Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas sestā sēde

1998. gada 26. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 26. novembra kārtējo Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par grozījumiem darba kārtībā.

Pirmais. Desmit Saeimas deputāti lūdz Saeimu 26. novembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Vandas Kezikas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Pievienots arī lēmuma projekts. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais. Desmit deputāti ierosina iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Vandas Kezikas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai piekrītat, kolēģi?

Nākamais priekšlikums. Desmit deputāti ierosina darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ilmāra Geiges ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Iebildumu nav?

Nākamais ir desmit deputātu priekšlikums sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ilmāra Geiges ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Iebildumu nav? Jautājums tiek iekļauts.

Nākamais. “Lūdzam iekļaut 26. novembra sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”. Pielikumā lēmuma projekts. Vai piekrītat?

Nākamais ir desmit deputātu ierosinājums šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas Savienībā un vadītāja apstiprināšanu”. Vai piekrītat?

Nākamais ir desmit deputātu priekšlikums sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātu delegācijas Ziemeļatlantijas Asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”. Piekrītam.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sāksim izskatīt darba kārtību.

Pirmais. Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Vītola, Damberga, Kuduma, Ūdres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Edvīns Inkēns - savienības “Latvijas ceļš” frakcija. Lūdzu! 

E.Inkēns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu runāt par nodošanu komisijai, bet tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka šim jautājumam bija diezgan ilga vēsture. Iepriekšējā sasaukuma Saeimas Eiropas lietu komisija bija īpašā izbraukuma sēdē Liepājā un skatīja šo jautājumu. Tāpēc es jums mazlietiņ mēģināšu izskaidrot, kāda tā lieta izskatās.

Mēs šeit Saeimā varam pieņemt jebkuru likumu, bet diemžēl šis likums nestāsies spēkā, jo atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajai likumu hierarhijai starptautiskie līgumi, ko Latvijas Republika ir parakstījusi, ir augstāki nekā likumi, ko pieņēmusi Saeima. Tas nozīmē, ka mēs šajā gadījumā varam izmainīt par labu “Liepājas metalurgam” izvedmuitas un saglabāt tās vēl vienu gadu attiecībā uz metāliem, bet praktiskajā dzīvē tas pilnīgi neko nenozīmēs, jo muita vienkārši šo nodokli neievāks, tāpēc ka starptautiskie līgumi ir augstāki.

Vai tas nozīmē, ka ir bezizejas situācija? Nē! Mums ir vairākas iespējas, kā mēs varam šo situāciju risināt, bet katrā ziņā, ja mēs mainām tikai savu likumu, tad tas reāli faktisko situāciju nemainīs. Mēs varam, pirmkārt, pārskatīt tā saucamo Eiropas līgumu, ko Latvija ir noslēgusi. Mēs varam to lauzt, attiecīgi paziņojot Eiropas Savienības valstīm, ka mēs to laužam. Diezin vai tā ir procedūra, kuru mēs gribētu šeit Saeimā realizēt, ņemot vērā to, ka visas partijas ir paziņojušas, ka tās atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tad ir vēl otra izeja. Otra izeja ir uzsākt līdz šim Latvijā nepieredzētu procedūru, kāda nekad nav lietota, proti, šā Eiropas līguma ietvaros lietot instrumentu, kas ir paredzēts šajā līgumā - ar Eiropas Savienības atbalstu sasaukt attiecīgo komisiju un izskatīt šo Latvijas prasību tātad ar otru līgumslēdzēju pusi. Tas ir pilnībā iespējams, un šāgada sākumā konsultācijās Briselē es noskaidroju, ka tas faktiski ir iespējams, jo “Liepājas metalurgs” ļoti maz ietekmē Eiropas tirgu. Eiropas Savienība ļoti labi saprot, ka mums ir vajadzīga šā uzņēmuma pārveidošana un modernizācija, un tā droši vien būtu arī ar mieru mums vienu gadu - mēs pašreiz runājam par vienu gadu - vēl atļaut pagarināt šīs izvedmuitas. Ar otru gadu jau ir problēmas, tāpēc ka, ja mēs gribam iestāties Pasaules tirdzniecības org anizācijā, tad tās līguma noteikumi mums aizliedz pagarināt šo izvedmuitu ilgāk par vienu gadu.

Tas nozīmē, ka, atbalstot nodošanu komisijai, es gribētu, lai komisija līdz galam pabeidz to darbu, ko iepriekšējās Saeimas Eiropas lietu komisija uzsāka jau šāgada 3. martā, nosūtot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vēstuli ar lūgumu uzsākt neparasto procedūru, proti, saskaņošanu Eiropas līguma ietvaros. Tas būtu svētīgi arī no tāda viedokļa, ka mēs nekad šādu procedūru neesam veikuši. Ar Eiropas Savienību , neapšaubāmi, arī turpmāko līgumu saskaņošanas un veidošanas gaitā mums būs konflikti, un tos ir jāiemācās risināt saprātīgā veidā pie sarunu galda, nevis šeit vienpusēji pieņemot likumu un savā ziņā uzvedoties kā bērniem.

Tā ka mans priekšlikums ir nodot komisijai, bet komisijai vajag rūpēties, lai savukārt piespiestu valdību, un gadījumā, ja valdība to negrib labprātīgi darīt, vajag sākt sarunas ar Eiropas Savienību par šā termiņa pagarināšanu par vienu gadu.

Šajā sakarībā man, protams, ir lūgums - kā līdzatbildīgo komisiju pievienot arī Eiropas lietu komisiju. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai iebildumu nav pret Inkēna kunga priekšlikumu - pievienot komisijām, kas izskata šo likumprojektu, arī Eiropas lietu komisiju? Ir iebildumi? Nav. Tātad atzinums ir pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Vītola, Kalvīša, Greiškalna un Estas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kad izbeidza darbu 6. Saeima un sāka savu darbu 7. Saeima, es biju domājis, ka ir pienācis laiks, kad populisms vairs nebūs tā parādība, kura tiks šeit tik aktīvi kultivēta šajā parlamentā. Es biju domājis, ka gan Zīgerista fenomens un viņa frakcija, gan arī Valdmaņa fenomens un viņa runas spējas ir aizgājuši tālā vēsturē. Taču, iepazīstoties ar šo te likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, ko pie dāvā Tautas partijas pārstāvji, es diemžēl esmu nācis pie secinājuma, ka šis populisms turpinās, un to apliecināja arī šīsdienas debates par valdības apstiprināšanu.

Ko nozīmē šie it kā nevainīgie grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”? Faktiski tas nozīmē atgriešanos pie komunisma, kad no tiem, kuri labi strādā, tiek noņemta peļņa un atdota tiem, kuri strādā slikti. Mēs varam diskutēt par vienu problēmu, par to, ka šis mehānisms finansu izlīdzināšanā ir nepareizs, bet nekādā gadījumā mēs nevaram pieļaut situāciju, ka tiem, kuri strādā normāli, nauda tiek atņemta. Tieši tāpēc es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi gan no opozīcijas, gan no pozīcijas! Es tiešām aicinātu šo jautājumu izskatīt konstruktīvi un iedibināt arī tādas tradīcijas, ka mēs konstruktīvi katru jautājumu izvērtējam pēc būtības. Lai šo problēmu, kas skar pašvaldību finansu izlīdzināšanu, kā arī pašvaldību ieņēmumu bāzes noteikšanu un katra nodokļa ieņēmumu prognozēšanu, varētu izvērtēt un lai varētu noteikt šo ar nodokļu prognozēm saistīto iemaksu līmeni pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ne tikai šim gadam , bet arī iedibinātu praksi un izšķirtos, kā tas notiks turpmākajos gados, es vienkārši aicinu konstruktīvi nodot šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai varētu notikt profesionāla diskusija par šiem jautājumiem. (No zāles deputāts J.Ād amsons: “Tu skaities parlamentārais sekretārs, Vītola kungs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 24, atturas - 20. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētersones, Bojāra, Ražuka, Dreimanes, Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 26.novembra Saeimas darba kārtībā un Saeimas sēdē izskatāmos dokumentus nr.45., nr.46., nr.47. un nr.48. izskatīt kā darba kārtības 9.punktu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.” Vai ir iebildumi, kolēģi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar šīm izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputātes Vandas Kezikas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: “Atsaukt deputāti Vandu Keziku no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Balsošana būs aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts: “Ievēlēt deputātu Ilmāru Geigi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts: “Ievēlēt deputātu Ilmāru Geigi Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts - “Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”. Lēmuma projekts jums visiem ir izdalīts. Es atļaušos to nenolasīt, ja nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā un vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu delegācijas Ziemeļatlantijas Asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi visus iesniegtos priekšlikumus, kas tika iesniegti saskaņā ar Kārtības rulli, un izskatīja arī tos, kuri nebija iesniegti saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Tas, kas ir redzams sagatavotajā materiālā, satur arī Ministru kabineta attieksmi pret konkrēto priekšlikumu, ko arī nosaka Saeimas kārtības rullis.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina strādāt ar dokumentu - es atkārtošu tā numuru - nr.11-b šādā secībā: sākt ar tabulām, ar 1.tabulu, nevis ar teksta daļu, tātad ar 6.lapaspusi, darba gaitā izskatīt visas tālākās tabulas un pēc tam atgriezties pie teksta daļas, tādā veidā pabeidzot šā likumprojekta izskatīšanu.

Vēl es gribu uzreiz paskaidrot, ka šeit pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmuma nav ietverti tie priekšlikumi, kuriem izdevumu pozīcijai nebija uzrādīts ieņēmuma avots, un tie vispār nav iekļauti šajā tabulā. Šādus priekšlikumus bija iesniegušas trīs p ersonas: divi ministri - Gaigala kungs un Umblijas kundze, kā arī deputāts Arnis Kalniņš. Šajā priekšlikumā nebija norādīts avots, no kurienes ņemt naudu. Mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā rīkojāmies saskaņā ar Kārtības rulli un šādus priekšlikumus nolēmām neizskatīt un neietvert šajā tabulā. Es nezinu... Ja jums ir kādas argumentētas pretenzijas pret šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas rīcību, tad tie ir jāizskata, ja ne, tad mums būtu priekšlikums sākt ar 1.tabulu, respektīvi, ar 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms sākam izskatīt likumprojektu, gribu informēt, ka, neskatoties uz to, ka Kārtības ruļļa 101.panta trešā daļa paredz, ka secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 98.panta 2.punktu lūdzam balsojumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” sākt ar balsojumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nr.6.”

Motivācijai vārdu lūdz deputāts Dambergs - savienības “Latvijas ceļš” frakcija.

G.Dambergs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atļaušos paust Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli jautājumā par nekustamā īpašuma kompensācijas problēmu, kas arī ir iekļauta likumprojektā par grozījumiem 1998.gada budžetā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienbalsīgi atbalstīja pirmajā lasījumā akceptēto finansējuma apjomu kompensācijām Latvijas pašvaldībām. Projektā ir minēts konkrētais finansu apjoms - 4,5 miljoni latu. Ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo jautājumu uzskata par svarīgu un pauž vienbalsīgu nostāju, es aicinu deputātus likumprojek ta izskatīšanu sākt ar jautājumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es runāšu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 101.panta trešo daļu mēs, atbildīgā komisija, iesakām kārtību, kādā tiek izskatīts likumprojekts. Saeimas kārtības rullis nekādas citas iniciatīvas šajā ziņā, manuprāt, nepieļauj. Jebkurā gadījumā es aicinu balsot pret šo izvi rzīto iniciatīvu, ko jūs dzirdējāt.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka Saeimas kārtības rullis nepieļauj šādu situāciju, es nelieku veikt balsošanu par šo jautājumu.

Sākam izskatīt likumprojektu.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

G odātie kolēģi! 6.lapaspuse. 20.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, par kuru, bez šaubām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika diskutēts ar Finansu ministriju. Finansu ministrija uzskatīja, ka akcīzes nodokļa pieaugums ir 4 miljoni. Un līdz ar to 2 miljoni aiziet Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā, autoceļu fondā. Tātad šis ir vienīgais tāds priekšlikums, ja neskaita vienu priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokli... Komisija uzskatīja, ka ir iespējami ieņēmum u palielinājumi kādā nodokļu veidā... vai arī ne nodokļu veidā. Sakarā ar šo pirmo priekšlikumu gribu mazliet paskaidrot komisijas attieksmi pret 1.tabulā esošajiem priekšlikumiem. Aicinu atbalstīt 20.priekšlikumu, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums par akcīzes nodokļa 2 miljonu novirzīšanu ārkārtas subsīdijām graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju 1998.gadā ir radies kā kompromisa priekšlikums, kā atbilde uz Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, kur aprēķinātā summa ir nedaudz lielāka - 3,2 miljoni. Mēs piedāvājam kompensēt 1998.gadā iesētos ziemājus šādi: 24 lati par kviešu hektāru un 27 lati par rudzu hektāru. Tas daļēji kompensēs šāgada milzīgos zaudējumus lauksaimniecībā, kuri lielā mērā radās dēļ valdības nespējas iejaukties graudu tirgū.

Šī pozīcija tiek finansēta no akcīzes nodokļa palielinājuma. Vai šis finansējuma avots ir korekts, vai tas nerada budžeta deficītu? Ir pilnīgi skaidrs, ka šodien šī posteņa pārpilde ieņēmumos ir 12,5 miljoni, un es kā Tautas partijas frakcijas vadītājs un arī personīgi esmu pilnīgi pārliecināts un ar savu parakstu varu apliecināt, ka šis nodokļa ieņēmums gada beigās tiks pārpildīts vismaz par 10-12 miljoniem, ja ne vairāk. Šobrīd piedāvāts tiek tikai šo summu izlietot šīm graudaugu subsīdijām. Tā ka avots ir ļoti korekts. Ieņēmumi šeit ir acīm redzami, pārpalikums ir ac īm redzams, un ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt. Protams, rodas jautājums... Jo šis priekšlikums ir kompromisa priekšlikums un sastāv no pieciem priekšlikumiem. Šie finansējuma avoti ir sameklēti vairākās vietās. Lai būtu šī summa, kas spēj segt šos izd evumus, ir vēl četri posteņi, kuri ir paredzēti kā šo ieņēmumu avoti. Šis priekšlikums, protams, ir skatāms tikai kopumā. Es ceru, ka arī pārējās frakcijas atbalstīs šo priekšlikumu, jo tas ir kompromisa priekšlikums, kas izstrādāts Budžeta un finansu (nod okļu) komisijā, pamatojoties uz Tautas partijas priekšlikumu. Es ceru, ka, uzsākot savu pirmo darba dienu, jaunā valdība un jaunais zemkopības ministrs būs tie, kas šo lietu atbalstīs. Jo, protams, ir arī šaubas, vai īsā laikā spēs šīs subsīdijas izmaksāt. Mehānisms ir ļoti skaidrs. Es domāju, ka jaunais zemkopības ministrs ir zinošs, ir jau pirms vēlēšanām iepazinies ar šo amatu un spēs to izdarīt līdz Jaunajam gadam.

Tātad, ja būs pozitīvs šis balsojums un vēl arī šie četri balsojumi, tad katram zemniekam par iesēto ziemāju hektāru šogad būs iespējas triju četru nedēļu laikā saņemt šo nosaukto summu. Es domāju, ka tas būtu labs darbs, ar ko varētu iesākt darbu šī Saeima, atbalstot kopumā Tautas partijas iesniegto priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs). 

Cienījamo Prezidija vadītāj! Cienījamie deputāti! Runāšu, lai jums radītu

zināmu drošības sajūtu attiecībā uz šo balsojumu. Ja mēs runājam par to, ka ieņēmumu avots, šajā gadījumā viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem, ir akcīzes nodoklis, tad, protams, deputātiem ir jābūt informācijai par to, kā šis akcīzes nodoklis tiek pildīts. Vai, lūk, šī rezerve ir akcīzes nodoklī vai nav. (Man patlaban priekšā ir m ateriāli par valsts budžeta izpildi attiecībā uz 1.novembri.) Un, ja mēs runājam par nodokļu ieņēmumiem, tad jāteic, ka akcīzes nodoklis ir 83,3% vietā, kam būtu jābūt pēc desmit mēnešiem, reāli izpildījies par 95%. Tas nozīmē, ka pārpilde ir vismaz 12%; t ie, protams, ir vairāki desmiti miljonu, un tas principā acīmredzot dod iespēju izmantot šo avotu. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Vai nepastāv bīstamība, ka akcīzes nodoklis ir tas nodoklis, kurš oktobrī... es atvainojos, novembrī un decembrī būtu strauji krītošs un kura neizpilde novembrī un decembrī iznīcinātu to pārpildi, kas bija līdz 1.novembrim, un faktiski padarītu par neiespējamu šo papildu avotu? Man jāsaka, ka praktiski akcīzes nodoklis ir pašreiz no netiešiem nodokļiem tieši tas, kura izpildē mēs neredzam negatīvu tendenci - atšķirībā no uzņēmumu ienākuma nodokļa novembrī... oktobrī attiecībā pret septembri... un arī no pievienotās vērtības. Tā ka es domāju, ka šis avots ir izmantojams, un mēs neriskējam ģenerēt deficītu budžetā.

Nākamais moments. Ja jūs paskatītos jūsu izdarītajos labojumos, tad redzētu, ka akcīzes nodoklis nav vienīgais avots, no kā šī nauda tiek ņemta lauksaimniecībai, lauksaimniekiem. Šeit ir vēl vairāki citi posteņi. Un tiem, kas varbūt pirmo reizi šo lietu skata cauri, es gr ibu teikt, ka tie pārējie posteņi... 350 tūkstoši, 210, 261... jūs redzat visos tajos... Finansu ministrija ir uzņēmusies atbildību tādā mērā, ka reāli seko šo posteņu attīstībai, šīs summas arī tur ir, un tās var izmantot. Bet es gribu pateikt vienu lietu . Es to atbalstītu ar balsojumu. Es tomēr nedomāju, ka to vajadzētu interpretēt kā tikai Tautas partijas aktivitāti. Faktiski lauku pašreizējo situāciju zina gandrīz vai visi deputāti, kas šeit ir, un es gribu teikt, ka šis ir lielākoties tāds solis, ko de putāti, parlaments, un, protams, arī valdība tik tiešām sper lauksaimnieku virzienā. Kā jūs atceraties, presē tika minēti zaudējumi. Es to lasīju, tie tika minēti, sākot pat no mīnus 200 miljoniem... Es dzirdēju, ko teica savulaik Dilbas kungs, tad bija pa rlamentārā sekretāra informācija par 45 miljoniem, tad bija 30 miljoni, tie bija cipari, kas faktiski nav reāli atrodami bez budžeta deficīta ģenerēšanas. Bet ir viena problēma, viens jautājums, kurā es nepiekrītu Bērziņa kungam, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo principu faktiski neiestrādāja. Tā ir šāda problēma: vai mēs varam šajā brīdī tik tiešām par katru hektāru, ja mēs runājam par rudziem un kviešiem, noteikt precīzu skaitli - 24, 27? Tā ir zināma problēma. Ja mēs tādu nosaukumu šeit ie liksim, tad mēs, cienījamie deputāti, varam “ieģenerēt” stipru problēmu. Latvijā uzskaite par ziemāju sēju, lai cik arī laba tā būtu... Ņemsim vērā to, ka viena daļa teritorijas jau ir zem sniega, tas viss ir apsnidzis. Otrs. Mēs varam uzticēties pašvaldīb u vadītājiem, ka viņi precīzi uzskaitīs apsēto, bet ņemsim vērā, ka pašvaldību vadītāji šajā brīdī ar šo naudu nav saistīti un neviens pašvaldību vadītājs, tā teikt, neies pret saviem lauksaimniekiem, uzrādot mazāku skaitli, nekā būs apsēts, drīzāk varētu būt runa par maksimumu. Un man ir bailes, ka, ja mēs šeit ieliksim šo principu, ka ir runa par hektāru, mēs “uzģenerēsim” problēmu gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai, gan, patiesību sakot, arī parlamentam. Tāpēc mans priekšlikums ir šāds - sniegt šo atbalstu lauksaimniekiem. Valdībai turpmāk acīmredzot ir jāizvēlas princips, ko darīt šādos absolūtos, grūtos laika apstākļos, un te ir pareizie priekšlikumi, acīmredzot par sējumu apdrošināšanu... un atbalstījumi... Jo ir viens negatīvs moments šajā balso jumā, un es gribētu, lai jūs saprastu to līdz galam. Šis balsojums - ir runa par iesēto graudaugu hektāru - nav saistīts ar to, cik no šā hektāra pēc tam novāc graudaugu un kāds ir ražas rezultāts. Tāpēc es esmu pret to, ka šo principu padarītu par regulār u. Jāatrod cits variants, kā atbalstīt. Tas varētu būt arī kredīta veidā, un tā tālāk. Tas ir ārkārtas pasākums. Tās ir ārkārtas subsīdijas, tās nav ikgadējās. Tāpēc es personīgi ierosināju cienījamajiem deputātiem atbalstīt lauksaimniekus budžeta iespējās un Ministru kabineta noteiktā kārtībā, jo likums, vienalga, astoņas dienas nestājas spēkā, kamēr to neizsludina. Zemkopības ministrijai tas ir izdzīvošanas jautājums. Neapšaubāmi, ir jāizstrādā mehānisms, kā šo naudu izmaksāt kompensāciju veidā, un Minist ru kabineta noteiktā kārtībā šis mehānisms ir jāapstiprina, jo diemžēl Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nevar šeit rakstīt iekšā, ka Zemkopības ministrijas noteiktā kārtībā jānodrošina šī kompensācija. Tad, protams, liela atbildība ir Ministru kabinet am, liela atbildība ir Zemkopības ministrijai, bet viņa ir ieinteresēta to darīt. Un tāpēc es ierosinu par to nobalsot. Un, protams, principā es domāju, ka par hektāra izmaksu šeit nav runa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Tautas partijas frakcija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Jūsu rīcībā ir viena minūte. Lūdzu!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlējos runāt par to, kā lieta virzāma tālāk un kā mums būtu izdevīgāk nobalsot par šo priekšlikumu. Vispirms gribu tiešām pateikties par izpratni situācijā, kāda ir izveidojusies sakarā ar šo nepieciešamību neatliekami novirzīt šo finansiālo palīdzību zemniekiem. Bet, tā kā nav ne no viena deputāta izskanējuši iebildumi pret šī priekšlikuma pieņemšanu, es lūgtu nobalso t par šiem pieciem priekšlikumiem, kuri kopā novirza šīm subsīdijām, ārkārtas subsīdijām zemniekiem, 3 miljonus latu. Es lūgtu nobalsot tādā secībā, kādā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos savus piecus priekšlikumus ir atbalstījusi. Tātad: 20., 26.,  27., 29. un 31.priekšlikums. Ja mēs tos visus būtu atbalstījuši (Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme bija pozitīva), tad mums par pārējiem nebūtu jābalso un pārējos varētu atsaukt. Tas mums atvieglotu šīs lietas izskatīšanu. Es aicinu un lūdz u kolēģus to darīt šādā secībā.

Sēdes vadītājs. Mums ir jāturpina debates. Nākamais debatēs ir pieteicies Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam. Ja mēs balsojam, tad ir acīmredzot jābalso par 32.priekšlikumu. Tur summējas kopā lauksaimniekiem iespējamai kompensācijai 2 miljoni 922 tūkstoši latu. Es gribētu pateikt to, kādi bija aprēķini. Lauksaimniekiem sakarā ar sliktajiem laika aps tākļiem, kādi bija šajā gadā, šī summa bija apmēram 36 miljoni latu. Ja ņemam vērā slikto laika apstākļu ietekmi, tad šī summa ir ne mazāka kā 10 miljoni latu. Mēs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, kopā ar Latvijas Zemnieku federāciju un Lauku statūtsab iedrību asociāciju esam lūguši (un tāds priekšlikums ir arī iesniegts), ka vajadzētu rast papildu līdzekļus 10,5 miljonu latu apmērā daļējai kompensācijai par sliktajiem laika apstākļiem. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Par avotu mēs šeit daļēji dzirdējām.

Trešais. Es uzskatu, ka tas kompensējams ne vien tiem, kas ir iesējuši ziemājus (pie tam ziemāji ir iesēti 74% platībā, kā tas bija pagājušajā gadā, tātad par 26% mazāk); šī liksta - sliktie laika apstākļi - skāra arī piena lopkopību. Neievāca lopbarību, un tā tālāk. Tātad ir jautājums par metodiku jeb mehānismu, kā šo iespējamo daļējo kompensāciju sadalīt. Uzticēt Zemkopības ministrijai kopā ar Ministru kabinetu... Jo izdalīt šo kompensāciju tikai uz apsētiem hektāriem nebūtu korekti attiecībā pret tiem, kuri neaudzē jeb nepārdod graudus.

Un visbeidzot es domāju, ka sava vaina noteikti ir jāuzņemas Finansu ministrijai, kas, piemēram, korekti neieplānoja akcīzes nodokļa apmaksu dīzeļdegvielai gada sākumā un paredzēja tikai 56% no vajadzības. Es domāju, ka tā bija apzināti pieļauta neprecizitāte un ka šajā ziņā - ir runa par līdzekļu avotu - vaina jāuzņemas arī bijušajai Finansu ministrijas vadībai. Tādēļ es personīgi esmu par to, lai šī summa pēc iespējas maksimāli tiktu atrasta daļējai šo kompensāciju segš anai. Optimums ir 10 miljoni latu. Tas ir pamatots arī ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, pie tam ļoti korektiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija. Otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Pirmā lieta, ko es gribētu teikt. Komisija tieši tā arī nolēma, ka šis ir vienreizējs, ārkārtas pasākums. Jūs redzat arī pašā postenī - tā ir ārkārtas palīdzība sakarā ar šāgada sējas milzīgajiem zaudējumiem. Tas šobrīd ir vienreizējs pasākums.

Otrkārt. Ir jābūt skaidrībai, ka tieši tā ir komisijā diskutēts, un jautājums var būt vienīgi par to, ka... Zemkopības ministrijas šobrīd iesniegtie aprēķini rāda, ka šī summa ir pietiekama, lai izmaksātu 24 un 27 latus, un ir tikai viens iemesls, lai to neizdarītu, - ja šie dati nav precīzi. Bet neba zemnieki ir vainīgi, ka mūsu valsts pārvalde nespēj to sarēķināt jeb saskaitīt un tērē tam milzīgu naudu. Summa drīkst būt samazināta tikai tādā gadījumā, ja ir šajā aprēķinā kļūda, un tā atbildība ir tad jāuzņemas mini strijai, kas to ir darījusi. Tāpēc, runājot par Kalniņa kunga priekšlikumiem, tagad spriedīsim, kādas ir formulas un kādā veidā tas ir darāms. Laika līdz gada beigām ir palicis ārkārtīgi maz. Ja kāds grib šo palīdzību, tad mehānismam ir jābūt ļoti vienkārš am. Godmaņa kungs saka, ka netic... un ka zemnieki nu mānīsies, pagasti nu mānīsies... Nu varbūt tad nevajag visu līdzināt, es nezinu, pēc kā! Ir ļoti vienkārši mehānismi. Pagasta zemnieki iesniedz ziņas par apsētajām platībām, pagastā pieliek šo sarakstu pie sienas. Neba es savus kaimiņus varēšu piemānīt, ka es apsēju simts, ja man ir desmit... Nedēļas laikā dati tiek iesniegti, apkopoti, un šīs summas tiek sarēķinātas un izmaksātas. Mēs parasti sarežģījam vienkāršas lietas, administrēšanai tērējam daudz l ielākus līdzekļus nekā reālais ieguldījums, tāpēc lūdzu atbalstīt šo ārkārtas palīdzību - un tieši tādā formā, kādu to ir noteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tā, kā to ir domājuši iesniedzēji. Nesarežģīt lietas, lai šī nauda beigās nepaliktu n eizmantota un te nevarētu teikt: ai, kā nu tagad iznācis! Lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja visas šeit diskutētās lietas. Mēs bijām uzaicinājuši arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Lapšes kungu, un mēs vienojāmies, ka arī Zemkopības ministrija domā par to, kādā veidā kompensēt. Ir Rāviņa kunga for mulējums - lauksaimniecības produkcijas ražotājiem radušos zaudējumu daļēja kompensācija. Principā tā ietver šo vienreizējo samaksu Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par samaksu graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju. Tas bija nepārprotami domāts visos priekšlikumos. Līdz ar to, es domāju, vajadzētu atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu (labajā pusē), tātad šo formulējumu šai programmai - ārkārtas subsīdiju graudaugu audzētājiem par ziemāju s ēju. Un, skatot cauri šos priekšlikumus, kuri ir 1. tabulā, lūdzu atbalstīt 20., 26., 27., 29. un 31. priekšlikumu, ko jūs redzat labajā pusē esošajā ailē. 21.priekšlikums...

Līdz ar to zemnieki saņemtu 3 miljonus 22 tūkstošus. Tas ir tas, ko mēs atradām normālā kompromisā ar Finansu ministriju, ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem un visiem iesniedzējiem. Es aicinu visus pārējos iesniedzējus, kas, labu gribēdami, ir sagatavojuši priekšlikumus, uzskatīt, ka šajos piecos priekšlikumos ir arī viņu ieguldījums, un neuzturēt spēkā savus iesniegtos priekšlikumus um neprasīt balsojumus par tiem.

Arņa Kalniņa priekšlikumu es jau minēju. Tas nebija iekļauts tāpēc, ka šajā tabulā nebija uzrādīts ieņēmumu avots.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebildumu, ja mēs balsosim par priekšlikumiem šādā secībā: 20., 26., 27., 29. un 31. priekšlikums? Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - nav.

Ja nav nevienam iebildumu, tad varētu uzskatīt, ka tiek pieņemts 20., 26., 27.priekšlikums... Nevar. Tātad par katru ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais. Balsosim par 31. priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, tālāk!

R.Zīle. Mums jāatgriežas pie 21.priekšlikuma. Es aicinu iesniedzējus neuzturēt spēkā balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais.

R.Zīle. 22.priekšlikums. Es gluži tāpat aicinu iesniedzējus neuzturēt spēkā balsojumu - šo priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Rāviņš.

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs atsauc priekšlikumu. Paldies. Par nākamo, lūdzu!

R.Zīle. Par 23.priekšlikumu es domāju, ka Ministru kabinets (šajā gadījumā - vecais) neuzturēs spēkā šo balsojumu un ka arī jaunais to neuzturēs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 24.priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 25.priekšlikums. Arī Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī noņemts. Tālāk, lūdzu!

R. Zīle. 28.priekšlikums. Ministru kabinets, es domāju, varētu neuzturēt spēkā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Neuztur. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 30.priekšlikums. Gluži tāpat es pieņemu, ka netiek uzturēts spēkā šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. 32.priekšlikums.

R.Zīle. 32.priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj par balsošanu. Paldies. Tālāk!

R.Zīle. 33.priekšlikums. Šis Ministru kabineta priekšlikums gluži tāpat kā iepriekšējais... Es atvainojos! Šis priekšlikums ir atbalstīts, jo šeit, kā es jau minēju savā pirmajā komentārā par 1.tabulā iekļautajiem priekšlikumiem, tas ir saistīts ar otro daļu - ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem speciālajā budžetā. Tas paredz Satiksmes ministrijas autoceļu fondu papild inājumu par 2 miljoniem.

Sēdes vadītājs. Neviens debatēs pieteicies nav. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu - Ministru kabineta priekšlikumu. Ir jābalso! (Starpsauciens: “Neiebilst neviens!”) Lūdzu, nobalsosim par 33. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. 1.tabula ir izskatīta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi, 13.lappusē ir 2.tabulas sākums. Šie priekšlikumi, kuri ir iekļauti, ir par ieņēmumu palielināšanu no nodokļiem un no Latvijas Bankas maksājumiem. Es aicinu šajā gadījumā atbalstīt visā šajā tabulā esošos priekšlikumus, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. 34. ir Finansu ministrijas priekšlikums, kuru ir aicinājums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 35.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāj par balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 21, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. Pirms es komentēju 36.priekšlikumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es gribu pateikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs diskutējām par šajā tabulā iekļautajiem priekšlikumiem un ka jebkura novirze no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa, kas tika ļoti nopietni diskutēts šajā 2.tabulā, nozīmē atkāpšanos no finansiāli sabalansēta b udžeta. Viennozīmīgi! Tātad 36.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Vēlreiz atgriezīšos pie akcīzes nodokļa. Šobrīd mēs no akcīzes nodokļa esam paņēmuši 2 miljonus dotācijām un 2 miljonus autoceļu fondam. Pie kam, nobalsojot par 2 miljoniem autoceļu fondam, mēs esam akceptējuši, ka kopumā vēl ir vismaz 2 miljonu rezerve, jo puse ceļa akcīzes ienāk tikai no degvielas akcīzes. Šis nodokļu pozīcijas postenis ir kopējs. Pamatā pārpilde šobrīd ir no tabakas un alkohola, turpretī degvielas iekasēšana nemaz tik raiti nenotiek. Tāpēc, nobalsojot par 2 miljoniem ceļa nodoklim, blakus šiem 2 miljoniem ir skaidri redzams, ka šeit, kā jau es teicu un esmu gatavs to apliecināt jebkādā veidā, gada beigās šī akcīzes nodokļa pārpilde būs vismaz 12 miljoni. Tātad varbūt šie posteņi kaut kādā ziņā ir korekti. Es saprotu, ka konsolidētie valdības ieņēmumi kaut kādā ziņā varbūt rada problēmas, bet mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā panācām pretim visiem priekšlikumiem, kas bija saistīti ar Finansu ministriju, teiksim, tie ir posteņi, kas ir saistīti ar tām lietām, kur ir acīm redzamas rezerves. Teiksim, ārējo saistību neizpilde ir 16 miljoni, tika nolīdzināti privatizācijas fonda ieņēmumi, kuri nepildās. 2 miljoni vēl nāca iekšā pozīcijā. Akcīzes nodoklis tiks pārpildīts. Ja Ministru kabinetam vai Finansu mi nistrijai ir kaut kādas problēmas ar citiem nodokļiem, tad vajag pateikt, kādā veidā to sabalansēt. Akcīzes nodoklī rezerves ir pietiekamas.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu, ierosinām saīsināt runas laiku debatēs: līdz 3 minūtēm - pirmo reizi un līdz 1 minūtei - otro reizi.” Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad priekšlikums tiek pieņemts. Paldies.

Aija Poča - savienības “Latvijas ceļš” frakcija.

A.Poča (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie deputāti! Kaut arī šobrīd mēs varam runāt par to, ka mums ir zināma ieņēmumu pārpilde, es ļoti lūdzu saprātīgi raudzīties uz situāciju. Oktobrī ieņēmumi bija jau sliktāki, nekā tas bija vasarā, kā tas bija pat vēl septembrī. Arī šobrīd operatīvie dati par ieņēmumiem neliecina, ka novembris būs labs. Drīzāk tas būs vēl sliktāks, nekā ir bijis oktobris. Un tad... (Starpsauciens: “Laba ministre!”)

Nē, nevis labs ministrs, bet ekonomiskā situācija, jo no ministra diemžēl... Runājot par akcīzi, gribu sacīt, ka mēs pēc likuma novirzām autoceļu fondā 50% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu, nevis no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tā ka šeit nevar runāt par to, ka ir pārpildīts akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem un akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Pie tam šobrīd, samazinoties ieņēmumiem, sakarā ar to, ka vesela rinda uzņēmumu ir slēgti, ka cilvēki atrodas bezalgas atvaļinājumos vai vispār ir atlaisti, samazinās arī iekšējais patēriņš. Līdz ar to samazinās arī iespēja realizēt šos alkoholiskos dzērienus un iekasēt šos nodokļus. Tāpēc es domāju, ka tiešām nevajag palielināt šā budžeta izdevumu daļu, balstoties uz to, ka varbūt būs ieņēmumu pārpilde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu: nesāksim mūsu praktisko darbu ar to, ka mēs sāksim ģenerēt deficītu! Nākamais balsojums jau būs par 1,2 miljoniem. Es gribu pateikt vēl vienu principu. Varbūt es nokļūdījos, ka jums godīgi pateicu, kāda ir izpilde, bet man ir godīgi jums tas jāsaka. Taču ne jau viss sastāv tikai no tā, ka akcīzes nodoklis nekrīt, jo tie pārējie nodokļi krīt. Un ieņēmumi valstij nav tikai tādi , ka viens nodoklis ir pārpildīts un ka uzreiz saliek izdevumus, bet, ja tie pārējie ieņēmumi ir mazāki, tad mēs ģenerējam deficītu.

Atcerēsimies vienu lietu: mums ir pagrūti laiki priekšā, tāpēc neģenerēsim deficītu jau pirmajā dienā! Uzticieties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Mēs ļoti rūpīgi runājām par šīm lietām. Mums galvenā problēma ir vēl priekšā - par pašvaldībām. Ja mēs tagad kaut ko ģenerēsim, tātad būs šis deficīts, kā tad mēs runāsim vēlāk? Es tiešām lūdzu atbalstīt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, bet neatbalstīt šo priekšlikumu, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans.

V.Krištopans (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es tiešām aicinu jūs, godājamie kolēģi, arī Bērziņa kungu, būt konstruktīviem! No vienas puses, jūs esat ļoti lieli bezdeficīta budžeta aizstāvji, bet, no otras puses, jūs mēģināt strādāt vismaz valdības vietā.

Godīgi sakot, ja runājam par akcīzi, mēs neko neesam iebalsojuši autoceļu fondā. Ja jūs uzmanīgi izlasītu likumu, jūs redzētu, ka tas vienkārši tagad tiek nofiksēts, tāpēc ka likums nosaka proporciju sadali, un, ja mēs palielinām prognozes, tad automātiski palielinās arī šī lieta. Tāpēc nev ajadzētu, lūdzu, šīs lietas jaukt! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Es vienkārši aicinu atbalstīt komisijas viedokli šajā priekšlikumā un līdz ar to neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 36.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 37.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 38.priekšlikums - arī šīs pašas komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 22, atturas - 28. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 39.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja jūs paskatītos arī turpmāk, tad redzētu, ka pamatā tās ir pozīcijas, kas atbalstītas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Starp citu, komisijas darbā piedalījās gan bijušais, gan tagadējais izglītības un zinātnes ministrs, gan arī bijusī un tagadējā kultūras ministre. Jūs jau redzat, ka šīs summas ir ārkārtīgi nelielas. Ārkārtīgi nelielas! Es nedomāju, ka šī summa - trīsarpus tūkstoši šajā gadījumā - r adīs milzīgu robu valsts budžetā, ja ir vairāk nekā skaidrs, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki, nekā šobrīd šeit prognozē Finansu ministrija, tāpēc es aicinu atbalstīt samērā nelielās summas, bet, tās neatbalstīdami, mēs zaudēsim ārkārtīgi daudz, jo, nesalabojot jumtu konkrēti Rundāles pils muzejam, varbūt pēc gada, jau pēc ziemas sezonas valstij būs jāiztērē nevis 3, bet 30 tūkstoši, lai novērstu tos zaudējumus, kuri būs radušies.

Es aicinu šīs nelielās summas, par kurām ir diskutēts ar abiem tagadējiem ministriem: ar izglītības un zinātnes un ar kultūras ministru, jo komisija ļoti rūpīgi ir izdiskutējusi visas šīs lietas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šoreiz es runāšu nevis komisijas, bet pats savā vārdā. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka visi šie priekšlikumi, kas ir saņemti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas par izglītības un kultūras jomu, arī tika iesniegti bez finansējuma avotu uzrādīšanas. Atbildīgie ministri tos nenorādīja - ne Gaigala kungs, ne Umblijas kundze. Man liekas, ka, ja tiešām grib, lai šos priekšlikumus par ne visai lielām summām nobalsotu, tad ir jāsaņem, tā sakot, dūša un jāuzraksta konkrēti priekšlikumi, kam noņemt 3000, k am noņemt 20 000, tieši kurai programmai, nevis jānorāda, ka būšot lielāki kaut kādi mistiski ieņēmumi, jo to attiecībā uz nodokļu prognozēšanu nedara valstī atbildīgā institūcija - Finansu ministrija.

Tāpēc es aicinātu, lai arī cik nelielas nebūtu šīs summas, tomēr neatbalstīt šāda veida priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu šeit pateikt citu aspektu. Jā, runājot par muzejiem, trīs tūkstoši... un tā tālāk. Ja mēs paskatīsimies visus šos priekšlikumus, tad redzēsim, ka tie sastāda jau tuvu pie 400 000, kā tas iznāk, tālāk skatoties. Taču šeit ir viena problēma, kas acīmredzot būs jārisina valdībai un pēc tam arī parlamentā un komisijās.

Normāli būtu tā, ka kultūras ministrs pierāda savu pozīciju valdībai, tad valdība apspriež un nāk klajā ar savu iniciatīvu. Pēc tam valdība šo iniciatīvu caur Finansu ministriju aizstāv parlamentā, komisijās un beidzot nobalso. Es to sapratu tā, ka tā vietā, lai cīnītos un p ierādītu savu pozīciju valdībā, ministrs rīkojas tā... es nezinu - kā. Piedodiet, Umblijas kundze, bet man ir tāda sajūta, ka pirms priekškara, apejot valdību, kāds stumj pa tiešo visu parlamentā, apelē pie jūsu...

Ja mēs šo principu šeit iebalsosim, tad sagaidiet, deputātu kungi, ka vienmēr būs tā. Mēs valdībā centīsimies kaut kādā veidā to nobremzēt, jo es saprotu to variantu: ja nevar aizstāvēt savu pozīciju valdībā, tad, apelējot pie šīm lietām, arī pie Ābiķa kunga sirdsapziņas un tā tālāk, stumj šeit garām šos projektus. Tie izskatās mazi, bet, ja jūs sasummējat tos kopā, tad ir 400 000. Tāds princips neder, jo vienmēr atradīsies kāds jumts, vienmēr viss atradīsies, bet tas ir Kultūras un zinātnes ministrijas iekšienē jāizcīna un pēc tam ir jāizcīna valdībā, nevis jānāk pa tiešo pie likumdevēja.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jaunie ministri! Iespējams, ka jūs to nezināt, bet savā laikā Čerāna kungs iepriekšējā parlamentā tika brīdināts, ka viena minūte Saeimas darba izmaksā aptuveni 300 latu. Es saskaitīju, un šajā brīdī divu ministru uzstāšanās par šo jautājumu ir izmaksājusi jau 1200 latu.

Cienījamie ministru kungi, labāk biežāk balsosim un mazāk runājiet! Jūs varat parunāt Ministru kabineta sēdēs, bet mēs jau pusi no tās summas, kas tika prasīta, esam iztērējuši.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais finansu ministra kungs! Ja runā par principiem, kā ir jāsastāda budžets un kā budžets ir jāaizstāv, un kā tas ir jāvirza, tad es jums pateikšu atklāti, ka diemžēl līdz šim brīdim vēl nav izdevies izskaust to praksi, kāda bija padomju laikā, kad eksistēja valsts plāns, un šobrīd vēl joprojām... No neatkarības laiku sākuma ir pagājuši jau vairāk nekā 8 gadi, bet joprojām mēs varam novilkt domu zīmi: Finansu ministrija - “Valsts plāns”. Diemžēl mēs joprojām neīstenojam to, ko vajadzēja īstenot parlamentā. To, ka prioritātes nosaka parlamentā, ka prioritātes nosaka politiskās partijas atkarībā no tā, kas ir rakstīts programmās. Tātad budžeta apspriešanai vajadzētu būt tādai. Starp citu, arī nākamā gada budžeta apspriešanai vajadzētu būt tādai, ka mēs nobalsojam procentuāli, cik dosim kultūrai... (Starpsauciens: “Ekonomē naudu!”)

Sēdes vadītājs. Jūsu debašu laiks par šo jautājumu ir beidzies.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt komisijas viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 39. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 16, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Nākamais ir 40. priekšlikums. Arī to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi?... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 40. priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 22, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 41. priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Ja atļausiet, es pabeigšu to domu, ko es iesāku. Ka vēl šodien mūsu valstī notiek tā, ka Finansu ministrija darbojas kā Valsts plāns. Jā, tiešām, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un citas nozaru ministrijas sagatavo šos priekšlikumus un iet pie Finansu ministrijas un aizstāv savu viedokli. Diemžēl tā situācija ir tāda, ka to, cik līdzekļu atvēlēt kultūrai, cik izglītībai, cik zemkopībai un tā tālāk, - ka šīs prioritātes mūsu valstī joprojām izšķir nevis politiskās partijas, bet Finansu ministrija. Jo tad, kad Kultūras ministrija nav pierādījusi Finansu ministrijas ierēdņiem savu priekšlikumu patiesīgumu... Un Finansu ministrijā jau viss ir salikts pa plauktiņiem. Tad, kad tā lieta nonāk parlamentā, kur vajadzētu iedot politiskajām partijām šīs prioritātes... Galu galā - par ko tad mēs vairāk iestājamies? Diemžēl Finansu ministrija visu ir salikusi pa plauktiņiem, un politiskās partijas faktiski ir bijušas izslēgtas no spēles. Jo tas ir loģiski: kaut gan katrs ministrs pārstāv savu partiju, viņš valdībā velk to “groziņu” uz savu pusi un tās prioritātes, partiju prioritātes, pazūd, un līdz ar to arī parlamentā kaut ko izmainīt ir ļoti grūti. Un es ļoti cilvēciski saprotu tos min istrus, un pirmām kārtām tie bieži vien ir nevis “spēka ministri”, kas Finansu ministrijā var sist dūri uz galda, bet gan tie ministri, tādi kā izglītības ministrs, kultūras ministrs un varbūt arī labklājības ministrs, kuri, piedodiet man, iet vēl aizvien pie ierēdņiem Finansu ministrijā... Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas ierēdņi iet tur ar puķēm un ar dāvanām, lai panāktu sev labvēlīgāku nostāju.

Un šajā sakarībā runāšu par konkrēto lietu. Šobrīd Nacionālā bibliotēka ir izvietota ļoti daudzās ēkās, un mēs ļoti labi zinām, ka šo ēku skaits ir pēdējā laikā stipri pieaudzis un, lai varētu funkcionēt un lai varētu grāmatas no vienas ēkas, kas varbūt pat ir Rīgas rajonā, pārvest uz Rīgu, ir nepieciešams transports. Diemžēl šobrīd Naci onālās bibliotēkas rīcībā esošais transports ir tik nolietojies (tie ir vecie, sagrabējušie “rafiņi”), ka fiziski vairs nevar... Un mūsu bibliotēkas vairs nevar iegādāt grāmatas...

Es vēlreiz atkārtoju: šī ir neliela summa pilnīgi konkrētām vajadzībām. Un es zinu, ka kultūres ministre ļoti lūdza aizstāvēt šo pozīciju, un mēs arī runājām par to komisijā. Un tāpēc es nekāpu tribīnē, lai runātu par visiem jautājumiem...

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas.

Dz.Ābiķis. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sadalījām šīs prioritātes, un šī nelielā summa bija viena no tām pašām neatliekamākajām prioritātēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jau otro reizi šeit klausos, kā Ābiķa kungs te aizgrābti bļauj par valsts plānu. Un pilnībā “likvidē” valdību. Nu kas tie par murgiem! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Tie nav murgi!”) Ir ministrija, ir valdība. Ministrs nāk uz valdību ar savu priekšlikumu, un valdība to izskata, valdībā finansu ministram ir viena balss, nevis desmit. Valdība uzņemas atbildību kopumā par valsti, arī finansiāli. Nu nemusiniet deputātu prātus! Un vissliktākais, kas šeit iznāk, ir tas, ka, tā teikt, pirms priekškara gribas izraut naudu ārā... Nu paklausieties... nu sataisīsim mēs to budžetu 1999. gadam ar jūsu palīdzību, protams, un beigsim te runāt par valsts plāniem. Ko tad man darīt? Vai vajadzēs runāt un vienam otram atgādināt, ka viņš ir kompartijā bijis? Vai tad mēs tiešām tādās kategorijās šeit runāsim? Nu pataupiet emocijas! Nu nav tādas situācijas! Ir valdība... Man nepatīk viena lieta. Nu kā tad ministrs drīkst tā iet garām valdībai... (Starpsauciens: “Tā jau ir!”) Tad iznāk tā, ka es priekš sevis izraušu ārā... un pēc tam pa r pārējiem... Tad tās valdības nav. Un neaizmirstiet, kas ir koalīcijas līgumā rakstīts. Vismaz mums, pozīcijas partijām. Nesāksim plosīt visu šo situāciju! Problēma ir ne jau tajos ciparos. Problēma ir principā.

Tā ka man ir lūgums tomēr šinī brīdī balsot, kā teica Zīles kungs.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Godāto Prezidij! Es gribētu vienkārši lūgt deputātus nepārņemt tās vecās un sliktās tradīcijas, kas bija iepriekšējā Saeimā,- ka, jo mazāka bija summa, kas bija jāpiešķir, jo garākas bija debates.

Šīs ir mazas summas. Ir Valsts ieņēmumu dienesta informācija par ieņēmumu no akcīzes nodokļa 10 mēnešu laikā. Tā norāda, ka šajā akcīzes ieņēmumu daļā, kas attiecas uz pamatbudžetu, ir 12 miljonu atlikums. Protams, gada beigās, kā tas ir vienmēr, akcīzes nodoklis ir tieši tas, kas labāk pildās, tāpēc ka gada beigās mainās likmes. Ar 1. janvāri ir jaunas likmes gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan arī cigaretēm, un uzņēmēji to izmanto - apsteidzot to,i evedot vēl par vecajām likmēm. Šī starpība netiek maksāta. Tā ka decembrī vienmēr ir pieaugoša tendence akcīzes nodoklim. Bet nav runa par to. Šīs ir tiešām nelielas summas, kuras ir pamatotas un attiecas uz vecās valdības nepadarītajiem darbiem. Es pilnīg i ticu... un Finansu ministrija nav tā visa ļaunuma sakne valstī, arī viņai ir jārunā ar katru ministriju atsevišķi, jācenšas visu to saturēt kaut kādos kopīgos rāmjos, bet šie ir vecās valdības darbi. Padarīsim tos vecās valdības darbus, iedosim šīm vajad zībām šīs nelielās summas, kuras tiešām nepārsniedz 400 000 latus! Un jaunajā valdībā, es esmu pārliecināts, Krištopana kungs iedibinās tādas tradīcijas, ka ministri “pa taisno” uz parlamentu nenāks. Atbalstiet saprātu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli un līdz ar to neatbalstīt šo priekšlikumu, jo visām iegādēm bez tam jārīko konkurss... Nē, nu var būt, ka tās var vēl paspēt izdarīt...

S ēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 41. priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 21, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 42.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 42.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 24, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 43.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 44.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 15, atturas - 37. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 45.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 46.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 46.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 35. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. Arī 47.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 20, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 48.priekšlikums. Es gribētu to komentēt no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Par šo pozīciju mēs diskutējām, respektīvi, gribējām atrast līdzekļu avotu šim novirzienam - Liepājas simfoniskā orķestra mūzikas instrumentu iegādei, šai programmai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to tika diskutēts diezgan daudz, un mēs atradām citu avotu 114.priekšlikumā. Mūsu priekšlikums būtu neatba lstīt 48.priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 114.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 49.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 50.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienība).

Godājamie kolēģi! Tā situācija būtībā nav jauna. Mums ir daudz vajadzību, bet maz naudas. Taču es domāju, ka nav cilvēka spēkos paredzēt pilnīgi visas vajadzības, kādas var būt. Un arī šeit mums tādu sistēmu, kura paredzētu pilnīgi visas, nav iespējams izveidot. Tā nav cilvēka kompetence, tas ir Dieva līmenis. Un, ja mēs paskatāmies, par ko būtībā ir runa šajos punktos, 50., 51., 52., 53.priekšlikumā, tad redzam, ka būtībā ir runa par neatlieka miem remontiem, tas ir, par remontu skolām, kuras ir valsts īpašums un kuras mums, vienalga, būs jāremontē. Ja mēs tās neremontēsim tagad, tad mēs tās remontēsim vēlāk, tikai dārgāk. Tas ir, pierādīsim to, ka mēs esam slikti saimnieki. Tas ir pirmkārt.

Otr kārt, es domāju, ka no visām vajadzībām, kādas ir cilvēkam, veselībai un izglītībai jau nu nevajadzētu žēlot nekad, nekur un neko.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 50.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 23. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 51.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lag zdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kolēģis Zvejsalnieks šeit jau ļoti precīzi raksturoja situāciju. Es aicinātu nežēlot 14 tūkstošus brūkošajai Liepājas mūzikas koledžai un šīs koledžas remontam. Balsosim par šo priekšlikumu!

Paldies par uz manību.

Sēdes vadītājs. Vai Zvejsalnieka kungs atkārtoti vēlas debatēt? Tādā gadījumā - Ivars Godmanis.

I.Godmanis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Es domāju, ka šeit deputāti nav ievēlēti no kādas vienas pilsētas vai no kāda viena rajona. Tādā gadījumā te celsies visi augšā un viens teiks, ka vajag Liepājai, bet otrs teiks, ka vajag Valmierai, trešais teiks - vajag Rēzeknei. Nu vajag! Bet, saprotiet, šeit nav tā vieta, kur vajadzētu šitā “raustīt”... Liepājai tikai tāpēc, ka tur ir atbalsts un tur nav atbalsta... Tā nevajadzētu darīt. Nu nevajadzētu šitā “raustīt”! Es domāju, šinī gadījumā tomēr atbalstīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Ko mēs iesāksim pretējā gadījumā? Mēs te esam ievēlēti no teritoriālajiem apgabaliem. Mazie m? Nē, taču!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es tomēr kopumā gribētu atgādināt, ka ir arī nelielas bažas par visu šo labi domāto priekšlikumu iespējamo izpildi. Šo naudu ir iespējams izlietot tikai šogad. Likums stāsies spēkā, kā mēs rēķinājām, ne ātrāk kā 8.decembrī. Rēķiniet arī šīs daļas... Tātad, labi domājot, mēs tomēr varam šo naudu arī neatgūt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 26. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 52.priekšlikums nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 52.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 10, atturas - 20. Priekšlikums pieņemts. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Tikpat veiksmīgi par Rēzekni!”)

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 53.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Es atkal runāšu komisijas vārdā, jo es runāju par tām lietām šajās budžeta izmaiņās, kuras komisijā praktiski visu frakciju pārstāvji uzskata par prioritātēm. Un kāda ir situācija? Diemžēl mūsu valstī joprojām izglītības iestādes atrodas dažādu ministriju pakļautībā. Šobrīd valstī tiek atvēlēti līdzekļi datorizācijai vispārizglītojošajās skolās, kas formāli ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Īstenībā tās ir pašvaldību skolas, bet tur to situāciju pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Taču Kultūras ministrijai pakļautajās mācību iestādēs bērni diemžēl ir šajā ziņā nolemti pilnīgi citādai situācijai nekā tie, kuriem ir bijis lemts mācīties iestādēs, kurām vienkārši ir cita pakļautība. Un tādēļ, lai novērstu šo nevienlīdzību, šo dažādo pieeju pret bērniem, kāda pastāv tikai t āpēc, ka viņi mācās mācību iestādēs, kurām ir dažāda pakļautība, un lai viņi nebūtu salīdzinājumā ar citas pakļautības iestāžu absolventiem konkurēt nespējīgāki (jo mūzikas un mākslas skolās sagatavo ne tikai profesionālus mūziķus vai profesionālus mākslin iekus, bet tur iegūst arī vispārējo izglītību - ar mērķi, ka šo skolu absolventi varētu mācīties arī citur), es aicinu komisijas vārdā, vēlreiz atkārtoju, šo pozīciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Priekšdarbi jau sagatavoti!”)

K.Leiškalns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ābiķa kungs! Es jums ieteiktu šo pašu priekšlikumu atkārtot nākamā gada budžetā. Jo šeit ir runa par 36 tūkstošiem latu datoru iegādei jeb datorizācijai. Ja mēs 8.decembrī pieņemam šo. Deputāta Lagzdiņa un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais - vēl 5.Saeimas laikā izstrādātais - likums aizliedz bez konkursa iegādāties. Mēs nepaspējam sagatavot konkursa notei kumus, konkursu izsludināt “Latvijas Vēstnesī” un šo konkursu sarīkot, lai naudu iztērētu. Nevar, nevar, nevar. Nu nav iespējams. Es negribu diskutēt. Es domāju, ka mums vajag nobalsot par tām reālajām lietām - to jumtu uzlikt. Jo tūlīt būs atkusnis un cit a lieta. Bet tās lietas, kur ir jābūt konkursam, atliekam uz nākamo gadu, paturam prātā un rakstām budžetā. Un nav jātaisa konkurss vienā dienā. Jūs zināt, ko nozīmē konkurss vienā dienā. Tas, kā jūs sakāt, nozīmē, ka iepriekš jau ir sarunāts un datorfirma jau gaida pie pagasta durvīm. Tā nevar!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu. Jo vairāk tāpēc, ka šīs programmas attiecīgajai ministrijai bija iespējams kārtot savos budžetos, jo tieši šie paši priekšlikumi tur bija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 53. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 54.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - 27. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsosim par 54.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - 26. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 55.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts. Es varu minēt arī to, ka šī pozīcija par nekustamā īpašuma kompensāciju valdībā tika noraidīta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Vēlos jūs informēt, kādā veidā Kultūras ministrijai valdībā tika noraidīti prasītie nekustamā īpašuma kompensācijas gadījumi iepriekšējās valdības laikā. Tieši ar šādu atrunu: “Tad, kad mums būs gada beigās līdzekļu pārpalikums, tad mēs varēsim arī šādam nolūkam atvēlēt šos l īdzekļus.” Nu ir pienācis tas brīdis, un te nav svarīga šīs koledžas atrašanās vieta. Te ir svarīga attieksme pret to, ko mēs esam solījuši, pret to, kas mums ir iespējams, un pret skolām vispār. Tādēļ es ļoti lūgtu jūs atbalstīt Ventspils mūzikas koledžas  nekustamā īpašuma kompensāciju, lai šī skola patiešām turpmāk varētu strādāt savās likumīgi atgūtajās telpās.

Tāpat aicinu atbalstīt arī nākošo priekšlikumu, kurā arī ir ļoti līdzīga situācija saistībā ar Krievu drāmas teātra nekustamā īpašuma kompensāciju. Tie ir solījumi, kurus vajadzētu pildīt, un šobrīd mums ir tāda iespēja, jo tās nav lielas summas. Turklāt tas ir vienreizējs maksājums. Tas nekad vairs nevarēs atkārtoties. Turpmāk tas būs šo iestāžu īpašums, par kuru tās uzņemas pilnu apsaimniekošana s atbildību. Paldies. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma būs divi paziņojumi. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Tautas saskaņas partija).

Cienījamie kolēģi! Visus, kuri grib piedalīties Latvijas un Baltkrievijas sadarbības grupā, lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē. Uzreiz!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks... Atsauc.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz sapulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Eiropas Padomes delegācijas locekļus ierasties uz pavisam īsu sēdi Sarkanajā zālē... Vienalga, tepat blakus, lai saņemtu informācijas materiālus.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpināsim darbu! Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka mēs apspriežam 55. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Vārds debatēs Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (finansu ministrs). 

Cienījamie deputāti! Cienījamā Saeimas vadība! Kā jūs redzat, šeit ir minēts centrālais aparāts, un tas nu ir absolūti... Es piekrītu, ka varbūt zem šā centrālā aparāta ir kaut kas apakšā, bet te, spriežot pēc definīcijas... Ja ir centrālais aparāts, tad tā ir Kultūras ministrijas iekšējā lieta. Ja Kultūras ministrijai šis jautājums ir jārisina šogad, tad to varēs risināt arī nākamgad. Un es domāju, ka te absolūti nekas nedeg. To ir iespējams izdarīt nākamgad, attiecīgi izskatot Kultūras ministrijas budžetu, arī jautājumu, lūk, par šīm kompensācijām. Pie tam ir ļoti rūpīgi jāpaskatās, vai tur neiznāk tā, ka kāds saņem ļoti lielu naudu, protams, uz valsts rēķina. Tāpēc es personīgi lūgtu šo neatbalstīt.

Un tas, ko teica Rugātes kundze, ka bija solījums gada beigās to izdarīt... Nu jā... Bet ar jūsu vai ne ar jūsu palīdzību es tagad esmu finansu ministra postenī, un es varētu, protams, pateikt, ka es neko neesmu solījis. Un es arī netaisos tagad uz priekšu kaut ko solīt.

Tomēr es vēlreiz gribu teikt, ka šis jautājums vairs nav ne par jumtu, ne arī par kaut kādu ārkārtas remontu. Šeit ir tīri juridisks gadījums par nekustamiem īpašumiem, un tas ir jāiekļauj jau nākamā budžetā. Acīmredzot tad Kultūras ministrijā iekšēji būs jāizskata, kā šis jautājums iekļausies kopējā budžeta kontekstā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz. Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man starpbrīdī uzdeva jautājumu: “Kā tad nu pēkšņi tā ir jāatbalsta bagātā Ventspils?” Pirmkārt, es gribu paskaidrot, ka mūzikas koledža ir Kultūras ministrijas pakļautības iestāde, nevis pašvaldības mācību iestāde. Tas ir pirmais.

Otrkārt. Godmaņa kungs, es saprotu, ka jūs to neesat solījis, bet līdz šim tomēr nākamās valdības ir centušās pārmantot iepriekšējo valdību saistības, un, manuprāt, arī mūsu valdībai vajadzētu pēc tā vadīties, jo komisija, pieņemot šo lēmumu, balstījās uz to informāciju, kuru mums sniedza kultūras ministre. Un tā ir tāda, ka, ja šo kompensāciju virza caur centrālo aparātu... Te nav ko brīnīties, jo centrālais aparāts veiks šīs maksātāja funkcijas, bet, ja šo kompensāciju Vent spils mūzikas koledžai nesamaksā, tad diemžēl tūlīt sekos tiesas darbi. Tad šī mūzikas koledžas ēka tiks atdota bijušajam īpašniekam, un tad varēs celt jaunu ēku par 70 tūkstošiem... Es gan nezinu, kādu ēku šodien var uzcelt par 70 tūkstošiem. Tātad tas, f aktiski, pēc kultūras ministres vārdiem, bija ļoti steidzīgi rināms jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es varu tikai atkārtot jau sacīto. Es gan nepaprasīju vārdu, tāpēc man iznāk runāt komisijas vārdā, bet, ja jūs man ļoti nepārmetīsiet, tad es atgādināšu arī valdības viedokli par šo pozīciju. Mēs neesam solījuši kompensēt nekustamos īpašumus Kultūras ministrijai. Tāda solījuma nebija, un es varu paskaidrot vēl to, ka mēs valdībā šāgada laikā esam sprieduši, cik daudz vispār šādi valstij nepieciešami īpašumi pieder citām personām. Summas ir fantastiskas, grandiozas, godātie kolēģi! Ja mēs sāksim to darīt, tad es nezinu, cik procentu no budžeta būs jāizmanto šīm vajadzībām. Diemžēl tāda ir situācija. Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 55. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 56.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 56.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 19, atturas - 21. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 57. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija). 

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir lūgums 57.priekšlikumu pārcelt pēc 58.priekšlikuma izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Diemžēl šādu priekšlikumu var ierosināt tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai jūs vēlaties debatēt par konkrēto priekšlikumu?

S.Golde. Jā, es vēlos!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

S.Golde. Šeit ir runa par... Jau agrāk debatēs izskanēja doma, ka Saeimā nav vajadzīgi slimi oponenti. Tam varētu piekrist, bet es aicinu domāt citādākās dimensijās par bērniem, kuri ir slimi, par bērniem, kuru dzīve paiet internātskolās. Tādu Latvijā ir 12 270 no kopējā skolēnu skaita, kas ir aptuveni 348 tūkstoši. Šo bērnu dzīve paiet 75 republikas internātskolās, no kurām 45 ir speciālās internātskolas.

Pagājušajā nedēļā mēs saņēmām 32 republikas pilsētu un rajonu pašvaldību iesniegumus, lai, izdarot grozījumus 1998.gada budžetā, mēs sadzirdētu arī internātskolu problēmu. Aicinu šajā pirmsziemsvētku laikā sadzirdēt šo problēmu un darbos parādīt mūsu labo gribu un at tieksmi pret šiem bērniem! Mēs piedāvājam atbalstīt projektu par 605 tūkstošu piešķīrumu internātskolām, ja netiek atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītais 1,3 miljonu lielais piešķīrums internātskolām.

Kādām pozīcijām ir šie piešķīrumi domāti? Tie galvenokārt ir paredzēti ziemas apģērba iegādei, steidzamiem apkures un ūdensvadu sistēmas problēmu risinājumiem, medikamentu iegādei, kurināmā iegādes jautājumiem, cenu starpības kompensācijai sakarā ar transporta izdevumu segšanu bērniem. Šo līdzekļu apjoms, ja mēs rēķinām uz vienu bērnu, kas dzīvo internātskolā, ir 47 lati. Es domāju, ka mums ir jāpagriež seja pret šiem bērniem un jāatrod iespēja katram bērnam Ziemsvētku laikā uzdāvināt 47 latus kaut vai ziemas mēteļa, cimdu un visa pārējā ie gādei. Es domāju, mēs nevaram balsot “pret”, ja Maltas speciālajai internātskolai Rēzeknes rajonā kurināmā iegādei trūkst 1000 latu, Ogres rajonā Jumpravas speciālajai internātskolai ir jānopērk 20 segas par 400 latiem, bet Madonas rajonā Cesvaines internātskolai vajag līdzekļus internāta dzīvojamo telpu katastrofas novēršanai. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas. Paldies. Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Zvejsalnieka kungam!

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo runa atkal ir par internātskolām, būtībā par bērniem...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Zvejsalnieka kungs! Ja jūs vēlaties debatēt, jums ir jānāk tribīnē! Jums ir jāiepazīstas ar Kārtības rulli. Lūdzu atslēgt mikrofonu.

Nākamais - Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir apskatāms 51.lappusē, kur tas ir izvērsts visu rajonu, visu pagastu griezumā, uz kurām skolām tas ies. Šis ir milzīgs darbs, kas ir izdarīts, apkopojot pašu neatliekamāko, kas ir vajadzīgs internātskolām un skolām, kuras ir vissmagākajā stāvoklī, lai tās normāli sagaidītu šāgada beigas, 80. valsts nodibināšanas gada beigas. Jūs varat redzēt katru skolu - Jelgavas rajonā - Lielplatones pagasts, Liepājas rajonā - Lažas, Vaiņodes, Virgas pagasts, Rēzeknē - Maltas un tā tālāk. Šis ir absolūti neatliekamais minimums, lai šīs skolas varētu sagaidīt sekmīgi jauno gadu. Tautas partijas frakcija ir iesnie gusi arī priekšlikumu - pēc šā balsojuma nolasīt visus deputātus, kas būs balsojuši, tātad viņu balsojumus, lai nav tā, ka vienā vietā runā vienu... ka uz vietas aizbrauc un stāsta: “Kā mums patīk Daugavpils! Kā mums patīk Liepāja!”, bet šeit balso citādāk . Tā ka, mīļie deputāti, lūdzu, atbalstiet! Šis balsojums tiks nolasīts un arī vēlētājiem tas tiks darīts zināms nekavējoties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Laikam mēs visi solījām, ka atvieglosim bērnu dzīvi, ka skolēniem palīdzēsim un tā tālāk. Faktiski 57. un 58.priekšlikums ir par vienu un to pašu, bet laikam mēs diemžēl neminēsim šo 58.priekšlikumu, kur ir divreiz lielākas summas, tāpēc aicinu atbalstīt un balsot “par”. Es ceru, jūs ļoti labi zināt, cik ir grūti, cik slikti ir internātskolās šiem skolēniem un tā tālāk. Un attiecīgi aicinu balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamā Saeima! Vispirms es gribētu visiem atgādināt, ka mēs pašlaik apspriežam grozījumus valsts budžetā, nevis atsevišķas pozīcijas to vai citu vajadzību finansēšanai. Tik tiešām, Bērziņa kungs, vajag vienmēr runāt vienu un to pašu, nevajag vienā brīdī sludināt bezdefi cīta budžeta principu, bet nākamajā brīdī to pārkāpt. Ar nākamajiem diviem balsojumiem mēs radām budžeta deficītu gandrīz 2 miljonu latu apmērā.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu precizēt, ar ko atšķiras viens priekšlikums no otra priekšlikuma. Tā ir ne tikai summārā starpība, bet šis 57. priekšlikums par 605 tūkstošiem latu aptver visu republiku, visas internātskolas, visus bērnus, kuriem ir šīs nepieciešamās papildvajadzības, un tas ir pats minimālākais, kas ir nepieciešams šīm skolām šo bērnu nodrošināšanai. Attiecībā uz otru - 58.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pēc mūsu ekspertu analīzes, šī summa ir gan divtik lielāka, taču tā neaptver vi sas Latvijas internātskolas. Tomēr ne jau to es vēlētos komentēt, bet gan gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka vismaz šai 605 tūkstošu latu lielajai summai būtu jābūt iebalsotai par labu mūsu attieksmei pret skolām un pret bērniem - bāreņiem. Paldies. Lūdz u atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs). 

Cienījamie deputāti! Ir tāda lieta, ko sauc par farizejismu jeb par liekulību. Ja jau nu ir tā, ka viens cilvēks Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā balso vienā virzienā un konsekventi, pat nedebatējot par šo jautājumu, ja viņš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neizsaka nevienu “pret” vārdu, bet tagad šis pats cilvēks nāk šeit un runā pilnīgi kaut ko citu, pie tam apelē pie tā, ka viss tiks nodrukāts un parādīts ar pirkst u uz tiem cilvēkiem, kuri to nedara... Es atvainojos, es vakar biju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā kopā ar jums, taču es nedzirdēju nevienu vārdu par šo jautājumu... Te ir liecinieki. Kā tad tas iznāk? Ja jūs konsekventi aizstāvat savu pozīciju, vai tad tiešām var darīt tā, ka vienreiz jūs to neaizstāvat, bet otrreiz - aizstāvat? Kaut vai, teiksim, šī elementārā lieta!

Otrs. Neapšaubāmi, iepriekšējie balsojumi attiecās uz summām, kuras nebija skaitāmas simtos tūkstošos latu. Mēs tagad ķeramies pie summām, kas jau ir 600 tūkstoši, 1,2 miljoni... Jā, es arī piekrītu šim principam, tam, ka šī lieta ir acīmredzot ļoti svarīga. Bet es galīgi nevaru saprast vienu citu lietu. Ja ir tādas summas, tad par šīm summām, neapšaubāmi, lemj izpildvara visaugstākaj ā līmenī, tas ir, valdībā, un pēc tam šie lēmumi nāk uz parlamentu. Ja par šādām summām nevar valdībā vienoties, tad tas ministrs, lai kā man nebūtu grūti to teikt... ja par šādām summām nevienojas, tad ir acīmredzot jāveic pavisam cita procedūra. Tad viņam jau tajā līmenī ir jāpasaka, ka viņš nevar to darbu tālāk darīt.

Ja mēs sāksim balsot par šādām summām (es redzu, ka tiek minētas tik lielas summas, un šeit es jau redzu politisku darbību; kā piemēru minēšu kaut vai to, ko es teicu pašā sākumā), tādā gadījumā man ir viens jautājums. Mēs tagad, tā teikt, pirms priekškara iebalsosim šīs summas. Un kas notiks tad, kad mēs veidosim nākamā gada budžetu, kur būs šie paši sāpīgie jautājumi? Šis kopējais balsojums tagad viena vai otra politiska apsvēruma dēļ b ūs tāds, ka mēs šeit iebalsosim deficītu. Tad es jums pateikšu vienu lietu. Šis deficīts atstās iespaidu uz nākamo gadu un diemžēl acīmredzot atstās iespaidu arī uz šo smago jautājumu, par ko jūs šeit tagad runājat.

Es nevienu brīdi nedomāju, ka šīs nav tās pozīcijas, kas ir pašas svarīgākās, bet šīs pozīcijas ir jāapspriež konsekventi, pakāpeniski, sākot no ministrijas un beidzot ar valdību, un tad var nākt uz parlamentu. Es nepieļauju tādu situāciju, ka šeit apelētu pie cilvēku jūtām un tās izmantotu.T as it kā ir normāli, bet es nepieļaušu šādu situāciju, ka mēs vienkārši sāktu rīkoties bezatbildīgi. Vēl ir daudz smagu balsojumu priekšā.

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas.

I.Godmanis. Es tūlīt beigšu.

Mēs varam sākt, protams, ar plašu žestu. Tas ir apmēram tā -, ja es zinu, ka man tagad kabatā nauda ir, es visu izdodu: lai citi uztraucas par to, kas būs pēc tam.

Tā rīkoties nedrīkst! (Starpsauciens: “Tas nav viens un tas pats!”)

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu palabot jaunieceltā finansu ministra teikto un aicināt Godmaņa kungu “neblefot” no šīs tribīnes. Valdošā koalīcija, apspriežot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumus, kas saistīti ar akcīzes nodokli, ar balsu vairākumu visus “izdzina” vienā reizē, nedebatējot atsevišķi pa pozīcijām. Es aicinu nemānīt no šīs tribīnes visu tautu! (No zāles finansu ministrs I.Godmanis: “Nebija iebildumu!”)

Vēlreiz atkārtoju - nebalsoja atsevišķi pa pozīcijām, bet valdošā koalīcija vienojoties “izdzina” visus priekšlikumus vienā reizē. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es aicinu arī nestāstīt nepareizības par budžeta deficītu. Tautas partijas iesniegtajā priekšlikumā ir norādīts avots. Priekšlikumi, kuriem nav seguma, kuri rada deficītu, kuriem nav norādīts avots, netiek apspriesti, un to jau skaidri norādīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs Zīles kungs.

Ja ir runa par sabalansētu budžetu, tad es domāju, ka es esmu tas cilvēks, kam varētu pārmest vismazāk. Es atceros, ar kādām grūtībām šo ideju, šo ekonomiski svarīgo pamatkategoriju Latvijā esmu iedibinājis. Tautas partija ir gatava parakstīties zem šiem skaitļiem, jo zinām, kur tie avoti ir. Es aicinu atbalstīt un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī aicinu “neblefot” no šīs tribīnes un nemānīt visu tautu. Ar to laikam katru reizi vienam otram vajadzētu iesākt savu uzrunu.

Es jau pirmīt runāju par veselīgu opozīciju un par slimiem opozīcijas pārstāvjiem. Nevajadzētu opozīciju pārvērst par ākstīšanos. Ja jau mēs runājam par konceptuāliem jautājumiem un par bezdeficīta budžetu kā konceptuālu jautājumu, tad sāksim ar to. Jūs tagad izraujat no šī konceptuālā jautājuma vienu atsevišķu jautājumu. Jūs tagad birdināt asaras ļoti veiksmīgi. Ļoti veiksmīgi! Mēs gribam tiem un tiem palīdzēt... Jūs tagad runājat, ka jums ir skaidrs avots, no kurienes šos līdzekļus ņemt. Bet šis avots, kolēģi, ir pag aidām tikai kā prognoze. Jūs prognozējat ieņēmumu palielināšanos no akcīzes nodokļa. Kāda jums ir garantija, ka jūsu prognozes piepildīsies? Ar dažiem pieņēmumiem jūs pakļaujat apdraudējumam visu budžetu. Ja mēs gribam šeit sastrādāties un ja mēs tiešām ru nājam par visu, kas kopumā skar valsti kā tādu, tad nesāksim to pašu, kas notika iepriekšējā Saeimā, ar šādu pašu pieeju apspriežot valsts budžetu! Nevar nesaprast, ka, vienam iedodot, kādam ir jāatņem. Nevar nesaprast, ka prognozējamie ieņēmumi ne vienmēr sakrīt ar to, kas ir patiesībā. Kā var par to šeit runāt? Kā var to nesaprast? Summa, ko jūs šoreiz piedāvājat, ir pārāk liela, un prognoze ir pārāk riskanta. Neņemiet ļaunā, bet šādu jūsu piedāvājumu pieņemt nevar!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Par šo jautājumu ir ļoti daudz runāts “par” un “pret”. Es tikai gribu uzsvērt vienu lietu - ka 57. priekšlikums - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir jāskata kontekstā ar nākamo - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas tātad ir izstrādāts, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus un ierosinājumus.

Mūsu frakcijas deputāte Silva Golde divas dienas strādāja, salīdzināja šo Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu... Ņemot vērā mūsu budžeta saspringto situāciju un saprotot šos iebildumus, kas varētu būt parlamentā, izstrādāja (sadarbībā ar pašvaldībām, ar rajonu vadību) konkrētus priekšlikumus, kuros tika ietverts visnepieciešamākais, visn eatliekamākās vajadzības, kādas ir internātskolām. Šie priekšlikumi ir ļoti sabalansēti, profesionāli izstrādāti. Divkārt tiek samazināta tā summa, kuru ierosināja Izglītības un zinātnes ministrija. Tātad ir ņemts vērā tas, ka valsts budžeta ieņēmumi nav t ik labi. Šeit nav ākstīšanās, Dobeļa kungs! Šeit ir runa par bērniem bāreņiem, kas dzīvo internātskolās. Balsosim par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā varu pateikt, ka tiešām bija tā, ka mēs nobalsojām kopumā par akcīzes nodokļa palielinājumu... jebkurā priekšlikumā - negatīvi... Bet, kā jūs redzējāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vairākās vietās atrada iespējas atrast citus finansēšanas avotus. Ta s attiecas uz tiem priekšlikumiem, kuri atrodas lappuses labajā pusē un kuri bija ļoti aktuāli komisijas locekļiem vai iesniedzējiem, un tā tālāk. Bet šim priekšlikumam netika meklēts cits avots; var būt, ka tas būtu ticis arī atrasts. Tāpēc es varu tikai aicināt otrreiz atbalstīt komisijas viedokli - šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57.priekšlikumu - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 35. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Atvainojiet, ir iesniegts 10 deputātu iesniegums: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu, lūdzam pēc balsošanas par 57.jautājumu nolasīt katra deputāta balsojumu.”

Vai ir iebildumi? Ir. Tā kā ir iebildumi, par šo priekšlikumu ir jānobalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 26, atturas - 29. Ierosinājums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim darbu!

R.Zīle. 58.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie kolēģi! No vienas puses, acīmredzot būtu pareizāk par šo jautājumu nedebatēt, jo tiešām 57. un 58. priekšlikums ir par vienu un to pašu. Acīmredzot mums ir jāsāk pierast pie darba parlamentā. Jo man izbrīnu rada tas, ka komisijas priekšlikums ir pēc citiem priekšlikumiem par šo pašu tēmu. Komisijā ir visu partiju pārstāvji. Tā ka, manuprāt, loģiski būt u, ja papriekš būtu izskatīts komisijas priekšlikums un pēc tam pārējie par šo pašu tēmu.

Es saprotu, ka šis jautājums ir nedaudz politizēts, bet es tiešām gribētu citreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūgt detalizētāk izskatīt šāda veida jautājumus, jo situācija bērnu namos, speciālajās internātskolās, internātskolās ir tiešām tuva katastrofālai. Un, ja mēs šo milzīgo summu sadalām pa mācību iestādēm, kuras ir 75, tad tas ir apmēram 10 vai “padsmit” tūkstoši uz katru mācību iestādi. Tā ka šinī gadījumā tas arī pašreiz ir viss, jo pēc būtības var šo priekšlikumu atsaukt sakarā ar iepriekšējā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu. Es nezinu, vai tas ir balsojams vai nav.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs un arī komisijas vadītājs atsauc šo priekšlikumu.

Turpināsim, lūdzu!

R.Zīle. 59.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 60.priekšlikums. Deputātes Goldes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti ierosina balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu - deputātes Goldes priekšlikumu. Nav pieteicies neviens. Es neredzu. Atvainojiet! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 38.

Nākamais...

R.Zīle. 61.priekšlikums. Deputāta Lujāna priekšlikums, kas skar ieņēmumu pusē Latvijas Bankas maksājumus budžetā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī ir veca problēma, tā eksistē jau kopš 6.Saeimas laikiem. Tas ir jautājums, vai Latvijas Bankai ir jāizdara atskaitījumi valsts budžetā vai nav. Es negribu atkārtot to tekstu, ko es jums visiem esmu izdalījis, par to, ka Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņa kungs ir ļoti nekaunīgi melojis presē, izmantodams avīzi “Diena” un “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kurā viņš paziņoja, ka Latvijas Banka nevar izdarīt iemaksas valsts budžetā sakarā ar to, ka nav izdarīts 1998.gada a udits. Diemžēl, ja paskatāmies visus Latvijas Bankas maksājumus, tad redzam, ka arī par 1997. gadu neviens maksājums nav izdarīts. Pēdējā summa, ko Latvijas Banka ir iemaksājusi valsts budžetā, ir 2 miljoni 1996.gadā.

Tāpat neiztur kritiku Repšes kunga melīgie izdomājumi par to, ka, lūk, statūtkapitāls nekavējoties jāpalielina līdz 25 miljoniem latu, pamatojoties uz likumu “Par Latvijas Banku”. Likumā “Par Latvijas Banku” nav norādīts termiņš, kurā ir jānotiek šim procesam. Un diemžēl šodien Latvijas va lsts saskaras ar savu kārtējo paradoksu - Latvijas Banka ir valsts valstī, tāda, kas eksistē, kas dziļi uzspļauj virsū tautai, Saeimai. Paskatieties šodien - vai jūs redzat cienījamā Repšes kunga seju šeit? Vai viņu tas satrauc? Viņš snobiski zina to, ka c ienījamā Saeima kārtējo reizi paklanīsies, nobučos Repšes kunga roku un pakļausies.

Es šinī gadījumā aicinu, kā es to piedāvāju šinī projektā, šo naudu, 2,5 miljonus, bezprocentu kredīta veidā caur Ekonomikas ministriju novirzīt piekrastes zvejnieku saimniecībām. Tas nav domāts tā, ka katrs saņems pa 10 tūkstošiem. Savulaik cienījamais ekspremjers Krasta kungs pirms vēlēšanām savāca no zvejniekiem lūgumus, cik un kādu konkrētu palīdzību vajag, lai tirgu pārstrukturizētu no Krievijas uz Eiropu. Diemžēl nav iedalīts ne santīms šinī jautājumā.

Es aicinu tomēr šo jautājumu šodien atbalstīt. Es domāju, ka Šlesera kungs, kurš ir talantīgs uzņēmējs un kurš tagad ir jaunais ekonomikas ministrs, varētu šo problēmu pozitīvi atrisināt. Un es aicinu cienījamos deputātus šodien atbalstīt gan “tēvzemiešu” iniciatīvu, lai izpildītu Krasta kunga solījumus, gan arī darba tautas mīlētājus - Tautas partiju un sociāldemokrātus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Z īle. Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Bet to, kas attiecas uz Latvijas Bankas, teiksim, gada pārskatu lietām, finansēm, mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nolēmām skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā. Tātad tas tiks skatīts B udžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 38. Priekšlikums tiek noraidīts.

R.Zīle. 62. priekšlikums - arī deputāta Lujāna priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Pēc pacelto pirkstu daudzuma vajadzēja būt satriecošam vairākumam. Laikam “zem pirkstiem” vairs nav deputātu... vai arī dažām frakcijām pirkstu kombinācija varētu būt šāda... Tikai tad mēs paskatīsimies no kopējā saraksta uz tiem tautas mīluļiem, uz solītājiem... Diemžēl kārtējo reizi bankas politika ir svarīgāka. Diemžēl, cienījamie iedzīvotāji - un šinī gadījumāO gres iedzīvotāji -, jūsu parādi paliks neapmaksāti, jūs varēsiet salt, jo Repšes kungam jāuzceļ jaunā naudas kaltuve. Arī jūs, cienījamie zvejnieki, varēsiet atbraukt un paskatīties Rīgā, Ķīpsalā, jauno gadsimta celtni. Un, iespējams, cienījamais Zīles kungs varēs paspriedelēt kārtējo reizi kopā ar Repšes kungu, kurš ir Latvijā svarīgāks, taču jau šodien jums, Zīles kungs, ir tikai klausītāja tiesības Repšes kunga pieņemamajos lēmumos. Jums nav pat vairs balsstiesību! Un tāda ir šī mūsdienu situācija.

Es patiešām domāju, ka varbūt beigās, kā es jau 6. Saeimā teicu, Latvijā eksistēs valsts, kura sauksies “Latvijas Banka”, kur bankas prezidenta atalgojums būs apmēram 5000 latu. Tai būs savi helikopteri un lidmašīnas, sava mobilā apsardze, kas ir labāka par Latvijas armiju, sava naudas kaltuve, kurā varēs noslēpties krīzes situācijā, kur būs autonomā apkure un kur nebūs jāsalst kā Ogres iedzīvotājiem.

Un šie divi balsojumi, cienījamie sociāldemokrāti, ir sirdsapziņas balsojumi! Tad jūs varēsiet pēc tam stāstīt anekdotes saviem mīļotajiem zvejniekiem, jo patiešām nav par ko priecāties. Jūs varēsiet veidot apakškomisijas par zvejniecību, jūs varēsiet veidot apakškomisijas par pašvaldībām, tikai jūsu kombinācija un atsevišķu kolēģu kombinācija... trīs pirk stu kombinācija... Un tā ir dzīves realitāte.

Es tomēr aicinātu vēlreiz padomāt un piešķirt Ogres pilsētai dotāciju, bet, protams, es vēlreiz saku, ka varbūt Bankas politika un jaunās kaltuves intereses ir interesantākas. Repše vienmēr ir uzaicinājis... Un es ceru, ka arī daļu no deputātiem viņš uzaicinās uz svinīgo Bankas jauno telpu atvēršanu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Es tikai gribētu piebilst varbūt ne gluži komisijas vārdā, bet savā vārdā, ka man diemžēl ne Latvijas Bankā, ne padomē nebūs padomdevēja tiesību, jo es vairs nebūšu finansu ministrs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 62. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 24. Priekšlikums tiek noraidīts.

Pārejam pie trešās tabulas - priekšlikumi par līdzekļu pārdali.

R.Zīle. 63. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Arī 64. komisijā bija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 65. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 66. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk!

R.Zīle. 67. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 68. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 69. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātie deputāti! 1997. gada 17. februārī šajā zālē pieņēma likumu “Par Liepājas speciālo ekonomisko zonu”, kurš stājās spēkā 1997. gada 18. martā. Un šā likuma 13. pants nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālo budžetu. Un viens no ieņēmumu veidiem ir ieņēmumi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas. Diemžēl līdz šim šis likums netika pildīts. Pēc Privatizācijas aģentūras datiem, ieņēmumi no nekustamā īpašuma privatizācijas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā sastāda 1 627 000 latu. Tiešā veidā šie maksājumi nekad nav ienākuši, Liepājas speciālajā z onā ir ienākuši divi maksājumi, un abi tikai ar Saeimas balsojumu. Tātad kāda no mūsu ministrijām nav pildījusi likumdošanu.

Un arī šinī gadījumā es lūdzu atbalstīt, jo līdz šim ir saņemtas tikai divas summas - 145 000 un 150 000 latu. Summu izlietojums ir bijis tāds, kāds ir paredzēts likumā, tas ir, infrastruktūras attīstībai, attīstības projektiem, konkrēti šinī gadījumā - dzelzceļa projektēšanai, autoceļa ievedceļa projektēšanai un Liepājas kara ostas kanāla attīrīšanai.

Un vēl es gribētu piebilst, ka šinī gadījumā, nobalsojot “par” šo jautājumu, mēs vienkārši pildīsim likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es, dabiski, aicinu atbalstīt šo iniciatīvu. Es pie reizes gribu publiski atvainoties sociāldemokrātiem, jo es kļūdījos. Izrādās, ka zvejnieku mīlulis un Ogres darba tautas mīlulis - Šķēles partija - nav atbalstījusi manu iniciatīvu un nav balsojusi. Tā ka patiešām tautas mīlestība izsakās īpatnēji... Es vēlreiz atvaino jos sociāldemokrātiem! Ogres iedzīvotāji, jūsu draugi ir Tautas partija!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Liepāja visus iepriekšējos gadus bez visa pārējā ir cietusi no vienas ļoti būtiskas darbības, un to visi zina. Tā bija slēgtā osta, un šis fakts iznīcināja ostas attīstības iespējas. Visas šī pret pārējo Latviju ne sevišķi korektā īpašās ekonomiskās zonas izveidošana bija nepieciešama pašai Latvijai tieši tāpēc, ka Liepājas attīstība garantē visa mūsu Kurzemes lejasgala attīstību. Tāpēc, ja Liepāja šodien lūdz šo naudu faktiski parādu apkalpošanai, tad tas tiek darīts no sāpēm. Kaut vai tāpēc vien, ka visi iepriekšējie solījumi - paskatieties, Vaiņodi, Papi un pārējo šo galu ... Viss tas, kas tika solīts 6. Saeimas laikā, tika apsolīts, bet netika darīts. Es par to varu šodien daudz vieglāk runāt kaut vai tāpēc, ka es fiziskā veidā neesmu bijis liepājnieks. Pārējie būs liepājnieki, kas to lūgs.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šī nauda nav domāta apēšanai, bet gan attīstībai. Šeit ir pavisam cita situācija, salīdzinājumā ar to, kā mēs balsojam par attiecīgajiem kultūras projektiem. Es aicinātu labējās partijas atbalstīt tieši šo balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Kā vairākkārt tika teikts no šīs tribīnes, mēs arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā diskutējām par to, jo ir vesela virkne likumu, kuri ir pretrunā ar budžeta likumdošanu. Tātad mēs diemžēl visi šeit valstī nespējam nopelnīt nodokļos tik daudz, cik likumdevējs likumos nosaka izdevumus.

Kas attiecas uz privatizācijas fonda ieņēmumiem, tad, kā jūs redzat šeit budžeta grozījumos, tie ļoti lielā mērā kopumā nepildās.

Un vēl vienas bažas, kas bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, diskutējot par šo priekšlikumu, un tās ir tādas. Mums nav skaidrs, kā šāgada pēdējās 20 dienās varēs apgūt projekta izstrādei paredzētos 170 000. Es to saprotu vien kā tikai avansa maksājumus šā projekta izstrādei.

Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu un līdz ar to atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 18, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 70. priekšlikums, godātie kolēģi, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 115. priekšlikumā, un es aicinātu atbalstīt 115., bet nebalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 71. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

God ātie deputāti! Kā jums ir zināms, Latvijas privātskolas atsāka savu darbību tūlīt pēc neatkarības atgūšanas.

Pirmkārt, privātskolu ienākšana Latvijas izglītības sistēmā vecākiem un bērniem pavēra demokrātisko izvēles iespēju, kur un kā mācīties. Šīs skolas ir nelielas, atsaucīgas un vērstas uz sabiedrības pieprasītāko mācību priekšmetu akcentētu mācīšanu, bērnu radošo spēju attīstību.

Otrkārt, palielinoties privātskolu skaitam, izglītības sistēmai tiek piesaistīts aizvien vairāk papildlīdzekļu: skolēnu vecāku nauda, sponsoru līdzekļi, ziedojumi, kā arī tiek atslogotas valsts skolas. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 40 privātskolas, kurās skolēnu skaits ir ap 4000. Absolūtais vairākums no šīm skolām ir akreditētas.

Vecāki, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, ir nodokļu maksātāji, tāpēc arī no viņiem iekasētajiem nodokļiem tiek finansēta vispārējās izglītības iegūšana valsts un pašvaldību pārziņā esošajās skolās. Sastādot 1997. gada budžetu, 12 privātskolām no valsts budžeta tika aprēķinātas dotācijas 1 97 528 latu apmērā... tika piešķirti tikai 54,5 tūkstoši latu. Tāpat kā padomju laikos, šo pašu summu piešķīra arī 1998. gadā. Valsts skolu skolēniem tiek piešķirts vairāk par 170 latiem gadā, turpretī privātskolu skolēniem - drusciņ vairāk par 30 latiem. Vai visi Latvijas bērni nav vienlīdzīgi? Vai privātskolu audzēkņu vecāki nav nodokļu maksātāji?

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzu atbalstīt 71. priekšlikumu! Ja privātskolas bankrotēs, nevienam labāk vai vieglāk no tā nekļūs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es vēršu uzmanību uz to, ka šogad atvērtā naudas summa šai programmai - dotācijas privātajām mācību iestādēm - bija 54 tūkstoši. Tagad tiek ierosināti 197 tūkstoši, tas ir, četrreiz vairāk. Es nezinu, vai Izglītības un zinātnes ministrijai ir iestrādes, kādā veidā šo naudu sadalīt starp privātajām skolām, jo acīmredzot, ja šo priekšlikumu nobalso, tad ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kādā veidā to darīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 71.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 18, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 72.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika diskutēts, bet nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 73.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 30. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 74.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 75.priekšlikums ir iestrādāts komisijas 115.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 115.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 76.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 77.priekšlikums arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 78.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 79.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Zīle. 80.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 81.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 82.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 83.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 84.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Par 85.priekšlikumu, es domāju, netiek uzturēts spēkā balsojums, jo tas jau ir iestrādāts atbalstītajā 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai piekrītat, kolēģi? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 86.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 87.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Zīle. 88.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 89.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 90.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 91.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 92.priekšlikums. Acīmredzot nav vairs jābalso, jo tas ir iestrādāts 90.priekšlikumā - atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 93.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Principā es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to būtu atbalstījusi. Jo pastāvēja viens jautājums - vai, akceptējot šo priekšlikumu, valdība spēs izpildīt tās saistības, kuras attiecas uz sociālajām garantijām? Un es jums ar pilnu atbildību varu apgalvot: jā, valdība spēs tās izpildīt. Vienīgais, no kā mēs pasargāsimies, - no fakta, ka vēlāk, 1999.gadā, Valsts kase var apgalvot, ka Labklājības ministrija nav atkal apguvusi līdzekļus. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Rezult āts būs tāds, ka Latvijas Bērnu fonds realizēs lielu projektu Daugavpilī kopsummā par 240 tūkstošiem latu, kurā piedalās pašvaldības finansējums, Latvijā esoši sponsori un ārvalstu donori, un ar 35 tūkstošiem piedalītos Latvijas valsts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Tātad par 93.priekšlikumu komisija tā ir nolēmusi, bet jūs dzirdējāt arī labklājības ministra viedokli. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pirms balsošanas es gribu jums teikt, ka Prezidijs ir saņēmis dažu mūsu kolēģu mutisku aizrādījumu, ka dažās izdrukās parādās tādu deputātu uzvārdi, kuri tajā brīdī nav bijuši zālē. Būsim korekti!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93.priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 94.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 95.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

R.Zīle. 96.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Zīle. 97.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 98.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

R.Zīle. 99.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 100.priekšlikums faktiski jau ir balsots kontekstā ar 29.priekšlikumu - jau atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 101.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 102.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 103.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 104.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 105.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 106.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 107.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 108.priekšlikums faktiski ir iestrādāts jau atbalstītajos priekšlikumos - 105., 106. un 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 109.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 110.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 111.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 112.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 113.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 114.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. Arī 115.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, jo bija saistībā ar iepriekš minētajiem diviem priekšlikumiem par šo pašu pozīciju. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Zīle. 116.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle. 117.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Zīle. 118.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 119.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un būtu lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 120.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 121.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

R.Zīle. 122.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 123.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Zīle. 124.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 125.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 126.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntis Dambergs - frakcija “Latvijas ceļš”.

G.Dambergs ( savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es aicinu jūs vērst uzmanību uz finansējuma avotu, no kura ir plānots palielināt valsts īpašuma privatizācijas fondu. Tie ir 2,27 miljoni. Katrā ziņā tā ir tieši tā summa, par kuru savā sēdē sprieda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai faktiski pietuvotos tai valsts apstiprinātajai prognozei - 4,5 miljoni -, par kuru iestājas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija. Es aicinu nebalsot par šādu priekšlikumu un kat rā ziņā reāli apsvērt iespējas, kā faktiski kompensēt pašvaldībām šo nekustamā īpašuma prognozi.

Sēdes vadītājs. Finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs). 

Cienījamie deputāti! Diemžēl šis ir vissvarīgākais balsojums šodien. Diemžēl - 3 minūtes. Mēs nepaspējām savākt parakstus, lai tomēr drusku fundamentālāk par to debatētu. Mēs esam līdz šim iebalsojuši papildu izdevumus budžetā, apmēram 1,6 - 1,7 miljonus. Tas ir iebalsots par visām šīm pozīcijām, to skaitā arī par tām smagajām pozīcijām.

Ar šo balsojumu saistītā situācija ir ar lielu vēsturi. Un, patiesību sakot, ja mēs tā paskatāmies vēsturē, tad redzam, ka tā ir acīmredzot vēl mūsu valsts attīstības problēma, ka mēs vēl nevaram pareizi sabalansēt pašvaldību un valdības sadarbību finansu jomā. Tajā situācijā, kad valdība nevar iemaksāt izlīdzināšanas fondā, jau asignēt skaidru naudu, uzņemas garantijas, pēc tam ir grūti izturēt šīs garantijas par šo nodokli. Es gribētu, cienījamie deputāti, jums pateikt vienu lietu. Protams, ir ļoti smagi uzsākt šo praktisko darbu, finansiāli pastāvot zināmai konfrontācijai ar pašvaldībām, jo ir skaidrs, ka pašvaldības neapšaubāmi apelē pie tā, ko valdība savulaik teica. Taču valsts mums ir viena. Ja pašvaldībās būtu situācija, ka nepildās nodokļi, k a ir negatīvs iznākums... Uz šo brīdi, uz 1.novembri, pašvaldībām ir jau varbūt nepatīkami skaitīt naudu citā kabatā. Pārpilde ir vismaz 7,2 miljoni. Tā ir pārpilde nodokļos, atskaitot tikai šo vienu nodokli. Arī nenodokļu maksājumos, saņemtajos maksājum os, ir pārpilde - 1,9. Ienākuma nodoklī ir 5 miljoni... Īpašuma nodoklī pārpilde ir 5 miljoni, zemes nodoklī parādu maksājumi - 1 miljons. Saprotiet, te nav tādas situācijas.

Es varu piekrist... Es runāju vakar ar pašvaldību vadītājiem. Jā, viņu pozīcija ir cieta, bet, protams, es šoreiz aicinu arī viņus panākt pretī valdībai. Jo, saprotiet, mēs esam jau iebalsojuši, ka ir 1,7... Ja mēs tagad vēl piebalsojam klāt, tas skaitlis ir jau pavisam cits. Man ir tiešām lūgums pašvaldību vadītājiem saprast to un šo reiz nākt pretī valdībai.

Neapšaubāmi, nākamajā gadā šādas divas prognozes par nekustamā īpašuma nodokli vairs nevar parādīties. Tās deviņas pašvaldības, kas koriģēja, iznāks citādā stāvoklī nekā tās, kas nekoriģēja. Parādās vēl problēma ar lielām pilsētām un maziem pagastiem. Mēs “iedēstām” situāciju, ka lielās pilsētas būs nostādītas pret maziem pagastiem, ja mēs veicam šādu procedūru, teiksim, par to lielo summu. Es varu pateikt to, ka, jā, valdība šeit gada sākumā acīmredzot neparedzēja precīzu plānoju mu. Bet situācija mums valstī ir viena. Un ja pašvaldībām būtu šis deficīts, tā būtu cita lieta. Bet ir tomēr šī pārpilde, un palikuši ir divi mēneši. Vai tiešām mēs visi nevaram tādā gadījumā drusku savilkt jostas?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, es lūgtu kolēģus laicīgi pieteikties debatēs. Ja ir problēmas ar balsošanas mehānismu, tad to var izdarīt rakstiski.

Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Es gribētu teikt nelielu komentāru.

Pr otams, šis balsojums nav tas vieglākais, bet man ir lūgums turpmākajos gadījumos atbalstīt saprātīgus priekšlikumus, ko ir iesniegusi opozīcija. Un šajā gadījumā tas bija lūgums nodot komisijām Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu. Nezinu, kāpēc, kādu iemeslu un motīvu dēļ dažus argumentus te izteica no Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts Ādamsona kungs. Nesapratu, kādus īsti līdz galam nenodeva... Tagad situācija faktiski ir absurda, un es jūs aicinu tomēr balsot “pret”, jo 4,5 miljoni - tas bija tas, kas bija solīts pašvaldībām, tās bija saistības, ko uzņēmās valdība, bet nespēja šīs lietas toreiz sakārtot, tā ir būtiski savādāka situācija nekā tā, kas bija 1997.gada budžeta pieņemšanas laikā, kad mana valdība uzņēmās tikai par iedzīvotāju ie nākuma nodokļa pārpildi... Ja jau reiz nolēma, ka šādas papildu garantijas ir jāuzņemas, un tās uzņēmās, tad ir nekorekti to šobrīd, decembrī, pašvaldībām atņemt. Lai cik man žēl, ka divas lielas pašvaldības, Ventspils un Rīga, saņems lauvas tiesu (es labp rāt vēlētos, lai šī nauda aizietu citām, daudz trūcīgākām pašvaldībām), es tomēr aicinu būt šobrīd konsekventiem pret pašvaldībām. Tas, kas bija solīts ar Budžeta likumu... Aicinu šobrīd “neapdalīt” pašvaldības, un tādēļ aicinu balsot “pret”. Un aicinu: va rbūt ir iespējams vēlreiz atgriezties pie Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma un pārbalsot, un to nodot komisijām, lai būtu reiz šie jautājumi pēc būtības izdiskutēti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Laikam šis un tālāk sekojošie priekšlikumi, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija visvairāk diskutētais temats vakardien. Mēs Budžeta un finansu (nodokļu ) komisijā uzklausījām visus viedokļus, arī Pašvaldību savienības pārstāvju viedokļus, un ar lielu balsu pārsvaru nolēmām atbalstīt 126.priekšlikumu, bet neatbalstīt visus citus. Es varu pateikt šo politisko konsekvenci. Šī summa ir ļoti liela. Tātad, ja š ī pozīcija tiek nobalsota pretēji paredzētajām tās novirzēm, mēs skaidri pasakām, ka par šo summu ir pilnīgi skaidrs... ne ieņēmumi no privatizācijas... Un līdz ar to finansiāli sabalansēta budžeta šogad vairs nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 126.priekšlikumu - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 127.priekšlikums iestrādāts komisijas sagatavotajā 84.priekšlikumā, kurš jau ir atbalstīts. Tas pēc būtības nebūtu vairs balsojams. Es aicinu iesniedzēju atsaukt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies.

R.Zīle. 128.priekšlikums gluži tāpat ir jau iestrādāts 111.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 129.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 130.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 131.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. Tālāk, godātie kolēģi, ir priekšlikums saistībā ar 57.priekšlikumu, pielikums pie 57.priekšlikuma, bet es nevaru atcerēties, kā tika nobalsots šis 57.priekšlikums. Ja tur ir nobalsots “par”, tad tādā gadījumā mums arī šis pielikums ir jāuzskata par nobalsotu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums skatāms saistībā ar 9.pielikumu, bet tas netika atbalstīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstītais priekšlikums... Es nezinu, kādā veidā tagad rīkoties, jo mums vispār nav šo priekšlikumu par sadali attiecībā uz pašvaldībām. Līdz ar to es nezinu, kā nesen atbalstīto 126.priekšlikumu vispār varētu realizēt. Šis pievienotais 9.pielik ums vairs nav spēkā.

Sēdes vadītājs. Jautājums tātad ir par 133.priekšlikumu.

R.Zīle. 133.priekšlikums nav balsojams, jo tas jau ir nobalsots saistībā ar 126.priekšlikumu, un mēs noraidām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tad mēs... Tālāk mums ir jāpāriet uz... Deputāti piekrīt. Tālāk!

R.Zīle. Tālāk, godātie kolēģi, ir nepieciešams atgriezties likumprojekta 1.lappusē un izskatīt pirmos priekšlikumus teksta tabulā.

Tātad pats 1.priekšlikums faktiski ir atbalstāms tajā ziņā, ka mēs varam nosaukt šodien iebalsotos skaitļus un ierakstīt tos attiecīgi 1., 2. un 6.pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Zīle. Līdzīga doma ir arī par 2.priekšlikumu - izteikto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 3.priekšlikums. Godātie kolēģi, man tagad liekas, ka mēs šo priekšlikumu vairs nevaram atbalstīt, jo mēs esam balsojuši pretēji tam.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs neatbalstām. Jāatgriežas pie pirmā lasījuma redakcijas.

R.Zīle. Tas nav atbalstīts saskaņā ar mūsu balsojumiem tabulās.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 5.priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 6.priekšlikums... Nē, godātie kolēģi, es negribētu piekrist, ka mums 5. ir atbalstīts, bet 6.nav atbalstīts, jo tie abi ir par vienu tēmu. Jā, mēs pēc būtības balsojām pret 7.priekšlikumu, tā ir taisnība. Es gan nezinu, bet mums droši vien vajadzētu izteikt savu viedokli, balsojot par 5. un 6.priekšlikumu, jo tie tomēr ir atšķirīgi, vai tie saskan ar nobalsoto skaitlisko summu. Vajag nobalsot 5. un vajag nobalsot arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Es aicinātu nobalsot par 6.priekšlikumu, kurš nosaka šo kopējo summu un arī principus, un tad uz šo principu pamata Ministru kabinets varēs sastādīt sadalījumu pa pašvaldībām - kā šī summa sadalāma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle. Man ir grūti runāt komisijas vārdā, jo, kā jūs redzat, ka komisijas viedoklis abos gadījumos bija - neatbalstīt. Ņemot vērā pašlaik nobalsoto situāciju, manuprāt, vieglāk ir nobalsot, turklāt juridiski precīzāk būtu nobalsot 5.priekšlikumu, nevis 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - deputātes Počas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 32, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 11, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. Arī 7.priekšlikums tātad nav balsojams.

8.priekšlikums ir iestrādāts 9.priekšlikumā, tāpēc ir lūgums atbalstīt, jo mēs acīmredzot, ja mani atmiņa neviļ, jau esam nobalsojuši par šo summu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 8. un 9.priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 10.priekšlikums ir iestrādāts 11.priekšlikumā, un man būtu lūgums Tautas partijas frakcijai neuzturēt spēkā savu priekšlikumu, jo šī doma ir izteikta 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Tautas partija atsauks 10.priekšlikumu par labu 11. - finansu ministra Zīles kunga priekšlikumam, kurš juridiski vienkārši ir precīzāks, bet mēs gribējām arī paskaidrot, ko nozīmē šā 10. un ko nozīmē šā Zīles kunga priekšlikuma atbalstīšana. Proti, ka tā daļa, kas attiecas uz kompensācijas sertifikātu dzēšanu politiski represētajām personām,... tie līdzekļi, kas šogad ir paredzēti budžetā... ja tie netiks izmanto ti, jo šobrīd ir izmantoti aptuveni 300 tūkstoši... ka tie, kuri nepaspēs šogad dzēst šos līdzekļus, varēs šos privatizācijas sertifikātus dzēst nākamā gada sākumā un izmantot šos līdzekļus nākamajā gadā kā pastāvīgu apropriāciju budžetā. Tātad tas ir labv ēlīgs priekšlikums politiski represētajām personām.

Sēdes vadītājs. Tātad 10.priekšlikums tiek atsaukts. Pret 11. - finansu ministra Zīles priekšlikumu - iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. 12.priekšlikumu man būtu lūgums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Principā vakar šī redakcija tika arī radīta, protams, ņemot vērā 12.priekšlikuma iesniedzēja viedokli.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Tātad 25. tiešām tika radīts arī ar mūsu tekstu, kā šī summa ir izmantojama, tomēr šis priekšlikums ir nedaudz citādāks. Šeit tiek lietota tā pati formula par pastāvīgo apropriāciju, ka šī apropriācija pāriet arī uz nākošo gadu, ja šogad to nepaspēj izmaksāt. Un šī summa bija 3,2 miljoni, ko mēs iebal sojām kā kompensāciju zemniekiem. Tad ir jautājums: vai valdība spēs to mēneša laikā izmaksāt?

Šeit gan nav klāt pašreizējā zemkopības ministra, bet šis priekšlikums nav pretrunā. Šie abi priekšlikumi nav pretrunā, tie viens otru papildina, bet, tā kā man nav pilnīgas pārliecības, ka valdība tomēr to īsā laikā spēs izmantot, es gribētu, lai arī janvārī šī summa būtu izmaksājama, jo tas ir vienreizējais maksājums. Tad arī valdībai nebūs tik saspringts režīms, jo tas viss nav savstarpēji pretrunā. Viens pri ekšlikums ir par to, kāda ir metode, bet mūsu priekšlikums nosaka pastāvīgu apropriāciju, kas nebeidzas ar šā gada 24.decembri.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs uzturat spēkā balsojumu par savas frakcijas priekšlikumu. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi, apzinoties to, ka tagad ir novembra beigas un ka tiešām šis likums varētu stāties spēkā 8.decembrī, ir bažas par šo pozīciju, bet mēs vakar uzklausījām Zemkopības ministrijas valsts sekretāru un uzzinājām, ka Zemkopības ministrijai ir plāns, kādā veidā šo pasākumu realizēt, tātad šogad realizēt šīs subsīdijas zemniekiem. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs neapšaubīja to, ka tas ir izdarāms.

Man negribētos to sacīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... mēs to varam teikt pilnīgi droši, ka mēs diskutējām un ka mums negribas radīt precedentus, kas principā ir pretēji Budžeta un finansu vadības likumam, ka pamatbudžeta apropriācijas tiek pārnestas uz nākošo gadu. Jā, mums ir bijuši daži precedenti kā, piemēram, Satversmes tiesas lēmums par reabilitētajiem pilsoņiem un par viņu kompensācijām, ko mēs tagad... Taču mums nevajadzētu īstenot tādu pašu politiku attiecībā uz citām apropriācijām, jo tādā gadījumā mēs varam nonākt situ ācijā, ka visos mūsu nobalsotajos priekšlikumos, kuri šogad naudā nav apgūstami līdz 31.decembrim, tie būtu jāpagarina uz nākošo gadu. Līdz ar to es tomēr aicinātu 12.priekšlikumu neatbalstīt, šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 12.- par Tautas partijas frakcijas priekšlikumu: papildināt likumu ar 25.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu ir kādi iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 13. priekšlikums. Komisijā viedoklis nav izteikts. Vai es varētu lūgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas konsultantu precizēt, vai tas ir balsojams vai nav?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi! Ir lūgums 8.pielikumu atbalstīt Budžeta likuma 8.pielikumā minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 14.priekšlikums ir iestrādāts nākošajā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 15. Lūgums atbalstīt 15.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija.

R.Zīle. 16.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Zīle. 17.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 18.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām tālāk izskatīt darba kārtību, informēju, ka Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu - turpināt 26.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi?

No zāles: Nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļā “Priekšlikumi par 6. Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Saskaņā ar Kārtības ruļļa nosacījumiem mums vispirms ir jālemj par šā likuma tālākās izskatīšanas atbalstīšanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina šo likumu skatīt tālāk. Ja mēs to atbalstīsim, tad tas nozīmēs, ka šis likums tiek atbalstīts pirmajā lasījumā.

Vai kāds vēlas debatēt par šo jautājumu? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3.

Tālākā secība būs sekojoša: mums ir jālemj par to, kura komisija būs atbildīgā komisija. Kādi, lūdzu, būtu priekšlikumi? (Starpsauciens no zāles: “Tautsaimniecības...”) Vai ir vēl kādas citas komisijas, kurām būtu nododams šis likumprojekts izskatīšanai? Nav. Deputāti neiebilst. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Anna Seile. Lūdzu!

A. Seile (apvie nības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Iesaku Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus iesniegt līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Augu aizsa rdzības likums”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina arī šo likumprojektu skatīt tālāk. Tā kā debatēs neviens pieteicies nav, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Augu aizsardzības likums” tālāku izskatīšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 4.

Par atbildīgo komisiju. Kārlis Leiškalns. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Pirmajā lasījumā jāziņo par likumprojektu!”)

K.Leiškalns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Augsti godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Varbūt bija jāsaka otrādi... Šo es, protams, aicinu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai, bet man ir vēl viena problēma. Es gribu komi sijas vārdā aicināt noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Mēs esam jau nobalsojuši par šā likuma tālāku virzīšanu, tā ka tas ir atbilstoši pirmajam lasījumam. Diemžēl to mēs nevaram izskatīt. Mazliet uzmanību, lūdzu!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.panta trešo daļu ir iespējams pēc likumprojekta izskatīšanas turpināšanas ierosināt steidzamību. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums jau ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet labojumi nav ļoti būtiski, es aicinu šim likumprojektam noteikt steidzamību. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Jūs aicināt komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Jā, protams!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Augu aizsardzības likums”. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 4. Steidzamība ir noteikta.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otro lasījumu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt 2.decembri, bet par likumprojekta izskatīšanas termiņu - 10. decembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Komisijas vārdā - deputāts Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēsture ir tāda pati. Dokuments nr. 31. Komisijas vārdā lūdzam likumam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms mēs pieņemam lēmumu par izskatīšanas turpināšanu un pēc tam - par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ciltsdarba likumā” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu mēs esam lēmuši pozitīvi. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par steidzamības noteikšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu priekšlikumus par termiņiem.

A.Tiesnesis. Mēs piedāvājam šādus termiņus: 10. decembris - izskatīšanai, un nedēļas laikā ir jāiesniedz priekšlikumi, šis termiņš ir 2. decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Nākamais ir likumprojekts “Par iekšējā tirgus aizsardzību”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es tagad esmu pieteicies ziņojumam par pirmo lasījumu, bet es neiedziļināšos šā likuma tekstā, tikai pateikšu, ka tas ir ļoti nopietns - un vēl jo vairāk nopietns tāpēc, ka tirgus ir jāaizsargā jebkurā gadījumā. Šobrīd Latvijā stāsies spēkā vairāki starptautiski normatīvie akti, un šis likumprojekts ir mēģinājums pielāgoties jauna jai situācijai, aizsargāt tirgu pilnīgi jaunā starptautiskajā situācijā. Neapšaubāmi, es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tātad skatīt tālāk Saeimā. Es jūs lūdzu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību jūs šajā gadījumā... Lūdzu! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par iekšējā tirgus aizsardzību” tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts tiks izskatīts. Tagad lemsim par termiņiem.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Lūdzu priekšlikumus attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu iesniegt līdz 10.decembrim, vēl šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt tā izskatīšanu otrajā un trešajā lasījumā. Būtībā šeit ir runa par vienāda statusa noteikšanu politiski represētajiem Baltijas valstīs.

Otrs jautājums, protams, ir tas, ka ir vienāda attieksme arī pret nacistiskajā režīmā cietušajiem.

Ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un to nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai, jo 5. un 6.Saeimā šī komisija ir strādājusi pie visiem šiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu par izskatīšanas termiņiem.

A.Seiksts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais. Likumprojekts “Par ienākuma nodokli”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinu šo ļoti lielo, ietilpīgo likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeimā paspēja izskatīt divos lasījumos, turpināt izskatīt šajā Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā 2000.gada 1.janvārī. Ne ātrāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par ienākuma nodokli” tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tagad jālemj par termiņiem.

R.Zīle. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz Ziemassvētkiem, līdz 24. decembrim.

Tātad atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Iesniegumu termiņš - 24. decembris. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, uzskatīja, ka tam ir jāpiešķir steidzamība un tas jāpieņem šajā Saeimā līdz Jaunajam gadam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts tiks izskatīts tālāk.

Gan komisija, gan desmit deputāti aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu. Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums būtu izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 10. decembrī un priekšlikumus iesniegt līdz 3. decembrim.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nevienam nebija iebildumu pret šiem grozījumiem, es aicinu par šo likumprojektu nobalsot uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle. Man kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājam nekas nav zināms par to, ka mēs komisijā nebūtu noteikuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī izskatīšanas datumu, kuru es ieteicu, lai mēs vēl šajā gadā varētu to izskatīt otrajā un galīgajā lasījumā. Es neredzu pamatu steigai, un man kā komisijas vadītājam šajā gadījumā ir iebildumi, jo komisijā tā netika nolemts.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputātam ir bijuši iebildumi, mēs to nevaram izskatīt šodien. Vai pret nosauktajiem termiņiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz. Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina turpināt izskatīt likumprojektu “Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Aicinu izteikt priekšliku mus par atbildīgo komisiju un par termiņiem. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Mēs aicinām par atbildīgo komisiju noteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

Dz.Ābiķis. Un, respektējot Juridiskā biroja lūgumu, ka tas ir komplicēts likumprojekts un ka Juridiskais birojs vēlētos to vēl rūpīgi izskatīt, lūdzu noteikt trīs nedēļas ilgu termiņu, proti, 18. decembri, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā Saeima, kā jau jūs zināt, pieņēma tā saucamo “jumta” likumu - Izglītības likumu, un šie turpmākie likumi (arī šodien divus mēs šeit skatām) ir tā saucamie paketes likumi, kuri jāpieņem obligāti, lai tad, kad 1. jūnijā stāsies spēkā Izglītības likums, reizē ar to stātos spēkā arī šie tā saucamajam “jumta” likumam p akārtotie likumi. Tāpēc es aicinu turpināt izskatīt šo likumu arī šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Vispārējās izglītības likums” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju un iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis. Lūdzam noteikt kā atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Un noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11. decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Līdzīgi kā iepriekšējo likumprojektu, mēs lūdzam arī turpināt izskatīt “Profesionālās izglītības likumu” šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Profesionālās izglītības likums” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 2.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Lūdzu noteikt kā atbildīgo komisiju Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Lūdzam noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11. decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

Līdz ar to esam visus šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus izskatījuši. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr mēs gaidām rezultātus, vārds Romualdam Ražukam. Paziņojums.

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputātu uzmanībai! Baltijas Asambleja Tallinā ir sākusi darbu pirms 7 minūtēm, tāpēc es lūgtu visus maksimāli ātri sanākt pie lielajām, galvenajām ieejas durvīm šeit lejā, lai kāptu iekšā autobusā. Tagad... Nu labi... tad piecos...

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums pulcēties pulksten piecos. Paldies.

Lūdzu!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Jānis Jurkāns,

Igors Solovjovs,

Jānis Ādamsons,

Imants Burvis,

Leons Bojārs,

Aija Barča,

Vilis Krištopans,

Andrejs Pant eļējevs,

Ivars Godmanis,

Aija Poča,

Jevgenija Stalidzāne,

Raimonds Pauls,

Roberts Jurdžs,

Roberts Zīle,

Vladimirs Makarovs,

Dzintars Rasnačs,

Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Saeimas 26. novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura 

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 6. sēde

1998.gada 26.novembrī

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas

būvniecības likums”

(25. un 25.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)””

(26. un 26.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)””

(28. un 28.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. E.Inkēns - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu

un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu

vajadzībām”

(36. un 36.-a dok.) - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas

Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta

bāzes statusa piešķiršanu””

(37. un 37.-a dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts

nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem

un nacionālajām sporta bāzēm””

(38. un 38.-a dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” (Nav pieņemts)

(39. un 39.-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons - 5.lpp.

- dep. M.Vītols - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī”

(40. un 40.-a dok.) - 7.lpp.

 

Par darba kārtību - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes Vandas Kezikas

ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”

(45. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes Vandas Kezikas

atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijas”

(46. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Ilmāra Geiges

ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijā”

(47. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Ilmāra Geiges

ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”

(48. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas

deputātu delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā

asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”

(63. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas

deputātu delegācijas Eiropas drošības un sadarbības

organizācijas Parlamentu asamblejā un vadītāja

apstiprināšanu”

(64. dok.) - 8.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu delegācijas

Rietumeiropas savienībā un vadītāja apstiprināšanu”

(65. dok.) - 8.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu delegācijas

Ziemeļatlantijas asamblejā un vadītāja apstiprināšanu”

(66. dok.) - 8.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu

1998.gadam”” (2.lasījums) (Steidzams)

(11. un 16. dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 8.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Dambergs - 9.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš (20.priekšlikums) - 11.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 12.lpp.

- dep. M.Vītols - 15.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 15.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 16.lpp.

- dep. G.Bērziņš (36.priekšlikums) -21.lpp.

- dep. A.Poča - 22.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 23.lpp.

- Ministru prezidents V.Krištopans - 24.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (39.priekšlikums) - 25.lpp.

- dep. R.Zīle - 26.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 26.lpp.

- dep. M.Lujāns - 27.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 27.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (41.priekšlikums) - 29.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 30.lpp.

- dep. M.Vītols - 31.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks

                   (50.priekšlikums) - 34.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 36.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 36.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 37.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 38.lpp.

- dep. A.Rugāte (55.priekšlikums) - 39.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Golubovs - 40.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 40.lpp.

- dep. J.Sinka - 40.lpp.

Debašu turpinājums - finansu ministrs I.Godmanis - 41.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 42.lpp.

- dep. S.Golde (57.priekšlikums) - 43.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 45.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 45.lpp.

- dep. J.Pliners - 46.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 46.lpp.

- dep. A.Rugāte - 46.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 47.lpp.

- dep. A.Šķēle - 48.lpp.

- dep. J.Dobelis - 49.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 50.lpp.

izglītības un zinātnes ministrs

J.Gaigals (58.priekšlikums) - 51.lpp.

- dep. M.Lujāns (61.priekšlikums) - 53.lpp.

- dep. M.Lujāns (62.priekšlikums) - 55.lpp.

- dep. G.Bojārs - 57.lpp.

- dep. M.Lujāns - 58.lpp.

- dep. I.Burvis - 58.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 59.lpp.

- dep. J.Pliners (71.priekšlikums) - 60.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 64.lpp.

- dep. G.Dambergs - 70.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 70.lpp.

- dep. A.Šķēle - 72.lpp.

- dep. M.Vītols - 76.lpp.

- 77.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 78.lpp.

 

PAR 6.SAEIMAS LIKUMPROJEKTU IZSKATĪŠANAS

TURPINĀŠANU

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””

(29. dok.) - 81.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 81.lpp.

 

Par likumprojektu “Augu aizsardzības likums”

(Steidzams)

(30. dok.) - 81.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 82.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā”

(Steidzams)

(31. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 83.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par iekšējā tirgus aizsardzību”

(32. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 84.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski

represētās personas statusa noteikšanu

komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”

(33. dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 85.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par ienākuma nodokli”

(34. dok.) - 85.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 85.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem”” (Steidzams)

(41. dok.) - 86.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 86.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Vītols - 87.lpp.

Par likumprojektu “Likums par preču zīmēm un

ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”

(42. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 87.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Vispārējās izglītības likums”

(43. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 88.lpp.

 

Par likumprojektu “Profesionālās izglītības likums”

(44. dok.) - 89.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 89.lpp.

Paziņojums - dep. R.Ražuks - 90.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 90.lpp.

 

 

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi