Latvijas Republikas 7. Saeimas pavasara sesijas astotā sēde

1999. gada 27.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt! Sāksim Saeimas 27. maija sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, mums ir jāizskata iespējamās izmaiņas darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektus “Par deputāta Jāņa Bunkša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” un “Par Helēnas Soldatjonokas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Prezidijs ierosina šos lēmuma projektus iekļaut sadaļā “Lēmuma projektu izskatīšana” pēc darba kārtības 7. punkta. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šā gada 27. maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts fondēto pensiju likums” otrajam lasījumam, ierosina to iekļaut pirms darba kārtības ceturtās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana” - un lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 7. jūnijam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Pieci Saeimas deputāti lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Atis Slakteris - Tautas partijas frakcija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ierosinu par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, jo šajā gadījumā vismaz pirmie trīs vārdi “tabakas izstrādājumu ražošana”, “realizācija”, “reklāma” vairāk attiecas uz tautsaimniecību nekā uz pārējām lietām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Pēterim Apinim!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu papildus nodot likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo daži jautājumi saistīti ar akcīzes nodokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Vai ir iebildumi pret to, ka par atbildīgo komisiju tiek noteikta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Iebildumu nav.

Vai ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai? Nav iebildumu. Paldies. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Dalbiņa iesniegumu: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 27. maijā.” Saeimas Prezidijs ierosina šo iesniegumu iekļaut sadaļā “Lēmuma projektu izskatīšana” un izskatīt šodien. Nav iebildumu? Nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Antas Rugātes, Gundara Bērziņa, Jēkaba Sproģa, Aigara Kalvīša, Aivara Tiesneša, Andra Šķēles, Jura Dalbiņa, Dzintara Ābiķa, Silvas Goldes un Jāņa Estas pieprasījumu Ministru prezidentam Krištopanam un zemkopības ministram Salkazanovam “Par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību un situāciju lauksaimniecībā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija divās sēdēs - 19. maijā un 25. maijā - izskatīja šo pieprasījumu.

Pirmajā sēdē komisija noklausījās zemkopības ministru Salkazanova kungu, kurš sniedza informāciju par to, ko ministrija ir darījusi un domā darīt, lai aizsargātu iekšējo tirgu (šīs problēmas visplašākajā izpratnē). Komisijas deputāti bija vienoti lauksaimniecības stāvokļa vērtējumā. Tas ir visai kritisks, taču radies nevis nupat, bet samilzis daudzos gados. Pirmajā sēdē komisija pieprasījumu noraidīja, pārveidot to par jautājumu nevēlējās pieprasītāji, un tā jautājums palika atklāts. Par to, vai pieprasījums daļēji pārveidojams par pieprasījumu.

Priekšlikums bija, ka komisija savā nākamajā sēdē izvērtēs situāciju, vadoties no tā, kāds būs Saeimas lēmums 20. maijā, izskatot likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”, un ko lems valdība savā 25. maija sēdē. Un tad vēlreiz lems, vai pieprasījumu daļēji pārveidot par pieprasījumu vai ne.

Vakar komisija izvērtēja Saeimā un valdībā nolemto un nonāca pie secinājuma, ka process ir ieguvis pozitīvu virzību. Saeima ir uzsākusi izstrādāt likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”, un šodien mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā. Arī valdība savā sēdē izskatīja šo problēmu, un tā guvusi, kā jau es teicu, pozitīvu risinājumu jeb ievirzi.

Ekonomikas ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Antidempinga likums”. Kas attiecas uz likumprojektu par kompensāciju pret subsīdiju pasākumiem, tā iesniegšanas termiņš ir 1. septembris. Ministru kabinetā ir pieņemti noteikumi - Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas nolikums un noteikumi par kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi -, kā arī ir apstiprināts Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas sastāvs. Ekonomikas ministrija, piemēram, uzskata, ka līdz ar to šobrīd ir radīti priekšnoteikumi likuma par iekšējā tirgus aizsardzību ieviešanai.

Komisijas lēmums tātad bija arī daļēji nepieņemt šo pieprasījumu. Tātad pieprasījums ir pilnībā noraidīts, uzskatot, ka valdībai, Zemkopības ministrijai jādod laiks, lai paredzētos pasākumus realizētu dzīvē. Un, kā tas tiks realizēts, to rādīs laiks.

Lūk, šāds ir mans komentārs komisijas vārdā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jāzeps Šņepsts - Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varētu ilgi diskutēt par Pieprasījumu komisijas atzinumu - noraidīt šo atsevišķu Tautas partijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Bet es jums visiem gribu atgādināt vienu citu lietu: šis pieprasījums ir radies ne jau tāpēc, lai sāktu kritizēt valdības vai atsevišķas nozares darbu. Šis pieprasījums ir radies tāpēc, lai Saeima un valdība kopā sāktu strādāt un veidot jaunu koncepciju lauksaimniecības problēmu risināšanai. Lai mēs neturpinātu savu darbu tā, kā turpinām tagad, kad lauksaimniecības problēmas risinām kā ugunsdzēsēji: tad, kad māja ir nodegusi - un te ir tātad svaigs piemērs ar gaļas tirgu, cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību, - tad mēs visi esam vienisprātis, sākam visu simtprocentīgi atbalstīt.

Cienījamie kolēģi, ticiet man, pašlaik pārējās ar lauksaimniecību saistītajās nozarēs situācija absolūti nav labāka. Vienīgā atšķirība ir tā, ka tagad graudus neviens nepļauj, tos sāks pļaut tikai jūlijā, augustā, un tad septembrī mēs risināsim graudu problēmu. Piena cena šodien ir jau zem 1995. gada līmeņa. Ja nevienam no jums tas neizraisa satraukumu, tad es minēšu vēl citus skaitļus. Pagājušogad vidējā cena par kilogramu piena bija 9,3 santīmi un zemnieki saņēma kopējā naudas izteiksmē 43,2 miljonus latu, turpretim jau šogad, pastāvot pašreizējam cenu kritumam, par kopievākumu zemnieki kopējā naudas izteiksmē saņems par 10 līdz 15 miljoniem latu mazāk. Cienījamie kolēģi, es gribu no jums saņemt atbildi - kas šos 15 miljonus latu vienā nozarē kompensēs? No kurienes? It sevišķi jāņem vērā tas, ka tagad mēs spriežam par to, ka jāsamazina budžeta izdevumu daļa. Ja jau Latgales atsevišķas pienotavas šodien par vienu piena kilogramu maksā 5 santīmus, tad, ticiet man, tās vairs nebūs tādas protesta akcijas kā šodien, kad gatavojas bloķēt ceļus cūku audzētāji. Ar pienu būs ļoti vienkārši - iespējams, ka to vedīs šurp un tepat Saeimas priekšā lies ārā. Un tad mēs atkal ļoti lielā vienprātībā sāksim risināt tos jautājumus.

Tāpēc es jūs visus aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai mēs beidzot sāktu diskutēt par tām problēmām, kas pašlaik ir lauksaimniecībā. Es nepiekrītu cienījamajam Tabūna kungam, ka valdībai ir maz laika, lai šīs problēmas risinātu… (Starpsauciens: “Tas nav mans viedoklis.”) Šī valdība strādā jau pusgadu, un šī pusgada laikā es neredzu nekādus kardinālus lēmumus, kas situāciju varētu izmainīt. Valdības un arī Zemkopības ministrijas attieksmi pret lauksaimniecību raksturo viens teikums dokumentā, kurš atrodas jums rokās, un es ceru, ka jūs visi, tāpat kā es, esat to rūpīgi izlasījuši. Uz jautājumu, ko darīs Zemkopības ministrija un valdība, lai palielinātu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, atbilde ir ļoti zīmīga: pakāpeniski tiks paaugstinātas veterinārās prasības, lai no aprites izslēgtu konkurētspējīgos pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Palasiet, tā tur ir rakstīts! Es piekrītu, ka tur ir drukas kļūda vai pārskatīšanās, bet, ja zemkopības ministrs paraksta šādu dokumentu ar tādu rupju kļūdu, tas nozīmē, ka principā šādi dokumenti tiek parakstīti, tos nemaz nelasot, un tas kārtējo reizi apliecina, kāda ir konkrētās nozares vadības attieksme pret šo nozari. Tāpēc, lai mēs rudenī vēlreiz neatgrieztos pie jautājuma par graudiem, cukurbietēm, gaļas, piena un tā tālāk, aicinu balsot par šo pieprasījumu. Lai mēs savlaicīgi varētu rast risinājumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu jums visiem atgādināt to, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir ļoti tālu un tādēļ varbūt šobrīd tas ir pārāk agri - imitēt lielās rūpes par zemniekiem. Lielu mīlestību pret viņiem mēs imitējam tikai tad, kad viņi sāk spiegt no tā, ka viņiem ir sāpīgi dzīvot. Viss ir pareizi! Es dzirdu, ka pašlaik māja ir nodegusi, es gribētu dzirdēt tādā gadījumā atbildi uz jautājumu - kurš, kad un cik ilgā laikā nodedzināja šo māju un kāpēc tagad ministram pieprasa pažarnieka lomu izpildīt burtiski dažās ļoti īsās laika vienībās? Trīs gadus lielākie zemnieku draugi bija valdības vadītāji, trīs gadus zemnieks tika pakļauts... ne sava biznesa, bet valsts vadītāja interesēm... Šodien vainīgs ir ministrs, kurš šodien sēž... Varbūt beigsim tēlot šo mīlestību?

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, situācija lauksaimniecībā ir satraucoša, un tas fakts, ka šāds pieprasījums ir parādījies, varētu būt saprotams. Lielā mērā šis pieprasījums ir veidots sakarā ar to, ka šobrīd zemnieki ir satraukušies par situāciju ar cūkgaļas importu - lētās cūkgaļas importu no Polijas, Somijas un citām valstīm. Taču es gribu atgādināt vienu balsojumu pagājušajā sēdē. Pagājušajā sēdē mēs nodevām komisijām un pieņēmām pirmajā lasījumā likumu par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā. Deputāts Jāzeps Šņepsts ir vienīgais, kurš nobalsoja pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, vienīgais no visas Saeimas, no visiem simts deputātiem! Viņš vienīgais nobalsoja pret pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā. Šodien viņš uzstājas tribīnē un aicina atbalstīt pieprasījumu, kas ir par tieši to pašu tēmu. Cienītā Tautas partija, es nesaprotu jūsu divkosīgo politiku! No vienas puses, jūs izvirzāt pieprasījumu, kas kritizē valdību. Valdība šajā brīdī ir veikusi maksimāli visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu iekšējo tirgu. Jūsu frakcijas deputāts nobalsoja pret likumprojekta izskatīšanu, bet nu kāpj tribīnē un kritizē valdības darbību un aicina pieņemt pieprasījumu. Es domāju, ka āda taktika ir ļoti divkosī šāda

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka valdošais vairākums tik uzmanīgi kontrolē opozīcijas balsojumus. Un, iespējams, mēs beidzot varēsim uzzināt to cilvēku, kas parlamentā pārstāv cienījamo Ministru prezidentu un kas viņu informē par deputātu rīcību. Cienījamie kolēģi, šajā gadījumā man izbrīnu rada arī vairākuma pārstāvju, arī sociāldemokrātu kungu uztraukums. Nu nosūtīsim šo pieprasījumu Salkazanova kungam un saņemsim atbildi! Es patiešām būtu priecīgs, ja Salkazanova kungs tur rakstītu, ka visas kļūdas bija iepriekšējā - Krasta kunga un Šķēles kunga - laikā notikušas un ka cienījamais Salkazanova kungs plāno lauksaimniecībā izdarīt to un to, un to. Un, ja šādu atbildi mēs patiešām saņemsim, tad ir nākamais solis. Es personīgi uzskatu, ka sen ir laiks Saeimā sarīkot ārkārtas sēdi par lauksaimniecību. Ir likums par lauksaimniecību, kuru pieņēma 6.Saeima. Salkazanova kungs mūsu komisijā pateica, ka tas ir novecojis. Tad mani interesē, kāda jauna koncepcija tiks piedāvāta, kādi grozījumi ir jāizdara šajā likumā un kā to plāno darīt Zemkopības ministrija. Mani personīgi pēdējā laikā nogurdina tas, ka visu laiku mūsu Tautsaimniecības komisijai jābūt kā ugunsdzēsējam. Latvijā “epidēmijas” seko cita citai - papriekš ir olu “epidēmija”, piena “epidēmija”, cūkgaļas “epidēmija”, graudu “epidēmija”, un uz gada beigām varbūt būs cukura “epidēmija”, pēc tam būs kartupeļu “epidēmija”, un tā mēs visu laiku ugunsdzēsēju tempā turpināsim kaut ko “lāpīt”.

Patiešām paldies, ka Požarnova kungs informēja par tiem sliktajiem opozīcijas deputātiem, kas balso nepareizi. Mēs šo jautājumu nopietni izskatīsim frakcijās un pārrunāsim šā balsojuma rezultātus. Bet es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un patiešām iesaku to atbalstīt arī valdošajam vairākumam. Lai ministrs konkrēti atbild. Varbūt tad nebūs jātērē dārgais Saeimas laiks, nebūs jāsasauc atsevišķa sēde par lauksaimniecību, mēs vienkārši atrisināsim šo jautājumu. Un nevajadzētu baidīties... arī ar politisku rīcību... Un sociāldemokrātu kungi varēs parādīt, kā viņi valdībā pārstāv darba tautas intereses.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Šņepsta kungs! Jūs esat jauns deputāts, pirmo reizi Saeimā ievēlēts, tāpēc es iesaku iepazīties tuvāk ar to, kā strādā Saeima, kā tā pieņem likumprojektus un pieprasījumus, un tāpēc neizsakiet man pārmetumus, komentārus, Šņepsta kungs! Tas, ko es sniedzu, nebija Tabūna komentārs, bet gan komisijas viedoklis - komisijas vairākuma viedoklis, ar kuru es jūs iepazīstināju. Faktiski ar to vajadzēja iepazīstināt komisijas priekšsēdētājam, kurš visu laiku bija Bunkša kungs, bet, kā jūs zināt, viņš ir kļuvis par ministru un nolicis deputāta mandātu. Nākamais komisijas biedrs ir jūsu partijas biedrs Bērziņa kungs, kurš, būdams viens no pieprasītājiem, lūdza mani, komisijas sekretāru, iepazīstināt jūs ar šo viedokli. Tāda ir secība un patiesība, un tas nav Tabūna komentārs, bet tas ir komisijas vairākuma viedoklis. Lūk, ko es gribēju paskaidrot! Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Mugurevičs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Mugurevičs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt to, ka ministrija nav vairījusies un nevairīsies no situācijas apspriešanas lauksaimniecībā. Šī situācija tiešām ir smaga un prasa ļoti nopietnu un detalizēti sagatavotu sarunu. Taču es pašlaik gribētu protestēt tikai pret dažiem cienījamās opozīcijas izteicieniem, konkrēti pret deputāta Šņepsta teikto.

Man rokās ir ministra sagatavotā atbilde Saeimai, un es varu teikt, ka cienījamais Šņepsta kungs ir maldinājis Saeimu un klaji melojis. Tāda teksta, kā viņš te citēja... (Starpsauciens: “Izlasi dokumentu, kas ir Saeimā!”) Es varu izlasīt tekstu ar ministra parakstu... Es atvainojos, iespējams, šī kļūda ir radusies Saeimā, tā ka šeit nav vainojama ministrija un ministrs. Paldies, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties uz kalendāru, kāds šodien ir datums! Atšķiriet savus dokumentus! 17.maijā ministrija jau deva atbildi uz pieprasījumu. Vai nav pārāk bieži? Vai ministrija ir kantoris pieprasījumu atbilžu gatavošanai vai ministrijai ir jāstrādā? Man vienkārši gribas, lai jūs lasītu arī tos dokumentus, kurus jūs pieprasāt izsniegt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka šeit runa šobrīd vairāk ir par to pozīciju un par opozīciju, kā opozīcijas deputāti balsoja. Es maz dzirdēju runātāju interesi par šo problēmu pēc būtības - par valsts un sabiedrības interesēm. Un pieprasījums, manuprāt, ir viens no instrumentiem, kas ļauj šīs lietas risināt, jo Saeima nodarbojas ar likumdošanu. Pieprasījums faktiski ir vienīgā forma, kad tiek sākta diskusija par kādu no jautājumiem, un Saeima var iesniegt lēmuma projektu un rast risinājumu.

Nebaidieties, cienījamā pozīcija, šeit nav nekādu uzbrukumu, arī ministru neaiztiksim pagaidām, mēs tikai gribam palīdzēt kopīgi šo jautājumu risināt. Balsojot par šo pieprasījumu, mēs faktiski balsosim par to, vai Saeima grib šo jautājumu pārrunāt vai ne. Es varu droi teikt, ka ministram neuzticību mūsu frakcija šobrīd negatavojas izteikt. Mēs gribam izskatīt tikai jautājumus, kas palīdz risināt šīs lietas, jo cūkgaļa ir viena maza daļiņa šobrīd... Varbūt tiem Saeimā sēdošajiem deputātiem, kuriem ir mazāks sakars ar lauksaimniecību, liekas tā: nobalsosim šodien likumu, un Saeima savu lielo darbu būs padarījusi lauksaimniecības glābšanas jomā! Nebūs kungi tā! Tā ir ļoti maza daļa no lauksaimnieciskajām problēmām, jo ir arī cukura problēmas, graudu problēmas, ir ilglaicīgās lauksaimniecības politikas jautājumi, eksporta iespējas un citas, tāpēc es aicinu nebaidīties un izskatīt šo jautā vai

Es domāju, ka tas noņems spriedzi gan sabiedrībā, gan arī šeit, Saeimā. Konstruktīvi apspriežot šīs lietas, mēs tiksim pie vienota viedokļa un sniegsim arī palīdzību valdībai un ministram, kurš, protams, strādā tikai nedaudz vairāk kā simts dienas. Protams, no viņa var prasīt arī padarīto darbu, bet zemnieki, manuprāt, visvairāk var prasīt skaidrību, kāda būs, jo šobrīd veselā virknē jautājumu skaidrības nav. Es aicinu pozīciju nebaidīties.

Vienīgais pieprasījums, ko mēs bijām iesnieguši un ko Saeima ļoti vienprātīgi pieņēma, bija telekomunikāciju jautājumā. Jūs redzat, ka šī lieta ļoti konstruktīvi risinās. Sabiedrība saprot, ar ko nodarbojas Saeima, un šī lieta virzās uz priekšu. Šis ir otrais gadījums, kad pozīcija kopā ar opozīciju varētu konstruktīvi risināt valstiskas, sabiedrībai svarīgas lietas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Ir skaidrs, ka formulējumi varētu būt precīzāki, atbilstošāki, bet es domāju, ka arī tad, ja tie būtu pavisam precīzi, gan jau vairākuma pārstāvētā Pieprasījumu komisija atrastu kādu knifu, kāpēc tas būtu noraidāms vai pārformējams, lai to šeit nevajadzētu skatīt. No tā, vai mēs tagad risinām šo problēmu, ko mums ļauj parlamentārā darba teorija un prakse, būtībā šīs problēmas nemaz nemainīsies, un situācija ar katru gadu lauksaimniecībā pasliktinās.

Kas šeit ir vistrakākais un vissliktākais? Vissliktākais un vistrakākais ir tas, ka kārtējo reizi kārtējā partija, paņemot savā pārraudzībā lauksaimniecības nozari, sāk kļūt par šīs nozares visu nedarbu advokāti, kas izdarīti pirms viņiem. Kā jūs, godātie sociāldemokrāti, nesaprotat, ka pašreiz tiek strādāts... tiek veikts šis darbs gan ar šo pieprasījumu, gan arī ar iniciatīvu, lai sasauktu ārkārtas sēdi par Lauksaimniecības likuma nedarbošanos. Tā būtībā ir palīdzēšana jums, tieši jums, es uzsveru, ja jūs un jūsu ministrs tiešām gribat kaut ko šajā nozarē sakārtot. Godīgi sakot, šodien izskatās, ka jūs vai nu negribat darīt, vai ne velna no tā nesaprotat. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Vilim Krištopanam un zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību un situāciju lauksaimniecībā! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 37, atturas - 21. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Šodien mums ir jāstrādā ar diviem Saeimas lēmuma projektiem: ar dokumentu nr. 650 un vienlaikus lūdzu arī paskatīties dokumentu nr. 651. Tie ir divi līdzīgi Saeimas lēmuma projekti. Tie abi ir par piekrišanu Saeimas deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 18.maija sēdē izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības sakarā ar to, ka valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu nenotiek noteiktajā termiņā. Komisija iepazinās ar piedāvātajiem materiāliem, uz sēdi bija uzaicināti arī abi deputāti. Arī deputāts Cilevičs bija mūs pagodinājis ar savu klātbūtni.

Kas tad ir teikts šajā Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā dokumentā? Tātad tajā ir norādīts, ka šie deputāti nav iesnieguši valsts amatpersonu ikgadējās deklarācijas likumā noteiktajā laikā, tāpēc tiek aicināts viņiem piemērot to atbildību, kas paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27.pantā. Šis pants saucas “Valsts amatpersonu deklarācijas neiesniegšana” un paredz, ka par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā kārtībā vai nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā ir noteikts naudas sods, kas ir līdz 250 latiem. Komisijas viedoklis, par ko jau ir bijis diezgan daudz informācijas, balsojot bija tāds, ka vairākums uzskatīja, ka deputāti nebūtu sodāmi un ka Saeimai nebūtu jāpiekrīt Saeimas locekļu saukšanai pie administratīvās atbildības.

Nedaudz vēlos komentēt, kādēļ radās šāds viedoklis. Tādēļ, ka daļa deputātu uzskatīja, ka ir atšķirīgi viedokļi par termiņu skaitīšanu un par to, vai 3.maija termiņa neievērošana būtu uzskatāma par likuma pārkāpumu. Tomēr es vēlos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz tādu lietu, ka vispārējās ikgadējās amatpersonas deklarācijas iesniegšanas laiks ir 1.aprīlis. Gribu arī atgādināt, ka Saeima šā gada 18.martā pieņēma likuma grozījumus. Šie likuma grozījumi stājās spēkā tikai 27.martā, tādēļ šā likuma pārejas noteikumos tika paredzēts, ka tikai šajā gadā, proti, par 1998.gadu, amatpersonas ikgadējo deklarāciju iesniedz līdz 1999.gada 1.maijam. Tā kā šie divi minētie deputāti šo deklarāciju līdz 1.maijam nebija iesnieguši, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savlaicīgi atgādināja deputātiem arī par šo noteikumu. Katram deputātam tika individuāli atgādināts, kā arī tika vērsta visu frakciju uzmanība uz nepieciešamību ievērot likuma normas.

Komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka būtu vērā ņemams tas, ka atšķiras viedokļi par termiņu skaitīšanu, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav skaidri noteiktas šīs normas, bet jautājums par termiņu skaitīšanu ir regulēts vienīgi Civilprocesa likumā, kurā gan ir noteikts, ka tādos gadījumos, ja ir minēts datums, līdz kuram jāveic kāda darbība, šīs darbības izpildes laiks ir diena pirms minētā datuma.

Turklāt tika uzskatīts, ka šis pārkāpums ir maznozīmīgs, jo deputāti nav vēlējušies deklarāciju neiesniegt vispār. Mazākumā šajā gadījumā palika arī komisijas priekšsēdētāja, uzskatot, ka deputāti ir pirmie starp līdzīgajiem, kuriem likuma normas ir jāpilda nešaubīgi.

Šajā gadījumā lūdzu jūs izteikt attieksmi pret jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības par Administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 24. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības”.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Jāatzīst, ka savā ziņojumā par iepriekšējo lēmuma projektu esmu izklāstījusi lietas apstākļus, kas attiecas arī uz deputāta Oskara Grīga saukšanu pie administratīvās atbildības. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Grīga kungs nepagodināja komisiju ar savu klātbūtni, tāpēc mums nācās vadīties vienīgi pēc šiem iesniegtajiem dokumentiem.

Komisijas viedoklis bija tieši tāds pats arī šajā gadījumā. Komisijas vairākums uzskatīja, ka nebūtu jāpiekrīt deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības. Mazākumā palika arī komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu jūs izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 16, atturas - 22. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Atsaukt deputātu Jāni Bunkšu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par deputātes Helēnas Soldatjonokas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sakarā ar izmaiņām darba kārtībā. Tas ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam likumprojektam “Valsts fondēto pensiju likums” līdz šā gada 7.jūnijam”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Tātad: pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam “Valsts fondēto pensiju likums” līdz šā gada 7.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Dalbiņam šā gada 27.maijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Sakarā ar to, ka mēs nobalsojām “par”, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Jānis Esta. Lūdzu! Jā, tad mēs lemsim par steidzamību.

Tātad, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā, ir saņemts priekšlikums - noņemt steidzamību šim likumprojektam. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības noņemšanu likumprojektam “Profesionālās izglītības likums”. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 558-c - likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”. Otrais lasījums.

1.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 2.priekšlikums. Komisija to pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 3.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 4.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 5.prieklikums - Juridiskā biroja priekšlikums. PieņJ.Esta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 7.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 8.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 9.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 10.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 11.priekšlikums - zemkopības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tajā ir apkopoti visi iepriekšējie deviņi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 13.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta.14.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav

J.Esta. 15.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 16.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 17.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 18.prieklikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. PieņJ.Esta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 19.priekšlikums - zemkopības ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 20.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 21.priekšlikums - Izglītības ministrijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 22. priekšlikums - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 23.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 24. priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 25.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 26.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 27.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 28. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 30.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 31. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 32. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 32. un 33.priekšlikumu.

J.Esta. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 35.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 36. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 37. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 38.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 39. - zemkopības ministra priekšlikums - un līdzīgais 40.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

J.Esta. 41. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 42.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 43.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 44. - zemkopības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 45.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 46.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 48. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 49.priekšlikums ir pieņemts. Tas ir līdzīgs 35.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 50.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 51.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 52. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Esta. 53. - zemkopības ministra un 54. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums ir pieņemts. Līdzīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 55. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 56. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 57.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 58.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 59. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 61. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 62.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 63.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Izglītības un zinātnes ministra - 64.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 65.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 66. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. Arī 67.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 68.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 69.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 70.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 72. - zemkopības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 73. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 75. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Esta. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 78.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 79.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 80. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 81.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 82.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 83.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 84. - zemkopības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 85. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 86.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 87.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Esta. 88. - labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 88. un 89.priekšlikumu.

J.Esta. 89.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Mēs jau izlēmām, ka atbalstām.

J.Esta. 90.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 91.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 92. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 93. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 94. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 95.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 96.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 97.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 98.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 99. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 100. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 101.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Numerācija sajukusi. 102. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 103.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 104. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 105.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 106.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 107. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 108.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 109.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 110. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 111.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 112.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 113.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 114.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 115.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 116. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 117.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 118.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 119.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 120. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 121.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 122.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 123. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 124. - zemkopības ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 125. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 126.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 127.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

J.Esta. 128.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 129.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 130.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 131.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 132.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 133.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 134. - zemkopības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 136. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Par 136.priekšlikumu atklājam debates.

Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir lūgums balsot par 136.priekšlikumu pa daļām. Jo, neapšaubāmi, mūsu priekšlikumi, Finansu ministrijas priekšlikumi, ir saistīti ar nodokļiem, ir absolūti pretēji tiem formulējumiem, kas ir sestajā, septītajā un astotajā daļā, kā to redzam 136.priekšlikumā. Man ir lūgums tomēr balsot pa daļām. Jo faktiski līdz piektajai daļai Finansu ministrijai nav komentāru. Lūdzu balsot pa daļām!

Tas ir 136.priekšlikums. Šeit var redzēt - 33.pants. Un 33.pantā ir atsevišķas daļas - viens, divi, trīs, četri, pieci... Finansu ministrijai ir vislielākie iebildumi, sākot no sestās, septītās un astotās... Tās mēs nekādi nevaram atbalstīt trīs iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Ir likums, kas regulē nodokļu atlaides un kas vispār ir saistīts ar nodokļiem un nodevām. Ir pilnīgi citi likumi. Tie ir likumi par nodokļiem, nevis speciālie likumi par profesionālo izglītību.

Otrais. Mēs nekādi nevaram uzsvērt profesionālo izglītību kā īpašu izglītības formu, kam būtu šādas privilēģijas. Tādā gadījumā ir konceptuāli jādiskutē par Izglītības likumu, par “galvas” likumu kopumā.

Trešais. Es domāju, ka sestās, septītās un astotās daļas saturs ir bīstams. Tas ir teorētiski uzrakstīts it kā ļoti skaidri, bet prakse parāda, ka neapšaubāmi tie ir kanāli, kā izmanto profesionālo izglītību, lai varētu noslēpt savu darbību un nemaksāt valstij nodokļus. Tāpēc man ir lūgums 136.priekšlikumu dalīt pa daļām. Tālāk tur ir mani priekšlikumi, Finansu ministrijas, mūsu priekšlikumi. Bet katrā ziņā mums vislielākie iebildumi ir pret sesto, septīto un astoto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Mums ir jālemj par to, vai par 136.priekšlikumu balsosim pa daļām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret 33.panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu? Nav iebildumu. (Starpsaucieni: “Nav!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136.priekšlikumu - par 33.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 37. Sestā daļa tiek svītrota.

Par septīto. Vai vēlaties debatēt, Inkēna kungs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136.priekšlikuma septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 30, atturas - 48. Septītā daļa tiek svītrota.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136.priekšlikuma astoto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 31, atturas - 42. Arī astotā daļa tiek izslēgta no priekšlikuma.

Vai arī par devīto daļu tiek prasīts balsojums? Netiek prasīts. Devītā daļa paliek.

Lūdzu turpināsim! 137.priekšlikums.

J.Esta. 137.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 138.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 139. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 140.priekšlikums nobalsots.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta. 141. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 142. priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 143. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 144. priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 145. - labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 146. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Aicinu balsot par visu likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Profesionālās izglītības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

J.Esta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, gribu jūs informēt, ka Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” trešajam lasījumam” un izskatīt to pirms darba kārtības 11. jautājuma”.

Tātad pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” trešajam lasījumam līdz 1. jūlijam.

Pret šo priekšlikumu vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums varētu ieņemt pirmo vietu visjocīgāko priekšlikumu sarakstā. Dabīgi, ja mēs šādu priekšlikumu pieņemam, tad nekāds likums tālāk netiks izskatīts. Man liekas, ka to vajadzētu saprast katram, kas tam seko līdzi. Pagājušo Prezidenta vēlēšanu laikā mēs bijām spiesti konstatēt, ka ir izvirzīts cietumnieks par Prezidenta amata kandidātu. Mani tagad interesē, kas vēl to varētu pārspēt. Es aicinu balsot “pret” tādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Par” šo priekšlikumu runās Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, pašreizējais likumprojekts neizslēdz iespēju cietumniekam pieteikties uz Prezidenta amatu jeb tikt pieteiktam… Sāksim ar to. Tā ka šo problēmu, Dobeļa kungs, mēs neatrisināsim.

Tiešām visiem šeit viss ir pilnīgi skaidrs. Ja šis lēmuma projekts tiks iekļauts darba kārtībā un arī pieņemts, tad attiecīgi mēs nākošo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēsim tāpat, kā divas reizes jau tika ievēlēts Guntis Ulmanis. Bez nekādām juridiskām vai citām problēmām.

Attiecīgi, ja mums jau divas reizes to izdevās izdarīt bez nekādām problēmām, tad kāpēc lai mēs to neizdarītu arī šoreiz? Daudzi deputāti ir atzinuši šā likumprojekta absurdumu pēc būtības. Tas nozīmē, ka šodien, ja mēs sāksim debates - un tāds variants ir iespējams, ja nenobalso par šo lēmuma projektu -, mēs to pieņemsim, debatēsim divas, trīs vai četras stundas, tērēsim vajadzīgo laiku un pēc tam, piemēram, nobalsosim pret šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienam arī nav noslēpums, ka daudzi deputāti grasās to darīt neatkarīgi no tā, kāds šis likumprojekts būs trešajā lasījumā.

Tātad šis lēmuma projekts vienkārši būs mēģinājums. Ja vairākums negrib balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā, viņi jau iepriekš nobalsos “par” šo lēmuma projektu. Tā mēs, vienkārši lieki nerunājot parlamentā, ietaupām savu un tātad arī visu mūsu laiku, arī naudas līdzekļus.

Tāpēc es aicinu balsot par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” trešajam lasījumam” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 36, atturas - 3. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā un tiks izskatīts pirms darba kārtības 11. jautājuma.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 643-a.

1. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “pasākumiem” ar vārdiem “pagaidu pasākumiem”. Komisija atbalstīja priekšlikumu, jo tādējādi mēs vairāk pietuvināmies likumam “Par iekšējā tirgus aizsardzību” un tā normām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Slakteris. 2. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3. priekšlikumu.

A.Slakteris. 3. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Ir jau izskatīts, deputāti atbalsta.

A.Slakteris. Jā, paldies!

4. prieklikums - Ministru prezidenta Krištopana priekšlikums. Šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu, lielā vienprātībā tas tika noraidīts, jo neatbilst mūsu likumdošanas praksei, konkrēti tika svītroti vā4. priekšlikums -

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

A.Slakteris. 5. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 6. priekšlikums - deputāta Kalvīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir būtiski ierosinājumi par paplašināšanu - ne tikai cūkgaļu, bet arī cūkgaļas izstrādājumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav… Atvainojos, atklājam debates.

Aigars Kalvītis - Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šā likumprojekta mērķis bija paaugstināt cūkgaļas iepirkuma cenas Latvijas iekšējā tirgū un palielināt cūkgaļas iepirkumu Latvijā, jo zemnieki ir izvirzījuši šīs galvenās prasības, lai Latvijas valdība tās nodrošinātu, bet mans priekšlikums nedaudz papildina pirmajā lasījumā pieņemto, jo, ja mēs runājam tikai par saldētu, svaigu vai atdzesētu cūkgaļu, tad šie divi mērķi netiks sasniegti. Tādēļ es ieteicu iekļaut šinī likumprojektā arī cūkgaļas izstrādājumus. Ja šie cūkgaļas izstrādājumu ierobežojumi tiks atbalstīti, tad, protams, mēs šos divus galvenos mērķus atrisināsim, bet, ja ne, tad Latvijā izveidosies divas uzņēmēju grupas: vieni būs tie, kas ātri reaģēs pēc šā likuma pieņemšanas un noslēgs līgumus ar blakusvalstīs esošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem par cūkgaļas izstrādājumu importu. Es domāju, ka nav lielas atšķirības starp kūpinājumiem Igaunijā, Lietuvā un kūpinājumiem Latvijā. Šīs karbonādes maz atšķiras.

Viņi, protams, ievedīs šīs karbonādes Latvijas teritorijā un realizēs tās jau par pakāpi zemākām cenām, kas ir vismaz 340 lati par tonnu, kādu ierobežojumu mēs vēlamies šobrīd cūkgaļai uzlikt.

Otra grupa, nenoreaģējot vai dažādu citādu iemeslu dēļ nerīkojoties, jutīs ļoti zemu iekšējā tirgus gatavo produktu cenu līmeni, un viņiem cits nekas neatliks, kā vien samazināt cūkgaļas iepirkumu un, protams, samazināt arī iepirkuma cenas, jo tādā veidā mēs panāksim tieši cenu samazinājumu. Tādēļ šinī likumprojektā neizbēgami ir jāiekļauj gan svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa, gan arī tās izstrādājumi.

Vakardien pārrunās Briselē Eiropas Savienība pieprasīja Latvijai informāciju par cūkgaļu un tās izstrādājumiem. Eiropā šo lietu nemaz citādāk nesaprot. Ja mēs gribam aizsargāt kādu pozīciju, tad tā ir jāaizsargā kompleksi, jo pretējā gadījumā mēs tirgu vēl vairāk destabilizēsim.

Tādēļ es gribu griezties pie Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas ar lūgumu, lai tā turpmāk pieņem kompetentākus lēmumus un uzsāk procedūras īstajā laikā un vietā, nevis rīkojas tā, kā tas notika šinī gadījumā, kad tika saņemts iesniegums no Cūku audzētāju asociācijas par problēmām cūkgaļas tirgū un tika pieņemts viens, no konteksta izrauts lēmums par grupu 0203. Komisijas vieta un loma ir pieņemt kompetentus lēmumus.

Es esmu pateicīgs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par to, ka tā manu priekšlikumu ņēmusi vērā. Vakardien tas tika uzlabots, un es ceru, ka visas starptautiskās procedūras tādā veidā arī tiks īstenotas. Tad mēs tiešām cūkgaļas tirgu aizsargāsim kompleksi, noteikti un ar konkrētu mērķi - palielināt cūkgaļas iepirkumu valstī un paaugstināt iepirkuma cenas, nevis otrādi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Iekšējā tirgus aizsardzība un tās nepieciešamība neizraisa nekādas šaubas. Runa ir par ļoti precīzu procedūru ievērošanu. Šogad 5. maijā Slovēnija ieviesa cūkgaļas importa aizsardzības pagaidu pasākumus. Tā rezultātā, ka netika pierādīts nopietnais kaitējums un netika ievērota procedūra, Slovēnija šobrīd no Pasaules tirdzniecības organizācijas ir saņēmusi attiecīgu lēmumu, kas pieprasa pagaidu pasākumu atcelšanu un zaudējumu kompensāciju eksportētājiem.

Tātad es vēlreiz uzsveru, ka runa nav par to, ka nevajag aizsargāt tirgu. Otrkārt, nav šaubu arī par to, ka jāievēro procedūras. Vakar notika pirmās konsultācijas, un jāteic, ka divi speciālisti Zemkopības ministrijā, arī divi jauni speciālisti Ekonomikas ministrijā mums šobrīd nav pietiekami sagatavoti, lai pierādītu nopietnu kaitējumu. Tātad es esmu ierosinājis, ka mums jārīkojas ļoti profesionāli, tāpēc mums vajadzētu finansēt ekspertus, ņemot tos no valstīm, kas profesionāli to ir darījušas gadiem ilgi. ASV un Eiropas komisijās iekšējā tirgus aizsardzībai strādā simtiem speciālistu.

Tas, ka mēs sākam šo procedūru, ir ļoti pozitīvi, tāpēc ka mums ir jāiemācās aizsargāt iekšējo tirgu atbilstoši mūsu starptautiskajām saistībām. Vēl vairāk! Šīs starptautiskās saistības dod mums lieliskas iespējas aizsargāt tirgu. Ja šobrīd būtu pieņemts Pretsubsīdiju likums, mēs varētu vērsties tikai pret to valsti, kas lieto negodīgās konkurences principus. Tā kā mums šā likuma joprojām nav, mums tas jāattiecina uz absolūti visām valstīm, ieskaitot arī tās valstis, kas ir mūsu kaimiņos, - uz Lietuvu un uz Igauniju, ar kurām mūs saista Brīvās tirdzniecības līgums, un par to mēs vakar tikām skaidri brīdināti. Ministru kabinets gribēja izrādīt šo gribu attiecībā uz mūsu kaimiņvalstīm, taču mēs tikām par to skaidri brīdināti, ka tas tiks uzskatīts par negodīgas konkurences vai pat par diskriminācijas pasākumiem.

Tātad, kāda šobrīd ir situācija, kas mums ir jādara un kādas mums ir iespējamās sekas? Tātad, lai mēs pierādītu savu labo gribu, šiem pagaidu aizsardzības pasākumiem būtu jāstājas spēkā 27. jūnijā. Ja tie stājas spēkā ātrāk (kaut gan procedūras ir uzsāktas un Notifikācijas asociācijas padomei dokumenti ir iesniegti), mums tomēr var rasties problēmas, ka pret mums kompensācijas un koncesiju atņemšanas pasākumus var lietot daudz lielākā varbūtības pakāpē.

Tātad, ja mūsu pieņemtais lēmums - un tas ir jāpieņem - stājas spēkā, bet pārbaudes gaitā mēs nespējam pierādīt kaitējumu vai reālos draudus, tad tādā gadījumā, atbilstošiem līguma punktiem stājoties spēkā, tiek ieviesti pretpasākumi līdz pat iespējai atmaksāt zaudējumus no valsts budžeta vai arī atcelt koncesijas citos sektoros. Tieši tas ir tas, kas visrūpīgāk ir jāizvērtē.

Tādēļ, manuprāt, mums ir jākoncentrējas, pirmkārt, uz profesionālu ekspertu piesaistīšanu, lai pierādītu kaitējumu vietējam ražotājam un lai ievērotu procedūru, kura ļaus mums faktiski izvairīties no pretpasākumiem, jo pagaidu pasākumiem noteikti ir jātiek ieviestiem, taču kaitējuma pierādījums un procedūras ievērošana ir absolūti nosacījumi, ja mēs negribam nostādīt sliktākā stāvoklī nedz citus lauksaimniecības sektorus, nedz arī pašus cūkgaļas ražotājus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, uzreiz bija dzirdams troksnis sociāldemokrātu rindās, un es ceru, ka nākošais pēc manis uzstāsies cienījamais Salkazanova kungs, jo mēs dzirdējām Ārlietu ministrijas problēmu saistībā ar cūkkopību. Varbūt arī Salkazanova kungs pastāstīs par problēmām Ārlietu ministrijas sistēmā?

Protams, ir patīkami dzirdēt cienījamo Birkava kungu un, protams, ir patīkami dzirdēt valdības pārstāvi, kas izsaka kritiku par to, ka nav pieņemts Antisubsīdiju likums. Bet, Birkava kungs, jūsu partijas biedrs Krištopana kungs ir premjerministrs, un komisija no gada sākuma vairākkārt ir griezusies gan Ministru kabinetā, gan arī pie bijušā ekonomikas ministra Šlesera kunga jautājumā par to, kā virzās Antisubsīdiju likums un Antidempinga likums, bet līdz pat šai dienai tie visi ir “pakārti gaisā”.

Tāpat rodas jautājums: vai mums bija jānogaida līdz šim brīdim, jo mēs kārtējo reizi pēc olu strīdiem saskārāmies ar cūkgaļas problēmu? Vai Ārlietu ministrija un Zemkopības ministrija nevarēja prognozēt šo situāciju, ka šāda problēma būs? Taču šodien mēs pēkšņi pirmo reizi dzirdam, ka mums nav ekspertu... ka mums nav kvalitatīvu ekspertu. Tad rodas jautājums: ko darīja Ārlietu ministrija un Zemkopības ministrija, lai Latvijas intereses Eiropas Savienībā kaut vai pārstāvētu?

Šodien Birkava kungs piedāvā, ka mums šis likums pēc būtības ir jānoraida un jāpasaka: “Cienījamie zemnieki, jums ir jāpagaida! Tiks izveidota ekspertu padome, tiks uzaicināti, nolīgti par lielu naudu speciālisti no Rietumiem, un tad viņi parisinās jūsu problēmas. Un tad, kad cūkkopības vai kādas citas nozares Latvijā vairs nebūs, mēs varēsim ierakstīt nākošo nozari rindas kārtībā. Tad jūsu problēmu sāks risināt!”

Jā, arī es vakar komisijā diezgan aktīvi - un cienījamais Slaktera kungs to var pateikt - iestājos savā ziņā pret diviem punktiem, kuros Kalvīša kungs izdara paplašinājumu. Taču šodien mēs laikam esam nokļuvuši tādā situācijā, ka, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp, jo nav valsts politikas un nav reālas valsts plānošanas, ko mums darīt. Tāpēc šodien mums ir jāpakļauj sitienam savi Latvijas pilsoņi, iedzīvotāji, vēlētāji, zemnieki, un uz to mūs aicina Birkava kungs. Varbūt Salkazanova kungs kādu citu teoriju izvirzīs? Bet es viņu pagaidām neredzu ne zālē, ne arī kaut kur skatītāju tribīnēs. Izrādās, ka viņš tomēr esot, tāpēc, cerams, uzstāsies.

Cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es tomēr patiešām laikam aicināšu atbalstīt gan Kalvīša kunga iniciatīvu, gan arī komisijas iniciatīvu. Jā, mums ir jāriskē, nopietni jāriskē, jo patiešām, kā Birkava kungs norādīja, valstij būs jāmaksā. Varbūt Godmaņa kungam būs jāmeklē finansu līdzekļi, ar ko segt šā pagaidu aizsardzības mehānisma izraisītās sekas.

Bet otrā svaru kausā ir mūsu Latvijas zemnieki. Un šajā gadījumā es negribētu teikt, ka man ir sevišķas bailes no tā, ka rīt viņi brauks vai ka vakarā televīzijā uzstāsies, ka tur piedalīsies arī Valsts prezidents, kurš arī noliks kādu baļķi ceļam priekšā, atbalstot zemniekus... Tomēr tā ir reāla problēma, un šī problēma rodas vēl kāda īpatnēja jautājuma dēļ. Kāpēc tikai tad, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ģenerēja šo jautājumu par tirgus aizsardzību, Birkava kungs un valdība pamodās, ka ir iespējamie mehānismi? Kur šie mehānismi bija pirms pusgada, gada vai pat vēl agrāk? Kādēļ šīs komisijas jau toreiz netika izveidotas? Kāpēc, Lapšes kungs? Vai Lapšes kungs Lauksaimniecības ministrijā nerisināja šos jautājumus? Tātad te ir bijusi bezdarbība, apzināta bezdarbība.

Iespējams, ka šajā gadījumā valstij ir jāuzņemas atbildība, ir jāizdara šis maksājums, ja nākotnē cienījamie graudu partneri no Eiropas Savienības iesniegs šo rēķinu, ja mēs būsim tik dumji, ka nemācēsim aizstāvēt savu tirgu un savas valsts un tautas intereses. Un tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā atbalstīt Kalvīša kungu.

Diemžēl man gribas norādīt arī Slaktera kungam, ka vajadzētu sākt ar radikālāko, jo pats radikālākais iznāk komisijas priekšlikums, un tikai pēc tam mēs nokļūstam pie Kalvīša kunga priekšlikuma. Es gan mehānismus nedaudz sajaucu, bet šajā gadījumā es aicinu balsot par Kalvīša kunga priekšlikumu. Patiešām žēl, ka mēs šodien nobaidījāmies un nenosūtījām pieprasījumu par tirgus aizsardzību cienījamajam Salkazanova kungam, kurā varēja ierakstīt tos vārdus, kurus tikko teica cienījamais Birkava kungs, kā arī ierakstīt datumus, laiku, to, cik izmaksās šie eksperti, kas Latvijai ir nepieciešami. Cik lielas naudas summas mūsu nabaga budžets te atļausies. Varbūt būs jālūdz zemnieki ziedot naudu ekspertu algošanai?

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu šajā gadījumā rīkoties nevis politiski, bet atbalstīt mūsu vēlētāju intereses, jo pirms vēlēšanām, man liekas, visas partijas skraidīja pa laukiem, sita kulaciņus pie krūtīm un teica, cik ļoti mīlot zemniekus, bet šodien mēs to redzēsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - zemkopības ministrs.

P.Salkazanovs (zemkopības ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Zemkopības ministrijas cilvēki bija Briselē un tagad dodas atpakaļ uz Latviju. Jāsaka tā: kopumā pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā, sarunas bijušas ļoti konstruktīvas un kopumā pozitīvas. Jāteic, ka šo sarunu rezultātā ir panākta vienošanās, ka 15. - 16.jūnijā sāksies sarunas šeit pat Rīgā ar Eiropas Savienību par iekšējā tirgus aizsardzību. Tad tiks pievienoti trūkstošie dokumenti.

Bet nu attiecībā uz priekšlikumu. Es tomēr gribu aicināt deputātus par šo priekšlikumu balsot pa daļām, jo Zemkopības ministrijas rīcībā šodien nav argumentētu datu par to, ka ir vajadzīgi iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi cūkgaļas izstrādājumiem. Pašlaik mums ir pozitīva bilance attiecībā uz tiem produkcijas veidiem, kurus mēs eksportējam, tajā skaitā uz Sanktpēterburgu un citām vietām. Tās ir desas un citi gaļas izstrādājumi. Eiropas Savienībā būs ļoti grūti argumentēt, kādu apsvērumu pēc ir veikti šie pasākumi tirgus aizsardzībai cūkgaļas izstrādājumiem.

Šajā brīdī es domāju, ka attiecībā uz tiem pasākumiem, kas būtu jāveic cūkgaļas izstrādājumu vai gaļas izstrādājumu aizsardzībai, šī norma varētu radīt problēmas sarunās ar Eiropas Savienību. Ja Latvijai parādīsies šāda negatīva bilance, tad šo sarunu turpinājumā varētu būt risināms jautājums attiecībā uz cūkgaļas izstrādājumiem. Un tāpēc es gribētu aicināt deputātus balsot priekšlikumu par cūkgaļas izstrādājumiem, taču šo labojumu balsot pa daļām.

Attiecībā uz spēkā stāšanās laiku es tomēr gribētu saglabāt šo 1.jūniju, jo starptautiskajā līgumā tomēr ir pateikts, ka šiem pasākumiem it kā ir jāstājas spēkā 30 dienu laikā, taču tad, ja ir ārkārtas situācija, šīs 30 dienas nav jāievēro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi. Vineta Muižniece - Tautas partijas frakcijas deputāte.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs tūdaļ, pārtraukuma sākumā, uz nelielu sanāksmi - uz komisijas sēdi Juridiskās komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulksten 10.30 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Jānis Škapars, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Juris Vidiņš, Oskars Grīgs, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim apspriest likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā”. Pašlaik debatējam par 6.priekšlikumu - deputāta Kalvīša priekšlikumu.

Vārds debatēs Leonam Bojāram - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātam.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kas tad te ir noticis? Ir noticis tas, ka astoņus gadus mēs nīcinājām mūsu zemkopību. Pirms nedēļas mēs meklējām vienu “āzi”, tagad meklējam otru. Pēc nedēļas meklēsim vēl trešo. Tikai jājautā - kurš tas būs?

Kas tad ir noticis šo astoņu gadu laikā? Iznīcinājām lielās saimniecības, lai gan Eiropas eksperti saka, ka saimniecības, kurām ir 6000 hektāru, ir labas. Mēs nezin kāpēc to neatzinām. Mēs nodarījām lauksaimniecībai zaudējumus 1,5 miljardu apmērā. Mēs mierīgi izkāvām 270 000 liellopu.

Nodokļi. Neviens taču nepadomāja par tiem nodokļiem. Kā tam jaunajam zemniekam dzīvot jaunajos apstākļos? Atcerēsimies 1920.gadu! Tad bija noteikts, ka tiem zemniekiem, kuriem saimniecības bija izpostītas kara laikā, vai tiem, kuri bija tikko nodibinājuši saimniecības, 10 gadu laikā nebija jāmaksā nodokļi. Vēsturi vajag atcerēties! Kā tad mēs katru gadu palielinām cenu degvielai? Kā tad tas lauksaimnieks var šo degvielu nopirkt? Par to jau arī neviens nedomā. Es skatos arī uz citiem jautājumiem - ka vajadzēja apdrošināt traktorus, ka vajadzēja par kāpurķēžu traktoriem maksāt ceļu nodokļus un pārējos nodokļus. Iekšējā tirgus nodošana attiecībā pret ārvalstu ražotāju ieplūdi... Mums nekas netika veikts astoņu gadu laikā. Nekas! Gaļas kombinātu mēs mierīgi pārdevām igauņiem un tagad brīnāmies, ka igauņi, protams, tajā pārstrādā Igaunijā ražoto gaļu, ne jau Latvijā ražoto. Alus darītavu mēs pārdevām zviedriem vai nez kam vēl. Miežus, protams, Latvijā viņi nepērk. Viņi tos ieved vai nu no Austrālijas, vai no savas zemes.

Kas attiecas uz dzirnavām, arī dzirnavās pie mums saimnieko pavisam citi cilvēki, tāpēc mēs ēdam maizīti no tiem miltiem... un arī tie graudi ražoti nevis Latvijā, bet Austrālijā vai Jaunzēlandē.

Bezalkoholiskie dzērieni. Arī tie attiecas uz lauksaimniecību. Jā, nav ko smieties! No Eiropas līdz Brazīlijai tos piegādā Latvijai.

Alkohols. Spirta ražošanai mēs vienā mierā varētu izmantot mūsu graudus, bet cik tad mēs tos izmantojam?

Par dotācijām zemniekiem. Par dotācijām zemniekiem mēs pilnīgi aizmirsām. Mēs aizmirsām, ka tādi zemnieki Latvijā ir.

Un vēl tāda lieta. Kas tad noslēdza līgumus un kas izdarīja visdažādākās izmaiņas likumdošanā? Ko darīja mūsu ierēdņi? Vai tad viņi domāja par mūsu iekšējā tirgus aizsardzību? Diemžēl ne! Es domāju, ka 5.Saeimas un 6.Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt, kas tika izveidots. Tāpat arī tiem ministriem, kas vienā mierā parakstīja tos līgumus, par kuriem mums tagad būs jāmaksā.

No Birkava kunga mēs dzirdējām, ka mums Latvijā nav pat ekspertu. Mums nav speciālistu, kas strādā likumdošanā. Mēs esam bezspēcīgi pret jebkuru valsti - vienalga, vai tā ir Igaunija vai Lietuva, vai jebkura “pundurvalsts” no Eiropas. Tas ir diezgan jocīgi, ka tagad tos likumus, kurus mēs paši parakstījām, vajadzēs atspēkot ar ārvalstu speciālistu palīdzību. Bet viņi taču strādās savas valsts labā, ne jau Latvijas valsts labā.

Es gribu vēl atgādināt 17.janvāri. Mēs tad runājām par cūkgaļu. No šīs tribīnes sociāldemokrāti par to runāja, bet visi mierīgi smējās zālē un balsoja pret mūsu priekšlikumu. Diemžēl kopš janvāra arī mūsu Ārlietu ministrija ne ar vienu vārdu... un neviena darbība netika izpildīta, lai veiktu mūsu cūkgaļas ražotāju aizsardzību Eiropā. Tagad mēs esam nonākuši pie tā, ka mūsu darbiniekiem uz ceļiem jārāpo Eiropas priekšā un jārisina tie muļķīgie jautājumi, kuri tika pieļauti. Pagaidām vēl zemnieki ar mēslu dakšām nestāv mūsu priekšā, bet to mēs sagaidīsim! Diemžēl tas, kas izskanēja šodien... Priekšlikums bija labs. Ka tik tiešām tie 2,9 miljoni, ko 11 mēnešu laikā zaudēja mūsu cūkkopji... Kas tad tos atmaksās?

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Bojārs. Es atvainojos!

Es ierosinu atbalstīt priekšlikumu, kas ir domāts mūsu iekšējā tirgus aizsardzībai!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu savā runā atbalstīt Zemkopības ministriju. Es gribu pateikt trīs aspektus, kādos, man šķiet, vajadzētu atbalstīt viņu pozīciju.

Diemžēl mēs šajā valstī neesam vēl saskārušies ar sankcijām no ārpuses, kuras saistās ar tiem produktiem, kam mums ir iedalītas kvotas. Pārsvarā tie ir piena produkti. Mums seši piena kombināti ir saņēmuši licences, lai darbotos Eiropas tirgū. Patiesību sakot, ne jūs šeit, parlamentā, ne mēs, valdība... mums nav prakses... Kas notiek tajā brīdī, kad mēs saņemam pilnu sankciju paketi no Eiropas Kopienas vai no Pasaules tirdzniecības organizācijas? Mani, protams, visvairāk uztrauc tas, ko teica Birkava kungs... Par to Slovēnijas piemēru... ka būs jāmaksā no budžeta atpakaļ nauda. Cik liela? Arī to mēs nezinām.

Nelaime ir vienā apstāklī - mēs precīzi nezinām, cik smagas sankcijas varam saņemt. Bet, ja mēs kaut ko gribam darīt, mums ar to ir jārēķinās. Paskaidrošu, kāpēc es gribu atbalstīt Zemkopības ministriju. Neapšaubāmi, mums ir jāpieņem lēmums par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļas sakarā, bet man būtu lūgums palikt pie šīs pozīcijas, kura, tā teikt, izgājusi caur visu procedūru... Ir runa par vienu daļu priekšlikumā, kurā ir runa par cūkgaļu kā tādu. Ja mēs iekļausim arī produktus... Loģika ir pilnīgi pareiza. Kā Kalvīša kungs teica, tā ir pareiza. Bet problēma ir vienā apstāklī - ka pierādīt komisijā situāciju... Attiecībā uz produktiem mums ir, pēc Zemkopības ministrijas datiem, pozitīva bilance, mēs pat eksportējam vairāk nekā importējam. Mēs bez šīs procedūras veikšanas iekļausim šīs pozīcijas. Man ir lielas aizdomas, ka mēs dabūsim nenormālu “sitienu”. Ne es, ne jūs nevaram pateikt, cik lielu. Diemžēl loģika var izrādīties tāda. Ja mēs tagad pieņemsim lēmumu par cūkgaļu, to es atbalstu. Bez tam var būt tas, ko teica Kalvīša kungs. Diemžēl mums nav cita varianta. Diemžēl tā procedūra ir šāda. Ja mēs tad izjutīsim to “sitienu”, kā saka Kalvīša kungs, mums ir tajā brīdī faktiski momentāni jāreaģē un attiecīgajām pārstrādātāju organizācijām ir jāievēro procedūra tādā pašā veidā, kā to darīja cūkgaļas ražotāji, - komisija, publikācijas, vēršanās pie Eiropas Kopienas... Un tikai tad mēs varēsim labot šo likumu, liekot šīs pozīcijas klāt. Tāpēc šajā gadījumā, lai cik arī būtu saistītas šīs lietas, produkti un izejvielas, es tomēr lūdzu jūs pieņemt zemkopības ministra pozīciju un balsot dalīti, tātad iekļaut to pozīciju, kas ir tiešām izejviela, - cūkgaļu. Neiekļaut šos pārstrādājumus, vismaz šodien.

Es vēlreiz gribu teikt, ka mēs riskējam ļoti smagi. Es nevaru pateikt, cik lielā mērā. Bet ko teiks piena ražotāji, piena ražotāju, pārstrādātāju asociācijas tajā brīdī, kad mēs saņemsim “sitienu”? Mēs to saņemsim ne jau tāpēc, ka neesam pareizi izstrādājuši likumu, bet tāpēc, ka būsim pārkāpuši procedūru. To atļauties mēs vienkārši nedrīkstam. Tāpēc man ir lūgums: darīsim šo lietu pakāpeniski! Es pilnīgi pieņemu kritiku, ka tas ir nokavēts. Neapšaubāmi. Man nav skaidrs, kāpēc tas nav izdarīts jau vairākus gadus pirms tam. Nav tas izdarīts. Atcerēsimies mūsu praksi ar Igauniju un Lietuvu! Kad mēs ar milzīgām grūtībām nepieņēmām šīs importa kvotas attiecībā pret Igauniju, mēs tūlīt dabūjām līdzīgu situāciju ar Lietuvu, nostājāmies Igaunijas vietā. Tad mēs vērsāmies pie Pasaules tirdzniecības organizācijas, un tas efekts bija vienīgais iemesls, kāpēc lietuvieši bija spiesti savas robežcenas atcelt.

Es vēlreiz gribu teikt, ka acīmredzot šī procedūra ir jāievēro. Ja tā situācija ir tāda, kā atzīmēja Kalvīša kungs, tad momentā uz to būs jāreaģē, grozot šo likumu. Ja mēs, tā teikt, aiziesim pāri procedūrai... Es nezinu, kā būs pēc tam, kad cienījamie kolēģi, kas ir Saeimā un kas perfekti zina visu to lietu (šajā sakarā es gribu nosaukt Kalvīša kungu un citus), kas ir asociācijas vadījuši... Kā būs tādā gadījumā ar piena produktiem un tā tālāk? Var jau būt, ka es pārspīlēju situāciju. Mana prakse šinī valstī parāda, ka acīmredzot labāk ir iet soli pa solim nekā riskēt attiecībā uz kontrsankcijām. Mums pārmetīs pavisam vienkāršu lietu. Ja mēs nebūsim ievērojuši šo procedūru - arī attiecībā uz pārstrādes punktiem ievērojuši -, tad teiks tā: “Jūs neievērojat procedūru, jūs pieņemat likumu, tātad mums nav ko runāt. Lūdzu, jums sankcijas pretim - koncesijas noņemt! Maksājiet no budžeta kompensāciju!” Tad mēs spriedīsim par šo jautājumu pilnīgi citā plāksnē!

Vispār, piedodiet, es būtu ļoti priecīgs, ja kāds no Eiropas lietu komisijas šeit paustu profesionālāku viedokli. Diemžēl. Ministrs to pateica... Var būt, ka parlamentārā līmenī kāds varētu izteikties par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins- Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Manu uzstāšanos faktiski izprovocēja Birkava kunga piesardzība attiecībā pret iespējamo Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas reakciju un iebildumiem.

Es gribu uzreiz pateikt, godājamais Godmaņa kungs, ka jums nav taisnība. Jo Eiropas Savienība vienpusēji ieviesa sankcijas pret Latvijas kokapstrādes produkciju, kā jūs to zināt. Mēs neesam šīs lietas apsprieduši. Eiropas Komisijai likās, ka mēs pārdodam, piemēram, kokšķiedras plātnes par dempinga cenām, momentāni tika ierosināts pacelt šos muitas tarifus, kā jūs zināt. Jūs varat šīs problēmas uzzināt, aprunājoties ar Bolderājas kombināta vadību un ar pārējiem Latvijas rūpniekiem. Ņemsim vērā to, ka mums šeit ir jāaizstāv likuma gars, nevis burts!

Pirmais, ko es gribu pateikt. Vai Latvijai kaut kādā mērā būtu jāatbild par to, ka Eiropas Savienība pati ir radījusi krīzi šajā cūkgaļas tirgū. Tas viss ir ļoti vienkārši. To nenoliedz Eiropas Savienības politiķi, to nenoliedz arī nesen Latviju apmeklējušais Lielbritānijas ārlietu ministra Kuka padomnieks. Arī viņš bija spiests to atzīt. Tad, kad augustā Krievijā sākās šī krīze, kuras dēļ sabruka Krievijas tirgus, ņemot vērā to, ka Krievija importēja 40% Eiropas Savienības cūkgaļas produkcijas, šie milzīgie uzkrājumi palika, tā teikt, karājoties gaisā. Tirgus sabruka tāpēc, ka uz Krieviju tika sūtīta humānā palīdzība. Produkti tika sūtīti par velti. Lai gan krievi ir vieni no lielākajiem Eiropas luksusa preču importētājiem un Krievija ražo elektroinstrumentus, teiksim, audiovizuālo aparatūru par 30 000 latu, pēc kuras cilvēki stāv rindā, un rolroisus, un 500. un 600. modeļa mersedesus, tas absolūti netraucē Eiropas Savienībai sūtīt uz turieni par velti šo cūkgaļu, un tādēļ Polijā, Baltijas valstīs un visā apkārtnē šis tirgus ir pilnībā izkropļots. Loģiski, ka milzīgās masas, šīs produkcijas masas, iet turp, kur tirgus ir visvājāk aizsargāts.

Vai kaut kādā mērā mūsu lēmums ir pretrunā ar Eiropas līgumu, ar tā garu? Absolūti ne! Līgumā ir teikts, ka, rodoties ārkārtas situācijai, kura var izraisīt sociālo spriedzi, mums ir pilnīgas tiesības pieņemt jebkādu lēmumu, zināmā laika periodā par to brīdinot visas instances, un, ja nepieciešams, Apvienotajā komitejā vai Asociācijas padomē šos jautājumus izlemt.

Mēs Krasta kungam uzdevām jautājumu: kurš ministrs no pagājušā gada augusta, kad šī krīze sākās, ir sācis sarunas par to, ka Eiropas Savienība ir vainīga pie šī tirgus izkropļojuma visā Centrālajā Eiropā? Atbilde bija, ka tas ir jādara ārlietu ministram. Šeit nāk ārlietu ministrs un tā vietā, lai atskaitītos par to, ko viņš ir darījis kopš pagājušā gada augusta, sāk stāstīt, ka attiecībā uz mums varētu būt kaut kādas sekas, un pierāda to tēzi, ko par latviešiem ir teicis viens izcils filozofs, - ka mēs esam labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi. Mēs nepārkāpjam nevienu likuma burtu Eiropas līgumā. Atcerēsimies, ka šajā līgumā ir noteikts pārejas periods tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un šis pārejas periods nav beidzies!

Kā jau es minēju, Eiropas Savienība ne tikai ievieš, nebrīdinot Latviju, muitas tarifus, kas vērsti pret Latvijas produkciju. Tāda pati cīņa notiek starp Eiropas Savienību un citām pasaules tirdzniecības valstīm. Atcerēsimies Eiropas Savienības cīņu par augļu importu, atcerēsimies cīņu par aizliegumu ievest Eiropas Savienībā gaļu, kura tiek audzēta, izmantojot hormonus! Un tā tālāk. Amerikas Savienotās Valstis atbild ar muitas tarifu pacelšanu luksusa precēm. Tātad visa šī Eiropas Savienības politika nav atskaitīšanās par dažādām tabulām un nesvarīgiem lēmumiem, un par to, ko dara kurš ministrs. Eiropas Savienības politika ir Latvijas interešu aizstāvēšana, ievērojot visu to, kas nāk mums par labu. Ar to nenodarbojas ne finansu ministrs, ne ārlietu ministrs, nedz arī tie cilvēki, kas atbild par Eiropas lietām. Ļoti žēl, bet man jāsaka Birkava kungam šie sāpīgie vārdi: tā kā Birkava kungam nebija skaidrības par Eiropas lietām pirms trim gadiem, man diemžēl jāsecina, ka viņam absolūti nekas nav skaidrs par šīm problēmām arī tagad.

Tagad es gribētu Godmaņa kunga uzmanību pievērst kādam citam jautājumam. Mēs šeit izdarām daudz lielākus pārkāpumus. Mums šodien ir jāskata likumprojekts par privātajiem pensiju fondiem. Eiropas Savienības Komisija, izskatot Latvijas likumdošanu, ir aizrādījusi, ka mēs ārkārtīgi smagi pārkāpjam Eiropas līguma sadaļu par brīvu kapitāla plūsmu. Šajā likumā ir ierakstīts, ka ārzemju vērtspapīros privātie pensiju fondi nedrīkst noguldīt vairāk par 15% savu līdzekļu aktīvu. Tātad arī Eiropas Savienības vērtspapīros mēs nedrīkstam ieguldīt vairāk par 15%. Godmaņa kungs, ja jūs zināt un ja esat jau lasījis šos rezultātus, šo Eiropas Savienības pārskatu par Latvijas likumdošanas izskatīšanu, kā jūs pieļaujat un kā valdība pieļauj to, ka mēs šodien atkal - trešajā lasījumā - balsojam par šo likumprojektu?! Tas ir daudz svarīgāks jautājums. Tāpēc es domāju, ka mums ir jābeidz pļāpāšana par to, ka kādam var likties, ka kāds ministrs nav bijis pietiekami liberāls. Mums šeit ir konkrēti jāprasa no valdības visas tās sankcijas, kādas mēs varam pielietot. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mums ir jāpaziņo visām attiecīgajām komitejām vai, ja vajadzīgs, Asociācijas padomei. Ir jāpanāk šīs lietas izskatīšana. Mums ir jāpanāk...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins. Pēdējais teikums. Mums ir jāpanāk, lai atceļ tās sankcijas, kas pret mums ir ieviestas vienpusēji. Jo lielākie ienākumi mums ir no kokapstrādes produkcijas. Nevis jānāk šeit un jāizceļ kaut kāda desa vai cīsiņš, vai tēja, vai vēl kaut kas.

Ministri, skatieties, lūdzu, lietas kopumā!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies Dievam, ka mums ir vāji arhitekti, kas kļūst par lunkaniem politiķiem. Paldies, ka šiem lunkanajiem politiķiem ir kādreiz bijusi iespēja atbildēt... (Starpsauciens: “Bārmeņi...”) Bārmeņi nav slikti puikas, Kiršteina kungs, nav slikti. Tā tas viss ir. Viņi ir atbildējuši arī par Eiropas politiku, un tieši viņu darbības laikā tas viss zels un plauks. Viņi ir paredzējuši Krievijas krīzi. Par pārējām lietām es nestāstīšu. Šobrīd neviens nestrīdas… un, kad bija pirmais lasījums, par šīm lietām runāja konceptuāli… neviens nestrīdas par to, ka ir jāaizstāv cūkgaļas ražotāji Latvijā.

Lujāna kungs uzstājās, aizstāvot veselas trīs pozīcijas uzreiz. Bet pasaulē intereses vienmēr ir šķirtas. Nevar reizē aizstāvēt cūkgaļas ražotāju, pirmprodukta ražotāju, cūkgaļas pārstrādātāju un vēl arī patērētāju, Lujāna kungs. Neiznāks!

Šā likuma pieņemšana nozīmē, ka par katru cūkgaļas kilogramu liks maksāt vēl 34 santīmus. Tātad cūkgaļa vietējā tirgū kļūs par 34 santīmiem kilogramā dārgāka. Tas nozīmē, ka pārstrādātājiem tā būs jāpērk dārgāk. Šobrīd pārstrādātāji zeļ un plaukst. Eiropas Savienības nodokļu maksātāji piemaksā pie cūkgaļas cenas. Tā cūkgaļa, kas bija sadrūzmējusies pie Krievijas robežas, laužas iekšā Latvijā, un pārstrādātājs to pērk par 20 santīmiem kilogramā. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “13”) Zemnieki pat par 13 santīmiem, kā saka Bērziņa kungs... Zemnieks raud gaužas asaras, bet desu ražotāji smejas. Ir skaidrāks par skaidru… Kā, lūdzu? Lagzdiņa kungs, beidziet diskutēt ar zāli! Laika man ir maz. Trīs minūtes un 19 sekundes.

Tālāk. Pāriesim pie politiskās teorijas, ko man iedzina galvā Ašmaņa kungs. Doktors un profesors Ašmanis. Paldies viņam par to.

Intereses ir ļoti nošķirtas. Intereses Bojāra kungam ir pilnīgi citādas nekā, teiksim, tam elektorātam, kuru pārstāv “Latvijas ceļš”. Viņš mums netieši pārmet lopu izkaušanu, un ir skaidrs, kam viņš to pārmet - saviem koalīcijas partneriem no “Latvijas ceļa”. Seštūkstošīgos ganāmpulkus mēs esam izkāvuši. To es sapratu no viņa runas.

Tātad tanī mirklī, kad cūkgaļas cena uz robežas paaugstināsies, sāks drusciņ vājāk iet desu ražotājiem. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Pārstrādātājiem jāpērk dārgāka izejviela, viņu desas sadārdzinās, bet igauņu desas, kuri nav ieviesuši šādus pasākumus, kļūs lētas. Tātad viņiem draud izputēšana. Tas atkal ietekmēs cūkgaļas ražotājus, jo gaļu vairs nepirks. Pirks izejvielu vai desas no Igaunijas. Miesnieki savā starpā vienosies. Viņi visi ir viens liels konglomerāts, viņi šīs problēmas risinājumu atradīs. Tātad parādās reāli draudi pārstrādātājiem Latvijā. Bet likums precīzi nosaka, ka nevis politikāņiem, bet tieši pārstrādātājiem jāvēršas pie nacionālās komisijas, jāziņo par šiem draudiem, un tad mēs tādā pašā kārtībā izskatīsim nākamo likumprojektu. Ja tiešām šie pārstrādātāji būs apdraudēti. Tad mēģināsim aizsargāt ne jau svaigās cūkgaļas tirgu, bet gan desu tirgu. Tātad mēģināsim aizsargāt pārstrādātāju. Tās lietas ir nošķirtas, un mēs nevaram to visu ielikt vienā likumā.

Augsti godātie deputāti! Es aicinu ātrāk atbalstīt cūkgaļas ražotājus, jo, kā jūs zināt, katra minūte parlamentam maksā tik un tik, bet katru minūti Latvijā iekšā ienāk, tā teikt, 40 cūkas “pa lēto”. Tātad ātri atbalstīsim komisijas izstrādātās redakcijas, atbalstīsim pozīciju 0203! Un neķersimies klāt, pārkāpjot procedūru, šīm pozīcijām: 1601 (desas un līdzīgi produkti) un 1602 (tas ir nākamais solis, tā ir pilnīgi cita grupa)! Turklāt visu laiku apzināsimies, ka līdz ar to mēs netieši apliekam ar nodokli pircēju. Arī pircējam ir jābūt ar to visu saskaņotam, gatavam maksāt par 10 santīmiem vairāk par kilogramu, lai aizsargātu vietējo ražošanu. Tā ir nacionālā solidaritāte, kam ir ļoti būtiska nozīme. Bet neskriesim laikam pa priekšu! Jo mums nedos nenormālu “sitienu”, kā teica Godmaņa kungs. Mums iedos “knipīti”, un pietiks.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es gribu ļoti īsi atzīmēt dažus momentus sakarā ar to, ka uzstājās Latvijas ārlietu resora vadītājs un bija likts akcents uz ārvalstu ekspertu iesaistīšanu, lai vēl papildus pētītu šo jautājumu. Vēlreiz varam atcerēties to, ka pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos imports Latvijā bija 106 tonnas cūkgaļas, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos bija 458 tonnas. Ir arī citi rādītāji. Es saprotu, ka ārvalstu eksperti var solīdā veidā noformēt mūsu dokumentus, kas iesniedzami Briselē, bet es šaubos, vai viņi izgudros jaunus rādītājus, kā tas ir pieņemts vispārīgā ekonomiskā analīzē.

Šeit nupat bija kvēla runa par to, ka, lūk, pieņemot šo likumprojektu, paaugstināsies cena, kas mūsu vienkāršajam patērētājam jāmaksā par cūkgaļu un tās izstrādājumiem. Un tā tālāk. Ko rādīja pagājušais gads? Būtiski samazinājās iepirkuma cena, ko izmaksāja gaļas pārstrādes uzņēmumi tiem, kas izaudzēja šo izejvielu. Bet kas notika ar mazumtirdzniecības cenu? Gada laikā - 1998.gadā - tā samazinājās tikai par 2-4%. Tā ka liela šīs peļņas daļa paliek pie tirgotājiem. Un, vadoties pēc pieprasījuma un piedāvājuma teorijas, tirgotājam diemžēl pēc izejvielu sadārdzināšanās būs no šīs papildu peļņas jāatvadās, jo viņš gribēs savu produkciju pārdot. Tā ka viss te nenotiek tīri aritmētiski, kā tas tika skaitļots, - ka par 34 santīmiem kaut kas mums automātiski paliks dārgāks.

Tālāk. Par iespējamo balsojumu. Par gaļas izstrādājumiem kopumā vai tikai par svaigu cūkgaļu. Varbūt viens otrs nav izlasījis šā likumprojekta pārejas noteikumus, kuros ir atruna par to situāciju, ja šī norma attiecībā uz gaļas izstrādājumiem stājas spēkā pēc Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas lēmuma par pagaidu pasākumu nepieciešamību. Tātad: ja būs pluss, tad būs pluss. Ja būs mīnuss šinī vērtējumā, tad būs mīnuss, un nekas nenotiks. Bet, pieņemot šo normu, tas būs signāls pārstrādātājiem, tas būs signāls vairumtirgotājiem, ka nākamajā dienā, kad šis likumprojekts stājas spēkā, nebūs motīva, ka, lūk, ievedīsim tikai gaļas izstrādājumus, lai nodrošinātu peļņas masu, iepriekšējo apjomu. Un tā tālāk. Tā ka tas ir signāls pārstrādātājiem, importētājiem, tirgotājiem, ka stāsies spēkā tā norma. Mēs nekur no šī apļa neizbēgsim.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka šis ceļš, kas tagad tiek iets, arī uz Briseli, ir pirmā taka, tā ir ērkšķaina taka, bet katrs nākamais solis pa šo taku jau būs vieglāks un cerīgāks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Zīles kunga nav zālē.

Aigars Kalvītis - otro reizi.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir jānāk otro reizi tribīnē. Sākumā gribu atgādināt, ka es savā uzrunā teicu, ka es neprasu balsojumu par savu priekšlikumu. Komisija vakardien lēma, komisija pieņēma kompetentu lēmumu, ka izstrādājumu aizsardzība stāsies spēkā tad, kad komisija būs paziņojusi par nepieciešamību. Ja viņa to nebūs darījusi, tad nestāsies spēkā.

Un gribu atgādināt valdošajai koalīcijai to lietu, ka šī fragmentārā politika, kāda līdz šim ir piekopta, - tas, ka mēs skatāmies tikai uz vienu sektoru, bet neskatāmies uz problēmām kopumā, šī Latvijas “sašķērēšana ar šķērēm”, - jau ir novedusi pie tā, ka mēs kožam vienā pirkstā - sāp, bet, kad kožam otrā pirkstā, tad sāp visa roka, kura ir jāamputē. Ir jāskatās uz lietām kompleksi. Un neviens šobrīd neliek pārkāpt procedūras. Vietas ir sadalāmas. Es jau pagājušajā Saeimā uzstājos un teicu, ka ir divi starptautiskie līgumi, kas mums liek ievērot šīs procedūras. Tas ir līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un līgums ar Eiropas Savienību.

Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums mums atļauj uzsākt pagaidu pasākumus ar Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm, paziņojot Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijai, un šie pagaidu pasākumi stājas spēkā uz 200 dienām. Šajā ziņā problēmu mums nav.

Kas attiecas uz Eiropas līgumu, es gribētu teikt, ka Birkava kungam ir daļēji taisnība. Mēs varam sākt vienpusējus pasākumus tikai pēc tam, kad pagājušas 30 dienas pēc konsultāciju uzsākšanas. Bet to var tikai tad, ja Eiropas Savienība neveic kādus citus pasākumus, lai šo stāvokli labotu. Ja Eiropas Savienība, teiksim, samazina Eiropas subsīdiju apjomu Eiropas Savienības cūkgaļas eksportam uz Latvijas reģionu, tad viņa būs savu darbu izdarījusi un mēs nebūsim tiesīgi ieviest šos pasākumus. Tāpēc 27.jūnijs mums nekādā ziņā nav tas laimīgais datums, uz kuru mums būtu jābalstās. Vajadzētu uzmanīgāk izlasīt starptautiskos līgumus. Un neviens šeit neaicina šobrīd tos neievērot. Protams, procedūras ir jāievēro. Tas ir punkts nr.1. Mēs nevaram atļauties šajā mazajā valstī saņemt sankcijas par citām pozīcijām. Bet katrā ziņā mums ir beidzot jārīkojas. Jo jau pusgadu visiem šinī valstī ir skaidrs, ka cūkgaļas tirgus ir slims un ražotāji jāaizsargā. Taču atsevišķām personām acīmredzot tas nav skaidrs arī šodien.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi. (Starpsauciens: “Leon, dod vaļā!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

Cienījamie kolēģi! Nepatīkami dzirdēt, ka mēs nezinām ne Eiropas, ne PTO sankcijas. Mēs ejam uz Eiropu, tiecamies turp un ko vien tikai nesolām! Bet tajā pašā laikā nezinām, ko tad Eiropa prasa, kādi ir tās noteikumi. Nezinām to likumdošanu. Paliek jautājums - ar ko nodarbojas mūsu Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas ierēdņi? Varbūt ir jābeidz nodarboties ar personīgā biznesa jautājumu risināšanu, un tad varbūt vairāk kaut ko zināsim! Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Te ir liecinieki, ka Eiropas Savienībā mūs mācīja - nesoliet vairāk, nekā varat izdarīt. Es vēlreiz atkārtoju: mēs nevaram solīt vairāk, nekā varam paveikt! Diemžēl mēs esam to darījuši un tagad esam nonākuši tur, kur esam.

Kas attiecas uz cūkgaļas ievešanu, tagad ir nokritusies uz robežas cena - 11 santīmi par kilogramu. Vai jūs esat veikalā redzējuši, ka cūkgaļa maksā 11 vai 12 santīmus? Cena ne veikalā, ne tirgū nav kritusies. Svarus mēs sākam ierīkot tikai aiz robežas. Tas iznāk kā anekdotē.

Un pēdējais, ko gribu teikt. Es domāju, ka deputātiem ir jāpadomā par to, ka varbūt ir jālikvidē Ekonomikas ministrija un tās vietā jāizveido Rūpniecības un tirdzniecības ministrija. Varbūt tad mēs kaut kā tiksim uz priekšu un apgādāsim savus cilvēkus ar darbu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nāku šeit tribīnē, atsaucoties uz Ivara Godmaņa aicinājumu. Jo, lai arī cik grūtas būtu šīs mūsu debates, man jāsaka godīgi, ka mani tās ļoti priecē, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā Saeima būtu viegli pieņēmusi populistisku lēmumu, tā, kā viņa to jūt. Vēl pirms diviem mēnešiem arī šī Saeima ļoti maz ko zināja par procedūru. Bet šodien jūs runājat par procedūru, gan pozīcija, gan opozīcija. Un situācija ir tāda, ka man ir jāpiekrīt abiem - gan Godmaņa kungam, gan arī opozīcijas pārstāvjiem -, jo mēs runājam, kā pareizi ieviest procedūru un aizstāvēt šo valsti. Mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu sapratnē par to, kā Latvija var darboties kā starptautisko attiecību līdzdalībniece. Kā godīga līdzdalībniece, nevis kā niķīgs bērns.

Mums ir jāmēģina… es ļoti atvainojos, kungi… varbūt jūs varētu mazlietiņ klusāk… (Starpsauciens: “Labi!”) mums vajag trīs lietas sabalansēt šajā ļoti grūtajā lietā. Pirmā ir gaļas ražotāji, mūsu lauksaimnieki. Mums viņi jāsaglabā tik ilgi, līdz mēs iestājamies Eiropas Savienībā. Jāpanāk, lai viņi, kuri ir galvenie ieguvēji no iestāšanās Eiropas Savienībā, līdz tam laikam izdzīvotu. Tā ir pilnīga taisnība, un šajā ziņā es pilnīgi piekrītu opozīcijai. Nekādu šaubu par to nevar būt!

Mums ir vēl arī otra lieta, kas ir jāsabalansē, - tās ir mūsu starptautiskās saistības. Nākamajā gadā no Eiropas Savienības mums būs projekti 100 miljonu apmērā, no tiem 40 miljoni ies uz laukiem. Tā būs nauda, ko mēs varēsim izmantot savu lauku attīstībai. Mums ir jāpanāk lielākas kvotas mūsu piensaimniekiem, lai viņi savu produkciju varētu izvest uz Eiropas Savienību, kaut arī jau tagad ievērojams daudzums no pārstrādātā piena iet uz Eiropas Savienību. Mums šis tirgus ir jāiekaro, jo tas ir stabils tirgus. Tas nozīmē tikai vienu - ka mums ir jāievēro “spēles noteikumi”, nevis jābūt kā maziem puikām. Un man ir ļoti žēl, ka Kiršteina kungs netieši uz to aicināja, pārmetot mums to, ka mēs ne reizi neesam pārkāpuši Eiropas līgumu. Tas ir puicisms. Bet, paldies Dievam, mūsu Saeimā aizvien mazāk paliek šī puicisma. Mums ir jāievēro procedūra tāpēc, lai gūtu panākumus.

Ir jautājums: ko tad mēs gribam panākt šeit, šajā sēdes zālē? Vai mēs gribam parādīt tikai sev… vai mēs gribam “krāt politiskos punktus”, īsti nesaprotot, ko mēs gribam panākt, vai mums ir tālejoši mērķi? Ja mēs šodien, neievērojot procedūru, pieņemam kādus lēmumus, rīt saņemsim pretī sankcijas, un tad, protams, opozīcija varēs teikt, ka viņa ir izdarījusi it kā lauksaimnieku labā kādu labu darbu. Bet īstenībā ir tikai sariebusi valdībai. Un tad ir jautājums - kā jūtas šī opozīcija? Varbūt viņa, tā teikt, nedzīvo šajā valstī - domā, ka, ja sāpēs valstij, tad nesāpēs viņiem pašiem. Diez vai. Mēs visi esam šīs valsts sastāvdaļa. Procedūra ir skaidri uzrakstīta, tā ir zināma, un valdība seko šīs procedūras punktiem citam pēc cita. Tikai tā mēs panāksim visu to, ko opozīcija teica, tajā skaitā eksporta subsīdiju samazināšanos attiecībā uz mūsu reģionu. Tas būtu visefektīvākais līdzeklis.

Mums ir jāievēro arī trešās intereses, par kurām vienīgais īsti pateica Kārlis Leiškalns, - tie ir patērētāji. Mums nevajadzētu panākt tādu situāciju, ka mēs sagrūžam ar pierēm patērētājus un zemniekus, kā tas diemžēl ir veselā rindā Eiropas valstu, to skaitā Somijā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Somija nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc, ka tur patērētāji bija spiesti maksāt daudz dārgāk par sevis ražotu pārtiku, jo tirgus nebija brīvs. Mums taču nevajag panākt tādu situāciju, ka patērētāji uzskata mūsu zemniekus, mūsu lauksaimniekus par mūsu pašu ienaidniekiem.

Procedūras ievērošana mūsu valstī jau ir devusi pozitīvus rezultātus. Jūs paši varat par to padomāt, bet es jums pateikšu tikai vienu piemēru. Diezgan senu, tomēr pamācošu. Toreiz, kad mums bija jāpanāk Krievijas karaspēka izvešana, opozīcija bļāva, ka nevajag līgumus - līgums esot nodevība un vēl nezin kas. Ja mēs toreiz to līgumu nebūtu noslēguši, nezin kur šodien būtu Krievijas karaspēks. Mēs to līgumu noslēdzām, ievērojām procedūru, un tagad viņu šeit vairs nav. Ar jebkuru starptautisku līgumu ir tieši tāpat. Ja mēs gribam uzvarēt, tad mums ir jābūt pilnīgi nevainojamiem. Un es pateicos valdībai par to, ka viņa īsā laikā ir apguvusi procedūru un to ievēro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Zemnieks Oskars Grīgs iesaka nepieņemt šo priekšlikumu, kurš ir no deputāta Kalvīša, un arī nākamo - atbildīgās komisijas priekšlikumu - noraidīt, un nobalsot par deputātes Annas Seiles priekšlikumu, kurš ir lielisks, tīrs un skaidrs un kurš lieliski papildina lieliski jau esošo 2. panta redakciju. Tas būtu vispareizāk.

Latvijā ir 165 pārstrādes uzņēmumi, kuri strādā ar nepilnu jaudu. Kuri strādā un ir ieinteresēti “nogremdēt” Latvijas zemnieku, Latvijas ražotāju. Viņi ņem kredītus, pārstrādā ievesto, importēto lēto izejvielu un jūtas vēl samērā droši. Kad es šeit paskatos uz šo frakciju, kas no manis ir nedaudz pa labi, Tautas partijas frakciju, tad man liekas, ka lielākas liekulības vairs nevar būt. Viņi sakās aizstāvam zemnieku, ražotāju, it sevišķi cūkgaļas ražotāju. Es lielāku cinismu neesmu savā mūžā vēl dzirdējis un redzējis. Un šajā sakarā it sevišķi ir jāpiemin cilvēks, kas stāv pie sienas un kas ir ar bārdu apaugušu vaigu, cilvēks, kurš savulaik par pelavu maizi “piesita”, tautas valodā runājot, pārstrādes uzņēmumus un ar tikpat vieglu roku palaida tālāk pārstrādes uzņēmumus. Šodien viņš tos ir it kā atpircis un ar svētulīgu ģīmi saka, ka tā ir tīra nauda… (Starpsauciens: “Lielākais cinisms ir no tiem, kas šeit strādā jau daudzus gadus un neko nevar izdarīt!”) Šorīt, kad iegāju savā vistu kūtī un tā skaļi pie sevis domāju par to, tad manas vistas smējās, kaut arī viņām lūpu nav! Tā tas diemžēl ir, Paegles kundze… Redziet, šis likumprojekts… un deputāta Kalvīša piedāvātā redakcija… varbūt beigu daļai varētu vēl piekrist, bet te ir runa arī par desām un par līdzīgiem gaļas produktiem. Tas viss tikai lej ūdentiņu uz jūsu dzirnavām. Nevajag mānīt zemniekus! Jūs, pārstrādātāji, strādājat savtīgi, tikai savos nolūkos un gribat “nogremdēt” Latvijas zemnieku. Ja jūs vēl piedāvātu, teiksim, kaut vai tādu politisku risinājumu, ka pārstrādi varētu atdot zemnieku, ražotāju rokās, tad vēl varētu runāt par to lietu.

Es ierosinu pieņemt 8. priekšlikumu - deputātes Seiles priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija… Nē, atsakās.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris. Cienījamie kolēģi, vēlreiz lūdzu jūsu uzmanību! Deputāts Kalvītis savu priekšlikumu - 6. priekšlikumu - ir atsaucis tāpēc, ka viņš pats piedalījās Tautsaimniecības komisijas sēdē un viņa priekšlikums pēc būtības ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumos. Turklāt valdībai būtu iespēja veikt visas procedūras. Tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 6. un 7. priekšlikumu? Pieprasa balsojumu par 7. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 38. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris. Cienījamie kolēģi! Nākamais ir 8. priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums. Lēmums par to komisijā netika pieņemts viena iemesla dēļ - šis priekšlikums pēc būtības jau tika iekļauts atbildīgās komisijas 7. priekšlikumā, tāpēc, vienkārši rēķinoties ar to, ka Saeima varētu noraidīt mūsu konstruktīvo priekšlikumu… Tas vienkārši ir tāds atkāpes variants, tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums nav pat balsojams.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, vai jūs neuzturat spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris. 9. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 10. priekšlikums. Iesniedzis Ministru prezidents Krištopans. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā par 2. pantu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 10. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu…

A.Slakteris. Es ļoti atvainojos, bet šī norma jau ir iekļauta nobalsotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Ministru prezidenta Krištopana priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 10, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris. 11. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents Krištopans. Komisija pieņēma lēmumu to neatbalstīt. Es gribu komentēt - kādēļ. Patiesībā šis priekšlikums bija mazliet pārsteidzošs, jo Ministru prezidents ierosina papildināt likumprojektu ar 5. pantu šādā redakcijā: “Šā likuma darbība neattiecas uz Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm dalībvalstīm.” Jāsaka godīgi, ka tas ir pilnīgi vērsts pret visu mūsu starptautisko līgumu garu, to skaitā arī pret likuma par iekšējā tirgus aizsardzību normām.

Patiesībā, ja grib vērsties pret konkrētām valstīm, tad valdībai vajadzēja sagatavot un iesniegt Saeimā Pretsubsīdiju likumu un Antidempinga likumu. Tad būtu iespējas vērsties pat pret firmām, ne tikai pret valstīm, bet, atsaucoties uz likumu par iekšējā tirgus aizsardzību, tāda norma nav iespējama. Un arī pēc būtības, ja mēs atstājam šo “spraugu” vaļā, tad visam šim mūsu kopējam likumprojektam nav nekādas vērtības.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Kalvītis - Tautas partijas frakcija.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Ministru prezidentu atsaukt šo priekšlikumu, jo tas ir pretrunā ar starptautiskajām saistībām. Bez tam mēs plaši runājam par to, ka šīs saistības ir jāievēro. Mēs nevaram diskriminēt atsevišķas valstis - pret vienām piemērot sankcijas, bet pret citām nepiemērot. Ja mēs aizsargājam iekšējo tirgu, tad mēs aizsargājam tirgu kopumā pret visiem importētājiem. Tā ka es aicinu Ministru prezidentu atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai Ministru prezidents uztur spēkā balsojumu? Atsauc? Neatsauc priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11. - Ministru prezidenta Krištopana priekšlikumu! Lūdzu rezulātu! Par - 2, pret - 43, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums sakarā ar pārejas noteikumiem, kas dotu mums šo iespēju patiešām nepārkāpt procedūru.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo, ņemot vērā to, kā mēs nobalsojām 7.priekšlikumu un ka mums bija ļoti garas debates par to, vai ir izmantota visa starptautiskajos līgumos noteiktā procedūra par desu un citu gaļas produktu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, tad, ja gadījumā mēs nobalsojam šo, tad šis varētu būt kā tāds kompromisa priekšlikums, lai tiešām šīs sankcijas pret Latviju nesāktos un tad lai neciestu gan olu ražotāji, gan piena ražotāji, gan visi pārējie. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens vairs pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Slakteris. Šis komisijas priekšlikums tiešām kontekstā ir ļoti būtisks, kā jau to teica Požarnova kungs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Slakteris. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par termiņiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu Saeimas deputāti ierosina slēgt šā gada 27.maija Saeimas sēdi pulksten 12.00 sakarā ar Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas darba vizīti uz Viļņu.” Lūdzu, vai ir iebildumi pret šo desmit deputātu...? Ir iebildumi. Tādā gadījumā mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu iesniegumu slēgt šīsdienas Saeimas sēdi pulksten 12.00. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 31, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Treais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Lūdzu ievērot klusumu, kolēģi! Turpinā. Trešais

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi. Viens no tiem ir tīri redakcionāls, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija pati.

Sēdes vadītājs. Pret pirmo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

H.Soldatjonoka. Otrais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 2.pantu. To ir atbalstījusi arī Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tas būtiski ierobežo iespēju efektīvi uzraudzīt privātos pensiju fondus, tā kā samazina Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pilnvaras privāto pensiju fondu uzraudzībā. Pirmkārt, izsvītrojot šo daļu, šis priekšlikums liedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai iespēju izdot pensiju fondiem saistošus rīkojumus un norādījumus, lai gan gadījumos, kad pasliktinās šo fondu finansiālā situācija, būtu nepieciešams operatīvi iejaukties. Šādas operatīvas rīcības iespējas ar šādu labojumu tiek liegtas, līdz ar to faktiski Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbs tiek paralizēts.

Otrkārt, kapitāla tirgus uzraudzības likumdošana ir veidojusies vairāku gadu garumā, un šādas tiesības ir noteiktas arī visiem citiem kapitāla tirgus uzraudzības subjektiem. Latvijas Bankai šādas tiesības ir attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību, Vērtspapīru tirgus komisijai šādas tiesības ir attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, bet Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību likumam ir tiesības izdot šādus rīkojumus un norādījumus apdrošināšanas sabiedrībai.

Pieņemot šo labojumu un izslēdzot šo pantu, faktiski tiek sagrauta arī vienotā kapitāltirgus uzraudzība un viss tas darbs, kas ir izdarīts trijos gados, veidojot šo likumdošanu. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, bet citus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus un finansu ministru izteikt arī savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir lūgums atbalstīt deputāta Vītola priekšlikumu, jo lietas būtība tomēr ir absolūti vienkārša. Privātie pensiju fondi kādam ir jāuzrauga. Uzraudzīt nozīmē arī likumu kārtībā attiecīgajai uzraugošajai institūcijai izdot saistošus normatīvus dokumentus, vismaz instrukcijas. Latvijas Banka uzrauga komercbankas. Latvijas Bankas dokumenti būs saistoši, ja mēs nonāksim situācijā, ka mēs dosim iespējas kādam uzraudzīt, bet tam uzraugam, kam šajā gadījumā Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija nebūs devusi šādas iespējas ar saviem normētajiem dokumentiem, kas ir atbilstoši tās nolikumam, kontrolēt privāto pensiju fondus, mēs šeit, Latvijā, ģenerēsim piramīdas shēmu. Lūdzu, atbalstīsim šo priekšlikumu, ko teica Vītola kungs.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Privātais pensiju fonds, skatoties uz visiem tiem brīnumiem, kuri ir bijuši astoņu gadu laikā... Jūs jau zināt, cik firmas savāca naudiņu un “noziedēja”, bet neviens par to nenesa nekādu atbildību. To pašu veica arī bankas, kuras no iestādēm, no privātpersonām, no uzņēmējiem savāca naudiņu un “noziedēja”, un arī te neviens par to nav nesis atbildību. Vai tāds pat brīnums nenotiks ar mūsu privāto pensiju fondu?

Ja reiz mēs to izveidojam, tad tur ir jābūt striktai kontrolei, un es domāju, ka Latvijas Bankai tā ir jāuzņemas, jo citādi mums nebūs ne naudas, ne pensiju tiem cilvēkiem, kuri nelaimīgā kārtā būs iesaistījušies šajos fondos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāte - Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka. Es lūdzu cienījamos deputātus paskatīties arī iepriekšējo redakciju, kas bija: “Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga izdot pensiju fondiem saistošos norādījumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.” Šī redakcija jau paliek, tas ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

H.Soldatjonoka. Šajā gadījumā mums ir jāpārbalso 1.punkts, jo tad būs grozījumi.

Sēdes vadītājs. Juridiskais birojs saka, ka nav jāpārbalso, ka tā var palikt, jo to redakcionāli izlabos. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Ierosinām turpināt Saeimas sēdi līdz darba kārtības 11.punkta izskatīšanai.” Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu - turpināt Saeimas sēdi līdz darba kārtības 11.punkta izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - 19. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir tieši 11.jautājums - lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam likumprojektam “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”, bet, pirms mēs izskatām šo lēmuma projektu, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija lūdz 20 minūšu ilgu pārtraukumu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu... Ir iebildumi? Tā kā ir iebildumi, tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par piecu deputātu no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu - lūgt 20 minūšu ilgu pārtraukumu pirms nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanas. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - 13. Pārtraukums līdz pulksten 12.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam likumprojektam “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums””. Saskaņā ar Kārtības rulli un ņemot vērā to, ka šis lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā, viens var runāt “par”, viens - “pret”, un tad mēs balsosim par šo lēmuma projektu. Vai kāds vēlas runāt “pret”?

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Nupat pārtraukumā Prezidijs kopā ar frakciju vadītājiem apsprieda jautājumu par Valsts prezidenta vēlēšanu datumu. Tika nolemts, ka Saeima sanāks 17.jūnijā un ka tad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas.

Tas, ka šajā likumā ir vairākas diskutablas normas, tam varētu piekrist. Iespējams, ka vēl vajadzētu kādu atsevišķu priekšlikumu. Tad varbūt kaut ko varētu pielabot, un tad Saeima arī varētu lemt par šo likumprojektu. Taču priekšlikums - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.jūlijam, - faktiski neiztur kritiku, jo, ja gadījumā tiks nolemts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas būs 17.jūnijā, tad līdz ar to iznāk, ka šāds patstāvīgais priekšlikums ir diezgan neloģisks. Var būt, ka principā vajadzētu atbalstīt šādu priekšlikumu, bet tad vienīgi nevarētu atbalstīt 1.jūliju.

Varbūt šo priekšlikumu vajadzētu izmainīt un šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 7.jūnijam vai pat līdz 8.jūnijam, lai 17.jūnijā varētu paspēt likumu izskatīt.

Jā, bet, ņemot tomēr vērā, ka šis patstāvīgais priekšlikums ir uzrakstīts tā, mēs tagad nevaram balsot, tāpēc es piedāvāju šo patstāvīgo priekšlikumu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lai tad tā arī izspriež, vai to nobalsot šādu vai varbūt citādāku. Nākamajā sēdē mēs varētu atgriezties pie šā priekšlikuma jau labotā varianta.

Tātad mans priekšlikums ir nodot to Juridiskajai komisijai. Gadījumā, ja Saeima lems citādi, es piedāvāju to noraidīt.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Indulis Bērziņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais kolēģi! Atbilstoši Kārtības rullim desmit deputātiem ir tiesības iesniegt šādu priekšlikumu. Mēs to iekļāvām darba kārtībā ar balsu vairākumu, tā ka šis priekšlikums ir jābalso un nekur citur to nekādi nodot nevar. Šoreiz nodot neizdosies, tā ka nāksies vien balsot.

Runa šeit jau ir pilnīgi skaidra. Gundars Bērziņš, kurš cenšas traucēt manu runu kā uzvārda brālis un tā tālāk... Viņš, tāpat kā iepriekšējais runātājs, ļoti labi dzirdēja Kusiņa kunga skaidrojumu, ka Valsts prezidenta vēlēšanas var notikt, piemēram, 17.jūnijā, ja tā mēs nolemsim, neatkarīgi no tā, vai šis likums ir pieņemts vai nav pieņemts. Ir pilnīgi skaidrs, ka tie, kuri ierosināja šo pagarināšanu, ir pret šā likuma debatēšanu šeit, tātad arī pret pieņemšanu. Viņi arī balsos pret tā pieņemšanu.

Ja gadījumā, vienalga, kādā veidā, šis likums tiks skatīts cauri visos posmos, tad vienkārši, lai taupītu Saeimas laiku un lai varētu doties kaut vai uz Baltijas Asambleju, uz savu darba vietu Viļņā... Gadījumā, ja Saeimas vairākums - es vēlreiz pasvītroju, - nobalsos par šā jautājuma, teiksim, atlikšanu tādā veidā, ka tiek pagarināts šis priekšlikums, tad attiecīgi šis likumprojekts reāli līdz Valsts prezidenta vēlēšanām nestāsies spēkā. Visiem ir pilnīgi viss skaidrs. Tā ka balsosim!

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, tā kā priekšlikums par lietas atlikšanu vai nodošanu komisijām nav iesniegts rakstiski, šo jautājumu nevaram izskatīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam likumprojektam “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” līdz šā gada 1.jūlijam.” Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 36, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to šīsdienas Saeimas sēdes jautājumi saskaņā ar deputātu iesniegumiem ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds deputātam Romualdam Ražukam. Paziņojums.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Izbraukšana notiek tūlīt pat, nekavējoties! Autobuss ir lejā pie Saeimas ēkas. Lūdzu doties uz autobusu!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Andrejs Klementjevs, Pāvels Maksimovs, Imants Burvis, Astrīda Mūrniece, Romualds Ražuks, Kārlis

Leiškalns, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Kārlis Greiškalns, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde

1999.gada 27.maijā

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

(656. un 656.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas

izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un

smēķēšanas ierobežošanu””

(657. un 657.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Slakteris - 2.lpp.

- dep. P.Apinis - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par augu

šķirņu aizsardzību””

(658. un 658.-a dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

attiecībā uz ienākuma nodokļiem”

(663. un 663.-a dok.) - 3.lpp.

 

Par deputāta Jura Dalbiņa iesniegumu - 3.lpp.

 

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas

deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam

V.Krištopanam un zemkopības ministram

P.Salkazanovam “Par Latvijas iekšējā tirgus

aizsardzību un situāciju lauksaimniecībā”

(623. un 623.-a un 623.-b dok.) - 3.lpp.

Ziņo - dep. P.Tabūns - 3.lpp.

Debates - dep. J.Šņepsts -5.lpp.

- dep. I.Burvis - 6.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 7.lpp.

- dep. M.Lujāns - 8.lpp.

- dep. P.Tabūns - 9.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais

  sekretārs A.Mugurevičs - 10.lpp.

- dep. I.Burvis - 10.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 10.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 12.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās

atbildības”

(650. dok.) - 12.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 13.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās

atbildības”

(651. dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 15.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Bunkša

atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas

delegācijas sastāva” - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes Helēnas

Soldatjonokas iekļaušanu Baltijas Asamblejas

Latvijas delegācijas sastāvā” - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam

likumprojektam “Valsts fondēto pensiju likums”” - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam Jurim Dalbiņam šā gada 27.maijā” - 16.lpp.

 

Likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”

(2.lasījums) (Steidzams)

(558. dok.) - 16.lpp.

Ziņo - dep. J.Esta - 16.lpp.

Debates - finansu ministrs I.Godmanis (par

136.priekšlikumu) - 35.lpp.

Par darba kārtību - 38.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 38.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 39.lpp.

 

Likumprojekts “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā

tirgus aizsardzībai” (2.lasījums) (Steidzams)

(643. dok.) - 40.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 40.lpp.

Debates - dep. A.Kalvītis - 41.lpp.

- ārlietu ministrs V.Birkavs - 43.lpp.

- dep. M.Lujāns - 44.lpp.

- zemkopības ministrs P.Salkazanovs - 47.lpp.

Paziņojumi - dep. V.Muižniece - 48.lpp.

- dep. R.Ražuks - 48.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 48.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 49.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs - 49.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 51.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 53.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 56.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 58.lpp.

- dep. A.Kalvītis - 60.lpp.

- dep. L.Bojārs - 61.lpp.

- dep. E.Inkēns - 62.lpp.

- dep. O.Grīgs - 64.lpp.

- dep. A.Kalvītis - 67.lpp.

-dep. A.Požarnovs - 68.lpp.

Priekšlikums par sēdes pārtraukšanu - 69.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem

pensiju fondiem”” (3.lasījums)

(655. dok.) - 69.lpp.

 

Ziņo - dep. H.Soldatjonoka - 69.lpp.

Debates - dep. M.Vītols - 70.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 70.lpp.

- dep. L.Bojārs - 71.lpp.

Priekšlikums par sēdes turpināšanu - 72.lpp.

Priekšlikums par pārtraukuma izsludināšanu - 72.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam

likumprojektam “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”” - 72.lpp.

Debates - dep. A.Požarnovs - 73.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 74.lpp.

Paziņojums - dep. R.Ražuks - 75.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 75.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi