Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā (noslēguma) sēde

1998. gada 2. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas noslēguma sēdi.

Vārds Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

G.Ulmanis (Latvijas Republikas Valsts prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Godātais Prezidij!

Cienījamie deputāti!

Godātie radioklausītāji!

Dāmas un kungi!

Šodien savu darbu beidz Latvijas Republikas 6.Saeima. Man ir tas gods no šīs daudz pieredzējušās tribīnes izteikt savu pateicību šai Saeimai, visiem 6.Saeimas deputātiem par viņu centieniem un pārdomāto darbu Latvijas labā.

Mēs visi kopā esam aizvadījuši trīs notikumiem bagātus, ikdienas darbā sasprindzinātus gadus, gadus, kuru laikā jūs kopā ar valdību izstrādājāt vai uzlabojāt daudzus Latvijai svarīgus likumus, ilgstošās, nopietnās, bieži vien ļoti emocionālās un asās diskusijās skaidrojāt viedokļus, kā labāk un Latvijas interesēs efektīvāk virzīt politiskos un sociāli ekonomiskos procesus valstī. Trīs gadus bija iespēja vienmēr dzirdēt, kā tautas izvirzītie priekšstāvji realizē valsts intereses un strādā tautas labā. Vieniem tas izdevās veiksmīgāk, citiem - mazāk, bet kopumā varu teikt, ka 6.Saeima ir veicinājusi pārmaiņas un ar savu darbību nostiprinājusi demokrātiju Latvijā. Tā ir sekmējusi sociālo attīstību un sociālo mērķu sasniegšanu.

Šodien nepakavēšos pie konkrētiem Saeimas darbiem un nedarbiem, tie mums visiem ir ļoti pazīstami un daudzkārt pārspriesti. Atļaujiet man šodien runāt par svarīgāko, ar ko, manuprāt, bija raksturīga 6.Saeima, - par to, kā esam domājuši un realizējuši savas ieceres par nākotni! Tieši šie politiskie centieni raksturo Eiropu un Baltijas jūras reģiona valstis pēdējos gados. Arī Latviju. Kaut arī esam šajā laikā piedzīvojuši daudz sīku nesaskaņu un pat skandālu. Raksturojot 6.Saeimas darbu šajā aspektā, uzskatu, ka tās domāšana un darbība par Latvijas nākotnes izpratni ir šīs Saeimas galvenais politiskais mantojums, ko tā atstāj nākamajai Saeimai.

Pirms trim gadiem es šeit stāvēju jūsu, cienītie deputāti, priekšā un savā uzrunā teicu, ka 6.Saeimas galvenais uzdevums būs svarīgākajos aspektos sagatavot Latviju 21.gadsimtam un veidot sabiedrību un tautsaimniecību tā, lai Latvija droši un pārliecinoši varētu ieņemt tai pienākošos vietu Eiropas un pasaules valstu saimē.

Oktobra vidū es biju vizītē Rietumeiropas valstīs. Tikos ar daudziem ievērojamiem politiķiem no Eiropas Savienības valstīm. Man bija ļoti lietišķas, saturīgas un labvēlīgas sarunas, un es varēju ar lepnumu stāstīt par Latviju, jo esam veikuši tik daudz svarīgu reformu un darbu.

Tas, ka pēdējo nedēļu laikā Latvijas vadītāji ir saņēmuši atzinības un apsveikuma vēstules no Rietumu līderiem, nav tikai pieklājība vai draudzīgs žests.

Tā ir atzinība Latvijai par valsts stabilo demokrātisko attīstību, par sekmīgo ekonomiku, par drosmīgiem lēmumiem sabiedrības integrācijas politikā. Šajās dienās, kad mainās parlamenta deputātu sastāvs, es vēlos izteikt pateicību arī draudzīgo valstu vēstniekiem par viņu atbalstu un viņu izpratni. Tas mums ir vajadzīgs, un tas ir mums palīdzējis būt pārliecinātiem, ka ceļš, kuru esam izvēlējušies un kuru turpinām iet savā attīstībā, ir pareizs un atbilst visas tautas interesēm.

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man paskaidrot, ko es domāju, sakot, ka rūpes un izpratne par nākotni ir bijusi svarīgākā iezīme Latvijā 6.Saeimas darbības laikā.

6.Saeimas laikā sākām runāt par drošu sabiedrību. 6.Saeimas darbības laikā tika formulēts jauns uzstādījums. Tā ir tēze par sakļautu sabiedrību. Sākām saprast, ka sakļauta sabiedrība - tā nav tikai etniskā saskaņa. Sakļautas sabiedrības politikas ietvaros aizvien vairāk runājam un runāsim par kultūras, valodas un izglītības politiku.

Izmaiņas Pilsonības likumā tika izdarītas, domājot par tālāku nākotni. Es atkārtošu vēlreiz, ka tā bija Saeimas deputātu lielākās daļas valstiski atbildīga, gudra un tālredzīga rīcība. Ar to populistiski neko nevarēja nopelnīt. Deputāti rīkojās mūsu valsts interesēs. Te izpaudās mūsu politiķu apzināšanās, ka ir nepieciešama ilglaicīga sabiedrības integrācijas politika.

Saeimas vairākuma gribu referendumā apstiprināja arī pilsoņu vairākums.

Integrēt nepilsoņus - tas ir politisks izaicinājums un uzdevums, un mēs to šodien pieņemam. Atmodas laikā par dažādu tautību integrāciju daudz tika runāts, un ir labi, ka šī politiskā pārliecība dominē šodien. Visas valsts pastāvīgo iedzīvotāju integrācijai nav alternatīvas. Tas ir drošas sabiedrības interesēs.

6.Saeimas laikā sāka darboties Latviešu valodas apguves valsts programma. Arī tas ir pierādījums, ka domājam par mūsu sabiedrības nākotni. Latviešu valodas nostiprināšanas darbs ir iesākts, un tas tiks turpināts. Satversmē latviešu valodai ir definēts valsts valodas statuss.

Daudzi no jums, godātie deputāti, atceras, ka pirms trim gadiem parakstījām deklarāciju, kurā apliecinājām Latvijas mērķi iekļauties Eiropas Savienībā. Deklarāciju parakstīja 6.Saeimā iekļuvušo partiju vadītāji. Toreiz viens otrs vēl varbūt šaubījās par mūsu iekļaušanos Eiropas Savienībā.

Toreiz tikko bijām iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienībai par to, ka vēlamies kļūt par tās dalībvalsti. 6.Saeimas laikā integrācijas politika Eiropas Savienībā kļuva visaptveroša. Šobrīd esam gatavi uzsākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Integrācijas Eiropas Savienībā politika ir ilgstoša un viens no drošas nākotnes garantiem. Tā pilnībā atbilst mūsu sabiedrības interesēm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas ir zināms vainagojums pārdomātai un mērķtiecīgai mūsu politikai. Līdz ar to izveidojas jauns ietvars mūsu tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Par ilgstošu domāšanu nākotnes labā liecina politika, kura vērsta uz makroekonomisko stabilitāti. Svarīgi apzināties, ka aiz it kā sausajiem makroekonomiku raksturojošajiem skaitļiem slēpjas mērķtiecīgas ekonomiskās reformas, stingra budžeta disciplīna, investīcijām labvēlīga vide.

Kad Latvijas politiķi runā par makroekonomikas stabilitāti Latvijā, es sev uzdodu jautājumu, vai tas ir pietiekami, lai Latvijā būtu pietiekami daudz stabilu darba vietu. Tieši darba vietas ir ikvienas Eiropas valsts politikas uzmanības centrā.

Man šķiet, ka esam nepietiekami uzsvēruši atbalsta politiku šajos gados mazajam un vidējam uzņēmējam. Latvijā ir spēcīga tranzīta infrastruktūra, un tā ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās indentitātes sastāvdaļa. Tomēr arī mazajam un vidējam uzņēmējam daudz jūtamāk nekā šobrīd ir jāveido Latvijas tautsaimniecības vaibsti.

Es uzskatu, ka mazā un vidējā uzņēmēja balsij jābūt daudz dzirdamākai Latvijā.

Spēcīgi mazie un vidējie uzņēmēji ar daudzpusīgi orientētu sadarbību ļautu mums daudz drošāk raudzīties nākotnē šodien, kad daudzi uzdod jautājumu, vai un cik spēcīgi Krievijas krīze ietekmēs Latvijas ekonomiku.

Godātie deputāti!

6.Saeimas darbības laikā sākām daudz vairāk runāt par likuma varu un tiesiskumu. Korupcijas novēršanas likums, “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisijas darbība - tie ir spilgtākie piemēri tam, ka sabiedrība ir izvirzījusi skaidras prasības politikai. Drošā sabiedrībā nepieciešama pilnīga uzticēšanās tiesu varai un tiesiskumam. Tas ir grūts process, un par to liecina arī vēl pēdējā laikā atklātie skandalozie pārkāpumi izpildinstitūcijās, tomēr tas ir ceļš, no kura nedrīkstam novirzīties.

Pēdējie trīs gadi ļauj mums uzdot jautājumu par ilglaicīgumu partiju sistēmā. Šoruden notikušās vēlēšanas daļēji sniedza atbildi uz šo jautājumu. Tās parādīja to, ka Latvijas pilsoņi vērtē partijas jau ilglaicīguma kategorijās. Tagad jau no pieredzes varam teikt, ka politiski izdzīvo tikai tās partijas, kuras vēlētājam spēj piedāvāt savu skaidri saskatāmu ideoloģiju un nākotnes redzējumu.

Tomēr skaidrākais simbols tam, ka cenšamies domāt par ilgāku perspektīvu un nākotni, ir tas, ka esam izdarījuši vairākus papildinājumus Satversmē.

Satversme ir valsts pašapziņas un nākotnes skatījuma simbols. Satversme nav ikdienas pamācība. Saglabājot 1922.gada Satversmes tradīcijas, tā tikusi papildināta ar būtiskām nodaļām. Tajā ir iekļauta sadaļa par cilvēktiesībām. Ierakstot Satversmē cilvēktiesību principus, mēs vēlreiz akcentējam savas politiskās attīstības pamatidejas.

Latvijas Satversme tiek modernizēta. Tā vislabāk izsaka to modernizācijas politiku, kuru veidojam attiecībā uz visām jomām Latvijā. Tas vislabāk apliecina mūsu vēlmi domāt par nākotni, par ilglaicīgu attīstību.

Domājot par Latvijas rītdienu un savu nākotni tajā, ir nepieciešamas diskusijas par daudziem tematiem. 6.Saeima ir radījusi augsni jauniem uzstādījumiem un plašu horizontu rītdienas attīstībai. Vēlme domāt ilglaicīguma kategorijās ir galvenais 6.Saeimas politiskais mantojums, un par to es vēlreiz jums šodien izsaku savu pateicību.

Šodien, beidzot 6.Saeimas darbu un vērtējot padarīto, domāsim par Latvijas rītdienu un tautas nākotni tajā. Mums priekšā vēl ir daudz darāmā, plašas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem tematiem. Mans vēlējums 6.Saeimas deputātiem, kuri nestrādās septītajā: lai šajā namā krātais spēks un pārliecība jums noder ikdienā! Neizkaisiet savā tautas priekšstāvju darbā krāto zināšanu un pieredzes pūru sīkos darbos vai laiskumā, bet turpiniet to likt Latvijas gaišās nākotnes pamatos. Bet tiem, kas turpinās darbu Saeimā: uz redzēšanos rīt pirmajā, es ceru, sekmīgajā 7.Saeimas pirmajā darba dienā! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Vārds 6.Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim.

A.Čepānis (Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātie deputāti, valdības locekļi!

Rīt paies trīs gadi, kopš 6.Saeima sāka savu darbu, un rīt mēs noliksim savas pilnvaras jaunievēlētās Saeimas priekšā, tāpēc šodien varam atskatīties uz paveikto, uz mūsu darba rezultātiem, kurus var izteikt skaitļos un vārdos. Taču katrs no mums arī saprot, ka aiz pieņemto likumu nosaukumiem un tekstiem, aiz Saeimā izskatītajiem jautājumiem paliek arī neredzamais un nereti vārdos neizsakāmais, tas ir, Saeimas deputātu un darbinieku patērētā garīgā un emocionālā enerģija, diskusijas, savstarpējie strīdi, iekšējās pretrunas un kompromisa meklējumi. Gribu tomēr uzsvērt, ka galvenais ir jautājums, uz kuru varam atbildēt tikai un vienīgi paši, tas ir, vai esam pildījuši vēlētājiem dotos solījumus, attaisnojuši viņu cerības? Vai esam atraduši pareizo samēru starp valsts, savas partijas un sabiedrības interesēm un viedokļiem?

Saeimā ir daudz strādāts un daudz ir arī izdarīts, lai veicinātu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, NATO un citām starptautiskajām organizācijām. Ar gandarījumu man gribas atzīmēt, ka pavisam nesen, 14.oktobrī, Latvija tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ar gandarījumu gribu teikt, ka pabeigta uzņēmumu privatizācija, valsts orientācija uz tirgus ekonomiku, sociālās un ekonomiskās reformas; ir mēģināts pilnveidot nodokļu likumus, stabilizēt banku sistēmu un radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgāku vidi. Taču diemžēl bieži vien šo valsts mērogā svarīgo darbu rezultāti maz jūtami katra Latvijas pilsoņa un iedzīvotāja ikdienā, un tāpēc Saeimas deputātiem, arī valdībai ir nācies uzklausīt daudz pamatotas un arī nepamatotas kritikas. Ikvienam ir jājūtas drošam par savu nākotni, turklāt par savas dzīves laikā pārredzamu nākotni. Vēlētāju kritika deputātiem ir kā patiesības mērs, kā virzītājspēks likumdošanas darbā un iedzīvotāju dzīves kopīgo standartu paaugstināšanā. Un tāpēc es gribu novēlēt 7.Saeimas deputātiem - domāju, ka jūs mani, kolēģi 6.Saeimā, atbalstīsiet - šo virzītājspēku virzīt, akumulēt tā, lai ikreiz apzinātos tautai aktuālās problēmas.

Godātie deputāti! Pieņemtie likumi ir ārpusē redzamais mūsu darba rezultāts. 6.Saeimas pilnvaru trijos gados no 1337 Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem mēs esam pieņēmuši 685, bet noraidījuši 333. Vairāk nekā trešā daļa no akceptētajiem likumiem ir pieņemti kā steidzami, no tiem 154 likumi ir par starptautisko līgumu apstiprināšanu. Nepieciešamība ātrāk izveidot Rietumeiropas standartiem atbilstošu tiesību sistēmu ir patiesi nozīmīgs motīvs intensīvākam darbam, bet ne vienmēr šī steiga ir attaisnojama. Vai pieņemtie likumi atbilst tajos izvirzītajiem mērķiem, vai šie likumi patiesi aizstāv tautas intereses - to varēs izvērtēt tikai laiks un nākamās Saeimas.

Tagad es gribētu nedaudz konkrētāk ieskatīties padarītajā. 6.Saeimas deputātiem, kaut arī ilgstošās diskusijās, ir izdevies šobrīd pielikt punktu Satversmes pilnveidošanai, vismaz pašreizējā etapā. Kā jūs zināt, 15.oktobrī Satversme tika papildināta ar astoto nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, tādējādi pirmo reizi mūsu valsts vēsturē konstitucionālā līmenī tiek noteiktas cilvēka pamattiesības un brīvības. Jau pirms gada, pagājušā gada decembrī, kā zināms, atbilstoši mūsdienu apstākļiem mums izdevās vienoties par Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanu. Atgriežoties pie cilvēktiesību jautājuma, kā Latvijai nozīmīgu soli gribas minēt arī pagājušā gada 4.jūnijā Saeimā ratificēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Līdz ar to mūsu valsts ir izpildījusi daļu no apņemšanās, kas Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir jāpilda. Jautājums par nāves soda atcelšanu šīs konvencijas papildprotokola ratificēšanas sakarā gan acīmredzot būs jāizlemj nākamajai Saeimai.

Vairākus mēnešus mēs uzmanīgi sekojām parakstu vākšanas kampaņai par šā gada jūnijā Saeimas ārkārtas sēdē pieņemto Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu un pēc tam sarīkotajam referendumam. Domāju, mēs vēl neesam aizmirsuši politisko spēku krasi atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā, kas aptvēra plašu spektru - no atsauces uz tautai uzlikto grūto izlemšanas pienākumu līdz atziņai, ka referendums ir demokrātiskas valsts pilsoņu tiesību izpausmes apliecinājums. 3.oktobra referenduma rezultāti, kuri Eiropas Savienības deklarācijā novērtēti kā “nozīmīgs solis pretim turpmākai Latvijas iedzīvotāju integrācijai”, parādīja pilsoņu lielākās daļas viedokli. Iespējams, ka iekšējā motivācija, pieņemot izšķirīgo lēmumu, katram bija sava. Tas, ka balsis referendumā sadalījušās tik līdzīgi, būtībā liecina par to, ka ir sasniegta Pilsonības likuma grozīšanas robeža, līdz kurai tauta šobrīd ir gatava iet.

Saeimā plaši tika diskutēts par latviešu valodas jautājumu, Satversmē nosakot, ka “valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”, un tādējādi mēs nepārprotami esam parādījuši savu attieksmi pret latviešu nācijas pastāvēšanas pašu svarīgāko priekšnosacījumu. Šīs normas piepildīšana ar saturu ir visu Latvijas iedzīvotāju, deputātu un arī valdības turpmākais uzdevums.

Neuzdrošinoties izvērtēt katrā nozarē pieņemto likumu svarīgumu, tomēr no 6.Saeimas pilnvaru laikā pieņemto likumu klāsta, domāju, vēl būtu jāpiemin vairāki būtiski likumi. Piemēram, 1996.gadā pieņemtais Satversmes tiesas likums, kas ar katru nākamo Satversmes tiesā izskatīto lietu tiek arvien vairāk iedzīvināts. Arī Krimināllikums un Civilprocesa likums, kas ir tapuši, intensīvi strādājot darba grupās un Saeimas Juridiskajā komisijā.

Latvijā pakāpeniski tiek veidota arī labvēlīgāka vide ārvalstu kapitāla ieguldījumiem un līdz ar to jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, uzņēmumu atveseļošanai un ražojošo nozaru pastāvēšanai. Tomēr pašreizējā situācija, kad samazinās Latvijas preču noieta tirgus, kad tiek prognozēts bezdarbnieku skaita pieaugums visos Latvijas novados, izraisa bažas. Arī lauksaimnieki izvirza Saeimai un valdībai pamatotas prasības stingrāk sekot lauksaimniecības likumu un doto solījumu pildīšanai un tam, kā Latvija vispār tiek skatīta pasaules ekonomiskās krīzes kontekstā. Šie jautājumi paliek mūsu pēctečiem - 7.Saeimai un valdībai.

Nereti, apspriežot Saeimā likumprojektus, īpaši uzņēmējdarbības jomā, ir sadūrušās dažādu cilvēku grupu intereses, un atrast kompromisa risinājumu likumā bija ļoti sarežģīti. To mēs varējām vērot, pieņemot grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, kad Saeimā tika saņemti pretēja rakstura priekšlikumi. Atklātas diskusijas ieinteresēto organizāciju klātbūtnē, domājams, varētu palīdzēt Saeimas deputātiem jau komisijās izvēlēties pareizāko risinājumu; piemēram, sociālo un darba tiesību jautājumu apspriešana, piedaloties arodbiedrību pārstāvjiem, būtu atbalstāma prakse arī turpmāk.

Ņemot vērā divus apsvērumus - Latvijas tālāko attīstību un Latvijas valsts drošību -, Saeimas deputāti ir aktīvi strādājuši arī starptautiskajā laukā. Te būtu jāpiemin Baltijas Asambleja, Eiropas Padome, Rietumeiropas Savienība, Parlamentu Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā Asambleja, Ziemeļatlantijas Asambleja un citas.

Īpaši jāatzīmē tieši pirms gada uz pirmo sēdi sanākusī Latvijas un Eiropas Savienības Apvienotā parlamentārā komiteja, kura tika izveidota atbilstoši Eiropas līgumam un darbojās saskaņā ar Saeimas Prezidija un Eiropas Parlamenta biroja apstiprināto nolikumu. Šā aktīva darba piesātinātā gada laikā nodibinājušies cieši kontakti ar Eiropas Parlamenta delegācijas pārstāvjiem, izveidojusies laba sadarbība ar valdības institūcijām. Apvienotā komiteja ir nostiprinājusies un pierādījusi, ka tai ir liela nozīme procesā, kas saistīts ar integrāciju Eiropas Savienībā. Nākamā Apvienotās parlamentārās komitejas sēde notiks 1999.gada sākumā, un tajā Latviju pārstāvēs jau 7.Saeimas deputāti. Tuvākajā laikā būs nepieciešams izveidot jauno Saeimas delegāciju Apvienotajā parlamentārajā komitejā, bet es ceru, ka mūsu laikā, 6.Saeimas pilnvaru laikā, šis uzsāktais darbs tiks veiksmīgi turpināts.

6.Saeimā ir notikušas piecu valstu prezidentu, septiņu parlamentu vadītāju un daudzu citu augstu ārvalstu amatpersonu oficiālas vizītes, kas liecina par cieņas pilnu attieksmi pret mūsu parlamentu. Savā un jūsu vārdā es gribētu pateikties par sadarbību, atbalstu un padomu Latvijā akreditētajiem vēstniekiem, īpaši tiem, kuru rezidence ir Rīgā. Paldies par padomu, par izpratni, par kopīgi paveikto darbu!

Godātie deputāti, dažkārt mēs jūtam pesimistisku noskaņojumu, un tam ir arī pamats, jo daudz ir nepaveiktā, tomēr domāju, ka kopumā cerībām, kuras saistām ar rītdienu, ar valsts labklājību, ir reāls pamats. Tie ir mūsu bērni un studenti. Ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka šogad studijas pirmajā kursā augstākajās mācību iestādēs mūsu valstī ir uzsācis 21 tūkstotis studentu, tas ir, par 2 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad vēlme mācīties un apzināti veidot savu darba mūžu vai karjeru, kā tagad mēdz sacīt, ir būtisks priekšnoteikums auglīgiem rezultātiem. Savukārt Saeimas deputātu turpmākais uzdevums ir gādāt par to, lai tiktu pieņemta visa izglītības likumu pakete.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Atļaujiet man pateikties arī Jums par uzrunu 6.Saeimai, par deputātu darba vērtējumu. Es ceru, ka nākamās - 7.Saeimas deputāti, apzinoties savu atbildību, strādās mērķtiecīgāk, spēs dziļāk izprast risināmās problēmas. Taču šajā reizē man gribētos nedaudz ieskicēt to jautājumu loku, kurā Valsts prezidenta līdzdalība ir veicinājusi kopējā likumdošanas darba kvalitāti vai palīdzējusi atrast optimālāku pieeju konkrētās problēmas risināšanai. Te būtu jāmin Obligātā militārā dienesta likums, no starptautiskā aspekta svarīgie, ar valsts drošību saistītie jautājumi, Saeimas vēlēšanu likums, arī otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Darba likumu kodeksā.

Godātie kolēģi! Saeimas Kanceleja ir apkopojusi datus par 6.Saeimas sēdēm. Šajā laikā ir notikušas pavisam 197 Saeimas sēdes, kurās mēs šajās telpās esam pavadījuši 1280 stundu. Te ir asi diskutēts, aizstāvētas dažādas intereses, meklēti interešu saskarsmes punkti. Ir bijuši arī kuriozi atgadījumi, ko varam atcerēties ar smaidu. Šeit ir izteikti konstruktīvi priekšlikumi, bet diemžēl ir arī gari un, galvenais, ne par apspriežamo lietu runāts. Tomēr jāsaka - šajā zālē žurnālistu klātbūtnē ir runāts par visu, kas mūs uztrauc, kas sāp un kas ir svarīgs mūsu vēlētājiem: par vietējo uzņēmēju, zemnieku, pensionāru, skolotāju, par izglītību, par virzību uz Eiropas Savienību un NATO un par citiem jautājumiem.

Gaisotne sēžu zālē, īpaši spriedze, bieži vien ietekmēja arī mani kā sēžu vadītāju un, domāju, arī pārējos Prezidija locekļus. Šodien, atskatoties uz Saeimā pavadīto laiku, es vēlos jums, godātie kolēģi, sacīt paldies: gan tiem, kuri debatēs runāja lietišķi, gan tiem, kuri runāja vienmēr un par visu, gan tiem, kuri Saeimas sēžu laikā bija tik tikko pamanāmi. Paldies jums, godātie kolēģi, par darbu. Es gribētu pateikties arī Saeimas komisiju vadītājiem un saviem kolēģiem Saeimas Prezidijā par atbalstu un kopīgi paveikto.

Es domāju, ka jūs piekritīsiet veltīt pateicības vārdus visiem tiem cilvēkiem, kuri ar jūsu atbalstu strādāja Saeimas Prezidijā, - deputātiem Ilgai Kreitusei, Imantam Daudišam, Aigaram Jirgenam un Janīnai Kušnerei.

Saeimas darbību gan likumu pieņemšanā, gan ārpolitikā ik dienu nodrošināja Saeimas darbinieki, un šodien es gribētu pateikties arī viņiem. Mums visiem ir bijusi izdevība pārliecināties par šo darbinieku profesionalitāti, pienākuma apziņu. Arī tajos laikposmos, kad darba slodze bija patiešām liela un likumi tika pieņemti ļoti intensīvi. Mēs vienmēr varējām būt pārliecināti, ka darbs tiks paveikts labi un savlaicīgi.

Atļaujiet man, godātie kolēģi, novēlēt jums labu gribu, izturību un veiksmi, īpaši tiem, kuri vairs neturpinās darbu Saeimā un kuriem turpmākie mēneši būs savā ziņā pārbaudījuma laiks. Savukārt deputātiem, kuri turpinās darbu Saeimā, lai pietiek prasmes un pacietības likumu jaunrades procesā atrast optimālāko saskaņu starp dažādiem viedokļiem un lai jums palīdz apziņa, ka strādājat cilvēku labā.

Es pateicos, godātie kolēģi, par uzmanību un aicinu noslēgt mūsu Saeimas sēdi ar Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”. (Aplausi.)

(Skan himna.)

Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Deputātu reģistrācija notiks Dzeltenajā zālē.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatore: I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

SATURA RĀDĪTĀJS

rudens sesijas 15.(noslēguma) sēde

1998.gada 2.novembrī

 

Latvijas Republikas Valsts prezidenta G.Ulmaņa uzruna - 1. lpp

Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja A. čepāņa uzruna - 6.lpp

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem