Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2018.gada 18.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!
Sāksim Saeimas 2018.gada 18.janvāra sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka tieši komisija ir nākusi ar šādu iniciatīvu, jo, godīgi sakot, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas konsultanti (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) jau bija sagatavojuši šādus dokumentus un mēs pat bijām savākuši parakstus. Ņemot vērā to, ka šī likumprojekta izslēgšanas pavaddokuments vēl pirms īsa brīža nebija pieejams un motivācija nav īsti redzama, LRA vārdā vēlos precizēt Latvijas Reģionu apvienības pozīciju un aicināt komisiju veikt būtiskus labojumus šajā projektā.
Tātad - kur ir problēma? Šobrīd šī redakcija, otrā lasījuma redakcija, satur normu, ka pašvaldības informatīvo izdevumu izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus, kas praktiski atļauj šāda veida izdevumiem tērēt neierobežotus līdzekļus, un pašvaldības iedzīvotāji savās pastkastēs var ieraudzīt jaunu vietējās domes izdoto avīzi kaut vai katru rītu.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Reģionu apvienība apvieno vairāk nekā 250 deputātus vairāk nekā 50 novados, mēs veicām aptauju, lai mēģinātu atspēkot mītu, ka pašvaldībām ir vēlme, teiksim, kaut kādā veidā neļaut ierobežot šādu izdevumu izplatību. Pēc aptaujas veikšanas ir pilnīgi skaidrs, ka vairākums no Latvijas Reģionu apvienības pašvaldībām atbalsta... un tāpēc tā ir arī LRA pozīcija - noteikt, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus var izdot ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Taču vēršam uzmanību uz to un aicinām arī komisijā domāt par to, ka daudziem reģionu iedzīvotājiem nav iespējas pasūtīt laikrakstus vai žurnālus; šādi bezmaksas izdevumi, pašvaldību izdevumi, ir vienīgais viņiem pieejamais informācijas avots par notikumiem pašvaldībā un tās pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr ir svarīgi, lai šajās avīzēs būtu ievērots princips, ka viedokli var paust visi pašvaldībā pārstāvētie politiskie spēki, tādā veidā piedāvājot iedzīvotājiem viedokļu un argumentu dažādību attiecībā uz būtiskiem jautājumiem. Proti, komisijā vajag domāt arī par to, kā nodrošināt, lai būtu vispusīgs viedoklis, jo bieži vien opozīcijas deputātiem nav iespējas šajos laikrakstos tikt iekšā ar savu viedokli.
Turklāt, nosakot pašvaldību izdevumu iznākšanas periodiskumu, šādā veidā tiek panākts, ka tie tiešā veidā nekonkurē ar reģionālajiem laikrakstiem, kas ir būtiski neatkarīgas preses konkurētspējai.
Kolēģi, aicinu atbalstīt šā likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības un šos problēmjautājumus atrisināt komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts līdz turpmākajam komisijas lēmumam.
Deputāti Gunārs Kūtris, Inguna Sudraba, Aivars Meija, Romāns Mežeckis un Andrejs Klementjevs lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Aivars Meija, Inguna Sudraba, Romāns Mežeckis, Gunārs Kūtris un Rihards Melgailis lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Aivara Meijas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājumu piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Silvijai Šimfai no šā gada 16.janvāra līdz 18.janvārim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Silvijas Šimfas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16.janvāra līdz 18.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 16.janvāra līdz 18.janvārim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16.janvāra līdz 18.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 30.janvāra līdz 1.februārim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 30.janvāra līdz 1.februārim. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 30.janvāra līdz 1.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Meijas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Aivara Meijas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrreizēja caurlūkošana.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrreizējas caurlūkošanas procesā.
Atgādināšu, ka šī gada... nē, es atvainojos, pagājušā gada 10.novembrī Valsts prezidents iesniedza prasību Saeimai par šī likuma otrreizēju caurlūkošanu un aicināja Saeimu atkārtoti izvērtēt likumā “Par tiesu varu” paredzēto grozījumu 33.panta 2.1 daļā un 40.panta 2.1 daļā, proti, šo normu izslēgšanu, aicinot Saeimu saglabāt likumā “Par tiesu varu” šobrīd ietverto ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam tikt ievēlētam amatā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat Valsts prezidents aicināja Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā.
Jāteic, ka attiecībā uz šo aicinājumu Juridiskā komisija pirmšķietami ir konstatējusi, ka tās lietvedībā nav tādu likumprojektu, kur varētu būt runa par to, ka ir šādas amatpersonas, kurām, iespējams, būtu jānosaka ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas.
Taču vienlaikus jānorāda, ka Juridiskās komisijas sēdēs izskanēja arī viedokļi, piemēram, par to, ka attiecībā uz virsprokuroriem šāds ierobežojums nepastāv. Līdz ar to komisijā tika izteikts viedoklis, ka atbildīgajām komisijām... Piemēram, attiecībā uz virsprokuroriem šis jautājums droši vien ir skatāms Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Tātad šis prezidenta aicinājums būtu izvērtējams.
Attiecībā uz grozījumiem likumā “Par tiesu varu” komisija noturēja divas sēdes. Pirms tam komisija šo prezidenta aicinājumu, kā arī vēlāk iesniegtos priekšlikumus nosūtīja Tieslietu padomei, kura pagājušā gada 28.novembrī izskatīja šo jautājumu un nolēma neatbalstīt prezidenta iniciatīvu.
Pēc tam, kā jau minēju, divās komisijas sēdēs - pagājušā gada 28.novembrī un šā gada 10.janvārī - plaši tika diskutēts gan par iesniegtajiem priekšlikumiem, gan arī par šo prezidenta iniciatīvu. Diskusiju gaitā Juridiskā komisija uzklausīja gan Valsts prezidenta padomniekus, gan Tieslietu ministriju, gan apgabaltiesu priekšsēdētājus, kā arī vairāku rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājus, Latvijas Tiesnešu biedrības pārstāvjus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjus, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjus.
Jāteic, ka diskusijas tiešām bija ļoti plašas. Piemēram, Latvijas Tiesnešu biedrība, balstoties uz savu iniciatīvu, bija organizējusi aptauju par šo jautājumu. Nelielu pārsvaru guva viedoklis, kas šobrīd ir atspoguļots priekšlikumos.
Vēlreiz jāuzsver, ka lielas atšķirības viedokļu sadalē nebija - šis pārsvars bija samērā neliels.
Beigu beigās var teikt, ka diskusiju gaitā faktiski izkristalizējās divi viedokļi. Viens bija, raugoties vairāk no personālvadības viedokļa. Proti, Tieslietu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka vairāku rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāji ir aktīvi iesaistījušies tiesu teritoriālās reformas īstenošanā. Un šajā sakarā noteikti jāmin Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs un Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja. Iespējams, ka viņi līdz ar šo grozījumu pieņemšanu varētu ātrāk zaudēt savus amatus. Lūk!
Tajā pašā laikā bija arī otra argumentu sadaļa, kas vairāk balstījās uz tiesību politikas izšķiršanās jautājumu ilgtermiņā. Proti, bija runa par vēlamajām izmaiņām tiesu sistēmā. Arī šajā sakarā tika minēti dažādi argumenti.
Komisija lēma par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie ir četri.
1. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas ir identisks ar Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu un komisijā ir guvis vairākuma atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Visi četri iesniegtie priekšlikumi faktiski ir par vienu un to pašu. Tāpēc es par visiem četriem gribu runāt kopā.
Juridiskajā komisijā bija plašas diskusijas par šiem četriem priekšlikumiem, un tas mani pārsteidza. Diezgan nopietna viedokļu dalīšanās bija arī politiķu starpā. Kūtra kungs aktīvi argumentēja pret to, ka nevajadzētu atbalstīt šādus priekšlikumus. Komisijas vadītājs atturējās no balsojumiem. Līdz ar to es uzskatu, ka ir būtiski tomēr pateikt svarīgāko no šīm diskusijām. Un, es domāju, ir būtiski un svarīgi apzināties, ka šī nav jauna ideja, bet gan mēģinājums nosargāt likumā jau agrāk ietvertu ļoti nozīmīgu principu, ka viena un tā pati persona var būt par tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šis nav tas gadījums, kad mēs uz vietas mēģinām šodien ielikt kaut ko jaunu šajā likumā. Tas jau ir bijis, un ar komisijas lēmumu citu priekšlikumu gūzmā tas viss savulaik, nesen, eleganti ir izņemts ārā. Faktiski Juridiskā komisija to nupat bija izslēgusi no likuma, tādēļ Valsts prezidents šo likumu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai.
Taču diskusijas atbildīgajā komisijā un ārpus tās, aptaujas un viedokļu sadursmes bija gluži kā par jaunu, nupat iesniegtu priekšlikumu. Protams, diskusijās netrūka emociju. Tomēr, manuprāt, svarīgākais, ko pauda arī Valsts prezidenta kanceleja un Valsts prezidenta pārstāvji, ir tas, ka ilgstoša atrašanās vienā amatā rada stagnācijas un korupcijas riskus, un tas savukārt nesekmē nepieciešamās pārmaiņas un uzticēšanos tiesu varai. Uzticēšanās, sabiedrības uzticība valsts varai, jo sevišķi tiesu varai kā taisnīguma sargātājai, es domāju, ir atslēgas faktors spēcīgai un veiksmīgai Latvijas valstij. Vismaz iespējai mums tādu kopā izveidot. Droša un veiksmīga ir tā valsts, kurai tās pilsoņi tic.
Ja mēs paskatāmies aptaujās (un nupat ir bijusi svaiga SKDS aptauja par to, cik cilvēki uzticas tiesām), tad šie skaitļi nav sevišķi optimistiski. Proti, 38 procenti pauž to, ka viņi uzticas, savukārt nedaudz vairāk - 39 procenti -, ka neuzticas. Neuzticas tiem, kas garantē un nodrošina vienādus spēles noteikumus un taisnīguma piemērošanu Latvijā. Turpretī Valsts policijai uzticas gandrīz divreiz vairāk - 56 procenti. Neuzticas 32 procenti. NBS, protams, uzticas 63 procenti, 20 procenti - ne. Šajā sarakstā Saeima ir rekordiste: 19 procenti uzticas, 73 procenti - ne. Es domāju, šeit mums pašiem vēl tāls ceļš ejams, un ceru, ka rudenī kaut kas mainīsies.
Ir kāda cita aptauja. Ja pirmā atspoguļo sabiedrības viedokli, tad otra - pašu tiesnešu viedokli par viņu vēlmi iekšēji mainīties un saglabāt šo principu. Aptauja tika veikta 230 tiesnešu auditorijā, un jautājums bija ļoti vienkāršs: vai būtu nosakāmi tiesas priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas termiņa ierobežojumi? 56 procenti, tas ir, 128 tiesneši, atbildēja: jā, protams. Un tikai 44 procenti atbildēja - nē.
Ilgstoša vienas personas atrašanās amatā kavē pēc iespējas vairāku tiesnešu aktīvu iesaisti tiesu sistēmas procesos, šā procesa dzīvīgumu un tiesnešu kaut kādas izaugsmes un karjeras iespējas, uzņemoties atbildību gan par konkrētas tiesas darbu, gan par tiesu varas attīstības jautājumiem kopumā, citiem vārdiem sakot, e pluribus unum, respektīvi, no daudziem viens, viens vesels... Vismaz tādai būtu jābūt tiesu sistēmai, nevis vertikāli integrētai.
Un te, kolēģi, to visu var salīdzināt ar norisēm dabā. Ir divu veidu ūdenstilpes. Vienas, kurās ūdens ir stāvošs, un citas, kurās ūdens ir kustībā. Stāvošais ūdens kļūst duļķains, necaurredzams, kā brīžiem sabiedrībā liekas, dzirdot šos skandālus, un šīs ūdenstilpes aizaug. Dzidrs, skaidrs un patīkams ūdens ir tikai tajās ūdenstilpēs, kur tas ir kustībā. Tādēļ, kolēģi, šie ūdeņi ir jāizkustina.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labrīt, brāļi un māsas! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc? Tas praktiski neko nedos, jo galvenā būtība, kāpēc, kā Smiltēna kungs... Principā šī neuzticība ir tas iemesls, kura dēļ labākie un dzīvesgudrākie juristi nevēlas kļūt par tiesnešiem. Kamēr mēs šo sistēmu nesakārtosim, lai labākie un gudrākie juristi vēlētos kļūt par tiesnešiem, ir bezjēdzīgi runāt par šādām izmaiņām.
Un otrs iemesls, kāpēc bezjēdzīgi ir runāt par šādām izmaiņām, ir tas, ka mūsu tiesās valda nevis taisnība, bet gan sacensība, kā kurš iztulkos likuma burtu. Ja mēs šo situāciju paturam, tad viss, ko mēs tagad darām, ir absolūti bezjēdzīgs.
Aicinu visus deputātus pārvarēt šo savu apātiju, savu vienaldzību: “Ai, tas mūs neskar!” Tiesu vara ir trešā vara, kas mūsu valstī pastāv, bet kā mēs pret šo varu izturamies?! Neskatoties uz to, ka visi iedzīvotāji un visi citi saka: “Tur nav kārtības!”, mēs te sēžam tādi: “A mums p... uz to!” Man ir liels lūgums - nebūt p... uz to!
Un ne tikai tiesu varā ir problēmas. Ir problēmas gandrīz jebkurā valsts funkcijā. Jebkurā valsts funkcijā mums nevalda labas pārvaldības principi un nevalda taisnība.
Tāpēc man ir liels lūgums jums, mums visiem: apzināties, ka mēs esam tautas priekšstāvji, ka mēs neesam mazas skrūvītes; ka mūsu rokās ir iespēja sakārtot šo valsti. Saņemties, noticēt sev un kopīgi, cits citam palīdzot, sakārtot ne tikai tiesu varu, bet arī visas pārējās lietas!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Kad Valsts prezidents Saeimā iesniedza šo otrreizējas caurlūkošanas lūguma rakstu, viens no galvenajiem argumentiem bija... Viņš lūdza Saeimu palūkoties uz šo likumu tālredzīgi. Proti, ne tikai saskaņot ar Tieslietu padomi būtiskus tiesu varas jautājumus, kā tas tika izdarīts šoreiz, bet arī palūkoties ilgtermiņā, kā mēs vēlamies mainīt un attīstīt, pašos pamatos stiprināt Latvijas Republikas tiesu varu.
Šīs diskusijas Juridiskajā komisijā tiešām bija ļoti pamatīgas, taču, jāatzīst, arī emocionālas, jo tajās piedalījās konkrētie tiesu priekšsēdētāji, par kuru tālāko karjeru mēs lēmām. Tā ka pēc būtības mums, komisijas deputātiem, bija arīdzan jāpieņem lēmumi par šiem konkrētajiem tiesu priekšsēdētājiem, par viņu nākotni.
Frakcija VIENOTĪBA ir iesniegusi 1.priekšlikumu un arīdzan 3.priekšlikumu, lūdzot Saeimu atgriezties pie jau reiz nolemtā, ka divi pilni termiņi tiesas priekšsēdētāja amatā ir pietiekami, lai dotu iespēju kandidēt citiem.
Ja mēs palūkojamies uz statistikas datiem, tad redzam, ka sākotnēji, kad bija pirmie konkursi uz tiesu priekšsēdētāju amatiem, bija vairāki kandidāti uz vienu vakanto vietu. Taču, kad jau esošie tiesu priekšsēdētāji paši varēja piedalīties - viņi jau vienu termiņu bija nostrādājuši -, tad, kā mēs redzam, šī interese sarūk. Tieslietu ministrija no tā izdara secinājumu - tiesnešiem nav intereses.
Savukārt daļa tiesnešu, kuri piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, pārstāvēja savas pašpārvaldes - gan administratīvo tiesu tiesneši, gan arī vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši. Viņi teica, ka tas ir ļoti sarežģīti - konkursā nostāties vienā līmenī ar savas tiesas pašreizējo priekšsēdētāju un kaut kādā ziņā konkurēt ar viņu, saprotot, ka, visticamāk, tiesas pašreizējā priekšsēdētāja pieredze tiks atzīta par labāku. Tam, kurš viņu tā kā izaicina, aicinādams konkurēt, šī iespēja varbūt arī netiks dota, bet vēlāk kopā būs jāstrādā. Un tādēļ šie statistikas rādītāji, kuri liecina par to, ka uz nākamajiem konkursiem pieteikumu ir mazāk, varētu būt skaidrojami arī ar vēlmi tomēr sadzīvot vienā tiesā, turpināt strādāt un arī rūpēties par savu profesionālo karjeru.
