Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2017.gada 1.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2017.gada 1.jūnija sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Elīnas Slišānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Parādnieks, Vucāns, Putra, Sudraba, Gaidis Bērziņš un Krauze lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. S.Āboltiņa: “Jā, deputātiem ir iebildumi!”)
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, cienījamie kolēģi, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli netiek motivēts, kāpēc tiek lūgts mainīt darba kārtību, bet parasti tam ir kāda motivācija. Kāpēc šobrīd tiek mainīta darba kārtība un tiek lūgts izņemt šo jautājumu no darba kārtības, īsti nav saprotams, jo, protams, šis ir viens no likumprojektiem, kas publiskajā telpā ir izraisījuši pietiekami plašas diskusijas par to, vai vajag...
Nacionālā apvienība, kā saka ZZS... Citēšu ZZS: “Nacionālā apvienība ar VIENOTĪBU dala ietekmes sfēras.” Un tamlīdzīgi... Bet nu tad tomēr tā komisija sasparojās un izdarīja grozījumus jau iepriekš pieņemtajā lēmumā - nevis, ka šis likumprojekts tiek atcelts uz kādu nenoteiktu brīdi, bet... Komisija lēma par to, ka šis likumprojekts tiek skatīts 1.jūnijā.
Kas tad mainījās šīs nedēļas laikā? Kas mainījās? Vai atnāca atkal šis puisis? Pie kā? Pie jums? Pie jums? Izrādās, viņš atnāca un paprasīja, ka šo likumprojektu vajag. Bet tad tomēr pēkšņi mēs atcerējāmies, attapāmies un apdomājāmies: “Vai dieniņ, vai, vēlēšanas tak ir 3.jūnijā! Un 1.jūnijā mēs tā ļoti skaidri parādīsim, kam kalpo šis parlaments un kas šeit pasūta mūziku, un kas šo mūziku spēlē.”
Kāpēc šodien ir šis piedāvājums? Tikai tāpēc, ka ir vēlēšanas. Un, pasarg Dievs, no šīs tribīnes runāt par kaut kādām lietām, kas varētu parādīt mūsu īsto seju! Un patiesībā tad, kad mēs gan no šīs tribīnes, gan skaistajās radio reklāmās runājam par sarkanbaltsarkano Latviju, kuru mēs vēlamies nosargāt, es tomēr aicinu atcerēties to, ka Ukraina šobrīd cīnās par savu valsti ne tikai tāpēc, ka tai ir spēcīgs kaimiņš. Ukraina cīnās par savu valsti arī tāpēc, ka tajā bija korumpēta politiskā elite, kura no savā valstī nozagtās naudas ļoti ērti dzīvoja. Un tad savu valsti atgūt ir daudz grūtāk.
Tā ka es aicinu... Šobrīd nav nekādas motivācijas tam, lai šo jautājumu šodien no darba kārtības izņemtu.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tā ir taisnība - parlaments ir sadalījies divās daļās. Viena daļa atbalsta tos pilsoņus, kas bija uz minētā žurnāla vāka, otra daļa neatbalsta. Un, kā jau minēju, es gribētu, lai šis priekšvēlēšanu laiks Saeimā būtu katru mēnesi. Bet Solvita Āboltiņa par atklātību runāt gan nedrīkst no šīs tribīnes! Kurš darba grupā mēģina aizliegt man lietot kameru, Solvita?
Jums šobrīd... Tiešām ir tā, ka šodien tāda tukša diena būs parlamentā. Es domāju, pulksten 10.03 mēs jau būsim prom no šejienes. Nekādu lielo strīdu te nav; šis bija vienīgais strīda ābols šodien. Es nezinu, ko fuktuks, kas ir tas pats, kas FKTK, varēs atbildēt tiem cilvēkiem, kas viņiem ir jāieceļ līdz attiecīgajam datumam, jo tas datums ir, manuprāt, tūlīt. Un, ja nav šā lēmuma, tad ko viņi darīs? Viņi to, nu, Sprūda cilvēku slēgs klāt vai to otru? Ko tad viņi tur varēs darīt? Viņiem nav lēmuma. (Starpsauciens: “19.jūnijs!”) Ā, 19.jūnijs, nu jā, nu tad jau pareizi... Solvitai atkal nezin kāpēc ir taisnība. Tad varēs būt tā, ka tiešām jūs atkal nobumbulēsiet to laiku... Ejam uz priekšu, balsojam, izdarām tā, lai ir interesanti! Lai ziņās ir, ko parādīt, kādā veidā šodien tika pieņemts šis strīda ābols par Trasta komercbanku! Kurš būs īstais administrators? (Starpsauciens: “Tu jau runā par administratoru!”) Nē, es saku, ka... Es saprotu, ka... Nē, nē, nē! Es nevaru sarunāties ar zāli šobrīd. Nu jā, nu tāpēc es saku, ka nekādā gadījumā nevajag atbalstīt šo, jo tā nav pareizi, jo pēc darba kārtības... pēc Saeimas kārtības ruļļa man ir jārunā “pret”...
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūs esat pieteicies debatēt “par” izslēgšanu no darba kārtības!
A.Kaimiņš. Es taču saku! Es taču saku! Jums vispār... jums vispār, Mūrnieces kundze, par maksātnespēju nepiestāv runāt! (Starpsauciens.) Ja? Lūk! Respektīvi, pēdējā sēdē pirms vēlēšanām es jums saku tā: balsojiet šobrīd pēc sirdsapziņas! Gribētu redzēt, kā jūs nobalsosiet!
Tad mēs ejam vai mēs neejam? Lūk! (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Artuss Kaimiņš bija pieteicies debatēm “par” izslēgšanu no darba kārtības.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu izdarītas izmaiņas un no tās tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Sēdes darba kārtībā tiek izdarītas izmaiņas. Likumprojekts tiek izslēgts no sēdes darba kārtības.
Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.911/Lp12) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.913/Lp12) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Meijas, Platpera un Baloža iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labrīt, cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes jau izskanēja retorisks jautājums par to, kādas intereses kurš atbalsta. Un es vispirms gribu teikt lielu paldies Barčas kundzei, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, kura pirms vairāk nekā nedēļas arī organizēja, varētu teikt tā, diskusiju, viedokļu uzklausīšanu par tēmu, kā šobrīd darbojas Valsts fondēto pensiju likums. Un šeit bija pārstāvji no Latvijas Pensionāru federācijas, kā arī no industrijas, kura pārvalda pensiju plānus.
Tas, ko es gribu teikt, - ka Valsts fondēto pensiju likums ir likums, kurš, protams, strādā ilgtermiņā. Tas ir likums par cilvēku lielu uzticēšanos valstij - tam, kādā veidā tiek pārvaldīti tie līdzekļi, kurus cilvēki (un šobrīd jau lielā skaitā) obligātā kārtā iemaksā pensiju plānos, tātad veido uzkrājumu savai nākotnes pensijai.
Pensiju likumu pieņemot, šeit ir strādājis ļoti liels lobijs tieši pensiju plānu pārvaldītāju ziņā. Un tas, kas šajā brīdī - un jau kādu labu laiku - notiek neadekvāti, ir tas, ka tā daļa, ko saņem ieguldītāji pensiju plānā, tā daļa, kas veido uzkrājumu un uzkrājuma pieaugumu, ir salīdzinoši mazāka attiecībā pret to daļu, kuru saņem pensiju plāna pārvaldītāji. Protams, šiem pensiju plāniem ir jāstrādā pirmām kārtām nākotnes pensionāru labā, veidojot viņu nākotnes pensiju. Tāpēc mūsu piedāvātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ir tapuši, pirmām kārtām ņemot vērā šo proporciju, neadekvāti lielo komisijas maksu, ko Latvijas likumdošana nodrošina tieši pensiju plānu pārvaldītājiem.
Ja mēs salīdzinām, kādu komisijas maksu par vieniem un tiem pašiem pensiju plāniem tie paši pārvaldītāji saņem tepat mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā -, tad redzam, ka tā maksa ir vismaz divas trīs reizes mazāka, tāpēc ka arī likumdošana tā ir veidota, nosakot maksimāli iespējamo komisijas maksu. Tāpēc mūsu piedāvājums ir šo komisijas maksu samazināt uz pusi.
Pa šiem gadiem ir ļoti mainījusies situācija finanšu tirgos. Un jāņem vērā tas, ko es jau teicu, - ka šie plāni darbojas ilgtermiņā... Un arī mūsu kaimiņvalstis - Igaunija, Zviedrija, citas Skandināvijas valstis - dara tā, ka daudz lielāka pensijas plāna uzkrājuma daļa tiek virzīta tieši aktīvajos instrumentos, tas ir, akcijās, un ir arī daudz lielāka iespēja katram cilvēkam pašam pieņemt lēmumu par to, kur šos līdzekļus ieguldīt. Latvijas gadījumā līdzekļus var ieguldīt tikai vienā no plāniem.
Mēs piedāvājam šo izvēles iespēju, ka tie var būt vairāki plāni, - tieši tāpat, kā tas darbojas mūsu kaimiņvalstīs un Skandināvijas valstīs. Tāpat paredzēta arī iespēja proporcijas ziņā lielāku daļu no sava kopējā ieguldījuma ieguldīt šajos ieguldījumu fondos, dažādot instrumentus, kādi tiek izmantoti. Jo - atkārtoju vēlreiz! - šie uzkrājumi strādā ilgtermiņā un savā veidā ilgtermiņā arī mazina tos iespējamos ekonomisko ciklu riskus, un līdz ar to nākotnes pensionāram veido lielāku pensiju.
Vēl viens no piedāvājumiem ir tas, ka tajās situācijās, ja diemžēl cilvēks no dzīves šķiras, nesasniedzot pensijas vecumu... Šobrīd šie līdzekļi strādā tikai kā papildu uzkrājums apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā. Mūsu redzējums ir tāds, ka šie līdzekļi šajās situācijās var būt mantojami, tātad tos varētu saņemt arī pirmās un otrās pakāpes tiešie mantinieki tajās situācijās, ja cilvēks ir ātrāk aizgājis no dzīves.
Kā jūs zināt, likums paredz, ka, normāli cilvēkam turpinot savu dzīvi un beidzot strādāt, šis pensijas uzkrājums vai nu tiek pieskaitīts pensiju 1.līmenim, vai arī cilvēks iegādājas dzīvības apdrošināšanas polisi.
Mūsu skatījumā, tātad grozījumi rada cilvēkiem lielāku interesi par to, kā strādā viņu uzkrājumi (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), un cilvēki sāk novērtēt, ka valsts pirmām kārtām rūpējas par viņu nākotni, nevis īstermiņā šodien par pensijas plānu pārvaldītāju labklājību. Mūsuprāt, tas dod arī lielāku ticību, uzticamību šai sistēmai.
Es lūdzu atbalstīt mūsu piedāvātos likuma grozījumus, sākt šo diskusiju parlamentā, pārliecināt cilvēkus par to, ka 2.līmeņa... 2.līmenī maksātie līdzekļi pirmām kārtām strādā viņu interesēs.
Pateicos.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Jā, labrīt!
Protams, paldies, Sudrabas kundze, par to likuma grozījumu iesniegšanu un par visu, ko jūs runājāt, izsacīdama jūsu personīgo viedokli. Un Labklājības ministrija arī piekrita tam, ko jūs runājāt. Bet izrādās, ka kolēģiem no frakcijas “No sirds Latvijai” ir ļoti lielas zīlēšanas spējas: jūs redzat, kas notiek ministrijās. Es jūs apsveicu, ka jūs zināt, ko mēs darām.
Tāpēc es gribu informēt, ka... Pirms vēlēšanām atkal un atkal mēs redzam dažādus likumprojektus, lai kaut ko grozītu, lai vēlēšanu priekšvakarā varam iet uz ielas un pateikt: “Redziet, ko mēs darījām Saeimā!” Bet šobrīd šis likuma grozījums ir tāds, ka ir nepieciešama izpēte un analīze... un daudzas lietas.
Tāpēc es gribu informēt, kolēģi, ka Labklājības ministrija ir jau izveidojusi darba grupu, kur piedalās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas Bankas un Latvijas Komercbanku asociācijas. Kāpēc? Lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondētu pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu nodrošināšanu.
Ko dara šī darba grupa? Darba grupa izvērtē iespējas valsts fondēto pensiju regulējuma pārskatīšanai, lai veicinātu ieguldījumus kapitāla tirgū, tātad izvērtē arī iespējas attiecībā uz pensiju fondu ieguldījumu limitiem, kā arī pārvaldītāja komisijas maksām. Rezultātā darba grupa sagatavos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.
Darba grupa ir arī rūpīgi izvērtējusi vairākus variantus komisijas maksas pārskatīšanai un vienojusies par pakāpenisku komisijas maksas samazināšanu jau no 2018.gada. Vienlaikus strādājot pie informatīvā līmeņa... pie paplašināšanas ar ienesīgumu, kas atspoguļojas arī komisijas maksās, un pie vienotas platformas, kur shēmas dalībniekiem ir vienādi nosacījumi, izvēloties vai mainot līdzekļu pārvaldītāju, darba grupa ir arī izstrādājusi pārdomātus lēmumus attiecībā uz ieguldījumu paplašināšanu.
Tāpat jums jāzina, kolēģi, ka 2.līmeņa pensiju kapitāla mantošanas jautājums ir (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ļoti jutīgs un prasa padziļinātu izpēti un analīzi, jo tas būtu izvērtējams kopsakarā ar pensiju sistēmas mērķi un sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālajām iespējām, kā arī garantijām un saistībām, kādas solidaritātes shēmas ietvaros ir jānodrošina attiecībā uz pensionāriem.
Tāpēc Labklājības ministrija iebilst pret steidzamiem grozījumiem likumā, kuri skar ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldītāja komisijas maksu noteikšanu, kā arī mantošanas iespēju. Tāpēc nepieciešams vēl diskutēt starp ministrijām un arī Ministru kabineta līmenī.
Lūdzu neatbalstīt šos grozījumus likumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - 14. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viļuma, Šimfas, Laizānes, Eigima, Šica un Brīvera iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Lobs reits! Labrīt!
Šādi vai līdzīgi abos latviešu valodas literārajos paveidos bieži vien latgalieši sasveicinās ar jums šeit - Rīgā. Arī jūs, kad esat Latgalē, bieži vien darāt tāpat. Arī nupat Latgalē notikušajos pasākumos, kas bija veltīti vēsturiskajam Latgales kongresam. Arī Latvijas valsts amatpersonas bieži vien savas runas uzsāk vai noslēdz jeb pabeidz ar kādu vārdu latgaliski vai kādu teicienu latgaliski. Un tas simboliski parāda vēlmi iepazīt vienam otru. Simboliski parāda vēlmi un gatavību vienam otrā ieklausīties.
Arī šis likumprojekts, par kuru varbūt kāds teiks, ka tas ir nesvarīgs, tomēr pēc būtības ir ļoti simbolisks. Proti, tas paredz atzīmējamo dienu sarakstā ierakstīt arī 27.aprīli - vēsturiskā 1917.gada kongresa atceres dienu.
Kāds teiks, ka vispār šis likums būtu jāskata mums aktīvi šeit, Saeimā, un būtu pamatīgi jāizrevidē visu šo dienu pamatotība, nepieciešamība, vajadzība. Iespējams, patiešām mums priekšā stāv nopietns darbs ar visu šo likumu. Taču es aicinu šo mazo ierosinājumu šodien nodot komisijai, lai komisija tad arī labāk var izvērtēt.
Par iniciatīvu ieviest šādu dienu latgalieši, Latgales latvieši, ir runājuši jau vairākus gadus, patiešām vairākus gadus. Un es domāju, ka būtu ļoti labi, ja mēs veiktu arī nelielu simbolisku soli pretim manis jau pieminētā Latgales Simtgades kongresa ietvaros notikušā 4. pasaules latgaliešu saieta rezolūcijai, kuras viens no punktiem tieši arī aicina šādu dienu ieviest. Tas nav mans ierosinājums, tas ir aktīvo latgaliešu kopīgs lēmums.
Dāmas un kungi! Pēdējo dienu laikā man ir nācies pārliecināties, ka par Latgali joprojām dzīvi daudzi stereotipi, aizspriedumi, jā, pat bailes. Iespējams, tās ir bailes no tās Latvijas daļas, kas vienīgā nerobežojas ar Rīgas plānošanas reģionu. Es nevaru šobrīd, šajā īsajā laikā, visus stereotipus atspēkot, visus aizspriedumus aizslaucīt, bet par dažiem tomēr es gribu pavisam īsi pateikt.
Pirmām kārtām par pārmetumu, ka latgalieši mēģina tagad kaut ko šķelt. Dāmas un kungi! Šī gada - 2017.gada - kongresa beigās tika pieņemta rezolūcija, un tajā nav neviena punkta, kas būtu pretējs jeb runātu pretī 1917.gada kongresa lēmumiem. Ja ir kāds punkts, tad, lūdzu, to norādiet! Es pats tad mēģināšu runāt un stāstīt, un pārliecināt latgaliešus, lai viņi nenostātos pret Latvijas valsti. Bet tā nav!
Tur, labajā pusē no manis, bet no jums pa kreisi, ir lasāmi divi Latvijas Republikas Satversmes panti.
Un trešais? Vai 3.pantu jūs atceraties? 3.pantā mums ir pateikts, ka Latvijas valsts teritoriju starptautisko līgumu noteiktajās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Vai tas ir separātisms? Vai Latvijas valsts Satversmē ir ierakstīts kaut kas pretvalstisks? Nē taču!
Dāmas un kungi! Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai izskatīšanai. Un, ja ir priekšlikumi par kādām citām dienām (Dep. L.Čigānes starpsauciens.), kas būtu svarīgas citiem reģioniem - Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei -, tad, lūdzu, runājiet par to savā pusē, izspriediet, kurš datums jums ir labāks, patīkamāks, un es arī to atbalstīšu.
Lūdzu, nodosim komisijai!
Paldies, ja ieklausījāties.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Ir teiciens, ka papīrs pacieš visu. Šodien mēs esam liecinieki tam, ka arī kalendārs pacieš visu.
Mēs nekad neuzzinātu, kā šis latgaliešu kongress būtu izvērties, ja tas nebūtu noticis šogad - vēlēšanu gadā. Ir skaidri un gaiši redzams, ka šis ir izmisīgs un lēts, un vēlētājus necienošs mēģinājums dažas dienas pirms vēlēšanām taisīt reveransus. Mēs tagad uzstājamies tādu kolonizatoru lomā, kas atbrauc pie iezemiešiem un par maziem lētiem stikliņiem un pērlītēm ietirgo kaut ko, kas ir vajadzīgs. Vai patiešām mēs tik ļoti necienām Latgali? Vai mēs patiešām spēlēsim uz jūtām, lai pastiprinātu šo iemācīto bezpalīdzību? Vai patiešām mūsu, Saeimas, uzdevums ir atbalstīt lienošā separātisma tendences? (Starpsauciens: “Ooo!”)
Viļuma kungs minēja to, ka mēs atzīmēsim Latgales 1917.gada kongresa atceres dienu, bet piedāvātajā priekšlikumā skaidri latviski ir rakstīts - “Latgales dienu”. Kur tur ir šī vēsturiskā fakta pieminējums? Tā nav.
Tātad, kolēģi, mans aicinājums ir... Šis piedāvātais priekšlikums nes tieši tikpat lielu slodzi kā viens ieraksts tviterī, proti, nekādu. Nekādu slodzi tas nenes! (No frakcijas SASKAŅA: “Tad par ko ir diskusija? Kur ir problēma?!”) Tas nepalīdz Latgalei ne stiprināt pašapziņu, ne atrisināt ekonomiskās problēmas.
Un vēl. Atcerēsimies, kas ir ierakstīts Latgales sirdī - piemineklī “Latgales Māra”! Tā pamatnē ir ierakstīti divi vārdi - “Vienoti Latvijai”.
Aicinu neatbalstīt. Un frakcija VIENOTĪBA nebalsos par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Elīnas Slišānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 30.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Elīnas Slišānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Elīnu Slišāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Konkrēti par šo kandidāti. Jūs viņas CV esat lasījuši? 1984.gadā dzimusi meitene kļūs par tiesnesi!
Dārgie juristi, kas šeit atrodas, deputāti! Amerikā tiesneša amats ir augstākais sasniegums jurista karjerā, katrs advokāts vēlas kļūt par tiesnesi.
Kur jūs esat noveduši valsti, ka mēs nevaram atrast cilvēkus iecelšanai par tiesnešiem? Jums nav neērti? Sakārtosim tiesu sistēmu, lai augstākā karjeras pakāpe būtu tiesneša amats!
Un jums, dārgie juristi, pēc kaut kāda laika vairs nebūs šīs ietekmes, un jums pašiem vajadzēs iet uz tiesu, un tad šie paši tiesneši lems par jums, par jūsu radiniekiem, un tad jūs ar šausmām skatīsieties, kas tur notiek.
Padomāsim! Sakārtosim vispirms varbūt tiesu sistēmu un tad...
Liekam 1984.gadā dzimušus cilvēkus par tiesnešiem...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, es jums izsaku aizrādījumu un citēšu Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8.pantu, kas nosaka: “Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.” (Dep. A.Kaimiņš: “Tur nekas nav teikts par vecumu!”)
Turpinām debates.
Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Pievienojos Mūrnieces kundzes teiktajam: absolūti nepieņemama retorika no Kalnozola kunga, kurš vēršas pret profesionāli, spriezdams pēc dzimuma un vecuma. Un vēl es teikšu, mīļie draugi, tā: ar savu reputāciju Kalnozola kungs Amerikā nekad mūžā nebūtu deputāts. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Jā, es atvainojos! Es aizmirsu pateikt... Palasiet arī par pieredzi, par to, ko šis cilvēks ir darījis! Tiesneša palīgs. Šeit ir runa ne tikai par gadiem, šeit ir runa arī par pieredzi. Un par nākamo kandidātu sakāms tas pats. Nu nesmejieties, neņirgājieties par mūsu tautu, par kuru šie tiesneši pēc tam lems!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Kalnozola kungs, šai jaunajai sievietei, kas šobrīd kandidē uz tiesneša amatu, ir 33 gadi. Nekādā ziņā nevar apgalvot, ka šī jaunā sieviete, profesionālā juriste, kura ir strādājusi par tiesneša palīgu, kas ir ļoti nopietns amats, palīdzējusi tiesnesim gatavot spriedumus, piedalījusies tiesas sēdēs, - ka šī jaunā sieviete nav pelnījusi mūsu atbalstu tikai tādēļ, ka viņai ir 33 gadi.
Kalnozola kungs, palasiet Bībeli! Jēzus 33 gadu vecumā tika sists krustā, un kristieši apgalvo, ka viņš to darīja, lai izglābtu mūs no pasaules grēkiem. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? (Dep. A.Kaimiņš: “Krustā sitam!”)
V.Agešins. Man nav ko piebilst. Jūs paši visu redzat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elīnas Slišānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 30.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Uldi Apsīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Atkal konkrēti... Nu, paskatieties to CV! Nu ko tas puisis ir darījis? (Starpsauciens: “Ooo!”) Pasniedzis... tā sakot, pasniedzējs jautājumos par maksātnespējas lietām... Un tagad... savos gados... Es atvainojos, es nerunāju par gadiem: cilvēkam jābūt pieredzei, lai viņš lemtu par citu likteņiem. (Dep. E.Smiltēns: “Kādai pieredzei jābūt?”) Un ne tikai es to saku, bet arī mūsu dārgā Vaira Vīķe-Freiberga to saka: ārprāts, kas notiek tiesu sistēmā!
Lūgums... Es saprotu, ka aiz katra tiesneša “sēž” kāda politiskā partija... Nu, nepārvērtīsim farsā tiesu sistēmu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Divus gadus es sistemātiski balsoju “pret” jebkura tiesneša iecelšanu šeit. Nu, kad man ir dotas tiesības balsot, es vienmēr balsoju “pret”. Jūs paši esat redzējuši to: jūs visi vienmēr nobalsojat “par”, es vienīgais - “pret” (no turienes ir sarkanais kvadrāts).
Man ir sen gribējies, lai žurnālisti vai mediju pārstāvji, vai, teiksim, politiķi man pajautātu: “Kāpēc, Kaimiņa kungs, jūs tā darāt? Kāpēc jūs balsojat “pret”?” Un es... Laikam pašreizējā diskusija ir īstā reize, kad es varētu ātri izstāstīt, kāpēc. (Dep. I.Viņķele: “Par jautājumu!”)
Lūk, kāpēc. Apgabaltiesas tiesnese Blūmiņa... Blūmiņa šobrīd ir tiesnese apgabaltiesā, un viņai ir vīrs, kurš ved viņu... (Dep. A.Loskutovs: “Par Uldi Apsīti runā!”)
Sēdes vadītāja. Mums darba kārtībā ir lēmuma projekts...
A.Kaimiņš. Es izstāstīšu. Atļaujiet man... Nepārtrauciet! Es jums izstāstīšu, kāpēc... Es tagad pamatoju savu balsojumu... Un, lūdzu, Mūrnieces kundze, pārstājiet mani katrā sēdē pārtraukt! Nu cik var, nu! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Nediskutējiet ar sēdes vadītāju! Jums tiks atņemts vārds.
A.Kaimiņš. Šie cilvēki tātad... Ir ieslēgts...? Šie cilvēki, kas šajā komisijā (Starpsauciens.) virza tālāk šos uldus apsīšus, šos iepriekš nosauktos cilvēkus, apstiprināšanai uz Saeimu, kur Agešina kungs pēc tam nāk un stāsta par šiem cilvēkiem, - šie paši cilvēki... daži no viņiem ir arī tajā ētikas komisijā, kas, pieņemsim, ir izskatījusi šo Blūmiņas lietu... ka Blūmiņa drīkst braukt ar savam vīram piederošo mašīnu... Un ētikas komisija ir pateikusi, ka tas ir labi, tā vajag darīt! (Dep. I.Viņķele: “Par Uldi Apsīti!”) Ka var braukt ar Porsche, kas pieder advokātu birojam, un tas ir normāli, ka tiesnesi ved uz darbu advokāts, kurš pārstāv tajā pašā tiesā Maxima lietu. Tā esot normāla lieta! Un ētikas komisija pasaka: “Jā, OK! Tā varbūt nevajag!” Un viņa nomaina mašīnu uz piektās sērijas BMW, kas arī pieder tam pašam vīram (No frakcijas VIENOTĪBA: “Par tēmu!”), un tad šī pati ētikas komisija man ir atbildējusi, ka tas ir normāli.
Pēc tam šie paši cilvēki, kas ir tajā ētikas komisijā (Dep. L.Čigāne: “Atslēgt mikrofonu!”), izvirza tos tiesnešus... Un tāpēc es katru reizi balsoju “pret”, un arī tagad es balsošu “pret”, jo nekas nav mainījies. Manuprāt, vajag darīt tā, kā Gruzijā ar policistiem uz ceļa...
Es domāju, ka daudzi tiesneši šobrīd piekritīs, bet daudzi dusmosies un teiks: “Atkal Kaimiņš te kaut ko muld!” Bet varbūt vajadzētu atlaist visus tos tiesnešus un pieņemt no jauna? Es domāju, ka tas Latvijai nāktu par labu, jo tie ir galvenie cilvēki, kas tiesā izlemj jebkura Latvijas pilsoņa tiesības un pārkāpumus. Un, ja mēs tādā veidā varētu attīrīt mūsu sabiedrību, tad, es domāju, Latvijai uz simtgades svinībām, ai, kāda dāvana tā būtu!
Es jau nesaku, ka visi tiesneši ir slikti, es saku, ka daļa. Bet nevar to daļu tādā veidā izķeksēt ārā. Līdz ar to varbūt vajadzētu atlaist visus tiesnešus, un tie labie jau atpakaļ tiks. (Dep. L.Čigānes, dep. I.Viņķeles, dep. S.Āboltiņas un dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Jo tiesnesi jau - vai tad jūs nesaprotat? - ieceļ uz mūžu. Jums te ir jāstreso, vai jūs ievēlēs vai neievēlēs. Jūs neievēlēs! (Dep. L.Čigāne: “Izslēgt mikrofonu!”) Jums ir doti četri gadi... Čigānes kundze, ko jūs tur parakstījāt ar Latkovski? Ko jūs parakstījāt? Kādu dokumentu? Ka jūs nekliegsiet no tribīnes, ka jūs ar cieņu izturēsities un tā tālāk... (Dep. L.Čigāne: “Ui, nabadziņš!”) Ko jūs muldat visu laiku?
Tāpēc es balsošu “pret” arī attiecībā uz šo kandidātu, un lai Apsīša kungs neuzņem to personiski! Bet arī Apsīša kungam tomēr ir iespēja sarunāties un norunāt tikšanos ar Kaimiņa kungu, lai Kaimiņa kungs arī var iepazīties ar Apsīša kungu, jo es nevaru balsot par cilvēku, kuru es nekad neesmu ne redzējis, ne dzirdējis. (Starpsaucieni.)
Bet tā galvenā lieta ir tā, ka šie paši cilvēki, kas tajā ētikas komisijā - Tiesnešu ētikas komisijā - sēž... Daži no viņiem sēž arī tajā komisijā, kas virza šos pašus tiesnešus tālākai virzībai - uz mūžu ieņemt savu amatu. Lūk, kur tas suns ir aprakts!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.
I.Brīvers (LRA).
Dāmas un kungi! Nu, saistībā ar šādām lietām man parasti negribas kāpt tribīnē, bet šoreiz... Godīgi sakot, tomēr bija liels kauns dzirdēt... it īpaši - šo pirmo ziņojumu...
Labi. Mēs, protams, varam diskutēt par to, kāda ir tiesnešu iecelšanas kārtība, un es piekrītu arī Artusam, ka varbūt... ka tas, kā saka, nav ideāls process. Bet vai tad tomēr mēs varam iztikt bez tiesnešiem Latvijā?
Jā, es pieļauju, ka šo procesu varētu pārskatīt, bet... Es arī pats biju Juridiskajā komisijā, kad šis lēmums tika pieņemts, un, ticiet, tas nebija to cilvēku, kuri sēž Juridiskajā komisijā, lēmums. Tur bija tie cilvēki... respektīvi, bija profesionāli tiesneši, kā arī citu juridisko organizāciju pārstāvji, kuri, manuprāt, tomēr daudz labāk prot izvērtēt katra cilvēka profesionālo atbilstību ieņemamajam amatam.
Un tas, ka es dzirdu runājam, ka sievietei 33 gadi, - tas, godīgi sakot, man... Nezinu... Gribējās pat iziet ārā tajā brīdī... Jo tad jau tik tiešām mēs teiksim arī tā: “Par vecu viņš! Jā, lūk, jau par vecu!” Tā ka vērtēt cilvēka atbilstību ieņemamajam amatam, spriežot pēc viņa vecuma vai dzimuma, - tas man liekas ļoti pazemojoši. Ja viņai būtu 15 gadu, tad varbūt es arī balsotu “pret”. Bet 33 gadi... Tika pieminēts Jēzus Kristus, mūsu pestītājs. Vai tad Viņš arī par jaunu bija, jā? Arī Viņam...
Redziet, tā ka es tiešām... Man pat gribētos, lai mēs šo lietu pārāk necilātu. Varbūt tagad tas ir priekšvēlēšanu kampaņas triks, bet es tomēr domāju, ka... ja mēs... Starp citu, abi šie cilvēki bija atnākuši uz Juridiskās komisijas sēdi, un laikam tas vien jau liecina par to, ka viņi tomēr ar cieņu izturas pret Saeimu.
Nu, es, protams... Redzat, mums bieži patīk vērtēt citus cilvēkus: kas jūs par profesoru, kas jūs par ekonomistu, kas jūs par mūziķi?! Es parasti tomēr atturos to darīt, jo tomēr uzskatu, ka tas jāvērtē profesionāļiem. Un, ja tik tiešām mēs uzskatīsim, ka visi profesionāļi šeit ir korumpēti un Latvijā vispār nav godīgu cilvēku, nu tad laikam vispār nav jēgas neko darīt. Tā ka es pat ieteiktu tomēr pārāk neapspriest šo jautājumu.
Es, protams, atbalstīju šīs kandidatūras.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Es varu piekrist Brīvera kungam. Paldies, ka jūs vismaz cilvēkiem, kas nezina, izskaidrojāt, kādā veidā šī procedūra notiek. Un arī kā jaunpienācējs parlamentā jūs tomēr novērtējat to, ka katrai no šīm lietām ir sava procedūra un ka jebkura no šīm procedūrām notiek saskaņā ar likumu.
Un man tieši tas pats aicinājums Kalnozolam. Vismaz sāciet lasīt...! Sabiedrība sagaida arī no deputātiem vismaz kaut kādas profesionālisma iezīmes. Un, ja likumdevējs pats nav lasījis Satversmi, tas ir, protams, ļoti skumji.
Man liekas, ne jau pirmo reizi no šīs tribīnes runāju par to, ka saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” ir pilnīgi precīzi noteiktas šīs procedūras. Ir noteikts, no kāda vecuma var būt par tiesnesi, - proti, no 30 gadu vecuma. Un tā nav jauna meitene, tas nav jauns puisis! Tas ir cilvēks, kuram ir konkrēta izglītība, karjera, pieredze.
Un tieši tāpat ir arī jautājumā par maksātnespējas administratoriem, par viņu lobēšanu, un tāpat ir ar to likumprojektu, kuru mēs skatīsim jau nākamnedēļ un kurā atkal Nacionālā apvienība skaisti lobēs maksātnespējas administratora Sprūda intereses. Proti, šādā veidā mēs gribam pa tiešo iejaukties tiesas kompetencē. Taču saskaņā ar Satversmi varas ir dalītas. Ir trīs varas, un tiesu vara saskaņā ar Satversmi ir neatkarīga. Un tas, ko darām mēs, - mēs apstiprinām šos tiesnešus, un viņiem pēc tam vēl ir jādod zvērests pie Valsts prezidenta.
Lai tiesu vara būtu neatkarīga, tai ir dotas pietiekami plašas, likumā noteiktas pilnvaras. Viņi to izvērtē, bet šeit jau gan deputāts Kaimiņš, gan deputāts Kalnozols gribētu viens pats noteikt visu, izjaukt šo varas dalījumu... un tikai to, kas ir ērts un patīkams, nevis to, kas spriež tiesu saskaņā ar likumu... Jā, ne viss tiesu varā ir kārtībā - varu piekrist gan kā Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja... Bet katrai varai ir savi likumīgie instrumenti, un arī likumdevējam ir savi instrumenti, ar ko šo līdzsvaru starp Satversmē garantēto tiesneša neatkarību un sabiedrības interesēm panākt. Mūsu, likumdevēju, instruments ir likumdošana, nevis šeit no tribīnes par katru amatpersonu, par katru šo tiesnesi, par kuru nav redzētas un, visticamāk, pat nav izlasītas visas šīs atsauksmes, mēģināt vienkārši pateikt: “Tas ir slikti, ko mēs darām, visa sistēma ir slikta, un es negribu un es nebalsošu, jo man kāds tiesnesis kādreiz ir lēmis citādāk, nevis tā, kā man ir paticis!” Jebkurā tiesas procesā, sevišķi, ja tas ir kāds civilprocess, ir viena puse, kura uzvar, un otra puse, kura zaudē. Un tas nenozīmē, ka tiesneši ir neobjektīvi. Tiesnesim ir jāspriež tiesa saskaņā ar likumu, un mums varbūt ir jāuzrauga tas, lai šie likumi pietiekami garantē šo tiesneša neatkarību un lai tiesnesis šādā veidā varētu tiešām lemt.
Šī vieta ir tādēļ, lai mēs diskutētu, bet lai mēs diskutētu pēc būtības, nevis lai kārtējo reizi vienkārši izrādītos.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Es atvainojos, bet man tomēr jums jāatgādina: es pārstāvu mūsu vēlētāju intereses. Vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju uzskata, ka ir būtiskas problēmas tiesu sistēmā. Es pārstāvu arī Vairu Vīķi-Freibergu (Starpsauciens: “Ooo!”), kura saka, ka ir bardaks mūsu tiesu sistēmā, un šinī brīdī es analizēju pamatus - kāpēc. Es saprotu, ka aiz šī konkrētā tiesneša stāv VIENOTĪBA.
To, ko es teicu, tagad atkārtošu vēlreiz. Mans lūgums, vēlreiz ieklausieties, - darām kā Amerikā! Lai jurista karjeras augstākā pakāpe ir tiesneša amats! Lai nav vis tā, ka tiesnesis ir kaut kāda tur... nezinu, kaut kāda pakāpe! Lai būt par tiesnesi būtu gods! Lai katrs advokāts, kas ir izgājis tā kā Amerikā 20 gadus īstu praksi, gribētu būt tiesnesis, nevis pasniedzējs no skolas sola!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja!
Šodien es neesmu skatījies kalendārā, acīmredzot ir pilnmēness... (Starpsauciens: “Nav!”) Nav, ja? Nu, kaut kāds zvaigžņu stāvoklis acīmredzot spiež tā runāt. Es nebūšu oriģināls, es atkārtošu to, ko Agešina kungs teica savā īsajā runā. Jūs paši visu dzirdējāt. Un runa ir par to, ka, lai kāda ir tā tiesnešu apstiprināšanas kārtība mums, diskutēt par tiesu varu tad, kad mums ir nepieciešams balsot par Slišāni un Apsīti, - man liekas, tas ir nevietā un nelaikā. Manuprāt, šis gadījums, kas nav vienīgais, vienkārši liecina, ka ar to apstiprināšanas procedūru kaut kas nav kārtībā. Saeimai acīmredzot vajadzētu atdot šo tiesību vai nu pašiem tiesnešiem, vai prezidentam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko teiks? Tātad nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” trešajā lasījumā.
Komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. ir precizējošs tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 11. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 12.priekšlikums un nākamie priekšlikumi ir saistīti ar informācijas apmaiņu, kas pārejas noteikumos tiek attiecīgi regulēta, lai ieviestu šī normatīvā regulējuma darbību praksē.
12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Likumprojektam komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. Būtībā tie visi ir tehniski.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. 1.priekšlikums...
G.Bērziņš. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 5. ir līdzīga rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. ir līdzīga rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 7. ir komisijas priekšlikums, kas noteic, ka šis likums stājas spēkā šā gada 1.jūlijā - līdz ar grozījumiem arī Maksātnespējas likumā, kuri paredz jaunu kārtību attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SASKAŅA).
Labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.
Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.
1. ir deputāta Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas sagatavotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības minētais likumprojekts ir ļoti nozīmīgs, jo tas skar vismaz 110 tūkstošus dzīvokļu īpašnieku Latvijā. Vēl vairāk! Tas kopumā attiecas uz vismaz 200 tūkstošiem iedzīvotāju.
Konkrētais priekšlikums ir attiecināms uz piespiedu nomas maksas samazināšanu no sešiem procentiem līdz trim procentiem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, iekļaujot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kurš attiecas uz nepieciešamo pārejas periodu un kurš paredz kārtību, ka katru nākamo gadu no 1.janvāra procentu likme tiks samazināta par vienu procentpunktu.
Kādēļ tas ir nepieciešams?
Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu samērīgu pāreju un lai Saeimas pozīcija Satversmes tiesā būtu lielā mērā pamatota un izsvērta.
Jautājums tiešām, kolēģi, ir ļoti būtisks. Šī lieta attiecībā uz minēto normu tiks skatīta Satversmes tiesā. Paralēli ir “jāpiedzen” arī citi likumprojekti, kuros ir jānoregulē, lai būtu vienādība starp šāda veida pāreju un šo procentu likmi. Bet pēc būtības mēs cīnāmies pret tiem “zemes baroniem”, lielajiem zemes īpašniekiem, kuri kā feodāļi ir “uzkāpuši virsū” tiem cilvēkiem, kas ir spiesti maksāt šo nesamērīgi lielo naudas maksājumu zemes īpašniekiem.
Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs paudīs komisijas viedokli?
J.Tutins. Kā jau minēju, komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi, iekļaujot 3. - komisijas priekšlikumā. Vēlas balsot...?
Sēdes vadītāja. Viņš uzstāj...
Vai jūs neuzstājat uz balsojumu? Skaidrs. Paldies.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Tutins. Arī 2.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Sergejs Dolgopolovs, komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu izteikt pateicību Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputātiem, kuri pēc garām diskusijām pieņēma priekšlikumu, kas ir daudz atbildīgāks nekā manis iesniegtais.
Es domāju, ka šī diskusija parādīja vairākas lietas.
Pirmā lieta ir tā, ka iesniegtais Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšlikums, kuru atbalstīja komisija, pilnīgi atbilst Satversmes 105.panta prasībām. Jo līdz šim mēs ļoti bieži skatām 105.pantu, tikai tā pirmo teikumu, kur ir rakstīts par tiesībām uz īpašumu kā tādām.
Nākamie trīs teikumi šajā pantā noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, ka īpašuma tiesības varētu būt sabiedrības labā ierobežotas, ko arī dara piedāvātie grozījumi likumā.
Vairāk... Es pateikšu, ka principā mājokļa īpašums kā tāds ir atsevišķs īpašuma veids, kuru regulē vairāki likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu; tas pats par sevi liecina, ka likumdevējs piešķir šim īpašuma veidam īpašu statusu un īpašu regulējumu.
Tāpēc es neprasu balsojumu par savu priekšlikumu, bet gan aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo, kā jau bija teikts, tas strādā par labu vairākiem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs ko piebildīs par šo priekšlikumu? Nē.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
J.Tutins. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas būtībā paredz (citēju): “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: no 2018.gada 1.janvāra - līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības, no 2019.gada 1.janvāra - līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības un no 2020.gada 1.janvāra - līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”
Komisija šo priekšlikumu ir izstrādājusi un arī vienbalsīgi atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. Paldies.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darbā kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.3397 - likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā”.
Tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, lai turpmāk darbinieku pārstāvju tiesības uz informāciju un konsultēšanu attiektos arī uz jūrniekiem. Līdz šim informēšanas un konsultēšanas likums uz jūrniekiem neattiecās.
Likumprojekta mērķis ir uzlabot jūrnieku darba un dzīves apstākļus uz kuģiem, paredzot taisnīgus nodarbinātības noteikumus, kā arī veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Kolēģi, ņemot vērā, ka tuvojas vēlēšanas un ka saspringta atmosfēra Saeimā šodien gan koalīcijas starpā, gan ar opozīciju, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
H.Abu Meri. 8.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Kopš 2013.gada Valsts probācijas dienests īsteno apjomīgu projektu par elektronisko uzraudzību un piesaistītajiem brīvprātīgajiem līdzgaitniekiem, kuru statusu un tiesību apjomu nepieciešams nostiprināt likumā, saskaņojot ar Valsts probācijas dienesta likumu un Brīvprātīgā darba likuma tiesību normām.
Likumprojekts precizē arī normas attiecībā uz Valsts probācijas dienesta darbības sfēru, un tā ir probācijas klienta komunikācija ar potenciālo darba devēju, dzīvesvietas īpašnieku un citas nepieciešamas lietas. Bez tam praksē ir konstatēts, ka nepieciešams pilnveidot esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz Valsts probācijas dienesta pienākumu ziņot bāriņtiesai arī par tiem probācijas klientiem, kuriem piemērots piespiedu darbs vai kuri izcieš papildsodu -probācijas uzraudzība - un kuri ir notiesāti par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī probācijas klienta dzīvesvietas maiņas gadījumā sniegt ziņas par probācijas klientu tai bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju probācijas klients pārceļas uz dzīvi. Grozījumi aptver arī dažādas tiesiskā regulējuma nianses, kuru precizēšanas nepieciešamība ir iezīmējusies praksē.
Komisija šo likumprojektu 23.maijā izskatīja un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumus gaidīsim līdz 15.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.
Z.Tretjaka (SASKAŅA).
Labdien, augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Lai Iekšējās drošības birojs varētu efektīvi nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu, nepieciešams paredzēt, ka Iekšējās drošības birojam ir tiesības piekļūt visiem biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautajiem datiem, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 23.maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika iesniegti, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 6.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Jūlijs. Ja?
Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” (dokuments Nr.3327).
Grozījumus sagatavoja un iesniedza Veselības ministrija. Tiek paredzēts citā redakcijā izteikt 5.panta otro daļu. Pamatojums ir šāds: spēkā esošajā redakcijā 5.pantā ierakstītas konkrētas struktūrvienības, kuras deleģē savus pārstāvjus Genoma izpētes padomē. Ņemot vērā to, ka viena no šīm struktūrvienībām - Pacientu tiesību aizsardzības birojs - vairs neeksistē un iespējamas arī citas izmaiņas, Veselības ministrija piedāvā 5.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Padomes personālsastāvu pēc veselības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.”
10.panta otrajā daļā un piektajā daļā - tehniski precizējumi.
12.pantā grozījumi nepieciešami, ņemot vērā to, ka stājas spēkā grozījumi Civillikumā, kurā termins “rīcībnespējīga persona” tiek aizstāta ar terminu “persona, kuras rīcība ierobežota tiesas noteiktajā apjomā”. Līdz ar to nepieciešami arī grozījumi šā likuma 12.pantā.
Komisija savā sēdē atbalstīja iesniegto likumprojektu un lūdz to darīt arī Saeimu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
V.Orlovs. Otrajam lasījumam priekšlikumus gaidām līdz 16.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.jūnijam.
V.Orlovs. 16.!
Sēdes vadītāja. ...16.jūnijam. Paldies.
Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par atbilstības novērtēšanu” pirmajā lasījumā.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai iekļautu likumā “Par atbilstības novērtēšanu” administratīvos pārkāpumus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kā arī lai noteiktu kompetento iestādi, kura ir atbildīga par sodu piemērošanu. Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu - “Administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu atbilstības novērtēšanai pakļauto preču jomā un kompetence sodu piemērošanā”, un šīs nodaļas 19.pantā noteikta administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem.
Komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu, un aicinu atbalstīt to arī šajā sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.
Noteiktajā termiņā priekšlikumi netika iesniegti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā otrajā lasījumā. Kopumā ir saņemti četri priekšlikumi.
1. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, ar kuru tiek veikti grozījumi definīcijā “intermodālais pārvadājums”. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 4. arī ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir konstruktīvi priekšlikumi grozījumiem Autopārvadājumu likumā, gaidīsim tos līdz šā gada 6.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.
Tika saņemts viens priekšlikums - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums -, kas komisijā ir atbalstīts. Ir runa par Ministru kabineta noteikumiem, kuros papildus tiek paredzēta personu apliecinošu dokumentu glabāšanas termiņu un dzēšanas kārtība.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 8.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 3. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 4. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 5. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 6. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 7. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Un 8. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Trupovnieks. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 6.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jūsu ievērībai ir sagatavojusi grozījumus Ārstniecības likumā, kuri paredz pakāpenisku atteikšanos no normālā pagarinātā darba laika normas, kas tika ieviesta, savstarpēji vienojoties, krīzes laikā, lai spētu samaksāt mediķiem par paveikto darbu, bet kas diemžēl - tā, kā tas tagad ir citās tautsaimniecības nozarēs, - neparedz dubulto samaksu par virsstundu darbu.
Šis jautājums ir samilzis sabiedrībā. Esam saņēmuši neskaitāmas dažādu mediķu organizāciju un arodbiedrību pretenzijas. Tiesībsargs ir iesniedzis prasību Satversmes tiesā par šīs normas atcelšanu.
Un tāpēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un pirms tam Sabiedrības veselības apakškomisija iespējami ātri, atsaucoties un sadarbojoties ar mūsu sociālajiem partneriem, sagatavoja grozījumus Ārstniecības likumā, kuri paredz sākt atteikties no šīs normas jau šī gada 1.jūlijā un 2018. un 2019.gadā pabeigt šo procesu. Likumprojektā ir norādīts, ka šī norma zaudēs spēku 2020.gada 1.janvārī.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vērsās pie Latvijas Republikas Ministru kabineta, un esam saņēmuši Ministru prezidenta vēstuli, kurā norādīts, ka līdzekļi, kuri ir nepieciešami, lai šo normu sāktu ieviest jau no 2017.gada 1.jūlija, tiks piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Bet līdzekļi, kas ir nepieciešami 2018. un 2019.gadā, tiks piešķirti, skatot attiecīgos budžetus.
Tātad šiem grozījumiem pamatā ir ne tikai iespējamā Saeimas griba, bet arī finansiālais pamatojums.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Ārstniecības likumā pirmajā lasījumā. Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu, un mums vispirms ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Un komisija aicināja atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
R.Ražuks. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2.jūnijs, pulksten 17.00.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?
R.Ražuks. 8.jūnijs... (Starpsaucieni.) 8.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Jūnijs... Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs, līdz 17.00.
Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 8.jūnijā.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie grozījumi Civilprocesa likumā ietver priekšlikumus attiecībā uz jauna satura un formas nolēmuma - saīsinātā tiesas nolēmuma - ieviešanu un attiecībā uz sprieduma pilna teksta sastādīšanas lūguma ieviešanu noteiktiem tiesas nolēmumiem, kā arī priekšlikumus attiecībā uz sprieduma pasludināšanas kārtības maiņu.
Šie grozījumi ietver arī priekšlikumus saistībā ar advokāta procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam variantam, kā arī priekšlikumus saistībā ar maza apmēra prasības summas sliekšņa paaugstināšanu līdz 5000 eiro gadījumos, ja abas strīdā iesaistītās puses ir juridiskās personas.
Šos priekšlikumus šā gada 25.aprīlī izskatīja Tiesu politikas apakškomisija, kura savā sēdē tos atbalstīja. Tālāk jau šie priekšlikumi tika ietverti likumprojekta formā un virzīti skatīšanai Juridiskajā komisijā. Arī Juridiskajā komisijā bija deputātu atbalsts šim likumprojektam, un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt grozījumus Civilprocesa likumā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, ka, izskatot likumprojektu “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, pretēji komisijā lemtajam tika piedāvāts un arī noteikts atšķirīgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Komisijas priekšsēdētājs lūdz Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 6.jūniju. Šā gada 6.jūniju. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 6.jūniju?
Tātad priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” iesniedzami līdz šā gada 6.jūnijam.
Paldies.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet vēlos informēt saistībā ar deputātu jautājumiem.
Deputāti Sudraba, Meija, Balodis, Platpers un Kūtris iesnieguši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par īpašā PVN piemērošanas režīma rezultātiem”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.
Deputāti Sudraba, Meija, Balodis, Platpers un Kūtris iesnieguši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu nomaiņu”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Frakciju vadītāji, pulksten 10.40 Frakciju padomes sēde Viesu zālē! Pa vidu būs izstādes atklāšana. Lūdzu piedalīties!
Un neaizmirstiet, visi deputāti, izpildīt savu pilsoņa pienākumu un 3.jūnijā aiziet uz pašvaldību vēlēšanām! Es kā Saeimas sekretārs vēlreiz jums saku - lūdzu, visi uz vēlēšanām! Bondara kungs, jūs arī! (Dep. A.Kaimiņš: “Par ko jābalso?”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien pulksten 12.30 ir Eiropas lietu komisijas sēde. Mēs runāsim ar ārlietu ministru Rinkēviča kungu par Eiropas Savienības nākotni. Lūdzu visus piedalīties!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Rihards Eigims, Jānis Klaužs, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere, Anrijs Matīss un Romāns Mežeckis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 7. sēde
2017. gada 1. jūnijā
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. S.Āboltiņa (pret) |
| - dep. A.Kaimiņš (par) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 911/Lp12) (Dok. Nr. 3497, 3497A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 912/Lp12) (Dok. Nr. 3499, 3499A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 913/Lp12) (Dok. Nr. 3500, 3500A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 914/Lp12) (Dok. Nr. 3504, 3504A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Sudraba (par) |
| - dep. H.Abu Meri (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 915/Lp12) (Dok. Nr. 3506, 3506A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. J.Viļums (par) |
| - dep. I.Viņķele (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 916/Lp12) (Dok. Nr. 3513, 3513A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā” (Nr. 917/Lp12) (Dok. Nr. 3514, 3514A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 919/Lp12) (Dok. Nr. 3523) |
|
| Lēmuma projekts “Par Elīnas Slišānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 513/Lm12) (Dok. Nr. 3520) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Debates | - dep. V.Kalnozols |
| - dep. I.Viņķele | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. L.Čigāne | |
| Lēmuma projekts “Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 514/Lm12) (Dok. Nr. 3521) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Debates | - dep. V.Kalnozols |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. I.Brīvers | |
| - dep. S.Āboltiņa | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. R.Balodis | |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 128/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3495) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 862/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3501) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 446/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3507) |
|
| Ziņo | - dep. J.Tutins |
| Debates | - dep. A.Elksniņš |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā” (Nr. 896/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3397, 3493) |
|
| Ziņo | - dep. H.Abu Meri |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 899/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3444, 3494) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr. 874/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3496) |
|
| Ziņo | - dep. Z.Tretjaka |
| Likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” (Nr. 882/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3327, 3498) |
|
| Ziņo | - dep. V.Orlovs |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 894/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3395, 3502) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 867/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3503) |
|
| Ziņo | - dep. R.Jansons |
| Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 873/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3505) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 876/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3508) |
|
| Ziņo | - dep. A.Adamovičs |
| Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 855/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3509) |
|
| Ziņo | - dep. J.Upenieks |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 871/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3511) |
|
| Ziņo | - dep. J.Trupovnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 919/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3523) |
|
| Ziņo | - dep. R.Ražuks |
| Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 911/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3497, 3497A) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr. 874/Lp12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Platpera, A.Meijas, G.Kūtra un R.Baloža jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par īpašā PVN piemērošanas režīma rezultātiem” (Nr. 300/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, R.Baloža, A.Platpera, un G.Kūtra jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu nomaiņu” (Nr. 301/J12) | |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas sekretārs A.Klementjevs | |
| - dep. L.Čigāne | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 01.06.2017 09:07:39 bal001
Par - 65, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 01.06.2017 09:17:34 bal002
Par - 70, pret - 6, atturas - 14. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (914/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 01.06.2017 09:25:29 bal003
Par - 53, pret - 3, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (915/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 01.06.2017 09:31:13 bal004
Par - 86, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Elīnas Slišānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (513/Lm12)
Datums: 01.06.2017 09:45:05 bal005
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (514/Lm12)
Datums: 01.06.2017 09:47:57 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (128/Lp12), 3.lasījums
Datums: 01.06.2017 09:49:39 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (862/Lp12), 3.lasījums
Datums: 01.06.2017 09:56:23 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (446/Lp12), 3.lasījums
Datums: 01.06.2017 09:58:21 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā (896/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:00:44 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (899/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:02:28 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā (874/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:04:59 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā (882/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:06:33 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (894/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:07:30 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (867/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:09:05 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (873/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:10:25 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (876/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:11:56 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (855/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:12:54 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību” (871/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:16:24 bal019
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārstniecības likumā (919/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:16:47 bal020
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (919/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.06.2017 10:19:05 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (911/Lp12), 1.lasījums