Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas astotā sēde

1998.gada 10.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim kārtējo Saeimas sēdi.

Pirms izskatām izmaiņas darba kārtībā, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 10.00 sakarā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību deklarācijas parakstīšanas 50.gadadienu Saeimas Sarkanajā zālē notiks svinīga sēde, kuras laikā Saeimas deputātus uzrunās Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvis Latvijā Sorensena kungs.

Bet tagad - par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izmainīt Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtību - neizskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un iekļaut to nākamās - 17. decembra sēdes darba kārtībā.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad jautājums no darba kārtības tiek izņemts un tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - izslēgt no darba kārtības ceturtās sadaļas 18., 19. un 20. jautājumu.

Vai par to vēlas kāds izteikties? Iebildumu nav. Paldies.

Pieci Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu izņemt no Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtības 21.punktu - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” izskatīšanu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Pret!”)

Šeit ir iebildumi. Vai kāds vēlas izteikties? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu Saeimas deputātu priekšlikumu izņemt no sēdes darba kārtības 21.punktu - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 2. Likumprojekts tiek izņemts no darba kārtības.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas: izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas 12.punktu - likumprojektu “Augu aizsardzības likums” - un iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai, kolēģi, ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad lēmums pieņemts.

Saeimas Eiropas lietu komisija savā 7.decembra sēdē vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu atbalstīt komisijas locekļu un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna piedāvāto Saeimas paziņojuma Eiropas Savienības Padomei Vīnē 11. un 12. decembrī tekstu, kā arī priekšlikumu iekļaut šo jautājumu Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā uzreiz aiz sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Paldies. Jautājums izlemts.

Jaunās partijas frakcija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata” kā darba kārtības 5. jautājumu iekļaut Saeimas lēmuma projektu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Krišjānim Peteram uz laiku, kamēr no Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie Jaunās partijas deputāti pilda ministru pienākumus.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad šo jautājumu iekļaujam sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana...” kā 5. jautājumu.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību. Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Ādamsons vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums, kuru mēs pašreiz izskatīsim, ir pietiekami svarīgs arī tālākajai Latvijas attīstībai un iespējai integrēties Eiropas Savienības struktūrās. Par šo problēmu - par nāvessoda atcelšanu - ne vienreiz vien notika asas debates 6.Saeimas laikā. It sevišķi asas šīs debates izvērsās tajā periodā, kad mūsu parlamentā tika pieņemts Krimināllikums, kurā ar lielu balsu pārsvaru tika pieņemta norma, ka nāvessods pašreiz ir saglabājams. Es gribu atgādināt, par ko tad runāja deputāti, uzstājoties no šīs tribīnes, un kādi tad bija argumenti.

Viens no galvenajiem argumentiem bija šāds: tikmēr, kamēr kriminogēnā situācija Latvijas valstī neuzlabosies, kamēr Latvijā katru gadu notiek apmēram 350 - 450 slepkavības, mēs neesam tiesīgi uzsākt diskusijas par nāvessoda atcelšanu un pievienoties šai Eiropas Padomes konvencijai.

Bieži vien deputāti, runājot par nāvessoda atcelšanu, apelē pie cilvēktiesību normu ievērošanas, ka ir jāaizstāv arī slepkavu cilvēktiesības. Bet šie paši deputāti bieži vien aizmirst, ka arī upuriem ir savas cilvēktiesības un ka arī viņu tiesības uz dzīvību ir jāaizstāv.

Vēl viens arguments, kuru bieži vien izmanto deputāti, ir tas, ka, ja mēs nepievienosimies šīs konvencijas 6. protokolam par nāvessoda atcelšanu, tādā gadījumā mums būs apgrūtināts ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēdējā sēdē Vīnē tika pieņemts lēmums, šī norma (kura agrāk tika ietverta tekstā kā noteicošā norma, lai uzsāktu sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā), ka nāvessods ir jāatceļ, tagad ir izsvītrota. Tāpēc, ka arī Eiropas Savienības eksperti ļoti labi saprot, ka ar tādu kriminogēno situāciju, kāda ir pašreiz Latvijā, mums nav ko darīt Eiropā.

Kolēģi! Būsim objektīvi un nemānīsim savus vēlētājus! Lielākā daļa no šeit esošajiem deputātiem pirmsvēlēšanu laikā iestājās par to, ka nāvessods vismaz tuvākajā nākotnē ir saglabājams. Tāpēc es aicinu visus būt pietiekami konsekventiem savu solījumu pildīšanā un šodien šo likumprojektu nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs.Viens ir runājis “pret”. Runāt “par” vēlas deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs tomēr aicinu nodot komisijām šo likumprojektu par starptautisko līgumu un atcerēties ne tikai priekšvēlēšanu solījumus, kurus esat devuši saviem vēlētājiem, bet arī tos solījumus, ko šī valsts kā starptautiski juridiska persona ir devusi kaut vai Eiropas Padomei, iestājoties Eiropas Padomē. Aicinu jūs atcerēties to, ka pasaulē ir ļoti maz palicis valstu (es domāju kristīgās kultūras valstis, civilizētas valstis), kas šobrīd vēl piemēro nāvessodu. To nedara pat Krievijas Federācija, kaut arī ne likuma kārtībā... Tieši tāpat kā Latvijas Republikas Valsts prezidents, arī Krievijas Prezidents ir izsludinājis moratoriju nāvessoda izpildīšanai Krievijā. Neviena Eiropas valsts šobrīd nepiemēro nāvessodu. Mēs esam palikuši gandrīz vienīgie, kuri grib “aci pret aci...”. Es jūs aicinu tomēr nodot komisijām šo likumprojektu par šo starptautisko līgumu un vēlāk to arī atbalstīt. Latvijas Republikas apņemšanās ir veselas sabiedrības, veselas valsts apņemšanās. Šā līguma neratificēšana var mums apgrūtināt ceļu ne tikai uz Eiropas Savienību, kurš jau tāpat ir pietiekami grūts; šā līguma neratificēšanas galarezultāts būs tas, ka mūs var izlikt ārpus Eiropas Padomes, Ādamsona kungs!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - 5. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! 6.Saeimas beigās, kad tika izdarīti grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”, tika balsots par diviem Leiškalna kunga priekšlikumiem. Vienu no tiem atbalstīja, bet otru neatbalstīja. Līdz ar to šobrīd ir izveidojusies situācija, ka par bērnu invalīdu ir atzīti bērni līdz 16 gadu vecumam, bet pieaugušajiem invaliditāte iestājas no 18 gadu vecuma. Līdz ar to ar 1.janvāri būs situācija, ka divus gadus - vecumā no 16 līdz 18 gadiem - invaliditātes nebūs nevienam.

Lai novērstu šo pretrunu, steidzamā kārtā ir jāizdara grozījumi, tādēļ šajā likumprojektā ir tikai viens pants - atgriezties pie vecās redakcijas, tādas, kāda bija agrāk 18.panta otrajā daļā, atzīt par invalīdiem pieaugušus cilvēkus no 16 gadu vecuma.

Ja šo likumprojektu nodod divām komisijām, mēs nepaspēsim to pieņemt, tādēļ vajadzētu šodien to ne tikai nodot komisijām, bet vēlāk iekļaut darba kārtībā un pieņemt pirmajā lasījumā, lai varētu nākamās sēdes laikā to pieņemt otrajā lasījumā steidzamības kārtībā. Tādā gadījumā ar 1. janvāri nebūtu šīs pretrunas. Tādēļ es aicinu nodot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nenosakot otru komisiju, jo pretējā gadījumā mēs nepaspēsim šo procedūru veikt.

Sēdes vadītājs. Vai, kolēģi, jums ir iebildumi pret deputāta Požarnova piedāvāto priekšlikumu? Ja iebildumu nav, tad mēs šo likumprojektu nododam Sociālo un darba lietu komisijai un nosakām, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais. Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām tagad ir jāizskata desmit deputātu iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts par Latvijas Republikas Saeimas paziņojuma pieņemšanu Eiropas Savienības Padomē Vīnē 1998.gada 11. un 12. decembrī.

Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām šo jautājumu? Iebildumu nav. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? (Starpsauciens: “Nevajag!”) Runāt neviens nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ūdrei. Ir deputātes iesniegums: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu 10.decembrī.” Vai ir kādi iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu - apstiprināt bezalgas atvaļinājumu deputātei Ūdrei 10.decembrī. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Krišjānim Peteram uz laiku, kamēr no Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie Jaunās partijas deputāti pilda ministru pienākumus.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Daru jums zināmu, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 8.decembra sēdē izskatīja deputāta Aināra Šlesera iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus, kā arī Krišjāņa Petera iesniegumu par piekrišanu pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu, kuru aicina jūs atbalstīt: “Par Krišjāņa Petera 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.”

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Apsveicam mūsu kolēģi Krišjāni Peteru un lūdzam ieņemt vietu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Valkas rajona tiesas tiesneša Arvīda Nagļa atbrīvošanu no amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr. 96. Tieslietu ministrija ir ierosinājusi un Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu par Arvīda Nagļa atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā darbā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valkas rajona tiesas tiesneša Arvīda Nagļa atbrīvošanu no amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera, Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 1.decembra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja un nolēma atbalstīt Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata. Komisija pieņēma arī attiecīgu lēmumu.

Ņemot vērā to, ka Valsts prezidents kā Nacionālo bruņoto spēku virsvadonis nav sniedzis komisijai savu motivāciju, mēs nolēmām uzaicināt uz šo sēdi Valsts prezidentu, lai beidzot tiktu sniegta normāla motivācija, kāpēc Valsts prezidents, kurš pilda arī Nacionālo bruņoto spēku virsvadoņa pienākumus, jau piecus gadus pieļauj tādu situāciju, ka četru gadu laikā mums ir nomainīti trīs Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Kāda tad ir tā koncepcija, ko redz Valsts prezidents, kādiem ir jābūt valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Diemžēl mūsu komisija nesaņēma tādu motivāciju un nesaņēma arī atbildi uz saviem pieprasījumiem. Diemžēl arī šodien Valsts prezidents neatrodas šeit, sēžu zālē, lai sniegtu savu motivāciju deputātiem, un nav arī rakstiski atsūtījis savus paskaidrojumus.

Izskatot Jura Eihmaņa lietu, komisija konstatēja, ka tādā vai citādā veidā Jura Eihmaņa vārds ir saistīts ar trijām pārbaudes lietām un krimināllietām, kuras atrodas Ģenerālprokuratūrā.

Pirmā lieta ir saistīta ar landroveru iegādi, otrā - ar nekvalitatīvo ieroču iegādi, un trešā ir saistīta ar dzīvokļa iegādi. Jūsu rīcībā ir nodoti visi dokumenti, kuri ir komisijas rīcībā, jums bija iespēja iepazīties arī ar komisijas viedokli. Paralēli tam, ka komisija nolēma atbalstīt Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata, komisija nonāca pie secinājuma, ka diemžēl ir jāatzīmē, ka visu šo laiku Aizsardzības ministrijā nav veikta elementāra civilā kontrole. Zināma atbildība par finansu disciplīnas pārkāpumiem un par tām nekārtībām, kuras ir notikušas Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir jāuzņemas Aizsardzības ministrijas augstākajiem ierēdņiem. Komisija izteica cerību, ka jaunais aizsardzības ministrs beidzot ieviesīs elementāru kārtību Aizsardzības ministrijā, lai tādas nekārtības, kādas ir fiksētas šajos dokumentos, turpmāk vairs nevarētu atkārtoties.

Komisija nonāca arī pie secinājuma, ka Ģenerālprokuratūras darbinieki ļoti pavirši veic savus pienākumus atsevišķu lietu izmeklēšanā. Tāpēc, ka pēc komisijā iesniegtā atzinuma no Valsts kontroles puses tika secināts, ka jautājums par “Landrover” markas mašīnu likumīgo iegādi ir no Valsts kontroles nosūtīts Ģenerālprokuratūrai vēl pirms vairāk nekā diviem gadiem, bet Ģenerālprokuratūra nebija spējīga sniegt atbildi, kas tad notiek ar šo lietu tālāk.

Izsverot visus “par” un “pret”, komisija ar balsu vairākumu aicina deputātus atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Šodien faktiski tādā ļoti nenopietnā skatījumā mēs runājam par ļoti nopietnu jautājumu. Nenopietnā tāpēc, ka mēs nedomājam par iemesliem, mēs runājam vienīgi par viena cilvēka atbrīvošanu no ieņemamā amata. Bet principā tas ir jautājums par valsts prestižu. Ļoti neilgā laikā kopš Nacionālo bruņoto spēku izveidošanas mēs kārtējo reizi nomainām Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Un šoreiz pirmo reizi ir tāda neliela atšķirība no iepriekšējām reizēm. Iepriekšējās reizēs tas bija vienīgi politizētas iegribas dēļ veikts pasākums. Šodien mēs šo jautājumu lemjam jau no morāles un ētikas viedokļa. Diemžēl visos gadījumos ir palicis viens kopējs moments: galvenā atbildīgā persona - armijas virspavēlnieks, kas vienlaicīgi ir arī Valsts prezidents, - nenes nekādu atbildību. Ne politisku, ne juridisku, pat ne morālu. Vēl vairāk - par izcilu darbu viņš sevi var apbalvot arī ar valsts pašu augstāko apbalvojumu.

Sagatavojot iepriekšējos Nacionālo bruņoto spēku komandierus, tika iztērēti lieli līdzekļi - gan mūsu valsts līdzekļi, gan arī to valstu līdzekļi, kuras aktīvi atbalstīja mūsu valsti nacionālās drošības sistēmas izveidē. Rezultāts: par šiem lielajiem iztērētajiem līdzekļiem mēs esam ieguvuši Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas valsts prestiža graušanu.

Latvijas Satversme paredz, ka Valsts prezidents par saviem lēmumiem politisku atbildību nenes, un principā tā ir ļoti pareiza, demokrātiska norma. Ļoti žēl, ka šo Satversmes normu Latvijā izmanto kā Valsts prezidenta vispārīgas bezatbildības juridisku pamatojumu.

Vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm Saeimas priekšsēdētājs par nepieklājību atzina to, ka Saeimas sienās tiek pieminēti latviešu literatūrā izmantojamie vārdi, apzīmējot pārtikas produktus. Principā tā tas varētu arī būt. Es gan par īstenu nepieklājību gan pret Saeimu, gan pret valsti uzskatu šo valsts prestiža graušanu, šo Valsts prezidenta bezatbildības kultivēšanu. Tāpēc, pieņemot lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku komandiera atbrīvošanu no amata, būtu nepieciešams domāt arī par to, lai nākotnē persona, kura izvirza šādas augstākās valsts amatpersonas, pati nebūtu morāli bezatbildīga. Principā, ja nebūtu palicis tik īss termiņš Valsts prezidenta pilnvarām, būtu jāizskata arī jautājums par viņa atsaukšanu no amata kopā ar Eihmani, jo viņš nes tieši tādu pašu atbildību, pat ar visu ordeņa ķēdi uz kakla. Par šo stāvokli, kāds pašreiz ir Nacionālo bruņoto spēku vadībā, Latvija šodien var būt pateicīga tikai un vienīgi tam cilvēkam, kurš savas uzrunas bieži sāk ar vārdiem: es kā Valsts prezidents... Būtībā, ja viņš patiešām tikai juridiski būtu Valsts prezidents, morāles apsvērumu dēļ viņš būtu no amata atkāpies pats. Atjaunotās neatkarības pirmos desmit gadus mēs esam daļēji izniekojuši, tieši tāpat kā naudu no G-24 kredītiem. Toreiz par šo naudu tika teikts, ka tā ir “skolas nauda”. Būtu ļoti liela vēlme, lai arī šie izniekotie gadi Nacionālo bruņoto spēku izveidošanai būtu pēdējie izniekotie “skolas gadi”. Un tāpēc, protams, atbalstot un uzskatot par nepieciešamu Eihmaņa atsaukšanu no ieņemamā amata, tanī pašā laikā gribētos, lai mums būtu garantija, ka nākotnē Valsts prezidents pats būtu nopietnāks, izvirzot kandidātu šim amatam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Uzreiz pasacīšu, ka es balsošu pret pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata. Man liekas savādi, ka... ja ir ierosinātas trīs krimināllietas un tās nav pabeigtas... es saprotu, ka krimināllietu nevar izskatīt vienā dienā, ka tas var būt samērā ilgstošs process, bet, ja nenovada krimināllietas līdz galam un jau pasaka, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris faktiski ir vainīgs, tas, es domāju, nav normāli. Ja mēs šeit runājam par morāli ētisko aspektu, tad, es domāju, tomēr vajadzētu zināt, kas tad pa īstam ir morāle un kas ir ētika. Jā, dabiski, pulkvedim Eihmanim ir pārkāpums... iespējams, ka ir pārkāpums, un to pierādīs prokuratūra, bet iepriekš pasteigties ar šādu lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata - tas, es domāju, nav normāli. Armijā pastāv armijas reglaments, pēc kura var arī pašu augstāko komandieri sodīt atkarībā no viņa pārkāpuma smaguma vai viegluma. Es šeit dzirdēju, ka esot bijuši trīs Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieki. Es gribētu precizēt, ka tas tā nav bijis. Bija Aizsardzības spēku komandieris Turlā kungs, un tikai tad tapa Nacionālie bruņotie spēki. Turlā kungu neapstiprināja par Nacionālo bruņoto spēku komandieri, apstiprināja Juri Dalbiņu, Saeimai tā toreiz bija pieņemamāka kandidatūra. Man liekas, ka mēs esam par daudz izšķērdīgi ar mūsu augstākajiem komandieriem. Pietika Jurim Dalbiņam iet un piedalīties vienā gājienā, un tas tūlīt kalpoja par iemeslu, lai atstādinātu viņu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata. Pietika šeit uz aizdomu pamata... pietika izteikt kaut kādas aizdomas par nākamā Nacionālo bruņoto spēku komandiera rīcību, par kaut kādu darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas vēl nav pierādīta līdz galam, un atkal mēs ar vieglu roku balsosim par viņa atbrīvošanu vai viņa neatbrīvošanu no amata. Es varu pateikt vienu - ka no tiem cilvēkiem, kas ir sākuši savu militāro karjeru kā vienkārši ierindnieki, no apakšas uz augšu, Dalbiņš, manuprāt, bija viens no perspektīvākajiem. Jā, viņam nav padomju armijas Kara akadēmijas un karaskolas izglītības. Lasot pēdējā laikā laikrakstos un avīzēs to, kas attiecas uz Eihmaņa kungu, redzam, ka viņam jau tikušas piedēvētas tādas lietas, ka viņa sievastēvs ir VDK darbinieks, un pazudušo karšu lieta, kurā viņš galīgi nebija iesaistīts un par kuru nebija atbildīgs. Es domāju, ka arī landroveru lieta bija tāda kļūda, kuru viņš centās labot. Bet, kas attiecas uz firmas “Katrim Stella” ieročiem, es domāju, ka Eihmaņa kungs tur nu nebūtu vainojams, un to vēlāk pierādīs krimināllieta, ja tā tiks pabeigta. Kas attiecas uz dzīvokļa jautājumu - jā, viņa kļūda ir tur, ka viņš pietiekami nesekoja norisēm, kamēr pats bija ārzemēs, un ka neredzēja to, kā rīkojās viņa vietas izpildītājs, viņa padotie. Manuprāt, tā ir tiešām kļūda un zināmā mērā nolaidība no viņa puses. Bet, kā jau es sacīju, armijā pastāv disciplinārais reglaments, pēc kura var sodīt pat augstāko komandieri. Manuprāt, sods būtu pielietojams pret pulkvedi Eihmani apmēram tāds, ka viņam izsaka rājienu, konstatē neatbilstību amatam un dod pārbaudes laiku uz vienu gadu. Es pašlaik neaģitēšu ne par viņa noņemšanu, ne par atstāšanu amatā, es vienkārši pasaku savu viedokli, ka mēs nevaram būt tik izšķērdīgi, jo mums nav pietiekošā skaitā izglītotu komandieru, it sevišķi vēl tādu, kas daudzmaz tendēti uz NATO. Kā zināms, mēs esam lielākoties deklarējuši, ka mūsu ceļš ir Eiropas drošības struktūras, to skaitā NATO. Es personīgi balsošu “pret” Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šinī gadījumā ar Eihmaņa kungu sastopamies ar to momentu, ka valdošais vairākums neklausās opozīcijā. Šeit tas var patikt vai nepatikt, bet pagājušajā Saeimā gan Kostandas kungs, gan arī pārējā opozīcija, arī Tautas saskaņas partija, toreiz norādīja, ka jautājums ir par to, vai Eihmaņa kungam ir jābūt Nacionālo bruņoto spēku galvenajam vadītājam. Diemžēl tajā laikā ne valdošais vairākums, ne arī Ulmaņa kungs neuzklausīja šo jautājumu. Taču šajā gadījumā, protams, es varu daļēji piekrist arī Grīga kungam. Protams, prokuratūra var izdarīt izpēti, noteikt kriminālatbildību, bet tad man prātā nāk arī nākošais jautājums: Kristovska kungs ar lepnumu ziņo par to, ka, iespējams, šāgada budžetā tiks papildus iekļauti aptuveni no 5 līdz 10 miljoniem latu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Es tā parēķināju, ka mēs varētu nākošajā gadā iespējams, no šīs naudas vēl 200... piešķirt Aizsardzības ministrijas darbiniekiem, lai viņi solīdi iekārtotu dzīvokļus, un patiešām mēs varētu pēc tam priecāties par to, ka par šo naudu cilvēki labi dzīvo, ka viņiem ir civilizēti dzīves apstākļi, ka viņi varēs pieņemt ārvalstu oficierus un ka viss būs NATO līmenī. Taču es nevaru atkal aizmirst nākošo momentu, to, ka mums ir jāubago ieroči, ka mums ir jāubago patronas, ka mums, rēķinot uz katru jaunkareivi vai kareivi, ir trīs šāvieni no šautenes vai automāta gadā. Un tā ir otra puse. Tāpēc patiešām ir jārunā ne tikai vispār par morālo atbildību, bet arī par morālo atbildību gan no Ulmaņa, gan no Eihmaņa puses, bet diemžēl man liekas, ka reizēm mūsu valstī mūsu augstākajiem karavadoņiem interesē tīri sava veida “KEČ” sistēma, “KEČ” dzīvoklis, “KEČ” egle... un, ja patiešām tic arī presei, tad mums karaspēka virsvadonis ir nolēmis, ka viņam vajag par metru augstāku egli. Bet es saprotu, ka nākošais gads ir pēdējais gads, kad viņš vēl būs Valsts prezidents un galvenais virsvadonis, un tādēļ es, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā aicinu tomēr morāles un arī armijas attīrīšanās procesā atbalstīt Eihmaņa kunga atkāpšanos. Patiešām, vai viņa vainu atradīs vai neatradīs - tas būs prokuratūras jautājums, tomēr man ir žēl, ka par 43 tūkstošiem latu nav nopirktas patronas vai nav pirkta kāda cita armijai nepieciešama lieta, ka zemessargiem ir jādomā, kur dabūt apavus. Tāda ir mūsu realitāte! Un ir žēl, ka šī nauda varbūt ir izlietota dzīvokļa jautājuma risināšanai, jo diez vai šajā gadījumā vismaz tāda cena bija primāra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Kad komisijas sēdes laikā tika apspriests šis jautājums, tad komisijas locekļi vadījās pēc veselā saprāta, nevis pēc emocijām. Un mēs tad izsvērām visus “par” un “pret”.

Neviens no komisijas locekļiem nav teicis un arī viennozīmīgi neteiks, ka Eihmaņa kungs ir vainīgs vienā vai otrā lietā. Viņa vainas pakāpi noteiks izmeklēšana un arī tiesa, tomēr komisija ir pārliecināta, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atbildīgs par visiem šiem pārkāpumiem, kuri ir notikuši viņa pakļautajās struktūrās. Tāpēc, vadoties tieši pēc šā momenta, mēs ar lielu balsu vairākumu arī pieņēmām lēmumu - atbalstīt Jura Eihmaņa atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Vēl gribētu pateikt sekojošo. Visas tās lietas, par kurām mēs šodien runājām šeit sēdes laikā, diemžēl bija zināmas arī Valsts prezidentam jau pirms pusgada, kad viņš izvirzīja Eihmaņa kungu šim augstajam amatam. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Linardam Muciņam, kurš vēlas runāt par procedūru.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es atvainojos, jo runāšu par procedūru. Diemžēl sakarā ar to, ka iepriekšējā Saeima pieņēma Satversmes otro daļu par cilvēktiesībām, man nav zināms, ka šajā Saeimā būtu tāda frakcija - Tautas saskaņas partijas frakcija -, kuras vārdā runāja deputāts Lujāns. Paldies. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ir tāda partija!”)

Sēdes vadītājs. Es atļaušos īsu komentāru. Ir šādas frakcijas oficiāls nolikums, kuru parakstījuši visi frakcijas deputāti, un Prezidijs to ir pieņēmis zināšanai.

Turpināsim izskatīt lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu - atbrīvot Juri Eihmani no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 7, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsimies dokumentu nr.105. Tieslietu ministrija virza apstiprināšanai divas apgabaltiesu tiesnešu kandidatūras.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu - apstiprināt Rinaldu Liepiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai Rinaldu Liepiņu apstiprinātu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Tas pats izskatāmais dokuments nr.105, otra kandidatūra. Juridiskā komisija atbalstījusi arī lēmuma projektu - apstiprināt Juriju Vasiļkovski par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai Juriju Vasiļkovski apstiprinātu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par N.Salenieka apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Skatīsim dokumentu nr.106! Tieslietu ministrija ir virzījusi un Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Normundu Salenieku par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Centrālās zemes komisijas locekļu ievēlēšanu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.panta astoto daļu gadījumos, ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Acīmredzot mums būs nepieciešams Balsu skaitīšanas komisijas darbs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Balsu skaitītājus lūdzu ierasties šeit zālē, bet deputātus lūdzu aizkavēties sēžu zālē, lai pēc tam dotos caur Dzelteno zāli ar vēlēšanu zīmēm... Ir jāatstāj astoņi Zemes komisijas deputāti, ne vairāk, bet ir desmit. Tūlīt vēlēšanu zīmes tiks sagatavotas, un tad caur Dzelteno zāli parastā kārtībā. Balsu skaitītāji - lūdzu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Acīmredzot, kamēr notiks balsošana, būs pienācis arī pārtraukuma laiks, un es ļoti lūdzu jūs pulksten desmitos visus pulcēties Sarkanajā zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim darbu! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr.8: ““Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas astoņus locekļus”. Rīgā, Saeimas namā, 1998.gada 10.decembrī.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 83 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 37 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 83 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 83.

Par Dzintaru Rasnaču nodotas 29 balsis;

par Annu Seili - 34 balsis;

par Kasparu Riekstiņu - 62 balsis;

par Jevgeniju Stalidzāni - 53 balsis;

par Aleksandru Golubovu - 25 balsis;

par Andreju Klementjevu - 53 balsis;

par Vandu Keziku - 40 balsis;

par Jāni Bunkšu - 46 balsis;

par Aivaru Tiesnesi - 33 balsis;

par Arni Razminoviču - 59 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekļiem ievēlēti:

Kaspars Riekstiņš - ar 62 balsīm;

Arnis Razminovičs - ar 59 balsīm;

Andrejs Klementjevs - ar 53 balsīm;

Jevgenija Stalidzāne - ar 53 balsīm;

Jānis Bunkšs - ar 46 balsīm.”

Tātad ievēlēti pieci no astoņiem Centrālās zemes komisijas locekļiem. Saskaņā ar Kārtības rulli balsošana jāatkārto, vēlēšanu biļetenā ierakstot neievēlētos - atlikušos piecus. Atgādinu, ka vēlēšanu biļetenā atkārtotai balsošanai tiek ierakstīti Dzintars Rasnačs, Anna Seile, Aleksandrs Golubovs, Vanda Kezika un Aivars Tiesnesis. Balsojot drīkst atstāt trīs deputātus no šiem pieciem. Vēlēšanu biļeteni ir izgatavoti. Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad gaidīsim zvanu, kas aicinās uz balsošanu.

(P ā r t r a u k u m s )

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr. 9: ““Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas atlikušos trīs locekļus”. Rīgā, Saeimas namā, 1998.gada 10.decembrī.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 79 vēlēšanu zīmes. Dzēsta atlikusī 41 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas visas 79 vēlēšanu zīmes.

Par Dzintaru Rasnaču nodotas 25 balsis;

par Annu Seili - 29 balsis;

par Aleksandru Golubovu - 30 balsis;

par Vandu Keziku - 59 balsis;

par Aivaru Tiesnesi - 51 balss.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekļiem ievēlēti:

Vanda Kezika - ar 59 balsīm;

Aivars Tiesnesis - ar 51 balsi.”

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jārīko vēlēšanu trešā kārta, lai ievēlētu atlikušo vienu Centrālās zemes komisijas locekli. Tiek gatavoti un drīz būs gatavi biļeteni, kuros tiks ierakstīti Dzintara Rasnača, Annas Seiles un Aleksandra Golubova uzvārdi.

Cienījamie Saeimas deputāti! No šiem trim drīkst atstāt vienu. Vienu no trim!

Uz vēlēšanām tiksiet aicināti ar zvanu. Vēlēšanu procedūra un norise tāda pati.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidīsim zvanu.

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 10: ““Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli”. Rīgā, Saeimas namā, 1998.gada 10.decembrī.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 77 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 43 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 77 zīmes un visas atzītas par derīgām.

Par Dzintaru Rasnaču nodotas 8 balsis;

par Annu Seili - 23 balsis;

par Aleksandru Golubovu - 26 balsis.” (Aplausi.)

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 7.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli neviens kandidāts nav ievēlēts. Saskaņā ar Kārtības rulli par šiem trim kandidātiem jāveic atkārtota balsošana. Uz balsošanu jūs tiksiet uzaicināti ar zvanu. Atgādinu, ka drīkst atstāt tikai vienu uzvārdu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidīsim zvanu.

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr.11: ““Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli”. Rīgā, Saeimas namā, 1998.gada 10.decembrī.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegta 81 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemta 81 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes. Par nederīgu atzīta viena vēlēšanu zīme.

Par Dzintaru Rasnaču nodotas 2 balsis;

par Annu Seili - 26 balsis;

par Aleksandru Golubovu - 33 balsis.”

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli neviens kandidāts nav ievēlēts. Saskaņā ar Kārtības rulli jāveic atkārtota balsošana, vēlēšanu biļetenā ierakstot Annas Seiles un Aleksandra Golubova uzvārdus. No tiem drīkst atstāt vienu. Uz balsošanu aicināsim ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidīsim zvanu.

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 12.30. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: “Ierosinām turpināt 10.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.”

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 12: ““Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli”. Rīgā, Saeimas namā, 1998.gada 10.decembrī.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 82 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 82 vēlēšanu zīmes. Visas atzītas par derīgām.

Par Annu Seili nodotas 28 balsis;

par Aleksandru Golubovu - 33 balsis.”

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli neviens kandidāts nav ievēlēts. Atbilstoši Kārtības rullim, būs jāveic atkārtota balsošana, biļetenā atstājot Aleksandra Golubova vārdu. (Zālē troksnis. Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidīsim zvanu!

(P ā r t r a u k u m s)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 13: ““Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli”. Rīgā, Saeimas namā, 1998.gada 10.decembrī.

Tika izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem bija izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes. Dzēstas 40 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 80 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes.

Par Aleksandru Golubovu nodotas 30 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Aleksandrs Golubovs nav ievēlēts.”

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to mēs šā jautājuma tālāku izskatīšanu pārtraucam. Ir ievēlēti septiņi Centrālās zemes komisijas locekļi. Viena vieta paliek vakanta, tāpēc varēs atkārtoti izvirzīt uz šo vietu kandidatūras.

Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 17.punkta - likumprojekta “Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējošu” - iekļaut likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” un likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo palīdzību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu? Paldies.

Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta mandāta apstiprināšanu Pēterim Apinim”. Visiem deputātiem ir izdalīts Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts.

Vai ir iebildumi pret to, ka mēs šo jautājumu iekļaujam kā pēdējo punktu sadaļā par amatpersonām? Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta R. Ražuka atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Atsaukt deputātu Romualdu Ražuku no Saimnieciskās komisijas”. Balsošana būs aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta R. Ražuka ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Ievēlēt deputātu Romualdu Ražuku Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Pētera Apiņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā šodienas sēdē izskatīja Anatolija Gorbunova iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus, un Pētera Apiņa iesniegumu par piekrišanu pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu par Pētera Apiņa - 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” frakcijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu balsot par lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Pētera Apiņa - 7. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” frakcijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Apsveicam Apiņa kungu un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Ir saņemts desmit deputātu priekšlikums: “Iekļaut Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”.

Vai nav iebildumu, ka mēs šo lēmuma projektu izskatām tūlīt? Nav. Neviens debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Ievēlēt deputātu Pēteri Apini Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.” Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K. Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 31-b - “Grozījumi Ciltsdarba likumā”, kuru Saeimai ir iesniegusi valdība kā turpinājumu no iepriekšējās Saeimas, kurā tas tika izskatīts.

Likumprojekts otrajā lasījumā, kā jūs atceraties, tika pieņemts kā steidzams, un nav iesniegts arī neviens priekšlikums, tāpēc, augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ciltsdarba likumā” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 53-b - “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Piedāvāju izskatīt grozījumus pa pantiem.

Pirmais priekšlikums ir otrajā lappusē.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim tātad tos priekšlikumus, kuri ir... Pirmais priekšlikums nav vis otrajā, bet gan piektajā lappusē. 285.29. pants.

L.Muciņš. Jā. Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja izslēgt grozījumu Civilprocesa kodeksa 285.29. pantā. Komisija nolēma neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka mans viedoklis atšķīrās no komisijas balsojuma, tāpēc es īsumā vēlētos jums ziņot par šā juridiskā disputa būtību.

Likumprojektā bija iekļauta norma, ka pieteikuma iesniedzēja un parādnieka neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai tiesas sēdē. Es vēlos vērst godājamo deputātu uzmanību uz to, ka parādu un maksātnespējas lietas ir ļoti svarīgas lietas. Tajā pašā laikā likumdevējs likumā par maksātnespēju, kā arī tagad Civilprocesa grozījumos ir noteicis, lai šīs kategorijas lietas tiktu izskatītas paātrināti, jo tās skar ļoti svarīgas kreditoru intereses, un tas varētu novērst šo maksātnespējīgo uzņēmumu mantas izsaimniekošanu un citu rīcību. Tajā pašā laikā likumā un likumprojektā jau ir noteikts, ka šādas lietas ir izskatāmas 15 dienu laikā, un tas ir paātrināts termiņš.

Otrs svarīgs noteikums, par ko šobrīd nav strīdu, ir tas, ka spriedums šajās lietās ir galīgs un nav pārsūdzams. Darba grupa, kas iesniedza šo likumprojektu, un arī iesniedzēji uzskatīja, ka šeit ir jānostiprina vēl trešais princips, ka pieteikuma iesniedzēja un parādnieka neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai tiesas sēdē. Šinī jautājumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja izslēgt šo trešo pastiprinājumu, jo faktiski šādā veidā tiek pārkāpti civilprocesa principi... pazūd vairāki svarīgi civilprocesa principi.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, tādēļ es vēlētos vērst deputātu uzmanību uz to, ka Civilprocesa kodekss principā ir veidots tādējādi, ka tas garantē zināmu principu iestrādāšanu tā kopējā sistēmā. Šie principi būtu vairāki: tas ir princips būt klāt un piedalīties tiesas sēdē, princips aizstāvēt savas tiesības un izteikt savus iebildumus, ja tas ir nepieciešams, tiesības pārsūdzēt spriedumu. Šie ir civilprocesa pamatprincipi. Ne visos gadījumos tie tiek absolūti īstenoti un ar likumu var tikt ierobežoti, taču šajā maksātnespējas procesā, ja mēs atceļam uzreiz vairākus šos principus, mēs atceļam arī iespēju pārsūdzēt. Mēs jau nosakām paātrinātu izskatīšanas kārtību, un, ja mēs vēl nosakām, ka tiesa var izskatīt šo jautājumu klātneesot, tad, manuprāt, jau sāk ļodzīties viens no svarīgākajiem Satversmes principiem, ka Latvija ir demokrātiska valsts.

Pirms nepilnas stundas mēs bijām liecinieki svinīgajai sēdei, kurā tika atzīmēta ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 50.gadadiena. Es atļaušos atgādināt jums šīs deklarācijas 7. panta tekstu: “Visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības uz vienādu likuma aizsardzību.” Cienījamie deputāti, vajadzētu ne tikai vispārēji pievienoties Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, bet savā ikdienas darbā iestrādāt šīs te deklarācijas principus konkrētajos likumos.

Es aicināšu godājamos deputātus iepazīties un vēlreiz citēšu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantu, kur arī ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Godātie deputāti! Ja mēs atceļam šo principu un pārāk daudz arī šos citus demokrātiskos principus - gan pārsūdzību, gan reizē piedalīšanos tiesas sēdē -, tad man rodas šaubas, vai šāds Civilprocesa kodekss pat tādā svarīgā lietu kategorijā kā maksātnespēja un bankrots spēs vispusīgi un tajā pašā laikā demokrātiski aizstāvēt pušu un citu ieinteresēto personu tiesības.

Jā, mēs komisijas sēdē uzklausījām tiesu iestāžu pārstāvju un darba grupu pārstāvju viedokli, kuri teica, ka, jā, viņi ir gatavojuši šādu labojumu, jā, viņi uztur spēkā šādu labojumu. Tiesneši teica: mums sakrājas daudz lietu. Taču, ja mēs rakstītu visus likumus tā, kā būtu ērtāk tiesnešiem, ierēdņiem, tad mēs šeit nebūtu vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Muciņš. Jā, es aicinu tomēr atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un svītrot no likumprojekta šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runāt pieteicies Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, un mēģināšu šo aicinājumu motivēt dažās minūtēs.

Juridiskā komisija ar balsu vairākumu neatbalstīja šo priekšlikumu. Uzklausīja visus argumentus “par” un “pret” šo priekšlikumu un ar balsu vairākumu nonāca pie secinājuma, ka tas nav jāatbalsta. Kāpēc? Tāpēc, ka jau trīs valdības ir skatījušas šo jautājumu gan kā konceptuālu, gan arī kā informatīvu jautājumu. Šīs trīs pēdējās ir apkopojušas visus materiālus par apgabaltiesu noslogotību un ir nepārprotami nonākušas pie secinājuma, ka vecie padomju civilprocesa tiesvedības principi paredz diezgan garu birokrātisku procedūru šādu jaunu lietu kategoriju izskatīšanā, konkrēti, maksātnespējas lietās. Maksātnespējas lietas aizņem ļoti, ļoti lielu laiku un prasa ļoti lielu darbu ne tikai apgabaltiesām, kā te tika minēts, bet arī tādām valsts iestādēm kā Uzņēmumu reģistrs, Privatizācijas aģentūra, Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests. Kavē arī to daudzo pilsoņu un nodokļu maksātāju interešu realizāciju, kuri ir ieinteresēti mūsu ekonomiskās vides sakārtošanā, un veicina un uzlabo to personu intereses, kuras ir ieinteresētas novilcināt šo procesu, kuras ir ieinteresētas šajā nesakārtotībā. Visbiežāk, protams, procesa novilcināšanā ir ieinteresētas tās puses, kuras ir parādnieki, kurām ir vai nu konkrēti jāatlīdzina nodarītie zaudējumi, vai vienkārši jāatmaksā parādi.

Tāpēc Juridiskās komisijas vairākuma vārdā es aicinu tomēr balsot pret šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Tādējādi mēs atbalstīsim valdības politiku -politiku, kura ir orientēta uz sakārtotu mūsu ekonomisko vidi un uz ātru civilprocesa virzību maksātnespējas lietās. Aicinu balsot pret Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece - Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Vispirms es gribētu paust Tautas partijas viedokli par visām tām normām, kuras veicina procesa ļaunprātīgu novilcināšanu. Mūsuprāt, šobrīd ir izveidojusies situācija, ka tiek pieļauts, ka gadījumos, kad iesniedzējs vai parādnieks (pie tam vairumā gadījumu) ļaunprātīgi neierodas uz tiesas sēdēm, šīs lietas tiek atliktas un nepamatoti novilcinātas. Šī norma turklāt būtu stimulējoša, šīm personām tā liktu ierasties uz tiesas sēdi, jo tās zinātu, ka viņu neierašanās nedos iespēju novilcināt lietu.

Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ziņotājs šeit ir paudis savu personīgo viedokli, jo Juridiskā komisija nolēma šo normu saglabāt un neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Tādēļ arī jūs aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Manuprāt, es pietiekami atdalīju savu personisko viedokli no komisijas viedokļa. Tomēr vēlreiz aicinu jūs dziļāk ielūkoties Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, kurš runā par taisnīgu tiesu. Pieņemot šādu normu, mēs pieņemam antikonstitucionālu likumu. Mēs nevaram šo normu un līdz ar to arī šo tiesāšanos un šo tiesu nosaukt par taisnīgu, lai kā mēs gribētu paātrināt lietu, it kā birokrātisko lietu, izskatīšanu tiesās. Es nezinu tādu jēdzienu, ko lieto daži tiesneši, - tādu jēdzienu kā ļaunprātīga lietu novilcināšana, ko bieži pārmet advokātiem. Es zinu tikai vienu lietu - var lietu atlikt, balstoties uz likumu, un to tiesas arī dara, vai tiek pārkāpts likums un tiesas attiecīgi reaģē. Man tāds jēdziens kā ļaunprātīga novilcināšana nav pazīstams.

Es tomēr aicinu jūs, godātie deputāti, saprast, ka Latvijas Republikas Satversme ir jāievēro, un balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt grozījumu Civilprocesa kodeksa 285.29. pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu, Muciņa kungs! (Starpsauciens no zāles: “Muciņ, nevelc garumā!”)

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nākamais priekšlikums ir 6. lappusē...

Sēdes vadītājs. 5. lappusē ir otrais priekšlikums. Mēs izskatījām pirmo priekšlikumu...

L.Muciņš. Jā, es atvainojos. Otrais priekšlikums. Saeima piedāvāja nobalsot par noraidīšanu. Atbildīgā komisija piedāvā aizvietot vārdu “un” ar vārdu “vai” un atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Trešais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Nākamais ir ceturtais priekšlikums, tas ir 12. lappusē.

L.Muciņš. Juridiskais birojs piedāvāja precizēt terminus, lai tos vienveidotu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskā biroja viedoklim?

L.Muciņš. Piektais priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvāja precizēt tekstu, un komisija to precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Atbildīgā komisija nolēma papildināt likumprojektu ar normu par likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 98, kas bāzēts uz dokumentu nr. 3. Šo likumprojektu ir caurskatījusi ne vien Ārlietu komisija, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un visi ir atbalstījuši šo likumprojektu.

Es ieteiktu šo dokumentu uzskatīt par steidzamu. Tātad lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Projekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies. Komisija arī lūgtu pieņemt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Te ir, kā jūs redzat, trīs redakcionāli precizējumi. Citādi viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likmprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.115 “Grozījums Farmācijas likumā”. Komisija ierosina atzīt grozījumus Farmācijas likumā par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 21, atturas - 7. Likums ir atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Līdz šim likumā bija atļauta sekojoša kārtība: Latvijā ir atļauts izplatīt tos medikamentus, kuri ir reģistrēti Zāļu aģentūrā, bet savukārt tos medikamentus, kuri atrodas reģistrācijas procesā vai arī tādi, kuri Latvijā ienāk ļoti maz un kuri ir paredzēti īpaši retām slimībām, kurus firmas neiesniedz reģistrācijai, drīkstēja ievest ar vienreizējām atļaujām. Šajās atļaujās ražotājfirma iesniedz Zāļu aģentūrai informāciju par ievedamās partijas daudzumu, par sērijām un par visu, kas ir nepieciešams un ko pieprasa Zāļu aģentūra. Un tad Zāļu aģentūra izsniedz vienreizēju ievešanas atļauju. Šāda kārtība ar likumu ir atļauta līdz šā gada beigām.

Ja gadījumā netiks izdarīti grozījumi Farmācijas likumā, tad ar 1.janvāri vairākām iedzīvotāju kategorijām nebūs iespējams saņemt tām nepieciešamos medikamentus. Tas attiecas uz īpaši retām slimībām, kā arī uz gadījumiem, ja Latvijā nav medikamentu, kas nepieciešami, lai dabas katastrofu gadījumos tos izmantotu attiecīgajām slimībām, kā arī atsevišķiem konkrētiem pacientiem, kad tiek pieprasīti medikamenti no ārzemēm.

Tādēļ ir sagatavots šis likumprojekts, lai pagarinātu tikai uz vienu gadu pārejas noteikumos šā panta darbības laiku. Un komisija aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums “Farmācijas likumā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Požarnovs. Paldies par balsojumu!

Komisija ierosina priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14.decembrim un otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīt nākošajā sēdē - 17.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.114. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Požarnovs. Kā jau es sēdes sākumā, ziņodams par šo likumprojektu, sacīju, iepriekšējā Saeimā, kad tika skatīts likums “Par sociālo palīdzību”, tajā tika atbalstīts viens priekšlikums par vecuma izmaiņām, bet otrs netika atbalstīts. Līdz ar to iznāk tā, ka bērni - invalīdi ir līdz 16 gadiem, bet invaliditāti pieaugušajiem maksā no 18 gadiem. Līdz ar to ir divu gadu pārtraukums. Lai šo normu labotu, kurai ir jāstājas spēkā ar 1.janvāri, ir sagatavots priekšlikums - atgriezties likumā pie normas, kāda bija agrāk - tātad šo te robežšķirtni noteikt ar 16 gadu vecumu. Grozījums ir tikai vienā pantā - attiecībā uz šiem 16 gadiem. Komisija aicina pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav.

A.Požarnovs. Ja gadījumā Saeimai nav iebildumu, tad varbūt mēs varētu izskatīt to arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildums ir, tāpēc nosakiet, lūdzu, termiņu! (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Ir!”)

A.Požarnovs. Ja ir iebildumi, tad lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim, bet otrajā lasījumā izskatīt 17.decembrī.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.15. Tas ir likumprojekts “Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Kā jūs redzat, likumprojekts ir ļoti īss un konkrēts un tas paredz nepieļaut 6.Saeimas darba nobeigumā, šā gada 29.oktobrī, steidzamības kārtā pieņemtā Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma stāšanos spēkā.

Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi, turklāt arī lūgusi to atzīt par steidzamu. Jums piedāvātā likumprojekta atbalstīšana parādītu arī 7.Saeimas labo gribu novērst nevienlīdzību sociālās nodrošināšanas jomā, kādu to varētu veidot 6.Saeimas pieņemtais likums, kurš vēl nav stājies spēkā, bet kurš varētu stāties spēkā jau ar nākamo gadu.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, godātie Saeimas deputāti, ka likumprojektu atbalsta ne tikai Juridiskā komisija, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un abas komisijas ir bijušas vienisprātis gan par likumprojekta atbalstīšanu, gan arī par tā steidzamības atzīšanu.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu, bet pirms balsojuma par pirmo lasījumu lūdzu arī atbalstīt Juridiskās komisijas lūgumu un atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Atvainojos! Vispirms jānobalso par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Tātad, uzsākot izskatīšanu pirmajā lasījumā, debatēs vārds Rihardam Pīkam - Tautas partijas frakcija.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es tikai dažos vārdos gribu atgādināt, kādu precedentu šis steigā pieņemtais likums rada. Mūsu nosaukums šobrīd latviešu valodā skan “tautas vietnieks”, bet šis likums, kas tika pieņemts, faktiski rada izņēmuma situāciju. Tātad īstenībā tas rada kastu sistēmu jeb nomenklatūru, ko Josifs Staļins ieviesa Padomju Savienībā 30.gadu beigās. Tādēļ es Tautas partijas frakcijas vārdā lūdzu atbalstīt jauno likumu, lai atceltu iepriekšējā likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Muižnieces kundze vēlas ko piebilst? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par tālākiem priekšlikumiem!

V.Muižniece. Ierosinu noteikt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šā gada 17.decembrī, tātad nākamajā Saeimas sēdē, bet priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts valodas likums”. Sadaļa par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Iesniedzēju vārdā deputāts Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinātu arī 7.Saeimu nopietni sekot tam, kā veidojas latviešu valodas ietekme mūsu valstī. Un līdz ar to ir tomēr jāņem līdzi tas labais, ko ir iezīmējusi 6.Saeima, jo tā tomēr iezīmēja zināmu pagriezienu tieši latviešu valodas ietekmes nostiprināšanā mūsu valstī.

Tātad, pirmkārt, Satversmes 4.pantā ir iestrādāts šis papildinājums par to, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, līdz ar to ir izslēgta iespēja runāt par kaut kādu otras valsts valodas iedibināšanu vai kaut ko tamlīdzīgu.

Tālāk ir pieņemts arī mums labi zināmais Izglītības likums. Tajā seko šā likuma īstenošanas darbs, un 6.Saeimai, protams, bija iespēja pieņemt arī Valsts valodas likumu. Šāda iespēja tiešām bija, bet acīmredzot nesanāca zināmas neorganizētības un nervozitātes dēļ. Šķiet, zināmu ietekmi bija atstājušas vēlēšanas, jo ieguvēji un zaudētāji nevarēja savas emocijas kārtīgi noslēpt, un līdz ar to darbs pie trešā lasījuma bija diezgan juceklīgs, un rezultāta nebija. Taču nevajadzētu noliegt to, ka, strādājot pie šā likuma, ilgi strādājot, tomēr pirmo un otro lasījumu mēs pieņēmām pietiekoši pārliecinoši, un līdz ar to šīs iestrādes vajadzētu izmantot.

Laiks negaida, tomēr mums ir jāizsaka skaidra attieksme pret to, kādu mēs redzam latviešu valodas nākotni. Un nevajadzētu no tā kautrēties, bet šeit vajadzētu panākt zināmu vienotību vismaz to deputātu starpā, kuriem patiesi rūp tas, kas notiks ar latviešu tautu un ar latviešu valodu.

Nav liela problēma šodien, liekas, pieņemt šo projektu, jo tas būs tikai pirmais lasījums. Ja mēs to pieņemsim, es zinu, ka ir sagatavoti varianti, ir sagatavoti labojumi, kurus mierīgi var iestrādāt nākamajos lasījumos.

Skaidrs ir arī tas, ka pa vidu jauksies viens otrs “padomdevējs” no dažādām ārvalstīm, jo viņu interese joprojām nav zudusi par mūsu valsts iekšējām problēmām. Tas arī radīja zināmu jucekli, strādājot pie šā likumprojekta 6.Saeimā, bet ar to acīmredzot būs jārēķinās. Un šajā brīdī pēc pirmā lasījuma pieņemšanas ir skaidri jāiezīmē dažas pamatnostādnes, kuru varbūt trūka arī toreiz - kā pirmajā, tā otrajā lasījumā. Šā likumprojekta pieņemšanas gadījumā es, protams, piedāvāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpināt darbu pie šā likumprojekta, piedāvāt un noteikt šo priekšlikumu iesniegšanas laiku.

Es aicinu godātos kolēģus atbalstīt šā likumprojekta turpmāko izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcijas deputātiem ne mazāk kā cienījamajam Dobeļa kungam rūp Latvijas liktenis - Latvijas tautas liktenis, latviešu tautas liktenis un latviešu valodas liktenis. Mēs uzskatām, un arī es uzskatu, ka šis likumprojekts diemžēl ir novecojis. Kāpēc? Tur ir iestrādātas izglītības normas, bet jau ir pieņemts Izglītības likums, kur tas viss ir pateikts. Tur ir normas par radio un televīziju, bet par to jau ir pieņemts attiecīgs likums, kur arī par šiem jautājumiem viss ir pateikts, un tāpēc es uzskatu...

Mēs zinām, ka mums eksistē ne gluži pats sliktākais pasaulē 1989.gada Izglītības likums... piedošanu, Valodu likums, un, ja ir vajadzīgs jauns likums, tad to vajadzētu no jauna izstrādāt, un tāpēc es aicinu balsot “pret”. Starp citu, par jauna Valodu likuma izstrādāšanu mēs runājām arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Es domāju, mums visiem ir skaidrs, ka šis likums ir ļoti nozīmīgs likums, ka tā vairāk ir politiska lēmuma pieņemšana, jo pēc referenduma un tā rezultātiem mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir nepieciešams stingrs Valsts valodas likums un Izglītības likums.

Jā, te ir šīs neprecizitātes, taču es domāju, ka tās mēs visi komisijās un frakcijās varēsim attiecīgi palabot un izdarīt šajā likumprojektā zināmus grozījumus. Arī saskaņotība te ir vairāk nepieciešama, nekā tas ir ar daudziem citiem likumiem, tajā skaitā arī attiecībā, piemēram, uz Radio un televīzijas likumu. Es domāju, ka šis lēmums, neapšaubāmi, ir jāpieņem, tāpēc aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Valsts valodas likums” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekta izskatīšana tiks turpināta.

Par atbildīgo komisiju. Iesniedzējiem, kā es sapratu, bija priekšlikums par atbildīgo noteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā, ja nav iebildumu, lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Saeimas deputāti! Es ļoti lūdzu par vienu no komisijām noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet man nav iebildumu pret to, ka atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav iebildumu. Lūdzu atbildīgās komisijas vārdā ziņot par termiņiem. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā priekšā ir pārtraukums, kurā mēs visi varam ražīgi pastrādāt, tad es ierosinu noteikt 7.janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Golubova kungs, lūdzu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu Golubova kungam!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es lūdzu par šo termiņu noteikt 1.februāri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Ja nav, tad jāsāk balsošana ar tālāko termiņu. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 1.februāris! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 61, atturas - 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs līdz nākamā gada 7.janvārim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par pašvaldības aptauju”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no likumiem, kas ir palicis vēl no pagājušās Saeimas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja iespēju šo likumu turpināt arī šajā Saeimā. Komisijā vienbalsīgi tika pieņemts lēmums par to, ka vajag aicināt Saeimu apstiprināt šādu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu arī šeit. Tā ka es lūdzu balsot par šo likumprojektu šeit, Saeimas zālē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es diemžēl aicināšu neatbalstīt šā projekta tālāku izskatīšanu, jo šeit ir norma, kura ir ļoti strīdīga. Te ir runa par konsultatīvajām aptaujām, un es lūdzu iedziļināties tajos pantos, kuri skar šo konsultatīvo aptauju jēgu. Ja mēs pieņemsim šādas normas, tad tādā gadījumā mēs radīsim diezgan nepatīkamu stāvokli tur, kur nepilsoņu skaits būs pietiekami liels, jo tad viņiem būs visvisādas iespējas ar šādu aptauju ierosināšanu traucēt normālu pašvaldības darbu. Jebkurā gadījumā, ja, protams, vairākums šodien atbalstīs šāda projekta tālāku izskatīšanu, neapšaubāmi, ir jāpievērš uzmanība šiem pantiem. Neradīsim liekus sarežģījumus savām pašvaldībām, neradīsim sarezģījumus tur, kur jau bez visa tā daudziem mūsu pašvaldību darbiniekiem nav viegli strādāt. Nedosim iespēju tiem cilvēkiem, kuri vēlas radīt zināmu jucekli mūsu valstī, mākslīgi šo lietu turpināt. Un tāpēc vislabākais, ko varētu izdarīt, ir šo likumprojektu vispār tālāk nevirzīt, bet gan krietni iestrādāt citas normas. Jebkurā gadījumā es aicinu neatbalstīt tā tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 8, atturas - 6. Likumprojekta izskatīšana tiks turpināta. Par atbildīgo komisiju, lūdzu, deputāts Jānis Lagzdiņš! Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Tā kā šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, es ierosinātu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Nākamā gada 12.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāts Makarovs ierosina 1.martu. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Deputāts Dobelis ierosina 8.martu. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 8.marts. (No zāles ministrs V.Makarovs: “Nu, Šķēle, atbalsti!”) Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais termiņš - 1.marts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 58, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek 12.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par prokuroru izdienas pensijām”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1994.gadā 5.Saeima pieņēma likumu “Par prokuratūru”. Šajā likumā tika iestrādātas arī atsevišķas normas, kuras diemžēl četru gadu garumā vēl nav īstenotas.

Kādas tad ir šīs normas, kas ir ierakstītas likumā par prokuratūru? Pirmkārt, runa ir par to, ka prokuroriem ir paredzētas piemaksas. Otrkārt, prokuroriem ir paredzēti arī formas tērpi, un, treškārt, ir jāpieņem likums par prokuroru izdienas pensijām. Diemžēl jāatzīmē, ka četru gadu laikā, iespējams, tāpēc, ka Ģenerālprokuratūras vadība bija pārāk neuzstājīga, šis likumprojekts tā arī nepārtapa par likumu, kaut gan izstrādāts tas tika pietiekoši sen.

Šis likumprojekts tika iesniegts arī 6.Saeimā, bet 6.Saeima diemžēl nepieņēma lēmumu par to, ka tāds likums ir vajadzīgs. Iepriekšējās Saeimas laikā tika pieņemta virkne likumu par izdienas pensijām, kas skar Aizsardzības ministrijas virsniekus un kas skar arī Iekšlietu ministrijas darbiniekus. Mēs esam palikuši parādā prokuratūrai šo likumu par prokuroru izdienas pensijām. Diemžēl ir jāatzīmē, ka arī jaunizveidotā Sociālo un darba lietu komisija neuzskatīja par nepieciešamu virzīt šo likumprojektu uz Saeimu tā tālākai izskatīšanai, tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma lēmumu - turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. Es aicinu deputātus šodien šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības un iekšlietu komisiju, bet par līdzatbildīgo komisiju - Sociālo un darba lietu komisiju. Tikai tādā veidā mēs beidzot, iespējams, panāksim, ka šis likumprojekts pārtaps par likumu. Ja deputāti atbalstīs šos priekšlikumus, es komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7.janvāri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Par nožēlu, bet mēs tiešām esam sākuši realizēt šo praksi par speciālām izdienas pensijām, aizmirsdami to, ka ir pilnīgi jauna sociālās drošības sistēma. Un šobrīd, respektējot vairākuma gribu, protams, nav jēgas mainīt jau iestrādāto situāciju. Taču, ņemot vērā iepriekšējo praksi un faktu... Visu cieņu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, bet tur nestrādā cilvēki, kas ir saistīti ar sociālās drošības sistēmu, tāpēc nereti gadās pretrunīgas normas. Es aicinātu par atbildīgo noteikt Sociālo un darba lietu komisiju un paturēt spēkā tieši tos pašus termiņus, kurus jau minēja Ādamsona kungs. Tomēr katrai komisijai ir jādara savs darbs! Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Likums par prokuroru izdienas pensijām” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk ir jautājums par atbildīgo komisiju. Deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Absolūti piekrītot tam, ko teica ministrs Makarovs, un atbalstot viņa viedokli, gribu tomēr sacīt, ka ir cits jautājums. Iepriekšējā Saeimā Sociālo un darba lietu komisija faktiski nobremzēja un “nobloķēja” šā likuma pieņemšanu, un, ja Aizsardzības un iekšlietu komisija nesāktu šā likumprojekta skatīšanu, tad tas arī tagad neieraudzītu dienasgaismu.

Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāievieš elementāra kārtība sociālajā sfērā, bet mēs nevaram vēl tālāk vilcināties ar tik nozīmīga likuma pieņemšanu. Ja mēs gribam mainīt šo sistēmu, tad tādā gadījumā izņemsim no likuma “Par prokuratūru” normu, ka prokuroriem pienākas izdienas pensija. Un es arī viennozīmīgi zinu, ka gadījumā, ja atbildīgā komisija būs Aizsardzības un iekšlietu komisija, tad šis likums kopā ar visiem iespējamajiem priekšlikumiem, kurus iesniegs Sociālo un darba lietu komisija, tiks pieņemts jau nākošā gada sākumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jebkurā gadījumā Sociālo un darba lietu komisija 6.Saeimas laikā skatīja daudzus likumprojektus, un viens no tiem bija arī šis likumprojekts. Tas attiecas uz sociālo sfēru, un tāpēc, manā skatījumā, ir pilnīgi pats par sevi saprotams, ka tas ir jāskata un atbildīgajai komisijai ir jābūt Sociālo un darba lietu komisijai. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi!”)

Savukārt Sociālo un darba lietu komisija apņemas neskatīt tos jautājumus, kas skar valsts aizsardzības un iekšlietu sistēmu.

Sēdes vadītājs. Par to, ka šis likums jānodod šīm divām komisijām, kā es saprotu, strīdu nav. Piekrītam visi. Jautājums ir par to, kura būs atbildīgā komisija, un par to mums ir jāizlemj balsojot.

Priekšlikumu ienākšanas secībā pirmais balsojums būs par to, lai par atbildīgo šim likumprojektam tiek noteikta Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 35, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs sēdi slēdzam, Prezidijam ir priekšlikums šodien izlemt par rudens sesijas nobeigumu un par ziemas sesijas sākuma datumu.

Prezidijs ierosina rudens sesiju slēgt 22.decembrī un ziemas sesiju uzsākt 11. janvārī. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad šis priekšlikums tiek atbalstīts.

Tālāk būs divi paziņojumi. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Taivānas atbalsta grupas interesentus sapulcēties blakuszālē. Anglijas - nākošajā nedēļā.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas topošie dalībnieki! Desmit minūtes pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē notiks pirmā Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas sanāksme.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Silva Golde, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. 10.decembra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 8.sēde

1998.gada 10.decembrī

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6.protokolu”

(113. un 113.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons - 3.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par

sociālo palīdzību””

(114. un 114.-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā”

(115. un 115.-a dok.) - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas

paziņojuma pieņemšanu Eiropas Savienības Padomei

Vīnē 1998.gada 11. un 12.decembrī”

(123.-a dok.) - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei I.Ūdrei”

(120. dok.) - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par Krišjāņa Petera 7.Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (A.Šlesera vietā)

 

Ziņo - dep. V.Muižniece - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Valkas rajona tiesas tiesneša

A.Nagļa atbrīvošanu no amata”

(96. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku

komandiera, Zemessardzes pulkveža J.Eihmaņa

atbrīvošanu no amata”

(103. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 8.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 9.lpp.

- dep. O.Grīgs - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns - 13.lpp.

Par procedūru - dep. L.Muciņš - 14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu

tiesnešu apstiprināšanu”

(105. dok.) - 15.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par N.Salenieka apstiprināšanu

par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”

(106. dok.) - 16.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 16.lpp.

Lēmuma projekts “Par Centrālās zemes

komisijas locekļu ievēlēšanu”

(111. dok.) - 16.lpp.

Balsu skaitīšanas komisijas paskaidrojums

- dep. R.Ražuks - 17.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.8

Nolasa - dep. R.Ražuks - 17.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.9

Nolasa - dep. R.Ražuks - 19.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.10

Nolasa - dep. R.Ražuks - 20.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.11

Nolasa - dep. R.Ražuks - 21.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.12

 

Nolasa - dep. R.Ražuks - 22.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.13

Nolasa - dep. R.Ražuks - 23.lpp.

 

Par darba kārtību - 23.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Ražuka

atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”

(118. dok.) - 24.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Ražuka

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”

(119. dok.) - 24.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Pētera Apiņa 7.Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (A.Gorbunova

vietā)

(142. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 24.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta P.Apiņa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”

(143. dok.) - 25.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

(31. un 31.-b dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 25.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksā” (2.lasījums) (Steidzams)

(53. un 53.-b dok.) - 26.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 26.lpp.

Debates - dep. L.Muciņš - 26.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 28.lpp.

- dep. V.Muižniece - 29.lpp.

- dep. L.Muciņš - 30.lpp.

 

Likumprojekts “Par Baltijas kopējās tranzīta

procedūras līgumu” (1.lasījums) (Steidzams)

(3. un 98. dok.) - 32.lpp.

 

Ziņo - dep. J.Sinka - 32.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Baltijas kopējās tranzīta

procedūras līgumu” (2.lasījums)

(3. un 98. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. J.Sinka - 33.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

(115. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 33.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo

palīdzību”” (1.lasījums) (Steidzams)

(114. dok.) - 34.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Likums “Par Saeimas deputātu

darbības nodrošinājuma likuma” atzīšanu par

spēku zaudējušu” (1.lasījums) (Steidzams)

(15. un 110. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 36.lpp.

Debates - dep. R.Pīks - 37.lpp.

 

PAR 6.SAEIMAS LIKUMPROJEKTU IZSKATĪŠANAS

TURPINĀŠANU

 

Likumprojekts “Valsts valodas likums”

(99. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 38.lpp.

Debates - dep. J.Pliners - 39.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 40.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seiksts - 40.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 41.lpp.

- dep. A.Golubovs - 41.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par pašvaldības aptauju”

(104. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 41.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 42.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 42.lpp.

 

 

Likumprojekts “Likums par prokuroru izdienas

pensijām”

(117. dok.) - 43.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 43.lpp.

Debates - dep. V.Makarovs - 44.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 45.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 45.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par rudens sesijas slēgšanu un

ziemas sesijas atsākšanu” - 46.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 46.lpp.

- dep. R.Ražuks - 46.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 47.lpp.

 

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi