Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas astotā sēde

1999.gada 7.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi!

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, gribu jūs informēt, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 82.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz visiem 2000.gada budžeta paketes likumprojektiem par atbildīgo komisiju noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Šo priekšlikumu mēs izskatīsim, lemjot par katra konkrētā likumprojekta nodošanu komisijām.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Sandras Meliņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtības beigās.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā” otrajam lasījumam līdz šā gada 13.decembrim un lūdz minēto Saeimas lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti Kārtības ruļļa 29.pantā noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam”. Kārtības ruļļa 29.pants nosaka, ka šāds lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu un tāpēc nav izskatāms ātrāk kā piecas un ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā iesniegšanas. Līdz ar to Saeimas Prezidijs šo lēmuma projektu iekļaus nākamās sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā aiz 39.punkta lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), uzdevumiem”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Bez tam pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā. Šo jautājumu nododam izglītības ministrei Silvai Goldei.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Vispirms varu atzīmēt, ka iesniegto budžeta projektu raksturo vairākas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, redzama virzība uz unifikāciju, harmonizāciju ar pārējām Baltijas valstīm nodokļu sistēmā, arī attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un degvielai. Starp citu, šā gada jūlijā un augustā mūsu ierosinājums par akcīzes nodokļa likmēm alkoholiskiem dzērieniem netika pieņemts, un tagad pēc būtības šis pats priekšlikums ir izmantots valdības piedāvātajā variantā.

Otrkārt. Uzlabojusies metodoloģija. Tas ir panākts, piemēram, iekļaujot ārvalstu finansu palīdzību kopējā valsts budžetā, iekļaujot arī programmu, apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus Valsts budžeta likumā. Vairāki specializētie budžeti iekļauti pamatbudžetā.

Treškārt. Atzīstama ir paskaidrojošā daļa. Dots detalizēts ieņēmumu atšifrējums, taču visur derētu arī dati par politisko līdzekļu izlietojumu 1998.gadā. Ja ieskatāmies Latvijas valsts budžetā 1937. un 1938.saimnieciskajam gadam, tad redzam, ka šāds triju gadu - iepriekšējā, tekošā un plānotā gada - salīdzinājums ir bijis vienmēr vērojams.

Taču reizē ir arī iebildumi pret šo sagatavoto un iesniegto budžetu. No budžeta sastādīšanas metodoloģijas viedokļa, pirmais iebildums ir tas, ka nav mērķtiecīgas virzības uz labākas vides veidošanu uzņēmējdarbībai, saimnieciskai rosībai. Tā ir pamats, lai pieaudzētu iekšzemes kopproduktu, radītu plašāku bāzi nodokļu iekasēšanai un nodrošinātu jaunas darba vietas ar pienācīgu darba algu. Budžeta paskaidrojumu daļā galvenā vērība veltīta makroekonomiskajai analīzei. Taču, mūsuprāt, nav pareizs viedoklis, ka pietiek nodrošināt makroekonomisko stabilitāti, tas ir, valūtas stabilitāti un zemu inflāciju, un ka viss pārējais nāks pats no sevis. Ir neatbildēti jautājumi par vietējo uzņēmumu kreditēšanu, līdzīgi kā Rietumvalstīs, - kvalitatīva ārvalstu investīciju piesaiste, iekšējā tirgus aizsardzība pret negodīgu konkurenci, tautsaimniecības prioritāšu skatījuma trūkums, atsevišķu valsts reģionu atpalicības pārvarēšanas risinājumi un citi jautājumi. Piemēram, visnotaļ esam par to, lai likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli izdarītu izmaiņas, ka līdzekļi, kuri tiek investēti ražošanas attīstībai un darbinieku apmācībai, un jaunu darba vietu radīšanai, netiktu aplikti ar nodokli. Jau pusotra gada laikā tas kompensēsies ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo nodokļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa papildu pienesumu valsts un pašvaldību budžetos. Protams, nelaime ir tā, ka valstī pagaidām nav ilgtermiņa tautsaimniecības plāna, tādēļ budžeta projektā apšaubāmas ir tādas lietas, kas orientē mūsu valsti uz rūpniecības īpatsvara samazinājumu pievienotās vērtības radīšanā (no 20,4 procentiem 1998.gadā līdz 18,5 procentiem 2004.gadā) kopējā tautsaimniecības struktūrā.

Finansu ministrijas ziņojumā par 2000.gada budžetu teikts, ka budžeta projekts balstās uz sekojošiem pamatprincipiem (citēju): pirmais grūdiens tautsaimniecības attīstībai, radikāls nodokļu iekasēšanas uzlabojums un starptautiski atzīta valsts ekonomiskā politika. Taču tā saucamais grūdiens faktiski izpaužas pārsvarā tikai divos veidos - tiek pāriets no progresīvās nodokļu likmes, kas ir līdz 4% par ēkām un būvēm, uz 1,5% likmi un sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās darba devēja likme tiek samazināta par 1% gadā.

Tālāk. Budžeta projektā netiek piedāvātas atsevišķas būtiskas iespējas, lai palielinātu ieņēmumus. Lai, piemēram, praktiski risinātu jautājumu par pāreju uz progresīvu ienākuma nodokli iedzīvotājiem. Tas veicinātu divu lietu sakārtošanu - gan palielinātu ieņēmumus budžetā, tādējādi sasniedzot fiskālo mērķi, jo fiskālais deficīts ir 66 miljonu latu apmērā, gan veidotu vidusšķiru. Visās modernajās pasaules valstīs, arī ASV, šie nodokļi ir diferencēti, tādēļ tādas pašas iespējas nav liekas arī attiecībā uz pārējo budžeta ieņēmumu palielināšanas veidiem.

Nav budžetā arī izdevumu racionalizēšanas iespēju.

Un visbeidzot jāņem vērā, ka iedzīvotāji ir parakstījušies par referenduma ierosināšanu par valdības izstrādātajiem un Saeimas pieņemtajiem pēdējiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Ja referenduma rezultāts būs tas, ka grozījumi tiks atcelti, tad tas prasīs korekcijas arī valsts budžeta projektā. Pamatojoties uz teikto, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija neatbalsta šādi sagatavoto budžeta projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas deputāts Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Valdībā ir noslēdzies viens darba posms pie nākamā gada budžeta likumprojekta izstrādes. Ir beigušās grūtas sarunas koalīcijas valdības partiju vidū par to, kādam šim budžetam būtu jāizskatās, kādai būtu jāizskatās šā budžeta programmai.

Šā budžeta izstrāde bija ļoti sarežģīts uzdevums, tomēr ir izdevies izstrādāt tādu valsts budžeta projektu, kas nodrošinās tautsaimniecības un finansu krīzes pārvarēšanu Latvijā, kas būs atspēriena punkts straujākai ekonomiskajai attīstībai mūsu valstī.

Veidojot nākamā gada budžeta projektu, ir ņemti vērā vairāki principi, tajā skaitā mērķis stimulēt valsts tautsaimniecības attīstību, uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānismu un panākt mūsu valsts ekonomiskās politikas starptautisku atzinību. Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un investīciju piesaisti, nākamgad paredzēta vairāku nodokļu samazināšana. Ar nākamo gadu paredzēts samazināt īpašuma nodokli uzņēmējdarbībai no 4 uz 1,5 procentiem. Šā nodokļa samazināšana veicinās investīciju piesaisti nekustamo īpašumu sakārtošanai un ražošanas attīstībai. Nākamgad paredzēts atlikt akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, bet tas samazinās degvielas cenu atšķirību starp Baltijas valstīm un veicinās legālās degvielas patēriņu, kā arī sekmēs degvielas tirdzniecību vietējā tirgū. Lai samazinātu darbaspēka izmaksas, kā arī lai uzlabotu nodokļu maksāšanas disciplīnu, ar nākamo gadu paredzēts par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darba devējiem. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas mūsu nodokļu likumdošanā, kas uzlabos uzņēmējdarbības vidi un saskaņos nodokļu likmes ar Latvijas kaimiņvalstīm.

Lai uzlabotu valsts budžeta ieņēmumus, valdība ir paredzējusi nākamgad ļoti stingri raudzīties, lai tiktu iekasēti visi nodokļi, tāpēc lielāka valdības uzmanība nākamgad tiks veltīta nodokļu iekasēšanas mehānisma uzlabošanai. Valdība nolēmusi radīt nopietnas problēmas kontrabandai un samazināt “ēnu” ekonomikas īpatsvaru mūsu tautsaimniecībā.

Uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanas rēķina nākamgad paredzēts budžetā papildus iekasēt vismaz 40 miljonus latu. Tieši negodīgā konkurence ir tā, kas šobrīd visvairāk traucē uzņēmējdarbības attīstību, kas visvairāk apgrūtina normālas, stabilas uzņēmējdarbības vides veidošanos, rada negodīgu konkurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus, un tiem, kuri nemaksā nodokļus. Šis apgrūtinājums, šis slogs uzņēmējiem ir jānoņem.

Tāpat paplašināsies finansu resursu piesaistes iespējas tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kur jaunu darbavietu veidošanās ir visperspektīvākā.

Nākamā gada budžetam starptautiski ir jāatjauno ārvalstu investoru uzticība valdības ekonomiskajai politikai. Pieņemot budžetu, kas atbilst starptautiskajām prasībām, pavērsies labas iespējas sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, to skaitā ar Starptautisko valūtas fondu un ar Pasaules banku, ar kuru panākta vienošanās, ka kopbudžeta fiskālais deficīts nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta. Tas savukārt paver iespējas jau novembrī panākt šo vienošanos - to parakstīt un noslēgt. Tas ir pierādījums tam, ka valdība realizē stingru fiskālo politiku, kuras tuvākais mērķis ir pilnībā sabalansēt valsts budžetu.

Aicinu koalīcijas deputātus, visus Saeimas deputātus atbalstīt budžeta likumprojekta paketes nodošanu komisijām un iesniegt savus priekšlikumus šo visu dokumentu uzlabošanai, lai mēs varētu nonākt pie laba nākamā gada budžeta, kas dotu tiešām labu ieguldījumu mūsu tautsaimniecības attīstībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2000.gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 2. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Piedāvātais grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir sagatavots apdomīgi, skaisti un virzīts vienā virzienā - atbrīvot Latvijā izvietotos lielos uzņēmējus un uzņēmumus no 4% nodokļu likmes. Valdība taču dara visu, lai pildītu valsts kasi. Mēs ieviesām akcīzes nodokli kafijai, un, es domāju, nākamā būs tēja. Pensionārus iedzenam izmisumā, lauksaimniekiem samazinām akcīzes nodokļa atmaksu par degvielu, ceļam nodokļus un visdažādākos maksājumus, kur vien varam, un reizē ar to arī ceļas cenas veikalos. Un ātri veiksim sadārdzinājumu, cik redzams, arī elektroenerģijai un gāzei. Tātad darām visu, lai Latvijas iedzīvotāji maksimāli samaksātu vairāk nekā pelna un lai mēs atņemtu pēdējos grašus pensionāriem. Tajā pašā laikā, spekulējot ar to, ka mums ir vajadzīgs šeit ieplūdināt ārvalstu investorus, samazinām maksājumus lielajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem. Tātad bagātajam vajag minimālus nodokļus, bet mazajam un vidējam uzņēmējam - maksimālus. Nu, un tad mēs brīnāmies, ka mums samazinās darba vietas! To skaits tik tiešām samazināsies. Un tā ar mūsu, deputātu, rokām un ar mums “piespēlētajiem” variantiem mēs patiesībā iznīcinām mazo un vidējo biznesu. Un kur tad mēs tā esam tikuši? Cik tālu mēs tā esam aizgājuši? Mums nav vidusslāņa. Par to mēs diemžēl nedomājam.

Protams, likumprojektā ir jāizskata daudzi jautājumi, bet tas nav pietiekami sagatavots. Tāpēc es ierosinu to atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai riktīgi piestrādā pie tā, un tad mēs varēsim to izskatīt. Laika ir pietiekami, nav kur steigties.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mani šobrīd pārsteidz nesaskaņotība, ar kādu no šīs tribīnes uzstājas opozīcijas pārstāvji, kas pārstāv vienu partiju. Kalniņa kungs uzsvēra arī vairākas pozitīvas lietas, kuras satur šī Budžeta likuma projekta pakete, un kā vienu no tām minēja īpašuma nodokļa samazināšanu uzņēmējdarbībai. Ka šā nodokļa samazināšana varētu piesaistīt papildu investīcijas nekustamā īpašuma jautājumu sakārtošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tieši šis likums ir tas, kas šobrīd ar ļoti augsto progresīvo īpašuma nodokļa likmi (4% apmērā) bremzē investīciju piesaisti īpašumam, bremzē jaunu darba vietu veidošanos un, cik es sapratu no iepriekšējā runātāja - sociāldemokrāta Kalniņa kunga - uzstāšanās, arī ir atbalstīts no opozīcijas puses.

Lūdzu arī visus pārējos kolēģus atbalstīt likuma izmaiņas, kas paredz būtisku šā nodokļa pazemināšanu un atbalstu mūsu uzņēmējiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1999.gadā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli alum” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribu atgādināt, ka atšķirībā no spirta, kafijas un šampanieša alus ir latviešu nacionālais dzēriens. Ar šo likumu mēs apgrūtināsim gan alus darīšanas tradīcijas Latvijā (jo mazie alus brūži jau tā ne pārāk spēcīgi var strādāt), gan arī studentu, pensionāru un zemnieku maciņus, jo alus tiek patērēts galvenokārt tieši šajos slāņos.

Ja runājam principā par šo likumu, tāpat kā par visu šo Budžeta likuma paketi kopumā, es atceros to augsto profesionālismu, ar kādu šodienas Ministru prezidents kritizēja iepriekšējā gada Budžeta likuma projektu. Man ir grūti saprast, kāpēc šodien, izstrādājot šo likumprojektu par budžetu, arī šo likumprojektu par alus akcīzi, trūkst šāda profesionālisma. Vai tiešām viss profesionālisms bija aizgājis kritikā iepriekšējā gadā?

Es skatos un redzu, ka te ir, teiksim, tāds interesants variants - dotācijas Madonas rajona pašvaldības uzņēmuma sniegto pakalpojumu procesa efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai iestādes materiāli tehniskās bāzes optimizācijas rezultātā... Es domāju, tas ir ļoti augsts profesionālisms. Es runāju ar ekonomistiem, bet neviens no tiem nevar pārtulkot latviešu valodā, ko tas īsti nozīmē un cik tas maksā. Tie ir 280 000 šogad. Atgādināšu, ka pagājušogad tas maksāja 480 000. Un tad man viens neekonomiķis paskaidroja, ka Madonas rajonā ir daži pazīstami uzņēmēji, kuriem ir ļoti dažādi un labi uzvārdi. Varbūt tāpēc šī optimizācija ir vajadzīga.

Bet, atgriežoties pie alus, man ļoti gribas atgādināt slavenā čehu rakstnieka Hašeka vārdus: “Kad ceļas alus cenas, krīt valdība.” Tāpēc es aicinu balsot ”pret”. Es saprotu, ka šajā parlamentā daudziem ir apnikusi šī valdība un viņi grib nobalsot “par”. Bet nu pacietieties, lai vismaz Šķēles kungs līdz galam noved referendumu par pensijām! Nu pacietieties, lūdzu! Neatbalstiet šo likumprojektu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli alum” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Šajā sakarā ir jāizskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Vai ir deputātiem iebildumi?

Lūdzu! Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Es runāšu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu - nodot visu ar Budžeta likumu saistīto likumprojektu paketi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Kāpēc? Jūs paši labi redzat, ka šajā paketē ir pavisam 32 likumprojekti, kuri jāizskata, jāsagatavo gan pirmajam, gan otrajam lasījumam. Un atbilstoši tam, kāda būs virzība pēc tam, valsts budžeta projekti... Lai mēs varētu precīzi saskaņot un koordinēt visu darbu, es lūdzu, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija būtu atbildīgā komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir gatava ļoti cieši strādāt kopā ar atbildīgajām nozaru vai problēmu komisijām, lai tiešām detalizēti un pietiekami dziļi izanalizētu šos likumprojektus, saskatītu visas problēmas un precīzi virzītu šo likumprojektu pieņemšanu Saeimā.

Sēdes vadītājs. Jautājumā par atbildīgās komisijas maiņu Aija Poča runāja “par”. Runāt “pret” vēlas deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātā Počas kundze! Man tad arī jārunā par visu paketi, un man jāteic, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā mēs prasām nodot komisijai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””, likumprojektu “Valsts meža dienesta likums”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Esam gatavi strādāt sinhroni un izskatīt tieši tādā pašā tempā, kādā to darītu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” noteiktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Par atbildīgās komisijas maiņu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Šeit mums ir jālemj par priekšlikumu - mainīt atbildīgo komisiju. Vai ir iebildumi pret to, ka par atbildīgo tiek noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Arī šoreiz ir jālemj par atbildīgās komisijas maiņu. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Un iebildumu nav arī pret to, ka likumprojektu nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vispirms lemsim par atbildīgās komisijas maiņu. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot! Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju noteiktu par atbildīgo likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 11, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Deputāti ierosina balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts tiek nodots komisijām, nosakot par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Un pieprasa balsojumu arī par nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 11. Likumprojekts nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām ir nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Edvīns Inkēns vēlas runāt par šo jautājumu? Nē. Vai ir iebildumi, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pret nodošanu komisijām arī iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Arī pret nodošanu komisijām iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu - pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts komisijām ir nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Pret nodošanu komisijām arī iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts meža dienesta likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai par atbildīgo komisiju likumprojektam “Valsts meža dienesta likums” noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 11. Par atbildīgo ir noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Vai deputāte Anna Seile vēlas runāt par nodošanu komisijām? Lūdzu! Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Protams, komisijām būtu atbalstāms šis priekšlikums, komisijām to vajag nodot, bet es podziņu biju nospiedusi tad, kad runāja par atbildīgo komisiju. Diemžēl tas bija nedaudz par vēlu. Šis likumprojekts, kā jau Leiškalna kungs minēja, maz skar budžeta grozījumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir piedalījusies meža reformas gatavošanā, uz otro un trešo lasījumu ir paredzēta vesela pakete deputātu ierosinājumu, un tos pamatīgāk izvērtēt var tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Ja ir iespējams, es prasu atkārtot balsojumu par atbildīgo komisiju un par to nozīmēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Sēdes vadītājs. Atkārtot balsojumu šobrīd diemžēl nav iespējams. Vai ir iebildumi pret nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts “Valsts meža dienesta likums” komisijām ir nodots, par atbildīgo komisiju nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kāpēc es gribu runāt “pret” šo grozījumu nodošanu komisijai? Cienījamie kolēģi, jūs taču visi esat izgājuši caur skolotāju rokām, sirdi, prātu un dvēseli. Skolotāja sūtība, skolotāja misija ir visaugstākā pasaulē, viņi māca un audzina nākamos žurnālistus un deputātus, arī premjerministrus. Mēģinot, manuprāt, amorāli labot (pēdiņās) Pensijas likumu, valdošās koalīcijas deputāti pierādīja, ka viņi neciena mūsu vecākus un vecvecākus. Tagad, piedāvājot grozījumus Izglītības likumā, jūs pierādāt, ka necienāt tautas skolotājus, tajā skaitā savus skolotājus, savu bērnu un mazbērnu skolotājus.

Deklarācijā par Ministru kabineta darbu lasām: “Nodrošināsim pirmsskolas iestāžu pedagogu atalgojumu kā valsts mērķdotāciju no 2000.gada 1.janvāra.” Vai tā nav tautas maldināšana? Pie tam likums jau ir izmainīts. Piecus un sešus gadus veciem bērniem sagatavošana skolai vairs nav obligāta, tāpēc budžetā plānotais pusotrs miljons latu jau ir novirzīts citiem mērķiem.

Tomēr atgriezīsimies pie deklarācijas par Ministru kabineta darbu. Citēju: “Nodrošināsim izglītības darbinieku darba samaksas būtisku... pasvītroju - būtisku!.. pieaugumu.” Vai tā atkal nav tautas maldināšana? Deklarācijā valdību veidojošās partijas nosaka vienu, bet tagad piedāvā pavisam ko citu, tas ir, Izglītības likuma 53.panta 2.punktā ir noteikts, ka skolotāju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Vai nav kauns, kungi, tagad atteikties no solītā? Varbūt mums ir vāja atmiņa?

Atgādināšu, ko izglītības darbiniekiem partijas solīja savās priekšvēlēšanu programmās pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Tautas partija: “Mēs esam par cienījamām skolotāju algām, nosakot, ka atlīdzībai par slodzi ir jābūt vismaz trīs minimālo mēnešalgu apmērā.” Tagad mēs nevaram un negribam dot pat divas.

“Latvijas ceļš”: “Valsts nedrīkst taupīt uz skolotāju algām. “Latvijas ceļš” panāks, ka tiks palielināts finansējums izglītībai 8% apmērā no valsts iekšējā kopprodukta, tas ļaus palielināt skolotājiem algas.” Vai palielināja? 1996.gadā izdevumi izglītībai no valsts kopprodukta sastādīja 7,4%, turpretī 1999.gada budžeta projektā ir plānoti tikai 5,9%. Kur ir tie solītie 8%? Jūs taču visu laiku bijāt pie varas un esat arī šodien.

Ko solīja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK: “Panāksim izglītības nozarē strādājošo vidējo algu tuvināšanu valsts vidējām algām.” Cik man ir zināms, vidējā alga valstī 1998.gadā bija 142 lati 91 santīms, bet vidējā skolotāju alga par vienu slodzi - 65 lati 91 santīms, maksimāli par vienu likmi - 77 lati. Tāpēc, ja jūs tagad balsosiet par grozījumu Izglītības likumā, nodosiet to komisijai, tad jūs nekad savu solīto neizpildīsiet. Runāt vienu, domāt otru un darīt kaut ko pavisam citu - tas vēl nevienam un nekad godu nav darījis.

Diemžēl Latvijas izglītības sistēma jau ir krīzes stāvoklī, un vai maz var būt citādāk, ja 1996.gadā izdevumi izglītībai sastādīja 18% no kopbudžeta, turpretī 1999.gadā ieplāno tikai 13%? Vai maz var būt citādāk: 1996.gadā pašvaldības izglītības iestāžu darbinieku algām bija atvēlējušas 4,55% no valsts budžeta, turpretī 1999.gadam ir ieplānoti tikai 3,84%, un tā šie procenti tiek samazināti gadu no gada. Nav ko brīnīties, ka tikai 50% no studentiem, pedagogiem aiziet strādāt uz skolu, un tā vairāk par 1,5 miljoniem latu “izkūp” Baltijas debesīs. Tāpēc es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, “par” neviens runāt nevēlas. Vispirms mums ir jālemj par atbildīgās komisijas maiņu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 2. Likumprojekts komisijām ir nodots. Par atbildīgo tiek noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šie valdības iesniegtie grozījumi Sodu izpildes kodeksā vienkārši pierāda, ka mūsu valdība pašreiz neorientējas ne laikā, ne telpā. Pavisam nesen mēs izskatījām un pieņēmām otrajā lasījumā Kriminālsodu izpildes likumu, un mēs esam paredzējuši, ka šā gada laikā šis Kriminālsodu izpildes likums parlamentā tiks pieņemts un nobalsots. Arī raugoties no procedūras viedokļa, tas nozīmē, kas pat tad, ja mēs nodosim šos grozījumus komisijai, likums stāsies spēkā vēlāk, nekā mēs pieņemsim Latvijas Kriminālsodu izpildes likumu, kurš atcels pašreiz spēkā esošo Kriminālsodu izpildes kodeksu. Un tieši šā iemesla dēļ ir absurdi nodot šos grozījumus komisijai. Vienkāršāk būtu, ja mēs tos iestrādātu jaunajā Kriminālsodu izpildes likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, “par” runāt neviens nevēlas. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Pret to iebildumu nav.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts komisijām ir nodots. Par atbildīgo ir noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Nav iebildumu.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Pret likumprojekta nodošanu komisijām iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Socālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas maiņai? Piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - 9. Likumprojekts komisijām ir nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Anotācijā par šo likumu es lasu, ka tas bāku nodevas veidā došot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Atgādināšu, ka šodien šo bāku nodevu saņem Latvijas Jūras administrācija, nodrošinot kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos.

Izpētījis visu iesniegto paketi, kas ir saistīta ar Valsts budžeta likumu, es nekur neatradu valsts nodrošinātu finansējumu Latvijas Jūras administrācijas funkcionēšanai. Tātad kas faktiski notiek? Ir vēlēšanās centralizēt visus ieņēmumus valsts budžetā un, protams, arī izdevumus, bet decentralizēt funkciju izpildi. Manā skatījumā, ko tas varētu dot? Maksa, protams, par drošību jūrā ir ļoti dārga. Vai kāds atceras, cik maksā avārija jūrā? Mums ir pamatīgi paveicies, ka prāmis “Estonia” nenogrima Latvijas atbildības zonā. Mums ir vienkārši paveicies!

Šādā veidā pašlaik grozot likumu par ostām, mēs radīsim zaudējumus visām Latvijas ostām. Protams, no juridiskā viedokļa, no juridiskās tehnikas viedokļa, likuma grozījumi ir izveidoti kvalitatīvi, turpretī no valsts funkciju administrēšanas viedokļa - finansiāli nenodrošināti, un tādā gadījumā tas ir ļoti kaitīgi gan valstij, gan visai nozarei. Ja vēl pieliek klāt tādus jautājumus kā, piemēram, maksas pacelšana par sanitārās robežinspekcijas darbu, ja vēl pieliek klāt to, ko mēs pašlaik darām ar kuģniecības cenas pazemināšanu privatizācijas gaitā, tad man ir tāda sajūta, ka patlaban strādājošais Ministru kabinets ir gatavs iet prom no darba un ka vienīgais, ko tas pašlaik pūlas izdarīt, ir sarežģīt dzīvi nākošajam Ministru kabinetam. Un iznāk tā, ka pēc tam atkal būs tie paši skaidrojumi, kas bija jautājumā… kā mēs te skaisti nobalsojām par grozījumiem Pensiju likumā. Pēc tam bija vainīgi ierēdņi, nevis valdošās koalīcijas politiskā griba.

Tāpēc es aicinu balsot pret šā likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”. “Par” runāt neviens nevēlas. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Počas, Lāčplēša, Vītoliņa, Panteļējeva un Lībanes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Panteļējeva, Soldatjonokas, Kezikas, Vītoliņa un Ražuka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos skandālus saistībā ar pedofiliju, tagad visi mēģina iesniegt kaut kādus labojumus Kriminālprocea kodeksā, uzskatot, ka līdz šim Kriminālprocesa kodekss šīs te problēmas nav risinājis. Jāatzīmē, ka diemžēl gan ģenerālprokurors, gan arī atsevišķi politiķi nodarbojas ar klaju populismu, tāpēc ka arī šie grozījumi, kurus ir sagatavojuši cienījamie “Latvijas ceļa” pārstāvji, sakarā ar organizācijas “Glābiet bērnus!” iesniegtajiem priekšlikumiem faktiski torpedē kriminālprocesa liecinieku un cietušo aizsardzības programmu kā tādu.

Ko pēc būtības nozīmē šie te piedāvātie grozījumi? Šie grozījumi faktiski, pirmkārt, torpedē šo te likumu; otrkārt, šā gada 6 mēnešos pusaudži ir izdarījuši vismaz aptuveni vairāk nekā 1700 noziegumu. Teorētiski tas nozīmē, ka cietušā un liecinieka statusu varēs saņemt visi šie te pusaudži - noziedznieki. Es runāju par teoriju.

Treškārt, jau šodien Kriminālprocesa kodekss risina visas šīs problēmas saistībā ar pusaudžu aizsardzību. Kriminālprocesa kodekss paredz arī advokāta pieaicināšanu un to, ka nevar pusaudzi pratināt bez advokāta klātbūtnes vai arī bez vecāku klātbūtnes. Šis likums jau paredz visu šo aizsardzību, tāpēc es neredzu jēgu, kāpēc būtu jāpieņem vēl kaut kādi papildinājumi šajā likumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja gan šos priekšlikumus, gan arī ģenerālprokurora sagatavotos priekšlikumus un nonāca pie secinājuma, ka pašreiz tie nav sagatavoti tādā kvalitātē, lai par tiem vispār nopietni diskutētu parlamentā.

Tieši šā iemesla dēļ es aicinu nenodarboties ar populismu, bet pieprasīt, lai Prokuratūra pati ievēro likumus un arī Kriminālprocesa kodeksu. Vajag ļaut izmeklēšanas iestādēm nodarboties ar savu darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka “Latvijas ceļš” piedāvā vēlreiz Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai vērst uzmanību uz šiem, mūsuprāt, sešiem nelielajiem, bet nepieciešamajiem un iespējamajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Un ne jau tāpēc, lai aizsargātu nepilngadīgos vai pat mazgadīgos, kuri ir apsūdzētie, bet lai aizsargātu nepilngadīgos un mazgadīgos, kuri ir cietušie, un tā ir būtiska atšķirība, kas vērojama jau no procesa virzīšanas pašas sākumstadijas. Šeit nav runa tikai par pedofiliju, šeit ir runa par jebkuru vardarbību pret jebkuru nepilngadīgo. Tāpēc šeit ir iekļautas tādas normas, kā piemēram, tāda, ka tajā brīdī, kad nepilngadīgais tiek atzīts par cietušo, viņam no tā paša brīža tiek nodrošināta juridiskā palīdzība. Šeit ir runa arī par likumisko pārstāvi, jo nereti ir tādi gadījumi, ka bērnam ir nodarīts pāri, bet viņa likumīgais pārstāvis, piemēram, māte, vēloties saglabāt labas attiecības ar savu vīru, kurš ir tieši tā persona, kas dara bērnam pāri, zināmā mērā atstāj novārtā bērna intereses un cenšās tiesā vai izmeklēšanā šo lietu kaut kā “nogludināt” un, viņasprāt, vērst par labu, lai gan ir pilnīgi acīmredzams, ka viņa neaizstāv bērna intereses.

Ir runa par visādiem šādiem gadījumiem, kuri Latvijā diemžēl ir pārāk bieži sastopami, un tāpēc mēs nesakām, ka pilnīgi viss no tā, kas šeit ir ierosināts... Šie priekšlikumi patiesi ļoti lielā mērā ir radīti tieši bērnu un nepilngadīgo interesēs. Ir pilnīgi viens pret vienu, un tas būtu absolūti atbalstāms.

Jā, ļoti iespējams, ka konfrontācija tomēr ir nepieciešama kādā īpašā atmosfērā, īpaši apmācītu speciālistu uzraudzībā. Mēs tikai lūdzam jūs atbalstīt un vēlreiz izskatīt, vēlreiz pievērst tam uzmanību un beigu beigās trešajā lasījumā pieņemt tos priekšlikumus, kuri gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Pirms mēs lemjam par šā likumprojekta nodošanu komisijām, daru jums zināmu, ka deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai kādam pret to ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Tikai neliels paskaidrojums. Ar šo likumprojektu mēs zināmā mērā atdodam parādu sabiedrībai, ko mēs esam izveidojuši savā laikā, radīdami kādu nesodāmu “kastu”, proti, noteikuši, ka valsts drošības iestādēs šo iestāžu darbinieki nav saucami pie administratīvās atbildības. Un, kā jūs jau zināt, presē ir bijušas publikācijas, ka ir aizturēti, gan reibumā vadot automašīnu, gan pārsniedzot ātrumu, valsts drošības iestāžu darbinieki, kuri pēc tam ir “aizsegušies” ar savām apliecībām un izbēguši no attiecīgā soda.

Šeit tiek piedāvāti labojumi, ar kuriem šie valsts drošības iestāžu darbinieki gan tiesībās, gan pienākumos tiek pielīdzināti visiem pārējiem pilsoņiem, un tāpēc es noteikti lūdzu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāizskata daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Imanta Kalniņa iesniegumu: “Ar šo atsaucu savu iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 7.oktobrī.” Līdz ar to darba kārtības jautājums nr.38 nav jāizskata.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumu, kuru iesniedzis deputāts Guntars Krasts, piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.oktobrī. Vai ir iebildumi, ka šo iesniegumu mēs izskatām tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam šā gada 7.oktobrī! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Iesniegums ir apstiprināts.

Desmit Saeimas deputāti ierosina svītrot no šīsdienas darba kārtības lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” un iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Kristiānas Lībanes atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā sastāva” un lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā sastāvā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtības beigās.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), sastāva apstiprināšanu”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Ievēlēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), šādus deputātus: Helēnu Soldatjonoku, Linardu Muciņu, Jāni Ādamsonu, Jāni Čeveru, Silviju Dreimani, Andri Bērziņu, Aidu Prēdeli, Dzintaru Rasnaču, Jakovu Plineru un Andreju Klementjevu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), uzdevumiem”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas ko teikt?

Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mūsu frakcija no laika gala ir uzskatījusi, ka gadījumā, ja reiz tiek veidota šāda veida komisija, ir ļoti skaidri jānosaka, ko šī komisija darīs. Atbilstoši šīs komisijas nosaukumam izskatās gandrīz vai tā, ka tā izvērtēs, vai kāds valdības loceklis ir šo noziedznieku skaitā vai nav, un gadījumā, ja nav, komisija beidz savu darbību. Un ar to tad viss arī beidzas.

Mūsu viedoklis ir tāds, ka tai jānosaka ļoti skaidri uzdevumi. Tātad pirmām kārtām tā ir cietušo un liecinieku aizsardzība, otrām kārtām - tai jāizanalizē, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu tiesībsargājošo institūciju darbību, un trešām kārtām ir jānosaka kaut kāds konkrēts datums, kurā jāsniedz galaziņojums - tas varētu būt apmēram 15.februāris. Es domāju, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai komisija līdz tam varētu sagatavot savu ziņojumu. Es aicinātu atbalstīt šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka uzdevumi, kuri ir minēti šajā lēmuma projektā, ir ļoti svarīgi. Bet man ir lielas šaubas, vai tie ir šīs komisijas uzdevumi. Saeimas vairākums nobalsoja par to, lai izveidotu izmeklēšanas komisiju. Cik es sapratu, šai komisijai būtu jānodarbojas tieši ar izmeklēšanu, nevis ar priekšlikumu sagatavošanu un tā tālāk. Es gribu atgādināt, ka mums jau ir un aktīvi darbojas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija un ka vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šīs apakškomisijas sagatavotos priekšlikumus tieši šajā sakarā. Šie jautājumi tiek risināti. No iesniedzējiem bija klāt gan Vidiņa kungs, gan Tabūna kungs, un viņi zina, ka šis darbs tagad ir jau faktiski veikts. Protams, tas nav pabeigts, un tas tiešām ir interesanti, jo liela daļa šīs komisijas locekļu ir arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas locekļi. Vai tas ir lietderīgi, ka divu komisiju darbs pārklājas? Lielas jēgas es šeit neredzu un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks, ka Požarnova kungs uzskata, ka šī izmeklēšanas komisija būs daudz spējīgāka atrisināt četru mēnešu laikā tos uzdevumus, kurus nebija spējīga atrisināt 5. un 6.Saeima visus šos gadus. Acīmredzot komisiju mēs sastādām no ļoti spēcīgiem cilvēkiem. Bet, manā skatījumā, mēs pašlaik taisāmies vienkārši ņirgāties par šīs komisijas uzdevumiem.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šī, ja nemaldos, ir vienpadsmitā parlamentārās izmeklēšanas komisija. Diemžēl daudziem, vismaz tiem, kas pirmo reizi saistīti ar parlamenta darbu, ir diezgan grūti saprast, ko nozīmē izmeklēšanas komisija. Es tomēr aicinu Cileviča kungu rūpīgāk iepazīties ar Saeimas kārtības rullī noteiktajām apakškomisijas pilnvarām un paskatīties, ar ko atšķiras apakškomisijas pilnvaras no izmeklēšanas komisijas pilnvarām. Un šo atšķirību ļoti rūpīgi iegaumēt.

Otrkārt. Es aicinu tos, kuri oponē šādam lēmuma projektam, rūpīgi iepazīties ar tiesu varas iestāžu funkcijām un ar likumdevēju funkcijām. Mums nav jādublē izmeklēšanas darbības. Mums ir jāveic izmeklēšana pavisam citā jomā. Mums ir jāuzklausa visas tās amatpersonas, kuras ir iesaistītas konkrētā skandāla izmeklēšanā, mums ir jāuzklausa un jāapkopo arī tie viedokļi, kuri ir pausti presē, mums ir jāapkopo visi tie šķēršļi, kuri šobrīd mūsu likumos nāk par labu noziedzīgajai pasaulei un par sliktu nepilngadīgajām personām, kas ir īpaši neaizsargātas. Tā ka, lūdzu, strādāsim un četru mēnešu laikā sagatavosim šo ziņojumu!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man jāsaka, ka tomēr šāds lēmums ir labāks nekā nekāds. Protams, būtu bijis daudz labāk, ja Juridiskā komisija būtu atradusi sevī iekšējos spēkus mobilizēties un beigu beigās sagatavojusi un iesniegusi Saeimā likumu - speciālu likumu par izmeklēšanas komisijām. Tas jau vairākus mēnešus guļ Juridiskās komisijas atvilktnēs... Taču mēs esam tādā situācijā, kādā mēs esam, - šāda likuma nav. Tādēļ vismaz, es domāju, vajadzētu kaut kādus minimālos uzdevumus nospraust (ir mēģināts to darīt šajā Saeimas lēmumā) un noteikt arī zināmus termiņus. Starp citu, nekas jau neliedz pēc tam Saeimas komisijām pamatot lūgumu šos termiņus pārskatīt (tas jau nav nekāds tabu), vismaz noteikt zināmus kontroltermiņus.

Es domāju, mums vajadzētu vismaz šādu lēmuma projektu atbalstīt, lai palīdzētu produktīvāk organizēt šīs komisijas darbu. Un neaizmirsīsim, lūdzu, Juridiskajā komisijā strādāt pie speciālā likuma par izmeklēšanas komisijām!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man mazliet oponēt Borisam Cilevičam un Burvja kungam. Kāpēc? Ziniet, ir bijušas vairākas komisijas, un es esmu tajās piedalījies, un viena no tām ir Radio un televīzijas padomes darbības izmeklēšanas komisija. Parakstot šo lēmuma projektu, gribējām panākt to, lai šī kārtējā izmeklēšanas komisija nepārvērstos par vienu vienīgu pļāpāšanu un lai būtu kādi rezultāti.

Mēs labi atceramies komisiju, kas strādāja pie “Latvenergo” 3 miljonu lietas Kas tā bija? Atsevišķiem cilvēkiem tā bija reklāma par brīvu. Tādēļ mēs gribam, lai šai komisijai būtu kaut kādi rezultāti, lai tā nestrādātu bezgalīgi. Vajag noteikt termiņus.

Cileviča kungs! Nenāks par ļaunu, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un tās apakškomisija bērnu tiesību jautājumos nonāks pie viena un tā paša secinājuma, ka būtu jāgroza atsevišķi likumi. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mēs katrā ziņām atbalstām tik svarīgas komisijas izveidošanu. Es tomēr gribu atgādināt - no procedūras viedokļa -, ka mēs neesam dabūjuši iepriekšējo izmeklēšanas komisiju rezultātus. Es redzu, ka te daži cilvēki ir tādi, kas jau staigā no vienas komisijas uz otru. Ņemot vērā to, ka līdzīgas komisijas jau ir bijušas citos parlamentos, es gribu šeit atgādināt to, ko teica savā laikā Anglijas premjers Čērčils, runājot par neveiksmēm Anglijas tiesu praksē, - ka piesēdētāji vienmēr ir noraidījuši līdzīgas izmeklēšanas un nav bijis rezultāta. Es gribu, pārfrāzējot šo Čērčila teicienu, teikt, ka šādas komisijas ir neveiksmīgas viena iemesla dēļ: puse komisijas locekļu netic, ka tas dzīvē ir iespējams, bet otra puse pati slepenībā ar to nodarbojas. Vai šinī gadījumā nevajadzētu mehānismu, kā pārbaudīt pašus komisijas locekļus...

Sēdes vadītājs. Viena minūte ir pagājusi. Kiršteina kungs, nerunājiet par procedūru, bet runājiet pēc būtības! Ja vēlaties turpināt, jūsu rīcībā ir vēl četras minūtes. Paldies.

Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es divas nedēļas biju, tā teikt, uz slimības lapas un nevarēju darīt to, ko visi pārējie politiķi Latvijā ir izdarījuši - izteikuši savu viedokli par pedofiliju. Tāpēc es kompensēšu šo trūkumu un parunāšu ar jums tagad.

Mani gan biedē tā lielā junda, kas ir sākusies, - ka visi uzskata par savu pienākumu izteikt laba vēlējumus šādas komisijas darbam un katrs prognozē sev zināmus rezultātus klātesošo vidū. Tāpēc mans priekšlikums ir neierobežot šo komisiju ne ar kādiem ierobežojumiem. Acīmredzot tas darbalauks, ko katrs redz dažādi, būs tik plašs, ka tiks aptverta ne tikai Latvijas teritorija vien. Es iesaku noraidīt šo... un netraucēt tiem, kas ir cītīgi ... atraduši beidzot sava intelekta, politiskās pieredzes un visādu citādu zināšanu pielietojumu 7.Saeimas laikā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt, ka gudri ir bijuši tikai bijušie deputāti. Ka pārējie - jaunie, kas tagad atnākuši, - neko nesaprot. Taču tad ir jautājums: kāpēc tās 11 komisijas, kurās strādājuši tie gudrie deputāti, nav veikušas to, ko viņām vajadzēja veikt? Kāpēc tiek noteikti ierobežojumi un tiek kaut kādi jauni noteikumi izvirzīti šai izmeklēšanas komisijai? Es domāju, ka visas tās nejēdzības un bezkaunības, kas tiek veiktas ar bērniem, un viss tas, kas, kā saka, mūsu tēlu atkal izsmērē uz sienas... Jebkurš normāli domājošs cilvēks zina, kas viņam ir jādara. Ja jau ir jānosaka tie termiņi, tad jāskatās, ar kādiem termiņiem rīkojās tās bijušās 11 komisijas, kuras izmeklēja visdažādākās lietas, to skaitā arī to 3 miljonu lietu. Un līdz pat šim laikam nevar tikt skaidrībā par to, kas ir bijis vai kas nav bijis.

Par tiesu varu jeb izmeklēšanas varu. Diemžēl jāatzīst - ja tiesu un izmeklēšanas vara strādātu tā, kā tai ir jāstrādā, tad Latvijā nebūtu tādu brīnumu, ar kuriem mēs tagad sastopamies. Tāpēc man ir priekšlikums - neierobežot... Lai komisija strādā tā, kā tai ir jāstrādā! Katrs cilvēks to saprot.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tie, kuri teica, ka šie priekšlikumi ierobežojot komisijas darbu, diemžēl nav sapratuši un nav iedziļinājušies šajos priekšlikumos. Paskatieties, lūdzu, kā ir komisija nosaukta, un paskatieties, kādi ir mūsu priekšlikumi! Mūsu priekšlikumi paplašina šīs komisijas darbības iespējas, nevis tās ierobežo. Lūdzu, esiet vismaz tik laipni - pirms kritizējat, izlasiet, ko jūs taisāties kritizēt!

Tas ir viens jautājums.

Otrs. Ļoti savādi ir kārtējo reizi klausīties spriedelējumus, vai šādas komisijas ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Es atkārtoju to, ko teicu pagājušoreiz: Satversmē tas ir paredzēts. Un, ja jums nepatīk Satversme, tad centieties to mainīt! Kamēr ir Satversme, mūsu pienākums ir ievērot to, kas tur ir teikts. Nesalīdziniet parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu ar dažādu apakškomisiju darbu! Šīm komisijām ir ļoti dažādas funkcijas, tās var vienīgi papildināt viena otras darbu.

Tālāk. Saeima ir iestāde, kas ir izveidota tāpēc, lai uzraudzītu visu pārējo izpildinstitūciju un izpildītāju darbu. To taču reiz vajadzētu saprast un nejaukt darbu, kas ir paredzēts parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, ar darbu, kas ir paredzēts operatīvajam darbiniekam vai prokuroram. Tās ir pavisam dažādas lietas. Un tieši tāpēc mēs redzam, ka šīs komisijas galvenais darbs ir tāds - ka ir šāda virsuzraudzība, ir vēlme nodrošināt objektīvu informācijas pieejamību visur tur, kur tas ir nepieciešams. Ļaut ekspertiem profesionāli strādāt, bet tomēr skatīties, lai viņi tiešām strādātu. Jo prokuratūra Latvijā ne vienmēr strādā operatīvi, ne vienmēr strādā tā, kā tai būtu jāstrādā.

Tā ka mēs aicinām dot šai komisijai iespēju paplašināt savu darbalauku, un tas ir viss. Nepatīk - lūdzu, varat balsot “pret”! No tā jau nekas nemainīsies. Taču, ja mēs, visa Saeima, gribam... it kā grib visi, kas te kāpj tribīnē... Urbanovičs pat no slimības gultas ir izrāpies un rūpējas par pedofiliem vai par tiem pārējiem, kas piketēja te, pie Saeimas, pirms divām dienām... Respektīvi, mūsu uzdevums ir ļoti vienkāršs - dot iespēju komisijai labāk strādāt, tas ir viss. Un tāpēc ir arī šis mūsu ieteiktais ierobežojums. Komisija tomēr nevar strādāt mūžīgi, un tāpēc mēs piedāvājam šo termiņu - 15.februāri. Es aicinu tomēr atbalstīt, jo šajā ziņā nav nekādas politikas, ir tikai vēlēšanās panākt, lai Saeimai būtu kaut kāda sava seja.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Dobeļa kungs, man tas bija ļoti pārsteidzoši - dzirdēt, ka parlamenta deputāti rūpējoties par pedofiliem. Es visu laiku domāju, ka par to rūpējas Ministru kabinets un ģenerālprokurors. Un tieši tāpēc ir vajadzīga izmeklēšanas komisija, lai viņi pārāk nerūpējas... Ne jau tādēļ, lai rūpētos, kā jūs uzskatāt, par pedofiliem.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atcerējos, ka kliegt no vietas ir slikti, es tikai gribēju Jurim aizrādīt, ka lielākā daļa šo piketētāju parasti piketē arī “Tēvzemei un Brīvībai” pasākumos. Tā ka viņi ir laikam jūsu atbalstītāji.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), uzdevumiem”. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 24. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Jāņa Jurkāna, Jakova Plinera, Pāvela Maksimova, Martijana Bekasova, Borisa Rastopirkina, Aleksandra Golubova, Jura Sokolovska, Igora Solovjova, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva un Borisa Cileviča pieprasījums ārlietu ministram Indulim Bērziņam - “Par Ministru kabineta noteikumu nr.174 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos” atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām.” Vārdu pieprasījuma motivācijai neviens nelūdz. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz otro lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai priekšlikumu nebija, taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pati izveidoja redakciju, kas jums ir redzama, - noteica, ka atbildīga ir nevis Pašvaldību lietu pārvalde, bet gan Ministru kabineta noteikta institūcija. Jo, kā mēs zinām, valsts pārvaldes sistēma diezgan regulāri mainās.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 14, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamo likumprojektu izskatīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jurim Galerijam Vidiņam. Paziņojums.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pie manis ir vērsušies vairāki deputāti ar lūgumu atjaunot Čečenijas atbalsta grupu. Tas, ka aplaudē frakcija “Līdztiesība”, pats par sevi saprotams, jo jebkurš genocīds, kas nāk no Krievijas puses... viņi atbalsta... Ieinteresētos deputātus es lūgtu tūlīt pēc pārtraukuma sapulcēties Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Edgars Zalāns, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Valdim Birkavam: “Sakarā ar tiesnešu apstiprināšanu mēs regulāri saņemam no jūsu ministrijas dokumentus, kuri raksturo kandidātus tiesnešu amatiem. Starp dokumentiem ir raksturojumi, izziņas un CV, kuru tekstā vienmēr tiek minēta kandidāta tautība. Mēs lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: kāda funkcionāla nozīme ir informācijai par kandidātu tautību; kāds normatīvais dokuments nosaka, ka dati par etnisko izcelsmi jāiekļauj Ministru kabineta oficiālos dokumentos; vai kandidāta etniskās izcelsmes pieminēšana raksturojumā nevar izraisīt ANO Konvencijas “Par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu” 5.panta “e” daļas 1.punkta pārkāpumus?”

Jautājumu nododam tieslietu ministram. Seši deputāti no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir iesnieguši šo jautājumu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Darbam lūdzu izmantot dokumentu nr.1110-a. Attiecībā uz likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” otro lasījumu ir saņemts deputāta Lāčplēša priekšlikums izteikt 6.panta pirmo daļu tādā redakcijā, kas nosaka, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķiniem tiek izmantoti nevis Statistikas komitejas apstiprinātie akti, bet gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tikai precizēja redakciju. Tātad lūdzu atbalstīt 1. un 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt tās institūcijas nosaukumu, kura uzraudzīs pašvaldību darbu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Un pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likuma grozījumi, kuri paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātie dati tiks izmantoti aprēķiniem, stāsies spēkā 2000.gada 1.janvārī. Respektīvi, ka šie dati tiks izmantoti, veidojot izlīdzināšanas fondu 2001.gadam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1058. Trešais lasījums.

1.priekšlikumu ir iesnieguši Saeimas deputāti Bekasovs un Lujāns. Viņi grib precizēt aktīvā tūrisma definīciju. Komisija neatbalsta viņu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātu Bekasova un Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu - precizēt termina “klients” definīciju - ir izteicis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 3.priekšlikums - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikums. Iesnieguši Bekasovs un Lujāns. Viņi grib ieviest jaunu terminu - “ceļojumu birojs”. Komisija to neatbalsta, jo uz šiem pašiem principiem ir veidota arī tūrisma aģentūra. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - deputātu Bekasova un Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 42, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 5.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka precizēt termina “tūrisma aģentūra” skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 6.priekšlikums. Deputāti Bekasovs un Lujāns iesaka, ka tūrisma informācijas centriem turpmāk jābūt valsts iestādēm vai valsts uzņēmumiem. Iepriekšējā definīcija, kuru komisija ir atstājusi spēkā, paredz to, ka jebkurš uzņēmums var būt tūrisma informācijas centrs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 7.priekšlikums. Deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 8.priekšlikums. Deputāti Bekasovs un Lujāns grib izslēgt no tūrisma nozares galvenajiem uzdevumiem veselu virkni uzdevumu un pārnest tos uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 9.priekšlikums. Iesnieguši Bekasovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 10.priekšlikums - arī tas ir Bekasova un Lujāna priekšlikums. Tas ir saistībā ar mūsu jau izskatīto 8.priekšlikumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile. 11.priekšlikums. Iesnieguši Bekasovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 12.priekšlikums pēc būtības vairs nebūtu balsojams, jo mēs jau vairākos priekšlikumos esam noraidījuši, ka Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra pāriet Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 13.priekšlikums. Arī tas pēc būtības nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 14.priekšlikums un 15.priekšlikums saistās ar to, kas apstiprinās Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras nolikumu. Komisija atbalsta 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu, bet neatbalsta Lujāna kunga priekšlikumu, jo būs lielāka nozīme statūtiem, ko apstiprina Ministru kabinets, un pret tiem nevarēs iebilst citi resori. Aicinu atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. priekšlikumu un par 15.priekšlikumu? Iebildumu nav.

A.Seile. 16.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 17.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bekasovs un Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Arī 18.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Bekasovs un Lujāns. Viņi grib pārveidot tūrisma uzņēmumu klasifikāciju. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 19.priekšlikums ir redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 20.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir precizējošs priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 22.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Deputāts Bekasovs ir iesniedzis 23.priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi, ir atstājusi spēkā veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 24.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir sakarā ar tūrisma mītņu atbilstības novērtēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 25.priekšlikums. Iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Seile. 26.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iekļaujot savā 27.priekšlikumā, un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26. un 27. priekšlikumu.

A.Seile. 28.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bekasovs un Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 29.priekšlikums ir par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbildīgā komisija iesaka šo priekšlikumu svītrot, kaut gan komisija pati to ir atbalstījusi, lai likums stātos spēkā parastajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi šim likumprojektam. Aicinu balsot par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts - “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.1114.

Pamatā komisija to ir izstrādājusi un pieņēmusi, un nu varam skatīt pa priekšlikumiem.

1.priekšlikums - saņemts no Juridiskā biroja, tas ir atbalstīts un iestrādāts likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 2. - ministra Kalvīša kunga priekšlikums - arī ir atbalstīts un iestrādāts tālāk tekstā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts saskaņā ar numerācijas maiņas precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis 4. ir ministra Kalvīša kunga priekšlikums, kur izdarīti redakcionāli precizējumi un teksta izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesesis. 5.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Tālāk ir 6.priekšlikums, kas precizēts redakcionāli.

Arī 7., 8., 9., 10. un 11. priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 7. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Tālāk atkal notikusi pantu precizēšana.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 8. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija to atbalsta, bet ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tiesnesis. 9. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 10. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 11. - ministra Kalvīša priekšlikums. No komisijas puses ir izdarīts teksta precizējums, tas pamatā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 13. - ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis. 14. - komisijas priekšlikums par termiņa maiņu. Komisija pati atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Arī 15.priekšlikums ir ministra Kalvīša priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību un laiku. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1103. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz deputātus piekrist pirmajam lasījumam. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi atzinumu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura izsaka atbalstu šim likumprojektam. Savukārt Juridiskā komisija ir tikai konstatējusi, ka likumprojekta redakcija būtu jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, ka likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” būtu virzāms izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā tikai pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju un pēc jautājuma izlemšanas par atbilstošu grozījumu izdarīšanu arī Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Es gribētu šeit piebilst, ka tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kurā izskatīja minēto grozījumu likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”, piedalījās arī Tieslietu ministrijas pārstāvji, bet savu viedokli viņi neizteica. Tieslietu ministrija atsūtīja savu atzinumu ar nokavēšanos, kad minētais dokuments jau atradās Saeimas Prezidijā un tika virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē.

Es gribētu atgādināt, cienījamie kolēģi, to redakciju, kas bija šajos piedāvātajos grozījumos. Tur bija tikai tāda redakcija, kas skan tā, ka pieļauj nāves soda piemērošanu vienīgi kara un tā draudu apstākļos.

Vēl varētu jums piebilst, ka atzinumā, ko atsūtīja Tieslietu ministrija, tomēr ir teikts, ka tā neatbalsta grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” apmēram šādu apsvērumu dēļ.

Tieslietu ministrija uzskata, ka šādu normu, kas pieļauj nāves soda piemērošanu vienīgi kara un draudu apstākļos, nevajadzētu šajā piedāvātajā likumprojektā iestrādāt, bet vajadzētu to darīt pamatlikumā, tas ir, Krimināllikumā.

Darba grupa, kura strādāja pie Latvijas Krimināllikuma izstrādāšanas un kurā bija visu tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, vienkārši lūdza ļaut Krimināllikumam darboties apmēram gadu. Un tagad, gada beigās, darba grupa varētu dot savu slēdzienu, kā jaunais Krimināllikums ir funkcionējis visu šo gadu. Un tieši tāpēc mēs komisijā centāmies “neatvērt” Krimināllikumu un lūdzam atbalstīt šos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 11, atturas - 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam!

O.Grīgs. Es ierosinu kādu decembra sākuma datumu.

Sēdes vadītājs. Konkrētu datumu, lūdzu!

O.Grīgs. 11.decembris.

Sēdes vadītājs. 11.decembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Koncesiju likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.753. Komisija izskatīja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Koncesiju likums”, un tās slēdziens ir - atbalstīt. Ir lūgums parlamentam pieņemt to pirmajā lasījumā.

Es gribētu akcentēt tikai pāris momentu.

Pirmais. Neapšaubāmi, šis likums ir vajadzīgs kā likumiska sistēma jeb struktūra, lai faktiski nodrošinātu, ka ar valsts īpašumu uz laiku, ar valsts resursiem likumīgā kārtā var rīkoties un tos apsaimniekot to attiecīgie apsaimniekošanas subjekti. Līdz šim šāda likuma nebija, un es domāju, ka tas ir nepieciešams tieši no kopējās likumdošanas viedokļa.

Otrs. Es gribētu teikt, ka tirgus pieprasījums pēc šāda likuma ir būtisks, kaut vai sākot no tādiem lieliem potenciāliem projektiem, par ko arī šeit tiek smagi diskutēts, kā varbūtējā naftas resursu izstrāde nākotnē Latvijas šelfu rajonā. Tāpat es varētu teikt arī par celtniecību kā par tirgus sfēru, kur ir nepieciešama šī likuma darbība.

Te varētu minēt arī ceļus, faktiski vēl pietiekoši daudz citu sfēru, bet, galvenajos vilcienos runājot, šis likums ir vajadzīgs, lai varētu likumiski risināt jautājumus par to, kādā secībā un kādā kārtībā valsts, Ministru kabinets nodod šīs tiesības.

Runājot par pašu likumu, es varētu pateikt tikai tos strīdīgos momentus, kuri likumā, es domāju, ir atrisināti pozitīvi. Pirmais, ja mēs skatāmies, ir 10.pantā, ka nedrīkst nodot šīs koncesionāra tiesības bez valsts, faktiski bez koncedenta, piekrišanas citiem... bez piekrišanas nevar nodot tālāk, piemēram, celtniecību vai ceļu izstrādi un tā tālāk.

8.pantā pateikts tas, kas vienmēr izsauc diskusijas. Runa ir par to, kas notiek, ja piedalās ārzemju kompānijas, ja piedalās kompānijas, kas nav no Latvijas, ja tās pretendē uz koncesiju. 8.pantā ir minēts, ka šīm kompānijām ir jāveido šeit atsevišķa uzņēmējdarbības struktūra. Bez tā nevar “pa tiešo” to izdarīt. Tas zināmā mērā aizsargā šo likumisko bāzi, lūk, šīs te tiesības.

Arī 12.pantā, ja jūs skatāties, ir būtisks moments, kas likumiski nostiprina uz ilgu laiku tiesības uz nekustamo īpašumu lietošanu. Zemesgrāmatā šis nostiprinājums ir. Bieži vien tas uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, ja, teiksim, uz ilgu termiņu noslēdz koncesijas līgumu. Te ir minēts laiks pat līdz 30 gadiem, kas ir nepieciešami saimnieciskajai darbībai.

Noslēgumā es varu teikt tā: patiesību sakot, tas ir likums, kas zināmā mērā, pēc manām domām, sakārtos šo ieilgušo problēmu, kā pareizi organizēt konkursus, kā pareizi nepieļaut tādu situāciju, ka nelikumīgā veidā ir iespējams, piemēram, konkursā vinnēt vienai, otrai vai trešajai kompānijai, kas nodarbojas ar valsts resursu vai valsts īpašumu ilgtermiņa apsaimniekošanu uz koncesiju bāzes.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Likums pirmām kārtām ir vajadzīgs tādēļ, lai Latvija varētu attīsties. Ir absolūti nepieciešama investīciju infrastruktūra. Protams, Latvijā līdz šim darbojušies vairāki mehānismi: darbojas privatizācijas mehānisms esošajiem objektiem, darbojas publiskā pasūtījuma procedūras mehānisms jauniem objektiem, kaut gan tie darbojas nepietiekami, jo šajā jomā nav pietiekami daudz līdzekļu. Taču Latvijā vēl pietiekami nedarbojas pasaulē plaši zināms vadības instruments, kas pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta un kam ir zināmas tradīcijas arī šeit, Latvijā. Teiksim, 20.gados Latvijā bija dzelzceļa koncesijas. Protams, koncesiju resursi ir īpašuma lietas vai lietu kopība, tajā skaitā tiesības, ko publiskās institūcijas, tātad valsts vai pašvaldības, nodod uz laiku.

Kas var būt reālie adresāti? Šo likumu pirmām kārtām ir radījusi nepieciešamība attīstīt ceļus un transporta infrastruktūru, jo 50% lielais akcīzes nodoklis degvielai ir absolūti nepietiekams, lai uzturētu kārtībā esošos ceļus, taču Latvijai ir aktuāla arī jaunu ceļu būvniecība, jo šo ceļu vienkārši trūkst, tāpēc nevar attīstīties mūsu ekonomika. Līdz ar to ir jāmeklē jaunas iespējas.

Protams, koncesijas, kā to liecina pēdējo desmit gadu pieredze daudzās pasaules valstīs, ir lietojamas arī daudzās citās jomās, tajā skaitā, protams, arī sakaru jomā, jaunu objektu, tiltu, būvju radīšanā, arī tādās lietās, kas attiecas uz kultūras un izglītības infrastruktūru. Dažās zemēs koncesijas lieto arī šiem mērķiem.

Par tīri reāliem jautājumiem. Pieņemsim, ir aktuāls jautājums par tilta celtniecību pāri Daugavai, par tuneli vai citām lietām. Protams, te varētu rasties pirmais jautājums: “Kādā veidā racionāli piesaistīt privāto kapitālu?” Piedāvātais likums paredz vienkāršāko variantu - pamatā ar būvi operē un nodod atpakaļ īpašumtiesības. Pasaulē pazīstami arī daudzi citi varianti, taču, uzsākot ilgstošāku procedūru, lai Latvijā sekmīgi šo lietu realizētu, var uzskatīt, ka vienkāršākā procedūra, ar kuru tiek garantēta valsts vai pašvaldību īpašuma tiesību nenodošana, sākumā varētu būt labākais variants.

Apspriešanas gaitā tika izvirzīta virkne iebildumu, daļa no tiem bija saistīta ar īpašumtiesību redakcionāliem labojumiem, daži - ar nepieciešamajiem precizējumiem izsoles vai nomas kārtībā, arī ar vērtēšanas precizējumiem, taču ar Juridisko biroju tas ir saskaņots, ka, nemainot likuma struktūru un neieviešot nekādus būtiskus labojumus, deputātiem būs iespējams izšķirties par attiecīgiem labojumiem.

Par to, ka šī problēma nav vienkārša, liecina kaut vai Eiropas Savienības pieredze. No Eiropas Savienības publiskā pasūtījuma formām tikai 1993.gada direktīva “Par pasūtījumiem celtniecības darbos, kuri pārsniedz 5 miljonus ekiju”, tiešā veidā attiecas uz koncesijām. Turpretim par pārējiem jautājumiem Eiropas Savienības komisija ir izsludinājusi diskusiju. Tā ir sākusies 1997.gadā ar tā saucamo Zaļo grāmatu, un arī šogad notiek diskusija Eiropas Savienībā, vai arī uz citiem publisko pakalpojumu veidiem to vajag attiecināt, vai arī uz citiem publiskiem pasākumiem koncesiju lietas būtu attiecināmas.

Tas liecina, ka dažādās zemēs tradīcijas ir dažādas. Tas liecina arī par to, ka šī lieta nav triviāla, ko kaut kādi uzskati vai viedokļi var ietekmēt.

Vērtējums par to, vai koncesijas ir labas vai sliktas. Raugoties no tā viedokļa, ka šis ir vienkāršs likums, kas paredz simtprocentīgu īpašuma tiesību saglabāšanu, un ka tas ir tāds likums, kur katrā individuālajā gadījumā Ministru kabinets izvērtē un sagatavo lēmumu, droši vien iesākumam ir pilnīgi pieņemams. Protams, šis likums koncesiju procedūrās ļaus ieviest tādus pamatprincipus kā, piemēram, ekonomijas principu, arī efektivitātes principu, diskriminācijas novēršanas principu un visu lietu “caurspīdīguma” principu. Šis likums ietilpst to likumu sarakstā, kurus Latvija ir apsolījusi Eiropas Savienībai, ka šīs lietas tiks sakārtotas un bīdītas uz priekšu, tāpēc es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Koncesiju likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par -67, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim jautājumā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Iesniegšanas termiņš - 28. oktobris.

Sēdes vadītājs. 28.oktobris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma atbildīgā komisija ir iestrādājusi likumprojektā četrdesmit jaunus grozījumus.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ierosina precizēt 7.panta trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 8.panta pirmo teikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 2.panta otro rindkopu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt likuma 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 6. un 7. priekšlikums ir jāskata kontekstā, jo tie attiecas uz vienu normu. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi deputāta Kuduma priekšlikumu - papildināt 9.pantu ar jaunu rindkopu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 10.panta ievaddaļu.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 9.pantu... Atvainojos, 11.pantu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 15.panta pirmās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 18.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 26.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 29.panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 30.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 34.panta pirmo daļu pēc vārda “nomnieks” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieks”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 36.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 45.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 48.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 48.pantu ar piekto daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 54.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 59.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 70.panta pirmo daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās dzīvojamās daļas”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 72.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 72.panta pirmās daļas 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 73.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 73.9.panta septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. To iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens. Tas ir priekšlikums par 74.panta pirmo daļu un attiecas uz sertifikātu piemērošanas termiņa pagarināšanu dzīvokļu privatizācijai. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 74.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 77.pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 3.panta otro rindkopu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pārejas noteikumu 3.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Nākamie divi - 32. un 33.priekšlikums - ir jāskata kontekstā, jo attiecas uz vienu normu. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu piedāvātajā redakcijā, bet atbildīgā komisija ierosina izteikt šo pārejas noteikumu 20.punktu paplašinātā redakcijā. Abi priekšlikumi pieņemti, iekļaujot Ekonomikas ministrijas ierosinājumu atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32. un 33.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu, un piedāvātā redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu. Piedāvāto redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pārejas noteikumus papildināt ar 24.punktu. Piedāvātā redakcija jums šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 25.punktu, un piedāvāto redakciju jūs varat dokumentā redzēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu, un piedāvātā redakcija ir dokumentā redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu, un piedāvātā redakcija jums šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi. Aicinu otrajā lasījumā atbalstīt piedāvāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.oktobri.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Autortiesību likums”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1117, “Autortiesību likums”, otrais lasījums. Ir saņemti priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4.priekšlikums ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

L.Muciņš. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Demakova - Tautas partijas frakcija.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atšķirībā no sabiedriskās domas vairākuma, kas pārāk augstu nevērtē Saeimas darbu, es jūtos lepna par piederību parlamentam, un viens no iemesliem ir tas, ka mūsu parlamentā ir divi komponisti, viena rakstniece, viens kinorežisors - tātad ir vairāki cilvēki, kurus mēs varētu nosaukt par autoriem. Un tieši autori mazā nacionālā eiropeiskā valstī veido to kopprodukta daļu, kas ir mūsu identitātes pamats. Līdz ar to mani iebildumi pret šā likuma garu kopumā būtu saprotami, izejot tieši no autorības viedokļa. Pirmkārt, sašutumu par likuma garu veido tas, ka visā likumā kopumā tomēr dominē producenta intereses, nevis autora intereses, un tas ir noticis tieši otrajā lasījumā, jo, kā zināms, likumu sagatavoja Saeima, bet ekspertu ieteikumi, kuri ir vadījušies pēc Eiropas Savienības direktīvām, tātad pēc Eiropas Savienības nacionālo valstu direktīvām, šeit tomēr netiek ievēroti.

Nākamais - par likuma iespējamo pielietojumu. Kultūras ministrija ir iesniegusi 105 priekšlikumus, no tiem 43 ir noraidīti, bet 29 ir atbalstīti daļēji. Es iedomājos: kādā gan veidā vispār šo likumu nākotnē būs iespējams pielietot, ja jau šobrīd šajā stadijā te veidojas tik nopietnas domstarpības?

Nākamais. Varētu teikt tā: labi, direktīvas nav ievērotas varbūt par pieciem procentiem, bet par 95% tomēr ir, taču, atvainojiet, cienījamie kolēģi, vai tiešām jūs domājat, ka ar mums arī sarunas Helsinkos iespējams sākt 95% apmērā? Tas ir vienkārši smieklīgi!

Protams, šis likums ir steidzams, taču tas ir kauns, ka ārkārtīgi daudz likumprojektu nenokļūst līdz Helsinkiem, bet ar šo to ir iespējams izdarīt - ir iespējams izdarīt labi, iestrādājot tajā eiropeiskās tiesību normas.

Es nedomāju, ka manu sašutumu izraisa tikai iespējamā paviršība vai domstarpības. Man tomēr ir zināmas bažas, ka te darbojas noteikts lobisms, kas nevirza mūs Eiropas Savienības virzienā, un līdz ar to es tomēr ierosinātu balsot, kad mēs skatīsim visu likumprojektu, ievērojot eiropeiskās tiesību normas, kas tomēr ir vairāk atspoguļotas Kultūras ministrijas priekšlikumos. Vispār man ir dziļas bažas par to, kā šis likumprojekts tiks sagatavots uz trešo lasījumu, ja tagad man oponēs, izmantojot profesionālo žargonu un demagoģiju, kā es tagad moderni teiktu. Es to ar sašutumu noraidu, jo citādi arī Saeimas darbs kopumā būtu augstāk vērtēts sabiedrības acīs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs par šo priekšlikumu neviens nav pieteicies. Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

L.Muciņš. Godātie deputāti! Es aicinātu ne tikai paskatīties, ka tas ir Kultūras ministrijas priekšlikums, un izdarīt no tā kaut kādus globālus secinājumus. Lūdzu, pašķiriet uz priekšu un apskatieties 1.panta 12.punktu, kur ir pirmā lasījuma jēdziens “skaņu fiksācija”. Tā ir skaņu iemiesošana materiālā formā, ar kuras palīdzību skaņas var jebkurā laikā padarīt dzirdamas.

Šeit šis analoģiskais priekšlikums netika atbalstīts tāpēc, ka tas nav jauns, jo fiksāciju var attiecināt arī uz audiovizuāliem darbiem. Runa ir par skaņas fiksāciju. Līdz ar to tātad ir jārunā par labojumu, ja tas ir nepieciešams, 12.punktā, un uz trešo lasījumu to varēs iesniegt, bet šajā vietā mēs nevaram runāt par fiksāciju vispār, jo tad mums ir jārunā arī par audiovizuāliem darbiem. Tā ka tāda bija motivācija, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 5, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 7.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums par filmu. Komisija to noraidīja tā iemesla pēc, ka filma, kā mēs uzskatījām atbilstoši praksei, ir ietverta jēdzienā “audiovizuāls darbs”, bet tas, ko mēs sadzīvē saprotam ar vārdu “filma”, ir pavisam cits jēdziens. Tāpēc tas netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 8. ir kultūras ministres priekšlikums par filmas producentu. Tas nav atbalstīts, bet tiek piedāvāts šo pašu priekšlikumu izteikt Juridiskās komisijas redakcijā, kur ir izņemti ārā vārdi “un finansē”, jo finansēšana nav producenta pazīme.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj par balsojumu attiecībā uz 8. priekšlikumu? Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 21. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 11.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums ar tādu pašu motivāciju kā par terminu “filma”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 21. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 12.priekšlikums līdz ar to nav pieņemams. 13.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un izteikts Juridiskās komisijas 14.priekšlikumā ar viena vārda grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 15. - šis kultūras ministres priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 15. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 16. - šis kultūras ministres priekšlikums nav atbalstīts. Šeit ir vārdi “komunicēšana ar publiku”… ir paņemts burtisks tulkojums no Eiropas Savienības direktīvām. Pēc būtības tas likumā ir iestrādāts. Tā ir terminoloģiska problēma.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rihards Pīks - Tautas partijas frakcija.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Nevaru piekrist Muciņa kungam, jo komunicēšana ar publiku… Jā, latviski tas varbūt nav pietiekami veikli, taču par to varēs spriest labojumos uz trešo lasījumu, tomēr pats jēdziens nav adekvāts jēdzienam “izziņošana”, kas ir atstāts likumā. Jēdziens “izziņošana” ir daudz šaurāks, tāpēc šodienas izpratnē svarīgs ir jēdziens “komunicēšana ar publiku”, un tas ir iestrādāts vairākuma Eiropas valstu likumdošanā, kurās intelektuālais kapitāls ir daudz augstākā vērtē. Un arī pie mums tas nokļūs augstākā vērtē, un tuvākajos desmit gados tā būs galvenā nacionālā produkta daļa.

Tāpēc es lūdzu gan šajā priekšlikumā, gan arī nākošajos, kur ir izsvītrots un nav atbalstīts kultūras ministres priekšlikums par jēdzienu “komunicēšana”, atstāt to labošanai uz trešo lasījumu. Es, piemēram, piedāvāju vārdkopu “saskarsme ar publiku”, taču tas ir valodnieku jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā -deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šobrīd, pēc komisijas uzskatiem, vārdā “izziņošana” ir ietverti visi, to skaitā arī “komunicēšana ar publiku”, jēdzieni. Ja ir izpalicis “tiešā raidījuma” jēdziens, tad to var papildināt uz trešo lasījumu, ja eksperti piekrīt tādam uzskatam. Savukārt šā termina ieviešana, kurš pie tam ir burtisks pārcēlums no angļu valodas, nav pamatota. Mēs tā uzskatījām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 26. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 17.priekšlikums ir noraidīts, ņemot vērā 16. priekšlikumu, jo “komunicēšana ar publiku” ir iekļauta, bet atsevišķi izdalīt komunicēšanu ar publiku, izņemot satelītu, mums nebija nekāda pamata, jo likumā šis termins nekur tālāk neparādās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 17. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 19, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 18.priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 19.priekšlikums - daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20. priekšlikumu.

L.Muciņš. 21.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 22.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23. - kultūras ministres priekšlikums - nav atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka jēdziena “raidorganizācija” jautājums ir noteikts likumā par elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 24.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26.priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts kā 22.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 27.priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 29.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 29.priekšlikums nav atbalstīts…

L.Muciņš. Es atvainojos, 28.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 29. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 30.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31.priekšlikums - atbalstīts un iestrādāts 32. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.

L.Muciņš. 33.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 34.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 35.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 36.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 37.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 38.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 39. ir kultūras ministres redakcionāls priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 39. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 27. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 40. - redakcionāls kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 41.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 42.priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to 43. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42. un 43.priekšlikumu.

L.Muciņš. 44.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 45. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 46.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 47.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 48.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 49.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 50.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 51.priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 51. un 52.priekšlikumu.

L.Muciņš. 53.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 54.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 55.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 56. - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56.priekšlikumu.

L.Muciņš. 57.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 58.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 59.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 60.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 61.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 62.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 63. - kultūras ministres priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to 64. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 63. un 64.priekšlikumu.

L.Muciņš. 65.priekšlikums - nav ticis atbalstīts sakarā ar vārdkopas “komunicēšana ar publiku” neiekļaušanu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - nav, atturas - 28. Priekšlikums tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 66.priekšlikums - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 66.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 66. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 19, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš. 67. - Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 67. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 21, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 68.priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar to, ka mēs nepieņēmām jēdzienu “komunicēšana ar publiku”.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 68. - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 33. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. Līdz ar to 69.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 70.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 71.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 72.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 73.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to 74. -Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74.priekšlikumu.

L.Muciņš. 75.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 76.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 77.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 78.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 79.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 80.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 81. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas iesniegtajā 82. un 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 81., 82. un 83.priekšlikumu.

L.Muciņš. 84.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 85. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 86.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 87. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 87. - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 26. Priekšlikums pieņemts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

L.Muciņš. 88.priekšlikums nav atbalstīts, jo ir izteikts citā redakcijā. Taču pēc būtības tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88. - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 20, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 89.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 90.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 91.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 92.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 92.priekšlikumu.

L.Muciņš. 92. un arī 93. - kultūras ministres priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot 94. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 93. un 94.priekšlikumu.

L.Muciņš. 95.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 96. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 97.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 98.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 99.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 100.priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 101.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 102.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 103.priekšlikums nav atbalstīts, bet tas neattiecas uz šo nodaļu, jo tas ir iestrādāts 60.pantā, nodaļā par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 104. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts, bet pēc būtības tas ir iestrādāts Juridiskās komisijas priekšlikumā, jo tīri redakcionāli mēs nevaram pieņemt šo psiholoģisko principu, ka katrā apakšpunktā mēs norādām uz konkrētu likuma pantu. Tādēļ pēc būtības tas ir pieņemts, bet bez norādes uz attiecīgajiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

L.Muciņš. 105.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 106.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 107.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 108.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 109.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 110.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.

L.Muciņš. 112.priekšlikums netika atbalstīts sakarā ar jēdziena “komunicēts ar publiku” nepieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 112. - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 24. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš. 113.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 114.priekšlikums. Par to nupat tika nobalsots pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 114. - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 115.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 116.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 116. un 117.priekšlikumu.

L.Muciņš. 118.priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar jēdziena “komunicēts ar publiku” nepieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 118. - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 21. Priekšlikums tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 119.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 120.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 121. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 122. un 123.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 122. un 123.priekšlikumu.

L.Muciņš. 124.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 125.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 126.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 127. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 127. un 128.priekšlikumu.

L.Muciņš. 129.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

L.Muciņš. 130. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 131.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 132.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 133.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. 134.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 135. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 136. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 137.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 138.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 139. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

L.Muciņš. 140.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 141.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 142. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 143. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 144.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 145. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 146. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 147. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 146. un 147.priekšlikumu.

L.Muciņš. 148.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 149.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 150. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to 151. - komisijas priekšlikumā (32. un 33.pantā).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 150. un 151.priekšlikumu.

L.Muciņš. 152.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 153.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 154.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 155.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 156.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts Juridiskās komisijas iesniegtā 157.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 156. un 157.priekšlikumu.

L.Muciņš. 158.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 159.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 160.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - nav atbalstīts. Tas saistīts ar procesu...

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. 161.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 162. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 163.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Muciņš. 164.priekšlikums. Šeit ir terminoloģiska problēma, kas saistīta ar terminu “komunicēšana ar publiku”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 164.priekšlikumu - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš. 165.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 166.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 167.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 168.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek arī šeit atbalstīts.

L.Muciņš. 169.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 170.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts redakcionālu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 171.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 172.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 173.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 174.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 175.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 176.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 177.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 178.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 179.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 180. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek arī šeit atbalstīts.

L.Muciņš. 181.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - nav atbalstīts sakarā ar termina “komunicēšana ar publiku” nepieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 181.priekšlikumu - kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš. 182.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 183.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 184.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 185.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 186.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskā biroja un komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 186. un 187.priekšlikumu.

L.Muciņš. 188.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 189.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 190.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 191.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 192.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 193.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 194.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 195.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 195.priekšlikumu - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 26. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 196.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 197. priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 198. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 199.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 200. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 201.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 202.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 203.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 204.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 205.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas 206.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 205. un 206.priekšlikumu.

L.Muciņš. 207.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 208.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 209.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 210.priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar ne gluži visu terminu pieņemšanu, bet ir ņemts vērā balsojums par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 210.priekšlikumu - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 211.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 212.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 213.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 214.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 215.priekšlikums ir atbalstīts, iestrādājot to Juridiskā biroja 217.priekšlikumā. Es atvainojos! Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 216.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. Tas pats ir sakāms par 217.priekšlikumu. Arī tas ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 218.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 219.priekšlikumā kultūras ministre piedāvā aizstāt vārdus “audiovizuāla darba” ar vārdu “filmas”, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 220.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 221.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 222.priekšlikums ir kultūras ministres priekšlikums attiecībā uz vārdu “filmas”, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 223.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 224.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 225.priekšlikums ir par vārdu “filma” un “komunicēšana ar publiku” aizstāšanu, kas netika atbalstīts, bet es lūdzu, lai tos pieņem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 225. priekšlikumu - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 19. 225.priekšlikums ir atbalstīts.

L.Muciņš. 226.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 227.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 228.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 229.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 230.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 231.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 232. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 233.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 234.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 235.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 236.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 237.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 238. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 239.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 240.priekšlikums - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 241.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 242.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 243.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 244.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 245.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 246.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 247.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 248.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to 249. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 248. un 249.priekšlikumu.

L.Muciņš. 250.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 251.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

L.Muciņš. 252.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas 253.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 252. un 253.priekšlikumu.

L.Muciņš. 254.priekšlikums - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 255.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 256.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 257.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 258.priekšlikums - atbalstīts pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 259.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 260.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Kultūras ministres ierosinātais 261.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 262. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 263.priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 264. - atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 265.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 266.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 267.priekšlikums - šis kultūras ministres priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 268.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 269.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 270.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 271.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 272.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 273.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 274. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 275. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 276.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 277.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 278. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas redakcijā, kas redzama 279.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 278. un 279. priekšlikumu.

L.Muciņš. 280.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 281.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 283. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 284.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 285.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 286.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 287.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 288.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 289.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 290.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 291.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 292.priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas 293.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 292. un 293.priekšlikumu.

L.Muciņš. 294.priekšlikums - nav balsojams, jo mēs nobalsojām svītrot vārdus “blakus autortiesības”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 295. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 296.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 297.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 298.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 299.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 300.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 301.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 302. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 303.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 304.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 305.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 306. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 307.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 308.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 309.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 310.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

L.Muciņš. 311.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 312.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 313.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 314.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 315.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 316.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 317.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 318.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 319. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 319. - kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 41. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 320.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 321.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 322.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 323.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 324.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 325. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - nav atbalstīts. Šeit ir tikai redakcionāla piezīme.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 326.priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Jābalso par 326.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 326. - kultūras ministres Pētersones priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret- 5, atturas - 28. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš. 327.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 328.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 329. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 330.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 331.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 332. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - atbalstīts daļēji, to iekļaujot Juridiskā biroja iesniegtā 333.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 332. un 333.priekšlikumu.

L.Muciņš. 334. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 335.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 336.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 337.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 338. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums - nav atbalstīts sakarā ar redakcionālu problēmu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 339.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 340.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 341.priekšlikums - pārejas noteikumi. Ir jauns pants, kura nebija pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

L.Muciņš. Lūgtu priekšsēdētāju likt balsot pa punktiem, konkrēti norādot, pret kuru ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jāizlemj par to, vai mēs par šo priekšlikumu balsosim pa daļām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai balsojums par 341.priekšlikumu jāveic pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 341. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

342.priekšlikums nav balsojams.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Autortiesību likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums: “Ierosinām turpināt Saeimas 7.oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.” Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

Nākamais - likumprojekts “Latvijas Sarkanā Krusta likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.118 (likumprojektu reģistra nr.234).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts, ko iesniegusi deputātu grupa likumdošanas iniciatīvas kārtībā, pēc ilgiem ceļojumiem atkal atgriezās Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Godātie deputāti! Latvijas Sarkanais Krusts ir dibināts 1918.gada 20.novembrī, un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apstiprināja, ka tā atzīst Latvijas Sarkano Krustu. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Sarkanais Krusts vērsās pie Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas ar lūgumu atjaunot tā dalību. Un 1991.gada 20.novembrī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apstiprināja Latvijas Sarkanā Krusta atzīšanas likumību. Arī Latvijas Republikas valdība Godmaņa kunga vadībā 1991.gada 15.novembrī apstiprināja, ka tā atzīst 1929.gada Ženēvas konvenciju, kuru Latvija bija ratificējusi 1931.gadā.

Ņemot vērā Sarkanā Krusta organizācijas mērķu humāno raksturu, kā arī tās nozīmību pasaulē, Saeima jau 1927.gadā apstiprināja Sarkanā Krusta statūtus, kas bija publisko tiesību dokuments, un atzina Sarkanā Krusta publisko tiesību subjekta raksturu, un 1938.gadā pieņēma īpašu likumu par Latvijas Sarkano Krustu.

Šobrīd īpašs likums par Sarkano Krustu ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ. Ar šo likumu valsts var uzlikt pienākumu pārveidot organizāciju par publisko tiesību subjektu, un šāda likuma pieņemšana atbilst Latvijas tiesību sistēmas tradīcijām, jo Latvijā šobrīd ar likumu nav noteikts Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas statuss. Piedāvātais likumprojekts nosaka Latvijas Sarkano Krustu kā publisko tiesību subjektu, nodrošina tā iekšējo demokrātiju un paredz, ka jāatjauno Latvijas Sarkanā Krusta īpašumtiesības uz dažiem 1940.gadā piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem, vienlaikus respektējot valsts intereses. Šis likums stimulēs līdzekļu piesaistīšanu dažādu humānu un labdarības pasākumu veikšanai un tiešā veidā neietekmēs Latvijas valsts budžetu. Likumprojekts iekļaujas esošo tiesību normu sistēmā, un grozījumi citos likumos nav nepieciešami, jo Krimināllikums jau šobrīd nosaka atbildību par Sarkanā Krusta zīmi, kā arī par nosaukuma neatļautu izmantošanu.

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms uzsākam debates, mums ir jāizskata desmit deputātu iesniegums. Deputāti ierosina saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu atzīt likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” par steidzamu. Jautājumā par steidzamību viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Kuri deputāti ierosinājuši?”) Ierosinājuši desmit deputāti - Panteļējevs, Seiksts, Geige, Soldatjonoka, Kezika, Gaigals, Salkazanovs, Kalniņš, Leja un Baldzēns. Attiecībā uz steidzamību runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Sarkanā Krusta likums” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 6. Likumprojekts netiek atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sarkanais Krusts ir tautas palīdzības organizācija. Līdz 1940.gadam šī organizācija strādāja ļoti labi un ļoti daudz tika palīdzēts Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl attiecībā uz Latvijas Sarkano Krustu pēdējo septiņu gadu laikā notiek visdažādākās negācijas. Vajag atcerēties to, ka tiesas prāva bija Vācijā - bija tiesāšanās par karogu un zīmogu. Un vēl mums vajag atcerēties, kā visu Sarkanā Krusta slimnīcu Jāņa Asara ielā mežonīgā kārtā, tā teikt, izlauza un pārveda uz 1.slimnīcu. Es domāju, tas nedara nekādu godu Latvijai, kas ir iestājusies par to, ka Sarkanā Krusta organizācijai jābūt arī Latvijā. Notiek konkrētu personu personīgo interešu “knābāšanās”. Kāpēc tā notiek? Tā notiek tāpēc, ka vismaz pēdējā gadā tika saņemtas bezmaksas materiālās vērtības vairāk nekā 6 miljonu apmērā. Tas ir ļoti gards kumoss, kurš droši vien palīdzēja vienai otrai organizācijai pārvērsties par ļoti zeļošām firmām. Mēs nezinām, kādā ceļā aiziet medikamenti, kādā ceļā aiziet visdažādākās citas materiālās vērtības, kas ir saņemtas no Starptautiskā Sarkanā Krusta un citām organizācijām, kuras tās dāvina Latvijai. Un nav arī skaidrs, vai tik tiešām tās izlieto bez maksas vai par to tiek iekasēta noteikta naudas summa. Protams, šai organizācijai ir jābūt, bet es ierosinu šo likumu sadalīt divās daļās. Pirmā daļa - tas būtu likums par Sarkano Krustu. Un otrā daļa - par Sarkanā Krusta īpašumiem. Jo tie īpašumi, kas projektā ir parādīti, nav visi Latvijas īpašumi. Labākie īpašumi jau ir atsavināti un privatizēti vai pārvērsti citā īpašuma veidā. Un ir taču tiesas prāva, pat Augstākajā tiesā, par īpašumiem. Man liekas, ka Saeima, neizskatot to jautājumu, nevar to pieņemt, jo Augstākās tiesas lēmumus mēs taču atcelt nevaram. Tāpēc šis likums ir jāatdod izstrādāšanai, jāsadala divās daļās, un tad tik tiešām tā organizācija strādās tā, kā tai ir jāstrādā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka ar Sarkano Krustu saistītais jautājums ir tā ieildzis un faktiski sasāpējis jau ilgāku laiku. Tiešām būtu nepieciešams likums par Sarkano Krustu, bet likumam ir jābūt ļoti skaidram un saprotamam un tur nedrīkst būt nekādu aizdomīguma pazīmju. Par šo jautājumu tika debatēts jau iepriekšējās Saeimas laikā, un Sociālo un darba lietu komisijai bija speciāls izbraukums uz Sarkanā Krusta mītni, kur tikās ar nodaļu vadītājiem un apsprieda šo sasāpējušo jautājumu.

Es gribu pateikt, ka, no juridiskā viedokļa, ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu šis Sarkanais Krusts nav atzīts par pirmskara Sarkanā Krusta tiesību pārmantotāju. Tādēļ tos īpašumus, kas šeit ir ierakstīti 8.pantā, Sarkanais Krusts nesaņem mantojumā, bet Saeima tam tos piešķir ar savu lēmumu. Un tāpēc ir jāizvērtē, cik pamatota ir katra konkrētā objekta nodošana Sarkanajam Krustam. Kad notika diskusija par Sarkanā Krusta likumu, tad, protams, deputāti uzskatīja, ka ir nepieciešams, lai Sarkanais Krusts būtu demokrātiska institūcija ar “caurspīdīgu” uzbūvi un lai tas sniegtu atskaiti saviem biedriem, un tādēļ likums par Sarkano Krustu kā tādu būtu nepieciešams. Un pēc tam, vēlāk jau otrajā “gājienā”, varētu izlemt jautājumu, ko darīt ar īpašumiem - kurus īpašumus tam nodot un kurus ne. Paskatīsimies, kādi īpašumi ir pašreiz 8.pantā uzskaitīti! Labklājības ministrija savulaik jau bija formulējusi pretenzijas pret vairākiem no tiem. Tāds īpašums ir, piemēram, Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 4, tas ir Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts. Vai ir pamats to nodot Sarkanajam Krustam? Jāņa Asara ielā ir māsu skola. Pļaviņās, Krasta ielā, ir slimnīca. Tas nozīmē - ja likumu pieņems šādā izskatā, tādā gadījumā pašvaldībai būtu jāmaksā Sarkanajam Krustam nomas maksa par slimnīcas izmantošanu. Tādēļ es šajā brīdī gribētu atbalstīt Bojāra kungu, kurš ierosināja, ka likums būtu dalāms divās atsevišķās daļās. Sākumā būtu runa par Sarkano Krustu, un pēc tam - par Sarkanā Krusta īpašumiem. Un arī šīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja šo jautājumu un pieņēma tieši tādu viedokli, ka likums būtu dalāms divās daļās. Un tādēļ vispareizāk būtu, ja šobrīd Saeimā būtu alternatīvs likums, un tad to varētu atbalstīt. Taču šo nu gluži vis nevarētu.

Sēdes vadītājs. Valdis Ģīlis - Tautas partijas frakcija.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par Sarkanā Krusta likumu, es gribētu uzsvērt to, ka Sarkanais Krusts - tā ir nevis vienkārša sabiedriska organizācija, bet ļoti īpaša sabiedriska organizācija, kur ir daļa no mūsu valsts Aizsardzības spēkiem ārstniecības un sanitārās darbības jomā. Šo faktu netieši apstiprina arī jaunajā likumprojektā pieminētais fakts, ka kara gadījumā organizācija pāriet Bruņoto spēku virspavēlnieka jomā. Šo faktu apstiprina arī tas, ka pirmskara Latvijā organizācijas vadītājs bija ar ģenerāļa pakāpi, tas bija profesors Sniķeris.

Salīdzināsim 1938.gadā pieņemto likumu un likumprojektu, ko šobrīd mums piedāvā! Ja tos abus noliek blakus, tad ir skaidri redzams, ka ir mainījies likuma gars. Jau iepriekš runājušie kolēģi pieminēja, ka uzsvars ir likts uz īpašuma formām, bet mazāks akcents - uz paredzēto darbību, tas ir diezgan uzkrītoši. Tātad šajā likumprojektā ir mazinājusies Sarkanā Krusta spēja ietekmēt atbildību par aizsardzības spēju stiprināšanu, par maznodrošināto aprūpi, par donoru kustību, bet uzkrītoši ir palielinājies uzsvars uz īpašumiem.

Kā jau pieminēts, Sociālo un darba lietu komisija nepārprotami uzsvēra, ka šīs lietas nevajadzētu apvienot vienā likumā, un piedāvāja izstrādāt alternatīvu likumu, atsevišķi nodalot šo likumu par darbību, par mērķiem, par sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Labklājības ministriju, Finansu ministriju un izveidojot atsevišķu likumu par īpašumu atdošanu.

Tautas partijas frakcijas vārdā aicinu balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu iepriekšējiem runātājiem, kas uzsvēra to, ka tā likuma sadaļa, kas reglamentē Sarkanā Krusta kā sabiedriskas organizācijas darbību, ir neizstrādāta. No tā var nepārprotami secināt, ka šā likuma mērķis nav vis sakārtot Sarkanā Krusta darbību atbilstoši mūsu valsts likumdošanai un sekmēt šīs organizācijas darbību, bet ka šā likuma mērķis ir atgūt īpašumus.

Es gribētu atgādināt vienu diezgan bēdīgu precedentu. Kāpēc es aicinu nesteigties un kāpēc es pievienojos tiem, kuri uzskata, ka mums vajadzētu vispirms pieņemt likumu par Sarkano Krustu un tikai pēc tam rūpīgi diskutēt par īpašumiem? Kad iepriekšējā Saeimā diskutēja par īpašumu atdošanu - turklāt ievērojami lielu īpašumu atdošanu! -, toreizējā Brīvo arodbiedrību savienības vadība svēti zvērēja: mēs darīsim visu, lai šie īpašumi, kuros, starp citu, darbojās daudzas mākslinieciskās pašdarbības kopas un tā tālāk... arī tās varēs darboties tāpat kā līdz šim, mums šie īpašumi ir vajadzīgi tikai tādēļ, lai sekmētu arodbiedrības darbību. Kāda šodien ir situācija? Es aicinu cienījamos sociāldemokrātus īpaši vērst uzmanību uz to, jo pēdējā laikā arodbiedrības (es domāju tieši arodbiedrību vadību) ir jūsu politiskie sabiedrotie atsevišķu politisko jautājumu risināšanā. Kāda šodien ir situācija? Pārsvarā visās tajās ēkās, kuras mēs atdevām arodbiedrībām, diemžēl ir nevis arodbiedrības organizācija, bet komercstruktūras. Gandrīz tikai un vienīgi komercstruktūras! Taču iepriekšējā arodbiedrību vadība svēti zvērēja, ka tāds pazīstams klubs kā “Vecrīga”, kurā darbojas ļoti daudzi Latvijā pazīstami kori, deju kopas, dramatiskie pulciņi - un tā tālāk -, kuros nodarbojas simtiem bērnu... šodien tie tiek nežēlīgi no šā īpašuma izstumti ārā komerciālu interešu dēļ. Tāpēc, ievērojot šos bēdīgos precedentus, kādi mūsu valstī ir plaši izplatīti pēc tam, kad īpašumi tiek atdoti, es šodien aicinu nepieņemt šo likumu un atdot to atpakaļ komisijai, lai varētu izskatīt un pieņemt jaunu likumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeima! Kārtējo reizi mēs atgriežamies pie šā likumprojekta. 6.Saeimas laikā likumprojektam bija patiešām divas daļas, kā jums, Ģīļa kungs, arī gribas. Pirmā daļa bija par pašu Sarkano Krustu, un otrā daļa bija par īpašumtiesībām. Diemžēl likumprojekts piedzīvoja 6.Saeimā nelaimīgu likteni. Tuvojās vēlēšanas, un likumprojektam bija steidzamība, un, ja es nekļūdos, toreiz apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” iniciatīvas dēļ šim likumprojektam pagarināja termiņu, un tas netika vairs izskatīts 6.Saeimas laikā. Tāda ir pagātne. Šis “karstais pīrāgs” vai šis “karstais kartupelis” tika cilāts jau 5.Saeimā un 6.Saeimā, tagad ir 7.Saeima. Tā ir reālā vēsture. Es arī šoreiz saprotu pašus likuma autorus. 6.Saeimā pamēģināja dot divās daļās, tagad iedod vienā daļā. Man liekas, vienreiz jāpasaka: jā, Latvijai Sarkanais Krusts nav vajadzīgs - un nav vajadzīgs tas pavisam cita iemesla dēļ. Tādēļ, ka tā ir konkurējoša iestāde, kas konkurēs gan ar Ārstu biedrību, gan ar visu šo medicīnas aprūpes sistēmu - ar Labklājības ministriju. Tam nav vietas Latvijas modelī, jo patiešām tas dos maznodrošinātiem cilvēkiem par velti medicīnisko aprūpi. Šī ir galvenā problēma. Un par to mēs arī baidāmies, un tāpēc tas nav mums vajadzīgs. Šajā gadījumā es aicinu: patiešām, pirmajā lasījumā mēs to varam atbalstīt, un tad jau būs nopietni jāstrādā - vai nu komisija domās un gatavos alternatīvu lēmumu, vai gatavos daudzus labojumus.

Ar īpašumiem ir tā: jo ilgāk mēs velkam šo īpašumu jautājumu, jo bezcerīgāks tas paliek. Tas ir tas pats moments, es vēl atceros to... Tas bija laikam 1995.gads, kad Rīgas Domē es biju Sociālo lietu komisijā, un toreiz tāpat radās jautājums par Sarkanā Krusta slimnīcu. Un tad sākās runas: nu kā tad mēs darīsim, ko mēs darīsim? Un šodien tur iekšā nav nekādu pašvaldības organizāciju, nav tiešā veidā, - tās ir kārtējo reizi SIA, ar kurām ir pašvaldība noslēgusi vienošanos. Rodas jautājums - kādus zaudējumus cietīs Rīgas pašvaldība, ja viņa to atdos Sarkanajam Krustam, kurš veiks šīs pašas funkcijas? Tādēļ nevajag šajā gadījumā maldināt klausītājus vai arī cienījamos deputātus! Nu, nav tas tā, cienījamie kungi. Ir vienreiz šī problēma vai nu mums jārisina, vai... es nezinu... Bet ir cita lieta - tas atkal būs starptautisks skandāls, no kā mēs baidāmies. Bija uz Latviju atbraucis pasaules Sarkanā Krusta vadītājs, toreiz visa mūsu vadība ar viņu bučojās (bija tur no visām partijām) un teica: kā mēs mīlam Sarkano Krustu! Tad, kad jābrauc uz ārzemēm uz Sarkanā Krusta rēķina vai kad atkal būs palīdzība Latvijai vajadzīga, tad vērsīsies pie Starptautiskā Sarkanā Krusta: dodiet mums palīdzību! Nu tā amorālā politika mums jau visur ir, un tā turpināt varam, ja gribam, bet varbūt beidzot kaut ko darīsim?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to. Tajā komisijas sēdē šādi argumenti, kādi tika izteikti šajā sēdē, neizskanēja. Pie tam jāņem vērā, ka Juridiskā komisija jau savulaik bija iesniegusi atsevišķu likumu par īpašumu atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam. Tajā pašā laikā, protams, komisijā bija informācija par iepriekšējās Saeimas Juridiskās komisijas darbu pie šā likumprojekta, kurš nekādā veidā nesaņēma arī iepriekšējās Saeimas akceptu. Veidojas it kā paradoksāla situācija - mēs nesaņemam šodien Saeimas atbalstu šim likumprojektam, taču arī iepriekšējās Saeimas Juridiskās komisijas piedāvājumi nav bijuši akceptēti.

Es kā atsevišķs deputāts varu piedāvāt tikai vienu iespēju - likumprojektu atdot atpakaļ komisijai, sadalīt to divos likumprojektos un atkārtoti skatīt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Taču mums šobrīd ir jālemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Latvijas Sarkanā Krusta likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 28, atturas - 23. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sandras Meliņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.1127. Juridiskā komisija izskatīja Latvijas Tieslietu ministrijas iesniegto priekšlikumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, uzklausīja Latvijas Tieslietu ministrijas tiesu departamenta viedokli un atbalsta šo priekšlikumu: pēc divu gadu pārbaudes termiņa apstiprināt Sandru Meliņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Sandru Meliņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1999.gada 13.decembrim likumprojekta “Par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā” otrajam lasījumam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputātes Kristiānas Lībanes atsaukšanu no Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāva”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, mums ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz īsu sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija lūdz sanākt kopā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Atgādinu jums, kolēģi, ka tūlīt pēc sēdes slēgšanas uzklausīsim ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbildi uz deputātu grupas jautājumu par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Ilmārs Geige, Edgars Zalāns, Juris Dalbiņš, Kārlis Greiškalns, Andris Bērziņš, Dzintars Kudums, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. 7.oktobra sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas astotās sēdes

1999.gada 7.oktobrī.

 

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbildi uz jautājumu “Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā”. Tā kā ir iesniegta rakstiska atbilde, jūsu rīcībā divas minūtes.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Atbildē, manā uztverē, ir pilnīgi atbildēts uz deputātu konkrēto jautājumu. Tā ir konkrēta atbilde. Šajā gadījumā tas nav strīds par līgumu, šeit ir uzdots jautājums par to, kādā veidā delegācija ir veidota, kā tā ir darbojusies. Atbilde ir pilnīga, man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Vai jautājuma uzdevējiem ir papildjautājumi? Jautājumu nav. Atbilde ir uzklausīta. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 8.sēde

1999.gada 7.oktobrī

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības ministrei

S.Goldei par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam”

(1066., 1066-a un 1066-b dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kalniņš - 2.lpp.

- dep. M.Vītols - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli””

(1067. un 1067-a dok.) - 7.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs - 7.lpp.

- dep. M.Vītols - 8.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa

maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām

un to uzņēmumiem 1994. — 1999.gadā””

(1068. un 1068-a dok.) - 8.lpp.

 

Par likumprojektu “Par akcīzes nodokli alum

(1069. un 1069-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Burvis - 9.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem””

(1070. un 1070-a dok.) - 10.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par

akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””

(1071. un 1071-a dok.) - 10.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli””

(1072. un 1072-a dok.) - 10.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli””

(1073. un 1073-a dok.) - 10.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli””

(1074. un 1074-a dok.) - 11.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem

un nodevām””

(1075. un 1075-a dok.) - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un

finansu vadību”

(1076. un 1076-a dok.) - 11.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””

(1077. un 1077-a dok.) - 11.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Poča - 12.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un

azartspēļu nodevu un nodokli””

(1078. un 1078-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un

azartspēlēm””

(1079. un 1079-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais

reglaments””

(1080. un 1080-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Par apdrošināšanu bezdarba

gadījumam”

(1081. un 1081-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

(1082. un 1082-a dok.) - 14.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību””

(1083. un 1083-a dok.) - 14lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””

(1084. un 1084-a dok.) - 15.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts

robežas likumā”

(1085. un 1085-a dok.) - 15.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(1086. un 1086-a dok.) - 15.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””

(1087. un 1087-a dok.) - 15.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu

un spēkā stāšanās kārtību””

(1088. un 1088-a dok.) - 16.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

(1089. un 1089-a dok.) - 16.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru””

(1090. un 1090-a dok.) - 16.lpp.

 

Par likumprojektu “Valsts meža dienesta likums”

(1091. un 1091-a dok.) - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 17.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”

(1092. un 1092-a dok.) - 17.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Pliners - 18.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

(1093. un 1093-a dok.) - 19.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Ādamsons - 20.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(1094. un 1094-a dok.) - 20.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”

(1095. un 1095-a dok.) - 21.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo

apdrošināšanu””

(1096. un 1096-a dok.) - 21.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””

(1097. un 1097-a dok.) - 21.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Burvis - 21.lpp.

 

Par likumprojektu “Par akcīzes nodokli”

(1098. un 1098-a dok.) - 23.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Somijas

Republikas sociālās drošības līgumu”

(1102. un 1102-a dok.) - 23.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un

nodevām””

(1107. un 1107-a dok.) - 23.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā”

(1113. un 1113-a dok.) - 23.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons - 23.lpp.

- dep. K.Lībane - 24.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”

(1120. un 1120-a dok.) - 26.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Panteļējevs - 26.lpp.

 

Par darba kārtību - 26.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam G.Krastam” - 26.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas

komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un

privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu

izdarīšanu (pedofiliju) sastāva apstiprināšanu”

(1119. dok.) - 27.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas

komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisko un

privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu

izdarīšanu (pedofiliju), uzdevumiem” - 27.lpp.

Debates - dep. A.Požarnovs - 28.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 28.lpp.

- dep. I.Burvis - 29.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 29.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 30.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 30.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 31.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 32.lpp.

- dep. L.Bojārs - 32.lpp.

- dep. J.Dobelis - 33.lpp.

- dep. I.Burvis - 34.lpp.

- dep. M.Lujāns - 35.lpp.

 

Par Saeimas deputātu pieprasījumu ārlietu ministram

I.Bērziņam “Par Ministru kabineta noteikumu nr.174

“Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un

identifikāciju dokumentos” atbilstību Latvijas

starptautiskajām saistībām”

(1106. dok.) - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldību

finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās

darbības uzraudzību”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1047. un 1109. dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 35.lpp.

Paziņojums - dep. J.G.Vidiņš - 36.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 37.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram

V.Birkavam “Par tiesnešu kandidātu tautību” - 37.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1048. un 1110. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 38.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (3.lasījums)

(1058. dok.) - 39.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 39.lpp.

 

Likumprojekts “Sēklu un stādāmo materiālu aprites

likums” (3.lasījums)

(1114. dok.) - 44.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 45.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (1.lasījums)

(796. un 1103. dok.) - 47.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 48.lpp.

Likumprojekts “Koncesiju likums” (1.lasījums)

(753. un 1112. dok.) - 49.lpp.

Ziņo - dep. I.Godmanis - 49.lpp.

Debates - Satiksmes ministrijas

parlamentārais sekretārs M.Pūķis - 51.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2.lasījums)

592. un 1116. dok.) - 53.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 53.lpp.

 

Likumprojekts “Autortiesību likums” (2.lasījums)

(594. un 1117. dok.) - 61.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 61.lpp.

Debates - dep. H.Demakova - 62.lpp.

- dep. R.Pīks - 65.lpp.

 

Likumprojekts “Latvijas Sarkanā Krusta likums”

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(637. un 1118. dok.) - 113.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 113.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 114.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 115.lpp.

- dep. V.Ģīlis - 117.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 117.lpp.

- dep. M.Lujāns - 119.lpp.

Lēmuma projekts “Par S.Meliņas apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”

(1127. dok.) - 121.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 121.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par valsts

atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā,

eksporta un importa garantēšanā un kreditēšana”

otrajam lasījumam” - 121.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes K.Lībanes

atsaukšanu no Latvijas Nacionālās grupas

Starpparlamentu Savienībā sastāva”

(1136. dok.) - 121.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta G.Damberga ievēlēšanu

Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā

sastāvā”

(1137. dok.) - 121.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Poča - 122.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 122.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 122.lpp.

 

 

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas un

Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras

robežu Baltijas jūrā”

Sestdien, 24.februārī