Latvijas Republikas 7. Saeimas ziemas sesijas astotā sēde

1999. gada 4. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! 1999. gada 4. marta Latvijas Republikas 7.Saeimas sēdi pasludinu par atklātu.

Kā parasti, pirms izskatām darba kārtībā paredzētos un jau apstiprinātos jautājumus, mums ir jāizskata dažas izmaiņas. Šobrīd tās ir divas. Un pirmais ir Tautas partijas frakcijas desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šīsdienas darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Andra Šķēles ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Vai ir kādi iebildumi? Ja iebildumu nav, tad šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā, un mēs to izskatīsim tagad kā devīto punktu pēc astotā punkta nodaļā par amatpersonu ievēlēšanu.

Nākošās izmaiņas, ko lūdz izdarīt pieci deputāti: Gundars Bērziņš, Pīks... tātad arī no Tautas partijas. Šie Saeimas deputāti lūdz mainīt Saeimas 4. marta darba kārtību un izslēgt tajā 5. punktu - lēmuma projektu “Par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Tiek prasīts balsojums. Tādā gadījumā man šis jautājums ir jāliek uz balsošanu. Tātad pieci deputāti lūdz... Es atvainojos, vārdu lūdz Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Tās retās reizes, kad šeit, Saeimā, mēs runājam... un nonākam kādā saistībā ar Latvijas Banku un kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir arī iespēja uzdot Latvijas Bankai komisiju interesējošus jautājumus, palaikam ir bijušas tās reizes, kad Saeima apstiprina Latvijas Bankas padomes locekļu pilnvaras.

Šoreiz, izskatot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas prezidenta ierosinātās kandidatūras, kuras varētu tikt pārvēlētas kā Latvijas Bankas padomes locekļi, Tautas partijas frakcijai radās vairāki neskaidri jautājumi, uz kuriem mēs nesaņēmām atbildes. Un pirmām kārtām mums nav skaidra motivācija, kādēļ tiek ierosināts pārvēlēt Latvijas Bankas padomes locekļus pusgadu pirms viņiem noteiktā pilnvaru termiņa beigām. Šim cilvēkam, kuru tiek piedāvāts šodien apstiprināt par Latvijas Bankas padomes locekli, pilnvaru termiņš beidzas augustā, tas ir, tieši pusgadu vēlāk, tāpēc mums nav skaidra šādas rīcības motivācija.

Ja reiz Saeima visas amatpersonas vēlētos apstiprināt amatos jau pusgadu pirms viņu pilnvaru termiņa beigām, tad arī Valsts prezidents būtu jāievēlē šodien. Tā kā neviens mums nav spējis dot šos paskaidrojumus, ar ko būtu izskaidrojama šī steiga, tad - gluži otrādi - šī steiga mums pašiem liekas aizdomīga - kādēļ gan tik ļoti savlaicīgi, pirms noteiktā un labi zināmā datuma, būtu jācenšas apstiprināt šos Latvijas Bankas padomes locekļus šeit, Saeimā. Jūs visi labi zināt, ka tas ir šāgada 1.aprīlis, kad faktiski daudz kas kļūs skaidrs par pašreizējo situāciju Latvijas banku tirgū, jo līdz 1.aprīlim Latvijas komercbankām ir jāiesniedz Latvijas Bankai auditēts gada pārskats, pēc kura saņemšanas kļūs redzama Latvijas komercbanku patiesā finansiālā situācija. Tas tad arī būs vienīgais rādītājs, pēc kura mēs varēsim novērtēt, cik efektīva faktiski ir bijusi Latvijas Bankas komercbanku uzraudzība.

Tā kā mēs nesaskatām šādas rīcības motivāciju, un, otrkārt, ņemot vērā to, ka šogad vēl ir gaidāmi ļoti būtiski notikumi attiecībā uz komercbanku tirgu, mēs aicinām atlikt šā jautājuma izskatīšanu un par to lemt tikai pēc tam, kad visas šīs lietas būs skaidras. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Vītola kungam. Viņš runāja “par” šīm izmaiņām darba kārtībā. Vārds Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Varētu jau pilnībā piekrist Vītola kunga argumentācijai, ja nebūtu tikai viena “bet”. Iepriekšējā parlamenta darbības laikā Māris Vītols kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs uzstājās no šīs pašas tribīnes un aizstāvēja absolūti identiskas izmaiņas par Latvijas Bankas padomes un viceprezidenta apstiprināšanu pirms termiņa. Un jau toreiz, iepriekšējā parlamenta laikā, konsultējoties ar mūsu juristiem, parlaments nonāca pie secinājuma, ka šāda rīcība nav ne Kārtības ruļļa, ne Satversmes, ne arī kāda cita likuma pārkāpums.

Un tāpēc mēs nācām pie secinājuma, ka tikmēr, kamēr nav mainīts likums par Latvijas Banku, kur nav noteikta kārtība, kad tiek apstiprināti šie padomes locekļi, mēs varam viņus apstiprināt gan pusgadu, gan arī jau gadu iepriekš. Šeit nav noteikta kārtība, un tāpēc es neredzu loģiku, kāpēc mums būtu jāizslēdz šis jautājums no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Balsosim par izmaiņām darba kārtībā un par šā lēmuma projekta izslēgšanu no darba kārtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 67, atturas - 2. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt mūsu pašreizējo darba kārtību. Un pirmais jautājums šīsdienas darba kārtībā ir Ministru prezidenta Viļa Krištopana ziņojums par valdības darbu.

Vārds tiek dots Ministru prezidentam. Lūdzu!

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godājamo Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti un deputātes! 6. martā aprit simts dienas, kopš jūs, cienījamie deputāti, izrādījāt uzticību manis vadītajai valdībai. Apliecinot uzticību valdībai, jūs akceptējāt arī deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Toreiz, pirms 98 dienām, deklarāciju par Kabineta iecerēto darbību patiešām varēja uzskatīt par iecerēto darbību, bet šodien mēs jau varam atskaitīties par pirmajiem paveiktajiem darbiem.

Ir notikušas 14 Ministru kabineta komiteju sēdes, ir notikusi 21 valdības sēde, to skaitā 8 Ministru kabineta sēdes par 1999. gada valsts budžetu. Ir pieņemti 133 Ministru kabineta noteikumi (no tiem 15 - Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā), kā arī 174 Ministru kabineta rīkojumi. Saeimā iesniegti 46 likumprojekti.

Bet tagad - īsumā par atsevišķām nozarēm.

Finanses un budžets.

Aizvadītajā nedēļā valdība nodeva jums galīgai izskatīšanai un akceptēšanai valsts svarīgāko finansu dokumentu - šāgada valsts budžetu. Balsojot par budžetu, jūs, cienījamie deputāti, vēlreiz apliecinājāt uzticību šai valdībai. Budžets ir mūsu kopējais politiskais dokuments, kurā ir ieguldīts milzīgs darbs. Vēlos vēlreiz izteikt savu gandarījumu par deputātu konstruktīvo darbu budžeta apspriešanā. Manuprāt, ir iedibināts precedents, kuram nākotnē būtu jākļūst par normu. Proti, jau pirms budžeta galīgās izskatīšanas Saeimas zālē rūpīgi jāapspriež visi ierosinājumi un jāizrunā visas domstarpības.

Saskaņā ar valdību veidojošo frakciju un citu Saeimā pārstāvēto partiju ierosinājumiem esam palielinājuši finansējumu aizsardzības, izglītības, kultūras, zemkopības, veselības un sociālās aizsardzības nozarēm, kā arī esam ievērojuši vēl daudzus citus priekšlikumus.

Par budžetu, tā struktūru un prioritātēm šajā zālē daudz tika diskutēts pirms nedēļas, tāpēc pie tā daudz nekavēšos. Vienīgi gribu vēlreiz uzsvērt, ka šis ir finansiāli sabalansēts budžets. Valsts galvenais uzdevums šobrīd ir turpināt konservatīvu valsts finansu politiku, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempa samazināšanos, nepieļaujot budžeta deficītu un vienlaicīgi nodrošinot valsts budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvara palielināšanos budžeta izdevumu daļā.

Kā mēs zinām, to nupat novērtējusi arī starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody`s”, kas piešķīrusi Latvijai “A-2” reitingu ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma obligācijām nacionālajā valūtā. Lai atjaunotu Latvijai piešķirto kredītreitingu, “Moody`s” pārstāvji Latvijā ieradās februārī. Paziņojumā par piešķirto reitingu teikts, ka tas liecinot par zemo valsts iekšējā parāda apjomu un pietiekami stingro Latvijas valdības fiskālo politiku. “Moody`s” noteiktais ilgtermiņa kredītreitings aizdevumiem ārvalstu valūtā Latvijai ir “Baa-2”, un tas nozīmē, ka Latvija ir stabila, investīcijām labvēlīga valsts ar labām nākotnes perspektīvām, par ko liecina lielais pieprasījums pēc valdības obligācijām iekšējā tirgū un kredīta likmju tūlītēja samazināšanās pēc budžeta pieņemšanas.

Apliecinu, ka valdība jau šā gada martā sāks strādāt pie nākamā gada budžeta, ko iesniegsim Saeimā līdz šā gada 1.oktobrim. Pavisam drīz, jau 17.martā, ministriem būs pirmais seminārs par nākamā gada budžeta konstrukciju, jo 1.oktobris vairs nav aiz kalniem.

Ekonomika.

Kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavots Koncesiju likuma projekts, kurš iesniegts Ministru kabinetā apspriešanai un pieņemšanai. Koncesiju likuma iedarbināšana valstī ļaus palielināt investīciju apjomus valsts infrastruktūras attīstībai, piesaistot privātās investīcijas un veidojot jaunu, progresīvu valsts un privātā sektora sadarbības modeli.

Lai veicinātu ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, ir nodibināta darba grupa investīcijas traucējošo administratīvo barjeru novērtēšanai un novēršanai.

Ekonomikas ministrijai veidojas laba sadarbība ar uzņēmēju asociācijām un nozaru ekspertu padomēm.

Labi funkcionē Reģionālās attīstības fonds, tā ietvaros pavisam drīz jau tiks finansēts simtais projekts.

Turpinās brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana. Eiropas Savienība ir uzsākusi sarunas ar Latviju kā pirmo no otrās kandidātvalstu grupas par Eiropas Atbilstības novērtēšanas līgumu preču kvalitātes jomā. Tas sekmēs Latvijas ražojumu konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū.

Valdība ir par caurspīdīgumu un atklātību lielo valsts uzņēmumu privatizācijā, tos pārveidojot par publiskajām akciju sabiedrībām un piesaistot stratēģiskos investorus. Tas nodrošinās nepieciešamās investīcijas, kā arī veicinās konkurenci.

Satiksme.

Paredzētajos termiņos izstrādāti grozījumi likumā “Par ostām”, pieņemti 11 Ministru kabineta noteikumi par dažādiem ar transporta nozari saistītiem jautājumiem.

Liels darbs tiek veikts pievilcīgas tranzītpolitikas veidošanā. Valsts investīciju programmā iekļautas ievērojamas investīcijas transporta infrastruktūras attīstībai. Izstrādāta Latvijas lauku ceļu attīstības programma, sekmīgi risinās Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas projekts.

Lai nodrošinātu telekomunikāciju tirgus liberalizāciju un veicinātu konkurenci, izveidota darba grupa jauna likumprojekta “Par telekomunikācijām” izstrādei un darba grupa SIA “Lattelekom” valsts kapitāla daļas privatizācijas jautājumu atrisināšanai.

Vides un reģionālā attīstība.

Vides politikas jomā sekmīgi turpināta iepriekšējo valdību realizētā konsekventā politika vides sakārtošanai valstī. Atbilstoši valdības deklarācijai Ministru kabinetā jau akceptēti vai pieņemšanai sagatavoti jauni normatīvie akti ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, gaisa aizsardzības jomā un sadzīves, bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Turpmāk valdība īpašu uzmanību veltīs videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai.

Parakstīts līgums par 2 miljonu eiro dāvinājuma piešķiršanu Latvijas Vides investīciju fondam vides projektu realizācijai no Eiropas Savienības PHARE programmas.

Reģionālās attīstības jomā izveidots Teritorijas attīstības plānošanas centrs, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par mērķdotācijām pašvaldībām teritorijas attīstības plānošanai. Izstrādāts metodiskais materiāls investīciju programmu izvērtēšanai no reģionālās un lauku attīstības viedokļa un sagatavoti priekšlikumi Ekonomikas ministrijai par reģionālās attīstības interešu ievērošanu, sastādot Valsts investīciju programmu 2000.-2002.gadam.

Būvniecības jomā izstrādāts bijušās PSRS normatīvu (SNIP) pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepcijas projekts, izstrādāta Būvniecības nacionālā programma.

Tūrisma jomā izveidota Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra, noorganizēts Latvijas lielākais tūrisma gadatirgus “Balttur-99” Rīgā, kurā tika pārstāvētas 23 valstis.

Valsts pārvaldes un pašvaldību jomā izvēlēti pretendenti, kas PHARE projekta ietvaros šogad veiks deviņu rajonu izpēti. Sagatavota rajonu izpētes metodika. Sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” un likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa dzīvokļu un nekustamā īpašuma likumdošanas sakārtošanai. Diemžēl jāsaka, ka līdzšinējā publisko pakalpojumu sniegšanas darba organizācija iedzīvotājiem ir pārāk sarežģīta un neizprotama. Tā vairāk ir orientēta uz ierēdņu, nevis klientu ērtībām. Iedzīvotājiem ir vairākkārt jāstaigā no vienas iestādes uz otru, no viena kabineta uz otru, bieži jāmēģina uzzināt, kādas izziņas kādā kabinetā jāsniedz un kur tās jāsaņem.

Pagājušās nedēļas nogalē es biju Liepājā, un jāsaka, ka šī pilsēta ir krietnu soli priekšā pārējām, domājot par to, kā uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esmu iepazinies ar Liepājas “Vienas pieturas aģentūras” projektu, kas drīz tiks pilnībā realizēts. Uzskatu, ka šī pieredze būtu jāpārņem arī pārējām pašvaldībām.

Idejas galvenais mērķis - pa struktūrvienībām staigā dokuments, nevis tiek trenkāts iedzīvotājs. “Vienas pieturas aģentūra” tiek veidota vienā telpā, kur organizēta iedzīvotāju visa veida pieņemšana par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar pašvaldību.

 

Zemkopība.

Pirms mēneša “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Jaunās partijas un “Latvijas ceļa” koalīcijas valdība tika papildināta ar sadarbības partneri - sociāldemokrātiem. Esmu gandarīts, ka sociāldemokrāti bija gatavi uzņemties politisku līdzatbildību par zemkopības nozari.

Uzsākta Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda programmu izvēle un programmu sagatavošana. Panākta Eiropas Savienības komisijas lēmuma pieņemšana par akciju sabiedrības “Preiļu siers” iekļaušanu to uzņēmumu sarakstā, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienību, kā arī trīs jaunu piena pārstrādes uzņēmumu iekļaušana šajā sarakstā.

1998.gada decembrī ir izstrādāti un publicēti “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības pamati”. Izstrādāta un, sākot ar 1998.gada 1.decembri, tiek realizēta ārkārtas subsīdiju izlietošanas programma cūku audzētājiem un cūkgaļas tirgus stabilizācijai.

Ir precizēts Veterinārmedicīnas likuma projekts un sagatavoti priekšlikumi valsts veterinārā dienesta struktūras optimizācijai.

Sadarbībā ar Valsts pārvaldes reformu biroja, Pasaules bankas un starptautiskajiem ekspertiem uzsākts ministrijas funkcionālais audits, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi.

 

Aizsardzība.

Viena no svarīgākajām valdības funkcijām ir valsts drošības nodrošināšana. Tas ir redzams Ministru kabineta deklarācijā, un valsts budžets to nepārprotami apstiprina. Aizsardzības budžets ir palielinājies vairāk nekā par 10 miljoniem latu, un es vēlreiz apliecinu valdības gatavību vēl šajā gadā palielināt šo budžeta pozīciju līdz 1% no iekšzemes kopprodukta.

 

Ārlietas.

Latvija ir reāli kļuvusi par vienotas Eiropas daļu. No 1.marta varam ceļot bez vīzām uz lielāko daļu Eiropas Savienības valstu. Tā nav tikai ērtība, bet arī psiholoģisks pagrieziena punkts mūsu attieksmē pret Eiropu un Eiropas attieksmē pret mums. Tā ir vienlīdzība!

Esam kļuvuši par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Kā mācēsim izmantot šo statusu - tas atkarīgs no mums pašiem.

Ar Baltijas kaimiņiem mums ir cieša ikdienas sadarbība gan politiskajā līmenī, gan vienojoties par iedzīvotāju konsulāro un tiesisko aizsardzību citās valstīs, gan arī risinot brīvās tirdzniecības līgumu piemērošanas jautājumus.

Latvija ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ieteikusi 1999.gadā sākt sarunas, ja reformu process ritēs iesāktajā gaitā. Tādēļ esam iestrādājuši katras ministrijas rīcības plānā valdības deklarācijas izpildei arī Rīcības plānu Eiropas Komisijas progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai. Griba iestāties NATO ir apliecināta ar budžeta palielinājumu aizsardzībai par vairāk nekā 40%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ministru prezidenta vadībā notikusi pirmā NATO Integrācijas padomes sēde. Tajā mēs principiāli atbalstījām Latvijas iespējamo ieguldījumu NATO operācijās Kosovā.

Iekšlietas.

Runājot par valsts iekšējo drošību un stabilitāti, katrs iedzīvotājs, pirmām kārtām pamatoti domā par savu personisko un tuvinieku aizsardzību pret noziedznieku, par savas mantas un īpašuma drošību gan pret zagli, gan pret ugunsgrēku. Viņš domā par iespējām realizēt savas cilvēktiesības un cer, ka valsts to nodrošinās. Pilsoņi ir dibinājuši šo valsti, deleģējot tai daļu savu tiesību un nodokļu veidā - arī līdzekļu ar nolūku, lai valsts veiktu savas funkcijas.

Mēs beidzot esam nonākuši pie izpratnes, kā dotos uzdevumus pilda attiecīgie valsts dienesti: policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Satversmes aizsardzības birojs, cietumu administrācija un citi, kuri ir profesionāli sagatavoti, bet materiāli tiks nodrošināti aizvien labāk.

Tieslietas.

Noris aktīva sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm likumdošanas saskaņošanas un tieslietu iestāžu sadarbības jautājumos. Ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki nozīmīgi tiesību akti, to skaitā arī Civilprocesa likums.

Daudz tiek diskutēts par Korupcijas novēršanas likumu. Uzskatu, ka nekas pilsoņu ticību valstij negrauj vairāk kā nedzīvi, pretrunīgi likumi un to izmantošana šaurās politiskās interesēs un dažādu skandālu izraisīšanai. Diemžēl jau Korupcijas novēršanas likuma gatavošanas laikā netika prognozēta un analizēta tā praktiskā piemērošana. Korupcijas novēršanas likums ir vairākkārt grozīts, taču ikreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā ir atklājies, ka pastāv kārtējās nepilnības un pretrunīgas interpretācijas iespējas. Sekas - atkal kārtējie grozījumi! Uzskatu, ka Latvijā vajadzīgs jauns, moderns un efektīvs Korupcijas novēršanas likums, kas būtu vēl stingrāks par šobrīd esošo. Tā izstrādē būtu jāievēro Eiropas Savienības tiesības, jāiesaista gan Pasaules bankas, gan citi starptautiskie eksperti.

Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes Pretkorupcijas konvencijai, ir veikts Pasaules bankas pētījums, darbojas Korupcijas novēršanas padome, tiek organizētas konferences, semināri un tikšanās. Mums ir nepieciešana tāda pretkorupcijas likumdošana, kas ir skaidra un saprotama, kas nevis totāli aizliedz visus teorētiski iespējamos interešu konfliktu gadījumus, bet gan interešu konfliktā rauga saskatīt problēmas būtību un ceļus, kā to novērst. Vai tas ir izdarāms? Esmu pārliecināts, ka jā. Un garants tam ir politiķu vēlēšanās atrisināt šo problēmu. Kā liecina pētījumi, mūsu tautai ir ļoti kritiska attieksme pret korupciju kā parādību.

 

Labklājība.

Cienījamie deputāti! Tieši šodien jūs balsosiet par valsts fondēto Pensiju likumu, kas vēl vairāk veicinās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tiks uzsākts darbs pie Fondētās pensiju sistēmas likuma administrēšanas, uzraudzības un pārraudzības procesa izstrādes.

Veselības aprūpes jomā ir pieņemti astoņi Ministru kabineta noteikumi, to skaitā Veselības finansēšanas noteikumi un kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Labklājības ministrija ir izstrādājusi un saskaņojusi ar ministrijām Ministru kabineta noteikumus par valsts sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Ar ministrijām ir saskaņota koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī”, kuras mērķis ir attīstīt valsts nodarbinātības politiku.

 

Izglītība.

Pēc vairāk nekā četrus gadus ilgušām diskusijām beidzot ir panākta vienošanās par studiju kreditēšanas sistēmas izveidi, kas ietverta Ministru kabineta noteikumos “Par studiju kreditēšanu”. Tas ir būtisks pavērsiens augstākās izglītības sistēmas attīstībā ar mērķi veicināt augstākās izglītības konkurētspēju un paaugstināt tās kvalitāti, balstoties uz galvenajiem augstākās izglītības pasūtītājiem - studentiem, viņu vajadzībām un interesēm.

Par nozīmīgiem ir jāatzīst visi pasākumi, kas saistīti ar latviešu valodas apguves nostiprināšanu izglītības sistēmā. Šeit pirmām kārtām jāmin veiksmīgi realizētā latviešu valodas apguves valsts programma, kas ir sākusi savas darbības otro posmu, piesaistot gandrīz 4 miljonus ASV dolāru lielu ārvalstu finansējumu šīs Latvijai nozīmīgās problēmas risināšanai. Sekmīgi tiek realizēti pasākumi cittautu mācībvalodas skolu pedagogu latviešu valodas prasmes uzlabošanai. Lielākais vairākums šo skolu skolotāju ir nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā pakāpē.

Noslēgumam tuvojas Pasaules bankas kredītprojektu sagatavošana izglītības infrastruktūras uzlabošanai. Martā pirms līguma parakstīšanas ir plānotas noslēguma sarunas Vašingtonā, līdz ar to uzsākot visai Latvijas izglītības sistēmai būtisku, mērķtiecīgu ieguldījumu procesu, ietaupītos līdzekļus novirzot izglītības attīstībai. Ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības 5.ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā, līdz ar to paverot Latvijas zinātnei jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai un integrācijai Eiropas zinātniskajā sabiedrībā.

Kultūra.

Valdības darba 100 dienu laikā Kultūras ministrija ir turpinājusi darbu pie nacionālās programmas - “Kultūra”. Šajā neilgajā laikā ir izstrādāts programmas projekts apspriešanai Koordinācijas padomē. Pavisam programmā ir ietvertas 11 apakšprogrammas - “Kultūras mantojums”, “Muzeji”, “Bibliotēkas”, “Vizuālā māksla”, “Tradicionālā kultūra”, “Literatūra”, “Mūzika”, “Teātris”, “Filmu māksla”, “Kultūrizglītība” un “Infrastruktūra”.

Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts - “Labdarības likums”.

Sadarbībā ar Rīgas Domi tiek risināts jautājums par Latvijas Nacionālās operas celtniecības pabeigšanu. Februārī Latvijas Nacionālās operas pamatēka ar aktu tika nodota Rīgas Domei, un arī nepabeigtā celtniecība, būvniecības turpināšana tika nodota Rīgas Domes valdījumā. Līdz ar to Rīgas Domes 1999.gada investīciju programmā ir iekļauti 2,6 miljoni latu Latvijas Nacionālās operas būvniecības turpināšanai.

Apskatāmajā periodā ir īstenots projekta par Kultūras ministrijas izglītības iestāžu informatizāciju pirmais posms, uzsākta vidējo speciālo mācību iestāžu izglītības informatizācija, izveidotas datorklases un atbilstoši lokālie datortīkli.

Tiek turpināts darbs pie projekta “Rīga-2001. - Eiropas kultūras mēnesis”. Šajā laikā ir izstrādāta projekta koncepcija un apstiprināts projekta vadītājs.

 

Par valdības atskaiti. Stāvot jūsu priekšā pirms 100 dienām, aizvadītā gada 26.novembrī, es apsolīju, ka valdība pirmajās 100 darba dienās izstrādās detalizētu valdības deklarācijas izpildes plānu. Varu jums paziņot, ka šo solījumu valdība ir izpildījusi. Rīt, 5.martā, sabiedrībai tiek nodota, pirmkārt, katra ministra atskaite par padarīto pirmajās 100 valdības darba dienās un, otrkārt, ministru sagatavotais valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns - dokuments, kurā katra valdības deklarācijas punkta īstenošanai ir noteikti konkrēti pasākumi, nozīmēti konkrēti atbildīgie un noteikti konkrēti termiņi.

Izstrādāt šo vairāku simtu lappušu biezo dokumentu nebija viegls darbs, to es redzēju, apmeklējot visas ministrijas un tiekoties ar visiem ministriem, tāpēc es pateicos visiem ministriem, parlamentārajiem un valsts sekretāriem, ierēdņiem, kuri pielika savas pūles šā dokumenta tapšanā.

Šis dokuments uzliks visiem ministriem un ierēdņiem vēl lielāku atbildību. Pie katra konkrētā pasākuma nereti ir minēts ne tikai atbildīgais departaments vai nodaļa, bet arī konkrēti cilvēki un attiecīgie tālruņu numuri. Ministriem ir jābūt spējīgiem atbildēt, kāpēc šajā dokumentā ir noteikts tieši šāds termiņš, ne citādāks. Mūsu rīcības plāns būs publisks. Tas būs pieejams Ministru kabineta Interneta mājas lapā un, protams, saņems ne tikai atbalstu, bet arī kritiku.

Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes! Pieņemiet manu šīsdienas ziņojumu kā pirmo šīs valdības atskaiti. Esmu iecerējis ziņot par valdības darbu Saeimai un sabiedrībai vismaz reizi gadā. Arī visiem ministriem būs jāsagatavo savas vadītās nozares gada pārskats, kas būs ne tikai atskaites dokuments ministrijai, bet vienlaikus arī atskaite sabiedrībai.

Uzskatu, ka pirmajās 98 dienās ministri ir strādājuši krietni un ar atbildības sajūtu. Bet vai varam teikt, ka Latvijā viss ir kārtībā? Būsim atklāti un paškritiski: vēl nebūt ne! Valdībai darāmā pietiks gan likumdošanas sakārtošanas jomā, gan pašu neatliekamāko problēmu risināšanā un valsts attīstības sekmēšanā. Te pirmām kārtām jāmin tādas politikas veidošana, kas sekmētu jaunu darba vietu veidošanos un veicinātu katra cilvēka labklājības augšanu.

Valdība ir atbildīga par šo valsti un tās pilsoņiem. No valdības tiek un tiks prasīta atbildība. Varu jums apsolīt, ka valdība neatkāpsies no nule deklarētajām prioritātēm un atbildības, jo tikai pēc mūsu darbiem, nevis pēc mūsu vārdiem vēsture spriedīs par šo valdību.

Es nododu šo rīcības plānu Saeimas Prezidijam un ceru, ka šis rīcības plāns tiks pavairots un izdalīts deputātiem. Paldies, cienījamie kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Krištopana kungam. Deputāti pēc tam varēs iepazīties ar šo rīcības plānu.

Pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma, tas ir, pie Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Sokolovska, Deņisova, Plinera, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Kā tas ir parasti šādos gadījumos, viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. “Pret” ir pieteicies runāt Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es esmu kategoriski pret šādu anotāciju, kas ierakstīta likumprojektā par svētku un atceres dienām. Tas kategoriski neatbilst latviešu tautas interesēm, mūsu dzīvei un tamlīdzīgi. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts var runāt “par”. Un te ir pieteikusies Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šī noteikti nav tā lieta un tas jautājums, kurā kādu deputātu var pēdējā brīdī pārliecināt par pretējo. Tāpēc tas, ko es teikšu, daudz mazāk atgādinās runu “par”, bet daudz vairāk atgādinās runu par to, kā lieta tālāk virzāma.

Runājot par to, kā lieta tālāk virzāma, ir svarīgi atcerēties, ka mēs balsojam “par” vai “pret” likumprojektu, nevis “par” vai “pret” anotāciju. (Es pilnīgi piekrītu, ka tā ir sarakstīta galēji absurdi, nonākot pat līdz tam, ka šāda likumprojekta pieņemšana veicināšot ārvalstu investīciju piesaisti mūsu valstij. Neko tādu tas neveicinās.) Mēs nebalsojam par anotāciju.

Pat tad, ja mēs atbalstām šā likumprojekta nodošanu komisijām, mēs tikai un vienīgi izvairāmies no, pirmkārt, necieņas izrādīšanas visiem tiem cienījamajiem vēsturniekiem un Latvijas vēstures profesoriem, kuri ir formulējuši savu viedokli šajā jautājumā un kuri ir skaidri un gaiši pateikuši, ka tāds nosaukums, kāds likumā ir šobrīd 16.martam kā atceres dienai, neatbilst šā datuma vēsturiskajai slodzei un jēgai. Mēs izvairāmies no tā, ka mēs faktiski iespļaujam viņiem acīs, ja atsakāmies par šo jautājumu diskutēt.

Otrkārt. Mēs koalīcijas ietvaros izvairāmies no politiskas divkosības, jo nav iespējams, ka viena un tā pati koalīcija valdībā pieņem lēmumus, kas aicina valsts amatpersonas privāti atzīmēt šo dienu un nepiedalīties valstiskos pasākumos, bet Saeimā saka: “Rokas nost no šīs dienas, tā ir valstiska diena!”

Treškārt. Mēs ļaujam šogad šo dienu atzīmēt, vadoties pēc tā likuma, kas ir spēkā šobrīd. Mēs ļaujam šo likumprojektu nodot komisijai, tikai un vienīgi nolikt uz komisijas priekšsēdētāja rakstāmgalda. Mēs ļaujam visiem pasākumiem notikt saskaņā ar tām atļaujām, kuras devusi Rīgas Dome un visas citas attiecīgās institūcijas, un mēs ļaujam šo likumprojektu neiesniegt atkal nākamnedēļ, vēlreiz nerīkot šeit šo balagānu nākamnedēļ.

Sēdes vadītājs. Paldies Kristiānai Lībanei.

Atbilstoši Kārtības rullim viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Cik es saprotu, Dobeļa kungs grib runāt par procedūru. Lūdzu! (Starpsauciens: “Bet runā tieši par procedūru!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Diezgan amizanti ir klausīties tā saucamo runu “pret”, kurā pasaka: ziniet, es esmu pret kaut kādu anotācijas formulēšanu. Es uzskatu, ka Apiņa kungs uzstājoties vispār neko nepateica. Apiņa kungs nepateica, kā viņš pats balsos. Viņš skaidri neizteica savu viedokli. Ja no vienas un tās pašas frakcijas nāk tribīnē divi deputāti - viens vismaz ļoti skaidri izteica savu viedokli, bet otrs vispār neko nepateica -, tad pasakiet, lūdzu, kāpēc ir šāda attieksme, ka lielām frakcijām vispār nav nekādu tiesību paust savu viedokli šajā svarīgajā jautājumā (Starpsaucieni: “Viss kārtībā! Visi latvieši “pret”! Juri, nepadodies!”), bet frakcija, kura ir nolēmusi balsot par nodošanu komisijām, izvirza cilvēku, kurš vispār nav spējīgs neko no tribīnes pateikt, izņemot vienu vārdu - “anotācija”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis tiešām runāja par procedūru. (Zālē troksnis.)

Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, bet es varu rīkoties tikai atbilstoši Kārtības rullim. Šos pieteikumus pat neiesniedza man personīgi, tie tika iesniegti šeit, Prezidijā, un Prezidijs nolika tos man uz galda, lai es dotu vārdu... Tā ka... Paldies par atbalstu. Tagad jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 37, atturas - 11. Likumprojekts šodien netiek nodots komisijām.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 76, pret - 8, atturas - 8. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības punkts saistās ar amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Tas ir lēmuma projekts “Par Zemessardzes komandiera iecelšanu”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 23.februāra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja un nolēma atbalstīt Zemessardzes pulkvežleitnanta Jāņa Kononova iecelšanu Zemessardzes komandiera amatā. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo kandidatūru.

Gribu uzsvērt, ka mums bija pietiekami karstas diskusijas komisijas sēdē, bet, izvērtējusi visus “par” un “pret”, komisija faktiski vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt šo kandidatūru Zemessardzes komandiera amatam. Komisijas vārdā es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies Ādamsona kungam. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Igors Solovjovs. Lūdzu! Vai nav vēlēšanās debatēt? Jā, vēlēšanās debatēt nav. Tad pāriesim pie balsošanas.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Es saprotu, ka daudzi ir satraukušies sakarā ar iepriekšējiem balsošanas rezultātiem, bet lūdzu atgriezties savās vietās, un ķersimies pie deputātu pienākumu pildīšanas. Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par Zemessardzes komandiera iecelšanu”: iecelt par Zemessardzes komandieri Zemessardzes pulkvežleitnantu Jāni Kononovu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Balsošana ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 18, atturas - 18. Par Zemessardzes komandieri ir iecelts Jānis Kononovs. Es novēlu Jānim Kononovam panākumus nebūt ne vieglajā darbā, pacietību un izturību! (Aplausi.)

Turpinām amatpersonu izskatīšanu. Darba kārtības 43. punkts ir lēmuma projekts “Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Komisijas vārdā - Apiņa kungs!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Kārtības ruļļa 31.panta kārtībā, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes vēstuli, ir izstrādājusi lēmuma projektu par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt Vitu Pilsumu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Vitu Pilsumu par Latvijas Bankas padomes locekli. Balsošana būs aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 9. Lēmuma projekts ir pieņemts. Vita Pilsuma apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Darba kārtības jautājums nr. 5 - lēmuma projekts “Par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Lūdzu!

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Kārtības ruļļa 31.panta kārtībā, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes vēstuli, izstrādāja lēmuma projektu atbalstīt Valentīnas Zeiles kandidatūru Latvijas Bankas padomes locekles amatam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt Valentīnu Zeili par Latvijas Bankas padomes locekli.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Balsošana būs aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 11. Lēmuma projekts ir pieņemts. Valentīna Zeile tiek apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 6 - lēmuma projekts “Par A.Vīnkalna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija, lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā - Rasnača kungs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus un ieteikumu apstiprināt Aivaru Vīnkalnu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 7. jautājums.

Dz.Rasnačs. Arī šoreiz Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu - “Iecelt Kornēliju Poču par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Darba kārtības jautājums nr. 8.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija ir atbalstījusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu: “Iecelt Laumu Volbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Arī šajā jautājumā neviens nav pieteicies debatēt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts. Lauma Volberga ir iecelta par Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums sakarā ar izmaiņām darba kārtībā ir Saeimas lēmums “Par Andra Šķēles ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Pārejam pie nākamās mūsu darba kārtības sadaļas - “Saeimas deputātu pieprasījumi”. Saeimas deputātu Mitrofanova, Cileviča, Maksimova, Jurkāna, Klementjeva, Plinera, Solovjova un citu pieprasījums Ministru prezidentam V.Krištopanam “Par Noteikumu nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” 26.punkta neatbilstību Pilsonības likumam”.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pārejam pie nākamās sadaļas. Te ir 25.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti. Sāksim likumprojektu izskatīšanu!

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Vārds Muciņa kungam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija piedāvā izskatīt grozījumus likumprojektā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” (likumprojekta reģistra numurs 159, Saeimas dokuments nr.346). Godātie deputāti! Šis likumprojekts Juridiskajā komisijā tika sagatavots kā alternatīvs tad, kad tika izskatīts Saeimas dokuments nr.286 ar tādu pašu nosaukumu - “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””, ko bija iesnieguši deputāti Mitrofanovs, Bekasovs, Cilevičs, Solovjovs un Jurkāns. Juridiskā komisija pārskatīja šo jautājumu un rūpīgi to izdebatēja, salīdzinot ar tiem likumiem, kuri šobrīd darbojas Latvijas Republikā (konkrēti tas ir likums “Par dzīvojamo telpu īri”). Komisija uzskata, ka ir jāsagatavo alternatīvs likumprojekts. Alternatīvajā likumprojektā, kas tiek piedāvāts jūsu pieņemšanai pirmajā lasījumā, ir saglabātas pamatprincipu normas, kuras sakārto likumdošanu un novērš dublēšanos, to, ka viens un tas pats jautājums vienādi tiek regulēts divos likumprojektos.

Sakarā ar to, ka likumā par dzīvojamo telpu īri tiek piedāvāts izdarīt grozījumus, mēs uzskatījām, ka tad šī problēma, kas attiecas uz īrnieka izlikšanu, neizlikšanu vai cita dzīvokļa ierādīšanu denacionalizētajās mājās, ir jārisina likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, tāpēc šajā likumprojektā tiek piedāvāts grozīt 15.panta pirmo daļu, skaidri un gaiši nosakot, ka izlikšana no denacionalizētajiem namiem pieļaujama tikai likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

Tādā veidā tiks sakārtota mūsu likumdošana, bet jautājumi, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri, tiks diskutēti attiecīgajās komisijās. Tātad tiek gatavoti grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo tajā laikā, kad tika pieņemts šāds likums par denacionalizāciju, Latvijas Republikā spēkā bija vecais Latvijas PSR Dzīvokļu kodekss, un tāpēc likums par dzīvojamo telpu īri vēl nebija pieņemts, bet, kad to pieņēma, tad, loģiski, šī norma no tā likuma tika iekļauta arī tajā likumā. Šobrīd tās pastāvēšanai nav nekāda pamata. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Muciņa kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.

Sēdes vadītājs. 15.marts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Vārds Muciņa kungam. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 160, Saeimas dokuments nr.347, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””.

Juridiskā komisija izskatīja iepriekš minēto un deputātu iniciatīvas kārtībā iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Tā kā arī ar šo likumu ir tieši tāda pati situācija, ka ir ziņojums par iepriekšējo likumu un arī par šo likumprojektu, tad arī šim likumam mēs piedāvājam alternatīvo likumprojektu; piedāvājam sakārtot abus šos likumus, nosakot, ka īrnieku izlikšanas jautājumi un dzīvokļa īres jautājumi ir risināmi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, nevis šajā likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”.

Es aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāpat ir 15.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšana var notikt līdz 15.martam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Pirmais lasījums. Ziņos Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu!

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas locekļi! Izskatīsim dokumentu nr.297. Likumdošanas iniciatore ir Iekšlietu ministrija, kas nākusi klajā ar iniciatīvu izdarīt izmaiņas likumā “Par ugunsdrošību”.

Tās ir nelielas redakcionālas dabas izmaiņas, kas likuma būtību nemaina. 15.pantā vārds “pakļautībā” ir nomainīts ar vārdu “pārraudzībā”, kas būtiski sakārto Iekšlietu ministrijas iekšējās subordinācijas kārtību.

28.pantā ir veiktas nelielas redakcionālas dabas izmaiņas, un tas ir papildināts ar piekto daļu, kas nosaka, ka sprādzienbīstamo, ugunsbīstamo un īpaši svarīgo objektu sarakstu, kur jāsaglabā un jāizveido ugunsdzēsības komandas, apstiprina Ministru kabinets.

Arī līdz šim to ir darījusi valdība, jau 1992.gadā nosakot šo iestāžu sarakstu, bet dzīve šajā sarakstā ir ienesusi savas korekcijas, jo daudzi šie uzņēmumi šodien ir bankrotējuši. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē šīs likuma izmaiņas atbalstīja.

Iniciatore gan nāca klajā ar ierosinājumu - izskatīt to steidzamības kārtā, bet komisija to neatbalstīja.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies Čevera kungam. Neviens debatēs pieteicies nav, tā ka mums ir jābalso šis likumprojekts pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek piedāvāts 10.februāris... Es atvainojos, 10.marts. Es vienkārši precīzi atkārtoju man priekšā nolikto datumu. Tātad - 10.marts. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šie grozījumi ir ļoti īsi, un to nepieciešamību nosaka tas, ka no 1.aprīļa ir jāstājas spēkā Krimināllikumam. Taču tas, kas ir paredzēts kā soda veids - arests un kas ir jāizcieš attiecīgi ierīkotās telpās, to nav iespējams šodien īstenot, jo līdzekļu šo telpu piešķiršanai šobrīd nav. Līdz ar to komisija aicina papildināt likumu ar uzrādītajiem pārejas noteikumiem. Pie tam mūsu komisija uzskata, ka tas ir steidzams labojums, un lūdz arī atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms izšķirsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts kā steidzams.

Cik es saprotu, tagad ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav.

Vārds Jurim Dobelim.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Man ir lūgums: ja nav būtisku jauninājumu (un te to it kā nevarētu būt) un tā kā 1.aprīlis tuvojas un mēs taisāmies organizēt kārtējo pārtraukumu starp sesijām, es aicinu šodien pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Paldies Jurim Dobelim!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību”.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu (likumprojektu reģistra numurs 131, dokuments nr.263), ko Valsts prezidents likumdošanas iniciatīvas kārtībā bija iesniedzis Saeimā. Likumprojekta nosaukums - “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību”. Juridiskā komisija rūpīgi izdebatēja šo likumprojektu un nolēma, ka Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegtais likumprojekts ir atbalstāms un izskatāms pirmajā lasījumā. Tajā pašā laikā mēs konstatējām, ka, kaut gan likumprojektā ir paredzētas normas, kuras nokārtotu un sakārtotu Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību, tomēr nepieciešama vesela rinda papildinājumu, jo šis likumprojekts neaptver visus gadījumus, kādos ir jānosaka Valsts prezidenta vēlēšanas un jānodod lietas jaunajam ievēlētajam Valsts prezidentam.

Mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un izsakām gatavību rūpīgi strādāt, lai sagatavotu otro lasījumu, lai sakārtotu un piemērotu to visiem gadījumiem šajā jautājumā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

L.Muciņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. 15.marts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums”. Pirmais lasījums. Atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu!

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Labklājības ministrija ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisijā izskatīšanai likumprojektu “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums”. Sociālo un darba lietu komisija pilnībā atbalsta šāda likuma nodošanu apspriešanai pirmajā lasījumā, jo šis likums ļauj apkopot tos dažādos likumdošanas aktus, kas šobrīd nosaka Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālās garantijas; vairākas normas ir spēkā vēl no Augstākās padomes laika.

Tāpēc Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Ģīļa kungs, kā ir ar termiņu priekšlikumu iesniegšanai?

V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi ir jāiesniedz līdz 12.aprīlim. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Pārejam pie darba kārtības jautājuma nr. 16. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr. 409. Neviens priekšlikums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”” nav iesniegts.

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret, atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts.

Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 11. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 11. martu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 17.jautājums - likumprojekts “Emigrācijas likums”. Pirmais lasījums.

Vidiņa kungs ziņos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr. 300, tas ir Ministru kabineta iesniegtais Emigrācijas likuma projekts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to izskatīja, diskutēja par to un to konceptuāli atbalstīja. To pašu ir izdarījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies Vidiņa kungam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15. martam.

Sēdes vadītājs. 15. marts - priekšlikumu iesniegšanas diena... Līdz 15. martam mēs varam iesniegt priekšlikumus. Vai iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Darba kārtības jautājums nr. 18 - likumprojekts “Valsts fondēto pensiju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums”.

Dažos vārdos paskaidrošu, ka minētais likums ir pensiju reformas turpinājums, otrais līmenis pensiju reformai, kura Latvijā tika sākta 1995. gadā. Galvenais šajā likumā ir tas, ka valsts fondēto pensiju shēma nodrošinās un palielinās pensiju kapitālu un līdz ar to arī pašas pensijas lieluma daļu no obligātajām iemaksām vecuma pensijām un cilvēkiem būs iespējas šo savu daļu investēt ārpus solidaritātes shēmas ietvariem, kā tas bija pirmajā līmenī, kurš Latvijā ir spēkā šodien.

Valsts fondēto pensiju likumprojekts tika trīs reizes izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā un tika komisijas sēdē vienbalsīgi atbalstīts pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies Barčas kundzei.

Nāksies atklāt debates. Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies debatēs. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vesela rinda valstu ir guvusi ļoti lielus saimnieciskus panākumus un uzplaukumu, pateicoties dažādu uzkrājumu fondu izveidošanai un privāto pensiju fondu nodibināšanai.

Es ar lielu uzmanību noklausījos Krištopana kunga atskaiti par valdības pirmajām simts dienām. Domāju, ka beidzot dzirdēšu kaut kādu ziņojumu par jaunas stratēģijas izstrādi, par to, ka mēs beidzot pāriesim no fiskālā deficīta uz to, ka sāksim veidot Latvijā kaut kādus uzkrājumu fondus, un par to, ka mēs pārskatīsim savu aizņēmumu politiku, bet dzirdēju tikai tukšas runas par to, ka papīriem mazāk “jāstaigā” no kabineta uz kabinetu. Es esmu ļoti vīlies, jo faktiski šis likums parāda to, ka valdība simts dienās nav izstrādājusi absolūti nekādu stratēģiju.

Mēģināšu pārāk ilgi neaizkavēt jūsu uzmanību.

Pirmkārt. Šajā likumā, kurš ir ļoti lepni nosaukts kā pārejas likums no solidaritātes fonda uz uzkrājumu fondu, 2. pantā ir teikti ļoti skaisti vārdi, ka daļu no obligātajām iemaksām vecuma pensijām investē ārpus paaudžu solidaritātes pensiju shēmas. Es gandrīz apraudātos no sajūsmas, ja vien 8. pantā es nebūtu izlasījis to, ka, piemēram, fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā izrādās, ka šo pensiju nevar mantot, bet tā tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā un pilnībā izmantota, lai finansētu apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka ģimenes locekļiem. Ja cilvēkam, kas uzkrāj savu naudu fondēto pensiju sistēmā, ir pieauguši bērni, kuriem nav jāmaksā nekādas pensijas apgādnieka nāves gadījumā, tad tā nauda iet zudumā, jo tā tiek ieskaitīta atpakaļ “kopējā katlā”. Tas ir, manuprāt, šī likuma lielākais mīnuss, jo visi pensiju fondi, kas ir pensiju uzkrājumu fondi, pastāv, kā jūs zināt, tikai tāpēc, ka šos ieguldījumus var mantot, ja cilvēks, piemēram, nomirst vai notiek kaut kas cits... Tas, kas šeit ir runāts par kompensācijām apgādnieka nāves gadījumā, ir pilnīgs sajaukums... Ir noteikti procenti, kas tiek atskaitīti apdrošināšanai. Tā tas ir katras valsts normālā pensiju likumā. Tajās valstīs, kurās tiek iemaksāts privātajos pensiju fondos, vai tajās valstīs, kurās ir fondēto pensiju fondi, atskaita precīzi divus procentus vadībai un apdrošināšanai, un šīs divas lietas nekad netiek sajauktas. Jūs nevarat ņemt cilvēka personīgi uzkrāto naudu, pateikt: “Redziet, tas nav solidaritātes fonds, bet uzkrājumu fonds!” - un to ieguldīt kaut kur citur.

Kāds ir rezultāts? Neviens neticēs, ka Makarova kungs var labāk menedžēt šādu pensiju sistēmu. Tas nozīmē, ka cilvēki dos priekšroku algas saņemšanai aploksnēs: loģiski, ka es pats savu naudu varu daudz labāk menedžēt un atstāt saviem bērniem nekā uzticēt šādam fondam, jo zinu to, ka pēc 20 vai 30 darba gadiem es to nedabūšu vai mani bērni to nemantos.

Es domāju, ka šajā likumā tā ir vislielākā, rupjākā kļūda, kas pilnībā pārvelk svītru visām labajām idejām.

Tālāk. Šajā pašā likumā ir sajaukta tāda lieta kā pensiju fonda uzraudzība. Šajā likumā ir teikts, ka šo pensiju fondu uzraudzīs aģentūra, kas būs pie Labklājības ministrijas, un uzraudzīs arī Valsts Vērtspapīru tirgus komisija. Šodienas darba kārtības 21. jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, un tur nez kāpēc mēs lasām: “Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, kas ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija un darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un šo likumu.” Respektīvi, trīs institūcijas uzrauga pilnīgi vienādus pensiju fondus. Jo pensiju sistēmā gan valsts fondētais fonds, gan privātais pensiju fonds ieguldīs naudu vienās un tajās pašās akcijās, vienos un tajos pašos vērtspapīros un gan vienu, gan otru pārvaldīs privāti menedžeri. Arī šajā likumā ir teikts, ka Labklājības ministrija un aģentūra nodod pārvaldīšanas tiesības privātam pārvaldītājam. Tad jājautā: kāpēc ir trīs dažādas uzraudzības iestādes - Valsts Vērtspapīru tirgus komisija, Labklājības ministrijas aģentūra un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija? Vajadzētu izvēlēties, kura institūcija tad ir šis uzraudzītājs, un noskaidrot, vai tiks veidots kaut kāds viens obligātais apdrošinātājs.

Tālāk. Protams, es šoreiz negribu runāt par tādām detaļām kā šī: vienā vietā te ir teikts, ka iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā nevar būt mazākas par diviem procentiem no iemaksu objekta, bet citur ir pieminēts viens procents, kas it kā būtu varbūt vajadzīgs apdrošināšanai. Tas ir 11. panta 7. punktā. Tur ir teikts: “Līdzekļu privātajam pārvaldītājam Aģentūras noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Komisiju, jātur pašu aktīvi vismaz viena procenta apmērā...” Visur pasaulē apdrošināšanas vadībai tiek noteikti precīzi 2 procenti. Tātad šeit, pirmkārt, nav precīzi nodalīts, cik ir paredzēts menedžmentam. Ko tas dod? Tas dod iespēju nevienam neveidot savu privāto fondu. Kāpēc riskēt? Es aizeju pie Makarova kunga, jo esmu viņa labs draugs, un, tā kā Makarova kungam ir uzkrājušies pārsimts miljoni šajā fondētajā sistēmā, es saku viņam: “Es būšu tas pārvaldītājs!” Es tagad paņemu šo valsts fondu un pārvaldu to, un likums precīzi nenosaka, cik naudas tiek tērēts šim menedžmentam: gribu - ņemu divus procentus, gribu - ņemu septiņus procentus. Tas nav noteikts šajā likumā, kāda ir tā robeža. Visos pensiju fondos pasaulē ir precīzi noteikts, cik jūs varat ņemt. Un šie pensiju fondi konkurē tieši tajā ziņā, ka šis noteiktais procents rada konkurenci, piesaistot jaunus ieguldītājus.

Pavisam kurioza lieta atklājas, ja mēs paskatāmies 12. pantu - “Fondēto pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi”. Es domāju, ka valdība būs izstrādājusi precīzu stratēģiju, cik procenti tiek ieguldīti valstij peļņu nesošajos monopoluzņēmumos, teiksim, “Latvenergo”, cik procentus pensiju fondi varētu saņemt no “Latvijas gāzes”, cik - no “Lattelekom” privatizācijas. Taču šeit mēs lasām, ka fondēto pensiju kapitālu var ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros, Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Savienības, Amerikas Savienoto Valstu un nez kāpēc Japānas... Tas nozīmē, ka Finansu ministrija nav pakonsultējusies ar Labklājības ministriju, jo es uzdāvināšu valdībai... Šeit ir redzama visu pasaules fondu peļņa pēdējā gadā, trīs un piecos gados... Un tad kļūst skaidrs, ka visi japāņu fondi ir zaudējuši gan no jēnas kursa svārstībām, gan no citiem ieguldījumiem no 20 līdz 80 procentiem. Tātad tā ir otra “Banka Baltija”. Tāpēc šeit piedāvājums - ieguldīt šos līdzekļus, teiksim, Japānas fondā, nozīmē zaudēt naudu, bet tajā pašā laikā valdība neko nav izstrādājusi, lai nauda tiktu ieguldīta šajos valsts monopoluzņēmumos, kas nes konstantu peļņu.

Nobeigumā. Ir ļoti bēdīgi, ka šo likumu vispār nav izskatījusi mūsu attiecīgā komisija, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, jo tas, kas attiecas uz šo sociālo daļu - tie te ir kādi desmit vai divdesmit procenti -, tā ir finansu vadība... vērtspapīri, un tāpēc vajadzētu noteikt, ka šādi likumi otrajā lasījumā būtu jāizskata arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Un vispēdējais ir secinājumi, ko es gribētu pateikt. Šajā likumā nav skaidri noteikts tas, ka ir jābūt precīzai kontrolei, kura būs atbildīgā iestāde, kas kontrolēs visus Latvijas pensiju fondus - gan privātos, gan valsts fondētos.

Otrs. Šos līdzekļus nevar mantot, kā jau es teicu. Tātad tas nav uzkrājošais, bet tik un tā tas ir solidārais, neskatoties uz skaistajiem vārdiem. Trešais. Šajā likumā nav precīzi nodalīts apdrošināšanas procents un menedžmenta procents.

Ceturtais. Nav noteikts un vispār nav stratēģijas, kur varētu būt šie ieguldījumi. Ministru kabinets to nav izstrādājis, un arī šajā likumā nav pareizi uzrakstīts, kā es jau teicu, minot kaut vai šo Japānas vērtspapīru fondu...

Līdz ar to es domāju, vai vispār sākumā vajadzētu to atbalstīt, jo nekas tik ļoti neparāda valdības stratēģijas trūkumu, kā nespēja pēdējos septiņos vai astoņos gados izveidot normālu pensiju reformas likumu. Kāpēc es saku, ka pēdējos septiņos vai astoņos gados? Ražuka kungs atcerēsies, ka jau Tautas frontes laikos par to tika runāts. Godmaņa kungs tajā laikā bija premjers. Bija Tautas fronte, un tad mēs sākām runāt par to, ka ir jāveido šie uzkrājumu fondi. Tagad mēs esam nonākuši atpakaļ pie tā, ka valdībai atkal nav nekādas stratēģijas, bet es domāju, ka mēs tomēr varētu šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar ļoti lielām grūtībām pieņemt, un tad komisijai, gatavojot to otrajam lasījumam un pieaicinot, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, vajadzētu ļoti rūpīgi un ļoti nopietni šo likumprojektu pārstrādāt.

Man ir kauns un man ir žēl, ka valdība šo stratēģisko likumprojektu, kas parādītu visu valdības darbību nākamajos četros gados, nav novērtējusi. Tā nav sapratusi ne tā nozīmīgumu, ne arī to, kas vispār šajā likumprojektā rakstīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Pēc ļoti bargiem un skarbiem pārmetumiem, kas tika saņemti no Kiršteina kunga puses, es gribētu viņam atgādināt dažas lietas. Viena lieta ir tā, ko cilvēks dara brīvprātīgi un kopā ar darba devēju vienojas, kā un kur ieguldīs daļu no viņa darba ienākumiem. Cita lieta ir tā, ja valsts pasaka: “Tev obligāti tas ir jādara!” Un tad ir jāsāk domāt par to, vai valstij tomēr nav arī jāgarantē, lai šie ieguldījumi kaut kādā veidā saglabātos. Treškārt, es gribētu teikt, ka šim likumprojektam ir ļoti gara vēsture. Šī vēsture sākās jau 6.Saeimas pašā sākumā, kad vispār sāka strādāt ar ideoloģiju.

Es varētu piekrist Kiršteina kungam, ka šodienas ekonomiskā situācija atšķiras no tās, kāda bija 1997.gadā un 1998.gada pirmajā pusē, kad faktiski tapa šis likumprojekts. Un tomēr es aicinātu deputātus šodien nobalsot “par”. Arī Kiršteina kungu! Ne tikai kritizēt, bet aktīvi strādāt komisijā, iesniegt priekšlikumus, labojumus un pierādīt savas ideoloģijas pareizību, kas tomēr mazliet atšķiras no apdrošināšanas ideoloģijas un no brīvprātīgā pensiju fonda ideoloģijas. Un tad otrajā lasījumā vajadzētu aktīvi aizstāvēt savu viedokli, nevis tikai kritizēt, jo arī man ir negatīvi piemēri, bet daudz vairāk ir pozitīvu. Es vienkārši aicinātu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates ir pabeigtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, Aija Barča, kāds ir iesniegšanas...? 12.aprīlis. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Mūsu parādi ir nokārtoti, jo visu, kas attiecās uz pagājušās nedēļas darba kārtību, mēs esam izskatījuši, tāpēc pāriesim pie jautājumiem, ko Prezidijs ir iekļāvis šīs nedēļas darba kārtībā.

Darba kārtības 19. jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli””. Trešais lasījums.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēža kungs jebšu sēdes vadītāja kungs, kā šodien būtu jāteic! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.420. Tie ir Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas šobrīd ir nonākuši jau trešajā lasījumā, un, kā teica mans draugs Uldis Kokina kungs, kaut arī likumprojektā ir maz priekšlikumu, tie ir jāizskata pilnīgi visi.

Tātad 1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir par pārejas noteikumiem. Komisija šos pārejas noteikumus ir atbalstījusi, nedaudz tos redakcionāli precizējot, un tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, lai tas darbotos šai sabiedrībai par godu un būtu vērsts uz labklājību.

Sēdes vadītājs. Pirmām kārtām, Leiškalna kungs, es gribētu teikt, ka abi amati, kurus jūs minējāt - gan priekšsēdis, gan sēdes vadītājs -, ir patīkami. Tā ka lietojiet, kuru gribat. Tā ir jūsu izvēle, kaut gan precīzāks, protams, ir otrais.

Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālo precizējumu? Ja iebildumu nav pret redakcionālo precizējumu, tad es aicinu nobalsot likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Kā jābalso?”) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Darba kārtības jautājums nr.20. - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Lujāna kungs. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 434.

1.priekšlikums ir par 14.pantu, kur Juridiskais birojs piedāvā pielikt klāt valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Komisija to, redakcionāli precizējot, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret komisijas viedokli? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 2.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, un te atkal Juridiskais birojs piedāvā precizēt valsts bezpeļņas sabiedrību, kā arī papildināt pirms vārdiem “Uzņēmumu reģistrā” ar vārdiem “Latvijas Republikas”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumi ir? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

M.Lujāns. Tālāk pārejas noteikumos ir vēl viens grozījums, ko piedāvājis Juridiskais birojs, un atkal šis labojums ir redakcionāls: “Latvijas Nacionālās standartizācijas...” Jā, komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Nākošais!

M.Lujāns. Vēl viens redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka tiek atcelti Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav arī šajā gadījumā.

M.Lujāns. Aicinu cienījamos kolēģus balsot par šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir 21. punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamiem pensiju fondiem””... (Zālē smiekli un aplausi.) Es atvainojos, “Par privātajiem pensiju fondiem”, kaut gan dažiem gribētos...

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar 208. un 426. dokumentu. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus un 28. panta pirmajā daļā piekrīt Ministru kabineta izteiktajam priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Iebildumu nav. Paldies.

H.Soldatjonoka. Arī 28.panta sestajā daļā komisija piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumiem. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī šeit deputāti komisiju atbalstīs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

H.Soldatjonoka. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegsim līdz 10. martam.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vēl ir jānobalso otrais lasījums.

H.Soldatjonoka. Jā, piedodiet!

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret atsevišķajiem labojumiem nebija. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro lasījumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Kā jau iepriekš tika pateikts, 10.marts būs termiņš priekšlikumu iesniegšanai. Vai iebildumu nav? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 22. punkts - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 427 “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un sniegusi savu attieksmi pret sekojošiem priekšlikumiem.

1.priekšlikums. Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

M.Vītols. Nākamais 2.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - tiek redakcionāli precizēta redakcija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šeit iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. 4.lapaspusē ir divi redakcionāli precizējumi. Pirmais ir saņemts no Juridiskā biroja, un to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šeit iebildumu nav.

M.Vītols. Un otrais. Te Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izteikusi attiecīgā panta trešās daļas 3.punktu mazliet citādākā - precizējošā redakcijā. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo jauno redakciju deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols. 5.lapaspusē ir vairāki redakcionāli precizējumi. Pirmais ir saņemts no Juridiskā biroja. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Arī otro Juridiskā biroja piedāvāto redakciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šajā gadījumā deputāti piekrīt. Lūdzu!

M.Vītols. Arī trešo Juridiskā biroja priekšlikumu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pantu numerāciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts neprotestē, tā ka arī šis ir pieņemts.

M.Vītols. Beidzamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumiem, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies Vītola kungam!

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

M.Vītols. Paldies. Lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai līdz 12.martam priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Nav iebildumu pret 12.martu. Arī šis lēmums ir pieņemts. (Starpsauciens: “Starpbrīdis!”)

Līdz starpbrīdim ir palikušas vēl 3 minūtes. Darba kārtības 23. jautājums - likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu”. Otrais lasījums.

Krasta kungs - Ārlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Likumprojekts ir dokuments nr.428. Priekšlikumi un iebildumi nav saņemti. Aicinu balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otro, galīgo, lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.24 - “Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu”. Komisijas priekšsēdētājs Krasta kungs ziņos komisijas vārdā. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.429. Komisijā šis dokuments nav guvis nekādus iebildumus, un arī neviens iebildums nav saņemts no citām komisijām. Aicinu apstiprināt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Mums vēl ir viena minūte laika. Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.25 - likumprojekts “Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības - mieram”, līgumam par to bruņoto spēku statusu”. Otrais lasījums.

Komisijas priekšsēdētājs Krasta kungs - komisijas vārdā.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Skatām dokumentu nr.430. Tāpat kā diviem iepriekšējiem - nav nekādi iebildumi saņemti līdz pat šim brīdim. Ja tādi ir tagad, lūdzu, izsakiet tos. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts.

Pēdējais ir Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts “Par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada protokolu”.

Komisijas vārdā ziņos Krasta kungs - komisijas priekšsēdētājs.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.431. Šajā dokumentā redzams, ka atbildīgā komisija ierosina redakcionālu precizējumu 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

G.Krasts. Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - ierosina izdarīt precizējumu arī 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies Krasta kungam.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms starpbrīža - trīs paziņojumi.

Pirmais paziņojums ir visu frakciju vadītājiem. Cienījamie frakciju vadītāji! Lūdzu uz ļoti īsu apspriedi tepat blakus, zālē. Es ceru, ka tā ilgs ne vairāk kā 5 minūtes. Mēs apspriedīsim dažus organizatoriskus jautājumus.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar kartītēm. Lūdzu, reģistrēsimies! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās vēl divi paziņojumi.

Vārds Jurim Sinkam. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aicinājumā Taivānas atbalsta grupai ieviesusies maza neprecizitāte, proti, šodien ir marts, nevis februāris.

Sēdes vadītājs. Mēs ņemsim vērā, ka ir marts.

Vēl viens paziņojums. Vārds Jakovam Plineram. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Balsojot par likumprojektu, kurš ir dokumentā nr.421, esmu kļūdījies un lūdzu izdarīt attiecīgu labojumu. Es balsoju “par”. (Starpsauciens: “Cik žēl!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet tas nemaina balsošanas rezultātus.

Lūdzu, noklausīsimies reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andrejs Klementjevs, Ivars Godmanis, Kārlis Greiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis, Jānis Straume, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiekamies pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Indulis Bērziņš.

 

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ieņemsim darba vietas un turpināsim darbu!

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.27 - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai “Rūta””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai “Rūta””. Likumprojekta reģistra numurs 128. Saeimas dokuments nr. 418. Tiek piedāvāts likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā. Attiecībā uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi netika iesniegti, līdz ar to nekādi priekšlikumi nav balsojami. Es aicinu godātos deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Arī debatēs pieteikušos nav. (Starpsauciens: “Par ko ir jābalso?”) Tas ir otrais lasījums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. 15.marts. Deputātus apmierina 15.marts. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 28. - likumprojekts “Likums “Par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Lujāna kungs. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu, kuram reģistra numurs ir 163. Šis ir likumprojekts, ko ratificējis Ministru kabinets. Arī komisijā, dabiski, bija pietiekami liela diskusija. Es zinu, ka arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme pret šo likumprojektu nav viennozīmīga. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt attiecībā uz pirmo lasījumu. Pēc tam, ja tas būs nopietni jāapstrādā, mēs gaidīsim, protams, arī no jums priekšlikumus. Tādēļ mēs aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies Lujāna kungam. Atklājam debates. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam. Proti, ja šis likums runātu par to, kas rakstīts šā likuma virsrakstā, tad rastos pietiekami daudz problēmu. Ja piedāvātais likumprojekts sauktos “Likums par valsts akciju sabiedrību “Latvijas eksportkredīts””, tad varētu to saprast. Tad varētu saprast, piemēram, to, kādēļ 2.pantā tiek runāts par speciālo privilēģiju piešķiršanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas eksportkredīts”. Tad varētu saprast arī to, ka ar laiku ir nolemts valsts akciju sabiedrību “Latvijas eksportkredīts” privatizēt. Šajā gadījumā bez nopietniem atzinumiem no Latvijas Bankas, no Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, manuprāt, nav iespējams šo likumprojektu tālāk virzīt. Es personīgi to atcerēšos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates pabeigtas.

Lujāna kungs - komisijas vārdā!

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Kā es jau norādīju, šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Tur noteikti ir izdiskutēts arī jautājums par nepieciešamajiem finansu termiņiem. Bet jebkurā gadījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma nosūtīs jau sagatavoto likumprojektu cienījamajam Godmaņa kungam, lai viņš dotu slēdzienu par to, vai Finansu ministrija ir spējīga veikt papildu tēriņus šinī gadā, vai vajadzēs likt pārejas noteikumus, lai šis likums stātos spēkā tikai nākamajā gadā. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsošanas režīmu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lujāna kungs!

M.Lujāns. Paldies. Lūdzu dot savus priekšlikumus līdz 18.martam.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Vai deputātus apmierina 18.marts kā labojumu iesniegšanas termiņš? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 29.jautājums - likumprojekts “Prokuroru izdienas pensiju likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Jūsu uzmanībai šodien tiek piedāvāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais likumprojekts par prokuroru izdienas pensijām, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam. Dokuments nr. 425.

Tagad - par komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem otrajam lasījumam.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, ir par likuma nosaukuma sakārtošanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Ražuks. 2.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par lieko vārdu izslēgšanu nosaukumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Ražuks. 3.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 2. un 4.panta apvienošanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu arī pret šo precizējumu un apvienošanu.

R.Ražuks. 4.priekšlikums. To iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. Arī 5.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. 6.priekšlikums. Šis ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu un attiecīgi precizēto redakciju.

R.Ražuks. 7.priekšlikums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Lūdzu, par nākamo!

R.Ražuks. 8.priekšlikums arī ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 9.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 4.panta izslēgšanu, tas izriet no mūsu jau pieņemtā lēmuma par 2. un 4.panta apvienošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 4.pants ir izslēgts.

R.Ražuks. 10.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 5.panta izslēgšanu, šā panta normas iekļaujot 9.pantā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5. panta izslēgšanai un tā normu iekļaušanai 9.pantā.

R.Ražuks. 11.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 6.panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 7.panta izslēgšanu. Pamats tam ir šā panta iekļaušana pārējos pantos, kas ir atspoguļots 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

R.Ražuks. 13.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

R.Ražuks. 14.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 15.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par izdienas pensijas izmaksu pārtraukšanu vai tās apmēra grozīšanas kārtību. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret precizēto redakciju.

R.Ražuks. 16. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 11.pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju, pamatojoties uz šā panta iekļaušanu pārējos pantos. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 11.pants ir izslēgts.

R.Ražuks. 17.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 12. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

R.Ražuks. 18.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

R.Ražuks. 19.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 15.panta jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šeit iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 20.priekšlikums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 16.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

R.Ražuks. 21.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem šim likumprojektam. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti akceptē šo priekšlikumu.

R.Ražuks. 22. un pēdējais priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņiem - noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo termiņu. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Ražuka kungs, lūdzu, kā būs ar priekšlikumu iesniegšanu?

R.Ražuks. 22.marts.

Sēdes vadītājs. Vai pret 22.martu nav iebildumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 30.punkts - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kā pašu likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”, tā arī lielāko daļu no priekšlikumiem ir iesniegusi valdība.

1.priekšlikums. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Tas ir redakcionāls precizējums likuma 5.panta pirmās daļas 11.punktā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret atbalstu valsts ieņēmumu valsts ministres precizējumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.un 3. priekšlikums ir jāskata kopējā kontekstā. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina atcelt Korupcijas novēršanas likuma 5.panta trešo daļu un šīs normas vietā likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumu attiecīgu grozījumu. Atbildīgā komisija pēc būtības pieņēma valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu, tomēr 5.panta trešo daļu neizslēdza, izteica to ministres piedāvātajā redakcijā un attiecīgi papildināja pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo 2.priekšlikumu, kas atbalstīts ir daļēji, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Arī to iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Šis priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts, bet nav atbalstīta priekšlikuma preambula, kas neatbilst likumdošanas tehniskajām prasībām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 9.panta otrajā daļā. Priekšlikums ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret valsts ieņēmumu valsts ministres iesniegto priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6., 7. un 8.priekšlikums jāskata kontekstā. Tas ir pants, kas nosaka, kādos gadījumos valsts amatpersona drīkst rīkoties vai lietot valsts vai pašvaldības mantu.

6.priekšlikums ir deputāta Dzintara Kuduma redakcionāls grozījums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Valsts ieņēmumu dienests ir tā institūcija, kura administrē šo likumu, un Valsts ieņēmumu dienests ir tā institūcija, kurai ir precīzi jāievēro šā likuma normas, analizējot to, kā amatpersonas pilda šo likumu.

Šobrīd šeit ir minēts tāds termins, kā “rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem”. Pirms es iesniedzu grozījumus šajā likumā, mums bija darba grupas sanāksme, kurā mēs diskutējām par to, ka ir nepieciešams šā termina “rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem” skaidrojums, cik tālu amatpersonas rīcība ir skatāma šajā kontekstā, kā to paredz Korupcijas novēršanas likums. Šobrīd es gatavoju priekšlikumus uz trešo lasījumu par šā termina skaidrojumu, ieviešot likumā jaunu terminu “valsts un pašvaldību mantas lietošana”. Es domāju, ka mēs šo likumu atkal padarām neskaidru, kā tas ir saprotams. Ir Saeimas akceptēts likums par rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kur tas viss ir izskaidrots, tāpēc, lūdzu, nepaplašināsim šā likuma normas. Es lūdzu neatbalstīt šo normu un saglabāt tādu redakciju, kāda bija 12.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl debatēs ir pieteicies Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Juridiskajā komisijā kā otrajā komisijā mēs rūpīgi izdiskutējām un izanalizējām piedāvātos grozījumus šajā likumprojektā un nonācām pie atziņas, ka nedz sesto, nedz septīto, nedz astoto priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. Mēs nevaram tos atbalstīt, un es personīgi centīšos jums paskaidrot - kāpēc.

Šobrīd 12.pants ir saskaņots ar 5.panta otro daļu. Viena no pazīmēm, kura nosaka amatpersonas jēdzienu, ir rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem. Počas kundze jau norādīja, ka mēs uzskatām, ka nepieciešams varbūt izskaidrot un izvērst, un papildināt 12.pantu ar pirmo daļu, šo daļu novietojot kā otro. Tajā būtu precīzi formulēts, ko tad tas nozīmē - rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem. Tādā veidā tiktu novērstas jau šobrīd esošās neskaidrības par likuma izpildi. Kaut gan man kā juristam liekas, ka diezgan... tas gan praksē, gan teorijā ir nostiprinājies, gan padomju laikos, gan šobrīd... Un, protams, nepieciešams strādāt ar ierēdņiem un viņus izglītot un mācīt, nevis pārāk pakļauties viņu iebildumiem, ka tas nav skaidrs.

Taču, kas attiecas uz vārdu “lietot”, jautājums par lietošanu ir faktiski, pēc būtības, kā mēs Juridiskajā komisijā spriedām, atbalstāms. Jā, ir jānosaka kārtība, kādā amatpersonas lieto valsts un pašvaldību mantu, par to mums nebija divu domu. Bet vai tas ir šī likuma un šī likumprojekta jautājums?

Otrām kārtām. Vai tikai amatpersonas var būt ierobežotas valsts un pašvaldību mantas lietošanā? Es uzskatu, ka jebkurš iestādes, institūcijas, valsts un pašvaldību darbinieks ir ierobežots valsts un pašvaldību mantas lietošanā. Es uzskatu, ka jebkurš apmeklētājs... Ir attiecīgi jāreglamentē šīs mantas lietošana... gan kaut ko ļaujot lietot, gan ierēdņiem un darbiniekiem ierobežojot vai aizliedzot lietot... vai saistot to ar konkrētiem mērķiem, personiskām vajadzībām vai darba uzdevumu izpildi... Un savukārt jānoskaidro, kas ir personiskās vajadzības un cik tālu tas cilvēks konkrētajā gadījumā to var lietot. Bet, godātie deputāti, tas nav Korupcijas novēršanas likuma un šī likumprojekta jautājums, tas ir cita likuma jautājums. Likuma, kurā tiek reglamentēta rīcība ar valsts un pašvaldības mantu. Tas mums jāattiecina ne tikai uz amatpersonām, bet arī uz visiem darbiniekiem, un jāsakārto šī sfēra, šeit ienesot jēdzienu “lietošana” un atzīstot, ka tā ir interešu konflikta situācija vai pat korupcija. Man un arī vairākumam Juridiskajā komisijā likās tomēr pārsteidzīgi... tas mums zināmā mērā radīs vairāk neskaidrības nekā skaidrību šī likuma izpildē. Tāpēc es aicinu noraidīt 6., 7.un 8.priekšlikumu, atstāt likumu tādu, kāds tas ir šobrīd, un jautājumu par lietošanu iekļaut citā, manis jau minētajā likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lagzdiņa kungs komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izskatīja šo Dzintara Kuduma priekšlikumu un vēlējās sagaidīt Juridiskās komisijas priekšlikumus un arī valdības priekšlikumus par tām problēmām, ko ir daudzkārt noraidījuši ministri; arī Ministru prezidents ir publiski norādījis it kā uz šī likuma nepilnībām, arī uz šī panta nepilnībām. Bet ne Saeimas noteiktajā termiņā, ne arī pēc šī termiņa mēs diemžēl nesagaidījām neviena ministra un arī nevienas citas komisijas priekšlikumus par šīs normas precizēšanu. Sagaidījām tikai deputāta Dzintara Kuduma, komisijasprāt, ļoti precīzo papildinājumu.

Godātie kolēģi! Šeit tika teikts, ka Juridiskās komisijas viedoklis ir tāds, ka šī norma nebūtu iekļaujama Korupcijas novēršanas likumā. Bet es aicinu jūs pievērst uzmanību šā likuma pirmajiem pantiem, kuros ir noteikts, kas ir korupcija. Korupcija ir valsts amatpersonas nelikumīga rīcība, izmantojot savu dienesta stāvokli. Ja valsts amatpersonai ir uzticēta valsts manta, tad valsts amatpersona var ar šo mantu rīkoties un to lietot tā, kā atļauj likums. Klasiska korupcija ir tad, ja valsts amatpersona tai uzticēto mantu lieto ļaunprātīgi, ar to rīkojas ļaunprātīgi, nelikumīgi. Es aicinu atbalstīt gan Dzintara Kuduma, gan arī atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad ir jābalso par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi - par 6., 7.un 8.priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 20, atturas - 26. Tātad 6.priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 57, atturas - 21. Tātad arī 7.priekšlikums nav pieņemts. Arī komisija ierosināja to nepieņemt.

8.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 30. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Pārejam pie nākamā - 9.priekšlikuma.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 9.priekšlikums ir par 19.panta trešo daļu. Šo priekšlikumu ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, ir vesela rinda priekšlikumu par likuma 19.panta ceturto daļu. Godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, par ko šajā pantā ir runa. Šajā pantā ir runa par to, kādus amatus ir atļauts savienot šādām amatpersonām: pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, viņu vietniekiem, kā arī civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem. Šobrīd spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka šo kategoriju amatpersonas savu valsts amatpersonas amatu var savienot ar četru veidu amatiem - ar amatiem, kurus šīs amatpersonas ieņem saskaņā ar likumiem; ar amatiem sabiedriskās, politiskās un reliģiskās organizācijās; treškārt, ar pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu, kā arī ar citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kurā attiecīgā amatpersona pilda savus pienākumus, ja par to ir pieņemts augstākas amatpersonas lēmums.

Ko ierosina valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča? Pēc būtības ierosina atstāt neskartas pirmās trīs amatu savienošanas kategorijas. Savukārt attiecībā uz atļauto amatu ceturto bloku ierosina, ka minēto kategoriju amatpersonas var savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu nevis tajā pašā institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savus pienākumus, bet jebkurā valsts un pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts augstākas amatpersonas lēmums. Turklāt šajā valdības un valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumā ir tāda koncepcija, ka šis atļāvums nez kādēļ attiecas uz valsts amatpersonām, proti, valsts iestāžu vadītājiem, valsts civildienesta ierēdņiem, bet neattiecas uz pašvaldību amatpersonām. Ņemot vērā šo pretrunu un ņemot vērā arī Dzintara Kuduma priekšlikumu, atbildīgā komisija izstrādāja alternatīvu variantu, kurš faktiski atgriežas pie tās koncepcijas, kāda bija pirms pagājušā gada novembra, kad likums tika grozīts. Proti, atbildīgā komisija ierosina dot atļauju valdībai ar Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem iecelt arī citos amatos šajā pantā minētās valsts amatpersonu kategorijas. Tāda ir šī koncepcija. Turklāt tad, ja pieņem šo atbildīgās komisijas ieteikto variantu, netiek pasliktināts civildienesta ierēdņu stāvoklis, jo tie var pildīt ar priekšnieka atļauju jebkuru amatu arī privātstruktūrās (protams, ja viņi nepilda varas funkcijas). Tāds ir atbildīgās komisijas piedāvātais variants.

Sēdes vadītājs. Paldies Lagzdiņa kungam. Dzintars Rasnačs ir pieteicies debatēs. Es atvainojos. Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča. Cienījamie deputāti! Lagzdiņa kungs precīzi norādīja problēmu, kuras dēļ ir iesniegts precizējums šajā pantā. Es varētu piekrist tam, ka neatbalsta manis piedāvāto redakciju, jo patiešām Kuduma kunga redakcija, manuprāt, ir precīzāka, tāpēc ka šeit ir izslēgti vārdi “tajā pašā” - “tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā”. Tas nozīmē, ka ir iespēja deputātiem, amatpersonām, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītājiem vai civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem ar augstākas institūcijas atļauju strādāt arī kādā citā šeit uzskaitīto iestāžu vai uzņēmējsabiedrību kategorijā. Tātad ir izslēgti vārdi “tajā pašā”. Atbildīgās komisijas redakcijā gan ir papildinājums, ka šeit minētās amatpersonas var ieņemt amatus, kurus tās ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai Ministru kabineta lēmumiem, bet es gribētu precizēt, ka Ministru kabinets lēmumus neizdod. Un ceturtajā daļā tomēr parādās šī norma - “tajā pašā”.

Es lūgtu atbalstīt deputāta Kuduma priekšlikumu un par atbildīgās komisijas priekšlikumu balsot pa daļām, atbalstot 1.apakšpunktu. Manuprāt, tā būtu precīza redakcija, kura pietiekami strikti ierobežotu amatpersonu tiesības ieņemt vēl papildu amatus vai strādāt papildu darbus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es arī aicinu jūs pievērst uzmanību 10., 11. un 12. priekšlikumam. Komisija gan ir atbalstījusi 12.priekšlikumu, taču vakar Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par tieši šiem trim priekšlikumiem un tomēr pārsvarā viedokļi bija tādi, ka 11.priekšlikums ir labāks. Es pateicos Počas kundzei, ka viņa jau šo viedokli minēja. Es vēl tikai gribētu uzsvērt to, ka vārdi “tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā” atkal tiks pakļauti ļoti plašai un dažādai interpretācijai. Vai šo vārdu autori ir padomājuši par to, vai viņi spēs sniegt atbildi: kas ir viena un tā pati institūcija - valsts vai pašvaldības institūcija? Piemēram, šāds jautājums: vai ministrijas pārraudzībā vai pārziņā esoša iestāde ir uzskatāma par ministrijas institūciju? Tātad te būs atkal ļoti daudzas un plašas dažādas nevajadzīgas, neauglīgas diskusijas un šķēpu laušana.

Tāpēc vēlreiz aicinu akceptēt 11. - Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai Lagzdiņa kungs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā vai balsosim? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas noteikumiem Ministru kabinets lēmumus pieņem rīkojumu formā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja tiek atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums par 19. panta ceturtās daļas pirmo apakšpunktu un reizē tiek atbalstīts arī Dzintara Kuduma priekšlikums, tad šeit ir normu dublēšanās un rodas pretrunas.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, kas komisijā tika pieņemts vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pāriesim pie balsošanas! Pirmais ir 10. priekšlikums. Vai valsts ieņēmumu valsts ministre uztur spēkā 10. priekšlikumu? (No zāles valsts ministre A.Poča: “Neuzturu, bet aicinu balsot pa daļām!”) Jā, bet tātad 19. priekšlikums netiek uzturēts spēkā? Neviens cits neprasa balsošanu? Tad mēs atbalstām komisijas viedokli un 10. priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie 11. - deputāta Kuduma priekšlikuma. Tātad komisija ... Es atvainojos, vai kāds pieprasa balsojumu? Jā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - 8. Deputāta Kuduma priekšlikums pieņemts.

Pārejam pie 12. priekšlikuma, un šinī sakarā ir Muciņa kunga iesniegums. Un debatēs vairāki runātāji jau izteicās par to, ka šis jautājums ir jāizskata pa daļām, atsevišķi balsojot par pirmo un ceturto apakšpunktu. Vai šinī sakarā ir kādi iebildumi? Es došu vārdu Lagzdiņa kungam, lai viņš sniegtu paskaidrojumu. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu tomēr nepieņemt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tad, kad mēs apspriedām šo likumu iepriekšējā Saeimā, arī tad tika iesniegti šādi priekšlikumi, it sevišķi Ilmārs Bišers tos daudz iesniedza un izskatīšanas gaitā lūdza balsot pa daļām. Tā mēs iebalsojām dažas absurdas normas, kas attiecas uz radiniekiem un ģimenes locekļiem. Ja mēs tagad balsosim pa daļām atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad mēs iebalsosim pretrunīgas normas. Es kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbildīgais referents atsaucu šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, kā šajā situācijā rīkoties? Vai komisija ir tiesīga atsaukt, ja komisija nav lēmusi? Man jāatvainojas Lagzdiņa kungam, bet tādā gadījumā neviens nevar atsaukt. Tomēr mums ir jāizšķir šis jautājums.

J.Lagzdiņš. Saskaņā ar komisijas apstiprināto nolikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas referents ir tiesīgs to darīt.

Sēdes vadītājs. Droši vien šis nolikums darbojas attiecībā uz komisiju, bet ne uz Saeimu... Es domāju, ka izlemsim balsojot, lai nebūtu nekādu domstarpību. Un Muciņa kunga priekšlikums ir balsot šo likumprojektu pa daļām.

Vispirms izšķirsim procedūras jautājumu, kā mēs to balsosim. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Kurš ir par to, lai šo 12. priekšlikumu, atbildīgās komisijas priekšlikumu, mēs balsotu pa daļām? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 23, atturas - 8. Mums nāksies šo te priekšlikumu izskatīt pa daļām.

Pirmais. Tātad ir jābalso: “... amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un Ministru kabineta lēmumiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 3. Šis ir pieņemts.

Otrais punkts. Vai ir iebildumi pret šo otro punktu? Iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams. Pieņemts.

Trešais punkts: “... pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu”. Arī pret to iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams.

Un ceturtais. Kā es saprotu, tagad atlikusi Kuduma kunga piedāvātā redakcija, bet to vairs nevar balsot. Tieši to, kolēģi, es jums arī saku, ka Kuduma kunga priekšlikums jau ir pieņemts, tā ka balsot nav nepieciešams.

Tā. Visi priekšlikumi šeit ir izskatīti. Pārejam pie 13. priekšlikuma! Lūdzu!

J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums. Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas iesniegtais priekšlikums, kurā viņa atkal ierosina izteikt šā paša panta septīto daļu analogā redakcijā, kādā tas tika nobalsots.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, es atvainojos! Počas kundze atsauc šo jautājumu, jo tas vairs nav balsojams.

Skatīsim tālāk! 14. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Tautas partijas frakcija ierosina papildināt likumu ar 19.1. pantu. Komisija vienbalsīgi to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Rasnača kungam vārds. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Priekšlikums tiešām pirmajā brīdī visiem šķiet ļoti pievilcīgs un patīkams. Un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka ar informāciju par ienākumiem varēs iepazīties jebkura persona. Ļoti demokrātiski un ļoti tiesiski! Viss ir kārtībā! Tātad ir labs nodoms attīstīt šo pretkorupcijas atklātības zonu. Taču ir viens “bet”. Un tas “bet” parādās saistībā ar citiem likumiem, pirmkārt, jau ar likumu par informācijas atklātību. Runa ir par informācijas atklātības likumu. Mēs nedrīkstam šādā veidā radīt pretrunas starp likumiem, jo tādā gadījumā... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Konkrēti? Kādas?”) Lagzdiņa kungs vēlas konkrēti...

Tātad Informācijas atklātības likuma 5. pants nosaka, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, un tādējādi šis jautājums būtu jāregulē Informācijas atklātības likumā, un tas būtu noteikti arī atbalstāms. Mēs nevaram katrā likumā ierakstīt pašas par sevi saprotamas lietas, kuras jau prioritārais likums regulē. Mēs katrā likumā taču nerakstīsim, ka šī informācija ir publiski pieejama un noteikti visiem dodama. Mums pietiek jau ar to, ka tas ir rakstīts vienā likumā - Informācijas atklātības likumā.

Ja runājam par informācijas pieejamību, tad, protams, mums ir jāskatās arī minētā likuma, tātad Korupcijas novēršanas likuma, 29. pants, kas ikvienam masu informācijas līdzekļa pārstāvim dod iespēju iepazīties ar deklarācijām. Tādā gadījumā šo pantu mēs varētu kaut kādā veidā attīstīt, bet es neredzu nekādu loģiku, kāpēc šobrīd šajā 19.1. pantā vajadzētu likt šo papildinājumu. Tātad loģiski vispareizākais būtu Informācijas atklātības likumā izdarīt atbilstošus precizējumus, ja jūs to vēlaties, cienījamie iesniedzēji, nevis veidot pretrunas starp dažādiem likumiem. Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu ievērot kārtību, jo katram no mums ir savi cēli nodomi un tie pārsvarā atbilst vairākuma interesēm, taču saglabāsim to likumu sistēmu, kāda mums ir Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienītie deputāti! Gribētu teikt, ka šis jautājums vairāk ir politiskās gribas izpausmes jautājums. Tā ir tā politiskā griba, par kuru valdība ir teikusi un ar ko tā izceļas. Valsts kopbudžets izlieto gandrīz 40 procentus no iekšzemes kopprodukta, tāpēc jau sen ir pienācis laiks pārveidot publiskās finanses tā, lai nodrošinātu šo līdzekļu taupīgu un mērķtiecīgu izlietošanu. Veids, kādā to ir iespējams panākt, ir atklāta pieeja ziņām par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu. Tāpēc man bija īpaši liels prieks, lasot šīs valdības deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, tajā atrast vārdus, ka Ministru kabinets paredz nodrošināt atklātību nomaksāto nodokļu jomā un panākt iekasēto nodokļu izmantošanas caurskatāmību, kā arī pastiprināt budžeta līdzekļu izmantošanas caurskatāmību. Tas, protams, pats par sevi nozīmē pastiprināt budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību un kontroli. Jautājums: ko atlika darīt Tautas partijai? Atrotīt piedurknes un doties palīgā valdībai sakārtot šo ļoti svarīgo jautājumu!

Gribu atzīmēt, ka daudz šīs problēmas izrisināšanā jau paguvušas izdarīt arī iepriekšējās Saeimas, tomēr lietas, kas ir labi iesāktas, ir jānoved arī līdz galam. Informācija par Saeimas deputātu algas lielumu ir visiem publiski pieejama. Vēl vairāk! Var uzzināt ne tikai algas, bet arī viņu īpašumus un radinieku nodarbošanos. To visu mēs godprātīgi esam norādījuši savās deklarācijās, un nevienam nav ienākusi prātā doma, ka tas būtu kas konfidenciāls. Taču, runājot šeit par valsts amatpersonām, cienītie deputāti, ja kādam no jums ir vēlme uzzināt, cik lielas ir viņu algas, tad es no savas pieredzes varu teikt, lai aiztaupītu jūsu pūles, ka šī informācija ir konfidenciāla. Es mēģināju to noskaidrot, taču ne Informācijas atklātības likums, ne arī kas cits nepalīdzēja man šo lietu noskaidrot.

Jāatzīst, ka manī tas radīja neizpratni. Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka atsevišķi valsts ierēdņi saņem pieklājīgas algas. Tas nav nekas nosodāms. Es pat domāju, ka tas ir apsveicami, ja par labu darbu labi samaksā. Nosodāms ir tas, ka šī informācija tiek slēpta, un, ja kāds arī uzzina tās vai citas amatpersonas atalgojumu, tad presē tas tiek pasniegts kā liels bubulis. Ir jābeidz liekuļot no valsts puses! Cilvēki, kas maksā nodokļus, ir tiesīgi uzzināt, kuras ir Latvijas valsts pašas vērtīgākās amatpersonas un kuras ir tās, kas visraženāk strādā, lai varētu saņemt algu vairākos simtos un pat tūkstošos latu.

Šai nodokļu maksātāju naudas daļai ir jābūt “caurspīdīgai”, kā to ir teikusi arī valdība savā deklarācijā, taču “caurspīdīgumu” var nodrošināt ar masu informācijas līdzekļu starpniecību. Šī valdība ir teikusi, ka tā no citām atšķiras ar nelokāmu un stipru politisko gribu sakārtot visas šīs jomas. Gan jāatzīst, ka līdz šim es neesmu daudz ko tādu redzējis, bet es joprojām ceru, ka es to varēšu ieraudzīt.

Un tāpēc Tautas partijas frakcijas piedāvātais papildinājums ir liels ieguldījums valdības politiskās gribas stiprināšanā. Tāpēc es arī aicinu deputātus atbalstīt valdības politiskās gribas izpausmes iespējas, kas ļautu arī masu informācijas līdzekļiem stiprināt šo gribu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aija Poča.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es tiešām ar ārkārtīgi lielu interesi noklausījos Tautas partijas frakcijas deputāta Razminoviča dziļi emocionālo uzrunu, un arī es atbalstu to, ka ir jābūt atklātībai un ir jābūt informācijas pieejamībai. Es arī saprotu, ka Tautas partijas frakcija ar atrotītām piedurknēm metas ravēt aizaugušo atklātības dārzu, lai atklātības stāds varētu augt, plaukt un zelt, un es tiešām domāju: “Ko tad viņi grib tur izravēt?”

Es skatos likumprojektu un lasu piedāvāto redakciju, ka masu informācijas līdzekļu žurnālistiem un citām personām ir tiesības saņemt informāciju par visa veida ienākumiem, kurus valsts amatpersonas saņem no valsts vai pašvaldību institūcijām. Jums ir izsniegta sagatavotā likumprojekta tabula, tāpēc atšķiriet, lūdzu, 29. pantu. Palasīsim, kas tad tur jau ir rakstīts: “Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas. Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu žurnālistu, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām “(ne tikai ar deputātu, bet ar jebkuras personas), kā arī publicēt tajā ietvertās ziņas, izņemot šā panta trešajā daļā minēto”, (tas ir, dzīvesvietu). Turklāt visu augstāko amatpersonu deklarācijas ir obligāti jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas. Tātad pēc būtības lauks jau ir izravēts, te vienkārši ir “jāpārstaigā”.

Lasīsim nākošo tēzi! 19.pantā! Tātad ir jāuzrāda, jāsniedz informācija par visa veida ienākumiem, kurus valsts amatpersona saņem no valsts vai pašvaldību institūcijām. Šo informāciju sniedz valsts attiecīgās amatpersonas vai arī valsts vai pašvaldības institūcija. Paskatīsimies arī to, kas ir valsts amatpersonas ikgadējā deklarācija. Jūsu tabulā tas ir 24.pants. Kā arī otrās daļas 2.apakšpunktu un trešo daļu: “Deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā visi gūtie ienākumi jāuzrāda, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus.” Un kas tie ir? Tie ir tādi ienākumi kā darba alga, autoratlīdzība jeb honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības un uzņēmējdarbības, no realizētā īpašuma un tā tālāk. Šeit atkal ir prasīts uzrādīt visa veida ienākumus.

Bez tam neaizmirsīsim, kāda ir šā likuma būtība. Šā likuma būtība ir amatpersonas apņemšanās deklarēt, sniegt plašai sabiedrībai informāciju par to, kādi ir bijuši viņas ienākumi. Tātad deklarācija savā ziņā ir arī viņas goda un viņas godīguma pārbaudes dokuments. Tāpēc, manuprāt, nav nepieciešams pieblīvēt šo likumu ar vienu un to pašu normu, bet tikai divās dažādās redakcijās. Es domāju, ka šajā ziņā likuma esošā redakcija šobrīd jau ir pietiekoši “caurspīdīga”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Iepriekšējie runātāji jau tiešām detalizēti apskatīja šo jautājumu, tomēr es gribētu uzsvērt vienu aspektu. Es gribētu uzsvērt šo neskaidrību likumu tulkošanā, kas mums dažreiz veidojas. Un ir svarīgi pieņemt arī šo likumu, izteikt šos viedokļus, lai likuma tulkošanā arī šie viedokļi varētu tikt ņemti vērā.

Es domāju, ka Korupcijas novēršanas likumā ir iestrādāts viens svarīgs moments, tas ir, pats deklarēšanas princips. Ja mēs apskatāmies principu, tad redzam, ka cilvēka personiskā dzīve ir aizsargāta, tas ir vispārējs princips, bet, atrodoties publiskā dienestā, valsts un pašvaldību darbā, tātad ir nepieciešama atklātība.

Kādā veidā šī atklātība ir sasniedzama? Šī atklātība ir sasniedzama divos veidos: pirmām kārtām pieprasot informāciju un saņemot šo informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Tātad, ja kādam interesē informācija par izmaksām, par dažādām summām, kas tiek tērētas ierēdņu algām, līgumu samaksām un tā tālāk, tad neatkarīgi no tā, vai šogad šī summa ir iekļauta atsevišķā rindiņā valsts budžetā (kā tas bija iepriekšējā gadā) vai nav, šāda informācija kopumā ministriju griezumā, valsts griezumā ir pieejama, pieprasāma un saņemama. Par to nevarētu būt šaubu. Taču katram cilvēkam ir arī sava personiskā dzīve. Valstiskais un konstitucionālais princips ir šo dzīvi aizsargāt, ciktāl likums neparedz to atklāt. Taču šinī gadījumā cilvēkiem, kuri dodas publiskā dienestā un darbā, ir pienākums atklāt šo informāciju, un šī informācija tiek atklāta caur publiskām deklarācijām.

Šeit jau Počas kundze ļoti sīki citēja 24. un 29.pantu, kādā veidā šī informācija tiek dota deklarācijās, kam tās ir pieejamas, kādos termiņos tās ir aizpildāmas, kādā veidā katrs var iepazīties... Es uzsveru - katrs! Jo ne tikai žurnālisti, bet jebkura persona var iepazīties ar šo informāciju. Un tādā veidā zināmos termiņos reizi gadā, atstājot amatu vai stājoties darbā, šī informācija ir pieejama.

Šāds priekšlikums, kādu mums piedāvā... Pirmajā acu uzmetienā 19.1. pants politiski liekas tiešām ļoti svarīgs un it kā atrisina problēmas. Taču tas faktiski problēmas neatrisina. Tas nepasaka, kādos termiņos, - vai katru dienu tas ir iespējams vai, teiksim, tad, kad kādai lielai avīzei sagribas kādu kompromitēt... Tad pēkšņi tā aizskrien un kaut ko dabū vai, teiksim, tad, kad ir kādas baumas paklīdušas.

Valstī ir jābūt arī zināmai stabilitātei. Cilvēku personiskās dzīves noslēpums ir jāsabalansē ar publiskās pārvaldes un publiskās informācijas pieejamības principiem. Es domāju, ka šā likuma 24. un 29.pants šobrīd to ir sabalansējis, tāpēc nav pamata šo 19.1. pantu šeit ievietot. Pretējā gadījumā šeit prasās vēl veseli četri panti, kas regulētu, kādā veidā, kādos termiņos, kādā apjomā un kādā kārtībā ir jāveic šie pieprasījumi. Es tomēr aicinātu atturēties iesniegt šādus neloģiskus likumprojektus un atbalstīt tos šā likuma struktūrā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Godātais Muciņa kungs! Es sākšu ar jums, jo jūs runājāt pēdējais. Jau četrus gadus ir spēkā likums “Par kārtību, kādā valsts amatpersonas un valsts un pašvaldību institūcijas izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus”. Šajā likumā noteiktajos termiņos amatpersonai un institūcijai ir jādod atbilde arī šajā jautājumā - par saņemto algu, nevis ilgākā termiņā.

Nākošais. Deputāts Dzintars Rasnačs deklarēja, ka šī norma ir pretrunā ar Informācijas atklātības likumu. Diemžēl, godājamais kolēģi, jūs nevarējāt minēt konkrēti nevienu normu, kas būtu pretrunā ar šo piedāvāto un arī ar Informācijas atklātības likumu.

Kolēģi! Šeit tika teikts, ka šādas un līdzīgas normas ir ietvertas šā likuma 29.pantā, kas uzliek par pienākumu deklarācijās norādīt ienākumus. Jā, tā tas ir! Bet, godātā Aija Poča! Jūsu pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests, piemēram, Rēzeknes pilsētā, nesniedz informāciju Rēzeknes Īrnieku biedrībai un Rēzeknes iedzīvotājiem, kādas algas saņem tās Rēzeknes amatpersonas, kas nodarbojas ar dzīvokļu saimniecību. Cik lielas tās ir.

Tāpat, godātie kolēģi, valsts amatpersona var nostrādāt īsāku laika periodu, saņemt ļoti lielus ienākumus un aiziet no darba pirms deklarācijas gada beigām. Un tad nekāda informācija netiek sniegta par to.

Mēs esam daudzkārt publiski deklarējuši, tajā skaitā valdības vadītājs, ka galvenais līdzeklis cīņā ar korupciju ir atklātums.

Godātie kolēģi! Ko ļaunu šai valstij nodarīs tas, ka mēs šo normu pieņemsim? Jā, tiks publicēta atsevišķa informācija par to, kādas algas saņem valsts amatpersonas. Jā, tiks atklāts, ka mūsu valstī vairāk nekā 1000 amatpersonas saņem algu, kas mēnesī ir lielāka par 1000 latiem. Tie ir oficiālie statistikas dati, kas ir publicēti Statistikas pārvaldes krājumos. Cilvēkiem ir pienākums zināt, kuras ir tās amatpersonas. Dosim šo iespēju! Ja mēs, kolēģi, slēpsimies, tad mēs visi, gan pozīcija, gan opozīcija, nodarīsim ļaunumu sev, savai valstij, grausim parlamenta prestižu, grausim valsts varas prestižu. Pieņemsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim par 14.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 49. Šis priekšlikums nav pieņemts.

15.priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums nav balsojums, jo tas bija kā papildinājums Tautas partijas frakcijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Par to tagad vairs nevar balsot, Lagzdiņa kungs. Pārejam pie nākamā - 16.priekšlikuma.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina redakcionāli precizēt 24.panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 17.priekšlikums, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. To iesniedzis Dzintars Kudums. Tas skatāms kontekstā ar 19.priekšlikumu. Atbildīgās komisijas redakcijā Dzintara Kuduma priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Godātais sēdes vadītāj, mēs to pieņēmām, izskatot Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina noteikt, ka šogad deklarācijas tiek iesniegtas vēlāk, proti, līdz 1999.gada 1.maijam. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā.

Komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 13, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir jūsu ieteikumi attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

J.Lagzdiņš. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 9.martu.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Lūdzu, pāriesim pie darba kārtības 31.jautājuma. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Islandes Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Krasta kungs. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Atbildīgā komisija ierosina izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likmprojekta steidzamību. Rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts jāizskata kā steidzams.

G.Krasts. Paldies, godātie kolēģi! Tagad es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Ja likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts, mans ierosinājums būtu šo likumprojektu izskatīt šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Bet attiecībā uz otro lasījumu Ārlietu komisijai ir priekšlikums precizēt 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vispirms noskaidrosim, vai deputātiem ir iebildumi! (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Tad sāksim likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā. Kādas iebildes ir Ārlietu komisijai?

G.Krasts. Ārlietu komisijai ir priekšlikums papildināt 3.pantu ar vārdiem “un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Ja vairāk priekšlikumu nav, tad balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Pieņemsim likumprojektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.32 - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tāpat kā ar iepriekšējo, nupat akceptēto likumprojektu: Ārlietu komisija ierosina izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts kā steidzams.

G.Krasts. Paldies. Aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kādi ir priekšlikumi, Krasta kungs?

G.Krasts. Paldies, kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, mans ierosinājums būtu izskatīt šodien, tūlīt, šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu, Krasta kungs! Vai ir kādi labojumi?

G.Krasts. Ārlietu komisija - atbildīgā komisija - ierosina papildināt 3.pantu, tāpat kā iepriekšējā likumprojekta 3.pantu, ar vārdiem “un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””. Tas ir Ārlietu komisijas ierosināts precizējums šajā likumprojektā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Ja citu priekšlikumu nav, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies, Krasta kungs!

G.Krasts. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Tagad mums vēl ir jāizlemj daži jautājumi. Es atvainojos! Lūdzu uzmanību! Ir jāizlemj vēl daži jautājumi.

Pirmais jautājums. Kā jūs zināt, pirmajā starpbrīdī tikās frakciju vadītāji un mēs savā starpā apspriedām iespējamo pārtraukumu starp ziemas un pavasara sesiju. Šobrīd mums vajadzētu balsojot izlemt šo jautājumu. Priekšlikums ir pabeigt ziemas sesiju 24.martā, tas ir, trešdien. Tātad pēdējā ziemas sesijas diena būtu 23.marts. Ir iespēja pirmdien sasaukt Prezidija sēdi un 23.martā - ārkārtas sēdi, ja tas ir nepieciešams.

Pēdējā ziemas sesijas diena tātad būtu 23.marts. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Pavasara sesiju sāksim 12.aprīlī, pirmdien. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, mums ir jānobalso par šiem priekšlikumiem.

Vispirms nobalsosim par ziemas sesijas pabeigšanu. 23.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Tagad balsosim par priekšlikumu sākt pavasara sesiju 12.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 8. Arī šis lēmums ir pieņemts.

Vispirms mēs reģistrēsimies, kā mēs parasti to darām, un tad noklausīsimies paziņojumus. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds tiek dots Valdim Ģīlim - paziņojumam. Lūdzu!

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā vakar ir pieņemts lēmums par Veselības aprūpes apakškomisijas izveidi. Tā gan sauksies Sabiedrības veselības apakškomisija. Komisija tādu lēmumu ir pieņēmusi, tāpēc visus deputātus, kuriem ir interese piedalīties šīs apakškomisijas darbā, lūdzu tūlīt pēc sēdes beigām doties uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie “Lattelekom” darbību izskatošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki! Lūdzu jūs pēc sēdes beigām pulcēties Eiropas lietu komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums ir 16. marts. Diemžēl 8.marta mums nav. Bet šodien es negribu politizēt šos datumus. Man gribas mūsu frakcijas vārdā apsveikt mūsu cienījamās kolēģes. Patiešām man liekas, ka bieži vien mēs aizmirstam, ka viņas ir sievietes, ka viņas ir ļoti skaistas, izskatīgas, un varbūt mēs bieži vien esam kaut kādā ziņā nedaudz par daudz politiķi. Tādēļ es visas frakcijas vārdā apsveicu viņas ar tuvojošos neatzīto 8.martu un aicinu arī saņemt ziedus. Tas ir mūsu frakcijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, nevienam nevarētu būt iebildumi pret to. Bet jūs vēl pistoles 23.februārī varētu dāvāt visiem vīriešiem. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andrejs Klementjevs, Arnis Kalniņš, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Kārlis Greiškalns, Jānis Straume un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

 

7.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde

1999.gada 4.martā

 

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Vītols - 1.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 3.lpp.

 

Ministru prezidenta V.Krištopana ziņojums par

valdības darbu

(438. dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un

atceres dienām”” (Nav pieņemts)

(421. un 421.-a dok.) - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 14.lpp.

- dep. K.Lībane - 14.lpp.

Par procedūru - dep. J.Dobelis - 15.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes

reformas pabeigšanu lauku apvidos””

(433. un 433.-a dok.) - 16.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Zemessardzes komandiera

iecelšanu” (Jānis Kononovs)

(416. dok.) - 16.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 17.lpp.

Lēmuma projekts “Par V.Pilsumas apstiprināšanu

par Latvijas Bankas padomes locekli”

(417. dok.) - 17.lpp.

Zi ņo - dep. P.Apinis - 17.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par V.Zeiles apstiprināšanu

par Latvijas Bankas padomes locekli”

(417. dok.) -18.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 18.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par A.Vīnkalna apstiprināšanu

par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi”

(422. dok.) - 18.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par K.Počas iecelšanu par

Madonas rajona tiesas tiesnesi”

(423. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par L.Volbergas iecelšanu par Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”

(424. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šķēles ievēlēšanu

Revīzijas komisijā” .

( 446. dok.) - 20.lpp.

Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru

prezidentam V.Krištopanam “Par noteikumu nr.34

“Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un

izskatīšanas kārtība” 26.punkta neatbilstību

Pilsonības likumam”

(437. dok.) - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā””(1.lasījums)

(346. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu

atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” (1.lasījums)

(347. dok.) -21.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 22.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

ugunsdrošību”” (1.lasījums)

(297. un 383. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. J.Čevers - 22.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (1.lasījums)

(Steidzams)

(334.un 389. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 23.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums)

(334.un 389. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 24.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku

un lietu nodošanas kārtību”(1.lasījums)

(263. un 390. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 24.lpp.

 

 

Likumprojekts “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas

seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas

atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu

sociālās aizsardzības likums” (1.lasījums)

(235. un 392.dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. V.Ģīlis - 26.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši

atbalstāmajiem reģioniem”” (2.lasījums)

(175. un 409. dok.) - 26.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 27.lpp.

 

 

Likumprojekts “Emigrācijas likums” (1.lasījums)

(300.un 411. dok.) - 27.lpp.

Ziņo - dep. J.G.Vidiņš - 27.lpp.

Likumprojekts “Valsts fondēto pensiju likums”

(1.lasījums)

(57. un 412. dok.) -28.lpp.

Ziņo - dep. A.Barča - 28.lpp.

Debates - dep. A.Kiršteins - 29.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 33.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai

sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli””

(3.lasījums)

(420. dok.) - 34.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 34.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu

vienotību”” (3.lasījums)

(434. dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem

pensiju fondiem”” (2.lasījums)

(208. un 426. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. H.Soldatjonoka - 36.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību

un to uzraudzības likumā” (2.lasījums)

(209. un 427. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 37.lpp.

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības,

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas

valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības

koledžu” (2.lasījums)

(127. un 428. dok.) - 39.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 40.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par

terorisma apkarošanu” (2.lasījums)

(134. un 429. dok.) - 40.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 40.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas

līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās

programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumam

par to bruņoto spēku statusu” (2.lasījums)

(126. un 430. dok.) - 40.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 40.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1974.gada Starptautiskās

konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras

1988.gada protokolu” (2.lasījums)

(239. un 431. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 41.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 42.lpp.

- dep. J.Pliners (par balsošanu) - 42.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs

  A.Bartaševičs - 42.lpp.

 

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu

Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai “Rūta””

(2.lasījums)

(253. un 418. dok.) - 43.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 43.lpp.

 

Likumprojekts “Likums par valsts atbalstu eksporta

un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa

garantēšanā un kreditēšanā” (1.lasījums)

(357. un 419. dok.) - 44.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 44.lpp.

Debates - dep. I.Kalniņš - 44.lpp.

 

Likumprojekts “Prokuroru izdienas pensiju

likums” (2.lasījums)

(117. un 425. dok.) - 45.lpp.

Ziņo - dep.R.Ražuks - 46.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas

likumā” (2.lasījums)

(326. un 432. dok.) - 50.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 50.lpp.

Debates - valsts ieņēmumu valsts ministre

  A.Poča - 52.lpp.

- dep. L.Muciņš - 52.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre

  A.Poča - 56.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 57.lpp.

- 60.lpp.

- dep. A.Razminovičs - 61.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre

  A.Poča - 63.lpp.

- dep. L.Muciņš - 64.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Islandes Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” (1.lasījums)

(Steidzams)

(299. un 435. dok.) - 69.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 69.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Islandes Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” (2.lasījums)

(299. un 435. dok.) - 69.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 69.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”(1.lasījums)

(Steidzams)

(179. un 436. dok.) - 70.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 70.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”(2.lasījums)

(179. un 436. dok.) - 71.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 71.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par ziemas sesijas slēgšanu

un pavasara sesijas atsākšanu” - 71.lpp.

Paziņojumi - dep. V.Ģīlis - 72.lpp.

- dep. I.Ūdre - 72.lpp.

- dep. M.Lujāns - 73.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs

  A.Bartaševičs - 73.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem