Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas pirmā sēde

1998.gada 3.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie Latvijas Republikas 7.Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Valsts prezidenta kungs!

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 12.pantu jaunievēlētā Latvijas Republikas 7.Saeima sanākusi uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, kad izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.

Saskaņā ar 6.Saeimas Prezidija lēmumu un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 17.pantam man ir uzdots atklāt un vadīt šo 7.Saeimas sēdi.

Jūs, godātie deputāti, savus pienākumus sākat pildīt mūsu valstij nozīmīgā laikā. Pēc dažām nedēļām paies 80 gadu kopš Latvijas Republikas nodibināšanas. Turpmākos četrus gadus jūs pārstāvēsiet Latviju pasaulē un arī savus vēlētājus. Es novēlu jums sekmīgu darbu un ceru, ka pratīsiet to veikt atbilstoši vēlētāju gribai, savai pārliecībai un priekšvēlēšanu solījumiem, tādējādi veicinot valsts augšupeju, spodrinot Latvijas parlamenta un savu starptautisko prestižu, ka darīsiet to nesavtīgi, augstāk par visu turot valsts intereses un ietērpjot visu minēto tikai labu un pareizu likumu formā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 17.pantu paziņoju Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas pirmo sēdi par atklātu. (Skan valsts himna.)

Vai sekretariāts ir gatavs sniegt ziņas, cik deputāti ieradušies uz 7.Saeimas pirmo sēdi? Uz Latvijas Republikas 7.Saeimas pirmo sēdi ieradušies 98 ievēlētie deputāti.

Godātie deputāti! Jums ir izdalīta 7.Saeimas pirmās sēdes darba kārtība, ko ir apstiprinājusi jaunā pagaidu Frakciju padome. Un šī darba kārtība ir šāda:

Valsts prezidenta uzruna;

Balsu skaitītāju ievēlēšana;

Mandātu un iesniegumu komisijas ievēlēšana;

Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums;

Saeimas Prezidija vēlēšanas (par katru Saeimas Prezidija locekli atsevišķi)

un Ministru kabineta paziņojums par savu pilnvaru nolikšanu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtību? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu pret ieteikto darba kārtību nav.

Sāksim izskatīt darba kārtības 1.punktu - Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna.

Lūdzu, Prezidenta kungs!

 

G.Ulmanis (Latvijas Valsts prezidents).

Augsti godātie 7.Saeimas deputāti! Cienījamie radioklausītāji! Dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet man jūs apsveikt ar panākumiem nesenajās vēlēšanās. Jums, godātie deputāti, nākamie četri gadi ir jāvelta darbam augstākajā varas līmenī. Tā ir vēlētāju uzticēšanās, tās ir tautas dotas pilnvaras, par ko ne mirkli nedrīkstam aizmirst. Šodien, Latvijas astoņdesmitgades priekšvakarā, novēlu jums visus četrus nākamos gadus domāt un daudz arī darīt savas zemes, savas tautas, savas Latvijas nākotnei.

Es apsveicu arī 7.Saeimā pārstāvētās partijas. Tām ir izdevies pārliecināt savus vēlētājus, ka tās izjūt atbildību par Latvijas tālāko attīstību, ka partiju programmas ir reālas un izvirzītie līderi ir spējīgi tās īstenot.

Septītā Saeima ir kvalitatīvi jauna Saeima. Tajā ir ievēlēti seši politiskie spēki. Es ceru, ka parlamentā tagad biežāk tiks paustas politiskās nostājas un ne tik bieži atsevišķu deputātu privātās pārdomas. Es ceru, ka mazināsies populisms parlamenta darbībā. Es ceru, ka līdzās spēcīgai pozīcijai būs arī pietiekami spēcīga opozīcija.

Mācoties demokrātiju, pēdējo gadu laikā daudz runājam par politisko konsensusu un par nepieciešamību to meklēt vairāku partiju un vairāku frakciju darbā. Šī varētu būt Saeima, kuras darbībā saskarsimies arī ar spēcīgas opozīcijas spiediena taktiku. Tas liktu pozīcijai pastāvīgi strādāt, skaidrojot un pierādot savu nostāju. Tas, es ceru, palīdzēs valdībai izvairīties no kļūdām un ļaus tālāk attīstīties demokrātijai.

Šai Saeimai, salīdzinot ar iepriekšējām, būs ilgāks pilnvaru laiks. Līdz ar to parlamenta darbs būs produktīvāks un ritmiskāks, jo ļaus vairāk uzmanības veltīt arī stratēģiskajiem jautājumiem.

Godātie deputāti! Vēlēšanas ir dialogs par nākotni. Vēlēšanas ir dialogs par to, kādi vēlamies būt pēc četriem un vairāk gadiem. Tas ir politisks dialogs ar vēlētāju. Vieni solīja, citi klausījās. Vieni noticēja, citi ne. Ir svarīgi kritiski ieklausīties šodien politiķu teiktajā, taču vēl svarīgāk ir apzināties, ka, tikai strādājot visiem kopā, izpildīsim gan tos uzstādījumus, kuri tika iezīmēti jau iepriekšējo Saeimu darbā, gan arī tos, kurus tagad vēlēšanās atbalstīja vēlētāji.

Priekšvēlēšanu laikā es biju daudzos Latvijas novados. Arī man bija svarīgi uzzināt, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā par 6.Saeimas darbu un par to, kādi būtu 7.Saeimas svarīgākie uzdevumi.

Man bieži teica, ka 6.Saeima ir pieņēmusi lēmumus, kuros beidzot ir saskatāma doma par ilglaicīgu perspektīvu. Tie daļēji jau iezīmē valsts un sabiedrības tālāko attīstību. Spēja domāt ilglaicīguma kategorijās ir, manuprāt, 6.Saeimas galvenais politiskais mantojums. Tā izvirzīja vairākus jaunus uzstādījumus, un šo darbu vajadzētu turpināt.

Esmu pārliecināts, ka šādu mudinājumu sadzirdējāt arī jūs, godātie deputāti, tiekoties ar vēlētājiem visos Latvijas novados.

Dialogs sabiedrībā priekšvēlēšanu laikā parādīja, ka vēlētāji vēlas redzēt skaidru uzstādījumu vairākās jomās. Pirmkārt, tās ir darba vietas. Otrkārt, tā ir izglītība. Treškārt tā ir drošības izjūta sabiedrībā.

Pats svarīgākais process ir mūsu straujā integrācija Eiropas Savienībā. Jaunu kontekstu veido arī tas, ka Eiropas Savienībā tiek ieviesta vienota valūta - eiro. Dažādos pasaules reģionos ir nestabila situācija ekonomikā un finansu jomā. Gan Āzijas valstīs, gan tepat kaimiņos - Krievijā. Latvija ir kļuvusi arī par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.

Tas viss veido jaunu ietvaru, kurā Latvijas politiķiem un valdībai būs jādomā par turpmāko mūsu tautsaimniecības attīstību.

Par drošām darba vietām es runāju, arī domājot par visa Baltijas jūras reģiona dinamisko attīstību. Jau šobrīd Latvijai ekonomiskā sadarbība šī reģiona ietvaros ir ļoti būtiska.

Somijas izteiktā ideja par Ziemeļu dimensiju ļautu veicināt visa reģiona attīstību un nostiprināt jau esošos sadarbības mehānismus Baltijā. Latvijas valdība ir izteikusi atbalstu šai idejai un formulējusi mūsu valsts intereses.

Drošas darba vietas un stabila sociālā politika ir vienas medaļas divas puses. Viens no drosmīgākajiem uzstādījumiem Latvijā pēdējos gados ir bijis izveidot jaunu un modernu sociālo politiku. Tās būtiski principi ir individuālā atbildība un ilglaicīga plānošana. Tagad cilvēks pats ir atbildīgs par savas pensijas lielumu un savas veselības nodrošinājumu. Un tomēr, manuprāt, valstij ir jāsaglabā atbildība par sociālo sistēmu. Sociālā politika raksturo to, cik lielā mērā Latvijā pastāv sociālā tirgus ekonomika. Uzskatu, ka lielāka uzmanība jāpievērš jaunatnes politikai. Nelabvēlīgas ģimenes, skolu neapmeklējoši bērni, zemi bērnu pabalsti - arī tās ir sociālās problēmas. To risinājums ir svarīgs sabiedrībai kopumā.

Izglītība ir galvenais kapitāls nākamajam gadsimtam. Investējot izglītībā, mēs veidosim drošu nākotni mūsu tautai un mūsu valstij. Tikai izglītota sabiedrība spēj īstenot demokrātijas principus un baudīt tās augļus. Pēdējos gados ir daudz runāts par izglītību, tomēr nereti nākas secināt, ka īstas reformas šajā jomā tā arī nav bijušas.

Reformas izglītībā ir gan naudas, gan politiskās gribas jautājums. Uzskatu, ka viens no 7.Saeimas neatliekamiem uzdevumiem ir Izglītības attīstības stratēģiskās programmas pieņemšana, nodrošinot atbilstošu finansējumu tās īstenošanai. Izglītības reforma - vispirms tas ir jautājums par modernu izglītības saturu, kas atbilstu nākamā gadsimta prasībām. Izglītības sistēmai ir jāsagatavo mūsu jaunā paaudze dzīvei informācijas laikmetā. Jaunajai paaudzei ir nepieciešama stingra nacionālā pašapziņa, kura organiski iekļautos eiropeiskajā kontekstā. Latvijas mazākumtautību izglītībai jābūt Latvijas izglītības sistēmas organiskai sastāvdaļai.

Izglītības sistēmai ir būtiska loma sakļautas sabiedrības veidošanā. Tas ir gan politisks, gan arī profesionāls uzdevums. Es aicinu šodien Saeimu tās darbības laikā sniegt izglītībai visplašāko atbalstu.

Daži vārdi par augstāko izglītību. Man šķiet, ka tai pēdējo gadu laikā veltīts pārāk maz uzmanības. Iespējams, tas skaidrojams ar izglītības ministru biežo maiņu. Iespējams, tas saistīts ar likuma par augstāko izglītību pieņemšanu. Tas paredz augstākajām mācību iestādēm visai lielu autonomiju. Autonomijai ir jābūt, it īpaši akadēmiskajā ziņā. Tomēr, skatoties uz mūsu augstākajām mācību iestādēm, es secinu, ka līdz šim autonomija ir izmantota, lai bieži vien mēģinātu iekonservēt veco sistēmu. Laikmetīgas izmaiņas ir nepieciešamas visās augstskolās.

Reformu process izglītībā ir ilgstošs, tāpēc ir kļūdaini solīt straujas izmaiņas un mēģināt tās sasniegt īsā laikā. Nepieciešams pārskatīt Augstākās izglītības likumu un skaidrāk noteikt, kurās jomās atbalstāma augstskolu autonomija un kurās nepieciešama valsts piedalīšanās augstskolu attīstības plānošanā. Plašai reformai izglītības jomā ir nepieciešams visu partiju atbalsts.

Simboliski izsakoties, ar referendumu mēs pabeidzām rakstīt vienu nodaļu mūsu sabiedrības attīstības grāmatā. Šodien šķiram jaunu lappusi un grasāmies rakstīt jaunu nodaļu. Kāda tā būs? Tas ir atkarīgs šodien no mums pašiem.

Izdarot izmaiņas Pilsonības likumā, Latvija ir skaidri parādījusi savu nostāju šajos jautājumos. Tagad ir jāizstrādā tālākā politika, negaidot, kamēr citi vēlēsies to izdarīt mūsu vietā.

Uzskatu, ka nepieciešams iekšpolitiskais konsensuss attiecībā uz turpmāko sakļautas sabiedrības nostiprināšanas politiku.

Sakļautas sabiedrības veidošana ietver sevī gan valodas un izglītības, gan kultūras un informācijas politiku. Sakļauta sabiedrība ir tā, kura ir harmoniska gan nacionālajā, gan arī sociālajā aspektā. Svarīga ir visu cilvēku un visu paaudžu iekļaušanās sabiedrības dzīvē un nākotnes veidošanā.

Apsveicami, ka vēl 6. Saeimas laikā valdībā tika sagatavota koncepcija par integrētu sabiedrību. Tas ir dokuments, kas jums būs jāattīsta tālāk, pārvēršot to konkrētās programmās. Šī iniciatīva ir jāatbalsta un arī jārealizē. Droša sabiedrība - tā ir arī uzticēšanās likuma un tiesu varai. Tuvākajā nākotnē jārunā arī par ikdienas drošību, drošību skolās, drošību uz ielām, droši un pārliecinoši ir jācīnās ar organizēto noziedzību.

Godātie deputāti! Esam vienisprātis, ka latviešu valoda Latvijā ir valstiski svarīgs jautājums. Tai ir galvenā loma, runājot par integrāciju Latvijas sabiedrībā. Taču arī vēstures izzināšana ir tikpat svarīgs uzdevums Latvijā. Latvijas vēsture ir jāizzina vēl daudz pamatīgāk. Tas ir uzdevums vēsturniekiem, jo vēsturi nevar skaidrot politisku dekrētu veidā. Vēstures mācīšana un tās apguve arī ir viens no elementiem, kas var veicināt mūsu sabiedrības integrāciju.

Es gribētu šodien aicināt - veidosim strādātspējīgu vēsturnieku komisiju ar ilglaicīgi izvirzītiem uzdevumiem un mērķiem! Pēc desmit dienām es tikšos ar Latvijas vēsturniekiem. Es vēlos viņus aicināt vēl mērķtiecīgāk pētīt Latvijas pagātni un it īpaši 20. gadsimta vēsturi. Mums vajadzīga patiesa vēsture par visiem šī gadsimta notikumiem, pat ja par kādu no tiem ir sāpīgas atmiņas. Par nesenās padomju totalitārās pagātnes izvērtēšanu es runāju no augstās ANO tribīnes. Es aicināšu vēsturniekus veltīt lielāku uzmanību arī leģionāru jautājuma izpētei, padomju laika represiju izpētei, holokausta vēstures izpētei. Pagātnes ciešanu un upuru vārdā tieksimies uz patiesu vēstures izpratni. Tā ir mūsu atbildība mūsu vēstures priekšā.

Par īpaši svarīgu es uzskatu Latvijas patiesās vēstures skaidrošanu ārzemēs.

7. Saeimas atbalsts būs nepieciešams, lai iesāktu labi saskaņotu darbu vēstures skaidrošanā. Es lūdzu jūs nākotnē neliegt šo atbalstu.

Godātie deputāti! Domājot par demokrātijas nostiprināšanu, uzskatu par nepieciešamu turpināt diskusijas par partiju attīstību. Partijām jāspēj nemitīgi uzklausīt un pārstāvēt vēlētāju viedokli. Demokrātiskā valstī jābūt skaidri sadzirdamiem visdažādāko sabiedrības interešu grupu, visdažādāko sociālo grupu, visdažādāko nacionālo grupu viedokļiem. Valsts interesēs ir spēcīgas partijas, kuras spēj izstrādāt politikas pozīcijas visās jomās - sociālajā sfērā, izglītībā, ekonomikā un citās.

Es redzu, ka partijas spēj ļoti aktīvi izteikt pozīciju tieši pirms vēlēšanām, taču vēlēšanu starplaikos bieži ir visai pasīvas jaunu politisku jautājumu izvirzīšanā. Demokrātiska sabiedrība prasa, lai partijas to spētu darīt ne tikai īsi pirms vēlēšanām.

Visās demokrātiskajās valstīs ir bijušas ilgas diskusijas par partiju finansēšanas modeli. Uzskatu, ka ir nepieciešams šo diskusiju nopietni turpināt arī Latvijā. Tas noteikti nav jautājums, kuru var izlemt ļoti ātri. Tas prasa laiku diskusijām un pārdomām. Partiju finansēšanas modelis ir viena no atslēgām stabilam partiju darbam un brīvai partiju domai. Ceru, ka jūs šajā jautājumā veiksiet daudz nozīmīga jau pirmajos 7. Saeimas gados.

Godātie deputāti! Demokrātija paredz to, ka visi viedokļi tiek izteikti un arī sadzirdēti. Tie tiek ņemti vērā, izstrādājot jaunus likumus vai jaunas politiskas aprises.

Man šķiet, ka šobrīd pārāk maz ir sadzirdami dažādu sabiedrisko organizāciju un interešu grupu viedokļi.

Nepietiekami dzirdama ir mazā un vidējā uzņēmēja balss. Es vakar par mazo un vidējo uzņēmēju runāju kā par tautsaimniecības faktoru. Šodien es vēlos mazo un vidējo uzņēmēju pieminēt tieši kā politisku faktoru. Diskusijās par Latvijas ekonomisko politiku mazajam un vidējam uzņēmējam par savām interesēm ir jārunā daudz skaļāk. Tas savukārt ienesīs jaunas iezīmes Latvijas politiskajā ainavā.

Godātie deputāti! Galvenais uzdevums 7. Saeimai ir domāt kopā ar sabiedrību par nākotnes redzējumu un to piepildīt ar kopēju darbu. Tad nebūs vietas pārmetumam par to, ka vara ir atrāvusies no tautas. Mazāk strīdu par tehniskiem sīkumiem, vairāk uzstādījumu un politisku debašu.

Parlaments nav tikai valdības uzraugs un budžeta kontrolieris. Parlamentam ir arī izglītojošs uzdevums.

Sabiedrības politiskā pašapziņa - tas ir parlamenta uzdevums. Ne velti parlamenta debates tiek pārraidītas visai sabiedrībai. Reformu veiksme ir atkarīga ne tikai no finansēm vai kredītiem, vispirms vajadzīgs atbilstošs politiskās apziņas līmenis. Šīs tēzes pareizības apliecinājumu atradīsim, ja laiku pa laikam arī paskatīsimies, kā ar reformām sokas mūsu kaimiņiem.

Mēs esam iemācījušies pieņemt daudz labu likumu. Tomēr, lai tie pilnībā darbotos, bieži vien vispirms vajag izvērst politisku diskusiju, iesaistot visu sabiedrību. To labi parāda piemērs ar labojumiem Pilsonības likumā.

Es redzu Saeimas virsuzdevumu vēl kādā jomā. Šī Saeima ievedīs Latviju Eiropas Savienības integrācijas finiša taisnē. Latvijas likumdošanas pieskaņošana Eiropas Savienības normām ir viena no prioritātēm Saeimas un valdības darbā. Tomēr iekļaušanās Eiropas Savienībā nav tikai juridisks vai tautsaimniecisks process, tas fundamentāli izmaina mūsu politisko pašapziņu. Saeimai jāattīsta Latvijas aizvien pieaugošā atbildība par jauno Eiropu. Tā ir principiāli jauna iezīme mūsu politiskajā pašapziņā.

Vienota Eiropa un eiropeiska solidaritāte mums ir augstas vērtības, un tās ir kopējas Eiropas valstīm. Kad sniedzam palīdzību plūdos cietušajiem Polijas reģioniem, kad sniedzam palīdzību kaimiņiem Kaļiņingradā, kad nosūtām karavīrus uz bijušās Dienvidslāvijas krīzes reģioniem, mēs to darām to vērtību vārdā, kuras ir kopējas jaunajai Eiropai.

Latvijas atvērtība progresam ir Saeimas galvenais politiskais uzdevums. Atbildība par vienotu Eiropu - tam jābūt vienam no centrālajiem vadmotīviem arī 7. Saeimā.

Tas maina mūsu valsts pastāvēšanas filozofiju. Izmaiņas mūsu valsts pastāvēšanas filozofijā ir jāizskaidro katram mūsu valsts iedzīvotājam, un es uzskatu, ka šīm izmaiņām ar laiku ir jātiek atspoguļotām arī Satversmē. Arī tas notiks Satversmes modernizācijas ietvaros.

Godātie deputāti! Es novēlu jums un mums visiem kopā veiksmīgu un reizē arī saskanīgu darbu parlamentā.

Es novēlu izveidot stabilu vairākuma valdību atbilstoši vēlētāju izteiktajai gribai; tās programma būtu visas sabiedrības interesēs.

Es novēlu, lai ikdienā un katrā savā darbā jūs nepazaudētu ideju un pārliecību par Latviju un tās tautas nākotni nākamajā tūkstošgadē. Veselību un možu garu 7. Saeimai! Paldies.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Izskatīsim otro darba kārtības jautājumu - balsu skaitītāju ievēlēšana.

Atļaujiet, godātie deputāti, atgādināt, ka pagaidu Frakciju padome ir vienojusies, ka nepieciešami seši balsu skaitītāji, tas ir, pa vienam no katras frakcijas. Vai deputātiem ir iebildumi, ka tiek izvirzīti seši balsu skaitītāji? Iebildumu nav. Paldies.

Godātie deputāti! Saeimas apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija izvirza darbam Balsu skaitīšanas komisijā deputātu Robertu Jurdžu.

Jaunās partijas frakcija Balsu skaitīšanas komisijā izvirza deputāti Jevgeniju Stalidzāni.

Savienības “Latvijas ceļš” frakcija Balsu skaitīšanas komisijā izvirza deputātu Romualdu Ražuku.

Tautas partijas frakcija Balsu skaitīšanas komisijā izvirza deputātu Arni Razminoviču.

Un Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija izvirza deputātu Leonu Bojāru.

Tautas saskaņas partijas frakcija darbam Balsu skaitīšanas komisijā izvirza deputātu Andreju Klementjevu.

Godātie deputāti! Saeimas kārtības rullis šajā gadījumā pieļauj iespēju balsot par visiem balsu skaitītājiem kopā, ņemot vērā to, ka katra frakcija ir deleģējusi vienu pārstāvi. Vai deputātiem nav iebildumu, ja balsojam... ka jūs balsosiet kopā par visiem frakciju izvirzītajiem balsu skaitītājiem? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu deputātiem nav.

Godātie deputāti! Kamēr balsu skaitītāji nav pārbaudījuši Saeimas elektronisko balsu skaitīšanas iekārtu, deputātiem ir jābalso, paceļot roku. Es lūdzu godājamos Saeimas deputātus balsot par balsu skaitītājiem - par tiem cilvēkiem, kurus izvirzījušas Saeimā pārstāvētās frakcijas. Lūdzu, kas ir “par”? Paldies. Vai kāds no deputātiem ir pret šīm kandidatūrām? Grīga kungs, vai jūs esat “pret”? Paldies... Neviens nav pret. Vai ir kāds, kas atturas? Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija - atturas.

Ar balsu vairākumu, godājamie deputāti, balsu skaitītāji ir ievēlēti.

Es lūdzu ievēlētos balsu skaitītājus organizēties, lai varētu pildīt savus pienākumus, un, pēc Kancelejas priekšlikuma, ierosinu, ka balsu skaitītāji savam darbam starpbrīdī varētu pulcēties Saeimas Sarkanajā zālē.

Godātie kolēģi, godātie deputāti! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - Mandātu un iesniegumu komisijas ievēlēšana.

Arī tagad atgādinu, ka pagaidu Frakciju padome ir vienojusies par Mandātu un iesniegumu komisijas locekļu skaitu, tas ir, par sešiem deputātiem, - pa vienam no katras frakcijas.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka Mandātu un iesniegumu komisija tiek ievēlēta sešu deputātu sastāvā? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu deputātiem nav. Atļaujiet iepazīstināt jūs, godājamie deputāti, ar frakciju izvirzītajiem pārstāvjiem Mandātu un iesniegumu komisijā.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija izvirza Mandātu un iesniegumu komisijā deputātu Imantu Kalniņu.

Jaunā partija Mandātu un iesniegumu komisijā izvirza deputātu Romānu Mežecki.

Savienības “Latvijas ceļš” frakcija Mandātu un iesniegumu komisijā izvirza deputātu Linardu Muciņu.

Tautas partija Mandātu un iesniegumu komisijā izvirza deputātu Jāni Lagzdiņu.

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija darbam Mandātu un iesniegumu komisijā izvirza deputāta Imanta Burvja kandidatūru.

Tautas saskaņas partijas frakcija darbam Mandātu un iesniegumu komisijā izvirza deputātu Martijanu Bekasovu.

Godājamie deputāti! Vai jums nav iebildumu, ka arī par Mandātu un iesniegumu komisijas sastāvu mēs balsotu kopā, jo Saeimas kārtības rullis šādu procedūru atļauj? Vai kādam no deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Paldies.

Kas ir par to, lai Mandātu un iesniegumu komisijā ievēlētu Saeimas frakciju izvirzītos deputātus, lūdzu pacelt roku! Paldies. Vai kāds ir pret izvirzītajām kandidatūrām? Nav. Vai kāds atturas? Atturas deputāts Imants Kalniņš.

Tādējādi, godājamie deputāti, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir ievēlēta.

Saeimas Kanceleja ierosina Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai pārtraukuma laikā sapulcēties darbam Dzeltenajā zālē. Līdz Balsu skaitīšanas komisijas un Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumiem mums ir jāizsludina pārtraukums, un, lai darbs varētu noritēt sekmīgi gan vienā, gan otrā komisijā, paziņoju pārtraukumu līdz 13.30, tas ir, uz vienu stundu.

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē!

Godājamie deputāti! Nākamais darba kārtības jautājums ir Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums, bet, tā kā Mandātu un iesniegumu komisija, šķiet, vēl nav savu darbu pabeigusi... Vai varbūt tomēr ir? Tad uzkavēsimies tepat sēžu zālē, godājamie deputāti, un gaidīsim Mandātu un iesniegumu komisijas pārstāvi ar savu ziņojumu.

Godātie Saeimas deputāti, varu paziņot, ka esmu saņēmis Saeimas Balsu skaitīšanas komisijas pirmās sēdes protokolu, kurā ar rezultātu: pieci “par” un viens “atturas” par Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Romualds Ražuks.

Godājamie deputāti, kā man nupat paziņoja Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņa kungs, pašlaik tiek pavairoti dokumenti ar Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu, tā ka vēl minūtes 5 vai 7 būs jāuzkavējas.

Godājamie deputāti, kā man darīja zināmu, 7.Saeimas pirmajā sēdē piedalās visi simts ievēlētie Saeimas deputāti. Mēs gan runājām, ka ir tikai 98, bet divi deputāti tehnisku iemeslu dēļ nebija piereģistrējušies, tātad Saeima ir savā pilnajā sastāvā.

Godātie deputāti, vai visi ir saņēmuši sēdē izskatāmo dokumentu nr.2 - Saeimas lēmuma projektu? Ja esat saņēmuši, tad es lūdzu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā ziņotāju. Tātad Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā runās deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godājamais sēdes vadītāja kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! 7.Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija jūsu ievēlētajā sastāvā - pa vienam deputātm no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas - ir noturējusi savu pirmo sēdi un sagatavojusi ziņojumu Saeimai.

Komisija tika ievēlēta, lai pildītu Satversmes 18.pantā noteikto, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Par Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdes vadītāju un ziņotāju Saeimas sēdē ievēlēja deputātu Linardu Muciņu.

Komisija noklausījās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara informāciju par sagatavošanās darbu 7.Saeimas vēlēšanām, to organizāciju un norisi.

Par reģistrētajām sūdzībām. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas, kopīgais reģistrēto sūdzību skaits bijis ap 40 un aptuveni pusi no tām reģistrējušas Rīgas vēlēšanu komisijas. Tomēr visas saņemtās sūdzības tika izskatītas un pārkāpumi novērsti jau vēlēšanu dienā. Oficiāli protesti pēc 7.Saeimas vēlēšanām nav iesniegti.

Komisijai bija iespēja iepazīties ar Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemtajiem deputātu kandidātu sarakstiem, Centrālās vēlēšanu komisijas protokoliem, lēmumiem, ar deputātu vietu sadalījumu starp sarakstiem, kā arī ar galīgajiem 7.Saeimas deputātu sarakstiem. Komisija iepazinās ar to dokumentu kopijām, kuras apliecina faktu, ka no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētās 7.Saeimas deputātes Vinetas Uškānes dzīvē noticis priecīgs notikums - viņa stājusies reģistrētā laulībā, un līdz ar to viņa mainījusi uzvārdu - no “Uškāne” uz “Muižniece”.

Jāatzīmē, ka pēc ārvalstu novērotāju vērtējuma vēlēšanas Latvijā notikušas atklāti, godīgi un demokrātiski.

Izskatījusi visus komisijas rīcībā esošos dokumentus, Latvijas Republikas 7.Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ierosina Saeimai apstiprināt šādu savu locekļu pilnvaras:

Dzintara Ābiķa, Jāņa Ādamsona, Egila Baldzēna, Aijas Barčas, Aleksandra Bartaševiča, Martijana Bekasova, Andra Bērziņa, Gundara Bērziņa, Induļa Bērziņa, Valda Birkava, Aivara Bojas, Gundara Bojāra, Leona Bojāra, Jāņa Bunkša, Imanta Burvja, Borisa Cileviča, Jāņa Čevera, Jura Dalbiņa, Gunta Damberga, Helēnas Demakovas, Oļega Deņisova, Jura Dobeļa, Silvijas Dreimanes, Jāņa Estas, Jāņa Gaigala, Ivara Godmaņa, Silvas Goldes, Aleksandra Golubova, Anatolija Gorbunova, Kārļa Greiškalna, Oskara Grīga, Māra Grīnblata, Valda Ģīļa, Edvīna Inkēna, Roberta Jurdža, Jāņa Jurkāna, Arņa Kalniņa, Imanta Kalniņa, Aigara Kalvīša, Vandas Kezikas, Aleksandra Kiršteina, Andreja Klementjeva, Guntara Krasta, Ģirta Valda Kristovska, Viļa Krištopana, Dzintara Kuduma, Rišarda Labanovska, Jāņa Lagzdiņa, Jāņa Lāčplēša, Violas Lāzo, Kārļa Leiškalna, Jāņa Lejas, Kristiānas Lībanes, Modra Lujāna, Vladimira Makarova, Pāvela Maksimova, Romāna Mežecka, Miroslava Mitrofanova, Linarda Muciņa, Vinetas Muižnieces, Vairas Paegles, Andreja Panteļējeva, Raimonda Paula, Karinas Pētersones, Riharda Pīka, Jakova Plinera, Aijas Počas, Andreja Požarnova, Aidas Prēdeles, Dzintara Rasnača, Borisa Rastopirkina, Arņa Razminoviča, Romualda Ražuka, Kaspara Riekstiņa, Antas Rugātes, Mareka Segliņa, Antona Seiksta, Annas Seiles, Jura Sinkas, Ata Slaktera, Jura Sokolovska, Helēnas Soldatjonokas, Igora Solovjova, Jēkaba Sproģa, Jevgenijas Stalidzānes, Leonarda Staša, Imanta Stirāna, Jāņa Straumes, Jāņa Škapara, Andra Šķēles, Aināra Šlesera, Jāzepa Šņepsta, Pētera Tabūna, Aivara Tiesneša, Oļega Tolmačova, Jāņa Urbanoviča, Ingrīdas Ūdres, Māra Vītola, Roberta Zīles, Osvalda Zvejsalnieka.

Nobeidzot savu ziņojumu, 7.Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ierosina apstiprināt Saeimas lēmuma projektu par 7.Saeimas locekļu pilnvaru apstiprināšanu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies, Muciņa kungs! Es aicinu 7.Saeimas deputātus balsot par ierosināto lēmuma projektu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Kas ir par šo lēmuma projektu? Lūdzu pacelt roku! Paldies. Vai kāds ir pret? Nav. Vai kāds atturas? Arī tādu, kuri atturas, nav. Lēmums pieņemts vienbalsīgi. Līdz ar to atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 18.pantam ir apstiprinātas 100 ievēlēto 7.Saeimas deputātu pilnvaras.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidija vēlēšanas. Saeimas Prezidija vēlēšanas sāksim ar Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām, un saskaņā ar Kārtības rulli Saeimas Prezidija locekļu kandidatūras jāiesniedz rakstiski. Un paraksts uz šī rakstiskā iesnieguma apliecina, ka kandidāts ir piekritis balotēties vēlēšanām.

Pašlaik ir iesniegts piecu deputātu - Māra Grīnblata (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, Jura Dobeļa (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija), Dzintara Rasnača (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija), Induļa Bērziņa (savienības “Latvijas ceļš” frakcija) un Viļa Krištopana (savienības “Latvijas ceļš” frakcija) - priekšlikums. Šie deputāti izvirza par Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu deputātu Jāni Straumi.

Godātie deputāti! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies. Tādā gadījumā es lūdzu tribīnē balsu skaitītāju pārstāvi Romualdu Ražuku, lai viņš informētu jūs, godājamie deputāti, par Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu kārtību.

Lūdzu, Ražuka kungs!

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Balsu skaitītāji, sanākuši savā pirmajā sēdē, iepazinās ar aizklātās balsošanas tehniskajām iespējām un pašu procedūru, par ko es tagad jums vēlos ziņot.

7.Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas notiks aizklātā balsošanā. Balsu skaitītāji lūdz Saeimas deputātus aizkavēties šeit, sēžu zālē, piecas, septiņas minūtes, jo tik ilgu laiku prasīs biļetenu izgatavošana, un tad, vadoties pēc deputātu izvietojuma, pa kreisajām durvīm virzīties uz Dzelteno zāli un no turienes uz Mazo zāli, kas atrodas tieši aiz Saeimas Prezidija, lai reģistrētos aizklātām vēlēšanām un saņemtu vēlēšanu biļetenu. Tad - izdarīt tajā atzīmes, izmantojot vai neizmantojot vēlēšanu kabīnes, un pēc tam pa galveno ieeju, pa galvenajām trepēm virzīties prom no Mazās zāles.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa trešo nodaļu, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmēs, jums ir jāizsvītro to kandidātu uzvārdi, pret kuriem jūs balsojat. Šinī gadījumā kandidāts ir viens, tātad viņš, protams, ir vai nu jāatstāj, vai jāizsvītro. Ja kandidāti ir vairāki, tad... Tas ir jāņem vērā turpmāk. Prezidija vēlēšanās drīkst atstāt tikai vienu kandidātu vai izsvītrot visus. Ja vēlēšanu zīmē jūs atstāsiet divus kandidātus, vēlēšanu zīme būs nederīga.

Tas būtu viss. Lūdzu jūs uzkavēties Saeimas sēžu zālē, un balsu skaitītājus lūdzu ieņemt savas vietas, lai varētu noritēt balsošanas process.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir jautājumi balsu skaitītāju pārstāvim Ražuka kungam?

 

R.Ražuks. Uz vēlēšanām deputāti tiks aicināti ar zvanu, un ar zvanu pēc tam tiks aicināti arī uz rezultātu apstiprināšanu.

 

Sēdes vadītājs. Tagad paziņoju pārtraukumu līdz vēlēšanu rezultātu paziņošanai. Gan balsošanas sākumu, gan signālu, ka jāpulcējas zālē, lai uzzinātu balsošanas rezultātus, jūs uzzināsiet ar zvanu.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu godātos deputātus ieņemt vietas sēžu zālē! Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu, Ražuka kungs!

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais sēdes vadītāj, godājamie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 2 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas priekšsēdētāju. 1998. gada 3. novembrī, Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta nav neviena vēlēšanu zīme. Dzēstas 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 100 vēlēšanu zīmes un par derīgām atzītas 100 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātu Jāni Straumi nodotas 86 balsis. (Aplausi.) Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Straume.” Balsu skaitītāju paraksti.

 

Sēdes vadītājs. Paldies, Ražuka kungs! Aicinu Saeimas Prezidijā Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

7. Saeimas deputātu vārdā saku paldies 6. Saeimas Prezidija priekšsēdētājam Alfredam Čepānim, jo viņš mums ir sagādājis veselu kaudzi likumu, ko turpināt 7. Saeimā, ir iekārtojis ļoti ērtu un labu sēžu zāli un ir rūpējies par to, lai darbs 7. Saeimā ritētu skaidrs un gaišs kā bāreņa asara. (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies par uzticību, kolēģi! Pirms turpinām mūsu sēdes darba kārtības izskatīšanu, informēju, ka Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vadītāja Baldzēna parakstītu iesniegumu.

“Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija lūdz Latvijas Republikas 7. Saeimu godināt ar klusuma brīdi Rīgas Domes deputāta Aloiza Brenča, pazīstama kultūras darbinieka, piemiņu. Šobrīd norit viņa bēres Miķeļa kapos.”

Godināsim Brenča kunga piemiņu! (Klusuma brīdis.) Paldies.

Sekojot darba kārtībai, nākošais darba kārtības jautājums ir Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas.

7. Saeimas savienības “Latvijas ceļš” frakcija izvirza 7. Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam Induļa Bērziņa kandidatūru.

Vairāk nekādu iesniegumu nav. Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju ķerties pie darba!

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamie deputāti! Kārtība ir tāda pati, kādu mēs jau nupat piemērojām. Lūdzu aizkavēties sēžu zālē, bet uz balsošanu jūs tiksiet uzaicināti ar zvanu. Jūs dosities pa kreisajām durvīm uz Dzelteno zāli, lai atkārtotu vēlēšanu procedūru.

 

Sēdes vadītājs. Tātad gaidīsim zvanu!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas vadītāju informēt mūs par rezultātiem.

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 3 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas priekšsēdētāja biedru. 1998. gada 3. novembrī, Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes, sabojātu un nomainītu nav, dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 100 zīmes, par derīgām atzītas visas 100 zīmes.

Par kandidātu Induli Bērziņu nodotas 98 balsis. (Aplausi.) Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. pantu par Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Indulis Bērziņš. Piezīmju nav.” Balsu skaitītāju paraksti.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu Bērziņa kungu ieņemt vietu Prezidijā.

Turpinām izskatīt šīsdienas darba kārtību. Nākamais jautājums ir Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas.

Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus. Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija izvirza deputāta Gundara Bojāra kandidatūru, un Tautas partijas frakcija izvirza Vinetas Muižnieces kandidatūru.

Lūdzu, Balsu skaitīšanas komisija!

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Balsošanas kārtība paliek nemainīga. Pēc dažām minūtēm jūs ar zvanu tiksiet aicināti uz aizklātu balsošanu. Pa zāles kreisajām durvīm.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 4 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas priekšsēdētāja biedru. 1998. gada 3. novembrī, Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes, sabojātu un nomainītu nav, dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 100 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 97 vēlēšanu zīmes, par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātu Gundaru Bojāru nodotas 57 balsis, par Vinetu Muižnieci - 39 balsis. Pret abiem kandidātiem balsots vienā zīmē. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. pantu par Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Gundars Bojārs. Piezīmju nav.” Balsu skaitītāju paraksti. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Bojāra kungu lūdzu ieņemt vietu Prezidijā.

Pirms mēs turpinām darbu, ir jāizskata saņemtais piecu deputātu iesniegums. Tautas partijas frakcija lūdz izsludināt sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām šis jautājums principā ir balsojams. Bet, tā kā nevienam iebildumu nav, es izsludinu pārtraukumu uz 30 minūtēm. Ja kolēģi piekrīt.

Darbu turpināsim pulksten 15.55.

(Pārtraukums)

.

Sēdi vada Latvijas Republikas7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais jautājums ir Saeimas sekretāra vēlēšanas. Astoņi Saeimas deputāti izvirza Saeimas sekretāra amatam Silvijas Dreimanes kandidatūru. Vai ir vēl kādas kandidatūras? Ja nav, tad, lūdzu, vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam!

 

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš frakcija”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Darba kārtības nākamais balsojums. Notiks aizklāta balsošana. Kārtība paliek iepriekšējā. Pēc zvana jūs visi tiekat aicināti uz Dzelteno zāli un tad uz Mazo zāli, lai veiktu balsošanu. Lūdzu, balsu skaitītāji, turpināsim darbu!

 

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot par rezultātiem.

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 5 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas sekretāru. 1998.gada 3.novembrī, Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 100 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 100 vēlēšanu zīmes.

Par kandidāti Silviju Dreimani nodotas 75 balsis. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Saeimas sekretāri ievēlēta Silvija Dreimane.” (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāri Silviju Dreimani ieņemt vietu Prezidijā! Turpinām darbu.

Nākamais jautājums ir Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas. Prezidijs ir saņēmis Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu - izvirzīt Saeimas sekretāra biedra amatam Aleksandra Bartaševiča kandidatūru.

Vai ir vēl kādas kandidatūras? Ja nav, tad, lūdzu, vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam.

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Aizklātās vēlēšanās par Saeimas sekretāra biedru tiks piemērota iepriekšējā, jums labi zināmā kārtība. Pēc vēlēšanu zīmju izgatavošanas un pēc zvana jūs tiksiet aicināti uz Dzelteno zāli, lai dotos tālāk uz balsošanu.

 

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisija ir beigusi darbu. Lūdzu Romualdu Ražuku ziņot par vēlēšanu rezultātiem.

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas sēdes protokols nr.6 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas sekretāra biedru. 1998.gada 3.novembrī, Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 100. Dzēstas 20. No vēlēšanu kastes izņemtas 100, par derīgām atzītas 100. Par nederīgu atzīta nav neviena.

Par kandidātu Aleksandru Bartaševiču nodotas 49 balsis. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu par Aleksandru Bartaševiču jābalso otrreiz.”

 

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām ir nepieciešams atkārtoti balsot par šo pašu kandidatūru. Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju! Gaidīsim zvanu!

 

R.Ražuks. Var izziņot vēlēšanas tūlīt, mēs esam gatavi.

 

Sēdes vadītājs. Kā informē Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs, tūlīt var nodot savas balsis.

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju paziņot vēlēšanu rezultātus.

 

R.Ražuks. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr.7 - “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas sekretāra biedru. 1998.gada 3.novembrī, Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes. Bojātu un mainītu nav. Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 100 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 100 vēlēšanu zīmes. Nederīgu nav.

Par kandidātu Aleksandru Bartaševiču nodotas 52 balsis. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Saeimas sekretāra biedru ievēlēts Aleksandrs Bartaševičs.” (Aplausi.) (Starpsauciens: “Lai dzīvo Rubiks!”)

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Bartaševiča kungu lūdzu ieņemt vietu Prezidijā.

Nākamais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums. Ministru kabineta ziņojums par savu pilnvaru nolikšanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Guntara Krasta parakstītu dokumentu: “Latvijas Republikas 7.Saeimai. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 12.un 59.pantu līdz ar 6.Saeimas pilnvaru izbeigšanos līdzšinējais Ministru kabinets noliek savas pilnvaras.

Vienlaikus paziņoju, ka līdzšinējie Ministru kabineta locekļi turpinās pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad minētos pienākumus uzņemsies veikt to amatu pēcnācēji, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 9.pantam. Ministru prezidents Guntars Krasts.”

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidenta rīkojumu. Latvijas Valsts prezidenta rīkojums nr.5 - par Ministru kabinetu: “Ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56.pantam aicinu Vili Krištopanu sastādīt Ministru kabinetu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis.” (Aplausi.)

Ar to mūsu šīsdienas darba kārtība ir izsmelta. 7.Saeimas pirmo sēdi paziņoju par slēgtu un informēju, ka rīt pulksten 16.00 ir Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Paldies.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 1.sēde

1998.gada 3.novembrī

7.Saeimas rudens sesijas 1.sēdes atklāšana - 1.lpp.

 

Latvijas Republikas Valsts prezidenta G.Ulmaņa uzruna - 2.lpp.

 

Balsu skaitītāju ievēlēšana - 9.lpp.

 

Mandātu un iesniegumu komisijas ievēlēšana - 10.lpp.

 

Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums - 12.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 12.lpp.

 

7.Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana - 13.lpp.

 

Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas - 14.lpp.

 

Balsu skaitītāju pārstāvja R.Ražuka informācija

par Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu kārtību - 15.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr.2) - 16.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 16.lpp.

A.Brenča pieminēšana ar klusuma brīdi - 17.lpp.

Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas - 18.lpp.

Par balsošanas procedūru

- dep. R.Ražuks - 18.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr.3) - 18.lpp.

 

Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas - 19.lpp.

Par balsošanas procedūru

- dep. R.Ražuks - 19.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr.4) - 19.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 19.lpp.

 

Saeimas sekretāra vēlēšanas - 20.lpp.

Par balsošanas procedūru

- dep.R.Ražuks - 21.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr.5)

Ziņo - dep. R.Ražuks - 21.lpp.

 

 

Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas - 22.lpp.

 

Par balsošanas procedūru

- dep. R.Ražuks - 22.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr.6) - 22.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 22.lpp.

 

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums

(protokols nr.7) - 23.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 23.lpp.

 

Ministru kabineta ziņojums par savu

pilnvaru nolikšanu - 24.lpp.

Nolasa - Saeimas priekšsēdētājs J.Straume - 24.lpp.

 

Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa rīkojums nr.5

par Ministru prezidenta kandidātu Vili Krištopanu - 24.lpp.

Nolasa - Saeimas priekšsēdētājs J.Straume - 24.lpp

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi