Latvijas Republikas 7.Saeimas ārkārtas sesijas otrā sēde

2000.gada 3.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju. Pirmais darba kārtībā izskatāmais jautājums ir Valsts prezidentes iesniegtais, vairāk nekā vienas desmitās daļas balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosinātais likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Sākšu ar jautājumu citiem un sev: ir Latvijas Republikas Saeimas deputāts tautas kalps vai nav? Šķiet taču, ka ir. Taču tagad, kad Saeima ir saņēmusi mūsu Valsts prezidentes iesniegto un 307 tūkstošu 330 balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosināto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, jautājums par tautas kalpu un tā rīcību skatāms īpašā gaismā. Vai Saeimas deputātam vispār ir morālas tiesības tik daudzu mūsu valsts pilsoņu, nevis atsevišķu partiju ierosinātu un visnotaļ nopietnu dokumentu pat nenodot tikpat nopietnai izskatīšanai komisijās, bet uzreiz jau “ražot” kaut kādu alternatīvu projektu vai, latviskāk izsakoties, pretnostatījumu? Šādas domas taču tieši pēdējās dienās nepārtraukti izskanēja.

Rodas iespaids, ka reizēm vesels lērums dažādu līmeņu darboņu ir pamatīgi piemirsuši, ka ar mūsu valsts pilsoņiem ir nopietni jāapspriežas tieši pirms būtisku lēmumu izskatīšanas. Vai šodien Latvijā daudz ir tādu, kas jūsmīgi apliecinātu to, ka privatizācija mūsu valstī noritēja sekmīgi un ka tikai tā jādodas uz priekšu? Daži jau, protams, gan pašapmierināti smīkņā par savu personīgo īpaši veiksmīgo piedalīšanos dažādos pievākšanas procesos. Vai gan kāds brīnums, ka pēc visa līdz šim notikušā lielum lielais Latvijas Republikas pilsoņu vairākums nepatikā viebjas, dzirdot vārdu “privatizācija”, bet daži “iegrābēji”, nepacietībā trīcot, gaida kārtējo grābienu, un nu tādu lielāku - vairāku miljonu vērtībā. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlmei kārtējo reizi iedīdzināt kaut nelielus godīguma asnus šajā privatizācijas muklājā dažs labs un daža laba jau steidzas piekarināt biedējošu saukli: “Tēvzemieši atkal grib gāzt valdību!” Īpatnēji ir tas, ka taisni šobrīd ir vērojama savāda sadarbība. Vienlaicīgi uzbrukumi apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nāk gan no Latvijas valsts televīzijas pārstāvju, gan no sarkanbrūnkreklaino lielkrievu šovinistu puses. (Starpsauciens: “Rokas nost!”) Kādiem taču traucējam. Vai tad tā nav?

Mūsu apvienība ir gatava sadarboties ar kolēģiem gan Saeimā, gan valdībā, ievērojot vismaz trīs pamatnosacījumus.

Pirmkārt. Biežāk atcerēties savas valsts Latvijas un tās pamattautas, latviešu, intereses.

Otrkārt. Neaudzēt pārāk “garus nagus” tad, kad notiek pārrunas par jebkura veida īpašuma turpmāko likteni.

Treškārt. Tomēr nepārvērst pārāk nopietno darbu Saeimā un valdībā par lētu sensāciju taisīšanu un Latvijas Republikas pilsoņu balsu medīšanu pirms kārtējām Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām.

Šādai pieejai arī vajadzētu būt, apspriežot ierosināto likumprojektu komisijās. Es esmu runājis. Paldies tiem, kuri klausījās!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partijas pozīcija ir precīza un skaidra. Tautas partija aicina minēto likumprojektu nenodot komisijām un tādā veidā būt godīgiem pret vairāk nekā 300 tūkstoš vēlētājiem, kas ir pauduši ar saviem parakstiem vēlmi redzēt šo likumprojektu pieņemtu konkrētā sociāldemokrātu iniciētā redakcijā. Aicinu būt godīgiem tāpēc, ka visas koalīcijas partijas ir vienojušās un atzinušas, ka negrozītā veidā šis likumprojekts nevar tikt pieņemts. Mēs aicinām nemānīt tautu, nemānīt šos vairāk nekā 307 tūkstošus vēlētāju, bet nekavējoties nodot šo likumprojektu tautas lemšanai.

Sociāldemokrātu projekts mums nav pieņemams tādēļ, ka tas nostiprina monopolstāvokli akciju sabiedrībai “Latvenergo” mūžīgi mūžos. Mēs esam pārliecināti, ka, pieņemot sociāldemokrātu iniciēto likumprojektu, garantēti celsies elektroenerģijas cenas jau vistuvākajā laikā, kā to neatlaidīgi ir prasījusi un prasa “Latvenergo” vadība.

Nākamais. Tautas partija uzskata, ka spēkā esošais likuma 20.pants ir jāievēro. Daugavas “hesiem” un augstsprieguma pārvades līnijām ir jābūt valsts īpašumā, ir jābūt reģistrētiem uz valsts vārda, un tie nav privatizējami. Mēs esam pret to, uz ko aicina sociāldemokrāti, - Daugavas “hesus” un augstsprieguma pārvades līnijas nodot vienas akciju sabiedrības īpašumā. Vai sociāldemokrāti, aicinādami izmantot tik atbildīgu politisku instrumentu kā referendums, jau nav kādreiz kļūdījušies? Ir. Tas bija pensiju referenduma sakarā, kad mūs biedēja ar strauji augošām bezdarbnieku rindām, daži pat aizklaigājās līdz vispārējam badam un tautsaimniecības sabrukumam. Notika pretējais. Tauta atbalstīja valdības viedokli, un tautai un valdībai bija taisnība. Bezdarbs samazinājās, sociālais budžets uzlabojās, un varu jūs informēt, ka jūlijs ir pēc ilgāka laika pirmais mēnesis, kad pensijas Latvijā tika izmaksātas, valdībai naudu neaizņemoties. Tas ir, sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus. Jūs toreiz kļūdījāties, tas maksāja tautsaimniecībai aptuveni 15 līdz 17 miljonus latu, kas ir kaut vai, piemēram, viss Kultūras ministrijas budžets.

Nākamais. Vai jums ir bijusi kādreiz tieksme šādā viltīgā veidā sagrābt valsts īpašumu? Sociāldemokrātiem tāda vēlme bija - reģistrēt valsts mežus uz akciju sabiedrības vārda. Toreiz Saeima atbalstīja koalīcijas viedokli, un valsts meži šobrīd tiek reģistrēti uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.

Nākamais. Vai jūsu sludinātais, tas, ka neprivatizējamā valsts akciju sabiedrība ir panākumu un uzplaukuma ķīla, ir taisnība? Nē un vēlreiz nē! Mēs zinām šo spilgto piemēru, kas saucas “Latvijas dzelzceļš”, ko vada viens no sociāldemokrātu līderiem. Kas notiek? Tarifi ceļas, pakalpojumu kvalitāte krītas, līnijas tiek slēgtas, sliedes tiek demontētas, un tas viss neprivatizējamas akciju sabiedrības vārdā, jūsu līdera vadībā. Tādēļ Tautas partija aicina būt kopā ar tiem vairāk nekā 300 tūkstoš vēlētājiem, kas parakstījās par šo iniciēto likumprojektu, nekavējoties nodot to tautas nobalsošanai, un mēs būsim to 900 tūkstošu pusē, kas nenāca un neatbalstīja sociāldemokrātu pozīciju. Un esmu pārliecināts, ka mūsu pozīcija ir uz nākotni vērsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Manuprāt, nebūtu mērķtiecīgi nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo tas skar tiešām tikai tautsaimniecības jautājumus un privatizācijas jautājumus, kas vienmēr ir bijuši tikai un vienīgi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kompetencē.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

(Nerunā mikrofonā.) Es domāju tieši to pašu, ko Aija Poča.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu ierosinājumus par to, kā būtu izskatāms tālāk šis likumprojekts, bet tos mēs varēsim izskatīt tikai pēc tam, kad atbildīgā komisija būs iesniegusi Saeimā pirmajam lasījumam sagatavotu likumprojektu.

Par to, kā lieta tālāk virzāma, - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija var sanākt uz sēdi jau šodien un izskatīt “par” vai “pret” likumprojektu pirmajā lasījumā, atbalstot tautas iesniegto likumprojektu konceptuāli, bet sēdi mēs varam turpināt jau šodien un skatīt pirmo lasījumu. Tas būtu tieši šodien, un mēs jau pēc kādām divām stundām varētu turpināt sēdi pēc pārtraukuma - skatīties un balsot par likumprojekta atbalstu vai neatbalstu pirmajā lasījumā konceptuāli.

Sēdes vadītājs. Paldies par ierosinājumu, bet mēs par pārtraukumu lemsim pēc tam, kad būsim izskatījuši otro darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Priekšlikums: izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi, komisijas sekretār! Lūdzu paņemt numurētos dokumentus un pēc piecpadsmit minūtēm pulcēties 4.stāvā - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē. Bez piecpadsmit minūtēm pusē...

Sēdes vadītājs. Paldies.

... Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi, jo mums ir jāsagatavo pirmajam lasījumam grozījumi Dzīvokļu privatizācijas likumā.

Sēdes vadītājs. ... Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem lūgums pulcēties uz komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. ... Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Lūdzu! Vēl paziņojums Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Eiropas lietu komisijas deputāti! Mēs savu sēdi sasauksim tajā brīdī, kad būs beigusies šī sēde. Ne ātrāk!

Sēdes vadītājs. ... Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisijas deputāti! Lūdzu uzmanību! Mums tūdaļ būs sēde šeit pat - Dzeltenajā zālē. Lūdzu visus sanākt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 3.augustā deputātiem Valdim Birkavam un Ingrīdai Ūdrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Estas un deputāta Spurdziņa iesniegumus ar lūgumu anulēt balsojumu par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu komisijām. Abi deputāti ir vēlējušies balsot “pret”.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mums šobrīd ir jāstrādā ar diviem dokumentiem. Viens no tiem ir dokuments nr.2146, un tas ir sociāldemokrātu sagatavotais likumprojekts. Komisija, to izskatot savā sēdē, ir pieņēmusi lēmumu - komisijas lēmumu - par alternatīvu likumprojektu, un alternatīvā likumprojekta numurs ir 2154. Es gribu informēt deputātus, ka komisija lūdz abus likumprojektus izskatīt steidzamības kārtā - ja viens tiek noraidīts, tad arī otro likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Vispirms, kolēģi, mums ir jālemj par steidzamību. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Vai Imants Burvis vēlas runāt “pret” vai “par” steidzamību? “Par”. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju pievērst uzmanību dažām neprecizitātēm Kārļa Leiškalna teiktajā. Ne jau tikai sociāldemokrāti to ir sagatavojuši! To ir atbalstījusi zināma tautas daļa un Prezidente ir iesniegusi, un man nav tādas aizdomas, ka Prezidente ir iestājusies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viņa ir iesniegusi parlamentam steidzamai izskatīšanai. Es tāpat atsaukšos arī uz tiem Satversmes pantiem, kuri paredz, ka tanī sesijā, kura ir nozīmēta, ir jāizskata un jāpieņem likumprojekti vai arī jānosaka referendums. Šodien mums ir sasaukta sesija, šodien mums šis darbs ir jāizdara, un tāpēc es ierosinu jums atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” steidzamību vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tomēr es gribētu pievērst visu jūsu uzmanību ārkārtīgi dīvainam stāvoklim: no rīta mēs ar lielu pārsvaru nobalsojām par tautas ierosinātā projekta virzīšanu uz komisiju. Un kas notiek? Burtiski zibens ātrumā komisija mums piedāvā pavisam citu projektu. Pavisam citu! To, kurš faktiski nav ieguvis atbalstu arī valdības sēdē, jo valdības sēdē bija runa par priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu. Kāpēc tāda krāpšana? Kāpēc tāda jocīga uzvedība? Un tagad šajā neskaidrajā stāvoklī mums vēl pie tam uzreiz piedāvā balsot par steidzamību, no rīta nobalsojot par vienu, komisijā nobalsojot par otru... Acīmredzot par tiem “garajiem nagiem” man ir bijusi diezgan liela taisnība. Kādam ļoti gribas, lai kaut kas ārkārtīgi ātri un neapdomīgi mūsu valstī notiek, tāpēc ir šāda cilvēku raustīšana.

Kolēģi! Šajā brīdī nesteidzieties! Vismaz šādi ne! Ja būtu runa no rīta bijusi par vienu projektu un arī tagad par šo vienu projektu, tad mēs varētu runāt arī diezgan konkrēti par steidzamību. Tad būtu iemesls to darīt. Bet, godātais Burvja kungs, ko jūs darīsiet, ja nobalsos par alternatīvo, kurš jums nemaz nepatiks un par kuru jūs noteikti nebalsosiet? Ko tad jūs darīsiet ar savu steidzamību? Tā ka mieru, Imant, mieru! Lēnām, lēnām! Lūk, tā ka es aicinu neatbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atzīšanu par steidzamu! Steidzamības balsojums attiecas uz abiem likumprojektiem. Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē saceļas troksnis.) Lūdzu balsošanas režīmu! Ja kādam ir pretenzijas, iesniedziet rakstiski! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 15, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pirmais mums ir jāizskata komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts, un šeit es gribu... (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs. Kārtības rullis nosaka likumprojektu izskatīšanas secību. Pirmais tiks balsots likumprojekts, ko ierosinājuši vēlētāji. Debates notiks par abiem likumprojektiem vienlaicīgi.

K.Leiškalns. Paldies.

Es vienīgi gribētu komisijas vārdā atbildēt uz deputāta Burvja teikto. Tas gan vairāk attiecas uz mani. Es neesmu pieminējis šeit savu iesniegto... Burvja kungs, jūs esat tauta pati, un līdz ar to tas nebija nemaz jāsaka par sociāldemokrātu sagatavoto likumprojektu, jo tauta jau nesagatavo, viņa iesniedz.

Otri pārmetumi nāk no Dobeļa kunga. Ka komisijā pēkšņi parādījās... un ka valdība tur kaut ko ir lēmusi... Jāteic, ka Latvija ir parlamentāra valsts un parlaments nu nekādi nav pakļauts valdības lēmumiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”) Protams, komisijas sēdēs iesniedzējiem - un šajā gadījumā cilvēki, kas runāja pret iesniegto likumprojektu, arī iesniedza komisijā alternatīvo likumprojektu, - uz to ir saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli pilnas tiesības. Un tam, ka komisija viņus varbūt pārāk ātri atbalstīja, Dobeļa kungs, es piekrītu. Varbūt tās rokas paslējās pārāk ātri. Labi, bet par to visu ir jārunā, šobrīd diskutējot par abiem likumprojektiem. Vēl jo vairāk, tos jau var labot. Ja mēs atbalstām, teiksim, tautas iesniegto, nevis alternatīvo, tad jau neprecizitātes var izlabot arī vēlāk. Es jums piekrītu, bet ir divi lasījumi un līdz ar to mums nav nekādas problēmas tos izskatīt... Tā ka man šobrīd jums jāsaka, ka likumprojekts neatšķiras ļoti būtiski, bet dažās vietās atšķiras principiāli. Tā tas ir 20.panta pirmajā daļā, kur ir runa par elektrostaciju... (Aplausi.) Paldies. Es nosarku. Es nosarku, jo tautas ierosinātais likumprojekts paredz, ka visas “Latvenergo” pārvades līnijas, Daugavas kaskāde ir akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašums. Taču alternatīvais pasaka pilnīgi pretējo - ka tas ir reģistrējams uz valsts vārda un “Latvenergo” ir tikai šā īpašuma apsaimniekotājs. Ir šādas būtiskas... tāpat arī likuma izsludināšanas kārtībā... Lai gan jūs, Burvja kungs, neaizmirsāt šeit no tribīnes pieminēt Valsts prezidenti, jūsu iesniegtajā, sagatavotajā likumprojektā Valsts prezidente ir, es atvainojos, aizmirsta. Bet, ja Valsts prezidente pati tam piekrīt, es pieņemu, ka to var arī palaist garām. Ja viņa pati tam piekrīt. Taču viņa ir aizmirsta. Tas likums stājas spēkā no pieņemšanas brīža, bet kur tad Valsts prezidenta promulgācijas tiesības, Burvja kungs?

Tā ka es, augsti cienījamie deputāti, vairāk nerunāšu komisijas vārdā. Es aicinu jūs izšķirties par to, kuru no likumprojektiem ņemt par pamatu. Ir jāizšķiras, kuru ņemt par pamatu, jo labojams ir kā viens, tā otrs, Dobeļa kungs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamais priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, vēlētāji un iedzīvotāji! Es šeit gribētu uzsvērt vienu - šodien Saeimā, cik es noprotu, ir pietiekami liela sajukuma diena. Deputāti bieži maina savu viedokli, un tas varbūt nav tas labākais ceļš. Tāpēc es vienmēr esmu uzskatījis, ka skaidra, noteikta pozīcija ir tomēr labāka nekā kaut kādas svārstības. Es šeit gribētu pateikt, kā mēs, sociāldemokrāti, vērtējam šos divus projektus. Mēs uzskatām, ka tautas ierosinātais likumprojekts ir jāņem par pamatu, un aicināsim Saeimu atbalstīt. Protams, mēs uzskatām, ka alternatīvais projekts, kas vēl pavisam nesen, arī šodienas sēdē, netiešā veidā neguva zināmu atbalstu, tomēr būtu noraidāms. Valdības partijas, manuprāt, rīkotos gudri, ja atbalstītu tautas ierosināto likumprojektu un pieņemtu bez jebkādiem grozījumiem. Manuprāt, valdībai labāk ir atbalstīt tautas ierosinātu likumprojektu nekā iet uz referendumu un zaudēt opozīcijai.

Otrs, ko es gribētu ierosināt, ir tas, ka tiešām šeit mēnešiem garas diskusijas ir liekas, neauglīgas. Jo pietiekami skaidri ir iezīmētas nostājas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka katrs deputāts, kas kaut mazliet interesējas par šo “Latvenergo” jautājumu un šiem likumprojektiem, ir pietiekamā skaidrībā, lai par tiem debatētu, diskutētu un lai viņam būtu viss pamatā skaidrs. Pilnīgi neatkarīgi no frakcijas piederības.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka, manuprāt, valdības partijām šodien nav kopīgas pozīcijas. Ka astoņu mēnešu laikā valdība ir piedāvājusi četrus “Latvenergo” privatizācijas vai daļējas privatizācijas modeļus. Arī šim alternatīvajam likumprojektam, kas tagad ir iesniegts valdībai, es šeit varu saskaitīt četras redakcijas ar pietiekami būtiskām atšķirībām. Labots, pēc tam atkal labots un precizēts, pēc tam vēl kaut kas tur uzlabots. Svītrots un labots, lāpīts un pārlāpīts. Tas viss ir kaut kādā ziņā dabīgi, bet pavisam dabīgi tas viss būtu ritējis paralēli šīm ārkārtas sēdēm par “Latvenergo”, ko opozīcijas partijas ierosināja iepriekšējā sesijā šeit, Saeimā. Tad visas šīs lietas būtu labas.

Es negribu runāt par to, ka īstenībā jebkuri grozījumi runā pretim Satversmes garam. Tas ir pilnīgi skaidrs. Formāli tos var izdarīt, taču Satversmei ir ne tikai formālā puse, bet arī principi. Ja jūs tam neticat, varat pajautāt saviem kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt šeit, ir tas, ka visi šie ļoti daudzie un atšķirīgie privatizācijas modeļi, manuprāt, apliecina tikai vienu: vismaz daļai no valdības galvenais ir uzsākt - vienalga, kā, bet uzsākt - “Latvenergo” privatizāciju. Galvenais ir to darīt. Tāpēc es gribu teikt, ka tik tiešām pats labākais un stingrākais, un radikālākais, kas vērsts pret šīm tendencēm, ir tautas ierosinātais likumprojekts, jo tas skaidri un nepārprotami nosaka, ka “Latvenergo” ir vienots un nedalāms, nevis - kā valdības alternatīvajā projektā - sadalāms trīs daļās. Es atgādināšu, ka arī “Rīga Invest” ir noteicis, ka, ja “Latvenergo” tiek sadalīts, tam par 40 miljoniem krītas vērtība, (no 660 miljoniem tā krītas līdz 620 miljoniem), un sadalītam “Latvenergo” krītas arī kredītu reitings, tātad par kredītiem būs jāmaksā dārgāk. Un vairs nebūs arī optimālās ģenerējošās jaudas. Jau pašreiz “Latvenergo” ir tikai puse no nepieciešamajiem 2000 megavatiem, kā to apliecina arī dažādas ārzemju auditorfirmas. Kāpēc objektu, kas vēl aizvien nav sasniedzis nepieciešamo, pašu vēlamāko, optimālo jaudu, mēs gribam sadalīt vēl trīs daļās?

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka pašreiz “Latvenergo” ir oficiāli novērtēts uz 138 miljoniem latu. Tā ir bilances vērtība. Šo bilances vērtību Latvijas valsts un valdība nav tiesīga mainīt vienpusējā kārtā, bet saskaņojumā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Un no tā arī izriet ļoti pieticīgais vērtējums arī visiem sociālās infrastruktūras objektiem, to skaitā tiem baseiniem un tām pirtīm, par ko te tik bieži ir runājuši un strīdējušies. Protams, mēs visu varam izpārdot, tā teikt, par sviestmaizi, piedevām vēl šo “sviestmaizi” novērtējot tā, ka 20% ir santīmos un 80% - sertifikātos. Tātad pavisam labi sanāks. Vai tas ir vajadzīgs? Manuprāt, tas ir nepamatoti, ja mēs domājam, ka somu pirtis var būt tikai Ministru kabinetā un Rīgas Domē un ka tās nevar būt “Latvenergo” darbiniekiem. Jautājums ir, protams, par apsaimniekošanu. Tas nenozīmē, ka to visu varētu izmantot tikai “Latvenergo” darbinieki. Arī tur var gūt zināmu peļņu.

Ko vēl es gribu uzsvērt? Mēs uzsveram, ka “Latvenergo” ir ne tikai vienots un nedalāms, bet arī neprivatizējams. Pašreiz valdība piedāvā šo termoelektrocentrāļu privatizāciju. Šeit es gribētu nolasīt Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumu, kurā skaidri un gaiši ir ierakstīta vesela virkne punktu. Es gribētu minēt 6.punktu kā pašu nopietnāko, un tas ir Ulda Oša, tātad “Latvijas ceļa” eksperta un partijas biedra, vadītās komisijas viedoklis, ka vienota energokompānija, kombinējot hidroeletrostaciju, termoelektrostaciju darbību dažādos gadalaikos, realizējot šķērssubsīdiju un īstenojot vienotu kurināmā iegādes politiku, spēj garantēt vajadzīgos kredītus ar nelieliem procentiem, kas ir viens no galvenajiem efektīvu darbību noteicošajiem faktoriem. Pārveidojot pašreizējo “Latvenergo” šīs priekšrocības būtiski mazināsies. Lūk, ekspertu atzinums! Varbūt der arī citus punktus vēlreiz atgādināt, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeimas deputātiem sirdsapziņa ir un ka tā nekur nav pazudusi. Varbūt nocitēšu pirmo punktu no šo ekspertu atzinuma: “Nav argumentēta pārstrukturizācijas un privatizācijas nepieciešamība, nav formulēts tās mērķis, nav izpētīta un līdz ar to arī izslēgta iespējamība, ka šāda pārveidošana un daļēja pārdošana var mazināt Latvijas valsts drošību. Nav noteikta “Latvenergo” faktiskā un prognozējamā vērtība, nav veikta izpēte, kā “Latvenergo” organizatoriskās struktūras un iespējamā īpašuma formas maiņa iespaidos enerģijas realizācijas cenas, energoapgādes drošumu valstī” un tā tālāk. Un viens no šiem punktiem ekspertu atzinumā ir sekojošs: “Neviens no “Latvenergo” pārstrukturizācijas un privatizācijas variantiem neatbild uz jautājumiem, vai tā īstenošanas rezultātā šī situācija kļūs labāka vai pasliktināsies.”

Nu, lūk, šeit ir pietiekami korekti pateikts viss. Es gribētu pateikt, ka tāpēc arī mēs uzskatām, ka nav nepieciešama arī šo termoelektrocentrāļu privatizācija vismaz līdz tam brīdim, kamēr mēs nevaram nodrošināt katram patērētājam liberālu tirgu un pieeju pie dažādiem energoražotāju pakalpojumiem, pie dažādu energoražotāju pakalpojumiem.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka tautas ierosinātajā, arodbiedrības iesniegtajā, sociāldemokrātu atbalstītajā un arī citu partiju atbalstītajā likumprojektā ir skaidri un gaiši pateikts, ka nav ieķīlājams. Valdības projektā ir šis ieķīlājuma jautājums. Tiesa, valdību veidojošās partijas pašreiz ir sākušas pavisam dīvainu un nekonsekventu rīcību, jo tās ir gatavas ieķīlāt, bet nav gatavas pēc tam šo ķīlu atsavināt. Tas būtu apmēram tā, ka mēs aicinātu izveidot lombardu, kurā var ieķīlāt lietas, bet nekad lombards tās nevar tālāk pārdot. Tas arī ir kaut kāds loģisks absurds un pilnīga nekonsekvence. Protams, ja mēs uzmanīgi paskatāmies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līgumu, tad tādā gadījumā redzam, ka tur ir virkne punktu, teiksim, 4.08 un citi, kas ļauj īpašniekam kā līdzvērtīgu dot arī citu objektu, nevis obligāti “Latvenergo”… Tādā gadījumā varbūt te var parādīties arī Latvijas meži vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas ir viens no bažu cēloņiem, kādi ir iespējami un kādus dod šā kredītlīguma saistības.

Nākamais iespējamais variants, par ko presē ir izteicies arī godājamais Kalvīša kungs, ekonomikas ministrs, ir koncesijas iespējas, kas dod iespēju praktiski iznomāt peļņu no attiecīgajiem uzņēmumiem, to skaitā no hidroelektrostacijām, un tamlīdzīgi. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, ko es gribētu uzsvērt. Tātad praktiski šis uzņēmums, mūsuprāt, nav ieķīlājams, un tādējādi to nevajag ne atsavināt, ne neatsavināt. Un valdībai, ja tā saņem kaut kādu kredītu, tādā gadījumā arī netiek parasti nekas ieķīlāts, izņemot varbūt kādus atsevišķus… 40.-50.gadu Latīņamerikas režīma piemērs ir šis G-24.

Es gribētu vēl uzsvērt to, ka arī šai restrukturizācijai ir izmaksas, ne tikai vērtības kritums uzņēmumam. Tās tiek vērtētas ap 10-15 miljoniem, to arī ārkārtas sēdē šeit atzina Jaunās partijas deputāte Ūdre.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka praktiski tiek risinātas sarunas starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Latvijas valdības pārstāvjiem par iespējamiem jauniem kredītiem un ka šie jaunie kredīti ir paredzēti kredītlīguma ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku 3.04.punktā. Tie ir paredzēti Daugavas dambja aizsardzībai. Jauni kredīti pēc bankas piedāvājuma pēdējā, 2000.gadā, ir nepieciešami 106 miljonu vērtībā, bet 1998.gadā šis kredīta apjoms bija tikai 85 miljoni. Tā ka mēs visu to varam izvērtēt.

Es domāju, ka pēc visa tā… Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka ir bijušas trīs ārkārtas sēdes, un, manuprāt, valdības rīcība atgādina tādu rīcību, ka skolnieks, kas parasti nav gatavojis mājas darbus, uz eksāmenu beidzot ir atnācis ar sagatavotu mājas darbu un tagad grib, lai atzīmi eksāmenā viņam liek par šo sagatavoto mājas darbu nevis par izvilkto biļeti un viņa zināšanām. Es domāju, ka tas nav korekti.

Protams, valdību veidojošās partijas var cerēt, ka izdosies tā, kā jau vienreiz izdevās ar pensiju referendumu, kad, pretēji Satversmes garam un būtībai, par iesniegtajām lietām tika iesniegti grozījumu grozījumi jau referenduma procesā, bet es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, ne valdība, ne tauta divas reizes uz viena un tā paša grābekļa neuzkāps, bet cits grābeklis diez vai būs pa kājām.

Vēl es gribētu pateikt, ka principā, ja mēs uzmanīgi paskatāmies šo evolūciju - un par to mēs vēl varam runāt daudz un dikti -, kāda ir bijusi šiem valdības priekšlikumiem, šiem četriem modeļiem un šiem četriem alternatīvajiem priekšlikumiem, tad redzam, ka galarezultātā valdības priekšlikums ir palicis jau praktiski “bezzobains” un bez principiem. Nav īpašas idejas, politiskas nostājas, ir tikai pavērti vārti “Latvenergo” daļējai privatizācijai, precīzāk sakot, privatizācijas uzsākšanai.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, kas ir jāpasaka precīzi, un arī Imants Burvis to šeit jau minēja: ne jau sociāldemokrāti, bet tieši arodbiedrības - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un arodbiedrība “Enerģija”, tātad “Latvenergo” arodbiedrība, bija tās, kas iesniedza šo likumprojektu. Sociāldemokrāti, Tautas saskaņas partija, Jaunā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija un Darba partija ir izteikusi atbalstu šiem grozījumiem. Arī Latvijas Pensionāru federācija, Politiski represēto apvienība, zinātnieki un eksperti… es jau minēju arī ekspertus. Varbūt minēsim vēl arī šos zinātniekus - Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības enerģētikas institūts, Latvijas Elektroenerģētiķu biedrība, Nacionālā enerģētikas konfederācija, Latvijas Zinātnieku savienības Enerģētikas komisija.

Kolēģi! Pavisam nesen man skanēja tādi pavisam bargi vārdi no mana kolēģa Šķēles kunga puses, kurš teica, ka, lūk, kā tur ar tiem mežiem esot bijis, tāpēc es šeit labprāt nocitētu arī par šo jautājumu, kā tad nu tomēr ir bijis ar tiem mežiem, kādi tur ir bijuši koalīcijas priekšlikumi. Un es šeit no Annas Seiles sacītā - no trešā lasījuma stenogrammas pateikšu precīzi Šķēles kungam, jo viņš jau klāt nebija un var kļūdīties, bet kļūdīties ir cilvēcīgi... Tātad Anna Seile teica tā, ka valsts mežu zeme ir saglabājama valsts īpašumā un ka šo priekšlikumu viņa ir sastādījusi kopā ar Arni Kalniņu. Laikam Arni Kalniņu Šķēles kungs uzskata par koalīcijas partneri. Varbūt viņš tā var arī uzskatīt, bet pagaidām, manuprāt, tā ir kļūda.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Sociāldemokrāti vairākkārt ir ierosinājuši nepieļaut Latvijas valsts mežu privatizāciju un aicinājuši arī likumā ietvert precīzu formulējumu, un uz to bija Slaktera kunga atbildes runa, kurā viņš skaidri un gaiši Tautas partijas frakcijas vārdā atbildēja, ka šī valdība noteikti nepieļaus Latvijas valsts mežu privatizāciju. Tā ka visi šie pārmetumi ir lieki un nepareizi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es gribu pateikt lielu paldies Šķēles kungam par demagoģijas paraugstundas spīdošu demonstrāciju. Kaut gan Kārlis Leiškalns izpelnījās jūsu aplausus, Šķēles kungs tomēr bija daudz spīdošāks.

Atzīmēšu vienu momentu viņa runā: ““Latvenergo” vadība…” acīmredzot viņš domāja jauno Šķēles valdības ielikto vadību “…pieprasa un pieprasīs tarifu celšanu elektrībai.” Vecā taču neprasīja. Tad varbūt, sekojot, Šķēles kungs, loģikai, būtu vērts uzreiz šodien sākt domāt par “Latvenergo” vadības nomaiņu, kas būtībā ir daudz vieglāk nekā privatizēt “Latvenergo”. Pie tam Šķēles kungs jau parādīja, cik ātri un veiksmīgi to var izdarīt.

Turpinot runu par demagoģiju, es jums atgādināšu veco tautas teicienu par to, ka tirgū jau zaglis skaļāk par visiem bļauj: “Ķeriet zagli!” Šodien ar saviem labojumiem, veidojot alternatīvo likumprojektu, valdošā koalīcija būtībā ir iecerējusi, pirmkārt, piespiest pietiekoši ātri virzīties uz referendumu un, otrkārt, “izgāzt” šo referendumu. Tāpat kā tas jau vienreiz ir noticis. Interesanti ir tas, ka, paskatoties pašus šos grozījumus, ko iesniedza valdošā koalīcija, var pamanīt tādu lietu, ka valdošā koalīcija šinī jautājumā kļūst sociāldemokrātiskāka par sociāldemokrātiem. Vajadzības gadījumā acīmredzot būs arī komunistiskāka par komunistiem un būtībā drīz kļūs lielāks katolis nekā pāvests.

Viens no Amerikas demokrātijas tēviem kādreiz teica: “Kādreiz var piemānīt visus. Dažus var piemānīt vienmēr, bet nekad neizdodas vienmēr piemānīt visus.” Ceru, ka jūsu iesniegtie alternatīvie grozījumi nepiemānīs tautu un ka tā, ejot uz referendumu, atcerēsies, kā Šķēles kunga vadītā valdība viņus ļoti smagi piemānīja referendumā attiecībā uz pensijām. Un es ceru, ka tauta nepakļausies šai jaunajai demagoģijai un piedalīsies. Aicinot tomēr nobalsot par tautas ierosināto grozījumu likumā par enerģētiku, atgādināšu jums tikai to, ka, nobalsojot par alternatīvo likumprojektu, jūs līdz ar to pieņemat lēmumu par nepieciešamību rīkot referendumu, bet pēc tam jūs raudāsiet krokodila asaras par to, kāda nauda aizies ārpus tautsaimniecības aprites.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Leonam Bojāram - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pateicos tiem 307 tūkstošiem 300 Latvijas pilsoņiem, kuri parakstījās par izmaiņām Enerģētikas likumā. Tautas atbalstītās izmaiņas ir konkrētas un saprotamas - “Latvenergo” ir jābūt vienotam, nedalāmam valsts uzņēmumam, no tā sistēmas neko nevar izdalīt, to nevar dalīt, to nevar restrukturizēt! Šī vienotā sistēma nevar tikt ieķīlāta vai privatizēta. Tā nevar būt privatizēta!

Kas attiecas uz alternatīvo priekšlikumu, tad, protams, tur ir iestrādātas vismaz 5-7 viltības, lai Latvijas “Latvenergo” sagrautu, kā ir sagrauti desmitiem Latvijas uzņēmumu. Tātad “Latvenergo” kā nedalāms uzņēmums paliek Latvijas valsts īpašumā, tas ir Latvijas tautas īpašums, un tie paraksti liecina, ka mēs nevaram ignorēt mūsu iedzīvotājus. Un tas būs arī Latvijas Republikas ekonomikas mugurkauls. Visiem ir jāzina un jāpilda Latvijas Republikas Satversmes 2.pants: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Es vēlreiz atkārtoju: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai!” Nevajag spēlēties ar Latvijas tautu un Latvijas iedzīvotājiem!

Kam tas nav saprotams? Prese un televīzija, arī daži politiķi - Šķēles kungs - no šīs tribīnes Latvijas sociāldemokrātus apvaino visdažādākajos it kā nedarbos, ka mēs gribam pat privatizēt “Latvenergo”, bet vai sociāldemokrāti novērtēja “Latvenergo” par 138 miljoniem? Kas novērtēja trīs “hesus” par 29 miljoniem, ja viena tā Gaismas pils, kuru grib uzcelt, maksā 87 miljonus? Vai tās nav muļķības no Latvijas Privatizācijas aģentūras un citu politiķu puses, kuri piestrādā tā, kā ir piestrādāts uz pārējiem uzņēmumiem? Mūsu vērtējumā “Latvenergo” maksā no 1,8 līdz 2 miljardiem latu. Kurš var nopirkt šo uzņēmumu no Latvijas? Beļģija, Holande? Nevajag runāt muļķības no šīs tribīnes un cilvēkiem stāstīt! Ja vajadzētu uzcelt jaunu sistēmu, tad tā izmaksātu no 2,5 līdz 3,5 miljardiem. Atcerieties šos ciparus un nestāstiet cilvēkiem brīnumus!

Tagad par to viena kilovata celšanu, ka celsies cena par vienu kilovatu. Jā, ja tiks privatizēts, tad no 40 līdz 150 procentiem celsies cena par vienu kilovatu, kā tas notika ar “Latvijas gāzi”. Šķēles kungs labi to atceras, būdams premjerministrs. Kad sāka privatizēt “Latvijas gāzi”, tika ieviesta abonentmaksa no 1,1 lata līdz 3,3 latiem. Par ko Latvijas iedzīvotāji maksā šo naudu, (Starpsauciens: “Par gāzi!”) ja “Latvijas gāzes” noteiktajā cenā jau ir iekļauta visa transportēšana? Vai tie, kas privatizē “Latvijas gāzi”, ir ielikuši kādu metru no tiem cauruļvadiem, kas tika ielikti Padomju Savienības laikā, un par to Latvijas iedzīvotāji saņēma mazas algas. Par to vajag runāt!

Tagad mēs varam atcerēties arī to, ka 1997.gadā no Rīgas Domes īpašuma tika izņemtas 500 elitāras mājas. Kur tās mājas ir palikušas? Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nav telpu, ģenerālprokuroram arī nevar atrast dzīvokli, bet māju nav. Ir jāatceras arī jezga ap “Rīgas” viesnīcu, tas, kas tur notika; kā gribēja pārcelt Latvijas Universitāti uz Salaspili, bet ko darītu ar tās telpām? Latvijas Privatizācijas aģentūra no paša sākuma strādā ļoti slikti, un visas tās darbības ir tagad redzamas. Kur palika visi tie 3 miljoni, 10 miljoni; visas pārējās afēras, kas notika? Tagad jūs redzat, ka vienai darbiniecei seifā atrodas 150 vai 180 tūkstoši latu, cits darbinieks mierīgi ņem naudu no cilvēkiem... Un tad mums saka, ka tā aģentūra strādājot ļoti labi. No paša sākuma šinī aģentūrā nebija vadības un nebija kārtības!

Kas attiecas uz tām privatizācijām. Atcerēsimies kaut vai Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu. Cik nodokļu maksātāju naudas tur aizgāja, lai segtu parādus, kurus radīja šie privatizētāji, kuriem nav vietas viņu dzimtajā valstī, bet viņi atrod nezin kāpēc vietu, ka privatizēt kaut ko var Latvijā! Kas notika ar Ķemeriem? Kāpēc 19 dziļurbumi ar minerālūdeni tika pārdoti par 30 tūkstošiem latu? Kāpēc tika iznīcināta Rīgas vagonu rūpnīca? Kur palika VEF, “Alfa”, Rīgas autoelektrorūpnīca? Kāpēc autorūpnīcu Jelgavā iznīcina un pārdod par sviestmaizi visu tās iekārtu? Un, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar Ķemeru sanatoriju, tāpat ar visām citām sanatorijām Rīgas Jūrmalā, vai tad tur nav pielikts pirksts klāt? Bet... (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Kas notiek ar dzelzceļu?”)

Ja jūs runājat par dzelzceļu, tad ir jāpasaka, ko dara tie slavenie vīri, kas strādā par pilnvarniekiem, padomniekiem vai valdes locekļiem valsts uzņēmumos, izpildot četrus vai vienpadsmit darbus. Kāpēc viņi nerūpējas, lai nostādītu savas rūpnīcas tajā līmeni, ka tās būtu konkurētspējīgas arī Eiropas tirgū? Diemžēl šie kungi atbrauc vienu reizi uz rūpnīcu, lai saņemtu algu, un ar to viss beidzas. Tad ir arī jāpaprasa, kāpēc “Latvijas dzelzceļā” parādījās operatori, kas viņus tur ielika iekšā, jo ne jau viens pats Zorgevics viņus ielika.

Un, ja tagad mēs paskatāmies uz “Latvijas kuģniecību”? 5-7 miljoni, par ko tagad runā, ka ir jau sagatavota kaut kāda nauda par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Kāpēc Latvijas kuģi tika palaisti pasaulē ar svešiem karogiem? Kāpēc tie reģistrēti ofšora zonās? Kāpēc “Lattelekom”, no kura akcijām 51% pieder Latvijas valstij, diemžēl budžetā neko nemaksā, un visi tā pakalpojumi ceļas ik dienu? Es jau nemaz nerunāju par tiem bezdarbniekiem... Ja mēs paskatāmies uz bezdarbniekiem, tad jājautā: kas apmaksā to naudiņu Jēkabpils cukurfabrikas strādniekiem? Kur palika tie 1200 cilvēki, kuri tika izdzīti no meža dienesta laukā? Un, ja mēs redzam, ka to bezdarbnieku ir it kā mazāk, tad tas ir pateicoties apstāklim, ka latvieši atrod darbu ārzemēs, bet citi aiziet viņsaulē.

Tāpēc ir jāatbalsta grozījums Enerģētikas likumā, kuru ir pieprasījuši Latvijas pilsoņi ar saviem parakstiem, un Latvijas pilsoņus vajag cienīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā runās deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izšķiršanās šodien ir diezgan svarīga - vai mēs atkal izsviedīsim no valsts budžeta miljonu referenduma rīkošanai gadījumā, ja tiks atbalstīts alternatīvais likumprojekts, vai mēs atbalstīsim Valsts prezidentes Saeimā iesniegto un tautas atbalstīto likumprojektu pirmajā lasījumā. Protams, viedokļi var būt dažādi, bet es gribu pateikt, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedoklis ir pieņemt tautas atbalstīto likumprojektu.

Tomēr es gribu arī nedaudz pacelt tā aizkara maliņu, kas attiecas uz darbu Saeimā. Šodien vēl pirms sēdes es pašā rīta stundā satiku Leiškalna kungu, un viņš man teica: “Labi būtu, ja mēs Saeimā varētu pieņemt Vairas Vīķes-Freibergas iesniegto likumprojektu bez grozījumiem šodien abos lasījumos.” Un mēs abi nopriecājāmies, ka būtu labi, ja tā notiktu.

Bet pēc tam notika komisijas sēde. Un, ja līdz tam es domāju, ka savu uzstāšanos varētu sākt ar šādām pārfrāzētām dzejolīša rindām, ka Saeimā tāpat kā karā viss ir nejaušību varā, tad pēc šīs komisijas sēdes man ir jāizsaka nožēla, ka televīzijas, radio un preses korespondenti parasti pulcējas šeit, Saeimas sēdēs, bet nepulcējas komisiju sēdēs, jo tas, kas tur notika...

Es vispirms gribu kliedēt to mītu, ka ir bijis iesniegts alternatīvais likumprojekts, ko ir sagatavojusi un atbalstījusi valdība. Šo likumprojektu iesniedza Šķēles kungs, un uz stūra tam likumprojektam bija rakstīts, ka to ir sagatavojusi Skutāne un vēl viena persona. Ļoti iespējams, ka valdībā šis projekts tika apspriests, bet Saeimā to iesniedza Šķēle.

Kas par to balsoja? Par to balsoja tie paši komisijas deputāti, kuri iepriekšējā dienā, tas ir, vakar, lepni teica masu informācijas līdzekļos: “Rokas nost no “Latvenergo”!” Lujāna kungs bija aizkavējies savā kabinetā un uz komisijas sēdi neieradās. Sāji smaidošu es viņu satiku pēc komisijas sēdes, kad viņš iznāca no sava kabineta. Bet pārējie divi šīs frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji nobalsoja par Šķēles kunga iesniegto likumprojektu. Nu, lūk!

Un es gribu kliedēt vēl vienu mītu. Manuprāt, šeit visu laiku tiek runāts, ka tad, ja mēs pieņemsim tautas atbalstīto un Prezidentes Saeimā iesniegto likumprojektu, “Latvenergo” paliks “Latvenergo” īpašums un tas nebūs valsts īpašums. Taču teksts diemžēl saka kaut ko pavisam citu. Pareizāk sakot, par laimi, teksts saka kaut ko citu - to, ka visas “Latvenergo” akcijas pieder valstij. Varbūt tas ir mazliet neveikli pateikts, no otra gala pateikts, ka tas ir Latvijas īpašums, kur visas akcijas pieder Latvijas valstij, tomēr nepārprotami ir pateikts, ka visas akcijas pieder valstij. Otrs arguments, kas izskanēja šodien no rīta un arī komisijā, ir tāds, ka šajā tautas atbalstītajā likumprojektā nav pateikts, ka šīs akcijas nevar ieķīlāt. Būtībā kādā veidā tad šīs akcijas var ieķīlāt? Tās var ieķīlāt tikai tad, ja valdība vienoti to atbalsta. Vai mums ir tāda valdība, kura atbalstīs akciju ieķīlāšanu? Nu nav! Un, ja arī būs, tad tā būs slikta valdība, un tā ilgi neeksistēs.

Un tāpēc, kaut arī es atzīstu, ka šajā likumprojektā ir dažas neveiklības, šīs neveiklības tomēr ir sīkums, salīdzinot ar to, ka mēs tūlīt sāksim tērēt naudu referendumam un faktiski pieļausim restrukturizāciju, kura nozīmē arī daļēju privatizāciju. Tāpēc es aicinu atbalstīt tautas akceptētos grozījumus Enerģētikas likumā un noraidīt alternatīvo likumprojektu, kuru nezin kāpēc arī Jurkāna-Rubika partija šodien beidzot ir izlēmusi atbalstīt. Tas man ir brīnums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Edvīna Inkēnam - “Latvijas ceļa” frakcija.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru neatsaukties uz dažiem iepriekšējiem runātājiem... Vai tagad dzird? Labi, pacelšu! Es domāju, neviens mani netur aizdomās par to, ka Andris Šķēle ir mans mīļākais sapņu varonis, bet pilnīgi droši es varu pateikt, ka... Nu gan jociņi ir jums... Taču man ir jāsaka, ka tam, ko šodien Andris teica, es visam piekrītu, jo viņa runa bija konceptuāla un pareiza no valsts politikas viedokļa. Un ar to es gribu parādīt, ka personīgās pretrunas nav tik svarīgas, ja mēs runājam par valsts interesēm. Un šodien mēs runājam par valsts interesēm.

Savukārt es varu arī teikt, ka man starp sociāldemokrātiem ir pietiekami daudz draugu, taču šis nav draudzības vai nedraudzības jautājums, par ko mēs šodien runājam. Man arī jāsaka, ka es sen nebiju dzirdējis šos viedos vārdus: “Nedalāmā, vienotā, varenā...” šoreiz nevis PSRS, bet “Latvenergo”, kaut arī es domāju, ka mēs visi tomēr esam ieguvuši no tā, ka PSRS tika sadalīta. Un tieši tāpat es domāju, ka mūsu sabiedrība iegūs no tā, ka mēs sadalīsim “Latvenergo”. Un te nu tas piemērs, Burvja kungs, ar PSRS ir ļoti, ļoti tuvs, pat tuvāks, nekā varētu likties no pirmā acu uzmetiena, jo, runājot par Vagonu rūpnīcu, ko jūs minējāt... Nu tad kāpēc tie sociāldemokrāti nepērk tos vagonus? Tad nodibiniet savu šūniņu, nopērciet piecus vagonus, un tad varbūt rūpnīca atjaunosies... Taču vagonus nepērk tāpēc, ka tie nav vajadzīgi. Un, ja tautsaimniecība neražo to, ko vajag, tad tās produkciju nepērk. Un nekāda sociāldemokrātija te nepalīdzēs! Un te nu mēs nonākam pie paša galvenā, kas ir mūsu šodienas strīda būtība.

Mani cienījamie kolēģi, sociāldemokrāti! Jūs aizstāvat valsts īpašumu. Mēs, tie, kuri sēž zāles šajā pusē - labējie, neesam par valsts īpašumu. Mums nav svarīgi, lai valstij būtu ierēdņi, kas ir bagāti, jo tikai valsts īpašumā, piemēram, kuģniecībā ir tās lielās algas. Vai esat dzirdējuši par algām “Latvijas gāzē”. Vai jums tas rūp? Nē! Tur, kur ir valsts īpašums, tur ir ierēdņi, kas grābj valsts kasi. Un tā ir tā starpība. Mēs, labējie, runājam nevis par bagātu valsti kā valsts īpašumu, bet par bagātiem pilsoņiem, kas veido šo valsti. Un tas ir tas fakts, kur ir mūsu lielā starpība. Mēs gribam, lai mūsu pilsoņi ir bagāti - ne tikai Andris Šķēle, ne tikai Edvīns Inkēns, ne tikai Burvis, bet arī tante Anna. Un tā ir tā starpība.

Šodien mēs... Paldies jums!... Šodien mums īstenībā šī saruna ir daudz principiālāka, nekā ārēji izskatās, jo jūs, sociāldemokrāti, esat savā labā sakrājuši ļoti daudzas frāzes, kas izklausās patīkamas, bet kas diemžēl nedarbojas, jo pretnostatījums, vai būt bagātai teorētiskai valstij vai sabiedrībai, ir skaidri redzams. Un diemžēl jūs nosveraties uz valsti, kas ir abstrakcija. Valsts ir teorētiska konstrukcija, kas, protams, darbojas. Bet mēs runājam par sabiedrību.

Spekulācija šodien notiek ar divām tēmām: pirmā - Eiropas Savienība. Eiropas Savienībai nevajag “Latvenergo” privatizāciju! Galīgi nemaz! Un tur nu jums ir pilnīga taisnība. Un man kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam ir pilnīgi vienalga, vai tas ir privāts vai valsts īpašums. Tieši otrādi! Teiksim, attiecībā uz tīkliem es kategoriski esmu par to, lai tas būtu valsts īpašums. Man pilnīgi noteikti, no Eiropas Savienības viedokļa raugoties, nevajag nekādu “Latvenergo” privatizāciju, izņemot tās pirtis, kuras jūs gribat privatizēt. Viss pārējais man nav svarīgs. Jā, to īpašumu, kas ir blakus... Ak, Dievs, tas taču nav svarīgi ne jums, ne mums!

Tas, ko prasa Eiropas Savienība, ir kalpošana sabiedrībai. Nevis abstraktai valstij, bet sabiedrībai! Un sabiedrība sastāv no indivīdiem. Ko vajag Eiropas Savienībai? Lai katrs indivīds tirgū var izvēlēties preci. Lai viņš var nopirkt elektrību, kas viņam ir tajā brīdī izdevīgākā. Ja kāds ir nolēmis strādāt naktī, lai viņš pērk lēto elektrību. Ja kāds strādā dienā, lai Ogres pašvaldība var nopirkt elektrību. Vai šodien Ogres pašvaldība var izvēlēties, kur nopirkt elektrību? Nē, jo tai pretī stāv gan ražotājs, gan ceļa īpašnieks, gan “Latvenergo”. Nekādas izvēles! Viss par vieniem tarifiem... Nu labi, tur kaut kāds... Taču principā elektrība ir par vienu tarifu. Jūs nedodat patērētājam nekādas iespējas izvēlēties! Un tas ir tas galvenais, pret ko iestājas Eiropas Savienība.

Eiropas Savienība saka: “Radiet konkurenci, radiet godīgu iespēju tirgū ienākt kādam ar lētāku elektrību.” Jūs stāstāt par tarifiem. Nu ja! Daugavas ūdens, paldies Dievam, būs aptuveni vienādā cenā, izņemot algu izmaiņas un tā tālāk, bet naftas, mazuta un gāzes cena pasaulē celsies, jo tas notiek jau 20 gadu. Tas ir neatkarīgi no mums. Tur ir objektīvs elektrības cenas pieaugums, bet mēs to varam apturēt, ne tajā brīdī, kad mums ir monopols, bet tajā brīdī, kad mums kā patērētājiem ir izvēle. Taču jūs nostājaties pret to. Īstenībā tas, ko jūs prasāt, ir tāda darbība, lai pie “Lattelekom” tiktu pievienoti arī divi mobilie tīkli. Jūs prasāt visu apvienot atpakaļ vienotā monopolā. Tas, no patērētāju viedokļa raugoties, vienkārši ir noziedzīgi.

Otra spekulācija ar privatizāciju. Es jau teicu: paskatīsimies abus likumprojektus! Tur nav privatizācijas! Ne jūsējā, ne mūsējā. Atliksim jautājumu par privatizāciju, es nezinu, uz trim, četriem vai pieciem gadiem. Nav svarīgi. Runāsim pašreiz par to, kā padarīt šo uzņēmumu... kā noņemt tam izcilo monopolstāvokli. Es tiešām nesaprotu, kāpēc sociāldemokrātiem jākļūst par monopola aizstāvjiem.

Un tad ir vēl viens jautājums par to, ka jūs dažkārt mūsu iekšējās sarunās kaut kā pārdzīvojat, kāpēc jūs īsti neuzskata par Eiropas sociāldemokrātiem? Es pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka jūs esat šīs valsts kapitālisma aizstāvji. Jums liekas, ka viss, kas pieder valstij, ir efektīvs. Tā nav taisnība! Eiropas Savienībā sociāldemokrāti ir kļuvuši daudz liberālāki nekā diemžēl mēs un Tautas partija. Viņi domā par to, kāds ir izdevīgums katram indivīdam. Indivīdam izdevīgums ir tajā brīdī, kad viņam ir izvēle. Šis jūsu projekts šo izdevīgumu diemžēl nepiedāvā.

Es atceros... mans labais draugs Ivars Godmanis atceras to daudz sāpīgāk nekā es. Viņam daudz ko pārmet, un daudz viņam ir arī nopelnu, bet viņam ir viens nopelns, kas nav novērtēts. Viņš 90.gadu sākumā ar spēku salauza tirdzniecības tīklu Latvijā. Tirdzniecības mafiju, kas tajā brīdī bija Latvijā. Viņš lika īsā laikā privatizēt veikalus Rīgā. Ak, Dievs, kāds bija bļāviens! Daži no “torgiem” taisījās pat uz piketiem nākt. Jā, sak, tagad visi veikali būs privāti un būs šausmīgas cenas. Vai jūs šodien vispār vēl atceraties, vai jūs domājat par to, kam pieder veikals, kurā jūs pērkat maizi? Kam tas ir nozīmīgi šodien? Ļoti svarīgi bija izdarīt šo soli, un šis solis ir konkurence. Konkurence ir tā, kas tirgū pazemina cenu. Monopols ir tas... Jums šodien “Latvenergo” vienkārši izvirza rēķinus, jūs pat nedomājat, ka var būt cita cena. Un tā ir monopola hipnoze attiecībā uz jums. No Eiropas Savienības viedokļa, agri vai vēlu... Mēs varam pieņemt jūsējo, jo tautas, vēlētāju griba man ir svēta. Es varbūt pat būtu ar mieru nobalsot par šo tautas projektu, bet ir viena problēma. Ja mēs gribēsim iestāties Eiropas Savienībā un Eiropas Savienība mums teiks: “Vai jūs patērētājam esat radījuši iespēju izvēlieties starp divām elektrības cenām?”, tad ne jūs, ne mēs nevarēsim to uzrādīt. Pie mums nav izvēles patērētājam. Tajā brīdī mums vienalga nāksies runāt par to, ko tad mēs gribam - stāties vai nestāties Eiropas Savienībā? Vai mēs gribam kalpot savam patērētājam vai ne? Jūs labāk nekā es zināt vienu ļoti vecu patiesību. Eiropas Savienība ir sociāldemokrātiska institūcija, nevis liberāla vai konservatīva. Tieši sociāldemokrāti ir veidojuši Eiropas Savienību pēckara laikā. Viņi tur ir vienmēr bijuši vadošais spēks. Likumi, kas ir Eiropas Savienībā, ir ļoti sociāldemokrātiski. Tāpēc man dažkārt ir ideoloģiskas problēmas ar Eiropas Savienību. Un, ja Eiropas Savienība prasa dot patērētājiem izvēles iespēju, nu kāpēc jūs negribat dot? Tas ir pretrunā ar visu to eiropeisko būtību.

Par vienošanos ar Igauniju un daudzajiem projektiem. Nu dabiski, ka ir tie daudzie projekti. Nu, bet kā var nebūt daudzie projekti, ja mēs visu laiku mēģinām pielāgoties un ar jums kaut ko sarunāt? Mēs galarezultātā esam vienojušies par to, ka nav privatizācijas, mēs nestrīdamies par privatizāciju, bet strīdamies tikai par to, kā pienākt tuvāk patērētājiem un viņiem izdarīt šo enerģētisko pakalpojumu. Tāpēc ir tie daudzie projekti. Ar Igauniju kā ar tādu apvienoties, dabiski, nedrīkst, jo tas būs ne tikai supermonopols, bet tīkls... Lai mūsu patērētājs Saldū var nopirkt Igaunijas elektrību no viņu degakmeņa par lētāku cenu četros no rīta. Kāpēc ne? Es tiešām neredzu, kur ir pretruna. Tā ka tie daudzie projekti īstenībā ir visu laiku tikai kompromisa mēģinājumi, nekas cits.

Kas ir vajadzīgs, lai mūsu sarunas ar Eiropas Savienību virzītos uz priekšu un lai mūs uzskatītu par civilizētu valsti? Mums ir jāatdala tīkli no ražotāja. Lai šajos elektrības tīklos patērētājs var pasūtīt elektrību, no kurienes viņš grib. Forma nav svarīga. Svarīgi, lai tas pēc būtības notiek. Mums ir vajadzīgi jauni ražotāji, un vajag, lai patērētājs var izvēlēties. Lūdzu, nestāvēsim tam pretim! Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Jānis Urbanovičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Lūdzu, Urbanoviča kungs!

 

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Manuprāt, šodien jārunā nevis par katru no šiem likumprojektiem, par šo likumprojektu būtību, par to, kas tajos ir iekšā, bet gan drīzāk par procedūras jautājumiem.

Ja mēs šodien vienalga kādā veidā - vai nu atbalstot alternatīvo likumprojektu, vai vienkārši noraidot Valsts prezidentes iesniegto - nonākam līdz referendumam, tad, protams, ir iztērēts laiks, ir iztērēti līdzekļi, nokaitināta sabiedrība, nokaitēta gaisotne, tas līdz ļoti daudziem sakārtot savas rindas un drošiem soļiem soļot martā uz pašvaldību vēlēšanām. Katrā ziņā tas apmierina absolūti visus, arī valdošos, kuri šodien ir izvirzījuši gudrāku priekšlikumu nekā tā muļķīgā opozīcija, kas savaņģojusi tos 300 000 nezinīšus, kas nesaprot, un tā tālāk. Manuprāt, nav jādiskutē par to, kuram ir gudrāka un pareizāka un tālredzīgāka politika. Katrs ir izvēlējies savu un turēsies pie tās. Diez vai pareizi ir tagad teikt, kurš ir lielāks muļķis. Mēs, mūsu frakcija, esam nodemonstrējuši gatavību strādāt pie alternatīvā projekta, tas ir nodemonstrēts arī komisijas sēdē. Mēs esam gatavi strādāt pie jautājumiem, kas būtu lēni, gudri un valstiski izdevīgi pilsoņu sabiedrības, valsts iedzīvotājiem, kā to ļoti spilgti nupat Inkēna kungs demonstrēja. Visus šos soļus mēs esam gatavi apsvērt. Taču ir neizbēgamas lietas. Un tās ir divas. Ja mēs šodien šeit demonstrējam - nav svarīgi, kā kurš balsos, - viltību attiecībā pret tautu, tā viņa to uztvers un būs referendums. Būtībā referendums būs nevis par “Latvenergo” privatizāciju vai neprivatizāciju, bet, kolēģi mīļie, tas būs balsojums par uzticību valsts valdošajai politiskajai elitei, kurai diemžēl arī opozīcija ir pieskaitāma. Mūs te neviens nešķiro, mēs it kā visi esam pār vienu kārti metami, vienā vietā sēžam, viens otru lamājam, bet process iet uz priekšu. No tā nebūs ieguvēja arī opozīcija. Lai gan mums it kā būtu izdevīgi tomēr šo situāciju vēl jo vairāk nokaitēt, ja mēs, teiksim, nemīlam šo valsti. Es domāju, ka lielākā daļa no šeit klātesošajiem tomēr ir optimisti un mīl savu zemi, savu valsti un arī tos cilvēkus, kuri ir balsojuši par viņiem. Tāpēc, manuprāt, būtu šodien ātri jānobalso par tautas daļas - lielas daļas tautas - nobalsoto un Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu. Vajag to atbalstīt, ātri to pieņemt un pēc tam lēni, bez steigas runāt par to visu, par ko tik daudz runā Tautas partija, “Latvijas ceļš” un citi. Tur ir ļoti daudz kā tāda, kam mēs varētu piekrist, bet dodiet mums tādu iespēju! Mēs nevaram ar jums diskutēt tādā tonī: “Dariet ko gribat, mēs domājam tā un darīsim tā!” Un tas viss rada otru problēmu, kolēģi. Šī šķelšanās parlamentā nav vienīgā. Daudz lielāka problēma nekā “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecības” privatizācija vai jebkura cita privatizācija. Ir jāsaprot, pie kā tas viss novedīs... Sākās tas viss ar pensiju jautājumā rīkoto referendumu, jo arī tad cilvēki netika skaidrībā, vai viņi balso par savas pensijas pielikumu vai ne. Viņi balsoja par labāku dzīvi. Tāpat tas ir arī ar “Latvenergo” - ir runa par labāku vai sliktāku dzīvi. Par to, kurš ir labais, kurš ir sliktais. Ja šeit mēs atkal mēģināsim piemuļķot tos vēlētājus, mēs dabūsim ļoti negatīvu balsojumu jebkurā referendumā, arī jautājumā par ieiešanu Eiropas Savienībā un citās struktūrās. Un šī tendence, negatīvisms pret visu, ko piedāvā Rīga, visu, ko piedāvā Saeima jeb parlaments un valdība, pieaug. Es neticu, ka jūs to neredzat, un es neticu, kad stāsta, ka te ir grupējumi, kuri ir tik savtīgi, kuriem ir vienalga... un ka būtībā tā restrukturizācija ir daudz izdevīgāka nekā privatizācija, nevajag neko daudz, pietiek tikai elektroenerģijas un naudas plūsmas privatizēt, dabūt visus šos dienestus savā kontrolē un naudas plūsmas virzīt savās kabatās vai kā citādi. Es vienkārši neticu tam. Pierādīsim to arī tautai! Vislabākais ceļš būtu tagad, vasarā, varbūt pat šodien darīt tādā vīzē, kā to dara Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, - ātri pieņemsim visos lasījumos šo tautas nobalsoto likumprojektu, aiziesim projām no tautas kacināšanas, rīdīšanas, runāšanas par to, kurš ir labais, kurš ir sliktais, nomierināsimies paši un izdiskutēsim - varbūt bez reglamenta -, kā būtu labāk darīt ar to “Latvenergo” restrukturizāciju, kas pasaulē visur notiek. Protams, mēs nevaram nezināt, ka notiek restrukturizācija, bet šodien mēs esam pret restrukturizāciju un turam aizdomās viens otru. Savukārt jūs mūs negribat uzklausīt, un arī tauta, tie 30% no visiem vēlētājiem, kas pagājušajās vēlēšanās balsoja par mums, netic tam, ka mēs viņiem sakām patiesību. Tā ir pati lielākā krīze, un tie, kuriem ir jau izdevies nosacīti sakārtot savas biznesa lietas, tādi kā Šķēles kungs un daudzi citi, kas nav šeit… Tā ir liela nelaime, jo mēs būtībā radām situāciju, ka tas lielais nihilisms pret visu un visiem var, tā teikt, iziet ielās. Es negribu atkal provocēt “Lauku Avīzi”, kas mani atkal ķengās divus mēnešus par lietām, kuras es nemaz neesmu ne teicis, ne domājis. Bet es aicinu visus padomāt un būt valstiski gudriem.

Mēs balsosim, protams, Seiles kundze… Protams, kā balsojām no rīta, tā balsosim šodien, rīt un parīt. Es jūs gribu nomierināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jums tiek piedāvāts izšķirties par diviem likumprojektiem, kas attiecas uz valsts dabisko monopolu. Tie attiecas nevis uz kafejnīcu, nevis uz veikalu un pat ne uz ražotni, kurā ražo kaut ko, bet uz konkrētu dabisko monopolu, kura produkcija ir vajadzīga ikkatram, kuru pērk katra fiziska un juridiska persona! Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija savā programmā bija ierakstījusi, ka šis dabiskais monopols ir jāsaglabā valsts īpašumā, un pēc tam atbilstoši programmai arī sagatavoja likumprojektu, un šo likumprojektu atbalstīja gan arodbiedrības, gan dažādas sabiedriskās organizācijas, atsevišķas partijas, un šo likumprojektu izprata 307 tūkstoši pilsoņu. Tas, protams, mums ir arguments, par ko mēs runājam, un mēs piedāvājam jums atbalstīt šo likumprojektu.

Taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs sastapāmies ar alternatīvo likumprojektu, ko bija sagatavojusi Tautas partija, un faktiski šis likumprojekts ir sagatavots tādēļ, ka, tā teikt, atsevišķas ekonomiskas nepilnības it kā ir konstatētas sociāldemokrātu sagatavotajā likumprojektā. Un pats būtiskākais tur bija tas, ka “Latvenergo” akcijas ir iespējams ieķīlāt, ja ņem kredītu. Protams, mēs tā nerakstījām, jo uzskatījām, ka “Latvenergo” var attīstībai un modernizācijai nepieciešamos kredītus ņemt, akcijas neieķīlājot. Tas nav vajadzīgs. Bet mēs to arī uzskatījām par iespējamu risināt, jo mūsu darbība ir pietiekami prognozējama un pēctecīga. Ja mēs programmā ierakstām, ka mēs “Latvenergo” neķeramies klāt, tad tas ir patiešām tā, mēs darīsim visu, lai tas saglabātos valsts īpašumā.

Kas attiecas uz šo jūsu priekšlikumu, es gribētu visas šīs norises sadalīt divās daļās. Pirmā daļa - tā ir partiju darbība līdz tam laikam, kad tika savākti šie 307 tūkstoši parakstu. Bija izvirzīts konkrēts lozungs, ka privatizēt ir nepieciešams liberalizācijas vārdā… ka tikai tādējādi mēs Eiropas Savienībā būsim saprasti, ka tikai tādējādi mūsu “Latvenergo” būs konkurētspējīgs un ka tikai tādēļ ir nepieciešama šā uzņēmuma privatizācija. Mēs patiešām izgājām cauri vairākiem posmiem. No sākuma tika piedāvāts privatizēt TEC jeb termoelektrocentrāles, pēc tam valdības līgumā ar Starptautisko valūtas fondu tika paredzēts privatizēt arī elektrostacijas. Pēc tam parādījās vēl kāda aktivitāte - priekšlikums par apvienošanos ar Igaunijas elektrokompāniju, un viens akcents man, protams, šķiet šajā sakarā ļoti interesants: tika piedāvāts, ka labāk šo apvienošanos izdarīt, izdarot apmaiņu ar akcijām. Parādās tāds jautājums, ka konkrēta amerikāņu firma - nevis kaut kāda abstrakta, bet konkrēta amerikāņu firma! - saņem tiesības… nevienu santīmu nesamaksājot Latvijas teritorijā par “Latvenergo” īpašumu, saņem vismaz vienu ceturto daļu no akcijām. Kolosāls piemērs, kādā veidā veikt šo privatizācijas posmu.

Protams, līdz šim posmam tika savākti paraksti.

Parādījās arī vēl viens jautājums - par peļņas nodokļa nemaksāšanu, tāpat kā tas ir ar “Lattelekom”. Pārbaudīta prakse, pārbaudīta metodika. Pagājušogad, kā jūs zināt, tīrā peļņa, ko guva “Lattelekom”, bija 21 miljons latu. Protams, viņi šo tīro peļņu izveda no Latvijas teritorijas, nodokļus nemaksājot. Un arī attiecībā uz “Latvenergo” tika paredzēts šis pats variants, kāpēc gan ne? Šajās dienās Latvijā ir pietiekami lietains laiks. Vieniem tas ir posts, zemniekiem tās ir problēmas, bet “Latvenergo” tas ir pluss, jo tādā veidā upes ir pilnasinīgas ar ūdeni un ir prognozējama peļņa. “Latvenergo” kā valsts uzņēmums varētu no savas peļņas - garantēti, atbilstoši valdības gribai - uzreiz kompensēt tos zaudējumus, ja tādi radīsies zemniekiem. To, protams, nekad nedarīs privātpersona, bet peļņu izvedīs vienkārši ārpus Latvijas teritorijas.

Tika savākti paraksti. Un šeit parādās jautājums. Uz mūsu partijas piecu deputātu jautājumu, kā tad ir ar to “Latvenergo” privatizāciju, mēs saņēmām ekonomikas ministra Kalvīša kunga atbildi. Atbilde ir šāda: Eiropas Savienībā enerģētikas sektora tiesisko regulējumu nosaka vairāk nekā simts direktīvas, no kurām, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, neviena neuzliek par pienākumu veikt energoapgādes uzņēmumu privatizāciju. Nu kolosāls pavērsiens! Tādā gadījumā mēs atmetam ideju, ka mums tas viss jāprivatizē par jebkuru cenu tikai tādēļ, ka savādāk nevar būt, un mēs pasakām, ka mēs gatavi to saglabāt valsts īpašumā. Bet, ja mēs esam gatavi to saglabāt valsts īpašumā, tādā gadījumā mēs piedāvājam arī būt pēctecīgiem. Nevajag likt trīs izsaukuma zīmes aiz apgalvojuma, ka mēs neprivatizēsim. Pietiek ar vienu. Un, tā kā arī Leiškalna kungs apgalvoja, ka abos likumprojektos īpašu atšķirību nav (varbūt ir viena, par ko es minēju, vismaz viena - par to akciju ieķīlāšanu), tādā gadījumā pietiek ar vienu izsaukuma zīmi. Un, ja arī liberālās partijas, kuras līdz šim iestājās par privatizāciju, šodien pasaka, ka neprivatizēsim, ar to arī pietiek. Atbalstīsim 307 tūkstošu pilsoņu parakstītu likumprojektu un saglabāsim valsts budžetā vismaz 800 tūkstošus latu, kas būtu bijuši nepieciešami attiecīgā referenduma rīkošanai.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Mēs, runājot par šo likumprojektu, par pilsoņu parakstīto likumprojektu, teicām: jā, mēs esam par steidzamību. Kāpēc mēs arī par šo steidzamību iestājamies? Mūsu parlamentam diemžēl ir pietiekami bēdīga pieredze tādā aspektā: dažreiz arī trešajā lasījumā, kur izdarāmi tikai redakcionālas dabas labojumi, teiksim, tikai daži komati jāsaliek, mūsu parlamentā ir diemžēl pietiekami bieži bijuši gadījumi, kad viedokļi tiek mainīti par 180 grādiem. Mēs negribam, lai atkārtotos varbūt arī šārīta pieredze, ko arī Seiles kundze minēja, - ka stundas laikā mainījās cilvēkiem viedokļi. Ja mēs esam šodien gatavi skatīt likumprojektu pirmajā lasījumā steidzamības kārtā, tad, atbilstoši mūsu izpratnei, šodien arī var nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es vēlētos mazliet paraudzīties tajā laika posmā, kopš sociāldemokrāti ir Saeimā. Tas ir kopš 1998.gada rudens. Jau toreiz mēs energosektoru, enerģētiku uzskatījām par vienu no būtiskākajām nozarēm kaut vai tādēļ vien, ka - es pieminēšu tikai vienu šādu faktu - elektrības tirgus apjoms Latvijā ir 250 miljoni gadā, tātad tas ir otrs lielākais sektors. Mēs zinām, ka perspektīvā elektrības tirgus var tikai palielināties un tādēļ, runājot par šo tautsaimniecības nozari, jāsaka, ka tā ir perspektīvā jebkuru tautsaimniecības nozari ietekmējoša.

Es gribētu pieminēt arī otru lietu. “Latvenergo” problēma zināmā mērā atspoguļo visu to garo ceļu, ko Latvijas valsts savā desmit gadus ilgajā laikā pēc neatkarības atjaunošanas ir nogājusi. Mēs zinām, ka toreiz bija pirmais naivais pacēlums. Vēl pirms nedēļas es runāju ar vienu no cilvēkiem, kas pašlaik ir pensionēts, bet kas ir neatkarības pirmajos gados vadījis stratēģiskā ziņā ļoti svarīgu tautsaimniecības nozari. Viņš teica: “Jā, es esmu aizgājis projām, jo diemžēl tāpat kā daudzi es naivi ticēju tam, ka jebkura lieta Latvijas valstī, tajā skaitā privatizācija, notiks godprātīgi.” Un arī šodien, apspriežot Enerģētikas likuma grozījumus, manuprāt, ir jārunā par divām lietām. Viena lieta - tā ir tautsaimniecība kā tāda, un tie būtu četri balti krekli. Otra lieta - tā ir sirdsapziņa, proti, tas, kā notiek privatizācijas process valstī, cik tas ir godprātīgi. Un varbūt tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ tik daudz cilvēku gāja tikai ierosināt referendumu par grozījumiem Enerģētikas likumā. Es gribu uzsvērt: referendums ir tikai ierosināts! Līdz ar to man gribētos atspēkot apgalvojumu, ka mūsu tautas daļa, tie cilvēki, kas gāja parakstīties, nav izlasījuši Enerģētikas likuma grozījumus. Jā, iespējams, ka viena daļa cilvēku patiešām aizgāja parakstīties, lai tādējādi protestētu pret visām tām nejēdzībām, kas ir līdz šim notikušas, bet manā pastā pienākošās vēstules liecina pavisam ko citu. Es esmu lasījusi cilvēku vēstules, kurās tiek analizēta situācija enerģētikas tirgū, enerģētikas nozarē, kurās tiek domāts par to, kā Latvijas valstij jāattīstās uz priekšu, un gandrīz vai vairākumā gadījumu es tajās sastopos ar šādu viedokli: ja pēdējos gados mums ir bijusi tik negatīva pieredze sakarā ar privatizāciju, vai mēs drīkstam šodien spert tik ārkārtīgi izšķirīgus, valstiski nozīmīgus soļus, lai šodien sagrautu to pēdējo? Es gribu uzsvērt, ka “Latvenergo” līdz ar citām tautsaimniecībai ļoti nozīmīgām uzņēmējsabiedrībām, kas pieder valstij, ir viens no, sacīsim tā, pašiem būtiskākajiem un gardākajiem kumosiem, kas vēl ir atlikuši privatizētājiem. Tas patiešām ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Es domāju, ka viens no iemesliem ir šie sirdsapziņas jautājumi, kas daļai no cilvēkiem lika iet parakstīties par referenduma ierosināšanu. Sociāldemokrāti nav valsts kapitālisma aizstāvji. Tieši otrādi, sociāldemokrāti domā par to, lai Latvija nepārvērstos par teritoriju, kurā notiek tikai privatizācijas process un kurā netiek domāts par pilsoņiem, par tiem cilvēkiem, kas Latvijā dzīvo un kas ir šīs valsts elektroenerģijas patērētāji. Tas ir, manuprāt, arī pats galvenais mērķis un uzdevums, kura dēļ mēs, Saeimas deputāti, šeit vispār strādājam un kuru dēļ mūsu darbs šeit ir vērā liekams.

Godājamie kolēģi! Es vēlētos atgādināt, ka šī ir mūsu Saeimas ārkārtas sesija. Šī ārkārtas sesija nebūtu bijusi jāsasauc, ja Saeimas deputāti būtu atsaukušies Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un citu opozīcijas partiju aicinājumam izskatīt Enerģētikas likuma grozījumus jau iepriekš. Kā atceraties, divas reizes sociāldemokrāti pavasara sesijā ierosināja šos grozījumus. Divas reizes šie grozījumi netika atbalstīti. Ziniet, tagad es jūtos tā kā Austrumu tirgū, kur tirgotājs par savu preci vienmēr sākotnēji prasa desmit reizes lielāku samaksu. Un, ja nu atrodas tāds muļķis, kas šo desmit reizes lielāko summu maksā, kā tas notika Latvijas valstī 90.gadu sākumā, kad par sviestmaizi tika privatizēti ļoti nozīmīgi uzņēmumi, tad, protams, Austrumu tirgotājs ir ļoti apmierināts un smejas par šo naivo pircēju. Ja nu tas tā nenotiek, ja pircējs ir gudrāks un tomēr saka: “Nē, es gribētu maksāt vismaz pusi no nosauktās cenas,” - tad sākas kaulēšanās. Šī situācija ar “Latvenergo” man rada diemžēl tādas pašas asociācijas. Tā ir kaulēšanās! Ja jau mēs nevaram ņemt un privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma pārvades tīklus, tad ņemsim vismaz zemsprieguma sadales tīklus! Nu, ja to nevar, tad vismaz termoelektrocentrāles! Diemžēl šāda situācija pašlaik ir izveidojusies - izveidojusies Latvijā laikā, kad mums vēl nav izstrādāts Tīklu kodekss, kad mums vēl nav vienotā regulatora, kas būtu galvenais garants tarifu jautājumā. Zibensātrais temps, kādā vajadzēja notikt “Latvenergo” un “Eesti” enerģijas apvienošanai... diemžēl zibensātrs tas bija tikai “zemgalda” periodā. Saeimā, valdībā par to plašāk diskutēts netika.

Godājamie kolēģi! Runājot par mūsu priekšā esošajiem diviem likumprojektiem - par grozījumiem, ko ir iesnieguši vēlētāji ar Prezidentes starpniecību šeit, Saeimā, un par alternatīvo likumprojektu, kas, kā dzirdējāt, stundas laikā ir tapis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēc viena deputāta - Andra Šķēles iesnieguma, es vēlētos citēt, es vēlētos vēlreiz uzsvērt to galveno jautājumu, par kuru mēs te runājam. Tātad: vai Daugavas hidroelektrostacijas un augstspriegumu pārvades tīkli būtu jāsaglabā uz valsts vārda, kā tas ir rakstīts alternatīvajā likumprojektā? Izlasīsim, kā precīzi skan vēlētāju ierosinātie grozījumi! Un, proti, es vēlreiz citēju, godājamie kolēģi: “Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas pieder valstij.” Tātad valsts ir vienīgais īpašnieks. Arī alternatīvajā likumprojektā ir ļoti neskaidri pateikts, kam tad īsti piederēs pārējais “Latvenergo” īpašums. Privatizācijai diemžēl būs pakļautas termoelektrostacijas. Jā, pilnīgi pareizi, kolēģi, kuri iepriekš runāja par tirgus liberalizāciju! Sociāldemokrāti nekad nav bijuši pret tirgus liberalizāciju, nekad nav bijuši pret vienotā Baltijas tirgus izveidi. Tieši otrādi! Mēs esam strādājuši pie šiem jautājumiem.

Un visbeidzot, cienījamie kolēģi, lai parādītu mūsu šīsdienas diskusijas divdabīgo, es teikšu, divdomīgo dabu, es gribētu citēt vienu teikumu no alternatīvā likumprojekta, proti, tā likumprojekta, kas tika izstrādāts ne jau pēc vēlētāju ierosinājuma. Tā 5.pants 2.lappusē skan šādi: “Akciju sabiedrību “Latvenergo” svītro no privatizējamo uzņēmumu saraksta, un tās reorganizāciju veic Ekonomikas ministrija.”

Manā priekšā ir nupat 2000.gada jūnijā iznācis ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, ko ir parakstījis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Un te - enerģētika nozarē pie tās attīstības aktualitātēm ir minēts sekojošais. Tātad viena no enerģētikas attīstības aktualitātēm ir enerģētikas uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana. Tālāk lasot, ir vēl tāds teikums, ka pašlaik Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts rīcības plāns ar laika grafiku “Latvenergo” privatizācijai. Cik un kā šīs domas mainīsies un kurā minūtē - tas ir ārkārtīgi grūti pasakāms jautājums. Ja pat šodien mēs šeit, Saeimā, nobalsotu par kādu no likumprojektiem, tomēr jebkurā gadījumā paliek risks, ka Saeima to var atkal grozīt. Tādēļ, manuprāt, mums būtu ļoti jārēķinās ar vēlētāju domām, un, lūdzu, neturēsim Latvijas pilsoņus, kas ir gājuši parakstīties, par muļķiem, ka viņi nesaprot šo situāciju. Manuprāt, tauta ļoti labi saprot, kas notiek, un mēģina ar savām iespējām cīnīties pret to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums - turpināt ārkārtas sesijas pirmo daļu bez pārtraukuma līdz debašu beigām un balsojumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 7.

Nākamajam vārds debatēs ir Rišardam Labanovskim - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Pirms vairākām dienām man bija tā laime dzirdēt Latvijas radio interviju ar godājamiem kungiem - ar Šķēli un Nagli. Un, klausoties viņus, es negribēju ticēt savām ausīm: izrādās, ka Šķēles kungs pēkšņi iestājas par to, lai “Latvenergo” nodotu valsts īpašumā, bet sociāldemokrāti gribot paturēt to akciju sabiedrībai ar zemtekstu - nevis valstij. Arī Nagļa kungs piemetināja, ka tas acīmredzot tiek darīts šauras interešu grupas dēļ.

Es atceros, ka Šķēles kungs vienmēr ir iestājies par lielo objektu privatizāciju, to skaitā par “Latvenergo” privatizāciju. Tika darīts viss, lai panāktu šā uzņēmuma privatizāciju, novācot dažādus šķēršļus, - tika atstādināts no amata “Latvenergo” prezidents Ginters un tā tālāk. Es arī atgādināšu, ka pirms nepilda gada, pagājušā gada rudenī, Šķēles vadītā valdība parakstīja memorandu ar Starptautisko valūtas fondu. Tas paredz grozījumus Enerģētikas likumā, kas ļautu privatizēt hidroelektrostacijas. Man ir saprotama arī šī pēkšņā pārvērtība tad, kad 307 tūkstoši pilsoņu ir nobalsojuši attiecīgi par mūsu un arodbiedrības priekšlikumu. Neņemot šo faktu galīgi vērā, tas varētu novest pie tā, ka nākamajā Saeimā Tautas partijai un varbūt arī “Latvijas ceļam” nebūtu ko darīt.

Pretēji savam kolēģim Imantam Burvim, es neuzskatu, ka tā ir demagoģija. Tas jāsauc kaut kā citādāk, jo melns uz balta mūsu priekšlikumos ir rakstīts - Viola Lāzo to nupat arī nocitēja -, ka valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts - akciju sabiedrība “Latvenergo” - nav privatizējams, ka visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas pieder valstij. Tātad, ja cilvēki prot lasīt, tad citādāk interpretēt to nebūtu iespējams.

Mani reizēm pārņem tādas aizdomas, ka ideāli, kurus jūs, valdošie, lāgiem piesaucat, it sevišķi jubilejas reizēs, - demokrātija, neatkarība, Latvija, Eiropas Savienība utt. - jums pastāv vienīgi tādēļ, lai to vārdā pelnītu naudu. Tikai galīgi naivi cilvēki var domāt, ka par “Latvenergo” privatizāciju nekas nevienam nav apsolīts vai, iespējams, jau nav iedots.

Sociāldemokrāti jau no laika gala ir bijuši pret privatizāciju. Arī ieejot Krištopana valdībā ar vienu ministra posteni, mēs toreiz kategoriski pateicām, ka mēs nekad nepiekritīsim “Latvenergo” privatizācijai. Lielais Vilis respektēja šo mūsu vēlmi. Es atgādināšu to tiem, kuri runā par kļūdām mūsu priekšlikumā, par juridiski nekorektām lietām mūsu likumprojektā. Jūsu “nekļūdīgumu”, jūsu “korektumu”, jūsu “tālredzību”, jūsu “māku valsts vadībā” - es šos visus terminus lieku pēdiņās. Atgādināšu šo “nekļūdīgumu”: VEF privatizācija, “Alfas” privatizācija, Rīgas vagonu rūpnīcas privatizācija, Līgatnes papīrfabrikas privatizācija, “Latvijas gāzes” privatizācija un tā tālāk. Es gribu ticēt savam kolēģim, bijušajam premjerministram un ekonomikas ministram Krastam, kurš teicis, ka mazāk nekā 100 miljonus latu valsts ir saņēmusi, kamēr pastāv Latvijas Privatizācijas aģentūra, un ka šie rūpniecības, transporta, būvniecības un citi valsts uzņēmumi ir 20 reižu vērtīgāki - apmēram 3 miljardu latu vērtībā.

Es jums gribu atgādināt jūsu “tālredzību”, paceļot akcīzes nodokli lietotām automašīnām, degvielai, kuras cenu ziņā mēs esam pārspējuši jau Eiropas Savienības valstis. Arī kompensācijas zemniekiem, pret ko mēs kategoriski iestājāmies, par vienu hektāru, kuras tagad būs jāpārskata. Šos manis iepriekš nosauktos pasākumus jūs jau esat pārskatījuši.

Es gribu atgādināt jums Pensiju likumu, kuru Šķēles kungs pierakstīja sev kā lielu nopelnu, lai gan Pensiju likums ir ievērojami “mīkstināts” tieši mūsu iedarbības rezultātā. Jūs negribējāt ne graša maksāt strādājošajiem pensionāriem, un tagad starptautisko organizāciju prasību rezultātā premjerministrs jau solīja, ka nākamgad tās tiks pārskatītas atkal.

Es gribu jums atgādināt “Lattelekom” lietu. Prokuratūra, kura nekādā gadījumā nav centusies izdabāt opozīcijai, ir atzinusi, ka “Lattelekom” līgums ir nolaidības un bezatbildības rezultāts, ka tas ir kaitīgs Latvijas valstij, taču krimināllietu, ja vēlētos, nevar ierosināt noilguma dēļ. Jebkurā demokrātiskā valstī, ja šīs personas arī netiktu sauktas pie tādas atbildības, tad pie politiskās atbildības jau nu gan noteikti, un viņas tad neko vairs nevadītu, nekomandētu un nesmaidītu. Šīs personas vada, komandē un joprojām smaida.

Nekādu alternatīvo likumprojektu! Mums jābalso ir par to likumprojektu, par kuru izteikusies gandrīz viena ceturtā daļa vēlētāju. Nianses varēs labot gadu gaitā. Turklāt šajā alternatīvajā priekšlikumā ir ietilpināts vārds “reorganizācija”. Pēc visa tā, ko es teicu, jūs esat paturējuši sev spraugu savam sapnim par privatizāciju, lai tas varētu izpausties un izlīst caur šo spraugu - vārdu “reorganizācija”. Un mums, gatavojoties referendumam, būs jāskaidro tautai, ko nozīmē šī reorganizācija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit gribētu mazliet iebilst savam kolēģim Edvīnam Inkēnam, kas tiešām ir labi studējis PSKP vēsturi. Viņš paņēma terminus “vienots” un “nedalāms” un attiecināja no PSKP vēstures tos uz dabīgu monopolu un nemaz neaizmirsa visu garo filozofisko tradīciju, sākot jau no Platona un neoplatoniķiem, kuri arī šīs pašas filozofiskās kategorijas ir lietojuši kā atribūtus. Es domāju, ka šeit nevajadzētu par to īpaši uztraukties.

Taču kas ir pats galvenais? Manuprāt, savas liberālās pārliecības pārmākts, Inkēna kungs nav ievērojis realitātes principu un to, ka tik tiešām viņam diemžēl kabatā nav šīs “brīvlaišanas grāmatas” no mums esošajām negatīvajām saistībām ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, ar šo negatīvo nodrošinājumu un tā tālāk, un tā tālāk. Un tas mums ir skaidri un gaiši jāsaprot. Un ir jāsaprot arī tas, ka tad, ja mēs izdalīsim atsevišķi šīs termoelektrocentrāles un hidroelektrostacijas un it kā radīsim mākslīgā veidā kaut kādu konkurenci, ja mēs sagrausim to optimumu, kas jau tagad ir divreiz mazāks, nekā būtu nepieciešams, un ja “Latvenergo” tiks saskaldīts trijās daļās, īstenībā mēs neko lielu neiegūsim. Mēs īstenībā dabūsim vēl dārgākus tarifus, tāpēc ka optimums jau nav nemaz sasniegts, un mums vajadzēs vēl šo vienu jau līdz galam... teiksim, ne gluži līdz galam optimālo ražošanas jaudu sadalīt sīkākās drumstalās. Nevarēsim arī veikt tik labas šķērssubsīdijas, līdzsvarot arī atšķirīgos gadalaikos esošās enerģētikas ražošanu, un tas viss noritēs, tas viss būs uz patērētāju rēķina.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt to, ka investīcijas nav dāvana. Nav dāvana! Par investīcijām parasti saņem gan šos kredītprocentus, ja ņem kredītu, gan arī peļņu saņem, kura tajā brīdī vairs neparādās valstī. Tā ka Inkēna kunga argumenti ir spēcīgi, tikai tie ir no citas “operas” un attiecas uz citu gadījumu. Tāda vismaz ir mana pārliecība.

Un es arī uzskatu, ka nav nepieciešams Baltijas valstīs pašu rentablāko, pašu spēcīgāko uzņēmumu privatizēt vai sadalīt. Nav vajadzības to darīt arī tāpēc, ka neatkarīga britu auditfirma ir konstatējusi, ka no 159 pasaulē tādiem ienesīgākiem enerģētikas uzņēmumiem šis ir pirmajā desmitniekā, bet pēc atsevišķiem rādītājiem - arī labākais. Tā ka, es domāju, šeit valdības partijām vajadzētu mazliet mainīt savu ideoloģisko bāzi un vairāk domāt par saimniekošanu, nevis par to, kā šo rentablāko uzņēmumu sadalīt, atsavināt valstij un tautai un tā tālāk.

Vēl kas šeit, manuprāt, ir ārkārtīgi nopietni. Es gribētu tomēr citēt, jo ne jau tikai liberālais viedoklis ir mūsu sabiedrībā, Vairas Vīķes-Freibergas vārdus: “Ir jāizdara visi “par” un “pret”, ir jāizsver, kā un vai vispār ir jāprivatizē “Latvenergo”.” Ir vairāki piemēri Eiropas valstīs, kur līdzīgi energouzņēmumi ir valsts pārziņā un sekmīgi darbojas. Uzskaitīsim šos piemērus: Dānija, Francija, Holande, Īrija, Norvēģija, Islande un tā tālāk, un tā tālāk. Tā arī ir Eiropa, kolēģi! Ne jau Latvija vien ir pasaules naba.

Es gribētu šeit pateikt arī sekojošo - to, ko esmu jau teicis, ka šie četri modeļi, kuri tapuši 8 mēnešu laikā un kuri ir pietiekami radikāli atšķirīgi, lai tos visus ieskicētu, ir pierādījuši, manuprāt, to, ka īstenībā šobrīd valdību veidojošajām partijām nav skaidrības, tāpat kā kopīgas pozīcijas par to, kas ir jādara. Varbūt nemaz nevajag kaut ko darīt, ja nav šīs skaidrības un kopīgās pozīcijas? Es atgādināšu. Te jau man kolēģi teica: “Gan hidroelektrostacijas, gan pārvades tīklus, visu ieskaitot, vajag privatizēt!” Pirmais šīs valdības priekšlikums bija 9.novembrī, tad bija 15.februāra Ministru kabineta lēmumi, kas to apliecina, un tie nav atsaukti, tie nav grozīti.

Nākamais variants bija šāds. Šis Ministru kabineta 82.rīkojums paredzēja termoelektrocentrāļu privatizāciju, atsevišķu sadales tīklu komerciālo un tehnisko funkciju nodošanu privātfirmām, to skaitā elektrības pārdošanu klientiem, pirkšanu, kontroli, būvniecību un tā tālāk, un tā tālāk. Es gribētu arī uzsvērt, ka šis variants ar Igauniju nebija optimāls. To tagad arī valdības partija apliecina, bet tagad mums pēkšņi ir dzimis, īstenībā vēl nav pat parādījies un apspriests valdībā atkal jauns priekšlikums, kas līdz galam nav apspriests. Tas, es domāju, arī parāda visu šo būtību. Es gribētu nocitēt Valdības deklarāciju. Arī tur viņi vienā vietā - nodaļā “Privatizācija” saka: “Uzņēmuma “Latvenergo” privatizācija kā mērķis tā attīstībai”. Tātad runa tomēr ir bijusi par “Latvenergo” uzņēmuma privatizāciju, un tas nebūt nenozīmē vienkārši ekspluatēt emocijas par Daugavu kā māti un likteņupi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Seiles kundze uzdeva jautājumu: “Vai mums ir tāda valdība, kas varētu ieķīlāt “Latvenergo”?” Diemžēl, jāatbild: “Jā!” Ieķīlāšana ir viens no privatizācijas veidiem, un, sākot ar Godmaņa valdību, līdz pat šai dienai visas valdības krasi pateikušas: “Mūsu uzdevums ir privatizēt,” jo apsaimniekot acīmredzot nevar. Un “Latvenergo” ir tikai viens no šādiem uzņēmumiem - viens posms šajā ķēdē. Ļoti būtisks! Kas var notikt ar “Latvenergo”, to šeit jau Viola Lāzo, Leons Bojārs un pārējie jums jau nodemonstrēja ar citu uzņēmumu likteņiem.

Man ļoti patika Annas Seiles teiktais, ka tāda slikta valdība ilgi nesēdēs. Vai desmit gadi ir ilgs laiks vai nav? Jo desmit gadus neviena valdība neko citu nav darījusi, kā vien veikusi privatizāciju. Kādas ir privatizācijas sekas - to mēs zinām. Vai var teikt, ka šīs valdības bija labas? Taču viņas nosēdēja kopsummā jau desmit gadus.

Cienījamais Inkēna kungs! Man palika jums jautājums: “Vai, pārvēršot Latvijas valsts monopolu par citas valsts monopolu vai privātīpašnieka monopolu, kaut kas mainīsies par labu patērētājam?” Domāju, ka ne. Jums varbūt ir cits viedoklis, bet, manā skatījumā, melos tas, kurš teiks, ka tas notiks tikai un vienīgi par labu patērētājam.

Ja mēs runājam par Eiropas sabiedrību, ko pa lielākajai daļai vada sociāldemokrāti, kuri šobrīd ir daudz liberālāki sociāldemokrāti, es atgādināšu, ka Eiropas sabiedrība ir krietni bagātāka, un tāda tā kļuvusi tieši sociāldemokrātu vadībā. Un tieši bagātā sabiedrībā parādās šī nepieciešamība liberalizēt domāšanu un liberalizēt tirgu. Diemžēl Latvijas sabiedrība savā lielākajā daļā pēdējos desmit gados bagātāka nav kļuvusi, tāpēc runāt par mūsdienīgo sociāldemokrātiju, kura sakļaujas ar liberālo domāšanu, Latvijā ir pāragri. Es saprotu, ka tas ir Inkēna kunga sapnis. Dod, Dievs, lai kādreiz tas piepildītos! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu kopīgi ieskatīties pēdējā laika notikumos, visos tajos notikumos, kas ir saistīti ar “Latvenergo” likteni. Kas notika parakstu vākšanas laikā? Godīgi sakot, absolūts klusums. Nekādas reakcijas no atbildīgo amatpersonu puses. Pilnīgi bēguļoja no intervijām, bēguļoja no skaidras savu uzskatu paušanas. Diemžēl! Cerēja un gaidīja, ka parakstu acīmredzot nebūs un viss būs kārtībā. Tātad uzreiz skaidrs, ka nebija nekādas vēlēšanās cīnīties par patiesību. Tā nu tas bija!

Tagad paraksti savākti. Kas notika tālāk? Tāda pati minstināšanās, aizbildinoties, ka esot ilgstoši strādāts pie kaut kādiem projektiem. Es gribētu atgādināt, ka vēl šīs nedēļas sākumā, pirmdien no rīta, nebija nekāda projekta. Nebija! Koalīcijas padomē tas parādījās tikai pirmdien pēcpusdienā. Tā, lūk! Tāda ir attieksme. Vai tā ir nopietna attieksme, domājot par jautājuma risināšanu, vai tā ir doma, kādā veidā procesu izmantot savā labā? Parādījās doma, ka nu būs alternatīvais projekts, nu tik strādāsim pie alternatīvā projekta, tādējādi, godīgi sakot, uzreiz noniecinot tomēr šos vairāk nekā 300 000 pilsoņu. Pēdējie aptaujas dati, kurus mēs šodien redzējām, skaidri liecina, ka jebkuri vēlētāji, ieskaitot koalīcijas partneru vēlētājus, praktiski lielākā daļa, balsotu par ierosināto likumprojektu. Paskatiet, lūdzu, šos aptaujas datus!

Saziņas līdzekļos sāka klīst kaut kādas drudžainas baumas par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlmi kārtējo reizi gāzt valdību. Līdz histērijai. Palēkdamies daži reportieri aizsmakušās, spiedzošās balsīs sāka analizēt mūsu partiju. Es nezinu, acīmredzot no Mozus laikiem... Kam tas bija vajadzīgs? Tas bija vajadzīgs, lai cilvēkus tracinātu. Ne jau kaut kam citam.

Es gribētu tomēr atgādināt, ka tūlīt pēc parakstu savākšanas mūsu apvienība sarīkoja domes sēdi, kurā mēs ļoti skaidri paudām savas apvienības viedokli. Tas galvenokārt ir tāds, ka nevar nerēķināties ar vairāku simtu tūkstošu vēlētāju balsīm, nosaucot viņus visus par sociāldemokrātiem vai vēl kaut kā. Jūsu pašu vēlētāji arī bija viņu vidū. Nevajag te izlikties, ka tas tā nav. Un nevajag runāt par 900 000, kuri domā citādi. Tad, kad būs tautas nobalsošana, jūs šo viedokli labi redzēsiet.

Izdevās mūsu apvienībai tiešām pārliecināt savus koalīcijas partnerus. Šķita, ka izdevās nedaudz vest pie prāta.

Vakardien gan Koalīcijas padomes sēdē, gan valdības sēdē vairs nebija runa par alternatīvo projektu. Jūs to esat aizmirsuši? Šodien skan pavisam citas runas, skan pavisam cits viedoklis. Kā tad tā? Tik nopietns jautājums. Tas, kas skar mūsu tautas nākotni, tas, par ko visi ļoti nopietni runā. Dažu dienu laikā mētāties no viena viedokļa uz pilnīgi pretēju viedokli... Sarunas it kā būtu sākušās. It kā no rīta deputātu vairākums tiešām nobalsoja par projekta virzīšanu uz komisijām, nebija runa par kaut kādu citu projektu. Lielum lielais vairākums tā nobalsoja. Tikai viena frakcija balsoja “pret”. Kas notika tālāk? Burtiski tanī pašā dienā pagāja pavisam īss laika sprīdis un parādījās alternatīvs likumprojekts.

Godātie Saeimas pārstāvji, vai tiešām mēs nesaprotam, ka tik spēja daudzu simtu tūkstošu vēlētāju gribas noniecināšana viņus tikai noskaņos vēl vairāk atbalstīt to, ko viņi ir ierosinājuši. Vai tiešām tas nav skaidrs? Rodas jautājums: kam ir izdevīgi, lai ir šāds jūklis valstī? Kam tas ir izdevīgi? Vienmēr, kad notiek kaut kādas nesaprotamas lietas, vajag uzdot jautājumu: kam tas ir izdevīgi? Izdevīgi tas ir garnadžiem, visi iepriekšējie desmit gadi to labi pierāda. Kāpēc tad tautā ir tāds nicinājums pret privatizāciju? Kāpēc? Un īstie speciālisti tagad ir sākuši beidzot uzstāties, nu viņi nāk un aģitē. Interesanti, kādi būs rezultāti šādai aģitācijai? Pilnīgi asaras saskrēja acīs no rīta, skatoties balsojumu par nodošanu komisijām. Cik jauki, ka koalīcijas partneri arī ir sapratuši, ka vajag rēķināties… ja grib, lai būtu saruna, tad vajag rēķināties... Bet interesanti - ir vēl tālāk balsojums par steidzamību. Kolēģi, kas atbalstīja vēlētāju ierosināto likumprojektu! Kāpēc tad jūs balsojāt par steidzamību? Jūs paši taču pakļaujat riskam to projektu, kuru jūs ierosināt! Jūs taču to tagad esat pakļāvuši riskam! Ja mēs tagad nenobalsosim par tautas ierosināto, kas tad notiks? Tad uz priekšu aizies alternatīvais. Nu, un kas tad notiks, ja tas būs alternatīvais? Briesmīgi aizkustinoši te skan visas šīs runas par to, kam tālāk jānotiek ar “Latvenergo”. Nekas, draugi mīļie, nenotiks! Centrālā vēlēšanu komisija pēc alternatīvā projekta pieņemšanas pirmajā lasījumā lēnām un mierīgi sāks gatavoties tautas nobalsošanai. Visa tā spriedelēšana ir bezjēdzīga. Eiropas Savienība, Āfrikas savienība, Pingvīnu biedrība un vēl te nezin kas parādīsies... Kāda tam visam ir jēga, ja tauta nobalsos par to, ko ir ierosinājuši jau šie simtiem tūkstošu vēlētāju? Tas nozīmē, ka viss process apstāsies. Šī Saeima vairs nebūs tiesīga ņemties ap “Latvenergo”. Nebūs tiesīga vairs! Visas šīs garās un plašās diskusijas būtu vajadzīgas tad, ja būtu par ko diskutēt. Kategoriski noraidot to, kas ir iesniegts, nav vairs diskusiju. To vienkārši vairs nav.

Un tāpēc tiešām savādi ir skatīties uz to… Diemžēl varu nedaudz atkārtot to, ko teicu no rīta, - ka tā vietā, lai mēs kopīgi domātu, kā risināt tiešām smago “Latvenergo” virzības jautājumu, mēs nostājamies kaut kādās pozās, meklējam kaut kādus politiskus argumentus tā vietā, lai rēķinātos viens ar otru. Tagad ir tiešām izveidojušās gandrīz vai tādas kā nometnes. Pie tam, uzmanīgi paskatoties balsojuma rezultātu izdrukas, redzam, ka cilvēki, kas paši ir likumprojektu ierosinājuši, piedalījušies likumprojekta ierosināšanā, šodien balso citādi.

Kas tas par politiķi, kas mētājas no viena stūra uz otru? Tas ir nožēlojams politiķis. Es tomēr ceru, ka vismaz vairums mūsu organizāciju, to, kas ir pārstāvētas Saeimā, balstās uz kaut kādu noteiktu vēlētāju kopu, uz uzticamu vēlētāju kopu, kas balso par mums, katru Saeimu vēlot, nevis mētājas: vienā Saeimā - pie vieniem, otrā Saeimā - pie otriem. Tā ka mēs savu viedokli nemainīsim. Es šeit godīgi pasaku to no tribīnes. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsos “par” vēlētāju ierosinātā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Jā, mēs šodien ilgi un gari esam debatējuši - un ne tikai šodien, bet jau ļoti daudzās plenārsēdēs un ļoti ilgi esam debatējuši par to, ko darīt ar šo briesmīgo monopolu - “Latvenergo”.

Es gribētu vaicāt: ko mēs iegūsim, ja “Latvenergo” sadalīsim daļās? Zaudēsim, pirmkārt, tā vērtību, jo tā samazināsies par 40 miljoniem. Sadalītā sistēmā tas, protams, vairs nebūs ekonomisko rādītāju ziņā viens no labākajiem uzņēmumiem, nebūs starp 192 pasaules energokompānijām un nebūs arī labākais uzņēmums starp Baltijas valstu 500 uzņēmumiem. Te izskanēja doma, ka, piemēram, par “Latvijas gāzes” algām mēs neko sliktu nedzirdam. Jā, mēs par tām neko sliktu nedzirdam, jo tur ir privātkapitāls. Par šīm algām mēs neko nedzirdam. Bet vai tāpēc tas nozīmē, ka ir mazas algas “Latvijas gāzes” vadībai? Vai tas, ka mēs par “Lattelekom” vadības algām neko nedzirdam, nozīmē, ka “Lattelekom” vadībai tās ir mazas? Mēs vienkārši neko nezinām un tāpēc esam spiesti samaksāt tādus tarifus, kādus no mums prasa.

Pasaules pieredze rāda, ka sekmīgi var darboties gan valsts, gan pašvaldību, gan arī privātie uzņēmumi. Rezultāts parasti ir atkarīgs no uzņēmumu vadības godaprāta un no likumdošanas vides, kurā darbojas šie uzņēmumi. Diemžēl mūsu likumdošanas vide vēl šobrīd ir pārāk vārga, lai mēs šajā brīdī piekristu tautas ierosinātajam variantam, ka energokompānijai šobrīd ir jāpaliek nesadalītai un valsts īpašumā.

Ja mēs runājam par tarifiem, tad jāteic, ka Latvijā tarifi varētu - jā, varētu! - būt zemāki, ja Latvijā būtu lielāks patēriņš. Šobrīd Latvijā patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no viszemākajiem Eiropā - tikai 2000 kilovatstundas. Ja šis patēriņš augtu dubulti, tad tarifs, dabīgi, varētu krist uz leju. Taču, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar tarifiem Eiropā, tad redzam, ka Latvijā šobrīd tarifs ir 3,9 santīmi, Lietuvā - 4 santīmi, Igaunijā - 3,16 santīmi. Beļģijā tarifs ir 2,4 reizes lielāks, Vācijā - 2,1 reizi lielāks, Austrijā - 1,74 reizes lielāks, Francijā - 1,6 reizes lielāks nekā Latvijā. Bez tam jāņem vērā, ka Latvijas energokompānija 25,7% no naudas, kas iekasēta par elektroenerģiju, nomaksā nodokļos.

Ja šī energokompānija tagad kļūs privāta, tad, protams, radīsies vēl daudzi papildu izdevumi, kuri būs jāieskaita tarifā. Privātkompānijas peļņa, elektroenerģija plūdīs caur vairākām patstāvīgām sadalītās energosistēmas daļām, un tas neizbēgami radīs uzņēmumam papildu izdevumus gan nodokļu veidā, gan arī savstarpējo norēķinu veidā, un arī pati restrukturizācija prasīs apmēram 13 miljonus latu. Tātad pašreiz aktuāla ir brīvā Latvijas enerģijas tirgus izveide… Baltijas elektrotirgus izveide, ko paredzēts ir īstenot 2002.gadā. Jāpaskaidro, ka Baltijas valstu brīvais elektroenerģijas tirgus pēc Ziemeļvalstu un dažu citu valstu parauga iecerēts kā tirgus, kurā darbojas vienota pārvades sistēma: operatora vadīts elektroenerģijas kopfonds - birža, kurā elektroenerģijas lietotājs var iepirkt no tās energosistēmas, kas to piedāvā vislētāk. Pārvades tīklu uzdevums ir nopirkto elektroenerģiju piegādāt lietotājiem. Latvijas iedzīvotājiem šobrīd visekonomiskāk un visizdevīgāk ir elektroenerģiju pēc iespējas vairāk ražot pie sevis, jo šobrīd vidējais tarifs, par kādu elektroenerģiju saražo Latvijā, ir zemāks nekā tas tarifs, par kādu mēs to iepērkam no Igaunijas, Lietuvas vai arī no Krievijas.

“Latvenergo” šodienas struktūra netraucē Latvijas ieiešanai Eiropas Savienībā, un tādēļ šobrīd neredzu pilnīgi nekādu briesmu, ja mēs atbalstītu Latvijas iedzīvotāju parakstīto likumprojektu. Parakstītāju skaits nav mazs - 307 tūkstoši parakstu! Un, ja runājam par alternatīvo likumprojektu, tad jāteic, ka komisijai ir tiesības izstrādāt alternatīvo likumprojektu, un viņa ir to iesniegusi. Savukārt mūsu tiesības ir nobalsot “par” vai “pret”. Viens no labiem momentiem arī alternatīvajā likumprojektā ir tas, ka arī tas paredz šo energokompāniju izņemt no privatizējamo uzņēmumu saraksta. Taču šobrīd es personīgi uzskatu - un arī Jaunā partija tā domā -, ka mums būtu jāatbalsta vēlētāju ierosinātais likumprojekts un tas jāpieņem šodien pirmajā un arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu apstāties tikai pie pāris aspektiem, kādi ir šīsdienas jautājumam. Pirmais tomēr ir jautājums sakarā ar alternatīvo likumprojektu, kas ir visai slidens un arī bīstams, tas ir jautājums par reorganizācijas lietu. Šeit gan Inkēna kungs ļoti deklaratīvi teica, ka viss, kas ir bijis vienots, ir bijis jāsagrauj laika gaitā un ka tas viss ir nederīgs. Bet ja mēs palūkojamies uz Eiropas Savienību... Es arī esmu par to: jo ātrāk mums būtu vienota valūta - eiro -, jo labāk! Turoties katram pie savas valūtas, mēs daudz naudas tērējam naudas mijējiem, sadārdzinās kredītu procents un tā tālāk. Tā ka visas šīs lietas jāizšķir no saimnieciskā lietderīguma viedokļa. Un es ticu, ka arī Eiropas Savienībā viena “svira” pēc otras tiks unificēta, kad tas būs valstīm izdevīgi. Šajā ziņā arī “Latvenergo” kā vienots saimniecisks komplekss ir lietderīgs, un tāds apgalvojums nav vienkāršs izdomājums, Latvijas speciālistu izdomājums. Es gribētu vēlreiz atgādināt divus argumentus par to, ka vienotam funkcionējošam kompleksam ir tomēr iespējas darboties ar labvēlīgākiem kredītiem, ar zemāku pašizmaksu ražot, pārvadīt un sadalīt elektroenerģiju. Analīze, ko dažādas konsultāciju firmas ir veikušas attiecībā uz Austrumeiropas valstīm, rāda, ka sadalīšanas rezultāts ir tas, ka deviņu gadu laikā nav radusies konkurence Polijā, Ungārijā, Čehijā. Energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos radīja šajās valstīs tarifu pieaugumu. Piebildīsim - te jau vairākkārt tas tika teikts -, ka “Latvenergo” neto apgrozījums tuvojas tikai 300 miljoniem ASV dolāru, lai gan apkārtējās valstīs - Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā - energokompānijas ar šādu nelielu apgrozījumu nemaz nav. Līdzīgi tas ir, vadoties pēc uzstādītām ģenerējošām jaudām... Tā ka pasaules tendences rāda, ka enerģētikas sektors gan Eiropā, gan pasaulē tiek orientēts uz vertikāli integrētu uzņēmumu struktūru veidošanu. Tika kādreiz jau teikts, ka mūsu apstākļos pat pretēji vajadzēja rīkoties - izskatīt pat iespēju šai energokompānijai piesaistīt, iegūt akcijas dabas gāzes piegādes un uzglabāšanas uzņēmējsabiedrībā, tas ir, “Latvijas gāzē”.

Otrs papildu arguments. Ir tāda konsultantu firma “Arturs Andersens”, tur ir pavisam sakarīgi speciālisti, viņi ir veikuši apskata analīzi par četrām lielām Eiropas elektroenerģijas kompānijām “Scottish Power”, “Fortum” un vēl divām, un viņu secinājums ir tas, ka šie uzņēmumi agresīvi paplašina savu darbību pasaules enerģijas tirgū, kam raksturīga arvien lielāka konkurence. Tur vadās pēc tāda principa: jo lielāks, jo labāks. Panāk mēroga efekta sasniegšanu, pie tam ar darbības diversifikāciju - saimnieko gāzes un ūdens apgādes jomā, ķīmiskajā rūpniecībā, komunikācijās; biznesa jomā izmanto dabīgo saikni starp ražošanu un sadali. Tātad par šo pirmo jautājumu, es domāju, jāteic, ka visi tie argumenti, ko mēs televīzijas ekrānos dzirdam no valsts augstākajām amatpersonām, ka te esot kaut kāds šausmīgs dabisks monopols un ka nu tas mūs apkrāpšot, neatbilst nekādam pamatojumam jeb argumentācijai.

Otrais iebildums parasti ir tas, ka būšot grūtības ar kredītu saņemšanu. Līdz šim “Latvenergo” ir strādājusi normālā režīmā, strādājusi ar kredītiem, neko neieķīlājot, un arī turpmāk nebūs vajadzības tā darīt. Lielai kompānijai kredītus dod, pamatojoties uz naudas plūsmu, jo zina, ka te ir stabils ieņēmums, ko dod elektroenerģijas realizācija.

Trešā iebilde, ko parasti izsaka augstas mūsu amatpersonas: būšot tarifu pieaugums. Nu paskatīsimies, kāda ir bijusi pārdotās elektroenerģijas pašizmaksa pagājušajā gadā. Pagājušais gads, kā jūs zināt, bija ar ūdeni trūcīgs gads, tādēļ bija visaugstākā pašizmaksa šajos pēdējos desmit gados - 2,179 santīmi par kilovatstundu, tātad 2,1 santīms. 1998.gadā pašizmaksa bija 1,5 santīmi, tad mēs bijām bagāti ar ūdeni. Arī šogad tas tā ir (par nožēlu, attiecībā pret lauksaimniekiem slapja vasara ir vērtējama negatīvi), un acīmredzot jau šobrīd, jau šajās dienās ražo vairāk elektroenerģijas, nekā Latvijā patērē, un kaut kas no tās jau tiek pārdots citur. No otras puses, paskatīsimies, kāda ir vidējā realizācijas cena! Šobrīd ir 3,028 santīmi par kilovatstundu, tātad starpība ir viens santīms. Šī ir tā rezerve, šī ir tā “šķēre”, kuras dēļ mēs varam diezgan stabili darboties nākamajos gados. Atcerēsimies arī to, ka 1996.gadā pārdotās elektroenerģijas pašizmaksa bija 1,9 santīmi! Tā ka iespēja turēt stabilu elektroenerģijas tarifu mums ir un par tā stabilitāti nebūtu jābēdājas. Ilustrācijai tikai piebildīšu, ka 1990.gadā vienas kilovatstundas pašizmaksa bija 1,4 kapeikas, tas ir tikpat, cik tagad tas ir santīmos.

Nākamais jautājums. Ļoti pārdzīvo par to, ka šie uzņēmumi netiks nodoti valsts īpašumā un reģistrēti uz valsts vārda zemesgrāmatā. Es domāju, ka 2.punkts, ko tauta ir ierosinājusi un ko vairākkārt šodien ir citējuši, ir garants, ka nekas ļauns nenotiks ar šo valsts akciju sabiedrību, kuras akcijas pieder valstij, un ka tā nav privatizējama, nekādi citi apkārtceļi nevarētu būt, nekas cits nevarētu notikt. Var jau būt otrs variants, un savulaik par to arī tika diskutēts - ka tas ir zemesgrāmatā un tad ar koncesiju līgumu palīdzību tas tiek nodots kādam uzņēmumam apsaimniekošanā. Taču tas tikai sadārdzinās elektroenerģiju, jo būs maksa par nomu, tā ieies tarifos un sarežģīs šo lietu. Pie tam specifisks Latvijā ir tas, ka te ir hidroelektrostaciju īpatsvars. Tas tā nav citās valstīs, un šeit jābalansē ar elektroenerģiju, kas ražota termoelektrocentrālēs.

Vēlreiz atgriežos pie Inkēna kunga teiktā par sociāldemokrātu nostādnēm. Sociāldemokrātiem ir programma, ir nostādnes, un viņš varētu iepazīties ar šo programmu. Tā nav darba ņēmēju partiju pārstāvoša, tā pārstāv darba ņēmēju un darba devēju, jo primārais uzdevums ir panākt, lai mums būtu darba vietas, labi apmaksātas darba vietas, un lai piedāvātu kvalificētu darbu attiecībā uz šīm labi apmaksātajām darba vietām. Tā ka šeit nevajadzētu balstīties uz citiem avotiem, vajadzētu uz primāriem avotiem balstīties arī Inkēna kungam.

Un, kas attiecas uz veikalu privatizāciju, kas bija agrāk, pašā Atmodas sākumā, jāteic - jūs atceraties, ka tas notika bez Privatizācijas aģentūras starpniecības, bija Ekonomikas ministrijā attiecīgs departaments, un šī tā saucamā mazā privatizācija notika raitā tempā un bija ļoti produktīva. Es arī uzskatu, ka pārējās privatizācijas nolūkos nebija jāveido Privatizācijas aģentūra, varēja būt kādas struktūrvienības Ekonomikas ministrijā un būtu šī politika virzīta - privatizācija kopā ar plānveidīgu, mērķtiecīgu struktūrnozares izveidi pašā Latvijā.

Pašās beigās es gribu vienkārši piebilst par mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu šorīt. Man tomēr ir pārsteigums, ka komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns komisijas locekļiem piedāvā alternatīvu likumprojektu, kuram nav nekāda paraksta, ne premjera paraksta... Mēs jautājām. Nē, tas nav valdības likumprojekts. Jautājām: kas tad to iesniedzis, kas parakstījis? Tātad, tā teikt, “autorizējās” Tautas partija. Nevar tā izturēties pret šādām ļoti nopietnām saimnieciskām lietām, nevar tā piedāvāt likumprojektu. Sekundē, minūtē... un tūliņ ņemt un balsot... Tas ir nenopietni. Kas tad liecina par nenopietnību? Te jau pēdējā gada laikā runāja par dažādiem “viļņiem” šā uzņēmuma privatizācijas variantos. Tā ka mans priekšlikums ir šāds: liksim mierā “Latvenergo”, nodarbosimies ar daudz nopietnākām, vajadzīgākām lietām - ar uzņēmējdarbības rosināšanu, eksporta un importa bilances negatīvā saldo ātrāku novēršanu un citām produktīvākām lietām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs, sociāldemokrāti, dabūjām dzirdēt diezgan daudz pārmetumu par to, ka mēs esam kaut ko darījuši. Divreiz esam sasaukuši ārkārtas plenārsēdi, lai mēģinātu valdošo koalīciju pārliecināt, ka jāiet uz dialogu, jāizdara labojumi vienā otrā lietā, ko valdība ir iecerējusi attiecībā uz memorandu, kas Šķēles kunga premjerēšanas laikā tika parakstīts ar Starptautisko valūtas fondu. Un tās darbības, kas tam sekoja... Jāsaka gan, ka nevarētu pārmest mums to, ka mēs gribam gāzt valdību. Kādi manā skatījumā ir šārīta notikumi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā? Neskatoties uz to, ka koalīcijas partijas vakar nevienojās un neiesniedza valdības variantu, Šķēles kungs tomēr komisijā iesniedza šo priekšlikumu. Neskatoties uz vakardien pieņemto lēmumu koalīcijā! Es domāju, ka tā ir tīra šķeltniecība - gan no Šķēles kunga puses, gan no Tautas partijas puses - attiecībā pret šo valdību, to, kas šodien strādā.

Par šo alternatīvo priekšlikumu. Ar ko tad tas atšķiras? Atšķiras tas ar to, ka “hesi” un augstsprieguma tīkli ir ierakstāmi uz valsts vārda zemesgrāmatā un netiek iekļauti šīs akciju sabiedrības statūtkapitālā. Tātad akciju sabiedrības statūtkapitāls būtiski samazinās un arī kredītu ņemšanas iespēja būtiski samazinās. Nevar nodot trešajām personām ne “hesus”, ne augstsprieguma tīklus. Attiecībā uz sadales tīkliem un telekomunikāciju tīkliem ir runa, ka šis nav valsts īpašums, tas netiek uz valsts vārda ierakstīts zemesgrāmatā. Šis īpašums ir “Latvenergo”, un tas nevar tikt privatizēts, bet var tikt nodots trešajām personām.

Tālāk. TEC tur nav pieminētas, tātad jau ir skaidrs, ka TEC tiks nodotas privatizācijai un turpināsies sadale un restrukturizācija. Tajā priekšlikumā, kuru iesniedza Valsts prezidente un kuru ir parakstījuši Latvijas vēlētāji, valsts īpašumā ir “Latvenergo” - visas akcijas pieder valstij, nevar nodot trešajām personām, nevar ieķīlāt, nevar privatizēt. Uzņēmums ir vienots, taču likumprojektā ir arī norma, ka, ja notiek restrukturizācija, tad ir saistību un tiesību pārņēmējs. Katrā gadījumā ir dažas nianses, par kurām var teikt, ka tās atšķiras, bet kopumā jāsaka, ka likumprojekts, kurš tika iesniegts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un par kuru ir šodien mums jālemj kā par alternatīvo, ir radījis ļoti, ļoti būtiskas problēmas. Es domāju, ka Tautas partija ir radījusi problēmas pati sev, valdībai un arī iedzīvotājiem. Jo reāli ir tā, ka iedzīvotājs šodien ir tādā ļoti interesantā situācijā, tādā pašā, kādā esam mēs. Ja Valsts prezidentes iesniegtie Enerģētikas likuma grozījumi tiktu šodien pieņemti pirmajā un otrajā lasījumā, tādā gadījumā nebūtu jātērē nauda referendumam.

Otrkārt. Šī pati Saeima varētu būt tā, kas labo kļūdas, par kurām šeit runāja daudzi cilvēki, kas uzstājās. Būtu vēl šis tas labojams. Ja mēs nobalsojam divos lasījumos, tad paši arī labojam kļūdas un paši turpinām darbu pie 20.panta. Ja ir runa par kaut kādiem grozījumiem, nevis tādu redakciju, kādā ir iesniegts Valsts prezidentes parakstītais projekts, tādā gadījumā ir jārīko referendums. Referenduma rezultāts būs tas, ka labojumus nevarēs izdarīt neviens cits kā nākamā Saeima, un kam tas šodien ir vajadzīgs? Vai tas ir vajadzīgs Šķēles kungam, vai tas ir vajadzīgs Tautas partijai, kas iesniedza šo alternatīvo variantu? Es domāju, ka nē.

Kāpēc attiecībā uz tām lietām, kas ir saistītas ar privatizāciju, sociāldemokrātiem ir šāda reakcija? Tā ir saistīta pirmām kārtām ar to, ka ir runa par zemu novērtējumu šim objektam, pasakaini zemu. Es atceros, ka Krištopana valdības laikā Šlesera kungs bija vienīgais, kas piedāvāja tautai iegūt par sertifikātiem šīs akcijas. Neviena nākamā valdība par to vairs nav runājusi.

Tālāk. Šeit tika pieminēta PSRS sadalīšanās - ka tas ir ļoti labi un ka Latviju vajag varbūt sadalīt pa reģioniem, pa atsevišķām “valstiņām”. Ne vienmēr ir tā, ka sadale uzņēmējdarbībā nes tikai pozitīvus augļus. PSRS sadalīšanos nevajadzētu salīdzināt ar to, kas notiek globālajā tirgū. Šodien notiek globalizācija un kooperācija, notiek vairāku uzņēmumu apvienošanās, nevis uzņēmumu sadalīšanās. Un paši visliberālākie sociāldemokrāti, kādi šodien ir Eiropā, ir Apvienotajā Karalistē. Pieņemsim, Lielbritānijas kompānija ir vertikāli integrēts elektroenerģijas, gāzes uzņēmums. Otrs lielākais Lielbritānijas elektroenerģijas ražotājs, kas neizmanto kodolenerģiju, darbojas Skotijā, Anglijā, Velsā. Sadales tīkli - Anglijā, vidienes austrumos. Gāzes mārketings un transports - Indijā, Klusā okeāna piekrastē. Eiropas elektroenerģijas tīkli... Šie uzņēmumi ir transnacionāli uzņēmumi, un ne vienmēr ir svarīgi šādus uzņēmumus nodot privāto struktūru rokās. Jo, ja šie uzņēmumi iziet no politiskās kontroles, lokālas politiskās kontroles, un kļūst par transnacionāliem koncerniem, tad nav vairs atšķirības, vai tas ir privātais vai valstīm, vairākām valstīm, piederošs koncerns. Taču lielākā daļa koncernu tomēr ir vertikāli integrēti, tas ir lētāk. Un arī mazajai Latvijai tas ir lētāk.

Es aicinu kolēģus tomēr padomāt, vai jums ir vajadzīgs referendums un vai jūs paši nevarētu būt tie, kas varētu labot kļūdas pašreiz iesniegtajā likumprojektā, ko ir parakstījusi Valsts prezidente.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi. (Starpsauciens: “Par Kolkas zvejniekiem pastāsti!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, ja jau jūs interesē Kolkas zvejnieki, tad atcerieties, kā “Bangu” izpārdeva tie gudrinieki, kas tagad ir pilis uzcēluši Upesgrīvā un citās vietās! Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vajag zināt, par ko jūs runājat. Cienījamie kolēģi! Latvijā nav nedz izstrādātas valsts attīstības programmas, nedz plāna. Vai vispār no šīs tribīnes šinī zālē ir kādreiz runāts par Latvijas valsts nacionālo attīstību vai kādiem plāniem? To nav. Un tāpēc mēs dzīvojam no rokas mutē un vienai dienai.

Kas attiecas uz “Lattelekom” jauno valdību, kuru iecēla, tik tiešām man rada izbrīnu tas, ka viņi tagad nevar aprēķināt, kāda ir uzņēmuma peļņa. Atkal ir “jāpielauž” ārzemnieki. Nu tad par to līgumu vismaz 10% kādam tiks.

Nākamais. Latvijā taču ir enerģijas pircēji, starpnieki. Par kādu cenu viņi iepērk enerģiju? Neviens taču nezina, vai tā ir 1,9 santīmi vai vairāk, vai mazāk. Ko tie starpnieki dara un kas viņus tur ielicis iekšā? Bagātie ierēdņi. Tik tiešām mums ir superbagāti ierēdņi, kuri, veicot personīgo biznesu, saņem algas no valsts budžeta. Bet tas rada izbrīnu, kāpēc mūsu valdība līdz šim laikam nav atradusi veidu, kā aprēķināt mūsu ierēdņiem algas, noteikt, cik tām ir jābūt lielām un cik viņiem ir jāsaņem par to darbu, ko viņi izpilda, strādājot piecos sešos darbos. Uzpūstie štati ministrijās un sevišķi aģentūrās un fondos, kuru ir vairāk nekā 170, tik tiešām tērē valsts naudu, kuru neviens nekontrolē. Diemžēl uz to norāda Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds. Es jau nemaz nerunāju par tām jaunajām mašīnām, kuras maina divas trīs reizes divos trijos gados, un par tiem aprīkojumiem. Eiropas Savienība netic Latvijai un arī Latvijas uzrādītajiem dokumentiem, jo viņiem labs piemērs ir tas, kas notika ar G-24 kredītu.

Kas notiek ar Latvijas zemes izpārdošanu ārzemniekiem? Kāpēc mēs atdāvinām jūras ekonomisko zonu - 540 kvadrātkilometrus? Mūsu zvejnieki nesaņems 3 miljonus peļņas. Kas notiks ar tām naftas atradnēm, kas ir zem šīs platības? Vai tur nav arī kāda ieinteresētība? Uz Privatizācijas aģentūru jau ļoti labi norāda tas, ka viņas reitings ir tuvu pie mīnuss 60.

Un vēl viena lieta, kura mums ir jāpārdomā. Diemžēl mūsu ministriem ir tikai politiska atbildība. Bet finansu ministram, kā jūs paši ar lielu pārsvaru nobalsojāt, ir tikai politiska atbildība. Bet kāpēc ne juridiska un materiāla, finansiāla? Varbūt ir jāpadomā par to, ka ministriem būtu jānodod šinī zālē zvērests, ka viņi ar sirdi un dvēseli un bez visādiem “līkumiem” strādās valsts labā.

Par visdažādākajām cenām. Jā, tik tiešām jūs te strīdējāties par Farmācijas likumu. Nu, un tagad jūs taču varat ieiet aptiekā un paskatīties! Nitroglicerīns maksāja 17 santīmus, taču tagad tam pensionāram jāsamaksā 40 santīmu.

Par to, ka mums ir jātaupa nauda. Tā ir jātaupa! Tāpēc ierēdņu skaitu vajag pārskatīt un to aģentūru un visu to liekēžu, kuri, neko nedarot, saņem algu, skaits ir jāsamazina vismaz par vienu trešo daļu. Un jālikvidē aģentūras un fondi. To taču mums ieteica Eiropas Savienība. Arī tur būs ļoti liela naudas vienību ekonomija.

Par Zemkopības ministriju. Jūs paskatieties, - viņa strādā tikai savu ierēdņu labā. Ko viņa ir devusi Latvijas zemniekiem? Neko viņa nav devusi. Kā viņa aizstāv Latvijas zemniekus? Neaizstāv.

Un pēdējais nobalsotais vienpusīgais līgums par ievedmuitu. Paskatieties, kas Latvijā pēc pusgada notiks ar cūkkopību, kas notiks ar graudkopību un ar visu citu! Attiecībā uz cukura ražošanu tas jau ir redzams. Ekonomikas ministrija tik tiešām ir tāda jocīga ministrija, un viņa jau sen bija jāpārvērš par Rūpniecības ministriju, lai viņa kaut kā rūpējas par mūsu rūpniecību, vismaz būs darba vietas, un par Tirdzniecības ministriju. Ja jau mēs esam izveidojuši tādu tirgu Latvijā, nu tad tas ir jāvada, tam nav jābūt stihiskam.

Kas attiecas uz balsojumiem, tik tiešām mēs nebalsojām par to, lai būtu steidzamība. Vismaz 13 deputāti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies Prezidija priekšsēdētājam. Cienījamie deputāti un cienījamās deputātes! Cienot un uzticoties Ministru prezidenta Andra Bērziņa vārdam, mūsu frakcijas deputāti atsauca parakstus, lai tiktu organizēta ārkārtas sēde, kas būtu veltīta tieši šim jautājumam. Kā es redzu, jautājums tomēr ir pietiekami kritisks, un tādēļ šī ārkārtas sapulce ir notikusi - un ne jau opozīcijas priekšlikumu dēļ, bet tādēļ, ka to vēlējās pozīcija. Kā redzams, opozīcija ne vienmēr strādā destruktīvi, tai arī ir bijuši ļoti labi priekšlikumi, lai šī saruna būtu notikusi varbūt nedaudz ātrāk.

Iepazīstoties ar alternatīvo variantu - likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pavisam īsi gribētos to nedaudz pakritizēt. Ja skatāmies izmaiņas 20.pantā, kas runā par to, ka stratēģiskie energoapgādes objekti ir saglabājami kā Latvijas valsts īpašums un ierakstāmi zemesgrāmatā uz valsts vārda, tad, atceroties dažus privatizācijas gadījumus jeb slēptas privatizācijas gadījumus, gribu teikt, ka šādi objekti dažādu iemeslu dēļ, teiksim, izdarot dažādas izmaiņas ieguldījumu veidā, kad tie tika ieguldīti citos objektos un tādā veidā nemanāmi privatizēti, man rada šaubas, vai tieši šis likuma pants, tieši šā likuma panta izmaiņas nedod iespējas privatizēt atsevišķus energoapgādes objektus. Un, ja mēs runājam par to, ka, lai likvidētu monopolstāvokli, akciju sabiedrība “Latvenergo” ir jāreorganizē, tad es domāju, ka tas varbūt tieši nav jāreorganizē, bet drīzāk jau sen bija jāatver elektroenerģijas ražotāju tirgus. Tad mums būtu radušies daudzi enerģijas ražotāji un šis tirgus jau būtu liberalizēts.

Ja mēs runājam par atbilstību Eiropas Savienības direktīvām, tad gribu sacīt, ka, strādājot savu iepriekšējo darbu, es kā konsultante piedalījos tieši pasākumos, lai sakārtotu “Latvenergo” finansu sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, un jebkuru interesējošo informāciju ir iespējams saņemt. Kaut vai, teiksim, ir iespējams izveidot rēķinus elektroenerģijas patērētājiem, norādot atsevišķus tarifus par pārvadi, par ražošanu un tā tālāk.

Es gribētu aicināt visus deputātus - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus: “Ir jāizbeidz tērēt valsts naudu referendumiem! Un, lai mēs beigtu to darīt, mums ir jāieklausās pirmām kārtām sabiedrības viedoklī, jo šī nav pirmā reize, kad, neieklausoties sabiedrības viedoklī, šis referendums varbūt arī notiks. Tādēļ, lai mēs netērētu lieki naudu, mums tomēr būtu jāatbalsta tas likumprojekts, kuru ir iesniegusi Valsts prezidente un kuru atbalsta arī visa sabiedrība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis - ekonomikas ministrs.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Sociāldemokrātu frakcijas Saeimas deputāti! Es tiešām esmu ļoti satraukts par Kolkas pagasta iedzīvotājiem un par Kolkas zvejniekiem, jo Kolkas zivju fabrika tiešām ir maksātnespējīga, un tas ir viens slikts privatizācijas piemērs. Bet ne jau par to šodien ir šis stāsts.

Šodien mums uz galda ir divi likumprojekti: viens, kuru ir inscenējuši sociāldemokrāti un ir parakstījuši 307 000 vēlētāju, un otrs, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Kāda tad ir būtiskā atšķirība šajos divos likumprojektos? Tauta gāja parakstīties pret “Latvenergo” privatizāciju! Un šinī jomā atšķirības nav. Gan jūsu likumprojekts nosaka, ka “Latvenergo” privatizācija nav jāveic, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvājumā ir teikts: “Izslēgt “Latvenergo” no privatizējamo uzņēmumu saraksta un nodot atpakaļ Ekonomikas ministrijai.”

Pamatproblēmai risinājums ir atrasts, bet problēma ir pavisam citā jautājumā. Un Lauska kungs jau pareizi teica: sociāldemokrātu programma nosaka, ka “Latvenergo” kā valsts monopols ir saglabājams valsts īpašumā, taču mēs, pozīcijas partijas, tam nekādā veidā nevaram piekrist. Mēs nediskutējam par “Latvenergo” privatizāciju, ja reiz sabiedrība to nevēlas, bet mēs negribam nostiprināt “Latvenergo” kā monopolkompānijas stāvokli, jo mums jau ir viens ļoti negatīvs piemērs. Mēs privatizējām “Lattelekom” ar visiem kabeļiem, un šobrīd, ja arī tiks pārtraukts “Lattelekom” monopolstāvoklis, būs ļoti apgrūtināta pieeja telekomunikāciju tirgum, kādai citai kompānijai. Mēs nevaram atdot pārvades tīklus “Latvenergo” īpašumā, jo tas galarezultātā novedīs pie “Latvenergo” monopolsituācijas uz nenoteiktu laiku.

Cienījamā apvienības “Tēvzemes un Brīvībai”/LNNK frakcija! Dobeļa kungs pārmeta pozīcijai, ka mēneša laikā mēs neesam spējuši neko piedāvāt un izstrādāt, lai gan tajā pašā laikā mēs visi darbojāmies kopīgi kā koalīcijas partijas šinī darba grupā. Tad nu es gribētu kā šīs darba grupas dalībnieks teikt, ka bieži vien jūsu partijas nenoteiktā pozīcija neļāva pieņemt šo lēmumu īstajā laikā un ka mēs spējām vienoties tikai šopirmdien. Un vakardien valdības sēdē šo pozīciju atbalstīja arī jūsu partijas pārstāvētie ministri, līdz ar to šī pozīcija tika pieņemta vienbalsīgi. Tā ir pilnīga taisnība. Tā ka, es domāju, jums ir diezgan grūti šobrīd sēdēt divos krēslos un teikt, ka “mēs atbalstām šo priekšlikumu, ko ir nodevuši vēlētāji jeb sociāldemokrātu sagatavoto” un valdības piedāvāto pozīciju…

Tādēļ es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu, kas aptur “Latvenergo” privatizāciju, bet nenostiprina “Latvenergo” kā monopolkompānijas stāvokli valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kalvīša kungs! Tomēr vajag iemācīties sekot arī tam, kas notiek gan Koalīcijas padomē, gan valdības sēdēs, kurās jūs, es ceru, piedalāties pastāvīgi.

Atkārtošu, kas vispār tika nolemts šonedēļ. Līdz pirmdienas Koalīcijas padomes sēdei nekāda projekta nebija. Nebija nekāda projekta vispār! Bija tikai projektu projekti.

Otrkārt, vakar vispirms tika panākta skaidra vienošanās Koalīcijas padomē, pēc tam - valdības sēdē, ka nekāds alternatīvais likumprojekts šodien netiks iesniegts. Žēl, ka jūs to neesat sapratis! Tad jādomā tā: kas tad jums ir svarīgāks - darbība valdībā valsts labā vai darbība kādas atsevišķas partijas, kādu atsevišķu privātpersonu labā? Šķiet, ka jūs reizēm ļoti pamatīgi šīs lietas jaucat. Ja jūs vēlaties pārbaudīt manis teikto, tad priekš tā, es ceru, ir protokoli, kur fiksētas šīs vienošanās. Mēs nevienu vienošanos neesam pārkāpuši. Tieši tāpēc, ka mums ir vajadzīga skaidrība. Blēžus apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nav atbalstījusi un nekad neatbalstīs. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kalvīša kungs tomēr izraisīja manī vēlmi uzstāties pēc viņa runas, jo ir runa par privatizāciju. Abi projekti, pēc viņa teiktā, aptur šo privatizāciju un abos gadījumos uzņēmums tiek nodots Ekonomikas ministrijai un tiek izņemts no Latvijas Privatizācijas aģentūras saraksta. Jā, tas tā ir! Ja abi projekti būtu pilnīgi vienādi, tad mēs šodien nestrīdētos. Tomēr ir dažas lietas, kas ir atšķirīgas, un par tām es jau iepriekš teicu. Par TEC privatizāciju projektā ir runa, par sadales tīklu un telekomunikācijas tīklu, kas ir “Latvenergo” īpašums, nevis valsts īpašums, un kas tiek iereģistrēts uz valsts vārda zemesgrāmatā… Ir runa par šo objektu nodošanu trešajām personām. Nevajag maldināt tautu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ļoti īsi, dāmas un kungi! Es kā komisijas priekšsēdētājs, protams, nevaru nenorādīt uz to, ka alternatīvais likumprojekts, kuru ir atbalstījusi komisija, neapšaubāmi paredz siltumstaciju jeb TEC privatizāciju. Nevis paredz šo privatizāciju, bet ļauj tās privatizēt. Jūs zināt, ka TEC strādā ļoti nerentablā režīmā, un, ja tās neražotu Rīgas pilsētai siltumu, tad no tām vispār kā elektroenerģijas ražotājām jēgas nebūtu nekādas. Tātad likumprojekts paredz iespēju “Latvenergo” tikt vaļā no lieka balasta, un mēs to nevaram noslēpt, tas ir jāpasaka skaidri… šīs atšķirības.

Otrkārt, gan Dobeļa kungam, gan visiem pārējiem es gribu teikt, ka demokrātija - tā ir ne tikai vairākuma vara. Tas ir ļoti vienkārši. Tās ir arī mazākuma tiesības. Un Kārtības ruļļa 85.panta 1.punkts paredz deputātiem tiesības izvirzīt komisijā alternatīvu likumprojektu.

Alternatīvais likumprojekts - to jūs, Dobeļa kungs, labi zināt - patiesībā ir tas, pie kā valdība ir strādājusi. Tas neļauj privatizēt Daugavas kaskādi, tas ļauj šo kaskādi no valsts kā privāttiesību subjekta… tātad no akciju sabiedrības vārda liek pārrakstīt uz valsts vārda Ekonomikas vai Finansu ministrijas, nezinu, kuras personā… Taču par to vēl ir jādomā, lai gan laiks būs ļoti īss. Ādamsona kungs, šeit nav tik sarežģīts jautājums, kā ar tiem… nu jūs jau zināt, ar ko… Un katrā ziņā mums, ja mēs iestājamies par kaut ko, atklāti ir jāpasaka, ka privatizācija, vismaz divos “Latvenergo” šobrīd piederošajos objektos, saskaņā ar alternatīvo likumprojektu tiks pieļauta. Šajā ziņā, Salkazanova kungs, jums ir pilnīga taisnība!

Mēs nedrīkstam melot! Vienīgais, ko mēs varam, ir katrs iestāties par savu pārliecību, par savu izpratni, kas ir labāks saimnieks - valsts vai Juris Dobelis kā privātīpašnieks… Tomēr katrā ziņā mēs neapšaubāmi… mums ir jāpasaka precīzi, ko mēs ar to domājam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es saprotu, sēdes laikā bija nedaudz pārprasts balsojums no Tautas saskaņas… nedaudz pārprasts, bet otrreiz es viņiem vienkārši neļāvu pārbalsot… Viņi nebija noskaņoti atkāpties no tā, par ko viņi balsoja, nododot likumprojektu. Viņi nebija noskaņoti, bet tur bija neliels pārpratums, un es pie tā esmu vainīgs, es teicu: “Nekādas pārbalsošanas!” Arī es pacēlu roku, raugoties uz autoritātēm. (Starpsauciens: “Kurām?”) Lagzdiņa kungs, jūs nebijāt klāt, tad atliek tikai Godmanis… Un mēs pieņēmām alternatīvo likumprojektu, bet šobrīd mums vispirms ir jāizšķiras par… kā nu tur bija, par arodbiedrības sagatavoto, sociāldemokrātu atbalstīto, tautas parakstīto un Prezidentes iesniegto likumprojektu. Lai kāds neapvainojas… Tātad mēs vispirms balsosim par šo likumprojektu un tad, ja tas netiks atbalstīts… Neapšaubāmi, komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts ir pragmātiskāks un labāks, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kā jau tautsaimniecības komisija, nevis juridiskā komisija šeit ņēma vērā ne tik daudz juridiskās fineses, cik tautsaimniecības intereses. Un eksperti mums pateica, ka, pieņemot attiecīgi vēlētāju iesniegto… es vairāk to penteri neatkārtošu, nu to garo likumprojektu… to īso… ka, pieņemot to, strauji kāps vai tūlīt tuvākajā laikā tiks paaugstināti elektroenerģijas tarifi. Mēs katrs bibliotēkai nebijām gatavi maksāt pat desmito daļu santīma... Ja šobrīd paaugstinās nevis par 1%, bet par 10%, tad tas atstās iespaidu, sliktu iespaidu, ne tikai uz katru atsevišķu mājsaimniecību, bet uz valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Un tieši tas mūs kā tautsaimniecības komisiju biedēja, tāpēc mēs pieņēmām šo alternatīvo likumprojektu.

Bet tagad es aicinu jūs balsot un visu izšķirt balsojot. Pirmā balsošana, kā es saprotu, notiek… Jā, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi, es ceru, ka jūs visi sapratāt, par ko domāja un par ko runāja atbildīgās komisijas ziņotājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (dokumenta nr.2146) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 17. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un tagad… Jā, aplausi beigušies, visi sajūsmināti... Bet tagad es mēģināšu komisijas vārdā… Es domāju, ka es drīkstu ieteikt tālāku likumprojekta virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns. Es, priekšsēdētāja kungs, gribu aicināt balsot uzreiz par otro lasījumu, ņemot vērā to, ka visi iespējamie labojumi šajā likumprojektā, ko varētu iesniegt valdība, ir noraidīti, nepieņemot konceptuāli pirmajā lasījumā alternatīvo likumu. Tā ka es aicinu deputātus, ja neviens neiebilst, tautas gribu apstiprināt uzreiz - uz karstām pēdām.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.panta trešo daļu, ja neviens neiebilst, mēs varam balsot uzreiz otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 22, atturas - 21. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tas ir tieši tas, ko es gribēju pateikt.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pirmajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Kādas pāris stundiņas mēs esam nodarbojušies ar elektroenerģijas lietām, tā ir svarīga problēma, bet mājokļa problēma, godātie kolēģi, ir vēl svarīgāka, jo kas gan būtu, ja mūsu valstī būtu tikai elektrība, bet nebūtu dzīvokļu un dzīvojamās mājas? Tādēļ, godātie kolēģi, atļaujiet man iepazīstināt jūs ar problēmu. Spēka esošais likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosaka to, ka valsts un pašvaldības var nodot dzīvojamās mājas tā saucamajai pilnajai privatizācijai tikai līdz šā gada 1.jūlijam. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 6000 dzīvojamās mājas, kuras...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Piedodiet! Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. ...Tātad vairāk nekā 6000 dzīvojamās mājas, tajā skaitā 4000 Rīgā, joprojām nav nodotas privatizācijai, un pašvaldības un valsts nav tiesīga nodot tās privatizācijai. Tādēļ, lai nebremzētu privatizāciju Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un citās pašvaldībās, atbildīgā komisija, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ierosina no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” svītrot normu, kas ierobežo pašvaldības un valsti, nododot mājas privatizācijai. Tātad vajadzētu svītrot šo normu. Es aicinu šo mūsu priekšlikumu atbalstīt, bet, pirms balsojam pirmajā lasījumā, atbildīgās komisijas vārdā ierosinu tātad noteikt, ka šis likums ir pieņemams steidzamības kārtā divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Lagzdiņš. Aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu tāpat kā iepriekšējo - tautas parakstīto un Prezidentes iesniegto - arī šo projektu tātad nobalsot šodien otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumus neviens neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Jānis Gailis, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Saeimas ārkārtas sesija ir slēgta. Vārds paziņojumam deputātam Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisijai pēc desmit minūtēm jāpulcējas Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ārkārtas sesijas otrā sēde

2000.gada 3.augustā

Par Valsts prezidentes iesniegto vēlētāju ierosināto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (2146. un 2146-a dok.) - 1.lpp.

Priekšlikumi 

- dep. J.Dobelis - 1.lpp.

 - dep. A.Šķēle - 3.lpp. 

- dep. A.Poča - 4.lpp. 

- dep. K.Leiškalns - 5.lpp.

Par procedūru 

- dep. K.Leiškalns - 5.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts unpašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2140. un 2140-a dok.) - 6.lpp.

Paziņojumi 

- dep. K.Leiškalns - 6.lpp. 

- dep. J.Lagzdiņš - 6.lpp. 

- dep. Dz.Kudums - 6.lpp. 

- dep. Dz.Ābiķis - 7.lpp. 

- dep. E.Inkēns - 7.lpp. 

- dep. V.Muižniece - 7.lpp.

Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Birkavam un deputātei I.Ūdrei - 7.lpp.

Par deputāta J.Estas un deputātes O.Spurdziņa iesniegumiem ar lūgumu anulēt balsojumu par grozījumu Enerģētikas likumā nodošanu komisijām - 7.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”(1.lasījums) (Steidzams) (2146.un 2146-a dok.) - 8.lpp.

Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”(1.lasījums) (Steidzams) (2154. dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 8.lpp.

Priekšlikumi

 - dep. I.Burvis - 8.lpp. 

- dep. J.Dobelis - 9.lpp.Debates 

- dep. E.Baldzēns - 11.lpp. 

- dep. I.Burvis - 17.lpp. 

- dep. L.Bojārs - 18.lpp. 

- dep. A.Seile - 21.lpp. 

- dep. E.Inkēns - 23.lpp. 

- dep. J.Urbanovičs - 28.lpp. 

- dep. V.Lauskis - 30.lpp.

 - dep. V.Lāzo - 33.lpp. 

- dep. R.Labanovskis - 37.lpp. 

- dep. E.Baldzēns - 39.lpp. 

- dep. I.Burvis - 41.lpp. 

- dep. J.Dobelis - 43.lpp.

 - dep. J.Stalidzāne - 46.lpp. 

- dep. A.Kalniņš - 48.lpp. 

- dep. P.Salkazanovs - 51.lpp. 

- dep. L.Bojārs - 54.lpp. - dep. 

I.Ūdre - 56.lpp. 

- ekonomikas ministrs A.Kalvītis - 57.lpp. 

- dep. J.Dobelis - 59.lpp. 

- dep. P.Salkazanovs - 60.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”(2.lasījums) (2146.un 2146-a dok.) - 62.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts unpašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.lasījums) (Steidzams) (2140. un 2140-a dok.) - 63.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 63.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts unpašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (2.lasījums) (2140. un 2140-a dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 64.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 64.lpp.

Paziņojums - dep. E.Inkēns - 65.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem