Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas trīspadsmitā sēde

1999.gada 11.novembrī

Satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien ir 11.novembris - Lāčplēša diena. Es sveicu jūs šajos svētkos un aicinu ar klusuma brīdi godināt to latviešu karavīru piemiņu, kuri savas dzīvības atdeva cīņās pret Bermontu 1919.gadā, par mūsu valsts brīvību un neatkarību.

(Klusuma brīdis.)

Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir jālemj par izmaiņām tajā. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Latvijas Republikas Saeimas Prezidija paziņojumu par Saeimas lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”. Viens var runāt “par”, viens - “pret”, pirms lemjam par Saeimas Prezidija paziņojumu par lēmuma projektu, par šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Runāt “par” vēlas deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir pienācis pēdējais laiks Latvijas Republikas Saeimai paust savu nostāju attiecībā uz Krievijas darbību un rīcību Čečenijā. Ņemot vērā iepriekšējā sēdē izteiktos padomus un aizrādījumus, ka paziņojums ir vienpusīgs, mēs esam izstrādājuši jaunu, kurā esam iekļāvuši... nevis lai izpatiktu kādam, bet tiešām tāpēc, ka mēs kā saprātīgi, domājoši politiķi atzīstam, ka terorisms un savas reliģiskās pārliecības varmācīga uzspiešana kaimiņzemēm ir viduslaiku metodes, tā nav politiskās cīņas metode, un Krievijai acīmredzot ir tiesības apkarot pret sevi vērstu terorismu. Taču atriebšanās par namu spridzināšanu Krievijas Federācijā, kuras vaininieki īsti nav noskaidroti, nevar tikt vērsta pret visu čečenu tautu, nevar atsevišķu bandītu vai teroristu darbību identificēt ar veselas tautas darbību. Mēs, šo paziņojumu rakstot, esam lietojuši maigu, diplomātisku valodu, esam izvairījušies no emocionāli sakāpinātiem apzīmējumiem - “kategoriski nosodīt”, “pienaglot pie kauna staba” un tamlīdzīgiem -, kādus vienā otrā gadījumā varbūt vaininieki būtu pelnījuši, bet aicinām sēsties pie sarunu galda un atrisināt šīs domstarpības politiskā ceļā, panākt izlīgumu mūsdienu civilizācijai raksturīgā garā. Eiropas sabiedrība un daudzas sabiedriskās organizācijas ir iebildušas pret šādām konflikta risināšanas metodēm, pret to arvien vairāk sāk iebilst arī pazīstami Krievijas politiķi. Es zinu, ka dažādu intelektuāļu izteikumu citēšana šodien nav modē, jo uzskatām, ka paši esam pietiekami gudri, taču atļaujiet man atgādināt viena tāda rakstnieka precīzu secinājumu, kurš interesējas par vēstures jautājumiem un aplūko arī mūsdienu problemātiku. Viņš ir izteicies apmēram šādi: “Gatavība piekāpties stiprajam, savu interešu nobīdīšana malā, slimīga miermīlība ir novedusi mūsu vēsturē pie daudzām traģiskām kļūdām, no kurām neko neesam mācījušies.” (Zigmunds Skujiņš, “Sarunas ar jāņtārpiņiem”. Nezinu, kura lappuse, un varbūt vārdi nav visai precīzi, bet doma ir precīza.) Es jūs aicinu šajā gadījumā nobīdīt malā savu neizlēmību, sava biznesa vai sponsora intereses, kuras ir vienai otrai partijai vai vienam otram politiķim, un nekļūt par apsmieklu pasaules acīs, un paust savu nostāju attiecībā pret tautu, kura nemaz tik tālu neatrodas no mūsu mājas vārtiem un kura cieš. Tad, kad mums bija grūti, mēs bijām pateicīgi par katru morālu atspaidu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Principā šobrīd mums jālemj jautājums, kā ir virzāms šis lēmuma projekts. Ja runā par lēmuma projekta būtību, es uzskatu, ka Saeimai šāds lēmuma projekts ir jāpieņem. Starptautiskā sabiedrība ir pieņēmusi protesta rezolūcijas pret agresiju Čečenijā. Krievijas Domē tik un tā pieņem visdažādākās sankcijas attiecībā pret Latviju. Un faktiski šis nav vienas frakcijas vai divu frakciju, vai dažu deputātu jautājums, tas ir visas Saeimas jautājums. Taču, ja mēs runājam par lietas būtību, par to, kā šis dokuments ir virzāms tālāk, es būtu ļoti sarūgtināts, ja šodien Saeima izdarītu tāpat, kā tas bija iepriekšējā reizē, - ka iekļauj šo dokumentu darba kārtībā, bet sakarā ar to, ka tajā varbūt ir viena neveiksmīga frāze vai varbūt kādam liekas, ka šī frāze varbūt nav īpaši precīza... un, ņemot vērā to, Saeima tādā gadījumā uzskatīs, ka tā ir dažu deputātu iniciatīva, un ņems un noraidīs šo dokumentu. Un tādēļ mans ierosinājums ir nodot šo dokumentu Ārlietu komisijai un skatīt vēlāk Saeimā kā Ārlietu komisijas iniciatīvu. Tad mēs varētu šo dokumentu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Taču šo ierosinājumu mēs varēsim sākt izskatīt tikai tad, ja paziņojums par šā lēmuma projekta izskatīšanu tiks iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija paziņojumu par Saeimas lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 16, atturas - 27. Prezidija paziņojums ir iekļauts darba kārtības beigās.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Panteļējeva, Soldatjonokas, Zīles, Birznieces un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vēlas deputāte Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām iespēju nodot komisijām grozījumus Satversmē, kuri paredz atsacīšanos no deputātu imunitātes tik plašā apmērā, kādā tā pastāvējusi līdz šim. Spēkā esošā Satversmes 30.panta redakcija paredz, ka deputātu bez Saeimas piekrišanas nedrīkst nedz administratīvi sodīt, nedz arī uzsākt pret viņu kriminālvajāšanu. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina sašaurināt deputātu imunitātes apjomu, ierobežojot to ar aizliegumu bez Saeimas piekrišanas uzsākt kriminālvajāšanu. Tam ir vairāki iemesli. Kā galvenos var minēt šos trīs.

Pirmkārt. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, deputātu imunitāte tiek traktēta ļoti plaši. Lielākajā daļā Eiropas valstu to konstitūcijās patiešām ir norma, kas sasaucas ar Satversmes 28.pantu, kur ir runa par to, ka Saeimas locekli nevar saukt pie tiesas atbildības ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā par balsošanu vai par, pildot amatu, izteiktajām domām. Tomēr nebūt ne visās Eiropas valstīs ir norma, kas sasaucas ar Satversmes 30.pantu, kas kā tādu aizliedz administratīvu vai kriminālu sodīšanu bez Saeimas atļaujas. Piemēram, Nīderlandes konstitūcijā šādas aizliedzošas normas vispār nav. Austrijā ir īpaši noteikts, ka gadījumā, ja deputāts uzskata, ka pret viņu vērstais juridiskais protests ir saistīts ar viņa politisko darbību, tad viņš var vērsties parlamentā ar lūgumu izskatīt viņa lietu un pārtraukt šīs darbības.

Dažādās valstīs ir dažādi imunitātes apjomi, bet pārsvarā dominē aizsardzība pret politisku vajāšanu. Latvijā Satversmes 30.pants ne tieši, ne netieši administratīvās sodīšanas liegumu ar politisku vajāšanu nesaista, ļaujot deputātiem rīkoties, kā nu kuro reizi ienāk prātā. Tas ir otrais iemesls, kāpēc, mūsuprāt, no Satversmes 30.panta ir nepieciešams svītrot administratīvo sodu uzlikšanas atļauju. Parlamentārā prakse rāda, ka Latvijas Republikas Saeimas deputāti nevadās pēc vienotas prakses gadījumos, kad par kādu no kolēģiem tiek lūgta šāda atļauja.

Acīm redzams ir tas, ka politiska vajāšana vai aizdomas par to nav kritērijs, pēc kura vadās mūsu Saeimas deputāti. Grūti pateikt, kādi ir deputātu apsvērumi. Vienā gadījumā tie ir līdzīgi viedokļi par kādas konkrētās ceļazīmes lietderību, citā - simpātijas vai antipātijas pret kolēģi, vēl citā - vienkārši augstprātība. Tā vai citādi, bet konsekvences deputātu rīcībā nav, un pie labākās gribas vienotu kritēriju uztaustīt nav iespējams.

Visbeidzot, treškārt. Tēze par to, ka Latvijas Republikā mūsdienās kāds deputāts varētu tikt politiski vajāts ar administratīva soda palīdzību, neizklausās sevišķi ticami un faktiski neiztur kritiku. Vadīsimies labāk pie principa: viens likums - viena taisnība visiem, lai arī kāds būtu mūsu personiskais viedoklis par ceļu, municipālo vai kādu citu policiju. Ja šī policija ir pietiekami laba, lai sodītu visus citus Latvijas Republikas pilsoņus, tad tā ir laba diezgan, lai sodītu arī mūs, Saeimas deputātus.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija - runās “pret”.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es apzinos, ka šie grozījumi ir tapuši sakarā ar to, ka nupat presē diezgan skaļi Saeima tika kritizēta par to, ka Saeima neizdeva sodīšanai vienu no mūsu deputātiem. Taču šajā gadījumā es gribu jautāt vairākiem no šā te dokumenta parakstītājiem: “Kāds tad ir jūsu viedoklis, ļoti cienītā “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte Helēna Soldatjonokas kundze, jo jūs balsojāt “pret” deputāta Apiņa sodīšanu, bet tagad jūs ierosināt grozīt Satversmi?” Tāpat arī Leiškalna kungs. Jūs savā balsojumā atturējāties un nepiekritāt deputāta Apiņa sodīšanai. Tāpat Vītoliņa kungs un arī Zīle Monika no “Latvijas ceļa”. Jūs savā balsojumā esat atturējušies, jo jūs nepiekritāt deputāta Apiņa sodīšanai.

Es saprotu, ka jums ir mainījies viedoklis, jo kļūdīties ir cilvēcīgi, bet gadījumā, ja jums ir mainījies viedoklis, tad jūs to arī pasakiet pilnīgi atklāti, ka jūs vairs neatbalstāt savu iepriekšējo balsojumu un ka jūs gribētu to mainīt. Taču, ja mēs vērsim vaļā Satversmi, tad uz otro lasījumu būs visdažādākie priekšlikumi, tāpēc tādā veidā tikai šā viena precedenta dēļ grozīt mūsu galveno valsts likumu, es uzskatu, nebūtu pamata.

Bez tam jāsaka, ka faktiski deputāti, ja gadījumā viņi to grib, var nokārtot savas saistības pret ceļu policiju. Kad iepriekšējā Saeimā skatīja manu gadījumu, tad faktiski tajā brīdī, kad Saeima balsoja, es jau biju visu nokārtojis un samaksājis policijai. Tāpat arī tad, kad ceļu policija aiztur deputātu, viņš var samaksāt, jo daudzi deputāti strādā arī citās vietās, un kā ierindas pilsonis deputāts var nokārtot savas saistības uz vietas. Ja viņš to negrib, tad tādā gadījumā var pretoties un šo jautājumu virzīt līdz Saeimai, un tādā gadījumā Saeima skatīs.

Tā ka, citiem vārdiem sakot, deputātu var sodīt, un tādēļ nav jāgroza Satversme. Līdz ar to šāda veida rīcību, ka daļa no “Latvijas ceļa” deputātiem ir nobalsojusi “pret” deputāta Apiņa sodīšanu, bet šobrīd ierosina grozīt Satversmi, es uzskatu par liekulību un tāpēc nevaru atbalstīt šādu te iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 38. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Meža likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts - “Par Valerija Maksimova apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Valeriju Maksimovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja šo ieteikumu, izvērtēja pievienotos dokumentus un atbalstīja Tieslietu ministrijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Valeriju Maksimovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts - “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu - apstiprināt Diānu Dumbri par Balvu rajona tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija uzklausīja Tiesu departamenta pārstāvju konkrētos kandidātus un atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai apstiprinātu Diānu Dumbri par Balvu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu - apstiprināt Zinaidu Lagzdiņu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Iebildumu nebija. Lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Zinaidu Lagzdiņu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija izskatīja arī priekšlikumu - apstiprināt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un pieņēma lēmumu - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Un pēdējā kandidatūra. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu - apstiprināt Irinu Freimani par Jelgavas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Irinu Freimani par Jelgavas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par locekļu ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Ievēlēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā” šādus deputātus: Gundaru Bērziņu, Ati Slakteri, Modri Lujānu, Aleksandru Bartaševiču, Aiju Poču, Ivaru Godmani, Guntaru Krastu, Annu Seili, Jevgeniju Stalidzāni, Aināru Šleseru, Arni Kalniņu un Imantu Burvi.” Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija)

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums ir jāizskata trīs Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoti lēmuma projekti par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības. Diemžēl mums šis jautājums ir jāskata.

Tātad pirmais ir Valsts ieņēmumu dienesta iesniegums par deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanu pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar iesniegtajiem materiāliem un administratīvo protokolu, kurā ir konstatētas nepilnības J.Urbanoviča iesniegtajā deklarācijā. Līdz ar to atbilstoši Korupcijas novēršanas likuma prasībām ir konstatēta neatbilstība. Komisija uz savu sēdi bija uzaicinājusi arī Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas daļas atbildīgās amatpersonas un iepazinās ar to, kā tiek pārbaudītas deputātu deklarācijas. Bija uzaicināts arī deputāts, kurš gan lūdza izskatīt jautājumu bez viņa klātbūtnes. Materiāliem ir pievienots iesniegums, kurā jūs redzat Urbanoviča kunga viedokli: “Lūdzu pieņemt lēmumu par atļauju mani sodīt.”

Līdz ar to lūdzu jūs izteikt savu viedokli par iesniegto lēmuma projektu. Komisija šo lēmuma projektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lai turpmāk vairs nebūtu nesaprašanās un lai mums nebūtu jāskaidro, kāpēc mēs esam balsojuši “par” vai “pret”, kāpēc mēs, “Latvijas ceļa” deputāti, pret vienu vai otru deputātu esam izturējušies tā vai citādi, frakcija “Latvijas ceļš” ir nolēmusi visos administratīvo sodu uzlikšanas jautājumos turpmāk balsot “par” deputātu izdošanu, izņemot varbūt tādus gadījumus, kad šim jautājumam ir politiska pieskaņa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairs neviens nevēlas. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

V.Muižniece. Jā. Paldies deputātei Soldatjonokai! Arī Mandātu un iesniegumu komisija ļoti pateicas jums par to izpratni, kura beidzot ir radusies no Saeimas deputātu puses. Mēs būtu ļoti gandarīti, ja jūs tāpat kā komisija vienmēr vērtētu šo jautājumu tieši tā, kā tas ir paredzēts, aizsargājot deputātu tikai un vienīgi no politiskas iespaidošanas, no tā, ka deputātam varētu traucēt pildīt viņa pienākumus, bet nevis ļaut jebkurā gadījumā izvairīties no likumīga soda, kad deputāts nav pildījis likuma prasības. Vēlreiz pateicos! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputātes Violas Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā jums tiek piedāvāts izskatīt lēmuma projektu par piekrišanu arī deputātes Violas Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības. Šis gadījums ir līdzīgs, deputāte diemžēl ir sniegusi nepilnīgas ziņas savā ienākumu deklarācijā. Līdz ar to ir pārkāpta Korupcijas novēršanas likuma norma. Deputāte tika uzklausīta, nepilnības tika konstatētas. Tātad komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu. Lūdzu izteikt savu attieksmi!

Sēdes vadītājs. Runāt par šo lēmuma projektu vēlas deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un deputāti! Un šajā gadījumā man jāsaka arī “cienījamās vēlētājas un vēlētāji”. Lāčplēša dienā, protams, es vēlētos runāt pavisam par citiem tematiem un citādā gaisotnē, nekā to nāksies darīt tūliņ.

Lai nerastos, cienījamie kolēģi, kādi pārpratumi, es uzreiz aicinu balsot “par” šo lēmuma projektu. Es esmu pārliecināta, ka, izvērtējot lietu pēc būtības, administratīvais sods man būs ļoti niecīgs. Protams, ja tiks sekots likuma garam, nevis likuma burtam. Vēl es gribu pateikties šeit zālē sēdošajiem kolēģiem, kas mani mierināja, lai es neuztraucos, jo, darbojoties politikā, būšot jāpiedzīvo ne viens vien nepelnīts sitiens. Jāteic, ka īpaši uztraukties man gan nav bijis laika, jo ir ārkārtīgi daudz darba šajā periodā.

Taču tagad par lietas būtību. Pirmkārt, es gribētu uzdot jautājumu: “Vai valsts to nepilnību dēļ, kas ir manā deklarācijā, ir cietusi kādu kaitējumu?” Un es uzreiz gribētu uzsvērt: “Nē, nekādu!” Jo es esmu nosaukusi visus amatus, kuros esmu strādājusi. Jā, dažādu grāmatvedības uzskaites nepilnību dēļ, dažādu nepilnīgu ziņu sniegšanas dēļ no grāmatvedībām, manā deklarācijā patiešām nav uzrādīti precīzi visi ienākumi. Es gribētu minēt godājamajiem kolēģiem, ka runa ir par bruto summām, nevis par to, ko cilvēks saņem uz rokas, un tāpēc katram individuāli ir ārkārtīgi grūti aprēķināt, cik un kā tad precīzi ir bijis. Tātad es, pirmkārt, gribētu uzsvērt, ka šajā deklarācijā vispār nav runas par nodokļu nemaksāšanu. Valsts manis dēļ nav cietusi zaudējumu ne santīma apmērā. Es gribētu teikt, ka visi nodokļi ir samaksāti laikus un pilnā apjomā.

Kādēļ es runāju no šīs tribīnes? Es uzskatu, ka jau tagad esmu saņēmusi morālus pārmetumus un pazemojumus, jo prese šo jautājumu traktē dažādi, radot absolūti maldīgu un melīgu priekšstatu, ka par šīm summām nav nomaksāti nodokļi. Un jāteic, tas tad arī ir tas iemesls, kādēļ es še jūs aizkavēju ar šo lietu. Es gribētu citēt tikai vienu izdevumu, proti, “Lauku Avīze” raksta (citēju): “Nu tagad nodokļi tikuši samaksāti arī no tās summas, kas kļūdas dēļ nav uzrādīta deklarācijā.” Nodokļi tika samaksāti jau toreiz - 1998.gadā, pie tam pilnā apjomā. Cienījamie kolēģi, šeit runa ir arī par tām summām, kas saņemtas Saeimā. Vai cienījamie kolēģi var maz iedomāties, kā es vai kāds cits no šeit zālē sēdošajiem par savu darbu Saeimā vispār varētu nenomaksāt nodokļus? Es domāju, ka tas pat teorētiski nav iespējams.

Te tika runāts par politisko pasūtījumu. Man ir vairākas cerības. Pirmkārt, es ceru, ka šis likumprojekts absolūti nejauši skar tikai trīs opozīcijas deputātus, lai gan pārbaudīta neesot pat puse no še sēdošo deputātu deklarācijām. Otra mana cerība ir tāda: es uzskatu, ka absolūta nejaušība ir tā, ka šis lēmuma projekts tiek izskatīts divas dienas pirms referenduma. Un visi opozīcijas deputāti, kā zināms, aicina piedalīties referendumā.

Diemžēl šī pieredze man ir ļoti rūgta, un es ceru, ka priekšdienās man nebūs jāpiedzīvo šādi pazemojumi. Bet es vēlreiz atgādinu godājamajiem kolēģiem: “Es aicinu balsot “par”!” Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēt vairs neviens nevēlas.

Komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece. Godātie Saeimas deputāti! Es varētu neko vairs neteikt komisijas vārdā, ja vien deputātes Lāzo runā nebūtu izskanējuši izteikumi, kuri var mest ēnu gan uz jebkuru Saeimas deputātu, pirmām kārtām uz Mandātu un iesniegumu komisiju, kurā, es atļaušos jums atgādināt, ir vienlīdz pārstāvēti visu Saeimas frakciju deputāti - no katras frakcijas pa vienam. Visi savus pienākumus ir pildījuši godprātīgi. Man nav ne mazākā pamata apšaubīt viņu godaprātu un veselo saprātu, izskatot šos ļoti nepatīkamos jautājumus par deputātu sodīšanu. Tomēr tas nav pamats, lai tos neizskatītu vai lai komisijas deputātus apvainotu par kādām politiskajām interesēm.

Mandātu un iesniegumu komisija strādā normāli, savu darbu plāno ritmiski, un tad, kad saņem iesniegumus, tos arī nekavējoties izskata. Turklāt uzskatu par ļoti nekorektām publiski izteiktās aizdomas par politiskiem pasūtījumiem, jo tieši šajā sēdē, uz kuru bija uzaicināta arī deputāte Lāzo, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas mums izskaidroja šo jautājumu, kā tiek pārbaudītas deklarācijas, un sniedza informāciju, ko bija iespēja dzirdēt visām personām, uz kurām šie lēmumi attiecas, - to, ka pārbaudītas tiks visu deputātu deklarācijas. Šobrīd ir pārbaudīta gandrīz jau puse, neskatoties un nešķirojot pēc principa, vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas deputāts un kāda ir viņa partijas piederība. Tāpēc es kategoriski noraidu jebkādas izteiktās aizdomas par to, ka deputāti komisijā vai Saeimā šajā ziņā būtu rīkojušies pēc kāda pasūtījuma vai negodīgi. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputātes Violas Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Igora Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Ir jāpieņem lēmums vēl vienā šādā gadījumā, jo arī deputāta Igora Solovjova deklarācijā ir konstatētas nepilnības; proti, ir vairākas lietas, kas atbilstoši likuma prasībām ir uzrādāmas, bet diemžēl tas tā nav. Arī deputāts Igors Solovjovs ir piedalījies Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē, kur atzina, ka dažkārt ir nepareizi izpratis atsevišķas likuma normas, tāpēc necēla nekādus iebildumus pret to, ka būtu sodāms par šo pārkāpumu. Aicinu jūs balsot un jau iepriekš pateicos par jūsu izpratni.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Absolūti neapšaubot Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas godaprātu, man tomēr negribētos tik vienkārši piekrist viņas kategoriskajam noraidījumam par aizdomām, kas noskanēja iepriekšējā runā, kaut vai tāpēc, ka tad, kad politiskas kampaņas laikā pozīcijas deputāti vēršas pret opozīcijas deputātiem, labāk lai spriež tauta un pozīcijas deputāti savā vairākumā lai izvēlas mazāk kutelīgu situāciju. Tas būs politiski gudrāk! (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Referendumu...”) Tieši tāpēc, ka Gundars Bērziņš pašlaik lūdza visiem atgādināt, ka 13. datumā būs referendums. Gundars Bērziņš visus aicina piedalīties referendumā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vai jums pašiem neliekas smieklīgi, ka šur un tur ir rakstīts: “Viens likums - viena taisnība visiem!” Un tā vietā, lai katrs no mums, kas ir pārkāpis likumu, arī mierīgi atļautu sevi sodīt, mēs te sākam garas un plašas pārrunas, vai ir tīša sodīšana vai netīša sodīšana. Burvja kungs ir aizbalsojies un aizdomājies jau līdz pavisam citiem jautājumiem. Burvja kungs, ja jūs gribat, lai jūs soda, nāciet un to pasakiet! Es labprāt par to nobalsošu.

Taču šinī gadījumā es tomēr aicinātu: tad, kad mēs, Saeimas deputāti, esam pieķerti - ko lai dara - ir jācieš par to un nav te ko strīdēties! Un nevajag te izcelt, kurš deputāts, kas pārkāpis likumu, ir vairāk vainīgs - pozīcijas deputāts vai opozīcijas deputāts. Visi ir jāsoda vienādi, un tas ir viss!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es neapšaubu Dobeļa kunga labo prātu un gribu. Es zinu, ka nākamreiz, kad kāds valdības frakcijas deputātiņš tieši tāpat būs apliecinājis ar savu balsojumu to, kas laikam neatbilst, es uzsveru, viņa balsojumam par Apiņa kungu... Bet ne jau par to ir runa.

Redziet, Dobeļa kungs saka, ka viņš balsotu... es te palabošu - par sevi. Es atklāti teikšu, ka valdības frakciju rindās ir arī citādi domājoši deputāti nekā Dobeļa kungs. Tas ir jāatzīst arī Dobeļa kungam, lai kā viņš to pirkstu tagad kratītu.

Es gribētu uzsvērt vienu: ja tik tiešām valdību veidojošās partijas būtu skatījušās arī uz to, lai šādā situācijā atrastos ne tikai trīs opozīcijas partiju deputāti, bet arī varbūt kāds no pozīcijas partijas deputātiem, tad es būtu teicis, ka, manuprāt, viss ir pārliecinošs un skaidrs. Es būtu ļoti nepatīkami pārsteigts, ja valdību veidojošās partijas, piemēram, būtu nodarbojušās ar paššaustīšanos un būtu pieņēmušas lēmumu šodien administratīvi sodīt trīs pozīcijas deputātus, no kuriem arī kāds noteikti ir pārkāpis kādu likuma pantu un nav ievērojis kaut kādu momentu, kad kāda grāmatvedība viņam pilnā apjomā nav iedevusi informāciju.

Ja tas būtu tā, es būtu ļoti izbrīnījies, bet tagad, kad ir šī sakritība, kad nav tieši neviena pozīcijas deputāta, bet visi trīs ir no opozīcijas, tas mani līdz galam nepārliecina. Es arī domāju, ka šinī gadījumā zināma politiska pieskaņa tomēr ir, kaut gan visi deputāti, kā to uzsvēra Juris Dobelis, kuri ir grēkojuši, neatkarīgi no tā, vai viņi ir no pozīcijas vai opozīcijas, ir jāsoda. Un, ja viņiem ir iespējas sevi aizstāvēt, lai tad viņi sevi aizstāv un lai viss norit atbilstoši likuma burtam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arī deputātam Leonam Bojāram būs kas sakāms par apspriežamo lēmuma projektu. (Zālē smiekli.)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Deklarācija - tā tiešām ir nopietna lieta, un, ja jau visiem likums ir viens un tas pats, tad Latvijā ir jāievieš deklarāciju darbība. Diemžēl mēs tagad te skatām, kad un kā ir nogrēkojušies deputāti, bet mēs aizmirstam tās personas un slavenības Latvijā, kas saņem simtiem tūkstošu gadā, un to, kā tad tur ir nokārtots deklarāciju jautājums. Mēs aizmirstam arī aploksnītes, ar kurām vienā mierā tiek izmaksātas algas. Un tad mēs brīnāmies, ka sociālajā budžetā vai valsts budžetā neienāk nauda. Tā arī neienāks. Un, ja reiz visiem likums ir viens, tad mums, cienījamie kolēģi, deklarācijās ir jāiestrādā jautājums, kas skar visus neatkarīgi no tā, vai viņš ir deputāts, vai viņš ir miljonārs, vai viņš ir parastais ierēdnis. Un visi šie līgumi - gan vadības, gan pārējie, arī sadarbība un darbība visdažādākajos fondos, ir jāpārbauda, lai attiecīgi tiek iekasēta visa tā naudiņa, ko viņi saņem, izpildot 15 un vairāk darbus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie sociāldemokrāti! Pateicoties jūsu iniciatīvai, absolūti bezjēdzīgajā pasākumā, kas notiks šosvētdien vai šosestdien, mēs iztērēsim vairāk nekā miljonu no nodokļu maksātāju naudas. Es jūs aicinu arī šobrīd ar savām absolūti tukšajām un demagoģiskajām uzstāšanās runām netērēt Saeimas budžetu, kurš tāpat ir diezgan ierobežots, jo arī tā ir nodokļu maksātāju nauda. Mūsu sēdes translācija izmaksā pietiekami dārgi. Apdomājieties, cienījamie kolēģi, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pateicos Dzintaram Ābiķim par to, ka viņš atbalsta referendumu kā tādu, taču lai viņš nesatraucas, ka tā nauda patiešām būs iztērēta veltīgi. Tie cilvēki, kuri, pateicoties jūsu izstrādātajiem grozījumiem Pensiju likumā, paliks ar samazinātām pensijām, vismaz šonedēļ saņems algas, strādājot vēlēšanu komisijās. Tie paši pensionāri, tie paši ārsti. Tā ka šī nauda nebūs izņemta no valsts finansu aprites, bet paliks valstij. Tā nauda nav izmesta!

Dobeļa kungam paldies. Protams, es gan nepamanīju, ko viņš tur īsti kratīja, vai tas bija pirksts. Bet tomēr man ļoti gribas nākotnē saprast, kāpēc pozīcijas deputāti baidās no opozīcijas priekšlikuma par “nulles deklarācijām”, bet mīl tādas deklarācijas, pēc kurām vienmēr kādu vajadzības brīdī var pieķert.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Ja valdības partijas nebūtu briesmīgi steigušās un pieņēmušas finansiāli un ekonomiski nepamatotus lēmumus arī atkarībā uz Pensiju likuma grozījumiem... Šeit pašreiz Gundars Bērziņš saka man - nemuldi! Taču es atgādināšu Ražuka kunga rakstu avīzē “Diena”, un tad viņš vairs neteiks: nemuldi, nemuldi! Tajā rakstā bija skaidri parādīts, ka tas ietaupījums - 13,6 miljoni latu - nebūs tik liels, kā valdība bija rakstījusi visos dokumentos, kas bija iesniegti šeit, Saeimā, bet būs tikai 13,5... Tā ka starpība, kā jūs redzat, ir milzīga. Ja valdības partijas tā var spēlēties un rotaļāties ar miljoniem - un Ražuka kungs to apliecināja rakstā avīzē “Diena” - es domāju, ka ir pamats šādus lēmumus apturēt.

Paldies par uzmanību. Ietaupu minūti laika.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atgādinu, ka apspriežam lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Igora Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Škaparam - Tautas partijas frakcija.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kādreiz atēnieši runāja garas runas, un spartakieši par viņiem teica tā - sākumu aizmirsu, bet beigas nesapratu tāpēc, ka sākumu aizmirsu. Man liekas, ka opozīcija aizmirsusi šīs sarunas sākumu, tāpēc es jums nosaukšu konkrētos faktus, par kuriem šodien iesākām sarunu. Proti, runa ir par Urbanoviča nenokārtotajām saistībām, un es nosaukšu konkrēti Valsts ieņēmumu dienesta minētos faktus. Pirmkārt, nav uzrādīts padomes locekļa amats Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrībā “Privatizācijas aģentūra”. Otrkārt, nav uzrādīti gūtie ienākumi, kas ir 3318 latu apmērā. Treškārt, nav uzrādītas parāda saistības ar Parekss banku, kuras ir 10 tūkstošu latu apmērā. Ceturtkārt, nav uzrādīts padomes priekšsēdētāja amats akciju sabiedrībā “Draudzības un sadarbības fonds”.

Godātie deputāti! Būtu laiks tomēr mums sākt runāt par to priekšmetu, kurš mums jāapspriež, nevis politiskai akcijai jāizmanto jebkurš iespējamais gadījums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies, godātie kolēģi deputāti, par karstajām debatēm. Taču man tiešām būtu liels prieks, ja jūs runātu par tēmu un visdažādāko viedokļu paušanai neizmantotu šo diemžēl bēdīgo gadījumu par nepilnībām deklarācijās. Aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Par to, kā lieta virzāma tālāk, runāt vēlas deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Škapara kungs, jūs ne tikai nekā nezināt par vēsturi (tie bija spartieši, taču arī viņi nebija tie, kas teica tos vārdus, kā jūs te stāstījāt), bet jūs neesat arī izlasījis tos materiālus, kas te ir izplatīti. Tur bija runa par citām summām un par citiem amatiem, un par citām iestādēm. Es jau pirms diviem mēnešiem uzrakstīju iesniegumu, ka, jā, es tik tiešām esmu kļūdījies, neuzrādot to kredītu, ko es esmu sen pirms deklarācijas iesniegšanas atdevis, kā arī tos amatus, ko es esmu pildījis 6.Saeimas laikā, par ko es esmu deklarējis. To es visu esmu uzrakstījis. Ja jums būtu vēlēšanās tikt līdz skaidrībai, tad jūs to būtu varbūt izlasījis un nenāktu šeit un nemelotu. Es aicināju... Mums ir obligātais balsojums par deputātiem, kas ir no mūsu frakcijas, un mums ir visiem jābalso - kā par mani mēs balsojam, tāpat mēs balsosim par Igoru Solovjovu. Un es aicinu arī pārējos būt tikpat principiāliem un šeit nemuldēt no tribīnes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: piekrist 7.Saeimas deputāta Igora Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāte Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Sāksim darbu pie likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam” pavadošo likumprojektu paketes, kurai mēs noteicām otro lasījumu šodien. Kā pirmais tātad ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Jūsu darbam ir nepieciešams dokuments nr.1078-b.

Attiecībā uz otro lasījumu mēs jums piedāvājam izskatīt vienu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. Taču es uzreiz gribu ļoti atvainoties - šeit ir tīri tehniska kļūda: priekšlikumā ir vārds “proporcionāli”, bet komisijas atbalstītajā redakcijā šis vārds ir kļūdas dēļ pazudis. Taču nav vienkārši pazudis, ir domāts papildināt 5.panta otro daļu vēl ar vārdu “proporcionāli”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 15. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jums darbam ir nepieciešams dokuments nr.1079-b. Kā pirmais attiecībā uz otro lasījumu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un vēl nedaudz precizēja. Un šeit, lūdzu, ir piedāvātā redakcija. Tas ir 2.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Nākamais, 3.priekšlikums - arī tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 4. - deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija pilnībā neatbalstīja. Jums ir piedāvāta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātā redakcija, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

A.Poča. 6. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 7. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča. 8. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 9. - deputāta Plinera priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 10. - deputāta Plinera priekšlikums, kuru komisija iestrādāja savā priekšlikumā. Un arī Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu komisija iestrādāja savā priekšlikumā, apvienoja visus šos priekšlikumus, izstrādājot savu redakciju. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

A.Poča. 13. - deputāta Plinera priekšlikums, kurš tika daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 14. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča. 15. - deputāta Apiņa priekšlikums, kas netika atbalstīts. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu alternatīvo redakciju, kuru lūdz atbalstīt. Tas ir 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 19. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā atbalstu tas neguva.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 20. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 21. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Poča. 22. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to ir izskatīti visi saņemtie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 11. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Minētā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Darbam ir nepieciešams dokuments nr.1082-b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika saņemti priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu.

Pirmais ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu pievērst deputātu uzmanību faktam, ka šie grozījumi jāskata kontekstā ar grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem, kā arī ar grozījumiem likumā par finansu un budžetu vadību. Jo ar šiem grozījumiem tiek Ministru kabinetam un arī finansu ministram piešķirtas nekontrolētas pilnvaras lietot privatizācijas līdzekļus. Ja jūs atbalstāt šādu nekontrolētu privatizācijas līdzekļu izlietojumu, tad, lūdzu, jūs varat balsot “par”.

Sēdes vadītājs.Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Arī nākamais ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Viņas lūdz neizdarīt grozījumus attiecīgajā pantā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 22. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Darbam ir nepieciešams dokuments nr.1083-b. Komisijā, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, tika saņemts deputāta Bekasova priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Otrais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bičevska priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu. Komisija piedāvāto redakciju neatbalstīja, bet jums ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3. priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 24. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokuments nr.1085-b. Attiecībā uz minētā likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 10. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Darbam nepieciešams dokuments nr.1086-b. Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Arī nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 3. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 4. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 5. - arī tas ir deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča. 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča. 7. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Un arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais 10.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 11. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Attiecībā uz minētā likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Lūdzu apstiprināt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Situācija ir tāda pati, kā ar diviem iepriekšējiem likumprojektiem - arī attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokuments nr.1092-b. Pirmais ir deputāta Burvja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā - priekšlikumā nr.8.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 2. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševica un Sokolovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševics - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

A.Bartaševics (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pastāvošajā Izglītības likumā attiecībā uz normu, kas reglamentē to priekšmetu skaitu, kuri minoritāšu skolās tiek pasniegti latviešu valodā, kā arī attiecībā uz to, kādiem jābūt tiem priekšmetiem, ir nostiprināta kārtība, ka to lemj Ministru kabinets. Taču, cienījamie kolēģi, kāda ir reālā situācija šodien minoritāšu skolās? Pirmkārt, trūkst konkrēto priekšmetu skolotāju - skolotāju, kas spēj tos mācīt latviešu valodā. Un, otrkārt, valstij nemaz nerūp, kādā veidā šos skolotājus dabūt. Manā skatījumā, ļoti pareizi ir tas, ka valsts ievēro noteikumu: ja ar likumu valsts pilnvaro kādu institūciju veikt kādas funkcijas (šajā gadījumā tā ir izglītība), tad valstij jānodrošina arī apstākļi to uzdevumu pildīšanai. Proti, vajag nodrošināt skolas ar skolotājiem. Tiem jābūt nevis latviešu valodas skolotājiem, bet konkrētu priekšmetu skolotājiem, kas var tos pasniegt latviešu valodā. Pašreiz valsts nespēj to nodrošināt. Tāpēc valstij nav tiesību diktēt skolām, kādā valodā pasniegt speciālos priekšmetus. Atvainojiet, bet ģeogrāfijas stundā ir svarīgāk, lai skolēns mācītos ģeogrāfiju, nevis latviešu valodu. Un tieši tāpēc parādījās mūsu priekšlikums, ka, ņemot vērā Ministru kabineta ieteikumus un reālo situāciju konkrētajā mācību iestādē, skolas pašas nosaka, kādiem priekšmetiem kādā valodā jābūt. Atkarībā no tā, kādi speciālisti pieejami skolai, viņi paši izvēlēsies, vai pasniegt latviešu valodā matemātiku vai ģeogrāfiju. Tāpēc es piedāvāju godātajiem deputātiem atbalstīt mūsu priekšlikumu un reāli pieiet tai lietai.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par lietas būtību, protams, Bartaševiča kungam nav taisnība, bet es negribu šeit uzsākt garas debates par šo jautājumu, jo par valodas jautājumu Izglītības likuma sakarā ir pietiekami debatēts gan iepriekšējā, gan šajā Saeimā un Saeima ir par to nobalsojusi. Es tikai gribu atgādināt kolēģiem, ka grozījumi Izglītības likumā tika nodoti nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai tā iemesla dēļ, ka šajā gadījumā grozījumi skar tikai tos pantus, kuriem ir tieša saistība ar nākamā gada budžetu. Manuprāt, šis ierosinājums ir, ja tā varētu teikt, no absolūti citas operas, un arī šā iemesla dēļ tas nevarētu tikt atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka opera ir viena un viens jautājums ir saistīts ar otru. Pēc šīs likuma redakcijas iznāk, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības noteikt mācību priekšmetus, kuri cittautiešu skolās jāmāca valsts valodā. Kopīgo tendenci, bez šaubām, Izglītības un zinātnes ministrija iesaka. Tas ir mūsu priekšlikums. Taču ministrija nevar zināt, kādi ir pedagogi un kāds ir bērniem valsts valodas prasmes līmenis gandrīz 190 cittautiešu skolās. Un tāpēc mēs uzskatām, ka jābūt tā, ka ministrija rekomendē, bet šīs skolas uz vietas nosaka - vecāku padomes, skolu padomes kopā ar pedagoģisko kolektīvu nosaka - , kādi priekšmeti patiešām jāmāca latviešu valodā šajās cittautiešu skolās. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 3. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums, kuru komisija atbalstīja daļēji, un tas ir iestrādāts 4. - Ministru kabineta iesniegtajā alternatīvajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diez vai var piekrist tam, kas šeit ir ierakstīts, - ka komisija daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu. Pēc būtības tas ir noraidīts. Es gribu pievērst jūsu uzmanību šā priekšlikuma būtībai. Spēkā esošā redakcija nosaka pedagogu minimālo darba samaksas līmeni. Arī mūsu priekšlikumā tas ir noteikts. Tajā pašā laikā Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā nav ne vārda par to minimālo robežu. Ir minēts vienkārši darba stāžs, tas ir kā papildinājums, kas ir pielikts klāt pie tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikta pedagogu darba samaksa. Tāpēc es tomēr aicinu izskatīt šo lietu pēc būtības. Jautājums ir ļoti vienkāršs - vai mēs gribam ievērot to principu, kas ir paredzēts šobrīd spēkā esošajā Izglītības likumā, - ka pedagogam jāsaņem alga, kas nav zemāka par noteikto kritēriju? Ja Ministru kabinets uzskata, ka tas apjoms - divas minimālās mēnešalgas - ir par daudz liels, mēs piedāvājam citu kritēriju. Mēs tomēr gribam, lai šāda situācija, ka skolotāji saņem algu, kas ir daudz zemāka par iztikas minimumu, tiktu izbeigta. Un ir jautājums - vai jūs, cienījamie kolēģi, atbalstāt cilvēka cienīga dzīves līmeņa nodrošināšanu skolotājiem vai nē? Tā ir lietas būtība. Nevis daļēji atbalstīt... un tā tālāk. Pēc būtības Ministru kabinets kopā ar atbildīgo komisiju iestājas pret šo principu. Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es, bez šaubām, arī aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Jums ir zināms, ka skolotāji ir, tā teikt, iedzīti stūrī, ka skolotājiem naudas knapi pietiek, daudziem nepietiek pat maizītei. Skolotāji jau stāvēja piketā pie Saeimas un pie Ministru kabineta. Skolotāji ir pieteikuši brīdinājuma streiku 16.novembrī. Mēs domājam, ka naudiņu var atrast. Kā jums ir zināms, finansu ministrs Krastiņa kungs teica, ka mēs neievācam 40% no nodokļiem. Ja akcīzes nodokļa administrēšanu uzlabotu tikai par 2,5%, tas jau dotu 3 miljonus. Ja izdotos pievienotās vērtības nodokļa administrēšanu uzlabot tikai par 5%, tas jau dotu vairāk par 17 tas jau dotu vairāk par 17 miljoniem. Tātad mēs uzskatām, ka vajag un var palīdzēt skolotājiem. Es arī aicinu atbalstīt mūsu ieteikto formulējumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to, kā es saprotu, ir izteikts atbalsts 4. - alternatīvajam Ministru kabineta priekšlikumam. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 5. - deputātu Plinera, Cileviča, Maksimova, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šis mūsu priekšlikums nav no citas operas. Tomēr ir jāizmanto izdevība un jālabo situācija. Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam: patiešām, mēs reiz jau skatījām šo priekšlikumu. Tas attiecas uz bērniem bāreņiem, kuriem liegta iespēja turpināt mācības tajā valodā, kurā viņi mācījās, līdz saņēma šo statusu - bārenis. Kāpēc tas nav pareizi? Ja bērns zaudējis savus vecākus, tas, protams, ir ļoti smagi, bet mēs vēl gribam piespiest viņu mācīties priekšmetus citā valodā. Tas ir papildu slodze šādam bērnam, un ar to mēs tikai kropļojam viņu. Mūsu skatījumā, tas nav pareizi. Bērnam jāturpina mācīties tajā valodā, kurā viņš ir mācījies, un nevajag padarīt viņa stāvokli vēl smagāku.

Turklāt es gribu piebilst, ka tad, kad mēs skatījām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šo priekšlikumu, komisijas locekļi to atbalstīja. Es gribu, lai arī jūs to darītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Latviešu valodas prasme ir ļoti svarīga, lai cilvēks varētu integrēties sabiedrībā. Ja cilvēki nezinās latviešu valodu, viņiem būs problēmas - būs grūti gan darbu atrast, gan arī materiāli nodrošināt savu ģimeni un būt pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Ja šie bērni bāreņi jau ir tā apdalīti un ir zaudējuši savus vecākus, tad, manā skatījumā, tas ir ciniski - otrreiz viņiem darīt pāri. Tādēļ, lai šie bāreņi varētu pilntiesīgi integrēties latviešu sabiedrībā, es domāju, tas ir pilnīgi pieņemami - saglabāt likuma redakciju tādu, kāda tā bijusi līdz šim. Ka viņi turpina mācīties valsts valodā. Es uzskatu, ka nebūtu pareizi atbalstīt šo 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Jums, plineri, bartaševiči un cileviči, derētu tomēr iegaumēt, ka jūs dzīvojat Latvijā. Vai nepietiek ar to, ka jūs musināt simtiem, tūkstošiem cilvēku nemācīties latviešu valodu? Tādā veidā jūs atturat viņus no normālas iekļaušanās Latvijas dzīvē. Es jūs aicinu: neķerieties vismaz klāt pie bērniem bāreņiem, nelaupiet viņiem iespējas nākotnē dzīvot normālu, saturīgu dzīvi šeit, Latvijā! Apdomājieties reiz!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es arī nevērsīšos pie tabūniem, dobeļiem, vidiņiem un citiem. Es vēršos pie godātajiem deputātiem. Mēs apspriežam ļoti svarīgu jautājumu. Mēs, bez šaubām, apzināmies, ka dzīvojam Latvijā. Mēs nekad, nekad nepaužam domu, ka nevajag mācīties latviešu valodu un nevajag zināt latviešu valodu. Mēs uzskatām, ka, beigušiem latviešu skolu, mūsu cittautiešu bērniem - Latvijas bērniem - jāzina valsts valoda. Ir runa tikai par to. Ja jūs runājat par kaut ko citu, man ir ļoti žēl.

Konkrēti par šo jautājumu. Ko mēs piedāvājam? Mūsu priekšlikums: “Bērns bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns turpina iegūt izglītību tajā valodā, kurā līdz šim mācījās.” Jūs taču esat tēvi un mātes. Jūs esat vectētiņi un vecmāmiņas, jūs esat valstsvīri un valstssievas. Mēģiniet saprast! Minēšu tikai vienu piemēru.

Tātad ir šāds piemērs. Ir 5.klases skolnieks. Viņš mācās cittautiešu skolā, pieņemsim, krievu valodā. Un tad - lai Dievs nedod! - autokatastrofā aiziet bojā viņa vecāki, un bērnam ir šoks. Viņš raud, viņš ir palicis bez vecākiem, viņš nezina, kas ar viņu būs, un tā tālāk un tā joprojām. Pieņemsim, viņu iekārto bērnunamā vai internātskolā, un tūlīt pēc nedēļas vai divām, vai trim - seko otrs šoks: viņu piespiež mācīties latviešu valodā - valsts valodā. Tātad tas viņam ir otrs šoks. Viņš pusi nesaprot, viņam ir grūti, un tā tālāk, un tā joprojām. Un normāls bērns tā var sajukt prātā.

Es ceru, ka jūsu darbība un mūsu darbība ir virzīta uz to, lai arī bērns, kas beidzis cittautiešu skolu Latvijā, Latvijas cittautiešu skolu, zinātu latviešu valodu. Tam kalpos bilingvālā apmācība un priekšmeti, kurus pasniegs latviešu valodā un tā tālāk un tā joprojām. Un, starp citu, šī norma bija jau kādreiz pieņemta komisijā, un šī norma, tā teikt, izgāja šeit otro lasījumu. Atcerieties, Ābiķa kungs, ka vairums no mums balsoja par to. Diemžēl šī redakcija neizgāja trešo lasījumu... Jā, trešo lasījumu šis priekšlikums neizgāja. Šajā priekšlikumā nav nekādas politikas. Šeit ir tikai rūpes par nelaimīgiem bērniem. Es ļoti vēlos, lai tādu bērnu būtu mazāk.

Es ļoti ceru, ka jūs padomāsiet.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir ļoti nepatīkami un pat pretīgi klausīties, ja nicinoši izrunā uzvārdus. Kaut kāda ņirdzīga attieksme pret tautām, tautībām - tas civilizētā sabiedrībā un vispār ikvienam godavīram nav pieņemams.

Deputāts Pliners jau jautājuma būtību pastāstīja, bet es tomēr mēģināšu atkārtot vēlreiz, lai jūs iedziļinātos un lai aiz visiem šiem vārdiem, aiz visām šīm vārdu “mišura”, kā to sauc krieviski, saredzētu būtību. Jā, saprastu būtību. Tiešām. Notiek autokatastrofa. Bērns kļūst bārenis. Viņam no tā brīža vairs nav nekā. Vai drīkst viņam vēl atņemt valodu? Šādā veidā mēs viņu piespiedīsim mīlēt latviešu valodu. Vai šādā veidā var audzināt šīs valsts patriotus? Vai tas atbilst elementārai cilvēcībai? Par ko tad vispār balsot?

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Deputāta Plinera uzstāšanās jums skaidri parādīja, ko nozīmē nenopietna pieeja valsts valodas apguvei. Mans uzvārds nav “Dobeļis”, kā te tika teikts; mans uzvārds latviski ir “Dobelis”. Tā ka, deputāt Pliner, jūs labi parādāt, cik jūs esat vēl joprojām neizglītots, lai gan pietiekami ilgi esat dzīvojis Latvijā. Un, lūk, tieši tāpēc mums ir ārkārtīgi nopietni jāpieiet, lūk, šai latviešu valodas mācīšanai, lai šeit tribīnē nekāptu cilvēki, kuri kropļo mūsu valodu, kuri nav spējīgi pareizi latviski izteikties. Tādiem cilvēkiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, viņiem nav tiesību tikt ievēlētiem, jo viņi apkauno gan mūsu valsti, gan mūsu valsts valodu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau sākumā teicu, ka nebūtu īsti pareizi šobrīd runāt par lietām, kas neskar nākamā gada valsts budžetu, bet tomēr, ņemot vērā to, ka šeit izraisījās pietiekami nopietna diskusija un ka daži kolēģi, kā es jūtu, nav spējuši saprast šo problēmu, kas, manuprāt un arī jūsuprāt, ir diezgan svarīga, es gribu paskaidrot, ka, jūsu, cienījamie deputāti Pliner, Maksimov, Cilevič, Bartaševič un Sokolovski, iesniegtais labojums īstenībā ir bērnus diskriminējošs. Saistībā ar likumu kopumā es gribu jums paskaidrot, ka mūsu valsts pāriet uz izglītību valsts valodā, ka pamatskolā mums būs bilingvālā izglītība, ka visi bērni iegūs izglītību arī valsts valodā un ka vidusskolā, sākot ar 2004.gadu, mēs pāriesim uz izglītību valsts valodā. Un tagad iedomājieties situāciju, ka bērns kļūst par bāreni 9.klasē, tas ir, pēdējā pamatskolas klasē. Ja mēs pieņemtu jūsu priekšlikumu, bērnam turpmāk būtu jāizglītojas dzimtajā valodā, ja pieņem, ka jūs par bilingvālo izglītību uzskatāt izglītību dzimtajā valodā. Šajā gadījumā, sākot ar 2004.gadu, bērnam būtu liegta iespēja turpmāk mācīties valsts vidusskolā, jo valsts finansētajā vidusskolā mācības būs tikai latviešu valodā. Jūsu piedāvātajā gadījumā, ja mēs nobalsotu “par”, šim bārenim būtu jāiet mācīties uz privātu skolu, kur likums tiešām pieļauj, ka mācības var būt arī dzimtajā valodā. Privātajā skolā, visticamāk, būs mācību maksa, tātad jūs bāreni diskriminējat jau ar to vien, ka liekat viņam maksāt par savu izglītību. Es nezinu, vai bārenim būs sevišķi laba materiālā situācija.

Jūsu priekšlikumam ir it kā cēla ievirze, bet, saistot to ar likumu kopumā, ar citiem likuma pantiem, jūsu piedāvātais pants ir klaji bāreņus diskriminējošs. Es ceru, ka arī pārējie kolēģi, kuri varbūt šīs lietas nav izpratuši līdz galam, tagad to sapratīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribētu atgādināt šeit kādu vēsturisku kuriozu, kas varbūt būtu ļoti interesants Plinera kungam un arī pārējiem viņa aizstāvjiem. 1942.gada 26.martā vācu okupētajā Ostlandē vācieši pēkšņi attapās, ka vācu ierēdņi varētu arī nemācīties latviešu valodu, un tā 26.martā vācieši izdeva direktīvu, ka vācu ierēdņiem turpmāk nebūs jāmācās latviešu valoda. Līdz 26.martam viņiem bija jāmācās latviešu valoda ļoti vienkārša iemesla pēc - Latvijas valstī līdz padomju okupācijai faktiski bija tāds stāvoklis, ka visi, pilnīgi visi, Latvijas pilsoņi prata latviešu valodu, un tas bija Latvijas valsts izglītības politikas rezultāts. Latvijā nevarēja beigt skolu, neprotot latviešu valodu. Visi ebreji, visi poļi, visi vācieši runāja valsts valodā - latviešu valodā. Tā nebija tikai latviešu valoda, tā bija valsts valoda. Un vācieši Ostlandē tikai 1942.gada 26.martā attapās, ka vajadzētu sākt pārvācošanu. Tad, piedodiet man, ko Plinera kungs tagad grib, ko viņš piedāvā? Viņš piedāvā atgriezties aptuveni 1942.gada 26.marta līmenī, kad vācieši sāka ieviest Latvijā tādu politiku, ka latviešu valoda vairs nav obligāta. Mums galvenais ir kas cits. Ja Latvijas valsts uzņemas pilnu atbildību par šiem bāreņiem, tad Latvijas valstij ir jāgarantē, lai šie bāreņi iegūtu tādu latviešu valodu, ka viņi varētu ieņemt visaugstākos amatus un iegūt vislabāko izglītību; lai viņi varētu strādāt gan starpnacionālajās kompānijās, gan Latvijas iestādēs un lai viņiem nebūtu “jāmoka” šī latviešu valoda tāpat kā Plinera kungam un citiem deputātiem. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners. Otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmais. Es uzskatu, ka, runādams par manu zemo izglītību, Dobeļa kungs apvainoja mūsu Universitāti nevis 1913.gadā, bet gan 1997.gadā, jo 11 profesori, no kuriem desmit bija latvieši, nobalsoja par doktora grādu piešķiršanu Plineram. Tas ir pirmais.

Un otrais. Cienījamais Ābiķa kungs, diemžēl jūs, nezinu, apzināti vai neapzināti, tomēr nepareizi teicāt deputātiem. Vai jūs nepareizi sapratāt Izglītības likumu? Likumā ir rakstīts, ka ar 2004.gadu vidusskolās apmācība notiek valsts valodā, bet likums arī atļauj mācīt bērnus atbilstoši minoritāšu programmām, un tur varētu būt daļēji latviešu un daļēji minoritāšu valoda un tā tālāk.

Bet es vēlreiz saku, ka mēs esam ļoti tālu aizgājuši. Es vēlreiz lūdzu padomāt par tiem nelaimīgajiem bērniņiem un ļaut viņiem pamatā turpināt mācības tajā valodā, kurā viņi mācījušies līdz šim. Dievs nedod, ka ar viņiem varētu notikt nelaime. Mums, starp citu, ir bērnunami un internātskolas, kur pamatā bērnus māca latviešu valodā, un ir arī tādas skolas, kur pamatā māca minoritāšu valodā, tomēr tur māca arī latviešu valodu - kaut vai dažus priekšmetus latviski un tā tālāk un tā joprojām.

Jā, cienījamie kolēģi, mani vecāki mācījās Latvijas Republikas skolā pirms 1940.gada, viņi mācījās ebreju skolā, un viņi zināja latviešu valodu, lai gan pamatā viņi mācījās ebreju valodā, bet viņiem bija šis priekšmets, labi skolotāji un tā tālāk un tā joprojām. Un mani vecāki brīvi runāja divās valodās - valsts valodā, latviešu valodā, un ebreju valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi. Jūsu rīcībā ir viena minūte.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tiešām taisnība! Pareizi! Latvijas Universitātes vadībai būtu jāpaprasa, kā viņiem ir trāpījies tāds absolvents kā Pliners. Pie tam es gribētu atgādināt, ka šis absolvents ir strādājis Talsos - vislatviskākajā Latvijas novadā - un tur bijis pat Izglītības nodaļas priekšnieks. Gadiem ilgi atrazdamies latviskā vidē, viņš tomēr nav bijis spējīgs iemācīties kārtīgi runāt latviski. Tieši tas vēl vienu reizi parāda, cik nopietnai ir jābūt attieksmei pret latviešu valodas mācīšanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča. Pirms es jūs lūgšu nobalsot, es gribētu pateikt tikai vienu komentāru attiecībā uz likumprojekta izskatīšanas procedūru un kārtību. Ja mēs skatām likumprojektu, kas ir saistīts ar 2000.gada budžetu, tad man tiešām būtu lūgums deputātiem neiesniegt priekšlikumus un nelikt diskutēt par tiem komisijai, kuras galvenais uzdevums ir nodarboties ar finansu jautājumiem. Šobrīd šī diskusija, kad mēs skatām šo likumprojektu, kas saistīts ar 2000.gada budžetu, pārvēršas par speciālā likuma diskusiju. Tad par atbildīgo vajadzētu būt pavisam citai komisijai, tāpēc šobrīd es lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 36, atturas - 27. Priekšlikums ir noraidīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Tātad būs mazs paziņojums. Pirmām kārtām LSDSP frakcija apsveic jūs visus Lāčplēša dienā, un mēs gribējām jums atgādināt, ka 13.novembrī visus jūs vēlētāji gaidīs pie balsošanas urnām tieši tāpat, kā jūs viņus gaidījāt savā vēlēšanu dienā, un tāpēc lūdzam atbalstīt jūsu vēlētājus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Eiropas padomes delegāciju lūdzu uz īsām pārrunām Sarkanajā zālē. Nebūs ilgi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es aicinu Pieprasījumu komisijas deputātus sapulcēties 303.kabinetā uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus lūdzu pulcēties mūsu komisijas telpā tūlīt pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šodien sveiksim mūsu kolēģi Normundu Rudeviču 38 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins un Silvija Dreimane. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Atsāksim darbu pie likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā”. Lūdzu, Počas kundze, komisijas vārdā!

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Turpināsim mūsu darbu un izskatīsim nākamos priekšlikumus, kuri iesniegti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā likumprojektam “Grozījums Izglītības likumā” uz otro lasījumu.

Nākamais ir 6. - deputāta Gaigala priekšlikums, kas tika atbalstīts tikai daļēji Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā.

Līdzīgs bija arī deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums, kas arī daļēji ir atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā nr. 8. Komisija to izskatīja un piekrita, ka tas būtu atbalstāms otrajā lasījumā. Tātad tas ir 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Poča. 9. priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Počas kundze! Uzsākam debates. Ir pieteicies deputāts Gaigals. Lūdzu!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tas ir labi, ka Ministru kabinets principā ir atbalstījis šo priekšlikumu. Ja mēs pieņemsim 8.priekšlikumu, tad tas būs nopietns solis uz priekšu finansēšanas sistēmas sakārtošanā izglītībā. Tomēr man ir lūgums tiešām ieklausīties dažās mazās niansēs un atšķirībās, jo droši vien mums ir iespēja pieņemt vēl precīzāku lēmumu.

Tātad 6.priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 8.priekšlikumu. Izglītībā pārejot uz programmu principu, pašreiz ir iespējams precīzi aprēķināt normatīvus vienam audzēknim, kas mācās attiecīgajā programmā, un tātad ir iespējams radīt vienotu izglītības finansēšanas sistēmu, vairs nešķirojot, vai tās ir valsts skolas vai pašvaldības skolas, vai cita dibinātāja skolas, to skaitā arī privātskolas. Budžetam tas nav nekāds slogs, jo mēs zinām, ka pašlaik privātajās skolās mācās nedaudz vairāk par 3000 bērnu, un finansējums budžetā arī ir tikai 60 000, kas kopumā ir 0,1% gan skolēnu skaita ziņā, gan finansu ziņā. Atšķirības šajos priekšlikumos ir tikai divas. Ministru kabineta priekšlikumā ir piedāvāts papildināt tekstu ar vārdiem “obligāto izglītību”. Un otrs priekšlikums ir uzsvērt - “tikai valsts valodā”.

Pirmais punkts. Kas attiecas uz obligāto izglītību, man ir lūgums to nesašaurināt bez vajadzības, šinī gadījumā attiecinot tikai uz pamatizglītību, jo arī vidējā izglītība tāpat ir valsts apmaksāta izglītība jebkuram, kas vēlas to iegūt. Un kāpēc gan šinī gadījumā nevarētu ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus, jo Ministru kabinets jau nosaka tikai minimālo normatīvu? Viss pārējais finansējums ir papildus. Tātad, ja šis skolēnu skaits, kuri mācīsies privātajās mācību iestādēs, nedaudz palielināsies, valsts budžets no tā tikai vinnēs.

Otrkārt. Tur, kur ir uzsvērts, ka tikai valsts valodā. Es domāju, ka tas skan diskriminējoši attiecībā uz mazākuma tautību programmām, kuras atbilst visām valsts valodas apguves prasībām, kā to nosaka jaunā Izglītības likuma 41.pants. Tāpēc tur nav nepieciešams to dalīt, ja programma ir akreditēta atbilstoši Izglītības likuma prasībām. Līdz ar to nav nekādu bažu, ka tiks finansētas kādas citas programmas.

Visus precizējošos jautājumus atrisinās Ministru kabineta noteikumi, kā tas ir paredzēts Izglītības likumā, un tie ir šādi: minimālais normatīvs uz vienu skolēnu, privātskolu finansēšanas kārtības noteikumi un akreditācijas kārtības noteikumi. Līdz ar to man ir lūgums atbalstīt tieši šo priekšlikumu, jo tas ir nedaudz plašāks un uzreiz atrisina to problēmu, kas - un tam piekrita arī komisijā - būs jāatrisina tuvākajā laikā. Tomēr arī komisijā šīs domas dalījās, bet es ceru uz pozitīvu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gaigala kungs! Nākamais vēlas izteikties deputāts Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gaigala kungs jau pateica daudz ko no tā, ko es gribēju pateikt. Es atzīstu, ka deputāta Gaigala priekšlikums ir formulēts pat precīzāk nekā mūsu 7.priekšlikums. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ir tas, ka šis formulējums ne tikai skan diskriminējoši, bet tas patiešām pēc būtības ir diskriminējošs, un tādējādi to var apstrīdēt arī caur Eiropas cilvēktiesību tiesu, jo faktiski runa ir par akreditētām programmām. To, kā šīs programmas gan valsts valodā, gan minoritāšu valodās tiek akreditētas, nosaka citi Izglītības likuma panti.

Tātad šajā gadījumā šis teksts faktiski runā par to, ka finansējums var tikt vai nu piešķirts, vai atteikts, pamatojoties vienīgi uz izglītības valodu. Un šeit runa ir par privātām institūcijām, par uzņēmējsabiedrībām - tātad par privāto tiesību subjektiem. Taču valoda, kā zināms, ir minēta Eiropas cilvēktiesību konvencijas 14.pantā kā viena no aizliegtajām diskriminācijas formām. Tātad pēc būtības patiešām daudz kas tiek atrisināts pat tad, ja tiek pieņemts Ministru kabineta piedāvātais alternatīvais priekšlikums.

Tomēr pastāv iespēja, ka šis formulējums varētu tikt apstrīdēts caur Eiropas cilvēktiesību tiesu. Es domāju, ka mēs neviens neesam ieinteresēts, lai Latvijas vārds skanētu šādā kontekstā, jo, spriežot pēc precedentiem, Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmums acīmredzot varētu būt mums arī negatīvs šajā gadījumā. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt Gaigala kunga priekšlikumu, kas novērš tādas briesmas un pēc būtības neko nemaina. Un arī budžetu tas nekādā veidā neietekmē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cileviča kungs! Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Arī es gribu atbalstīt Gaigala kunga priekšlikumu un aicinu to darīt arī jūs, jo Gaigala kunga priekšlikumam tomēr ir daudz precīzāka redakcija nekā Ministru kabineta priekšlikumam, jo Ministru kabineta priekšlikums aprobežojas tikai ar obligāto izglītību, lai gan šodien valstī ir vesela rinda profesionālās izglītības iestāžu, kuras ir privātas. Paralēli tām ir valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta. Tādējādi Gaigala kunga priekšlikums ir vispārināts un attiecas uz visām izglītības iestādēm. Tas nav aprobežots kā Ministru kabineta priekšlikums, kas skar tikai obligāto izglītību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Salkazanova kungs!

Nākamais vēlas runāt Juris Dobelis. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tomēr liekas, ka ir izrādīta pietiekama pretimnākšana šīm privātās izglītības iestādēm. Ja tiek atbalstītas obligātās izglītības programmas, ar to taču pilnīgi pietiek. Tās nav valsts iestādes! Taču, ja mēs atbalstām, lūk, šīs akreditētās izglītības programmas, tad mēs nevaram paredzēt, kas šajās programmās būs iekšā. Ir ļoti bēdīgi dzirdēt šeit no cilvēka, kurš kārtīgi neprot runāt latviešu valodā, kārtējos draudus par starptautiskām tiesām. Jā, tas ļoti precīzi parāda šādu cilvēku attieksmi pret Latvijas valsti, jo draudēt savai valstij ar starptautisku tiesu var tikai tāds cilvēks, kas šo valsti neciena.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs!

Nākamais runās Juris Vidiņš. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varbūt mēģināšu apskatīt no cita viedokļa, no izglītības budžeta viedokļa to, ko teica arī Počas kundze. Koncentrēsimies vēl vairāk uz to! Plinera kungs vai kāds cits, kas te no sociķiem uzstājās... Viņš teica sekojošo: ja tā varētu būt, to vajadzētu it kā darīt. Privātajām izglītības iestādēm vajadzētu palīdzēt ar valsts finansējumu. Redziet, ir Eiropas minoritāšu jeb reģionālo valodu harta, un tanī ir teikts, ka tieši izglītības jomā... tur vēl ir paskaidrojums... Es aizmirsu, vai tās bija Kopenhāgenas vai Hāgas kaut kādas rekomendācijas, bet tur ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka valsts to var veicināt, ka var būt līdzekļu piesaiste, bet tas nenozīmē, kad mums šie līdzekļi ir jādod no valsts budžeta privātajām skolām. Un tādēļ es domāju, ka vislabākais formulējums bija tas, kas bija iepriekšējā dokumentā pirms šo grozījumu izdarīšanas. Tā ir 59.panta otrā sadaļa, kas bija iepriekšējā likumā. Un tāpēc es lūgtu noraidīt kā Gaigala, tā Plinera un arī Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs!

Nākamais deputāts ir Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt to, ko es teicu šā jautājuma apspriešanas sākumā un ko pēc tam teica arī cienījamā Počas kundze. Proti, ir ļoti slikti, ka deputāti iesniedz priekšlikumus, kuri nav saistīti ar nākamā gada budžetu, bet kuri arī izšķir konceptuālas lietas citos jautājumos. Jā, daļēji var piekrist, ka šis deputāta Gaigala priekšlikums, protams, ir saistīts ar budžetu, bet tomēr paliek atklāts jautājums par to, kā finansēt privātās mācību iestādes, un tas tomēr ir konceptuālas dabas jautājums. Manuprāt, tas ir diezgan neprātīgi, ka mēs šādus konceptuālas dabas jautājumus izšķiram vienā lasījumā, nepiedaloties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nepieaicinot speciālistus. Tas, manuprāt, nav nopietni.

Ja runā par šā jautājuma būtību, par šā priekšlikuma būtību, tad es, piemēram, piekrītu Gaigala kungam tanī ziņā, ka aprobežoties tikai ar obligātās izglītības programmām nebūtu īsti pareizi. Mēs abi pagājušajā sestdienā - un ne tikai mēs - piedalījāmies konferencē, kur darba devēji, tieši darba devēji, uzsvēra domu, kāpēc gan valsts nevarētu augstākajās privātajās mācību iestādēs finansēt akreditētās privātās mācību programmas, kuras pēc savas kvalitātes varbūt ir labākas par tām attiecīgajām mācību programmām, ko organizē šobrīd kāda valsts augstskola, ka tas būtu taisnīgāk.

Taču, ņemot vērā to, ka jautājums par izglītību valsts valodā, par izglītību latviski, ir ļoti nopietns, jo izglītība valsts valodā sekmē sabiedrības integrāciju, kas šobrīd ir viens no aktuālākajiem mūsu sabiedrības jautājumiem, es tomēr nevaru deputāta Gaigala priekšlikumu atbalstīt, jo es piekrītu arī Ministru kabinetam, ka valsts valoda ir būtiska lieta šajā apspriežamajā jautājumā. Es, piemēram, labprāt gribētu redzēt, lai arī tie, kuri organizē privāto izglītību, privāto augstāko izglītību, censtos šo izglītību organizēt valsts valodā, tādējādi sekmējot sabiedrības integrāciju.

Un vēl pats pēdējais. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums skar nākamā gada budžetu, skar nākamā gada finansu iespējas, tad, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta priekšlikums mani konceptuālā ziņā arī īsti neapmierina, runājot tieši par finansēm, es tomēr uzskatu, ka tas ir pieņemamāks, jo sašaurina no valsts nepieciešamo finansējumu. Tādējādi, neskatoties uz to, ka tas ir varbūt nepilnīgs, es tomēr aicinu šobrīd atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, bet to domu, kas ir ietverta Gaigala priekšlikumā, es aicinu deputātu Gaigalu iesniegt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, pareizāk sakot, sākotnēji Saeimai, lai mēs arī mēģinātu augstākās izglītības jomā risināt privāto izglītības mācību iestāžu finansējumu.

Es aicinu tieši no fiskālā viedokļa, no finansu viedokļa, tomēr atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs!

Nākamais runās deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es neesmu izglītības sfēras speciālists un ļoti reti uzstājos tad, kad tiek apspriesti izglītības jautājumi, bet, tā kā šajā priekšlikumā un pantā, par kuru mēs šobrīd diskutējam, ir ielikta, manuprāt, ļoti svarīga norma, proti, ka šis valsts un pašvaldību finansējums privātām skolām tiek sniegts tikai ar vienu nosacījumu - ka programmas tiek veidotas valsts valodā, gribu sacīt, ka Gaigala kunga priekšlikums ietver sevī, kā Ābiķa kungs to pareizi norādīja, arī pozitīvus momentus, diemžēl šo ļoti būtisko nosacījumu izslēdz. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs!

Nākamais runās deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir iekļauts tātad 2000.gada budžeta paketē. To Počas kundze jau atgādināja. Tātad runa te ir par naudu, un tā vien šķiet, ka kopš šodienas esam kļuvuši stipri vien bagātāki. Ja tā tas ir, tad es noteikti atbalstu Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, jo tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji, bet tālāk ir teikts, ka valsts un pašvaldības tikai piedalās. Piedalās - tātad dod naudu šīm privātajām iestādēm, ja izglītības programmas ir akreditētas un notiek valsts valodā.

Redziet, iepriekšējā redakcijā ir skaidri un gaiši ierakstīts vārds “var”. Tas nozīmē, ka var finansēt, bet var arī nefinansēt, izejot no tā, vai... Un te atkal ir skaidri un gaiši rakstīts: “ja šīs izglītības iestādes īsteno valsts akreditētas izglītības programmas valsts valodā.”

Gaigala kunga priekšlikums ir ļoti vispārīgs. Diemžēl! Pēc tā iznāk, ka katru iestādi, kas ir akreditēta valsts iestāde, var vai, pareizāk sakot, vajag finansēt, nemaz nerunājot par Plinera, Maksimova, Cileviča un citu deputātu priekšlikumu, kurā viņi skaidri un gaiši jau ienes šo minoritāšu valodu. Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Šiem cilvēkiem, šiem deputātiem, minoritāšu valodas nozīmē, protams, galvenokārt krievu valodu.

Tāpēc, Počas kundze, ja budžetā ir nauda, es atbalstīšu Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu; protams, tad, ja jūs pateiktu, ka ir pietiekami daudz naudas, lai piedalītos privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Ja tādas naudas nav, tad ir jāsaglabā iepriekšējā redakcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribēju atgriezties pie tā, kas attiecas uz valsts valodu. Izglītības likumā ir 9.pants, kurš saucas “Izglītības ieguves valoda” un kurš reglamentē valodas apgūšanu vai izglītības iegūšanu pamatā valsts valodā. Arī izņēmuma gadījumi šeit ir atrunāti.

Šajā pantā, par kuru pašlaik ir iesniegts grozījums, varbūt šo jautājumu nevajadzētu tik daudz aktualizēt, jo reāli šis pants runā par pavisam citu lietu - par privātajām izglītības iestādēm un par to finansēšanas kārtību. Tāpēc, ja mēs gribam runāt par izglītības kvalitāti, bet negribam nostāties ar seju pret šīm izglītības iestādēm, kas ir pārkārtojušās un izveidojušas kvalitatīvu izglītību, kāda šodienas sabiedrībai ir vajadzīga... ja mēs gribam pagriezt tām muguru, tad tas šodien diez vai būtu pareizi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Salkazanova kungs!

Deputāts Jānis Gaigals - otro reizi.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir jānāk vēlreiz, lai uzsvērtu divas lietas. Kā mēs visi zinām, likuma nezināšana nenoņem atbildību par to, ka jādarbojas atbilstoši likumam. Uzmanīgi pārlasot Izglītības likumu, arī Tabūna kungs secinās, ka Latvijā mācības notiek valsts valodā, tajā skaitā ir arī mazākumtautību izglītības programmas, kuras prasa, ka valsts valoda ir jāzina noteiktā apjomā. Latvijā ir gan tādas, gan tādas programmas. Tas ir jāņem vērā pirmkārt. Nav nekādas atteikšanās no valsts valodas prioritātes. Nekā tamlīdzīga.

Otrkārt. Kas attiecas uz budžeta līdzekļiem, esmu pārliecināts, ka šis priekšlikums var - arī Ministru kabineta priekšlikums var - tikai ekonomēt līdzekļus. Ministru kabinets nosaka programmu minimālo finansējumu. Taču programmas maksā dārgāk. Mēs visi maksājam nodokļus. Kāpēc tad, ja mans bērns iet valsts skolā, viņš saņem vairāk līdzekļu nekā tad, ja es sūtu bērnu privātajā skolā? Būtu normāli, ka šis minimums pienāktos jebkuram Latvijā dzīvojošam bērnam, kurš iet skolā. Arī tiem, kuri iet privātās skolās, ja šīs skolas realizē valsts akreditētas izglītības programmas kā valsts valodā, tā arī mazākumtautību valodās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāts Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs visi redzam, cik daudz neskaidrību ir apspriežamajā jautājumā. Tās radušās tikai tāpēc, ka iesniegtais priekšlikums nav tikai sauss priekšlikums nākamā gada budžeta kontekstā. Tas ir konceptuālas dabas priekšlikums. Es atkārtoju: konceptuālas dabas priekšlikums, kā valstī finansēt privātās mācību iestādes. Un tas, ka mēs tik nopietnu priekšlikumu pienācīgi neizvērtējam atbildīgajā komisijā, izskatām vienā lasījumā un citiem deputātiem vairs praktiski nav iespējas iesniegt savus priekšlikumus apspriežamajā jautājumā, - tas norāda tikai uz to, ka šis deputāta Gaigala priekšlikums ir jānoraida.

Mani personīgi apmierinātu, ja šobrīd mēs pieņemtu vai nu Ministru kabineta piedāvāto variantu, kas skar apspriežamajā jautājumā daudz mazāku sektoru (turklāt tas saglabātu to pieeju, ka mūsu valstī prioritāte izglītībā tomēr ir valsts valodai), vai arī atstātu veco variantu, kas, manuprāt, bija pietiekami izsvērts un pieļāva, ka valsts ar savām finansēm piedalās privāto mācību iestāžu finansēšanā.

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu izturēties nopietni pret šādām lietām un pēc viena paša lasījuma neieviest radikālus labojumus Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs, jūsu laiks ir izmantots.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais, lūdzu! Deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man negribētos piekrist, ka tas jautājums ir izskatīts vienā lasījumā. Kaut vai tāpēc, ka 6.Saeimas laikā par šo jautājumu tika diskutēts pietiekami bieži. Un beidzot reiz ir pienācis brīdis, ka tas ir patiešām iekļauts kā grozījums atvērtā likumā.

Principā varētu atbalstīt Počas kundzes ieteikto. Kaut vai tāpēc vien, ka šī norma absolūti neprasa papildu līdzekļus no budžeta. Runa ir tikai par to, kas, starp citu, ir deklarēts, Ābiķa kungs, jūsu partijas manifestā. Par to, ka līdzekļi sekos skolēnam, nevis skolēns tiem līdzekļiem. Tā ir visa tā starpība, vairāk jau nekas nemainās būtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pēc mēneša mums būs jāapspriež pēdējā lasījumā Valsts valodas likums. Mēs visi ļoti labi zinām, cik aktuāls mūsu valstī ir valsts valodas - latviešu valodas - jautājums. Acīmredzot mums tomēr būs zināmās normās jāpiekāpjas, izskatot ceturto reizi Valsts valodas likumu.

Taču sakiet, kolēģi, kurš mūs spiež grozīt šo Izglītības likuma normu un svītrot prasību, ka valsts finansē privāto skolu programmas tikai tad, ja ir ievērots nosacījums, ka tās mācības ir valsts valodā? Kurš mūs spiež to darīt? Mēs piekāpjamies Valsts valodas likuma ziņā, un tagad mēs piekāpsimies arī šajā likumā, kaut gan neviens mūs nespiež to darīt. Esiet saprātīgi! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs!

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā, lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Cienījamie deputāti! Pirms jūs balsojot izšķirsieties par viena vai otra, vai trešā priekšlikuma atbalstīšanu vai vispār neatbalstīsiet nevienu un tādējādi saglabāsiet esošo likuma redakciju, es minēšu jums tikai divus papildu argumentus. Faktiski tie būs komentāri.

Izskatot deputāta Gaigala priekšlikumu un deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu, mēs mēģinājām maksimāli turēties pie vecās 59.panta redakcijas. Dokumenta 3.lappuses stūrītī ir šis formulējums: “ja šīs izglītības iestādes īsteno valsts akreditētas izglītības programmas valsts valodā.” Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, skatot priekšlikumu, nemēģināja konceputāli mainīt esošā likuma principu vai ideju, vai ideoloģiju. Mēs vienīgi piekritām izglītības ministres Silvas Goldes priekšlikumam, ka valsts ir gatava līdzdarboties privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Un tālāk ir pārejas noteikumi. Priekšlikums nr.13 - noteikt, ka šī norma stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī. Tātad ne jau nākamajā gadā jaunais mācību gads sāksies ar obligātu valsts līdzdalību privāto mācību iestāžu finansēšanā. Tikai pēc vēl viena mācību gada tas notiks. Un īstenībā ir šajā sakarā jāatceras tikai viena lieta - ir paplašināts finansēšanas apjoms jeb spektrs... Vārdi, ka valsts var līdzdarboties, aizvietoti ar normu, ka valsts piedalās, tātad līdzdarbojas šajā finansēšanā. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija bija acīmredzot spējusi atrast kaut kādus resursus vai vismaz plāno resursus, lai pabalstītu privātās mācību iestādes - turklāt minimālajā apjomā. Šis bija tas galvenais arguments, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita atbalstīt Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Mēs vadījāmies tikai un vienīgi no finansiāliem apsvērumiem. Bet tagad lūdzu balsot. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Pēc kārtas, lūdzu!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam balsot par 8. - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu? Pēc kārtas. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Jāņa Gaigala priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 8. - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 15, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 9. - deputātes Počas priekšlikums par pārejas noteikumu 4.punkta redakciju. Līdzīgs ir deputātu Plinera un Cileviča priekšlikums noteikt citu likuma normas spēkā stāšanās periodu. Daļēji tika atbalstīts Počas priekšlikums. Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu - 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Izteikties vēlas deputāts Leons Bojārs. Atklājam debates.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likuma 53.panta otrā daļa. Vecajā redakcijā bija noteikts, ka tā stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija, cik saprotams, kopā ar Ministru kabinetu, ir izstrādājusi normu, ka tikai līdz 2000.gada 1.martam viņi varēs sastādīt kaut kādu grafiku un ka tad būs algu palielināšana. Taču saprotams, ka arī 2000.gadā nekāda alga netiks palielināta, to mēs labi zinām.

Rada izbrīnu steiga, kādā varēja risināt tādus jautājumus kā pensiju jautājumu. Tur viss bija izstrādāts momentā - mēnesis, un viss bija gatavs. Ar skolotājiem to tā nevar izdarīt.

Akciju sabiedrība “Latvijas meži” atrada vienu miljonu... Un momentā viss bija izstrādāts... Un ir divi likumi, kuri ir pilnīgi, kā saka, jēlā veidā, bet tie ir iesniegti Saeimā. Jēkabpils cukurfabriku momentā slēdzām, likvidējām darba vietas, lauksaimniekus iedzinām bankrotā, jo viņiem nav naudas. Taču pusotru miljonu atradām, lai varētu cukurbietes ieart zemē. Tiklīdz nonākam pie skolotāju algām, tā nekā! Tam mēs neatrodam laiku, neatrodam naudu, un, protams, arī steigas nekādas nav. Ja mēs paskatāmies, kāds stāvoklis ir skolās, tad redzam, ka tas ļoti bēdīgs, it sevišķi lauku skolās. Skolas ir nonākušas līdz tam, ka nav pat kārtīga krīta. Skolotājs pēc mācību stundas izskatās tā, it kā viņš būtu balsinājis sienas! Kā tad tiks atrasta nauda, teiksim, tādai programmai, kā pārstrādāt Pensiju likumu? Viena “speca” alga dienā būs divas reizes lielāka nekā mūsu, deputātu, algas. Tur diemžēl nauda jau ir iedalīta. Nav saprotama Ministru kabineta rīcība. Vai pacelsies arī visu mūsu, deputātu, pirksti, lai nobalsotu par šādas izmaiņas iestrādāšanu jaunajā likumā? Jūs taču saprotat, ka skolotājiem alga ir maza, it sevišķi laukos, un šo viņu nabadzīgo algu mēs turpināsim atstāt tādā pašā līmenī, kādā tā ir, arī 2000.gadā. Bet ir taču arī inflācija! Kur tad ir jūsu, cienījamie pozīcijas deputātu kungi, solījumi mūsu skolotājiem? Vajag taču tos atcerēties!

Un tagad par izglītības sistēmu. Kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika izskatīts šis jautājums, bija Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku, kā saka, izteikumi un tad iznāca tāds secinājums - viena darbība ir tā, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā un tās resoros Rīgā, bet skolas paliek pašvaldību ziņā... sadarbībā ar pašvaldībām. Tātad ministrija iet savu ceļu, tērē naudu, bet pašvaldības mokās ar tām skolām.

Izrādījās, ka ir vēl viens paradokss. Viena līmeņa skolas saņem dažādu finansējumu gadā. Vienām nezin kāpēc ir vairāk, otrām - nezin kāpēc mazāk. Tātad, kāda tā nauda ir, tāda tā skolēniem iet līdzi, pavada viņus uz tām mācību iestādēm, kurās viņi mācās.

Kārtības, cienījamie kolēģi, tur nav. Izglītības un zinātnes ministrija strādā ļoti slikti, jo viņa neaizstāv skolotāju intereses un neaizstāv arī skolēnu intereses.

Un vēl. Satiekoties ar skolotājiem, es saņemu pārmetumus. Jo, izrādās, bāreņi... nu, bāreņiem viņus pielīdzina internātskolās... Taču, ja tie ir - un arī turpmāk būs - tādi bērni, kuru vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, tad, izrādās, tie netiek pielīdzināti bāreņiem. Bet viņi taču ir drausmīgākā stāvoklī nekā bāreņi. Bārenis ir samierinājies ar to, ka viņam vecāku nebija un nav. Turpretim tiem otriem ir tādi vecāki, kuri par viņiem nerūpējas. Un tagad arī mēs - patiesībā tā ir Izglītības un zinātnes ministrija - pagriežam viņiem muguru!

Tātad šo labojumu nevar pieņemt, tas nav pieņemams nedz Latvijas skolotājiem, nedz skolēniem, nedz arī vecākiem.

Un neaizmirstiet arī tādu lietu, ka tā naudas izspiešana no vecākiem, kuri maksā nodevas skolām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Vispirms gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums, manuprāt, ir principiālas dabas un ka Saeimai tomēr būtu rūpīgi jāapsver katrs likums, kuru ir pieņēmusi kaut vai iepriekšējā Saeima, vai mums ir iespējas to īstenot, jo šī attieksme, ka likumus pieņem un pēc tam tos labo, manuprāt, nebūtu Saeimas deputātu cienīga rīcība. Te varētu būt atsevišķi izņēmumi. Manuprāt, tas pašreiz veidojas par sistēmu.

Es gribētu šobrīd arī atgādināt, ka šis priekšlikums, kas mums tiek piedāvāts, šo jautājumu aizvirza tālā nākotnē - uz 2002.gadu, kad atkal būs Saeimas vēlēšanas, un tajā brīdī, neapšaubāmi, viss tiks risināts. Tas tiks risināts, bet skolotājiem ir jādzīvo arī līdz 8.Saeimas vēlēšanām. Es saprotu, ka pēc 8.Saeimas ievēlēšanas viena daļa no deputātiem, protams, savus balsojumus steidzīgi pārskatīs, aicinās atgriezties pie veselā saprāta un vēl pie nezin kā, un tajā brīdī atkal būs problēmas. Un mēs te deputātus dalīsim tādos, kuri ir atbildīgi balsojuši, un tādos, kuri ir populistiski vai dažādi balsojuši. Es domāju, ka mums ir visas iespējas izglītību reiz atzīt par reālu prioritāti un tai atrast šo naudu. Un tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāatņem nauda aizsardzībai. Šīs iespējas ir.

Es atgādināšu, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika sniegtajā informācijā, kura ir ļoti, ļoti nopietna, ir runāts par to, ka Valsts kasē netiek iekasēti apmēram 40% no visiem tiem nodokļiem, kuriem vajadzēja nonākt Valsts kasē. Šī problēma ir pietiekami nopietna, bet nu mēs zinām, ka šīs iespējas ir. Tad varbūt spersim pretim Valsts ieņēmumu dienestam lielāku soli, palielināsim arī viņiem finansējumu… Viņiem šis finansējums, protams, ir palielināts. 1999.gadā par 3,2 miljoniem modernizācijai, un arī šogad tas tiks palielināts par 0,6 miljoniem. Es gan domāju, ka tas nav pietiekami, jo valdība, ja tā šogad palielina finansējumu par 0,6 miljoniem Valsts ieņēmumu dienestam, arī paredz, ka 8,5% tiks iekasēti no šiem 40%. Es domāju, ka tad, ja šis palielinājums būtu nopietnāks, mēs varētu cerēt uz lielāku daļu. Un par to arī iestājas Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, ka ir jārisina šie jautājumi gan attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta finansējumu, gan arī attiecībā uz skolotāju algu paaugstinājumu. Tas jāskata kompleksi - kopsakarībā. Un tad šī nauda, mūsuprāt, būs. Tādi budžeta projektā ir arī vairāki Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kompromisa priekšlikumi, kas skar skolotāju atalgojumu.

Un tāpēc mēs nevaram atbalstīt šos priekšlikumus, ka to jautājumu, kas ir jārisina, mūsuprāt, no 1.janvāra, aizvirza divus gadus tālā nākotnē. Es domāju, ka mums ir jābūt atbildīgiem, ka mums nevajadzētu provocēt skolotājus uz streiku un veicināt tālāku sociālās spriedzes paaugstināšanos. Es domāju, ka šodienas balsojums izšķirs to, kas notiks 16.novembrī un pēc tam.

Godājamie Saeimas deputāti! Vai tiešām mēs gribam streiku? Ja gribam, tad atbalstīsim Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, bet, ja negribam, tad balsosim par šo iepriekšējo redakciju. Es domāju, ka skolotāju streiks ir pamatots, jo šīs problēmas ir jārisina. Es tikai atgādināšu, ka mēs, Saeima kopumā, nevis Sociāldemokrātu frakcija, jau tā esam atkāpušies no tādām lietām, ko esam solījuši skolotājiem un pedagogiem, - no obligātās pirmsskolas izglītības finansējuma no valsts, no bērnudārzu pedagogu finansējuma no valsts mērķdotācijām. Es domāju, ka šī atkāpšanās robeža ir jau pārsniegta. Tāpēc mēs nevaram teikt: “Mēs jums, skolotāji, nāksim pretī ar kādiem 23-24 procentiem no tā, ko valsts bija apņēmusies jums piešķirt no nākamā gada 1.janvāra.” Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jāteic, ka katra valdība mēģina runāt par izglītības prioritāti, un arī šī nav izņēmums. Tikai jāsaka, ka diezgan apšaubāmi ir šie vārdi, kas tiek teikti par šo prioritāti, un arī tie darbi, kas reāli parāda pavisam citu prioritāti - to, kas valdībai šodien interesē. Un tā ir šo lielo uzņēmēju interešu aizsardzība ar īpašuma nodokļa grozījumiem, tas ir sociālā nodokļa samazinājums par 1 procentu. Un bieži vien šeit ir tāda argumentācija, ka nodokļu slogs Latvijā ir pārāk liels, salīdzinot ar citām valstīm. Attiecībā uz nodokļu slogu nesen Lībanes kundze raidījumā “Krustpunkti” minēja skaitli, ka nodokļu slogs Latvijā ir 43% no iekšzemes kopprodukta. Tad nu arī man gribētos minēt dažus faktus, cik tad liels tas ir citās valstīs: Zviedrijā - 67%, Dānijā - 61%, Somijā - 59%, Nīderlandē - 55 procenti. Tā ka šī argumentācija, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, šajā gadījumā neiztur kritiku.

Paskatīsimies sociālo budžetu! Sociālajā budžetā trūkst naudas. Pamatbudžets sociālajam budžetam dod aizdevumu… nevis aizdevumu, bet novirza no pamatbudžeta apmēram 49 miljonus latu sociālā nodokļa deficīta segšanai. Vai tādā gadījumā bija nepieciešams mainīt sociālo nodokli, samazinot šā nodokļa likmi par 1%, un neiekasēt sociālajā budžetā 13 miljonus latu? Kāda ir argumentācija šādai darbībai? Vai šos 13 miljonus latu nav iespējams novirzīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, tādējādi izpildot Izglītības likuma 53.panta otro daļu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - deputāts Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēdz teikt, ka pedagogam ir jāmācās visu mūžu, taču varbūt neuzsverot šo “visu mūžu”, bet tieši vienkāršojot šo problēmu, var saskaitīt, ka pedagogam, lai kļūtu par skolotāju, minimāli ir jāmācās 16 gadi, bet, ja runa ir par ģimnāzijas vai vidusskolas skolotāju, kam ir vajadzīgs maģistra grāds, viņam ir jāmācās 18 gadi. Un tad pēc šīm 18 gadu ilgajām studijām cilvēks reāli saņem uz pusi mazāku algu, nekā tā vidēji ir tautsaimniecībā. Vai šāda situācija valstij ir izdevīga? Un vai valstij ir izdevīgi šādu situāciju maksimāli paildzināt?

Augstākais grāds, ko pedagoģijā var iegūt, ir profesors, bet pagājušajā gadā Kultūras ministrijas augstskolās profesoru algām budžeta līdzekļu pietika tikai pusgadam. Otrajam pusgadam pietrūka 78 000 latu.

Valstij naudas, manuprāt, nav ne daudz, ne maz. Valstī naudas ir tieši tik, cik tās ir. Un problēma vienkārši ir tā, kā šī nauda tiek sadalīta. Ja var ticēt publikācijām un ja mūsu augstā kuģu šefa alga ir bijusi trīs reizes lielāka nekā šiem profesoriem vajadzīgā, bet trūkstošā algas daļa, tad acīmredzot šādu situāciju laikam nevarētu nosaukt par normālu.

Lieki neuzsverot šeit izglītības nozīmi, es gribu sacīt, ka arī valsts aizsardzība nav sasniedzama bez izglītības, jo jau kopš Spartas laikiem zemei nav labāka aizstāvja par tās pilsoni - patriotu. Taču šis pilsonis ir jāaudzina. Un es nekad neticēšu, ka nabadzībā iedzīts un pazemots skolotājs var būt šā patriota audzinātājs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Zvejsalnieka kungs! Nākamais runās deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai tam apstāklim, ka tie, kuri nobalsos par šādu grozījumu Izglītības likumā, ļoti atklāti pateiks saviem vēlētājiem: šodien esošā valdošā koalīcija līdz šim ir melojusi par savām prioritātēm, un viņu izveidotā valdība nav spējīga administrēt nodokļus un apkarot ēnu ekonomiku. Vai nu nav spējīga, vai arī negrib. Un tādā gadījumā daudz godīgāk būtu, ja valdošā koalīcija šādu grozījumu vietā ierosinātu balsojumu par neuzticības izteikšanu šādai valdībai. Jo šis labojums likumā ir nepieciešams tikai tādēļ, lai slēptu šīs valdības impotenci.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais - deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valdošā koalīcija nākamā gada budžetā paredz pedagogiem vislielāko algu palielinājumu kopš neatkarības atjaunošanas. Tāda ir reālā situācija, kas ir sasniegta. Un to nebija iespējas izdarīt nevienam...

Ar Izglītības darbinieku arodbiedrību Tautas partijai ir līgums, kurā ir precīzi paredzēts - un arī pirms vēlēšanām mēs to teicām -, ka algu būtisks palielinājums ir iespējams triju, piecu gadu laikā. Mēs stingri turamies pie šīs vienošanās un to pat apsteidzam. Bija jautājums - kāpēc arodbiedrība tik stingri cīnās un aktivizējas tieši tajā laikā, kad Ministru prezidents ir Šķēle? Atbilde ir ļoti vienkārša - Šķēle to varbūt var izdarīt. Sociāldemokrātiem nebija vērts to darīt, viņi tāpat nevar neko neizdarīt. Jo nekas iepriekš arī netika darīts un likums tika nepārtraukti atjaunots. Šķēle, Tautas partija un valdošā koalīcija to izdarīs.

Kāda ir prasība opozīcijai, lai šī lieta notiktu? Ļaujiet valdībai strādāt! Šobrīd notiek nepārtraukta cilvēku kūdīšana, naudas bezjēdzīga tērēšana. Piemērs ir referendums, kuru sociāldemokrāti atzīst. Referendums pensiju jautājumu neatrisina. Pensiju likums ir jāgroza. Kā to darīt? To aizmirst pateikt. Man šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka piedāvājumu nav. Miljons naudas tiek iztērēts. Minēja te lielās algas sociāldemokrāts Zorgevica kungs. Kāda viņam ir alga? Vai sociāldemokrātu pārstāvis, kas tagad, kā izskanējis, viens pats ir visspēcīgākais, pārspēj ministrus telefonsarunās... vai tas nav sociāldemokrāts? Ir sociāldemokrāts. Tātad, kungi mīļie, jūsu darbi un vārdi ir divas diametrāli pretējas lietas. Tas man nav pieņemams - runāt vienu, bet darīt otru, šķelt, plēsties, kūdīt cilvēkus un neļaut valdībai strādāt. Ļaujiet valdībai strādāt, to izdarīt!

Vēl viena lieta. Mēs izglītības sakarā runājam par pedagogiem. Izglītība ir saistīta ne tikai ar pedagogiem. Šodien es neesmu dzirdējis neviena vārda par skolēniem. Kāda ir situācija? Aizbrauciet uz skolām, parunājiet ar vecāko klašu skolēniem, pajautājiet viņiem, cik stundu viņi pavada skolā. Bāli no vaiga, jauni cilvēki 11 vai 12 stundas pavada skolās, jo, lai skolotājiem samaksātu algas, izglītības sistēma ir sadrumstalota. Ļoti daudz mācību priekšmetu - gan vajadzīgi, gan nevajadzīgi. Uz bērnu veselības rēķina tiek risināti šie jautājumi. Arī to mēs nevaram neredzēt. Un tāpēc priekšlikumā ir divas daļas. Vienā ir pateikts, ka nauda tiks meklēta. Taču jau līdz pavasarim ir ieviešama skaidrība - tas ir maināms sistēmā. Un nevar prasīt no izglītības ministres trīs mēnešu laikā izdarīt to, kas varbūt nav gājis pilnīgi pareizā virzienā. Streiks neatrisinās nevienu jautājumu. Valdība un valdošā koalīcija ir atradusi līdzekļu maksimālo daudzumu, kuru var iedalīt izglītībai. Un opozīcijai viens lūgums - runājiet to pašu, ko darāt, un ļaujiet valdībai strādāt! Valdība izdarīs to, ko ir solījusi, - skolotāju algas triju gadu laikā tiks būtiski paaugstinātas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Bērziņa kungam.

Nākamais - Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribētu pateikt paldies Gundaram Bērziņam par to, ka viņš Latvijai atgādināja, ka līdz šim, pa šiem 10 brīvības gadiem, vēl ne reizi nav bijis neviena sociāldemokrātiski domājoša Ministru prezidenta. Šķēle nevar. To šoreiz pirms manis pateica Gundars Bērziņš. Un nevar viņš jau trešo reizi pēc kārtas. “Valdība izdarīs to, ko sola!” Iesniedzot savus likuma grozījumus kā likumprojektus, valdība sola “apgraizīt” algas un samazināt ienākumus iedzīvotājiem. Šķēle to izdarīs. To pateica Gundars Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - deputāts Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu pateikt pavisam atklāti: kad mēs izvērtējam politisko partiju populismu, tad mums tomēr ir jāatceras tas, ka pašreiz Gundars Bērziņš runā par pakāpeniskumu un aizmirst to, ka Tautas partijas programmā ir rakstīts, ka par vienu slodzi skolotāji saņems trīs minimālās algas. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Piecu gadu laikā!”) Neapšaubāmi, šis vārds piecu gadu laikā tur nebija rakstīts... Tautas... Nav, nav, nav... Taču par to mēs varēsim pēc tam vēl diskutēt.

Tālāk. Mums prasa, ko tad mēs, sociāldemokrāti, varam izdarīt. Mums bija zemkopības ministrs Salkazanovs. Viņš atrada obligātajai pirmsskolas izglītībai pusotru miljonu. Tautas partija to “nogremdēja” uz vietas, tiklīdz kā nonāca valdībā. Vai tas jums patīk vai ne, tā ir patiesība. Es saprotu, ka jūs domājat, ka pienāks laiks, kad varbūt budžetā būs vairāk naudas, jūs pie tā atgriezīsieties, atdosiet atpakaļ... un ka vēsturē tas tiks, tā teikt, ierakstīts no jums... Nu lai nu tā būtu. Ja jūs būsiet vēl tajā brīdī, kā sacīt jāsaka, pie valdīšanas. Mēs jums netraucējam.

Nākamais jautājums. Tas pats attiecas uz bērnudārzu pedagogu algu paaugstinājumu. Lai tas būtu no valsts mērķdotācijām. Tas pats attiecas uz skolotāju algām.

Es gribētu pateikt Gundaram Bērziņam vēl vienu lietu. Pensiju likuma grozījumi ir kļuvuši bezjēdzīgi tāpēc, ka Pasaules banka ir jums skaidri pateikusi, ka būs nepieciešami grozījumi. Un tāpēc jums iepriekšējā reizē vajadzēja te pusotru stundu ilgu pārtraukumu pirms beidzamā lasījuma, kad bija runa par Pensiju likumu. Un atcerieties, ka “Tēvzemei un Brīvībai” tāpat domā, ka politiski represētajiem vajag pensiju, kura ir nopietnā līmenī, nevis daļējas pensijas. Tautas partija diez vai piekritīs lietai par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām sievietēm, bet “Latvijas ceļš” uzstāj. Tā ka jūsu vidū nav vienprātības.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs. Jūs esat atvēlēto laiku izmantojis.

Nākamais, lūdzu, deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man liekas, ka, tāpat kā es, jūs daudzi saņēmāt pēdējās dienās uzaicinājumus ierasties 15.novembrī daudzu skolu un rajonu skolotāju kopsapulcēs. Patiešām, es varu šinī gadījumā saprast cienījamā Bērziņa kunga uzstājību un pat sava veida drosmi - viņš, tā teikt, iziet uz to, ka no 1.janvāra skolotāju algas netiks palielinātas. Protams, 16.novembrī būs Vislatvijas skolotāju streiks. Un katra partija, frakcija balsos atkarībā no tā, kāda ir tai dota frakcijas pavēle. Taču es atklāti pasaku: es domāju, ka mums tomēr būtu bijis jācenšas izpildīt to - no 1.janvāra panākt naudas palielinājumu skolotājiem. Jo tās algas ir mazas. Man ir sajūta - ja mēs nedomāsim, tad pēc 16.novembra, kad būs pirmais streiks, mēs gada beigas pavadīsim vispārējos streikos. Tā ir nopietna problēma, kas valdībai rada galvassāpes. Protams, mēs varam tagad deklaratīvi ierakstīt likumā 2002.gadu vai 2010.gadu vai pieminēt iestāšanos Eiropas Savienībā. Tie ir deklaratīvi laika rādītāji. Cilvēkiem naudu vajag šodien, jo viņiem ir jāmaksā par dzīvokli, viņiem vajag iegūt Eiropas standartiem atbilstošu izglītību.

Par to būtu jādomā daudz ātrāk. Ar skaitļiem var manipulēt.

Es aicinu šoreiz tomēr atbalstīt cienījamo kolēģu priekšlikumu - Jakova Plinera un citu. Jo šī skolotāju problēma mums nekur nezudīs. Mēs pie tā likuma atgriezīsimies agri vai vēlu, tā nauda būs jāmeklē, jo šī situācija ir palikusi ļoti asa. Reģionos skolotājiem nav iespēju pat normāli izdzīvot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāts Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu viena nopietna lieta: Centrālā vēlēšanu komisija pasaka, ka referendumam ir vajadzīgi 800 tūkstoši, bet Bērziņa kungs saka, ka ir vajadzīgs miljons. Jājautā - kas tad melo? Nu, ja 200 tūkstošus nevar saskaitīt... Tie nav 20 lati.

Tagad par Zorgevica algu. Ja jau runājam par Zorgevica algu, tad ir jāpiemin arī citas algas. To jūs, Bērziņa kungs, ļoti labi zināt. Un ļoti labi zināt arī to, kā pirka dzelzceļus... pa 5 tūkstošiem un visi. Jā, vajag atcerēties arī to, kā “Ave Lat” grupa paņēma dzelzceļus. Nevajag tā “braukt uz vienu pusi”.

Par kūdīšanu. Cienījamā pozīcija, kas tad nodarbojas ar kūdīšanu? Jūs kūdāt! Jūs! Ar savu darbību. Nu tad arī pašiem vajag atbildēt.

Un tagad par to lielo stundu skaitu skolēniem. Tik tiešām tas ir liels - desmit, vienpadsmit, divpadsmit. Taču izglītības ministri nebija sociāldemokrāti. Nevajag pārmest mums. Jūs ļoti labi zināt, ka izglītības ministri visu laiku bija valdošo partiju pārstāvji.

Par bērnu veselību. Paldies Dievam, ka tagad atcerējāties par bērnu veselību. Tik tiešām - viņi atnāk izsalkuši uz skolu, un viņiem nav pat naudas, par ko nopirkt tēju vai kādu bulciņu.

Labklājības ministrija nezin kāpēc paspēja Pensiju likumu izstrādāt mēneša laikā. Lai skolotājiem aprēķinātu algas un pārstrādātu visu šo likumu, piedāvā trīs gadus. Kur tad būs tā taisnība un kur būs tā saprašana? Kā tad mēs strādājam? Vienu likumu var izveidot pa vienu mēnesi, bet otru nevar trīs gadu laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Jūsu debatēm atvēlēto laiku es nevaru pagarināt.

L.Bojārs. Paldies. Likums ir jāatstāj vecajā redakcijā. Tajā, kurā tas bija līdz šai dienai.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Cienījamie deputāti! Pirms jūs izšķiraties balsot par atbalstu kādam no piedāvātajiem priekšlikumiem, es ļoti, ļoti īsi paskaidrošu, kāpēc parādījās šis pārejas noteikumu papildinājums, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir jāsagatavo gan pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiks, gan arī jānosaka precīzi termiņi tā īstenošanai, kā arī jāapstiprina plāns izglītības sistēmas reformas pasākumiem.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pirms šā likumprojekta izskatīšanas galīgajā, otrajā, lasījumā bija uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un viņus ļoti detalizēti iztaujāja, izanalizēja piedāvātos izglītības reformas dokumentus un arī idejas. Un tajā reizē mēs saskārāmies ar vienu samērā paradoksālu situāciju. No vienas puses, ļoti strikti tika prasītas konkrētas summas pedagogu algu palielinājumam, bet, no otras puses, mēs teicām: “Kā jūs to panāksiet? Ko jūs darīsiet, lai pedagogu algas tik tiešām palielinātos, bet lai būtu uzlabojumi arī izglītības kvalitātē, izglītības sistēmā, lai reāli šī reforma notiktu?” Jāatzīst, ka mēs nesaņēmām skaidru atbildi par to, kādā veidā tas tiks darīts. Lai tiešām nebūtu atkal tāda situācija, ka algas vienkārši tiks palielinātas uz pašreizējo skolotāju skaita, uz pašreizējo skolu skaita rēķina... Ja tā tiks papildināts šis finansējums, tas tāpat nebūs pietiekams, un pēc laika mēs atkal atgriezīsimies izejas punktā ar lūgumu: “Dodiet mums naudu, mūsu algas atkal atpaliek no vidējām!” Slodzes, ko skolotāji strādās, būs tādas pašas, lielas: pusotra slodze, divas slodzes. Bērni būs tikpat pārslogoti, un īstenībā reforma nebūs notikusi.

Šis papildinājums ir ļoti būtisks no tā viedokļa. Te ir paredzēts grafiks algu paaugstināšanai, bet tam pretī - konkrēti soļi, darbs, kas tiek darīts, lai sistēma uzlabotos.

Es, protams, lūdzu jūs izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu atbalstīt 11. - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze!

A.Poča. Es lūdzu par manējo nebalsot, protams! Es lūdzu balsot par 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ieslēgsim balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 9. - deputātes Aijas Počas priekšlikumu.

A.Poča. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs to atsaucat. Paldies. Nākamais ir 10. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums. Balsosim par 10.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos... Jā, tiešām.

Lūdzu, atklāsim debates. Jevgenija Stalidzāne.

Cienījamie kolēģi! Konsultējos ar Juridiskā biroja vadītāju. Pēc balsojuma par 9.priekšlikumu var debatēt atsevišķi par 10.priekšlikumu.

Lūdzu izslēgt balsošanas režīmu! Tātad, lūdzu, atklāsim debates. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 53.panta pirmā un otrā daļa: noteikumu izpilde ir jāparedz no 2000.gada 1.janvāra... Es domāju, ka Izglītības likuma pirmā un otrā daļa neprasa neko briesmīgu.

Tur ir paredzēts, ka pedagogu darba samaksu nosaka atbilstoši pedagogu profesionālajai kvalifikācijai un darba slodzei un ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju pienākas divas minimālās algas. Tātad tās nav milzīgas prasības. Pats par sevi saprotams, ka astoņi gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai izglītības darbinieku algu samaksas jautājumu varētu nokārtot. Visus šos gadus šīs nozares cilvēku dzīves līmenis ir bijis neiedomājami zems. Šīs nozares darbinieku pacietība un pieticība ir apbrīnas vērta.

Tāpat apbrīnot var visu iepriekšējo valdību un arī esošās valdības nespēju atrisināt šo jautājumu. Ir dzirdamas tikai gaudas par valsts nabadzību, par to, ka nav līdzekļu ko dalīt. Tāda pieeja ir novedusi pie neticības valstij un arī valdībai. Nav ticības, ka tā vispār kaut ko spēj. Spriedze sabiedrībā palielinās, un nav pieņemams šodienas valdības motivējums, ka naudas ir tik, cik ir, un vairāk nav ko dalīt. Faktiski tā ir valdības kapitulācija. Tikai pagaidām to vēl neviens nav pieņēmis. Ja valdība nezina, kur ņemt naudu nekavējoties un tūlīt, tad to var pajautāt tautai.

Pirmām kārtām runāsim par šo progresīvo nodokli iedzīvotājiem un uzņēmumiem, likvidēsim parazitējošos pilnvarnieku un padomju locekļu posteņus! Tie ir tie, kuri ir ar lielām algām, kuri veic dažādu grupējumu interesēs objektu privatizāciju un sadalīšanu, kas tautsaimniecību novedīs vēl lielākās sprukās. Ir atļauts šiem pilnvarniekiem, padomju locekļiem noteikt algas, kuru apmērs ir no vienas līdz 24 minimālajām algām. Tajā pašā laikā mēs nevaram atrast līdzekļus, lai skolotājiem būtu algas divu minimālo algu apmērā.

Nekavējoties ir jāsāk risināt jautājums par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un jāveic citi pasākumi jaunu darba vietu radīšanai.

Ja valdība ir pārliecināta par savām spējām tautsaimniecības straujākā attīstīšanā, tad izglītības darbinieku algu paaugstināšanai var izdarīt arī aizņēmumu.

Likumu nevar mainīt kā pavēli. Diemžēl tas tiek mainīts atbilstoši valdības vēlmēm. Tas ir apmēram tā, kā šad tad rīkojas bērnudārza smilšu kastē.

Aicinu balsot par 10.labojumu, kurš paredz saglabāt 53.panta 1. un 2.punktu. Pie visiem trūkumiem, kas izglītībā ir, nav vainīgi skolotāji. Viņi ir pelnījuši šīs divas minimālās algas - turklāt nekavējoties! Un arī tas ir vēl pārāk maz, jo izglītība ir viena no galvenajām mūsu prioritātēm.

Sēdes vadītājs. Paldies, Stalidzānes kundze! Nākamais runās deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Acīmredzot pagājušoreiz, kad runāja Gundars Bērziņš, daļa skolotāju noģība aiz laimes, jo viņi esot saņēmuši tik lielu algas palielinājumu, kā vēl nekad savā mūžā. Principā ļoti skaista tēze: “Saņemsiet trīs algas pēc pieciem gadiem.” Pēc pieciem gadiem, ja visus šos piecus gadus neviens netraucēs būt pie varas tam premjerministram, kurš jau trešo reizi netiek galā ar saviem pienākumiem. Tāda, protams, ir Tautas partijas attieksme.

Tādā gadījumā ir jādomā par to, ka arī pēc pieciem gadiem var gadīties, ka nebūs no kā šīs algas ņemt. Ja šis Ministru kabinets nav spējīgs organizēt nodokļu administrēšanu bez parādiem (nevar vai negrib; godīgi sakot, tas ir viens un tas pats šoreiz), tad tāpēc arī nepietiek naudas. Šīs partijas līderis trešo reizi ir premjerministrs, ir valsti piespiedis atkal ķerties pie Satversmē paredzētām normām, tādām kā tautas nobalsošana - tiešā demokrātija, pret kuru pašlaik vēršas Tautas partija. Protams, šo naudu, kā viņi uzskata, ir izniekojuši tautas pārstāvji, nobalsojot 13.datumā. Jo šodien šo naudu saņem kā savu darba algu tie pensionāri, kuru dēļ šis referendums tiek rīkots. Daļēji - arī skolotāji, kuri strādās šinīs vēlēšanu komisijās. Taču tikpat veiksmīgi varēja šo naudu izniekot ierēdņi, kurus atbalsta Tautas partija. Tā ka tas, protams, ir dažāds skatījums uz dzīvi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, nav tik bezcerīga šī situācija, ja mēs ņemam vērā, ka mums, neapšaubāmi, kā pati valdība uzskata, ir stipra valdība, ka tai ir pietiekams spēks Saeimā. Tāpēc, manuprāt, ir iespējams veikt tās lietas, kuras mēs vēl pavisam nesen, nupat, minējām. Tātad: 40% ir valstī neienākošo nodokļu, pie tās daļas ir jāķeras klāt. Tie ir oficiāli dati, ko Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks apliecina ar savu sniegto informāciju laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” 1.novembrī. Mūsu viedoklis ir tāds: ja nopietni strādā, tad ir iespējams iegūt šo finansējumu - ne tikai 8,5%, bet pat vairāk. Valdība pašreiz cer no šiem 40% ar veiksmīgu darbu iegūt 8,5%. Mēs uzskatām, ka ir iespējams gūt vairāk. Tāpēc Sociāldemokrātu frakcija ir iesniegusi savus priekšlikumus. Taču, lai to izdarītu, valdībai ir, protams, jāiet pretī arī Valsts ieņēmumu dienestam. Nevar bez finansējuma prasīt milzīgu atdevi. Vajadzīgs ir papildu finansējums, vajadzīga ir modernizācija, bet šādi soļi nav sperti 2000.gada budžeta projektā. Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis papildus tikai 0,6 miljonus. Es domāju, ka tik tiešām šādā situācijā būtu bijis jāapsver jautājums, ka varbūt ir vajadzīgs īpašs ministrs - valsts ieņēmumu ministrs - kas būtu varējis to veikt nopietnāk un atrisināt šo problēmu. Ja jau mums nederēja šis valsts ieņēmumu ministrs.

Tas ir viens jautājums.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka trīs minimālās algas par vienu skolotāja slodzi - tas ir nopietns mērķis, kas Tautas partijai tomēr būtu jāuztver kā tāds, kas ir jāīsteno. Jo, lielā mērā pateicoties tieši šim jautājumam, bija tik plašs vēlētāju atbalsts Tautas partijai. Jo tik dāsni un tik daudzsološi nebija nevienas citas politiskās partijas pārstāvji. Es uzskatu, ka šajā ziņā Tautas partija neparedzēja kaut kādu minimālās algas pazeminājumu jeb samazinājumu, bet tik tiešām domāja, ka minimālā alga augs un ka tā nebūs tikai 50 lati, kā tas ir pašreiz.

Un, ja mēs runājam par visām šīm lietām, mums tik tiešām ir reiz kaut kur jāapstājas. Toreiz, kad mums bija runa par obligāto pirmsskolas izglītību piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem, vadības pārstāvji skaidri un gaiši deklarēja: visu, kas ir mūsu spēkos, dosim skolotāju algām! Es uzskatu, ka tas ir jādara šobrīd. Es domāju, ka mums arī attiecībā uz obligāto pirmsskolas izglītību ir jāizrāda pretimnākšana. Nevar būt tāda situācija, ka bērnudārza pedagogus pretstata skolotājiem. Tas nav tas labākais ceļš.

Mans viedoklis ir tas, ka šodien ir tik tiešām jāsaprot, ka ar viena likuma grozīšanu nevar atrisināt skolotāju problēmas. Ir nepieciešami vairāku likumu grozījumi. Un tāpēc tieši budžeta pieņemšanas laikā izšķirsies šis jautājums. Manuprāt, kļūdaina ir tā nostāja, kas ir valdībai tāda pati kā jautājumā par Pensiju likuma grozījumiem, - ka tikai viena likuma ietvaros vēlas labot visu situāciju, kas skar pensionārus un pirmspensijas vecuma ļaudis.

Taču es gribētu atgādināt: valdības partijas, visas trīs frakcijas pavisam nesen, ceturtdien, publiski presei atzina, ka pēc grozījumu grozījumu pieņemšanas būs nepieciešami vēl citi grozījumi, un tādā gadījumā ir skaidrs, ka šo grozījumu grozījumu pieņemšana ir bijusi bezjēdzīga.

Mūs, opozīcijas pārstāvjus, neapmierina arī tas, ka šajā jautājumā tik tiešām saņēmuši kritiku no Pasaules bankas, valdības partiju pārstāvji nav arī palikuši vienoti jautājumā par to, ko viņi vispār vēl domā grozīt šajos grozījumu grozījumos, kad viņi taisās pieņemt grozījumu grozījumu grozījumus. Tas, manuprāt, jau liekas pietiekami bezjēdzīgi, tāpēc daudz pareizāk būtu atgriezties pie situācijas, kāda bija pirms konflikta, atgriezties sākotnējā situācijā, un atcelt šo Pensiju likumu kā tādu, un tas ir jādara referendumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs.

Nākamais - deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Padomju laikos kāds man izstāstīja tādu anekdoti: veikalos nekā nav, bet principā viss ir. Veikali bija tukši, tomēr ledusskapji bija pilni. Atbraucis, piemēram, uz Rīgu, kāds cilvēks no Voroņežas vai Tbilisi varēja uzdot taksistam jautājumu: “Kur ir veikals “Princips”?”

To pašu es varu teikt par mūsu budžetu. Naudas budžetā nav skolotāju algām, bet principā viņa ir.

Es uzskatu: lai, sākot ar 1.janvāri, patiešām palielinātu skolotājiem algu (viņi jau ilgi to gaidījuši un sen to nopelnījuši, ar reformu vai bez reformas, un tā tālāk), ir vajadzīgs, pirmkārt, izpildīt likumu, un, otrkārt, ir vajadzīga politiskā griba. Valdošo koalīciju politiskā griba. Un, treškārt, - valdošās koalīcijas solījumu izpldīšana. Mums ir konkrēti priekšlikumi par to, no kurienes var paņemt naudu un kā skolotājiem algu palielināt. Un tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - deputāts Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociādemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu, ko mēs šodien apspriežam, un minēt dažus skaitļus, kādi ir šobrīd. Izglītībā strādājošajiem mēneša vidējā bruto alga otrajā kvartālā bija 116 lati, 116 lati! Tautsaimniecībā, sabiedriskajā sektorā strādājošajiem bija 156 lati. Un valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 184 lati. Turklāt izglītībā - pie 1,3 likmēm... Tātad izglītībā strādājošo darba algas bija 74% no tautsaimniecībā strādājošo vidējās darba samaksas un 63% - no valsts pārvaldē strādājošo.

Jautājums ir šāds. Kā jūs zināt, Izglītības un zinātnes ministrija ir devusi savu aprēķinu, ir runa par plus 29 miljoniem latu. Cik mēs noprotam, 8 miljoni latu šīm vajadzībām it kā tiks sagādāti, un 7. decembrī acīmredzot tās izmaiņas tiks iebalsotas budžetā. Paliek (mīnusos no vēlamā) 21 miljons latu. Mūsuprāt, šis 21 miljons latu varētu dot kopumā apmēram 44 latus, kas būtu plus tai darba algai, kuru saņem izglītībā strādājošie. Tas veidotu apmēram 160 latus mēnesī, tā būtu vidējā izpeļņa. Un tad tā jau būtu tuvu pie 90% no valsts pārvaldes darbinieku algām.

Es domāju, ka tas ir normāls mērķis, kuru sasniegt būtu jācenšas. Tā ir aprēķina viena puse.

Paliek otra puse - kur šo 21 miljonu ņemt? Ir vairāk vai mazāk vispārīgs noraidījums. Ir pateikts, ka šādas iespējas nākamajā gadā un varbūt arī aiznākamajā gadā nav.

Tā kā šajā sēdē piedalās arī finansu ministrs, es tomēr gribētu pateikt dažus apsvērumus, kurus varētu apdomāt, un 7. decembrī par tiem varētu diskutēt plašāk.

Kā jau te izskanēja, viens no avotiem, no kā šo trūkstošo 21 miljonu latu varētu dabūt, ir nodokļi. Ja mēs vēl rosīgāk censtos iekasēt nodokļus, ja par 10% mūsu, kā saka, mūsu rosību palielinātu, tad būtu iegūti jau 40 miljoni. Ja par 20% palielinātu šo rosību nodokļu iekasēšanā, tad būtu vēl 40 miljoni. Tā ir viena iespēja.

Otra iespēja ir tā, ko es gribētu ierosināt. Budžeta projektā fiskālais deficīts ir 80 miljoni latu, un tie ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Mans ierosinājums ir tāds: šajos apstākļos, kad bija šī kritiskā tautsaimniecības lejupslīde (un ne jau tikai Latvijas uzņēmumu vainas dēļ), vajadzētu nākamgad un varbūt arī 2001.gadā iet uz fiskālo deficītu, kas būtu līdz 3%. Tā ir atļauja, ko dod Eiropas Savienība, tā ir atļauja, ko dod Māstrihtas līgums. Arī 1997.gadā vidējais fiskālais deficīts Eiropas Savienības valstīs bija 2,4%. (Mēs prasām nākamgad 2%.) Es domāju, ka arī memorandā par ekonomisko politiku ar Starptautisko valūtas fondu, kurš tagad tiek izstrādāts un kuru acīmredzot vēl šogad Vašingtonā parakstīs, būtu vēlams ierakstīt tādu normu - fiskālais deficīts nevis 2% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz 3%. Tas nozīmē, ka 40 miljoni būtu plusos (40 miljonu - plusos!). Tas segtu arī to 21 miljonu skolotāju algām.

Par trešo iespēju es gribētu vienkārši piebilst, ka mēs visi deklarējām divas prioritātes - aizsardzībai un izglītībai. Diemžēl izglītības prioritāte paliek aiz aizsardzības. Tātad arī šajā ziņā būtu apspriežama līdzekļu zināma pārdale...

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalniņa kungs. Jūs atvēlēto laiku esat izmantojis.

A.Kalniņš. Un visbeidzot es gribu teikt, ka ceturtā iespēja ir progresīvais ienākuma nodoklis. Kaut netieši, tas ienāk pašvaldības budžetā. Un vajag nokārtot jautājumu par pirmsskolas vecuma bērnu pedagogu algām.

Tas būtu pamats. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kalniņa kungs, vēlreiz paldies! Jūs kavējat gan savu laiku, gan savu kolēģu laiku.

Nākamais runās deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka jautājums par pedagogu algām un par valsts budžeta deficītu ir ļoti smags. Taču, ja mazliet paskatās vēsturē, kādā veidā budžeta deficīts tiek segts, tad redzam, ka ļoti raksturīga ir Šķēles valdība un skolotāju pikets pie Saeimas. Jo tas nav pirmais gadījums, kad skolotāji piketē, jo šis budžeta deficīts tāpat kā visas iepriekšējās reizēs tiek segts no pakalpojumiem - no sociālajiem pakalpojumiem, no izglītības pakalpojumiem, no kultūras pakalpojumiem un arī no veselības aizsardzības pakalpojumiem. Ir tikai viena atšķirība: iepriekšējās reizēs šis budžeta deficīts tika segts, samazinot šo pakalpojumu finansējuma apjomu, turpretī šinī reizē, atšķirībā no iepriekšējām, ir sperts vēl nežēlīgāks solis - palielinot budžeta deficītu ar grozījumiem nodokļu likumdošanā. Valdība šo budžeta deficītu palielina ar diviem nodokļiem. Pirmais nodoklis ir īpašuma nodoklis, kur grozījumu rezultātā lielajiem uzņēmējiem tiek samazināts šā nodokļa apjoms, un tas pirmām kārtām skar “Ave Lat” grupu. Šā nodokļa apjoms tiek samazināts divas reizes, tādējādi budžeta deficīts pieaug par 7,4 miljoniem latu.

Otrais nodoklis ir sociālais nodoklis, kura samazināšanas rezultātā valsts budžeta deficīts pieaug vēl par 13 miljoniem latu, un tādā gadījumā ir ļoti grūti runāt par to, ka valdībai nav naudas, ar ko nosegt izglītības darbinieku un pedagogu darba samaksu vai veselības pakalpojumus. Arī bezmaksas medikamentiem nepieciešamās naudas budžetā vienkārši nav. Šis budžeta deficīts tiek palielināts ar valdības piedāvātajiem likumu grozījumiem nodokļu likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā pozīcija! Protams, opozīcijas priekšlikumi jums nav patīkami, un, kā vienmēr, jūs negribat tos pieņemt, bet tie ir reāli. Gribot vai negribot, dzīve liks tos pieņemt neatkarīgi no tā, vai jūs to gribēsiet vai negribēsiet. Tagad jūs izveidojāt to balsošanas mašīnu, bet diemžēl jūsu balsošanas mašīna ne vienmēr strādā Latvijas labā. Par to vajag padomāt! Mēs visi esam Saeimas deputāti, arī jūs, un tāpēc ir jādomā, lai Latvija būtu plaukstoša valsts - sakopta un pārtikusi un lai tās iedzīvotāji būtu izglītoti.

Tagad mēs jau nezin kuro reizi runājam par izmaiņām Izglītības likumā. Jūs atceraties, kā bija ar minimālo un maksimālo skolēnu skaitu, cik daudz mēs norunājām: bija seši skolēni klasē, tad astoņi, bet tagad mēs noteiksim divpadsmit. Taču par to jūs noklusējāt, kā tos divpadsmit bērnus jūs atradīsiet laukos, kur ir katastrofāls demogrāfiskais stāvoklis.

Tagad par to naudu. Jā, naudu vajag taupīt, bet diemžēl tās skaistās mašīnas mēs turpinām iepirkt, mēs iepērkam arī autobusus, kurus izlieto privātpersonas savām vajadzībām, un tad mēs vienā mierā norakstām 130 tūkstošus latu, lai nosegtu parādu Parekss bankā, kurš radies nejēdzīgas darbības dēļ. Un par to visu nobalsojāt jūs, mīļā pozīcija!

Un kur tad paliek nauda? Vajag taču paskatīties, kā darbojas tie fondi. Jūsu priekšā šodien ir saraksts ar fondiem. Paskatieties, cik tur tiek izlietots naudiņas, pa kādiem ceļiem un kā tā aiziet. Tāpēc 53.panta otrajai daļai ir jāpaliek un tai no 2000.gada 1.janvāra ir jāsāk darboties neatkarīgi no tā, gribat to jūs vai negribat, bet to vajadzēs darīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies deputāti vairs nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Počas kundze, lūdzu!

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 39, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu izteikt atbalstu 11. - Ministru kabineta alternatīvajam priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es jūtu līdzi Aijai Počai, jo viņai ir jāatbild par Budžeta likumu un par visiem to pavadošajiem likumiem, bet man ļoti gribētos, lai nākamajā reizē pozīcijas deputāti precīzi formulētu savu domu - lai viņi nevis atceltu to, ko paredz likums, bet atzītu savas valdības nespēju un nevēlēšanos pildīt likumus. Aija, nāc atpakaļ! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam, jo deputāti pieteikušies vairs nav. Počas kundze, lūdzu, komisijas vārdā!

A.Poča. Es jau aicināju balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu, un saskaņā ar Kārtības rulli mums pienākas pārtraukums.

A.Poča. Cienījamo sēdes vadītāj! Vai mēs nevarētu izskatīt divus priekšlikumus? Vismaz izskatīt šo likumprojektu?

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi neiebilst? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir jābalso, kolēģi! Tad nobalsosim, vai mēs turpināsim izskatīt priekšlikumus. Labi. Vēl ir trīs minūtes. Turpināsim, cienījamie kolēģi!

Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. 12. ir deputāta Gaigala priekšlikums par mūsu iepriekš nobalsotā 59.panta otrās daļas spēkā stāšanās laiku. Lūdzu jūs atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, kas pēc būtības ir arī Gaigala kunga alternatīvās izvēles priekšlikums. Tātad lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieslēgt reģistrēšanās režīmu! Reģistrēsimies ar kartēm.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu nolasīt rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Leonards Stašs, Helēna Demakova, Valdis Ģīlis, Silvija Dreimane un Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Leona Bojāra iesniegumu: “Par grozījumu Izglītības likumā” galīgajā balsojumā es balsoju “pret”.”

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas pieci deputāti uzdod jautājumu Latvijas Republikas kultūras ministrei Karinai Pētersones kundzei: “Tā kā Latvijas Nacionālajai operai ir īpaša nozīme Latvijas valsts dzīvē, tās vadība ir iesniegusi lūgumu par finansējuma palielināšanu 2000.gadā, tāpēc lūdzam sniegt Saeimas deputātiem iespējami pilnīgu informāciju par Nacionālās operas finansēm. Lūdzam sniegt pilnīgu pārskatu par finansējumu laikā no 1993. līdz 1999.gadam, ieskaitot arī ziedojumus un citās dotācijās saņemto summu. Lūdzam sniegt pilnīgu finansu līdzekļu izlietojuma atskaiti par katru minēto gadu atsevišķi.” Jautājumu nododam kultūras ministrei.

Desmit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši steidzamu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam: “Šā gada 10.novembrī Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle, uzstājoties Latvijas radio, aicināja Latvijas Republikas pilsoņus nepiedalīties referendumā par Pensiju likuma grozījumu atcelšanu, tātad aicināja ignorēt Satversmē paredzētās pilsoņu tiesības noraidīt vai atbalstīt sociāli nozīmīgus likumu grozījumus. Vai tā ir Ministru prezidenta cienīga nostāja - aicināt Latvijas tautu ignorēt Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības?” Ņemot vērā to, ka šis jautājums ir iesniegts kā steidzams, vārds jautājuma motivācijai Imantam Burvim. Tā kā Imanta Burvja nav klāt, jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņa kungam: “Šā gada 8.novembrī Ceļu policija veica akciju, lai pārbaudes laikā konstatētu, vai autobraucēju vidū nav personu, kas būtu lietojušas alkoholu vai narkotiskās vielas. Minētā akcija notika laikā, kad lielākā daļa cilvēku devās uz darbu. Piemēram, pie Kalnciema ielas tilta šī akcija notika pulksten 8.30, tādējādi tika aizturēti arī tie cilvēki, kuriem darba diena sākas pulksten 8.30 vai 9.00. Saprotam, ka katram jādara savs darbs, arī Ceļu policijai. Tomēr vai tas bija tieši tas brīdis, kad vajadzēja veikt pārbaudi, jo, kā jau minēju, daudzi cilvēki kavēja darbu? Iespējams, kādam šāds kavējums bija ar tālejošām sekām. Vai Iekšlietu ministrijai ir tiesības veikt akcijas, kuras rada tiešus zaudējumus nodokļu maksātājiem, liekot viņiem kavēt darbu? Vai Iekšlietu ministrija ir gatava segt radušos zaudējumus, ja kāds no nodokļu maksātājiem vērsīsies tiesā un pieprasīs zaudējuma atlīdzību, ja šādas akcijas dēļ būs zaudējis darbu?” Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Turpinām izskatīt likumprojektus. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Darba dokuments nr.1093-b. Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus, kas ierosināja pārejas noteikumos noteikt citus termiņus attiecībā uz atsevišķu likuma normu spēkā stāšanās brīdi. Komisija to izskatīja un atzina, ka pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir atbalstāma, tāpēc noraidīja visus piecus priekšlikumus. Lūdzu arī jūs neatbalstīt šos piecus piedāvātos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā es pēc tabulas saņemšanas neesmu konsultējies ar komisiju, es neesmu kāpis tribīnē, lai uzstātos. Balsodams personīgi, es respektēšu komisijas viedokli. Tajā pašā laikā komisija uzskata, ka šī rīcība no valdības puses varbūt nebija īsti pārdomāta, jo probācijas dienesta iedarbināšanas atlikšana, neveltot tam kaut nelielu summu, manuprāt, valstiski nav pareiza. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs zaudējam piesaistāmos līdzekļus. Komisija savu viedokli nav mainījusi, bet, kā es jau teicu, es neesmu konsultējies, tāpēc nevaru pieprasīt balsošanu.

Taču, klausoties šīsdienas debates, man ir radies vēl viens sakāmais, kas nedaudz mazāk attiecas uz šo konkrēto lietu. Godātie kolēģi! Reizēm ir ļoti grūti klausīties, kā mēs uzstājamies. Mēs noslīgstam līdz tādam līmenim, kas nav šīs augstās tribīnes cienīgs. Reizēm aizskarti tiek pat uzvārdi.

Šajā sakarā es gribētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai raksturīgajā stilā kaut reizi pateikt arī paldies kolēģiem par darbu. Un šajā situācijā es gribu teikt paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura pirmo reizi mana darba 10 gados šeit realizē praksi, kādu vajadzētu realizēt visiem. Proti, neraugoties uz saspringto darba režīmu, kādā tā strādā, viņi tomēr atrod par iespējamu par katru priekšlikumu informēt komisiju un organizēt darbu tā, lai komisija var nākt un izteikt savus argumentus. Es gribu teikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai paldies, būdams cerībā, ka tā tas būs arī Budžeta likuma otrā lasījuma apspriešanas laikā. Es aicinu arī visas citas komisijas, ieskaitot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, realizēt šādu praksi. Paldies un visu labu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Motivācija, kāpēc atbildīgā komisija noraidīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, ir skaidra - vienkārši nav naudas. Lai taupītu budžeta naudu. Bet padomāsim arī par to, cik lieli būs zaudējumi tad, kad šīs cietumsodu izcietušās personas paliks uz ielas. Viņi paliks bez palīdzības un atkal izdarīs noziegumus. Man nav nekādu ilūziju, ka, tikai izveidojot šo probācijas dienestu, mēs varam nodrošināt to, ka visas šīs personas kļūs par labiem pilsoņiem un, kā saka, vairs nepārkāps likumu. Tomēr man nav nekādu šaubu, ka tad, ja vismaz daži no šiem cilvēkiem vairs neatgriezīsies cietumā, arī tas nesīs lielu labumu visai sabiedrībai. Arī tas palīdzēs taupīt naudu. Tā ka šeit, taupot varbūt santīmus, mēs varam zaudēt latus.

Tāpēc es tomēr aicinu jūs ļoti labi padomāt. Šeit nav nekādas konkrētas summas, vismaz nav lielas summas, kura varētu tikt piešķirta šim nolūkam, taču tā varbūt nesīs daudz lielāku peļņu jau tuvākajā laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šo jautājumu izskatīja un izvērtēja arī Juridiskā komisija, uzklausot gan Tieslietu ministrijas viedokli, gan arī attiecīgo dienestu viedokli. Nepārprotami ir skaidrs, ka, atliekot uz tik ilgu laiku probācijas dienesta izveidošanu, mēs principā atstājam novārtā sodu sistēmas reformas politiku. Mūsu valstī sodu sistēma pamatā atražo noziedzniekus un sodu izciešanas iestādes, brīvības atņemšanas iestādes, ir vietas, kur noziedznieka “izglītību” apgūst cilvēki, kuri reizēm varbūt pat nejauši ir izdarījuši noziegumu. Principā šīs iestādes ir noziedznieku “akadēmijas”, kur viņi apgūst šo noziedznieka profesiju, ja tā var teikt.

Mēs nedrīkstam ignorēt probācijas dienesta ieviešanu, jo, ja mēs to atliekam uz tik tālu laiku, tad tādā gadījumā mēs atsakāmies arī no donorvalstu palīdzības. Tās ir Ziemeļu valstis, kuras mums ir gatavas palīdzēt; pirmkārt, jau Norvēģija. Manuprāt, šis jautājums, ko piedāvā Juridiskā komisija, jau neskar nākamā gada budžetu un tas nav pretrunā ar valdības koncepciju attiecībā uz nākamo gadu. Tomēr atlikt šos divus jautājumus uz 2002. vai uz 2003.gadu, manuprāt, būtu pilnīgi nevietā.

Cienījamie kolēģi, es jūs šajā gadījumā tomēr aicinu, pirmām kārtām jau Juridiskās komisijas locekļus: mēģiniet pārliecināt savas frakcijas, ka šis lēmums tomēr ir jāpieņem atbilstoši mūsu un arī visu iepriekšējo valdību konceptuālajai nostājai. Tas neskar šā gada budžetu! Tas skar tālāko gadu budžetus. Mēs nedrīkstam tēlot, ka mēs neredzam šo problēmu.

Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es pilnībā izprotu Juridiskās komisijas viedokli un man nav nekas iebilstams ne pret vienu no debatētājiem, kuri atzīmēja probācijas dienesta milzīgo nozīmi mūsu sabiedrības dzīvē. Taču mēs šobrīd varbūt vadījāmies pēc principa - labāk noteikt ilgāku šo termiņu, no kura šīs normas varētu stāties spēkā, nekā atkal atkārtot kļūdas, ka mēs nosakām 2001.gada 1.aprīli un atkal saskaramies ar situāciju, ka ekonomiski neesam spējīgi šo savu normu realizēt vai iedzīvināt. Ja tik tiešām šis mūsu valsts finansiālais stāvoklis un arī budžeta situācija būs stipri labāka, nekā tā ir šobrīd,- un to rāda mūsu prognozes, tad es neizslēdzu iespēju, ka gan valdība, gan arī atbildīgā komisija - Juridiskā komisija - varētu nākt klajā ar ierosinājumu par šīs normas pārskatīšanu un noteikšanu, ka tā stājas spēkā agrāk. Taču šobrīd mēs vadāmies, es gribētu teikt, no realitātes izjūtas. Tāpēc es lūdzu šobrīd arī atbalstīt tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk ir 3.priekšlikums.

A.Poča. 2. un pēc tam...

Sēdes vadītājs. 2.priekšlikums ir identisks.

A.Poča. Jā, par 3.priekšlikumu es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas -33. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk par 5.priekšlikumu.

A.Poča. 4.priekšlikums atšķiras par vienu, un cik es saprotu, tas nebūtu balsojams. Līdz ar to arī 5.priekšlikums. (Starpsauciens: “Ir atšķirība!”)

Sēdes vadītājs. Ir atšķirība. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.- Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 13, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to arī 5.priekšlikums, kas nosaka 2000.gada 31.martu... Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Bekasova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 27, atturas - 33. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Darba dokuments nr.1095-b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi - Juridiskās komisijas priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums, kas pēc būtības ir identiski. Komisija abus šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret -1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi “Likumā par ostām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Darbā izmantojams dokuments nr.1097-b, kur ir apkopoti visi priekšlikumi, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi uz otro lasījumu. Šoreiz bija samērā daudz priekšlikumu, kurus bija iesniedzis deputāts Burvis. Komisija, izdiskutējusi tos, varbūt arī būtu atbalstījusi, bet, tā beidzot ir vienojusies ar Satiksmes ministriju, un tāpēc, lai izvairītos varbūt no problēmām, kas radās, šobrīd diskutējot arī par Izglītības likumu… Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā gadījumā nav atbildīgā komisija, taču tā saņēma pārāk daudz priekšlikumu, kas pārsvarā ir specifiski un būtu jādiskutē tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet, tā kā arī Satiksmes ministrija gatavo jaunu likuma redakciju, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šobrīd neatbalstīja lielu daļu šo priekšlikumu, jo, kā mani informēja satiksmes ministrs Gorbunova kungs, jau 15.novembrī Ministru kabinetā tiks iesniegta “Likuma par ostām” jaunā redakcija.

Līdz ar to es lūgtu, skatot likumprojektu pa priekšlikumiem, maksimāli atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! Tātad es runāšu kopumā par visiem tehniskajiem priekšlikumiem. Satiksmes ministrija tikai četrus vai piecus gadus strādā pie Ostu likuma jaunās redakcijas. Protams, par šiem jautājumiem varētu spriest vēl divus, trīs vai četrus gadus. Galu galā tas, ka ostās krītas kravu apgrozība, taču nav būtiski, svarīgi ir ļoti nopietni strādāt un ilgi diskutēt, kaut gan tie visi ir uzrakstīti… Visus šos priekšlikumus ir sagatavojuši profesionāļi, kuri strādā šajā nozarē, un tāpēc es ieteiktu atbalstīt visus manis iesniegtos priekšlikumus, ņemot vērā to, ka pārāk lielu pretrunu nebūs, ja arī gadījumā Satiksmes ministrija pēc četru gadu ilga darba tomēr beidzot radīs jaunu variāciju un kaut ko iesniegs. Tad ar to varēs tikai papildināt.

Es gribu atzīmēt, ka atsevišķi es debatēšu jautājumā par ostu valdēm (tas ir 6., 7., 8., 9. un 20.pants) un jautājumā par Ostas padomi. Taču, runājot par katru atsevišķo tehnisko jautājumu, es vēlreiz saku, ka tie patiešām ir specifiski labojumi, un tos ir iesnieguši tie, kuri strādā šajā nozarē. Un man patiesi negribētos likt viņiem gaidīt vēl pāris gadu, kamēr šīs valdības darbošanās laikā tiks atrisināts šis jautājums. Ņemsim vērā arī to, ka visus jautājumus, kuri ir jārisina steidzīgi, viņi atliek uz to brīdi, kad viņi noteikti vairs nebūs pie varas - apmēram uz 2003.gadu.

Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Šinī gadījumā mums ir runa par to, ka budžeta paketē tiek mēģināts atrisināt virkni jautājumu. Es gribētu arī apgalvot, ka Burvja kunga viedoklis, ka viss jau ir saskaņots ar šajā nozarē strādājošajiem cilvēkiem, gluži neatbilst patiesībai.

Šajā pašā likumā par ostām ir iestrādāta demokrātiska norma, saskaņā ar kuru valsts politikas virzienus šajā sfērā un priekšlikumus visos ostu jautājumos dod Ostu padome. Tad, lūk, arī šie priekšlikumi, kas ierosināti faktiski bez izskatīšanas komisijās, jo arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, cik man zināms, skatīja tikai tos priekšlikumus, kuri ir tieši saistīti ar budžetu, nevis tos, kuri saistīti ar dažāda veida uzlabojumiem pārvaldes sistēmā, nav izskatīti pilnībā. Ir arī vairāki konceptuāli jautājumi, kuri tomēr, ņemot vērā Burvja kunga priekšlikumus, tomēr būtu izskatāmi. Konkrēti runājot, piemēram, arī 1.priekšlikums varbūt nav slikts, bet, ja mēs skatāmies tos visus pēc kārtas, tad faktiski komisijās neizskatītas lietas nevar pieņemt šeit ar pirmo balsojumu, un tāpēc es ierosinātu atturēties no šo jautājumu pieņemšanas, jo patiešām Ministru kabinetā jau tuvākajās dienās tiek iesniegts Ostu padomē saskaņots jautājums.

Protams, arī visus Burvja kunga iesniegtos priekšlikumus par administratīvajām pārmaiņām būs iespējams izdiskutēt, bet pašlaik man tiešām ir lūgums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā ir jautājumi, kas ir saistīti tieši ar budžetu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča. Nē, cienījamie deputāti! Ja Burvja kungs uztur spēkā balsojumu, tad lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 6, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Arī 2. ir deputāta Burvja priekšlikums. Komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu… (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Tālāk ir 3. - deputāta Burvja priekšlikums, un, kaut arī tas ir tehniskas dabas, tas varētu būt ļoti būtisks, tāpēc mēs to atbalstījām. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par… Atvainojiet, atklājam debates! Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies par radīto iespēju runāt no tribīnes. Es gribēju vienkārši pateikt, ka šis ir ļoti tehnisks precizējums, jo ne visi uzņēmumi, kuri darbojas ostā un kuriem būtu jāpilda šis likums, arī atrodas ostā. Tātad es vienkārši lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. - deputāta Burvja priekšlikumu! (Starpsauciens: “Burvīgi!”) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. 4. - Burvja kunga priekšlikums. Komisija šobrīd to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 5.priekšlikums - deputāta Burvja priekšlikums. Komisija šobrīd to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 6, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 6. ir deputāta Burvja priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Un tas šobrīd tik tiešām nav vairs tehnisks grozījums, bet vairāk ir saistīts ar kādu citu priekšlikumu, kuram ir konceptuāls raksturs, respektīvi, ar citu Burvja kunga priekšlikumu par ostas valdes funkciju pārskatīšanu. Komisija šobrīd to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, turies!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Pirmkārt, gribu sacīt, ka es patiešām ne velti lūdzu, lai jūs katrreiz nobalsotu, lai jums nākošreiz būtu iespēja salīdzināt divus savus balsojumus, kad tik un tā jūs pie tiem pienāksiet.

Otrkārt. Es uzreiz runāšu par 5., 6. … nē, par 6., 7., 8., 9. un 20. priekšlikumu. Tātad principā tas patiešām ir konceptuāls jautājums, vai ostās ir vajadzīgas ostu valdes vai ne. Atļaušos atgādināt to, ka ostas valde nav uzņēmējstruktūra, ka tā ir tikai un vienīgi administratīva struktūra. Un tā ir vienīgā administratīvā struktūra, kurai Latvijā ir tāds veidojums kā valde.

Valdes darbs nav slikti ietekmējis arī budžetu. Katrs valdes loceklis atkarībā no apstākļiem saņem no 700 līdz 2500 latiem mēnesī par ļoti lielu, ražīgu darbu. Runājot ar ostu pārvaldniekiem, ir dzirdēts, ka viens otrs savus valdes locekļus raksturo ar šādiem vārdiem: “Viņi patiešām ir gudri zēni! Viņi saprot, ka nedrīkst muldēt to, ko viņi nesaprot, un, ja viņi tur muti valdes sēdēs, tad viņiem ir arī par ko maksāt.”

Es atgādināšu to, ka savā laikā ostu valdes speciāli tika izveidotas kā bremzējošs mehānisms ostās tanī brīdī, kad tikko kā bija atjaunota neatkarība, jo tad bija pamatotas bailes par to, ka pašvaldību vadītāji vai ostu pārvalžu vadītāji savas neizpratnes vai neprofesionalitātes pēc varētu izsaimniekot ostu zemi, sagraujot jau tā vārīgo struktūru tanī brīdī, kad pieredzes vēl nebija.

Šobrīd ir pagājuši desmit gadi, un, manā skatījumā, mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka ostu valdes vairs nenes nekādu labumu, tāpēc neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam, mums drīz būs no tām jāatsakās, jo šodien šīs ostu valdes ir sinekūra pagastu un pilsētu domju deputātiem no valdošajām frakcijām. Tātad darba tur nav, bet algas ir tīri pieklājīgas. Man šodien ļoti gribētos redzēt pozīcijas deputātus, kuri atbalsta budžeta papildinājumus un godīgu attieksmi pret darbu, redzēt to, kā viņi pašlaik nobalsos par šo valžu nepieciešamību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Šis tiešām ir viens no piemēriem, kad tiek izvirzīts konceptuāli nozīmīgs jautājums. Protams, par šo lietu varētu vēl runāt, bet es uzskatu, ka pieņemt lēmumu, visu nezinot un neapspriežot šo jautājumu ar mūsu pārstāvjiem, nezinot valdības un ministru viedokli, nezinot Ostu padomes domas, kā arī nenoformulējot šos jautājumus un neapspriežot tos komisijās, un izvirzīt šādus jautājumus šeit un uzreiz pirmajā paņēmienā tos nobalsot visumā būtu bīstami. Šis jautājums, protams, būtu diskutējams pēc tam, kad ir zināmi arī citi viedokļi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Es lūdzu izšķirties par šo priekšlikumu, protams, balsojot, bet es arī gribētu piekrist, ka šādi konceptuāli jautājumi nebūtu iekļaujami likumprojektā, kuru izskata divos lasījumos; pie tam tad, ja tas ir steidzams. Un šobrīd tas tiešām skar ne tik daudz budžeta jautājumus, kas ir šo mūsu grozījumu pamatmērķis jeb uzdevums... tas ir nevis budžeta grozījumu, bet vispār budžeta jautājums. Tas tiešām ir saistīts ar šo pārvaldes un administratīvo struktūru, kura būtu diskutējama atbildīgajā - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tātad es lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Pēc būtības par šiem pašiem jautājumiem runā arī 7. un 8. - deputāta Burvja priekšlikums, kas paredz ostas valdi aizvietot ar jaunu institūciju, kas sauktos “ostas konsultatīvā padome”. Taču šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Burvis uztur spēkā balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 3, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Arī 9. ir deputāta Burvja priekšlikums, kurš jau nosaka, kas veido šo konsultatīvo padomi. Taču, tā kā mēs neesam atbalstījuši 8., tad pēc būtības arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. 10. - deputāta Burvja priekšlikums. Šobrīd komisija to neatbalstīja (Starpsauciens: “Saistīts ar iepriekšējo...”), jo tas ir saistīts ar iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 11.priekšlikums. Komisija arī šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Protams, es varu piekrist Satiksmes ministrijas pārstāvim, ka tas atkal ir konceptuāls jautājums, bet tas izriet arī no dzīves. Šodien situācija visās Latvijas ostās ir apmēram tāda: pārvaldnieks dara, valde pieņem lēmumus. Kā savā laikā teica visu Latvijas šodienas politiķu lielais skolotājs Uļjanovs-Ļeņins, kolektīva atbildība ved pie personīgas bezatbildības, tāpēc rezultāts ļoti bieži ir tāds: ja pārvaldnieks māk manipulēt ar valdi, tad, nenesot atbildību, viņš dabū gatavus tādus valdes lēmumus, par kuriem kolektīvi nevienu vairs nevar saukt pie atbildības, bet tas rada zaudējumus ostai, un tāpēc es pastāvu uz balsojumu šajā jautājumā. Man arī gribētos, lai jūs atbalstāt to, ka kādreiz tomēr ir jābūt arī personīgajai atbildībai.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā jums ir kas piebilstams?

A.Poča. Nē, es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 49. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 12. ir Burvja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Manuprāt, tas vairs nav arī balsojams, jo, ja mēs saglabājam ostas valdes pašreizējos statūtus, tad nebūtu nekāda pamata atcelt ierobežojumus, kas ir atbilstoši Korupcijas novēršanas likumam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Burvis piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 13. ir Burvja priekšlikums, kur arī ir konceptuāls jautājums. Tas nosaka pavisam citus Ostu padomes veidošanas principus. Jau iepriekš minēto argumentu dēļ arī šobrīd komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mazliet no vēstures. Tātad savā laikā Latvijas Ostu padome sākumā tika veidota kā brīvprātīga sabiedriska organizācija, kura apvieno dažādus ostu speciālistus un dažādās ostās strādājošos ar kopēju domu - izveidot Latvijā vienu kopēju ostu sistēmu. Diemžēl Māra Gaiļa valdība, ļoti steidzoties risināt šo jautājumu, izveidoja vēl vienu - samazināta apjoma Ministru kabinetu, kurš risināja jautājumus attiecībā uz ostām. Šīs Ostu padomes darbības galvenais noteikums bija Latvijas valsts ostu politikas attīstības un visu ostu darbības koordinēšana Latvijas ostu padomē. Diemžēl prakse pierādīja, ka šādā smagnējā veidā šī padome nav spējīga risināt politiskus mērķus; vienīgais, ar ko tā nodarbojās, lielākai daļai bija ostu attīstības fondu dalīšana. Ņemot vērā to, ka mums ir trīs lielas un septiņas mazas ostas, šie 800 vai 870 tūkstoši nav pārāk liela nauda, ko viņi tur dalīja, pie tam uz turieni aizejot tikai vienu darba dienu mēnesī.

Šis priekšlikums pirmām kārtām konceptuāli maina uzdevumu, jo jaunajā sastāvā šāda padome, nemainot tās statusu kļūst par konsultatīvu institūciju. Tajā pašā laikā tā būs spiesta nodarboties ar ostu politikas attīstību. Bez tam šis priekšlikums samazina par vienu trešo daļu šo Ostu padomes sastāvu, kas atvieglos darbu, jo šeit galvenā ir institūciju pārstāvība, nevis balsstiesības. Balsstiesības parasti ir ļoti svarīgas tad, kad notiek kautiņš par tiem nelaimīgajiem 800 tūkstošiem latu. Tad, kad būs jārisina reģionālās attīstības jautājumi, es domāju, ka tik briesmīgi nekausies, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo konstatējošo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 14. ir deputāta Burvja priekšlikums, kuru mēs uzskatījām par būtisku jau šobrīd, un komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. 15. ir satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Un arī 16. ir ministra kunga priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 17. ir deputāta Burvja priekšlikums. Mēs to pēc būtības uzskatījām par atbalstāmu, tomēr Ministru kabinets izveidoja alternatīvu priekšlikumu, un es tātad lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

A.Poča. 19.priekšlikums šobrīd nav guvis atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad esošajā redakcijā ostas kapteiņiem ir tiesības aizliegt kuģim iziet no ostas. Ļoti bieži šis kapteinis ir apšaubāmā stāvoklī, jo diemžēl ostu kapteiņiem tik lielā apjomā vēl nav šīs tiesiskās prakses, kāda būtu nepieciešama. Un tāpēc vienīgais, kas ir izmainīts, ir atsauce uz Latvijas Jūras kodeksu un starptautiskajiem līgumiem. Tātad tas tikai pastiprina ostas kapteiņa iespējas regulēt šo jautājumu, novēršot ostas atbildību, Jūras administrācijas finansiālo atbildību kļūdas gadījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 20 - Burvja kunga priekšlikums šobrīd nav balsojams, jo mēs neesam atbalstījuši iepriekšējos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 21. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 22. ir satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ļoti būtiski ir saistīts ar budžeta un arī ar budžeta plānošanas jautājumiem. Ir neiespējami noteikt šīs normas stāšanos spēkā gada vidū, šobrīd pieņemot budžetu. Tātad komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis satiksmes ministra Anatolija Gorbunova iesniegumu: “Ar šo paziņoju, ka noņemu 22.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi “Likumā par ostām”” sakarā ar to, ka ir apstiprināts manis iesniegtais 15. un 16.priekšlikums.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā paldies visiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Gatavojot otrreizējai caurskatīšanai Valsts prezidentes atpakaļ atdoto likumu, komisija izvērtēja pavisam 27 priekšlikumus. Diemžēl vairāki no tiem pēc būtības nav izskatāmi, jo priekšlikumu izskatīšanas robežas nosaka Kārtības ruļļa 115.panta otrā daļa.

Tādējādi 1.priekšlikums - deputātu Raimonda Paula, Silvijas Dreimanes un Ingrīdas Ūdres priekšlikums - nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tagad, godātie kolēģi, ir jāatšķir 16.lapaspuse. Priekšlikumi par likuma 43.pantu un likumprojekta 35.pantu. Pavisam ir iesniegti 7 priekšlikumi. No tiem 6 ir noraidīti. Atbildīgā komisija atbalstīja frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu - 8.priekšlikumu - , kas nosaka: “Politiskās organizācijas (partijas) ir organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi...” Godātie kolēģi, tekstu jūs redzat, esat ar to iepazinušies.

2.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 35.pantu. Šo priekšlikumu pieņemot, spēkā būtu šobrīd jau septiņus gadus spēkā esošā likuma norma, kas nosaka, ka ir 200 dibinātājiem jābūt, veidojot politiskās partijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Lagzdiņa kungs! Jūs paskaidrojāt, ka tad, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, spēkā vienalga paliktu norma, kas ir pretrunā ar konstitūciju. Ja viņi prasītu izslēgt politisko organizāciju (partiju) definīciju, tad viss būtu kārtībā. Jebkura organizācija pēc savas būtības, pēc sava rakstura ir politiska. Partijas no citām politiskajām organizācijām atšķiras tikai un vienīgi ar to, ka tās iesaistās tiešā cīņā par varu, nevis varas ietekmēšanu vienā vai otrā momentā. Neapšaubāmi, Latvijas Republikas Satversmes 102.pants mums uzliek par pienākumu ļaut dibināt sabiedriskās organizācijas. Diemžēl Jaunās partijas frakcijas deputātu priekšlikums nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu. Tas, manuprāt, savukārt ir pretrunā ar Satversmi. Tas nosaka izskatīšanas kārtību - tādu pašu kā trešajam lasījumam. Bet nu mēs esam sašaurinājuši... un tas šobrīd ir likums.

Es domāju, ka acīmredzot būtu atbalstāms - es nepieminēšu savējo - Jaunās partijas frakcijas deputātu Paula, Dreimanes un Ūdres priekšlikums, kas aicina ļaut politiskās partijas dibināt ne mazāk kā trijiem Latvijas pilsoņiem. Ir arī Makarova kunga priekšlikums ļaut dibināt partijas, respektīvi, organizācijas, ne mazāk kā vienam. Taču viens - tā nav organizācija. Tie ir labākajā gadījumā īpatņi. Divus mēs varam uzskatīt par pāri, un, ja mēs atbalstīsim Cilvēktiesību aizsardzības biroja - laikam tā sauc šo institūciju - priekšlikumu, tādā gadījumā būtu uzskatāms, ka, teiksim, Vladimirs un Normunds - tā ir ģimene. Ja tiem pievienojas vēl, teiksim, Aivars vai Jānis, tad tā jau ir organizācija, kurai ir tiesības reģistrēties un pieteikt sevi kā politiskajai partijai, lai paustu noteiktus uzskatus un mēģinātu iesaistīties cīņā par varu. Un tas nav nekas slikts, ka ideja pieder trīs cilvēkiem. Ka šie trīs cilvēki nepauž to kā indivīdi. Jo, kā jūs zināt, indivīdi piketē, organizējas jau ne mazāk kā trīs pilsoņi, un nebūtu jau nekas no tā slikts. Taču Latvijas Republikas valsts budžetam, protams, ir ļoti grūti šīs mazās idejas atbalstīt finansiāli. Atbalstīt finansiāli - tas nozīmē ļaut tām pieteikties vēlēšanu procesā, uzsākt cīņu par varu vai nu pašvaldību līmenī, vai parlamenta līmenī. Līdz ar to viņi saņemtu visu to, kas pienākas saskaņā ar likumu. Ir vesela virkne bezmaksas atvieglojumu, kas pienākas partijām, kuras iesaistās cīņā par varu. Tas ir bezmaksas raidlaiks televīzijā, tā ir veselas virknes visdažādāko brošūru, biogrāfiju, portretu un tamlīdzīgu izdevumu drukāšana. Tie ir šo partiju organizatoru, darboņu un kandidātu dzīves gājuma apraksti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un tamlīdzīgi. Tik tiešām, tikko izveidojas 46, 50 vai 70 partijas, šāda veida biogrāfiju publicēšana kļūst nodokļu maksātājiem apgrūtinoša. Es tam piekrītu, Škapara kungs, jūs esat lielo partiju piekritējs. Es piekrītu. Taču, nepārkāpjot Satversmi, visas šīs lietas mēs varam atrisināt. Mēs tās ļoti vienkārši varam atrisināt, ļaujot pieteikt ideju un organizēties ne mazāk kā trim pilsoņiem, kā tas ir arī noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Tātad - katri trīs. Jo katri divi var nodibināt ģimeni. Katri trīs jau var dibināt organizāciju. Ābiķa kungs, jums ir jāliedz šī iespēja. Jā, jā, tas viss būtu pareizi, gan tas, ko saka Ābiķis, kas vēl nesen atzina, ka Latvijas galvaspilsēta esot Maskava, gan arī tas, ko saka Lagzdiņš, kurš ir šā skaitļa - 200 cilvēku - autors. Šā skaitļa - 200 cilvēku - autors! Taču Lagzdiņam kā juristam par godu jāsaka: jūs ierosinājāt šo normu laikā, kad nebija spēkā Satversmes otrā daļa. Tad jūs kā jurists nenonācāt pretrunā ar konstitūciju, un viss bija kārtībā. Arī parlaments nenonāca nekādās pretrunās. Taču pretrunas ir radušās pēc tam, kad mēs ar lielu pompu, gavilējot, dziedot, savstarpēji apkampjoties, pieņēmām Satversmes otro daļu, kas jau nosaka pilnīgi citu kārtību attiecībā uz šādām organizācijām. Un tieši tāpēc es gribētu, lai jūs atbalstītu... Ja nevar atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tad mēs atgriezīsimies pie vecā varianta, tas ir, frakcijas “Latvijas ceļš” atbalstītā varianta, ka 200 cilvēki var dibināt... Un tad patiesi rodas jautājums: kāpēc 200, nevis 500 vai 1000? Vai konstitūciju var pārkāpt drusciņ vai vienkārši pārkāpt vai nepārkāpt? Vai tad, ja kādu cilvēku nogalina lēnām, tā nav nogalināšana? Vai viņš ir jānogalina uzreiz ar bendes cirvja cirtienu?

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns. Jā, paldies. Atvainojos, ka pārsniedzu laiku! Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka arī trīs cilvēkiem ir tiesības dibināt politiskās partijas, un aicinu strādāt pie Vēlēšanu likuma. Tajā mēs reglamentētu, kuras no šīm politiskajām partijām drīkst piedalīties vēlēšanu procesos divos dažādos līmeņos (mums ir divu dažādu līmeņu vēlēšanas). Un ar to viss būtu atrisināts. Kā saka Vītola kungs: “Vilks paēdis, un Šķēle dzīvs.”

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie Prezidija locekļi! Par tiem Satversmes izstrādātajiem, kas izstrādāja un pieņēma pirmo daļu, mēs varam apgalvot, ka tās tiešām bija prātīgākās Latvijas galvas, kas tajā ielika tādas normas, kuras ir grūti nolikt pretrunā ar likumiem. Taču, pieņemot Satversmes otro daļu, Latvijas Republikas deputāti iestrādāja vairākas normas, kuras ir tiešām sarežģītas, lai tālāk izvērstu likumdošanu. Satversmes 102.pants skaidri pasaka: ikvienam ir tiesības... Tādēļ es personīgi uzskatu, ka jādod tiesības vienam cilvēkam dibināt partiju vai partijas, jo viņš var no rīta, tā sakot, domāt vienā kursā, bet vakarā - otrā kursā. Nevajadzētu ierobežot. Tādēļ es noteikti uzstāju, pieprasu balsojumu par savu priekšlikumu. Jo nākotne ir tiešām demokrātiska un nevajadzētu šīs tiesības ierobežot ar noteiktu skaitu - 3 vai 200. Es piekrītu Leiškalna kungam: vai nu mēs tiešām “kreftīgi” pārkāpjam likumu un pasakām, ka ir jābūt tūkstotim, vai arī ļaujam ikvienam. Nespēlēsimies ar svēto vārdu “demokrātija”! Pretējā gadījumā savāksies 20 deputāti un iesniegs sūdzību Satversmes tiesā. Ja nepietiks, arī Hāgas tiesā iesniegs. Tādēļ aicinu nopietni balsot par ekonomikas ministra, Saeimas deputāta priekšlikumu: ikvienam ir tiesības dibināt partiju.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Vispār Makarova kungam būtu vajadzējis iesniegt divus priekšlikumus - vienu kā ministram un otru kā deputātam. Un abus divus - vienādus. Tas būtu bijis vēl jaukāk.

Visā nopietnībā jāteic, ka principā nav nekādas starpības, kurā momentā sākas demokrātijas pārkāpums. No kura brīža tad sākas demokrātija? No viena cilvēka? No tūkstoša? No 10 tūkstošiem un tā tālāk?

Es atceros, ka šajā sakarībā viens 5.Saeimas deputāts reiz izteicās: “Diktatūra ir demokrātijas sastāvdaļa.” Tas bija tad, kad viņš viens pats vadīja, nedodot nevienam vārdu nevienā sapulcē. Viņš, redziet, pat atzīstas, ka diktatūra ir demokrātijas sastāvdaļa. Ne pati labākā... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Jā, to es teicu!”) Jā, tieši tā. Taču, manā skatījumā, demokrātija ir ne tikai brīva izvēle, bet arī atbildība par savu izvēli. Starp citu, pozīcijas deputāti to pa lielākai daļai aizmirst. Ikreiz, kad pozīcijas deputāti savā vairākumā pieņem lēmumus, opozīcija ir vainīga par šo lēmumu rezultātiem. Demokrātija ir nevis vairākuma skaitliska attiecība pret mazākumu (1 pret 1000), bet vairākuma spēja saprast to viedokli, ko pauž opozīcija. Pieņemt, konstruktīvi izmantot. Vai noraidīt tikai tāpēc, ka tā ir opozīcija?

Principā ir tā, ka mums diemžēl šī demokrātija ir pārvērtusies tanī maketā, ko jūs, cienījamie politiķi, visi atceraties no savām iepriekšējām partijām, kurās man nebija tas gods būt. Demokrātiskais centrālisms. Tā saucamais boļševisms. Tāpēc visā nopietnībā būtu jārunā par to, cik daudz mēs pārkāpsim Satversmi: “čutj, čutj”, bišķiņ vai vēl bišķiņ?

Dobeļa kungs, nu jūs taču sapratāt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mums jau par tradīciju ir kļuvis, ka mēs konceptuāli izsakāmies uzreiz. Apspriežot vēl tikai 2.priekšlikumu, mēs konceptuāli izsakām savu viedokli jau par visiem turpmākajiem. Tā sāka Leiškalna kungs, un mēs laikam tā turpināsim, sekojot viņa piemēram.

Protams, par Satversmes burtu un Satversmes garu var diskutēt. Leiškalns uzskata, ka Satversme ir rakstīta īpatņiem. Ja reiz kāds uztver Satversmi tikai caur burtu... Taču, ja mēs mēģināsim uztvert Satversmi caur tādu garu, tad, es domāju, katram no 100 deputātiem būs savs viedoklis par to, cik demokrātisks ir partijas biedru minimālais skaits.

Tikpat labi es varu jums, Leiškalna kungs, oponēt, ka, Krimināllikuma izpratnē, grupa - tie jau ir divi. Jūs gribat to trešo sev vilkt klāt. Nevarēsit viņu pievilkt. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija katrā ziņā balsos par priekšlikumu, ka minimālajam biedru skaitam ir jābūt 500. Tā ir mūsu izpratne par situāciju, kāda šodien ir mūsu valstī. Tā ir mūsu izpratne par situāciju Rīgas Domē, kurā no 19 kandidējošiem sarakstiem iekļuva 17, no tiem savukārt 10 bija tādi, kuriem bija pa vienam vai pa diviem biedriem... Pasakiet, kurās frakcijās šodien ir šie cilvēki? Vai viņiem vispār ir frakcijas? Puse no Rīgas Domes veido trīs frakcijas. Tie ir sociāldemokrāti, kuri palikuši stabili savā skaitā (viens ir aizgājis), un tas ir arī “Latvijas ceļš”, kuram ir divi jaunpienācēji, un tā ir arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurai ir trīs jaunpienācēji. Un visi pārējie? Nosauksim to par kustošo un pārpērkamo masu, kura jebkurā balsojumā tiek ietekmēta vai kaut kādā veidā pārpirkta. Ja mēs demokrātiju uztveram šādi, ka pakļaujam šādai negrupu disciplīnai to visu, tad - jā... Ja mēs demokrātiju uztveram tā, kā ierosināja Leiškalna kungs,- ar konkrētiem priekšlikumiem attiecīgajā Vēlēšanu likumā regulēt šo skaitu, - labi. Taču es neredzu šādus priekšlikumus. Tie ir tikai minēti, bet nav šādu iesniegtu priekšlikumu. Un es nešaubos - ja Vēlēšanu likumos kāds tādus mēģinās iekļaut, tad pacelsies balsis par Satversmes tiesu, par Eiropas tiesu, par Eiropas Cilvēktiesību tiesu, un tā tālāk un tā tālāk. Man vienkārši šķiet, ka šī problēma tiek tā pastumta nost. Un tas nav tā likuma jautājums. Tas ir šā likuma jautājums. Vismaz mēs to tā uztveram. Taču, ja arī nesavāksim balsu vairākumu, jo, kā es saprotu, Tautas partija ir tomēr vienojusies ar “Latvijas ceļu” par tiem 200 - ja arī nesavāksim balsu vairākumu, mēs tik un tā mēģināsim darīt visu, lai konsekvence būtu vismaz vēlēšanu likumos.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šodien ir pietiekami nopietna diena, lai mēs pārliecinātos par vienu patiesību, ko opozīcija, manuprāt, ir skandējusi bieži un ko valdības partijas, protams, vismaz klusībā vienmēr ir atzinušas, - ka visas problēmas nevar atrisināt viena likuma ietvaros. Šeit tik tiešām ir daudzas un ļoti smagas problēmas.

Pirmais jautājums, kas ir Satversmē un kāda ir mūsu pašu izpratne par to, kas ir politiskās partijas? Ir vismaz jaušams, ka tur ir divi dažādi termini. Ja mēs gribam ievērot arī Satversmes burtu, tad mums ir vajadzīgs vēl pietiekami daudz izmaiņu. Un šinī gadījumā es gribētu uzsvērt pavisam vienkāršu lietu: neviens Saeimas deputāts nenoliegs, tāpat arī neviens politologs vai politikas sociologs nenoliegs, ka politiska partija ir organizācija, kura, tā teikt, iet uz pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām. Visas citas organizācijas, tās, kas to nedara, īstenībā ir sabiedriskas organizācijas. Neatkarīgi no tā, ka atsevišķā brīdī tās risina arīdzan politiskus mērķus. Piemēram, tāds ir Vides aizsardzības klubs vai kāda cita organizācija. Tas ir viens aspekts. Tātad šie divi jēdzieni ir sajaukti vienā maisā, un mēs cenšamies, lai attiecīgajā brīdī kaut ko skaidrotu.

Otrs. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka viena likuma ietvaros mēs to nevaram atrisināt. Tāpēc es pateikšu, kāda ir mana izpratne.

Ja mēs šos divus jēdzienus atdalām un saprotam, ka tas tomēr nav viens un tas pats, tad es varu pietiekami nopietni pateikt, ka mani nesatrauc, vai partiju dibina trīs cilvēki vai 200, vai 500, vai tūkstotis. Tad tā ir pavisam cita situācija.

Es gribētu pateikties arī Makarova kungam, kas teica, ka tik tiešām viens cilvēks, vadoties no tās loģikas, varētu dibināt trīs partijas - piemēram, vienu liberālu, vienu sociāldemokrātisku, vienu konservatīvu. Kāpēc gan ne? It īpaši tad, ja viņam būtu personības dubultošanās. Tad viņš dibinās vismaz divas. Noteikti.

Tas būtu viens aspekts, kas ir jāuzsver.

Īstenībā vajadzētu būt šeit ietvertam arī jautājumam par to, ka pašvaldību vēlēšanās varētu būt zemāks partijas biedru skaits. Saeimas vēlēšanās tam vajadzētu, neapšaubāmi, būt augstākam. Ja tās ir Saeimas vēlēšanas, tad nu gan skaits nevarētu būt zemāks par 500. Kāpēc mēs atbalstījām, ka jābūt 1000, bet beigās, nedaudz piekāpjoties Valsts prezidentei, paņēmām šo skaitli - 500? Tāpēc, ka Latvijā, kopā ņemot pagastus un pilsētas, ir apmēram 500 šādu teritoriālo vienību. Vairāk nekā 500 šādu teritoriālo vienību! Un, lai tā būtu partija, kas startē uz Saeimu, vajadzētu, lai vismaz viens šādas partijas pārstāvis vai divi, vai trīs būtu katrā šajā Latvijas teritoriālajā vienībā. Tas ir pilnīgi loģiski. Tad viņi var pretendēt uz nopietnas partijas statusu, uz tautas partijas nosaukumu. (Šoreiz es nedomāju, teiksim, konservatīvo Tautas partiju. Tas var arī sakrist šinī gadījumā, bet šoreiz ne par to ir runa.) Tad tā būtu tautas partija - tāda, kurai ir plaša atzinība tautā.

Tas ir viens jautājums.

Nākamais. Diemžēl mēs nerisinām šos jautājumus vairāku likumu ietvaros, tātad likumu paketes ietvaros. Mums ir šī prakse visu risināt viena likuma ietvaros. Tad veidojas tāda situācija, ka mēs šo problēmu kā veselumu nevaram skatīt.

Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām būtība nav skaitlī “200”, “500” vai “tūkstotis”. Šeit, manuprāt, nav cilvēktiesību pārkāpuma. Šeit ir vienīgi tā situācija, ka mēs nonākam pretrunā ar Satversmes burtu un agri vai vēlu mums vajadzēs kaut kādā veidā vienādot šos divus politiskās partijas jēdzienus, kas ir dažādos dokumentos dažādi traktēti. Tomēr vajadzēs tos vienādot un rast kaut kādu izeju no šīs problēmas. Varbūt to, ko es šeit minēju.

Nākamais. Es gribētu uzsvērt, ka mūsu viedoklis ir, ka šis skaits - 500 - ir nepieciešams tāpēc, ka ir vajadzīgas stipras ārpusparlamenta partijas, kas radītu konkurenci mums, parlamentā pārstāvētām partijām, un līdz ar to mazinātu dažādu ekonomisko grupu ietekmi. Un līdz ar to novērstu arī lielākas korupcijas iespējas un veselu virkni citu negatīvu parādību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, runāšu par priekšlikumu nr.3, ko iesniedzis deputāts Makarovs. Ja drīkst.

Sēdes vadītājs. Nē, atvainojiet, Leiškalna kungs, jūs otro reizi runājat par 2.priekšlikumu. Mēs to vēl neesam izskatījuši.

K.Leiškalns. Ā, tad es pieteikšos… atvainojiet…

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Interpretācijas, kas šodien skan no šīs tribīnes, paliek arvien interesantākas un arvien sarežģītākas, un man kā juristam sāk likties, ka es arī kaut ko nesaprotu. Taču savā būtībā viss ir vienkārši un viss ir saprotami. Demokrātija ir mūsu Satversmes pamats, un demokrātijai ir jābūt arī sabiedrisko organizāciju un politisko partiju dibināšanas un darbības pamatā.

Jautājums ir par to, kāda ir mūsu izpratne par demokrātiju, un par to, vai mēs šeit esam kādas universitātes mācībspēku sanāksmē, kur debatējam par kaut kādu abstraktu politisku partiju dibināšanas prasībām, vai arī atrodamies reālā Latvijas Republikā, kurai ir savs reāls skaits politisko partiju, ko ir nodibinājuši reāli Latvijas iedzīvotāji, kuri reāli piedalās Latvijas politiskajā dzīvē, reāli piedalās vēlēšanās, un kuras iedzīvotāji, pilsoņi, vēlētāji reāli vēlē un daļu šo izvirzīto partiju sarakstu arī ievēlē Saeimā, kur attiecīgi notiek tālākā darbība.

Par šā likuma sakarā iesniegtajiem priekšlikumiem es jau esmu iepriekš daudz izteicies - gan par skaitli “1000”, gan par skaitli “500”. Taču arī šoreiz iesniegtie priekšlikumi - gan Makarova kunga iesniegtais priekšlikums, ka katrs var dibināt partiju, gan Leiškalna kunga priekšlikums, ka trīs personām jādibina partija, - savā būtībā tomēr ir no juridiskā viedokļa kļūdaini. Partija, tāpat kā sabiedriska organizācija, ir personu apvienība, tātad, lai apvienotos, ir jābūt vismaz divām. Abi kungi diemžēl precīzi bombardē… pirmsierakumu un pēcierakumu… Nez kādēļ tad neviens nevar trāpīt par diviem un runāt par to, kas var dibināt... Tāpat kā mēs tagad esam ieviesuši demokrātisko normu attiecībā uz jebkuru sabiedrisku organizāciju, izņemot partiju... Tātad, ja mēs runājam par tādu absolūtu demokrātiju, tad jārunā par divām personām.

Tālāk. Es domāju, ka Satversmes 102.pantā esošais vārds “ikvienam” tiek traktēts absolūti nepareizi. Te ir runa par to, ka ikviens var dibināt, ikviens var iesaistīties, ikviens var iestāties partijā, bet tas nenozīmē, ka ikviens vai viens var nodibināt partiju. Es domāju, ka tas ir absolūti nepareizi. Uzmanīgi izlasīsim Satversmes 116.pantu! Satversmes 102.pantā noteiktās tiesības var tikt ierobežotas. Tātad, pirmām kārtām, - ar likumu, tas ir šis likums. Otrām kārtām, likumā paredzētie gadījumi tātad ir nosaukti 116.pantā - “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Tātad šis ir tas gadījums, kad tikai mūsu valstī ir noteikts ierobežojums, ka kandidātus vēlēšanām var izvirzīt politiskās partijas. Esošajā likumdošanā bija paredzēts ierobežojums - 200 biedru -, un par šo jautājumu šobrīd ir debates. Ja reiz mēs atzīstam un saprotam, ka reālā, nevis teorētiskā Latvijā, skaitlis “1000” ir par daudz liels un ja mums ir reālas, konkrētas partijas, no kurām lielākā daļa pēc šāda labojuma nevarēs vairs darboties politikā, man tātad atliek vienīgi aicināt jūs balsot par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, noraidot pārējos un atstājot spēkā esošo situāciju. Jo mums ir zināmā mērā kaut kāda tiesiska pēctecība jāievēro. Ja reiz Latvijas likumdevējs ir nolēmis, ka ir noteikts skaitlis “200”, šis ierobežojums, un ja mēs nevaram pateikt, ka šis ierobežojums ir pretrunā ar Satversmes 102. un 116.pantu, un ja pret to neviens šeit nevar iebilst, tad ir jāpaliek pie frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikuma, jāatbalsta skaitlis “200”, šis ierobežojums, un nevaram diskutēt nedz par skaitli “viens”, nedz par skaitli “trīs”. Tādēļ, ka tie priekšlikumi ir juridiskā ziņā neprecīzi. Un nevaram arī runāt par skaitli “500” vai “1000”, jo tie ir neatbilstoši reālajai Latvijas situācijai, neatbilst Satversmei. Ir jārunā par reālām Latvijas partijām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es jau pagājušoreiz, runājot par šo likumprojektu, atgādināju, ka tas ir ļoti savādi… Te bija asarainas runas par vēršanos pie cilvēktiesību aizsardzības orgāniem, visādām Eiropas iestādēm un tā tālāk… Taču bija jau šis pārkāpums - bija noteikts šis skaits “200”. Neviens par to neuztraucās. Neviens nesaskatīja nekādas pretrunas ar Satversmi, viss bija kārtībā. Kāpēc par to ierobežojošo skaitli “200” neviens līdz šim nav uztraucies? Kāpēc parādās uztraukums tad, kad parādās cits skaitlis? Tur nevajag nekādu pārgudrību, lai saprastu, ka jebkurš skaitlis ir pieņemams. Jebkurš. Jo runa ir par to, ka ikviens var dibināt. Nu lai viņš dibina! Kaut pieci, kaut 5000 dibina. Šeit bija kvēlas runas par kaut kādu vienīgo partiju, tas bija pagājušajā reizē. Šodien nezin kāpēc tas kvēlums ir pazudis. Tiešām, tās ir divas dažādas lietas. Ir tiesības dibināt organizāciju, bet to, kāda būs šī organizācija, nosaka likums. Vai tiešām tas nav skaidrs? Te izskan kaut kādi smieklīgi draudi, kaut kādas smieklīgas sūdzības, ka tas nesaskanot ar kaut kādām cilvēktiesībām. Acīmredzot runātāji vienkārši nevēlas iedziļināties pašā lietas būtībā. Jebkurš skaitlis ir nevajadzīgs. Skaitli izvēlas, vērtējot stāvokli valstī. Nekā citādi, tikai tā izvēlas to skaitli. Līdz šim bija skaitlis “200”. Ko šis skaitlis “200” deva? Tas deva to, ka Latvijā šodien ir vairāk nekā 40 partijas. Vai tas ir Latvijai vajadzīgs? Lūk, tāds ir jautājums. Ja visus tas apmierina, ja visi uzskata, ka skaitlis “200” - tas ir labi... Es jums atgādināšu, ka, pastāvot šim skaitlim “200”, var vēl 40 partijas mierīgi nodibināt, tā nav liela problēma. Un ja mēs te sāksim pļāpāt par kaut kādu konkurenci, ierobežošanu... trīs lielās konkurences, divdesmit mazās konkurences... Tā ir absolūti neloģiska runāšana. Konkurencei ir jābūt kvalitatīvai, uz konkurenci var pretendēt tas, kurš ir spējīgs kaut ko izdarīt, ne jau katri pieci cilvēki būs tie konkurējošie elementi. Šodienas balsojums parāda: ja mēs saglabājam skaitli “200”, tad visiem ir labi, tas nozīmē, ka mums patīk, ka partijas dibinās vēl un vēl, un vēl. Es tam jēgu neredzu. Nekad nevar stāvokli valstī uzlabot stāvēšana uz vietas, nekādā gadījumā. Un, ja mēs redzam, ka šis pārlieku lielais partijas biedru skaits kļūst smieklīgs, tad ir jādomā, ko darīt. Mūsu priekšlikums bija skaitlis “1000”, daudziem tas nepatika. Labi, tagad mēs pārejam uz citu skaitli, par kuru varam šodien runāt. Bet, ja ir kaut kāda spītīga nevēlēšanās, iesīkstējusi domāšana un aizrunāšanās ar galīgi nepārdomātiem vārdiem par kaut kādu cilvēktiesību ierobežošanu un Satversmes nepildīšanu, tad, lūdzu, esiet tik laipni un vismaz saprotiet, ko jūs runājat! Saprotiet, ka skaitlis nenosaka Satversmes pārkāpšanu vai nepārkāpšanu. Satversmē skaitļi nav minēti, Satversmē ir minētas tiesības kaut ko darīt. Tiešām ir ikvienam tiesības kaut ko darīt.

Tā ka es palieku pie tā: ja mēs vēlamies, lai Latvija nepārvēršas par tādu smieklīgu valsti, par kādu viņa gandrīz kļuva 1934.gadā, tad tomēr domājiet par izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu rezumēt. Tik tiešām mēs nevaram teikt, ka skaitlis “200” ir juridiski pareizs, tātad nav juridiski kļūdains, bet ka skaitlis “500” ir juridiski kļūdains, kā te kolēģi minēja. Es jau uzsvēru to, ka šie divi politiskās partijas jēdzieni sanāk pretrunā. Vai tiešām politiskā partija ir organizācija, kura nekad mūžā nestartēs ne pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanās? Un, ja tas tomēr tā ir, ja šādu konceptu mēs pieļaujam, tad, protams, mums veidojas pavisam ačgārna demokrātijas izpratne, vismaz es to tā uzskatu.

Nākamais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka, manuprāt, tik tiešām nepieciešamas stipras ārpusparlamenta partijas un tas mums ir jāveicina gan ar šo likumu, gan ar citiem vēlēšanu likumiem. Jo stipras ārpusparlamenta partijas ir mums vienīgais reālas konkurences drauds, lai šeit demokrātija nebūtu iesūnojusi.

Nākamais. Kas man, godīgi runājot, nepatīk? Man nepatīk tas, ka tādā gadījumā, ja viss šis likums paliek tāds, kāds tas bija līdz šim, ar skaitli “200”... Un tajā pašā laikā ir 5% barjera, ir politiskās partijas, kuras saņem lielu donoru pienesumu, pilnīgi neatbilstoši savam vēlētāju lokam. Piemēram, labēja partija var saņemt kreisi noskaņotas balsis, bet kreisi noskaņota partija - labēji vai centriski noskaņotas balsis! Tas ir nepieļaujami, man liekas. Tāpēc noapaļojumam vajadzētu būt 1% ietvaros. Paskatīsimies, kā tas bija 5.Saeimā! “Latvijas ceļš” bija spēcīgi pārstāvēta - 32%, 36 deputātu mandāti. Tagad - 18%, 21 deputāta mandāts. Manuprāt, šim noapaļojumam vajadzētu būt 1% ietvaros, jo deputātu, tā teikt, dalīt uz pusslodzēm jau nu mēs nevaram.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl nevar piekrist apgalvojumam, ka šis jautājums nekādā veidā nav saistīts ar cilvēktiesībām. Ir saistīts. Ir tādas cilvēktiesības kā asociācijas brīvība, un, neapšaubāmi, šajā principā ietilpst arī tiesības uz politisko partiju dibināšanu. Muciņa kungs patiešām ļoti korekti izklāstīja, kā un kāpēc var ierobežot šādas tiesības. Diemžēl no šīm runām es nedzirdēju tomēr nekādu pamatojumu, vai tas ir valsts drošības interesēs vai... kāpēc vajag vispār šo ierobežojumu. Un man nav pieņemams, ka mēs šeit sākam spriest, cik daudz partiju ir vajadzīgs Latvijai. Ne jau mums par to jālemj, par to ir jālemj vēlētājiem. Ierobežojot pasīvās vēlēšanu tiesības (tātad tiesības, tā teikt, ierobežot savus kandidātus), mēs, neapšaubāmi, ierobežosim arī aktīvās vēlēšanu tiesības, tātad ierobežosim vēlētāju iespējas izvēlēties kādu no partijām. Un tāpēc es te neredzu nekādu problēmu, ja ir daudz partiju. Ja vēlētāji atbalsta vairākas partijas, acīmredzot tas atspoguļo vēlētāju intereses un tur nekā traģiska nav.

Un vēl. Es vienkārši gribu atgādināt, ka katram sarakstam, startējot vēlēšanās, ir nepieciešama tāda lieta kā drošības nauda un, ja saraksts, tā teikt, paliek ārpus parlamenta, tad šī drošības nauda netiek atdota. Mēs daudz runājam par budžetu. Varbūt atcerēsimies, ka tā ir, kaut gan neliela, tomēr nauda, kura paliks valsts budžetā, un, jo vairāk partiju piedalīsies vēlēšanās, jo labāk būs budžetam.

Sēdes vadītājs. Debates par 2.priekšlikumu beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Komisija iesniegtos 27 priekšlikumus izvērtēja un izteica savu attieksmi dažu minūšu laikā, jo komisijā deputāti vadījās no politiskas pārliecības un necentās pārliecināt sevi par lietām, kas mums katram ir, tā teikt, skaidras. Mums katram ir sava pārliecība, atbilstoša informācijai, kāda ir mūsu rīcībā, atbilstoša mūsu partiju programmām un citām nostādnēm.

Godātie kolēģi! Pirmais referents Kārlis Leiškalns šeit bieži salīdzināja politisko partiju ar ģimeni. Es gribētu jūs informēt kā jurists, ka ģimenes un laulības tiesiskās attiecības, ģimenes izveidošanas kārtību reglamentē Civillikums un, ja kādam ir nepieciešams iesniegt kādus priekšlikumus, ierobežojumus vai prasības ģimenes izveidošanai, tad to var iesniegt tad, kad izskatīs Civillikumu. Es aicinu balsot par 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 35.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Deputāts Vladimirs Makarovs ierosina izteikt 43.pantu tādā redakcijā, kas paredz, ka viens Latvijas Republikas pilsonis var dibināt politisko partiju. Komisijas locekļi neatbalstīja šo normu - ne tikai tādēļ, ka vadījās pēc savas politiskās pārliecības, bet arī tādēļ, ka, šādu normu pieņemot, faktiski mēs nonāktu pretrunā ar likuma 1.pantu, kurš nosaka ģenerālo normu, ka ikvienu sabiedrisko organizāciju un politisko organizāciju var izveidot, apvienojoties vairākām personām. Tātad tas priekšlikums nonāk pretrunā ar šo pamatnormu, “jumta” normu, un arī tādēļ atbildīgā komisija vienbalsīgi neatbalstīja šo Vladimira Makarova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3. - Vladimira Makarova priekšlikumu. Vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš).

Paldies, Lagzdiņa kungs. Un ļoti žēl, ka jūs komisijā trīs minūtēs izskatāt šos jautājumus. Tad nav brīnums, ka jūsu partijas biedrs, iekšlietu ministrs, lai noķertu vienu dzērāju, rada sastrēgumus un ķer 1200 nevainīgus cilvēkus, un vēl ar to lepojas. Tad nav brīnums, ka mēs aizstāvam mistiskas valsts tiesības, lielas, milzīgas organizācijas tiesības, iepretī, Ābiķa kungs, indivīda brīvībām. Tad nav brīnums, ka mēs šeit balsojam un iestājamies par to, lai amatpersona, jebkura amatpersona, teiksim, tas būtu mežrūpniecības saimniecības direktora vietnieks, varētu grābstīties jūsu personīgajās mantās un pārbaudīt jūsu automašīnas tā saucamo bagāžnieku, velns zina, ko. Jūs aizejat uz mežu sēņot, un jums atņem bisi, Ābiķa kungs. (Tas atkal bija jociņš.)

Tas ir pārāk nožēlojami, ka mēs esam gatavi tik viegli atdot indivīda brīvību, atdot deleģēta indivīda brīvību kaut kādām mistiskām lielām organizācijām, nemitīgi biedējam ar 1934.gada 15.maiju vai arī ceļam 1934.gada 15.maiju debesīs. Paskatīsimies. Referendums diemžēl par šo tēmu nevarētu būt. Ja referendumā paprasītu sabiedrībai, cik tā ir gatava atbalstīt tādu institūciju kā parlaments un to, ka 6 miljonus tas norunā, noēd, un to, ka izdzer alū un vēl nezin kādā veidā un nezin kur izlieto, tad es domāju, sabiedrība nemaz tik milzīgi atbalstoša attiecībā pret šo, tā teikt, runātavu nebūtu. Sabiedrība teiktu, ka visas problēmas var atrisināt viena autoritāra un gudra persona. Vismaz liela daļa sabiedrības būtu ar mieru to darīt.

Mēs negribam diskutēt par pašu svarīgāko, par ko ir jādiskutē parlamentā. Par to, vai vienam pašam ir tiesības iepretī daudziem. Vai vienam pašam ir tiesības paturēt savu viedokli, uzstāties ar savu viedokli un tā dēļ nenonākt koncentrācijas nometnē. Jūs esat gatavi to skaitu ierobežot ar trijiem, es būtu gatavs atbalstīt, Makarova kungs, vienīgi asociācijas tiesības nevar piemist vienam. Nevar piemist. Jebšu tā ir vai nu doktora Zālīša definēta diagnoze, ko es atļaušos nenosaukt šeit no parlamenta tribīnes... Jūs zināt, ko viens pats ar sevi dara. Tieši tāpat kā jautātājs. Tieši tāpat es to zinu.

Un tagad ir otra tāda diagnoze - par personības dubultošanos, kas jau parlamentā ir sastopama biežāk. Reizēm mēs gribam būt kā diktatori, sava viedokļa uzspiedēji visiem, un tajā pašā laikā mēs gribam būt lieli demokrāti, kad jārunā par kaut kādam mistiskām sabiedrības vērtībām. Tad mēs sakām: demokrātija, demokrātija! Jautājums - kas tā demokrātija ir? Tas, ka es drīkstu runāt, bet tu drīksti klausīties, - tā, viena otra izpratnē, ir demokrātija. Tagad, kad es drīkstu apvienoties pats ar sevi, tu nedrīksti apvienoties ne ar vienu, kamēr es tev neesmu atļāvis. Un, ja tu to mēģināsi, es tev izkratīšu tavas mantas, pārbaudīšu tavu elpu, vai tu neesi dzēris. Tas nekas, ka būs sastrēgumi, un tas nekas, ka visa satiksme apstāsies. Mēs esam vara, mēs darīsim. Un, nedod Dievs, ka kaut kāds trešais teiks: es arī gribu būt pie varas, man arī patīk tas pīrāgs, un es esmu gatavs ēst pat dārgu zupu! Tad jūs saceļaties. Tad ir spuras gaisā: nē, mēs neļausim! Vajag 200 vai 500, vai 1000 cilvēkus. Kur ir pamatojums šiem skaitļiem? Jurists Muciņš aizrādīja, ka trīs - tā nav precīza norma, divi būtu labāk.

Par to ģimeni, Lagzdiņ, es teicu ar humoru. Mani neinteresē tā ģimene. Mani patiesībā neuztrauc, vai tur ir 1000 cilvēku vai kāds cits skaits. Taču mani uztrauc tas, cik viegli mēs šeit aizstāvam amatu un varu iepretim cilvēkam un brīvībai. Katru dienu vienkārši un viegli mēs uzspļaujam cilvēka brīvībai. Un ja 1988.gadā būtu uzspļāvuši mūsu brīvībai? Un vai tad 1988.gadā vien? Ja 1986.gadā komunisti būtu atveduši trīs ložmetējus tur, pie Brīvības pieminekļa, un nošāvuši 30 cilvēkus, mēs varētu pateikt, ka tas bijis kārtības labad. Un Ķīna? Kārtības labad tur dara veselu virkni lietu. Tjaņaņmiņas laukumā apšauj studentus, un Ķīnā ir kārtība. Ekonomiskais pieaugums ir, inflācija - nulle. Jātaisa mākslīga inflācija.

Es domāju, ka parlaments ir tieši tā vieta, kurā iestājas nevis par amata interesēm, bet par sabiedrības interesēm. Par katra atsevišķa cilvēka interesēm. Kas attiecas uz grupu, Rasnača kungs pateica, kas ir grupa Krimināllikuma izpratnē. Redziet, Rasnača kungs... Teiksim, Latvijas tiesībās vārdam “rezidents” ir trīs dažādas nozīmes. Pirmā ir ārzemju spiegs, kas vienmēr smaida. Otrā izpratne ir medicīnas students, kas grib iegūt diplomu un rezidē, studē medicīnu. Un trešā ir nodokļu maksātājs, kas iekšēji, neapšaubāmi, negrib šos nodokļus maksāt. Ir trīs dažādi rezidenti. Tāpat ir arī ar grupām. Te nav runa par grupām. Te ir runa par cilvēku tiesībām organizēties un izteikt savu viedokli. Jūs gribat to visu ierobežot...

Sēdes vadītājs. Diemžēl jums runāšanas laiks ir beidzies.

K.Leiškalns. Vēl ir nākamais punkts. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, es pilnīgi piekrītu Leiškalna kunga runātajam. Taču ir viena lieta... Leiškalna kungs, kur jūs esat? Ā, jā. Es pilnīgi piekrītu jūsu sašutumam par Ceļu policijas rīcību, taču tas fakts nekādā ziņā neattiecas uz Makarova priekšlikumu. Tā ir viena lieta. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Iemeslu jau var atrast vienmēr...”)

Otra. Satversmes 101.pantā ir teikts: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Tad, Leiškalna kunga izpratnē, sanāk, ka demokrātija ir tā, ka ikvienam ir tiesības atnākt no ielas te un sēsties šajos krēslos. Tāda ir jūsu demokrātijas izpratne. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ar tautas gribu!”) Diemžēl! Diemžēl. Un tāpēc katrā valstī ir nacionālā likumdošana, kura regulē demokrātiju. Tiesiskā valstī demokrātija nav bijusi un nebūs visatļautība. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ikvienam ir tiesības piedalīties...”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Tik tiešām šajā likumā nav runa par satiksmes drošības problēmām, nav runa par dzeršanu, par ko šeit daudz runāja Kārlis Leiškalns. Šeit ir runa par konkrētām lietām. Par to, kā tiek dibinātas, izveidotas, kā darbojas un savu darbību izbeidz politiskās partijas. Bez tam es, godātie kolēģi, gribētu jūs informēt, ka šajā likumā ir noteikti ļoti daudzi un dažādi ierobežojumi un prasības gadījumos, ja Latvijas Republikas pilsoņi grib izveidot politiskās partijas. Tātad jāizstrādā statūti un programma un jāiesniedz noteiktā termiņā. Var to darīt tikai personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ir bezgala daudz dažādu ierobežojumu un prasību. Un par šiem pantiem nav iesniegti konkrēti priekšlikumi. Šodien mēs runājam tikai un vienīgi par šo skaitlisko barjeru. Es aicinu izteikt savu viedokli par Vladimira Makarova priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 32, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Kārlis Leiškalns ierosina noteikt, ka politiskās organizācijas (partijas) ir tādas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā trīs Latvijas Republikas pilsoņi. Atšķirībā no nākamā - deputātu Raimonda Paula, Silvijas Dreimanes un Ingrīdas Ūdres priekšlikuma - viņa priekšlikums ietver vēl arī otro daļu, proti, normu, kas nosaka, ka nosacījumus par politisko partiju dalību vēlēšanās reglamentē “Saeimas vēlēšanu likums” un “Pašvaldību vēlēšanu likums”. Tieši šīs otrās daļas dēļ deputāta Leiškalna priekšlikums atšķiras no kolēģu priekšlikuma, proti, no 5.priekšlikuma. Komisija ir noraidījusi Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Silvija Dreimane - Jaunās partijas frakcija.

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka šodien ir daudz pozitīvāka un optimistiskāka gaisotne, spriežot par šiem skaitļiem. Un tomēr šodienas sēdē izskatāmais jautājums ir sacēlis plašu un pamatotu diskusiju Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Es vēlreiz gribu uzsvērt - demokrātiskajā sabiedrībā!

Mani ļoti pārsteidza mūsu kolēģa šodien teiktais, ka iespējams... ka varbūt kaut kas ir pretrunā ar Satversmes burtu. Es atgriežos pie Satversmes un lasu tās 1.pantu, ka Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un, nedod, Dievs, ka mēs kādreiz nākotnē piemērosim šim 1.pantam analoģiju vai tulkosim katrs pēc savas izpratnes tās burtu un garu.

Šodien Muciņa kungs jau teica par 102.pantu, un es nevēlētos atkārtot, kas tur ir teikts. Jā, tur ir teikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās - tajās partijās, kurās viņš vēlas, nevis citās partijās. Ja tiks pieņemts šis skaitliskais cenzs, tad es ne mirkli nešaubos, ka nākotnē varētu būt arī tāds likums, kurās partijās Latvijas pilsoņi vispār var iestāties. Šis patiešām ir cilvēktiesību ierobežojums.

Šodien tika minēts arī 116.pants un tie ierobežojumi, kuri attiecas uz 102.pantu, tāpēc es gribu pajautāt: “Vai minimālā partijas biedru skaita ierobežojumu var uzskatīt par tādu, kas nepieciešams valsts vai sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs?” Domāju, ka ne. Vai politiskās partijas minimālā biedru skaita ierobežošana nepieciešama, lai aizsargātu cita cilvēka tiesības, demokrātisko valstu sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību? Arī viennozīmīgs - “Nē!”

Es gribu uzsvērt, ka tādās Eiropas valstīs kā Itālijā, Spānijā un Grieķijā, kurām ir bijusi ilga autoritārā pieredze, tiek īpaši uzsvērtas pilsoņu tiesības brīvi veidot politiskās partijas.

Tāpēc es gribētu mazliet paskaidrot, kādēļ Jaunā partija ir ierosinājusi terminu “ne mazāk kā 3 pilsoņi”, kas arī saskan ar Leiškalna kunga priekšlikumu. Tātad mēs uzskatām, ka jaunajai Latvijas demokrātijai ir ļoti kaitīgi jebkādi neattaisnoti ierobežojumi politisko partiju veidošanā. Tāpēc Jaunās partijas deputāti ierosina izskatāmā likuma 43.pantā noteikt, ka tiesības izveidot politisko organizāciju ir ne mazāk... es vēlreiz uzsveru, ne mazāk kā trim Latvijas pilsoņiem, respektīvi, minimālajam cilvēku skaitam, kas saskaņā ar veselā saprāta principu - “common sense” - un latviešu valodas loģiku ir uzskatāms par mazāko cilvēku grupu.

Tomēr neatkarīgi no Saeimas šodienas balsojuma par partiju dibināšanas minimālā biedru skaita kvotas noteikšanu paliek vēl principiāli svarīgs jautājums par Latvijas demokrātijas attīstību, turklāt jebkuriem grozījumiem šajā ziņā ir precedenta nozīme. Un neaizmirsīsim to!

Es šodien aicinātu Saeimas deputātus, neatkarīgi no partijas piederības opozīcijai vai pozīcijai, atcerēties, ka 1500 vai jebkurš cits skaitliskais ierobežojums neatbilst 18.novembra Latvijas garam, mūsu demokrātiskās Satversmes izpratnei, Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts prestižam starptautiskajā sabiedrībā. Lūdzu izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Ņemot vērā to, ka šodien Saeimā notiek svinīgā ceremonija, kurā Valsts prezidentei tiek pasniegts augstais apbalvojums, Saeimas Prezidijs ierosina pārtraukumu no 15.00 - 16.00. Vai ir iebildumi? Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””.

Mēs izskatām 4. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Turpināsim debates! Nākamais debatēs ir pieteicies Vladimirs Makarovs. Nav zālē.

Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ja šī problēma nebūtu svarīgāka par valsts budžetu 2000.gadam, ja šī problēma nebūtu svarīgāka par Šķēles, Krištopana vai kādu citu valdību, ja šī problēma nebūtu svarīgāka par tiem diviem, kas strīdas un iemaisa vismaz vēl piecus iekšā, arī man mēģinot nospert kādu gabalu no dzelzceļa sliedēm, tad es mierīgi sēdētu un klusētu, un piekristu visam, ko vairākums saka. Vairākums nolēma, ka būs 1000 - lai iet! Vairākums nolēma, ka būs 10 000 - lai iet! Es vienkārši jūs aicinu saglabāt reālo saprātu. Nepārkāpsim 102.pantu! Nepārkāpsim, kā Muciņš saka, par vienu cilvēku. Jā, Muciņa kungs, 116.pantā tiešām nav neviena pamatota ierobežojuma tam, lai cilvēkiem ir arī demokrātijas aizsardzība. Jūs gribat demokrātiju aizsargāt, to ierobežojot, bet tas vienmēr noved pie pilnīgi pretēja rezultāta. Tas vienmēr ir novedis...

Es gribu aicināt ar šo priekšlikumu, kurā ir ielikta precīza atsauce uz diviem likumiem - tas ir, uz Saeimas vēlēšanu likumu un Pašvaldību vēlēšanu likumu, vismaz taupīt liekos izdevumus, aizstāvēt sabiedrības finansiālās intereses, ar šo likumu starpniecību nosakot, cik lielām ir jābūt politiskajām partijām, kas piedalās, vai vismaz, cik liels iedzīvotāju atbalsts ir jāsaņem šīm politiskajām partijām. Ja kāds te grib atbalstīt notārus, tad to var darīt notariāli apliecināta paraksta veidā. Visu to mēs varam atrisināt. Nesāksim ierobežot brīvību, jo no jūsu loģikas, Muciņa kungs, izriet, ka savā laikā ne jau visi 2,5 miljoni Latvijas iedzīvotāju teica, ka mēs gribam brīvību, neatkarību, bet negribam dzīvot krievu jūgā. Šo ideju sākumā nesa daži cilvēki.

Vispirms bija Gunāra Astras tiesas process, kur daudzi ordeņoti vīri viņu notiesāja, iebāza cietumā un patiesībā nolēma nāvei. Pēc tam nāca organizācijas, ko Gumiļovs apzīmējis ar vārdu “pasionārijas”. Tie ir cilvēki, kas pārkāpj baiļu slieksni un nes idejas, kuras vairākums vai nu baidās atbalstīt, vai noraida. Vienmēr tā tas notiek, taču jūs aizliedzat parādīties idejai.

Demokrātiskā sabiedrībā tas ir bīstami, ja ideju sāk mērīt ar kaut kādiem cilvēku skaitļiem, ka tik un tik cilvēkiem ir tiesības uz ideju, bet mazākam skaitam cilvēku nav tiesību uz ideju; ka tikai tik un tik cilvēkiem ir tiesības apvienoties politiskā organizācijā.

Kas tad ir politiskā organizācija? Politiskā organizācija ir valsts pati, arī mednieku un makšķernieku biedrība ir organizācija; patiesībā tā ir sabiedriska un līdz ar to arī politiska organizācija.

Es nesaprotu, kāpēc mums ir jācīnās ar neko, jo visas problēmas var atrisināt. Arī es neatbalstu sabiedrības līdzekļu šķērdēšanu, ja trīs cilvēki mēģina iekļūt varas pārstāvībā, bet to mēs legāli varam nobremzēt.

Atbalstīsim 4. vai 5.priekšlikumu, jo likumā šādas norādes uz citu likumu nemaz nav vajadzīgas. Atbalstīsim 4. vai 5.priekšlikumu - un uz priekšu! Un risināsim šīs problēmas!

Es tiešām nesaprotu, kādēļ mēs esam iespītējušies. Kādēļ mēs tik viegli gribam atdot to, kas pieder indivīdam vienam pret vairākumu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šodien kārtējo reizi notiek spēlēšanās ar vārdu “demokrātija”. Es tomēr saprotu, ka cilvēki lāgā nezina, kas ir demokrātija un ko šis vārds nozīmē. Tā ir vara. Tā ir tautas vara! Tieši to vajadzētu saprast. Taču kāda ir šī vara - tas jānosaka attiecīgajam likumam, nevis kam citam. Demokrātijas attīstības līmeni nosaka attiecīgie likumi valstī.

Tiesības - tiesības dibināt, tiesības izteikties. Bet vai tās ir tiesības izteikties par visu ko? Un visādā veidā? Tas atkal ir jautājums. Arī tiesības izteikties galu galā beigās būs jāierobežo, ja tas, kurš izsakās, pasaka kaut ko neatbilstošu kādam no likumiem. Viens tā saucamais kolēģis te nupat kautrīgi dalījās savā personīgajā pieredzē, stāstot par dažām medicīniska rakstura īpatnībām tad, kad cilvēks atrodas vienatnē. To zinot kāds kungs - uzvārdā Zālītis. Labi, cilvēks šeit acīmredzot ir izkliedzis savu sāpi, un mēs viņam devām tiesības izteikties. Viņš ar šo izteikšanos nepārkāpa likumu, un viss ir kārtībā.

Tiesības izteikties šodien izmantoja arī deputāti Tabūns un Dobelis, uzskatīdami, ka Latvijas Republikas Saeimas deputātam ir labi jāprot latviešu valoda. Un ne par ko citu nebija runa. Pēc tam no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas puses tapa īpatnējs paziņojums, kas kārtējo reizi pierādīja, ka šie cilvēki, kuri ir parakstījuši šo paziņojumu, tiešām neprot latviešu valodu, jo šajā paziņojumā ir vārds, kurš nav zināms nevienā latviešu valodas dialektā, - “neieceteības”. Es gan nezinu, šāds vārds...

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, es aicinu jūs runāt par apspriežamo tēmu!

J.Dobelis. Paldies! Paldies! Es runāju par tiesībām izteikties. Lūk, tālāk! Nupat viens kolēģis, tiesa gan, viņš runāja pavisam nesen, pieļāva rupju kļūdu, teikdams, ka 2,5 miljoni Latvijas Republikas iedzīvotāju, lūk, neesot izteikušies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Es šim kolēģim gribu aizrādīt, ka no šiem 2,5 miljoniem iedzīvotāju tiesības izteikties par Latvijas Republikas statusu ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Šis cilvēks to bija aizmirsis.

Tātad es atkārtošu vēl vienu reizi: tiesības izteikties nosaka likums, un šim likumam ir jāievēro Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu intereses. Tiesības dibināt partijas arī nosaka likums, un arī to, kā šīs partijas dibināt. Un atkal šim likumam ir jāievēro Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu intereses. Es atkārtoju: tas, uz ko mēs šodien virzāmies, kā jūtu, ir kaut kāds politisks aprēķins, politiska vienošanās. Es izsaku nožēlu tai partijai, kura tik krasi ir mainījusi savu viedokli, runājot par partijas dibinātāju skaitu. Izsaku rūgtu nožēlu par to, ka jūs šoreiz neesat domājuši par valsti, neesat domājuši par Latvijas attīstību, bet esat domājuši par savstarpējiem rēķiniem, vēloties sev iegūt kaut ko no šādas vienošanās. Par to man jums ir jāizsaka savs nosodījums.

Es uzskatu, ka tāds stāvoklis, ka Latvijā ir tik daudz partiju ar tik niecīgu dibinātāju skaitu, ir nenormāls. Agri vai vēlu mēs pie tā vēl atgriezīsimies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tad, kad es netieku saprasts, es, atšķirībā no citiem kolēģiem, vainoju tikai pats sevi, jo acīmredzot vai nu neesmu mācējis pietiekoši skaidri izteikties, vai arī mani argumenti nav bijuši pietiekoši skaidri izteikti un viennozīmīgi saprotami.

Jautājums nav par to, vai demokrātija ir viens cilvēks, divi cilvēki vai trīs cilvēki. Jautājums ir par to, vai šajā politiskajā situācijā, šajā konkrētajā valstī 200 dibinātāji, 200 partijas biedri, ir pietiekams skaits vai arī šajā likumā jau ilgus gadus spēkā esošais noteikums traucē demokrātijas attīstību Latvijā. Es uzskatu, ka 200 partijas biedri, 200 dibinātāji, Latvijā šobrīd netraucē un nevar traucēt demokrātijai tālākajā nākotnē.

Šobrīd mums šeit nenotiek zinātnisks disputs par to, vai viens vai divi, vai trīs ir demokrātiskāki par citiem skaitļiem, jo mēs šeit neesam kaut kādā juristu sanāksmē, mēs nediskutējam par to, kur ir noteikta demokrātijas pakāpe - pie viena, pie diviem vai trim. Un tāpēc nevajag sajaukt vispārējās cilvēktiesības, kas attiecas uz ikvienu, ar to, ka jebkurā politiskā vai nepolitiskā apvienībā ir jābūt vismaz diviem. Es šeit varu minēt salīdzinājumu ar kādas diezgan lielas Eiropas Savienības dalībvalsts prasību, ka sabiedrisko organizāciju var nodibināt ne mazāk kā septiņas personas. Un tur neviens neuzskata šo aprobežojumu par nedemokrātisku vai par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un citiem cilvēktiesību dokumentiem un prasībām.

Tātad runa ir par to, vai šobrīd ir kāds politisks, praktisks vai juridisks apstāklis, kas pieprasa mums atkāpties no spēkā esošā likuma, kurš Latvijā ir spēkā jau ilgāku laiku, kas izvirzītu prasību atkāpties no šīm 200 personām. Es tādus nedz juridiskus, nedz politiskus apstākļus neredzu, un tāpēc šī teorētiskā diskusija par to, kas ir demokrātiski vai kas nav demokrātiski, ir jāpārnes uz kādu no juristu sabiedriskajām organizācijām vai arī uz Universitātes profesoru auditorijām, kur par to varētu diskutēt. Ja mēs šeit pieņemtu pilnīgi jaunu likumu, tad mēs varbūt varētu diskutēt par to, vai ierakstīt divi vai kādu citu skaitu.

Šobrīd nav nepieciešamības kaut ko grozīt, un es aicinu vadīties pēc tā priekšlikuma, kuru ir iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”, bet pārējos priekšlikumus noraidīt. Un mans arguments šeit nav tik daudz vērsts uz to, kas ir demokrātija un kas nav, bet mans priekšlikums ir tāds, ka nav ko grozīt katru dienu mūsu likumus, ja to neprasa kāda sevišķa nepieciešamība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Varētu balsot arī par “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Varētu balsot arī par Leiškalna priekšlikumu, varētu balsot arī par Paula, Dreimanes un Ūdres priekšlikumu, bet redziet, kolēģi, jūsu priekšlikumos nav viena vārdiņa… Apskatieties uzmanīgāk! Jūsu priekšlikumos nav vārdiņa “brīvprātīgi”. Un diemžēl šis princips Latvijā tiek pārkāpts. Kādā veidā? Ļoti vienkārši! Uzņēmuma vadītājs piespiež sev pakļauto darbinieku iestāties kādā politiskajā partijā, un tādā veidā šis brīvprātības princips tiek pārkāpts. Arī pilsētas mērs, cilvēks, kuram ir saistības ar kādu konkrētu iestādi, un nav svarīgi, vai tas būtu uzņēmējsabiedrības vadītājs vai jauns sponsors kādai partijai, arī viņš uz ne visai brīvprātīgiem pamatiem piespiež iestāties šajā partijā.

Jūsu priekšlikumos, un nav svarīgi, kādus skaitļus jūs minat, nav šā vārda “brīvprātīgi” - tātad nav arī šā galvenā demokrātijas nosacījuma. Diemžēl. Tāpēc būs jābalso vien par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, ja jūs aizstāvat demokrātiju.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas… priekšnieki, kā man te jau saka priekšā! Taču es gribēju teikt: “Latvijas Republikas priekšstāvji”, kā tas ir atbilstoši Satversmei.

Un tālāk es jums gribu pateikt, kolēģi, sekojošo. It īpaši Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad konceptuāli šo problēmu mēs varam atrisināt tad, ja mēs to nerisinām tikai viena likuma ietvaros. Un tātad ir nepieciešams vienoties vairākos likumos, likumu paketē, un pateikt, cik cilvēku var dibināt partiju, un tālāk, cik var piedalīties, - pašvaldību vēlēšanās varētu būt zemāks skaits, piemēram, 200 vai 300, un attiecīgi Saeimā - vismaz 500. Es jau minēju, kādu iemeslu dēļ vajadzētu vismaz 500, - tāpēc, ka ir vairāk nekā 400 pagasti un pilsētas, kas kopsummā ir pāri par 500, un tādēļ vajadzētu, lai vismaz viens partijas biedrs būtu kaut kur teritoriālajā organizācijā redzēts. Tas būtu viens.

Nākamais, ko es gribētu noteikti uzsvērt, ir tas, ka, manuprāt, būtu jāapzinās, kāpēc atsevišķi mani kolēģi sirsnīgi apkaro šo variantu - 500 vai tūkstoti. Mēs, sociāldemokrāti, pašreiz jau esam izdarījuši secinājumus, ka ir jāiet uz kompromisu - 500. Tātad maniem kolēģiem no “Latvijas ceļa”, manuprāt, ir līgums ar reģionālajām partijām, un tās ir pietiekami nopietnas attiecības gan ar Aizbalta kunga organizāciju “Mēs savam novadam”, gan arī, manuprāt, ar citām partijām - ar Aivaru Lembergu un Alekseju Vidavski… Es domāju, ka tas te ir jāsaprot, ka tik tiešām varētu skatīt arī citādāk šo jautājumu par to, kā ir jārisina šī problēma pašvaldību vēlēšanās, nevis Saeimas vēlēšanās. Tur patiešām varētu būt zemāks šis biedru skaits, nekā ir Saeimas vēlēšanās.

Tomēr es gribētu uzsvērt vienu, manuprāt, vēl svarīgāku lietu maniem kolēģiem, kuri saka, ka tad, ja mēs pieņemsim 200 vai 500, vai 1000, demokrātija būs briesmās. Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā mums būtu ļoti atbildīgi jāizturas pret saviem vārdiem un jāizdara secinājumi. Varbūt šie secinājumi varētu ieintriģēt arī nopietnu avīžu galvenos redaktorus, piemēram, Voldemāru Krustiņu no “Lauku Avīzes”, jo šeit ir jāsaprot, ka 7.Saeimas vēlēšanu dienā politiskajām partijām spēkā bija 200 cilvēku norma. Ja šeit kolēģi man saka, ka tas nav atbilstoši Satversmei, tad es lūgtu viņus ievērot konsekvenci un griezties Satversmes tiesā jau tagad un tūlīt, un pateikt, ka šī Saeima ir ievēlēta nelikumīgi. Attiecīgi arī to, ka visi Ministru kabineta lēmumi, ko ir pieņēmusi valdība, ir nelikumīgi. Un tādā gadījumā atliek vienīgi Saeimas ārkārtas vēlēšanas, lai atrisinātu šīs nelikumības. Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka tad, ja mēs gribam tik ļoti strīdēties un viens otru biedēt ar Satversmes tiesu, mums pašiem ir jāizvērtē savas pilnvaras, nevis jārunā par to, ka tad, ja ir 500, tas ir nedemokrātiski un neatbilst Satversmei.

Tā ka, es domāju, demokrātija nav nekādās briesmās, bet, ja kāds vēl aizvien uzskata, ka 200, 500 vai 1000 ir ierobežojums, tad viņam tik tiešām ir jāgriežas Satversmes tiesā un jāapšauba šīs Saeimas pilnvaras. Tad ir jāiet pretī tai vēlētāju daļai, kura uzskata, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir vienīgā iespēja likvidēt to politisko jucekli, kā pašreiz valstī tiek pieņemti lēmumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Saeimas vēlēšanas ir likumīgas, Baldzēna kungs, jo citādi jūs nemaz te nevarētu runāt. Tās varbūt neatbilda tajā laikā, bet 7.Saeimas uzdevums tik tiešām bija padarīt likumu atbilstīgu Satversmei. Tas tiešām ir viens no mūsu uzdevumiem, bet, ja jūs, Rasnača kungs, būdams spožs jurists, runājat par brīvprātīgu apvienošanu, tad man uzreiz jāteic, ka piespiedu apvienošana politiskās vai jebkādās citās organizācijās ir krimināli sodāms pārkāpums, tāpēc šādas krimināli sodāmas darbības vai bezdarbības nav jāieraksta likumā. Nevienam nav tiesību kādu apvienot piespiedu kārtā, un, ja kāds šīs cilvēka tiesības apvienoties ir pārkāpis, viņš ir sodāma persona. Tas ir pats par sevi skaidrs.

Šobrīd, Baldzēna kungs, es mazāk runāju par demokrātiju, bet es vairāk runāju par tiesībām - par indivīda tiesībām un brīvībām. Es nekad negribu runāt par demokrātiju, jo arī Ādolfs Hitlers Vācijā tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās - asā cīņā starp sociķiem, komunistiem un nacionālsociālistiem. Divas līdzīgas ideoloģijas asas cīņas rezultātā uzvarēja, ņemot vērā Vācijas krīzi vai Veimāras konstitūciju un izmantojot veselu virkni faktoru, arī modi un demokrātiju kā modes pagrimumu 20.gadsimta sākumā. Baldzēna kungs, tās uzvarēja demokrātiskā ceļā un pie varas nāca vairākums - tautas atbalstīts vairākums, bet tāpēc tas nebija mazāk noziedzīgs. Un tad šis demokrātisko varu ieguvušais vairākums sāka ierobežot ne jau demokrātiju, arī “konclāģeri” tika izveidoti demokrātiski, viņš sāka ierobežot indivīda brīvību - individuālās tiesības. Viņi sāka ierobežot indivīda tiesības izteikt savu viedokli. Tieši tāpat darīja arī boļševiki, kas nāca, protams, revolucionārā ceļā pie varas. Sākumā viņi atļāvās sev satelītpartijas, kreisos eserus un tamlīdzīgi, bet beigu beigās ar latviešu palīdzību, Baldzēna kungs, kā vienmēr, padzina arī tos.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Senajiem grieķiem bija mitoloģisks varonis vārdā Narciss, viņš tik ilgi skatījās savā atspulgā, kamēr sevī iemīlējās, bet zināmā pakāpē narcisms jau ir slimība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Leiškalna kungs! Es paskaidrošu, kas ir brīvprātības ierobežojumi. Piemēram, ja kāds konkrēts cilvēks vēlas kļūt par vēstnieku kādā valstī, iespējams, ka viņam pirms tam saka: “Zini, mīļais draugs, vispirms iestājies mūsu partijā, kura vada, kura ir atbildīga par Ārlietu ministrijas resoru, un tikai tad tu kļūsi par šo vēstnieku!” Tas ir tikai viens piemērs, bet šādi piemēri ir bijuši arī attiecībā uz citiem amatiem.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man kaut kā pagāja garām tā reize, kad mans vārda brālis Imants Kalniņš lasīja vienu ļoti skaistu lūgšanu no vecajiem laikiem, varbūt viņš varētu to atkārtot?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Bija runa par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, proti, par 4.priekšlikumu, un komisija šo priekšlikumu izvērtēja, vadoties pēc Satversmes 102.panta, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Izvērtējot minēto priekšlikumu no šīs konstitucionālās normas viedokļa, Kārļa Leiškalna priekšlikums ir tikpat antikonstitucionāls vai konstitucionāls kā visi pārējie priekšlikumi. Turklāt šis priekšlikums ir sagatavots juridiski nekorekti, jo otrajā daļā ir teikts, ka politisko partiju darbību vēlēšanās reglamentē likums, kurš šobrīd nav spēkā. Latvijas valstī nav pašvaldību vēlēšanu likuma. Šis pašvaldību likums, kas reglamentē pašvaldību deputātu ievēlēšanu, saucas pavisam citādāk, tāpēc, vadoties pēc šā apstākļa, komisija noraidīja Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums ir gandrīz analoģisks iepriekš debatētajam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti - iesniedzēji pieprasa balsot? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu Paula, Dreimanes un Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Dzintars Rasnačs un Māris Grīnblats. Komisija arī šo priekšlikumu noraidīja, un šeit ir noteikta skaitliskā barjera partiju dibināšanai - 500 Latvijas pilsoņu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, atklājam debates! Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vēl vienu reizi, cerot vismaz uz dažu deputātu spēju ieklausīties argumentos, nāku jums uzrādīt šos argumentus. Vai mums ir vajadzīgs, lai valstī turpinās pietiekami redzamais haoss, kas skar tieši šo politisko darbību? Vai mums tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs? Tie, kuriem tas ir vajadzīgs, dažādu savu personīgo motīvu vadīti, dažādu savu grupējumu vadīti, protams, balsos pret šo priekšlikumu, jo salasīt divus simtus un pēc tam savākt no attiecīgā “sponsora” (pēdiņās) kaut kādu iemaksas naudu nav liela problēma. Tas viss būs ļoti labi redzams pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Vai tiešām mūs nepārliecina šī rūgtā pieredze, jau trešo Saeimu pēc kārtas novērojot, kā uzlido jauni eņģeļi? Ja kāds šeit runā par seno Grieķiju, tad ir jāatceras Ikars ar vaska spārniņiem, kas pārāk tuvu pie saules pielidoja, vasks izkusa, un Ikaram bija lemts iet bojā. Vai mēs tiešām gribam kaut ko šajā valstī mainīt uz labo pusi, nevis uz slikto pusi?

Jā, šodien Latvijas valsti ir pārņēmusi milzīga alkatība, dzenoties pēc naudas, varaskāre un milzīga liekulība, kas izpaužas dažādās attiecībās. Milzīga liekulība, jo cilvēki šeit nāk, runā vienu, domā otru, bet dara pavisam ko citu. Es jau pirmīt teicu: “Kā partija, kas kvēli aizstāvēja 1000, pēc kaut kādām īpatnējām pārdomām var no 1000 pāriet uz diviem simtiem?” Ārkārtīgi demokrātisks lēciens, ja varētu tā teikt, bet tikai lēciens atpakaļ.

Es saprotu, ka tas notika pēc nopietnām iekšējām pārrunām. Godīgi sakot, pēc pārāk asiem strīdiem. Bet uz ko tad jūs ejat? Par ko jūs gribat vienoties? Ko jūs gribat iegūt no tā?

Lūk, tā, man liekas, ir pati lielākā nelaime šodien, kas vērojama mūsu cilvēkos, mūsu politiķos, mūsu organizācijās. Mums nav šīs pārliecības! Nav pat šīs politiskās pārliecības! Cilvēki nevis aiz pārliecības šeit nāk un aizstāv savus ieteikumus, bet viņi šeit nāk tikai materiālu, savtīgu interešu vadīti. Šīs savtīgās intereses šoreiz ļoti labi parādījās tad, kad bija atnācis atpakaļ no Prezidentes Kancelejas šis likumprojekts. Ja tas nebūtu atnācis, kas tad būtu noticis? Likums būtu izsludināts! Un tie, kuri mainījāt savu pārliecību, ko tad jūs teiktu? Tad jūs uzskatītu, ka tas 1000 ir laba lieta. Atnākot šim projektam atpakaļ, vienojoties, kaulējoties un izkaulējot sev kaut ko, jūs esat nodevuši savu politisko pārliecību. Kāds būs balsojums, - tas ir skaidrs. Bet, lūk, tiklīdz politikā parādās nodevēji, politika ir lemta neveiksmei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šie priekšlikumu iesniedzēji... Es nezinu, varbūt arī Māris Grīnblats teiks savu vārdu, bet es gribētu īpaši vērsties pie mūsu kolēģiem, kuri sēž tepat blakus Saeimā - labajā pusē, tuvāk gan centram, pie Tautas partijas deputātiem. Sevišķi gribu vērsties pie frakcijas vadītāja Gundara Bērziņa kunga. Viņš gan šobrīd runā ar Greiškalnu, bet es varu pagaidīt. Cienījamais Gundar Bērziņa kungs un cienījamā Tautas partijas frakcija! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ļoti jūs lūdz un aicina būt tomēr konsekventiem un saglabāt savu sākotnējo konsekvenci, nepakļaujoties “Latvijas ceļa” nežēlīgajam spiedienam. Šajā situācijā viņi tiešām ir lielāki un jaudīgāki par jums, ja jūs tiešām piekāpsieties un nebalsosiet par 500. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Klausoties, kā tiek piesaukts demokrātijas vārds un locīts dažādos locījumos, kā arī vērojot dažu priekšlikumu būtību, tas viss mani vedina atcerēties kāda angļu politiķa izteicienu par vienu no mūsu netālajām kaimiņu valstīm, kura uzsākusi ceļu uz neatkarību. Viņš to tēlaini ir salīdzinājis ar kuģi. Šis kuģis ir atstājis sociālisma krastu un ir devies pretī neatkarībai, bet ceļš ir tāls, jūra - vētraina, nakts - tumša un apkalpe - pilnā. Man liekas, ka arī mēs zināmā mērā esam apreibuši no demokrātijas eiforijas un no aplami izprastas demokrātijas. Ja mēs dažos priekšlikumos lasām šādus vārdus, ka partiju var dibināt ne mazāk kā trīs Latvijas pilsoņi, kas citu starpā vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībā, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē, tad tas kļūst komiski. Šis apgalvojums noder feļetonistiem, kuri to var izmantot bez liekas piepūles.

Ierosinājums palielināt partijas dibinātāju skaitu ir ar vienu mērķi - lai sakārtotu politisko spektru un lai nemulsinātu mūsu sabiedrību ar daudzām sīkpartijām, ar raibu raibām neizpildāmām programmām, kā tas ir īpaši vēlēšanu priekšvakarā.

Biedrības, dažādas organizācijas, savienības vai kā tās sauc, var dibināt neierobežoti, taču politiskā partija ir organizācija, kas pretendē uz līdzdalību politiskajā varā, un līdz ar to tai ir jāizpilda arī attiecīgi nosacījumi. Es saskaitīju, ka pašlaik ir apmēram septiņas pastāvošās politiskās partijas, kurām nav nekādu grūtību, lai uzrādītu savu biedru skaitu vai noorganizētu vistuvākajā laikā līdz 1000 biedriem. Tā ka tā nav vēršanās pret daudzām pastāvošām un nopietnām politiskajām partijām. Taču jūs redzat, ka pat nopietnas politiskās partijas rīkojas nenopietni, īsā laika sprīdī noreducējot savas prasības no 1000 biedriem uz 200, un tad tas arī liecina par kaut kādu mūsu politisko kultūru.

Pirms atnākšanas darbā Saeimā es vadījos, centos savu darbību pakļaut dažiem loģikas likumiem, bet šeit, kā es skatos, loģika bieži vien nedarbojas. Skan pārmetums par to, ka, lūk, partiju dibinātāju skaita palielinājums esot cilvēktiesību pārkāpums, bet te jau visi atkārto... Es piekrītu deputātam Leiškalnam, kurš teica, ka 200 ir tikpat slikts skaitlis kā 500 vai 1000. Tātad iepriekšējie likumdevēji deva tādu un tagad uztur spēkā šo pašu skaitli. Jūs zināt, ka Igaunijā un Lietuvā ir lielāks šis partiju dibinātāju skaitlis - 1000 un 500, bet neviens no mūsu politiķiem nav apgalvojis, ka šie mūsu sadarbības partneri un labie kaimiņi ir rupji cilvēktiesību pārkāpēji un demokrātijas nīdēji.

Tāpat varam teikt par dažiem citiem apgalvojumiem, kad mēs runājam par progresīvā nodokļa ieviešanu. Mums saka, ka tas ir netaisnīgi. Mēs aizelsušies skrienam uz Eiropu, kur visās valstīs ir šis progresīvais nodoklis, un tātad mēs skrienam pretī netaisnībai.

Es gribu jūs aicināt rīkoties loģiski un konsekventi visās vietās un reizēs. Un arī šajā jautājumā, runājot par partijas biedru un dibinātāju skaitu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godīgi godātie deputāti! Es atsaukšu atmiņā nedaudz no vēstures. Es šodien no tribīnes dzirdu vārdu “sīkpartijas”. Varbūt deputātiem tas ir zināms, bet, ja nav, tad es pastāstīšu, kā šis termins ir ienācis jaunāko laiku politiskajā vēsturē. 5.Saeimā neviena partija neatļāvās lietot vārdu “sīkpartija”. Pirmie, kuri to lietoja pēc 6.Saeimas vēlēšanām, bija Demokrātiskā partija “Saimnieks”, kas šo terminu ieviesa Latvijas politikā. Kur ir šī partija šodien? Tāpēc šādus varbūt nievājošus... Tātad vārdu “sīkpartijas”, kas toreiz tika saprastas, kā maz pārstāvētas vai tamlīdzīgi, Latvijas vēsturē sāka lietot 6.Saeimā, bet tie, kuri šo vārdu lietoja, šobrīd vairs nav pārstāvēti Saeimā.

Otrs. Šodien, klausoties runas, ir skaidrs, ka, ņemot vērā latviešu mentalitāti, vajadzētu lietot citu principu: divi latvieši - trīs partijas, jo elementārā lietā nespējam saskaitīt trīs priedes. Esam norunājuši četras stundas, esam notērējuši desmitiem tūkstošu latu, cīnoties par 500 vai par tūkstoti, it kā tas mainītu būtību. Jautājums ir par izpratni!

Es gribētu vērsties arī pie sava godātā kolēģa Kārļa Leiškalna, kas šobrīd iestājas par cilvēka brīvībām un citām lietām, kas ir svētas. Vai tikai šīs lietas regulē likums? Paskatīsimies partiju iekšējo uzbūvi un statūtus! Vai partija, kuras uzbūve nav demokrātiska, var aizstāvēt demokrātiskas vērtības? Lai varētu iestāties PSKP, bija vajadzīgas divu biedru rekomendācijas, bet kā, Leiškalna kungs, tas ir jūsu partijā? Vai tā ir demokrātiska norma? Jūs konferencē runāsiet un panāksiet, ka tas tiks mainīts? Es aicinu visas partijas: risināsim to likumdošanā, bet tā, lai vārdi saskan ar darbiem. Arī šīs lietas risināsim savās partijās.

Kāpēc mēs iestājamies par lielāku biedru skaitu? Mans viedoklis ir tāds, ka tas pat veicinātu demokrātiju. Kāpēc atsevišķās partijās nav šo biedru? Vai tāpēc, ka cilvēki nevēlējās? Latvijā cilvēki vēlas nodarboties ar politiku un ir, atklāti sakot, ļoti politizēti. Tas ir tikai tāpēc, ka partijas ir izveidotas kā slēgtas organizācijas, kas nepieļauj jaunu cilvēku ienākšanu. Un attiecībā uz normu “500” vai “1000” es, piemēram, uzskatīju, ka tas atsevišķās partijās pat ieviestu demokrātiju un tās paplašinātu. Taču šobrīd galvenais ir tas, lai partijas spētu veikt šīs funkcijas - ne tikai runājot, bet arī veidojot savu uzbūvi. Tautas partija ir izveidota kā plaši bāzēta partija ar lielu biedru skaitu, kura ir pārstāvēta visos rajonos. Tā mēs redzam, kādām ir jābūt partijām, un attiecīgi virzām savu darbību. Taču šinī valstī ir ļoti daudz kompleksu. Mēs plēšamies par daudzām lietām - partijas biedru skaitu, citām lietām, referendumiem, kūdām cilvēkus. Valstī ir vajadzīgs miers, saskaņa, izlīgums un spēja vienoties par kaut ko, nevis pret kaut ko. Tas ir ārkārtīgi viegli - vienoties pret.

Tāpēc Tautas partija, cenšoties rast politisko kompromisu jautājumā par politiskās organizācijas jēdzienu un vienlaicīgi saglabājot stingru pārliecību, ka nepieciešami pasākumi, kas mudinātu sabiedrību konsolidēties ap skaidrām un noteiktām politiskām idejām, veidojot ilgtspējīgas un prognozējamas politiskas organizācijas, šobrīd atbalsta priekšlikumu saglabāt šādu normu - 200 cilvēku. Un regulēšanu veikt citās vietās - Vēlēšanu likumā, pašvaldībās. Jo mēs nevaram neredzēt, kādas ir problēmas. Kas notiek šobrīd Rīgā. Vai tā ir demokrātija, vai tā ir cilvēku interešu aizstāvēšana? Rīgā - tāds ir mans viedoklis - ir ieviešama 5% barjera, lai nebūtu desmit partijas, kas pārstāvētas ar vienu cilvēku. Klejotāju cilts, kas bija iepriekšējā - 6.Saeimā. Tāpēc es aicinu rast jebkurā jautājumā iespēju vienoties, balstoties uz plašākas bāzes. Neskaldīt, neplēst matus un velti nekavēt laiku. Aicinu atbalstīt šādas normas - 200 partijas dibinātāju - saglabāšanu, jo ne jau skaits visu atrisinās. Ja cilvēkiem nav demokrātijas asinīs, ja nav spējas, tad tas nebūs skaits, kas to visu atrisinās. Partijas, kas iestājas par demokrātiju, diezgan stingri aicina nekavējoties atcelt absolūti antidemokrātiskās normas, kas ir partijas statūtos.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G. Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šodien šī apspriešana liekas tāds neliels farss. Principā tāds priekšlikums, ka katrs cilvēks var dibināt vienu partiju, man liekas, šo Saeimas sēdi pārvērš par tādu nelielu farsu.

Un tagad ir otra galējība. Ja mēs runājam par kaut kādu ilglaicīgu jeb konsekventu politiku, tad man rada izbrīnu... Es līdz šai dienai nezināju, ka Tautas partija ir tādā veidā savus uzskatus mainījusi, ka no 1000 biedriem pārgājusi uz 200. Taču par to nav runa.

Cienījamais Bērziņa kungs! Man šķiet, ka mēs nudien grābstāmies kaut kur pa gaisu un nenolaižamies uz grēcīgās zemes. Vai tad jūs neuzklausījāt Latvijas vēlētāju viedokļus? Kandidēja 18 vai 19, vai vēl vairākās listēs... Principā cilvēki neorientējas, un tas dod iespēju dažādiem avantūristiem dibināt īslaicīgas partijas, lai sasniegtu savus mērķus. Lai tiktu Saeimā, lai pēc tam varētu savu politiku izvērst.

Es domāju, ka partijas spēcīgums ne vienmēr mērāms ar tās biedru skaitu. Par to liecina varbūt piemērs ar Latvijas Zemnieku savienību. Vienā no iepriekšējām reizēm man ļoti patika Inkēna uzstāšanās (vai varbūt kāds cits no “Latvijas ceļa” to teica), ka ne jau ar biedru skaitu mēs sasniegsim savus mērķus, bet tieši ar savām idejām. Es pilnīgi piekrītu tam. Katrā ziņā savā sirdī es uzskatu, ka divi vai trīs cilvēki var veidot partiju, var brīvi paust savus uzskatus, bet es domāju, ka valstij nevajadzētu nest materiālus upurus, lai šādas nelielas cilvēku grupas pilntiesīgi varētu nostāties līdzās lielām partijām un tādā veidā no valsts saņemtu kādu finansējumu vai raidlaiku televīzijā vai radio, paustu savas, dažkārt - atvainojiet mani! - murgainās idejas. Par to jūs varējāt pārliecināties. Varbūt atceraties, kādā veidā aģitēja attiecībā uz 6.Saeimu, man liekas, tā daudzbērnu ģimeņu partija ar Martinsona kungu priekšgalā.

Ziniet, par ko es domāju pašreiz? Ja mēs pieņemsim šo mūsu priekšlikumu, ka 500 biedri ir minimālais skaits, tad mūsu Valsts prezidente, kas augusi Rietumu demokrātijas apstākļos, - vai viņa neatdos mums atpakaļ šo likumu caurlūkošanai? Viņa būs tiesīga to darīt.

Ja mūsu priekšlikumu, ka 500 cilvēku ir minimālais dibinātāju skaits, Saeima nepieņems, tad es tomēr lūgšu Tautas partiju atgriezties pie sava iepriekšējā priekšlikuma, ka jābūt 1000 biedriem, un noraidīt visus trīs šos priekšlikumus. Lai paliek vecā redakcija - 1000 biedru!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Nupat mans kolēģis Gundars Bērziņš izteica viedokli, ka ir tādi, kas kūda uz referendumu. Es šeit tomēr gribētu pateikt, kas tie kādi ir. Tā ir politiskā partija un arī citas politiskās partijas, kurās atbilstoši savām Satversmē paredzētajām tiesībām ir apvienojušies pilsoņi, kuri ir piedalījušies Saeimas vēlēšanās, ieguvuši tautas mandātu un atbilstoši šai Satversmei - tad, kad Saeimas vairākums ir pieņēmis ekonomiski nepamatotus, finansiāli nepamatotus lēmumus, - iebilduši pret šo valdības politiku. Vēlāk arī pati valdība laboja savu nostāju vairākos jautājumos. Principā tās bija politiskās partijas, viņu frakcijas, atbilstoši viņu valdes lēmumiem. Tā ka es gribu uzsvērt, ka mums ir jābūt cieņai pret šīm tiesībām, kas izpaužas šeit, Saeimā, pilsoņu vēlētās politiskās partijās un viņu institūcijās. Un nevajadzētu runāt, ka kāds uz kaut ko kūda. Uz jautājumu, kurā nevarētu cerēt uz tautas un vēlētāju atbalstu, neviens nekad neaicinātu.

Es gribētu atgādināt, ka, atbilstoši Satversmei, 14 % no vēlētājiem atbalstīja šā referenduma sarīkošanu, un tāpēc iznāk, ka mēs pieskaitām pie šiem kūdītājiem uz šo referendumu arī šos 14% vēlētāju. Es domāju, ka katram pilsonim, par ko mēs šeit runājam, Satversmē ir dotas tiesības iet uz šo referendumu, balsot “par” vai “pret”. Var arī būt, ka viņš piekrīt valdības vadītājam Andrim Šķēlem, kas uzskata, ka ir jāpiedalās boikotā, ka nedrīkstot, lūk, piedalīties referendumā.

Taču man ir viens jautājums: kāpēc ir politiskie spēki, kas aicina uz boikotu? Vai tiešām cilvēki baidās no tautas oficiāli paustas attieksmes (Starpsauciens: “Baidās!”), no tautas nobalsojuma? Es domāju, ka šinī gadījumā ir ļoti nopietni jāizvērtē tas, kā mēs paši kā politiskās partijās apvienoti pilsoņi rīkojamies, - un it īpaši pēc tam, kad mums tauta ir devusi savu uzticības mandātu. Mans viedoklis ir, ka jācenšas to attaisnot.

Un pats galvenais. Šīs tiesības uz referendumu ir ietvertas Satversmē. Tas ir atbilstoši visām Satversmes procedūrām. Teikt, ka kāds atbilstoši Satversmei kūda uz referendumu, - es domāju, ka tas nebūt nav pareizi. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Ko lai dara, neizturēju arī es. Šodien taču ir Lāčplēša diena. Es gribēju doties, tāpat kā daudzi citi, nolikt ziedus pie varoņu atdusas vietām, bet šie runu plūdi mani diemžēl aizkavēja un šobrīd es neesmu Jūrmalā, kur biju solījis ierasties, kur pašlaik pasākums jau sākas. Un tāpat daudzi citi biedri droši vien nav arī citās vietās, kur gribēja būt.

Bet nu ko. Saeima ir Saeima. Un es domāju, ka par šodienas runas plūdiem diez vai kāds saņems Lāčplēša ordeni. Tas, pirmkārt, nav atjaunots, otrkārt, diez vai kāds būs to nopelnījis.

Kvēlais apgaismotāj!.. Kur viņš ir?… Leiškalna kungs. Vai, citiem vārdiem, skaitļu gudrais tulks. Pirmkārt, es nesaprotu jūsu partijas - “Latvijas ceļa” - īsto nostādni. Ko jūs īsti vēlaties? Viens kvēli un neatlaidīgi aizstāv, ka jābūt diviem simtiem, otrs aizstāv, ka trīs cilvēkiem. Ko tas īsti nozīmē? Varbūt jūs nāksiet un paskaidrosiet, vai tā ir kaut kāda kārtējā šķelšanās jūsu partijā vai kaut kas cits?

Otrkārt. Jūs, Leiškalna kungs, esat uztraucies par demokrātiju, ka tā esot briesmās, ja vairāk par trim cilvēkiem dibinās partijas, un pieturaties pie burta. Lai gan runājat it kā par garu, Satversmes un demokrātijas garu, jūs tieši garu aizmirstat. Gars ir būtība. Burts ir burts. Diemžēl. Jo patiešām pieredze rāda… Muciņa kungs, jūs teicāt, ka norma “200” nav traucēklis. Nu, labi, nav traucēklis, ja jūs tā uzskatāt. Taču es uzskatu, ka tā ir traucēklis vēlēšanās. Tāpēc, ka, pastāvot normai, ka minimālais skaits partijā ir 200 biedru, Latvijā ir vairāk par 40 partijām. Mazajai Latvijai tas ir par daudz. Pareizi Labanovska kungs teica, ka mēs nonākam līdz farsam, līdz humoram, līdz joku dzīšanai, jo mēs jau redzējām gan Muļķu partiju, gan vēl dažādas citas. Mēs redzējām partijas, kuras bija dibinātas arī pirms 6.Saeimas: viens, sagrabinājis kaut kur naudu, karināja savus portretus uz automašīnām un braukāja pa pilsētu, un aģitēja, ka viņš ir tas īstais. Kur tad viņš tagad ir, tas īstais? Mēs, starp citu, šo mašīnu ar portretu redzējām arī tepat pie Saeimas.

Kolēģi, es jūs aicinu patiešām pārtraukt šos runas plūdus un galu galā ķerties pie balsošanas. Jums ir luste izrunāties.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kad ir runa par tautas tiesībām uz sava viedokļa izpaušanu, uz referendumu, tad Tautas partijas līderis, šodienas Ministru prezidents Andris Šķēle, acīmredzot bailēs no rezultāta, runā pret šo demokrātijas izpausmi. Cīnās, lai tikai tauta neatnāktu uz šo referendumu. Kaut arī viņa pilnais pienākums saskaņā ar Satversmi ir pildīt visas Satversmes normas un Saeimas lēmumus, nevis aģitēt pret Satversmes normu izpildi. Atklāti runājot, Latvijas vēsturē ir periods, kad viens no prezidentiem tā arī rīkojās, un 1934.gada rezultāts bija tas, ka mēs saņēmām 1940.gadu - Latvijas neatkarības zaudēšanu. Kāpēc šodien būtu jāpalielina partijas biedru skaits? Rasnača kungs ļoti precīzi parādīja to mehānismu, kā piespiedu kārtā var pašvaldībās dibināt nelielas partijas. Dobeļa kungs savādākā veidā ilustrēja to, ar citiem piemēriem. Un viņi zina, par ko runā, jo viņu partija, kas šodien, starp citu, ir valdošajā koalīcijā, zina šos mehānismus, sākot no 1989.gada. Tas pierāda tagad arī to, ka pat valdošajai partijai ir nepieciešamība radīt mehānismu partijas izaugsmei. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Principā ir tā: jo lielāks partijas biedru skaits būs nozīmēts ar likumu, jo mazāk būs iespēju autoritārai personai piespiest (teiksim, kādā uzņēmumā strādājošos vai kaut kādā savādākā veidā pašvaldībās) sastāties savā partijā cilvēkus, kuri to negrib. Tātad principā šoreiz ir tā: jo vairāk, jo labāk. Un, ja mani kolēģi būtu tam gatavi, es pat aicinātu noteikt ne tikai tūkstoti, bet pat divarpustūkstošus. Es būtu ar mieru pašlaik.

1989.gadā Latvijā sākās periods, ko sauc par Trešo atmodu. Trešā atmoda mums nāca ar daudzu sīku, mazu, godīgi sakot, ļoti labu partiju plašo klāstu.

Trešais Šķēles varas piegājiens tika taisīts tieši ar varas partijas izveidošanu bez programmas, ar manifestu, kur ir daudz labu vēlējumu un pat mīlestības apliecinājumu pret tautu un valsti. Taču praktiski tas viss bija vajadzīgs tikai tādēļ, lai nodrošinātu Šķēles kunga trešo piegājienu pie varas. Kaut kas līdzīgs Antiņam, bučošanās pēc trešā jājiena Stikla kalnā. Kāds ir rezultāts? Pensiju likums mums ir iznācis kā atvadu skūpsts nelaiķim, jo šis jau ir ceļš uz Latvijas valsts valstiskuma iznīcināšanu. Cienījamie kolēģi, jūs varbūt esat pamanījuši, ka finansu termins PVN, ko līdz šim Počas kundze uzskata par pievienotās vērtības nodokli, ir jau it kā kļuvis par ceļu drošības dienesta terminu - “Pensionāru vairāk nebūs.” Tas ir rezultāts šai sīkpartiju sistēmai. Jā, Slaktera kungs, es klausos… ko jūs teicāt? Jā, jā, par lietu… Tas ir par lietu. Jā… Ja mēs tādā veidā veidojam partijas, šādi pensiju likumi tautai krīt uz kakla. Un tieši tāpēc parādās arvien vairāk nepieciešamības pēc referendumiem. Arvien vairāk parādās šie jautājumi. Šobrīd, piemēram, briest jautājums referendumam par likuma izmaiņu tautas apzagšanas kārtībā - privatizācijā. Ja jau ir jāiegrožo indivīdu izvēles iespējas, tad ir vienalga, vai tas skaits ir 200 vai vairāk, un tad ir vērts ne tikai iegrožot indivīdiem partijas izveides iespējas, bet arī politikāņiem apgrūtināt šā negodīgā darba turpināšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā nebūtu šoreiz ko piebilst, jo visas pozīcijas un apstāļi ir analizēti ļoti plaši un sīki. Ar smagu sirdi es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputātu Rasnača un Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 41, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputātu Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikums ir analoģisks nupat nobalsotajam.

Sēdes vadītājs. Vai kāds pieprasa balsojumu par 7.priekšlikumu? Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā šodien tomēr mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, rīkojam tādu pašu piemiņas vakaru, kā to mēs darījām 1988. gadā, un tas notiks pulksten 18.00 Daugavmalā, tad, protams, sēde ir jābeidz pulksten 17.00 un diemžēl laika ir pārāk maz. Es vienkārši gribētu tikai atgādināt to, ka patlaban mēs apspriežam ārkārtīgi nopietnu… nevajag mani smīdināt… šis ir ārkārtīgi nopietns likumprojekts, un šinī sakarībā ir jāizsakās atsevišķi par katru priekšlikumu. Tas neko nenozīmē, ka pasaka, ka 6. un 7.priekšlikums ir analoģiski.

Es atkārtošu tos pašus argumentus. Ceru, ka tagad manī ieklausās arī kolēģi no tām partijām, kas tik krasi ir mainījušas savu viedokli kopš tā brīža, kad mēs trešajā lasījumā (atkārtoju - trešajā lasījumā!) pieņēmām šo likumprojektu un kad pēc tam mūsu augsti godājamā Valsts prezidente, rūpīgi iedziļinoties šajā likumprojektā, mums ieteica to no jauna izskatīt. Nevajadzēja taču, godātie kolēģi, nevajadzēja tik strauji mainīt savu viedokli! Mums, atrodoties valdības koalīcijā, tagad rodas lielas bailes: ja jau jūs tik ļoti skaidra likumprojekta sakarā tik strauji maināt savu viedokli, kāda mums ir garantija, ka jūs to nedarīsiet rīt atkal kāda cita likumprojekta sakarā? Garantijas nav nekādas. Diemžēl.

Es gribētu atgādināt, ka šodien ir 11.novembris. Nākamo ceturtdien ir 18.novembris. Plenārsēde nenotiks. Kā jūs labi zināt, tie ir mūsu valsts svētki. Būs brīvdiena. Tātad pēc tam mēs sanāksim uz sēdi tikai 25.novembrī. Nav nekādu svētku, paldies Dievam, tajā dienā. Lūk, es ļoti ceru, godātie kolēģi, vismaz daži partneri no valdošās koalīcijas, ka šīs divas nedēļas varbūt būs tāds laiks, kurā jūs nāksiet pie prāta, nedaudz palasīsiet mūsu gudrāko valstsvīru biogrāfijas, kārtīgi izlasīsiet, kas tā tāda - Satversme, izpratīsiet Satversmes garu un burtu. Es ļoti ceru. Redzu, ka šodien… es ļoti gribēju, lai mēs šo likumu pieņemtu šodien. Protams, protams… gribēju, lai pieņemtu tādu, kas partijas atļauj dibināt, tikai sākot no tūkstoša. Nu nekas nesanāca. Šīs pārrunas mums ir jāturpina. Turpināsim tās pēc divām nedēļām. Bērziņa kungs, es ļoti ceru uz jūsu veselo saprātu. Es runāju par Gundaru Bērziņu. Tas otrs… tas otrs ir drusku labāks. Tātad mans pēdējais priekšlikums - nesteidzieties šodien ar lēmuma pieņemšanu. Apdomājiet uzmanīgi. Un nevajag te tādus uzrakstus, Burvja kungs. Te uzrakstīts: “Andri, nagus nost no manas pensijas!” Tagad es gribu zināt, par kuru Andri šeit viņš runā. Andri ir Latvijā ļoti daudzi, un tāpēc es lūdzu saukt arī uzvārdu. Tā ka nevajag! Un nevajag mani te pielabināt ar ābolu. Es tāpat aiz pārliecības balsošu par tiem 1000 biedriem. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma par sēdes laika pagarināšanu nav. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim nākamajā kārtējā sēdē, kas acīmredzot notiks 25.novembrī.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās paziņojums.

Vārds Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi deputāti, kas ir ievēlēti Parlamentārās izmeklēšanas komisijā akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā! Lūdzu sapulcēties Sarkanajā zālē tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Vārds Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Es jūs visus aicinu izmantot jums konstitucionāli dotās tiesības un doties 13.novembrī uz referendumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Arī es jūs aicinu izmantot savas konstitucionālās tiesības un pašiem izlemt - doties vai nedoties uz referendumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atgādinu jums, kolēģi, ka nākamajā ceturtdienā - 18.novembrī pulksten 12.00 notiks Saeimas svinīgā sēde.

Vārds Aleksandram Bartaševičam, lai nolasītu reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Igors Solovjovs, Leonards Stašs, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Monika Zīle, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Silvija Dreimane, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas trīspadsmitās sēdes

1999.gada 11.novembrī

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Pētera Salkazanova un Jāņa Lejas jautājumu par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības nodrošināšanai. Iesniedzēji ar atbildi nav apmierināti. Nav arī nekādu ziņu par to, kur atrodas iekšlietu ministrs. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir atliekama uz nākamo sēdi.

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbilde uz deputātu Arņa Kalniņa, Jāņa Čevera, Jāņa Lejas, Violas Lāzo un Imanta Burvja jautājumu par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Vai deputāti ir apmierināti ar ministra rakstisko atbildi? Ministra nav sēdē. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu atliekama uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu grupas jautājumu par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību. Ņemot vērā to, ka attaisnota iemesla dēļ finansu ministrs nevar ierasties šodienas sēdē, arī šo atbildi uzklausīsim pēc nākamās sēdes.

Līdzīgi acīmredzot ir arī ar Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildi uz deputātu grupas jautājumu par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru

dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa. Tā kā Ministru prezidenta un ministra nav klāt, atbilde arī uz šo jautājumu tiek atlikta uz nākamo sēdi. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 13.sēde

1999.gada 11.novembrī

 

 

Klusuma brīdis latviešu karavīru piemiņai - 1.lpp.

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Labanovskis - 1.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē” (Nav pieņemts)

(1228. un 1228-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Lībane - 4.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Meža likums”

(1250. un 1250-a dok.) - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par V.Maksimova apstiprināšanu

par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”

(1247. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu

apstiprināšanu”

(1248. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 7.lpp.

Lēmuma projekts “Par locekļu ievēlēšanu Saeimas

parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Latvijas

kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu

privatizācijas jautājumā”

(1255. dok.) - 8.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

J.Urbanoviča saukšanai pie administratīvās

atbildības”

(1233. dok.) - 9.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 9.lpp.

Debates - dep. H.Soldatjonoka - 10.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputātes

V.Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības”

(1234. dok.) - 10.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 11.lpp.

Debates - dep. V.Lāzo - 11.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

I.Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības”

(1235. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 14.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 14.lpp.

- dep. J.Dobelis - 15.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 15.lpp.

- dep. L.Bojārs - 16.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 17.lpp.

- dep. I.Burvis - 17.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 18.lpp.

- dep. J.Škapars - 18.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 19.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un

azartspēļu nodevu un nodokli”” (2.lasījums)

(Steidzams)

(1078. un 1174. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un

azartspēlēm”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1079. un 1174. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 21.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais

reglaments”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1080. un 1174. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 25.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

(2.lasījums) (Steidzams)

(1082. un 1174. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 25.lpp.

Debates - dep. I.Ūdre - 25.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums)

(Steidzams)

(1083. un 1174. dok.) - 26.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 26.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts

robežas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1085. un 1174. dok.) - 27.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 27.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1086. un 1174. dok.) - 27.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 28.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””

(2.lasījums) (Steidzams)

(1087. un 1174. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 30.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka

atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””

(2.lasījums) (Steidzams)

(1088. un 1174. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 30.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””

(2.lasījums) (Steidzams)

(1089. un 1174. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru”” (2.lasījums)

(Steidzams)

(1090. un 1174. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1092. un 1174. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 31.lpp.

Debates - dep. A.Bartaševičs - 32.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 33.lpp.

- dep. J.Pliners - 33.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 34.lpp.

- dep. J.Pliners - 35.lpp.

- dep. A.Bartaševičs - 36.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 37.lpp.

- dep. P.Tabūns - 37.lpp.

- dep. J.Pliners - 38.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 39.lpp.

- dep. J.Dobelis - 39.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 40.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 41.lpp.

- dep. J.Pliners - 42.lpp.

- dep. J.Dobelis - 42.lpp.

 

Paziņojumi - dep. I.Burvis - 43.lpp.

- dep. J.Sinka - 44.lpp.

- dep. I.Geige - 44.lpp.

- dep. Dz.Kudums - 44.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 44.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Gaigals - 46.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 47.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 48.lpp.

- dep. J.Dobelis - 48.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 49.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 50.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 51.lpp.

- dep. P.Tabūns - 51.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 52.lpp.

- dep. J.Gaigals - 53.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 54.lpp.

- dep. I.Burvis - 55.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 55.lpp.

- dep. L.Bojārs - 57.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 59.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 61.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 62.lpp.

- dep. I.Burvis - 63.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 63.lpp.

- dep. I.Burvis - 65.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 65.lpp.

- dep. M.Lujāns - 66.lpp.

- dep. L.Bojārs - 67.lpp.

- dep. J.Stalidzāne - 70.lpp.

- dep. I.Burvis - 71.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 72.lpp.

- dep. J.Pliners - 74.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 75.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 77.lpp.

- dep. L.Bojārs - 78.lpp.

- dep. I.Burvis - 79.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 81.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu kultūras ministrei

K.Pētersonei par Latvijas Nacionālo operu - 81.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem par nepiedalīšanos referendumā par

Pensiju likuma grozījumu atcelšanu - 81.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram

M.Segliņam par autobraucēju pārbaudi 1999.gada

8.novembrī - 82.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1093. un 1174. dok.) - 82.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 82.lpp.

Debates - dep. A.Seiksts - 83.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 84.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 84.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1094. un 1174. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 87.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1095. un 1174. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 88.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ostām””

(2.lasījums) (Steidzams)

(1097. un 1174. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 88.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 89.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs M.Pūķis - 90.lpp.

- dep. G.Bojārs - 91.lpp.

- dep. I.Burvis - 92.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs M.Pūķis - 94.lpp.

- dep. I.Burvis - 95.lpp.

- 97.lpp.

- 99.lpp.

 

Likuma “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām

organizācijām un to apvienībām”” otrreizēja

caurlūkošana (Izskatīšana pārtraukta)

(1244. dok.) - 100.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 101.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 101.lpp.

- dep. V.Makarovs - 104.lpp.

- dep. I.Burvis - 105.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 106.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 107.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 109.lpp.

- dep. L.Muciņš - 109.lpp.

- dep. J.Dobelis - 111.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 113.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 114.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 115.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 118.lpp.

- dep. S.Dreimane - 120.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 122.lpp.

- dep. J.Dobelis - 123.lpp.

- dep. L.Muciņš - 125.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 126.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 127.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 128.lpp.

- dep. A.Seiksts - 129.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 130.lpp.

- dep. I.Burvis - 130.lpp.

- dep. J.Dobelis - 131.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 133.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 133.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 135.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 137.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 138.lpp.

- dep. P.Tabūns - 139.lpp.

- dep. I.Burvis - 140.lpp.

- dep. J.Dobelis - 142.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Bartaševičs - 144.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 144.lpp.

- dep. K.Lībane - 144.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 145.lpp.

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas

trīspadsmitās sēdes

1999.gada 11.novembrī

 

 

Iekšlietu ministra M.Segliņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par ceļu policijas pasākumiem

gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības

nodrošināšanai” (Atlikta)

Ārlietu ministra I.Bērziņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par vīzu režīmu ar Krieviju,

Ukrainu un Baltkrieviju” (Atlikta)

Ministru prezidenta A.Šķēles un finansu ministra

E.Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par

Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu

ieviešanas likumību” (Atlikta)

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikā

esošajiem fondiem, kuru dibināšanas

statūtkapitālā ir valsts daļa” (Atlikta)

 

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem