Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas trešā sēde

1999.gada 28.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 28.janvāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāizskata saņemtie priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt šā gada 28.janvāra sēdes darba kārtībā izmaiņas - izslēgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 11.februāra sēdes darba kārtībā.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam šādu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 28.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” , likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, likumprojektu “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”, likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”, likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā” un likumprojektu “Par valsts budžetu 1999.gadam”, kā arī lēmuma projektu par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta otrajam lasījumam, izskatīt pirms darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi”.”

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Saskaņā ar darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kā arī pārējos Budžeta likuma projektu pavadošos likumprojektus. Saskaņā ar Kārtības rulli debates ir veicamas par visiem šiem likumprojektiem kopumā. Balsošana notiks par katru likumprojektu atsevišķi.

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja visu valdības iesniegto, ar budžetu saistīto likumprojektu paketi, tāpēc galvenais konstatējums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izdarīja, ir vairākās daļās. Tas ir sekojošs.

Runājot par budžeta likuma projektu, komisija vispirmām kārtām konstatēja, ka visas prasības, kuras nosaka budžetu un finansu vadības likumi un kuras izvirzāmas valdībai, kad tā iesniedz budžetu, ir izpildītas no formālā viedokļa.

Diskutējot par paketes likumprojektu būtību, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konstatēja, ka valdība ir sabalansējusi izdevumu pozīcijas un ieņēmumu pozīciju potenciālo palielinājumu šajos nodokļu likumos un citos likumos un saskaņojusi un sabalansējusi šīs pašas pozīcijas ieņēmumos un izdevumos ar Budžeta likuma projektā esošajiem skaitļiem.

Būtiskākie konstatējumi par pašu Budžeta likumu. Pamatbudžeta sadaļa. Valsts pamatbudžets ir finansiāli sabalansēts. Tas ir faktiski viens no svarīgākajiem politiskajiem secinājumiem par šo likumprojektu.

Otrs secinājums - par pamatbudžetu. Plānotie ieņēmumi ir 717,2 miljonu latu apmērā; šī summa atšķiras tikai par 1 miljonu no tā līmeņa, kas bija 1999. gada budžeta projektā iesniegts rudenī 6.Saeimai. Izmaiņas, kuras skārušas šo budžeta projektu un kuru dēļ tas atšķiras no iepriekš sagatavotā, faktiski attiecas tikai uz ieņēmumu sadaļu, komponentiem un izdevumu strukturizāciju.

Runājot par konsolidēto valsts budžetu, tātad par valsts pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem kopumā, komisija konstatēja tādu situāciju, ka šajā sadaļā finansu deficīts ir 60,5 miljoni, fiskālais deficīts ir 113 miljoni, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta. Šeit es gribu atgādināt komisijā diskutēto - to, ka šis līmenis ir Eiropas monetārās savienības maksimāli pieļaujamais līmenis budžeta fiskālajam deficītam. To mēs sasniedzām pirmajā gadā pēc vēlēšanām.

Runājot par vairākām pozīcijām makroekonomiskajos pieņēmumos un prognozēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas galvenais konstatējums bija tāds: Finansu ministrijas makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes visumā ir konservatīvi, bažas izraisa galvenokārt divas pozīcijas.

Pirmā ir tā, ka paredzētais tekošā konta deficīts 1999.gadā ir faktiski 10% līmenī. Otrs būtiskais, bažas izraisošais konstatējums ir tas, ka paredzētais valsts parāda pieaugums ir ne vairāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta.

Komisijas locekļus tas darīja bažīgus tajā aspektā, ka visiem ir zināma pašreizējā tirgus situācija pasaulē, līdz ar to - arī iekšējā tirgū, ja valdībai vajadzēs aizņemties.

Kopumā komisijas balsojums bija pozitīvs - komisija nolēma projektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Komisija nobalsoja arī par steidzamības piešķiršanu visiem likumprojektu paketes dokumentiem. Tādēļ es lūdzu izskatīt visus šīs paketes likumprojektus - tie ir gan nodokļu likumu grozījumi, gan citu likumu grozījumi, gan arī paša Budžeta likuma projekts - un noteikt steidzamību visiem šiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Mums acīmredzot vispirms ir jānobalso par ierosinājumu piešķirt Budžeta likuma projektu pavadošajiem likumprojektiem steidzamību. Par steidzamību ir jāizlemj pirms debatēm. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Tā kā Juridiskais birojs izteica viedokli, ka, lemjot par steidzamību, būs jābalso par katru likumprojektu atsevišķi, tagad uzsāksim debates.

Vārds Latvijas Republikas finansu ministram Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ļoti jāatvainojas, bet šajā, pēc manām domām, ļoti svarīgajā jautājumā es gribētu aizņemt jūsu laiku apmēram stundu.

Sēdes vadītājs. Tās ir jūsu tiesības.

I.Godmanis. Es esmu absolūti pārliecināts par to, ka šis jautājums, ko mēs šodien apspriežam, ir tik svarīgs, lai mēs tik tiešām šo laiku tam arī veltītu. Atļaujiet varbūt man sākt!

Jūsu analīzei un ekspertīzei tiek nodots budžets 1999.gadam. Kā jau šeit teica Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs, faktiski, salīdzinot budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, ja mēs runājam par pamatbudžetu, atšķirības starp Saeimā iesniegto septembra budžetu, kas tika noraidīts, un šo budžetu nav lielas, bet tomēr šīs atšķirības ir pietiekoši fundamentālas, lai es varētu atļauties raksturot šīs lietas. Manas uzstāšanās mērķis būtu sadalīt šos jautājumus sekojošās daļās.

Ja atļausiet, es sākumā raksturošu, kā Krievijas krīze un vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un tās tempi iespaidoja budžeta veidošanu un makroekonomisko prognozi.

Otrs. Es gribētu īsumā raksturot tādas fundamentālas lietas kā kopprodukta struktūras ieņēmumu daļā un kopprodukta struktūras izdevumu daļā.

Trešais. Es gribētu nedaudz runāt par tekošā konta bilanci un par kapitāla finansu konta bilanci, kas viennozīmīgi saistītas ar mūsu budžetu, ar budžeta veidošanu. Un tad, ja man atļauts, es gribētu jums raksturot budžeta uzbūvi un budžeta struktūru gan pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, īpašu vērību pievēršot deficīta daļām, speciālā budžeta finansējuma avotiem.

Tad es gribētu pieskarties vēl arī fiskālajam deficītam kopumā - pamatbudžeta un kopbudžeta fiskālajam deficītam. Īpaši es gribētu pieskarties valsts parādam - gan iekšējam, gan ārējam parādam, gan arī valsts iekšējā parāda apkalpošanas izmaksām.

Tālāk es ļoti īsi gribētu raksturot mūsu izdevumu daļu abos budžetos, akcentējot varbūt lielākās izmaksas, kas iecerētas 1999.gadā.

Tālāk es gribētu raksturot visu šo bloku, kas saistīts ar pašvaldībām - ar pašvaldību budžetu un valsts mijiedarbību ar pašvaldību finansu sistēmām. Beigās vēl divi jautājumi - par valsts investīciju programmu, par valsts investīciju programmu finansējumiem, finansējuma veidiem, un par likumprojektiem, kuri ir nodoti jūsu izskatīšanai un kuri viennozīmīgi ir saistīti ar budžetu.

Cienījamie deputāti! 26.novembrī, kad tika apstiprināta valdība, mūsu pirmais uzdevums bija pēc iespējas ātrāk detalizētu programmu līmenī, kā to nosaka likums, izstrādāt valsts budžetu. Tajā pašā laikā bija skaidri zināmi simptomi, kas liecināja par to, ka tepat blakus mūsu lielajam kaimiņam - Krievijai ir radusies liela fundamentāla finansu un ekonomiskā krīze, kas gan tieši, gan netieši skar mūsu ekonomiku, arī finanses. Bija skaidri arī tādi simptomi, ka kopēji pasaulē ekonomiskā konjunktūra neuzlabojas, bet atsevišķos reģionos - pat pasliktinās.

Kādi bija mūsu rīcības motīvi, pārskatot budžeta ieņēmumu un budžeta izdevumu daļu? Kādi bija tie objektīvie dati, uz kuriem mēs balstījamies? Pirmkārt, mēs balstījāmies uz Valsts kases datiem. Valsts kase katru mēnesi un katru dienu sniedz operatīvās ziņas par ieņēmumiem un izdevumiem. Šie izdevumi, kurus raksturo Valsts kase, ir tuvu pie 90% par visiem izdevumiem un ieņēmumiem šajā valstī.

Jūsu, deputātu, uzmanībai man jāsaka, ka, sākot ar oktobri, pirmo reizi šajā valstī, vismaz beidzamajos divarpus gados, mēs ieraudzījām negatīvu bilanci. Oktobrī ieņēmumi un izdevumi finansiāli sastādīja mīnus 1,7 miljoni, novembrī - mīnus 6 miljoni, decembrī mīnus 24 miljoni. Tas bija pirmais simptoms, kas mums lika pārskatīt uzdevumus, to, vai šī ieņēmumu un izdevumu prognoze, kas tika sastādīta vasaras vidū, var tikt turpināta, veidojot šo budžetu.

Otrs faktors, kam mēs pievērsām uzmanību. Mēs speciāli lūdzām Valsts ieņēmumu dienestu, kas administrē valsts pamatbudžeta ieņēmumus, sniegt mums informāciju par 1998.gada ieņēmumu apjoma izpildi. Decembrī Valsts ieņēmumu dienests iesniedza informāciju, ka VID teritoriālās iestādes, tas ir, visi valsts dienesti, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās sastāvdaļas, reāli iekasēs ne mazāk kā 20 miljonus no plānotā, tas ir, 3% mazāk, nekā tika plānots. Tas ir otrs simptoms, kas faktiski parāda, ka mūsu ieņēmumi nepildās tā, kā mēs bijām plānojuši 1998. gada sākumā un 1998.gada vidū.

Trešais faktors, ko mēs ņēmām vērā, veidojot budžetu, bija Latvijas Bankas sniegtie dati. Latvijas Bankas sniegtajos materiālos mēs pievērsām uzmanību diviem samērā satraucošiem faktoriem, kas parādījās, tieši sākot no septembra - tātad septembrī, oktobrī.

Pirmais. Tas ir jautājums par M2X jeb tā saukto plašās naudas bāzi, attiecībā uz kuru Latvijas Banka skaidri parāda, ka šī plašā naudas bāze jūlijā sastādīja 996 miljonus, turpretī augustā tikai 953 miljonus, septembrī - 921 miljonu, oktobrī - 881 miljonu. Mēs skaidri redzam, ka samazinās naudas bāze. Tas vistiešākajā veidā atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbību un, neapšaubāmi, caur uzņēmējdarbību - uz budžetu. Tāpat, ņemot vērā Krievijas krīzes iespaidu, mēs ieraudzījām arī otru Latvijas Bankas faktoru, kas ir, neapšaubāmi, ļoti būtisks, - ir runa par Latvijas Bankas aktīviem. Un runa ir par tīriem ārējiem aktīviem. Mēs skaidri un gaiši redzam ainu, ka šie aktīvi no septembra sāk samazināties: jūlijā tie bija 537 miljoni, taču jau augustā bija 530 miljoni, septembrī - 483 miljoni, oktobrī - 450 miljoni.

Un ceturtais faktors, kas lika mums pārskatīt budžetu, ir tas, ka Valsts ieņēmumu dienests katru mēnesi mums sniedz ziņojumus par Krievijas finansiāli ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šeit ir skaidri un gaiši parādīts, kā izmainās un kā katastrofāli samazinās mūsu eksporta apjoms uz Krieviju. Kā piemēru es varētu minēt to, ka pēc Latvijas muitas statistikas datiem, eksporta apjoms uz Krieviju novembrī samazinājies tieši divarpus reizes, salīdzinot ar 1998.gada augustu. Tas, neapšaubāmi, atstāj fundamentālu iespaidu uz mūsu eksportētājiem - un fundamentālu iespaidu sakarā ar šo problēmu tas atstāj uz tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas tieši ar Krieviju.

Šie dati mums parāda, ka ne tikai šis eksports samazinās. Mums parādās arī to debitoru apjoms, kuri ir no Krievijas un kuri mūsu uzņēmumiem ir parādā, un šis apjoms ir gandrīz 50 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumi nesaņem atpakaļ parādus no Krievijas. Tas, ka šī summa ir nedaudz samazinājusies pēdējos divos mēnešos, diemžēl neliecina, ka uzņēmumi saņem šo naudu, bet drīzāk liecina par to, ka šī nauda tiek pārvērtēta, ņemot vērā Krievijas rubļa kursu. Faktiski šī nauda mums nenāk atpakaļ.

Un pēdējais. Mēs pievērsām uzmanību tam, cik ir to uzņēmumu, kuri ir daļēji apstādinājuši savu darbu, un cik ir to uzņēmumu, kuri ir pilnībā apstādinājuši savu darbu. Redzam, kāda ir šī tendence no 24.septembra: toreiz bija 14 tādu uzņēmumu, kas pilnībā pārtrauca darbu, turpretim jau 15.janvārī tādu bija 35. Un, ja mēs skatāmies, cik ir darbu daļēji pārtraukušu uzņēmumu, tad diemžēl redzam, ka septembrī tādu bija 54, taču jau 15.janvārī to skaits bija izaudzis līdz 152. Tas pats diemžēl jāsaka arī par atlaisto un bezalgas atvaļinājumā esošo darbinieku skaitu: atlaisto darbinieku skaits, kas bija 2,3 tūkstoši septembra beigās, bija izaudzis līdz 10,9 tūkstošiem 15.janvārī.

Visu to es gribu teikt jums, deputāti, lai es varētu pierādīt, ka mūsu makroekonomiskā prognoze, par ko es tūlīt runāšu un kas praktiski sakrīt ar mikroekonomiskās prognozes apjomiem, ko mums sniedz Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests, atbilst šiem četriem sliktajiem faktoriem.

Es gribu pateikt, ka šī ieņēmumu daļa, par ko es tagad runāšu, pēc manas dziļas pārliecības un nelielās pieredzes, ir tāda, ka to pašreiz palielināt nebūs iespējams. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi - šo ieņēmumu bāzi ievērot līdz galam. Tā makroekonomiskā prognoze, kas tika veikta vasaras sākumā un vasaras vidū, bija optimistiska, un toreiz šos faktorus praktiski neņēma vērā. Un jāņem vērā šī pozitīvā tendence, kāda ir mūsu valstī, - kopprodukts sāka augt 1996.gadā: 1996.gadā - pāri par 2%; 1997.gadā - jau tuvu pie 5%, pat pāri par pieciem, un 1998.gadā plānotais pieaugums bija nedaudz zemāks par 6%. Pārprognozējot makroekonomisko prognozi, no šiem faktoriem, ko es pateicu, izriet, ka šāda kopprodukta Latvijā nebūs. Jānem vērā tas, ka makroekonomiskā prognoze un arī Valsts ieņēmumu dienesta prognoze mums uzrādīja stipri sakrītošus skaitļus un ka tajā ieņēmumu daļā, kurā ir runa par nodokļiem, mums būs samazinājums - apmēram 35 miljoni; tie ir 5% no mūsu budžeta. Un pats būtiskākais ir tas, ka nodokļu pieaugums, kas tika plānots, gandrīz 10%, diemžēl pēc mūsu veiktās korekcijas nebūs lielāks par 5%. Es gribētu, lai jūs nedaudz iedziļinātos šajā jautājumā, jo tas galu galā nosaka mūsu valsts makroekonomisko attīstību! Lai mēs varētu precīzi aprēķināt šos makroekonomiskos rādītājus, mums nācās tomēr izvēlēties zināmu modeli. Viena lieta ir tā, ka mēs zinām, ka nodokļu naudas būs par 35 miljoniem mazāk. Otra lieta, kas ir mūsu modeļa pamatā, ja mēs neminam šos četrus ar Krieviju saistītos faktorus, par ko es runāju. Mēs ņēmām vērā mūsu bāzē sekojošu lietu - to, ka eksports uz NVS valstīm samazināsies uz pusi, ka imports no NVS valstīm, neskatoties uz to, ka Krievija un citas Austrumu valstis uzskata, ka šajā brīdī tām ir pēc iespējas vairāk jāiegūst ārzemju valūta, ārvalstu valūta, lai segtu savus deficītus, diemžēl nepieaugs, bet labākajā gadījumā reāli paliks apmēram mīnus viena, mīnus divu procentu līmenī, ko parāda mūsu kravu apgrozījumi, ko parāda mūsu arī atsevišķo produktu pārkraušana, bet būtība ir tajā apstāklī, ka virzienā no Rietumiem uz Austrumiem, praktiski sākot ar patēriņa preču eksportu uz Krieviju un beidzot ar mūsu transporta, ekspeditoru un visiem citiem pakalpojumiem, kā mēs redzam, tur ir samazinājums līdz pat 6% no tās bāzes, kas bija 1998.gada sākumā, un to nekompensēja ar importu no Krievijas un NVS valstīm. Tātad šajā modelī mēs ielikām - eksports uz pusi mazāks, bet šajā modelī nevarējām uzskatīt, ka mēs varam pārprofilēt mūsu ārējo tirdzniecību uz Rietumiem. Tas nav reāli un ātri izdarāms, tāpēc mūsu makroekonomiskajā prognozē ir ielikts tikai viens līdz divi procenti liels tirdzniecības pieaugums, bet ne uz NVS zonām. To ir ļoti būtiski saprast, lai nebūtu teorētisku spriedelējumu par to, ka var ļoti vienkārši, elementāri ātrā tempā pārprofilēt mūsu ārējo tirdzniecību.

Trešais. Mēs ņēmām vērā arī monetārās politikas faktus par to, ka lielus zaudējumus Krievijā ir cietušas mūsu bankas, un, ciešot zaudējumus Krievijā, bankām skaidri un gaiši ir divas lietas, kas atstāj iespaidu uz visu mūsu iekšējo ekonomiku. Pirmā lieta ir tā, ka tiek celtas procentu likmes bankās, tiek liktas klāt tā saucamās riska “mardžas”, jo bankas, pirmkārt, grib segt savus zaudējumus no tiešajiem ieguldījumiem Krievijā ar vērtspapīriem un obligācijām, kurus tās ir iegādājušās. Un otrs - bankām “portfelī” ir arī klienti, kas strādā ar Krieviju, gan tieši, gan netieši, un šiem klientiem pretī jāveido uzkrājumi, lai varētu kaut cik kompensēt savus finansiālos rādītājus. Jau pēc septembra un oktobra mēs skaidri redzam, ka kredītu likmes jauniem kredītiem, ko tagad sniedz klientiem un atjaunotiem kredītiem, ir pieaugušas aptuveni par 5-6% punktiem. Tas nozīmē, ka reāli uzņēmējiem ir mazāk naudas iespēju importam, ka mazāks ir uzņēmēju apgrozāmais kapitāls, lai pārdotu savas preces un pakalpojumus Latvijā uz vietas. Un, neapšaubāmi, mazāk naudas ir arī mūsu eksportētājiem.

Ja visus šos modeļus ņem vērā, tad mēs ieraugām neko citu, kā vien to, ka labākajā gadījumā šī mūsu prognoze ir ne pesimistiska, ne optimistiska, bet stingra un tāda, kas uzliek daudzus un saistošus pienākumus, ka kopprodukts mums varētu būt ne vairāk kā 4% šajā valstī. Kā pierādījums tam, ka mūsu kopprodukta prognoze, ko mēs veicām decembrī, nav speciāli samazināta, ir arī Finansu ministrijas valsts budžeta apskats, ko katru mēnesi neatkarīgi izdod šī ministrija un kur ir pēdējie fakti par kopprodukta izpildi 1998.gadā. Tur mēs skaidri redzam, ka jau sākumā, pirmajā kvartālā, kopprodukts gāja gandrīz līdz 11% plusā, ka trijos mēnešos tas bija tikai 4,9, bet pēdējā, ceturtajā ceturksnī,... faktiski jau trešajā ceturksnī ir runa tikai par 1,9% pieaugumu. Tātad reāli mums var iznākt, ka 1998.gadā šis pieaugums ir nedaudz mazāks par 5%, un mēs nekādā gadījumā nevaram domāt, ka 1999.gadā mēs varam iziet uz lielāku ciparu par 4%.

Reāli, kad mēs izrēķinājām šo makroekonomisko prognozi... Ja jūs apskatīsities skaidrojumā, cienījamie deputāti, kas jums visiem ir arī priekšā, tad jūs ieraudzīsiet kādu lietu, par kuru, es šaubos, vai šeit kāds ļoti būtiski ir diskutējis. Ir runa par iekšzemes kopprodukta pieaugumu struktūru ienākumu griezumā. Tātad iekšzemes kopproduktam ir divas puses: viena puse ir tā saucamā ienākumu puse, otra - izdevumu puse. Ļoti būtisks fakts! Ja jūs 23.lappusē apskatīsities, jūs ieraudzīsiet, ka 1999.gadā otrajā tabulā visi tie faktori, kuri veido iekšzemes kopproduktu, ir ar stipri mazāku pieauguma tempu, nekā tas bija 1998.gadā. Tā, piemēram, darba alga un jauktais tīrais ienākums, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem, kas veido kopproduktu, ir 47,7%. Tā ir visa tā nauda, ko saņem cilvēki, kas strādā, atskaitot viņu sociālos maksājumus, kas sastāda 47% no kopprodukta. Tie pieaug tikai par 7% faktiskajās cenās, bet, ja mēs skatāmies, ka 1998.gadā bija 12% pieaugums, ka 1996.gadā bija 21%, ka 1995.gadā - 38 procenti...

Ja mēs paskatāmies arī par sociālajiem maksājumiem, tad redzam, ka, pat nerēķinoties ar parādniekiem, šis pieauguma temps samazināsies no 9,6% līdz 8,7%. Mēs varētu teikt, ka mēs šeit skaidri redzam arī ienākumus griezumā līdz pat tādām lietām kā pamatkapitāla patēriņš, kas raksturo amortizācijas normu, amortizācijas apjomu.

Ja mēs skatāmies ražošanas tiešos nodokļus, kas ir saistīti ar īpašumu - tos jūs redzat arī šajā tabulā -, mēs redzam, ka tad, ja mēs sasummējam kopā visus šos rādītājus un atskaitām subsīdijas, mēs skaidri redzam, ka mūsu ienākumu griezumā šis kopprodukts, kas pēc mūsu prognozēm sastāda 3,8 miljardus, ir ar stipri mazāku pieaugumu, rēķinot faktiskajās cenās, nekā tas bija iepriekšējos gados. Ieklausieties tikai ciparos! Ja mēs ņemam faktiskās cenas, tad kopprodukta pieaugums 1994.gadā bija 39%, 1995., ņemot vērā banku krīzi, - 15%, 1996. - 20%, 1997. - 13,5%, 1998. - 9,6% un 1999. - 8,7 procenti. Es runāju par faktiskajām cenām, bet salīdzinošajās cenās tas būtu 4%.

Tas vienkārši parāda divas lietas: pirmā - mēs nevaram izturēt tādus tempus. Otrā - tomēr bāze, no kā mēs ejam uz priekšu, jau ir vairāk attīstīta, tāpēc cerēt, ka mēs varēsim vienmēr nodrošināt tik strauji pieaugumu... Diemžēl mums nekādas iespējas nav.

Ja mēs skatāmies nozaru griezumā, un jūs to skatījāties savos paskaidrojumos, kas ir 21.lappusē, tad jūs tūlīt ieraudzīsiet tādu lietu, ka mēs skatījāmies salīdzinošajās cenās, un tad galvenais IKP veidojošais faktors ir privātie pakalpojumi jeb tā saucamais privātais patēriņš. Tas ir pieaudzis gandrīz vai par 5,9%, un vēl ir pieaugusi celtniecība par 5,4 procentiem. Diemžēl mēs neko labu nevaram teikt par pārējām nozarēm, jo tur šie pieaugumi ir līdz 1,1%, ir pat mīnus 0,2, un tas ir saistīts ar enerģētiku. Es varu teikt tikai to, ka faktiski, ja mēs skatāmies kopprodukta struktūru kā tādu, tad mums ir jābūt pietiekošai pārliecībai, ka šie 4% ir tā robeža, kas mums būtu jāsasniedz 1999.gadā.

Cienījamie deputāti, kāpēc es tik ilgi runāju par šo faktoru? Tāpēc, ka faktiski, veicot tālāko makroekonomisko prognozi, šis 4% faktors, faktiskais pieaugums, šis faktors, kas arī ir izrēķināms un ekstrapolējams, šī reālā inflācija ir 4,5%. Un šeit es gribētu jums sniegt nelielu paskaidrojumu, ja kāds, teiksim, putro divas lietas: 2,8%, kas bija 1998.gada decembrī, un 1997.gada decembri. Tā ir tikai viena mēneša inflācija. Vidējā inflācija pagājušajā - 1998.gadā mums tomēr bija no 4,5 līdz 4,6 procentiem. Mēs paliekam pie šā paša inflācijas cipara, un tālāk mēs esam arī sarēķinājuši, kāda tendence mums ir vērojama kopproduktu veidojošajos faktoros, teiksim, eksportā un importā. Un tad mēs ieraugām, ka arī eksports, ņemot vērā to, ko es teicu, ja mēs runājam par faktiskajām cenām, 1998.gadā pieauga par 8,1%, turpretī 1999.gadā paredzēts ne vairāk kā 4,8%, gandrīz divreiz mazāks. Un tas būs gandrīz trīs reizes mazāk, nekā bija 1997.gadā. Ja mēs runājam par importu, kurš diemžēl šajā valstī ir lielāks nekā eksports, un tas ir vairāku faktoru dēļ, pie kuriem man nav laika šeit apstāties un par to runāt, tad arī šis pieaugums ir samazināts, un tas nav lielāks par 6 procentiem.

Ja mēs skatāmies, kā vispār uzbūvēts kopprodukts, tad jāteic, ka tas ir uzbūvēts tā: kopprodukts sastāv no privātā patēriņa plus investīcija, plus valsts izdevumi, plus eksports, mīnus imports. Tā kā mums eksporta un importa bilance ir negatīva, tā atstāj, protams, negatīvu iespaidu uz kopproduktu. Kuri tad ir tie faktori, kas mūsu kopproduktu var “vilkt” uz priekšu? Tās ir investīcijas, pamatā valstij. Šajā valstī investīcijas lielākoties ir bijušas ārējās un viens no uzdevumiem ir šīs ārējās investīcijas turpināt, turpināt šeit to piesaiti. Tas ir gan politisks, gan finansiāls uzdevums.

Kas attiecas uz privāto patēriņu, tad tas ir būtiski saistīts ar uzkrājumiem šajā valstī, taču uzkrājumu līmenis šajā valstī diemžēl nav pietiekošs, lai tas darbotos kā iekšējo investīciju avots.

Kas attiecas uz valsts izdevumiem, tad jāteic, ka ekonomikā ir zelta likums: tad, kad ekonomiskā konjunktūra iet nevis uz augšu, bet kļūst “lēzenāka” vai pat sāk samazināties, tajā brīdī valstī jāizdod mazāk naudas. Parasti praktiski neviena valdība nespēj to izdarīt. Tādā gadījumā, ja nevar samazināt izdevumus, tie vienkārši ir jāminimalizē līdz maksimumam, cik nu tas ir iespējams, turklāt ne uz investīciju rēķina, bet uz tiešā patēriņa rēķina. Kā mēs to esam mēģinājuši darīt, es jums centīšos raksturot vēlāk.

Tātad - ko es gribētu teikt? Ja mēs runājam par visiem mūsu nodokļiem, par mūsu nodokļu sistēmu, tad jāteic, ka tie ir saistīti ar šiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis, neapšaubāmi, ir saistīts ar iekšējo apgrozījumu, ar iekšējo patēriņu un importu. Es jums jau teicu, ka iekšzemes pieprasījums ir tas, kas nosaka, cik liels ir pieprasījums valstī, un patlaban vairs nav tādu pievedumu, kādi bija iepriekšējos gados, kad tas bija 11% - 1997.gadā un 9,5% - 1998.gadā; tagad tas ir tikai 7 procenti. Neapšaubāmi, ja pieprasījums krītas, tad mazāka būs nodokļu masa no pievienotās vērtības un mazāka būs arī nodokļu masa no akcīzes, jo viena no lietām ir tāda, ka mēs importējam akcīzes preces, ņemot vērā to augsto “mardžu”. Taču, ņemot vērā, ka tā naudas masa mūsu rīcībā ir mazāka, līdz ar to mēs varam teikt, ka šie nodokļi mums samazināsies, ka nebūs tik liels pieaugums, kādu mēs plānojam.

Ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad, neapšaubāmi, arī tur mēs redzam iespaidu no tiem faktoriem, par kuriem es jau runāju.

Ja mēs runājam par tiem nodokļiem, kuri ir saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un ar sociālās apdrošināšanas izmaksām, tad arī tos mūsu makroekonomiskajās prognozēs mēs varam redzēt. Un šie nodokļi ir saistīti ar tādu lietu, ko sauc par darba samaksas fondu, kurš arī diemžēl neaug tā, kā tas bija iepriekšējos gados un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kur tas 1997. bija 23%, 1998. - 11%, bet 1999.gadā tas ir 8 procenti. Tas nozīmē, ka mums šeit ir jārēķinās, ka arī šie divi nodokļi neaugs tā, kā mēs cerējām.

Ja mēs gribētu raksturot vēl vienu makroekonomisko rādītāju, pirms pārejam pie budžeta analīzes, tad ir jārunā par mūsu maksājumu bilanci.

Vai jūs daudz esat dzirdējuši par tekošā konta bilanci? Mūsu makroekonomiskā prognoze parāda, ka tekošā konta deficīts 1999.gadā faktiski būs par apmēram 67 miljoniem lielāks, nekā tas bija 1998.gadā. Diemžēl šī tendence, ka imports visdažādākajā veidā prevalē pār eksportu, vistiešākajā veidā atstāj iespaidu uz mūsu tekošo kontu. Un es šajā sakarā gribētu jūsu zināšanai pateikt divas lietas. Ja mēs ņemam preces un pakalpojumus kopā, tad, neapšaubāmi, eksporta un importa bilance mums ir negatīva un tā sastāda 430 miljonus. To jūs varat ieraudzīt paskaidrojumos 24.lapaspusē. Tālāk jūs redzat, ka praktiski 2000.gadā tā daudz nemainīsies. Un iespējams, ka jau pēc 2001.gada izdosies to nedaudz mazināt. Problēma, cienījamie deputāti, ir vienā apstāklī: mēs vēl neesam nonākuši tādā situācijā, ka tas imports, kas ienāk Latvijā, būtu strukturēts tā, lai tas radītu reālu pieaugumu eksportā. Tā, lai tiktu importētas iekārtas, importēti ražošanas līdzekļi, ar kuru palīdzību mēs varētu savu eksportu palielināt. Diemžēl pagaidām mēs to neesam panākuši. Tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem attiecībā uz importa struktūru.

No otras puses, es gribētu minēt vēl divus faktus.

Ja jūs skatāt maksājumu bilanci, jūs ieraugāt, ka tur ir 430,9 miljoni - negatīvs tirdzniecības, tātad preču un pakalpojumu, saldo.

Bet ieņēmumu bilance (jeb ieņēmumi, ja vienkāršā valodā runājam) ir šāda. Latvijas rezidenti, kas vai nu saņem naudu ārzemēs, vai, teiksim, saņem dividendes vai visādus citādus maksājumus cietā valūtā, saņem vairāk nekā nerezidenti, kas strādā Latvijā. Saņem vai nu atalgojumu, vai citas samaksas cietā valūtā. Starpība ir tāda: izrādās, ka šādu cietā valūtā veiktu maksājumu veidā mēs dabūjam iekšā mūsu valstī nedaudz vairāk naudas, nekā maksājam ārā. Tā ir samērā pozitīva lieta, bet diemžēl jāsaka, ka tagad tā summa tomēr ir jau mazāka nekā iepriekšējos gados.

Un pēdējais faktors, kas veido tekošā konta bilanci, ir tā saucamie dāvinājumi jeb transferi. Budžeta paskaidrojumu 24.lapaspusē jūs ieraudzīsiet, ka transferi ir 47,7 miljoni (kredīts - 57 miljoni, bet debets - mīnus 9,3 miljoni). Tie ir visi tie neatmaksājamie dāvinājumi, maksājumi, ko starptautiskās organizācijas vai citas institūcijas dod mūsu valstij. Un pretī mēs maksāsim, kā jūs redzat, 1999.gadā tikai 9,3 miljonus. Tās ir mūsu samaksas starptautiskajām organizācijām. Ja paņemam kopā visus šos trīs faktorus - tirdzniecības pakalpojumu bilanci, šo ieņēmumu bilanci, kas, kā jau es teicu, ir saistīta ar rezidentiem un nerezidentiem, un šo transfera faktoru -, tad ieraugām, ka tomēr būtiski prevalē, lūk, šī tirdzniecības un pakalpojumu bilance ar negatīvu skaitli un mums pagaidām nekādi neizdodas šo tekošo kontu uzlabot.

Ja jūs skatīsieties tālāk, jūs ieraudzīsiet, ka nez kāpēc kapitāla finansu konts precīzi saskan ar tekošās bilances kontu, tikai ir ar pretēju zīmi. Šeit makroekonomiskā pieeja ir tāda, ka mums ir jārēķinās ar to, ka mums nav nekādu lielu svārstību valūtas kursā. Mums nav nekādu lielu makroekonomisku problēmu. Tas nozīmē, ka, ja mums ir negatīva tirdzniecības tekošā konta bilance, tad kapitāla finansu konts to vienkārši “izkompensē”. Un visa šī kompensācija redzama tālākajā struktūrā. Tur mēs redzam, ka ārpus Latvijas notiek mazāk portfeļu ieguldījumu salīdzinājumā ar tiem, kas ir Latvijā ieguldīti. Tiesa gan, bilance vēl paliek zināmā mērā negatīva; ir, lūk, šī starpība. Tomēr mazāk būs banku, kuras ieguldīs portfeļu ieguldījumos, tas ir, vērtspapīros, ārpusē. Mēs skaidri redzam arī to, kāda ir bilance starp tirdzniecības kredītiem, banku aktīviem un pasīviem.

Ar visu to es gribu teikt tikai vienu - ka makroekonomiskā prognoze mums parādīja, ka nodokļu ieņēmumi mums nav tādi, kādus mēs cerējām gūt pagājušā gada vidū. Proti, kopējie nodokļu ieņēmumi (ja mēs runājam par pamatbudžetu, arī to jūs varat ieraudzīt skaidrojumu dokumentā, kas jums ir izsniegts) mums nav plānoti lielāki par 5,5%. Ļoti būtiski ir tas, ka lielākais no tiem ir pievienotās vērtības nodoklis, kura pieaugums ir 9%. Es runāju par pieaugumiem attiecībā pret 1998.gada faktu... Tas jau nav absolūti precīzs... precīzs tas būs kaut kad aprīlī, kad būs gatavots gada pārskats. Bet es tagad skaitļus salīdzinu ar to, ko mēs esam ievākuši 1998.gadā, nevis ar 1998.gada plānu. Var uzdot jautājumu: vai šie 9%, šis pievienotās vērtības nodoklis, kas sastāda lauvas tiesu no nodokļiem, vairāk nekā pusi, nav pārāk pozitīvs plāns? Tas ir pozitīvs, ja mēs radikāli nemainām pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtību.

Cienījamie deputāti! Šodien darba kārtībā ir likumprojekts, kas var būtiski uzlabot situāciju pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā. Tas ir saistīts ar to, kā koku eksportētāji maksā pievienotās vērtības nodokli. Nav noslēpums, ka, šajā valstī ieviešot progresīva apgrozījuma nodokļa vietā pievienotās vērtības nodokli, mēs no pozitīvām lietām esam dabūjuši arī daudzas negatīvas. Minēšu tikai divas. Tie deputāti, kas ir vairāk vai mazāk nodarbojušies ar uzņēmējdarbību, zina, ka ir divas lietas. Viena lieta ir tā saucamās viendienīšu firmas, kuras apkalpo mūsu eksportētājus. Diemžēl ne tikai koku eksportā, es atvainojos... Saņem pievienotās vērtības nodokli no eksportētājiem un valstij to neatmaksā atpakaļ, aizbildinās ar tā saucamajiem priekšnodokļiem. Šīs firmas pazūd gada laikā. Diemžēl šādu firmu skaits pēdējos trīs gados ir pieaudzis šajā valstī. Par nožēlu.

Otra lieta ir tā saucamās firmiņas - tās, kuras ir maziņas -, un šajā ziņā būs liels darbs ar Uzņēmumu reģistru. Lai kā arī mēs gribētu būt liberāli šajā valstī, mēs diez vai varēsim atļauties reģistrēt 20 firmas, kas pretendē uz vienu dzīvokli, kurā dzīvo cilvēks, kas ir tā saucamais deklasētais elements. Šīs firmas, kas tur ir piereģistrētas uz mantiska ieguldījuma pamata, neko citu nedara, kā zog pievienotās vērtības nodokli no valsts. Acīmredzot šeit ir jāveic ārkārtīgi būtisks darbs. Valsts ieņēmumu dienestam ir uzdots šo gadu izsludināt par pievienotās vērtības nodokļa gadu. Mums tas ir jāizdara. Pretējā gadījumā šis lielais nodoklis mums nepildīsies. Līdz ar to mums būs problēmas ar visu budžetu.

Un vēl viena nianse. Mums jāatceras, ka tā pozitīvā lieta, kas ir saistīta ar brīvajām ekonomiskajām zonām, brīvostām, no vienas puses, acīmredzot atstāj ļoti pozitīvu iespaidu uz tiem reģioniem, kuros šie nodokļi netiek iekasēti. Bet kopumā Latvijā tie ir jau sastādījuši neiekasējumu pagājušajā gadā - apmēram 25 miljonus. Tas tomēr ir pietiekami daudz, jo kopējais nodokļu ieņēmums,kas mums ir plānots,ir 345 miljoni. Un vēl 25 miljoni ir no Rēzeknes zonas, kura vēl pilnībā nedarbojas. Un vēl jāpiebilst,ka daudzās šajās brīvostās un brīvostu ekonomiskajās zonās pilna ekonomiskā attīstība vēl nav notikusi.

Ja mēs runājam par nākamajiem nodokļiem, tad, kā jau es teicu, uzņēmumu ienākuma nodoklis... Mēs esam konservatīvi plānojuši, ka tas vispār būs mazāks par 1,6%. To visu jūs varat atrast skaidrojumos. Ir jautājums - vai tad tiešām mēs iekasēsim mazāk? Es jau jums pateicu Krievijas krīzes faktorus. Bet nu es gribētu šeit minēt vēl vienu lietu. Jo paredzam, ka opozīcija par to runās. Ir runa par pārmaksām. Ir tāds fakts, ko jūs visi labi zināt un kas ir vairāk vai mazāk saistīts ar to visu. Ka ir, lūk, šīs pārmaksas. Ka avansveidīgi maksā visu 1998.gadu (pēc 1997.gada bāzes) šo nodokli. Un rezultāts ir tāds, ka ir šīs pārmaksas visos nodokļu veidos. Ja mēs paskatāmies, cik lielu summu tas mums reāli sastādīja uz 1.janvāri, tad redzam, ka uzņēmumu ienākuma nodoklī pārmaksas ir apmēram 9 miljoni. Pievienotās vērtības nodoklī - 48 miljoni. Akcīzes nodoklī - 6 miljoni. Kopumā šīs pārmaksas ir 63 miljoni. Protams, var teikt tā: ja šīs pārmaksas ir tik lielas, tad var iznākt tā: ja mums, piemēram, 9 miljoni ir pārmaksāti un mūsu plānotie ienākumi ir 90 miljoni, kā jūs redzat šajos skaidrojumos, tad tie 9 miljoni mums ir vienkārši jārēķina nost, jo mums teiks - samaksājiet mums citus nodokļus no šīs pārmaksas!

Mēs ļoti rūpīgi skatāmies uz šīm pārmaksām. Mēs ļoti rūpīgi analizējam. Kāpēc mums ir tādi lieli uzņēmumi, kuros visu laiku ir negatīvs saldo pēc PVN nodokļa? Kāpēc ir negatīvs saldo? Izrādās, ka faktiski es varētu šajā sakarā minēt lielākos uzņēmumus, bet man diemžēl laika nav. Mums ir jāskatās, vai šeit viss ir kārtībā. Es ceru, ka jā. Tomēr mums ir regulāri jārunā pēc aprīļa, kad iesniegs pārskatus uzņēmumi, acīmredzot pēc jūlija vai augusta, kad iesniegs koncerni, - jārunā par to, kā mēs sakarā ar šīm pārmaksām risināsim tālākos jautājumus.

Kas attiecas uz akcīzes nodokli, jūs, cienījamie deputāti, jau zināt, ka tas šeit ir galvenais diskusiju objekts. Tomēr jāsaka, ka akcīzes pieaugums speciālajā budžetā ir, protams, daudz lielāks, ņemot vērā, ka akcīzi sadalīja - 60% un 40%. Tā ir akcīze par naftas produktiem, ko izmanto pārvadājumos. Bet, kad mēs skatāmies, cik liels no tā ir pieaugums pamatbudžetā, tad redzam, ka tas ir tikai 2,6%. Un muitas nodoklis mums ir ar 6% mīnusu, ņemot vērā mūsu arvien liberālāko politiku attiecībā uz muitas ieņēmumiem. Rezultāts ir tāds, ka tas, kas tika plānots... kā teica Zīles kungs, šī atšķirība nebija liela. Bet atšķirība nodokļos ir faktiski gandrīz uz pusi. Jo mēs plānojām, ka pieaugums būs 10%, bet tagad tas labākajā gadījumā iznāk 5%.

Tagad, cienījamie deputāti, pastāstīšu, ko valdība darīja, lai automātiski un nežēlīgi nenogrieztu izdevumu daļu nost. Jo principā situācija ir ļoti vienkārša. Ja pamatbudžetā nodokļi ienāk tā, ka apmēram 10% pieauguma vietā ir 5%, tad jāsamazina izdevumu daļa, bez jebkādām diskusijām. Mēs šādus laikus esam Latvijā pārdzīvojuši. Mēs nevarēsim tā rīkoties, kā mēs rīkojāmies deviņdesmito gadu sākumā, kad mums vienkārši nebija citas alternatīvas. Mums acīmredzot vairs nav iespējas komfortabli dzīvot šajā valstī, cerot, ka mēs katru gadu beigsim ar budžeta pārpildi, ka mēs varēsim gada vidū šo budžetu skaisti pārdalīt. Nē, valsts uzdevums ir maksimāli sasprindzināties, lai mēs ne jau uz sociālās sfēras rēķina... lai mēs vienkārši mūsu budžeta izdevumu daļu samazinātu. Tas ir samērā ļoti vienkārši. Bet kāda būs sabiedrības reakcija? Es domāju, ka tie, kas ir pieredzējušāki deputāti, jūt, ka šī spriedze šajā valstī aug un ka vēl tālāk šīs “šķēres” palaist nedrīkstam. Tātad, lūk, - ja nodokļu daļa mums pieaug tikai par 5%-5,5%, jāņem vērā... kad jūs redzēsiet mūsu pamatbudžetu, tur jūs mūsu skaidrojumos ieraudzīsiet, ka mums samazinās vēl viena lieta - tā saucamie maksas pakalpojumi vai pašu ieņēmumi ministrijās, resoros. No vienas puses, es varētu attiecīgi teikt, ka tas, ka ir samazinājums par 8,7%, parāda, ka birokrātija maksā mazāk. Ka ministrijas un valsts resori vairs neiekasē naudu par tiem pakalpojumiem, ko viņi tur sniedz, un par to, ko viņi tur dara. Patiesību sakot, diemžēl nav tik pozitīva šī aina, jo tas, ka mēs valsts budžetā ieraugām šo samazinājumu maksas pakalpojumos, ir pārsvarā saistīts ar to, ka mēs esam pārstrukturējuši budžetu un medicīnā lielu daļu maksas pakalpojumu esam faktiski novirzījuši kopā ar valsts pamatbudžeta dotāciju uz speciālo veselības aprūpes budžetu. Tāpēc arī šeit šis samazinājums ir, de facto tas šeit ir. Un tad ir jautājums: kā mums kompensēt šīs abas lietas - nodokļu samazinājumu un maksas pakalpojumu samazinājumu? Vienīgais veids, kādā mēs to esam darījuši, cienījamie deputāti, ir tāds - mēs esam palielinājuši valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus. Jūs ieraudzīsiet, ka tur šie nenodokļu ieņēmumi sastāda 79,7 miljonus, tātad ir 22,7 miljoni ar plusa zīmi. Tātad faktiski mums ir jārēķinās ar to, ka nodokļos pluss ir tikai 5,5% - plānoto 10% vietā. Ka maksas pakalpojumos ir mīnuss - 8,7%. Tātad mums vajag sabalansēt izdevumu daļu un ieņēmumu daļu, panākt, lai ieņēmumu daļa atbilstu izdevumu daļai. Par ko runāja Zīles kungs tad, kad viņi plānoja budžetu vasaras vidū. Un tad mēs gājām to ceļu, ka palielinājām nenodokļu ieņēmumus. Šajā sakarā man ir jāpiemin trīs lietas.

Kā veidojas nenodokļu ieņēmumi? Tur ir daudzi posteņi. Es raksturošu trīs lielākos.

Ieņēmumi no privatizācijas fonda. Mēs ieņēmām 1998.gadā 28 miljonus, un mēs plānojam šajā gadā ieņemt 36 miljonus - par 8 miljoniem vairāk. Ieņēmumi no nekustamā īpašuma realizācijas. Mums ir speciāls plāns ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, jo iepriekšējos gados, realizējot valsts īpašumu šajā valstī, ieguva ne vairāk kā 200 tūkstošus latu. No uzņēmumu iznomāšanas - tikai 250 tūkstošus latu. Ir skaidrs, ka valsts īpašums nenes valstij ienākumus, un tad labākais veids acīmredzot ir izsoles veidā šo īpašumu realizēt, lai šis īpašums tiktu apsaimniekots un lai naudu mēs savāktu citā veidā - nodokļu veidā. Izskatās, ka šie iepriekšējie līgumi, nomas līgumi, nav bijuši efektīvi. Tāpēc mēs esam plānā ielikuši nekustamo īpašumu realizācijas pieaugumu, tā pieaugs vairāk nekā 15 reizes - līdz 3 miljoniem latu.

Un trešais īpatnējais faktors šajā budžetā ir tas, ka mēs ieskaitām nodokļu ieņēmumos naudu arī no viena specbudžeta - no valsts autoceļu fonda ieskaitām 11,8 miljonus šajos nenodokļu ieņēmumos.

Atļaujiet man ļoti īsi pastāstīt par privatizācijas fondu. Ja mēs liekam ieņēmumu daļā privatizācijas fonda līdzekļus, tad tajā brīdī, kad privatizācija beigsies, mums vairs nebūs šī ieņēmumu posteņa, bet izdevumu daļa mums paliks. Ko tad mēs darīsim? Atbildes ir divas.

Pirmkārt, mums, neapšaubāmi, caur budžetu fiskāli ir jāveicina šī privatizācija, jo ir fakts, ko mēs varam pierādīt, - tie uzņēmumi Latvijā, kuriem ir stratēģiskie ārvalstu investori, kas atveduši uz šejieni tirgu, kas ir atveduši tehnoloģiju un menedžmentu, parasti ir “dzīvi”, strādā un negriežas Finansu ministrijā katru otro dienu pēc pagarinājuma sociālā nodokļa parādiem, pēc pagarinājuma visiem citiem nodokļu parādiem, un tāpēc acīmredzot, lai šādu uzņēmumu skaits, kas efektīvi strādā, būtu lielāks, mums privatizācija ir jāveic.

Otrs. Cik liela drīkst būt šī daļa? Vai ar to, ka mēs esam 8 miljonus pielikuši klāt, mēs esam izdarījuši revolūciju? Man jāsaka sekojošais: ja mēs paņemsim šos 36 miljonus un izdalīsim uz kopbudžeta fiskālā deficīta 113 miljoniem, tad tā apmēram ir trešā daļa. Ja mēs salīdzinām tos ar kopproduktu, tad tas ir zem viena procenta. Vai tas ir daudz vai maz? Tie, kuri zina Igaunijas situāciju, var salīdzināt. Mums šis ir gandrīz desmit reizes mazāks rādītājs. Un to arī Starptautiskais valūtas fonds atzīmē. Bet, atbildot uz principiālo jautājumu: ko mēs darīsim tajā brīdī, kad mums šī privatizācija beigsies, es varu pateikt tikai vienu: mums visu laiku šis līmenis ir jātur pietiekoši zems, un mēs nedrīkstam rēķināt vairāk, kā, lūk, šos 5... ne vairāk kā 5, varbūt 6% no privatizācijas. Tajā brīdī, kad tas beigsies un kad mēs redzēsim, ka mēs varam savākt nodokļus efektīvāk no privatizētajiem uzņēmumiem, lūk, tajā brīdī mums būs jāpārfinansē faktiski šis te iztrūkums izdevumos. Jāpārfinansē! Tas nozīmē, ka mums būs jāņem garš kredīts, kur mums pakāpeniski šie te 5% būs jāpārfinansē. Protams, pie nosacījuma, ka mums nebūs pozitīvu lietu un ka mums nenāks nodokļi vairāk iekšā. Tā ir atklāta runa, un te nav ko slēpties.

Ja mēs runājam par privatizāciju, es varētu teikt, ka mēs iepazīstināsim deputātus arī ar konkrētu grafiku: gan ar Nekustamā īpašuma aģentūru, gan ar Valsts privatizācijas aģentūru šis grafiks ir saskaņots, šie 36 miljoni ir. Ja aģentūra iedos mums grafiku pa mēnešiem, realizējot akcijas par naudu, tad, ņemot vērā pat ļoti zemās biržas cenas, kas veselai virknei uzņēmumu ir gandrīz divreiz mazākas kā nomināls, tie ir minimāli 39 miljoni, ko aģentūra var ieņemt, un maksimums - 59, ko tā varētu, respektīvi... Es atvainojos, 49 ir minimums, 73 - maksimums. Tas nozīmē, ka mēs ar šiem 36 miljoniem esam vēl zem minimuma. Mēs netaisām nekādas revolūcijas! Es varētu minēt tikai tos uzņēmumus, kurus ir plānots šeit pārdot: tā ir “Ventspils nafta” ar 5 miljoniem akciju no 45 miljoniem, kas valstij pieder, tātad faktiski tikai neliela daļa; “Latvijas Unibanka” - 2 miljoni, “Latvijas kuģniecībā” ir plānots pārdot... Tie ir ļoti sarežģīti jautājumi, bet ir plānots pārdot no 200 miljoniem akciju 48 miljonus, ņemot vērā pat ļoti konservatīvos vērtējumus par akciju cenām. Un tad vēl atliek jautājums par “Latvijas gāzi”, kur no 15 miljoniem 8 miljoni ir domāti pārdošanai par naudu.

Kā redzat, šajā sarakstā nav “Latvenergo”, un mēs, valdība, neplānojam, ka mēs varētu jau šogad rēķināties ar kaut kādiem ieņēmumiem no “Latvenergo”.

Kas attiecas uz nekustamo īpašumu, es varētu minēt tikai to, ka šeit būs gan daļu pārdošana, gan arī atsevišķu objektu pārdošana. Šis saraksts man ir, un deputāti var ar to iepazīties. Neapšaubāmi, mēs tomēr esam centušies izvairīties no labu, vērtīgu māju pārdošanas Rīgas centrā, bet pamazām gribam tikt vaļā no tiem objektiem, kuri mums galīgi nes zaudējumus un nebūt nav paši lielākie luksus objekti.

Tālāk es gribētu raksturot pavisam īsi kādu lietu, par ko es, būdams frakcijās, saņēmu no deputātiem pārmetumus, - ka mēs esam palielinājuši tā saucamo nodokļu daļu pamatbudžetā - tātad valsts kopprodukta pārdali budžeta ietvaros. Es gribētu jums minēt divus faktus. Ja mēs paņemam valsts pamatbudžetā nodokļu ieņēmumus, to, ko jūs redzat tur un kas ir valsts pamatbudžeta daļā, tad tieši nodokļu daļa, kas sastāda 574 263 000... Es jums pateikšu ciparus, ka 1998. gadā nodokļu ieņēmumi sastādīja 15,5% no kopprodukta, bet 1999. gadā - 15,0 procentus. Tātad mēs neesam būtiski palielinājuši nodokļu slogu. Tiesa gan, 15,0% ir vairāk nekā 14,8% (1997. gadā) un 14,4% (1996. gadā). Es, protams, varu pateikt, kāpēc mums ir 15,0 un pus procenta mazāk. Tāpēc, ka par 0,2% mazāks ir uzņēmumu peļņas nodoklis sakarā ar tiem faktoriem, par kuriem es jau teicu. Es varētu sacīt, ka mazāks mums ir akcīzes nodoklis, kaut gan mēs visu laiku to palielinām, bet arī rēķināmies, ka akcīzes nodoklis pamatā vairāk tiek virzīts uz specbudžetu. Šeit ir pārdale, par ko mēs jau runājām: autoceļu fonda ieņēmumos mainīts skaitlis - 60 pret 40 un 3,3 vietā ir 3,1. Un, neapšaubāmi, arī muitas nodoklis ir mazāks par 0,1%, ņemot vērā liberālo politiku.

