Latvijas Republikas 7.Saeimas  rudens sesijas sestā sēde

2000.gada 12.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 12.oktobra sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajam lasījumam. Ir sagatavots lēmuma projekts, kuru komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Iebildumu nav. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - pēc darba kārtības 11.punkta iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās””. Iebildumu nav.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības trešajā sadaļā lēmuma projektu “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Iebildumu nav. Paldies.

Vakar pulksten 21.50 es saņēmu Valsts prezidentes iesniegumu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, tiek prasīta likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” otrreizēja caurlūkošana. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums šī prasība ir jāiekļauj tuvākajā Saeimas sēdē, tātad jāizskata šodien. Ierosinu izskatīt šo iesniegumu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Paldies.

Ir saņemts Ministru prezidenta Andra Bērziņa iesniegums ar lūgumu atlikt likumprojekta “Par telekomunikācijām” izskatīšanu otrajā lasījumā līdz šā gada 7.decembrim. Vai ir iebildumi pret šo iesniegumu? Iebildumu nav.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības” un iekļaut minēto lēmuma projektu šā gada 19.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgā komisija šo jautājumu skatīja, un atbildīgajai komisijai ir savs viedoklis, tāpēc es ļoti labprāt dzirdētu pamatojumu, kāpēc šis jautājums tiek atlikts.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputāti ceļ iebildumus, balsosim par priekšlikumu izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības” un iekļaut minēto lēmuma projektu 19.oktobra sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 25, atturas - 31. Lēmuma projektu izskatīsim šodien.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Publisko institūciju likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nē, nē! Es par komisijām.”) Nē, runās par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par arhīviem”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par arhīviem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sinkas, Dobeļa, Lāces, Vidiņa, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neviens mūsu vietā neaizstāvēs Latviju. Tikai stingra un skaidra nostāja mūsu valstij būtiskos jautājumos var nodrošināt Latvijai cienīgu vietu pasaules valstu vidū. Un tieši tāpēc ir nožēlojami, ja mēs paši izvairāmies no pagātnes notikumu izvērtēšanas un vajadzīgā skaidrojuma pieprasīšanas no visām šajos notikumos iesaistītajām valstīm un tautām. Tad, kad Latvijai kaut ko cenšas uzspiest citi, momentā mūsu valstī atrodas pietiekami daudz tādu, kuri gatavi pazemīgi ieklausīties vadošos norādījumos no visām debespusēm. Un tie ir tie paši cilvēki, kas runā par neskatīšanos atpakaļ! Pēdējo mēnešu notikumi ļoti spilgti to parāda. Latvijas okupācija bija, un tās nodarītie zaudējumi vēl šobaltdien ir acīm redzami. Vainīgie arī ir zināmi. Visupirms tā ir PSRS ar visu savu komunisma dvingu. Un tagad, kad šis vājprātīgais veidojums ir sabrucis, savas pretenzijas uz mantojumu nepārprotami ir pieteikusi Krievija, kas jau pirms PSRS izveidošanās ir pietiekami bieži viesojusies Latvijā. Visādi carveidīgie Alekseji, Ivani, Pēteri, Aleksandri un Nikolaji šeit ir pietiekami bieži bāzuši savus degunus. Un šodien atliek skaidri atzīt okupācijas faktu un domāt par šā fakta seku iespējamo likvidāciju. Protams, nožēlojami ir klausīties tajā vārgajā šļupstēšanā, kas no dažām apaļām mutītēm skan: lūk, Krievija atkal īpatnēji izturēšoties. Kamēr Krievijā iedzīvotājus varēs muļķot ar uzpūstu lielkrievu šovinistu putru, Krievijas rīcība jebkurā brīdī var kļūt neprognozējama, un tam nebūs nekāda sakara ar Latvijas rīcību.

Atcerēsimies, kā bija ar 17.jūnija kā Latvijas okupācijas dienas noteikšanu! Sākumā Krievijā daži pabrēca, daži pakunkstēja, bet jau pēc otrā lasījuma viss palika kluss. Bez tam nevajag atmest cerību par iespējamo sadarbību ar saprātīgiem Krievijas spēkiem. Tādi tur ir. Savādi jau bija - tad, kad šeit, Latvijā, ieradās Krievijas pārstāvji, kuri kādā tikšanās reizē tiešām atzina, ka Latvijas okupācija ir bijusi, daži Latvijas Saeimas deputāti centās to joprojām noliegt.

Mēs jau arī nebūsim vienīgie, kuri cīnīsies par okupācijas fakta starptautisku atzīšanu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā top iecere par vienotu Baltijas valstu nostāju šajā jautājumā. Tas varētu izskanēt pavisam drīz arī Baltijas Asamblejā, un kā tad tur izskatīsies tie šodienas “pret” balsotāji? Ko viņi tur darīs, pārstāvēdami mūsu valsti? Un tāpēc, jo ātrāk mēs Latvijā ķersimies pie šīs lietas, jo lielākas ir iespējas gūt sekmes.

Interesanti ir piebilst, ka arī kolēģi no Tautas partijas jau kādreiz ir centušies kaut ko teikt šajā sakarā. To var pat izlasīt Gundara Bērziņa 1999.gadā parakstītajā dokumentā. Toreiz Tautas partija gan bija opozīcijā. Lūk, izvilkums: “Mēs vēlamies dzirdēt atbildi no valdošo partiju pārstāvjiem, kāpēc, izmantojot saasināto uzmanību, nav pieprasītas kompensācijas par Otrajā pasaules karā Latvijai nodarītajiem zaudējumiem kā no Vācijas, tā arī no Krievijas. Kāpēc mūsu valsts oficiāli nepauž skaidru un precīzu nostāju un vērtējumu par mūsu tautas vēsturi?” Paskatīsimies, kā tie varoņi šodien balsos.

Stāvoklis pirms šodienas balsojuma ir ļoti līdzīgs tam, kāds tas bija pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Pilsonības likumā. Diemžēl arī toreiz daži Latvijas tautas “varoņi” pēdējā brīdī gļēvi ieslēdza atpakaļgaitu un sāka uzvesties pavisam dīvaini. Redziet, un šeit jau būs tas skaidrais balsojums, kas parādīs, kurš ar kuru kopā balso, un tas nebūs balsojums par savējā iestumšanu kaut kādā naudas grābšanas vietā. Šis būs balsojums par attieksmi pret Latviju, pret latviešiem, pret mūsu tautas vēsturi. Līdzīgi balsojumi bija par grozījumiem Pilsonības likumā un par Valsts valodas likumu, un tie ir tie balsojumi, pēc kuriem vērtē patriotismu, vai tas ir īsts vai tas ir tikai vajadzīgajā brīdī un laikā. Tad paskatīsimies izdruku, paņemsim to un redzēsim, kurš ar kuru šodien un kā kopā balsos. Es gan aicinātu vismaz tos latviešus, kuri vēl sevi par tādiem uzskata, balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai ir iebildumi? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 13, atturas - 56. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Seiles, Rasnača, Gaiļa, Kuduma, Tabūna un Prēdeles iesniegto likumprojektu “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu, ka tikai un vienīgi sabiedriskajām organizācijām var atjaunot īpašuma tiesības ar īpašu Saeimas likumu. Un šajā ziņā mums jau ir zināma pieredze. Mēs esam atjaunojuši īpašuma tiesības Līvu savienībai, Igauņu biedrībai un citām sabiedriskajām organizācijām. Zemes gabaliņš, uz kuru lūdz atjaunot īpašuma tiesības un kurš līdz 1940.gadam piederējis Latvijas Virsnieku ģimeņu apvienībai, ir tikai 2,1 hektāra liels un atrodas Carnikavas pagastā. Ir saņemts arī Carnikavas pagasta padomes atzinums par to, ka tai nav iebildumu šo zemes gabalu, kurš nevienai citai personai zemes reformas gaitā nav piešķirts, atdot īpašumā Latviešu virsnieku apvienībai.

Latviešu virsnieku apvienība ir Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedriska organizācija, un tās mērķis ir apvienot un aktivizēt visus Latvijas valstij lojālos aktīvā dienesta, rezerves un atvaļinātos virsniekus un darboties tiešā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šis jautājums ir pārrunāts ar Centrālās zemes komisijas locekļiem, un tāpēc tā ir vienīgā iespēja, kā atjaunot īpašuma tiesības uz šo nelielo zemes gabalu. Lūdzu to atbalstīt.

Pie tam šajā likumprojektā, līdzīgi kā daudzos iepriekšējos, ir iestrādāts arī tas, ka gadījumā, ja šī sabiedriskā organizācija beidz savu darbību, šā īpašuma tiesības pāriet valstij. Bez tam šo zemes gabalu ir aizliegts arī atsavināt. Paldies par uzmanību, ceru uz jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Goldes, Zommeres, Estas, Sprindžuka un Emsiņa iesniegto likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mūsu zemes lielākā bagātība vienmēr ir bijuši stipri, apņēmīgi, ar garīgu spēku, gudrību un darba mīlestību apveltīti cilvēki. Slava, medaļas un ordeņi droši vien nav tas mērķis, kura dēļ šie cilvēki pašaizliedzīgi veikuši savu darbu, taču ikviens jutīsies patiesi gandarīts, ja viņa darbs tiks novērtēts ar valsts apbalvojumu.

Ir pagājuši desmit gadi, kopš Latvija ir brīva valsts, un katrai valstij jāvar izteikt atzinību saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem par izciliem darbiem un varonību valsts labā. Šodien valsts rīcībā ir Triju Zvaigžņu ordenis un Barikāžu piemiņas zīme, pastāv arī atsevišķu resoru veidoti apbalvojumi, kam nav valsts apbalvojuma statusa. Uzskatu, ka ir pienācis laiks atjaunot pirmās brīvvalsts laika valsts apbalvojumus, kuri atbilst šodienas reālajai situācijai, un veidot likumdošanu, kas ļauj attīstīt valsts apbalvojumu sistēmu, papildinot to ar jauniem apbalvojumiem, ja to pieprasa reālā situācija.

Ir laiks noteikt arī kārtību, kādā Latvijā nēsājami citu valstu piešķirtie apbalvojumi, kādi apbalvojumi uzliekami valsts oficiālajos pasākumos. Turpinot kopīgu darbu pie šī valstij vajadzīgā likumprojekta, mēs nedrīkstam aizmirst, ka nav pieļaujama Latvijas Republikai naidīgu ideoloģiju radīto apbalvojumu nēsāšana oficiālajos valsts pasākumos un arī šo naidīgo ideoloģiju simbolikas, kas ir aizliegta, izmantošana. Aicinu aktīvi iesaistīties šā likumprojekta tālākajā apspriešanā. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts ir tikai daļa no valsts apbalvojumu sistēmas, kura mums vēl ir rūpīgi jāizstrādā.

Un vēl. Es tiešām negribētu piedzīvot to, ka 18.novembrī pieņemšanā pie Valsts prezidentes varētu likumīgi rasties situācija, ka tur mēs varētu redzēt nacistiskās Vācijas apbalvojumus un turpat arī kādu no PSRS apbalvojumiem, kas saņemts par cītīgu dienestu Gulaga nometņu apsardzē vai par varoņdarbiem Latgalē Mazo Batu sādžā.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimā pārstāvētā Tautas partija nākusi klajā ar vairākiem likumprojektiem, kam viens no galvenajiem mērķiem ir aizliegt vai ierobežot Latvijā nēsāt ārvalstu ordeņus, medaļas un godazīmes, kas piešķirti līdz 1991.gadam. Ar šiem priekšlikumiem nacionālā, radikālā Tautas partija kārtējo reizi vēlas būt nacionālāka nekā “Tēvzemei un Brīvībai” un izdzēst no tautas atmiņas un padarīt par nebijušu vairāku paaudžu dzīves periodu. Likumprojekta autori uzskata, ka visi tie Latvijas iedzīvotāji, kas laika posmā no 1940.gada līdz 1991.gadam saņēmuši dažādus apbalvojumus... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nemelo! Nevajag!”) Ābiķi, tu paguvi laicīgi aizskriet uz Prezidiju un izņemt savu garadarbu…. nu, labi… vai frakcijas garadarbu… Nevajag pārtraukt! Es nepārtraucu, kad Dalbiņa kungs stāstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet.

M.Lujāns. Paldies.

Likumprojekti uzskata, ka apbalvojumi un godazīmes ir politiski kalpojuši dažādām svešām varām un šo cilvēku nopelni tādēļ nav atzīstami. Tautas partijas frakcijas deputāti nevēlas zināt, ka apbalvojumus un godazīmes tajos gados piešķīra arī par savas dzimtenes aizstāvību pret iebrucējiem, par cīņu pret “brūno mēri”, par izciliem sasniegumiem darbā, zinātnē, kultūrā, sportā un mākslā vai vienkārši par drosmi cilvēku dzīvību glābšanā, vai par izcilām sekmēm mācībās. Īsa ir šo deputātu atmiņa, bet liela ir viņu vēlme, ar sodu piedraudot, uzspiest savu politisko gribu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Mēs kategoriski nosodām šo patvarīgo un nedemokrātisko Tautas partijas rīcību, it sevišķi, protams, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, kad katram ir jācenšas parādīties nacionālākam, nekā viņš ir. Starp citu, Ulmaņa kungam arī ir medaļa kā Latvijas PSR Nopelniem bagātajam sabiedriskajam darbiniekam… Un, teiksim, Paula kungam arī ir gan medaļas, gan ordeņi. Tā ka uz priekšu, kungi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Ordeņu un godazīmju likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 23. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Izskatīsim Valsts prezidentes prasību otrreiz caurlūkot 2000.gada 5.oktobrī pieņemto likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu likums bez debatēm nododams atbildīgajai komisijai.

Vai ir priekšlikumi par to, lai nodotu likumu arī vēl kādai citai komisijai, jo atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likuma otrreizējās izskatīšanas datumu.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Urbanoviča kungs! Likumprojekts dažādās attīstības stadijās šajā parlamentā ir bijis vismaz divus gadus un bijis arī iepriekšējā parlamentā. Ja ir kādi priekšlikumi, tad tie jau ir sagatavoti. Lai gan trešajā lasījumā vienīgās kaut cik nopietnās debates bija par manu priekšlikumu, kas noteica drusciņ citādu izveidošanas kārtību padomei... Tāpēc es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt pirmdienu - nākamās nedēļas sākumu - un ceturtdien likumu izskatīt atkārtoti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gluži nevaru šinī brīdī piekrist savas komisijas priekšsēdētājam Leiškalna kungam. Es piedāvātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.novembri un par izskatīšanas termiņu - 30.novembri. Un motivācija būtu tāda: šis regulators izraisa ļoti lielu sabiedrības uzmanību, un tur ir patiešām ļoti daudz problēmu, kā mēs to šodien labi redzam Valsts prezidentes kundzes vēstulē. Un tādēļ es aicinu noteikt šos datumus. Mums būtu nopietni jāpastrādā pie regulatora, lai kārtējo reizi nebūtu nevajadzīgu satraukumu sabiedrībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja nav, tad vispirms izskatīsim priekšlikumu par tālākajiem datumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 15.novembrim un likuma otrreizējā caurlūkošana notiktu 30.novembrī! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, izskatīšana - 19.oktobrī. Paldies.

Izskatīsim deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 19. līdz 20.oktobrim un no 25. līdz 27.oktobrim.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais iesniegums, kuru ir iesniedzis deputāts Jānis Jurkāns, arī ir lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.oktobrī.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Burvja, Leona Bojāra, Čevera, Arņa Kalniņa, Lauska, Labanovska, Lejas un Salkazanova pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam “Par akciju sabiedrībām””.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Burvja, L. Bojāra, Čevera, A. Kalniņa, Lauska, Labanovska, Lejas un Salkazanova pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieka rīcības atbilstību likumam “Par akciju sabiedrībām””, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Cits lēmums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Debatēt vēlas deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka sociāldemokrātu iesniegums Pieprasījumu komisijai lielā mērā ir sasniedzis savu mērķi. Ministru prezidents ir izteicis publisku brīdinājumu Aigaram Kalvītim un rezultātā netiešā veidā arī atzinis to, ka viss šajā lietā nebūt nav kārtībā.

Es gribētu uzsvērt sekojošo. Mēs aizvien uzskatām, ka likums principā ir pārkāpts, un arī pats ministrs ir vairākkārt uzsvēris to, ka viņš ir pārkāpis likumu. Pēc tam gan atzinis jau maigākā formā, ka nav ievērojis visas likumā noteiktās prasības, un beigu beigās pateicis arī to, ka nu īsti likumu nebūšot pārkāpis.

Es domāju, ka šī viņa uzskatu evolūcija liecina par to, ka īstenībā pašam ministram nav pārliecības, ka viņa rīcība nav bijusi nevainojama.

Es gribētu arī uzsvērt to, ka, protams, šis gadījums nav tas, kāpēc būtu jāizvirza jautājums par ministra demisiju šeit Saeimas sēžu zālē. Kāpēc? Tāpēc, ka varbūt šis likuma pārkāpums nav tik nopietns, bet tas ir simptomātisks. Tas parāda attieksmi pret likumu, pret to, kas ir jāievēro visām valsts amatpersonām. Es domāju, ka, ņemot vērā to, mēs arī iesniedzām iesniegumu Pieprasījumu komisijai, kurai ir jādod savs atzinums, mēs ar šo atzinumu neesam apmierināti un uzskatām, ka šis atzinums ir nepietiekams.

Taču tajā pašā laikā mēs neuzskatām, ka šis lēmums būtu kaut kāda katastrofa tiesiskajai kārtībai valdībā, šeit Saeimā un valstī. Tā tas nav! Taču es gribētu pateikt, ka sociāldemokrāti, ņemot vērā šo likuma pārkāpumu, kas bija reāls, lai arī varbūt par tā milzīgi plašo ietekmi uz sabiedrību varētu vēl diskutēt, nepārtraukti arī turpmāk turēs roku uz pulsa, lai visiem ministriem būtu skaidri zināms, ka likumi ir jāievēro gan no burta, gan no gara viedokļa.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka sakarā ar ministra Kalvīša rīcību publiski no valdības partiju puses trīs “Latvenergo” pilnvarnieki ir izteikuši šaubas par to, vai viņa un Ekonomikas ministrijas sagatavotais “Latvenergo” statūtu projekts, kas tika iesniegts valdībā, neietver Enerģētikas likuma pārkāpumu. Un es varu pateikt pavisam skaidri, ka, pēc mana viedokļa, tas ir ietverts. Protams, paldies Dievam, šis lēmums, šis statūtu projekts vēl aizvien nav pieņemts valdībā. Un, paldies Dievam, ka šī iespējamā nelikumība - apstiprināšana valdībā - nav notikusi, bet tas aizvien vēl parāda, kāda ir attieksme pret likumu un kā tiek strādāts Ekonomikas ministrijā.

Gribētu uzsvērt, ka Kalvītis pats to ir atzinis, un šeit es citēšu viņa sarunu ar Baibu Strautmani Latvijas televīzijā programmā “Mūsu cilvēks”. Viņš teica: “Es pilnīgi uzticos juristiem.” Es domāju, ka ministram nevajag pilnīgi uzticēties saviem juristiem un ka vajag pārbaudīt arī viņu darbu. Un vēl otra tēze, ko viņš teica: “Nez kāpēc visi gribēja interpretēt likumu.” Es domāju, ka likumu interpretēja profesionāļi, jo arī ministram, neapšaubāmi, ir jābūt profesionālam. Šajā “Latvenergo” statūtu projektā, manuprāt, ir manāmas šīs novirzes no Enerģētikas likuma, kas, kā zināms, tika guvis 307 000 Latvijas pilsoņu atbalstu. Un tur tika paredzēts, ka visas akcijas pieder valstij, turpretī šajā statūtu projektā tiek pieļauts, ka akcīze var būt valdei, ka akcīze var būt darbiniekiem kā zināms materiāls un morāls stimulējums, ka akcīzi ar valdes lēmumu varētu saņemt, konvertējot obligācijas, un tamlīdzīgi.

Es varētu minēt virkni vēl citu lietu, kas rada tādas diezgan divdomīgas situācijas, un tāpēc mums ir bažas. Ekonomikas ministram ir jābūt konsekventākam attiecībā uz likumu ievērošanu, it īpaši tādu, kuri izraisījuši lielas politiskas cīņas un par kuriem ir izteikušies mūsu Latvijas Republikas pilsoņi, viņa attieksmei ir jābūt ļoti, ļoti izsvērtai un nopietnai. Mēs aicinātu Kalvīša kungu nezaudēt nopietnību, jo profesionalitāte paredz arī likumu ievērošanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim… Lūdzu uzmanību, kolēģi! Balsosim par deputātu pieprasījumu “Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam “Par akciju sabiedrībām”.” Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 13. Pieprasījums noraidīts.

Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu “Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu iesniegumu: “Iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 14. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā sadaļā “Lēmuma projektu izskatīšana”.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Vakar Saeimas Juridiskā komisija izskatīja vairākus jautājumus par tiesnešu apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Šo jautājumu mēs lūdzām iekļaut šīsdienas darba kārtībā, jo tiesnesei Ingunai Radzevičai pilnvaru termiņš beidzas pavisam drīz. Komisija aizklātā balsojumā, vienprātīgi balsojot “par”, atbalstīja Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ingunu Radzeviču par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2320. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas izdarīts, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Šo pārkāpumu izdarījis deputāts Jānis Jurkāns. Jums ir iespēja iepazīties ar administratīvo protokolu, kas ir pievienots dokumentiem. Deputāts Jānis Jurkāns ir informējis komisiju, ka atzīst protokolā norādīto faktu. Līdz ar to jūsu izlemšanai tiek piedāvāts lēmuma projekts: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.” Komisija šo lēmuma projektu ir atbalstījusi vienbalsīgi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.2329. Minēto jautājumu izskatīja Saeimas Juridiskā komisija divās sēdēs. Jautājuma izskatīšanas gaitā tika uzklausīts gan prasības iesniedzējs, konkrēti, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, gan arī Liepājas tiesas tiesnese. Komisijas locekļiem bija ļoti daudz jautājumu, uz kuriem tika saņemtas daļējas vai arī tādas atbildes, par kurām rodas šaubas. Pievienotajos materiālos, ja jūs rūpīgi esat tos pētījuši, jums ir redzams, ka 1998.gada 15.maijā ir minētajai personai, toreiz vēl Liepājas pilsētas Policijas pārvaldes 1.iecirkņa priekšniecei, sniegts raksturojums un ir bijis ieteikums viņai pretendēt uz tiesneša amata vietu. Raksturojums ir visnotaļ pozitīvs, taču nu, jau pēc ilgāka laika, tiek ierosināta lieta par konkrētā policijas iecirkņa darbinieku darbībām. Un šajā sakarā Ģenerālprokuratūra lūdz Saeimas piekrišanu izdot minēto tiesnesi. Komisija, kā jau minēju, uz ļoti daudziem jautājumiem nesaņēma pilnīgas un izsmeļošas atbildes vai arī atbildes nebija tādas, par kurām nebūtu šaubu. Komisija, aizklāti balsojot, nonāca pie tāda rezultāta, ka tikai viens no astoņiem balsojušajiem deputātiem atbalstīja Ģenerālprokuratūras lūgumu un uzskatīja to par pamatotu. Viens balsoja “pret”, un seši aizklātā balsojumā atturējās (tas principā ir līdzvērtīgi tam, ka šā lēmuma projekta virzīšana netiek atbalstīta). Tādējādi arī ir tapusi komisijas priekšsēdētāja vēstule, kurā minēts: Juridiskā komisija neatbalstīja piekrišanas došanu Liepājas tiesas tiesneses Jaunskungas saukšanai pie kriminālatbildības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanai pie kriminālatbildības.” Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 23, atturas - 20.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 23, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu jūs izskatīt Saeimas lēmuma projektu un rast iespēju to atbalstīt. Kādēļ mēs lūdzam priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās” (likumprojekta reģistrācijas numurs ir 649) līdz šā gada 1.decembrim? Tikai tādēļ, ka mums ir nepieciešamība saskaņot likumprojektā lietotos terminus ar Komerclikumu un Koncernu likumu, kā arī ar Eiropas Savienības direktīvu nr.94/45. Mēs gribam šo darbu izdarīt ļoti godprātīgi un nekļūdīties, tādēļ es lūdzu kolēģu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās” līdz 2000.gada 1.decembrim.” Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”””.

Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz, ka, ieceļojot Latvijā, jāizpilda dokumenti. Dokumenti var tikt aizpildīti četrās valodās - franciski, angliski, vāciski un krieviski, kā arī latviski; latviešu valoda ir piektā pamatvaloda. Mēs ierosinām atcelt steidzamību tādēļ, ka gribam attiecībā uz trešo lasījumu noteikt, ka, ieceļojot Latvijā, dokumenti būs jāizpilda tikai divās valodās - tātad latviešu un angļu valodā. Mēs ierosinām atcelt steidzamību, lai šādu precizējumu varētu izdarīt, gatavojot nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vairāk neviens debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atcelt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.” Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 14, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2322-b. Priekšlikumi otrajam lasījumam, kurus iesnieguši deputāti un Juridiskā komisija.

1.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Silvija Dreimane, - papildināt likumprojekta 8.panta otro daļu, kurā uzskaitītas valodas, ar vārdu “franču”. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija ir tekstu precizējusi - vārdu “uzturēšanās” aizstājusi ar vārdu “termiņuzturēšanās”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3.priekšlikums. Deputāte Silvija Dreimane ir arī 30.panta otrajā daļā tekstu papildinājusi, tāpat kā 8.pantā, ar vārdu “franču”. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4.priekšlikums. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi, jo pati ir iesniegusi šo priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās laiku: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.”

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Muciņš. 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja piecu deputātu - Miroslava Mitrofanova, Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Aleksandra Bartaševiča un Andreja Klementjeva - iesniegto priekšlikumu un to neatzina. Komisija turklāt pieņēma zināšanai, ka attiecīgo piedāvājumu negatīvi novērtēja gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas lielāko pilsētu, tādu kā Rīga, Daugavpils, Ventspils, pašvaldības. Tāpat pieņēma zināšanai, ka negatīvu vērtējumu par attiecīgo priekšlikumu ir izteikusi Finansu ministrija un ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu atstāja bez izskatīšanas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi Finansu ministrijas priekšlikumu, kādi grozījumi varētu būt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu - Finansu ministrijas priekšlikumu ņemt par pamatu un jums šodien pirmajam lasījumam piedāvāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātu alternatīvu redakciju. Pozitīva jūsu balsojuma gadījumā atkal varēs strādāt pie piedāvātajiem labojumiem, un arī tie godātie deputāti, kuru piedāvājums tagad netika pieņemts, varēs attiecībā uz otro lasījumu piedāvāt savus labojumus. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Lauskis. Mēs uzskatām, ka šis termiņš varētu būt 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2317.

Tātad pirmais ir redakcionāls labojums - vārdu “aiz” aizstāt ar vārdu “pēc”.

Savukārt otrais labojums attiecas uz to, ka 4.pantā ir jānorāda, kura daļa tiek papildināta ar piedāvāto tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī trešais labojums ir redakcionāls labojums, kurā piedāvāts aizstāt šos divus vārdus - “pēc” un “aiz”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Arī ceturtais ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Savukārt piektais labojums attiecas uz to, ka pamatlikuma 20.pantā ir jānorāda tā daļa, kurā ir izdarīts labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Arī šeit pirmais labojums attiecas uz redakciju. Tāpat tiek mainīti vārdi - “pēc” ir aizstāts ar “aiz”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Arī otrais labojums ir redakcionāls.

Un trešajā labojumā tātad tiek piedāvāts papildināt šo pantu pēc vārdiem “pēc ievēlēšanas” ar vārdiem “vai izveidošanas”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Un arī turpmāk ir vēl redakcionāli labojumi. Ceturtais labojums ir redakcionāls, arī piektais un sestais.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Stalidzāne. Un arī septītais labojums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Tāpat redakcionāls ir arī astotais labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad vēl devītais labojums. Tur tiek piedāvāts pirms vēlēšanu komisijām norādīt, kādas tās ir komisijas, - tātad, ka tās ir pilsētu, novadu un pagastu komisijas. Bez tam šajā labojumā tiek piedāvāts papildināt pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Un desmitais labojums ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī vienpadsmitais labojums ir redakcionāls labojums. Savukārt divpadsmitajā labojumā tiek piedāvāti pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvija varētu pievienoties Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai, kas palīdzēs Latvijai saskaņot ar citu valstu nacionālo tiesību normām Latvijas tiesību aktus krimināltiesību jomā, kuri ir par korupcijas jautājumiem. Tātad atbildīgā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta virzību, un, kā zināms, šis jautājums mūsu valstī ir visai sāpīgs. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izbrīnu rada izmaiņas Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā, un vēl briesmīgāk, ka tās izmaiņas, ko mēs gribam ieviest, ir akceptējis Ministru kabinets. Es citēšu ne visus pantus, bet 12.pantu. Eiropas Padome 12.pantu pieņēmusi tādā redakcijā: “Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuru nepienākošos priekšrocību jebkurai personai, kura apgalvo vai apstiprina, ka ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nelikumīgā veidā ietekmēt lēmuma pieņemšanu, ko veic jebkura 2., 4.-6. un 9.-11.pantos minēta persona, neatkarīgi no tā, vai šī nepienākošā priekšrocība ir paredzēta šai personai vai jebkurai citai personai, kā arī šādas priekšrocības piedāvājuma vai apsolījuma pieprasīšanu, saņemšanu vai akceptēšanu kā atlīdzību par šādas ietekmes izdarīšanu, neatkarīgi no tā, vai šāda ietekme ir tikusi izdarīta un vai iedomātā ietekme ir novedusi pie paredzētajiem rezultātiem.” Mūsu piedāvātā labojuma 3.pantā ir teikts: “Saskaņā ar Konvencijas 37.panta pirmo daļu Konvencijas 12.pantā minētās darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums.” Cienījamie kolēģi, vai tad tik tiešām ar mūsu balsojumu un ar mūsu rokām mēs atbalstīsim tādu izmaiņu, lai Latvija arī turpmāk būtu “nozagta valsts”? Vai tas nav briesmīgi? Un ko dara Ministru kabinets? Un tāpēc, kā jūs dzirdējāt pirms vismaz divām nedēļām, ārvalstu investori bija sanākuši pie Ministru prezidenta un stāstīja par tām briesmīgajām lietām, kuras tik tiešām grauj Latvijas ekonomiku, - par kukuļu ņemšanu. Nu, protams, ārvalstnieki ir paši vainīgi, jo viņi iesāka, to sērgu ienesa Latvijā, kukuļojot mūsu ierēdņus, lai saņemtu tos vai citus pasūtījumus vai aizņemtu “nišas”, kuras līdz tam aizņēma Latvija ārējā tirdzniecībā. Viņi saņem to, ko viņi iemācīja mūsu ierēdņiem darīt. Tāpēc mēs esam nolikti tādā secībā starp valstīm korumpētības ziņā, bet dzīves līmeņa ziņā mēs esam kādā sešdesmitajā vietā. Un ir arī citi negatīvi vērtējumi, kuri attiecas tieši uz Latviju. Un, pieņemot šādas izmaiņas septiņos astoņos pantos, mēs paliekam smieklīgi Eiropas Savienības valstu priekšā, bet mēs taču tā tiecamies uz Eiropas Savienību!

Tas ir viens aspekts.

Otrs. Mēs taču atraisām rokas, lai arī turpmāk visdažādākie mafiju grupējumi no visām valstīm varētu darboties Latvijā un lai mūsu noziedzīgie elementi arī turpmāk varētu veidot savu pelēko ekonomiku. Šo ierosinājumu nevar atbalstīt. Ja Ministru prezidents var parakstīt tādu dokumentu, tad, nu, ziniet, tas ir nožēlojami! Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Ja mēs atmetam visu to emocionālo un lieko, ko teica Bojāra kungs, tad man jāsaka, ka tiešām ir dažas nianses šajā likumā, ar ko tiek pieņemta Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija. Un šoreiz es balstos uz tādu autoritāti kā, piemēram, advokātu Niedres kungu, kurš piedalījās Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē un kurš tiešām norādīja, ka 3.pants un 4.pants satur sevī zināmas iekšējas pretrunas, kas attiecīgās tiesās var būt dažādi interpretētas, jo pēc idejas tiesām jāuzskata konvencija par augstāku likumu vai augstāku dokumentu nekā, piemēram, konkrētais Krimināllikums. Un 3.pantā runa ir par to, ko jau minēja Bojāra kungs, ka kaut kādas darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums. Katrā ziņā, kā to apgalvoja Niedres kungs mūsu komisijā, tas dod ļoti plašu interpretācijas lauku advokātiem, un viņš kā advokāts ar to varētu būt ļoti apmierināts, tomēr viņš uzskata, ka, no tiesu prakses viedokļa, tas varētu radīt lielu haosu.

Un 4.pantā pievērsiet uzmanību nodarījuma gadījumam, ja to izdara privātsektora atbildīgs darbinieks. Šeit ar tiem atbildīgajiem darbiniekiem arī ir problēma. Arī uz to norādīja Niedres kungs, ka interpretācijā ir ieviesti atbildīgie darbinieki tikai tādos jautājumos kā, piemēram, kukuļi, taču, ja kukuļdevējs nav formalizēts atbildīgs darbinieks, tad iznāk, ka faktiski saskaņā ar šo konvenciju viņš nav tiesājams. Līdz ar to man šoreiz gandrīz vai ir jāpiekrīt Bojāra kungam... jāpiekrīt faktiski ne tik daudz Bojāra kunga, bet gan Niedres kunga izteiktajām domām mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā un jāuzskata, ka, manuprāt, Tieslietu ministrijai kopā ar Ārlietu ministriju būtu vēlreiz nopietni jāpārskata šis te dokuments vai šis te likums, ar kuru mēs pieņemam šo konvenciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Ādamsons ir zālē un vēlas piedalīties debatēs? Es saprotu, ka ne.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Krasta kungs, jums ir kas piebilstams?

G.Krasts. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šā dokumenta tālāku izskatīšanu, un jāsaka, ka šīs te normas, kam ir pietiekami vispārīgs raksturs un kas faktiski ir reāli nākušas no dažādu valstu nacionālajām likumdošanām, kuras ir spējušas apkarot korupciju... Es nezinu, vai tās varētu tik efektīvi tikt apšaubītas valstīs, un konkrēti arī mūsu valstī, kur mēs neesam spējuši tikt galā ar šo te līgumu.

Tāpēc es aicinu deputātus balsot par šīs konvencijas apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Krasts. Priekšlikumus es aicinātu iesniegt līdz 25.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā”” otrajam lasījumam.

Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Leiškalna kungs?

K.Leiškalns. Nē, paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajam lasījumam līdz šā gada 19.oktobrim.” Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamie Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Tūlīt sanāksim uz delegācijas sēdi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās 4.stāvā.

Sēdes vadītājs. ...Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes reformu apakškomisijas sēde notiks šodien pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. ...Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus lūdzu pēc 10 minūtēm pulcēties Sarkanajā zālē, lai apspriestu dažus Juridiskā biroja sagatavotus labojumus Kodoldrošības likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 6.sēde

2000.gada 12.oktobrī

 

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

Prieklikums            - dep. Dz.Rasnačs            - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Publisko institūciju likums”

            (2319. un 2319-a dok.)    - 2.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. P.Tabūns            - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par arhīviem””

            (2321. un 2321-a dok.)    - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”

            (2324. un 2324-a dok.)    - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par PSRS okupācijas nodarīto

zaudējumu kompensāciju” (Nav pieņemts)

            (2327. un 2327-a dok.)    - 3.lpp.

 

Prieklikums            - dep. J.Dobelis            - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu

Latviešu virsnieku apvienībai”

            (2328. un 2328-a dok.)    - 5.lpp.

 

Prieklikums            - dep. A.Seile - 6.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums”

(Nav pieņemts)

            (2332. un 2332-a dok.            - 6.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. J.Dalbiņš            - 7.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 8.lpp.

                                   

 

Par likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

otrreizējo caurlūkošanu                - 9.lpp.

 

Prieklikumi            - dep. K.Leikalns            - 9.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 10.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam E.Inkēnam”

            (2334. dok.)                - 10.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Jurkānam”

            (2333. dok.)                - 10.lpp.

 

 

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim “Par

ekonomikas ministra un VAS “Privatizācijas aģentūra”

valsts pilnvarnieka A.Kalvīša rīcības atbilstību likumam

“Par akciju sabiedrībām”” (Pieprasījums noraidīts)

            (2253. un 2253-a dok.)    - 10.lpp.

 

Ziņo                 - dep. I.Geige - 11.lpp.

 

Debates                        - dep. E.Baldzēns            - 11.lpp.

 

 

 

Par darba kārtību              - 13.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par I.Radzēvičas apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”

            (2342. dok.)                - 13.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 14.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta J.Jurkāna

saukšanai pie administratīvās atbildības”

            (2320. dok.)                - 14.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 14.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Liepājas tiesas tiesneses A.Jaunskungas

saukšanu pie kriminālatbildības” (Nav pieņemts)

            (2329. dok.)                - 15.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 15.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa

pagarināšanu likumprojektam “Par darbinieku informēšanu

un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās

un uzņēmējsabiedrību grupās””

            (2337-b dok.)             - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Barča            - 16.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu

un uzturēšanos Latvijas Republikā””            - 17.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Lagzdiņš            - 17.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””

(2.lasījums)

            (2322. dok.)                - 17.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 18.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””

(1.lasījums)

            (1848. un 2289. dok.)            - 19.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Lauskis            - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo

vēlēšanu komisiju”” (2.lasījums)

            (2160. un 2317. dok.)            - 20.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Stalidzāne            - 20.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu,

pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu

komisijām”” (2.lasījums)

            (2159. un 2318. dok.)            - 21.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Stalidzāne            - 21.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību

pretkorupcijas konvenciju” (1.lasījums)

            (2172. un 2330. dok.)            - 23.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 23.lpp.

 

 

Debates                        - dep. L.Bojārs            - 23.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs            - 25.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa

pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

otrajam lasījumam”                    - 26.lpp.

 

 

Paziņojumi            - dep. R.Ra˛uks            - 27.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 27.lpp.

                        - dep. K.Leikalns            - 28.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 28.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi