Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas devītā sēde

2000.gada 2.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

p>Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajam lasījumam. Ir iesniegts lēmuma projekts ar lūgumu izskatīt to šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Deputāts Leja ir iesniedzis lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.novembrī. Ierosina šo iesniegumu izskatīt pēc darba kārtības 7.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arņa Kalniņa, Burvja, Lauska, Labanovska, Lāzo un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pieņemot piedāvāto likumprojektu “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums”, ko sagatavoja sociāldemokrātu frakcija kopā ar konsultantiem, mēs valstī varētu veidot pamatu pārejai uz Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju ikgadējas īpašumu un ienākumu deklarācijas ieviešanu. Vienlaicīgi šis likums šobrīd aizvietotu tā saucamo Nulles deklarācijas likumu, dodot iespēju fiziskajām personām ierobežotā laika sprīdī brīvprātīgi legalizēt savus iepriekš nedeklarētos apliekamos ienākumus, nomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā. Tā būtu vienreizēja procedūra.

Tagad īsumā pastāstīšu par šā likuma piemērošanu, darbību, iespējamo procedūru atsevišķiem realizācijas soļiem. Pirmajā solī fiksēsim, ka likums attiecas uz personām, kuras līdz šā gada 31.decembrim ir guvušas ienākumus par visiem iepriekšējiem gadiem, bet nav pilnībā deklarējušas visus ar nodokli apliekamos ienākumus un nav nomaksājušas budžetā nodokli saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vai citiem likumiem.

Otrais solis būtu tas, ka šie nodokļu maksātāji varētu brīvprātīgi pusgada laikā, tas ir, no nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, iesniegt paziņojumus par saviem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem, to skaitā arī par īpašumā vai pārvaldījumā saņemtām lietām, ķermeniskām vai bezķermeniskām. Ja tāda lieta notikusi, tad līdz ar to šīs fiziskās personas tiktu atbrīvotas no jebkādas nokavējuma vai soda naudas nomaksas, kā arī no citas atbildības. (No tā izriet arī tas, kāpēc lietojam šā likuma nosaukumā vārdus “amnestijas likums”.) Taču ar to vien nepietiek, kaut kas arī valstij jāsaņem par šo ne visai godīgo rīcību.

Tāpēc trešajā solī Valsts ieņēmumu dienests pārbaudītu šos paziņojumus un tiktu nomaksāts 25% apmērā nodoklis, kā tas ir šobrīd, - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes līmenī. Atliktais maksājums iespējams arī ar Valsts ieņēmumu dienesta ziņu, maksājot par to atlikušo summu refinansēšanas likmi, kura ir šobrīd 3,5%.

Nu, un visbeidzot ir tīri tehniskie, metodiskie jautājumi. Ministru kabinets varētu izstrādāt un pieņemt attiecīgus noteikumus šā likuma piemērošanai. Jāpiebilst, ka, ja pieņemsim šo likumu, būs vēl arī tāds moments, ka, ja pēc nākamā gada 30.jūnija “nodokļu maksātāja izdevumi ir lielāki nekā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāja ienākumiem”, tad, iesniedzot papildu deklarāciju saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.pantu, pamatojot savus ienākumus, nevarēs vairs “atsaukties uz nedeklarētiem ienākumiem līdz 2000.gada 31.decembrim”. Pēc šā likumprojekta realizācijas paliktu tālāk darbs pie nulles deklarācijas ieviešanas, kura, piemēram, efektīvi darbojas visās Ziemeļvalstīs. Varbūt sākumā šādas deklarācijas nebūtu jāizpilda visiem iedzīvotājiem. Maznodrošinātos nevajadzētu papildus apgrūtināt. Šis darbs varētu tikt realizēts etapveidīgi.

Tātad šā likuma pieņemšana un tai sekojošā nulles deklarācijas ieviešana veicinātu trīs mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, pilnīgāk, pareizāk tiktu aplikti iedzīvotāju ienākumi ar nodokli. Otrkārt, būtu zināms papildinājums - to ir, protams, grūti prognozēt - pašvaldību budžetos un valsts budžetā. Un, treškārt, tas būtu ietekmīgs līdzeklis cīņā pret korupciju, kā tas ir pierādījies citu valstu praksē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Ir nepieciešams!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 23. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim deputāta Jāņa Bunkša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir deputāta Lejas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.novembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” otrajā lasījumā. Darbam jums ir nepieciešami divi dokumenti: dokuments nr.2362-c, kā arī papildus izdalītais materiāls, kas attiecas uz likumprojekta tekstuālo daļu.

Atbilstoši mūsu procedūrai, lai mēs varētu balsot par likuma tekstuālo daļu, vispirms ir jāizskata priekšlikumi, kas ir saistīti ar līdzekļu vai nu papildu piešķiršanu, vai arī pārdalīšanu programmu un apakšprogrammu ietvaros, un tāpēc sāksim strādāt ar 2.tabulu, tieši ar 13.lappusi.

Pirmais ir deputātes Počas priekšlikums par ieņēmumu daļas palielināšanu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Makarova... es atvainojos, ministra Makarova priekšlikums par ieņēmumu daļas palielināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 24. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par dabas resursu ieņēmumu daļas palielināšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 37, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to pēc būtības Saeima jau ir izteikusi savu attieksmi pret šīs programmas atbalstīšanu, tāpēc 25.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par līdzekļu pārdali, un pirmais ir Saimnieciskās komisijas priekšlikums pārdalīt Saeimas budžetu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 27.priekšlikums, kuru šeit ir iesnieguši deputāti Muižniece un Spurdziņš, pēc būtības ir visu Saeimas frakciju priekšlikums, jo, izskatot budžeta grozījumus par līdzekļu piešķiršanu Barikāžu dalībnieku atbalsta fondam likuma par valsts apbalvojumiem izpildīšanai, to atbalstīja visas Saeimas frakcijas, un tāpēc es lūdzu arī Saeimu tādā gadījumā neiebilst pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 28. ir deputātes Birznieces priekšlikums par ārvalstu tirdznieciskās palīdzības līdzekļu izslēgšanu no budžeta, jo šīs summas no Eiropas Savienības vienkārši šobrīd nav pieejamas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdzīgs ir arī 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 30. - deputāta Bojāra priekšlikumā - ir paredzēts samazināt ārvalstu ekonomisko palīdzību par 60 tūkstošiem un novirzīt to Latvijas Neredzīgo biedrībai, taču tikko mēs ar savu balsojumu to izslēdzām vispār no budžeta, tāpēc tas vispār nav balsojams. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas radioklausītāji! Man rada izbrīnu tas, ka Ministru kabinets un tā vadošie darbinieki cietsirdīgi izturas pret tiem cilvēkiem, kuri tik tiešām ir spiesti neredzēt to, kāda ir gaisma un kāds krāšņums viņiem ir apkārt. Tie ir šie neredzīgie cilvēki. Un, protams, ja mēs paskatāmies to darbību, kas notiek Ministru kabinetā, kā Ministru kabinetā tiek izlietoti naudas līdzekļi, ja gada laikā puķēm vien var atļauties izlietot vairākus desmitus tūkstošu, tad šie 60 tūkstoši, kuri tiktu novadīti Neredzīgo centra vajadzībām, lai tur varētu iegādāties visu to, kas ir vajadzīgs šai iestādei... tas ir jāatbalsta. Nebūsim cietsirdīgi pret tiem cilvēkiem, kuri ir tik ļoti fiziski cietuši! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Jā, diemžēl, kā es jau teicu, šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs jau ar iepriekšējo balsojumu šo summu no budžeta izslēdzām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs uzstāj par balsojumu? Neuzstāj... Jābalso? Labi! Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 35, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Komisija neatbalstīja arī 31. - deputāta Bojāra priekšlikumu par līdzekļu avotu, kurš bija paredzēts tieši šai pašai programmai, taču mēs šobrīd to jau izslēdzām no budžeta. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie lībieši! Lībieši ir Latvijas Republikas pamatnācija, un, ja mēs pēdējo desmit gadu laikā un arī pirms tam neesam radījuši tādas iespējas, lai lībieši varētu izveidot savu nelielu muzeju, kuru, kā saka, vietējie iedzīvotāji Kolkā ir radījuši, ja mēs nevaram atrast 3 tūkstošus, lai palīdzētu šim muzejam un lai tas varētu iekārtot labu ekspozīciju, jo tur diezgan daudz cilvēku atbrauc, it sevišķi vasarās, lai paskatītos lībiešu krastu un līvu ciemus, tad man rada izbrīnu, ka ir arī citi izdevumi, kuri tiek tērēti Ministru kabinetā un tās celtniecībā, bet ka mēs nevaram no turienes atlicināt 3 tūkstošus latu. Un vai tad mūsu pamatnācija nav to nopelnījusi, lai tai būtu izveidots muzejs, lai mēs varētu paskatīties, kā tad ir notikusi lībiešu nācijas attīstība un kas ir noticis, ka viņu tik tiešām ir tik maz palicis Latvijā? Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 32. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali: no Eiropas integrācijas biroja līdzekļiem piešķirt naudu mērķdotācijām pašvaldībām. Es vēlreiz atgādinu, ka mēs nupat ar balsojumu par
29.priekšlikumu esam samazinājuši Eiropas integrācijas biroja līdzekļus par 379 tūkstošiem. Nav vispār šo resursu, šis priekšlikums nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Līdzīgs ir arī 33. - deputāta Bojāra priekšlikums. Nav vairs šo resursu. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - 18. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. 34.priekšlikums ir līdzīgs pēc savas finansiālās būtības - ir ierosināts pārdalīt resursus no līdzekļiem, kurus mēs šobrīd jau atņēmām Eiropas integrācijas birojam. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 35. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Ir ierosināta līdzīga līdzekļu samazināšana Aizsardzības ministrijas programmā “Valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība”, novirzot tos uz Labklājības ministriju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atklājam debates par 35.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Jūs zināt, kas piedalījās Černobiļas atomkatastrofas seku likvidācijā. Vai viņi bija vainīgi, ka viņus tur nosūtīja? Protams, viņi nebija vainīgi. Viņi tika turp nosūtīti, un ļoti daudzi tur pazaudēja pašu lielāko vērtību cilvēka dzīvē - veselību. Veselība ļoti daudziem ir iedragāta. Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas 29.nodaļa nodarbojas ar šo cilvēku ārstēšanu. Diemžēl nebija rasta iespēja valsts budžetā atrast
98 tūkstošus latu, lai varētu atbalstīt šīs nodaļas renovāciju. Toties valstī tiek īstenoti projekti, kuri ne vienmēr atbilst mūsu cilvēku interesēm. Un, ja budžetā nav naudas, tad ir jāpaskatās, kur tā ir palikusi. Jāatceras kaut vai G-24 kredīta atmaksa, kura tika veikta šinī gadā. Vai šī nauda savulaik tika izlietota tām vajadzībām, kurām to vajadzēja izlietot? Neviens nepaprasīja nevienā slimnīcā: vai jums nav vajadzīgi kādi naudas līdzekļi?

Un, ja mēs tagad paskatāmies uz Aizsardzības ministrijas programmu “Valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība”, tad redzam, ka līdzekļi šinī gadā bija apgūti tikai 70% apmērā. Un vēl. Mums ir valsts akciju sabiedrība “Gaisa kontrole”. Šo valsts akciju sabiedrību jeb šo organizāciju jūs nevienā finansu dokumentā neatradīsiet, bet tā vai citādi viņa iekasē tuvu pie četrarpus miljoniem latu gadā.

Un tāpēc tik tiešām cietsirdīgi būs tie cilvēki, kas nobalsos “pret”. Tad mēs nevarēsim atrast šos 98 tūkstošus, ko mēs varam mierīgi novirzīt černobiliešu, tas ir, to cilvēku, kas piedalījās Černobiļas katastrofas jeb avārijas seku likvidācijā, ārstēšanai. Gaisa kontrolei ir iedalīti diezgan lieli naudas līdzekļi. Jau 1999.gadā bija 296 tūkstoši, 2000.gadā - 1,3 miljoni, un nākamajā gadā būs 2,2 miljoni.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Jo gaisa kontroles ziņā Aizsardzības ministrijai ir jāsadarbojas ar to interesanto organizāciju, kuras pārstāvji vienmēr brauc ļoti skaistās mašīnās un kura ir pārpildīta ar naudas līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 28. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 36. - Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Aizsardzības ministrijas programmu ietvaros. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 13, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Šis priekšlikums faktiski liecina par to, ka šobrīd valdība un arī valdošās koalīcijas frakcijas uzskata, ka valstij būtiski ir barikāžu desmitgades atzīmēšanas pasākumi. Neskatoties uz ļoti ierobežotajiem līdzekļiem, kādi ir Aizsardzības ministrijai, ministrs Kristovskis atrada iespēju, jo arī viņš bija viens no barikāžu organizēšanas štāba locekļiem… atrada iespēju šos līdzekļus Aizsardzības ministrijas budžetā pārdalīt par labu šim pasākumam. Lūdzu jūs visus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 38. - aizsardzības ministra Kristovska priekšlikums par starptautisko sadarbību un piedalīšanos starptautiskajās operācijās. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 39. - deputāta Bojāra priekšlikums samazināt centralizētās iegādes Aizsardzības ministrijai un novirzīt šos līdzekļus Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šī izmaiņa ir ļoti vajadzīga mūsu cilvēku veselības uzturēšanai. Stradiņa slimnīcā esošā anestezioloģijas aparatūra ir tik tiešām no akmens laikmeta. Aparatūra ir lietota 20-30 gadus un, protams, ir nolietota. Diemžēl ķirurgi ir spiesti ar to strādāt, jo citas aparatūras nav. Naudas līdzekļus desmit gadu laikā mēs tā arī neesam tai iedalījuši. Taču caur šo nodaļu ir gājuši tūkstošiem Latvijas Republikas iedzīvotāju un viņi zina operāciju bloku un zina, cik smagi ir strādāt ķirurgiem, ja viņiem nav aparatūras. Protams, 80 tūkstoši Aizsardzības ministrijas centralizētajām iegādēm - tā jau nav liela naudas summa. Mēs 1999.gadā iedalījām viņiem 1,9 miljonus, 2000.gadā - 3,6, 2001.gadā - 1,9 miljonus. Tā nav liela summa. Un, otrkārt, Aizsardzības ministrijai ir jānodarbojas ar līdzekļu ekonomisku izlietošanu, bet tika iepirkti ieroči no Dienvidslāvijas karojošajām republikām, tas nav tas labākais rādītājs.

Šī summa nav liela. Un, protams, arī paši Aizsardzības ministrijas darbinieki, nedod Dievs, kādreiz var nokļūt šajā nodaļā. Tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums. Un Aizsardzības ministrija, es domāju, nepaliks “apbižota”. Viņiem ir iedalīts pārāk daudz naudas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai nevēlaties neko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir līdzīgs. Tas ir deputāta Bojāra priekšlikums samazināt centralizētās iegādes par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 47, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgs pēc sava satura ir deputāta Bojāra iesniegtais 41.priekšlikums - pārdalīt Aizsardzības ministrijas līdzekļus par labu pašvaldībām. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 42.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina Aizsardzības ministrijas budžeta pārdali par labu Labklājības ministrijas budžetam - Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Perinatālās aprūpes centra otrajai kārtai. Komisija šobrīd priekšlikumu neatbalstīja, bet es zinu, ka jau šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir iesniegti priekšlikumi, kas paredz šo jautājumu risināt - vismaz mēģināt risināt - 2001.gada budžeta ietvaros. Tā ka lūdzu šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Aizsardzības ministrijai tika kartogrāfijas attīstībai iedalīti 420 000 latu un uz 20.oktobri bija apgūti tikai 5-7% no šīs summas, es ierosinu Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Perinatālās aprūpes centra otrajai kārtai novirzīt 87 000 latu. Kas attiecas uz 2001.gadu, nekādu ierosinājumu nav un nekādi naudas līdzekļi nav novirzīti šīm vajadzībām. Aizsardzības ministrijai šie līdzekļi acīmredzot domāti citām vajadzībām. Jo, ja gada laikā netika apgūti visi 420 000, tas fakts rāda, ka tie bija ieplānoti tā... nu, katram gadījumam. Diemžēl par Latvijas Republikas grūtniecēm un arī par jaundzimušajiem ir jārūpējas, un kas rūpēsies par viņiem, ja nerūpēsies Latvijas valdība? Tas ir valsts uzdevums! Mēs nevaram ar pastieptu roku staigāt pa Eiropu un meklēt kaut kādus atbalstus.

Es domāju, ka arī mūsu armijā dienējošo cilvēku sievas vai pat ar armiju saistītās darbinieces izmanto šo nodaļu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Augsti godāto sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribu precizēt, ka šie līdzekļi - 420 tūkstoši -, par kuru pārdali runāja deputāts Bojārs, ir atvēlēti faktiski Valsts zemes dienesta vajadzībām un Valsts zemes dienesta materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Pašreiz ir veiktas nepieciešamās izsoles, lai šo programmu paveiktu līdz gada beigām un lai līdzekļi tiktu apgūti. Tādēļ es aicinu šo deputāta Bojāra priekšlikumu neatbalstīt. Šoreiz tiešām ir runa nevis par vienas ministrijas - Aizsardzības ministrijas - interesēm, bet par Valsts zemes dienestu, tātad par visas valsts interesēm.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu tas, ka Valsts zemes dienests, kuram ir pietiekamas naudas summas, tagad tiek subsidēts no Aizsardzības ministrijas budžeta. Kartogrāfija, protams, ir visā republikā vajadzīga, bet pašā gada sākumā to naudu vajadzēja attiecīgi sadalīt. Un, ja tagad tos līdzekļus paņem Aizsardzības ministrija un novada pavisam citām vajadzībām, tad mums ir tiesības pieprasīt, lai tik tiešām Paula Stradiņa klīniskajai slimnīcai tos 80 tūkstošus iedod. Tas ir vajadzīgs! Un arī Ražuka kungs to labi zina.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies jums, Bojāra kungs! Es tiešām šo to zinu no veselības aprūpes, tāpēc gribu pateikt, ka jūs esat maldinājuši sabiedrību. Mēs tiešām mēģināsim 2001.gada budžeta ietvaros risināt šo ārkārtīgi sarežģīto problēmu un atbalstīsim Perinatālās aprūpes centra rekonstrukciju, tā izbūves otro kārtu. Tas notiks pakāpeniski - atbilstoši mūsu budžeta iespējām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Šlesers vēlas runāt debatēs? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 43. - deputāta Bojāra priekšlikums. Tas, varētu teikt, ir gandrīz identisks, tikai līdzekļu pārdalīšana ir par labu Kultūras ministrijai. Arī šo priekšlikumu komisija šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi! Mums jāpadomā arī par mūsu kultūru, jo valsts nevar dzīvot, ja neuztur savu kultūru. Jūs droši vien televīzijā redzējāt, kādā stāvoklī ir koka konstrukcijas Rīgas Doma jumtam. Tās ir sapuvušas laika gaitā - un, protams, caurumainā jumta dēļ. Tik tiešām tas jumts atrodas katastrofālā stāvoklī. Un, ja tie līdzekļi, kas bija kartogrāfijai iedalīti, netika izlietoti gada laikā, tad ir svēts pienākums padomāt arī par Rīgas Domu. Visi jūs esat gājuši uz šo baznīcu; ja ne jūs visi, tad daļa no jums ir gājuši uz dievkalpojumiem, un arī mūsu valsts svētkos droši vien būsiet Doma baznīcā. Tā ka ir jāpadomā, kāds tad tas jumts ir un cik ilgi tāda konstrukcija vēl būs. Un ir vajadzīgs tikai līdzfinansējums, jo kultūras darbinieki visdažādākajā veidā mēģina atrast citās valstīs sponsorus, kas piešķirs līdzfinansējumu, lai to jumtu atjaunotu. Tas ir jāatjauno. Vēsturiskā celtne ir jāsaglabā! Tāpēc, cienījamie kolēģi, 100 tūkstoši ir jānovada šīm vajadzībām. Tas ir mūsu svētais pienākums mūsu vēstures priekšā - saglabāt šo unikālo celtni. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Pirms balsošanas vārds deputātei Aijai Počai.

A.Poča. Es vienkārši gribētu deputātus informēt. Šai problēmai valdība uzmanību jau ir pievērsusi. Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” ir papildus piešķirti 12 600 latu kokmateriālu iegādei tieši siju nostiprināšanai. Protams, tas ir jautājums, kas ir saistīts ar laiku: cik ilgā laikā šo naudu var apgūt? Tā ka tas vienkārši nav mērķtiecīgi - šo naudu piešķirt tieši šobrīd, šajos divos mēnešos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 44. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu mērķdotācijām, kas domātas pašvaldībām. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 41, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 45. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Arī tā ir Aizsardzības ministrijas budžeta pārdale par labu mērķdotācijām, kas domātas pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 17. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Ierosina ārvalstu finansiālās palīdzības daļu samazināt sakarā ar to, ka finansējums netiek saņemts. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 47. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums samazināt Finansu ministrijas budžetā sadaļu “Valsts parāda apkalpošana” un pārdalīt šos līdzekļus par labu mērķdotācijām, kas paredzētas pašvaldībām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre ( Jaunas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz tādu faktu, ka jūs dzirdēsiet vairākus šādus līdzvērtīgus priekšlikumus. Es gribētu lūgt jūs atbalstīt 106. un 107.priekšlikumu, jo tur ir izvēlēts līdzekļu avots, kas ir reāls un kas ir iespējams arī šajā gadā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai jūs prasāt balsojumu par 47.priekšlikumu? Nē. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 48. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums par šādiem pašiem resursiem. Ierosina Finansu ministrijas budžetā valsts parāda apkalpošanai paredzēto līdzekļu apjomu samazināt par labu mērķdotācijām, kas piešķiramas pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 49. - deputātes Počas priekšlikums. Norāda, ka avots ir Finansu ministrijas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, un ierosina tos novirzīt Jūras akadēmijas darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet šis priekšlikums ir iestrādāts citos komisijas priekšlikumos. Tā ka es šobrīd neuzturu spēkā savu priekšlikumu un neprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 50. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šeit ir neliela drukas kļūda. Tā ir nevis ministrija, bet gan Saeimas komisija, kas ierosināja uz avota “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rēķina palielināt dotāciju laikrakstam “Izglītība un Kultūra”. Šim priekšlikumam ir atrasts cits finansēšanas avots. Mēs to skatīsim vēlāk.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 51.priekšlikums. Deputāts Gundars Bojārs ierosina samazināt Finansu ministrijai iedalītos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos uz Zemkopības ministriju - profesionālās izglītības sistēmai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bojārs... (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 39, atturas - 26. Nav pieņemts.

A.Poča. 52. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums. Tas vairs nav balsojams, jo komisija jau ir izteikusi savu attieksmi pret šo jautājumu, kas ir ietverts 24.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 53. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 150 tūkstošiem un novirzīt tos uz Labklājības ministrijas sistēmu - neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Komisija diskutējot atrada citu iespējamu finansējuma avotu, tā ka es lūdzu izskatīt to vēlāk saistībā ar 124.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 54. - deputātu Ražuka, Damberga un Spurdziņa priekšlikums, kurš jau pēc būtības ir atbalstīts Ministru kabineta iesniegtajā 37.priekšlikumā. Tas ir par naudas līdzekļu piešķiršanu barikāžu desmitgades atzīmēšanas pasākumiem. Tātad šobrīd tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 54.priekšlikumu.

A.Poča. 55.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina samazināt Finansu ministrijai paredzētos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos radioprogrammu veidošanai un izplatīšanai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! 55. un 56.priekšlikums ir par līdzekļiem, kas sabiedriskajiem raidītājiem - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai - jāpiešķir ar ļoti konkrētu mērķi. Vakar lielā pacilātībā visa valsts atzīmēja Latvijas Radio 75 gadu jubileju. Protams, mēs visi esam ļoti lepni par to, ka mums ir tāds sabiedriskais radio, ka tam laika gaitā ir bijuši tik lieli panākumi. Taču es gribētu norādīt uz vienu konkrētu budžeta pozīciju: mēs esam parādnieki Latvijas Radio. Mans priekšlikums tika atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Proti, runa ir par Sidnejas olimpisko spēļu pārraidīšanas nodrošināšanu un ar to saistīto izdevumu apmaksu. Godātie kolēģi, mēs zinām, ka Sidnejas olimpiskajās spēlēs Latvijas olimpieši guva lielus panākumus. Mēs visi par to priecājāmies, bijām ļoti lepni par to. Tas nebūtu bijis iespējams, ja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šos notikumus mums nebūtu tiešā vai pastarpinātā veidā darījuši zināmus. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks, kad Latvijas Radio ir pilnībā jāapmaksā rēķini, kas ir, protams, radušies sakarā ar Sidnejas olimpisko spēļu pārraidīšanu. Šajā gadījumā summa nav pārāk liela - tie ir 26 tūkstoši, kas nav līdz šim budžetā paredzēti dotācijai Latvijas Radio. Tā ir ļoti konkrēta vajadzība, pie tam šie līdzekļi pienākas par jau paveiktu darbu. Godātos kolēģus es lūdzu atbalstīt 55.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītu budžeta grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā runās deputāte Aija Poča? Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 53. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. Komisija neatbalstīja arī 56. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Tas ir par līdzekļu pārdalīšanu - neparedzētiem gadījumiem ieplānoto līdzekļu novirzīšanu uz televīzijas programmu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Arī šis priekšlikums attiecas uz manis jau minētajām Sidnejas olimpiskajām spēlēm. Tieši Latvijas Televīzija bija tā, kura olimpisko spēļu pārraidīšanas laikā tika visvairāk skatīta un kurā visi mūsu valsts iedzīvotāji, protams, varēja tiešā veidā vērot mūsu olimpiešu panākumus. Taču valsts budžetā līdzekļi nav iedalīti jau notikušo lietu apmaksai. Latvijas Televīzija ir līdz šim varējusi samaksāt tikai daļu no nepieciešamajiem izdevumiem. Es gribētu atgādināt, ka 1999.gada valsts budžeta dotācijā ietvertais, ar raidtiesībām saistītais pirmais maksājums bija tikai 5919 lati. Tagad ir nepieciešami vēl 109 402 lati. Kā mēs zinām, Sidnejas olimpiskās spēles ir jau garām. Tagad Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir jau jāveic maksājumi, kas attiecas uz Soltleiksitijas un Atēnu olimpisko spēļu atspoguļošanu šajos sabiedriskajos raidītājos, taču vēl nav nomaksāti ar Sidnejas olimpiskajām spēlēm saistītie parādi. Es aicinu godātos deputātus atbalstīt līdzekļu piešķiršanu arī šiem maksājumiem. Šie līdzekļi ir Latvijas Televīzijai budžeta dotācijas veidā paredzēti jau notikušo olimpisko spēļu pārraidīšanas apmaksai. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 57. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem samazināšanu un to novirzīšanu mērķdotācijām pašvaldībām - netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Līdzīgs arī 58.priekšlikums par šā paša avota samazināšanu un novirzīšanu mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 59. ir deputātu Gundara Bojāra, Stirāna un Palmiras Lāces priekšlikums - samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos pašvaldību mērķdotācijām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Un līdzīgs ir arī nākamais šo pašu deputātu priekšlikums - tikai šoreiz par citu summu. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Nākamais ir deputātu Stirāna, Salkazanova un Birkava priekšlikums - samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos kā mērķdotācijas pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 63. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 778 tūkstošiem latu un novirzīt tos kā dotācijas pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijai. Pirmām kārtām es gribētu norādīt, cienījamie deputāti, ka līdz gada beigām ir atlikuši apmēram divi mēneši, un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir 826 tūkstoši latu. Tātad, ja tos samazina par 778 tūkstošiem, tas nozīmē, ka atliek vairs tikai nepilni 100 tūkstoši, un, patiesību sakot, tas pēc pieredzes ir ļoti nepietiekami, jo gada beigās mēdz būt plūdi un tamlīdzīgi. Tātad no šā viedokļa šis avots nebūtu korekts. Tajā pašā laikā, runājot par dotācijām pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijai, komisija ir atradusi citu iespējamo variantu, un es ierosinu visas debates sākt, skatot 109.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums. Es neuzturu spēkā balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 65. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - ir par resursu pārdali Iekšlietu ministrijas sistēmā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Pēteris Tabūns vēlas runāt debatēs? Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs droši vien esat izbrīnīti, kāpēc es nāku tribīnē, it kā lai iebilstu pret finansu ministra Bērziņa kunga šo priekšlikumu. Nē, es patiešām neiebilstu pret to, bet gribu atgādināt cienījamam Bērziņa kungam, finansu ministram, par vienu nesmuku parādu. Un nu ir īstais brīdis to atgādināt, jo tiek skarta sadaļa par neparedzētiem līdzekļiem. Un šis nesmukais parāds, Bērziņa kungs, ir viesuļvētrā Latgales pusē cietušajiem rajoniem, to skaitā Ludzas rajonam, kas pieprasīja un lūdza palīdzību pēc milzīgās viesuļvētras pavasarī, jūnija pirmajās dienās, pāri par 100 tūkstošiem. Finansu ministrija, izskatījusi šo priekšlikumu, atzina, ka patiešām Ludzas rajona cietušajiem pagastiem un vēl ļoti daudziem citiem jāizsniedz vismaz 28 156 lati. Diemžēl vēl šobaltdien Ludzas rajona padome un šie pagasti nav saņēmuši šo palīdzību.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nelaime nenāk brēkdama un neziņo par sevi gadu uz priekšu, bet visā pasaulē tā ir pieņemts, ka steidzas palīdzēt nelaimē cietušajiem. Es šovasar apbraukāju faktiski visus pagastus gan Rēzeknes, gan Ludzas rajonā, kur bija cietuši šie pagasti, un postījumi ir patiešām satriecoši. Tur ir sagrautas mājas, vienam otram visas ēkas izmētātas pa tīrumiem, ir nodarīti postījumi daudziem pagastiem, izpostītas kapsētas, parki un tā tālāk. Es par to nestāstīšu tuvāk, jo par to jau rakstīju presē, taču palīdzība nav tikusi dota. Es sāku saraksti ar cienījamo finansu ministru, un es tomēr lūdzu, Bērziņa kungs, jūs paklausīties šajā gadījumā, jo man jūsu vietniece atbildēja, ka, jā, viņa atzīstot, ka šī palīdzība ir sniedzama, bet sniegšot to tad, ja budžeta grozījumos tikšot palielināta summa neparedzētiem gadījumiem.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Tabūna kungs, bet mēs pašlaik apspriežam 65. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu. Runājiet par tēmu!

P.Tabūns. Mans sakāmais tieši uz to arī attiecas, cienījamais Straumes kungs, jo līdzekļi tiek ņemti no neparedzētiem gadījumiem.

Sēdes vadītājs. Nē, tā ir iekšējā līdzekļu pārdale! Lūdzu, sekojiet līdzi tabulai!

P.Tabūns. Tādā gadījumā es tūlīt pateikšu vienu teikumu un beigšu. Es lūdzu, cienījamais Bērziņa kungs, šo parādu tomēr nokārtot un atrast šogad naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un steidzīgi palīdzēt šiem viesuļvētrā cietušajiem pagastiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret 65.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 66. - ministra Bērziņa priekšlikums - paredz palielināt pašieņēmumu daļu Iekšlietu ministrijas Ekspertīzes centram. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 67. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - paredz pārdalīt līdzekļus Iekšlietu ministrijā starp divām programmām - no valsts robežas izbūves novirzīt tos autotransporta uzturēšanai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 68. - deputāta Bojāra priekšlikums - paredz samazināt līdzekļus valsts robežas izbūvei un novirzīt tos Labklājības ministrijai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Arī 69. - deputāta Bojāra priekšlikums - paredz samazināt līdzekļus valsts robežas izbūvei un novirzīt tos Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajos balsojumos jūs noraidījāt visu, kas attiecas uz Stradiņa slimnīcas dienestu finansējumu un atbalstu. Tiem tik tiešām šie naudas līdzekļi ir vajadzīgi. Anestezioloģijas dienestam kopā ir vajadzīgi 135 tūkstoši. 80 tūkstošus jūs noraidījāt, tad vismaz ir jāatbalsta 55 tūkstoši.

Kāpēc būtu jāpārdala valsts robežas izbūvei novirzītie naudas līdzekļi? Tāpēc, ka šajā organizācijā vai arī šīs organizācijas vadītājiem, kas nodarbojās ar robežpunkta uzbūvi Terehovā, bija diezgan jocīgi aprēķini. Teiksim, elektroiekrāvējs ar 2-3 tonnu celtspēju maksā 110 tūkstošus latu, ugunsdzēsības sūkņu stacija - 77 tūkstoši, transporta un kravu kontroles ēka vienā variantā it kā maksā 307 tūkstoši, otrā variantā - 113 tūkstoši. Starpība nav jau “liela”. Ceļiem un stāvlaukumiem - 1 miljons, saimniecības ēkai - 260 tūkstošu, kanalizācijas tīklu izveidei - 73 tūkstoši. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik Pļaviņām bija atvēlēts. Kopā tas viss izmaksāja 3,9 miljonus. Mani un ne tikai mani neviens nepārliecinās, ka šie cipari atbilst patiesībai. Ja elektrokariņš maksā tikpat daudz cik smagā mašīna “Scania” (tas ir vilcējs, ko jūs redzat uz ceļiem), tad tas tik tiešām ir apšaubāmi. Vai ugunsdzēsības stacija robežpunktā, kur tai jāapkalpo aptuveni 0,4 hektāru liela platība, var izmaksāt tikpat daudz, cik maksā divstāvu dzīvojamā ēka ar 200 kvadrātmetru platību? Ir jābūt vai nu pilnīgam analfabētam, vai jocīgam cilvēkam, kurš paraksta šos dokumentus. Un šis dienests 1999.gadā ir izlietojis 7,6 miljonus latu, 2000.gadā - 5,4 miljonus, bet 2001.gadā ir ieplānoti 10,2 miljoni. Bet tam no Finansu ministrijas muitas objektu celtniecībai tiek atvēlēti vēl naudas līdzekļi. 1999.gadā - 3,6, 2000.gadā - 0,96 un 2001.gadā - 2,8 miljoni.

Cienījamie kolēģi, tiek izlietotas Latvijas Republikai nepiemēroti gigantiskas naudas summas, turklāt ar diezgan apšaubāmiem aprēķiniem, tāpēc 55 tūkstoši, kas ir vajadzīgi vismaz Anestezioloģijas dienestam Stradiņa slimnīcā, ir jāatbalsta.

Un vēl jūsu pārdomām. Šā paša robežpunkta sakaru tīkla izveidošanai tika izlietoti 114 tūkstoši latu. Tad jūs varat iedomāties, kāda zelta aparatūra tur tiek lietota! Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 69. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 70. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Iekšlietu ministrijas sistēmā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 71. ir izglītības ministra Greiškalna kunga priekšlikums par pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros. Kā jūs redzat, šie līdzekļi tiek novirzīti Latgales programmai, konkrēti Aglonas internātskolas problēmu risināšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 72. ir izglītības un zinātnes ministra Greiškalna priekšlikums par līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Tas ir saistīts ar vajadzību, lai pilnībā nodrošinātu pedagogu algu izmaksu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. 73. ir Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu samazināšanu augstskolu programmā - no uzturēšanas izdevumiem tos novirzīt uz kapitālieguldījumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 74. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Izglītības un zinātnes ministrijas programmā “Augstskolas” un to novirzīšanu Jūras akadēmijas parādu nomaksai. Kā jau es minēju, tas bija priekšlikums, kurus biju iesniegusi es un kuru, kā jau teicu, mēs izskatīsim saistībā ar šo. Taču, cienījamo priekšsēdētāj, mums būtu nedaudz jāatkāpjas no procedūras. Aicinu neskatīt visus priekšlikumus pēc kārtas, jo mēs nevaram izskatīt šo 74., tā kā mums šobrīd nav finansējuma avota. Un tāpēc es lūdzu izskatīt vispirms 121.priekšlikumu, kur mums būs jāizsaka sava attieksme, vai mēs palielināsim budžeta deficītu, lai nodrošinātu izglītības sistēmai nepieciešamo finansējumu. Un tad mēs šo palielinājumu varētu jau pārdalīt par labu Jūras akadēmijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šai procedūrai. Lūdzu! Tātad 121. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

A.Poča. Jā… Šis 121. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par deficīta palielināšanu. Tātad mēs ierosinām to novirzīt augstskolām to programmas nodrošināšanai, bet skatīsim vēlāk, kad būs runa par līdzekļu pārdali. Komisija atbalsta mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. Paldies.

Līdz ar to mums tagad ir resursi, kurus mēs varam novirzīt Jūras akadēmijai tās parādu nomaksai. Lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Paldies.

75.priekšlikumā Ministru kabinets ierosina iekšējo pārdali. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 76. - ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu par līdzekļu samazinājumu ārvalstu finansu palīdzības programmas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par dotācijas palielināšanu laikrakstam “Izglītība un Kultūra”. Tas ir alternatīvs priekšlikums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam. Tātad mēs šeit vienkārši esam atraduši finansējuma avotu. Līdz ar to būtu atbalstāms gan 77., gan 78.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 77. un 78.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to deputātes Počas priekšlikums, kas ir alternatīvs, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 80. ir zemkopības ministra Slaktera priekšlikums par ārvalstu palīdzības apjoma samazināšanu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgs ir arī 81.priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 82.priekšlikums. Deputāts Bojārs lūdz samazināt līdzekļus Zemkopības ministrijas kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienestiem un aicina tos novirzīt kā mērķdotācijas pašvaldībām. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Jūs visi labi atceraties, ka 1999.gadā tika likvidēta Jēkabpils cukurfabrika. Kalvīša kungs ar vieglu roku lika ieart zemē simtiem hektāru cukurbiešu, ko mūsu zemnieki bija izaudzējuši, un, protams, viņu arī neinteresē, kāda būs tālākā dzīve šiem zemniekiem, kuriem sakarā ar to, ka viņi nevarēja pārdot par normālu cenu cukurbietes, pienācās savas saimniecības novest līdz bankrotam. Tātad, redziet, mēs darām tā, lai mūsu zemniekus nevis atbalstītu, bet otrādi… Taču ir vēl arī otrs jautājums - simtiem cilvēku palika bez darba! Arī tas Kalvīša kungu neuztrauca. Tātad - kā tie jēkabpilieši dzīvos, ja viņiem tiek liegts strādāt, jo cukurfabrika bija aizklapēta ciet?

Tomēr ne jau tas bija pats galvenais. Galvenais jau bija tas, lai varētu Latvijā ievest citās valstīs saražoto cukuru un iekš viena miera to pārdot Latvijā. Tā ka zemnieku liktenis nevienu neuztrauca, un tad pienāca arī ziema. Cukurfabrikas sistēmai bija pieslēgtas arī dzīvojamās mājas, kurās dzīvo Jēkabpils iedzīvotāji, un arī tie, kuri strādāja Jēkabpils cukurfabrikā. Tātad neviens no valdības un arī zemkopības ministrs nepadomāja, kā tad ziemā varēs dzīvot šie cilvēki. Un tāpēc Jēkabpils dome bija spiesta atrast līdzekļus, aizņemoties tos 41 300 latu apmērā. Protams, Zemkopības ministrija neko nedarīja, lai tiktu kompensēta šī naudas summa, bet, tā kā tas parāds Jēkabpils domei ir, no Zemkopības ministrijas ir jāatrod naudas līdzekļi, kuri 41 300 latu apmērā būtu jānovirza Jēkabpils domei, lai tā nokārtotu savas parādattiecības, kuras tika radītas speciāli, neapdomīgi un kaitīgi Latvijai un šai konkrētajai pilsētai.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 37, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir 83. - Ministru kabineta priekšlikums par ārvalstu palīdzības apjoma samazināšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgs ir 84. - zemkopības ministra Slaktera kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 85.priekšlikums ir identisks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 86.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir samazināt dotāciju Valsts autoceļu fondam pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem un novirzīt to Satiksmes ministrijas Centrālajam aparātam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja viena iemesla dēļ - tas ir saistīts ar pašvaldību informatizācijas projekta realizāciju, taču es zinu, ka attiecībā uz šo priekšlikumu savs viedoklis ir satiksmes ministram.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - satiksmes ministrs.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Cienījamo Prezidij, godātie deputāti! Tā problēma ir tāda - pašvaldību informātikas projekts jau ir aktuāls vairākus gadus, diemžēl, realizējot šo projektu, šogad visi šie līdzekļi netika apgūti savlaicīgi. Izskatot šo projektu Informātikas padomē, informātikas speciālisti, to skaitā profesors Karnītis, konstatēja, ka diemžēl šo projektu kopējo summu šinī gadā kvalitatīvi apgūt nav iespējams. Tas ir pirmais.

Otrais. Tātad jūs zināt, ka šogad mūsu ziema kāda būs, tāda būs, to mēs nezinām, bet no transporta viedokļa, no autobusu satiksmes viedokļa, tā būs ļoti slikta ziema, jo prognozētais akcīzes nodoklis diemžēl nav piepildījies un jūs paši tagad balsosiet par mīnus 10 miljonu summu Valsts ceļu fondam, taču Valsts ceļu fonds 12% no saviem ienākumiem novirza autobusu pārvadājumiem kā dotāciju. Tā ir tikai ļoti maza daļiņa, bet es tomēr domāju, ka autopārvadātājiem tā ir nozīmīga daļiņa, ar ko varētu palīdzēt lauku pasažieru pārvadātājiem, lai viņus dotētu. Pretējā gadījumā šinī gadā mums būs jāslēdz daudzas nerentablās lauku autobusu līnijas. Taču es ļoti negribētu, ka mēs darbojamies pēc tāda principa: kamēr nav slēgtas lauku autobusu līnijas, tikmēr mums problēmu nav! Tad, kad tās jau būs slēgtas, tad arī sāksim domāt, ko darīt krīzes situācijā. Tā kā tā ir Satiksmes ministrijas nauda un to, ka šis projekts nepildās pilnā apjomā, pamanīja arī Finansu ministrija, tad es viņu lūdzu to novirzīt, manuprāt, vienai no pašām aktuālākajām lietām šoziem, tas ir, autobusu pasažieru pārvadājumiem, jo tie šogad cietīs dubultkārt. Tātad, no vienas puses, nepildās akcīzes nodoklis, bet, no otras puses, degvielas cena strauji aug. Diemžēl bankrots būs neizbēgams!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā nevar nepiekrist ministram, ka tā ir Satiksmes ministrijas nauda un ka šī Satiksmes ministrijas nauda ir jātērē tur, kur ministrijai šobrīd sāp visvairāk. Un tiešām visvairāk sāp ceļi, visvairāk sāp sabiedriskais transports, jo situācija ar akcīzes nodokli ir vienkārši katastrofāla. Tajā pašā laikā ministrs neteica ne vārda par to, kas tad notiks ar šo projektu tālāk. Pašlaik valdība ir izstrādājusi jaunu likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā. Šajā likumprojektā parādās tas, ka vairs nedarbosies pieraksta sistēma. Šīs sistēmas vietā nāks dzīvesvietas deklarācijas sistēma. Pastāvot šai sistēmai, katastrofāli ir nepieciešams, lai pašvaldībām būtu šī vienotā informatizācijas sistēma, lai visas pašvaldības varētu darboties vienotajā tīklā un lai vispār šis likums darbotos kā tāds. Taču attiecībā uz šo lietu, kas tad notiks nākamajā gadā, ministrs nedeva pilnīgi nekādu atbildi. Es pagaidām nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija šā priekšlikuma autors un satiksmes ministra frakcijas biedrs Jānis Bunkšs. Un jāteic, ka arī abiem iepriekšējiem runātājiem - gan satiksmes ministram, gan Pēterim Salkazanovam - ir pilnīga taisnība. Es gribētu, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka nākamajā sēdē mēs izskatīsim Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, un šajā likumā ir noteikts, ka tas stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, tādēļ nebrīnieties, ka atbildīgā komisija, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, noteiks likuma spēkā stāšanos nevis ar nākamo gadu, bet gan - pats ātrākais - ar 2002.gadu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Jā, es vienkārši visiem, kurus uztrauc šī problēma, varu teikt, ka nākamajā gadā budžetā līdzekļi pašvaldību informatizācijas projektam tiek paredzēti. Tā īstenībā ir tikai nobīde laika ziņā, līdz ar to es pretēji komisijai... Es nevaru runāt komisijas vārdā, jo komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 46, atturas - 41. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 87. ir finansu ministra Bērziņa priekšlikums par ārvalstu palīdzības apjoma izslēgšanu no budžeta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 88. ir līdzīgs Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 89. ir līdzīgs pēc sava satura. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 89. ir līdzīgs pēc satura attiecībā uz ārvalstu palīdzības izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 91. priekšlikums

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 92. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums par atalgojuma samazināšanu nozares vadībai. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Otrs Makarova kunga priekšlikums - palielināt Vides valsts inspekcijai pašieņēmumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgs ir arī nākamais priekšlikums, kuru iesniedzis Makarova kungs, - palielināt pašieņēmumus vides politikas realizācijai reģionos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 95. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu par līdzekļu samazināšanu Gaujas nacionālā parka atalgojuma sadaļā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 96.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 97. - Makarova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 98. - Makarova kunga priekšlikumu par ārvalstu palīdzības samazināšanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par pašieņēmumu apjoma palielināšanu muzejiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 100. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par līdzekļu pārdali Kultūras ministrijas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Un arī 101.priekšlikums, kas ir līdzīgs pēc satura.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 102. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par apjoma samazināšanu dotācijām ANO attīstības programmas pārstāvniecībai Latvijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja 103.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 104. - Ministru kabineta priekšlikumu, kas ir alternatīvs 102. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un šobrīd mēs esam nonākuši pie 105. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikuma, kas paredz līdzekļu apjoma samazināšanu Valsts administrācijas skolai par 250 000 latu un to novirzīšanu terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksai, konkrēti neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet, kā jau es jums minēju, runādama par iepriekšējo priekšlikumu, tas paredz līdzekļu palielinājumu šai programmai. 124.priekšlikums ir alternatīvais. Lūdzu līdz ar to debates par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 106. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Valsts administrācijas skolai un to novirzīšanu mērķdotācijām pašvaldībām, konkrēti, Makašānu amatu vidusskolai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka viena mēneša laikā ir ļoti grūti apgūt 250 000 latu lielu summu, ņemot vērā to, ka šis remonts tiks veikts, pamatojoties uz 1996.gada konkursa lēmumu, kas izvēlējās firmu, kura varētu veikt šos remontus. Tāpēc mēs varbūt varētu padomāt par to, kā palīdzēt Makašānu amatu vidusskolai, kas atrodas senā vēsturiskajā centrā, un 1992.gadā tā tika pārveidota par amatu vidusskolu. Šajā skolā pašreiz mācās 215 skolēnu, un, kā mēs visi zinām, gan ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, gan arī vēsturiski nosacīto apstākļu dēļ, Latgale nekad nebūs ne liels rūpniecības centrs, ne arī vērienīgs lauksaimniecības centrs, un latgalieši vienmēr ir pelnījuši sev iztiku ar amatniecību. Amata prasmes apgūšana vienmēr ir ieņēmusi ļoti svarīgu vietu lauku cilvēku eksistences nodrošināšanā. Un tas īpaši būtu attiecināms uz Latgales reģionu, kur ir vislielākais bezdarbnieku procents visā valstī.

Ņemot vērā arī to, ka Latgalē ir sācis attīstīties lauku tūrisms un ka tur tiek atjaunots bagāts kultūras mantojums, šai skolai arī nākotnē būs ļoti nozīmīga loma Latgales lauku jauniešu izglītībā un tradicionālās kultūras popularizēšanā. Makašānu amatu vidusskolas skolotāji, skolēni un darbinieki atjauno, remontē un labiekārto vecās ēkas un iekopj teritoriju, taču telpu trūkuma dēļ latviešu valodas kabinets, bibliotēka un ekspozīciju zāle ir iekārtota skolas ēkas bēniņos. Skola, kā es jau teicu, nav tikai mācību iestāde, bet tā ir kļuvusi arī par ievērojamu kultūras centru. Skolā iekārtota koktēlnieka Antona Rancāna un gleznotājas Gundegas Rancānes darbu pastāvīgā ekspozīcija, kā arī skatāma skolas direktores Lūcijas Rancānes un unikāla Latgales keramiķu darbu kolekcija. Skolā strādā 28 skolotāji, no kuriem 26 ir ar augstāko izglītību, tur strādā arī 5 maģistri un viens Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Pašlaik skolas teritorijā tiek būvēta sadzīves ēka, kur paredzēts iekārtot sanitāro mezglu, dušu un pirti. Ēkas jumta stāvā plānots izveidot divus mācību kabinetus. Darbi tuvojas nobeigumam, bet, lai ēku nodotu ekspluatācijā, vēl ir jānodrošina tās apsildīšana, jāievelk ūdensvads un kanalizācija, jāierīko apgaismojums. Tāpēc gribu lūgt deputātus - Latgales atbalstītājus to darīt ne tikai vārdos, bet arī darbos. It sevišķi es gribu lūgt Tautas partijas deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu kampaņā piedalījās tur talkā, palīdzēt ne tikai izmētāt mēslus Makašānos, bet arī ar savu balsojumu materiāli atbalstīt šo Latgales kultūras un izglītības centru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Atvainojiet, vārds debatēs Jānim Krūmiņam.

J.Krūmiņš (īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās).

Protams, visiem vajag naudu, un arī Makašāniem vajag naudu, bet es domāju, ka visiem iznāks daudz lētāk, ja mēs atbalstīsim izglītotus ierēdņus, jo tad arī Makašānu amatu vidusskolai būs nauda. Tāpēc lūdzu atbalstīt valdības priekšlikumu, bet šo neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Līdzīgs pēc sava satura ir arī 107. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 108. - deputātu Gundara Bojāra, Stirāna, Grīnblata un Birkava priekšlikums - paredz līdzekļu noņemšanu Valsts administrācijas skolai un novirzīšanu Kuldīgas pilsētai. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. - deputātu Gundara Bojāra, Stirāna, Grīnblata un Birkava priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 30, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais jautājums ir saistīts ar dotāciju pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai. Kā jūs jau varat redzēt priekšlikumu tabulā, šeit bija diezgan daudz priekšlikumu, kuri ir saistīti ar to, ka šogad notika divreizēja zemes vērtēšana, līdz ar to pašvaldību budžeta ieņēmumu prognoze tika veidota, balstoties uz sākotnējo prognozi, kas pēc tam tika precizēta, un tā rezultātā dažās pašvaldībās šobrīd tiek gūti virsplāna ieņēmumi, turpretim citās šo ieņēmumu nepietiek, līdz ar to, protams, cieš pašvaldību budžeti un cieš arī pašvaldību funkciju izpilde.

Mēs diezgan daudz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā debatējām par to, kādi varētu būt resursi šai kompensācijai, un mēs, ņemot vērā faktu, ka tas viss ir saistīts ar īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās darbību, uzskatījām par iespējamu samazināt tieši šā biroja, konkrēti Valsts administrācijas skolas, izdevumus. Tajā pašā laikā jūs tikko dzirdējāt, kā ministri aizstāvēja šīs skolas nepieciešamību. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet es jūs aicinu izteikt savu attieksmi pret komisijas priekšlikumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Andris Bērziņš - Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribētu teikt, ka viens no jautājumiem, par kuru visu laiku Latvijai pārmet Eiropas Savienības kontekstā, ir administratīvā kapacitāte. Un, ja mēs nesakārtosim šo skolu, nesakārtosim ierēdņu un visu pašvaldību darbinieku apmācību, tad mēs šo kapacitāti nepaaugstināsim. Pirmais.

Otra lieta ir šāda. Var runāt par pašvaldībām, par kompensācijām pašvaldībām, par nekustamā īpašuma nodokļa neizpildi vai arī par kāda cita nodokļa neizpildi, bet par to šobrīd ir priekšlaicīgi runāt, jo līdz gada beigām vēl ir atlikuši divi mēneši. Es no pieredzes pašvaldību darbā gribu teikt, ka tieši šajos divos mēnešos parasti notiek tādas lietas, ka nekustamā īpašuma nodoklis un tā prognoze parasti izpildās. Ja par šo jautājumu ir jārunā, tad par to ir jārunā pēc nākamā gada 1.janvāra, kad būs skaidri un precīzi redzams, kāds tad ir faktiskais stāvoklis.

Ja mēs runājam par finansējuma avotu, tad es gribu pateikt, ka nākamā gada budžeta projektā ir iestrādāti šādi līdzekļi: dotācijām pašvaldībām ir paredzēti 7,2 miljoni latu no valsts budžeta, lai izpildītu tās prasības, kuras nosaka likums “Par pašvaldību izlīdzināšanas fondu”, bet tam būs nepieciešami tikai 2,4 miljoni. Tas nozīmē, ka turpat vai 5 miljoni latu ir paredzēti šai izlīdzināšanai.

Es aicinātu, godājamie kolēģi, jūs balsot pret šo priekšlikumu, saglabājot līdzekļus Valsts administrācijas skolai, bet par pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju runāsim tad, kad būs beidzies gads un kad mēs reāli redzēsim, kāds ir faktiskais stāvoklis, jo nauda šim pasākumam būs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi skaidrs, ka premjeram, uzstājoties pašlaik, ir grūti uzņemties atbildību par to, ko darīja iepriekšējā valdība, sastādot šāgada budžetu. Jo iepriekšējā valdība, sastādot budžetu, iekļāva šādu prognozi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Jāteic, ka prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa par zemi nav izpildīti par 1,7 miljoniem latu. Ir pieļauta kļūda prognozē. Grūti to atzīt, bet kļūda ir. Pēc būtības kļūdā ir vainojama iepriekšējā valdība, kas šādu prognozi izveidoja. Kļūdu mēģināja labot. Vasarā izmainīja nekustamā īpašuma nodokli par ēkām un būvēm. Budžetā ienāca papildu nauda. Šodien var runāt par to, ka nekustamā īpašuma nodokļa prognoze it kā piepildās. Kopējā masa. Taču šis nodoklis sastāv no divām daļām - no nodokļa par zemi un no nodokļa par ēkām un būvēm. Jau vasarā Pašvaldību savienība vērsās pie finansu ministra (jau pie tagadējā), vērsās arī pie Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Abi divi solīja, ka gada beigās pieņemtajos budžeta grozījumos šī nauda parādīsies pašvaldībām. Pienākušas gada beigas. Tagad sola jau jaunais premjers, ka šī nauda parādīsies nākamajā gadā. Pieņemot budžetu, līdzīgi solījumi mums bija no iekšlietu ministra, ka tiks izveidota Tikumības policija un papildu nauda nav vajadzīga. Līdzīgi tika solīts Latgales reģionam, ka vētras nodarītie postījumi tiks kompensēti. Tā bija vēstule, ko Latgales reģionam nosūtīja finansu ministrs. Es domāju, ka solījumu laiks ir beidzies, budžeta gads iet uz beigām, un šie solījumi vienkārši ir jāpilda. Jo reālā situācija ir tāda, ka 300 pašvaldībām īpašuma nodoklis nepildās. Kopējā summa ir vairāk nekā 700 tūkstoši latu. Un paņemsim kā piemēru kaut vai vienu no tiem pagastiņiem, kas ir atsūtījuši vēstuli! Tāds ir Valgundes pagasts, kura platība ir 21 000 hektāru, un 50% no šīs platības ir meži. Gada sākumā akciju sabiedrība “Valsts meži” pārrēķināja mežu kadastrālo vērtību. Tas radīja ļoti būtisku nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu, tādējādi pagastam neienāk 11 tūkstoši latu. Puse no šīs summas ir no valsts mežiem, otra - no Ķemeru nacionālā parka. Ko tad pagastam darīt gada beigās? Savā vēstulē pagasts ļoti vienkārši pasaka, ka nevarēs apmaksāt izdevumus par sociālās aprūpes centru “Zemgale”, kur dzīvo pagasta vientuļie pensionāri, nevarēs citu pilsētu skolu valdēm un rajonu pašvaldībām apmaksāt savstarpējos norēķinus par izglītību, apmaksāt izdevumus par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, nav līdzekļu darba algām, jo vienkārši trūkst naudas. Un Latvijā ir 300 šādu pašvaldību! Jā, avots - Valsts administrācijas skola - nav korekts, bet nevar vainot opozīciju par to, ka tika izvēlēts šis avots. Šim līdzekļu avotam piekrita pozīcija vēl vakardien līdz pulksten 12.00. Vakardien pulksten 12.00 koalīcijas padome izdomāja, ka avots nav korekts un ka arī šo naudas summu, kas ir daudzreiz mazāka, trīsreiz mazāka, nekā pašvaldībām vajag, - ka arī šo naudas summu neiedos. Dabīgi, paliek vēl viens priekšlikums, kurš būs skatāms vēlāk un kurā ir paredzēts uz budžeta deficīta rēķina šo naudu kompensēt, bet arī par to vakar pulksten 12.00 koalīcija ir vienojusies, ka šī nauda budžeta deficīta palielināšanai netiks piešķirta. Cienījamie kolēģi gan no iepriekšējās, gan no šīs valdības, nevar tautai solīt, bet solījumus nepildīt!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka komisijā mums ir tikšanās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vēstnieku, tāpēc es ļoti lūdzu jūs nekavēties, bet tūlīt doties uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Apinim.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi no Nacionālās bibliotēkas celtniecības likuma projekta izstrādāšanas apakškomisijas! Mēs jūs visus gaidām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz apakškomisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, lūdzu tūlīt uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes reformu apakškomisijas locekļi, lūdzu uz apakškomisijas sēdi!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Jānis Bunkšs, Aija Poča, Arnis Razminovičs, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam””. Turpinām debates par 109.priekšlikumu.

Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā balsojums par 109.priekšlikumu bija pozitīvs - un tāpēc arī ir šī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotā redakcija -, es lūgtu šobrīd uzticēties premjera teiktajam, ka nākamā gada budžeta projektā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam tiek valdības dotācijas veidā piešķirti vairāk nekā 7 miljoni latu. Balstoties uz finansu pietiekamības aprēķinu, šai summai vajadzētu būt nedaudz lielākai par 2 miljoniem latu. Tātad īstenībā šis resurss tiešām tur ir. Un varbūt ir labi, ka mēs šos divus likumprojektus - gan grozījumus šāgada budžetā, gan arī nākamā gada budžeta projektu - skatām gandrīz vienlaicīgi, jo tad ir iespējams izvērtēt, vai tās problēmas, kuras mēs saskatām šāgada budžeta izpildes gaitā, būtu iespējams kaut kādā veidā kompensēt ar nākamā gada budžetu. Šobrīd ir skaidrs, ka tiešām atsevišķām pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze nepildās, bet mēs zinām arī to, ka kopumā pašvaldībām labāk pildās ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Un jau šobrīd prognoze ir pārsniegta par 2%. Es tiešām saprotu, ka atsevišķās pašvaldībās, protams, varētu būt problēmas, un arī kopumā budžetā ir iztrūkums, bet tad tiešām labāk būtu to kompensēt, redzot, kā noslēdzas šāgada bilance.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Es savā balsojumā atbalstīšu 109. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Es gribētu jums mazlietiņ pastāstīt vēsturi - to, kā ir radies šis naudas avots Valsts administrācijas skolai, šie 245 tūkstoši, ko ministra kungs vēlas ieguldīt skolas remontā gada beigās, vēl pēdējā pusotrā mēnesī. Savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrā bija Pašvaldību lietu pārvalde. Izveidojot īpašā pašvaldību reformu ministra amatu, kurā stājās Jānis Bunkšs, tā tika atdalīta no ministrijas, un, lai ministram būtu arī kādas finanses, ar ko viņš varētu strādāt ar pašvaldībām, mēs vienojāmies, parakstījām savstarpēju vienošanos un, izdarot budžetā attiecīgas izmaiņas, naudu, kura bija paredzēta pašvaldībām teritoriālo plānu izstrādāšanai un kuru šī dotācija piešķīra VARAM, mēs sadalījām - iedevām daļu Bunkša kungam, lai Bunkša kungs varētu piešķirt pirmām kārtām teritoriālajai plānošanai dotācijas tām pašvaldībām, kuras realizē apvienošanās projektus, tas ir, tām pašvaldībām, kuras apvienojas. Rinda, lai saņemtu šo naudu, ir ļoti gara. Šobrīd to vēl gaida apmēram 150 pašvaldības, stāv šajā rindā jau trīs gadus. Tādēļ es domāju, ka būtu pareizāk, ja šo naudu, kuru nav saņēmušas pašvaldības, mēs tām atdotu vismaz tādā veidā, ka tā būtu dotācija pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai, nevis gada pēdējā mēnesī par 245 tūkstošiem būvētu Valsts administrācijas skolu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, mēs esam iecerējuši pašvaldībām iet pretim ar pašu minimālāko summu kompensācijai par nekustamā īpašuma nodokļa neizpildi - 245 tūkstošiem latu. Īstenā, patiesā summa, ko pašvaldības ir zaudējušas, ir 778 077 lati. Es gribētu uzsvērt, ka par šā nodokļa prognozes noteikšanu katrā ziņā ir atbildīga Finansu ministrija. Un šīs nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpilde ir radusies praktiski no pašvaldībām neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc es neredzu iemesla, kāpēc mēs to gribam kompensēt ar zaudējumiem pašvaldību budžetā. Mūsu viedoklis ir tāds, ka šos mūsu ministriju un zināmā mērā arī Saeimas neizdarību dēļ radušos zaudējumus nevajadzētu kompensēt no pašvaldību budžeta, bet tas būtu jādara no valsts budžeta.

Es gribētu uzsvērt, ka uz mūsu lēmumu pamata savulaik ir notikusi kadastrālās vērtības pārvērtēšana mežiem, un līdz ar to pašvaldības zaudēja ienākumus - apmēram 1,7 miljonus. Vasarā mēs izmainījām arī īpašuma nodokli par ēkām un būvēm, un tādā ceļā mēs nedaudz ieguvām. Taču tieši šī summa - 778 tūkstoši - ir tā reālā zaudējuma summa, un, ja mēs atļaujamies kompensēt trīs reizes mazāku summu, mēs jau esam pašvaldībām nodarījuši ļoti nopietnu pārestību. Un nu mēs vēl gribam viņiem atņemt šo minimumu, es pat teiktu, krīzes iztikas minimumu, kompensācijām par neieņemto nekustamā īpašuma nodokli. Šī neizpilde nav radusies pašvaldību vainas dēļ, bet valsts varas dēļ. Ja mēģinām atkal viņiem pat to atņemt, tad, es domāju, tas ir ļoti nenopietni.

Es aicinu kolēģus katrā ziņā ieklausīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklī. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir lēmusi kompetenti. Vajadzētu atcerēties, ka pašvaldībām ir jāveic ļoti daudzi reāli darbi, jāgādā par pirmsskolas obligāto izglītību (arī tai mēs naudu neesam iedevuši), bērnudārza pedagogu atalgojumu un par sociālo aprūpi. Mēs mēģinām samazināt arī virkni līdzekļu, kas saistās ar transporta subsīdijām, un tā tālāk, un tā tālāk. Man ir jautājums: cik ilgi mēs gribam dzīvot uz pašvaldību rēķina? Cik ilgi valsts var savas problēmas risināt uz pašvaldību rēķina? Mans viedoklis - pašvaldības arī ir valsts.

Kolēģi, neapzagsim valsti!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Ministru prezidents. Otro reizi.

A.Bērziņš (Ministru prezidents).

Godājamie klātesošie! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribu vēlreiz atkārtot, ka, protams, ir taisnība visā tajā, ko jūs teicāt, - ka pašvaldībām ir jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa prognoze, ja šī prognoze nepiepildās. Tā ir taisnība! Taču tas ir jādara tad, kad ir beidzies finansu gads, kad ir reāli redzams, kā nauda ir ienākusi, un kad arī reāli var paskatīties, cik lielu naudas apjomu pašvaldības ir atdevušas atlaidēs, tādējādi samazinot pašas savu budžetu. Tikai tad var runāt par konkrētu naudas apjomu, ar kuru kompensēt pašvaldību budžetu.

Es gribu vēlreiz atkārtot, ka nākamā gada budžetā ir paredzēta nauda tieši šai kompensācijai. Kas attiecas uz Valsts administrācijas skolu, es gribu teikt tā: neviens teritoriālās plānošanas jautājums, neviens cits pašvaldību attīstības jautājums nevirzīsies uz priekšu, ja mums nebūs gudru, sagatavotu, kvalificētu, mācītu cilvēku. Valsts administrācijas skola ir tieši tā vieta, kur to dara. Un tieši to mēs vēlamies panākt, lai nodrošinātu valsts administratīvo kapacitāti.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo visas šīs problēmas risinājumam nauda ir paredzēta nākamā gada budžetā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums - paņemt naudu no šā avota - nav korekts, bet valdošā koalīcija, kad jautājums tika apspriests Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, neredzēja citu avotu. Ir piedāvāts cits avots - budžeta deficīta palielināšana, un par to tiks balsots vēlāk. Šajā avotā ir precīzi tā summa, kas nekustamā īpašuma nodoklī nepildās, - tie 778 000 latu, tā ir tā starpība, kas pienākas pašvaldībām savu funkciju veikšanai un kas ir ielikta pašvaldību budžetos. Pēc prognozes pašvaldības gada sākumā apstiprināja šo budžetu, bet gada beigās no pašvaldībām neatkarīgu iemeslu dēļ ir radies budžeta deficīts.

Valsts budžeta problēmas risina, kā mēs redzam, šajā gadā palielinot budžeta deficītu. Ir vesela rinda pozīciju, par kurām tiks balsots, - gan augstskolas, gan Iekšlietu ministrija, gan Robežsardze, gan citas lietas; tās ir mazas summas, bet ir arī lielas summas. Ir lielas summas noklausīšanās
iekārtai - 819 tūkstoši latu, 2 miljoni - vēstniecībai; tas palielina budžeta deficītu. Valsts savas problēmas risina uz budžeta deficīta rēķina. Pašvaldībām ir grūti pateikt, uz kā rēķina tagad risināt tās problēmas, kuras es minēju, - savstarpējie norēķini izglītībā un ar pansionātu iemītniekiem saistītie savstarpējie norēķini. Vēlreiz atgādinu, ka šīs problēmas viņas pašas sev neradīja. Šīs problēmas radīja prognoze, kas tika iekļauta budžetā, un ir pilnīgi skaidrs, ka šodien šī prognoze nav piepildījusies 300 pagastiem, nevis pilsētām, jo pilsētām nekustamā īpašuma nodoklis attiecībā uz ēkām un būvēm tika palielināts un tādējādi pilsētu budžetos papildus ienāca nauda. Varbūt tieši tādēļ premjers, kas pārstāv Rīgas pilsētu, uzskata, ka 300 pašvaldībām, kas ir mazie pagastiņi, šī nauda nav vajadzīga tāpat kā jebkurai citai pašvaldībai, jo uzskata, ka 300 mazās pašvaldības - tās ir mazas, sīkas un nav tik svarīgas kā Rīga, Ventspils, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja vai kāda cita liela pilsēta, kurām šādu problēmu šogad nav.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs tā diezgan īpatnēji esam apstājušies pie jautājuma, kas tomēr, liekas, vēl ir pagaidām neskaidrs. Kur tiks izlietota tik milzīga summa gada beigās? Ja ir runa par to, ka tas ir vajadzīgs kaut kādiem remontiem, tad man gribētos zināt, kas tie ir par remontiem, kas tās ir par pirtīm… Vai tur ir jauno darbinieku iesvētīšanas vieta paredzēta vai kaut kas tamlīdzīgs? Man būtu ļoti patīkami šeit redzēt uznākam tribīnē atbildīgos darbiniekus, kas varētu to tomēr izskaidrot. Jo, cik es saprotu, valdība ļoti vēlas apkarot te dažus liekus remonta darbus un dažādas liekas greznuma priekšmetu iegādes - un tā tālāk, un tā tālāk… Tā ka, pirms balsot par šo priekšlikumu, vajadzētu tomēr šādas lietas noskaidrot. Bez tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo naudas pārbīdi. Mēs tomēr esam uzticējuši šajā komisijā strādāt tiem cilvēkiem, kas būtiski iedziļinās šajos jautājumos, un, ja jau ir pozitīvs komisijas lēmums, tad acīmredzot ar to būtu jārēķinās. Tā ka nu ir diezgan īpatnēji… šoreiz ir tāds stāvoklis, ka Saeimas komisija piedāvā līdzekļu novirzīšanu uz efektīvāku pusi, bet valdības pārstāvji ir taisni tie, kas šinī brīdī vēlas kaut kādā veidā saglabāt šīs ievērojamās summas. Tāpēc, būdams koalīcijas partneris, es vēlētos skaidrību, lai pēc tam atkal nebūtu jādzird par kaut kādiem 70 tūkstošiem… piršu jautājumi vai kaut kādi citi… Tā ka, lūdzu… (No zāles deputāts V.Balodis: “Ziemas dārzu!”) Te no zāles izskanēja pilsoņa izteikums par ziemas dārziem. Redziet, tad, kad kādam vajadzēja veikli “izvilkt” šo jautājumu, te nezin kāpēc parādījās kaut kāda “Orleānas jaunava”, kas uzkāpa uz stalažām te vienā istabā un kliedza kaut ko par ziemas dārzu… Šāda nosaukuma nav nevienā dokumentā un nekad arī nebūs…. Tagad, kad tur ir darbi paveikti, kad tur ir ievietotas saldētavas un ir kompresori un kad ir šī vieta sakārtota, tad “Orleānas jaunava” ir pazudusi un vairs nekādu interesi par šo dārzu neizrāda. Tā ka to, kas nupat te iekliedzās par to ziemas dārzu, es uzaicinu šeit, tribīnē. Lai viņš parādās, un tad kopīgi aiziesim uz to vietu tūlīt pēc viņa uzstāšanās.

Sēdes vadītājs. Jānis Krūmiņš - īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās.

J.Krūmiņš (īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās).

Jūs paši pieņēmāt Civildienesta likumu, un nākamgad Valsts administrācijas skolai mācāmo skaits būs apmēram četras piecas reizes lielāks. Es šeit varu ikvienu nomierināt, ka tur diemžēl nebūs ne ziemas dārza, ne piršu, bet ka šī nauda ir nepieciešama pamatu nostiprināšanai, kanalizācijas sataisīšanai un jaunas, lielas mācību zāles izveidošanai, jo nākamgad, kad Latvija būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts, mums būs divas starptautiskas konferences. Vēlreiz aicinu netaupīt uz ierēdņu rēķina! Mēs bieži vien gribam viņus lamāt, bet, ja viņi būs izglītoti un strādās normālos apstākļos, tad visiem valstī klāsies daudz labāk.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man katrā ziņā ir zināma neizpratne par piedāvātājām “receptēm”, ka varētu sagaidīt šā gada beigas un tad mēs varētu paskatīties, kā šis nodoklis ir pildījies, un tad varbūt lemt par vēl kaut ko. Es gribētu uzsvērt, ka šī nodokļa summa ir nepieciešama jau tagad un tas ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir nepieciešama pašvaldībām. Un nodoklis katru mēnesi zināmā daļā jātērē... Nevar būt mūsu valstī tā, ka mēs sagaidām gada beigas, tad saskaitām savus ienākumus un tad sākam domāt, kā mēs tos tērēsim pa attiecīgiem nākamā budžeta gada mēnešiem. Šādas kārtības nav ne pašvaldībās, ne valsts pārvaldē. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi nekorekti - pašreiz ignorēt pašu minimālāko soli pretim pašvaldību interesēm. Tas skar vairāk nekā 300 Latvijas pagastu. Katrā ziņā Saeimas deputātiem vajadzēs izšķirties par to, vai 300 Latvijas pagasti tiks “apdalīti”. Arī ar šo summu... un pat ar koeficientu “mīnus 3”... uz leju... tiks iznīcināts ...un vajadzēs iedot koeficientu “nulle”, lai sareizinātu šo nepieciešamo kompensāciju...

Godājamie kolēģi! Nekur nav šādas kārtības, ka sagaida gada beigas un tad, lūk, rēķina to, ko šajā gadā vajadzēja... Tā ir absurda kārtība, un es aicinu Saeimas deputātus neieviest šādu kārtību. Ir jābūt mazliet nopietnākiem!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man, protams, nerada izbrīnu tas, ka grib izmantot nepilnos divos mēnešos 300 000 latu. Nu dosim mazāk! Bet kas tad notiks ar tiem konkursiem, remontdarbiem? Kā tad būs ar konkursiem iepirkumam un citiem konkursiem? To taču nav. Un tagad tie tūkstoši mierīgi tiks nomesti un kaut kā izlietoti. Man rada izbrīnu, ka Aizsardzības ministrijas 420 tūkstošus varēja atdot Valsts zemes dienestam. Kur ir tāds Saeimas lēmums? Kur mēs to redzam? Kāpēc tā izrīkojas?

Tālāk. Valdība pati radīja problēmas. Valdība radīja, tas pats Valsts zemes dienests radīja būtiskas problēmas pašvaldībām, jo viņi aprēķināja ļoti augstu kadastrālo vērtību, pēc tam viņi attapās. Taču viņi nenomaksāja tām pašvaldībām tos zaudējumus.

Tagad par pašvaldību īpašuma nodokli. Finansu ministrijas aprēķini, prognozes. Kā tad mēs prognozējam? Tātad nav nekas darīts. Ir vairāk nekā 300 Latvijas pagastu, kuri cieš. Kāpēc tad mums nav nekādu rūpju? Jūs, godājamie deputāti, kolēģi, visi taču braucat uz pašvaldībām, satiekaties ar to vadītājiem un jūs redzat, kādas viņiem ir problēmas. Problēmu viņiem ir vairāk nekā vajag. Taču nekāda finansējuma nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas bija apspriests un uzklausīts. Par pašvaldībām bija pieņemts lēmums, un tagad mēs gribam ar spēku pārveidot to visu citādi.

Kas attiecas uz ierēdņu apmācību, nākamajā gadā paskatīsimies, kas tad būs un kā tiks mācīti tie ierēdņi, par kuriem te ir tāda raudāšana.

Un vēl kas. Vienmēr tiek atrasts kaut kāds iegansts - it kā atkal kāds cieš... Taču patiesībā tas, kas cieš, nekad nav atrasts. Un cieš pašvaldības - pagasti, pilsētas. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es trešo reizi kāpju šajā tribīnē, lai runātu par šo jautājumu, un esmu patiesi priecīgs, ka šis jautājums ir radījis tik lielu interesi. Taču es gribētu teikt visiem tiem Saeimas deputātiem, kuri nav bijuši ciešā saskarē ar pašvaldību budžeta vadību, ka pašvaldību budžets tiek atvērts 1.janvārī un slēgts 31.decembrī. Situāciju, kā ir iekasēti tie vai citi nodokļi, redz tikai ap 5.janvāri. Tā ir vienīgā reize, kad precīzi to visu var pateikt. Līdzekļi, lai kompensētu pašvaldībām nepareizi prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, nākamā gada budžetā ir paredzēti. Sagaidīsim gada beigas, tad noslēgsies finansiālais gads, un tad arī attiecīgi rīkosimies. Es vēlreiz aicinu neatbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojot izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 24, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Arī nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un arī tas skar pašvaldību jautājumu, tikai šoreiz gan nedaudz citā griezumā, jo ir saistīts ar mērķdotācijām pašvaldībām vides projekta realizācijai. Budžeta likumprojektā, kuru mēs akceptējām pirmajā lasījumā, bija paredzēts samazināt dotāciju vides projekta realizācijai divām pašvaldībām - Jaunjelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstībai un Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstībai - un novirzīt šos līdzekļus citam šo projektu grupas objektam - Ainažu ūdenssaimniecības attīstībai.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums faktiski tika skatīts kontekstā gan ar informāciju, ko mēs saņēmām no Latvijas Pašvaldību savienības, gan uzklausot pašu pašvaldību pārstāvjus, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, kuri realizē šos projektus, un tad pēc ilgām diskusijām, radās šis 110. un 111. komisijas priekšlikums, kas paredzēja faktiski saglabāt pašreizējo finansēšanas apjomu abām šīm pašvaldībām. Tātad komisija ierosināja atbalstīt līdzekļu atgriešanu Jaunjelgavas pašvaldībai un Aizkraukles rajona Pļaviņu pašvaldībai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 110. priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šie priekšlikumi katrā ziņā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika atbalstīti, un arī frakcijā tie ir atbalstīti, jo situācija, kāpēc vispār šādi grozījumi radās, ir jāsaista ar nesakārtotību, kāda valstī bijusi līdz šim, attiecībā uz investīciju projektiem, jo šie investīciju projekti, kas bija līdz šim, tika finansēti pa tiešo uz pašvaldību. Pašvaldība šo naudu tērēja un atskaitījās. Pašlaik šie finansu resursi paliek valsts kasē, un tiek apmaksāti tie izdevumi, kas reāli pašvaldībai, realizējot tieši projektu izmaksas, ir radušies.

Katrā ziņā, ja mēs paskatāmies atpakaļ (jo grozījums ir saistīts tieši ar to periodu, kad nebija šīs sakārtotās sistēmas), tad jāsaka, ka šodien šīs divas pašvaldības sodīt par to, ka valstī pašas nolaidības dēļ bija izveidojusies šāda kārtība, nebūtu lietderīgi, tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu. Par 110.? Lūdzu!

Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, ir ārkārtīgi sarežģīti vadīt projektus, kur papildus valsts budžeta līdzekļiem tiek realizēti kopējie projekti ar dāvinājumiem un ar Eiropas Savienības PHARE līdzekļiem. Pirmkārt, mēs tiešām nespējam savlaicīgi garantēt, ka PHARE līdzekļi ienāk tieši tajā gadā, kad kādam projektam ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi. Taču, runājot ļoti konkrēti par Jaunjelgavu, tās projekta kopējās izmaksas ir 637 tūkstoši un 211 lati, no kuriem 531 tūkstotis latu ir PHARE dāvinājums.

Tālāk. Ir arī Somijas Vides ministrijas dāvinājums - 57 tūkstoši latu, bet valsts budžeta pašreizējais ieguldījums ir 52 tūkstoši latu. Līdz ar to šim projektam kopā jau ir atrasts finansējums 640 tūkstošu latu apmērā. Akceptējot šo papildfinansējumu - 10 tūkstošus latu no valsts budžeta - tiek ieguldīts vairāk naudas, nekā tas ir nepieciešams šā projekta realizēšanai. Un jautājums ir ļoti vienkāršs: kad, kurā brīdī un kurš tādā gadījumā atbildēs par projekta pārmaksām?

Es šobrīd aicinātu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, bet balsot “pret” to, jo pretējā gadījumā būs nepieciešams meklēt finansējumu Ainažu pilsētai, kurai ir nepietiekams finansējums. Tajā pašā laikā Valsts kontrole ļoti mierīgi konstatēs valsts līdzekļu pārtēriņu Jaunjelgavas projekta realizācijā.

Līdzīga situācija ir arī ar nākamo priekšlikumu, kuru arī es aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 14, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 111. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 10, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 112. - deputāta Leiškalna priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Daugavpils rajona mērķdotācijās. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 29. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Kezikas priekšlikums. Tas ir līdzīgs, jo arī paredz līdzekļu pārdali mērķdotācijās pašvaldībai, tātad pārdale notiek mērķdotāciju ietvaros.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 114. vairs nav balsojams pēc būtības, jo mēs jau izteicām savu attieksmi, balsojot par 112.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 115. ir deputātes Kezikas priekšlikums, un tas atkal ir par līdzekļu iekšējo pārdali pašvaldību mērķdotācijās. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar līdzekļu pārdali programmu un apakšprogrammu ietvaros ministrijās vai arī starp ministrijām. Šobrīd mēs esam nonākuši pie 4.tabulas, kas faktiski ir vissmagākā, tā kā tā ir saistīta ar priekšlikumiem par deficīta palielināšanu, jo nav norādīti līdzekļu avoti konkrētiem priekšlikumiem nepieciešamā finansējuma segšanai.

Pirmais. 116.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - palielināt budžeta deficītu par 2 miljoniem latu, lai nodrošinātu Ārlietu ministrijai vēstniecības ēkas iegādi Vašingtonā. Šis priekšlikums pēc būtības ir alternatīvs 117. - deputātu Birkava, Krasta un Paegles priekšlikumam, kur šī summa bija paredzēta 2,9 miljoni. Mēs uzskatījām, ka šī summa, kas bija paredzēta ne tikai nekustamā īpašuma iegādei, bet arī tā remontiem un pārvākšanās izmaksām, šogad reāli nebūs apgūstama, tāpēc uzskatījām par iespējamu šo summas apjomu samazināt par 900 tūkstošiem latu. Līdz ar to es lūdzu izteikt savu attieksmi pret 116. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un tādējādi neskatīt vairs 117.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 116.priekšlikumu? Iebildumu nav. Akceptēts.

A.Poča. Paldies. 118. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par budžeta deficīta palielināšanu, lai nodrošinātu valsts nodokļu programmas administrēšanas un muitas politikas izpildi. Un konkrēti tas ir saistīts ar nepieciešamajām papildizmaksām jaunuzcelto muitas posteņu apsaimniekošanai. Lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Līdzīgs pēc sava satura ir nākamais - ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, lai palielinātu šiem pašiem mērķiem nepieciešamo finansējumu robežapsardzei.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 119.priekšlikumu.

Andris Bērziņš - Ministru prezidents. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Nē. Vispirms tomēr notiks debates.

A.Poča. Es ļoti atvainojos, jo “pārlēcu” pāri 119.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik apspriežam 119.priekšlikumu.

A.Poča. Jā, līdz ar to es nepareizi noreferēju. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

A.Poča. Tātad 119. Es vienkārši pastāstīšu... 118.priekšlikums attiecas uz deficīta palielināšanu, lai nodrošinātu muitas kontroles posteņu apsaimniekošanu, un to mēs atbalstījām.

Un nu 119. Tā ir mana vaina. 119. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par deficīta palielināšanu, lai piešķirtu šos līdzekļus Iekšlietu ministrijai, konkrēti Drošības policijai. Un šā deficīta lielums ir 682 tūkstoši 572 lati. Tas ir paredzēts mobilo telefonu noklausīšanās iekārtu iegādei. Šis priekšlikums ir jāskatās kontekstā ar 125.priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tas paredz šīs summas palielinājumu līdz 819 tūkstošiem, tādējādi šinī gadā nodrošinot samaksu par šīm iekārtām 60% apmērā no kopējām izmaksām. Ministra Gundara Bērziņa priekšlikums paredzēja šīs summas sadalīt uz pusēm - 50% šogad un 50% nākamajā gadā. Šie priekšlikumi atšķiras arī ar to, ka ministrs Gundars Bērziņš ir ierosinājis šīs iekārtas iegādi uzticēt Iekšlietu ministrijas Drošības policijai, savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ņemot vērā Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli, novirzīja šo naudu Satversmes aizsardzības birojam. Līdz ar to šie priekšlikumi un izšķiršanās par to vai citu risinājumu ir jūsu ziņā. Komisija atbalstīja 125.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs pieteicies Andris Bērziņš - Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents).

Godājamo Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Valdība sākumā akceptēja 119.priekšlikumu, taču pēc tam šis jautājums tika izskatīts Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un Saeimas Nacionālās drošības komisija aicināja akceptēt 125.priekšlikumu. Es aicinu šo 119.priekšlikumu noraidīt, bet akceptēt 118. Mēs balsosim par 125.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad 119.priekšlikums ir atsaukts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Jā, un tagad es vēlreiz ļoti atvainojos cienījamajiem kolēģiem, jo tikai tagad ir 120.priekšlikums, kas paredzēja deficīta palielināšanu, lai nodrošinātu robežapsardzes kontrolpunktu apsaimniekošanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 121.priekšlikumu mēs jau izskatījām un atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 122.priekšlikums vairs nav izskatāms, jo ir jau 121.atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 123. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - paredz palielināt budžeta deficītu par 3 359 000 latu, lai novirzītu tos Zemkopības ministrijas programmai kā valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jāizsaka vēlreiz neizpratne par Lauksaimniecības likuma 16.panta prasību nepildīšanu. Diemžēl tur ir ieraksts, ka no valsts budžeta izdevumiem atbalstam jeb subsīdijām ir jāparedz ne mazāk kā 3 procenti. Tātad, pirmkārt, jau tika pieļauta kļūda pagājušā gada decembrī, kad apstiprināja budžetu šim gadam, jo tur šim atbalstam tika iebalsoti 17,6 miljoni jeb 2,3% 3% vietā, tātad iztrūkums bija 5,2 miljoni latu. Tāda pati neprecizitāte, liekas, bija arī valdības solījumā lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām šāgada vasarā, kad tika solīti 2,4 miljoni, lai it kā labotu šo 3% normu, kura būtu sasniedzama. Tomēr arī šis nosauktais cipars nesastāda 3%, ko bija solījusi valdība, parakstot vienošanās protokolu ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, kur valdību pārstāvēja Kalvīša kungs un Slaktera kungs.

Otrkārt, runājot par šīsdienas normu, kā jau mēs redzam budžeta grozījumos, šeit klāt ir paredzēti 2,34 miljoni latu no valdības puses. Tas kopā veido 19,9 miljonus latu jeb 2,567% no valsts budžeta izdevumiem. Tātad nav sasniegta 3% norma un netiek izpildīts šis Lauksaimniecības likums, jo iztrūkums ir 3,3 miljoni latu, tāpēc mēs šodien liekam šo pienesumu klāt jūsu pozitīvai izlemšanai. Bez tam es gribētu piebilst, ka, protams, deficīta palielināšana ir sāpīga, ļoti sāpīga lieta, bet tomēr ir jāvirzās uz šā likuma izpildi, jo mēs varbūt varam nepildīt solījumus vai kaut ko citu, bet šis likums būtu jāizpilda. Tātad, ja mēs pieliekam šos 3,3 miljonus klāt, tad deficīts palielinās par nepilnu 0,1% - par nepilnu 0,1% pret iekšzemes kopproduktu.

Nu un visbeidzot es gribētu teikt tā: radīsim mūsu lauksaimniekiem līdzīgākus konkurences apstākļus ar fermeriem un lauku saimniecībām Lietuvā un Igaunijā, jo šur tur arī kaimiņos valsts atbalsta līmenis tomēr ir augstāks, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības valstīm.

Treškārt, nav pamata arī domāt, ka tad, ja mēs izpildām šo likuma normu un lauku saimniecības jau šogad saņem šo naudu, ka viņas to izlietos nelietderīgi. Tātad pastāv šie briestošie kredītprocentu maksājumi, ir gaidāmi pavasara darbi un, teiksim, to finansēšanas jautājumi, un, ja arī SAPARD nauda nākamajā gadā būs, tad, kā jūs zināt pēc metodoloģijas, vispirms projekts ir jārealizē par pašu naudu plus aizņemtie līdzekļi, un tikai pēc tam varēs saņemt šo atbalstu projektā izlietoto līdzekļu kompensēšanai. Tāpēc nav tik svarīgi, kādu bāzi izvēlamies, lai šie atbalsta līdzekļi nonāktu līdz lauku saimniecībām vai apsētajām platībām, jo lauku saimnieki, es ticu, saprātīgi izmantos šos finansiālos resursus.

Un visbeidzot tīri par tehnisko pusi. Es domāju, ka ir pienācis laiks valsts budžetā šo summu, kas veltīta lauksaimniecības atbalstam, veidot atsevišķu pielikumu veidā, kur mēs redzētu šīs summas - šo apmēram 20 miljonu latu galvenās sadales proporcijas. Valsts budžetam ir dažādi pielikumi ar dažādu nozīmīguma pakāpi, bet šis pielikums būs lietderīgs, lai tiktu panākta lielāka atklātība, lai šīs proporcijas tiktu vairāk izdiskutētas un tiktu atrasti precīzāki risinājumi, nekā tas ir bijis varbūt līdz šim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī sociāldemokrātu frakcija! Es gribētu kliedēt maldus, kas izskanēja no šīs tribīnes, ka šogad netiek nodrošinātas 3% subsīdijas lauksaimniekiem. Grozījumi ir viena no būtiskākajām lietām, un pirmajā lasījumā tika nobalsots par subsīdiju apjoma palielināšanu, kā tas bija solīts, vienojoties ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Tātad šie 3% tiek nodrošināti.

Otra lieta, kas lauksaimniekiem tiek būtiski palielināta līdz ar šiem budžeta grozījumiem, ir tā, ka par 1,7 miljoniem latu tiek palielināta šīgada apmaksājamās akcīzes nodokļa summa dīzeļdegvielai, tātad arī šī problēma ir risināta.

Vēl par citām lietām, ko valdībai ir izdevies paveikt īstajā laikā. Jūs jau zināt, ka situācija lauksaimniecībā ir pietiekami grūta un smaga, tāpēc bija vērojams sasprindzinājums attiecībās starp lauksaimnieku organizācijām un valdību par dažādiem lauksaimniecības jautājumiem. Tiekoties un izrunājot tos, šogad ir izdevies atrisināt, manuprāt, vismaz visas sāpīgākās problēmas, kas bija vērojamas īstermiņā, tātad pirmo reizi valstī tika veikta cukura intervence, un šodien es lasīju presē, ka cukurbiešu fabriku vadītāji izsakās atzinīgi arī par valdības apstiprināto iestāšanās pozīciju uz Eiropas Savienību tieši attiecībā uz lauksaimniecības sadaļu. Ir vērojama diezgan unikāla parādība, ko ir izdevies panākt ļoti reti kurai valstij, - valdībai ir izdevies saskaņot iestāšanās pozīciju Eiropas Savienībā ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām tieši attiecībā uz lauksaimniecības sadaļu. Labība šogad ir iepirkta pietiekamos apjomos, zemnieki samaksu ir saņēmuši ļoti strauji, un tāpēc varētu teikt, ka šobrīd lauksaimniecībā šīs problēmas ir atrisinātas.

Protams, kā vienmēr, pastāv daudzas lietas, kas ir vērstas uz nākotni, un es tomēr aicinātu arī opozīciju novērtēt to, kas šobrīd ir noticis, un varbūt neizplatīt vismaz dezinformāciju par to, kā šajā budžetā nav. Šīs problēmas ir atrisinātas, lai gan, protams, ir radušās arī jaunas un citas problēmas, kas būs jārisina.

Es aicinu atbalstīt valdības pozīciju, to, kas ir panākts kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām, un nemaldināt varbūt arī radioklausītājus un sabiedrību ar nepamatotiem apgalvojumiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā ir jāpiekrīt Bērziņa kungam, ka Latvijas zemnieki šajā gadā ir saņēmuši daudz vairāk, nekā viņiem bija plānots gada sākumā. Tā tiešām ir taisnība, tikai pateicoties kam? Pateicoties tam, ka Latvijā neparādījās SAPARD līdzekļi, jo 4,4 miljonus, kas bija paredzēti kā SAPARD nauda, bija iespējams pārdalīt nevis tām programmām, kas bija paredzētas SAPARD ietvaros, bet gan pārdalīt tām vajadzībām, kas bija paredzētas subsīdiju nolikumā, un vēl papildināt ar dažām lietām no SAPARD programmas. Un zemnieki reāli šo naudu arī saņēma, citādi viena daļa no šīs summas būtu aizgājusi tīri nelauksaimnieciskām programmām, kas arī bija SAPARD sastāvdaļa. Nākamā gada budžetā noteikti atkal, kā es redzēju, SAPARD nauda būs ietverta subsīdiju jeb valsts atbalsta līdzekļos, ko paredz arī Lauksaimniecības likums. Šī sadaļa ir iekšā, un tādējādi nākamajā gadā atkal lauksaimniekiem nav paredzams, ka viņi saņems šos 3 procentus.

Šajā diskusijā par šiem 3% ir jāskatās, vai ir izpildīts likums vai nav. Šī diskusija sākusies jau sen, un jāsaka, ka daudz kas atkarīgs no tā, kā uz to skatās. Valdība vienmēr skatās no vienas puses, bet opozīcija vienmēr skatās no otras puses, jo likumā ir ierakstīts: 3% no kopējiem izdevumiem. Valdība ņem un kopējos izdevumos ieskaita tikai valsts dotācijas daļu, bet opozīcija ieskaita to daļu, kā to paredz likums, kas ir kopējie izdevumi. Un kopējie izdevumi vienmēr ir daudz lielāki nekā tā daļa, kuru paņem tikai kā dotāciju. Tādā gadījumā, ja valdība gribētu ieviest skaidrību šajā jautājumā, tai būtu jānomaina Lauksaimniecības likums un jāievieš kārtība. Šodien likums nav mainīts, taču likums ir jāpilda katram, jo tas arī Ministru kabinetā ir uzrakstīts uz sienas: “Viens likums visiem!”

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš, otro reizi.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man vispār ir priekšlikums: lai jebkurā jautājumā būtu skaidrība un sakārtotība, ir nepieciešams, lai Ministru kabinets izdotu kaut kādus noteikumus, pieņemsim, par to, kā tad šos 3% aprēķina. Jūs, vairākums, šodien noraidījāt Iedzīvotāju nodokļu amnestijas likumu. Un Ministru kabinets, piemēram, ļoti korekti rīkojās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sakarā šā gada septembrī izdeva 331.noteikumu par 22.pantu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tātad tas izdarīts jautājumā par papilddeklarācijas iesniegšanas metodiku un formām. Tāpēc arī šajā gadījumā, lai diskusijas nebūtu neauglīgas un lai lieki nebūtu jātērē laiks, kā arī neapvestu ap stūri lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, būtu jāizdod kaut kādi Ministru kabineta noteikumi, lai zinātu, kā tad tos 3% aprēķina. Tādas iespējas Ministru kabinetam ir. Lūdzu, darbojieties! Taču, kamēr nav izdoti tādi noteikumi, šobrīd ir jāizpilda šī norma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 35, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 124., un šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir radies kā alternatīva 53. un 105.priekšlikumam. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 125. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - tātad jau ir izskatīts faktiski sakarā ar to, ka 119.priekšlikums tika noņemts no izskatīšanas, un tad nu atlicis vairs ir tikai šis vienīgais, un es lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Poča. Un pēdējais šajā sadaļā ir 126. - deputāta Salkazanova priekšlikums, kas paredz palielināt budžeta deficītu dotācijām pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai par 778 000 latu. Komisija toreiz izteica savu attieksmi, izstrādājot jaunu priekšlikumu par stipri mazāku summu, un, kā jūs atceraties, tie bija 245 000 latu. Tā kā šis priekšlikums atbalstu neguva, tad šobrīd, mūsuprāt, ņemot vērā to, ka tur bija norādīts konkrēts līdzekļu avots, šis nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jāpiekrīt Počas kundzei un premjera kungam, un īpašo uzdevumu ministram, ka iepriekšējais priekšlikums, ar kuru tika atņemta nauda - 245 tūkstoši - Valsts administrācijas skolai, bija nekorekts. Ļoti labi, ka visas puses to ir sapratušas. Taču, kā jau es teicu, ir otrs variants, kā šo problēmu risināt. Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze nepiepildījās, kā jūs zināt, 300 pašvaldībās. Pašvaldības šo prognozi ielika savos budžetos un ar savu pagastu padomju lēmumiem apstiprināja, bet gada beigās dažādu iemeslu dēļ, pirmām kārtām tādēļ, ka gada sākumā akciju sabiedrība “Valsts meži” pārrēķināja kadastrālo vērtību visām mežu audzēm un mežu platībām, radās ļoti būtisks samazinājums… 1,3 miljonu… 1,7 miljonu latu samazinājums šo pašvaldību budžetā. Šāds samazinājums nebija iekļauts iepriekšējās valdības sastādītajā prognozē. Šīm pašvaldībām ir radusies ļoti smaga ekonomiskā situācija. Pilnīgi neizprotams ir arguments par šīs ekonomiskās situācijas risināšanu nākamajā gadā, jo nekad vēl šāda pieeja nav bijusi nodokļu politikā. Ja nodoklis nepildās, tad to jautājumu risina tajā gadā, kurā prognoze nepiepildās, nevis nākamajā gadā. Un vēlreiz gribu atgādināt kolēģiem, ka Pašvaldību savienības un finansu ministra sarunu protokols liecina par to, ka šis jautājums tiks risināts šāgada budžeta grozījumos. Vasarā, kad Pašvaldību savienība brīdināja deputātus par to, ka šī prognoze nepiepildīsies, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu atgriezties pie šā jautājuma, kad tiks skatīti grozījumi šāgada budžetā. Šie solījumi ir jāpilda, un šie grozījumi ir jāizdara. Iepriekšējais piedāvājums nebija korekts, taču tagad ir daudz korektāks piedāvājums, salīdzinot ar iepriekš minētajiem un nobalsotajiem piedāvājumiem… Par noklausīšanās iekārtām, kas kaut kam ir vajadzīgas, tikai ne Latvijas iedzīvotājiem… Tiešā veidā caur pakalpojumiem, ko viņi saņem izglītībā, kultūrā, veselības aprūpē, sociālajā aizsardzībā… Ne arī vēstniecības jautājums Berlīnē… Amerikas Savienotajās Valstīs tas tiešām ir svarīgs… Taču tas tiek risināts uz budžeta deficīta rēķina. Kāpēc mēs negribam pagriezties ar seju pret pašvaldībām un atbalstīt šo priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 36, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar papildu līdzekļu piešķiršanu uz budžeta deficīta rēķina.

Tagad mēs pārejam pie nākamās tabulas, kurā ir priekšlikumi par 14.pielikumu. Šeit ir finansu ministra Bērziņa priekšlikums precizēt jums piedāvāto ārvalstu finansēto projektu nosaukumu redakcijas. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par 6.priekšlikumu. Tā ir 6.tabula.

128.priekšlikums, kuru iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Greiškalns, - palielināt mērķdotācijas pašvaldībām pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lūdzu atbalstīt šo tabulu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdzīgs ir 129. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums par mērķdotācijām pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 120.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 130.priekšlikums.

A.Poča. 130.priekšlikums (74.lapaspusē) - ministra Greiškalna priekšlikums par mērķdotāciju sadali pirmsskolas iestādēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 9.tabula. Un šajā tabulā ir divi priekšlikumi, kas ir 77.lappusē.

131. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums izslēgt šādu pozīciju: valsts galvojums bezpeļņas organizācijai “Valsts informācijas tīkla aģentūra”. Jo mēs jau piešķīrām konkrētu naudas summu.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 132. - deputātu Stirāna, Burvja un Birkava priekšlikums izsniegt galvojumu akciju sabiedrībai ražošanas bāzes modernizācijai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 132.priekšlikumu. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies Prezidijam! Paldies, cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, es gribu pievērst uzmanību tam, ka pirmajā lasījumā un arī tagad ir atbalstīts priekšlikums izsniegt garantijas absolūti jaunam uzņēmumam, kas sevi vēl nav pierādījis - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību - “Jaunpagasts Plus”. Runājot par akciju sabiedrību “Krāsainie lējumi”, jāteic, ka šim uzņēmumam jau ir liela ražošanas pieredze un tas ir pats lielākais Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar krāsaino metāllūžņu pārstrādi un eksportu. Latvijas tirgū šim uzņēmumam nav konkurenta, un sakausējumi kvalitātes ziņā atbilst Eiropas prasībām, jo šis uzņēmums 1999.gadā ir ieguvis “ISO 9000” sertifikātu. Šā uzņēmuma produkcijas pircēji ir “Volkswagen” Vācijā, “Volkswagen Mexico”, BMW, “Porsche”, “Ford” un vēl daudzi citi pasaulē pazīstami uzņēmumi.

Kā jau minēju, vismaz 95,6% no saražotās produkcijas tiek eksportēti. Pieprasījums pēc krāsainajiem lējumiem ir ļoti liels, bet pašreiz uzņēmums spēj gatavot tikai pusfabrikātus. Ja mēs nobalsosim par to, ka tiks piešķirtas garantijas saņemt aizņēmumus, šim uzņēmumam būs iespējas ieviest jaunu tehnoloģiju un tas varēs ražot jau gatavu produkciju.

Varu minēt dažus skaitļus. Uzņēmuma apgrozījums divos gados ir pieaudzis no 8,5 līdz 17 miljoniem latu. Pašreiz uzņēmumā strādā 180 cilvēki, bet, izmantojot jauno tehnoloģiju, darba vietu skaits palielināsies vēl par 120 cilvēkiem.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt šīs garantijas izsniegšanu akciju sabiedrībai “Krāsainie lējumi”. Galu galā, ja uzņēmuma pieteikums neatbildīs visām nepieciešamajām prasībām, finansu ministram būs tiesības šādu garantiju neizsniegt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šāds priekšlikums katrā ziņā parādījās ne tādēļ vien, ka vienai vai otrai kompānijai ir vajadzīgs valsts atbalsts un šādu kompāniju Latvijā ir ļoti daudz.

Problēmas būtība ir jāsaista ar to, ka iepriekšējos gados iepriekšējās valdības šādu valsts atbalstu piešķīra kompānijām, kurās iekšā bija valsts kapitāla daļa. Šī valdība pirmo reizi... nu, varbūt ne pirmo reizi... Ja paskatāmies atpakaļ, G-24 kredītus... Pēdējo gadu laikā šī ir pirmā valdība, kas atkal atgriežas pie pieredzes, ka kredītus, galvojumus var dot arī tādām kompānijām, kurās valsts kapitāla daļas nav. Mums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā radās pārdomas, kādā veidā tad var izšķirot, vai Jurim dot, Jānim nedot, un uz ko tas pamatojas. Tādēļ vērsāmies pie Finansu ministrijas ar lūgumu izskaidrot šā procesa juridisko būtību. Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Sudrabas kundze uzrakstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem atbildi, kurā ir teikts sekojošais: “Ne minētajā likumā, ne arī citos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi valsts galvojuma izsniegšanai privātām uzņēmējsabiedrībām.”

Es ceru, cienījamie deputāti, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu un ka noteikti arī nākamā gada budžetā parādīsies rinda jaunu priekšlikumu, lai privātuzņēmēju sabiedrības varētu saņemt valsts galvojumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā runās Aija Poča? Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. - deputātu Stirāna, Burvja un Birkava priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Par! Pret!”) Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši priekšlikumus. Nākamais bija par 10.tabulu, un to ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet, tā kā faktiski šobrīd nav papildu dotācijas pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, šis priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Un tagad, cienījamie deputāti, mēs atgriežamies pie likumprojekta teksta, un, lūdzu, papildus sameklējiet materiālu ar numuru 2362-d.

Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atļaut precizēt kopsavilkuma skaitļus pēc visiem balsojumiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums, un mēs lūdzam atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Poča. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko komisija neatbalsta. Un tas arī šobrīd nav atbalstāms pēc būtības, jo nav šo resursu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 5. - deputāta Salkazanova priekšlikums, kas nav atbalstīts. Nav atbalstīts arī 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, jo nav šo resursu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī 7.priekšlikums vairs nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 8. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Savā būtībā, vismaz tajā sadaļā, kāda ir galīgā Labklājības ministrijas speciālās aprūpes budžeta finansēšanas robeža, šie priekšlikumi sakrīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Pēteris Salkazanovs vēlas debatēt par 8.priekšlikumu? Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kāds ir iemesls, kāpēc es gribu runāt par 8.priekšlikumu un 8.pantu? Tas ir saistīts ar budžeta pieņemšanu. Pieņemot šāgada budžetu, Pašvaldību savienība ar valdību vienojās, ka valdība nodrošina ar šiem vārdiem “ne mazāk kā” ienākuma nodokļa garantijas pašvaldībām. Tajā brīdī, kad mēs apspriedām budžeta projektu, ko valdība bija iesniegusi, nebija šo vārdiņu, nebija šo garantiju Labklājības ministrijai veselības aprūpes budžetam. Tad es iesniedzu priekšlikumu, un jūs visi nobalsojāt par vārdiņiem “ne mazāk kā” arī šeit. Labklājības ministrijas finansējums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselības aprūpei. Šodien situācija ir šāda: ienākuma nodokļa izpilde ir 101%. Tie ir tie dati, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iesniedza Finansu ministrija. Grūti ir apstrīdēt šos datus, taču situācija ir ļoti interesanta. Masu medijos mēs skatāmies un lasām par to, ka medicīnai trūkst naudas. Ienākuma nodoklis pildās ar uzviju, bet medicīnai trūkst naudas. Kur tad tā vaina? Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija vairākas sēdes, kurās šo jautājumu izskatīja un tika meklēts, kas tad ir vainīgs, ja veselības aprūpes speciālais budžets no Valsts kases nesaņem šo 101%, bet saņem zem 100% gandrīz katru mēnesi. Kur šī nauda paliek? Pēc ļoti ilgiem meklējumiem pa dažādiem kantoriem izdevās atklāt, ka šī nauda guļ Valsts kasē nesadalītā kontā. Likums mainījās šā gada sākumā, un valsts garantijām, tādām pašām kā pašvaldībām, bija jāparādās arī veselības aprūpei. Likuma izmaiņām ir jāseko arī Ministru kabineta noteikumu izmaiņām, bet šīs izmaiņas pēc likuma pieņemšanas nesekoja. Tādējādi Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību saglabāja iepriekšējo situāciju un Valsts kase neiedalīja šo naudu veselības aprūpei. Valsts kases un Rīgas un Ventspils kontos... principā Rīgas kontā atlikums ir 900 tūkstoši latu, ko katru mēnesi, precīzāk būtu teikt - oktobrī, veselības aprūpes budžets nav saņēmis. Tieši šā iemesla dēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noraidīja Ministru kabineta kārtējo reizi piedāvāto risinājumu - izslēgt Labklājības ministrijas budžetā vārdiņus “ne mazāk kā”. Taču šim noraidījumam pretī stāv divi priekšlikumi. Viens ir priekšlikums atjaunot vārdiņus “ne mazāk kā”, un otrs ir priekšlikums, ko iesniedza apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, - izdarīt to, ko Ministru kabinets neizdarīja ar saviem noteikumiem, tas ir, noteikt, kādā laikā šī garantētā summa ir jāsaņem veselības aprūpes speciālajam budžetam. Tādēļ lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Paldies. Es sapratu, ka neviens jau arī negrasījās iebilst pret Ministru kabineta labo gribu. Jā. Līdz ar to mēs nonākam pie 10.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai 8.priekšlikumam neviens neuzstāj par balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu, par 9.priekšlikumu!

A.Poča. Jā, mani mazliet samulsināja Pēteris Salkazanovs, jo faktiski par 8.priekšlikumu es jau biju lūgusi izteikt savu attieksmi. Neviens šeit neiebilda.

Sēdes vadītājs. Bija debates par 8.priekšlikumu, un pēc tam bija balsojums.

A.Poča. Jāsaka, es kā ziņotāja jau biju nonākusi līdz 9.priekšlikumam un līdz ar to es nedaudz samulsu, jo jutos maldināta. Tātad mēs šobrīd esam nonākuši pie Ministru kabineta labās gribas, jo Ministru kabinets uzskata, ka nebūtu jāizdara grozījums likuma 8.pantā, tāpēc tiek saglabāta redakcija “ne mazāk kā”.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.

A.Poča. 10. ir finansu ministra priekšlikums, kas sakrīt ar Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais ir 12.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Un nākamais ir papildmateriāls. Kā es jums jau nosaucu, tas ir dokuments nr.2362-d. Tajā ir ietverta vesela rinda priekšlikumu, kurus ir sagatavojuši gan atsevišķi deputāti, gan arī Ministru kabinets, un tie ir saistīti ar tādu lietu kā veselības aprūpes iestāžu parādu dzēšana. Runa ir konkrēti par viena parāda - iedzīvotāju ienākumu nodokļa parāda - dzēšanu pēc stāvokļa uz 1999.gada 1.oktobri. Tātad šeit ir ietvertas vairākas veselības aprūpes iestādes - Jelgavas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Talsu, Gulbenes un Skrundas slimnīca. Jāatzīst, ka bija vēl arī citas, piemēram, Cēsu slimnīca. Šī problēma faktiski, -tāpēc arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija varbūt mazliet lielāka diskusija nekā par citiem priekšlikumiem - ir saistīta ar to, ka būtībā šāda darbība nebūt neveicina pašvaldību veselības aprūpes iestāžu vēlmi maksāt nodokļus, taču, ņemot vērā sarežģīto situāciju veselības aprūpē, komisija beigās tomēr izšķīrās par visu šo priekšlikumu atbalstīšanu. Tātad tiem priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši deputāti, ir arī alternatīvi priekšlikumi. Pēc savas būtības tie ir identiski, un līdz ar to es nosaukšu tos priekšlikumu numurus, kuri būtu atbalstāmi. Satura ziņā tie ir pilnīgi identiski. Tātad lūdzu atbalstīt 14. - Ministru kabineta piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates par 13.priekšlikumu.

A.Poča. Jā, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vai Pēteris Apinis vēlas debatēt?

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs redzam dīvainu precedentu. Es uzreiz gribu pateikt, ka ļoti esmu par to, lai šādus parādus mēs atlaistu, bet tomēr gribu teikt, ka mēs nedrīkstam skatīties ar vispārēju skatu uz šiem jautājumiem. Mūsu republikā pašlaik ir vismaz 70 slimnīcas, kurām ir šāda veida parādi, un, ja mēs izdalām tikai dažas no tām, tad rodas jautājums: kāpēc mēs neskatām arī pārējās?

Tātad, cienījamie kolēģi, ja mēs šodien nolemjam atbalstīt 14., 16. un 18.priekšlikumu, tad mēs uzņemamies atbildību, lai šāda veida parādus atlaistu arī visām pārējām slimnīcām. Un tā nu šoreiz ir Saeimas atbildība. Es aicinu jūs atbalstīt šos priekšlikumus un vienlaicīgi uzņemties arī atbildību, ka mēs to pašu izdarīsim arī visām pārējām slimnīcām. Dosim šādas iespējas arī tām, kuras šoreiz nebija tik aktīvas - kuras nepaspēja pēdējās dienās atskriet un palūgt, lai tām atlaiž parādus Paldies! Es ceru, ka Saeima to atbalstīs pēc tam.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām man jāsaka, ka es tomēr uzskatu, ka Prezidija priekšsēdētājs sēdi vada ļoti korekti, bet Aiju samulsināja Kārtības ruļļa nezināšana.

Attiecībā uz šo priekšlikumu bloku, kas skar slimnīcas. Jāteic, ka katrā ziņā tas tiešām ir atspaids medicīnas iestādēm šajā grūtajā situācijā, kad netiek nodrošināts nepieciešamais finansējums šīm medicīnas iestādēm, tāpēc tās ir nonākušas grūtā finansiālā stāvoklī. Taču šādā stāvoklī tās nonāca jau 1997.gadā, un, spriežot pēc tās informācijas, kas bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, šie ir vecie parādi, jo, spriežot pēc Labklājības ministrijas vēstules, ko saņēma Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, šādu parādu vairs nav.

Bet kāda tad situācija bija ar medicīnas iestādēm 1997.gadā? Kopējās slimnīcu parādu summas bija fantastiski lielas. Vairāk nekā 30 slimnīcas bija milzīgos parādos, bet no šīm 30 slimnīcām līdz šodienai parādi ir saglabājušies tikai kādām sešām. Tā vismaz mēs redzam šodien budžeta grozījumos. Taču rodas jautājums par šo grozījumu morālo pusi. Valdība un valdošā koalīcija piedāvā segt parādus tām sešām slimnīcām no 30, kuras vēl nav samaksājušas šos nodokļus. Tādējādi - ko mēs veicinām? Mēs veicinām to, ka nodokļi nav jāmaksā. Morālā puse šim procesam, kas tagad notiks ar valdošās koalīcijas ziņu, ir tāda: “Nemaksājiet nodokļus, jums tos atlaidīs!”

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Tātad lūdzu izteikt savu pozitīvo attieksmi pret 14.priekšlikumu, jo 13. pēc būtības ir līdzīgs, tikai 14.priekšlikumam ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Līdz ar to tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča. Tālāk lūdzu neatbalstīt 15., bet atbalstīt 16.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Spurdziņa un Razminoviča priekšlikumu. (No zāles deputāts O.Spurdziņš: “Noņemu!”) Priekšlikumu drīkst atsaukt tikai pirms balsošanas! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 17.priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti - iesniedzēji atsauc šo priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto 18.-a priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. ...Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 18.-b priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. ...Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 18.-c priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to visi Budžeta likumam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc lūdzu pieņemt likumprojektu “Par grozījumiem valsts budžetā 2000.gadam”...

Sēdes vadītājs. Tabulā vēl ir 19., 20. un 21.priekšlikums.

A.Poča. Es ļoti atvainojos! Jā, 19.priekšlikums vairs nav balsojams, jo šobrīd netika piešķirta šī papildu dotācija nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai. Mēs jau neizskatījām pielikuma apstiprināšanu, līdz ar to 19. un 20.priekšlikums nav balsojami pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 21. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta redakcionālu sakārtošanu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Un līdz ar to tagad gan visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc lūdzu izteikt savu attieksmi pret valsts budžeta grozījumiem otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2393 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Priekšlikumi trešajam lasījumam nav ienākuši, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina pieņemt grozījumus likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta redakcijai uz trešo lasījumu nekādi jauni priekšlikumi netika iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu un pieņemt to trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2402 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Uz trešo lasījumu ir ienākuši divi priekšlikumi.

Viens priekšlikums tātad ir 5.lappusē, un tas saņemts no atbildīgās komisijas. Atbildīgā komisija arī ierosina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Otrs priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un atbildīgā komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumi nav ienākuši, tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Likumprojekta dokuments nr.2411. Trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi, kuri attiecīgi tika izskatīti Juridiskās komisijas sēdē un rūpīgi izdiskutēti.

Pirmais ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums par 8.panta otro daļu - par to, kādā valodā ir izsniedzamas vīzas, bet tas netika atbalstīts, jo, piedāvājot izsniegt un saņemt iesniegumus vīzu izsniegšanai tikai divās valodās... Gan speciālisti, kuri reāli strādā ar šīm lietām, gan arī komisija uzskatīja, ka, runājot par vīzām, kuras tiek apstrādātas un izsniegtas attiecīgajās sūtniecībās, kur, protams, ir daudz un dažādi svešvalodu speciālisti, mums tomēr te vajadzētu pirmām kārtām saskatīt atšķirību no pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, jo šeit ir nianses. Vīzas tiek izsniegtas sūtniecībās, turpretī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiek izskatītas un iesniegtas iekšzemē. Un tāpēc Juridiskā komisija ne tikai noraidīja šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, kas paredz sašaurināt iesniegumu valodu uz divām valodām, bet gāja vēl tālāk un norādīja, ka dokumentus vīzas saņemšanai var iesniegt ne tikai šajās piecās valodās - latviešu, angļu, krievu, franču, vācu valodā, bet arī tajā valodā, ko lieto valstī, kur atrodas Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

Mēs uzskatījām, ka pieņemt dokumentus tikai latviešu vai angļu valodā tomēr ir pārāk ierobežojoši, it sevišķi ņemot vērā to, ka apmēram 90% dokumentu un iesniegumu par vīzām tiek iesniegti krievu valodā. Tāpēc mēs neesam atbalstījuši šo 1. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu par dokumentu un vīzu saņemšanu, par to, ka dokumentus var iesniegt tikai latviešu vai angļu valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Latvijas valstī ir vēstniecības vairākiem desmitiem valstu. Ja pieņemtu Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad situācija būs sekojoša. Persona, piemēram, Latvijas vēstniecībā Ķīnā, Pekinā, būtu tiesīga visus dokumentus vīzas saņemšanai iesniegt šādās valodās: ķīniešu valodā (kura, neapšaubāmi, ir jāprot kādam no mūsu Latvijas vēstniecības darbiniekiem Ķīnā), franču, vācu, latviešu valodā (kuru, neapšaubāmi, prot mūsu vēstniecības darbinieki Ķīnā) un arī krievu valodā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs, Latvijas valsts, ar šo likumu ļoti nākam pretim tām personām, kuras vēršas pie mūsu pārstāvniecībām ārzemēs. Šāda prakse un šāda pretimnākšana, godātie kolēģi, nav gandrīz nevienas valsts pārstāvniecībās ārzemēs, un diez vai praktiski mēs spēsim nodrošināt šīs normas īstenošanu. Nelocīsimies, kolēģi, pārāk zemu šajā latviešu valodas jautājumā!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es varētu piekrist deputātam Lagzdiņam, ja viņš būtu piedalījies diskusijā, kas bija Juridiskajā komisijā. Tagad mēs runājam nevis par uzturēšanās atļaujām, bet gan par vīzām. Ļoti daudzas valstis pasaulē, vismaz tās, kuras domā par savu ekonomisko attīstību, domā arī par tādu svarīgu virzienu kā tūrisma attīstība. Daudzi saka, ka mums ir bezvīzu režīms ar ļoti daudzām valstīm, tāpēc šī norma neesot tik principiāli nozīmīga. Šī norma ir principiāli nozīmīga tāpēc, ka to valstu, ar kurām mums ir bezvīzu režīms un varētu būt arī nākotnē, nav tik daudz, salīdzinot ar visu pasauli kopumā.

Ja mēs runājam par tūrismu, tad es domāju, ka Tautas partijas frakcija - vismaz komisijas sēdē izdevās pārliecināt jūsu pārstāvi - ļoti labi zina, cik liels ieņēmums konkrētās valsts ekonomikā ir tieši no tūrisma un ka ļoti daudzas valstis pasaulē zeļ un plaukst uz tieši šīs nozares rēķina. Ja mēs gribam, lai mūsu kaimiņvalstis ir tās, kurās ārzemju tūristi atstāj savu naudu, mēs to varam darīt, Lagzdiņa kungs. Dzīvosim kā mucā un ļausim sevi barot caur spundi!

Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām varētu jums daļēji piekrist. Ja runā par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad jāteic, ka Juridiskā komisija izdarīja grozījumu un pastāvīgā uzturēšanās ir iespējama tikai tad, ja attiecīgos dokumentus aizpilda latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms turpinām debates, ir jālemj par desmit deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Turpinām debates.

Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Iesniedzot šo priekšlikumu, Tautas partijas frakcija nevadījās no emocijām vai no vēlmes kaut kādā veidā bremzēt tūrisma un biznesa attīstību. Tieši otrādi. Mēs ievācām precīzu informāciju par to, kāda ir tūristu plūsma, kāda ir uzņēmēju plūsma no dažādām valstīm uz mūsu valsti, cik lielā mērā atsevišķu valstu tūristi un uzņēmēji ir saņēmuši šīs vīzas, un patiesā situācija, godātie kolēģi, ir tāda, ka faktiski šis priekšlikums… man nav pretenziju pret krievu valodu, tā ir jāzina katrā ziņā daļai mūsu valsts iedzīvotāju, bet patiesā situācija ir tāda, Rasnača kungs, ka faktiski šis priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir, nu, tā teikt, akcentēts, vērsts vienā virzienā, teiksim, uz tūristu un uzņēmēju, proti, lai tās personas, kuras neprot angļu valodu un, neapšaubāmi, neprot latviešu valodu, bet kuru lielais vairums prot krievu valodu, var būt tiesīgas visās mūsu valsts pārstāvniecībās saņemt un iesniegt dokumentus krievu valodā. Tāda ir Juridiskās komisijas priekšlikuma patiesā būtība.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es ļoti labi saprotu jūsu rūpes par krievu valodu, taču pasaulē situācija valodu ziņā ir pilnīgi citāda. Un, ja jūs interesē konkrēti procenti - cik valstīs pārsvarā ir franciski runājošie vai cik valstīs pasaulē ir spāniski runājošie -, tad jūs ieraudzīsiet lielisku kopainu, kāda vieta te ir angļu valodai un kāda vieta te ir citām valodām. Es aicinu jūs rūpīgi izpētīt šos materiālus par franču valodu un par spāņu valodu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl tas nav tā, kā šeit mans draugs un kolēģis Lagzdiņa kungs mēģina jums iestāstīt. Pēc viņa teiktā iznāk, ka tad jau varētu arī ķīniski rakstīt, bet diemžēl, spriežot pēc Tautas partijas frakcijas priekšlikuma, ķīniski nevarēs rakstīt, ja mēs pieņemsim šādu 8.panta redakciju. Ja būtu, teiksim, šis jautājums radies otrajā lasījumā, tad mēs attiecībā uz trešo lasījumu vēl varētu redakciju koriģēt, apvienojot… Ja, teiksim, būtu tāda vēlme, to varētu papildināt ar šādu Juridiskās komisijas piezīmi: “tās valsts valodā, kurā atrodas Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība”. Nu, es domāju, ka ar ķīniešiem jokot nevar, tāpat kā ar citām lielām kaimiņvalstīm, un nebūt nevajadzētu apvainot Juridisko komisiju, ka tā šeit kaut kā lobē to vai citu lielu, pie ANO oficiālajām valodām piederošu valsts valodu. Tomēr tā ir normāla prakse, un es domāju, ka tas būtu jāņem vērā visiem tiem spēkiem, frakcijām un partijām, kas atbalsta mazo biznesu, vidējo biznesu, tūrismu. Es domāju, “Latvijas ceļš” pieder pie tām. Un arī komisijā tomēr mēs esam nolēmuši tā, un tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu. Varu izteikt tikai komisijas viedokli. Mēs komisijā neatbalstījām šo priekšlikumu, un tādēļ aicinu to neatbalstīt un vairāk vadīties pēc trešā - Juridiskās komisijas priekšlikuma. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Komisija noraidīja arī 2. - deputātu Birznieces, Geiges un Vidiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu Birznieces, Geiges un Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš. 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir analogs pirmajam un attiecas uz 30.panta otro daļu. Iepriekšminēto iemeslu dēļ arī tas tika noraidīts. Aptaujājot un noskaidrojot reālās iespējas, kādas bija šai institūcijai, kas izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas, nekādu iebildumu pret visām šīm valodām nebija, izņemot nelielu piezīmi par franču valodu. Kopumā tātad šeit ir nosauktas piecas valodas, kuras būtu vēlams izmantot termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanai un iesniegumu rakstīšanai.

Aicinu neatbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti, šeit situācija ir savādāka. Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz personas, kuras reāli atrodas Latvijas valstī, un situācija ir tāda, ka šos dokumentus iesniedz nevis mūsu valsts pārstāvniecībās ārzemēs, bet gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienībās, kas atrodas Latvijas valstī. Termiņuzturēšanās atļaujas saņem uz diviem periodiem. Persona, kas to vēlas saņemt, sākotnēji to saņem uz laiku līdz vienam gadam, bet pēc tam - uz četriem gadiem. Tātad iedomājieties personu, kas ir gadu nodzīvojusi Latvijā, bet nespēj iesniegt dokumentus vienā no Tautas partijas frakcijas piedāvātajām valodām, proti, mūsu valsts valodā - latviešu valodā - vai arī angļu valodā, kas ir vispārpieņemta starpvalstu sazināšanās valoda! Jautājums ir tāds: vai mēs varam nākt šādām personām pretī un atļaut attiecīgos dokumentus iesniegt Juridiskās komisijas piedāvātajās piecās valodās? Es aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī šeit ir šie argumenti... Protams, situācija šeit, iekšzemē, atšķiras no tās situācijas, kura ir attiecīgajās sūtniecībās, kur tiek iesniegti dokumenti, lai saņemtu vīzas. Taču es domāju, ka nav vajadzīgi šādi ierobežojumi. Turklāt es pilnīgi saprotu un atbalstu to viedokli, ko komisijā izteica attiecīgās atbildīgās institūcijas pārstāvji. Viņi teica, ka ar šīm valodām var operēt. Mums nav pamata neticēt. Tiešām, kā Lagzdiņa kungs saka, daudzi šeit nezina šo valodu. Ļoti žēl, ka man arī jāpievienojas uzskatam, ka nezina. Bet vai šis būtu tas gadījums, ka, teiksim, viņi to iemācīsies? Tikpat labi mēs varam to attiecināt ne tikai uz krievu, bet arī uz angļu un franču, un vācu valodu lietojošām personām. Taču, es domāju, šeit ir cita problēma. Kad būs jāraksta šis iesniegums, viņi pēkšņi neiemācīsies ne latviešu valodu, ne angļu valodu. Viņi būs spiesti šos iesniegumus iesniegt latviešu vai angļu valodā, izmantojot tulku pakalpojumus vai kādu citu personu palīdzību, kuras māk šo valodu. Tātad parādīsies personas, kuras, tā sacīt, nopelnīs. Mums parasti ir lieli iebildumi pret to, ka kāds kaut ko nopelna. Nopelnīs vai nu kādi zvērināti tulki, vai kādi biroji, kuri rakstīs šos iesniegumus. Saņems milzīgus nepamatotus ienākumus valsts šādas visai nepamatotas rīcības dēļ. Cilvēkus apkraus ar šādām milzīgām problēmām. Atcerēsimies arī to, ka institūcija, kas izskata dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša institūcija! Šī institūcija saņems dokumentus, ko šīs personas būs tikai parakstījušas, nevis aizpildījušas. Padomāsim un atcerēsimies, kādām vajadzībām un kur tiek, tā sacīt, attiecīgi vākti un uzkrāti dokumenti, ko ir vēlams personām aizpildīt personīgi ar savu rokrakstu. Ar savu rokrakstu! Ticiet man, Lagzdiņa kungs, es esmu ilgus gadus nostrādājis arī Iekšlietu ministrijā. Arī šeit ir svarīgs tas moments, ka ir vēlams, lai persona šo iesniegumu aizpildītu personiski. Es šeit sīkāk nekomentēšu šo viedokli, bet, es domāju, viens no argumentiem ir arī tas, ka ir vēlams, lai šos dokumentus nevis drukātu ar rakstāmmašīnām, bet aizpildītu personiski. Tā ka arī tas varētu būt viens no argumentiem. Es aicinu neatbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 20.Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 5. - deputātu Birznieces, Geiges un Vidiņa priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja, atstāja spēkā otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Aicinu arī deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 3. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir otrajam lasījumam sagatavojusi dokumentu nr.2394 un piedāvā jums to izskatīt. Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš attiecas uz 6.pantu. Finansu ministrs uzskata, ka Ministru kabinetam, nosakot valsts pilnvarnieku skaitu uzņēmējsabiedrībās, nav obligāti jāņem vērā valsts kapitāla daļu īpatsvars uzņēmējsabiedrībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 2.- priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Bartaševiča kungs un kurš attiecas uz 7.pantu. Priekšlikums ir tāds, ka pilnvarnieki, kuri ir ieceļami... ka šis process ir veicams tikai konkursa kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā, tas ir, pašas komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā, kur vienkārši formulējusi: “Pilnvarnieku ieceļ konkursa kārtībā.”

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

V.Lauskis. Deputāts Bartaševičs ir iesniedzis arī 4.priekšlikumu, kurš attiecas uz 8.pantu. Viņš piedāvā esošos divpadsmit punktus papildināt ar 13.punktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo uzskata, ka pēc būtības nekas īpaši nemainīsies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. Komisija neatbalstīja 8.panta papildināšanu arī ar 14.punktu, jo uzskata, ka eksistējošie punkti jautājumu pēc būtības jau atrisina.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Lauskis. Līdz ar to visi priekšlikumi, kuri tika iesniegti otrajam lasījumam, ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Lauskis. Priekšlikumus trešajam lasījumam mēs aicinām iesniegt līdz 12.novembrim.

Sēdes vadītājs. 12.novembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2395. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kas ietilpa tā sauktajā Regulatoru paketē.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Arī 2.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Pūķa. Papildinājums 1.pantā. Komisija atbalsta Pūķa kunga iniciatīvu un ir redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārejam pie 23.panta. 5.lappusē ir 3.priekšlikums, kuru ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un es aicinu jūs atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Parlamentārais sekretārs Pūķis iesniedzis priekšlikumu nr.4. Tas ir pie 29.panta. Pirms 29.panta viņš ierosina izveidot likumprojektā jaunu pantu - otro. Komisija to izsaka kā likuma 29.pantu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Likumprojekta 3.pantu, kas ir 30.pants, aicina izslēgt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir pie likumprojekta 4.panta jeb likuma 31.panta pirmās daļas. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija Pūķa kunga iniciatīvu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums pie likuma 31.panta. Papildinājumu iesaka parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums, kas ir no Pūķa kunga, ir jau pie 34.panta. Komisija aicina Pūķa kunga iniciatīvu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 34.panta ir arī parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums par izslēgumu devītajā daļā. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķis, un tas ir par likuma spēkā stāšanos. Komisija aicina Satiksmes ministrijas iniciatīvu pārejas noteikumos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Šī iniciatīva tiek atbalstīta.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu jūs iesniegt priekšlikumus piecu dienu laikā. (Starpsaucieni: “Pagaidi! Pagaidi!”)

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 10. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Atvainojos par savu steidzību un aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. 7.novembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Lūgums ir izskatīt dokumentu nr.2396. Šeit ir viena problēma, par kuru mūsu komisija lūgtu izšķirties Saeimā. Būtība ir tāda, ka likumprojekts ir saistīts ar tādu lietu kā arests. Manuprāt (un arī komisija tā uzskata), zināmā mērā nav šinī valstī skaidrības, ko ar to lietu darīt. Mētā kā karstu kartupeli no vienas rokas otrā, bet problēma netiek risināta. Šeit ir piedāvāts risinājums, ko Ministru kabinets ir ieteicis. Tas galarezultātā problēmu tikai zināmā veidā atrisina... neatrisina, bet tas kaut kādā veidā it kā normalizētu šo lietu. Taču mūsu viedoklis ir tāds, ka vajadzētu tomēr Ministru kabinetam atgriezties pie šīs problēmas un pieņemt konceptuālu lēmumu. Protams, mēs komisijā varētu debatēt tālāk, ja Saeima lemtu citādāk. Uz kā bāzējas izskatīšana? Mēs izskatījām Juridiskās komisijas atzinumu, un tur ir nepārprotami pateikts, ka likumprojektu vajag atbalstīt, bet ka tomēr vajag ļoti nopietni vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma, pieaicināt Finansu ministrijas un Tieslietu ministrijas speciālistus, un šo lietu vēlreiz nopietni izskatīt. Mēs saņēmām arī atzinumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura neatbalsta šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus. Šeit ir minēti argumenti, ka ir jādiskutē par to, vai pie Iekšlietu ministrijas... Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde ir pie Tieslietu ministrijas. Otra lieta ir tā, ka nepieciešami līdzekļi budžetā, lai vispār šo lietu sakārtotu, teiksim, izbūvētu aresta mājas vai telpas. Un vēl viena lieta ir personāls un personāla apmaksa kā tāda.

Tātad mūsu komisija neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto grozījumu izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šeit jau Kuduma kungs vērsa jūsu uzmanību uz to, ka nav īstas skaidrības par šo jautājumu. Es gribētu runāt Iekšlietu ministrijas vārdā un teikt sekojošo. Ja mēs šodien neatbalstīsim šo likumprojektu, tad panāksim tikai to, ka tad mēs arestu kā ļoti nepieciešamu soda veidu faktiski degradēsim, jo reāli piemērot to šobrīd nebūs iespējams. Valdības priekšlikumā ir piedāvāts variants, kā šo jautājumu risināt, - neatteikties no šā soda veida piemērošanas un šo soda veidu no 2001.gada 1.septembra piemērot 40., 41.pantam. Tie ir panti, kuri nosaka, ka ir ar arestu jāaizstāj sods, ja netiek pildīti šie spriedumi - piespiedu darbs vai naudas sods. Un ir arī piedāvāts risinājums, kādā veidā mēs varam šo soda veidu, šo izpildi veikt. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram īsā laikā uzbūvēt četrus reģionālos aresta namus. Tas prasa no valsts milzīgus līdzekļus. Tāpēc šeit ir arī ieteikts šo soda izciešanu veikt pašreizējās soda izciešanas vietās, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Mans priekšlikums būtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija otrā komisija, kas izskatīja šo likumprojektu. Ne velti mēs, konceptuāli atbalstot pirmajā lasījumā šo pieeju, tomēr izteicām lielas šaubas. Uzskatām, ka pirms otrā lasījuma šis jautājums iekšlietu, tieslietu un finansu speciālistiem vēl ir rūpīgi debatējams un pārrunājams, jo ir divas problēmas. No vienas puses, protams, tā ir finansu problēma, jo reāli šie attiecīgie aresti nav. Taču, ja mēs ejam šo ceļu, ka piedāvājam turēt šos cilvēkus brīvības atņemšanas vietās, tad brīvības atņemšanas sodu, kas tiek izciests brīvības atņemšanas vietā, mēs faktiski ne ar ko neatšķiram no aresta, kas bija iecerēts kā alternatīvs sods, kā Kriminālkodeksa humanizācijas metode. Jūs zināt, kāds mums ir gan neizskatīto lietu skaits (ir runa par arestētām personām), gan ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu skaits attiecībā pret 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Mēs esam vienā no pēdējām vietām Eiropā. Tādēļ tika piedāvāts mazināt brīvības atņemšanas soda nozīmi un ieviest dažādus alternatīvus sodus - naudas sodus un citus sodus, sabiedriskos darbus -, no kuriem, protams, vissmagākais būtu arests. Protams, tas jau ir tuvs brīvības atņemšanas sodam, tomēr šim režīmam ir jābūt savādākam un arī vietai ir jābūt savādākai. Šai lietai ir jābūt šķirtai. Tāpēc šobrīd šāda metode, protams, nav tas labākais ceļš.

Otra lieta ir tā, ka mēs ar šādiem grozījumiem faktiski sagraujam visu jaunā Krimināllikuma koncepciju. Jo mēs faktiski ar šādām likuma normām to demontējam pēc būtības. Es domāju, ka šeit pirms otrā lasījuma, tā kā laika ir pietiekami, jo tur ir runa par kaut kādiem nākamajiem gadiem, šo jautājumu vajag vēlreiz skatīt, vajag varbūt izveidot kopīgu darba grupu abām komisijām un pēc tam sniegt kādu savādāku vai precizētu pieeju šai problēmai. Jo šogad, nosakot kaut kādu īsu termiņu arī priekšlikumiem, es domāju, mēs neatrisināsim šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 6.Saeimā tika pieņemts jauns Krimināllikums, un es varu pilnīgi piekrist iepriekšējam debatētājam Muciņa kungam, ka šis Krimināllikums ir kļuvis humānāks un ir parādījies jauns soda veids - arests. Laika periods, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamo finansu piešķiršanu Cietumu departamentam jaunu aresta telpu celtniecībai, bija pietiekami ilgs - vairāk nekā gads. 1999.gadā Krimināllikums stājās spēkā, 1999.gada 1.aprīlī steidzīgi tika grozīti pārejas noteikumi, un rezultāts bija tas, ka arests nevarēja tikt piemērots. Pēc tam bija vēl vieni grozījumi, kuri vēl pagarināja šo termiņu. Jautājums būtībā ir tāds: vai ar šiem grozījumiem mēs turpināsim graut jauno Krimināllikumu kā tādu vai beidzot mēģināsim rast kaut kādu risinājumu? Esmu dziļi pārliecināts, ka naudas nav šodien, nebūs rīt un nebūs arī parīt. Vienmēr būs kaut kādas jaunas vajadzības un finansiālas nepieciešamības. Jautājums būtībā ir arī tāds: vai mēs akceptējam šo jauno soda veidu - arestu - vai nē? Vēl jo vairāk, - šie grozījumi paredz arī to, ka arestu kā soda veidu nevarēs piemērot Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur tas ir atrunāts reglamentos. Respektīvi, nevarēs arestēt karavīrus un turēt viņus virssardzē. Tas ir absurds. Mēs jau varam te, kā to bieži vien dara finansu ministrs Gundars Bērziņš, nemeklēt attiecīgus naudas līdzekļus. Mēs nez kāpēc varam atrast iespēju dot valsts garantijas privātfirmām, kuru ekonomiskais izdevīgums ir tīri apšaubāms, bet nekādi nevaram atrast naudas līdzekļus valsts funkciju veikšanai. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, aicinu Ministru kabinetu izstrādāt speciālu programmu, kā rast finansu līdzekļus un kā šo soda veidu beidzot mūsu valstī iedibināt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Tiešām problēma jārisina, vienīgi ir jautājums, vai likumprojektu atdosim atpakaļ Ministru kabinetam vai jautājumu risināsim komisijā. Mēs, komisija, neatsakāmies no tā darba. Mēs neatsakāmies! Taču tad ir jāpieņem Muciņa kunga priekšlikums par pagarinātu termiņu, lai varētu notikt arī debates par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, manuprāt, ir 15.janvāris, un līdz tam laikam mēs ar Juridisko komisiju apspriedīsim, kādā veidā mēs turpināsim šo darbu veikt jau kopīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2401. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Lai gan Reimaņa kungs šo problēmu ir atrisinājis mūsu vietā, kā es uzzināju no televīzijas, tomēr parlamentam savs darbs tāpat ir jāpadara.

1.priekšlikums ir par paša likuma nosaukumu. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus un tādēļ iesaka likuma nosaukumā vārdu “grozījums” nomainīt ar vārdu “grozījumi”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumā šī pati tēma tiek iztirzāta tālāk. Komisija iesaka mainīt šādā pašā veidā likumprojekta pirmo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Likuma 18.pants. Kā jūs zināt, valdība mums iesniedza izmantošanas termiņa pagarinājumu tā sauktajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet visos iesniegumos, kas ir no dažādiem cilvēkiem un dažādām frakcijām, ir runa par to, ka reizē ar īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarinājumu ir jāpagarina arī parasto privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš. Un tāpēc es uzreiz gribu teikt, ka attiecībā uz 18.pantu ir daļēji atbalstīts Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, deputāta Sokolovska priekšlikums, deputāta Lauska priekšlikums, bet atbildīgā komisija iesaka, daļēji atbalstot visas iepriekšminētās redakcijas, tās izteikt pašas komisijas piedāvātajā veidā jeb tekstā. Aicinu jūs atbalstīt 18.panta vienpadsmitās daļas labojumus - atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates! Acīmredzot deputāts Lauskis vēlas debatēt par 6.priekšlikumu? Par 7.priekšlikumu? Lūdzu!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Ļoti patīkami, ka atbildīgā komisija daļēji atbalstīja daudzus priekšlikumus, to skaitā arī manējo, un gribu pateikt, ka mēs vienojāmies par diviem principiem.

Pirmais. Mēs uzskatījām, ka abi sertifikātu veidi ir jāpielīdzina to izmantošanas laika ziņā, un līdz ar to vienojāmies, ka izmantošanas termiņš varētu būt 2001.gada 31.decembris.

Tas ir pēdējais termiņš, uz kuru mēs skatāmies.

Otrais. Mēs šos termiņus skatījām, ņemot vērā arī to patiesību, ka šo jautājumu mums vajadzētu izlemt 7.Saeimas darbības laikā, tas ir, tad, kad šis jautājums ir atkarīgs tieši no mums. Un ir atšķirība. Atšķirība ir sekojoša. Mēs piedāvājam šos principus un termiņus tādēļ, lai novērstu cilvēkiem satraukumu, jo šā gada laikā šo dažādo sertifikātu darbības laiks beidzās dažādos laikos. Mēs uzskatījām, ka jādod pietiekams laiks, kurā viņi varēs mierīgi vēlreiz izvērtēt tos jautājumus - kad viņi sertifikātus saņems un kādā veidā viņi tos izmantos -, un ka šajā laikā valdība caur Ekonomikas ministriju kā atbildīgo ministriju ļoti konkrēti, izsvērti cilvēkiem piedāvās šādu mehānismu. Tāds bija mūsu piedāvājums. Komisija savā redakcijā šo pieeju drusku koriģēja, pieliekot pēdējo teikumu, un šis teikums ir pietiekami radikāls, un tas skan tā: “Pēc minētā termiņa sertifikāti šiem mērķiem nav izmantojami.” Un par šo radikālo apgalvojumu, par ko atbildību uzņemas valdība, mēs gribētu pateikt, ka ir vismaz atsevišķi punkti, kuri ir nozīmīgi, un ka valdība var arī netikt galā. Un tādā gadījumā mums būs jāpārskata nākamajā gadā arī šis sertifikātu izmantošanas termiņa pagarinājums. Par ko es runāju? Es runāju par to, ka joprojām, arī vēl tagad, turpinās sertifikātu izsniegšana cilvēkiem. Turpinās šis process! Es runāju par to, ka vēl ir neprivatizēti vismaz 100 tūkstoši dzīvokļu, kuri ir pašvaldību bilancē. Kādā veidā šodien valdība atradīs to mehānismu, lai pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi tiktu piedāvāti privatizācijai? Es gribētu redzēt to mehānismu. Tāds mehānisms šodien nav piedāvāts, bet jautājums ir ļoti nopietns. Es gribu atgādināt, ka mums vēl ir - vismaz lauku teritorijā - viens miljons hektāru, kuri ir nododami privatizācijai, bet nav pateikts, kādā veidā tā privatizācija notiks. Es šodien runāju arī par to, ka attiecībā uz lielajiem objektiem vēl nav noteikts mehānisms, kā tas viss tiks privatizēts, uz kādiem nosacījumiem, kādā veidā - pielietojot finansu līdzekļus vai sertifikātus. Fizisko personu kontos vēl ir 18,1 miljons sertifikātu, no kuriem 2 miljoni ir kompensācijas sertifikāti. Juridisko personu kontos ir 5,1 miljons sertifikātu, no kuriem 0,8 miljoni ir kompensācijas sertifikāti.

Tā ka mēs kopumā piekrītam attiecīgajai pieejai, mums ļoti konkrēti un konsekventi jāskata šis jautājums un nākamā gada laikā jāmēģina atbildēt uz šo jautājumu. Taču mēs šaubāmies, vai ar tādu strauju “kavalērijas uzbrukumu” no valdības puses šis jautājums tiks sakārtots. Tāpēc mēs attiecīgajā balsojumā atturēsimies.

Sēdes vadītājs. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik reižu var pašā pēdējā brīdī pagarināt sertifikātu izmantošanas termiņu? Protams, daži šodien spriež, ka mēs varam pieņemt lēmumu par sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu uz vienu gadu. Taču esmu dziļi pārliecināts, ka drīzumā mēs atkal atgriezīsimies pie šā jautājuma. Tas apstāklis, ka konkrētā cilvēka dzīvojamā māja nebija savlaicīgi sagatavota privatizācijai sertifikātu darbošanās termiņā, nav šā konkrētā cilvēka vaina, bet gan valsts un pašvaldību atbildīgo struktūru vaina.

Manā rīcībā ir Rīgas mēra Ārgaļa kunga vēstule, kurā viņš apliecina, ka Rīgā vēl nav privatizēta vairāk nekā viena trešā daļa no dzīvokļu fonda un ka uz privatizāciju gaida ap 800 pašvaldību īpašuma objektu. Privatizācijas apjomu var paveikt tikai divu gadu laikā.

Cienījamie kolēģi, gatavodamies runai, es nolēmu paskatīties, cik mūsu nodokļu maksātājiem izmaksā viena mūsu Saeimas sēdes stunda. Pavisam vienkāršu aprēķinu rezultātā es ieguvu apaļu summu: viena sēdes darba stunda izmaksā 42 000 latu. Problēmu par sertifikātu lietošanas termiņiem mēs esam skatījuši jau trīs reizes. Šodien ir ceturtā. Tātad jau 160 000 mūsu nodokļu maksātāju naudas jau ir iztērēti.

Manuprāt, galu galā mums būtu jāpieņem vienkārša, loģiska, elastīga formula, proti, sertifikātiem jābūt spēkā līdz privatizācijas procesa pilnīgai pabeigšanai.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija ir atradusi kompromisa variantu - tātad uz gadu vajag pagarināt sertifikātu izmantošanas termiņu. Bez tam, kā jau šeit norādīja vairāki runātāji, komisija vienojās arī par to, ka valdībai ir jāizstrādā jauni noteikumi, pie tam noteikumi ir jāizstrādā līdz gada beigām. Tajos tad tiktu aktivizēta gan zemes, gan dzīvokļu, gan valsts mantas nodošana privatizācijai.

Manuprāt, nevienam nerada problēmas balsošana par 7. un reizē arī par 8.priekšlikumu, un, ja neviens deputāts neiebilst, tad es pat ierosinātu to, par ko nupat runāja Sokolovska kungs, ka vajag taupīt Saeimas darba laiku un ierobežot deputātu runāšanas ilgumu. Bez tam, ja neviens neiebilst, varētu nobalsot arī trešajā lasījumā uzreiz, lai visiem būtu skaidrība, kad šis likumprojekts stāsies spēkā un ka sertifikātu darbība tiek pagarināta uz vienu gadu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, es aicinu patiešām atbalstīt Seiles kundzes iniciatīvu, jo nesen arī es iepazinos ar jauno materiālu, kuru jau izplata Rīgas dome, lai iedzīvotāji neuztraucas, jo vēl gadu uz priekšu sertifikātu lietošanas termiņš būs derīgs. Tāpēc izpildīsim Rīgas domes lūgumu un arī nesatrauksim publiku. Es patiešām aicinātu, ja tas ir iespējams, šodien šo sertifikātu jautājumu vienreiz arī izbeigt. (Starpsauciens: “Tas nav iespējams!”)

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts… Nevēlas debatēt.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Diemžēl šodien nav iespējams izskatīt otrajā lasījumā…

Sēdes vadītājs. Trešajā…

K.Leiškalns. … trešajā lasījumā, es atvainojos. Mums diemžēl ir jādod piecu dienu ilgs termiņš priekšlikumu iesniegšanai, jo likumprojektam nav noteikta steidzamība.

Un tagad es tik tiešām gribētu pateikties Lauska kungam it sevišķi, es gribu pateikties arī Annai Seilei, kas kopā ar juristiem no daudzajiem priekšlikumiem, tos daļēji atbalstot, izveidoja atbildīgās komisijas variantu. Arī Lujāna kungam, kas aktīvi piedalījās šā likumprojekta apspriešanā… Un sev… Nē! Paldies.

Tātad nākamais ir 8.priekšlikums, kurā atbildīgā...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mēs neesam vēl izskatījuši no 3. līdz 7.priekšlikumam.

Tātad - vai Jaunās partijas frakcija pastāv uz balsojumu par 3.priekšlikumu? Nepastāv.

Un frakcija “Latvijas ceļš”? Neuztur spēkā balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 33, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputāts Lauskis uztur spēkā balsojumu? Neuztur.

Par 7.priekšlikumu? Iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas sagatavotā redakcija pārejas noteikumiem, kas uzdod, kā jau Seiles kundze teica, Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgos noteikumus šim likumam līdz šā gada 31.decembrim. Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies un…

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt… atvainojiet, Dobeļa kungs, līdz 7.novembrim šajā gadā. Paldies.

Sēdes vadītājs. 7.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.2384 un nr.2403.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Gailis. Paldies.

Tātad grozījumi paredz sakārtot dažas juridiskās normas, lai novērstu iespējamās neprecizitātes attiecībā uz deputātu kandidātiem, attiecībā uz vēlēšanu norisi un arī attiecībā uz sarakstu iesniegšanu. Es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Gailis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma izskatīšanas datums? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.novembris, bet izskatīšana - 16.novembrī. Iebildumu nav. Paldies.

J.Gailis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Izskatīsim dokumentus nr.2126 un nr.2407 - likumprojektu “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu”.

Ir iesniegts viens priekšlikums par 2.pantu, un tas ir saņemts no Juridiskās komisijas. Šis priekšlikums paredz izsludināt ne tikai Papildprotokolu, bet arī instrukciju latviešu valodā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Kiršteins. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Šim likumprojektam, kas nosaka Eiropas Padomes Nacionālā bēgļu fonda tiesības un imunitātes, nav iesniegts neviens priekšlikums. Komisijā to atbalsta. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu”. Trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par 1998.gada 25.septembrī Londonā parakstīto Nolīgumu par grozījumiem Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas protokolā par privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mums vajadzētu nobalsot par šā likuma steidzamību, jo līdz ar šā likuma pieņemšanu Latvija kļūs par pilntiesīgu Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas dalībvalsti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Kiršteins. Paldies. Godājamie deputāti, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Kiršteins. Lūdzu nobalsot uzreiz arī otrajā lasījumā, tā kā šis likums ir parakstīts jau 1998.gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju “Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu, kas nosaka nepilngadīgo personu aizsardzību valstīs, kuras ir parakstījušas šo Hāgas konvenciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Kiršteins. Paldies. Priekšlikumus lūdzu iesniegt komisijai līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajam lasījumam līdz šā gada 12.novembrim”.

Debatēs vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, mēs visi esam šodien noguruši un gaidām, lai sēde ātrāk beigtos, tomēr es aicinātu balsot šinī gadījumā pret komisijas iniciatīvu, jo arī komisijā bija pietiekami spraigas diskusijas. Komisija šobrīd ir saņēmusi jau 23 priekšlikumus, kuri saistīti ar koģenerācijas stacijām un arī ar slaveno “Rīgas siltuma” un Zemnieku savienības biedres Rubīnas iniciatīvu. Šos jautājumus vajadzētu vēlreiz izdiskutēt līdz 12. novembrim, jo nāks vēl arī papildu priekšlikumi. Tātad viss šis process iestiepjas gandrīz vai nākamajā gadā, jo būs vēl arī trešais lasījums. Protams, mēs varam šo gājienu darīt un šo jautājumu visu laiku bīdīt uz vienu vai uz otru pusi, jo priekšā ir municipālās vēlēšanas, taču es domāju, ka nevienam, nevienai partijai, tas šodien nav vajadzīgs. Vienreiz vajadzētu visu šo jautājumu izdiskutēt un pabeigt, jo citādi panāksim to, ka dabūsim to darīt vienlaicīgi ar municipalitāšu vēlēšanām. Es arī nedomāju, ka mums vajadzētu veicināt Zemnieku savienības reitinga celšanos vai arī Rubīnas kundzes popularitātes pieaugumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka mums tomēr ir objektīvs iemesls, lai pagarinātu šo attiecīgo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šajā likumprojektā būtiskākie protams, ir 40. un 50.pants, kuri ir izskatāmi, un saistībā ar šiem pantiem ir notikusi pietiekami nopietna ekspertu un speciālistu konference, kurā piedalījās arī valdība. Valdība, kuru pārstāvēja Ekonomikas ministrija, saistībā ar šiem jautājumiem ir izstrādājusi savu viedokli. Šis viedoklis ir konkretizēts attiecīgo pantu redakcijās, kā arī bija iestrādāts šīs konferences materiālos, bet kaut kādā veidā līdz ... Mēs Rūpniecības apakškomisijā šos priekšlikumus izskatījām. Izskatījām vēl arī daudzus citus, kurus bija iesniegušas daudzas citas juridiskās un fiziskās personas, un mēs konstatējām, ka otrajā lasījumā šis Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir pietiekami labs, lai to varētu ņemt par pamatu un, balstoties uz tā, strādāt ar visu pārējo.

Trešais lasījums, kā jūs zināt, ir konceptuāls lasījums, un līdz ar to mums daudz vienkāršāk būtu izskatīt objektīvi tagad otrajā lasījumā, Ekonomikas ministrijas piedāvāto variantu ņemot par pamatu. Pēc tam šeit būs vēl arī jebkuri citi, un tad trešajā lasījumā mēs varēsim salikt komatus un punktus. Es neredzu ne mazāko argumentu, lai tādu nopietnu jautājumu, kādi ir grozījumi Enerģētikas likumā, sasteigtu. Uzskats, ka šīs desmit dienas ir termiņš, kurā varētu notikt priekš mums kaut kādi neatgriezeniski procesi, ir maldīgs. Mums šīs desmit dienas ir labs laika periods, kurā vēlreiz konceptuāli izvērtēt šo jautājumu un normāli izskatīt Ekonomikas ministrijas piedāvāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Kad mēs pieņēmām pirmajā lasījumā Enerģētikas likumu, tad mēs noteicām pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja jūs atceraties tabulu, tad redzējāt, ka grozījumus iesniedza apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, un pēc tam valdība solīja tūlīt pat iesniegt savu likumprojektu, kuru komisija nolēma iestrādāt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas piedāvātajos grozījumos. Mēs noteicām tieši 21 dienu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ja mēs runājam par konferenci, kurā arī es piedalījos un, manuprāt, piedalījās arī Kalniņa kungs un Lauska kungs, tad šīs konferences rezultātā radīto priekšlikumu es esmu parakstījis ar savu parakstu, kā es šiem kungiem arī apsolīju, un iesniedzis publiskai diskusijai kā komisijā, tā arī parlamentā.

Ir ienākuši jauni priekšlikumi no vismaz trijām frakcijām, kuros runāts par pašreizējo situāciju “Rīgas siltumā” - par monopolstāvokli “Rīgas siltumā”, kurš atļaujas vairākas darbības.

Pirmkārt, neskatoties uz šobrīd 50.pantā rakstīto: “izvēlēties apkures vai enerģijas ieguves veidu patērētāja vietā”, tieši tā šobrīd tas arī notiek. Rīgas pilsētas attiecīgā komisija Rubīnas kundzes vadībā pasaka: “Tev būs kurināt ar gāzi, tev - ar briketēm, tev - ar elektrību un Dobelim - ar margarīnu, kas arī labi deg.” Līdz ar to ir vairāki priekšlikumi arī par 50. un tālākajiem pantiem, kas būtu diskutējami, bet es tomēr neaicināšu jūs balsot pret komisijas lēmumu, kaut gan komisijā es tam biju pretī. Es esmu “pret” šo slinkumu. Es esmu pret to mūžīgo aizbildināšanos: “Neiesniegsim! Ja mēs neesam laikā iesnieguši, tad pagarināsim!” Katram ir bijis pilnīgi vienāds termiņš, lai sagatavotu priekšlikumus, tos iesniegtu un komisija tos izskatītu. Un šoreiz es pēdējo reizi aicināšu komisijas vārdā atbalstīt komisijas priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo varbūt tad tik tiešām birs pērles. Varbūt tik tiešām būs priekšlikumi, kurus mēs sagaidīsim ar aplausiem un kuri būs nākuši no darbaļaužu masām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajam lasījumam līdz šā gada 12.novembrim.” Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - 4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Vispirms Rihardam Pīkam.

R.Pīks (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godājamie kolēģi! Kuri ir parakstījuši iesniegumu un vēlas nodibināt Latvijas un Īrijas parlamentāru sadarbības grupu, lūdzu pēc sēdes uz mirkli ierasties Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. ...Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uzreiz pēc sēdes beigām doties uz darba telpām.

Sēdes vadītājs. ... Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde pulksten 14.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Helmuts Čibulis, Silvija Dreimane, Roberts Jurdžs, Juris Sinka, Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem