Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas sestā sēde

2000.gada 10.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Sāksim izskatīt mūsu šīsdienas darba kārtību. Acīmredzot mums būs tās izskatīšana jāpārtrauc Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi kunga ierašanās brīdī.

Vispirms mums ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā. Ir saņemts deputātu iesniegums ar lūgumu pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darbības laiku un galaziņojuma iesniegšanas termiņu līdz 2000.gada 15.jūnijam. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Iekļaujam aiz sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Nākamais. Ir saņemts desmit deputātu iesniegums, kas ir līdzīgs iepriekšējam. Tas ir lūgums pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darbības laiku līdz 2000.gada 16.martam. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” iekļaušanu darba kārtībā? Neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Iekļaujam sadaļā “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums par deputāta Guntara Krasta atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtības sadaļā “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Neviens neiebilst. Nebalsosim.

Ir saņemts deputātu priekšlikums par deputātu Jura Sinkas un deputāta Jura Siliņa apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgajiem pārstāvjiem. Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas. Iekļaujam sadaļā “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Desmit Saeimas deputāti lūdz Saeimu iekļaut 10.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Marisam Andersonam uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, un izskatīt šo jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem. Neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Iekļaujam šo jautājumu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pieaugušo izglītības likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 51. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Pārtraucam skatīt mūsu šīsdienas darba kārtību. Lūdzu ar aplausiem sveikt augsto viesi Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi ar ierašanos Saeimā! (Aplausi.)

R.Prodi (Eiropas Komisijas prezidents).

Godājamie parlamenta dalībnieki! Dāmas un kungi! Man patiešām tas ir liels gods - uzrunāt jūs šeit šodien. Mēs esam sasnieguši ievērojamu pakāpi mūsu attiecību uzlabošanā un kāpināšanā. Pavisam drīz jūsu valsts tiks uzaicināta piedalīties iestāšanās sarunās, lai iestātos Eiropas Savienībā, un arī es kā Eiropas Komisijas prezidents personiski apsveicu šo notikumu.

Es ļoti uzmanīgi lietoju šādus vārdus, taču turpmāko pāris mēnešu laikā, es domāju, mēs droši varēsim teikt, ka mēs kopīgi rakstām vēsturi. Mēs rakstām 21.gadsimta vēsturi! Eiropa ir daudz ko iemācījusies no vēstures, no savas pagātnes, un arī tās cilvēki ir iemācījušies to, ka ir jābūt kopā. Tā būs sociālā ziņā ļoti integrēta Eiropa.

Ļoti nozīmīga nodaļa vai lappuse Latvijas vēsturē tika ierakstīta jau 1998.gada rudenī - tad, kad Eiropas Komisija atzina, ka Latvija ir panākusi ievērojamu progresu, lai tā varētu atbilst tām prasībām, kas tiek izvirzītas valstīm, lai tās varētu iestāties Eiropas Savienībā, un kad tika uzsvērts, ka 1999.gada beigās iestāšanās sarunas ar Latviju varētu sākties. Šim viedoklim piekrita arī lielās dalībvalstis. Galīgo lēmumu par to pieņēma Helsinku samitā, un 1999.gadā tika uzrakstīts arī ziņojums.

Jūs, godājamie parlamentārieši, esat spēlējuši nozīmīgu lomu visā šajā kontekstā un esat spējuši noturēt savus panākumus. Šobrīd es gribu tik tiešām izteikt jums cieņu un ar pilnu atbildību atzīmēt to, ka jūs esat tādu sasniegumu veikuši. Projekts integrācijai Eiropā, es uzskatu, ir viena no visnozīmīgākajām prioritātēm, ko jūs esat sev izvirzījuši. Tikai vēl vakar jūs pieņēmāt stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, un tas ir nozīmīgs signāls, apliecinājums tam, cik apņēmības pilni jūs esat, lai iekļūtu Eiropas Savienībā.

Pagājušajā nedēļā es Briselē tikos ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, un tur bija arī apvienoto parlamentāro komisiju pārstāvji, kuri norāda tieši visus šos jautājumus saistībā ar uzņemšanas sarunām. Helsinkos Eiropas Savienības padome pieņēma lēmumu, kas bija nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī visām pārējām piecām kandidātvalstīm. Mēs zinām, ka tagad ir iespējas šīs valstis integrēt politiskā ziņā, balstoties arī uz ilglaicības principiem. Visa Eiropas Savienība tādā kārtā uzņem šīs valstis, un tās kļūst par vienotu Eiropas saimi. Un līdz ar to būs 500 miljoni cilvēku iekļauti šajā Eiropas saimē, kas kopīgi strādās, lai varētu uzlabot dzīves apstākļus saviem bērniem un turpmākajām paaudzēm savās valstīs. Es gribu apliecināt to, ka paplašināta Eiropa spēs labāk rūpēties par labklājību un par visaugstākajiem sabiedrības dzīves standartiem.

Godājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Šis, varētu pat teikt, augstais ambiciozais grafiks palīdzēs mums tikt galā ar šīm problēmām. Mēs vēlamies apsveikt jūs un arī pārējās kandidātvalstis par to, ka jūs esat apņēmušās līdz 2002.gadam pabeigt savus galvenos mājasdarbus. Mēs cenšamies panākt to, lai jaunas dalībvalstis patiešām varētu ienākt mūsu saimē. Tas nozīmē, ka jūsu valstīs tiks veiktas ļoti nopietnas reformas, lai varētu dažādi institucionāli pasākumi tikt uzlaboti jūsu valstīs. Protams, tas nebūs viegls darbs. Taču, lai tik tiešām panāktu risinājumu, tas ir pats nepieciešamākais. Mērķi, kādus jūs sev spraužat, protams, nav viegli sasniedzami, un būtu nepareizi teikt, ka mums šobrīd jārunā tikai par sasniegumiem, jo vēl arvien ir taču tādi jautājumi, ar kuriem jātiek galā.

Visupirms es gribu mudināt jūs, lai jūs vairāk strādātu pie sociālās integrācijas. Jūs jau esat guvuši zināmus panākumus, ir pieņemts Pilsonības likums, un tika pieņemts arī Valodas likums, kas jums tika atdots pārskatīšanai.

Es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība ir atšķirīga no jebkuras citas institūcijas, jo tā ir visnozīmīgākā ideja. Tad, kad es biju Rumānijā un tikos ar Rumānijas parlamenta pārstāvjiem un runāju arī ar minoritāšu pārstāvjiem, es dzirdēju, ka arī viņi vēlas tikt Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība ir minoritāšu savienība. Tas ir stipri uzsvērts - nevis mažoritātes, vairākuma, bet mazākuma. Un tādēļ mums ļoti uzmanīgi jāskatās uz minoritātēm.

Mums ir uzmanīgi jāaplūko valodu jautājums, citādi mēs nevaram tikt galā ar šo problēmu. Jo būtībā vēsture mums ir devusi labu pieredzi šajos jautājumos. Šajos jautājumos mums ir jābūt atvērtiem, ļoti apdomīgiem un saprātīgiem, un dažkārt, protams, šie jautājumi nav viegli risināmi, nav viegli dot uz tiem atbildes. Taču būtībā tas ir pats pamats, uz kā balstās Eiropas saime. Eiropas Parlaments nav lingvistiskā jeb valodas ziņā mažoritārs, mums ir 11 vai 12 oficiālas valodas, un drīzumā, līdz ar jūsu iestāšanos, arī jūsu valoda kļūs par tādu, un tad jau 20 oficiālas valodas skanēs Eiropas Parlamentā. Tā ir Eiropa, tās nav Amerikas Savienotās Valstis. Tā ir Eiropa, un tas nozīmē, ka tur ir dažādas nācijas, dažādas tautas, tautības un ka tur ir stingras saknes. Brisele lepojas ar to, ka tā var noturēt un palīdzēt šīm tautām savas saknes saglabāt. Mēs it kā veicam varbūt tādu vēsturisku eksperimentu. Es nemeloju un nestāstu jums melus. Tas ir kaut kas tāds, kas vēsturē vēl nav bijis, un ļoti ceru, ka arī jūs paši būsiet līdzdalībnieki šīs vēstures tālākajā veidošanā.

Viena no bažām vai bailēm, kādas cilvēki izjūt, kad tie iestājas Eiropas Savienībā, ir tāda, ka, lūk, varētu it kā zaudēt savu nacionālo identitāti, savu kultūru vai savas valodas īpatnības. Es gribētu teikt to, ko es jau pirms tam sacīju, - ka latviešiem, latviešu tautai vajadzētu būt pārliecinātai par to, ka daudzpusībai ir ārkārtīgi liela nozīme un ka šis mantojums allaž tiek lolots un sargāts un mēs to saglabājam par katru cenu. Valoda, kultūra - tās dažkārt, protams, var izraisīt grūtības, jo cilvēki neizprot… Arī tādā sakarā, ka, ja pie mums skan 20 valodas... jūs varat saprast, ko tas nozīmē! Taču mūsu spēks ir tieši tajā apstāklī, ka mēs integrējam cilvēkus no dažādām vietām, ar dažādu pagātnes mantojumu. Mēs vienkārši pēc tam atklājam, kādas šīs saknes vispār ir, kādas šīs tradīcijas ir. Un tad, kad šie cilvēki, šo dažādo kultūru pārstāvji, saliek savas galvas kopā, rezultāts ir tas, ka tik tiešām rodas, ģenerējas jaunas idejas.

Un tāpēc mani ļoti iepriecē tas fakts, ka Latvijas valdība nesen pieņēmusi sociālās integrācijas programmu. Tur tiek uzsvērts, ka, integrējot savu sabiedrību, jūs daudzējādā ziņā varbūt pat ejat pa priekšu daudzām citām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi, jo jūs sekojat senai Eiropas tradīcijai. Jūs cenšaties saglabāt šo kohēziju, saplūšanu, šo daudzpusību un saglabāsiet arī savu kultūras mantojumu.

Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jums ir daudzi uzdevumi veicami šobrīd, daudz izaicinājumu. Ļoti daudzi cilvēki vēl šobrīd ir varbūt nedaudz atstatus no Latvijas sabiedrības, viņiem jāmācās latviešu valoda, viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzīgā roka daudzējādā ziņā… jo šādā ziņā jūs varat lielā mērā palīdzēt. Visu cilvēku apņemšanās veidot integrētu sabiedrību ir nozīmīgs punkts, un attiecīgo cilvēku kultūra, tradīcijas kļūst par neatņemamu sabiedrības daļu. Progresa ziņojumā jūs varat redzēt, kādas ir grūtības un kas ir vēl jāveic, un kāda bija pagājušā gada krīze. Taču, neraugoties uz pagājušā gada krīzi, Latvija tomēr spēja saglabāt aizsākto ceļu, saglabāt tirgus ekonomikas pamatus.

Protams, jums jādomā par to, kādā veidā jūsu valsts virzīsies tālāk, kā tā varēs tikt galā ar tiem daudzajiem patērētājiem, ar kuriem jums būs saskare, iestājoties Eiropas Savienībā. Jums būs jādomā arī par to, kādā veidā panākt, lai jūs varētu sniegt visaugstākā līmeņa pakalpojumus, jo latviešu ražotais taču faktiski virzās uz šo lielo tirgu, ar kuru viņiem vajadzēs konkurēt.

Jums vajadzēs rūpēties arī par apkārtējo vidi, lai tā būtu biznesam jeb uzņēmējdarbībai draudzīga, lai jūs varētu nodrošināt pilnīgu tā funkcionēšanu… pilnu tirgus funkcionēšanu, ņemot vērā arī apkārtējās vides jautājumus.

Pirmajos gados jūs esat vairāk vai mazāk tikuši galā ar šiem jautājumiem, bet ir vēl daudz kas jums jāpielāgo.

Tad, kad tika uzrunātas kandidātvalstis, es, protams, runāju arī par to, kā jūs pieņemat acquis communautaire, tas ir, visas Eiropas Savienības likumdošanas kopumu. Protams, tas ir liels darbs, un katrai valstij, kura vēlas kļūt par dalībvalsti, jātiek ar šo materiālu galā. Latvija jau ir daudz ko paveikusi un lielu daļu no tā pārņēmusi. To jūs varat izlasīt mūsu pēdējā ziņojumā. Taču vēl ir vairākas jomas, pie kurām nāksies piestrādāt. Un tas būs jādara neatkarīgi no tā, kādas sadaļas vai nodaļas tiks šeit apspriestas uzņemšanas laikā. Es zinu, ka Latvija jau ir daudz ko paveikusi, un es esmu ļoti pateicīgs jums par to.

Lai varētu virzīties tālāk, mēs novērtējam arī to, cik nopietni jūs esat šiem jautājumiem pievērsušies. Lai varētu sasniegt vēl ievērojamāku progresu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl daudziem jautājumiem. Jo galu galā mūsu kopīgais mērķis ir ne tikai atvērt šīs nodaļas, bet arī slēgt vai aizvērt šīs nodaļas, beigt sarunas par šīm nodaļām. Un ļoti svarīgi ir, cik daudzas šīs nodaļas vai sadaļas jūs spēsiet aptvert šajās sarunās.

Helsinkos tika izlemts, ka būs konceptuāla diferenciācija attiecībā pret valstīm. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums. Tātad par katru valsti individuāli spriedīs, par katras valsts progresu tiks spriests atsevišķi. Tas, protams, ir ļoti izdevīgi katrai valstij, jo ikvienai būs dota iespēja panākt kādu citu valsti. Un valstij, kura būs gatava, mēs ļausim iestāties, jo, ja jau ir likumi pieņemti, tie ir jārealizē. Protams, realizēšana jau ir daudz grūtāka, jo tā ir pirmām kārtām saistīta ar naudas jautājumiem. Un nav jau noslēpums, ka Latvijai, kā mēs zinām, ir ļoti nopietni uzdevumi administratīvajā jeb valsts pārvaldes jomā. Lai varētu izveidot modernu pārvaldes sistēmu, ir daudz kas jārestrukturizē. Tas ir nozīmīgs šīs reformas segments.

Jums, godājamie parlamentārieši, ir pēdējais vārds sakāms budžeta jautājumos. Ņemot vērā visus tos stingros budžeta pasākumus, lēmumus, kādi dažkārt pieņemti, jums vajadzētu pārliecināties, vai sociālajos jautājumos tas tiek nodrošināts.

Ieradies Latvijā, es gribu apliecināt jums, ka Eiropas Komisija darīs visu, lai varētu jūs atbalstīt jūsu sagatavošanās darbā un piešķirtu arī visus tos līdzekļus, kas jums ir paredzēti. Mēs darīsim visu iespējamo.

Kas attiecas uz lauksaimniecību, tas, kā jūs zināt, ir vispār tāds ļoti smags jautājums. Lauksaimniecības tirgus izveidošana, noregulēšana un noslīpēšana - tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Gribu izmantot šo izdevību, lai runātu arī par tiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, lēmumiem, kurus jūsu valdība pieņēma attiecībā uz cūkgaļu. Tā ir viena no tām problēmām, uz kurām mēs varam, protams, lūkoties no tāda viedokļa, ka mēs panāksim kompromisu. Ka mēs tomēr varēsim kaut ko liberalizēt šajā ziņā. Acīmredzot to vajadzēs pakāpeniski izdarīt, ņemot vērā visus apstākļus, to, kādas ir intereses un vajadzības latviešu zemniekiem. Protams, tas taču ir ļoti būtisks jautājums. Jūs jau zināt, kādā situācijā viņi ir. Situācija, kādā viņiem ir jāstrādā, ir ļoti grūta. Protams, kandidātvalstīm tiks sniegta finansiāla palīdzība. Šogad Latvija saņems ievērojami lielāku palīdzību no PHARE programmām un pirmsuzņemšanas fondiem - SAPARD un ISPA. Es gribētu aicināt jūs izmantot šo naudu visnepieciešamākajiem mērķiem, mērķa fondiem, un izvirzīt, protams, savas prioritātes, kas nepieciešamas uzņemšanas procesā. Tas ir svarīgs vēsturisks moments, taču mēs dažkārt aizmirstam to, ka mūsu centieni faktiski ir paredzēti cēlam un augstam mērķim. Es tāpēc vēlos atkārtot, ka mēs šobrīd būtībā rakstām vēsturi. Vēsture tagad ir kļuvusi par nozīmīgu daļu mūsu dzīvē.

Atgriežoties pie darba darītāja, tātad jāteic: darbs veido meistaru. Es atceros, ka mēs veicām šo ļoti nozīmīgo darbu, kas bija ar augstiem mērķiem. Taču atkārtoju: mēs nevaram teikt, ka mēs esam tikai tirdzniecības partneri, vadoties no tirdzniecības līgumiem. Mēs sēdēsim vienā un tajā pašā parlamentā. Mēs dalīsimies savās vērtībās un apmainīsimies ar tām, uzskatīsim vienas un tās pašas vērtības par savām, un tas ir ļoti nozīmīgs darbs. Mēs darīsim kaut ko tādu, ko pirms mums vēsturē neviens cits vēl nav darījis.

Es nesen biju Ķīnā. Ķīnas prezidents man jautāja: “Kā tad būtībā šī uzņemšana vispār notiek? Kā var šobrīd salikt kopā 11 valstis, kam būs tagad kopīga valūta? Kā to vispār varēs vēl paplašinātākā veidā darīt?” Man tika jautāts: “Kā to praktiski vispār var spēt vadīt, kā to var darīt?”

Es teicu: “Jā, mēs to esam, tā teikt, panākuši. Vairāk vai mazāk tas darbojas.”

Es vēlējos jums pateikt to, ka jaunajā Eiropā mazo valstu telpa un loma paliek tāda pati. Visi tie likumi, noteikumi ir bijuši izvirzīti tieši tādēļ, lai to garantētu. Lai mazajām valstīm būtu savs noteikts garants. Kā es jau teicu, tā ir minoritāšu jeb mazākuma Eiropa, kura respektē pati sevi visā pilnībā. Protams, tā ir vēlme dzīvot kopā, vadoties pēc demokrātijas principiem. Tā ir vēlme dzīvot mierā. Eiropā iepriekšējā, pēdējā gadsimtā bijis tik daudz ciešanu, tāpēc es vēlu, lai mēs varētu visi kopā izjust šo draudzību, lai mēs varētu visi sadarboties un kopā strādāt ilga miera labā visā Eiropā. Tas būs miers, kurā tiks ievērots vienlīdzības princips.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Prodi kungam. (Aplausi.) Atgādinu, ka frakciju vadītājiem būs iespēja tikties ar Prodi kungu 5 minūtes pāri desmitiem.

Turpinām izskatīt šīsdienas darba kārtību. Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Saeimas Prezidijs ierosina Eiropas lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Atvainojiet, atklājam debates. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es lūgtu to nosūtīt visām komisijām, jo tas skar visu Saeimas komisiju darbību, to skaitā arī Saimniecisko komisiju. Jo mainīsies struktūra.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Nekā jau slikta tur nebūs, ja visas komisijas to izskatīs, taču tas paildzinās šā likumprojekta nākšanu uz nākamo un aiznākamo lasījumu. Nav īstas vajadzības visām komisijām to izskatīt, kur nu vēl Saimnieciskajai. Tā ka es lūgtu neatbalstīt šādu ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par priekšlikumu - nosūtīt visām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Juris Dobelis pieteicies.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Inkēna kungs! Lūdzu nicīgi neizteikties par saviem kolēģiem Saeimā un it īpaši par Saimniecisko komisiju. Atļaušos jums par to aizrādīt.

Sēdes vadītājs. Balsosim par priekšlikumu - nosūtīt likumprojektu visām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret -1, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - amatpersonu ievēlēšana. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu - lēmuma projektu “Par Raimonda Paula atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā delegācijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Par - 63, pret - 1, atturas - 14. Es atvainojos! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā delegācijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - dokuments nr.1574-a. Tas ir deputātu iesniegums ar lūgumu pagarināt darbības laiku Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju).

Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Ja nevienam nav iebildumu, šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais ir desmit deputātu iesniegums... divpadsmit deputātu iesniegums, arī tas ir par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību. Tas ir dokuments nr.1574-b.

Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Neviens pieteicies nav. Iekļaujam šo lēmuma projektu darba kārtības beigās. Atvainojiet, pieteicies Dzintars Rasnačs. Runās “par”.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šī komisija tika izveidota pēc vienas Saeimas frakcijas priekšlikuma, un pēc tam šī frakcija ieguva ne visu atlikušo frakciju atbalstu, bet vēl četru frakciju atbalstu. Pēc tam komisijai pievienojās sestā frakcija. Situācija ir izveidojusies tāda, ka šobrīd notiek ģenerālprokurora darbības pārbaude un vēl nav zināms, kādi būs šīs pārbaudes rezultāti. Taču šajā alternatīvajā projektā jūs, cienījamie kolēģi, piedāvājat visus arhīva materiālus atdot tam pašam izmeklēšanas sastāvam, kura pārbaudes rezultāti vēl nav zināmi. Būtu loģiski, ja jūs būtu projektā ierakstījuši kādu datumu, kas ir pēc 3.aprīļa. Taču, ja jūs ieliekat šādu datumu un materiāli tiek atdoti tiem, kurus šobrīd vēl pārbauda, tādā gadījumā rodas jautājums - vai tas ir pamatoti? Vai mums tas ir loģiski - pie šā jautājuma vēlreiz atgriezties 16.datumā? Tāpēc jūs varētu savā alternatīvajā projektā ielikt kādu datumu, kurš ir pēc 3.aprīļa.

Sēdes vadītājs. Es vēlētos precizēt, vai Dzintars Rasnača kungs iebilst pret iekļaušanu darba kārtībā? Tādā gadījumā mums ir jābalso par iekļaušanu nākamajā sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā kārtējā Saeimas sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 13. Lēmuma projekts ir iekļauts nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Guntara Krasta atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Runāt vēlas Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šajā apvienotajā komitejā no mūsu frakcijas bija Roberts Zīle, Guntars Krasts un es kā rezervists. Tā kā Roberts Zīle ir nolicis deputāta mandātu, tad līdz ar to mēs piedāvājam tādu pārbīdi, lai Guntars Krasts tiktu atsaukts no komitejas un lai viņa vietā tiktu ievēlēti divi mūsu frakcijas cilvēki, līdz ar to nemainītos nekādi, kā saka, samēri. Visas vietas tiek aizpildītas. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Guntara Krasta atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Siliņa apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu. Ir saņemts Saeimas deputāta Edvīna Inkēna iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 14. līdz 18.februārim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Kā jūs atceraties, iepriekšējā Saeimas sēdē mēs vienam no deputātiem, kuri pildīja Saeimas deputātu pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, apstiprinājām pastāvīgo mandātu. Tas bija deputāts Pēteris Apinis. Līdz ar to ir aicināms jauns deputāta kandidāts stāties pie deputāta pienākumu izpildīšanas uz laiku, kamēr attiecīgā saraksta deputāts pilda ministra pienākumus.

Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais deputāta kandidāts ir Jānis Bakmanis, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku.

Nākamais deputāta kandidāts ir Einārs Fogelis, kas arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku.

Nākamā kandidāte ir Viktorija Drāzniece, kas arī ir atteikusies pildīt deputāta pienākumus uz laiku.

Savukārt nākamais saraksta kandidāts Mariss Andersons ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Līdz ar to jums tiek piedāvāts Saeimas lēmuma projekts “Par Marisa Andersona deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu deputātu ieņemt vietu zālē, ja viņš ir šeit.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece. (Starpsauciens no zāles: “Kur ir Apinis?”)

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1556. Jums ir iespēja iepazīties ar administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru Saeimai ir iesniegusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvalde. Jūs redzat, ka minētais pārkāpums ir saistīts ar noteiktā ātruma ierobežojuma pārkāpšanu. Deputāts Apinis tika aicināts arī uz Mandātu un iesniegumu komisijas sēdi, taču viņš atteicās to darīt un lūdza jautājumu izskatīt bez viņa. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1557. Saeima ir saņēmusi administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Pāvels Maksimovs. Deputāts ir atzinis, ka pārkāpums tik tiešām ir izdarīts, savu vainu arī, ko apliecināja arī Mandātu un iesniegumu komisijai rakstiskā formā. Līdz ar to jums tiek piedāvāts komisijas sagatavotais lēmuma projekts par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt piedāvāto projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Sakarā ar to, ka no jauna apstiprinātajam deputātam nav pieslēgta balsošanas iekārta un ka frakciju vadītājiem ir paredzēta tikšanās ar Prodi kungu, es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 10.50.

Uzklausīsim vairākus paziņojumus! Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti, Sporta apakškomisijas dalībnieki! Ir lūgums, sākoties tagad pārtraukumam, pulcēties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies! Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1565, tas ir likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” trešajam lasījumam. Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir sagatavojusi dažus precizējošus un redakcionālus grozījumus.

Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt 3.pantu ar otro un trešo daļu piedāvātajā redakcijā, kas pēc būtības nemaina likumprojekta pirmā un otrā lasījuma tekstu, taču novērš pretrunu ar Satversmi un precizē piedāvāto risinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

L.Muciņš. Bez tam Juridiskā komisija piedāvāja iekļaut divus pārejas noteikumus, kas nosaka spēkā stāšanos un attiecīgo Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu atcelšanu līdz ar šā likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs balsosim, lūdzu visus izņemt identifikācijas kartes un ievietot balsošanas aparatūrā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Dokuments nr.1421. Lietas būtība ir šāda: šie grozījumi likumprojektā ir veikti tādēļ, lai sakārtotu likumdošanu atbilstoši jaunajam Eiropas nolikumam, kā arī lai ieviestu konkrētu kārtību attiecībā uz personām, kam ir tiesības veikt dzīvnieku vērtēšanu, novērtēšanu un dzīvnieku pārraudzību.

Sākumā komisijā bija viens strīdus jautājums tieši par šo sertificēšanu. Tikām veikuši vairākas konsultācijas, šobrīd šī spriedze ir likvidēta, un likumprojekts komisijā ir sagatavots pirmajam lasījumam. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ciltsdarba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Tiesnesis. Tas būtu 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.1511 un nr.1552. Grozījums šajā likumā ir nepieciešams saistībā ar ļoti konkrētu lietu - sakarā ar to, ka Latvijā jau sāk darboties Lauku atbalsta dienests, kuram tiek pievienoti jau esošie lauksaimniecības departamenti.

Komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ierosināt tam arī steidzamību. Patiesībā šī norma ir nepieciešama, jo likums ļauj departamentiem aizstāvēt lauksaimnieku intereses, tajā skaitā tiesā, tāpēc grozījumus būtu nepieciešams izdarīt diezgan strauji.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Slakteris. Ja kolēģi deputāti neiebilstu, nenoliedzami, šo normu vajadzētu pieņemt jau šodien. Ja neiebilst, tad varētu nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā… Referenta nav.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Likums par kompensācijas pasākumiem”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar darba dokumentu nr.1506 - likumprojektu “Likums par kompensācijas pasākumiem” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts “Likums par kompensācijas pasākumiem” ir saistīts ar kopējo likumprojektu paketi, kuri nodrošina cenu stabilitāti un vēršas pret konkurences apdraudējumu vietējā tirgū. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par kompensācijas pasākumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Sugu un biotopu aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Prezidij, cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.1564 - likumprojekts “Sugu un biotopu aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Tā kā komisija šoreiz ir strādājusi, varētu teikt, ļoti veiksmīgi un tika ieguldīts tiešām ļoti, ļoti liels darbs, tad uz otro lasījumu pamatā visas problēmas tika izskatītas un ir iestrādātas, tāpēc nekādu būtisku papildinājumu vai izmaiņu uz šo lasījumu nav, tika veikti tikai komisijas ierosinātie redakcionālie precizējumi. Šinī sakarā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopā ar komisijas precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Sugu un biotopu aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Tiesnesis. Komisijas vārdā lūgums - 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izsludinātajā darba kārtībā izmaiņas un izslēgt no darba kārtības 15.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, lai izskatītu to kopā ar likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību”.

Iesniedzēju vārdā kurš vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 17, atturas - 33. Lēmums ir noraidīts.

Vai atbildīgais ziņotājs par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” ir zālē?

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, Prezidij! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un nolēma konceptuāli atbalstīt un nosūtīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš. Priekšlikumus iesniegt līdz 17.februārim.

Sēdes vadītājs. 17.februāris. Paldies.

Visi darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Edgars Zalāns, Helēna Soldatjonoka, Jāzeps Šņepsts, Jēkabs Sproģis, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Dzintars Kudums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7. Saeimas

ziemas sesijas sestās sēdes

2000. gada 10. februārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Tagad mums būtu jāuzklausa ministru atbildes uz deputātu jautājumiem, bet, es domāju, deputāti saprot, ka šoreiz ministriem ir pietiekami attaisnojošs prombūtnes iemesls, tāpēc šīs atbildes uzklausīsim pēc nākamās sēdes.

Lūdzu, vārds paziņojumam Soldatjonokas kundzei!

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks savās telpās. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde

2000.gada 10.februārī

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par Papildprotokolu Latvijas

Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības

līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”

(1551. un 1551-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu “Pieaugušo izglītības likums”

(Nav pieņemts)

(1560. un 1560-a dok.) - 2.lpp.

Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi uzruna - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”

(1568. un 1568-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 9.lpp.

- dep. E.Inkēns - 9.lpp.

- dep. J.Dobelis - 10.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Paula atsaukšanu no

Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas

delegācijas”

(1571. dok.) - 10.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Ūdres apstiprināšanu

Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas

delegācijā”

(1572. dok.) - 10.lpp.

Par darba kārtību - 10.lpp.

Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs - 11.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta G.Krasta atsaukšanu no

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Latvijas delegācijas sastāva”

(1582. dok.) - 11.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 12.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Sinkas apstiprināšanu

par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”

(1582. dok.) - 12.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Siliņa apstiprināšanu

par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”

(1582. dok.) - 12.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam E.Inkēnam”

(1569. dok.) - 12.lpp.

Lēmuma projekts “Par M.Andersona 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības

“Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie

deputāti pilda ministru pienākumus”

Ziņo - dep. V.Muižniece - 12.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

P.Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”

(1556. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 14.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

P.Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”

(1557. dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 14.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Kudums - 15.lpp.

- dep. P.Tabūns - 15.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta

iekārtas likumā” (3.lasījums)

(1565. dok.) - 16.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 16.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”

(1.lasījums)

(1421. un 1553. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 17.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar

nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1511. un 1552. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 18.lpp.

Likumprojekts “Likums par kompensācijas pasākumiem”

(1.lasījums)

(1506. un 1559. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 19.lpp.

Likumprojekts “Sugu un biotopu aizsardzības

likums” (2.lasījums)

(1321. un 1564. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 20.lpp.

Par darba kārtību - 20.lpp.

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas,

kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu

institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu

(pedofiliju) turpmāko darbību” (Nav pieņemts)

(1574-a dok.) - 21.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums)

(1410. un 1558. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 21.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 22.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi