un tā tālāk, un tā joprojām. Un tāds ir arī komisijas izstrādātais 9.priekšlikums.

Ābiķa kungs, es ļoti ceru, ka mēs piedzīvosim tādu situāciju, kad 100 procentiem būs iespējas uztvert arī ekskluzīvo pasākumu pārraides. Te nav runa par reģionālo apraidi, bet ir runa par ekskluzīviem pasākumiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Man gribētos vērsties pie mūsu kolēģiem koalīcijā, pie Tautas partijas frakcijas deputātiem, kurus tomēr jūsu kolēģis lielā mērā maldināja.

Godātais kolēģi! Jūsu priekšlikuma autore ir arī Ērika Zommere. Arī viņa darbojas komisijā. Viņa uzklausīja visus argumentus. Man ļoti žēl, ka Ērikas šeit, zālē, šobrīd nav. Viņa oponētu jums, Dzintar, - oponētu tajā sakarā. Principā es par tehniskām lietām nerunāšu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Mēs noņemam savu priekšlikumu!”) Komisijas vārdā visu pateica Viola Lāzo un Inese Birzniece. Es tikai gribu atgādināt, ka nevajag aicināt uz neiespējamām lietām. Vajag saprast, ka komisija šobrīd ir atbalstījusi iespējamo maksimumu. Visu mēs nevaram atbalstīt, un to jau komisijas vārdā pateica Viola Lāzo. Ļoti lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, kurā šobrīd maksimāli rēķinās ar visām iespējām.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Dzintars Ābiķis - otro reizi.

 


Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Birznieces kundze! Diemžēl jums klibo aritmētika. Lai jūs neteiktu, ka es nodarbojos ar populismu, es atsaucu šo triju Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Aicinu šobrīd tiešām nobalsot par komisijas priekšlikumu, bet uzskatu, ka tas Latvijai ir nepieņemams. Jums vienkārši klibo elementāra aritmētika. Elementāra aritmētika! Es vēlreiz atkārtoju: ja mēs sekojam principam, ka mums ir jāapraida 85 procenti Latvijas iedzīvotāju (es atkārtoju, Birznieces kundze, - 85 procenti Latvijas iedzīvotāju!), tad tas nozīmē, ka mēs varam aptvert simts kilometrus apkārt Rīgai, aptvert republikas lielākās pilsētas un atstāt 12 Latvijas rajonus (es atkārtoju, - 12 Latvijas rajonus!) vispār bez televīzijas pārraidēm par šādiem svarīgiem notikumiem. Ja mēs runātu par to, ka jāaptver 85 procenti teritorijas, tad... Starp citu, ar to, ko jūs teicāt, jūs maldinājāt klausītājus. Sabiedriskā Latvijas televīzija tiek nodrošināta nevis 93 procentiem Latvijas iedzīvotāju, bet 93 procentos Latvijas teritorijas (teritorijas!) uztver sabiedrisko televīziju. Ja mēs vadītos pēc tā principa, ka jāapraida teritorija, tad neapraidītā platība sasniegtu nevis 12 administratīvo rajonu robežas, bet apmēram tādu pašu teritoriju, kādu aizņem trīs vidēja lieluma Latvijas rajoni. Tā ir elementāra matemātika. Es jums atklāti pasaku: ja uz trešo lasījumu te tiks atstāts tas variants, kurā ir runa par 85 procentiem Latvijas iedzīvotāju, un ja mēs ignorēsim reģionus, tās teritorijas, ko aizņem 12 Latvijas lauku rajoni, tad nekādā ziņā to neatbalstīs Tautas partijas frakcija. Es domāju, to neatbalstīs neviens saprātīgs deputāts, kurš negrib kārtējo reizi pretnostatīt laukus un lielās pilsētas. Mēs nevarēsim šādu variantu atbalstīt trešajā lasījumā! Es vēlreiz uzsveru, ka vajag uz sēdi uzaicināt atbildīgās personas no Nacionālās radio un televīzijas padomes, un mēs to darīsim. Lai mūsu priekšā noliek kartes, kurās būtu redzams, cik daudz teritorijas šobrīd Latvijas televīzija aptver, kuri ir šie nelielie reģioni, ko tā neaptver! Varbūt tiešām ir kādi mežaini reģioni, kurus tā neaptver, kuros nav šādu iespēju...

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Jūsu uzstāšanās laiks beidzies, Ābiķa kungs! (Starpsauciens: “Nevajag!”)

 

Dz.Ābiķis. Taču mēs priekšlikumu atsaucam, lai mēs varētu trešajā lasījumā turpināt izskatīt šīs lietas.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs!

Tātad Ābiķa kungs atsauc 7.priekšlikumu. Taču, tā kā ziņotāja pieteica debates reizē par visiem trim - 7., 8. un 9.priekšlikumu... Lāzo kundze, piedodiet, ir vēl deputāti, kas ir pieteikušies runāt debatēs. Nākamais ir Vidiņa kungs.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis bija demagoģijas paraugs, ko man nācās dzirdēt.

Pirmkārt. Ābiķa kungs, septiņi rajoni... Nav tādas situācijas, ka nebūtu aptverti ar raidorganizāciju seši rajoni, kā jūs šeit žēlabaini runājāt. Varbūt tas tā ir kādā nelielā daļā šo rajonu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Cienījamie kolēģi, uzmanīgi izlasiet šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Tas ir provokatīvs. Tas vispār nedotu iespēju skatīt šīs programmas, jo nav nevienas raidstacijas, kas varētu simtprocentīgi aptvert Latvijas iedzīvotājus un Latvijas teritoriju. Tātad nākamgad mēs neskatītos hokeja sacīkstes, neskatītos Ziemassvētku raidījumus, un tā tālāk.

Tādēļ es aicinu deputātus būt ar lielāku atbildības sajūtu, iesniedzot šādus priekšlikumus, un uzklausīt arī citus kolēģus, viņu domas.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 


P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām 7.priekšlikumā ir parādīts tas ideālais variants, kuru sasniegt mums būtu jācenšas un kura īstenošana būtu noteikti jāpanāk. Diemžēl pašlaik mēs to nevaram panākt. Taču priekšlikums kā tāds ir ļoti pozitīvs, jo tajā ir runa par visas Latvijas teritorijas aptveršanu. Tādēļ manis iesniegtajā nākamajā priekšlikumā ir ņemtas vērā pašreizējās iespējas - tas, ka pašlaik neviena programma, arī Latvijas televīzijas 1.programma, nespēj aptvert visu teritoriju. Es ierosinu nevis to, ka ir jāaptver noteikts daudzums iedzīvotāju, bet gan to, ka ir jāpanāk,  lai varētu šādus svarīgus notikumus redzēt vismaz 75 procentos Latvijas teritorijas. Tas ir ļoti būtiski. Patiešām, jūs taču zināt, cik Rīgai vien jau ir... Ābiķa kungam ir taisnība. Viņš teica, ka atliek tikai aptvert teritoriju 100 kilometru rādiusā ap Rīgu un tad 85 procenti iedzīvotāju droši vien būs pilnīgi aptverti.

Tādēļ šobrīd es tomēr aicinu balsot par savu priekšlikumu, kaut gan komisija tikai daļēji ir šeit ietvērusi to domu, ko es savā priekšlikumā izteicu. Taču, likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, mēs vēl padomāsim - arī es personīgi padomāšu -, kā to precīzāk pateikt.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

 

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu Tautas partijas rūpes par Latvijas iedzīvotājiem un par to, ka vajadzētu rast iespēju klausīties radio un skatīties televīziju visā Latvijas teritorijā, katrā Latvijas nostūrī. Taču es jums, cienījamie kolēģi, teikšu tā: jūsu darbības rezultāts ir tas, ka tajos attālajos nostūros pat televizoru nav. Tāds ir jūsu politiskās darbības rezultāts, un nevajag šeit “blefot”!

 

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

 

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Paldies visiem tiem kolēģiem, kas veltīja tik daudz uzmanības Tautas partijai. Sevišķu paldies saku deputātam Grīgam, kas šeit ir ilgstoši sēdējis un ir ar saviem balsojumiem pieņēmis tādus lēmumus, (No zāles deputāts O.Grīgs: “Es neesmu neko nozadzis...”) kuru sekas Tautas partijai vēl desmit gadus nāksies izstrēbt, jo mēs... tikai gadu un seši mēnešus Tautas partija vispār ir pozīcijā.

Es gribētu pateikt varbūt pašu galveno, kas šajās debatēs tiek ik pa laikam palaists garām. Pats svarīgākais tomēr ir teritoriālais princips. Es pievienojos deputātam Tabūnam - mums ir jāpanāk, lai likumā tiktu kā pazīme iekļauta teritorija.

Lāzo kundze! Jautājumu par teritorijas apraidi būtu atrisinājuši ne jau tie 17 tūkstoši, par kuriem jūs tik kaismīgi runājāt.

Es domāju, ka šobrīd ir jāatstāj par pamatu vai nu Tautas partijas frakcijas, vai deputāta Tabūna priekšlikums un ka, gatavojot trešo lasījumu, ir jāprecizē, kādā veidā tās raidorganizācijas, kurām tiek piešķirta ekskluzivitāte, tiek ar likumu spiestas slēgt attiecīgus līgumus, nodrošinot tālāku šo pārraižu apraidi kaut vai ar vietējām televīzijām. To ir iespējams izdarīt, un nav jānāk un emocionāli jāsaka, ka ar 17 tūkstošiem būtu izglābta visa Latvija.

Tā ka es aicinu principā runāt nevis par Latvijas iedzīvotājiem, bet par Latviju kā teritoriju. Un, kas attiecas uz teritoriju, matemātika šoreiz ir Ābiķa kunga stiprā puse. Tiešām - ja mēs to visu attiecinām uz 75 procentiem iedzīvotāju, tad vairāk nekā seši rajoni var teorētiski tikt vispār izslēgti no aprites sakarā ar iedzīvotāju nevienmērīgo izvietojumu lielās pilsētās un lauku teritorijās. Es aicinu izturēties pret šo jautājumu ar ļoti lielu atbildību un pāriet no tāda kritērija kā iedzīvotāju procentuālais daudzums uz tādu kritēriju kā teritorija. Domāsim par valsti kopumā, nevis par atsevišķām lielām pilsētām!

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

 

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzreiz nomierināt cienījamo Šķēles kungu - nebūs viņam jāmokās desmit gadus, varbūt būs jāmokās ilgāk, un varbūt mums visiem kopā būs jāmokās. Šodien visā Latvijā ziņo par Ilfa un Petrova romāna turpinājumu, par to, ka pēc 20 gadiem mums būšot Ņūvasjuki, New Vasyuki. Un tas nozīmē, ka pēc 20 gadiem tas, ko ir sastrādājusi Šķēles valdība trijos sastāvos pēc kārtas... ka labot nav vairs iespējams... Pat “Latvijas ceļš” to pašlaik ir pasludinājis. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt tomēr komisijas priekšlikumu. Tad, kad jūs strādājat pie budžeta, jums ir viens viedoklis, bet, kad pirms vēlēšanām jāparāda sava seja vai vismaz tas, kas izskatās pēc sejas, tad gribas parādīt, ka ir rūpes par valsti, ne vairs par kabatu.

 

            Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

 

            O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Kas attiecas uz man adresēto repliku, ka man būtu jākaunas par saviem balsojumiem trijās Saeimās,  es domāju, ka man nebūtu jākaunas, jo daudzi cilvēki ir redzējuši to balsojumu izdrukas, un tās es sistemātiski krāju, lai man būtu ko atskaitīties saviem vēlētājiem. Toties tas kungs, kurš tur stāv,  atspiedies pret logu, un kura uzvārds ir Šķēle, ir tik vienreizēji apzadzis Latvijas zemniekus, kā to nav darījis neviens cits Latvijā.

            Es aicinu tiešām domāt - par valsti domāt. Un, ja jūs nepiekrītat šiem manis izteiktajiem vārdiem, tad es jums atļauju rast gandarījumu. Pirms jūs runājat, apdomājiet, ko jūs runāsiet.

           

            Sēdes vadītājs. Grīga kungs, izsaku jums piezīmi par nekorektu izteicienu lietošanu no Saeimas tribīnes.

            Viola Lāzo. Otro reizi.

 

            V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu teikt, ka partiju programmās, to skaitā arī Tautas partijas programmā, noteikti būs ietverta tēze, ka ir jāaptver simtprocentīgi visi Latvijas iedzīvotāji, un par šādu tēzi balsos sociāldemokrāti, nešauboties balsos. Taču budžeta pieņemšanas gaitā personiski jūs, Šķēles kungs, nenobalsojāt par jaunu raidītāju uzstādīšanu Aucē, attiecīgajā rajonā un reģionā. Kaut gan jūs pats, būdams Ministru prezidents, vērsāties pie Nacionālās radio un televīzijas padomes ar lūgumu nodrošināt šo raidīšanu, jūs pats nobalsojāt “pret”.

            Tālāk. No šīs tribīnes  es vairākkārt esmu uzstājusies ar atgādinājumu, ka vēl joprojām nav samaksāti ar Sidnejas olimpisko spēļu pārraidīšanu saistītie  rēķini. Proti, Latvijas televīzija un Latvijas radio līdz šim brīdim nav saņēmuši šo finansējumu, un tieši tas jautājums ir mūsu pašreizējās sarunas priekšmets. Olimpiskās spēles ir viens no šādiem ekskluzīviem notikumiem, kas jāredz katram Latvijas iedzīvotājam. Balsojot par budžetu, jūs attiecībā uz to jautājumu balsojāt “pret”, bet pašlaik tribīnē uzstājaties ar runām, ka esat “par”! Kāda tad ir tā realitāte? Realitāte ir tāda, ka 100% Latvijas iedzīvotāju nesaņems šādas pārraides, jo pašlaik Latvijas televīzija ir strādājusi uz parāda.  Latvijas televīzija nav nokārtojusi saistības ar starptautiskajām organizācijām par šo ekskluzīvo notikumu pārraidi. Tātad - kas notiks turpmāk? Gluži vienkārši Latvijas televīzija nevarēs dabūt tiesības nākamo olimpisko spēļu, hokeja čempionātu un citu tikpat svarīgu notikumu pārraidīšanai. Taču tieši Latvijas televīzija ir tā, kas pašlaik aptver 93%. Godātā Tautas partijas frakcija, jūs balsojāt “pret”. Nu nebūsim liekulīgi un runāsim ne tikai par teorētisko domu!

 

            Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

 

            V.Lāzo. Vārdiem ir jāsaskan ar darbiem.

Pateicos par uzmanību, godājamie kolēģi!

 

            Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

 

            B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu Ābiķa kunga argumentus, un es noteikti balsotu “par” šo priekšlikumu, ja nebūtu viens “bet”. Vai mēs varam un drīkstam pieņemt nepildāmus likumus? Protams, mēs varam par to nobalsot. Taču līdz ar to nevienai raidorganizācijai nebūs tādu iespēju - šeit aptvert visus 100%.

            Nākamais moments. Vai par pamatu jāņem teritorija vai iedzīvotāju skaits? Lāzo kundze jau no paša sākuma teica, ka galvenais uzdevums bija mūsu likumdošanu saskaņot ar Eiropas direktīvu, un direktīvā ir runa tieši par iedzīvotājiem, nevis par teritoriju. Vai mums ir vajadzīgi vēl kaut kādi tehniskas dabas sarežģījumi  mūsu sarunās ar Eiropas Savienību?

            Un vēl viens moments. Kāpēc tieši 85%? Tas ir pamatots jautājums, jo Latvijas televīzija - gan pirmā, gan otrā programma - garantēti var nodrošināt, ka tiek aptverti vismaz 85%, principā pat vēl vairāk. Tas šodien praktiski ir iespējams. 

Es ļoti ceru, ka mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma, apspriežot nākamā gada budžetu, jo tas ir vistīrākajā veidā ar budžetu saistīts jautājums.

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

 


            E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti!  Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka tiešām priekšlikums ir labs, un, lai tas neizvērstos par kādu ar pašvaldību vēlēšanām saistītu  populismu, es tomēr ieteiktu Ābiķa kungam neatsaukt šo priekšlikumu. Viņš šeit emocionāli izteicās, ka var to atsaukt. Vajag turēties pie tā. Nav jēgas ne no kādiem balsojumiem, ja attiecīgajiem mērķiem mēs neiedalām to naudu, kuru mēs, veicot balsojumu par budžetu, zināmā mērā, tā teikt, izgrūdām ārā no budžeta. Tas skāra gan Auci, gan Vitrupi, un līdz ar to - arī tuvumā esošos Ainažus un Salacgrīvu. Tādēļ tagad tajā vietā, kā mēs zinām, var brīvi skatīties vienīgi Igaunijas televīziju. Igauņi jau mums Nicā pierādīja, ka viens igaunis ir divu latviešu vērts.

Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu zināmā mērā ar valstiskām metodēm labot šo lietu. Tas ir jādara, pieņemot gan budžetu, gan arī šo likumu.

            Tā ka es ieteiktu Tautas partijas frakcijai neatcelt šo priekšlikumu, un līdz ar to tas nebūtu ar pašvaldību vēlēšanām saistīts priekšlikums, kas ir izteikts tikai tādēļ, lai aizņemtu radio laiku.

            Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt. Tie 17 tūkstoši,  protams, neizglābs Latviju. Taču es ieteiktu vairāk runāt par Latviju kā valsti, nevis par Latviju kā teritoriju, kā tas šeit daudzreiz skanēja. Protams, viena valsts īpašība ir  teritorija, tāda ir klasiskā definīcija. Tomēr vairāk runāsim par Latvijas valsti! Tad mēs arī būsim politiskā ziņā daudz tālredzīgāki. Domāsim par visu Latviju un par iespēju to apraidīt ar mūsu sabiedriskajām televīzijām!

            Vēl viens moments, kas ir ārkārtīgi svarīgs, ir darbu saskaņa ar vārdiem. Nav jēgas te skaisti runāt, ja pēc tam balsojumā, tad, kad ir kaut kas reāli jāizdara, lai kaut kas mainītos mūsu dzīvē, tiek pieņemti pavisam pretēji lēmumi. Tāpēc uzskatu, ka Tautas partijas frakcijai būtu tomēr jāuztur spēkā savs priekšlikums.

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

            L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs esam iegājuši mūsu ēras otrajā gadu tūkstotī, un man rada izbrīnu tas, ka 1990.gadā Latvija bija pārklāta ar televīzijas un radio raidījumiem, bet tagad - 2000.gadā  un 2001.gadā - ir parāds, kas ir 720 miljoni, un mūsu televīzija un radio nevar pārklāt valsts teritoriju.

            Nu, protams, ir tāds tehniski risināms jautājums  kā kabeļu savienojums… Un var izvietot vienā vai otrā punktā, kur nav pārklājuma, nelielus raidītājus, un tie var nodrošināt teritorijas pārklājumu.

Redziet, avīžu cilvēkiem nav, un nu arī televīzijas raidījumu un radio raidījumu viņiem nebūs. Cilvēkiem nebūs informācijas, un tad viņus varēs mierīgi muļķot. Varēs tur aizbraukt kāds cilvēks un viņiem iestāstīt: nu tagad būs brīnumi, nobalsojiet tikai par vienu vai otru skaistu partiju!

Man rada izbrīnu arī tas, ka tik tiešām, kad mēs budžetu apstiprinājām, jūs, valdošās partijas, taču nobalsojāt pret jebkuru šādu priekšlikumu, to skaitā bija arī priekšlikums nodrošināt televīzijas un radio raidījumus visai Latvijas teritorijai. Ne jau 85 procentiem iedzīvotāju, bet visai teritorijai!  Galu galā ir taču vienalga, vai cilvēks dzīvo Krāslavas rajonā vai Alūksnes rajonā, viņam ir jāskatās  Latvijas televīzija un viņš grib skatīties tos raidījumus. Protams, grib skatīties ne jau tās briesmīgās filmas, bet vismaz ziņas! (Protams, kamēr mēs vēl neesam aplikuši ar nodokli televizorus un radiouztvērējus.)

            Tāpēc mans ierosinājums ir tas, ka tik tiešām vajag pie šā priekšlikuma  strādāt, gatavojot trešo lasījumu. Protams, ir jāatbalsta komisijas viedoklis. Taču es vēlreiz aicinu: kolēģi dosim iespējas Latvijas cilvēkiem skatīties mūsu pašu televīziju, lai viņiem nav jāliek uz jumtiem tās lielās antenas un nav jāskatās vienīgi Eiropas un citu apkārtesošo valstu raidījumi!

Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - otro reizi.

 

            A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Atbildīgās komisijas referente, kā arī Cileviča kungs un Birznieces kundze pietiekami pārliecinoši izteica atbildīgās komisijas viedokli. Tā kā esmu minētās komisijas priekšsēdētājs un, tā teikt, tās patriots, es gribētu novērst divdomīgos izteicienus par ekspertu uzklausīšanu. Komisija ir uzklausījusi visus iespējamos ekspertus. Turklāt arī  komisijas locekļu vidū ir profesionāļi šajos jautājumos. Tāpēc, kolēģi Dzintar Ābiķi, šādus divdomīgus izteicienus lietot nevajag!

 

            Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - otro reizi.

 

            A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

            Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu vēlreiz pakavēties pie lietas būtības. Šobrīd Latvijas televīzija jau apraida 93% teritorijas.  Cienījamā Lāzo kundze, bet jums nu gan to vajadzēja zināt. Nevajadzēja maldināt radioklausītājus un kolēģus deputātus!

Kādēļ ir jāatsakās no šobrīd jau sasniegtā tehniskā līmeņa? Vai jūs tiešām gribat pievienoties deputāta Bojāra vaimanām par to, ka apraidīsim vēl mazāk? Kādēļ tas ir jādara? Es aicinu vismaz palikt tajā tehniskajā līmenī, kuru esam sasnieguši, un no 93% jau apraidītās teritorijas nesamazināt uz 75%.

            Padomju laikā, Bojāra kungs, nekad netika ar Latvijas televīziju apraidīta tik liela teritorija, kāda tiek apraidīta šodien. Es jums atgādinu: nesludiniet te padomju  ideoloģiju!

            Paldies jums,  Saeimas priekšsēdētāj, par to, ka izteicāt aizrādījumu deputātam Grīgam. Es gandarījumu esmu saņēmis. Gandarījums būtu vēl lielāks, ja atkārtotā tādas rīcības gadījumā jūs ieliktu viņu kaktā. (Zālē smiekli.)

            Un pēdējais, ko gribu teikt.  Es tiešām domāju, ka mums ir visas iespējas likumā atstāt šobrīd izvirzīto augsto prasību - normu par simtprocentīgu teritorijas apraidi. Un varam ar pārejas noteikumiem, ja tas ir nepieciešams, pašreizējo apraidi fiksēt 93% līmenī, kā arī varam pārejas noteikumos izvirzīt obligātu prasību - nodrošināt ekskluzivitāti ieguvušās radiorganizācijas sasaisti ar vietējām apraides organizācijām, tādējādi nodrošinot šo raidījumu, obligāto raidījumu,  skatāmību visā  Latvijā.

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

 

            I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu informēt tikai par tiem procentiem, kas man  zināmi. Kā jau Birznieces kundze teica, Latvijas televīzijai ir 93%.  LNT ir apmēram 51%, un, cik man zināms, TV3, kas ir pieteikusies uz kanāla paplašināšanu, plānojot  85%. Tie ir trīs skaitļi, kas ir jāņem vērā, kad jūs balsosiet. Ir jāizšķiras, par ko balsot.

            Protams, vienmēr pastāv tāda problēma: kas notiek tad, ja, piemēram, televīzija nevar nopirkt tās tiesības, ja no valsts budžeta nav iedalīti līdzekļi kādas  nopietnas pārraides, teiksim, pasaules hokeja čempionāta, translācijai?  Ja, piemēram, TV3 uzvar tajā konkursā, samaksā un dabū tās tiesības, tad 85% redz to pārraidi, bet 15% neredz. Ja, teiksim, tai televīzijai, kam ir 85%, nedodam tiesības pirkt, tad pārraidi neredz neviens, ja nepērk tā saucamā pirmā televīzija. Par LNT jāteic, ka tai ir 51%. Tie ir skaitļi, kas jāzina. Jāskatās un jārēķina. Izšķirties par lēmumu ir ļoti vienkārši. Tagad tikai Latvijas televīzijai ir 100% vai 93%. Latvijas televīzija nāk un prasa budžeta līdzekļus ekskluzīvu raidījumu, teiksim, Olimpiādes vai hokeja čempionāta  translēšanai.  Ja Latvijas televīzijai šādas naudas nav, tad viņa vienkārši to neraida, un tad vispār neviens to neredz. Ja pērk tie privātie, tad redz tikai  85%. Par to ir jāizšķiras.

 

            Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

 

            E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija atbalstīs Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, un aicinu neatsaukt šo priekšlikumu. (Ābiķa kungs šeit izteicās, ka viņš gribot to atsaukt.)  Tā ka, es domāju, Šķēles kunga asaras šoreiz ir pilnīgi liekas.

            Es gribētu pie reizes pateikt vēl kaut ko. Kolēģi, mēs diezgan bezatbildīgi mētājamies ar vārdiem. Ir jau labi, ka mēs pieņemam likuma grozījumus, kas ir labvēlīgi Latvijai, bet, ja mēs nedomājam par attiecīgu finansiālu nodrošinājumu, tad tie arī paliek tikai vārdi, nevis kļūst par darbiem.

Kolēģi no Tautas partijas frakcijas! Tieši tāpēc mēs gaidām, ka šim jūsu priekšlikumam sekos nākamais -  ar budžeta grozījumu saistīts priekšlikums. Mēs esam gatavi atbalstīt jūsu priekšlikumu. Nobalsosim, un lai tas stājas spēkā kaut vai rītdien! Nav problēmu. Lūdzu, pāriesim no vārdiem pie darbiem! Ja jums ir iebildumi, tad izsakiet tos!

 

            Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

 

            L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Ir nepatīkami kārtējo reizi no šīs tribīnes dzirdēt apvainojumus. Šķēles kungs! Ne jau es vaimanāju, bet gan Latvijas tauta vaimanā. Paklausieties, ko saka Latvijas tauta,  un tikai tad sakiet kaut ko sliktu man, kā vienmēr jūs to darāt. Tauta vaimanā tāpēc, ka viņa tik tiešām nesaņem to informāciju, ko tai vajag saņemt. Viņa to saņem izkropļotā veidā.

            Kas attiecas uz televīziju, 1990. - 1991.gadā tā aptvēra visu Latvijas teritoriju. Nevajag stāstīt brīnumus! Ja jūs tehniska rakstura faktus nezināt, tā ir cita lieta.

            Kā saprast jūsu izteikumu par komunistisko ideoloģiju saistībā ar televīziju? Ar televīziju es vienmēr saprotu informācijas līdzekli, turklāt  pašu modernāko informācijas līdzekli 20. un 21.gadsimtā. Televīzija tik tiešām dod cilvēkiem iespēju saņemt informāciju. Ideoloģija ir pavisam cita lieta, tai es neesmu pieskāries.

Es vēlreiz uzsveru, ka vajag veidot sistēmu, lai tik tiešām televīzija un radio aptvertu visu Latvijas teritoriju un visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama šī informācija.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

 

            V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlētos pēc tik karstām debatēm vēlreiz atgādināt dažas lietas.

            Pirmām kārtām jāteic, ka, apspriežot šo jautājumu, domāja tieši par to, ka visiem Latvijas teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir jāredz ekskluzīvie pasākumi.

Tālāk. Direktīvā ir rakstīts: “lielākā daļa”. Tātad tas ir vismaz 51%. Komisija vadījās pēc reālās situācijas, kāda ir Latvijā,  un skatījās, ko var darīt. Protams, simtprocentīga apraide visā Latvijas teritorijā, visiem Latvijas iedzīvotājiem, pašlaik neeksistē tā iemesla dēļ, ka nav nobalsots par to, lai budžetā būtu attiecīgie līdzekļi, kas šādam nolūkam ir nepieciešami. Ja mēs nobalsosim par to, ka jāapraida 100%, tādā gadījumā iznāks tāpat kā ar bērnu pabalstiem - ka likumā šī norma būs, tomēr tā netiks pildīta vairākus gadus.

Tādēļ es aicinu godātos kolēģus balsot par šiem  trim priekšlikumiem.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Jā, cienījamie kolēģi! Baldzēna kungs tomēr mūs pārliecināja, un mēs neatsaucam šo savu priekšlikumu. Taču aicinām balsot arī par triju deputātu iesniegto priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres  priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 36. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

V.Lāzo. Godātie kolēģi! Tātad ir pieņemts priekšlikums par 100% Latvijas teritorijas un 100% Latvijas iedzīvotāju aptveršanu ar raidījumiem. Manuprāt, vairs nav balsojams Tabūna kunga 8.priekšlikums, kurš paredz aptvert 75% Latvijas teritorijas, nedz arī  atbildīgās komisijas priekšlikums aptvert 85% Latvijas iedzīvotāju. Tie vairs nav balsojami.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

V.Lāzo. 10. - deputātes Violas Lāzo priekšlikums par Latvijas raidorganizāciju statusu. Proti, ir runa par to, vai tās atrodas Latvijas teritorijā, vai ir reģistrētas. Diemžēl priekšlikums nav balsojams, jo attiecībā uz iepriekš minēto manu priekšlikumu jūs nobalsojāt “pret”. Līdz ar to šis priekšlikums vairs nav balsojams.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

 

V.Lāzo. 11., 12. un 13.priekšlikums. Pirmais ir deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres, otrais - deputātes Lāzo, trešais - deputāta Tabūna priekšlikums. Tie ir identiski. Tajos ir runa par Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Eiropas Komisija ir iebildusi pret to, ka ir tik augsti procenti latviešu valodā veidotajiem darbiem, - ir iebildusi pret 40% un ierosinājusi 25%. Savukārt visu trīs priekšlikumu iesniedzēji - Ābiķis, Rugāte, Zommere, Lāzo un Tabūns - aicina atgriezties pie vecās redakcijas, proti, atstāt spēkā to redakciju, kurā ir noteikts, ka Latvijas Republikā 40% no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ir latviešu valodā veidotie raidījumi.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī rūpīgi iepazinos ar šīm Eiropas direktīvām. Eiropas Kopienas padomes direktīvas 8.pants paredz sekojošo: ja dalībvalstis uzskata, ka tas vajadzīgs valodas politikas mērķa īstenošanai, tad, ievērojot Eiropas Kopienas likumus, tās var dažiem vai visiem to jurisdikcijā esošo televīzijas raidorganizāciju raidījumiem noteikt sīkāk izstrādātas vai stingrākas (es atkārtoju - stingrākas!) normas. Ņem vērā arī valodas kritērijus.

Ja mēs pieņemam to, ko ir piedāvājusi komisija, tad šobrīd latviešu valodā paliek 14% raidījumu. Tātad 51% būs Eiropas audiovizuālajiem darbiem, un savukārt no šiem procentiem 25% būs latviešu valodā veidotie raidījumi. Tas ir, latviešu valodā veidoto raidījumu būs 14% no visiem raidījumiem kopumā. Mēs neuzskatām, ka mūsu priekšlikumā piedāvātie procenti - 40%, kas īstenībā būtu 20,4% no visiem raidījumiem kopumā, - būtu tik augsti, ka mēs to Latvijā nevarētu īstenot. Taisni otrādi! Latviešu valoda vēl joprojām nav tik stingri savas pozīcijas nostiprinājusi, un tāpēc es aicinu atbalstīt deputātu Rugātes, Zommeres un Ābiķa priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

 

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti un iedzīvotāji, radioklausītāji! Man diemžēl atkal jāsarūgtina deputāts Ābiķis, jo viņš dzīvo mākoņos. Diemžēl tā norma, ko viņš grib un kas ir likumā, netiek īstenota. To rāda statistika. Tādēļ būtu labi, ja atbildīgajai komisijai, kad tā šo likumprojektu gatavos trešajam lasījumam, būtu kopīga sēde ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai mēs kopīgi uzklausītu visus viedokļus un saprastu, kāda ir reālā situācija. Nekas man nedarītu lielāku prieku, ja mēs likumā atstātu šo normu, bet ir vairāki iemesli, kuru dēļ to nevar darīt.

Pirmais iemesls ir tas, ka šie vārdi, kas ir likumā, nesaskan ar dzīves realitāti. Ja ieskatāmies Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajā kopsavilkumā par radio un televīzijas raidorganizāciju darbību pēdējo trīs gadu laikā, tad varam secināt, ka vietējās un reģionālās televīzijas raidorganizācijas ir spējīgas savās programmās mazāk nekā 25% no Eiropas audiovizuālajiem darbiem nodrošināt raidījumiem, kas ir veidoti latviešu valodā. Te neietilpst ziņas, spēles, citādas programmas... Referentei ir varbūt cits viedoklis, bet tas neatspoguļoja tās intensīvās debates un pārrunas, kas mums bija ar ekspertiem no Nacionālās radio un televīzijas padomes.

Otrs iemesls, kura dēļ mēs nevaram rīkoties tik bezatbildīgi un likumā atstāt šo normu - 40%. Ir ne tikai direktīva, Ābiķa kungs, bet arī Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Tā 5.pantā, kas ir bijušais 3b.pants, arī ir runāts par proporcionalitātes principu, tas ir, par to, ka izvēlētajiem līdzekļiem jābūt proporcionāliem nepieciešamā mērķa sasniegšanai.

Vēl viens iemesls, kāpēc mēs pašlaik izskatām šos grozījumus Radio un televīzijas likumā, ir tas, ka teksts ir jāsaskaņo ar Pārrobežu televīzijas direktīvu jeb konvenciju, lai šo audiovizuālajai politikai veltīto sadaļu mēs varētu slēgt Zviedrijas prezidentūras laikā. Ir jāatgādina, ka sarunās mēs nevarēsim aizstāvēt šo normu - 40% - , jo Eiropas Savienībai arī ir pieejama informācija, viņi jau zina, ka mums pašlaik, pēdējo trīs gadu laikā, ir mazāk nekā 25% latviešu valodā veidotu raidījumu. Jāpanāk, lai likums atspoguļotu realitāti. Tas ir vēl viens jautājums. Ja nav vairs palielināti līdzekļi audiovizuālo darbu ražošanai, oriģināldarbu ražošanai latviešu valodā, tad mēs nedrīkstam ielikt likumā normas, kas ir tik iluzoras un tik gaisīgas kā mākoņi. Ir izteikti solījumi, bet likumdevējs negrib uzņemties atbildību par to, lai likums būtu īstenojams.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Birznieces kundze! Man šķiet, ka jūs mākoņos dzīvojat vairāk nekā Ābiķa kungs. Es spriežu pēc tā, ko jūs teicāt. Šādi skrienot uz Eiropu, kā jūs aicināt mūs skriet, var nolauzt ne tikai kājas, bet arī galvu. Tur jau ir tā nelaime. Un jādomā par to, kā mēs dzīvojam un kā mēs dzīvosim Latvijā. Par to, vai, aizskrējuši uz Eiropu, runāsim šeit angļu, vācu vai franču mēlē vai arī turpināsim latviski runāt. Lūk, par ko ir jādomā. Van der Stūls un citi mums jau ir parādījuši un pierādījuši ļoti daudz. Ļoti daudz! Ar Valodas likumu, ar Pilsonības likumu un vēl, un vēl. Diktē un diktē. Tagad viņi, lūk, samazinās vēl arī šo normu - 40% vietā nu būs 25%. Vēl pēc pāris gadiem viņi to samazinās līdz pat 10%. Tas ir vienkārši nepieņemami un nenormāli! Man ir vienkārši kauns par to, ka šo grozījumu autori tik akli skatās Rietumu virzienā. Visam, ko viņiem pasaka, visam, ko kāda konvencija nosaka, pat ne obligātā formā, bet ieteikuma formā, - tam visam viņi ir gatavi klausīt un visu pieņemt par tīru patiesību. Tā mēs pazaudēsim savu valodu. Pazaudējuši savu valodu, mēs pazaudēsim arī savu valsti. Nu domāsim beidzot! Un nevajag rāt cilvēkus, kuri patiešām vēlas, lai mēs normāli aizietu uz Eiropu. Ir skaidrs, ka mēs tur nerunāsim latviski. Mēs tur runāsim angliski, franciski vai vāciski. Taču domāsim par to, kā runāsim Latvijā! Lūk, tādēļ es aicinu... Un ne velti te ir šie priekšlikumi. Te ir gan Tautas partijas frakcijas trīs deputātu iesniegtais, gan sociāldemokrātu frakcijas biedres Lāzo kundzes, gan arī mans priekšlikums atstāt šo normu tādu, kāda tā ir pašreizējā redakcijā, - 40%, nevis 25%.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

 


V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es likumā atstātu pašreiz spēkā esošo normu - ka 40% ir latviešu valodā veidotie jeb, direktīvas izpratnē, producētie darbi. Grozījumu iesniedzu pirmām kārtām tādēļ, ka es uzskatu, ka jebkuras sarunu sadaļas saskaņošana ar Eiropas Komisiju ir divpusējs darbs. Proti, Eiropas Komisija vēlas vienu, bet mūsu sarunu grupai ir jāprot parādīt to situāciju, kāda ir Latvijas valstī, un to, cik ļoti būtiska ir valodas problēma Latvijas valstī. Godātie kolēģi, es jums atgādināšu, ka Eiropas kontekstā latviešu valoda nozīmē mazākumvalodu, tādēļ ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri runā latviski, ir neliels, salīdzinot ar Eiropas lielajām nācijām. Neliels! Tātad latviešu valoda ir mazākumvaloda. Tas būtu viens aspekts.

Eiropas Komisija principā neiebilst pret to, ka zināma daļa programmu laika tiek izmantota latviešu valodā producētiem darbiem. Jautājums ir tikai par to, kādi būs tie procenti. Jā, proporcionalitātes princips ir jāievēro, bet kādēļ mums pašlaik ir tik zema šī norma? Proti, kādēļ tikai 22%, pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes ziņām, pašlaik ir latviešu valodā producēto darbu? Tas ir galvenokārt tādēļ, ka Latvijas televīzijai hroniski trūkst finansējuma. Kā es saprotu, mēs nobalsojām par simtprocentīgu apraidi ekskluzīviem pasākumiem. Un, ja mēs turpmāk, apstiprinot budžetu, balsosim par to, lai olimpiskās spēles varētu translēt Latvijas televīzija, tas nozīmēs, ka atlikušo summu Latvijas televīzija varēs veltīt oriģināldarbu producēšanai latviešu valodā. Es paredzu, ka tad šī kvota paaugstināsies. Mēs varēsim droši pāriet pāri komisijas piedāvātajiem 25%. Tādēļ es aicinu, godātie kolēģi, atstāt spēkā pašreizējo likuma redakciju, jo tā ļoti precīzi atspoguļo Latvijas situāciju, un perspektīvā mums šī kvota būs jāpilda. Es uzskatu, ka šajā pozīcijā sarunās ar Eiropas Komisiju mums ir jāpierāda savas nacionālās intereses. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nevajag! Egil, beidz!”)

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz runa ir par latviešu valodas tiesībām un to, vai mēs vēlamies tās aizsargāt. Tas ir viens. Jā, Birznieces kundzei ir taisnība. Pašreiz sakarā ar likuma pārkāpumu šie latviešu valodā veidotie raidījumi sastāda aptuveni 22 procentus. Un tagad ir jautājums par to, vai mēs šo situāciju gribam legalizēt, vai mēs šo likuma pārkāpumu un latviešu valodas tiesību aizskārumu gribam padarīt par likumu. Un šajā ziņā sociāldemokrāti tam ir praktiski viennozīmīgi “pret”, tāpēc mēs atbalstīsim šos 40 procentus. Es domāju, ka mums nevajag iet ar kaut kādu tādu īpaši pielaidīgu formu uz sarunām ar Eiropas Savienību un teikt, ka mēs esam gatavi izpildīt jebkuru prasību, ko tā mums piedāvā. Mums ir jācīnās un jāaizstāv sava tauta un sava valsts valoda. Tas ir viens.

Es domāju, ka tad, ja mēs rīkosimies tā, kā iesaka Birznieces kundze, tad arī šī sakāve Nicā, kur Eiropas Komisijai tika noteikts šāds vietu skaits: divi latvieši un viens igaunis, būs likumsakarība arī turpmāk.

 

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. (Starpsauciens: “Neko jaunu vairs nepateiksi!”)

 

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Godātā Birznieces kundze! Eiropas Kopienas padomes direktīva, ņemot vērā Eiropas ekonomiskās kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 57.panta 2.punktu un 66.pantu, patiešām dod mums visspēcīgāko ieroci nacionālo interešu aizstāvībai, kas ir izteikta priekšlikumā, kuru mēs šobrīd debatējam. Un sarunās ar Eiropas Savienību mūsu arguments, kas balstās uz Eiropas dokumentu, ir izteikts 8.pantā, proti, ja dalībvalsts uzskata, ka tas vajadzīgs valodas politikas mērķu īstenošanai - un tāds mērķis mūsu valstij ir -, tad, ievērojot kopienas likumus, tā var dažiem vai visiem tās jurisdikcijā esošo televīzijas un radio organizāciju raidījumiem noteikt sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas, jo īpaši ievērojot valodas kritēriju.

Šajā ziņā mūsu sarunas ir pilnīgi korektas, mums tikai atliek atcerēties, ka mums ir tiesības izmantot Eiropas dokumentu savas valsts nacionālo interešu aizstāvībai. Šie ierosinājumi, kas šobrīd ir iesniegti 11., 12. un 13.priekšlikumā, pilnībā izsaka šīs mūsu tiesības un arī mūsu pienākumu, tādēļ es lūgtu, kolēģi, patiešām ieklausīties Eiropas piedāvātajā iespējā un atbalstīt Latvijas izvēli - sevi aizstāvēt pašiem. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ja mēs tagad paskatāmies televīzijas raidījumus, tad redzam, ka 69% nav Latvijas sagatavotie materiāli, un neatkarīgi no tā, vai tā ir informācija vai tās ir filmas - tas viss ir ārvalstu. Tas viss ir nācis no Eiropas, no Amerikas vai vēl diezin no kurienes. Tas ir šausmīgi! Jūs paskatieties tās bandītiskās filmas, kuras rāda katru dienu, pie tam vairākas pēc kārtas, un ar kurām mēs apmācām jaunatni, kādā veidā vajag slepkavot, zagt un rīkot dažādus piedzīvojumus. No mūsu ekrāniem ir nozudušas, nav redzamas vai reti kad parādās Latvijas filmas. Tās mēs jau vairs necienām. Informācija par kultūru - cik tad to raidījumu bija? Teiksim, par Dziesmu svētkiem, par citiem kultūras pasākumiem Latvijā? Ļoti maz bija! Literatūra - to mēs esam aizmirsuši: Latvijas literatūru, Latvijas vēsturi, vēstures aprakstus, vēsturiskus aprakstus par mūsu pilsētām, par mūsu pagātni.

Ko tad mēs redzam? Neko neredzam! Mūsu iedzīvotājiem tālmācības stundas negrib ieviest un pārraidīt. Kur tās ir palikušas, viss tas, par ko esam runājuši, domājuši? Arī nekā nav! Labu lekciju - arī nav. Un visizplatītākās ir tās noziedzīgās filmas, vēl arī pornofilmas, kuras rāda. Es nevaru saprast, cik ilgi var par tām sievietēm visdažādākās izvirtības, visdažādākos cilvēka cieņu pazemojošus skatus rādīt. Mums vienmēr dārgs ir kaut kas svešs. Mēs visu laiku cildinām kaut ko svešu, un nav svarīgi, vai tas bija pagājušajā laikā vai tas ir tagad. Cik tad ilgi mēs klanīsimies citu priekšā? Kaut vai Luksemburgas priekšā, kura it sevišķi pēdējā laikā ir kļuvusi populāra. Un arī Eiropas Savienības priekšā, kur mēs vienu vai divas balsis zaudējām tikai tāpēc, lai personīgi kaut ko iegūtu. Un es nevaru saprast, kāpēc latvietis Latvijā kļūst sulainis? Kāpēc? Un tāpēc tas, kas bija iestrādāts pirmajā lasījumā, ir jāatstāj - šie 40 procenti. Un nevajag te pārāk pārspīlēt, ka Eiropa kaut ko no mums baigi briesmīgu prasa. Tā neprasa, bet mēs paši uzprasāmies, un tāpēc mēs esam nonākuši smieklīgā lomā, tāpēc mūs arī radioraidījumos Eiropā rāda diezgan nelabā gaisotnē. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

 

R.Pīks (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi un godājamie klausītāji! Es vēlos dažus vārdus teikt un precizēt, jo šeit ne visai korekti tiek cilāts, ko liek un ko neliek mums darīt Eiropas Savienība. Ir tur kāds skaitlis minēts - 51%, un ar to ir domāti Eiropas Savienības jeb Eiropas raidījumi attiecībā pret Savienoto Valstu raidījumiem. Šo normu izcīnīja franči, kuri ir lielākie savas produkcijas aizstāvji. Tātad lai Eiropas Savienības jeb Eiropas produkcija būtu šādā attiecībā pret Savienoto Valstu produkciju. Taču neviens Eiropas Savienībā neliek mums mazināt  savu normu. Mēs varam raidīt savā valodā, cik mēs to vēlamies. Šis nosacījums galvenokārt ir Eiropas valstu un Savienoto Valstu attiecībās, un tas ir pārņēmis lielā mērā pasaules tirgu.

            Tātad, ja mēs tagad ieliekam mazāku normu - 25% -, kas reāli no kopējā laika ir tikai 13% nacionālajā valodā, tad mēs paši sev samazinām šo normu. Tas ir viens.

            Otrs. Runājot par līdzekļiem, protams, ir jāizdiskutē arī par nepieciešamajiem līdzekļiem programmu veidošanai. Un te nu ir jāsaka, ka ir programmas, kuras izmaksā dārgi, bet ir arī izzinošas, gudras programmas, kuras nemaksā dārgi. Un šajā ziņā palaikam ir vērts paaicināt arī ārzemju ekspertus, lai viņi paskatās mūsu programmas. Viņi bieži vien saka: “Paklausieties, jūs esat bagāti ļaudis, jūs varat atļauties tik dārgus, greznus fonus, ko mēs nevaram atļauties.” Paskatieties Eiropas televīzijas! Bieži vien tur notiek diskusijas uz ārkārtīgi askētiskiem foniem, bet gudri ļaudis tur runā par interesantām lietām, un šie ir interesanti raidījumi, pie tam nacionālajā valodā. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Inese Birzniece. Otro reizi.

 

            I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Mēģināšu kolēģu un klausītāju uzmanību pievērst tikai dažiem faktiem.

            Tekstā ir rakstīts: “…ne mazāk par 25 procentiem”. Nav rakstīts - tikai 25 procenti. Pārāk daudzi runātāji ir debatējuši par raidījumu valodu. Šeit nav  runāts par raidīšanas valodu - par latviešu valodas lietošanu, bet gan par  latviešu valodā veidoto darbu pārraidi. Laikam ir lieki atgādināt, ka pašlaik pēdējo trīs gadu laikā diemžēl budžeta trūkuma dēļ ir tikai 21 procents latviešu valodā veidotu programmu.

Un es gribētu pateikt vēl vienu faktu pārdomām. Vai šeit zālē ir kādi, kuri uzskata, ka Igaunija ir pielaidīga valsts? Vai šeit ir kāds, kas uzskata, ka Igaunijai  mazāk rūp sava valoda? Vai šeit ir kāds šajā zālē, kas uzskata, ka Igaunija mazāk aizstāv savas nacionālās intereses? Laikam neviens to  neapgalvos šajā zālē. Es uzskatu, ka mūsu priekšlikums, kas paredz, ka ne mazāk par 25 procentiem, ir daudz stingrāks nekā Igaunijā, kur igauņu valodā veidotajiem darbiem kvota ir 10 procenti. 

 

            Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Viola Lāzo.

 

            V.Lāzo. Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Tātad es aicinātu balsot par trim minētajiem priekšlikumiem - par 11., 12. un 13.priekšlikumu. 

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres  priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

            Tālāk - par 14.priekšlikumu!

 

            V.Lāzo. Cienījamie kolēģi, 14., 15. un 16.priekšlikums. Runājot par deputātu Dzintara Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikumu, kā arī par deputāta Tabūna un deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikumu, varu sacīt, ka ir atstāta pašreiz likumā esošā redakcija, un es paskaidrošu, par ko te ir runa.

Tātad pašlaik likumā ir noteikts, ka Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma. Runa ir par Latvijā veidotajām radio programmām, kas skan laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 22.00.  Eiropas Komisijas ierosinājums ir bijis Latvijas autoru mūzikas īpatsvaru… šo jēdzienu nomainīt ar mazāk saprotamu jēdzienu - “Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas” īpatsvaru - atvēlēt tai 40 procentus. 

            Godātie kolēģi! Tātad šādi ir priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus - nr.14., 15. un 16. - kopumā nav atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbildīgo komisiju vēl nedaudz pārdomāt uz otro lasījumu šo jūsu piedāvāto redakciju. Principā nostādne ir skaidra. Bet kāds juridisks segums ir vārdiem “Latvijas kultūras indentitāte”? Es ļoti šaubos par to, kā šī norma tiks interpretēta, jo Latvijas kultūras identitāti atspoguļo arī Latvijā dzīvojošie 29% krievu, 4% baltkrievu… Vai tad mums  šajos raidījumos tiks ietverta arī visa krievu mūzika un baltkrievu mūzika? Tā ka, manuprāt, šāds formulējums var izraisīt lielas diskusijas.

Taču, ja netiek atbalstīts mūsu priekšlikums, kas varbūt vēl būtu  jāprecizē uz trešo lasījumu, tad es tomēr aicinu komisiju atgriezties pie juridiski vieglāk izskaidrojama formulējuma. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

 

            A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vārdiem “nacionālā pasūtījuma ietvaros”. Šā likuma tapšanas gaitā - 5.Saeimas laikā -  tas bija īpašs eksperiments, kad Eiropas Raidorganizāciju apvienība šādā veidā mūs balstīja un ar interesi vēroja šo eksperimentu, jo tāds princips kā nacionālais pasūtījums, kā finansējuma veids vai kā finansējuma pamatojuma veids, kā valsts atbalsts sabiedriskajām raidorganizācijām Eiropas Savienības valstīs nepastāv, un tieši tādēļ arī bija šī īpašā diskusija par to, kāda mūzika būtu izmantojama nacionālā pasūtījuma ietvaros, un tieši tad arī radās šī - šobrīd vecā redakcija, kuru mēs ierosinām atbalstīt un atstāt visu tā, kā tas ir Lāzo kundzes priekšlikumā… tātad Dreimanes kundzes priekšlikumā, Tabūna kunga priekšlikumā un arī Tautas partijas deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikumā, jo “Latvijas autori”  - tie ir dažādu tautību autori, kuri apliecina Latvijā kā telpā radītas noteiktas mākslinieciskās vērtības un kvalitāti,  un tādā veidā viņi arī iziet pasaulē ar šādu identitāti. Arī termins “Latvijas kultūras identitāte” ir grūti izprotams, vieglāk pārprotams. Precīzāks ir tas termins, kas ir lasāms vecajā redakcijā, tāpēc būtu vēlams to saglabāt un atbalstīt  arī otrajā lasījumā. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pavisam īsi: es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus, jo te nu autori ir parādījuši īpašu izveicību žonglēšanā un iepinuši domu patiešām krāšņā papīrītī kā “Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošu”, kad  var iedomāties visu, kas vien jums ienāk prātā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

 

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Runājot jau par raidorganizāciju  jurisdikciju, es sākumā minēju, ka šajā likumā par radio un televīziju mēs diemžēl ieviešam  tādas normas, kas juridiski ir ārkārtīgi grūti skaidrojamas. Proti, runājot par “Latvijas autoru mūziku” vai, kā ir piedāvāts šajā redakcijā, - par “Latvijas kultūras indentitāti, atspoguļojošu mūziku”, arī šajā gadījumā šis  termins ir ārkārtīgi grūti traktējams, jo kurš tad būs tas darbs, kas atspoguļo  Latvijas kultūras identitāti, un kurš - ne? Līdz ar to es uzskatu, ka arī šis grozījums vēl ir diskutējams ar Eiropas Komisiju, lai gan principā Eiropas Komisija nevarētu mums daudz iebilst jau tādēļ vien, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151.panta pirmā daļa skan šādi: “Kopiena piedalās dalībvalstu kultūru attīstībā, rūpējoties par nacionālās un reģionālās daudzveidības saglabāšanu, vienlaicīgi izceļot kopējo kultūras mantojumu.” Redziet, Latvijas situācija atkal ir īpatnēja, jo Latvijas kultūras identitāti atspoguļojoša mūzika principā, es domāju, 99 procentos gadījumu var rasties pamatā  tikai Latvijā vai vismaz ļoti ciešā saistībā ar Latviju.

            Manuprāt, arī tulkojuma jautājumam sarunās ar Eiropas Komisiju būs nozīmīga loma, jo Eiropas Komisija ir teikusi, ka definīcija “Latvijas autori” var tikt uzskatīta par diskriminējošu, jo tiek izcelta autoru nacionālā piederība. Es šajā gadījumā domāju, ka te drīzāk ir domāta valstiskā piederība. Tādēļ mums uz trešo lasījumu vajadzētu padomāt par to, kā precīzāk definēt šo normu, taču šajā gadījumā es personiski piekrītu priekšlikumu iesniedzējiem, ka “Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošs”... ka šis jēdziens principā nebūtu lietojams, jo to ir ārkārtīgi grūti definēt. Pat vēl grūtāk nekā pašreizējo likuma redakciju “Latvijas autori”. Pateicos!

 

            Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

 

            I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi! Juristi gan saprot šo jēdzienu un to, ka izteikt kaut ko ļoti skaidri un precīzi ir pats labākais risinājums. Šajā ziņā vārdus “Latvijas kultūras identitāti atspoguļojoša mūzika”, kā šeit runātāji ir teikuši, ir grūti traktēt, bet tas dod iespēju arī plašāk  traktēt mūsu interesēm par labu. Kāpēc? Man liekas - es aizmirsu referente vai Lāzo kundze to teica... jā, “Latvijas autori” šeit nav minēti, bet ir tikai “latviešu autori”, jo tie, kuri grib iztulkot kā tikai “latviešu autori”, - tas nav. Pašlaik likumā ir “Latvijas autori”. Bet šis jēdziens “Latvijas kultūras identitāti atspoguļojoša mūzika” ir plašāks, jo citādi, ja mēs paliksim pie vārdiem “Latvijas autori”, tad tur neietilps “Čikāgas piecīši”, Ilmārs Dzenis, brāļi Graši vai Tālivaldis Ķeniņš, jo viņi nav Latvijas autori. Viņi ir Latvijas kultūras identitātes atspoguļotāji mūzikā. Man liekas, nevajag aizmirst, ka mums ir ievērojama, vēl arvien aktīva komponistu un muzikantu grupa, kas ir latvieši, bet kas dzimuši ārpus Latvijas. Arī viņi  tomēr ietilpst Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošā mūzikā, bet ne “Latvijas autoru” definīcijā.  Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

 

            E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt šeit sekojošo. Protams, šeit ir runa par Latvijas autoriem, un  tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tas nozīmē arī zināmu mūsu kultūru un tās pārstāvību, bet kas šeit ir pateikts priekšlikumā? “Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram” un tādiem autoriem - tas ir daudz strīdīgāks, mīklaināks un atsakāms formulējums.

Ja mēs uzmanīgi paanalizēsim, tad sapratīsim, ka arī Eiropa, arī pasaule ir Latvijas kultūras identitātes daļa. Zem šā termina “Latvijas kultūras identitāte” mēs varam palikt apakšā jebko - ko vien vēlamies, tieši tāpēc, lai mēs šeit netaisītu “rasolu” gan ar siļķi, gan ar gaļu  un vēl nezin ko... varbūt ar krabīšiem... nevajag mainīt šo veco - pietiekami spēcīgo, atklāto un tiešo likuma redakciju. Tāpēc sociāldemokrāti aicina šajā likumā saglabāt tādu pantu, kāds tas ir pašreiz.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 15, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

            Tālāk, lūdzu!

 

            V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, tā kā 15. un 16. priekšlikums bija identisks ar 14., tad par tiem nav jābalso, jo šis  14. priekšlikums ir jau nobalsots.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

 

            V.Lāzo. Godājamie deputāti un cienījamās deputātes! Sakarā ar to, ka likums bija atvērts un daži deputāti bija vēlējušies izteikt priekšlikumus, kuriem nav īsta sakara ar direktīvu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, protams, uzskatīja par savu pienākumu atbilstoši Kārtības rullim izskatīt jebkuru priekšlikumu, tāpēc būs vairāki priekšlikumi, kuri nav saistīti ar Eiropas Komisijas komentāriem.

            Un es sākšu ar pirmo no tiem. Tas ir 17. - deputāta Cileviča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

 

            B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Paldies Lāzo kundzei par tādiem priekšvārdiem, bet es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar mūsu saistībām starptautiskajā arēnā. Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - atcelt valodas ierobežojumus privāto raidorganizāciju veidotajiem raidījumiem.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Ir četri galvenie cēloņi.

            Pirmais ir juridiskais cēlonis, jo virkne starptautisko dokumentu garantē nacionālajām minoritātēm tiesības dibināt savus elektroniskos masu saziņas līdzekļus. Privātos. Taču mūsu likumdošana to aizliedz.

            Vēl vairāk. Pat fundamentālie cilvēktiesību dokumenti ietver sevī tādu principu kā vārda brīvība, un vārda brīvība nozīmē tiesības, katra indivīda tiesības,  brīvi izplatīt un saņemt informāciju.

Valoda ir viens no vārda brīvības aspektiem. Te varētu minēt vairākus atzinumus, tajā skaitā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Īsi runājot, es teiktu tā:  jebkura raidorganizācija Latvijā, kura tika sodīta par šīs likuma normas pārkāpumu, ja  tā grieztos Eiropas Cilvēktiesību tiesā, noteikti uzvarētu. Es domāju, ka agrāk vai vēlāk tas notiks. Es nedomāju, ka būtu jāgaida.

            Otrs cēlonis ir tehnisks. Jau šobrīd tehniskie līdzekļi pieļauj tādu iespēju, ka vienu un to pašu programmu var raidīt ar skaņu pavadījumu  dažādās valodās. Piemēram, “Eirosport” raida sešās valodās, un arī LNT Latvijā izmanto tā saucamo “Nicam” sistēmu. Tātad tiem skatītājiem, kuru televīzijas uztvērēji ir aprīkoti ar “Nicam”, ir iespēja izvēlēties. Taču šis likums pilnīgi skaidri neparedz šādu iespēju, un tas vispār neatbilst šīsdienas tehnisko līdzekļu atbilstības līmenim.

            Trešais cēlonis ir tīri ekonomisks. Protams, cilvēki skatīsies tās pārraides, kuras viņi grib redzēt, kuras viņiem ir tuvākas. Viņi var izvēlēties. Šodien par ļoti nelielām summām kabeļtelevīzijā ir pieejamas lielas paketes, kas ietver sevī desmit un vairāk programmu no Krievijas. Tātad mēs absolūti brīvprātīgi ar šo normu atdodam līdz trešdaļai savas televīzijas auditorijas kabeļtelevīzijai, faktiski Krievijas programmai, un būtu naivi domāt, ka reklāmdevēji to nezina. Reklāmas tirgus apjomu nosaka televīzijas auditorija. Mēs mākslīgi to samazinām par vienu trešdaļu. Un tad mēs sākam runāt par abonēšanas maksu un tā tālāk, ka it kā reklāmas nepietiek. Mums ir ļoti labas iespējas palielināt skatītāju auditoriju un līdz ar to palielināt arī reklāmas tirgus apjomu.

            Un pēdējais - ceturtais - cēlonis ir tīri politisks. Mēs diezgan bieži un aktīvi tagad runājam par integrāciju. Sakiet, lūdzu, vai tas fakts, ka gandrīz trešdaļa Latvijas cilvēku dod priekšroku Krievijas programmām caur kabeļtelevīziju un pat jaunumus un ziņas par Latviju uzzina no Maskavas raidītajām programmām, veicina integrāciju vai ne? Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Latvijā ir pietiekami liels pieprasījums un arī visas radošās iespējas izveidot vienu normālu privāto kanālu, kas pamatā strādātu krievu valodā un raidītu Latvijas krievu minoritātei - vislielākajai minoritātei. Tātad, aizliedzot šo iespēju, mēs paši faktiski aizliedzam arī veiksmīgu integrāciju, vismaz televīzijas un radio izmantošanu  integrācijai.

            Un pēdējais. Es domāju, būs kādi komentāri arī no dažu kolēģu puses, tomēr man ļoti gribētos, lai šie komentāri nedarītu kaunu Latvijai. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atgādināt, ka Eiropas Kopienas Padomes direktīvas 9. ... es atvainojos, 8.pants skan šādi: “Ja dalībvalstis uzskata, ka tas vajadzīgs valodas politikas mērķu īstenošanai, tās var dažiem vai visiem to jurisdikcijā esošo televīzijas raidorganizāciju raidījumiem noteikt sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas...”, es atkārtoju - stingrākas normas, jo īpaši ievērojot valodas kritērijus. Tā ka, es domāju, šo priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt. Drīzāk gan mums būtu jāparedz budžetā integrācijas mērķiem domāta īpaša summa, lai sabiedriskajai televīzijai palīdzētu subtitrēt visus raidījumus. Ja raidījumi skanētu latviešu valodā un ja tie būtu subtitrēti krievu valodā, tad integrācijas jautājumu varētu risināt daudz sekmīgāk.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Viola Lāzo.

 

V.Lāzo. Jā, godātie kolēģi! Tātad es vēlos vēlreiz paskaidrot, ka šajā tūrē par šīm sadaļām Eiropas Komisijai nav bijis komentāra, bet tas jau nenozīmē, protams, ka tās nav nekādā saskaņā ar šīm direktīvām. Šajā ziņā, protams, Cileviča kungam ir taisnība, un tomēr komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu iepriekš minēto iemeslu dēļ. Aicinu balsot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 45, atturas - 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

 

V.Lāzo. 18. - deputāta Tabūna priekšlikums - tiek noņemts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies.

 

V.Lāzo. Runājot par 19. - deputāta Miroslava Mitrofanova   priekšlikumu - varu teikt, ka Eiropas Savienība šajā reizē nav komentējusi arī šo sadaļu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Deputāts pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 48, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

 

V.Lāzo. 20. ir deputātes Dreimanes priekšlikums, kas attiecas uz sadaļu, kas reklamē reklāmas un televeikala izvietošanu programmā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Dreimanes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

V.Lāzo. 21. - deputāta Lāčplēša priekšlikums. Arī šo sadaļu Eiropas Komisija pašlaik nav komentējusi...

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lāčplēsis.

 

J.Lāčplēsis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad mēs esam ļoti aktīvi padiskutējuši par 7., 8. un 9.priekšlikumu un esam pārliecinājuši paši sevi un citus par to, ka mums ļoti interesē mūsu mazo pašvaldību skatītāju intereses, es domāju, ka šis mans priekšlikums tiks atbalstīts gandrīz vai vienbalsīgi.

Kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu? 34.panta pirmā daļa paredz to, ka tad, ja televīzijas dibinātāja ir valsts un ja televīzija ir sabiedriska raidorganizācija, šī televīzija ir obligāti jāraida kabeļtelevīzijas tīklos. Nekādu pretrunu ar Eiropas Savienības direktīvām un prasībām šeit nav, jo komisija nekādus priekšlikumus šīs normas uzlabošanai nav iesniegusi. Viņi paši to apstiprina, un pirmajā lasījumā mēs par to nobalsojām.

Taču kāda mums ir situācija? Latvijā, izņemot Rīgu, praktiski nekur nav alternatīvo kabeļtelevīziju. Mazajās pilsētiņās un pagastos, ja tāda arī ir, tā ir viena, un veidojas monopoli. Taču, ja nu tomēr šā pagasta pašvaldība grib, lai šā pagasta skatītāji redz ziņas par to dzīvi, kas notiek šajā pagastā, tad nu atļausim, lai šajā kabeļtelevīzijā šīs pagasta televīzijas sagatavotās ziņas tiktu translētas. Netraucēsim mūsu iedzīvotājiem un pašvaldībai veidot savstarpēju dialogu un saņemt informāciju par to dzīvi, kas rit pašvaldībā! Paldies.

Es ceru, ka jūs mani atbalstīsiet.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija uzskata, ka šim deputāta Lāčplēša priekšlikumam nav nekāda sakara ar Eiropas Savienības direktīvām un arī ar starptautisko konvenciju par pārrobežu televīziju. Tieši otrādi! Šis priekšlikums, mūsuprāt, ir pretrunā ar šiem starptautiskajiem dokumentiem. Ko tas nozīmē? Praktiski tas nozīmē, ka viena komercsabiedrība ir spiesta finansiāli stiprināt citu komercsabiedrību, tāpēc es domāju, ka tieši liberālai partijai un tās premjeram, kurš ir uzstājies ar ļoti liberālu politikas kursu un kurš praktiski ir pats liberālākais no premjeriem, vajadzētu ļoti uzmanīgi apdomāt, vai var, teiksim, valstiski tā iejaukties uzņēmēju attiecībās. Es domāju, ka tas nav pareizi, vismaz pēc “Latvijas ceļa” politikas un ideoloģijas spriežot, spiest savu konkurentu obligāti, ar valsts likumu raidīt tā programmas pa savu kabeļtelevīzijas tīklu. Manuprāt, tā zināmā mērā ir valstiska iejaukšanās komercsabiedrību darbībā, jo šī pašvaldību televīzija daļēji ir arī komerciāla, tātad tā atrodas privāta īpašnieka rokās.

Par lietas būtību. Šī lietas būtība skar praktiski tikai vienu pašvaldību - konkrēti Daugavpili, tātad Daugavpils kabeļtelevīzijas un SIA “Daugavpils televīzijas studija” savstarpējās attiecības. Un šeit būtība ir tāda: jau diezgan ilgstoši tieši Daugavpils televīzijas studijas sniegtais uztveramais signālu līmenis Daugavpilī ir zemāks, nekā to nosaka noteikumu normas, un tā nepilda tās prasības, ko uzliek šis Radio un televīzijas likums. Pēdējā laikā, praktiski augustā, tas ir pasliktinājies par 25%, un mēs nekādi nevaram izpildīt šā likuma normas. Tieši tāpēc arī tiek piedāvāts šis likuma grozījums, kaut arī šis likuma grozījums līdz galam nebūt nav korekts un arī kā tāds tas ir neprecīzi iesniegts. Es arī domāju, ka varbūt vēlāk Viola Lazo šo tīri, teiksim, politiski juridisko kļūdu labos.

Varbūt par tīri tehniskām lietām, kas ir nepareizas, es te neminēšu, taču šeit ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka likums paredz apdzīvotā vietā droši uztveramu Latvijā raidīto sabiedrisko televīzijas programmu. Tomēr šī programma nav droši uztverama, un to apliecina arī konkrēti mērījumi.

Es domāju, mums nevajadzētu ar likuma grozījumiem mēģināt regulēt konfliktsituācijas starp dažādām komercsabiedrībām par labu vienai no tām. Es domāju, ka tā zināmā mērā ir tāda iejaukšanās strīdus situācijās tur, kur tā varētu būt tiesas kompetence. Domāju, ka mums nevajadzētu apšaubīt tiesu varas spēku.

Otrs, kam es gribētu uzreiz pievērst uzmanību, ir tas, ka šis priekšlikums zināmā mērā tieši apšauba tiesu varu, un es domāju, ka mums nevajadzētu šeit nodarboties ar zināmu politisku lobismu, jo šī lieta, neapšaubāmi, ir saistīta ar Daugavpili, tā ir saistīta arī ar “Latvijas ceļa” uzticamu politisko sabiedroto - ar Alekseja Vidavska Daugavpils partiju un ar pašvaldību vēlēšanu kampaņu Daugavpilī. Es arī domāju, ka tādā gadījumā rodas atklāts jautājums, vai tas ir vai tas nav politisks lobisms? Manuprāt, tas ir politisks lobisms, un šinī gadījumā es gribētu uzsvērt to, ka šis grozījums tika iesniegts, lai ar Saeimas likuma grozījumu nodrošinātu vienas komercsabiedrības intereses uz otras komercsabiedrības interešu rēķina. Es domāju, ka tas nav pieļaujami, un deputāta gods ir nenodarboties ar šādām lietām.

 

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

 


V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu noraidīt attiecīgo deputāta Lāčplēša priekšlikumu, jo līdztekus minētajiem apstākļiem, uz ko norādīja arī Baldzēna kungs, es domāju, mums visiem ir būtisks tāds jēdziens kā tiesiska un demokrātiska valsts, tās attīstība. Domājot par demokrātisku valsti, es uzskatu, ka anahronisms ir tāds, ka pašvaldības pašas savā teritorijā uztur masu medijus. Tādā veidā tikai rodas vietējās feodālistes, kas nekādā gadījumā neveicina ne masu mediju attīstību attiecīgajā teritorijā, ne normālu politisko situāciju attiecīgajā teritorijā. Mums kā likumdevējiem par to jāparūpējas kopā, par valsti domājot. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Lāčplēsis. Otro reizi.

 

J.Lāčplēsis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man jāpasaka, ka šeit ir ieviesusies drukas kļūda. Priekšpēdējā rindā ir jābūt nevis “apvidus”, bet “apraides tiesību”. Kas attiecas uz maniem oponentiem, varu teikt, ka, ja viņi atrod sev darbību, pieņemsim, konkrētu sabiedrību attiecību risināšanā, tad tā ir viņu problēma. Arī tas, ir vai nav vajadzīgas tādas televīzijas, kas nodarbojas ar mazpilsētu un pagastu ziņām un sniedz šīs ziņas iedzīvotājiem, es domāju, atkal ir viņu problēma, kā atbildēt uz šo jautājumu. Ir arī skaidrs, ka lielās komercorganizācijas nedarbosies mazos pagastos, mazpilsētās, jo viņām tas finansiāli nebūs izdevīgi. Un, ja pašvaldība, kuru ievēlējuši šīs pilsētas iedzīvotāji un kuras deputātus ir izvirzījušas partijas, kas šeit sēž, tomēr grib, lai viņu iedzīvotāji zina par to, kas notiek šajā pašvaldībā, tad neliegsim viņiem šo iespēju. Paldies! Un es aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

 


E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tikai par vienu būtību. Nu nav tā, ka Daugavpilī var būt tikai kabeļtelevīzija, tur var būt arī citas televīzijas. Tas ir pilnīgi skaidrs, un neviens šeit netraucē viņiem no sava torņa ziņot visu informāciju, kas ir nepieciešama, bet nevajag uzlikt par pienākumu kabeļtelevīzijai obligāti, ar valsts likuma spēku pārraidīt otras televīzijas, kas nav aprīkota ar kabeļiem, saistīto programmu un tādā veidā, teiksim, nodrošināt arī kaut kādu peļņu, tajā skaitā no reklāmas ruļļiem.

 

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. (Starpsauciens: “Tavs ir nākamais priekšlikums. Ko tu nāc?”)

 

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu manu novadnieku, Lāčplēša kungu, atsaukt savu priekšlikumu tagad un izstrādāt kopīgi uz trešo lasījumu tādu priekšlikumu, kas varētu apmierināt visas puses un sekmētu liberālu masu mediju attīstību mūsu pilsētā. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ja mums ir prioritāte, lai visā valstī, tai skaitā jebkurā pilsētā un pagastā, būtu objektīva informācija, tad šo objektīvo informāciju var sniegt tikai neatkarīgs žurnālists. Žurnālists, kurš ir pakļauts vietējai pašvaldībai, nekad objektīvi to nesniegs. Mums ir jānoņem šis slogs no žurnālistiem. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

 

V.Lāzo. Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Komisija, izskatot šo priekšlikumu pēc būtības, pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tā konstatēja, ka tas darbojas gluži otrādi - pretēji direktīvas nosacījumiem, jo šajā gadījumā, kā jau te tika minēts, viena komercsabiedrība nedrīkst uzturēt konkurenta biznesu, un tas pilnīgi izkropļo to jēgu, pie kādas mēs cenšamies pašlaik nonākt.

Cits jautājums būtu tad - un to jau kolēģi te aizskāra -, ja tiešām visi simts procenti kapitāldaļu piederētu pašvaldībai. Tad gan mēs varētu runāt par šo jautājumu, taču te ir iesaistīts privātais bizness, un tas izkropļotu normālas konkurences nosacījumus, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - deputāta Lāčplēša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 26, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

V.Lāzo. 22. - deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikums. Arī šis jautājums nav šajā Eiropas Komisijas komentāra sadaļā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

 

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina nodrošināt garantētu iespēju visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem piedalīties Nacionālās radio un televīzijas padomes darbībā. Pašlaik šīs padomes veidošanas  mehānisms ir pārāk haotisks. Tas nenodrošina godīgu un proporcionālu opozīcijas līdzdalību šajā padomē.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem opozīcijai ir tiesības tikai piedāvāt savas kandidatūras, bet viņu tālākais liktenis ir atkarīgs no vairākuma balsojuma, tāpēc nav brīnums, ka valdošās koalīciju pārstāvji vienmēr tiek ievēlēti, bet mūsu kolēģi nekad nav bijuši iekļauti Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā pat tad, kad mēs bijām izvirzījuši Vladlena Dozorceva kandidatūru, pret kuru nevarēja būt nekādu profesionālu vai principiāla rakstura iebildumu. Un pat tādā gadījumā mūsu iniciatīva tika noraidīta tīri egoistisku iemeslu dēļ, jo šī vieta bija vajadzīga valdošajai koalīcijai. Rezultātā Latvijas mazākumtautības vispār nav pārstāvētas Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Tas nozīmē, ka tiek ignorētas 40% Latvijas iedzīvotāju intereses, un mēs, opozīcijas pārstāvji, tiekam uzaicināti izteikties valsts televīzijas ēterā tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja noticis kaut kāds skandāls. Valdošās partijas ir pilnīgi uzurpējušas savu ietekmi uz valsts televīziju. Es stipri šaubos, vai tāda situācija var sekmēt adekvātu valsts dzīves atspoguļošanu valsts televīzijā.

Ar šodienas balsojumu mēs gribētu panākt, lai katrai frakcijai būtu iespēja deleģēt pa vienam savam pārstāvim uz Nacionālo radio un televīzijas padomi. Kad šis jautājums tika apspriests komisijas sēdē, mēs dzirdējām domu, ka frakciju pārstāvju deleģēšana var vēl vairāk politizēt šīs padomes darbību. Taču šis arguments nedarbojās, ja mēs atceramies, saskaņā ar kādu kārtību tika izveidota Latvijas Privatizācijas aģentūras padome. Nav ne mazāko šaubu, ka šīs institūcijas - Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes - ietekme uz valsts dzīvi bija ne mazāka kā Nacionālās radio un televīzijas padomes ietekme. Un tur no politizācijas neviens nebaidījās.

Ierosinām atbalstīt godīgu pieeju, veidojot arī Nacionālo radio un televīzijas padomi. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 46, atturas - 23. Priekšlikums ir noraidīts.

 

V.Lāzo. 23. - deputāta Cileviča priekšlikums. Tas aicina Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā aizvietot vārdus “Latvijas pilsoņi”, proti, izņemt šos vārdus ārā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Cilēvič, slikts priekšlikums!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 49, atturas - 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

V.Lāzo. Cienījamie kolēģi! Tagad es aicinu nomainīt šā dokumenta 41.lappusi ar lappusi no jums izdalītā projekta nr.2558-a. 2.lappuse. Tur būs deputāta Mitrofanova 24.priekšlikums, un arī tas neietilpst šajā Eiropas Savienības Eiropas Komisijas komentāru daļā. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Priekšlikuma pamatdoma ir sekojoša - palielināt Latvijas radio un Latvijas televīzijas otrā izplatīšanas tīkla programmu ar mazākumtautību valodu lielāku procentuālo normu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 43, atturas - 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

V.Lāzo. 25. un arī 26.priekšlikums būtu skatāmi kopsakarā, proti, 25. -  deputātu Ābiķa, Rugātes un Zommeres priekšlikums un 26. - deputāta Tabūna priekšlikums komentē un norāda Eiropas valstu sagatavoto darbu proporciju, šajā gadījumā - neatkarīgo producentu darbu daļu. Es vēlētos norādīt, ka šajā gadījumā neatkarīgo producentu programmas daļa ir noteikta jau citos šā likuma pantos. Tas ir diezgan sarežģīti aprēķināms cipars, ar kura izklāstu es varbūt jūs neaizkavēšu. Komisija šos priekšlikumus diemžēl nav atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Es saprotu komisijas vēlmi padarīt it kā demokrātiskāku mūsu televīziju, bet tanī pašā laikā mazajos Latvijas tirgus apstākļos tas var novest pie situācijas, ka viena producentu grupa pārņem savās rokās visu sabiedrisko televīziju, un praktiski tā tad vairs nav sabiedriskā televīzija, bet gan vienas producentu  grupas televīzija.

Turklāt gribu atgādināt, ka Eiropas Kopienas padomes direktīva paredz, ka saistībās, ja tādas iespējams uzņemties, var atvēlēt daļu - es atkārtoju, daļu - raidlaika neatkarīgu raidorganizāciju veidotiem raidījumiem, var veicināt jaunus televīzijas raidījumu avotus, mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un tā tālāk. Bet es vēlreiz atkārtoju: Eiropas Kopienas padomes direktīva neparedz absolutizēt pieeju šim jautājumam, bet gan atvēlēt daļu no raidlaika, jo, kā jau es sākumā teicu, pretējā gadījumā mūsu sabiedriskā televīzija var pārvērsties - un Latvijas apstākļos diemžēl viss ir iespējams - par vienas producentu grupas televīziju. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Viola Lāzo…

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 13, atturas - 19. Priekšlikums atbalstīts.

 

            V.Lāzo. Tātad, ja ir atbalstīts 25.priekšlikums un  26. ir identisks, līdz ar to arī 26. ir atbalstīts un nav vairs balsojams.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

            V.Lāzo. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir jābalso atbilstoši tam, kā godātie deputāti nobalsoja par Violas Lāzo otro priekšlikumu, un tas sevī ietver vajadzību pārejas noteikumos noteikt laiku. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            V.Lāzo. Es aicinu godātos kolēģus balsot par likumprojektu kopumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par  - 74, pret - nav, atturas - 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

            Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

            V.Lāzo. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 5.janvāri. Kaut arī būs Saeimas brīvdienas... Es vēlreiz uzsveru, ka tas būs 5.janvāris. Nenokavējiet termiņu!

 

            Sēdes vadītājs. 5.janvāris.

 

            V.Lāzo. Es ļoti pateicos kolēģiem par intensīvo darbu un lielo ieinteresētību šā  likumprojekta tapšanā. Paldies. (Starpsauciens: “Ņem par labu!”)

 

            Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

            Tālāk izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Pirmais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

            Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja minēto projektu un nonāca pie secinājuma, ka šis projekts būtu jāatzīst par steidzamu viena iemesla dēļ -  tāpēc, ka tuvojas 1.janvāris, un spēkā stāšanās termiņu nesakritība  var radīt nepatīkamu precedentu. Tāpēc komisija aicina atzīt to par steidzamu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta  “Grozījumi Komerclikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

 

            Dz.Rasnačs. Komisija aicina minēto projektu  apstiprināt pirmajā lasījumā, taču vienlaikus man ir jāinformē jūs, ka konceptuāli ir atbalstīts priekšlikums, ka termiņš būtu jāpārceļ. Taču pamatā acīmredzot diskusijas par pašu termiņu notiks nākamajā nedēļā, kad ir paredzēts projektu izskatīt otrajā un pēdējā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!  Par - 76, pret - 1, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

            Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un  otrā lasījuma datumu!

 

            Dz.Rasnačs. Komisija, izskatot šo projektu, ir nolēmusi uzaicināt Tieslietu ministrijas, Finansu ministrijas un Ārlietu ministrijas atbildīgos pārstāvjus, līdz ar to par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija aicina noteikt 19.decembri.

 

            Sēdes vadītājs. Un izskatīšana - 21.?

 

            Dz.Rasnačs. Un izskatīšana notiks 21.decembrī.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

            Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka ministru atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu sakarā ar to, ka attaisnotu iemeslu dēļ ministri šodien nevar ierasties.

Vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

 

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu tagad ierasties komisijas telpās uz sēdi.

 

Sēdes vadītājs. … Antai Rugātei.

 

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi, jo ir jāizlemj jautājums par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim… Linardam Muciņam.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. … Jānim Gaigalam.

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, neaizmirstiet, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas īsa sēde notiks tūlīt tepat komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru  lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 


A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Arnis Kalniņš, Leons Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Linards Muciņš, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Aida Prēdele, Valdis Lauskis.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 16.sēde

2000.gada 14.decembrī

 

 

Par darba kārtību                     - 1.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seiksts                   - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo

palīdzību””

                   (2550. un 2550-a dok.)          - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas

Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju,

1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju

savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas

Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz

Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju,

Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un

Administratīvajiem noteikumiem”

                   (2551. un 2551-a dok.)          - 2.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam V.Birkavam”

                   (2559. dok.)                         - 3.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam”

                   (2560. dok.)                         - 3.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Bekasovam”

                   (2561. dok.)                         - 3.lpp

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

(2.lasījums) (Steidzams)

                   (2497. un 2497-b dok.)          - 3.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Lagzdiņš                   - 3.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Seile                   - 4.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 7.lpp.

                                      - dep. A.Kalniņš                   - 9.lpp.

                                      - dep. M.Grīnblats                   - 10.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un

nodevām”” (3.lasījums)

                   (2555. dok.)                         - 12.lpp.

 

Ziņo                              - dep. I.Ūdre                   - 12.lpp.

 

 

Likumprojekts “Atkritumu apsaimniekošanas likums”

(3.lasījums)

                   (2556. dok.)                         - 15.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Razminovičs                   - 15.lpp.

 

Debates                        - dep. V.Lauskis                   - 18.lpp.

                                              - 21.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 22.lpp.

 

 

Likumprojekts “Nacionālās drošības likums” (3.lasījums)

                   (2557. dok.)                         - 25.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Kudums                   - 25.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas

Pašvaldību savienībai” (1.lasījums)

                   (1769. un 2548. dok.)          - 38.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 38.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas

likumā” (2.lasījums)

                   (2356. un 2552. dok.)          - 38.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Kudums                   - 39.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”

(2.lasījums)

                   (2262. un 2553. dok.)          - 39.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Kudums                   - 40.lpp.

 

Likumprojekts “Valsts aizsardzības finansēšanas likums”

(1.lasījums)

                   (2270. un 2554. dok.)          - 40.lpp.

 

Ziņo                              - dep. V.Balodis                   - 41.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(2.lasījums)

                   (2453. un 2558. dok.)          - 41.lpp.

 

Ziņo                              - dep. V.Lāzo                   - 42.lpp.

 

Debates                        - dep. V.Lāzo                   - 42.lpp.

                                              - 43.lpp.

                                      - dep. I.Birzniece                   - 44.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 47.lpp.

                                      - dep. I.Birzniece                   - 48.lpp.

                                      - dep. V.Lāzo                   - 49.lpp.

                                      - dep. A.Seiksts                   - 50.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 51.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš                   - 52.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 53.lpp.

                                      - dep. O.Grīgs                   - 53.lpp.

                                      - dep. A.Šķēle                   - 54.lpp.

                                      - dep. I.Burvis                   - 55.lpp.

                                      - dep. O.Grīgs                   - 55.lpp.

                                      - dep. V.Lāzo                   - 56.lpp.

                                      - dep. B.Cilevičs                   - 57.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 58.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 59.lpp.

                                      - dep. A.Seiksts                   - 60.lpp.

                                      - dep. A.Šķēle                   - 60.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 61.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 63.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 63.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 63.lpp.

                                              - 65.lpp.

                                      - dep. I.Birzniece                   - 65.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 67.lpp.

                                      - dep. V.Lāzo                   - 68.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 69.lpp.

                                      - dep. A.Rugāte                   - 69.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 70.lpp.

                                      - dep. R.Pīks                   - 71.lpp.

                                      - dep. I.Birzniece                   - 72.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 73.lpp.

                                      - dep. A.Rugāte                   - 74.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 75.lpp.

                                      - dep. V.Lāzo                   - 75.lpp.

                                      - dep. I.Birzniece                   - 76.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 76.lpp.

                                      - dep. B.Cilevičs                   - 78.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 79.lpp.

                                      - dep. J.Lāčplēsis                   - 81.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 82.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 84.lpp.

                                      - dep. J.Lāčplēsis                   - 84.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 85.lpp.

                                      - dep. M.Mitrofanovs                   - 85.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 85.lpp.

                                      - dep. M.Mitrofanovs                   - 86.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 89.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (1.lasījums)

(Steidzams)

                   (2565. dok.)                         - 90.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 90.lpp.

 

Paziņojumi                   - dep. R.Ražuks                   - 92.lpp.

                                      - dep. A.Rugāte                   - 92.lpp.

                                      - dep. L.Muciņš                   - 92.lpp.

                                      - dep. J.Gaigals                   - 92.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs                   - 93.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi