Latvijas Republikas 7. Saeimas pavasara sesijas devītā sēde

1999. gada 3. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 3. jūnija sēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par deputātes Astrīdas Mūrnieces atsaukšanu no Saeimas Saimnieciskās komisijas un par deputātes Astrīdas Mūrnieces ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā. Vai ir iebildumi, ja mēs iekļaujam šos divus lēmuma projektus sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata…” pēc darba kārtības 21. jautājuma? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdz iekļaut Saeimas 3. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Runāt “pret” vēlas deputāts Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Aicinām šo likumprojektu šodien neiekļaut darba kārtībā. Gribu informēt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noraidīja šo likumprojektu un neatbalstīja tā steidzamību. Šeit ir vairākas ārkārtīgi bīstamas lietas, kas man ir nesaprotamas. Kāpēc tik steidzamā kārtā tas tiek dzīts uz priekšu? Tas, ka notiks būtiskas izmaiņas muitas procedūrā, kas varbūt atbildīs Eiropas Savienības prasībām, - tas ceļš un virzība varbūt ir pareiza. Piemēram, tajās lietās, kas ir saistītas ar kravu ievešanu un pagaidu glabāšanu, šobrīd likumā ir reglamentēts, stingri noteikts dienu skaits, bet šeit tiek dotas neierobežotas iespējas pagarināt šo laiku. Nav sakārtotas kravu kontroles lietas, notiek pilnīga atteikšanās no muitas konvoja (arī akcizētajām precēm), ne ar ko neaizstājot, nekādā veidā nepilnveidojot kontroles mehānismus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrīt šo likumprojektu skatīt, ir uzaicinājusi uz nākamo sēdi muitas darbiniekus. Man ir absolūti nesaprotama šī steiga, šo likumprojektu virzot.

Es aicinu šoreiz to neiekļaut darba kārtībā, jo tas vēl vairāk atvērs mūsu tirgu importa produkcijai. Virzība uz likumdošanas saskaņošanu ir veicama, bet ir jārīkojas daudz apdomīgāk. Šis ir pārāk nozīmīgs lēmums, lai to pieņemtu sasteigti. Arī valdošo partiju deputāti komisijas sēdē balsoja pret šo likumprojektu. Tāpēc es aicinu šoceturtdien šo likumprojektu neizskatīt, bet izskatīt nākamceturtdien.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iekļaut Saeimas 3. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 22, atturas - 13. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Bojāra, Mūrnieces, Lejas un Čevera iesniegto likumprojektu “Par lauksaimniecības pašpārvaldi” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas Linards Muciņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Politiskā situācija, kas šobrīd ir izveidojusies Latvijā, lauksaimniecībā nodarbināto problēmas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu no Latvijas Republikas deputātiem. Mums ir jāpadomā, kādās pareizās, juridiski korektās formās ir jābūt virzītai šai darbībai lauksaimniecībā un lauksaimniecības jomā strādājošo interesēm, kādam ir jāveidojas dialogam ar citiem ražotājiem, ar valsti, ar vietējām pašvaldībām. Ļoti nozīmīga un pasaulē izplatīta prakse ir dažādas organizācijas, kuras pārstāv savu profesiju vai nozaru intereses. Ļoti daudzās pasaules valstīs šīm organizācijām tiek piešķirtas zināmas publiskas funkcijas vai arī šīs organizācijas tiek veidotas kā publisko tiesību subjekti. Mēs zinām, ka komersanti apvienojas dažādās tirdzniecības un rūpniecības palātās vai kamerās vai citās organizācijās. Daļā valstu iesaistīšanās šādās organizācijās ir obligāta, bet daļā valstu tas ir brīvprātīgi. Arī lauksaimniecības un zemkopības nozarē nodarbinātie tiek organizēti vai paši organizējas dažāda veida organizācijās.

Iesniegtais likumprojekts mēģina daļēji atbildēt uz šiem jautājumiem. Manuprāt, pat mēģinājums virzīt šādu likumprojektu šajā politiskajā situācijā ir svarīgs, kaut arī, protams, man kā juristam jāatzīst, ka tur ir vesela rinda jautājumu, par kuriem būtu jādiskutē, par kuriem būtu jāstrīdas. Vesela rinda jautājumu, it sevišķi finansu jomā, man liekas, šobrīd būtu nepieņemami. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ir vesela rinda zemnieku organizāciju un lauksaimnieku organizāciju, kuras veidojas kā sabiedriskās organizācijas, un jādomā arī par to, kā šīs ļoti dažādās un ar dažādiem sastāviem vai uz dažādu interešu pamata veidotās organizācijas konsolidēt pirmām kārtām dialogam ar valsti, bet otrām kārtām - savu lauksaimniecības un zemkopības interešu aizsardzībai.

Es aicinu šo likumprojektu nodot Saeimas komisijām, taču iesaku ļoti uzmanīgi, it sevišķi no juridiskās puses gatavojot šo dokumentu pirmajam lasījumam, padomāt par to, kuras no šīm likumā iestrādātajām tēzēm atbilst šodienas Eiropas prasībām, uz kurieni mēs ejam, padomāt, kādā veidā tad šie Eiropas zemnieki saņem šīs subsīdijas, šos atbalstus, kādi ir tie mehānismi. Vai tikai valsts ir tā, kas kaut ko sadala un regulē, vai arī šajā sistēmā un dialogā ir vieta lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijām?

Es domāju, ka mēs komisijā varam arī padomāt par kādu konsolidāciju, varbūt par pamatīgu labojumu izdarīšanu un pat, iespējams, par alternatīvu likumprojektu. Taču šajā situācijā, lai problēma virzītos uz priekšu, es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un noteikt arī Juridisko komisiju kā vienu no komisijām, kura varētu piedalīties šī jautājuma apspriešanā un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāts Aigars Kalvītis - Tautas partijas frakcija.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kas ir lauksaimniecības pašpārvalde? Un ko vispār vārds “pašpārvalde” nozīmē? Tā ir zemnieku pašiniciatīva, lai apvienotos un īstenotu kādus mērķus, realizētu tos. Bet, kad mēs sākam veidot pašpārvaldes no augšas, finansējot tās, tajā brīdī tūlīt rodas jautājums - ko šī pašpārvalde pārstāv? Viņa patiesībā pārstāv valsts intereses zemnieku organizācijās. Neviena šāda pašpārvalde līdz šim nav spējusi izdzīvot. Bija nodibināta kopdarbības savienība. Kas notika ar to? Tika iztērēta nauda, un pēc pusgada organizācija tika slēgta. Ar varu kolhozos zemniekus nesadzīs. Tai ir jābūt pašiniciatīvai.

Kas notiks ar tādām organizācijām, kas šobrīd veiksmīgi funkcionē? Tāda ir, piemēram, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, kuru es vadīju četrus gadus. Tā ir veidota uz pašiniciatīvas un pašfinansēšanās principa pamata. Ko viņi darīs? Bet viņi strādā, viņi pārdod produktus eksportam, veic visu ārējo sakaru darbību. Dod informāciju Zemkopības ministrijai par velti, bez naudas. Ko darīs Zemnieku federācija? Mēs izveidosim organizāciju, kas rajonos, lauksaimniecības departamentos komandēs valsts ierēdņus... Zemkopības ministram būs jāsaskaņo Zemkopības ministrijas budžets ar kaut kādu mistisku otrās kategorijas ierēdni, kas patiesībā nepārstāvēs neko. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Vai tā ir lauksaimniecības pašpārvalde? Es domāju, autori vienkārši nesaprot, kā pašpārvaldes funkcionē. Viņi varētu nākt un konsultēties ar tiem, kas šajās pašpārvaldēs ir strādājuši. Pašpārvalde nav ne politiska, ne juridiska, ne sabiedriska, kā šajā likumā ir rakstīts. Kas tad tā ir? Pagastu ražotāju organizācija.

Nekādā ziņā šādu likumu nedrīkst pieņemt. Mēs varam uzsākt diskusijas par pašpārvaldes lomu, nozīmi, izstrādāt jaunu likumprojektu, bet šāds likumprojekts nav nekur derīgs. Mēs nevaram finansēt no Zemkopības ministrijas budžeta kaut kādu grupu avantūristu, kas noteikti uzradīsies, tiklīdz šis likums tiks pieņemts. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai iesniegto likumprojektu par lauksaimniecības pašpārvaldi nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 31, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Monikas Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi paskaidrošu, ka, iesniedzot šo likumprojektu, patiešām neviens negrib atņemt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai vai Dzīvokļu jautājumu apakškomisijai to likumīgās tiesības un neapšaubāmos nopelnus. Tieši otrādi. “Latvijas ceļš” ar ļoti lielu cieņu izturas pret tiem kolēģiem, kas blakus savai lielajai slodzei lielajās komisijās vēl atrod laiku strādāt apakškomisijās. Abas šīs manis pieminētās apakškomisijas mēnešiem ilgi rūpīgi strādā, lai izanalizētu visus bērnu tiesību un dzīvokļu tiesību aspektus. Bet tur jau ir tā lieta, ka mēnešiem ilgi. Un mums pavisam drīz …

Sēdes vadītājs. Mikrofons nedarbojas tribīnē… Lūdzu!

K.Lībane. Mums pavisam drīz sāksies tas garais Saeimas sesiju starplaiks. Bērnu tiesību aizsardzības likums ir spēkā, bet tas vēl joprojām tā īsti nedarbosies. Es nezinu, kā tas ir citās frakcijās, bet mūsējā saņem kaudzēm vēstuļu, kurās atklājas pilnīgi nepārprotama aina - ka bērnu tiesību aizsardzība šajā valstī nedarbojas pat tās minimālajā, elementārajā apjomā. Nu lūk! Tā ka jājautā - uz ko tad mēs aicinām un uz ko aicina arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs, kas ir izstrādājis šos likumprojektus? Tikai un vienīgi uz politisku impulsu, tikai uz “nulles” lasījumu. Mēs nemūžam neiebildīsim, ja atbildīgās komisijas, kurās nonāks šie projekti, izvēlēsies apakškomisijas izstrādāto variantu. Mēs tikai aicinām šoreiz nobalsot “par” - “nulles” lasījumā nobalsot “par” un tad veidot vienotu projektu, kurā tiktu iekļautas arī visas tās idejas, kas dzimušas tajās manis minētajās apakškomisijās. Es domāju, ka ir jābalso “par”. Es aicinu to darīt.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāte Aija Barča. Nē, tomēr nevēlas… Tādā gadījumā runās deputāts Andris Bērziņš - Jaunās partijas frakcija.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi, šis jautājums nav ne “par”, ne “pret”... Nekādā gadījumā es nevaru runāt, teiksim, “pret”, bet man gribētos, lai mēs paskatītos vēsturi... Bija speciāla bērnu tiesību apakškomisija, kas izsūtīja visām ministrijām, pašvaldībām, dažādām iestādēm priekšlikumus - Bērnu tiesību aizsardzības likuma paketes izmaiņas. Mēs esam saņēmuši… Turklāt šodien iekļautie priekšlikumi ir jau Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā izskatīti… Tiek skatīta visa pakete kopumā, visi šie priekšlikumi. Es nezinu, vai ir loģiski vienu, turklāt šajā gadījumā, es uzskatu, ne visai būtisku jautājumu… Ja mēs šodien apspriestu jautājumu par to, ka jāpalielina pabalsti ģimenēm, es balsotu ar abām rokām par to. Bet nevar izraut ārā no šī konteksta tikai vienu daļu. Es domāju, ka tas nav loģiski - skatīt, teiksim, likuma izmaiņas, ja mēs nevaram tās skatīt pilnā kontekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Pirms izlemjam šo jautājumu, vārds deputātei Aijai Barčai. Lūdzu ieslēgt Barčas kundzei mikrofonu.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāj, man ir lūgums nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu arī pārējos jautājumus - 4., 5., 6., 11. un 15. jautājumu - nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai. Jo visi tie ir sociālās drošības jautājumi, kas ir Sociālo un darba lietu komisijai piekritīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 16, atturas - 17. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es atvainojos, es vēlreiz lūdzu izskatīt arī šo 4.jautājumu, arīdzan iespēju 5., 6., 11. un 15. nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 25, atturas - 13. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Bija priekšlikums nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 32. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Arī par šo likumprojektu ir priekšlikums - nodot papildus arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeima! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Protams, var uzskatīt, ka Latvijā katrs sociālais darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības darbinieks ir labākais ārsts, kas spēs noteikt, kurā brīdī, kad un kāpēc ir nepieciešama stacionārā ambulatorā izmeklēšana un ārstēšana. Protams, var jau darīt tā, kā nav nevienā pasaules valstī, un uzskatīt, ka Latvijā pašreizējā situācijā nepastāv ne feldšeru punkti, ne ātrā medicīniskā palīdzība, ne tie daži simti ģimenes ārstu. Turpmāk ārstēšanu, izmeklēšanu noteiks vienkārši sociālās aprūpes darbinieki. Es domāju, ka šāds likuma pants, pirmkārt, ir pārsteidzīgs; otrkārt, tās normas, kas darbojas pirmajos trīs priekšlikumos, jau ir spēkā citos pantos. Es aicinu šo likumprojektu noraidīt, bet, ja ir nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, tad varētu izveidot darba grupu - sabiedrības veselības apakškomisiju un kopīgi koleģiāli izstrādāt un grozīt likumu. Nevajag darīt to, ko var nedarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 9, atturas - 43. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lībanes iesniegumu, kurā viņa atsauc savu parakstu zem likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Līdz ar to šā likumprojekta nodošana komisijām nav izskatāma.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Pieprasa balsojumu? Nē. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Arī par šo likumprojektu bija priekšlikums - iekļaut komisiju sastāvā arī Sociālo un darba lietu komisiju, bet “pret” runāt vēlas deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā parlaments sāk lietot nepareizu taktiku. Tikko darba kārtības 6.punktā mēs jau nobalsojām, ka šis likumprojekts tiek nosūtīts komisijām. Līdz ar to šis jautājums nebija jāiekļauj darba kārtībā, to nav nepieciešams iekļaut, visas šīs komisijas to var izskatīt. Citādi notiks tā, ka vienu likumu mēs izskatīsim trīs reizes un varbūt pat dažādās komisijās. Tā ir pirmā lieta, uz ko es gribu norādīt. Ir neprecīza procedūra jau ieviesusies.

Otra lieta. Visi šie dzīvokļa jautājumi sabiedrībai ir ļoti sāpīgs jautājums. Un šajā gadījumā Ministru kabinets diemžēl vajadzīgajiem jautājumiem ir pievienojis arī tādus momentus, kuri atspoguļojas pārejas noteikumos, kas skar Motes kunga problēmu. Un tāpēc es gribu iepazīstināt jūs ar mūsu frakcijas viedokli par šo Ministru kabineta iniciatīvu.

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kurā būtiski ir mainīta valstij piederošo dzīvokļu izīrēšanas kārtība. Te ir ierosināts legalizēt to nelikumīgo praksi, kas ir izveidojusies Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā, kura pēc saviem ieskatiem piešķir valstij piederošos atbrīvojušos dzīvokļus. Saskaņā ar piedāvātā likumprojekta pārejas noteikumiem turpmāk valstij piederošos dzīvokļus, pirmkārt, var piedāvāt valsts amatpersonu nodrošināšanai ar dienesta dzīvokļiem vai izīrēt konkursa kārtībā. No dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem tiek izslēgta tāda pazīme kā personas, ģimenes nodrošinātība ar dzīvojamo telpu, bet papildus ir iekļauta tāda pazīme kā spēja izremontēt piešķirto dzīvokli.

Man to grūti saprast, bet šie grozījumi tiek piedāvāti, lai dotu iespēju noklusināt runas par tām nelikumībām dzīvokļu sadalē Rīgā, par kurām pastiprināti interesējas prokuratūra. Ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka šo koruptīvo darījumu nokārtošanai tiek izmantots likums, kura mērķis ir diametrāli pretējs - nodrošināt godīgu, atklātu un taisnīgu dzīvokļu sadali, pirmām kārtām nodrošinot ar tiem trūkumā nonākušās ģimenes. Mēs ceram, ka Saeimai pietiks godaprāta, lai noraidītu šo nelikumīgo likumprojektu.

Patiešām, ja Ministru kabinetam tas būs nepieciešams, lai viņš griežas komisijās, iesniedz savus grozījumus, un tad komisijas mierīgi izskatīs. Taču šajā brīdī es aicinu šo likumu vēlreiz neatvērt un balsot “pret”. Tā būtu mūsu politiskā nostāja, kad mēs parādītu savu godīgo deputātu morāli, normālu, cilvēcisku morāli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 11. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Šeit tika izteikts priekšlikums pievienot arī Sociālo un darba lietu komisiju. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina apturēt Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 7.jūlijā apstiprināto Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes darbību saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta piekto daļu līdz Satversmes saskaņošanai ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Lai jums, cienījamie kolēģi, būtu skaidrāks šis jautājums, es atļaušos nocitēt fragmentus no izglītības un zinātnes ministra vēstules Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai: “Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta piekto daļu lūdzu Latvijas Republikas Saeimu apturēt Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, neapturot studiju procesu.” Es atgādinu - neapturot studiju procesu! Ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta, es atkārtoju - ar Ministru prezidenta 1999.gada 23.marta rīkojumu nr.120 dibinātās komisijas vairākums, izvērtējis esošo situāciju, atbalstīja nepieciešamību reorganizēt aviācijas izglītības sistēmu valstī. Es atgādinu, ka šī komisija tika izveidota ar Ministru prezidenta rīkojumu.

Izglītības un zinātnes ministrija 1998.gada 28.jūlijā ar rīkojumu nr.407 izveidoja komisiju stingrās uzskaites dokumentu pārbaudei Rīgas Aviācijas universitātē. Šī komisija darbojās no 1998.gada jūlija līdz 30.septembrim. Komisija konstatēja nopietnus un sistemātiskus pārkāpumus diplomu izsniegšanas kārtībā un diplomu reģistrācijā visos augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības līmeņos, ieskaitot maģistru un doktoru diplomu izsniegšanu.

Pēc pārbaudes materiāliem Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas uzraudzībā atrodas krimināllieta, kas ierosināta pēc Kriminālkodeksa 190.pantā paredzētā nozieguma pazīmēm par dokumentu viltošanas faktiem Rīgas Aviācijas universitātē.

Turklāt gribu jums atgādināt, ka finansiālās un saimnieciskās darbības pārkāpumus Rīgas Aviācijas universitātē ir konstatējusi Valsts kontrole. Uz Valsts kontroles pārbaudes materiālu pamata 1997.gada 10.decembrī Rīgas apgabaltiesas prokuratūra pret RAU atbildīgajām amatpersonām ir ierosinājusi krimināllietu pēc nozieguma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas Kriminālkodeksa 162.pantā. Šī krimināllieta tiek izmeklēta. Pats galvenais - Rīgas Aviācijas universitātes Satversme neatbilst Augstskolu likuma 10., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 26., 27., 36., 37., 42., 45. un 83.panta nosacījumiem. Ministrs uzskata, ka minētie likumu pārkāpumi, nepilnības RAU darbībā, kā arī tās Satversmes neatbilstība Augstskolu likumam ir pietiekams iemesls RAU Satversmes apturēšanai uz RAU reorganizācijas laiku.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu respektēt izglītības un zinātnes ministra viedokli, kas balstīts gan uz Ministru kabineta izveidotās komisijas slēdzienu, gan arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas slēdzienu un uz Valsts kontroles pārbaudes materiāliem. Varu piebilst, ka Ministru kabineta izveidotajā komisijā bija pārstāvēts... (Starpsaucieni: “Runā skaļāk! Nedzirdam!”) Mikrofons...

Sēdes vadītājs. Tribīnē nedarbojas mikrofons!

Dz.Ābiķis. Varu piebilst, ka Ministru kabineta izveidotās... (Starpsauciens: “Neko nedzird!”)

Sēdes vadītājs. Tehniskas problēmas...

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi, es atvainojos par tehniskiem traucējumiem, pie kuriem es neesmu vainīgs. Es atgādinu, ka komisijā...

Sēdes vadītājs. Laikam būs nepieciešams megafons.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

Dz.Ābiķis. ... Gribu atgādināt, ka komisijā ietilpa gan Ministru kabineta pārstāvji, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, gan Augstākās izglītības padomes pārstāvji, gan arī citu augstskolu pārstāvji. Es aicinu respektēt visu šo iepriekš minēto institūciju, kā arī ministra viedokli un apturēt šīs augstskolas Satversmi.

Gribu vēl atgādināt, ka, lai šogad sekmīgi tiktu nobeigts mācību process, šis lēmums stājas spēkā tikai ar 25.jūniju, kad šāgada absolventu diplomi jau būs izsniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Taču, pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu pēc būtības un uzsākam debates, mums ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīs dienas sēdes darba kārtībā. Vai kādam ir iebildumi? Vai Vidiņa kungs vēlas runāt? Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināju šinī lietā iedziļināties jau vakar, jo mani nepārliecina tas, ko Dzintars Ābiķis pašreiz teica. Pirmām kārtām man nav pieņemama doma, kas šorīt izskanēja masu medijos, par to, ka šo universitāti vajag reorganizēt, respektīvi, reorganizēt, pievienojot to Rīgas Tehniskajai universitātei. Man tas atgādina teicienu, ka mētelis ir jāpiešuj pogai, nevis otrādi, jo Rīgas Aviācijas universitātē pašreiz mācās 3 400 studenti, un apmēram 200 no viņiem ir no 40 ārvalstīm. Universitātes absolventi strādā 90 pasaules valstīs, un šī universitāte ir viena no 9 vecākajām aviācijas universitātēm pasaulē. Universitātē strādā 9 akadēmiķi, 44 habilitēti zinātņu doktori un 133 zinātņu doktori.

Bez tam Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 1998.gada pārskatā ir rakstīts, ka Rīgas Aviācijas universitātē ir Latvijā augstākais mācībspēku īpatsvars ar zinātniskajiem grādiem. Universitātē ir Latvijā augstākais aizstāvēto doktora disertāciju rādītājs. Rīgas Aviācijas universitātē ir aizstāvēti 25% doktorantu darbu, Rīgas Tehniskajā universitātē - 3%, Latvijas Universitātē - 4,2%. Šī universitāte ir visizdevīgākā augstskola Latvijā no finansēšanas viedokļa. Valsts finansētā daļa universitātes budžetā sastāda 42%.

Cienītie kolēģi! Jūs droši vien atceraties tās batālijas, kas te bija par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Tātad arī tur bija atrasti finansiāli pārkāpumi, bet neviens necilāja jautājumu par to, ka Latvijas Medicīnas akadēmiju vajadzētu reorganizēt. Es lūgtu neiekļaut šīsdienas sēdē šo jautājumu, bet iekļaut to pēc kādām divām nedēļām, kad mēs varētu pamatīgi iepazīties ar šā jautājuma motivāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, šo lēmuma projektu šīsdienas sēdē mēs nevaram izskatīt. Vai ir iebildumi pret to, ka tas tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Vai jūs mani dzirdat, cienījamie kolēģi? Varbūt man jārunā bez mikrofona? Mana balss ir pietiekami skaļa. Es piedāvāju, lai būtu romantiski un interesanti, 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Tātad mums ir jābalso. Saskaņā ar Kārtības rulli ir izskatāms priekšlikums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai par nodošanu komisijām. (Starpsauciens: “Nē!”) Vai iebildumi pret iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā ir? Ir iebildumi. Vai ir priekšlikumi par nodošanu komisijām? Mums šis jautājums ir jālemj balsojot. Vispirms balsosim par to, lai šo lēmuma projektu iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - 12. Paldies. Lēmuma projekts tiks izskatīts nākamajā Saeimas sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Raita Vītoliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.693. Daru zināmu, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Jāņa Bunkša iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais kandidāts attiecīgā vēlēšanu apgabala sarakstā ir Raitis Vītoliņš, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts: “Apstiprināt Raita Vītoliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu atbalstīt jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - “Par Raita Vītoliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Raiti Vītoliņu un vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts - “Par Edītes Vernušas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā... Vai ir kāds, kas Juridiskās komisijas vārdā ziņos par šo jautājumu? Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi materiālus par četriem tiesnešiem. Pirmais ir lēmuma projekts par Edītes Vernušas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija atbalsta Augstākās tiesas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Edīti Vernušu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Augstākā tiesa iesaka un Juridiskā komisija atbalsta ieteikumu: “Apstiprināt Andu Vītolu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.”

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Andu Vītolu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Nākamais lēmuma projekts - Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Aivaru Kaparšmitu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Aivaru Kaparšmitu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Nākamais un pēdējais lēmuma projekts - Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Ilmāru Stivriņu par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ilmāru Stivriņu par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Sakarā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais izskatāmais jautājums ir lēmuma projekts “Atsaukt deputāti Astrīdu Mūrnieci no Saimnieciskās komisijas”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 3, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: “Ievēlēt deputāti Astrīdu Mūrnieci Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 45. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” un par “Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”, kā arī “Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”.

Vai ir iebildumi, ka mēs izskatām šos lēmumu projektus pirms darba kārtības 22. jautājuma, tātad tūlīt? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Ievēlēt deputātu Raiti Vītoliņu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Ievēlēt deputātu Raiti Vītoliņu Centrālajā zemes komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai”, reģistra numurs 205, dokumenta numurs 642.

Cienījamie deputāti! Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskā komisija ir veikusi divus precizējumus.

Juridiskās komisijas 1. priekšlikums bija precizēt subjektu, kuram tiek nodots šis zemes gabals.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Arī 2.precizējums ir iekļauts likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu!

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 660. Tas šodien ir garākais un nopietnākais likumprojekts. Iesniegti daudzi priekšlikumi. Lūdzu sekot līdzi, jo būs atšķirības numerācijā.

1.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums - izdarīt atsevišķus grozījumus, tas ir, tīri redakcionālus labojumus. To atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Es lūdzu jūs sākt tālāk darbu ar pielikumiem, jo 2. - 18. priekšlikums patiesībā atbalsta tikai šos pielikumus. Izskatīsim vispirms šos pielikumus un tikai tad mēs varēsim lemt par 2. - 18.priekšlikumu. Tādēļ es ļoti lūdzu jūs strādāt ar pielikumiem un skatīties, sākot ar 1.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

P.Apinis. 21.priekšlikums ir par gaļu un pārtikas gaļas subproduktiem. To iesnieguši deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers.

Sēdes vadītājs. 5.lappuse.

P.Apinis. Deputāti iesnieguši savus priekšlikumus. Komisija ir atbalstījusi visus priekšlikumus no 21.1. līdz 21.22.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis. Nākamā ir 4.grupa. Tā ir grupa “Piens un piena produkti no valsts” un tamlīdzīgi. Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši šos priekšlikumus, kurus atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tie skar 22.1. līdz 22.61. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

P.Apinis. Nākamie priekšlikumi, kas ir iesniegti, attiecas uz 10.grupu “Graudaugu kultūras”. Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši šos priekšlikumus. Komisija ir atbalstījusi no 23.1. līdz 23.8. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Nākamā ir 11.grupa. Tā ir “Miltrūpniecības produkcija - iesals, ciete, inulīns, kviešu lipeklis”. Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši šos priekšlikumus. Komisija tos ir atbalstījusi, tātad runa ir par 24.1. un 24.2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Nākamā grupa, par kuru ir iesniegti priekšlikumi, ir 16.grupa - “Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, molusku un pārējo ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi”, kurai deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši priekšlikumus par izmaiņām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, rūpīgi tos izskatījusi, atbalstīja no 25.1. līdz 25.14. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis. 17.grupa - “Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura”. Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši savus priekšlikumus, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija attiecīgi atbalstīja 26.1 un 26.2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 22.grupa - “Bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni un etiķis”. Finansu ministrs Godmanis ir iesniedzis priekšlikumu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja no 27.1 līdz 27.12.priekšlikumam pozīciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis. Savukārt 28. priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - attiecas uz 28.1., kuru pati komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 23.grupa - “Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi”. Priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Ivars Godmanis, taču komisija nav atbalstījusi 29.1. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 36.grupa - “Sprāgstvielas; pirotehniskie izstrādājumi; sērkociņi...” utt. Iesniedzis finansu ministrs Ivars Godmanis. Komisija priekšlikumu nr. 30.1. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Nākamais priekšlikums ir par 61.grupu - “Trikotāžas apģērbi un apģērbu piederumi”. Iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Šajā grupā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, domām daloties, neatbalstīja no 31.1. līdz 31.172. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 31. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Komisija ir noraidījusi 31.priekšlikumu, bet 31.priekšlikumā ir vismaz simts dažādu pozīciju. Es gribētu prasīt atbildīgajam ziņotājam, vai komisija ir izskatījusi visu, iedziļinoties problēmās... tātad nodalot lietas, kuras Latvijā ražotu un kuras varētu aizsargāt, no lietām, kuras šeit neražo un kuras nevarētu aizsargāt... Man tomēr būtu lūgums - ja nu citādi nevar, tad sadalīt, balsot pa daļām. Es neprasu balsojumu par katru priekšlikumu vai par katru pozīciju, kas ir minēta šajā grupā, bet vismaz par priekšlikumu nr.31. 158. Tarifs zeķēm, kas domātas tiem, kuri slimo ar vēnu paplašinājumu.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, vajadzētu precizēt jūsu priekšlikumu. Tātad jūs ierosināt balsot pa daļām. Konkrēti pasakiet, par kurām daļām jūs vēlaties atsevišķu balsojumu.

K.Leiškalns. Es noteikti vēlētos atsevišķu balsojumu par priekšlikumu nr.31. 158. Tas ir ļoti nopietns likumprojekts. Šeit ir ļoti daudz dažādu pozīciju, un es pieņemu, ka ir pozīcijas vai izstrādājumi, kurus Latvijā ražo un kuriem varētu nesamazināt... kaut gan mans priekšlikums izriet no valdības un Starptautiskā valūtas fonda memoranda pagājušajā gadā... tas arī vēl ir iesniegts... Bet, ja citādi nevar, ierosinu balsot pa daļām vismaz par priekšlikumu nr.31. 158.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Tādā gadījumā mums jāizlemj, vai mēs balsosim par visu priekšlikumu kopumā vai - atbilstoši Leiškalna kunga priekšlikumam - par vēnu slimnieku zeķēm balsosim atsevišķi. Vispirms - visu kopā, atbilstoši Leiškalna kunga prasībām.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsosim par deputāta Leiškalna priekšlikumu kopumā. Bet, kad tas tiks noraidīts, tad nevarēs izskatīt pa daļām.

P.Apinis. Es domāju, ka Leiškalna kungs iesniegs precizētu priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, vai jūs ierosināt balsot par savu priekšlikumu kopumā vai balsot pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 31. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 10, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Aicinu skatīt 120.lappusi.

84.grupa - kodolreaktori, katli, iekārtas un mehāniskās ierīces; to daļas. Finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums nr.32.1, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis. 85.grupa - elektriskās mašīnas un iekārtas un to daļas; skaņu ierakstu un atskaņošanas aparatūra; aparatūra televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanai un reproducēšanai. Iesniedzis finansu ministrs Godmanis. Komisija neatbalstīja šos priekšlikumus - no priekšlikuma nr.33.1. līdz priekšlikumam nr.33.11.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. Taču komisija atbalstīja nākamos priekšlikumus - no priekšlikuma nr.33.12 līdz priekšlikumam nr.33.23.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

P.Apinis. Skatāmies tālāk. 174.lappusē ir priekšlikumi par jauniem pielikumiem. 35.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pielikumu jaunā redakcijā. Tas ir trešais pielikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 35. - finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikumu.

P.Apinis. 36.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu ceturto pielikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 37.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pielikumu, kas mums te ir kā piektais pielikums. Protams, to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 38.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu sesto pielikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis. Godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu atgriezties likumprojekta sākumā, tātad atgriezties pie 2.priekšlikuma. Jo tagad mēs esam izskatījuši visus pielikumus un varam skatīt būtiskākos priekšlikumus.

2.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas papildina 5.pantu ar jaunām daļām - otro, trešo un ceturto. Protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 3.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kas izteic 3.punktu jaunā redakcijā, taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu redakciju un finansu ministra priekšlikums ir iestrādāts šajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

P.Apinis. 5.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izteikt 23.punktu jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet to iestrādāja precizētā redakcijā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

P.Apinis. 7.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums papildināt ar jaunu 27.punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iestrādāja savā redakcijā finansu ministra priekšlikumu un lūdz atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.

P.Apinis. 9.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izteikt likumprojekta 1.pielikumu jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to iestrādāja savā redakcijā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 9. un 10.priekšlikumu.

P.Apinis. 11.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt likuma 2.pielikumu jaunā redakcijā. Par to mēs jau esam balsojuši. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 12.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīt likuma 3.pielikumu. Kā mēs zinām, par 3.pielikumu jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 13.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likumu ar 4.pielikumu. Tā kā mēs jau esam nobalsojuši par šī pielikuma redakciju, es lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 14.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izteikt likuma 3.pielikumu 2.pielikuma redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Apinis. 15.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izteikt likuma 4.pielikumu jaunā 3.pielikuma redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Apinis. 16.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izteikt likuma 5.pielikumu šā likuma 4.pielikuma redakcijā. Mazliet savādākā redakcijā to iestrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un lūdz atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

P.Apinis. 18.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izteikt likuma 6.pielikumu šā likuma 5.pielikuma redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es jūs ļoti lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu iesniegt priekšlikumus vienas nedēļas laikā - līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā””. Tas attiecas uz vienu biedrību - Neredzīgo biedrību. Vienīgi jāteic, ka attiecībā uz otro lasījumu Finansu ministrija, protams, neatbalstīs atpakaļejošu šā likuma piemērošanas kārtību. Bet es jūs lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijai ir šī labā prakse, ka uzņēmumi, kuros ir nodarbināti invalīdi, var tikt atbrīvoti no uzņēmuma ieņēmuma nodokļa nomaksas. Es domāju, to neviens neapšauba. Bet man ir priekšlikums šo likumprojektu atzīt par steidzamu un nākamnedēļ skatīt otrajā, galīgajā, lasījumā, nevilkt vienkārši laiku.

Sēdes vadītājs. Makarova kungs, priekšlikumus par steidzamību var iesniegt vai nu atbildīgā komisija, vai desmit deputāti. Tā ka diemžēl šo priekšlikumu mēs nevaram izskatīt. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā””. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Vai jums nebūtu iebildumu, ja mēs noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz rītdienai, lai mēs to varētu izskatīt nākamajā nedēļā?

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt īsāks kā līdz 8.jūnijam.

P.Apinis. Tādā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisija ierosina pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi” un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R.Labanovskis. Es ierosinu izskatīt šo jautājumu ar redakcionāliem precizējumiem arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Redakcionāli precizējumi ir 1. un 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Vai ir iebildumi, ka mēs skatām uzreiz arī otrajā lasījumā? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

R.Labanovskis. Redakcionāli precizējumi, kurus es minēju, ir 1. un 3. pantā. Lūdzu pieņemt galīgajā variantā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 678. Aizsardzības un iekšlietu komisija šim lasījumam no aizsardzības ministra Kristovska kunga ir saņēmusi tikai vienu ierosinājumu - izteikt likuma 4.1 panta trešo daļu šādā redakcijā: “Militāro policiju var iesaistīt svarīgu militāro objektu un amatpersonu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā. Šādu objektu un amatpersonu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs.” Atbildīgā komisija šo ierosinājumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dalbiņš. Vairāk ierosinājumu saņemts nav. Komisija kopumā atbalsta likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC 1976)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām otrajā lasījumā. Pievienošanās šai Konvencijai nepieciešama tāpēc, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības attiecībā uz Latvijas likumdošanas harmonizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi nav saņemti. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC 1976)” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam!

R.Labanovskis. 12. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 12. jūnijs. Iebildumu nav? Paldies.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts… Es atvainojos, tātad likumprojektu “Par 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC 1976)” pieņemot otrajā lasījumā, mēs esam to pieņēmuši jau galīgi. Paldies.

Likumprojekts “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr. 659 un nr. 659-a.

1. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir vēlējies precizēt likuma nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Ģīlis. 2. priekšlikums. Arī tas saņemts no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis. 3. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Vidiņš. Šis priekšlikums ierobežo to personu loku, uz kurām šis likums attiecas. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vidiņš lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. - deputāta Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 32, atturas - 44. Priekšlikums tiek noraidīts.

V.Ģīlis. 4. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - vienkārši precizē terminus. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Ģīlis. 5. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 3. panta otro daļu, iestrādājot to 8. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. 6. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums tikai precizē sadaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis. 7. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pantus. Komisija atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Ģīlis. Uz īsu mirkli pāriesim pie dokumenta nr. 659-a. 7.-a priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. 7.-a priekšlikums paplašina saņēmēju loku, bet komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Ģīlis. 8. priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija precizējusi tekstu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Ģīlis. 9. priekšlikums nācis no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas precizē institūcijas nosaukumu, kura izsniedz atzinumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

V.Ģīlis. Atkal skatīsim dokumentu nr. 659. 10. priekšlikums. Deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikums vienkārši precizē nosaukumu dokumentam, kas attiecas uz personām, kuras skar šis likums, tātad vārda “izziņu” vietā lietot vārdkopu “noteikta parauga apliecību”. Komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Ģīlis. 11. priekšlikums. Arī to iesnieguši iepriekšminētie deputāti. Šis priekšlikums precizē nodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu atklājam debates. Aigars Jirgens - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! 11. priekšlikums, protams, ir tīri tehnisks priekšlikums, bet tas tālāk ir saistīts ar 18. un 19. priekšlikumu. Bet šie priekšlikumi ir pretrunā ar valdības koncepciju šim likumprojektam. Un tāpēc es arī valdības vārdā lūdzu noraidīt gan šos abus, gan arī 11. priekšlikumu, jo šeit ir jāmin vairāki apstākļi. Tātad pirmais ir fiskālais aspekts. Es domāju, nevienam nav noslēpums pašreizējā finansiālā situācija valstī, un šādā situācijā paplašināt sociālās palīdzības apjomu un saņēmēju loku nebūtu pareizi.

Otrām kārtām jāteic, ka arī šie atvieglojumi sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanā pēc būtības ir sociālā palīdzība, un šo naudas plūsmu nevajadzētu virzīt divos veidos. Visu šo summu vajadzētu iekļaut valsts sociālajā pabalstā, par ko runāsim tālākajos pantos. Tā ka lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Jirgena kungs jau daudz ko pateica. Es piebildīšu tikai dažas piezīmes pie šā jautājuma. Tātad sabiedriskais transports ir pilsētas sabiedriskais transports, rajonu un tālsatiksmes autobusi, piepilsētas un vietējie vilcieni. Visos šajos transporta veidos praktiski ir vai nu pabeigta privatizācija, vai arī visa mūsu stratēģija ir virzīta uz to, lai soli pa solim, kā tas būtu jautājumā par dzelzceļu, visas šīs sfēras kļūtu privātas, proti, nonāktu pie varbūt privātiem operatoriem. Šajos gadījumos atvieglojumi ir iespējami tikai tādā veidā, ka no valsts budžeta atrod pietiekamus līdzekļus, lai veiktu attiecīgās subsīdijas. Doma, ka var vienkārši ar likumu noteikt atvieglojumus biļešu un tarifu maksai, teiksim, ieviest zināmām kategorijām šos atvieglojumus, vispār ir pretrunā ar visām pārējām koncepcijām. Nepieskaroties jautājumam par to, cik tas ir lietderīgi, humāni un tā tālāk, es gribētu lūgt jūs ņemt vērā to, ka pagaidām nekādi finansu līdzekļi nav piedāvāti, un tādējādi līdz tam brīdim, kamēr šis jautājums tiks atrisināts, vajadzētu no tā visa atturēties, it sevišķi tāpēc, ka divām esošajām kategorijām, kurām tiek doti atvieglojumi, proti, invalīdiem un represētajiem, abos gadījumos pašlaik netiek nodrošinātas pietiekamas kompensācijas, kas segtu reālās izmaksas. Vienā gadījumā šī kompensācija ir 85% apmērā, otrā - 35% apmērā. Šeit tai secībai vajadzētu būt tādai, ka, veicot šos sociālos atvieglojumus, vispirms būtu jāizpilda tas, kas jau ir ticis piešķirts, un tad varētu virzīties tālāk. Paldies

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma būs vairāki paziņojumi.

Šodien sveicam mūsu kolēģi Dzintaru Ābiķi dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu tūlīt pat doties uz komisijas telpām, kur notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi, kas notiks šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. …un Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu, lai mani pārprastu, tāpēc precizēšu, ka starpbrīdī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir paredzēta tikšanās ar jaunievēlēto augstskolu ministri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Bunkšs, Silva Golde, Helēna Demakova, Aida Prēdele, Juris Sinka, Guntars Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Apspriežam 11. - deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pūķa kungs un Jirgena kungs runāja par šā priekšlikuma būtību un tā saistību ar 18. un 19.priekšlikumu. Es gribētu mazdrusciņ pieskarties likumdošanas procedūras jautājumiem.

Parasti ir tā, kā tas ir pieņemts, - ka otrajā lasījumā izskata konceptuālus priekšlikumus un pēc tam, ja ir kādas pretrunas, izdara redakcionālus grozījumus, veicot trešo lasījumu. Protams, mēs no šīs procedūras bieži vien esam atkāpušies. Ja mēs vadītos pēc šā principa, mums pēc tam nebūtu diskusiju un neskaidrību, veicot trešo lasījumu.

Šobrīd likuma trešajā nodaļā tiek runāts par kaitējuma atlīdzību un par sociālajiem pabalstiem. Kamēr vēl nav nobalsots par 18. vai 19.priekšlikumu, būtu neloģiski mainīt šīs nodaļas virsrakstu, proti, noteikt, ka būs arī transporta atvieglojumi. Ja reiz Saeima nobalsos par šādiem priekšlikumiem, tādā gadījumā mēs pie virsraksta izmaiņām varēsim atgriezties, kad veiksim trešo lasījumu. Tur nekādu pretrunu nebūs. Ņemot vērā to, ka par 18. un 19.priekšlikumu mēs balsosim tikai vēlāk, es aicinu šinī brīdī noraidīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis. Par 11.priekšlikumu runājot, es domāju tā: kamēr mēs neesam apsprieduši 18. un 19.priekšlikumu, jautājumu varētu atstāt atklātu. Šobrīd es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, un, ja 18. un 19.priekšlikums izmainīs situāciju, tad mēs varam pie šā jautājuma atgriezties vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par 11.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Lūdzu, atkārtosim balsošanu, jo te dažādi rezultāti parādās. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 10, atturas - 45. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums precizē kaitējuma atlīdzības saņēmēju loku. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis. 13.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Deņisovs, Klementjevs, Sokolovskis, Tolmačovs un Mitrofanovs. Priekšlikums attiecas uz pacienta atkārtotas izmeklēšanas termiņiem. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

V.Ģīlis. 15.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Deņisovs, Klementjevs, Sokolovskis, Tolmačovs un Mitrofanovs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo šis priekšlikums īstenībā pastiprina sociālo nevienlīdzību. Jo pabalstu lielums būs atkarīgs no reālajiem sadzīves apstākļiem, nevis no darbspējas zuduma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 31, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis. 16.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Arī 16.priekšlikums ir pretrunā ar valdības konceptuālo pieeju šim jautājumam. Jau šobrīd, gatavojot valsts budžeta projektu 2000.gadam, ir problēma, kā nodrošināt visas tās izmaksas (to skaitā sociālajā jomā), ko paredz jau spēkā esošie likumi. Priekšlikuma autori ierosina paplašināt sociālā pabalsta saņēmēju loku, piešķirot šo pabalstu ne tikai invalīdiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuriem darbspējas zaudējums ir no 10 līdz 25 procentiem. Šādā veidā paplašinot pabalstu saņēmēju loku, ir iespējams būtībā tikai viens rezultāts: samazināsies pabalstu kopējais apjoms, un netiks realizēts sociālais taisnīgums tajā izpratnē, ka sociālā palīdzība pirmām kārtām ir jānodrošina tiem cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama. Tāpēc valdības vārdā lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

V.Ģīlis. Komisija ir atbalstījusi 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis. 17.priekšlikums. To iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šis priekšlikums precizē, kas ir pabalsta saņēmēji Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka nāves gadījumā. Komisija to atbalstīja, tātad tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Ģīlis. 18.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Deņisovs, Klementjevs, Sokolovskis un Tolmačovs. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 18.priekšlikumu.

Aigars Jirgens - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Mēs jau daļēji par šiem priekšlikumiem runājām, apspriežot 11.priekšlikumu, un, protams, es aicināšu jūs neatbalstīt arī 18. un 19.priekšlikumu. 18.priekšlikums - noteikt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tos pašus atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā, kādi noteikti politiski represētām personām. Tomēr jāsaka, ka ir atšķirība starp politiski represētām personām un šiem avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Jo, patīk tas vai nepatīk, nevar salīdzināt šīs divas cilvēku kategorijas. Tās ir tomēr nesalīdzināmas lietas. Lai gan daļa cilvēku uz Černobiļu devās faktiski piespiedu kārtā, tomēr nevar noliegt arī to, ka bija tādi, kas uz turieni brauca brīvprātīgi. Brauca arī tādēļ, lai nopelnītu naudu. Tāpēc lūdzu neatbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis. Komisijas lēmums bija atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Ģīlis. Turpinām strādāt ar dokumentu nr.659...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, 19.priekšlikums. Par 19.priekšlikumu ir pieteikušies debatēs.

Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! šajā priekšlikumā ir piedāvāts paredzēt sabiedriskā transporta izmantošanas atvieglojumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kā jau es minēju, šie atvieglojumi netiek pilnā mērā segti, un par citām atvieglojumu kategorijām pašlaik netiek pilnā mērā nomaksāts. Tādēļ es iepazīstināšu ar aprēķiniem, kas rāda situāciju, kāda būtu tad, ja Ministru kabinets noteiktu analoģisku kārtību, tādu pašu kā jau esošajiem atvieglojumiem. Ja šie atvieglojumi būtu tādi paši kā invalīdiem, tad, pieņemot, ka ir divi trīs tūkstoši Černobiļas avārijā cietušo, kuri attiektos uz šo kategoriju, izmaksas, kas būtu nepieciešamas kompensācijai no valsts budžeta, būtu 115 000 latu gadā. Ja pielietotu tādu pašu metodiku kā politiski represēto atvieglojumiem (tas ir, braukšanas maksai tālsatiksmes autobusos un vietējos vilcienos būtu 50% atlaide un piepilsētas vilcienos varētu braukt bez maksas, kā tas ir šai kategorijai), tad izdevumi no valsts budžeta būtu 78,8 tūkstoši latu. Tā kā pašlaik ir ļoti nopietnas problēmas ar budžetu un joprojām ir izvirzīts jautājums par to, ka nevar visu asignēt un ka varbūt būs budžets jāmaina, šādā brīdī uzņemties papildu slogu nebūtu iespējams. Un tādēļ valdības vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Pūķa kungs jau lielāko daļu argumentācijas pateica. Es tikai gribu minēt vēl to, ka tie černobilieši, kuri vienlaikus ir 1. un 2.grupas invalīdi, tātad tie, kuriem klājas vissmagāk, jau šobrīd saņem šos transporta atvieglojumus. Paplašinot šo atvieglojumu saņēmēju loku, proti, šos atvieglojumus attiecinot uz pārējiem, teiksim, uz 3.grupas invalīdiem, kuri ir “černobilieši”, radīsies likumsakarīgs jautājums - kādēļ pārējie 3.grupas invalīdi tos nesaņems? Kādēļ tikai viena daļa saņems šos atvieglojumus? Tāpēc lūdzu balsot “pret” un nepaplašināt šo atvieglojumu saņēmēju loku.

Sēdes vadītājs. Aija Barča - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezident! Godātie kolēģi! Es gribu ieviest nedaudz skaidrības šajos jautājumos. Sēžot un klausoties Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Pūķa kungu, man radās pirmais jautājums - vai mēs saprotam, kas ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājs un kas ir invalīds? Jo viņš runāja par invalīdiem, ne jau par šīs avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Otrs jautājums. Mums ir skaidri un gaiši jānosauc tie skaitļi. Tā izmaksa no budžeta, cienījamās dāmas un godātie kungi, ir 20 tūkstoši latu - nākamā gada budžetā pluss. Par ko tad mēs te runājam? Mēs sakām, ka ne jau visi uz Černobiļu tika aizsūtīti... Bet mums ir jādomā arī par tiem cilvēkiem, kuri bija Černobiļas tuvumā, par mūsējiem, kuri bija aizbraukuši uz turieni. Tas ir jautājums arī par analīzi.

Un vēl viena lieta. Vēlos jums darīt zināmu to, ko zina visa Latvija, bet ko diez kāpēc negrib saprast Saeima. Ka Satiksmes ministrija, gluži tāpat kā viena otra pašvaldība, attiecībā uz invalīdu braukšanu bez maksas sabiedriskajā transportā uzskaiti veic tā, it kā katrs invalīds brauktu katru dienu. Visi, arī 1.grupas gulošie invalīdi, it kā vizinās katru dienu turp un atpakaļ. Un tad mēs saskaitām šīs naudas summas un sakām, ka ļoti daudz no budžeta līdzekļiem mēs maksājam par šiem 1. un 2.grupas invalīdiem. Mīļie kungi un dāmas, nebraukā 1. grupas invalīds turp un atpakaļ! Viņš aizbrauc līdz ārstam, varbūt arī uz kapiņiem pie saviem tuviniekiem. Taču mēs skaitām tā: katru dienu braukā šurp un turp. Un tad sarēķinām budžeta līdzekļus gan pašvaldībā, gan valstī, un mums iznāk, ka jāmaksā ļoti daudz. Es jūs aicinu tomēr uzmanīgi izlasīt likumu un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis. Tātad 12.pants savā galīgajā redakcijā skanētu tā, ka šos transporta atvieglojumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisija šādu viedokli ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 8, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis. Strādāsim ar dokumentu nr.659-a.

20.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Deņisovs, Klementjevs, Sokolovskis, Tolmačovs un Mitrofanovs. Priekšlikums precizē terminus un ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21. un 22. priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis. Tagad atkal strādāsim ar dokumentu nr. 659.

23.priekšlikums - deputāta Jura Vidiņa priekšlikums. Šis priekšlikums ierobežo to personu loku, uz kurām attiektos likums. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu - deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 17, atturas - 64. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Ģīlis. 24. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Deņisovs, Klementjevs, Sokolovskis, Tolmačovs un Mitrofanovs. Komisijas viedoklis bija tāds, ka šis priekšlikums varētu ietekmēt černobiliešu spēju konkurēt darbaspēka tirgū, tāpēc šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neprasa balsojumu. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

V.Ģīlis. 25.priekšlikums... Es atvainojos, pāriesim pie dokumenta nr. 659-a! 25.priekšlikums. Iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šis priekšlikums, no komisijas viedokļa, ir realizējams, pamatojoties uz to likumdošanu, kura jau pastāv. Pašvaldības var samazināt nodokļu atvieglojumus. Tāpēc komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

V.Ģīlis. 26.priekšlikums attiecas uz starpvalstu sarunām par to Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju sociālo nodrošināšanu, kuri dzīvo citās valstīs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

V.Ģīlis. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam es lūdzu noteikt 14.jūniju.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Triju Zvaigžņu ordeni””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Jūs jau droši vien atceraties, ka pirms divām nedēļām mēs izskatījām Valsts prezidenta ierosināto grozījumu likumā “Par Triju Zvaigžņu ordeni”. Grozījums paredz, ka Valsts prezidents automātiski, neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem un faktoriem, iegūst augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kļūstot par Valsts prezidentu. Toreiz debatēs tika izteikti ļoti daudzi interesanti priekšlikumi, tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar rūgtumu konstatēja, ka neviens konkrēts rakstveida priekšlikums netika iesniegts. Tādēļ komisija ar nelielu balsu pārsvaru aicina jūs atbalstīt šo grozījumu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - LSDSP frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl tas, ka parādījās šīs izmaiņas likumā, bija vispār jocīgi. Nu, ja vēl tās būtu ierosinājusi Saeima, tā būtu cita lieta, bet, ja tās ierosina Valsts prezidents, varbūt tas nav ētiski un nebūtu arī korekti. 1924.gada 25.martā, kad Valsts prezidents Čakste apstiprināja likumu “Par Triju Zvaigžņu ordeni”, 20 pantos bija konkrēti un izsmeļoši norādīts, kas tas ir par ordeni un par kādiem nopelniem apbalvo ar to. Tur bija tik tiešām ierakstīts, ka apbalvo par nopelniem Latvijas labā. Ja mēs paskatāmies uz laika posmu no 1920.gada līdz 1940.gadam, tad redzam, ka tik tiešām 20 gadu laikā bija izveidota jauna valsts, no kara laikā sadragātās tautsaimniecības bija izveidota tik tiešām tautsaimniecība un valsts vispār palika krāšņa. Toreiz tos ordeņus saņemt bija gods. Bet tagad vispirms Valsts prezidents saņem ordeni un pēc tam sāk mainīt statūtus... Vispār tam ir precedents. Tad, kad Brežņevam kāra augšā to Uzvaras ordeni. Dabīgi, ka tad vismaz statūtus vispirms izmainīja un pēc tam deva ordeni. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Par šo laiku no 1994.gada. Starp citu, tur bija iestrādāts tāds jauninājums, ka uz ordeni var pretendēt un pieteikt sevi autors. Tas tika noraidīts. Bet arī tas bija apstiprināts. Tā jau vispār ir briesmīga lieta! Tāpēc, paskatoties uz šiem ierosinājumiem, jāteic, ka vispār likumprojekts nav atbalstāms un nav izskatāms.

Un vēl. Ordenis ir vēsturisks, un tā statūtus mēs nevaram mainīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - LSDSP frakcija. Lūdzu! Lūdzu, Burvja kungs! (Starpsaucieni: “Otrajā lasījumā debates par priekšlikumiem. Pareizi!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Atklāti runājot, ir tā: lasot pašu šā likuma labojuma jeb grozījuma tekstu, gribas nobalsot “par”. Bet, ja mēs gribam cienīt sevi, savu valsti un savas valsts apbalvojumus, tad šis grozījums ir drusciņ savādāk jāformulē. Formulēsim to tā: “Par Triju Zvaigžņu ordeņa pārvēršanu amata prezentācijas nozīmītē”. Tad visā nopietnībā ir jārunā par to, kādu amatu ieņēmējiem kādi ordeņi ir jādod. Valsts prezidentam - I šķiras ordeni ar ķēdi, parlamenta priekšsēdētājam un Ministru kabineta vadītājam - bez ķēdes. Ministriem un komisiju vadītājiem dosim II šķiras ordeni. Deputātiem un pagastvečiem mierīgi varam III šķiras ordeni piešķirt. Un tā tālāk. Mēs būsim valsts, kur tauta pati sevi ir apbalvojusi ar ordeņiem. Būsim gandrīz vai visi ordeņoti.

Tādā gadījumā padomāsim par to, vai šādi obligātie dienesta ordeņi ir vajadzīgi. Atgādināšu kādu faktu no vēstures. Iepriekšējais runātājs atgādināja 20. gadus. Es atgādināšu citu vēstures faktu. Bija obligātais ordenis Krievijā. Pēteris I to pacēla. Tas bija 16 kilogramus smags čuguna ordenis par žūpošanu. Tas bija jānēsā obligāti. Ja mēs taisām obligātos, tad tiem ir jābūt neērtiem ordeņiem. Tā ka aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu sociāldemokrātu satraukumu, jo, man liekas, neviens no viņu kolēģiem nav apbalvots ar šo ordeni. (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ja ir, tad ir labi!

Cienījamie kolēģi! Es - tieši otrādi - uzskatu, ka noteikti šī iniciatīva ir jāatbalsta un trešajā lasījumā jāizdara viens mazs grozījums. Pareizi jau Burvja kungs norādīja. Savulaik Ojāram Vācietim bija labs dzejolis par vadoņiem. Viņš teica: lai vadonis kaut ko mazāk darītu un mazāk maisītu sabiedrībai, viņam jāsakarina virsū “bļembaki”. Es iesaku piešķirt ne tikai I šķiras ordeni ar ķēdi, bet visu šķiru ordeņus - ar nosacījumu, ka Valsts prezidentam ar šiem ordeņiem ir jāparādās publiskās vietās. Es domāju, ka tiks sasniegts liels kopējais svars un ka šis nākamais Valsts prezidents centīsies maz rādīties publiskās vietās. Es domāju, ka Latvijas valstij no tā būs tikai ieguvums. Tādēļ es aicinu nākamajā - trešajā - lasījumā izdarīt grozījumu: visu šķiru Triju Zvaigžņu ordeņus piešķirt Valsts prezidentam ar noteikumu, ka viņam tie jānēsā publiskās vietās. Līdz ar to jautājums būs atrisināts vajadzīgajā virzienā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - LSDSP frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis likumprojekts ir diezgan nepilnīgs. Un man jāatvainojas Lagzdiņa kungam: kaut gan es biju viņam solījies iesniegt priekšlikumus, diemžēl nepaspēju, es noteikti to izdarīšu attiecībā uz trešo lasījumu.

Kāpēc man nav pieņemams šis likumprojekts otrajā lasījumā? Redziet, tāpēc, ka šeit ir diskriminējošas normas. Ja mēs nosakām, ka Valsts prezidentam, tiklīdz viņš stājas amatā, ir jāpiešķir I šķiras ordenis ar visu ķēdi, tad mums tomēr jāpadomā arī par to, ka tagad ir Valsts prezidenta priekšvēlēšanu laiks un ka arī Valsts prezidenta amata kandidāti būtu kaut kā jāatzīmē. Tātad likumprojektā būtu jāiestrādā norma, ka viņiem būtu jāpiešķir II šķiras ordenis. Jāņem vērā arī tas, ka Ministru prezidenta darbs bieži vien ir daudz atbildīgāks nekā Valsts prezidenta darbs, viņa atbildība ir daudz lielāka. Acīmredzot ar likumu būtu jānosaka, ka arī Ministru prezidentam, tikko kā viņš tiek apstiprināts Saeimā, tūlīt tiek piešķirts III šķiras ordenis.

Ņemsim vērā vēl vienu lietu. Saeimas priekšvēlēšanu laiks ir pietiekami grūts un sarežģīts. Mēs visi esam pieredzējuši šo “karuseli” . Vismaz IV šķiras ordeni Saeimas deputāti jau būtu pelnījuši par tām pūlēm, kuras viņi veltījuši šim priekšvēlēšanu laikam.

Problemātisks, dabiski, ir vēl kāds cits jautājums - ko tad darīt ar ministriem? Arī par to būtu deputātiem jāizšķiras Ir vēl viena kategorija - ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuri nav ietikuši parlamentā, bet aktīvi palīdzējuši mums veikt savus darba pienākumus? Tie ir deputātu palīgi. Nākamajā lasījumā būtu jāizšķiras arī par to, vai mēs viņiem piešķirsim V šķiras ordeni vai aprobežosimies tikai ar godazīmi, ja deputāta palīgs strādā uz pusslodzi.

Pats galvenais tomēr ir kāds cits neatrisināts jautājums. Šis likumprojekts paredz, ka I šķiras ordenis ar visu ķēdi tiek piešķirts Valsts prezidentam, tikko kā viņš ir apstiprināts amatā. Bet, nedod Dievs, ja Valsts prezidents ir apstiprināts divas reizes! Tātad pildīs šos amata pienākumus sešus, astoņus gadus. Ko tādā gadījumā darīt?

Šeit mēs arī ar Požarnova kungu esam apsprieduši šo jautājumu. Diemžēl neesam nonākuši pie kopsaucēja, tāpēc ka varētu būt divi varianti. Vai pirmajā gadījumā iedot ķēdi un termiņa beigās ordeni?

Man ir radikālāks priekšlikums, piekrītot Lujāna kunga izteiktajiem priekšlikumiem par to ordeņu nastu. Ja Valsts prezidents tiek apstiprināts uz otru termiņu, viņam tiek piešķirts nevis otrs ordenis, bet ordeņa ķēdes garums tiek dubultots. Tad ir loģika.

Bet, ja runājam nopietni, kolēģi, šis likumprojekts pēc savas būtības ir amorāls un absolūti neatbalstāms otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Žēl, ka mēs esam atcēluši debates par to, kādām īpašībām ir jāatbilst Valsts prezidenta amata kandidātam. Ja šeit būtu bijušas šīs debates, tad mēs saprastu, ka Valsts prezidents ir pirmais cilvēks valstī un nav runa par konkrētiem cilvēkiem, ne par Bērziņu, ne par Kalniņu, kurš kandidē uz Valsts prezidenta amatu, ne par Bojāru, ne par Ādamsonu, ir runa konkrēti par amatu, kā tas ir arī citās Eiropas valstīs, vismaz sešās valstīs, es zinu, arī mūsu kaimiņvalstīs, kurās parāda godu Valsts prezidentam.

Ir zīmīgi, ka sociālisti, kas vienmēr apspļaudīja Latvijas neatkarību pirms kara un cīnījās pret Brīvības pieminekļa celšanu, tagad tik izmisīgi cīnās un mēģina kaut kādā veidā apstrīdēt to, ka Valsts prezidentam acīmredzot piederēs kaut kādas amata zīmes.

Ādamsona kungs, te nav runa par kaut kādiem konkrētiem uzvārdiem.

Es domāju, tas fakts, ka sociāldemokrāti nav izvirzījuši savu Prezidenta kandidatūru, liecina, ka, viņuprāt, Prezidenta amata postenis ir tas, par kuru var kaulēties aizkulisēs, jo sociāldemokrātiem bija savs Prezidenta amata kandidāts, tad kāpēc jūs viņu atsaucāt? Tātad, ja jūs pieļaujat, ka par Prezidentu var kaulēties aizkulisēs, tad jūs pieļaujat to, ka Prezidents būs cilvēks, kurš, protams, nav pelnījis šāda veida pirmās šķiras ordeni. Un līdz ar to jūs labi saprotat, ka nav vajadzīgs arī šāds likums.

Ja jūs pieļaujat to, ka Prezidents būs tas - es ceru, ka mēs tādu ievēlēsim -, kurš ir visvairāk cienīgs būt par Prezidentu, tad jūs nekādā gadījumā nevarat apstrīdēt viņam kā Latvijas pirmajam cilvēkam, vismaz formāli, - pienākošos iespēju vai arī vajadzību saņemt šo pirmās šķiras ordeni, lai atbrīvotu Domi no pienākuma lemt par to, kuram Prezidentam dot vai kuram Prezidentam nedot.

Tieši šā likuma iespēja un būtība ir tāda, ka šo ordeni paredz cilvēkam, kurš ir labākais - vismaz formāli -, kurš ir pirmais Latvijā, kuru ir izvirzījusi Saeima, kurš ir tautas ievēlēts, un tā kā viņš ir pirmais cilvēks, tad viņš nav pakļauts nepārtrauktiem pazemojumiem, lai šeit diskutētu, lai redzētu, ka Latvijas valsts ir tik maza, ka tai nevajag nevienu ordeni. Kāpēc tad jūs neierosināt vispār atcelt kaut kādus ordeņus? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tad esiet godīgi, nāciet un pasakiet! Vai arī pasakiet, ka jūs gribat par šo amatu kaulēties, ka gribat tādu Prezidentu, kuram nekāds ordenis nav vajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām Kiršteina runa bija aizkustinoša, jo es atcerējos un iedomājos, ka viņš ir gandrīz kā lobijs... Un nevajag, Kārli, arī klaigāt!.... Uzstājās to partiju pārstāvji, kuri izvirza Prezidentu, un es saprotu arī to, ka Kiršteina kungs ir satraucies, vai jūsu kandidāts, ja viņš kļūs par Prezidentu, saņems šo ordeni. Nu neuztraucieties! Ja likums tiks pieņemts, tad saņems ordeni.

Taču es skatījos no malas un visu laiku domāju, kāpēc vietas izpildītājs, kad Prezidents ir izbraucis... kāpēc mūsu cienījamais Straumes kungs nav tiesīgs saņemt šo ordeni. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Šis jautājums likumā nav pārdomāts, un es aicinātu vismaz pārejas noteikumos, Lagzdiņa kungs, varbūt ielikt šo priekšlikumu, ka uz to laiku, kamēr kāds izpilda Prezidenta funkcijas, viņam atļauj šo ordeni panēsāt. Pēc tam, kad šis periods beidzas, šo ordeni var atdot atpakaļ, un tādēļ tā ir nopietna problēma. Es arī aicinu Kiršteina kungam un Lagzdiņa kungam to iniciēt, lai šis jautājums tiktu reglamentēts, jo citādi man ir kauns, ka mūsu Prezidenta vietas izpildītāji ir bez ordeņiem. Tas ir nopietns jautājums, tāpēc padomāsim.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man ir ļoti patīkami, ka tie, kuri lēkā no vienas partijas otrā, tik briesmīgi satraucas par to, kas notiek Sociāldemokrātu partijas iekšienē. Tas nozīmē, ka kādreiz viņi varbūt mēģinās pārlēkt pie mums...

Taču, runājot nopietni par šo ordeni, es atgādināšu, ka ordenis ir jānopelna. Visu cieņu tiem cilvēkiem, kurus izvirza par kandidātiem! Savas “komandas” iekšienē viņi var būt labākie, varbūt pat simts reizes labāki, bet šis ordenis vēl nav nopelnīts. Ordenis ir jānopelna, nevis to saņem dzimšanas brīdī.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Rodas nepatika, dzirdot tādu vārdu kā “kaulēšanās”. Es nezinu, kuram to varētu piesaistīt un kurš nodarbojas ar kaulēšanos, bet pie mums tādas lietas nav. Tas ir viens.

Otrs. Ordenis tik tiešām ir jānopelna! Kāds astoņu gadu laikā Latvijā ir bijis uzplaukums? Par to nabadzības vilni, kas te ir, par tiem deviņiem tūkstošiem cilvēku, kurus izliks Rīgā no dzīvokļiem, par to, kur viņi dzīvos... par to neviens nedomā, arī Prezidents nedomā. Viņš vienā mierā paraksta visus lēmumus, un tikai tad, ja deputāti atrod kaut ko, tad atgriež dokumentu atpakaļ. Viņa “kantoris” diemžēl nestrādā viņa labā. Un tajās valstīs, kur varbūt tik tiešām ordeņus piešķir... Arī cara laikā tos piešķīra visai cara ģimenei... Bet ir valstis, kur ir visu - gan valsts, gan iedzīvotāju vēlēts Prezidents, un tur varbūt ir visam cita runa, bet tādā veidā, kā te mūsu Prezidents to pasniedza, ka viņš lūdza iedalīt Prezidentam kārtējo reizi ordeni, tas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis temats tiešām kļūst arvien interesantāks, un arī priekšlikumi kļūst arvien pilnīgāki, bet tomēr varbūt būtu jādara tam gals... Es nesaprotu tikai vienu: kas gan liedz mums piešķirt cienījamam cilvēkam ordeni par nopelniem Latvijas labā neatkarīgi no tā, kādu amatu viņš ieņem vai taisās ieņemt? Kas liedz piešķirt cilvēkam, kurš stājas Prezidenta amatā, ordeni par nopelniem savas valsts labā, kā tas šodien te ir rakstīts? Kur šeit ir problēma? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šīs radošās debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis karstās un garās debates liecināja, ka Valsts prezidents ir trāpījis desmitniekā, ka šī problēma ir valstiski ļoti svarīga un ka no tā acīmredzot zināmā mērā ir atkarīga mūsu valsts attīstība. Es ierosinātu tiem deputātiem, kuri izteica ļoti oriģinālus priekšlikumus, iesniegt tos uz trešo lasījumu, bet tagad aicinu balsot atbilstoši savai deputāta sirdsapziņai, atbilstoši savu partiju programmām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Triju Zvaigžņu ordeni”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 28, atturas - 9. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.629. Izskatīsim pirmajā lasījumā grozījumu likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Lai likumprojektu sagatavotu izskatīšanai otrajā lasījumā, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Skatīsimies likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” otrajā lasījumā. Gluži tāpat kā likumā par Triju Zvaigžņu ordeni arī šajā gadījumā neviens nav iesniedzis nevienu priekšlikumu. Es gan ceru, ka par šo jautājumu tik karstas debates neizraisīsies, un aicinu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likuma būtība ir šāda: lai sakārtotu likumdošanu kvalitatīva sēklas materiāla ražošanai, pārbaudei un arī realizācijai, mums būtu jāsakārto sava likumdošana atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un prasībām, jāpieņem šis praktiskais likums. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Tiesnesis. Termiņš nākamajam lasījumam ir 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, reģistra numurs 187, dokumenta numurs 685. Izskatīsim priekšlikumus, kurus komisija saņēmusi par šo likumprojektu uz otro lasījumu.

1. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 3. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 4. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 5. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 8. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

L.Muciņš. 10. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 12. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

L.Muciņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 15. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 16. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums ir atbalstīts kopā ar atbildīgās komisijas 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

L.Muciņš. 18. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 18. un 19.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8.jūniju.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 173, Saeimā izskatāmais dokuments - nr.686.

Cienījamie deputāti, šis likumprojekts ir izskatāms paketē ar iepriekšējo, un piedāvātajās redakcijās ir saskaņoti abi likumprojekti.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 3. priekšlikumā Juridiskā komisija redakcionāli ir precizējusi 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8. jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi “Estonia” un līguma papildprotokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi “Estonia” un līguma papildprotokolu”. Dažos vārdos par būtību.

1995. gadā šīs valstis noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru mirušo pēdējā atdusas vieta - ”Estonia” vraks - ir neaizskarama, paredzot kriminālatbildību par mirstīgo atlieku izcelšanu vai jebkādu mantas izcelšanu no jūras dzīlēm. Pēc gada, 1996. gadā, šīs valstis parakstīja papildprotokolu, ar kuru aicina tām pievienoties arī citas valstis, kuras ir ieinteresētas saglabāt šādu statusu, pirmām kārtām Baltijas jūras padomes valstis.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi “Estonia” un līguma papildprotokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

R.Labanovskis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 12. jūnijam.

Sēdes vadītājs. 12. jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ārlietu komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

R.Labanovskis. Lūdzu pieņemt to arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nevienam iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu analogi tam, kā tas tika darīts iepriekšējos gadījumos ar līdzīgu likumu pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Steidzamība ir atzīta.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

R.Labanovskis. Lūdzu jūs akceptēt redakcionālos precizējumus no valodas viedokļa 1., 2., 3. un 4. pantā.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums ir izskatīt tos tūlīt arī otrajā lasījumā?

R.Labanovskis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šiem redakcionālajiem precizējumiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par 1980. gada 9. maija Bernes konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Steidzamība ir atzīta.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

R.Labanovskis. Es aicinu balsot par šo likumprojektu arī otrajā un galīgajā lasījumā, jo, pieņemot šo likumu, Latvija kļūs par Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas dalībvalsti. Līdz ar to dzelzceļa transporta darbība tiks regulēta, pamatojoties uz Eiropas valstīs spēkā esošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā, nav? Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta “Par 1980. gada 9. maija Bernes konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Mandātu un iesniegumu komisijā”. Vai ir iebildumi pret to, ka mēs iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtībā? Tie tiks izskatīti kā pēdējie darba kārtības jautājumi.

Bet tagad saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 706-a. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, izskatot savā sēdē grozījumus Muitas likumā, domas precīzi dalījās: mūsu viedoklis bija pieci - “par” un pieci - atturējās. Līdz ar to komisija formāli neatbalstīja šo priekšlikumu.

Desmit deputāti iesniedza priekšlikumu šos grozījumus Muitas likumā izskatīt šodien pirmajā lasījumā, un mēs sakām paldies Saeimai, kura atbalstīja mūsu priekšlikumu. Līdz ar to es lūdzu jūs nobalsot desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un atzīt likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” atzītu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 47, atturas - 3. Likums par steidzamu netiek atzīts.

Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 2, atturas - 2. Pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu iesniegt priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” līdz 8. jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: “Ievēlēt deputātu Aināru Šleseru Mandātu un iesniegumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - viens. Lēmums ir pieņemts.

Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, tomēr Prezidija un Frakciju padomes vārdā es ierosinu izskatīt vēl vienu jautājumu - par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas uzsākšanu.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ierosina slēgt pavasara sesiju 22. jūnijā un sākt darbu rudens sesijā 23. augustā. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Ir pieņemts šis lēmums.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi.

Atgādinu, ka šodien pulksten 12.30 notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde, kurā tiks izskatīts jautājums par Prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Lūgums: 12.30 Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās būs tikšanās ar dāņu ombudsmeniem. Lūgums visiem ierasties apakškomisijas telpās pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Ādamsons, Silvija Dreimane, Aida Prēdele, Juris Sinka, Guntars Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 9.sēde

1999.gada 3.jūnijā

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par lauksaimniecības pašpārvaldi”

(Nav pieņemts)

(668. un 668.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Muciņš - 3.lpp.

- dep. A.Kalvītis - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību

aizsardzības likumā”

(669. un 669.-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Lībane - 5.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 6.lpp.

- dep. A.Barča - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām

un pagasttiesām””

(670. un 670.-a dok.) - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo

telpu īri””

(671. un 671.-a dok.) - 8.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Barča - 8.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

pašvaldībām””

(672. un 672.-a dok.) - 8.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””

(673. un 673.-a dok.) - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”

(Nav pieņemts)

(674. un 674.-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Makarovs - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”

(Noņemts no izskatīšanas)

(675. un 675.-a dok.) - 10.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”

(676. un 676.-a dok.) - 10.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iesniegumu,

sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts

un pašvaldību institūcijās””

(677. un 677.-a dok.) - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””

(688. un 688.-a dok.) - 10.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā”

(689. un 689.-a dok.) - 12.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes

likumā”

(690. un 690.-a dok.) - 12.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu

likumā”

(691. un 691.-a dok.) - 12.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo

telpu īri””

(692. un 692.-a dok.) - 12.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Par Rīgas Aviācijas universitātes

Satversmes apturēšanu”

(704. dok.) - 12.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 13.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 15.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 16.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par R.Vītoliņa 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības

“Latvijas ceļš” Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie

deputāti pilda ministru pienākumus” (J.Bunkša vietā)

(693. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 17.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par E.Vernušas apstiprināšanu par

Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”

(695. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 18.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par A.Vītolas apstiprināšanu par

Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”

(696. dok.) - 18.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 18.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par A.Kaparšmita apstiprināšanu

par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”

(697. dok.) - 18.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 18.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par I.Stivriņa apstiprināšanu par

Rēzeknes tiesas tiesnesi”

(698. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes A.Mūrnieces

atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas” - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes A.Mūrnieces

ievēlēšanu Ārlietu komisijā” - 19.lpp.

 

Par darba kārtību - 19.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Vītoliņa ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā” - 20.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Vītoliņa ievēlēšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” - 20.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Vītoliņa ievēlēšanu

Centrālajā zemes komisijā” - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas

Karalistes valdībai” (2.lasījums)

(519. un 642. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (2.lasījums)

(26. un 660. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 21.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 24.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā”” (1.lasījums)

(542. un 661. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 31.lpp.

Debates - dep. V.Makarovs - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par

civilo gaisa satiksmi” (1.lasījums) (Steidzams)

(607. un 662. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 32.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par

civilo gaisa satiksmi” (2.lasījums)

(607. un 662. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 33.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības

spēkiem”” (3.lasījums)

(678. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 33.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1976.gada Konvenciju par

atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām

(LLMC 1976)” (2.lasījums)

(562. un 699. dok.) - 34.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 34.lpp.

 

Likumprojekts “Černobiļas atomelektrostacijas

avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā

cietušo personu sociālās aizsardzības likums”

(2.lasījums)

(235., 659. un 659.-a dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. V.Ģīlis - 35.lpp.

Debates - Labklājības ministrijas parlamentārais

sekretārs A.Jirgens - 37.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs M.Pūķis - 38.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Ražuks - 39.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 39.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 39.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 40.lpp.

 

Debašu turpinājums - dep. A.Požarnovs - 40.lpp.

- Labklājības ministrijas parlamentārais

sekretārs A.Jirgens - 42.lpp.

- 44.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs M.Pūķis - 45.lpp.

- Labklājības ministrijas parlamentārais

sekretārs A.Jirgens - 45.lpp.

- dep. A.Barča - 46.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Triju

Zvaigžņu ordeni”” (2.lasījums)

(547. un 679. dok.) - 49.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 49.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 49.lpp.

- dep. I.Burvis - 50.lpp.

- dep. M.Lujāns - 51.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 52.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 53.lpp.

- dep. M.Lujāns - 54.lpp.

- dep. I.Burvis - 55.lpp.

- dep. L.Bojārs - 55.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 56.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts

ieņēmumu dienestu”” (1.lasījums)

(629. un 680. dok.) - 57.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 57.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

grāmatvedību”” (2.lasījums)

(510. un 681. dok.) - 58.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 58.lpp.

 

 

Likumprojekts “Sēklu un stādāmo materiālu

aprites likums” (1.lasījums)

(626. un 682. dok.) - 58.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 58.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)

(466. un 685. dok.) - 59.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 59.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (2.lasījums)

(396. un 686. dok.) - 62.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 62.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Somijas

Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par

prāmi “Estonia” un līguma papildprotokolu” (1.lasījums)

(627. un 700. dok.) - 63.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 63.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības saprašanās memorandu par abu valstu

muitas administrāciju savstarpēju administratīvu

palīdzību” (1.lasījums) (Steidzams)

(606. un 701. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 64.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības saprašanās memorandu par abu valstu

muitas administrāciju savstarpēju administratīvu

palīdzību” (2.lasījums)

(606. un 701. dok.) - 65.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 65.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi” (1.lasījums) (Steidzams)

(617. un 702. dok.) - 65.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 65.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi” (2.lasījums)

(617. un 702. dok.) - 65.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 65.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1980.gada 9.maija Bernes

konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa

pārvadājumiem (COTIF)” (1.lasījums) (Steidzams)

(589. un 703. dok.) - 66.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 66.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1980.gada 9.maija Bernes

konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa

pārvadājumiem (COTIF)” (2.lasījums)

(589. un 703. dok.) - 66.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 66.lpp.

 

Par darba kārtību - 67.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”

(1.lasījums)

(706.-a dok.) - 67.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 67.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šlesera ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā” - 68.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šlesera ievēlēšanu

Mandātu un iesniegumu komisijā” - 68.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par pavasara sesijas slēgšanu un

rudens sesijas atsākšanu” - 69.lpp.

Paziņojums - dep. A.Bērziņš - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 69.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi