Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas desmitā sēde

1999.gada 21.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.

Vakar vakarā Latvijā ieradās Igaunijas parlamenta oficiālā delegācija. Šorīt man ir tas gods stādīt jums priekšā manu kolēģi Igaunijas parlamenta prezidentu Tomasu Savi un dot viņam vārdu uzrunai.

Lūdzu, Savi kungs! (Aplausi.)

T.Savi (Igaunijas parlamenta prezidents).

Godātais kolēģi Latvijas Saeimas prezident! Godātie Saeimas deputāti un viesi! Man ir liels gods runāt šīs augstās auditorijas priekšā Latvijas tautai tik svarīgā laikā. Milleniuma tuvošanās ir piemērots brīdis, lai atzītu: mazliet mazāk nekā pirms tūkstoš gadiem ir sācis veidoties liktenis, kas mūs ir izveidojis tādus, kādi mēs esam šodien, un noteicis mūs kā daļu no Eiropas, tās kultūras, ekonomikas, kristīgajām tradīcijām un vēstures.

Domājot par Baltijas jūru un tās krastos dzīvojošo cilvēku likteņiem, tajā skaitā par Igauniju un Latviju, reiz kāds skolotājs brīnījies: vai nav apbrīnojami, ka lielāko daļu Igaunijas vēstures var mācīties no Latvijas vēstures mācību grāmatas (vai otrādi)? Patiešām, kas vēl, ja ne pagātnes kopējie pagriezienu mirkļi - karš un miers, savienību slēgšana un tirdzniecības ceļu veidošana, smagie zaudējumi un rūgtie okupācijas gadi, un kopīgais ceļš atpakaļ uz neatkarību - var vēl vairāk tā tuvināt tautas, kā tuvināti esam mēs?

Godātie kolēģi, atļaujiet uz mirkli atskatīties vēsturē.

Latvijas galvaspilsēta Rīga vairāku gadsimtu garumā ir bijusi vecās Livonijas, līdz ar to arī Dienvidigaunijas centrs. Rīgas tirgus bija pazīstams gan Igaunijas zvejniekiem, gan zemniekiem. Rīga ir bijusi izglītības iegūšanas vieta daudziem igauņiem. Pareizticīgo garīgajā seminārā ir mācījušies Igaunijas neatkarības pamatlicēji - Jāns Poska un Konstantins Petss. Lielākā daļa mūsu gadsimta sākuma arhitektu un inženieru ieguva izglītību Rīgas Politehnikumā. Simboliski ir tas, ka vissvarīgākā Igaunijas un Latvijas izglītības iestāde - Cimzes seminārs - atradās tieši robežpilsētā Valgā. Rīgā bijusī Livonijas luterāņu superintendatūra virzīja garīgo dzīvi arī Igaunijas pusē, un mūsu apgaismotāji mācītāji Masings un Rosenplenters izjuta lielu Rīgas atbalstu. Mūsu nacionālās dzejas pamatlicējam Kristianam Jākam Petersonam Rīga bija dzimtā pilsēta. Savukārt Igaunijas pilsēta Tartu un tās vēsturiskā Universitas Tartuensis ir bijušas izglītības devējas latviešiem. Pirmās studentu organizācijas, kurām bija noteicošā loma Latvijas nacionālajā kustībā un nācijas izveidošanā, dibinātas tieši Tartu.

Šodiena apliecina, ka Igaunija un Latvija ir palikušas tuvas arī savos mūsdienu centienos un mērķos.

Latvijas pēdējos gados gūtie panākumi gan politikas, gan ekonomikas jomā ir jūs izvirzījuši starp tiem, kuri gatavojas tuvākajā laikā aktīvi iekļauties Eiropas Savienības paplašināšanas procesā. Atļaujiet šeit jūs no visas sirds apsveikt ar atzinumu, ko Eiropas Komisija izteica pirms nedēļas, - aicināt Latviju vēl šajā gadsimtā saukt pie sarunu galda.

Saistībā ar kultūrvēsturisko saikni Igaunija no laika gala ir bijusi mērķtiecīga Latvijas atbalstītāja un ir vēl arī tagad. Tie nav tikai tukši vārdi. Stipra, stabila Latvijas Republika kā draugs un partneris ir Igaunijas valstij un tautai ļoti vajadzīga. Latvijas panākumi noteikti ir arī mūsu panākumi. Tā vārdā esam pastāvīgi izteikuši gatavību dalīties savā pieredzē, ko esam ieguvuši divos pēdējos gados Eiropas Savienības paplašināšanas sarunu gaitā.

Abām mūsu valstīm, Latvijas Republikai un Igaunijas Republikai, stāv priekšā liels darbs, lai integrētos mūsdienu Eiropā. Tas nozīmē jaunus pienākumus gan pret savām tautām, gan pret Eiropas Savienību un tās nākotni. Lielo un mazo valstu pārstāvēšana Eiropas struktūrās, to tiesību un pienākumu līdzsvarošana, lēmumu pieņemšanas mehānisms, tas viss un vēl daudz kas cits ir tas, par ko domā to valstu politiķi un politologi, biznesmeņi un diplomāti, kuras ietilpst Eiropas Savienībā jau šodien. Katrs Eiropas Savienības ierindas pilsonis uzdod parastus, cilvēcīgus jautājumus, vai viņa pašreizējā darbavieta būs droša arī rīt, kāda dzīve gaida viņa bērnus, vai viņš var uzticēties likumiem, no kuriem ir atkarīgs viņa bizness, viņa pensija. Viņš bieži jautā arī to, kas notiek tad, kad Eiropas Savienībai pievienojas tautas, kuras pret savu gribu ar padomju okupācijas nežēlīgo roku gadu desmitiem tika izrautas no Eiropas mājas, kam viņas vēsturiski ir piederīgas.

Sadarbība starp mūsu valstīm līdz šim ir bijusi piemērs visām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Īpaši redzamus rezultātus esam guvuši sadarbībā aizsardzības jomā. Nosaukšu šeit tikai “Baltbat”, “Baltron” un “Baltdefcol”. Ņemot vērā kā Igaunijas, tā Latvijas būtiskos centienus kļūt par NATO dalībniecēm, minētā kopīgā darbība ir īpaši svarīga, kas pierāda mūsu centienu nopietnību un pastāvīgi pieaugošo gatavību tuvākajā nākotnē būt ne tikai drošības patērētājām, bet arī tās piedāvātājām. Tātad, dārgie kolēģi, pārfrāzējot prezidenta Džona Kenedija domu un pielāgojot to mums, gribu teikt tā: “Nedomāsim tikai par to, ko Eiropas Savienība var dot mums, bet gan par to, ko mēs varam dot Eiropas Savienībai”.

Protams, mūsu sadarbība turpinās arī politikas, ekonomikas un kultūras jomā, nepārtraukti notiek tai nepieciešamo līgumu bāzes paplašināšana. Mums ļoti stingri jāvadās pēc esošajiem līgumiem, tāpēc ka tur, kur mēs cenšamies nokļūt, mūs citādi nesaprastu, par līdzvērtību pat nerunājot.

Neapšaubāmi, mēs atrodamies arī pie tiem pašiem ceļiem, kuri kopā veido “Via Baltica”. Te es domāju pierobežas pagastu kopīgos pasākumus. Kāpēc gan arī ne tūrismu?

Pēdējos gados ir manāma mūsu cilvēku “iekapsulēšanās” savās problēmās, un tas ir visādā ziņā saprotams. Savstarpējās attiecības starp cilvēkiem ir ļoti būtiskas. Esmu pārliecināts, ka ekonomiskās sadarbības panākumi starp mūsu valstīm atkal atvedīs daudzus Igaunijas iedzīvotājus pie Rīgas Doma un Latvijas iedzīvotājus - Tallinas vecpilsētā. Kaimiņi, kas jūtas sveši, vienmēr ir nožēlojami.

Mīļie kolēģi! Kā teicis igauņu nacionālās kustības dižgars Jākobs Hirts, raksturojot Igaunijas tautas centienus, “ja mēs nevaram kļūt lieli ne spēkā, ne skaitā, tad mums jākļūst lieliem garā”. Ticu, ka Latvijas tauta to pašu var teikt arī par sevi. Ar šo domu tad arī varu pabeigt.

Godātie kolēģi! Saskanīgi darbojoties, kļūstot lieliem garā, daudz spēka mums visiem! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt Saeimas 21.oktobra sēdes darba kārtību! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Cienījamie kolēģi, es lūdzu nedaudz nomierināties un ieņemt savas vietas, jo mums jāizskata darba kārtība.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Desmit deputāti lūdz 21.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Deputātiem nav iebildumu. Iekļaujam sēdes darba kārtības beigās.

Desmit deputāti lūdz šā gada 21.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Gaigala atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Iekļaujam sēdes darba kārtības beigās.

Desmit deputāti lūdz Saeimas šā gada 21.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Gaigala ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Iekļaujam Saeimas sēdes darba kārtības beigās. Līdz ar to izmaiņas sēdes darba kārtībā ir apstiprinātas. Sāksim izskatīt izsludināto darba kārtību!

Vispirms par saņemtajiem likumprojektiem. Ir saņemti septiņi likumprojekti. Vispirms par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību”. Iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Neviens ne “par”, ne “pret” runāt nevēlas. Tā kā deputāti neiebilst, nododam šo likumprojektu Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosakām, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais iesniegtais likumprojekts, kuru arī ir iesniedzis Ministru kabinets, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Neviens uzstāties nevēlas. Deputāti neiebilst. Nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir deputātu G.Bērziņa, A.Razminoviča, V.Ģīļa, K.Greiškalna un citu deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Starpsauciens: “Nosaukt visus!”) Visi deputāti nav nosaukti? Lūdzu! Tātad: Kārlis Greiškalns un tālāk ir deputāts E.Zalāns, J.Este, A.Tiesnesis, O.Spurdziņš, J.Dalbiņš un J.Sproģis. Tātad viens ir pieteicies runāt “par”, viens - “pret”.

Vispirms ir pieteicies deputāts Dobelis, kas runās “pret”. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Savādi jau skan paši vārdi šajā dokumentā: svītrot vārdus - “16.martu” un kaut kur to pārcelt. Vai tiešām mums kārtējo reizi ir jānoplicina savs vēsturiskais mantojums un kaut kas no mūsu vēstures ir jāizsvītro? Vai tiešām jūs vēlaties visas ar latviešu karavīru uzvarām un cīņām saistītās dienas sabāzt vienā dienā vienkopus? Paldies Dievam, mums taču pagaidām vēl ir valsts atceres dienas. Lūdzu, iegaumējiet to! 22.jūnijs, par kuru jūs varbūt nezināt, ir Varoņu piemiņas diena, un tā ir veltīta Cēsu kauju varoņiem. Tā ir Latvijas valsts atceres diena. Ir 11.augusts - Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Arī veltīta mūsu karavīriem. Diena, kurā Latvija 1920.gadā slēdza miera līgumu ar savu lielāko ienaidnieku - ar Krieviju. Arī 11.novembris ir diena, kas saistīta ar noteiktām cīņām un uzvarām. Tieši 11.novembrī latviešu karavīri atbrīvoja Rīgu no vācu un krievu algotņiem bermontiešiem. 16.martu izvēlējās paši latviešu leģionāri. Tā ir viņu diena. 6.Saeima uzskatīja šo dienu par pietiekami svarīgu, lai arī to izceltu kā valsts nozīmes atceres dienu. Bet, kā var svītrot pašu dienu un kaut kur pārcelt?

Jā, es saprotu, ka latviešu leģionāri joprojām daudziem nepatīk tieši tāpēc, ka viņi kopā ar nacionālajiem partizāniem ir vienīgie, kuri nomazgāja 1940.gada kaunu - kuri ar komunistu asinīm nomazgāja šo kaunu, kuri cīnījās pret šā komunistiskā mēra nesējiem un šajās cīņās, kā jūs labi zināt, viņi parādīja savu varonību. Jā, viņu ceļš pēc tam bija sāpju un ciešanu vīts. Un acīmredzot tieši tāpēc latviešu leģionāri atkal ir tie, kuriem šodien ir jācieš. Nevis Cēsu kauju varoņiem, nevis cīnītājiem pret bermontiešiem, bet tieši latviešu leģionāriem, jo viņu liktenis bijis vistraģiskākais.

Kam tas šodien ir vajadzīgs? Kam bija vajadzība aiztikt šo 16.martu? Kam ir vajadzīga šī pārāk lielā tieksme, vienkārši, godīgi sakot, klanīties kaut kādiem mistiskiem patriotiem, kaut kādiem mistiskiem padomniekiem no Austrumiem vai Rietumiem?

Zināt, šī svītrošana man atgādina to, kā 60.gados mēģināja izsvītrot Līgo svētkus. Cilvēki tik un tā tos atzīmēja. Es ticu, ka visi, kuriem ir svēti latviešu leģionāri, atcerēsies 16.martu kā Leģionāru dienu un tik un tā to svinēs. Ar šo svītrošanu jūs panāksiet tikai to, ka šajā dienā būs daudz vairāk cilvēku nekā bija pagājušajā reizē.

Un tomēr es aicinu izprast šo nepieciešamību saglabāt šo mūsu pagātnes mantojumu. Nupat igauņu kolēģis mums teica, ka, ja mēs neesam lieli skaitā, tad vismaz vajag būt stipriem garā. Baidoties no savas vēstures, atsakoties no savām dienām, svītrojot tās ārā, mēs nekādā gadījumā nebagātinām savu vēsturi. Mēs to tikai plicinām.

Un tāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nevar atbalstīt šādu lēmumu un ir nolēmusi balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs. “Par” vēlas runāt Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij, cienījamie kolēģi! Latvija karu ir zaudējusi, par visiem kara noziegumiem ir atbildīga Latvijas valsts, latviešu tauta - tāds iespaids rodas par Latvijas valsti katru gadu vienu reizi pēdējo gadu laikā. Latvijas PSR vēstures mācību grāmatā man bija jālasa tādi teikumi, ka Bauskas rajona pirmais sociālistiskā darba varonis - mans vecaistēvs Jānis Slakteris ir sēdējis vācu koncentrācijas nometnē un ka viņš tāpēc ir labais. Dažas lapaspuses tālāk man jālasa, ka manas vecāsmātes brālis Vilis Janums, SS pulkvedis, latviešu leģionārs, “Daugavas vanagu” pirmais priekšsēdis, ir viens no lielākajiem latviešu tautas nodevējiem. Turpat blakus ar manu tēvu strādāja viņa draugs - Jēkabs Bīskaps. Viņš iegāja mežā tajā laikā, kad nāca vācieši, iegāja mežā tajā laikā, kad nāca krievi, iegāja mežā tad, kad viņu gribēja vest uz Sibīriju, bet tad, kad bija jānāk no meža ārā, viņš aiznesa “kukuli” čekistam malkas vezuma veidā, un pat īsti par to jāatbild nebija. Bija kārtīgs un cienījams cilvēks. Tas bija toreiz.

Tagad ir šodiena. Ko mēs esam piedzīvojuši neatkarīgajā Latvijas valstī? Mūsu vidū sēž deputāts Juris Dalbiņš, kuru ir represējusi iepriekšējā Saeima, (Starpsauciens: “Par ko?”) Dobeļa kungs, kurš saņēma nosodījumu par to, ka viņš ir gājis 16.martā kopā ar leģionu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es arī gāju...”) Taču jūs to pieļāvāt. Pēc tam - pēc īsa brīža tika noteikta atceres diena, par kuru… Tagad ir atsevišķi cilvēki, kuri runā par to, ka tā ir svēta lieta. Īstenībā tā bija izteikta politiska konjunktūra. Taču mēs esam padarījuši savu valsti, savus pilsoņus par pagātnes ķīlniekiem.

Tautas partijas frakcija ilgi domāja, kā rīkoties. Nenoliedzami, 11. novembris - Lāčplēša diena - ir pieņemama diena visiem. Ne mums būs vērtēt, ne to vīru piemiņu, to triju vīru piemiņu, kuri visi trīs jau ir apglabāti. Mums ir jādomā par nākotni, par valsti. Tautas partijas frakcijas vadība vakar apspriedās par to ar Valsts prezidenti un saņēma viņas atbalstu šajā ziņā.

Cienījamie kolēģi! Dažādi urrāpatrioti bļaus, ka vieni bija labāki un ka tie ir tie īstie svētki, bet citi teiks, ka tie bija grēcinieki. Taču skatīsimies nākotnē, domāsim par valsti! Ir laiks pielikt punktu, salikt vajadzīgos akcentus un nomierināties, un kopā skatīties nākotnē. (Starpsauciens: “Vislabākais ir izsvītrot!”)

Lūdzu atbalstīt Tautas partijas iesniegto dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies Slaktera kungam.

Viens ir izteicies “pret”, un viens ir izteicies “par”.

Balsosim par to, lai iesniegto likumprojektu nodotu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteiktu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par -72, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999. gadam”” . Iesniedzis Ministru kabinets.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Neviens uzstāties nevēlas… Es atvainojos. Vēlas. Pieteikušies ir. Māris Vītols ir pirmais.

Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Finansu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam””. Kādēļ ir nepieciešams grozīt šāgada Budžeta likumu un veikt šīs izmaiņas?

Pirmkārt. Ņemot vērā to, ka būs mazāki ieņēmumi no privatizācijas, nekā šogad budžetā bija plānots - saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pirmās kārtas ieņēmumu plānošanu nākamajā gadā -, kā arī to, ka nav veikti paredzētie darījumi ar valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” akcijām, valdība ierosina samazināt ieņēmumus no privatizācijas par 33,7 miljoniem latu, vienlaicīgi par šo summu samazinot iemaksas valsts pamatbudžetā.

Otrkārt. Saistībā ar vienošanos un ar likumā paredzētajām normām valdība ierosina palielināt dotāciju pašvaldībām par 2,85 miljoniem latu, tādējādi kompensējot pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes daļas neizpildi, un - tas ir svarīgi, un tas arī ir kā motivācija šo grozījumu steidzamai izskatīšanai - tiek noteikti papildu izdevumi budžetā, kuri ir saistībā ar tautas nobalsošanu par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Ir nepieciešami 822 tūkstoši latu šā referenduma sarīkošanai, un šie izdevumi nebija budžetā ieplānoti. Tādēļ šos grozījumus būtu nepieciešams izskatīt kā steidzamus un šodien arī lemt par šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs. Tātad Vītola kungs izteicās “par”. Vēlas izteikties Leons Bojārs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas.

Bojāra kungs, jūs vēlaties izteikties “pret”, kā es saprotu?

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grozījumi 1999.gada budžetā, protams, ir jāveic. Taču, ja mēs veicam grozījumus, tad tiem ir jābūt objektīviem.

Nupat jūs redzējāt, kā mēs noziedojām Jēkabpils cukurfabriku. Neviens nepainteresējās, kas tagad notiks ar tiem sezonā strādājošajiem 600 cilvēkiem, kā viņi tagad iztiks, ja viņiem iztikas līdzekļu vairāk nav. Neviens nav domājis arī par to, ka tur pastāvīgi strādā 250 cilvēku. Arī tas neinteresē. Neinteresē arī tas, ka apmēram 160 ģimenes paliek ziemā bez apkures, jo cukurfabrikas siltumcentrāle nestrādās un tādēļ dzīvokļi nesaņems apkuri. Jautājums tālāk netiek risināts.

Nākamais. Neviens nedomā arī par to, ka lauksaimnieki Daugavas kreisajā pusē bija orientēti uz to, ka viņi audzēs cukurbietes, tās nodos un attiecīgi nopelnīs sev naudiņu, lai tādā veidā varētu uzturēt savas lauku saimniecības. Kas notiek tagad? Tagad notiek tas, ka mēs mierīgi noziedojam pusotra miljona latu (kurus mēs neredzam budžeta izmaiņās), lai šīs cukurbietes ieartu zemē. Sanāksmē Jēkabpils cukurfabrikā, kur bija sabraukuši visi cukurbiešu audzētāji, man nācās redzēt tribīnē kādu 50 gadus vecu cilvēku, kurš ar asarām acīs pateica, ka viņš zaudē 16 000 latu. Neviens nedomā par to, ka cukurbiešu audzētāji ir paņēmuši kredītu, lai iepirktu sēklas, minerālmēslojumu, attiecīgus agregātus, un ka tagad viņi ir bankrota priekšā. Jo viņi nenopelna... Tie graši, ko maksās par to, ka iemet zemē cukurbietes... Viņi nenopelna to naudu, kuru viņi varēja nopelnīt, ja viņi būtu cukurbietes nodevuši par to cenu, ko maksātu cukurfabrika par pieņemtajām cukurbietēm. Tad viņi būtu atmaksājuši kredītu. Tātad mēs apzināti lauksaimniekus iedzinām kredītu parāda jomā, un patiesībā viņu saimniecības aizies ūtrupē.

Es neredzu šeit arī tās izmaiņas, kas saistītas ar to, ka ar Latvijas valdības svētību Privatizācijas aģentūra noziedo 6 miljonus dolāru, lai uzturētu Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu. Tāds lēmums ir pieņemts. Diemžēl šinīs labojumos mēs to neredzam. Kāpēc? Tāpēc, ka, protams, aģentūra, izvēloties stratēģiskos investorus, kārtējo reizi ir “iekritusi”, un, protams, 2300 cilvēkus atstāt bez darba nevar. Tātad ir jāglābj gods. Tas, protams, labi, ka viņi izglābj tos cilvēkus no kārtējās katastrofas. Bet, ja jau mēs ziedojam vienā gadījumā 6 miljonus, bet otrā bezjēdzīgā lietā ieliekam pusotra miljona, tad, es domāju, tos 300 tūkstošus varēja noziedot cukurfabrikas tālākai darbībai, lai viņa varētu strādāt. Diemžēl tas netika novērtēts, un nezin kādu apsvērumu dēļ mēs iznīcinājām vienu no mūsu ražotnēm. Tā ka tagad mēs varam atcerēties Kārļa Ulmaņa vārdus, ka Latvijā ir jābūt trijām cukurfabrikām. Un tām ir jāstrādā... Diemžēl mēs iznīcinām šo. Sāksies cukura deficīts. Mēs atveram ceļu kontrabandai, un mēs atveram ceļu cukura importam. Tāpēc šo likumprojektu atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs.

Viens ir izteicies “par”, un viens deputāts ir izteicies “pret”. Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 11, atturas - 11. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Neviens izteikties nevēlas. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Arī nākamais ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Ir pieprasīta steidzamība. Es atvainojos... Kolēģis man aizrādīja, bet... tā tomēr ir kļūda. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Neviens ne “par”, ne “pret” runāt nevēlas. Deputāti neiebilst pret nodošanu komisijai. Likumprojekts nodots komisijai.

Visi Saeimas Prezidijā iesniegtie likumprojekti ir nodoti komisijām. (Starpsauciens: “Labi!”)

Nākamais darba kārtības jautājums ir informācija par atvaļinājumiem. Saeimas Prezidijs ir apstiprinājis deputāta Jāņa Lejas iesniegumu: “Lūdzu man piešķirt šā gada 21.oktobrī bezalgas atvaļinājumu.”

Desmit deputāti - Burvis, Baldzēns, Jānis Čevers, Arnis Kalniņš, Salkazanovs, Grīgs, Leons Bojārs, Stašs, Andris Bērziņš un Ādamsons - ierosina ieslēgt Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 45.jautājumu grozījumus “Likumā par ostām”. Izslēgt? Piedodiet. Izslēgt! Es atvainojos. Izslēgt. Izteikties par šo jautājumu vēlas deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Tagad principā mēs ķersimies pie Budžeta likuma paketes, un tātad faktiski ir sākušās “lielās mīlestības” dienas Saeimā. Tagad mēs visi runāsim, kā mēs mīlam skolotājus, pensionārus, bērnus, velns viņu zina ko. Kā mēs viņus mīlam, gribam, bet nevaram viņiem visiem palīdzēt. Grozījumi “Likumā par ostām” runā par Finansu ministrijas mīlestību pret “slīkoņiem” Latvijas atbildības zonā teritoriālajā jūrā un kontinentālajā šelfā. Kāpēc? Ar šo grozījumu, kas šodien tiek piedāvāts, Latvijas Jūras administrācijai tiek atņemts viss finansējums. Nekas netiek piedāvāts pretī. Plānotie 2000.gada izdevumi Latvijas Jūras administrācijai bija apmēram 2 miljoni, ieguldījumi attīstībai būtu 425 000, Latvijas valsts atbildības zonā veidotā globālā sakaru sistēma prasītu 615 000, un arī kredīta ņemšana prasa 2 miljonus 473 tūkstošus. Tātad Latvijas Jūras administrācija šinī gadā bija plānojusi kuģošanas drošības nodrošināšanai Latvijas ūdeņos kopumā 5 518 200 latus. Tātad principā nav veikts nekas no nepieciešamajām rīcībām, lai varētu šodien šādu pēc būtības pareizu likuma grozījumu atbalstīt, jo nav noteiktas izmaiņas Jūras kodeksā, kas veic Latvijas Jūras administrācijas restrukturizāciju. Absolūti nav noteikts, kas pārņems kredītsaistības, kas tālāk virzīs nepieciešamos projektus ilgtermiņa iestrādēm. Ko tas nozīmē? Jautājumā par jūras sakaru globālās sistēmas infrastruktūru 1999.gadā tika ieguldīti 300 000. Šogad bija jāiegulda 615 000. PHARE fonds dod vienu miljonu. Tātad, ja mēs apturam šodien šo finansējumu Latvijas Jūras administrācijai, vienu miljonu mēs nesaņemam no PHARE programmas un jau ieguldītie 300 tūkstoši tiek, tā teikt, izmesti. Principā ir jārunā par to, ka Latvijas valdībai ir ļoti nenopietna attieksme pret kuģošanas drošību, tātad arī pret Latvijas valsts prestižu. Principā ļoti nenopietna attieksme pret tranzītbiznesu un principā arī pret valsts budžetu. Un tāpēc lūdzu jūs šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu - izņemt no darba kārtības un neizskatīt likumprojektu, kurš kopā ar citiem grozījumiem būtu pamatots un pat nepieciešams, bet kurš šobrīd var būt tikai kaitīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāte Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Burvja kungs! Cienījamie sociāldemokrāti, kas iesniedza šo priekšlikumu par jautājuma izslēgšanu no darba kārtības! Šis likumprojekts šobrīd ir budžeta paketē ietilpstošs likumprojekts. Mēs esam rēķinājušies ar tā izskatīšanas grafiku, lai mēs varētu pieņemt budžetu kopumā. Ja jums ir priekšlikumi, jūs varat tos iesniegt. Ir noteikts pietiekami ilgs laiks attiecībā uz otro lasījumu, tās ir divas nedēļas, kuru laikā jūs varat šos, jūsuprāt, pamatotos priekšlikumus iestrādāt likumprojektā, un diskutēsim, kad būs otrais lasījums. Diskutēsim! Taču šobrīd likumprojektu izslēgt no darba kārtības būtu vienkārši nekorekti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Viens deputāts ir izteicies “par”, un viens deputāts ir izteicies “pret”. Balsosim par desmit deputātu - Burvja, Baldzēna, Jāņa Čevera, Arņa Kalniņa, Salkazanova, Grīga, Bojāra, Staša, Andra Bērziņa un Jāņa Ādamsona - ierosinājumu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības 45.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir desmit deputātu iesniegums par deputāta Ivara Godmaņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Taču sakarā ar to, ka deputāts Jānis Gaigals ir savu parakstu atsaucis, šis jautājums nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums ir desmit deputātu iesniegums par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, bet deputāts Jānis Gaigals ir atsaucis savu parakstu arī zem šā iesnieguma, tādēļ jautājums nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu ārlietu ministram. Lūdzu komisijas pārstāvi.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija savā 13.oktobra sēdē izskatīja vienpadsmit deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram - “Par Ministru kabineta noteikumu nr.174 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos” atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām”. Komisijas deputāti savā sēdē noklausījās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra sniegto informāciju šajā jautājumā. Arī jums ir izdalīts dokuments nr.1106-c, kurā ir Ārlietu ministrijas skaidrojums. Komisijas sēdē noklausījās arī informāciju, ko sniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Zītara kungs un Valsts valodas centra pārstāvis. Uzklausot šo informāciju un apspriežot šo pieprasījumu, deputāti konstatēja, ka nav pretrunas starp Latvijas Republikas un Polijas Republikas 1992.gada 1.jūlijā parakstīto līgumu par draudzību un sadarbību, kas ir ratificēts Augstākajā padomē tā paša gada decembrī, un 1996.gada 14.maijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.174.

Īsi atgādināšu par būtiskāko. Līguma 15.panta 2.punktā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses atbalstīs pasākumus, kas ļauj realizēt minoritāšu tiesības, arī lietot vārdus un uzvārdus, ievērojot dzimtās valodas pareizrakstību un izrunu. Noteikumi nr.174 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos” attiecas tikai uz valsts valodā, respektīvi, latviešu valodā, izdotiem dokumentiem. Noteikumi nereglamentē vārdu un uzvārdu rakstību un lietošanu citās valodās. Tie neattiecas uz vārdu un uzvārdu rakstību un lietošanu privātā saziņā un mutvārdu formā. Latvijas poļi savā valodā var brīvi lietot vārdus un uzvārdus, ievērojot dzimtās valodas pareizrakstību un izrunu. Līguma tekstā nav norādīts, ka 15.pants attiektos uz poļu personvārdu lietošanu latviešu valodā. Tātad nav juridiska pamata uzskatīt minēto pantu par pamatu pastāvošo personvārdu rakstības normu pārskatīšanai. Ir jāņem vērā arī tas, ka Ministru kabineta noteikumos nr.174 esošais 3.punkts paskaidro, ka personas vārdu un uzvārdu oriģinālformā var pēc personas vēlēšanās ierakstīt pasē - īpašā spiedogā lappusē “Īpašas atzīmes”, tas ir 14.lappusē, kā to paredz “Noteikumu par Latvijas pilsoņu pasēm” 6.pants. Tas gan ir iespējams tikai tad, kad šīs personas vārda un uzvārda oriģinālforma ir ierakstīta kādos agrāk izdotos personas dokumentos, kas uzrādāmi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.

Izvērtējuši komisijas sēdē iegūto informāciju, deputāti nolēma, ka šādā veidā formulēts pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu, Mitrofanova kungs!

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par mūsu frakcijas pieprasījumu sakarā ar valdības noteikumu neatbilstību līgumam ar Polijas Republiku, vispirms es gribu pateikties Ārlietu ministrijai par sagatavoto nopietno rakstisko atbildi. Mēs uzskatām, ka šī atbilde var sekmēt tālāko diskusiju par Latvijas mazākumtautību tiesību īstenošanu, bet šis ministrijas dokuments diemžēl nevar pielikt punktu vienai sāpīgai diskusijas tēmai - sarunai par iespēju lietot mazākumtautu vārdus un uzvārdus oriģinālformā. Ko mēs esam izlasījuši atbildē? Saskaņā ar “Noteikumu par Latvijas pilsoņu pasēm” 6.pantu ir tiesības noteiktajā pases lappusē uzrādīt vārdu un uzvārdu oriģinālformā. Jā, protams, tādas iespējas gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem patlaban pastāv. Taču līgumā ar Poliju ietverta norma paredz, ka abas valstis atbalstīs pasākumus, kas ļautu lietot vārdus un uzvārdus, ievērojot dzimtās valodas pareizrakstību un izrunu. Pases neobligātais ieraksts un uzvārda oficiālā lietošana dzīvē - tās acīmredzot ir divas atšķirīgas lietas. Mazākumtautību, to skaitā poļu, vārdu lietošana Latvijā nav nodrošināta, un tas neatbilst starptautisko līgumu garam un burtam.

Otra problēma ir saistīta ar to, ka tuvākajā nākotnē pat šodienas niecīgās tiesības saglabāt savu vārdu un uzvārdu var pazust tīri tehnisku, objektīvu iemeslu dēļ. Valsts institūcijas gatavojas aizvietot iekšzemes lietošanai Latvijas pases ar identifikācijas kartītēm. Mūsuprāt, solis ir prātīgs un pilnīgi atbalstāms, taču iebildumus izraisa viena detaļa: identifikācijas kartītē nav paredzēti nekādi citi ieraksti, izņemot vārdu un uzvārdu atbilstoši latviešu valodas normām atveidotā formā un personas kodu, tas ir viss. Sakarā ar to mūsu frakcijai nav nekādu morālu tiesību piekrist Pieprasījumu komisijas negatīvajam atzinumam par mūsu pieprasījumu. Mūsuprāt, valdībai ir jāievēro starptautiskie līgumi un jārespektē mazākumtautību intereses. Mēs ceram, ka valdība atradīs laiku, lai izstrādātu atbilstošus noteikumus par vārdu un uzvārdu lietošanu. Mēs aicinām kolēģus no citām frakcijām, kuri nav vienaldzīgi pret šo problēmu, atbalstīt mūsu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies neviens vairāk nav. Debates beidzam.

Balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Es atvainojos! Balsosim par Saeimas deputātu Jāņa Jurkāna, Jakova Plinera, Pāvela Maksimova, Martijana Bekasova, Borisa Rastopirkina, Aleksandra Golubova, Jura Sokolovska, Igora Solovjova, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva un Borisa Cileviča iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Indulim Bērziņam. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 64, atturas - 11. Iesniegtais pieprasījums ir noraidīts.

Sākam iesniegto likumprojektu izskatīšanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šā gada 15. septembra sēdē izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” un pieņēmis lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas šodienas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu komisijas pārstāvi!

Es atvainojos! Otrais lasījums.

Lūdzu referentu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1029-a. Šis ir otrais lasījums un, tā kā Saeima ir atbalstījusi likumprojekta steidzamību, arī galīgais lasījums. Sāksim izskatīt priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Salkazanovs un zināmā mērā līdzīgs tam ir arī 2.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šos priekšlikumus par terminu skaidrojumiem nav atbalstījusi un ir izstrādājusi savu redakciju, kas ir redzama 3.priekšlikumā. Aicinu noraidīt 1. un 2.priekšlikumu un atbalstīt 3.priekšlikumu.

Izteikties vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir viena nesaprotama lieta. Te ir uzlikta rezolūcija, kas rāda, ka dokuments nolikts uz galda tieši pirms sēdes. Tā kā pildspalva pieder Kārlim Leiškalna kungam un labojumi nav iesniegti 72 stundas pirms sēdes, iznāk diezgan interesanta lieta.

Tagad - par noraidījumu 5.pantā. Tā kā mēs pieņēmām konkrēto likumu un tas attiecas galvenokārt uz pārtikas produktiem, kurus mēs lietojam, ir rūpīgi jāizstrādā šis likumprojekts, lai mūsu tirgū un pie mūsu iedzīvotājiem nenonāktu nezināmas izcelsmes vai nekvalitatīvi produkti. Tāpēc mans priekšlikums - atbilstības novērtēšana un reglamentētajā sfērā attiecas uz produktiem ar attiecīgiem procesiem. Process - tā ir produktu ražošana. Ir jābūt sertificētam jebkuram gaļas pārstrādes uzņēmumam vai konditorejas uzņēmumam. Ikvienam lielam vai mazam ceham, kurš strādā, ir jābūt sertificētam. Kā var pārdot, realizēt produkciju tāds uzņēmums, kurš nav sertificēts?!

Tālāk. Pakalpojumi. Arī pakalpojumiem ir jābūt sertificētiem. Tā izmaiņa, kuru piedāvā komisija, nav pilnīga, un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Vārds referentei Seiles kundzei.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Bojāra kungs nedaudz kļūdījās, viņš sāka runāt jau par 5.priekšlikumu, bet mēs vēl apspriežam 1., 2. un 3.priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ir runa tikai par to, ka sertificētājs nevar būt atkarīgs tikai no ražotāja un patērētāja, var būt arī vēl citas personas, no kurām viņš var būt atkarīgs. Tāpēc mēs pasakām, ka sertificētājs ir neatkarīgs. Es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret komisijas atzinumu par 1.priekšlikumu? Neviens neiebilst. Vai kāds iebilst pret komisijas atzinumu par 2.priekšlikumu? Neiebilst. Pret 3.priekšlikumu - komisijas priekšlikumu - iebildumu nav. Tātad atbalstām komisijas iesniegto 3.priekšlikumu.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Paldies.

4.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Tas ir šis priekšlikums, par kuru Bojāra kungs nupat runāja. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja gluži vienkārši tāpēc, ka pārtikas atbilstības novērtēšanu nosaka citi speciāli likumi. Ir likums par pārtikas apriti. Tāpēc es aicinu noraidīt 4.- deputāta Bojāra iesniegto priekšlikumu. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. (Starpsauciens: “Balsot! Nav vērts!”) Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Tātad balsojam par 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 56, atturas - 21. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais ir 5.priekšlikums, arī to ir iesniedzis deputāts Bojārs. Viņš ir sapratis, ka šajā likumā netiek runāts par pārtiku un dzīvnieku barību. Komisija daļēji ir atbalstījusi šo priekšlikumu, izsakot precizētā redakcijā un skaidri pasakot, ka atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību nosaka citi likumi. Aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu, ja neviens neiebilst pret 5.priekšlikuma daļēju atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Es precizēšu. Seiles kundze pārteicās. 5.priekšlikums bija deputāta Salkazanova iesniegtais. Deputāts Bojārs pirms tam par to jau izteicās. Tātad komisija lūdz atbalstīt 6.priekšlikumu, kurā ir daļēji ņemti vērā 5.priekšlikuma ieteikumi. Deputāti neiebilst.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 7.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Lujāns. Tas precizē Ministru kabineta noteikto kārtību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Komisija ir precizējusi visu šā panta redakciju, iestrādājot arī Lujāna priekšlikumu, un aicina atbalstīt savu izstrādāto 9.priekšlikumu.

Nākamais priekšlikums 10.lappusē ir redakcionāls precizējums, kas attiecas uz 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 14.pantā valodnieki ir izdarījuši nelielu redakcionālu precizējumu, kas nemaina panta būtību.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 10.priekšlikumu, kas atrodas 13.lappusē, ir iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. Pārejam pie pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 11.priekšlikumu, nosakot laiku un kārtību, kādā Ministru kabinetam saistībā ar šo likumu ir jāiesniedz nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi un grozījumi citos likumdošanas aktos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. Paldies. Tātad atliek balsot par šo likumprojektu kā steidzamu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies Seiles kundze! Tātad vispirms balsosim par steidzamību. Es atvainojos, jo kļūdījos. Tātad steidzams tas jau bija. Tagad balsosim par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Trešais lasījums.

Lūdzu tribīnē atbildīgās komisijas pārstāvi Lagzdiņa kungu.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Būs jāizskata 101 priekšlikums.

1.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 1.pantā dažus vārdus atbilstoši piedāvātajiem formulējumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 1.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 1.panta otrajā daļā vārdus “kā arī saimnieciskās darbības”. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 1.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Jābalso! Frakcija “Latvijas ceļš” prasa balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 36, atturas - 12. Juridiskās komisijas 5. priekšlikums tiek noraidīts.

J.Lagzdiņš. Nākošais - 6.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 2.pantā. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums jāskata kontekstā ar 8.priekšlikumu. Deputāti Rasnačs un Kudums ierosina izteikt 2.pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts. Atbildīgā komisija piedāvā savu 2.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina papildināt 6.panta otro daļu un izteikt to jaunā redakcijā. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 6.panta ceturto daļu. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Deputāts Linards Muciņš ierosina aizstāt 6.pantā vārdu “kārto” ar vārdu “ved”. Pēc konsultēšanās ar Saeimas redaktoriem priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 6.panta ceturto daļu ar vārdiem “un dzīvesvietas adrese”. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu, pavērojiet atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 6.panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī… (Starpsauciens: “Balsot!”) Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 2. Atbildīgās komisijas 14.priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 7. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “arī tad, ja statūtos ir noteikta atšķirīga biedru nauda vai iestāšanās nauda”. Atbalstīts daļēji. Lūdzu pavērot 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 7.panta pirmās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 7.panta pirmās daļas otrajā teikumā. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu paskatīties nākošajā lappusē 7.1.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 7.panta pirmās daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis iesniedzis priekšlikumu, kas komisijā izraisīja ļoti plašas debates. Mēs saņēmām arī vairākus ekspertu atzinumus. Proti, deputāts Imants Burvis ierosina papildināt 7.pantu un izteikt to piedāvātajā redakcijā. Konceptuāli priekšlikums ir pieņemts, un šī norma ietverta 16.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 7.1.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 8.panta 2.punktu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 8.panta 2.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 8.panta 9.punktu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Imanta Burvja priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 9.panta pirmajā teikumā vārdu “vai” ar vārdu “un”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 9.panta pirmajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 9.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 9.panta otro daļu. Komisija to atbalstīja precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāts Rasnačs vēlas izteikties par šo priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu sēdes vadītāju sekot līdzi, tāpēc ka es biju pieteicies runāt par vienu no priekšlikumiem. Bet ziņotāju es lūgtu runāt lēnāk, lai varētu izsekot līdzi šiem pieteikumiem, jo mēs vienam pieteikumam jau esam pārskrējuši pāri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ņemsim vērā.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Par 27.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Vēlreiz atkārtoju Rasnača kungam. Tātad 27.priekšlikums, kurā Juridiskais birojs ierosina 9.panta otrās daļas 1.punktu izteikt šādā redakcijā: “1) kas sakrīt vai atveido tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kas saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla spriedumu atzīta par noziedzīgu.” Atbildīgā komisija to atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 9.panta otrās daļas 2.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9.panta otrās daļas 3.punktu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9.panta otrās daļas 5.punktu piedāvātajā redakcijā. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina papildināt 9.panta otro daļu ar 6.apakšpunktu piedāvātajā redakcijā. Gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka par šo problēmu mēs debatējām arī tad, kad likumprojekts tika izskatīts iepriekšējā, otrajā, lasījumā, un noraidījām līdzīgu deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas izteikties deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ziņotājs nedaudz kļūdījās. Pagājušajā, otrajā, lasījumā bija iesniegts priekšlikums ar Satversmē minēto vārdu salikumu. Tātad runa bija par tikumības normu neievērošanu, un toreiz komisijas arguments priekšlikuma noraidīšanai bija tāds, ka tas ir ļoti plaši interpretējams jēdziens un ka ierēdņiem nevajadzētu dot tik plašas tiesības interpretēt tādu jēdzienu, kurš būtu ielikts šajā punktā. Iesniedzēji to ņēma vērā un apkopoja to terminoloģiju, kas ir saistīta ar šo jēdzienu, Latvijas likumos - gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā, gan arī citos likumos. Viņi izvēlējās optimālu apzīmējumu, un tas varētu būt tāds: “...kas pauž necieņu pret citas juridiskās personas nosaukumu vai simboliku vai pazemo citu fizisko personu godu un cieņu, vai ceļ tām neslavu”. Pagājušajā reizē mēs pietiekoši daudz stāstījām par tiem precedentiem tieši sabiedrisko organizāciju reģistrācijas procesā, kad tās izmanto citu organizāciju simbolikas elementus un pievieno šiem elementiem visdažādākos brīnumus.

Man gribētos jautāt arī ziņotājam: kā būtu tad, ja viņam būtu jāreģistrē konkrēta sabiedriskā organizācija ar viņa vārdu un uzvārdu vai ar kādiem viņa necieņu apliecinošiem vārdiem? Pieņemsim, tā varētu būt Ministru prezidenta Andra Šķēles nelabvēļu organizācija vai kaut kas tamlīdzīgs.

Labi, mēs tagad dzīvojam demokrātiskā valstī. Pieļausim to? Tad pieļausim visu! Bet tad pēc tam neprotestēsim, ka uz krucifiksiem tiek kārti visādi brīnumi virsū, tad neprotestēsim pret daudzām citām lietām. Šis ir un paliek “baltais plankums”, kurš nav atrisināts. Taču, ja šāda panta nebūs, tad tādā gadījumā jebkurš ierēdņa atteikums reģistrēt organizācijas ar šādiem īpatnējiem nosaukumiem nebūs pamatots.

Es biju pieteicies runāt šā panta 1.punktā par iestādēm. Es jums varu minēt to, ka, tā kā šis likums tik lēni tiek pieņemts, tas principā ir jau novedis pie interesanta precedenta. Mums tagad Latvijā ir Labklājības ministrija un tagad Latvijā ir arī Labklājības partija. Mums Latvijā būs Tieslietu ministrija un Tieslietu partija, Iekšlietu ministrija un Iekšlietu partija un tā tālāk.

Protams, mēs par to varam diskutēt. Ir Tautas saskaņas partija un ir Tautas partija. Es tikai nesaprotu, kāpēc mēs toreiz reģistrējām Tautas partiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Tātad jūs prasāt balsojumu par šo punktu? Lūdzu, balsosim par 31. - deputāta Rasnača un deputāta Kuduma iesniegumu!

Lūdzu! Komisijas vārdā grib runāt deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tātad šajā pantā, par kuru debatēs uzstājās kolēģis Rasnačs, ir runa par to, kādām prasībām ir jāatbilst reģistrējamo sabiedrisko organizāciju nosaukumiem. Šajā pantā ir noteikti zināmi ierobežojumi, zināmas prasības, un, ja mēs pieņemtu šo redakciju, tad iznāk tā, ka ir aizliegti tādu sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika, kas pauž necieņu pret citas juridiskās personas nosaukumu vai simboliku, kas pazemo citu fizisko personu godu un cieņu vai ceļ tām neslavu. Sakiet, lūdzu, kā vienas sabiedriskās organizācijas nosaukums var celt neslavu citai sabiedriskajai organizācijai? Neslavu var celt tikai viena persona citai personai saskaņā ar mūsu spēkā esošajiem likumiem, un arī šādas darbības ir sodāmas.

Tad jājautā: sakiet, lūdzu, jūsu partijas nosaukums ir “Tēvzemei un Brīvībai”? Taču šis nosaukums ir iekalts mums visiem zināmajā Brīvības piemineklī. Tādā gadījumā problēmas var rasties arī ar attiecīgo partiju nosaukumiem. Es domāju, ka līdz šim mūsu valstī nav bijusi problēma, reģistrējot sabiedriskās un politiskās organizācijas. Šī problēma vienkārši ir izdomāta. Un tāpēc arī atbildīgā komisija, uzklausot attiecīgos ekspertus, tomēr šo priekšlikumu noraidīja ar lielu balsu pārsvaru. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim par 31. - deputāta Rasnača un deputāta Kuduma ierosinājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 10.pantu jaunajā piedāvātajā redakcijā. Godātie kolēģi deputāti! Godātais sēdes vadītāj! Šis priekšlikums būtu jābalso pa daļām, jo atbildīgā komisija ir pieņēmusi visas daļas, izņemot ceturto daļu, kas ir lasāma nākošajā lapaspusē, tāpēc atbildīgās komisijas vārdā ierosinu šo priekšlikumu, ja nepiekrītat komisijas piedāvātajai redakcijai, balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - balsot pa daļām? Lūdzu balsot. Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - Juridiskās komisijas priekšlikumu un par atbildīgās komisijas priekšlikumu - balsot pa daļām šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - 11. Atbildīgās komisijas priekšlikums - balsot pa daļām - ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinātu pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbildīgās komisijas vārdā pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums par trešo daļu ir - noraidīt?

J.Lagzdiņš. Godāto sēdes vadītāj! Trešā daļa ir pieņemta, bet ceturtā daļa ir noraidīta.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad par trešo daļu komisijas priekšlikums ir - atbalstīt. Vai deputāti neiebilst? Paldies. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Komisija noraidīja Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta ceturto daļu, jo Juridiskā komisija ierosina, ka ir notariāli jāapliecina pilnvarotās personas paraksts zem protokola, kas apliecina organizācijas dibināšanu. Šo priekšlikumu noraidīja. Aicinu arī jūs to noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Muciņš prasa balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim komisijas atzinumu par Juridiskās komisijas ieteikto 32.priekšlikumu - par 10.panta ceturto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 33.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 11.pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina precizēt 12.panta trešo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Reģistrāciju atsaka...”. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo rindkopu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo apakšpunktu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

. J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 13.panta trešajā daļā. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 39.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 14.panta pirmajā daļā vārdus “desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas”. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt 14.panta otro daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ar 41.priekšlikumu ierosina izteikt 14.pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 15.panta otro un trešo daļu. Priekšlikums ir pieņemts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 15.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Kolēģu piedāvātā ideja ir atbalstīta un iekļauta 15.1.panta pirmās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 15.1.pantu piedāvātajā redakcijā. Tajā ir iekļauts arī iepriekšējais Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikums. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to ir atbalstīts arī nākamais... Es atvainojos, atbildīgā komisija ar 45.priekšlikumu ierosina izteikt 15.1.panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 16.pantā vārdus “spēkā esošajiem likumdošanas aktiem” ar vārdiem “normatīvajiem aktiem”.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina redakcionāli precizēt 16.panta otro daļu. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts. Lūdzu skatīt nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 16.panta otro daļu ar jaunu 5.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 49.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 16.pantu ar jaunu trešo daļu jums redzamajā redakcijā. Aicinu jūs vienbalsīgi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 50.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 16.panta trešajā daļā vārdus “kļūt par publisko tiesību subjektu un”. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 16.panta ceturtajā daļā esošos terminus ar jauniem. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likumprojekta līdzšinējā 13.panta tekstu izteikt precizētā redakcijā. Labajā pusē jūs redzat, kādi precizējumi ir izdarīti. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 18.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “kas nav sistemātiska vai ilgstoša un”. Šajā normā ir runa par ārkārtīgi smagu un ilgi diskutētu problēmu. Atbildīgā komisija atbalstīja šo kolēģu priekšlikumu daļēji, ņemot vērā Juridiskās komisijas nākamo - 54.priekšlikumu. Aicinu arī jūs iet pa šo ceļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 18.panta 3.punktā vārdus “vai ilgstoša”.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts, precizējot atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 56.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 20.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 57.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 58.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 27.pantā vārdus “sabiedrisko organizāciju” ar vārdiem “sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienības” (attiecīgajā locījumā). Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 59.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 28.pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts, jo šī problēma, ko iesaka reglamentēt Imants Burvis, ir reglamentēta citos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 60.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.panta nosaukumu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš. 61.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina daudzos likuma pantos, sākot ar 28.pantu, aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs” vai “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “Sabiedrisko organizāciju reģistrs” vai “Politisko organizāciju reģistrs” attiecīgajā locījumā. Atbildīgā komisija, izprasījusi Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra atzinumu, atbalsta šādu Juridiskās komisijas pozīciju. Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas pozīciju.

J.Lagzdiņš. 62.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 63.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 64.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 32.pantu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 65.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 32.panta pirmajā daļā vārdus “ar citu nosaukumu”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 66.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta 33.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 67.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 36.pantu ar trešo daļu, ar jaunu teikumu piedāvātajā redakcijā. Aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 68.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 37.pantā izteikt 1.punktu, pievienojot tam 6.punktu, piedāvātajā redakcijā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 69.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 37.panta 5.punktu precizētā redakcijā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 70.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 37.punktu ar jaunu otro daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu un pēc darba kārtības ir paredzēts pusstundu ilgs pārtraukums. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs divi paziņojumi.

Pirmais paziņojums. Aija Poča to vēlas teikt.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu sapulcēties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Vidiņa kungs arī vēlas sniegt paziņojumu.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu čečenu atbalsta grupas locekļus sapulcēties uz piecām minūtēm Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī Ražuka kungs vēlas teikt paziņojumu.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija tiekas ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Ārlietu komisijas sēžu zālē. Tagad.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Jānis Leja, Kristiāna Lībane, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpināsim darbu. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Atbildīgās komisijas vārdā runā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! 71.priekšlikums. Deputāte Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina papildināt 37.pantu ar otro daļu, un piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 72.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 38.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 73.priekšlikums. Deputāte Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izteikt 39.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu skatīt iepriekšējo - 38.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 74.priekšlikums. Deputāte Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 39.panta otro daļu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 75.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 42.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir divi priekšlikumi, ko iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš” un Juridiskais birojs. Abi priekšlikumi ir iesniegti dažādā, ja tā varētu teikt, formā, bet pēc būtības ir analogi. Godātie kolēģi! Izskatot otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, likumā, kā jūs atceraties, tika iekļauta norma, kas nosaka, ka politiskas organizācijas ir tādas, kuras nodibina ne mazāk kā 1000 Latvijas pilsoņu. Šāda norma tika pieņemta, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Frakcija “Latvijas ceļš” un Juridiskais birojs ierosina šo normu svītrot no likumprojekta teksta. Atbildīgā komisija, izskatījusi šos abus priekšlikumus, tos atbalstīja, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir vairākumā to partiju deputāti, kuras ir pret dibinātāju skaita šādu palielināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Latvijā lēnām veidojas sabiedrība, kurā ir noteikti politiskie uzskati, kurā ir noteikts politiskais spektrs un kurā ir arī daudzmaz noteikts sadalījums. Mūsu viedokļi daudzos politiskos jautājumos, protams, atšķiras. Nekā tur nevar darīt, tā nu tas ir. Tā ir tā dzīves patiesība, un šodien mēs daudzmaz ejam uz priekšu šinī jautājumā. Kā jūs redzat, katrās Saeimas vēlēšanās arvien skaidrāk izpaužas zināmas pilsoņu grupas attieksme. Šinī brīdī priekšlikums samazināt no jauna šo biedru skaitu ir neloģisks. Tāpēc, ka tā ir atgriešanās pie vecās kārtības. Tieši tāpēc, lai novērstu valsts sadrumstalotību, visādus mēģinājumus dibināt kaut kādas sīkas partijiņas, kaut kādas, kā jau mums te ir bijušas, neizdevušos vadonīšu partijiņas, - tieši tāpēc ir nepieciešams, lai nākotnē te būtu partijas, kuras balsta pietiekami liels biedru skaits un kurās tiešām var redzēt kaut kādu nopietnu darbību un kaut kādu patstāvību. Ja mēs turpināsim neko nemainīt, mēs partiju sistēmu faktiski vienkārši pataisīsim par kaut ko tādu vispārīgu, izplūdušu, tas traucēs mūsu valsts attīstībai. Jo katrās jaunās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās dzims un mirs atkal visādi sīki veidojumi. Tomēr ir ļoti grūti saprast, kāpēc partijas, kurām ir pietiekama politiskā pieredze, pietiekami ilgstoša darbība, no jauna grib atgriezties pie vecās sistēmas.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir veidojusies ilgstoši, veidojusies no vairākiem politiskiem grupējumiem, no vairākām politiskām organizācijām, un mēs labi zinām šo ceļu. Tieši tāpēc mēs esam centušies veidot savu noteiktu pārliecību un tomēr balstīties uz noteiktu atbalstītāju loku. Mēs esam konservatīva partija, un mēs skaidri apzināmies, apmēram kurā vietā atrodamies politiskajā spektrā. Un tieši tāpēc arī citām partijām, kas ir šeit, Saeimā, acīmredzot būtu vēlams daudzmaz redzēt savu vietu. Var jau pretendēt uz tiem kaimiņiem, var jau kaut ko mēģināt no viņiem dabūt kārtējās vēlēšanās... Tas ir cits jautājums. Taču politiskajai pārliecībai un vēlētāju lokam ir jābūt pietiekami stabiliem. Tādēļ es kategoriski noraidu jebkurus mēģinājumus veidot atkal no jauna visādus veidojumus, kuriem reizēm pat nosaukumus ir grūti izdomāt (bieži vien tikai pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem tas izdodas).

Es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Es aicinu saglabāt, lūk, šo skaitli - tūkstoti, jo tad var runāt par nopietnu politisku organizāciju. Aicinu balsot pret šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ivars Godmanis vēlas runāt debatēs?

Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man šķiet, ka atbildīgā komisija kaut kur ir pieļāvusi nelielu kļūdu, bet tā laikam ir atrisināma. Būtība ir tāda: 43.pants ir noteikti jāskata kopsakarībā ar 47.pantu. Jo 43.pants nosaka jēdzienu un darbības pamatmērķi, bet 47.pants savukārt nosaka reģistrācijas un darbības papildu noteikumus. Spēkā esošajā 43.panta redakcijā ir skaitlis “200”, bet otrajā lasījumā pieņemtajā panta redakcijā ir skaitlis “1000”. Savukārt 47.pantā nez kāpēc tas skaitlis “1000” nebija iesniegts attiecībā uz otro lasījumu. Tātad paliek pretruna. Sanāk tā, ka vajadzīgs ir 1000, bet pietiek ar 200 pa dažādiem pagastiem un pilsētām savāktiem parakstiem. Problēmas risinājumā, protams, turpmāk ir ietverti arī paziņojumi “Latvijas Vēstnesī”. Tātad tiek nodrošināta partijas dibināšanas publicitāte. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Tālāk ir minēts, ka zvērināta notāra apliecinājumam ir jābūt. Tas ir otrs nosacījums, lai nebūtu šādu viltotu partiju dibināšanas. Tomēr šī pretruna it kā paliek. Tāpēc ir rūpīgi jāpadomā. Ja mēs nebalsojam par skaitli “1000”, tad paliek spēkā skaitlis “200”. Ja balsojam par skaitli “1000”, tad nopietni jādomā par to, kā mēs balsosim par 47.pantu. Katrā ziņā es domāju tā: ja 43.pantā paliek tas 1000, tad tas nebūs pretrunā ar 47.pantā minētajiem 500 nepieciešamajiem notāra apliecinātajiem parakstiem. Tad tas nebūs pretrunā. Bet, ja būs otrādi, ja šeit paliks tikai 200, tad sakarā ar to skaitli “500” var sanākt pretrunas.

Tā ka es domāju, ka tomēr par šo skaitli “1000” būtu jābalso.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo skaitli “1000”, es noteikti gribētu pret to iebilst. Arī mēs, Jaunā partija, pret to iebilstam. Ne tāpēc, ka mēs nevarētu dabūt šo tūkstoti biedru… ka mums nebūtu tūkstoš biedru. Tūkstoti biedru nokomplektēt nav grūti, ja partija aktīvi darbojas, tas ir ļoti vienkārši, bet mēs esam “pret” dēļ tā iemesla, ka Satversme paredz kaut ko pavisam citu. Satversme paredz, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts, ka Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un, ja Satversmē ir ierakstīts, ka Latvijā vara pieder tautai, tādā gadījumā mēs nedrīkstam tautas izvēli tik vienkārši ierobežot. Pastāvot šādam nosacījumam, protams, ir ļoti izdevīgi… pastāvot šādam nosacījumam, tautai netiek dota nekāda izvēle. Ja mēs noteiksim šo skaitli - tūkstoš biedru - kā obligātu, tādā gadījumā jājautā, cik Latvijā vispār būs šo partiju un kāda tautai tad būs izvēle?

Vēl jo vairāk. Mēs sakām, ka mums ir ļoti stabilas, ilglaicīgas partijas un tā tālāk, taču es gribētu teikt, ka tautai ir ļoti daudz iebildumu pret šīm ilglaicīgajām, it kā stabilajām partijām. Jo daudzus gadus Saeimā ir pieņemti ļoti daudzi prettautiski lēmumi, ir bijis ļoti daudz prettautiskas rīcības. Un tāpēc, nosakot to, ka var partija veidoties tikai tad, ja ir tūkstotis biedru, mēs varam arī nonākt pie tā vecā varianta, kas bija, - tā bija vienpartijas sistēma. Diez vai mums to vajadzētu atļauties. Un es negribētu uzskatīt, ka mūsu tauta būs tik dumja, ka nepratīs izvērtēt vienas, otras vai trešās partijas iepriekšējo rīcību un tās tālāko rīcības spēju. To pierādīja arī šīs Saeimas vēlēšanas, kurās gan startēja ļoti daudzas partijas, bet tauta savu izvēli tomēr izdarīja. Es domāju, ka tiek mēģināts noteikt šādu skaitu - tūkstoš biedru - galvenokārt tāpēc, lai izslēgtu iespēju, ka būtu tomēr cilvēki, kas atbalstītu arī mazākskaitlīgās partijas, un lai tos paņemtu sev. Es uzskatu, ka tas ir ļoti negodīgi pret mūsu cilvēkiem. Mūsu cilvēki paši ir spējīgi izlemt.

Otrām kārtām. Ja mēs sakām, ka politiskajām partijām pieder tāda politiskā vara un tā tālāk, tad vēl jo vairāk ir tautai jādod iespēja kontrolēt, kā šīs partijas savu politisko varu ir izmantojušas visās citās savās iepriekšējās darbībās. Un pēc tam tauta var izlemt. Tad redzēsim, par kuru partiju tauta vairāk balsos. Pret tādu partiju, kas būs savu godprātīgo darbu pierādījusi, tauta pārāk nebalsos.

Tāpēc Jaunā partija iestājas pret šo skaitu - tūkstoti biedru. Taču, es vēlreiz saku, ne tāpēc, ka mēs nevarētu… ka mums nebūtu tūkstoš biedru. Elementāri. Viņi mums būs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nav un nebūs!”) Nu elementāri, Dobeļa kungs.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie deputāti! Es gribu atgādināt jums dažus tekstus, jo dažas partijas grib šodien aizmirst, ka tādi eksistē. Sāksim ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.” Tur nav teikts, ka jābūt tādam skaitam - tūkstotim cilvēku. Latvijas Republikas Satversmes 102.pants: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Tur nav teikts, ka tur var būt tikai tūkstoš cilvēku. Ir tāda lieta, ko es zinu, bet ko dažas partijas, varbūt arī “Tēvzemei un Brīvībai”, grib aizmirst - ka Latvijā ir spēkā un ir ratificēta Eiropas Cilvēktiesību konvencija un ka ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums, kas interpretē līdzīgus pantus… 10.pants un 11.pants ir daudzmaz identisks šiem Latvijas Republikas Satversmes pantiem.

Es gribu pateikt, ka frakcija “Latvijas ceļš” ir pret šo ierobežojumu, jo mēs esam pilnā pārliecībā, ka Satversmes tiesā mēs uzvarēsim un ka tiks atcelts šis pants, ja tagad tas tiks paturēts. Man liekas, ka katra politiskā organizācija iesāk savu dzīvi kā viena cilvēka doma, ka ir vajadzīga tāda partija. Un tad sāk runāt ar otru. Padomājiet, - kā lai politiskā organizācija tiktu līdz tūkstoš biedriem, ja nevarēs reģistrēties, nebūs sasniegts tas līmenis - tūkstoš biedru? Jo tad tā būs nelikumīga politiskās organizācijas darbība - mēģināt savākt tūkstoš biedrus. Vai tā nav liela iedomība no jūsu puses, ka jūs, tās partijas, kas tagad grib atbalstīt otrā lasījuma redakciju, domājat, ka esat tie pareizie pārstāvji? Jūs baidāties no konkurences. Jūs negribat jaunu veidojumu.

Bieži kādreiz bija kļūdaini minēta - pavasarī, otrā lasījuma laikā - Vācija. Kad kopā ar vienu grupu biju Vācijā, prasīju Kristīgo demokrātu partijas pārstāvim, kāds tur ir likums. Viņiem ir vajadzīgi 7 cilvēki, lai dibinātu partiju. Jā, viņiem ir cits mehānisms - tur vajag zināmu skaitu, lai parakstītu petīciju, lai varētu piedalīties vēlēšanās. Taču viņiem bija vairāk nekā 35 partijas, kas piedalījās Bundestāga - parlamenta - vēlēšanās. Tātad ļoti nekorekti ir minēt Vāciju kā piemēru.

Tātad es esmu ļoti mierīga par savu izpratni un arī par manas partijas izpratni par demokrātiju un zinu, ka tā uzvarēs.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Daudzas partijas, it sevišķi viena, kuras pārstāvji te runāja, gāja ar lozungu: vienot, nevis šķelt! Šis vienotības lozungs gan bija tiem, kuri mazāk par to runāja, bet vairāk darīja. Runāja par to Jaunā partija, bet Jaunā partija vēl nav apvienojusies ne ar vienu. Nerunāja par to sociāldemokrāti, bet sociāldemokrāti spēja vienoties un apvienoties. Divas dažādas sociāldemokrātu partijas spēja apvienoties un uzlabot, vienkāršot vēlētāju izvēli. Tāpat bija ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”. Tur sākumā bija daudzas un dažādas partijas, pēc tam tās apvienojās un vienkāršoja situāciju tīri no demokrātijas viedokļa.

Atgādināsim par Igauniju. Igaunijā ir noteikts tas pats skaits - tūkstotis… Tas skaits - tūkstotis - tur ir minimālais skaits. Igaunijā, cik man ir zināms, ir 18 politiskās partijas. Es domāju, ka tā ir pietiekami plaša izvēle vēlētājiem.

Ja runā par starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, jautājums ir atkarīgs no tā, kā tos interpretē un piemēro. Es gribētu uzsvērt, ka tieši tajās valstīs, kuras ir pievienojušās šiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un ir pirms tam tos izstrādājušas, reducējas, samazinās partiju skaits. Samazinās tieši uz vēlētāju izvēles pamata. Tā tas ir Vācijā, tā tas ir Lielbritānijā, tajās lielvalstīs. Arī daudzās citās Eiropas valstīs. Tā ir normāla situācija, un mēs, tāpat kā igauņi un lietuvieši, šo situāciju atbalstām un stimulējam ar šīm izmaiņām likumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Škapars - Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Parlamenta spēks ir stiprā pozīcijā un stiprā opozīcijā. Es domāju, ka šodien pārāk daudz tiek runāts par to, cik mēs gribam būt demokrātiski, dibinot aizvien jaunas un jaunas partijas. Mēs redzam šo demokrātiju tikai daudzajās partijās - it īpaši, ja to var izdarīt viens, divi vai trīs cilvēki. Tur mēs redzam vislielāko demokrātiju. Pašreiz mums ir 43 partijas, bet iespējams, ka es jau esmu atpalicis no patiesā skaitļa un tas skaitlis jau ir stipri lielāks.

Cik es atceros, cīņa par mazajām partijām, par pilnīgi brīvu izvēli rit jau vismaz savus deviņus, desmit gadus. Mums bija vēlēšanu grupas, kas pilnīgi brīvi gāja un salasījās pie Vanšu tilta un vienā dienā nodibināja partiju, otrā dienā jau gāja vēlēšanu cīņā, pārliecināja, viņiem piemeta kaut kāda banka kapitālu, un viņi varēja “apstrādāt” savu vēlētāju.

Es domāju, ka mūsu spēks ir ļoti nopietnās, ļoti spēcīgās, labi organizētās, visu Latviju aptverošās partijās. Es domāju, ka pašreizējās partijas, vairākas no tām, ir raksturīgas ar to, ka tās atrodas Rīgā un ka tās būtībā realizē tikai šauru grupu intereses.

Man šķiet, ka izšķirošais uzdevums būtu panākt, lai mūsu partijas izveidotos tādas, kas varētu būt pārstāvētas ar ļoti spēcīgām organizācijām visā valstī. Tās varētu izskaidrot, kas pašreiz notiek mūsu sabiedrībā, kā mēs dzīvojam un kādi ir patiesie procesi mūsu sabiedrībā.

Redziet, es domāju, ka no lielām partijām, no tādām, kurās ir 6000 biedru un vēl vairāk... vispirmām kārtām tie, kas negrib, lai rastos spēcīga konkurence pašā partijā, lai mums rastos spēcīgas reģionālās organizācijas... kas grib vadīt visu no vienota centra... Tā mēs iedomājamies šo demokrātiju.

Tālāk. Vēl viens jautājums. Kas attiecas uz cilvēktiesībām, partiju lielumam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām. Mums vajadzētu pilnīgi skaidri apzināties, ka tieši lielas partijas varēs realizēt cilvēktiesības Latvijā. Tieši lielas un izvērstas partijas. Tāpēc es domāju, ka mūsu nākotnes jautājums ir konsolidēt politiskos spēkus un izveidot ļoti nopietnus politiskos spēkus.

Šeit brīdina par to, ka no tā var izveidoties viena partija. Nekas tamlīdzīgs nevar notikt. (Starpsauciens: “Var, var!”) Es domāju, ka tieši no vairākām līdzvērtīgām partijām, tādām, kas spēj savā starpā konkurēt, - es domāju, ka no tieši tām var izveidoties spēcīga institūcija, kas varētu strādāt Latvijas valsts labā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man kā neatkarīgam deputātam ir nedaudz vieglāk runāt. Es nepiederu ne pie vienas partijas un laikam arī nepiederēšu, bet... nu, kas to lai zina, nākotnē varbūt pie kādas frakcijas mēģināšu pieslieties.

Redziet, šeit runā par demokrātiju un pret demokrātiju. Bet, cienījamie kolēģi, visās jūsu programmās ir rakstīts, ka jūs esat par demokrātiju.

Es uzskatu, ka šis ir vienkārši demokrātijas ierobežojums. Es arī saprotu, ka jūs, cienītā Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esat satraukušies par iespējamajiem rezultātiem 8.Saeimā. Jā, jūsu pulkstentiņš tikšķ... Jūs neizbēgami zaudēsiet, pieminiet manus vārdus, ko šodien saku! Neizbēgami zaudēsiet, jo šī prettautiskā politika, ko jūs realizējat, tiešām ir prettautiska politika. Lielā mērā. Es nesaku, ka galīgi visa, bet lielā mērā.

Es zinu, ka jūs gribat vienu lielu partiju, pareizāko, izcilāko, dižāko, gudrāko, jums ir vadonis, kurš jau iedomājies sevi vadoņa lomā, ar tādu rāmu skatienu, bet nu nebūs lemts tam liktenim piepildīties. Es domāju, ka arī zemnieki veiks savu lomu, jo jūsu politika, it sevišķi attiecībā pret zemniecības nacionālajām partijām, ir tomēr nežēlīga. Tā nedrīkst darīt. Nedrīkst darīt! Zemnieki savu vārdu vēl sacīs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Rasnača kungs, es jūs neredzu! Varbūt nevajag izprast tik triviāli to, kas bija rakstīts Jaunās partijas priekšvēlēšanu kampaņā un pie kā mēs turamies: “Vienot, nevis šķelt!” Vienot nozīmē ne tikai apvienoties ar kādu. Mūs jau mēģināja apvienot ar absolūti visām partijām, izņemot varbūt pašu kreiso bloku. Bija runa par to, ka mūsu partija varētu būt vienas vai otras partijas piedēklis. Tas izrādījās pilnīgi netaisnīgi.

Ja mēs runājam par vēlētāju izvēles uzlabošanu, tad patiešām vislabākais uzlabojums ir tikai viena partija. Taču šī pieredze jau mums ir bijusi un mēs zinām, kur noved vienpartijas sistēma. Es domāju, ka vispareizāko izvēli izdarījusi igauņu tauta, tās ir demokrātiskas vēlēšanas. Kāpēc liegt cilvēkiem piedalīties demokrātiskā procesā? Jo jebkura no partijām, kas atrodas pašreiz Saeimā, ir deklarējusi, ka mēs gribam būt demokrātiski, jo galvenais Eiropas Savienības nosacījums ir demokrātiska valsts. Bet mums jau nav brīnums par to, ka dažas no koalīcijas partijām deklarē pašreiz šo demokrātijas ierobežojumu. Tas pilnīgi labi parādās valdības pieņemtajos lēmumos. Tāpēc es aicinu visus deputātus vēlreiz pārdomāt, kas ir demokrātija, un balsot par demokrātiju šajā valstī.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Nupat izskanēja Ingrīdas labi teiktais - kur noved vienpartijas sistēma. 1934.gada 15.maijs parādīja, pie kā noved liela sīkpartiju, “personīgo kabatas partiju” sistēma. Tas bija ļoti nopietns pārbaudījums Latvijas demokrātijas attīstībai.

Varbūt mēs varētu šodien apzināties, ka esam nogājuši kādu etapu - teiksim, nosacīti, demokrātiskas spēles etapu. Parasti pirmajā etapā parādās daudzas interešu grupas, kuras sevi nosauc par partijām. Atjaunotajā Latvijā tāds periods bija no 1989.gada līdz kādam 1995.gadam, un tas bija normāli, ka Latvijā bija ļoti daudzas mazas partijas, jo cilvēki vēl nebija apzinājuši viens otru, faktiski tikai sāka veidoties politiskie spēki. Tāpēc šodien acīmredzot ir tas brīdis, kad ir jāpāriet pie otrā etapa. Rainis to apzīmē: “Tas spēks, ko neredz pilienā...” Acīm redzami - tiešām šo spēku saplūšana lielākās partijās ir objektīvi nepieciešama.

Trešais etaps. Tas varbūt būs tas “gājiens”, kur paliks vispār ļoti maz partiju. Nekad nebūs tā, ka būs tikai viena partija, par to nevajag satraukties. Kāpēc tas būtu vajadzīgs? Škapara kungs jau runāja par nepieciešamo iekšpartijas konkurenci. Rasnača kungs pamatoti slavēja sociāldemokrātus par to, ka, ilgi ejot uz apvienošanos, mēs tomēr to veicām. Tomēr veicām. Vēl jau nav pilnībā paveikts līdz galam viss. Ir ļoti daudzas sociāldemokrātiskas grupas, partijas, kas, godīgi sakot, agri vai vēlu nonāks pie sociāldemokrātiem kā pie klasiskas partijas. Kāpēc šajā situācijā būtu nepieciešama partiju skaita samazināšana un partiju struktūru palielināšana?

Kā jūs esat pamanījuši, savu vietu politiskajā arēnā katra partija deklarē - liberālā, konservatīvā, sociāldemokrātiskā. Taču ir viena ļoti liela problēma. Visas konservatīvās un liberālās partijas pirms vēlēšanām kļūst sociāldemokrātiskas savos solījumos. Šodien vadošais un virzošais spēks valdošajā koalīcijā - Tautas partija - iesniedza budžeta projektu, kuru daudzi žurnālisti izvērtē kā kreisu budžeta projektu. Tas nozīmē vienkārši to, ka mēs visi vēl mācāmies no dzīves, ka mēs vēl neesam noteikuši, kuras ir kreisās partijas, kuras ir labējās partijas. Un tāpēc šis process, protams, nav mākslīgi jāpaātrina. Un tanī pašā laikā šodien jau ir jāsper nākamais solis, ka mazām grupām, maz ietekmīgām grupām, tautas spēku izšķirošām grupām ir jākļūst par lielām partijām. Cita ceļa tām nebūs.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es pilnībā piekrītu, godātais priekšsēdētāj, cienījamās dāmas, godātie kungi, Tautas partijas vadonisma garam. Pilnībā visam tam piekrītu. Es piekrītu. Es jau otrajā lasījumā, izskatot šo jautājumu, teicu, ka patiesībā šim skaitlim ir jāatbilst tam, kas bija Latvijas Republikā... nē, Latvijas PSR laikā, kad bija vismaz 20 tūkstoši partijas biedru - puse latviešu, puse - krievu, viena daļa - no zemniekiem, otra daļa - no strādniekiem un tamlīdzīgi. Es jau Škapara kungam lūdzu izdarīt nelielas izmaiņas Satversmē. Un Satversmes 2.pantā mēs varētu labot, ka Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ko realizē vienīgā, pareizā, partija. Iedomājieties, cik labi, cik vienoti, cik nesadrumstaloti - kā piepildīts Rainis. Burvja kungs, kā mēs piepildītu Raini, ja būtu viena pati partija!

Otrs. Protams, būtu jālabo 5.pants, ka Saeima sastāv no partijas un bezpartejiskā bloka simts priekšstāvjiem. 5.pantā mums šis ir jāieraksta, jo citādi nevarētu parlamentu ievēlēt no vienīgās partijas. Tautas priekšstāvība nav vajadzīga, jo visa tauta ir vienojusies par partijas idejām - darbam slava un tamlīdzīgi. To mēs varējām labot.

Neapšaubāmi, mums ir jālabo arī otrajā daļā ierakstītā norma. Es pateikšu precīzi, tas, man liekas, ir 102.pantā. Jāsaka tā: tiklīdz tas būs izdarīts, es ar sirdi un dvēseli atbalstīšu daudz lielāku skaitli - 20 tūkstoši partijas biedru ir jābūt, un, ja nav, tad vispār nav vajadzīgs parlaments. Kam mums parlaments? Pietiek ar vienu cilvēku, kas izlemj Latvijas likteņus. Iedomājieties: viens pats viņš strīdas tikai naktī, dienā viņam būs tikai viena patiesība, kā viņš teiks, tā būs. Tā mēs visi darīsim - paklausīsim un tikai lielajos valsts svētkos - un nav svarīgi, vai tas ir 7. vai 18., 1. vai 11. - mēs dosimies gar pili manifestācijā, saukdami: “Sveiks, Saulvedi! Tu vienīgais gudrais un, paldies Dievam, ka tu mums noņēmi tās partijas, jo tās tikai šķēla latviešu tautu, neļāva tai apvienoties vienā pilienā, kā teica Rainis.” Un tam ierakstam ir jābūt tādam: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, tas ir, DOSAAF, pažarnieku brīvprātīgajā biedrībā, komjaunatnē, mazpulkā un visās citās un politiskajā partijā” - turklāt bez daudzskaitļa. Kam mums vajadzīgas politiskās partijas? Tad varbūt mums ir tiesības vienoties vadonī? Iedomājieties, cik mēs katrs stiprs jutīsimies, vienojoties vienā cilvēkā! Nekādu šaubu, taisns ceļš uz uzvaru, nosprausts mērķis, mērķu sasniegumi...

Par vadoni mēs varam iecelt šeit jebkuru - protams, no vietējām partijām. Gundar Bērziņ, es jau jums šo posteni vienreiz piedāvāju. Uz turieni mēs jūs varētu virzīt, ja tam piekritīs Šķēles kungs, jo Šķēles kunga vadonība šobrīd ir lielākā līmenī - augstāk pacelta, bet jūs vēl tikai cīnāties par šo vienīgā līdera vietu. Var jau arī pagaidīt. Ķīnā Dens Sjaopins ilgi gaidīja, tad Mao aizgāja, un viņš nokļuva Mao vietā. Iedomājieties - sākas šī vienpersoniskā lielās Ķīnas reforma! Divas sistēmas un viena valsts ar stingru partiju, brīvu uzņēmējdarbību un publiskiem nāves sodiem visiem tiem, kuri tam stadionos nepiekristu. Tauta ir vienota, tauta priecājas, jo, iedomājieties, šķeltnieki tiek nošauti - turklāt nošauti publiski visiem par brīdinājumu. Škapara kungs, ierakstiet 20 tūkstošus un manis ieteiktos labojumus, un es ar abām rokām nospiedīšu balsošanas pogu.

Mums bija viena partija, un jūs zināt, cik labi gāja, bet tad atnāca Tautas fronte un visu saķēpāja. Un saķēpāja nevis tāpēc, ka atnāca Tautas fronte, bet tāpēc, ka izveidojās arī Interfronte.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc sava kolēģa Leiškalna kunga spožās runas man īstenībā nebija vērts šeit nākt. Un tomēr es gribētu izteikt savu viedokli.

Es izvēlējos “Latvijas ceļu” tāpēc, ka tas iestājās par personas brīvību. Un kas tad galu galā ir personas brīvība? Tā tiešām ir dibināta uz mūsu interešu grupas, kā te jau teica, uz pažarnieku pulciņiem un citām biedrībām, uz mājsaimnieču biedrību un tamlīdzīgi. Taču tā ir arī mana personas brīvība piedalīties partijas veidošanā un dibināšanā.

Tad kāpēc mums ir nepieciešamas partijas, kuras varētu rasties nākotnē? Es negribu šeit runāt par šo brīdi. Daudzi mēģina reducēt šīs problēmas ar “Latvijas ceļu”. Lūk, “Latvijas ceļam” neesot šo tūkstoš biedru. Tā nav “Latvijas ceļa” problēma! Tā tiešām ir, kā šeit jau minēja, sabiedrības demokrātijas problēma. Ja nu tiešām nākotnē mūsu valsts pārvaldē, mūsu politiskajā sistēmā noietu greizi, tad kāpēc gan nevarētu dot iespēju cilvēkiem - radošiem, brīviem cilvēkiem - dibināt un veidot jaunu partiju?

Un galu galā - kas tad ir partija? Partija nosaka savu programmu, savus mērķus. Programmas tiek apstiprinātas partiju kongresos, konferencēs. Šīm programmām tiek piešķirts publisks raksturs. Vai jūs labāk gribētu, ka šādu interešu jeb nākamo partiju veidošanās notiek kaut kur pagrīdē un ka pēc tam tas nāk ar kaut kādu spēku sabiedrībai zināms, to visu publiskojot? Vai jūs gribat, lai tiek dibinātas masonu ložas?

Es domāju, padomāsim ne tik daudz par šo brīdi, bet gan padomāsim par nākotni. Es lūdzu atbalstīt šobrīd šo normu - brīvu, demokrātisku pilsoņu iespēju dibināt politiskās partijas.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es nu galīgi neesmu tas deputāts, kas katru reizi mēģina kāpt tribīnē par jebkuru jautājumu, taču šeit daži kolēģi mēģināja runāt par cilvēktiesībām. Pirmkārt, tie, kuri runāja, ka partiju biedru skaita ierobežošanai, to skaitliskā sastāva ierobežošanai nav sakara ar cilvēktiesībām, ne sevišķi labi saprot šo jēdzienu.

Godātie kolēģi! Partiju spēks nav vis biedru skaitā, partiju spēks ir vēlētājos. Tā ir aksioma, kuru jebkurš kaut cik demokrātiju saprotošs cilvēks sapratīs. Ja Škapara kungs runā par cilvēktiesībām un apgalvo, ka šeit ar tām nav nekāda sakara, tad es jums pateikšu ko citu.

Es ar lielu cieņu joprojām skatos uz jums, jo no paša Tautas frontes darbības sākuma jūs bijāt starp līderiem un es jūsu vadībā strādāju gan domē, gan reģionā, taču attiecībā uz cilvēktiesībām... Škapara kungs, apvienoties var arī 5-7 cilvēki, ja viņi spēj pārliecināt par savas programmas pareizību. Ja viņi nespēj, tad mēs esam Augstākās padomes laikā jau mācījušies no Latvijas Republikas pieredzes 20.-30.gados un, zināmā mērā mācoties arī no Federatīvās Vācijas pieredzes, esam iestrādājuši 5% barjeru. Ja mēs kādam kaut ko arī varam pārmest, tad mēs neko nevaram pārmest Latvijas Republikas pilsonim, vēlētājam. Šīs Saeimas sastāvs parāda, ka sīkas grupiņas - 5,6 vai 7 cilvēki - nevar ne tikai kandidēt, bet tām ir arī finansiālas problēmas. Un arī programmatiski viņi nespēj sabiedrību pārliecināt. Latvijas vēlētājs ir pietiekoši nobriedis, lai saprastu, kur ir graudi un kur - sēnalas.

Godātie kolēģi, man rodas iespaids, ka priekšlikuma autori, kuri runā par noteiktu skaitu - par tūkstoš biedriem - ne sevišķi labi ir izlasījuši Satversmi un tās astoto sadaļu. Es ļoti lūdzu ar vēsu prātu paanalizēt šo jautājumu, noraidīt šo vai, pareizāk sakot, pieņemt priekšlikumu par šīs reglamentēšanas atcelšanu. Man ļoti gribas ticēt, ka šeit nenotiek starppartiju attiecību kārtošana šajā parlamentā.

Počas kundze jau ļoti skaidri pateica, ka “Latvijas ceļam” problēmu nebūs, ja tāds variants tiks iebalsots. Runa ir par daudz dziļākām lietām - par sabiedrības demokrātiju, politisko kultūru un spēju analizēt. Es baidos, ka mūsu vēlētāji šobrīd dažos jautājumos jau ir gudrāki par mums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Ir grūti runāt par demokrātiju valstī, ja valstī nav demokrātu. Un es, klausoties Tautas partijas pārstāvju un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partiju pārstāvju runās, domāju, ka mums ir diezgan liels demokrātu deficīts valstī, jo nākt klajā ar tādiem piedāvājumiem ir absolūti nedemokrātiski. Tomēr es saprotu, kāpēc jūs to darāt. Jūs, es pieņemu, cītīgi lasāt avīzes, jūs redzat, ka Saeimas reitings kopumā tautā ir ļoti, ļoti zems, pat necienīgi zems, un mums, deputātiem, tas godu nedara. Jūs sāciet domāt! Ja tāda ir parādība, kas gan notiks, teiksim, pēc trim gadiem, kad sāksies jaunas vēlēšanas. Mēs būsim sevi tik ļoti diskreditējuši, ka tās jaunās partijas, kas nāks, varētu mūs izstumt ārā. Un es domāju, ka šis apstāklis ir tas, tā ir tā lielā rūpe, par ko jūs rūpējaties.

Te nav runa par demokrātiju, te ir runa par izdzīvošanu. Es domāju, ka Latvijai tas godu nedara. Mēs visi labi saprotam, ka cilvēkiem, vēlētājiem, ir tiesības pašiem izlemt, vai viņi atbalsta sīku partiju vai lielu partiju. Tāpēc neliegsim cilvēkiem šīs iespējas laikā, kad mēs paši sevi esam tik ļoti diskreditējuši.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es tik tiešām nebiju domājis kāpt tribīnē un runāt par šo jautājumu, taču, kad es dzirdēju no Leiškalna kunga, ka Rainis ir iestājies par vienu partiju... Tad iznāk tāds konteksts, ka par vienas partijas režīmu arī man ir kaut kas jāpasaka.

Es tomēr gribētu pateikt sekojošo. Mums pašreiz jau ir 43 partijas, un viena no latviešu nelaimēm ir tā, ka, kur ir trīs latvieši, tur jau ir divas partijas. Un tāpēc es uzskatu, ka mums tiešām ir jādomā par to, ka vajadzētu būt kaut kādiem griestiem. Un par to, man liekas, neviens šeit arī nešaubās. Neviens nepiecelsies un nepateiks, ka partiju var dibināt trīs cilvēki. Taču, ja tāda ir mūsu kopējā loģika, tad mums ir skaidrs arī tas, ka kritērijs - 200, 500 vai 1000 - ir vienīgais, par ko mēs šeit diskutējam. Mēs taču nediskutējam par to, ka 20 000 biedru skaits ir demokrātijas ierobežojums, jo tad ir jābūt nenormālam skaitam - teiksim, tādam, kā piedāvāja attiecīgi Kārlis Leiškalns, mēģinādams pierādīt kaut ko pretēju un visu pārspīlējot, 20 000 būtu, neapšaubāmi, demokrātijas pārkāpums, tāpēc ka tie būtu grūti sasniedzami.

Un te tad arī ir tā atšķirība. Tātad mēs nevaram runāt, ka, ja ir 500 cilvēku, tad viss ir kārtībā, kā saka, ar cilvēktiesībām, bet ja ir 1000 cilvēku, tad priekš mazās Latvijas tas ir demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpums. Tas ir viens.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka politiskā kultūra analīzē prasa zināmu objektivitāti, un, es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais strīds šeit ir par šo kritēriju. Es domāju, ka šeit esošajām partijām un ārpus Saeimas esošajiem nopietnajiem politiskajiem spēkiem nav problēma veidot spēku ar vairāk nekā 1000 atbalstītājiem. Ar vairāk nekā 1000 atbalstītājiem!

Šis jautājums reāli ir partijas statūtu jautājums, kā to visu regulēt. Sociāldemokrāti uzskata, ka partijas biedriem ir jābūt tieši partijas biedriem, bet atbalstītājiem oficiāli nav obligāti jābūt kaut kādā atbalstītāju statusā.

Tā ka šis jautājums, manuprāt, vispār nav tik nopietni ņemams, un jautājums ir vienīgi par to, kā mēs to vērtējam. Kritērijs 500 vai 1000 - tas nav nopietni!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir laiks pateikt skaidru “nē” jaunu sīkpartijiņu veidošanai. Tādu sīkpartijiņu, kas ir domātas tikai dažādu dižvīru un reizēm varbūt arī dižsievu lētas slavas spodrināšanai. Tie, kuri te runā par demokrātiju, vienkārši nelasa grāmatas. To jau mēs no šīm uzstāšanās runām redzam: viens nav pat Raini lasījis, lūk!

Tātad demokrātija arī ir vara, cienītie kolēģi! Tā ir tautas vara. Izlasiet to, lūdzu, svešvārdu vārdnīcā! Diemžēl te iet tik slikti ar to izglītību tāpēc, ka skolotāji saņem mazas algas. Te jau tos rezultātus mēs redzam.

Tagad par to pašu tā saucamo ierobežošanu. Ja jūs te apelējat pie Satversmes, pie dažādām konvencijām, tad parādiet man tur vienu skaitli. Parādiet, ka skaitlis 200 ir Satversmē iekšā! Kāpēc jūs šo 200 atbalstāt, bet to 1000 neatbalstāt? Es pateikšu - kāpēc. Tāpēc, ka jums partijas iekšienē ir “ziepes”. Jums ir bailes no savas iekšējās demokrātijas. Lūk, tur gan tā ir vajadzīga! Jums ir bailes, ka 1000 cilvēku jūs vairs nenoturēsiet. Tur nebūs tik vienkārši ar viņiem rīkoties. Un tā ir jūsu nelaime.

Es saprotu, ka partija, kurai draud iekšējs sabrukums, nāk šeit un uztraucas, jo viņai nav vajadzīgi šie 1000 cilvēki. Tagad tas viss ir ļoti normāli un saprotami. Tautai ir šīs tiesības! Viņa var noteikt... jā, viņa var noteikt, bet viņas tiesības nosaka likums. Un tāpēc es aicinu noraidīt šos te lētos priekšlikumus, kas ir domāti tikai savas slavas saglabāšanai.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es principā šoreiz atbalstu Leiškalna kungu, un viss tas, ko viņš teica, ir pilnīgi pareizi. Tas viss diemžēl attiecas uz esošo situāciju, jo tas, ko teica Leiškalna kungs, prasītu apmēram 20 cilvēkus, ja ne vairāk. Visas viņa minētās pazīmes un ironija attiecas uz jebkuru partiju, kurā ir, piemēram, 200 cilvēki.

Tātad šeit es gribētu drusciņ iebilst pret to jezuītismu un to farizejismu, kas šeit atskanēja. Mani izbrīna, ka tie paši cilvēki, kuri iepriekšējos sasaukumos sākumā šausmīgi iestājās par 4% barjeru, lai ierobežotu vēlētāju tiesības, bet pēc tam par 5% barjeru, tagad tikpat šausmīgi it kā aizstāv šīs tiesības un cīnās pret skaitli “1000”. Tas ir viens.

Otrs. Mani te izbrīna arī viens kolēģis, kurš, piemēram, absolūti neuztraucas par citiem cilvēktiesību ierobežojumiem, un tāpēc es te pieminēju jezuītus un farizejus. Mums ir pieņemts bēdīgi slavenais Reliģiju likums, kurā ir ierakstīta norma, ka vienai konfesijai var būt viena baznīca, lai gan mēs uz šo brīdi neļaujam Latvijā reģistrēt 17 baznīcas. Tas ir smags cilvēktiesību pārkāpums. Tajā pašā laikā Seiksta kungu tas absolūti neuztrauc. Seiksta kungu neuztrauc 5% barjera, un viņš te nāk un stāsta, ka 1000 cilvēku būtu katastrofa.

Arī es neesmu atbalstījis ne šos 5%, ne 1000 cilvēku, bet mani tas neuztrauc viena minētā iemesla dēļ, un es jums to tūlīt pateikšu. Katrs Latvijā kā brīvā valstī var dibināt tādu reliģisko organizāciju, kādu viņš grib. Un viņš var dibināt tādu sabiedrisko organizāciju, kādu grib - no diviem, trim, pieciem vai no 50 cilvēkiem. Nu nejauksim taču šīs divas lietas! Nevienam tas nav aizliegts.

Tomēr, godājamie deputāti, izlasiet drusciņ uzmanīgāk šo vienu teikumu, kāpēc tiek minēts šis noteiktais skaits. Un te ir teikts, ka politiskās organizācijas nodibina ne mazāk kā 1000 pilsoņu, lai, pamatojoties uz politisku mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu. Vai cilvēku ir pietiekams skaits, - es drusciņ par to šaubos. Saku to vienkārši no zināmās bēdīgās pieredzes.

Es šeit esmu jau no trešā sasaukuma. Es esmu redzējis pats savām acīm, kā 20 cilvēki ļoti vienkārši 20 stundu laikā savāc 10 parakstus un absolūti bez jebkādām problēmām izveido vēlēšanu sarakstu un dabū savas piecas vietas šeit - Saeimā. Pēc tam Saeimas darbības laikā, kā tas bija iepriekšējā - 5. un 6.Saeimā, viņi iemanās mainīt frakcijas, teiksim, trīs vai četras reizes. Mums nebija šā politiskā darba pieredzes, un tātad šeit par to nav runas.

Mēs varam par to visu strīdēties... Es pieļauju un cienu visas tiesības. Var būt gan 750, gan arī 2000. Es piekrītu, ja mēs to spējam pamatot ar kaut kādiem precīziem aprēķiniem, taču jūs man piekritīsiet, godājamie kolēģi no “Latvijas ceļa”, ka šī bēdīgā pieredze ar šiem 200 cilvēkiem pierādīja, ka politisko ambīciju dēļ... Es šeit nesaukšu partijas, jo mēs visi esam cilvēki ar savām kļūdām... ka politisko ambīciju dēļ mēs pieļāvām iespēju veidot desmit un divdesmit, un trīsdesmit partijas, kuras lielākā vai mazākā mērā bija vai nu fiktīvas, vai populistiskas. Viss tika savākts vienā vai divās dienās, un ar viena sponsora naudu. Latvijas vēsturē ir diezgan apkaunojošs šāds notikums. Atcerēsimies Latvijas Vienības partiju, kas ar viena sponsora naudu, iebļaujot divās vai trijās naktīs attiecīgo reklāmu, iekļuva Saeimā, kur tā izjuka, teiksim, attiecīgi nākošajās divās nedēļās. Tādēļ, ja nebūtu šīs bēdīgās pieredzes, mēs varētu par to nestrīdēties. Tādējādi, es domāju, ka mēs varam debatēt par skaitli - vai tas būs 700, 1000 vai 1200, bet nelietosim demagoģisku argumentāciju. Taču tiem, kas iebilst pret šo skaitli, es aicinu ierosināt citu vai arī atcelt 5% barjeru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - “Latvijas ceļa” frakcija.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! No Aleksandra runas es īsti tā arī nesapratu, kurā partijā es esmu - farizejos vai jezuītos, taču no Jura Dobeļa gan es sapratu, ka “Latvijas ceļš” ir tas, kas taisās izjukt. Juri, mums ir pietiekami daudz kopīgu atmiņu, lai varētu atcerēties, ka “Latvijas ceļa” izjukšanu paredzēja no pašas pirmās tā dienas. Jūs ļoti bieži jaucat divas dažādas lietas. Mēs iekšēji strīdamies, bet mēs neizjūkam!

Par demokrātijas sapratni. Tā pamatos tomēr ir jāsaprot, ka partijas ir stipras nevis ar savu nomenklatūru, kas ir izpletusies pa visu valsti, bet gan ar saviem vēlētājiem. Un partijas ir nevis tāpēc, lai radītu savas pirmšūniņas visur tur, kur var, un radītu pārpolitizētus cilvēkus, bet partijas ir izveidotas tāpēc, lai paustu idejas un lai vēlētāji tās atbalstītu un izvēlētos, kuras idejas viņiem ir mīļas. Vēlētājs katrās vēlēšanās drīkst mainīt atbalstāmo partiju, turpretī partijas biedrs, starp citu, nē. Protams, izņemot dažus no mums, kuri ir staigājuši pa piecām partijām.

Sabiedrībai būtiskās intereses tiek paustas vēlēšanās ar procentu barjeru - tā ir teikts demokrātijas pamatmācību grāmatās, ko vajadzētu izlasīt. Procentu barjera ir tā, kas ļauj parlamentā ienākt sabiedrības būtiskajām interesēm, tāpēc tad arī ir šis procentu ierobežojums. Taču tas ir kritērijs interesēm, nevis partijas biedru skaitam. Un tā ir liela atšķirība.

Kāpēc? Visās pasaules valstīs, kas ir demokrātiskas, ir desmitiem partiju, taču mēs zinām, ka ir tikai divas vai trīs pašas būtiskākās, kurām vēlētāji uzticas gadiem ilgi. Mēs arī paši redzam, kā Latvijā vēlētāji gadu pēc gada katrās nākamajās vēlēšanās “atsijā” nevajadzīgās partijas. Pilnīgi vienalga… Mums pagājušajās vēlēšanās “aizgāja prom” partija, kurai bija vairāk par tūkstoš biedriem. Ne jau biedru skaitam ir nozīme.

Kā traucē liels biedru skaits partijai? Es jums pateikšu, kā tas traucē. Nekad nebūtu radusies Zaļo kustība, ja būtu bijuši šādi ierobežojumi. Zaļo idejas, ekoloģiskās idejas, kuras parādījās 60.gadu beigās, neviena no pilsoniskajām partijām tajā pašā Vācijā nepieņēma. Un tad radās Zaļo kustība no ģenerāļiem, no vides aizsargiem, kuri panāca 5% pārsvaru, un pēc tam visas pilsoniskās partijas savās programmās paņēma Zaļo kustības idejas. Un šodien Zaļo kustība mirst tāpēc, ka viņu idejas ir uzvarējušas, jo viņu idejas tagad ir visās partijās.

Ja mēs uzreiz nosakām milzīgu skaitli, mēs iznīcinām iespēju rasties jaunām idejām. Varbūt mans dēls gribēs radīt Interneta partiju. (Varbūt internets būs liela problēma mūsu civilizācijai jau pēc 20 gadiem.) Mēs nedrīkstam aizliegt jaunām idejām, kas ir cilvēcei veselīgas un vajadzīgas, rasties tikai tāpēc, ka gribam noturēt savas pozīcijas ar lielo skaitu. Nav svarīgs biedru skaits. Es vēlreiz atkārtoju: svarīgi ir tas, cik cilvēku jūs atbalsta. Nav svarīgi, cik cilvēku ir jūsu partijā. Svarīgi ir tas, cik cilvēku ir gatavi balsot par jums. Es pilnīgi piekrītu tam, ka arī noteikt skaitu “200” nav demokrātiski. Lai ir pieci vai trīs, vai divi - vienalga, cik biedru! Svarīgi ir, cik cilvēku parakstās, ka konkrētā ideja viņiem ir svarīga un ka viņi to atbalsta. Viņi pēc tam var pat nevēlēt par to. Taču ir svarīgi, ka sabiedrībai ir nozīmīga šī ideja, nevis cilvēku skaits. Jo ar dzīšanos pēc cilvēku skaita rada nomenklatūru, un katrā sabiedrībā ir ierobežots cilvēku skaits, kas grib profesionāli nodarboties ar politiku. Kāpēc mums jāstimulē to skaits, kuri kļūs par nomenklatūru, kas pārpolitizējas un īstenībā grib nonākt tuvāk pie varas? Vai tie cilvēki ir pilnīgi brīvi? Vai jūs esat pilnīgi brīvi, nākot pie varas? (Varbūt tie cilvēki, kas ir ārpus Saeimas nama sienām, ir laimīgāki nekā mēs.) Kāpēc jums jāpalielina šādu cilvēku skaits?

Tāpēc es ierosinu, tā teikt, aiziet uz nulli un pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas būtu visdemokrātiskākais.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, Baldzēna kungs, es piecelšos, atnākšu un pateikšu, ka es uzskatu, ka trijiem cilvēkiem ir tādas tiesības. Un uzskatu tā ne tikai es, bet Latvijas Republikas Satversme - ikvienam ir tiesības apvienoties visādās biedrībās, politiskās partijās un sabiedriskās organizācijās. Ikvienam ir tiesības apvienoties, nevis piebiedroties sociāldemokrātiem, “Latvijas ceļam”, Tautas partijai vai kādai citai.

Tās, par ko runāja Kiršteina kungs, ir problēmas, kas ir jārisina ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevis ar Politisko organizāciju likumu. Vēlēšanu likumā mēs varam iekļaut dažnedažādus ierobežojumus, un tie ir bijuši. Un es arī uzskatu, tieši tāpat kā jūs, ka četru vai piecu procentu barjeras noteikšana īsti neatbilst Satversmes 6. pantam. Taču tas ir tikai mans uzskats, jo Latvijā nekāda tiesa, pat ne Satversmes tiesa, šādu jautājumu nav izskatījusi. Tas nozīmē, ka sabiedrība ir apmierināta un neviens neiebilst. Taču ikvienam, tātad arī katriem trijiem, ir tiesības nodibināt savu politisko partiju, paust savus politiskos uzskatus un aicināt citus apvienoties uz šo politisko uzskatu bāzes, un tādā gadījumā nav vajadzīgi ne 200, ne 400, ne 500, ne tūkstoš cilvēku. Tādā gadījumā ir vajadzīga viena liela vai viena laba, vai, ja gribat, viena pārdodama ideja. Vairāk nekas nav vajadzīgs. Tās ir, Baldzēna kungs, jūsu neatņemamas tiesības. Kāpēc mums to aizliegt šeit, parlamentā? Es, teiksim, neesmu dzirdējis, ka Apvienotajās Nācijās kāds būtu uzstājies un teicis, ka tautām, kurām tikai 2 miljoni pārstāvju, nav tādu pašu tiesību kā nācijām, kam ir 200 miljoni vai viens miljards un 200 miljoni. Šādā veidā mēs varam aizfilozofēties līdz absurdam, ka visu izšķir kvantitāte - teiksim, tautai piederīgo locekļu skaits, valsts iedzīvotāju skaits, politisko partiju biedru skaits un tamlīdzīgi.

Kvantitātei šādā gadījumā nav nekādas nozīmes. To jums saka gan Rainis, gan Hēgelis, gan visi pārējie domātāji.

Paldies par uzmanību.

Jā… metiet ar roku vai nemetiet, jūs esat vismaz viens demokrātiski domājošs, redzams politisks darbinieks, un es nedomāju, ka jums vajadzētu sākt ar citu ideju aprobežošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūs patiešām savā veidā uzjautrina jūsu ņemšanās savā starpā, jo mūs neuztrauc nedz tas, ka noteiktais skaits ir 200, nedz tas, ka tūkstotis. Par to jūs pārliecinājāties arī parakstu vākšanas kampaņā. Mums atbalsts būs. Šinī brīdī mūs tas jautājums neuztrauc.

Tomēr arī man gribas uzdot pāris jautājumu. Vai papriekš jums nevajadzēja izdiskutēt jautājumu - kādu ceļu mēs iesim, kādu ceļu ies valsts? (Starpsauciens: “Komunistisko...”) Vai varbūt mums vispār visā valstī nevajadzēja to izdiskutēt? Es te sēžu un vēroju no malas… Var jau bļaustīties atkal Dobeļa kungs par komunistiem, bet pagaidām jūs proponējat partiju uzbūves principu, kāds ir Eiropā. Tas ir sava veida sociāldemokrātiskais princips. (Vismaz “tēvzemiešiem”.) Tas nozīmē to, ka ir daudz partiju, kuras finansē valsts un kuras darbojas arī starp vēlēšanu cikliem.

Šinī gadījumā “Latvijas ceļš” proponē Amerikas modeli: ir kaut kādas divas vai trīs partijas, kuras pēc būtības saglabājas ierēdniecības līmenī, kad notiek vēlēšanas, bet pēc vēlēšanām partijas biedri savu aktivitāti zaudē līdz nākamajam vēlēšanu ciklam. Un pēc būtības valsts tur gandrīz neko nefinansē.

Tie ir divi modeļi, ko jūs esat salaiduši kopā tagad parlamentā, un tagad nu ņematies savā starpā.

Cienījamie kolēģi! Protams, es neņemos spriest, kā būs nākotnē, - vai trešā lielā grupa - “Latvijas ceļš” - nomirs, kā to saka “Tēvzemei un Brīvībai”, vai viņa nenomirs, vai infiltrēsies partijā “Tēvzemei un Brīvībai”. Vai varbūt “tēvzemieši” infiltrēsies “ceļiniekos”. (Starpsauciens: “Tu arī nomirsi...”) Notiks tas process tikpat dabiski kā biznesā. Mēs daudzi pazīstam lielus uzņēmējus, kuri darbojas, bet kuri pēkšņi bankrotē, un atkal parādās jauni, un tāds ir attīstības cikls.

Taču šinī brīdī, kamēr valstī nav beidzies reformu process, kamēr nav notikusi šī diskusija, diez vai loģiski būtu pieņemt kaut kādu ierobežojošu barjeru.

Piedevām es vēl gribētu visiem mūsu talantīgajiem juristiem norādīt, ka līdz ar to, ka mēs pieņemam šīs normas, ir vēl jāizdara grozījums arī Pašvaldību vēlēšanu likumā. Jo Pašvaldību vēlēšanu likumā arī ir teikts, ka drīkst piedalīties gan sabiedriskas grupas, gan arī politiskas organizācijas. Un tur nekāda cenza nav, jo, piedodiet, nevar pieprasīt, lai tad, ja izveidojas kāda pašvaldību grupa, tajā obligāti būtu tūkstotis cilvēku - tūkstotis pilsoņu, kuri, lūk, grib darboties tajā pašvaldībā.

Tādēļ es aicinu vēl nopietni pārdomāt. Varbūt būtu patiešām jāatrod līdzekļi, ko partijas varētu - gan fonds “Tēvzeme”, gan pārējie - sponsorēt, veikt sabiedrībā diskusiju par modeli un pēc tam nopietni risināt šo jautājumu par to, kādu modeli valstij izvēlēties jeb pa kādu ceļu iet tālāk. Vai valsts finansēs partijas vai nefinansēs. Pagaidām viss šis jautājums ir neatrisināts, un tādēļ es uzskatu, ka šie grozījumi ir pāragri. (Starpsauciens: “Nav taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi. (Starpsauciens: “Egil, nevajag!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es rūpīgi klausījos arī tās kritiskās piezīmes, kuras nupat šeit izteica Kārlis Leiškalns. Es katrā ziņā respektēju un cienu tīru liberālismu. Viņš izteica tīri liberālu viedokli, ka arī trīs cilvēki var dibināt partiju. (Es domāju, ka tas ir tas, kas mani šinī gadījumā šķir no viņa kā no liberāļa politiskajā filozofijā.) Es domāju, ka tādā gadījumā mēs vispār nenonāksim neprognozējamā situācijā, kad vēlētājiem būs ļoti, ļoti grūti spriest par to, kas ko pārstāv.

Otrkārt, tad ir ārkārtīgi svarīgs arī tāds jautājums: ja būs, teiksim, tie cilvēki saņēmuši 70 vietas parlamentā, kā viņi skraidīs starp tām balsošanas iekārtas pogām un kas tad būs? Šī parlamentārā loģika, kas kādreiz jau bija Lietuvā, pierādīja, ka, ja kāda partija nav izvirzījusi tik daudz deputātu kandidātu, cik vietu ir parlamentā reāli dabūjusi, tad iespējas sēdēt tajos krēslos jeb iespējas būt parlamentā pārstāvētām ir arī citām partijām. Lietuvas Konservatīvā partija jau vienreiz šādā situācijā bija nonākusi... Es atvainojos, tā bija Brazauska partija. Tā nebija Konservatīvā partija, tā bija Brazauska partija.

Tātad te varētu šāda situācija atkārtoties.

Es gribu teikt vēl ko. Ja mēs pieminam arī tādus domātājus kā Hēgeli un citus, tad jāatceras, ka kopš Aristoteļa laikiem kvantitāte un kvalitāte ir saistīta kopsakarībā un tā izsaka attiecīgu mēra kategoriju. Atraut kvantitāti no kvalitātes ir principā nepiedodami. Tas, ka ne katra kvantitāte nozīmē kvalitāti, ir skaidrs, visu nosaka organisms un tā spēja kaut ko darīt. Tāpēc es uzskatu, ka teikt, ka skaits un kvalitāte nav saistāmas lietas, nozīmē, ka mēs runājam pretī latviešu tautas parunai, ka divas galvas ir gudrākas par vienu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šīs radošās debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Kā referents es gribētu jūs informēt, ka atbildīgā komisija šo priekšlikumu izskatīja bez garām debatēm. Es aicinu arī jūs balsot atbilstoši savu partiju programmai, politiskajai pārliecībai un priekšvēlēšanu solījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Juridiskā biroja analogs priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 78.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 44.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 79. - deputātu Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 80.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 45.pantu ar jaunu otro daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 81.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina papildināt likumu ar 45.1. pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 82.priekšlikums ir saistīts ar nule gari debatēto priekšlikumu

ko iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš” un Juridiskais birojs.

Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina noteikt, ka, reģistrējot politiskās partijas, reģistrācijas pieteikumam jāpievieno arī politiskās organizācijas (partijas) programmas dokumenti un 500 dibinātāju saraksts, turklāt saraksts ir notariāli jāapliecina, tā, kā to ierosina mūsu kolēģi deputāti. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, tomēr ar nosacījumu, ka reģistrācijas pieteikumam ir jāpievieno 200 dibinātāju saraksts. Tātad nav pieņemta šī daļa no deputātu Rasnača un Kuduma priekšlikuma. Komisijas vārdā es ierosinu balsot par šo priekšlikumu, izteikt atbilstošu viedokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! 47.pants ir nesaraujami saistīts ar 43.pantu, jo mēs jau nobalsojām par skaita palielināšanu. Ja mēs šobrīd neatbalstām Rasnača un Kuduma piedāvāto redakciju, tad mēs paliekam pie tā paša skaita “200”, kas ir noteikts likuma pamatredakcijā. Protams, 500 nav tūkstotis, bet vismaz reģistrācijas dokumentos to piecsimtnieku vajadzētu prasīt. Tāds ir mūsu viedoklis.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā neko nevēlaties piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 82. - deputātu Rasnača un Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 32, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to nav balsojams nākamais - 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 83. priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos! 83.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 47.panta otro daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 85.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina papildināt 47.pantu ar jaunu trešo daļu, un deputātu iesniegtā redakcija jums ir redzama. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 86.priekšlikums nav balsojams, jo esam pieņēmuši iepriekšējo - deputātu Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums ir jau iepriekš pieņemts, pieņemot deputātu Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 88.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 47.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tā ir pieņemta kā piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 89.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 48.pantā vārdus “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “Politisko partiju reģistra turētājs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 90.priekšlikums. Deputāts Burvis ierosina izslēgt no likuma 49.pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 91.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 49.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to ir pieņemts arī 92.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 93.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdus “spēkā esošajiem nodokļu likumdošanas aktiem”, ar vārdiem “nodokļu likumiem”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 94.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina redakcionāli precizēt 57.pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 95.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 57.5. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 95.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 96.priekšlikums. Deputāts Māris Vītols ierosina izteikt 58.pantu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts, pieņemot nākamo - 97.priekšlikumu, tas ir, atbildīgās komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Lagzdiņš. 98.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina jaunā redakcijā izteikt grozījumu likuma 60.pantā...

Sēdes vadītājs. 97.priekšlikums ir skatāms vispirms.

J.Lagzdiņš. Tas ir pieņemts, pieņemot Māra Vītola...

Sēdes vadītājs. 97.priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 98.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 67.pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 99.priekšlikums ir saistīts ar jau gari izdebatēto mūsu priekšlikumu. Tātad Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu abus punktus. Atbildīgā komisija to neatbalstīja, vadīdamās pēc loģikas: tā kā mēs nepieņēmām “Latvijas ceļa” un Juridiskā biroja piedāvātos priekšlikumus par dibinātāju skaita samazināšanu, tad arī šis priekšlikums nebūtu pieņemams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka prese kārtējo reizi varēs uzrakstīt un masu medijos paziņot, cik Saeima ir gudra un asprātīga. Un tagad es vienkārši griežos pie jums ar uzaicinājumu: jūs paskaitiet paši savos prātos, bet it sevišķi es ceru, ka arī Lagzdiņa kungs paskaitīs un arī pārējie valdošā vairākuma pārstāvji.

Tātad šim likumprojektam ir trešais lasījums, un labākajā gadījumā aptuveni decembra sākumā to izsludinās Valsts prezidente. Tātad, ja mēs šos noteikumus atstājam spēkā, tad mēneša laikā visām partijām ir jāorganizē kongresi vai konferences, jāveic aktīvs biedru iesaistīšanas darbs, lai līdz 31.decembrim savāktu, kam nav, nepieciešamo biedru skaitu. Tā ir pirmā lieta, ko mēs piedāvājam. Vai arī mēs, lielākā daļa partiju, paliekam zem robežas. Mēs saņemsim brīdinājumus un rājienus, un tad atkal turpināsies aktīva darbība līdz 31.martam.

Cienījamie kolēģi! Var jau muļķības darīt un arī vajag, bet man jau uzreiz ir radies tāds viedoklis, ka cienījamā Valsts prezidente noteikti atkal saņems vismaz vēstuli ar lūgumu šo likumprojektu neizsludināt. Vienīgais, ko es šajā gadījumā piedāvātu, cienījamie kungi... Jūs, it sevišķi valdošais vairākums, esat vinnējuši pirmajā gājienā. Un es piekrītu, ka tas varbūt ir normāli, tomēr šajā gadījumā aicinu nepieņemt šos pārejas noteikumus, lai komisija vēlreiz aktīvi tomēr kaut ko pārstrādā vai izstrādā šajos pārejas noteikumos. Iedodiet arī normālu termiņu, jo citādi tas viss atkal Latvijā pārvērtīsies nevajadzīgā politiskā kretīnismā. Mums tā jau ir pietiekami daudz. Un es šajā gadījumā patiešām aicinātu atbalstīt, bet komisijā aktīvi kaut kā izstrādāt šos pārejas noteikumus un tos ģenerēt. Tā ir mana, vismaz loģiska, ideja, bet loģiku jau sagaidīt ir grūti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pārejas noteikumi ir neatņemama sastāvdaļa visam likumprojektam un arī jau akceptētajam 43. un 47.pantam. Šodien ir 21.oktobris, un, ja kāds uzskata, ka līdz 31.decembrim ir atlicis viens mēnesis, tad es ieteiktu atkārtot 3.klases matemātikas kursu. (Starpsauciens: “Tas ir novembrī...”) Tātad ir vēl divi mēneši laika. Katrā partijā ir noteikta biedru naudas maksāšanas kārtība, katrs reizi mēnesī maksā šo naudu, tātad nav nekādu problēmu, lai nodaļās savāktu šos parakstus. Šajos pārejas noteikumos ir vēl viens solis, kas sperts pretim partijām, un tas solis ir tāds, ka šeit parakstiem nav vajadzīgs notariālais apliecinājums. Tātad partiju nodaļās un grupās nav nekādu problēmu, kā izdalīt šīs partijas biedru reģistrācijas lapas un savākt atbilstošo skaitu. Protams, problēmas var gadīties tām partijām, kurām ir mazāks biedru skaits, bet tas neliedz šīm partijām uzņemt jaunus biedrus.

Tā ka es atbalstu pārejas noteikumus, tas ir, es iesaku balsot pārejas noteikumos “pret” Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt tos. Taču arī turpmāk tas neizslēdz iespēju vēl pievienot papildus šos divus Juridiskās komisijas punktus klāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kolēģis Lujāns runāja par muļķībām un loģiku. Paskatīsimies viņa muļķību un viņa loģiku. Tātad bija runa par to, ka likumu Valsts prezidente varētu izsludināt ne agrāk kā decembrī. Lujāna kungs, ilgi strādājot Saeimā, jums gan vajadzēja zināt, ka šī izsludināšana ir pilnīgi iespējama jau novembrī.

Otrs. Jūs te runājāt par vienu mēnesi, bet, ja jūs tā uzmanīgāk iedziļinātos, tad redzētu, ka tur ir vairāk nekā viens mēnesis. Krietni ilgāk ir dota šī iespēja.

Un trešais. Kopš kura laika jums un jūsu tā saucamajai partijai ir vajadzīgs kongress, lai sastādītu savu partijas biedru sarakstu? Ārkārtīgi savāda partija, es teikšu.

Ja ir runa par to, kurai partijai visvairāk draud tas, ka ir vajadzīgi tie tūkstoš biedri, tad acīmredzot tā tas ir runātāja partijā, kurš runāja par loģiku un to ļoti labi apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie kungi! Es šajā gadījumā atbalstīšu Lujāna kungu un arī Juridisko biroju es atbalstīšu šajā gadījumā, jo Valsts prezidentei, kas ir viena no šīs Konstitūcijas garantiem, ir tiesības likumu atdot otrreizējai caurlūkošanai un ieteikt deputātiem pavisam vienkāršu lietu - ļaut cilvēkiem brīvi apvienoties, bet mehāniskus ierobežojumus varētu ielikt pavisam citā likumā, kur tie ir piederīgi un kur tie neaizskar cilvēka konstitucionālās pamattiesības. To varētu ielikt Vēlēšanu likumā, nosakot, ka partijas, kuru biedru skaits ir vismaz tūkstotis, drīkst sastādīt sarakstus centrālajām vēlēšanām, parlamenta vēlēšanām, bet partijām, kurām šis biedru skaits ir mazāks, ir jāsavāc, teiksim, kā tas ir Vācijā, kādi septiņi vai astoņi tūkstoši atbalstītāju. Latvijas apstākļos tie varētu būt divi tūkstoši atbalstītāju paraksti.

Tātad mēs mēģinām šo problēmu atrisināt ne gluži ar pareizo likumu. Ar šo likumu mēs mēģinām pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 101.pantu. Vismaz šobrīd es tā uzskatu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, man ir kauns, ka man ir jāmāca bijušais tieslietu ministrs, bet tā jau gadās, kad apvieno mācības ar darbu ministrijā...

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes 69.pants paredz, ka Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītajā dienā un ne vēlāk kā 21.dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

Šajā likumā nav noteikts cits termiņš, es biju vēl par maz pieskaitījis - tas ir vairāk nekā pēc mēneša. Tātad līdz ar to Latvija, iespējams, sakarā ar jūsu, var teikt, cietpaurību var sākt jaunu tā saucamo prieka nodarbību - Ziemassvētku partijas biedru vilināšanas akciju. It sevišķi jādomā tām partijām, kurām ar to būs problēmas. Patiešām var doties uz priekšu, bet nevajag jau to cietpaurību rādīt par daudz. Un es patiešām brīnos, ka it sevišķi tie deputāti, kuri ir strādājuši parlamentā jau trīs Saeimas, ir bijuši Augstākajā padomē, vēl joprojām nav kārtīgi iepazinušies ar Satversmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! 31.decembris, kuru nosaka pārejas noteikumi, ir viens šausmīgs formālisms. Jūs grūžat mūs uz formālismu. Tas viss ļoti atgādina bijušos boļševiku laikus. Jūs to gribat panākt, un, es domāju, jūs to arī panāksiet, jo neviens taču nešaubās, ka savākt tūkstoti vai divus tūkstošus - tā nav problēma. Ir daudzi un dažādi paņēmieni, bet tā nav demokrātija, tas ir vienkārši boļševisms apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tautas partijas izpildījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, ir jābalso!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 99. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 100. un 101.priekšlikums ir jāskata kopumā. Juridiskā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija šo ideju ir pieņēmusi un, redakcionāli precizējot, atbalstījusi. Tas ir 101.priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 100. un 101.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu komisijas vārdā balsot kopumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 43, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu - izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē pulksten 12.30, taču tikai uz 30 minūtēm. Pēc tam varētu turpināt sēdi bez pārtraukumiem līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mainīsim mazliet tematu. Nolaidīsimies tuvāk zemei. Darba dokuments nr.1176. - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””.

Ir saņemti vairāki papildinājumi.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 2. un 3.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 5.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Krama kungs. Komisija to ir atbalstījusi, precizējusi un iestrādājusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir precizēts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 7.priekšlikumu iesniedzis Krama kungs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8., 9. un 10.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 11. ir parlamentārā sekretāra Krama kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikums - tas pats. Tas ir iekļauts un iestrādāts komisijas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Tiesnesis. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 16.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Marģeris Krams. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. Līdz ar to ir viss. Lūdzu balsošanas režīmu!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 25.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” izskatīšanu pirmajā lasījumā.” Budžeta un finansu (nodokļu) komisija minēto likumprojektu sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi, un ierosina to izskatīt kā steidzamu. Vai kādam ir iebildumi pret šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Tiek iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Godātie kolēģi! Mēs sākam izskatīt budžetu un ar budžetu saistīto likumprojektu paketi, taču, es domāju, mēs to darīsim pēc pārtraukuma. Es vienkārši tagad lūdzu uzmanību. Es informēšu jūs par procedūru, kādā veidā tas notiks.

Tātad vispirms par visiem likumprojektiem. Sākot no 15. līdz 47.punktam, par tiem referēs atbildīgo komisiju vadītāji. Pēc tam mēs lemsim par ierosinājumu katru šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Viens varēs runāt par katru likumprojektu “par”, viens - “pret”. Visus likumprojektus izskatīsim katru atsevišķi. Pēc tam uzsāksim debates. Debatēs pirmie runās Ministru prezidents un finansu ministrs. Pēc tam - pēc debatēm notiks balsošana par katru likumprojektu atsevišķi. Paldies.

Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Leja, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Sāksim izskatīt budžeta likumprojektu paketi.

Vārds Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Aijai Počai - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātei.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabineta locekļi! Šodien mums, deputātiem, būs jāpieņem atbildīgs un savā ziņā arī vēsturisks lēmums, jo būs jābalso par 2000.gada Valsts budžeta likuma projekta un to pavadošo likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas būs budžets, ar kuru valsts uzsāks savu dzīvi jaunā gadu tūkstotī.

Kāda būs šī mūsu nākotnes dzīve?

Laika posmā no 1.oktobra, kad valdība iesniedza šos dokumentus Saeimā, ir noticis intensīvs darbs komisijās un frakcijās, apspriežot gan valdības piedāvātos ieņēmumu apjomus, gan izdevumu apjomus, gan iespējas šos līdzekļus tērēt ekonomiskāk, gan iespējas apmierināt mūsu valsts pārvaldes, iedzīvotāju un sociālo grupu vajadzības.

Bieži tiek jautāts - kādas ir galvenās 2000.gada budžeta prioritātes? Vienā teikumā tās varētu raksturot tā: galvenā prioritāte ir valsts budžeta deficīta samazināšana. Tā līmenis, pēc 5.augustā veiktajiem grozījumiem, šāgada budžetā bija 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Taču, ņemot vērā pēdējos Ministru kabineta piedāvātos 1999.gada budžeta grozījumus, kuri paredz, ka no privatizācijas nesaņemtie ienākumi jāizslēdz no ieņēmumu daļas kā pašvaldību nesaņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kā arī ir jāfinansē paredzamais referendums, budžeta deficīts pieaug līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta.

2000.gada Valsts budžeta likuma projektā valsts budžeta deficīts ir paredzēts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā fiziskais apjoms ir noteikts 80,5 miljonu latu apjomā. Valsts noteiktie budžeta ieņēmumi līdz ar to ir 1 miljards 368 tūkstoši. Izdevumi ir 1 miljards 434 tūkstoši. Un tīrie izdevumi ir 14,5 miljonu apjomā.

Par ieņēmumiem. Analizējot kopējos ieņēmumus, ieņēmumus pa nodokļu veidiem, jāsecina, ka, neskatoties uz diezgan konservatīvu pieeju ieņēmumu daļas plānošanā, atsevišķu nodokļu ieņēmumi ir paredzēti visai augsti. Un šajā sakarā vispirms es gribētu minēt ieņēmumus no netiešajiem nodokļiem - pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa.

Protams, tā ir pietiekami pareiza pieeja - aplikt ar nodokļiem patēriņu. Šādi realizējas princips - kurš vairāk patērē, tas arī vairāk maksā nodokli par labu valstij. Tomēr šiem nodokļiem ir plānoti vislielākie pieaugumi - pievienotās vērtības nodoklim - 112,6% un akcīzei - 117,3% (attiecībā pret paredzēto 1999.gada budžeta izpildi. Tas liek domāt, ka samērā strauji vajadzētu pieaugt privātajam sabiedriskajam patēriņam, kā arī nodokļu administrēšanai būtu jūtami jāuzlabojas. Tomēr, ja ieskatāmies Valsts budžeta likuma projekta paskaidrojumos, tad redzam, ka gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieauguma tempi ir plānoti samērā nelieli: 3,5% - sabiedriskais patēriņš faktiskajās cenās un privātais - 3,9 %. Prognozētais inflācijas līmenis ir 3% apmērā. Kā apliecinājums ne visai straujam patēriņa pieaugumam ir arī neliels vidējās darba samaksas pieaugums (aptuveni 6% pret 1999.gada līmeni) un pavisam nelielais bezdarba līmeņa kritums (no 9,6%, kas plānoti šogad, līdz 9,1%, kas paredzēts 2000.gadā). Tas viss liek domāt, ka galvenais akcents ir uz nodokļu administrācijas uzlabošanu.

Tas, protams, ir ļoti sarežģīts process. Mēs visi taču labi zinām, ar kādām problēmām visu laiku sastopas Valsts ieņēmumu dienests, nodrošinot nodokļu iekasēšanu.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums par 17% 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadā paredzamo (neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām akcīzes nodokļa likumos, kas vērstas uz ieņēmumu palielinājumu), ir ļoti optimistisks.

Kāpēc es to saku? Cienījamie deputāti, ar to visu es gribu uzsvērt, ka šobrīd nav iespējams reāli palielināt budžeta ieņēmumu daļu. Mēs varam domāt tikai par to, ka mēs, otrajā lasījumā strādājot, varētu veikt vai nu izdevumu samazināšanu, vai līdzekļu pārdali esošo, plānoto budžeta līdzekļu ietvaros.

Bez tam jāatzīmē vēl kāda lieta. Kā jau es teicu mazliet agrāk, no ieņēmumu daļas ir izslēgts ienākums no privatizācijas fonda. Šī ieņēmumu daļa ir izslēgta. Privatizācijas fonda ieņēmums mums nākotnē būs vairs tikai kā iespējamais finansēšanas avots.

Kā tas izskatās izdevumu daļā? Vai, realizējot galveno prioritāti - budžeta fiskālā deficīta samazināšanu -, ir tomēr iespējams realizēt kādu valdības prioritāti? Proti, vai kāda no nozarēm nākamgad attīstīsies straujāk nekā citas vai straujāk nekā 1999.gadā?

Vislielākais finansējuma pieaugums ir paredzēts aizsardzībai: 29,9%. Tas būs 1% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to mēs būsim pildījuši savus solījumus jeb vismaz mēģinājuši realizēt savas cerības, kuras saistām ar iestāšanos NATO.

Otrs lielākais finansējuma pieaugums ir izglītībai: 15,5%. Tas būs 2,2% no iekšzemes kopprodukta.

Neliels, pavisam neliels ir finansējuma pieaugums dzīvokļu un komunālajai saimniecībai un vides aizsardzībai - par 2,64% - , bet tas nemaina īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, tas jau tāpat ir ļoti niecīgs.

Pieaugums ir arī attiecībā uz vispārējiem valdības dienestiem - par 4,1%. Arī tas nemaina īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Taču tas ir arī vispārējo valdības uzdevumu realizācijai.

Pārējām nozarēm diemžēl ir izdevumu samazinājumi. Vislielākais ir transportam un sakariem - 23,1%. Šīs nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazinās no 2,8% līdz 2%.

Analizējot budžeta izdevumu daļas struktūru, redzam, ka pieaug uzturēšanas izdevumi, ļoti nedaudz - atalgojums, bet galvenais ir pieaugums par maksājumiem, par aizņēmumiem un kredītiem. Tā ir maksa par mūsu budžeta deficītu.

Valdības piedāvātajā Valsts budžeta likuma projektā ir paredzēta arī kāda tautsaimniecības attīstība, ko visuzskatāmāk rāda līdzekļi valsts investīcijām. Valsts konsolidētajā budžetā investīcijas paredzētas 68,3 miljonu latu apjomā, un to apjoms attiecībā pret 1999.gadam plānoto ir samazinājies par 11 miljoniem un sastāda vairs tikai 4,8% no kopējiem izdevumiem (attiecībā pret 5,5%, kas bija plānoti šogad).

2000.gada budžeta projektā izmaiņas redzamas arī pašvaldību budžeta ieņēmumu daļas struktūrā. Kā būtiskāko var minēt ieņēmumu samazināšanos no nodokļa par īpašumu. Tur paredzēts kritums: 15,3%. No vienas puses, ir apsveicama valdības vēlme veicināt uzņēmējdarbību un pārskatīt vai, precīzāk sakot, atcelt likumu par īpašuma nodokli. Minētais likums noteica 4% - maksimālo likmi no ēku un būvju bilances vērtības - un neveicināja investīciju piesaisti Latvijai. Mēs esam pildījuši iepriekšējās valdības laikā… jeb valdība ir pildījusi iepriekšējās valdības laikā doto solījumu investoriem, ka, lai veicinātu investīciju piesaisti, šī likme tika samazināta. Šobrīd tā ir aizvietota ar vienotu nodokļa likmi - 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Tomēr pašvaldības jau šobrīd ir norūpējušās par jaunās pašvaldībām deleģētās funkcijas izpildi - šā nodokļa administrēšanas realizāciju un iespējām ieņēmumu prognozi izpildīt.

Kas būs tas jaunais, ko piedāvā valdība, lai būtu iespējams precīzāk un detalizētāk spriest par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu? Ir uzteicams, ka Valsts budžeta likuma projekts ir papildināts ar jauniem pielikumiem par iestāžu un resoru rezultatīvajiem rādītājiem, kas nākotnē radīs iespēju izvērtēt līdzekļu izmantošanas lietderību un efektivitāti. Savā ziņā tas mums būs atskaites punkts, lai mēs varētu vērtēt, vai institūcijas, valsts iestādes, resori savu naudu ir tērējuši paredzētajiem mērķiem un vai efektivitāte tiešām ir sasniegta.

Otra pozitīvā iezīme ir tā, ka Valsts budžeta likums ir papildināts ar pielikumu un informāciju par ārvalstu finansiālo līdzdalību dažādu programmu realizācijā. Ir uzskaitītas arī nākotnē iespējamās saistības, realizējot ilgtermiņa projektus, kas jau šobrīd ļauj ieskicēt vienas vai otras nozares vai programmas attīstības perspektīvas.

No budžetu un finansu vadības uzlabošanās viedokļa, budžetu un finansu vadības būtisku uzlabošanos var atzīmēt arī budžetu pavadošo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, kura atsevišķas normas gan būtu diskutējamas. Viena no tām bija, piemēram, Saeimas budžeta neatkarības principa atcelšana, pret ko iebilda Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kā līdzatbildīgā komisija sniedzot savu atzinumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Par pārējiem Valsts budžeta likumu pavadošajiem likumprojektiem. Šos likumprojektus var nosacīti iedalīt vairākās grupās. Daļa no tiem ir saistīti ar budžeta struktūras izmaiņām, ieņēmumu un izdevumu pārnešanu starp pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem, dažādu soda naudu izlietošanas kārtību un tamlīdzīgi. Ir šeit vairākas normas, kuras arī šobrīd varētu varbūt precizēt vai diskutēt, bet tas būtu jau otrā lasījuma jautājums.

Šos likumprojektus - likumu par Uzņēmumu reģistru, par ostām, par aviāciju, par dzelzceļu, par konsulāro reglamentu un vēl citus no paketes - konceptuāli un bez iebildumiem atbalstīja līdzatbildīgās komisijas.

Atbalstīja arī Juridiskā komisija likumprojektu par tiesu varu, lai gan izteica iebildumus pret līdzekļu samazinājumu tiesu institūcijām.

Nākamā grupa skar dažādu pasākumu realizācijas termiņu atlikšanu uz vēlāku laiku. Tie ir likumprojekti, kas izraisīja vislielākās diskusijas. Kā pirmais ir likumprojekts par skolotāju algu palielināšanas termiņa noteikšanu pakāpeniski līdz 2003.gadam. Es domāju, ka šīsdienas skolotāju pikets bija apliecinājums, ka Izglītības likuma pieņemšana otrajā lasījumā vēl izraisīs karstas debates.

Budžeta paketē ir paredzēts izslēgt normu par pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem, tas ir likumprojektā par sociālo palīdzību. Pret to iebilst Sociālo un darba lietu komisija. Šis ir likumprojekts, par kuru, es domāju, arī otrajā lasījumā Saeima diskutēs diezgan detalizēti. Jo - vai ir mērķtiecīgi šādu normu izslēgt pilnībā no likumprojekta? Saprotot šo mūsu budžeta situāciju, varētu piekrist, ka šīs normas finansēšana tiek atlikta uz vēlāku laiku, tomēr tādā vai citādā redakcijā jeb tādu vai citādu normu ietvaros mums ir jādomā par to, kā stimulēt dzimstību Latvijā. Zinot mūsu situāciju ar sociālās apdrošināšanas budžetu, to, kā nākotnē var veidoties darbaspēka atražošana un kā veidot attiecības starp strādājošajiem un pensionāriem, es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi, ārkārtīgi aktuāls.

Ir arī paredzēta izdevumu samazināšana sociālajā sfērā, ir paredzēta bezdarbnieku pabalsta apmēru pārskatīšana un citi soļi.

Par “peldošajiem” likumprojektiem... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iebilda arī pret izmaiņām likumā par sodu izpildi un arī Radio un televīzijas likumā.

Nākamā grupa ir ieņēmumu palielināšanai izstrādātie likumprojekti, kas paredz aplikt ar akcīzes nodokli jaunas preču grupas, tādas kā alus, kafija, alkoholiskie dzērieni. Šie likumprojekti guva konceptuālu atbalstu visās līdzatbildīgajās komisijās.

Gribu uzsvērt, ka vislielākās diskusijas izraisīja valdības piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. No vienas puses, ir paredzēts uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi samazināt par 1%, to nosakot 36% apmērā, un vienlaicīgi ir paredzēts aplikt sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu privātajos pensiju fondos un darba devēju prēmijas par dzīvības un veselības apdrošināšanu. Situācijā, kad no vienas puses mēs cenšamies saglabāt mūsu pensijas reformas pamatus, šī norma, kura tika diskutēta ļoti, ļoti detalizēti iepriekšējos parlamentos. Nedomāju, ka tā būtu tik strauji pārskatāma. Es domāju, ka šis būtu tas likumprojekts, par kuru būtu ļoti uzmanīgi jādiskutē arī nākamajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisija kā līdzatbildīgā ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai izstrādāt šim likumprojektam alternatīvu likumprojektu, kurš paredzētu tikai sociālās apdrošināšanas likmju samazināšanu. Taču šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstu neguva. Paralēli tiešajām, ar likumprojektu saistītajām normām ir arī priekšlikumi par atsevišķu normu sakārtošanu atsevišķos likumos. Tas vai nu veicinātu maksāšanas disciplīnu, vai precīzāk noteiktu vienas vai otras institūcijas atbildību.

“Peldošo” likumu paketē ir kopumā 32 likumprojekti, no tiem četri ir pilnīgi jauni vai tajos ir jaunas redakcijas. Pievienojot šos likumus Valsts budžeta likuma projekta paketei (es domāju tos, kuriem ir jaunas redakcijas un kurus parasti skata divos lasījumos), rodas precedents, ka būtiskus, nozares reklāmu skarošus likumprojektus pievieno paketei un tādējādi sašaurina iespēju diskutēt parlamentā. Un šajā sakarā es gribētu norādīt, ka tādējādi rodas arī zināmas pretrunas ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”, kas nosaka, ka pievienot budžeta paketei var tikai tos likumus, kas nosaka ieņēmumu daļu un kas tātad ir vērsti vai nu palielināšanas, vai samazināšanas virzienā.

Jāatzīst, ka šobrīd Valsts budžeta likumu pavadošā likumprojektu pakete ir orientēta uz jostu savilkšanas principu. Taču ir arī atsevišķi izņēmumi - kā jau šeit minēju, nekustamā īpašuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šie likumprojekti skar uzņēmējdarbības veicināšanas aspektu. Vēl vairāk. Ir ierosināts pārskatīt vai atcelt atsevišķas normas, kas skar iespēju maksāt vai pagarināt vecos (es pasvītroju - vecos!) nodokļu parādus. Nerisina aktuālus nodokļu maksāšanas kārtības vai disciplīnas uzlabošanas jautājumus un nerosina uzņēmumus pārstrukturizēt ražošanu, drīzāk saglabā pašreizējo principu: ja reiz esi bedrē, tad tev tur arī jāpaliek. Domāju, ka šobrīd parlamentam ir unikāla izdevība - visi būtiskākie uzņēmējdarbību skarošie nodokļu likumi ir atvērti, un šobrīd būtu jāizmanto izdevība iestrādāt attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumus, kuri kaut nedaudz varētu veicināt, stimulēt ražošanas tālāku veiksmīgu attīstību.

Cienījamie deputāti! Es ļoti, ļoti centos ieskicēt tās problēmas, es akcentēju tikai pašas galvenās problēmas, kuras mēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un kuras arī jūs, citas līdzatbildīgās komisijas, norādījāt, izskatot likumprojektu, kad tas tika gatavots pirmajam lasījumam. Ja mēs runātu detalizētāk, debates būtu krietni ilgākas, bet es zinu, ka arī jūs gribat izteikt savu viedokli, jo parlamentam būs jāuzņemas liela atbildība.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopumā izvērtēja visu likumprojektu paketi, izvērtēja likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam” un atbalstīja to izskatīšanu pirmajā lasījumā, un vienlaikus lūdz visiem likumprojektiem noteikt steidzamību. Lūdzu jūs arī atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saskaņā ar procedūru mums tagad jālemj par to, lai noteiktu par steidzamiem budžetu un to pavadošos likumprojektus. Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 12. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1999.gadā””. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1999.gadā””. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 12, atturas - 16. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Par akcīzes nodokli alum”. “Par” vai “pret” neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par akcīzes nodokli alum”. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 15. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 17, atturas - 13. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 11. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - 8. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 19, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 19, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 7. Steidzamība atzīta.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 12, atturas - 10. Steidzamība atzīta.

Nākamais ir likumprojekts “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Lūdzu! Pret steidzamību runāt vēlas deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Šoreiz es runāšu kā deputāte. Es izteikšu savu viedokli jau minētā argumenta dēļ. Šis likumprojekts ir rakstīts pilnīgi jaunā redakcijā, kas skar pietiekoši jutīgu sociālo jautājumu, tas ir, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējas. Tas skar bezdarbnieku loku un arī šā pabalsta apmēru. Es domāju, ka tas Saeimai būtu pietiekoši rūpīgi jāizdiskutē, un tāpēc es ierosinu noņemt steidzamību. Mēs varam paspēt izskatīt šo likumprojektu atbilstoši mūsu budžeta izskatīšanas grafikam trijos lasījumos. Un tāpēc es lūdzu jūs balsot pret steidzamību, neskatoties uz to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 54, atturas - 35. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 3. Steidzamība ir atzīta.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 18. Steidzamība ir atzīta.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 21, atturas - 9. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 15. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - 15. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 17. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 11, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākošais likumprojekts - “Valsts meža dienesta likums”.

Runāt vēlas Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

Jūs runāsiet “pret” vai “par”? Pret! Lūdzu!

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies cienījamais Prezidij! Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt pret steidzamību, jo mani pārsteidz vismaz pēdējo triju mēnešu laikā steidzamības kārtā pieņemtie projekti. It sevišķi mums ir negatīva pieredze ar Valsts pensiju likumu, kura pieņemšanas steidzamība pašreiz noveda pie referenduma.

Starp citu, likuma “Par valsts mežu apsaimniekošanu un izmantošanu” 6.pantā ir noteikts, ka Saeimas kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā ir tāda, ka Saeima nosaka vienotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas galvenos virzienus. Arī Zemkopības ministrija Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros pie fau (?) projekta strādā. Tur tika noteikts, ka Saeimā vispirms ir jāapstiprina šī meža izmantošanas koncepcija, tad ir jāapstiprina “jumta” likums un tad ir jāstrādā pie 30 dažādiem normatīvajiem aktiem. Diemžēl šī loģiskā secība netiek ievērota un pašreiz, izrauti no kopējā konteksta, tiek pieņemti atsevišķi likumi. Taču ne tikai likumi vien, jo jau tiek dibināta valsts akciju sabiedrība “Latvijas meži”, kurā atkal kārtējo reizi parādās politisko partiju interešu kopa, jau tiek ievēlēti vai iecelti politisko partiju pilnvarnieki. Tādējādi es uzskatu un arī mūsu partija uzskata, ka pašreiz budžetā nepamatoti ienākumu daļā ir iekļauta 7,9 miljonu liela summa, kas paredzēta kā ienākums no šīs akciju sabiedrības. Tādēļ, pirms jūs pašreiz runājat un domājat par steidzamību, vispirms pārdomājiet, vai nevajadzētu arī šo ļoti svarīgo valsts ekonomikas jautājumu izskatīt normālā, loģiskā secībā, kad Saeimā būs apstiprināta mežu politika.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt un domāt “par” steidzamību neviens vairs nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Valsts meža dienesta likums”! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 53, atturas - 37. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”. “Pret” steidzamību vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Aizpagājušajā sēdē, pirms jūs nolēmāt novirzīt komisijām Izglītības likumu nolūkā mainīt 23.panta otro daļu, kura paredz (citēju): “Pedagogam ar zemāku profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām”, es no šīs pašas tribīnes atgādināju valdošās koalīcijas deputātiem viņu pirmsvēlēšanu solījumus un aicināju neskart šo likuma normu. Diemžēl vairākums nobalsoja “par”. Tātad faktiski jūs atkal neplānojat būtiski palielināt skolotāju algas un likuma izpildi gribat atlikt, novilcināt līdz 2002.gadam.

Kā jums ir zināms, pēdējā reālā algas palielināšana 3 - 4 lati par likmi skolotājiem notika 1996.gadā. Pieskaitiet klāt inflāciju un jūs sapratīsiet, ka tautas skolotājs ir viens no nabagākajiem cilvēkiem valstī. Viņš ir tiešā nozīmē pazemināts. Kurš man var paskaidrot, kāpēc vidējā alga valstī ir Ls 142, 91, bet skolotāja vidējā alga par vienu likmi ir Ls 65,91? Kurš par to atbild? Neviens! Man liekas, ka mūsu valstī vispār neviens ne par ko neatbild, tāpēc arī ir izaudzis tas, kas ir izaudzis.

Piemēram, skolotājai Sarmītei Grīviņai no Ventspils rajona Puzes pamatskolas ir augstākā izglītība un 14 gadu liels pedagoģiskais stāžs. Viņa pasniedz 26 stundas (atgādinu, ka viena likme ir 21 stunda). Vēl viņa strādā 0,42 likmes par pagarinātās dienas grupas audzinātāju un pulciņa vadītāju. Uz rokas viņa saņem 96,6 latus. Par dzīvokli un komunālajiem maksājumiem mēnesī viņai aiziet ap 50 latiem, tātad uz rokas viņai un viņas diviem bērniem visam pārējam - ēdināšanai, saimniecības precēm un tā tālāk, atliek tikai 46,5 lati.

Vēl viens konkrēts piemērs. Skolotājas Lienītes Čāčinas (no tās pašas skolas) ģimenē arī ir divi bērni. Arī viņai ir augstākā izglītība un 29 stundu slodze, arī viņa vada pulciņu. Uz rokas viņa saņem 86 latus 85 santīmus. Tātad, lai apmaksātu komunālos maksājumus - par dzīvokli, par bērnudārzu -, tiek iztērēti gandrīz 64 lati, bet dzīvošanai atliek 22 lati 92 santīmi. Vai šie cilvēki var pilnvērtīgi dzīvot? Nē! Viņi knapi izdzīvo, bet skolotājiem taču vajag ne tikai paēst, bet arī teātri apmeklēt, uz muzeju aizbraukt.

Diemžēl skolotājs mūsu valstī ir novests līdz nožēlojamam stāvoklim. Man ir kauns, bet jums, cienījamie deputāti? Senjūdu zintnieks Maimonīds teicis: “Ja cilvēks nepamatoti ir nodarījis pāri citam cilvēkam, viņam ir jālūdz piedošana. Ja viņš nepiedod, vēlreiz jālūdz piedošana. Arī trešo reizi ir jālūdz piedošana, bet, ja nepiedod, tad vainīgs ir pats cietušais.” Bet viņš ir teicis arī tā: “Ja cilvēks ir nodarījis pāri skolotājam, tad ir neskaitāmas reizes jālūdz piedošana.” Es domāju, ka ... (Aizver muti!) Es domāju, ka mums šobrīd ir jālūdz piedošana skolotājiem.

Mūsu pienākums ir nodrošināt Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi. Skolotāju algas palielinājumam ir jāatrod trūkstošie 28 miljoni, 6,24 miljoni it kā ir atrasti. Tātad paliek vēl 22 miljoni. Kur tos ņemt? Mūsu vidū taču ir ekonomikas profesors, finansisti, ekonomisti, valstsvīri un valstssievas. Es domāju, ka jāsaliek galvas kopā...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, bet jūsu debatēm paredzētais laiks ir beidzies.

J.Pliners. Ļoti žēl, bet es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Savukārt es aicinu jūs par “mutes aizvēršanu” runāt citā vietā, nevis no Saeimas tribīnes! Paldies.

“Par” steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 33, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. “Par” vai “pret” steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 21, atturas - 13. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 14, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 32, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi “Likumā par ostām””. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! “Pret” vēlas runāt deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu šo likumprojektu nesteidzināt, ņemot vērā to, ka pašlaik tā kļūda ir atrasta, un visi arī piekrīt, ka kļūda ir jālabo, taču tāpēc nav jārīkojas steigā. Nav jāsteidzas taisīt kļūdas, it sevišķi tad, ja zinām, ka tās ir kļūdas.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu!... Atvainojiet! “Par” likumprojekta atzīšanu par steidzamu runās Anatolijs Gorbunovs - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Tātad šie labojumi ir par nodevām ostās. Tos ir iesniegusi Finansu ministrija, un ir pilnīgi saprotama finansu ministra vēlme sakārtot lietas, kuras saistītas ar nodevām, ar maksājumiem, it sevišķi tagad, kad izskatām budžeta jautājumus. Valdība konceptuāli to ir atbalstījusi.

Par lietas būtību. Tātad ostās vispār var būt valsts nodevas, pašvaldību nodevas un ostu maksājumi. Protams, šie nosaukumi dažādās valstīs ir dažādi, bet to būtība ir šāda.

Līdz šim bāku nodevu un loču nodevu saņēma tieši Jūras administrācija. Šī nodeva nekādā veidā negāja cauri valsts budžetam. Finansu ministrija ierosināja bāku nodevu padarīt par valsts nodevu un tādējādi ieskaitīt valsts budžetā. Vispār bāku nodeva ostās tiešām var būt valsts nodeva. Un vēl var būt ledus nodeva. Jāsaka, ka pēc būtības šī bāku nodeva tālāk ir izmantojama, lai finansētu Jūras administrāciju, kas pilda patiešām valsts funkcijas, tas ir, veic kontroli, rūpējas par drošību un visām pārējām lietām, izdara sertifikāciju un vēl daudzas citas valsts funkcijas.

Taču šī atšķirība būs tāda, ka šo naudu Jūras administrācija saņems caur budžetu, tā šādā veidā tiks arī kontrolēta no budžeta izlietošanas viedokļa. Es domāju, ka valdība atbalstīs šo principu, jo tas ir loģisks.

Par tām iebildēm. Diemžēl, jā, tas tā ir, ka mēs nevarējām īsā laikā precīzi noteikt Jūras administrācijas izmaksas, jo tai ir jāveic daudzas funkcijas. Tās konceptuāli tika izlemtas Ostas padomē un dažas no tām tiks arī atbalstītas, ka tās tiek nodotas ostām. Līdz ar to tādas Jūras administrācijas izmaksas kā bāku nodeva nav iekļauta nedz budžeta ieņēmumos, nedz arī tālāk kā izdevumi Jūras administrācijai. Tā nav iekļauta izdevumos. Tāda ir tā problēma, bet šis apstāklis nekādā gadījumā netraucē šo jautājumu lemt pēc būtības, lai otrajā lasījumā tiešām šos 2,3 vai 2,1 miljonu ieliktu gan ieņēmumos kā bāku nodevu, gan arī kā izdevumus Jūras administrācijas finansēšanai. Tāpēc es domāju, ka tas nevarētu būt galvenais iemesls, lai to neskatītu tāpat kā visus pārējos likumprojektus, kurus ir iesniegusi Finansu ministrija. Es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais likumprojekts - “Par akcīzes nodokli”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par akcīzes nodokli”! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam”. “Pret” steidzamību vēlas runāt deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Par steidzamību šoreiz var balsot tikai vienā gadījumā - ja pēc tam izrādās, ka likumā par budžetu jāizdara labojumi, pēc šā likuma pieņemšanas valdība atkāpjas pati. Ja likums pēc tam darbojas līdz gada beigām bez kādiem grozījumiem, tad steidzamība ir atzīstama, jo šodien mēs paši redzam, cik daudz kļūdu būs šajā likumā, tāpēc vienlaikus runāt par kļūdām un par steidzamību, man liekas, ir briesmīgi.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību runās deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Kārtības rullis nosaka, ka Budžeta likumprojektu parasti izskata divos lasījumos un par lasījumiem diskusiju vispār nav. Kāpēc mēs lūdzam steidzamību? Steidzamība nepieciešama, lai mēs varētu plānot un noteikt gan priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī precīzi noteikt otrā lasījuma termiņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam”! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Saskaņā ar mūsu procedūru sākam debates par Budžeta likumprojektu un ar budžetu saistītajiem likumprojektiem. Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Jūsu ekselence! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Ir 1999.gada 21.oktobris. Latvijas valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts aizvakar bija 22 miljoni 693 tūkstoši latu, fiskālais deficīts - 93 miljoni 168 tūkstoši latu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālais deficīts - 60 miljoni 998 tūkstoši latu. Valsts parāds deviņu mēnešu laikā ir palielinājies par 95 miljoniem 915 tūkstošiem latu. Saeimai ir iesniegts valsts budžets 2000.gadam, tas ir iesniegts likumā noteiktajā termiņā, un jums ir visas iespējas to savlaicīgi pieņemt, veicinot valsts ekonomikas stabilitāti un labojot vienu otru iepriekš izdarītu kļūdu.

Taču ir vēl kāds zīmīgs notikums. Šonedēļ aprit simts dienas, kopš Latvijā ir izveidota un strādā labēja koalīcijas valdība. Demokrātiskās valstīs šīs simts dienas ir pieņemts uzskatīt par saudzēšanas periodu, kuru laikā opozīcijas politiķi, komentētāji un žurnālisti cenšas lieki nekritizēt ministrus, ļaujot tiem strādāt un ar darbiem pierādīt savu atbilstību ieņemamajiem krēsliem. Taču Latvijā politiskā attīstība ir tik strauja, ka acīmredzot mēs to vēl nevaram atļauties. Tāpēc es gribu pateikties visiem tiem, kuri jau no pirmās dienas lika Ministru prezidentam un arī ministriem saprast, ka šī ir pavisam cita valdība un arī prasības, ko sabiedrība izvirza šai valdībai, ir pavisam citas. Jau ar pirmo dienu no valdības tiek prasīta skaidrība, noteiktība, atklātība, spēja diskutēt, izskaidrot un pārliecināt.

Latvijas sabiedrība aizvien aktīvāk vēlas būt iesaistīta lēmumu pieņemšanā, aizvien drošāk piedalās savas nākotnes veidošanā un aizstāv savas neapstrīdamās tiesības tikt uzklausītai. Un tā ir optimistiska tendence. Cilvēki ir sapratuši, ka uzlabojumi jebkurā jomā kļūst patiesi neatgriezeniski tikai tad, ja tajos ieguldīta personiska, ieinteresēta attieksme. Es domāju - un jūs man piekritīsiet -, ka tik piesātinātas simts dienas Latvija nebija pieredzējusi gadiem ilgi. Ir uzjundītas vairākas sāpīgas, nepatīkamas tēmas, par kurām politiķi iepriekš centās nerunāt, bet sabiedrība - nedomāt. Runa ir par brūkošām skolām un zemām skolotāju algām, par vardarbību pret bērniem un žurnālistu lomu sabiedrībā, par kontrabandistu piesedzējiem un algotiem slepkavām, par privatizācijas aizkulisēm un viltotiem augstskolu diplomiem, par bankrotējošām fabrikām un Latvijas dzelzceļu, par neizlēmīgām pašvaldībām un apņēmības pilnu pensionāru Inčukalnā.

Ikviens aktuālais jautājums ir veicinājis jauna dialoga veidošanos starp valdību un sabiedrību. Mēs vēl arvien tikai mācāmies izmantot demokrātijas instrumentu un pamazām apjaušam, ko tas maksā un ko spēj dot. Mēs mācāmies arī no savām kļūdām.

Viens no šādiem demokrātijas instrumentiem ir referendums. Sabiedrības interesi par šīs valdības darbu izmantoja parlamenta opozīcija, ierosinot tautas nobalsošanu, lai panāktu Pensiju likuma grozījumu atcelšanu, to grozījumu atcelšanu, kuru mērķis bija apturēt sociālā budžeta sagraušanu.

Es salīdzināšu pensiju sistēmu ar hidroelektrostacijas darbu. Aizsprosta izveidotā krātuve ir sociālais budžets, kas tiek papildināts ar nodokļu maksātāju naudu. Pagājušajā gadā, grozot Pensiju likumu, tika parautas vaļā slūžas. Likuma norma, kas ļāva strādājošajiem pensionāriem pārrēķināt savu pensiju no jauna, izraisīja grūti prognozējamu izmaksu pieaugumu bez atbilstoša sociālā nodokļa iemaksu pieauguma. Ūdens līmenis sāka strauji kristies, faktiski nosusinot pirms pāris gadiem izveidoto rezervi. Šobrīd sociālā budžeta deficīts ik mēnesi pieaug par 5,36 miljoniem latu. Ja šī tendence saglabātos un nekas netiktu darīts, piecu gadu laikā iztrūkums sasniegtu 300 miljonus latu. Tā ir nauda, kas būtu jāaizņemas, bet agri vai vēlu jāatdod. Lai jūs saprastu, cik absurda ir šāda situācija, iedomājieties hidroelektrostaciju, kuras darbībai cisternās tiek vests ūdens, kas pirkts ārzemēs. Tā tas diemžēl ir. Pensijas tiek maksātas, ārzemēs pārdodot valsts vērtspapīrus. Summas, kas tiek zaudētas šajā procesā, ir milzīgas. Tikai procentos vien mums nākas maksāt vairākus miljonus mēnesī. Pensiju izmaksas mums prasa vienu miljonu dienā. Noapaļojot - vienu miljonu dienā! Pat tad, ja taupības nolūkos mēs rīt likvidētu Ministru kabinetu un Saeima pašatlaistos, neizdodot vairs ne santīma šo abu iestāžu uzturēšanai, par ietaupīto naudu mēs varētu maksāt pensijas labi ja 9 dienas gadā. Un šobrīd to ir sapratuši daudzi.

Sociāldemokrātu ierosinātais referendums neko neatrisinās un naudu nevienam neiedos. Gan pie viena, gan pie otra referenduma iznākuma rezultāts būs viens un tas pats - būs iztērēta nauda, iztērēts laiks un saglabāsies tā pati spiedīgā vajadzība sākt domāt, ko darīt tālāk. Laiks rit, un sociālā budžeta stāvoklis kļūst smagāks ar katru dienu. Mēs nevaram stāvēt un gaidīt, kad uznākušais lietus piepildīs iztukšoto ūdens krātuvi. Te nepalīdzēs arī krāšņas runas, ne plakāti vai ielu gājieni.

Lai nodrošinātu šīs sistēmas stabilu darbību, vispirms ir jāsalabo slūžas, tāpēc atļaušos apgalvot, ka, lai gan mēs esam zaudējuši laiku un līdzekļus, diskusija par Pensiju likuma grozījumiem ir bijusi auglīga. Tā likusi vēlreiz izsvērt visas iespējas, pārdomāt finansiālo prognožu pamatotību un saprast atbildību, ko uzņemas politiķi. Pensiju sistēmas sakārtošana ir atzīta par problēmu numur viens. No tās vairs nav iespējams izvairīties ne šai valdībai, ne arī jebkurai citai, kas nāktu tās vietā.

Mēs esam nonākuši barjeras priekšā. Šī barjera ir 2000.gada budžets. Budžets, kas iezīmēs Latvijas ienākšanu jaunā gadsimtā. Šī barjera ir augsta, taču mums jāspēj paskatīties tai pāri un ieraudzīt mērķi. Mēs vairs nevaram atļauties domāt tikai par šodienas ienākumu un izdevumu saskaņošanu. Mums ir vajadzīgs moderns, uz nākotni vērsts budžets, kas stimulētu valsts attīstību tajā virzienā, kādā mēs visi to vēlamies. Tas, kā valdība rīkojas ar valsts līdzekļiem šogad, var būtiski ietekmēt stāvokli arī pēc 10 un 20 gadiem, bet neprasmīgas rīcības sekas būs jūtamas jau pēc gada.

Valdībai pārmet rīcības straujumu. Atskatoties uz šajās 100 dienās padarīto, man ir jāatzīst - patiesībā vajadzēja rīkoties vēl apņēmīgāk. Politiskā inerce un likumā noteiktie budžeta iesniegšanas termiņi neļāva piepildīt visas ieceres, taču vairāki jauninājumi ir redzami jau tagad.

Pirmkārt. Par 4 miljoniem ir samazināti izdevumi valsts aparāta uzturēšanai, un tas nav tikai taupības režīma diktēts piespiedu solis. Stimulējot algu fonda samazināšanu, ministrijām tiek dota iespēja ne vien pārskatīt nevajadzīgi izplūdušo darbinieku skaitu, bet arī izkustināt dažu labu aizsēdējušos ierēdni. Vienlaicīgi ir uzsākta dienesta automašīnu un kabineta iekārtojuma pamatotības pārbaude. Mēs nevaram pieļaut, ka valsts nauda tiek iztērēta ekskluzīviem sēdekļu pārvalkiem un kompaktdisku atskaņotājiem. Ierēdņiem nāksies atteikties no ierastās greznības vai arī maksāt par to no savas kabatas.

Otrkārt. Ir uzsākta precīza valsts finansiālo saistību uzskaite. Mēs nevaram plānot un virzīt valsts attīstību, nesaņemot pilnīgi skaidru priekšstatu par to, kas kam ir parādā un cik. Neskaidrība šajos jautājumos ne tikai apdraud konkrēto iestāžu finansējumu, bet diemžēl kalpo arī par augsni veiklu mahinatoru neparedzamajam fantāzijas lidojumam. Naudai, kas pieder valstij, ir jāatrodas stingrā uzskaitē, un ir tikai jābrīnās, cik grūti ir panākt šādas normas ieviešanu.

Treškārt. Ir nodrošināta stingrāka starptautisko institūciju finansēto projektu izlietoto līdzekļu uzskaite. Mēs saņemam aizvien lielāku un daudzveidīgāku starptautisko atbalstu, kas stimulē attīstību praktiski visās valsts darbības sfērās, taču ne vienmēr šie līdzekļi ir iztērēti, panākot maksimālo ieguvumu, un iemesls tam bieži vien ir nepietiekamā kontrole.

Ceturtkārt. Ir noteikta valsts iestāžu iekasēto maksu un nodevu iekļaušana kopējā budžetā.

Piektkārt. Valsts budžeta deficīts vairs netiks “lāpīts” ar privatizācijas procesā iegūstamajiem līdzekļiem.

Sestkārt. Budžetā paredzēts par 40 miljoniem palielināt ieņēmumus, uzlabojot nodokļu iekasēšanu un samazinot kontrabandas apjomus. Tā ir norma, kas piespiedīs valdību pāriet no tradicionālajiem solījumiem pie daudz konkrētākiem darbiem.

Septītkārt. Iesniedzot budžeta projektu, ir paredzēts samazināt nodokļus, kas skar ražošanu. Te es varu piekrist Ivaram Godmanim: “Ja mēs gribam panākt būtiskas izmaiņas valsts ekonomikā, brīdī, kad iet slikti, mums ir jāsamazina nodokļi un jāļauj izslieties ražotājiem.”

Astotkārt. Mēs esam uzsākuši pakāpenisku un plānotu budžeta deficīta samazināšanu, panākot maksimāli drīzu pāreju uz sabalansētu budžetu. Mēs to varējām izdarīt 1997.gadā, mums tas ir jāvar arī 2001.gadā. 2001.gada budžetam ir jābūt sabalansētam, un darbs pie šā budžeta izstrādes tiks uzsākts jau februārī.

Mums ir vajadzīgs budžets, kas ļautu izrauties no bīstami ieilgušās stagnatīvās un bezcerīgās bedres, bet to nav iespējams izdarīt, mēģinot rāpties uz visām pusēm vienlaicīgi. Ir jānosaka precīzas, skaidras un pamatotas prioritātes. Viena no šā budžeta prioritātēm ir labvēlīga klimata radīšana uzņēmējdarbības attīstīšanai jau nākamajā gadā. Otra prioritāte ir valsts drošības garantijas nākotnē.

Runājot par drošību, mēs pirmām kārtām domājam par divām stratēģiski vienlīdz svarīgām jomām, kurām vienīgajām ir piešķirts papildu finansējums 2000.gada budžetā, - tā ir aizsardzība un izglītība. Latvija ir maza valsts, un mūsu neatkarība ir vistiešākajā veidā atkarīga no tā, cik precīzi mēs spēsim iekļauties reģionālajās un globālajās drošības struktūrās.

Pamazām aiziet nebūtībā tie laiki, kad pasaule tika dalīta ietekmes zonās un kad nokļūšana kādā no tām nozīmēja lielāku vai mazāku drošību līdz nākamajai pārdalīšanai. Mēs vairs nevēlamies kļūt par apsargājamu objektu stratēģiski svarīgā kartes punktā. Mēs saprotam, ka kopīgai drošībai daudz vairāk dod līdzvērtīga sadarbība. Tieši tāpēc Latvija izmanto katru iespēju, lai piedalītos miera uzturēšanas akcijās tajos krīzes reģionos, kas kļuvuši par dramatisku pārbaudījumu demokrātiskās pasaules spējai nosargāt cilvēcību un mieru.

Vēsturiskā pieredze un šodienas problēmas, veidojot jauna veida kaimiņattiecības ar Krieviju, neļauj mums, rokas klēpī salikušiem, gaidīt, kad notiks politiska rakstura pārmaiņas kaimiņos vai arī labklājības līmeņa celšanās pašu valstī. Tieši tāpēc Latvija jau konsekventi realizē finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai, pakāpeniski ieviešot mūsdienīgu bruņojumu, armijas uzbūvi un apmācības metodes, kas ļaus iekļauties NATO izveidotajās struktūrās. Taču palielināts finansējums nebūt nenozīmē neapdomīgus, nepamatotus un izšķērdīgus pirkumus.

Latvijas armijas kaujas spējas nekad nenoteiks lielgabalu un tanku skaits. Mūsu mērķis nav padarīt Latviju par novecojušas kara tehnikas muzeju. Nosacīti runājot, lai nosargātu Latviju, mums ir jāpērk datori, jāpērk moderna izglītība mūsu virsniekiem un karavīriem. Mūsdienu bruņotajos konfliktos uzvaru jau šodien nenosaka vis sprāgstvielu kilotonnas, bet gan informācija, zināšanas un organizācija.

Valdība savā deklarācijā ir noteikusi mērķi - ieviest sociālās aizsardzības principu un likvidēt plaisu starp sabiedrību un armiju, kas ir vēl viena padomju iekārtas palieka. Jo ātrāk un pārliecinošāk mums tas izdosies, jo lielāks sabiedrības atbalsts būs sagaidāms arī Latvijas dalībai NATO.

Taču izglītība ir drošības garantija ne tikai militārajā nozīmē. Dodot šodien labu izglītību jauniešiem, mēs varam daudz efektīvāk nosargāt valsts neatkarību visās jomās: ekonomikā, politikā un kultūrā. Pasaulē ir strauji un būtiski mainījušās ekonomiskās attiecības. Pēdējo desmit, divdesmit gadu laikā pamazām izzūd priekšstats par nacionālo biznesu. Lielo starptautisko korporāciju ražotnes atrodas visdažādākajās pasaules malās, un vajadzības gadījumā tās var strauji mainīt atrašanās vietu, izvēloties optimālāko un izdevīgāko variantu. Šo uzņēmumu vadībā strādā cilvēki, kuru vērtību nosaka viņu izglītība un talants, nevis ādas krāsa vai tautība.

Savukārt paša uzņēmuma galvenā vērtība jau sen vairs nav īpašumi un ražošanas līdzekļi, bet gan tajā strādājošie cilvēki, viņu zināšanas un savstarpējā darba organizācija. Mēs nevaram atgriezties pašizolācijā un plānveida ekonomikas apstākļos. Mums ir jāpieņem jaunie spēles noteikumi un jāizmanto tie, gūstot maksimālu labumu.

Jaunajos darba tirgus apstākļos Latvijai ir nepieciešama kvalitatīvi jauna augstākā izglītība, kas reāli konkurētu pasaules tirgū. Es esmu pārliecināts, ka to ir iespējams panākt, vienīgi palielinot valsts finansējumu izglītībai - palielinot un mainot tā piešķiršanas kārtību, izveidojot savstarpējas atbildības pilnu studiju kreditēšanas sistēmu.

Mums jau tagad ir jāsaprot, ka bezmaksas izglītības nav un ka tāda nekad nav bijusi. Par studijām tā saucamajās budžeta grupās maksā valsts. Pārliecība, ka šī izglītība tiek iegūta par velti, neveicina nedz studentu, nedz pasniedzēju tiesību ievērošanu. Situācijas novērtējums liecina, ka jau šobrīd mazāk nekā puse no studentiem - 44% mācās augstskolu budžeta grupās. Šo privilēģiju viņi iegūst par to, ka iestāšanās eksāmenus nokārtojuši veiksmīgāk nekā citi studētgribošie. Jaunās studiju kreditēšanas sistēmas mērķis ir panākt, lai valsts finansējums katram konkrētajam studentam pienāktos personīgi un būtu atkarīgs ne tikai no iestāšanās rezultātiem, bet daudz vairāk no tā, kā augstskola tiek pabeigta. Tas būtu finansējums, kas atkarīgs no reālā darba. Mums ir vajadzīgi izglītoti jaunieši, bet tirgus apstākļos vajadzība diktē savus noteikumus.

Deklaratīvi piešķirtās tiesības vien neko negarantē. Tāda ir mūsu pārliecība, un ar to mēs atšķiramies no valdības, kuru būtu izveidojušas kreisi noskaņotās partijas.

Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jādod ne tikai tiesības, bet arī iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību. Valdība ir apņēmusies izstrādāt šīs sistēmas modeli līdz nākamā gada pavasarim, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu viedokli. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka tā ieviešana būs jāveic pakāpeniski piecu, sešu gadu laikā, neskarot šobrīd studējošos.

Kādēļ mēs visu to darām? Kādēļ Latvijai ir nepieciešama stabila, ilgtspējīga politiskā attīstība? Kādēļ, pārvarot ikdienas grūtības, nesaprašanos un principiālas domstarpības, mums tomēr ir nepieciešams vienoties par kopīgu mērķi?

Pirms desmit gadiem, ejot uz barikādēm, mums bija skaidrs - kādēļ. Ne jau tādēļ, lai nemirtu badā. Mēs arī toreiz nemirām badā. Mums arī toreiz, izstāvot ierasto rindu pēc desai līdzīga priekšmeta, saņemot naudai līdzīgus rubļus un izlasot avīzē patiesībai līdzīgas ziņas, neklājās slikti. Dzīvei līdzīgs surogāts mēdz būt patīkamāks par īstenību. Sevišķi tiem, kuri šo sistēmu prata izmantot,- laikā iestāties partijā, laikā pieklauvēt pie vajadzīgajām durvīm, dzīvot valsts vasarnīcās, braukt ar valsts mašīnām un ēst slēgta tipa ēdnīcās, maksājot īpaša parauga cenu.

Ir cilvēki, kuri joprojām izjūt nostalģiju pēc šā lētuma. Ir deputāti, kas pieprasa pazemināt cenas Saeimas ēdnīcā. Cilvēkiem vispār ir raksturīga nepiepildāma vēlme atgriezties bērnībā. Un, jo ilgāks paiet laiks, jo vairāk atceramies vecāku pirktās konfektes, pamazām aizmirstot kautiņos iegūtos zilumus un nobrāzumus.

Taču pagātne ir aizgājusi neatgriezeniski. Mums nav atpakaļceļa. Mēs nevaram atgriezties tur, no kurienes esam aizgājuši. Šādas vietas vienkārši vairs nav nedz bijušās PSRS teritorijā, nedz arī kur citur pasaulē. Mēs nevaram atgriezties un arī neatgriezīsimies izlaupītajā, nomocītajā un diemžēl arī asiņaina kara plosītajā Krievijā. Mēs varam tikai ar līdzjūtību paskatīties atpakaļ un pateikt: “Nē!”

Taču tikpat lielā mērā mēs nevaram raudzīties uz pārtikušajām Ziemeļeiropas valstīm, uzskatot, ka Zviedrijas vai Dānijas sociālismu ir iespējams atdarināt.

Mēs, protams, būtu priecīgi, ja varētu tā dzīvot, bet to, ko Skandināvijas valstis izdarīja 50. - 60. gados, nav iespējams atkārtot. Tāds sociālisms un tādā veidā bija iespējams tajā vietā un tajā laikā, kur tas radās.

Sociālisms ir brīnišķīga atbilde uz jautājumu, ko darīt ar lieku naudu. Taču vismazāk tas ir paņēmiens, ar ko šo naudu ir iespējams nopelnīt.

Ja mēs gribam pelnīt, mums ir jāiemācās nostāties pašiem uz savām kājām un jāiemāca to darīt arī saviem bērniem. Mēs nevaram iezīmēt skaitļu tabulā, kā izdomāt labklājības līmeni, un uzskatīt, ka līdz ar to būs garantēta tautas labklājība. Nav tādas vietas - par labklājību! To nav iespējams sasniegt, bet, to sasniegušam, atlaisties krēslā un baudīt. Labklājība ir smags darbs, nemitīga virzība uz priekšu, nepagurstoša sevis pilnveidošana un mācīšanās.

Mēs esam sagaidījuši vislabvēlīgāko attieksmi no Eiropas Savienības. Latvijas iekļaušanās Eiropas valstu saimē ir kļuvusi reālāka nekā jebkad agrāk. Mums ir vēlreiz godīgi jāizvērtē tie ieguvumi un zaudējumi, tās pārmaiņas un stimuli, ko Latvijai dos šā ārpolitiskā mērķa sasniegšana. Zaudējumi būs milzīgi. Mēs zaudēsim ierastos padomju standartus un ierasto mazā tirgus apjomu. Mēs zaudēsim nedrošību un nestabilitāti. Mēs zaudēsim ierastos pēcpadomju republikas mazvērtības kompleksus un vienu otru iekšpolitisku neirozi. Tas, ko mēs iegūsim un izjutīsim pirmām kārtām, būs jaunu mērogu un jaunu standartu piedāvātais iespēju plašums ekonomikā, izglītībā un kultūras dzīvē. Arī pensiju sistēmas sakārtošanā. Eiropas Savienība ir lielisks sociālo garantiju sistēmas paraugs, kas spēj pastāvēt, pateicoties savam mērogam. Tā ir stabilitāte, ko Latvija ar savu mazo ekonomiku viena pati vēl ilgi nespētu sasniegt.

Latvijas valsts budžeta apjoms ir biedējoši mazs. Rēķinoties tikai ar savām finansu iespējām, mēs nespētu nostāties pretī pat vienai starptautiskajai narkobiznesa organizācijai, kuras rīcībā ir ievērojami lielāki līdzekļi. Tikai sadarbība un līdzekļu koordinācija starpvalstu līmenī spēj garantēt Latvijas iedzīvotāju drošību. Taču mums jau tagad ir jāsaprot ne tikai tas, kāpēc Eiropas Savienība ir nepieciešama Latvijai, bet arī tas, kāpēc mēs esam nepieciešami Eiropai. Ko mēs varam un ko gribam dot.

Mums jāatmet iedoma, ka iestāšanās Eiropas Savienībā vienā mirklī automātiski atrisinātu visas pašu radītās problēmas. Šāda attieksme atgādina kādu stāstu par vīru, kas apmeklē ārstu pirms operācijas un saka: “Dakter, vai pēc operācijas es varēšu spēlēt futbolu?” - “Jā, jā, pēc mēneša.” - “Dakter, vai pēc operācijas es varēšu spēlēt vijoli?” - “Jā, otrā dienā.” - “Paldies dakter, es visu mūžu esmu gribējis iemācīties spēlēt vijoli.”

Eiropas Savienība mums dod milzīgas iespējas, taču neviens mūsu vietā vijoli spēlēt neiemācīsies.

Eiropā sasniegtais dzīves līmenis un pilsoniskā sabiedrība ir daudzu gadsimtu darba rezultāts. Mēs ne vienmēr varam atļauties iet to pašu ceļu, taču uzsāktais pārmaiņu temps dod mums vienreizēju iespēju pārlēkt daudziem šā ceļa posmiem. Mums ir šāda iespēja, un es ticu, ka tas tiks izdarīts.

Es ticu tam, ka Latvija jau pēc 20 gadiem kļūs par iecienītu un plaukstošu Eiropas mēroga tūrisma centru. Ne tikai piesaistot investīcijas, bet arī saglabājot savu latviskumu.

Es ticu tam, ka pēc 20 gadiem ikvienas starptautiskas kompānijas vadītāji, pieņemot darbā augstas klases speciālistus, priekšroku dos jauniešiem no Latvijas, jo zinās, ka tas nozīmē labu izglītību, apskaužamas darbaspējas un svaigu skatījumu uz lietām.

Studenti, kas šodien plūc laurus informātikas olimpiādēs, jau rīt būs gatavi reāli konkurēt. Konkurēt tieši tajās nozarēs, kurās attīstība norit visstraujāk. Es ticu tam, ka Latvijas iedzīvotāji pēc 20 gadiem varēs atļauties strādāt jebkurā Eiropas zemē - strādāt to darbu, kas atbilst katra personiskajām interesēm un vajadzībām.

Paplašinoties Eiropas Savienībai, attālums līdz tai kļūs aizvien mazāks. Stundas lidojums līdz Berlīnei vai Stokholmai mums kļūs tikpat pierasts kā brauciens ar vilcienu no Rīgas līdz Siguldai.

Es ticu tam, ka Latvija ar laiku ne tikai atrisinās bezdarba problēmu, bet arī spēs piedāvāt darbu citiem. Latvijas nākotne ir augstas kvalifikācijas darba vietas laukos un mazpilsētās, ekoloģiski tīrā un rosinošā kultūrvidē. Māja laukos un darbs mājās. Mēs to varēsim atļauties daudz agrāk, nekā spējam iedomāties.

Un vēl es ticu tam, ka pēc 20 gadiem Latvijas Saeima vairs nevarēs pensiju sistēmas darbībā iejaukties ar populistiskiem likuma grozījumiem, un es ticu, ka šī sistēma būs stabila, noregulēta, godīga un neatkarīga.

Paldies. (Aplausi)

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajam vārds Edmundam Krastiņam - Latvijas Republikas finansu ministram.

E.Krastiņš (Latvijas Republikas finansu ministrs).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Cienījamie klausītāji! Mans uzdevums šodien ir pateikt tikai vienu vienkāršu un, es ceru, ne tikai finansu speciālistiem, bet arī citiem labi saprotamu lietu.

Lai mūsu valsts attīstītos, ir jāveicina tās ekonomiskā augšupeja. Tie nav tikai skaisti vārdi. Šodien tas nozīmē, ka ir jāpieņem sabalansēts budžets. Tas ir jādara noteikti un principiāli. Pretējā gadījumā visas mūsu vīzijas par valsts gaišo nākotni un cerības tās piepildīt mēs varam atlikt vēl uz ilgu, ilgu laiku, jo tam visam vienkārši nebūs naudas. Izstrādājot un pieņemot sabalansētu budžetu, mēs izvēlamies valsts tautsaimniecības attīstību un sabiedriskās dzīves kvalitātes un līmeņa augšupeju.

Es vēlētos šodien skaidri norādīt uz tiem kritērijiem, pēc kuriem vadījās valdība un Finansu ministrija, izvērtējot visas vajadzības, iespējas un apstākļus, kuru apkopojumu sauc par budžetu. Mēs definējām budžeta kritēriju hierarhiju, ar kuru es aicinātu arī jūs salīdzināt savus priekšlikumus un iespējamos grozījumus. Pirmais un augstākais kritērijs, pēc kura, sastādot budžetu, vadījās valdība, bija izplānot valsts ieņēmumus un tēriņus tā, lai dotu stimulu mūsu tautsaimniecībai izkļūt no depresijas, kādā bijām nonākuši 1998.gada beigās un šā gada sākumā. Dot stimulu mūsu ekonomiskajai augšupejai - tas šobrīd ir eksistenciāli svarīgs, neapšaubāmi nozīmīgs darbs, lai varētu pozitīvi runāt par Latvijas tālāku attīstību un integrāciju globālajā tirgū.

Tautsaimnieciski plaukstošajai valstij daudz pazīmju. Vieni saka - spēja izkļūt no krīzes, citi saka - sabalansēts budžets. Vēl citi piesauc iekļūšanu NATO un Eiropas Savienībā. Vēl citi kā pirmo nosauc cienījamas algas skolotājiem. Tas ir pareizi. Taču, lai kuru no pazīmēm mēs sliektos nosaukt pirmo, patiesībā mēs domājam par vienu un to pašu - par attīstītu un modernu valsti, par valsti, kurai pietiek naudas ne tikai savu ikdienas tēriņu segšanai, bet arī attīstībai.

Es aicinu jūs vērtēt budžetu tikai un vienīgi ar šo mērauklu. Proti, vai budžets ir solis pretī plaukstošai, ekonomiski attīstītai valstij. Plānojot šo budžetu, mēs esam konsekventi virzījušies uz deficīta samazināšanu. Tālākā perspektīvā tas ir principiāls ceļš virzienā uz bezdeficīta budžetu un pat tādu budžetu, kas ir ar pārpalikumu.

Tādēļ es aicinu jūs būt taupīgiem, piesardzīgiem un neieslīgt populistiskā kārdinājumā tērēt vairāk, nekā pašreiz spējam atļauties.

Es aicinu jūs būt konstruktīviem un pragmatiskiem savu priekšlikumu izteikšanā, jo mūsu valstī naudas ir pietiekami, lai racionālas darbības ceļā mēs spētu saskaņot sabiedrības visdažādākās intereses, apsvērumus, vajadzības un nodrošinātu to finansējumu. Lai mūsu valsts turpinātu pozitīvu attīstību, mēs nedrīkstam plānot deficītu, kas būtu lielāks nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Profesionāļi zina, ka tā ir kritiskā robeža, kuru mūsu valsts ekonomika nevar atļauties pārkāpt. Tādi ir nepielūdzamie finansu likumi. Pretējā gadījumā valsts finansu stāvoklis ar katru dienu kļūs aizvien smagāks, valsts - aizvien nabadzīgāka. Mēs zaudēsim starptautisko atbalstu un nebūsim izpildījuši savus amata pienākumus - racionāli saplānot un kontrolēt mūsu valsts izdevumus.

Finansistiem tas nav noslēpums - nodrošinot finansu stabilitāti vidējā termiņā un panākot bezdeficīta vai pat pārpalikuma budžetus nākamajiem gadiem, būs iespējams kontrolēt tekošā konta deficītu, kas pašlaik Latvijā sasniedzis nepieņemamus apmērus.

Otrs kritērijs, kuru mēs izvirzījām, bija budžets, ko pozitīvi vērtē starptautiskā finansu sabiedrība. Mums vajadzēs aizņemties. Aizņemties ārzemēs, lai rastu finansējumu kārtējiem izdevumiem. Ne tikai investīcijām. Un tātad mums ir jārēķinās ar mūsu potenciālo naudas aizdevēju izpratni, lai saņemtu naudu par civilizētiem procentiem, kas mūs nedzītu nabadzībā un atkarībā.

Mēs gribam aizņemties maz, ātrāk atdot un nekad vairs nedzīvot uz kredīta. Starptautiskais valūtas fonds ir rekomendējis maksimālo deficīta robežu, kas ir 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Arī starptautiskie finansu eksperti saskata iespējas mūsu ekonomikas attīstībai tikai tad, ja mēs nepārsniedzam šo robežu. Tātad, godājamie kolēģi, ja lemsiet kādai no pozīcijām palielināt finansējumu, tad rādiet, kam ņemsim nost. Budžetā tāpat kā sengrieķu skulptūrā visam ir jābūt sabalansētam, jābūt līdzsvarā. Ja atskatāmies uz neseno pagātni, redzam - tie gadi, kad valsts kopprodukts ir cēlies un kad ir pieaudzis optimisms sabiedrībā, ir bijuši gadi, kad budžets ir bijis pēc iespējas sabalansēts. Sabalansēts budžets - tā ir harmoniska, dzīvespriecīga un investīcijām pievilcīga tautsaimnieciskā vide. Būt vai nebūt labākai dzīvei? Šodien šis jautājums reducējas uz vienkāršo - būt vai nebūt sabalansētam budžetam.

Un trešais kritērijs - to es faktiski esmu jau pateicis - ir ļoti stingrs taupības režīms, tas ir veselā saprāta kritērijs. Ciest mazas neērtības šodien, lai iegūtu komfortu rīt, piekrist mazām sāpēm, lai izvairītos no lielām nākotnē. Atteikties no maziem priekiem, lai iegūtu lielu. Visu darīt ar mēru - tas ir loģiski. Šobrīd mūsu valsts nevar atļauties neprātīgus eksperimentus, kas maksā desmitiem miljonu, tā ir mana pārliecība.

Runājot par kritērijiem, visbeidzot ir jāpiemin pats svarīgākais, ko valdība, strādājot pie budžeta projekta, turēja sev acu priekšā. Lai spertu soli uz priekšu, lai būtu vairāk naudas nākotnē, valdības uzdevums ir izmantot budžetu kā instrumentu, ar kura palīdzību mēs varam dot impulsu tautsaimniecības attīstībai. Grūdiens tautsaimniecības attīstībai - tā mēs nosaucām šo principu. Šajā kontekstā būtu vērts pakavēties pie dažiem skaitļiem.

2000.gada budžets ir zīmīgs ar to, ka daļa nodokļu tiek liberalizēta. Tajā ir iestrādāta būtiska nodokļu samazināšanas pakete, lai stimulētu investīciju piesaistīšanu. Pašreizējo maksimālo īpašuma nodokļa likmi, kas ir 4%, plānots samazināt līdz 1,5%. Ir paredzēts atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, lai šo likmju kāpumu saskaņotu ar pārējām Baltijas valstīm. Tiek piedāvāts par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi darba devējam. Rezultātā samazināsies darbaspēka izmaksas un uzlabosies šo nodokļu maksāšanas disciplīna.

Grūdiens tautsaimniecības attīstībai - tas nozīmē samazinātus nodokļus tautsaimniecībā. Tas nav jautājums par kafiju vai limonādi, tas ir jautājums par politisku izšķiršanos. Kas ir tas, ko mūsu valsts atbalsta un veicina? Ar šo budžetu mēs meklējam katru iespēju samazināt nodokļu slogu investīcijām un uzņēmējam, lai rastos jaunas darba vietas un būtu papildu ienākumi iedzīvotājiem un galarezultātā - arī valstij. Lai īstenotu šādu budžeta plānu, valsts politikai ir jāiet roku rokā ar nodokļu iekasēšanas radikālu uzlabošanu. Nodokļu veidā gūtie ieņēmumi tiks palielināti, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un samazinot dažādus atvieglojumus. Lai minētās likumdošanas izmaiņas dotu pozitīvu rezultātu, gan no tautsaimniecības, gan no budžeta viedokļa ir jāuzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāte, kuras rezultātā mēs paredzam iegūt papildus 40 miljonus latu.

Es uzskatu, ka ļoti svarīgs mērķis ir nākamā gada laikā būtiski palielināt budžeta “caurspīdīgumu”, iekļaujot tā programmu un apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus Valsts budžeta likumā. Kā zināms, rezultatīvie rādītāji uzskatāmi demonstrē, kāda ir valsts budžeta piešķirto līdzekļu izlietojuma efektivitāte, kāda ir ieguldīto resursu atdeve. Šim pašam nolūkam kalpo arī privatizācijas ieņēmumu pārklasificēšana par finansēšanas avotu un ārvalstu palīdzības iekļaušana budžetā. Mēs likvidēsim specbudžetus, kuru izmantošana bieži vien netiek kontrolēta vai tiek vāji kontrolēta.

Nobeigumā es gribētu pateikt, ka jūsu priekšā ir budžets, kurā jēdziens “prioritāte” nav tukša skaņa. Budžetā ir skaidri redzams, ka mūsu prioritātes ir aizsardzība un izglītība. 2000.gadā Aizsardzības ministrijas finansējums faktiskajās cenās pieaugs par 32,7% jeb 10,8 miljoniem latu un veidos 1,06% no iekšzemes kopprodukta. Par 12,3 miljoniem latu palielināsies izglītības sistēmas finansējums, tajā skaitā plānots papildus piešķirt līdzekļus izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas reformai, kopskaitā par 6,24 miljoniem latu vairāk, nekā kāda cita valdība ir piešķīrusi. Mēs esam atraduši iespēju laikā, kad budžeta stāvoklis jau tā ir ļoti smags, piešķirt skolotāju algām vairāk līdzekļu nekā jebkad iepriekš. Atrast šo naudu nebija viegli, un mums nācās pat palielināt dažus nodokļus patēriņa daļā. Valdība strādāja, meklēja risinājumus un izdarīja šajā jomā vairāk, nekā bija izdevies agrāk. Par to es arī esmu lepns. Mēs gribam ar šo budžetu palielināt skolotāju algas, mēs gribam izveidot stabilu pensiju sistēmu, mēs gribam iekļauties NATO un Eiropas Savienībā. Mēs gribam bagātāku Latviju, un šis budžets to apliecina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Modrim Lujānam - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, godājamais priekšsēdētāja kungs! Labdien, dāmas un kungi! Ekselences! Klausītāji!

Latvijas pašreizējā par labēju pašnosauktā valdība kā galveno 2000.gada budžeta veidošanas principu ir definējusi, ka tas būšot grūdiens tautsaimniecības attīstībai.

Grūšana, pēc budžeta projekta autoru domām, izpaužas šādos galvenajos veidos.

Pirmais - īpašuma nodokļa likmes samazinājums no 4% līdz 1,5%. Otrais - darba devējiem obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana par 1%. Trešais - aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 1% no iekšējā kopprodukta. Ceturtais - neliels algu pielikums skolotājiem (kas ir četras reizes mazāks, nekā tika solīts) no 2000.gada 1.janvāra.

Šie ir praktiski vienīgie soļi, ko ar vairākām atrunām var nosaukt par pozitīviem. Citas valsts budžeta novitātes ir vērstas vienīgi uz nodokļu palielinājumu, izdevumu samazinājumu, tālāku valsts ieņēmumu un to sadales centralizāciju. Latvijas aktuālākās problēmas - trūcīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu un bezdarba samazināšanu - valdība risina vienā veidā - samazina izdevumus valsts sociālajā budžetā un noņem investīcijas jaunu darba vietu radīšanai. Valsts aizsardzība 2000.gada budžetā ir pasludināta par galveno prioritāti, jo izdevumus valsts aizsardzībai plāno palielināt par 10 miljoniem latu, palielinot aizsardzības izdevumu daļu konsolidētajā budžetā no 2,3% līdz 3%. Vairāk nekā viena trešā daļa no plānotā palielinājuma ir saistīta ar darba algu palielināšanu Aizsardzības ministrijas struktūrās. Karavīriem attiecībā pret skolotājiem tiek dota priekšroka. Valdībā tiek skatīts likumprojekts, kā tuvāko divu gadu laikā aizsardzības izdevumus divkāršot. Tādējādi valsts prioritāte 2000.gadā ir aizsardzības finansējuma pieaugums par 10 miljoniem latu, valdības dienesta finansējuma pieaugums par 3 miljoniem latu, izglītības finansējuma pieaugums par 12 miljoniem latu. Visur citur vērojams piešķirto līdzekļu samazinājums.

Lūkojoties uz šiem rādītājiem, vislielāko nožēlu izraisa gan absolūtais, gan relatīvais valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpei un sociālajai apdrošināšanai. Ilustrācijas labad var pieminēt, ka Latvijas demogrāfisko situāciju raksturo straujš pensionāru skaita pieaugums, straujš dzimstības samazinājums, strauja darbaspēka, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās kopumā. Tātad “perestroikas” un Atmodas laikam raksturīgais bērnu dzimšanas “bums” ir beidzies un strauji turpinās sabiedrības novecošanās. Pensijas vecuma palielināšana tikai paātrinās šo procesu, jo valsts galvenajai rūpei būtu jābūt dzimstības palielināšanai.

1998.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits kārtējo reizi samazinājās, šoreiz par 15 790 cilvēku jeb 0,6%. Ja šī tendence netiks apstādināta, tad nacionāli ievirzītās labējās valdības pūliņu rezultāts būs tas, ka tuvākajos 50 gados latvieši izzudīs no zemes virsas dabiskā veidā, bez krievu okupantu iejaukšanās.

Pēc speciālistu atzinuma, veselības aprūpei veltītā daļa no iekšējā kopprodukta - 3,6%, kā tas redzams 2000.gada Latvijas budžeta projektā, - ir viszemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Pēc Slimnīcu biedrības valdes aprēķiniem, 2000.gadā veselības aprūpes iestādes saņems par 8% mazāk līdzekļu nekā 1999.gadā. Tas ne tikai pazeminās medicīnas pakalpojumu kvalitāti, bet prasīs mediķu algu pazeminājumu solītā pieauguma - 3% inflācijas koeficienta apmērā - vietā. Finansu ministrija realizē konsekventu politiku - ienākumus no valsts speciālajiem budžetiem pārņemt valsts pamatbudžetā, bet finansiāli neizdevīgos izdevumu posteņus pārcelt no pamatbudžeta uz speciālajiem budžetiem vai nodot pašvaldībām. Tāda ir programma. Veselības aprūpe pēc līdzekļu samazināšanas tika pārcelta uz valsts speciālo veselības aprūpes budžetu, kura finansēšanai iezīmēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums. Ja tas 2000.gadā būs. Bet ja nebūs? Valdība konsekventi turpina samazināt sociālās palīdzības programmas. 2000.gada budžetā izdevumus sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai samazina par vairāk nekā 1,1% no iekšējā kopprodukta (jeb, absolūtos skaitļos, par 10 miljoniem latu). Acīmredzot tiek lēsts, ka šī palīdzība tik un tā nevienu trūkumcietēju no bada neglābs un ka tādēļ nav vērts pūlēties vispār.

Cits svarīgs valdības ierosināts valsts izdevumu samazināšanas postenis ir samazinājums nodarbinātības speciālā budžeta izdevumu daļā - tās samazinājums ir par 6,8 miljoniem latu. Valdība plāno ekonomēt līdzekļus... samazinot bezdarbnieku pabalstu apmērus un to izmaksas termiņus, kā arī cerot uz bezdarbnieku skaita samazināšanos kā ekonomikas atveseļošanās rezultātu.

Neviens neapšauba apgalvojumu, ka jāstimulē pēc iespējas ātrāka bezdarbnieku atgriešanās darba dzīvē. Taču tas jāpanāk ne jau ar pabalstu “nogriešanu”! Valdībai ir jādomā, kā radīt valstī jaunas darba vietas. Pirmām kārtām, jāizdara valsts investīcijas darbaspēka kvalitatīvai uzlabošanai un pārorientēšanai atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām. Otrām kārtām, visādi jāatbalsta jaunu darba vietu radīšana, tajā skaitā jāsper arī tāds solis - neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli investīcijas jaunu darba vietu radīšanai. Jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes par gados jauniem un gados veciem strādājošajiem, jo tiem ir visgrūtāk atrast darbu. Visādi jāveicina nepilnas darba dienas un nepilnas darba nedēļas plašāka piemērošana. Jāattīsta algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kuru finansējumu valdība piedāvā “apcirpt” pat par 100 000 latiem. Eiropas valstu pieredze pazīst daudzveidīgus bezdarba samazināšanas pasākumus, no kuriem Latvijas valdība neīsteno nevienu.

Valdība ir aizrāvusies ar fiskālajiem nodokļu pārgrupēšanas pasākumiem, kā arī ar dažādu budžeta posteņu strukturālo pārkārtošanu, kas varbūt var apslēpt patieso budžeta situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, ārvalstu palīdzība ir iekļauta valsts budžeta ieņēmumu daļā, bet netiek doti papildu līdzekļi iedzīvotājiem nepieciešamajām programmām. Ir jāuzsver, ka valdībai nevajadzētu lolot īpašas ilūzijas par to, ka bezdarbnieku procents ārēji ir it kā pieklājīgs - 10% robežās. Reālais bezdarbs ir daudz lielāks. Daudzi bezdarbnieki, īpaši laukos, nestājas uzskaitē valsts nodarbinātības dienestā, jo, pretēji attīstītajām Eiropas valstīm, pie mums šāda rīcība nav populāra. Taču tajā pašā laikā daudzos lauku pagastos regulārus darba ienākumus saņem vienīgi skolotāji un pagasta padomes darbinieki. (Piemērs: Krāslavas rajonā ir daži pagasti, kur ienākums uz vienu iedzīvotāju ir 17 lati. Salīdzinājumam: Ventspilī tas ir 212 lati.) Pilsētās pieaug pirmspensijas vecuma sieviešu nodarbinātības problēma, jo viņas vairs nespēj pārkvalificēties darba tirgus prasībām. Taču valdība, dzenoties pēc pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa papildu iekasējuma un pildot lielo tirgotāju pasūtījumu, ir metusies uz vairumtirdzniecības bāzu, sīko mazumtirgotāju un tirgu apkarošanu. Tātad tiek apkarotas tās darba vietas, kurās līdz šim pārsvarā strādāja pirmspensijas vecuma sievietes. Aktīvi notiek tirdzniecības centralizācija, lai gan Eiropa jau sen cīnās par pretēja procesa veicināšanu.

Situācija ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, kas draud ar bezdarbu vairākiem tūkstošiem cilvēku, rāda, ka nodarbinātības jautājumos valdība labākajā gadījumā ir novērotāja, bet sliktākajā gadījumā... var secināt, ka valdība izrēķinās ar politiski nepatīkamu tautsaimniecības nozari, upurējot daudzu tūkstošu strādājošo intereses.

Pašreizējā Latvijas valdība, 2000.gada budžeta projektā izvirzot lielus makroekonomiskus mērķus par lata stabilizāciju un budžeta fiskālā deficīta ierobežošanu, kā arī zīmējot rožainas vīzijas attiecībā uz Latvijas nākotni, diemžēl nav spējusi nolaisties līdz katra Latvijas iedzīvotāja konkrētajai rūpei un vajadzībai. Tā vietā valdība cenšas realizēt par labējiem deklarētos makroekonomiskos mērķus, kārtējo reizi pazeminot Latvijas iedzīvotāju vairākuma dzīves līmeni.

Par investīciju programmu 2000.gadam. Valsts investīciju programmas finansēšanas projekts 2000.gadam atstāj visai nospiedošu iespaidu. Valsts investīciju programmas finansēšanu no valsts pamatbudžeta 2000.gadā plānots samazināt - salīdzinājumā ar 1999.gadu - par 12,5%. Taču, ja no šīs summas atrēķina ārvalstu, Eiropas Savienības palīdzību, tad iznāk, ka pat par 15,6%. Līdzīgas samazinājuma proporcijas ir plānotas valsts investīciju programmu finansējumam no speciālajiem budžetiem. Ekonomikas aksioma ir apgalvojums, ka bez investīcijām nav attīstības. Valdība plāno sašaurināt valsts līdzdalību valsts ekonomikas attīstībā, taču tajā pašā laikā cer, ka 2000.gadā uz investīciju un eksporta pieauguma bāzes Latvijas iekšējais kopprodukts pieaugs par 3,5%. Tātad pieaugums plānots uz ārvalstu investīciju un vietējo uzņēmēju privāto iniciatīvu rēķina. Taču skaitļi liecina, ka Latvija jūtami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju: Latvija ir priekšpēdējā vietā, tālu atpaliek no Igaunijas (407 ASV dolāru) un no Lietuvas (252 ASV dolāri). Latvijā investīcijas ir 113 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju. Pēc ārvalstu speciālistu atzinuma, šī situācija būtu labojama, pirmām kārtām uzlabojot valsts institūciju darbību, ieguldot valsts līdzekļus institūciju infrastruktūrā un darbaspēka kvalitātes uzlabošanā, stabilizējot banku sistēmu, izskaužot korupciju.

Tāda ir vienīgā valsts cerība. Plāno ekonomikas pieaugumu uz vietējo uzņēmēju rēķina - cer, ka tie uz iekšējo rezervju rēķina spēs palielināt ražošanu. Uz šo cerību norāda arī valsts investīciju sadalījums pa nozarēm un projektiem. Praktiski neviena valsts investīcija nav vērsta uz ražošanas spēku attīstību. Un tikai nedaudzas investīcijas var attiecināt uz ražošanā iesaistītās infrastruktūras sakārtošanu.

Lai cik dīvaini tas liktos, vērtējot Latvijas tautsaimniecības rādītājus un tos salīdzinot ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, valsts investīciju prioritāte 2000.gadam ir aizsardzības investīcijas - 3,5 miljoni. Un valsts drošības projekts. 28,5% jeb 11,6 miljoni latu no valsts pamatbudžeta investīcijām ir paredzēti valsts institūciju informātikas sistēmas attīstībai. Tas pats par sevi būtu ļoti progresīvs solis, ja vien vairāk nekā 60% no šiem līdzekļiem neaizietu tādām specifiskām iestādēm kā Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un muitas pasākumu īstenošanai. Salīdzinājumam: visai Latvijas valsts izglītības sistēmai ir ieplānoti 2,2 miljoni latu jeb 17% no informātikas sistēmas izveidošanai paredzētajiem līdzekļiem. Atzīstot, ka moderna informātikas sistēma ir mūsdienu valsts attīstības pamats, jājautā: par ko liecina šī investīciju proporcija - 60% un 17%? Vai Latvija izvēlējusies kļūt par modernu policejisku valsti vai par modernu izglītības valsti? Tādējādi var secināt, ka pašreizējā valsts investīciju politika nav vērsta uz tautsaimniecības un nodarbinātības attīstību, bet aicināta kalpot militāru un īstermiņa fiskālu, policejisku plānu īstenošanai. Tautsaimniecība ir atstāta Eiropas Savienības ziņā, kuras palīdzības ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā pieaug katru gadu un 2000.gadā sasniegs 100 miljonus eiro.

Kopumā valsts budžeta projekts 2000.gadam jāvērtē kā vērsts uz īslaicīgu uzdevumu izpildi. Pirmām kārtām tas vērsts uz fiskālā deficīta noturēšanu 2% ietvaros no iekšējā kopprodukta, upurējot šim mērķim izglītības, sociālās programmas investīcijas, it īpaši investīcijas darbaspēka attīstībai un bezdarba samazināšanai. Atsevišķi budžeta akcenti uz militarizāciju, policejisku funkciju pastiprināšana, pārspīlēta pārvaldes centralizācija izraisa pamatotas bažas. Deklarētā ekonomikas “grūšana” ar nodokļu grozījumiem, liekas, paliks tikai uz papīra. Liekas, ka valdības vadītājs brīžiem tīksminās par savas valdības labējumu un par šīm nežēlīgajām sociālajām reformām. Ka strauji pasliktinās iedzīvotāju dzīves līmenis. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija nevar atbalstīt šādu budžetu un aicina arī pārējos loģiski domājošos deputātus balsot pret šo budžetu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atšķirībā no Lujāna kunga es aicinu, neapšaubāmi, budžetu atbalstīt. Visu paketi! Varbūt laikā starp pirmo un otro lasījumu pastrīdēsimies par akcīzes nodokli - vai ar sulu aplikšanu ar šo nodokli var glābt budžetu vai nevar? Vai tie būs 3 miljonu, pusotra miljona vai 200 000 latu zaudējumi? Tās visas ir lietas, par kurām varam strīdēties. Neapšaubāmi, valdība ir izstrādājusi precīzu budžeta paketi, labu budžetu. Un, ja ir labs budžets, tad skatās nevis šodienas problēmās, kuras bieži vien var atrisināt ātri un skaisti uz nākotnes rēķina, bet mēģina ieskatīties arī valsts nākotnē.

Es nemaz nebūtu nācis runāt, bet es gribu iebilst pret vienu, kā lai to pasaka, stereotipu, kas tiek regulāri izplatīts. Pensiju likuma nelaimēs ir vainīgs parlaments. Šķēles kungs, jums kā premjeram ir jāzina - izmaksāt sociālajam budžetam ne vairāk kā 8 - 9 miljonus... gadā... 80 miljoni gadā, tas ir ... Bet valdības izmaiņas... Paskatāmies, ko saka likums! Likums par pensijām saka, ka valdībai divreiz gadā ir jāindeksē pensijas un ka indeksācijas apjoms nevar pārsniegt cenu pieaugumu jeb inflācijas līmeni valstī. Līdz ar visu to pagājušā gada apjoms bija 2,8%, inflācija - 1,50. Tieši par šādu summu tika indeksētas pensijas pagājušā gada novembrī. Taču pagājušā gada maijā tika indeksētas par 7 latiem. Ja mēs šos 7 latus pareizinām ar 640 tūkstošiem (apmēram tāds ir pensionāru skaits) un ja mēs šo summu pareizinām ar 16 mēnešiem, tad ir 70 -80 miljonu iztrūkums budžetā, kas sakņojas nevis, Šķēles kungs, Saeimas lēmumos, bet gan valdības lēmumā, kura likumība ir ļoti apšaubāma. Patiesībā varēja sākt mēģināt noskaidrot Satversmes tiesā šā lēmuma likumību, kas gan izraisītu lielas negācijas sabiedrībā. Es jūs neaicinu uz to. Mēs izlabosim likumu, un gan jau ekonomiskā augšupeja Latvijā pienāks - vismaz jūsu darbības rezultātā, it sevišķi pašreizējā budžeta rezultātā, - un mēs saglābsim gan šo budžetu, gan arī visus pārējos, un nebūs 300 miljonu iztrūkuma.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Viens no spēcīgākajiem Romas imperatoriem - Nerons - ļoti vēlējās gūt panākumus jomā, kurā viņam nebija talanta. Viņš ļoti vēlējās būt aktieris. Tieši tas nāk šodien atmiņā, noklausoties un noskatoties mūsu Ministru prezidenta uzstāšanos, par ko viņam, protams, liels paldies! Paldies viņam par puķaino runu, par ticību ļoti tālai nākotnei un, galvenais, pareizajai reklāmai par to, ka tautai tomēr ir jāpiedalās referendumā.

Jau Lujāna kungs sāka par to runāt, un es vienkārši ieskicēšu vēlreiz tos postulātiņus, kas te izskanēja premjera runā.

Valdības iesniegtais likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam” it kā paredz stimulēt tautsaimniecības attīstību (puķaini viņš teica - “grūdiens”), uzlabot nodokļu administrēšanu un veicināt starptautiski atzītu valsts ekonomisko politiku. Taču, kad izskatām šo likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu paketi, tad redzams ir kaut kas pilnīgi cits. Absolūti nav redzams nekāds stimuls tautsaimniecības attīstībai. Protams, kopprodukta pieaugums ir paredzams - 6,1%. Bet kā tas tiks panākts, ja valdība plāno samazināt investīciju apjomu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu? Acīmredzot liek lielu cerību uz privātajām investīcijām. Taču nekas netiek piedāvāts investīciju klimata uzlabošanai. Tātad praktiski nekāda investīciju politikas uzlabošana nav paredzēta, investīciju apjoms tiks samazināts. Un tajā pašā laikā ceram uz perspektīvām izmaiņām 20 gadu laikā. Skaistas cerības, faktiski nemainot nodokļu politiku!

Nodokļu administrēšana. Paskatoties Finansu ministrijas aprēķinos, kas varētu būt ļoti tuvi jau esošajam stāvoklim, redzam, ka apmēram 40% no nodokļiem neizdodas iekasēt. Neatkarīgie eksperti runā par 50% - 60%, par šādu apjomu.

Kādā veidā tiek piedāvāts uzlabot šādu administrēšanu?

Viens no ceļiem it kā varētu būt ierēdņu skaita palielināšana, taču tas šobrīd nav paredzēts, un tas varbūt ir arī pareizi, jo šajā sadaļā pat pati Finansu ministrija paredz samazināt izdevumus.

Varētu būt runa par izmaiņām, vienkāršojot un nacionalizējot nodokļus. Ja šodien ieskatāmies tajā paketē, kas mums tiek piedāvāta, tad redzam, ka nodokļi paliek arvien sarežģītāki un kļūst arvien vairāk. Nekāds uzskaitījums, faktiski nekāda racionalizēšana nodokļu administrēšanā netiek paredzēta.

Acīmredzot viens no ceļiem varētu būt, kā jau te pieminēja, samazināt nodokļu likmes. Taču arī tas nav parasti tik viegli samanāms - un šodien vēl jo vairāk. Vieglas atlaides tiek uzskatītas par lielu pretim nākšanu uzņēmējiem. Jāsecina, ka šo uzdevumu Finansu ministrija netaisās veikt, kaut gan tas it kā būtu plānots. Ja plāno pamatbudžeta pieaugumu no 7% uz 17%, tas ir reāli iespējams tikai uz nacionālā kopprodukta pieauguma rēķina. Taču Finansu ministrijai ir plānots, ka tikai 6%... Kaut kas “neštimmē”.

Ja runājam par starptautiski atzītu valsts politiku, rodas jautājums - kuru modeli Finansu ministrija mums piedāvā? Rietumu vai Austrumu? Visu laiku mēs runājam par to, ka virzāmies uz Eiropas Savienību. Taču, ja ielūkojamies budžeta projektā, tā vis neizskatās. Eiropas Savienības valstīs ir progresīvā ienākuma nodokļa likme iedzīvotājiem. Latvijā tas nav paredzēts. Eiropas Savienības valstis paredz ievērojamas atlaides precētiem pāriem, ģimenēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, acīmredzot kaut kādā veidā mēģina ar sociālo budžetu risināt tieši šādas problēmas. Mēs to savā budžetā neparedzam. Eiropas Savienības valstis, pastāvot augstākai uzņēmumu nodokļu ieņēmumu bāzes likmei, ir paredzējušas pietiekami daudzas atlaides ievērojami izdevīgākiem uzņēmējdarbības veidiem un reģioniem, nelieliem uzņēmējiem iesācējiem, un tā tālāk. Latvijā šī sistēma nekādi neveidojas.

Ļoti skaista ir deklarācija par valdības vēlēšanos apkarot korupciju. Ļoti skaisti un pārliecinoši noskanēja premjera runa. Diemžēl budžetā tas nav saskatāms.

Eiropā ir pieņemts dotēt pasažieru transporta pārvadājumus. Mūsu budžets to neparedz. Tikai smagu kritiku esošajai pasažieru transporta sistēmai.

Pastāvot augstam bezdarba līmenim, nav pieļaujama finansējuma samazināšana bezdarba jautājumu un sociālo problēmu risināšanai. Tā tas nav Eiropas praksē. Mums tas šodien tiek piedāvāts. Tas viss norāda tikai uz to, ka Finansu ministrija principā nav gatava risināt pašas noteiktos un deklarētos uzdevumus. Tāpēc, manā skatījumā, šodien jārunā ir par... Es jau gribēju panākt vismaz steidzamības atcelšanu. Ja šodien runājam par to, ka šie likumprojekti būtu atbalstāmi, tad nav loģikas.

Dažos vārdos, lai nebūtu otrreiz jānāk tribīnē, pieskaršos akcīzes nodoklim. Principā viegla analīze jau parāda, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa nesegs tos zaudējumus, ko mēs iegūsim pievienotās vērtības nodoklī, sociālajā, ienākuma nodoklī... Arī dabas resursu nodokļa apjoma samazināšana... Samazināsies ražošanas apjomi. Tātad samazināsies izejvielas un energoražotāju ienākumi. Un samazinājums būs arī attiecībā uz citiem nodokļiem.

Ņemot vērā, ka palielinās nodokļu skaits, sadrumstalojas šie nodokļi. Acīmredzot palielināsies, neskatoties uz ministrijas vēlmi, šo nodokļu administrēšana.

Vienīgais šodien patiešām lielais “ieguvums” ir tas, ka paaugstināsies kontrabandistu ienākumi. Ejot pa šo ceļu, es domāju, gan jau te kāds iedomāsies, ka mēs varētu uzlikt akcīzi arī ūdenim, jūras ūdenim, gaisam!

Atgādināšu, ka Lietuva šodien ļoti aktīvi risina jautājumus par akcīzes samazināšanu alkoholam. Es negribu atbalstīt, protams, tādu soli. Tanī pašā laikā viņi ar šo soli atbalsta vietējos ražotājus un apkaro kontrabandu. Pie mums nezin kāpēc notiek savādāk. Skaistas runas, skaistas, puķainas runas, bet tie soļi diemžēl tiek sperti pretējā virzienā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie Ministru kabineta locekļi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Mēs šeit daudzās runās dzirdējām, ka mums ir labēja valdība. Taču labēja valdība ne vienmēr nozīmē labēju politiku. Es šeit redzu labēju partiju veidotu valdību. Un kas šai labējai valdībai ir pats raksturīgākais? Neraugoties uz atsevišķiem pozitīviem momentiem, kurus es arī varu minēt, šajā gadījumā pievērsīšu uzmanību kritikai. Ir hroniska steiga, kļūdas un skandāli. Un pie tiem skandāliem nav vainīgs neviens cits kā paši Ministru kabineta locekļi. Mēs, opozīcija, nevaram ietekmēt, ko kurš Ministru kabineta loceklis saka, to mēs nevaram. Tā ir jūsu atbildības daļa. Es gribētu teikt, ka sabiedrības acīs tas labējais brīnums jau lielā mērā ir sevi izsmēlis, un tas ir jāsaprot. Bet ja mēs uzmanīgi paskatāmies... Kāpēc es nodalīju šo labējo valdību no labējās politikas? Tāpēc, ka valdības politikā ļoti bieži tiek piedāvāti arī kreisi soļi. Šajā krīzes situācijā es varu tos, neapšaubāmi, atbalstīt. Tie, manuprāt, ir pat sociālistiski “gājieni”. Kaut vai šis pats finansu ministra piedāvājums ar ienākuma nodokli aplikt to īpašuma daļu, kura attiecīgi nav pierādāma ar legāliem ienākumiem. Protams, arī tā var problēmu risināt, bet tā nav alternatīva progresīvajam ienākuma nodoklim. Es ceru, ka, ja es šajā ziņā kļūdos, ka tas ir kreiss gājiens, tad Kiršteina kungs noteikti kāps tribīnē un teiks: Baldzēna kungs, tas ir labējs gājiens, nevis kreiss, kā jūs to definējāt!

Es gribētu šeit pateikt sekojošo. Galvenais ir, lūk, kas. Ja arī kādam Saeimā ir 62 balsis (tagad jau jāsaka - bija 62 balsis), tad viņš nav kļuvis par Olimpa valdnieku, tas ir skaidri un gaiši jāsaprot.

Un es vēl kaut ko gribētu pateikt. Uzmanīgi paskatīsimies, ko šis reālais budžeta variants piedāvā! Pašreiz tas piedāvā, lūk, ko: mīnus 33,5... aptuveni miljonus latu pensionāriem... Vēl pirms referenduma ierosināšanas un parakstu vākšanas... Tas nozīmē - mīnus 44,5 miljoni latu. Bērnu pabalstiem - mīnus 11 miljoni latu. Un šajā sakarā es gribētu atgādināt to, ka vēl pavisam nesen Tautas partija mūs kaunināja un teica skaidri un gaiši, ka vajag iedalīt 46 miljonus latu bērnu pabalstiem, ka sociāldemokrāti to nespēj atbalstīt. Taču tagad mēs redzam, ka pat no tās summas, kurai nav pielikti klāt šie 46 miljoni, ņem vēl nost: mīnus 11 miljonus latu.

Nākamais - bezdarbnieku pabalsts: mīnus 9,7 miljoni.

Kāpēc es visu to šeit saku? Tāpēc, ka... Deputātiem tas ir zināms un, es domāju, arī sabiedrība to zina, bet es to gribu šoreiz pateikt tikai viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka es, lai arī cienu finansu ministru Edmundu Krastiņu, šeit lasu: galvenā prioritāte ir pensijas, bērnu pabalsti un bezdarbnieku pabalsti. Ja tā ir galvenā prioritāte, tad nelaime ir tādās mājās, kur ir šādas prioritātes! Es domāju, ka tas ir raksturīgi labējai partijai, labējai valdībai, tas nav nopietni.

Mēs šeit dzirdējām daudzus ticības apliecinājumus. Es cienu katra ticību un nākotnes vīziju, bet es gribu uzsvērt vienu - ka ir jāvērtē arī šodienas un rītdienas darbs, nav jādzīvo tikai nākotnes tālēs. Mūsu sabiedrība jau ir ilgi kā ar narkotiku barota ar runām par kaut kādām nākotnes tālēm, komunisma tālēm. Es domāju, ka jau ir aizgājis tas laiks, kad ar nākotni varēja aizpildīt šodienu. Un tāpēc es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka pensiju sistēmu no sabrukšanas glābt gribēja opozīcija. Jo pretējā gadījumā, ja nebūtu mēs sākuši šo referenduma kampaņu, būtu tikusi īstenota kļūdu lavīna. To tagad jau publiski ir atzinuši dažādos rakstos un uzstāšanās reizēs vairāk nekā 18 deputāti no valdības frakciju vidus. Es domāju, ka tas ir nozīmīgs skaitlis. Jūs nenoniecināsiet savus kolēģus, kas godīgi izsakās gan par steigu, gan par ekonomiski nepamatotiem, finansiāli nepamatotiem lēmumiem. Es gribētu teikt, ka tas ir tas jautājums... Un tik tiešām ir taisnība - referendums naudu neiedos, bet tas apturēs kļūdas, kas maksā daudz dārgāk. Tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu - tas nozīmē nākamo deficītu sociālajā budžetā, un tas katram ir skaidrs. Es gribētu pateikt: ja mēs kaut ko gribam glābt un gribam labot tās “slūžas”, tad jāņem vērā, ka ar diegiem tās nav glābjamas, lāpāmas. Ar diegiem nav aršana! Mēs šeit dzirdējām, ka esam nonākuši barjeras priekšā un tālāk nav kur iet. Zināmā mērā es piekrītu Šķēles kungam, ka barjera ir, bet, manuprāt, šī barjera vispirmām kārtām sargā nelielu, pavisam nelielu privileģētu aprindu intereses. Kāpēc? Kāpēc man tā šķiet? Tāpēc, ka sociālā nodokļa iekasēšanā valdība atsakās atcelt “griestus” un uzskata, ka ar 14 tūkstošiem latu, kā tas bija līdz šim, un ar nākotnē paredzētiem 15 tūkstošiem latu ir pilnīgi pietiekami. Un arī tāpēc, ka es neredzu šeit nevienu priekšlikumu, ka akcīzes nodoklis tiktu uzlikts luksusa automobiļiem, luksusa motocikliem, (piemēram, tādiem, kas ir ar 500 kubikcentimetrus lielu dzinēja jaudu), jahtām, kuteriem, sniega motocikliem. Tā vietā es redzu, ka akcīzes nodoklis tiks kafijai, alum, limonādei. Jā, jā, kafija un alus ir tautiski dzērieni! Par to limonādi vēl varētu strīdēties. Taču es šoreiz neiešu debatēt par šīm problēmām, jo, es domāju, ir daudz svarīgākas. Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka bez progresīvā ienākuma nodokļa - tāda, kas saudzē vidusslāņa veidošanos, nevis to iznīcina - mēs nevarēsim iztikt. Tāpat nevarēsim iztikt arī bez tā, ka galu galā vajadzēs uzlikt kādus “griestus” arī algām, samērojot tās gan ar premjera algu, gan ar Valsts prezidenta algu, gan ar Rīgas mēra algu. Tātad valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs tas būtu pietiekami nopietns solis.

Ja es paskatos vēl tālāk, tad es redzu, kur vēl ir šāda barjera. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos esam apstājušies, aizsargājam tikai lielkapitālu, mazajam un vidējam uzņēmējam ceļam likmes trīs reizes. Jautājums - kas tā ir par barjeru? Es redzu, ka tā barjera ir tāda, kas mani kā sociāldemokrātu neapmierina. Un es šeit gribu jautāt - vai labējās partijas aizstāv uzņēmējus kā tādus vai tikai lielos uzņēmējus? Esmu pārliecināts, ka viņām vajadzētu aizstāvēt arī mazos un vidējos uzņēmējus. Es kā sociāldemokrāts gribētu to arī redzēt. Jo mazie un vidējie uzņēmumi veido, spriežot pēc pasaulē pastāvošās prakses, vairāk nekā 70% jaunu darba vietu. Un mēs visi taču gribam šīs darba vietas visi kopā, tā es to saprotu. Vai arī izliekamies, ka gribam. Es ceru, ka neizliekamies. Būtiskas izmaiņas esot - šis 1% sociālajā nodoklī. Tas nedos atveseļošanos darba devējiem, vajag vairāk, bet ne uz pensionāru rēķina. Šis 1%... tieši tik... mums palielinās sociālā budžeta deficīts, kurš pēc tam ar eiroaizņēmuma procentiem ir jāsedz. Tātad šie 13 miljoni latu... Tas ir nopietni. Vai mums tas ir nepieciešams pašreiz, krīzes situācijā? Vai to mēs nevaram darīt nākamgad pavasarī, kad iesim ārā no šīs krīzes?

To es nesaprotu.

Nākamais. Ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldības ļoti daudz zaudē. Kāpēc zaudē? Tāpēc, ka viņām ir 18 miljoni latu, tāda nauda, kurai vajadzētu būt, funkcijas ir uzticētas, bet nav finansējuma šo funkciju veikšanai. Un šī tendence dzīvot uz pašvaldību rēķina turpinās. Mani tas neapmierina. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokli.

Es gribētu atgādināt, ka bija visi tie pirmsvēlēšanu solījumi, ka obligātajai pirmsskolas izglītībai ir jādod valsts nauda un ka tā jāatbalsta. Tāpat arī jautājumi par mērķdotāciju bērnudārzu pedagogiem un par skolotāju algām, - tas viss ir jārisina kompleksi. Pašreiz šie jautājumi ir atlikti kaut kur, manuprāt, nepiedodami tālu. Nevajag izvairīties no šo jautājumu risinājuma! Es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzēja atteikties no pirmsskolas obligātās izglītības. Varētu būt tikai viens vienīgs iemesls - sociāldemokrāti to panāca Ministru kabinetā. Ja tas kādam nepatīk, tad tāpēc jau nevajag teikt, ka tas ir jālikvidē. Paies laiks, un mēs pie tā jautājuma atgriezīsimies. Es domāju, ka tā nav valstiska politika.

Es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: ja mēs runājam par attīstību, tad mums ir jādomā nopietnāk. Nopietnāk par to, ko mēs darām. Un nevajag nepārtraukti piesaukt maksas augstskolas izglītību, jo es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir ne tikai tiesības, bet arī iespējas. Jo mēs jau varam arī atstāt tiesības, bet likvidēt šīs iespējas… tas būs tas pats, tikai no otra gala.

Un vēl. Es gribētu pieminēt, kas man nepatīk likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Pirmām kārtām rodas jautājums - vai šis bija tas laiks, kad reliģisko organizāciju nekustamajiem īpašumiem bija jāuzliek šis nodoklis? Ja bija, tad tas ir mums jāpasaka, valdības partijas! Es domāju, ka šis nebija īstais laiks nodokļa uzlikšanai. Es domāju, ka nevajadzēja arī likvidēt tās atlaides (50%-80%) tiem īpašniekiem, kuri ir īpaši aizsargājamā teritorijā un kuriem pastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vai tas bija vajadzīgs? Vai tas ir atkal “grūdiens”, lai cilvēki nevarētu šos īpašumus normāli izmantot? Lai viņi būtu spiesti par lētu naudu tos pārdot tiem, kuriem ir citas iespējas? Vai mēs atkal gribam pārdalīt to, kas citiem jau pieder? Vai gribam veicināt to?

Es gribētu pateikt arī to, ka mani neapmierina likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” ietvertais princips, ka valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus ir tiesības izlietot arī privatizēto uzņēmumu sanācijai. Kāpēc tad mēs esam tos privatizējuši? Kur paliek tā privatizācijas jēga? Es to neredzu. Labējām partijām vajadzētu pateikt, ka šis princips ir kreisāks par kreisu. Es domāju - var būt, ka tas norāda uz to, ka mēs gatavojam kādu nacionalizāciju? Taču nē! Tātad mēs gribam vienīgi uzņemties aizbildniecību pār privāto kapitālu? Arī to nē. Tad jājautā - ko mēs darām? Lobējam attiecīgus biznesmeņus? Es nesaprotu.

Nākamais. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šeit ir skaidri un gaiši parādīts, ka aizvien nodokļu pagarinājuma termiņš ir trīs gadi. Es domāju, ka ar gadu pilnīgi pietiktu. Ar gadu pilnīgi pietiktu!

Es nerunāšu neko par ostām. Par ostām jau runāja Imants Burvis. Šajā sakarā ir tikai viens jautājums - tas, ka šis likums un tā grozījumi neparedz sekojošo. Kāda ir reālā likumdošanas situācija? Ir pavisam skaidri jāizšķiras - vai tā būs pašvaldības iestāde, pašvaldības uzņēmums, valsts iestāde vai kas cits. Un tikai tad ir jāiziet no šīs situācijas un jāpiedāvā kādi grozījumi.

Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka bez progresīvā ienākumu nodokļa neiztikt, ja mēs negribam pamest novārtā medicīnu un pašvaldības. Ja mēs, tā teikt, gribam tās nomest dzota priekšā, tad to varam darīt un teikt, ka mūs tās neinteresē.

Tālāk. Ienākumu nodoklim nav paredzēti nekādi atvieglojumi - ne vecākiem ar bērniem, ne daudzbērnu ģimenēm, ne precētiem pāriem -, un vispār par to nav nopietni spriests. Es šajā sakarā gribētu pateikt sekojošo: pensionāru jautājums būs reāli jārisina mūsu sabiedrībā pēc 14-15 gadiem, tas ir, tad, kad būs vajadzīgi tie bērni, kam mēs nedodam šo pabalsta iespēju. Mēs, kā es jau minēju, par 11 miljoniem samazinām bērnu pabalstus. Es neredzu valstisku domāšanu, ilglaicīgu perspektīvu. Es redzu, ka partijām ir kaut kāda pavisam juceklīga politika: atsevišķos gadījumos izpilda valdības deklarāciju, bet atsevišķos gadījumos iet tai pilnīgi pretēji, pilnīgi pretēji vēlētāju programmām un savām nostādnēm.

Ir paredzēts zemniekiem samazināt atbalstu. Arī ir tas mums pilnīgi nepieņemami. Šie 4,5 miljoni, ko mēs viņiem atņemam, nav tāda nauda, kuru nevarēja atrast, ja būtu bijusi griba. Taču tas prasa sakārtot visu likumdošanas sistēmu, nodokļu politikas sistēmu un izdarīt tur izmaiņas tāpat kā nodokļu iekasēšanā. Es domāju, ka laiks vēl šai Saeimai ir.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs. Jūs esat iztērējis savu laiku - 15 minūtes.

Nākamais runās Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Klātesošie! Latvijas iedzīvotāji! Ekselences! Ļoti slikts finansiālais stāvoklis ir valstī. Paldies Šķēles kungam, ka viņš mums izstāstīja. Tik tiešām, tas ir smags. Taču visu šo laiku pie varas ir vienas un tās pašas partijas. Diemžēl mēs nedzirdējām ne no Ministru prezidenta Šķēles kunga, ne no finansu ministra neviena vārda par to, kas ir radījis to slikto stāvokli un kāpēc tas ir, un kāpēc tas ir no gada uz gadu. Kur paliek tā nauda no valsts budžeta? Kāpēc 6 mēnešu laikā no budžeta tika izgrābta lielākā daļa naudas? Neviena vaininieka. Visi dievticīgi, “caurspīdīgi” un svēti.

Latvijā ir radīti dažādi fondi. Kādas funkcijas tie izpilda un kā tie tērē naudu? Vai ir atskaite vai analīzes? Nav.

Strādā valsts akciju sabiedrības. Ko tās dara? Kā tās tērē iedzīvotāju naudiņu? Nav zināms. Es nemaz nerunāju par tām slavenajām aģentūrām, kuru ar katru dienu savairojas arvien vairāk. Visi taču tērē nodokļu maksātāju naudu.

Kontrabanda un korupcija. Skaisti bija dzirdētie vārdi… Bet ko tās dara ar mūsu ekonomiku? Arī par to nekas nebija pateikts. Un nekas netika pateikts par to, kas tad tiek darīts 7 gadu laikā, lai tās izskaustu.

Ar “Latvijas kuģniecību” saistītie jautājumi, slavenā privatizācija… Parunāsim kaut vai par Latvijas mežiem! Apgrozībā ir miljoniem latu… Kur aiziet apaļkoki? Kur aiziet citi kokmateriāli? Diemžēl valsts budžetā neienāk gandrīz nekas. Kāpēc valsts budžetā neiemaksā “Latvijas Banka”, “Lattelekom”, “Latvijas kuģniecība” un citi veikli eņģeļi, kuri dzīvo Latvijā kā paradīzē? Tiek izšķērdēti lieli naudas maksātāju līdzekļi, bet vadošās partijas diemžēl ieceļ pilnvarniekus, padomes locekļus, citus ļoti izdevīgus cilvēkus, no kuriem nav saņemta atskaite par viņu darbu. Jo viņi taču pārstrādājas - strādā 30 stundas diennaktī!

Taupība. Naudas taupīšana. Pareizi tas tika pateikts, un Šķēles kungs tik tiešām to tā labi uzsvēra. Taču tagad paskatīsimies uz G-24 kredītu! Ir jāsāk to atmaksāt. Un arī tā procentus. Diemžēl neviens vārds netika pateikts par to, kur aizgāja tā nauda, kas to izlietoja. Toties Latvijā parādījās kārtējie miljonāri. Vai valdība veica šādu kontroli pagājušajā laikā un tagad un vai turpmāk kontrolēs visdažādāko līgumu noslēgšanu, to lietderību un to naudas līdzekļu saņemšanu no ārvalstu kreditoriem un kā tā nauda tiek izlietota? Tur nekas netiek darīts.

Simtiem miljonu lieli parādi uzkrājas katru gadu - un plus vēl procenti. Dienesta automobiļi, skaistie kabineti un viss pārējais, izpriecas, kuras notiek valsts iestādēs, - tas neesot nekas liels, un tur neesot izšķiesti tik lieli naudas līdzekļi. Taču 1991.gadā mūsu valsts ārējais parāds bija nulle, bet tagad mums ir pusmiljardu liels parāds!

Kas par to naudu ir radīts Latvijā? Nekas. Vienu tiltu pie VEF - tas ir tas braucamais, kas ir pār sliedēm, - to cēla 8 gadus. Tas jau ir zelta vērtībā! Nauda Latvijā ir nozudusi. Zeļ kontrabanda, narkomānija, pedofilija, ēnu ekonomika. Taču tautas līdzekļi iekš viena miera aiziet pavisam citās kabatās un neatgriežas valsts budžetā.

Latvijas attīstības programmas kā nebija, tā nav un arī nebūs. Lauku attīstības programmas nebija, nav un nebūs. Un arī rūpniecības attīstības programmas nebija, nav un nebūs. Bezdarbs ir liels, un tas būs vēl lielāks. Tagad jūs varat paskatīties Jēkabpils piemēru. Un nākamais palielinājums būs Daugavpilī. Ar to var apsveikt. Nabadzībā līdzināmies Āfrikas valstīm, un tas tik tiešām tā ir.

Kas attiecas uz Kara tehnikas muzeju, tas tik tiešām Latvijā radīts Latvijas armijai. Kur tad paliek tā nauda, kuru mēs ar tik devīgu roku iedevām mūsu Bruņotajiem spēkiem? Kur tā tiek izšķērdēta? Arī par to neviens nav nesis atbildību.

Izglītības līmenis krītas, medicīniskā aprūpe atgriežas 1910.gada līmenī. Tauta nolemta iznīkšanai.

Te tika skarts arī jautājums par Saeimas ēdnīcu. Man ir prieks, ka tagad arī citi zina, kas ir līdzīpašnieki šai ēdnīcai. Ja viņi aizstāv tās intereses... Tas ir interesanti, ka Saeimā tiek veidots izdevīgs bizness. Neviens taču nepateica, cik izmaksā telpas, kuras izmanto ēdnīca, cik izmaksā elektroenerģija, siltums, ūdens, karstais ūdens, transports, trauki un visas iekārtas. Televīzijas reportāžā es teicu, ka vajag, lai mūsu ēdnīcai lauku iedzīvotāji piegādātu savu produkciju. Pienu par 9 santīmiem litrā, gaļu par 30-40 santīmiem kilogramā un arī visu pārējo, ko mūsu lauksaimnieki ir spiesti pārdot par tādām cenām. Taču, protams, Saeimas ēdnīcā ēd ne tikai deputāti. Saeimā strādā apmēram 600 darbinieku, un diemžēl viņu algas nav deputātu algas.

Par Latvijas speciālistu eksportu. Jā, tik tiešām 90.gadu sākumā no Latvijas pāri par 2,5 tūkstošiem speciālistu un zinātnieku, tā teikt, aizgāja eksportā. Otrajā vilnī aizgāja 700 zinātnieku. Tagad ir trešais vilnis - aiziet jaunākie zinātnieki.

Kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, viņi Eiropu ir apguvuši. Novāc kāpostus, tomātus, mazgā tualetes Eiropā, strādā un kopj Eiropas laukus.

Kāpēc budžets ir sasteigts tāpat kā to pavadošie likumprojekti? Pie tā visa ir jāpiestrādā, un tādā veidā to atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Pēc divām nedēļām apritēs gads, kopš strādā šī Saeima. Šis ir otrais budžets, kuru šī Saeima pieņem. Es ilgi meklēju apzīmējumu, lai vienā vārdā raksturotu šo gadu. Es to raksturotu ar vienkāršu un daudziem saprotamu vārdu - paģiras. Paģiru gads pēc vēlēšanām, paģiru gads pēc 6.Saeimas, pēcvēlēšanu paģiras... Paģiras, kad ir zudusi vai deģenerējusies vērtību sistēma; kad gribas “salāpīties” ar jaunu ārvalstu kredītu; kad ir zudusi ticība; kad ir paralizēta griba un rīcībspēja; kad eiforija un pašapmierinātība lika deputātiem zaudēt realitātes sajūtu, sāta sajūtu, pieņemt Pensiju likumu, kuru Valsts prezidente atdeva atpakaļ kā ekonomiski nepamatotu. Tas pats sakāms par Sociālās palīdzības likumu, kas prasīja 50 miljonu kā papildu izdevumus, kā arī par Izglītības likumu un citiem likumiem. Redziet, šie likumi ir atkal darba kārtībā. Tas radīja rožainus sapņus pašiem likumu pieņēmējiem un ekonomiski un loģiski nepamatotas cerības sabiedrībai vai atsevišķām tās daļām.

Slimības. Slimības vajā cilvēkus, arī politiķus, un arī Latvijas politiku. Es redzu vienu bīstamu slimību Latvijā, it sevišķi politiskajā vidē. Tā ir tuvredzība. Tā ir politiskā tuvredzība, kad nespējam redzēt tālāk par savu degungalu, kad viss rādās rozā migliņā, kad ikdienas rūpes liedz saprātu ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai. Šobrīd ir divi ceļi, kā veidot valsts tālāko attīstību. Vai iet šo ceļu, kas ir iesākts, vai novērsties no tā un spert drošus, enerģiskus soļus. Šajā Saeimā ir izveidota labējā koalīcija, kas, manuprāt, ir labākais un spēcīgākais, rīcībspējīgākais šīs Saeimas iespējamais variants.

Esmu priecīgs, ka sadarbība uzlabojas, un uzskatu, ka šī valdība ir rīcībspējīga un spēs izvest valsti no sastrēguma.

Šis budžets īsā laikā ir ieguvis tādu lietu kā starptautisko atzinību, jo, šādā formā to pieņemot, ir pilnīgi skaidrs, ka mēs atgriezīsimies pie starptautiski atzītas finansu politikas, tas dos pamatu grūdienam un attīstībai. Tas ir sabalansēts un reālistisks, un to uzsvēra arī opozīcija. Tā ka budžeta pieņemšana ir svētki valstī.

Es gribētu šodien pasniegt vienu dāvanu, tā kā visi, arī opozīcija, šo budžetu slavēja un tā kā ir tikai viens iemesls - politiskā tuvredzība -, kas neļauj šo budžetu pieņemt. Tagad ir rudens izpārdošana, es eju garām veikalam, skatos - skatlogā brilles pret politisko tuvredzību! Brilles labā rāmītī, bieziem stikliņiem. Tā kā tas vienīgais iemesls, kas šobrīd kādam neļaus balsot par budžetu, ir politiskā tuvredzība, es gribu tās dāvināt savam labam un cienījamam kolēģim - sociāldemokrātu līderim Baldzēna kungam. Paskatieties caur šīm brillēm un atbalstiet šobrīd labāko no iespējamajiem 2000.gada budžetiem!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bērziņa kungs, vai jums tur vēl kādas brilles nav?

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, pie budžeta ir strādāts un ir ieguldīts ļoti liels darbs. Taču par budžetu es parunāšu nedaudz vēlāk. Tagad ar deputāta tiesībām es nedaudz pieskaršos premjera runai.

Paldies Dievam, ka šajā reizē vairs nebija runa par zobu tīrīšanu, par Vinniju Pūku, par bikšu gludināšanu, par angļu valodas apgūšanu, par visaptverošu mīlestību dažādās izpausmēs. Mīlēšanu ir nomainījusi ticība, un tas jau ir cerīgi un apsveicami.

Šķēles kungs pieminēja kaut kādas barikādes. Ka viņš tur esot bijis... Es gan netiku manījis viņu uz barikādēm. Viņš netika arī manīts, pagales nesot ugunskuram. Varbūt premjers domāja nākotnes barikādes, kuras taps, ja viņš un viņa valdītais Ministru kabinets turpinās tādu valsts politiku, kāda tā ir pašreiz.

Šķēles kungs pieminēja mahinatorus ar augstu domu lidojumu. Acīmredzot Šķēles kungs zina, ko runā, jo tā runā cilvēks, kurš perfekti pārzina šādas rakstura negācijas.

Vēl tika runāts par kaut kādām hidrotehniskajām būvēm, varbūt par meliorāciju vai slūžām, ja es nemaldos. Bija runa par ūdens liešanu. Jā, tik tiešām - ūdens šajā runā bija daudz. Es negribu iekrist populistiskā kārdinājumā, saņemot līdz ar to piezīmi, bet tanī mirklī sēdes vadītājam vajadzēja izteikt piezīmi Šķēles kungam par nerunāšanu par lietu. Viņš nerunāja par lietu. Tā bija gandrīz tipiska Jaungada runa. Visas, arī abas pārējās runas, ko runāja Krastiņa kungs un Bērziņa kungs, bija viena autora rakstītas.

Tagad es nedaudz runāšu par budžetu 2000.gadam un ar to saistīto... paldies, Škapara kungs... ar to saistīto likumprojektu paketi. Jau mans kolēģis Baldzēna kungs un vēl citi kolēģi diezgan sīki analizēja paketi, bet es pieskaršos tikai vienam grozījumam, tas ir likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Jā, pārējos pantus varētu atbalstīt, bet vienu es noteikti neatbalstīšu un aicināšu Latvijas lauku ļaudis un zemniekus nākt ar dakšām pie Saeimas. Tas grozījums ir 8.panta pirmajā daļā - skaitlis “120” ir jāaizstāj ar skaitli “80”. Es domāju, ka arī Dobeļa kungs varētu šoreiz nākt tribīnē un runāt par šo aizstāšanu vai svītrošanu. Jo sēdes sākumā, kad bija runa par 16.martu, viņš ļoti perfekti uzstājās saistībā ar šīm aizstāšanām vai svītrošanām. Ka tas neesot prātīgi darīts. Es domāju, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neaizmirsīs savu programmu. Požarnova kungs, jūs kā frakcijas vadītājs... man turpmāk būs par jums ko sacīt, bet šoreiz es neatļaušos runāt. Jūs arī atbalstīsiet... vai varbūt neatbalstīsiet šos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, tādējādi to dīzeļdegvielas daudzumu pazeminot līdz 80 litriem par hektāru. Man rokā ir trīs gadu dati - akcīzes nodokļa atmaksas zemes izmantotājiem jeb kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par 1997., 1998. un 1999.gadu. Un es nesaprotu... un neredzu nekur anotācijā tādu pamatīgu ekonomisku pamatojumu šiem grozījumiem. Tikai vienā vietā šeit ir rakstīts, kādēļ likums ir vajadzīgs, - ka likumprojekts paredz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksāt akcīzes nodokli, rēķinot vienā kalendārajā gadā 80 litrus dīzeļdegvielas (pašlaik noteikto 120 litru vietā) par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

Tālāk. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz budžetu? Es sacītu, ka 2000.gadā saglabāsies 1999.gada līmenis. Samazinās budžeta izdevumu daļa, kas paredzēta akcīzes nodokļa atmaksai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Absolūti nekas nav pateikts...

Jūs esat bijuši Tautas partijas kolēģi. Es domāju, ka vairums, liela daļa no jums, saprot, ko nozīmē dīzeļdegvielas patēriņš uz vienu hektāru. Es brīnos, ka jūs varat tik viegli piekrist. Var būt, ka jūs izdarīsiet grozījumus attiecībā uz otro lasījumu. Es to pieļauju. Mums nav tik augstā līmenī tehnoloģiskais aprīkojums, kāds ir Eiropas valstīs, - ka ar vienu braucienu uz hektāru varam veikt trīs vai četras operācijas. Nav mums tādas tehnikas. Es ceru, ka kādreiz būs tāda. Taču pašlaik pat 120 litri uz hektāru ir par maz tiem godīgajiem zemniekiem, kas kārtīgi apstrādā zemi un maksā visus nodokļus. Eiropas valstīs, Eiropas Savienībā ir noteikts, ka, ja es nemaldos, mazākais atmaksājamais dīzeļdegvielas daudzums ir 180 litri par katru apstrādājamo hektāru. Tas ir pats mazākais, pastāvot viņu augstajam tehnoloģiskajam aprīkojumam. Tas ir galvenais, ko es pašlaik gribēju jums pasacīt. Tas ir absurds, tas ir kārtējais genocīds pret lauku cilvēkiem, pret zemniekiem, kas godīgi strādā un apstrādā zemi. Es tikai gribēju pateikt, ka atmaksāts par 1999.gadā iegādāto dīzeļdegvielu ir 4,1 miljons. Taču saņemtie iesniegumi rāda, ka par 1999.gadā iegādāto dīzeļdegvielu bija pieprasīti 4,8 miljoni. Tātad nav viss samaksāts. Ir jautājums - kāpēc nemaksā? Kāpēc tiem, kas izmanto zemi, netiek atmaksāts akcīzes nodoklis? Tādēļ, ka daudzreiz ir tā, ka cilvēki vienkārši negrib iet to birokrātisko ceļu. Viņi tāpat piecieš un nopērk to degvielu, arī no spekulantiem. Un varbūt dabū arī no naftas vada, kas tiek regulāri apzagts, jo tur ir diezgan lieli zudumi.

Es ceru, kolēģi, ka otrajā lasījumā mēs neatbalstīsim šo grozījumu un ņemsim vērā šo vitāli svarīgo, zemnieku izdzīvošanai nozīmīgo momentu. Jo 120 litri uz hektāru - tā ir tikai tāda ciešama norma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Man liekas, ka te nevienam, ne kreisajā, ne labajā pusē, nav šaubu par to, ka attiecībā uz pirmo lasījumu es ne tikai pats balsošu “par”, bet arī aicināšu visus jūs to pašu darīt. Es tikai gribu komentēt, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja pirmajā lasījumā divus projektus no budžeta paketes. Un es esmu ar mieru - tā kā visi šeit lasa avīzes - , ka mani dzirdētu tika Počas kundze un finansu ministrs. Es gribu pastāstīt par šā noraidījuma motīviem. Valdības piedāvātajā projektā ietilpst grozījums Radio un televīzijas likumā: ir paredzēts, ka valdība Finansu ministrijas personā uzņemas Nacionālās Radio un televīzijas padomes līdzšinējo funkciju - regulēt, iekasēt naudu par apraides atļauju izsniegšanu un pārreģistrāciju. Mēs aicinājām iespējamos ekspertus. Diemžēl neatnāca neviens nedz no Finansu ministrijas, nedz no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, un mēs nobijāmies, saskatot tur iespējamību, ka, ja jau ir pateikts “a”, var sekot “b”, kas būtu vērsts pret radio un televīzijas, citiem vārdiem sakot, elektronisko saziņas līdzekļu, neatkarību. Ja Počas kundzes vadītās komisijas pārstāvji un Finansu ministrijas pārstāvji mums pierādīs, ka tas grozījums ir vajadzīgs un nepieciešams likuma sakārtotības labad, tad mēs varbūt piekritīsim. Tāpēc mēs ļoti lūdzam, lai tad, kad komisija skatīs šo projektu nākamnedēļ, būtu klāt arī valdības puses pārstāvji.

Un otra lieta. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Par ko ir runa? Runa ir par diviem momentiem.

Pirmais. Tiek atlikta uz tālu nākotni probācijas dienesta ieviešana, izveidošana. Kas ir probācija? Es domāju, ka deputātu vairākums zina. Būtībā tā ir sodu izcietušo personu resocializācijas struktūras izveidošana. Runa nav par to, ka mums tas būtu vissāpīgākais jautājums. Sāpīgāks ir skolotāju, pensionāru un daudzu citu maznodrošināto jautājums. Runa ir par kaut ko citu. Valdība pieņēma ļoti skaistu dokumentu - programmu probācijas dienesta izveidošanai. Diemžēl, atsakoties piešķirt kaut dažus tūkstošus (atkārtoju - kaut dažus tūkstošus!) šā dienesta izveidošanai, mēs noraidām iespēju saņemt lielas summas no Nordbalt projekta, no PHARE programmas projektiem. Jo tie Rietumu pārstāvji (sauksim viņus tā), kas grib mums palīdzēt, saka: “Ja jūsu valdība absolūti nepiedalās šādu projektu izstrādāšanā un finansēšanā, tad mums zūd jebkāda legāla iespēja piedalīties.” Es nemaz nerunāšu par to, cik tas ir svarīgi.

Un otrais. Tiek atlikta uz tālu nākotni aresta telpu izveide. Administratīvā arestā aizturētie pašreiz atrodas kopā ar noziedzniekiem. Tas nav ne tikai civilizēti, tas ir, es gribētu teikt, diezgan necilvēcīgi. Arī šoreiz runa nav par pilnu summu piešķiršanu. Runa ir par kaut kādas summas iedalīšanu, lai mēs varētu sākt risināt šo jautājumu. Pretējā gadījumā mūsu skaistie dokumenti izskatās pēc vīģes lapas, ar ko “paspīdēt” Eiropas Savienības priekšā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tieslietu ministram un iekšlietu ministram šajā ziņā būtu absolūts konsenss. (Es domāju Segliņa kungu un Birkava kungu.)

Attiecībā uz otro lasījumu mūsu komisija varbūt iesniegs priekšlikumus, un es ļoti ceru, ka tie netiks noraidīti. Tie noteikti nebūs vērsti uz budžeta graušanu. Es ļoti lūdzu ieklausīties šajos argumentos un izturēties pret tiem ar izpratni tad, kad budžets tiks gatavots otrajam lasījumam. Šobrīd es aicinu visus atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā, visu paketi un budžetu. Katram, arī opozīcijas pārstāvim, jāapzinās, ka budžeta neatbalstīšana nozīmē nekā nerisināšanu un dzīvošanu kādu laiku vispār bez budžeta. Var būt arī tā, ka varam atkal nonākt tādā situācijā, ka janvārī sāksim dzīvot ar vienu divpadsmito daļu... Tā nebūs pragmatiska pieeja.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Egil, pietiks šodien!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es šeit gribētu pateikt savas domas par to laipnību, ar kādu mani apveltīja Gundars Bērziņš. Tas tiešām bija pietiekami solīdi. Es gribētu pateikt, ka arī viņš saņems kādu personisku dāvanu. Nesatraucies, mēs sāksim apdāvināšanās seriālu!

Tātad viņš būs nākamais. Un tas nebūs kurvītis, būs kaut kas “pikantāks”.

Tagad es gribētu pateikt sekojošo, kolēģi. Ja mēs mēģinām šo vienu gadu raksturot, tad es uzskatu, ka tas ir Saeimas eksperimentu un kļūdu laiks. Es domāju, ka tie eksperimenti ir tādi, kurus izvērtēs laiks, un tas nebūs nemaz tik ilgs, kā dažam labam šķiet. Tas arī būs visa mēraukla un kritērijs.

Mans kolēģis Gundars Bērziņš runāja par slimību, kāda ir politiķiem. Savukārt es varu pateikt, ka politiķi ir cilvēki un tik tiešām slimo ar visām slimībām, ar kādām vien var slimot cilvēks, ja viņam tā nelaime piemetas. Bet, redziet, bez tādas slimības kā tuvredzība ir vēl kāda slimība - tālredzība. Un tā tālredzība nozīmē to, ka neredz to, kas notiek deguna priekšā. Bet to nākotni - to gan redz. Un gandrīz vai sataustīt spēj! Tas ir labi. Un, jo tālāka nākotne, jo skaidrāka tā kļūst. Jo tuvāk šodienai, rītdienai, parītdienai, jo tā miglaināka. (Starpsauciens: “Metiet kauliņus kopā!”) Šinī gadījumā, ja es pareizi sapratu Gundaru Bērziņu, sociāldemokrātiem esot tā politiskā tuvredzība, viņiem neesot tās perspektīvas, bet, cik es saprotu, tad Tautas partijai, manuprāt, nav šīs tuvās redzēšanas, viņai tikai tas tālums ir palicis. Tā nu tas ir.

Jā, es šeit gribētu pateikt vēl vienu lietu, to, ka tik tiešām šis budžeta projekts būs grūdiens - kā jau es minēju, pamatīgs finansiāls spēriens gan bezdarbniekam, gan pensionāram, gan bērnu vecākiem, gan zemniekiem, gan mediķiem, gan skolotājiem, gan pašvaldībām. Un par to, kāda tad ir tā politiskā redze, liecinās jūsu, visu deputātu, katra individuālais balsojums. Es personīgi balsošu “pret”, jo man tas tuvums ir skaidrs. Pavisam nopietni! Bet jums, kā es redzu, ir tikai tas tālums. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! No Bērziņa kunga es dzirdēju, ka sociāldemokrāti esot dzēruši Saeimā. Diemžēl kopā ar valdību veidojošajām partijām viņi vakar tā kā dzēruši netika.

Es gribētu ļoti dzirdēt no pozīcijas partijām, kā tad tas budžeta jautājums tiks risināts un kā tiks aizsargāti pensionāri, zemnieki, bērni un skolotāji. Diemžēl es neko tādu nedzirdēju, tātad, kā saka, visa tā nasta viņiem uzgulstas virsū. Viņi glābs Latvijas budžetu.

Bet arī par vēl vienu citu lietu es neko nedzirdēju ne no premjera, ne no pārējiem. Nāk ziema, tāpēc gribēju dzirdēt, kā tad mēs to pavadīsim, kā klāsies tām ģimenēm Jēkabpilī, kuras palika bez siltuma; kā dzīvos Rīgā no dzīvokļiem izliktās ģimenes un kā vispār būs ar apkuri Latvijas ciematos un pilsētās. Es domāju, ka nav pamata, kā saka, būt jautriem, ja telpās būs mīnus 20 grādi. Tad laikam cilvēkiem, ģimenēm ar maziem bērniem prātā nebūs vis jautrība. Nebija dzirdams arī par to, ka ziemā smags stāvoklis būs piekrastes ļaudīm no Liepājas līdz Ainažiem, jo cilvēki būs bez darba, bet viņiem nebūs kur nopelnīt. Kā tad viņi ziemā dzīvos? Zviedrija to ātrāk ir sapratusi un kaut ko dara.

Es pēdējo reizi gribēju pateikt sekojošo: valdībai ir jādomā, vai 2000.gadā Latvija neiekritīs bankrota bedrē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu Bojāra vietā atvainoties, jo viņš nesaklausīja atbildi par to, kā būs. Bija ļoti konkrēta atbilde - tālā nākotnē, pēc gadiem divdesmit, viss būs tik labi, ka cilvēkiem būs garlaicīgi, jo nevajadzēs meklēt risinājumus, bet tuvākajā nākotnē tie, kuri traucēs sasniegt šo tālo nākotni - pensionāri un visi citi, visi, kuri nav vajadzīgi SIA “Latvija” uzņēmumam, lai izmirst, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

17.gadsimtā kāda mūķene savā lūgšanā sacīja tādus vārdus: “Kungs, tu zini labāk par mani, ka, laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Āmen! Debates beidzam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Jau otro reizi man šodien jākāpj tribīnē pēc spožām runām un jāsāk runāt krietni nopietnāk. Es tiešām ļoti uzmanīgi klausījos deputātu debates par Budžeta likumprojektu un arī par to pavadošajiem likumiem, tāpēc es gribētu lūgt tikai vienu - komisijas vārdā palūgt vienu lietu - to, lai jūsu šīs runu idejas, šīs domas noformulētu konkrētos priekšlikumos un iesniegtu tos Budžeta projektam, jo daudzas idejas tiešām bija interesantas un vērā ņemamas. Es tiešām ļoti gribētu, lai cienījamā Sociāldemokrātu frakcija iesniegtu konkrētus priekšlikumus par to, kā, viņuprāt, mēs varētu veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, bet ar vienu lūgumu - lai tie nebūtu standartvarianti, kuri ir jau bijuši vairākas reizes iesniegti, ir izdiskutēti un vienkārši kā nepieņemami noraidīti, bet lai tās būtu oriģinālas un svaigas idejas, oriģināli un svaigi priekšlikumi. Tas gan, tiesa, prasa intensīvu darbu.

Bet tagad, es domāju, mēs varētu pāriet pie balsojuma, priekšsēdētāja kungs, par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad balsosim par katra ar Budžeta likumprojektu saistītā dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā atsevišķi, taču atgādinu, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam un par otrā lasījuma datumu mēs varēsim lemt tikai pēc tam, kad būsim pieņēmuši lēmuma projektu par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000.gada valsts budžeta likumprojektu paketei, kas tiks izskatīta pēc tam, kad būsim nobalsojuši par pirmo lasījumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pieņemtu pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1999.gadā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli alum” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 14. Neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 33, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums “Likumā par aviāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas -14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Valsts meža dienesta likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 33, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2000. gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais izskatāmais jautājums - lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000. gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Tāpat kā visu citu pēdējo gadu laikā arī šogad mēs esam izstrādājuši kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam “Par valsts budžetu 2000. gadam”. Šis dokuments ir sagatavots, lai pirmām kārtām atvieglotu tīri tehniski priekšlikumu iesniegšanu un sagatavošanu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Taču šoreiz es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka priekšlikumu iesniegšanas tabula ir nedaudz sarežģītāka, jo Budžeta likumā ir parādījušies četri pielikumi, kuri arī ir jāsaskaņo ar konkrēto priekšlikumu. Ja jūs, piemēram, paredzat samazināt kādai institūcijai finansējumu vai to piešķirt kādai citai, tad jums vienlaicīgi jāpaskatās, vai tas pielikumos neskar arī pozīcijas par štata vienībām, ar tām saistītos rādītājus, vai tas nav saistīts ar ārvalstu palīdzību, kas ir konkrēti paredzēta konkrētajam projektam, vai arī ar vēl citām dažādām atsevišķām problēmām ar saistībām nākotnē un tamlīdzīgi. Tāpēc jums ļoti uzmanīgi ir jāiepazīstas ar lēmuma projekta 10.punktu, kas jums palīdzēs drošāk un precīzāk iesniegt šos priekšlikumus.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es varu jūs informēt, ka komisijas konsultanti jūs jebkurā laikā konsultēs, sniegs jums visas tehniskās nianses, visu izskaidros un tamlīdzīgi. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu par priekšlikumu noformēšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts ir pieņemts.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli mums šis dokuments ir jāizskata divos lasījumos, bet, tā kā nekad šādi priekšlikumi par šo lēmuma projektu nav saņemti, es lūdzu pieņemt šo dokumentu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Tagad mums ir jālemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un par otrā lasījuma datumu budžeta likumprojektu paketei.

A.Poča. Cienījamie deputāti, lai atvieglotu mūsu balsojumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, sniegšu mazu informāciju. Lai mēs precīzi varētu iekļauties mūsu izstrādātajā un jums piedāvātajā budžeta izskatīšanas grafikā, mēs esam mēģinājuši sagrupēt Budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketi divās daļas. Tos likumprojektus, kuros, spriežot pēc iepriekšējām diskusijām, varētu nebūt sevišķi daudz priekšlikumu, mēs varētu izskatīt nedaudz ātrāk - 11.novembrī, bet tos, kuri būtu rūpīgāk jāgatavo un dziļāk jādiskutē, varētu novirzīt uz 25.novembri. Es ierosinu atbalstīt šos priekšlikumu izskatīšanas datumus, sadalot tos pa paketēm un nosaucot konkrētos darba kārtības punktus - šodienas sēdes darba kārtības punktus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, Počas kundze, tālāk!

A.Poča. Tātad tie ir darba kārtības punkti no 15. līdz 25.punktam. Ir priekšlikums - noteikt tiem priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2. novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

A.Poča. Vienlaicīgi šai pašai likumprojektu grupai par otrā lasījuma termiņu es lūdzu noteikt 2.novembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Nākošie ir trīs likumprojekti - 26., 27. un 28.darba kārtības punkts. Tiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.novembris.

Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma datums?

A.Poča. 11.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tālāk ir 29.darba kārtības punkts, kuram mēs šodien atcēlām steidzamību. Tas ir likumprojekts “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris.

Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma... Tātad steidzamība tam tika atcelta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

A.Poča. Nākošais ir 30. un 31.darba kārtības punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, otrais lasījums - 11.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 32.punkts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, otrais lasījums - 25.novembrī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Darba kārtības 33. - 38.punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, otrā lasījuma termiņš - 11.novembris. Iebildumu nav. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Darba kārtības 39. punkts - likumprojekts “Valsts meža dienesta likums”. Steidzamība ir atcelta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Tālāk par darba kārtības 40. - 43.punktu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, otrais lasījums - 11.novembrī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Darba kārtības 44.punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, otrais lasījums - 25.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Darba kārtības 45.punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -2.novembris, otrais lasījums - 11.novembrī.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A. Poča. Darba kārtības 46.punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, otrais lasījums - 25.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Un pēdējais ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.novembris, otrais lasījums - 2.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām tālāko darba kārtību, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai ir iebildumi? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 62, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Desmit Saeimas deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut divus lēmuma projektus. “Par deputāta Roberta Zīles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” un “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmuma projekti ir iekļauti sēdes darba kārtības beigās.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Gaigala atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts -“Par deputāta Jāņa Gaigala ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Šīsdienas debašu laikā faktiski jau vairākkārt tika minēti iemesli, kāpēc valdība ir sagatavojusi un iesniegusi mums izskatīšanai šāgada budžeta grozījumus.

Vēlreiz akcentēšu trīs iemeslus.

Pirmām kārtām ir jāparedz finansējums referenduma sagatavošanai.

Otrais - jāizslēdz no budžeta ieņēmumu daļas ienākumi no privatizācijas fonda, jo šo ienākumu vienkārši nav.

Un trešais - jāgarantē pašvaldībām to ieņēmumu daļa tās neizpildes gadījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos priekšlikumus un atbalsta tos pirmajā lasījumā, vienlaicīgi lūdzot noteikt arī steidzamību. Lūdzu arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jālemj par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam””. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz rītdienai - pulksten 17.00, tātad līdz 22.oktobrim - pulksten 17.00. Otrais lasījums notiks 28.oktobrī - nākošajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Man būtu tāds piedāvājums, cienījamie kolēģi. Ja mums nav iebildumu un ja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav iebildumu, tad varbūt šodien pat nobalsosim arī otrajā lasījumā.

A.Poča. Nē, cienījamais Lujāna kungs, ja es drīkstu atbildēt no tribīnes! Problēma ir tā, ka arī valdība ir sagatavojusi dažus atsevišķus priekšlikumus par līdzekļu pārdali ministrijās esošā finansējuma ietvaros dažām programmām, konkrēti tas attiecas uz Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu dažām skolām, speciālajām skolām un tamlīdzīgi. Es domāju, mums būtu pilnīgi objektīvi tas jāizskata, un tāpēc mums ir nepieciešama šī nedēļa, lai sagatavotu visus šos priekšlikumus un ietvertu arī priekšlikumu tabulā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tajā pašā laikā tiek sasteigti referenduma termiņi, un Cimdara kungs vakar sūdzējās, ka finansu resursu trūkuma dēļ viņš nevarēs izpildīt to, ko likums no viņa prasa. Tā ka es tomēr atbalstītu Lujāna kunga viedokli par otro lasījumu.

A.Poča. Finansējums... Vai es drīkstētu atkal izteikties no budžeta un finansu vadības viedokļa? Valdībai ir tiesības no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu, ja ir paredzēts, ka šos līdzekļus atvieto. Šī būtu tā procedūra, ko varētu izmantot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā viens deputāts ir iebildis pret Lujāna kunga priekšlikumu, tad līdz ar to tas nav šobrīd izskatāms.

Vai ir iebildumi pret to, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 22.oktobris pulksten 17.00 un ka otrā lasījuma datums ir 28.oktobris? Iebildumu nav. Paldies.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Roberta Zīles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, atgādinu jums, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes slēgšanas uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Jānis Leja, Ainārs Šlesers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Diemžēl mūsu Taivānas atbalsta grupa nevarēja šodien satikties ar Ārlietu ministrijas pārstāvi, tāpēc tas ir jāatliek uz nākošo nedēļu - uz otrdienu pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas desmitās sēdes

1999.gada 21.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Izskatīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Pirmais izskatāmais jautājums ir tieslietu ministra Valda Birkava atbilde uz deputātu Miroslava Mitrofanova, Borisa Cileviča, Martijana Bekasova, Igora Solovjova, Borisa Rastopirkina un Aleksandra Golubova jautājumu “Par tautības norādi, iesniedzot dokumentus tiesneša apstiprināšanai”. Iesniedzēji ir apmierināti ar tieslietu ministra rakstisko atbildi, tāpēc mutiska atbilde nav nepieciešama.

Nākošais izskatāmais jautājums ir finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Mitrofanova, Golubova un Cileviča jautājumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanā”. Vai finansu ministrs atrodas sēžu zālē? Vai iesniedzēji ir saņēmuši apmierinošu atbildi? Ir. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākošais jautājums ir Ministru prezidenta Andra Šķēles un satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbilde uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Tolmačova, Plinera un Deņisova jautājumu

 

“Par Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību”. Deputāti ar rakstisko atbildi ir apmierināti, tāpēc nepieprasa mutisku atbildi. Paldies. Jautājumi ir izskatīti.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 10.sēde

1999.gada 21.oktobrī

 

 

Igaunijas Republikas parlamenta prezidenta

T.Savi uzruna - 1.lpp.

 

Par darba kārtību - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”

(1156. un 1156-a dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””

(1158. un 1158-a dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un

atceres dienām””

(1166. un 1166-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 6.lpp.

- dep. A.Slakteris - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu

1999.gadam””

(1167. un 1167-a dok.) - 8.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Vītols - 9.lpp.

- dep. L.Bojārs - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”

(1168. un 1168-a dok.) - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(1169. un 1169-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu

noteikšanu”

(1170. un 1170-a dok.) - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Lejam”

(1180. dok.) - 12.lpp.

Par darba kārtību - 12.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 12.lpp.

- dep. A.Poča - 14.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta I.Godmaņa atsaukšanu

no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas” (Nav izskatams)

(1177. un 1177-a dok.) -14.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta I.Godmaņa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” (Nav izskatāms) - 14.lpp.

 

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

pieprasījumu ārlietu ministram I.Bērziņam “Par Ministru

kabineta noteikumu nr.174 “Noteikumi par vārdu un

uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos”

atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām”

(Pieprasījums noraidīts)

(1106., 1106-b un 1106-c dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. I.Geige - 15.lpp.

Debates - dep. M.Mitrofanovs - 16.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības

novērtēšanu”” (2.lasījums) (Steidzams)

(982. un 1029. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 18.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 18.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām

organizācijām un to apvienībām”” (3.lasījums)

(1173. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 21.lpp.

Par procedūru - dep. Dz.Rasnačs - 26.lpp.

Debates - dep. Dz.Rasnačs - 28.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Poča - 39.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 40.lpp.

- dep. R.Ražuks - 40.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 40.lpp.

 

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 42.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 43.lpp.

- dep. J.Stalidzāne - 44.lpp.

- dep. I.Birzniece - 45.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 47.lpp.

- dep. J.Škapars - 47.lpp.

- dep. O.Grīgs - 49.lpp.

- dep. I.Ūdre - 49.lpp.

- dep. I.Burvis - 50.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 51.lpp.

- dep. A.Poča - 53.lpp.

- dep. A.Seiksts - 54.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 55.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 56.lpp.

- dep. J.Dobelis - 57.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 58.lpp.

- dep. E.Inkēns - 60.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 62.lpp.

- dep. M.Lujāns - 63.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 65.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 67.lpp.

- dep. M.Lujāns - 71.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 72.lpp.

- dep. J.Dobelis - 73.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 73.lpp.

- dep. M.Lujāns - 74.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 74.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu

aizsardzību”” (3.lasījums)

(1176. dok.) - 76.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 76.lpp.

 

Par darba kārtību - 79.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 80.lpp.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam” un ar

budžetu saistīto likumprojektu pakete - 80.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 80.lpp.

 

Likumprojektu steidzamības pieņemšana - 87.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1067. un 1174. dok.) - 87.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma

nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām

organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1999.gadā””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1068. un 1174. dok.) - 88.lpp.

 

Likumprojekts “Par akcīzes nodokli alum” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1069. un 1174. dok.) - 88.lpp.

 

Likumprojekts Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli

naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1070. un 1174. dok.) - 88.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes

nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1071. un 1174. dok.) - 88.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1072. un 1174. dok.) - 88.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1073. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1074. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem

un nodevām”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1075. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un

finansu vadību”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1076. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

Likumprojek ts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1077. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un

azartspēļu nodevu un nodokli”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1078. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un

azartspēlēm”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1079. un 1174. dok.) - 89.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais

reglaments”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1080. un 1174. dok.) - 90.lpp.

 

Likumprojekts “Par apdrošināšanu bezdarba

gadījumam” (1.lasījums)

(1081. un 1174. dok.) - 90.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Poča - 90.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1082. un 1174. dok.) - 90.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1083. un 1174. dok.) - 91.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo

palīdzību”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1084. un 1174. dok.) - 91.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts

robežas likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1085. un 1174. dok.) - 91.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas

likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1086. un 1174. dok.) - 91.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1087. un 1174. dok.) - 91.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka

atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1088. un 1174. dok.) - 91.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1089. un 1174. dok.) - 91.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistru”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1090. un 1174. dok.) - 92.lpp.

 

 

Likumprojekts “Valsts meža dienesta likums” (1.lasījums)

(1091. un 1174. dok.) - 92.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Ūdre - 92.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1092. un 1174. dok.) - 93.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Pliners - 93.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1093. un 1174. dok.) - 95.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1094. un 1174. dok.) - 95.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1095. un 1174. dok.) - 95.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo

apdrošināšanu”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1096. un 1174. dok.) - 95.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1097. un 1174. dok.) - 95.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 95.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gorbunovs - 96.lpp.

 

Likumprojekts “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1098. un 1174. dok.) - 97.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1066. un 1174. dok.) - 97.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 97.lpp.

- dep. A.Poča - 97.lpp.

Debates - Ministru prezidents A.Šķēle - 98.lpp.

- finansu ministrs E.Krastiņš - 108.lpp.

- dep. M.Lujāns - 113.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 118.lpp.

- dep. I.Burvis - 119.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 122.lpp.

- dep. L.Bojārs - 128.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 131.lpp.

- dep. O.Grīgs - 132.lpp.

- dep. A.Seiksts - 135.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 137.lpp.

- dep. L.Bojārs - 138.lpp.

- dep. I.Burvis - 139.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 139.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1067. un 1174. dok.) - 140.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma

nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām

organizācijām un to uzņēmumiem 1994.— 1999.gadā””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1068. un 1174. dok.) - 140.lpp.

 

Likumprojekts “Par akcīzes nodokli alum” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1069. un 1174. dok.) - 140.lpp.

 

Likumprojekts Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli

naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1070. un 1174. dok.) - 140.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes

nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1071. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1072. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1073. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1074. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem

un nodevām”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1075. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un

finansu vadību”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1076. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1077. un 1174. dok.) - 141.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un

azartspēļu nodevu un nodokli”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1078. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un

azartspēlēm”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1079. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais

reglaments”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1080. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Par apdrošināšanu bezdarba

gadījumam” (1.lasījums)

(1081. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1082. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1083. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo

palīdzību”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1084. un 1174. dok.) - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts

robežas likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1085. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas

likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1086. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1087. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka

atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1088. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1089. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistru”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1090. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

 

Likumprojekts “Valsts meža dienesta likums” (1.lasījums)

(1091. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1092. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1093. un 1174. dok.) - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1094. un 1174. dok.) - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1095. un 1174. dok.) - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo

apdrošināšanu”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1096. un 1174. dok.) - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””

(1.lasījums) (Steidzams)

(1097. un 1174. dok.) - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)

(Steidzams)

(1098. un 1174. dok.) - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1066. un 1174. dok.) - 144.lpp.

Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami

priekšlikumi 2000.gada Valsts budžeta likumprojekta

paketei otrajam lasījumam”

Priekšlikumi - dep. A.Poča - 144.lpp.

Par darba kārtību - 149.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Gaigala atsaukšanu no

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas” - 149.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Gaigala ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 149.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Čevera ievēlēšanu

Saeimas Nacionālās drošības komisijā” (Nav pieņemts) - 150.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts

budžetu 1999.gadam” (1.lasījums) (Steidzams) - 150.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 150.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 151.lpp.

- dep. A.Poča - 151.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 152.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Zīles atsaukšanu

no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas” - 152.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Zīles ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 152.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 153.lpp.

Paziņojums - dep. J.Sinka - 153.lpp.

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas

desmitās sēdes

1999.gada 21.oktobrī

 

Tieslietu ministra V.Birkava atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par tautības norādi,

iesniedzot dokumentus tiesnešu apstiprināšanai”

 

 

Finansu ministra E.Krastiņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Valsts ieņēmumu

dienesta darbu sociālās apdrošināšanas iemaksu

administrēšanā”

 

 

Ministru prezidenta A.Šķēles un satiksmes ministra

A.Gorbunova atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu

“Par Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko

attīstību”

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem