Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas trešā sēde

1999.gada 29.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.

Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā kā pēdējo punktu divus Saeimas lēmuma projektus: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Republikas un “Tilts Communications” līguma izpildes analīzi un SIA “Lattelekom” tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izstrādāto lēmuma projektu un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu. Vai ir iebildumi? Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par procedūru. Cienījamo priekšsēdētāj! Arī Juridiskā komisija izstrādāja savu alternatīvo lēmuma projektu, un šiem diviem lēmuma projektiem jāpievieno arī trešais - Juridiskās komisijas izstrādātais lēmuma projekts. Neviena komisija nevar izņemt no darba kārtības nedz citas komisijas lēmuma projektu, nedz arī, protams, izmeklēšanas komisijas lēmuma projektu, tādēļ es lūdzu iekļaut darba kārtībā visus trīs lēmuma projektus.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija bija saņēmusi Juridiskās komisijas izstrādātu alternatīvu lēmuma projektu, rūpīgi izstudēja Kārtības rulli un arī šo pašu priekšlikumu. Lielākā daļa priekšlikumu ir iestrādāta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas variantā, bet Kārtības rullis neprasa pievienot citus iesniegtos alternatīvos priekšlikumus, kurus iesniedz citas komisijas, nevis atbildīgā komisija. Tāpēc tas nav pievienots. Kārtības ruļļa 118.pants nosaka, ka iesniedzējiem ir tiesības desmit dienu laikā iesniegt Saeimas Prezidijā... Ar desmit deputātu parakstiem.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā šobrīd mums ir jābalso par šo divu lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā. (No zāles deputāte A.Seile: “Bet neviens neiebilda.”) Muciņa kungs iebilda. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu iekļaut darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu divus Saeimas lēmuma projektus. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 11. (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Roberts Jurdžs šā gada 3.novembrī bija ievēlēts par balsu skaitītāju, bet nolicis mandātu uz laiku, kamēr pilda ministra pienākumus, ierosinām iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāta Dzintara Kuduma ievēlēšanu darbam par balsu skaitītāju (pirms darba kārtības 7.punkta).” Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Piekrītam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Požarnova, Tabūna, Rasnača un Kuduma iesniegto likumprojektu “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par atvaļinājuma piešķiršanu 6.maijā personīgu iemeslu dēļ Saeimas deputātam Mārim Vītolam. Debatēt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts: ievēlēt Dzintaru Kudumu par balsu skaitītāju. Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora Olafa Brūvera atlaišanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos deputāte Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es informēšu deputātus par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīcību, gatavojot konkrēto lēmuma projektu. Komisija saņēma izskatīšanai Saeimas Prezidija un Frakciju padomes nosūtīto desmit deputātu parakstīto priekšlikumu, ko sagatavojusi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija, - par Valsts cilvēktiesību biroja direktora atsaukšanu. Komisija izskatīja jautājumu pēc būtības, uzklausot Ārlietu ministrijas pārstāvja negatīvo viedokli par Valsts cilvēktiesību biroja direktora darbību, un izskatīja Ārlietu ministrijas iesniegto atzinumu. Komisija uzklausīja arī Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšsēdētāja viedokli. Komisijai bija pieejami arī Valsts cilvēktiesību biroja sagatavotie materiāli par tā darbību. Tā kā biroja pārstāvji piedalās gandrīz katrā komisijas sēdē ar priekšlikumiem likumu izstrādē, komisijai bija pietiekams pārskats par Valsts cilvēktiesību biroja darbību. Cita vidū ir jāpiemin, ka pirms šī jautājuma izskatīšanas notika arī komisijas izbraukuma sēde Valsts cilvēktiesību birojā. Tika uzklausīta arī Saeimas Juridiskā biroja konsultācija šā jautājuma lemšanas procedūras aspektā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.panta pirmo daļu komisija sagatavoja jūsu priekšā esošo lēmuma projektu, lai tieši Saeima kopumā, nevis komisija izlemtu šo jautājumu. Komisija atgādina, ka Valsts cilvēktiesību biroja direktoru no amata atlaiž saskaņā ar likuma “Par Valsts cilvēktiesību biroju” 3.panta ceturto daļu.

Cienījamo priekšsēdētāj! Mēs visi esam ieinteresēti, lai Valsts cilvēktiesību birojam nebūtu jāstrādā nepietiekama budžeta ierobežotu iespēju un spriedzes apstākļos. Biroja produktīvs darbs it īpaši nepieciešams pašreizējos smagajos sociāli ekonomiskajos apstākļos, kad mūsu valsts iedzīvotājiem ir nepieciešama palīdzība, cīnoties ar birokrātiju, neiejūtību un viņu tiesību ignorēšanu. Īpaši šī palīdzība ir nepieciešama mazaizsargātajām sabiedrības grupām, kurām nav naudas, nav cita padoma, kur meklēt atbalstu. Es pateicos jums, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot Panteļējeva vārdiem, šis nav koalīcijas jautājums. Deputāti varēs balsot pēc savas sirdsapziņas.

Kad bija balsojums par Olafa Brūvera apstiprināšana par Valsts cilvēktiesību biroja vadītāju, es balsoju “pret”, un man bija sava motivācija, un es domāju, ka tā man līdz šim nav izzudusi. Bet man nav pieņemams veids, kādā top veikta izrēķināšanās ar atsevišķiem cilvēkiem. Es rūpīgi iepazinos ar Valsts kontroles slēdzienu, kad viņa pārbaudīja Valsts cilvēktiesību biroju, un ar izbrīnu es atradu, ka neviens pārkāpums Olafa Brūvera laikā netapa atrasts. Visi pārkāpumi tapa atrasti tanī laikā, kad Valsts cilvēktiesību biroju vadīja Kaija Gertnere. Un tādēļ man radās liels izbrīns, kad atsevišķas valsts augstākās amatpersonas paziņoja, ka Valsts cilvēktiesību birojam, lai norēķinātos par parādiem, nedos nevienu santīmu, kamēr šo biroju vadīs Olafs Brūvers. Kā sacīt jāsaka, tāda īsti valstiska pieeja. Es sāku analizēt, kādēļ vispār šī jezga ap šo amatu ir radusies, un tad atklājās interesantas lietas. 1997.gadā Olafs Brūvers pieprasīja no ANAP atskaiti par to, kādā veidā top izmantoti līdzekļi, kas no Apvienoto Nāciju Organizācijas tiek piešķirti šī biroja izveidei. Un izrādījās, ka par konsultantu no ANAP šeit strādā tāds Bils Čepmens, un, kad paskatījās, kādā veidā šī nauda top izlietota, tad izrādījās, ka šī persona divu gadu laikā, no 1995.gada jūnija līdz 1997.gada augustam, ir saņēmusi 200 tūkstošus dolāru. Un, kā izrādījās, cēlonis šim “troksnim” ir tieši tas, ka tapa pieprasīta atskaite par līdzekļu izmantošanu. Kamēr par šo lietu neviens neinteresējās, viss bija ļoti labi. Ziniet, cienījamie kolēģi, cilvēks, kas mēģina ieviest kārtību, top no šī amata atsaukts, lai šī kārtība netiktu ieviesta! Tādēļ es nevaru balsot par Brūvera atsaukšanu un aicinu arī visus pārējos deputātus pievienoties man.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: atlaist Olafu Brūveru no Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 20.aprīļa sēdē, pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes lēmumu, uzklausīja Satversmes aizsardzības biroja direktoru un aizklātās vēlēšanās ar balsu vairākumu (5:4) pieņēma lēmumu atbalstīt šīs kandidatūras izvirzīšanu Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam.

Pirms mēs pārejam pie balsojuma, es gribu informēt kolēģus par to, kādus jautājumus uzdeva Satversmes aizsardzības biroja vadītājam un kādas atbildes mēs saņēmām. Šajā sakarā laikam būtu jāatgriežas pie iepriekšējās vēstures.

Nacionālās drošības padomē, balsojot par Kamaldiņa atkārtotu ievēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, balsis sadalījās 4:4. Četri Nacionālās drošības padomes locekļi balsoja “pret”, četri balsoja “par”.

Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā faktiski balsis sadalījās ļoti līdzīgi.

Pirms uzklausīt Kamaldiņa kungu mūsu komisijā, kā komisijas vadītājs es lūdzu viņu iesniegt atskaiti par paveikto darbu šajos četros gados, kopš viņš pilda Satversmes aizsardzības biroja direktora pienākumus. Diemžēl nekādu atskaiti komisijas locekļi nesaņēma. Pamatojums no Kamaldiņa puses bija tas, ka visa informācija, ar ko nodarbojas Satversmes aizsardzības birojs, ir ļoti slepena, tāpēc arī nevar sniegt šādu atskaiti.

Mūsu komisija ir uzklausījusi pietiekami daudz cilvēku, bet tādu nekaunīgu attieksmi, kāda bija Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Kamaldiņa kungam mūsu komisijā, godīgi sakot, es nekad nebiju pieredzējis. Pēc būtības netika sniegtas atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem. Atbildes bija izaicinošas un ļoti izvairīgas. (Starpsauciens: “Tu runā kā deputāts vai kā komisijas...”)

Komisijas vārdā es aicinu paust savu attieksmi balsojumā par šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav? Ir. Atklājam debates.

Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Sākšu ar nelielu atkāpi. Es ar lielu gandarījumu savās rokās turu balsojuma rezultātus, kādi bija pagājušajā reizē par maniem priekšlikumiem, kas skāra Krievijas militāristu ierašanos Latvijā. Deputāts Cilevičs, kurš ļoti karsti uzstājās “pret”, ir nobalsojis “par”. Par ko tas liecina? Tas tātad liecina par to, ka, ja mēs būsim šeit aktīvāki, tad arī tādi rūdīti mūsu pretinieki, par kādu es uzskatu Cileviču, reizēm nodrebēs un viņu pirksti nospiedīs nepareizo pogu.

Tagad - jautājumā par SAB direktoru. Redziet, es varu pateikt uzreiz, diemžēl neizklausās, ka te būtu kāda īpaša rūpe par valsts interesēm, bet ir rūpe par tirgošanos: kurš šo amatu kuram ietirgos un par kādu cenu. Diemžēl tagad ir bezjēdzīgi šeit runāt, kurš balsos “par” un kurš balsos “pret”. It īpaši tāpēc, ka balsojums ir aizklāts.

Es gribu pateikt dažus vārdus par šā drošības dienesta kā tāda atrašanos šodien Latvijā. Šķiet, ka to ir pārāk daudz. Diemžēl. Lūk, par to gan vajadzētu runāt. Par iespējamajām izmaiņām un sakārtošanu drošības sistēmā, jo funkcijas šo drošības dienestu starpā dublējas un tas ir nepārprotami. Un te nu parādās jautājums par līdzekļu piešķiršanu. Kam ir vajadzīgi vairāki drošības dienesti, kas visi tērē valsts līdzekļus un faktiski dara vienu un to pašu, savu rīcību kārtīgi nekoordinējot? Tas nu gan ir fakts.

Un vēl viena lieta. Tad, kad es uzdevu jautājumu par to, cik krimināllietu par pretvalstisku darbību Latvijā ir ierosināts šīs SAB darbības laikā, man atbildēja, ka neviena. Tātad varbūt ir ļoti jauki - Latvijā nav nevienas pretvalstiskas organizācijas un nav absolūti nekādas pretvalstiskas darbības. Tas mani tiešām satrauc, ka ir šāda, lūk, darbība. Tad, kad mēs 6.Saeimā pieņēmām labojumus Kriminālkodeksā, īpaši Ģenerālprokuratūra lūdza šo pantu, kas skar pretvalstisko darbību, ielikt kodeksā ar kriminālatbildības ieviešanu.

Tālāk. Arī strādājot pie jaunā Krimināllikuma, kopā pie viena galda sēdēja pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, no Aizsardzības ministrijas, no Ģenerālprokuratūras un no Augstākās tiesas. Vienojāmies par tekstu. Skaidru tekstu, kā klasificēt šo pretvalstisko darbību un kāds sods par to ir saņemams. Kādi ir rezultāti? Šodien man pasaka, ka nevar ierosināt nevienu krimināllietu tāpēc, ka, pirmkārt, ar to nenodarbosies Ģenerālprokuratūra, jo neesot skaidrs, kā jārīkojas.

Otrkārt, ka neviena tiesa neko nepiespriedīšot. Nu tad uz priekšu! Uzskatīsim, ka Latvijā ir ideāls stāvoklis, ka šeit nekas tāds nenotiek. Lūk, tas gan ir jautājums, kas mani satrauc!

Kāda būs turpmākā SAB darbība - to jau mēs redzēsim tālāk. Žēl, ka šinī brīdī mēs negribam apzināties, ka tāda struktūra kā SAB ir viena no nozīmīgākajām mūsu valstī un ka arī SAB vadība, tās izturēšanās, izteicieni un rīcība ir mūsu, Latvijas, vizītkarte. Balsojums, protams, būs tāds, kāds tas būs, un pie jebkura rezultāta mums būs jāstrādā tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es gribu sākt ar nelielu atkāpi. Kādreiz kādā karaļvalstī cilvēki nonāca pie secinājuma, ka tajā valstī ir tik daudz izlūkdienestu, ka vajadzētu iecelt vienu galveno izlūku, kurš nodarbotos ar visu pārējo izlūkdienestu koordināciju. Vairākas reizes šo jautājumu apsprieda attiecīgajās ciltīs, bet nekādi nevarēja viņu ievēlēt šajā amatā. Pēc tam tapa viens interesants dokuments, kura saturs bija apmēram līdzīgs tam, ko es tagad teikšu: “Ja mani ievēlēs šajā galvenā izlūka amatā, tad es zvēru uzticību šīs valsts karalim, šīs valsts likumiem un šīs zīmītes uzrādītājam.” Lieki būtu teikt, ka šīs zīmītes uzrādītājs bija viena pazīstama finansista viens liels jurists.

Tālāk šī situācija attīstījās ļoti interesanti. Tā vietā, lai cīnītos ar nelikumībām, atsevišķi šā kantora darbinieki slēdza interesantus darījumus ar tiem cilvēkiem, pret kuriem viņiem būtu jādarbojas, attiecīgi saņemot arī kaut kādu atlīdzību par šo “jumta” funkciju veikšanu.

Pat vēl vairāk. Iedomājieties, ka tādi cilvēki var aiziet pie tiem, kuriem jācīnās ar likumu pārkāpējiem, un tiek izvirzīta šāda prasība: “Ja jūs neliksiet mierā vienu vai otru bandītu, kurš strādā zem mūsu “jumta”, tādā gadījumā mēs jums neizsniegsim pieeju pie slepenajiem dokumentiem.”

Tālāk - vēl trakāk. Ja šīs pašas amatpersonas var iet pie augstākajiem likuma uzraugiem un pateikt: “Klausieties, mums ir interesants veids, kā mūsu karaļvalstī nopelnīt naudiņu! Tur nekas daudz nebūtu jādara - mēs vienkārši uztaisīsim narkotiku tranzītu caur mūsu valsti un par to saņemsim 10% atlīdzību.” Bet tā, kā jau es teicu, ir atkāpe no tās tēmas, par kuru es gribu runāt.

Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Laini Kamaldiņu iecēla šajā amatā 5.Saeima. Arī toreiz bija vairāki balsojumi un tikai ar lielu piepūli izdevās viņu iecelt šajā amatā. Iepriekšējās Saeimas laikā Nacionālās drošības padome, kuras sastāvā, starp citu, es nebiju, vairākas reizes izskatīja jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja darbību. Tika izveidotas divas komisijas. Abas komisijas, kuras pārbaudīja Satversmes aizsardzības biroja darbību, atzina šo darbību par neapmierinošu.

Vēl vairāk. Arī Nacionālās drošības padomes vadītājs - Valsts prezidents Guntis Ulmanis ne tikai Nacionālās drošības padomes sēdē, bet arī publiski ir paudis neapmierinātību ar šā Satversmes aizsardzības biroja darbību.

Pagājušā gada decembrī, tātad jau šīs Saeimas pilnvaru laikā, pie Nacionālās drošības padomes tika izveidota darba grupa, kura šodien jau atkal ir sagatavojusi lēmumu - slēdzienu, kurā atzīst, ka Satversmes aizsardzības biroja darbība ir neefektīva. No Satversmes aizsardzības biroja visu laiku tika pieprasīti adekvāti dokumenti tā darbības uzlabošanai. Satversmes aizsardzības birojs konsekventi ignorē Nacionālās drošības padomes lēmumus un tos nepilda.

Interesanti jau ir lasīt presē... Es nezinu, kā citi kolēģi to uztvers, bet interesanta bija publikācija “Lauku Avīzē”, kur Satversmes aizsardzības biroja vadītājs var publiski paziņot: “Redziet, Saeimā ir arī ietekmes aģenti!” Uz manu elementāro jautājumu: “Kuri tad ir šajā parlamentā citu valstu specdienestu ietekmes aģenti?”... Redziet, tā informācija ir tik slepena, ka to nevar izpaust. Jautājums: par kādu valsti tad mēs vispār runājam? Ja nevar pierādīt, ka viens vai otrs ir kāda specdienesta aģents, tad nav arī publiski par tādu lietu vispār jādiskutē.

Tālāk kas notiek? Rodas interesanta situācija, ka parlamentam ir jāizšķiras par šā SAB direktora kandidatūru. Tiek lietotas vislabākās čekas metodes - gan dezinformācija, gan arī šantāža. Vienai frakcijai, kurai ir zināmas antipātijas pret apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tātad politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijai, tiek “piespēlēta” informācija, ka Aldis Lieljuksis ir vistīrākais apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs, ka viņš gandrīz jau ir parakstījis līgumu par iestāšanos šajā partijā...

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu debatēm paredzētais laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Es lūdzu divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu - 2 minūtes!

J.Ādamsons. ...Tiek “piespēlēta” informācija par to, ka, redziet, viņš ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs un ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir jau tik tālu aizdomājusies, ka tūlīt gāzīs valdību, ka tūlīt būs arī viņu premjerministrs un ka tūlīt, tūlīt būs Valsts prezidenta vēlēšanas, kur noteikti un viennozīmīgi uzvarēs apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis...

Mūsu kolēģiem - Tautas partijai tiek “piespēlēta” informācija, ka Aldis Lieljuksis, redziet, gandrīz jau ir iestājies sociāldemokrātos un tieši tāpēc viņu nekādā gadījumā nevar izvirzīt. Sociāldemokrātiem un man personīgi visu laiku tiek “piespēlēta” informācija par to, ka Aldis Lieljuksis jau gandrīz ir iestājies Tautas partijā... Kolēģi, cik ilgi mēs samierināsimies ar tik apmierinošu vienu no galvenajiem specdienestu veidiem un cik ilgi pieļausim, ka šeit tik tiešām notiek kaut kāds politisks tirgus? Mēs visi kopā nez kāpēc negribam domāt par valsti, par valsts prestižu, par valsts attīstību.

Es esmu gatavs balsot par jebkuru profesionālu cilvēku neatkarīgi no tā, kāda frakcija viņu ir izvirzījusi, bet nekādā gadījumā es neuzskatu par iespējamu atbalstīt absolūti nekompetentu cilvēku, kurš četru gadu laikā nav pierādījis vispār šā Satversmes aizsardzības biroja lietderību un arī vajadzību. Visa informācija, kura tiek pasniegta kā ļoti slepena, labākajā gadījumā ir divu nedēļu vecu avīžu analīze. Atvainojiet, avīzes līdz šim es pats vēl māku lasīt!

Es aicinu neatbalstīt šo kandidatūru un meklēt citus kandidātus. Es neuzskatu, ka Latvija ir tik maza valsts, ka mums nebūtu cienīgu kandidātu, kuri varētu vadīt šo ļoti nozīmīgo specdienestu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jautājums par Laiņa Kamaldiņa ievēlēšanu vai neievēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, protams, valstij un Latvijas valsts drošībai ir ļoti svarīgs. Lēmums jāpieņem parlamentāriešiem, un tā ir viena no pazīmēm, ka mēs kaut kur varbūt kādās arī valstiskās, bet tomēr zemākās struktūrās, kur lēmums tiek pieņemts mazāk publiski vai šaurā personu lokā... ka mēs lemjam tik svarīgu valsts un valsts drošībai raksturīgu jautājumu. Tas, ka mēs to lemjam parlamentā, tas, ka mums ir Valsts drošības iestāžu likums, tas, ka mums ar likumu ir izveidots un ar likumu un parlamentārām metodēm labāk vai sliktāk, kā par to savās piezīmēs izteicās šeit deputāti, tiek kontrolēti šie speciālie dienesti, tajā skaitā Satversmes aizsardzības biroja darbība, ir viena no svarīgākajām mūsu valsts kā demokrātiski veidotas valsts iezīmēm.

Kamaldiņa kunga darbība Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, es uzskatu, ir svarīga, tā ir novērtējama. Es ceru, ka Saeimas specializētās komisijas to ir veikušas un attiecīgi šeit sniegušas mums savu balsojumu rezultātus. Tāpat es ceru, ka rūpīgi šis jautājums ir vērtēts frakcijās, tāpēc kā “Latvijas ceļa” pārstāvis, kā Latvijas parlamentārietis es aicinu balsot par Laini Kamaldiņu un atbalstīt komisijas lēmumu, kas mums šeit tiek piedāvāts lemšanai.

Taču visādā ziņā es vēlētos iebilst pret dažiem šeit izskanējušajiem, kā man liekas, visai apšaubāmiem un nepamatotiem paziņojumiem par Latvijas valsti, tās drošības dienestiem, tās sistēmu, Valsts prezidentu un kontroli kopumā. Es domāju, ka šie paziņojumi, kas parādās valstij, protams, tādos ļoti svarīgos mirkļos, liecina par zināmām tendencēm mūsu valstī, un šie jautājumi ir jāpārdomā. Tas attiecas gan uz godātā deputāta Dobeļa runu, gan uz godātā deputāta Ādamsona runu. Drošības dienestu mums esot par daudz - skan viena tēze, tātad samazināsim drošības dienestus. Jāsakārto drošības dienesti, jārunā par to finansējumu... Protams, ir jāsakārto, protams, ir jārunā par to finansējumu, bet padomāsim, kam vajadzīgi šādi aicinājumi, kuri šodien tik vienveidīgi šeit skan no abām parlamenta pusēm. Ir interesanti padomāt, uz kādām dzirnavām tiek liets šis ūdens - to es gribētu jautāt. Kam tas ir svarīgi, lai šo drošības dienestu darbība atkal tiek apturēta uz laiku, lai mēs atkal tos pārpurinātu. Šobrīd ir tāda situācija, ka mums ir likums, un, ja tas ir nepieciešams, noteiktā kārtībā likums ir jāgroza. Par to var diskutēt, par to var strīdēties, bet šodien mums likums ir tāds. Mēs darbojamies kā īsteni parlamentārieši, kā īsteni savas valsts, demokrātiskas valsts, pilsoņi un parlamentārieši, mēs darbojamies, pamatojoties uz valsts likumiem.

Šeit tika izteikta piezīme par krimināllietām. Es vēlreiz gribētu uzsvērt to pozīciju, ko vairākkārt esmu darījis ilgstošu gadu laikā, - es jau no 90.gadu sākuma esmu paudis domu, ka specdienesti nav tā vieta, kur nodarbojas un kur vajadzētu nodarboties ar represīvu krimināllietu ierosināšanu, izmeklēšanu un tālāk nodošanu prokuratūrai un tiesu sistēmai. Tas nav specdienestu uzdevums! Un, jo ātrāk mēs šīs funkcijas izslēgsim ārā no Specdienestu likuma un no šo dienestu uzdevumiem, jo mazāk mums būs problēmu. Jā, līdz ar to specdienesti gan nevarēs parādīt it kā savu milzīgo varonību.

Kur tad ir šīs notiesātās personas? Kur tad ir šie rezultāti? Bet specdienestu darba rezultātus jūs varat pārrunāt ar speciālistiem. Nav notiesāto personu un nav sodīto personu, un nav ierosinātu krimināllietu. Specdienestu darbības rezultāti, godātais Ādamsona kungs, tiek mērīti ar pavisam citām metodēm un citās dimensijās, ko jums ļoti labi vajadzētu zināt.

Šeit izskanēja piezīme par specdienestu ietekmes aģentiem. Diemžēl man jākonstatē, ka jūs nepārzināt šo problēmu. Ietekmes aģents nav tas aģents, par ko jūs šeit mums stāstījāt. Ietekmes aģents ir pavisam kaut kas cits nekā vienkāršs aģents.

Kā cilvēks, kurš tomēr ir piedalījies daudzu šo likumu izstrādāšanā, esmu spiests aizrādīt, ka šie apvainojumi, kas izskanēja no šīs tribīnes īsi pirms manas uzstāšanās, nav pamatoti nedz faktoloģiski, nedz tiesiski, un tie nav pieņemami demokrātiskā valstī.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es uzdošu deputātam Muciņam dažus jautājumus. Kam ir svarīgi, lai šie divi VDK darbinieki turpinātu strādāt drošības struktūrās? Kam tas ir svarīgi? Kam ir svarīgi, lai neviena persona mūsu valstī netiktu saukta pie kriminālatbildības par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību? Acīmredzot kādam tas tiešām ir svarīgi, un tāpēc nav interesanti ieskatīties drošības sistēmā. Kam tas ir svarīgi, lai neanalizētu Drošības policijas darbību, kad tās darbinieki piedzērušies braukā riņķī pa Latviju, kad tās darbinieki ierodas kafejnīcā un slepkavo cilvēkus ar pistoli? Kam tas ir tiešām, Muciņa kungs, svarīgi? Acīmredzot jums tas ir svarīgi. Ne jau velti jūs nākat šeit tribīnē un uztraucaties par to, ka ir šī kritika par drošības sistēmu. Acīmredzot jums arī ir bail no šīs kritikas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Daļēji atbildot Muciņa kungam, es gribētu visus jūs informēt, ka 11.maijā mūsu komisijā vēlreiz tiks skatīts Nacionālās drošības likums, un es aicinu visus kolēģus, kuriem par to ir interese, piedalīties šā vitāli svarīgā likumprojekta apspriešanā, lai mēs beidzot varētu sakārtot visu valsts drošības iestāžu sistēmu kā tādu.

Vēl es gribētu informēt cienījamos kolēģus, ka arī komisijas sēdē mēs apspriedām jautājumus par to, kādā veidā tiek dotas atļaujas vienam vai otram Latvijas pilsonim, vienai vai otrai valsts amatpersonai. Tas tik tiešām ir unikāli. Tā, piemēram, Nacionālās drošības padomes sekretārs Guntars Zaļkalns, tā kā viņš vadīja vienu no komisijām, kura pārbaudīja SAB darbību, jau gadu nekādi nevar saņemt atļauju pieejai pie slepeniem dokumentiem. Tiklīdz mūsu bijušais kolēģis Paulis Kļaviņš bija uzstājies ar publisku kritiku par SAB darbību, nākošajā dienā pie viņa ieradās SAB pārstāvji un pieprasīja atdot pielaides atļauju pie slepenajiem dokumentiem. Tiklīdz pavīdēja informācija, ka Dainis Turlais varētu būt viens no kandidātiem uz SAB direktora amatu, publiski tika pausta ziņa, ka viņam, redziet, nekad nebūs dota pielaides atļauja, tāpēc es...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ādamsona kungs, jūs runājat komisijas vārdā!

J.Ādamsons. Es arī runāju komisijas vārdā un informēju kolēģus par apspriedes gaitu. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tas ir ļoti atbildīgs lēmums, par kuru mēs tagad izšķirsimies. Un komisijas vārdā es aicinu izteikt savu attieksmi balsojot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Balsošana par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu būs slēgta - ar vēlēšanu zīmēm. Vai Balsu skaitīšanas komisija var ziņot? Lūdzu, Romualds Ražuks!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc ļoti īsa laika sprīža Balsu skaitīšanas komisija darbam praktiski būs jau sagatavojusies. Jūs tiksiet uzaicināti parastajā kārtībā uz balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsu skaitītājus ieņemt darba vietas!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr. 22 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

“1999. gada 29. aprīlī Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme. Par derīgu atzīta 91 vēlēšanu zīme.

Par kandidātu Laini Kamaldiņu nodotas 68 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31. pantu par Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlēts Lainis Kamaldiņš.

Piezīme. Vēlēšanu kastē atrasta viena biļetenam neatbilstoša vēlēšanu zīme ar uzrakstu “Lūdzu vārdu”. Balsu skaitītāji.”

Sēdes vadītājs. Paldies. Apsveicam Kamaldiņu kungu un vēlam sekmes darbā. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu” izskatīšanai otrajā lasījumā tiek virzīts kā steidzams, tas ir izskatāms otrajā, galīgajā, lasījumā. Reģistra numurs 186, dokumenta numurs 541-a.

Komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus.

1. - deputāta Muciņa priekšlikums grozīt nosaukumu, to latviskojot: “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 2. - deputāta Lujāna priekšlikums izslēgt nosaukumā vārdus “statusu un”. Pēc būtības tas nav atbalstīts, bet no literārā viedokļa tas faktiski ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 3. - deputāta Lujāna priekšlikums izslēgt 1. pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 52, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 4. - deputāta Muciņa priekšlikums izteikt 1. pantu precizētā redakcijā. Ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu (šeit ir pasvītrots vārds “bijušajiem” un nedaudz precizēts ievads), tas ir atbalstīts. Bet šeit ir neliela tehniska kļūda - trešajā rindā vārdiņam “par” ir jābūt pēdiņās. Lūdzu to ņemt vērā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Kā jau es teicu, pēc būtības tas ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 6. - deputāta Muciņa priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 2. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

L.Muciņš. Tiek mainīta nākamo pantu numerācija.

7. - deputāta Muciņa priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 3. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 8. - deputāta Muciņa priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 4. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Makarova kungs vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates. Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par 9. priekšlikumu - tīri no morāles un ētikas, un loģikas viedokļa. (Starpsauciens: “Mēs vēl netikām līdz 9.”)

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik vēl runājam par astoto. Vai pret astoto iebildumu nav? Lūdzu, apspriežam devīto!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta iesniedzēju piedāvātais 2. pants tātad tiek uzskatīts par 5. pantu, un tiek piedāvāts to izteikt jaunā redakcijā. To kā 9. priekšlikumu piedāvājis deputāts Muciņš, sevišķi uzsverot Labklājības ministrijas viedokli, ka šī pensija izmaksājama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, nevis no sociālās nodrošināšanas speciālā budžeta. Tādā veidā mēs ņēmām vērā Labklājības ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es runāšu par jautājumu, kas tomēr ir arī nākotnes jautājums. Ja mēs perspektīvā plānojam pāriet uz vienādām darba devēja un strādājošā sociālās apdrošināšanas iemaksām, tad faktiski būs tā, ka strādājošais “uz rokas” saņems ne vairāk kā 60%. Taču šajā piedāvātajā variantā ir ierosināts, ka bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kas balsojuši “par”, tiek noteikti 80%. Faktiski rodas situācija, ka pensija ir krietni lielāka par deputātu reālajiem ienākumiem. Es nezinu, vai tas ir pareizi, un es nezinu, vai šāda politika valstī ir jāturpina. Man teiks, ka šāda norma ir ierakstīta likumos, kas skar Aizsardzības spēku pensionārus un Iekšlietu ministrijas sistēmas pensionārus, bet man tomēr ir jautājums - ja vienreiz ir pieņemts nepareizs lēmums, vai tas ir jāturpina? Es vēlreiz atkārtoju: es tiešām no loģikas viedokļa runāju par 9. priekšlikumu un nediskutēju par 10. priekšlikumu, kuru es atbalstu. Jo tiešām ir jāprecizē, kas tad īsti finansēs šo pensiju izmaksu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sniegšu komisijas un sociālās jomas speciālistu komentāru, kāds tika izmantots, veidojot šā panta redakciju.

80% - šādā procentu apmērā ir visas Latvijas Republikā noteiktās speciālās pensijas. Jā, to nav daudz. Jā, būtu vēlams veidot šo sistēmu, tā teikt, caur sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, taču gan pasaulē, gan pie mums ir šī speciālā kārtība, prokuroriem ir 80%, tiesnešiem - 80%, iekšlietu darbiniekiem - 80%, aizsardzības spēku darbiniekiem - 80%. Tas atbilst šo speciālo pensiju noteiktajai likmei. Turklāt šī summa netiek ņemta no kaut kādām summētām algām, bet no deputātu, Saeimas deputātu, pamatalgas. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt tieši šo redakciju. Mēs uzskatām, ka tā atbilst gan pastāvošajai likumdošanas praksei, gan tai sistēmai, kurā darbojas citas speciālās pensijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 10. - deputāta Lujāna priekšlikums aizstāt vārdus “Šī likuma 1.pantā minētajiem” ar vārdiem “Bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes”. Šis priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Lujāna iesniegto 10. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 11. priekšlikums - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums. Tika atbalstīts, iekļaujot to komisijas atbalstītajā redakcijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 11. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts komisijas atbalstītajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

L.Muciņš. 13. - deputāta Muciņa priekšlikums izteikt jaunā redakcijā 3. pantu (uzskatot to par 6. pantu), ar attiecīgajiem ierobežojumiem, ka šīs pensijas nevar saņemt vienlaicīgi ar vecuma, invaliditātes vai izdienas pensiju un ieņemot attiecīgus amatus. Šis priekšlikums ir pieņemts, iekļaujot tajā arī Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14. priekšlikumu.

L.Muciņš. 15. - deputāta Muciņa priekšlikums par to, kādā kārtībā darbojas šā likuma 2., 3. un 4. pantā minētās tiesības un kādā veidā tās tiek finansētas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 16. - deputāta Muciņa priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumiem, kuri nosaka finansējumu un stenogrammu oficiālā teksta izdošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā: viss teksts stājas spēkā pēc izsludināšanas, bet 5. un 6. pants - 1. jūlijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es iebilstu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu. Kāpēc? Apspriežot jautājumu par to, kad vajadzētu stāties spēkā likumam par Augstākās padomes deputātu īpašo statusu, šo deputātu kluba valde ierosināja, lai šis datums būtu vēsturisks - 4. maijs. Jā, es saprotu, ka var būt iebildumi, ka līdz 4. maijam nespēs pieņemt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā izmaksājamas šīs pensijas. Bet ir jau zināma pieredze, - ja mēs, sākot ar jūliju, izstrādātu attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, tad pensiju varētu aprēķināt, sākot ar 4. maiju, par nepilniem diviem mēnešiem atpakaļ. Tā būtu tikai dāvana šajos svētkos. Šāda kārtība ir jau iedibināta, piešķirot pensiju no jauna tām personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim. Tātad tas nebūtu nekāds izņēmums.

Būtu ļoti svarīgi, lai šis īpašais statuss Augstākās padomes bijušajiem deputātiem stātos spēkā tieši 4. maijā. Tāpēc es aicinu balsot un atstāt spēkā veco redakciju, ka likums stājas spēkā 1999. gada 4. maijā (šajā ziņā nekādu juridisku šķēršļu nav!), un noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektā bija noteikts, ka likumam spēkā jāstājas 4. maijā. Komisija mēģināja ņemt vērā valdības pārstāvju iebildumus, ka nevar pietiekamā ātrumā izstrādāt Ministru kabineta noteikumus. Tas ir tīri tehnisks jautājums, ko mūsu valdība spēj, - un ne tikai to vien viņa spēj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 38, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā - pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 16, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, ir izvērtējusi pavisam 15 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 2.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 4.panta otro daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 5.panta pirmo teikumu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Romualds Ražuks - frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas formulējumu, kas paredz, ka valdes sastāvā strādās Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi. Paskatieties, kas šeit sanāk! Šī nav elitāra apbalvojuma zīme, šī ir tautas piemiņas zīme. Šeit jābūt ņemtam vērā visas tautas, kas plaši piedalījās 1991.gada barikāžu notikumos, un tās pārstāvju interesēm.

Pašreizējā redakcijā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas dotajā redakcijā - visi valdes pārstāvji šeit ir reglamentēti: Augstākās padomes bijušie deputāti, aizsardzības ministrs un Saeimas priekšsēdētājs. Tātad principā, ja ņemsim kaut vai tādu piemēru kā mani pašu, kurš ir bijis pietiekami cieši saistīts ar tālaika notikumiem, tad es, pat naktī sapņojot, vairs nevaru cerēt uz iekļūšanu šādas valdes sastāvā, jo viss ir reglamentēts, viss ir noteikts ar likumu, tāpēc es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir demokrātisks un visnotaļ atbilst reālajai situācijai ar plašu tautas piedalīšanos, kāda tā bija toreiz.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja Juridiskās komisijas viedokli tāpēc, ka, mūsuprāt, tas - tieši pretēji Ražuka kunga teiktajam - ir nedemokrātiski, jo, pēc mūsu domām, tas, kāds būs šis valdes sastāvs, ir jāizšķir mums, tautas vēlētiem priekšstāvjiem, šobrīd balsojot par konkrēto normu un nosakot, konkrēti kādas personas ietilpst šajā valdē, nevis jādod tiesības lemt to vienai personai, kurai mēs, neapšaubāmi, uzticamies, tas ir, Saeimas priekšsēdētājam. Lai to neizlemtu šaurā lokā viena persona, bet gan mēs, šeit koleģiāli balsojot par šo normu. Turklāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā pirmā lasījuma redakcijā un otrajā akceptētajā redakcijā šajā sastāvā ietilpst divi Augstākās padomes deputāti. Neapšaubāmi, šis lēmums tiks saskaņots ar attiecīgo sabiedrisko organizāciju, kuru veido Augstākās padomes deputāti, kā arī Barikāžu fonda priekšsēdētājs, kas ir daudz darījis, lai šī piemiņas zīme tiktu nodibināta un izveidota. Es aicinātu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Juridiskās komisijas 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 24. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 5.pantā vārdus “Saeimas iecelti” ar vārdiem “Saeimas ievēlēti” un izteikt otro teikumu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 6.un 7.priekšlikumu, jo visi šie priekšlikumi attiecas uz 6.panta redakciju. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma deputāta Burvja kunga un Romualda Ražuka priekšlikumus un izveidoja savu - alternatīvu 6.panta redakciju. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas precizēto 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Deputāts Ražuks ierosina izteikt 7.pantu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka izsmeļoši valdes darba procedūras jautājumi reglamentējami īpašā nolikumā, kuru apstiprina pati valde. Saeima nevar detalizēti - vispusīgi un sīki reglamentēt šos jautājumus. Deputāts Ražuks savā priekšlikumā paredz reglamentēt tikai atsevišķas detaļas, kas attiecas uz procedūru šajā 7.pantā, tāpēc mēs šo priekšlikumu noraidījām kā nepilnīgu un nepieņemamu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Demokrātijas nekad nav par daudz. Tas, kas ir vērots sabiedrībā šīs plašās diskusijas sakarā par Triju Zvaigžņu ordeņa domi un visu to problemātiku, kas parādījās un tika plaši diskutēta sabiedrībā, izraisīja daudzus pretrunīgus viedokļus un parādīja, ka jebkuras organizācijas, jebkuras iestādes demokrātiskās darbības pamatprincipiem ir jābūt iestrādātiem likumā, un tas neizslēdz iespēju tālāk visu reglamentēt attiecīgajā nolikumā. Taču es domāju, ka tas ieviesīs lielāku skaidrību sabiedrībā un arī pašiem turpmākajiem valdes locekļiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu jūs pāršķirt lappusi un izlasīt nākamo - 9.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ierosina reglamentēt šajā likumā nevis pavirši un tikai atsevišķus jautājumus, kā strādā valde, bet gan pilnībā demokrātiski uzticēties valdei tāpat kā Triju Zvaigžņu ordeņa domei, kura pati ir noteikusi to, kā tā balso, kā sasauc sēdes, kā sēdes tiek organizētas, nevis dara tā, kā Ražuka kungs ierosina divos teikumos to reglamentēt. Mēs ierosinām noteikt, ka valdes darbību reglamentē valdes apstiprināts nolikums. Tas ir 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Es aicinātu 8. - Romualda Ražuka priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 8. - deputāta Ražuka priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 7.pantu izteikt piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atbildīgās komisijas piedāvātais 9.priekšlikums paredz ar piemiņas zīmi saistīto lietvedību kārtot valdē. Šeit mans uzskats ir tāds, ka Latvijas Republikas Saeimai nav jāapaug ar cēlo, bet tai neraksturīgo funkciju veikšanu, un, tā kā tas vairākus gadus bijis līdz šim, šo lietvedību varētu turpināt kārtot 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds. Šis darbs tur ir sakārtots, ir cilvēki, kas ir pieredzējuši, apmācīti un veic šo darbu. Tas arī atbilst mūsu laika garam - ANO un pārējo starptautisko organizāciju paredzēto mērķi, tās funkcijas, kuras var veikt nevalstiskās organizācijas, deleģēt no valsts uz pašvaldību struktūrām, tāpēc es aicinātu balsot pret atbildīgās komisijas 9.priekšlikuma otro apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums balsot pa daļām atbildīgās komisijas priekšlikumu. Vispirms mums jāizšķir jautājums par to, vai mēs balsosim šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vispirms piedāvāju vispār nobalsot atbildīgās komisijas priekšlikumu un pēc tam, ja mēs to kaut kādā veidā saglabājam, varam sākt balsot pa daļām. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jāizšķir jautājums par to, vai skatīsim šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai izskatīt 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 32, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, es gribētu izteikt komisijas viedokli, kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka ar šo valsts apbalvojumu saistīto lietvedību nevar kārtot sabiedriska organizācija. Saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” jebkurā brīdī jebkura sabiedriskā organizācija var pieņemt lēmumu likvidēties, un arī šis fonds, kas ir dibināts kā privāto tiesību subjekts un ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, jebkurā brīdī var tikt likvidēts. Sakiet, lūdzu, kura institūcija tad nodarbosies ar šiem tehniskajiem jautājumiem? Kura būs tā institūcija? Mēs likumā būsim ierakstījuši, ka ar to nodarbojas konkrēta sabiedriskā organizācija ar konkrētu nosaukumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Godātie kolēģi! Mēs šodien runājam par valsts apbalvojumu, tāpēc ar valsts apbalvojumu saistītās lietas ir jākārto valstij. Tātad mums pašiem ir jākārto, Saeimai ir jākārto, proti, tas ir jākārto šīs piemiņas zīmes valdei.

Un treškārt. Es nesaprotu Ražuka kunga priekšlikumu. Balsojot pret atbildīgās komisijas ierosinājumu, ka valdē ietilpst šā sabiedriskā fonda vadītājs, viņš nostājas it kā pret šo valdi, bet tagad, ierosinot, ka valde kārto lietvedību, viņš iestājas par šo valdi. Kāda tad ir jūsu pozīcija, Ražuka kungs? Es aicinātu atbildīgās komisijas vārdā atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 9.priekšlikumu? Ir nepieciešams balsot. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 31. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Māris Vītols, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Romāns Mežeckis, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”. Trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija. 10.priekšlikums.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! 10.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus “svinīgos apstākļos”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “vai valdes locekļi” ar vārdiem “vai kāds no valdes locekļiem”, redakcionāli precizējot otro daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 10.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts. Mēs šo jautājumu izlēmām, balsojot par 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāj balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. priekšlikumu - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to mēs esam noraidījuši arī nākošo - deputāta Romualda Ražuka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Romualds Ražuks vēlas debatēt par savu priekšlikumu? Atsauc. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā: “Valde mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā apstiprina valdes nolikumu.” Godātie kolēģi, atbildīgā komisija uzskatīja, ka nebūtu jānosaka, kādā termiņā šis nolikums izstrādājams. Lai par to lemj pati valde pēc vajadzības. Tāpēc deputāta Imanta Burvja priekšlikums tika noraidīts, bet ir pieņemts deputāta Romualda Ražuka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 571. Tas ir likumprojekts “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums” trešajam lasījumam. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu nr.1 - papildināt 4.pantu pēc vārdiem “un šo organizāciju” ar vārdiem “un to apvienību”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Ir šā likuma 6.pants, par kuru mēs ļoti ilgi debatējām divu dienu sēžu garumā, un šeit 2. un 3.priekšlikums ir jāskata kopā. Juridiskais birojs ierosināja šo pantu izslēgt. Atbildīgā komisija nonāca pie secinājuma, ka jāizslēdz būtu šā panta pirmā daļa, un tad otro un trešo daļu varētu uzskatīt par pirmo, otro, trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Tāda pati situācija ir ar 7.pantu. Te tāpat bija Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt. Atbildīgā komisija, izskatot šo priekšlikumu nonāca pie secinājuma, ka vietām būtu jāapmaina otrā un trešā daļa, bet pats pants jāatstāj.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija iestrādāja 6.priekšlikumā redakcionālus labojumus - vārdu “nozares” aizstāt ar vārdu “nozaru”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 7.priekšlikums ir redakcionāls labojums - vārdus “organizācijām un to apvienībām” aizstāt ar vārdiem “organizācijas un to apvienības”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš... Atvainojiet, deputāte Vineta Muižniece - Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 516. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. To iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts satur grozījumus divos pantos, to divos punktos. Tie ir redakcionāli precizējumi, kuru nepieciešamību ir noteicis jaunais Krimināllikums, kas jau ir stājies spēkā ar šā gada 1.aprīli. Šie grozījumi ir nepieciešami likumu saskaņošanai. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu, un es aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

V.Muižniece. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 13.maiju.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 205, dokumenta - nr. 519. Likumprojekts “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai”. Likumprojektu izskatīšanai iesniedzis Ministru kabinets likumdošanas iniciatīvas kārtībā.

Likumprojekts pēc savas būtības ir ļoti vienkāršs, taču politiski un starptautiski ļoti nozīmīgs. Likumprojekts piedāvā bez atlīdzības nodot Zviedrijas Karalistei īpašumā zemes gabalu Rīgā, Alunāna ielā 7. Kā jūs, godātie deputāti, zināt, uz šā zemes gabala atrodas Zviedrijas Karalistes iegādāta ēka, kurā atrodas Zviedrijas Karalistes vēstniecība. Šī ēka gan ir iegādāta, bet zeme, kura atrodas zem šīs ēkas, šobrīd atrodas valsts īpašumā. Latvijas valsts ar Ministru kabineta lēmumu, attiecīgi piedāvājot jums, godātie deputāti, šo likumprojektu, izrāda šo žestu, kāds ir pieņemts draudzīgu valstu starptautiskajās attiecībās, un ierosina nodot bez atlīdzības šo īpašumu Zviedrijas Karalistei. Tas pēc būtības arī ir viss šā likumprojekta teksts. Tur, protams, otrajā lasījumā mums būs nepieciešami daži precizējumi, norādot uz nodošanas mehānismu un subjektu, tieši kurš saņems šo zemi savā īpašumā.

Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ņemot vērā to milzīgo ieguldījumu, ko Zviedrijas Karalistes valdība, tās diplomātiskais dienests ir veicis Latvijas valsts, tās pilsoņu labā, kā arī Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanas un atgūšanas laikā, un tā vēl turpina atbalstīt Latviju, tās institūcijas, pilsoņus un nevalstiskās organizācijas. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Vienkārši gribu pateikt cienījamajiem kolēģiem, informēt cienījamos kolēģus par to, ka arī Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu, un mēs praktiski vienbalsīgi Ārlietu komisijā atbalstījām šā jautājuma izskatīšanu. Tā ka ir arī Ārlietu komisijas atbalsts, balsojot “par”.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, to mēs visi darām labi, bet interesanti ir tas, kā mūsu Ārlietu ministrija un tās resori rīkojas šādā lietā. Ja jau mēs kādam dāvinām, tad lai arī mums dāvina.

Kas attiecas uz Vācijas un citām tautām, ko tad mēs iegūstam? Ar Zviedrijas starpniecību mums tad vajadzēja palīdzēt, lai arī mēs par mazāku summu varētu iegādāties to zemi un tās ēkas. Dots pret dotu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Esmu pilnīgā pārliecībā, ka valdībā mūsu Ārlietu ministrija un citas institūcijas ir izvērtējušas šā likumprojekta un šā praktiskā žesta iekšpolitisko, kā arī ārpolitisko nozīmi, un uzskatu, ka tas ir atbalstāms. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, balsojot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 13.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 13.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par pašvaldību aptauju”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 564. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi virkni priekšlikumu un sagatavojusi savus priekšlikumus likumprojekta “Par pašvaldību aptauju” otrajam lasījumam.

1.priekšlikums, kuru iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Pēc diskusijām komisijā tas konceptuāli tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. priekšlikumu - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 35, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Arī deputāta Vidiņa priekšlikums tika noraidīts, jo principā tas arī ir saistīts ar 1.priekšlikuma balsojumu.

Sēdes vadītājs. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Vai debatēt vēlaties? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu - deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 31. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Bunkšs. 3.priekšlikumu par šo pantu iesniedzis deputāts Juris Dobelis. Arī šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi, jo šajā priekšlikumā parādās nianses, kas ir attālinātas no tās redakcijas, ko piedāvā komisija un kas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Šā pirmā lasījuma redakcija vairāk atbilst pašreizējā likuma “Par pašvaldībām” definīcijai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu jūs uzmanīgi sekot šā dokumenta apspriešanai. Mēs nupat izbalsojām Kuduma priekšlikumu, to noraidījām. Tāpat mēs tagad gribam noraidīt Dobeļa kunga priekšlikumu. Lietas būtība ir tāda, ka mēs dodam iespējas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Mēs būtu ar mieru balsot par iedzīvotāju neizslēgšanu tad, ja būtu formulēts, kas ir iedzīvotājs. Tātad iedzīvotājs atbrauc, nodzīvo vienu dienu un jau skaitās, ka ir iedzīvotājs. Viņiem absolūti nav nekādas sajēgas, kas tur pašvaldībās darās. Visi šie turpmākie Dobeļa un Kuduma priekšlikumi balstās tieši uz šo jēdzienu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

J.Bunkšs. Komisijas vārdā es varu piebilst, ka tas ir 26.pants, kur ir precizēts, kas šajā likumā ir domāts ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem un kādas ir šīs prasības. Tātad tās ir personas, kurām ir nepieciešama pase vai ārvalstu pase.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. priekšlikumu - deputāta Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 5. priekšlikumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Arī šis priekšlikums ir noraidīts. Tas arī atbilst 1.priekšlikuma balsojumam un būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. 6.priekšlikums. Deputāta Jura Dobeļa priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 1.priekšlikumu un būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!... Atvainojiet! Atklājam debates par šo priekšlikumu.

Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es vienmēr lūdzu Saeimu pievērst uzmanību šim absurdajam vārdu salikumam “lemjošu aptauju”. Ja ir aptauja, tad tā ir aptauja, tas ir informatīvs process, kura rezultātā iegūst kaut kādu informāciju par iedzīvotāju vēlmēm, bet, ja tā ir lemjoša, tad tādā gadījumā tas jau ir kaut kas cits. Tas nozīmē, ka tās ir vai nu pašvaldību vēlēšanas, vai kaut kāda cita veida akts.

Un tāpēc es aicinātu atbalstīt deputāta Dobeļa priekšlikumu un svītrot no šā likumprojekta vārdu “lemjošā”.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs. Principā mēs šo jautājumu jau esam izlēmuši, balsojot par 1.priekšlikumu. Manā skatījumā, šis priekšlikums nebūtu pat balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāj par balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 27, atturas - 16. Nav pieņemts šis priekšlikums.

J.Bunkšs. Nākošais ir 7.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Dzintars Kudums. Arī šis priekšlikums ir noraidīts, jo tas ir pretrunā ar komisijas koncepciju, ka ir divu veidu aptaujas - gan lemjošas, gan konsultatīvas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 28, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par 8. mēs tikko nobalsojām.

J.Bunkšs. 8.priekšlikums ir identisks Kuduma priekšlikumam. Manuprāt, tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir 9.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Dobelis, bet arī tas nebūtu balsojams, jo tas jau ir izlemts, balsojot par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdzīga situācija ir ar 10.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Dzintars Kudums, taču arī tas nonāk pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli.

J.Bunkšs. 11. - atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 12.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo uzskata, ka vēlēšanu komisijas locekļiem šajās pašvaldību aptaujās nav tiesību aģitēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. 13. ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums, ar kuru pirmajā lasījumā pieņemtā nodaļa tiek sadalīta divās daļās. Otrā nodaļa tātad ir veltīta lemjošām aptaujām, un pēc tam būs trešā nodaļa par konsultatīvajām aptaujām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 13.priekšlikumu.

J.Bunkšs. 14.priekšlikums nebūtu balsojams, jo tas ir saistīts ar 1.priekšlikuma balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 15.priekšlikums - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas 5.panta pirmajā un trešajā daļā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas redakcija, kura, kā jau es iepriekš šeit minēju, daļēji ir papildināta ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikumu. Tā ir papildināta, salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, ar trešo daļu, kas paredz, ka lemjošo aptauju var rīkot arī par lēmuma ierosināšanu. Lūdzu atbalstīt komisijas redakciju! (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. 17.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 18. ir atbildīgās komisijas redakcionālas dabas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 19. nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 20. ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. 21. ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums, izdalot atsevišķu nodaļu par konsultatīvās aptaujas sarīkošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 22.priekšlikums nebūtu balsojams, jo tas izslēdz konsultatīvo aptauju, tātad tas būtu pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tas pats ir attiecībā uz 23. - deputāta Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Un arī uz 24.priekšlikumu...

J.Bunkšs. Arī uz 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 25.priekšlikums.

J.Bunkšs. 25.priekšlikumā atbildīgā komisija precizē panta redakciju un saskaņo to ar 5.panta uzbūvi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Bunkšs. 26.priekšlikums izslēdz un nonāk pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu. Tāpat tas ir ar deputāta Kuduma 27., kā arī ar 28.priekšlikumu, ko iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops.

Sēdes vadītājs. 29.priekšlikums.

J.Bunkšs. 29.priekšlikumā atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi redakciju un saskaņojusi to ar 6.panta uzbūvi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 30. un 31.priekšlikums - izslēgt 10.pantu, tātad izslēdz konsultatīvās aptaujas un nonāk pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 32.priekšlikumā ir apvienojusi pirmā lasījuma 10. un 11.pantu un izteikusi to jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo redakciju.

J.Bunkšs. 33. un 34.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti: vienu - Dobelis un otru - Kudums, ir noraidīti, jo tie ir iekļauti pašreizējā 10.panta redakcijā, tāpēc šobrīd nebūtu balsojami.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Bunkšs. 35. un 36.priekšlikums arī nebūtu balsojami, jo tie ir pretrunā ar 1.priekšlikuma balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 37.priekšlikums. To iesaka atbildīgā komisija. Šā panta būtība un saturs ir iekļauts 18.panta otrajā daļā, tāpēc nebūtu vēlams, lai dublētos vienas un tās pašas normas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Tālāk ir 38. - redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 39. un tāpat arī 40.priekšlikums nebūtu balsojams, jo ir pretrunā ar 1.priekšlikuma balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tas pats ir arī attiecībā uz 41.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 42.priekšlikums.

J.Bunkšs. 42.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā līdzšinējais 14. un 15.pants ir apvienoti vienā pantā un ir precizēta arī redakcija. Bez tam komisija redakcionāli ir konceptuāli mainījusi pirmā lasījuma ideju, izslēdzot no konsultatīvās aptaujas ierosinātājiem iedzīvotājus; respektīvi, atstājot tiesības gan lemjošās, gan konsultatīvās aptaujas ierosināt tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ievēlē pašvaldības domi vai padomi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Ņemot vērā 42.priekšlikumu, gan 43. - deputāta Jura Dobeļa priekšlikums, gan 44. - deputāta Kuduma priekšlikums, gan arī 45. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 46.priekšlikums, ko iesniedzis Juris Dobelis, un 47. - deputāta Kuduma priekšlikums - nav pieņemts komisijā un nebūtu arī balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 48. - redakcionāls precizējums, ko iesaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 49.priekšlikums nebūtu balsojams, jo ir pretrunā ar 1.priekšlikuma balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 50.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā atbildīgā komisija precizējusi tekstu, ņemot vērā 5.panta trešās daļas jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 51., 52. un 53.priekšlikums nebūtu balsojami, jo ir pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Bunkšs. 54.priekšlikums - atbildīgā komisija iesaka redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 55.priekšlikums ir pretrunā ar 1.priekšlikuma balsojuma rezultātu un nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. 56.priekšlikums - deputāta Kuduma priekšlikums - ir pieņemts daļēji un iekļauts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. 57. un 58.priekšlikums nebūtu balsojami, jo neatbilst...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 59.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Dobelis, ir pieņemts, ņemot vērā komisijas ieteikumus. Un arī ar Saeimas balsojuma rezultātu...

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir daļēji pieņemts 60.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Kudums un kurš attiecas uz vārdiem “(pašvaldības iedzīvotāji)”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. Ir pieņemti analoģiski priekšlikumi, ko iesnieguši deputāts Dobelis un deputāts Kudums, - 61. un 62.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 63.priekšlikums nebūtu balsojams, jo ir pretrunā ar agrāk nobalsoto.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tāpat 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 65.priekšlikums.

J.Bunkšs. 65.priekšlikums ir izteikts precizētā redakcijā, ņemot vērā arī to grozījumu, kas bija iesniegts par 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo redakciju.

J.Bunkšs. Ir noraidīts 66.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Dobelis, jo tas ir pretrunā ar 1.priekšlikuma balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir noraidīts arī līdzīgs priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kudums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 68.priekšlikums, ko izteikusi atbildīgā komisija, ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi 69.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dobelis.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Bunkšs. Komisija ir noraidījusi 70.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dobelis, kā arī 71.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 70., 71. un 72.priekšlikumu.

J.Bunkšs. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

73.priekšlikums un 74.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dobelis un Kudums, ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Arī 75. un 76.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dobelis un Kudums, komisijā ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizētā redakcijā izteikusi 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir noraidīts 78., 79. un 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Līdzīgu iemeslu dēļ ir noraidīts 81. un 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. Noraidīts ir arī 83. un 84.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 85.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizējusi arī 86.pantu, saskaņojot to ar 5.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Ir noraidīts 87. un 89.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. Ir noraidīts arī 89., 90., 91., 92., 93. un 94.priekšlikums, jo ir pretrunā ar 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem priekšlikumiem - no 89.priekšlikuma līdz 94.priekšlikumam.

J.Bunkšs. Lūdzu nobalsot par otrā lasījuma galīgo variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Bunkšs. Es aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 5.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un izteica gandarījumu par to, ka valdība savlaicīgi precizē šo svarīgo mūsu valsts likumu. Komisija ierosina konceptuāli atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ierosinām noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13. maiju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13. maijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas numurs 190, dokuments nr. 490). Iesniedzējs - valdība likumdošanas iniciatīvas kārtībā.

Ir sagatavots un jums iesniegts izvērtēšanai pirmajā lasījumā likumprojekts, ar kuru paredzēts izdarīt trīs veidu grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā; tas, varētu teikt, ir tik bagāts ar grozījumiem kā neviens cits likums, taču diez vai Latvijā ir daudz juristu, kuriem ir pilns un pareizs šī likuma teksts. Taču, protams, turpinām grozīt, līdz kamēr mums varbūt izdosies šajā Saeimā izstrādāt jaunu Administratīvo pārkāpumu likumu vai arī piedāvāt kādu savādāku koncepciju, kā šo jautājumu risināt.

Tiek piedāvāts izdarīt grozījumus 210. un 213. pantā, - ir runa par pašvaldību administratīvās komisijas piekritību un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu piekritību. Tas būtu tīri tehnisks labojums, taču tiek piedāvāts arī procesuālajā daļā papildināt likumu - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu - ar 236.9. pantu, kas nosaka, ka arī Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt administratīvos sodus tādā pašā veidā un par tiem pašiem pārkāpumiem, par kuriem uzliek šobrīd Valsts ieņēmumu dienests. Tas ir saistīts ar finansu statistiku, valsts maksājumu bilances statistiku un šīs kārtības neievērošanu, statistikas pārskatu un informācijas savlaicīgu nesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu. Jo mēs zinām, ka, protams, lielākā daļa uzņēmēju (un tagad, pēc jaunās koncepcijas, komersanti) savas atskaites iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un statistikas institūcijām vai arī tieši Latvijas Bankai. Taču Latvijas Bankas rokās nav attiecīga instrumenta, ar ko varētu vērsties pret šā termiņa vai šīs kārtības neievērotājiem, nepielietojot Latvijas Bankas rīcībā esošos smagākos sodus, tādus kā licences apturēšana vai licences atņemšana, kas, protams, var smagi satricināt mūsu tautsaimniecību un valsti kopumā. Protams, ir jābūt iedarbīgam mehānismam, kā sodīt dažus aizmāršīgus baņķierus vai atbildīgus banku darbiniekus. Aicinu pieņemt šo labojumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. Aicinām iesniegt priekšlikumus un noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13. maiju.

Sēdes vadītājs. 13. maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību” (dokuments nr. 568, likumprojektu reģistra numurs 131).

Kā jūs atceraties, likumdošanas iniciatīvas kārtībā šo likumprojektu mums iesniedza Valsts prezidents, un pirmajā lasījumā mēs to pieņēmām, uzskatot, ka būtu nepieciešams sakārtot daudzus jautājumus, kuri varbūt prasa gan precizējumu, gan varbūt šādu, varētu pat teikt, nelielu kodifikāciju, savelkot to visu kopā šajā likumā. Jo, protams, kad norit tādas svarīgas amatpersonas kā valsts galvas - Valsts prezidenta - ievēlēšana, būtu nepieciešama skaidra un precīzi noteikta kārtība. Un būtu jāreglamentē tie jautājumi, kuri šobrīd varbūt balstās, protams, uz ļoti labi izstrādāto Satversmi un Kārtības rulli, bet prasa speciālu papildinājumu vai speciālu reglamentāciju, vai arī, tā teikt, izcelšanu no šī vispārīgā procesa, ņemot vērā šīs amatpersonas nozīmīgumu un statusu mūsu valstī.

1. priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma nosaukumu. Tas ir atbalstīts, un nosaukums ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. priekšlikumu? Iebildumu nav.

L.Muciņš. 2. - deputāta Dobeļa priekšlikums. Tas ir pēc būtības ņemts vērā, pārveidojot to pēc valodnieku rekomendācijām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Arī tas pēc būtības ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas faktiski jāskata kontekstā ar Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir tātad precizējums - ir minēts ne tikai tas viens pirmajā lasījumā minētais gadījums, kādā ievēlē Valsts prezidentu, bet panta otrajā daļā ir pateikti arī pārējie trīs gadījumi, kādos ievēlē Valsts prezidentu, un ir noteikta atšķirība starp kārtējām un ārkārtas vēlēšanām. Ir atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5. priekšlikumu.

L.Muciņš. 6. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Tas faktiski sasaucas ar jau pieņemto priekšlikumu, un tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. pantā, bet daļa no tā ir 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie kolēģi! Šis ir gadījums, kad Satversmes 65. panta kārtībā, tātad realizējot Valsts prezidenta likumdošanas ierosināšanas tiesības, kalns ir dzemdinājis peli. Acīmredzot mūsu un Juridiskās komisijas uzdevums ir no šīs peles iztaisīt vismaz žurku, un ar to mēs sekmīgi tiekam galā. Mēs tagad te ierakstām, kas ir kārtējās vēlēšanas un kas ir ārkārtas vēlēšanas. Neviens to līdz šim nav sapratis. Latvijā nav ievēlēts... septiņreiz vēlēts Valsts prezidents... un vienreiz ir pašu iecelts Valsts prezidents... Neviens ar šiem uzdevumiem nav ticis galā. Beidzot ir 7. Saeima un pēc Valsts prezidenta aicinājuma viņa mēģinās tikt galā, pie tam ierakstot tādus arhaiskus pantus kā šobrīd esošais 2. pants... ka Valsts prezidents nodod lietas, ka vienojas ar iepriekšējo... Nu absolūti nejuridiski... Bet šobrīd es gribu runāt reizē par sesto, septīto un astoto... Jo, kā jau Muciņa kungs norādīja, tie ir pēc būtības līdzīgi, atšķiras tikai ar termiņiem. Tātad: ja tiek rīkotas Valsts prezidenta kārtējās vēlēšanas, kandidatūras Valsts prezidenta amatam deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Jā, kāpēc iesniedz 40 dienas? Patiesībā viss šis likums attiecas tikai un vienīgi uz Saeimas deputātiem, kas var ierosināt Valsts prezidenta amata kandidatūras, jo citi jau šajā zemē to nevar izdarīt. Tātad visas šīs normas būtu jāieraksta Kārtības rullī, jo tās visas ir Kārtības ruļļa normas, un tas veids, kādā viens Kancelejas vadītājs nodod lietas nākamajam Kancelejas vadītājam, mums patiesībā nav jāapspriež.

Kāpēc 40 dienas? Modelēsim situāciju. Latvijas Republikas parlamentā šobrīd ir 6 partijas, un viena partija divus kandidātus neiesniedz. Un viena no partijām iesniedz labum labo Valsts prezidenta amata kandidātu. Nu liekas, ka, tā teikt, ies cauri. Bet 3 dienas pēc iesniegšanas, tātad 37 dienas pirms noteiktajām vēlēšanām, šis kandidāts pēkšņi atrod kādus motīvus un saka: “Nē, es vairs negribu!”... Es nemaz nerunāju par to, ka viņš var nomirt. Nevar nomirt mūsu Valsts prezidenta amata kandidāts. Un tagad šīs partijas pārstāvniecība ir aizliegta, jo tagad ir jāiziet cauri pirmajai tūrei, un tad mēs iesniegsim par jaunu. Tad ir nākamais gadījums. Parlaments, protams, ir likuma institūcija, kas, protams, tik lēti vis katru neatbalstīs. Tātad tagad partijai ir savs... Tad pirmajai tūrei tiek iziets cauri. Mēs izejam pirmo tūri, un attiecībā uz otro tūri Valsts prezidenta amata kandidātam jau ir atviegloti noteikumi - šī kandidatūra jāiesniedz 24 stundas vai 72 stundas pirms... Tad jājautā - kāpēc ir šāda segregācija starp vienu kandidātu un otru kandidātu? Kāpēc vienu kandidātu var iztirzāt 40 dienas, bet otrs kandidāts ir iztirzājams tikai 24 stundas? Es te vispār neredzu konsekvenci, es neredzu jēgas šim likumprojektam kopumā, jo tur ir mēģināts izstāstīt, kas ir pilntiesīgs un kas ir nepilntiesīgs Latvijas Republikas pilsonis. Es domāju, juristiem un tiesai tas būtu jāsaprot. Tā ir acīmredzot vēršanās pret pagājušajā Saeimā Lujāna kunga izdarīto mēģinājumu kā kandidātu nosaukt Rubika kungu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Viņš tika nosaukts.”) Viņš tika nosaukts, bet netika ievēlēts un nekad nevarētu tikt ievēlēts. Ļausim Lujāna kungam uzstāties ar savām iniciatīvām un mierīgi, godīgi un atklāti pateiksim savu viedokli! Vienam tā kandidatūra patīk, bet deviņdesmit deviņiem ne, un visa problēma! Kāpēc mums par to ir jāraksta likums? Es aicinu noraidīt 4., 5. un 6.priekšlikumu par 2.pantu, lai 2.pants paliek esošajā redakcijā, kas mēģina pārstāstīt, kā viņi vienojas par lietu nodošanas kārtību... Nav absolūti neviena strikta punkta par to, kādā vietā šīs lietas ir jānodod, kas tur ir klāt, uz kuru arhīvu tās jānes un tamlīdzīgi, nekā tāda te nav. Tikai tas, ka viņi vienojas, un viņi ir vienojušies arī līdz šim. Tā ka es aicinu noraidīt piekto, sesto, septīto... un galu galā noraidīt visu šo absolūti bezjēdzīgo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Es atgādinu, ka 4. un 5.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši. Pašlaik apspriežam 6.priekšlikumu. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz 6.priekšlikumu, tas ir atbalstīts un iestrādāts, tāpēc par to nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 7.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saskan ar Juridiskā biroja iesniegto 8.priekšlikumu. Tātad attiecībā uz pirmo tūri ir norādīts šis termiņš, šīs 40 dienas, ko Leiškalna kungs šeit kritizēja. Juridiskā komisija apsprieda arī šādu aspektu, taču uzskatīja, ka šāda reglamentācija ir nepieciešama. Kādi bija argumenti gan Juridiskajai komisijai, gan arī Juridiskajam birojam? Pirmām kārtām tas sakārto to jautājumu. Tas ļauj mums apspriest šīs kandidatūras pietiekami daudz un pietiekami skaidri. Es to uzskatu par vienu tādu mūsu valstī varbūt ļoti svarīgu īpatnību Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā... Latvijas Zemnieku savienība, tā sacīt, savulaik iestājās par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu. Es ļoti labi atceros no šīm pašām tuvu sēdošām mutēm skanošos aicinājumus mainīt Satversmi, ievēlēt Valsts prezidentu visas tautas vēlēšanās. Tādā veidā viņa kandidatūra tiktu rūpīgi apspriesta. Un tā tālāk. Mēs cenšamies šo momentu ņemt vērā un šos kritiskos un labos priekšlikumus iestrādāt šajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 37, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Līdz ar to 8.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 9.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 3.pantā, par kuru mēs runāsim vēlāk. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 17, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 10.priekšlikums. Deputāta Grīnblata priekšlikums - izteikt 2.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 11.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar 3.pantu jaunā redakcijā, kurā ir norādīti dati par Valsts prezidentu un viņam izvirzītās prasības.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. 12.priekšlikums. Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts tikai daļēji un iekļauts šajā 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 13.priekšlikums ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kas ir iestrādāts 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 14.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 15.priekšlikums ir deputāta Muciņa priekšlikums - papildināt likumu ar 4.pantu šādā redakcijā... Tas ir atbalstīts, un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kā arī deputāta Dobeļa priekšlikums ir iestrādāts šajā priekšlikumā, nedaudz variējot šeit atsevišķus apakšpunktus.

Sēdes vadītājs. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 15. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 16.priekšlikums. Šis deputāta Dobeļa priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts un iestrādāts nākamajā - 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 17.priekšlikums. Šis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts un iestrādāts 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 18.priekšlikums. Deputāta Muciņa priekšlikums - papildināt likumu ar 5.pantu šādā redakcijā, kurā ir iestrādāts gan deputāta Dobeļa priekšlikums, gan arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, un tas ir attiecīgi papildināts ar zināmu mehānismu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 19.priekšlikums. Šis deputāta Dobeļa priekšlikums nav akceptēts pēc šā 5.panta atbalstīšanas, kurā ir paredzēta kārtība, kādā mēs to kontrolēsim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 20.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tajā ir norādīts, kāda ir šī kārtība un kā sasauc.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 21.priekšlikums. Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir tāds pats un nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 22.priekšlikums. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir par vēlēšanas kārtību un ar norādi uz vēlēšanu zīmēm. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 23. - ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas 8.pantā runā par balsošanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 24. - ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav balsojams, jo ir analogs.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 25. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tur runāts par kārtību, kā jārīkojas, ja netiek ievēlēts pirmajā kārtā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

L.Muciņš. 26. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir analogs, tāpēc nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 27. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums ir jāpapildina ar 10.pantu. Ja tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, tad visu kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 27. un par 28.priekšlikumu.

L.Muciņš. 29. ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar 11.pantu par lietu nodošanas kārtību. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... Atvainojiet, atklājam debates! Kārlis Leiškalns par 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tas mūsu jurisprudencē ir vēl nedzirdēti labs pants. Es vienīgi gribētu dabūt no Muciņa kunga kā atbildīgā ziņotāja vismaz paskaidrojumu, lai mēģinātu uztaustīt, kas ar to ir domāts. Es tomēr nolasīšu, jo laiks man to atļauj, kaut gan nav ieslēgts laika skaitītājs. Tātad: “Esošais Valsts prezidents un persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, pirms Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanas vienojas par Valsts prezidenta lietu nodošanas kārtību, ievērojot, ka persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, stājas amatā uzreiz pēc svinīgā solījuma došanas.”

Muciņa kungs, ir taču ierakstīts, ka nepieskaitāmas personas par Valsts prezidentu nevar ievēlēt, tad kāpēc likumā rakstīt šādu absolūti bezjēdzīgu vārdu savārstījumu? Ja mēs pasūtītu Līgatnes papīru... liktu pirkt papīru no Līgatnes fabrikas, tad es vēl saprastu, ka mēs rakstām šos vārdus, lai atbalstītu nacionālo rūpniecību, bet, tā kā papīrs nāk no Vācijas, es tā ceru, jo tur tās mašīnas neņem mūsējo pretī, tad nu es nezinu, kam šis viss ir domāts. Es aicinu balsot pret šādām bezjēdzībām likumos un galarezultātā nobalsot pret bezjēdzīgu likumu kā tādu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo deputāt Leiškaln! Šeit es nekādi nevaru saredzēt savu uzvārdu pie šā priekšlikuma, lai arī kā es skatītos. Komisija ir kolektīva institūcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 29. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 44, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 31.priekšlikums nosaka likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā, un tad mēs varētu strādāt tālāk pie tā pilnveidošanas, ņemot vērā deputātu balsojumus šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 35. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

L.Muciņš. Aicinu iesniegt priekšlikumus, rūpīgi pārdomājot, klausoties un arī smalkāk analizējot likumprojektu pirmajā lasījumā, līdz 13.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.572 - likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 2.priekšlikums ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 3. ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi tāpēc, ka, mūsuprāt, ar šīm problēmām ir jānodarbojas Nacionālās drošības komisijai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, Muciņa kungs, turpināsim savu diskusiju, kas mums pirmīt bija, vai ne? Tagad paskatīsimies, kurš velk to ārvalstnieku specdienestu te iekšā, kurš grib viņus iesaistīt mūsu drošības sistēmā un kurš - ne. Un tieši tāpēc, ka es, lūk, konceptuāli neatbalstu šādas lietas, es arī komisijā balsoju “pret”. Nāciet šeit un pamatojiet, kāpēc jums ir mīļi šie ārvalstu dienesti un kāpēc jums ir vēlēšanās panākt šādu atļauju došanu. Es katrā ziņā aicinu nepieņemt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis Juridiskās komisijas, kura izskatīja šo likumprojektu kā otrā komisija, priekšlikums nav saistīts ar kādu manu ļaunu nodomu (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ir saistīts!”), kā šeit daži mēģina meklēt. Tas ir saistīts ar kārtību, kādu mēs piedāvājam noteikt šajā likumā, tikai papildinot un nosakot konkrētas amatpersonas funkcijas. Es šeit varu atsaukties gan uz drošības iestāžu darbinieku, gan ministrijas, gan Ģenerālprokuratūras vēstulēm, kuras aicināja attiecīgi formulēt šos pantus. Taču es šeit nevēlos runāt no lietderības viedokļa, kuram ir labāk vai kuram ir sliktāk. Kontrolēt to mēs varam arī balsojot, taču šeit ir runa par valstiskās sakārtotības jautājumu. Vai mēs, Dobeļa kungs, varam turpināt tādu praksi, ka mēs dažādām atsevišķām Saeimas komisijām - gan Ārlietu komisijai, gan Nacionālās drošības komisijai - atsevišķi uzdodam pieņemt lēmumus par kādu atsevišķu personu? Lai šī prakse būtu pareiza, tad, ja mēs, Saeima, gribam kaut ko lemt, mums ir jāpieņem Saeimas lēmumi vai arī šie lēmumi attiecīgi var tikt novadīti līdz Saeimas komisijai.

Es, būdams jurists, uzskatu, ka šāda prakse nebūtu pareiza. Diemžēl jautājumā par Ārlietu komisijas jomu ir iestrādāta šī norma, ka tiek... Labi, tad risināsim šo darbību vai nu saskaņoti, vai kādos citādākos veidos izteiksim attieksmi pret šīm izskatāmajām personām, ko tālāk amatā attiecīgi ieceļ amatpersonas, bet es visādā ziņā uzskatu, ka šo lietu nevar lemt atsevišķas komisijas, tāpēc arī Juridiskajā komisijā parādījās šis priekšlikums, kas tikai sakārtoja likumdošanu saistībā ar citiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nacionālā drošība. Pats vārds “nacionālā” taču runā par lietas būtību. Ko tad mēs ielaižam iekšā? Tad jau izrādās, ka mums nav speciālistu, mēs neesam spējīgi neko darīt. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi!”) No vienas puses, ir stratēģiski investori, kurus izmet laukā, arī materiālos un finansiālos līdzekļus. No otras puses, mēs atdodam savu nacionālo suverenitāti. Ko nozīmē ārvalstnieks? Viņš vienmēr strādās savas valsts un savu speciālo dienestu labā. Nu tas taču visiem ir saprotams! Ja mēs pieņemam tādu labojumu, tad tas nozīmē, ka mēs savā guļamistabā laižam iekšā svešu cilvēku. Atdodam visu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Jā, šajā sakarā Juridiskajai komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai ir principiālas diskusijas un dīgst strīdi. Mūsu komisija uzskata, ka ir jāpalielina Nacionālās drošības komisijas vieta, atbildība un loma notiekošajos procesos. Ka izņēmuma kārtā kādu lēmumu varētu pieņemt Nacionālās drošības komisija. Tāpēc es aicinu balsot pret Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 4.priekšlikums - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. 5.priekšlikums - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums aizstāt likuma 15.panta trešajā daļā vārdus “Ministru kabineta” ar vārdiem “iekšlietu ministra”. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 6.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons. 7.priekšlikums - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 8.priekšlikums - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. 9.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. 10.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 11.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kur iestrādāts iepriekš minētais 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 12.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 14.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons. 15. priekšlikums - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 16.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. priekšlikumu - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 41, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 17.priekšlikums - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17.priekšlikumu - Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 23, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Ādamsons. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Ādamsons. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 21.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par 1990.gada 26. jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ievešanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi šo iesniegto likumprojektu un ierosina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ievešanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija rūpīgi izvērtēja šo likumprojektu un ierosina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Es ierosinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.maiju. Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Paldies.

Pirms izskatām pēdējo darba kārtības jautājumu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām izdarīt grozījumus šā gada 29.aprīļa Saeimas sēdē un iekļaut darba kārtības attiecīgajā punktā Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu par SIA “Lattelekom” pārbaudes rezultātiem.” Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - iekļaut alternatīvo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 60, atturas - 5. Priekšlikums noraidīts.

Izskatīsim divus lēmuma projektus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisija “Lattelekom” jautājumā bija sagatavojusi un iesniegusi Saeimā lēmuma projektu, kurš ietverts dokumentā nr. 508-b. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izvērtēja šo lēmuma projektu, principiāli atbalstīja to, bet sagatavoja šo alternatīvo lēmuma projektu, papildinot šo izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu ar vairākiem būtiskiem Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es aicinu visus balsot “par”, kad tiks balsots par alternatīvo lēmuma projektu, kuru sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājumā par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas alternatīvo lēmuma projektu es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, nekādā ziņā neapšaubot attieksmi, kas izteikta šajā projektā, tomēr jāteic, ka šā projekta pieņemšana pārsvarā izraisījusi nevis konstruktīvas darbības, teiksim, tādas rīcības, kas uzlabotu stāvokli, bet drīzāk gan zināmu haosu, kas apgrūtinātu problēmas atrisināšanu. Šīs problēmas atrisinājuma apgrūtinājums izpaudies tādā veidā, ka pretēji tam, ka valdība būtībā ir sagatavojusi secīgu darbības kārtību, pēc kuras vadoties būtu vispirms izstrādājami priekšlikumi likumam “Par telekomunikācijām”, priekšlikumi par grozījumiem “jumta” līgumā... šeit ir apgriezti pretēja darbības kārtība. Vispirms tiek mainīta komisija, pēc tam tiek iesniegti vairāki priekšlikumi, kuri īsti neatbilst likumam un var radīt problēmas.

Minēšu kādu piemēru - pievērsīšu jūsu uzmanību kaut vai tikai 7.punktam šajā lēmuma projektā. Tur ir uzdots Satiksmes ministrijai līdz 20.maijam izstrādāt grozījumus, kas paredzētu piedzīt soda naudas. Šāda soda naudu piedzīšana nav paredzēta likumā, līdz ar to šāda soda naudu piedzīšana jebkurā variantā varētu tikt apstrīdēta. Tā vietā, lai lietas virzītos uz priekšu, varēs sākt strīdēties tiesā, vai to varēja darīt vai nevarēja darīt, kā vajadzēja darīt.

Bez tam šis priekšlikums, kas paredz kontroles funkcijas nekavējoties nodot Telekomunikāciju tarifu padomei, visdrīzāk izveidos vēl kaut kādu ļoti “uzpūstu” aparāta birokratizāciju un nekādā veidā nerisinās jautājumus. Tādēļ vajadzētu to ņemt vērā un tomēr atgriezties pie daudz līdzsvarotākā priekšlikuma, ko sagatavojusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es negribētu piekrist iepriekšējam runātājam. Es visus gribētu aicināt atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo projektu, jo šis projekts ir, es gribētu teikt, parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projekts, kas papildināts un precizēts, tajā ir precīzāk izteikti tie lēmumi, par kuriem mēs spriedām parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Papildus tam es gribu pateikt, ka vakar es tiku uzaicināta uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi. Visi tās dalībnieki uzmanīgi iepazinās ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, saprata, ka mūsu darbība līdz starpziņojuma sagatavošanai bija galvenokārt vērsta uz to, lai mēs secinātu, vai tarifi tika apstiprināti atbilstoši likumam. Pretēji tam Juridiskā komisija neaicināja nevienu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībniekiem piedalīties šajā sēdē, un tādēļ vairums no parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzskata, ka tas lēmuma projekts, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, pašreizējā brīdī neatbilst tam darbam, ko mēs esam veikuši līdz starpziņojuma sagatavošanai. Turklāt 3.punkts nosaka, ka SIA “Lattelekom” darbības parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojums jānodod Ģenerālprokuratūrai. To mēs jau sen esam izdarījuši, un būtu labi, ja jebkura komisija, izdarot savus secinājumus par citas komisijas veiktajiem darbiem, vispirms iepazītos ar šo starpziņojumu un pēc tam varbūt uzaicinātu cilvēkus, kas spētu profesionāli un kvalitatīvi paskaidrot, kāds darbs tad ir veikts. Tādēļ es visus deputātus aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izvirzīto alternatīvo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Man gribētos, lai viens no autoriem atsauktu savu priekšlikumu viena vienkārša iemesla dēļ. Abiem priekšlikumiem tas būtu viens... Termiņi. Lasām alternatīvo: uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt... Termiņš - kad pūcei aste ziedēs. Otrais: Ministru kabinetam veikt grozījumus... Termiņš - kad beigs ziedēt. Un trešais: SIA “Lattelekom” darbības parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu nodot Ģenerālprokuratūrai pārbaudei. Uz cik gadsimtiem šis darbs? Manā skatījumā, ja mēs gribam kaut ko atstāt tā, kā ir, tad jāpieņem alternatīvais. Bet, ja gribam kaut ko mainīt, tad ir jāpiekrīt komisijai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, paziņoju, ka ir saņemts 10 deputātu iesniegums: “Ierosinām turpināt šīsdienas plenārsēdi bez pārtraukuma - līdz darba kārtības izskatīšanas pabeigšanai.” Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo 10 deputātu iesniegumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais debatēs runās Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav saprotams, kāpēc savā valstī negribam būt saimnieki, būt īsti savas valsts un mantas apsaimniekotāji, turpretī, kā redzam, meklējam citās valstīs tos, kas varētu apsaimniekot mūsu īpašumus, mūsu mantu. Kas ir cilvēks un kas ir starptautiskie investori? Starptautiskais investors ir cilvēks vai organizācija, kas īsā laikā mēģina labi nopelnīt. Tas ir “Lattelekom” piemērs. Mūsu ārējais parāds pārsniedz pusmiljardu. Vai tad daļu no tās summas nevarēja novadīt uz šo “Lattelekom”? Un tad mums nebūtu parādu, mums nebūtu tādu strīdu, mums nebūtu konfliktu ar iedzīvotājiem. Tad mums, starp citu, nebūtu arī konfliktu ar ārvalstniekiem, jo katra valsts savus investorus aizstāvēs. Un tagad, ja mēs paskatīsimies turpmāko darbību, tad redzēsim, ka, nonākot konfliktā ar TILTS organizāciju, to, protams, aizstāvēs gan angļi, gan somi. Līdz ar to mums būs jādomā, kādā veidā mēs ieiesim Eiropā. Vai mums nebūs pārāk daudz akmeņu, kas būs salikti uz tā ceļa, pa kuru mēs gribam iet?

Paskatīsimies tālāk! Vai Latvija ir saņēmusi finansiālo atskaiti par TILTS darbību Latvijā? Mums pieder 51 procents. 1994.gadā, parakstot līgumu, diemžēl konsorcijam TILTS bija tikai nulle, taču tajā pašā laikā mēs atdevām visu vadību šai ārzemju organizācijai. Un kas notika tālāk? Tālāk notiek tas, ka 1995.gadā šie 38 darbinieki un katrs no ārvalstu darbiniekiem saņēma 158 tūkstošu latu lielu algu gadā. Man liekas, ka mums, deputātiem, tas nav pat sapņos rādījies.

Tālāk. Vienīgi Šķēles kungs... Pateicoties tieši viņam, tika sākts pārskatīt šā līguma attiecības, lai saprastu, kas notiek ar “Lattelekom” darbību Latvijā un pie kā tas ir novedis. Daži nelieli piemēri. Teiksim, jūs iemetat 10 vai 20 santīmus automātā. Vai jūs, ja norunājat 5 minūtes, saņemat atpakaļ kādu atlikumu? Tas automāts mierīgi nozog.

Attiecībā uz telekartēm. Kā skaita laiku un atmaksu telekartes, un kā skaita to, ko mēs norunājam pa telefonu? Tā izmeklēšana, kuru mēs tagad veicam, un tagadējie priekšlikumi, kuri tiek iesniegti, arī sāk viens otru izslēgt. Tātad mums ir jāpadomā par to, kādu lēmumu mēs pieņemsim un kas ir jādara tālāk, lai šā monstra darbība tiktu apturēta.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es domāju, ka ļoti simptomātisks bija šis balsojums ar 60 balsīm, ar kuru jūs noraidījāt iespēju šeit vismaz diskutēt un izskatīt Juridiskās komisijas piedāvāto alternatīvo lēmuma projektu. Šādi emocionāli balsojumi attālina mūs no tiesiskas valsts, jo jebkurš lēmums ne tikai šajā namā, bet arī visur citur ir jāpieņem likumā un tiesiskā kārtībā, noteiktā sistēmā un noteiktā procedūrā.

Ja mēs runājam par to lēmuma projektu, ko ir izstrādājusi izmeklēšanas komisija, tad, kā jūs ievērojāt, Juridiskā komisija neapsprieda tā faktoloģiskos secinājumus. Mēs - tieši otrādi! - visur pielikām klāt, ņemot vērā Saeimas Izmeklēšanas komisijas izdarītos secinājumus. Arī 2.punktā mēs pievienojam, liekot klāt Saeimas izmeklēšanas komisijas izdarītos secinājumus. Mēs Juridiskajā komisijā šo jautājumu neapspriedām pēc būtības, jo mēs nevaram un negribam aizstāt izmeklēšanas komisiju un arī, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Diemžēl, neiedziļinoties izmeklēšanas komisijas faktiskajos darba rezultātos un neizsakoties no faktoloģiskās puses par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba rezultātiem, es uzskatu, ka katram lēmumam, ja mēs par tādu balsojam šeit, Saeimā, ir jāatbilst gan Satversmei, gan likumiem, gan juridiskajai doktrīnai, gan arī valsts pārvaldes sistēmai un kārtībai, kura faktiski ir izteikta Satversmes 1.pantā, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tādēļ 1.punkts...

Es jums gribu atbildēt par prokuratūru. Saeimas izmeklēšanas komisija vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija var sūtīt savus materiālus uz prokuratūru, cik vien tās grib, bet vienīgi Saeimas balsojums, ar kuru tiek nosūtīti šie materiāli, piešķir šiem dokumentiem tādu izmeklēšanas un izskatīšanas līmeni, kādu to paredz Prokuratūras likums. Tas būtu par juridisko pusi.

Es te vairāk negribētu šim jautājumam pieskarties, jo uzskatu, ka šis jautājums ir konstitucionāls - ko un kā mēs varam kādam norādīt, kādai ir jābūt šai kārtībai un kādā veidā mēs to norādām. Vai mēs varam pāri Ministru kabineta “galvai” norādīt kaut ko satiksmes ministram? Es uzskatu, ka tas ir vismaz nepareizi, bet arī domāju, ka tas ir nekonstitucionāli.

Latvija ir demokrātiska valsts. Demokrātiskā valstī ir varas dalīšanas princips, un nekur nav teikts, ka Ministru kabinets ir kaut kas tāds, kas pakļauts Saeimai. Tā ir tikpat pilnvērtīga vara kā tiesu vara, par ko es šeit jau piecas reizes vai vēl biežāk iestājos. Tāpat arī Ministru kabinets ir viena no šīm trim varām. Tātad respektēsim šo varu, nevis uzskatīsim to par mums pakļautu komisiju, kurai mēs dodam norādījumus, ko pieņemt un kā pieņemt, kā izdarīt. Mēs regulējam šo izpildvaru ar pieņemto likumu palīdzību. Kur, lūdzu, ir jūsu vienas vai otras komisijas pieņemtie likumprojekti? Kur tie šeit ir iesniegti? Pieci, seši, septiņi... Kur ir grozījums likuma “Par telekomunikācijām” 9.pantā? Nav! Ir tikai kādas, tā sacīt, varbūt no sliktākā darba stila paņemtas metodes, kādas valdības laikā, kad varbūt bija iespēja kaut ko tādā ceļā regulēt. Es iebilstu pret šādām metodēm kā jurists. Tās nav konstitucionālas. Tās nav arī demokrātiskas un neatbilst nedz likumiem, nedz tiesību doktrīnām. Līdz ar to šie norādījumi par kaut kā atcelšanu, iecelšanu, ņemšanu vai neņemšanu vērā tiesiski ir nepamatoti. Mēs varam šeit ar tikpat jaukām 60 balsīm nobalsot “a” punktu, par kuru būs darbs Satversmes tiesai, “b” punktu, ko Ministru kabinets nevar ņemt un arī neņems vērā... Es gan te nerunāju Ministru kabineta vārdā, bet no juridiskā viedokļa. Un Ministru kabinets pat nedrīkst tādus norādījumus, kas ir Saeimas lēmuma līmenī, izpildīt. Lūdzu, iesniedziet grozījumus likumprojektos, un tad runāsim par atcelšanu! 9.pantā ir tieši runāts, ka šai padomei jābūt neatkarīgai institūcijai, un tieši tādā veidā - ar šiem termiņiem - tas tiek nodrošināts.

Cienījamie deputāti! Jūs esat ļoti ātri aizmirsuši visus piedzīvojumus, kas bija saistīti ar neprecizitātēm jautājumā par ģenerālprokurora atcelšanu un Augstākās tiesas priekšsēdētāja stabilitāti, ar šo te sistēmu politisko vētru okeānā. Šeit ir tas pats jautājums. Ir zināma sistēma, un tā ir jāievēro - tā ir jānosaka ar likumiem vai arī jāgroza ar likumiem. Tā ir mana, jurista, svēta pārliecība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu pateikt sekojošo: šinī gadījumā, kad mēs izvērtējam šo Juridiskās komisijas sagatavoto dokumentu, es jūtu, ka mēs tomēr sajaucam cēloni ar sekām. Un tas ir ļoti būtiski. Mums norāda uz sekām un saka: “Jā, šīs sekas varbūt kaut kur galā būs tādas, kas mūs neapmierinās”, bet par cēloni netiek runāts neviens vārds, lai gan pats galvenais šeit, manuprāt, ir pašas Telekomunikāciju tarifu padomes rīcība, kura nevar būt neatkarīga no likuma, taču par šo jautājumu šajā lēmuma projektā, ko sagatavojusi tieši Juridiskā komisija, netiek teikts ne vārda. Un arī par šīs Telekomunikāciju tarifu padomes nomaiņu netiek sagatavots neviens likumprojekts no Saeimas Juridiskās komisijas puses. Kāpēc tā? Ja mēs to visu izprotam, tad kāpēc mēs visu saprotam tā, ka ir nevēlēšanās šo Saeimas Telekomunikāciju... es atvainojos, šo Telekomunikāciju tarifu padomi vispār aizskart un ierobežot kaut kādas tās tiesības, bet tiek piedāvāti pilnīgi abstrakti priekšlikumi par Telekomunikāciju likuma projektu, nesakot, kādā virzienā un kas tur vispār būtu jāmaina? Vai tas būtu jāmaina tā, lai vispār patērētāju intereses nevarētu aizstāvēt ne Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija, ne kāds cits?

Un šeit es gribētu uzsvērt pavisam skaidri un viennozīmīgi, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra pilnīgi pamatoti un pēc arodbiedrību priekšlikuma, ierosinājuma un uzstājības vēl aizvien ir tiesas gaidās un protestē pret iepriekšējiem apstiprinātajiem tarifiem. Tātad iepriekšējie, pašreiz spēkā esošie tarifi arīdzan no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras viedokļa ir pieņemti nelikumīgi, un tiesvedība vēl nav beigusies. Šis aspekts būtu jāņem vērā arī Saeimas deputātiem tad, kad mēs runājam par to, kā tad mums vajadzētu rīkoties. Jau tur bija šī nelikumība!

Tagad mēs Saeimas parlamentārajā izmeklēšanas komisijā redzējām, ka ir pārkāpta vesela virkne Telekomunikāciju likuma normu, arī nolikumi un Telekomunikāciju tarifu padomes normas, bet par to Saeimas Juridiskā komisija nepasaka ne vārda. Tātad arī šeit ir zināmas problēmas.

Es gribētu uzsvērt to, ka arī šobrīd piedāvātais jaunais tarifu grozs, kas ir apstiprināts, ja nemaldos, 14. aprīlī, ir nonācis pretrunā ar jau spēkā esošo arī 14. aprīlī pieņemto Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, ar veselu virkni tā pantu: ar 15.1.2. pantu, ar 17.1. un ar 14. panta 1. gan 2. apakšpunktu, arī ar 13. pantu. Un jautājums ir pavisam vienkāršs: vai Saeimai vispār ir sava attieksme pret šo nelikumību piekopšanas politiku, ko zināmā mērā akceptē un virza arī Telekomunikāciju tarifu padome? Es domāju, ka Saeimai ir pienācis laiks izteikt savu attieksmi.

Ir vēl cita lieta. Varbūt arī Juridiskajai komisijai ir taisnība, un es gandrīz vai būtu ar mieru tai piekrist, ka arī mums, parlamentāriešiem, vajadzēs iesniegt grozījumus likumos, arī likumā par telekomunikācijām. Tā ir cita lieta, kam šeit varētu arī piekrist, tomēr es gribētu atgādināt, ka bez šīs Telekomunikāciju tarifu padomes nomaiņas vispār nekas nemainīsies šajā tarifu politikā ne no likumības viedokļa, ne arī no patērētāju interešu aizsardzības viedokļa, jo nepārtraukti visos nopietnos balsojumos, kas notikuši Telekomunikāciju tarifu padomē, četras balsis ir bijušas par tiem lēmumiem, kuri ir izdevīgi tieši SIA “Lattelekom” un “TILTS Communications”.

Un tad rodas jautājums: kā vispār situāciju var mainīt? Situāciju nav iespējams mainīt, ja mēs nemainām šo Telekomunikāciju tarifu padomi, un tāpēc es domāju, ka Ministru kabinetam un, protams, arī parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, frakcijām vai citām komisijām ir jāsagatavo šie priekšlikumi par grozījumiem likumā par telekomunikācijām un jādod iespēja pilnīgi likumīgā veidā atcelt šo Telekomunikāciju tarifu padomi, jo tādā gadījumā mēs varētu sākt pieprasīt likuma ievērošanu, sākt pieprasīt arī to, lai tiktu aizstāvētas patērētāju tiesības.

Es tikai mazliet gribētu jums vēlreiz atgādināt šo diezgan nopietno situāciju. Situācija ir tāda, ka vairāk nekā 50 procentiem Latvijas Republikas iedzīvotāju, ja 1. jūnijā šie telefonu sakaru tarifi būs apstiprināti, būs vairāk nekā 7% no mājsaimniecības izdevumiem jāziedo “Lattelekom” vajadzībām: gan augstajām algām, gan modernizācijas vajadzībām, gan privātajam pensiju fondam, gan daudzām citām lietām. Es gribētu pateikt, ka tas ir ne tikai šā likuma pārkāpums, kas jau prasa, lai šie tarifi atbilstu ekonomiskajai situācijai un cilvēku maksātspējai, bet tas ir pat līguma pārkāpums. Neapšaubāmi! Atgādināšu to, ka jau pašreiz spēkā esošie un Ģenerālprokuratūras apstrīdētie tarifi paredz... Pagājušajā gadā, kad šis jautājums tika reāli risināts, tika saņemts apstiprinājums, ka 19,2% no visiem kopējiem ieņēmumiem dod abonentmaksa. 19,2% jeb 22,6 miljoni latu! Un tagad mums piedāvā vēl paaugstināt šo abonentmaksu, laukiem pilnīgi atņemot jebkuras atlaides, kādas ir bijušas, un tas nozīmē to, ka laukos šī abonentmaksa pieaugs vairāk nekā par 50%. Vietējām sarunām pieaugs par vairāk nekā 63%. Rodas ļoti loģisks jautājums... Vietējās sarunas pašreiz no kopējiem ieņēmumiem sastādīs 16,34 miljonus... es atvainojos, 16,34% jeb 18,96 miljonus. Ļoti nopietnu summu. Mēs redzam: lai izlīdzsvarotu šo tarifu “grozu” starp mobilajām sarunām, nemaz nav nepieciešams “pieaudzēt” šo abonentmaksu, vietējo sarunu maksu, jo tās ir aptuveni līdzvērtīgas. Un nav pieļaujams uz mazāk maksātspējīgās iedzīvotāju daļas rēķina nepārtraukti risināt, teiksim, “Lattelekom” problēmas gan atalgojuma, gan modernizācijas ziņā. Jo mēs esam pārliecinājušies par tendenci, ka modernizācijā nepārtraukti samazinās ieguldītie naudas līdzekļi no kopējiem ieņēmumiem. Ir jautājums: kur paliek šī nauda, ja samazinās darbinieku skaits, bet peļņa nepārtraukti pieaug?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir visai nopietna. Un man ir aizdomas, ka daudzi no deputātiem, kad mēs nonāksim pie balsošanas, tā arī nebūs sapratuši, par ko īsti ir jābalso, jo par to liecina Muciņa kunga sacītais. Jo Juridiskā komisija, izrādās, bija spriedusi... un Muciņa kunga paraksts ir pirmais zem šī alternatīvā lēmuma projekta, bet šis alternatīvais lēmuma projekts ir sastādīts, absolūti neiepazīstoties ar izmeklēšanas komisijas starpziņojumu. Jo faktiski nekas no tā, kas ir rakstīts šajā lēmuma projektā, izmeklēšanas komisijā vēl nemaz nav spriests. Tātad nav nekādu šādu secinājumu.

Lūk, par šo pirmo... Te saka: uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā jauna Telekomunikāciju likuma projektu, ņemot vērā komisijas secinājumus. Komisija, es atkārtoju, par to vēl nav spriedusi. Par to ir tikai runāts. Spriests un lemts tiks vēlāk.

Nākamais. Par jauna “jumta” līguma... par šī “jumta” līguma grozījumiem. Tagad izmeklēšanas komisija sāks spriest un ir noklausījusies tikai vienu cilvēku - bijušo satiksmes ministru Gūtmaņa kungu. Tātad nav nekādu secinājumu, bet šeit raksta, ka vajag darīt to un to, vadoties pēc starpziņojuma. Žēl, ka te es Muciņa kungu neredzu... Interesanti, ko tad viņi tur ir sprieduši! Un tagad Muciņa kungs, atsaucoties uz to, ka deputāti neesot nobalsojuši, tādā veidā šeit apspiežot pat demokrātiju... un dažādas citas lietas... Lūk! Bet svarīgākais ir... Cienījamie kolēģi, patiešām es ar pilnu atbildības sajūtu jums saku - un to jau esmu teicis -, Telekomunkāciju tarifu padome visu laiku - un pašlaik it īpaši - ir bijusi “Lattelekom” piedēklis, nevis patstāvīga institūcija. Tā ir butaforiska, it īpaši šobrīd - es atkārtoju! -, kad faktiski darbojas tikai četri šīs padomes locekļi. Jo trīs ir apturējuši savu darbību - un vēl tādā humoristiskā, dīvainā kārtā... Kad nu ievajagas šai Telekomunikāciju tarifu padomei, tad pēkšņi ierodas viens no šiem locekļiem, kurš ir apturējis savu darbību Telekomunikāciju tarifu padomē, un balso. Un šāds lēmums, izrādās, paliek spēkā. Ir absolūti pēdējais laiks šīs Telekomunikāciju tarifu padomes vietā izveidot jaunu, jo Telekomunikāciju tarifu padome ir pierādījusi, ka viņa neveic likumā paredzētos uzdevumus un pienākumus, piemēram, patērētāju aizsardzību. Bet patērētāju aizsardzībā ietilpst tas, lai Telekomunikāciju tarifu padome izvērtētu, vai sniegtie pakalpojumi atbilst tam, ko prasa samaksāt par tiem. Neatbilst. Tas pats analogais tīkls. Es atvainojos, analogā tīkla sniegtie pakalpojumi ir ļoti zemā līmenī. Tur faktiski nekādi ieguldījumi nav veikti no “Lattelekom” puses, bet lielāku samaksu par to prasa. Telekomunikāciju tarifu padomei bija par to jāinteresējas un attiecīgi jālemj, bet diemžēl tas nav darīts.

Un tādēļ, lai ilgāk nerunātu, es teikšu vienu - Tautsaimniecības komisijas lēmums ir pamatots, tur ir pateikts, kad, kam un kas ir attiecīgi jāveic. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo lēmumu un ieklausīties it īpaši tajos cilvēkos, ja iespējams, arī manī, jo es esmu šajā izmeklēšanas komisijā un zinu, ko mēs tur lemjam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie deputāti! Linards Muciņš runāja par to, ka šāda lēmuma pieņemšana, kādu piedāvā Tautsaimniecības komisija, mūs attālinās no tiesiskas valsts, ka tas nav savienojams ar konstitucionālu un demokrātisku iekārtu... Sakiet, lūdzu, bet vai tas ir konstitucionāli un demokrātiski - sešu gadu laikā neizstrādāt nekādu formulu, kas piešķirtu atlaides vai kompensācijas par nekvalitatīviem sakariem? Sakiet, vai tas ir konstitucionāli un demokrātiski - pieļaut tādu kārtību, ka līgums ir augstāks par likumu “Par telekomunikācijām”? Vairākos punktos mēs esam to konstatējuši. Vai tas ir demokrātiski un konstitucionāli - neizmantot tiesības rēķināties ar ekonomisko situāciju valstī un dažādu iedzīvotāju slāņu maksātspēju? Lietuvā ir atlaides, bet Latvijā, kur ir viszemākās algas un visdārgākais benzīns, šādu atlaižu nav. “Lattelekom”, kurā 51% ir valsts kapitāla daļa, ir nostādījis sevi pret Latvijas iedzīvotājiem. Vai tādai būtu jābūt arī parlamenta un valdības pozīcijai? Mēs saņemam pietiekami daudz vēstuļu, kurās cilvēki raksta, ka viņi ir kā izplūkātas vistas, kurām rauj ārā pēdējās spalvas.

Kas parakstīja šo iesniegumu par Juridiskās komisijas priekšlikumiem? Visi “Latvijas ceļa” cilvēki. Es negribu saasināt šo situāciju, liekas diskusijas izraisīt un savu mīlestību vai nemīlestību apliecināt, bet galvenie trīs varoņi vai nevaroņi, kuri stāvēja klāt pie šā līguma noslēgšanas, ir zināmi. Redziet, kompensācijas par zaudējumiem, ko radīs šī līguma pārtraukšana vai pienākumu nepildīšana no Latvijas puses, ir tālredzīgi ierakstītas šajā līgumā, bet tās ir tālredzīgi ierakstītas no ārzemju puses, nevis no Latvijas valdības puses, un mēs visi maksāsim par to. Tad, kad mēs parlamentārās izmeklēšanas komisijā noklausāmies cilvēkus, kas ir līdzatbildīgi vai tuvu stāvējuši šā līguma parakstīšanai, dzirdam dažādus argumentus. Viens ticējis “šoka terapijai” un tāpēc to darījis, citam ne sapņos nav rādījies tas, ka Eiropas kopienā var tikt pieprasīts pārtraukt monopolstāvokli telekomunikāciju jomā. Sapņos nav rādījies, naivi bijuši, bet neviens negrib kritiski atzīt to, ka šis līgums pašā būtībā nav mums izdevīgs. Mēs, redziet, nāves sodu atceļam ar vakardienu, bet šo monopolstāvokli mēs “muļļāsim” līdz 2003.gadam, kamēr atcelsim. Kur ir konsekvence? Dažreiz, klausoties mūsu cilvēkus, atbildīgus cilvēkus, rodas iespaids, ka mēs Eiropas Savienībā neesam vairāku Eiropas birokrātu vai birokrātijas likumu dēļ. Bet vai galvenais nosacījums, lai mēs būtu pienācīgi sagatavoti Eiropas Savienībai, nebūtu tas, ka mūsu cilvēki savās mājās, savā zemē jūtas brīvi, droši un aizsargāti? Līdzšinējais mehānisms “Lattelekom” jomā cilvēkus nepadara aizsargātus.

Jābalso par Tautsaimniecības komisijas piedāvāto lēmuma projektu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi. (Starpsauciens: “Nu jau pietiks!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu kolēģis Muciņš mums labi mācīja, kā juridiskos jautājumus vajag izskatīt - nu, tas tā interesanti ir, - bet nevienu vārdu viņš nepateica par to, kas notika 1994.gada 11.janvārī, kad tika likvidēta Latvijas un Latvijas tautas tiesība uz viņai piederošo īpašumu. Viņš nepateica nevienu vārdu arī par to izmeklēšanu un dokumentu, kas tika parakstīts 1996.gada 11.martā, un profesors Beķeris tur pierakstīja tādu piezīmi: manuprāt, jātiek skaidrībā, kāpēc parakstīts līgums bez apspriešanas ar speciālistiem. Kas tas bija? Dienesta nekompetence, korupcija vai nolaidība? Es jums varu pateikt, ka tas viss bija kopā. Tā tas bija 1994., 1995.gadā, un tā tas ir arī šodien.

Un vēl viena lieta. Cilvēki uzdod jautājumu: kur paliek starpnieciskā nauda - 10 vai 5%, ko ārzemnieki samaksā līguma parakstītājiem? Ja 160 miljoni tika noziedoti no Latvijas, tad 10% sastāda 16 miljonus un 5% - 8 miljonus. Varbūt to vajag ieskaitīt valsts kasē, vismaz mēs budžetu kaut kādā veidā stiprināsim.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre. Otro reizi.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribu cerēt, ka mēs dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī, kurā ņem vērā sabiedrības lielākās daļas intereses, it sevišķi to cilvēku intereses, kas ir skartas ar “Lattelekom”, tie ir pensionāri, tie ir vientuļi cilvēki, tie ir lauku iedzīvotāji. Ar šo lēmuma projektu Saeimas deputāti prasa sakārtot Telekomunikāciju tarifu padomes darbību, palielināt Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu atbildību par to, ko viņi dara, un sakārtot tarifus atbilstoši likumā noteiktajam. Es domāju, ka Ministru kabinets tomēr ņems vērā to, par ko deputātu vairākums šodien nobalsos, jo mēs taču izteicām uzticību Ministru kabinetam un atbalstām viņu pieņemtos lēmumus. Es vēlreiz lūdzu deputātus balsot par Tautsaimniecības komisijas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt, ka mums apspriešanai un balsošanai šodien ir tikai divi lēmuma projekti; par Juridiskās komisijas iesniegto lēmuma projektu mēs nenobalsojām, tas nav apspriežams. Tātad mūsu izšķiršanās šajā balsojumā ir tikai par to, vai ņemsim par pamatu izmeklēšanas komisijas iesniegto lēmuma projektu vai Tautsaimniecības komisijas iesniegto. Tautsaimniecības komisijas sēdē piedalījās “Lattelekom” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un atbalstīja Tautsaimniecības komisijas lēmuma projektu, kurš par pamatu ņem izmeklēšanas komisijas iesniegto materiālu, bet to nedaudz papildina. Tāpēc, protams, vislabāk būtu, ja mēs uzreiz nobalsotu par to, ka Tautsaimniecības komisijas lēmuma projekts ņemams par pamatu.

Un tagad nedaudz runāšu par debatēs izskanējušajām domām.

Vispirms es gribu atbildēt Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram, kurš teica, ka mēs neesam pietiekami ievērojuši demokrātiskas normas un esam Satiksmes ministrijai tieši ar parlamenta lēmumu uzdevuši pildīt dažādus uzdevumus. Bet šie uzdevumi ir noteikti likumā “Par telekomunikācijām” - 2.pantā ir atsauce uz 9.pantu, kā arī 7.pantā... Satiksmes ministrijai tikai tāpēc ir uzdots grozīt Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu, ka viņai paredzēta šī nolikuma apstiprināšana. Tātad no juridiskā viedokļa šeit viss ir kārtībā.

Tautsaimniecības komisijas lēmuma projekta 1. un 2.punkts faktiski pilnībā atkārto izmeklēšanas komisijas ierosinājumu atcelt pašreizējo Telekomunikāciju tarifu padomi. Te bija iebildums, ka nav laiki noteikti. Ir laiki noteikti: mēneša laikā izveidot jaunu Telekomunikāciju tarifu padomi un, šajā padomē izvirzot locekļus, nepieļaut interešu konfliktu, pat netiešu konfliktu. Es aicinu izdarīt šo balsojumu, pieņemt par pamatu vienu no lēmuma projektiem, un tad, ja gribēsim, varēsim turpināt debates par to, kuru mēs atbalstīsim. Bet, manuprāt, tad vairs debates nebūs vajadzīgas, jo deputāti visi grib iet pusdienās un jau šajā posmā tik gari debatēja par to, kurš lēmuma projekts pieņemams par pamatu. Aicinu atbalstīt mūsu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs ķeramies pie jautājuma izlemšanas balsojot, jautājums ir Ūdres kundzei: vai jūsu uzstāšanos debatēs var uzskatīt kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projekta atsaukšanu? (No zāles deputāte I.Ūdre: “Jā!”) Paldies. Tādā gadījumā mums ir jābalso par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Pirms slēdzam sēdi, paziņoju, ka Saeimas Prezidijā ir saņemti divi deputātu jautājumi.

Deputātu jautājums, ko parakstījuši 11 deputāti un kas adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Vilim Krištopanam: “Finansu ministra Godmaņa atbildē, kas datēta ar šā gada 23.martu, uz 7.Saeimas deputāta Rastopirkina jautājumu ir atzīts, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus ar Augstākās padomes 1993.gada 12.februāra lēmumu nr.76 apstiprinātajos “Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumos” un Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos nr.68 “Noteikumi par valsts nodevu par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā”, daļā par to, ka par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā, kuru veic sakarā ar nepilsoņa pases saņemšanu, tiek ņemta valsts nodeva.

Šie grozījumi ir nepieciešami, jo ir izveidojusies situācija, ka valsts nodevu neiekasē gadījumos, kad iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā veic sakarā ar Latvijas Republikas pilsoņa pases saņemšanu, un iekasē, kad šo reģistrāciju veic sakarā ar nepilsoņa pases saņemšanu.

Mūsuprāt, šī situācija diskriminē nepilsoņu tiesības.

Sakarā ar iepriekš minēto lūdzam paskaidrot: kādus pasākumus veic Ministru kabinets, lai novērstu izveidojušos situāciju, un kad var cerēt, ka Ministru kabinets izdarīs finansu ministra atbalstītos grozījumus?”

Jautājumu nododam Ministru prezidentam Vilim Krištopanam.

Otrs ir jautājums, ko iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti kā steidzamu. Deputātu jautājums ekonomikas ministram Aināram Šleseram par Valmieras teātra celtniecības pabeigšanu: “Lūdzam sniegt informāciju par VIP investīcijām Valmieras teātra celtniecības darbu pabeigšanai. Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

Kādu iemeslu dēļ netiek atbalstīts Valmieras teātra celtniecības darbu finansēšanas jautājums VIP ietvaros? Pieteikums celtniecības darbu pabeigšanai iesniegts Ekonomikas ministrijā pēdējo divu gadu laikā.

Kādā veidā jautājums tiek risināts attiecībā uz VIP 2000.gadā saistībā ar Latvijas Republikas kultūrpolitikas stratēģiju attiecībā uz kultūras procesu Latvijas Republikā?

Lūdzam sniegt rakstisku atbildi, pamatojoties uz Latvijas Republikas 7.Saeimas Pieprasījumu komisijā izskatītajiem jautājumiem šā gada 27.aprīlī.” Jautājumu nododam ekonomikas ministram Aināram Šleseram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, ir jānoklausās daži paziņojumi. Vārds Dzintaram Ābiķim - Tautas partijas frakcijas deputātam.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, attiecībā uz 16.priekšlikumu Dzintars Rasnačs un Vidiņš ir balsojuši “pret”. Lūdzu to atzīmēt! Un arī attiecībā uz 17.priekšlikumu ir balsojuši “pret” Kristovskis, Rasnačs un Vidiņš. Nevis “par”!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidija vārdā paziņoju, ka 4.maijā pulksten 12.00 notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas dienai veltītā svinīgā Saeimas sēde.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt izdrukas rezultātu.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Boriss Cilevičs, Boriss Rastopirkins, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Silva Golde, Māris Vītols, Atis Slakteris, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Juris Sinka, Māris Grīnblats.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 3.sēde

1999.gada 29.aprīlī

 

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Muciņš - 1.lpp.

- dep. A.Seile - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu”

(552. un 552.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa

īpašumu””

(559. un 559.-a dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”

(560. un 560.-a dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par 1976.gada Konvenciju par

atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām

(LLMC 1976)”

(562. un 562.-a dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par 1954.gada 28.septembra

Konvenciju par bezvalstnieka statusu”

(563. un 563.-a dok.) - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksātā atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Vītolam”

(576. dok.) - 3.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Dz.Kuduma ievēlēšanu

par balsu skaitītāju” - 3.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Valsts cilvēktiesību biroja

direktora Olafa Brūvera atlaišanu” (Nav pieņemts)

(569. dok.) - 4.lpp.

Ziņo - dep. V.Lāzo - 4.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 5.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Satversmes aizsardzības

biroja direktora iecelšanu” (L.Kamaldiņš)

(573. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 6.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 7.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 9.lpp.

- dep. L.Muciņš - 12.lpp.

- dep. J.Dobelis - 14.lpp.

 

Balsu skaitītāju pārstāvja R.Ražuka informācija par

Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu - 16.lpp.

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr. 22) - 16.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 16.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās

padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu”

(2.lasījums) (Steidzams)

(463. un 541. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 17.lpp.

Debates - dep. V.Makarovs - 19.lpp.

- dep. A.Seile - 22.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku

piemiņas zīmi” (3.lasījums)

(566. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 24.lpp.

Debates - dep. R.Ražuks - 24.lpp.

- 27.lpp.

- 28.lpp.

- dep. M.Lujāns - 28.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 29.lpp.

 

 

Likumprojekts “Darba devēju organizāciju un to

apvienību likums” (3.lasījums)

(571. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. J.Stalidzāne - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”

(1.lasījums)

(516. un 555. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 33.lpp.

 

Likumprojekts “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas

Karalistes valdībai” (1.lasījums)

(519. un 556. dok.) - 34.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 34.lpp.

Debates - dep. I.Bērziņš - 35.lpp.

- dep. L.Bojārs - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Par pašvaldības aptauju” (2.lasījums)

(104. un 564. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 36.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 37.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 38.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta

padomes vēlēšanu likumā” (1.lasījums)

(518. un 565. dok.) - 50.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 50.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

(490. un 567. dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 51.lpp.

Likumprojekts “Par Valsts prezidenta vēlēšanu

laiku un lietu nodošanas kārtību” (2.lasījums)

(263. un 568. dok.) - 53.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 53.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 54.lpp.

- 61.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu

likumā” (2.lasījums)

(361. un 572. dok.) - 63.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 63.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 64.lpp.

- dep. L.Muciņš - 64.lpp.

- dep. L.Bojārs - 65.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas

konvenciju par pagaidu ievēlēšanu” (1.lasījums)

(493. un 574. dok.) - 69.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 69.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”

(1.lasījums)

(515. un 575. dok.) - 69.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 70.lpp.

 

Par darba kārtību - 70.lpp.

 

Lēmuma projekts “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

par Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma

izpildes analīzi un SIA “Lattelekom” tarifu politiku, kā

arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju

rīcības atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām”

(Atsaukts)

(508.-b dok.)

Alternatīvais lēmuma projekts “Par Telekomunikāciju tarifu

padomes locekļu atcelšanu no izpildāmā amata un jaunas

Telekomunikāciju tarifu padomes izveidošanu likumā “Par

telekomunikācijām” paredzētajā kārtībā”

(584. dok.) - 70.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 71.lpp.

Debates - Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs M.Pūķis - 71.lpp.

- dep. I.Ūdre - 72.lpp.

- dep. I.Burvis - 73.lpp.

- dep.L.Bojārs - 74.lpp.

- dep. L.Muciņš - 75.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 77.lpp.

- dep. P.Tabūns - 80.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 81.lpp.

- dep. L.Bojārs - 83.lpp.

- dep. I.Ūdre - 84.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

V.Krištopanam par to, kādus pasākumus veic Ministru

kabinets, lai izdarītu grozījumus “Iedzīvotāju pierakstīšanas

un izrakstīšanas noteikumos” un “Noteikumos par valsts

nodevu par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā” - 85.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas

ministram A.Šleseram “Par Valmieras teātra

celtniecības pabeigšanu”

(585. dok.) - 86.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 87.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 87.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 87.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi