Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas deviņpadsmitā sēde

1999.gada 16.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Turpinām izskatīt dokumentu nr.1334 - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurš sagatavots otrajam lasījumam.

50. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. 51. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 52. priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 53. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 54. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 55. - iekšlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 56. - iekšlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 57. - Finansu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58. priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 60. - Finansu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 61. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 62. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 63. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 65. - iekšlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 66. - ekonomikas ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 67. - Finansu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 68. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 69. - Finansu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 70. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 71. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 72. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 73. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 74. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 75. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 76. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 77. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 78. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 79. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 80. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 81. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 82. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 83. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. 26.decembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.decembris. Paldies.

Pirms izskatām Prezidija ziņojumus, jāizskata priekšlikumi par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ministru prezidents lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram. Pievienots lēmuma projekts. Desmit deputāti ierosina iekļaut šo lēmuma projektu kā pirmo sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Ārlietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta nosacījumiem lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā aiz 23.jautājuma šādus likumprojektus: likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā””, likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””, likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/1999”, likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” un likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””.

Vai ir iebildumi pret to, ka Prezidija ziņojumi par šiem likumprojektiem tiek iekļauti darba kārtībā pēc 23.punkta? Iebildumu nav.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības ceturtajā sadaļā kā 32.punktu lēmuma projektu “Par Valerijana Jonikāna apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”, “Par Maijas Jansones apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi” un “Par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Jura Stukāna atbrīvošanu no amata”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu par ierosinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam īpaši pilnvarot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi ģenerālprokurora darbības atbilstībai likumam un to iekļaut kā nākamo darba kārtības jautājumu pēc izmeklēšanas komisijas starpziņojuma izskatīšanas. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ir iebildumi!”)

Viens deputāts ceļ iebildumus. Šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut šo lēmuma projektu nevaram. Mums ir jālemj par to, lai iekļautu lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Deņisova, Golubova, Urbanoviča, Jurkāna, Maksimova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Grozījumi šajā likumā skar tikai vienu normu, kas aizliedz pēc 1.janvāra ievest Latvijā nereģistrētas zāles. Ierosina piemērot īpašu procedūru, ka ministrs ar savu rīkojumu atļauj tās ievest. Taču mēs šo likumu varam atvērt, bet līdz 1.janvārim mēs nevaram to izskatīt, pieņemt. Un mēs nevaram to aizvērt ciet. Tādēļ valdība ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā sagatavojusi likumprojektu, kurā šī procedūra tiks sakārtota. Aicinu tamdēļ noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Neviens nevēlas runāt “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 13. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzam nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu noteikt šim likumprojektam par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka Prezidija lēmums bija gana labs un ka arī Sociālo un darba lietu komisija varētu būt atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir priekšlikums mainīt atbildīgo komisiju, mums ir jābalso par šo priekšlikumu - likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” noteikt par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts. Atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un likumprojekts tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/1999” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), starpziņojums.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms sāku lasīt komisijas starpziņojumu, gribu jūs informēt, ka ir ieviesusies neliela tehniska kļūda. Šo starpziņojumu ir parakstījuši visi desmit deputāti, to skaitā arī Aida Prēdele, vienkārši mūsu tehnika, tā teikt, nav ņēmusi viņas parakstu pretī un paraksts nav izkopējies.

Komisija šajā laikā ir paveikusi pietiekami lielu darba apjomu, un jūs varēsiet to secināt arī no šā starpziņojuma.

1999.gada 7.oktobrī ar Saeimas lēmumu tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju). Parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota pēc frakciju pārstāvniecības principa (izņemot Tautas partijas frakciju, kura komisijas darbā nepiedalās) šādā sastāvā: Jānis Ādamsons, Helēna Soldatjonoka, Jānis Čevers, Linards Muciņš, Silvija Dreimane, Andris Bērziņš, Aida Prēdele, Dzintars Rasnačs, Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs. Par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Ādamsons, par komisijas sekretāri - Helēna Soldatjonoka. Tika nolemts, ka komisijas sēdes būs slēgtas un komisijas viedokli precīzi sniegs tās priekšsēdētājs. Taču tas neizslēdz iespēju katram komisijas loceklim, neizpaužot konfidenciālus faktus, paust savu personisko viedokli par komisijas darbu. No komisijas izveidošanas brīža līdz decembra vidum ir notikušas 22 komisijas sēdes. Komisija turpina pilnveidot likumdošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Sadarbībā ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju tiek apzinātas un analizētas problēmas, kuras varētu atrisināt, pilnīgojot likumdošanu. Sadarbojoties ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tika sagatavoti un pieņemti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kas nodrošina liecinieku un cietušo aizsardzības programmas pilnvērtīgu izpildi.

Attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam” tika sagatavots un iesniegts priekšlikums, kas paredzēja līdzekļu piešķiršanu Tikumības policijas izveidei. Priekšlikums nepamatoti tika noraidīts. Komisija turpina aktīvu darbu arī pie Krimināllikuma pilnveidošanas, tāpēc ka mēs uzskatām, ka tā ir absurda situācija, ka seksuālā varmācība pret bērniem mūsu valstī ir atzīta par mazāk smagu noziegumu.

Tika uzklausīti vairāk nekā 30 cilvēki, kuru rīcībā ir tieša vai netieša informācija, kas saistīta ar izmeklējamo lietu. Plaša informācija iegūta no vairākām institūcijām - Valsts bērna tiesību aizsardzības centra, Latvijas Bērnu fonda, Ģimenes aprūpes centra “Bulduri”, aģentūras “Misis Latvija”, Tieslietu ministrijas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts policijas, Narkotiku apkarošanas biroja, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas. Izmeklēšanas darbā lielu palīdzību sniedza žurnālisti, pēc kuru iniciatīvas tika pievērsta uzmanība cilvēktirdzniecības, pedofilijas un nelikumīgas adopcijas problēmai valstī. Šobrīd, tikai pateicoties žurnālistu un Saeimas deputātu aktīvai darbībai, Ģenerālprokuratūra bija spiesta uzrādīt apsūdzību Jurijam Jurjevam, Jurijam Kutirevam, Ingum Tūnam un Denisam Hohlovam. Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz žurnālistiem, kas aktīvi strādāja pedofilijas lietas žurnālistiskajā izmeklēšanā, kā arī pie jautājuma par nelikumīgiem cilvēktirdzniecības, pedofilijas un bērnu adopcijas uz ārzemēm gadījumiem, tika izdarīts nelikumīgs spiediens, respektīvi, cenzūra.

Izmeklēšanas komisija uzskata par nepieļaujamu preses brīvības ierobežošanu un aicina sabiedrību pievērst tai īpašu uzmanību. Komisija ir uzklausījusi informāciju, un tai ir zināmas gan juridiskās, gan fiziskās personas, kas izmeklējamajā lietā tieši vai netieši ir iesaistījušās, piedalījušās, organizējušas.

Krimināllietas izmeklēšanas un komisijas savāktā informācija liecina par rūpīgi izstrādātu un realizētu noziedzīgu shēmu, pēc kuras darbojas “Logos Centra” izveidotais cilvēktirdzniecības tīkls. Ir arī apzināti starptautiskie sakari, ar kuru palīdzību sadarbojās “Logos Centra” pārstāvis vai citas iesaistītās personas. Starptautiskais cilvēktirdzniecības tīkls norāda uz sakariem ar Somiju, Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju, ASV, Holandi, Krieviju, Slovākiju. Ģenerālprokuratūra nav spējusi pamatot, kāpēc Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības līguma ietvaros tā nav lūgusi citu valstu tiesībsargājošo institūciju palīdzību.

Komisijas rīcībā ir informācija par publisko un privāto institūciju, to skaitā augsti stāvošu amatpersonu, iesaistīšanos cilvēktirdzniecības pakalpojumu saņemšanā, to skaitā pedofilijā. Par to liecina komisijā saņemtās liecības, audio un video materiāli.

Vairākās liecībās vai pieaicināto personu paskaidrojumos ir izskanējuši arī dažu augstu amatpersonu vārdi. Tomēr komisija atzīst, ka šo vārdu nosaukšanai vēl nav pietiekama juridiska pamata, jo Ģenerālprokuratūras rīcība, bezdarbība vai nepietiekama darbība pierādījumu vākšanas procesā dod iespēju minēto organizāciju struktūru galvenajām personām ietekmēt lieciniekus un slēpt pierādījumus, to skaitā arī iespējamos pierādījumus par augstām amatpersonām.

Komisijai ir informācija par to, ka cilvēktirdzniecības pakalpojumu pavediens ved uz dažu tiesībsargājošo institūciju (izņemot tiesas) amatpersonām, to skaitā arī Ģenerālprokuratūru un citām prokuratūras iestādēm. Komisija uzskata par nepieciešamu nākt klajā ar speciālu starpziņojumu, lai informētu Saeimu un sabiedrību par prettiesiskas vienošanās, sazvērestības pazīmēm starp minēto organizāciju struktūru un atsevišķām valsts amatpersonām, kas kavē un citādi traucē patiesības noskaidrošanu izmeklējamajā lietā.

Par minētajām pazīmēm komisija atsevišķi informēs Augstākās tiesas priekšsēdētāju, īpaši pilnvarotu Augstākās tiesas tiesnesi.

Fakti un secinājumi par Ģenerālprokuratūras darbību. Tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem neatbilstoša ir Ģenerālprokuratūras iesaistīšanās aktīvās politiskās diskusijās pēc izmeklēšanas komisijas izveidošanas. Tas ir arī pretrunā ar prokurora politiskās neitralitātes principu.

Pēc 1999.gada 19.septembra raidījuma “Nedēļa” sniegtās informācijas par cilvēktirdzniecību un pedofiliju Latvijā virsprokurors Oļģerts Šabanskis 1999.gada 22.septembrī Juridiskajā komisijā paziņoja ģenerālprokurora viedokli, kas bija vērsts pret parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, - paskaidroja, ka “Logos Centra” krimināllietas izmeklēšana ir svarīga un to jāturpina izmeklēt Ģenerālprokuratūrā. Taču atzina, ka pie tās strādā tikai divi prokurori, kā arī izteica viedokli, ka šīs lietas publiskošana ļoti traucē izmeklēšanai.

Cilvēktirdzniecības un pedofilijas lietas operatīvo izstrādi policijā Ģenerālprokuratūra uzrauga jau vairāk nekā gadu. Taču tikai tagad, pēdējo pāris mēnešu laikā, kad šai lietai, pateicoties žurnālistiskajai izmeklēšanai, tiek veltīta pastiprināta preses uzmanība un ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, Ģenerālprokuratūra tai vispār ir pievērsusies, un šobrīd lietas izmeklēšanā jau iesaistīti 12 prokurori un 10 operatīvie darbinieki.

Ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa paziņojums 1999.gada 26.septembra (svētdienas) raidījumā “Panorāma”, ka liecība, kuru liecinieki snieguši Ģenerālprokuratūrai, ir falsifikācija, liek komisijai secināt, ka izmeklēšanas virzībā Ģenerālprokuratūra atklāti parāda nevēlēšanos noskaidrot objektīvo patiesību. Liecības, kurās liecinieki paziņo, ka pirmajās sniegtajās liecībās ir melojuši, uz Ģenerālprokuratūru atnes Ingus Tūns, kuru nekādi nevar nosaukt par neieinteresētu personu šajā lietā. Ir acīm redzama viņa vēlme pasniegt šo liecinieku liecības kā melus un falsifikāciju.

Ievērojot šīs lietas nopietnību un ikvienas personas noraidošo, nosodošo attieksmi pret bērnu seksuālo izmantošanu, komisija secina, ka ar prokurora profesionālo ētiku nesavienojams ir ģenerālprokurora izteikums par raidījuma “Nedēļa” veidoto sižetu. Citēju: “Ja kāds man grib iestāstīt, ka raidījums bija vērsts uz to, lai sargātu bērnu fizisko vai tikumisko veselību, tad es varētu pateikt, ka tie ir meli.” Ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa vilcināšanās ar informācijas sniegšanu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par pedofilijas lietas izmeklēšanas gaitu un rezultātiem ir pretrunā ar Prokuratūras likuma 23.panta ceturto daļu. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurore Biruta Ulpe, ierodoties izmeklēšanas komisijas sēdē šā gada 28.oktobrī, komisijai paziņoja, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā nav nekādas informācijas, ka izmeklējamā lietā būtu iesaistītas kādas augsti stāvošas amatpersonas. Tomēr nākamajā dienā Ģenerālprokuratūra nāca klajā ar paziņojumu presē, ka tās rīcībā ir informācija, ka Latvijas Republikas Valsts prezidenta Kancelejas amatpersonas ir iesaistītas pedofilijas skandālā. Tādējādi ar šādiem nepamatotiem minētās atbildīgās amatpersonas paziņojumiem tika radīts kaitējums lietas izmeklēšanai. Fakti, ka Jurijs Jurjevs ir pratināts apcietinājuma laikā tikai divas reizes, bet Jurijs Kutirevs, kurš jau no šā gada 15.novembra apcietinājumā ir pieteicis badastreiku, ir pratināts tikai vienu reizi, rada pamatotas šaubas par Ģenerālprokuratūras vēlmi objektīvi un ātri izmeklēt šo lietu. Apcietinātie Jurjevs un Kutirevs tika izteikuši prokuratūrai lūgumu tikties ar izmeklēšanas komisiju. Komisija uzskata, ka Ģenerālprokuratūras atruna neļaut apcietinātajiem tikties ar komisiju, jo tas traucēšot izmeklēšanas gaitu, nebija pamatota. Komisijas tikšanās ar apcietinātajiem tika organizēta likumā noteiktajā kārtībā. Pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, kādu sniedza lietā iesaistītie liecinieki, viņu liecības Ģenerālprokuratūrā tiek pieņemtas nelabprāt. Liecinieki tiek pratināti neprofesionāli un ar noraidošu attieksmi pret viņu liecībām. Ne visas sniegtās liecības tiek fiksētas. Novērota tendence fiksēt tikai daļu no sniegtajām liecībām. Konstatētā prettiesiskā informācija, ka “Mini Mis” īpašnieks Juris Millers, kā viņš pats apliecināja pirms ierašanās uz komisijas sēdi, ir sazinājies ar virsprokuroru Oļģertu Šabanski un saskaņojis komisijai sniedzamo informāciju, liecina par Ģenerālprokuratūras tendenci slēpt patiesību par atsevišķiem faktiem minētās lietas izmeklēšanā. Komisija dara zināmu faktu, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz pat šim laikam nav kontrolējis nodokļu iemaksas no tādām firmām kā modeļu aģentūra “Logos Centrs”, SIA “Mini Mis” un aģentūra “Misis Latvija”. Pamatojoties uz komisijas uzaicināto personu sniegtajām liecībām, ir pamats uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” ģenerāldirektors Aivars Droiskis ir saistīts ar izmeklējamo pedofilijas lietu. Taču šīs saistības pakāpes noteikšana būtu aktīvāk jāveic izmeklēšanas iestādēm. Komisijas rīcībā esošā informācija nepārprotami norāda uz Ingus Tūna, kurš jau atrodas apcietinājumā, un Aināra Eisaka saistību ar cilvēktirdzniecības un pedofilijas lietu. Liecinieku sniegtā informācija liek komisijai secināt, ka šajā lietā Eisaks varētu būt viena no galvenajām personām - ir mēģinājis pārņemt Jurjeva pornobiznesu, kā arī, iespējams, ir piegādājis zēnus, modeļus, seksuālo pakalpojumu sniegšanai prominentām personām, to skaitā arī amatpersonām. Ar Eisaka palīdzību tika nodibināti ārzemju sakari un izveidota “Logos Centra” modeļu kartotēka. Ģenerālprokuratūras aktivitāte, izmeklējot lietu šajā virzienā, pēc komisijas domām, nav pietiekama un veicina pierādījumu slēpšanas, iznīcināšanas un liecinieku ietekmēšanas iespēju. Tādējādi šādas nolaidības, bezdarbības dēļ mazinās iespēja noskaidrot patiesību par amatpersonu saistību ar cilvēktirdzniecību un pedofiliju.

Komisija secina, ka Saeimas deputāta Gundara Bērziņa publiskie paziņojumi presei šā gada 9.decembrī ir atzīstami par mēģinājumu kavēt izmeklēšanu un pārvērst izmeklējamo lietu par bezjēdzīgu un nepamatotu savstarpēju apvainojumu izteikšanu.

Komisijas priekšlikumi. Pirmais. Ievērojot minēto un lai veicinātu lietas objektīvu izmeklēšanu, komisija uzskata par nepieciešamu saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3.pantu ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājam īpaši pilnvarot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi par ģenerālprokurora darbības atbilstību Prokuratūras likuma 41.1.panta 4. un 5.apakšpunktā ietvertajām normām, kuras skan šādi: ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Otrais. Ierosināt Ministru kabinetam nekavējoties atjaunot Tikumības policijas darbību.

Trešais. Atbalstīt Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likuma projekta ātrāku pieņemšanu un neatkarīgā prokurora institūcijas ieviešanu.

Ievērojot, ka apspriežamais jautājums par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam ir ļoti cieši saistīts ar mūsu valsts starptautisko prestižu, komisija sagatavos Augstākās tiesas tiesnesim īpašu konfidenciālu informāciju, kuru iesniegs atsevišķi. Komisijas locekļi respektē Latvijas Republikas Satversmes 31.pantu, kurš nosaka, ka Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecības došanas par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas, un par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas. Komisija pilnībā apzinās saņemtās informācijas un ar citām institūcijām saistīto sniegto liecību raksturu, tas ir, gan subjektivitātes lomu konkrētās liecībās, gan ietekmēšanas, spiediena (no trešo personu puses) iespējamību. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas nopietnību, raksturu, specifiku un faktu, ka savulaik izmantotie ir bērni, nepilngadīgie, komisija lūdz sabiedrību vērst uzmanību uz to, ka šajā lietā sākotnējie, faktiski vienīgie pierādījumi, uz kuriem balstīties un no kuriem iegūt materiālus, lietiskus pierādījumus, ir nostiprinātas cietušo, izmantoto bērnu mutiski un rakstiski sniegtās liecības.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt, ka tikai caur “Logos Centru” vien ir izgājuši apmēram 3000 modeļu pusaudžu. Pati unikālākā ir tā situācija, kādā veidā šie modeļi tiek gatavoti tam darbam, kurš viņiem tiek pēc tam paredzēts. Komisija ir secinājusi, ka no sākuma viņi tiek vai nu piedzirdīti, vai apdullināti ar narkotikām, vai vienkārši brutāli izvaroti. Pēc tam notiek speciāla psiholoģiska apstrāde, pierādot, ka biseksuālas vai homoseksuālas attiecības (starp viena dzimuma pārstāvjiem) ir ļoti normālas. Komisijā rada satraukumu tas, ka liela daļa jauniešu homoseksuālas, biseksuālas attiecības jau sāk uzskatīt par normu. Mēs uzskatām, ka šai situācijai var būt pietiekami dramatiskas sekas attiecībā uz mūsu nākotni, tāpēc ka pēc zināma laika, pēc desmit vai piecpadsmit gadiem, šie jaunie cilvēki nomainīs mūs politiskajā darbā.

Es gribētu izteikt pateicību visiem komisijas locekļiem, kuri aktīvi darbojušies komisijā, kā arī izteikt atzinību Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par sniegto atbalstu un par konstruktīvismu un principialitāti šajā izmeklējamā lietā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas debatēt par starpziņojumu? Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Man ir ļoti žēl, ka šajā klusajā Adventes laikā, kad mums citam cits ir jāapsveic sakarā ar gaišajiem Ziemassvētkiem un jādomā par gaišu un labu nākotni, mums ir jārunā par tik nopietnām un nepatīkamām lietām.

Man kā iesācējai politiķei, šajā komisijā iesaistoties, bija viens mērķis - palīdzēt sakārtot bērnu tiesību aizsardzības jautājumu. Šajā darbā es saskāros ar to, ka līdz šim, neskatoties uz to, ka mūsu valstī ir izveidotas ļoti daudzas instances, kas nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību, šīs iestādes savā starpā tomēr sadarbojas ļoti slikti. Man bija vakar saruna ar Daugavpils pilsētas prokuroru, un es nonācu pie secinājuma, ka arī tā lieta, kas ir notikusi Daugavpilī, ir notikusi un turpinājusies jau kopš maija varbūt tāpēc, ka savā starpā nebija sadarbojušās tās iestādes, kam bija jāstrādā pie šiem jautājumiem. Vardarbībā cietuši bērni gan no ģimenēm, gan no bērnu nama, bet Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs un pilsētas bāriņtiesa (līdz vakardienai, kamēr nesaņēma no Valsts bērna tiesību aizsardzības centra rakstisku informāciju) nebija informēti par šo lietu. Ar to nodarbojās tikai prokuratūra un policija. Pilnīgi iespējams, ka tas bija izdarīts, lai noslēptu… nu, lai nenonāktu atklātībā šie materiāli. Bērniem bija arī jāsaņem rehabilitācija, taču tas līdz pat šai dienai, kopš maija, kad tika ierosināta šī krimināllieta, nav izdarīts, bērni vēl līdz pat šai dienai netiek sociāli rehabilitēti, un arī viņu veselība nav pārbaudīta tādā līmenī, kādā tam būtu bijis jābūt. Vienīgais, ko ir izdarījusi Ģenerālprokuratūra… Daugavpils prokuratūra, ir tas, ka tiek izdarīta psihiatriskā ekspertīze.

Tas nozīmē, ka mēs varam runāt par ļoti daudz ko. Mēs varam domāt, vai šeit ir politiski vai kādi citi iemesli, kuru dēļ šī lieta nākusi skaidrībā. Taču man gribētos jums vēlreiz atgādināt un lūgt padomāt par to, kas mums, valsts galvenajām amatpersonām, šodien ir primārais - savstarpējās attiecības vai bērnu nākotne mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Sveicu visus ar skaistajiem Ziemassvētkiem, novēlu krāšņu, patīkamu Jauno gadu un jauno tūkstošgadi.

Diemžēl šodienas plenārsēdē izskatāmais jautājums par pedofiliju un Latvijas Republikas prokuratūras darbu ir liels melns traips uz Svētās Māras zemes. Latvieši vienmēr ir bijuši kārtīgi, patiesi, stipri un ticīgi cilvēki. No kurienes ir parādījušās šīs bezdievīgās, cilvēkus ienīstošās būtnes, tas nav saprotams. Man pretīgi un skumji redzēt un dzirdēt, ko dara ar Latvijas Republikas bērniem - zēniem un meitenēm. Vai tiešām ir pienākusi neprātības un izvirtības kulminācijas virsotne? Vai tiešām vairs Latvijas Republikā nav saprāta un struktūras, kas pieliktu punktu šai dramatiskajai situācijai?

Es nestrādāju komisijā. Taču, satiekoties ar Latvijas Republikas parastajiem iedzīvotājiem, redzu un izjūtu viņu sašutumu par to, kas pie mums notiek. Parasts cilvēks Latvijas Republikā netiek aizstāvēts, viņš ir pilnīgi pamests likteņa varā, bez aizstāvības. Vienalga, vai tas ir bērns, pusaudzis, zīdainis, jauns vai vecs, fiziski spēcīgs un strādājošs vai vecs cilvēks. Visu viņu sūdzības tiek daļēji ignorētas, un tas attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm. Kas tad aizstāv Latvijas Republikas pilsoņus? Patiesībā viņus neaizstāv gandrīz nekas. Kur viņi var lūgt pēc palīdzības? Viņiem gandrīz nav kur. Tā ir drausmīga situācija, kura izveidojusies desmit gadu laikā. Tā ir visatļautība. Cienījamie kolēģi! Šajā briesmīgajā situācijā mēs nevaram būt pozīcijā vai opozīcijā. Jāstrādā vienoti. Komisija izgaismo tikai mazu daļiņu no mēslaines. Pārējā jāuzar mums - deputātiem.

Es ar pateicību atzīmēju žurnālistu un telekomentatoru darbību, kas iesāka visu šo netīro lietu, kura jau sen ir nobriedusi, bet diemžēl nekas nebija darīts. Viņi tik tiešām ir pelnījuši Trīszvaigžņu ordeņus, nevis tie cilvēki, kuri pēc seksuālām izvirtībām saņēma ar netīrām rokām šos apbalvojumus.

Kas attiecas uz tiesībsargājošajām iestādēm Latvijas Republikā, mēs visi zinām - bija aptaujas -, ka viņu reitings ir zems. Tas ir ļoti slikti, un tas arī norāda uz to, ka notiek visas šīs nejēdzības, kuras atklāja komisija un par kurām runā mūsu prese. Prokuratūra - tā ir mūsu augstākā instance, kura kontrolē visu Latvijas Republikas likumu tiešu, patiesu un savlaicīgu izpildi. Diemžēl Latvijas Republikas teritorijā tā nestrādā efektīvi. Tie likumi, kuriem vajag būt izpildītiem, netiek izpildīti, un tāpēc tas viss ir novedis pie tā rezultāta, pie kura mēs esam nonākuši.

Ļoti žēl, ka Latvijas prokuratūrā… neskatoties uz to, ka tur strādā kārtīgi cilvēki, viņi laikam ir iedzīti strupceļā, un tāpēc prokuratūra ir zaudējusi savu imidžu. Jo parasti cilvēki, vēršoties prokuratūrā, ne vienmēr saņem palīdzību vai arī tā palīdzība ir nepilnīga. Tāpēc Latvijas Republikas iedzīvotāji nav aizstāvēti, tāpēc viņi ir izmisumā. Viņus var mierīgi izmest no dzīvokļiem laukā, viņus var padzīt no darba, tā ir reālā un patiesā situācija.

Es domāju, ka tas darbs, ko ir izdarījusi komisija… tās darbs ir jāatbalsta un ir jādara viss, lai tai palīdzētu strādāt. Ir jāizveido alternatīva izmeklēšanas grupa, kas turpinās šo nejēdzību izmeklēšanu. Diemžēl šī izmeklēšana nav uzticama Ģenerālprokuratūrai, jo viņa uzticību ir zaudējusi.

Es domāju, ka ir arī jāpārskata Ģenerālprokuratūras darbība un varbūt ir jāveido rotācija. Latvijas Republika var Eiropā ienākt tikai kā tiesiski sakārtota valsts, nevis kā kņaziste.

Paldies komisijai par darbību, un paldies žurnālistiem par viņu darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist Ādamsona kunga ziņojuma nobeigumam, viņš teica, ka šī lieta reiz ir jāizbeidz. Taču es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka nesen Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja vienu valsts institūcijas sagatavotu likumprojektu par viendzimuma laulību atļaušanu Latvijas Republikā. Pieļaujot šādu likumu, tā institūcija, kas to izstrādāja, aizmirsa to, ka lielākā daļa, tas ir, 45% homoseksuālistu (es domāju gejus, vīriešu dzimumu) ir tendēti uz pedofiliju. Tādu ir 45%! Principā, ja mēs runājam par pedofiliju kā kriminālnoziegumu, tad jāņem vērā, ka puse no vīriešu dzimuma homoseksuālistiem ir potenciāli kriminālnoziedznieki. Bez tam šie autori aizmirst to, ka vīrietis homoseksuālists daudzreiz vairāk saslimst ar taisnās zarnas vēzi, tas principā pakļauj briesmām arī šos homoseksuālistus. Bet tas tā - atkāpei. Es vienkārši gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, cik tālu mēs esam nonākuši - valsts institūcijas nodarbojas ar tādām lietām.

Ja mēs runājam konkrēti par šo ziņojumu, tad man vispirmām kārtām jāteic, ka man nav pieņemams tas uzbrūkošais tonis. Un jau kā aksioma pieņemts, ka komisija ir strādājusi ļoti labi un ir strādājusi bez defektiem. Un ka tā ir Latvijā vienīgā institūcija, kas cīnās par šīs lietas noskaidrošanu, un ka tikai vienīgi tai ir taisnība, un ka tā ir tiesīga mest apvainojumus Latvijas valsts tiesībsargājošām institūcijām.

Man bija apmēram 10 minūtes laika, lai iepazītos ar šo ziņojumu, un man rodas jautājumi jums, Ādamsona kungs, kas man nav īsti skaidri. Jūs šo lietu nostādījāt tā, ka, tikai pateicoties žurnālistiem, Ģenerālprokuratūra ir izvirzījusi apsūdzību Jurjevam, Kutirevam un tā tālāk. Man ir informācija, ka ar šo lietu prokuratūra jau nodarbojas sen. Es domāju, ka ne jau pateicoties jums. Es negribētu, lai komisija plūc visus šos laurus. Prokuratūra jau bija šo lietu iesākusi, un tikai tādēļ arī žurnālisti ķērās pie šīs lietas. Varbūt es maldos.

Tagad man nav īsti skaidrs, kādā veidā tika uz žurnālistiem izdarīts nelikumīgs spiediens jeb cenzūra, kā jūs pat sakāt. Kas viņus iespaidoja? Vai cits žurnālists? Vai tiešām prokuratūra cenzē šos rakstus, ko viņi publicēja? Man tas īsti nav skaidrs. Tas ir pārāk liels apvainojums, ka mūsu demokrātiskajā valstī kāds nodarbojas ar cenzūru. Ja jūs domājat pašcenzūru, tā ir pilnīgi cita lieta.

Tagad jūs visu laiku figurējat ar drausmīgu apvainojumu Latvijas valstij un Latvijas Republikai, ka šeit ir ļoti plaši izplatīta cilvēku tirdzniecība. Cilvēku tirdzniecība mūsu Kriminālkodeksā vispār nefigurē. Es nupat runāju ar Muciņa kungu, viņš man stāstīja par visādām starptautiskām konvencijām, kur sutenerisms ir pielīdzināts cilvēku tirdzniecībai. Es esmu par daudz tumsonīgs šinīs jautājumos. Man liekas, ka cilvēku tirdzniecība ir tomēr kaut kas cits, nevis seksuālu pakalpojumu pārdošana. Es nevaru piekrist tam, ka jūs rakstāt, ka komisija uzskata par nepieciešamu nākt klajā ar speciālu starpziņojumu, lai informētu Saeimu. Jūs ne tikai Saeimu šeit gribētu informēt. Jums mazliet... dziļi nospļauties uz Saeimu. Jūs gribat informēt Latvijas iedzīvotājus par to, cik jūs esat labi un cik taisnīgi cīnītāji jūs esat. Prettiesiska vienošanās jeb sazvērestības pazīmes starp minēto organizāciju struktūrām... Ko jūs šeit saprotat ar vārdiem “starp organizāciju struktūrām”? Vai tā būtu Ģenerālprokuratūra kopā ar “Mini Mis” vai “Logos Centrs” un tā tālāk? Tas ir pārlieku liels apvainojums, un man šķiet, ja jūs nenorādāt konkrēti, kuras organizācijas... ja jūs uz pusotras lappuses izklāstāt... izklāstāt tur par Ģenerālprokuratūru, ka ir iestājušās visas šīs organizācijas...

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.G.Vidiņš. Vienu mirklīti, es tūlīt beigšu! Es atvainojos, es tūdaļ noslēgšos. Es visu vienkārši nepateicu... (Starpsaucieni no zāles: “Laiks! Laiks!”) Priekšlikumos izskanēja ieteikums Ministru kabinetam atjaunot Tikumības policiju, taču iepriekšējā reizē, kad mēs apspriedām budžetu, mēs to noraidījām, jo nav līdzekļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Izmantojot apstākli, ka šeit ir Segliņa kungs, kurš varbūt varētu pievērst man nedaudz uzmanības, es gribētu sevišķi veltīt uzmanību ziņojumā konstatētajam faktam par to, ka nekavējoties ir jāatjauno Tikumības policija. Mēs par to jau runājām, apspriežot budžetu, un es ceru, ka vistuvākajā laikā Segliņa kungs, kurš vismaz līdz šim mums ir pierādījis sevi kā cilvēku, kas tur vārdu... ka vistuvākajā laikā šī struktūra tiks atjaunota.

Tagad otrs jautājums. Man ir grūti iedomāties otru cilvēku, kam ir tik lieli nopelni, sākot no neatkarības pirmajiem gadiem, Latvijas valsts labā kā ģenerālprokuroram Skrastiņam. Tas bija tajā brīdī, kad dalījās prokuratūras, kad bija jāpārņem cilvēki uz šejieni un tā tālāk, un tā tālāk. Tāpēc, kungi, nepadarīsim šo ģenerālprokuroru par mūsu savstarpējo politisko rēķinu ķīlnieku! Un šobrīd no šīs tribīnes, ja mani dzird ģenerālprokurors Skrastiņš, es saku: “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šobrīd viņš nezin kāpēc ir pametis “kuģa stūri”, un “kuģis”, ko sauc par prokuratūru, mētājas no vienas puses uz otru pusi. Ir bijušas visādas kolektīvas preses konferences, uz dažādām svarīgām sanāksmēm, pat tādām, ko organizē valsts augstākās amatpersonas, ierodas aizvietotāji... Es nezinu, kas ir noticis. Tāpēc man ir lūgums ģenerālprokuroram: “Lūdzu, izšķirties, vai jūs atgriežaties pie šā “kuģa stūres”, un cieši saņemt to savās rokās vai arī tad mums ir jārunā par jauna kapteiņa atrašanu!”” Jo mēs kaut vai šodien laikraksta “Diena” intervijā redzam, kā žurnālistiem izdodas kārtējo reizi izprovocēt ģenerālprokuroru uz pretrunīgiem apgalvojumiem. Piemēram, ģenerālprokurors šodien intervijā saka: “Es, neatkarīgi no politiķiem un raidījumiem, atgriezies no atvaļinājuma, panācu, ka šo lietu pārņem Ģenerālprokuratūra, ka tiek izveidota darba grupa, - uzmanību! - proporcionāli rezonansei.” Kādai rezonansei proporcionāli? Iekšējai rezonansei? Acīmredzot rezonanse jau bija. To radīja gan šie politiķi, gan šie žurnālisti, gan šī sabiedrība. Un es domāju, ka par to nav jākaunas, ka prokuratūra reaģē uz sabiedrībā augstu paceltu jautājumu. Un nav svarīgi, vai to izdarījuši žurnālisti, vai to izdarījuši politiķi, vai to izdarījuši mācītāji, vai to izdarījušas kādas citas sabiedriskās struktūras, teiksim, “Glābiet bērnus!”, vai kādas citas struktūras.

Taču es atkārtoju vēlreiz: šis cilvēks ir ļoti daudz izdarījis Latvijas labā! Un man liekas, ka mums ar cieņu ir pret viņu jāizturas, tomēr šobrīd man tiešām ir priekšstats, ka prokuratūras “kuģis” ir bez stūres, tāpēc es aicinu Jāni Skrastiņu izšķirties. Vai nu viņš atgriežas un stingri saņem šo stūri rokās, vai arī... Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Izskatot šo jautājumu, es gribētu pieskarties tikai vienam aspektam. Man gribētos sadalīt šo jautājumu divās daļās - politiskajā un praktiskajā: tas, ko mēs gribētu panākt, un tas, par ko mēs runājam tanī mirklī, kad vispārīgi debatējām par šīs komisijas lietderību. Man tiešām gribētos, lai mēs finālā panāktu to, ka izmainās attieksme pret bērniem, attieksme pret rehabilitāciju un profilaksi. Lai šādas lietas vairs nenotiktu.

Otrs moments, ko jau teica Soldatjonokas kundze. Es tikai gribu papildināt un pateikt dažas lietas, kurām drusku varbūt arī nevaru piekrist. Jautājumā, kas ir saistīts ar Daugavpili. Pirms pusgada es esmu vairākkārt par šo jautājumu atgādinājis, kas bija noticis Daugavpilī. Ir vairākkārtīgi par šo jautājumu runāts arī komisijas sēdē. Par šo jautājumu mēs esam runājuši arī ar prokuratūras darbiniekiem. Kāpēc tāds liels atklājums tas bija priekš Daugavpils, ka šis notikums ir noticis Daugavpilī?

Otrs moments. Mani izbrīnīja vēl viens jautājums - kāpēc cilvēks, kurš praktiski ir ierosinājis šo lietu, lai to varētu sākt skatīt, avīzē ir parādījies gandrīz kā vaininieks? Vai jūs, kolēģi, zināt arī to, ka viņam ir izteikti draudi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, ka vairākkārtīgi ir viņam mēģinājuši izdarīt tā, lai viņš nosistos, vai arī izdarīt kaut kādu tādu spiedienu, lai viņš vispār nerunātu. Es drusku nesaprotu... Kā, lūdzu? Es runāju, teiksim, par šo gadījumu Daugavpilī, kas ir saistīts ar bērniem, par tiem, kas arī dažā lietā figurē iekšā.

Es absolūti piekrītu tam, ko Soldatjonokas kundze teica, ka šiem bērniem ir nepieciešama šī rehabilitācija. Viņiem ir vajadzīga, teiksim, palīdzība, ir vajadzība izveidot šo sistēmu. Bet ir vajadzība izdarīt arī visu to, lai vairs nenotiktu tādi gadījumi, ka šie bērni tiktu pakļauti šādai vardarbībai.

Un tomēr es gribētu akcentēt vēl kādu lietu. Ir bijuši pozitīvi momenti no preses puses, kura tiešām ir pacēlusi gaismā šo lietu. Bet tanī pašā gadījumā šī lieta, ko mēs minējām tagad par Daugavpili, ka ar vienu teikumu var pateikt pilnīgi pretējo, ka, teiksim, cilvēks, kurš ir nodevis to atklātībai, tiek uztaisīts gandrīz vai par vaininieku... Es domāju, ka mums ir vajadzība ļoti uzmanīgi sekot līdzi tam, ko mēs darām, it sevišķi šādās lietās.

Un vēlreiz. Es ļoti ceru, ka būs izmaiņas kopumā gan no parlamenta puses, ka mēs spēsim kaut ko izdarīt, gan arī no valdības puses, lai sniegtu maksimālu palīdzību konkrēti šiem bērniem.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es saprotu, ka tev patīk tā lieta. Jā! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību drusku citam apstāklim. Valsts tiek veidota pilsoņu un iedzīvotāju aizsardzībai. Tātad principā visiem pilsoņiem un Latvijas valsts iedzīvotājiem ir tiesības uz valsts aizstāvību. Tiesisko aizstāvību! Jums visiem - premjerministram kā Ministru kabineta vadītājam un arī ģenerālprokuroram kā valsts pārstāvim - ir pienākums organizēt šo aizsardzību.

Es gribētu komisijas starpziņojumā akcentēt jūsu uzmanību tieši uz to, ka pirmais, ko izdarīja savā darbībā premjerministrs un ģenerālprokurors šajā ļoti netīrajā lietā, bija tas, ka viņi nāca klajā ar paziņojumiem, kas valsts pilsoņiem parādīja, ka nekāda valsts aizsardzība viņiem netiks sniegta.

Panteļējeva kungs pašlaik runāja par “kapteini”, kuram it kā vajadzētu atgriezties “pie stūres”. Nodevējus pie stūres atpakaļ, Panteļējeva kungs, nelaiž! Kapteinis, kurš divas reizes ir nodevis kuģi, pie stūres netiek pielaists! Bet, atzīmējot Skrastiņa kunga nopelnus, iedosim viņam vēl vienu ordeni. Šeit, Latvijā, ordeņus ļoti viegli dala. Arī par šo lietu varbūt...

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Mūsu debašu uzdevums acīmredzot ir izvērtēt starpziņojumā minēto un mēģināt izmeklēšanas komisijai norādīt turpmākās darbības virzienus vai precizēt šos turpmākās darbības virzienus.

Kā jau starpziņojumā tika minēts, komisija uzskatīja par nepieciešamu nākt klajā ar šo starpziņojumu tikai viena un galvenā iemesla dēļ, un tas arī tur tika minēts. Šis iemesls ir tāds, ka izmeklēšana kā tāda, neatkarīgi no tā, vai tā būtu žurnālistiska vai arī šīs komisijas izmeklēšana - būs bez konkrētiem rezultātiem, ja izmeklēšanas iestādes, konkrēti prokuratūra un policija, neveiks savus pienākumus atbilstoši likumā noteiktajiem.

Diemžēl, uzklausot vairāk nekā 30 dažādu personu skaidrojumus, daudzas no šīm personām nav savstarpēji saistītas, dažas no tām pat viena otru vispār nepazīst un nekad nav redzējušas. Šo 30 dažādo personu liecības, viņu sniegtie paskaidrojumi bieži vien bija ļoti tuvi cits citam. Vai kāds man pateiks, ka šīs 30 personas savstarpēji saskaņoja savus viedokļus? Tas ir neiespējami!

Ja atsevišķi laikraksti mēģina šīs komisijas darbu pasniegt kā Jāņa Ādamsona “zīmēšanos” un sevis izrādīšanu, tad tā tas nebūt nav. Komisijā strādā 10 cilvēki, un jebkurš Jāņa Ādamsona solis pa labi vai kreisi no komisijas darba tiek ierobežots. Tāds ir darbs komisijā. Es aicinu īpaši laikrakstu “Diena” nenosaukt to par Ādamsona komisiju un Ādamsona privāto vēlmi. Ar Ādamsona lietām šai komisijai nav - un es ļoti ceru, ka arī nebūs nekāda sakara, nedz ar tām lietām, kas tiek skatītas kaut kur tiesā vai kas varbūt ir safabricētas, nedz arī ar ko citu.

Šajā komisijā ir piecu frakciju pārstāvji. Man ļoti žēl, ka tajā nepiedalās sestā frakcija.

Katrā ziņā ir vēl viens fakts, ko es gribētu minēt. Protams, te ir vērojama tendence nopietnas lietas pārvērst par farsu.

Mēs visi atceramies 1997.gada korupcijas skandālu. Arī toreiz diezgan veiksmīgi šis korupcijas skandāls tika pārvērsts par farsu. Tas tika darīts tādā veidā, ka vispirms tika provocēti šie savstarpējie nepamatotie apvainojumi, bet pēc tam visi nonāca pie secinājuma, ka visi ir korumpēti, līdz beigās katrs pie sevis secināja, ka korupcija ir it visur un ka principā tā ir attaisnojama. Arī šoreiz, it sevišķi 9.decembrī, kad bija lasāmi atsevišķu partijas pārstāvju nepārdomātie apgalvojumi presē, komisija nāca pie secinājuma, ka tas ir mēģinājums šo visnotaļ nopietno un smago jautājumu pārvērst par farsu.

Komisija nāca klajā tikai ar tiem uzvārdiem, kuri ir minēti vairāk nekā 30 paskaidrojumos sniegtajā informācijā, kur pilnīgi dažādi cilvēki ir minējuši konkrētas personas. Ja kādas personas ir minētas dažos paskaidrojumos vai nelielā skaitā šo liecību, tad šo atsevišķo amatpersonu vārdus, kā komisija uzskatīja, pagaidām nevajadzētu nosaukt. Tas būtu nekorekti.

Taču mēs redzam, ka galvenā problēma ir tajā apstāklī, ka diemžēl Ģenerālprokuratūras darbs nav vērsts uz to, lai netiktu slēptas ziņas, lai netiktu ietekmēti liecinieki, lai netiktu slēpti pierādījumi. Šobrīd jau vairāku mēnešu garumā ir visas iespējas slēpt šos pierādījumus. Tas īsumā būtu viss. Protams, ir daudzi jautājumi, kāpēc dažas frāzes šajā starpziņojumā ir visai mīklainas un nav izvērstas detalizētākā veidā.

Es atgādinu kolēģim Vidiņam, ka es nezinu, kāpēc viņš tik emocionāli te runāja, ka neesot bijis informēts, nepajautājis man. Es atgādinu, ka šajā starpziņojumā ir pateikta maza daļa no tā, kas būs galaziņojumā. Šajā starpziņojumā ir pateikta pat vēl mazāka daļa nekā tā, ko komisija gatavojas iesniegt Augstākās tiesas tiesnesim.

Sēdes vadītājs. Laiks.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Komisijas ziņojumā ir acīm redzams, ka provokācijas, politiskās provokācijas autoru mērķis, kuri ir Edvīns Inkēns un Jānis Ādamsons, ir pilnībā izgāzies. Komisija, pēc šo organizatoru izpratnes, tika izveidota ar diviem mērķiem.

Pirmais - diskreditēt politiskos pretiniekus. Otrais - panākt ģenerālprokurora nomaiņu. Tā kā šie mērķi bija acīm redzami un kā “āža kāja” spiedās ārā, Tautas partija no paša sākuma uzskatīja, ka tās līdzdalība šādās provokācijās nav vajadzīga, un tāpēc tā komisijā nedarbojās.

Šodiena ir apliecinājums tam, ka ģenerālprokurors nepakļaujas spiedieniem, tāpēc ka šie uzbrukumi ir nemotivēti un nepamatoti. Manuprāt, šis valstij lojālais cilvēks, kā Panteļējeva kungs teica, kas grūtos brīžos ir skaidri pierādījis savu darbību, nepakļaujas dažādu provokatoru spiedieniem. Vai arī tā ir likumsakarība, ka cilvēki, uz kuriem krīt ēna par saistību ar čeku, ir tie, kuri ir pirmajās rindās cīņā pret ģenerālprokuroru.

Es aicinu apzināties to, jo uzskatu to par nopietnu provokāciju, kas šobrīd tiek organizēta.

Zīmīgi, ka prokuroru skaits, kuri darbojas šajā lietā, ir otrs lielākais aiz OMON lietas, un es tieši uzskatu - aiz OMON provokācijām. Arī šeit šī ir politiskā lieta, kurā mēģina izmantot bērnu nelaimes, noziegumus, kas tiešām Latvijas valstī ir, lai sasniegtu šos politiskos mērķus. Tā ir otra nozīmīgākā provokācija kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pēc OMON lietas.

Par lēmuma projektu. Esmu to paudis un ir pilnīgi acīm redzams, ka šis lēmums neatbilst likumam par Prokuratūru, jo tas ir antikonstitucionāls, un es ceru, ka nākamajā sēdē deputāti neuzdrošināsies par tādiem balsot.

Ir nepārprotamas liecības, ka Latvijā uz prokuratūru kopš neatkarības atjaunošanas laika ir bijuši vairākkārtīgi mēģinājumi izdarīt spiedienu. Manā rīcībā ir informācija, ka pirms vēlēšanām atsevišķi politiķi, izdarot spiedienu uz ģenerālprokuroru, mēģināja panākt politiskus arestus saistībā ar vēlēšanām. Ģenerālprokuratūra to ir izturējusi, un es uzskatu, ka deputātiem vara ir dota tādēļ, lai rīkotos saprātīgi un saudzīgi. Mēs neesam tiesneši, mēs neesam prokurori. Tiesu vara un izmeklēšanas vara ir atdalītas, bet likumdevēja vara ir likumdevēja vara. Tāpēc es aicinu nepakļauties šo provokatoru rīcībai un neiesaistīties vai nu aiz nezināšanas, vai citu apstākļu dēļ šo cilvēku darbībā, kas, manuprāt, ir tālejoša un ļoti bīstama Latvijas valsts suverenitātei.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es atvainojos, Bērziņa kungs, bet jūsu runa diemžēl bija ļoti padomiska, jo tajā bija tik daudz no padomju laikiem patapinātu izteicienu un apvainojumu, ka, es domāju, tas nevienam neradīja šeit šaubas.

Nevienam neradīja šaubas arī tas, ka tie cilvēki, kuri strādā komisijā, faktiski ir visu partiju pārstāvji un viņi strādā vienprātībā. To apliecina kaut vai partijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu dažādie viedokļi. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri tur ir strādājuši, ir ļoti godprātīgi izdarījuši savu darbu, un es te neredzu absolūti nekādas provokācijas vai kaut kādas politikas. Šis nu ir tas retais gadījums, kad te nav nekādas politikas. Te ir viena ļoti nopietna baža par situāciju, kas ir izveidojusies.

Es te nerunāšu par juridiskajiem aspektiem, par to, kuram ir taisnība, un par tām lietām, par kurām runāja Bērziņa kungs. Es tikai redzu, ka šis tiešām ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad mēs esam nonākuši tuvu pie vienas lielas patiesības un vienprātības attiecībā uz šo problēmu.

Es esmu absolūti pārliecināts, ka tad, ja kāds no Tautas partijas cilvēkiem būtu bijis šajā komisijā un būtu izgājis visam tam cauri, kam izgāja cauri citi deputāti, tad, es domāju, Bērziņa kungs, arī jūsu deputāti būtu šeit un runātu tāpat, kā runāja citu frakciju deputāti. Tad būtu vienprātība, ka šeit kaut kas nav īsti kārtībā, ka šeit ir tiešām viena lieta, kura ir jāskata un kurai ir jāseko līdzi. Es te nepiesaucu, ka mums ir jāvēršas kā karā pret prokuratūru, bet katrā ziņā šī ir tā lieta, kuru mēs nedrīkstam tā noķengāt un pataisīt tikai par politisku tēmu. Te nav politikas! Es vēlreiz atkārtoju - tas, ka visi komisijas deputāti parakstījuši šo ziņojumu, liecina, ka tā ir nopietna nepolitiska problēma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šo starpziņojumu parakstīju ar visu nopietnību un, jāteic, pēc ilgām un nopietnām pārdomām. Un es gribētu ar jums dalīties pārdomās par to, ka nav šeit jautājums par vienu vai par otru cilvēku, par kādu personu, lai cik augsta viņa arī būtu, nav šeit jautājums par jokošanu vai smīkņāšanu, vai kādu visnotaļ plaši apspriežamu uzjautrinošu tematu. Te nav par ko smīkņāt!

Man personiski bija ļoti smagi, es pat pateikšu šo vārdu - pretīgi, klausoties daudzas no šīm liecībām, un komisijas darbs tā vai citādi arī ietekmēja manu personisko izjūtu un personiskos pārdzīvojumus ļoti plaši un ļoti dziļi.

Ko es gribu sacīt par šīm liecībām? Mani satrauc tas, ka šie bērni ir ne tikai fiziskā veidā izvaroti, mīļie kolēģi! Tie ir vairāki simti garīgi varotu bērnu, kuri ir samaitāti un kuru liecībām, taisnību sakot, ir grūti sākt uzticēties. Taču mums ir nevis jāspriedelē par šīm liecībām tā vai citādāk, bet mums ir jāskatās pēc būtības un jājautā, kas to ir darījis, kā to ir darījis un kāpēc to ir darījis. Un jāsaka atklāti, ka vairāku nopietni ņemamu liecinieku liecībās ir minēti bijušo augstāko personu uzvārdi, šīs augstākās amatpersonas.

Otra lieta, par ko es gribētu sacīt, ir tā, ka Latvijas sabiedrība vēl ir jauna sabiedrība. Mēs daudz ko sākam mācīties, ko agrāk neesam mācījušies. Un lielā mērā mēs mācāmies arī to, kas ir piedienīgi, un to, kas nav piedienīgi. Šajā ziņā es gribu sacīt, ka liela nozīme ir tam, ko un kā prese atspoguļo. Proti, es negribētu sacīt neko konkrētu par to, ka homoseksuālisms ir tāds vai citāds. Es personīgi uzskatu, ka tā, protams, ir slikta lieta, ka tie ir slimi cilvēki, bet, neapšaubāmi, šī parādība tomēr pastāv. Šī brālība ir ļoti cieša, tā ir pat stiprāka par ekonomisko brālību, par kādu garīgo brālību, un tāpēc ir jāskatās, vai mēs spēsim caursist šo brālību, kur viens stāv aiz otra. Protams, ne jau visi šie homoseksuāli orientētie cilvēki ir pedofili, bet, ja viņi viens otru piesedz, mēs varam sagaidīt daudz ko.

Neviens šeit nerunāja par meitenēm. Jau gandrīz visus neatkarības gadus uz Čaka ielas ir “meitenes”, un viņu izmantošanā, viņu cilvēktirdzniecībā piedalās arī heteroseksuāli orientēti vīrieši. Vai tad tas ir mazāks noziegums? Vai tad par to ir mazāk jārunā? Kāpēc mēs uzskatām, ka izmantot meiteni un pirkt meiteni ir gandrīz vai tīri normāla lieta, bet puisi - tas jau ir par daudz?

Es gribētu sacīt, ka šis darbs komisijā mani ir pārliecinājis, ka lieta ir ļoti, ļoti sazarota. Tā stiepjas uz visiem sabiedrības slāņiem, jo šis netikums ir sastopams visos sabiedrības slāņos, bet katrā vietā tas sazarojas atkal kādā citā upē vai strautiņā, tāpēc mans aicinājums un lūgums ir tāds: ar visu nopietnību nāciet talkā un palīdziet izmeklēšanas komisijai! Nav jau nekāds gods un nav jau nemaz tik briesmīgi sarežģīti kaut ko pateikt, ka jūs, sak, neesat to izdarījuši, neesat arī to izdarījuši, ka tur ir kļūda un ka tur ir kļūda. Tad nu nāciet un palīdziet, nevis tikai kritizējiet vien! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Padomju laikos, lai nosēdinātu krastā kādu jūrnieku - latvieti, pilnīgi pietika pateikt, ka viņam ir radinieki ārzemēs. Šodien, lai apstādinātu kādas “netīras” lietas izskatīšanu, pilnīgi pietiek, ja pasaka, ka tur, tanī pusē, strādā čekisti. Čeka, protams, bija ļoti smags, represīvs un nelietīgs aparāts, bet tur, tāpat kā visās citās struktūrās, strādāja dažādi cilvēki un viens otrs nelietis bija godīgs savā pārliecībā. Tā tas bija. Pirms vēlēšanām Tautas partija rādīja visai Latvijai, kā viņa sūdus ved no kūtīm laukā. Kāpēc jūs baidāties, Bērziņa kungs, šodien šo vezumu izvest?

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt vienu: šodien mums virmo politiskās kaislības, un, ja šis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojums būtu bijis ātrāk, tad tās būtu vēl kuplākas bijušas. Tomēr es gribētu vispirms atgādināt, par ko ir runa. Runa ir par cilvēktirdzniecību, par nelikumīgu adopciju, par mazu bērnu seksuālu izmantošanu, un tur nav svarīgi, vai viņus izmanto pretējais dzimums vai tas pats dzimums.

Tātad runa ir par zināmu organizētu noziedzību un tās starptautiskajiem sakariem, kuri arī šajā starpziņojumā ir pieminēti. Un tā nav tikai Latvijas lieta vien. Tā ir, kā jūs redzat, visas mūsu pasaules parādība. Un mēs esam šajā lietā iegrimuši kā dūksnājā. Arī tā ir realitāte. Acis aizvērt mēs nevaram, bet mēs varam apvainot un nosaukt vienu vai otru par “čekas vīru” vai arī neapvainot. Tas viss ir jautājums par to, kā mēs uzskatām, - vai mūsu valstī ir šī nevainības prezumpcija vai nav. Tas ir atkarīgs no tā.

Es gribētu uzsvērt vienu lietu. Man ir bijušas ļoti daudzas tikšanās, turklāt sen, jau vairākus gadus iepriekš, ar citu valstu politiskajiem līderiem, to skaitā ar premjerministriem, sociāldemokrātiem, un viņi man ir uzdevuši šo jautājumu, vai mēs šīs lietas nezinot, kas notiekot Latvijā. Taču tobrīd man nebija nekādas iespējas atbildēt, nebija arī informācijas, un es teicu, ka nezinām tiešā veidā. Tagad šīs lietas tiek celtas gaismā. Es domāju, ka no šīs gaismas nevajag bēgt. Nevajag bēgt no šīs gaismas un vairīties no tās, jo runa ir par starptautisko organizēto noziedzību un tās saistību ar Latvijas organizēto noziedzību. Tas ir skaidrs.

Un šinī gadījumā mums nevajadzētu šeit kārtot kaut kādus savstarpējus rēķinus, bet vienkārši derētu pavērst gaismu uz tiem organizētās noziedzības virzieniem, kurus parasti mēs esam baidījušies skart. Šajā ziņā es negribētu piekrist savam kolēģim Vidiņa kungam, kurš teica, ka dažam labam no šīs Parlamentārās izmeklēšanas komisijas esot “dziļi uzspļaut” uz Saeimu. Es domāju, ka tas nav tas motīvs, kas rosina strādāt. Es domāju, ka te ir pavisam citi apsvērumi, kāpēc mēs to darām.

Tomēr es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka Ģenerālprokuratūra jau no paša sākuma iesaistījās šajās politiskajās lietās un politizējās. Tas sākās jau tajā brīdī, kad no tās puses tika paziņots, ka nav vajadzīga šāda Parlamentārā izmeklēšanas komisija. Te ir viennozīmīgi skaidrs, ka tā ir politizācija. Politizācija obligāti nenozīmē kaut kādu saistību ar kādu politisko partiju. Tā nozīmē iejaukšanos šajās politiskajās lietās, kas ir kārtojamas Saeimā, kā arī partiju savstarpējās attiecībās, ja tādas tur ir. Tas ir viens.

Es gribētu atgādināt, ka visa šī problēma ir saistīta ar bērnu tiesību jautājumiem. Ar to, ka mums ir nepieciešama šī Tikumības policija, ka mums praktiski šajā virzienā Narkotiku apkarošanas birojā šodien Latvijā strādā divi cilvēki. Tas ir nepieņemami. Tas ir jautājums arī par Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, par īpaša prokurora institūcijas ieviešanu. Un, protams, tas ir jautājums par to, ka ģenerālprokurora darbība ir jāpārbauda, ja rodas kaut vismazākās šaubas. Un man šīs šaubas ir, vai tā nav pārkāpusi tās pilnvaras, kādas tai ir dotas, jo šī iesaistīšanās politiskajos procesos, manuprāt, ir pilnīgi skaidra, tāpat kā vēlme analizēt visus šos jautājumus, kādi ir bijuši liecībās, no kaut kāda jau konkrēti zināma un pieņemta viedokļa. Manuprāt, tas rāda, ka ar objektivitāti Ģenerālprokuratūrai ir grūtības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es paudīšu savu personīgo viedokli.

Viss, kas šeit ir redzams un dzirdams, un saistīts ar šo pedofilijas skandālu, vienkārši ir kārtējais brīdinājums mūsu valstij un mūsu sabiedrībai. Žēl, ka mēs atkal koncentrējamies uz vienu konkrētu notikumu, bet nemēģinām skatīties uz visu šo lietu kopumā. Jebkurā gadījumā pirmā prasība ir noskaidrot cēloni, kāpēc tas tā ir. Otrā - meklēt iespējas, kā novērst šo cēloni.

Diemžēl šodienas runās nebija dzirdams nekas tāds, kas skartu cēloņus vai cēloņu novēršanas iespējas, izņemot dažus tehniskas dabas piedāvājumus, un neko citu. Taču cēlonis ir Latvijas sabiedrība, cēlonis ir tas, ko mēs paši veicinām, - tā ir mūsu alkatība, tā ir mūsu naudas un varas kāre, tā ir mūsu priecāšanās par citu neveiksmēm, un tā ir mūsu liekulība, spriežot par jebkuru jautājumu. Diemžēl tas ir galvenais.

Šad un tad parādās šo cēloņu radītās smagās sekas. Tādas mēs redzējām šajās drausmīgajās slepkavībās, tādas mēs redzējām narkotiku skandālā, kas nezin kāpēc ir palicis pavisam kluss. Nevienu vairs neinteresē narkotiku bizness. Nevienu! Šodien neviens vairs par to negrib runāt. Un tad, kad parādās šīs sekas, tad rodas lieli uztraukumi, parādās saziņas līdzekļu lielā interese, parādās mūsu visu vēlēšanās vienam otru par kaut ko apvainot. Diemžēl! Ja mēs tā turpināsim, tad mēs kārtējo reizi atkal kaut ko atradīsim.

Es atceros, cik kvēlas šeit bija runas par nāves soda atcelšanu vai neatcelšanu, kāda gaudošana te bija dzirdama par iešanu uz Eiropu, ka mums ir jāiekļaujas nezin kādā sabiedrībā. Es personīgi uzskatu, ka par smagiem noziegumiem pedofilijā cilvēks ir jānošauj vai jāpakar. Un es pats personīgi esmu gatavs to izdarīt.

Tātad es pasaku skaidri un gaiši: kamēr mēs savā sabiedrībā atrausim likumus no mūsu sabiedrības, tikmēr parādīsies ne tādi vien jociņi. Taču, ja mēs ejam uz šo atklāto sabiedrību, ja mēs liekuļoti priecājamies par to iešanu uz Eiropas Savienību, kur mūs gaida gadiem ilgs, smags darbs, tad vajadzētu vispirms atcerēties - tiksim galā ar savu sabiedrību! Meklēsim cēloņus, bet neizmantosim kārtējo gadījumu tam, lai viens otram šeit kaut ko gāztu virsū. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde šinī pārtraukumā notiks Juridiskās komisijas telpās. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Jēkabs Sproģis, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates! Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar lielu nožēlu es dzirdēju, kā daži pozīcijas kolēģi nevēlas, lai šī pedofilijas lieta tiktu izskatīta vai izmeklēta. Un ko tad mēs darīsim ar noziedzību, kura ir jāapkaro, - ar narkomāniju, kontrabandu, cilvēktirdzniecību, citām nejēdzībām, ks notiek Latvijas valstī? Nu nevar taču atstāt visu tā, kā tas ir bijis līdz šai dienai! Ir kaut kas jādara! Ja to nedarīja 5. un 6.Saeima, tad varbūt 7.Saeima var ņemties “pie galvas”?

Un nākamais. Jūs taču visi zināt, ka internātskolas un šie bērnunami ir pārvērsti gandrīz vai par publiskajiem namiem. To taču arī vajag saprast! Un galu galā katram no zālē sēdošajiem ir bērni, ir mazbērni. Varbūt vajag padomāt arī par to, ka viņiem draud tādas pašas briesmas. Un par to, ka mēs arī Internetā esam ielikti, ka mūsu bērni tur ielikti iekšā un ir nosauktas cenas, par kādām tiek pārdoti puisīši vai meitenes. Nu tas taču nav nekas jauns! Un tāpēc es aicinu, kolēģi, nevienam ne pozīcijā, ne opozīcijā nepalikt vienaldzīgam, bet visiem strādāt, lai mēs tik tiešām visu šo kauna traipu noņemtu no Latvijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu pateikties atsevišķiem maniem kolēģiem, kuri, manuprāt, pieskārās ne tikai tēmai par noziegumu un sodu (atbilstoši Dostojevska romāna motīviem), bet runāja arī par morāli un garīgumu, par ietekmi uz šīm lietām, par šiem noziegumiem, kas ietekmē bērna dvēseli, bērna emocionālo pasauli. Paldies par to Helēnai Soldatjonokai un Aidai Prēdelei!

Es gribētu uzsvērt vēl to, ka šī lieta ir daudz, daudz dziļāka, jo praktiski šiem cilvēkiem, šiem bērniem, kas te ir iesaistīti, lielā mērā mainās vērtību hierarhija, mainās viņu vērtību skala. Viņi lielā mērā sāk šo pasauli uztvert no vulgāra materiālisma, no merkantīlu interešu, no naudas, no varas un no ietekmes viedokļa. Un tas, manuprāt, ir milzīgs kaitējums, ka cilvēkiem tiek noplicināta viņu emocionālā, dvēseles, bagātība. Viņi praktiski pārvēršas par savtīgiem, pakalpīgiem cilvēkveida radījumiem. Tas ir viens no tiem jautājumiem, kuru es gribētu uzsvērt, kad mēs runājam par šo lietu. Man liekas, ka šis aspekts, ja jau pašreiz šajā “Logos Centra” darbībā ir iesaistīti vairāk nekā trīs tūkstoši šo modeļu - praktiski bērnu (vismaz tajā brīdī viņi ir bijuši nepilngadīgi), norāda, cik tas ir ļoti nopietni. Atcerēsimies, ka šogad bērniņu mūsu Latvijas ģimenēs gaida tikai 4000 māmiņu. Tad paskatieties - ir 3000 modeļu! Un, ja mēs šos skaitļus saliekam kopā, tad, es domāju, mēs varam pieņemt politiski atbildīgus lēmumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Kā atbildīgajam referentam vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es diezgan īsi mēģināšu atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri ir izskanējuši no šīs tribīnes.

Es komisijas vārdā negribu komentēt Gundara Bērziņa izteicienus no šīs tribīnes, tāpēc ka personīgi vērtēju tos kā absurdus, un savu atzinumu šajā ziņā jau ir devusi komisija.

Šeit izskanēja pārmetums par to, ka komisija speciāli uzbrūk ģenerālprokuroram. Es atļaušos jums nocitēt izvilkumu no Latvijas Prokurora ētikas kodeksa un arī mazliet to pakomentēšu. Tātad - patstāvība un neatkarība. “Prokurors, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst vadīties pēc kādas atsevišķas personas, partijas vai grupas interesēm, pakļauties sabiedrības procesiem vai bailēm no kritikas.”

Godīgums, objektivitāte un taisnīgums: “Prokurors pilda uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievērojot nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī neizrādot nevienam īpašu labvēlību vai radot nepamatotas privilēģijas. Prokurors nedrīkst ar vārdiem vai rīcību radīt kļūdainu priekšstatu par savu neobjektivitāti vai aizspriedumainību, paust vai atbalstīt uzskatus, kas vērsti uz rases, dzimuma, reliģijas, nacionalitātes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, mantiskā vai sociālā statusa ierobežošanu vai aizskaršanu.”

Tālāk - konfidencialitāte. Un tieši šis ir tas jautājums, par kuru mēs visvairāk arī pārmetam Ģenerālprokuratūrai. “Prokurora pienākums ir vienmēr ievērot konfidencialitāti par informāciju, ko viņš iegūst, pildot savus profesionālos pienākumus, izņemot gadījumus, kad ar likumu noteiktas tiesības vai pienākums informāciju atklāt.” Konfidencialitāte nav tikai jautājums par informācijas neizpaušanu, tā prasa, lai prokurors savu profesionālo pienākumu pildīšanas laikā iegūto informāciju neizmantotu ne savās personiskajās interesēs, ne arī pieļautu tās izmantošanu trešās personas interesēs. Ja mēs varētu uzskatīt, ka tā informācijas noplūde, kura pastāvīgi notiek no Ģenerālprokuratūras, nav saistīta tieši ar šo te jautājumu par informācijas neizpaušanu, iespējams, ka arī mūsu attieksme komisijā būtu bijusi mazliet citādāka. Ja mēs neuzskatītu, ka Ģenerālprokuratūra neveic objektīvi šīs lietas izmeklēšanu, tad acīmredzot nebūtu arī šā starpziņojuma.

Šeit mani kolēģi, ar kuriem kopā strādājām komisijā, jau atzīmēja, ka mums tik tiešām nebūtu problēmu nosaukt vienas vai otras amatpersonas uzvārdu, bet mēs tomēr uzskatām, ka galvenais uzdevums, kas būtu jāveic Ģenerālprokuratūrai, - ir lietas patieso apstākļu noskaidrošana. Diemžēl Ģenerālprokuratūra to nedara. Mēs ar savu aizstāvību bieži vien arī pieļaujam tai pārkāpt likumus. Pietiekoši bieži Ģenerālprokuratūra ir pārkāpusi likumus, nav ievērojusi likuma prasības. Es negribu pašlaik analizēt šo te lietu sarakstu, bet, ja ir nepieciešams, jūs visi varat paskatīties absurdos spriedumus un lēmumus, kādus ir pieņēmusi Ģenerālprokuratūra pēdējo četru gadu laikā.

Es esmu dziļi pateicīgs komisijas locekļiem, ka viņi nav pakļāvušies tam spiedienam un tai šantāžai, kāda pret viņiem personiski tika vērsta.

Atgriežoties pie jautājuma par žurnālistiem, jā, es gribu vēlreiz atzīmēt, ka, tikai pateicoties žurnālistiem, vispār tika ierosināta šī lieta. Žurnālisti kā šīs valsts kārtīgi pilsoņi vairāk nekā pirms gada savāca materiālus, kuri ir saistīti ar pedofilijas lietu, aizgāja un nodeva šos materiālus policijā. No tā laika asas kustības no prokuratūras puses nebija. Tieši tas mums liek apšaubīt prokuratūras godaprātu, izmeklējot šo lietu.

Cienījamie kolēģi! Tuvojas Adventa laiks. Lielākā daļa no mums šeit ir kristieši. Kristiešiem ir grēku saraksts, kas arī nosaka, kādus grēkus mēs nevarētu pieļaut. Grēki, kas sauc pret debesīm pēc atriebības, ir grēki, kuri sevišķā veidā vēršas pret cilvēka dabu vai grauj sabiedriskās dzīves pamatu. Tādus grēkus ne tikai pēc cilvēka nāves soda, bet bieži vien to darītājus soda arī zemesvirsū par brīdinājumu citiem. Tādi grēki ir tīšuprāt izdarīta cilvēka slepkavība, Sodomas grēks un vēl deviņi sveši grēki. Arī mēs šādā veidā varam kļūt par svešu grēku līdzdalībniekiem, atraujot grēku, paskubinot uz grēku ar nesodīšanu, ar aizstāvēšanu. Šo grēku izdara tie, kuri, lietojot savas zināšanas, tiesības vai iespaidu, atbrīvo noziedzniekus no soda, aizstāv viņus, uztic atbildīgus amatus vai darbus nespējīgām un necienīgām personām.

Pirms Ziemassvētkiem es aicinātu kolēģus pārdomāt arī par mūsu tālāko darbību šajā parlamentā, lai šis darbs, arī komisijas darbs, būtu pietiekami radošs un efektīvs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Darba kārtības 24.jautājums ir izskatīts.

Ir saņemts arī priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā, bet, pirms mēs sākam izskatīt šos priekšlikumus, man jums ir jāatvainojas, jo tehnisku iemeslu dēļ mēs, izskatot sadaļu “Prezidija ziņojumi”, neesam izskatījuši darba kārtības 22.jautājumu. Vai jums nav iebildumu, ka mēs to izskatītu tagad? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Desmit deputāti ir iesnieguši lūgumu - izņemt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - svītrot no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sestajā sadaļā pirms darba kārtības 33.jautājuma izskatīšanai pirmajā lasījumā vairākus likumprojektus. Tātad dokuments nr.1408... Vai jūs neiebilstat, ka es nenolasīšu šos likumprojektus? Vai nav iebildumu, ka mēs tos iekļaujam? Paldies.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Silvas Goldes 8.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz ministres pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Mārtiņam Bičevskim, kurš pēdējais iestājās Saeimā no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus.

Vārds Vinetai Muižniecei - Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Kā jau jūs informēja Saeimas priekšsēdētājs, Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Silvas Goldes 1999.gada 8.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu. Līdz ar to deputāta pilnvaras beidzas Mārtiņam Bičevskim. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.panta noteikumiem līdz ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots Silvas Goldes deputāta mandāts.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu Mārtiņam Bičevskim! (Aplausi.) Lūdzam Silvu Goldi ieņemt vietu sēžu zālē.

Desmit deputāti ir iesnieguši Prezidijam ierosinājumu: “Iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā divus lēmuma projektus pirms darba kārtības 32. jautājuma.” Tie ir: “Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” un “Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekti ir iekļauti darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas izsludinātajā sēdes darba kārtībā un iekļaut ceturtajā sadaļā kā 33.punktu lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekļa Kārļa Beljāņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu! Tas ir lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Mārim Vītolam”. Debatēs neviens pieteicies... Ir pieteicies. Atklājam debates.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Saimnieciskās komisijas vārdā es izsaku dziļu gandarījumu par kārtējo augsto mūsu komisijas darba novērtējumu. Jau četri ministri ir nākuši no mūsu komisijas rindām un pārstāvējuši Saimniecisko komisiju visplašākajā laukā. Nosaukšu trīs pamatlauciņus: tā ir ekonomika, tās ir iekšlietas, un tā ir izglītība. Tā ka novēlu panākumus arī šim ministram, bet Saimnieciskā komisija turpinās nopietnu darbu nākamo ministru kadru sagatavošanā. Kā redzat, līdz šim šis darbs ir devis krietnus augļus. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Mārim Vītolam”. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 17. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam jauno izglītības un zinātnes ministru! (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Lolitas Laures apstiprināšanu par Liepājas...” Atvainojiet! Lēmuma projekts - “Par Annas Klimovičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vēstuli, kurai ir pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Ministrs iesaka apstiprināt Annu Klimoviču par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija uzklausīja Tiesu departamenta pārstāvjus un arī pašu pretendenti uz apgabaltiesas tiesneša amatu un vienprātīgi atbalstīja viņas apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Annas Klimovičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Lolitas Laures apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu, kurā viņš ierosina apstiprināt Lolitu Lauri par Liepājas tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija arī šoreiz uzklausīja Tiesu departamenta direktoru un konkrēto tiesnesi, kura pēc iecelšanas jau labu laiku strādā tiesneša amatā, un nonāca pie vienprātīga viedokļa - atbalstīt apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Lolitu Lauri par Liepājas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja sešu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amata kandidātu virzīšanas jautājumu, un kā pirmo tieslietu ministrs iesaka iecelt par Ventspils tiesas tiesnesi Ilzi Fišeri. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt par Ventspils tiesas tienesi Ilzi Fišeri.” Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrs iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta Veronikas Krūmiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Veroniku Krūmiņu.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrs iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmumu par Alda Laviņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Iecelt Aldi Laviņu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrs iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmumu par Antras Strupules iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Iecelt Antru Strupuli par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrs iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmumu par Mārtiņa Sviķa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Iecelt Mārtiņu Sviķi par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrs iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmumu par Mariannas Terjuhanas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Iecelt Mariannu Terjuhanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Valeriana Jonikāna apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi šā gada 6.decembrī parakstītu Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstuli, kurai pievienoti citi materiāli. Vēstulē Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesaka Saeimai apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnesi Valerianu Jonikānu. Juridiskā komisija atbalsta Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Valerianu Jonikānu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministra ieteikumu par Maijas Jansones apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta tieslietu ministra ieteikumu - apstiprināt Maiju Jansoni amatā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Maiju Jansoni par Liepājas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija ir saņēmusi materiālus no tieslietu ministra, kuriem ir pievienots Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Jura Stukāna iesniegums, kurā viņš lūdz atbrīvot sevi no tiesneša amata sakarā ar darbavietas maiņu. Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu un nolēma atbalstīt tiesneša Jura Stukāna lūgumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atbrīvot Juri Stukānu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.” Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekļa Kārļa Beljāņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šīs sēdes pirmajā pārtraukumā Juridiskā komisija izskatīja valsts kontroliera iesniegumu un pievienoto Valsts kontroles padomes locekļa Kārļa Beljāņa iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot viņu no Valsts kontroles padomes locekļa amata, sākot ar 2000.gada 1.janvāri. Juridiskā komisija atbalstīja šo lūgumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atbrīvot pirms termiņa Kārli Beljāni no Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekļa amata pēc paša vēlēšanās no 2000.gada 1.janvāra. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā””. Debatēs neviens pieteicies nav. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu: “Ierosinām sēdes darba kārtības 32.punktu - lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”” nodot izskatīšanai Ārlietu komisijā.” Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.3/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asocācijas valstu līguma B protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ekonomikas ministrijas sagatavotā normatīvo aktu pakete paredz ieviest no 2000.gada 1.janvāra grozījumus Latvijas Republikas noslēgtajos brīvās tirdzniecības līgumu protokolos par preču izcelsmi.

Kāpēc tas tiek darīts? Eiropas komisija ir pieņēmusi lēmumu no 2000. gada 1.janvāra ieviest grozījumus preču izcelsmes noteikumos. Šie noteikumi grozījumos skars gar Eiropas Savienības dalībvalstis, gan Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, gan arī Eiropas Savienības asociētās valstis. Tāpēc arī Latvijai šie grozījumi ir jāievieš, un šiem grozījumiem jāstājas spēkā 1.janvārī.

Preču izcelsmes noteikumi ir visu brīvās tirdzniecības līgumu neatņemama sastāvdaļa, un šajos līgumos paredzētajiem nosacījumiem ir jābūt identiskiem visos noslēgtajos līgumos.

Par sekām, ja mēs šos likumprojektus neakceptējam. Valstis, kuras nebūs ieviesušas nepieciešamos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no paneiropeiskās kumulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu Eiropas Savienības, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu un Eiropas asociēto valstu tirgiem.

Ko tas nozīmē Latvijai? Latvijas eksportētājiem būs apgrūtināta piekļūšana Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas, Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas un Šveices tirgiem. Šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā ir apmēram 16%, nedaudz virs 16%. Tātad tas nozīmē to, ka Latvijas uzņēmējiem būs apgrūtināts preču eksports uz šīm minētajām valstīm un arī šo valstu uzņēmējiem būs apgrūtināts eksports uz Latviju.

Ņemot vērā šos iepriekšminētos faktus, es Ārlietu komisijas, atbildīgās komisijas, vārdā aicinu šos likumprojektus, kurus droši vien skatīsim secīgi, izskatīt kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Paldies. Aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā projekts pieņemts.

G.Krasts. Manis minēto iemeslu dēļ es aicinu šodien izskatīt Saeimā, protams, ja neviens neiebilst, šo likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.3/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Visi manis iepriekš minētie argumenti attiecas arī uz šo izskatāmo likumprojektu, un Ārlietu komisija tāpēc aicina to uzskatīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Atsaucoties uz jau iepriekš minēto argumentāciju, es aicinu, ja zālē nevienam nav šobrīd iebildumu, pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, aicinu izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, aicinu to pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/1999”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgā komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ceru uz atbalstu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/1999” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija”).

Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ierosinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par protokolu Eiropas līgumam”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgā komisija aicina arī šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, tāpat kā visus iepriekšējos septiņus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par protokolu Eiropas līgumam” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ceru arī uz atbalstu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par protokolu Eiropas līgumam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā izskatāmā lieta - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Līvu (lībiešu) savienībai “Līvõ d Īt””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.1275-b. Juridiskā komisija Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kartībā nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija 8.decembris. Juridiskā komisija akceptē likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Līvu (lībiešu) savienībai “Līvõ d Īt”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1335-c.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 2. - ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums attiecībā uz terminoloģiju, un šeit ir dots skaidrojums vārdam “vadība”. To komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Ūdre. 3. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums saistībā ar terminoloģiju. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.4. Komisija tātad atbalstīja šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.4.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

I.Ūdre. Arī 5. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums par terminu “radniecīgie uzņēmumi”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalstīja.

I.Ūdre. 6. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums par naudas plūsmas pārskatu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Ūdre. Savukārt komisija atbalstīja 7. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu attiecībā uz tehniskām izmaiņām likumā, izslēdzot terminus, kuri vairs nav nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre. 8. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas skaidro terminus “asociētais uzņēmums”, “koncerna mātes” un “koncerna meitas uzņēmumi”, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskatu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 11. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12., 13. un 14.priekšlikumu.

I.Ūdre. Paldies.

15. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.16, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre. 17. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Komisija atbalstīja arī finansu ministra 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Arī 20. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Deviņpadsmito!

I.Ūdre. 19.priekšlikums, es atvainojos! Šo finansu ministra priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 20. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 21. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Kā arī 22.priekšlikums, kuru iesniedza komisija, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Finansu ministra tehniska rakstura priekšlikums nr.23 - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Atbalstīja arī 24. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Arī 25. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Un atbalstīja arī 24. - finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 27. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Kā arī 28.priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Tika atbalstīts arī 29. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 30. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Arī 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Kā arī 32.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre. Tika atbalstīts 33. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nr.34 arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre. Finansu ministra Krastiņa kunga 35.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Kā arī 36.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 38. - finansu ministra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat arī 39. - finansu ministra priekšlikumu - mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 40. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 41. - finansu ministra priekšlikums - ir iestrādāts komisijas priekšlikumā ar nr.42, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 43. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tika atbalstīts arī 44. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 45. - finansu ministra priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 46. - finansu ministra priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 47. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 48. - finansu ministra priekšlikums - arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 49. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 50. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Ūdre. 51. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Tāpat komisija atbalstīja 52. - finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 53. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Kā arī 54.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre. 55. - finansu ministra priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Arī 56.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Ūdre. Komisija atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.57.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre. Kā arī 58. - finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tika atbalstīts 59. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 60. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tika atbalstīts 61. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 62.priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Ūdre. 63.priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 64. - finansu ministra priekšlikums - arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Par 65. - finansu ministra priekšlikumu - komisija ilgi diskutēja un izstrādāja savu redakciju, taču jau komisijas sēdes, diskutējot ar komisijas biedriem, mēs tomēr nonācām pie secinājuma, ka būtu atbalstāms finansu ministra, nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātais priekšlikums. Tāpēc es lūgtu deputātus atbalstīt 65. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu. Diemžēl ir jālūdz neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, un līdz ar to tiek atbalstīts 65. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

I.Ūdre. Paldies. Tātad par 66.priekšlikumu mums vairs nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Ūdre. 67.priekšlikums tika atbalstīts. Arī tas ir finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 68. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 69.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

I. Ūdre. Arī 70.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.71 komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 72. - finansu ministra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 73. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 74. - finansu ministra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Tāpat arī 75.priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 76. ...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 78. - finansu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Komisija atbalstīja 79. - Krastiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 80.priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Tā atbalstīja arī 81. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre. Tika atbalstīts 82. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Kā arī 83. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Komisija neatbalstīja 84. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Ūdre. 85. - finansu ministra priekšlikums - ir iestrādāts 86. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre. Tika atbalstīts finansu ministra 87.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 88. ...

Sēdes vadītājs. 88.priekšlikumu neatbalstīja.

I.Ūdre. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Ūdre. Paldies. Tika atbalstīts 89. - Krastiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 90.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

I.Ūdre. 91.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 92. - finansu ministra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 93. - finansu ministra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tā atbalstīja arī 94. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Ūdre. 95. - finansu ministra priekšlikums - ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.96, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 95. un 96. priekšlikumu.

I.Ūdre. 97. - finansu ministra priekšlikums - ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.98, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 99. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Ir atbalstīts 100. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Ir atbalstīts 101. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Netika atbalstīts 102. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja 103.- komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Netika atbalstīts 104. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Ūdre. Komisija atbalstīja 105. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tika atbalstīts 106. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tika atbalstīts arī 107.- Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Ūdre. Lūdzu deputātus pieņemt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā un pateicos visiem komisijas locekļiem par ieguldīto darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Gaujas nacionālā parka likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1295-b. Šis likumprojekts ir steidzams. Tātad ir galīgais lasījums.

1.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 2.priekšlikumu arī atbalsta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Redakcionāli precizēta ir 2.panta trešā daļa un 3.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Redakcionāls precizējums, ko izdarījuši Saeimas valodnieki, ir arī 3.panta 2.apakšpunktā un 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī otrajā nodaļā - 7. un 8.pantā - ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Par 9.pantu ir deputātes Seiles iesniegtais 3.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un redaktori redakcionāli precizējuši.

Sēdes vadītajs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un šis priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 6.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedza deputāte Seile, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 8. - deputātes Seiles priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Tālāk. Ir redakcionāls precizējums 5.panta daļā, un komisija to ir atbalstījusi, un šī daļa ir iestrādāta kā sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedza deputāte Seile, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 12. un 13.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedza deputāte Seile, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija to daļēji atbalsta un lūdz atbalstīt komisijas iesniegto 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 19.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Lūdzam atbalstīt 21. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedza deputāte Seile. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 20.pantā - redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Esam nonākuši pie komisijas iesniegtā 23.priekšlikuma. Šeit lieta būs mazliet sarežģītāka. Vispirms es aicinu savu attieksmi izteikt, balsojot par šīm pārejas noteikumu divām daļām. Jo komisijai sēdes laikā radās problēmas. Parka jaunā koncepcija nosaka, ka Gaujas nacionālais parks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša civiliestāde, bet nauda ir palikusi budžetā Zemkopības ministrijai. Komisijas sēde atbalstīja pārejas noteikumu pirmās daļas redakciju. Taču tagad es lūdzu vārdu kā Saeimas deputāte.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es vēlreiz aicinu balsot atsevišķi, pa daļām, un neatbalstīt pārejas noteikumu pirmo daļu. Tas sakrīt arī ar komisijas deputātu lielākās daļas viedokli, jo ir iespējams šo finansējumu nodot “pa tiešo” Gaujas nacionālajam parkam tāpēc, ka tas ir iestrādāts Zemkopības ministrijas atsevišķā programmā “Gaujas nacionālais parks”. Jau pēc komisijas sēdes tika veiktas konsultācijas gan ar zemkopības ministru, gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, un tika saņemtas rekomendācijas, ka nevajadzētu atbalstīt pārejas noteikumu pirmo daļu, jo tad Gaujas nacionālais parks, neskatoties uz to, ka likums nosaka, ka tas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, līdz jauniem budžeta grozījumiem paliks tomēr Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Ja jūs sapratāt manu sarežģīto skaidrojumu, tad es aicinu balsot pret pārejas noteikumu pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs skatāmies no juridiskās tīrības viedokļa, tad, protams, rodas problēmas, ja šajā gadījumā pārraudzības daļa it kā tiek pārcelta līdz budžeta grozījumiem, tajā pašā laikā pārējās administratīvās darbības un metodiskā pārraudzība, administratīvā pārraudzība likumā paliek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Protams, no finansiālās puses it kā būtu pareizi, ka vajadzētu pieņemt šādus grozījumus, bet, ja arī šādi grozījumi... šāda pārejas noteikumu punkta nav, tādā gadījumā arī nerodas šādas finansiālās problēmas. Šā vai tā Gaujas nacionālais parks saņem šo finansējumu, līdz budžeta grozījumiem tas saņem šo finansējumu no Zemkopības ministrijas tādos apmēros, kādos apakšprogrammā tas ir apstiprināts Budžeta likumā. Tādēļ mēs aicinām 1.punktu neatbalstīt, nepieņemt. Līdz ar to būtībā likumā nav nekas runāts par šo jautājumu, un no tā būtībā likums nepaliek sliktāks, finansiālā pārraudzība tāpat paliks - līdz budžeta grozījumiem - Zemkopības ministrijai, bet visa administratīvā, metodiskā pārraudzība var jau pāriet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, tātad noraidīt pārejas noteikumu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Seiles kundze?

A.Seile. Cienījamie deputāti! Aicinu noraidīt pārejas noteikumu 1.punktu. Kaut arī komisija to sēdē atbalstīja, pēc tam komisijas locekļi vairākkārt šo jautājumu ir apsprieduši, un lielākā komisijas daļa ir ar mieru mainīt savu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mums vispirms ir jālemj par to, vai izskatīsim 23.priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu izskatīt 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - 1. Priekšlikums tiks izskatīts pa daļām. Lūdzu uzmanību!

Balsosim par priekšlikuma pirmās daļas pieņemšanu - šā likuma 1.panta otrajā daļā minētā parka administrācija līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde. Lūdzu, balsosim par pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 50, atturas - 24. Priekšlikuma pirmā daļa ir noraidīta.

A.Seile. Aicinu atbalstīt pārejas noteikumu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikuma otro daļu: šā likuma 9.panta piektās daļas 1.punkta sestā daļa un 11.panta trešā daļa ir spēkā līdz attiecīgo pašvaldību teritoriju plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Otrā daļa ir apstiprināta.

A.Seile. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Es aicinu balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Gaujas nacionālā parka likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim otrajā - un arī galīgajā - lasījumā likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Tas ir Saeimā izskatāmais dokuments nr.1306-a. Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums (7.lappusē). Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 3.priekšlikums (13.lappusē) - Revīzijas komisijas priekšlikums, kas atbalstīts kopīgi ar 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Antidempinga likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 294. Tas ir likumprojekts “Antidempinga likums”, kurš ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

1.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs ierosina papildināt 1.pantu ar termina “eksportētājs” skaidrojumu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, bet ir to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 2.priekšlikums - 1.panta papildinājums ar termina “ieinteresētās puses” skaidrojumu. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 3.priekšlikums - papildināt 1.pantu ar termina “importētājs” skaidrojumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Tāda paša rakstura ir arī 4.priekšlikums - papildināt 1.pantu ar vēl viena termina skaidrojumu. Arī tas ir no Jirgena kunga. Komisija to atbalsta, un tas ir iestrādāts 5.lappusē redzamajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

A.Kalniņš. 6.priekšlikums. Tagad vārdu “Ekonomikas ministrija” vietā visā likuma tekstā ir vārdi “Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs”. Tā ir principiāla izmaiņa šajā likumā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Kalniņš. 7.priekšlikums - redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 8.priekšlikums - Jirgena kunga priekšlikums izteikt citā redakcijā attiecīgo punkta daļu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 9.priekšlikums. Tā autors ir Juridiskais birojs, un tas ir redakcionāla tipa. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Pārejam uz 14.lapaspusi. Tur ir 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Pārejam uz 18.lapaspusi. Tur ir 12.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Pārejam uz 21.lapaspusi. Tur ir 13.priekšlikums - parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums izteikt 32.panta trešo daļu precizētā redakcijā. Komisija savukārt to uzlabojusi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Pārejam uz 23.lapaspusi, kur ir 14.priekšlikums - parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas atkal ir redakcionāla rakstura. Mēs komisijā atbalstījām… Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 15.priekšlikums. Arī tas ir Jirgena kunga priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 16. - līdzīga rakstura redakcionāls priekšlikums no atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 17.priekšlikums ir 26.lapaspusē. Tas ir no Juridiskā biroja un ir redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 28.lappusē ir 18.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. Pārejam uz 31.lapaspusi. Tur ir 19.priekšlikums - parlamentārā sekretāra Jirgena kunga iesniegts priekšlikums, kas arī ir redakcionāla tipa. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 33.lapaspusē ir 20.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Varam pāriet uz 37.lapaspusi. 21.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Redakcionāla rakstura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Un visbeidzot 22.priekšlikums, ka likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju sakarā ar virkni dokumentu, kuri Ministru kabinetam ir jāsagatavo, lai šis likums praktiski varētu tikt pielietots. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu trešajā, galīgajā, lasījumā Antidempinga likumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Antidempinga likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Tautas skaitīšanas likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1367 - likumprojektu “Tautas skaitīšanas likums”. Trešais lasījums.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ierosināja nedaudz pamainīt 5.panta pirmo daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Ir arī 4.priekšlikums, ko ierosināja atbildīgā komisija, - redakcionāli precizēt dažus vārdus. Un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ierosināja 5.priekšlikumu, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu ir ierosinājusi atbildīgā komisija, un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ierosināja 7.priekšlikumu par 8.panta trešo daļu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikumu ierosināja atbildīgā komisija. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Arī 9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas pārsvarā ir redakcionāls labojums. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Tad 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja ierosinājums, un tas ir iekļauts 11.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā. Ir priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ierosina izmaiņu 12.pantā. Komisija šo izmaiņu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13.pantā ir izmaiņa 2.punktā. Arī komisija atbalsta. To ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ierosināja arī 14.izmaiņu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 15.izmaiņa ir Juridiskā biroja ierosināta. Tā ir daļēji atbalstīta atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 17.izmaiņu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un to ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs bija ierosinājis 18.izmaiņu. To komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 13.panta 9.punktu izteikt attiecīgajā redakcijā, un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Juridiskais birojs tātad ir ierosinājis arī 13.panta 10.punktu papildināt ar teikumu par Valsts statistikas likumu, un komisija piekrita šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Bez tam Juridiskais birojs ir ierosinājis 21.izmaiņu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs ir ierosinājis 22.izmaiņu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Un ir arī 23.priekšlikums par pārejas noteikumiem, ko ierosinājusi atbildīgā komisija. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums pieņemt galīgajā, trešajā, lasījumā likumu “Par tautas skaitīšanu”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Tautas skaitīšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1368.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā, lai vismaz es dzirdu!

V.Ģīlis. Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1368.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Ģīlis. 1. un 2.priekšlikums ir skatāms savstarpējā saistībā, jo tie precizē tehnisko palīglīdzekļu definīciju. Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis. 3. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 7. Priekšlikums tiek atbalstīts.

V.Ģīlis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir saistīts tikai ar pantu numerācijas izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Ģīlis. 5. - deputāta Ģīļa priekšlikums ir saistīts ar nelielu definīcijas izmaiņu. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 6. - parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums - ir iekļauts likumprojekta 6.pantā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Ģīlis. 7. - deputāta Ģīļa priekšlikums - ir saistīts ar 21.panta redakcijas izmaiņu. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Ģīlis. 8. - parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums. Komisija šo pantu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir saistīts tikai ar pantu numerācijas izmaiņām. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, neviens neatturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šoreiz atsevišķus priekšlikumus es būšu spiests komentēt varbūt nedaudz plašāk kā citkārt.

1.priekšlikums attiecas uz 7.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija to ierosina pieņemt piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Nākamie - 2. un 3.priekšlikums - ir jāskata saistībā, jo abi attiecas uz vienu un to pašu problēmu un uz vienām un tām pašām normām. Ministru kabinets ierosina papildināt 9.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, izsakot 9.panta pirmo un otro daļu jums redzamajā redakcijā. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Par kuru punktu? Par otro? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Arī par trešo? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 27, atturas - 2. Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Atvainojiet, ka es varbūt atgriežos pie šiem priekšlikumiem, bet Ministru kabineta priekšlikums neparedzēja strīdu izšķiršanu tiesas ceļā, tāpēc atbildīgā komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 5.pantu. Priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 5. un 6.priekšlikums ir jāskata saistībā, jo tie abi attiecas uz 13.panta ceturto daļu un uz 4.panta piekto daļu. Tātad deputāti Čevers un Salkazanovs ierosina šīs normas papildināt aiz vārdiem “šā likuma 6.pantā norādītā persona” ar šādu tekstu: “kurai ar īrnieku vai viņa ģimenes locekļiem ir radniecība, kas nodibina mantojuma tiesības”. Kolēģi, ja mēs gadījumā atbalstītu deputātu Čevera un Salkazanova priekšlikumu, tad tiktu sašaurināts to personu loks, kurām būtu tiesības ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu privatizēt īrnieka īrēto dzīvokli. Komisija uzskata, ka, lai nepieļautu to, ka atsevišķos gadījumos īrnieki tiek apkrāpti, neatkarīgi no tā, kas to veic un kādā veidā tas notiek, būtu nepieciešams 13.panta ceturto daļu un 14.panta piekto daļu papildināt ar šādu teikumu: “Gadījumā, ja izīrētu dzīvokli privatizē tā saucamā trešā persona, tad īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa privatizētāju - trešo personu, nav paredzēts citādāk.”

Turklāt es gribētu jūs informēt, ka nākamajā gadā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija acīmredzot būs spiesta vēlreiz izstrādāt atsevišķus grozījumus Dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Šajā likumā mēs acīmredzot būsim spiesti ielikt normu, ka gadījumā, ja īrnieks pats negrib privatizēt dzīvokli, bet šo dzīvokli privatizē trešā persona, tad šajā procesā nevajadzētu pieļaut, tā teikt, pilnvarotu personu iesaistīšanos, citiem vārdiem sakot, - starpniecību. Diemžēl mēs acīmredzot būsim spiesti šādu ceļu iet, bet konkrētajā gadījumā es aicinu tātad atbalstīt 6. - atbildīgās komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 5.priekšlikumu notiks debates, bet tās mēs sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Grīgam.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nacionālās drošības komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Kopīga komisiju sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēžu zālē. Tagad!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Silva Golde, Māris Vītols, Romāns Mežeckis, Vladimirs Makarovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Atklājam debates par 5. - deputātu Čevera un Salkazanova priekšlikumu.

Vārds deputātam Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij un cienījamie klātesošie deputāti! Katrā ziņā šis likums sociāli ir ļoti sāpīgs, tāpēc likumā ir mēģināts iestrādāt veselu rindu normu, lai šis likums nodrošinātu daudzmaz tiesīgu un daudzmaz godīgu šo procesu. Jāsaka, ka vairāk nekā pirms diviem gadiem iestrādātā norma par to, ka dzīvokļa privatizācijā var piedalīties arī trešās personas, ir radījušas ļoti smagas sekas. Pēc Rīgas Ekonomiskās policijas datiem, Rīgā 1998.gadā ir saņemti 400 iesniegumi, bet 1999.gadā - 600 iesniegumi par krāpšanas gadījumiem, kur dzīvokļi tikuši privatizēti ar mākleru starpniecību un kur notikusi blēdīšanās. Katrā ziņā iedzīvotājiem šī trešo personu iespēja privatizēt dzīvokļus ir radījusi ļoti būtiskas problēmas.

Otrkārt, šie dzīvokļi taču tiek privatizēti pamatā nevis par naudu, bet pašlaik par sertifikātiem, un tādējādi starpniekfirmām, starpniekuzņēmējiem rodas ļoti, ļoti liela peļņa, veicot šos starpniekdarījumus un privatizējot dzīvokļus trešajām personām.

Mūsu piedāvātais priekšlikums katrā ziņā pilnīgi neizslēdza šo trešās personas iespējamību, jo to ir ļoti grūti izdarīt, tāpēc ka ne vienmēr ir bijusi šī politiskā griba izslēgt to, kas iepriekš ir ticis iebalsots, tomēr šis priekšlikums katrā ziņā sašaurina šo trešo personu loku, aprobežojoties tikai ar mantiniekiem, ar radiniekiem.

Noteikti varētu iet vēl radikālāku ceļu, taču, jūtot situāciju komisijā, jau var spriest par to, ka šīs privatizācijas sašaurināšana attiecībā uz trešajām personām, pilnīga šīs normas izslēgšana, laikam nav iespējama, jo vairākumam pašlaik nav tādas politiskās gribas. Tāpēc katrā ziņā es gribētu, lai deputāti balsotu par šo priekšlikumu - par daļēju trešo personu iespēju sašaurināšanu privatizēt dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Neatņemama tirgus ekonomikas un liberālas demokrātiskas valsts sastāvdaļa un viena no galvenajām pazīmēm, protams, ir līgumu slēgšanas brīvība. Tiesības slēgt līgumus, tiesības līgumos ierakstīt un paredzēt attiecīgas sevi interesējošas, savas intereses aizstāvošas normas ir līgumu slēgšanas brīvības un līdz ar to demokrātiskas un liberālas un tātad tirgus ekonomikai atbilstošas valsts sastāvdaļas. Arī tiesības slēgt līgumus par dzīvokļu privatizāciju, slēgt arī uz trešo personu vārda. Arī tie pieder pie šāda rakstura līgumiem.

Atbalstot atbildīgās komisijas viedokli, es gribētu pateikt: jā, ir desmitiem, varbūt pat simtiem tādu krāpšanas gadījumu (it sevišķi daudz par tiem raksta krievu prese), taču ir arī daudzi desmiti... simtiem, tūkstošiem darījumu, kuri ir noritējuši kārtīgi, godīgi un likumā noteiktā kārtībā un kuri ir noveduši dzīvokļu īrniekus dzīvokļa īpašnieka statusā.

Īpašuma tiesības uz zemi, īpašuma tiesības uz īstu nekustamo īpašumu bija viens no diviem galvenajiem atšķirības momentiem padomju tiesībās un Rietumu tiesībās. Nebija padomju pilsonim tiesību uz to, ka viņam īpašumā var piederēt zeme, nebija viņam tiesību uz īstu privātīpašumu, uz īstu nekustamo īpašumu, bija tikai tiesības uz šauri aprobežotu personisko īpašumu, kurš atsevišķos gadījumos varēja sasniegt 60 kvadrātmetrus - dzīvojamās mājas lielumu. Tagad situācija ir kardināli mainījusies.

Es pat gribu teikt, ka tās ir vienas no galvenajām, pat pirmās, pēc mana uzskata, cilvēktiesības - tiesības uz īpašumu. Es domāju, ka tiesības uz dzīvību neviens šeit neapstrīd. Tās, protams, arī ir vienas no galvenajām, bet nu par to jautājumu mēs esam vairāk vai mazāk tikuši skaidrībā, izdarot grozījumus Kriminālkodeksā. Tāpat, es domāju, esam tikuši skaidrībā arī par citām cilvēktiesībām, izdarot grozījumus Satversmē, papildinot to ar astoto nodaļu. Taču mēs vienmēr aizmirstam, ka it sevišķi Rietumu demokrātiskās valstis par vienu no pašām galvenajām cilvēka tiesībām uzskata cilvēka tiesības uz īpašumu - uz privātīpašumu. Ne velti mēs zinām šo spārnoto teicienu, ka privātīpašums ir svēts un neaizskarams. Tādēļ, palielinoties un paātrinoties, no vienas puses, civiltiesiskajai apgrozībai, ir normāli, ka mēs ar likumdošanu šajā privatizācijas procesā, kurš tuvojas noslēgumam, devām tādu diezgan... es to pat nesauktu par liberālu... es domāju, tādu diezgan... ļoti vieglu līgumu, darījumu formas pieprasījumu. Mēs neprasījām notariālu, prasījām tikai rakstisku... Un tā tālāk.

Taču, ņemot vērā, ka šīs svarīgās tiesības, tiesības uz īpašumu, it sevišķi tiesības uz nekustamo īpašumu un zemi, izveidosies kā centrālās, to apgrozība pēc šā privatizācijas viļņa palēnināsies, ir skaidrs, ka jādomā par notariālas, stingras normas ieviešanas nekustamo īpašumu un zemes īpašumu atsavināšanā. Notariāla norma, obligāta notariāla norma nekustamā īpašuma un zemes īpašuma atsavināšanā ir jebkurā mūsu kaimiņvalstī. Es šoreiz nemaz nerunāšu par Austrumeiropas reformu valstīm. Tādas normas ir visās Rietumeiropas valstīs. Taču tās ir arī visās mūsu kaimiņvalstīs, ieskaitot ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet arī Krieviju un Ukrainu. Ir obligāta norma par nekustamā īpašuma un zemes (tur, kur zeme ir šādas atsavināšanas objekts) atsavināšanu. Obligāta notariāla forma. Notāri ir tie, kas aizstāv... tās ir valsts amatpersonas, kas šīs civilās tiesības un pušu civilās intereses nodrošina, noslēdzot un valsts vārdā apliecinot, un ar savu zīmogu apzīmogojot šos darījumus.

Tādēļ es domāju, ka, beidzot privatizācijas procesu, mums jādomā par šādas formas ieviešanu nekustamo īpašumu darījumos.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par to, ka katrā ziņā ir jākārto šis process un ka pie tā, ko mēs pieņēmām komisijā, - ka pie tā likuma ir jāatgriežas. Tas ir pilnīgi skaidrs. Jo tie pārkāpumi, kas ir atklāti... Tie 400 vai 600, vai varbūt 1000 cilvēku, kas ir neapmierināti, gaida no mums, ko mēs viņiem piedāvāsim. Šodien mēs viņiem nepiedāvājam neko, jo visi darījumi, kas tiek noslēgti juridiski, ir pārsvarā perfekti un pie kriminālatbildības vai citāda veida atbildības attiecīgos cilvēkus nav iespējams saukt. Par mākleru tīklu jāteic, ka liela daļa veic nereģistrētu uzņēmējdarbību. Rīgā ir 2000 mākleru. Ļoti daudzi no šiem 2000 mākleriem nodarbojas ar nereģistrētu uzņēmējdarbību. Tādējādi rodas šīs problēmas, jo likumu mēs neesam sakārtojuši. Ierobežojums, ko mēs piedāvājam, ir saistīts, kā es jau teicu, ar to, ka ir 600 cilvēku, kas šogad ir apkrāpti. Ja mēs ieviestu šo normu, apkrāpto skaits nākamajā gadā noteikti būtu mazāks. Ir jādomā arī par šiem cilvēkiem, ne tikai par jurisprudenci.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Gandrīz visos gadījumos, kuros, izmantojot šo normu, dzīvokļi tiek privatizēti uz trešās personas vārda un iepriekšējais īrnieks tiek vienā vai otrā veidā apkrāpts, - visos šajos gadījumos dalību ir ņēmuši starpnieki. Dalību ir ņēmuši starpnieki. Diemžēl Pētera Salkazanova piedāvātais priekšlikums neizslēdz šādu iespēju, tādēļ komisija jau ir nolēmusi, nākamā gada sākumā sagatavojot vēl dažus grozījumus Privatizācijas likumā, konceptuāli iet to ceļu un šajā pantā noteikt, ka privatizēt, izīrēt dzīvokli uz trešās personas vārda var tikai tad, ja noslēdz līgumu pēc noteiktas formas, kurā ir paredzētas iepriekšējā īrnieka tiesības, tā dzīvokļa īpašnieka tiesības, kas iegūs šo dzīvokli pēc privatizācijas beigām. Tā ir stingra notariāla vai privatizācijas komisijas noteikta forma. Turklāt tiek izslēgts šajā procesā starpnieks, kas ir galvenais, ja tā varētu teikt, elements šajos krāpšanas gadījumos. Izslēgts tiek starpnieks! Diemžēl atsevišķos gadījumos tas sarežģīs godīgiem cilvēkiem iespēju privatizēt, it sevišķi darba nespējas gadījumā, kad viņi paši nespēj ierasties vai nu privatizācijas komisijā, vai notariāta kantorī. Taču mēs esam jau izlēmuši iet šādu ceļu. Tādēļ es aicinu, godātie kolēģi, noraidīt deputātu Jāņa Čevera un Pētera Salkazanova priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas tomēr ir neliels solis pretī īrniekiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu Čevera un Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir iebildumi pret 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Piedāvātā redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 15.panta pirmās daļas 2.punktu un 21.panta pirmā daļas 2.punktu tās piedāvātā redakcijā. Ierosināts atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Deputāti Pēteris Salkazanovs un Jānis Čevers ierosina izteikt 15.panta un 21.panta pirmās daļas 3.punktu viņu piedāvātā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātu Salkazanova un Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar normu, kas atsevišķos gadījumos dotu tiesības ne tikai neizīrētu pašvaldības dzīvokli, bet arī neizīrētu valsts dzīvokli atklātā izsolē pārdot par latiem. Tātad dotu vienādas tiesības valsts institūcijām un pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Makarovs vēlas debatēt? Nevēlas. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta līdzšinējo 7.pantu tās piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt likuma 29.panta pirmās daļas 5.punktu tā piedāvātā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13. un 14.priekšlikums ir skatāmi kontekstā, jo ir identiski. Deputāti Raitis Vītoliņš un Guntis Dambergs, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens ierosina aizstāt 46.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus un skaitļus “līdz 1999.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2000.gada 31.decembrim”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt likuma 48.panta ceturtajā daļā paredzētos grozījumus tā piedāvātā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina papildināt 48.pantu ar piekto daļu. Piedāvātā redakcija ir redzama. Priekšlikums jānoraida tādēļ, ka jau attiecībā uz otro lasījumu, ievērojot Ministru kabineta pārstāvju un Ekonomikas ministrijas pārstāvja Aigara Jirgena priekšlikumu, mēs ar šādu pantu esam likumprojektu papildinājuši. Mazliet precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 54.panta otrās daļas pirmo teikumu tās piedāvātā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina likumprojekta 15.pantā aizstāt vārdus “neprivatizētās daļas” vārdiem “neprivatizētos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 19., 20. un 21.priekšlikums ir skatāmi kontekstā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops ierosina papildināt likuma 74.pantu ar piekto daļu viņa piedāvātā redakcijā. Redakcija ir ļoti būtiska. Normunds Pēterkops ierosina noteikt, ka privatizācijai netiek nodotas neizīrētās dzīvojamās mājas vai to daļas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums. Līdzīgs ir Ministru kabineta priekšlikums. Un ir arī atbildīgās komisijas iesniegtais 21.priekšlikums - panta precizēta redakcija. Šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā mēs dotu pašvaldībām tādas pašas tiesības attiecībā uz valsts mājām, kādas ir Ministru kabinetam. Aicinu atbalstīt 21.priekšlikumu, proti, atbildīgās komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19., 20. un 21.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ierosina papildināt 74.pantu ar astoto daļu. Piedāvātā redakcija ir redzama. Šīs normas pieņemšanas gadījumā dzīvokļi, kuri nebūs piedāvāti privatizācijai līdz 2000.gada 1.jūlijam, tiktu nodoti attiecīgo īrnieku, kuri nav privatizējuši dzīvokļus, īpašumā bez atlīdzības. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 29. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina izteikt 77.panta nosaukumu viņa piedāvātajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 74.panta pirmo daļu ar vārdiem “un šajā pantā noteikto kārtību”. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina izteikt 77.panta trešo daļu viņa piedāvātajā redakcijā. Šīs normas pieņemšanas gadījumā varētu izīrētu dzīvokli pēc privatizācijas beigām atklātā izsolē par latiem pārdot arī citām personām, ne vien īrniekam, tikai tad, ja būtu saņemta īrnieka un viņa ģimenes locekļu rakstveida piekrišana. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nepieņēma. Motivācija atbildīgajai komisijai bija šāda: komisija uzskatīja, ka katrs īpašnieks, tajā skaitā arī pašvaldība, var brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Šādas īpašnieka tiesības ir formulētas Civillikumā. Turklāt komisija norādīja uz to, ka saskaņā ar Īres likumu ir tā: ja īrnieks nav parādā īres maksu vai komunālos maksājumus, nebojā dzīvokli, izmanto to līgumā un likumā paredzētiem mērķiem, tad šādu godprātīgu īrnieku, kas pilda likuma un īres līguma prasības, jaunais īpašnieks, proti, privātpersona, nevarētu izlikt no dzīvokļa. Tādēļ atbildīgā komisija Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E. Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es negribētu šodien ilgi aizkavēt jūsu uzmanību. Aicinu tomēr atbalstīt Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu un neveicināt situāciju, kad… Es jūtu, ka arī Tautas partijas frakcija aplaudē. Te viss ir skaidrs, ja jau arī Tautas partijas frakcija ir piekritusi šim viedoklim. Un viņu balsis būs noderīgas.

Visiem cilvēkiem, kuriem ir pieredze ar īrnieku un namīpašnieku, īpašnieku attiecībām, varu pateikt, ka īrnieku tiesības ir pietiekami smags jautājums un to samazināšanai nebūtu nekāda pamata. Ja mēs noraidīsim Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tādā gadījumā mēs neapšaubāmi stimulēsim piespiedu privatizāciju un veicināsim arī to, ka sakarā ar mūsu lēmumiem kāpj sertifikātu vērtība, un rezultāts būs tas, ka atsevišķas privātstruktūras gūtu zināmus labumus no šiem bieži vien mazturīgajiem īrniekiem. Es atgādināšu, ka šis lēmums skar vienā pašā Rīgā apmēram 150 000 cilvēku. Un nebūtu pareizi ignorēt to, ka īrnieku rakstveida piekrišana šādai situācijai būtu minimālākā aizsardzības norma.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 3, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina atstāt pārejas noteikumu 3.punktu spēkā esošajā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noraida.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumu 3.punktu ar piedāvāto tekstu. Ierosinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu. Piedāvātā redakcija ir redzama. Pārejas noteikumu 20.punktā ir runa par to, kādā veidā tiek risināta to dzīvojamo māju, ja tā varētu teikt, problēma, kuras dažādu apstākļu dēļ, vēsturisku, tiesisku apstākļu dēļ, dažādu darbību dēļ, šobrīd atrodas, no vienas puses, valsts vai pašvaldības, bet, no otras puses, kādas privātpersonas kopīpašumā. Visos šajos gadījumos kopīpašniekiem pieder dažādas šo namīpašumu ideālās daļas. Un tā kā, visdažādāko motīvu vadīti, kopīpašnieki līdz šim nav vēlējušies vai arī nav gribējuši sadalīt attiecīgos kopīpašumā esošos dzīvojamos namus reālās daļās, tad, gluži loģiski, šo namu īrnieki nav varējuši privatizēt valstij vai pašvaldībai piederošo dzīvojamās mājas daļu, proti, šos dzīvokļus vai nedzīvojamās telpas.

Šis jautājums atkārtoti tika skatīts Ministru kabinetā. Laikā, kad Ivars Godmanis bija finansu ministrs, tika ierosināts no ekonomiskā viedokļa, manuprāt, visloģiskākais variants, proti, dot tiesības privātpersonai, kopīpašniekam par latiem nopirkt valstij vai pašvaldībai piederošo dzīvojamās mājas daļu. Šim viedoklim nepiekrita Saeimas deputātu vairākums, jo, ejot šo ceļu, būtu aizskartas īrnieku intereses, daļas īrnieku intereses. Un tādējādi divkārt Ministru kabinetā šis jautājums tika skatīts un tika panākts viedoklis, kas ir formulēts Ministru kabineta piedāvātajā variantā. Šis variants ir tāds, ka visos tajos gadījumos, kad dzīvojamās mājas atrodas valsts vai pašvaldību, vai privātpersonas kopīpašumā, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija līdz nākamā gada 1.aprīlim piedāvā kopīpašuma sadales mehānismu privātpersonai un kopīpašniekam. Ja kopīpašnieks nepiekrīt, tad pēc 2 mēnešiem atklātā izsolē attiecīgā valsts vai pašvaldības daļa tiek pārdota divām personām - kopīpašniekam, proti, fiziskai personai vai juridiskai personai, kas ir tātad privātīpašumā esošās mājas daļas īpašnieks, un īrniekiem, kuri ir apvienojušies, noslēdzot attiecīgu līgumu, vai arī apvienojušies attiecīgā īrnieku organizācijā. Turklāt valdība ir spērusi platu soli pretī īrniekiem, nosakot to, ka gadījumā, ja šajā slēgtajā konkursā… es atvainojos, izsolē uzvar īrnieki un nosola augstāko cenu, tad attiecībā uz sākumcenas daļu īrnieki ir tiesīgi pirkt attiecīgo mājas daļu par sertifikātiem. Par pārējo daļu maksā ar latiem. Savukārt, privātpersona - kopīpašnieks - pērk visu attiecīgo daļu tikai par latiem.

Aicinu atbalstīt Ministru kabineta koncepciju, kas izteikta atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 28. priekšlikumu.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es gan negribētu piekrist tam, ko pašreiz teica Lagzdiņa kungs, jo tomēr uzskatu, ka šis labojums nebūtu vērsts uz to, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses. Tas ir viens no labojumiem, kas vērsts tieši pret iedzīvotāju interesēm. Un vēl es gribu pateikt: pat vairāk - šādu labojumu pieņemšana varētu pat zināmā mērā novest arī pie humanitāras katastrofas Latvijā, jo daudzi cilvēki varētu palikt bez jumta virs galvas. It kā, teiksim, labs priekšlikums, bet patiesībā tas ir piedāvājums vēlreiz represēt jau tā cietušos cilvēkus. Jo šis labojums neatrisina vairākus jautājumus. Piemēram, kāpēc pašreiz tauta tiek dalīta, vieniem maksājot kompensācijas sertifikātus, bet citiem ne? Un kāpēc nekompensē privātajiem kopīpašniekiem, izmaksājot viņu daļu arī kompensācijas sertifikātos? Interesants ir jautājums, kāpēc šī kopīpašuma sadale tiek deleģēta, piemēram, starpniekam, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai, kas faktiski ir izpildu institūcija un nepieņem koleģiālu lēmumu. Var būt, ka to vajadzēja tomēr darīt Ministru kabinetam.

Un galvenais ir tas, ka izsole vai izloze nav pieņemams veids, kā risināt jautājumu par dzīviem cilvēkiem. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Cienījamā kolēģe Ūdres kundze! Jūs pati saprotat, ka kopīpašumā esošajās mājās nekad nebūs tādas situācijas, lai cik arī mēs būtu pretimnākoši… Ka to daļu, kas pieder privātpersonai, nekad nevarēs privatizēt dzīvokļa īrnieki. Nekad nevarēs privatizēt. Ja vien mēs nepieņemsim tādu lēmumu, kādu kādreiz blakus mājā pieņēma Latvijas iedzīvotāji par nacionalizāciju. Cita ceļa mums nav - vai nu piespiest kopīpašniekus sadalīt īpašumu reālās daļās, vai, ja viņi to nevar izdarīt mūsu noteiktajā termiņā, tad piedāvāt vienu vai otru risinājuma variantu. Godmaņa kungs piedāvāja ekonomiskā ziņā visracionālāko, bet no īrnieku viedokļa - visnepieņemamāko. Arī šis piedāvātais variants dod iespēju: ja tomēr līdz nākamā gada 1.aprīlim kopīpašnieki vienosies par sadali reālās daļās, pašvaldību un valsts daļas īrnieki varēs privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem. Ja tas nenotiks, nu tad būs jāsacenšas, balstoties uz godīgiem noteikumiem, atklātā izsolē... Es pat negribētu teikt, ka tas tiks darīts, balstoties uz īpaši godīgiem noteikumiem. Jo īrniekiem dotas priekšrocības.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, kas tikai juridiskās niansēs atšķiras no Ministru kabineta viedokļa. Tātad aicinu atbalstīt 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Mums ir vispirms jāizskata 28.priekšlikums Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 22, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir nepieciešams balsojums par 29.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 20, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 21.punktu otrajā lasījumā apstiprinātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Deputāti Raitis Vītoliņš un Guntis Dambergs ierosina papildināt pārejas noteikumu 22.punkta pirmo teikumu. Piedāvāto redakciju jūs redzat. Atbildīgā komisija nav pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina papildināt pārejas noteikumu 22.punkta pēdējo rindkopu. Piedāvāto redakciju jūs redzat. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 33.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens ierosina izteikt pārejas noteikumu 22.punktu piedāvātajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Deputāti Raitis Vītoliņš un Guntis Dambergs ierosina aizstāt pārejas noteikumu 23.punktā vārdu “valdītāji” ar vārdiem “īpašnieka deleģētie valdītāji”. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noraida.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt pārejas noteikumu 23.punktu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Deputāti Raitis Vītoliņš un Guntis Dambergs ierosina izteikt pārejas noteikumu 24.punktu piedāvātajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu precizētā redakcijā ir pieņēmusi. Skatīt 38.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37. un 38.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 39.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens ierosina svītrot likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 25.punktu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens ierosina izteikt pārejas noteikumu 26.punktu piedāvātajā redakcijā. Ir atbalstīts komisijas variantā. Lūdzu skatīt nākamo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 40. un 41.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina izteikt pārejas noteikumu 27.punktu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā. Skatīt 43.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Un beidzamais - 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar nobeiguma noteikumu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.”

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Paldies. Aicinu atbalstīt galīgajā - trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

LMuciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 396. Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1303.

Likumprojektu likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un saskaņā ar Saeimā pastāvošo kārtību un tradīciju tas tika nodots izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajam lasījumam.

Par ko ir runa šajā likumprojektā?

Savulaik tika pieņemts likumprojekts jautājumā par nekustamā īpašuma atdošanu atsevišķām sabiedriskajām organizācijām. Tādējādi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai tika nodoti divi nekustamie īpašumi, īpašums tika atdots ebreju slimnīcai “Bikur Holim”, arī Grāmatrūpnieku arodbiedrībai īpašums tika atdots. Taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai šie nekustamie īpašumi tika nevis atdoti, bet nodoti. Tajā laikā nebija tādas prakses, kāda vēlāk - gan 6.Saeimā, gan it sevišķi šajā Saeimā - izveidojās, kad mēs rūpīgi pārbaudījām, kāds ir stāvoklis ar atdodamiem nekustamajiem īpašumiem. (Kas ir īrnieki? Vai tur ir dzīvokļi? Kā ir ar šo dzīvokļu privatizāciju un ar īrnieku tiesībām? Kas ir nomnieki šajās ēkās un kādā veidā aizsargāt šo nomnieku tiesības?) Visādā ziņā no tiem dokumentiem un pat atmiņām, kuras bija Juridiskās komisijas rīcībā, bija nepārprotami skaidrs, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, saņemot vienu no diviem nekustamajiem īpašumiem, konkrēti īpašumu Rīgā, Vaļņu ielā 32, kurā darbojas plaši pazīstama kultūras iestāde - klubs “Vecrīga” - , apsolījās (sava vadītāja Olmaņa kunga personā) netraucēt, nelikt nekādus šķēršļus un veicināt kultūras attīstību - apsolījās gan attiecībā uz klubu “Vecrīga”, gan arī tieši un konkrēti attiecībā uz viņu atrašanos šajās telpās. Diemžēl konflikts, kas izveidojās un turpinājās starp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un klubu “Vecrīga”, neguva nekādu labprātīgu atrisinājumu, un lieta jau nonāca līdz tiesai. Un tātad klubs “Vecrīga” vērsās pie Saeimas, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo jautājumu pēc būtības un no lietderības viedokļa un iniciēja šāda veida likumprojektu.

Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja no juridiskā viedokļa un atbalstīja. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai varam rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma, jo, protams, varam diskutēt par atsevišķiem cipariem, tātad par kvadratūru, varam diskutēt par to, vai vispār nepieciešams noteikt kādu īres samaksu, vai arī šie cipari ir jāgroza. Taču visādā ziņā komisija vienojās par to, ka likumprojekts ir virzāms uz izskatīšanu pirmajā lasījumā. Izskanēja arī tādas domas, ka varbūt vispār šo māju varētu atkal atsavināt un paņemt valsts īpašumā, nodot to pārvaldījumā kādai aģentūrai un tad tur ļaut (atbilstoši savām aizņemtajām daļām) darboties gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, gan klubam “Vecrīga”. Tāds priekšlikums tika izteikts. Taču mums bija konkrēts likumprojekts, kuru mēs atbalstījām pirmajam lasījumam, un aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Iepazīsimies ar šā likumprojekta anotāciju! Tās 1.punktā, kurā skaidrots, kādēļ likums ir vajadzīgs, stāv rakstīts: likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu kluba “Vecrīga” 20 pašdarbības kolektīvu iespējas darboties telpās, kas atrodas Rīgā, Vaļņu ielā 32.

Pirmām kārtām jāteic, ka tas nav klubs “Vecrīga”, bet tā ir SIA “Klubs Vecrīga”, kuru nodibinājušas trīs fiziskas personas, kas nav bijušas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības kluba “Vecrīga” tiesību pārmantotājas. Servitūts paredzēts attiecībā uz telpām ēkas pirmajā un otrajā stāvā un pagrabstāvā, uz 650 kvadrātmetru lielu kopējo platību. Maksu par telpu lietošanu nosaka pēc savstarpējas vienošanās, bet ne vairāk par 3% no minētā nekustamā īpašuma viena kvadrātmetra vērtības gadā. Tas pēc pašreizējiem aprēķiniem veido tikai 5% no uzturēšanas izdevumu faktiskās pašizmaksas.

Ja mēs runājam par šiem pašdarbības kolektīviem, tad jāteic, ka pašdarbības kolektīvi tur šodien ir seši: jauktais koris “Rīdzene”, horeogrāfisko miniatūru ansamblis, deju ansamblis “Rīdzinieks”, jauniešu kamerkoris, Tautas deju ansamblis “Ivuška” un sporta deju kolektīvs “Vecrīga”. Visu šo kolektīvu vadītājus Krīgera kungs rakstiski bija uzaicinājis uz sarunām par šo pašdarbības kolektīvu turpmāko darbību telpās Vaļņu ielā 32. Vienīgi horeogrāfisko miniatūru ansambļa vadītāja I.Čačas kundze paskaidroja, ka viņi uz šīm sarunām neieradīsies, pārējo pašdarbības kolektīvu vadītāji neuzskatīja par vajadzīgu pat atnākt uz šīm sarunām ar Brīvo arodbiedrību savienību.

Šis jautājums tika izskatīts tiesā, un no tiesas materiāliem ir redzams, ka SIA “Klubs Vecrīga” prasība pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir noraidāma. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pretprasība pret SIA “Klubs Vecrīga” ir apmierināma.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 20.marta likumu (jā likumu!) nams Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodots Brīvo arodbiedrību savienībai. Kad beidzās visi līgumi, tad beidzās arī visi nosacījumi, un 1997.gada 27. maijā tika darīti zināmi noteikumi, uz kādiem varēja vienoties SIA klubs “Klubs Vecrīga” ar Brīvo arodbiedrību savienību. Taču vienošanās netika panākta, un līdz ar to arī visi līguma nosacījumi nav vairs spēkā.

Anotācijā teikts, ka likumprojekts neskar starptautiskās tiesības. Šī rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām institūcijām dotajiem Latvijas valsts varas solījumiem par sociālo dialogu un tā dalībpušu darbības nostiprināšanu valstī. To skaitā ir arī Starptautiskā darba organizācija. (Eiropas 5.reģionālās konferences rezolūciju ir atbalstījuši arī Latvijas valdības pārstāvji.) Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nolēmusi vērsties pie šīs starptautiskās arodbiedrību organizācijas ar protestu pret šāda likuma pieņemšanu. Arodbiedrība iztiek ar saviem līdzekļiem, ko samaksā arodbiedrības biedri. Un viņi paši arī lems, kur tos likt. Vai nodrošināt arodbiedrības biedriem juridisku bezmaksas aizstāvību vai veicināt darba tiesību aizstāvību, vai arī ieguldīt savus līdzekļus darba aizsardzības tiesību un likumdošanas sakārtošanā.

Arodbiedrības, neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, vietā neviens cits nevar izlemt, kur viņiem likt savus līdzekļus. Jo šodien tās dalīborganizācijas, kuras veido Brīvo arodbiedrību savienību, par šīm telpām maksā 20 reizes vairāk, nekā grib noteikt attiecībā uz šo servitūtu. Arī pati Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība par šīm telpām maksā 20 reizes vairāk. Kādas mums gan būtu tiesības noteikt sabiedriskai organizācijai šos apgrūtinājumus?

Tas, protams, skar arī visas pārējās dalīborganizācijas, jo Brīvo arodbiedrību savienība iztiek no tiem līdzekļiem, kurus tai pārskaita dalīborganizācijas un kuri ir 5% apjomā, un ar šo naudu Brīvo arodbiedrību savienībai ir jāiztiek. Un nevar vienu privātu organizāciju likt sponsorēt. Tā ir tāda palieka no bijušajiem laikiem, kad arodbiedrībām no darba samaksas fonda piespiedu kārtā bija katram devējam jāmaksā 0,015%... no darba samaksas fonda arodbiedrībām, lai varētu pildīt šīs funkcijas, kas saistītas ar pašdarbību un kādu sporta darbību. Tagad šādu pārskaitījumu nav, tā ir tīra arodbiedrības biedru “samesta” nauda. Un šāds variants nevar pastāvēt.

Ja mēs runājam par īpašumiem, tad jāteic, ka arī Latvijas arodbiedrībai bija ļoti daudz īpašumu, kas ir nodoti valstij, bet atpakaļ ir saņemtas tikai divas šīs mājas. Turklāt jāpiebilst, ka - atšķirībā no pārējām Baltijas republikām jeb valstīm - Latvijas arodbiedrībām ir atsavināti visi to pārziņā bijušie īpašumi. Lietuvā īpašumi ir atdoti 1993.gada 1.jūnijā. Igaunijā netika arodbiedrībām atņemts neviens īpašums, ko viņi bija uzbūvējuši līdz 1960.gadam. Tā ka uzskatu, ka šo likumu nevar pieņemt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Arodbiedrība var atteikties...”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es jau dzirdēju Aleksandru Kiršteinu skaļi sakām, ka interešu konflikts... Bet mēs jau nekur no interešu konfliktiem, tāpat kā premjers, neslēpjamies. Arī viņam ir interešu konflikta situācija. Paldies, ka šeit Aleksandrs Kiršteins to visu patīkami akcentēja.

Šinī gadījumā mēs - gan sociāldemokrāti, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks - pateiksim savu viedokli.

Kolēģi! Šodien ir ļoti nopietna situācija. Mēs Saeimas likumdošanas darbu, man liekas, pārāk politizējam. Kā jūs domājat, kāda varētu būt situācija, ja nākamajā Saeimā vairāk būtu kreisi vai centriski noskaņotu deputātu un viņi sāktu uzlikt servitūtus studentu korporācijām, piemēram, priekš kādas SIA “Arodbiedrība”? Es domāju, ka tas būtu tāds diezgan nepatīkams precedents. Bet ja jūs šodien to dosiet... Nu ko var darīt? “Dots devējam atdodas”, saka latviešu tautas paruna. Turklāt trejkāršā apmērā.) Es domāju, ka jūs taču to nedarīsiet.

Šinī gadījumā es gribētu pateikt vienu. Jautājums ir par ļoti nopietnu jautājumu. Vai mēs vispār runājam par sociālās partnerības pamatprincipiem, kas veido attiecības starp valsti, darba devēju organizācijām un darba ņēmēju organizācijām, vai mēs gribam šādu sociālo dialogu, šādu sociālo partnerību? Šinī gadījumā valsts sāk sociālās konfrontācijas politiku attiecībā pret arodbiedrībām un darba ņēmēju organizācijām. Tas ir nepārprotami skaidrs, jo šis likumprojekts pārkāpj starptautiskās saistības par arodbiedrību brīvību, to skaitā arī valsts parakstītos normatīvos aktus. Tos, kurus parakstījusi Latvijas Republika. Es varētu uzreiz arī iepazīstināt ar turpmāko. Ja šis jautājums tiks Saeimā pieņemts, tad Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde, tātad visu nozaru arodbiedrības, nolems līdz valsts varas nostājas izmaiņai attiecībā pret arodbiedrībām darbību apturēt visās sociālā dialoga institūcijās dialogam ar valsts pusi un atsaukt arodbiedrību pārstāvjus no tām, kā arī informēt Starptautisko Brīvo arodbiedrību konfederāciju, Starptautisko darba organizāciju un Eiropas Savienības institūcijas par arodbiedrību tiesību pārkāpumiem un arodbiedrību normālas darbības traucēšanu Latvijā.

Šinī gadījumā es gribētu uzsvērt: neesmu es personīgi tajā sēdē piedalījies. Jo iepriekšējā reizē... mums ceturtdien bija sēde... Taču šie jautājumi ir pietiekami nopietni, lai arī valdības partijas tajos ieklausītos un lemtu par savu nostāju un stāju.

Kolēģi! Es gribu uzsvērt, ka pašreiz ir runa par attiecībām starp divām juridiskām personām - SIA “Klubs Vecrīga” (trīs fiziskas personas) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Un, protams, arī par tiem sešiem mākslinieciskajiem kolektīviem, kas ir šīm juridiskajām personām pa vidu.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka 1993.gadā un arī 1997.gadā vairāk nekā 860 objektus, kas bija celti arīdzan par arodbiedrību līdzekļiem, viņu biedru līdzekļiem, valsts atsavināja. Arodbiedrības toreiz tam visam piekrita, un tāpēc arī tapa šis likumprojekts, kuru pieņēma savas otrās premjerēšanas laikā (pēdējā dienā) Andris Šķēle. Jautājums tagad ir par to, vai Andris Šķēle maina savas politikas pamatprincipus. Viņš uzskatīja šo jautājumu par pietiekami nopietnu.

Tagad paskatīsimies, ko mums piedāvā iesniegtais likumprojekts. Praktiski piedāvā noteikt apgrūtinājumu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas pārstāv vairāk nekā 300 000 biedru, - apgrūtinājumu par labu privātai firmai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Klubs Vecrīga” (trīs fiziskās personas). Tātad uzliek par pienākumu no arodbiedrību biedru naudām finansēt un uzturēt privātu firmu. Es domāju, ka tagad arī Linards Muciņš varēs pieredzēt veselu precedentu vētru - cik daudzos gadījumos vajadzēs attiecībā uz katru SIA un tās prasībām risināt Saeimā jautājumu par likuma labojumu. Es domāju, ka šāda precedentu vētra Juridiskajai komisijai darīs godu, jo viņa nepārtraukti varēs nodarboties ar katru gadījumu atsevišķi.

Kas man šajā sakarā vēl izraisa jautājumus? Tas, ka praktiski ar šo likumprojektu nosaka maksimālo nomas maksu mēnesī par vienu kvadrātmetru - nosaka 10,25 santīmus. Nosaka 10,25 santīmus par vienu kvadrātmetru! Tas ir vairāk nekā 20 reizes mazāk par ēkas apsaimniekošanas pašizmaksu. Es jūtu, kāda pašreiz ir labējām partijām nostāja, - ka praktiski tagad vajadzētu visiem namīpašniekiem ar šādu koeficientu (mīnus 20 reizes) noteikt īres maksas. Ja tāda ir valdības partiju nostāja, tad es jūs aicinu to konsekventi īstenot citos gadījumos, nevis attiecībā uz viena nama izīrētāju un īpašnieku. Es domāju, ka šis precedenta jautājums ir ļoti interesants un saistošs: ka to visu varēs uztvert un analizēt, un redzēt, kāda anomālija ir šis likumprojekts.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu - to, ka pašreiz mēs iejaucamies arī tiesu varas kompetencē. Jo pirmajā tiesu instancē šī sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir zaudējusi prasību pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un janvārī būs otrās tiesu instances sēde.

Es saprotu, ka likumdevējam šajā gadījumā būtu steidzīgi jāpieņem (varbūt pat šodien arī otrajā lasījumā, bez neviena iebilduma, bet iebildumi diemžēl būs) šis likumprojekts līdz janvārim. Es domāju, ka tas īstenībā nav korekti.

Es gribētu arī uzsvērt, ka ir rakstiski dokumentējamas visas šīs liecības, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nekad nav atteikusies iznomāt telpas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Klubam Vecrīga” tikai par cenu - es uzsveru, kolēģi no labējām partijām! - tikai par cenu, kas sedz reālo pašizmaksu. Pat bez peļņas. Par reālo pašizmaksu. Mazliet dīvaina nostāja. Dīvaini, ka tik saimnieciskiem cilvēkiem, kas pārstāv mūsu valdības partijas, šī atziņa nav skaidra un pieņemama.

Es gribētu uzsvērt arī to, ko jau teica Stalidzānes kundze, - ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir piedāvājusi šiem mākslinieciskajiem kolektīviem izmantot telpas bez šīs privātstruktūras starpniecības (tas ir, bez starpniecības, ko veic šī sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Piedāvāja rakstiski, to var pierādīt ar dokumentiem. Diemžēl māksliniecisko kolektīvu vadītāji uz pārrunām ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību nav ieradušies.

Es gribētu uzsvērt, kāda vēl ir šā likumprojekta praktiski ļoti interesantā būtība. Pašreiz SIA jeb sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Klubs Vecrīga” nomā 428,3 kvadrātmetrus. Likumprojekts piedāvā viņiem vairāk - 650 kvadrātmetrus, bet viņi maksā nomu pašreiz tikai par 369 kvadrātmetriem. Tikai par 369 kvadrātmetriem! Maksā nomu - 50 santīmus par vienu kvadrātmetru un 40 santīmus - par komunālajiem maksājumiem. To summa ir daudz zemāka nekā reālā apsaimniekošanas pašizmaksa. Veidojas kārtējo reizi situācija, kas ir ļoti dīvaina. Pašreiz valdības partijas grib piekāpties šiem trim cilvēkiem, fiziskām personām, kas pārstāv šo SIA, faktiski valdība nolēmusi vēl vairāk piekāpties, palielināt ar koeficientu “5” vai “6” šo pretimnākšanu un pazemināt nomas maksu.

Es gribētu uzsvērt arī elektroenerģijas patēriņu. Šī sabiedrība ar ierobežotu atbildību patērē apmēram 50% no visa ēkas elektroenerģijas patēriņa, un šeit notiek arī diskotēkas ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību, kā tas parasti notiek diskotēkās.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība divu gadu laikā ir ieguldījusi līdzekļus - 22 tūkstošus 749 latus - nama apsaimniekošanā un atjaunošanā. Ir salabots jumts, uzlikts jauns jumta segums, ir jauna siltumapmaiņas iekārta, veikts visu stāvu kāpņu remonts, gaiteņu kapitālremonts, elektrosadales kapitālremonts, uzsākta ēkas ugunsdrošības un telpu drošības signalizācijas uzstādīšana. Nepieciešams atbilstoši Rīgas Domes aicinājumiem veikt arī fasādes remontu, tas prasa 13 tūkstošus latu. Es saprotu, ka droši vien arī deputāti aicinās varbūt novirzīt daļu no Saeimas budžeta šīm vajadzībām, ja jau viņi lemj par šādu pretimnākšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Klubs Vecrīga”. Jo pretējā gadījumā kaut kādai kompensācijai taču vajadzēs būt noteikti. Nevar taču būt, ka valdības deputāti tik nenopietni domā, ka var palielināt šo dotāciju no arodbiedrības puses, no 428 kvadrātmetriem (par pietiekami zemu cenu) uzaudzēt šīs īres, nomas attiecības līdz 650 kvadrātmetriem, kas ir par daudz zemāku cenu, tas ir, par 10,25 santīmiem par kvadrātmetru.

Es gribētu uzsvērt, ka pašreiz ēkas īpašnieks - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - nevar izmantot šīs zāles arodbiedrību pasākumiem, jo tas nav iespējams: pašreiz šīs zāles aizņem sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Klubs Vecrīga”.

Godājamie kolēģi deputāti! Jums ir politiska izšķiršanās katru reizi, katrā balsojumā. Arī šobrīd jums ir tiesības domāt vai nu par šīm trim fiziskajām personām un SIA “Klubu Vecrīga”, vai arī par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un par šīm iedibinātajām sociālās partnerības formām. Ja jums tik ļoti nepieciešams ir šis starptautiskais skandāls, es jums ieteiktu droši virzīt šo likumprojektu uz priekšu, bet, es domāju, Eiropas Savienībā tas kaitēs Latvijas tēlam daudz vairāk, nekā valdības partijas var iedomāties. Es ieteiktu kolēģiem: labi apsveriet argumentus, ko minējām mēs abi ar Stalidzānes kundzi! Jūs esat tos dzirdējuši ne vienu reizi vien no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības locekļiem, un tagad ir valdības partijām iespēja pierādīt, ka tās nevis atriebjas arodbiedrībām par viņu politiski pieņemto lēmumu par to, kā rīkoties referendumā par pensijām, parakstu vākšanā, skolotāju streika gadījumā, medicīnas darbinieku piketa gadījumā un tamlīdzīgos jautājumos, un ka tās pašreiz nevis mēģina pārmācīt arodbiedrības, bet ka tās uz arodbiedrībām skatās kā uz sociālās partnerības vienu no trim pusēm, ka tās grib strādāt atbilstoši Eiropas Savienības principiem un vērtībām. Šodien jūs balsojat arī par to, vai valsts ir cienīga būt Eiropas Savienības dalībvalstu vidū kā pilntiesīga partnere.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es atzīmēšu vēl tikai dažus punktus, ko Baldzēna kungs piemirsa. Pieņemot ar likumu ar atpakaļejošu spēku jautājumā par īpašuma tiesībām, Latvijas Republikas valdība un parlaments parādīs, ka mēs esam tanī pašā izejas punktā, kādā bija 1921.gadā Krievijā boļševiku valdība, kura daudzus jautājumus risināja un tikai vienu reizi (īpašumtiesībās) mēģināja risināt ar atpakaļejošu spēku.

Mani ļoti izbrīnīja labējās partijas pārstāvja runā priekšlikums atsavināt. Sauksim lietas īstajā vārdā! Sāksim nacionalizēt! Un kāpēc mums jāapstājas tikai attiecībā uz to namu, kas ir pašlaik arodbiedrību īpašumā? Ir jau vēl daži valsts īpašumi, tā teikt, aizgājuši no valsts. Un nacionalizēsim tad līdz galam “Latvijas ceļa”, Tautas partijas un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” vadībā. Varbūt tas būs ļoti labi.

Un vēl kas, ko es gribētu piebilst cienījamo radioklausītāju zināšanai. Visi tie, kas šodien jūtas neapmierināti ar savām īres maksām, rakstiet, pieprasiet no valdības! Mēs šodien pirms šā likuma izskatīšanas nobalsojām par likumu, kas bija ļoti spēcīgs arguments sarunām ar īrniekiem - dzīvokļu īrētājiem. Cik daudz būs jaunu bezpajumtnieku? Es neņemos teikt. Taču tad viņiem ir tādas pašas tiesības kā uzņēmējdarbību veicošajiem cilvēkiem - vērsties pie valdības ar pieprasījumu noteikt servitūtu gan bijušajām valsts mājām, gan pašvaldību namiem, gan arī denacionalizētajiem namiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Pirms runās Dzintars Rasnačs, ir saņemts iesniegums no Aleksandra Kiršteina, kurš vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam. Jūsu rīcībā viena minūte.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Te Baldzēna kungs kļūdījās. Es neko neteicu par interešu konfliktu, kaut gan Baldzēna kungam Kārtības rullis atļauj pašam par sevi balsot. Es teicu, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās un, ja arodbiedrībai nepatīk, viņa no šā objekta var atteikties. Bet Baldzēna kungs atkāpās no procedūras. Viņš sāka izteikt kaut kādas dīvainas paroles, kuras, piemēram, es nesapratu. Var būt, ka jūs vai Baldzēna kungs paskaidrosiet, ko nozīmē teikums: “Jautājums iet par ļoti nopietnu jautājumu.” Tā ka es domāju, ka te ir kaut kādas šifrētas ziņas vai kaut kas tāds notiek.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka tad, kad Egils Baldzēns runās otro reizi, viņš jums izskaidros, kur jautājums iet.

Tagad vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, kas iestājās pret šo likumprojektu! Es jūs aicinu rūpīgi izpētīt informāciju par to, kas reāli notika Saeimas Juridiskajā komisijā, apspriežot šo likumprojektu pirms virzīšanas uz izskatīšanu pirmajā lasījumā. Es saprotu, ka jums šīs informācijas nav. Vismaz jums šī informācija nav nodota. Pirmkārt, aplama ir informācija, ka šo likumprojektu gatavo, lai virzītu kā steidzamu. Es nezinu, kolēģi Baldzēn, no kurienes jums ir tāda informācija, ka šo likumprojektu kāds virza kā steidzamu. Būs saprātīgi virzīšanas termiņi, un likumprojekts tiks pieņemts trīs lasījumos.

Tātad tā ir pirmā dezinformācija.

Otra dezinformācija, kura jums ir sniegta, vismaz tiem, kas nav bijuši šajā komisijā, ir tā, ka par skaitļiem, par metriem un par iespējamo vērtību būšot vēl ļoti nopietnas un pamatīgas diskusijas. Tā ka arī tajā ziņā acīmredzot ir kaut kāda dezinformācija.

Un trešā lieta, protams, ir tā, ka būs komisijā saprātīgs dialogs. Jums visiem ir tiesības būt klāt šīs komisijas sēdēs, pārliecināt par savu viedokli un to aizstāvēt, bet Saeimas plenārsēdi pārvērst par komisijas sēdi, man šķiet, nevajadzētu. Tāpēc es jūs aicinu visu to darīt pirms apspriešanas otrajā lasījumā. Komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs noteiks termiņu priekšlikumu iesniegšanai (tas būs 15.janvāris, kā šķiet), un pēc tam mēs saprātīgi, loģiski visu izvērtēsim, jo pamatā tam, ko mēs dzirdējām no likuma pretiniekiem komisijā, bija tikai emocijas. Tur argumentu bija ļoti maz. Tā ka tad, lūdzu, nāciet viņiem talkā un palīdziet aizstāvēt savu viedokli!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrā ziņā varbūt varētu saprast, kādēļ šāds juridiski nekorekts dokuments, tā teikt, iznāca no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, bet, neskatoties uz to, ko nupat teica Rasnača kungs, man tomēr apbrīnu rada tas, ka šāds pats dokuments iznāk no Juridiskās komisijas. Var, protams, teikt, ka šie skaitļi ir labojami, un tā tālāk. Pirmām kārtām SIA “Klubs Vecrīga” ir, kā jau šeit minēja, trīs fizisku personu uzņēmums, kam pamatdarbība ir alkohola tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana un, starp citu, arī kultūras kolektīvu darbība. Par šiem skaitļiem runājot, jāteic, ka kopējā platība, kā jau šeit minēja, ir 1950 m2. No šīs platības īrē 428 m2, SIA maksā tikai par 369 m2, bet piedāvājums ir izīrēt 650 m2, tātad ir jāņem kādam nost. Dabīgi, arodbiedrības neņems nost sev, bet ņems nost citiem, jo 190 m2 tiek izīrēti citām fiziskām un juridiskām personām, to skaitā Tautas sporta asociācijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Šīs institūcijas, dabīgi, tiek represētas un izliktas ārpusē.

Par cenu. Divdesmit reizes lētāk, 10 santīmi par m2, - tā ir smieklīga cena, kura vienkārši neatbilst reālajai situācijai. Šāds piedāvājums nevarētu iznākt.

Kas attiecas uz to, ko Rasnača kungs teica par Juridisko komisiju, dabīgi, šie skaitļi varbūt nav Juridiskās komisijas kompetences jautājums. Un arī iepazīšanās ar šā uzņēmuma statūtiem, ar to, ar ko tas nodarbojas, varbūt nav šīs institūcijas kompetences jautājums. Taču, ja jautājums ir nodots tiesā, tiesa izskata šo procedūru par šīs firmas civiltiesiskajām prasībām (vai arī otrādi - arodbiedrību civiltiesiskajām prasībām pret šo firmu). Kā tādā gadījumā Juridiskajai komisijai varēja, tā teikt, iznākt ārā dokuments, kas iejaucas neatkarīgā tiesu varā? Tas ir vienkārši apbrīnojami.

Sēdes vadītājs. Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā bija paredzams, ka šis jautājums varētu izraisīt diezgan lielus emociju uzplūdus, jo pēc savas būtības tas tik tiešām nav vienkāršs. Es piekrītu tai deputātu daļai, kuri zināmā neizpratnē rausta plecus un saka: nekādi nevaram saprast, kādēļ šāda rakstura jautājumi tiek risināti Saeimā. Taču, manuprāt, atbilde ir gaužām vienkārša. Jautājums par klubu “Vecrīga”, kas darbojas arodbiedrībām piešķirtajā ēkā, diemžēl nav parādījies šodien. Diemžēl tas nav parādījies arī vakar. Šis jautājums ir pietiekami sens, ar zināmu priekšvēsturi.

Man katrā ziņā bija diezgan interesanti uzzināt dažas jaunatklāsmes, kuras šeit tika liktas priekšā deputātiem, un es gribētu nedaudz informēt, sniegt to informāciju, kas ir manā rīcībā, jo kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs es šo klubu apmeklēju šā gada pašā sākumā - janvārī. Man bija iespēja tad pilnīgi nesagatavotam, bez jebkādas pamatinformācijas izstaigāt telpas, kuras apsaimnieko klubs “Vecrīga”, un izrunāties ar šīm, es ļoti atvainojos, šodien diezgan spēcīgi noniecinātajām trim privātfirmas īpašniecēm, kuras 1992.gadā, kad Arodbiedrību centrālā savienība pārstāja finansēt šā kluba darbību, kaut gan to bija perfekti darījusi kopš 1966.gada, uzskatīja to par zināmu glābiņu, lai varētu pateikt, ka tik tiešām arodbiedrības turpina atbalstīt tos kultūras kolektīvus, kuri ir sekmīgi darbojušies šajā klubā faktiski pēdējos gadu desmitus. Jā, klubs izvēlējās varbūt ne ērtāko un ne vieglāko ceļu. Klubs pārreģistrējās par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un tādā veidā faktiski tika reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1993.gadā. Līdz tam brīdim, kamēr Saeima pieņēma šo sevis cienīgo lēmumu nodot ēku Vaļņu ielā 32 Arodbiedrību centrālās savienības īpašumā, būtisku domstarpību starp Arodbiedrību centrālās savienības valdi un klubu “Vecrīga” faktiski nebija. Katrs darīja savu darbu, un, cik man ir informācija, šī sadarbība bija tīri normāla. Situācija faktiski izmainījās pēdējā pusotra gada vai divu gadu laikā. Izmainījās gaužām vienkāršu apsvērumu dēļ. Gluži vienkārši to telpu dēļ, kuras apsaimniekoja šis klubs, kurš, cienījamie deputāti, nebūt nenodarbojas ar alkohola tirdzniecību un citām blakus lietām. Gluži vienkārši - klubs aizņēma telpas, kuras varēja sekmīgāk iznomāt perspektīvākiem potenciālajiem maksātājiem. Situācija ir pavisam vienkārša. Man būtu ļoti interesanti zināt, cik daudzi no arodbiedrību biedriem ir informēti, piemēram, par to, ka jau 1999.gada janvārī telpas, kuras faktiski atņēma klubam, ļoti vienkārši nodeva firmai “Miļevi”, kurā nebūt nenotiek ar arodbiedrību pamatdarbību saistītas aktivitātes. Tur tirgo diezgan apšaubāmas kvalitātes apavus un galantērijas preces. Bez tam faktiski notiek - un arī šā gada laikā man personīgi ir bijusi iespēja pārliecināties, ka ļoti mērķtiecīgi un plānveidīgi notiek kluba “Vecrīga” kolektīvu izspiešana no telpām, kuros šie kolektīvi ir darbojušies. Vispirms tiek izgrauts pagrabs. Tur izskatās tā kā Odesas katakombās. Tad pamazām sāk graut garderobi. Un dīvaini - faktiski nekas uz priekšu nevirzās. Nograuj un atstāj. Cer: nu cik tad ilgi šie kultūras cilvēki izturēs? Lai varbūt pavisam izdzēstu domstarpības par šo jautājumu, gribu jūs informēt, ka manā rīcībā ir Rīgas Domes Kultūras pārvaldes priekšnieka Juraševska kunga vēstule, kurā visnotaļ pozitīvi un augstu vērtē šā kultūras kluba kolektīvu līdzdalību dažādos valstiska mēroga kultūras pasākumos. Es vēlreiz atkārtoju - šeit nav runa par to, ka kādam kaut kas tiktu būtiski atņemts. Vairākkārt mēs esam dzirdējuši no arodbiedrībām aicinājumu uz sociālo dialogu. Centrālā arodbiedrību vadība, es ceru, ka kāds no jums mani dzird! Es jūs ļoti aicinu varbūt šajā laikā pirms Ziemassvētkiem beidzot uzsākt sociālo dialogu ar kluba “Vecrīga” kolektīviem. Jo, noklausījos arī abu pušu uzstāšanos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un ir jāteic, ka šāda sociālā dialoga vienkārši nav bijis. Ir gluži vienkārši pamatprincips - kurš kuru. Pašreiz visi apstākļi liecina par to, ka zināmā mērā Saeima var ietekmēt šo lēmumu, lai aizstāvētu kultūras institūciju, kura ir nonākusi diezgan spiedīgos un ne īpaši patīkamos apstākļos. Es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt diskusijas un ceru arī, ka Arodbiedrību centrālā savienība šo sociālo dialogu, šīs pārrunas uzsāks.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es vēlreiz Guntim Dambergam gribētu atgādināt to, ko es teicu, un arodbiedrības viņam varēs rakstiski pierādīt, ka tās ir rakstiski vērsušās pie šiem mākslinieciskajiem kolektīviem. Visi dokumenti ir sakārtoti, varēs arī to jums pierādīt, un jums nevajadzēs šeit, no tribīnes runājot, mazliet, mazliet kļūdīties un teikt, ka tas nenotiek, ka nav šā dialoga ar kluba “Vecrīga” mākslinieciskajiem kolektīviem. Šāds dialogs nav izvērties starp divām juridiskām personām, kurām ir civilstrīda situācija. Es domāju, ka šeit ir pietiekami daudz nopietnu juristu, kas saprot, ka tas ir amorāli - Saeimai iejaukties civilstrīda situācijā, kad viena tiesu instance jau ir pieņēmusi lēmumu un kad šis lēmums ir pārsūdzēts otrajā tiesu instancē. Iejaukties vienkārši ir amorāli! Vai kādam tas vēl nav skaidrs?

Ja tas nav skaidrs, tad es saprotu, ka tā ir jūsu politiskā attieksme pret arodbiedrībām. To jūs drīkstat paust, jums ir tādas tiesības. Mēs, demokrāti, atzīstam dažādu uzskatu iespējamību, atzīstam idejisko plurālismu un politisko plurālismu kā dabīgu parādību. Taču šinī gadījumā tas viss tiks vērtēts.

Es gribētu uzsvērt to, ka neviens šeit nav arodbiedrībās vērsies pret šiem mākslinieciskajiem kolektīviem. Es savas runas sākumā un arī Damberga kungam bildu par to, ka ir konflikts starp divām juridiskām personām un ka šie mākslinieciskie kolektīvi ir pa vidu. Tā ka, lūdzu, nevajadzētu mainīt tēmu! Un to jūs varēsiet pēc stenogrammas pārbaudīt, ja neievērojat, vai es tiešām jūs mānu vai ne.

Nākamais, ko es gribētu teikt. Man bija ļoti patīkami dzirdēt Aleksandra Kiršteina zināmu atvainošanos par šo interešu konfliktu, jo viņš arī atzina, ka tomēr viņš tā neesot domājis, bet tikai kaut ko nesakarīgi saucis, ka esot kāds interešu konflikts... Un, kad es pajautāju, vai viņš domā par mani vai Andri Šķēli, tad viņš beigās noraidīja mūs abus divus. Ka mēs neesot tomēr interešu konfliktā. Tas, protams, mani patīkami pārsteidza.

Un nu par to jautājumu, kas attiecas uz vienu manu izteicienu: “Jautājums ir par ļoti nopietnu jautājumu.” Kā lai to visu izprot? Es to varētu pateikt: kā labi audzināts cilvēks to paredz, Kiršteina kungs, un izprot. (Un, es domāju, Tautas partijā tādi ir.) Tas nozīmē to: ja kāds ir pārteicies, tad parasti neaizrāda, Kiršteina kungs. Es domāju, ka nākamreiz jūs to ievērosiet. Varbūt attiecībā pret sociāldemokrātiem jūs varat to ignorēt, bet attiecībā pret citiem deputātiem es tomēr aicinu to ievērot. Tas būtu jums tāds mīļš rosinājums, lai nākamreiz jūs teiktu... Un es varu pateikt arī to, ka jums ir zināma taisnība. Arī sociāldemokrāti reizēm pārsakās. Pārsakoties var iznākt diezgan neveikla frāze.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Arī Rasnača kungs man teica, ka tas likumprojekts nav steidzams un ka es maldinu. Šinī gadījumā tāda bija mana alegoriskā forma, kurā es jums norādīju... uzreiz pēc tam, kad es pieminēju, ka šoreiz steidzamības nebūs, jo vismaz es iebildīšu. Un pēc tam pārliecinās arī Stalidzānes kundze, kas būtu uzreiz iebildusi, ja kāds mēģinātu strauji virzīt uz priekšu šo jautājumu šajā plenārsēdē. Tā ka jūsu redakcionālie labojumi bija visnotaļ korekti, taču ne īpaši trāpīgi.

Es gribētu novēlēt kolēģiem šajā Ziemassvētku brīdī tiešām padomāt, par ko jūs esat. Vai jūs šinī gadījumā gribat vienā jautājumā atbalstīt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, trīs fiziskas personas? Tā ir šī sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir konfliktā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Vai jūs gribējāt pieņemt, kā Guntis Dambergs teica, likumu par kaut ko citu, par šiem mākslinieciskajiem kolektīviem? Nu tad jums vajadzēja nākt ar citu likumprojektu, kurā jūs norādītu, ka jūs vēlaties, lai šie mākslinieciskie kolektīvi par šīm telpām maksātu tikai pašizmaksas cenu un lai visa šī pašizmaksa tiktu attiecīgi ar skaitļiem pierādīta un pamatota. Tad es jūsu nodomus saprastu. Pašreiz es redzu vienīgi vēlēšanos politiski izrēķināties ar arodbiedrībām pēc tam, kad ir bijušas dažādas konfliktsituācijas, kas, manuprāt, nedara godu Latvijas Republikas valdības partijām.

Es uzsveru sekojošo. Valdības partijām ir jābūt nopietnām sociālā dialoga veicinātājām arī starp darba devēju organizācijām un darba ņēmēju organizācijām. Sociālās partnerības principi ir atzīti visā Eiropas Savienībā. Nevienā vietā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību netiek dota priekšroka strīdā, kas ir jāizšķir tiesā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man, protams, ļoti patika parlamentārā sekretāra raudāšana par kultūru, bet es nedzirdēju šādu raudāšanu tad, kad mēs apspriedām budžetu. Ja mums tik ļoti gribējās atbalstīt šos mākslinieciskos kolektīvus, tad bija visas iespējas - pilnīgi visas! - budžetā paredzēt naudu šiem kolektīviem. Tas netika darīts. Šobrīd ir ļoti liela vēlme šo naudu piešķirt uz arodbiedrības biedru rēķina. Svešā kabatā ir saimniekojušas daudzas varas. Acīmredzot šodien īstenie... Es nezinu, vai tie ir labējie spēki, bet ir jaušama kaut kāda tāda drusku kreisiska domāšana - daudz kreisāka par sociāldemokrātiem. Kaut kas līdzīgs komunistiem. Velns viņus parāvis!

Rasnača kungs piedāvā likumā noteikt metrus un santīmus, bet kāpēc tikai šinī likumā un tikai attiecībā uz šo namu? Rīgā, kā stāsta, esot vēl daži tādi nami. Arī attiecībā uz tiem laikam nebūtu par sliktu tā rīkoties.

Tad man rodas jautājums cienījamajiem juristiem un likumdevējiem: vai mēs tikai vienu uzņēmumu regulēsim ar likumu? Kāpēc mēs katru uzņēmumu atsevišķi nevarētu regulēt ar likumu, cik kuram un no kā pienākas? Kāpēc to darām tikai šim uzņēmumam?

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš... (Starpsauciens: “Gundar, nevajag!”) Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, jurisprudencē emocijām nevajadzētu ierādīt daudz vietas. Šeit mēs dzirdējām daudz emociju, bet daudz arī labu, brīnišķu, noteikti vērā ņemamu priekšlikumu otrajam lasījumam, ko Juridiskā komisija, bez šaubām, rūpīgi apsvērs, it sevišķi aktīvi šajā darbā iesaistoties mūsu komisijas sekretāram Burvja kungam.

Bet tomēr es gribu teikt, ka pirmajā lasījumā, kāds likumprojekts mums tika iesniegts, tādu mēs to arī atbalstījām, tā ka šī ir vairāk tāda kā politiska izšķiršanās. Turklāt politiska izšķiršanās par to, ka nevis kādam kaut ko ņemt nost vai kaut kā citādi pārdalīt, kā šeit man mēģināja pierādīt, bet gan par to, ka ir jālabo savas kļūdas. Mums ir jālabo savas kļūdas, kuras tā vai cita iemesla dēļ ir radušās.

Es negribu analizēt šo kļūdu cēloņus, to rašanās konkrēto politisko, juridisko, sociālo un pat kultūras situāciju. Es negribu atgādināt arī to, ka kultūras jomā arodbiedrības līdz 1990.gadam bija tikpat spēcīgas vai pat vēl spēcīgākas atbalstītājas nekā valsts. Es domāju, ka tas viss ietilpst šajā sociālajā partnerībā un sociālajā dialogā, uz ko mūs aicināja un kam mēs labprāt piekrītam, pievienojamies. Taču es gribu pateikt galveno - kādus secinājumus es kā jurists esmu izdarījis.

Pirmām kārtām ir jāņem vērā tas, ka mēs joprojām esam reformu valsts un atrodamies reformu situācijā. Šo reformu rezultātā ir pieļautas arī kļūdas. Un, ja mēs to atzīstam, tad tās ir jālabo, nevis jāatstāj šī situācija tāda, kāda tā ir. Protams, ja mēs to atzīstam.

Reformu valstī tātad ir divas problēmas, kā mēs to šobrīd redzam. Viena problēma ir tā, ka ir notikusi politiska izšķiršanās par sabiedrisko organizāciju vai par citu biedrību īpašumu atdošanu ar individuāliem likumiem. Otrām kārtām, tā kā tas tika darīts tādā periodā, kad varbūt nebija vēl pietiekami liela pieredze, netika atrunātas visas tās nianses, ko vēlākajos likumos, vismaz es tā ceru, Saeima ar smagu sirdi... Es teikšu godīgi, ka katrs individuāls regulējums ir sliktāks par vispārējo likumu. Es piekrītu šai tēzei, bet mēs ne vienmēr to varējām ņemt vērā.

Trešā lieta, protams, ir par to, kādā veidā mūsu valstī ir jāregulē nodibinājumi, kuri darbojas labdarības jomā. Labdarības nevis šā vārda plašā nozīmē, bet labdarības tādā nozīmē, kā kultūra, sports, izglītība un reliģija. Vai labdarības šaurajā nozīmē, teiksim, veselības aizsardzībā. Šajā ziņā mums diemžēl nav izdevies Augstākajā padomē pieņemt likumu tā labākajā veidā, un tādēļ ir šis likums nevis par SIA, bet par bezpeļņas organizācijām, kurām tiek piemērots tikai šis princips. Tie nav uzņēmumi, un to mērķis nav nekāda peļņas gūšana. Tāpēc nenoniecināsim, bet strādāsim pie likumprojektiem, lai šo jomu sakārtotu un lai mums neviens nevarētu bakstīt acīs. Nošķirsim mērķi - vai tā ir uzņēmējdarbība vai labdarība, tajā skaitā kultūra, kā tas ir šinī situācijā.

Bet noslēgumā, es domāju, visādā ziņā ir jālieto senie teicieni, ka nepateicība ir pasaules alga. Un iejaukšanās privātajā sfērā, kas tiešām notiek, rada vislielāko pretestību. Taču šoreiz mums ir politiski jāizšķiras, vai mēs labosim priekšgājēju kļūdu vai ne. Aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

L.Muciņš. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma - daži paziņojumi.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas pārstāvjus aicinu uz komisijas sēdi Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tūlīt pēc šīsdienas sēdes beigām notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts par šīs sesijas pēdējās sēdes sasaukšanu nākamajā pirmdienā - 20. decembrī.

Tagad pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu!

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Lūdzu, pievērsiet uzmanību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Aizsardzības un iekšlietu komisija ļoti rūpīgi izskatīja šos grozījumus. Mēs pieaicinājām arī ekspertus. Mūsu darbā piedalījās eksperti gan no Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, gan no Ģenerālprokuratūras, no Bankas padomes, no Latvijas Komercbanku asociācijas un no Latvijas Republikas Finansu ministrijas. Visi bija vienisprātis, ka šie grozījumi ir jāveic. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam jautājumā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu, nāciet tribīnē, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. Es atvainojos! 15. janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geige. Lūdzu!

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1366 otrajā lasījumā.

I.Geige. 1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2., 3. un 4.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

I.Geige. 5.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Arī 6.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija par 1.panta 5.punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 7.priekšlikumu iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija iesniegusi 9. un 10.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 12.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Geige. 13. - Labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. 14.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Arī 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 16.priekšlikumu iesniegusi Tieslietu ministrija. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Geige. 17.priekšlikums. Labklājības ministrija. Arī noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Geige. 18.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 18. un 19.priekšlikumu.

I.Geige. 20.priekšlikumu iesniegusi Tieslietu ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Geige. 21.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 22.priekšlikumu iesniegusi Finansu ministrija. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 23.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Arī noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 25. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu.

I.Geige. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ir iesniegusi 27.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 28.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Geige. Arī 29. ir Labklājības ministrijas iesniegtais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 30.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Arī 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. Arī 32. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

I.Geige. 33.priekšlikums ir papildinājums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 34.priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 35.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Geige. 36.priekšlikumu ir iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Šeit nākamais ir 38.priekšlikums, taču te ir ieviesusies maza tehniska kļūda. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas debatēt par 38.priekšlikumu?

Lūdzu! Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu mēs Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā vēlreiz iedosim savu priekšlikumu, kas faktiski skar Rīgas pilsētu, jo pašreiz Rīgas pilsētā Bērnu tiesību aizsardzības centrs ir Domes pakļautībā. Un, ja mēs šeit veidojam šādu situāciju, tad būs tā, ka Rīgā pareizi būtu šim centram būt pārraudzībā, nevis pakļautībā.

Reiz jau uz pirmo lasījumu mēs šo priekšlikumu bijām iesnieguši, bet tagad tas atkal kaut kur pazudis. Tas nozīmē, ka šis vienkārši būs budžeta jautājums, ja mēs te saglabāsim šādu redakciju, kāda tā ir šeit otrajā lasījumā. Un tādā gadījumā būs vajadzīgi arī budžeta grozījumi, kas nodrošinās šā centra darbību no valsts budžeta līdzekļiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai jūs uzstājat par balsojumu? Nē. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

I.Geige. Nākamais priekšlikums ir 39., ko iesniegusi Labklājības ministrija. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Geige. 40. un 41.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ir atbalstīti abi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

I.Geige. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija iesniegusi 42.priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 43. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniegusi 44.priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. Par pārejas noteikumiem. Tātad 45.priekšlikums, ko iesniegusi Labklājības ministrija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Geige. 46.priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Atbalstīts ir arī 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Geige. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Geigem jautājumā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Geige. 20.janvāris.

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Skatīsim dokumentu nr.1272. Gribu jau iepriekš pateikt, ka tas ir viens no tiem gaisa satiksmes līgumiem, kurus mēs esam noslēguši jau ar vairākām valstīm. Bez tam nākamais būs ar Singapūru. Es ieteiktu to pieņemt pirmajā lasījumā... Piedošanu, vispirms vajadzētu vienoties par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Sinka. Tāpat lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies. Bez tam lūdzu to pieņemt arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tāpat kā iepriekšējā reizē es ieteiktu nobalsot par tā steidzamību, jo tas ir tāds pats likums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu tad pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt to arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Nenoliedzami, dāmas un kungi, šāds līgums, kas veicina tirdzniecību, it sevišķi lauksaimniecības nozarē, arī Ukrainai ir būtisks. Taču tas būtu skatāms varbūt ne steigā, tam mēs varētu vēl otro lasījumu izskatīt nākamajā gadā. Tā ka es lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Sinka. Es ieteiktu tos iesniegt līdz 10.janvārim.

Sēdes vadītājs. 10.janvāris.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisijas vārdā iesaku noteikt kā termiņu 16.februāri.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Priekšlikumu vairāk nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 16.februāri. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Koncernu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts Juridiskās komisijas atzinums par likumprojektu “Koncernu likums”. Ar Juridiskās komisijas lēmumu atbalstīts tālākai virzīšanai tika Juridiskās komisijas Komerclikumdošanas apakškomisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts ( dokumenta numurs ir 1372, un likumprojekta reģistra numurs ir 433).

Likumprojekts tika izstrādāts gan apakškomisijas darba grupā, gan vairākkārt skatīts apakškomisijā. Bija vairāki aspekti, kuru dēļ mēs izšķirāmies nepieņemt pirmo projektu, bet izstrādāt alternatīvo. Tādēļ, ka viens no galvenajiem argumentiem bija tas, ka bija ļoti sarežģīta administratīvo tiesību ietekme, tāda, kas prasīja ļoti precīzu un sarežģītu regulāciju un reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā jebkurā gadījumā, ja veidojas galvenā uzņēmuma un atkarīgā uzņēmuma attiecības. Mums likās, ka tādas stingras attiecības nav nepieciešamas Koncernu likumā, jo noteikumus, kādos gadījumos uzņēmumiem - atkarīgajam uzņēmumam un valdošajam uzņēmumam - jāveido konsolidētās gada atskaites, nosaka likums par konsolidētajām gada atskaitēm. Koncernu likums vairāk ir domāts tiesām, kad rodas strīdi par rīkojumu, ko ir devis valdošais jeb mātes uzņēmums atkarīgajam jeb meitas uzņēmumam, un ja šajā sakarībā ir radušies kādi zaudējumi. Mazākuma akcionāru, mazākuma dalībnieku, un attiecīgi arī kreditoru un pārvaldes darbinieku interešu aizsardzība ir paredzēta Eiropas Savienības direktīvās, un visā pilnībā mēs tās iestrādājām savā alternatīvajā Koncernu likuma projektā. Alternatīvais Koncernu likuma projekts tika attiecīgi saskaņots arī ar valdības institūcijām, un pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministrijas darba grupu mēs to papildinājām vēl ar speciālu nodaļu “Iekļautās sabiedrības” (pēc viņu priekšlikuma), kā arī atrunājām tos gadījumus, kuros kā valdošais uzņēmums uzstājas valsts, lai tādas apkopojošas sabiedrības kā Privatizācijas aģentūra vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra netiktu pieskaitītas pie mātes sabiedrībām, jo tām tiešām ir ļoti daudzos uzņēmumos dažādas daļas vai arī tās pārvalda valsts vārdā šīs daļas. Lai uz šīm divām institūcijām netiktu attiecinātas prasības, ko nosaka Koncernu likums.

Šis Koncernu likums sakārto mūsu attiecības ar Eiropas Savienības direktīvām un virza mūs uz iekļaušanos Eiropas Savienībā, kur uz sarunām mēs esam uzaicināti. Likumprojekts sastāv no pirmās nodaļas (“Vispārīgie noteikumi”), otrās nodaļas (“Koncerna līgums”), trešās nodaļas (“Pārvalde un atbildība koncernā”), ceturtās nodaļas (“Iekļautās sabiedrības”) un piektās nodaļas (“Mazākumdalībnieku īpašā aizsardzība”).

Juridiskā komisija izstrādāja šo likumprojektu un atbalstīja to, un aicinām arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs neviens pieteicies nav. Ministru kabineta vārdā neviens Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nav atsaucis. Tādēļ aicinu veikt balsošanu par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Koncernu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsosim par Ministru kabineta iesniegto variantu. Lūdzu! Kas ir “par”? Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 28, atturas - 50. Likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais balsojums būs par alternatīvo likumprojektu “Koncernu likums” - Juridiskās komisijas izstrādāto versiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimmniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokumenta numurs 229. Tātad tas ir ļoti sen Saeimā iesniegts likums. Tas ir saistībā ar Koncernu likumu. Komisija šo likumu ir izskatījusi, tas ir ļoti īsiņš. Un, tā kā šīs normas ir pakārtotas Koncernu likumam, aicinu atbalstīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tas ir dokuments nr.230. Likumprojekts sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Argumenti ir visi tie paši, kurus minēju attiecībā uz iepriekšējo. Šī ir Ministru kabineta iesniegtā redakcija dažiem grozījumiem saistībā ar Koncernu likumu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15. janvārim.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī šis likumprojekts ir Ministru kabineta iesniegts un ir saistībā ar Koncernu likuma projektu kā grozījums konkrētajā likumprojektā.

Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15. janvāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””.

A.Seile. Komisija ir apstiprinājusi par referentu Pāvelu Maksimovu. Lūdzu tribīnē!

Sēdes vadītājs. Vārds referentam!

Atgādinu referentam: likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””, pirmais lasījums.

P.Maksimovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.janvāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šoreiz Tautsaimniecības komisija ir apstiprinājusi par referentu deputātu Zalānu. Ir zālē? Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Es aicinu Annu Seili uzņemties šo atbildīgo pienākumu un novadīt līdz galam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pirmajā lasījumā. Dokuments nr.238. Arī šis likumprojekts ir saistībā ar Koncernu likumu, un to ir iesniedzis Ministru kabinets. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija nosaka 15.janvāri.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Nacionālās drošības likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Dokuments nr.1324. Likumprojekts “Nacionālās drošības likums”.

1.priekšlikums ir Kristovska kunga priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 2. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 3. - Ādamsona kunga redakcionāls priekšlikums. Arī to lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 4. - Kristovska kunga priekšlikums, kas precizē likuma mērķus. Arī to lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Kristovska kunga iesniegto 5.priekšlikumu arī lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 6. - Kristovska kunga priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 7. - Kristovska kunga priekšlikums - izslēgt 4.panta pirmo daļu. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Ādamsona kunga iesniegto 8.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī Dalbiņa kunga iesniegto 9.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 10. un 11.priekšlikums ir iestrādāts jau Dalbiņa kunga iesniegtajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 13. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir iestrādāts...

Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums jāskata vispirms.

Dz.Kudums. Jā, 12.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Kristovska kunga iesniegto 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Ādamsona kunga iesniegtais 13.priekšlikums ir iestrādāts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt Kristovska kunga iesniegto 14.priekšlikumu... Es atvainojos! 14.priekšlikums - Kristovska kunga priekšlikums - ir iestrādāts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 18.priekšlikumu - Ādamsona kunga priekšlikumu - arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 19.priekšlikumu, ko iesniedzis Kristovska kungs, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 20. - Ģirta Kristovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 21. - Ģirta Kristovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī Ģirta Kristovska iesniegto 22.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī to atbalsta deputāti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt Ģirta Kristovska iesniegto 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Kudums. 24. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 25. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 26. - Ģirta Kristovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīt arī 27. - Ādamsona kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk ir 28.- Dalbiņa kunga priekšlikums. Tas daļēji ir iestrādāts 31.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 28.priekšlikumu.

Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Kaut arī šeit ir rakstīts, ka daļēji ir pieņemts, es tomēr aicinātu balsot pret Dalbiņa kunga priekšlikumu. Un lietas būtība ir tāda, ka Dalbiņa kunga priekšlikumā ir ierosināts par Nacionālās drošības padomes locekli apstiprināt arī Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Es gribu jums atgādināt, ka ar šo likumu mēs no Nacionālās drošības padomes esam izņēmuši visas tās izpildvaras funkcijas, kas varētu vairāk vai mazāk izraisīt šaubas no Satversmes aizsardzības biroja puses. Līdz ar to šī padome tiešām pašlaik ir pārvērtusies par tīru konsultatīvu padomi pie Valsts prezidenta institūcijas.

Diemžēl dzīvē bieži vien notiek tā, ka tās drošības iestādes, kas formāli ir pakļautas Satversmes aizsardzības birojam un atrodas tā koordinācijā... šīs drošības iestādes, teiksim, Drošības policija vai militārās pretizlūkošanas dienesti, Nacionālajā drošības padomē ir pārstāvētas ar ministriem. Un ministri vienmēr diezgan konsekventi pauž šo attiecīgo drošības dienestu interesi arī budžeta jautājumos. Tas tā bija arī tad, kad par budžetu sprieda.

Tagad, kad mēs pieņemsim šo likumu, viņi to vairs nespriedīs. Nespriedīs arī jautājumus par strukturālajām izmaiņām. Piemēram, joprojām ir slavenais jautājums, kas velkas jau gadu gadiem, par tā saucamās Otrās pārvaldes jeb Ārējās izlūkošanas pārvaldes reorganizāciju un par drošības policijām. Starp citu, pastāv arī jautājums par tā saucamajiem bijušajiem VDK darbiniekiem, un visos šajos gadījumos tieši tas apstāklis, ka SAB direktors ir kā tāds pieaicināts un malā sēdošs, es pat nezinu, kā lai viņu nosauc, puisītis vai puišelis, kuram varbūt pajautā, bet varbūt arī nepajautā... Savukārt ministri, kuri sēž pie galda un lemj... viņi bieži vien lemj par labu savam resoram pakļautajām drošības iestādēm, kurām pēc idejas būtu jāpakļaujas Satversmes aizsardzības birojam. Un tā iznāk ačgārnības.

Tāpēc, lai izbēgtu no šīs ačgārnības, es aicinu Satversmes aizsardzības biroja direktoru iekļaut Nacionālās drošības padomes sastāvā un līdz ar to precīzi balsot par deputāta Dalbiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu pieņemt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli un pilnā mērā deputāta Dalbiņa priekšlikumu neatbalstīt. Kāpēc? Manuprāt, Satversmes aizsardzības biroja direktors, ministri, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents nav vienas un tās pašas pārstāvības institūcijas. Jo, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka Satversmes aizsardzības birojs vistiešākajā veidā ir izpildvaras pārstāvis, to institūciju pārstāvis, kuras vistiešākajā veidā veic informācijas apkopošanu un analīzi. Satversmes aizsardzības biroja rīcībā ir visi esošie faili, informācija un tamlīdzīgi, kas kvalitatīvi nostāda šo amatpersonu citādā stāvoklī, nekā tas ir ar politiskas atbildības personām, kuras ir valdības līmenī vai Valsts prezidenta līmenī, vai Saeimas priekšsēdētāja līmenī.

Cienījamais Panteļējeva kungs teica, ka Satversmes aizsardzības birojam trūkst pārstāvības. Tā gluži nav, jo, kā mēs zinām, likumprojekts paredz to, ka Satversmes aizsardzības birojs turpmāk tiks uzraudzīts no Saeimas puses. Tātad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs visciešākajā veidā ir šis pārstāvis.

Ja mēs paskatāmies vēsturē, kā tas ir bijis, tad redzam, ka šis Satversmes aizsardzības biroja cilvēks atrodas Nacionālās drošības padomē. Nacionālās drošības padome līdz šim visu laiku izvirzīja šo amatpersonu Saeimai apspriešanai un apstiprināšanai amatā. Tātad faktiski, no vienas puses, arī no šāda viedokļa šis jautājums ir neētisks, ka vienu locekli, vienu komisijas pārstāvi šī komisija tad nu apspriedīs, vai viņu izvirzīt vai neizvirzīt kārtējā amatā.

Beigu beigās ir vēl viena lieta. Satversmes aizsardzības birojam ir konkrēts budžets un konkrēta atbildība, ko izskata Nacionālās drošības padome. Tā izskata budžetu, izskata arī atsevišķās funkcijas. Jāsaka, ka Nacionālās drošības padome nekad nepieprasa, teiksim, tiešā veidā kāda ministra atskaiti vai ministra ziņojumu par budžetu. Ja ministrs vēlas Nacionālās drošības padomē izskaidrot ar budžetu saistītās lietas, viņš var ierosināt šo jautājumu, bet Satversmes aizsardzības birojam un pārējām drošības iestādēm līdz šim ir bijis jānāk un jāziņo.

Un atkal rodas secinājums: tātad viens no šiem locekļiem ir atbildīgais vistiešākajā veidā ar visiem tiešajiem izpildvaras instrumentiem, bet tajā pašā laikā ir arī viens no šiem locekļiem. Tā ka es tomēr aicinu padomāt par to, kas tad īsti ir Nacionālās drošības padomes sastāva izveides pamatā. Vai tā ir kaut kāds konglomerāts, kuru varbūt tādu vai citādu interešu dēļ izveido politiķi, vai tomēr kāds arī skatās uz šīm lietām, vai tā ir politiska vai izpildvaras institūcija.

Pasaules valstu pieredze rāda, ka tā ir vai nu izpildvaras institūcija, vai arī tā ir politiskās pārstāvības institūcija. Protams, ir arī pārejas laiks. Mēs šodien varam izšķirties par to, vai mēs atrodamies pārejas laikā, vai mūs interesē efektivitāte, vai mēs domājam par to, kas notiek ar drošību saistītajiem jautājumiem, ko tomēr kāds pārstāv, un kā beigu beigās, teiksim, tiek risināti uzraudzības, atbildības, pienākumu un visi pārējie jautājumi. Tāds ir šis jautājums!

Es tomēr piedāvāju atbalstīt komisijas viedokli, kas iestājas par teorijas principu dziļu, patiesu iedzīvināšanu mūsu normatīvajos dokumentos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece... Gundars Bērziņš... Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Cienītie kolēģi! Maza replika. Panteļējeva kungs teica, ka SAB priekšnieks kā puisītis sēž malā. Bet, teiksim, atbalstot Dalbiņa kunga priekšlikumu, šāds puisītis būs ģenerālprokurors. Es gribēju uz to vērst jūsu uzmanību. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - Saeimas deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 10, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Kudums. Pārējie priekšlikumi - 29., 30. un 31. priekšlikums - nav balsojami.

Sēdes vadītājs. 33.priekšlikums.

Dz.Kudums. 33.priekšlikums - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir atbalstīts 34.priekšlikumā, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Arī 35. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 37. ir Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas ir atbalstīts 38. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Deputāta Ādamsona kunga priekšlikums nr.39 ir daļēji pieņemts 40. - Ģirta Kristovska priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 41. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz. Kudums. 42. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

Dz.Kudums. Arī 43. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 44. - Ģirta Kristovska priekšlikums un arī 45. - Ādamsona kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīti 46. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45. un 46. priekšlikumu.

Dz.Kudums. 47. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 48. - Ģirta Kristovska priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 49. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 50. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 51. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā nr.52.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 53. ir Ģirta Kristovska priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz. Kudums. 54. - Ādamsona kunga priekšlikums - tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 55. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 56. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz. Kudums. 57. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 58. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 59. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 60. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 61. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 62.priekšlikums ir pieņemts. Skatīt 63. priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 62. un 63. priekšlikumu.

Dz.Kudums. 64. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 65. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem.

Dz.Kudums. Arī 66. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

Dz.Kudums. 67. ir Ādamsona kunga priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 68. ir Ādamsona kunga priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

Dz.Kudums. 69. - Ādamsona kunga priekšlikums. Es atvainojos, tas ir 70. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 69. tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nākamais ir 70. - Ģirta Kristovska priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 71. un 72. ir identiski. Tātad ir lūgums pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem.

Dz.Kudums. 73. - Ģirta Kristovska priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 74. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 75. - Ģirta Kristovska priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem.

Dz.Kudums. 76. - Ādamsona kunga priekšlikums. Daļēji pieņemts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 76. - Ģirta Kristovska priekšlikumu - lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. ...77. priekšlikumu.

Dz.Kudums. 77., es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

Dz.Kudums. 78. - Ģirta Kristovska priekšlikums - ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā nr. 79. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 80. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūgums pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālās drošības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Kudums. 14.februāris.

Sēdes vadītājs. 14.februāris. Deputāti piekrīt.

Visi darba kārtībā ietvertie jautājumi ir izskatīti. Pirms slēdzam sēdi, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ādamsona iesniegumu: “Sakarā ar to, ka ir savākti nepieciešamie Saeimas deputātu paraksti, lai saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3.pantu iesniegtu ierosinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam īpaši pilnvarot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi ģenerālprokurora darbības atbilstībai likumam, komisijas vārdā atsaucu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu par ierosinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam īpaši pilnvarot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi ģenerālprokurora darbības atbilstībai likumam.” Sakarā ar šo iesniegumu lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā netiks izskatīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu jautājumu, kas adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem: “Lūdzam paskaidrot, kāpēc piespiedu kārtā visiem budžeta organizāciju darbiniekiem Latvijā obligāti ir jābūt Unibankas klientiem un alga jāsaņem tikai uz kredītkartēm? Kāpēc darbinieki nevar saņemt algu savas darbavietas kasē? Kāpēc tieši Unibankai tiek radītas ekskluzīvas tiesības? Kas garantē Unibankas darbību, lai ar to nenotiktu tāpat, kā notika ar banku “Baltija”?” Jautājums tiek iesniegts Ministru prezidentam.

Pieci deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem: “Sakarā ar presē publicēto informāciju, ka 1999.-2000.mācību gada otrajā pusē daudzās skolās un augstskolās ir apdraudēts mācību process, jo atlūgumus ir iesnieguši daudzi skolotāji un mācību spēki, kurus neapmierina valdības ierosinātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par valsts pensijām, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: cik skolotāju no 1999.gada 23.novembra līdz 2000.gada 10.janvārim ir iesnieguši atlūgumus par aiziešanu pensijā minēto likuma grozījumu dēļ? Kurās Latvijas pilsētās un rajonos ir izveidojies vislielākais skolotāju trūkums? Cik augstskolu mācību spēku no 1999.gada 23.novembra līdz 2000.gada 10.janvārim ir iesnieguši atlūgumu par aiziešanu pensijā minēto pensiju likuma grozījumu dēļ? Kādus pasākumus valdība un Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi veikt, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu skolās un augstskolās?” Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz sēdi komisijas telpās apmēram pēc 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Atis Slakteris, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Atgādinu, kolēģi, ka tūlīt, praktiski pēc divām minūtēm, notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts sasaukt pēdējo šīs sesijas kārtējo sēdi 20.decembrī pulksten 9.00.

Bet tagad kārtējo reizi gaidām atbildes uz deputātu jautājumiem no mūsu valdības locekļiem. Vai ir ieradies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš? Zināms progress ir, jo no rīta viņš bija ieradies, bet vakarā viņa nav. Līdz ar to atbildes uz deputātu jautājumiem, kuras ir jāsniedz iekšlietu ministram, tiek pārceltas uz 20.decembri, kad tiks slēgta sesija, Burvja kungs!

Arī Ministru prezidents Šķēles kungs nav ieradies. Neviens nav pilnvarots viņa vietā atbildēt uz jautājumiem. Līdz ar to arī atbilde uz šo jautājumu tiks sniegta pēc nākamās sēdes. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 19.sēde

1999.gada 16.decembrī

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums) (Turpinājums)

(878. un 1334.dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 1.lpp.

 

Par darba kārtību - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā”

(Nav pieņemts)

(1336. un 1336-a dok.) - 8.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 8.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas

resursu nodokli””

(1343. un 1343-a dok.) - 8.lpp.

 

Par likumprojektu “Finansu un kapitāla tirgus

uzraudzības komisijas likums”

(1345. un 1345-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Muciņš - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

uzņēmējdarbību””

(1346. un 1346-a dok.) - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

vērtspapīriem””

(1347. un 1347-a dok.) - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu

sabiedrībām””

(1348. un 1348-a dok.) - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Banku””

(1349. un 1349-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Muciņš - 10.lpp.

 

Par likumprojektu Grozījumi likumā “Pa r uzņēmumu

un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””

(1350. un 1350-a dok.) - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā”

(1351. un 1351-a dok.) - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju

likumā”

(1352. un 1352-a dok.) - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju

sabiedrībām””

(1353. un 1353-a dok.) - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

(1354. un 1354-a dok.) - 10.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem

pensiju fondiem””

(1355. un 1355-a dok.) - 10.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Poča - 11.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likumā”

(1356. un 1356-a dok.) - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”

(1357. un 1357-a dok.) - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””

(1358. un 1358-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu

noguldījumu garantiju likumā”

(1359 un 1359-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas

sabiedrību un to uzraudzības likumā”

(1360. un 1360-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas

valdības un Uzbekistānas Republikas valdības

līgumā par gaisa satiksmi”

(1364. un 1364-a dok.) - 12.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts

noslēpumu””

(1365. un 1365-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/1999

“Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

A protokolā””

(1378. un 1378-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā””

(1394. dok.) - 13.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma 3.protokolā””

(1392. dok.) - 13.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.1/1999”

(1393. dok.) - 13.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/1999 “Par izmaiņām

Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās

tirdzniecības līguma 3.protokolā”” - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Ungārijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas

Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma 3.protokolā” - 13.lpp.

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu

faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu

saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju),

starpziņojums - 13.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 14.lpp.

Debates - dep. H.Soldatjonoka - 21.lpp.

- dep. L.Bojārs - 22.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 24.lpp.

- dep. A.Pantaļējevs - 26.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 27.lpp.

- dep. I.Burvis - 28.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 29.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 31.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 32.lpp.

- dep. A.Prēdele - 33.lpp. - dep. I.Burvis - 35.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 35.lpp.

- dep. J.Dobelis - 37.lpp.

Paziņojums - dep. L.Muciņš - 38.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 39.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs - 39.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 40.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 41.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts

nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem

un nacionālajām sporta bāzēm””

(1377. un 1377-a dok.) - 43.lpp.

Par darba kārtību - 43.lpp.

 

Mandātu komisijas informācija par deputāta mandāta

atjaunošanu S.Goldei un pilnvaru izbeigšanu

M.Bičevskim

(1387. dok.) - 44.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 44.lpp.

Par darba kārtību - 44.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu izglītības

un zinātnes ministram M.Vītolam” - 45.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 45.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šlesera atsaukšanu

no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”

(1362. dok.) - 45.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Ūdres apstiprināšanu

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”

(1363. dok.) - 45.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par A.Klimovičas apstiprināšanu

par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”

(1373. dok.) - 46.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 46.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par L.Laures apstiprināšanu par

Liepājas tiesas tiesnesi”

(1374. dok.) - 46.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 46.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu”

(1375. dok.) - 47.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 47.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta G.Damberga atsaukšanu

no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”

(1380. dok.) - 48.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta G.Damberga ievēlēšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”

(1381. dok.) - 48.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par V.Jonikāna apstiprināšanu par

Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”

(1401. dok.) - 49.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 49.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par M.Jansones apstiprināšanu

par Liepājas tiesas tiesnesi”

(1403. dok.) - 49.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 49.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par J.Stukāna atbrīvošanu no

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata”

(1404. dok.) - 49.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 49.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātes S.Goldes ievēlēšanu

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”

(1412. dok.) - 50.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes S.Goldes ievēlēšanu

Eiropas lietu komisijā”

(1413. dk.) - 50.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Valsts

kontroles padomes locekļa K.Beljāņa pirmstermiņa

atbrīvošanu”

(1411. dok.) - 50.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 50.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas

paziņojums “Par Krievijas Federācijas militārajām

akcijām Čečenijā””

(1254-b dok.) - 51.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.3/1999 “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas

valstu līguma B protokolā”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1408. dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 51.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.3/1999 “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas

valstu līguma B protokolā”” (2.lasījums)

(1408. dok.) - 52.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 52.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/1999

“Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

A protokolā”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1378., 1378-a un 1408. dok.) - 53.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 53.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/1999

“Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

A protokolā”” (2.lasījums)

(1378., 1378-a un 1408. dok.) - 54.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 54.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1394.un 1408. dok.) - 54.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 54.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā”” (2.lasījums)

(1394. un 1408. dok.) - 55.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 55.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma 3.protokolā”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1392. dok.) - 55.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 55.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.2/1999 “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma 3.protokolā”” (2.lasījums)

(1392. dok.) - 56.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 56.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.1/1999” (1.lasījums) (Steidzams)

(1393. dok.) - 56.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 56.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.1/1999” (2.lasījums)

(1393. dok.) - 57.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 57.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un

Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/1999 “Par izmaiņām

Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās

tirdzniecības līguma 3.protokolā”” (1.lasījums)

(Steidzams) - 57.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 57.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un

Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/1999 “Par izmaiņām

Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās

tirdzniecības līguma 3.protokolā”” (2.lasījums) - 57.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 57.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un

Ungārijas Republikas līgumu “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma 3.protokolā”” (1.lasījums) (Steidzams) - 58.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 58.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un

Ungārijas Republikas līgumu “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma 3.protokolā”” (2.lasījums) - 58.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 58.lpp.

 

Likumprojekts “Par protokolu Eiropas līgumam”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1408. dok.) - 59.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 59.lpp.

 

Likumprojekts “Par protokolu Eiropas līgumam”

(2.lasījums)

(1408. dok.) - 59.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 59.lpp.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību

atjaunošanu Līvu (lībiešu) savienībai “Līvōd Īt”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1275. dok.) - 60.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

gada pārskatiem”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1335. un 1335-c dok.) - 60.lpp.

Ziņo - dep. I.Ūdre - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Gaujas nacionālā parka likums”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1295. un 1295-b dok.) - 76.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 76.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 80.lpp.

- vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas parlamentārais sekretārs

N.Pēterkops - 81.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Saeimas kārtības rullī”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1306. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 83.lpp.

Likumprojekts “Antidempinga likums” (3.lasījums)

(1279-a dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 84.lpp.

Likumprojekts “Tautas skaitīšanas likums” (3.lasījums)

(1367. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. J.Stalidzāne - 88.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto

sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem

darbā un arodslimībām”” (3.lasījums)

(1368. dok.) - 92.lpp.

Ziņo - dep. V.Ģīlis - 92.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

(3.lasījums)

(1376. dok.) - 94.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 95.lpp.

Paziņojumi - dep. O.Grīgs - 97.lpp.

- dep. R.Ražuks - 97.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 97.lpp.

Debates - dep. P.Salkazanovs - 98.lpp.

- dep. L.Muciņš - 99.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 101.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 106.lpp.

- dep. I.Ūdre - 109.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamo

īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienībai”” (1.lasījums)

(1303. un 1340. dok.) - 113.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 113.lpp.

Debates - dep. J.Stalidzāne - 115.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 117.lpp.

- dep. I.Burvis - 122.lpp.

Par procedūru - dep. A.Kiršteins - 123.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Rasnačs - 123.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 124.lpp.

- dep. G.Dambergs - 125.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 127.lpp.

- dep. I.Burvis - 129.lpp.

Paziņojums - dep. J.Ādamsons - 132.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (1.lasījums)

(1280. un 1361. dok.) - 133.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 133.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības

likumā” (2.lasījums)

(1201. un 1366. dok.) - 134.lpp.

Ziņo - dep. I.Geige - 134.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 139.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi” (1.lasījums) (Steidzams)

(1272. un 1369. dok.) - 141.lpp.

Ziņo - dep. J.Sinka - 141.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi” (2.lasījums)

(1272. un 1369. dok.) - 142.lpp.

Ziņo - dep. J.Sinka - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Singapūras Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi” (1.lasījums) (Steidzams)

(1269. un 1370. dok.) - 143.lpp.

Ziņo - dep. J.Sinka - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Singapūras Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi” (2.lasījums)

(1269. un 1370. dok.) - 143.lpp.

Ziņo - dep. J.Sinka - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas

līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”

(1.lasījums)

(1271. un 1371. dok.) - 143.lpp.

Ziņo - dep. J.Sinka - 143.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Slakteris - 143.lpp.

 

Likumprojekts “Koncernu likums” (1.lasījums)

(Nav pieņemts)

(236. dok.)

Alternatīvais likumprojekts “Koncernu likums”

(1.lasījums)

(1372. dok.) - 144.lpp.

Ziņo - dep. J.Muciņš - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību

likumā” (1.lasījums)

(229. dok.) - 146.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 146.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju

sabiedrībām”” (1.lasījums)

(230. dok.) - 147.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 147.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par paju

sabiedrībām”” (1.lasījums)

(233. dok.) - 147.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 147.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar

ierobežotu atbildību” (1.lasījums)

(234. dok.) - 148.lpp.

Ziņo - dep. P.Maksimovs - 148.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

uzņēmējdarbību”” (1.lasījums)

(238. dok.) - 149.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 149.lpp.

 

Likumprojekts “Nacionālās drošības likums” (2.lasījums)

(93. un 1324. dok.) - 149.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 150.lpp.

Debates - dep. A.Panteļējevs - 154.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 155.lpp.

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja

J.Ādamsona iesniegums par Parlamentārās izmeklēšanas

komisijas sagatavotā lēmuma projekta atsaukšanu - 163.lpp.

 

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par obligāto algas saņemšanu budžeta

organizāciju darbiniekiem tikai uz kredītkartēm

“Unibankā” - 163.lpp.

 

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par mācību procesu 1999./2000.mācību

gada otrajā pusē - 163.lpp.

Paziņojums - dep. A.Poča - 164.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 165.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem