Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas astotā (ārkārtas) sēde
2017.gada 25.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 25.oktobra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - 2018.gada valsts budžets un to pavadošie likumprojekti.

Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi.

Tātad darba kārtībā - 2018.gada valsts budžets un to pavadošie likumprojekti. Atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāti varēs debatēt par visu budžeta paketi, par kādu no pavadošajiem likumprojektiem vai par valsts budžeta likumprojektu tad, kad uzsāksim debates.

Bet tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi izskatīšanai likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”, kā arī pavadošo likumprojektu paketi. Komisija šos likumprojektus šonedēļ izskatīja vairākās savās sēdēs, un komisijas vārdā es lūgšu jūs pēc kārtas atbalstīt steidzamību visiem šīs paketes likumprojektiem.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kontu reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns. Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā pateicos par steidzamības noteikšanu visiem budžeta paketes likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad uzsākam debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

Gads tuvojas beigām, un kā parasti šajā laikā Saeimai ir jāpieņem lēmums par nākamā gada valsts budžetu. Šis jau ir otrais manis vadītās valdības budžeta projekts, kurš pilnībā balstās valdības deklarācijā noteiktajās prioritātēs. Jau ir publiski nosauktas 2018.gada valsts budžeta galvenās prioritātes, un tās ir: veselības aprūpe, demogrāfija, politika un valsts drošība.

Sākšu ar pēdējo, bet noteikti svarīgāko. Nākamā gada budžetā valsts aizsardzībai paredzēts novirzīt divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas bija solījums, kuru Latvijas valdība deva saviem Rietumu sabiedrotajiem un partneriem jau pirms vairākiem gadiem.

Ir mainījušās valdības, ir mainījušās deklarētās prioritātes, bet solījums tika turēts. Tas liecina par Latvijas Saeimas deputātu un to apstiprināto valdību politisko briedumu un spēju nepalikt savu partiju interešu lokā brīžos, kad ir runa par Latvijas drošību un arī likteni.

Lēmums palielināt valsts aizsardzības budžetu līdz NATO standartu noteiktajam līmenim noteikti paaugstinās Latvijas kā uzticama partnera reputāciju mūsu sabiedroto acīs, un mēs varēsim cerēt uz viņu atbalstu arī turpmāk. Lieki būtu piebilst, ka sabiedroto atbalsts Latvijai ir vitāli nepieciešams. Protams, jāuzsver arī tas, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir sava veida izaicinājums Aizsardzības ministrijai. Nauda jātērē saprātīgi un tikai ar vienu mērķi - Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai. Esmu pārliecināts: aizsardzības nozares vadītāji apzinās, ka valstij ir arī daudz citu prioritāšu un tāpēc viņiem jāstrādā iespējami efektīvāk, lai sabiedrībai ne mirkli nerastos šaubas par aizsardzības budžeta tēriņu lietderību.

Godātie deputāti! Vēl viena gadiem piesaukta daudzu valdību prioritāte ir bijusi demogrāfijas politika, konkrēti - dzimstības veicināšana. Runu allaž ir bijis daudz, bet darbu - pavisam maz. Negribu izteikt pārmetumus nevienai no iepriekšējām valdībām, jo tas ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem jebkurai valdībai neatkarīgi no tās ideoloģiskās ievirzes. Uzsākot jebkuru diskusiju par demogrāfijas jautājumiem, agri vai vēlu nonākam pie naudas jautājuma.

Paldies Demogrāfijas lietu centram par neatlaidīgu šī jautājuma aktualizēšanu. Pēc garām debatēm par nākamā gada demogrāfijas politikas prioritāti tika noteikta trešā bērna politika. Tai budžetā ir paredzēts arī nepieciešamais finansējums. Paldies arī Labklājības ministrijai par iesaisti un līdzdalību labākā konkrētā risinājuma izstrādē, garantējot, ka, mainot atbalsta sistēmu, nebūs neviena zaudētāja, vienlaikus saglabājot sākotnējo ideju, ka par trešo nepilngadīgo bērnu ģimene ik mēnesi saņems ievērojami lielākus pabalstus.

Skaidrs, ka ar to ir par maz, un skeptiķi ironiski atgādina, ka pirms trešā bērna ir jāpiedzimst pirmajam un otrajam. Viņiem ir taisnība, un jebkurai valdībai darba būs atliku likām. Demogrāfijas politika noteikti ir jāskata daudz plašākā kontekstā, saistot to ar ekonomikas politiku, mājokļu politiku, izglītības un veselības aprūpes sistēmām. Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka vakar Latvijas Radio sacīja, ka jaunas sievietes vēlas radīt bērnus, bet ir dažādi šķēršļi, kas viņas attur no lēmuma pieņemšanas. Es sapratu, ka šie šķēršļi nav saistīti tikai ar finansēm. Domāju, ka Demogrāfijas lietu centram vēl jāidentificē visi šie traucēkļi un jānāk klajā ar priekšlikumiem to novēršanai. Varbūt daudzos gadījumos tas nemaz neprasa lielus finansiālos līdzekļus.

Godātie deputāti! Nozare, kuru varētu dēvēt par nākamā gada valsts budžeta prioritārāko prioritāti, ir veselības aprūpe. Finanšu ministre visu 2018.gada budžetu nosauca par veselības aprūpes veicināšanas budžetu. Viņai var piekrist, jo nākamā gada budžetā veselības nozarei ir paredzēts piešķirt vairāk nekā vienu miljardu eiro. Summa ir liela, bet arī nozares vajadzības ir lielas. Spiediens no dažu sociālo partneru puses palielināt veselības budžetu neapsīkst, bet tas ir lielākais, kādu mēs šobrīd varam atļauties. Veselības aprūpes sistēma brēc pēc reformām, tāpēc tiek ieviests arī jauns sistēmas finansēšanas modelis, kurā pakalpojumu klāsts veselības aprūpē tiek saistīts ar sociālajām iemaksām. Ja mēs vēlamies veidot solidāru un taisnīgu sabiedrību, mums nav citas izejas. Sociālo iemaksu esamība vai neesamība ir taisnīguma kritērijs.

Liela nauda ir liela atbildība. Tas ir jāsaprot gan Veselības ministrijas vadībai, gan visiem nozares iestāžu vadītājiem un arī tās viedokļu līderiem, kuri bieži eksponējas dažādos interneta portālos un preses izdevumos. Krīze veselības aprūpes nozarē nav beigusies, bet iespējas sekmīgi turpināt reformas līdz ar finansējuma palielinājumu ir pieaugušas. Sabiedrība gaida pozitīvas pārmaiņas, un tai ir tiesības to darīt. Veselības aprūpes sistēmai ir nepieciešama efektīva un kompetenta pārvaldība, nepakļaujoties kuluāru sarunās panāktajiem lēmumiem vai korporatīvajām grupām. Pats svarīgākais ir pacients, cilvēks, kurš tiekas ar savu ārstējošo ārstu un kuram māsiņa paņem, piemēram, asins analīzes. Šie cilvēki ir veselības aprūpes patiesā seja, viņi ir jāciena un jālolo. Runāšana par dažu veselības aprūpes iestāžu administratīvo vadītāju algām brīžiem izklausās pēc provokācijas. Dakteru trūkst, māsu trūkst, bet naudas iestāžu vadītāju algām netrūkst. Tas ir ačgārni. Ceru, ka ministrijai pietiks jaudas un kompetences virzīt uz priekšu reformu procesu, nezaudējot visu labo, kas sistēmā jau ir izveidots.

Godātie deputāti!

Šis gads tautsaimniecībai līdz šim ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas izaugsmes temps ir sasniedzis vai pat pārsniedz četrus procentus. Jāatzīst, ka tas ir saistīts ar Eiropas struktūrfondu apgūšanu, tomēr līdzās tam uzlabojas arī situācija eksporta tirgos, pieaug iekšējais patēriņš un kreditēšana. Makroekonomiskā situācija ir stabila, mums ir salīdzinoši zems valsts parāds un sabalansēta maksājumu struktūra. Latvija attīstās, un, ja esošais attīstības temps saglabāsies arī 2018.gadā, mēs varēsim runāt par valsts ekonomisko izrāvienu. Tā mērķis ir iespējami ātrāk sasniegt Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo dzīves līmeni, kas nobremzētu Latvijas iedzīvotāju ekonomisko emigrāciju un veicinātu aizbraucēju atgriešanos.

Brīžiem atskan balsis, ka Latvijas ekonomika attīstās pārāk strauji un mēs tuvojamies jaunai krīzei. Šīs balsis mēģina atsaukt atmiņā 2008.gada notikumus. Tam ir grūti atrast faktoloģisku pamatu, jo šogad makroekonomikā nav atrodamas lielas attīstības disproporcijas un ekonomikas ievainojamības riski ir zemi. Mēs varētu veidot uzkrājumus, bet tad mums nebūtu papildu līdzekļu sociāli jutīgajām nozarēm, pirmām kārtām jau veselības aprūpei.

Saeimas pieņemtā nodokļu reforma dos papildu stimulu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un pēc dažiem gadiem mēs sāksim veidot rezerves, kas vairos mūsu drošību.

Nākamā gada budžets ir Saeimas vēlēšanu gada budžets, bet tajā nav ne piles no populisma. Tāpēc tas ir taisnīgs attiecībā pret visu Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem. Zinu, ka jūs esat valstsvīri, kuri prot pieņemt drosmīgus lēmumus.

Aicinu Latvijas Republikas Saeimas deputātus atbalstīt valsts 2018.gada budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Premjerministr! Kolēģi ministri!

Iepazīstinot ar budžeta plānu parlamentu un sabiedrību, finanšu ministri parasti lieto kaut ko līdzīgu profesionālu lietvežu terminoloģijai, un šī uzruna daudz arī neatšķirsies. Piemēram: eirobudžets, ilgtspējīgas plānošanas budžets, bezdeficīta, sabalansēts un fiskāli atbildīgs budžets; izaugsmes, konkurētspējas budžets. Šie termini, protams, skan kā no mācību grāmatas, un ekspertu ausīm tie ir ierasti un arī gana korekti.

Bet, manuprāt, valsts budžeta plāns nevar aprobežoties tikai ar dažādu formulu un skaitļu apkopojumu, kas ietērpts birokrātiskās un saziņā dažkārt pārāk bieži lietotās retoriskās figūrās, kurām pašām par sevi vairs maza jēga.

Par 2018.gada budžeta projektu runājot. Valdības un lielā mērā visu koalīcijas partneru sagatavotais nākamā gada budžeta projekts ir finanšu plāns, kura galvenais uzdevums ir padarīt Latvijas tautu stiprāku un veselāku. Pirms divām nedēļām, tradicionāli nododot budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai, pievienoju tam ābolu - kā veselības, vitamīnu un spēka avota simbolu. Kā ļaudis no sociālajiem tīkliem pamanīja, šis budžeta ābols ir pilnīgi vesels, tajā neviens nav iekodies un neviens tārps to nav sagrauzis arī no iekšpuses.

Paldies visiem koalīcijas un sociālajiem partneriem par ieguldīto darbu budžeta sagatavošanā! Un, kā premjers jau sacīja, neskatoties uz to, ka ir priekšvēlēšanu gads, diskusijas, strīdi, vienošanās pagāja ļoti konstruktīvā gaisotnē.

Kā svarīgāko 2018.gada budžetā es īpaši vēlos izcelt finansējuma pieaugumu veselības aprūpē, drošībā, demogrāfijā un arī izglītībā. Pozitīvas pārmaiņas skars ikvienu iedzīvotāju visos mūsu valsts reģionos. Un esmu pārliecināta - tas būs gana spēcīgs impulss Latvijas sabiedrības dzīves kvalitātes celšanai un arī nevienlīdzības mazināšanai.

Mēs, kolēģi, nedzīvojam izolētā pasaulē, un, kā norāda sociālo procesu pētnieki, šobrīd pasaules sabiedrību apdraud ne tikai teroristi vai agresīvas, nemierus provocējošas valstu valdības, bet arī (iespējams, pat lielākā mērā) liels izaicinājums civilizācijai ir gruzdošā netaisnības sajūta, ko rada ienākumu un arī valsts pakalpojumu pieejamības nevienlīdzība. Pasaulē ir nepieciešamas reformas, Eiropā ir nepieciešamas reformas un arī Latvijā ir nepieciešamas reformas. Lai Latvijas sabiedrība dzīvotu labāk, valdībai ir jāpadara vairāki sarežģīti darbi, un tie arī slēpjas aiz 2018.gada budžeta plāna skaitļiem - reformas ar visu to smagumu un ar visu to burvību.

Latvija šogad ir bijusi spējīgākā reformatore Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Tā, prezentējot pagājušā gada pārskatu, saka OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Ar izteiktu konsekvenci un reformu čempionu apņēmību Kučinska valdība paveikusi Latvijai un tās izaugsmei tik ļoti nepieciešamās lietas, rādot labu piemēru arī citām Eiropas valstīm. Pagājušajā gadā tika pabeigta policistu atalgojuma reforma un uzsākta izglītības reforma. Vēl tikai pirms dažiem mēnešiem jūs, kolēģi, nobalsojāt par vērienīgu nodokļu reformu, kad pirmo reizi vairāku gadu laikā tika nodalīta lēmumu pieņemšana par izmaiņām nodokļu sistēmā no spriešanas par budžeta izdevumiem.

Šobrīd darba kārtībā ir jauna reforma veselības aprūpē, kurai 2018.gada valsts finanšu plānā valdība ir ierādījusi vissvarīgāko vietu.

Godātie kolēģi! 2018.gada budžets ir svarīgs instruments. Ar tā palīdzību mēs nodrošināsim arī to, ka Latvijas tautsaimniecības attīstības temps būs straujāks (jau ir straujāks) nekā vairumā Eiropas Savienības valstu. Nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts sasniegs un pat pārsniegs 28 miljardus eiro, un 2020.gadā tas jau pārsniegs 31 miljardu eiro. Es ceru, ka arī laimes indeksa rādītāji uzlabosies.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus mēs plānojam 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi būs 8,95 miljardus eiro lieli.

Un kāds tad izskatās budžets nozaru griezumā nākamajā gadā?

Finansējuma lielākā daļa - vairāk nekā trīs miljardi - tiks veltīta sociālajai aizsardzībai, pensijām, pabalstiem. Tām seko veselības aprūpe ar vēsturiski lielāko finansējumu, pārsniedzot jau vienu miljardu eiro. Pēc tam seko izglītība - 753,7 miljoni eiro. Aizsardzībai - 574,8 miljoni eiro. Iekšējai drošībai - 570 miljoni. Kultūrai - 188,7 miljoni.

Jaunos pasākumos tiks ieguldīti 367 miljoni eiro, un to mēs darām fiskāli atbildīgi. Tāda ir mūsu loma: ar vienu roku esam dāsni, ar otru - taupīgi.

Turpinot pērn iesākto tradīciju, arī šogad ir veiksmīgi aizritējis budžeta izdevumu pārskatīšanas process, un tas ļāvis mums vairāk nekā 50 miljonus eiro rast iekšējās rezervēs jauno pasākumu finansēšanai.

Jau otro gadu pēc kārtas mēs veidojam fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, un turpināsim to darīt arī nākamajos gados.

Nākamā gada budžeta deficīts ar visu veselības reformas atkāpi būs mīnus viens procents, un 2020.gadā tas sasniegs vien mīnus 0,4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Mazinot deficītu, mēs tiešām radām priekšnosacījumus tuvākajā nākotnē veidot bezdeficīta budžetu un mazinām spiedienu uz inflāciju aktīvā ekonomikas izaugsmes ciklā.

Par veselības nozari. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, rindu mazināšanai, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba algu palielināšanai valdība nākamgad papildus ir piešķīrusi vairāk nekā 235 miljonus eiro.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt vairāk nekā 28 miljonus eiro, tādējādi par 15 procentiem samazinot rindas uz pakalpojumu saņemšanu. Tās ir Veselības ministrijas aplēses.

Nākamajā gadā paredzētas vairāk nekā 1175 operācijas... paredzēts palielināt līdzekļus endoprotezēšanai uz 13,2 miljoniem, onkoloģisko slimību ārstēšanai nodrošināt ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu vairāk nekā 130 tūkstošiem pacientu. (Starpsauciens.)

Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī reto slimību diagnostikai un ārstēšanai. Un vairāk nekā 29 tūkstošiem pacientu šis papildu finansējums nodrošinās kompensējamos medikamentus. Būtisks ieguldījums sabiedrības veselībā!

Atalgojuma palielināšana ārstiem un citam medicīnas personālam ir bijusi Veselības ministrijas prioritāte. Primārās veselības aprūpei, ģimenes ārstiem paredzēts palielināt par 28 procentiem kapitācijas naudu, kopējos ģimenes ārstu prakses ieņēmumus palielinot par vairāk nekā 550 eiro mēnesī. Tāpat nākamgad varēs palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksu. Ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu algas pieaugs, un arī atbalsta personāla atalgojums būtiski pieaugs.

Šeit jāuzsver arī fakts, ka valdība ir iezīmējusi ceļa karti veselības nozares finansējuma attīstībai arī nākotnē un ir noteikusi skaidru mērķi - sasniegt četrus procentus no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes finansēšanai 2020.gadā.

Par aizsardzību un iekšējo drošību. Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar šo gadu papildus būs vairāk nekā 126 miljoni. Šī ir kārtējā joma, kurā Kučinska valdība ir turējusi doto vārdu, un aizsardzības budžets pārsniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kā to bijām apņēmušies pildīt mūsu līgumā ar NATO partneriem.

Lai stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas, nākamgad būs finansējums Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstībai, kā arī Jaunsardzes izaugsmei; tiks turpināta personāla apmācība, ekipējuma, tehnikas iegāde, kā arī militāro bāžu infrastruktūras attīstība.

Galvenās iekšējās drošības prioritātes, kam esam nodrošinājuši papildu finansējumu, ir valsts austrumu robežas - Latvijas-Krievijas, Latvijas-Baltkrievijas robežas - stiprināšana, pretterorisma un kibernoziegumu apkarošanas spēju paaugstināšana un bērnu aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem.

Par labklājību. 2018.gada valsts budžetā plānoti teju 40 miljoni eiro demogrāfijas un sociālo jautājumu risināšanai. Lielākais atbalsts būs ģimenes valsts pabalsta formā, turklāt vairāk tiks motivēti arī sociālie darbinieki; būs arī atbalsts audžuģimenēm un alternatīvajām aprūpes formām. Atbalsts būs arī nevalstiskajām organizācijām, kā arī tiks iegādāti papildu tehniskie līdzekļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Satiksmes jomā - stabils finansējums nākamajos trijos gados gan autoceļu, gan dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai, kas nākamgad vien ļaus sakārtot vairāk nekā 300 kilometru grantsceļu seguma.

Par izglītību un zinātni. Izglītības jomā gandrīz 15 miljoni eiro paredzēti augstākās izglītības mācībspēku atalgojumam, pētniecībai, sporta nozarei. Zinātnei vien nākamgad būs 4,3 miljoni eiro: bāzes finansējumam fundamentālo lietišķo pētījumu īstenošanai un enerģētikas nozares pētniecības projektiem.

Kultūras joma. Latvijas simtgades priekšvakarā arī kultūras nozarē strādājošiem - muzeju, arhīvu, teātru, orķestru, operas un baleta darbiniekiem, kā arī amatieru kolektīvu vadītājiem - būs beidzot atalgojuma pieaugums. Tāpat no nākamā gada plānots paaugstināt atalgojumu kultūras vidusskolu pedagogiem un stipendijas kultūras vidusskolu skolēniem. Nākamā gada budžetā ir paredzēts arī finansējums to radošo personu atbalstam, kas īslaicīgi nesaņem ienākumus. Šī ir viena no iniciatīvām, kas mums ir bijusi darba kārtībā, bet nav rasts risinājums jau daudzu gadu garumā. Beidzot to var izdarīt. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī sakrālā mantojuma saglabāšanai un laicīgo vērtību stiprināšanai, nodrošinot līdzfinansējumu reliģiskajiem pasākumiem, baznīcu ēku funkcionēšanai, kā arī atjaunošanas darbiem, saglabājot kultūrvēsturiskās liecības valsts arhitektūrā.

Lauksaimniecībā būtiskākais atbalsts tiks nodrošināts Latvijā ražotiem augļiem, ogām, dārzeņiem, kam piedāvāts samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi piecu procentu apmērā, tādā veidā samazinot ēnu ekonomiku, palielinot apgrozījumu un arī atalgojumu nozarē. Tas ir vēl viens ieguldījums valsts iedzīvotāju veselībā, jo jebkurš ārsts, kurš novēl jums dzīvot 100 gadus, pirmām kārtām teiks - ēdiet augļus, ogas, dārzeņus! Tagad to būs izdarīt lētāk.

Pašvaldības arī nav aizmirstas. Man ir liels gandarījums, ka diskusijās ar pašvaldībām mēs esam panākuši vienošanos par to, ka vietvarām tiek nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6 procentu apmērā no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Tas nozīmē kvalitatīvākus pakalpojumus vietējā līmenī, lielāku atbalstu cilvēkiem.

Kolēģi! Kučinska valdība ir turējusi solījumu pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. 2018.gada budžetā mēs neesam plānojuši jaunas nodokļu izmaiņas. Ciešā valdības ekspertu un nevalstisko organizāciju sadarbībā tapusī nodokļu reforma stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, un ne reizi vien esmu šo reformu vērtējusi kā vitamīnus mūsu tautsaimniecības stiprināšanai un kā atbildīgu soli pretī ikvienam iedzīvotājam Latvijā, mazinot nevienlīdzības uzlikto netaisnīgo nastu. Par to, kādus ieguvumus nodokļu reformas rezultātā izjutīs mājsaimniecības un uzņēmēji, esam runājuši jau gari un plaši, bet, un tas ir svarīgi, mēs esam demonstrējuši, ka spējam nodrošināt tik ļoti nepieciešamo nodokļu stabilitāti.

Nākamgad tiks turpināts darbs ēnu ekonomikas samazināšanā, būvniecības nozarē ieviešot darba laika uzskaiti, ģenerālvienošanos un atbildību būvniecības procesā. Nākamgad tiks pievērsta īpaša uzmanība aplokšņu algu maksāšanai tieši apsardzes nozarē. Arī līdzšinējais darbs cīņā ar ēnu ekonomiku jau ir devis pirmos rezultātus. Pagājušo gadu mums izdevās pabeigt ar pozitīvu budžetu. Arī šogad mēs redzam, ka būs mazāks budžeta deficīts gada nogalē, nekā bija plānots. Pirmo deviņu mēnešu laikā nodokļu ieņēmumi ir bijuši par 75 miljoniem lielāki nekā gada sākumā, plānojot budžetu.

Nākamajā gadā ar pilnu jaudu darbosies viens ļoti būtisks tautsaimniecības attīstību stimulējošs faktors, proti, - mērķtiecīgas Eiropas Savienības fonda finansētas investīcijas Latvijas ekonomikā. Nākamā gada budžetā mēs esam paredzējuši vairāk nekā 1,2 miljardus eiro ieguldījumiem dažādu nozaru projektos, kas, protams, iekustinās investīcijas un ļaus tautsaimniecībai augt.

Godātie Saeimas deputāti! Balsojot par 2018.gada budžetu, jūs atbalstīsiet pārdomātu, gudru plānu, kas nodrošinās gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, gan demogrāfijas veicināšanu un tautsaimniecības izaugsmi. Nākamā gada budžets kopā ar nodokļu reformu un Eiropas Savienības fondu investīcijām stiprinās mūsu valsti un ievietos Latviju starp visātrāk augošām ekonomikām Eiropas Savienībā.

2018.gada budžets darīs mūsu valsti un sabiedrību veselāku, stiprāku; tas ir īpaši svarīgi laikmetā, kurā mēs dzīvojam. Latvijai ir jāturpina augt un attīstīties Rietumu civilizācijas ietvaros, demokrātisku un tiesisku valstu pulkā. Vesela, stipra un ar dzīvi apmierināta tauta ir jebkuras valsts galvenais stratēģiskais aktīvs, tāpēc es arī aicinu jūs atbalstīt 2018.gada budžeta projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministrei.

Turpinām debates.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais valdības vadītāj! Ministri! Dāmas un kungi! Ļoti cienījamās tautas priekšstāves un augsti godātie tautas kalpi!

Katras valdības darbam mēs esam vienmēr atraduši kādu raksturojošo vārdu - “attīstība”, “izaugsme”, “reformas”. Iepriekšējai, Straujumas kundzes vadītajai valdībai, starp citu, diemžēl bija vārds “mazspējas valdība”. Tad nu Kučinska valdības raksturošanai nevaram pavisam izvairīties no vārda “liekulība”.

Lai arī budžetā ir labas lietas, tomēr mēģināšu īsi izstāstīt par vairākiem argumentiem, kādēļ tieši vārdu “liekulība” gribot negribot esam spiesti teikt, pieminot Kučinska valdības paveikto attiecībā uz 2018.gada budžetu.

Pirmkārt, kvotas. Dāmas un kungi! Droši vien jūs ļoti labi atceraties iepriekšējo gadu. Toreiz visu dienu un arī nakti mēs bijām spiesti būt šeit - ilgi, jā, es atzīstu - lielā mērā arī manas vainas dēļ (Starpsauciens: “Tu nebiji vienīgais!”), jo es jums liku balsot par katru priekšlikumu, kas, manuprāt, izskatījās pēc kvotas. Un būtībā arī bija kvotas.

Katrā ziņā prieks, ka mēs esam guvuši mācību. (Starpsaucieni.) Šogad saistībā ar pagājušā gada pieredzi jau ir paredzēti pārtraukumi. Saeimā izskatot budžetu, šodien, cik saprotu, mēs strādāsim ne ilgāk par pulksten 18.30. Būs pārtraukums līdz rītdienai. Tas priecē.

Tomēr, dāmas un kungi, kvotas ir liekulīgi noslēptas - inteliģentāk, gudrāk! - ministriju budžetos. Un to jau minēja mums vasarā vairāku pašvaldību vadītāji, kas stāstīja, ka no Saeimas deputātu un ministriju puses viņiem tiek prasīts, kas tad būtu tās aktuālās lietas, kas jau laikus būtu jāieliek ministriju budžetos.

Arī par jaunajām iniciatīvām ministriju budžetos... Kad mēs skatījām šo jautājumu atbildīgajā komisijā, bieži vien radās tāda situācija, ka nevis valdības ierēdņi to skaidroja, bet attiecīgās partijas un attiecīgās ministrijas... nu, tās pašas ministrijas, kuras vada attiecīgās partijas cilvēks... Arī šīs partijas deputāti skaidroja, kas tad īsti domāts tajās jaunajās iniciatīvās.

Sakrālā mantojuma saglabāšanas fonds ir patiešām, manuprāt, laba rīcība, atbildot uz kritiku par kvotām. Nākamgad viens miljons ir paredzēts sakrālo būvju sakārtošanai, bet, dāmas un kungi, tas atkal ir nedaudz liekulīgi, jo tas ir tikai uz vienu gadu. Tātad - tādi kristieši uz vienu gadu: pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām skatīsimies!

Tāpat 500 tūkstoši ir paredzēti radošām personām - laba, tiešām atbalstāma iniciatīva. Bet atkal - tikai uz vienu gadu. Ministrija saka: “Nu, vairāk mēs nevaram paredzēt, jo nākamgad finanšu telpa būs mazāka.” Esot tāds eksperiments - tikai par pusmiljonu. Tajā pašā laikā mēs veicam eksperimentu citā jomā uzreiz par 18 miljoniem: triju gadu laikā 18 miljonus, tātad sešus miljonus katru gadu, mēs veltīsim, lai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām samazinātu PVN.

Atbalstāma iniciatīva, protams! Bet vai tiešām eksperimenta veidā tik lielas summas mēs varam atļauties maksāt? Es joprojām domāju, ka varbūt būtu prātīgi eksperimentēt, piemēram, ar bioloģiskās lauksaimniecības produkciju, kura patiešām būtu veselīga un tepat Latvijā audzēta. Bet tās ir manas personīgās domas.

Internātskolu finansēšana. Visi zinām, ka šobrīd likumā ir paredzēts šo skolu uzturēšanu nodot pašvaldībām. Un šī problēma tika pieminēta arī pirms tam - kad mēs skatījām likumprojektu nodošanu komisijām. Uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi atnāca Šadurska kungs, un notika brīnums: mēs atradām kompromisu. Koalīcijas padome izvērtēja, un mēs taisām pāreju uz vienu gadu. Attiecīgi nākamgad valsts un pašvaldības procentuāli proporcionāli būs atbildīgas par šā finansējuma nodrošināšanu skolu uzturēšanai.

Vispār arī deleģējums Izglītības likumā par minimālā skolēnu skaita noteikšanu skolās lielā mērā parāda to kopīgo sistēmu, ka mēs mēģinām visu novelt uz Ministru kabineta pleciem, bet paši šeit, Saeimā, īsti neko nelemjam. Un bieži vien valdību atbalstošie deputāti liekulīgi - piedodiet! - tēlo teātri, ka šeit tiek kaut kas lemts, lai gan patiesībā viss tiek izlemts Koalīcijas padomē. Diemžēl tā nu tas ir.

Autoceļu fonds. Nupat mēs saņēmām no sabiedriskajām organizācijām jautājumu: vai mūsu frakcija atbalsta Autoceļu fonda atjaunošanu? Protams, mēs atbalstām! Bet, dāmas un kungi! Likumā ir skaidri melns uz balta rakstīts, ka (citēju): “Valsts budžeta finansējumu programmai “Valsts autoceļu fonds” veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.” Un šis nosacījums - “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi” - turpinās jau vismaz sešus gadus, kopš es esmu Saeimā, un gan jau vēl ilgāk.

Jā, mēs nedaudz piešķiram finansējumu - 25 vai nedaudz vairāk... finanšu ministre var palabot mani - cik daudz mēs piešķiram. Tajā pašā laikā kopējais finansējums autoceļu tīkla sakārtošanai samazinās. Vai tā nav liekulība, dāmas un kungi?

Veselības aprūpe. Nupat finanšu ministre minēja, ka gandrīz 200 miljonus valdība jau piešķīrusi. Bet, dāmas un kungi, šīs naudas vēl nav! Pirmkārt, Saeima vēl nav lēmusi par to, un, otrkārt, mums vēl jāsagaida atbilde no Eiropas Komisijas. Būtībā valdība liekulīgi visu laiku stāsta, ka tā nauda jau ir, ka tā ir piešķirta. Veselības ministrijai šī nauda it kā jau esot! Bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mēs skatījām šo jautājumu, arī koalīcijas deputāti vairākkārt norādīja, ka šie skaitļi ir sajaukti tā, ka nevar saprast: kuri tad ir pareizie? Finanšu ministrijai ir vieni, likumprojektā ir citi, katram deputātam vēl ir kādi citi.

Mēs joprojām nezinām, kā tieši šie līdzekļi - ļoti ievērojami līdzekļi! - tiks izmantoti veselības aprūpes uzlabošanai.

Par dzīvokļa jautājumu risināšanu. Tikai 300 tūkstoši atvēlēti, un deputāti uzreiz jautāja: “Kāpēc tik maz - 300 tūkstoši?” Tiešām maz! Saņēmām skaidrojumu: “Tas ir tikai par administrēšanu.” 300 tūkstoši par šīs funkcijas administrēšanu!

Valsts aparāts iekšējā līmenī netiek samazināts, tikai aizvien lielāks paliek. Latvijas Reģionu apvienības frakcijai nav pieņemami šie lielie tēriņi valsts pārvaldē un tie ministrijām piešķirtie papildu līdzekļi, kas tikai palielinās birokrātijas slogu. Mēs arvien dzirdam no dažādiem cilvēkiem, ka ministriju ietvaros tiek... nu būtībā tā ir tā pati kvotu sistēma vai kāda cita partiju piederības sistēma, kur tiek vienā vai otrā veidā apgrozīti finanšu līdzekļi. Katra projekta galā vīd kaut kāds ieguvumiņš.

Iedzīvotāju paliek mazāk, ierēdņu - vairāk. Jā, šajā budžetā ir apsveicami tas, ka tiek domāts arī par demogrāfiju. Taču, dāmas un kungi, tas ir gaužām nepietiekami! Un es atļaušos citēt eksprezidenta Zatlera teikto: “Iespējams, mēs pilnībā vēl neapzināmies negatīvo demogrāfisko procesu postošās sekas. Pieļauju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc joprojām nav izstrādāta rīcības politika, kā apturēt draudošo nelaimi. Nav valstiskas atbildes un stratēģijas, kā reaģēt uz šo izaicinājumu, taču ir bīstami atlikt risinājuma meklēšanu līdz brīdim, kad ekonomiskā situācija būs uzlabojusies. Tas jāmeklē jau tagad! Tas ir valsts pastāvēšanas un reizē nacionālās drošības jautājums. Politiskās elites dominējošā vēlēšanās tērēt valsts naudu ikdienišķiem sīkumiem var iznīcināt Latvijas nākotni.” (Citāta beigas.)

Pavisam nesen, man šķiet, CERTUS piedāvāja vairākus scenārijus saistībā ar iedzīvotāju skaita prognozi, proti, saistībā ar iedzīvotāju skaitu, kāds būs pēc 10-20 gadiem. Latgales reģiona ietvaros, es atceros, tika apskatīti divi scenāriji: “reālistiskais” - ka pēc noteikta laika iedzīvotāju skaits samazināsies par 60 tūkstošiem, un “optimistiskais” - ka par 40 tūkstošiem.

Dāmas un kungi! Ne “reālistiskais”, ne “optimistiskais” (jāliek pēdiņās!) neapmierina nedz mani, nedz, es ceru, arī nevienu citu deputātu, kurš ir ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala, tāpat arī nevienu, kurš pārstāv kādu citu reģionu, kur šie demogrāfiskie skaitļi ir viskrasāk jūtami.

Un visbeidzot - minimālās algas celšana. Protams, mēs visi, arī opozīcijas deputāti, esam par to, lai katrs iedzīvotājs Latvijā dzīvotu labāk, aizvien labāk un lai viņam būtu vairāk naudiņas kabatā. Taču šīs labi domātās ieceres īstenošanu valdība liekulīgi atkal noveļ uz uzņēmēju pleciem. Jo, no vienas puses, valdība pati savos budžeta skaitļos ir paredzējusi minimālās algas kāpumu, bet, no otras puses, paredz arī to, ka jāceļ alga arī citiem darbiniekiem, kuri saņem augstāku algu (respektīvi, lai apkopēja nesaņem tikpat daudz, cik priekšnieka vietnieks). Taču - ko darīt pašvaldībām, kurām būs jāceļ minimālās algas, bet kuras nevarēs atļauties celt arī pārējiem algas procentuāli?

Un visbeidzot - ko darīt uzņēmējiem? Jo, no vienas puses, viņu darbinieki televīzijā dzird valdības solījumu: “Jums pieaugs minimālā alga, un jūs sāksiet dzīvot labāk.” Viņi iet pie uzņēmēja, bet uzņēmējs to nevar... tos 50 eiro... tā teikt, pacelt viena gada laikā...

Ministrija saka, ka nu būšot stabilitāte. Kučinska kungs iestājas par tādu jaunu stabilitātes garantu uz nākamajiem trim gadiem. Nu, bet varbūt tad skatīsimies vēl tālāk. Varbūt palielināsim uzreiz par 150 eiro minimālo algu uz nākamajiem 10 gadiem, un tad būs stabilitāte mūsu valstī!

Dāmas un kungi! Atkal es teikšu: manuprāt, tā ir liekulība. Jo - kā valdības vadītājs var uzņemties atbildību par nākamajiem trim gadiem? Pēc gada būs jauna Saeima un, visticamāk, es ceru, jauna valdība. Šajā gadījumā Kučinska kungs nevar uzņemties atbildību par to, kas tiks lemts šajā namā pēc gada, kas tiks lemts valdībā pēc gada. Pēc būtības viņš dzen strupceļā arī nākamo Saeimu un nākamo valdību, jo tai, no vienas puses, būs jāpilda Kučinska kunga dotie solījumi, bet, no otras puses, viņi nevarēs neko arī mainīt, jo, lūk, tāds solījums ir dots. Un, ja tajā brīdī viņi uzskatīs, ka jāmaina, viņi saņems lielāko kritiku. Tieši viņi saņems lielāko kritiku, nevis Kučinska kungs un visa valdība, kas šobrīd paceļ šo minimālo algu uzreiz par 50 eiro.

Uzņēmēji ir pateikuši: “Labi, ceļam! Prognozējam - 20 eiro katru gadu, ne vairāk. Respektīvi, nākamgad - 20 eiro, pēc tam - vēl 20 eiro, pēc tam - 10!” Var būt, ka tajā trešajā gadā varēsim arī par 20 eiro celt, bet to varēsim redzēt tikai pēc diviem gadiem, nevis tagad, no šī skatupunkta, no šīs tribīnes. Šis budžets joprojām ir ar lielākiem izdevumiem nekā ieņēmumiem, tāpēc, es domāju, ir liekulīgi teikt, ka mēs sākam dzīvot labāk, jo aizvien mūsu parāds ir liels.

Dāmas un kungi! Šis budžets, es domāju, daudziem no jums, daudziem no mums, respektīvi, arī man, iespējams, ir pēdējais budžets, par kuru var spriest, lemt, kuru apspriest vai uzlabot. Es aicinu nevis liekulīgi slēpties aiz frakciju vadītāju mugurām, bet atbildīgi izvērtēt katru likumprojektu, katru ministrijas budžetā paredzēto skaitli un atbildīgi iesniegt savus priekšlikumus.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija, kopumā iepazīstoties ar šo likumprojektu, to neatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, jūsu runas laiks beidzies.

Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Budžeta projekta pirmais lasījums ir vairāk nekā lasījums. Faktiski tās ir debates par ekonomiku, tāpat kā janvāra beigās mums notiek ārpolitikas debates.

Kādi rādītāji mums ir pirms jaunā ekonomiskā gada? Darba ņēmēju skaits joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Kaut arī bezdarba līmenis ir zemāks salīdzinājumā ar krīzes gadiem, tas joprojām ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija vienāds ar 6,5 procentiem. Esošais līmenis ir divreiz lielāks nekā ieteic ESAO, kura nosaka standartus sociālā atbalsta un ekonomikas attīstībai pasaulē. Augsto bezdarba rādītāju nemazina arī ļoti lielais krīzes laikā emigrējušo skaits, kurš pēc dažādām aplēsēm sasniedz 13 procentus no Latvijai piederīgo skaita.

Ienākumu nevienāda sadalījuma rādītājs - Džini koeficients - Latvijā joprojām ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Latvijas Republikā nabadzības risks un sociālās atstumtības pakāpe ir ļoti augsta un liecina, ka ap 30 procentu iedzīvotāju tam ir pakļauti. Līdz ar to Latvijas ekonomikas un sociālā stāvokļa klīniskā aina joprojām ir satraucoša.

Daudz runāja, cik Latvijai izdevīgi bija pēckrīzes starptautiskās aizņēmuma programmas procenti. Maz runāja par to, ka programmas konsekventa izpilde nozīmēja publisko izdevumu krasu samazinājumu visās nozarēs bez izņēmuma. Stingras taupības politika bija tiesiski nostiprināta ar starpvaldību Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb fiskālo kompaktu, kura parakstītāju pirmajās rindās bija mūsu valsts. Bet Latvijas Republikas likumdošanā stingras taupības pasākumi patiesībā bija nostiprināti un pamatoti Fiskālās disciplīnas likumā.

Pareiza izrādījās prognoze, kuru mūsu frakcija sniedza vēl 2012.gadā, pirms fiskālā kompakta parakstīšanas, proti, ka Eiropas Komisijas un Latvijas valdību veiktā politika neļaus valstij nepieciešamā apjomā uzsākt investīcijas infrastruktūrā, zinātnē, izglītībā un samilzušo demogrāfijas izaicinājumu risināšanā. Šī politika kalpo Eiropas ekonomiski attīstīto eksportētājvalstu dominances nostiprināšanai un banku stabilizācijai, nevis darbavietu radīšanai un reālas ekonomikas attīstībai. Savukārt uzliktie stingrie budžeta deficīta ierobežojumi nozīmēja (tāpat kā visai eirozonai) ekonomikas stagnāciju un Latvijas iedzīvotājiem - arī nabadzību un emigrāciju.

Latvijas apstākļos finanšu stabilitāti var nodrošināt tikai ekonomiska izaugsme, kas balstīta valsts tiešajās investīcijās ražošanā. Ne budžeta deficīts vai pārpalikums, bet tekošā konta, konkurētspējas rādītāja, deficīts ir tas, kas visefektīvāk ļauj paredzēt, kuras Eirozonas valstis iekļūs krīzē. Valstis, kurām nav pašām savas stipras eksporta rūpniecības un kuras spiestas pārtikt no citu valstu ražojumiem, agrāk vai vēlāk bankrotē. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas tekošā konta bilances rādītājs bija vienāds ar mīnus trim procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka tekošā konta aprēķinā ir iekļauti arī tie līdzekļi, kurus mēs saņemam no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Tāpēc izteiksmīgāks būtu cits rādītājs - ārējās tirdzniecības bilance. Arī tā ir negatīva. Šajā gadā deficīts ir palielinājies un vienāds ar 27 procentiem. Tā ir melna zīme Latvijas ekonomikas konkurētspējai.

Ko piedāvā valdība, lai uzlabotu situāciju? Kā noteicošo līdzekli, kuru mūsu frakcija ir atbalstījusi, redzam nodokļu sistēmas reformēšanu. Mēs esam rosinājuši šo reformu četrus gadus pēc kārtas un sekosim arī turpmāk notikumiem, lai savlaicīgi iesniegtu priekšlikumus reformas nostiprināšanai un optimizēšanai. Bet ar to mūsu atbalsts beidzas, jo uzskatām, ka pārējos pasākumus valdība drīzāk izmanto kā mēģinājumus problēmu lāpīt, nevis to risināt. Ko piedāvājam mēs? Latvijai ir jāizmanto valsts budžeta deficīta sniegtās investīciju iespējas un jāiegulda ražošanas izveidē. Pārprasta taupība, neieguldot ražošanā, atkārtoti novedīs pie nespējas pietiekami eksportēt un tekošā konta deficīta un galu galā - pie nākamā iespējamā bankrota.

Pēc Otrā pasaules kara īstenotais Māršala plāns balstījās uz skaidru saprašanu, ka Vācijas atdzimšanai ir vajadzīga rūpniecība. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šī nostāja tika nostiprināta arī 1948.gada Havannas hartā, kurā ANO dalībvalstis apņēmās attīstīt rūpnieciskos resursus un celt ražīguma standartus pilnas nodarbinātības sasniegšanai. Šis mērķis jau sen ir noteikts. Ne Eiropas Savienība grib par to runāt, ne arī Latvijas valdības. Havannas hartā labi uzsvērtās politikas konstantes paliek spēkā tomēr arī 21.gadsimtā.

Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts ekonomikas politikas uzdevumiem ir jābūt ražošanas attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai un sociālās vienlīdzības nodrošināšanai. (Dep. V.Spolītis: “Darba vietas rada uzņēmēji, nevis valdība!”)

Šobrīd spēkā esošā ekonomikas attīstības paradigma balstās uz budžeta politiku, tāpēc budžeta pieņemšana ir galvenais gada notikums Saeimā.

Budžets nosaka ierobežojumus, kuru gultnē tiek īstenota ekonomikas politika. Tomēr ir jābūt otrādi - ir jābūt ekonomikas attīstības proporcijām, rādītājiem, kuru nodrošināšanai ir jānosaka budžets. Nevis budžeta pieņemšanas, bet ekonomikas politikas izveidošanas sesijai jābūt gada galvenajam notikumam Saeimā.

Mēs uzskatām, ka šī politika, kuru piekopj arī esošā valdība, ved mūs tajā pašā virzienā - tā varēs knapi uzlabot situāciju, bet nenodrošinās to izrāvienu, kas ir noteikts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo nākamā gada budžeta projektu un balsosim “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Premjerministra kungs! Finanšu ministres kundze!

Klausoties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzrunu, var skaidri just lepnumu: šis ir vēsturiski lielākais Latvijas valsts budžets - liels, vesels un bez tārpiem.

Bet kā ir patiesībā? Palūkosimies uz vienu no nozarēm - satiksmi!

Konkrētāk runāšu par ceļiem. Piemēram, nesen izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis informēja sabiedrību, ka pētījumā par optimālā skolu tīkla modeli kā prioritāri rekonstruējams ir noteikts 31 ceļa posms. Loģiski: ja slēdz skolas, tad ir nepieciešami labi ceļi, lai varētu skolēnus izvadāt uz attālākām skolām. Mēs faktiski skolu ēkas nomainām pret iespēju iegūt mobilitāti, iespēju cilvēkiem pārvietoties. Tātad ceļiem ir ārkārtīgi liela nozīme.

Par ceļiem runā arī apdrošināšanas kompāniju pārstāvji. Atcerēsimies, ka mēs nupat noraidījām vienu apdrošinātāju lobētu likuma projektu. Viņi uzsver, ka pagaidām pilnīgi nekas neliecina par ceļu stāvokļa uzlabošanos un attiecīgi arī ceļu satiksmes negadījumu skaita būtisku samazinājumu, tādēļ šogad gandrīz visi auto īpašnieki maksā no savas kabatas pat dubultā.

Nupat Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Satiksmes ministrija prezentēja savus plānus. Kāda tad, kolēģi, patiesībā ir situācija un perspektīva mums braukt pa drošiem un labiem ceļiem?

Skatāmies tabulā. Mēs redzam, ka iepriekšējos gados, pateicoties arī iepriekšējiem ministriem, Eiropas Savienības fondus ceļu remontam sāka izmantot jau uzreiz, tiklīdz tie parādījās. Faktiski dalījums bija 50 pret 50. Šobrīd, 2017.gadā, mums ir 133 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem, 2019.gadā šī nauda beidzas. Ja mēs paskatāmies tabulā - 100 miljonu “bedre”. Tas neiet kopā ar to politiku, ko šobrīd virza gan Šadurska kungs, gan arī citi, jo ir skaidrs: lai varētu veikt reformas gan skolu tīklā, gan citur, mums ir nepieciešami labāki ceļi, lai varētu pārvietoties. Vidējais ceļu vecums Latvijā ir 22 gadi, vecākie - pat 40-50 gadu veci.

Kolēģi! No kurienes finansēs nepieciešamos ceļu remontus?

Un te ir atbilde, kas iekļauta arī budžeta paketē - likums “Par autoceļiem”. Varbūt 10 miljonus... Tātad salīdzinām: 100 miljonu “bedre” un 10 miljonus varbūt... Tie būs pieejami papildus un arī tikai ar nosacījumu, ja iekšzemes kopprodukts pārsniegs piecu procentu slieksni faktiskajās cenās.

Kolēģi, tāda kā loterija! Interesanti priekšlikumi, kurus bija interesanti vērot komisijas sēdē, un to argumentācija. Faktiski ceļu finansējums likumā tiek likts uz loteriju. Kolēģi! Tas tomēr, manuprāt, izskatās nenopietni.

Te jācitē kāds cits premjers, kurš, tiekoties savā valstī ar vēlētājiem, līdzjūtīgi izteicās: “Nu, jūs, tur, reģionos, turaties! Bet naudas mums nav!”

Tādēļ, kolēģi, likumā “Par autoceļiem” ir nepieciešami grozījumi. Es ceru, ka gan LRA frakcija, gan arī varbūt citi iesniegs šādus grozījumus (Dep. A.Kaimiņš smejas.), lai dotu skaidru uzdevumu Ministru kabinetam un Satiksmes ministrijai īsā laikā sagatavot konkrētu piedāvājumu, kā finansēt ceļu remontus.

Un vēl piebilde. Ja runājam par budžetu kopumā, es mēģināju atrast, taču neatradu... nav atrodama tāda sadaļa kā megaprojekti. Proti, kur nauda dzelzceļa elektrifikācijai vai arī tādiem megaprojektiem kā Conexus Baltic grid Inčukalna gāzes krātuves iespējamā iegāde? Kolēģi! Tie ir simtiem miljonu eiro! Un no kurienes valdība ņems naudu šādiem projektiem, kuru apmērs ir līdzvērtīgs, iespējams, pat vairākiem procentiem no iekšzemes kopprodukta? Līdzvērtīgs, piemēram, visas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas kopējam budžetam!

Es ļoti ceru, ka uz šiem uzdotajiem jautājumiem gan premjers, gan arī finanšu ministre, kura izskatās ļoti aizņemta šobrīd, nāks tribīnē un spēs atbildēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, Kučinska kungs, ministri! Labdien, kolēģi!

Šodien man ir trīs tādi jautājumi, protams, saistīti ar izglītību un sportu, kuriem es gribu pieskarties. Es ceru, ka man divu sekunžu nepietrūks.

Pirmkārt, es esmu ļoti gandarīts, ka Latvijas Reģionu apvienības sniegtā informācija un uzdotie sāpīgie jautājumi par internātskolu finansējumu ir sadzirdēti un ir pamatotas cerības, ka internātskolu audzēkņi nepaliks uz ielas.

Pagājušonedēļ Latvijas Reģionu apvienība norādīja uz nepilnībām Izglītības likumā attiecībā uz internātskolām, un bija vajadzīga tikai viena nedēļa, lai Ministru kabinets kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un koalīcijas partijām beidzot pamanītu, ka ir pienācis pēdējais brīdis rīkoties, lai internātskolas netiktu slēgtas mācību gada vidū. Jautājums bija tieši par mācību gada vidu. Šis jautājums neuzkrita kā sniegs uz galvas - tas ierēdņiem bija zināms jau pirms gada.

Beidzot tiek risināts jautājums par pašvaldību internātskolu un pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanu no valsts budžeta, jo virknei pašvaldību, kurās atrodas šīs mācību iestādes, nav līdzekļu, lai no 2018.gada 1.janvāra pārņemtu uzturēšanas izdevumu segšanu. Līdz ar to bija apdraudēts ne vien pašreizējo internātskolu audzēkņu mācību process, bet arī viņu dzīve, viņu nākotne.

Un šeit maza piebilde: šajā brīdī pagarinot šo termiņu, atrodot līdzekļus tieši uz vienu gadu, mēs šo jautājumu atrisināsim tieši uz vienu gadu. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un pašvaldībām būs jāveic ļoti liels darbs, lai šī gada laikā rastu risinājumu attiecībā uz finansējumu - vai šīs izglītības iestādes būs jāfinansē pašvaldībām, vai arī jābūt daļēji Izglītības un zinātnes ministrijas un valsts nodrošinātam finansējumam. Jo ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā valstij arī turpmāk būs jāatrod līdzekļi, lai atbalstītu grūtībās nonākušo bērnu uzturēšanu neatkarīgi no tā, vai viņi mācīsies internātskolās vai vispārizglītojošās iestādēs.

Nevar un nav pareizi visu uzturlīdzekļu finansēšanu padarīt tikai par pašvaldību atbildību un pienākumu. Bērniem, kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ nonākuši sociālekonomiski maznodrošināto statusā, ir nepieciešams papildu atbalsts arī no valsts, un risinājums ir jāmeklē mums visiem kopā.

Un mēs gaidām atbildi - skaidru un saprotamu mums visiem, ierakstītu budžeta grozījumos jau uz nākamo, pēdējo, lasījumu pirms 2018.gada budžeta pieņemšanas.

Otrs jautājums, kas saistīts ar prioritāriem pasākumiem, - papildus piešķirtais finansējums 2018.-2020.gadam, kodēts zem punkta numur viens. Ir runa par sociālā atbalsta programmu vispārējās izglītības pedagogiem. Tas, protams, ir apsveicams solis, bet tikai ar nosacījumu, ka reformas izglītībā tiks virzītas atbildīgi un saprātīgi. Līdz ar to rodas loģisks jautājums: cik pareizi un cik pamatoti ir norādītie skaitļi aprēķinu un atlīdzības apjoma ziņā? Ja skatāmies uz to, kas tur ir rakstīts, tad redzam, ka 2018.gadā katram no 42 reformas ietekmē nonākušiem pedagogiem sanāk 1307 eiro mēnesī sešu mēnešu garumā, 2019.gadā 87 pedagogiem - 713,2 eiro mēnesī, bet 2020.gadā 77 skolotājiem - 555,77 eiro mēnesī. Jautājums: cik precīzs un pareizs ir Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķins? Vai nebūs tā, ka skolotāju, kuri pretendēs uz šīm sociālā spilvena garantijām, būs vairāk nekā iespēju šīs garantijas nodrošināt saskaņā ar plānu? Vai ir aprēķināts, kāds būs skolotāju skaits konkrētā periodā, kas reformas rezultātā pazaudēs darbu? Varbūt jau šobrīd ir zināmi arī vārdi un uzvārdi tiem, kuri paliks bez darba? Ja tik precīzi ir sarēķināts, cik skolotāju darbu pazaudēs.

Jautājumu ir daudz, un Latvijas Reģionu apvienība grib redzēt garantijas tam, ka šis sociālā atbalsta spilvens būs pieejams visiem šīs reformas dēļ darbu zaudējušiem skolotājiem.

Un trešais jautājums šajā sadaļā ir par sportu. Vispirmām kārtām jāteic, ka man ir prieks par to, ka sportam ir atvēlēts pietiekami liels un stabils budžets visu šo triju gadu garumā - budžets, kas nodrošina tādu kā stabilitātes sajūtu visām mūsu vadošajām sporta organizācijām, kuras principā zina, ka tām nebūs sliktāk... Nu, varbūt nebūs arī īpaši labāk, bet tās noteikti pastāvēs, un sporta nozarē viss notiks.

Bet šeit atkal zem šīs pašas sadaļas ir punkts numur seši - papildu investīcijas valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai. Un ir piebilde: valsts nozīmīgu sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai Latvijas iedzīvotājiem - 5,9 miljoni eiro 2018.gadā un 4 miljoni eiro 2020.gadā.

Kad vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pajautājām Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoram Edgaram Severam, kam šī nauda ir paredzēta, tad atbilde bija visai dīvaina: “Kad piešķirs, tad arī lemsim!” Domājams, ka šeit nevajadzētu būt nekam slēpjamam, tomēr šāda atbilde ir nenopietna un bezatbildīga. Kamēr nav redzams precīzs finansējuma atšifrējums un plāns, stratēģiski pamatots aprēķins, kā arī sniegtas atbildes uz citiem Latvijas Reģionu apvienības uzdotajiem jautājumiem, aicinu šo budžetu neatbalstīt.

Kolēģi, aicinu visus domāt valstiski un nebalsot “par”. Neapstiprināt budžetu, līdz tas tiks izstrādāts pārdomāti un ar pilnu atbildību par līdzekļu sadalījumu un pielietojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Melgailim.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie klātesošie! Gan Ministru prezidents, gan finanšu ministre slavēja 2018.gadam sagatavoto budžetu, un jāsaka, tiešām, tur ir arī daudz labu lietu gan valsts aizsardzībai, gan demogrāfijas politikai, gan veselības aprūpes jomai. Valdība savus solījumus pilda. Taču Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka daudzas mūsu valstij sasāpējušas problēmas netiek pienācīgi risinātas. Mēs neredzam pasākumus reģionālai attīstībai. Un viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kuru jau minēja Smiltēna kungs, ir ceļi. Protams, budžetā ir papildus kaut vai šie finanšu ministres nosauktie 24 miljoni, bet es varu minēt vienu piemēru. Tikko Vecumnieku novadā tika nodots viens pašvaldības ceļš pēc rekonstrukcijas, kurā tika izmantoti Eiropas Savienības fonda līdzekļi, un viena kilometra izmaksas ar projektēšanu, autoruzraudzību, būvniecību un būvuzraudzību izmaksāja apmēram 100 tūkstošus. Tātad par šiem 24 miljoniem diez vai varēs sakārtot ministres nosauktos 300 kilometrus. Ja šādā tempā mēs turpināsim strādāt, pēdējos kilometrus labosim tad, kad šie nākamajā gada salabotie jau būs sabrukuši.

Arī ēnu ekonomikas apkarošanai mēs neredzam aktīvus pasākumus. Dzīvs piemērs ir pēdējie televīzijā redzētie raidījumi par aplokšņu algu izmaksu, un tā ir mūsu bezspēcība, pasakot, ka īsti mēs tur neko nevaram darīt.

Daudz problēmu ir laukos, un, ja mēs gribam tur dzīvot, mēs gribam dzīvot sakārtotā zaļā vidē. Problēmas ir arī ar atkritumu apsaimniekošanu. Un tad, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika jautāts, vai VARAM nākamā gada budžetā ir kaut kas plānots, kaut vai depozītu sistēmas ieviešanai, atbilde bija - nē. Tātad šo iedzīvotāju iniciatīvu mēs tā apriori jau noraidām.

Latvijas Reģionu apvienība pagājušajā gadā vērsa un arī šobrīd vērš Saeimas uzmanību uz to, ka nodokļu reformas paketē un šajā budžeta paketē tiek iekļauti likumprojekti, kuri... nu tā nosacīti attiecas uz budžetu. Protams, šinī gadā tādu ir mazāk. Bet mūsu skatījumā ir likumprojekti, kurus, savlaicīgi iesniedzot, varēja vispārīgā kārtībā trijos lasījumos jau izskatīt, un šobrīd mums nebūtu jātērē laiks, mēs varētu tiešām vairāk pievērsties budžeta jautājumu risināšanai. Piemēram, grozījumi Tūrisma likumā. Protams, Latvijas Reģionu apvienība atbalsta tūrisma nozari. Šis likumprojekts ir vajadzīgs gan pakalpojumu sniedzējiem - jo tas paaugstinās šo pakalpojumu sniedzēju atbildību -, gan pakalpojumu saņēmējiem, jo palielinās ceļotāju aizsardzību pakalpojumu sniedzēju maksātnespējas gadījumā. Bet kāds tam ir sakars ar šā gada budžetu? Vien tik daudz, ka pateikts: repatriācijas gadījumā līdzekļus varēs segt no neparedzētiem gadījumiem atvēlētiem līdzekļiem.

Šāda prakse ir slikta, un mēs arī šoreiz norādām uz to.

Kopumā budžets diez vai būs tāds, kas padarīs sabiedrību tūlīt stiprāku, drošāku un laimīgāku, lai kā mēs visi to gribētu.

Latvijas Reģionu apvienības vārdā aicinu šobrīd neatbalstīt sagatavoto budžeta projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Šics. Šica kungs, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? (Dep. M.Šics: “Es centīšos!”; starpsauciens: “Pietiks!”) Pietiks?

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Priekšsēdētāj! Kolēģi!

Skatot budžetu, jāsaka paldies par paredzēto veselības nozarē. Paldies tieši premjeram, nevis veselības ministrei un Veselības ministrijas aparātam.

Paldies par to, ka par 50 procentiem PVN likme samazināta veselīgai pārtikai. Jā, pagājušajā reizē, kad es to lūdzu, mans ierosinājums tika noraidīts. Šoreiz tas ir pieņemts un tiek virzīts kā koalīcijas priekšlikums. Paldies.

Paldies par reto slimību jautājuma atrisināšanu. Šajā sakarā gribu īpaši pieminēt cistozās fibrozes slimniekus, kuri, iespējams, tagad nemirs 14-15 gadu vecumā, bet, ar laikus noteiktu diagnozi, dzīvos līdz 40 gadiem.

Taču es neatrodu šajā budžetā lietas, kas skar manu īpašo interešu sfēras.

Es neredzu nevienā rindiņā, kā beidzot tiks nodrošināta rehabilitācija černobiliešiem. Kaut gan likums paredz, ka šiem cilvēkiem jāsaņem atveseļošana reizi gadā, diemžēl viņi ir spiesti gaidīt divus ar pusi līdz trīs gadus līdz nākamajai veselības uzlabošanas reizei.

Es neredzu arī to, ka budžetā būtu atbilstoši Zinātniskās darbības likumam paredzēts finansējuma pieaugums zinātnei. Budžeta paketē nav runāts arī par to, ka likumi, kuri nosaka šīs normas, ir apturēti.

Taču veselības aprūpe tiek finansēta ne tikai no valsts budžeta; īpaša loma šīs jomas finansēšanā ir pašvaldībām. Jā, tā ir pašvaldību autonomā funkcija. 15.pants - pašvaldībām jānodrošina veselības aprūpes pieejamība. Un šeit es lūgšu premjeru pievērst uzmanību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Atbildot uz šo jautājumu, viņš skaidro, kāda ir pašvaldību atbildība par ārstniecības iestāžu uzturēšanu, finansēšanu. Tajā punktā viņš raksta, kas ir šīs iestādes, kāda daļa no veselības aprūpes finansējuma jāsastāda pašvaldību finansējumam un kādu funkciju nodrošināšana jāsedz pilnībā. Nav noteikts normatīvos, ka daļa no veselības aprūpes būtu jāsedz.

Kad Latvijas pašvaldības un deputāti, jaunievēlētie, saņems rekomendācijas un izvērstus skaidrojumus par likumā noteiktās funkcijas izpildi?

Ministrs atbildē teic, ka šo iepriekš minēto skaidrojumu par veselības aprūpes pieejamību ir sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācija un katrai pašvaldībai... pašvaldībām pašām ir jāredz, kā ar to tikt galā. Un beigās ir tāds ļoti savdabīgs ministra paziņojums, ka, ievērojot minēto un pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegto skaidrojumu par tiesībām uz veselības aprūpes pieejamību, viņi nesniegs nekādu informāciju... Jā...

Nākamais, ko es gribu teikt. Jā, ir atsūtīts likums par veselības aprūpes finansēšanu - pajēls, neskaidrs. Tajā nav atainota darba samaksa un tas, kāda ir darba samaksas perspektīva medicīniskajam personālam. Es neticu tam, ka Veselības ministrija attaisnos premjera piedāvāto ticību, ka ministrijas zināšanas un prasmes to nodrošinās. Šaubos par šādu iespēju, jo nav nekur vēl parādījusies diskusija, kas un kādā veidā runās par tā saukto brīvo ārstu un ārstniecības iestādes līgumu, kā arī samaksu par to. Kas maksās, un vai valsts budžets būs tas, kas segs paaugstinātas kvalifikācijas servisa un speciālistu brīvprātīgo izvēli, servisa līmeni, viesnīcu pakalpojumus, ēdināšanu un tā tālāk.

Nav arī atbildes uz to, vai tiešām būs vai nebūs dažādiem mazās darba samaksas saņēmējiem pašiem jāmaksā.

Un par investīciju sadaļu. Jā, arī šeit ir ieviesušās neprecizitātes un, manuprāt, likuma pārkāpumi, jo, piemēram, valsts investīcijas, kas ir paredzētas no struktūrfondiem, no budžeta, tiek novirzītas privātām struktūrām, piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai. Un šajā gadījumā kārtējo reizi skan uzvārds Vāne, ministres padomniece (tagad jau ārštata vai neoficiālā).

Un šajās investīcijās un projektos nav runāts par pašu pēdējo, kas mani satrauc, - par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību. Mēs runājam par sliktiem ceļiem, pa kuriem ir grūti aizbraukt, un tie paliek arvien sliktāki. Mēs runājam par to, ka tiek centralizētas slimnīcas un katra slimnieka vešana uz slimnīcu ir daudz garāka. Bet nē! Šie palīdzības sasniegšanas rādītāji ir būtiski saistībā ar saslimšanām. Un nav neviena vārda par to, kā atbilstoši Pasaules Bankas savulaik paustajām rekomendācijām tiks paplašināts neatliekamās palīdzības tīkls, lai lauku pamatiedzīvotāji, Latvijas iedzīvotāji, netiktu diskriminēti pret nosacīti bagātākajiem pilsētniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram, kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Jānis Klaužs, Ainārs Mežulis, Vladimirs Nikonovs, Edvards Smiltēns... ir un Juris Vectirāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi.

Un turpinām debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Ministru prezident, kura šeit nav! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Vēlos teikt dažus vārdus par 2018.gada budžetu un budžetu vidējam termiņam - nu tiešām lielus atzinības vārdus mūsu valdībai, ministrijām, kam izdevās izveidot šo sabalansēto budžetu un vairāk vai mazāk apmierināt, cik nu tas ir iespējams, visas nozares, ņemot vērā šīs divas lielās prioritātes - aizsardzību un veselības aprūpi.

Un bija lielas bažas... Manuprāt, tas, ka mēs vasarā pieņēmām nodokļu reformu, bija ārkārtīgi liels risks - vai izdosies sastādīt šo budžetu augšupejošā kārtībā, vai nepietrūks šīs naudas.

Tās bija labās ziņas. Taču tagad es gribu runāt par cita veida ziņām man kā Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam un mediķim, kura specializācija pašreiz ir veselības aprūpes vadības ārsts.

Kopš vasaras VIENOTĪBA faktiski ir piespiedusi koalīcijas partnerus nodokļu reformai līdztekus veikt arī pārkārtojumus veselības aprūpē, ņemot vērā šo smago situāciju. Tāpēc es ar lielu interesi izlasīju budžeta sadaļu, kas attiecas tieši uz veselības aprūpes budžetu. Un ko es tur atradu, kā jūs domājat? Es atradu, ka 2016.gadā bija 800 miljonu, 2017.gadā - 800, 2018.gadā būs 800, 2019.gadā - 800 miljonu... Un tā līdz mūsu ēras beigām! Arī 2020.gadā... Visur ir šie 800 miljoni. Varat pārliecināties paši. Tas ir likumprojekta paskaidrojumos (trešā daļa, 29.sadaļa, 796.-797. lappuse).

Neskatoties uz to, ka finanšu ministre šeit mums teica un visu laiku tiek skandināts, ka mūsu budžets nākamajā gadā pārsniegs miljardu, visur ir šie 800 miljoni!

Un tas vēl nebūtu nekas. Arī tālāk, uz leju, visa nauda visām vajadzībām, programmām tiek sadalīta no šiem 800 miljoniem. Tātad principā ir tikpat, cik 2016.gadā. Un tā tas notiek.

Man saka: “Tu nesaproti budžeta veidošanas metodiku! Tā ir jāstrādā, tā tas ir jādara!”

Mīļie kolēģi! Ne es, ne arī kāds cits no jums varēs... mēs nevarēsim nedz pacientiem, nedz mediķiem, kas ir uz galējās izmisuma robežas, parādīt metodiku. Mums vienkārši ir jāparāda budžeta reālie skaitļi, jāparāda, ka būs labāk, - ka būs šīs algas un ka ir šis pielikums, un ka ir šī cerība.

Tālāk. Es sāku meklēt, kur tad ir tā papildu nauda, un atrodu to jau pavisam citā vietā budžeta likumprojekta paskaidrojumos (ceturtā daļa, 74.sadaļa, 198.lappuse). Un tur uzreiz aiz budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - tie ir gandrīz 46 miljoni - seko veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums, gandrīz 190 miljoni. Lūk, kur ir tie skaitļi! Bet, cienījamie kolēģi, šie gandrīz 200 miljoni ir viens skaitlis budžetā. Tātad mūs lūdz nobalsot par naudas summu, par vienu skaitli, kas krietni pārsniedz Latvijas kultūras budžetu.

Finanšu ministre savā ziņojumā nolasīja, cik naudas un kur medicīnā tiks novirzīts, kādi būs uzlabojumi. Man tāds iespaids, ka mums vieni budžeta paskaidrojumi ir Saeimas deputātiem, bet valdībai - citi, jo nekā, lai varētu saprast, cik tad papildus naudas būs algām un cik rindu mazināšanai, budžetā nav. Vienkārši nav! Tas, ka mums ir jāparāda cilvēkiem šie uzlabojumi, lai viņi notic, - tas vēl nav nekas. Iznāk, ka nākamā gada sākumā Veselības ministrija sagatavos ziņojumu, kā šo naudu sadalīt bez mūsu līdzdalības, un Ministru kabinets to legalizēs, pieņems bez mūsu līdzdalības. Kā mēs varam ar pārliecību garantēt pacientiem un mediķiem, ka tiešām būs labāk? Varbūt būs cits ministrs - teorētiski taču viss ir iespējams - un noteiks citas prioritātes.

Šī gada sākumā Publisko izdevumu un revīzijas komisija, Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par auditu Veselības ministrijā ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanas jomā. Un viens no secinājumiem bija tāds, ka no 36 normatīvajiem dokumentiem, ko ir izstrādājusi Veselības ministrija, nav izpildīts 31. Un arī tagad 29 no mums, deputātiem, ir Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības dalībnieki. 2017.gada maijā valdība pieņēma Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam, kurā ir skaitļi, zem tā ir Māra Kučinska paraksts. Veselības ministre vienkārši to ignorē. Vienkārši nepilda. Un kā...? Tāpēc es uzskatu, ka par jebkuru reformu, lai mēs varētu izsekot, cik lietderīgi ir izlietots finansējums - vai šī naudas piešprice ir devusi rezultātu vai nav devusi -, jābūt datiem budžeta dokumentos. Jā, es saprotu, varbūt ir kaut kādi budžeta veidošanas principi, bet neviens neliedz paskaidrojumos par valsts budžetu to visu ierakstīt. Jo tas, ko veselības ministre ir atnesusi uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi, vienkārši ir nepapīrs, kā saka mūsu kolēģi Briselē. Nav ne virsraksta, ne paraksta. Neko nevar prasīt pēc tam, kad šāda lapele ņemta par pamatu. Budžeta paskaidrojumos tas viss ir jāatspoguļo, un tāds arī būs mans priekšlikums. Jo pirmajā lasījumā... Protams, prieks, ka šie 199 miljoni ir budžeta dokumentos, bet, no otras puses, uz otro lasījumu... bez paskaidrojumiem un bez sadalījuma naudas summu, kas lielāka par kultūras jomas budžetu, bez mūsu līdzdalības pieņemt nevar.

Es uzskatu, ka šis jautājums ir risināms un budžetam būtu jāatspoguļo, kuri pasākumi no valdības apstiprinātā konceptuālā ziņojuma “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” tiks realizēti. Ja jūs atceraties, šis ziņojums tika pieņemts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.394 šā gada 7.augustā. Un tur ir rakstīts: “Jautājumu par konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai nepieciešamajiem finanšu resursiem izskatīt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu, likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” sagatavošanas procesā.”

Veselības ministrija šo Ministru kabineta rīkojumu nav izpildījusi un liek mums balsot par šo veselības aprūpes finansējuma pieaugumu - šo vienu skaitli.

Tāpēc mans priekšlikums būs to sasaistīt ar šo konceptuālo ziņojumu. Un tur, cienījamie kolēģi, ir izsmeļošas tabulas, kas parāda, kur un cik naudas vajag papildus novirzīt ārstniecībai, zālēm, medicīniskajai izglītībai, mediķu algām. Tam visam jābūt inkorporētam budžeta dokumentos, tam visam ir vieta budžeta skaidrojumos, un bez tā, es domāju, otrajā lasījumā budžetu ar nepilnvērtīgu veselības aprūpes sadaļu pieņemt nevarēs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien visiem vēlreiz!

Ministru prezidenta kungs, labdien! Finanšu ministre, labdien! Izmantošu izdevību jūs uzrunāt šodien, jo rīt, es saprotu, jūs nebūsiet uz sēdi, manuprāt. (Starpsauciens.) Tiešām nedzirdat mani, ja? Tas nekas! Galvenais, lai stenogrammā ir.

Es saprotu, ka Latvija ir ļoti bagāta valsts. Un tie nav meli! Mēs patiešām esam ļoti bagāta valsts.

Pirmām kārtām izrādās, Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs ir vislabāk atalgotais bankas darbinieks Eiropas valstīs - viņš saņem 150 tūkstošus eiro gadā. Un tas ir ļoti labi, jo mēs patiešām esam ļoti bagāta valsts. Bet! Māri Kučinski, mēs ar jums runājām, man liekas, pirms divām nedēļām, tad jūs man teicāt, ka šajā budžetā nebūšot nekā no deputātu kvotām. Tā tas bija? Bija! Taču es atradu. Tās deputātu kvotas šobrīd tiek sauktas par apropriācijām un visādām apakšprogrammām.

Es nevaru iedomāties, kā jūs, šeit esošie ministri, varēsiet ierasties uz kādu no Jaunā Rīgas teātra izrādēm, jo no aģentūras “Valsts nekustamie īpašumi”... no naudas, kura ir paredzēta aģentūrai “Valsts nekustamie īpašumi” un par kuru ir jāatjauno Jaunais Rīgas teātris, - 1 miljona 320 tūkstošiem eiro - tiek piešķirti... nu, finanšu ministre piešķir... Jūs taču esat ar šahu saistīts cilvēks, vai ne? Jūs esat Latvijas Šaha federācijā, vai ne? Neesat? Bet jūs, kā tas redzams deklarācijā, vismaz 1000 eiro esat saņēmusi 2016.gadā... Esat saņēmusi! Tātad gribot negribot sanāk, ka jūsu ministrija piešķir 95 tūkstošus eiro Latvijas Šaha federācijai, ar kuru jums tiešām ir saistība.

Un, pieņemsim, Rasmanis... Kur ir Rasmanis? (Starpsauciens.) Rasmanis ir Latvijas Motosporta federācijas vadītājs... atvainojiet, federācijas loceklis. Tai tiek piešķirti 350 tūkstoši eiro. (Starpsauciens: “Tu runā par visu budžeta paketi kopā?”) Jā, es runāju par visu kopā. Tātad 350 tūkstoši eiro tiek piešķirti Rasmaņa pārstāvētajai federācijai.

Un tas viss nāk no Jaunā Rīgas teātra budžeta, kas šim teātrim ir vajadzīgs, lai teātra ļaudis varētu šo savu namu atjaunot līdz galam! Es nesaprotu, kā kultūras ministre varēja pieļaut kaut ko tādu! (Starpsauciens.) Tas viss tiešām ir saistīts ar rītdienas darba kārtību, bet šādi viesi mums ir reti, Putra! Līdz ar to atļauj... Es apvienošu patīkamo ar lietderīgo.

Tas, kas manī raisa šaubas, runājot par šo budžetu. Kučinska kungs, vai tiešām mums ir vajadzīga vēl viena kaut kāda padome, kura sauksies Sakrālā mantojuma padome un kurai tiek piešķirti šobrīd, ja es nemaldos, 1,5 miljoni? Bet ar ko tad nodarbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija? Kāpēc vajag dublēt tās funkciju? Tāpat katra baznīca mums kā kultūras vērtība ir aizsargājams objekts, bet rītdien tajā pašā apropriācijā tiks piešķirti tieši attiecīgajām baznīcām 0,5 miljoni. Tātad kopā jau 2 miljoni. Kaut kas tomēr sanāk... Protams, jūs te neatradīsiet deputātu kvotas. Tur nebūs rakstīts, kā bija pagājušo reizi...

Es nezinu - Latvijas Bridža federācijas priekšsēdētājam vai arī loceklim... Parādnieks, vai ne? Imant, tu taču esi šajā Latvijas Bridža federācijā, pareizi? (Dep. I.Parādnieks: “Nē, neesmu!”) Nu biji! (Dep. I.Parādnieks: “Nē, nebiju!”) Nu biji! (Dep. I.Parādnieks: “Nē, nebiju!”) Un pagājušajā gadā tavs priekšlikums bija Latvijas Bridža federācijai piešķirt piecus tūkstošus eiro. Tā tas bija, es taču atceros, kā bija!

Mēs varam runāt arī par siera grāmatām, kas bija pagājušajā gadā un kurām arī Saeima deva naudu, - siera grāmatām! Šobrīd tā lieta ir tāda, ka jūs... (Dep. S.Āboltiņa: “Tā nav šodienas darba kārtība!”) tā lieta ir tāda, ka 28 miljoni bija pagājušajā gadā... dārgā Solvita Āboltiņ, kas arī apmeklē teātrus (manuprāt, par velti (Starpsauciens: “Par velti - tas ir kā?!”), tas ir, ar ielūgumiem)... (Starpsauciens: “Par budžetu runā!”)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, runājiet, lūdzu, par budžeta likumprojektu!

A.Kaimiņš. Jā.

Un tagad - uzmanību, finanšu ministre! Klau, kas arī ir rītdien, vai ne... Bet es domāju, ka jūs esat iepazinusies, jo tā lieta ir tāda, ka es... (Dep. S.Āboltiņa: “Sēdes vadītāja, viņš nerunā par budžetu, bet rītdienas darba kārtību!”)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es aicinu jūs runāt par budžeta projektu, nevis par rītdienas Saeimas sēdes darba kārtību!

A.Kaimiņš. Es runāju par 2018.gada budžetu. Viss ir kārtībā. Latvijas Republikas 2016.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Jūs taču esat lietas kursā, kas tur ir? Esat? Tur Valsts kontrole pusmiljardu nevar atrast no 2016.gada. Pusmiljardu! Pusmiljardu nevar atrast! Savukārt jūsu pārraudzībā esošais Valsts ieņēmumu dienests, kas ir... un tas ir ziņojumā... VID ir atklāti pateicis: nodokļu parādi... “Lai arī kopējais nodokļu parādu apjoms 2017.gada 1.janvārī, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, ir samazinājies par četriem procentiem, taču, ņemot vērā 2016.gadā VID dzēsto nodokļu parādu kopsummu, faktiskais nodokļu parāds ir pieaudzis par septiņiem procentiem.” Tātad mums kopā summa ir 11 procenti. Jūs saprotat - mēs esam ļoti bagāta valsts...!

Tikai, lūdzu, kaut kādā veidā ķerieties šīm summām klāt.

Manuprāt, šis ir labs budžets. Protams, Kučinska kungs, ir tā, kā jūs sakāt, - ka nevar visiem iedot un tā tālāk. Tā ir taisnība: vienmēr būs par maz. Protams!

Bet šīs lietas, kuras es norādīju, manuprāt, ir faktiski sistemātiski nepareizas, un tā nedrīkst būt. Tas nav pareizi!

Un vēl es gribu pievērsties arī Valsts probācijas dienesta likuma grozījumiem, kas būs tagad pēc šīm garajām runām... No 2016.gada... tas bija pirmais termiņš, kad bija vajadzīgi 54 500 eiro. 54 500 eiro! Tagad tas ir vienkārši... tas ir spļāviens okeānā. Bet šodien jūs, koalīcija, gribat pārlikt no 2018.gada 1.janvāra uz 2020.gada 1.janvāri! Es esmu pārliecināts, ka 50 procenti no šeit esošajiem 2020.gada 1.janvārī te vairs nesēdēs. (Dep. J.Ādamsons: “Sēdēs citur!”)

Es gribu teikt, ka tas tiešām nav pareizi. Varbūt vēl pamēģiniet ieslēgt atpakaļgaitu. Jūs taču varat izdomāt kaut kādu deputātu kvotiņu vai kaut ko - jo man tādu iespēju nav -, un atrodiet šos 54 500 eiro. Un vairāk nekādas kritikas - nu, tā nebūs.

Vēl es gribu, protams, minēt to, ka ir diezgan glupi taisīt dažnedažādus elektroniskos datu reģistrus, kas nedraudzējas cits ar citu. Piemēram, mēs zinām - e-veselība ir izmaksājusi 14 miljonus. Bet tā joprojām nestrādā! Un zināt, kas ir smieklīgākais? Ka e-veselības projektā par 300 tūkstošiem eiro datoriķi uztaisījuši savu čatu! Priekš kam viņiem čats, ja jūs visi WhatsApp čatojat, skaipā jūs čatojat, SMS režīmā jūs čatojat?! Priekš kam e-veselībai savs iekšējais čats par 300 tūkstošiem eiro?! Un tas nav melots, Bērziņa kungs, mēs šajā sēdē esam bijuši kopā. Redziet, pareizi... (Starpsaucieni.) Līdz ar to šādas muļķības ir jāizskauž.

Un tagad tas pats notiks ar dažnedažādiem reģistriem. Jūs paši zināt, kādi reģistri ir, un, manuprāt, tur ir vairāk nekā 30 miljoni kopā paredzēti pa gadiem. Nu, redziet, man ir taisnība. (Finanšu ministre D.Reizniece-Ozola: “Nav taisnība!”)

Paldies jums. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Ministri! Deputāti!

Vispirms gribu izteikt pateicību un cieņas apliecinājumu tiem, kuri smagi strādājuši pie budžeta. Taču, protams, pasaule ir tā iekārtota, ka vienmēr būs kritiķi. Un mums nākas vieglām galvām, bet smagiem vārdiem to darbu kritizēt.

Tā kā kritikas kvotas ir izsmeltas, man tomēr viens novēlējuma jautājums tiem, kuri pie šī budžeta projekta strādās tālāk un to gatavos uz otro lasījumu.

Mans jautājums. Ir Fiskālās disciplīnas padome. Tā ir pret budžeta deficīta palielinājumu un par uzkrājumiem. Vai nu mums šī padome ir jālikvidē, vai tomēr jāieklausās tās viedoklī.

Ministru prezidents, manuprāt, ļoti stilīgi un atraktīvi teica: “Atskan balsis...” Un, šķiet, tas bija par šo padomi.

Bet tas nav nekādā gadījumā tikai naudas un fiskālo kategoriju jautājums. Tas tomēr ir stila, nostājas un attieksmes, un konsekvences jautājums - kādu politiku īstenojam. Jā, pārkāpt disciplīnu - tam ir varbūt šarms un vērtība, ja mēs to darām skaisti, apzināti, ar vērienu un ambīcijām un zinām, kas būs par izrāvienu dēļ tā. Pretējā gadījumā vienkārši nesmuki pārkāpjam savu apņemšanos.

Nu jā, ne pirmo, ne pēdējo reizi. Jo mēs izveidojām Fiskālās disciplīnas likumu un Fiskālās disciplīnas padomi, bet tagad sakām: tas viss ir muļķības!

Jā! Ja varbūt nepatīk šie atgādinājumi par “Gāzi grīdā!”... Nu, labi, teiksim: “Glāzi grīdā!”... Bet kā vārdā mēs izdarām šos pārkāpumus? Vai būs investīcijas vai inovācijas no šī budžeta... no šiem fiskālās disciplīnas pārkāpumiem? Vai būs produktivitāte? To mēs neredzam.

Ir runas par veselības aprūpi. Nu jā, pagaidām... Lai tas izdodas! Bet pagaidām tas ir miglā tīts. Finanšu ministre teica: jā, 2018.gadā nu gan visus, visus apmierināsim un tad gan veidosim uzkrājumus un bezdeficīta budžetu. Nu vai tad tā mēdz notikt, ka vienā budžetā pietiek līdzekļu visiem un ka tad gan varam sākt veidot uzkrājumus?

Un tāpēc es tomēr atgādinu jautājumu par šo konsekvenci, par konsekvento nostāju - neatlikt virzību uz bezdeficīta budžetu un uzkrājumu veidošanu. Kur ietaupīt? Nu atradīsim. Labi, likvidēsim kaut vai to pašu Fiskālās disciplīnas padomi, ja jau tās ieteikumi nav vērā ņemami. Un ne jau pirmo reizi, bet gan vairākkārt ir jau bijusi šāda konfrontācija ar šo padomi.

Nu jā, protams, tas izklausīsies absurdi, bet tomēr es teikšu: es būtu pateicīgs, ja kāds nāktu ar skaidrojumu, kas ir pamatā šim nu jau permanentajam konfliktam starp Fiskālās disciplīnas padomi un valdības skatījumu uz budžetu. Jo nu tiešām... vai nu tā padome ir jālikvidē, vai arī tomēr, tālāk skatot budžetu, tās ieteikumi ir jāņem vērā un budžets jākoriģē.

Es vēlu veiksmi šim budžetam gan šajā Saeimā, gan, galvenais, arī pēc tam dzīvē.

Un par balsojumu. Mēs pagājušajā Saeimas sēdē tā ņēmāmies ar to jautājumu par balsojumu “atturas”! Ja tagad līdzsvaram būtu tāda opcija par šo budžetu balsot vairāk “par” nekā “pret”, tad es to izmantotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezident! Valdības pārstāvji!

Beidzot tas notikums ir klāt - beidzot ir laimes lācis aplaimojis mūsu parlamentu un mēs esam saņēmuši budžetu!

Var daudz un dikti diskutēt par vienu vai otru pozīciju, bet kopumā jāatzīmē, ka ir noteikti izaugsme, ir atsevišķas pozitīvas iezīmes. Nepagāja ne 20 gadi, un mums ir iespējams progress veselības aprūpē. Obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju valdība pieņēma vēl 1995.gada aprīlī, un tagad beidzot mēs pie kaut kāda rezultāta esam nonākuši.

Iestājoties NATO, mēs apņēmāmies, ka divi procenti no IKP būs aizsardzībai. Un, skatieties, nepagāja ne 13 gadi, mēs esam nonākuši līdz šim līmenim. Bet arī bez ironijas ir ļoti daudz labu lietu, kuras var saskatīt budžetā. Un varēt jau var par to runāt tikai pozitīvi, ja tajā budžetā, tanī medus podā, nebūtu arī pāris (vai vairāk) darvas karotīšu.

Kaimiņa kungs jau šeit pieskārās jautājumam par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā. Un, zināt, interesanti bija vakar vērot un skatīties uz mūsu komisijas - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas - locekļu uzmanību, tāpēc ka šo likumprojektu mēs mantojām vēl no iepriekšējās Saeimas, un nav pirmā reize, kad tā stāšanās spēkā tiek pārlikta no gada uz gadu. Jūs zināt, mēs esam bagāta valsts, bet 50 000 eiro cietumnieku sociālajai rehabilitācijai (Dep. A.Kaimiņš: “54!”), Ministru prezidenta kungs, mēs no gada uz gadu nevaram atrast. Kā tas nāk? Un neviens nevar paskaidrot, kā valsts budžetu ietekmēs tas, ka 50 000 tiks novirzīti tam mērķim, lai cietumnieki, iespējams, vairāk neizdara noziegumus. Un cik mēs patērēsim naudas līdzekļu, lai to potenciālo noziedznieku atkal noķertu?

Nākamais. Var jau apsveikt kolēģus ar to, ka ir īstenotas mūsu kaimiņvalsts prezidenta rūpes un bažas par to, ka termiņuzturēšanās atļauju programma ir likvidēta. Ar to viņš uzstājās pirms pāris gadiem. Šobrīd programmai krusts pāri. Tad, kad šī programma aktīvi darbojās, valsts saņēma budžetā vairāk nekā pusotru miljardu eiro. Ja iepriekšējos gados pieprasījumu skaits bija aptuveni 2,5 tūkstoši, tad šobrīd ir tikai 64 pieprasījumi. Krusts pāri. Uz kurieni šīs finanses aizies no mūsu Austrumu kaimiņiem? Uz Kipru, Bulgāriju, Portugāli un arī uz mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, lai cik tas būtu dīvaini. Bet mums to nevajag...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pavisam nesen, nav pagājis ne gads, solīja, ka Valsts ieņēmumu dienestā tiks īstenots pilotprojekts, kas skar algu reformu. Ir pagājis laiks. Es gribētu dzirdēt, kā tad tas pilotprojekts tiek īstenots, tāpēc ka no šīs tribīnes tika solīts, ka pēc izmēģinājuma trusīša, proti, Valsts ieņēmumu dienesta... ka pēc algu palielinājuma VID, tiks pārskatīta arī vienotā atalgojuma sistēma. Un te mēs nonākam pie 18. darba kārtības jautājuma - “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” -, kurš paredz palielināt atalgojumu tiesnešiem. Ministru prezidenta kungs un finanšu ministres kundze! Kolēģi! Vai vispār ir ētiski skatīt šo jautājumu, ja rīt tiks pieņemts Satversmes tiesas spriedums šajā jautājumā? Par ko mēs runājam? Pēc tam atkal atcelsim to, ko esam pieņēmuši, un kaut kad īstenosim. Varbūt godīgi atzīsimies, ka vienotā atalgojuma sistēma pie mums nekad īsti nav strādājusi un ir institūcijas, uz kurām tas viss neattiecas? Ir izņēmuma gadījumi.

Tagad jautājums, kuram pieskārās arī Ražuka kungs, - par valsts budžetu un tā veidošanas principiem. Jūs zināt, ka cilvēkam, kurš nav sagatavots, ir grūti orientēties šajā budžetā - tajā, kas tur rakstīts. Arī šodien mēs skatījāmies aizsardzības budžetu, un aizsardzības budžetā ir viena tāda pozīcija - “Valsts aizsardzības politikas realizācija”, kas ir reglamentēta citā likumā, kurā ir noteikts, par ko atbild Aizsardzības ministrija. Izrādās, valsts aizsardzības politika mums izmaksā tikai 12 miljonus. Bergmaņa kungs, kur paliek pārējā nauda? Mēs jau vienojāmies, ka acīmredzot mainīsim šo pozīciju. Un tas diemžēl skar ne tikai Aizsardzības ministriju. Bez speciālas sagatavotības nevar izurbties cauri budžetam, lai saprastu, cik tad cilvēku ir vienas vai otras ministrijas centrālajā aparātā un vai nebūtu laiks viņu skaitu samazināt.

Vēl viens jautājums, par kuru padomāt es aicinu pirmām kārtām valdību un arī kolēģus. Jautājums ir ļoti vienkāršs - drošība. Jautājums par to, ka mēs pildām starptautiskās saistības, proti, aizsardzībai atvēlam divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Ja mēs negribējām to darīt, nevajadzēja stāties NATO! Ja mēs esam parakstījuši šo līgumu, mums tas ir jāpilda, un tur nevar būt divu domu. Bet, kolēģi, problēma jau ir tā, ka šobrīd nevar novilkt šo robežšķirtni un nodalīt iekšējo drošību no ārējās drošības. Un acīmredzot ir nepieciešama daudz modernāka pieeja, ja mēs mēģinām šos jautājumus kaut kādā veidā risināt. Un ieskaidrojiet kādam cilvēkam uz ielas, kāpēc tagad, kad mēs aizsardzībai atvēlam divus procentus, viņš tomēr nez kāpēc nejūtas drošs pret terorisma apdraudējumiem!

Kaut kā tomēr jāprot un jāmāk visus šos jautājumus sajūgt kopā.

Un pašās beigās. Ko mēs šeit vispār runājam un par kādām izmaiņām budžetā spriežam, ja budžeta iesniegšanas dienā atbildīgās amatpersonas paziņo, ka nekādu izmaiņu budžetā nebūs?! Var runāt tikai par kaut kādām sīkām izmaiņām vienas ministrijas ietvaros. Nu, pasakiet, izskaidrojiet man, kāda jēga iesniegt priekšlikumus, piedāvāt kaut ko, ja jau apriori ir zināms, ka šie priekšlikumi pat netiks izskatīti, vienalga, vai tie ir labi vai slikti. (Starpsauciens: “Tiks izskatīti! Un noraidīti!”)

Ja mēs runājam par valsts attīstību, tad varbūt tomēr noņemsim šo smago svaru no valdības, lai tautas kalpi beidzot kļūtu par tautas kalpiem, nevis būtu par koalīcijas un valdības pakalpiņiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labvakar, Prezidij! Labvakar, ministri! Ministru prezident!

Es ilgi nerunāšu, bet gribu pieskarties divām jomām - skolu tīklam un ceļiem.

Es domāju, ka sākumskolu un pamatskolu tīkla attīstīšana vai optimizācija ir jāatstāj tikai pašvaldību ziņā. Izglītības un zinātnes ministrs uzstāj, ka jānosaka minimālais skolēnu skaits arī pamatskolās un sākumskolās, bet piebilst, ka viņa uzdevums ir domāt par bērnu izglītību, nevis par pašvaldībām. Diemžēl te ir pretrunas. Nosakot minimālo skolēnu skaitu, ir pilnīgi skaidrs, ka daudzas skolas, sevišķi reģionos, būs jāslēdz, jo tās nepieciešamo bērnu skaitu atsevišķās klasēs vienkārši nesavāks. No tā bērnu izglītības kvalitāte nekādā veidā neuzlabosies, bet izglītības pieejamība samazināsies. Bērniem būs jābrauc uz skolām blakus esošajos reģionos, jātērē tam savs brīvais laiks; vecākiem, lai kādi būtu solījumi, būs jātērē nauda transportam.

Es saprotu, ka Šadurska kungs ir matemātiķis, tomēr es domāju, ka tik prasta matemātiska pieeja sākumskolu un pamatskolu tīkla jautājumam nav pareiza. Pašvaldībām ir lielākas iespējas pieiet šim jautājumam individuāli, ikviena pašvaldība labāk par Izglītības un zinātnes ministriju pārzina situāciju savā teritorijā un spēj prognozēt demogrāfiskos rādītājus attiecīgajā reģionā. Tāpēc ir loģiski atstāt skolu skaita regulēšanu pašvaldību ziņā.

Otrs, manuprāt, būtisks jautājums ir ceļu tīkla attīstība. Latvijas ceļu, nebaidos teikt, glābšanai ir nepieciešams pusotrs miljards eiro. Tagad ir izveidots Valsts autoceļu fonds, kurā nākamgad būs 25 miljoni eiro. Daudzu gadu garumā plānotais valsts pamatbudžeta finansējums būtiski atšķiras no faktiskā finansējuma. Piemēram, pērn no plānotajiem 113 miljoniem eiro faktiskais finansējums bija 57 miljoni. Šogad bija plānoti 144 miljoni, bet reāli ir 64 miljoni. Un neaizmirsīsim arī to, ka ar katru gadu strauji samazinās Eiropas fondu finansējums! Kohēzijas fonda finansējums nākamgad būs vien nepilni 38 miljoni eiro iepretim 76 miljoniem, kuri ir šogad. 2020.gadā nedz Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, nedz ERAF līdzfinansējuma nebūs vispār. Ar tādu attieksmi autoceļu tīkls ne tikai nevar attīstīties, bet to nav iespējams pat pienācīgi uzturēt. Autoceļu tīkls ik gadu arvien pasliktinās.

Mums jāsāk pašiem domāt par savu infrastruktūru, mūsu vietā to neviens nedarīs. Vai mēs gribam, lai mūsu valstī būtu normāla infrastruktūra, vai negribam? Vai mēs gribam jaunus bezdarbniekus, kuri šogad strādā ceļubūves nozarē, vai mēs gribam, lai šie strādnieki brauc projām? Tas ir tikai mūsu pašu ziņā.

Frakcija SASKAŅA aicina neatbalstīt šo budžetu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministres! Ministri! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Es runāšu par budžetu pavadošo likumprojektu - grozījumu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Grozījums likumā ir ar cēlu mērķi, risina svarīgu problēmu un noteikti ir atbalstāms. Jautājums ir tikai viens: no kurienes paredzēts finansējums šai programmai - palīdzībai mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem? Esošajā budžeta projektā finansējums ir paredzēts no termiņuzturēšanās atļauju maksājumiem, kurus izmantotu valsts galvojuma nodrošināšanai par bankas aizdevumu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Budžeta projekta izstrādātāji - neapzināti vai apzināti - ignorē esošo situāciju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Ilze Briede atzīst, ka termiņuzturēšanās atļauju programma praktiski ir beigusies. Statistika ir šāda: 2014.gadā - 2500 pieprasījumi, šogad - 68. Kritums ir ievērojams, un nav pamata tam, lai situācija mainītos. Ir skaidrs, ka finansējums būs nepietiekams un atbalsts varētu izpalikt.

Ja vēlme atbalstīt ģimenes ar bērniem un jaunos speciālistus ir patiesa, nevis formāla, tad mans priekšlikums ir šāds: atbalstam nepieciešamos līdzekļus piešķirt no valsts pamatbudžeta. Pretējā gadījumā tas atgādina Ziemassvētku vecīti, kas aicina skaitīt pantiņu par mantiņu, labi zinot, ka dāvanu maiss jau ir tukšs. Tie būs kārtējie tukšie solījumi, kā rezultātā valsts zaudēs gan jaunās ģimenes, gan speciālistus.

Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt ģimenes ar bērniem un jaunos speciālistus, ieplānojot stabilu finansējumu no valsts pamatbudžeta, lai šis atbalsts būtu garantēts, nevis neparedzams, iluzors solījums, kuru var nepildīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Aicinu atbalstīt šo budžetu kā labāko iespējamo pie mūsu pašreizējās vērtību skalas un sabiedriskās apziņas.

Sākšu ar ievadu un izteikšu savu personisko un atšķirīgo viedokli.

Sociologu un psihologu pētījums rāda: ja vairākums, redzot sarkanu tomātu, apgalvo, ka tas ir sarkans ābols, tad daudzi arī piekrīt, ka tas ir sarkans ābols, nevis sarkans tomāts. Mums zemapziņā ieprogrammēts pievienoties vairākumam. Un tos cilvēkus, kuri saka: “Karalis taču ir pliks!” vai kā Džordano Bruno: “Un tomēr tā griežas!”, par laimi, mūsdienās mēs uz sārta nededzinām, bet gan cenšamies padarīt par idiotiem vai izslēgt no partijas. (Dep. A.Kaimiņš: “Par projektu runā!”) Esam simts tautas pārstāvji, kas apguvuši dažnedažādas profesijas, bet labi ja pieciem no mums ir pieredze vadīt lielas organizatoriskas struktūras, plānojot, kontrolējot to darbu, lai sasniegtu uzdotos mērķus. Labi ja pieciem! Vairākuma viedoklis ir pavisam cits.

Kā cilvēkam, kuram ir pieredze vadīt, kontrolēt desmitiem uzņēmumu, arī ar ārzemju kapitālu, vēlos teikt, ka mūsu budžeta sastādīšanas veids ir ačgārns. Mūsu budžeta sastādīšanas veids ir ačgārns!

Neticu, ka bez retorikas kāds šajā zālē spētu atbildēt, ar kādu mērķi mēs 2018.gadā tērēsim iedzīvotāju nodokļu maksājumus. Šāda mērķa trūkums ir visa mūsu kopīgā problēma, katras partijas problēma. Ne VIENOTĪBAI ir šāds mērķis, ne SASKAŅAI, ne mūsu valstij kopumā (Starpsauciens: “SASKAŅAI ir! Nerunā!”)... Jā... Nav... Esi godīgs!

Ikviens pieredzējis organizētājs teiks, ka vispirms ir mērķis, vīzija, tad top stratēģija, kā sasniegt šo mērķi, tad seko rīcības programma, un tikai tad - tikai tad! - ir budžets, kura būtība ir nodrošināt rīcības plāna izpildi. Mums budžets šinī brīdī ir kaut kāds bubulis. Mums galvenais ir nevis tas, vai un kā Ministru prezidents īstenos rīcības programmu, izdarīs to, ko ir uzņēmies izdarīt, bet gan tas, vai Saeima apstiprinās budžetu. Ja neapstiprinās budžetu, kritīs valdība. Tātad mums galvenais ir nevis tas, ko dara Ministru prezidents, bet gan tas, kādas būs rebes ar naudu.

Otrais. Kā jau teicu Ārlietu komisijā, esmu pārstāvējis uzņēmumu un īpašnieku intereses budžeta pieņemšanā. Un tad budžetā tika detalizēti rādīts, kur aiziet ikkatrs santīms, tika norādīts ikkatrs tualetes papīrs... Man nav saprotams, kā var pārstāvēt iedzīvotāju intereses, ja mēs neredzam, kur un kam aiziet ikkatrs eirocents, ikkatrs eiro.

Treškārt. Tas faktiski attiecas uz gandrīz jebkuras ministrijas, ne tikai uz Veselības ministrijas, budžetu. Veselības ministrijas budžets ir lielākoties lobiju budžets - arodbiedrības lobija, farmācijas uzņēmēju, ģimenes ārstu, medicīnas biznesa... un tikai tad - iedzīvotāju interešu budžets.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, no 2014.gada līdz 2016.gadam par 50 tūkstošiem gadījumu ir pieaugusi saslimstība. Par vairāk nekā 50 miljoniem eiro ir izmaksāts slimības naudā. Tas norāda, ka tauta kļūst slimāka, nevis veselāka.

Veselības aizsardzības budžets 90 procentos gadījumu ir cīņa ar sekām - slimību ārstēšana. Bet Satversmē noteiktā iedzīvotāju interešu un veselības aizsardzība ir pēdējā vietā. Manuprāt, ja veselības aizsardzība arī būtu bizness, uz ko var nopelnīt miljonus, arī šinī veselības budžetā būtu beidzot parādījušies kaut kādi konkrēti soļi, lai tauta sāktu mazāk slimot.

Lobiju pārlieku lielā ietekme nav tikai mūsu problēma, tā ir arī visas Eiropas Savienības un ASV... Pat prezidents norādīja, cik nevēlami ietekmē šie lobiji. Un tāda pati problēma kā mums Latvijā ir arī visā Eiropas Savienībā: cilvēki kļūst arvien slimāki, bet naudas nepietiek, jo faktiski mēs jau lobējam ražotāju, nevis iedzīvotāju intereses.

Un pats pēdējais, pats bēdīgākais. Viens tautsaimniecībā strādājošs cilvēks uztur divarpus pensionārus, skolotājus, policistus, pašvaldībā strādājošos, valsts institūcijās strādājošos. Mūsu demogrāfiskā situācija nav no labākajām. Kas notiks tālāk? Cik daudzus viens tautsaimniecībā strādājošais tālāk uzturēs? Vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pametuši valsti. Mums ir 10 miljardu liels parāds. Budžeta līdzekļu nepietiek visu valsts funkciju veikšanai. Tas budžets ir par mazu! Mūsu valsts lēni un nepārvarami virzās uz bankrotu un latviešu tautas iznīkšanu. Man žēl, ka mēs to nesaredzam!

Nav sperti nekādi soļi, lai šo virzību apturētu. Vienīgais veids, kā mēs šo problēmu varam atrisināt, ir tautsaimniecības attīstība, jaunu darba vietu radīšana.

Piedodiet, es neredzu enerģiskus soļus. Lai attīstītu tautsaimniecību, vajag radīt jaunas darba vietas. Pat šodien, izskatot Eiropas lietu komisijā, kā mēs apgūstam Eiropas Savienības fondus, es neredzu, ka tur kāds uztrauktos, ka faktiski mūsu tautsaimniecība lēnā garā iznīkst. Man ir liels lūgums vairākumam domājošo - mainām domāšanu! Ieraugām, ka karalis ir pliks! (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc viņš var runāt par neko, bet mani pārtrauc?!”) Atrotiet piedurknes kopīgam darbam un sakārtojiet dzimto zemi! (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, pildiet savu pienākumu!”)

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates, Kalnozola kungs, vai arī dodiet vietu nākamajam runātājam.

V.Kalnozols. Man ir liels lūgums, Ināras kundze, jums ir tāds pienākums - nodrošināt klusumu zālē. (Starpsauciens: “Jums ir pienākums nesarunāties ar zāli!”)

Sēdes vadītāja. Vai nu turpiniet debates, Kalnozola kungs, vai dodiet vietu nākamajiem runātājiem! (Dep. A.Kaimiņš: “Brigmani, nu savāc savējo!”)

V.Kalnozols. Lūdzu, nodrošiniet klusumu zālē, lai es varu pabeigt savu runu. (Dep. S.Āboltiņa: “Saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam bļaustīties, cik gribam!”) Izpildiet savu pienākumu! (Starpsauciens: “Vēl sešas minūtes!”) Sešas minūtes vēl ir palikušas, jā. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc tev nav žaketes šodien?”) Es atvainojos, jūs paši negribat paskatīties uz sevi no malas? Paskatieties spogulī!

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, es aicinu - vai nu turpināt debates, vai dot vietu nākamajam runātājam!

V.Kalnozols. Labi, beidzu. Netraucējiet, lūdzu, man pabeigt runu, ja?

Esam labi saimnieki savā zemē! Aicinu atbalstīt šo budžetu - labāko iespējamo pie mūsu pašreizējās vērtību skalas un sabiedriskās apziņas.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kalnozola kungs, aicinu iepazīties ar Saeimas kārtības ruļļa 72., 73., 74.pantu un ievērot, tāpat kā to ievēro pārējie Saeimas deputāti.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Pirmdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā es gan nepiedalījos, taču vēroju sēdes atreferējumu televīzijā, uzstājās Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs. Godātā ministres kundze, jūs droši vien pazīstat, - Jānis Platais. Un šis gudrais vīrs pateica ekonomikas patiesību, kas ir pietiekami vienkārša un saprotama arī cilvēkiem, kuriem nav ekonomista izglītības, proti, ka labos laikos ir jāsamazina tēriņi, veidojot uzkrājumus, lai būtu ko tērēt grūtos laikos.

Nesākšu apšaubīt šodien dzirdēto cienījamās finanšu ministres viedokli, ka šogad vēl ne, bet jau drīz Latvijā iestāsies tie labie laiki, kad būs jāsamazina ministriju tēriņi, taču šobrīd šie tēriņi joprojām tiek palielināti. Kā tas ir piedāvātajā budžeta projektā? Kā jūs domājat, kurai ministrijai ir paredzēts vislielākais izdevumu pieaugums? (Starpsauciens: “Veselības!”)

Premjerministra runā mēs dzirdējām, ka prioritātes ir valsts drošība un veselības aizsardzība. Veselības ministrijas izdevumu pieaugums ir 29,6 miljoni eiro. Ārlietu ministrijas tēriņu pieaugums noapaļojot ir 126,8 miljoni eiro. Taču ir ministrija, kuras izdevumu pieaugums pārspēj abas šīs ministrijas, un tā ir Finanšu ministrija. Lūk! Vēl pagājušajā gadā izdevumu ziņā Veselības ministrija apsteidza Finanšu ministriju, bet šogad Finanšu ministrija ir pārspējusi Veselības ministriju izdevumu ziņā. Un ja tā, tad kaut kas gluži neiet kopā. Tas nedaudz atgādina nesenos laikus, kad mums tika piedāvāts kā pingvīniem saspiest muguras kopā, kamēr pats piedāvātājs atrada citu vietu, kur piespiest savu muguru.

Tas atgādina saukli: “Mēs būsim taupīgi!”, ar ko jāsaprot: “Jūs, Latvijas iedzīvotāji, būsiet taupīgi, bet mums, ministriem, redziet, pavisam knapi ar aldziņām, it īpaši, ja salīdzina ar Norvēģijas un Šveices ministru algām.”

Var jau būt, ka Finanšu ministrijas izdevumu pieaugums tiešām ir vērsts uz Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, taču šodien premjerministra un finanšu ministres runās tas nez kāpēc tika kautrīgi noklusēts. Nu, es skatos, pēc manis tribīnē nāks Putras kungs un droši vien izskaidros mums, cik ļoti vērtīga ir šo Finanšu ministrijas izdevumu pieauguma ietekme uz Latvijas ekonomiku. Taču, izskatot piedāvāto likumprojektu, es tomēr īpašu vērību veltīšu tiem izdevumiem, kas saistīti ar Finanšu ministrijas tēriņiem, un aicinu to darīt arī jūs, kolēģi. Lai Finanšu ministrija ne tikai vārdos, bet arī darbos rīkojas atbilstoši ekonomikas pamatprincipiem.

Otra lieta, ko gribu pateikt. Par algām. Iepriekšējā sēdē izskanēja, ka populistiskie priekšlikumi palielināt algas nāk no opozīcijas. Taču - ko mēs redzam piedāvātajā budžeta projektā, kas, kā zināms, nenāk no opozīcijas? Esmu sīkāk pētījis tikai Tieslietu ministrijas pārziņā esošo publiskajā sektorā strādājošo algas. Kopumā ņemot, ir paredzēts algu pieaugums vidēji tā ap 15 procentiem, kas acīm redzami apsteidz paredzamo nominālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Samaksa atbilst produktivitātei - šo principu var attiecināt uz privāto sektoru, taču ne uz valsts ierēdņiem. Nepamatota algu celšana publiskajā sektorā radīs samaksas neatbilstību produktivitātei privātajā sektorā. Tas dod pamatu premjerministra runā pieminētajām balsīm apšaubīt Latvijas ekonomikas stabilitāti. Manuprāt, šādas šaubas nav gluži bez pamata, un piedāvātais budžeta projekts šīs šaubas nemazina.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Nākamā gada budžets daudzējādā ziņā ir pirmais.

Pirmais, kurā valsts aizsardzībai tiek atvēlēti mums tik nozīmīgie divi procenti no IKP.

Pirmais, kurā finansējums veselības nozarei vēsturiski pārsniegs vienu miljardu eiro.

Tāpat tas ir pirmais, kurā tiek uzsākta pakāpeniska programmas “Valsts autoceļu fonds” atjaunošana. Šeit it kā izskanēja: 25 miljoni - maz. Bet, pēc Satiksmes ministrijas datiem, tie ir apmēram 300 kilometri katru gadu; 300 kilometri - tas nav maz. Un šis finansējums pakāpeniski pieaugs.

Tāpat tas ir pirmais, kurā būtiski pieaugs arī finansējums demogrāfijai.

Tas ir pirmais budžets, kurā paredzēts ieviest samazināto PVN likmi - piecu procentu likmi - augļiem un dārzeņiem, tādējādi sniedzot atbalstu gan šo kultūru audzētājiem, gan pircēju maciņiem un padarot šo produkcijas veidu pieejamāku.

Kolēģi! 2018.gada budžets ir pirmais pēc vasarā veiktās apjomīgās nodokļu reformas, un tie viens otru papildina. To kopējās pozitīvās iezīmes katrs no mums izjutīs, sākot ar 2018.gadu, - būs stiprāki uzņēmumi un bagātāki valsts iedzīvotāji. Svarīgi ir arī tas, ka valdība ir turējusi savu solījumu un netiks ieviesti jauni nodokļu pasākumi, - 2018.gadā šādi nodokļu pasākumi nav paredzēti. Tas rada papildu stabilitātes sajūtu ne tikai mūsu iedzīvotājos, bet arī uzņēmējos. Domāju, ka arī mums Saeimā ir jāpieturas pie šī principa, iesniedzot priekšlikumus otrajam lasījumam.

Budžetu atzinīgi vērtē arī mūsu vietvaras - pašvaldības. Par to liecina kaut vai vēsturiski īsākais vienošanās un domstarpību protokols, kurā kā pēdējais vēl neatrisinātais jautājums ir palikusi internātskolu problēma, kuru, domājams, esam apņēmības pilni atrisināt starp lasījumiem. Protams, pašvaldībām ir svarīga stabilitāte. Un, es domāju, šie 19,6 procenti - tas ir arī stabilitātes garants, lai pašvaldības nodrošinātu savu novadu un pilsētu iedzīvotājiem to, ka būtu pieejami pakalpojumi, un lai pašvaldības tiktu attīstītas arī nākotnē.

Tāpat atbildīgajā komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzklausījām šīs neatkarīgās institūcijas. Radās pārliecība, ka galvenās prioritātes visām šīm institūcijām ir apstiprinātas, un šīs organizācijas devās prom apmierinātas.

Tāpat gribu teikt: par to, ka esam uz pareizā ceļa, liecina arī mūsu pašreizējā ekonomikas izaugsme un arī nākotnē prognozējamā izaugsme - 3,4 procenti - 2018.gadā, 3,2 procenti - 2019. un 2020.gadā. Tas daudzām valstīm vēl ir tāls un nesasniedzams skaitlis.

Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt sagatavotos likumprojektus un, protams, atbalstīt budžeta likumprojektu abos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien vai nu jau labvakar, cienījamie kolēģi! Dīvaina, protams, Saeimā kārtība, ka mums vienās debatēs ir jārunā par 30 likumprojektiem. Un es vienīgi ceru, ka mēs katrreiz saprotam, par ko katrs runātājs runā.

Šobrīd es gribu pievērst valdības pārstāvju uzmanību trim likumprojektiem, kas mums šajā paketē ir jāvērtē.

Pirmais no šiem likumprojektiem attiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Šajā jautājumā man tiešām jāsaka paldies valdībai. (Dep. I.Zariņš: “Kādai valdībai?! SASKAŅAI paldies!”) Es tiešām nezinu, kurš ministrs virzīja šādu priekšlikumu, bet tas ir patīkams, jo beidzot valdība ir uzklausījusi partijas “No sirds Latvijai” pirmsvēlēšanu priekšlikumu, aicinājumu un arī vēlāk parlamenta darbā iesniegtos priekšlikumus par to, ka ir jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis veselīgai pārtikai. Paldies! Mēs centīsimies varbūt šo sarakstu papildināt, bet jebkurā gadījumā Latvijas iedzīvotājiem, manuprāt, tas būs ieguvums. Tā ka šajā jomā tas ir pozitīvs moments.

Otrs jautājums ir par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, vienkāršāk sakot, vienotās atlīdzības likumā.

Cienījamie kolēģi! Šis vienotās atlīdzības likuma grozījums, protams, šobrīd ir pavisam īss un attiecas tikai uz tiesnešiem. Un te man ir jāpiemin finanšu ministres šodien teiktie vārdi, ka ir vajadzīgas reformas. To prasa... to dara gan pasaulē, gan Eiropā, gan Latvijā. Un, redziet, arī Latvijā veic reformas. Vienīgi man ir jautājums: vai tiešām mūsu valdība šīs reformas veic tā - šodien izdomāja, ka rīt kaut ko vajag sasniegt, un fiksi, fiksi...?

Manuprāt, vienotās atlīdzības sistēmu jeb reformu šie paši kolēģi, kas šobrīd ir koalīcijā, izstrādāja pirms septiņiem astoņiem gadiem, pieņēma un teica: “Redziet, cik skaista sistēma! Reforma tiek ieviesta.” Tas nozīmē, ka šīs reformas ietvaros ir pieļautas aplamības, un, manuprāt, šīs aplamības ir pieļāvusi, visticamāk, Finanšu ministrija, kas atbild par finansējuma sadali. Šī vienotās atlīdzības sistēma vispār ir galīgi kreizī aizgājusi, jo pati Finanšu ministrija atzīst, ka šeit vajadzētu kaut ko mainīt. Protams, tieslietu ministrs Rasnača kungs, iespējams, šobrīd priecājas un saka: “Redziet, mēs esam nedaudz uzlabojuši tiesnešiem algas.” Bet, iespējams, rīt Satversmes tiesas spriedums... es nezinu, kāds tas būs, - pozitīvs, negatīvs... bet vienalga tas tiek risināts, jo piedāvāta cita reforma, citāda reforma.

Taču, cilvēki mīļie! Valdība šo reformu attiecībā uz vienoto atlīdzību ir veidojusi bez sarunām, bez nopietnām pārdomām. Tā ir atgriešanās pie padomju laika un deviņdesmito gadu situācijas, kad tiesnešiem algas noteica ministrs, kurš ir tuvāk premjeram, kad ministrijai ir jādabū nauda, un kurš ir pārliecinājis, un pēc tam ir piešķirts šis finansējums. Es ļoti ceru, ka Saeimas Juridiskā komisija pievērsīs uzmanību šim jautājumam, jo tāda situācija, ka tiesnešu alga ir atkarīga no izpildvaras labvēlīgās attieksmes, ir tiešā veidā tiesnešu neatkarības zaudēšana. Proti, tiesnešu atalgojums nākamajā gadā būs atkarīgs no tā, kā valdība izdomās budžetā naudiņu piešķirt. Un tā ir aplama situācija! Tieslietu ministrs, manuprāt, atceras, kā šī sistēma tika mainīta deviņdesmito gadu beigās. Un 2009.gadā teica, ka šī sistēma būs sakārtota, princips būs jauns. Izrādās, ka arī tas jaunais princips, jaunā reforma nedarbojas. Tāpēc es aicinu pievērst uzmanību tam, ka tiesnešu atalgojumam ir jābūt neatkarīgam no gadskārtējā politiķu solījuma.

Un visbeidzot trešais jautājums.

Es tiešām negribēju runāt, bet šodien neviens runātājs īpaši nepieskārās grozījumiem Izglītības likumā.

Nedaudz par šīm pašām bēdīgi slavenajām internātskolām. Es saprotu, ka izglītības un zinātnes ministrs grib veikt reformas no viena gala līdz otram galam visā izglītības sistēmā. Es saprotu, ka valdības vadītājam šīs reformas īpaši nerūp, jo tad, kad mēs prasām, ko valdība domā par izglītības reformām, premjerministrs jautājumu pāradresē izglītības un zinātnes ministram, lai viņš dod savu vērtējumu par savu darbu.

Paldies, Kučinska kungs, ja jūs uzticaties, ka Šadurska kungs pats savu darbu reizēm novērtēs arī negatīvi. Bet, protams, es saprotu, ka tas ir labs risinājums. Man tikai gribētos, cienījamie ministri, pievērst jūsu uzmanību tam, ka izglītības joma, tāpat kā citas jomas, nepastāv ārpus Latvijas un ārpus pārējiem jautājumiem. Mēs, protams, varam cerēt, ka izglītības jomai vajag saglabāt finansējumu tikai pedagogu algām, taču, atvainojiet, skolas atrodas vidē, kas ir Latvija. Un skolām ir vajadzīgi arī... skolām ir jānes arī cita slodze. Proti, tām ir jānes zināma sociālā slodze, zināma reģionu attīstības slodze. Un tāpēc mēs ceram, ka premjerministrs gribēs uzzināt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra viedokli jautājumā par skolu reformu. Prasīs, vai tiešām pašvaldības ir gatavas no saviem budžetiem segt internātskolu daļēju uzturēšanu tajās situācijās, kad valsts nav spējusi nodrošināt bērniem no sociālā riska ģimenēm normālu izglītošanu.

Tāpat šeit ir jautājums arī no ekonomikas ministra puses, no satiksmes ministra puses. Tie nav tikai izglītības jautājumi, kas ir Izglītības likumā ierakstīti, tie ir kompleksi jautājumi. Un tāpēc man ļoti gribētos, lai finanšu ministres ieteiktās reformas nebūtu sasteigtas, būtu apspriestas dažādās ministrijās, dažādos resoros. Un man ļoti negribētos, lai kārtējās reformas rezultāts būtu tāds, ka mēs visi kopā, jā, visa Latvija kopā, iekristu kārtējā dubļu peļķē.

Tad, kad opozīcijas partijas savlaicīgi saka: “Šeit ir riska moments! Nedariet tā!”, jūs sakāt: “Nē! Nē! Viss kārtībā!” Un tad, kad notiek kritiens dubļos, sakāt: “Jā! Mēs izdomājām risinājumu!”

Es ļoti ceru, ka internātskolu likvidēšana tiks novērsta un tas nebūs kompromisa variants uz vienu gadu, bet šīs skolas tiks saglabātas līdz brīdim, kad mums nebūs sociālā riska ģimeņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie deputāti!

Te ļoti daudz šodien tika pateikts par daudziem jautājumiem, kas saistīti ar budžetu. Es gribu pieskarties diviem jautājumiem, un, es domāju, ja Ministru prezidents ieklausīsies un mēģinās neprasīt padomu nozares ministriem, varbūt būs cits redzējums, varbūt būs cits rezultāts.

Tātad pirmais jautājums - internātskolas. Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl nespēj normāli atrisināt šo jautājumu. Un par ko tas liecina? Viens ļoti interesants fakts. Ministru kabinets lūdza Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2016.gada 31.maijam izstrādāt internātskolu finansēšanas kārtību. Es domāju, ka tagad ir jau krietni lielāks skaitlis, un mēs komisijā no rīta vēl spriedām, ka nu nevajag šo likuma projektu tādu, kāds tas ir, budžeta ietvaros pieņemt. Nu nevajag! Ir jāatsakās, līdz Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi sakārtos. Bet viņi nesakārtos, jo viņiem tas bija jāsakārto līdz 2016.gadam.

Otrs, ko ministrija nesakārtoja, - lai būtu skaidrs finansējums, bet tā vietā piedāvāja ar 2018.gada 1.janvāri izbeigt finansēt internātskolas... un lai tās dara ko grib... lai tās pārņem pašvaldības vai lai likvidējas, un tā tālāk. Es domāju, ka tas aizbildinājums vai tas viedoklis, kāpēc tas jādara, bija paaugstināt skolotājiem algu... apmēram četru miljonu apmērā, ja? Piemetīs katram pa 10 eiro mēnesī.

Un trešais. Šodien, runājot par budžeta jautājumiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tagadējais priekšsēdētājs mēģināja iestāstīt, ka opozīcijas priekšlikumi ir reāli uzklausīti un daudzi pat ieviesti. Daži vai daudzi, vai kā. Diemžēl neviens opozīcijas priekšlikums, kas saistās ar izglītību un kultūru, praktiski nav ieviests ne budžeta redzējumā, ne likumu interpretācijās, visi tiek noraidīti - neatbalstīt, neatbalstīt un neatbalstīt. Un kur mēs esam?

Āboltiņas kundze teica, ka tas ministrs, kas ir uzņēmies reformu taisīt, ir varonis. Varoņus parasti nosauc pēc padarītā darba, bet nevis pirms darba, cienījamā Āboltiņas kundze. (Dep. S.Āboltiņa: “Viņš ir padarījis divreiz vairāk nekā jūs!”)

Un pēdējais. 16 priekšlikumi, kas atvērtajā Izglītības likumā tika iestrādāti kā priekšlikumi, bija ļoti veiksmīgi pabīdīti malā, kad tika runāts par vispārējās izglītības iestāžu sociālās rehabilitācijas skolotāju sagatavošanu. Mēs taisāmies likvidēt internātskolas, bet nepadomājam, kas audzinās tos internāta bērnus, kas tur ir pieraduši pie cita režīma. Skolotājiem, ar kuriem šī programma un šie jautājumi nav atrisināti... un līdzekļu noteikti nebūs, jo skolotāji ir jāsagatavo, un tai jābūt budžetā paredzētai naudai. Un 16 priekšlikumi šeit netika pat izskatīti.

Ministrs Šadurska kungs apsolīja triju internātskolu vadītājiem, ka šā gada augustā mēs sanāksim un šo jautājumu vismaz izdiskutēsim, par ko komisijā burtiski pirms pāris nedēļām aizrādīja internātskolas direktore. Viņa teica: “Cienījamo ministr, kāpēc jūs augustā apsolījāt un tomēr neko neizdarījāt?” Un līdz šai dienai nekas nav izdarīts.

Tad man ir viens jautājums. Es saprotu, ka mēs varam te runāt no opozīcijas daudzi. Es nekad neesmu, godīgi sakot, izjutis tik lielu vienaldzību un cinismu no koalīcijas puses jautājumā, kas ir valsts pamats. Valsts pamats ir kārtīgi sakārtota izglītības sistēma. (Dep. S.Āboltiņa: “Bērniem ir jādzīvo ģimenē, ne jau režīmā!”) Un tāpēc prioritāte, Ministru prezident, nav ne aizsardzība, ne medicīna. Nav! Tās ir pakārtotas. Pirmā un vienīgā prioritāte visās valstīs, kurās ir normāla attīstība, ir izglītība. (Dep. S.Āboltiņa: “Internātskolā!”) Ieskaitot... Jā, arī internātskolām ir jābūt, jo ne visi bērni ir veseli un ne visi bērni spēj mācīties parastā skolā. Un aizbraukt pa mūsu skaistajiem ceļiem... Es tikko biju Dagdā. Es jums iesaku - aizbrauciet uz turieni. Paņemiet tikai termosā kafiju, jo tur pat no rīta kafiju nav, kur iedzert. Mūsu attīstītajā valstī 27 gadus pēc neatkarības atgūšanas.

Otrs jautājums ir Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums. Nu tur atkal ir tas viens jautājums: kas tad mums ir prioritāte?

Es pats esmu piedalījies sakrālā mantojuma attīrīšanā Lestenē. Vēl neviens no jums, klātesošajiem... diez vai tur to baznīcu tīrīja... Kādā stāvoklī tā bija! Mēs to darījām. Mēs darījām, jā. Vesela ļaužu grupa, kas tur dziedāja patriotiskās dziesmas, arī Lestenes baznīcu sākumā tīrīja, kad tur bija miskaste vienkārši.

Es saprotu, ka visām konfesijām ir vajadzīga nauda. Ļoti vajadzīga! Es tikai baidos, ka... Mēs par Eiropas naudu veselu rindu profesionāli tehnisko skolu sakārtojām Eiropas līmenī, iztērējot miljonus, bet pēc tam likvidējām tās skolas, jo izrādījās, ka nav audzēkņu tajā reģionā. Un te ir tas pats. Mēs sakārtosim sakrālo mantojumu, pieminekļus... Tas ir obligāti jādara, valstij jārūpējas par mūsu vēsturiskajām vērtībām, bet te es saredzu slēpto reklāmu nacionāļu partijai (piedodiet, ka es jūs atkal aizskaru!). Tātad mācītāji visu gadu stāstīs, cik dāsni mūsu Kultūras ministrijas pārstāvji ir iedevuši naudu, lai sakārtotu baznīcas telpas un visu pārējo. (Dep. S.Āboltiņa: “Nedosim vispār?”) Nē, dosim! Es teicu, ka jādod. Bet, piedodiet, cienījamie, - kas tad ir prioritāte!? Un te es varu pateikt, ka mani kā deputātu neapmierina, ka manas nozares ministre pasaka: “Man neļauj atjaunot augstskolām finansējumu mācību plānu atjaunošanai pirmskrīzes līmenī.” Fiskālā disciplīna! Man neviens nevar paskaidrot, ko tas nozīmē - fiskālā disciplīna. Te jau tikko runāja par padomi... Saprotiet, mūsu pusotrs miljons ir Liepājas tenisa kortam, jūs to dāsni iedevāt šī gada budžetā. Un 1,2 miljoni mierīgi tiek iedoti Liepājai... Priekš kam tai vajag tagad kortus, ja mums nav mācību plāni atjaunoti!? Nu tad beidzot vienreiz noskaidrosim mūsu prioritātes, neblisināsim acis un nebrīnīsimies! Kas ir galvenais? Galvenais ir skolotājs. Mums visu laiku saka: jābūt kvalitātei. Mazajās skolās skolotāji nemākot pasniegt normāli ne matemātiku, ne dabas mācību, trūkstot zināšanu, un tā tālāk, un skolēniem esot ļoti vāji rezultāti eksāmenos.

Man ir jautājums - ko mēs esam darījuši likumdošanā, lai sakārtotu, tā teikt, šo analfabētismu?

Nu beidzot sāksim domāt, kas tad ir prioritāte, cienījamā kultūras ministre! Kāpēc nākamajā dienā šinī pašā zālē fiskālās disciplīnas pārkāpēji netika nosaukti? 49 miljoni... koalīcijas deputātu priekšlikumi... ar Ministru prezidentu priekšgalā? 49 miljoni! Mums bija iekrājums. Un tā arī ir fiskālā disciplīna: to vajadzēja varbūt samaksāt nodokļos, lai maniem mazbērniem nebūtu jāmaksā vairāk nekā 10 miljardu liels valsts parāds.

Un pēdējais. Es jau pieminēju, ka man bija iespēja pabūt Dagdā. Un tad, kad es pateicu Dagdas iedzīvotājiem, ka valstī šogad vidējā alga ir 927 eiro, man pienāca viens diezgan solīds, padzīvojis vietējais iedzīvotājs un pateica, lai es nolasu deputātiem viņa vēstījumu, un es to jums nolasīšu.

“Par vidējo algu Latvijā. Vidējā alga Latvijā - tas ir, kad viens cilvēks no simta saņem 12 tūkstošus mēnesī, bet pārējie 99 saņem 160 eiro, tad vidēji viņi visi saņem 278,40 eiro. Prastāk sakot, ja Andrim ir 10 āboli, bet Jānim nulle ābolu, tad vidēji katram no viņiem ir pieci āboli. Ja deputāti ēd gaļu, bet tauta ēd kāpostus, tad vidēji mēs Latvijā visi ēdam kāpostu tīteņus. Ja direktora sieva Māra guļ ar visiem pēc kārtas, bet Dagdā bezdarbniece Baiba ne ar vienu, tad vidēji viņas ir ielasmeitas.” (Aplausi.)

Tā arī mēs dzīvojam!

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Vārds tieslietu ministram.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie kolēģi! Pēc deputāta Jāņa Ādamsona un deputāta Artusa Kaimiņa teiktā par probācijas dienestu un par resocializāciju es pārbaudīju informāciju. Jā, tiešām šie sociālās palīdzības centri - “Ratnieki”, “Zilais Krusts” un daudzi citi - dara svētīgu darbu. Vienkārši pasaku: mēs atradīsim šos līdzekļus, un uz otro lasījumu viss būs kārtībā. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Šodien redzu, ka izglītība ir visaktuālākais jautājums. Tas priecē. Šobrīd tiešām gribu teikt, ka izglītības jomā ir paredzētas lielas reformas, un reformas nekad nenāk viegli. Bet šīs reformas pirmām kārtām ir vērstas, lai mēs uzlabotu izglītības kvalitāti, sākot jau ar bērniem no piecu līdz sešu gadu vecumam un beidzot ar augstskolām.

Un otrs. Es domāju, saistībā ar šīm reformām mēs tiešām varēsim turpināt paaugstināt arī pedagogu algas. Bet ticiet man: pedagogi, kuri strādā mazā lauku skolā un brauc uz vairākām skolām, arī nav priecīgi saņemt vienu ceturto vai vienu piekto daļu no šobrīd noteiktā minimālā pedagogu atalgojuma.

Es negribu piekrist Platpera kungam par to, kas notiek komisijā, jo tas nebija opozīcijas priekšlikums...

Bet es gribu pateikt paldies premjera kungam un izglītības un zinātnes ministra kungam par to, ka šonedēļ tika atrasts kompromiss un tiešām tiks risināts jautājums par papildu finansējumu internātskolām pēc nākamā gada 1.janvāra.

Gribu atgādināt, ka pie šā termina “internātskolas” mēs agri vai vēlu atgriezīsimies, un ieteikums gan no Tiesībsarga biroja, gan no Labklājības ministrijas ir atteikties no tā mūsu izglītības sistēmā, jo mums ir ļoti labas vispārizglītojošās skolas ar internātiem, kur bērni jūtas daudz omulīgāk, ērtāk un labāk.

Par mācībām parastajā skolā. Platpera kungs tiešām pieminēja šo režīmu. Es domāju, mēs visi saprotam, ka vārds “režīms” parasti tiek lietots negatīvā nozīmē. Un ir paveicies tām internātskolām, kurās ir labs direktors un labi pedagogi un šis režīms ir ļoti pozitīvs un maigs. Bet es ceru, ka mēs turpināsim integrēt arī tos bērnus, kas ir bāreņi, lai viņi dzīvotu audžuģimenēs, lai viņi mācītos parastajās skolās un lai viņi varētu vakarā aiziet uz sporta zāli un ikdienā būt kopā ar tiem bērniem, kas šobrīd aug ģimenēs.

Mēs nākamnedēļ, otrdien, apmeklēsim gan Vaiņodes, gan arī Kandavas internātskolu un vēl diskutēsim par šiem jautājumiem. Bet es gribu teikt, ka tiešām ir atrasts risinājums, un gada laikā mēs vēl atgriezīsimies pie tiem jautājumiem, kas paliek neatrisināti.

Tā ka izglītības un kultūras jomā, es domāju...

Arī kultūras jomā piedāvāti divi jauni likumprojekti. Par sakrālo mantojumu... tas ir pirmo reizi pēdējo gadu laikā atrasts risinājums, lai palīdzētu ne tikai mūsu baznīcu ēkām, bet arī dažādām citām sakrālā mantojuma lietām, kas ir valsts aizsardzībā. Un, ja mēs nobalsosim par budžetu, tas tiešām būs ļoti labs un pozitīvs risinājums.

Tā ka aicinu atbalstīt gan grozījumus Izglītības likumā pirmajā lasījumā, gan arī valsts budžeta projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

Šimfas kundze, vai debatēm jums pietiks ar deviņām minūtēm?

Tātad nepietiks.

Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Sudraba. Vai jums pietiks ar deviņām minūtēm, Sudrabas kundze? (Starpsauciens: “Nepietiks!”) Arī ne.

Tātad, kolēģi, ir priekšlikums izsludināt pārtraukumu līdz 26.oktobra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsaucieni: “Nav!”) pret pārtraukumu līdz 26.oktobra pulksten 9.00? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Inesis Boķis... ir, Astrīda Harju... ir, Ainārs Mežulis, Vladimirs Nikonovs, Veiko Spolītis... ir, Jānis Urbanovičs... ir, Juris Vectirāns... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 26.oktobra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 8. (ārkārtas) sēde
2017. gada 25. oktobrī

 

Par 2018. gada budžeta likumprojektu paketi
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1039/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4008, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 1040/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4009, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 1041/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4010, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1042/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4011, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” (Nr. 1043/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4012, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1044/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4013, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1045/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4014, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 1046/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4015, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1047/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4016, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1048/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4017, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 1049/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4018, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1050/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4019, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 1051/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4020, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1052/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4021, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1053/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4022, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Kontu reģistra likumā” (Nr. 1054/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4023, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1055/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4024, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1056/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4025, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1057/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4026, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1058/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4027, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 1059/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4028, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1060/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4029, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” (Nr. 1061/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4030, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1062/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4031, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1063/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4032, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1064/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4033, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1065/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4034, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1066/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4035, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” (Nr. 1067/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4037, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2018. gadam” (Nr. 1068/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4038, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
2018.gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
Debates	- Ministru prezidents M.Kučinskis
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. R.Melgailis
	- dep. M.Šics
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. R.Ražuks
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Morozovs
	- dep. J.Ruks
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Brīvers
	- dep. E.Putra
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Platpers
	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
	- dep. A.Adamovičs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 25.10.2017 15:04:44 bal001
Par - 53, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1039/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:05:08 bal002
Par - 57, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tūrisma likumā (1040/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:05:34 bal003
Par - 56, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (1041/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:06:02 bal004
Par - 58, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1042/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:06:31 bal005
Par - 60, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums (1043/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:06:56 bal006
Par - 57, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:07:20 bal007
Par - 58, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1045/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:07:49 bal008
Par - 58, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1046/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:08:17 bal009
Par - 59, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1047/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:08:43 bal010
Par - 57, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:09:09 bal011
Par - 58, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1049/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:09:34 bal012
Par - 49, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:10:04 bal013
Par - 58, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:10:29 bal014
Par - 58, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1052/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:10:56 bal015
Par - 57, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:11:19 bal016
Par - 56, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kontu reģistra likumā (1054/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:11:45 bal017
Par - 58, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:12:14 bal018
Par - 57, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:12:37 bal019
Par - 56, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:13:03 bal020
Par - 58, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1058/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:13:26 bal021
Par - 56, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par autoceļiem” (1059/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:13:51 bal022
Par - 58, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1060/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:14:19 bal023
Par - 57, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums (1061/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:14:45 bal024
Par - 59, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:15:08 bal025
Par - 58, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Bāriņtiesu likumā (1063/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:15:33 bal026
Par - 59, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1064/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:15:59 bal027
Par - 59, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1065/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:16:25 bal028
Par - 58, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1066/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:17:02 bal029
Par - 56, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 1.lasījums

Datums: 25.10.2017 15:17:32 bal030
Par - 58, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 1.lasījums