Latvijas Republikas 7. Saeimas ārkārtas sesijas ārkārtas sēde (plkst. 9.00)

1999. gada 16. jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 16. jūlija ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Vārds Valsts prezidentes aicinātajam Ministru prezidenta kandidātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle.

Cienījamā Valsts prezidente, godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Es vēlos izteikt pateicību Valsts prezidentei par man parādīto uzticību, uzdodot šo sarežģīto darbu - valdības sastādīšanu.

Tā ir ārkārtīgi liela atbildība, vēl jo vairāk - šajā laikā, kad lielā mērā no jaunās valdības lēmumiem un rīcības būs atkarīgs tas, vai un un cik ilgā laikā, ar kādiem upuriem mums izdosies novērst krīzi, kas izveidojusies valstī.

Valdības veidošanas process ir bijis ļoti saspringts un straujš. Es gribu pateikt paldies kolēģiem no koalīcijas partijām, kas šajā karstajā laikā spēja sakopot spēkus un rīkoties precīzi un enerģiski. Enerģiska rīcība mums būs vajadzīga, pat izšķiroša.

Es gribu pateikt paldies arī tiem kolēģiem, kuri nav pārstāvēti koalīcijā, bet kuru rīcība valstij ļoti nozīmīgā pagrieziena punktā - Valsts prezidenta vēlēšanās - palīdzēja iedibināt jaunu tradīciju, jaunu politisko kultūru Latvijā.

Kaut kas būtisks ir mainījies. Valsts intereses ir celtas augstāk par šaurām partiju interesēm. Es nezinu, vai šāds salīdzinājums ir īsti vietā, bet man šķiet, ka situāciju Latvijas politiskajā dzīvē varētu aprakstīt ar vārdiem - “ir beidzies karš”.

Mums aiz muguras, kaut arī netālu, ir postošā savstarpējā neuzticība un politisko personāliju ķildas. Ir pieklusuši apvainojumi un pārmetumi, partijas spējušas paskatīties viena uz otru ne tikai kā uz konkurentēm, bet arī kā uz sabiedrotajām. Mēs esam sēdušies pie viena galda un sākuši normālu politisku darbu. Ir izveidota dabiska un sengaidīta koalīcija. Mēs, Tautas partija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un savienība “Latvijas ceļš”, esam vienojušies par to, ko tautas lielākā daļa skaidri pieprasīja jau pagājušā gada oktobrī.

Mēs esam uzņēmušies atbildību, zinot, ka cita ceļa mums nav. Ir tādas elementāras lietas, kas vienkārši jādara, neprasot - kāpēc un kāds tev no tā būs labums. Ja tev sniedz roku, tev tā jāpaspiež. Ja tu redzi, ka uz ielas sit cilvēku, tev jāiet viņam palīgā. Ja tu jūti, ka valsts iet postā, ir jāsāk strādāt.

Latvijas valsts ir ļoti smagā stāvoklī. Es zinu, ka šos vārdus nevajag atkārtot pārāk bieži, taču šoreiz tas ir jāpasaka skaidri un atklāti. Valsts budžets ir kļuvis nepiedodami atkarīgs no bezatbildīgas aizņemšanās, ko mums atstājuši mantojumā iepriekšējie 7 mēneši. Finansiālā krīze rauj Latviju atvarā, kura vārds ir nabadzība. Tas ir lielākais ienaidnieks, ar kuru būs jāsaskaras mūsu valdībai: pazemojoša nespēja nomaksāt parādus, īri, skolasnaudu mūsu bērniem, algas - skolotājiem, pensijas - tiem, par kuriem mums būtu jārūpējas. Nabadzība ir galvenais šķērslis ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Taču nabadzība nenozīmē tikai naudas trūkumu. Mūs patoloģiski gremdē politiskās kultūras nabadzība, kuras draudziņi - korupcija un ienaids - seko tai pa pēdām.

Mūsu ienaidnieks ir morāles nabadzība, kas pieļauj melus, zagšanu un bezatbildību gan valsts līmenī, gan attiecībās starp cilvēkiem. Mēs esam pazaudējuši pamatus stabilai ģimenei, savstarpējai uzticībai un mīlestībai. Vērtības, kas palīdzējušas izdzīvot mūsu tautai daudzu gadsimtu garumā, tagad slīd prom mums caur pirkstiem.

Taču ir kāds ienaidnieks, kas traucē mums visvairāk. Tā ir gribasspēka nabadzība - šī lienošā, lipīgā slimība, kas neļauj piecelties no krēsla tad, kad jāiztaisno mugura, un neļauj paspert pirmo soli tad, kad jādodas uz priekšu. Mēs pārāk ilgi esam ļāvušies slinkumam, cerot, ka viss nokārtosies pats no sevis. Dzīvē tā nenotiek! Dzīvē, lai noturētos uz vietas, ir jāiet uz priekšu. Nepārtraukti! Mēs nedrīkstam mierināt sevi ar to, ka Latvija pārdzīvo Krievijas krīzes ietekmi. Mēs paši esam saimnieki savā zemē, un paši vien esam atbildīgi par to, kā protam saimniekot.

Jūsu priekšā ir jaunās valdības deklarācija, un es nesākšu to pārstāstīt. Tā ir pietiekami lakoniska un tieša. Mēs, partijas, kas esam parakstījušas šo dokumentu, pirmām kārtām vienojāmies, ka jau no paša sākuma skaidri jāpasaka, ko darīsim. Mums ir kopīga pārliecība par to, ka demokrātiska valsts nevar pastāvēt un attīstīties, ja sabiedrība nav pietiekami informēta par to, kas ir, un par to, kas būs.

Mēs saprotam, ka šajā deklarācijā ir vietas, kas vairāk izskatās pēc nepatīkamu, taču neatliekamu darbu saraksta. Mēs ceram, ka šāda forma ļaus sabiedrībai stingrāk un zinošāk kontrolēt valdības darbu. Mums ir jānotic savai valstij. Mūsu valstij šodien vairāk nekā jebkad ir vajadzīga mūsu ticība, taču, būsim godīgi, valsts - tie esam mēs paši, un, lai cik tas arī grūti būtu, mums pirmām kārtām ir jānotic pašiem sev.

Pēdējās divās nedēļās, ko Tautas partija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un savienība “Latvijas ceļš” pavadīja, strādājot pie jaunās valdības deklarācijas un koalīcijas līguma sagatavošanas, deva patiesu gandarījumu, un es varu droši apgalvot, ka mēs esam gatavi tam, ko sabiedrība no mums gaida.

Pusgada laikā Latvija ir ieguvusi budžeta deficītu 60 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka šā pusgada laikā ik minūti mēs esam kļuvuši nabagāki par 230 latiem. Par 230 latiem minūtē! Tas būtu - vairāk kā par 1500 latiem šīs uzstāšanās laikā. Ilgāk runāt mēs vienkārši nedrīkstam. Ir jāsāk strādāt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamā Valsts prezidente! Godātais Prezidij un cienījamie kolēģi! 7.Saeimas pirmās darbības gadā nu jau otro reizi mēs, deputāti, lemsim par uzticības izteikšanu kārtējai valdībai. Ko nesīs Latvijā dzīvojošajiem šī valdība, kas atkal vēlas rakstīt jaunu lappusi Latvijas vēsturē? Vai radikālās ekonomiskās reformas palīdzēs pārvarēt valsts tautsaimniecisko krīzi, radīs vēlmi domāt un atbalstīt cilvēkus, kuru dēļ vispār šī valsts eksistē?

Pieņemot lēmumu par uzticības izteikšanu valdībai, Jaunā partija izvērtēja gan kārtējās valdības deklarāciju, gan arī situāciju, kādā jaunā valdības koalīcija veidojās. Profesionāli analizējot deklarāciju, mēs nonācām pie secinājuma, ka vismaz 60 punkti no šīs deklarācijas ir iepriekšējo valdību uzsākto aktivitāšu turpinājums. Taču Jaunajai partijai ir grūti izprast, kā varēs koalīcijā sadarboties partijas, kuras nu jau gandrīz astoņus gadus vienā vai otrā salikumā ir mēģinājušas vai centušās šos mērķus īstenot (diemžēl bez acīm redzamiem rezultātiem), ar partiju, kas vēl nesen asi kritizēja iepriekšējās valdības deklarāciju un tās centienus to īstenot. Analizējot iespējamās valdības deklarāciju, redzam, ka ir virkne absolūti deklaratīvu un neskaidru jautājumu, kuru izpildei nav mehānismu, kā arī ir nesaprotama finansējumu bāze, ņemot vērā to, ka kārtējās valdības veidošanas procesā politiķi vairākkārt uzsvēra ārkārtīgi lielo budžeta deficītu un izdevumu nežēlīgu samazinājumu.

Nedaudzi piemēri.

Piemēram, Latvijas grāmatvedības standartu saskaņošana ar starptautiskajiem standartiem. Es domāju, ka valdības veidotājiem vajadzētu zināt, ka šādi standarti nav apstiprināti un tie, kas ir izveidoti, ir izveidoti, pamatojoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Ko vēl mums saskaņot?

Kā valdība ierobežos negodīgo konkurenci? Kāpēc tas netika darīts iepriekšējo valdību laikā, kad vienā vai otrā brīdī kārtējo valdību veidoja frakcijas, kas bija varas Olimpā?

Kā valdība radīs nosacījumus 10 tūkstošu jaunu darba vietu radīšanai - un kāpēc tieši 10 tūkstoši, bet ne 12 vai 8 tūkstoši? Pasaules prakse pierāda, ka jaunas darba vietas pārsvarā rada mazie un vidējie uzņēmēji. Diemžēl, analizējot deklarāciju, nav saprotama šī atbalsta sistēma.

Ja kādam no jaunās valdības pārstāvjiem būs nepieciešams padoms, kā veidot tādu skaidru un saprotamu atbalsta sistēmu ar pietiekamu finansējumu, mēs to nekad neliegsim, jo Jaunā partija nedomā par krēslu noturēšanu vai iesēšanos jaunos krēslos, bet gan par godprātīgi un profesionāli pildāmu darbu tautas un valsts labā. Taču, kā vērojams, Latvijas politiķu vidū iecienītāks ir cits princips: kāda starpība - kas ko māk? Galvenais ir saglabāt vietas valdībā, nav svarīga ne ideoloģija, ne mērķi, ne politiskie principi, kur nu vēl runāt par godīgām partnerattiecībām!

Bet, atgriežoties pie deklarācijas, domāju, ka visu sabiedrību interesēs jautājums, kā valdība gada laikā samazinās bezdarbu līdz 8%. Nedomāju, ka, palielinot pensijas vecumu līdz 65 gadiem un samazinot skolotāju skaitu uz audzēkņu skaita pieaugumu, šis samazinājums būs panākams. Jo pensijas vecuma palielinājums papildus radīs vismaz 3000 potenciālos bezdarbniekus, bet skolotāju skaita samazinājums - apmēram 5000. Vai dažu miljonu latu ieguvums atsvērs tos izdevumus, kuri neizbēgami radīsies sociālajā budžetā?

Jebkuras profesijas pārstāvju prestiža paaugstināšanu var panākt nevis ar likuma, sodu vai piespiedu bijības ieviešanu, bet gan ar to, ka šo profesiju pārstāvji, godprātīgi veicot savus pienākumus, iegūst šo prestižu sabiedrībā. Jaunajai partijai nav skaidrs, kā kārtējā valdība panāks un līdz kuram laikam panāks policijas prestiža paaugstinājumu un ar kādām problēmām minētā valdība cīnīsies, lai palielinātu policistu atalgojumu.

Jaunās partijas ieteikums būtu beidzot pārskatīt visas tās izveidotās valsts bezpeļņas akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurās kā mucā bez dibena pazūd valsts līdzekļi. Varbūt tad mums nebūs jācīnās pašiem ar sevi. Neskatoties uz to, ka līdzīgs atzinums ir arī dažādām starptautiskajām finansu organizācijām, iespējamās valdības deklarācija pat neieminas par šā svarīgā jautājuma - nodokļu maksātāju naudas izlietojuma - sakārtošanu. Tieši pretēji, - valdības deklarācijas izpildes iespējamais rezultāts ir birokrātiskā aparāta papildu palielinājums. Kā piemēru var minēt konsultāciju centra izveidi attiecīgajos valsts dienestos mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam. Ja kādam būtu pieticis laika izpētīt šo problēmu, tad valdības veidotāji zinātu, ka pašlaik viena no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām ir konsultāciju nodaļa un Latvijā nu jau četrus gadus ar daļēju valsts atbalstu darbojas vismaz desmit reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri, kā arī ir izveidots Reģionu attīstības fonds, kas arī nodarbojas ar konsultācijām. Kā jau minēju, pašreiz mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta sistēma ir sarežģīta un sadrumstalota, tā būtu jāpārveido vienkāršā un saprotamā, un viegli kontrolējamā veidā, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešama politiskā griba, drosme un, protams, arī zināšanas.

Analizējot valdības deklarāciju, mūs uztrauc privatizācijas jautājumi. Jo, veicot uzņēmumu privatizāciju, būtu jāizšķir divi mērķi vai arī šo mērķu kombinācija. Pirmais mērķis ir iegūt budžeta līdzekļus, otrais - padarīt efektīvu uzņēmumu darbību, tā palielinot uzņēmumu vērtību. Vai arī šo mērķu kombinācija. Bet galvenais, kā Jaunā partija uzskata, ir tas, ka privatizācija jāveic sabiedrības interesēs, tā, lai privatizācijas rezultātā mēs nepazaudētu kuģošanas uzņēmējdarbību un nepalielinātos telefonu, elektrības vai siltuma tarifi. Tāpēc mūsu partija sekos privatizācijas norisei, sākot ar noteikumu izstrādāšanu, konkursiem (ja tādi būs), investoru izvēli, kā arī tam, vai tiek pildīti privatizācijas nosacījumi.

Sēdes vadītājs. Laiks, Ūdres kundze!

I.Ūdre. Varbūt vēl vienu minūti?

Sēdes vadītājs. Vienu minūti. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu.

Lūdzu!

I.Ūdre. Diemžēl ir jāsecina, ka radikālās reformas skars pensionārus un skolotājus, pārsvarā to sabiedrības daļu, kas ir vismazāk aizsargāta. Neba jau labas dzīves dzīti, pensionāri iet strādāt. Tādēļ man ir ļoti žēl, ka, viesojoties kādā citā zemē, man nebūs iespējams redzēt ceļojošus pensionārus no Latvijas. Jo, neskatoties uz to, ka savu darba dzīvi viņi ir veltījuši savas dzimtenes izaugsmei, joprojām - arī šī valdība - neatzīs viņu ieguldījumu un nenovērtēs šo cilvēku ieguldīto darbu.

Un vēl. Analizējot iepriekšējās valdības krišanas un jaunās valdības veidošanas priekšnosacījumus un partiju motivācijas, esam secinājuši, ka daži no iepriekšējās valdības koalīcijas partneriem nebija pietiekami drosmīgi, lai atzītu savas kļūdas kandidātu izvēlē un to darbības izvērtēšanā. Ka faktiski demisija bija panākta sazvērnieciskā veidā un jaunā valdība tika veidota, ķīlā liekot Valsts valodas likumu. Jaunā partija ir pierādījusi sevi kā profesionālu un tālredzīgu politisko spēku. Mūsu uzvara ir Valsts valodas likuma nosūtīšana atpakaļ Saeimai un frakcijas pārstāvju apgalvojums par likuma sasteigtību un likuma pieņemšanas politizāciju. Jāņem vērā, ka esam atkal situācijā, ko varētu raksturot ar vārdiem: “Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis!” Taču, ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, Jaunā partija balsos pret uzticības izteikšanu šai valdībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts. (Starpsauciens: “Viss jāpaskaidro! Kāpēc tā?”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamā Valsts prezidente! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Dāmas un kungi! Vai sociāldemokrātiem ir kāda skaudība pret valdību veidojošajām partijām? Gribu godīgi pateikt... jā, jā, es saprotu jūsu sajūsmu... gribu godīgi pateikt, ka skaudības nav, jo mēs esam iepazinušies ar valdības deklarāciju un arī ar... Es dzirdēju, ka te daudzi runāja par politisko kultūru, tā klibo aizvien, bet tur nekā nevar darīt, tāda ir tā morālās izaugsmes problēma dažiem deputātiem.

Kolēģi, es gribētu skaidri un gaiši pateikt - nav mums šādas skaudības. Un ir skaidrs, ka šī valdības deklarācija ir labēja un arī “Latvenergo” privatizācija ir šeit ietverta ļoti stingrā nozīmē, un sociāldemokrātiem tas ir principiāli nepieņemams, un tāpēc arī sociāldemokrāti izteiks savus iebildumus. Tajā pašā laikā sociāldemokrāti grib atzīmēt, ka tik tiešām šajā - 7.Saeimā mēs saskatām jaunas politiskās kultūras iezīmes. Un šī politiskā kultūra saistās ar to, ka virkne politiķu savus vārdus un solījumus pilda. Personīgi neesmu dzirdējis no Viļa Krištopana nevienu pārmetumu, ka mēs, sociāldemokrāti, būtu pārkāpuši to vienošanos, ko Sociāldemokrātiskā strādnieku partija parakstīja ar bijušo Ministru prezidentu Vili Krištopanu. Es domāju, ka tas ir pats būtiskākais, ne tie skarbie apvainojumi, ko “Latvijas ceļa” vadība un frakcijas vadība ir kādreiz izteikusi sociāldemokrātiem. Tas ir kritērijs, kas pārliecina un pierāda to, ka rīcība ir bijusi pietiekami konsekventa.

Un tagad mazliet runāšu par situāciju valstī. Jā, finansēs ir krīze, ir pietiekami smaga situācija ekonomikā. Ir jautājumi, kas liecina, ka morāles loma politikā netiek pietiekami novērtēta. Jā, sociāldemokrāti deva savus priekšlikumus, atsevišķus priekšlikumus mēs redzam šajā valdības deklarācijā, bet virkne nopietnu kritēriju, kas varētu dot iespējas atbalstīt šo valdības deklarāciju, šeit nav ietverta. Un pats galvenais, kā mums šķiet, ir tas, ka reformu īstenošanai, it īpaši tad, ja mēs mēģinām pieteikt radikālas reformas, izšķirošs ir tautas atbalsts un izpratne. Bet mums nerodas pārliecība, ka piedāvātās valdības deklarācijas īstenošana vismaz virknē jautājumu nenoritēs uz sociālās politikas rēķina, uz tautas veselības aprūpes, izglītības sistēmas un pašvaldību rēķina. Tās ir tās bažas, kas sociāldemokrātus nomāc un dara ļoti piesardzīgus un uzmanīgus. Mēs negribam, lai krīzes smagums tiktu pārvarēts uz sabiedrības mazturīgākās daļas rēķina. Mums ir skaidri un gaiši jāapzinās, kāda situācija ir Latvijā, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mani kolēģi to lieliski zina. Es tikai atgādināšu, ka 82% Latvijas Republikas iedzīvotāju dzīvo zem Valsts statistikas komitejas noteiktā iztikas minimuma. Divas trešdaļas ģimeņu dzīvo zem krīzes iztikas minimuma. Atgādināšu, ka šis krīzes iztikas minimums Latvijā kā unikāla parādība ir pieteikts pirms 6 gadiem, tā ka mēs varam runāt par pietiekami ilglaicīgu krīzi.

Vēl gribu uzsvērt to, ka 48 % mājsaimniecību pietrūkst līdzekļu uztura iegādei, 55% mājsaimniecību spēj nomaksāt komunālos maksājums, 36% - tikai daļēji, bet 9% - nespēj.

Rodas jautājums: vai tas, ko piedāvāja sociāldemokrāti (citu alternatīvu - veidot plašāka spektra valdību, plašāku par labēja spektra valdību), nebūtu pamats tam, lai reformas varētu īstenot? Mūsuprāt, tā tas bija, jo bez sociālā atbalsta reformas nevar gūt sekmes. Un tāpēc mēs piedāvājām mazliet citādu modeli, lai valdībā iekļautos gan sociāldemokrāti, gan Jaunā partija. Izvēle bija cita. Un tagad mēs varēsim pārliecināties darbībā par šo valdību, ko dažādi eksperti, publicisti, politologi tik ilgi aicināja kā vienīgo valsts un nācijas glābiņu. Šo labējo triju lielo partiju valdību. Redzēsim, vai tas būs šis labējais brīnums, kas atrisinās šīs problēmas, vai arī tas būs tas, kas dažām sabiedrības grupām padarīs dzīvi sarežģītāku, varbūt pat grūtāku un smagāku.

Tāpēc mēs uzskatām, ka mēģinājums, kas vērsts ne tikai uz jostas savilkšanu tautai, bet arī uz to, ka privatizācijā iegūtie līdzekļi būs viens no pamatavotiem, lai lāpītu valsts budžetu, neatbilst ne sociāldemokrātu, ne konservatīvo, ne liberāļu idejām Eiropā, nedz arī Latvijā.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, 5 minūtes ir pagājušas.

E.Baldzēns. Vai drīkstu vēl minūti?

Sēdes vadītājs. Minūti? Vai nav iebildumu, kolēģi? (Starpsauciens: “Nav!”) Paldies. Lūdzu, vēl vienu minūti!

E.Baldzēns. Paldies. Tātad ko mēs gribētu šeit teikt? ...Jā, mēs varam rīkoties dažādi. Mēs varam domāt arī par to, ka izpārdosim “Latvenergo”, kura patiesā vērtība, mūsuprāt, ir 495 miljoni latu. Mēs varam domāt par visām šīm lietām, taču sociāldemokrātiem tas nav pieņemami, tāpēc es atzīmēšu tikai dažas lietas.

Iepriekšējās valdības programmas, arī likumprojekti, kas tika iesniegti, zināmā mērā ir redzami valdības deklarācijā, kur ir virkne pozitīvu tēžu. Tomēr mums aizvien liekas, ka tad, ja mēs piesakām pozīciju, ka taupīsim valsts līdzekļus, bet tajā pašā laikā valdības deklarācijā paredzam izveidot vismaz 10 jaunas valsts institūcijas, tad tās, neapšaubāmi, ir pretrunas. Arī 2000. gadā sasniegt vismaz 7% lielu iekšzemes kopprodukta pieauguma, mūsuprāt, nav reāli. Tā ir konservatīva utopija. Laiks rādīs, cik tā ir pamatota. Bez tam aizmirst ietvert valdības deklarācijā sadaļu “Rūpniecība”, mūsuprāt, nav pats labākais. Nav patīkami redzēt to, ka sadaļā par augstskolām nav paredzēts vairs neviens vārds, kas būtu teikts par budžeta studentu grupām, bet ir runa tikai par bezmaksas izglītību, tieši par vispārējo izglītību.

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. Gribu pateikt pavisam skaidri: valdība būs ilgspējīga, bet vai tā būs ilglaicīga - to tiešām rādīs laiks.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītā Valsts prezidentes kundze, Prezidij, kolēģi! Vispirms es gribu izteikt frakcijas vārdā patiesu pateicību Valsts prezidentei par viņas drosmīgo politisko soli, atdodot atpakaļ otrai caurlūkošanai Valsts valodas likumu. Šis solis liek mums cerēt, ka mēs esam sākuši dzīvot valstī, kurā beidzot ir cilvēks, kurš domā par valsti, cilvēks, kurš nav populists, cilvēks, kurš zina, kas šai valstij ir vajadzīgs.

Es gribu apsveikt arī Andri Šķēli ar politisku uzvaru. Jūs, Šķēles kungs, savā uzrunā teicāt, ka ir beidzies karš, un stādos priekšā Pirra kauju. Es ļoti baidos, vai tikai šī nav Pirra uzvara, jo tā komanda, kurā jūs strādāsiet, ir atbildīga par krīzi valstī. Šī ir tā otrā tēze, par ko jūs runājāt savā uzrunā. Kas tad šo krīzi ir izraisījis? Neba jau kādi lielie vai mazie kaimiņi vai kādi šīs valsts ienaidnieki. Šo krīzi valstī esam izraisījuši mēs paši.

Jūs runājāt par jauno politisko kultūru. Vai jaunā politiskā kultūra nozīmē rotaļāšanos ar likumu, apzināti pieņemot to tādu, kāds nav pieņemams mūsu sabiedrotajiem Eiropā, kāds nav pieņemams ļoti lielai sabiedrības daļai, un tad šīs politiskās atbildības uzvelšanu Valsts prezidentei? Vai tā ir politiskā kultūra? Vai tas ir tas, ar ko mēs iesim Eiropas Savienībā? Mēs būtībā esam ne tikai trīs “Mildas” zvaigznes nodevuši, bet esam nodevuši arī visas divpadsmit Eiropas Savienības zvaigznes. Un tikai tāpēc, kā viens otrs politiķis šodien avīzē saka, lai paskatītos, kāda būs reakcija uz šo likumu. Es ļoti gribētu novēlēt tiem cilvēkiem, kuri darbosies šinī valdībā: “Lūdzu, nerotaļājieties vairs ar šo valsti, kā esam to darījuši līdz šim!”

Jūs ļoti trāpīgi, Šķēles kungs, teicāt, ka ir pieklusuši pārmetumi. Ir pieklusuši, tas ir ļoti pareizs vārds! Taču kāda ir garantija, ka tie cilvēki, ar kuriem jūs šodien esat kopā, atkal nesāks interesēties par jūsu, piedodiet, podiem un tā tālāk, un tā tālāk? Man šādas ticības nav, jo nav šīs jaunās morālās kultūras, ir tā pati morālā nabadzība. Tie cilvēki ir tie paši! Kāpēc man būtu jātic, ka šie cilvēki, kuri ir noveduši valsti krīzes stāvoklī, šo valsti izvedīs no krīzes? Kāpēc lai es tam noticu, ja vēl pirms nedēļas šie cilvēki rotaļājās ar šo valsti?

Tālāk. Jūs sakāt, ka ir jānotic valstij. Valsts esam mēs paši! Un atkal es nonāku pie šā punkta. Jūs atceraties, kā tas bija, kad mēs vēlējām Valsts prezidenti. Un mēs ievēlējām Vairu Vīķi-Freibergas kundzi tikai tāpēc, ka mēs paši sevi necienām un ka paši sev neticam. Nu mums, paldies Dievam, ir Prezidente, kurai es gribu sākt ticēt un esmu jau sācis ticēt. Es novēlu jums labu politisku… Tanī brīdī, kad Vaira Vīķe-Freibergas kundze tika ievēlēta par Valsts prezidenti... viņa ir mūsu Prezidente, un es esmu ļoti priecīgs, ka šī Prezidente sāka šo soli - ar ļoti drosmīgu un atbildīgu lēmumu. Mēs... (Starpsaucieni: “Kāpēc nebalsoji? Kāpēc nebalsoji par ievēlēšanu! Runā šķērsām... Nelielies!”)

Ņemot vērā visu iepriekš teikto un ņemot vērā to, ka jūsu valdības deklarācija principā nepalīdzēs uzlabot nedz skolotāju, nedz pensionāru, nedz ārstu situāciju, ka jūs deklarācijā necīnīsieties pret ierēdņiem, mums tā vien liekas, ka tā nauda, ko jūs ietaupīsiet uz trūcīgo rēķina, būs domāta tās pašas lielās “Latvijas ceļa” izveidotās birokrātijas uzturēšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātā Valsts prezidente un cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā domes sēdē jau pagājušā gada rudenī pieņēma lēmumu, kurš nav mainījies, par to, ka ir jāveido labēja konservatīva valdība un ka šī valdība ir jāveido tām trim frakcijām, kuras to veido šodien. Vajadzētu to atcerēties vienam otram...

Un šodien viss notiek tā, kā pieklājas. Pozīcija piedāvā savu risinājumu, opozīcija to daudz kritizē, lej krokodila asaras par pagājušajiem laikiem, uztraucas par nabadzīgajiem, par kuriem galīgi neuztraucās tad, kad bija valdībā. Tad te neviens nekāpa tribīnē un nestāstīja, kāds viņiem kauns par pensionāriem. Tagad, protams, ir nokaunējušies, netikuši paši iekšā valdībā.

Un tāpēc, es domāju, pats labākais, ko mēs varam darīt, ir fiksēt šodien gan to, ko piedāvā pozīcija, gan fiksēt visus iespējamos pārmetumus un raudulīgos pareģojumus. Tad pēc zināmiem laikaposmiem varēs novērtēt, kas ir noticis, un tas būtu pats labākais.

Tagad te izskanēja tāda īpatnēja doma, ka Valsts valodas likums esot bijis kā ķīla valdības veidošanas procesā. Es varētu pateikt, ka tās ir galīgas blēņas un, ja kāds ir kaut ko tādu sacerējis, tad viņam ar smadzenēm viss kārtībā tomēr nav vai arī viņš ir bijis dziļi uztraucies tanī brīdī. Es saprotu, ka tie, kuri gribēja tikt valdībā, pirms šā procesa bija manāmi satraukušies, netikuši tur. Protams, viņiem ir jāmeklē iemesli.

Tagad ir savādi dzirdēt, ka Valsts valodas likums ir bijusi kaut kāda uzvara. Es redzēju tos, kuri protestēja - sēdēja un stāvēja, un gulēja pie Prezidenta pils. Es atceros šos ģīmjus 90.gadu sākumā, tie bija tie, kuri protestēja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tur ir cietumnieks Rubiks, tur ir visu mūsu “cienītā” (pēdiņās) Tatjana Ždanoka un citi tā saucamie cilvēka tiesību mīlētāji. (Starpsauciens: “Vai tad nē?”)

Jā, tagad jājautā: kur ir tie uzvarētāji? Te viens uzvarētājs arī nupat stāvēja tribīnē. Es labi redzēju, cik varenas gaviles bija un kliegšana: hip, hip urā, dzirdot šo galīgo Prezidentes lēmumu, tāpēc man jājautā: kurš tad ir tas lielais uzvarētājs šodien? Tikai velti jūs te kāds cerat uz kaut kādu konfrontāciju, uz kaut kādu nesaskaņu, par ko izteicās kroplīgā krievu valodā runājošais Nils Muižnieks. Nebūs nekādas konfrontācijas! Nebūs! Būs darbība Latvijas valsts un latviešu tautas interesēs. Protams, ja kāds darbosies pret Latvijas valsti vai pret latviešu tautu, tad, neapšaubāmi, būs konfrontācija. Tikai nezin kāpēc nevienā protestā, nevienā paziņojumā - nekur neizskanēja tas, ka esošais Valsts valodas likums, kas darbojas, nebūt nav “mīkstāks” par to, kuru mēs patlaban taisījāmies pieņemt. Šajā likumā atrada nezin cik trūkumu, bet par to likumu, kas jau darbojas, neviens nerunā. Tā ka, uzvarētāji, atļaujiet man par jums nedaudz pasmaidīt.

Attiecībā uz turpmāko darbu pie šīs valdības. Jā, laiks parādīs, kā tas viss notiks, un šad un tad, atgriežoties šajā tribīnē, jūs, varēsiet šeit uzstāties un pateikt, ko jūs esat izdarījuši lietas labā. (Starpsauciens: “Lai dzīvo Dobelis!”) Es personīgi novēlu šai valdībai gan ilgtspējīgu, gan ilglaicīgu rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par atsevišķu personu goda aizskarošiem izteikumiem.

Nākamajam vārds debatēs Ivaram Godmanim - finansu ministram.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Augsti cienījamā Valsts prezidente! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods uzstāties jūsu priekšā kā bijušajam ministram. Man ir zināmas aizdomas, ka tā būs viena no pēdējām reizēm, kad man būs tas gods jūs uzrunāt. Tāpēc atļaujiet man pateikt dažus novēlējumus jaunajai valdībai un arī parlamentam. Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kāda valdība tiek veidota... ņemot vērā mūsu vēsturi, mūsu neatkarības atjaunošanu, esmu dziļi pārliecināts, ka mums vēl nav izdevies atrisināt galveno uzdevumu, kura sastāvdaļas ir veiksmīga privatizācija, veiksmīga finansu politika, veiksmīga politika industriālajā sfērā un lauksaimniecībā. Tās visas ir šā uzdevuma sastāvdaļas. Galvenais uzdevums, kas mums jāatrisina, - izcīnīt valstij, Latvijai, vietu, mūžīgi paliekošu vietu, pasaules politiskajā apritē un ekonomiski finansiālajā apritē. Un, lai mēs būtu pārliecināti, ka šī valsts var eksistēt mūžīgi, viens no kritērijiem ir, neapšaubāmi, tas, kā šī valsts pārvarēs krīzi. Pirms apmēram septiņiem mēnešiem es jūsu priekšā uzstājos un teicu, mums nav pieredzes šādās problēmās... cik dziļi mēs šajā krīzē ieiesim un kā mēs no tās iziesim. Un, protams, katram ir savas funkcijas. Bieži vien man personīgi ir nācies parādīties tad, kad krīze ir jau sākusies, - brīdī, kad tā ir visdziļākā. Diemžēl man dzīvē nav bijis daudz iespēju mēģināt pārbaudīt to, ko esmu ieteicis, - kā no šīs krīzes iziet. Nav bijis daudz iespēju pārbaudīt, vai tas ir pareizi vai nav. Mans vēlējums nākamajai valdībai ir pierādīt, ka var krīzi pārvarēt. Pavisam nelielas pazīmes februāra beigās parādīja, ka mēs esam jau pamazām sasnieguši minimumu un ejam no turienes ārā. Tagad ir ļoti svarīgi to izdarīt pareizi. Katrai valdībai ir savi uzdevumi. Man šobrīd nav laika runāt par kļūdām, nav laika runāt par panākumiem, bet es gribētu pateikt vairākus novēlējumus valdībai un parlamentam.

Es sākšu ar parlamentu. Man ir liels lūgums parlamentam - vienalga, vai sakarā ar pašvaldību vēlēšanām vai valsts nozīmes institūciju vēlēšanām - nedarīt tādas lietas, kādas tika darītas 1998.gadā un daļēji arī 1997.gadā. Jo tad, kad valstij iet labi, pārpalikusī nauda ne vienmēr ir jātērē, ne vienmēr tā ir jāmaksā gada vidū vienam, otram vai trešam... Jā, saprotu, ka jāpalielina algas skolotājiem, policistiem, tiesnešiem, bet, cienījamais parlament, atcerēsimies, ka, ja mēs to darām gada vidū, tad “sitiens” pa izdevumu daļu nāk nākamajā gadā. Klajš piemērs ir 1999.gads.

Tālāk. Ko darīt tad, ja budžets tiešām pildās labi, paliek pāri nauda? Ir tikai divas klasiskas iespējas - vai nu veidot rezerves fondu tieši šādiem krīzes brīžiem, vai dzelžaini maksāt savus iepriekšējā laikā sakrātos parādus. Šāda pieredze parlamentā līdz šim nav bijusi. Aicinu parlamentu tiešām nopietni pret to izturēties. Jo nav nekā sliktāka kā iedot cilvēkam cerību uz algu vai pensiju, bet pēc tam pateikt, ka šīs naudas vairs nav.

Tālāk. Es domāju, tas ir viens no visbūtiskākajiem jautājumiem parlamentā. Nevar būt tāda situācija, ka cilvēks nedomā ne labēji, ne kreisi, bet domā kaut kā pa vidu. Man viens cilvēks nesen pateica vienu frāzi, pēc kuras es ļoti vados... Esmu pilnīgi pārliecināts: ja mēs sasniegsim tādu līmeni, kad būs divi principi - tirgus, cik vien iespējams, un valdība, cik vien nepieciešama -, tad tas nozīmēs, ka mēs esam panākuši to, ka neatkarīgi no tā, cik strauji notiks politiskās rokādes un pārmaiņas, saimnieciskais sektors fundamentāli darbosies pats. Piemērs tam ir Itālija, un es varētu minēt vēl daudzas citas valstis.

Tālāk. Nedaudz konkrētākas lietas. Es negribētu iedziļināties plānā, bet es tomēr aicinu jauno finansu ministru un valdību pievērst nelielu uzmanību plānam, kas tika izstrādāts Finansu ministrijā. Šis plāns ir tāds, ka budžets ir jāgroza. Es lūdzu iepazīties ar tiem datiem, tie ir pieejami, atklāti. Budžets ir jāgroza, bet ne jau par tik lielu summu, par kādu būtu vajadzējis grozīt, piemēram, pirms mēneša vai diviem. Tāpēc, ka daļa iesaldēto līdzekļu jau ir uzskatīti kā budžeta grozījumi, tie ir 2,5%... pēc maniem aprēķiniem, būtu jāmaina un jāgroza vēl papildus - vēl 3%...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, piecas minūtes ir pagājušas.

I.Godmanis. Vai es varētu lūgt vēl vienu minūti papildus?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Lūdzu!

I.Godmanis. Un tagad - pāris ļoti precīzu novēlējumu. Mans priekšstats par to, kā tomēr samērot šīs lietas - reformas un sociālās problēmas.

Izglītība. Mēs ar jauno izglītības ministri būsim drusku mainītās lomās... Es viņas vietā nenākšu un neteikšu, ka ir obligāti jābūt divreiz lielākām algām... Ir skaidrs, ka šajā valstī nevar būt tā, ka ir septiņi bērni uz vienu slodzi. Eiropā nekur nav mazāk par trīspadsmit. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, ir jābūt normālai attiecībai starp skolotāju skaitu un bērnu skaitu, bet, no otras puses, tikai tad mēs varēsim panākt… katru gadu kaut nedaudz naudas liekot klāt, varēsim panākt, ka... pieliekot klāt gadā kādus 7 miljonus, faktiski iznāktu 70 lati “uz rokas”... Tagad skolotājiem būs apmēram 125, ja rēķina tā, kā mēs esam likuši.

Lauksaimniecība. Cik ilgi mēs vēl mānīsim ar akcīzes atmaksu zemniekiem par 120 litriem degvielas uz hektāru? Tas nav absolūti nekādā sakarā ar to, ko ražojam. Man ir lūgums: nomainīsim to ar citu skaitli subsīdijās, kad ir skaidri redzams, ko viņš ražo, nevis iedosim par hektāru, kurš netiek apstrādāts!

Bērnu pabalsti. Vai jūs visi zināt to, ka bērnu pabalsts principā pienākas katram jaunietim līdz 24 gadu vecumam, ja viņš mācās? Vienalga, vai vecākiem ir tūkstotis latu mēnesī...

Sēdes vadītājs. Ir laiks.

I.Godmanis. Jā. Piedodiet, ka nepaspēju pateikt jums visu, ko gribēju. Vai jūs man vēl neļautu mazliet…

Sēdes vadītājs. Godmaņa kungs lūdz vēl divas minūtes. Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Lūdzu!

I.Godmanis. Redziet, ko es gribu teikt par bērnu pabalstiem. Visiem ir skaidrs, ka 28 procenti ir tādu bērnu, kas dzīvo tiešām grūtos apstākļos… daudzbērnu ģimenes ir visgrūtākajā stāvoklī. Nu, bet tad iznāk tā, ka bērnu pabalstu aprēķina visiem, neatkarīgi no tā, cik viņi ir bagāti, un to nevar saņemt tie, kam tas ir jāsaņem un kas ir trūkumā. Un tāpēc es ierosinu valdībai noteikti izskatīt jautājumu par to. Lai mēs tik tiešām izpildītu jauno likumu. Paaugstināsim bērnu pabalstus, bet nemaksāsim tos visiem! Jā…

Protams ir jāpiemin vēl dažas lietas.

Neapšaubāmi, mēs nevaram atļauties attiecībā uz ceļu būvi saglabāt akcīzes nodokļa sadalījumu 60:40. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ja mēs saņemam dūšu un ceļam akcīzes nodokli... Necelsim! Nevaram no 40 uz 60...

Kas attiecas uz finansēm aizsardzībai, es ļoti lūgtu parlamentu nedaudz ieklausīties manās domās. Mums nebūs iespēju iekļūt Eiropas Savienībā, ja neveltīsim naudu aizsardzībai. Sevišķi labi to rāda pēdējie notikumi Eiropā: demokrātijas ir spiestas tērēt lielu naudu, lai aizstāvētu demokrātiju. Ir skaidrs, ka, ja mēs neiesim šo ceļu, nepalielināsim līdzekļus aizsardzībai, Eiropas Savienību mums neredzēt kā savas ausis.

Un pēdējais. Par kariem un par kaujām. Es tiešām ceru - un no sirds ceru -, ka šī valdība izvedīs valsti no krīzes. Diemžēl mums nebija iespējas to izdarīt. Tāda bija situācija. Bet es neesmu skaudīgs, es novēlu jums to izdarīt. Taču atcerēsimies vienu lietu, ko man savulaik teica Lehs Valensa: kamēr mēs nebūsim izcīnījuši savai valstij mūžīgas pastāvēšanas iespēju, tikmēr… Es vienmēr atcerēšos viņa teicienu par cīņu starp konservatīvismu un liberālismu, starp komunismu un kapitālismu… Viņš vienmēr teica tā: pagaidām mēs Polijā nevaram teikt, ka esam uzvarējuši karā, mēs esam uzvarējuši tikai kaujā.

Lai uzvarētu karā, vēl būs daudz jāstrādā. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - LSDSP frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamā Valsts prezidente! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Latvijas iedzīvotāji!

Jā, ļoti zīmīgi ir šodien, skaistā vasaras dienā, kad esam gandrīz ražas novākšanas priekšvakarā, dot pilnvaras jaunai Latvijas valdībai. Diemžēl bija īss laika sprīdis, lai iepazītos ar valdības deklarāciju. Ir žēl, ka ir jāmaina valdība ātrāk, nekā lapsa met spalvu. Ir apdomīgi, saudzīgi jāsaimnieko, bet nav jāizsaimnieko.

Par deklarāciju. Izglītība. Man rada izbrīnu tas, ka mums tai ir jābūt konkurētspējīgai. Es nekad nešaubos, ka tie speciālisti, ko gatavo mūsu mācību iestādes, ir sliktāki nekā citās valstīs. Ja to novērtē citādi, tad mūsu Izglītības un zinātnes ministrija ir nonākusi līdz kliņķim.

Arī pārskatot citas pozīcijas, ir atrodami solījumi, kuri tika doti laikā no 1992. līdz 1998.gadam. Tagad mēs to varbūt arī vairs neatceramies, bet ir redzams tas, cik tālu esam nogājuši savā bezsaimnieciskumā.

Par Latvijas augšāmcelšanos. Bezdarbs. Kur nodarbināsim cilvēkus, lai viņi varētu nopelnīt to iztikas minumu, kas ir vajadzīgs jebkurā ģimenē?

Deklarācijā nav atrodams ne vārds par rūpniecību. Rūpniecība ir jāreanimē. Tikai tad būs darba vietas, būs cilvēkiem nauda un būs republikas uzplaukums.

Atkal gribam glābt valsts budžetu, bet darīsim to uz pensionāru, skolotāju, pašvaldību un maznodrošināto rēķina. Tas jau ir bijis, un otro reizi upē ielēkt nevar.

Par valsts pilnvarniekiem. Nebija nekas pateikts, kas ir vainīgs pie tā, ka mūsu rūpniecības valsts uzņēmumi nestrādā. Jebkurš var saprast, ka tad, ja cilvēks ieņem piecus vai septiņus amatus, viņš tikai savāc naudu, bet neko nedara, un tad ir tādi brīnumi, kādi notika “Aurorā”.

Var jau no Rīgas Domes darbības minēt piemēru, kad apstiprināja “Spilves” pilnvarnieku, kuram tas bija jau 14. amats… Un pie kā tas noveda? Izzaga, izsaimniekoja, un tagad šis uzņēmums vairs nestrādā.

Skatāmies IPK. 7% pieaugums 2000. gadā. Diemžēl lauksaimniecība, kas tikko dzīvību velk, un mūsu rūpniecība ir neziņā, kādā veidā un kāda nozare būs tā, kas palīdzēs sasniegt šos procentus.

Mūsu nodokļu sistēma. Astoņu gadu laikā mēs to neesam varējuši sakārtot. Mēs to strukturējam, pārstrukturējam un esam nonākuši pie tā, ka mazo un vidējo uzņēmēju žņaudzam nost, kā vien varam, bet tajā pašā laikā mums zeļ nelegāli ievestā produkcija. Rīgas tirgū atkal spirta plūdi, jo noņēmām konvoju.

Starptautiskā finansu sadarbība. Kāda runa var būt par to, ka mēs palīdzēsim citām valstīm, ja mums 2000. gadā pašiem vajadzēs prasīt palīdzību? Vajag taču uz realitāti arī drusciņ skatīties!

Tagad par demogrāfiju. Es tiešām neredzēju, kā mēs risināsim šo jautājumu - divi viņsaulē aizgājušie, viens - piedzimušais. Taču mūsu statistikai nevar ticēt, tai netic arī Finansu ministrija. Patiesībā ir četri viņsaulē aizgājušie, un varbūt viens vai pusotra piedzimis. Tad kas jums, jaunajiem deputātiem, pēc 40 gadiem maksās pensijas un pelnīs tās?

Dzelzceļu restrukturēšana. Es to saprotu tā, ka mēs domājam noņemt pēdējās dzelzceļa sliedes un pārvērst tās par lūžņiem. Tas jau tiek darīts.

Un tagad par mūsu valsts objektu privatizāciju. Diemžēl privatizācija tika veikta tā, ka lielākā daļa šo privatizēto vai pārdoto uzņēmumu Latvijai neko nedod.

Kas attiecas uz “Latvenergo”... “Latvenergo” ir mūžīgi jāpaliek Latvijas tautas īpašumā bez tā privatizācijas...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Bojārs. ...Jo, ja mēs privatizēsim šo uzņēmumu… Es lūdzu vienu minūti!

Sēdes vadītājs. Viena minūte. Lūdzu!

L.Bojārs. Ja privatizēsim šo sistēmu, kurai pēc 10-15 gadiem būs ļoti liela vērtība, tad Latvijas iedzīvotāji sēdēs pie petrolejas lampas, jo celsies cena par vienu kilovatu, kā tiek rēķināts, līdz 14-16 santīmiem. Un mums jau ir tāds piemērs, “Lattelekom”.

Un pēdējais - par mūsu parādiem. Mēs par tiem klusējam. Pusmiljardu liels mums ir parāds. Kādā veidā mēs to atpelnīsim? Kā to nomaksāsim? Kas tos nomaksās un kur ir aizgājusi tā naudiņa? Kas par to uzņemsies atbildību Latvijas un Latvijas iedzīvotāju priekšā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamā Prezidente! Ja mēs paskatāmies uz to, kas šodien notiek, tad mēs, protams, runājam par to, ka centīsimies pārvarēt krīzi. Un tad ir jāapzinās, ka šī krīze ir tā vieta, kur mūs novedušas visas iepriekšējās valdības. Tātad tā ir iepriekšējo valdību darba summa. Visu valdību un ne tikai pēdējās - Krištopana vadītās valdības darbība.

Teorētiski man ļoti patīk Godmaņa kunga tēze par to, ka dzelžaini jāmaksā savi iepriekšējos laikos sakrātie parādi. Bet kurš tos maksās? Valdības vai tie, kuri tur ir bijuši? Nē, acīmredzot, kā tas izriet no deklarācijas, maksās tā pati tauta, kura šobrīd pat priecājas par to, ka nāk jauna, šķietami stabila valdība. Šo deklarāciju faktiski sastādīja tie paši cilvēki, kuri strādāja jau iepriekšējās valdībās.

Dobeļa kungs kritizēja tos, kuri gribēja, bet netika valdībā, bet vai viņš, būdams valdošās koalīcijas pārstāvis, būs spējīgs godīgi kritizēt savas partijas pārstāvjus par savas partijas pārstāvju sagatavotajiem ceļiem krīzes pārvarēšanai? (Starpsauciens: “Būs spējīgs!”) Un šos ceļus apmaksās tā pati latviešu tauta, par kuru viņš līdz šim tik cītīgi runāja un aizstāvēja. Domāju, ka tomēr nē! Ejot iepriekšējo ceļu, deklarācija piedāvā tieši iepriekšējā ceļa iešanu, un tad no esošā strupceļa mēs ārā neizkļūsim.

Tagad dažas sīkas piezīmes. Manā skatījumā, deklarācijā ir pietiekoši bīstama tēze par valsts kontroles pastiprināšanu ostās, tikai žēl, ka šī tēze nav skaidra, bet visa tā atdošana Valsts kontrolē, kas ir atdots pašvaldībām, izsauks pietiekoši stabilas jukas. Vai tā būs stabilitātes pazīme - nezinu. Man nav līdz galam skaidra tēze par jaunās kuģošanas politikas izstrādāšanu un ieviešanu. Tā ir izstrādāta pirms pusotra gada, taču ieviest to neviens nebija spējīgs. Varbūt vienkārši nebija politiskas gribas, tomēr gribas cerēt, ka jaunajai valdībai šī politiskā griba būs.

Manā skatījumā, deklarācijā ir bīstama pretruna jautājumā par pensiju vecuma palielināšanu un bezdarba apkarošanu. Šīs divas tēzes kopā “neštimmēs”.

Un nākamā ļoti nopietnā bīstamība jaunajā deklarācijā ir Latvijas privatizācijas aģentūras un Latvijas Attīstības aģentūras apvienošana vienās rokās. Tātad faktiski mēs atzīstam, ka visu, ko varēja privatizēt, esam jau gandrīz privatizējuši. Nākošajā reizē vairs nebūs nekā, no kā papildināt - nebūs “caurumam ielāpu”. Tagad vienās rokās būs arī jauno investīciju programmu finansēšanas, jauno kredītu izmantošanas un atlikušās daļas privatizēšanas politika. Manā skatījumā tas ir mazdrusciņ bīstami, jo, ja viena aģentūra kļūdīsies, otra pat nevarēs kļūmi labot. Man liekas, tas būtu jāņem vērā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātiem te tādā netiešā veidā tika izteikts pārmetums, ka mēs iepriekšējā valdībā neesam uztraukušies par pensionāriem. Mums nevajadzēja uztraukties, mums vajadzēja balsot! Es atgādināšu, ka arī tās izmaiņas, kas tika pieņemtas pensiju jautājumā, piemēram, par pensionāru, kam ir virs 80 gadiem, 10% lielu pensiju pielikumu, panāca sociāldemokrāti kopā ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā arī opozīcijas balsīm, tā ka šeit, es domāju, nevajag uztraukties tik ļoti, bet vajag strādāt, un tad būs pavisam labi.

Atgādināšu vēl, ka sociāldemokrātiem nebija nepieciešams nepārtraukti kāpt tribīnē, jo mums bija līgums, kas saistīja mūs ar Ministru prezidentu, un tādējādi visas šīs tēzes, kas saistītas ar pensionāru dzīves līmeņa pakāpenisku celšanu, bija šajā līgumā. Un, ja tās ir jāpilda Ministru prezidentam, tad tās ir jāpilda arī labklājības ministram un finansu ministram, un tā joprojām. Tā ka ir jāprot strādāt parlamentāri un ne no Saeimas tribīnes vien.

Debates beidzam. Vai referentam apspriežamajā lietā, Andrim Šķēlem, ir kas piebilstams? Iebilstams nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents - Andris Šķēle,

aizsardzības ministrs - Ģirts Valdis Kristovskis,

ārlietu ministrs - Indulis Bērziņš,

ekonomikas ministrs - Vladimirs Makarovs,

finansu ministrs - Edmunds Krastiņš,

iekšlietu ministrs - Mareks Segliņš,

izglītības un zinātnes ministre - Silva Golde,

kultūras ministre - Karina Pētersone,

labklājības ministrs - Roberts Jurdžs,

satiksmes ministrs - Anatolijs Gorbunovs,

tieslietu ministrs - Valdis Birkavs,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Vents Balodis,

zemkopības ministrs - Aigars Kalvītis,

īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām - Roberts Zīle,

īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās - Jānis Bunkšs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 37, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Asociācijas Padomes lēmumu par Latvijas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem Eiropas Kopienas pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas programmās [182/1999/EC (1998 - 2002)] un pētniecības un apmācības pasākumu programmās [1999/64/Euratom (1998 - 2002)]”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

Kolēģi un arī viesi! Lūdzu apsveikumus izteikt pēc tam, kad būs slēgta šī sesija. Mēs pašlaik izskatām likumprojektu.

Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātā Valsts prezidente! Kolēģi! Pēc šā likumprojekta apstiprināšanas Latvija kļūs pilntiesīga šīs programmas (tā sauktā piektā ietvara - Eiropas Savienības programmas zinātnē un tehnoloģijā) dalībniece. Varu jūs informēt, ka jau 1.jūnijā noslēdzās termiņš Latvijas zinātnieku pieteikumiem par dalību šajā programmā. Un, ja Latvijas zinātnieku projekti netiks izskatīti un nebūs nokārtotas šīs procedūras (konkrēti, ja nebūs pieņemts šis likumprojekts), mūsu zinātnieki paliks bez iespējām piedalīties šajā programmā šajā gadā. Un, respektīvi, paliks bez iespējām piedalīties kopējā programmā līdz 2002.gadam - programmā, kas ilgs trīs gadus, trīs gadu programmā. Varu jūs informēt arī par to, ka iepriekšējā - ceturtā - ietvara programmā Latvijas zinātnieki ar saviem projektiem ir bijuši pietiekami konkurētspējīgi un spējuši piesaistīt 1,5 miljonus latu Latvijas zinātnei. Tāpēc atbildīgā komisija ierosina šo likumprojektu izsludināt par steidzamu, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Paldies, godātie kolēģi. Tagad es gribētu aicināt to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Kas attiecas uz otro lasījumu, atbildīgā komisija lūdz redakcionāli precizēt 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

G.Krasts. Paldies. Redakcionāli precizēts tiek arī 2.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Krasts. Un redakcionāli tiek precizēts arī 3.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. Ja nav iebildumu, es lūgtu apstiprināt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu par Asociācijas Padomes lēmumu par Latvijas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem Eiropas Kopienas pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas programmās un pētniecības un apmācības pasākumu programmās. Balsosim par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, mums ir jānoklausās daži paziņojumi. Vispirms vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti no Pilsonības likuma izpildes komisijas! Pulksten 10.45 notiks īsa komisijas sēde 301. kabinetā.

Sēdes vadītājs. Vārds Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Šodien pulksten 11.00 būs Mandātu un iesniegumu komisijas sēde Mandātu un iesniegumu komisijas telpās. Lūdzu visus pievērst uzmanību šim paziņojumam un ierasties.

Sēdes vadītājs. Vārds Imantam Kalniņam.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde notiks pēc šīsdienas otrās sēdes - tātad pēc tās plenārsēdes, kas sākas pulksten 14.00. Tūlīt pēc sēdes!

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Bērziņam - Jaunās partijas frakcijas deputātam.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Ļoti cienījamie kolēģi! Liels lūgums Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai. Pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās būs sanāksme, kurā būs ziņojums par tiem bērniem, kuri pašlaik atrodas Francijā un par kuriem tik daudz tiek rakstīts presē. Liels lūgums visiem ierasties! Es domāju, ka tas ir svarīgs un būtisks jautājums.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulksten 11.30 notiks Saeimas Prezidija ārkārtas sēde, kurā acīmredzot lems par vēl vienas ārkārtas sesijas un ārkārtas sēdes sasaukšanu šodien. Tas varētu būt pulksten 12.00.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bojārs, Jānis Lāčplēsis, Silva Golde, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Oskars Grīgs, Jānis Straume, Vineta Muižniece.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ārkārtas sesija un ārkārtas sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektore: D.Kraule

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas

1. ārkārtas sesijas sēde

1999.gada 16.jūlijā

 

 

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru

kabinetam”

(dok.nr.833) - 1.lpp.

Ziņo - Valsts prezidentes aicinātais

Ministru prezidenta kandidāts

dep. A.Šķēle - 1.lpp.

Debates - dep. I.Ūdre - 4.lpp.

dep. E.Baldzēns - 8.lpp.

dep. J.Jurkāns - 11.lpp.

dep. J.Dobelis - 12.lpp.

dep. I.Godmanis - 14.lpp.

dep. L.Bojārs - 18.lpp.

dep. I.Burvis - 21.lpp.

dep. E.Baldzēns - 22.lpp.

Likumprojekts “Par Asociācijas Padomes lēmumu

par Latvijas līdzdalības noteikumiem un

nosacījumiem Eiropas Kopienas pētniecības,

tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas

programmās [182/1999/EC (1998 - 2002)] un

pētniecības un apmācības pasākumu

programmās [1999/64/Euratom (1998 - 2002)]”.

(1.lasījums)

(Dok. nr.817, nr.834, nr.834A)

- 23.lpp.

Ziņo dep. G.Krasts - 24.lpp.

Paziņojumi J.Lagzdiņš - 26.lpp.

V.Muižniece - 26.lpp.

I.Kalniņš - 26.lpp.

A.Bērziņš - 26.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa 7.Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 27.lpp.

 

 

Latvijas Republikas 7. Saeimas ārkārtas sesijas
ārkārtas sēde
1999. gada 16.jūlijā
(plkst. 12.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 42. pantu paziņošu ārkārtas sēdes darba kārtību. Šis dokuments, šī darba kārtība, pašlaik tiek pavairots, lai to izsniegtu visiem deputātiem.

Lūdzu uzmanību! 16. jūlija ārkārtas sesijas ārkārtas sēdes darba kārtība. Pirmais jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Bērziņa atsaukšanu no Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedra amata”.

Otrais jautājums - Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšana.

Trešais - lēmuma projekts “Par Oskara Spurdziņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Lēmuma projekts “Par Ērikas Zommeres 7. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Lēmuma projekts “Par Edgara Zalāna 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Bičevska 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums par deputāta mandātu atjaunošanu Aijai Počai un Ivaram Godmanim.

Par deputātes Aijas Počas ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Par deputāta Jāņa Vētras atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas.

Par deputāta Jāņa Vētras ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Par deputātes Ineses Birznieces atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas.

Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Vai ir iebildumi pret darba kārtību? Iebildumu nav.

Sāksim izskatīt darba kārtību, jo par pirmajiem diviem darba kārtības jautājumiem dokumenti deputātiem jau ir pavairoti.

Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Bērziņa atsaukšanu no Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedra amata”.

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Induļa Bērziņa iesniegumu: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 33. pantu un sakarā ar to, ka šā gada 16. jūlijā Saeima izteica uzticību man kā ārlietu ministram, lūdzu atsaukt mani no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata.”

Par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Manās rokās ir sēdē izskatāmais dokuments nr. 845. Un es lasu: Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1999. gada 16. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut to un to. Es gribētu noskaidrot, kāds mums šodien ir sakars ar 16. februāri. (Starpsauciens: “Tā ir tehniska kļūda!”)

Sēdes vadītājs. Tā ir tehniska kļūda. Šeit ir domāts 16.jūlijs.

J.Dobelis. Skaidrs.

Sēdes vadītājs. Vārds Gundaram Bērziņam. Par procedūru. Lūdzu! Jā, tā ir tehniska kļūda.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt deputātu Induli Bērziņu no Latvijas Republikas Saeimas Prezidija priekšsēdētāja biedra amata. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Gundara Bērziņa parakstītu iesniegumu Saeimas Prezidijam. Tautas partijas frakcija iesaka par Saeimas priekšsēdētāja biedru apstiprināt Rihardu Pīku. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, vārds Balsu skaitīšanas komisijai. Romualds Ražuks - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Balsu skaitītāji pēc īsa brīža sagatavos balsošanas procedūru, un jūs tiksiet parastajā kārtībā aicināti uz balsošanu. Lūdzu balsu skaitītājus ieņemt savas darba vietas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidām aicinājumu uz balsošanu.

 

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.30.

“Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedru 16.jūlijā Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 zīmes, izsniegtas 80, no vēlēšanu kastes izņemtas un par derīgām atzītas visas 80 zīmes. Pret visiem kandidātiem balsots vienā vēlēšanu zīmē. Par kandidātiem:

par Rihardu Pīku nodotas 79 balsis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Rihards Pīks ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāja biedru.” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu Prezidijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā šīsdienas sēdē ir izskatījusi deputāta Andra Šķēles iesniegumu par mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda Ministru prezidenta pienākumus. No attiecīgā Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta nākamais kandidāts ir Oskars Spurdziņš, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Tādēļ lūdzu jūs izteikt savu attieksmi pret jums piedāvāto lēmuma projektu par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ērikas Zommeres 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā šīsdienas sēdē izskatīja Aigara Kalvīša iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais kandidāts no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ir Dainis Dzērvītis, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts - Ērika Zommere, kas ir piekritusi pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu jūs izteikt savu attieksmi pret sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ērikas Zommeres 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Edgara Zalāna 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 16.jūlija sēdē izskatīja deputātes Silvas Goldes iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņa pilda ministra amata pienākumus. Nākamais kandidāts no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ir Edgars Zalāns, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Lūdzu jūs atbalstīt piedāvāto Saeimas lēmuma projektu par mandāta apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Zalāna 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Mārtiņa Bičevska 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 16.jūlija sēdē izskatīja deputāta Mareka Segliņa iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais kandidāts no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ir Aivars Lītiņš, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku.

Nākamais kandidāts ir Mārtiņš Bičevskis, kurš piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim lēmuma projektu par Mārtiņa Bičevska 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Mārtiņu Bičevski! Lūdzu jūs ieņemt vietu zālē. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts, bet pirms tam būs Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums par deputāta mandāta atjaunošanu Aijai Počai un Ivaram Godmanim.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Aijas Počas šā gada 16.jūlija iesniegumu par mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz valsts ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Tadeušam Ketleram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļa pienākumus. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.panta noteikumiem Aijas Počas deputāta pilnvaras tiek atjaunotas līdz ar šā paziņojuma brīdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzam Aiju Poču ieņemt vietu sēžu zālē! Pateicamies par darbu deputātam Tadeušam Ketleram! (Aplausi.)

Lūdzu, tālāk!

V.Muižniece. Godātie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Ivara Godmaņa šā gada 16.jūlija iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz finansu ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Marisam Andersonam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus. Ar šā paziņojuma brīdi atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem tiek atjaunots Ivara Godmaņa deputāta mandāts.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Marisam Andersonam! Lūdzam Ivaru Godmani ieņemt vietu sēžu zālē!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Aijas Počas ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmumprojektu. Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Vētras atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Debatēs vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es esmu ļoti satriekts. Šajā tik svarīgajā brīdī Vētras kungs dezertē! Viņš ir tik daudz strādājis pie Valsts valodas likuma tapšanas un bijis tik ārkārtīgi aktīvs šajā darba posmā. Es ļoti labi saprotu Vētras kunga dziļo sāpi, jo ar viņa līdzdalību tapušais Valsts valodas likums ir atdots mums Saeimā atpakaļ. Vētras kungs, lūdzu, nepārdzīvojiet! Saņemieties, pārvariet savas sāpes un turpiniet taču darbu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā! Jūs taču tomēr esat Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors. Vai tiešām jums vairs nav nekādu saišu ar izglītību?

Vētras kungs, es jūs pēdējo reizi aicinu! Augusta beigās mēs no jauna ķersimies pie Valsts valodas likuma. Vai tiešām jūsos nemājo vairs nekāda vēlēšanās piedalīties šā likuma tapšanā? Esiet tik laipns, nāciet šeit tribīnē un atsauciet šo savu paziņojumu! Strādājiet joprojām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā! Man bija ārkārtīgi patīkami kopā ar jums strādāt vienā komisijā. Es sen nebiju redzējis tik izprotošu kolēģi, tik ārkārtīgi iejūtīgu darbinieku un tik dziļu nacionālu patriotu, kāds bija Vētras kungs. Kāpēc jūs ejat prom no šīs komisijas, Vētras kungs? Attopieties pēdējā brīdī! Es jūs lūdzu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim Saeimas lēmuma projektu par deputāta Jāņa Vētras atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 9, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Vētras ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Birznieces atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Godātā Inese Birznieces kundze! Nu vismaz jūs taču palieciet šajā komisijā! Jūs abi ar Vētras kungu tik enerģiski vēlējāties strādāt pie Valsts valodas likuma. Es saprotu, ka savas skumjas par šā likuma nepieņemšanu mēs dalīsim kopīgi. Nu kur jūs visi tagad gribat sprukt projām? Vai tiešām nevienam vairs nav nekādas atbildības sajūtas par to, kas turpmāk notiks ar Valsts valodas likumu?

Visi mūk projām no komisijas. Tad, kad vajadzēja strādāt, tad jūs atnācāt. Paldies jums par to! Jūsu darbs bija ļoti vērtīgs, jūs ļoti daudz izdarījāt, bet tagad jūs visi bēgat prom. Pēc pirmās neveiksmes jums viss ir izčibējis. Nu nevajag taču tā darīt! Vai tiešām jūs neatgriezīsieties šajā komisijā?

Augusta beigās no jauna būs jāizskata šis likumprojekts. Kur tad jūs būsiet? Es ļoti gaidu jūs šajā komisijā! Jūs abi atnācāt tieši tajā brīdī, kad bija vissvarīgākais šā likuma izskatīšanas posms, bet tagad jūs abi.. Kāpēc jūs abi vienlaicīgi bēgat prom? Varējāt vismaz pa vienam aiziet… Inese, jūsu pieredze starptautiskajā līmenī ir ārkārtīgi svarīga šādu likumu pieņemšanā, bet tagad jūs ejat prom... Es varu atkārtot tikai to, ka es nevaru atbalstīt tik vērtīgu cilvēku aiziešanu no tik nopietnas komisijas. Es aicinu balsot “pret” Ineses Birznieces aiziešanu, jo viņa ir ļoti vajadzīga šajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām man rada izbrīnu tas, ka divi valdošā vairākuma pārstāvji, šinī gadījumā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcijas “Latvijas ceļš”, nav saskaņojuši šo te pozīciju, jo tagad jau visur tiek ievērots tas princips, ka visur vajag līdzvērtību. Tad vajag arī kādiem pāris “tēvzemiešiem” aiziet prom no citām komisijām... Varbūt tas arī būtu normāli?

Dobeļa kungs, jūs aizmirsāt, ka arī jūs pats Valsts valodas likuma sagatavošanas laikā atnācāt uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un es ceru... es domāju, ka jūs esat sarunājis gan ar Vētras kungu, gan ar Birznieces kundzi, ka viņi jums uzticēsies, ka jūsu radošie talanti izpaudīsies šīs komisijas darbā - arī darbā pie Valsts valodas likuma.

Tāpēc patiešām atļausim šinī gadījumā frakcijas “Latvijas ceļš” pārstāvjiem pastrādāt tautsaimniecības jomā, kur arī ir jāpieliek veselīgi un svaigi impulsi. Jūsu darbība Valsts valodas likuma izstrādē tiks ļoti novērtēta!

Un noteikti arī jaunajai Valsts prezidentei ir jāpadomā, vai nav vajadzīgs arī jūs apbalvot ar kādu ordeni par ieguldījumiem Latvijas tautas labā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu par deputātes Ineses Birznieces atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret -9, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Izlītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to ārkārtas sesijas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds deputātam Imantam Kalniņam. Lūdzu!

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde notiks pēc 20 minūtēm Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks uzreiz pēc šīs sēdes beigām Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bojārs, Leonards Stašs, Mariss Andersons, Tadeušs Ketlers, Aigars Kalvītis, Silva Golde, Helēna Demakova. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektore: D.Kraule

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas

2. ārkārtas sesijas sēde

1999.gada 16.jūlijā

 

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta I.Bērziņa atsaukšanu

no LR Saeimas priekšsēdētāja biedra amata - 2.lpp.

Par procedūru dep.J.Dobelis -3.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētāja

biedra ievēlēšanu” -3.lpp.

Balsu skaitīšanas komisijas informācija

dep.R.Ražuks - 4.lpp.

 

Balsošanas rezultāti

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

dep.R.Ražuks - 4.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par O.Spurdziņa 7.Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr

no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti

pilda ministra pienākumus”

Ziņo dep.V.Muižniece - 4.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Ē.Zommeres 7.Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr

no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti

pilda ministra pienākumus”

Ziņo dep.V.Muižniece - 5.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par E.Zalāna 7.Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr

no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti

pilda ministra pienākumus”

Ziņo dep.V.Muižniece - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par M.Bičevska 7.Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr

no Tautas partijas frakcijas ievēlētie deputāti

pilda ministra pienākumus”

Ziņo dep.V.Muižniece - 6.lpp.

 

Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums par

deputāta mandāta atjaunošanu A.Počai

Ziņo dep.V.Muižniece - 7.lpp.

 

Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums par

deputāta mandāta atjaunošanu I.Godmanim

Ziņo dep.V.Muižniece - 8.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes A.Počas ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 8.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Vētras atsaukšanu

no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” - 9.lpp.

Debates dep.J.Dobelis - 9.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Vētras ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā” - 9.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Birznieces atsaukšanu

no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” - 9.lpp.

Debates dep.J.Dobelis - 10.lpp.

dep.M.Lujāns - 10.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Birznieces

ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un

reģionālās politikas komisijā” - 11.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Spurdziņa

ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” - 11.lpp.

 

Lēmums projekts “Par deputāta Oskara Spurdziņa

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” - 11.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Bičevska

ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā” - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Bičevska

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes Ērikas Zommeres

ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes Ērikas Zommeres

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Zalāna

ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā - 12.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Zalāna

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” - 13.lpp.

 

Paziņojumi

dep.I.Kalniņš - 12.lpp.

dep.A.Slakteris - 13.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa 7.Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 13.lpp.

 

Sestdien, 24.februārī