Otrs aspekts, ko uzsvēra Valsts prezidenta kanceleja, ir šāds: mēs nerunājam par to, ka tiesnesim būtiski mainītos viņa karjera, jo mēs šeit, Saeimā, katru reizi, lemjot par tiesneša apstiprināšanu amatā, sākotnēji viņu apstiprinām uz divu gadu termiņu, pēc tam - uz mūžu, un tiesnesis paliek amatā. Tiesas priekšsēdētājs ir tikai un vienīgi administratīvs papildu pienākums. Viņš ir tiesnesis, pilda tiesneša pienākumus un papildus veic arī tiesas priekšsēdētāja pienākumus.
Vēlme ir, lai tiesneši pēc iespējas vairāk iesaistītos tiesu attīstībā, lai pēc iespējas vairāk tiesnešu reiz kļūtu par tiesu priekšsēdētājiem šajos termiņos - vienu pēc otra. Lai nebūtu tikai tā, ka vieni spriež tiesu, pārējie domā par attīstību.
Mēs vēlamies, lai tiesnesis ir aktīvs, kā Kalnozola kungs teica, un tiešām ļoti labi izglītots, lai labākie cilvēki kļūtu ne tikai par tiesnešiem, bet lai aktīvākie tiesneši kļūtu arī par tiesu priekšsēdētājiem.
Līdz ar to, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt 1. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu un 3. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu, tādējādi atbalstot arī Valsts prezidenta lūgumu Saeimai, caurlūkojot šo likumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi!
Es gribu paturpināt Edvarda Smiltēna teikto par statistiku, kā arī paust savu atbalstu, lai tiktu atgriezta tā situācija, kas bija pirms tam, kad iejaucās Valsts prezidents. Es arī domāju, ka pilni divi termiņi tiesas priekšsēdētājam ir pilnīgi pietiekami, lai gan arī saprotu un respektēju otru viedokli, kas paredz, ka faktiski tiesu priekšsēdētāji ir uz mūžu.
Tātad kādi ir plusi un kādi ir mīnusi, un kāpēc šo situāciju mums tomēr vajadzētu izšķirt un atbalstīt Valsts prezidenta stingro nostāju?
Pirmām kārtām sāksim ar to, ka ir varas dalīšana un ir demokrātiskais centrālisms. Varas dalīšana paredz, ka trīs pamatvirzieni - tiesu vara, likumdevēja vara un izpildvara - tomēr ir atdalīti cits no cita, un tā ir viena no demokrātiskas pasaules dogmām, kas izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta.
Ja mēs palūkojamies uz demokrātisko centrālismu, tas ir komunistiskās partijas un komunistu pārvaldīto teritoriju pamatprincips. Tas šobrīd ir nostiprināts Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijā. Tur ir izskaidrots, ka faktiski nevajag kadru nomaiņu, tā teikt, nevajag orientēties uz šādām lietām, bet vajag stingri pieturēties pie tā, ka jau atzītam cilvēkam, kas labi pārvalda, vajag pārvaldīt ilgi un veiksmīgi.
Es domāju, mums tomēr būtu jāatceras, ka tāda īsta tiesu reforma ilgtermiņā nav notikusi, tomēr mēs no Latvijas valsts atjaunošanas brīža esam orientējušies uz to, ka šī pārmaiņa, tāda plūsmmaiņa notiek un tiesneši cits citu nomaina. Manuprāt, šī pieeja atspoguļojas arī situācijā un koncepcijā, ka nevajadzētu vairāk par divām reizēm ļaut tiesas priekšsēdētājam būt par tiesas priekšsēdētāju.
Tāpēc es domāju, ka diskusija, kas sākās arī par pārējām amatpersonām - un šī diskusija sākās šī gadsimta sākumā -, raisījās saistībā ar valsts kontroliera amatu, jo pirms bijušās frakcijas priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas... jo, pirms Inguna Sudraba kļuva par valsts kontrolieri, Raits Černajs, ja nemaldos, valsts kontroliera amatu ieņēma reizes piecas, ja ne sešas. Un tad raisījās tāda plašāka diskusija, kurā arī es kā zinātnieks iesaistījos: cik ilgi vispār amatpersonām vajadzētu atrasties pie varas?
Būtībā šī nostāja ir arī attiecībā uz valstu prezidentiem lielākajā daļā pasaules valstu (izņēmums varbūt ir Francija, kur prezidents var neierobežotu laiku darboties), proti, ir atzīts, ka ne vairāk par divām reizēm valstu prezidentiem vajadzētu ieņemt šo amatu.
Tāpēc es domāju, ka pilnīgi normāli ir attiecībā uz tiesu priekšsēdētājiem ļaut kadru mainību, lai jauni kadri ieplūstu, tā sacīt, priekšsēdētāju rindās, lai būtu iespēja vairāk darboties šajā jomā arī jaunākiem tiesnešiem.
Visbeidzot - par statistiku. Nākamnedēļ piektdien notiks konference “Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā”. To jūs varēsiet vērot Delfos tiešraidē. Saistībā ar šo konferenci notika tiesnešu, advokātu un arī tautas aptauja, ko veica SKDS. Un šie pēdējie rādītāji nav klajā pretrunā ar to, ko teica Edvards Smiltēns, bet būtībā vēl vairāk, vēl labāk parāda tautas skeptisko skatu: “drīzāk uzticos tiesām” - 36 procenti; “pilnīgi uzticos” - trīs procenti. Pavisam... tātad kopā 39 procenti. Un kopā ar “grūti pateikt” tas rāda, ka cilvēki it kā uzticas (39 procenti - tas ir mazāk nekā puse). Un 42 procenti pilnīgi skaidri pasaka: “drīzāk neuzticos”; 28 procenti - iekšā šajā skaitlī... Un “nemaz neuzticos” - 14 procenti.
Interesanti ir tas, ka lielākā daļa cilvēku (tas parādās kā kaut kas jauns no tās SKDS aptaujas), atbildot uz jautājumu, vai viņi saskārušies ar tiesām, saka... Interesanti ir tas, ka patiesībā 77 no 100 respondentiem nav bijusi saskarsme ar tiesu.
Principā, kolēģi, tas, no vienas puses, ir faktiski tautas ieskats, pieņēmums jeb viedoklis, kas ir nostiprinājies attiecībā uz tiesu varu. No otras puses, ja tie 77 no 100 būtu saskārušies ar tiesu, tad, ļoti ticams, to skaits, kuri neuzticas tiesām, būtu tuvu pie 70-80 procentiem.
Es domāju, ka tas ir ļoti skarbs rādītājs (par iedzīvotāju uzticību Saeimai, es domāju, šeit nenākas runāt), kas pirmām kārtām parāda cilvēku uzticību vienai no fundamentālākajām varām - tiesu varai.
Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir pareizi iejaucies un ir jāatgriežas... ir jāatjauno vecā situācija, ka šo amatu var ieņemt ne ilgāk par diviem termiņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Baloža kungs! Jūsu debašu laiks beidzies.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts.)
Labdien, cienījamie kolēģi!
“Nost ar stagnāciju - lai dzīvo rotācija! Lai dzīvo attīstība!” Un tā tālāk. Kurš gan balsos pret šo lozungu?! Loģiski!
Bet, ja mēs argumentēsim tikai ar statistiku, tad jāteic, ka, salīdzinot uzticību tiesai ar uzticību Saeimai, laikam likumā vajadzētu ierakstīt, ka par Saeimas deputātu nedrīkst būt ilgāk kā vienu reizi vai, maksimāli, divas reizes un tad sabiedrības uzticība Saeimai būtu augstāka. (Starpsauciens.)
Un saskaņā ar līdzīgu statistiku mēs varētu regulēt darbu arī citos dienestos, bet pirmām kārtām vajadzētu sākt ar sevi.
Nākamais jautājums jeb nākamā lieta ir - nebarosim Latvijas iedzīvotājus ar neprecizitātēm vai muļķībām!
Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Inese Lībiņa-Egnere. Viņa ļoti mierīgi izstāstīja, kur var būt problēmas un kāpēc šī sistēma varētu tikt mainīta. Es piekrītu arī kā jurists.
Bet padomāsim, ko Latvijas iedzīvotājiem mēs sakām! Publiski ir izskanējis arī no šīs tribīnes un citur, ka tiesu priekšsēdētāji tiek iecelti amatā uz mūžu. Tās ir muļķības! Tiesas priekšsēdētāju izvirza amatā tieslietu ministrs un Tieslietu padome, kurā ir 15 cilvēki - ne tikai tiesneši, bet arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors un daudzi citi cilvēki. Viņi lemj par to, vai konkrētais cilvēks var būt par tiesas priekšsēdētāju.
Pēc pieciem gadiem ir tāds pats process. Turklāt uz šo amatu var pieteikties kandidāti, kuri vēlas.
Inese pareizi teica, ka pēdējā laikā ir maz pieteikušies. Kāpēc šim amatam maz piesakās, bet uz citiem amatiem, kur ir amatu konkursi, piesakās 30-40 kandidāti? Tikai tāpēc, ka cilvēki varbūt nevēlas. Nevēlas uzņemties par pieciem procentiem lielākas algas dēļ lielāku atbildību - atbildību par iestādes vadīšanu.
Es jums pirms balsošanas izstāstīšu informāciju, lai jūs apdomātu to situāciju. Iedomājieties, ka konkrētā rajona tiesā vai apgabaltiesā... Es runāju nevis par augstākā līmeņa vadītājiem - valsts vadītājiem -, bet par to, ka rajona tiesā vai apgabaltiesā pēc pieciem gadiem tiek izsludināts konkurss, bet neviens cits nepiesakās. Esošais priekšsēdētājs vairs nedrīkst, jo viņam, tā teikt, termiņš ir beidzies, bet neviens cits tiesnesis nepiesakās! Ko darīt? Tieslietu ministram iet un kādu pierunāt? “Mums ir vajadzīgs priekšsēdētājs! Pastrādā laiciņu! Tas nekas, ja tu nevadīsi piecus gadus! Tev būs amats!” Iecelt pienākumu izpildītāju un gaidīt, ka pieteiksies...?
Tajā pašā laikā turpat starp tiesnešiem ir cilvēks, kas ļoti labi ir vadījis!
Proti, mēs vadāmies pēc principa - mums nevajag labāko vadītāju, mums vajag ievērot tikai principu.
Dod Dievs, ja konkursā piesakās un var atrast labāku vadītāju... amatā ielikt labāko!
Tāpēc es īsti nezinu, vai šis princips, par kuru mēs šodien balsosim, visos amatos ir pareizs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.
I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Atbalstot šos priekšlikumus, es kategoriski gribu norobežoties no argumentiem, ka tas ir demokrātijas vārdā. Es pilnībā piekrītu Kūtra kungam. Tad jau būtu jāsāk ar deputātiem - ne vairāk kā divas reizes būt par deputātu, ministriem - ne vairāk kā divas reizes būt par ministriem... un kur nu vēl partiju kvotas, kas tiek sadalītas, - mums pienākas tas un tas, tādas un tādas ministrijas.
Ja mēs skatītos no demokrātijas viedokļa, tā būtu sava veida diskriminācija vecuma un profesionalitātes dēļ. Bez šaubām, ja mēs no demokrātijas viedokļa skatāmies, tad faktiski mēs upurējam dažus godīgos un profesionālos, jo citādi nespējam izmēzt dažādus blēžus. Diemžēl tā ir ļoti smaga konstatācija.
Atbalstot šos priekšlikumus, arī es to darīšu, mēs tomēr izsakām zināmu neuzticību, pat lielu neuzticību, tai institūcijai, kas ievēlē tiesu priekšsēdētājus. Patiesībā ieceļ. Tieslietu padome būtībā nespēj tikt galā ar šo demokrātijas procesu un regulēt, lai tur būtu labākie un atbilstīgākie. Atbalstot šos priekšlikumus, es negribu novērst uzmanību no tā, ka problēmas būtība ir augstākajos stāvos. Tālab es teiktu tā: ja mēs uzmanīgi balsosim un tomēr tiksim galā arī ar problēmām tajos augstākajos stāvos - varbūt nākamajām Saeimām tomēr izdodas to izdarīt -, tad arī varēsim atsaukt šo ierobežojumu. Atvainojoties dažiem profesionāliem, godīgiem cilvēkiem, šoreiz mēs diemžēl mazliet pastaigāsimies kā ziloņi pa trauku veikalu, jo citādi mēs to lietu izkustināt nevaram.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi, ir dažas lietas par šeit izskanējušo.
Tātad pirmais, attiecībā uz komisijas priekšsēdētāja viedokli, kas ir fiksēts protokolā, proti, par nepiedalīšanos lēmumu pieņemšanā. Priekšsēdētājs motivēja savu lēmumu ar to, ka, viņaprāt, šis jautājums ir kļuvis politisks un būtu izšķirams tiesnešu kopsapulcē. Taču likums diemžēl to neparedz.
Vēl attiecībā par šeit izskanējušo tiesu priekšsēdētāju lomu tiesu sistēmā. Jānorāda, ka tiesu priekšsēdētāju pilnvaras saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” šobrīd ir visai ierobežotas - vairāk vērstas uz dažādu saimniecisku un organizatorisku jautājumu risināšanu.
Tāpat kolēģi minēja par tiesnešu interesi un vēlmi piedalīties konkursos. Droši vien, ikvienam pretendentam ir sava motivācija. Taču komisijas sēdē vairākkārt tika uzsvērts arī tāds problēmjautājums kā tiesnešu atalgojuma jautājums. Kā mēs zinām, Satversmes tiesa ir uzdevusi Saeimai pārskatīt šo regulējumu līdz šā gada beigām.
Visbeidzot, manuprāt, ļoti zīmīgi ir tas, ko teica Smiltēna kungs attiecībā uz SKDS aptaujām, proti, ka tiesu varai, nezinu - par laimi vai diemžēl -, ir gandrīz divreiz lielāks uzticības limits nekā parlamentam.
Kolēģi, pārejam pie balsošanas par priekšlikumu.
1. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
G.Bērziņš. Identisks ir 2. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tas nav balsojams.
G.Bērziņš. 3. ir frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas attiecas uz apgabaltiesu priekšsēdētājiem. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. ir identisks deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums, kas nav...
Sēdes vadītāja. Nav balsojams.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie kolēģi!
Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr.879/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu uz trešo lasījumu.
Kopumā ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kas paredz, ka, veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas jāsaglabā vides daudzveidība un kultūrvēsturiskā ainava. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 2.priekšlikums ir komisijas izstrādāts priekšlikums saistībā ar spēkā stāšanos, un arī tas, protams, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Deputāti Lībiņa-Egnere, Dālderis, Šulcs, Adamovičs, Kūtris un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Judins, Mūrniece, Gaidis Bērziņš, Lībiņa-Egnere, Čigāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.
Tātad viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šīm darba kārtības izmaiņām.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Izveidojot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tika nolemts: katru frakciju komisijā pārstāvēs viens deputāts. Ņemot vērā, ka Inguna Sudraba vairs nepārstāv Saeimas frakciju, viņa nevar turpināt darbu parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Šodien ir apstiprināts galaziņojums, par to jūs visi esat informēti. Bet saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu mūsu komisija strādās līdz 2.februārim, proti, vēl divas nedēļas. Un nav pieļaujama situācija, ka komisiju vadīs cilvēks, kurš nepārstāv frakciju.
Lūdzu iekļaut šo jautājumu sēdes darba kārtībā, citādi jūs pieļausiet situāciju, kas neatbilst ne likuma prasībām, ne labam regulējumam.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tātad “pret” nav pieteicies runāt neviens no deputātiem. Bet mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu izdarītas izmaiņas, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 23, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts, un lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.
Turpinām izskatīt likumprojektus.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot likumprojektu trešajam lasījumam, nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, taču komisija pati savas sēdes laikā ir izstrādājusi priekšlikumu - izteikt likumprojekta 11.panta 4.punkta “i” apakšpunktu citā redakcijā. Lūgums Saeimas deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Šis likumprojekts regulē galvenokārt vienu jautājumu. Proti, ir paredzēta iespēja pilngadīgiem Latvijas pilsoņiem un pilngadīgiem Latvijas nepilsoņiem laulības noslēgšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā iesniegt arī elektroniski. Līdz šim tas bija izdarāms tikai un vienīgi, abām personām ierodoties dzimtsarakstu nodaļā personiski.
Tas ir domāts vairāk tāpēc, lai mūsu tautiešiem, kuri ilgāku laiku uzturas ārvalstīs, bet vēlas šo svinīgo, skaisto notikumu nosvinēt Latvijā, nebūtu iepriekš speciāli jābrauc tikai, lai sakārtotu dokumentus. Viņi to varēs izdarīt elektroniski portālā latvija.lv. Tāpat arī, ja kāds vēlēsies laulāties Latvijā kādā skaistā vietā, proti, nevis tajā pilsētā, kur dzīvo, bet kādā citā dzimtsarakstu nodaļas iestādē, arī tad nebūs iepriekš jābrauc, bet varēs nosūtīt elektronisku iesniegumu.
Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Lībiņa-Egnere. Komisija lūdz noteikt termiņu līdz šā gada 23.janvārim, tas ir, piecas dienas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.janvārim.
I.Lībiņa-Egnere. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis likumprojekts ir izstrādāts tāpēc, ka tiek izstrādāts jauns likums - Apdrošināšanas līguma likums -, jo vecais likums “Par apdrošināšanas līgumu” ir novecojis, tur labojumu ir vairāk nekā puse, turklāt līgumā par apdrošināšanu jāievieš arī Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un ieteikumi.
Faktiski šo likumprojektu vajadzētu skatīt vienlaikus ar nākamo, tāpēc ka tie labojumi un papildinājumi, kas šeit ir iestrādāti, saistīti ar nākamo likumprojektu - Apdrošināšanas līguma likumu. Pirmkārt, ir saskaņoti termini. Gan šajā likumprojektā, gan nākamajā šie termini ir vienādoti. Ir precizēta arī naudas soda kārtība, jo nākamajā likumprojektā - Apdrošināšanas līguma likumā - ir precīzi formulēts, ka prēmija apdrošinājuma ņēmējam ir jāizmaksā mēneša laikā. Ja šis termiņš tiek kavēts, apdrošinātājam var uzlikt soda naudu līdz 14 200 eiro.
Un pēdējais. Šie abi likumi stājas spēkā vienā termiņā.
Turklāt ir izslēgta 22. un 25.nodaļa no šā pirmā likuma.
Lūdzu atbalstīt. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Kiršteins. Priekšlikumu termiņš - 6.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Apdrošināšanas līguma likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Tātad, kā jau teicu, Apdrošināšanas līguma likumā ir iestrādātas jaunās normas un papildinājumi, proti, tas, kā nebija iepriekš likumā “Par apdrošināšanas līgumu”.
Šeit var arī iepazīties ar 60.pantu, kas ir iepriekšējā likumā. Tur ir runa par dzīvības apdrošināšanas līgumu; tajā tagad varēs ierakstīt arī apdrošinājuma ņēmēja tiesības (piemēram, mainīt šo līgumu, kad tas jau ir noslēgts).
Un arī 11.panta pirmās un otrās daļas un 60.panta noteikumi, uz ko mēs atsaucāmies iepriekš, - kāpēc šīs soda naudas ir piespriestas.
Ja līgumā, piemēram, ir stingri noteikts, ka šis mēneša termiņš tiek dots, lai tiktu iesniegti visi dokumenti, un pēc visu dokumentu saņemšanas ir mēneša laikā jāsaņem šī apdrošināšanas prēmija...
Tātad visi pārējie papildinājumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības prasībām, ir iestrādāti.
Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.februāris.
Tā ka aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas līguma likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai...
A.Kiršteins. 6.februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Meliorācijas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” (Nr.1096/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Likumprojekts ir izstrādāts Ministru kabinetā saistībā ar administratīvo sodu sistēmas koncepciju un paredz administratīvos sodus kodificēt nozaru likumos.
Komisija šo likumprojektu atbalstīja. Lūdzam jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meliorācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr.1097/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Līdzīgi kā iepriekšējais arī šis likumprojekts pārsvarā normas par administratīvajiem pārkāpumiem aviācijas jomā pārnes uz likumu “Par aviāciju”. Turklāt papildus ir divi jautājumi. Ir paredzēta atbildība, pirmkārt, par militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvēšanu, ierīkošanu vai izvietošanu bez Aizsardzības ministrijas atļaujas. Un ir paredzēta atbildība, kas saistīta ar ziņošanas pienākumu nepildīšanu civilajā aviācijā. Tātad šīs divas jomas ir papildus klāt. Pārējais ir pārnests no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.
Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Cienījamie kolēģi, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Matīss. Paldies, kolēģi, par atbalstu. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Kredītinformācijas biroju likumā otrajā lasījumā. Jāatzīst, ka acīmredzot grozījumi sagatavoti pietiekami kvalitatīvi, jo nevienam deputātam nebija vēlmes iesniegt priekšlikumus. Līdz ar to priekšlikumu nav un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums tomēr ir kāda laba ideja, kā uzlabot šo likumprojektu, priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 23.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi un izskatījusi 37 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - precizējošs tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas komisijā arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. - komisijas priekšlikums. Šeit mainās dienu skaits. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 13.priekšlikums. Komisija, vērtējot iepriekšējos priekšlikumus, ir izveidojusi savu priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 18.priekšlikumā, ko komisija izstrādājusi un atbalstījusi, ir mainīts dienu skaits.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 21. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 23. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 24. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 26. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 27. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 28. ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 30. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra priekšlikums, kas precizē tās informācijas apjomu, kāda ir norādāma nekustamā īpašuma izsoles izziņošanas paziņojumā attiecībā uz apbūves tiesībām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 34. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 36. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 37. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu. Arī šeit numerācija tika mainīta - atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas. Komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.februārim.
Darba kārtības sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Tā kā atsevišķu komisiju sastāvs atbilstoši mūsu pašu apstiprinātajai kārtībai tiek veidots, ievērojot Saeimas frakciju pārstāvību, mēs nevaram ignorēt radušos situāciju. Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta gan Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas, gan arī Ingunas Sudrabas atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tas bija?”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Aicinot jūs balsot par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, es jau izstāstīju iemeslus, kādēļ šis lēmums ir jāpieņem.
Man gribētos jūs informēt, ka tas netraucēs jums nākamajā nedēļā runāt, diskutēt par parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, jo šorīt galaziņojums tika apstiprināts un 2.februārī komisija pabeigs savu darbu.
Diemžēl lēmums par Sudrabas atsaukšanu tiek skatīts tikai šodien, kad komisija ir pabeigusi savu darbu un mēs varam redzēt, ka rezultāti, kurus mēs gribējām sasniegt, izveidojot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, nav sasniegti. Tas, protams, ir ļoti slikti. Bet mēs nevaram ignorēt faktu, ka patlaban ir iestājies tāds brīdis, kad Sudraba nedrīkst vadīt komisiju.
Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo lēmumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt visiem! Mēģināšu izmantot iespēju paust savu viedokli.
Sēde bija paredzēta šodien, pulksten 11.00 dienā. Vakar laiks tika pārlikts uz pulksten 8.30 šodien no rīta. Sēde bija haotiska. Ja, nemaldos, šajā galaziņojumā ir pieļautas vairāk nekā 30 drukas kļūdas, nemaz nerunājot par saturu. Šobrīd Inguna Sudraba tiks atcelta... tiks atcelts šis kļūdaini pieņemtais lēmums, ka jūs vispār vadījāt šo komisiju. Es uzskatu, ka jūs ir jāliek cietumā, Sudrabas kundze. Jūs kā deputāte varbūt varat izvēlēties, kurā cietumā jūs gribētu sēdēt. Tas ir mans viedoklis, mans personīgais! Vēl varētu līdzi paņemt Mārtiņu Šicu, kurš jūs ir atbalstījis. Tas ir mans viedoklis, mans viedoklis!
Lūdzu, atbalstiet šo lēmuma projektu. Divas nedēļas vēl līdz 2.februārim... Pareizi es saku, Judina kungs? 2.februāris? Es nesarunājos ar zāli...
Galaziņojums jau ir apstiprināts, tas notika haotiski, proti, nenormālā ātrumā. Pēc tam šie deputāti, četri deputāti - Sudraba, Šics, Pimenovs, Mežulis -, mērkaķa ātrumā skrēja projām no komisijas telpas, nevarēja atbildēt žurnālistiem uz jautājumiem.
Pēc idejas, jūs skata pēc esat pieņēmuši galaziņojumu, kuru jūs, es domāju, neviens neesat lasījis. Šobrīd, Sudrabas kundze, izvēlieties to sodu. Iespējams, Iļģuciema cietums. Es nezinu, kā tur ir, neesmu bijis. Padomājiet. Bet es uzskatu, ka jūs ir jāapcietina par šo darbu un jums ir jāatdod nauda, kuru jūs esat saņēmusi kā komisijas vadītāja. Tāpat arī Šicam ir jāatdod nauda. Viņš ir bijis jūsu padotais kalps, sekretārs vai... es nezinu, kā jūs tur viens otru saucat. (Dep. G.Kūtris: “Viņa tur algu nesaņēma!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Balsojums par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir Saeimas pašcieņas jautājums.
Kolēģi! Mēs nevaram gribēt, lai mūsu sabiedrība ievērotu mūsu šeit pieņemtos likumus, ja mēs paši tos neievērosim. Kolēģi! Ir ļoti skaidri noteikts gan Saeimas kārtības rullī, gan Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijās darbojas frakciju pārstāvji. Šobrīd Sudrabas kundzei nav frakcijas, kuru tā pārstāvētu.
Kolēģi! Jau tad, kad tika izveidota komisija un Sudrabas kundze kandidēja uz pārstāvību šajā komisijā un pēc tam - uz vadību, daudzi no mums runāja par to, ka Inguna Sudraba atrodas interešu konfliktā. Mēs zinām un esam lasījuši, ka “oligarhu sarunās” Sudrabas kundze ir pieminēta kā Maskavā saskaņota Latvijas Republikas premjera kandidāte. Tomēr mēs ļāvām Sudrabas kundzei darboties šajā komisijā un to vadīt.
Kolēģi! Ir pienācis brīdis mums izrādīt pašcieņu, parādīt sabiedrībai, ka mēs cienām likumus, ko paši esam pieņēmuši, un atsaukt Sudrabas kundzi no šīs komisijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien otro reizi, brāļi un māsas! Gribu ar šādu cilvēcisku atziņu sākt runu: “Neveiksminieki runā par cilvēkiem, veiksminieki - par idejām.”
Nu ko jūs esat uzklupuši Sudrabas kundzei! Ne jau viņa ir vainīga, ka šeit, Latvijā, ir korupcija. Nu, priekš kam?
Un ne jau tie oligarhi šeit ir tie vainīgie. (Dep. A.Judina aplausi.) Jā, Judina kungs! Nav oligarhi tie vainīgie! Oligarhi neiztirgoja banku “Citadele”, oligarhi nekontrolē SAB. Un, ja SAB neredz, kur notiek korupcija, tad - kāds ir jautājums? Vai viņi neprofesionāli? Ko viņi dara?!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 25, atturas - 18. Lēmums nav pieņemts.
Darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.
Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros”.
Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.
Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Kā jūs atceraties, pagājušajā Saeimas sēdē mēs iesniedzām virkni jautājumu, uz kuriem lūdzām Ekonomikas ministriju sniegt atbildes. Ekonomikas ministrija ir atbildējusi, ka rakstveidā tā šīs atbildes nesniegs. Izmantojot Saeimas kārtības rullī ieteikto iespējamo kārtību, ministrija piedāvā šīs atbildes sniegt mutiski.
Taču ņemsim vērā to, kā ir organizēts Saeimas darbs! Tīri fiziski... Tajā ministra atbildēm paredzētajā laikā ministrs knapi spēs vispār nolasīt jautājumus, kur nu vēl sniegt atbildes.
Protams, ir grūti atturēties no kārdinājuma redzēt, kā ministrs piecu minūšu laikā mēģina nolasīt vairākus savus paša normatīvos aktus un citus dokumentus un demonstrē savas daiļlasīšanas prasmes.
Taču, mūsuprāt, daudz svarīgāk tomēr ir, ka mēs nodrošinām Satversmē un mūsu valsts demokrātijas pamatprincipos ierakstīto, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un ka Latvijas tauta to realizē caur saviem priekšstāvjiem. Un viena no Satversmē noteiktajām tautas priekšstāvju funkcijām ir kontrolēt izpildvaru, tas ir, pieprasīt, lai izpildvara atskaitītos par saviem darbiem, uzdot tai konkrētus jautājumus.
Pašlaik ir izveidojusies absurda situācija, ka deputātiem, kuri īsteno šo funkciju, principā netiek dota iespēja saņemt šīs atbildes. Savukārt tad, ja šādu vēstuli būtu uzrakstījis vienkāršs pilsonis, ministram būtu pienākums rakstveidā sniegt atbildes.
Un, lai šo absurdu neturpinātu, mēs esam sagatavojuši par šiem jautājumiem pieprasījumus. Un tagad jau no Pieprasījumu komisijas būs atkarīgs tas, kādā veidā tālāk šis absurda teātris turpināsies. Es ļoti ceru, ka Brigmaņa kungs manī klausās, jo principā tagad jau no viņa būs atkarīgs, vai novest šo lietu līdz absurdam, ka jau desmitajai daļai Saeimas nebūs tiesību īstenot to, kas Satversmē ir teikts. Proti, atkal... kaut kādā veidā interpretējot normas, lai panāktu, ka ekonomikas ministram nav jāiesniedz rakstveidā šīs atbildes...
Visa šī darbība parāda, ka... apliecina vēlreiz - un uzskatāmi apliecina! -, ka OIK afēra jau no sākta gala ir bijusi politiski piesegta un joprojām tiek politiski piesegta. Un Ekonomikas ministrija ir ļoti nozīmīgs faktors šī piesega veidošanā.
Ļoti ceram, ka Saeima ar to nenodarbosies.
Šie konkrētie jautājumi par Ekonomikas ministrijas lēmumiem, kas pieņemti tā saucamā moratorija ietvaros, ir tiešā veidā saistīti ar atklātajām - žurnālistu atklātajām! - konteineru shēmām.
Mēs prasām Ekonomikas ministriju skaidrot savas darbības saistībā ar šiem lēmumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Motivācijai laiks beidzies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā - Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.369/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm, īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā kontroli”. Šis pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi, diez vai kādam no jums nav zināmi fakti, ko atklājuši TV3 žurnālisti par šīm konteineru firmu iespējamām krāpniecībām. Un visiem, kas to ir redzējuši, radās pamatots jautājums: kā tas var būt, ka tur bija jābūt stacijai, bet stacijas reāli nav? Uz brīdi ir uzlikts konteiners, un skaitās, ka stacija ir uzsākusi ražošanu. Mēs Ekonomikas ministrijai lūdzām skaidrot, kādā veidā šī kontrole tiek organizēta un kā šāda absurda situācija varēja rasties. Savās atbildēs Ekonomikas ministrija karstasinīgi apgalvo, ka tā kontrolē, vai ražotāju noteiktā termiņā ir uzsākta elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Mēs lūdzām precizēt, kā tas īsti notiek, un atklājās, ka Ekonomikas ministrija nekādu kontroli neveic. Tā atsaucas uz “Sadales tīkla” veiktajām darbībām, konkrēti “Sadales tīkla” aktu par ražotāju darbības atbilstību strādāt sistēmā.
Taču kas ir amizanti šinī situācijā? Tiek piesaukts normatīvais akts, uz kuru balstoties “Sadales tīkls” rīkojas, taču izrādījās, ka šim normatīvajam aktam, kuru izdevusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), vispār nav nekāda sakara ar OIK ražotāju kontroli. Šis normatīvais dokuments, uz kuru atsaucas Ekonomikas ministrija, regulē “Sadales tīkla” darbību, lai nodrošinātu visiem komersantiem vienlīdzīgu pieeju “Sadales tīklam” un sistēmas drošu darbību. Vēl vairāk. SPRK ir tieši norādījusi Ekonomikas ministrijai, ka šis akts vispār nenodrošina kontroli pār to, vai šī konkrētā stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Kā jūs zināt, ražošanai koģenerācijā ir svarīgi, vai šī koģenerācijas stacija vienlaikus ražo elektrību un siltumu. Šāda pārbaude šī akta ietvaros vispār netiek veikta, un “Sadales tīklam” ne tikai nav pienākuma to darīt, bet nav arī kompetences. Uz to ir norādījusi arī SPRK. Savukārt šāda kārtība... ir grūti noticēt, ka Ekonomikas ministrija nav kompetenta par to, kas vispār... ko vispār nozīmē ražot elektroenerģiju koģenerācijā. Taču, ja šāda kārtība tiek piekopta, tā paver ļoti ērtu iespēju īstenot krāpniecību ar obligāto elektroenerģijas iepirkumu.
Pēc būtības šī situācija ir analoģiska anekdotei. Kādā moru valstī moriem jautā: “Kā jūs vācat kokosriekstus?” Viņi atbild: “Mēs tos nevācam, mums vējš nopūš.” Viņiem jautā: “Bet ja vēja nav?” Mori atbild: “Nu tad ir neražas gads.” Apmēram pēc tāda paša principa strādā Ekonomikas ministrija, kontrolējot šo ražošanas uzsākšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Motivācijai laiks beidzies.
Ir saņemts deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu Nr.221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim”.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam pieprasījuma motivācijai.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Uz ko balstās OIK afēras arhitektūra, šis politiskais piesegs? Tas balstās uz to, ka ir interpretējamas normatīvo aktu normas. Un ko dara Ekonomikas ministrija? Tā katru šo normu interpretē pa savam. Un, ja katra atsevišķā norma tiek apskatīta atrauti no visām pārējām, tad ir iespējams veidot šīs absurdās konstrukcijas, par ko mēs tikko runājām, - var panākt, ka elektrostacija it kā ir nodota ekspluatācijā un strādā, lai gan tās tur nemaz nav.
Un ir vēl viens stāsts. Vēl viena manipulācija, kura tiek veikta, lai varētu īstenot krāpniecību OIK atbalsta shēmu ietvaros. Proti, runa ir par to, kādā veidā tiek noteikts tas brīdis, no kura sākas šis atbalsta periods. Jo, kā jūs zināt, šis atbalsts, no kura veidojas tālāk OIK maksājums mums visiem, tiek noteikts uz konkrētu laiku.
Pretēji tam, ka Ekonomikas ministrija ir apgalvojusi, ka šis laiks sāk ritēt no tā brīža, kad ir ticis uzstādīts šis konteiners, mēs šādu normatīvā akta regulējumu neatrodam.
Un rodas ļoti absurda situācija. No vienas puses, Ekonomikas ministrija, lai glābtu šos konteinerfirmu ražotājus un viņi nepazaudētu atbalstu, apgalvo, ka nepieciešams... ka šī stacija ir nodota ekspluatācijā un ražo elektroenerģiju koģenerācijā... ka to apliecina šis sadales sistēmas akts.
No otras puses, ministrija apgalvo, ka tomēr, lai šis ražošanas fakts sāktos, ir nepieciešamas vēl arī citas lietas, kā, piemēram, nodošana ekspluatācijā.
Un tad nu sanāk tāda paradoksāla situācija. Ja, no vienas puses, šis OIK komersants ir ieguvis nepieciešamo apliecinājumu, kas ir vajadzīgs Ekonomikas ministrijai, ka it kā viņš ir laikā uzsācis ražošanu (tas ir vienkārši “Sadales tīkls” akts), bet, no otras puses, nav iesniedzis pārējos dokumentus un pārējos apliecinājumus, kas ir nepieciešami, lai pierādītu, ka viņš ir sācis elektroenerģiju ražot koģenerācijā (piemēram, nodevis staciju ekspluatācijā), tad sanāk, ka šis brīdis, no kura viņam sāk, tā teikt, iztecēt šis atbalsta apjoms, nav iesācies. Un tad sanāk tāda paradoksāla situācija kā izvēlīgai sievietei, kura veikalā izvēlas kurpes un nekādi nevar izvēlēties, jo viņa vēlas tādas kurpes, kuras no ārpuses izskatītos mazas un skaistas, bet no iekšpuses būtu pietiekami lielas un ērtas. Lūk, tāda ir šī kombinācija, ko Ekonomikas ministrija mēģina īstenot ar normatīvo aktu prasībām.
Ekonomikas ministrija ir atteikusies sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, jo, ja ministrija sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem, tad tā demonstrētu vai nu šizofrēnisku nekompetenci, vai arī atklāti atzītos, ka nodarbojas ar krāpniecības piesegšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti Ivars Zariņš, Jeļena Lazareva, Artūrs Rubiks, Andris Morozovs, Aleksandrs Jakimovs, Jānis Tutins un citi iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām”. Arī šis pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.
Iesniedzēju vārdā motivāciju sniegs deputāts Ivars Zariņš. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Reaģējot uz atklātajām konteinerfirmu krāpniecībām, Ekonomikas ministrija publiski visiem pauž un demonstrē, ka sākusi pret to cīnīties. Pirmais bija paziņojums, ka sāks pārbaudes pa pilnu perimetru. Mēs pieprasījām, lai Ekonomikas ministrija sniegtu informāciju par šīm pārbaudēm, jo mums ir pamatotas bažas, ka patiesībā šīs pārbaudes tiek veiktas nevis tādēļ, lai cīnītos pret OIK krāpniecību, bet gan tādēļ, lai piesegtu. Un tas, ka Ekonomikas ministrija izvairās sniegt šīs atbildes, ir viens uzskatāms apliecinājums, ka šīs bažas varētu būt pamatotas.
Proti, viens no jautājumiem. Pavisam ir vairāk nekā 400 strādājošas stacijas. Kāpēc Ekonomikas ministrija izvēlas steidzami pārbaudīt nevis tās stacijas, kuras reāli ražo un kuras rada šo OIK slogu, un kurās acīmredzot varētu būt neatbilstības, un kuru atbalsts būtu jāpārtrauc, bet sāk pārbaudīt tās, kuras šo reālo slogu nerada? Vēl vairāk! Ja pēc šīm pazīmēm, ko viņi ir noteikuši, ir skaidri redzams, ka nav izpildīti atļaujā noteiktie nosacījumi un ka tur nav nevienas reāli uzstādītas stacijas, neviena stacija reāli neražo elektrību koģenerācijā, neražo lietderīgo siltumu, tad ko tur vēl pārbaudīt? Ar ko nodarbojas Ekonomikas ministrija tādā gadījumā? Vēl amizantāk: Ekonomikas ministrija jau ir paspējusi paziņot, ka no šīm 39 stacijām 10 stacijas kvalificējas, lai gan atbildēs uz citiem jautājumiem Ekonomikas ministrija atzīstas, ka reāli tā ir pārbaudījusi tikai piecas stacijas, turklāt šīs piecas uzskaitītās stacijas acīm redzami nav tās stacijas, kuras kvalificētos. Tad ir jautājums: ar ko nodarbojas šī pārbaude? Vai pārbaude ir īstenota tāpēc, lai tiešām atklātu OIK krāpniecības, vai patiesībā, lai realizētu tādu viltīgu shēmu: it kā tiek veikta pārbaude, tā teikt, esam visu pārbaudījuši un tādējādi esam legalizējuši, ka tur viss ir kārtībā, simboliski nolaižot asinis, - no šīm gandrīz 40 stacijām tikai trim stacijām anulējot atļaujas.
Neoficiāla informācija ir tāda, ka šīs pārbaudes ietvaros tiek veiktas koruptīvas darbības, kurās, iespējams, ir iesaistīti bijušie Ekonomikas ministrijas darbinieki... Tāpēc, lai pārliecinātos, kas patiesībā notiek ar šīm pārbaudēm un ar kādu mērķi tās tiek īstenotas, mēs prasījām, lai ekonomikas ministrs iesniedz atbildes. Viņš to nav izdarījis, ir izvairījies tās rakstiski sniegt.
Tāpēc mēs rakstām šo pieprasījumu. Mums ir pamatotas bažas, ka Ekonomikas ministrijas steidzamības kārtībā virzītie Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz OIK pārraudzību arī tiek virzīti galvenokārt ar mērķi piesegt šinī pārbaudē atklātās krāpniecības un dot tām noilguma termiņu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi! Deputāti Dālderis, Gaidis Bērziņš, Brigmanis, Kleinberga un Potapkins lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Saeimas sēde tiek turpināt bez pārtraukuma.
Deputāti Ivars Zariņš, Jeļena Lazareva, Artūrs Rubiks, Andris Morozovs, Aleksandrs Jakimovs un citi iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu komersantu elektrostacijās, kuriem ir izsniegtas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam pieprasījuma motivācijai.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Mūsu bažas par to, ka Ekonomikas ministrijas veiktās pārbaudes vairāk ir domātas, lai piesegtu OIK afēru un Ekonomikas ministrijas patieso lomu tajā, nevis lai to atklātu, pastiprina tas, ka ekonomikas ministrs izvairās sniegt atbildes par šīs kontroles grupas uzdevumiem un tās sastāvu, lai varētu izvērtēt, kas tad īsti ir šīs kontroles grupas uzdevums. Ekonomikas ministrija atsakās mums šo informāciju sniegt.
Tālāk. Ja ministrija atsakās sniegt informāciju par to, kāds ir šīs kontroles grupas sastāvs, mums rodas pamatotas bažas, ka šī kontroles grupa ir izveidota vai nu bez pietiekamas kompetences, vai no cilvēkiem, kuri atrodas interešu konfliktā un nav ieinteresēti atklāt iespējamās nelikumības, neatbilstības šinīs stacijās, bet gan tiecas tās piesegt. Jo pretējā gadījumā - kādēļ gan slēpt to visu?
Tālāk. Mēs vēlamies noskaidrot, kas īsti vērtēs šīs komisijas darba rezultātus, kāda būs šīs komisijas atbildība, kad tā būs pārbaudījusi, ka tik tiešām šie rezultāti ir patiesi un reālajai situācijai atbilstoši.
Mēs vēlamies zināt... Ņemot vērā to, ka atslēgas faktors visās stacijās, kuras it kā ir koģenerācijas stacijas, kuras jau ir sākušas strādāt un no kurām 10 Ekonomikas ministrija jau pateikusi, ka viss ir kārtībā... Mūs interesē, kuram kontroles grupas cilvēkam ir atbilstoša kompetence, lai spētu novērtēt, ka šīs stacijas ražo siltumu, lietderīgo siltumu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Jo, iespējams, ka tā varētu būt atslēgpersona. Šī cilvēka kompetence var būt atslēga, lai spriestu par to, vai šī kontroles grupa vispār spēj un ir ieinteresēta īstenot kontroli atbilstoši sabiedrības interesēm - tā, kā to publiski ir deklarējis ekonomikas ministrs.
Ļoti ceram, ka šī pieprasījuma ietvaros ekonomikas ministrs vairs neizvairīsies sniegt atbildes un iesniegs gan savu lēmumu par šo kontroles grupu - kāds ir tās uzdevums, kāds ir tās sastāvs un kāda ir kompetence -, lai mēs spriestu par to, kā patiesībā un ar kādu mērķi šī kontroles grupa ir tikusi veidota. (Dep. A.Klementjevs: “Malacis! Davai vēl!”; dep. R.Balodis: “Nevajag! Nu nevajag!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Deputāti Ivars Zariņš, Jeļena Lazareva, Artūrs Rubiks, Andris Morozovs, Aleksandrs Jakimovs un citi iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi”.
Vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. A.Klementjevs: “Interesanti! Lai stāsta tālāk! Tikai tagad sāku saprast!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
TV3 demonstrētajos sižetos par šīm konteinerfirmu krāpniecībām viens no sižetiem bija par Ekonomikas ministrijas vēstuli, kuru tā ir rakstījusi šiem OIK komersantiem un ar kuru tā interpretē normatīvo un administratīvo aktu prasības tādējādi, ka pasaka, ka komersantam nav nepieciešams uzstādīt tam atļaujā paredzēto jaudu; ka pietiek ar to, ka tiek uzstādīta, vienalga, kāda jauda simboliskā apmērā; ka tas ir pietiekami, lai uzskatītu, ka komersants ir izpildījis atļaujas nosacījumus.
Lai jūs saprastu, cik absurds ir šāds uzstādījums, minēšu šādu piemēru. Tas ir apmēram tā: jūs esat uzņēmušies valsts priekšā saistības, ka konkrētā termiņā uzbūvēsiet daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, bet pēc tam jūs atnākat un pasakāt, ka šinī termiņā jūs tomēr šo namu nevarēsiet uzbūvēt, bet ka jūs varat tā vietā uzlikt suņa būdu, un prasāt: “Vai tas derēs? Vai tad skaitīsies, ka es esmu izpildījis atļaujā paredzēto?” Un Ekonomikas ministrija atbild: “Jā, skaitīsies, ka jūs esat izpildījuši!” Un jūs jautājat: “Vai es saglabāšu to nomas maksu par to daudzdzīvokļu, daudzstāvu māju, kuru es neesmu uzcēlis, bet kuras vietā esmu uzlicis tikai suņa būdu?” Ekonomikas ministrija pasaka: “Jūs saglabāsiet to!”
Lūk, tas ir tas, ko viņi vēlreiz apliecina savās atbildēs.
Kādēļ nepieciešama šāda acīm redzami absurda konstrukcija? Gluži vienkārši tāpēc, ka pašlaik ir noteikts tā saucamais OIK atļauju moratorijs un nekādus lēmumus šinī kontekstā nevar pieņemt. Un Ekonomikas ministrija, mūsuprāt, tādā veidā... ir atradusi veidu, kā apiet šo moratoriju, kā ļaut šiem OIK komersantiem, kuri nav izpildījuši atļaujas nosacījumus... izdarīt tā, lai viņiem atļaujas tomēr netiktu atņemtas.
Un tādējādi radušās šīs konteineru shēmas. Ja nu kāds ir nodarbojies ar krāpniecību, tad, visticamāk, tā ir bijusi Ekonomikas ministrija.
Neiegrimstot juridiskās niansēs, jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi sniegt juridisku pamatojumu.
Šīs shēmas absurdumu un neloģiskumu var ļoti vienkārši pierādīt ar praktiskiem piemēriem.
Ko mēs esam izdarījuši? Ekonomikas ministrijai esam iesnieguši jau atkārtoti jautājumu. Ja Ekonomikas ministrija uzskata, ka šie komersanti, šie konteineru komersanti, ir izpildījuši atļaujas nosacījumus, tad lai ministrija mums sniedz atbildi, kuras ir tās tehnoloģijas, kas spēj pie šiem 10 kilovatiem nodrošināt tos pašus efektivitātes un lietderības kritērijus, kādi tie būtu, pastāvot izsniegtajās atļaujās paredzētajiem megavatiem. Ekonomikas ministrija nav spējusi iesniegt tādas atbildes, ir izvairījusies.
Tad nu mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai Ekonomikas ministrija...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Šis pieprasījums tāpat kā pārējie pieprasījumi tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet ir saņemti deputātu jautājumi. (Starpsauciens: “Ā, jā!”) (Aplausi.)
Deputāti Zariņš, Jakimovs, Lazareva, Rubiks un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par aizsargāto lietotāju tiesību ierobežojumiem izmantot elektroenerģijas tirgus iespējas”. Jautājumu motivēt nav pieteicies neviens deputāts, un mēs to nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Morozovs, Ribakovs, Cilevičs un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par e-veselības projekta īstenošanu un tā atbilstību elementārākajām pamatprasībām”.
Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Tā kā Saeimā ir parādījusies pamatota interese par e-veselības veselību, tad, lai palīdzētu noteikt pareizo diagnozi šai e-veselības slimībai, mēs esam sagatavojuši pāris sākotnēju jautājumu, tā sacīt, ar ko mēs sākam visu šo izjautāšanas sesiju.
Mēs ļoti ceram, ka Veselības ministrija atšķirībā no Ekonomikas ministrijas atbildīgi pieies šiem uzdotajiem jautājumiem, spēs dot kvalitatīvas, skaidras atbildes uz uzstādītajiem jautājumiem un mums nevajadzēs katru šo jautājumu izvērst kā atsevišķu jautājumu bloku un pārvērst tālākos pieprasījumos. Jo e-veselība ir sistēma, kuru mums steidzami nepieciešams reanimēt. Jāpanāk, lai tā strādā sabiedrības interesēs un īsteno tos mērķus, kuriem tā tika radīta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Šodien 65. dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Rihards Melgailis, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi no Tiesu politikas apakškomisijas! Aicinu jūs uz īsu sēdi Juridiskās komisijas telpās pēc piecām minūtēm!
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Raivis Dzintars, Inese Laizāne, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis... ir, Veiko Spolītis, Inguna Sudraba... ir, Silvija Šimfa un Jānis Upenieks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2018. gada 18. janvārī
Datums: 18.01.2018 09:11:39 bal001
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 30.janvāra līdz 1.februārim
Datums: 18.01.2018 09:12:18 bal002
Par - 72, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (654/Lm12)
Datums: 18.01.2018 09:12:45 bal003
Par - 72, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Aivara Meijas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (655/Lm12)
Datums: 18.01.2018 09:43:38 bal004
Par - 68, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (898/Lp12), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 18.01.2018 09:44:33 bal005
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (898/Lp12), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 18.01.2018 09:46:05 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (879/Lp12), 3.lasījums
Datums: 18.01.2018 09:48:51 bal007
Par - 46, pret - 23, atturas - 6. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā ... (657/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 18.01.2018 09:50:20 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 3.lasījums
Datums: 18.01.2018 09:52:02 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (1091/Lp12), 1.lasījums
Datums: 18.01.2018 09:54:23 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1098/Lp12), 1.lasījums
Datums: 18.01.2018 09:56:18 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas līguma likums (1099/Lp12), 1.lasījums
Datums: 18.01.2018 09:57:38 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meliorācijas likumā (1096/Lp12), 1.lasījums
Datums: 18.01.2018 09:59:23 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1097/Lp12), 1.lasījums
Datums: 18.01.2018 10:00:27 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (1095/Lp12), 2.lasījums
Datums: 18.01.2018 10:05:39 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1072/Lp12), 2.lasījums
Datums: 18.01.2018 10:07:20 bal016
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (656/Lm12)
Datums: 18.01.2018 10:14:14 bal017
Par - 39, pret - 25, atturas - 18. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 (657/Lm12)