Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas pirmās sēdes 2015.gada 16.aprīlī
turpinājums 2015.gada 23.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām izskatīt 2015.gada 16.aprīļa kārtējās sēdes darba kārtību. Pirms darba kārtības izskatīšanas ir saņemti grozījumi Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.187/Lp12) otrajam lasījumam” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Vucāns, Brigmanis, Līdaka, Siliņš, Mežulis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Dolgopolova kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”?

Tātad deputāts Sergejs Dolgopolovs runās “pret”. Lūdzu!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es taisos runāt... Labdien, cienījamie kolēģi! Es taisos runāt “pret” šā jautājuma izslēgšanu no sēdes darba kārtības. Kādēļ?

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta septīto daļu pieciem deputātiem, kas ir iesnieguši šo likumprojektu, un, proti, tie ir Āboltiņa, Smiltēns, Daudze, Gaidis Bērziņš un Brigmanis, ir iespēja līdz balsojumam pirmajā lasījumā atsaukt šo likumprojektu, kas būtu ļoti godīgi, nevis katru reizi izslēgt to no kārtējās sēdes darba kārtības. Ja mēs tiešām netaisāmies šīs sesijas laikā, tuvākajos gados vai tuvākajos mēnešos, skatīt šo jautājumu, tad tas būtu godīgs solis. Tāpēc es aicinu šodien atstāt šo jautājumu par politisko partiju finansēšanas lietām darba kārtībā un balsot “pret” šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”? Tātad “par” runāt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 27, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu, lūdzot izdarīt izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā - par likumprojekta “Repatriācijas likums” (Nr.208/Lp12, pirmais lasījums) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina... (Pauze. Dep. S.Āboltiņa ir piegājusi pie dep. G.Bērziņa un runā ar viņu, tad vēršas pie sēdes vadītājas: “Bet, priekšsēdētāj, jūs kļūdījāties! Juridiskā komisija nebija lēmusi, Nacionālās apvienības frakcija ierosināja izslēgt likumprojektu “Repatriācijas likums”.) Tā. Es atvainojos, kolēģi, patiešām! Pie iesniegtajām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā elektroniskajā formā parādījās, ka... Saistībā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu ir aicinājums izslēgt no šīs sēdes darba kārtības likumprojektu “Repatriācijas likums”. To bija iesniedzis, kā elektroniskajā formā parādījās, Gaidis Bērziņš. Es precizēšu, ka to viņš tika iesniedzis kā Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs, nevis kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā es acīmredzot pieņēmu... kā tika uzrādīts elektroniskajā formā. Vai deputāti vēlas lemt vēlreiz par darba kārtības grozījumiem? Nē, deputāti nevēlas vēlreiz lemt par darba kārtības grozījumiem. Šī informācija ir precizēta. Es aicinu tad arī šajā elektroniskajā dokumentu lapā norādīt precīzi, kurš ir iesniedzis.

Tātad atgriežamies pie Saeimas Prezidija ziņojumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Ivara Brīvera, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Jura Viļuma un Nellijas Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Maksātnespējas procesa administratoru likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Saeima pirms tam, neizskatot citus administratora profesijas statusa modeļus, ir pieņēmusi likumu, kas paredz, ka administrators no 2015.gada 1.marta ir valsts amatpersona. Šobrīd maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums ir nepilnīgs un ļoti vispārējs. Maksātnespējas procesa administratoru pašpārvalde neapvieno visus maksātnespējas procesa administratorus. Līdz ar to maksātnespējas procesa administratoriem nav noteikti vienoti profesionālās darbības standarti. Un jāuzsver, ka maksātnespējas procesa administratoriem šobrīd nav profesijas būtībai atbilstošas disciplināratbildības.

Likumprojekta mērķis ir regulēt maksātnespējas procesa administratora profesionālo un korporatīvo darbību, nodrošināt profesijas regulējumu atbilstoši tiesu sistēmai raksturīgajiem principiem: vienota profesionālā pašpārvalde, vienoti darbības un ētikas standarti, kā arī tiesu sistēmai raksturīgā disciplināratbildība.

Likumprojekts paredz, ka ir jāizveido Latvijas maksātnespējas procesa administratoru kolēģija, kas darbotos kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Maksātnespējas procesa administratoram ir jābūt tiesu sistēmai piederīgai personai, līdzīgi tam, kā ir zvērināti advokāti. Pašpārvaldei jāapvieno visi Latvijā praktizējošie administratori.

Likumprojekts paredz, ka ir jānodrošina profesijas standarti, tiesības, pienākumi un atbildība. Jānodrošina maksātnespējas procesa administratoru sertificēšana, jāīsteno administratoru kvalifikācijas pilnveide, jāizstrādā vienots profesionālās ētikas kodekss, jānodrošina tā normu ievērošana, jāievieš maksātnespējas procesa administratoru disciplināratbildība un disciplinārsodi, kā arī jāizveido disciplinārlietu komisija, kas izskata normatīvo aktu, instrukciju, metodoloģijas un profesionālās ētikas kodeksa pārkāpumus.

Tātad, pieņemot Maksātnespējas procesa administratoru likumu, mēs panāksim, ka tiks ieviests nopietns profesijas normatīvais regulējums, tiks nostiprināts profesijas statuss, bet profesijas regulējums un principi tiks pietuvināti citām juridiskajām profesijām, kā arī tiks iedarbināts maksātnespējas procesa administratoru disciplinārās atbildības mehānisms.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojektu? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Daiņa Liepiņa, Ivara Brīvera, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Jura Viļuma un Nellijas Kleinbergas iesniegtā likumprojekta “Maksātnespējas procesa administratoru likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Zentas Tretjakas, Mihaila Zemļinska un Artūra Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Eiropas totalitāro režīmu - nacionālsociālisma un lielinieku komunisma - nodarījumi, lai arī guvuši nosodījumu Baltijas, Polijas un citu Eiropas valstu parlamentos, tomēr ir atšķirīgi novērtēti to sabiedrībās. Lai sasniegtu taisnīgumu, atšķirīgas pieejas ir bijušas arī Centrāleiropas valstu rīcībpolitikās.

Padomju režīma noziedzīgās varas instrumenti bija VDK un to pārraugošā PSKP. Šodienas jautājums ir par VDK maisu atvēršanu, kā aicina cienītā opozīcija.

Ikviens, kurš ir pārdzīvojis necilvēcību jeb iepazinies ar totalitārisma raksturlielumiem, atbalstītu lēmumu atvērt čekas maisus. Atbalstīt atvēršanu tikko lēma Ukraina un pirms divām desmitgadēm, atverot arhīvus un veicot dekomunizāciju vai lustrāciju, arī Ungārijas, Polijas, Čehoslovākijas, Igaunijas un Lietuvas parlamenti.

Mūsu Baltijas kaimiņi atvēra savus arhīvus izpētei, veica dekomunizāciju, nosakot, ka cilvēki, kuri sadarbojās ar čekistiem, var gūt grēku piedošanu, brīvprātīgi piesakoties. Čehoslovākijas lustrācijas likums bija skarbs un uz valsts amatpersonu vietām automātiski liedza kandidēt slepenpolicijas darbiniekiem un komunistiem, kas rangā augstāki par rajonu sekretāriem. Šo likumu turpināja īstenot Čehija pēc valsts sadalīšanās, bet ne Slovākija. Teju pusmiljonu cilvēku pārbaudīja, un 3 procenti no tiem atzinās, ka bijuši čehu čekas maisos.

Ungārijas Kadara “gulaša sociālisms” radīja specifisku sadzīvošanas kultūru. Vismaz desmit reizes ar mainīgām sekmēm Ungārijas likumdevējs centās radīt dekomunizācijas likumdošanu. 1991.gadā, pagājušajā gadsimtā, viņi lēma, ka vairāk nekā 10 tūkstošiem amatpersonu jāiziet pārbaude par sadarbību ar totalitārajiem slependienestiem.

Lustrācijas jautājums Polijas Seimā sākumā aktualizējās vien pēc reformkomunistu uzvaras vēlēšanās un aizdomām par bijušā premjera Oleksa sadarbību ar padomju slependienestiem. Tāpēc Polija lustrācijas likumu pieņēma vien 1997.gadā, liedzot bijušā režīma kolaborantiem kļūt par amatpersonām, sākot no prezidenta līdz tiesnešiem, advokātiem un mediju īpašniekiem.

Šodien, izņemot Baltkrieviju, Turkmenistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Putinis... atvainojiet, Krievzemi, teju visi autoritārie režīmi ar atšķirīgiem paņēmieniem ir atvēruši arhīvus vēstures pētniekiem.

Katrā postpadomju valstī spēja panākt vēsturisko taisnību objektīvi atšķīrās, to noteica politiskā kultūra, partiju spējas pozicionēties, arī attiecības starp varas atzariem. Tāpēc minētās valstis nevar kalpot par modeli, jo mums lustrācija attiecībā uz čekistiem un lieliniekiem notika sadarbībā ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, mums politiskā kultūra atšķīrās.

Lai rastu atbildes kolaborantu nodarījumiem Latvijā, pērn valdība un Saeima deva zaļo gaismu zinātnes darbam, vienlaicīgi saglabājot lustrācijas politikas stūrakmeņus. Pētniecībā iesaistījās starptautiski atzīti zinātnieki, tādi kā vēsturnieks Kārlis Kangeris, konstitucionālo tiesību juriste Kristīne Jarinovska, diplomāts Bonifācijs Daukšts, filozofe Solveiga Krūmiņa-Koņkova, sociologs Mārtiņš Kaprāns, arhivārs Ainārs Bambals un citi augstas raudzes speciālisti.

Maisi ceturtdaļgadsimtu bija Latvijas politikas karstais kartupelis. Līdzīgi Ungārijai atkarībā no valdošās koalīcijas sastāva piedāvājumi ir bijuši dažādi - sākot no ierosinājuma tos atvērt līdz pat ierosinājumam tos sadedzināt, kā to pirms 11 gadiem piedāvāja Mareks Segliņš un pērn - viens no mūsu kolēģiem.

Citēju 2013.gada 31.jūlija LETA ziņu: ““Saskaņas Centrs” ir kategoriski pret ieceri publiskot VDK arhīvu saturu, jo nav atbalstāma raganu medību atsākšana un jāņem vērā, ka aģentu saraksti ir nepilnīgi,” sacīja frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.” Citāta beigas. (No zāles dep. V.Agešins: “Mani citē jau!”)

Piekrītu, raganu medības nav lietderīgas, tomēr Satversmē nostiprinātais padomju režīma nosodījums ir jāievieš mūsu sociālās atmiņas politikā. Esmu par atvēršanu. Tas nav jautājums “par” vai “pret”, bet gan - kādā veidā vislabāk sasniegt padomju totalitārisma nosodījumu un sabiedrības atveseļošanu Latvijā. Kā vislabāk sasniegt iepriekš minētos mērķus, lai runā kolēģis Ritvars Jansons.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pirms runāšu par “Saskaņas Centra” deputātu iesniegto likuma grozījumu būtību (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: ““Saskaņas Centra” nav!”)... izsaku Nacionālās apvienības frakcijas viedokli, ka tādu salīdzinājumu kā “Rasnačs-tēvs”, “Tomels-dēls”, “Iesalnieks-gars” lietošana likumprojekta anotācijā ir ne tikai necieņa pret Saeimu, bet arī pret ticīgo jūtām. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsaucieni.) Komunistisko diktatūru seku pārvarēšanas process notiek visā Austrumeiropā. Bez bijušo drošības dienestu dokumentu atklāšanas sabiedrībai nav iespējams efektīvi pārvarēt totalitārisma sekas. Tā tas ir arī Latvijā. Un ir tikai loģiski, ka Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra dokumenti nonāk Latvijas Nacionālajā arhīvā no 2018.gada pēc to izpētes. Minēto nevar sasniegt ar nekvalitatīvi sagatavota likumprojekta palīdzību.

Iesniegto likuma grozījumu autori, nekonsultējoties ar Latvijas Nacionālo arhīvu, tam no 2016.gada 1.janvāra paredz uzlikt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas, taču nav veikts nekāds aprēķins, cik tas valstij varētu izmaksāt un kā tiks nodrošināts finansējums. Svētais gars šajā jautājumā nepalīdzēs. Uzliekot Latvijas Nacionālajam arhīvam Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas, tam būtu ar izziņām jāapkalpo visa pieprasījumu sistēma. Tāpat tam jau šogad būtu jāapraksta VDK kartotēkas, jāpārņem datubāze un jāpārprogrammē informācija par vairāk nekā 35 tūkstošiem personu, kā arī jāpārņem citi VDK dokumenti un jānodod tie atklātībā no 1.janvāra. Kur tam būtu nauda un kas to darītu? Ja likumprojekta autori nav paredzējuši tam finansējumu, tad to izdarīt ir pilnīgi nereāli.

Nododot arhīvam dokumentus un ar likuma grozījumiem paģērot, lai bez atbilstoši nodrošināta finansējuma no 2016.gada 1.janvāra dokumenti būtu pieejami, bet no 2017.gada 1.janvāra tūkstošiem dokumentu būtu publicēti, daļa dokumentu vairs nebūtu pieejama, bet to publicēšanas ideja pilnībā tiktu degradēta. Un, ja kāds mēģinās teikt, ka tam ir nepieciešams novirzīt tos līdzekļus, kas ir domāti VDK dokumentu izpētes komisijas vajadzībām, tad jāatgādina, ka Saeima vēl tikai izskatīs likumprojektu par VDK dokumentu zinātnisko izpēti. Šie līdzekļi līdz zinātniekiem nav nonākuši, un tie ir domāti pilnīgi citām... paredzēti citām vajadzībām.

Kvalitatīvus zinātniskus komentārus, kas reizē ir saprotami sabiedrībai, līdz 2017.gada 1.janvārim nevar paspēt sagatavot, un Saeima pati ir lēmusi VDK dokumentu zinātnisko izpēti veikt līdz 2018.gada 31.maijam un tad publicēt. Atbilstoši šim lēmumam savu darbu ir plānojusi arī VDK dokumentu izpētes komisija. Šie ierosinātie likumprojekti, kas paredz grozījumus VDK likumā, neļaus realizēt likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” mērķi - zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Bez zinātniskiem paskaidrojumiem nododot sabiedrības vērtējumam VDK dokumentus, it īpaši aģentu kartotēku, nekāda saskaņa netiks panākta. Drīzāk otrādi! Atceros, ka 2014.gadā, Juridiskajā komisijā apspriežot šī likuma grozījumus, dažs labs šī flanga... “Saskaņas Centra” deputāts ierosināja VDK (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: ““Saskaņas Centra” nav!”)... VDK dokumentus sakurināt. Uzskatu, ka iesniegtie likuma grozījumi ir arī sabiedrības kurināšana.

Iepriekš minēto likumprojekta trūkumu dēļ aicinu balsot “pret” iesniegto likuma grozījumu nodošanu Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, otrs - “pret”, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Zentas Tretjakas, Mihaila Zemļinska un Artūra Rubika iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 7. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ineša Boķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.martā un 1.aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mārtiņa Bondara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.aprīlī. Saeimas Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!... Vienu mirklīti! Pirms Agešina kungs sāk runāt, es aicinu kolēģus apsēsties un ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Cieniet savas frakcijas kolēģus!

Lūdzu, Agešina kungs!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Rīgas rajona tiesā veiktajā tiesnešu un darbinieku aptaujā tiesnese Ieva Bāliņa atzīta par tiesas 2014.gada labāko tiesnesi, vērtējot viņas attieksmi pret darbu, kolēģiem, darbiniekiem un personiskās īpašības.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ievu Bāliņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Sigitu Dolnieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 39.panta otro daļu, Tieslietu padome šā gada 17.martā nolēma izteikt priekšlikumu Saeimai par tiesnešu kopskaita noteikšanu apgabaltiesās, paredzot, ka apgabaltiesās ir 140 tiesneši, to skaitā administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 25.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 140 tiesneši, to skaitā administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles: “Balsošana nestrādā!”; no frakcijas SASKAŅA: “Tas ir Liepiņa pirksts!”)

Tā... Mums pienāk informācija, ka nestrādā balsošanas iekārtas, tātad veikt balsojumus šobrīd nav iespējams. Līdz ar to es izsludinu tehnisku pauzi uz 10 minūtēm. Tātad tehnisks pārtraukums - 10 minūtes.

Lūdzu šajā laikā sakārtot balsošanas iekārtas!

(Tehnisks pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Kolēģi, mēs uz jums gaidām, lai mēs varētu atsākt Saeimas sēdi.

Tā kā tehnisku iemeslu dēļ balsošanas iekārtas nedarbojās un ir radušās šaubas, aicinu... Lai mēs varētu turpināt darbu, ir aicinājums visiem izņemt balsošanas kartes un ievietot tās vēlreiz. Lūdzu, izņemiet balsošanas kartes! Lūdzu, ielieciet vēlreiz balsošanas kartes!

Tagad man ir jautājums Tehnikas nodaļai: vai balsošanas iekārtas darbojas, vai šī pārbaude ir tikusi veikta? Tātad pārbaude ir tikusi veikta.

Mēs palikām pie lēmuma projekta “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”. Uzklausījām Juridiskās komisijas ziņotāju Agešina kungu, kurš aicināja atbalstīt lēmuma projektu.

Balsojums ir jāveic vēlreiz, tā kā radās tehniskas problēmas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2015.gada 1.maiju atbrīvot Helēnu Muižnieci no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šo jautājumu. Mēs saņēmām arī Ginta Grūbes iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot viņu no amata ar šā gada 6.aprīli, un līdz ar to arī mēs, komisija, aicinām šo viņa lūgumu apmierināt. Tātad komisija ir pieņēmusi lēmumu - atbrīvot Gintu Grūbi no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs ar vislielāko atbildību pievērsties jautājumam par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa ievēlēšanu un Ginta Grūbes atbrīvošanu, tātad atcelšanu. NEPLP kolektīvi un katrs padomes loceklis atsevišķi atbild Latvijā par 23 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas gada izlietojuma efektivitāti un tā lietderību. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Vai varat pārtraukt šo deputātu vaukšķēšanu? Es atvainojos, priekšsēdētājas kundze! Es teicu - vaukšķēšanu.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, sarunas ar sēdes vadītāju nav pieļaujamas! Lūdzu, turpiniet debates! Lūdzu, turpiniet debates! Es aicinu jūs turpināt debates.

A.Kaimiņš. Jā, paldies. Dažs labs... Šadurskis, protams, var tagad... miljonu bīdītājs no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, viņš varētu smīkņāt, sakot, kas tad valsts budžetam ir 23 miljoni... (Troksnis nerimst, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jums ir jāievēro Saeimas deputāta ētikas kodekss. Aicinu jūs ļoti atbildīgi izvēlēties vārdus.

A.Kaimiņš. Es runāju par Gintu Grūbi. Jā, es arī runāju. Es arī ļoti atbildīgi runāju. Man ir pat runa, ļoti atbildīga.

Sēdes vadītāja. Aicinu ievērot Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputāta ētikas kodeksu.

A.Kaimiņš. Atļaujiet manu priekšlikumu... Jūs man atkal slēgsiet mikrofonu ārā vai policija mani izvedīs... Kas notiks tagad?

Atvainojiet mani, lūdzu, vēlreiz! Kolēģi, NEPLP atbildība nav tikai nauda. Gints Grūbe un NEPLP atbild par masu mediju, īpaši sabiedrisko mediju, veidoto saturu Latvijā, kas tieši ietekmē mūsu līdzpilsoņu uzskatus un pārliecību propagandas kara apstākļos. Būsim atklāti - šajā karā mēs neesam uzvarētāji! Līdz ar to nenovērtēsim par zemu problēmas svarīgumu.

Gints Grūbe. Koalīcijā esošajām partijām varētu būt vilinājums ievēlēt sev vēlamu kandidātu no padomes atkāpušamies Grūbes vietā. Bet atcerēsimies, lūdzu, likumu! Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta 2.punkts saka: “Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras un zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.” Es vēlos aicināt kolēģus ievērot likuma garu un ar NEPLP jaunā locekļa ievēlēšanu nesteigties, bet konsultēties ar sabiedrību, kā to prasa likums. Ar Gintu Grūbi un NEPLP mums Latvijā nav paveicies, jo tai pašos pamatos nav saprašanas par valstiskās apziņas pamatvērtību, tātad patriotismu. Tā pieļauj, ka sabiedriskie mediji ir aizmirsuši par sabiedrības interesēm, bet fokusējas tikai uz varas partiju darbu analīzi, to slavināšanu vai kritizēšanu. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA. Dep. V.Spolītis: “Atbrīvojam vai neatbrīvojam?”)

Gints Grūbe. Bet cilvēkiem politika nav vienīgā interese. Ar pārspīlētām sarunām par politiku mēs zaudējam cilvēku ticību valstij. No Ginta Grūbes pagājušajā nedēļā mēs esam saņēmuši... nu jau pirms divām nedēļām, esam saņēmuši vēl vienu pierādījumu NEPLP nekompetencei un iespējamai kaitniecībai. NEPLP savas likumos noteiktās kompetences ietvaros ir mainījusi vienai radiofrekvencei - konkrēti Radio Skonto 102,3 MHz - latviešu valodas pārraides prasību uz krievu valodu. Cik es esmu dzirdējis, Dimanta kungs pats personīgi priekšsēdētājai... Saeimas priekšsēdētājai ir apsolījis, ka nekas tāds Latvijā divus pēdējos gadus nenotiks. Tas ir noticis! Kāpēc? Lēmums tiek motivēts ar tirgus situāciju. Tas ir smieklīgi. Šiem cilvēkiem maksā par valsts interešu aizstāvēšanu. Kur ir patriotisms? Kur ir vīzija? Kur ir misija? Nekur! Kāpēc šobrīd tiek mainīta pārraides valoda frekvencē? Iemesls ir vienkāršs: nauda! Propagandas kara ietvaros radio frekvences ir kļuvušas... (No zāles dep. A.Loskutovs: “Par tēmu! Par tēmu!”) Tēma ir tāda... Loskutova kungs! Tēma ir tāda, ka visai sabiedrībai kopumā ir jāiejaucas šobrīd šajā te... Es jūsu aizsmakušajā balsī vispār neko nesaprotu, Loskutova kungs! Netraucējiet cilvēkiem runāt!

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, Kaimiņa kungs! Tas deputātam debatēs ir liegts!

A.Kaimiņš. Tātad Gints Grūbe aiziet. Labi, nav svarīgi, kas viņu motivēja. Ja man prasītu, kas viņu motivēja, es teiktu, ka viņu motivē privileģēts filmu producents, kurš gūs ievērojamu finansiālu labumu no Latvijas simtgades svinību budžeta. Lai viņam veicas! Visu gaišu! Bet Ginta Grūbes atkāpšanās sabiedrībai dod iespēju mainīt esošo mediju politiku Latvijā.

Es esmu kritizējis NEPLP par finanšu līdzekļu vieglprātīgu izlietojumu, tālredzības trūkumu un augstprātību. Kā jau teicu, vēl arvien uzskatu, ka ar NEPLP mums nav paveicies, bet tagad mums ir iespēja sliktu NEPLP padarīt par labāku. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Kaimiņš. Lūdzu, izmantosim šo iespēju! Izmantosim šo...

Sēdes vadītāja. Tātad, Kaimiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kaimiņš. Jā. Paldies.

Ievēlēsim, lūdzu, profesionālu cilvēku šajā padomē, vismaz vienu cilvēku!

Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs! Aicinu... (Troksnis zālē. Starpsaucieni. No frakcijas VIENOTĪBA: “Kameru paņem!” Dep. A.Kaimiņš: “Paldies VIENOTĪBAI!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Paldies, kolēģi! Pēc šīm kaismīgajām debatēm, kurās deputātam Kaimiņam bija ļoti daudz sakāmā, es apsvēru, vai vispār ir vērts par šo jautājumu runāt pēc šāda dīvaina ievada.

Tomēr es aicinu deputātus nomierināties, arī Kaimiņa kungu nomierināties. Ir likums, pēc kura mēs strādājam. Pirmkārt, Saeimas kārtības rullis, kas nosaka, kā deputātam ir jādebatē. Otrkārt, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un tā normas, kas nosaka, kādā veidā padome tiek veidota, kādā veidā padome strādā.

Es atgādināšu, ka, vēlot iepriekšējo NEPLP, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura tobrīd organizēja procesu, veica ļoti plašas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Nevalstiskās organizācijas tika pieaicinātas Saeimas komisijas sēdē, kā arī tika rīkotas diskusijas ārpus Saeimas, piemēram, augstskolās. Tika rīkotas arī diskusijas Latvijas televīzijā. Tā ka apspriešanas process bija gana plašs un sabiedrība... protams, tie, kuri vēlējās, tika ļoti plaši iesaistīti.

Ja Saeima atbalsta šo lēmuma projektu - un es aicinu to atbalstīt! -, tad, protams, aicinu arī nevalstiskās organizācijas virzīt kandidātus, domājot par profesionālo kvalifikāciju un piemērotību. Tas ir patiešām ļoti svarīgs aspekts.

Negribu šobrīd runāt tik daudz par informatīvo karu - par to mēs, Saeimas deputāti, esam sprieduši -, bet NEPLP ir ļoti jādomā, kā sakārtot mediju telpu. Ne ar visiem NEPLP lēmumiem mēs, Saeimas deputāti, varam būt apmierināti. Un tāpēc kvalificētu, ļoti atbildīgu un godprātīgu cilvēku ievēlēšana NEPLP ir patiešām akūti nepieciešama.

Es aicinu Saeimas deputātus, kuri strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuri strādā ar mediju jautājumiem, protams, debatēt un diskutēt. Tomēr vārdi, kaismīgi vārdi, kas izskan gan no šīs tribīnes, gan no citām tribīnēm, vieni paši par sevi neko nemaina. Atgādināšu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepriekšējā sasaukumā iesniedza virkni likuma normu, to skaitā arī tādas, kas liedz NEPLP... kas liek NEPLP ievērot interešu konflikta novēršanas likuma normas tieši tāpat kā virknei citu amatpersonu un kas noteikti ir jāņem vērā arī nākamajiem kandidātiem, kuri plāno kandidēt uz NEPLP pārstāvju amatiem.

Tātad patiešām aicinu saglabāt mieru, aicinu respektēt likumu, aicinu nevalstiskās organizācijas meklēt jaunus kandidātus un aicinu Saeimas kolēģus atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību! (Dep. A.Lejiņa aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Brigmaņa kungs komisijas vārdā vēl ko vēlas piebilst? Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Komisijai bija jāizskata trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Agešina priekšlikums. Un komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību principiāliem trūkumiem likumprojekta 1.panta 23.punktā par pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju. Es uzskatu, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir būtiskas problēmas.

Pirmā problēma. No likumprojekta pirmā lasījuma nepamatoti pazudis otrais teikums: “Šie pārvadājumi nezaudē neregulāru pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.” Jāsaprot, ka neregulāru pārvadājumu veicēji, tie, kuri pārvadā pasažieru grupas, objektīvu iemeslu dēļ nevar iekļauties kādos laika grafikos atšķirībā no regulāro pārvadājumu veicējiem... autobusu parkiem. Tāpēc šādi pasažieru grupu pārvadājumi nevar notikt ar zināmas pakāpes biežumu, tādējādi nezaudējot neregulāru pārvadājumu statusu.

Otrā problēma. Nav saprotams, kas likumprojekta 1.panta 23.punktā ir domāts ar vārdiem “funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus”. Šī juridiski nekorektā definīcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj automātiski uzskatīt par autobusu parku klientu absolūti jebkuru personu. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo regulāru pārvadājumu ietvaros autobusu parki. Es domāju, ka šo faktu praktiski nebūs iespējams konstatēt, tāpēc piedāvāju šo problēmu risināšanai pilnveidot 1.panta 23.punktu.

Aicinu atbalstīt pirmo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

I.Boķis. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 5. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

I.Boķis. Arī 2. - deputāta Agešina priekšlikums, kurš netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka nepieciešams atlikt likuma spēkā stāšanās datumu uz vienu gadu vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Pārejas posms ir nepieciešams, lai simtiem cilvēku, kuri diemžēl, ja mēs pieņemsim šo likumu, zaudēs darbu, būtu laiks un iespēja mēģināt atrast citu nodarbošanās veidu, nevis uzreiz nonākt nodarbinātības dienesta redzeslokā, pagarinot bezdarbnieku rindas, vai meklēt darbu ārpus Latvijas.

Otrkārt. Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi, nav pieņemti. Un es neticu, ka tas tiks izdarīts divu mēnešu laikā - līdz šā gada 1.jūlijam. Es uzskatu, ka absolūti nepareizi un nepieņemami ir balsot par kaķi maisā, par to, kas neeksistē dabā, - par likuma grozījumiem, kuros norādīti spēkā neesoši Ministru kabineta noteikumi, par ko liecina 34.¹ pants.

Un treškārt. Daudziem darbiniekiem un uzņēmumiem ir kredītsaistības, kuras tie uzņēmās, zinot, ka būs darbs un iespēja šīs saistības pildīt. Tāpēc ir jābūt tiesiskajai paļāvībai. Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem - viens no universālās tiesību aksiomas par visu vienlīdzību likuma priekšā aspektiem. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi. Savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību.

Tiesiskās paļāvības princips nozīmē to, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, ka likumi un noteikumi netiek grozīti bez vajadzības. Turklāt Administratīvā procesa likuma 10.pants noteic, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Citiem vārdiem runājot, vairākas personas, kuras strādā neregulāro pārvadājumu nozarē, ir rēķinājušās ar noteiktu juridisko bāzi, un tāpēc Saeima šajā gadījumā, manuprāt, nevar divu mēnešu laikā mainīt spēles noteikumus. Par to cilvēki ir jābrīdina iepriekš.

Lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, pasažieru neregulāro pārvadājumu nozarē strādājošajiem ir nepieciešams laiks un dažāda veida resursi. Tāpēc aicinu papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos: “Likums stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.” Proti, aicinu likuma spēkā stāšanos atlikt uz vienu gadu.

Lūdzu balsot par 2.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Boķa kungs, kaut ko vēlaties piebilst?

I.Boķis. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un balsot pret šo deputāta... tā, kā ir darījusi komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 4. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

I.Boķis. 3.priekšlikums. To izstrādāja atbildīgā komisija, un tas paredz, ka likuma spēkā stāšanās termiņš ir 2015.gada 1.jūlijs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Boķis. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - 5. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

I.Boķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Uz trešo lasījumu ir saņemti 40 priekšlikumi.

1. no tiem ir pašas komisijas veidots priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 2. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 2. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā...

J.Vucāns. Es atvainojos, tieši tā! IZM parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts un iekļauts šajā pašā 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Tieši tāpat 7. ir Smiltēna kunga kā parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pašā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Tieši tāpat arī 15. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 17. ir deputāta Brīvera priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Tieši tāpat 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 27. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 28. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 29. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 30. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 32. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 33. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 34. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 36. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 37.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. To ir izstrādājis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Smiltēna kungs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. Bet tā vietā pati komisija ir iesniegusi 38.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 39. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un 40.priekšlikums paredz likuma spēkā stāšanos 2015.gada 15.maijā. Tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un pati komisija to ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 40 priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 19 priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas pēc būtības nosaka to, ka patiesības paušanas pienākums civilprocesā turpmāk attieksies uz ziņām par faktiem un lietas apstākļiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Identisks ir 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka, ja lietas iztiesāšanas gaitā līdz pilna sprieduma sastādīšanai kāds tiesnesis aizstāj citu tiesnesi, tad šīs lietas iztiesāšana ir jāsāk no jauna. Likumā “Par tiesu varu” noteiktajā kārtībā šādas situācijas ir iespējamas izņēmuma gadījumā, un komisija ir radusi risinājumu šī priekšlikuma formā, līdz ar to arī pati atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumā, kas ir guvis atbalstu.

Mums komisijā bija diskusija par to, kādus ierobežojumus tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu gadījumā, un mēs norādījām uz to, ka šie ierobežojumi nedrīkst skart personiskās nemantiskās tiesības. Tas arī šajā priekšlikumā ir norādīts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad attiecībā uz 10.priekšlikumu deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. ir daļēji atbalstīts.

Un 11. ir deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir ar mērķi izslēgt norādi attiecībā uz likuma spēkā stāšanos. Tātad likums stājas spēkā parastajā kārtībā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien! Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā kopumā ir vērsti uz to, lai nodrošinātu valsts sadarbību ar nevalstiskām organizācijām, kuras strādā saistībā ar sociālo pakalpojumu sniegšanu sociālās rehabilitācijas saņemšanai. Tas ir nopietns risinājums, par kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija runāja vairākas reizes.

Likumprojektā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības...

Es atvainojos! Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 7.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz šā gada 7.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Grozījums Ārstniecības likumā ir jāpieņem... Šis piedāvātais grozījums jāpieņem tādēļ, lai sakārtotu mūsu NATO partneru un Latvijas Bruņoto spēku medicīniskās palīdzības legalizāciju.

Kopš 2003.gada Latvijas Bruņotie spēki - un Saeima par to bieži ir balsojusi - piedalās dažādās misijās, bet viņu medicīniskās palīdzības nodrošināšana atbilstoši Latvijas likumdošanai formāli ir nelegāla. Viņi ievēro NATO augstos standartus, bet reālajā dzīvē kara lauka apstākļos operē teltīs, smiltīs, pielāgotās telpās, taču saskaņā ar Latvijas likumdošanu un Ārstniecības likumu viņi pārkāpj likumu, jo tām jābūt flīzētām, iekārtotām, apgaismotām, ventilētām, kondicionētām un tā tālāk. Līdz ar to tiek piedāvāti priekšlikumi, kādā veidā legalizēt šo medicīnisko darbību, lai mūsu mediķi, militārie mediķi, nebūtu pārkāpuši likumu, un kādā veidā iekārtot pagaidu medicīniskās palīdzības punktus, tos izvietot un nodrošināt, un kādā kārtībā šo punktu izvietošanu legalizēt.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi vienbalsīgi, un lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Šics. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisija lūdz noteikt 8.maiju.

Sēdes vadītāja. 8.maijs.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 8.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

Es atvainojos, kolēģi, vēl... Tātad... Lūdzu, jā, turpinām!

J.Vucāns (ZZS).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Uz otro lasījumu ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas veidots priekšlikums par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi. Šī ietvarstruktūra būs saskaņota ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Pati komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Uzsākam debates.

Par procedūru ir pieteicies runāt deputāts...

J.Vucāns. Jā, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Tad kā deputāts vai kā komisijas...?

J.Vucāns. Kā komisijas... nē, kā deputāts.

Sēdes vadītāja. Kā deputāts tātad ir pieteicies runāt Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Tālāk mums ir jāskata 2. un 3.priekšlikums, kuri ir savstarpēji saistīti. Un tieši saistībā ar to es vēlos runāt par procedūru.

Komisija ar minimālu balsu pārsvaru ir atbalstījusi 3.priekšlikumu, kas ir veidots, balstoties uz deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto 2.priekšlikumu.

Komisijā tiešām atbalsts 3.priekšlikumam bija ļoti minimāls. Pēc tam komisija ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu - gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no dažādām sabiedriskajām organizācijām, gan arī no individuāliem cilvēkiem. Šajās vēstulēs izpaužas tas, ka attieksme pret 3.priekšlikuma dažādām daļām ir ļoti dažāda.

Komisija tiešām šo jautājumu skatīja trijās savās sēdēs, taču pie vienota, visus apmierinoša priekšlikuma mēs nenonācām. Tāpēc šodien, tā kā attieksme pret dažādām šī priekšlikuma - 3.priekšlikuma - daļām varētu būt dažāda un es pieļauju iespēju, ka kāds varētu prasīt balsojumu arī par 2.priekšlikumu, es ierosinu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 133.pantam, kā arī Saeimas kārtības ruļļa 98.panta pirmajai daļai un 99.panta pirmajai daļai skatīt šo priekšlikumu, kas ir komisijas atbalstīts, - 3.priekšlikumu - un arī 2.priekšlikumu, kas ir daļēji iekļauts 3.priekšlikumā, pa daļām un tātad arī debatēt pa daļām un arī balsot pa daļām.

Tas arī viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par šo priekšlikumu.

Vai deputātiem nav iebildumu, ja par 2. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu un par 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu deputāti debatē un balso pa daļām - tātad vispirms par priekšlikuma pirmo daļu un pēc tam par otro daļu? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām ar 2.priekšlikumu.

J.Vucāns. Tātad 2. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas ir komisijas daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi, acīmredzot mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tātad šobrīd mēs dodamies pārtraukumā, tāpēc jāveic deputātu...

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti, labrīt! Esiet ļoti uzmanīgi, tāpēc ka mums sanāca tā, ka gan reģistrācija, gan tie, kuri bija pieteikušies debatēs, ir vienā sarakstā. Tas nozīmē, ka 19 deputāti, kuri šodien nav reģistrējušies, varbūt atrodas zālē. Es nosaukšu katru uzvārdu, tad vajag pacelt roku un pateikt, ka esat uz vietas. Ja es neredzēšu deputātu uz vietas, tad 20 procenti no algas būs nost... Ļoti uzmanīgi!

Jānis Ādamsons... jā, neredzu. Aldis Adamovičs... (No zāles dep. K.Šadurskis: “Algu nost!”) paldies, būs alga. Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Gundars Daudze, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs... (Starpsauciens no zāles: “Nav!”), Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš... nav, Gunārs Kūtris... nav, Inese Laizāne... nav, Regīna Ločmele-Luņova... ir, es redzu, Romāns Mežeckis... es viņu neredzu zālē. Paldies. Visi to dzirdējāt. Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs... paldies. Būs alga. Arvīds Platpers... paldies, redzu. Inguna Sudraba... slima. Mārtiņš Šics... Mārtiņš... paldies, redzu. Silvija Šimfa... paldies, redzu.

Paldies, beidzās mūsu īsā sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi. Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Šobrīd Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu, kurā viņa atsauc savu priekšlikumu Nr.2 likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” sakarā ar to, ka priekšlikums jau ir daļēji iekļauts komisijas redakcijā.

Tātad 2.priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to darba kārtībā ir 3.priekšlikums. Es aicinu ziņotāju ieņemt vietu tribīnē! Ir jāpiesaka 3... ir jāpiesaka... Vai kolēģi piekrīt tam, ka 2.priekšlikums ir atsaukts un ka tagad mēs debatējam par 3.priekšlikumu, kā 2.priekšlikuma iesniedzēja Stepaņenko kundze to ir lūgusi? Vai kolēģi piekrīt? Kolēģi piekrīt. Iebildumu nav.

J.Vucāns. Kolēģi, tātad mēs varam pāriet pie 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma, par kuru es jau teicu, ka komisijā ar minimālu balsu pārsvaru šis priekšlikums ir atbalstīts. Es komisijas vārdā, šoreiz kā komisijas priekšsēdētājs, lūdzu debatējot ņemt vērā to, ka šis likums un arī šis priekšlikums attiecas uz visām izglītības pakāpēm - sākot ar pirmsskolu un beidzot ar augstāko izglītību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, mēs vienojāmies... Tātad uzsākam debates par 3.priekšlikumu, bet balsosim par katru šī priekšlikuma daļu atsevišķi, kā jau Saeimas deputāti to atbalstīja.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien mēs skatām vienu no tiem retajiem jautājumiem, kuri nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Lai arī grozījumu saturs ir pats par sevi saprotams, tas tomēr izraisīja lielu satraukumu, jo jautājums ir par mūsu sabiedrības vērtībām. Vēsturiski izveidojies, ka Latvijā skola pilda ne tikai izglītošanas, bet arī audzināšanas funkciju. Izglītošanas funkcija ir skaidri definēta un skaidri noregulēta dažādās pamatnostādnēs, vīzijās, koncepcijās, programmās, turpretim audzināšanas funkcija, manuprāt, atrodas tādā kā pašplūsmā. Valsts, kas ir savu topošo pilsoņu pasūtītāja, nav skaidri definējusi, kādu sabiedrību tā vēlas veidot, izglītošanas procesam beidzoties.

Neskatoties uz to, ka izglītības sistēma tiek finansēta no valsts budžeta un uzturēta no visu nodokļu maksātāju līdzekļiem, tā pilnīgi abstrahējas no skaidra viedokļa paušanas un pārliek atbildības nastu uz skolotāju pleciem. Turklāt nekādus aizsardzības mehānismus valsts nav definējusi. Līdz ar to audzināšana paliek atklāts lauks, kurā valsts izglītības sistēmai nepiederošas personas vai organizācijas var piedāvāt savu redzējumu un gatavās metodes. Tādējādi valsts joprojām cer sagaidīt no skolām, ka tās pašas atradīs pareizo ceļu uz harmoniskas sabiedrības veidošanu un pašas izstrādās nepieciešamās metodes skolēnu tikumiskai izaugsmei. Līdz ar to šo grozījumu nepieciešamība un savlaicīgums ir acīm redzams jebkuram Latvijas iedzīvotājam. To apliecināja arī Latvijas televīzijas veiktā aptauja raidījumā “Sastrēgumstunda” šī gada 8.aprīlī, kurā vairāk nekā 77 procenti balsotāju ir pauduši atbalstu šai idejai. Vēl vairāk! Pirms 31 stundas vairākas vecāku apvienības... izmantojot tikai sociālos tīklus, daloties ar informāciju savā starpā, līdz šim brīdim ir savākušas vairāk nekā 1800 balsu šo grozījumu atbalstam, kas ir par aptuveni 200 vairāk... (No zāles dep. V.Spolītis: “Tikpat pret bija!”) Jā, tas ir par 200 vairāk, nekā savāca grozījumu pretinieki septiņu dienu laikā. Tā ka, ja jūs parēķināsiet, jūs redzēsiet šo sabiedrības atbalstu.

Es ļoti pateicos arī visu tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājiem par skaidru un nepārprotamu nostāju, atbalstot šos grozījumus. Neskatoties uz to, ka Baznīca ir atdalīta no valsts, tā joprojām spēlē lielu lomu cilvēka tikumiskajā audzināšanā. Savā atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem četru lielāko konfesiju bīskapi uzsvēra, ka būtu ārkārtīgi svarīgi, lai valsts likumdošana aizsargātu bērnus un jauniešus no destruktīvu materiālu izmantošanas apmācības procesā. (No zāles dep. V.Spolītis: “99.pants - Baznīca ir atdalīta no valsts!”)

Kaut arī grozījumu pretinieki ir vienoti savās darbībās, vienā jautājumā viņiem tomēr vienotības nav. Jūs esat dzirdējuši pēdējā laikā divus argumentus pret šiem grozījumiem. Viens arguments ir tāds: normas dublē jau esošos likumus, otrs - normas ieviesīs agresīvu cenzūru. Kā jūs redzat, šie divi argumenti ir viens otru izslēdzoši. Par pirmo argumentu es varētu atbildēt tā, ka grozījumi akcentē likuma normas un tādējādi tie nevarētu būt pretrunā ne ar vienu likumu. Pamēģiniet vienkārši no aizliedzošās normas izsvītrot vārdu “aizliegt” un aizstājiet to ar “atļaut”! Tas nozīmē, ka deputāti būtu... ka deputātiem būtu jābalso par tādu grozījumu, kurš atļauj tādu materiālu izmantošanu, kuri var negatīvi ietekmēt tikumisko attīstību. Man liekas, ka deputāti nebalsotu par tādu priekšlikumu.

Tātad jautājums ir tāds: ja šie grozījumi vienkārši dublē likumu, tad kāpēc ir tāds satraukums šo triju nedēļu laikā? Es domāju, ka atbilde slēpjas otrajā argumentā. Otrais arguments, kurš faktiski izslēdz otro... kurš faktiski izslēdz pirmo, ka tiks ieviesta agresīva cenzūra... Es neatceros, vai kāds vecāks iebilda pret to, ka Kārlis un Karlīna beidzot tika aizliegti. Tā arī ir cenzūra! (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.)

Jautāsiet: kāpēc Kārlis un Karlīna? Tas bija tiešām ļoti sen, tas ir sens stāsts, bet, mīļie draugi, šis stāsts ir gatavs atsākties ar jaunu sparu! Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts izglītības satura centra Ārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Ineta Upeniece kādā konferencē par cīņu pret dzimumu stereotipiem izglītības saturā un procesā, kura notika Helsinkos, Somijā, pagājušā gada oktobrī, savā prezentācijā Dānijas metodisko materiālu un bērnu grāmatas par Kārli un Karlīni minēja kā labās prakses piemēru, ko Latvijai bijusi drosme pārņemt. Tā ka tas nozīmē, ka spēles ar bērnu apziņu principā varētu turpināties, tajā skaitā arī par...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, man jāteic, ka jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Stepaņenko. Varētu... (No frakcijas SASKAŅA: “Lai parunā!”)

Sēdes vadītāja. Vai jūs piekrītat izmantot vēl 2 minūtes kā otrā runāšanas laika iespēju? Jā? Paldies.

Lūdzu, turpiniet!

J.Stepaņenko. Tātad par grozījumu tehnisko aspektu. Gribētu vēl piebilst, ka manis piedāvāto grozījumu abas daļas - tradicionālo audzināšanas virzienu saglabāšana, kas ir minēta pirmajā teikumā, un bērnu pasargāšana no tikumību graujošiem materiāliem, kas ir otrajā teikumā, - ir vērtējamas kā vienots mehānisms, kura abas daļas ir nesagraujami saistītas un papildina viena otru. Es lūdzu deputātus ņemt to vērā, pieņemot šodien savu lēmumu, un atbalstīt gan pirmo, gan otro daļu. Un, ja kādam kolēģim ir argumenti par redakciju, tad lūdzu tomēr atbalstīt šos grozījumus pēc būtības otrajā lasījumā un turpināt darbu pie teksta uzlabošanas uz trešo lasījumu.

Ceru uz jūsu atbalstu, un paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

Smiltēna kungs šeit ir pieteicies runāt kā parlamentārais sekretārs.

E.Smiltēns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies, kolēģi, par doto stundu debatēm! Kolēģi, mēs šodien... šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā ļoti lielu spēku un galveno enerģiju veltām ļoti fundamentāli svarīgiem jautājumiem, vai tā būtu skolotāju atalgojuma reforma vai jaunais izglītības finansēšanas modelis, vai darbā balstīta mācību un profesionālās izglītības reforma un tamlīdzīgi. Es varētu uzskaitīt šos jautājumus, bet to ir ārkārtīgi daudz.

Šī visa kontekstā man, godīgi sakot, bija pārsteigums, ka jautājums par tikumību izpelnījās pat daudz lielāku ievērību nekā manis iepriekš minētie jautājumi. Bija dažādas televīzijas diskusijas, pārraides, un deputāti varēja pozicionēties un tamlīdzīgi.

Kāpēc? Kāpēc pārsteigums, jo, manuprāt, šie deputātes Jūlijas Stepaņenko un Saeimas komisijas piedāvātie papildinājumi Izglītības likumā faktiski dublē jau spēkā esošas tiesību normas, kurās jau ir nostiprināts, izvēlēts tiesiskais regulējums, kas nodrošina izglītojamo tiesību un interešu, kā arī sabiedrības interešu aizsardzību un ievērošanu izglītības procesā. Latvijas Republikas Satversme piemērojama tieši, un tā vienādi attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to nav saprotams likumdevēja mērķis, piedāvātajā Izglītības likuma 10.¹ panta 1.apakšpunkta normā vēlreiz nosakot, ka izglītojamie ir jāaudzina, nodrošinot izglītības procesu un tā mērķus, kas ir saskaņā ar Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām.

Jau šobrīd, kolēģi, saskaņā ar Izglītības likumu izglītības iestādēs nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus materiālus, kuri ir pretrunā ar Satversmi, likumiem un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par to ir atbildīgs katrs skolotājs, sagatavojot mācību materiālus skolēniem, kā arī katrs izglītības iestādes vadītājs, proti, tie ir skolu direktori.

Nav pamata apgalvot, ka izglītības iestādes Latvijā apzināti pārkāpj likumdevēja jau noteiktos ierobežojumus izglītības procesā izmantojamā satura veidošanā vai materiālu izvēlē, tādējādi apdraudot izglītojamā tikumību, jo Izglītības likuma 2.pantā tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir formulēts šī likuma mērķis: nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja - uzsveru! - tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju, ņemot vērā piedāvāto normas formulējumu, šobrīd vai pārskatāmā nākotnē nav pamata pieņemt, ka Latvijas izglītības iestādēs tiek ignorētas spēkā esošās tiesību normas un konstatējami būtiski vai regulāri profesionālās ētikas pārkāpumi izglītības procesa organizēšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Valsts izglītības satura centram, kas ikdienā saņem un izskata iesniegumus no privātpersonām un mācību iestādēm, tostarp arī iesniegumus par mācību darba norisi skolās un tā nodrošinājumu, nav ziņu, kas ļautu saprātīgi pieņemt vai secināt, ka izglītojamo tikumība vai vērtībaudzināšana Latvijas tiesiskajā regulējumā noteiktajā ietvarā mūsu izglītības iestādēs ir apdraudēta, neatbilst paša izglītojamā vai sabiedrības interesēm.

Par skolotāja ne vien tiesisku, bet arī profesionālu atbildību uzskatu arī viņa kā profesionāļa lēmumu, izvēloties konkrētu, viņa ieskatā, piemērotāko mācību materiālu mācību darbā ar noteiktu izglītojamo vai izglītojamo grupu atbilstoši audzēkņu vecumposmam un tā individuālajām vajadzībām.

Likumdevēja rīcība, kā tas nereti ir uzsvērts, veidojot Latvijas tiesiskā regulējuma sistēmu, sakņojas vispusīgā informācijā par kādu nepieņemamu sociālu fenomenu, kuru tas tiecas iegrožot, veidojot īpašu tiesisko regulējumu. Ministrijas rīcībā esošās ziņas par situāciju Latvijas izglītības iestādēs neapstiprina šobrīd likumdevēja bažas.

Vārds “tikumība”, kolēģi, Terminu un svešvārdu skaidrojošajā vārdnīcā (Letonika.lv) tiek skaidrots šādi: “Tikumība - sabiedrības un vispārcilvēcisko prasību noteikta, apziņā abstrahētu morāles normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šai sistēmai. Ja sabiedrības un vispārcilvēciskās prasības atbilst cilvēka iekšējiem motīviem darīt labu, tikumība ir personības tikumiskās brīvības sfēra.” Līdz ar to, kolēģi, definējums ir ārkārtīgi plašs.

Un pēdējais. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tiesību normai ir jābūt pietiekami skaidrai, lai persona varētu paredzēt tās piemērošanas sekas. Šeit nopietni ir jāizvērtē fakts, ka, spriežot pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas, likuma grozījumus atbalstošie deputāti vārdam “tikumība” piešķir savu ļoti subjektīvu redzējumu, tajā pašā laikā nesniedzot vecākiem, skolotājiem precīzu skaidrojumu viņu izpratnei par vārda “tikumība” nozīmi un rosināto grozījumu mērķiem, lai skaidrotu, kā un kādēļ jau spēkā esošais tiesiskais regulējums nepilnīgi aizsargā izglītojamā intereses mācību procesā.

Kolēģi, lemjot par šo jautājumu, es vēlos jūs aicināt padomāt par tiem, kuriem šis likums būs reāli jāpiemēro, - tie ir skolotāji, tie ir skolu direktori. Un, ja mēs likumā nosakām ļoti abstraktus jēdzienus, piemēram, “tikumība”, nepaskaidrojot dziļāk, kā to piemērot, tad, manuprāt, tas sagādās ārkārtīgi lielas galvassāpes tūkstošiem skolotāju un arī skolu direktoriem. Līdz ar to mēs varam arī atbalstīt šo te normu, kā mēs arī aicinājām to darīt... kā komisijas vadītājs aicināja to darīt, sadalot to pa daļām un atbalstot šo domu, ka nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi. Bet, manuprāt, tas ir tīri deklaratīvi, jo jau šobrīd neviens likums, neviena darbība nedrīkst būt pretrunā Satversmei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Viens no visu laiku un tautu ievērojamākajiem politiskajiem un garīgajiem līderiem Mahātma Gandijs savulaik precīzi un nepārprotami nosauca septiņas lietas, kas mūs, jebkuru personu, jebkuru tautu un valsti, jebkuru civilizāciju var iznīcināt. Un šīs septiņas lietas ir sekojošas: politika bez principiem, dievkalpošana bez ziedošanās, bagātība bez darba, bizness bez morāles, bauda bez sirdsapziņas, zinātne bez cilvēcības, zināšanas bez garaspēka. Vai mēs to neredzam? Vai mēs to nejūtam? Vai mēs to nesaprotam, ka šie vārdi pašlaik vistiešākajā veidā attiecas uz mums kā personām, kā tautu un valsti? Sabiedrība to jūt un apzinās. Par to liecina kaut vai pirms deviņiem mēnešiem lasītāju iecienītā žurnāla “Ir” lasītāju aptauja, kas tieši tā arī saucas - “Par tikumību”. Uz jautājumu, vai mūsdienās sabiedrībā ir vājinājusies morāles un tradicionālo vērtību nozīmība, tikai 3 procenti atbildēja - “grūti pateikt”, 5 procenti atbildēja - “noteikti ne”, 12 procenti atbildēja - “drīzāk ne”, 35 procenti teica, ka morāles un tradicionālo vērtību nozīmība mūsu sabiedrībā ir drīzāk mazinājusies, bet 45 procenti par to bija absolūti pārliecināti. Tas nozīmē, ka problēma ir. Tā ir nopietna un nekavējoties risināma.

Kas ir šīs morāles tradicionālās, kristīgās vērtības? Kas ir tikums un kur to apgūst? Par to ir runājuši un runā, rakstījuši un raksta filozofi, rakstnieki, dažādu zinātņu pārstāvji, par to liecina tautu folklora un kultūrvēsture, dažādu ticību pārstāvji, kopš pastāv cilvēce. Tāpēc izbrīnu rada dažu mūsu sabiedrības locekļu, dažu nevalstisko organizāciju, diemžēl arī dažu pedagogu atzīšanās, ka viņi nezina, nesaprot, kas ir tikumība. Ir pat vēl ļaunāk - viņi nevēlas to zināt, lai nebūtu jāuzņemas atbildība pateikt: nē - šī rīcība ir netikumība, šie materiāli ir netikumiski, tie var nodarīt lielu postu nenobriedušai bērnu un jauniešu psihei! Var ielikt kroplus pamatus personībai, kas ar lielu ticamību tālākajā dzīvē psiholoģiski un fiziski mocīsies pati un radīs lielas problēmas tuviniekiem un sabiedrībai.

Jau mūsu ēras sākumā domātājs Marks Fabijs Kvintiliāns (35-96) ir teicis: “Vajadzīgi divi faktori - dabas dotības un audzināšana.” Audzināšanai ir jāsākas ģimenē. Arī Aristotelis vēl pirms mūsu ēras sacīja: “Audzināšanas uzdevumi ir fiziskā, tikumiskā un intelektuālā attīstīšana.” Sokrats savukārt ir atzinis, ka visu dzīves jautājumu praktiskās risināšanas pamatā ir ētika. Audzināšanas praktiskais mērķis - katra atsevišķa cilvēka morālā pilnveidošana. Jana Komenska atziņa: “Audzināšana sevī ietver mācīšanu vai izglītību, tikumību un dievbijību.” Imanuela Kanta divas būtiskas atziņas par šo tēmu ir šādas: “Audzināšanas mērķis - apzināta tikumība, bet pienākums - svarīgākais princips dzīvē un arī motīvs darbībai.”

Audzināšana sākas ar bērna dzimšanu un tā sakņojas... un tai jāsaskaņojas ar bērna vecumu. Dievturu atziņā tikumi ir Dieva vadības izpausme cilvēka dzīvošanā, kas palīdz dzīvot raženu mūžu. Ražena mūža dzīvošana tuvina pilnībai, tā ir augstākais sasniegums un vienīgā īstā laime. Visi tikumi saistās ar trim galvenajiem uzdevumiem - Dievu turēt, zemi turēt, ģimeni turēt. Četri cilvēciskie tikumi ir apdomīgums, taisnīgums, stiprums vai drosme un mērenība, kas kristiešiem organiski papildināti ar no tiem izrietošajiem mīlestības, prieka, miera, pacietības, laipnības, labestības, augstsirdības, lēnprātības, uzticības, pieticības, atturības un šķīstības tikumiem. Vai mums no tiem ir jāatsakās vai tie tomēr jāaizstāv un jāsaglabā mūsu tagadnes un nākotnes vārdā?

Es lūdzu atbalstīt 3. - komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Inesim Boķim.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par augstām matērijām, un runātāju tajā ziņā vēl būs diezgan.

Es pavisam vienkārši teikšu to, ka aptaujāju visus septiņus Valmieras skolu direktorus un vēl dažus mācību pārziņus, un tā viņu vēsts bija tāda: nu, nešķelsim vairāk sabiedrību šajā jautājumā! Tas pirmkārt.

Otrkārt, neveidosim grūti izpildāmus likuma pantus! Jau tā mūsu valstī ļoti daudz ko nav iespējams izpildīt - un ne tikai šajā likumā -, ja ņem pēc burta. Un tā joprojām.

Un tāpēc viņu visu rosinājums būtu tāds: šai sadaļai vispār lieciet mieru, pilnīgi pietiek ar to, kas ir rakstīts visos likumos, to skaitā Satversmē, un mēs paši tiksim galā, jo mēs esam gan gājuši kursos, gan vienmēr to visu pārrunājam pedagoģisko padomju sēdēs.

Un tāpēc es aicinu pēc iespējas maz mainīt vai vispār nemainīt šos likuma pantus un cienīt mūsu pedagogu un skolu direktoru viedokli, jo es domāju, ka pārsvarā tāds ir viņu viedoklis. Nu, vismaz Valmierā tas ir viennozīmīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klausoties šajās debatēs triju nedēļu garumā par šo tēmu, mani vienkārši brīžiem pārņem kaut kāda bezcerība.

Mēs, latvieši, it kā esam tāda prātīga tauta... Nesen Latvijas hokeja izlases treneris Teds Nolans mūs salīdzināja... viņš teica, ka latvieši ir ļoti līdzīgi viņa tautai. Proti, mēs tāpat kā indiāņi esam drosmīgi un pilni ar cīņas sparu. (No zāles dep. I.Zariņš: “Tu par sevi runā?!”) Es gribu noteikti viņam piekrist. Savulaik man bija iespēja kādu laiciņu pabūt Amerikā (No frakcijas SASKAŅA: “Ooo!”), un, lūk, kas mani izbrīnīja: Amerikā ir vairāki desmiti indiāņu cilšu, bet, lai kā arī viņi ir apspiesti un lai kā viņus ir apspieduši, viņiem savā starpā, starp ciltīm, asins naids kā pirms dažiem simtiem gadu bija, tā ir palicis. Tātad viņus neuztrauc tik daudz ārējais iebrucējs, cik viņi ir gatavi viens otram pārgrauzt rīkli. Tieši tāpat latvieši šobrīd... Mēs pilnīgi ignorējam tādas lietas, ka, piemēram, mūsu skolās tiek izplatīti šādi materiāli... es tagad citēšu: “Medija vistavka “Ņet podviga više”.” Tātad tāda interaktīva... nu, tāda izstāde, kurai disks pat esot, kurā tiek slavināta uzvara Otrajā pasaules karā. (No frakcijas SASKAŅA: “Par tēmu!”) Izdevējs ir fonds “Russkij mir”, tātad visiem zināms fonds, kurā pasniegta tādā Kremļa propagandas stilā... pasniegta vēsture. Un es tagad citēšu, kam tā ir domāta. Tā ir domāta kā “učebnoje posobije dļa russkih škol Latvii”. (No frakcijas SASKAŅA: “Es neko nesapratu!”) Tātad - kā mācību līdzeklis priekš latviešu skolām. Tā, lūk! Mūs absolūti neinteresē, ka mūsu bērnu smadzenes skalo ar Kremļa propagandu, bet mūs satrauc viena šī te grāmatiņa, kurā ir pateiktas jau lietas, kas visiem interesē. Esmu pārliecināts: ja Kremlī šobrīd tiek izstrādāta kāda hibrīdkara taktika priekš Baltijas valstīm, tad viņi noteikti to izstrādā tikai priekš Igaunijas un Lietuvas, jo latvieši tāpat viens otram pārgrauzīs rīkli un paši tiks galā.

Man šonedēļ bija iespēja parunāties ar Latvijas Politiski represēto biedrības pārstāvjiem, kur bija daudz sirmu kungu un dāmu, un mēs runājām par politiskajām aktualitātēm. Tie ir cilvēki, kas ir izgājuši caur uguni un ūdeni un redzējuši velnu. Un vienīgais, kas viņus satrauc... viņus pat nesatrauc šīs Saeimas morālā... vairāku deputātu morālā stāja... Viņi teica, ka paslīdēt var kāja katram, bet viņus visvairāk uztrauc tas, ka mēs nodarbojamies ar muļķībām, nevis pieķeramies lielām lietām... vienkārši skaldām matus.

Kolēģi, es aicināšu jūs... mūs nenodarboties ar muļķībām, bet tiešām darīt lielas lietas Latvijai, nevis skaldīt matus savā starpā.

Paldies. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi!

Pozitīvi vērtējama politiķu vidū un sabiedrībā aizsākusies diskusija par tikumību, bet jāatzīmē, ka tiek izmantots vienpusējs pamatojums un argumentācija. Tikumības jēdziens daudzos raidījumos masu medijos tiek noreducēts līdz seksam un viendzimuma attiecībām.

Vēlos klātesošajiem atgādināt, ko latviešu valodā nozīmē jēdzieni “tikums” un “tikumība”. Tikums ir krietnums - morāliski vērtīgas un noturīgas rakstura īpašības, kas izpaužas cilvēka izturēšanās veidos un darbībās. Tikums ir vienveidīgs kādā cilvēku kopā nodibinājies rīcības vai izturēšanās veids, jo latviešu tautasdziesmās atrodamas skaidras norādes uz darba tikumu, godīgumu, cieņu pret vecākiem. Otru likumu, kas ir tikumība, jau nolasīja ministrijas pārstāvis, tāpēc nekavēšu laiku.

Mūsdienu izplūdušajā vērtību traktējumā, kad katra organizācija peļņas nolūkos ar projektu un cita veida reklāmu palīdzību mēģina pārveidot gadsimtiem ilgi veidojušos un nostiprinājušos vērtību izpratni, ir vērts ieskatīties mūsu valsts pamatlikumā - Satversmē.

Tās dažos pantos, bet jo īpaši preambulā, ir skaidri definētas tās vērtības, kas ir Latvijas valsts pastāvēšanas un vienotības pamats. Piemēram, Satversmes preambulā un arī 110.pantā uzsvērts, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats un ka valsts aizsargā un atbalsta laulību jeb savienību starp vīrieti un sievieti un ģimeni.

Publiskajā telpā ir izskanējuši argumenti, ka Izglītības likuma mērķī jau ir paredzēta tikumiska attīstība. Un šeit es gribu aicināt jūs uzmanīgi izlasīt Izglītības likuma mērķi, jo tajā skaidri pateikts, ka tiek nodrošināta iespēja tikumiskai attīstībai. Vērojot to, kas notiek šodien sabiedrībā, ir acīm redzams, ka vai nu šāda iespēja tomēr nav tikusi nodrošināta, vai arī izglītojamie to nav izmantojuši.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo beidzot Izglītības un zinātnes ministrijai šajā jautājumā tiek dots konkrēts un nepārprotams uzdevums - nodrošināt tikumisku audzināšanu, skaidri nosakot tos tikumus, kas ir Latvijas tautas un valsts identitātes un ilgtspējas pamats. Ir jāizbeidz darba tikuma un godaprāta mērķtiecīga iznīdēšana no Latvijas iedzīvotāju vērtību sistēmas un jāpanāk, ka ikviens rūpējas ne tikai par sevi un saviem tuviniekiem, bet arī par sabiedrības labumu, kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem - pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Arī es esmu četru bērnu tēvs - 20 gadus kā vecāks (No zāles dep. A.Elksniņš: “Atbalsti!”), bet 15 gadus esmu strādājis gan par skolotāju, gan par audzinātāju, gan arī par skolas direktoru. Pirmais, kas man nāk šodien prātā: ja mēs atbalstītu vienu no Jūlijas Stepaņenko grozījumiem, mums būtu jāizliedz skolas literatūrā “Romeo un Džuljeta”, jo es arī esmu tēlojis šo lomu un varu pateikt, ka (Starpsaucieni. Aplausi. No frakcijas SASKAŅA: “Kurā lomā?” Zālē smiekli.) Romeo... varu pateikt, ka Džuljeta bija nepilngadīga.

Otrs. Par Rūdolfa Blaumaņa lugām. Arī tur pārsvarā, kā mēs zinām, iedzeršana, pīpēšana un ģimeņu izputināšana. Tā ka, protams, šie darbi būtu jāaizliedz.

Bet gribu teikt, ka jebkurā skolā Latvijā jau šobrīd tiek nodrošināta tikumiskā audzināšana, ģimeniskās vērtības un citas ļoti svarīgas lietas, kas nostiprinātas gan Satversmē, gan ar izglītību saistītajos likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos. Katrs skolotājs, audzinātājs jau šobrīd ir atbildīgs par saturu, kas noteikts mācību priekšmetu standartos un mācību programmās, un par mācību materiāliem, ko izmanto šajās mācību stundās.

Katrā skolā maija mēnesī tiek apstiprināts saraksts ar mācību literatūru, ko izmantos nākošajā mācību gadā, un ar to tiek iepazīstināti arī vecāki. Jau šobrīd, ja rodas aizdomas par nepiemērotu, netikumisku mācību līdzekļu izmantošanu stundās, vecākiem ir iespēja par to ziņot gan skolas vadībai, gan izglītības pārvaldēm, gan Izglītības kvalitātes valsts dienestam, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Skumji, ka grozījumu ierosinātāji maldina Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājus, sabiedriskās organizācijas par šo grozījumu jēgu un jau esošo situāciju izglītībā. Neviens Latvijā nav noteicis “Papardes zieda” vai kādas citas organizācijas izdotās brošūras vai citu literatūru par obligātu Latvijas skolās.

Vēl briesmīgāk, ka šie jaunie ierosinājumi tiek pasniegti Krievijas televīzijā tendenciozi un izskan no to mūsu deputātu mutes, kuriem nav ne pedagoģiskās izglītības... kuri nevienu dienu nav arī strādājuši skolā. Un pēc sižeta var noprast, ka Latvijas skolās kopš neatkarības atgūšanas to vien māca kā netikumību.

Žēl, ka LIZDA, tas ir, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nav atradusi laiku izteikties par šo jautājumu, jo tas rada papildu slodzi, nesaprotamu spriedzi skolotājiem un skolu administrācijai. Tad jau mums vispirms ir jāaizliedz interneta portāli, dažādi TV kanāli, atsevišķi preses izdevumi... un tā varētu turpināt.

Es, protams, esmu par tikumisku un uz ģimenes vērtībām balstītu izglītību Latvijā, bet ne politisku farsu, kas šobrīd radīts ap šo jautājumu. Tāpēc es lūgšu atbalstīt arī šos Jāņa Vucāna ierosinātos grozījumus likumā.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi, Prezidij!

Paldies Brīvera kungam.

Tā kā es esmu trīsarpus gadus skolā strādājis, es laikam varu nākt un runāt.

Līdz šim brīdim es biju tāds diezgan skeptisks pret šādas normas iestrādāšanu Izglītības likumā, jo domāju, ka skolotājiem pašiem izglītība un pieredze ļauj izfiltrēt, kas bērniem ir derīgs, kas ne. Tad es atcerējos savus skolas gadus, kad pirmais džeks klasē bija tas, kurš varēja uz skolu atnest un iedot citiem izlasīt, teiksim, grāmatu “Tūkstoš un vienas nakts pasakas” vai Markesa darbus (Markesa izlasīšana - ar spāņu valodas lamuvārdiem! - deva milzīgas iespējas, teiksim, diskusijās ar klasesbiedriem), vai Remarka grāmatas, kuras tālaika skolēniem 9.klasē varbūt bija pirmā erotikas pieredze, teiksim tā.

Bet nu pēdējais piliens man gan gadījās... Jūs droši vien visi internetā redzējāt fragmentiņus no grāmatas “Kas ar tevi notika, Anna?” Nu, es šo grāmatu ieinteresēts paņēmu, lai palasītu visu. Nu, es vienkārši nesaprotu, kāpēc tai meitenei 14 gadu vecumā ir jārunā, es nezinu, namu pārvaldes santehniķa valodā, un es nevienu iemeslu nevarēju saprast, kāpēc šajā grāmatā... kā šie lamuvārdi tur pastiprina kaut kādu māksliniecisko vērtību vai emocionālo darbību. Nu, protams, tā nav skolas grāmata, bet skolu bibliotēkās šī grāmata ir atrodama. Es arī, protams, neesmu nekāds puritānis, un arī es saprotu, ka meitenes 14-15 gadu vecumā šobrīd lasa “Greja 50 nokrāsas” un skatās filmu, protams, par to pašu. Un šobrīd 8.klases meitene var cilvēku labāk sasiet nekā uztamborēt šallīti, un, piemēram, to es arī saprotu, bet... (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) tāpēc, ka man ir sešpadsmitgadīga meita mājās un es interesējos par viņas dzīvi un interesēm. (Zālē smiekli.)

Es, protams, šeit nerunāju arī par to, ka no skolas... ka skolā vajadzētu izņemt no aprites informāciju, kas saistīta ar seksuālo izglītošanu pilnīgi visās tās izpausmēs, bet es esmu arī pret to, ka, teiksim, tiek stāstīts, ka attiecības starp viendzimuma pāriem ir labākais, kas vispār šajā dzīvē ar kādu var notikt. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Tam arī es esmu pret.

Mani vairāk šinī gadījumā gan uztrauc pats process, kurš tad vērtēs to, kas ir tikumīgs un kas nav tikumīgs, un, ja skolā tiek izmantoti tikai Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināti materiāli, tad, protams, tādām problēmām nevajadzētu būt. Bet kas notiek tajā gadījumā, ja skolotājs, labu mērķu vadīts, atnes pats kaut ko uz skolu? Kas tādā gadījumā, pieņemsim, vērtēs, vai tas ir tikumīgs vai tas ir netikumīgs un vai šis vērtējums nevar būt arī subjektīvs? Bet, nu, protams, es absolūti esmu pret to, lai mūsu valstī parādītos kaut kādas aizliegtās literatūras saraksts. Tāpēc uz trešo lasījumu es tomēr aicinātu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vēl par kaut kādām šī likuma niansēm padomāt.

Taču, atbalstot šo priekšlikumu, gribu teikt, ka laikā, kad uz ielas, internetā un visur citur mums ir pieejama pilnīgi neierobežotos apjomos visa šī negatīvā, melnā informācija, mums tomēr ir jāpacenšas, lai skolās šīs informācijas būtu iespējami mazāk. Un, ja nu galu galā mēs šeit uzskatām, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, paši skolotāji uzskata, ka viņi ir pietiekami izglītoti un profesionāli, lai izvērtētu, kas skolēnam ir labs un kas ir slikts, tad jau mums nemaz nevajadzētu būt problēmām ar netikumīgu lietu nonākšanu skolā neatkarīgi no tā, vai šāds likums būs vai nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi deputāti! Biju jau sagatavojis šodienai asu, iznīcinošu runu, lai sakautu pretējo viedokļu paudējus, taču tad es pats uzdevu sev jautājumu: pret ko gan mēs īsti cīnāmies? Varbūt šis pretinieks, kam veltām asās, saindētās bultas, patiesībā ir daļa no katra no mums pašiem? Vai nav tā, ka katrs cīnās pats ar sevi, tikai meklē šī pretinieka veidolu cita cilvēka personā? Tas attiecas uz visiem mums, arī uz mani.

Tikumības jēdzienam vajag vienot, nevis šķelt sabiedrību, tāpēc aicinu katru izvērtēt, vai viņa oponents patiesībā nav tikai iedomāts pretinieks. Manās rokās ir “Papardes zieda” izdotā grāmatiņa “Tu esi tu”. Arī jums tāda ir. Tajā ir šādi vārdi: “Sekss ir attiecību turpinājums un papildinājums, nevis sākums. Vai tu vēlētos attiecības, kurās partneri saista tikai sekss? Vai tu esi svarīgs kā cilvēks vai tikai kā seksa objekts?” Labi teikts! Kāpēc gan tu, mans iedomātais pretiniek, apgalvo, ka es gribu aizliegt šos vārdus? Kāpēc gan tu pretnostati tikumību seksam, apgalvodams, ka tikumiskā audzināšana noliedz seksuālo audzināšanu, un piesauc pat Romeo un Džuljetu? Mans iedomātais pretiniek, tev es savukārt teikšu: nebaidies no tikumības! Tu saki, ka nesaproti, ko šis vārds nozīmē? Mēģināsim to noskaidrot, jo ne vien Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā, bet arī Eiropas Savienības likumos parādās tikumības jēdziens, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantā, tāpat Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā.

Smiltēna kungs un Platpera kungs jau minēja tikumības jēdziena definīcijas. Nolasīšu pēc būtības analoģisku tikumības skaidrojumu: “Tikumība - gara un kultūras dzīves sastāvdaļa, kas pastāv un mērķtiecīgi veidojas gribas vadītu aktīvu cilvēku kopdzīvē atkarībā no vērtībām un normām, kas saistīgas mūsu sirdsapziņai un brīvai iekšējai pārliecībai par labo un ļauno.”

No šīs definīcijas es tad arī redzu, kāpēc tev, mans iedomātais pretiniek, tikumība šķiet tik bīstama. Tā balstās uz atziņu, ka cilvēkam ir ne tikai miesa, bet arī gars. Sabiedrība nevar pastāvēt bez tikumiem, nerakstītajiem likumiem, ar kuriem cilvēks pats sev uzliek ierobežojumus. Ja šādu ierobežojumu nebūs, indivīds dos priekšroku savām interesēm, ignorējot sabiedrības intereses. Tāda sabiedrība ir lemta bojāejai.

Mans iedomātais pretiniek, tu saki, ka tev nav kritēriju, lai izvērtētu, kas ir un kas nav tikumīgi. Kur ņemt šādus kritērijus, lai tie būtu vismaz nākamajām paaudzēm? Tos nepateiks ne deputāti, ne ministrijas ierēdņi un pat ne skolu direktori. Šādi kritēriji jau no mazām dienām ir jāveido katram cilvēkam pašam. Ģimenei, skolai un visai sabiedrībai šajā procesā jāpalīdz jaunajam cilvēkam, kura garīgā pasaule veidojas galvenokārt skolas laikā. To tad es arī sauktu par tikumisko audzināšanu.

Nešaubos, ka visi piekritīs tam, ka viena no galvenajām vispārcilvēciskajām vērtībām ir brīvība. Taču patiesa brīvība nevar pastāvēt bez tikumības. Ja cilvēks ir spēcīgs savā garā, tad šāds cilvēks ir brīvs. Tikumiskā audzināšana veido brīvus cilvēkus.

Aicinu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu. Lai miers ar mums visiem! Paldies. (Zālē smiekli, LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es ar prieku piekristu tiem runātājiem, ka autoru... likumprojekta autores mērķis ir bijis runāt par tikumības aizsardzību plašākā tvērumā, bet diemžēl šie fakti, ko Stepaņenko kundze minēja komisijas sēdē, man neļauj... nedod šādu iespēju - tulkot likumprojekta autores mērķi plašāk -, jo tika piegādāts tikai viens pierādījums, kas, kolēģesprāt, apliecināja to, ka skolās netikumīgu materiālu nokļūšana ir iespējama, un tas bija šis nelielais “Papardes zieda” bukletiņš, ko Brīvera kungs citēja kā gana labu esam. Līdz ar to interpretācijas iespējas ir diezgan šauras.

Un bez tā, ka mēs lūkojamies, ko Jāņa Rozes apgāds izdod par bērnu attīstību, nebūtu slikti, ja mēs darītu savu pamatdarbu, proti, iepazītos ne vien ar Satversmi, bet arī ar Satversmes komentāriem, kas ir vadlīnijas mūsu darbam, arī rakstot likumprojektus. Un viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem ir arī tas, ka valstī lēmumi ir jāpieņem samērīgi un pamatoti. Un pamatojums ir viens būtisks arguments. Satversmes komentāros ir teikts, ka arī likumdevēja rīcību nepieciešams racionāli pamatot, lai varētu pārliecināties, vai arī pats likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Likuma pamatojuma funkciju šajā sakarā pilda pašā likumā vai tā izstrādes dokumentos formulētais likuma mērķis, tādējādi atklājot tos juridiskos un racionālos apsvērumus, kurus likumdošanas procesā ir izdarījis likumdevējs un ar kuriem tiek attaisnota šāda likuma pieņemšana.

Un šeit atkal atgriežamies pie tā, kas tika no likumprojekta autores minēts, - šī tikumības aizsardzība tiek reducēta ļoti šauri - uz seksuālo izglītošanu.

Un tad man ir jāsaka - mēs nonākam sava veida pretrunā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas jau ir spēkā. Proti, Bērnu tiesību aizsardzības likums uzliek bērnam pienākumu rūpēties par savu veselību, un seksuālā veselība ir veselības sastāvdaļa, tāpat arī Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, kas valstij nosaka pienākumu nodrošināt informāciju un cilvēku izglītošanu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Sekas tādai pseidotikumībai, tam, ka izvairāmies atzīt, ka cilvēkam ir ķermenis, ka cilvēki ir divu dzimumu, ka viņi mēdz mīlēties... Cilvēkiem ir jāmāca... bērniem ir jāmāca tas! Un skola ir tā vieta, kur šo informāciju var nodrošināt neitrālā, izsvērtā, profesionālā veidā, tādējādi ļaujot bērnam iegūt to informāciju, ko, iespējams, ģimenē viņš nevar saņemt.

Šeit ir daudzi citāti minēti, bet es vēlreiz atsaukšos uz šo Satversmes komentāru, kur ir teikts, ka pamattiesību ierobežošanu, tātad arī informācijas iegūšanu, reizēm var darīt, lai pasargātu sabiedrības tikumību. Un tas tiek definēts kā leģitīms mērķis. Bet Satversmes komentāri saka arī to, ka tātad Satversmes 116.pantā šiem tikumības ierobežojumiem atliek maza nozīme, jo tos varētu attiecināt tikai uz pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot prostitūciju, rupjus sabiedrības pieklājības pārkāpumus, vardarbības attēlojumu un vardarbības propagandu plašsaziņas līdzekļos.

Kur jūs varat nolasīt seksuālās izglītošanas programmas? Tās netiek nolasītas. Līdz ar to es uzskatu, ka tas nepietiekamais pamatojums, tas, kad tas tiek darīts un kā tas tiek darīts, vienkārši aizpilda šīs Saeimas vienu... tā ir viena no šī sasaukuma nelaimēm... proti, satura trūkums. Mēs imitējam darbību, mēs pieķeramies vienai tēmai, kas ir ļoti kontraversāla, kas garantē publicitāti, garantē troksni un putas, bet principā var nodarīt kaitējumu mūsu bērniem.

Un nobeigšu ar citātu, jo šodien tā tikumības tēma, tādu citātu tēma... ka principā, ja jūs gribat, lai cilvēki noticētu jūsu tikumībai, tad neplātieties ar to. To mums visiem arī novēlu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Mani drusciņ izbrīnīja tā aktivitāte, ar kādu cenšas pārliecināt, ka it kā nevainīgs labojums, papildinājums šajā likumā radīs gandrīz vai pasaules galu.

Adamoviča kungs teica, ka mēs varētu aiziet tik tālu, ka aizliegtu “Romeo un Džuljetu”, lai gan viņš labi zina, ka runa nebūt nav par filmu, kurā ir tiešām patiesas jūtas parādītas, bet tāda būtu pavisam cita filma, ko Adamoviča kungs nenosauca, - “Trīs Romeo jautrie piedzīvojumi”. Acīmredzot tādu varbūt nevajadzētu skolās rādīt... jā. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Tad vēl otra interesanta tēze, ka neviens jau nezina, kas ir tikumība. Nu, piedodiet! Jau senie grieķi to formulēja ļoti precīzi - viss, kas veicina sabiedrības un valsts attīstību, viss, kas nāk par labu sabiedrībai un valstij, ir tikumisks.

Pirms trim tūkstošiem gadu bija ļoti vienkāršs formulējums - tā sauktie 10 baušļi. Tie nav varbūt visi jādeklamē, bet viens ir ļoti... Es nocitēšu tikai vienu: “Tev būs savu tēvu un māti godāt.” Nu, teiksim, tas ir novecojis pēc trim tūkstošiem gadu. Tātad jaunajam bauslim jāskan tā: tev būs divus tēvus godāt. Vai tev būs godāt četrus tēvus, tāpēc ka tiem diviem apnīk, viņi aiziet prom un parādās nākošie divi. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Pareizi? Baušļi ir novecojuši. Lai gan jau latvju dainās mums ir gan mātes godināšana, gan darba tikums, gan viss pārējais. Taču runa nav par to.

Nākošais. Te tika arī apgalvots, ka skolās jau viss ir kārtībā un ka nav nekādu problēmu. Es gribētu te iebilst. Es paskatījos tādu interesantu statistiku, ka, piemēram, mūsu pašu Valsts izglītības satura centrs savā laikā ir apturējis “Papardes zieda” iniciatīvu staigāt pa klasēm. Konkrēti runa ir par 7.klasi, kur neiet vecāko klašu audzēkņi bet kur stāsta dažādas gudrības, kas varbūt īsti nav vajadzīgas 7.klasei, bet gan 18 gadu vecumā... lielākā vecumā.

Es citēšu... Dažiem nepatika, un te var piekrist... Es domāju, ka nevajag aizliegt un ka tiešām arī šī izglītība par veselību un visu pārējo ir laba, bet... Es domāju, ka veselības ministrs piekritīs, ka varbūt skolās labāk būtu maziem bērniem stāstīt, ka nav labi špricēt heroīnu un ka nav labi rādīt, kā pareizi lietot šļirci, bet ka labāk būtu mācīt bērniem, ka varbūt vispār nevajag heroīnu lietot. Var būt, ka tas būtu daudz jēdzīgāk.

Es neatradu šeit neko tādu, ko nevajag darīt, te viss bija, ko darīt, bet... es citēšu... Ir ļoti skaista organizācija - Resursu centrs sievietēm “Marta”, kurš arī izdod visādus metodiskos norādījumus. Un, piemēram, Labklājības ministrija ir atbalstījusi zēnu un meiteņu diskusiju grupu darbību un grupu vadītāju apmācību. Grupu dalībnieki - pusaudži no 13 gadiem, vadītāji - no 18 gadiem. Sadarbībā ar Ālandu salu Miera institūtu Resursu centrs sievietēm “Marta” izdevis šo - “Metodikas rokasgrāmata meiteņu un zēnu grupu vadītājiem (izvērtējot uz stereotipiem balstītu dzimumu uztveri)”. Un tagad paklausieties, cik tas ir “tikumiski”! Tur ir norāde: “Neaizmirstiet uzsvērt, ka, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais - viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar to.” Nu vai nav lieliska metodoloģija attiecībā uz bērniem - popularizēt trusīšu dzīvesveidu?! (No zāles dep. I.Viņķele: “Ko jūs citējat?”)

Šajā pašā Ālandu salu Miera institūta “gudrības grāmatā” “Metodikas rokasgrāmata meiteņu un zēnu grupu vadītājiem” ir teikts, ka dzimums ir vien sociāla konstrukcija, loma, ko nosaka kultūrsociālā vide, nevis kaut kāds bioloģiski noteiktu iedzimtu un nemaināmu cilvēka īpašību uzskaitījums. Tātad puikam uzvelciet kleitiņu, un nav pat jāpazīst, - un prom uz krūmiem! Un trusīšu dzīvesveids tiek reklamēts lielā mērā.

Vēl daži jautājumi, Viņķeles kundze, par to, ko jūs sakāt... No šīs pašas metodikas... “Cik lielā mērā puišiem, kuri ir prostitūtas, ir raksturīga profesionalitāte?” Tas jāmāca bērniem?! “Cik lielā mērā puišiem, kuri ir prostitūtas, ir nodrošināta ekonomiskā labklājība?” Ļoti “lieliskas” metodoloģiskās pamācības 13 gadus veciem zēniem un meitenēm!

Es domāju, ka nekā briesmīga nebūs, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu. Es arī piekrītu, ka skolu direktori un skolotāji var izvērtēt, ko viņu skolās mācīt un ko nemācīt... (No zāles starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, man jāteic, ka jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Kiršteins. Jā, paldies.

Es tikai domāju, ka vēl varbūt Izglītības likumā ir jāmaina norma, ka direktorus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, nevis...

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Kiršteins. ...nevis pašvaldības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Cienījamie kolēģi, es lūdzu dot man iespēju runāt ilgāk par piecām minūtēm, lai izmantotu tās divas minūtes, kuras Kārtības rullis man atļauj. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nē! Nē!”)

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, vienu mirkli... Pimenova kungs, jums tad ir iespēja izmantot otrās uzstāšanās laiku un tad lūgt vēl divas minūtes.

I.Pimenovs. Tieši tā.

Es nesaprotu... Es varēšu runāt vai ne? (No zāles dep. I.Viņķele: “Īsāk jārunā, Pimenova kungs!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāts izmanto divas papildu minūtes, ieskaitot to kā otrās uzstāšanās laiku? (Starpsaucieni.)

Vai deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nē!”; “Balsojam!”)

Deputāti lūdz balsojumu? Labi. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātam Pimenovam dotu iespēju papildināt uzstāšanās laiku vēl par divām minūtēm, to ieskaitot kā debašu otro laiku! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - nav. Tātad ir iespēja izmantot otrās uzstāšanās laiku - divas minūtes. Lūdzu!

I.Pimenovs. Es pateicos Saeimai.

Cienījamie deputāti! Man ir tiešām neveikli kritizēt 3.priekšlikumu - ne tikai tādēļ, ka tas balstās uz manas politiskās grupas dalībnieces iesniegto 2.priekšlikumu, bet arī tādēļ, ka skatītā priekšlikuma formulējumi ietver patiesības, kuras nevienam ikdienā neienāks prātā apstrīdēt, proti, laulību un ģimeni. Tās ir skaidras, vienkāršas, neuzkrītošas un tik vispārīgas, ka pat par kategoriskām šīs patiesības ir grūti nosaukt. Taču, ja sadzīvē viegli un nesaistoši izteiktu frāzi ietver likumā, tā nenovēršami kļūst noteicoša gan ar savu motivāciju, gan ar kontekstu un sekām. Pat tad, ja likuma pantā ietver tādu banālu apgalvojumu, ka divi reiz divi ir četri, radīsies jautājums, kādu iemeslu dēļ un ar kādu mērķi šī konstatācija ir ietverta likumā. Un kas notiks, ja šī banalitāte tiks pārkāpta? Un, jo vienkāršāks ir panta formulējums, jo vairāk prasās to atšifrēt.

Atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā piedāvātais jaunā 10.¹ panta “Izglītība un tikumība” pirmās daļas atšifrējums vismaz noved pie deputātes Jūlijas Stepaņenko 2.priekšlikumā nosauktā Satversmes 110.panta un, izceļot laulību un ģimeni, kā rakstīts tekstā, īpaši un neizbēgami atstāj aiz tikumības robežām homoseksualitāti. Tāds ir rezultāts, pat ja komisija varbūt nemaz šo rezultātu nav apzinājusies.

Attieksme pret homoseksualitāti ir katra cilvēka personīgā lieta, bet ir slikti, ja šādu negatīvu attieksmi kaut vai netieši veicina normatīvais akts. Tas var aizvainot, un tas ir arī cilvēktiesību pārkāpums. Es ierosinātajā normā saskatu šāda pārkāpuma pazīmi un tāpēc to neatbalstu. Ir svarīgi nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumu, bet, manuprāt, vēl svarīgāk ir saprast homofobijas cēloni. Droši vien tas ir pretīgums, ko izjūt heteroseksuālis, mēģinot pielaikot homoseksualitāti sev. Tas rada stipru vēlmi ierobežot savu un savu bērnu iespējamo saskarsmi ar gejiem, lesbietēm, rada un uztur aizspriedumus, konkrēti pieņēmumu, ka ar dzimumtieksmi pret sava dzimuma personām var inficēties kā ar vīrusu, ka to var iedvest, ka to var ieaudzināt, iesaistot bērnu spēlē kā otra dzimuma pārstāvi vai skaidrojot viņam homoseksuālas attiecības. Visstiprākais aizspriedums ir tas, ka homoseksualitāte ir izvirtība un ka homoseksuāļi savas noslieces dēļ visbiežāk ir pamanīti pedofilijā. Tomēr statistika liecina, ka dzimumnoziegumu skaits ir proporcionāls heteroseksuāļu un homoseksuāļu proporcijai sabiedrībā. Noziegumi, kurus izdara iedzīvotāji ar tradicionālo dzimumorientāciju, ir tikpat smagi, un dažreiz par viņu seksuālajiem upuriem kļūst pat paša ģimenes bērni.

Skatītais priekšlikums, ja tas tiks pieņemts, var veicināt un nostiprināt sabiedrības nepatiku pret seksuāli orientētām minoritātēm, izstumt mūsu līdzpilsoņus no sabiedrības, radīt iemeslus pieteikt arvien jaunas un jaunas praidparādes, neļaujot tām kļūt neaktuālām un zaudēt jebkādu savu nozīmi.

Deklaratīvas tiesiskās normas piemērošana ir atkarīga no konteksta, tā ir saprotama burtiski, jo tā ir aizliedzoša norma, kuru mēs tagad skatām. Ar kādu mērauklu mērīsim negatīvo ietekmi uz izglītojamo tikumisko attīstību? Skolas direktore man uzreiz uzdeva jautājumu: ko darīsim ar Annu Kareņinu, Ļeva Tolstoja romāna tēlu? Vēl grūtāk ir ar Ļeva Tolstoja romānu “Augšāmcelšanās”, kurā ir atklāts prostitūtas Katjušas Maslovas likteņstāsts. Skolotāja, kura kādreiz mācījusies latviešu skolā, vaicāja to pašu par Jāņa Jaunsudrabiņa triloģiju “Aija”, Rūdolfa Blaumaņa noveli “Raudupiete”. Godīgi sakot, tās grāmatas gan neesmu lasījis, bet man uzreiz rodas jautājumi par latviešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”.

Vēl vairāk jautājumu ir par glezniecības darbiem, teiksim, par Eduāra Manē gleznu “Brokastis zaļumos” skolas telpā. Vai mēs varam atļauties to izkarināt pie sienas skolā? Ja likumdevējs ņemas kaut ko aizliegt, tad aizlieguma objekts ir stingri jādefinē. Vēl grūtāk reglamentēt sabiedriskās apziņas formu izpausmes: zinātnei, reliģijai, tiesībām un tikumībai. Viss ir vēl sarežģītāk, jo tikumības normas mainās līdz ar laiku. Es gribu atgādināt, ka 19.gadsimta sākumā Austrijā, Vīnē, aizliedza dejot valsi ilgāk par 10 minūtēm, bet Vācijā valsis vispār tika uzskatīts par nepieņemamu un nepieklājīgu deju.

Es saprotu, ka komisijas vēlas, lai skolās netiktu izplatīta pornogrāfija un netiktu piedāvāta prezervatīvu lietošanas instrukcija 3.klases skolniekam. Es šādus aizliegumus saprotu! Bet tie - šādi aizliegumi - jau pastāv! Zinātniski izstrādāti izglītības standarti sociālo zinību priekšmetos, bioloģijā piedāvā mācību saturu atbilstoši skolēna vecumam. Arī likumdošanai vārds “tikumība” nav svešs. Izglītības likuma 2.pants par likuma mērķi secina: “Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot dzirdīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.”

Papildmateriālu atbilstība izglītības saturam ir skolas administrācijas atbildība, attiecīgās mācību literatūras trūkums ir valsts atbildība. Standarti ir jāpilnveido, jāpaplašina, par to arī jārunā, nevis jāmēģina ar lauzni skaņot smalku izglītības mehānismu.

Skatītā norma, pēc manas dziļas pārliecības, ir brāķis, un to nevar atbalstīt.

Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms dodu vārdu deputātam Jānim Dombravam, es aicinu zālē sēdošos deputātus nebalsot klātneesošo kolēģu vietā! Šāda situācija ir konstatēta.

Vārds šobrīd deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Izglītības likuma 51.pantā ir noteikts pedagoga pienākums veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Un es domāju, ka būs ļoti daudzi grupējumi, organizācijas, citas valstis, kas mēģinās no šī mērķa virzīties prom.

Es tiešām varu arī izteikt uzslavu Ķirša kungam, kurš saistībā ar izglītības sistēmu aktualizēja citu problēmu, kuras risināšana šobrīd nav paredzēta likumā un kura saistīta ar šiem pretvalstiskajiem materiāliem, kas tiek izplatīti skolās. Bet es tiešām aicinu Ķirša kungu vērsties pie netālu sēdošā Boķa kunga un varbūt sākt arī tur šos jautājumus risināt, jo... Kopš 2012.gada pavasara Valmieras Valsts ģimnāzijā darbojas krievu valodas kabinets, kuru atklāja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Kabineta aprīkojuma iegādi finansēja fonds Russkij mir. Tāpat arī Boķa kungs visā šajā lietā nesaskatīja nekādas problēmas, argumentējot domu... citai domai, ka tur vairāk ir sacelta ažiotāža, nekā ir reāla situācija... Es tās grāmatas neesmu redzējis, neesmu skatījis. Man tas nav jādara. Bet tas, ka kāda tur ir atvesta, - nu, tur tā ir... Es viņus - Russkij mir - zinu tikai pēc nosaukuma. Nevaru neko vairāk komentēt. Tāpēc es aicinu Ķirša kungu varbūt iepazīstināt kolēģus ar to.

Kā jau es minēju, tātad ir ļoti svarīgi, ka šos... Visas šīs aktivitātes, kas mēģina novest mūsu jaunatni... novirzīt mūsu bērnus projām no šī Izglītības likumā ļoti skaidri noteiktā mērķa, ir jāmēģina ierobežot, un, es domāju, šī konstrukcija, kas likumā tiek piedāvāta no Stepaņenko kundzes puses un šobrīd no atbildīgās komisijas puses, ir ļoti vērtīga, jo... Es gari necitēšu, bet... Ja mēs apskatām šo, otro, daļu, mēs varam tur papildināt: “Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācīblīdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā patriotisko un tikumisko audzināšanu.” (No zāles dep. V.Orlovs: “Uz 3.lasījumu!”) Es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs šādu priekšlikumu arī varētu iesniegt, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Super! Davai uz 3.lasījumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA). (No zāles: “Mēs jūs klausāmies!”)

Cienījamie kolēģi! (No zāles: “Ooo!”) Jūs šobrīd vērtējat nepieciešamību iekļaut likumdošanas normās tikumības jēdzienu. (No zāles dep. I.Viņķele: “Jūs arī!”) Es piedāvāju saprast tikumības jēdzienu dziļāk. Dažkārt dziļāku jēdziena izpratni sniedz kontrasts. Lai saprastu, kas ir tikumīgs, mēģināsim vispirms saprast to, kas nav tikumīgs.

Labāk definēsim to, kas ir netikumīgs. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Davai, kontrastos - ar piemēriem!”) Davai! Es piedāvāju sarakstu ar jēdzieniem, kuri saistīti ar netikumību un kurus varam apņemties iztirzāt šī sasaukuma laikā.

Tātad netikums - dusmas. Vēršamies pret vecāku patvaļu, vardarbību, mobingu.

Netikums - augļošana. Vēršamies pret baņķieriem un ātro kredītu speciālistiem.

Netikums - krāpšana. Vēršamies pret ārlaulības sakariem, daudzsievību, negodīgu uzņēmējdarbību, tukšiem solījumiem.

Netikums - pavedināšana. Vēršamies pret seksuāliem un finansiāliem pavedinātājiem.

Viņķeles kundze, dzeršana! Pagājušās... šīs te... Šajā pirmdienā notika diezgan netikumiska dzeršana Saeimas kafejnīcā. Alkohols bija par velti, visiem bija pieejams, tas bija, manuprāt, netikumiski. (No zāles dep. I.Viņķele: “Lasiet no lapiņas! Gudrāk!”)

Netikums - lišķība. Vēršamies pret varas partiju pārstāvjiem valsts uzņēmumu valdēs, “savējo” politiku dažādās jomās.

Netikums - Dieva zaimošana.

Netikums - pareģošana. Vēršamies pret finanšu analītiķiem un statistiķiem, sabiedriskās domas aptaujām.

Netikums - Fjodors Mihailovičs Dostojevskis. Tabu literatūra.

Netikums - zagšana. Sākumā definējam zagšanas līmeņus. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pret Liepiņu!”)

Netikums - patvaļa. Vēršamies pret patvaļu dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā.

Netikums - nodevība. Viņķeles kundze, vēršamies pret pirmsvēlēšanu solījumu laušanu un citiem nodevības paveidiem.

SASKAŅA! Sanāk tā, ka Nastasja Filipovna ir pilnīgi netikumiska. Arī darbi “Idiots”, “Velni”, “Brāļi Karamazovi”. Es esmu par Bulgakova “Meistars un Margarita”, par “Suņa sirdi”, par Dostojevski... nedomāju, ka tas tā kā būtu jāņem ārā no šīs bērnu apmācības programmas, bet, tā kā šeit ir moderni beigt ar citātu, tad arī es beigšu ar citātu.

“Bezdarbībā laimes nav.” Viņķeles kundze! Dostojevskis.

Paldies jums!

Es aizmirsu pateikt, ka es atbalstu... Nu, balsojiet pēc sirdsapziņas - tātad “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, ja jau mums modē ir beigt ar citātu, tad varbūt ar citātu ir arī jāsāk, ja reiz mums tās debates principā ir nonivelētas līdz tēzei: “Vai nu priekšā, vai pakaļā.” (Zālē starpsaucieni. Smiekli. No zāles: “Kas to rakstīja?”) Es autors!

Lūk! Bet debates par to tiešām ir nonākušas līdz tam. Bet varbūt apskatīsimies tās juridiskās konsekvences un varbūt arī to normatīvo regulējumu attiecībā uz minētā jēdziena, ko Stepaņenko kundze vēlas ietvert Izglītības likumā, esamību vai neesamību citos normatīvajos aktos, un vai tas ir vispār kaut kas jauns vai nav jauns.

Tad vēl ieskatam. Principā, protams, šeit ir jāsāk runāt par Izglītības likumu, un Izglītības likuma mērķis, tā 2.pants, ir spēkā. 2.panta mērķis, likuma mērķis, ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai viņš veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, par demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Nu, tad, lūk, atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta šī iespēja. Tiek nodrošināta iespēja - likumā tas ir ietverts, nekas jauns - tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Nu kas te kādam nav skaidrs? Kuri ir tie skolu direktori, šeit ļoti daudz pieminētie, kuri ir tie Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts izglītības satura centra vadītāji, kuri seko mācību programmām, kuriem uz doto brīdi prātiņš ir par tukšu, lai saprastu to, ko likumdevējs ir pieņēmis attiecībā uz viņiem un kas gadiem ir spēkā?

Otrs. Nevajag nonivelēt šo ideju līdz tam, ka mēs tagad aizliegsim “Romeo un Džuljetu”, Bulgakova “Māsters un Margarita” (No zāles: “Meistars, nevis Māsters!”) “Meistaru un Margaritu”, ko Kaimiņa kungs tikko minēja. Bet es jums varbūt izstāstīšu, kāda ir pozīcija, piemēram, Krimināllikumā, attiecībā uz tām mīlestībām. Respektīvi, dzimumattiecības ar cilvēku, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, ir aizliegtas. Atļauts ir tas sekass, par ko jūs te visi... sekss, sekass no 16 gadu vecuma. Bet Krimināllikuma pozīcija šodien ir kāda? Tu vari nodarboties... viņi var tur nodarboties 16 gadu vecumā ar dzimumattiecībām, un tas nav sodāms Krimināllikuma izpratnē, bet tikko kā, nodarbojoties ar tām seksuālajām attiecībām, tu viņai parādi kaut kādu pornogrāfisku zīmējumu, tā automātiski ir kriminālatbildība. Judina kungs neļaus man samelot par šo.

Bet būtībā jau... patiesībā runa nav par to. Tikumības jēdziens normatīvajos aktos ir vairākkārt un vairākās vietās pieminēts. Nu, piemēram, Satversmes preambulā, kas pieņemta vēl pavisam nesen, pagājušajā Saeimas sasaukumā, tiek minēts, piemēram, darba tikums - nu, protams, tas izriet no tikumības. Arī Satversmes 116.pantā runāts par tikumību un par personu tiesībām, kuras var ierobežot, lai aizsargātu tikumību. Bet, cienījamie kolēģi, es minēšu vēl vienu normatīvo aktu, kurš ir spēkā, - tas ir Ministru kabineta rīkojums Nr.391, kas no 1995.gada 19.jūlija ir spēkā. Šis Ministru kabineta rīkojums ir jāievēro visiem mums, arī skolotājiem. Tā nosaukums ir sekojošs: “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”. Un tur ir rakstīts: lai nodrošinātu latviešu nācijas skaitlisko atjaunošanos, kā arī Latvijas iedzīvotāju kvalitatīvā sastāva, iedzīvotāju veselības, izglītības, kultūras un tikumības, un dzīves apstākļu uzlabošanos valstī...

Par ko tad ir Stepaņenko kundzes priekšlikums? Par to, lai mēs visi dzīvotu nākotnē un lai mums būtu pēcnācēji. Un nevajag nonivelēt šo jautājumu tikai līdz tam, kādā veidā mēs varēsim... kā mēs, tā teikt, varēsim atražoties savas valsts iekšienē.

Un, Viņķeles kundze, šeit ir jānorāda, ka tas balsojums, ko jūs tikko pieminējāt... šo debašu laikā jau jūs zaudējāt, jo... 1951 pret 1569...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Elksniņa kungs, paldies. Laiks ir beidzies.

Nākamā debatēs deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Vai es drīkstu kādas sekundes vai minūtes mazliet vairāk...? Var piedāvāt...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Inguna Rībena apvieno pirmās un otrās uzstāšanās laiku, lūdzot vēl divas papildu minūtes?

Vai nav iebildumu? (Starpsaucieni. “Nav!”; dep. A.Latkovskis: “Nav! Tik reti viņa runā!”) Ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

Tātad deputātiem ir iebildumi... (Starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Nebija frakcijas lēmuma.”) Kolēģi, deputātiem ir iebildumi, tāpēc mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputāte Inguna Rībena varētu apvienot pirmās un otrās uzstāšanās laiku, lūdzot divas papildu minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav.

Tātad - lūdzu!

I.Rībena. Jā, paldies, kolēģi!

Godīgi sakot, strādājot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un nobalsojot par šo priekšlikumu, es pat nebūtu varējusi iedomāties, ka šis vienkāršais priekšlikums izraisīs tādu pretestības lēkmi publiskajā telpā.

Kļūst tīri neomulīgi, redzot, cik neadekvāti un histēriski zināma mūsu sabiedrības daļa reaģē uz tādiem vārdiem kā “tikumība” un “Satversme”. Kaut arī lielākie kliedzēji šoreiz nepārstāv sabiedrības lielāko daļu, es tomēr raudzīšu īsi atbildēt uz viņu trim galvenajiem argumentiem... pareizāk sakot, uz gluži neargumentētajiem apvainojumiem.

Pirmais. Aiz piedāvātajiem grozījumiem kritiķiem rēgojas Kremlis un Putins. (Zālē pieaug troksnis.) Organizācijas “Papardes zieds” vadītāji savā rakstā pat jautā: vai Krievijas propaganda tur savā pavadā Saeimas deputātus? Un tā nav vienīgā, kas tā saka. Atbildēšu tieši! Ziniet, cienījamie likuma grozījumu kritiķi, atšķirībā no jums man tikumības jēdziens nebūt nesaistās ar Kremli un Putinu! Man tas saistās ar Mozus baušļiem, ar Kristus evaņģēliju, ar latvju dainām, ar latviešu tautas dzīvesziņu, ar Latvijā gadsimtiem dzīvojušo vecticībnieku un pareizticīgo morālajām tradīcijām un ētiskajiem imperatīviem. Kremlis un Putins man nekādi nenāk prātā, domājot par tikumību. Bet cienījamie oponenti gan staigā ļoti īsā Kremļa propagandas pavadā, ja vairs nespēj domāt un spriest ārpus paradigmas: “Sakām - tikumība, domājam - Putins”, “Sakām - Putins, domājam - tikumība.” Ar saviem muļķīgajiem un tukšajiem pārmetumiem viņi diemžēl paši lej ūdeni uz Kremļa propagandas sudmalām, stiprinot ļaužu apziņā Putina globālās monopoltiesības uz tikumības aizstāvja lomu. Pretstatījums “demokrātija vai tikumība, tikumība vai demokrātija” ir ļoti aplams, ļoti tendenciozs un ļoti bīstams.

Kāpēc jūs tā darāt? Tāpēc, ka tikumības vārds ir pazudis no jūsu aktīvās leksikas. Tāpēc, ka tikumības kategorija ir pazudusi no jūsu intelektuālā arsenāla. Tāpēc, ka tikumības jēdziens jūsu apziņā vairs neeksistē ārpus seklu un banālu ideoloģisku asociāciju konteksta.

Un otrais. Likuma grozījumu kritiķi publiski pauž neziņu par to, kurš tad nu būs tas noteicējs, kas ir tikumīgs un kas ne. Un noteicējs, ziniet, saskaņā ar Satversmi ir Latvijas tauta, jo tikumība nav vis kādas šauras konspiratoru grupas sazvērestība, bet gadu simtos ilgstoša visas sabiedrības konvencija. Kas ir tikumīgs un kas ne - normālā sabiedrībā to zina katrs melnstrādnieks un katra trauku mazgātāja; izrādās, ka mūsu sabiedrībā to nezina pat virkne sabiedrisku darbinieku un publicistu. Un, ja mēs, latvieši, 21.gadsimtā nesaprotam, kas īsti ir tikumība un kas nav, tad acīmredzot mēs pasaules vēstures gaitā kaut ko ļoti svarīgu esam palaiduši garām.

Kritizējot ierosinātos grozījumus, dažādi publicisti savā starpā ir tīri vai sarīkojuši sacensības - kam izdosies ierosināto likuma normu pārvērst lielākā absurdā. Saskaņā ar jauno likumu, lūk, varēšot aizliegt dažādas Lindgrēnes, Šekspīra un Blaumaņa grāmatas, dainas un pat Bībeli. Kā draudīgs piemērs tiek minēts precedents, ka kaut kur Sibīrijā esot aizliegta grāmata par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta.

Redziet, ja tīšām grib, tad par absurdu var pārvērst pilnīgi visu! Bet tas, ka kaut ko var pārvērst par absurdu, vēl nebūt nenozīmē, ka kāds to tiešām arī grasās darīt. Teiksim, ar dakšiņu principā var izdurt aci - ja grib, bet vai tāpēc mēs baidāmies sēsties ar godīgiem cilvēkiem pie viena pusdienu galda?

Absurds, gar ko tīksminoties šausminās ierosinājuma pretinieki, mīt nevis pašā ierosinājumā, bet gan tā pretinieku paranoiskajā fantāzijā. Pašam ierosinājumam ar to ir maz sakara. Neba velti kritiķi labprāt min gadījumu ar Karlsonu Sibīrijā, bet gudri noklusē gadījumu liberālajā Zviedrijā, kur nesen gluži nopietni tika izteikts ierosinājums cenzēt tās pašas Lindgrēnes grāmatu par Pepiju Garzeķi, jo kādam tanī bija izdevies atrast rasistiskus motīvus. Un, atvainojiet, kolēģi, bet pret idiotiem neviens likums neko nevar garantēt.

Un trešais. No visiem pārmetumiem radikālākais ir tas, ka šis ierosinājums nozīmējot atgriešanos totalitārisma ērā. Tā ir mētāšanās ar skaļiem vārdiem. Bet, ja kādam tomēr ļoti gribas grozījumu sakarā piesaukt totalitārismu, nu tad lai notiek! Piemēram, Hitlera Vācijā, atskaņojot Baha garīgo mūziku, vārdi “Izraēls” un “Ābrahāms” tika aizstāti ar citiem. Padomju Latvijā Emīla Dārziņa dziesmu izdevumā Poruka dzejolī vārds “Kristus” tika aizstāts ar kaut ko citu. Savukārt mūsdienu Latvijā pirms dažiem gadiem bērnudārza vadītāja zaudēja amatu tāpēc, ka bērniem bija mācīts pirms ēdienreizes sacīt: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien...”

Mūsdienu Zviedrijā “dzimumu līdztiesības pedagoģijas” ietvaros tiek paredzēts aizliegt bērnudārzos tradicionālās pasakas, to vietā liekot stāstus par viendzimuma vecākiem, nepilnām ģimenēm un bērnu adopciju (No zāles dep. V.Spolītis: “Tā nav!”), kā arī aizstāt vietniekvārdus “viņš” un “viņa”...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, man jāaizrāda, ka jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies šobrīd!

I.Rībena. ...ar nekatras dzimtes vietniekvārdu. Lūk, tās ir totalitārisma...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, es atvainojos! Jūsu uzstāšanās laiks - divas kopumā piešķirtās minūtes plus papildus divas - šobrīd ir beidzies. Paldies. (Dep. I.Rībena: “Nu ļoti žēl!”)

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Runa šī likuma sakarā ir gan par vispārējo, gan par konkrēto. Par likuma teoriju un praktisku piemērojamību. Ja es jautātu... Vai kāds no mums ir par netikumību skolās? Lai paceļ roku! Vai vispār ārpusē...? (Starpsauciens no zāles: “Viens ir ārpusē!”) Ir viens. Bet vai kāds var viennozīmīgi - viennozīmīgi! - nodefinēt tikumību un precīzu veidu, kā tai izsekot skolās? Arturs Kaimiņš... Artuss Kaimiņš mēģināja, piedāvājot 15 vai cik veidus, neizsmeļot... Tas ir neizsmeļams (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pareizi!”) un ļoti mainīgs jēdziens. Arī aptvēruma ziņā. No sengrieķu valodas cēlies vārds “ētika”... no ēthos, kas nozīmēja “raksturs”, “iedaba”, “paradums”. Homēram ēthos ir “dzīvesveids”. Latīņu valodā attiecīgais vārds moralis - arī “paradums”, “noturība”.

Es nebūtu nākusi runāt tribīnē, bet man Arvīds Platpers ierosināja ar piesauktajām tautasdziesmām. Platpera kungs! Tas ir liels pārpratums - par tautasdziesmām un tikuma jēdzienu tautasdziesmās.

Slavenā, zināmā, populārā tautasdziesma:

“Balta nāca tautu meita,

Kā ar sniegu apsniegusi;

Nav ar sniegu apsnigusi,

Nāk ar savu tikumiņu.”

Tikums tur ir bagātība. Bagātība, kas nāk no čakluma.

Folklorā ir jēdziens “tikumisks zirgs” un “ticīgs zirgs”. Vidzemē “ticīgs”, “tikumisks” nozīmē “čakls”, “derīgs”, “paklausīgs”.

Bet šobrīd mēs runājam par 1. vai 2.priekšlikumu... par priekšlikuma otro daļu... Mums ir jārunā par to, vai mēs atbalstām vai ne, nevis par šo laika gaitā tik ļoti evolucionējušo un arī šobrīd ļoti evolucionējošo tikuma vai ētikas jeb morāles jēdzienu.

2.priekšlikums. Atgādinu, par ko mums jābalso: izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Kādā veidā cenzēs konkrēti skolās un kas - citu materiālu izmantošanu vai izplatīšanu? Jo Saeimā... mēs te, Saeimā, varam kādu likumu pieņemt, izsekot, kādi materiāli te staigā un kurš ko lasa, bet kā to izdarīs skolās? Es nerunāju par tikumiskuma jēdzienu, kas kādam var ienākt prātā attiecībā uz Raini, Blaumani vai Šekspīru vai vēl kādā citā ziņā. Ja nebūs veselā saprāta skolotājiem, direktoriem un vecākiem, tad ne ar vienu likumu to nevarēs aizliegt. Tas panāks pilnīgi pretēju efektu.

Līdz ar to es gribu teikt, ka es nevaru atbalstīt neizpildāmo 2.priekšlikumu, bet atbalstu 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms gribu norādīt uz šī jautājuma ļoti nopietnajām sekām, kuras varētu būt mūsu sabiedrībā. Es domāju, ka debatēs... To deputātu skaits, kuri šodien piedalās debatēs, liecina par to, ka jūs uztraucaties par to, kā cilvēki - mūsu vēlētāji un sabiedrība kopumā - reaģēs uz šodienas balsojumu. Jūs lieliski zināt, ka tiešām sabiedrībā ir uztraukums par šo jautājumu. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nav! Nav!”)

Vakardien mums notika tikšanās ar organizācijas “Papardes zieds” pārstāvjiem, un godīgi teikšu, ka tieši šī tikšanās ietekmēja šodien arī manu balsojumu, jo es balsošu “par” abiem Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem. Pamatošu - kāpēc.

No sākuma es domāju: kāpēc tāds uztraukums? Kāds tam ir pamatojums? Tad es sapratu, ka uztraukuma pamats ir tāds, ka šie divi labojumi skar izglītības sistēmu, bet uztraukums no pretinieku puses ir par to, ka tas skars ne tikai izglītības sistēmu, bet arī dažu NVO darbību Latvijā. Mums šodien ir jābalso tikai par to... par tiem jautājumiem, kuri skar valsts izglītības sistēmu. Un, ja mēs varam apšaubīt mūsu skolotāju, mūsu izglītības sistēmas un Izglītības un zinātnes ministrijas spēju darboties Satversmes ietvaros, tad mēs varam šaubīties, balsot vai nebalsot par Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem.

Es jums varu izstāstīt dažas lietas, kuras es uzzināju vakardien no organizācijas “Papardes zieds” pārstāvjiem. Izrādās, ka pastāv metodiskie norādījumi, kas paredz, ka mūsu skolotājiem izglītības procesā no 1. līdz 9.klasei ar skolēniem kopumā vienu reizi ir jārunā par seksualitāti un piecas reizes - par reproduktīvas veselības jautājumiem. (No zāles dep. V.Spolītis: “Loģiski!”) Tātad vienu reizi šajā periodā skolotājs var izvēlēties, kad runāt. Tas var notikt 1.klasē, un tas var notikt 9.klasē.

Kas mani uztrauc šajā gadījumā? “Papardes zieds” apgalvoja, ka, viņuprāt, mūsu skolotāji nav sagatavoti un nav izglītoti, lai spētu runāt ar mūsu bērniem par šiem jautājumiem, un tieši tāpēc viņi saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas norādēm aicina organizācijas “Papardes zieds” pārstāvjus. Kad es uzdevu jautājumu par to, vai šie materiāli, kurus izplata skolēniem, tiek kaut kādā veidā pārbaudīti, vai notiek akreditācija un vēl kaut kas... Nē, nekas tamlīdzīgs nenotiekot! Respektīvi, “Papardes zieda” pārstāvji, piemēram, vai citi NVO pārstāvji var atnest jebkurus materiālus.

Kas notiek? Tas nozīmē, ka vienā brīdī pats skolotājs var izvēlēties... var runāt ar bērniem tā, kā viņš prot... Turpretī otra skola aicinās “Papardes ziedu”. Tātad mums nav vienotas pieejas izglītības procesā ne attiecībā uz reproduktīvās veselības jautājumiem, ne uz seksualitāti. (Starpsaucieni. Dep. V.Spolītis: “Totalitārais laiks ir pagājis!”)... Tas nav totalitārais! Es pati esmu mamma, man pašlaik bērns mācās 1.klasē, un es nezinu, kurā brīdī ar viņu runās. Es ļoti gribētu, lai viņam būtu pilns priekšstats par reproduktīvās veselības jautājumiem, taču es negribu, lai ar viņu par to runā 1.klasē, bet runā tad, kad... un lai speciālisti, kuri ir izglītoti un kuri strādā izglītības sistēmā, nevis NVO, runātu ar mūsu bērniem par šiem jautājumiem.

Tāpēc es jums piedāvāju... Ā, un vēl... Aldis Adamovičs šodien apgalvoja, ka vecākiem ir iespēja iepazīties ar visiem materiāliem, kuri tiks izmantoti bērnu izglītošanai. Es varu apšaubīt šo apgalvojumu un teikt, ka tas tā nav, it īpaši attiecībā uz tiem materiāliem, kurus uz skolām nes NVO.

Es esmu par to, lai būtu sakārtota sistēma Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, jo man nav iemesla apšaubīt Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku profesionalitāti, un es ceru, ka šī sistēma tiešām būs sakārtota tādā veidā, lai mūsu skolām nevajadzētu aicināt NVO pārstāvjus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu uzstāšanās laiks šobrīd ir beidzies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Atvainojiet, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kolēģi, pulksten 13.00 komisijas telpās uz pusstundu būs komisijas sēde. Lūdzu visus ierasties, nekavēties! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Piecas sekundes uzmanības! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Einārs Cilinskis... nav, Gundars Daudze... nav, Nellija Kleinberga... nav, Ivans Klementjevs... nav, Armands Krauze... nav, Kārlis Krēsliņš... nav, Gunārs Kūtris... nav, Inese Laizāne... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Inguna Sudraba... nav, Silvija Šimfa... redzu, paldies. Un Jānis Urbanovičs... nav.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam atsākt sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” un turpinām debates par 3.priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam, otro reizi.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, vēlreiz gribu īsi... Pirmkārt, es tiešām ieteiktu līdz trešajam lasījumam apskatīties šo Krievijas TV sižetu. Ja kādam nav, es to varu pārsūtīt.

Otrkārt. Es gribētu... Luņovas kundzes nav klāt zālē, bet... Obligāto literatūru Latvijas skolās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.779 no 2005.gada 18.oktobra. Tas nozīmē, ka katrus trīs gadus tiek apstiprināta obligātā literatūra, kas ir jāizmanto skolās. Un, ja ir izmaiņas, tad katru gadu tās var izdarīt. Un ar tām iepazīstina arī vecākus un...

Tad vēl viens... Es gribēju teikt, ka es nevis Džuljetu tēloju, bet Romeo... (Zālē aplausi.).

Un pēdējais, kolēģi! Es ceru, ka mēs visi esam par tikumisku audzināšanu mūsu skolās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, es vēlētos savu uzstāšanos sākt ar to, ko pirms debašu atklāšanas mums ļoti precīzi norādīja komisijas priekšsēdētājs Vucāna kungs. Proti, mēs debatējam par Izglītības likumu tādā tvērumā, kāds tas ir, proti, sākot no sākumizglītības līdz pat pieaugušo izglītībai, kas, kā definēts likumā, nodrošina katra pieauguša cilvēka (bez vecuma ierobežojuma) iespēju vēlāk attīstīt savas profesionālās spējas, attīstīt savu karjeru un iekļauties darba tirgū. Šis ir jumta likums, un no tāda tiesību teorijas viedokļa Izglītības likumu pat piesaista pie konstitucionālajām tiesībām, jo Izglītības likuma tas jumta tvērums ir tik ļoti plašs, ka pēc būtības aptver visas sabiedrības jomas. Taču, klausoties šodienas debates, man bija tāda sajūta, ka mēs debatējam par Bērnu tiesību aizsardzības likumu, jo visas tās lietas, kuras mēs šodien pārrunājām, ļoti labi iederas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Taču, dārgie kolēģi, mēs runājam par Izglītības likumu, mēs runājam ne vien par bērnudārza, pamatskolas un vidusskolas bērniem - par nepilngadīgajiem, bet mēs runājam arī par studentiem, mēs runājam par tālākizglītību. Un tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija savā vēstulē ir norādījusi, ka šis tikumības tvērums, kas ir ietverts vairākos Latvijas Republikas likumos, ir ar ļoti dažādu saturu, un arī Izglītības likuma mērķi ir atbilstoši izglītojamā spējām, vecumam un arī sabiedriskajam stāvoklim, un, protams, arī mēs vienu vai divas augstākās izglītības ieguvušu četrdesmitgadnieku nesaliksim kopā ar bērnudārznieku. Šo tikumību ietver arī viņa mācību programmā. Bērnudārzniekam tikumība ir nedarīt pāri varbūt tuvākajam, neraustīt aiz bizēm un nedarīt citas lietas, kas otram sāp... tātad tādā ļoti fiziskā izpratnē, savukārt tālākizglītībā un augstskolā ar tikumību mēs saprotam arī likumpaklausību, mēs saprotam korupcijas apkarošanu. Šis tikumības mērogs ir ļoti, ļoti plašs, un arī es piederu pie tiem kolēģiem, kuri šodien nevēlas nostāties pret tikumību, bet tiešām aicinu runāt, ka tikumība ir ļoti, ļoti plašs jēdziens. Un, jo plašāk mēs to sapratīsim, jo veselākā un gudrākā sabiedrībā mēs dzīvosim.

Taču, kā es jūtu... Sadalot šo priekšlikumu divās daļās, ir it kā tāda sajūta radusies, ka, runājot par to lielāko ļaunumu, mēs nobalsosim “pret”, bet tas mazākais ļaunums lai iet... Es vēlos jums arī kā juriste lūgt neskatīties uz šā priekšlikuma pirmo daļu kā uz mazāko ļaunumu, jo tā skar vairākas būtiskas šeit, no tribīnes, neapskatītas lietas. Proti, sākotnēji Stepaņenko kundze savā priekšlikumā runāja par visu 110.pantu, un tad arī es no Satversmes jums nocitēšu, ka 110.pants skan šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Šis ir tas Satversmes pants, kurā tik tiešām runāts par bērna tiesībām un kura tas plašākais tvērums ir jāieliek atbilstoši katra bērna vecumam arī viņa izglītības saturā, jo skolās esošā varmācība, par kuru mēs arī nesen dzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem, ka bērniem tiek dedzināti mati, ka viņiem liek laizīt asfaltu un darīt varbūt vēl visādas citādas mums neiedomājamas lietas... Tik tiešām izglītības saturā... audzināšanas saturā būtu jāieliek šī tikumība tā, lai mēs varētu būt iecietīgāka, mīlošāka un saprotošāka sabiedrība arī pret tiem bērniem, kuriem varbūt ģimenē diemžēl kaut kādu iemeslu dēļ šīs vērtības netiek ieliktas. Taču šobrīd, izraujot tikai šo vienu teikumu par laulību un ģimeni no 110.panta tvēruma, es redzu, ka netiek padomāts par iespējamām juridiskajām sekām, ka mēs sākam dalīt bērnus laulībā dzimušajos un ārlaulībā dzimušajos. Latvija 2003.gadā izvēlējās ceļu - no Civillikuma izslēgt šo bērnu dalījumu, un nu jau vairāk nekā desmit gadus... (Starpsaucieni no zāles.)... pat ilgāk nekā desmit gadus mēs esam situācijā, ka mēs bērnus nedalām. Un tādējādi, ja šobrīd mēs par bērnu dalījumu atkal varētu sākt domāt... jo ļoti liela daļa bērnu, kas ir skolā, nāk no ģimenēm, kur vecāki nav laulībā...

Godātā priekšsēdētājas kundze! Vai es varu izmantot vēl divas minūtes? Es aicinu, lai deputāti varbūt izsaka savu viedokli par to. (Starpsaucieni: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāte izmanto šo...? (No zāles: “Jā!”) Tātad deputātiem nav iebildumu. Ir tomēr iebildumi? Tātad, ja kaut vienam deputātam ir iebildumi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātei Lībiņai-Egnerei debatēs piešķirtu vēl divas minūtes, izmantojot to kā otro uzstāšanās reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 2. Paldies. Tātad debates var turpināt.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Šobrīd Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamie pēdējie dati ir par 2013.gadu, un tie liecina, ka no jaundzimušajiem bērniem 53 procenti dzimšanas brīdī ir dzimuši ārlaulības attiecībās. Un, tā kā šodien ar šo jauno piedāvāto pantu - pantu “Izglītība un tikumība” - tiek veidota jauna legāldefinīcija tieši attiecībā uz Izglītības likumu, nosakot, ka ar tikumību mēs saprotam ģimeni kā laulību, mēs tādējādi arī izglītības saturā ieliekam, ka šo bērnu mācību programmās tie, kuri ir dzimuši nelaulāto attiecībās... viņu dzimšana, viņu statuss ģimenē kaut kādā ziņā tiek uzskatīts par netikumisku. Un man tiešām gribētos tad saprast, kā sociālie darbinieki vai citi, kuriem arī ar šo bērnu emocionālo audzināšanu būs jānodarbojas, varēs bērniem to skaidrot. Nemaz nerunājot par aizbildnību, adopciju vai citiem šiem ļoti sarežģītajiem stāvokļiem! Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur bērniem ir ļoti dažādi likteņi. Lai viņi nejustos atstumti... Līdz ar to, manuprāt, Izglītības likums, tāds, kāds tas ir šobrīd - ar tikumības tvērumu atbilstoši katra izglītojamā vecumam -, ir ļoti labs un spēkā esošs modelis. Ja kāds no vecākiem iebilst pret savam bērnam sniegtās izglītības kvalitāti, tad, lūdzu, vecāku padomēs runājiet ar skolotājiem! Runājiet ar skolotājiem par to, un tās ir jūsu, vecāku, tiesības! Un, ja vecāku tiesības netiek ievērotas, tad ir jādomā par to, ka varbūt katrā šajā bērnu izglītības stadijā ir vairāk jānodrošina tieši saziņa un konsultēšanās pedagogiem ar vecākiem. Bet, lūdzu, padomājiet par šiem bērniem, par 53 procentiem Latvijā dzimušo bērnu, kuri nepiedzimst laulāto attiecībās! Padomājiet par šiem 60 procentiem laulību, kuras tiek šķirtas jau tad, kad bērni vēl ir skolas vecumā! Padomājiet par to, lai šie bērni nekļūtu sociāli mazāk aizsargāti jau tā ļoti spēcīgajā tādā... emocionāli, vārdiski un visādi citādi vardarbīgajā vidē, kura šobrīd ir skolas realitāte, par kuru runā tiesībsargs, par kuru runā pašvaldības, par kuru runā paši skolotāji! Un mums, deputātiem, būs jāatbild par to, kādu risinājumu mēs tam radīsim.

Es saredzu ļoti lielus draudus šajā it kā mazākajā ļaunumā. Atbalstot 3.priekšlikuma pirmo daļu, es jūs kā juriste ļoti aicinu par to padomāt. Mēs šeit vēlamies pieņemt tikumības legāldefinīciju tieši izglītības saturam, un, godātie kolēģi, tas ir neizdebatēts jautājums. Tas nevar būt atsevišķs priekšlikums, tam būtu jābūt vismaz atsevišķam likumprojektam, un tam būtu jābūt politiskam konsensam. Šis nav ideoloģisks jautājums, šis ir Latvijas Republikas Satversmes jautājums. Un es lūdzu to pieņemt ar atbildību. Es saprotu, ka katrs ir atnācis jau ar pārliecību, ka zina, kā balsos, bet varbūt kāds vēl var pārdomāt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi, kas pieteikušies debatēs, ir runājuši.

Debates līdz ar to es slēdzu. Vai pirms balsojuma komisijas priekšsēdētājs... ziņotājs arī vēlas ko piebilst?

J.Vucāns. Jā.

Kolēģi, komisijas vārdā tātad vēlreiz atkārtoju to, ka par šo 3.priekšlikumu arī komisijā bija ļoti, teiksim tā, ļoti... nokaitētas debates, kur bija viedokļi gan “par”, gan “pret”.

Balsojums notika kopā par abām panta daļām, un ar minimālu balsu pārsvaru šis pants tika atbalstīts. Komisijā tiešām tika diskutēts arī par to, vai Latvijas izglītības sistēmā šāda aizliedzoša norma, kāda ir panta otrajā daļā... vai tā būtu ieviešama.

Un tika diskutēts arī par to, ka... Tātad šobrīd spēkā esošie normatīvie akti izglītības sistēmā paredz dažādus mācību līdzekļus dažādiem vecuma posmiem, bet izglītības iestāde jau ir viena un tā pati, un tas, kas ļoti labi varētu derēt 6.klasē kā mācību līdzeklis... kas nederētu 6.klasē, tas ļoti labi varētu derēt vidusskolas klasēs, bet mācību iestāde ir viena un tā pati, tāpēc šī aizliedzošā norma attiecas uz visu mācību iestādi kopumā. Un tāpēc arī tā mana sajūta kā komisijas priekšsēdētājam bija tāda, ka, ja mēs komisijā šo pantu būtu sadalījuši, tad balsojumā par tā pirmo daļu, kas tiešām pastiprina tikumiskās audzināšanas... nevis tikumības, bet tikumiskās audzināšanas principu izglītības iestādēs... ka šai pirmajai daļai būtu bijis gandrīz vienprātīgs atbalsts komisijā, bet otrā daļa... Par otro daļu tiešām tās balsis reāli dalījās.

Līdz ar to aicinu tagad balsot šo pantu pa daļām... vispirms par pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, kolēģi, tātad mēs arī pirms tam vienojāmies, un jūs izteicāt piekrišanu tam, ka šis balsojums notiek pa daļām: vispirms tad balsosim par 10.¹ panta pirmo daļu, un pēc tam balsojums būs par otro daļu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.¹ panta “Izglītība un tikumība” pirmo daļu: “Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisku audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 9. Tātad šī priekšlikuma pirmā daļa 10.¹ pantā ir atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.¹ panta “Izglītība un tikumība” otro daļu: “Izglītības iestādēs ir aizliegti tādi mācību līdzekļi un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību.”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 36, atturas - 4. Tātad priekšlikuma 10.¹ panta otrā daļa nav atbalstīta. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

J.Vucāns. Tā, kolēģi, turpināsim izskatīt likumprojektu!

4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5.priekšlikumu bija iesnieguši deputāti Viļums, Kleinberga un Liepiņš. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 7. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 8. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Tāpat arī 9. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Arī 10. - Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Visi 13 priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. 2015.gada 5.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 5.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Paldies par aizraujošo diskusiju, kas bija iepriekšējā likumprojekta sakarā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī ir sagatavojusi “tikumīgus” grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Likumprojekta mērķis ir ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, nodrošināt tiesības saņemt aizsargātā lietotāja statusu elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai, iegādāties noteiktu elektroenerģijas daudzumu mājsaimniecībai par samazinātu cenu.

Komisija ir saņēmusi vairāku juridisko personu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt vairākas citas personu kategorijas, kas būtu tiesīgas saņemt aizsargātā lietotāja statusu. Tā kā jautājums par aizsargāto lietotāju saraksta papildināšanu prasa kompleksu pieeju un ir vairāk sociālās sfēras jautājums, komisija ir lūgusi arī kolēģus Sociālo un darba lietu komisijā un Labklājības ministriju līdz otrajam lasījumam to izvērtēt.

Bet šodien lūgums šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man tiešām liels gandarījums par to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja šos grozījumus, ar kuriem tiks paplašināts aizsargāto lietotāju loks.

Un vēlos arī pateikt, ka... atkārtot to pašu, ko es jau teicu pirmīt. Tā kā valdībai ir uzdevums noteikt šo apjomu, kurā aizsargātie lietotāji saņems pakalpojumu par samazinātu cenu, uzsveru: lūdzu pievērst uzmanību tam, ka, lai astoņu tūkstošu ģimeņu budžetā rastos aptuveni 15 eiro ietaupījums, šim apjomam jābūt ir 300 kilovatiem.

Pievienojoties Naudiņa kunga teiktajam, aicinu deputātus turpināt darbu pie šī likumprojekta un vēlos papildus norādīt to, ka, jā, ir saņemti vairāki lūgumi, to skaitā, arī no Invalīdu tiesību aizsardzības centra, iekļaut aizsargāto lietotāju lokā arī I un II grupas invalīdus.

Lūdzu atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir vēl kas piebilstams? Acīmredzot ne.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 14.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Brīvers.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - deputāta Kiršteina priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 63, atturas - 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

I.Brīvers. 2. - deputāta Dāldera priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Inta Dāldera iesniegto 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 2. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

I.Brīvers. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 6, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku uz trešo lasījumu.

I.Brīvers. Ierosinu par beigu termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam noteikt 30.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.217/Lp12). Šodien daudz tika diskutēts par tikumību un likumību, par indivīdu, bet varbūt mazāk runāja par tradicionālu ģimeni. Pirmajā lasījumā tiek virzīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz pakāpenisku nodokļa paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem - 2015.gada 1.jūlijā, 2016.gada 1.aprīlī un 2017.gada 1.aprīlī.

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kā arī ir izveidota darba grupa, lai izvērtētu nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot alkoholisko dzērienu optimālo akcīzes likmi un samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus.

Likmju palielināšana tiek atzīta par pamatotu, tomēr tiek paredzēts likmes samazinājums vieglajiem raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem. Šeit gan tiek domāts par dabīgi raudzētajiem sidriem. Un mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu... mūsu uzņēmēju konkurenci Baltijas valstu starpā un veicināt sidru ražošanu no Latvijā audzētajiem augļiem un ogām. Viedoklis par šo priekšlikumu... izskanēja atšķirīgi viedokļi, taču ceru, ka turpmāk notiks atklātas diskusijas un tiks pieņemts gudrs lēmums.

Veselības ministrija un veselības ministrs šādu soli neatbalsta.

Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” 62.pants paredz, ka, ja 2015.gadā stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kuri paredz akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā alum, tad, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus un nodrošinot papildieņēmumus pamatbudžetā, finanšu ministram, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesības, sākot no 2015.gada 1.septembra, palielināt apropriāciju izdevumiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar izglītības pasākumu īstenošanu.

Uz budžetu tiem ir pozitīva ietekme: 2015.gadā - aptuveni 3 miljoni eiro, 2016.gadā - aptuveni 9 miljoni eiro un 2017.gadā - aptuveni 10 miljoni eiro.

Papildus budžeta ieņēmumu pieaugumam viens no galvenajiem mērķiem akcīzes nodokļa pieaugumam alkoholiskajiem dzērieniem ir arī alkohola patēriņa mazināšana. Šajā aspektā gan jāsaprot, ka tikai akcīzes nodokļa pieaugums vien nenodrošinās patēriņa samazināšanu; šeit būtiski ir vienlaikus domāt par sabiedrības domāšanas veida maiņu, dzīves līmeņa uzlabošanu, ēnu ekonomikas un kontrabandas ievērojamu un nopietnu apkarošanu, kā arī jauniešu, kas ir viena no riska grupām, iespējamo brīvā laika pavadīšanu, piedaloties veselīgās nodarbēs. Šie ir jautājumi, par kuriem ir jādomā paralēli akcīzes nodokļa palielināšanai un kuru risināšanai jānovirza pieejamie budžeta līdzekļi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Man ir jautājums Belēviča kungam. Vai jūs kā deputāts esat pieteicies debatēs? Kā ministrs.

Lūdzu!

G.Belēvičs (veselības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Es esmu pieteicies runāt kā ministrs, bet, lūdzu, nebaidieties, mana runa nebūs gara. Es izmēģināju savu uzstāšanos, tā nedaudz pārsniedz piecas minūtes. Es negribēju nepateikt... (Starpsauciens no zāles.)… jā, visu savu sakāmo, jo sakāmais tiešām, kolēģi, ir ļoti svarīgs.

Cienījamie kolēģi! Es ar lielu gandarījumu raugos uz pieteikto likumprojektu situācijā, kad daudzām nozarēm katastrofāli trūkst līdzekļu. Šis ir vēsturisks moments: pēc vairāku gadu pārtraukuma - kopš 2009.gada - garās diskusijās esam beidzot vienojušies par nepieciešamību atkal celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodoklim ir nozīmīga loma valsts budžeta pildīšanā. Turklāt mums jau ir padomā, kā papildus iegūto naudu novirzīt patiešām mērķtiecīgi. Koalīcijas padome ir atbalstījusi lēmumu palielināt to bērnu īpatsvaru, kuri saņem brīvpusdienas.

Kopējo akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā 2014.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem sastādīja 19 procentus, absolūtajos skaitļos tie bija 148 miljoni eiro. Nedaudz vairāk - 22 procenti - bija to ieņēmumu, kuri tika iekasēti no tabakas akcīzes, un kopumā tie sastādīja vismaz 350 miljonus eiro.

Naudu iekasēt patīk visiem, bet veselības aprūpes nozare vienmēr tiek atstāta pabērna lomā. 2015.gadā mums ir atvēlēts 751 miljons eiro, un tas procentos no iekšzemes kopprodukta ir divreiz mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji. Kamēr mēs berzējam rokas par katru eiro, kas budžetā iekrīt no alkohola vai tabakas akcīzes, divtik vai pat vairāk mēs zaudējam. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā katrs piektais priekšlaicīgi mirušais ir miris alkohola pārmērīgas lietošanas dēļ. Katrs ceturtais nespēj pienācīgi pildīt savus darba pienākumus, jo dzer. Katra otrā pašnāvība notiek alkohola reibumā. Eiropas Savienībā katrs astotais bērns dzīvo ģimenē, kurā pārmērīgi tiek lietots alkohols. Tā vietā, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kas vairotu valsts produktivitāti, viņš būs valsts budžetam slogs.

Un tieši tāpēc man nav skaidra motivācija šādam solim - kādai no alkoholisko dzērienu kategorijām samazināt akcīzi. Runa ir par raudzētiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem. Šajos grozījumos paredzēts tiem piemērot samazinātu nodokļa likmi, samazinot to uz pusi - par 50 procentiem no standartlikmes. Tie ir sidri un, iespējams, vēl kādi citi dzērieni, kuri tik ļoti garšo jaunatnei. Un tie ir tieši tie dzērieni, ar kuriem uz alkoholisma ceļa nostājas pārsvarā jaunas meitenes un puiši. Un tas nekādā gadījumā nav pieļaujams. Nav pamatojuma... nav pamata samazināt akcīzes nodokli nevienam no alkohola veidiem.

Pirmkārt, šajā pašā namā 4.martā Parādnieka kungs noorganizēja lielisku konferenci, kurā mēs dzirdējām pasaules līmeņa ekspertu prezentāciju jautājumā par dzeršanas paradumiem, tajā skaitā arī Latvijā, kas ir vienkārši biedējoši.

Dzirdējām arī to, ka akcīzes nodoklis ir efektīvākais instruments... akcīzes nodokļa celšana... alkohola kaitējuma mazināšanai Latvijā.

Otrkārt, 2012.gadā valdība pieņēma rīcības plānu alkohola kaitējuma mazināšanai, nosakot, ka, pārskatot akcīzes nodokli, jāsamēro fiskālās un sabiedrības veselības intereses, kas anotācijā pat neparādās.

Treškārt, veselīgs dzīvesveids, tajā skaitā alkohola politika, ir viens no Latvijas prezidentūras centrālajiem jautājumiem. Tātad mēs esam paraugs arī citām valstīm, bet tikai vārdos.

Ceturtkārt, visos jumta dokumentos veselība, vesels un darbaspējīgs cilvēks ir noteikts par prioritāti.

Un visbeidzot. Šāds akcīzes nodokļa samazinājums absolūti negatīvi ietekmēs budžetu, jo palielinās izdevumus jau tā nabadzībā slīgstošajā veselības aprūpes sistēmā. Kā šādā situācijā var tikt virzīts uz priekšu šāds priekšlikums? Kur ir sabiedrības veselības intereses? Neko vairāk par īstermiņa domāšanu es šeit nesaredzu.

Igaunijai stājoties Eiropas Savienībā, kaimiņvalsts Somija samazināja akcīzes nodokli alkoholam par 33 procentiem. Patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga par 12 procentiem. Pieauga izmaksas veselības aprūpes sistēmā. Akcīzes ieņēmumi kritās par trešdaļu.

No 2008.gada līdz 2009.gadam Somija cēla akcīzes nodokli trīs reizes - katru reizi par 10 procentiem. Bet kas notika? Nodokļa ieņēmumi pieauga par trešdaļu, bet kopējais alkohola patēriņš kritās tikai par 3 procentiem, un zaudētos cilvēkus, kas bija sākuši dzert, vairs atgriezt nespēja. Šeit iezīmējas milzīgā alkohola atkarība, turklāt industrija ar dažādiem instrumentiem notur šos patērētājus pie sevis, līdz viņi vairs nespēj no alkohola lietošanas atteikties. Un tas mirklis, kad šāds cilvēks no nodokļu maksātāja kļūst par valsts maka iztukšotāju, ir ļoti īss. Latvijā katram desmitajam ir alkohola atkarības risks, un lēts alkohols to tikai pastiprinās.

Narkologi saka, ka smēķēšanu var atmest un cilvēks ir brīvs no šīs atkarības. Savukārt tie, kuri ir pārstājuši dzert, ir nevis atmetuši dzeršanu, bet atrodas ilgstošā remisijā un var atsākt to jebkurā brīdī. Tāpēc svarīgi ir neveicināt jaunatnes nonākšanu alkoholisma muklājā.

70-80 procenti no veselības aprūpes budžeta tiek tērēti neinfekciju slimību ārstēšanai, un, ja mēs pildītu paši savos jumta dokumentos uzstādītos mērķus un uzdevumus, aizstāvot visas sabiedrības intereses, tad mēs šīs izmaksas varētu samazināt. Tāpēc visās turpmākajās diskusijās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis likumprojekts ir jāvirza uz priekšu, bet visās citās diskusijās gan komisijās, gan šeit, Saeimā, es aicinu jūs, kolēģi, būt atbildīgiem par saviem lēmumiem, skaidri apzinoties, ka, pirmkārt, nevajadzētu atkārtot Somijā pieļauto kļūdu, un tas nozīmē, ka nevienam no alkohola veidiem nedrīkst pazemināt akcīzi. Otrkārt, lemjot par akcīzes nodokļa likmēm, aicinu ņemt vērā sabiedrības veselības intereses.

Un treškārt. Ar nodzērušos un slimu tautu mēs Latvijas nacionālajā attīstības plānā postulēto ekonomisko izrāvienu nekad nesasniegsim.

22.aprīlī BNS ziņās ir atrodama sekojoša informācija: “Krievijā ir samazinājies alkohola patēriņš, trešdien paziņoja Veselības ministrija savā 2014.gada pārskatā.” Latvijai vēl šāda pārskata nav. “Sistemātiska pieeja alkohola lietošanas mērogu samazināšanai ir izraisījusi alkohola produkcijas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, pārrēķinot uz absolūto alkoholu, rādītāju samazināšanos”, teikts šajā pārskatā. “Vidējais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Krievijā 2008.gadā bija 16,2 litri, 2013.gadā - jau 11,87 litri, 2014.gadā - 11,78”, informēja Krievijas Veselības ministrija. Un ieklausieties, kolēģi, - narkoloģiskajās iestādēs reģistrēto pacientu skaits pirmo reizi pēdējos četros gados ir samazinājies no 381 tūkstoša 393 cilvēkiem 2009.gadā līdz 293 tūkstošiem 122 cilvēkiem 2013.gadā. Tātad sākotnējās saslimstības ar narkoloģiskām kaitēm rādītājs Krievijā ir samazinājies par 23 procentiem - par gandrīz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Cienījamie kolēģi, ņemsim šajā jomā piemēru no mūsu lielās kaimiņvalsts Krievijas un pieiesim alkohola, alkoholisma, pārmērīgas dzeršanas apkarošanai sistemātiski! Kā jūs zināt, Krievijā alkohola reklāma televīzijā ir aizliegta. Viņi pieiet sistemātiski šai lietai.

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka vienlaicīga sistemātiska pieeja - tikai vienlaicīga vairāku pasākumu realizācija! - dod vēlamo rezultātu. Un šie efektīvākie pasākumi ir akcīzes nodokļa celšana, mārketinga jeb reklāmas ierobežošana, alkohola pieejamības mazināšana (ir runa par laiku un alkohola pārdošanas vietām), pastiprināta atbildība par braukšanu dzērumā un - piektais - izglītības pasākumi. Taču tie visi jāpielieto vienlaikus. Tikai vienlaikus šie pasākumi jāveic, lai i egūtu rezultātu!

Kolēģi, nesamazināsim akcīzes nodokļa likmi nevienam no alkohola veidiem! Es aicinu pieiet šai lietai ļoti, ļoti atbildīgi. Mēs Latvijā patlaban tikai strīdamies par to, un netiek mums uz priekšu virzīti Ministru kabinetā dokumenti, kā ierobežot reklāmu alkoholam, jo mēs ļoti ņemam vērā - pārāk daudz, manuprāt, ņemam vērā! - alkohola ražotāju intereses, aizbildinoties ar to, ka mūsu, vietējie, alkohola ražotāji varētu kādā no segmentiem zaudēt ārvalstu ražotājiem.

Kolēģi, lūdzu, atbildīgi pieiesim šai lietai un akcīzi alkoholam tikai celsim uz augšu!

Sirsnīgs jums paldies par uzmanību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Veselības ministrs no veselības nozares skatpunkta, no sabiedrības veselības interešu viedokļa jau argumentēja, kāpēc konkrētais piedāvātais likumprojekts nav īsti atbilstošs nedz jumta dokumentu uzstādījumiem, nedz vispārējām interesēm. Es piebildīšu, ka ne tikai jumta dokumentiem, bet arī Valdības rīcības plānam, kura 100.1.uzdevums paredz veikt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, panākt regulāru alkohola un tabakas akcīzes nodokļa pieaugumu, kas ir virs inflācijas rādītājiem un iedzīvotāju ieņēmumu pieauguma. Šis uzdevums šajā konkrētajā likumprojektā nav sasniegts.

Dažbrīd mani pārsteidz, ar kādu radošu pieeju Finanšu ministrija atrod argumentus vai pielieto formulas, kuras, šķiet, ir pieņemamas, argumentējot, pamatojot kādus priekšlikumus. Tas man tiešām atgādina tādu burvju mākslinieku, kurš, uzvilcis savu mantiju ar tādām lielām piedurknēm, kaut kādā brīdī - tā hops! - pavicina roku un izvelk argumentu, atkal - hops! -, un izvelk formulu. Un jautājums ir par to, kā interesēs tas tiek darīts. Šie argumenti parasti tiek izvilkti ar tādu motivāciju: pasakiet, kas ir jāpierāda, un argumentus mēs atradīsim!

Kāpēc es tā atļaujos apgalvot? Tāpēc, ka, analizējot tos apsvērumus, kurus Finanšu ministrija lika priekšā mums darba grupā, kad mēs par to diskutējām, tie mazākā mērā lika šaubīties. Un tie bija tādi. Tad, kad tika analizēts, cik bieži ir celts alkohola akcīzes nodoklis un kādā apjomā, tika pateikts, par cik līdz 2009.gadam tas ir palielinājies... vai līdz 2010.gadam, bet nevienā brīdī netika ņemts par pamatu šis Valdības deklarācijas punkts. Un, balstoties uz citiem argumentiem... pamatojot, ka... Ja vidējais darba samaksas pieaugums valstī šinī laika periodā ir bijis 17,5 procenti, tad atbilstoši valdības rīcības plānam šim pieaugumam arī ir jābūt vismaz tuvu tam. Tas ir, manuprāt, saprotams arguments, bet nevar teikt: redziet, mēs jau tur sensenos laikos šo palielinājumu esam veikuši!

Vēl, runājot par formulām, kuras izmanto Finanšu ministrija... Mani iesniegtie priekšlikumi, kurus savulaik atsaucu, skatot 2015.gada budžetu, jo mēs koalīcijā vienojāmies par to, ka strādāsim pie šiem grozījumiem, lai pieņemtu šīs izmaiņas... lai tās stātos spēkā ar 1.jūliju... Un jāteic, ka tiešām šī vienošanās ir pildīta, kas priecē... tika argumentēts, ka mani priekšlikumi ir pārmērīgi augsti neatkarīgi no tā, ka pakāpeniski tiek ieviests arī šis alkohola akcīzes paaugstinājums, kas faktiski dos mīnusu budžetā jau 2016.gadā. No kurienes tādas formulas ņem - to zina tikai Finanšu ministrija. Jautājums: kurš norāda virzienu, kuru formulu no tās piedurknes kurā brīdī izvilkt? Manuprāt, konkrētajā gadījumā šīs formulas piemērošanu noteica alkohola tirgotāji un ražotāji, jo, analizējot zinātniskos pamatus, kā tiek aprēķināts, kādā veidā tas ietekmē budžetu, ir ļoti konkrēti pētījumi.

Ir tāds sistemātiskais pārskats, kas veikts, balstoties uz 112 pētījumiem... uz alkohola akcīzes vai cenas efekta datiem. Kādi tad tie ir? Tas ir vebināra pētījums 2009.gadā, un tas pasaka, ka, palielinot alkohola cenu par 1 procentu, patēriņš samazinās par 0,8 procentiem. Tas ļoti vienkārši nozīmē: ja mēs par 10 procentiem palielināsim alkohola cenu, tad alkohola patēriņš kritīsies, bet pluss būs tā vai tā. Un tas ir zinātniski pamatots pētījums!

Savukārt mans priekšlikums - palielināt par 10 procentiem akcīzes nodokli stiprajam alkoholam - rezultējas ar mīnus padsmit miljoniem budžetā. Un tā ir tāda ļoti interesanta formula, jo es nezinu, kur šādu var ņemt.

Protams, var pateikt...

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, es atvainojos! Ja kādam tiešām kaut kas ļoti steidzams pārrunājams, lūdzu, ejiet laukā no zāles! Netraucējiet runātājam! Es aicinu ievērot klusumu.

Latkovska kungs, es aicinu jūs apsēsties! Arī pārējos kungus es aicinu apsēsties!

I.Parādnieks. Var jau pateikt, ka man šī joma nav zināma, jo arī es esmu tikai patērētājs, nevis šīs jomas profesionālis, speciālists. Tomēr es paskatījos, kas īsti notiek mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šajā sakarā. Igaunija pieņēma mērķtiecīgu valsts politiku, un kopš 2012.gada viņi ir izstrādājuši programmu sākotnēji četru gadu ilgai alkohola akcīzes palielināšanai, bet pēc tam vēl pielika divus gadus klāt. Sākotnēji viņi nolēma, ka palielinās tikai par 5 procentiem katru gadu. Ko viņi izdarīja? 2013.gadā palielināja, 2014.gadā palielināja par 5 procentiem; 2015.gadā, redzot, kā pildās budžets, viņi palielināja par 15 procentiem. Un nākamajos gados atkal nolēma palielināt, - vēl divus gadus pieliekot klāt, palielināja par 10 procentiem. Tātad visur tas ir ieplānots - alum, stiprajiem dzērieniem, raudzētajiem dzērieniem.

Kāda ir fiskālā ietekme? Sākotnējā plānā, kad bija paredzēts palielināt tikai par 5 procentiem, fiskālā ietekme pirmajā gadā bija 7 miljoni, otrajā gadā - 20 miljoni, pēc tam 44 miljoni un tad 60 miljoni. Ja jums varbūt šķiet, ka, nu, nez vai tā tas piepildījās... Kad es šo argumentu pateicu darba grupā, kas mums bija Finanšu ministrijā, tad, ziniet, tāds bija pirmais arguments: “Jā, bet viņiem budžeta prognoze nepiepildījās!” Es pajautāju: “Tad varbūt uz nākošo sēdi jūs man sagatavosiet, kā tā piepildījās?” Jo, ja bija plānoti ieņēmumos 225 miljoni 2014.gadā, tad... Ja tā prognoze - iekasēt par 20 miljoniem vairāk - nepiepildījās, tad mēs redzam: jā, īsti nestrādā šī akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam. Jāteic, ka nebija pārsteigums, ka kolēģi no Finanšu ministrijas pateica, ka viņiem bija sarežģīti iegūt šādus datus tik īsā laika periodā, tas nekas, ka pagāja trīs nedēļas. Man šādi sarežģījumi neradās, jo es aizsūtīju e-pasta vēstuli savam kolēģim Igaunijas parlamentā un saņēmu šos datus. Un viņš mani informēja, ka, jā, prognoze nepiepildījās - neiekasēja 225 miljonus, tātad par 20 miljoniem vairāk, nekā bija plānojuši. Iekasēja 220 miljonus, tātad par 5 miljoniem mazāk, nekā bija plānojuši. Bet vēl kas ir interesanti: tad, kad viņi veica auditu 2014.gada beigās, izrādījās, ka bija noslēgti vairāki darījumi un ka faktiskie ieņēmumi tanī gadā bija par 9,6 miljoniem lielāki. Tātad pēc naudas plūsmas tie ir it kā mazāki, bet pēc uzskaites - lielāki. Tātad viņi pārpildīja šo plānu.

Kādi ir budžeta ieņēmumi alkohola akcīzes jomā Igaunijā? 2014.gadā - 220 miljoni. Kā ir Latvijā? 149 miljoni. 70 miljoni - starpība. 70 miljoni - tie veido 0,3 procentus no Latvijas IKP.

Vēl vairāk! Latvijā ir 2 miljoni iedzīvotāju, bet Igaunijā ir vien 1,32. Es aprēķināju, ka no viena iedzīvotāja... vidēji viens iedzīvotājs Latvijā, katrs, arī zīdainis, samaksā 74,5 eiro par šo alkohola akcīzes nodokli. Igaunijā - 166. Pat tad, ja mēs parēķinām, ka... Tā kā igauņi ir konstatējuši, ka viņiem 30 procentus no alkohola akcīzes nomaksā somu tūristi... Un mēs pieņemam, ka pie mums vispār tūristi nedzer, jo viņi atbrauc, lai tikai bezalkoholiskos dzērienus... Pat tanī gadījumā, sarēķinot uz vienu iedzīvotāju, mēs ieņemam par 86 miljoniem mazāk nekā igauņi, lai gan iedzīvotāju skaits ir tāds pats.

Man interesē, kāpēc mēs atsakāmies no šīs naudas. Kā interesēs? Kurš piedāvā Finanšu ministrijai šīs formulas, lai varētu argumentēt, ka pie mums pēc četru gadu pārtraukuma drīkst stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem... drīkst paaugstināt alkoholam akcīzi par 1,6 procentiem? Tā taču ir vienkārši ņirgāšanās! Ja mēs alum palielinām pamatoti - vairāk nekā 40 procenti -, tad tas īstenībā pat ir stipri nepietiekoši, jo divlitrīgie ali... Tāpat tos turpinās dzert, jo to cena ir neatbilstoši zema.

Tas, ko es piedāvāju, - diferencēt arī pēc tilpuma, pēc stipruma.

Pamatojums, ka to nevar atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai... Bet arī šajā jautājumā tātad mums ir jāstrādā, lai direktīva, kas ir uzrakstīta 1993.gadā, kas nav atbilstoša sabiedrības vispārējām un veselības interesēm... Mums ir vai nu tā jāpārskata, vai jāpamato, kāpēc mūsu sabiedrības veselības interesēs ir šo diferenciāciju tomēr noteikt. Un tādi precedenti Eiropas Savienībā ir. Ja mēs varam pamatot, ka tas ir samērīgi un sabiedrības veselības interesēm atbilstoši un tas ir vienīgais veids, kā mēs to varam panākt...

Interesanti, ka Somija... es atvainojos, ne Somija, bet Lietuva ir noteikusi aizliegumu divlitrīgās alus pudeles vispār tirgot. Tas vispār, pēc Eiropas tiesu prakses, ir neatbilstoši un nesamērīgi, to nevar īsti pamatot.

Tātad tāda veida ierobežojumi, ka mēs nosakām, ka akcīzes nodoklis lielākiem tilpumiem un dzērieniem ar augstāku alkohola saturu būtu augstāks... manuprāt, tas ir samērīgi.

Tā ka pie šī likumprojekta ir vēl jāpiestrādā, lai mēs sasniegtu tādus... īstenotu tos uzdevumus un tās intereses, kuras mēs esam stādījuši augstāk par dažu citu interesēm, kas ir alkohola tirgotāji un ražotāji. Es ceru, ka arī tas, par ko mēs vienojāmies, - ka ne tikai alkoholam akcīze tiks palielināta, bet budžeta ieņēmumi tiks papildināti arī no azartspēļu nodokļa celšanas, kas pagaidām vēl Finanšu ministrijas burvju mantelī... Vēl netiek nekādā veidā vilkti laukā nekādi argumenti, bet tuvākajā laikā gan jau mēs tos sagaidīsim, jo līdz 1.jūlijam bija jābūt jau konkrētiem piedāvājumiem, kādā veidā mēs šo budžetu papildināsim. Katrā ziņā šeit ir daudzas neizmantotas iespējas. 70 miljonu starpība pie 30 procentiem iedzīvotāju... starpība starp Latviju un Igauniju ir nesamērīga. Un, ja kāds grib teikt, ka Latvija to nevar izdarīt tāpat kā igauņi, tad es gribētu redzēt, kādi ir šie argumenti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi!

Vispirms es gribu pateikt paldies Belēviča kungam par saturīgo analīzi. Un patiesībā visam tam, ko teica Belēviča kungs, es varu simtprocentīgi piekrist, izņemot analīzi attiecībā uz Krieviju. Neņemsim piemēru no Krievijas alkohola patēriņa tradīcijām un struktūrām, jo es pieļauju, ka patēriņa samazinājums vairāk ir saistīts ar Marka Tvena teicienu, ka ir meli, ir lieli meli un ir statistika.

Es nezinu, kāda ir reālā situācija Krievijā, bet, runājot par reālo situāciju Latvijā, diemžēl stiprā alkohola tirgū mums ir 32 procenti nelegālā alkohola. Tā ir apmēram trešā daļa. Turklāt nav nelegālā vīna, nav nelegālo raudzēto dzērienu, praktiski nav arī nelegālā alus, bet ir tikai nelegālais stiprais alkohols.

Ja jūs paskatāties šī likumprojekta anotāciju, tad jūs redzat, ka pamatā pieaugums nākamajā gadā... es atvainojos, no šī gada otrā pusgada ir piedāvāts caurmērā 9-10 procentu apmērā: alum 22,6 procenti, stiprajam alkoholam tikai 1,7 procenti. Ja mēs varētu īsā laikā Latvijā izskaust nelegālo stipro alkoholu vai vismaz ļoti jūtami to samazināt, tad es būtu pirmais, kas balsotu par daudz lielāku stiprā alkohola akcīzes nodokļa pieaugumu. Pašreizējā reālajā situācijā mums ir jāiet samērīgi - jāceļ akcīze, vienlaikus pastiprinot cīņu ar nelegālo alkoholu. Un, kamēr mēs neesam iemācījušies sistēmiski apkarot lielās izplatības ķēdes un kamēr mēs joprojām cīnāmies ar nelegālā alkohola mazumtirdzniecību, labi saprotot, ka ar administratīviem sodiem mēs neko nevaram panākt, ņemot vērā to, ka šiem darboņiem, nu, nav nekādu ienākumu, no kā sodu samaksāt, tikmēr, es domāju, darba grupas izstrādātais piedāvājums, kura tapšanā ir piedalījušās vairākas ministrijas, kā arī nozares pārstāvji, ir pietiekami samērīgs. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Piecus gadus mēs tā dzīvojam!”)

Jā, tiešām Veselības ministrijai bija straujāks un radikālāks piedāvājums, kam, protams, absolūti var piekrist no sabiedrības veselības viedokļa un mūsu darbaspēka resursu viedokļa. Bet šajā gadījumā Finanšu ministrijas aprēķini rādīja to, ka, straujāk ceļot stiprā alkohola akcīzi, mēs diemžēl... neizpildītos Parādnieka kunga formula, kura ir spēkā izolētā tirgū, bet diemžēl ne tirgū ar vienu trešdaļu nelegālā tirgus elementiem. Un mums kropļotos konkurence šajā legālajā tirgū un samazinātos budžeta ieņēmumi.

Tad vēl viena lieta, par ko runāja Belēviča kungs. Un man ir jāatzīst, ka šajā likumprojektā ir viena kļūda. Proti, ja jūs paskatāties anotācijas tabulā, kur ir pieauguma likmju procenti turpmākajiem trim gadiem, tad tur ir vīns un raudzētie dzērieni ar spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem, kur ir pāriets uz 50 procentu standartlikmi. Un tā ir kļūda! Uz otro lasījumu šeit ir jāizdara grozījumi, jo runa ir par dabiski raudzētiem sidriem. Nu, kā pārstāvis šajā nišā Trupovnieka kungs, komisijas vārdā runādams, to jau pieminēja.

Es gribu paskaidrot nedaudz sīkāk. Proti, ir divu veidu dzērieni, kurus tautas valodā sauc par sidriem. Vieni ir tie, ko ražo lielie ražotāji: paņem, nu, tos produktus, kas rada šī dzēriena garšu, atšķaida ar spirtu, uzgāzē un nosauc par sidru. Šie dzērieni ir lēti, dažiem arī garšo un ir plaši iecienīti diemžēl vienā daļā jauniešu, kuri izvēlas alkoholu pēc trim kritērijiem: lēts, stiprs, garšīgs. Nu, šiem dzērieniem (līdz 6 tilpumprocentiem) ir divas no šīm īpašībām - lēts un, viņu izpratnē, garšīgs. Šiem dzērieniem nekādā ziņā nedrīkst piemērot 50 procentu pamatlikmi.

Uz otro lasījumu mums ir jāizgroza likums, lai 50 procentu pamatlikme un tātad tas, kas ir rakstīts šajā tabulā, attiektos tikai uz dabiski raudzētiem sidriem. Dabiski raudzētie sidri ir faktiski vienīgā alkoholisko dzērienu kategorija, kas ir simtprocentīgi ražoti no vietējām izejvielām: mūsu pašu - Latvijā audzēti! - augļi un ogas, pašu novākti, pašu apstrādāti. Pašu radīti dzērieni! Lai jūs saprastu, par cik lielu tirgus nišu šeit ir runa, pateikšu: ir apmēram 1 līdz 2 procenti. Un šie dzērieni nebūt nav tie, kurus izvēlas jaunatne savu netikumīgo vajadzību apmierināšanai, jo šie dzērieni ir ekskluzīvo dzērienu sektors - pudele maksā 7 līdz 10 eiro. Tātad runa ir par likmes samazinājumu vienīgi šajā sektorā, lai dotu atbalstu vietējiem ražotājiem.

Un tagad vēl daži vārdi par alu. Parādnieka kungam, strādājot šajā Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā, bija ierosinājumi diferencēt akcīzes nodokļa likmi alum atkarībā no tā stipruma. Parādnieka kungs jau pieminēja, ka Eiropas direktīva šeit nosaka ļoti striktus ierobežojumus, jo ar akcīzes nodokli tiek aplikts alū esošais alkohols. Nevar diferencēt likmi atbilstoši Eiropas normatīvajiem aktiem atkarībā no alus stipruma. Diemžēl. Ja tas būtu iespējams, tad, es esmu pārliecināts, tiem stiprajiem aliem, kam ir virs 6, 7, 8 tilpumprocentiem, būtu jābūt progresīvam likmes palielinājumam. Diemžēl šobrīd Eiropas direktīva to neļauj, un Parādnieka kungs ļoti optimistiski teica, ka mums ir tādā gadījumā jāmaina direktīva. Darīsim to. Bet vispirms ar Latvijas likumdošanas iespējām Eiropas pārvaldes struktūrās izgrozīsim direktīvu un tad pieņemsim atbilstošu normatīvo aktu iekšzemē, jo direktīvu pārkāpt jau nu nevajadzētu. (No frakcijas SASKAŅA: “Vajag! Vajag!”)

Ja mēs vēl runājam par alu, tad gribu kliedēt vēl vienu mītu. Runājot par alu, bieži vien runā par atbalstu vietējiem ražotājiem un vietējām izejvielām. (No zāles: “Nav taisnība!”) Jā, godātie kolēģi, jebkurā Latvijā ražotā alū galvenā izejviela ir tiešām Latvijas - un tas ir ūdens. (Starpsaucieni.) Tas ir ūdens! Visas pārējās alus izejvielas ir diemžēl importētas.

Savukārt par vietējo ražotāju atbalstīšanu jāteic, ka Eiropas direktīvas atļauj sniegt atbalstu mazajām alus darītavām. Līdz ar to mazajām alus darītavām, kurās tiek izmantota tradicionālā alus darīšanas recepte un kurām ir samērā neliels ražošanas apjoms, mēs varam atvieglot konkurenci iepretim tām alus darītavām, kurās vienkārši šis dabiskais alus rūgšanas process tiek aizstāts ar citām ķīmiskām procedūrām.

Un vēl. Godātie kolēģi, nobeigumā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts nav valdības iesniegts, bet to ir iesnieguši deputāti, kas strādāja darba grupā, plus frakciju vadītāji. Līdz ar to godātos koalīcijas partnerus es aicinu neizmantot šo instrumentu. Jūs zināt: kura valdība ceļ alus cenas, tā krīt. Kolēģi, šo neceļ valdība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA). (No zāles: “Par sidriem! Par sidriem!”)

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ir jāsāk ar to, ka minētais likumprojekts ir nevis Ministru kabineta virzīts, bet to ir izstrādājuši atsevišķi deputāti atsevišķā darba grupā. Vēl jo vairāk mani izbrīna tas, ka daži no šiem deputātiem pirms manis šeit ir nākuši un runājuši, un stāstījuši par to, kas tur ir tik lielā mērā nepareizi, kas tur būtu jāmaina un kam viņi piekrīt attiecībā uz Belēviča kunga runu. Bet pašu paraksts stāv uz minētā likumprojekta! Līdz ar to tā ir sava veida tāda divkosība attiecībā uz minētā likumprojekta gan izstrādāšanu, gan virzību. Un tas ir attiecināms gan uz Parādnieka kungu, gan arī uz Šadurska kungu.

No iepriekšējiem runātājiem vislielākā taisnība tiešām bija veselības ministram Belēviča kungam jautājumā par to, cik lielā mērā veselībai ir kaitīga alkohola pieejamība un tā tālāk. Bet paralēli minētajai debatei šeit būtu jāuzstājas arī iekšlietu ministram, kurš kūrē Valsts policiju, un paralēli debatēs būtu jāuzstājas arī finanšu ministram, kurš ne tikai atbild par tā vai cita nodokļa esamību, bet arī par to, cik lielā mērā Finanšu policijas pārvalde, Muitas kriminālpārvalde efektīvi apkaro nelegālo alkoholu.

Tad, lūk, runājot par tiem skaitliskajiem datiem un statistikas rādītājiem, kādi ir Latvijā un Igaunijā, un par tām krasajām atšķirībām, kāpēc mūsu budžets tik lielā mērā nepildās no akcīzes nodokļa šajā jomā, šeit var atzīt un arī parādīt statistikas rādītājus. Cienījamie atbildīgās komisijas locekļi, uzaiciniet pie sevis uz komisiju Finanšu policijas pārstāvjus, finanšu ministru, Valsts ieņēmumu dienestu un arī Valsts policiju. Apskatieties, cik lielā mērā... cik liels ir kontrabandas alkoholisko dzērienu īpatsvars, piemēram, Latgalē! Apskatieties! Paprasiet no viņiem rezultātus! VIENOTĪBA faktiski ir uzurpējusi tiesībsargājošo varu, un tā faktiski uzskata, ka tai arī ir tā vara no tiesībsargājošo iestāžu puses. Bet jūs, atvainojiet, mīļie kolēģi, jau sešus gadus... vismaz Latgalē... nodarbojaties ar alkohola apkarošanu! Sešus gadus! Ko jūs darāt tajā Latgalē? Tur 50-60 procentu liels nelegālā alkohola īpatsvars! Jūs vadāties pēc kritērijiem, ka vislabāk apkarot kontrabandu un organizēto noziedzību ir faktiski pārņemt to vadību un tādā veidā tās kontrolēt. Manuprāt, jūs pēc šīs loģikas arī vadāties!

Runājot par konkrēto priekšlikumu, ka vajag palielināt akcīzes nodokli. Atbalstāms, labs priekšlikums - veselību veicinošs, pieejamību ierobežojošs. Bet tad man ir cits jautājums. VIENOTĪBA, jūs sešus gadus jumtojat kontrabandu Latgalē. Kas tagad būs pēc akcīzes nodokļa palielināšanas? Cenas Latgalē nelegālajam kontrabandas alkoholam kāps uz augšu. Kas būs tālāk? Jūsu peļņa un dividendes no minētās kontrabandas rūpala arī paralēli celsies. Un kur ir rezultāti no tā visa? Kur ir rezultāti?

Jūs uzņēmāties atbildību par Finanšu policijas pārvaldes darba rezultātiem. Jūsu bezdarbība un viņu sliktie darba rezultāti ir jūsu atbildība pamatā! Valsts policija, Ekonomikas policija Latgalē, Kriminālpolicijas atsevišķas struktūrvienības - ko tās dara Latgalē attiecībā uz šādu apkarošanu? Jums regulāri aiztur Valsts robežsardzes darbiniekus, Muitas kriminālpārvaldes darbiniekus, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus par to, ka viņi “piesedz” kontrabandas shēmas. Un kur ir kaut viens atbildīgais ministrs... atbildīgais par to, ka tas kaut kādā veidā viņa bezdarbības aizsegā ir noticis? Neviena atbildīgā! Jūs atnākat un sākat šeit runāt: ierobežot alkoholu ir ļoti labi, trādi-rīdi un visādas te pasakas stāstāt. (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.) Bet kas paralēli notiek? A vienkārši - nekas, un jūs neko paralēli nedarāt.

Labi! Runājat tagad par tām dabiskajām, piemēram sidru ražotnēm, kurām jūs tagad pēkšņi te 50 procentu atlaides esot izdomājuši. Kas... Vai jūs kāds nopirkāt kādu rūpnīcu maziņu vai tagad to te būvēsiet? Vai tāpēc tas ir nepieciešams?

1-2 procenti... par ko jūs te runājat? Lielie arī nevarot tagad sākt iepirkt dabiskās izejvielas un tās pārdot... Arī tās ir pilnīgas blēņas! Skatoties pēc tādas loģikas, pēc kuras jūs vadāties, es vispār brīnos, ka pēc viena vai otra sava ministra tvītiem to vai citu vielu reibumā jūs vispār nenākat ar populistisku lozungu - ierobežot alkohola tirgošanu vispār.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, izsaku jums aizrādījumu! Jūs pārkāpjat Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Saeimas deputātam ir jāseko līdzi saviem izteikumiem. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Viņš nespēj!”) Lūdzu, pārlasiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu! (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Gribu drusku oponēt Elksniņa kungam, jo, cik nu ir zināms no komunikācijas ar Latgales deputātiem, neviens sevi cienošs latgalietis nepērk kaut kādus Preiļu rūgtos, bet brūvē savu kvalitatīvo šmakovku, un tas gluži nav kontrabandas alkohols.

Bet būtībā es gribu runāt par ko citu. (Starpsauciens no frakcijas VIENOTĪBA: “Viņš par savējiem runāja!”; “Tie ir Elksniņa brāļi!”) Jā, es gribu atbalstīt mūsu ministru Gunti Belēviču, jo, manā uztverē un pēc mana uzskata, akcīzes nodoklis būtu jāizmanto ne tikai ienākumu gūšanai valsts budžetā, bet arī alkohola patēriņa - un it sevišķi alkohola patēriņa pa veidiem! - regulēšanā.

Es jums vienkārši pastāstīšu jeb, teiksim, informēšu jūs par to, kāds bija pagājušā gada Latvijas alkohola Top 10... nu, visvairāk patērētais alkohols. Pirmā vieta - “Cēsu Džons” (glicerīns plus spirts). Otrā vieta - “Rīgas šampanietis”. Okey! Trešā vieta - vīns “Bosca” (dzirkstošais). Ceturtā vieta - alkoholiskais kokteilis “Cēsu 14 procenti”, piektā vieta - kokteilis “Dins”, sestā vieta - brendijs “Bonaparte”, septītā vieta - stiprinātais vīns “Agdams” (vīns plus spirts) (No zāles: “Ūūū!”), astotā vieta - degvīns “Graudu”, devītā vieta - kokteilis “Black balsam” un desmitā vieta - kokteilis “Fizz”.

Mēs redzam, ka no šiem desmit top dzērieniem tikai četrus nosacīti var uzskatīt par kaut cik kvalitatīviem dzērieniem. (No zāles: “Kurus?”; Zālē smiekli.) Nu, izņēmums ir visi kokteiļi, tāpēc, manā uzskatā, šis akcīzes nodoklis absolūti, teiksim, nepilda šo funkciju - patēriņa regulēšanu -, jo šie drausmīgi nekvalitatīvie kokteiļi joprojām ir pati pieejamākā dzērienu tirgus daļa, un mēs redzam, ka jaunieši pārsvarā šos briesmīgos dzērienus arī lieto. Tā ka, manā uztverē, te nevar runāt ne par kādu 50 procentu atlaidi, te ir jāliek virsū 150 procentu liels akcīzes nodoklis. Un tagad mēs brīnāmies, ka viens tipāžs gada laikā 40 reizes nokļūst Stradiņos, kur viņam jāsniedz palīdzība, un cik tās 40 reizes valstij izmaksā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministram Guntim Belēvičam, otro reizi.

G.Belēvičs (veselības ministrs).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es aicināju ņemt piemēru no kaimiņvalsts Krievijas... ne jau dzeršanas tradīciju ziņā, Šadurska kungs! Es aicināju ņemt piemēru sistemātiskā pieejā alkoholisma apkarošanā, kura dod rezultātus. Tā, lūk!

Es jau minēju, ka 2008.gadā Krievijā izdzēra 16,2 litrus uz vienu iedzīvotāju - no zīdaiņa līdz sirmgalvim -, 2011.gadā... 2013.gadā - 11,87, 2014.gadā - 11,78. Un tagad man par šo laiku ir skaitļi, kā tas ir izskatījies Latvijā. Kamēr Krievijā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju dilst, mums pa šo laiku tas ar katru gadu pieaug, Šadurska kungs! Lūk, Latvijā 2009.gadā vidēji viens iedzīvotājs, tātad no zīdaiņa līdz sirmgalvim, patērēja 8,5 litrus alkohola, 2012.gadā - 8,8, 2013.gadā - 8,9. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Puse no Krievijas!”) Ar katru gadu pieaug...! (No zāles dep. K.Šadurskis: “Tautsaimniecība attīstās!”) Tajā pašā laikā Krievijā tas krītas. Tas ir tas, ko es teicu. Sistemātiska pieeja vienlaicīgi piemērot visas intervences... mēs vēl neesam aizgājuši tik tālu, lai varētu aizliegt alkohola reklāmu televīzijā, kaut gan to vajadzētu darīt. Tā ka, Šadurska kungs, es neaicināju dzert tāpat kā Krievijā, bet mēs diemžēl ejam tajā virzienā, jo alkohola palētināšana kādā no segmentiem, samazinot akcīzes nodokli, ir drošs ceļš Krievijas virzienā, Šadurska kungs!

Tad, lūk!... Tad, lūk, domāt, ka var izskaust nelegālo alkoholu, palētinot kādu legālo alkoholu, tas nozīmē dzīvot maldībā. Arī Šadurska kunga pieminētais ir taisnība, ka šie dabīgi raudzētie sidri... es jau nopriecājos, ka tas priekšlikums tiks uzlabots... ka tie maksā 7 eiro. Saprotiet, tie cilvēki, kuri samaksā 7 eiro, var samaksāt arī 7,30 eiro! Lūdzu, neradīsim precedentu un nepalētināsim alkoholu nevienā no segmentiem, it īpaši tajā, kurā iesāk iet pa alkoholisma ceļu mūsu jaunieši, jo tas dzēriens garšo! Tas vēl ir dabīgs, tāpēc ir pievilcīgs.

Mans priekšlikums ir atbalstīt šī likumprojekta virzību uz priekšu, bet nākamajās tikšanās reizēs attiecīgajās komisijās šeit, Saeimā, kad mēs par to runāsim, vajag izkoriģēt šo lietu tā, lai nevienā no segmentiem mums vairs nebūtu precedenta, kādu jau es minēju Somijas piemērā, ko pēc tam izlabot ir ļoti grūti. Un lai nebūtu arī tāda precedenta, ka mēs palētinām alkoholu, samazinot akcīzes nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Elksniņa kungs jau otro reizi no šīs tribīnes norāda uz manu it kā nekonsekvento rīcību. Es gan gribu paskaidrot, ka, parakstot šo likumprojektu, es konceptuāli atbalstīju to, ko izdevās panākt, un tas, ko izdevās panākt, manuprāt, ir ļoti būtiskas lietas. Pirmā ir tāda, ka mēs šīs pārmaiņas ieviesīsim jau šogad - ar 1.jūliju. Ja tas ietu caur Ministru kabinetu, tad tas būtu krietni garāks process un izmaiņas stātos spēkā tikai ar 1.janvāri. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Katrai pozīcijai, ko sākumā piedāvāja Finanšu ministrija, bija zemākas likmes nekā... Elksniņa kungs! Labrīt!

Speciāli priekš Elksniņa kunga! Tātad visas pozīcijas bija zemākas, nekā tās ir šajā likumprojektā, kuru es - vēlreiz saku! - konceptuāli atbalstu un arī paskaidroju, kas šeit vēl būtu jāuzlabo. Tātad vīnam un raudzētajiem dzērieniem likme bija 68, tagad tā ir 70. Tāpat arī starpproduktiem likme bija 68, bet tagad ir 70. Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem Finanšu ministrijas sākotnējā piedāvājumā bija 1350, tagad ir 1360. Alum bija 3,6, tagad - 3,8. Vēlreiz uzsveru! Jā, tas ir nepietiekoši, bet, ja mēs vismaz par šo varējām vienoties, tad, manuprāt, tas ir labs sākums.

Kolēģus es aicinu līdz otrajam lasījumam pievērst uzmanību anotācijai un tabulai. Tabula Nr.1... nē, tā ir tabula Nr.2 jau... Tātad tā, kur ir akcīzes... Es atvainojos, tā tomēr ir tabula Nr.1, kur ir akcīzes nodokļu salīdzinājums. Un salīdzinājums ar Igauniju... kāds tas ir pašreiz Igaunijā un kāds ir Latvijā... Arī Lietuvā kopš 1.marta daudzām pozīcijām akcīzes nodoklis ir pacelts, un tas ir krietni augstāks. Un tas būs tāds... arī augstāks pēc likumā pieņemtajām izmaiņām, ja tās būs tik nelielas, kā tas ir paredzēts šobrīd. Tātad spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā akcīzes nodoklis ir par 27 procentiem augstāks, pareizāk sakot, mums tas par 27 procentiem ir zemāks. Alum pat tad, ja viņi nodokli nākošgad nepalielinās par plānotajiem 10 procentiem, tas tik un tā ir... Mums šis akcīzes nodoklis par 58 procentiem ir mazāks nekā viņiem.

Un vēl kāds, manuprāt, iespējamais arguments, kādā veidā varētu ietekmēt lēmumus... Kā es jau pirms tam teicu: kurš tad īsti to nosaka? Bet tas tad ir jāpierāda! Es pieminēju alkohola ražotājus un tirgotājus, bet ir vēl arī kādi statistikas dati, kas mani pašu pārsteidza.

Šeit ir statistika par to, kas ir desmit lielākie Krievijas šņabja importētāji pasaulē... tātad 10 valstis pasaulē, kas ir lielākie importētāji no Krievijas. Jūs neticēsiet, bet Latvija ir trešajā vietā! Pirmajā vietā ir Lielbritānija, otrajā ir Vācija. Latvija importē 8,9 procentus no visa Krievijas šņabja īpatsvara. Pat Armēnija, Ukraina, ASV, Azerbaidžāna, Francija krietni atpaliek. Varbūt arī tam ir zināma ietekme... Varbūt arī tāpēc nodoklis netiek palielināts tā, kā tas būtu atbilstoši tiem uzstādījumiem, ko ir noteikusi valdība, un arī kopējām sabiedrības veselības un sociāli ekonomiskajām interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es klausos šo diskusiju un gribu bilst tomēr pāris lietu, lai nenotiek tā, ka ar labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli.

Ja mēs gribam, lai šī lieta tiešām strādātu un turklāt strādātu tādā veidā, kā mēs esam to iecerējuši, - ka tas uzlabos sabiedrības veselību un ka tas kalpos, iespējams, tam, lai būtu papildu ieņēmumi budžetā -, tad ir svarīgi nezaudēt sistēmisku skatījumu uz notiekošo, jo pretējā gadījumā visi šie fakti, kas tagad tiek saukti, var arī nepiepildīties. Proti, ja mēs tagad nolemjam (un es atbalstu šo lēmumu), ka šīs akcīzes nodokļa likmes ir jāceļ, tad ir paralēli jāseko tam, lai tik tiešām šī virzība būtu tādā virzienā, kā mēs to esam iecerējuši.

Proti, ja paralēli netiks domāts par pasākumiem, kā apkarot nelegālā alkohola apriti, tad mēs tā vietā, ka alkohols tiek lietots mazāk, iegūsim to, ka tiks vienkārši vairāk lietots nelegālais alkohols, kas ir ar zemāku kvalitāti, un iedzīvotāju veselība tiks sabeigta. Turklāt, kā jūs saprotat, arī nodokļi no šī alkohola, kurš būs nelegāls, valsts budžetā netiks maksāti.

Tāpēc tik tiešām lūdzu tos kolēģus, kuru pārraudzībā... to politisko spēku, kura pārraudzībā atrodas šīs struktūras, kas ir atbildīgas gan par kontrabandas apkarošanu, gan par ēnu ekonomikas apkarošanu, lūdzu paralēli izstrādāt arī šos pasākumus.

Kas vēl ir svarīgi? Ir nepareizi salīdzināt uzreiz šīs nodokļa likmes ar tām likmēm, kas ir citām valstīm, kuras ir sākušas mērķtiecīgi šo likmju pacelšanu; šeit ir ļoti svarīgi, lai būtu pakāpeniska šo likmju celšana, lai pamazām varētu mainīt šos paradumus. Ja ļoti strauji tiks paceltas likmes, tad tas novedīs pie tā, ka iedzīvotājiem, patērētājiem, tas būs šoks, un tā vietā, lai viņi pierastu pie šādām augstākām likmēm un lietotu mazāk alkohola, viņi vienkārši meklēs alternatīvas - un šīs alternatīvas būs nelegālais alkohols. Un tā būs vēl lielāka veselības bendēšana, un tad būs arī vēl lielāks robs budžetā.

Es ceru, ka šis nebūs kārtējais pasākums, ar kuru jūs izgāzīsieties. Diemžēl.

Un vēl kas. Es aicinu: kolēģi, lai šīs debates nepadarītu par smieklīgām, pasekojiet līdzi savai argumentācijai! Pārāk bieži jūs piesaucat visos jautājumos, kuros jums neizdodas vai kuros jūs nezināt, kādā veidā izgāzt... jūs piesaucat ģeopolitiku, piesaucat Putinu. Atvainojiet, Putinu un ģeopolitiku jūs piesaucāt, diskutējot gan par PVN likmju samazināšanu siltumam, gan par kažokādu zvēru biznesa ierobežošanu, arī par tikumību runājot - pat tur jūs izmantojāt iespēju, lai piesauktu mūsu austrumu kaimiņus! Arī tagad jūs darāt to pašu. Ziniet, tas jau kļūst smieklīgi!

Es aicinu: runāsim par reālām, argumentējamām lietām, tas būs daudz korektāk un daudz konstruktīvāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Centīšos runāt īsi. Arī es esmu par to, ka likmes ir jāceļ, tās ir jāceļ tā, lai saprātīgi būtu gan termiņi, gan procenti. Tomēr šodien ļoti bieži... Parādnieka kungs piesauca Igaunijas piemēru. Man tad ir jautājums par to, vai pie mums, uz Latviju, tikpat daudz somu brauc... un aizbrauc... (No zāles dep. I.Parādnieks: “Es jau teicu - 30 procenti, un tos norēķināja nost. Vajadzēja klausīties!”) Paldies. Esmu tikai par to, lai pa ceļam viņi ir saprātīgi...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Šadurska kungs, es gribētu vērsties tieši pie jums! Es zinu, ar zāli sarunāties nedrīkst, bet uzskatiet, ka tas ir aicinājums.

Es jums absolūti piekrītu, ka ir jācīnās ar nelegālo alkoholu, kas ienāk iekšā. Jūs zināt, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs skatījām, kā tas tiek pāri... Cīnīties jau var tad, ja notiek bloķēšana un tas netiek iekšā Latvijā. Man ir lielas cerības, ka tas plāns, kas ir it kā ieskicēts Ministru kabinetā... ka varētu stiprināt robežpunktus, visas kameras sāktu strādāt, teiksim, tie skenēšanas aparāti, kas gadus desmit nav strādājuši, beidzot sāktu strādāt. Es domāju, nebūtu nekāds liels brīnums, ka tiešām samazinātos nelegālā alkohola ievešana Latvijā. Tad mēs vēl paskatītos, kā tas nāk no Lietuvas, no Igaunijas un no citurienes, bet savedīsim... Desmit gadus, Kārli... jūs zināt, ka es nedrīkstu... negribētos pāriet uz “tu”, bet, Šadurska kungs, jūs ļoti labi zināt, ka tā ir viena liela, nu, tāda nevēlēšanās kaut ko sakārtot tur, kur to var sakārtot. Pie tam tā naudas summa nav tik liela, ja to visu saliktu kopā. Nu, tur gāja, teiksim, runa par pusmiljonu vai vēl par kaut ko, bet efekts no tā būtu daudz lielāks. Ja mēs to varētu sakārtot un arī pakontrolēt, lai tās “degvielas”, ko lejam iekšā un kas ir, sākot no 40 grādiem un uz augšu, kļūtu mazāk mūsu tirgū, es būtu tikai priecīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Es cienījamos kolēģus aicinu izlasīt to, ko kādreiz ir teicis Kononovs attiecībā uz to, kā notiek visa tā alkohola biznesa nodrošināšana, it īpaši Latgalē, bet vēl papildus es vēlos tomēr lūgt kolēģus apsvērt ideju, ka mēs šādu jautājumu liksim darba kārtībā un ka par papildu atbildīgo komisiju šajā jautājumā tiks noteikta arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Taču Saeimas Prezidijā nav saņemts līdz šim brīdim šāds rakstveida priekšlikums. Nav saņemts šāds! Jā, šāds šobrīd nav saņemts... Līdz ar to, vai... Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma jūs vēlaties ko piebilst?

J.Trupovnieks. Es domāju, ka mēs visi čakli nāksim uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm ar saviem priekšlikumiem, kādā veidā sakarīgi uzlabot šo likumprojektu, lai jau uz otro lasījumu mēs visas šīs lietas apstiprinātu.

Elksniņa kungs, jūs visu laiku runājat par Latgali! Un arī es esmu latgalietis, tāpēc gribu teikt, ka pēdējā laikā kontrabanda parādās ne tikai Latgalē, bet arī Leišmalē un arī Zemgalē. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Komisijas vārdā!”) Patiesībā par šīm problēmām ir jādomā visā Latvijā, un nav ko īpaši izcelt Latgali!

Tā ka aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -2015.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, jūsu sarunas ir tik skaļas, ka es nedzirdu pat ziņotāja teikto! Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 28.aprīlim. Paldies.

J.Trupovnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.135/Lp12). Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā to, ka no 1.novembra sāks strādāt Iekšējās drošības birojs. Un ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz grozīt 387.pantu. Priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 387.panta jauno 10.¹ daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Faktiski tie ir redakcionāli grozījumi. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 28.aprīlim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.150/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Priekšlikumi nav saņemti.

Likumprojekts paredz grozījumus, kas saistīti ar būtiska kaitējuma, ievērojama kaitējuma un zaudējuma nelielā apmērā definīciju.

Ņemot vērā, ka priekšlikumu nav, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Judins. 7.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs dodamies pārtraukumā, es gribu teikt, ka vakar savu ļoti skaisto 70 gadu jubileju ir svinējis mūsu kolēģis Andris Siliņš. Sveicam viņu Saeimas vārdā! (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Gundars Daudze, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Gunārs Kūtris, Inese Laizāne, Vladimirs Nikonovs, Inguna Sudraba, Jānis Trupovnieks... redzēju viņu. Paldies. Un Jānis Urbanovičs. Jā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi!

Darba kārtībā ir likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Jā, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi un lūdz Saeimu izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Kopumā tika saņemti 39 priekšlikumi, kuru lielāko daļu komisija atbalstīja.

Un, proti, 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu pārtrauciet sarunas! Tātad deputāti 1.priekšlikumu atbalsta.

Ņikiforova kungs, vai jums patiešām kaut kas ļoti svarīgs pārrunājams? Lūdzu, izejiet no zāles un netraucējiet ziņotāju!

J.Šulcs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Atbalstīts ir arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. 6. - deputāta Šulca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šis nu ir izšķirošais brīdis, izskatot likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, vai šis likumprojekts kalpos sākotnēji iecerētajiem mērķiem vai pārvērtīsies par vienkāršu papīru kaudzīti, ko droši var izmest atkritumu tvertnē.

Kāpēc tas tā ir? Un vēl viens iemesls, kāpēc tās skumjas skan manā balsī, ir tāds, ka šis likumprojekts ir nācis no Jūrmalas aizsardzības biedrības - tātad no pilsoniskās sabiedrības struktūras, kura nav vienaldzīga un kura savu iespēju robežās cīnās par dabas pamatņu un vēsturiskā mantojuma, tostarp apbūves, saglabāšanu Jūrmalā.

Cienījamā Saeima, ja jūs atbalstīsiet 6. un tālāk arī 7.priekšlikuma, jo tie abi ir identiski priekšlikumi, pieņemšanu, tad no vietējā referendumā apskatāmām tēmām tiks izslēgts teritorijas plānojums. Tātad faktiski šo likumprojektu sabiedrības līdzdalībai vietējo problēmu risināšanā, kuras ir saistītas ar dabas pamatņu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izmantot nevarēs. Nevarēs tāpēc, ka atstātā iespēja virzīt uz referendumu attīstības stratēģiju - vismaz pēc manas pieredzes - ir absolūti nereāla, jo stratēģija ir vispārīgs dokuments... tur nerunā par konkrētiem apgabaliem un par kaut kādu teritoriju transformāciju. Tāpat pašvaldības atlaišanas iespēja neatceļ tās pieņemto lēmumu. Un savulaik... Tas tiešām atgādina ūdens izliešanu no vannas ar visu zīdaini.

Plānojumu pašvaldība veic aptuveni reizi 10 gados, bet starplaikos var veikt grozījumus vai izstrādāt lokālplānojumu. It kā notiek sabiedriskā apspriešana, taču pašvaldībai nav pienākuma ņemt vērā sabiedriskajā apspriešanā izteikto viedokli pat tad, ja to pauž ļoti liels iedzīvotāju vairākums. Līdz ar to sabiedrības iesaistīšanās plānojuma izstrādes procesā nenodrošina iedzīvotājiem iespēju ietekmēt pašvaldības galalēmumu attiecībā uz šo plānojumu.

Pašvaldība var izvēlēties plānojumā noteikt tādu zonējumu un teritorijas izmantošanu, tādus apbūves noteikumus, kas paredz, piemēram, mežu platības samazināšanu, apbūvi aizsargājamās dabas teritorijās, apbūves augstuma palielināšanu, piesārņojošu darbību atļaušanu un tā tālāk, neņemot vērā iedzīvotāju vairākuma iebildumus. Šādu risinājumu paredzēšana plānojumā varbūt nebūtu pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, līdz ar to regulējums, kas paredz vēršanos pie ministra vai Satversmes tiesā, neaizsargā pašvaldības iedzīvotājus iepriekš minētajos gadījumos.

Piemēram, ja teritorijās, kur pašlaik atļauta divarpus stāvu apbūve, tomēr no tiesiskā viedokļa nav šķēršļu būvēt piecstāvu ēkas, tad it kā darbojas lietderības princips un pašvaldībai un iedzīvotājiem var būt ļoti atšķirīgi viedokļi. Ministrs vai Satversmes tiesa šeit nepalīdzēs, jo viņi tikai skata juridisko aktu savstarpējo atbilstību.

Cienījamie Saeimas deputāti, atļaušos lūgt jūs neatbalstīt 6. un 7.priekšlikumu, lai šis ar tādām grūtībām tapušais un pilsoniskās sabiedrības izlolotais likumprojekts varētu pildīt savu uzdevumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es runāšu par 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu. Raugiet, es aicinātu tomēr nebaidīties no pašvaldības referenduma par teritoriālās plānošanas jautājumiem, jo, es atgādināšu, pašvaldības referenduma ierosināšanas slieksnis tomēr ir, manuprāt, ļoti augsts - tie ir 15 procenti no vēlēšanu sarakstā iekļauto pašvaldības iedzīvotāju skaita. Nevis 15 procenti no tiem, kuri nobalsojuši iepriekšējās vēlēšanās, bet kuri ir ierakstīti sarakstā! Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju samērā zemo aktivitāti, šis ir ļoti augsts slieksnis. Un līdz ar to, man ir tādas aizdomas, šim teritoriālās plānošanas dokumentam ir jābūt tik ļoti pretrunīgam, ka cilvēki tiešām būtu motivēti iet un savu parakstu likt zem šī aicinājuma veikt pašvaldības referendumu, bet, manuprāt, tas ir maz ticams.

Un, ja kāds šeit runā tā, kā iepriekšējā reizē, debatēs uzstājoties, teica, - ka varētu pašvaldības iedzīvotāji ar referenduma palīdzību likt šķēršļus kādiem ļoti būtiskiem projektiem, teiksim, Kurzemes lokam vai, teiksim, Rail Baltica -, tad es atgādināšu, ka valsts var noteikt valsts stratēģiskās nozīmes objektus, par kuriem šādi pašvaldību referendumi nav iespējami.

Un līdz ar to es aicināšu tomēr būt saprātīgiem un teikšu, ka “zaļie” deputāti šos priekšlikumus neatbalstīs, tātad 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Inesim Boķim.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man tomēr bišķiņ jāiebilst bijušajam Jūrmalas mēram, jo, lai nu kā, bet tomēr Latvijā ir vēl 118 pašvaldības - un es gribētu uzsvērt, ka tās ir ļoti dažādas pēc sava lieluma - un atsevišķos gadījumos šīs normas nemaz tik... kā saka, nenozīmīgas nešķiet, ja kārtīgi pastrādā. Protams, lielajās pašvaldībās ir grūtāk, bet mazajās visādi var gadīties, un tomēr, skatoties uz šiem teritoriālajiem plānojumiem... Es esmu piedalījies kādu desmit teritoriālo plānojumu un to grozījumu izstrādē, un, ticiet man, raugoties no praktiskā viedokļa, tas process ir diezgan nopietns, ilgstošs un pietiekami saprotams tiem, kuri vēlas saprast, un tāpēc es domāju, ka, šeit uzliekot vēl kaut kādus šķēršļus vai liedzot iespējas apstrīdēt, mēs vienkārši bremzēsim... pieņemot lēmumus iekļaut referendumos vēl papildus arī teritoriālo plānošanu, mēs bremzēsim, vienkārši sakot, tautsaimniecības attīstību. Tāds ir lielākās daļas pašvaldību vadītāju... un ne tikai vadītāju, bet arī pārējo, kas ir atbildīgi par šiem te plānojumiem, viedoklis. Tā ka to es gribēju pateikt... Un es tomēr aicinātu atbalstīt referendumus - taisīsim tos, bet ne par šo jautājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ir pilnībā atbalstāmi iesniegtie priekšlikumi par šo konkrēto priekšlikumu izslēgšanu, jo, skatoties uz vienas biedrības vai uz dažu biedrību interesēm, mēs radīsim problēmas visām Latvijas pašvaldībām... iespējams, varbūt arī ne automātiski visām. Kā piemēru varu minēt Baltinavas novadu. Ja kāds vēlēsies veikt šajā novadā, piemēram, priekšvēlēšanu kampaņu un radīt darba destrukciju, tad atliks no šiem tūkstoš vēlētājiem savākt 150, kuri ierosina referendumu. Pašā referendumā būtu jāpiedalās aptuveni 350 vēlētājiem, un no tiem 180-200 vēlētājiem būtu jānobalso pozitīvi, un tādā veidā var jebkuru jautājumu ieviest.

Mēs domājam, ka vienmēr šie rosinājumi būs ļoti labi, teiksim, lai apturētu kādu ļauno spēku ieceri - apbūvēt kāpu joslu, bet bieži vien tā var būt vienkārši destrukcija, tie var būt soļi, kas vērsti pat pret valstiski nozīmīgu projektu realizāciju. Tāpēc ir atbalstāmi šie iesniegtie priekšlikumi, un es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Jau otro gadu mēs muļļājam šo likumprojektu, kurš nav strādājis vēl nevienu dienu un vēl nav pielietots nevienu reizi. Šodien ir runa par vienu normu, kas būtiski ierobežo un sarežģī uzņēmējdarbību visās pašvaldībās, jo, no doing business viedokļa... Tā ir papildu procedūra, kas var parādīties un var arī neparādīties, - tā ir cita lieta, bet tā ir procedūra, kas pēc likuma var apturēt jebkuru attīstību jebkurā attīstības posmā, tāpēc pēc ilgām un garām debatēm šo normu arī bija piedāvāts izslēgt.

Otrais arguments, kāpēc šī norma varētu arī nebūt iekļauta vietējo pašvaldību referendumu likumā, ir saistīta ar to, ka šeit ir ierakstīta un iezīmēta jau daudz nopietnāka norma, jo tie piemēri, par kuriem stāstīja Ražuka kungs, faktiski liecina par to, ka, lūk, konkrēti Jūrmalas dome ir tāda ļaunprātīga un tāda... es teiktu, neprofesionāla, ka tā rīkojas tikai un vienīgi pretēji iedzīvotāju interesēm. Likums paredz, ka šādā gadījumā iedzīvotāji drīkst šo domi palaist brīvpeldējumā. Tas ir daudz svarīgāks un daudz nopietnāks instruments.

Trešais, ko es gribēju teikt. Tā norma, par kuru ir diskusija šodien, faktiski ir saistīta nevis ar iedzīvotāju gribas izteikšanu, bet ar varbūt ne īpaši precīzu plānošanu, plānošanas dokumentu izstrādāšanas gaitu. Ja plānošanas dokumentu izstrādāšanas procedūras, kas ir paredzētas likumdošanā... un tās skar visus posmus... to skaitā arī plānojumus - attīstības plānojumus... Ja tur būtu paredzēta obligāta prasība, ka negatīvs vai neitrāls vides novērtējuma atzinums ir obligāti ņemams vērā pie attīstības plāna vai lokālplāna... plānojuma vai detālplānojuma izstrādāšanas, tādā gadījumā arī tiesas, skatot plānošanas dokumentus, skatītos... vadītos ne tikai pēc procedūras ievērošanas, bet arī pēc lietas būtības.

Es aicinu tomēr atbalstīt 6. un 7.priekšlikumu, lai tas likums sāktu strādāt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tos, kas rūpējas par apbūvi un par visām pārējām lietām, es aicinu ierosināt arī grozījumus attiecīgajos likumos, kas regulē attīstības plānošanu visos līmeņos, sākot ar pašvaldību teritorijām un beidzot ar valsti.

Un treškārt. Es domāju, ka šim likumprojektam tomēr ir liela nozīme, lai mēs to nenoslīcinātu runāšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Pirmā replika Dolgopolova kunga virzienā. Patiešām šis likums vēl nav lāgā sācis ne dienu darboties. Un ir tāds teiciens: “Ja no vilka baidies, tad mežā neej!” Nu, iesim mežā, iesim! Aicinu tomēr to darīt.

Otra replika - Dombravas kunga virzienā. Raugiet, nav jau runa par dažām, kā jūs teicāt, varbūt pāris kaut kādu biedrību ambīcijām. Manās rokās ir vēstule, kuru ir parakstījušas vismaz kādas desmit nevalstiskās organizācijas... Un es neesmu manījis, ka, teiksim, Pasaules dabas fonds, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Dabas fonds, biedrība “Zemes draugi”, sabiedrība par atklātību “Delna”, nu, kaut kādā veidā... Nu, es neesmu viņu darbībā novērojis kaut kādas pretvalstiskas tendences, un līdz ar to es vēlētos neko nenonivelēt... neattiecināt uz kaut kādu dažu nevalstisko organizāciju kādām ambīcijām vai neapmierinātību, un es nevēlētos arī to visu reducēt uz vienu pilsētu - Jūrmalu. Runa ir par visu Latviju un par ļoti daudzām nevalstiskajām organizācijām, kuras patiesībā alkst pēc instrumenta, ar ko vispār ietekmēt procesu virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam, otro reizi.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit nav runa par vienu sabiedrisko organizāciju vai vienu pilsētu. Vienkārši savā ekonomiskajā attīstībā Jūrmala ir sasniegusi tādu līmeni... Un tai sekos Pierīgas novadi, un šī problēma būs, pastāvēs, un no tās izbēgt neizdosies.

Es piekrītu Boķa kungam, ka Latvijā ir kristāltīras pašvaldības, kurās korupcija nekad nav bijusi un pat praktiski un teorētiski nav iespējama, un tādās pašvaldībās šī norma arī netiks darbināta. Tā vienkārši nebūs nepieciešama, jo pašvaldības kontakts un saikne ar iedzīvotājiem ir pietiekami laba, lai izskaidrotu visus tos labumus, ko attiecīgais projekts vai dabas pamatnes transformācija nesīs. Tur vienkārši nebūs vajadzības par to vispār runāt. Bet tur, kur pašvaldības ir problemātiskas - un tas ir zināms un sagaidāms! -, tas būs kā Damokla zobens, kas liks sākotnēji padomāt, pirms spert šos soļus, kas nebija deklarēti pirms vēlēšanām un kas ir pretēji sabiedrības un vēlētāju vairākuma interesēm.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA). (No zāles: “Apsveicam vārda dienā!”, daži deputāti aplaudē.)

Pavisam īsi. Vispirms replika Dombravas kungam saistībā ar Baltinavas novadu.

Es domāju, ka mums nav jābaidās no mazām pašvaldībām. Tur jau cilvēki pietiekoši labi komunicē ar savas pašvaldības vadību, un es domāju, ka Baltinavas novads - esmu gandrīz vai gatavs saderēt! - noteikti nebūs tas, kurā būs pašas lielākās problēmas. Turklāt Baltinava nav pie jūras, un caur Baltinavu neies ne Rail Baltica, ne arī pieminētais Kurzemes loks.

Otra lieta. Ja mēs visu laiku runājam par to, ka sabiedrība pārāk maz uzticas Saeimai un vispār politiskajiem procesiem, tad šis vietējo pašvaldību referendumu likums kā reiz aicina sabiedrību aktīvāk iesaistīties vietējās pašvaldības darba kārtības, kā saka, organizēšanā. Un es domāju, ka mums tiešām nav jābaidās ne no šī likuma, ne arī no konkrētā likuma panta, kuru attiecīgais priekšlikums rosina izslēgt ārā.

Un visbeidzot kā trešo es gribu pieminēt tikai to, ko jau esmu teicis iepriekšējās Saeimas laikā attiecībā uz šo likumprojektu, - to, ka arī Satversmē ir pateikts, ka vara pieder tautai, nevis tauta pieder varai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es ļoti lūdzu pievērst jūsu uzmanību 6., 7., 8. un 9.priekšlikumam, neskatoties uz to, ka mēs esam noguruši, jo dienas beigās skatām ļoti nopietnu un unikālu normu, kura īstenībā tiešām ir unikāla mūsu, Latvijas, likumdošanā. Piecu gadu laikā tāda nav skatīta.

Saistībā ar šo normu ir sadūrušās intereses deviņām savā starpā neatkarīgām biedrībām no dažādām Latvijas pašvaldībām un interešu grupām no vienas puses un no otras puses - ļoti ietekmīgām institūcijām, kā arī bijušajiem domju vadītājiem. Un es domāju, ka, jā, šī sadursme pierāda, ka likumprojekta norma trāpījusi mērķī. Mums vairākkārt ir atgādināts, ka jau pastāv procedūra, kas ļauj vēlētājiem piedalīties teritoriālā plānojuma apspriešanā, bet es gribu teikt, ka arī es pats esmu piedalījies tādās apspriešanās, būdams viens no konkrēto priekšlikumu ierosinātājiem Rīgas teritorijas plānojumā 2016. - 2018.gadam... šo grozījumu galaredakcijas sabiedriskajā apspriešanā, tāpēc ļoti labi zinu, kā reālajā dzīvē notiek šādas apspriešanas. Es zinu to ļoti labi, jo tad biju Rīgas domes deputāts. Daudzi priekšlikumi tika saņemti Rīgas domē, pret kuriem Rīgas domes Attīstības departamenta ierēdņi sagatavoja iebildumus - ļoti pieklājīgas atbildes, bet īstenībā visus priekšlikumus noraidīja ar vienu pamatojumu: “Mēs zinām labāk, kā vajag attīstīties Rīgai!” Un līdz ar to es labi sapratu, ka patiesībā principā neko izmainīt nebija iespējams. Šī pieredze mani pārliecināja, ka sabiedrības iesaistīšanai plānojumu izstrādes procesā ir jābūt nodrošinātai likumā... Katrā ziņā likumā! Ir jābūt konkrētam mehānismam, kas dotu iespēju iedzīvotājiem panākt savu taisnību.

Par to, vai šī norma traucē strādāt pašvaldībām. Pašvaldību referendumu ierosināšanas iespēja, manuprāt, rosinās pašvaldības vairāk un uzmanīgāk ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un sniegt reālus argumentus diskusijā, nevis ierosināt tādus plānojumus, kuri patiesībā nesatur sevī labumu, bet drīzāk atbilst konkrētām savtīgām interesēm, kuras ir tai vai citai ieinteresēto personu grupai. Šī norma ir garantija, ka pašvaldības rīkosies prātīgi un desmit reižu nomērīs, nevis kaut kādā veidā ātri skries uz priekšu, neņemot vērā publiskās apspriešanas iebildumus.

Es gribētu atgādināt, ka likumā ir paredzēts ļoti augsts slieksnis, lai vispār varētu šādu lietu iniciēt. 15 procenti no visiem balsstiesīgajiem - Rīgā tas nozīmēs 60 tūkstošus parakstu, Jūrmalā tie ir mazāk par 5,5 tūkstošiem. Rīgā par šādu tematu nekāds balsojums vispār nevar notikt, jo 60 tūkstoši - tas ir ļoti daudz iedzīvotāju, ļoti daudz parakstu. Un tāpat arī Jūrmalā tie 5 tūkstoši. Un plus vēl ir neiedomājami liels skaits, kas jāsavāc tikai mēneša laikā. Ja konkrēts teritoriālais plānojums izraisīs ļoti lielu nepatiku sabiedrībā, tikai tad varēs savākt praktiski nepieciešamo parakstu skaitu.

Es arī gribētu iebilst Dombravas kungam sakarā ar to, ka šī norma varot kaitēt nacionālajām interesēm vai nacionālo interešu objektu radīšanai. No Teritorijas attīstības plānošanas likuma izriet, ka nacionālo interešu objektus apstiprina Ministru kabinets; ka pašvaldību saistošie noteikumi par teritorijas plānojumiem nedrīkst būt pretrunā ar augstāka spēka aktiem, tātad valdības aktiem; ka pašvaldību referendumos iedzīvotājiem nebūs tiesību lemt par augstāka spēka aktiem. Tādēļ Latvijai svarīgie projekti nemaz nevar būt aizskarti ar šīs normas turpmāku piemērošanu.

Un pēdējais, ko es gribu jums pateikt, kolēģi. Ja mēs tiešām vēlamies, lai mūsu demokrātijas pamatnostādnes tiktu nostiprinātas dzīvē, tad ir jāgarantē, ka konkrēti cilvēki, kuri mums uzticas, kuri uzticas mūsu parlamentārismam, Latvijas demokrātijai, tiešām kontrolētu ievēlēto institūciju ne tikai vienu reizi četros gados, kad deputātus ar balsošanu “katapultē” uz domi, bet lai vēlētāji ar saviem lēmumiem, ar savu rīcību vismaz parāda deputātiem, ka ir kontrole visam tam, ko viņi dara.

Un tāpēc es lūdzu noraidīt 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Es pilnībā piekrītu Viļuma kungam, ka vara pieder tautai: ikvienam tautas loceklim, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, sasniedzis noteiktu vecumu, ir iespējas kandidēt pašvaldību vēlēšanās un būt varā. Tagad mēs pirmo reizi mūsu vēsturē radīsim arī šo iespēju - par vairākām lietām rīkot referendumu, un viena no tām būs tieši pašvaldības atlaišana un jaunu domes vēlēšanu sākums.

Tas, kas man ļoti nepatīk, - ka visā šajā stāstā visaktīvākā persona ir tā, kas pati ir kandidējusi pašvaldības vēlēšanās Jūrmalā, nav tikusi iekšā, šobrīd ir aktīvs partijas biedrs un visu šo jautājumu iniciē. Nu, man ir grūti pateikt, vai tā nav vienkārši kāda priekšvēlēšanu aktivitāte tālākam procesam.

Es varētu minēt arī vairākas citas lietas, kur es saskatu problēmas tieši saistībā ar šo referendumu rīkošanu par teritoriju plānojumu. Var minēt kaut vai korupcijas iespējamību. Ikvienai no organizācijām, biedrībām būs iespējas iet pie uzņēmējiem un teikt: “Redziet, mums ir iespējas rīkot referendumu, mums ir daudz biedru. Vai varbūt mēs varam kaut kā savādāk sarunāt?” Šādi piemēri ir bijuši - ne referenduma ceļš, bet citi, līdzīgi (vēl pavisam nesen Ādažos bija šāds gadījums).

Kāpēc mums ir jāatver vaļā šī nevajadzīgā diskusija, kas attieksies uz pilnīgi visām Latvijas pašvaldībām, nevis vienu - Jūrmalu? Tā vietā ir iespēja ikvienam cilvēkam no šīm biedrībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tikt ievēlētam par pašvaldības deputātu un, ja galīgi viss iet šķērsām, rosināt domes atlaišanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamie deputāti! Šis ir eksperiments. Šis ir absolūti jauns likums, un protams, ka... iespējams, ka nekas jau nenotiks. Bet ļoti iespējams, ka patiešām nekas nenotiks vārda tiešajā nozīmē - nenotiks nekāda jauna būvniecība, jo vienmēr atradīsies kāds, kuram kaut kas nepatīk.

Aprit apmēram... precīzi četri gadi kopš... iespējams, tā bija Jūrmalas aizsardzības biedrība... vērsās pie ministra Sprūdža, un no tā brīža es esmu piedalījies arī visās darba grupās, visās lemšanās. Un, ticiet man, vēl jo vairāk tad, kad pašvaldībnieki tik daudz nesēdēja šeit, zālē, un nebija Saeimā, tika izvērtēts ārkārtīgi rūpīgi - gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan ar organizācijām... Un nonāca pie secinājuma, ka mēs varam eksperimentēt, bet druscītiņ vajadzētu pagaidīt - šodien mēs vēl nezinām, kādu lomu spēlēs šī norma, ar kuru var atlaist domi. Patiesībā jau domi atlaist būs ļoti, ļoti grūti, un demokrātijai ir jābūt. Tajā pašā laikā nekur nav izslēgts, ka opozīcijā palikušie cilvēki nevar sākt organizēt... Un tad iedomājieties kaut vai visus mūs... ka visu Saeimas sēdes laiku tie, kuri būtu opozīcijā, ārā organizētu mītiņus, nepārtraukti vāktu parakstus un domātu, kā to visu varētu piepildīt! Es domāju, ka šobrīd pats prātīgākais ir šo likumu, kas tik ilgi ir mocījies, šādā kondīcijā, par kuru ir vienojusies komisija, palaist dzīvē un tad skatīties, kā tas strādā.

Kas attiecas uz detālplānojumiem, es daudz esmu par tiem jau runājis iepriekšējā reizē. Ja nebūtu visu šo piemēru... ja nebūtu piemēru ar šiem absurdiem, kad neapmierinātie ar iznākumu... kādreiz tā bija Valmierā... pat draudot ar Dievu, sāk staigāt pa dzīvokļiem un vākt parakstus... ja nebūtu tā, ka neapmierinātais uzņēmējs par naudu var sakūdīt veselu rindu līdzcilvēku... Ir lielas, lielas bažas, ka tā mūsu attīstība var uz kādu brīdi drusciņ iesaldēties. Un man šķiet, ka tad bibliotēkas mums nebūtu; man šķiet, ka Rail Baltica mēs varam jau tagad norakstīt; man šķiet, ka ļoti daudzi ražojošie uzņēmumi mīļā miera labad tiks aizsūtīti tālāk prom no konkurentiem, lai viņi te nemaisītos, jo ir atkal daži piemēri, kur kokapstrādes uzņēmumu konkurenti jau sāk vākt parakstus, lai jau laikus kādu iznīcinātu.

Tāpēc es domāju, ka mums ir jābūt ārkārtīgi prātīgiem un uzmanīgiem. Man nav nekādu iebildumu pret eksperimentiem, nav iebildumu arī pret to, ka referendumi varētu būt. Bet mums ir trīs punkti, un lai tie sāk dzīvot, un tad skatīsimies, kas notiek, nevis šobrīd atļausim ļoti lielu eksperimentu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, es klausos šo debati, un ir acīm redzams, ka šeit tiek jauktas kopā mušas ar kotletēm.

Tātad par ko runā šī priekšlikuma atbalstītāji, kuri lūdz izslēgt iespēju tautai lemt par to, kas notiek tās mājās? Viņi apgalvo, ka, ja šādu normu atstās, tad iestāsies haoss, ka pašvaldībām nebūs tiesību īstenot sakārtotu savu darbību, ka nebūs iespējams normāli attīstīt projektus, ka viss apstāsies... Atvainojiet, jūs kaut ko esat spēcīgi sajaukuši vai arī neesat vispār iepazinušies ar šo likumu kopumā! Taču tas haoss, par ko jūs runājat un kas bieži tiek piesaukts, ka kādai atsevišķai biedrībai ir bijusi iespēja šantažēt kādu attīstītāju vai iejaukties pašvaldības darbā, vairāk attiecas uz būvatļaujām, kur tik tiešām kāda viena organizācija var tās apstrīdēt un uzsākt procesu.

Šeit, lai varētu apstrīdēt šo teritoriālo plānojumu, nepietiks ar kādas izmanīgas grupas vai atsevišķa uzņēmēja, kurš aizies un sarunās kaut ko, iniciatīvu. Šeit būs vajadzīgs, lai to atbalsta... lai tai būtu plašs tautas atbalsts. Un, ja jūs paskatīsieties, kāds atbalsts ir paredzēts šinī likumā, tad jūs sapratīsiet, ka šis atbalsts praktiski ir neiespējams kaut vai, Dombravas kungs, jūsu pieminētajā Baltinavā... Jūs sarēķiniet procentus, cik cilvēku tur vajadzēs, lai to referendumu uztaisītu, un cik cilvēku ir palicis Baltinavā, un tad jūs sapratīsiet, ka gluži fiziski, pat ja visi aizies, tur nesanāks šis referendums.

Tātad, kolēģi, runa ir par to, ka šāda iespēja... šāda referenduma iespēja reāli tiks īstenota tikai tad, ja tik tiešām pašvaldība vai kāds cits, izmantojot pieeju šai pašvaldībai, īstenos kaut ko tiešām ļoti rupju pret vietējiem iedzīvotājiem šinī pašvaldībā... pret tur dzīvojošo iedzīvotāju interesēm... kad kaut kas tik tiešām tiks pārkāpts tik uzskatāmi, tik ignorējošā veidā, ka tauta sacelsies. Un mums būtu tiesības paredzēt... tiešām mums ir tiesības un pienākums paredzēt, ka tautai ir iespējams šinī gadījumā paust savu viedokli, nevis tautai atkal vīzdegunīgi to aizliegt. Mēs aizliedzam tautai darīt praktiski jebko - prezidentu vēlēt nedrīkst, pašvaldībās par savām interesēm iestāties nedrīkst... Un to jūs saucat par demokrātiju? Kas tad būs tie izlēmēji visu laiku?

Tāpēc mans ierosinājums būtu balsot pret šo priekšlikumu un atstāt tautai tiesības lemt par savu likteni savās mājās. Tas būtu tikai taisnīgi! Aicinu balsot pret 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Es gribētu atgādināt pirmām kārtām Kučinska kungam par to, ko jau sacīju pirmajā reizē, - ka pat tad, ja hipotētiski pieņemtu, ka referendumā atcels teritorijas plānojumu vietā, kur paredzēts būvēt Rail Baltica, tad pēc būtības nekas nemainīsies, jo jāpiemēro augstāka spēka norma, proti, Ministru kabineta akts, kas būtu par pamatu turpmākai Rail Baltica būvniecībai. Tad tas nav... Tas ir mīts, ka šī norma var kaitēt tādam projektam.

Otrais, ko vēl gribu pateikt. Jā, šo normu var par eksperimentu uzskatīt, bet demokrātija vispār ir eksperiments: nekad nav skaidrs, vai tiešām ar balsu vairākumu būs pieņemts labākais lēmums, un ko tad? Mēs visi šeit esam ievēlēti ar balsu vairākumu katrs savā konkrētajā apgabalā, konkrētajā gadījumā balsojot mūsu vēlētājam. Tas vienmēr ir risks, bet citas, labākas, procedūras sabiedrībā vēl nav. Līdz ar to šis gadījums būtu tas labākais atrisinājums, lai šo problēmu atrisinātu turpmāk un atvēlētu mūsu vēlētājiem iespēju kontrolēt domes.

Un vēl ko es gribu pateikt. Šeit jau stāstīja visādus stāstus par to, ka viens vai divi aktīvi darboņi staigā pa dzīvokļiem pat nakts laikā, lai pierunātu savus kaimiņus balsot šā vai tā referendumos. Bet, es domāju, ja viens vai divi cilvēki izrādās stiprāki par visu novada domi, kura šajā brīdī sēž mājās uz krāsns un neko nedara, tad, es domāju, tieši šie cilvēki ir stiprāki par domi. Un kas ir tā novada dome? Šie divi aktīvisti vai visa ievēlētā it kā dome - tas ir vēl jautājums.

Ja būs šī norma pieņemta, mēs drīzāk motivēsim novadus, pašvaldības strādāt labāk, nevis bremzēsim viņu darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Zālē troksnis.)

Baloža kungs, es atvainojos! Es jūs dzirdu līdz šejienei!

Turpinām debates. Mēs varam turpināt debates? Lūdzu, netraucējiet! Ja jums ir kaut kas steidzams pārrunājams, to var darīt ārpus Sēžu zāles.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Klausoties šo diskusiju un visas iepriekšējās sarunas par šo normu, par šo iespēju referenduma ceļā ietekmēt teritoriju plānojumu, es ar lielu respektu klausos to kolēģu argumentos, kuri grib dot pašvaldības iedzīvotājiem lielākas tiesības ietekmēt domes lēmumus. Es ar lielu respektu klausos arī to kolēģu argumentos, kuri runā par to, ka šādu referendumu ierosināšana, ja tā notiktu sporta pēc vai būtu politiski motivēta, varētu nobremzēt tautsaimniecības attīstību, bet tad tomēr es pēc tam lasu konkrētā likuma panta tekstu un mēģinu saprast, kā tas darbosies.

Iedomāsimies vienu kaitniecisku pašvaldību, kurai ir absolūti vienaldzīgs iedzīvotāju viedoklis, kura ir uztaisījusi, nu, pilnīgi nepieņemamu teritorijas plānojumu un kuras iedzīvotāji uzsāk referenduma procedūru, lai to apstrīdētu. Pieņemsim, ka šis referendums notiek un tajā nobalso pret šo teritorijas plānojumu. Tad šī kaitnieciskā dome izmaina vienu vārdu savā teritorijas plānojumā, un tas ir atkal jauns dokuments, par kuru ir atkal jāierosina referendums. Padomājiet, lūdzu, un izsveriet svaru kausos to, cik “grūti” ir izdarīt izmaiņas projektā domei - nu, šai sliktajai domei - un cik grūti ir labi domājošiem iedzīvotājiem panākt savu taisnību.

Godātie kolēģi, tas ir vienkārši neiespējami! Tātad vienīgā iespēja, kā es uzskatu, ir ievēlēt normālu domi, un man šķiet, ka šāda norma... Es izteikšu tagad ļoti ķecerīgu domu. Man liekas, ka, no mūsu valsts un pašvaldību turpmākās attīstības viedokļa, ir pilnīgi vienalga, vai mēs šo priekšlikumu atbalstām vai noraidām. Jo viss notiks tieši tāpat - pa vecam. Pašvaldība, kura par katru cenu gribēs realizēt savu, to varēs izdarīt, jo instruments ir neefektīvs. Un savukārt, ja šīs normas nebūs, tad paliks tā, kā ir. Tā ka, godātie kolēģi, man šķiet, ka mēs diskutējam par normu, kura pat tad, ja tā tiktu ieviesta, vienkārši nedarbotos.

Jūs jau atceraties, kā demokrātijas vārdā Eiropas Savienībā tika ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva, kad bija jāsavāc milzīgs parakstu skaits... kad bija jāsavāc noteikts parakstu skaits no noteikta dalībvalstu skaita. Un vienīgā jēga no tā bija tāda, ka tad, kad šis ierosinājums parādījās uz Eiropas Komisijas galda, tad varēja lemt, ko ar to darīt. Un nesalīdzināmi vienkāršāka norma tur ir dota katrai iniciatīvas grupai, kura grib panākt kādas likumdošanas iniciatīvas, kas pieder Eiropas Komisijai Eiropas Savienībā, lai tās varētu iesniegt kā priekšlikumu, teiksim, no Eiropas Parlamenta deputātu grupas. It kā pseidodemokrātijas vārdā tika radīts milzīgs, smagnējs instruments, kurš kaut kādā veidā atsevišķos projektos ir sācis darboties, kaut kur ir savākti kaut kādi paraksti, bet, nu, lielas jēgas no tā patiesībā nav.

Un, godātie kolēģi, man liekas, kā arī mēs šobrīd diskutējam par nedzīvi dzimušu normu, ja tāda tiks ieviesta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es piekrītu Šadurska kunga teiktajam, ka tik tiešām tādu normu, kāda tā pašlaik ir izveidota likumā, būs ļoti grūti īstenot. Tik tiešām, tā ir ļoti smagnēja, ļoti smagnējs ir arī šis mehānisms, bet tas nenozīmē, ka mēs šo mehānismu ar laiku nevarēsim uzlabot, ja mēs šādu mehānismu paredzēsim. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Es jums atbildēšu, Šadurska kungs, kā šī norma darbosies, ja jūs nevarat pats to iztēloties! Ļoti vienkārši! Pirms šī kāda ļoti sliktā pašvaldība pieņems kādu šo ļoti slikto teritoriālo plānojumu, tā aizdomāsies par to, ka tai var nākties par to atbildēt visas tautas... savas tautas, savu vēlētāju priekšā, un tā rezultātā, visdrīzāk, šāds teritoriālais plānojums netaps. Gadījumā, ja tas taps, tad mēs tomēr būsim devuši iespēju tautai izteikt savu viedokli par šo plānojumu, kas pie tā paša būs arī attieksme pret šo pašvaldību. Paralēli tas nozīmēs, ka šāda pašvaldība, visticamāk, šinī pagastā vai pašvaldības teritorijā vairs neatradīsies.

Tāpēc es aicinu tomēr dot iespēju šādam mehānismam sākt strādāt, un tad jau dzīve rādīs, kā mums būtu pareizāk rīkoties, lai šis mehānisms tiešām nestu reālu pienesumu un dotu tautai iespēju lemt par to, kas notiek viņas mājās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, es varbūt atgādināšu to, kas ir noticis kopš 2012.gada, kad bija sarīkots referendums par otro iespējamo valsts valodu. Pēc tā brīža smagnējais juridiskais mehānisms, ar kuru tika paredzēts rosināt referendumus, lielā mērā ir parādījis, ka tautas iespēja mobilizēties par kādu jautājumu... par kaut kādu jautājumu, tā teikt, izteikties, to iniciējot, lielā mērā ir absolūta fikcija.

Par ko ir runa šodien? Šodien ir runa par to, lai vienu no kritērijiem, par ko būtu iespējams izteikties arī pašvaldībās, vienkārši izslēgtu. Zariņa kungs pilnīgi precīzi norādīja, ka normas jēga varētu būt tāda - piespiest vienu vai otru uz to vai citu darbību izdarīšanu, kā arī atturēt no vienas vai otras darbības darīšanas. Un šādos apstākļos jūs šo šķietamo demokrātiju, uz ko arī Šadurska kungs ir norādījis... jūs vienkārši tās realizācijas mehānismu padarāt neiespējamu vispār. Līdz ar to šāda veida iespējas izslēgšana pie pastāvošiem apstākļiem, kad sabiedrībai mobilizēties un izteikties par kaut kādu jautājumu jau tā ir absolūta fikcija, faktiski diskreditē šāda veida institūta pastāvēšanu kopumā.

Un kā piemēru es jums varu pateikt, kas notiek, piemēram, ar tām pašām pilsoņu iniciatīvām - cik daudzas no tām ir izskatītas, cik daudz to ir pieņemts, cik daudzas ir apmierinātas parlamentā. Patiesībā šī lieta ir pārtapusi par sava veida simbolu, kur mēs vienkārši pasakām cilvēkiem, ka viņiem būs iespēja izteikties par kaut kādiem jautājumiem, bet patiesībā viņi ne var, ne arī viņiem ir kādas iespējas lemt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti īsi pievienošos Šadurska kunga teiktajam, ka neatkarīgi no tā, vai mēs balsosim tā vai šā, tāpat būs veidi, kā to visu apiet. Bet tā ir tikai puse no nelaimes, jo pat tad, ja šī norma nekad netiks iedzīvināta, pat tad tā nodarīs kaitējumu, jo starptautiskās reitingu aģentūras, kuras, teiksim, lielajiem investoriem iesaka, kurās valstīs investēt, riskā ieceno jebkuru likumdošanas šķērsli, un arī šis tiks iecenots. Un, kad kaut kādā brīdī viņiem būs jāizvēlas, teiksim, kur būvēt kādu rūpnīcu, kādu ražotni - vai Latvijā vai Lietuvā, vai Igaunijā -, viņi to neuzbūvēs Latvijā tikai tāpēc, ka varbūt pastāv teorētisks risks, ka šāda norma te tiks iedarbināta.

Tā ka aicinu tomēr atbalstīt izslēgšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Vēlos atgādināt, ka šodien mēs maļam to, ko ierosinājusi Reformu partija... ar lielu atbalstu... Ar vienu roku tiek mazinātas cilvēku iespējas piedalīties valsts nozīmes referendumos, tautas nobalsojumos, bet ar otru roku tiek pavērtas plašas iespējas.

Runājot par zupu un par mušām. Kāpēc mēs esam ieciklējušies uz šo jautājumu? Kāpēc mēs nepadomājam par to, ka tikko mēs pieņēmām atvieglotu procedūru, kā grozīt novadu un pilsētu robežas? Kāpēc šeit nevajadzētu būt obligātai prasībai iedzīvotājiem izteikt referendumā savu viedokli par šo būtisko jautājumu? Kāpēc mēs nerunājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem un to izmaksām? Kāpēc mēs neiekļaujam referendumā to un varbūt vēl kādu otro, trešo, ceturto, piekto momentu? Mēs sākam šo lietu. Vienalga, vai būs atbalstīts vai nebūs atbalstīts šis pants, mēs tikai sākam šo darbu. Un arī ar to, ka šis likums stāsies spēkā, nekā vēl nebūs, jo šeit ir jābūt arī lielam, piedodiet par vecmodīgu teicienu, organizatoriskam darbam, lai cilvēki izjustu šo iespēju, lai viņi saprastu, ka viņu rokās ir dots ļoti ietekmīgs un veiksmīgs instruments. Kā to panākt? Tas ir diezgan grūti, jo šodien cilvēki diemžēl nevar un nespēj pārvaldīt savu māju, kur viņi dzīvo, un tagad viņi lems un spriedelēs par visām pārējām lietām. Tomēr es ierobežotos ar tām pirmajām pozīcijām, kas neizraisa īpašas debates, un tomēr nepaplašinātu pārāk stipri tās iespējas, kuras varbūt tiks izmantotas, bet varbūt arī nebūs izmantojamas.

Es aicinu atbalstīt deputāta Šulca priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst pirms balsojuma?

J.Šulcs. Jā. Komisijas vārdā es varētu piebilst.

Dolgopolova kungs un arī citi runātāji teica, ka ir bijis diezgan ilgs tas periods, kurā vispār mēs esam nonākuši līdz šim vārdam - pašvaldību referendumam. Likumā “Par pašvaldībām” 2008.gada jūlijā pieņēmām izmaiņas, ka tāds var būt, un nu mums sāk likties, ka vispār tā runāšana par referendumu ir daudz labāka nekā likums par referendumu, jo var daudz runāt, bet nekas nenotiek. Un tādēļ bija diezgan vienbalsīgs komisijas lēmums par to, ka ejam solīti pa solītim uz priekšu un, ja tiešām redzam, ka šis likums nedarbojas šādā veidā un ka ir vajadzīgs to pastiprināt, tad atgriežamies pie tā.

Un par sliktajām un labajām pašvaldībām. Ticiet man, es esmu pašvaldībā 17 gadus nostrādājis par domes priekšsēdētāju. Ja tas ir četru gadu projekts, kurā nāk ļaunie deputāti, lai kaut ko realizētu, tad ar šādu lokālplānojuma vai detālplānojuma referendumu viņus neizaudzinās. Viņi ir jāatbrīvo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Šulca iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 21, atturas - 9. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

J.Šulcs. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts. Un praktiski tas ir arī 6.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs jau atbalstījām identisku priekšlikumu.

J.Šulcs. 8. - deputāta Šulca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens no zāles: “Nē! Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Šulca iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 21, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Šulcs. Tātad arī 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, arī 9. ir atbalstīts un vairs nav balsojams.

J.Šulcs. 10. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, atsaucoties uz manis augsti godātā kolēģa Šadurska kunga teikto par to, ka šis mehānisms ir pārāk smags un ka tas nav realizējams, es esmu piedāvājis, kā to vajadzētu... kādam tam vajadzētu izskatīties, lai to reāli varētu realizēt. Tātad, lai mēs tiešām reāli dotu iespējas tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šinī pašvaldībā, lemt par savu likteni, šai bāzei, no kuras skaita balsotāju skaitu, vajadzētu sastāvēt nevis formāli no tiem, kuri ir reģistrējušies šinī pašvaldībā, bet no tiem, kuri reāli piedalās šīs pašvaldības dzīvē un lemj par šīs pašvaldības nākotni. Un tāpēc mans piedāvājums ir tāds, ka šis kvorums būtu jānosaka nevis no to balsotāju skaita, kuri ir bijuši iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, bet gan par bāzi, par atskaiti būtu jāizmanto tie, kuri ir piedalījušies pēdējās domes vēlēšanās.

Te ir dubults efekts, ko mēs panākam! Pirmkārt, mēs motivējam pašvaldību iedzīvotājus aktīvāk piedalīties sava pagasta, savas pašvaldības dzīvē un lemt par tanī notiekošo. Un, otrkārt, mēs padarām šo mehānismu vispār reālu, jo, ja mēs paskatāmies kaut vai tos pašus datus, kas notiek daudzās pašvaldībās, tad redzam, ka tur formāli skaitās viens esošo iedzīvotāju skaits, bet reāli ir tikai apmēram trešā daļa no tā visa, jo viena trešā daļa atrodas kaut kur citā pašvaldībā, parasti kaut kur Rīgā, bet otra trešā ir daļa kaut kur aizbraukusi jau tālu projām. Un rezultātā tiem cilvēkiem, kuri tur reāli dzīvo, kuri aktīvi piedalās un kuriem ir aktuāli lemt par šiem jautājumiem, tādas iespējas izlemt vispār nav. Viņu viedokli... viņiem vienkārši nebūs iespējams savu viedokli kaut kādā veidā aizstāvēt un paust, jo viņu viedoklis būs atkarīgs no tiem, kuri šinī pašvaldībā sen vairs nedzīvo, lai gan formāli tur skaitās.

Tāda ir mana priekšlikuma būtība. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Var diskutēt par 10 vai 15 procentiem, un tas ir trešā lasījuma jautājums, kas tiešām ir diskutējams, un tiešām to var mainīt, samazinot šo barjeru. Bet cita lieta ir, runājot par bāzi. Ja mēs runājam par Vietējo pašvaldību referendumu likumu, tad tā nevar atšķirties no Vēlēšanu likuma normatīvās bāzes, jo process ir viens un tas pats. Šeit ir paredzēta arī domes atlaišanas procedūra, tāpat kā domes ievēlēšana, un tai ir jābūt balstītai uz vieniem principiem. Un tas princips ir iestrādāts tanī priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi, runājot par iepriekšējo, pēdējo pašvaldību vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstiem.

Paldies. Es aicinu neatbalstīt Zariņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J.Šulcs. Nē. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, tas ir, neatbalstīt deputāta Zariņa priekšlikumu. Nē, nākošais ir komisijas!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 60, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības...

Sēdes vadītāja. 11.priekšlikums!

J.Šulcs. Es nez kāpēc pārlēcu...

Jā, 11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šis priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam - tātad noteikt šo atskaites sistēmu nevis pēc tiem, kuri formāli ir pierakstīti šinī pašvaldībā, bet pēc tiem, kuri reāli piedalās pašvaldības politiskajās aktivitātēs un dzīvē un lemj kaut ko. Aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Šulcs. Komisijas lēmums bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 61, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. 18. - deputāta Šulca priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 22. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša.

Likuma redakcija... likumprojekta redakcija paredz, ka jau tikai viens balsotājs var apstrīdēt pašvaldības lēmumu pašvaldības domē. Tas, ko es piedāvāju: ja jau mēs runājam par tautas iniciatīvu, tad apstrīdēšanas tiesības varētu būt visiem tiem balsotājiem, kuri ir parakstījuši iesniegumu. Viņiem ir jābūt tiesībām apstrīdēt šo lēmumu. Pretējā gadījumā var sanākt tāda ļoti reāla un praktiska situācija, ka tiem, kuriem šāda tautas iniciatīva nav vēlama, izdodas kaut kādā veidā panākt to, ka šis viens cilvēks nevar ierasties uz šo apstrīdēšanu vai nu kādu materiālu, vai kādu citu apstākļu dēļ. Un rezultāts: lai gan šo iniciatīvu visi būtu gatavi atbalstīt, visa šī tautas iniciatīva tiek apstādināta un reāli nedarbojas tikai tāpēc, ka tiek atrasts šis viens cilvēks, kuru var izslēgt, tā sacīt, no spēles. Tāpēc es piedāvāju - un tas būtu tikai vienkāršs un loģiski saprotams demokrātijas mehānisms -, ka visiem tiem, kuri ar šādu iniciatīvu ir nākuši, ir vienādas tiesības apstrīdēt šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Man jāsaka taisnības labad, ka šis priekšlikums tika ņemts vērā, un šeit arī parādījās tāda pati sistēma, kāda ir ar saraksta iesniegšanu vēlēšanu komisijai, - to paraksta trīs cilvēki. Kā ir paredzēts vēlēšanu likumā, tāpat ir paredzēts arī šeit.

Ja attiecinātu šo prasību uz visiem parakstītājiem, tad tas, piedodiet, tīri praktiskajā dzīvē ārkārtīgi apgrūtinātu administratīvos izdevumus ar administratīvo darbu, kas ar to saistīts. Tāpēc šeit tas priekšlikums ir daļēji ņemts vērā, un turpmākajos pantos tas arī ir iestrādāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Šulcs. Nav. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Atbalstīts arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 26. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ir iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 28. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ir iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. Un 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 30. - deputāta Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. Un 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 32. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 34. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Šulcs. 35. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis priekšlikums nosaka, ka pozitīvi jānobalso par diviem no iespējamiem referenduma jautājumiem.... Pat ne jānobalso, bet referendumā jāpiedalās vienai trešdaļai no vēlēšanu sarakstos iekļauto vēlētāju skaita. Mēs, ņemot vērā to, ka mums ir ļoti īpatnēja deklarēšanās sistēma, radām pēc būtības ļoti īpatnēju likuma normu. Tas mums visiem ir jāapzinās, ka mēs paredzam, ka viena trešdaļa var noturēt likumīgu referendumu, kurā vairāk nekā pusei ir jānobalso pozitīvi. Šī nav laba prakse, tāpēc, visticamāk, būtu jāpārdomā deklarēšanās sistēma, bet šobrīd mēs atbalstām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts ir izteicis atbalstu. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Šulcs. 36. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Debašu nebūs, jo, ņemot vērā to, ka netika atbalstīti mani iepriekšējie priekšlikumi, tad arī šim priekšlikumam nav jēgas. Tas darbosies pretējā virzienā un līdz ar to tieši sarežģīs visu pasākumu. Tā ka es to atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad 36.priekšlikums ir atsaukts.

J.Šulcs. 37. - deputāta Zariņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tieši tas pats! Es atsaucu savu priekšlikumu, jo tam vairs nav jēgas, tā kā netika atbalstīti mani iepriekšējie priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

37.priekšlikums ir atsaukts.

J.Šulcs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. Un 39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Lūdzam Saeimu pieņemt likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šulcs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.aprīlim.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” (Nr.194/Lp12) otrajam lasījumam”.

Vai Naudiņa kungs ziņos? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” (Nr.194/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, es jūs informēšu saistībā ar iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Agešins, Urbanovičs, Ņikiforovs, Elksniņš un Ādamsons ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par skolēnu skaitu skolās un pedagogu atalgojumu”, kas adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. To nododam atbildes sniegšanai.

Tāpat deputāti Sudraba, Šimfa, Balodis, Meija un Kūtris ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstību”, kas adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Arī šo nododam atbildes sniegšanai.

Un deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Rail Baltica projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”, ko nododam satiksmes ministram Anrijam Matīsam atbildes sniegšanai.

Līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta. Un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Solvita Āboltiņa... nav, Jānis Ādamsons... nav, Guntis Belēvičs... ministra kungs! Labi... Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Gundars Daudze, Viktors Jansons, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Gunārs Kūtris, Inese Laizāne, Aleksejs Loskutovs... Paldies, redzu! Vladimirs Nikonovs, Inguna Sudraba, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms slēdzu šo sēdi, atgādinu, ka pēc 10 minūtēm ir izsludināta nākamā Saeimas sēde ar 23.aprīļa darba kārtību.

Paldies. Šo sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas pavasara sesijas 1.sēdes
2015.gada 16.aprīlī turpinājums 23.aprīlī

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. S.Dolgopolovs (pret)
Par likumprojektu  “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 214/Lp12) (Dok. Nr. 612, 612A)
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 215/Lp12) (Dok. Nr. 615, 615A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 216/Lp12) (Dok. Nr. 620, 620A)
Par likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” (Nr. 218/Lp12) (Dok. Nr. 625, 625A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 219/Lp12) (Dok. Nr. 626, 626A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 220/Lp12) (Dok. Nr. 627, 627A)
Par likumprojektu “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” (Nr. 221/Lp12) (Dok. Nr. 628, 628A)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 222/Lp12) (Dok. Nr. 629, 629A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 223/Lp12) (Dok. Nr. 631, 631A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 224/Lp12) (Dok. Nr. 633, 633A)
Par likumprojektu “Maksātnespējas procesa administratoru likums” (Nr. 225/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 636, 636A)
Priekšlikums	- dep. J.Viļums (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 226/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 640, 640A)
Priekšlikumi	- dep. V.Spolītis (par)
	- dep. R.Jansons (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 227/Lp12) (Dok. Nr. 648, 648A)
Par likumprojektu “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” (Nr. 228/Lp12) (Dok. Nr. 649, 649A)
Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 229/Lp12) (Dok. Nr. 654, 654A)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 230/Lp12) (Dok. Nr. 655, 655A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 231/Lp12) (Dok. Nr. 656, 656A)
Par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 232/Lp12) (Dok. Nr. 657, 657A)
Par likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 233/Lp12) (Dok. Nr. 662, 662A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 234/Lp12) (Dok. Nr. 663, 663A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 235/Lp12) (Dok. Nr. 664, 664A)
Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 236/Lp12) (Dok. Nr. 665, 665A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Inesim Boķim šā gada 31. martā un 1. aprīlī (Dok. Nr. 660)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārtiņam Bondaram šā gada 14. un 15. aprīlī (Dok. Nr. 661)
Lēmuma projekts “Par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 129/Lm12) (Dok. Nr. 642)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 130/Lm12) (Dok. Nr. 643)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās” (Nr. 132/Lm12) (Dok. Nr. 645)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 133/Lm12) (Dok. Nr. 651)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata” (Nr. 134/Lm12) (Dok. Nr. 671)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 36/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 621)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 46/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 637)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 129/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 639)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 62/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 619)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 198/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 497, 630)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 51/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 632)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par procedūru	- dep. J.Vucāns
Paziņojums
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Boķis
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. A.Platpers
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Brīvers
	- dep. I.Viņķele
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Rībena
	- dep. J.Kursīte-Pakule
	- dep. R.Ločmele-Luņova
Paziņojums
	- dep. S.Šimfa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Debašu turpinājums	- dep. A.Adamovičs
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 209/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 578, 634)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Debates	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr. 199/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 638)
Ziņo	- dep. I.Brīvers
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 217/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 623, 650)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Debates	- veselības ministrs G.Belēvičs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. K.Seržants
	- veselības ministrs G.Belēvičs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Putra
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 135/Lp12) (2. lasījums) (Dok. Nr. 652)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 150/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 653)
Ziņo	- dep. A.Judins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 76/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 658)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Debates	- dep. R.Ražuks
	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Boķis
	- dep. J.Dombrava
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Līdaka
	- dep. R.Ražuks
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. M.Kučinskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” (Nr. 194/Lp12) otrajam lasījumam” (Nr. 128/Lm12) (Dok. Nr. 635)
Informācija par deputātu V.Agešina, J.Urbanoviča, Ņ.Ņikiforova, A.Elksniņa un J.Ādamsona jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par skolēnu skaitu skolās un pedagogu atalgojumu” (Nr. 47/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, R.Baloža, A.Meijas un G.Kūtra jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstību” (Nr. 48/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību” (Nr. 49/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretārs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 23.04.2015 09:05:09 bal001
Par - 51, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (114/Lp12), 1.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 23.04.2015 09:14:57 bal002
Par - 29, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Maksātnespējas procesa administratoru likums (225/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 23.04.2015 09:25:16 bal003
Par - 22, pret - 52, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (226/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 23.04.2015 09:30:44 bal004
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (129/Lm12)

Datums: 23.04.2015 09:31:38 bal005
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (130/Lm12)

Datums: 23.04.2015 09:48:00 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās (132/Lm12)

Datums: 23.04.2015 09:49:04 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata (133/Lm12)

Datums: 23.04.2015 09:59:58 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (134/Lm12)

Datums: 23.04.2015 10:03:38 bal009
Par - 22, pret - 49, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 3.lasījums

Datums: 23.04.2015 10:08:01 bal010
Par - 23, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 3.lasījums

Datums: 23.04.2015 10:08:46 bal011
Par - 65, pret - 8, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 3.lasījums

Datums: 23.04.2015 10:15:25 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (46/Lp12), 3.lasījums

Datums: 23.04.2015 10:19:44 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (129/Lp12), 3.lasījums

Datums: 23.04.2015 10:21:50 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (62/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 10:24:15 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (198/Lp12), 1.lasījums

Datums: 23.04.2015 11:54:36 bal016
Par - 63, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 23.04.2015 12:14:24 bal017
Par - 65, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 23.04.2015 13:37:47 bal018
Par - 59, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 23.04.2015 13:44:12 bal019
Par - 57, pret - 14, atturas - 9. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par 3.1. priekšlikumu. Grozījumi Izglītības likumā (51/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 13:44:52 bal020
Par - 35, pret - 36, atturas - 4. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par 3.2. priekšlikumu. Grozījumi Izglītības likumā (51/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 13:46:42 bal021
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (51/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 13:50:11 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (209/Lp12), 1.lasījums

Datums: 23.04.2015 13:51:23 bal023
Par - 4, pret - 63, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 13:51:50 bal024
Par - 28, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 13:52:21 bal025
Par - 52, pret - 6, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 14:53:40 bal026
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (217/Lp12), 1.lasījums

Datums: 23.04.2015 14:55:36 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (135/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 14:56:47 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (150/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:19:55 bal029
Par - 52, pret - 21, atturas - 9. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Vietējo pašvaldību referendumu likums (76/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:20:44 bal030
Par - 50, pret - 21, atturas - 7. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Vietējo pašvaldību referendumu likums (76/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:24:40 bal031
Par - 8, pret - 60, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Vietējo pašvaldību referendumu likums (76/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:25:43 bal032
Par - 6, pret - 61, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Vietējo pašvaldību referendumu likums (76/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:29:27 bal033
Par - 5, pret - 63, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Vietējo pašvaldību referendumu likums (76/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:33:40 bal034
Par - 72, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Vietējo pašvaldību referendumu likums (76/Lp12), 2.lasījums

Datums: 23.04.2015 16:34:38 bal035
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” (Nr.194/Lp12) otrajam lasījumam (128/Lm12)