Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2016.gada 12.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.01. Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 2016.gada 12.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Mārtiņa Ābeles atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Ruka, Liepiņa, Bites, Kleinbergas, Viļuma, Ādamsona, Šica, Bondara, Tretjakas un Baloža - lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ādamsona, Mirska, Rubika, Tretjakas, Jakimova, Cileviča, Ribakova, Orlova, Stepaņenko un Zariņa lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Sākam tradicionāli - ar Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Purvciema ielā 6, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības apakšsadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 12.maijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā, tātad šodien. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šobrīd man ir tas gods informēt jūs par Saeimas Prezidija lēmumu.

Nākamais darba kārtības punkts. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 12.maijā. Arī deputāts Zemļinskis lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un es informēju par to deputātus.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts, ko iesnieguši deputāti Ringolds Balodis, Inguna Sudraba, Silvija Šimfa, Artuss Kaimiņš, Jānis Ādamsons, Arvīds Platpers, Aivars Meija, Jānis Ruks, Inga Bite un Mārtiņš Bondars, - “Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Šī komisija, es domāju, bija vietā un laikā, un, protams, interesantā veidā tieši šīs komisijas izveidošanas laikā - aprīlī - ir atklātas gan narkotiku kravas, gan ieroču kravas, kā arī visvisādi interesanti notikumi ir atgadījušies. (Dep. S.Āboltiņa: “Tad jau ļoti labi strādā!”) Un, es domāju, pats fakts, ka šāda izmeklēšanas komisija ir izveidota, liecina par to, ka faktiski kaut kas notiek šajā jomā, jo būtībā problēma, kas saistījās ar visu šo jomu, bija pastāvīgo komisiju bezdarbība un nopietna darba faktiska neesamība. Un tikai pēc izmeklēšanas komisijas ierosināšanas sāk beidzot strādāt apakškomisija, ko vada Loskutova kungs. Un neticamās dienās mēs beidzot sanākam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... Pirmdien mums bija sēde. Tā ka, es domāju, virziens ir pareizs.

Kāpēc tagad opozīcijas deputāti pamet šo komisiju? Es domāju, pirmām kārtām - neticamais fakts, ka... Nu, es domāju, koalīcijas deputāti ir pārspējuši paši sevi, meistarībā sapinušies, tā sacīt, jo... Nu, labi, var dažādi diskutēt par šo komisijas izveidošanas termiņu (līdz Saeimas pilnvaru beigām), bet, samazinot šo izmeklēšanas komisijas darbības laiku līdz sešiem mēnešiem, faktiski mēnesi mēs esam vienkārši nobumbulējuši, katru nedēļu sanākot uz kaut kādu īsu brīdi, turklāt sēdes notiek telpās, uz kurām jau nāk nākamā komisija un saka: “Laiks mums jau nākt, ko tad jūs vēl te sēžat!” Faktiski darba organizācija neiztur nekādu kritiku. Un, es ceru, Spolīša kungs varēs tagad paskaidrot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur mēs šodien dosimies sakarā ar Saeimas kārtības ruļļa un Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem. Tā ka viņam vēl būs iespējas plaši paskaidrot šos savus nedarbus. Es domāju, problēmas būtība ir tanī aspektā, ka var jau dažādi šīs lietas organizēt, bet... Tas, ka mēnesi no vietas nenotiek pilnīgi nekas (katrreiz tiek runāts par sekretāra ievēlēšanu un par mērķiem), - tas, manuprāt, ir ārpus jebkuras kritikas. Komisijas sēžu protokoli Word formātā klejo interneta dzīlēs, tie netiek apliecināti tā, kā tiem būtu jābūt apliecinātiem. Komisijas sēžu laikā drīzāk mēs varam par visu ko izrunāties, tikai ne pēc būtības. Tāpēc es šobrīd neredzu citu veidu, kā vienkārši protestēt, - pamest šo komisiju, un manā vietā netiks deleģēts neviens cits no NSL deputātiem. Un ja jau tie trīs koalīcijas deputāti, kas varēja “drosmīgi” pirmajā sēdē ievēlēt vadītāju... un tikpat “drosmīgi” (pēdiņās) varēja sanākt šonedēļ, otrdien, kad faktiski četriem deputātiem... viņiem ir izbraukuma sēde, jo...

Veiko Spolīti, mīļais draugs mans, paskaidro, kā tas ir iespējams: tu pats esi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā ir arī Ādamsons, Balodis, kurš stāv jūsu priekšā, un Ruks - četri deputāti no sešiem! -, viņi atrodas izbraukuma sēdē, un tu noorganizē sēdi tajā laikā, kad tev pašam jābūt citā sēdē?! Nu, kā lai to uzskata, ja ne par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumu? Varēji pieklājības pēc vismaz noteikt laiku vai nu pirms izbraukuma sēdes... Par to izbraukuma sēdi tu jau zināji mēnesi iepriekš! Tas ir vienkārši... Man žēl tevis, draugs!

Nāc un paskaidro, ko tu ar to domāji!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātie kolēģi! Paldies Baloža kungam par iedrošinājumu un labiem vārdiem par to, ka beidzot gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, gan arī apakškomisija ir sākusi strādāt.

Bet, ja mēs skatāmies uz šo darbu kopumu, kas ir izveidots... ja mēs skatāmies uz darbu kopumā, es domāju, ka šis virziens ir pareizs. Ja mēs atceramies, parlamentārās izmeklēšanas komisija ir konstitucionāls instruments. Un, ja Saeimas locekļu kvalificēts mazākums nolemj to izmantot, šis instruments ir īstenojams likumā noteiktajā kārtībā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.pants skaidri paredz: komisijas darbību var tikai pagarināt. No vispārējiem Latvijas tiesību doktrīnas principiem izriet: pagarināt, nevis saīsināt! Jo publisko tiesību institūti veic atļautas lietas...

Ja konstitucionālā instrumenta izmantotājiem pašiem šobrīd šķiet, ka viņi ir izvēlējušies nepareizu instrumentu vai pārāk lielu ieroci, citureiz tā būs nopietna mācība - rūpīgi un atbildīgi izvērtēt savu rīcību, pirms parakstīties par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Savukārt mums kopā tā ir lieliska iespēja ļaut sabiedrībai pārliecināties par parlamentāro kontroli tādā svarīgā lietā kā skandalozie notikumi Valsts ieņēmumu dienestā un no sabiedrības viedokļa dot izvērtējumu (Dep. R.Balodis: “Atbildi uz jautājumu, ko es tev uzdevu!”; dep. A.Kaimiņš: “Beidz lasīt!”) vai tajā ir darbojies astoņkājis vai varbūt simtkājis.

Nobeidzot savu uzrunu... Lai arī pēdējo nedēļu laikā medijos ir izskanējis lērums emocionālu paziņojumu, vēlos atgādināt, ka uzņēmos komisijas vadību, lai rastu atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem un problēmām, neatkarīgi no politiskās konjunktūras. Ja kolēģi no opozīcijas uzskata, ka pēkšņi viņu izvirzītās tēmas parlamentārajai izmeklēšanai vairs nav nozīmīgas, tas nenozīmē, ka šīs problēmas izzudīs pašas no sevis.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Ņemot vērā to, ka jūs šeit itin bieži ļaujat Zariņa kungam stāstīt anekdotes no tribīnes, es gribu nolasīt vienu pavisam īsu pasaku.

Reiz balodis nogāja pie strazda mācīties ligzdu vīt. Strazds šinī lietā bija liels meistars, un viņš sāka smuki ligzdu taisīt. Balodis sekoja viņa darbam ar lielu uzmanību. Kad jau dibens bija gatavs un malas drusciņ iesāktas mūrēt, tad balodim palika garš laiks tur stāvēt. Viņš domāja, ka nu jau visa māksla rokā, tāpēc sāka kliegt: “Protu, protu, protu!” Tad, spārnos pacēlies, viņš aizskrēja, i paldies nepasacījis.

Otrā dienā balodis mēģināja pats ligzdu taisīt. Tik tālu, kā strazds tam bija ierādījis, gāja labi, bet tālāk viņš netika, lai pūlējās, cik patika. Balodis nu skrēja pie strazda un lūdza, lai vēlreiz parādot, bet šis atteica: “Tu jau reiz izlielījies protam un apsmādēji manu mācību. Tad nu lūko, kā tiec galā!”

Baloža ligzda līdz šai dienai vēl pusgatava, bet nereti viņš tomēr rūc: “Protu, protu!” (Aplausi.)

Tas nebija, protams, personiski... (Zālē smiekli.)

Bet tas iespaids no malas ir tāds: ja šī komisija būtu nonākusi opozīcijas vadībā, šī komisija būtu laba; ja nu tā nav izdevies, tad šī komisija ir slikta un neko nedara, un neizdarīs.

Es neuzskatu, ka būtu pareizi šo komisiju atstāt triju cilvēku sastāvā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patiešām, anekdote būtu ļoti jautra (Starpsauciens: “Pasaka!”), ja vien Kārlis Seržants kādreiz nebūtu kopā ar mums piedalījies “Latvijas Krājbankas” kraha izmeklēšanas komisijas darbā, pārstāvēdams opozīciju toreiz. Līdz ar to uz minētā fona tā anekdote lielā mērā ir ironiska un, manuprāt, adresēta arī jums pašiem kā tagadējiem pozīcijas pārstāvjiem.

Par to, ko ir pateicis Spolīša kungs. Nu, īstenībā šeit ir viens milzīgs retorisks jautājums. Attiecībā uz to mēs varam šeit, Saeimas sēdē, uzreiz veikt šādu testu: lai paceļ roku tie, kuri apzinās, ka Spolīša kungam vispār ir kaut kāda veida potenciāls vadīt izmeklēšanas komisiju! (Dep. A.Barča: “Nu kas tad tas?!”) Nu, paceliet rokas! (Dep. A.Kaimiņš: “Paceliet! Paceliet!”) Nu, nav. Redziet, neviens neceļ roku, neviens arī nepiesakās debatēt tagad pēc manis.

Pēc būtības situācija... (Dep. A.Kaimiņš piesakās debatēm.) Nu, vot... (Zālē smiekli.)... Okey. Pēc būtības situācija ir absolūti vienkārša. Mums ir jāatskatās uz gadiem, kurus VIENOTĪBA ir pavadījusi, strādājot un uzraugot Finanšu ministriju. Tas nozīmē absolūtu pārraudzību un Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu policijas darba organizāciju, koordināciju un tā tālāk. Respektīvi, visas problēmas... Gandrīz vesela paaudze ir veltīta - no VIENOTĪBAS puses! - šāda veida noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, apkarošanai; to VIENOTĪBA ir veltījusi par labu mūsu valstij.

Otrām kārtām. Paskatīsimies uz Iekšlietu ministriju. Cik ilgus gadus tā ir bijusi VIENOTĪBAS pārraudzībā? Laikam ne desmit, mazliet mazāk. Bet pēc būtības arī tā uzraudzība ir no jums pašiem.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas veiktā parlamentārā uzraudzība attiecībā gan uz Valsts ieņēmumu dienesta, gan uz Finanšu policijas, gan arī uz Valsts policijas darbu tiek īstenota arī no jūsu puses.

Un, ja Seržanta kungs stāstīja pasaku un Ivaram patīk stāstīt anekdotes, tad... Pēc būtības situācija ir absolūti bēdīga, tāda, kuru varētu izpaust vienā ļoti zīmīgā tēzē. Vai jūs zināt, kā vislabāk apkarot organizēto noziedzību? Kāds ir vislabākais veids? Uzņemties tās vadīšanu! Tā ir galvenā tēze jautājumā par to, kā ir iespējams šo lāstu apkarot. Pēc būtības (Dep. E.Smiltēns: “Rīgas domē?”) tas, kas tagad notiek minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ietvarā, ir: faktiski jūs uzņematies izmeklēt to, ko jūs paši esat šajos ilgajos gados sadarījuši. Tā tas ir bijis “Latvijas Krājbankas” kraha izmeklēšanas komisijas lietā.

Ķemeru sanatorijas lietas izmeklēšanas komisijā jūs toreiz nejauši uzdevāt Stalta kungam to izmeklēt. Nejauši sanāca, ka arī bankas “Citadele” lietas un Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana nenokļuva jūsu rokās. Bet tagad notiek absolūti tas pats, kas notika kādreiz “Latvijas Krājbankas” kraha izmeklēšanas komisijā. Jūs izmeklēsiet to, ko paši esat sadarījuši, un paši vadīsiet šo izmeklēšanu.

Tik tiešām parlamentārās izmeklēšanas komisija kā institūts demokrātiskā sabiedrībā (mēs nerunājam par vairākuma diktātu pār mazākumu, kurš tagad notiek parlamentā) ir efektīvs instruments, lai pārbaudītu. Bet ja jums tiešām nav bail no tā, ko opozīcija varētu atrast, veikdama izmeklēšanu... Manuprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisijai kā instrumentam... Būtu jāgroza gan Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, gan arī Saeimas kārtības rullis, lai iniciatīva dibināt komisiju... Gan dibināšanas mērķis, gan arī rezultāts, kurš izpaužas jau noteiktā komisijas sastāvā... Nākamie etapi varētu būt atkarīgi... varētu veicināt to, ka arī paši tie iniciatori turpina tad savu uzsākto darbu.

Kas uz šo brīdi sanācis? Opozīcija - viena trešdaļa - ir ierosinājusi, koalīcijas vairākums ir šo to tur safabricējis, šad tad sasaucis sēdi (kurā viens otrs nav varējis piedalīties) un tagad iecēlis pats sevi par izmeklēšanas vadītāju.

Baloža kungs! Es tiešām domāju, ka varbūt tā nav nejaušība, ka tajā brīdī, kad sāka dibināt komisiju... kad komisija publiski noteica tās dibinātāju mērķus un to, pēc kā būtu jāvadās izmeklēšanā un kur būtu jāskatās, sākās mūsu valstī aizturēšanas, izmeklēšanas... (Dep. I.Viņķele: “Laiks!”)

Sēdes vadītājs. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. Tūlīt - piecas sekundes! ...izmeklēšanas, kuras, manā ieskatā, līdz šim visas faktiski ir “krišojuši” tie paši darbinieki, arī politiskā ietvara aizsegā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, labrīt, kolēģi! Labāk par Ringoldu Balodi un Kārli Seržantu laikam jau nepateiks neviens... kas tika pateikts par to, vai šī komisija ir vajadzīga. Bet es gribu pateikt divas lietas.

Veiko jau teica, ka tas ir instruments, kas ir noteikts Satversmē. Ja 34 deputāti pieprasa, šāda komisija ir jāizveido. Ir Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, kas nosaka, kādā veidā šī komisija strādā. Un ir mūsu pašu augstākā lēmējinstitūcija, augstāka par Prezidiju, - Frakciju padome, kura sanāk kopā un lemj, kādā veidā mēs strādāsim. Frakciju padome, kurā piedalās ar vienlīdzīgām balsstiesībām gan Prezidijs, gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, nolēma, ka šajā komisijā strādās pa vienam deputātam no katras frakcijas. Un tieši tāpēc VIENOTĪBAS frakcija nevar atbalstīt to, ka mēs paši ignorējam savus lēmumus. Mēs šādā situācijā ignorējam paši savus lēmumus!

Par Baloža kungu vispār ir īpašs stāsts. Tad, kad bija ieinteresēts, ka pats varētu vadīt, tad - jā, bet citādi - nē. Neviens cits jau arī te nestrādās. Mēs pārkāpjam paši savu pieņemto lēmumu. Kādu balsot ārā var tikai tajā gadījumā, ja kādu citu piedāvā vietā. Nav šobrīd piedāvāts mehānisms, kā likvidēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Likums tādu neparedz. Un, ja mēs gribam likvidēt, mums atkal jāsasauc Frakciju padome un jālemj par to, jāsagatavo lēmums, kādā veidā strādāsim. Šobrīd tas ir Frakciju padomes lēmums, ka šajā komisijā strādās pa vienam deputātam no katras frakcijas.

Un otra atbilde ir Elksniņa kungam. Tieši šodien ir prezentēts pētījums par ēnu ekonomikas mazināšanos. (Dep. A.Elksniņš: “Oooo!”) Un tieši šajā stāstā par pagājušā gada rezultātiem ēnu ekonomika ir samazinājusies vairāk par gaidīto vienu procentu. Jā, protams, tā situācija vēl ne tuvu nav tik laba kā Lietuvā un Igaunijā, taču tas viss notika tās pašas Vienotības laikā. (Dep. A.Elksniņš: “Pieaugums arī jūsu laikā!”) Šī paša VID laikā, kura vadību iecēla Vienotības laikā. Tā ka... pirms jūs runājat, varbūt arī paskatieties uz to, kas reāli notiek, - uz reāliem datiem, uz reāliem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es biju aizgājis uz pāris šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm. Tā strādā jau mēnesi, un mēneša laikā... pirmajā sēdē viņi trijatā, respektīvi, ZZS, VIENOTĪBA un nacionāļi, ievēlēja pie VIENOTĪBAS nepiederošo, bet frakcijai piederošo deputātu Spolīti - manuprāt, absolūti nekompetentu cilvēku. Absolūti!

Vienīgais jautājums, ko viņi ir izskatījuši mēneša laikā... un viņš par savu darbu jau ir saņēmis tūkstoti eiro nodokļu maksātāju naudas. Katra sēde bija 20 minūtes. Tātad viņš ir strādājis stundu un 20 minūtes par tūkstoti eiro! (Starpsauciens: “Normāli!”; “Kas vainas?!”) Un vienīgais jautājums, kas tika izskatīts, bija tas, kādā veidā atņemt Kaimiņam kameru, lai Kaimiņš nefilmē šo sēdi, jo jābūt ir slepenībai. Opozīcija to noraidīja, bet, re, [Guntim] Kalniņa kungam ļoti nepatīk, ka viņu filmē. Savukārt kopš vakardienas jūs varat apsveikt Kalniņa kungu ar jaunu piemaksu pie viņa deputāta algas, jo viņš ir veiksmīgi ievēlēts šajā komisijā par sekretāru. Apsveicam, Kalniņa kungs, jūs noteikti arī būsiet (manuprāt, jau esat) tikpat nekompetents kā jūsu priekšnieks. (Starpsauciens: “Tāds pats kā tu!”)

Iesim tālāk. (Dep. A.Loskutovs: “Par tēmu!”) Virziens jeb road map, ceļa karte, ko prezentēja jau nosauktais komisijas priekšsēdētājs, manuprāt, ir pilnīgi nekam nederīga lieta. Jo galvenais uzstādījums, kāpēc šī komisija radās... bija runa par lobiju likumu. Tas vispār ir pazudis no turienes. Tagad viņi runā par kontrabandu, runā par vēl kaut ko, bet par lobiju likumu kā tādu vispār nerunā.

Pirmdien Koalīcijas padome ar Saeimas Prezidiju priekšgalā piešķīra šai komisijai 7000 eiro. Piešķīra 7000 eiro no nodokļu maksātāju naudas vienam no VIENOTĪBAS Ētikas komisijas locekļiem, kurš it kā būšot tagad konsultants...! Tāds Didzis Šēnbergs... Ir tāds. Arī viņš ir pilnīgi nekompetents, manuprāt. Dīvaini, ka arī viņš ir no VIENOTĪBAS, vai ne? Jo tikai jūs taču strādājat...

Kas tad ir noticis? Šodien trīs deputāti atsauca savus vārdus no šīs komisijas - Balodis, Ādamsons... paldies... un arī Ruks... paldies... Paliek tikai trīs. Kvorums viņiem joprojām saglabājas. Viņi tagad būs trīs, kas šo naudu turpinās tā kā tērēt. Cik tad tas izmaksās nodokļu maksātājiem? 6000 eiro saņems Spolītis... 6000 eiro saņems Spolītis par to, ka viņš ir šīs komisijas vadītājs, par sešiem mēnešiem. Tūkstoti viņš jau ir “nopelnījis” (pēdiņās!), jā? (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu! Par Baloža atsaukšanu!”) Netraucējiet! 7000... (Starpsaucieni.) 7000 eiro - 7000 eiro! - no nodokļu maksātāju naudas ir šiem konsultantiem un datoram ar printeri... (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu!”)

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs! Lūdzu, runājiet par tēmu!

A.Kaimiņš. 17 tūkstoši...

Sēdes vadītājs. Tēma ir lēmuma projekts par deputāta Baloža atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

A.Kaimiņš. Tieši tā! Jā.

Es šobrīd vēršos pie saviem draugiem - koalīcijas frakcijām. Esiet, lūdzu, tik laipni un atsauciet arī savus deputātus no šīs komisijas, lai viņa dabīgā nāvē nomirst, neiztērējot 17 tūkstošus nodokļu maksātāju naudas! Pagājušonedēļ es lūdzu, lai jūs tā kā ierobežotu savas piemaksas. Varbūt tie 17 tūkstoši tomēr noderētu valsts budžetam vairāk nekā Spolītim ar VIENOTĪBAS Ētikas komisijas vadītāju.

Jūs sakāt... Kā jums bija vārds? Solvita. Jūs sakāt, ka nevar jau nekādā veidā mainīt šo visu. Es domāju, ka var gan. (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu!”) Sasauciet Frakciju padomi... Lūdzu, sasauciet Frakciju padomi vēlreiz un lemiet par to, ka jūs atsaucat arī savus kandidātus no šīs komisijas! Vienkārši atsauciet! Jūs nevarat to pavilkt. Tas ir viens.

Otrs. Netērējiet nodokļu maksātāju naudu greizi!

Savukārt, Seržanta kungs, ja jūs par nodokļu maksātāju naudu varat uzkāpt šeit, valsts galvenajā tribīnē, un stāstīt pasakas, lasīt reālas pasakas no savas planšetes, tad es jums arī varu izstāstīt pasaku. Reiz kāds kaimiņš satika seržantu un uzšāva viņam pa aci (Zālē smiekli.), jo viņš bija tikai seržants. (Starpsauciens: “Es gribu redzēt!”)

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, jūs pašreiz riskējat pārkāpt Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Nākamajam vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka jautājums ir it kā diezgan šaurs - lēmuma projekts par viena deputāta atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas (pēc tam būs vēl divi līdzīgi lēmumi). Taču īstenībā zem tā apakšā ir pavisam cits jautājums: kas notiek tad, ja komisijā paliek tikai trīs cilvēki, kuri turklāt ir tikai no pozīcijas partijām? Likums noteic, ka komisijā jābūt proporcionālai pārstāvībai.

Tāpēc mani ļoti uzrunāja Solvitas Āboltiņas kundzes runa, kuru viņa teica šeit no tribīnes. Viņa uzsvēra, ka viss ir izveidots tā, kā Frakciju padome nolēma. Bet atcerieties, ka Frakciju padomē nav proporcionālas pārstāvības! Frakciju padome ar balsu vairākumu noraidīja otru priekšlikumu - tradicionāli izvirzīt no katras frakcijas divus deputātus. Proti, deputātu skaits būtu lielāks šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā; iespējams, arī priekšsēdētāja amata kandidatūru izvēle būtu plašāka, un varbūt būtu ievēlēts par priekšsēdētāju kāds no opozīcijas cilvēkiem, kura mērķis būtu tiešām atklāt nebūšanas, nevis noregulēt visu tā, lai izmeklēšanas komisijai īsti nebūtu par ko pārmest nevienam un lai neviens netiktu aizskarts.

Mans priekšlikums, protams, ir šāds: šodien... Īstenībā, šādus lēmumus pieņemot, balsošana ir tīri formāla, jo neko citu jau nav ko darīt. Bet... Vajadzētu sasaukt Frakciju padomes sēdi... Tradicionāli bija izvirzīti proporcionāli - pa diviem deputātiem no katras frakcijas... Taču šobrīd, ja opozīcijas deputāti ir atsaukti... opozīcijas partijas ir atsaukušas savus deputātus no šīs komisijas un neizvirza citus, tas nozīmē, ka ir izteikta neuzticība konkrētās komisijas vadībai - atvainojiet, nevis parlamentam, bet konkrētās komisijas vadībai! Un neuzticības izteikšana parasti noved pie tā, ka kaut kas ir radikāli jāmaina.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Es, kolēģi, tiešām atceros, kā Solvitu Āboltiņu sauca, tāpēc gribēju izteikt vienu piezīmi pie Solvitas teiktā, - par to, ka lēma Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju. Nu, paskaitiet, kolēģi: Frakciju padomē ir trīs pret trīs, Saeimas Prezidijā (viņi tur aizmugurē sēž, un es atvainojos, ka konkrēti uz kādu ar pirkstu norādīju) - trīs pozīcijas un divi opozīcijas deputāti. Un tiešām tas lēmums par sešiem komisijas locekļiem bija ar vienas balss pārsvaru nobalsots. (Dep. S.Āboltiņa: “Kādā veidā demokrātijā savādāk pieņemt lēmumus?”)

Otrkārt, jautājums, kas šeit ir radies, īstenībā ir visai interesants. Es domāju par to, kas notiek komisijā, - no sešiem deputātiem trīs veiksmīgi ievēlēja sev vadību, kamēr kolēģi bija slimi un nevarēja ierasties. Kad bija izbraukuma sēde, viņi trijatā ievēlēja komisijas sekretāru un tagad uztraucas, ka viņi ir trīs. Nu, ar tādu nicīgu attieksmi pret kolēģiem jau neko citu nevar gaidīt!

Tas ir retorisks jautājums, ko Gunārs Kusiņš, vēl būdams Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, kā pasniedzējs bieži vien uzdeva 1.kursa studentiem: “Vai var 26 deputāti pieņemt likumus?” (Dep. S.Āboltiņa: “Var!”) Studenti mulsa: “Nu kā var 26?” Bet var, ja puse no Saeimas piedalās. Bet tā nekad nenotiek!

Šajā gadījumā puse komisijas locekļu (mums jāvērtē analoģija šajā gadījumā) ir piedalījušies, un viņi veiksmīgi ir ievēlējuši sev vadību.

Par Seržanta teikto es baidos kaut ko bilst, citādi viņš ieskaitīs savā... ebreju sarakstā, un es labāk neko neteikšu. Bet, Seržanta kungs, jūs taču pats gribējāt to komisiju vadīt! Un tāpēc sirsniņā varbūt ir tāds aizvainojums palicis.

Un jautājums tiešām ir tas, ko Kūtra kungs minēja: par neuzticības izteikšanu Veiko Spolītim. Runa nav par parlamentu, runa nav par izmeklēšanas komisijām. Runa ir par pārraudzību, kura jāveic pār Iekšlietu ministriju, pār kuru valda VIENOTĪBA, pār komisijām, pār kurām valda VIENOTĪBA. Un tagad... Veiko Spolītis - it kā pie VIENOTĪBAS pieder, nepieder, īsti nezinu...

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

R.Balodis. ...kā viņam tur ir... Bet arī viņš pārraudzīja šīs lietas.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, jūsu laiks ir beidzies!

R.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamā pozīcija un cienījamā opozīcija! Man gan šķiet, ka reizēm būtu jābeidz šī dalīšana pozīcijā - opozīcijā, jo, manā izpratnē, mēs visi esam kolēģi. Šobrīd man šķiet, ka mēs to esam aizmirsuši. Mums būtu jāsāk atcerēties to, ka mēs visi, vai tā ir pozīcija vai opozīcija, tomēr šeit sēžam, lai darītu vienu kopīgu darbu. Mēs tagad esam nonākuši patiesībā jau līdz kāda viena tūkstoša dalīšanai, spriežot, kuram tas tūkstotis vairāk pienāktos, kurš kompetentāks, kurš nekompetentāks.

Būtu tomēr jāapsēžas vienreiz pie galda un jāpadomā: kāpēc šī izmeklēšanas komisija nav izdevusies? Kas ir aizgājis greizi?

Manuprāt, greizi ir aizgājis tas, ka vispirms ir darīts un pēc tam ir domāts.

Es ceru, ka nekad tā vairs nebūs un mēs tomēr atcerēsimies, ka Saeimā ir reizes, kad nav ne pozīcijas, ne opozīcijas; ka mēs visi esam kolēģi. Un uzvedīsimies, lūdzu, arī koleģiāli! Tad tas darbs vienmēr izdosies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es biju gatavojies runāt, uzstāties šeit, no Saeimas tribīnes, par lēmuma projektu, kas skar mani. Bet, tā kā šīs debates skar praktiski visus šos deputātus, pieņēmu lēmumu diskutēt un runāt tagad.

Ziniet, klausoties visas šīs mūsu runas par korupciju, man nez kāpēc ienāca prātā viena veca anekdote. Viens deputāta amata kandidāts, uzstājoties cilvēku priekšā, stāsta, kādi tajā parlamentā un valdībā ir korumpanti, kādi kukuļņēmēji, cik tas ir slikti un kur aiziet mūsu naudiņa. Un cilvēki viņam uzdod jautājumu: “Bet, ja jūs ievēlēs, jūs pret to cīnīsieties?” - “Nē, ko jūs, ko jūs! Es gribu piedalīties.”

Un visa šī situācija ar šo komisiju man ļoti atgādina šo anekdoti.

Runājot par opozīciju un pozīciju, godīgi saku: es nekad neesmu tā īpaši dalījis. Jautājums ir par to, vai mums ir mērķi, kurus mēs gribam kādreiz arī sasniegt.

Problēma jau nav pat tajā, vai vadītājs tur ir no pozīcijas vai opozīcijas; problēma ir citāda, sliktāka, - ka, pārkāpjot jebkuras ētikas normas, trīs cilvēki sanāk un ievēlē komisijas vadītāju, kaut gan pirms tam bija absolūti skaidri zināms, ka vismaz divi tajā komisijas sēdē nevarēs piedalīties. Šonedēļ, pārkāpjot jebkādas ētikas normas, tiek sasaukta komisijas sēde, apzinoties, ka trīs noteikti nevar piedalīties. Kas tas ir? Kas tā ir par cīņu par korupciju?!

Runājot par darbu, - komisija ir mēnesi nostrādājusi, bet darba plāna nav. Beidzot ir atrasts konsultants.

Vienīgais lēmums... Es diemžēl esmu spiests piekrist Kaimiņa kungam: vienīgais lēmums... Komisijas sēžu laikā tika pieņemti divi lēmumi: pirmais bija jautājumā par to, vai Kaimiņa kungs var filmēt vai nevar filmēt un vai var piedalīties vai nevar piedalīties komisijas sēdēs; otrs lēmums bija par to, ka komisijas priekšsēdētājam pēc nedēļas ir jāiepazīstina ar darba plānu (šis lēmums tā arī netika izpildīts). (Dep. A.Barča: “Par ko tu runā? Par Ringoldu Balodi?”)

Barčas kundze! Tagad ir runa par komisijas vadītāju, kurš nav spējīgs...

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, Saeimas kārtības rullis aizliedz no tribīnes sarunāties ar zāli! Un es jūs aicinu atgriezties pie tēmas! Lēmuma projekts ir par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no komisijas.

J.Ādamsons. ...nav spējīgs vadīt komisiju. Un acīmredzot šī pretestība komisijas iespējamajai darbībai ir tik liela tikai tā iemesla dēļ, ka iespējamā atbildība skartu trīs ministrijas - Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Komisijas nosaukumā visas šīs ministrijas ir norādītas, un jautājums ir par šo ministriju bezdarbību vai darbību un to, cik efektīva tā darbība vispār ir. Es pat teorētiski neredzu iespējas strādāt tādā komisijā, kura nav spējīga pieņemt nevienu normālu lēmumu, kura nav spējīga izstrādāt darba plānu. Komisijas vadītājs nav spējīgs parādīt darba plānu. Vēl vairāk! Viņš nav spējīgs informēt pārējos komisijas locekļus par komisijas sēžu norisi. Un es pilnīgi labi saprotu savus kolēģus, kuri nevēlas strādāt tādā... mēģinu piemeklēt pieklājīgu vārdu, bet ir ļoti grūti.

Tā ka es aicinu atbalstīt šos lēmumu projektus. Un aicinu deputātus, visus šeit klātesošos, beidzot saprast, ka mēs visi esam devuši zvērestu no šīs tribīnes, mēs visi esam uzņēmušies pienākumus un pēc idejas it kā mērķis mums ir viens. Bet, ja mēs negribam, lai kādas netikumības tiek atklātas, tā ir pavisam cita runa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Gribu atgādināt mums visiem, ka mums nodokļu maksātāji maksā par iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu, nevis par teātri. Jā! Un tiesībsargājošajā sistēmā patiešām ir būtiska problēma (es ar to saskāros!), un tā sistēma ir jāmaina un jāuzlabo. Un viena no lietām ir atalgojums. Es gribu īpaši Kaimiņa kungam to teikt, jo viņš tik kaismīgi runā par algām!

Ir tāds Singapūras valsts vadītājs, kurš ir ļoti veiksmīgs... (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu runā!”)

Sēdes vadītājs. Kalnozola kungs, lūdzu, runājiet par lēmuma projektu par Ringolda Baloža atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāva!

V.Kalnozols. ...Jā, tas ir būtisks jautājums, kas ir tieši saistīts ar atalgojumu. Singapūras valsts vadītājs teica: “Ja atalgojums mazāks par 5000 dolāriem mēnesī, pusei valsts ierēdņu ir būtisks korupcijas risks.”

Kas šobrīd notiek? Tiesībsargājošajā sistēmā ir kaut kas līdzīgs kā vienā padomju laika anekdotē. Kad žiperīgam vīrietim piedāvāja darbu noliktavā, viņš teica: “Tam ješčo i zarabotnuju platu dajut?!” (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu runā! Nedzird latviski?!”)

Vēl es gribu pieminēt to, ka... cik man kā vēlētājam iepriekš ir bijis zināms, šīs komisijas neko būtisku nav atrisinājušas. Ir sava veida PR teātris bijis, bet komisijas faktiski neko nav atrisinājušas.

Un pilnīgi piekrītu Līdakas kungam. Meklēsim, lūdzu, to, kas mūs vieno! Mūs vieno mūsu iedzīvotāji un varbūt arī mūsu pašu labklājība. Centīsimies būt vienoti, bezjēdzīgi nekašķēties un netaisīt teātri!

Vēlreiz gribu atgādināt, ka iedzīvotāji mums maksā par to, lai mēs aizstāvam viņu intereses, nevis par to, lai mēs teātri taisām un cenšamies būt par vislabāk apmaksātajiem aktieriem Latvijā.

Paldies. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Man tā drusku žēl, ka mēs esam kļuvuši personiski šā jautājuma apspriešanā.

Es gribu atgādināt to, ka jebkuras komisijas darbs ir vērtējams pozitīvi tikai tad, ja tiek izdarīti kādi secinājumi un veiktas kādas konkrētas darbības. Es varu minēt, protams, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju, kuras gala slēdziens tika pieņemts, pateicoties arī pozīcijas deputātu balsojumam, un tika izdarīti ļoti daudzi secinājumi. Bet kur ir kaut viens... kaut viena likumdošanas iniciatīva, ko būtu iesniegusi “No sirds Latvijai”, Baloža kungs personiski vai Latvijas Reģionu apvienība, kaut viena likumdošanas iniciatīva būvniecības jomas sakārtošanā? Es neatceros tādu. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā - ne.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Trīs lietas. Pirmā lieta. VIENOTĪBAS dubultmorāle. Smiltēna kunga paziņojums 7.aprīlī ir ļoti retorisks: kā deputātam ar vienu balsojumu nopelnīt 30 tūkstošus eiro? Jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisija uz 30 mēnešiem, jo par katru parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja amatā pavadīto mēnesi iegūst tūkstoti eiro papildus deputāta pamatalgai. Tāda bija VIENOTĪBAS paustā kritika aprīļa sākumā attiecībā uz minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Otrā lieta. Āboltiņas kundzei. Jūs uzdzināt ēnu ekonomiku līdz 25 procentiem, un tagad jūs lepojaties ar to, ka samazinājāt par vienu procentu. Paldies jums par to! (Dep. E.Smiltēns: “Tas izklausās pēc priekšvēlēšanu retorikas!”)

Trešā lieta. Pēc būtības parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, ja mēs analizējam šo jautājumu tīri Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma ietvarā, ir tiesības ierosināt gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem. Respektīvi, gan opozīcija var izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, gan arī pozīcija. Kas šobrīd ir noticis? Izmeklēšanas komisiju ir izveidojuši opozīcijas deputāti - ierosinājumu ir parakstījuši opozīcijas deputāti. Šobrīd izmeklēšanas komisijā gan pēc šī, gan pēc nākamajiem balsojumiem nepaliks neviena no tiem deputātiem, kuri bija iniciatori minētās izmeklēšanas komisijas izveidošanai. Respektīvi, izveidojas kolīzija attiecībā uz to, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs turpmāk atbildīs Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumam, ņemot vērā mērķus, kuri ir definēti šajā likumā, jo komisijas sastāvā nebūs neviena cilvēka, kurš parakstījies par komisijas izveidošanu. Līdz ar to, manuprāt, ņemot vērā likuma mērķi, minētās komisijas pastāvēšana (Dep. I.Viņķele: “Laiks!”) pēc tam, kad tiks izslēgti atlikušie pārstāvji un parakstītāji nebūs deleģējuši jaunus... (Dep. A.Kaimiņš: “Es viņam varu savas 2 minūtes atdot?”)

Sēdes vadītājs. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. ...būs absolūti neleģitīma, un ir jānāk ar priekšlikumu likvidēt minēto parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 8. Lēmums nav pieņemts. Lēmuma projekts noraidīts. (Starpsauciens: “Strādā!”)

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Mārtiņa Ābeles atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Mārtiņa Ābeles atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 13.augustu atbrīvot Mārtiņu Ābeli no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Ābeles atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Augstākās tiesas priekšsēdētājs savā 2016.gada 19.aprīļa vēstulē ir aicinājis Tieslietu padomi izteikt Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaitu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā no 2017.gada 1.janvāra.

Tieslietu padome apsprieda iesniegto priekšlikumu, uzklausīja izteiktos viedokļus un, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 44.panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 62.punktu, nolēma izteikt Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaitu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, paredzot, ka ar 2017.gada 1.janvāri tajā ir 36 tiesneši, ieskaitot Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2017.gada 1.janvāri Latvijas Republikas Augstākajā tiesā ir 36 tiesneši.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts, kuru iesnieguši deputāti Jānis Ruks, Dainis Liepiņš, Inga Bite, Nellija Kleinberga, Juris Viļums, Jānis Ādamsons, Mārtiņš Šics, Mārtiņš Bondars, Zenta Tretjaka un Ringolds Balodis, - “Par Saeimas deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Analizējot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā pirmās piecas sēdes un zinot par īso komisijai atvēlēto darbības termiņu, esmu nonācis pie slēdziena, ka it īpaši komisijas vadītāja nekompetences un destruktīvās rīcības dēļ, strādājot komisijā, nebūs iespējams sasniegt kaut cik vērā ņemamus rezultātus, uz kuriem balstoties Saeimas deputāti spētu pieņemt lēmumus, kas palīdzētu valstij efektīvi apkarot korupciju, mazināt ēnu ekonomiku un attīrīt valsts amatpersonu rindas no negodprātīgiem darbiniekiem.

Godātie kolēģi! Es cienu jūsu laiku un tāpēc lūdzu cienīt arī manējo! Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 20. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts, kuru iesnieguši deputāti Jānis Ādamsons, Sergejs Mirskis, Raimonds Rubiks, Zenta Tretjaka, Aleksandrs Jakimovs, Boriss Cilevičs, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs, Jūlija Stepaņenko un Ivars Zariņš, “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā mēs esam pieņēmuši veselu virkni grozījumu dažādos likumos, kuri norāda, ka mēs pakāpeniski virzāmies uz policejisku valsti (Dep. A.Lejiņš: “Jā!”), - gan grozījumi Krimināllikumā, gan grozījumi likumā “Par policiju”...

Atgādinu to, ko mēs pagājušajā Saeimas sēdē pieņēmām: katrai privātpersonai pēc policista pieprasījuma bez maksas ir jāsniedz informācija, dokumenti un citi materiāli. Nākamie grozījumi likumā, kurus mums gatavo tagad Iekšlietu ministrija, paredz, ka iekšlietu ministram būs tiesības aizliegt jebkurai citai personai izbraukt no valsts.

Atgriežoties pie šīs komisijas un runājot par tēmu... Ziniet, es laikam piekritīšu vienam publicistam, kurš nesen ievietoja vienu rakstiņu internetā par to, ka Latvijas parlamentā sāk valdīt neoboļševisms: pakāpeniski mēs atgriežamies pagātnē pie Staļina metodēm, kuras šeit visi it kā nopeļ. Bet tagad jums ir ļoti laba izdevība! Nav jāizdomā “svētā trīsvienība” triju cilvēku sastāvā, kas pieņems lēmumus un kas noteiks, kurš ir korumpants. Uz priekšu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Man ir interesanti vērot, kā ļoti īsā laika posmā bumerangs var tikt ne tikai palaists, bet arī atgriezties. Bumerangs atgriežas! Un Ādamsona kunga pašās beigās teiktais to ļoti spilgti demonstrēja ar vārdiem, ka trīs deputāti tagad parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā var pieņemt lēmumus.

Kam mēs varam pateikties par šo likuma normu? (Dep. I.Ribakovs: “VIENOTĪBAI!”) Cienījamam Baloža kungam! Jo parlamentārās izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas lietā, kuru viņš pats vadīja, pamudināja viņu izvirzīt grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, grozot normu, kura pirms tam noteica, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņem lēmumu, visiem komisijas locekļiem par to vienojoties. Baloža kungs ir veiksmīgi panācis, ka lēmumu var pieņemt ar balsu vairākumu.

Apsveicu, Baloža kungs! Bumerangs jūs ir panācis!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 25. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts skatāms steidzamības kārtā.

Komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts. Lūdzam jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 2. - deputāta Riharda Kola priekšlikums, ko komisija neatbalstīja. Lūgums ir atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Un 3.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to visi trīs priekšlikumi ir izskatīti.

Lūgums ir atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Vispirms paldies jums visiem par to, ka ļāvāt atbildīgajai komisijai strādāt tikai ar tiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz Eiropas Savienības aktuālās 2014.gada direktīvas ieviešanas jautājumiem.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un arī 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz tiem iepirkumiem, kuru procedūras jau ir uzsāktas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un visbeidzot 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Līdzīgi kā iepriekšējais izskatītais likumprojekts, arī šis ir saistīts ar attiecīgās 2014.gada direktīvas, tā dēvētās iepirkumu direktīvas, ieviešanu Latvijā.

Arī šim likumprojektam ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu precizēšanu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu atbalstīt 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un visbeidzot 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdz ar to arī šis likumprojekts ir izskatīts.

Lūdzu apstiprināt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts - “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, labrīt! Strādājam ar grozījumiem Konkurences likumā. Kā pareizi atceraties, tas ir likumprojekts, kuru Saeima trešajā lasījumā atdeva atpakaļ komisijai mazliet uzlabot. Ministrijas un eksperti ir cītīgi strādājuši, un mums ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Ir novērstas tās pretrunas, tās bīstamības, kas bija iepriekšējā likumprojekta redakcijā. Kopumā ir iesniegti 27 priekšlikumi.

1. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra (nu jau bijušā) Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. - ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. arī ir ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. - ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5.priekšlikums. Tūlīt atradīšu.

Sēdes vadītājs. 23.lappusē. (Starpsauciens: “Atbalstīts! Slikti sagatavojies!”)

E.Smiltēns. Daudz jāpāršķir. Tā, sekundīti.

5. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 9. ir ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja Auguļa priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet nav arī balsojams...

Sēdes vadītājs. Jo mēs atbalstījām 8.priekšlikumu, kas faktiski izslēdz visu šo pantu. Tiešām, 9.priekšlikums nav balsojams.

Turpinām ar 10.

E.Smiltēns. 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 11. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 12. ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 13. ir ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 14. ir ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja Auguļa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 15. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 16. arī ir Valaiņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 18. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 19. - arī ir Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 20. ir Valaiņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 21. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Arī 22. - ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja Auguļa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 23. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 24. ir Valaiņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 25. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver visus iepriekš minētos. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 26. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 27. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to visus priekšlikumus, kolēģi, esam izskatījuši. Aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.543/Lp12).

Šobrīd normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām. Likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta augstāko amatpersonu tiesības pieņemt lēmumus nodokļu administrēšanas procesa ietvaros, taču ierēdņiem nav noteiktas šādas tiesības.

Likumprojekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus izskatīt naudas sodu maksātāju iesniegumus par valsts budžetā pārmaksātās vai nepareizi, kļūdaini iemaksātās naudas soda summas atmaksu, kā arī pieņemt lēmumus atmaksāt šīs pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās naudas sodu summas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Ribakovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2016.gada 17.maijs.

Sēdes vadītājs. 17.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt to, ka tiek ieviesta 2014.gada direktīva Nr.909. Tas faktiski paredz tikai pavisam nelielas izmaiņas mūsu esošajā likumā. Pārsvarā tiek aizvietoti vārdi “Eiropas Komisija” ar vārdiem “Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde”.

Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Dālderis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

I.Dālderis. Priekšlikumi otrajam lasījumam tiek gaidīti līdz 17.maijam. Likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts izskatīt Saeimas sēdē 19.maijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.maijs, un otrais lasījums - 19.maijā. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan nākamie divi likumprojekti ir saistītie likumprojekti. Šie likumprojekti paredz laulības reģistrācijas lietu vešanu nodot arī zvērinātiem notāriem, lai veicinātu pamattiesības - stāties laulībā un dibināt ģimeni - realizāciju.

Juridiskās komisijas sēdē mēs uzklausījām gan likumprojekta virzītājus - Tieslietu ministriju un zvērinātus notārus -, gan arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus un Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācijas pārstāvjus.

Komisijas sēdē izskanēja dažādi viedokļi. Tieslietu ministrija norādīja uz to, ka laulību reģistrācijas funkcijas nodošana arī zvērinātiem notāriem veicinās laulību noslēgšanu. Tas tika pamatots ar dažādām aptaujām un plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem viedokļiem. Tieslietu ministrija un zvērināti notāri atsaucās uz to, ka līdzīgs regulējums kopš 2010.gada veiksmīgi darbojas Igaunijā. Tāpat Tieslietu ministrija un zvērināti notāri norādīja uz to, ka šīs funkcijas nodošana arī notāriem dos iespēju jau laulību noslēgšanas procesā saņemt konsultāciju par laulāto mantisko attiecību jautājumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā laulāto mantiskās attiecības nokārtot vienlaikus ar laulības noslēgšanu, kas savukārt veicinātu tā saucamā ģimenes notāra idejas attīstību.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība norādīja uz to, ka jau šobrīd personas var noslēgt laulību jebkurā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka. Turklāt, ja personas vēlas juridiski sakārtot savas mantiskās attiecības, to var izdarīt tām pieņemamā laikā neatkarīgi no laulības reģistrācijas vietas. Latvijas Pašvaldību savienība norādīja arī to, ka pašvaldības ir ieguldījušas finanšu līdzekļus laulību reģistrācijas telpu veidošanā un darbinieku apmācībā.

Savukārt Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija norādīja, ka jau šobrīd laulību var noslēgt ar svinīgu ceremoniju vai bez ceremonijas. No tā ir atkarīga arī samaksa par šo procedūru. Dzimtsarakstu nodaļas norādīja, ka līdz šim ir tikušas galā ar šo funkciju un jau šobrīd personas, kuras vēlas reģistrēt laulību... ka dzimtsarakstu nodaļas nodrošina vienkāršu un lietišķu laulības reģistrēšanu un, viņuprāt, iesaistīt notārus šajā procesā nav nepieciešams.

Tātad komisijā, kā mēs redzam, izskanēja dažādi viedokļi. Tomēr komisija balsojot nolēma atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā.

Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, cienītie deputāti! Uzreiz ķeroties pie lietas, jāuzsver, ka šis likums... visi trīs likumi, kas ir saistīti (es runāšu par visiem vienlaikus, lai nekavētu jūsu laiku)... Jāuzsver, ka šī iniciatīva paredz nevis nodot laulības reģistrēšanas funkciju no vienas iestādes citai, bet paplašināt cilvēkiem iespēju izvēlēties, kādā procedūrā laulību noslēgt.

Kādām cilvēku grupām šī iniciatīva par laulībām pie notāra varētu būt interesanta?

Pirmām kārtām tie ir cilvēki, kuri (viens vai abi laulātie) veic aktīvu saimniecisko darbību (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) un kuriem paralēli laulības reģistrācijai ir nepieciešams noregulēt arī laulāto mantiskās attiecības, jo, kā komisijas sēdē atzina dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji, dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas neveic konsultācijas par laulības mantiskajiem aspektiem. Taču tieši šai cilvēku kategorijai, kuri veic saimniecisko darbību, tas ir ļoti aktuāli, jo mēs nereti varam dzirdēt par situācijām, ka viena laulātā biznesa neveiksmes dēļ visu mantu var pazaudēt arī otrs laulātais, kopīgo mantu, kas ir iegūta laulības laikā. Tādējādi cilvēki savas nezināšanas dēļ var nokļūt diezgan neapskaužamā situācijā, un saistībā ar šādiem gadījumiem notārs var vienlaikus ar laulības noslēgšanu sniegt kvalificētu konsultāciju par to, kā noregulēt šādas mantiskās attiecības.

Otra cilvēku kategorija, kam tas varētu būt interesanti, ir cilvēki, kuriem tā nav pirmā laulība, vai cilvēki, kuri ir ilgstoši dzīvojuši kopdzīvē bez laulības noslēgšanas (iespējams, viņiem jau ir kopīgi bērni, ir kopīgi īpašumi vai atsevišķi īpašumi) un kuriem daudz svarīgāk ir savas attiecības noformēt juridiski un iegūt juridisko noregulējumu gan attiecībām ar bērniem, gan rīcībai ar īpašumiem, kā arī citiem jautājumiem.

Tas nekādā ziņā neizslēdz laulības emocionālo nozīmi, taču ir cilvēku grupas, kuriem šī emocionālā nozīme jau ir, teiksim, pagātnē un kuriem tagad, slēdzot laulību kā juridisku aktu, ir svarīgi tieši saimnieciskie jautājumi.

Arī Pārresoru koordinācijas centrs 2015.gadā veica pētījumu par iemesliem, kāpēc cilvēki nereģistrē laulību, jo, kā mēs zinām, šobrīd Latvijā ļoti daudz bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, ļoti daudzi cilvēki dzīvo šādās attiecībās. Un viens no secinājumiem šajā pētījumā ir tas, ka laulību pieejamību varētu veicināt iespēja laulību noslēgt arī pie notāra.

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šādu sistēmu ieviesa 2010.gadā, un kopš tā laika noslēgto laulību skaits ir palielinājies par 14 procentiem. Mēs, protams, varam spekulēt, vai tas ir šī jaunā regulējuma dēļ, taču šobrīd Igaunijā 4,5 līdz sešus procentus visu noslēgto laulību slēdz pie notāra.

Ja runājam par institūcijām, kuras šobrīd veic laulības reģistrēšanu, tad jāteic, ka baznīcām nav iebildumu pret šo regulējumu, bet no dzimtsarakstu nodaļām ir izskanējušas bažas, ka varētu samazināties dzimtsarakstu nodaļu ienākumi, jo daļa cilvēku varētu iet pie notāriem, nevis uz dzimtsarakstu nodaļām. Taču, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, jāteic, ka mēs runājam par aptuveni pieciem procentiem laulāties gribētāju, kuru primārā motivācija ir laulības noslēgt lietišķā veidā, bez ceremonijas. Un līdz ar to mēs varam runāt par šo valsts nodevu - 14 eiro; sareizinot tos ar dažiem simtiem laulību, redzam, ka tas nebūtu ļoti liels zaudējums arī pašvaldībām (pat tad, ja pieņemam, ka visi cilvēki, kuri laulāsies pie notāra, citādi to būtu izdarījuši dzimtsarakstu nodaļās).

Jāuzsver arī tas, ka dzimtsarakstu nodaļās laulības ir un būs lētākas finansiāli, jo notārs papildus laulības reģistrēšanai var sniegt arī juridisko konsultāciju un noslēgt arī, piemēram, laulību līgumu par mantas šķirtību vai mantas kopību. (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Tas būs par velti?”) Nē. Protams, ne. (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Tu teici, ka būs lētāk.”) Es teicu, ka lētāk būs laulību noslēgt dzimtsarakstu nodaļās, savukārt notāra pakalpojumi ir dārgāki un būs dārgāki arī turpmāk. Līdz ar to tās bažas, ka cilvēki neies uz dzimtsarakstu nodaļām, manuprāt, nav īsti pamatotas.

Tāpat arī Juridiskajā komisijā izskanēja bažas, ka šī jaunā iniciatīva varētu kādā veidā novest pie viendzimuma laulību reģistrācijas atzīšanas. Jāuzsver, ka uz visiem, kuri reģistrē laulību, attiecas Civillikumā noteiktie ierobežojumi: nevar slēgt laulību viena dzimuma personas, nevar slēgt laulību tuvi radinieki. Šīs prasības attiecas kā uz baznīcām, tā uz dzimtsarakstu nodaļām, tāpat tās attieksies arī uz notāriem. Ja dzimtsarakstu darbinieki nav pārkāpuši likumu, mums nav pamata domāt, pieņemt, ka notāri šajā ziņā pārkāps likumu, jo Civillikumā noteiktos ierobežojumus var grozīt tikai Saeima. Un arī Tieslietu ministrijā ir ļoti liels atbalsts Satversmes 110.pantā noteiktajam, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti. Katrā ziņā no Tieslietu ministrijas nenāks nekādas iniciatīvas, kas šo regulējumu varētu grozīt.

Ir izskanējušas arī bažas, ka šī iniciatīva lobē notārus. Jāteic, ka šādu apgalvojumu nav iespējams argumentēti atspēkot, jo tas balstās uz ticību šādam apgalvojumam. (Dep. S.Āboltiņa: “Bet cilvēkiem taču jātic!”) Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šī funkcija netiek nodota no vienas iestādes citai. Vienkārši cilvēkiem tiek dotas papildu iespējas. Ja mums pieciem procentiem laulību (kas Latvijas gadījumā varētu būt līdz tūkstotim cilvēku gadā) ir iespēja atvieglot birokrātiskās procedūras, nedzenājot cilvēkus no vienas iestādes uz citu, bet dodot iespēju izdarīt to visu pie notāra, kāpēc mums to nedarīt?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Brigmaņa, Dzintara, Cilinska un Ražuka - priekšlikumu turpināt šo sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par trim savstarpēji saistītiem likumprojektiem un pamatbūtību - vai notāriem vajadzētu ļaut reģistrēt laulību vai ne. Juridiskās komisijas sēdē, uzklausot visus argumentus, mēs Tieslietu ministrijai nedaudz pārmetām, ka argumentācija tiek sniegta vienpusīgi un arī ar nedaudz labvēlīgu pieskaņu. Arī šodien Iesalnieka kungs savā uzrunā minēja pozitīvos momentus. Un nedaudz, nedaudz piemānīja. Redzat, Igaunijā ir dati, ka pie notāriem slēgto laulību skaits ir trīs līdz četri procenti. Mums pēkšņi jau būšot līdz pieciem procentiem. Arī laulību skaits pieaugšot, pateicoties notāriem. Skatieties statistiku, laulību skaita pieaugums valstī var būt arī bez notāru iesaistīšanas.

Es drīzāk gribu šeit tā objektīvi, no vēsu juridisku apsvērumu viedokļa izskaidrot balsošanas motivāciju, jo, protams, mēs visi esam šo aktuālo jautājumu apsprieduši.

Pirmām kārtām Latvijā šobrīd darbojas divas samērā labi organizētas sistēmas. Cepuri nost! Notāru organizācija, proti, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija, ir labi izveidota un strādā. Protams, gadās atsevišķi trūkumi, bet kopumā labi strādā. Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas kopumā labi strādā, veic savas funkcijas valstī bez kādām problēmām. Mēs tagad gribam šajās divās sistēmās izdarīt nelielu pārbīdi, proti, papildināt šo jomu ar vēl vienu laulību noslēgšanas vietu. Lai gan mēs visi zinām, ka vārdi “dzimtsarakstu nodaļa” paši par sevi jau nozīmē, ka tā ir dzimtas stāvokļa reģistrēšanas vieta. Cilvēki reģistrē dzimtu, laulību, bērnus, aizgājējus... Tas nozīmē, ka dzimtas stāvokli reģistrē konkrētās vietās un tā ir pašvaldības funkcija, autonoma funkcija. Turklāt ir gadiem ilgstoša pieredze, izstrādātas metodes un tradīcijas, un šeit it kā diskusijām vairs nevajadzētu būt. Vienīgi mūsdienu pasaulē mēs sakām: “Vajag kaut ko uzlabot.” Subjektīvi, protams, kāds varētu teikt, ka šeit laikam kāds piespēlē notāriem vienu papildu maksas pakalpojumu. Es negribu spekulēt ar subjektīvu viedokli. Skatīsimies objektīvi. Sākotnēji tika teikts, ka, redzat, dzimtsarakstu nodaļās... ka ir grūti piekļūt, var būt sarežģīti un ka pie notāriem būšot vieglāk... Taču, ja paskatāmies normatīvo regulējumu, tad redzam, ka dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams laulību reģistrēt arī cilvēkiem, kuri nevēlas svinīgo ceremoniju. Saskaņā ar likumu vienu mēnesi ir, tā teikt, gaidīšanas periods, ja vien nav izņēmuma situācijas, kad steidzami vajag, un tad var sareģistrēt ļoti ātri. Jo ir izņēmuma situācijas. Tātad notāri arī saka: tāpat būs tas viens mēnesis jāgaida, bet, ja būs ārkārtas situācija, varēs ātrāk. Tātad šeit problēmu nav. Dzimtsarakstu nodaļās rindas nepastāv (protams, ja nevēlas svinīgo ceremoniju; tur ir vajadzīgs zināms laika periods).

Otrs jautājums. Pie notāriem varbūt būšot lētāk. Sākotnējā argumentācija, kas publiski parādījās, bija tāda, ka maksa būšot tā pati, taču Juridiskās komisijas sēdē secinājām, ka tomēr pie notāra sanāk dārgāk - apmēram 100 eiro. Dzimtsarakstu nodaļās - 14 eiro.

Kādu citu objektīvu iemeslu varētu atrast? Redzat, esot bijuši cilvēki, kas esot zvanījuši un teikuši, ka notāra birojs būtu tā iestāde, kurā viņi labprāt noslēgtu laulību, jo pie reizes viņi varētu arī sakārtot savus mantiskos jautājumus. Viņiem nepietiek ar to vien, ka advokāts viņiem izskaidro, ka ir iespējams mantu zaudēt, ja laulātais slikti uzvedas; viņiem notārs kārtīgi, tā teikt, visu saliks pa plauktiņiem.

Es saprotu, ka mūsu sabiedrība laikam virzās uz tādu mazlietiņ... tādu tirgus attiecību modeli arī sadzīvē: tās emocijas, tās jūtas, kas ir vajadzīgas laulības noslēgšanai, mēs gribam pakārtot kāda līguma noslēgšanai par mantas dalīšanu vai pirkšanu un pārdošanu; notārs varētu palīdzēt pie reizes arī visu to sakārtot. Taču īstenībā jautājums laikam jau nav par to. Viens no argumentiem bija, ka cilvēki negribot iet uz dzimtsarakstu nodaļām, viņiem tur nepatīkot. Tātad būs trīs vai četri procenti tādu pāru, kuri gribēs laulāties pie notāra.

Ko darīsim ar tiem, kuriem negribēsies laulāties pie notāra? Ko darīsim ar tiem, kuriem vispār negribēsies iet kaut kur reģistrēt...? Varbūt mēģināsim kādu vēl ērtāku formu izdomāt, meklēsim vēl citus variantus? (Starpsauciens: “Maximā!”) Varbūt piedāvāsim... Nu, minēdams šos piemērus, es negribu noslīdēt līdz veikala līmenim, bet... Mēs varētu paplašināt šo iespēju loku, varētu dot arī citas iespējas. Piemēram, advokāts, skaidrojot kaut kādu juridisku jautājumu, vienlaikus varētu teikt: “Vai jūs negribētu sarakstīties?” (Dep. I.Zariņš: “Aptiekā!”) Vai, piemēram, cilvēki varētu piezvanīt un teikt: “Atnāciet pie mums uz mājām un reģistrējiet mums laulību, mēs te divatā gribam apprecēties.” (Starpsauciens: “Administrators!”) Ir ļoti laba tā ideja, ka varētu būt ģimenes notārs - līdzīgi, kā ir ģimenes advokāts jeb jurists. Jā, labs ģimenes notārs. Šodien viņš jums reģistrēs laulību, pēc tam attiecīgi noregulēs mantiskās attiecības, rīt - izšķirs... Draudzīgi visi vienā kompānijā. Tātad atnāks un visu pie reizes sakārtos...

Protams, mēs varam domāt par to, kā oficiālās laulības saites mēs varētu vēl vienkāršotāk noorganizēt cilvēkiem, kuri tiešām negrib iet reģistrēt. Varbūt mēs to viņiem varam nolikt priekšā kā dokumentu, kurā viņi parakstās ar elektroniski uzticamo parakstu?

Visbeidzot daži juridiski argumenti - tīri juridiski. Var būt tāda nianse, kas var radīt problēmas. Cienījamie kolēģi! Pie notāra tiek noslēgti divi notariālie akti - tad, kad iet pieteikties, un tad, kad reģistrē laulību. Tas ir notariālais akts!

Sakiet, lūdzu, - kas tiks šķirts, ja cilvēki gribēs šķirties? Vai tā būs laulības šķiršana vai tiks apstrīdēts notariālais akts? Es šobrīd nezinu. Man liekas, ka tā ir laulības šķiršana. Bet, ja tas būs notariālais akts, tad būs laikam jāapstrīd tikai notariālais akts.

Nākamais jautājums. Dzimtsarakstu nodaļas ir valsts pārvaldes sistēmā. Tātad, ja dzimtsarakstu nodaļa atsakās reģistrēt laulību, tad šo lēmumu var apstrīdēt administratīvajā tiesā kā valsts pārvaldes pieņemtu lēmumu. Notārs ir tiesu varas amatpersona, un sūdzības par notāra rīcību tiek apstrīdētas vispārējās jurisdikcijas tiesā - apgabaltiesā.

Tad ir jautājums: kāpēc vienai un tai pašai valsts īstenotai funkcijai juridiskās procedūras ir atšķirīgas?

Visbeidzot, lai nekavētu jūsu laiku... Man šķiet, ka Latvijā, kur tradicionāli darbojas labi iestrādāta sistēma, nevajag mainīt un radīt juridiskus sarežģījumus tur, kur viss ir kārtībā, kur var uzlabot.

Nevajag varbūt tik daudz jaukt kopā...

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kolēģis Kūtris jau minēja dažus no argumentiem. Es ilgi domāju, vai nākt par šo jautājumu runāt, un es sapratu, ka man ir veseli trīs “nē”, kāpēc es neatbalstu šo lēmumu.

Pirmais “nē” ir juridisks. Kā jau Kūtra kungs minēja, ir laulību reģistrācija, kura veic reģistra funkciju, un ir tiesu sistēma, kura risina konkrētus jautājumus saistībā ar tiesas noteiktajām funkcijām.

Mazlietiņ vēstures.

Neviens neuzdeva jautājumu: “Bet notāri taču šķir laulību?” Jā, mēs pirms kādiem trim gadiem piešķīrām notāriem tiesības šķirt laulību. Un toreiz arī bija diskusija starp Dzimtsarakstu departamentu un Latvijas notariātu par to, kāpēc mēs notariātam to ļaujam un civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei to neļaujam. Jo tie, kas ir manā vecumā, ļoti labi atceras, ka padomju laikā laulību gan slēdza, gan šķīra civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē. Savukārt tad, kad mēs atjaunojām savu Civillikumu, laulību varēja šķirt tikai tiesā.

Tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par to, ka notāri varētu šķirt laulību, tam pamatā bija arguments, ka mums ir jāatslogo tiesas no mazsvarīgām lietām. Un tās laulības, kurās nav strīdu, nav lielu mantisku strīdu, kurās nav strīdu par bērnu tiesībām, tiešām varētu šķirt notāri. Un šī situācija labi strādā. Arī toreiz dzimtsarakstu nodaļa teica: “Kāpēc ne mums?” Arguments toreiz bija: notāri pieder tiesu sistēmai, un tātad tas nebūs pretrunā ar Civillikumu.

Šobrīd šī situācija ir mazliet apgrieztā kārtībā. Kūtra kungs jau teica gan par šo ļoti sarežģīto formulu, par laulības līgumu, kas būs, par apstrīdēšanu un kādā veidā... Tā ka tie ir juridiskie argumenti.

Mans otrs “nē” ir politisks “nē”. Es ilgstoši, jau apmēram četrus gadus, redzu, kā tiek lobēta šo funkciju nodošana notāriem. Un tieši tāpēc es domāju, vai nākt runāt vai ne, jo atšķirībā no jums es tās prezentācijas un argumentus, kuri pēdējā prezentācijā jau sasniedza pasakas līmeni, esmu redzējusi vismaz sešas reizes. Prezentācija sākās ar argumentāciju, ka valdības rīcības plānā taču viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt noslēgto laulību skaitu. Mani tas pārsteidza jau tad, tajā brīdī, kad valdības rīcības plānu apstiprināja. Jo, dzīvojot brīvā, demokrātiskā valstī, kaut ko vēl absurdāku kā valdības apņemšanos palielināt laulību - reģistrēto laulību! - skaitu man ir diezgan grūti iedomāties.

Kāpēc tas notiek šobrīd? Kāpēc šī problēma šobrīd ir nonākusi parlamentā? Vai tiešām mums nav nevienas citas juridiskas problēmas, ja mēs turpinām runāt par ēnu ekonomiku, par ekonomikas attīstību, par tiesiskumu valstī? Maksātnespēja, tiesu sistēma, tiesu darbinieku algas - manuprāt, tie ir tie jautājumi, kam būtu jābūt pirmajā vietā Tieslietu ministrijas darba kārtībā. Nu, kaut kā tas tā nenotiek.

Vēl. Juridiskajā komisijā, skatot šo jautājumu, bija trīs institūcijas, kuras bija pret. Jā, tās, protams, bija dzimtsarakstu nodaļas, kuras bija pret un kuras nesaprata, kāpēc šādā veidā... Vēlreiz atgādināšu - laulības šķiršanu mēs nodevām notāriem tāpēc, lai atvieglotu tiesas, lai cilvēkiem būtu ērtāk. Šajā ziņā nav sūdzību. Mēs arī prasījām: “Vai ir kāda sūdzība par to, ka Dzimtsarakstu departamentā kādam būtu atteikts laiks vai būtu teikts, ka tu tagad nevari šādā apģērbā ienākt, vai, ja tu neņemsi ceremoniju vai neņemsi dziesmas, mēs tev nereģistrēsim laulību?” Nav! Nav nevienas sūdzības par dzimtsarakstu nodaļu darbībām šo gadu laikā. Ja ir sūdzības par dzimtsarakstu departamentu, tad tās parasti ir saistībā ar vārdu un uzvārdu maiņām, kas ir interesantas.

Visi deputāti saņēma šīs asociācijas vēstuli.

Otra institūcija, kas bija pret, bija Latvijas Pašvaldību savienība. Un tieši tādā pašā veidā... Latvijas Pašvaldību savienība nesaprata, kāpēc atkal... Institūcija, kura strādā, kurā pašvaldības tiešām... Tieši tāpat kā notārs ir vistuvākais jurists... Bet arī pašvaldībās dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu ir jābūt juridiskajai izglītībai, nekad nav atteikuši ne savu juridisko padomu, ne savu cilvēcisko padomu. Viņi ir cilvēkiem tuvāk un to veic.

Un trešā institūcija, kura bija pret, bija Juridiskais birojs. Juridiskajā birojā strādā vairāki civiltiesību speciālisti. Divi no tiem savus juridiski korektos “pret” pauda Juridiskās komisijas sēdē. Trešo es aptaujāju pēc tam. Arī trešais bija pret.

Nu, un trešais mans lielais “nē”, runājot par to, kāpēc nevajag atbalstīt šo likumprojektu, ir emocionāls. Man patika tas stāsts, ka, jā, cilvēki zvana un saka: “Tas būs ļoti ērti, jā.” Kūtra kungs jau pieminēja... Un es teicu: mūsdienu jauniešiem visērtākais variants būtu sēdēt katram savā mājā, savā dīvānā un ātri, ātri, ātri vai nu telefonā, vai caur e-Latvija, vai... vienalga, caur kurieni, sarakstīties. Nu, kādas tur formalitātes? Pareizi, e-paraksts mums jau ir. Varbūt viņi nesatiksies nekad un mēs tos savus mazbērnus un mazmazbērnus neieraudzīsim, bet būs taču - bet būs taču! - noslēgta laulība! (Dep. I.Zariņš: “A kā viņi pie mazbērniem tiks?”) Būs izpildīta valdības rīcības plānā ierakstītā apņemšanās, viens no tās svarīgākajiem uzdevumiem - palielināt noslēgto laulību skaitu. Ērti taču! Ja ērtība ir galvenais.

Manā uztverē, laulība tomēr ir solis, kuram pamatā ir mīlestība, savstarpēja cieņa, pieķeršanās. Mēs tik ilgi padomju laikos cīnījāmies par to, lai laulību svētību tie, kas tic Dievam, dabūtu baznīcā! Mēs tik ilgi cīnījāmies par to, lai iepriekšējā likumā mēs ielabotu to, ka mēs to varētu darīt, vienalga, vai Eifeļa tornī vai gaisa balonā! Un tagad izrādās, ka vissvarīgākais ir tajā, kā mēs to mantu sadalīsim... kā mēs to mantu sadalīsim pirms tam un pēc tam.

Jā, laulības noslēgšana rada ne tikai emocionālo saikni, ne tikai nodibina ģimeni; tā rada arī konkrētas juridiskas attiecības un konkrētas juridiskas saistības starp šiem cilvēkiem. Bet nav nekādu problēmu ne tiem biznesa cilvēkiem, ne tiem sirmgalvjiem doties pie notāra un savus mantiskos līgumus noslēgt.

VIENOTĪBAS vairākums par šo jautājumu balsos “pret”. Un tā robežšķirtne ir starp tādiem liberāliem un konservatīviem uzskatiem. Un, jā, Iesalnieka kungs, nevar notāri šobrīd reģistrēt nekādas citas attiecības! Bet tas jautājums, par kuru mēs tomēr diskutējam un kurš ir jūtams arī manā balsī, un kura risināšanai nav savākts pietiekams skaits parakstu, ir par partnerlīgumattiecībām. Jo tās partnerlīgumattiecības, kas nekad nebūs laulība, jo laulība mums ir noteikta Satversmē, kaut kur būs jāslēdz.

Es nepārmetu notāriem to, ka viņi to tagad dara. Un katrā ziņā mēs tādu mazu solīti tam tuvāk speram.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Augsti godājamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jā, tik tiešām piekrītu Āboltiņas kundzei vairākos jautājumos. Es tiešām cienu arī viņas konservatīvos uzskatus un priecājos, ka šādu deputātu kļūst aizvien vairāk Saeimā. Es tomēr, pārstāvot tos deputātus, kuri aizstāv ģimenes vērtības, vēlos tiešām iebilst, ka nav... šobrīd nepastāv draudi, ka laulības institūts varētu kaut kādā veidā tikt deformēts, laulības slēdzot pie notāra.

Mēs zinām, ka notāri nevar rīkoties pretēji Latvijas Republikas Satversmei. Un nav neviena veida, kādā notāri varētu sastādīt notariālo aktu tā, lai tas būtu pretēji Latvijas Civillikumam. Es domāju, ka drīzāk laulības institūtu varētu deformēt vakardien... aizvakar pieņemtais lēmums atbalstīt Stambulas konvenciju. (Starpsauciens: “Kā?!”) Proti, tas varētu to ietekmēt tādā veidā, ka šī konvencija ieviesīs Latvijā jaunu ideju par dzimuma definīciju, sociālā dzimuma vai dzimtes definīciju. (Starpsauciens: “Vajag izlasīt!”)

Runājot par argumentu attiecībā uz pašvaldību budžetiem, es domāju, ka Iesalnieka kungs jau minēja to, ka...

Bet es neredzu konkurenci starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Tika minēti divi, četri, pieci vai seši procenti Igaunijā. Manuprāt, tas tiešām neietekmēs dzimtsarakstu nodaļu budžetu, jo pie notāriem, visticamāk, nāks tie cilvēki, kuri vai nu nebūtu gājuši vispār slēgt laulību, jo tā viņiem varbūt ir otrā laulība, viņi ilgstoši ir dzīvojuši bez laulības slēgšanas, vai arī būtu izmantojuši ikdienišķo dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumu, kā jau te tika minēts. Un tas arī ir vēl viens pozitīvs moments. Iespējams, ka sabiedrība tikai šodien uzzinās to, ka dzimtsarakstu nodaļas par 14 eiro var salaulāt cilvēku, kurš vienkārši atnācis no darba un tērpies džinsos. Tā ka notāri nebūs konkurenti šim pakalpojumam, jo mēs zinām, ka... tikko skanēja informācija, ka notāru pakalpojums šajā gadījumā būs daudz dārgāks. Un tāpēc, piekrītot arī kolēģu iebildumiem, Kūtra kunga iebildumiem par to, ka šis likumprojekts savā ziņā vēl ir nepilnīgs, es uzskatu, ka šajā likumprojektā vajadzētu ieviest vairākas izmaiņas un to uzlabot tā, lai tas ir skaidrāks un lai šī sistēma darbotos.

Es vēlos tikai atgādināt to, kolēģi, ka šā gada 3.martā Saeima pieņēma ļoti nepilnīgu likumu - “Grozījumi Krimināllikumā” un vairāki deputāti arī no tribīnes atzina to, ka šie grozījumi ir uzlabojami, bet konceptuāli tos atbalstīja lielākā daļa Saeimas deputātu. Tāpēc, kolēģi, nesirgsim ar selektīvo perfekcionismu (Dep. S.Āboltiņa: “Mēs nepiekrītam konceptuāli!”), un, ja jums nav konceptuālu iebildumu pret šo ideju, es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt minēto iniciatīvu, ņemot vērā to, ka tik tiešām tieslietu ministrs Rasnača kungs lielā mērā ir parādījis sevi kā absolūti nekompetentu cilvēku, kā arī, ņemot vērā virkni juridisku problēmu, kuras minētais institūts atrisinās.

Vēl jo vairāk... nav nekādā veidā tagad jāapelē un jārotaļājas ar argumentiem par to, ka mēs notāriem esam iedevuši tiesības šķirt laulības un tagad jāpārprofilē notāri attiecībā uz laulību noslēgšanu. Jo vienīgais mērķis, dodot notāriem tiesības šķirt laulību, bija tikai un vienīgi atslogot tiesu darbu.

Laulību institūta paplašināšana ar trešo spēlētāju, paralēli iesaistot notariātu kā tādu attiecībā uz minēto funkciju izpildi, absolūti diskreditēs gan dzimtsarakstu nodaļas nākotnē, gan arī baznīcu kā tādu.

Tālāk. Šāda veida institūts attiecībā uz laulības noslēgšanu strādā tikai un vienīgi divās valstīs: Igaunijā - nepilnu gadu, Spānijā - kopš 2015.gada jūlija.

Tik tiešām, manuprāt, Tieslietu ministrijai nav ar ko nodarboties kā vien rūpēties par to, lai sadragātu laulību noslēgšanas institūta kritērijus un procesuālo kārtību. Vēl jo vairāk - ministram vispār nav nekāda veida sapratnes, kā to noregulēt un kāda veida juridiskais statuss būs attiecīgi noslēgtajiem dokumentiem. Tajā pašā laikā, piemēram, maksātnespējas administratoru jomā viņš izstrādā koncepciju, ka šīs problēmas viņš risinās līdz 2020.gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to. Tāpēc komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, un komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 64, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Likumprojekts - “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kā jau norādīju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, un komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.485/Lp12.

Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi piecus priekšlikumus (pati izstrādājusi daļu no tiem).

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš ir precizējoša rakstura: vārdi “uzraudzības padome” aizstāti ar vārdiem “uzraudzības pārvalde”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Arī 2. ir precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Arī 3. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 4. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo šeit skatāmā likuma 6.panta pirmo daļu speciālās ekonomiskās zonas vai licencētas kapitālsabiedrības par to īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas zonas vai brīvostas teritorijā, ir tiesīgas piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.

Minētās nodokļa atlaides piemērošanai speciālajai ekonomiskajai zonai vai licencētai kapitālsabiedrībai nepieciešams saņemt zonas pārvaldes vai brīvostas pārvaldes atļauju, kas tai var tikt izsniegta tikai tad, ja izpildās šī likuma 5.panta otrajā daļā noteiktie specifiskie nosacījumi. Pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas, minētajos konkrētajos gadījumos nav tiesību piemērot no minētās atšķirīgu (minētā ir 80 procentu) nodokļa atlaidi un noteikt citus papildu nosacījumus atlaides piemērošanai, kā arī nodokļa atlaides samazināšanai.

Savukārt saskaņā ar citu likumu - likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” - pašvaldības ir tiesīgas piemērot atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām nodokļa atvieglojumus 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Turklāt likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.¹ pantā ir noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme un nodokļa atvieglojumu noteikšanas principi, kas pašvaldībām jāievēro gadījumos, kad pašvaldības izmanto likumā tām deleģētās tiesības lemt par saistošo noteikumu izdošanu noteiktos gadījumos.

Piemēram, viens no principiem ir teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļu likmi vai nodokļu atvieglojumus gan savas teritorijas attīstības veicināšanai, gan tās sakārtošanai.

Lai novērstu aprakstīto situāciju, kurā pašvaldības nevar pilnvērtīgi pielietot tos nodokļu politikas instrumentus, kas ir paredzēti likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, un lai veicinātu pašvaldību turpmāku patstāvību nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanā, ievērojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktos nodokļa atvieglojumu piešķiršanas principus, es iesniedzu šo priekšlikumu.

Skatot šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka šī priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā norma būtu atkārtoti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas, protams, ir laikietilpīgs process. Komisijas sēdē, balsojot par šo manu priekšlikumu, bija vienāds “par” jeb atbalstījušo balsu skaits un “atturējušos” un “pret” balsojušo komisijas locekļu skaits.

Līdz ar to, lai nekavētu šī likumprojekta tālāku virzību un lai to varētu paspēt pieņemt Saeimā galīgajā lasījumā līdz šīs sesijas beigām, es šobrīd savu 4. un arī nākamo, 5., priekšlikumu atsaucu.

Vienlaikus es, kolēģi, jūs informēju, ka šobrīd notiek saskaņošanas darbs ar Finanšu ministrijas amatpersonām, lai uz šī likumprojekta skatīšanu trešajā lasījumā Saeimas sēdē varētu iesniegt manam priekšlikumam pēc būtības līdzīgu priekšlikumu, kura apstiprināšanas gadījumā Saeimā atbilstošā norma par nodokļu atlaidēm speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās nebūtu atkārtoti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Tātad, kā jau teicu, atsaucu šo savu 4. un arī 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Tātad, kā jau Vucāna kungs teica, 4. un 5.priekšlikums tiek atsaukts.

I.Parādnieks. Kolēģi! Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 30.maijs.

Sēdes vadītājs. 30.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Līdz ar to visa šodienas darba kārtība ir izskatīta.

Es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, un tajā iekļauti šādi jautājumi.

Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Šis jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Savukārt ministrs informē, ka viņš no 12. līdz 19.maijam atradīsies komandējumā un līdz ar to nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, vienlaikus norādot, ka mutvārdu atbildi viņš sniegs šā gada 2.jūnijā. Turēsim pie vārda!

Otrais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka sakarā ar dalību darba sanāksmē par veselības aprūpes finansēšanas jautājumiem nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Trešais ir deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Platpera un Meijas jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ šodien nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Ceturtais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Kūtra, Meijas un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par likumprojekta izstrādi”. Jautājums pāradresēts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Savukārt ministre informē, ka no 10. līdz 12.maijam atrodas komandējumā Londonā un līdz ar to nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Savukārt deputāti Bite, Viļums, Bondars, Ruks un Šics uzdevuši jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Maksātnespējas administrācijas darbības efektivitāti”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet iesniedzēji informē, ka viņi nevēlas uzdot papildjautājumus ministram. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputāti Sudraba, Šimfa, Platpers, Meija un Balodis uzdevuši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizēšanu Latvijas pašvaldībās”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, savukārt ministrs atbild, ka iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ diemžēl nevarēs šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Un deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM nespēju sniegt ekonomisko pamatojumu par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm” ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš saplānotā darba grafika dēļ šodien nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Vēlos jūs informēt, ka ir saņemts jauns jautājums - deputātu Agešina, Urbanoviča, Potapkina, Ribakova un Jakimova jautājums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Jautājums tiks nodots tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Godātie kolēģi! Līdz ar to ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Pulksten 12.30 Sarkanajā zālē neliela sanāksme par Latvijas pozīcijas apstiprināšanu lauksaimniecības un zivkopības ministru sanāksmē 17.maijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Lolita Čigāne, Valters Dambe, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2016.gada 12.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2016. gada 12. maijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Purvciema ielā 6, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 571/Lp12) (Dok. Nr. 2130, 2130A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 12. maijā (Dok. Nr. 2131)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 12. maijā (Dok. Nr. 2132)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas,lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā” (Nr. 354/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2124)
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. V.Spolītis
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. G.Kūtris
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Līdaka
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Elksniņš
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Ābeles atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 355/Lm12) (Dok. Nr. 2139)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā” (Nr. 356/Lm12) (Dok. Nr. 2140)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā” (Nr. 357/Lm12) (Dok. Nr. 2143)
Debates	- dep. J.Ruks
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā” (Nr. 358/Lm12) (Dok. Nr. 2150)
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 527/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1949B)
Ziņo	- dep. A.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 569/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2121B)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 570/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2122B)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 269/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2129)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 543/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1992, 2117)
Ziņo	- dep. I.Ribakovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 554/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2047, 2118)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 490/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1719, 2125)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
	- dep. G.Kūtris
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 491/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1720, 2126)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 492/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1721, 2127)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 485/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2128)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. J.Vucāns
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V.Agešina, J.Urbanoviča, S.Potapkina, I.Ribakova un A.Jakimova jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 137/J12)
Paziņojums
	- dep. A.Kiršteins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 12.05.2016 09:44:11 bal001
Par - 34, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī ... (354/Lm12)

Datums: 12.05.2016 09:45:26 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Ābeles atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata (355/Lm12)

Datums: 12.05.2016 09:47:12 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (356/Lm12)

Datums: 12.05.2016 09:49:45 bal004
Par - 63, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī ... (357/Lm12)

Datums: 12.05.2016 09:53:54 bal005
Par - 59, pret - 3, atturas - 25. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā ... (358/Lm12)

Datums: 12.05.2016 09:55:38 bal006
Par - 78, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (527/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.05.2016 09:57:23 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (569/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.05.2016 09:58:41 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (570/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.05.2016 10:03:40 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (269/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:05:27 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (543/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:07:08 bal011
Par - 79, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (554/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:07:41 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (554/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:42:45 bal013
Par - 18, pret - 60, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (490/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:43:27 bal014
Par - 18, pret - 64, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (491/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:44:06 bal015
Par - 18, pret - 65, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (492/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.05.2016 10:50:09 bal016
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 2.lasījums