10.Saeimas stenogramma - 12.05.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2011.gada 12.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 12.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēšu jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Kursītes kundze, lūdzu, ieņemiet vietu! Urbanoviča kungs, būtu priecīga, ja redzētu jūsu seju! Paldies.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 12.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.maija sēdes darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 12.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 12.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Cilinska, Dzintara, Rasnača un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis pieteicies runāt „pret”.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav šaubu, ka nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju vadīja viscēlākās jūtas, iesniedzot šo likumprojektu. Nav šaubu, ka lielum lielais vairākums latviešu leģionāru savā sirdī cīnījās par brīvu Latviju. Nav šaubu, ka leģionā iesauktie puiši savās sirdīs pretojās boļševiku totalitārajam režīmam, kas reiz jau - 1941.gadā - bija izvedis viņu brāļus, māsas, vecākus, vecvecākus uz Sibīrijas sniegiem, lemjot nāvei. Šā jēdziena patriotiskajā izpratnē, nenoliedzami, latviešu leģiona vīri ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Es dziļā cieņā noliecu galvu gan karā kritušo, gan dzīvo leģionāru priekšā.

Vienlaikus šajā gadījumā mūsu uzdevums ir spriest juridiski. „Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks” - tas ir juridisks statuss, kas ir saistīts ar starptautiskajām tiesībām. Lai arī daudzi latviešu leģiona vīri skaidri apzinājās, ka cīnās par Latviju, vienlaikus tiem mugurā bija vērmahta formas, lai arī ar sarkanbaltsarkano vairodziņu. Leģionāri, kā zināms, formāli un juridiski bija Lielvācijas vērmahta regulārās armijas daļa. Taču regulārā armija nevar būt pretošanās kustība. Starptautiskajās tiesībās ir jēdziens „kombatants” (jeb sarunvalodā - karavīrs) - persona, kura tieši iesaistās karadarbībā, ietilpdama karojošo pušu oficiālajos bruņotajos formējumos. Pretošanās kustības dalībnieki var būt vienīgi civiliedzīvotāji okupētās teritorijās, nevis kombatanti regulārās armijās. Lai arī leģionāru pielīdzināšana kombatantiem bija starptautisko tiesību pārkāpums - proti, Hāgas 1907.gada 18.oktobra konvencijas 45.paragrāfs aizliedza iesaukt armijā okupētās zemes civiliedzīvotājus -, tomēr leģions, nenoliedzami, bija regulārās armijas sastāvdaļa. Piemēram, ASV ir norādījušas, ka leģionāri pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un kvalifikācijas faktiski nav bijuši SS, bet gan regulārā vērmahta sastāvdaļa. Tas liecina, ka leģions bija daļa no ierastās vācu reiha armijas.

Kopš 1864.gada Ženēvas konvencijas pieņemšanas pretošanās kustības dalībnieka definīcija un kombatanta statuss ir nogājis garu ceļu - no uzskatīšanas par pilnīgi prettiesisku līdz atzīšanai par tiesisku okupētajās teritorijās.

Vienlaikus - atbilstoši trešajai, Ženēvas 1929.gada konvencijai - kombatantu vidū īpaši izšķir nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kuri nav un nevar piederēt pie regulārajiem bruņotajiem spēkiem.

Saskaņā ar minētajiem starptautiskajiem tiesību aktiem pretošanās kustības dalībnieks ir persona, kura nav mobilizēta okupētājvalsts regulārajā armijā. Līdz ar to, paužot vislielāko cieņu un atzinību latviešu leģionāriem, jānorāda, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām ārvalsts okupācijas armijas dalībnieks nevar būt pretošanās kustības dalībnieks vienlaikus. Šāda statusa vienādošana Latvijas normatīvajos aktos starptautiski var radīt vienīgi diplomātiskas problēmas.

Līdz ar to labi gribētais, bet šoreiz neprofesionālais priekšlikums ir noraidāms, un man ir jāteic, ka pirms 12 gadiem pieņemtā Saeimas deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, uz kuru sava likumprojekta anotācijā norāda iesniedzēji, ir juridiski daudz precīzāks un izsmeļošāks dokuments. Šo priekšlikumu pieņemšana varētu radīt Latvijai vienīgi starptautiskas problēmas un neskaidrības ar pretošanās kustības dalībnieka statusa definīciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Jānis Dombrava pieteicies runāt „par”.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kārlis Šadurskis savas uzrunas noslēgumā pieminēja šo 1998.gada deklarāciju, ko Saeima ir pieņēmusi. Šajā deklarācijā ir teikts, ka, lai atjaunotu vēsturisko patiesību un sargātu latviešu karavīru labo piemiņu, deklarācijā konstatēts, ka principā tikai politiskie demagogi traktē atrašanos latviešu leģiona rindās kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu. Precīzs citāts: „Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret miermīlīgiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions, līdzīgi Somijas armijai, karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors.”

ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģionu jautājumu un piešķīra leģionāriem politiskā bēgļa statusu. Kā atzīts deklarācijas nobeigumā, tad Latvijas valdības pienākums (uzsveru - pienākums!) ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu, kas līdz šim ir darīts, varētu teikt, nepietiekamā mērā.

Atgādinu, ka Igaunijā jautājums par leģionāriem ir atrisināts citādāk: viņiem ir principā piešķirts brīvības cīnītāja statuss. Un es arī saprotu, ka šie jautājumi varbūt ir otršķirīgi budžeta konsolidācijas laikā. Tad ir jautājums: uz cik daudziem cilvēkiem attiektos šie grozījumi?

Ja mēs apskatām Centrālās statistikas pārvaldes datus, tad 2010.gadā vecuma grupā no 84 gadiem līdz 100+ gadiem (tas tagad ir potenciālais vecums personām, kuras varētu būt bijušas iesaistījušās leģionā; tas nozīmē, ka 1945.gadā šīm personām bija vismaz 18 gadi) vīriešu visā Latvijā ir 7906. Pieņemot, ka trešā daļa no viņiem ir PSRS laika imigranti, kuri nevarēja būt bijuši latviešu leģionā, tad atliek tikai 5500 potenciālie pabalsta saņēmēji.

Ņemot vērā to, ka ne tuvu ne visi no šīs vecuma kategorijas cilvēkiem karoja leģiona rindās, mēs varam pieņemt, ka leģionāri, lai gan ir gājuši cauri ellei... pieņemsim, ka puse no šīs vecuma kategorijas cilvēkiem ir leģionāri, un tad šis skaitlis samazinās jau līdz 2760 personām. Ņemot vērā arī to, ka daudzi no leģionāriem turpināja cīņu pret padomju režīmu dažādās partizānu vienībās un ka uz viņiem attiecas šā likuma 2.panta pašreizējā redakcija, kas nosaka, ka uz šo pretošanās kustības dalībnieka statusu var pretendēt arī partizāni, tad potenciālais pabalsta saņēmēju skaits sarūk aptuveni jau līdz 1500 cilvēkiem.

Ņemot vērā arī to, ka ne visi spēs pierādīt savu līdzdalību, ka ne visi aizies nokārtot formalitātes, tad vidēji uz šo pabalstu varētu pretendēt tikai no 500 līdz 600 cilvēkiem. Tie, kuri dažādu apstākļu dēļ neiesaistījās partizānu akcijās un kurus, teiksim, deportēja uz Sibīriju uzreiz pēc kara, šobrīd ir diskriminētā stāvoklī, jo viņi nevar saņemt šo Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, kas paredz 50 latu pabalsta piemaksu pie pensijas. 50 latu piemaksu!

Un tad man ir jautājums: vai tiešām mūsu valsts nevar atļauties šādu salīdzinoši niecīgu pabalstu tiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuri riskēja ar savu dzīvību savas tautas dēļ? Vai tiešām mēs nevaram atļauties pārsimt vīriem nodrošināt vismaz nedaudz labākas vecumdienas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 35, atturas - 29. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Būvniecības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Klāvs Olšteins pieteicies runāt „par”.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Būvniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kuras iepriekšējos gados ir piedzīvojušas ļoti strauju pieaugumu un tikpat strauju kritumu arī. Būvniecības likuma projekts, kas tiek piedāvāts atbalstīšanai Saeimas šīsdienas sēdē, ir izstrādāts uz jaunu principu pamata iepretim tam Būvniecības likumam, kurš pastāvējis jeb darbojies, ja nemaldos, jau kopš 1995.gada līdz pat šai dienai.

Daudz runāts par to, kādā veidā uzlabot Latvijas rādītājus „Doing Business” ailītēs, skatoties, kādā veidā mūsu valsts var virzīties uz priekšu savā attīstībā, lai šeit ieplūstu ārvalstu investīcijas, lai šeit varētu tikt būvēti jauni projekti un attīstītas jaunas idejas. Šis Būvniecības likuma projekts paredz to, ka no 210 saskaņošanas dienām mēs nonākam līdz 70 dienām, no 25 procedūrām - līdz 6; tas ir būtisks solis uz to, lai „Doing Business” rādītājos mūsu valsts pakāptos daudzus pakāpienus augstāk. Līdzīgi kā, piemēram, Dānijā... Šajā likumprojektā esam izvēlējušies iestrādāt virkni principu, kuri novērsīs korupcijas riskus, pēc iespējas samazinot liekās procedūras. Papildus tam mums jāsaprot, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanai - noteikti Būvniecības likuma sasaistē ar Teritorijas plānošanas likumu, kas jau tagad arī tiek apspriests parlamentā! - ir ļoti būtiskas atslēglietas, lai mēs varētu runāt gan par cūku fermām, gan arī par ražotnēm konkrētās pašvaldībās un par objektīviem lēmumiem, kurus mēs varētu ar pārliecību pieņemt attiecībā uz ārvalstu investoriem, kuri grib šeit ieguldīt savu naudu un kuri tic Latvijas ekonomikai - tic, ka tā nākotnē attīstīsies un būs plaukstoša.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Būvniecības likums” un, protams, arī strādāt pie šā likumprojekta komisijās, iesniedzot savus priekšlikumus un izsakot savas domas.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Būvniecības likums” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Šķēles iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilzes Verginas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Laumu Šteinerti par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Laumu Šteinerti un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Daugavpils tiesas tiesnesi Intu Šteini rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Intu Šteini un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Pa Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu padomes ierosinājumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam Pāvelam Gruziņam.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča viedokli un aicinājumu. Juridiskā komisija ir iepazinusies ar Pāvela Gruziņa dzīves un darba aprakstu. Vēršu uzmanību uz to, ka Gruziņa kungs aptuveni trīsdesmit gadus ir veltījis darbam tiesu varā.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”! Šis balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.891 - likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (reģ. Nr.234/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja trešajam lasījumam.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti 16 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek mainīts likuma nosaukums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 14. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. Un 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.892 - ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 235/Lp10). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā virzīšanu Saeimā trešajam lasījumam.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajam lasījumam iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - paredz svītrot 2.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.893 - ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 236/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.895 - ar likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Es teikšu tā: „Man ir motociklista tiesības, es gribu vadīt lidmašīnu! Un, ja jūs man to lidmašīnu aizliegsiet vadīt, tad jūs būsiet pārkāpuši kuģošanas noteikumus.” Skan labi, vai ne?

Mēs, visi deputāti, es domāju, saņēmām vēstuli no komersanta „S Motors”, kas ir viens no autopārvadātājiem, kurš veic komercpārvadājumus Liepājas-Rīgas virzienā. Tas ir viens no, jāsaka, veiksmīgākajiem šīs nozares komercpārvadātājiem. Veiksmīgākajiem arī tāpēc, ka tam gada bilancē viss ir kārtībā: vidējais atalgojums ir, nu, gandrīz precīzi minimālais atalgojums valstī, peļņa ir 1000 latu, bet izdevumu pozīcija (viss, kas neietver atalgojumu, ir ražošanas izdevumi) - viena apaļa summa, tā, lai mēs nevarētu redzēt, cik tad ir iegādāta degviela un cik ir tērēts pārējiem izdevumiem.

Kolēģi! Mēs šobrīd ar smagu sirdi runājam par pensiju samazināšanu, par ģimenes valsts pabalsta samazināšanu, kur mums pietrūkst 11 miljonu latu, bet ar tikpat vieglu roku mēs laižam garām līdz pat 9 miljoniem latu, ko mēs varētu papildus iekasēt, ja mēs šo jomu sakārtotu.

Finanšu ministrijas speciālisti, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, saka, ka viņiem šobrīd autopārvadājumu joma - šis konkrētais jautājums, kuru Satiksmes ministrija cenšas sakārtot, - ir otra prioritāte aiz nelegālās nodarbinātības. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāti nobalsoja pret Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. Bet kā mēs risinām problēmu? Mēs jeb Finanšu ministrija izņemam ārā no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem Autopārvadājumu likuma sakārtošanu - risinām problēmu ar strausa politiku: aizveram acis, un problēmas nav!

Saka: „Tiklīdz iekasēs nodokļus šajā jomā, tā nozare sakārtosies. Neaiztieciet Autopārvadājumu likumu! Kontrolējiet vairāk!” Un tieši tas ir tas, ko mēs ar saviem priekšlikumiem gribam panākt. Mēs gribam izveidot normatīvo ietvaru, lai varētu pastiprināt šo kontroli un gūt šos neiegūtos ieņēmumus. VID darbinieks Marijans Burijs ir teicis, ka daudzi cilvēki Latvijā nav nomiruši badā tikai tāpēc, ka pārvadā kontrabandu.

Par cilvēku pārvadāšanu ar autopārvadājumiem varētu teikt to pašu: „Vai jūs nepārcenšaties? Cilvēki badā nomirs! Jo jūs atņemat maizes kumosu komersantiem!” Bet es teikšu, ka tikai to kumosu, kas iegūts uz nodokļu maksātāju un to iedzīvotāju rēķina, kuriem var zust iespēja izmantot sabiedrisko transportu.

Es lūdzu atbalstīt pašvaldību, reģionu un Satiksmes ministrijas priekšlikumu un beidzot sakārtot šo jomu! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pareizi! Lai balso „par”!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šodien ir tāda gandrīz vai demokrātijas paraugstunda, jo mums ar kolēģi Danu Reiznieci šoreiz ir atšķirīgi viedokļi: viena no mums runā no Ventspils, bet otra - no Liepājas. (Zālē starpsaucieni. „Ooo!”)

Skaidroju situāciju šajā jautājumā: Ventspilī gan mikroautobusi, gan arī pārējie, kuri skrien pa Ventspili un no Ventspils līdz Rīgai, ir pašvaldības transports. Liepājā diemžēl tā nav.

Paklausieties, kolēģi, ciparus! Liepājas autobusu parks ir piektais lielākais parks Latvijā. Gada apgrozījums liels - 7 miljoni latu, no tiem 3,5 miljoni valsts dotācijas. Liepājas autobusu parks maksā pievienotās vērtības nodokli 12 procentu apmērā. Es, būdama liepājniece, izmantoju šo mazo autopārvadātāju, „mikrobusiņu” firmu, pakalpojumus un pilnīgi skaidri un gaiši varu apgalvot, ka biļetītes tiek pasniegtas vienmēr, ka atlaides tiek dotas invalīdiem un studentiem viena lata apmērā gan, bet invalīdus bez maksas tur nepārvadā. Tā ir taisnība.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāji ir arī šīs mazās firmas, bet tām PVN likme ir 22 procenti. Diemžēl. Blakus lielajiem 12... Un valsts dotācijas šīs mazās firmas nesaņem.

Godātie kolēģi! Es šeit runāju ne tāpēc, ka es vēlētos ar Danu Reiznieci strīdēties. Es esmu izrunājusies arī ar Satiksmes ministrijas atbildīgajiem ierēdņiem, tieši ar tiem, kuri gatavo priekšlikumus. Viņi man saka: „Bet diemžēl mūs te tā pamāca. Pamāca arī no lielajām pilsētām, ieskaitot Liepāju.” Saku, kā ir. Mani šajā konkrētajā gadījumā visvairāk interesē sociālais jautājums, jo... No vienas puses, mēs sakām, ka visiem spēkiem atbalstīsim mazo biznesu. Kas ir šie mazie autopārvadātāji? Tikai mazais bizness! Turklāt ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā... Vakardien runāju ar Jelgavu. Viņi saka: „Mums te viss būs kārtībā. Droši var atbalstīt Danas Reiznieces priekšlikumu, jo šie mikrobusiņi ir mūsējie. Tie nav nekādi atsevišķi mazie uzņēmumi, kādi mazi formējumi, tas nav mazais bizness. Tas viss mums ir Jelgavā kopā. Mums būs viss kārtībā.”

Mani satrauc, ka šajā gadījumā, atbalstot Danas Reiznieces kundzes priekšlikumu, mēs radīsim bankrotu šajās mazajās firmās, bezdarbniekus, kas galu galā tērēs sociālo budžetu. Lai arī no minimālās algas - lai arī no minimālās! -, bet tomēr bezdarbnieku pabalsts būs jāmaksā. Un nākamais solis - viņi būs pašvaldībās... Un tādā gadījumā, ja viņiem nebūs vairs iespējas apkalpot pasažierus ne Liepājā, ne Rīgā... Gribētu redzēt, ko teiks iedzīvotāji, kuri brauks tikai ar lielajiem autobusiem. Iespējams, ka būs kādi konkursi, būs kādas lotes... Arī viņi tur varēs piedalīties.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu šajā konkrētajā jautājumā, bet, dziļi cienot Danu Reiznieci, diemžēl neatbalstīt viņas priekšlikumu.

Tāds ir mans viedoklis, un man uz to ir tiesības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nemitīgie mēģinājumi izdarīt Autopārvadājumu likumā grozījumus no Satiksmes ministrijas puses - pretēji pasažieru un Saeimas deputātu vairākuma gribai! - pierāda atsevišķu personu vēlmi likvidēt vai ierobežot neregulāros pasažieru pārvadājumus (jeb vienkārši „mikriņus”, kuri kursē starp Latvijas pilsētām). Es uzskatu un esmu pārliecināts, ka nedrīkst izmantot Latvijas likumdevējus un Latvijas likumdošanu, lai veicinātu ekonomisko diskrimināciju, domājot nevis par iedzīvotājiem un viņu ērtībām, bet gan par kādas šauras grupas interesēm. Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana lielajiem autobusu parkiem!

Es ceru, ka Saeimas deputātu vairākums sadzirdēs šo viedokli un nepalīdzēs iznīcināt nelielo nozari, kuras pārstāvji maksā nodokļus un neprasa nekādas dotācijas no valsts.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka vēl 2009.gadā bija mērķis radīt tādus Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas faktiski liegtu iespēju neregulāru pasažieru pārvadājumu veicējiem šos pakalpojumus sniegt pasažieriem. Par laimi, toreiz Saeimas vairākums šādus grozījumus noraidīja.

Prieks arī par to, ka 2011.gada martā otrajā lasījumā Saeima noraidīja kārtējos grozījumus likumā, kuriem bija tāds pats mērķis kā iepriekš - ar likumu nostiprināt monopoltiesības dažām lielām pārvadātāju kompānijām pasažieru pārvadājumu tirgū.

Neskatoties uz visiem šiem faktiem, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre diemžēl atkārtoti uz trešo lasījumu virza pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus.

Šis priekšlikums samazina un sašaurina pasažieru izvēles brīvību. Tas ir absurds, jo nekādi starptautiskie akti to neprasa un neparedz. Turklāt šis priekšlikums ir pretrunā ar spēkā esošo redakciju un jēdzienu „neregulārie pārvadātāji”.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt komisijas atzinumu un balsot „pret” 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, mēs varam šodien redzēt to, ka valdošajā koalīcijā viedokļi atšķiras. Bet man šķiet, ka šis jautājums nav saistīts ar to, kam ir kāds viedoklis, tāpēc tomēr mums ir jāiedziļinās būtībā.

Protams, pirmajā mirklī izklausās ļoti, ļoti pārliecinoši tas, ka, redziet, mazie uzņēmēji brauc un ka viņi var piedāvāt pakalpojumus bez dotācijām, turpretī citi - it kā lielie - saņem dotācijas.

Bet es vēlos ieviest nelielu skaidrību. Man kā bijušajam satiksmes ministram šī bilde noteikti ir daudz skaidrāka nekā daudziem citiem klātesošajiem. Jo problēma jau ir tāda, ka šie mazie uzņēmumi, par kuriem mēs šodien runājam, apkalpo atsevišķus - tā sauktos rentablos maršrutus. Jautājums ir tāds: kāpēc ir tāds teiciens un pat tādi apzīmējumi, ka ir rentablie un ir nerentablie maršruti? Mēs apzināmies to, ka Latvija šodien ir mazapdzīvota valsts. Mazapdzīvota! Un ir arī mazapdzīvoti novadi. Un, ja mēs šodien teiktu tā: lūdzu, lai darbojas brīvais tirgus un lai pārvadātāji brauc, kur viņi grib... Godājamie kolēģi, es aicinu: ja jūs šodien pasakāt, ka mēs atbalstām mazos un ka nevajag dotācijas... pasakām „nē” lielajiem, tad visi pieņemsim lēmumu lielā vienprātībā, ka mēs atceļam dotācijas un ka visu lai regulē brīvais tirgus. Situācija būs tāda, ka starp tām lielajām pilsētām - Ventspili, Liepāju, Daugavpili un Rēzekni - pasažieru pārvadāšana notiks noteikti arī bez dotācijām, bet kas notiks ar pārējām pilsētām un novadiem, kur ir maz pasažieru? Diemžēl tur pasažieru pārvadājumu vairs nebūs.

Jo kāda tad iepriekš ir bijusi sistēma? Tie, kuri nodarbojās ar pārvadājumiem, bija ieinteresēti iegūt tā sauktos rentablos maršrutus, jo tie nerentablie viņiem bija ļoti neizdevīgi. Un tajā brīdī, kad radās problēma un kad viņiem pietrūka kaut kādu līdzekļu vai degviela kļuva dārgāka, viņi teica: „Mēs vairs nepārvadāsim pasažierus šajos nerentablajos maršrutos! Mēs atsakāmies!” Un tad uzreiz nāk cilvēki ielās un saka: „Piedodiet! Nodrošiniet, lūdzu, mums iespēju pārvietoties, jo šie mazie komersanti vairs nebrauc!” Barčas kundze, viņi nebrauc pa šiem nerentablajiem maršrutiem! Jūs varat te nākt un visu ko teikt, bet tā ir realitāte, kādā mēs šodien dzīvojam.

Un tieši tāpēc man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi sakārtot visu šo lietu, lai cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo lielajās pilsētās vai mazapdzīvotos novados, būtu garantija, ka viņi tiks pārvadāti vismaz minimālā apjomā. Un tieši tāpēc Danas Reiznieces priekšlikums, kas nāk no Satiksmes ministrijas, ir atbalstāms. Jo, redziet, šodien no rīta arī „Latvijas Televīzijā” bija diskusija par būvniecību, par kuru mēs šodien lemsim, lai sakārtotu situāciju. Tad jau šīs situācijas ir ārkārtīgi vienkāršas, jo mēs varam teikt: nu, labi, lai tie mazie būvnieki darbojas, atbalstīsim viņus, bet vienlaikus mēs redzam, ka viņi strādā ar minimālo atalgojumu, visu laiku notiek dempings, visu laiku mēs redzam to, ka uzvar tie, kuri beigās pakalpojumus iepērk no kompānijām, kuras praktiski nemaksā nodokļus, un tad mēs brīnāmies, kāpēc ēnu ekonomika ir 38 procenti, kā tas tagad parādās statistikā, un tā turpina palielināties... Turpretī Igaunijā un Lietuvā... Statistika rāda, ka viņiem ir 18 vai 19 procenti - uz pusi mazāk. Nu, tad šajā gadījumā, ja mēs sakām, ka, jā, mēs atbalstām šo mazo biznesu, nu tad skaidri arī pasakām: nu tad liberalizējam šo tirgu tā, ka vispār nav vairs nekādu, tā teikt, reģionu, nav vairs lielo un mazo pārvadātāju! Bet tad... Mēs zinām, ar ko tas beigsies. Tas beigsies ar to, ka virknē novadu cilvēki nevarēs vairs pārvietoties. Jā, tie, kam būs privātmašīnas, pārvietosies, bet lielākā daļa diemžēl teiks: „Kāpēc valdība mums to vairs nenodrošina?” Joprojām daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir valdības uzdevums. Un tieši tāpēc šodien rentablie maršruti ir salikti kopā ar nerentablajiem. Un, ja vienā vietā tiek gūta kaut kāda peļņa, tad otrā maršrutā vai maršrutu tīklā tiek, tā teikt, strādāts ar zaudējumiem.

Tā ka, godājamie kolēģi, ja mēs šo lietu nesakārtosim, tad... Es piedāvāju: ja šodien tiks pieņemts lēmums atstāt visu pa vecam, tad atsakāmies vispār no kaut kādām lotēm, atsakāmies no konkrētiem novadiem, no tā, kādā veidā pārvadājumi tiek sakārtoti, un sakām: „Lai visu regulē tirgus!” Bet tad tie, kas balsos šādi, uzņemsies atbildību par to, ka liela daļa mazo novadu vispār netiks nodrošināti ar pasažieru pārvadājumiem, jo uz turieni braukt nebūs vairs rentabli.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnībā gribu piekrist iepriekšējam runātājam, ka šī nozare būtu jāsakārto. Diemžēl man nākas kāpt tribīnē otro reizi. Iepriekšējā lasījuma laikā es minēju to pašu piemēru. Mums šī nozare jāsakārto viena iemesla dēļ. Tā iemesla dēļ, ka ir nepareiza sistēma izveidota iepriekš.

Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu un tagad atkārtošu to pašu: padomju laikā viens ģenerālsekretārs uzrakstīja ļoti nerentablu grāmatiņu, un tad tā tika tirgota kopā ar ļoti rentablu melno balzamiņu. Līdzīga sistēma Latvijā ir izveidota attiecībā uz pārvadājumiem. Mums ir rentabli maršruti, kuros, protams, mazie pārvadātāji grib iespiesties iekšā, jo tur var iedarbināt konkurenci, un mums ir arī nerentabli maršruti, kuros... Tiešām valstij vajadzētu rūpēties par iedzīvotāju iespēju pārvietoties, lai viņi varētu veikt, teiksim, savus pilsoņa pienākumus vai īstenot savas vajadzības... Tagad šīs divas lietas ir „sapakotas” kopā. Proti, piedāvātais risinājums ir tāds pats, kā tas - tirgot to grāmatiņu kopā ar balzamiņu, lai tā grāmatiņa tiktu nopirkta. Nevajag teikt, ka jāatsakās no lotēm vai tamlīdzīgi jārīkojas! Vajag iedarbināt konkurenci tur, kur tā darbojas, - tur, kur tirgus spēku ir pietiekami, kur konkurence var darboties! Tie ir konkurējošie maršruti. Un nevajag spiest no tirgus ārā dalībniekus tur, kur var iedarbināt konkurenci! Un, ja vajag veidot kādas lotes, tad vajag veidot arī šos subsidējošos mehānismus nerentablajos maršrutos!

Mūsu diskusijās pēc otrā lasījuma bija Satiksmes ministrijas pārstāvji ieradušies mūsu frakcijā un, protams, mums teica, ka mums ir juridiskās sekas jāizvērtē un tamlīdzīgi. Tieši tas jau ir tas, ko mēs gaidām, - juridiskus risinājumus! Valstī iepriekš ir radīta šķērssubsidēšanas sistēma, lai uz kaut kādas rentabilitātes rēķina segtu neefektivitāti kaut kur citur.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kungam vienā ziņā noteikti ir taisnība - tajā ziņā, ka viņš, kā jau bijušais satiksmes ministrs, ir labi informēts par šo situāciju.

Otrā ziņā gan Šlesera kungs nedaudz pārspīlēja: viņš teica, ka centīšoties ieviest skaidrību šajā jautājumā. Necentās, manuprāt.

Bērnībā mums skolā mācīja par skaistu utopiju, ko sauca par komunismu (No zāles dep. E.Zalāns: „Tomass Mors!”) un kur bija viens tāds burvīgs princips - no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām. (No zāles: „Nesanāca!”)

Šlesera kunga laikā, kad tika slēgti līgumi par šīm lotēm, šis jaukais princips tika iedzīvināts ja ne visā sabiedrībā, tad vismaz šo lotu uzvarētājiem, jo līgumi paredzēja, ka neatkarīgi no viņu saimnieciskās darbības viņiem tiks garantēts noteikts peļņas procents. Tātad - jo lielāki ir izdevumi, jo nesaimnieciskāka darbība un lielāks absolūtajos skaitļos ir šis peļņas rādītājs.

Nu, ir jau skaisti! Bet vienīgā nelaime ir tā, ka, ja kādam tiek nodrošināta šī „oāze”, tad kādam citam par to ir jāmaksā. Un par to maksājam mēs visi, nodokļu maksātāji. Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Piekrītu Rotberga kungam, kurš teica, ka šī joma ir sakārtojama. Diemžēl šis likuma atvērums šo jomu nesakārtos, bet, ja mēs noraidīsim šo un vēl dažus citus priekšlikumus, tad katrā ziņā situāciju šajā jomā vismaz nepasliktināsim.

Tas, kas varētu tiešām sakārtot šo jomu un lielā mērā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, es domāju, būtu tāda prakse: pēc tam, kad atbildīga valsts amatpersona savu pilnvaru robežās ir noslēgusi valstij un sabiedrībai klaji neizdevīgus līgumus, zaudējumi par šiem līgumiem beigu beigās regresa kārtībā tiek piedzīti no atbildīgajām amatpersonām. Tad, kad mums būs bijuši daži šādi precedenti mūsu valstī, es domāju, mēs varēsim runāt gan par valsts kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, gan par civildienesta efektīvu darbu, gan par efektīvu politisko vadību ministru līmenī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

(No zāles: „Arī vajadzīgi aplausi!”)

 

A.Barča (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Atvainojiet, bet otro reizi mani šeit nākt izaicināja Šlesera kungs, jo viņš teica tā: „Lielie autopārvadātāji it kā saņem dotācijas.” Viņi patiešām saņem dotācijas, nevis „it kā”!

Un otrkārt. Jūs, godātais Šlesera kungs, apgalvojāt, ka mazie pārvadātāji apkalpo rentablos maršrutus, bet tad man ir jautājums, jo, piemēram, mana Liepāja... Maršruts „Liepāja-Rīga” tak ir rentabls maršruts! Autopārvadātājs - Liepājas autobusu parks. Diez kāpēc tad šajā rentablajā maršrutā viņiem maksā dotācijas?

Un vēl viens piemērs no Liepājas: bija valsts dotācijas, brauca lidmašīnas gan uz Ventspili, gan uz Liepāju. Dotāciju nav - nekā nav! Gluži tas pats ir ar dzelzceļu. Brauca ļoti regulāri vilcieni pa maršrutu „Liepāja-Rīga”. Tagad reizēm jau ir... Bet kā ir ar dotācijām? Ja nebūs vispār nekā, tad arī to nebūs.

Un treškārt. Varbūt, kolēģi, mēs beidzot varam saspringt un pieņemt lēmumu - es to noteikti atbalstīšu un aicināšu arī pārējos - dotēt maršrutus, nevis autopārvadātājus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Šā jautājuma būtību es izstāstīju jau otrā lasījuma laikā... es to pārzinu, un tāpēc man būtu vienkārši tāds aicinājums: nerunāt tiem, kuri nepārzina realitāti. Es tiešām reāli biju valdes loceklis autotransporta uzņēmumā „VTU Valmiera”, kas, es domāju, visiem ir pazīstams. Tas Rīgā ir veicis arī starptautiskus pārvadājumus, kad notika pasākumi Rīgā. Es gari nerunāšu, es tikai vienkārši aicināšu visus paskatīties uz dzīves realitāti. Tiešām paskatieties arī uz tālākajiem apvidiem, nevis tikai uz Rīgu vai Pierīgu! Padomājiet par tiem cilvēkiem, par ļaudīm - par veciem ļaudīm, par slimiem ļaudīm, kam arī tur ir jāpārvietojas! Taču, sagraujot esošo sistēmu, mēs tiešām nonāksim pie tā, ka viņi visi dabūs pārvietoties vai nu ar ratiņiem, vai arī bērni viņus vilks ar ragaviņām.

Tāpēc aicinu atbalstīt Danas Reiznieces priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei, otro reizi.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es labprāt palabotu manu cienījamo kolēģu - gan Barčas kundzes, gan Šlesera kunga - kļūdas.

Dotācijas saņem lielie autopārvadātāji, bet ne tikai lielie. Saņem arī mazie. Es saprotu, ka daudziem deputātiem ir bažas, ka mēs tādā veidā gribam atbalstīt Liepājas autobusu parku un „Nordeku”. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Sponsora nosaukums parādījās!”) Bet bez Liepājas autobusu parka un „Nordekas” strādā ļoti daudzi pašvaldību uzņēmumi - Aizkraukles, Ogres, Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, Dobeles, Valmieras, Cēsu un citi -, kurus nevar saukt par lielajiem.

Par maršrutu dotēšanu vai par uzņēmumu dotēšanu. Patiesībā mēs nedotējam uzņēmumus, bet dotējam maršrutus. Jo Liepājas autobusu parkam un visiem šiem pārējiem, kurus es uzskaitīju, ir jāveic pārvadājumi ne tikai rentablajos, bet arī nerentablajos maršrutos. Tas pats Liepājas autobusu parks... Dienvidrietumu lotē tas bez šā viena rentablā virziena veic pārvadājumus citos 17 virzienos un veic 46 maršrutus, kuros tas strādā ar mīnusiem. Un tie ir tie, kurus mēs dotējam no valsts! Mēs dotējam tikai tos zaudējumus, kuri rodas šajos nerentablajos maršrutos, atņemot to peļņu, kas rodas rentablajos maršrutos. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jo lielāki zaudējumi - jo lielāka peļņa!”) Šāda ir šī sistēma. Tā ka tās ir spekulācijas, ka mēs maksājam komersantiem par veiksmīgo maršrutu nodrošināšanu. Tā nav! Es esmu iedziļinājusies šajā jautājumā, es strādāju šajā jautājumā un ar pilnu atbildību arī apgalvoju to.

(Aplausi. No zāles dep. A.Klementjevs un dep. K.Šadurskis: „Iznāk kaut kāda paplašinātā ZZS sēde!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie pārējie kolēģi! Man ir šoreiz liela iespēja parādīt, kā visas tās lietas notiek dzīvē. Te pa lielākai daļai jūs visi teorētiski runājāt.

Kad es nolēmu kļūt par deputātu 9.Saeimā, es atbraucu pie partiju vadītājiem Emša kunga un Brigmaņa kunga, un mēs izrunājām, kā jau tas vienmēr ir, arī visas pārējās lietas. Un es līdzi paņēmu mazu tādu karti... Un svarīgais - es domāju, ka Brigmanis atcerēsies, - ir nevis tā vieta... nu, par to vietu arī runā - kurā tad apgabalā un kāda vieta jums būs, bet... Es parādīju to karti... Es dzīvoju 25 kilometrus no Madonas un 25 kilometrus no Ērgļiem. Vidū. Tuvākās autobusu pieturas? Es viņiem pateicu, ka līdz pieturai jāiet 6 kilometri pa lielceļu. Seši kilometri! Tur iet autobuss tikai dažas reizes dienā. Reti iet uz Ērgļiem autobuss, turklāt tas nav saskaņots ar vilcienu, jo Šlesera kungs jau tur atstāja tikai vienu vilcienu dienā. Viņš teica, ka kursēšot autobuss „Ērgļi-Rīga” un tā tālāk un ka varēšot aizbraukt uz Ērgļiem, ka tur visu dienu iešot tie autobusi un nekādu problēmu nebūšot. Diemžēl tur tikai vienu reizi dienā iet tagad! Un tas autobusa reiss nav saskaņots ar to 6 kilometru attālumā esošo... Pa šo lielceļu es 6 kilometrus, no savas mājas izgājis, esmu spiests, glīti apģērbies un ar portfeli rokā (Zālē smiekli un starpsaucieni.), jebkuros laika apstākļos - vienalga, vai dubļi vai sniegs, vai putekļi. Jā, jā, tāda ir reālā dzīve! Un uz Madonu - tas pats. Trīs ar pusi kilometru attālumā ir pietura, no kuras iet viens mazais autobusiņš. Mazais! Tas mani ieved Madonā, un man nākas tur divas stundas sēdēt aukstā autostacijā, sevišķi ziemā, - aukstā autostacijā! - un gaidīt, kad pēc divām stundām no Madonas ies uz Rīgu autobuss, lai deputāts Lācis pēc kopumā apmēram sešu stundu ilga brauciena varētu nokļūt Rīgā. Redziet, kāda ir īstenība!

Brigmanis... nu, es uzvārdus lietošu bez vārda „kungs”... un Emsis mani saprata un teica: „Jūs neuztraucieties! Tā kā jūs dzīvojat tādā vietā, mēs jūs vadāsim.” Un pirmo gadu vadāja. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Nekādu problēmu! Jā, vadāja. Vadāja. Nu kā? Jā, jā, viņu frakcijai bija automobiļi, mēs visi to zinām. Nav ko izlikties, un lai dzird arī tauta! Tas bija ļoti pareizi, jo tauta ievēlējusi tādu deputātu, kurš nevar kājām atnākt uz Rīgu vai iet 25 kilometrus uz Madonu vai uz Ērgļiem katru dienu. Bet, kad nākamajā gadā es kļuvu - tāpat kā šogad, tāds mans liktenis! - bezpartejiskais deputāts, man tūlīt piemēroja citu... (No zāles: „Citu kārtību.” Smiekli un starpsaucieni.) Jā, citu kārtību - 1500 kilometri mēnesī. Viss! „Kā jūs tiekat šurp, tā ir jūsu darīšana.”

Nu, kolēģis Orlovs te ļoti rūpējas par sportu. Viņš mani uzlaida uz laukuma spēlēt futbolu pret Lietuvas Seima un Vācijas parlamenta komandu. Kā tad es to futbolu tā uzspēlējos? Nu gluži vienkārši! Piecreiz nedēļā... piecreiz mēnesī es varēju lietot no Saeimas frakciju... bezfrakciju autobusu - vai nu braukt no Rīgas, vai no turienes uz Rīgu -, un vairāk man arī neiznāca. Un tā deputāts Lācis izgāja no mājas, kur viena šoseja ir 18 kilometru attālumā, bet otra ir 13 kilometrus tālu. Tur autobusi iet diezgan regulāri un nepārtraukti. Un es uztrenējos tā, ka Orlovs mani paņēma un laida spēlēt tajā komandā. Jā... (Smiekli zālē.) Viņš sākumā neticēja, ka varu noskriet par pussargu, bet, ziniet, bija trīs gadus nepārtraukts treniņš... Nu, darbā jābūt, nekas! Tu vari vai nu iet prom no Saeimas, vai esi jau no rīta tajā Saeimā. Nu, es soļoju neatkarīgi no tā, vai bija putenis, vai lietus vai kas... zābaki, aizputināts... Līdz lielceļam divi kilometri, sieva atnāk līdzi ar garajiem zābakiem. Es atsēžos uz celma un uzvelku kurpes. Dzīves īstenība!... Būs, būs... par autiņiem arī būs tūlīt! Precīzi būs... Tagad deputāti mani vienīgi vairs neņem uz Sočiem, jo es vienmēr iebilstu, ka tur spēlē nevis Saeima, bet tur spēlē „sbornaja Orlova un jevo druzei”. Viņš vairs neņem mani tur līdzi... Neņem, neņem, jo viņš zina, ka es tur arī to pateikšu... (Izsaucieni no zāles.)

Nu, jā... Bet tagad pie lietas! (Smiekli, aplausi un izsaucieni.) Tagad pie lietas. Nu, ko tad es darīju tos trīs gadus, tās trīs reizes... Nu ir tie maršrutiņi, kur nav cilvēku Madonas rajonā. Taču tantiņai tik un tā ir jāiet... mana vecuma tantiņai... Viņa nav tāda kā es, viņa diemžēl nevar nostaigāt... viņa futbolu nespēlē un basketbolu arī ne. Viņai jātiek uz Madonu pie daktera. Viņai jātiek uz lauku atbalsta dienestu, viņai jātiek pie māsas Madonā. Kad tie mazie autobusi braukāja, arī es tos izmantoju, lai tos trīsarpus vai sešus kilometrus... ja man nebija jābūt darbā...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...

V.Lācis. Jā, jā, jā... (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atļauj jums runāt.

V.Lācis. Un tajos sēž vienmēr trīs vai četri vieni un tie paši cilvēki. Pazīstami cilvēki. Vairāk viņu nav. Nav kur ņemt viņus! Un tāpēc es piekrītu deputātei Barčai. Jā, vajag subsidēt tās līnijas, nevis tos... tās auto sabiedrības, kas brauc, kur tie cilvēki ir, kuriem ir jābrauc un kuri citādi nevar tikt ne uz Madonu, ne uz Ērgļiem. Jums ir pilnīga taisnība! Un nevar pamest šos cilvēkus, jo lielākajai daļai no viņiem nav ne veselības, ne naudas! Un par viņiem tās lielās kompānijas neliksies ne zinis. Tas ir simtprocentīgi droši!

Tie mazie autobusiņi vēl skrien gan sešu kilometru attālumā no manis, gan trīsarpus kilometru attālumā no manis. Arī es tos izmantoju, lai tiktu uz Madonu vai uz Ērgļiem. Ja es te drīz nebūšu vairs komisijas priekšsēdētājs... tas atkal ir pilnīgi iespējams, kā es te pateicu... Nē, nu to ir grūti pateikt, būsim godīgi... tad es atkal sākšu staigāt, trenēties futbolam un maratonam... Jā, jā, Orlovs tik un tā neņems līdzi... Un mani var izglābt tikai tad... un ne tikai mani vien, bet arī lielu daļu Madonas rajona iedzīvotāju var izglābt tikai tad, ja mēs atbalstīsim deputātes Barčas priekšlikumu - subsidēt maršrutus, lai Latvijā vispār vēl kāds laukos dzīvotu... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies... paldies.

Turpināsim debates!

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu pēc šādas uzstāšanās, protams, visas pārējās runas nobālēs. Bet arī es tomēr gribu pateikt pāris vārdu.

Es neatbilstu tiem nosauktajiem profesionāļiem, kurus Staņas kungs aicināja kāpt tribīnē. Es esmu no tiem, kuriem it kā nevajadzētu kāpt tribīnē...

Es runāšu par situāciju Rīgā. Nereti, varētu pat teikt, diezgan bieži, es izmantoju mikroautobusu pakalpojumus Rīgā. Realitāte: mikroautobusi ir veci, grab, knapi turas kopā. Noliktas kādas četras biļetītes, neviens nepapūlas iedot biļeti. Tu samaksā naudiņu un apsēdies. Apsēdies un brauc, cik tev tālu vajag... Respektīvi, neatbalstot Danas Reiznieces priekšlikumu, mēs nonākam situācijā, kad valsts zaudē dubultīgi: pirmkārt, mums ir jāpalielina dotācijas tiem, kuri piespiedu kārtā veic gan rentablos, gan nerentablos reisus; otrkārt, mēs zaudējam nodokļus, kuri aiziet garām valsts kasei sakarā ar šiem neregulārajiem pārvadājumiem.

Protams, varētu piekrist, ka vajadzētu dotēt tikai nerentablos. Bet ja mēs saliekam vienā katlā... Ja šķidrumu salejam divos traukos un savienojam ar caurulīti šos divus traukus, tad redzam sakarību: tur, kur gūst peļņu, tā peļņa samazinās uz tā rēķina, ka šos nerentablos dotē. Ja mēs dotēsim tikai nerentablos, peļņas daļa no rentablajiem netiks pieskaitīta, mēs maksāsim vairāk dotācijās.

Nu, es gribētu salīdzināt situāciju Rīgā un citās lielajās pilsētās, teiksim, Liepājā. Liepājā... Nē, labāk salīdzināt ar situāciju kaimiņos. Kad mans kaimiņš vāra kāpostu zupu, es pasmaržoju, paskatos: „Nē, tas ir par pliekanu!” Tur es ciemos tad neeju, bet tad, kad mans kaimiņš cep cūkas cepeti, es aizeju un viņam no šķīvja nolasu gaļu - un lai tad viņš to pārējo lieto pats! Tāpat tas ir ar neregulārajiem pārvadājumiem. To „krējumu” nosmeļ, bet tur, kur ir tas pliekanais, neviens negrib iet.

Šeit bija runa arī par to, ka mums vajadzētu aizstāvēt patērētāju tiesības izvēlēties. Lieliski! Bet tad nu būsim konsekventi un aizstāvēsim patērētāju tiesības izvēlēties visās jomās: cigaretes - lētākas, šņabi - lētāku, degvielu - lētāku. Aizstāvēsim patērētāju tiesības izvēlēties!

Aicinu atbalstīt Danas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam.

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Jūs runājat par to - pārvadā, nepārvadā. Man nav sanācis starppilsētu maršrutos braukt ne ar lielajiem pārvadātājiem, ne ar mazajiem, jo nevaru iekļūt ne vienā, ne otrā. Esmu dzirdējis, ka tad, ja mazo pārvadātāju šoferiem paprasa biļeti, viņi iedod kaut vai desmit vai divdesmit - aiz niknuma par to, ka viņiem kāds paprasa biļeti. Bet, neraugoties uz to, es gribu, lai mazie pārvadātāji turpina braukt, jo es zinu, ka tā viņi paņems slodzi nost no lielajiem pārvadātājiem un ka tad es vismaz varēšu varbūt iekļūt tajā lielajā... tajā lielo pārvadātāju autobusā. Jo bieži vien ir tā: ja mazais „mikriņš” cilvēkus neaizved, tad arī lielais pārvadātājs... Kad tas lielais autobuss piebrauc, tas ir pārpildīts, un es tik un tā palieku uz ielas sēžot un gaidot. Tā situācija ir tāda!

Nu, lūk! Un par dotācijām mans viedoklis ir tāds: dotēt vajag tos pārvadātājus, kuru autobusi ir pielāgoti tam, lai tajos var iekļūt arī cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos (No zāles: „Pareizi!”), jo tā ir diezgan liela problēma.

Es šajā balsojumā atturēšos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Protams, mēs šo jautājumu varam novest līdz absurdam, bet ir jāapzinās viena lieta - ka, nodrošinot pasažieru pārvadājumus, jārunā arī par zināmu kvalitāti. To tikko teica arī kolēģis.

Nebija noslēpums, ka vēl pirms kāda laika pasažieri tika pārvadāti tādos autobusos, kuriem nebija iespējams iziet nekādu tehnisko apskati, tie bija ļoti veci, nolietoti. Un tieši tāpēc tad, kad notika diskusijas ar profesionāļiem, ar pašvaldību pārstāvjiem, bija skaidri nodefinēts viens viedoklis: ir jābūt nodrošinātai arī kvalitātei. Protams, mēs nekādā gadījumā nevaram nodrošināt tādu kvalitāti, kāda ir attīstītajās Eiropas valstīs, kur ir pavisam cita apdzīvotības intensitāte. Kā mēs zinām, Holandē, lai gan tās platība ir divas trešdaļas no Latvijas teritorijas, dzīvo vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, un, protams, tur pasažieru ir daudz vairāk un pārvadājumus var veikt daudz vienkāršāk, jo pasažieru skaits ir krietni lielāks. Diemžēl - es vēlreiz gribu pasvītrot! - mēs esam mazapdzīvota valsts.

Savulaik, kad mēs virzījām šos priekšlikumus, bija tiešām panākta vienošanās gan ar pašvaldībām, gan arī ar nozaru pārstāvjiem, un tad, gan lielajiem, gan mazajiem pārvadātājiem apvienojoties, veidojās grupas, kuras nodrošināja konkrētus pārvadājumus konkrētos reģionos.

Tas, ko teica Šadurska kungs... godājamais Šadurska kungs... Cenu noteica sava veida konkursā vai izsolē, kur bija jāpiedāvā zemākā cena, un visi spēlētāji, kas piedalījās, nāca ar konkrētu cenu. Jā, bet ar vienu piebildi: bija jānodrošina konkrētie nosacījumi, tātad kvalitāte un apjoma garantējums.

Ja mēs uzskatām, ka esošā sistēma ir slikta, tad veidosim labāku! Bet nekādā gadījumā tā nevar būt tāda, ka vienkārši ļausim ēnu ekonomikai zelt un plaukt, jo mēs uzskatām, ka ēnu ekonomika... tā, kas palīdz... Tad es piekritīšu arī Grigules kundzei...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Šlesers. Atbalstīsim kontrabandas cigaretes, alkoholu, visu pārējo...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Šlesers. ...jo tas mums ir krietni izdevīgāk, skatoties no patērētāju viedokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām jau tika pieminēts, ka Satiksmes ministrija grib ierobežot pasažieru izvēles brīvību. Nu tad ir jāteic tā, ka ir jau vismaz trīs kategoriju pasažieri: vieni ir tādi, kas var izvēlēties, nu, teiksim, liepājnieki; otri ir tādi, kas nevar izvēlēties, nu, pieņemsim, Vecumnieki, jo tur ir viens pārvadātājs, citu iespēju nav; un ir arī vēl trešie, teiksim, Cūkkrogā, vai ne, kuriem nav ko izvēlēties, jo tur autobuss vienkārši nekursē. Un es ļoti baidos, ka tad, ja mēs neatbalstīsim Satiksmes ministriju, šo te... šīs trešās kategorijas pasažieru, kuriem nav vairs ko izvēlēties, kļūs vēl vairāk. (No zāles: „Jā! Jā!”) Katram ir savs... Katram ir savs, un to jau būtība izsaka...

Neregulārie pārvadātāji. Lai neregulārie pārvadātāji nodarbojas ar savu biznesu - ar neregulāriem pārvadājumiem! Lai viņi brauc, lai veic pārvadājumus pēc pasūtījuma - tas viņiem nav liegts. Šī biznesa niša viņiem netiek nekādā veidā apdraudēta. Tā arī ir viņu būtība, un viņi to lai veic! Lai ved, teiksim, cilvēkus uz teātri, lai ved bērnus uz zoodārzu galu galā... Tas viņiem nav liegts! Katram ir savs.

Nelegālie pārvadātāji tāpēc jau arī saucas „nelegālie”... Es atvainojos, neregulārie pārvadātāji! Arī viņi ir neregulārie pārvadātāji. Bet dotāciju saņem... subsīdijas saņem regulārie pārvadātāji par to, ka viņi patiešām veic regulārus pārvadājumus, ar viņiem var rēķināties, un šis autoparks, ja arī tas viens autobuss ir salūzis, tāpēc jau nekļūst par neregulāro pārvadātāju, kurš šo reisu... nu, šajā dienā nav apkalpojis. Tātad šis autobuss tiks atrasts un tur arī brauks.

Es uzskatu, ka nevar pastāvēt divas paralēlas sistēmas: viena - dažviet tirgus sistēma... brīvā tirgus sistēma, otra - valsts atbalstīta sistēma. Tad vienkārši iestāsies bardaks.

Un visbeidzot. Manuprāt, ja jau mēs esam iecēluši satiksmes ministru un viņam uzdevuši nodrošināt transporta pieejamību visā Latvijā, tad kāpēc mēs traucējam to darīt? Es domāju, ka šinī gadījumā Satiksmes ministrija pilda savu uzdevumu - cenšas nodrošināt transporta pieejamību Latvijā.

Paldies.

Atbalstīsim Satiksmes ministrijas priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam, otro reizi.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs mazliet novirzāmies no priekšlikuma būtības, jo otrajā lasījumā ir jārunā par konkrēto priekšlikumu.

Ko tad piedāvā parlamentārā sekretāre?

Redziet, papildinot... Ja mēs uzmanīgi izlasīsim, tad redzēsim, ka, papildinot 1.pantu ar 23.1 punktu, tiek aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Man absolūti nav saprotama priekšlikuma autoru motivācija, kāpēc pasažierim, kurš izmanto komerciālo transportu, proti, „mikriņu”, ir kādam jāziņo par sava brauciena mērķi - nokļūt kādā konkrētā vietā Latvijā. Tas ir galīgs absurds, jo katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties savā valstī, neizpaužot pārvietošanās mērķi!

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

(No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a): „Pastāsti tikai to, kāpēc Visvaldis Lācis nevar spēlēt futbolu!”)

 

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es te tiku pieminēts, tāpēc turpmāk es lūdzu Visvaldi Lāci nepārkāpt Ētikas kodeksu un pārtulkot teikumu, jo tas bija izteikts svešvalodā. Es mēģināšu pārtulkot: viņš nosauca Saeimas futbola komandu par Vitālija Orlova un viņa draugu komandu, kas, protams, neatbilst patiesībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 2. - deputātu Valērija Agešina un Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies visiem kolēģiem par izpratni un par kvalitatīvo balsojumu 1.priekšlikuma sakarā!

Es vēlos pateikt dažus vārdus par 2.priekšlikumu, par kuru es aicināšu balsot „par”.

Redziet, priekšlikums papildināt Autopārvadājumu likuma pirmo nodaļu ar 5.4 pantu „Atsevišķu apstrīdētu vai pārsūdzētu administratīvo aktu darbība” ir ļoti strīdīgs. Tomēr tas pirmajā lasījumā vēl tika atbalstīts, neņemot vērā, kādas negatīvas sekas var iestāties, ja apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvo aktu izpildi.

Pirmkārt, tādā veidā var tikt pilnībā paralizēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, un tas var novest uzņēmumu pat līdz maksātnespējai un bankrotam.

Un, otrkārt, ja tiesas nolēmums administratīvajā lietā būs pozitīvs pieteicējam, tad rodas jautājums: kas segs nodarītos zaudējumus pārvadātājam un kā uzņēmējs varēs atjaunot savu saimniecisko darbību?

Es uzskatu, ka šādu normu vajadzētu no likumprojekta izslēgt, un tāpēc aicinu par 2.priekšlikumu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Agešina un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Un pēc savas būtības šis priekšlikums nav balsojams.

A.Rubiks. 4. - deputāta Radionova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 5. - deputāta Šlesera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 6. - deputātu Tutina un Radionova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.304/Lp10).

Likumprojekta būtība ir nodrošināt, lai valsts pārvaldes iestādes varētu veikt nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu.

Tātad Finanšu ministrija, kas nav darba devēja, bet veic zaudējuma atlīdzības izmaksas, varētu veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu izskatīja un konceptuāli atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.

Paldies.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.785.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, un šis likumprojekts paredz likuma 11.panta otrās daļas 67.punktu papildināt ar nosacījumu, ka nodevu maksā par šķirnes iekļaušanu sarakstā, kā arī 11.panta 2.punktu papildināt ar valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu šķirnes pārbaudes veikšanai.

Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar diviem punktiem, kas nosaka termiņus, kad valsts nodevas stājas spēkā.

Šā likumprojekta apspriešana un saskaņošana notika ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un ar Zemnieku saeimu, kā arī likumprojekts tika ievietots Zemkopības ministrijas interneta mājaslapā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, uzklausīja speciālistus un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja virzībai Saeimā grozījumus likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”, precizējot nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumus.

Viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir starptautisko sporta federāciju iesniegts apliecinājums par sporta bāzes piemērotību pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai. Ar likumprojektā paredzētajām normām tiek noteikts, ka sporta bāzes atbilstību varēs apliecināt arī Latvijā atzītas sporta federācijas.

Izvērtējusi likumprojektu, komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Fjodorovs. Paldies, godātie kolēģi!

Komisijas vārdā arī lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

S.Fjodorovs. Komisija ir nolēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana galīgajā lasījumā?

S.Fjodorovs. Un izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs, izskatīšana galīgajā lasījumā - 2.jūnijā.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek nodots likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”. Sen gaidīti, ilgi pa Ministru kabineta gaiteņiem klejojuši, tie beidzot ir nonākuši pie mums. Šie grozījumi ir visai apjomīgi, un tāpēc dažos teikumos pastāstīšu par to būtību, par galvenajiem punktiem.

Nopietnas izmaiņas paredzētas likumā lietoto terminu skaidrojumos. Precizēts likuma objekts, un turpmāk par mežu tiks uzskatītas arī ar kokaugiem aizaugušās lauksaimniecības zemju platības virs 0,5 hektāriem.

Likuma izmaiņas paredz samazināt apses ciršanas vecumu galvenajā cirtē līdz 31 gadam. Paredzēta arī ciršanas apliecinājuma saņemšanas kārtības pārskatīšana. Likuma grozījumi paredz arī vairāku Ministru kabineta noteikumu izstrādi, tostarp arī par meža atjaunošanu. Mainītas prasības pēc regulāras meža inventarizācijas. Būtiskas izmaiņas paredzētas meža zemju transformācijas kārtībā, un turpmāk šis process sauksies par atmežošanu.

Nu, tas dažos vārdos.

Protams, paredzam, ka diskusijas par Meža likumu būs vēl visai plašas, un tāpēc atbildīgā komisija, atbalstot likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” pirmajam lasījumam, noteiks visai pieklājīgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai mežu speciālisti, vides speciālisti un citi interesenti varētu paspēt iesniegt savus viedokļus, savus grozījumus šajā likumprojektā.

Tātad atbildīgā komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” ir saistīts ar nupat izskatīto un atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”, un šis likumprojekts nosaka kompetento institūciju, kas izsniedz atļauju lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai mežā, kā arī deleģē Ministru kabinetam pienākumu noteikt šīs atļaujas izsniegšanas kārtību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam, tāpat kā visai paketei, - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Es saprotu, ka Dombravas kungs lūdz ieslēgt viņam mikrofonu, lai informētu par procedūru.

Lūdzu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Man būtu aicinājums „Vienotības” deputātiem ne vien pārtraukt runāt pa mobilo telefonu, bet arī nebalsot citu kolēģu vietā. (No zāles: „Kauns! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Circenes kundze, lūdzu, pārtrauciet runāt pa mobilo telefonu!

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” ir saistīts ar mūsu jau apstiprinātajām izmaiņām Meža likumā, un līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmajam lasījumam komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Pašreiz situācija ir tāda, ka, nododot kādu objektu privatizācijai, sludinājums tiek ievietots vietējā laikrakstā vai pašvaldības bezmaksas izdevumā. Grozījumi paredz šos vārdus visā likumā aizstāt ar vārdiem, ka sludinājums tiek publicēts mājaslapā internetā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.

Tie tad arī ir visi piedāvātie grozījumi, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.maijs. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā ir pienācis laiks... Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņam ir jābūt vismaz 5 dienas garam. Lūdzu, precizējiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vai tas ir 14.maijs vai tas ir kāds 19.maijs! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs.

Paldies.

Pirms mēs ejam pārtraukumā, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Izmeklēšanas komisijas locekļu uzmanībai! Cienījamie komisijas locekļi! Mūsu komisijas sēde notiks uzreiz pēc Saeimas sēdes 221.telpā Jēkaba ielā 16. Vēlreiz atgādinu: sēdes sākums uzreiz pēc Saeimas sēdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu sanāksme notiks tūlīt Dzeltenajā zālē. Pavisam īsa - trīs minūšu garumā -, bet ļoti svarīga sanāksme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu jūs uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nu jau gan ziņos! Aptrakuši!”) Deputāta Jāņa Reira nav zālē.

Vārdu paziņojumam trīs minūšu garumā ir lūdzis deputāts Visvaldis Lācis.

Lūdzu, deputāt!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Orlova kungs, es sevi apvainot nekad neļauju! Tātad pret Lietuvu mēs izejam sastāvā... mums uz muguras ir uzraksts „Latvijas Saeima”. Deputāts Eigims, tagadējais deputāts, arī izskrien laukumā. Es griežos pie Orlova: „Pagaidiet, nu kamdēļ tad Eigims spēlē Latvijas Saeimā?” - „Viņš būs nākamajā Saeimā!” (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nu redzi!”) - „Kad būs, tad var spēlēt,” es viņam atbildu. „Pašreiz nevar!”

Nākamajā reizē komandā notiek atkal tas pats. Spēlē - ļoti labi spēlē, protams! - Rīgas domes deputāts Pulks. Es atkal griežos pie Orlova kunga: „Kā tad tā? Nu Pulks taču nav Saeimā!” Šoreiz viņš neteica, ka Pulks būs nākamajā Saeimā. (Iespējams, ka būs. Visu cieņu viņam! Viņš ir vadījis Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, un tāds cilvēks var būt Saeimā.) Ko viņš šinī gadījumā man atbild? „Tā ir Latvijas politiķu un Saeimas kopīgā komanda.” Es viņam saku: „Tad uzliec uz muguras nevis uzrakstu „Latvijas Saeima”, bet „Latvijas Saeima un Latvijas politiķi”.” Viņš klusē. Pēc tam nākamajā reizē, kad par Pulku ir runa, es viņam vēlreiz atgādinu to, ka Latvijā ir 110 novadi un ka bez Pulka mums vēl ir 7 tūkstoši politiķu; ka es varu to komandu pastiprināt; ka Madonas rajonā arī ir ļoti spēcīgi politiķi - vietējo padomju deputāti. Tad viņš neatbild. Jūs vispār... Nākt šeit un teikt, ka es runājot nepatiesību, - tā ir... nu kā lai pasaka? Vārdu sakot, liela nekaunība. Es runāju patiesību!

Un vēl citus piemērus es varētu minēt, tikai nav laika. Viņš pastiprina komandu ar tādiem cilvēkiem - un arī ar saviem draugiem -, kuriem nekāda sakara nav ar politiķiem. (No zāles: „Orlov, ārprāts! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Ints Dālderis, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis (Visvaldis Lācis ir zālē), Ilze Vergina un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim 12.maija sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos... Kurš, lūdzu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi likumā Par aviāciju”” pirmajā lasījumā?

Deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” sagatavots, lai nodalītu aeronavigācijas pakalpojumu maksas un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauku sniegto pakalpojumu maksas noteikšanu un ieviestu direktīvu prasības lidlauku maksas noteikšanā, paredzot attiecīgus deleģējumus Ministru kabinetam. Vienlaikus ir paredzēts likumā „Par aviāciju” noteikt iestādi, kas būs atbildīga par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas uzraudzību, kā arī par to strīdu izšķiršanu, kuri saistīti ar lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu... ar šo maksu saistīto lidostu un lidlauku lietotāju strīdu izšķiršanu.

Lūgums atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Olšteins. Tad vēl lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.maijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 2.jūnijā.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”.

Minētais likumprojekts paredz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos personas, kas ir prasītāji prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” arī ir saistīts ar šodien jau akceptētajiem grozījumiem Meža likumā.

Un likumprojekta būtība ir tāda, ka jāmaina Aizsargjoslu likums, atsakoties Meža likumā no termina par meža zemes transformāciju. Tātad likumprojekts paredz, ka turpmāk Ministru kabineta rīkojums atsevišķos gadījumos nebūs nepieciešams par meža zemes transformāciju, bet būs nepieciešams tajos gadījumos, kad ir plānota atļauja būvniecībai un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslās.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību koku ciršanai, lai Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā nodrošinātu ekoloģisko un sociālo vērtību saglabāšanu šajā aizsargjoslā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām ārkārtīgi svarīgus likumprojektus, proti, Būvniecības likumprojektu, Meža likumprojektu... jaunus grozījumus. Nu mēs izskatām arī Aizsargjoslu likumu. Un es domāju, ka jūs neviens nenoliegsiet, ka, tāpat kā meži, arī Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, īpaši runājot par krasta kāpu aizsargjoslu, ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām.

Kā jau referents šeit teica, Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktā tiek piedāvāti grozījumi. Ko tad nosaka pašreizējā redakcija? Pašreizējā redakcija paredz, ka šajā krasta kāpu aizsargjoslā, kas ir vai nu 300 metru, vai 150 metru plata, atkarībā no šīs joslas atrašanās vietas - vai tā ir pilsētās, ciemos vai ārpus šīm pilsētām un ciemiem, par meža zemes transformāciju ir jālemj Ministru kabinetam ar rīkojuma palīdzību.

Šeit ir bijušas dažādas kaislības, un dažkārt arī valdība tiek vainota pie tā, ka šo rīkojumu pieņem atkarībā no politiskajām simpātijām. Es no tā atturēšos, es runāšu tikai par juridiskiem argumentiem, tiem īpaši pievēršot komisijas uzmanību, jo komisijas pārziņā būs arī jaunā Būvniecības likuma projekts.

Un kas tad ir noteikts pašreizējā redakcijā? Es tiešām jūs aicinu paskatīties, bet iespējams, ka visiem pašlaik šis likumprojekts nav priekšā. Piedāvātajā redakcijā, piedodiet, ir teikts, ka aizliegts šajā krasta kāpu aizsargjoslā... aizliegts „meža teritorijā (mežā un plaucēs) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt būvju, tajā skaitā parku, būvniecību un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanu. Koku ciršanas kārtību mežā krasta kāpu aizsargjoslā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets.”

Kā jau referents teica, mēs tātad atsakāmies no šīs meža zemju transformācijas. Meža zemju transformācijas vietā tagad Ministru kabinetam būs jālemj par šīm būvēm.

Es norobežošos no pašreiz spēkā esošā Būvniecības likuma. Tagad paskatīsimies to Būvniecības likumu, ko te slavē kolēģis Olšteina kungs. Proti, likumprojekta 9.pantā ir dots gandrīz izsmeļošs būvju grupu jēdziena skaidrojums. Pirmā ir grupa, kurai nevajag tās būvatļaujas (bet šeit nekas par to runāts nav). Nu, tātad tur ir „dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi”. Otrajā grupā, piemēram, ir „publisko teritoriju labiekārtojums ([..] objekti, tiltiņi, laipas, kāpnes)”. Tur visur vajag būvprojektus. „Žogi pilsētu un ciemu teritorijās”... un tā tālāk. Es visu nenosaukšu. Tātad rodas jautājums: vai mēs, runājot par birokrātisko šķēršļu novēršanu, neradīsim vēl lielākus birokrātiskos šķēršļus šajā gadījumā? Nu padomājiet! Es nezinu, vai komisijā vispār tam ir pievērsta uzmanība.

Es ļoti labi pārzinu šo zemju... meža zemes transformācijas tiesisko regulējumu. Tie ir ļoti sarežģīti Ministru kabineta noteikumi. Var piekrist, ka dažkārt patiešām bija vairāki paralēli procesi. Vispirms - teritorijas plānošana, pēc tam - transformācija, un pēc tam - būvniecība. Un atsevišķos gadījumos, pat nesaistot kopā, bija vēl arī ietekmes uz vidi novērtējums. Patiešām šī birokrātiskā kārtība ir jāsamazina, taču - vai šādā ceļā mums tas jādara?

Es nekur nevarēju atrast - Meža likumā es nevarēju atrast, tāpat arī šeit es nevaru atrast -, vai būs īpaši noteikumi par to atmežošanu. Paskatieties ļoti uzmanīgi, ko nozīmē atmežošana! Nebūs laikam atmežošanas noteikumu. Turklāt, ja ir runa par to, ka tiek samazināts cērtamo koku vecums, mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem ar visu to atmežošanu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Tas ir viens aspekts.

Nākamais. Ja mēs skatām šo piedāvāto redakciju, tad redzam, ka parki arī ir būves. Parki, par kuru būvniecību tātad lems Ministru kabinets! Jaunajā Meža likumā patiešām ir jauna nodaļa, kur ir parādīts, kādā veidā tie parki varētu tikt iekārtoti. Protams, es domāju, ka to gan sadarbībā ar valsti un pašvaldību... Un arī tiem privāto zemju īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību un tā tālāk. Bet ne par to ir stāsts!

Tagad mums jāskata vēl viena norma šajā pašā 36.pantā, kur ir norādīti īpašuma tiesību aprobežojumi. Un ko tad tas nosaka?

Proti, 36.panta trešās daļas 1.punktā ir noteikts, ka „aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā”. Arī šeit vajadzētu būtu uzmanīgiem, jo 300 vai 150 metru... Krasta kāpu aizsargjoslā ir ierīkoti dažādi parki, acīmredzot tur ir bijušas arī būvatļaujas. Šeit būtu noteikti jānorāda, ka zeme zem šiem parkiem nebūtu privatizējama. Viens no iemesliem dīvainā kārtā ir tas... es nezinu, kādēļ jūs to visu ņemat par pilnu komisijā. Ir norādīts, ka, lai atteiktos no meža zemes transformācijas... anotācijā tiek minēts, ka Valsts meža dienestam neesot iespējams nodrošināt transformācijas atļauju tiesiskumu, jo pašvaldības rīkojoties nelikumīgi, bet Valsts meža dienestam esot jāatbild, un tāpēc pret Valsts meža dienestu tiekot vērstas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Tas ir norādīts tātad Meža likuma grozījumu anotācijā un arī Aizsargjoslu likuma grozījumu anotācijā. Tur ir minēts arī šis Rīgas administratīvās apgabaltiesas spriedums.

Es gribu pateikt, ka tur simtprocentīgi vainīgs ir Valsts meža dienests, jo tiesa, ieskaitot Senātu pēc tam, - acīmredzot tas pirms tam tika skatīts Senātā, - šajā lietā ir norādījusi, ka Valsts meža dienestam nebija jāvērtē - es nesaukšu to pašvaldību - novada domes lēmuma... tātad administratīvā akta... tiesiskums, kuru tā adresējusi zemes īpašniekam transformācijas gadījumā, bet bija jānoskaidro, vai zemes transformācija atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, jo tieši Valsts meža dienesta Virsmežniecības kompetencē ir lemt par atļauju transformēt meža zemi. To Valsts meža dienests nebija izdarījis. Un nevajag šeit maldināt deputātus, ka līdz ar to tagad mums ir jāatsakās no meža zemes transformācijas.

Vēl jau varētu piebilst, ka, ja jau mēs reiz esam atteikušies no lauksaimniecības zemes transformācijas, tad mums šeit ir jāatsakās arī no meža zemes transformācijas.

Šajā spriedumā nekādas lielas zaudējumu atlīdzības nav. Tiesa pasaka, ka Valsts meža dienestam būtu jāsamaksā tikai 10 lati par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Es arī nezinu, vai vispārējās jurisdikcijas tiesā šī nevalstiskā organizācija vai arī persona, kurai šis labvēlīgais administratīvais akts no pašvaldības puses ir bijis adresēts, ir prasījusi zaudējumu piedziņu. Es to nezinu.

Turklāt šis likumprojekts ārkārtīgi rūpīgi vēl arī jāpēta kontekstā ar jauno Teritorijas plānošanas likumprojektu, kurš ir pavisam citā komisijā.

Es nerunāšu gari par Būvniecības likumprojektu, bet, tā kā man ir laiks, tad es gribu pievērst uzmanību vēl vienai lietai. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Dari tā! Nekautrējies!”) Proti, jaunā Būvniecības likumprojekta 16.panta trešajā daļā ir paredzēti gadījumi, kad būvvaldei, ne vairs pašvaldībai, ir piešķirtas ļoti lielas tiesības, un tās varētu tikt attiecinātas arī uz šo krasta kāpu aizsargjoslu.

Kādu tad rīcību paredz likumdevējs un ko plāno Ekonomikas ministrija tajos gadījumos, kad ir konstatēta patvaļīga būvniecība, proti, patvaļīgi ir veikti būvdarbi bez būvatļaujas un neievērojot tajā ietvertos nosacījumus? Būvvalde ir tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem.

Tātad pirmais attiecas uz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja šajā teritorijā ir aizliegts būvēties. Bet otrs attiecas uz iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pēc izvirzīto nosacījumu izpildes un videi nodarītā kaitējuma novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamentējošajos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.

Vai tiešām, Olšteina kungs, jūs domājat, ka tā vajadzētu rīkoties nelikumīgas būvniecības gadījumā - jau radīt iespēju, ka bagāti cilvēki bez būvatļaujas un bez jebkāda projekta sāk būvniecību, bet pēc tam ar atpakaļejošu spēku kaut ko saskaņo, samaksā videi nodarīto kaitējumu, un viņiem māja ir uzbūvēta?! Tātad faktiski šajā 300 metru joslā mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, lai mēs novērstu šādas situācijas.

Es to visu stāstu vienīgi tāpēc, ka nevar skatīties tikai uz vienu likumu, bet ir jāskatās sistēmiski uz daudziem likumiem, kas ir saistīti ar šo procedūru.

Paldies.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet ļoti uzmanīgi vērtēt šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs vēlas vēl ko piebilst?

E.Cilinskis. Jā, paldies!

Neapšaubāmi, Aizsargjoslu likuma grozījumi Saeimai vienmēr ir bijuši grūts uzdevums, kas saistīts ar ļoti daudziem priekšlikumiem un dažādām interesēm, kuras nāksies saskaņot. Un šis darbs acīmredzot komisijai būs noteikti jādara.

Vienīgi, protams, jautājumā par Būvniecības likumu nav tās pārliecības, ka šis jaunais Būvniecības likums tiks pieņemts ātrāk vai vienlaikus ar šo Meža likuma paketi (No zāles: „Vajadzētu!”), kas, protams, varētu radīt problēmas.

Bet, neapšaubāmi, paldies Čepānes kundzei par visiem šiem priekšlikumiem, kurus arī komisijā rūpīgi izvērtēsim. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Komisija kopumā ir saņēmusi astoņus priekšlikumus un tos visus ir atbalstījusi.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Un 8.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Komisija kopumā likumprojektu ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs. Paldies.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Satversmes tiesa nolēma atzīt Likuma par budžetu un finanšu vadību 90.panta piekto daļu, Valsts kontroles likuma 44.panta otro daļu un Tiesībsarga likuma 19.panta otro daļu kopsakarā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 20.pantu, ciktāl tajā nav noteiktas Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kancelejas un Tiesībsarga biroja tiesības tikt uzklausītiem Ministru kabinetā jautājumos, kas skar to budžeta pieprasījumus, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87.pantam un par spēkā neesošu no 2011.gada 1.jūnija.

Šobrīd likuma 20.panta normas neuzliek pienākumu Ministru kabinetam uzklausīt Valsts prezidenta kanceleju, Augstāko tiesu, Satversmes tiesu, Valsts kontroli un Tiesībsarga biroju pēc tam, kad finanšu ministrs iesniedzis Ministru kabinetā Valsts budžeta likuma projektu. Šobrīd nav noteikts pienākums Ministru kabinetam pamatot lēmumu, ar kuru tas grozīs minēto iestāžu budžeta pieprasījumus. Ministru kabinetam nav arī pienākuma nodrošināt šo iestāžu iebildumu, kurus tās iesniegušas Ministru kabinetā, iesniegšanu Saeimā. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību noteic, ka Ministru kabinets, veicot vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru izstrādāšanu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Ģenerālprokuratūras viedokli par attiecīgās iestādes finansējumu Valsts budžeta likuma projektā, kā arī Ministru kabinetam ir pienākums šīs iestādes uzklausīt Ministru kabineta sēdē, kad tiek izskatīts Budžeta likumprojekts, vienlaikus nodrošinot minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā.

Vienlaikus likumprojektā tiek noteikts, ka, iesniedzot Saeimā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu, kopā ar valsts budžeta paskaidrojumiem tiek iesniegts arī Ministru kabineta protokola lēmums par Valsts prezidenta Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Ģenerālprokuratūras budžeta pieprasījumiem, šo iestāžu paustajiem viedokļiem par Valsts budžeta likuma projektā attiecīgajai iestādei paredzēto finansējumu un Ministru kabineta argumentēts viedoklis, pieņemot lēmumus par attiecīgās iestādes budžetu.

Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija pieaicināja arī visas iepriekšminētās tā sauktās neatkarīgās iestādes. Mums sēdē piedalījās pārstāvji... mums komisijas sēdē bija valsts kontroliere, tiesībsargs un pārējo iestāžu pārstāvji, kuri uzskatīja, ka šie konkrētie grozījumi pilnībā neatspoguļo Satversmes tiesas lēmumu. Mēs arī esam saņēmuši no Valsts kontroles priekšlikumus par šā likuma 16.panta 2.1 daļas un 19.panta grozījumiem.

Tātad komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija nolēma tālāk rūpīgi izvērtēt Valsts kontroles iesniegtos priekšlikumus un sagatavot tos otrajam lasījumam.

Komisija arī nolēma lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Pimenova kungs vēlas debatēt par steidzamību? Nē...

Tad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kā jau jūs informēja ziņotājs, likumprojekts bija izstrādāts sakarā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā par tiesībām konstitucionālajām institūcijām un Tiesībsarga birojam tikt uzklausītiem Ministru kabineta sēdēs jautājumos, kas skar budžeta pieprasījumus.

Ziņojumā bija pieminēta arī Valsts kontroles vēstule, kuru komisija saņēma, skatīja un arī uzklausīja Valsts kontroles vadītāju Sudrabas kundzi, tāpat arī citus konstitucionālo institūciju pārstāvjus un tiesībsargu. Viedoklis, kuru viņi pauda, pārliecināja mani un arī dažus citus komisijas locekļus par to, ka likumprojekts nav sagatavots labi. Tas šādā redakcijā netiek pieņemts par pamatu un līdz ar to ir noraidāms.

Mēs neatbalstījām šā likumprojekta nodošanu skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, jo uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāpārstrādā jau pašā savā saknē.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumprojektā tikai daļēji tiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums un ka pēc būtības tiek ierobežotas konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja tiesības uz budžeta pieprasījuma izskatīšanu atšķirīgā kārtībā nekā tām institūcijām, kuru budžeta pieprasījumu ir tiesīgs grozīt finanšu ministrs.

Faktiski minētās institūcijas budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā tiek pilnībā pielīdzinātas valsts tiešās pārvaldības iestādēm, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumā norādīto. Manuprāt, šis likumprojekts ir skatāms arī Juridiskajā komisijā un tikai nopietna tā izskatīšana varēs mums nodrošināt tādu likumu, tādas normas, kas pēc tam mūs vienkārši neiesaistīs garās juridiskās diskusijās un varbūt arī novērsīs atkārtotu šo normu skatīšanu Satversmes tiesā.

Līdz ar to es aicinu likumprojektu neatbalstīt un nodot šo tekstu pārstrādei likumprojekta autoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos norādīt uz kādu, manuprāt, sistēmisku problēmu. Ar zināmu regularitāti Saeimā tiek iesniegti likumprojekti, kas pēkšņi kļuvuši steidzami. Arī šis likumprojekts nav izņēmums. Tas ir viens no tādiem.

Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Satversmes tiesa savu spriedumu taisījusi 2010.gada 25.novembrī. Tikai aprīļa beigās Ministru kabinetā tika spriests par to, ka nu kaut kas ir jādara, jo termiņš spiež. Ir 1.jūnijs noteikts kā datums, kad ir likumdevējam kaut kas jādara, lai šīs normas atbilstu augstākstāvošiem tiesību aktiem.

Pēc tam viss notika triecientempā. Jautājums 3.maijā tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, turklāt tas notika vienā dienā. Tika izsūtīta informācija, un mēs uzreiz izskatījām. Prezidijs pieņēma lēmumu 5.maijā iekļaut to darba kārtībā. Labi. Nobalsojām. Kas notika tālāk?

10.maijā bija kārtējā komisijas sēde, kur komisijas priekšsēdētājs pateica, ka beidzot ir uzaicināti attiecīgo iestāžu vadītāji. Un tiešām tās bija plaši pārstāvētas. Gan Sudrabas kundze bija, gan arī pats tiesībsargs bija atnācis, lai izteiktu savu viedokli. Pirms tam bija uzrakstījuši arī vēstuli ar savu vērtējumu. Mūsu komisijas sēdē, starp citu, piedalījās arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna, kura komisijas locekļiem skaidri pateica (es citēju): „Likumprojekts pēc savas būtības neizpilda Satversmes tiesas spriedumu. Tas drīzāk ir solis atpakaļ.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka konceptuāli šis likumprojekts, kura mērķis bija izpildīt Satversmes tiesas spriedumu - uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam uzklausīt neatkarīgās institūcijas pēc budžeta iesniegšanas, pamatot lēmumu, ja Ministru kabinets groza šo iestāžu budžeta pieprasījumus, un nodrošināt iespēju domstarpību risināšanai Saeimā... Tas nav izpildīts. Labi. Notika tā, kā notika. Kļūdījāmies. Tas arī vēl nebūtu nekas. Bet tagad, kad tā kļūda ir konstatēta un kad to atzīst arī komisijas locekļi, tiek noraidīts arī priekšlikums, ka mēs, komisija, varētu virzīt jaunu likumprojektu, to, ko piedāvā Valsts kontroliere, - pieņemt to Saeimā šodienas sēdē - sākotnēji nodot izskatīšanai komisijā un, kā jau tas ir bijis arī citreiz, pieņemt pirmajā lasījumā bez papildu izskatīšanas komisijas sēdē.

Tas, ko mēs šobrīd darām, - mēs skatām likuma brāķi un turklāt gribam pieņemt to ārkārtas steidzamībā! Tā nav laba prakse. Tas liecina par sistemātisku problēmu un principiāli greizu pieeju. Es to nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Parādnieka kungam ir daļēji taisnība... Noteikti ir taisnība tajā runas daļā, kur viņš runāja par to, ka ir nepieņemami, ka tik ilgu laiku pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās šie grozījumi pie mums, likumdevējiem, nonāk tik vēlu, ka mums praktiski vairs nav laika kvalitatīvi ar tiem strādāt. Tajā ziņā es pilnīgi piekrītu Parādnieka kungam.

Par pārējo. Ja mēs līdz 1.jūnijam likumu nepieņemsim, tad Satversmes tiesā apstrīdētās normas zaudēs spēku, bet cita regulējuma nav nekāda. Un patiesībā tas gan ir liels solis atpakaļ, jo tad regulējums attiecībā uz šo neatkarīgo institūciju budžeta skatīšanu kļūst vēl nelabvēlīgāks. Protams, no vienas puses, varētu teikt, ka vasarā tam nav būtiskas nozīmes, jo mēs darbu pie nākamā gada budžeta sāksim vēlāk... nu, vismaz nobeiguma fāze būs vēlāk, un, ja arī kādu laiku šīs normas nav mūsu normatīvajā bāzē, tā būtu pusnelaime. Bet, godātie kolēģi, mūsu rīcībā ir Valsts kontroles iesniegtie priekšlikumi, par kuriem, patiesību sakot, arī Satversmes tiesas pārstāves viedoklis nebija viennozīmīgi pozitīvs. Tā ka mūsu komisijai un Saeimai kopumā tas vienkārši ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, un būtu ļoti vēlams, lai līdz 1.jūnijam šī norma stātos spēkā. Diemžēl tas ceļš, ko piedāvā Parādnieka kungs vai Pimenova kungs, to negarantē. Tieši otrādi - tas garantē pretējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Šis jautājums patiešām ir ļoti vecs, tas sešus gadus kaut kur ir bijis. Ja mēs šodien runājam par šo jautājumu, ka pēkšņi Satversmes tiesa to ir izskatījusi un tas ir nonācis šeit pie mums, Saeimā, tad es gribu atgādināt tiem deputātiem, kas ir jauni - kolēģim Andrim Bērziņam it sevišķi -, ka šis likumprojekts ir skatīts jau pirms sešiem gadiem, bet regulāri tas tika noraidīts. Tāpēc es gribētu, lai, teiksim, tas priekšlikums, ko ir iesniegusi pašlaik arī Valsts kontrole un ko mēs tagad izskatījām arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... mēs to akceptējām un nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tā ka tas būs arī priekšlikums no mūsu komisijas... Mēs aicinām to izskatīt pēc būtības un arī vienreiz pielikt punktu visām šīm diskusijām un strīdiem, jo, kamēr tas nenonāca līdz Satversmes tiesai, nekādu risinājumu nevarēja atrast. Un domas dalījās arī šeit, Saeimā, - tās procentuāli bija apmēram 50 pret 50. Vai tiešām piecām institūcijām ir tiesības apiet Finanšu ministriju un iesniegt, teiksim, savus priekšlikumus „pa tiešo” Saeimā, ja tās uzskata, ka šis sastādītais budžets nav tik labs, lai tās varētu veikt savas funkcijas? Es tā vienkāršotā veidā par šo jautājumu runāju.

Tāpēc Parādnieka kungam ir taisnība daudzos jautājumos, tā to teica arī Šadurska kungs. Un arī es uzskatu, ka mums ir pilnas iespējas to pašlaik apstiprināt pirmajā lasījumā. Priekšlikumi ir iesniegti, un mēs tos varētu detalizēti izanalizēt un atrast labāko variantu. Tas jau nav noliegts! Par kādu no šiem variantiem mēs varam diskutēt komisijā, atrast labāko variantu. Es personīgi balsošu par to, kuru ir iesniegusi Valsts kontrole. Mēs varam diskutēt katrā no komisijām un pieņemt to labāko variantu. Ja mēs likumprojektu tagad noraidīsim, tad es nedomāju, ka mēs nonāksim pie kaut kāda konsensusa.

Tāpēc aicinu atbalstīt šodien likumprojektu un virzīties uz priekšu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pareizi, Bērziņ, viedi vārdi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Es ceru, ka esmu saprasts pareizi. Es piekrītu tam, ka šis likumprojekts ir jāpieņem, bet es esmu pret greizu pieeju lietām. Un tad, kad visiem komisijas locekļiem bija skaidrs - un to apliecina arī Satversmes tiesas pārstāvis -, ka tas nesasniedz to mērķi, ar kādu šis likumprojekts bija tapis... mums bija - tanī dienā bija! - iespēja labot šo kļūdu, bet tas netika izdarīts. Vienkārši netika izdarīts!

Tagad mums mēģina pateikt, ka mēs esam tie sliktie, jo mēs, redz, neatbalstām. Protams, ka principā tas ir jāpieņem, jo mums nav daudz laika. Tas datums, kas tiks noteikts, visdrīzāk laikam būs 13. vai 16.maijs, lai paspētu stāties spēkā. Tā ka daudz laika spriest par to, kāds būs labākais... kāda būs labākā redakcija, mums nebūs. Es saku, ka tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

(No zāles dep. K.Šadurskis: „Ilma pateiks!”)

 

 

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es pievienojos viedoklim, ka tā patiešām nav laba prakse. Tā ir nosodāma, ka tik ilgi netiek pildīts Satversmes tiesas spriedums. Taču visiem tiem, kuri ir opozīcijā, bija divas iespējas. Tikpat naski kā visus tos politiskos likumprojektus, ko jūs iesniedzāt, jūs varējāt iesniegt arī šo slavēto Sudrabas kundzes priekšlikumu un izraisīt debates šeit, Saeimā.

Otra iespēja jums bija arī iesniegt pieprasījumu, Pieprasījumu komisija sāktu to skatīt, un tad, protams, ministrija un arī pozīcijas deputāti sāktu kustēties. (Starpsaucieni. No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jūs jau visu noraidāt!”)

Tā ka nevajag vainot tikai citus, vajag arī paskatīties pašiem uz sevi! Tas attiecas arī uz kreisajā pusē sēdošajiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man izklausījās, ka iepriekšējie runātāji tā kā savstarpēji kašķējās. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tā ir!”)

Es gribu vairāk par būtību runāt un izteikt savu viedokli, kas varbūt ir diezgan atšķirīgs... atšķiras no daudzu iepriekšējo runātāju viedokļa. Es domāju, ka komisijas priekšsēdētājs diezgan precīzi aprakstīja situāciju - to, kādā veidā līdz komisijai ir nonācis šis skatāmais jautājums un kādā veidā komisija ir organizējusi savu darbu.

Par būtību runājot, pateikšu, kāds ir mans viedoklis par šā jautājuma izskatīšanu. Es esmu vienmēr bijis un būšu par to, ka budžeta jautājumos Ministru kabinetam un it sevišķi Ministru prezidentam ir jābūt vislielākajai teikšanai. Budžets - tas ir valdības galvenais politiskais dokuments. Un jebkuri centieni atņemt politisko varu - faktiski atņemt politisko varu! - Ministru prezidentam un valdībai, manā skatījumā, ir nosodāmi. Es saprotu, ka ir nepieciešams, lai tā sauktās neatkarīgās institūcijas, tiesu varai piederīgās institūcijas varētu skaidri un nepārprotami izteikt savu vēlmi un savu redzējumu attiecībā uz budžetu, aizstāvēt savu viedokli, bet nekādā veidā es neatbalstīšu - personīgi nekad! - tādu redakciju, kas ierobežo Ministru prezidenta un valdības tiesības realizēt politisko varu ātri, efektīvi un visatbilstošāk tautas interesēm. Neatkarīgi no tā, vai valdību vada Valdis Dombrovskis vai Ivars Godmanis, vai kāds cits Ministru prezidents, mums ir jānostiprina izpildvara, mums jādod vislielākās tiesības Ministru kabinetam, vienlaikus nodrošinot to, ka publiski un saprotamā veidā ir iespējams uzklausīt argumentus no tām institūcijām, kas nav pakļautas izpildvarai.

Es esmu skeptisks, protams, jautājumā par sagatavoto redakciju. Es piekrītu, ka, ja tiks atbalstīts šodien pirmajā lasījumā piedāvātais likumprojekts, tas ir būtiski jāuzlabo, bet uzlabojumu veidam un ceļam, kas ir ejams, ir jābūt tādam, lai Ministru kabinets būtu pats efektīvākais valsts institūts mūsu valstī.

Un līdz ar to es šeit neredzu pamatu milzīgam satraukumam par to, ka varbūt līdz konkrētajam Satversmes tiesas noteiktajam datumam mēs nebūsim paguvuši likumprojektu izskatīt un tas likums varbūt nebūs stājies spēkā. Jo, kā pareizi norādīja deputāts Šadurska kungs, faktiski ir vajadzīgs, lai šis likums būtu spēkā tajā brīdī, kad parādās Ministru kabinetā jau apspriešanai finanšu ministra priekšā celtais 2012.gada budžeta projekts. Tajā brīdī, protams, šīm neatkarīgajām institūcijām, tādām kā Tiesībsarga birojs, tādām kā Tieslietu padome un citām, ir jābūt spējīgām jau aizstāvēt savas pozīcijas 2012.gada budžeta sakarā.

Es tādēļ balsoju pret steidzamību - pareizāk sakot, atturējos balsojumā par steidzamību -, un es neatbalstīšu tās normas, kas sašaurina Ministru kabineta galvenā politiskā dokumenta iespējas tikt virzītam ātri, efektīvi, tautas interesēm atbilstošā veidā.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šķēles kungs jau pateica ļoti daudz no tā, ko gribu teikt es. Viņa teiktajam es piekrītu. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Ieklausieties Šķēles kungā!”) Man ir tikai divas nelielas piebildes.

Es savukārt uzskatu, ka mēs tomēr dzīvojam parlamentārā valstī un ļoti svarīgi ir atcerēties, ka galīgo lēmumu par budžetu pieņem parlaments. Taču es pilnīgi piekrītu, Šķēles kungs, ka tam ir jābūt izstrādātam Ministru kabinetā, tur ir jānotiek debatēm un katrai institūcijai ir jābūt tiesībām savu budžetu aizstāvēt.

Tas, kas šobrīd ir un kas ir šī tendence šajā spriedumā, un tas, kas notiek... tas, ar ko mēģina aizstāvēt, noraidot komisijas izstrādāto priekšlikumu, kā es saprotu, ir neatkarīgo iestāžu tendence jaukt jēdzienu „neatkarīga iestāde” ar visatļautību jeb panākt šādu izolētību, jo ir skaidrs, ka jau gadiem gan Valsts kontrole, gan arī dažas citas institūcijas ar neatkarību saprot tikai to, ka tās varētu iesniegt budžetu un pieprasīt to saglabāt neierobežotu - tādu, kurā būtu apmierinātas absolūti visas to vēlmes, lai nevienam, to skaitā arī parlamentam, nebūtu tiesību to kaut kādā veidā koriģēt (No zāles dep. A.Šķēle un dep. A.Bērziņš (PLL): „Jā! Jā!”), domāt par to, kas tad ir prioritātes, - kas tiešām ir politiskās prioritātes. Un tas ir tas mērķis, kuru mēģina šobrīd ar tādiem priekšlikumiem, kādi ir iesniegti no Valsts kontroles puses, arī panākt.

Vēl trešā piebilde. Protams, ir ļoti labi, ja atnāk Satversmes tiesas pārstāve, nevis tiesneši un saka, ka tas gan neatbildīs... it sevišķi, ja tas attiecas tieši uz Satversmes tiesu. Tā ir tā pati dīvainā situācija ar Satversmes tiesu, kura pati lēma par savām algām, atšķirībā no citiem, ar šo lēmumu.

Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ļoti rūpīgi pie tā strādāt un atcerēties, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī, ka politiķi ir tie, kuriem ir jāpieņem lēmums, kas būtu līdzsvarots, ņemot vērā gan to, ka ir iespēja runāt un aizstāvēt, gan arī ir jābūt iespējai lemt un pieņemt gala lēmumus. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es reizes piecas dzirdēju vārdu „parlamentāra valsts” un priecājos, cik jauki, ka mūsu uzskati par parlamentāru valsti sakrīt vismaz vārdos.

Taču pagājušajā sēdē, kad runājām par deputātu pieprasījumu, izrādījās, ka parlamentārā valstī Ministru kabineta rīcības plāna punktam ir augstāks spēks nekā Saeimas lēmumam.

Godātie „Vienotības” kolēģi! Būsim tomēr savā attieksmē un principos konsekventi! Un, ja mēs reiz sludinām šos demokrātijas principus, tad tos arī aizstāvēsim!

Paldies Čepānes kundzei par ieteikumiem saistībā ar pieprasījumu un ar likumprojektiem. Mēs to darām, cik ir mūsu spēkos, un mēs to arī turpmāk darīsim. Mēs esam saņēmuši arī atbalstu Juridiskajā komisijā vismaz divos ļoti nozīmīgos jautājumos. Paldies par to! Un mēs arī turpmāk to darīsim.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Gribētu divas lietas pateikt. (No zāles dep. A.Šķēle: „Nesteidzies ar termiņu!”)

Pirmkārt, par sasteigtību un ātrumu. Komisijai bija tiesības jau pagājušajā nedēļā izskatīt likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, jo šo likumprojektu izskatīšanai iesniedza komisija. Līdz ar to mēs nesasteidzām. Mēs uzaicinājām visas neatkarīgās institūcijas, par kurām šeit bija runa, un ļoti nopietni tās uzklausījām.

Otrkārt, par to, ka projekts, ko sagatavoja Ministru kabinets, it kā ir brāķis un ka mums tika piedāvāts projekts, ko sagatavoja Valsts kontrole un kas esot labs (No zāles: „Nav labs!”) un virzāms.

Kolēģi! Es arī šajā gadījumā gribu pateikt to, ka Valsts kontrole, sagatavojot šīs izmaiņas likumprojektā par tiem pantiem, kurus es jau minēju savā uzrunā, teica, ka šīs izmaiņas ir komplementāras tām izmaiņām, ko ir sagatavojusi Finanšu ministrija un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jo šajā likumprojektā, kas saņemts no Valsts kontroles, vēl nav izmaiņu 21.pantā. Līdz ar to Valsts kontroles priekšlikumi papildina tikai tos priekšlikumus, kurus ir izstrādājusi Finanšu ministrija un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tādējādi lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 42. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.maijs. Un pie reizes gribu atgādināt, ka Valsts kontrole un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija jau ir iesniegušas savus priekšlikumus.

Un otrais lasījums ir 19.maijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs. Likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā - 19.maijā.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Likumprojekta mērķis ir papildināt Publisko iepirkumu likumu ar jaunu izņēmumu iepirkuma procedūru piemērošanai atbilstoši Ministru kabinetā izstrādātajai ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijai, kas nosaka jaunu nodarbinātības organizācijas modeli, tādējādi nosakot atbalsta veidu un apjomu komersantiem, kas iesaistījušies notiesāto nodarbināšanā resocializācijas ietvaros.

Tāpat likumprojekts paredz skaidri nošķirt izņēmuma gadījumus, kad pieteikums iesniedzams administratīvajā tiesā. Un ir arī vairāki redakcionāli precizējumi atsevišķos pantos.

Komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts, un lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 26.maijam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” mērķis ir nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt Eiropas Savienības direktīvu, kas uzdod visās Eiropas Savienības dalībvalstīs veikt tālāku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kā arī nacionālajā tiesību sistēmā izveidot tiesisko regulējumu, kāds ir nepieciešams, lai līdz 2011.gada beigām Latvijas teritorijā sāktu darboties elektroenerģijas birža. Papildus tam likumprojektā iekļautas arī normas, kas mazinātu administratīvos šķēršļus elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Likumprojekts paredz arī mainīt komersantu līdzšinējo licencēšanas sistēmu, to aizstājot ar reģistrēšanās procedūru.

Likumprojekts atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildi uz deputātu Šlesera, Zalāna, Bekeša, Strodes, Šķēles un Kučinska jautājumu izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par nekvalitatīvu mācību literatūru”. Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet, tā kā ministrs ir informējis, ka viņš neatrodas Rīgā, atbilžu sniegšanas sēde šodien nenotiks un tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Es vēlos jūs arī informēt un jums atgādināt, ka pirmdien ir nevalstisko organizāciju lielais forums, kurā ir laipni aicināti piedalīties visi deputāti, nevis tikai tie, kuri runās, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja diskutēt par valstij svarīgiem attīstības jautājumiem ne tikai nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, bet arī politiķiem, jo lēmumi ir jāpieņem mums.

Tāpat arī vēlos jūs informēt, ka šajā sestdienā būs Muzeju nakts, kurā būs atvērti ne tikai muzeji, bet arī parlaments būs atvērts un pieejams apmeklētājiem. Turklāt apmeklētājiem būs iespējams nobalsot par labāko logo 21.augustam, kad ir mūsu faktiskās neatkarības atjaunošanas 20.gadadiena. Un, ja kādam ir interese nobalsot par šiem logo, tad arī jūs esat laipni gaidīti sestdien visu nakti parlamentā.

Bet tagad uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Lūdzu uzreiz pēc sēdes beigām sapulcēties 221.telpā uz īsu sēdi. Mums jāvienojas par dokumentu turpmāko skatīšanu. Zinu, ka jums ir darbs arī citās komisijās, kur pasākumi tūlīt sāksies, bet tomēr ļoti īsi parunāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Atgādinu, ka mums raitā solī jādodas uz komisijas telpām, kur mūs gaida darbs pie Augstskolu likuma. Sāksim pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Sociālo un darba lietu komisija darbu sāks pulksten 12.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Bez mūsu Saeimas vēl ir arī Zemnieku saeima, kura, jāsaka tā, ir metusi mums izaicinājuma cimdu un aicina mūs uz hokeja maču. Tātad hokeja mačs notiks 21.maijā pulksten 17.30 Jelgavas hallē. Es visiem deputātiem, arī dāmām, esmu izsūtījis uzaicinājumus. Es aicinu vīrus pieteikties (No zāles: „Orlov! Visvaldi Lāci paņemiet!” Smiekli.), bet dāmām varbūt ir spēlējoši vīri, brāļi vai dēli... Savukārt tie, kuri paši nespēlē, varbūt tomēr varētu braukt un mūs atbalstīt, jo ir paredzēta arī plaša programma skatītājiem. Būs arī Latvijas izlases spēlētāji. Un es ceru, ka Latvijas Republikas Saeima uzvarēs Zemnieku saeimu.

Paldies.

Lūdzu, piesakieties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Ints Dālderis, Ivans Klementjevs, Ilze Vergina un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 12.maija sēdi pasludinu par slēgtu.



SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas pavasara sesijas 4. sēde
2011. gada 12. maijā

 

 

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 339/Lp10)
(Dok. Nr. 864, 864A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 340/Lp10)
(Dok. Nr. 865, 865A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 341/Lp10)
(Dok. Nr. 866, 866A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 342/Lp10)
(Dok. Nr. 867, 867A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (Nr. 343/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 868, 868A)
   
Priekšlikumi - dep. K.Šadurskis (pret)
  - dep. J.Dombrava (par)
   
Par likumprojektu „Būvniecības likums” (Nr. 345/Lp10)
(Dok. Nr. 875, 875A)
   
Priekšlikums - dep. K.Olšteins (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 346/Lp10)
(Dok. Nr. 897, 897A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Loskutovam šā gada 5. maijā
(Dok. Nr. 889)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Šķēlem šā gada 5. maijā
(Dok. Nr. 888)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilzei Verginai šā gada 12. maijā
(Dok. Nr. 899)
   
Lēmuma projekts „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 159/Lm10)
(Dok. Nr. 885)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 160/Lm10)
(Dok. Nr. 886)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam” (Nr. 161/Lm10)
(Dok. Nr. 887)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 234/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 891)
   
Ziņo - dep. A.Dronka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 235/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 892)
   
Ziņo - dep. A.Dronka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 236/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 893)
   
Ziņo - dep. A.Dronka
   
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 3/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 895)
   
Ziņo - dep. A.Rubiks
   
Debates - dep. D.Reizniece
  - dep. A.Barča
  - dep. V.Agešins
  - dep. A.Šlesers
  - dep. U.Rotbergs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Barča
  - dep. V.Staņa
  - dep. D.Reizniece
  - dep. V.Lācis
  - dep. I.Grigule
  - dep. M.Dzelzskalns
  - dep. A.Šlesers
  - dep. I.Līdaka
  - dep. V.Agešins
  - dep. V.Orlovs
  - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 304/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 743, 856)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 314/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 785, 870)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” (Nr. 331/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 827, 873)
   
Ziņo - dep. S.Fjodorovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” (Nr. 326/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 822, 876)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 328/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 824, 877)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Par procedūru - dep. J.Dombrava
   
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 329/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 825, 878)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 333/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 832, 879)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Lācis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 316/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 791, 880)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 275/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 657, 884)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 327/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 823, 894)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Debates - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 276/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 896)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 344/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 874, 903)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Šķēle
  - dep. S.Āboltiņa
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 274/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 656, 910)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 271/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 644, 911)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
 
Informācija par nevalstisko organizāciju forumu
   
Informācija par Muzeju nakts pasākumiem
   
Paziņojumi
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Druviete
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Parādnieks
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 12.05.2011 09:13:51 bal001
Par - 28, pret - 35, atturas - 29. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (343/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 12.05.2011 09:19:18 bal002
Slēgtais balsojums
Par - 87, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (159/Lm10)

Datums: 12.05.2011 09:20:19 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (160/Lm10)

Datums: 12.05.2011 09:21:41 bal004
Par - 88, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam (161/Lm10)

Datums: 12.05.2011 09:24:59 bal005
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (234/Lp10), 3.lasījums

Datums: 12.05.2011 09:26:27 bal006
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (235/Lp10), 3.lasījums

Datums: 12.05.2011 09:28:02 bal007
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (236/Lp10), 3.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:13:05 bal008
Par - 30, pret - 59, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 3.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:15:21 bal009
Par - 33, pret - 54, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 3.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:16:30 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 3.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:17:43 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (304/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:19:28 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (314/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:21:18 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” (331/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:21:44 bal014
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” (331/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:24:26 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (326/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:25:49 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (328/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:27:28 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (329/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 10:28:58 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (333/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:02:16 bal019
Par - 74, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par aviāciju” (316/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:02:41 bal020
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (316/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:04:14 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (275/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:16:52 bal022
Par - 91, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (327/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:18:58 bal023
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (276/Lp10), 2.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:23:55 bal024
Par - 54, pret - 36, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:46:13 bal025
Par - 52, pret - 1, atturas - 42. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:48:17 bal026
Par - 91, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (274/Lp10), 1.lasījums

Datums: 12.05.2011 11:50:06 bal027
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (271/Lp10), 1.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 12.maijā

 

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju par grozījumiem Autopārvadājumu likumā.

Saeimā ir notikušas kārtējās atsevišķu deputātu rosinātas diskusijas par tā sauktajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb vienkārši par tā sauktajiem mikriņiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus starp Latvijas pilsētām.

Man ir bažas par to, ka Satiksmes ministrija nemitīgi vēlas izdomāt veidu, kā nozagt Liepājas, Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidoto biznesu.

Par laimi, šodien Saeima noraidīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu aizliegt neregulāros pasažieru pārvadājumus jeb tā sauktos mikriņus. Man ir prieks par to, jo tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot.

Man rodas jautājums: kāpēc tiek virzīti šādi priekšlikumi, un kāpēc atsevišķi deputāti un ministri nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus? Lieta ir tā, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb kuri ar tā sauktajiem mikriņiem veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, tiem ir attiecīgas licences, to automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Turklāt minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir ar sabiedrisko transportu jeb autobusu parkiem.

Neregulārie pārvadātāji savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam, turklāt piedāvā pasažieriem servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadātāji, – piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā, elastīgas cenas. Piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citu pilsētu – līdz pat viņu mājas durvīm, ar visu smago bagāžu! Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem.

Savukārt valsts dotētie pārvadātāji, piemēram, Liepājas autobusu parks, piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Es uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām un labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu.

Man ir prieks par to, ka arī turpmāk pasažieri, kuri dzīvo reģionos, paši izvēlēsies sev ērtāko pārvadāšanas veidu – vai nu mikriņus, vai lielos autobusus. Tā ir cilvēka brīva izvēle, un Satiksmes ministrijai neizdosies izstumt no tirgus mikriņus.

Esmu pārliecināts, ka nedrīkst izmantot likumdevējus un Latvijas Republikas likumdošanu, lai veicinātu ekonomisku diskrimināciju, nedomājot par iedzīvotājiem un viņu ērtībām, bet gan par kādas šauras akcionāru grupas interesēm.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Imantam Viesturam Lieģa kungam. Lūdzu!

 

I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie klausītāji! Es vēlos šodien paust „Vienotības” viedokli par grozījumiem likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Šie grozījumi paredzēja, ka vajadzētu arī Latvijas leģionārus iekļaut šajā likumā, faktiski tādējādi uzskatot, ka leģionāri arī būtu daļa no pretošanās kustības dalībniekiem.

„Vienotības” viedokli pauda debatēs Kārlis Šadurskis, un, manuprāt, viņš to ļoti korektā veidā atspoguļoja. „Vienotības” uzskats ir tāds, ka šīs ir divas atšķirīgas kategorijas.

Visu cieņu mūsu leģionāriem! Taču viņi dienēja okupācijas, vācu okupācijas, karaspēkā un nav uzskatāmi par pretošanās kustības dalībniekiem. Pretošanās kustības dalībnieki pamatā sāka Latvijas teritorijā darboties pēc Otrā pasaules kara beigām, laikā, kad bija otrā okupācija no Padomju Savienības puses. Daudzi no šiem partizāniem faktiski nāca no leģionāru aprindām, un līdz ar to viņi šā vai tā šādu finansiālu atbalstu jau saņem saskaņā ar kārtību, kāda noteikta esošajā likumā.

Līdz ar to „Vienotība” neatbalstīja šos grozījumus, jo, lūk, jāskatās uz šo jautājumu tīri juridiski: leģionāri bija Vācijas regulārās armijas daļa, bet pretošanās kustības dalībnieki juridiski tiek uzskatīti par personām, kas nav tikušas mobilizētas karaspēkā.

Piedevām ļoti svarīgi identificēt un atbalstīt tieši tos drosmīgos cilvēkus, kuri pretojās padomju varai pēckara laikā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Lieģa kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

 

Labdien, godātie klausītāji! Jāteic, ka paralēli tām lietām, kas notiek Saeimā, atsevišķu Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas, vairāk gan opozīcijas frakcijas, ir ierosinājušas parakstu vākšanu referendumam, kurš skartu sociālos jautājumus. Kaut arī krīzē mēs esam jau ilgāk nekā trīs gadus un ir veikti dažādi tā sauktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, par sociālām lietām valdība nespēj paust īsti skaidru viedokli cilvēkiem, kuri šodien maksā nodokļus un kuri, redzot valdības rīcību, nav pārliecināti par to, vai pēc šīs nodokļu nomaksāšanas, ja viņiem nāksies saņemt kaut ko no sociālā budžeta, viņi saņems to, kas likumā paredzēts.

Es paskaidrošu sīkāk, par ko mēs un vēl divas opozīcijas, sabiedroto, frakcijas ierosinājām šo parakstu vākšanu. Ir runa par trim likumprojektiem, kurus Saeimas vairākums atbalstīja steidzamības kārtībā. Visi šie likumprojekti paredz, ka tos pabalstus, kas ir iesaldēti šobrīd, krīzes laikā, valdība un šobrīd esošā koalīcija turpinās iesaldēt arī pēc 2012.gada beigām. Tas nozīmē, ka krīzes darbības laiks tiek pagarināts līdz pat 2013., 2014. un 2015.gadam, neskatoties uz to, ka valdība visu laiku signalizē, ka faktiski mēs no krīzes jau esam izgājuši.

Jāteic, ka sabiedrībai nav bijusi iespēja skaļi un pietiekami skaidri izteikties par šo jautājumu, tādēļ mēs uzskatām, ka parakstu vākšana, kas sāksies 18.maijā un beigsies 16.jūnijā, ir ļoti būtiska.

Lai cilvēki zinātu skaitļus: tagad ir tā, ka uz gandrīz trešdaļu no tiem strādājošajiem, kas Latvijā ir, uz vairāk nekā 182 tūkstošiem cilvēku (uz 182 tūkstošiem cilvēku!), attiecas lēmums par pabalstu iesaldēšanu, kas, tā teikt, pieņemts no valdības puses. Katrs, kas saņem vairāk nekā 432 latus bruto algas, tātad nesaņem, ja viņam pienāk šāda vajadzība, to, par ko viņš ir nomaksājis nodokļus un ko faktiski vajadzēja valdībai garantēt viņam. Tā ir liela netaisnība.

Jāteic, ka valdība ar šādiem lēmumiem vienkārši nemotivē cilvēkus palikt šeit, strādāt šeit un paļauties uz mūsu nodokļu sistēmu. Kā saka, kamēr valdība runā par eiro ieviešanu Latvijā, tikmēr cilvēki, redzēdami šādu valdības politiku, vienkārši dodas uz tām zemēm, kurās eiro jau ir. Cilvēki protestē ar kājām, to mēs redzam.

Mēs uzskatām, ka šāda politika tomēr ir nepieņemama. Ja cilvēki ir godīgi maksājuši nodokļus no tām algām, ko viņi saņem, tad viņiem ir jāsaņem pabalsti bez jebkādas iesaldēšanas; jāsaņem tie tādi, kādus tos savulaik ir paredzējis likums.

Mēs uzskatām, ka šāda valdības politika, ar kādu valdība plāno šo gadu laikā ietaupīt 20 miljonus latu gadā, – ka pēc būtības šāda politika novedīs pie tā, ka nākotnē mēs zaudēsim varbūt pat simtiem miljonu latu un – galvenais! – zaudēsim savus cilvēkus.

Tāpēc es aicinu jūs – visus, kas manī klausās, – sākot ar nākamās nedēļas trešdienu iet un parakstīties par to, lai tautai būtu tiesības izteikties attiecībā uz valdības politiku, kura paredz iesaldēt pabalstu maksājumus no valsts budžeta, tātad grib tos samazināt, nedot tik lielus, kādi tie patiesībā Latvijas sabiedrībai pienākas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zalāna kungam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

 

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

 

Sveicināti, cienītie radioklausītāji! Šodienas sēdē nacionālā apvienība virzīja jautājumu par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu leģionāriem, lai izrādītu pienācīgu cieņu tiem karavīriem, kuri neiesaistījās partizānu cīņās, bet kuri piedalījās leģionāru cīņās pret sarkano okupācijas režīmu.

Daudzas Saeimas deklarācijas runā par labu šai lietai. Viena no tām ir 1998.gadā pieņemtā deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kura paredz atjaunot vēsturisko patiesību un sargāt latviešu karavīru labo piemiņu. Deklarācijā konstatēts, ka tikai politiskie demagogi traktē atrašanos latviešu leģiona rindās kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu.

Diemžēl šodienas sēdē mēs redzējām, ka „Saskaņas Centrs” balsoja vienoti ar „Vienotību” – balsoja pret Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu latviešu karavīriem. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuri atbalstīja mūsu ieceri! Diemžēl šī iecere tika noraidīta. Precizēšu – tika noraidīta iecere piešķirt latviešu karavīriem niecīgu pateicību 50 latu apmērā ik mēnesi; aptuveni 500–600 tādu karavīru varētu pretendēt uz šo pabalstu. Bet diemžēl valsts savus varoņus nevēlas pienācīgi godināt.

Saistībā ar šodienas sēdi es vēlos pieminēt vēl arī to, ka bija vairāki Ministru kabineta iesniegti likumprojekti, kas tika virzīti steidzamības kārtā (respektīvi, nokavēti termiņi, un tad pēdējā mirklī cenšas Saeimā „izbīdīt” tos cauri). Viens no tiem bija likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Novembrī bija Satversmes tiesas spriedums, aprīlī valdība sāka domāt, ka šo spriedumu vajadzētu sākt pildīt, jo termiņš ir 1.jūnijs. Maijā steidzamības kārtā šie grozījumi tiek virzīti, un rezultāts ir tas, ka līdz Saeimai nonākušais brāķis turpina savu virzību uz priekšu. Mēs šajā balsojumā atturējāmies, jo mums nešķiet pieņemama šāda prakse, ka Saeimai tiek iesniegti vāji sagatavoti grozījumi. Mūsu frakcijas deputāts Imants Parādnieks aicināja to vietā strauji virzīt kvalitatīvi sagatavotos Valsts kontroles ierosinātos grozījumus.

Un nobeigumā es vēlos ikvienam latvietim atgādināt, ka ir sākusies parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kuri paredz pāreju uz valsts valodu visās valsts finansētajās skolās. Šobrīd, kad aizvadīta pirmā parakstu vākšanas diena, gan pēc neoficiālas informācijas, gan arī pēc presē izskanējušās, ir vērojams tas apstāklis, ka visaktīvāk parakstās tieši jaunatne – skolēni, studenti, citi jaunieši. Tie, kuri vēlas veidot savu nākotni.

Aicinu ikviena vecuma cilvēkus sekot jauniešu piemēram un doties parakstīties uz jebkuru tuvāko iecirkni gan Rīgā, gan citviet visā Latvijā. Parakstu vākšana ilgs vienu mēnesi – līdz 9.jūnijam. Aicināti piedalīties tiešām visi – gan paši piedalīties, gan vest līdzi visus radiniekus, draugus, paziņas un aicināt ikvienu latvieti izpildīt savu pienākumu pret savu tautu.

Lai precizētu parakstu vākšanas vietas, jūs varat zvanīt uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni: 67049999. Vēl vienu reizi atkārtoju – 67049999. Papildu informāciju jūs varat arī iegūt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā – www.cvk.lv. Tāpat to varat iegūt arī „Visu Latvijai!” mājaslapā, kura ir šobrīd galvenā, centrālā lapa saistībā ar parakstu vākšanu, – www.visulatvijai.lv. Vēl vienu reizi atkārtoju: www.visulatvijai.lv.

Aicinu tiešām ikvienu latvieti paņemt pasi, doties uz iecirkni un padarīt mūsu Latviju latvisku.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, kā jau minēja mans kolēģis, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Mēs uzskatām, ka tiem cilvēkiem un pilsoņiem, kas ir cīnījušies par mūsu valsts neatkarību un valstiskumu, ir jāsaņem pienācīgs atbalsts no valsts, un tāpēc mēs atbalstījām šo likumprojektu.

Otra lieta. Šodien tika skatīti arī grozījumi Autopārvadājumu likumā. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā notika asas diskusijas par šo jautājumu, bet pamatā tomēr mēs iestājāmies par to, lai šie regulārie pārvadājumi notiktu katrā mūsu valsts novadā, katrā teritorijā, lai cilvēki saņemtu šo pakalpojumu vislabākajā kvalitātē, pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Un tāpēc tomēr netika atbalstīti Satiksmes ministrijas piedāvātie priekšlikumi, kuri paredzēja sakārtot šo sistēmu. Veicot šos regulāros pārvadājumus, tomēr tiek nodrošināta šī kārtība, ka arī nerentablie reisi tiek nodrošināti un ir iespēja saņemt dotāciju par šo reisu veikšanu un kopējā peļņā tad dalīties, un tādējādi ir iespējams šiem uzņēmumiem normāli strādāt un nodrošināt cilvēkiem iespēju pārvietoties.

Trešā lieta. Vēl viens ļoti nozīmīgs likumprojekts, kas tika skatīts šodien, „Grozījumi Meža likumā”, kura mērķis ir samazināt administratīvo slogu un birokrātiskās procedūras apjomu mežsaimniecības jomā, lai sabiedrībai dotu iespēju vieglāk, ērtāk un ātrāk saņemt sev vēlamos pakalpojumus, kā arī radītu valsts pārvaldei iespēju darboties efektīvāk šo pakalpojumu sniegšanā. Likumprojektā attiecīgās likuma normas ir krietni paplašinātas, kā arī ir veikti tīri redakcionāli precizējumi.

Likumprojekts paredz atteikties no apliecinājuma izsniegšanas meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai un uzņēmumu ceļu būvei, kā arī minerālmēslu un pesticīdu lietošanai. Tātad apliecinājuma derīguma termiņu noteiks Ministru kabinets.

Ir veikta koku ciršu veidu definīcijas precizēšana, kā arī samazināts ciršanas vecums apšu mežaudzēm, ir veikti vēl arī citi precizējumi, lai uzlabotu mežsaimniecisko darbību.

Likumprojektā ir risināti arī jautājumi, kas saistīti ar meža inventarizāciju. Šodien daudziem cilvēkiem ir zināmas problēmas sakarā ar to, ka nevar izmantot vecos inventarizācijas datus pēc 10 gadu termiņa notecējuma, tāpēc likumprojekts paredz atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas, kas veicama ik pēc 10 gadiem. Tas būtiski samazinās finansiālo un administratīvo slogu. Tomēr meža īpašniekiem saglabāta prasība veikt vienreizēju meža inventarizāciju, un to veiks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ir paredzēta meža transformācijas darbu veikšanas procedūras vienkāršošana. Tiek ieviests jauns termins – „atmežošana”. Atmežošana pieļaujama, ja tas nepieciešams tādu mērķu īstenošanai kā būvju būvniecība, derīgo izrakteņu ieguve, lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošana un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana, un attiecīgas institūcijas veic šos tiesiskos regulējumus.

Zaļo un Zemnieku savienība šajā nedēļā tikās ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, Zemnieku saeimu, kur tika risināti jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas neprecizitātēm, pieļautajām kļūdām, kā arī par īpašuma nodokļa piemērošanas kārtības izmaiņām, kas attiecas tieši uz lauksaimniecībā izmantojamām ēkām un būvēm. Tika risināts arī jautājums par tālāku perspektīvu biodegvielas ražošanas atbalstam valstī.

Nobeigumā novēlu visiem lauksaimniekiem vēl izmantot pēdējās pavasara iespējas strādāt, un lai jums ir veiksmīga sēja un ražens rudens!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 21.decembrī