Vēl es gribētu pateikt par kopbudžeta nodokļa struktūru no iekšzemes kopprodukta. Arī te man jāsaka, ka es nevaru saredzēt kaut kādas būtiskas, tātad lielākas kopprodukta pārdales budžeta ietvaros. Ja mēs kopproduktā 1998. gadā pārdalījām 36,6% lielu nodokļu bāzi, tad tagad - 36,7 procentu apmērā. Ja mēs runājam par kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, tad, protams, es nevaru lielīties, bet tie ir tomēr lielāki nekā 1996.-1997. gadā.

Tālāk, cienījamie deputāti, atļaujiet man nedaudz raksturot budžeta uzbūvi. Es esmu frakcijās par to jau teicis. Pats būtiskākais, ko jūs budžetā varētu ieraudzīt, ir tas, ka ir divas tā saucamās mērķdotācijas: tas, ko pamatbudžets novada uz specbudžetiem, un tie ir 67 miljoni, un šie 49 miljoni, ko specbudžets novirza uz pamatbudžetu. Ja mēs runājam, kāpēc ir šāda struktūra, tad man jāsaka, ka viens no galvenajiem momentiem, kāpēc pamatbudžets savu izdevumu lielu daļu... tie 67 miljoni ir no 717 miljoniem... jūs varat izrēķināt, cik tas ir... Nedaudz zem 10% ir tā saucamā dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam, kur vienā teikumā... To, protams, labāk zina ministrs Makarova kungs... bet, vienā teikumā pasakot, tas nav nekas cits kā apvienošana - valsts un bāzu programmu apvienošana, lai veselības nauda būtu nodalīta un lai skaidri un gaiši mēs varētu būt ar vienotiem, nevis sadalītiem budžeta līdzekļiem. Mēs varam mūsu veselības aprūpes sistēmu veidot, ņemot vērā arī to, ka šajā 1999. gada izdevumu daļā vēl ir paredzēti apmēram 7,5 miljoni, kas palielinās ārstniecības punktu izmaksu cenu un, es ceru, nedaudz uzlabos šo te pakalpojumu kvalitāti. Un tad, protams, no šiem 67 miljoniem, no dotācijām speciālajam budžetam, vēl sociālajai apdrošināšanai ir 5 miljoni, kad valsts samaksā apdrošināšanu tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas paši par sevi nemaksā, teiksim, karavīri, un tā tālāk. Tad vēl valsts maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par sociālo pabalstu aprēķināšanu un piešķiršanu; ir dotācijas noguldījumu fondam, ir dotācijas studiju kreditēšanai, dotācijas Kultūrkapitāla fondam. Es gribu teikt, ka kopumā šī struktūra, es domāju, sevi attaisnos, jo faktiski no pamatbudžeta šo naudu iezīmēs reāli specbudžetos. Kas attiecas uz pretējo kustību - no specbudžeta uz valsts budžetu -, tad tas ir saistīts pamatā ar privatizācijas fonda iemaksām, par kurām es runāju, un ar iemaksām no šī te specbudžeta, kas ir valsts autoceļu fonds.

Tālāk, cienījamie deputāti, atļaujiet man tomēr vēl paraksturot deficītu. Kā šeit tika teikts, pamatbudžets ir bez deficīta, bet speciālais budžets ir ar deficītu, un tur ir 60 miljonu deficīts. Vai šis ir kaut kāds jauns faktors? Nē! 1998. gada sākumā šis deficīts ir plānots 55 miljoni, tagad mums ir 60 miljoni. 1998. gads beidzās pozitīvi - bez finansiālā un bez fiskālā deficīta, par ko jāizsaka pateicība, neapšaubāmi, finansu ministram, kas strādāja šajā valstī 1998. un 1997. gadā. Un es gribu teikt tikai to, ka, lūk, šis deficīts, kas mums rodas speciālajā budžetā...

Tagad, cienījamie deputāti, es gribu raksturot kādu ļoti būtisku lietu. Pamatā šis deficīts ir trijās ministrijās: viena ir Labklājības ministrija, otra ir Satiksmes ministrija un trešā - Izglītības un zinātnes ministrija.

Labklājības ministrijā šis deficīts, ja mēs skatāmies, ir 38 miljoni. Kas šo deficītu veido? Cienījamie deputāti, valsts budžets atbild par specbudžeta izpildi, kur ir runa par pensiju speciālo budžetu, un šis deficīts - 38 miljoni - veidojas tādā veidā, ka 30 miljoni tātad specbudžetā ir pensijām un 8 miljoni ir veselības aprūpei. Kāpēc ir šis pensiju deficīts, kāpēc ir šie lielākie izdevumi? Tāpēc, ka 24 miljoni 1999. gadā mums papildus jāparedz sakarā ar 1998. gada pensiju indeksāciju. Mums ir jāparedz vismaz 3,5 miljoni, lai mēs atbilstoši likumam indeksētu pensijas 1999. gada maijā un novembrī aptuveni 5,3% līmenī, un vēl ir 10,8 miljoni rezervēti pensiju pārrēķinam, par ko šeit nobalsoja deputāti. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuri 3 gadus ir nostrādājuši no 1996. gada, ir tiesības, vadoties pēc viņu sociālā nodokļa, ko viņi ir samaksājuši, uz citu pensiju, un viņi var lūgt pārrēķināt šo pensiju no jauna. Tiesa, ja šī pensija pārsniegs divas minimālās algas, tad tādā gadījumā tas pārsniegums būs daļēji jāatmaksā.

Par veselības aizsardzību jāsaka, ka tur šis te deficīts - 8 miljoni - tomēr ir saistīts tikai ar divām lietām: ar jaunu rentgena iekārtu iegādi, kas ir nepieciešamas Latvijā, un apmēram ar nepilniem 3 miljoniem veselības aprūpes reformas projektam, bet tas ir ārējais finansējums.

Jautājums tagad ir tāds: bet kā šis deficīts tiks finansēts specbudžetā Labklājības ministrijā? Tas faktiski tiek finansēts šādi: no valsts aizdevuma - 10 miljoni, no paša šā te specbudžeta atlikumiem - apmēram 15 miljoni... vēl no valsts iekšējā aizdevuma - 10 miljoni un 5 miljoni - no ārējā aizdevuma.

Es negribētu varbūt šeit tālāk iedziļināties šajos jautājumos, vienīgais, ko es gribu teikt, ir tas, ka mums ir ļoti svarīgi saprast, ka šīs te divas lietas, kas ir saistītas un kas parādās mūsu fiskālajā deficītā, šie divi aizdevumi, kur viens aizdevums ir autoceļu fondam, kas faktiski sedz šo te deficītu kopā ar ārējo aizdevumu Satiksmes ministrijai, un aizdevums, kas ir Labklājības ministrijai, ir ļoti būtiski, lai mēs varētu finansēt šo speciālā budžeta deficītu kā tādu.

Kad mēs varēsim pārtraukt aizdot tur naudu? Tajā brīdī, kad būs ienākumi no nodokļiem, tajā brīdī, kad faktiski mums citi ienākumi būs lielāki, un tad mēs šo aizdevumu līniju pārtrauksim. Pārtrauksim. Ja man pilnīgi atklāti jums jāsaka, kāpēc mēs esam tādu konstrukciju izvēlējušies, ka aizdodam autoceļu fondam naudu - 11 miljonus, lai gan tanī pašā laikā mēs redzam, ka viņi mums maksā pamatbudžetā 11 miljonus... Tāpēc, ka mēs, godīgi sakot, nevarējām izturēt 1999. gadā sadalījumu 60 un 40. Tie ir papildu 11 miljoni, kuri mums būtu jāliek izdevumu daļā, un tāpēc mēs lūdzām autoceļu fondu nākt mums pretī un noslēgt šo aizdevumu līgumu. Un tajā pašā brīdī, tiklīdz mums šī ienākumu daļa citos posteņos būs lielāka, mēs šos te kredīta līgumus pārslēgsim. Tāpat kā mēs cīnīsimies par to, lai sociālā nodokļa apdrošināšanas iemaksas maksātu tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokli un lai nebūtu tāda situācija, ka daudziem uzņēmumiem pirmais nodoklis, ko nemaksā, ir tieši sociālās apdrošināšanas iemaksas, un līdz ar to mums ir deficīts Labklājības ministrijai, tad mēs nevaram sasiet savus galus. Un tāpēc mēs Finansu ministrijā vairs nepieļausim nodokļu atlaides, nodokļu pagarinājumus. Mēs to nedarīsim, tāpēc ka pēdējā laikā mēs tikai ģenerējam problēmu.

Cienījamie deputāti, ja mēs runājam par izdevumu daļu kopumā, tad jums visiem priekšā skaidri redzams, kur mēs esam taupījuši naudu. Ir vairākas ministrijas, kur pamatbudžetos ir pamazinājums. Ņemot vērā to, ka mums ieņēmumu daļa ir mazāka, jautājums ir par Ārlietu ministrijas, par Ekonomikas ministrijas un par Satiksmes ministrijas pamatbudžetu, arī par Tieslietu ministriju, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tā tālāk. Tiesa gan, mēs tomēr esam centušies šos te samazinājumus kaut kādā veidā “izkompensēt” caur speciālajiem budžetiem, ko pārvalda dažas no šīm minētajām ministrijām: piemēram, ja Zemkopības ministrijas pamatbudžets ir mazāks, tad speciālā budžeta līdzekļi ir lielāki; ja Satiksmes ministrijas pamatbudžetā tie ir mazāki, tad tie ir lielāki speciālajā budžetā, kā to jūs varat lasīt mūsu paskaidrojumos. Un tāpat ir arī ar Labklājības ministriju, kurai vēl ir arī neliels pieaugums pamatbudžetā.

Es nevaru veltīt šeit daudz laika kopējai izdevumu struktūrai, tas ir otrā lasījuma moments, bet tomēr es gribu pateikt galvenos momentus par divām lietām. Neapšaubāmi, jūs visi zināt, ka viens no galvenajiem diskusiju objektiem būs izdevumu pieaugums aizsardzībai. Diemžēl man nav šeit laika raksturot, kā es to aizstāvēšu, bet es gribētu pateikt to vienā teikumā: mēs nedrīkstam visu laiku tik totāli atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, kā mēs esam atpalikuši visus iepriekšējos gadus. Mēs nedrīkstam cerēt, ka mūs uzņems starptautiskajās organizācijās, ja mēs paši absolūti nebūsim ar mieru proporcionāli tērēt tam līdzekļus. Un pēdējais. Mēs nedrīkstam uzticēt savus bērnus, kad viņi iet armijā, cilvēkiem, kuri par to saņem tādu naudu, ka nevar par viņiem atbildēt. Tāda varbūt ir šī lieta attiecībā uz 38% pieaugumu Aizsardzības ministrijai.

Un vēl viena lieta, kas šodien būtu diskutējama, runājot par izdevumu daļu, - tā ir izglītība. Mēs vienmēr un visur runājam, ka mēs ļoti maz maksājam izglītībai. Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai jūs piefiksētu sekojošus datus. Ja mēs saskaitām mūsu izdevumus izglītībai, kuri ir kopumā piešķirti Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Kultūras ministrijai, tad redzam, ka tie sastāda 70 miljonus latu. Tie ir 10% no pamatbudžeta, tie ir 1,83% no kopprodukta, un, ja mēs vēl paņemsim klāt naudu, ko mēs mērķdotācijās novirzām izglītības pasākumiem un pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem, tad kopā šī nauda Latvijā ir 153,4 miljoni, un tie sastāda 4% no kopprodukta. Protams, var jautāt: vai 4% ir maz vai daudz? Atsevišķu partiju programmās bija ierakstīts, ka to vajag panākt līdz 6,5 procentiem. Es domāju, ka, lūk, šie te 4% ir rādītājs, kas parāda, ka izglītība mums nav pēdējā vietā šajā valstī.

Runājot par izdevumu daļu, es varētu pateikt tikai vēl to, ka jautājumā par izglītību būs lielas diskusijas, bet es varu arī pasacīt, ka mēs valdībā esam vēl divas lietas šeit izdarījuši papildus mūsu tiešajiem izdevumiem izglītībai. Ir divas papildu lietas, kas ar to ir saistītas un ir pilnīgi jaunas - studiju kreditēšanai ir piešķirti 12 miljoni, bet ir arī jauni Pasaules bankas projekti pāri par 15 miljoniem, kas mūsu izglītības sistēmā efektivitāti varētu paaugstināt kā tādu...

Tālāk atļaujiet man nedaudz pieskarties jautājumam par valsts parādu un par fiskālo deficītu. Kas tad ir jauns šajā fiskālajā deficītā, jo finansu deficīts ir absolūti skaidrs - speciālajā budžetā 60 miljoni, pamatbudžetā - nulle. Kāpēc fiskālais deficīts ir 113 miljoni un kāpēc tas ir tik liels? Tātad mēs esam gājuši šādu ceļu - mēs esam parādījuši visus mūsu potenciālos aizdevumus, jaunos aizdevumus, kuri mums šajā gadā būs. Mēs neesam slēpušies aiz valsts garantijām, kas ir ārpus bilances un kas ir daudz mazākas nekā iepriekšējā gadā. Šie jaunie aizdevumi nav nekas cits kā vien tas, ka mēs būtu paredzējuši aizdot 12 miljonus studiju kreditēšanai, varbūt pat zinot, ka visi šie kredīti netiks izņemti. Ir jāslēdz līgums par to, kā viņš atdos naudu atpakaļ tad, kad viņš būs beidzis studēt. Kamēr studē, viņš maksā nulli procentu. Un šie kredīti ir 12 miljoni.

Ir aizdomas par “Latvijas eksportkredītu”, kam ir 6 miljoni; redzēsim, kā viņi būs spējīgi paņemt ar visām no tā izrietošajām sekām un kā Latvijas Banka vērtēs viņu garantiju.

Ir jauns uzdevums, kas mums ir smags, - tie ir šie 10 miljoni Pensiju fondam. Praktiski, ja mēs salīdzinām tīro aizdevumu likmi, tad 1998.gadā tā bija 66 miljoni, tagad tā ir 96 miljoni, tātad pieaugums ir tiešām 44 procenti, bet es gribu teikt, ka šie vecie aizdevumi mums vairāk vai mazāk ir tajā līmenī, kādā bija, un tie ir divi pašvaldību aizdevumi. Kas attiecas uz citiem - jauniem, “revolucionāriem” iekšējiem aizdevumiem, jāteic, ka mums tādu nav.

Runājot par atmaksām, kāpēc mēs plānojam tikai 15 miljonu lielas atmaksas, ja mēs aizdosim 15? Tāpēc ka visas šīs atmaksas ir reālas. Mēs neplānojam nekādas sapņu pilis.

Tagad ir ļoti būtisks jautājums, ko es arī paredzu saņemt no opozīcijas, un tas ir profesionāli sagatavots jautājums par valsts parādu kā tādu. Cienījamie deputāti! Jūs varat ieraudzīt tātad attiecīgajā lappusē, kāds ir valsts parāds, kas ir dots skaidrojumos. 1998.gadā valsts parāds bija 371 miljons, tagad - 485 miljoni. Kāpēc ir šis pieaugums? Matemātiski šis pieaugums valsts parādā ir saistīts ar fiskālā deficīta segšanu. Ja ir 113 miljoni fiskālais deficīts, ko sastāda 96 miljonus liels fiskālais deficīts pamatbudžetā, un 15 miljoni, ko sociālās apdrošināšanas budžets izmanto kā iepriekšējā gada finansu atlikumu un aizdod pats sev, tad kopā budžetam tas nozīmē, ka faktiski mums ir šis pieaugums.

Šis pieaugums sadalās divos - iekšējā un ārējā parādā. Ko es varu teikt par ārējo parādu? Ārējā parādā pamatā lielākoties ir visi aizdevumi, kas saistīti tieši ar investīcijām, ar investīciju projektiem. Šis pieaugums ir saistīts ar ārzemju investīciju projektu finansēšanu, daļa no tiem ir tādi projekti, kas jau ir noslēgti iepriekšējos gados, un kas ir ļoti būtiski izpildāmi.

Par to es gribu pateikt vienu lietu. Jā, ja ekonomiskā konjunktūra pasliktinās, mums ir jābūt taupīgiem tiešajos izdevumos, bet mums nav jābūt īpaši konservatīviem, kad ir runa par investīcijām. Redzat, ja mums pašiem valstij pietrūkst līdzekļu budžetam, ja mūsu iekšējai finansu sistēmai trūkst kapacitātes, tad, ja mēs varam aizņemties naudu, kas ir nepietiekoša... kā to parāda 1998.gada beigu prakse, valdība faktiski neizvietoja mazāk par 38 miljoniem, jo bija vajadzīgas parādzīmes... Tad ir tikai viens variants, lai varētu finansēt labklājības sistēmas reformu, veselības aizsardzības reformu, finansēt visas investīcijas, kas saistītas ar tranzītu, ar transportu, ar infrastruktūru, - mums ir jāizmanto ārējie finansu resursi, un tādi mums ir. Un jāsaka, ka šie projekti, kur vairāk nekā 25 projekti ir efektīvi noslēgti ar Pasaules banku, arī darbojas.

Protams, ja runā par to, vai ārējais parāds mums pieaug fundamentāli un vai šis pieaugums ir bīstams, es varu pateikt tikai vienu: es šeit šo bīstamību neredzu, jo šos visus “garos” kredītus mēs varēsim lēnām, pamazām atmaksāt. Un es esmu pārliecināts, tā kā tie ir investīciju projekti, ka, patiesību sakot, šie projekti sevi atmaksās un ka nebūs jābaidās par to, ka šīs atmaksas nenotiks kā tādas.

Ja mēs runājam par iekšējo parādu, tad, protams, mums šeit ir saspringta situācija. Kā jūs dzirdat skaidrojumos, iekšējā parāda apkalpošana ir kļuvusi dārgāka gandrīz divas reizes. Kopumā parāda apkalpošana pieaugusi no 20 uz 41 miljonu. Tas nav saistīts ne ar ko citu kā vien ar to, ka ir pieaugušas likmes gan starpbanku tirgū, gan arī aug likmes mūsu parādzīmēm. Aizvien vairāk un vairāk esam spiesti maksāt par parādzīmēm. Tagad, ja mēs paskatāmies, gada likme ir 11,9 procenti. Es gribu teikt tikai to, jo man nav laika iedziļināties, ka mēs nespējam pietiekošu kapacitāti aizņemties iekšējā tirgū, lai refinansētu iepriekšējā gada - tātad jau esošo - valsts parādu, kuru, starp citu, lielākoties veido 1995.gada budžeta deficīts, kurš nekur nav prasīts, bet parādzīmēs tas ir. Tālāk redzēsim, ka šī kapacitāte ir pietiekoši maza un ka šis kredītlikmes iekšējais procents ir pietiekoši augsts. Tādā gadījumā mums nāksies pārstrukturēt šo parādu no iekšējā uz ārējo, kas, protams, nav pārāk labi, bet es domāju, ka mēs nedrīkstam būt vienīgie spēlmaņi vērtspapīru tirgū Latvijā, jo tādā gadījumā mēs vienkārši nojauksim šo tirgu un nonāksim turpat atpakaļ, ka visas bankas strādāja tikai uz to, lai apkalpotu valdības parādzīmes un tām maksātu augstus procentus.

Cienījamie deputāti, bez šā valsts ārējā parāda un iekšējā parāda, par ko es runāju, es gribētu pieskarties vēl arī diviem citiem īsiem jautājumiem. Viens ir par pašvaldībām, otrs ir par valsts investīciju programmu.

Cienījamie deputāti! Jūs budžetā varat ieraudzīt arī to, kā mēs vērtējam pašvaldību budžetu. Man ar lielu prieku jāsaka, ka, mūsuprāt, pašvaldību budžets izpildīsies ar nedaudz lielāku pieauguma procentu nekā pamatbudžets. Mēs reizēm, runājot par valsts pamatbudžetu, norādām, ka attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem mūsu prognoze 1998./99.gadam mums faktiski iznāca tāda, ka no nodokļu ieņēmumiem kopā būs apmēram 110%. Jautājums ir par to, vai tiešām mēs varam uzskatīt, ka pašvaldībām visas šīs lietas ir kļuvušas labākas. Man ir prieks teikt - un man tā šķiet -, ka šogad mēs esam faktiski pārvarējuši konfrontācijas atmosfēru attiecībās ar pašvaldībām. Man ir jāziņo, ka tik tiešām mēs esam saskaņojuši šo protokolu, ko kopā ar budžetu jums iesniedzām. Protams, konfrontācija, kas bija iepriekšējos gados, vienā otrā brīdī bija arī finansiāli pamatota, tomēr šai atmosfērai valdībā attiecībās ar pašvaldībām finansu ziņā ir jābūt absolūti korektai.

Kāda ir mūsu situācija? Es paredzu arī opozīcijas jautājumus par vienu otru lietu, kas ir saistīta ar izlīdzināšanas fonda aprēķiniem. Es gribu jau apsteidzoši šeit pateikt tādu lietu.

Mēs esam rīkojušies sekojoši. Mēs izlīdzināšanas fondu faktiski esam veidojuši jau uz 1999.gada bāzes, nevis no 1998. Tas nozīmē, ka 174 miljoni jau ir paredzētā ienākuma nodokļa prognoze, ko mēs plānojam, kas ir jau ielikta budžetā un ko mēs tagad pašvaldībām jau daļēji kompensējam, kamēr mums nav apstiprināts budžets, tātad mēs nebalstījāmies uz vairāk nekā 150 miljoniem, kas bija 1998.gadā.

Otrs jautājums. Ir problēmas, kas ir vēl jāsaskaņo rajonu padomju līmenī. Jo šis sadalījums (runa par izlīdzināšanu: 45% - 55%) ir absolūti eksakts republikas pilsētu līmenī un eksakts arī rajonu, teiksim, pagastu un rajonu pilsētu līmenī, bet vēl nav precizēts rajonu padomju līmenī. Bet mums vēl ir jāsavāc pēdējā informācija, acīmredzot divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas notiks šī pārstrukturēšana. Tādā gadījumā, lūk, šīs domstarpības tiks novērstas.

Valdība uzņemas garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi, tas ir tradicionāli. Mēs garantēsim nekustamā īpašuma nodokļa izpildi, darīsim visu, lai mums nebūtu beigās jāsamaksā tāda nauda, kādu samaksāja 1998.gadā. Mums ir speciāla vienošanās par to, kas notiek, ja ir force majeure un tiek mainīta ieņēmumu bāze. Valdība vairs negarantē īpašuma nodokļa izpildi. Es gribētu teikt, ka mēs esam gājuši pretim pašvaldībām un kompensējam (apmēram 800 000 latu mērogā) tos zaudējumus, kas tām varētu rasties, ja salīdzinātu 1998.gada bāzi ar 1999.gada bāzi. Tā ir ideja, kas vērsta uz to, lai neviena Latvijas pašvaldība nesaņemtu mazāk kā 1998.gadā. Tāda nauda šeit ir ieplānota, un mēs esam ar mieru arī cīnīties par šo naudu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Cienījamais Godmaņa kungs! Ir pāgājusi tieši stunda. Vai jums ir vajadzīgs vēl laiks? Vai ļausim? (Starpsaucieni: “Jā, stundu...”)

I.Godmanis. Divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Cienījamie kolēģi! Finansu ministrs lūdz divas minūtes. Vai ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Es atvainojos! Ja ir domstarpības, tad mums ir jānobalso par to.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par uzstāšanās laika pagarināšanu par divām minūtēm. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 79, pret - 5, neviens neatturas.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka es aizņemu tik daudz jūsu laika. Tomēr es vēl gribu pateikt divas lietas.

Viena lieta ir investīciju programma. Visiem jums ir priekšā investīciju programma. Pirmo reizi pēc ilgiem gadiem šī investīciju programma ir sadalīta pa resoriem, pa ministrijām. Tas nozīmē, ka deputātiem ir iespējas šo investīciju programmu analizēt resoru, ministriju līmenī un profesionāli izvērtēt, vai tā atbilst vai neatbilst vajadzībām. Nevis tā, kā bija agrāk, kad bija viens skaitlis un valdība pēc tam to visu darīja pilnīgi patstāvīgi.

Par investīcijām es varētu pateikt trīs lietas. Mēs diemžēl vēl arvien paturam investīciju daļā tādas lietas, kas tiešām nav investīcijas, bet kas labākajā gadījumā ir kapitālremonti vai remonti kā tādi, un diez kāds auditors auditēs to kā investīciju. Tomēr šādu projektu skaits paliek mazāks. Tas ir pārsvarā saistīts ar siltumu, ar ūdeni, un tā tālāk. Ar siltummezglu atjaunošanu, un tā tālāk. Bet tā ir vajadzīga lieta. It sevišķi, ja tas ir iekļauts programmā.

Otra lieta ir investīciju projekti, kas ir absolūti eksakti. Tiltu būve, ostu attīstība, dzelzceļa mezglu attīstība. Es varu teikt, ka šie projekti, neapšaubāmi, ir vajadzīgi.

Trešā ir pilnīgi jauni investīciju projekti, kas saistīti ar reformu projektēšanu. Es gribētu uzsvērt trīs: labklājības sistēmas reformu, veselības sistēmas reformu un arī izglītības efektivitātes reformu. Nosaukšu jums divus skaitļus. Ja man kāds pārmet par fiskālo deficītu, tad es varu teikt, ka kopumā aizdevumi no pamatbudžeta vairāk nekā 30% apmērā finansē izdevumus investīcijām, vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ja mēs atmetam aizdevumus, tad pamatbudžets vairāk nekā 20% dod investīcijām.

Pēdējais, ko es gribu pateikt, cienījamie deputāti. Atvainojiet par manu filozofisko atkāpi. Es īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kas šeit ir strādājuši ilgu laiku un kam ir bijusi tā laime pēdējos divos gados piedzīvot situāciju, ka budžets pārpildās, ka gada vidū budžets tiek patīkamā veidā sadalīts vajadzīgajām sfērām, to skaitā arī sociālajai. Tā ir deputātu sūtība, tā vajadzētu deputātiem rīkoties. Bet jāņem vērā, ka šīs izmaiņas notika gada laikā: tika palielinātas skolotāju algas (vajadzīgs tas palielinājums bija), tiesnešu algas, policistu algas, ārstu algas... Tās tika palielinātas gada vidū, no jūlija līdz septembrim, un tiesnešiem - decembrī. Cienījamie deputāti! Šādi palielinājumi nākamajā gadā ir jāreizina ar koeficientu 2, 3, 4, 5. Tā ir tā būtība; tāpēc mēs nekad nedrīkstam atļauties mūsu izdevumus samazināt uz šīs sfēras rēķina. Tāpēc arī mūsu rīcības pakāpe budžeta izdevumu daļā nav tāda, kādu mums gribētos. Lūdzu ņemt to vērā!

Un pēdējais. Cienījamie deputāti! Mūsu valstī mēs esam dzīvojuši apmēram tā:

1990.gadā dzīvojām ar motivāciju: “Aiziet no PSRS!” Mūsu kopprodukts krita lejā līdz 60%. Mēs, tā teikt, iekritām bedrē. Līdz 60% tas mums šeit samazinājās, bet valstij un tautai bija motivācija, kāpēc tas tā notika. Pēc tam, 1994.gadā, mēs nonācām apakšējā līmenī un tikai par 0,4% “pieaudzējām” kopproduktu. Mēs iekritām bedrē arī 1995.gadā, kas bija saistīts ar banku krīzi, un kopš 1995.gada mēs pakāpeniski kāpām no bedres ārā. Patīkami mēs kāpām. Ar nemitīgu pieaugumu. Cilvēki sāka dzīvot perspektīvāk. Cilvēki sāka mēģināt dot labāku izglītību saviem bērniem, sāka remontēt savus dzīvokļus, sāka celt vasarnīciņas, iegādāties labākas mašīnas, braukt uz ārzemēm. Šinī brīdī es gribu pateikt, ka 1999.gads ir izšķirošs arī cilvēku filozofijā un psiholoģijā. Lūk, ir šis stāvais kāpums. Diemžēl nekur pasaulē tas nav tā... ekonomikā ne viss iet uz augšu, kāpums vienmēr kļūst mazāks, un mūsu uzdevums tagad ir varonīgi izturēt to un netaisīt emocionālas histērijas, un nepsihot. Jo citās valstīs, kur demokrātija ir vecāka, šīs ekonomiskās konjunktūras līknes iztur samērā mierīgi. Mums jādod cilvēkiem pārliecība. Izdevumu daļai ir politiska nozīme, izdevumu daļa ir apspriežama un diskutējama. Es kā finansu ministrs to nepārprotami aizstāvēšu, tā kā valdība ir apstiprinājusi to.

Cienījamie deputāti! Lai kā arī jūs vērtētu manu uzstāšanos un manu darbību, man ir viens lūgums jums. Arī tiem, kurus es pazīstu jau ilgus gadus. Tas ir lūgums atjaunot šo valsti. Ticiet man, ar manu nelielo pieredzi, - ieņēmumu daļa, kuru sastāda tie likumi, kurus es ļoti lūdzu pieņemt - ļoti lūdzu jūs pieņemt! - pirmajā lasījumā, nav “stiepjama”, vairs nav palielināma. Nav! Tāpēc lūdzu to ņemt vērā, kad apspriedīsim šo budžetu kopumā.

Paldies. Sirsnīgs paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Godmaņa kungam. Es gribu kolēģiem atgādināt, ka pulksten 10.30 pie mums būs ciemiņš. Tas būs Polijas Seima maršals, kurš uzstāsies šeit ar uzrunu mūsu parlamentam. Bet līdz tam mēs turpināsim mūsu darba kārtības izskatīšanu pēc iepriekšējās vienošanās. Mums ir jāizskata jautājumi no 48. līdz 54., ieskaitot, - visa šā budžeta un attiecīgo nodokļu pakete. Pirms mēs pārejam pie diskusijām, tas ir, pie debatēm par šiem jautājumiem pēc būtības, vispirms jāvienojas par to izskatīšanu un atzīšanu par steidzamiem, jo, kā jūs redzat, visi tie ir darba kārtībā paredzēti. Mums ir jāizlemj, vai mēs šos jautājumus izskatīsim kā steidzamus vai ne.

Tātad (pēc vecās darba kārtības) pirmais jautājums ir 48.punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Jautājums ir izlemts - likumprojekts atzīts par steidzamu. (Starpsaucieni: “Jābalso!”)

Es atvainojos, man te pilnīgi pamatoti saka priekšā, ka tomēr ir jānobalso, kaut arī nav iebildumu, jo ir vajadzīgs zināt, cik tad konkrēti atbalsta - vai ir divas trešdaļas vai nav. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” steidzamību. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais punkts ir nr.49 (pēc vecās darba kārtības) - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Izlemsim par šā jautājuma steidzamību. Iespējams, šeit debatēs mēs varam runāt. Te var runāt “par” vai “pret”. Un iespējas runāt ir piecas minūtes.

Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu, vārds Kiršteina kungam!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamais finansu ministr! Es domāju, ka mēs nevaram šo likumu izskatīt kā steidzamu viena iemesla dēļ, jo tā pareizais nosaukums ir “Kā sagraut budžeta ieņēmumu daļu un kā radīt tekošā konta deficītu”. Katram likumam ir jāveicina attiecīgā sektora politika, ieskaitot akcīzes nodokli, arī akcīzes nodokli automašīnām. Un šā likuma mērķim ir jābūt tādam, lai palielinātu jaunu automašīnu ievešanu Latvijā, lai palielinātu ekoloģiskās prasības, lai paaugstinātu drošību uz Latvijas ceļiem, lai samazinātu “ēnu” ekonomiku, lai attīstītu finansu pakalpojumu sektoru, tajā skaitā līzingu, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību, auto tirdzniecības un servisa uzņēmumu celtniecību, lai samazinātu tekošā konta deficītu, ieskaitot importētās degvielas ievešanu, un saskaņotu akcīzes nodokli Baltijas valstīs.

Rezultāts ir pilnīgi pretējs - apgriezti proporcionāls varbūt domātajam, jo, uzliekot akcīzes nodokli mašīnām ar motora tilpumu līdz 1600 kubikcentimetriem, kā arī nosakot desmitkārtīgu akcīzes nodokļa paaugstinājumu jaunām mašīnām un tikai divkārtīgu akcīzes nodokļa paaugstinājumu mašīnām līdz pieciem gadiem, tas pilnībā sagrauj ieņēmumus, kas bija pagājušajā gadā, pārdodot 7622 jaunas automašīnas Latvijai, - šos 57 miljonus latu. Tiek sagrauta 1000 dolāru starpība starp Latviju un Igauniju, tāpēc es jums nosaukšu skaitļus: Igaunijā līdz 1600 kubikcentimetru mašīnām ir 2,5 ekiji par katru kubikcentimetru, un tām ir 168 latu liels nodoklis. Turpretī Latvijā šis akcīzes nodoklis ir attiecīgi 480 latu. Tātad vēl plus PVN, plus lielāka starpība lielākiem dzinējiem... 1000 dolāru starpība ir pietiekams iemesls, lai automašīnas pēc līzinga kompāniju ieteikumiem pirktu Igaunijā un reģistrētu uz gadu Latvijā. Saprotiet, ko tas nozīmē! Mazās automašīnas pirks Igaunijā. Neviens tās Latvijā vairs nepirks. Līdz ar to Latvija tiks pārplūdināta ar vecām - piecus, sešus un vairāk gadu vecām automašīnām, vairāk tiks importēta degviela un tiks radīts tekošā konta deficīts, būs lielāks piesārņojums, un, ja mēs esam pasaulē jau gandrīz pirmajā vietā, ja neskaita Bangladešu un Indiju, automobiļu katastrofu skaita ziņā, tad, ievedot šīs automašīnas ar nodilušām riepām un nodilušiem bremžu klučiem, šis autoavāriju skaits vēl vairāk palielināsies, bet attiecībā uz jauniem uzņēmumiem, kur mēs bijām vieni no pēdējiem jaunu uzņēmumu izveidošanas skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem, mēs tā arī paliksim pēdējā vietā gan Centrāleiropā, gan visā Eiropā.

Līdz ar to, ja vien mēs negribam sagraut autotirdzniecību un radīt tekošā konta deficītu, mums šis likumprojekts ir jānoraida kā steidzīgs un ir ļoti rūpīgi jāizstrādā principi, kas veicinātu investīcijas tieši mazajās mašīnās un novirzītu līdzekļus uz pakalpojumu, finansu un autoservisa sektoru. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Kiršteina kungam.

Vārds Apiņa kungam. Viņš runās “par”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Kiršteina kungs! Visiem mums ir labi zināma jūsu vājība uz luksus automobiļiem. Man arī kādreiz ir bijis gods braukt kopā ar jums, un mašīna bija tiešām laba. (Starpsauciens: “Apini, runā par likumu, nevis Kiršteinu!”) Es gribu teikt tā, ka šis likumprojekts tikai sakārto to, ko mēs jau sen darām. Mēs jau sen maksājam akcīzes nodokli par automobiļiem 10 procentu apmērā. Vienīgi ir tas, ka ir zināma daļa iedzīvotāju, kas nevēlas maksāt šos 10% un tādēļ uzrāda dažādas cenas. Mums ir nepieciešams sakārtot automobiļu tirgu. Tur jums ir pilnīga taisnība, un, lai to izdarītu, mēs arī precīzi esam formulējuši, kā turpmāk maksās akcīzi, - akcīzi maksās par dzinēja tilpumu, lai par vienu un to pašu mašīnu vajadzētu uzrādīt vienu cenu, nevis to, ko uzrāda tirgotājs, mēģinot nomaksāt valstij apmēram 10 reizes mazāku nodokli, nekā ir mašīnas faktiskā cena. Un tas, ka par jaunām, lielām, ļoti lepnām un dārgām mašīnām ir jāmaksā vairāk - tā ir mūsu sociālā politika.

Es ļoti aicinu mūsu godājamos deputātus balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies Apiņa kungam. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” steidzamību. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 55, pret - 37, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākošais likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Arī mums ir jāizlemj, atzīt vai neatzīt šo likumprojektu par steidzamu. Neviens ne “par”, ne “pret” runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, neviens neatturas. Lēmums pieņemts - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atzīts par steidzamu.

Nākošais darba kārtības jautājums ir nr.51 - likumprojekts “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Ne “par”, ne “pret” neviens nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, Ābiķa kungs, neviens nav pieteicies.

Cienījamais Bērziņa kungs, es tieši tā arī izdarīju, un, ja jūs nepievērsāt uzmanību... Tātad Dzintars Ābiķis vēlas runāt “pret” steidzamību. Lūdzu, Ābiķa kungs! Vienīgi man ir lūgums: Ābiķa kungs, ja mēs nonāksim līdz brīdim, kad pie mums ierodas ciemiņi, tad mēs pārtrauksim kārtējo jautājumu un turpināsim pēc starpbrīža.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Jā, protams! Es ceru, ka man pietiks laika. Pēdējā laikā Ministru kabinets vairākkārt ir izskatījis un apspriedis jautājumu par grozījumiem likumā “Kultūrkapitāla fonda likums”. Diemžēl jākonstatē, ka virsroku ir guvis Finansu ministrijas viedoklis, kas paredz ievērojamu finansējuma samazināšanu Kultūrkapitāla fondam. 1999.gada valsts budžetā 2 miljonu vietā Kultūrkapitāla fondam ir iecerēts tikai 1 miljons. Turklāt tas ir izdarīts voluntāri, absolūti bez nekādas argumentācijas. Ņemot vērā to, ka šobrīd vienīgā reāli pastāvošā iespēja sniegt valsts atbalstu kultūras projekta finansēšanā ir ar Kultūrkapitāla fonda rīkotā konkursa starpniecību, ir jāsecina, ka, atsaucoties uz valsts budžeta ieņēmumu daļas nepietiekamās izpildes prognozi un nepieciešamību palielināt finansējumu citiem mērķiem, kultūra kā svarīgākais nacionālo identitāti saglabājošais faktors tiek atstāta novārtā, un līdz ar to daudzi Latvijas valstij nozīmīgi kultūras projekti netiks realizēti nepietiekamā finansējuma dēļ.

Uzskatu, ka situācija, kas radusies Ministru kabineta lēmuma “Par grozījumiem likumā “Kultūrkapitāla fonda likums”” rezultātā, rada potenciālus draudus Kultūrkapitāla fonda likuma darbībai un līdz ar to arī visai Latvijas kultūras attīstībai. Jāpiebilst, ka 1998.gadā Kultūrkapitāla fonds saņēma 750 projektu pieteikumus par kopējo summu 4 miljoni latu. Kultūrkapitāla fonds varēja atbalstīt šos projektus ar 720 tūkstošiem latu. Tātad piedāvājuma un pieprasījuma attiecība ir 1 pret 5,5. Turklāt līdzekļu pieprasījuma apjomam ir tendence augt. Diemžēl šobrīd nav citu vērā ņemamu iespēju saņemt finansējumu citur, jo, piemēram, Sorosa fonds, uzskatot Kultūrkapitāla fondu par ievērojamu finansu avotu, ir paredzējis krasi samazināt atbalstu kultūrai.

Saskaņā ar likumu, es atkārtoju - ar likumu! - 1999.gadā Kultūrkapitāla fondam ir jāveic četru projektu konkurss. Jāpiešķir arī mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā, kā arī jāpilda citi likumā, es atkārtoju - likumā noteiktie uzdevumi!

Turklāt es gribu piezīmēt, ka Kultūrkapitāla fonds šobrīd ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem fondiem, jo te nav paredzētas nodokļu atlaides ziedotājiem. Te ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piešķirot stipendijas un finansējot individuālos pretendentus. Līdz ar to liela daļa no nodokļu maksātāju naudas atkal tiek samaksāta nodokļos.

Galvenais, ko es nobeigumā gribu atgādināt, tomēr ir tas, ka valdība nav izanalizējusi ne šos iespējamos projektus, ne pieteikumus, bet - es atkārtoju! - ir voluntāri samazinājusi finansējumu, paredzot 2 miljonu vietā 1 miljonu. Es gribu atgādināt deputātiem, ka iepriekšējās Saeimas darbības laikā Kultūrkapitāla fonda likums tika ārkārtīgi ilgi diskutēts, līdz tika panākta vienošanās ar iepriekšējās valdības Finansu ministriju par atbalstu šim likumam, jo daudzējādā ziņā deputāti piekāpās Finansu ministrijas viedoklim. Diemžēl šobrīd voluntāri, bez argumentācijas, kultūra 2 miljonu vietā saņems divas reizes mazāk. Tā kā es neredzu nekādu argumentāciju no Finansu ministrijas un no valdības puses, kāpēc tas tiek darīts, es aicinu neatbalstīt steidzamību un aicinu arī noraidīt grozījumus Kultūrkapitāla fonda likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Ābiķa kungam. Pēc starpbrīža es došu vārdu Apiņa kungam, kurš ir pieteicies runāt “par” šā likuma pieņemšanu.

Kā es jau teicu, šodien pie mums ir ciemiņi - oficiāla delegācija. Latvijas Republikā un Latvijas Saeimā ir ieradies Polijas Republikas Seima maršals Plažiņska kungs, un es dodu maršala kungam vārdu - uzrunāt mūsu parlamentu.

Lūdzu, maršala kungs! (Aplausi.)

M.Plažiņskis (Polijas Republikas Seima maršals).

Liels paldies!

Godātais priekšsēdētāja kungs! Latvijas Saeimas cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Dārgie draugi! Esmu aizkustināts un pagodināts par iespēju uzrunāt jūs, brīvās un suverēnās, poļiem un Polijai tik tuvās Latvijas Republikas Saeimā. Mūsu tautas vienmēr vieno ģeogrāfiska un garīga tuvība, brīvības mīlestība un likteņu kopība.

80.gadu un 90.gadu pārejas posms, kas gāza pēcjaltas kārtību un atdeva Eiropas tautām iespēju suverēni lemt par savu likteni, bija ne vien labvēlīgs starptautiskās situācijas pavērsiens, bet arī mūsu noteiktības, nesalaužamības un konsekvences rezultāts. Ne poļi, ne arī latvieši nekad nav akceptējuši viņiem uzspiestos lēmumus, kuru rezultātā Polija zaudēja savu suverenitāti, bet Latvija - valstiskumu. Gandrīz 50 gadi komunisma Polijā - tas bija tikpat ilgs tautas protesta kustības, pretošanās un cīņas laiks par savām tiesībām. Par tās iemiesojumu kļuva “Solidaritāte”, kura 1989.gadā Polijā panāca iespaidīgu lūzuma momentu un prata sakoordinēt to ar starptautiskās situācijas attīstību. Latviešu tautas noteiktība, spēks un darbības apjomi 1991.gadā noteica Latvijas Republikas atjaunošanu.

Šajā mirklī man ir grūti atturēties, neatsaucot atmiņā ievērojamākā Polijas 1918.gada neatkarības veidotāja maršala Juzefa Pilsudska vārdus, kurš izjuta dziļu cieņu un draudzību pret latviešiem un Latvijas valsti. Maršals Pilsudskis mēdza sacīt, ka neatkarību nav iespējams ne izkaukt, ne izlūgties, - tā prasa rīcību. Ar rīcību mēs to atguvām, jūs - latvieši, un mēs - poļi, kā 1918.gadā, tā arī 80.un 90.gadu pārejas posmā. Tomēr jāatceras, ka ar rīcību jāsaglabā mūsu valstiskums, tā demokrātiskais raksturs.

Cienījamie! Mana vizīte jūsu valstī, neatkarīgās Trešās Polijas Republikas Seima maršala pirmā vizīte neatkarīgajā Latvijas Republikā - tas vienlīdz ir zināmas nepārtrauktības apliecinājums mūsu tautu un valstu vēsturē, kā arī vēlme pievērsties nākotnē divpusēju attiecību nostiprināšanai, mērķu vienotības noteikšanai daudzās jomās.

Abas mūsu valstis un tautas ir radoši izmantojušas šo īso laika posmu, kas mūs šķir no komunisma gāšanas, veidojot pamatus brīvu un mūsdienīgu valstu un sabiedrību darbībai. Gan poļi, gan arī latvieši apzinās, cik daudz uzdevumu vēl jāveic un cik daudz vērtīgā laika pagājušajā desmitgadē mums ir atņemts. Šajā sakarā man radās pat zināmas šaubas, vai man vajadzētu šeit un šodien vērsties pie jums, kad jūs par savu naudu runājat. Es atņemu jums laiku. Saka, ka tos cilvēkus, kas runā par naudu, nevajag traucēt. Mums šīs debates jau ir aiz muguras, taču jums viss vēl priekšā.

Tomēr svarīgākā atziņa, kas mani pārņem, ir gandarījuma sajūta, kādu jūs, cienījamās deputātu kundzes un godājamie deputātu kungi, izjūtat, neskatoties uz neizbēgamām grūtībām šajās debatēs. Ar apmierinātības sajūtu varu teikt, ka mūsu valsts pēc pāris intensīvas darbības gadiem, kuros notika demokratizācija un brīvā tirgus ieviešana, var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem. Un, ja skatāmies uz Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm, varam redzēt, ka šīs notikušās izmaiņas nav nesušas tikai panākumus, ne visiem iet tik labi.

Abas mūsu valstis un tautas tiecas nostiprināt savus transformācijas sasniegumus uzticamās, vēsturiski pārbaudītās Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Kopā ar Čehiju un Ungāriju vistuvākajā laikā mēs gaidām uzaicinājumu no NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas par Polijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Tas būs oficiāls akts par Polijas iestāšanos NATO. Papildus tas nozīmēs Jaltas vienošanās pilnīgas un galīgas beigas un pirmo reizi kopš gadsimtiem - drošības garantēšanu mūsu valstij. Mūsu jau tik tuvajai klātbūtnei NATO ir vēl cits aspekts. Polijai ar visām kaimiņvalstīm ir draudzīgas un labas attiecības. Tā varētu dot šajā reģionā ieguldījumu drošības un stabilitātes nostiprināšanā. Īpaši ar šo izaicinājumu mēs gribētu tikt galā. Polija daudz labāk nekā jebkura cita valsts apzinās, kādu nozīmi šīs valsts labvēlīgai attīstībai dod drošības sajūta. Mūsu kaimiņu un draugu centienus šajā jomā mēs labi saprotam. Tādēļ Polija pēc pievienošanās NATO joprojām paliks Baltijas valstu uzticams partneris reģionālās drošības un stabilitātes veidošanā un iestāsies par to, lai NATO paplašināšanās process netiktu pārtraukts.

Abas valstis apzinās to svarīgumu, kādu viņu saimnieciskajai un sabiedriskajai attīstībai, kā arī veiksmīgai darbībai Eiropas un pasaules ekonomikā piešķir dalība Eiropas Savienībā. Polija un Latvija, kuras uzņēmušās milzīgās grūtības sabiedrības transformācijā un iekšējās likumdošanas harmonizācijā ar Eiropas Savienības likumdošanu, izsaka cerību, ka Eiropas Savienības iekšējo reformu process neaizkavēs tās paplašināšanas procesu. Pašreiz mūsu valstis aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā. Papildus tas paplašina sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Darbojošais brīvās tirdzniecības līgums starp Poliju un Latviju, kā arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā paver jums durvis uz CEFTA ar tās gandrīz simts miljonu lielo ražotāju un patērētāju tirgu. Ar Eiropas Savienību uzsāktais sarunu process dod tālākas iespējas konsultācijām un sadarbībai, kas ir izdevīga abām pusēm.

Godājamie klātesošie! Tomēr mums īpaši svarīga ir starpparlamentārā un starppartiju sadarbība. Ar prieku uzņemam arvien biežāk Latvijā saklausāmos signālus par pieaugošo ieinteresētību sadarbībā un partnerattiecībās ar Poliju. Tādēļ esmu ieradies Rīgā ar maniem kolēģiem deputātiem, kuri pārstāv galvenos politiskos grupējumus Polijā. Tas ir labi, ka jūsu Saeimā ir izveidojusies Latvijas - Polijas parlamentārā grupa, ļoti stipra, skaitliski liela. Analoģiska grupa top Polijas Republikas Seimā. Abu grupu sastāvs vieš cerību, ka tās izrādīs iniciatīvu un darbības dinamiku gan parlamentārās attiecībās, gan valstiskā līmenī. Par mērķtiecīgu uzskatām arī Latvijas Saeimas pārstāvju tālāku iekļaušanu Polijas un Lietuvas parlamentārajā sadarbībā un trīspusējo iniciatīvu stimulēšanu. Mēs būtu visnotaļ ieinteresēti Polijas parlamenta ciešākā sadarbībā ar Baltijas Asambleju. Mūsu sadarbībai ir plašs darbības lauks. Ievērojamais poļu dzejnieks Vispjaņskis teica: “...lai tikai jums būtu vēlme vēlēties...”

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie! Esam cieši pārliecināti, ka Latvijā mums ir daudz uzticamu draugu. Ar patiesu gandarījumu uzņēmām labojumu ieviešanu Latvijas Republikas likumdošanā par pilsonību, kuri rada iespēju šejienes poļu tautības nepilsoņiem gūt atvieglojumus naturalizācijā. Es vēlētos izteikt pateicības vārdus visiem Latvijas politiķiem, valstsvīriem, kā arī visiem Latvijas pilsoņiem, kuri 1998.gada oktobra referendumā atbalstīja labojumus par atvieglotu kārtību Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. Tas ir ne tikai parasts gandarījums Ribentropa-Molotova pakta upuriem, kuri cieta tādu pašu vajāšanu kā latvieši. Tā ir arī laba investīcija latviešu sabiedrības integrācijā un līdz ar to - valsts nākotnē. Poļi bija, ir un būs Latvijas Republikas lojāli pilsoņi. Šis fakts ir ne vienreiz vien pierādīts. Poļu puse vēlas, lai šejienes poļu tautības iedzīvotāji, kuri vēl nav Latvijas Republikas pilsonību saņēmuši, iegūtu to iespējami ātrākā laikā. Tas būs ne tikai Latvijas poļu apliecinājums Latvijas Republikai par savu lojalitāti, kura pie tam veicinās ciešāku saišu veidošanos starp poļu un latviešu sabiedrībām un mentalitātēm. Es ticu, ka Latvijā dzīvojošie poļu tautības pilsoņi, īpaši gados jaunie, kuri vēlas veidot karjeru, darīs visu, un Latvijas Poļu savienība sniegs šiem cilvēkiem atbalstu. Uzskatu, ka Latvijas poļi varētu rēķināties arī ar četru šeit klātesošo poļu izcelsmes deputātu palīdzību, kurus es vēlos apsveikt sakarā ar šīs godpilnās un atbildīgās funkcijas veikšanu.

Priekšsēdētāja kungs! Deputātu kundzes! Deputātu kungi! Savas uzrunas nobeigumā, kura notiek šo karsto budžeta debašu laikā, es pasvītroju, ka Latvija var rēķināties ar Poliju kā ar drošu partneri un draugu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies maršala kungam! Novēlēsim viņam veiksmīgu vizītes turpinājumu.

Cienījamie kolēģi! Tā kā tuvojas starpbrīdis un visi ir uz vietas, mēs varētu reģistrēties. To var darīt jebkurā no starpbrīžiem, bet izdarīsim to tagad. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Jānis Ādamsons, Gundars Bojārs, Leonards Stašs, Pēteris Salkazanovs, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Mareks Segliņš, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Juris Sinka, Jānis Straume un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu vēl mazu uzmanību! Tātad mēs savu darbu atsāksim pulksten 11.15, starpbrīdis ilgs 31 minūti, bet tad būs pilns starpbrīdis. Pirmais pēc starpbrīža runās “par” deputāts Apinis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” atzīšanu par steidzamu.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka mani dzird arī mans draugs Dzintars Ābiķis, kurš šeit kaismīgi... Dzintar, mani tiešām satriec tas, ka Dzintars Ābiķis, kurš kādreiz bija plaši pazīstams ar savu brīvdomību un ar savu ļoti labo oratora mākslu, pēkšņi ir ķēries pie tādas apšaubāmas metodes, kāda ir priekšā nolikta papīra nolasīšana, kuru viņš veica ar zināmām grūtībām, jo acīmredzot nebija gadījies iepazīties ar minēto dokumentu pirms šīs runas teikšanas. Dzintar, šo runu tu pateici nepareizi, jo bija domāts runāt par steidzamību, nevis par to, vai vispār Kultūrkapitāla fondā ir vajadzīgi mazliet lielāki vai mazliet mazāki līdzekļi. Šinī gadījumā Dzintars Ābiķis runāja tikai par to, ka viņš pats nespēj izdomāt, cik līdzekļu tieši ir vajadzīgs Kultūrkapitāla fondam un ka viņš gribētu par to domāt ilgi.

Godājamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par steidzamību, jo šinī gadījumā mēs nediskutējam par atsevišķiem punktiem. Šie punkti jau ir izdiskutēti gan jūsu frakcijā, gan visās komisijās, gan arī Ministru kabinetā. Mēs tagad varam iesniegt savus grozījumus, un Dzintaram Ābiķim, kurš ilgi pie šiem jautājumiem ir strādājis, būs iespējams izdarīt visu, lai panāktu tās izmaiņas, kas nu ir nepieciešamas.

Aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 42, atturas - 1. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu!

Balsosim atkārtoti par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 47...

Par procedūru vārdu lūdz Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Nu tie, kas skatījās... Es tomēr aicinātu, ja reiz mēs esam vienojušies, nebalsot par visiem... Es atvainojos, nomierinieties, Bērziņa kungs! Man ir tiesības to pateikt, un es vienkārši tagad savākšu piecus parakstus un lūgšu pārbalsot. Visi, kuri gribēja redzēt, redzēja, kādā veidā balso par vairākiem... (Starpsauciens: “Blēži!”)

Sēdes vadītājs. Diemžēl kā sēdes vadītājs esmu spiests piekrist Bērziņa kungam, jo arī es redzēju, kā politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji balsoja citu kolēģu vietā, bet mēs risināsim šo jautājumu Kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

Nākošais jautājums. Mums jālemj par steidzamību likumprojektam “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Vai kāds vēlas uzstāties “par” vai “pret”? Uzstāties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais jautājums. Mums jālemj par steidzamību likumprojektam “Grozījumi Īrestiesu likumā”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 7, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam ir atzīta.

Nākošais jautājums. Ir jālemj par steidzamību likumprojektam “Par valsts budžetu 1999. gadam”.

“Pret” vēlas runāt Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ierosinām budžeta balsojumā balsot pret steidzamību, jo budžets tik un tā ir izskatāms divos lasījumos. Ja pārējiem likumprojektiem steidzamība ir motivēta saistībā ar budžeta izskatīšanu, tad budžets tik un tā ir skatāms tikai divos lasījumos. Un kur tad ir atšķirība starp steidzamību un parasto lasījumu? Izsludināšana un pieņemšana faktiski notiek vienā laikā! Vienīgais, ko valdība vēlas, jo viņa laicīgi nespēs sagatavot šos dokumentus, ir nodrošināt piecas dienas, kuru laikā budžeta projekts būtu pieejams deputātiem pirms otrā lasījuma. Un tad var iznākt situācija, ka jūs, cienījamie deputāti, budžetu uz otro lasījumu saņemsiet sēdes rītā uz galda un jums būs jābalso tanī pašā dienā.

Es domāju, ka valdība, lai arī kā mēs vērtētu viņas darbību citās lietās, tik tikko spēs sagatavot šos dokumentus. Līdz ar to steidzamība budžetam, manuprāt, absolūti nav vajadzīga, tāpēc lūdzu balsot pret steidzamību budžeta likumprojektam. Pieņemts tas tiks gluži tanī pašā laikā, bet izsludināts tiks, lielākais, ar vienas dienas starpību. Tā ka šeit steidzamībai nav pamatojuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Finansu ministrs Godmaņa kungs. Lūdzu!

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Mēs, protams, necentīsimies turpināt to praksi, kāda diemžēl bija, ja nemaldos, pieņemot 1997. gada budžetu, kad tiešām tā darīja. Un kas to darīja? Varbūt negribētos šeit to nosaukt... Bet viens gan ir skaidrs - politiskā strukturēšanās ir notikusi arī parlamentā. Ir frakcijas, un katra frakcija... Ne tikai deputāti, bet arī frakcijas izskatīs visus šos priekšlikumus un politiski lems. Es neredzu šeit nekādas iespējas, ka mēs varētu kaut kādā veidā apšmaukt deputātus. Tā mēs nedarīsim! Katra frakcija, katrs deputāts iepazīsies, un frakcija tad pieņems politiskus lēmumus un par tiem šeit balsos. Un tas tikai paātrinās mūsu darbu un padarīs to konstruktīvu. Te nav nekādas slēptas domas - vienkārši neņemt vērā deputātu priekšlikumus. Man ir lūgums tomēr atbalstīt un noteikt steidzamības kārtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Par valsts budžetu 1999. gadam”. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 48, atturas - 1. Lēmums par steidzamību nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Ierosinām pārbalsot likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” steidzamību, jo ir pamats apšaubīt balsojuma rezultātus.”

Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo lēmuma projektu. Vai kāds vēlas izteikties? Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms jābalso par to, vai mēs pārbalsosim šos balsošanas rezultātus. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 37, atturas - 1. Ierosinājums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atkārtoti par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 48, atturas - nav. Lēmums par steidzamību nav pieņemts.

Saskaņā ar Kārtības rulli tagad uzsāksim debates par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā.

Pirmajam vārds deputātam Mārim Vītolam - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien mēs izskatām gada svarīgāko likumu - Valsts budžeta likumu, tādēļ vēlos jūs iepazīstināt ar Tautas partijas viedokli par šo būtisko likumprojektu.

Pēc posta, kurā mēs nonācām Gaiļa valdības vadīti 1995. gadā, ar milzīgām pūlēm un smagiem, bieži vien nepopulāriem lēmumiem Andra Šķēles valdībai izdevās valsti pagriezt attīstības virzienā. Strādājot saspringtā režīmā, samazinot budžeta izdevumus, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus, valdībai toreiz izdevās apturēt ekonomikas sabrukumu un, protams, arī iedzīvoties nelabvēļu un kurnētāju kritikā. Taču rezultāti bija redzami jau 1997. gadā, kad kļuva jūtams, ka valsts līdzīgi slimniekam pēc grūtas un mokošas slimības ir atlabusi. Tika pārtraukta mežonīgā valdības aizņemšanās, pazeminājās kredītprocentu likmes, samazinājās inflācija un pieauga cilvēku ienākumi un patēriņš. Veidojās uzkrājumi, un ekonomika sāka attīstīties.

Tiesa, toreizējā valdība no šīs atšķīrās ar vismaz divām lietām: Šķēles valdības pamatā bija plašs labēji orientētas Saeimas vairākuma atbalsts, un to vadīja rīcībspējīgs cilvēks, kuram netrūka politiskās gribas un spējas rīkoties izlēmīgi. Pašreizējās valdības iesniegto budžeta projektu raksturo neizlēmība, politiskās apņemšanās un drosmes trūkums. Un man personīgi ir skaidri arī iemesli. Kaut vai šobrīd klātneesošā Ministru prezidenta Krištopana attieksme pret šo jautājumu.

Es saprotu, ka Krištopana kungu šodien mazāk interesē iesniegtais budžets un valsts attīstība, bet vairāk interesē palikšana savā amatā. Šajā balsojumā izšķirsies viņa vadītās valdības liktenis, un viņa uzdevums ir skaidrs - par katru cenu nodrošināt savas valdības saglabāšanu! Opozīcijai šajā ziņā ir vieglāk, jo tai nav izmisīgi jāturas pie varas un jāiztirgo politiskajām partijām ministru amati par balsojumiem. Tāpēc mēs spējam paskatīties uz šo budžetu valstiski. Un šodien mēs varam skaidri paziņot, ka Krištopana kunga valdība uzspiež valstij pilnīgi citu kursu, kas mūs ved atpakaļ uz 1995. gadu. Krištopana kungs, nemāniet sevi un nemāniet cilvēkus!

No valstiskā viedokļa šis budžets nozīmē atteikšanos no līdzšinējās konservatīvās jeb fiskālās politikas, kura nodrošināja tautsaimniecības izaugsmi pēc 1996. gada. Tā ir atgriešanās uz Gaiļa kunga valdības aizsāktā ceļa, kad lielai budžeta izdevumu daļai nebija finansiāla seguma un tas tika veidots, naudu aizņemoties un vairojot valsts parādus.

Tomēr vienā ziņā Krištopana kungam savu priekšgājēju ir izdevies pārspēt. Ar šo budžetu Krištopana kunga vadītā valdība Latvijas vēsturē ieies kā valdība, kura saviem nodokļu maksātājiem būs uzlikusi lielāko parāda nastu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Gaiļa vadītā valdība pēc sevis atstāja valsts fiskālo bilanci mīnus 79 miljoni latu robežās, turpretī šogad valsts kopējais parādu pieaugums tiek plānots 114 miljonu latu apmērā jeb par 1/3 daļu lielāks. Tas sasniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, un šādu robežu kā kritisku sev ir noteikušas pat valstis ar attīstītāku ekonomiku un stabilākām valdībām. Tas ir arī skaidri negatīvs signāls Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, sasniedzot šo maksimumu pirmajā valdības darbības gadā. Vai tiešām mums ir jāsagaida šie kritiskie vērtējumi ārzemju finansu presē, kas neizbēgami sekos pēc šā budžeta pieņemšanas?

Tautas partija, balsojot “pret”, balsos pret jaunas aizņemšanās lavīnas aizsākšanu. Uz katru strādājošo valsts parāds šogad pieaugs par 112 latiem. Tik lielas nākotnes saistības ar šo budžetu uzņemas katrs nodokļu maksātājs. Un šīs saistības pieaugošu nodokļu veidā būs jāatmaksā turpmākajos gados. Aizņemšanās politikai jau šogad būs negatīva ietekme arī uz uzņēmējdarbības vidi. Naudas piedāvājuma samazināšanās rezultātā paaugstināsies kredītprocentu likmes un samazināsies kredītresursu pieejamība. Ja ierobežota naudas piedāvājuma apstākļos valdība gatavojas iekšējā tirgū šogad aizņemties turpat 50 miljonus latu un maksāt bankām par šo naudu līdz pat 15 procentiem gadā, tad uz kādām procentu likmēm var cerēt uzņēmēji? Tas attieksies gan uz kredītiem tehnikas iegādei zemniekiem, gan uz hipotekāro kreditēšanu, gan uz apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmējdarbībai.

Ar dzīvošanu uz parāda ir tāpat kā ar dzeršanu. Kad iesāk dzert, tad ir grūti atmest. Izdzer vienu glāzīti, otru, trešo, bet nevar apstāties, jo zudusi mēra sajūta. Izskatās, ka šī valdība šo bīstamo robežu jau ir pārkāpusi, bet pēc tam neizbēgami seko “paģiras”. Procentu maksājumi vien par iekšējā aizņēmuma apkalpošanu nodokļu maksātājiem šogad izmaksās 23,6 miljonus latu, kas ir par 10 miljoniem vairāk, nekā bija pērn.

Vienā pašā sociālās apdrošināšanas budžetā šogad tiek plānots 30 miljonu latu liels finansiālais deficīts. Tas nozīmē, ka pensiju, bezdarba un citu sociālo pabalstu izmaksas šogad tiks nodrošinātas, vienīgi naudu aizņemoties. Nevaldāmi aizņemoties, noēdot uzkrājumus un privatizācijas naudu, šī valdība mūs ievedīs ilgstošā un smagā krīzē. Katrs, kurš šodien pateiks “jā” šim budžetam, būs līdzatbildīgs.

Tautas partija uzskata, ka šāgada budžetā maksimālais pieļaujamais fiskālais deficīts nedrīkstētu pārsniegt 1,2 līdz 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Būtiskākais ir jautājums par to, vai šis budžets palīdz atraisīt tautsaimniecības potenciālu un palīdz veidoties jaunām darba vietām. Atbilde ir skaidra: “Nē!” Šajā budžetā ir redzams pretējais. Šis budžets atraisa naudas tērēšanas, jaunu pienākumu izdomāšanas un jaunu institūciju veidošanas potenciālu mūsu ministrijās. Reāli valdība, lai varētu sabalansēt budžetu, ir gājusi pa vieglāko ceļu. Valdība nav centusies samazināt savus izdevumus, minimāli ir izvērtējusi ministriju programmu efektivitāti un nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanas lietderību. Tā vietā valdība ir izšķīrusies palielināt ārkārtas ieņēmumus no privatizācijas, ieskaitīt speciālo budžetu līdzekļus pamatbudžetā un palielināt nodokļu likmes.

Šogad ar nodokļiem un nodevām ir plānots pārdalīt 40% no iekšzemes kopprodukta. 40% no iekšzemes kopprodukta šogad plānots pārdalīt ar nodevām un nodokļiem. Līdz ar to sociāldemokrātu iesaistīšana valdībā ir tikai loģisks turpinājums valdības patiesajai politiskajai orientācijai. Krištopana valdība ir kreisa valdība. Tautas partija šodien, balsojot “pret”, balsos par to, ka tagad ir jārada vērtības, jārada valsts, nevis jāsāk dalīt ne vien tas, kas ir, bet pat tas, ko aizņemsimies.

Daži vārdi par investīciju programmu. Šis budžets Tautas partijai ir nepieņemams arī no nesabalansētās reģionālās politikas aspekta. Krištopana kungs salīdzināja šo budžetu ar izspiestu citronu. Tad nu mums vajadzētu paskatīties, kur tā sula ir aiztecējusi. Skaidri redzams, ka absolūti lielākā investīciju plūsma ir novirzīta uz Rīgu un tās rajonu, kā arī uz vienu pilsētu Latvijas ziemeļrietumos. Nabadzīgā Ventspils viena pati tuvākajos trīs gados saņems apmēram 130 miljonus latu dažādu investīciju veidā. Uz visiem pārējiem Latvijas reģioniem citrona sula vispār nav aiztecējusi. Tiem būs jāsamierinās vienīgi ar izspiestām citronu mizām. Tāda ir šīs valdības politiskā griba.

Varbūt šis budžets būs ieguvums Krištopana kungam un viņš spēs noturēties pie varas, bet tas būs zaudējums valstij. Šajā budžetā nav redzama valstiska griba un virzība. Tautas partija balsos pret šī budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Beigās es gribu pateikt arī kaut ko labu par šo budžetu. Tas ir tik slikts, ka vēl vairāk to sabojāt nemaz nav iespējams. To var vienīgi uzlabot. Tautas partija šajā ziņā centīsies valdībai palīdzēt un iesniegs savus priekšlikumus otrajam lasījumam, ja tāds tomēr notiks. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Atbilstoši Kārtības rullim, valdības pārstāvjiem ir iespējams pieteikties debatēs.

Vārds Krištopana kungam. Pirmo reizi - stundu.

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Godājamā Saeima! Es nebiju plānojis runāt tagad pēc Vītola kunga, bet gribēju uzstāties beigās. Bet, tā kā jūs piesaucāt manu uzvārdu un deklarējāt, ka es neatrodos zālē, es to dzirdēju un atcerējos 5.Saeimu un 6.Saeimu, un redzu, ka mana prognoze aizvien vairāk un vairāk piepildās, cienījamā Tautas partija! Jūs kļūstat aizvien līdzīgāki Zīgerista partijai. (Aplausi.) Tur, apmēram tajā pašā “reģionā”, kur sēžat jūs, sēdēja viena partija, kura arī izmaršēja tā kā jūs, atvainojiet! Kā sektas locekļi, stāvot šajā tribīnē, bieži vien no lapiņas nolasīja kaut kur patapinātus skaitļus, kā to šodien spīdoši izdarīja Kiršteina kungs, runājot par automobiļiem. Tas bija vāji maskēts, izšķaidīts un saputrots, atvainojiet... no vienas puses, tirgotāju lobisms, bet, no otras puses, absolūta nesapratne par lietām, Kiršteina kungs!

Vītola kungs ļoti daudz piesauca manu uzvārdu. Nav mums vajadzīga jūsu palīdzība, Tautas partija! Mēs tiksim galā. Nav vajadzīgi jūsu priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu. Mēs būsim priecīgi, ja tādu nebūs. Arī Zīgerista partija, kuras vairs nav Saeimā, nāca ar priekšlikumiem, un jūs, Vītola kungs, tiešām sākat aizvien vairāk atgādināt Čerānu. Mēs iztikām bez viņa priekšlikumiem un iztiksim arī tagad... Jūs teicāt, ka tā citrona sula aiztecēs uz Rīgu un Ventspili. Jūs melojat, Vītola kungs!

Lauku ceļu attīstības programma. Kāds sakars Ventspilij ar lauku ceļiem?

Akcīzes nodokļa atmaksa zemniekiem. Kāds tam ir sakars ar Ventspili un Rīgu?

Armija. 10 miljoni latu - pieaugums. Kāds tam sakars ar Ventspili? Ventspilī nebūs atomraķešu karabāzes.

Ļoti patīkami dzirdēt Lagzdiņa kunga repliku - viņš man saka, ka man nav priekšstata par finansu lietām. Lieta tāda, ka tiešām man būs pie jums, Lagzdiņa kungs, jākonsultējas par finansu lietām. Jūs tajās esat liels speciālists. Pēc gada šī pati valdība no šīs tribīnes atskaitīsies un pierādīs to, ka mēs esam gan vienlaicīgi investējuši, gan vienlaicīgi neesam samazinājuši nedz veselības, nedz izglītības finansējumu. Mēs tiksim galā! Visa tā jūsu, atvainojiet, raudāšana ir tikai un vienīgi - es būšu diezgan rupjš un to teikšu! - maza bērna šļupsti, jo jūsu partijai vēl nav pat viens gads. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Par budžetu arī kādu vārdu, Krištopan!”)

Sēdes vadītājs. Paldies Krištopana kungam.

Cienījamie kolēģi! Priekš tam ir tribīne... Visiem būs iespēja uzstāties, izmantojot to laiku, kuru nosaka Kārtības rullis.

Tātad atbilstoši Kārtības rullim, kā jau es teicu, vārds tiek dots valdības pārstāvjiem. Šobrīd vārds tiek dots Godmaņa kungam.

Finansu ministrs Ivars Godmanis. Lūdzu!

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Es apsolu, ka netaisos šeit vēlreiz ilgi uzstāties. Kas attiecas uz visu to kritiku, ka mēs esam strādājuši ne pārāk labi un slikti, tas ir jūsu vērtējums, un pie tā es varētu palikt. Tomēr mans uzdevums ir šeit ļoti īsi koriģēt tos skaitļus, kuri no šīs tribīnes tiek nosaukti nepareizi. To nedrīkst pieļaut, tāpēc atļaujiet man nedaudz koriģēt to, ko es nupat noklausījos. Tikai divus skaitļus... Lūdzu, atcerieties!

Pamatbudžeta nodokļu ienākumi (procentos no iekšzemes kopprodukta): 1998.gadā - 15,5%, 1999.gadā - 15,0%. Tātad nav lielākas nodokļu slodzes caur kopproduktu.

Otrs. Kopbudžeta nodokļu struktūra (procentos no iekšzemes kopprodukta): 1998.gadā - 36,6%, 1999.gadā - 36,7%. Starpība - 0,1%. Tajā skaitā pieaugums pārsvarā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (tas ir minimālās darba algas paaugstināšanas rezultāts) - no 6,2% uz 6,4%. To diez vai varētu apstrīdēt. Arī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas - no 12,1% uz 12,4%. Toties tiešie nodokļi (ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli) ir no 2,6% samazinājušies uz 2,4%, un nodoklis no īpašuma (arī tas ir tiešais nodoklis) - no 1,3% uz 1,1%. Šie cipari ir pierādījums tam, ka, ja mēs runājam, ka esam uzlikuši lielāku nodokļu slogu, tas nav taisnība.

Vēl viens īss komentārs. Vai tik tiešām mūsu ārējais un iekšējais parāds un mūsu fiskālais deficīts ir saistīts ar dzeršanu? Vai tik tiešām mēs neko citu nedarām, kā mēģinām nodzert to naudu, kuru aizņemamies? Es atļaušos nekomentējot vienkārši nosaukt jaunos aizdevumus, un jums, deputātiem, pašiem ir jāizlemj, vai tā ir naudas notērēšana, nodzeršana, vai nav.

No iekšējiem kredītiem 12,7 miljoni - studiju kreditēšana. Es nedomāju, ka mēs varētu uzskatīt, ka, kreditējot studentus, mēs vienkārši naudu nodzeram. Mēs mēģinām attīstīt mūsu jauno paaudzi. Lai Dievs viņiem palīdz!

Mēs runājam par tādu aizdevumu kā eksportkredītu; tas ir pilnīgi jauns - 6 miljoni. Mēs visi runājam, ka mums eksports ir jāatbalsta. Arī tie uzņēmēji, kas tirgojas uz āru, tirgojas uz Krieviju. Diez vai tā ir naudas nodzeršana.

Ir viens aizdevums, kas ir smags man un mums visiem. Tas ir aizdevums pensiju speciālajam budžetam.

Cienījamie deputāti! Mēs vairs nevarēsim darīt tik vienkārši, kā to darīja savulaik, - dzelžaini samazināt pabalstus, maksājumus, to skaitā arī maksājumus pašvaldībām! Tas laiks ir pagājis. Tā rīkoties mēs nevaram.

Es gribu nolasīt kādu citātu. Man te iedeva vienas tādas 1996.gada sēdes stenogrammu, kurā uzstājās Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle. Citāts ir šāds: “Cienījamie deputāti! Vispirms - atteikties no tiem likumprojektiem, kuru pieņemšana palielinātu budžeta izdevumu daļu. Nekavējoties. Nekavējoties atteikties! Jebkurš likums, kurš bez seguma palielina budžeta izdevumu daļu, ir viennozīmīgi traktējams kā noziegums un kaitniecība pret Latvijas valsti.” Es lūgtu deputātus atcerēties to, kad mēs runāsim par pirmo un otro lasījumu tiem likumprojektiem, kurus mēs esam lūguši nepieņemt 1999.gadā, sakarā ar to, ka tas nesamērīgi palielinās izdevumu daļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Godmaņa kungam. Nākamais debatēs runās Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es negribētu runāt par kreisiem vai labiem virzieniem, bet gribu vispirms runāt par trim daļām.

Tātad ir jautājums - vai ir iespējams kaut ko darīt budžeta ieņēmumu daļā? Es saprotu, ka finansu ministrs objektīvi skaidroja to faktu, tos sliktos, negatīvos faktorus, kādēļ šajā gadā nekas spožs sakarā ar nodokļiem vai kādā citādā ziņā nevarētu ieņēmumu daļā rasties papildus. Es principā tam piekrītu. Taču es domāju, ka, labojot iepriekšējo gadu darbību valdībā, mums vajadzētu nopietnāk reanimēt Austrumu tirgu (es domāju, ka Lietuva šajā ziņā ir mums priekšā, kā pagājušajā gadā, tā arī šinī brīdī), protams, vienlaikus atverot Rietumu tirgu.

Otrs moments. Es domāju, ka nodokļu sistēmā ir iespējama zināma restrukturizācija un papildu līdzekļu avots. Es minēšu vienu piemēru attiecībā uz nodokļiem par alkoholu. Es domāju, ka mēs neizmantojam to rezervi, ko izmanto kaimiņi. Gribu to pamatot ar skaitļiem. Pagājušā gada novembrī, 1998.gada novembrī, litra 40 grādu degvīna vidējā realizācijas cena Latvijā bija 7,09 ASV dolāri, Igaunijā - 8,3 ASV dolāri, Lietuvā - 9,67 ASV dolāri par vienu litru. Es domāju, vienkāršāk vairs nevar būt: ja šīs sistēmas ziņā mēs pielīdzinātos Lietuvai, mums izpaliktu rūpes par kontrabandu. Izmantojot to, ka mēs esam vidū, kā oāze, ejot uz vienotu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem... Tas būtu papildu ieņēmums budžetā, un samazinātos kontrabanda. Kāpēc mums šo iespēju neizmantot? Lai mūsu kaimiņi sargā ārējās robežas, bet mēs sargāsim pārsvarā Austrumu robežu! Šī lieta varētu būt nopietna... Tas ir viens no piemēriem nodokļu restrukturizācijai. Es negribētu apstāties pie citām iespējām, ko varētu izmantot vēl šogad.

Kas attiecas uz budžeta deficītu kā tādu, es gribētu teikt, ka arī 1996. un 1997.gadā to valdību vadītāji, zināmā mērā manipulējot, izveidoja budžetu bez deficīta, vienkārši pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitot ieņēmumus, kas ienāca valsts īpašumu privatizācijas fondā. Līdz tam tā bija atsevišķa tāme, kas bija Ministru kabineta rīcībā. Nāca vadoņi, kas ieskaitīja šos ieņēmumus pamatbudžetā un pateica: “Ā, mums budžets ir bez deficīta!” Bet tas bija matemātisks piegājiens.

Nākamā lieta. Par ekonomiju budžeta izdevumos. Neapšaubāmi, sociāldemokrāti ir par to, ka mums jāiet uz NATO. Taču es gribētu vienkārši skaitļu valodā teikt, ka šie 0,9%, tie 34 miljoni, kas ir šeit iekalkulēti budžeta izdevumos aizsardzības vajadzībām... es domāju, ka būtu korekti, ka tāda pati nasta jeb tāda pati klasifikācija pienāktos tiem līdzekļiem, kas Iekšlietu ministrijas sistēmā tiek virzīti robežapsardzei un robežbūvei. Tas kopā jau ir krietni pāri par 50 miljoniem latu, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienkārši tehniski... Ja šīs nosauktās institūcijas būtu Aizsardzības ministrijas sistēmā, tad, liekas, nevienam nebūtu šaubu, ka šīs divas summas ir jāsavieno un šie procenti jārēķina attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Tāpēc es domāju, ka, argumentējot, pārliecinot gan sevi, gan citas valstis un citas institūcijas, tas ir matemātiski vienkārši jāizdara, šīs summas jāliek kopā.

Es negribu pieskarties tam, cik sarežģīta Latvijā ir valstisko un nevalstisko militāro struktūru sistēma. Es domāju, tas mazai valstij ir jau nu pavisam par daudz un pie tam tas tiek nelietderīgi izmantots.

Nākamā iespēja - budžeta ekonomija. Es domāju, ka daudziem uzkrītoši šķiet tas, ka atsevišķu valsts institūciju darbs, darbs dažādās ministrijās zināmā mērā dublējas. Es domāju, ka, vienkāršoti runājot, nav skaidrs, kurš īsti ir koordinators mūsu iešanai uz Eiropas Savienību. Te vienā brīdī Ārlietu ministrija, te kaut kādas atsevišķas institūcijas ir radušās budžeta projektā... Es domāju, ka mēs šķiežam spēkus un noniecinām Ārlietu ministrijas lomu, tās īpatsvaru šajā darbībā. Tās pamatuzdevums, tieši no saimnieciskā viedokļa, būtu iekarot jaunus tirgus. Nebūtu lietderīgi dublēt jaunas struktūras blakus šai institūcijai, tikai vajadzētu to restrukturizēt un pilnveidot.

Es gribētu teikt, ka arī reģionālās politikas veidošanā ir zināma sadrumstalotība un dublēšanās. Es domāju, ka varētu ekonomēt arī attiecībā uz valsts investīcijām, ja mēs korekti izsludinātu būvniecības un citus konkursus. Diemžēl paši uzņēmēji šai lietai maz tiek klāt. Atsevišķu valsts institūciju dublēšanās atsevišķu uzdevumu izpildē ir acīm redzama, un laika gaitā šo darbu šogad varētu vienkāršot, uzlabot.

Izdevumu daļa. Es negribētu sīkāk pieskarties tai, ja budžets kļūtu sātīgāks. Nolūki, kādi ir sociāldemokrātiem, ir vairākkārt deklarēti un zināmi. Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka attiecībā uz izdevumu daļu budžets tomēr ir patēriņa rakstura budžets. Un šajā ziņā vēlamas būtu spēcīgākas ieskices attiecībā uz tiem izdevumu posteņiem, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivizēšanos jaunu darba vietu radīšanai.

Daži piemēri. Mēs sakām - un arī šodien dzirdējām -, ka, lūk, kredītlikmes pieaug. Bet vajadzētu arī analizēt šīs parādības saknes. Kredītlikmes bankām, privātām bankām, pieaug lielā mērā tādēļ, ka neveiksmīgi bija viņu akcionāru nodomi pelnīt vēl vairāk un ieguldīt savu naudu nestabilos dažu valstu vērtspapīros. Un grib, lūk, šos zaudējumus segt, paaugstinot kredītu procentus. Es domāju, ka tas ir pavisam nekorekti. Mēs zinām citu valstu pieredzi - tādas pasaules krīzes vai tādu simptomu, sajūtu ietvaros daudzas valstis veicina tieši kredītlikmju samazināšanu. Mans personīgs lūgums valdībai - kopā ar Latvijas Banku sekot citu valstu piemēriem un pārdomāt, kā ietekmēt to kredītu likmju samazināšanu, ko ņem mūsu valsts uzņēmēji.

Šajā ziņā ir arī otrs moments. Mums nav pietiekami attīstītas, valsts atbalstītas mērķu kreditēšanas. Mums ir Vides investīciju fonds, tagad - Reģionālais fonds, kur kredīti ripo jau par 8% gadā, ar pietiekami ilgu termiņu. Es domāju, šī sistēma, ko citas valstis ļoti plaši izmanto jaunu uzņēmēju, mazo un vidējo uzņēmēju rašanās procesā, mēs neizmantojam pietiekami. Tāpēc arī uzskatu, ka ir jāsaglabā viena valsts vai valsts kooperatīvā banka šajā pārejas periodā, lai vairāk varētu tikt veidoti šādi mērķkreditēšanas virzieni.

Tālāk. Piezīme, kas saistās ar šo jauno uzņēmējdarbību. Atvēlētā nauda, kas ir izglītības blokā, kas saistās ar augstāko izglītību un zinātni, ir nepietiekama, un to vajadzētu palielināt, - bet ar nosacījumu, ka tiešām šī nauda ies jauniem, inovatīviem izgudrojumiem, tādiem, kurus pārņemtu savā praksē mūsu jaunie uzņēmēji. Tad būtu jaunas darba vietas un jauni nodokļi. To dara visas valstis, kas šinī inovācijas ziņā, zinātnes ziņā, lietišķās zinātnes ziņā, līdzekļus nežēlo.

Es domāju, ka valsts šajā situācijā neizmanto arī citus ekonomiskos instrumentus, lai varētu iegūt papildu naudu. Lūk, bija visiem zināmais fakts, ka ar šī gada 1.janvāri atcēla izvedmuitas apaļkokiem. Finansu ministrijas anotācijā, kas bija par šo likumprojektu, bija tāda piezīme, ka valsts zaudēs, cik es atceros, apmēram 500 tūkstošus latu gadā. Bet es domāju, ka te ir elementāri jārēķina tālāk. Tātad dēļ šogad potenciāli slēgtajām kokzāģētavām samazināsies darba vietu skaits, būs vajadzīgi papildu līdzekļi bezdarbniekiem, samazināsies nodokļi dēļ šīm slēgtajām kokzāģētavām. Vēlreiz uzsveru to, ka jāizmanto visi ekonomiskie instrumenti, arī muitas nodevu ziņā, lai būtu papildu ienākums. Jo mēs izdodam divas reizes vairāk, zaudējam divas reizes vairāk naudas, izdarot šādu neprecīzu gājienu. Pēdējais tāds gadījums bija ar ievedmuitām attiecībā uz importēto cūkgaļu.

Dažkārt mēs sakām, ka jāpieņem politisks lēmums. Mana pārliecība ir tā, ka jebkurš politisks lēmums ir koncentrēta ekonomisko interešu vai ekonomisko darbību izpausme. Katram politiskam lēmumam, ko mēs dažkārt saucam par populismu, jābalstās uz ekonomisko analīzi, skaitļu analīzi, un no tā veidojas arī politiskie lēmumi starpvalstu attiecībās. Un varam pierādīt arī kaimiņiem, ka iekšējā tirgus aizsardzība, mūsu uzņēmēju aizsardzība vienmēr jebkurā valstī paliks prioritāra, un šādas intereses vajadzētu paust arī sarunās ar kaimiņiem gan ziemeļos, gan dienvidos, gan rietumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais debatēs ir pieteicies Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Labdien, cienījamo Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, cienījamie ministri! Šodien apspriežamais jautājums par budžetu katrā gadījumā ir smags - arī politiski smags. Jāsaka, ka iepriekšējais budžets, tas, kuru tika izveidojusi iepriekšējā valdība, bija daudz optimistiskāks. Pašlaik situācija ir radikāli mainījusies, salīdzinot ar tiem laikiem, tāpēc arī, dabīgi, budžets ir kļuvis pesimistiskāks. Bet kopumā tomēr gribas teikt, ka varbūt tomēr tas ir pārāk optimistisks, jo reālā situācija - vismaz tajā nozarē, uz kuru pašlaik pretendē sociāldemokrāti, - ar katru mēnesi kļūst smagāka, un sekas tam ir ķēdes reakcija no pārstrādātāja uz ražotāju. Šīs parādu saistības nevis samazinās, bet pieaug, un kopējā ekonomiskā krīze, kas ir Eiropā un pasaulē, skars arī Latviju.

Šodien var runāt par budžeta papildu asignējumiem dažādām citām nozarēm. Labāk noteikti ir runāt par to, kā papildus iekasēt naudas līdzekļus, un kārtīgāk strādāt pie šiem jautājumiem, taču saistībā ar šo ekonomisko krīzi gribētos tomēr runāt par to, ka arī šajā budžetā tomēr vairāk nekā 170 miljoni ir tā nauda, kas ienāk papildus, un par šo naudu politiski tiek lemts valdības līmenī, kā to tērēt.

Ja ir runa par zemkopību, tad katrā gadījumā tā naudas daļa, tie divi miljoni no šā pieauguma, kas aiziet Zemkopības ministrijai, noteikti neatrisinās to problēmu, ar kuru saskarsies zemnieki, un viņi jau ir saskārušies ar šiem savstarpējiem parādiem, kuri ik pēc dienas aug. Reāli šajā ekonomiskajā krīzē ir divas iespējas. Viena ir iespēja meklēt budžetā naudas papildu līdzekļus, lai piedalītos ekonomiskajā subsīdiju karā, kas ir starp visām Rietumeiropas valstīm un tagad arī starp pasaules valstīm. Un otrs ceļš ir nemeklēt naudu, bet aizsargāt savu iekšējo tirgu. Un tomēr laikam šai liberālajai, nevis sociāldemokrātiskajai, kā Tautas partija izteicās, valdībai ir jāiet uz šā iekšējā tirgus aizsardzību.

Tālāk par vienu lietu pavisam īsi - dažas replikas attiecībā uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Ir parakstīts protokols starp Latvijas Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu, bet iesniegtajā budžeta projekta variantā šis protokols ir pārkāpts, jo likuma par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, par kuru tika panākta vienošanās, ka tas netiks mainīts, kritēriji ir mainīti, un tādējādi ir pārkāpta šī vienošanās.

Nākošais moments ir saistīts ar Izglītības likumu. Izglītības likumā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algas, kas 1997.gada 1.janvārī tika izņemtas no valsts mērķdotācijām un ieliktas pašvaldību budžetā, pašlaik ir mēģinājums... nevis mēģinājums, bet sabiedrības spiediena rezultātā divu gadu laikā izdevās panākt pozitīvus grozījumus Izglītības likumā, un tātad šīs normas izņemšanai no Izglītības likuma būtu vienkārši katastrofālas sekas, jo pirmsskolas izglītība, kas no piecu gadu vecuma ar Izglītības likumu ir pasludināta par obligātu, nodrošinātu to, ka, pastāvot tai situācijai, kāda mums bija 80.gados, mums šī izglītība pamazām varbūt atgrieztos, jo pirmsskolas izglītību tajā laikā ieguva 80% no laukos dzīvojošajiem pirmsskolas vecuma bērniem. Pašlaik pirmsskolas izglītību valstī iegūst tikai 40%, bet pārējie bērni ieiet nesagatavoti skolā.

Ja ir runa par labojumu, kas ir iesniegts pašlaik, ka šī norma jāpārliek uz pārejas noteikumiem, tad man vienkārši jāsaka, ka šeit ir tehniska kļūda, jo norma, kas ir pārlikta uz pārejas noteikumiem, skar visu pedagogu algas, arī tās mērķdotācijā paredzētās algas, kas šodien ir noteiktas vispārizglītojošajām skolām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko teikt, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā? Ja ne, - paldies!

Cienījamie kolēģi, sāksim balsošanu pirmajā lasījumā! Tātad šajā gadījumā mums ir jābalso par visu paketi - no 48. līdz šoreiz 55. (ieskaitot), darba kārtības punktam, kādā veidā mēs tālāk noformēsim priekšlikumus. Pirmais jautājums, par ko mums ir jābalso, pēc vecās darba kārtības ir 48.punkts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Mēs esam atzinuši šo likumu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo likumu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, neviens neatturas. Likums ir pieņemts.

Komisijas vārdā, lūdzu, kad ir jāiesniedz priekšlikumi un kad jāizskata šis likumprojekts. Zīles kungs, - lūdzu!

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijai bija ierosinājums šim likumprojektam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 1.februārim un izskatīt to Saeimā... nē, šo neskatīsim... 4.februārī.

Sēdes vadītājs. Iesniegt līdz 1.februārim un izskatīt 4.februārī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtībā ir 49.jautājums - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Arī šis likumprojekts ir nobalsots kā steidzams. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim to pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 35, neviens neatturas. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu komisijas vārdā, kādi ir priekšlikumi par izskatīšanu un priekšlikumu iesniegšanu!

R.Zīle. Arī par šo komisijai ir ierosinājums priekšlikums iesniegt līdz 1.februārim un izskatīt to 4.februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”... Atvainojiet, likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Ieslēdziet mikrofonu Zīles kungam!

R.Zīle. Gluži tāpat kā iepriekšējā gadījumā, komisijas viedoklis ir šāds: par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.februāri, bet izskatīšanu veikt 4.februārī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Zīles kungam!

R.Zīle. Viedoklis bija - noteikt steidzamību, un līdz ar to ir ierosinājums 1.februāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Man nav tiesību ierosināt citu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Kādi ir citi priekšlikumi, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Viens priekšlikums ir 7.februāris. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Tātad mēs vispirms balsosim par tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 7.februāris! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 37, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts - “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

R.Zīle. Komisijas ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.februāri un izskatīt Saeimā 4.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Īrestiesu likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par- 77, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Par grozījumiem Īrestiesu likumā, lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Zīle. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 1.februāris, izskatīšanai - 4. februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par valsts budžetu 1999.gadam”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Saskaņā ar Kārtības rulli ir jāizskata lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas kārtību un formu. Par šo lēmuma projektu vārds Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājam - deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija, sagatavojot šo lēmuma projektu, faktiski vadījās pēc ieprieksējā budžeta likumprojekta pieredzes, kur tika noteikta šāda pati kārtība. Vienīgā atšķirība no dažiem citiem budžeta likumprojektiem ir tā, ka tiem nesekoja līdzi citi likumprojekti, turpretī šo pavada likumprojektu pakete. Tā praktiski ir vienīgā atšķirība no iepriekš izskatītajiem budžeta likumiem un arī grozījumiem šajos budžeta likumos, ko, starp citu, vienreiz jau darīja šī Saeima. Man būtu priekšlikums atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1999.gada valsts budžeta likumprojektu paketei
otrajam lasījumam”. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 6, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam!

R.Zīle. Otrajam lasījumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, no komisijas puses, noteikt 5.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.490 “Par Augstākās Padomes lēmuma “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 5. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Dzintaram Ābiķim. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt garāks par 15 dienām.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Es gribētu noteikt minimālo termiņu - 2.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir Saeimas Prezidija ierosinājums Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.492 “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Noteikumi tiek nodoti komisijai. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atbildīgā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 7. februāri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 493 “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai neviens runāt nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Noteikumi tiek nodoti komisijām.

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Zīles kungs, lūdzu jūs noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem par privātajiem pensiju fondiem.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Man būtu ierosinājums par šo termiņu noteikt 10. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 494 “Grozījumi apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijai tiek nodoti.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, Zīles kungs!

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī 10. februāris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 478 “Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas izteikties par šo noteikumu projektu?

Vārds Guntaram Krastam... Nē, nav pieteicies. Ir pieteicies? Labi, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām tiek nodoti.

Lūdzu Ārlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Guntaram Krastam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

8. februāris.

Sēdes vadītājs. 8. februāris. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 479 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai runāt neviens nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijām tiek nodoti.

Ārlietu komisiju lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija ierosina 3. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 480 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām tiek nodoti.

Lūdzu Ārlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija ierosina 3. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 481 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām tiek nodoti.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem! Lūdzu ieslēgt mikrofonu Krasta kungam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

3. februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 482 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. 8. februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 483 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. 3. februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 484 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu Krasta kungam!

G.Krasts. 3. februāris.

Sēdes vadītājs. 3. februāris. Nav iebildumu?

Un nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 485 “Grozījums likumā “Par 1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. 8. februāris.

Sēdes vadītājs. 8. februāris. Deputātiem iebildumu nav?

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas priekšsēdētāja sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir jānoklausās viens patīkams paziņojums. Mūsu kolēģim Jēkabam Sproģim 49 gadi. Apsveicam! (Aplausi.)

Paziņojums. Vārds Dzintaram Ābiķim. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es jūs neaicinu uz komisijas sēdi - es jau redzu, ka viens otrs šķībi skatās, - bet gan uz īsu apspriedi tūlīt, tepat zālē, kad visi būs izklīduši. Uz īsu informāciju tepat zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es gan aicināšu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz komisijas sēdi tūlīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt balsošanas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Jānis Vētra, Indulis Bērziņš, Ilmārs Geige, Mareks Segliņš, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas! Turpināsim darbu. Izskatām Prezidija ziņojumus par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 1 “Noteikumi par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 15, atturas - 2. Noteikumi komisijai tiek nodoti. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 2 “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Noteikumi komisijai tiek nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Modrim Lujānam! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Līdz 3.februārim, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 4. Noteikumi komisijai nodoti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.februāris. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai “Rūta”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Leiškalna, Slaktera, Grīga un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo likumprojektu nav iesniedzis Ministru kabinets, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti to ir sagatavojuši, saskaņojot ar Ministru kabineta attiecīgajām struktūrām - Finansu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu. Kāpēc vajadzēja sagatavot šādu likumu? Tāpēc, ka šā gada 1.janvārī tika atcelti izvedmuitas tarifi liela izmēra kokmateriāliem. Lai apmierinātu tās prasības, kuras izvirzīja asociācija “Latvijas koks”, Latvijas kokapstrādes uzņēmēji un eksportētāju asociācija, Latvijas zāģmateriālu eksporta asociācija, šis jautājums tika saskaņots arī ar mežu audzētājiem un Mežu īpašnieku apvienības pārstāvjiem. Ļoti rūpīgi apkopojot visu pušu ieteikumus, komisijas deputāti ir sagatavojuši šo likumprojektu un lūdz to nodot komisijām un kā atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Ja Finansu ministrijai būs kādi iebildumi, viņi varēs, kā Kārtības ruļļa 87. pantā ir noteikts, pieprasīt finansu ministra atzinumu. Taču šodien es, konsultējoties ar Godmaņa kungu, jau saņēmu pozitīvu atzinumu par šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Balsosim pozitīvi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt “pret” neviens nevēlas. Nav iebildumu pret nodošanu komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Kalniņa, Ūdres, Lībanes un Ražuka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Man ar lielu prieku jāatzīmē, ka šis iesniegtais likumprojekts ir pirmā reālā sadarbība ar mūsu augsti godāto Tautas partiju. Pateicoties viņu konstruktīvajiem priekšlikumiem, radās šis priekšlikums, jo Tautas partija norādīja uz zināmām nepilnībām, kas bija iepriekšējā mūsu iesniegtajā projektā. Tieši Tautas partija norādīja uz šādu metodi - 50% no iekasētās mazuta akcīzes novirzīt katlumāju, krāšņu un citu ierīču pārbūvei, lai tās pārietu uz alternatīvu kurināmo, proti, uz šķeldu, uz koksni... Nē, te tas nav... Vēlos norādīt, ka tieši Tautas partija šoreiz bija iniciatore šim ļoti labajam priekšlikumam. Patiesībā tas vārds vārdā atbilst Tautas partijas priekšlikumam. Es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā labu, reālu sadarbību un konstruktīvu darbību nākamā Latvijas valsts budžeta kopīgā izstrādē. Es jau iepriekš pateicos par pozitīvu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt “pret” vēlas deputāts Jāzeps Šņepsts - Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jau saprotu, ka ne Apiņa kungs, ne arī Godmaņa kungs savā dzīvē nekad nav nodarbojušies ar katlumāju rekonstrukciju. Bet nu viņiem tas būtu ļoti vēlams, jo tad viņiem vismaz būtu kaut kāda sajēga, kā var pāriet uz alternatīvajiem kurināmajiem. Bet es gribu runāt par kaut ko citu. Es ļoti ceru, ka šinī zālē mēs nepiedzīvosim tos laikus, kad mūsu cienījamais premjers Vilis Krištopans noteiks, kam te sēdēt. Man ļoti žēl, ka šo valsts valdību vada cilvēks, kurš no Saeimas tribīnes, rupji sakot, var pasūtīt trīs mājas tālāk frakciju, kura demokrātiskās vēlēšanās ir ieguvusi visvairāk balsu. Tāpēc mani absolūti nepārsteidz, ka jau trešo reizi divu mēnešu laikā ir iesniegts, lai mēs veiktu balsojumu, pilnīgi nesagatavots likumprojekts par akcīzes nodokli mazutam.

Tautas partija, kā minēja cienījamais Apiņa kungs, absolūti nav pret nodokļiem. Jūs laikam kaut ko jaucat, sacīdami, ka mēs esot pret konceptuālu pieeju šim jautājumam. Kontekstā tiktu izskatīts ne jau viens kurināmā veids, bet pilnīgi visa grupa, ko Latvijā izmanto kā kurināmo; attiecīgi būtu pamatota nodokļu likme.

Tālāk. Nākamais jautājums būtu administrēšanas kārtība.

Nākamais. Kur mēs šo naudu izmantosim un kāds būs tas ekonomiskais efekts? Jūs jau varat teikt: “Kurināsim ar šķeldu!” Bet vai jūs esat parēķinājis, cik tūkstošu vai simtiem tūkstošu kubikmetru šķeldas ir vajadzīgs, lai ar to aizvietotu mazutu? Vai jūs varat nosaukt tagad to skaitli?

Nākamais jautājums. Neviens vārds nav teikts, ka mazuts ir viens no tiem kurināmajiem, kas apkārtējai videi nodara vislielāko kaitējumu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka akmeņogles ir bīstamākas. Taču te ne viena vārda nav par šo kurināmo. Kāpēc ne gāze?...

Trešais. Likumā minētie ieņēmumi tiek nosaukti aptuvenos skaitļos. Bet būtība jau ir pavisam citur. Krievija pašlaik ir pielikusi 10 ekijus, mēs pieliekam četrus latus, un tālāk tam visam virsū ir PVN. Rezultāts - budžets vēl papildinās par aptuveni pāri par 1 miljonu latu. Diemžēl šis fakts kārtējo reizi tiek noklusēts.

Un visbīstamākais... Daudzos reģionos, it sevišķi Latgalē, gāze kā kurināmā avots nav pieejama. Kā es jau teicu, vienā mirklī sezonas vidū pārorientēt kurināmā saimniecību uz alternatīvajiem kurināmajiem praktiski nav iespējams. Pašlaik jau ir ļoti daudzas pašvaldības, kur kurināmais šajā sezonā praktiski ir iztērēts. Tāpēc es domāju, ka mēs veidojam ļoti bīstamu situāciju. Latgales reģionā jau tā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem. Šai valdībai un parlamentam klāt vēl nāks reģionālās problēmas.

Cienījamais finansu ministrs pagājušoreiz minēja vēl tādu absurdu pieņēmumu, ka, lūk, mazuts bojājot katlus. Ja es jums tagad teiktu, ka mašīnu autoriepas bojā ceļus, varbūt uzliksim akcīzi arī autoriepām? Rēzeknē, kā stāsta, stāvot vesels ešelons. Uzreiz problēma tiks atrisināta. Ja attiecīgais katls domāts kurināšanai ar mazutu, kā var anotācijā figurēt tāds pieņēmums, ka tas bojā katlu?

Es pieļauju, ka cienījamais finansu ministrs domāja par tiem katliem, kurus viņš gribēja ieteikt lietot Latvijā apkurei savulaik, kad viņš bija premjers. Tāpēc es jūsu bankrotējušos uzņēmumus “vilku ārā”.

Beigās es gribētu teikt, ka šinī mājā, manā skatījumā, vajadzētu likt uz balsošanu, pieņemt un galīgi izvērtēt pamatotus likumprojektus, lai nevajadzētu pēc tam, pēc mēneša vai pēc pusgada, tos vēlreiz labot un vēlreiz pie tiem atgriezties. Tāpēc es aicinu balsot “pret”. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Kalniņa, Ūdres, Lībanes un Ražuka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāte Silva Golde - Tautas partijas frakcija.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Uzbrukumi izglītībai konsekventi turpinās gan no valdības, gan no Saeimas deputātu puses - un, jūtams, ne pēdējo reizi. Labi, ka skolotāji šodien klasēs mierīgi strādā ar mūsu bērniem un pagaidām pat nenojauš, kādas sankcijas pret tiem atkal izdomājuši Saeimas deputāti. Kaut ko tādu, kas šodien iekļauts Saeimas darba kārtībā, es domāju, mūsu skolotāji pat sapņos nevarēja nosapņot. Lai vēlāk nebūtu pārpratumu par balsojumu vai paviršību balsojumā, kā tas varbūt reizēm notiek, paļaujoties uz frakciju vadītāju vai kādu citu skaidrojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem, es citēšu Izglītības likuma 60.panta trešo daļu, par ko ir runa likumprojektā, kuru iesnieguši pieci “Latvijas ceļa”, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Jaunās partijas deputāti - cienījamie Apinis, Lībane, Ražuks, Kalniņš un Ūdre. Citēju: “Valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts mērķdotācijām.” Tātad minētie deputāti ierosina visu vispārizglītojošo skolu, to skaitā sākumskolu, vidusskolu, pamatskolu, internātskolu, speciālo skolu un - kā nelielu daļiņu - bērnudārzu pedagogu algas nodrošināt kā valsts mērķdotāciju tikai no 2000.gada 1.janvāra. Cik man zināms, budžeta projektā arī pašvaldību daļā atalgojums skolotājiem nav plānots. Tālāk laikam vairs nav kur iet izglītības un skolotāju iznīcināšanas jomā. Ja vēl ieguvums no šiem līdzekļiem būtu pamatīgs, patiešām pamatīgs, lai tos novirzītu citām nozarēm... Pagājušajā nedēļā izskatīšanai tika virzīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja no mērķdotācijām izņemt ārā tikai bērnudārzu pedagogu algas, bet šobrīd šie pieci deputāti patiešām ir spēruši platu soli uz priekšu, izņemdami visu pedagogu algas no mērķdotācijām.

Bet varbūt galu galā šo piecu deputātu iesniegtais likumprojekts nemaz nav tik peļams un ir tīri sakarīgs, jo, ja reiz skolotāju atalgojums ir tik zems, tad labāk, lai tā vispār nav? Minēšu pagājušajā nedēļā laikrakstā “Izglītība un Kultūra” lasīto: mēs dzīvojam piecdesmit gadu ilgā atpalicībā un nezinām, ka pasaulē jau sen ir pierādītas un pamatotas sakarības starp iedzīvotāju izglītības līmeni un labklājības līmeni. Izdevumi izglītībai pasaulē netiek uztverti kā zaudējumi budžetā, bet kā investīcijas nākotnes labklājībai. Es nezinu, vai tas ir pārpratums vai tā ir apzināta rīcība, bet es atļaujos cerēt, ka kaut ko tik šokējošu, kā tiek plānots izrīkoties ar visiem Latvijas skolotājiem, deputāti Saeimā šodien neatbalstīs. Aicinu balsot “pret” iesniegto likumprojektu, kas visu Latvijas skolotāju darba samaksu izslēdz no valsts mērķdotācijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” runās deputāts Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Rūpīgi noklausījies godātās kolēģes runu, es sapratu, ka tālāk vairs nav kur iet, tā vismaz teica kolēģe, taču es atgādināšu, ka ar šo soli tālāk vairs nav kur iet, proti, cenšoties visu novirzīt tikai uz pašvaldībām. Visu izglītības finansēšanu pašvaldībām uzvēla kāds Andris Šķēle, un to viņš izdarīja diezgan vardarbīgi, un to viņš izdarīja, uzspiežot pašai Saeimai.

Tagad, protams, mums jārisina jautājums, kādā veidā mēs šo kļūdu labosim. Un, protams, mēs esam gatavi labot Andra Šķēles kļūdu, mēs esam gatavi darīt to, ka mēs tiešām viennozīmīgi virzāmies uz valsts mērķdotācijām. Mēs esam jau atraduši versiju, ka to varēs darīt no 2000.gada 1.janvāra - tātad nevis no gada vidus, bet precīzi strādājot ar pārejas noteikumiem. Es atgādināšu, ka jebkurā gadījumā nauda ne no kurienes nerodas, tas nozīmē, ka mums tā tagad ir jāatņem pašvaldībām un jāieskaita atkal valsts budžetā. Un tad ir jāmaina mūsu nolīgums ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai pēc tam šos līdzekļus atkal mērķdotācijas veidā piešķirtu pašvaldībām. Mēs tām šobrīd noņemam funkciju. Mēs tām varētu šo funkciju noņemt, un tās pazaudētu arī šo naudas daļu, taču pašvaldības nemaz nejūtas tik apmierinātas, ka tām tūlīt vienā mirklī ir jāizdara šāds pārkārtojums.

Un tādēļ mēs pārstrādājām mūsu likumprojektu un papildinājām pārejas noteikumus ar vienu vienīgu jaunu punktu - tādu, ka 60.panta trešā daļa stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri, proti, bērnudārzu pasniedzēju algas valsts tiešām ņems savā budžetā, bet tikai no nākošā gada 1.janvāra. Mēs ļoti lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs visus pārējos jautājumus, par kuriem šeit bija daudzas diskusijas, esam noņēmuši, piekrītot jūsu viedoklim. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man nebija citas izejas, kā tikai pieteikties un runāt par to, kā lieta tālāk virzāma, jo viens jau bija runājis “par”, viens - “pret”. Tas ir par procedūru, ko es vēlos jums teikt. Man ir jāatzīst, ka šajā projektā, ko arī es esmu parakstījusi... man ir jāatvainojas visiem tiem, kuri ir projektu lasījuši un kuri par to ir runājuši, un kuru dēļ ir radies šis pārpratums. Es gribu atzīties godīgi, ka to ir sagatavojusi Finansu ministrija un ka tur patiešām ir kļūda. Neviens negrasās to attiecināt uz skolotājiem, bet tikai uz bērnudārzu audzinātājiem. Es labprāt atsauktu savu parakstu, bet tikai ar vienu vienīgu “bet”. Jau tā ļoti daudziem likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, šodien netika piešķirta steidzamība. Arī šis likumprojekts jau ir aizkavējies par vienu nedēļu, un tāpēc es jūs ļoti lūgtu: tie, kuri esat gatavi atbalstīt šo projektu tajā redakcijā, ko es tikko minēju, lūdzu, atvērsim to šodien, un uz pirmo lasījumu “Latvijas ceļš” nebalsos nekādā gadījumā par skolotājiem, es to paziņoju ar pilnu atbildības sajūtu. Tieši otrādi! Mēs parūpēsimies par to, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tiktu iesniegta attiecīgā redakcija, ko atbildīgā komisija varētu pieņemt kā alternatīvu, un jau nākamajā lasījumā mēs varētu par to balsot kā par alternatīvu likumprojektu.

Es vēlreiz ārkārtīgi atvainojos, un es tiešām negribu nevienu šeit vainot - nedz Andri Šķēli, nedz Ivaru Godmani, nedz vēl kādu citu. Situācija ir tāda, kāda tā ir, un es jūs ļoti lūdzu izdarīt vienu vienīgu lietu - atvērt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 45, atturas - 2. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Bekasova, Cileviča, Solovjova un Jurkāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Cileviča, Solovjova, Bekasova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Bekasova, Cileviča, Solovjova un Jurkāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vētras, Zīles, Kezikas, Panteļējeva un Seiksta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt Jāzeps Šņepsts - Tautas partijas frakcija. Iesniedzēji atsauc likumprojektu? Neatsauc. Vai tādā gadījumā iebildumu nav pret nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Ir priekšlikums balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 34, atturas - 4. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jura Dobeļa apstiprināšanu par Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā delegācijas locekli”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Pirms pārejam pie nākošās darba kārtības sadaļas, es informēju, ka Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par divu pārstāvju deleģēšanu no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas darbam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas Republikas valdības un “TILTS Communication” līguma izpildes analīzi un SIA “Lattelekom” tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām”. Visas frakcijas ir iesniegušas savus kandidātus šai komisijai. Vai kādam ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu mēs iekļaujam šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas desmit deputātu parakstītus pieprasījumus - “Pieprasījums Latvijas Republikas finansu ministram Ivaram Godmanim par mērķaizņēmumu obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” un “Pieprasījums Latvijas Republikas ekonomikas ministram, Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājam Šlesera kungam par nelikumīgu rīcību ar privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” pamatlīdzekļiem”. Nododam šos pieprasījumus Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 13.janvāra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja šo jautājumu un ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt Zemessardzes pulkvežleitnanta Raimonda Graubes iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Gribu informēt deputātus, ka komisijas sēžu laikā notika diezgan asas debates par šo tēmu. Tika uzdoti arī dažādi jautājumi Graubes kungam. Diemžēl komisija tā arī nesaņēma atbildi no Valsts prezidenta kā armijas galvenā virsvadoņa, pēc kādiem kritērijiem viņš ir izvēlējies nākošo NBS komandieri un kādai ir jābūt šai te kvalifikācijai.

Komisijas vārdā es aicinu balsot par iesniegto lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatot jautājumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ir arī jārunā, kādi ir mūsu Nacionālie bruņotie spēki uz šo brīdi, kas izveidoti astoņu gadu laikā, - Aizsardzības spēki plus Zemessardze vai Zemessardze plus Aizsardzības spēki. Rūpīgi izanalizējot šo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūras, var konstatēt, ka nopietnas valsts aizsardzības nav. Kas mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos ir galvenais - Aizsardzības spēki, tas ir, armija, vai Zemessardze - , nav redzams. Nav arī noteikts. Ir kaut kāda jocīga sacensība starp šīm struktūrām. Kāpēc, kā labā un kas to veicina?

Galvenie trūkumi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku darbībā: neeksistē vienotība starp Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi, katrs mazu deķi velk uz savu pusi; nav vienotas Nacionālo bruņoto spēku koncepcijas; ļoti slikta, izkropļota kadru politika, kad izaudzējam “papīra” pulkvežus vairāk, nekā laikam ir vajadzīgs, neeksistē valsts aizsardzības operatīvais plāns; kā redzams, arī nav mobilizācijas plāna. Ja paskatāmies, tad redzam, ka Aizsardzības spēkos nav kārtīga iekšējās kārtības reglamenta, disciplīnas reglamenta un ierindas reglamenta. Protams, nav arī kaujas reglamenta. Pēc preses komentāriem un ārvalstu speciālistu slēdzieniem, Nacionālajos bruņotajos spēkos ir slikta apmācība un disciplīna. Ja paskatāmies, tad redzam, ka Aizsardzības spēkos ir reglamentējošs dokuments, kura otrās nodaļas 18.punktā var izlasīt, ka kareivji var nodarboties ar komercdarbību, ka kareivju klubos var spēlēt azartspēles un ka kareivju klubos var turēt un lietot reibinošus dzērienus.

Zvēresti. Nacionālajos bruņotajos spēkos ir divi zvēresti: Aizsardzības spēku zvērests un zemessargu zvērests. Kurš ir galvenais? Kāpēc nav viens? Un, protams, arī par saturu ir jāpadomā.

Ja paskatāmies šo reglamentu, tad redzam, ka arī tas ir noformēts, var teikt, pavirši. Ja reiz to ir apstiprinājusi Latvijas Augstākā padome, tad vismaz ģerboni vajadzēja nodrukāt.

Kāda kārtība ir Nacionālajos bruņotajos spēkos? Jaunkareivji mācās trīs gadus Alūksnē. Par apmācību programmu es nevaru pateikt, jo tā nav, kā saka, pieņemama daļēji, bet, tā kā viena gada laikā zaldāti mierīgi izmanto sestdienu un svētdienu, tas nozīmē, ka viņi nav noslogoti.

Nākošais. Alūksnē kareivji nosita cilvēku. Turpinās dzeršana. Aplaupa iedzīvotājus. Narkotikas Ādažos. Benzīna izpārdošana no armijas mašīnām. Brīva karaspēka daļu atstāšana jebkurā laikā. Tātad kārtības, ja vēl paskatītos to 19.pantu, mūsu karaspēka daļās nav, un tā droši vien ir jāievieš.

Zemessardze. Arī tur kārtība ir slikta. Bija gadījumi, kad iznīcināja civilpersonas. Bruņotais negadījums Rēzeknes rajonā. Izvarošana elitārajā rotā. Kautiņi Jēkabpils rajonā un vēl nepatikšanas, kas bija Daugavpilī. Es jums pateikšu no paša pieredzes. Mani divas reizes vakar aizturēja zemessargi. Piedzērušies! Un galu galā nevarēja pateikt, kāpēc viņi ir aizturējuši un kāpēc tas ir vajadzīgs.

Nākošais - mācības. Uz kombinātu, kuru es vadīju, pēc mācībām atbrauca zemessargi un uz mūsu sargu šāva. Paldies Dievam, ka tās bija salūta patronas. Tātad, redzat, ja tāda kārtība ir Zemessardzē, tad tas nozīmē, ka ar šo personālu neviens nestrādā. Un tie virsnieki, kas komandē Zemessardzi, tie, kas vismaz presē izsakās, grib būt ģenerāļi, citi - pat pulkveži.

Un kāpēc tāda kārtība ir izveidojusies Nacionālajos bruņotajos spēkos? Tāpēc, ka Nacionālo bruņoto spēku vienības veidoja un formēja neprofesionāļi. Nebija ne Ministru kabineta, ne Saeimas un tās komisiju striktas kontroles. Finansiālā darbība arī netika pietiekoši kontrolēta no Valsts kontroles puses. Saeimas deputāti droši vien neapmeklēja garnizonus, nebija Saeimas deputāti arī Alūksnē.

Nacionālo bruņoto spēku vadība, darbojoties bez kontroles, bija pašpārliecināta, un tās darbība bija nepilnvērtīga. Tā rezultātā Latvijas Republikas aizsardzības sistēma eksistē teorētiski.

Pie tam Latvijā ir vēl kāda paradoksāla parādība - atsevišķās bruņotās vienības ir izveidotas pēc kņazistu principa: nauda ir, ir arī bruņotā vienība! Kāpēc tās tiek veidotas? Kas tās vada? Kas koordinē? Kāds ir to sastāvs un nozīme? Un ko tās dara? Cik to ir? To ne jums, ne arī man neviens nevar pateikt, un mēs nezinām, kas tur notiek.

Presē bija publicēta jauna iniciatīva, kur bija teikts: “Visam tam, kas jau ir, jāpieliek jaunais un jāizveido reāli strādājošs tā saucamais “jumts”, bet spēcīgs jumts”. Cienījamie kolēģi! Nevienā pasaules armijā nav “jumta”. Nevienā! Katras valsts armija ir domāta savas valsts teritorijas aizsardzībai, savu pilsoņu aizsardzībai. “Jumts” - tas ir kriminālā žargona teiciens, un Latvijas armijai tas nav pieņemams.

Ja mēs paskatāmies naudas līdzekļu izlietošanu, tad arī tur, cienījamie kolēģi, mums bija diezgan daudz un rupju kļūdu: tāds ir dzīvokļa remonts 43 tūkstošu apmērā, tādi ir 44 tūkstoši un 300 pāru apavu. Tad vismaz nevajadzēja zemessargiem Rēzeknē parādē stāvēt saplēstos gumijas zābakos. Tāda ir automātu iegāde, kuru viena daļa martenos ir jāpārkausē, tādas ir patronas un tāda ir slaveno “Audi” automobiļu iegāde. Un es te nerunāju par jauno “Volvo” iegādi.

Un vēl - Nacionālo bruņoto spēku apgāde. Ko dara tās, kā vismaz presē izskanēja, 20 vai 22 civilās firmas, kas grozās apkārt mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Ja mēs tā darīsim arī turpmāk, tad, palielinot Bruņoto spēku finansējumu pat vairākas reizes, mēs nesasniegsim to rezultātu, ko vajag sasniegt.

Tagad par mūsu izvirzīto pretendentu, kuram ir jāieņem šis konkrētais amats.

Cienījamie kolēģi! Nacionālo bruņoto spēku veidošana mums ir jāveic korekti, zinoši un saudzīgi, izmantojot katru latu. Mēs šodien vēl neapzināmies un nevaram paskaidrot, ko dara tie četri vai pieci lielie štābi - Nacionālo bruņoto spēku štābs, Zemessardzes štābs, Virsnieku korpuss un Aizsardzības ministrija ar ministru priekšgalā. Vai tas nav pārāk daudz? Un vai tas nav jāreorganizē? Un vai nav jāizvirza jautājums par to, ka ir jāveic pāratestācija virsnieku korpusā?

Šim konkrētajam atbildīgajam amatam mēs izvirzām virsnieku, kuram patiesībā ir diezgan apšaubāma izglītība, bet par militāro izglītību to vispār nevar pateikt, lai gan mums Latvijā ir ļoti... ne daudz, bet tomēr ir izglītoti cilvēki ar speciālajām militārajām izglītībām, kuri varētu savest kārtībā mūsu armiju, lai tā atbilstu tām prasībām, kuras ir izvirzītas Bruņotajiem spēkiem šajā laika brīdī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Prezidij! Priekšsēdētāj! Viesi un pārējie! Ir teikts: “Nebaidies no ienaidniekiem, jo ļaunākajā gadījumā viņi tevi nokaus. Nebaidies no draugiem, jo ļaunākajā gadījumā viņi tevi nodos. Bīsties no vienaldzīgajiem, jo tikai ar viņu atbalstu pasaulē pastāv slepkavības un nodevības.”

Šodien Latvijas valsts Bruņoto spēku augstākais vadonis, kā tas ir teikts Satversmē, mums piedāvā savu izvēli Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam.Un principā ir jūtams, ka pašam šim vadonim ir absolūti vienalga, kas notiks tālāk, kad viņa izvēle būs Saeimā apstiprināta. Vienalga pat līdz tādam līmenim, ka cienījamajam kungam neatradās laiks ierasties Saeimas komisijā un izskaidrot savu viedokli, kāpēc ir tieši šis, nevis cits kandidāts. Protams, es saprotu, ka Valsts prezidentam ir daudz svarīgu lietu: jābrauc uz Izraēlu dubļu peldes pārbaudīt, uz Japānu - zilonītes nevainību pārbaudīt, un acīmredzot šīs rūpes nav devušas iespējas Guntim Ulmaņa kungam ierasties pie mums un arī paskaidrot, kāpēc tieši šis. Varbūt šis amats nav svarīgs, tāpēc ļoti vienaldzīgs?

Es negribētu minēt to momentu, kurš jau ir skarts presē un kuru šodien jau mans kolēģis skāra, - par piedāvātā kandidāta profesionālo noderību. “Bet ne mazāk svarīga aizsardzības struktūrās ir arī morālā puse. Militārās filozofijas princips, ka komandieris ir galvenais, ka viņam tic un uzticas, paliek,” tā raksta Raimonds Graube savā rakstā laikrakstā “Diena” 16.janvārī. Vakar prezidents pilī rīkoja konferenci par tiesiskas valsts izveidi, bet šodien piedāvājums par Nacionālo bruņoto spēku jauno komandieri apstiprināt cilvēku, kurš tīši vai netīši, bet aktīvi ir veicinājis iepriekšējā Nacionālo bruņoto spēku komandiera atstādināšanu no amata, nozīmē apzināti veicināt armijas morālo degradāciju. Būtībā armijai tiek piedāvāta skola: centies panākt sava komandiera atstādināšanu, un tava karjeras virzība būs nodrošināta! Manā skatījumā, tā ir kaitīga audzināšanas metode bruņotajās struktūrās, jo tur patiešām katram ir jāuzticas tam cilvēkam, kas stāv tev aiz muguras un ļoti bieži ar ieroci rokās.

Tik tiešām ir interesanti, vai Ulmanim ir absolūti vienalga, kas notiks pēc tam, kad viņš beidzot atbrīvos to posteni, kurš viņam tomēr ir par smagu, vai arī viņš apzināti veic darbību, lai sarežģītu pienākumu pildīšanu nākošajam Valsts prezidentam. Es atgādināšu vienu vecu, senu latviešu teicienu par to, kas ir vienalga: vienīgais pasaulē, kas ir vienalga, ir tas, ka paņem saujā kūtsmēslus un saspiež dūrē. Tad ir vienalga, caur kuru pirkstu spraugu tas viss lien laukā...

Un tādā gadījumā šādā veidā izveidot tiesisku valsti vai pacelt armijas morālo līmeni tādā augstumā, lai nebūtu kauns par šo armiju, nav iespējams. Un tad patiešām nelīdzēs ne 34 miljoni, ne 84 miljoni mūsu iekļūšanai NATO struktūrās. Tāpēc es ceru, ka mani kolēģi - protams, gadījumā, ja viņiem nav vienaldzīga armijas attīstība, nav vienaldzīga tiesiskas valsts izveidošana, - šodien noraidīs Valsts prezidenta, mūsu armijas galvenā vadoņa, piedāvāto kandidatūru šim amatam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godājamais Prezidij, priekšsēdētāj!

Vai man ir kādi personiski iebildumi pret Nacionālo bruņoto spēku topošo komandieri? Man personisku iebildumu nav.

Otrs jautājums - vai vajag pilntiesīgu komandieri vai tikai vietas izpildītāju? Vajag. Vai es apstrīdu viņa politisko lojalitāti? Neapstrīdu. Vai mēs apstrīdam viņa darba spējas? Neapstrīdam. Mēs visi esam bijuši barikādēs.

Bet, kolēģi, es aicinu izvērtēt pavisam citu jautājumu, kurš ir bijis ļoti svarīgs un tuvs gan valdības partijām, gan Tautas partijai, gan citām opozīcijas partijām, tas ir, izvērtēt Raimonda Graubes kunga kandidatūru Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam. Izvērtēt ne tikai šo kandidatūru komandiera amatam, bet arī - un galvenokārt - kritērijus, pēc kuriem notiek šī izvirzīšana.

Godājamie kungi un cienījamās dāmas! Šis ir ļoti nopietns jautājums - kādus kritērijus mēs izvirzām uz augstākajām valsts amatpersonām, kā notiek šo kandidatūru izvēle un kādas ir viņu dienesta izaugsmes iespējas? Kādas ir mūsu prioritātes? Un šajā sakarā mani mulsina viena situācija, ka pavisam nesen mēs konstatējām: lai arī negribot, Raimonds Graube tomēr ir pārkāpis likumu. Atgādināšu, ka tajā brīdī, kad Guntars Krasts vēl bija valsts aizsardzības ministra vietas izpildītājs, viņš par šo likuma pārkāpumu izteica piezīmi Raimondam Graubem. Jautājums bija par valsts līdzekļu nepietiekamu kontroli. Runa ir par to, vai Saeima, šodien pieņemot lēmumu, atbalstīs situāciju, ka pēc tik neilgas pauzes, kad ir noticis, kaut arī negribot, likuma pārkāpums un ir ticis pārkāpts konkrēts likums - likums “Par budžetu un finansu vadību”... Mans viedoklis ir tāds, ka nevajadzētu cilvēku divreiz sodīt - Guntars Krasts jau ir izteicis viņam piezīmi -, bet es uzskatu, ka paaugstināt viņu šajā brīdī laikam būtu vēl par agru.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Arī valsts aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir apliecinājis: lai gan Graube nebija šo procesu iniciators, viņam vajadzēja pamanīt lietas būtību.

Un tāpēc es vēlreiz uzsveru: mani iebildumi nav pret personību, mani iebildumi ir pret dienesta karjeras kritērijiem, kādus mēs izvēlamies. Tātad šoreiz ir jautājums nevis par Zemessardzes komandiera amatu, bet par to, vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā ir vajadzīga augstākā militārā izglītība, vai arī pietiks ar šiem nopietnajiem kursiem, kuri ir ilguši 22 mēnešus. Vai mēs, kolēģi, kas esam beiguši, teiksim, Vēstures fakultāti, kā Indulis Bērziņš, vērtēsim piecu gadu izglītību Universitātē, piemēram, Vēstures fakultātē, kā atbilstošu kādiem kursiem vēsturē, kas būtu ilguši 22 mēnešu garumā, kaut vai tie būtu Kembridžas universitātē? Vai tos mēs vērtēsim augstāk? Tas pats attieksies, protams, uz juristiem. Kā mēs uz to skatīsimies? Man nav nekādu iebildumu pret Zemessardzes komandieri Raimondu Graubi, par viņa politisko lojalitāti esmu pārliecināts. Bet atcerēsimies vienu - pat lielinieki atcerējās buržuāziskos speciālistus tad, kad revolūcija bija beigusies. Viņi aicināja šos buržuāziskos speciālistus, bet neņēma tos cilvēkus, kuru pamats bija tikai godīgums un politiskā lojalitāte. Tātad - politiskos komisārus. Es varētu uzsvērt arī to, ka pirmās Latvijas Republikas armijā mēs varam redzēt daudz tādu piemēru... Pirmskara Latvijas Republikas armijā ņēma gan cara laikā izdienējušus virsniekus, gan ģenerāļus, ļoti augstās pakāpēs, un nebija bailes no viņiem. Viņi bija guvuši zināmu pieredzes skolu izglītībā. Un tāpēc es nepiekrītu apgalvojumam, ko ir izteicis Guntis Ulmanis, - ka mums citas izvēles vispār nav. Es nesaku, ka man būtu iebildumi pret Graubes kungu, ja viņš būtu šo augstāko izglītību jau guvis, un es esmu pārliecināts, ka viņš to iegūs ar savu neatlaidību. Bet man liekas, ka šis amats viņam pašreiz ir par agru.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Latvijas Ģenerālprokuratūra pašreiz vēl izmeklē Eihmaņa dzīvokļa lietu, un man kā Latvijas Republikas Saeimas deputātam būs mazliet nepatīkami, ka Graubes kungam kā Nacionālo bruņoto spēku komandierim būs vēl vairākas reizes jāiet uz Ģenerālprokuratūru, lai sniegtu savus paskaidrojumus.

Tas būtu vēl viens aspekts. Un, kad mēs runājam, vai vispār ir vēl cilvēki, kas ir kaut ko darījuši... un varētu arī varbūt mūs no šīs situācijas izvest ar tādu pozitīvu risinājumu, es uzskatu, ka ir. Es šaubos, vai, teiksim, Vilis Krištopans apgalvos, ka viņa padomnieks Dainis Turlais nav ar pietiekamām zināšanām vai politisko lojalitāti; es šaubos, vai kāds apgalvos, ka Gaidis Zeibots neatbilst šiem kritērijiem. Es domāju, ka ir mazliet neērta tā situācija, kurā ir nostādīts Raimonds Graube, un šinī gadījumā mums visiem ir rūpīgi jāizsver sava izvēle.

Tātad, kolēģi, mums ir jāpadomā par to, kādu lēmumu mēs pieņemsim, - vai piekritīsim Gunta Ulmaņa un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam, vai tomēr izvirzīsim citus kritērijus, kā mums izvēlēties valsts augstākās amatpersonas. Ir bijuši politiķi, kas ir ļoti daudz par to runājuši iepriekšējā Saeimā, tādēļ pat valdības ir demisionējušas, un es domāju, ka arī šodien mums visiem ir jāparāda sava konsekvence. Tāpēc es balsojumā par Raimondu Graubi atturēšos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka maz ir tādu cilvēku, kuri vēlētos situācijā, kad tie ir izvirzīti augstam amatam, saņemt šādu, manuprāt, nesaudzīgu un varbūt arī ne līdz galam pamatotu un korektu kritiku.

Bet situācija Nacionālajos bruņotajos spēkos, neapšaubāmi, ir sarežģīta, bet nav tik traģiska un tik bezcerīga, kā mēs to šeit dzirdējām no šīs tribīnes. Jā, Bojāra kungs, ir daudzas problēmas, bet daudzas no tām, kuras jūs šeit krustu šķērsu sametāt kopā, ir tikušas atspēkotas un patiesībā nemaz nav bijušas. Es šobrīd esmu aizsardzības ministrs, un jums ir arī jāsaprot, ka kādam cilvēkam ir jāsakārto un jāatrisina šīs problēmas. Tās problēmas, kuras ir krājušās visos iepriekšējos gados. Un es domāju, ka mūsu izvirzītais kandidāts, pakāpeniski izejot cauri visām dienesta pakāpēm un amatiem, ir redzējis šīs problēmas un tiešām zina, kur šīs problēmas ir.

Šeit tika pieminēts Dainis Turlais. Un varbūt mēs varētu pieminēt vēl veselu virkni padomju virsnieku, tiesa, tos, ko varbūt arī Bojāra kungs piesauca. Viņi veidoja šos bruņotos spēkus. Dainis Turlais trīs gadus bija mūsu Nacionālo bruņoto spēku augstākais komandieris. Kāpēc tās problēmas toreiz pašos sākumos netika atrisinātas, bet tika pieļauts, ka tās nobriest tiktāl, ciktāl tās ir nobriedušas? Es negribu pārmest Dainim Turlajam, es negribu pārmest nevienam, es gribu tikai pateikt to, ka izveidot Nacionālos bruņotos spēkus pēc 50 gadu pārtraukuma, kad mums nav bijis šis personāls, nav bijušas šīs tradīcijas, nav bijusi šī normatīvā bāze... jā, mums, arī tautai, ir zudusi kultūra, varbūt arī attieksme pret šīm militārajām lietām, ar ko mūsu tauta kādreiz ir tā lepojusies... Ir sarežģīts, grūts process. Un šobrīd man kā ministram ir ārkārtīgi sarežģīti atrasties šajā amatā, ja ir trīs četri vietu izpildītāji. Taču man ir jāizpilda šis uzdevums, tas, ko, es domāju, valsts - un arī jūs un valdība - man ir uzticējusi. Un es vēlos, lai būtu komandieris, nevis vietas izpildītājs. Kāds ir šis izvirzīšanas process? Jūs pamatoti prasījāt, kāds ir šis izvirzīšanas process. Jā, likums nosaka to, ka Valsts prezidents izvēlas šo kandidātu. Un Aizsardzības spēku Personāldaļa sastādīja to kandidātu sarakstu, kuri varētu pretendēt, un Valsts prezidentam tiešām bija tiesības izvēlēties, un Valsts prezidents, es domāju, izvēlējās vienu no iespējami labākajiem kandidātiem - šajā brīdī iespējami labākajiem.

Un, protams, es gribētu teikt, ka arī Saeimai ir tiesības - un pilnīgi pamatotas - izteikt savu viedokli. Un, manuprāt, raksturojot pašu Graubes kungu un to problēmu, kas ir bijusi tajā brīdī, varbūt arī to aprakstu, ko jūs esat saņēmuši, ko ir Ģenerālprokuratūra rakstījusi un atzīmējusi... nav izvērtēta Graubes kunga subjektīvā puse šajā lietā. Ir minēti fakti, bet subjektīvā puse nav izvērtēta. Un jāsaka, ka es, pirms Graubes kungs tika virzīts uz Saeimu kā kandidāts, pārrunāju šo subjektīvo pusi un man ir ticība, ka Graubes kungs no savas puses līdz galam neapzinājās to procesu, kurš bija iesākts pirms viņa. Tieši pirms viņa tas bija iesākts, un viņš tikai atnāca kā komandieris, un viņš nevarēja pārbaudīt, vai Rīgas Dome vai Nacionālo bruņoto spēku iepriekšējā vadība, vai arī aizsardzības ministrs tajā brīdī pieļāva šo procesu... vai ir sankcionējis vai nav... Tā ir subjektīvā puse šajā lietā, un to diemžēl mēs nevaram redzēt šajā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rakstā Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Protams, es gribu teikt to, ka, nākot jūsu priekšā un aizstāvot Graubes kungu, es domāju, ka es aicinu jūs... nu, varētu pat teikt... augstsirdīgi dot šim komandierim šo iespēju. Un tas ir arī mans goda jautājums, vai es iestājos par viņu vai neiestājos. Un es domāju, ka tas ir Graubes kunga jautājums, vai viņš šo jūsu uzticību attaisnos. Jā, acīmredzot iepriekšējās reizēs, līdz galam nezinot visu informāciju par iepriekšējiem komandieriem, tie diemžēl nav attaisnojuši uzticību. Es ceru, ka Graubes kungs to izdarīs un neliks mums vilties, un būs man krietns palīgs, lai mēs sakārtotu Nacionālos bruņotos spēkus. Lai atrisinātu visus tos jautājumus un tās problēmas, par ko šeit iepriekšējie runātāji runāja. Jādara ir daudz, un cilvēkiem ir jābūt savās vietās. Es domāju, ka komandieri mums ir vajadzīgi, bet viņu trūkst. Viņu nav daudz, un, es domāju, “nesakapāsim” tos, kuri šobrīd vēl ir!

Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt izvirzīto kandidatūru. (Starpsauciens: “Atbalstām!”)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Spriežot šodien par NBS komandiera iecelšanu, man vismaz šķiet, ka ir jāizlemj galvenais - kā turpmāk attīstīsies Latvijas valsts aizsardzības sistēma. Jā, Latvijas valsts drošības garantēšanu es uzskatu par galveno Saeimas un valdības uzdevumu. Ja mēs šādu uzdevumu neesam spējīgi pildīt, citus uzdevumus mums var vienkārši nesanākt pildīt. Es domāju, ka šad un tad mūsu kaimiņi Austrumos mums atgādina par to, cik nopietns šis jautājums ir. Un, ja mums ir svarīgas šīs drošības garantijas, tad mums ir svarīga stabilitāte valstī. Mūsu iekšējā stabilitāte. Mūs vērtē. Mūs vērtē eksperti no dažādām institūcijām un it īpaši no NATO, gan viņu politiskie eksperti, gan viņu militārie eksperti, kuri pastāvīgi seko tam, kas notiek šeit, Latvijā, un kuri arī pastāvīgi šeit ierodas un redz, kā mēs veidojam savu valsti. Mums ir jāpierāda, ka mēs esam spējīgi skaidri izvēlēties savas valsts turpmāko aizsardzības sistēmas attīstības ceļu un lemt par šīs sistēmas sakārtošanu no paša sākuma. Nupat mēs esam apstiprinājuši valdību, un nu mums ir jauns aizsardzības ministrs. Šis aizsardzības ministrs - nevis kāds cits! - mums iesaka arī apstiprināt Raimonda Graubes kandidatūru.

Tagad - par izglītību un par militāro karjeru. Jā, protams, var jau ierakstīt ailītē - augstākā izglītība. Mums bija savulaik iekšlietu ministrs ar augstāko fizkultūras izglītību. Neviens toreiz par to sevišķi neuztraucās. Nerunāšu par citiem dažādas izglītības ieguvējiem, un liekas, ka šeit būtu lieki runāt par augstāko militāro izglītību. Kur tad to varēja iegūt līdz šim? Kā varēja savienot augstākās militārās izglītības iegūšanu un militāro karjeru? Līdz šim Latvijā tas praktiski nebija iespējams.

Es galīgi nevaru piekrist tam senajam aicinājumam, ko tas ar savādu slimību mirušais proletariāta vadonis savā laikā izvēlējās. Lūk, tā sacīt, buržuāziskos speciālistus iesaistīja sociālisma celtniecībā.

Redziet, daudzi šie bijušie virsnieki nav nemaz tik vienkāršas personības. Viņi savu daudzo dienesta gadu laikā ir saskārušies ar daudzām un dažādām personām un dienestiem Padomju Savienībā. Teikt, ka tā ir tā bāze, no kurienes mēs varam šodien izvēlēties armijas virsvadību? Tam es nu nekādi nevarētu piekrist.

Bet, ja runā par to militāro izglītību, ko ieguvis Raimonds Graube, es domāju, ka vairāk nekā vienu gadu ilgas mācības Lielbritānijas Apvienoto dienestu vadības un štāba koledžā nav nemaz tik peļama izglītība. Ņemot vērā vēl arī to, ka Graubes kungam pirms tam bija pietiekama pieredze tieši praksē.

Bez tam, kā jūs redzat, Graubes kungs tomēr pārvalda ne tikai krievu valodu, bet arī angļu valodu, ko nepārvalda daži mūsu valsts augstākie vadītāji.

Ja runā par Graubes kunga militāro karjeru, es aicinu nedaudz apskatīt viņa CV. Kā jūs redzat, šis amatu uzskaitījums ir ļoti vienmērīgs - Graubes kungs ir pabijis vairākos amatos, kas visi saistīti galvenokārt ar praktisku darbību. Es gribu atgādināt, ka 6.Saeima Graubes kungu ar pietiekami lielu balsu vairākumu apstiprināja kā Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri. Ja jau mēs izteicām viņam uzticību kā Zemessardzes komandierim, ja mēs viņam ļāvām pildīt NBS komandiera pienākumus, tad jājautā - kāds ir arguments, lai šodien viņam neuzticētu šo amatu? Vienkārši nav argumentu.

Godātie kolēģi! Ne jau nu viens pats Valsts prezidents ir ieteicis šo kandidatūru. Galu galā par to sprieda Nacionālās drošības padomē. Par to lēma Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Nemaz nebija slikti, ka šīs diskusijas bija pietiekami vētrainas. Tas ir ļoti labi. Būtu vēlams Aizsardzības un iekšlietu komisijā regulāri rīkot vētrainas diskusijas. Tādēļ jau tā komisija ir.

Galu galā balsojam mēs - Saeimas deputāti. Galveno atbildību šeit uzņemamies mēs ar savu balsojumu. Līdz ar to mūsu iespējās ir arī rūpīgi sekot tam, kas notiek Aizsardzības ministrijā. Lūdzu, nesakiet, ka Zemessardze ir kaut kas cits un ka NBS ir kaut kas cits. Lūdzu, izlasiet likumus, kas skar šīs lietiņas, un redzēsiet, ka Zemessardze ir NBS sastāvdaļa. To nu gan vajadzētu zināt! Tā ka es aicinu godātos deputātus: uzņemsimies atbildību, uzņemsimies arī kontroli pār savu jaunapstiprināto komandieri, un tad būs mums kopīga iespēja sekot valsts attīstībai turpmāk.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Man tomēr būs tāds viens retorisks jautājums vispirms sev un tad - visiem klātesošajiem. Godīgi runājot, es 1984.gadā pabeidzu Latvijas PSR Universitātes Filozofijas un vēstures fakultāti. Es pajautāšu: cik šeit, starp mums Saeimas deputātiem, ir tādu, kam ir tie nepadomju augstākās izglītības diplomi? Ir daži, redziet, redziet, ir dažiem! Ko tad lai darām mēs, tie pārējie nezinīši, kuriem ir šie vecie padomju laika diplomi? Es domāju - vai tik nebūs tāda pati bēdīga situācija manam kolēģim, ar ko es debatēju, arī Dobeļa kungam? Vai tikai viņam netrāpīsies tas pats padomju universitātes diploms? Tas ir vēl viens moments, kuru es gribu uzsvērt. Tādēļ nezaimosim augstāko izglītību, ko esam guvuši! Tā nemaz tik slikta nebija, tā bija pietiekami nopietna. Varēja arī konkurēt pasaulē. To mēs redzam, vērojot savus skolēnus - gan agrāk, gan arī tagad.

Otrs jautājums. Es tikai gribu vēlreiz uzsvērt: man nav personīgu iebildumu pret Graubes kungu. Bet man ir jautājums par tiem kritērijiem, pēc kuriem mēs konkrēto kandidatūru izvirzām paaugstinājumam. Vai likuma pārkāpums, kaut vai negribēts, ir pamats kādas valsts amatpersonas paaugstināšanai? Šodien Saeimas deputāti par to atbildēs. Es nedomāju, ka šis likuma pārkāpums var būt tik nozīmīgs, lai mēs rīkotos tik bezdievīgi konsekventi un arī apdraudētu Graubes kungu kā Zemessardzes attiecīgo komandieri vai arī kā šīs vietas izpildītāju. Mums nevajadzētu būt tik nežēlīgiem pret saviem kadriem.

Es atgādināšu, ka pavisam nesen pēc vienas demonstrācijas Dalbiņa kungam nācās atkāpties no amata. Mēs visi to lietu likām mierā. Tātad atbilde ir pavisam īsa. Ar šo balsojumu ...Vai likuma pārkāpums ir pamats, lai mēs konkrēto cilvēku paaugstinātu, piešķirtu viņam kādu augstāku statusu - no vietas izpildītāja ieceltu par NBS komandieri? Vai tas ir pamats? Tāds ir mans jautājums.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr teikt, ka, apstiprinot konkrēto cilvēku komandiera amatā, nevajadzētu ar šādu retorisku jautājumu mums palikt un aiziet, un arī balsot. Es gribētu teikt, ka vainu izšķir tiesa. Es domāju, ka diez vai mēs šodien to šeit varam izlemt, jo subjektīvā puse nav noskaidrota. Es ticu, ka no subjektīvās puses komandiera kandidāts atbilst un nav bijis iesaistīts tajā lietā, tajā problēmā vai pat tajā pārkāpumā, ko šobrīd šeit inkriminē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referents vēlas kaut ko piebilst? Neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt par Nacionālo bruņoto spēku komandieri Zemessardzes pulkvežleitnantu Raimondu Graubi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemessardzes komandiera amata.” Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Apsveicam Graubes kungu un vēlam sekmes! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja jautājumu par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē. Apspriežot šo jautājumu, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ieteica par šo pārstāvi iecelt Jāni Lāčplēsi un savā iekšējā balsojumā atbalstīja šo kandidatūru. Es jūs lūdzu atbalstīt Jāņa Lāčplēša kandidatūru un apstiprināt to ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Apstiprināt Jāni Lāčplēsi par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas sagatavotus dokumentus par diviem tiesnešiem, kuri pirms diviem gadiem tika iecelti amatā, un tātad Saeimas Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu ministrijas priekšlikumu - pieņemt pozitīvu lēmumu par Zitas Kupces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Zitas Kupces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Nākamais. Saeimas Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu ministrijas ieteikumu - apstiprināt Ingu Paško par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ingas Paško apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts nr.79, Saeimas sēdē izskatāmie dokumenti nr.157 un nr.252. Likumprojektu iesniedza deputātu grupa, Juridiskā komisija to izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu. Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” paredz precizēt Latvijas valsts ģerboņa lietošanas kārtību, kas attiecas uz amatpersonu formām, kuras apstiprina Ministru kabinets. Šāda situācija mums ir ar valsts policijas darbinieku tērpiem, pogām un citām atšķirības zīmēm.

Komisija pozitīvi atrisināja šo priekšlikumu un atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, taču izsūtīja arī vēl citām komisijām un ministrijām, lai tiktu iesniegti vēl priekšlikumi, kas saistīti ar neprecizitātēm un nepieciešamību papildināt šo likumu par valsts ģerboņa lietošanu. It sevišķi tas attiecas uz izglītības jomu, kur jānoskaidro precīzi, kādiem diplomiem jālieto valsts ģerbonis, kā arī, iespējams, saistībā ar tiesu varu - ar tiesnešu mantijām un arī ar ģerboņa izvietošanu tiesās un citās jurisdikcijas iestādēs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

L.Muciņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību””, pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija, izskatījusi šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību””, vienā pantā, kas paplašina Latvijas valsts brīvo līdzekļu izlietošanu, pēc diskusijām, kas bija samērā izsmeļošas, tomēr atbalstīja šo likumprojektu, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - 2. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Godātais sēdes vadītāj! Strādāsim ar dokumentiem nr.174 un nr.259. Attiecīgā likumprojekta numurs ir 174. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums Valsts statistikas likumā”. Grozījuma mērķis ir atļaut jeb deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt vienotās informācijas klasifikāciju. Ņemot vērā to, ka attiecīgo likumprojektu mūsu komisija jau 6.Saeimas laikā ir izskatījusi ļoti detalizēti un tas ir kvalitatīvs, komisija aicina šim priekšlikumam likumā noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Neviens “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts statistikas likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs likumprojektu, kas ir ļoti īss, lakonisks un precīzs, atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Neviens debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs atbalstīt šos grozījumus, visnotaļ lakoniskos grozījumus arī otrajā lasījumā un ļaut Ministru kabinetam rīkoties tik ļoti nepieciešamajā virzienā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu par likumprojekta izskatīšanu tūlīt otrajā lasījumā nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts statistikas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosina papildināt minēto likumprojektu ar 3.pantu - papildu 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības - mieram”, līgumam par to bruņoto spēku statusu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par 1989.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 56.pantā”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Es aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otro lasījumu!

G.Krasts. Man, kolēģi, ir ierosinājums izskatīt šo likumprojektu uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu tāpat kā iepriekšējo atzīt par steidzamu. Šis likumprojekts faktiski ir saistīts ar iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Mums būtu ierosinājums šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Tā kā šis ir tīri tehnisks dokuments un nekādi iebildumi nav bijuši, es ierosinu arī izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Ir pienācis pārtraukuma laiks, bet Prezidijs ir saņēmis vairāk nekā desmit deputātu ierosinājumu turpināt 28.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par 1990.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 50.panta “a” punktā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistībā ar diviem iepriekšējiem, un Ārlietu komisija ierosina to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Ārlietu komisijas vārdā es ierosinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Ņemot vērā, ka šis ir tīri tehnisks dokuments, tāpat kā divi iepriekšējie, es aicinu šo dokumentu pieņemt arī otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par 1984.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Paldies. Es aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ņemot vērā saistību ar visiem iepriekšējiem likumprojektiem, es aicinu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par 1980.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosināja šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Ārlietu komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu arī pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par 1977.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu šo likumu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Aicinu apstiprināt šo likumprojektu arī pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija ierosina atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu. Tas ir nozīmīgs mūsu autopārvadātājiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Tā kā likumprojekts ir tik vienbalsīgi pieņemts pirmajā lasījumā, es aicinu šodien veikt arī otro, galīgo, balsojumu par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija aicina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Aicinu kolēģus pieņemt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies. Paldies visiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Kārlis Greiškalns.

K.Greiškalns (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu balsot un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 10, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Greiškalns. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 3.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā 11.februārī. Iebildumu nav. Paldies.

Pēdējais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts - deleģēt darbam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas Republikas valdības un “TILTS Communication” līguma izpildes analīzi un SIA “Lattelekom” tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām divus deputātus no katras Saeimā esošās frakcijas: Egilu Baldzēnu un Rišardu Labanovski no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas, Jāni Bunkšu un Edvīnu Inkēnu no frakcijas “Latvijas ceļš”, Ingrīdu Ūdri un Imantu Stirānu no Jaunās partijas frakcijas, Mareku Segliņu un Aigaru Kalvīti no Tautas partijas frakcijas, Martijanu Bekasovu un Igoru Solovjovu no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas un Pēteri Tabūnu un Dzintaru Kudumu no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, ir jānoklausās paziņojums. Vārds deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz sēdi komisijas telpās, pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Andrejs Klementjevs, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Aija Barča, Edvīns Inkēns, Vaira Paegle, Jānis Lagzdiņš, Andris Šķēle, Juris Galerijs Vidiņš, Juris Sinka, Roberts Zīle un Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Saeimas 28.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

SATURA RĀDĪTĀJ

7.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde

1999.gada 28.janvārī

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli”” (1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda

likumā” (1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas

likumā” (1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Īrestiesu likumā”

(1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1999.gadam”

(1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 1.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami

priekšlikumi 1999.gada valsts budžeta likumprojektu

paketei otrajam lasījumam”

(267. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 2.lpp.

Debates - finansu ministrs I.Godmanis - 4.lpp.

 

 

PAR AR BUDŽETU SAISTĪTO LIKUMPROJEKTU

IZSKATĪŠANU STEIDZAMĪBAS KĀRTĀ

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(201. un 267. dok.) - 33.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(201. un 267. dok.) - 33.lpp.

 

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 33.lpp.

- dep. P.Apinis - 35.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(201. un 267. dok.) - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda

likumā” (1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 36.lpp.

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis - 36.lpp.

- dep. P.Apinis - 42.lpp.

 

Polijas Republikas Seima maršala V.E.Maceja

Plažiņska uzruna - 38.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 42.lpp.

Par procedūru - dep. I.Bērziņš - 43.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas

likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(201. un 267. dok.) - 44.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Īrestiesu likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(201. un 267. dok.) - 44.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1999.gadam”

(1.lasījums)

(201. un 267. dok.) - 44.lpp.

Priekšlikumi - dep. G.Bērziņš - 44.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 45.lpp.

 

Likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda

likumā” steidzamības pārbalsošana - 46.lpp.

Debates - dep. M.Vītols - 46.lpp.

- Ministru prezidents V.Krištopans - 50.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 51.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 53.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 57.lpp.

 

 

PAR AR BUDŽETU SAISTĪTO LIKUMPROJEKTU

IZSKATĪŠANU 1.LASĪJUMĀ

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams) - 59.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams) - 59.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(1.lasījums) (Steidzams) - 59.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda

likumā” (1.lasījums) - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas

likumā” (1.lasījums) (Steidzams) - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Īrestiesu likumā”

(1.lasījums) (Steidzams) - 61.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1999.gadam”

(1.lasījums) - 61.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami

priekšlikumi 1999.gada valsts budžeta likumprojektu

paketei otrajam lasījumam”

(267. dok.) - 62.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.490 “Par Augstākās

padomes lēmuma “Par Latvijas Kultūras akadēmijas

Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku

zaudējušu”

(206. un 206.-a dok.) - 62.lpp.

Priekšlikums - dep. Dz.Ābiķis - 63.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.492 “Grozījums likumā

“Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību

atbalsta kontroli””

(207. un 207.-a dok.) - 63.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Leiškalns - 63.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.493 “Grozījumi likumā

“Par privātajiem pensiju fondiem””

(208. un 208.-a dok.) - 63.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 64.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.494 “Grozījumi

Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”

(209. un 209.-a dok.) - 64.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 64.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.478 “Noteikumi par

atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu”

(210. un 210.-a dok.) - 64.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 65.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.479 “Grozījums likumā

“Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās

tirdzniecības līgumu””

(211. un 211.-a dok.) - 65.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 65.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.480 “Grozījums likumā

“Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas

brīvās tirdzniecības līgumu””

(212. un 212.-a dok.) - 65.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 66.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.481 “Grozījums likumā

“Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un

Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu””

(213. un 213.-a dok.) - 66.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 66.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.482 “Grozījums likumā

“Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības

asociācijas valstu līgumu””

(214. un 214.-a dok.) - 66.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 67.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.483 “Grozījums likumā

“Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās

tirdzniecības līgumu””

(215. un 215.-a dok.) - 67.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 67.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.484 “Grozījums likumā

“Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas

brīvās tirdzniecības līgumu””

(216. un 216.-a dok.) - 67.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 68.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.485 “Grozījums likumā

“Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto

Eiropas līgumu””

(217. un 217.-a dok.) - 68.lpp.

 

Priekšlikums - dep. G.Krasts - 68.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

- dep. A.Seiksts - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 69.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.1 “Noteikumi par

Latvijas vides aizsardzības fonda padomi”

(218. un 218.-a dok.) - 69.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 70.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.2 “Grozījumi

likumā “Par mērījumu vienotību””

(219. un 219.-a dok.) - 70.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 70.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.9 “Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

(220. un 220.-a dok.) - 70.lpp.

 

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu

Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai “Rūta””

(253. un 253.-a dok.) - 71.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

(260. un 260.-a dok.) - 71.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Augstākās padomes lēmuma

“Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes

apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”

(261. un 261.-a dok.) - 71.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Valsts prezidenta vēlēšanu

laiku un lietu nodošanas kārtību”

(263. un 263.-a dok.) - 71.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli””

(265. un 265.-a dok.) - 71.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 72.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem””

(281. un 281.-a dok.) - 72.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 72.lpp.

- dep. J.Šņepsts - 73.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”

(Nav pieņemts)

(282. un 282.-a dok.) - 75.lpp.

Priekšlikumi - dep. S.Golde - 75.lpp.

- dep. P.Apinis - 77.lpp.

Par procedūru - dep. K.Lībane - 78.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

dzīvojamo telpu īri””

(285. un 285.-a dok.) - 78.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”

(286. un 286.-a dok.) - 79.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””

(287. un 287.-a dok.) - 79.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem””

(288. un 288.-a dok.) - 79.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Dobeļa

apstiprināšanu par Latvijas nacionālās grupas

Starpparlamentu Savienībā delegācijas locekli”

(266. dok.) - 79.lpp.

 

Par darba kārtību - 79.lpp.

 

Par Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram

I.Godmanim par mērķaizņēmumu obligāciju

kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem

(306. dok.) - 79.lpp.

 

Par Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas

ministram, Privatizācijas aģentūras padomes

priekšsēdētājam A.Šleseram par nelikumīgu rīcību ar

privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas

kuģniecība”pamatlīdzekļiem

(305. dok.) - 80.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku

komandiera iecelšanu”

(255. dok.) - 80.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 80.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 81.lpp.

- dep. I.Burvis - 84.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 86.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 88.lpp.

- dep. J.Dobelis - 90.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 93.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 94.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē”

(258. dok.) - 94.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 94.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu

apstiprināšanu”

(262. dok.) - 95.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 95.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas

valsts ģerboni”” (1.lasījums)

(157. un 252. dok.) - 95.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 96.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par budžetu

un finansu vadību”” (1.lasījums) (Noraidīts)

(181. un 257. dok.) - 97.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 97.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Valsts statistikas likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(174. un 259. dok.) - 97.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 97.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Valsts statistikas likumā”

(2.lasījums)

(174. un 259. dok.) - 98.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 98.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Apvienoto

Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas

(UNESCO) sadarbības memorandu” (2.lasījums)

(81. un 264. dok.) - 98.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 98.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par Papildu protokolu Zie meļatlantijas

līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās

programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumam par

to bruņoto spēku statusu” (1.lasījums)

(126. un 270. dok.) - 99.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 99.lpp.

 

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības,

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas

valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu”

(1.lasījums)

(127. un 271. dok.) - 99.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 99.lpp.

 

Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par

terorisma apkarošanu” (1.lasījums)

(134. un 272. dok.) - 100.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 100.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1989.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijas par starptautisko

civilo aviāciju 56.pantā” (1.lasījums) (Steidzams)

(128. un 273. dok.) - 100.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 100.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1989.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijas par starptautisko

civilo aviāciju 56.pantā” (2.lasījums)

(128. un 273. dok.) - 101.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 101.lpp.

Likumprojekts “Par 1977.gada Protokolu par

Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko

civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu”

(1.lasījums) (Steidzams)

(129. un 274. dok.) - 101.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 101.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1977.gada Protokolu par

Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko

civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu”

(2.lasījums)

(129. un 274. dok.) - 102.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 102.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1990.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijas par starptautisko

civilo aviāciju 50.panta “a” punktā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(130. un 275. dok.) - 102.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 102.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1990.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijas par starptautisko

civilo aviāciju 50.panta “a” punktā”

(2.lasījums)

(130. un 275. dok.) - 103.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 103.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1984.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo

aviāciju” (1.lasījums) (Steidzams)

(131. un 276. dok.) - 103.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 103.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1984.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo

aviāciju” (2.lasījums)

(131. un 276. dok.) - 104.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1980.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo

aviāciju” (1.lasījums) (Steidzams)

(132. un 277. dok.) - 104.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1980.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo

aviāciju” (2.lasījums)

(132. un 277. dok.) - 104.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1977.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo

aviāciju” (1.lasījums) (Steidzams)

(133. un 278. dok.) - 105.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts 105.lpp.

Likumprojekts “Par 1977.gada Protokolu par

grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo

aviāciju” (2.lasījums)

(133. un 278. dok.) - 105.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts 105.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”

(1.lasījums) (Steidzams)

(135. un 279. dok.) - 105.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 106.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”

(2.lasījums)

(135. un 279. dok.) - 106.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 106.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Singapūras Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību”

(1.lasījums) (Steidzams)

(136. un 280. dok.) - 106.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 106.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Singapūras Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību”

(2.lasījums)

(136. un 280. dok.) - 107.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 107.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku

piemiņas zīmi” (1.lasījums) (Steidzams)

(204. un 283. dok.) - 107.lpp.

Ziņo - dep. K.Greiškalns - 107.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātu deleģēšanu darbam

Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas

Republikas valdības un “Tilts & Communication”

līguma izpildes analīzi un SIA “Lattelekom” tarifu

politiku” - 108.lpp.

Paziņojums - dep. R.Zīle - 109.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 109.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi