Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2025. gada 20. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 20. februāra kārtējo sēdi.

Nav iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Līdz ar to sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Antoņinas Ņenaševas, Jāņa Grasberga un Edvarda Smiltēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Zālē troksnis.)

___

Kolēģi! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, aicinu – mazliet klusāk! Kolēģi!

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim šajā sēdē.

Kolēģi, izskatām lēmuma projektu “Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece. (Zālē troksnis.)

Kolēģi!

I. Mūrniece (NA).

Nekas, priekšsēdētāja, mēs varam arī mazliet pagaidīt.

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija sanāca uz sēdi, izstrādāja un pieņēma lēmuma projektu “Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”.

Latvijas Republikas Saeima:

“ņemot vērā to, ka 2025. gada 24. februārī apritēs trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, atgādina, ka Krievija agresiju pret Ukrainu sāka jau 2014. gada februārī, veicot Ukrainas teritorijā prettiesiskas militārās aktivitātes ar mērķi nelikumīgi mainīt brīvās un suverēnās Ukrainas valsts robežu un rezultātā okupējot daļu no Ukrainas austrumu teritorijām, kā arī anektējot Krimas pussalu;

atkārtoti uzsverot, ka kategoriski nosoda neprovocēto Krievijas militāro agresiju un pastāvīgi īstenotos starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, tostarp regulāros uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai;

norādot, ka agresija pret Ukrainu nav izolēts karš, bet globāls drauds pasaules mieram un stabilitātei, Krievijai tās agresiju īstenojot ar tādu trešo valstu kā Baltkrievija, Irāna un Ziemeļkoreja militāro, ekonomisko un cita veida atbalstu, kā arī padarot to iespējamu partnerībā ar Ķīnu,

apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas negurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem, godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus, tostarp cīņā pret okupantiem dzīvību atdevušos Latvijas brīvprātīgos – Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī, un Edgaru Platonovu, kurš krita 2024. gada 25. decembrī;

apliecina, ka Latvija nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un uzsver, ka Krievijas uz laiku okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas – Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem – ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij;

atkārtoti apliecina, ka Latvija nemainīgi atbalsta Ukrainas Miera iniciatīvu un sarunu uzsākšanu atbilstoši Ukrainas nosacījumiem un laika izvēlei, kā arī uzsver, ka miera sarunas var notikt tikai ar pilnvērtīgu Ukrainas iesaisti;

uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās reformas un demonstrēto progresu laikā, kad tā turpina cīņu pret Krievijas militāro agresiju;

mudina sabiedrotos paātrināt militārā un ekonomiskā atbalsta sniegšanu Ukrainai, to īstenojot vienoti ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem, un iedzīvināt pieeju “miers caur spēku” taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā;

uzsver, ka Latvija turpina īstenot savu apņemšanos Ukrainas militārajam atbalstam novirzīt vismaz 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta;

atkārtoti apstiprina, ka Latvija kā dalībvalsts Starptautiskajā valstu koalīcijā Ukrainas bērnu atgriešanai turpinās atbalstīt centienus nodrošināt Krievijas nelikumīgi deportēto vai piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanos un rehabilitāciju;

norāda, ka Latvija stingri apņemas arī turpmāk atbalstīt Ukrainas un starptautiskos centienus nodrošināt visaptverošu atbildību par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas izdarīti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;

atzinīgi vērtē panākto progresu sarunās par Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu un atbalsta tā izveidošanu Eiropas Padomes ietvaros, lai Krievijas politiskā un militārā vadība tiktu saukta pie atbildības;

atbalsta vēl stingrāku un plašāku sankciju noteikšanu Krievijai, aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt Krievijai jau piemērotās sankcijas un nodrošināt to pilnīgu un efektīvu ievērošanu;

mudina īpaši koncentrēties uz Krievijas “ēnu flotes” apturēšanu, militāri rūpnieciskā kompleksa vājināšanu, enerģētikas sektora ierobežošanu un finanšu plūsmu kontroli, lai mazinātu Krievijas spēju turpināt agresiju un finansēt karu pret Ukrainu;

aicina vienādot Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas, lai novērstu Krievijas iespēju apiet tai piemērotās sankcijas caur Baltkrieviju un sekmētu visu sankciju pilnīgu un efektīvu piemērošanu;

aicina Ministru kabinetu sadarbībā ar pārējām Ukrainu atbalstošo valstu valdībām turpināt tāda risinājuma izstrādi, kas ļautu konfiscēt un novirzīt Ukrainas atbalstam visus iesaldētos Krievijas Centrālās bankas līdzekļus, ieskaitot militāro palīdzību un rekonstrukcijas izmaksas;

atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Ukrainas zaudējumu reģistra izveidi, kā arī jau sākto kompensācijas mehānisma izstrādes darbu, lai nodrošinātu Ukrainai un tās tautai kompensāciju par Krievijas agresijas dēļ nodarītajiem zaudējumiem, kaitējumiem un traumām;

izsaka pateicību Latvijas sabiedrībai, kas nenogurstoši sniegusi Ukrainai atbalstu ziedojot, kā arī organizējot un nogādājot visu veidu palīdzību ukraiņu tautai un karavīriem un turpina to darīt;

atkārtoti apliecina, ka Latvija stāv kopā ar Ukrainu un tās tautu un nepagurstot atbalstīs ukraiņu cīņu par neatkarību un savu zemi līdz pat uzvarai.”

Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot un atbalstīt šo paziņojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šo paziņojumu. Mēs vienmēr esam atbalstījuši šīs Saeimas laikā visas iniciatīvas, kas ir saistītas ar atbalstu Ukrainai. Latvijas atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis gana liels. Ja mēs skatāmies procentuāli, cik Latvija ir ziedojusi Ukrainai salīdzinājumā ar citām valstīm, tad mēs esam vieni no lielākajiem atbalstītājiem... skatoties procentus pret kopproduktu. Bet, ja mēs apskatāmies kopīgajos ciparos, tad saprotam, ka Latvijas atbalsts nav nemaz tik liels salīdzinājumā ar to, ko ir sniegušas lielās valstis. Procentuāli, kā jau es teicu, mūsu atbalsts ir bijis gana liels.

Pašreiz šim paziņojumam, protams, ir nozīme, bet tas, par ko mums šodien būtu jārunā, – kas īsti notiek Ukrainā un kas notiek ar miera sarunām, kuras ir sākušās starp Krieviju un ASV. Protams, Džeimsa Deivida Vensa uzstāšanās Minhenē ir bijusi auksta duša daudzām Eiropas valstīm. No vienas puses, bija jūtams aizvainojums – ar kādām tiesībām amerikāņi mācīs Eiropu? No otras puses, daudzi cilvēki teica, ka diemžēl lielākoties Džeimsam Deividam Vensam ir taisnība. Jautājums – kas notiks tālāk?

Mūsu paziņojumam ir nozīme, bet diemžēl tā ir deklaratīva nozīme. Pirms pāris dienām Francijā notika tikšanās, pirmā tikšanās, uz kuru Francijas prezidents Makrons aicināja citas lielās Eiropas valstis. Latvija un arī pārējā Baltija netika aicināta. Šajā pasākumā mūs it kā pārstāvēja Dānija. Neesmu lietas kursā, kurā brīdī Latvija ir devusi tiesības pārstāvēt savu pozīciju Dānijai. Es uzskatu, ka nopietnām sarunām Eiropā būtu jārisinās, tomēr piedaloties visām Eiropas valstīm. Un man radīja pārsteigumu, ka pēc tam, kad it kā tika organizēts otrais raunds, arī uz to mūsu premjere nemaz neieradās. Saprotu, ka pamatojums ir tāds, ka tas bija domāts kā atstāstījums tai pirmajai sarunai, kurā mēs nepiedalījāmies.

Tas, ko mēs šodien redzam, – Eiropas pozīcija, ka, protams, bez Eiropas un ASV atbalsta Ukraina nebūtu spējīga cīnīties šajā karā ar Krieviju. Bet, runājot par šo atbalstu, mēs arī esam pamanījuši (mēs to zinām), ka pilnā apmērā solītais atbalsts Ukrainai nemaz netika nodrošināts. To nenodrošināja nevis Latvija – Latvija darīja visu, ko solījusi un kas ir Latvijas spēkos –, bet to nenodrošināja Vācija, Francija, Lielbritānija, kas nav Eiropas Savienības valsts. Viņu atbalsts nav bijis pietiekams.

Ir bijušas daudzas vizītes. Izskatās, ka vairāk ir izmantojuši iespēju braukt uz Ukrainu, lai nobildētos un kaut ko nofilmētu, bet atbalsta beigās nav bijis. Vēl pavisam nesen kanclers Šolcs, kurš bija solījis konkrētu atbalstu, šo atbalstu beigās atsauca... uzlika uz bremzēm. Šis atbalsts netika sniegts. Tiek teikts apmēram tā: ukraiņi, cīnieties, mēs turam īkšķus par jums un darīsim visu, lai jūs nezaudētu. Bet atbalsta, lai Ukraina šajā karā uzvarētu, diemžēl nav bijis.

Tas pats jāsaka arī par ASV. Kara sākumā ASV sniedza atbalstu. Bet, kā jūs atceraties, pirmais piedāvājums no ASV puses bija Zelenskim un valdībai pamest Ukrainu, nevis cīnīties. Tā kā ukraiņi sāka cīnīties, protams, sāka mainīties arī Rietumvalstu attieksme. Viens no pirmajiem lēmumiem kara sākumā bija – nodrošināt tā saucamo lendlīzi Ukrainai. Tas nozīmē, ka Ukrainai būtu iespēja iegūt militāro atbalstu no ASV milzīgos apjomos. Diemžēl trīs gadu laikā, kopš karš sākās, šī lendlīze nemaz nesāka darboties. Es daudzkārt klausījos dažādus ziņu raidījumus, kuros ukraiņi gavilēja, ka viņiem tiks nodrošināts pietiekams militārais atbalsts. Diemžēl vai nu Kongresā, vai Senātā tas tika liegts, un prezidents Baidens nebija spējīgs to nodrošināt.

Līdz ar to trīs gadus Ukrainā līst asinis. Ukraina aizstāv savu teritoriju. Nevaru piekrist ārlietu ministrei Bražei, ka Krievija ir zaudējusi šajā karā. Diemžēl mēs redzam pretējo – pašreiz Ukraina zaudē aizvien vairāk teritoriju. Tieši tāpēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīva, ka karš ir jāapstādina, ka slikts miers ir labāks par karu, tiek uztverta ļoti divējādi.

Latvija, kas ir atbalstījusi Ukrainu, šodien var skaidri pateikt, ka... protams, mūs nemaz neaicināja pie tā lielā galda, kur notika lemšana... kā mēs tikko redzējām Francijā – pie lielā galda, kur visus aicināja Makrons. Bet ir jāapzinās, ka nemaz nevaram tās lielās valstis piespiest kaut ko darīt, tieši tāpēc mēs varam šodien pieņemt šo paziņojumu.

Tas, kas mani interesētu, tas, ko vakar “Latvijas Televīzijā” vajadzēja apspriest Jāņa Dombura raidījumā, kurā piedalījās dažādas amatpersonas, arī ārlietu ministre, aizsardzības ministrs... Skaidrs ir tas, ka ir pagājuši trīs gadi, kopš mēs atbalstām Ukrainu, bet dronu virs Latvijas teritorijas joprojām nevaram notriekt. Mēs šeit, Saeimā, lemjam, kā tad īsti dronu vajadzētu pareizi notriekt. Tā ir tā realitāte.

Jautājums: kur mēs virzīsimies, kāds būs mūsu viedoklis, kā aizstāvēt Latviju, neatsakoties no atbalsta Ukrainai, bet – kā aizstāvēt Latviju? Vakar atsevišķi runātāji televīzijā teica, ka ļoti daudzi cilvēki ir nobažījušies par to, kas notiks Latvijā, vai gadījumā nesāksies kaut kāda karadarbība. Mēs tiekam it kā mierināti... bet tika pieminēts 1939. gads, un viss kļūst aizvien sarežģītāk.

Šodien dienaskārtībā ir jautājums par vienotu Eiropas armiju, jo ir skaidrs, ka ir jābūt kaut kādai kārtībai, lai droni šeit nelidinātos. Un, ja gadījumā kaut kas notiktu, mēs zinātu, ka nevis formāli NATO 5. pants... kā saka, vienošanās, kura ir parakstīta... bet kā tā fiziski darbosies? Jo vakar, kad aizsardzības ministrs runāja par kaut kādu ķēdi, kurā mēs esam viens no posmiem, nevienam neradās pārliecība, ka tas viss darbosies.

Tas, ka Latvijā ir ārvalstu kontingents, ka šeit ir karavīri no dažādām pasaules valstīm, pirmām kārtām no Kanādas, tagad Zviedrijas un citām, – tas viss ir apsveicami un ļoti labi. Tomēr, ja gadījumā kaut kas mainās un ne uz to labāko pusi, mums jābūt pārliecībai, ka esam drošībā. Tieši tāpēc, es domāju, ir ārkārtīgi svarīgi valdībai pieņemt skaidru lēmumu, jo mēs Saeimā diemžēl nevaram lemt par visiem jautājumiem, daudz informācijas ir kvalificēta kā slepena un mēs nemaz nevaram to apspriest. Būtu nepieciešams runāt par šo Eiropas armiju.

Tiek uzdots jautājums: ko tas nozīmē? Varu pateikt savu viedokli, kā es to saprotu. Šodien NATO štābs koordinē daudzus procesus. Tātad koordinācija notiek. Bet kāda ir realitāte? Tāda, ka, pat ja Latvija 5 procentus no IKP novirzīs aizsardzībai, mēs esam kā maza skudriņa salīdzinājumā ar tādu ziloni kā Vācija vai Francija.

Mani uztrauc jautājums: pret ko tad īsti būtu jāaizsargā NATO dalībvalstis? Šodien mēs redzam – mums ir ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Lai būtu miers, ir jāgatavojas karam. To ir iespējams izdarīt tikai tad, ja šī robeža ir droša. Bet varu uzreiz pateikt: pat ja 10 procentus no IKP novirzīsim robežas aizsardzībai, mēs nespēsim pienācīgi aizsargāt robežu. Piemēram, Portugālē... no kā tad viņi aizsargāsies – no pirātiem? Kas Portugālei šodien uzbruks? Spānija? Jā, tur ir migranti no Āfrikas, bet tas nav militārs drauds, tas ir sociālekonomisks drauds... migranti ar laivām brauc iekšā un grib palikt Eiropas Savienībā.

Šeit ir ārējā NATO robeža, un vienotas Eiropas armijas izveide būtu saistīta ar to, ka lielajām Eiropas valstīm vajadzētu nodrošināt robežas aizsardzību pienācīgi, nevis uzbūvējot vēl vienu žogu 30 gadu laikā, iedodot drusku naudas, bet tā, kā to dara Polija, kas ir mūsu kaimiņvalsts un arī atrodas viņiem tuvumā. Pie viņu lidostas ir izvietotas visjaunākās pretgaisa aizsardzības sistēmas, viņiem ir lidmašīnas... daudz kā... kas viņus aizsargā. Tam visam vajadzētu kaut kādā veidā atrasties arī šeit, lai mēs būtu droši, lai robeža ir droša. Tā ir tā galvenā lieta – mums ir jābūt pārliecinātiem. Tieši tāpēc, atbalstot Ukrainu, mums nav jāaizmirst atbalstīt Latviju un Latvijas iedzīvotājus, pilsoņus.

Domāju, valdībai būtu ļoti svarīgi jau tuvākajā laikā pieņemt skaidru pozīciju, nevis gaidīt, kad Makrons uzaicinās vēl uz kādu tikšanos, kur atstāstīs to, ko viņi šaurā lokā ir runājuši. To, kāda ir Latvijas pozīcija, vajadzētu gan valdības, gan prezidenta līmenī lobēt, vienojoties ar Baltijas valstīm, jo ne jau tikai Latviju neuzaicināja uz Franciju, arī Igauniju un Lietuvu neuzaicināja.

Jāsaprot tas, ka šodien... tā vienmēr ir bijis... pat Eirovīzijā ir lielās valstis, kuras neatkarīgi no rezultāta vienmēr piedalīsies Eirovīzijā. Tas ir tas pats, kas kādreiz... tie, kas ir bijuši valdībā, zina: ja kāda no lielajām valstīm – Vācija vai Francija – pasaka “nē” kādā no būtiskiem lēmumiem, tad jautājums tiek atlikts. Protams, pārbalsot Vāciju vai Franciju var, bet, ja tas notiks, tad Eiropas Savienība ļoti ātri izjuks.

Iepriekš tādā pašā statusā bija Lielbritānija. Līdz ar to būtu nepieciešama šo trīs valstu vienota pozīcija. Mums būtu jāsaprot, ko domā Vācija. Viņiem tagad vēlēšanas ir priekšā – jāpagaida, kāds būs vēlēšanu rezultāts. Bet nevar būt tā, ka mēs te katru nedēļu nākam ar paziņojumiem, a mūsu lielie brāļi Eiropā dara kaut ko citu. Un šajā gadījumā beigās mēs paliekam par apsmieklu – nevis Latvija, bet Eiropas Savienība, kura saka: kāpēc Eiropu neaicina pie sarunu galda? Tikai tāpēc, ka Eiropas līderība ir bijusi vāja. Ne Vācija, ne Francija, neviena cita valsts nebija tās, kas bija spējīgas uzņemties līderību. Kādreiz Eiropā ir bijuši politiskie līderi, es nerunāju pat par Eiropas Savienību, piemēram, Tečere – visi zina, ka viņa bija līdere, risināja daudzus jautājumus, un pārējie viņai sekoja. Šodien diemžēl lielo valstu līderu trūkums un gļēvums rada problēmas un nedrošību. Tieši tāpēc NATO ārējā robeža, kas vienlaikus ir arī Latvijas ārējā robeža, ir jautājums, par ko mums jārunā.

Šodien atbalstīsim Ukrainu, bet ir jānodefinē skaidra pozīcija, ka lielajām valstīm ir nepieciešams tomēr aizsargāt ārējo robežu un tā nav Latvijas atbildība – vienai pašai no sava IKP noziedot un nopirkt kaut kādu pretgaisa tehniku. Tās naudas mums būs pārāk maz, un mēs to nespēsim nodrošināt. Līdz ar to teiciens, ka ķēde būs tik stipra, cik stiprs būs tās vājākais posms... un Latvija nedrīkst būt NATO alianses vājākais posms.

Godājamie kolēģi, runājot par atbalstu Ukrainai, pirmām kārtām domāsim par drošības nodrošināšanu Latvijā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es pievienošos manam kolēģim Aināram, pasakot, ka arī brīnos, ka šodien starptautiskajās sarunās mūsu Latviju pārstāv cita valsts. Manā skatījumā, tas ir diezgan dīvaini, ka šodien, kad pasaule mainās un notiek priekš mums ļoti svarīgi momenti, mēs tur piedalāmies vai nu attālināti, vai pēc tam mums atsūta īsziņu, kas tur notiek un kas tur būs.

Šodien, kad es redzu, ka... iespējams, izskanēja Jelgavas priekšsēdētāja saruna, kur viņš liedz Jelgavas domes deputātiem runāt par starptautiskiem procesiem, aizbildinoties ar to, ka Ārlietu ministrija viņam palūdza izrunāties ar visiem deputātiem un politiķiem, lai viņi nekādā veidā nerunā par starptautiskiem procesiem... kolēģi, nu kur mēs “airējam”? Vienīgais mūsu sabiedrotais šodien – tam jābūt visiem pilnīgi skaidram – ir Amerika. Vienīgā, kurai būs pietiekami liela dūša, ja kas, mūs aizsargāt. Tas ir pilnīgi skaidrs. Neviens cits nenāks mums palīgā.

Es vakardien noskatījos mūsu LTV, TV3... Mēs šodien vienkārši atbalstām apmelošanas kampaņu pret Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu. Var redzēt, kas notiek sociālajos tīklos, kur politiski nozīmīgas personas, politologi, cilvēki, kuri diskutē par politiku, runā absolūti nepieļaujamas lietas. Amerika šodien ir vienīgā valsts, kas stāvēs aiz mums, kas mums palīdzēs un kas vienīgā pie nepieciešamības sniegs mums visu vajadzīgo atbalstu. Un šodien mūsu pienākums, kolēģi, sekot viņiem, iet viņiem līdzi, mēģināt izprognozēt, ko viņi darīs.

Es saprotu, ka lielākā daļa no jums neatbalstīja Donaldu Trampu kā nākamo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu. Es saprotu, ka daudzi no jums nebija sajūsmā. Bet šodien viņš ir Amerikas līderis. Un vai šodien mēs viņam palīdzam? Vismaz mēs varētu netraucēt, tas arī būtu ļoti labi. Manā skatījumā... Varbūt es kaut ko nezinu – mēs neesam tajos gaiteņos vai tajos kabinetos, kur apspriež kaut kādas īpašas, klasificētas lietas... bet tas, ko mēs kā parastie cilvēki redzam no malas, – vienīgā valsts, kas stāv aiz Latvijas un kas tai palīdzēs, šodien nonākusi situācijā... ka daļa no mums (paldies dievam, ne visi) par viņiem runā absolūti neglaimojošas un nepatiesas lietas. Manā skatījumā, tas nav pieļaujami, tas nav labi. Ja viņi mēģina panākt kaut kādu risinājumu, atrast izeju no strupceļa, mums jābūt... līdzi un netraucēt viņiem... sagaidīt, kad būs galīgais rezultāts, un tad pieņemt to. Jo – vēlreiz – bez viņiem mēs paši neko nevaram izdarīt. Mums tas ir jāatzīst, tas ir fakts.

Tāpēc, kolēģi, mans aicinājums – atbalstīsim, viennozīmīgi, būsim blakām Ukrainai, tur nav nekādu šaubu, bet paziņojums, kārtējais uzbrukums ne tikai Krievijai, bet jau arī Amerikas Savienoto Valstu prezidentam – vai tas kaut kādā veidā atrisina šo situāciju? Diplomātiski mēs braucam auzās, kolēģi, absolūtās auzās! No vienas puses, varbūt varu arī piekrist Jelgavas domes priekšsēdētājam, kurš teica – nerunāt par šīm lietām, jo tā var izdarīt tikai sliktāk.

Šodien, kolēģi, vēlreiz: atbalsts – jā, bet uzbrukums divām pusēm, kuras šodien mēģina vienoties par jebkādu risinājumu, – tas ir absolūti nepārdomāti. Tas ir absolūti nepareizi. Es jūs aicinu divas trīs nedēļas nogaidīt, kas būs starptautiski, kas notiks ārpus mūsu Latvijas, un tad pieņemt galīgo lēmumu, ko mēs darām. Necenšamies šodien sabojāt visu. (Dep. A. Ņenaševas starpsauciens.) Tas ir ļoti svarīgi.

Ņenaševas kundze, lūdzu, vai es drīkstu turpināt bez jūsu ieteikumiem?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Vai es drīkstu turpināt bez jūsu ieteikumiem? (Starpsauciens: “Runā, runā!”) Paldies, Ņenaševas kundze! Paldies, arī Viļuma kungs! Paldies. (Dep. J. Viļuma starpsauciens.) Ar jūsu atļauju, viennozīmīgi, paldies.

Vēl kāds grib atļaut...?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Nē, nu mēs tikai ar atļauju drīkstam kaut ko darīt, vai ne?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, turpiniet!

A. Rosļikovs. Paldies.

Kolēģi, situācija mainās tik strauji, ka mums šodien (es vēlreiz atkārtošu) vienkārši jāpasēž un jāpaskatās, kas notiek. Pat Eiropas līmenī – vēlreiz, kolēģi, – mēs netikām aicināti pie galda. Astoņas valstis. Mēs tur neesam bijuši, un, lai pēc tam kaut kādā veidā saglabātu savu seju, mums izstāstīja, ka mēs tur esam attālināti... ka mūs tur kāds cits pārstāv. Muļķības! Kolēģi, mēs tur nebijām pie galda, un neviens pat negribēja ar mums runāt par šīm tēmām. Tas ir fakts.

Tāpēc šodien nemēģinām sabojāt visu! Sagaidīsim pārmaiņas un mēģināsim atrast kopīgu valodu ar tām valstīm, kuras pieņem lēmumu un spēj ietekmēt šo procesu. Un vēlreiz – man ir aicinājums: tie politiskie spēki, kas spēj iespaidot sabiedriskos medijus, kolēģi... pozitīvi... kolēģi, palūdziet viņiem nekādā veidā nerunāt neglaimojošas lietas par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu. Nevajag. Vienkārši to nevajag darīt. Tā ir absolūta kļūda, kolēģi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka daudzus pārsteidza tas, ka... dažiem tā reakcija ir tāda, it kā būtu noticis kaut kas ārprātīgs, ārkārtējs, absolūti negaidīts, pēkšņs. Tā nav taisnība.

Ja mēs skatāmies uz to, kas ir noticis un kas šobrīd notiek, – notiek tieši tas, ko Vladimirs Putins skaidri iezīmēja 2007. gada 10. februārī Minhenes drošības konferencē. Tas bija viņa paziņojums, viņa izklāstījums viņa grāmatai “Mein Kampf”. Hitlers to sarakstīja 1925. gadā, tātad vēl stipri agrāk, pirms viņš sāka to visu realizēt, bet Putins to paziņoja 2007. gada 10. februārī, un tad viņš visu pateica. Viņš nosauca PSRS sabrukumu par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu un pateica, ka viņš sāks Padomju Savienības sabrukuma revīziju, un nosauca visu pēc kārtas, pēc kā viņš tieksies: pēc NATO ietekmes samazināšanas, savas impērijas atjaunošanas un tā tālāk. Viņš to ir darījis no 2007. gada metodiski, soli pa solim. Tas nav nekas jauns. Šodien tieši nekas nav mainījies.

Tas, ka amerikāņi šobrīd varbūt vēl maldās savā ārpolitikā, bet tomēr skaidri norāda Eiropai, arī Latvijai, ka, draugi mīļie, drošība ir jāfinansē, ka Ukraina būs jāatbalsta vēl vairāk, nekā līdz šim esam to darījuši... loģiski, manuprāt.

Tas ir pilnīgi identiski, kā Hitlers pasludināja Versaļas līgumu par pilnīgu katastrofu, to lauza, sāka bruņošanos, uzsāka armijas modernizāciju. Gan toreiz Hitlers, gan šobrīd Putins ir uzlicis visu savas valsts ekonomiku uz kara ekonomikas “takas”. Putins tērē 8 procentus no iekšzemes kopprodukta militārajām – kara – vajadzībām, mēs šobrīd vēl diskutējam – 3, 4 vai kaut kādi 5 procenti. Es domāju, ka situācija ir sen zināma un saprotama.

Ir cits stāsts – par absolūti skaidriem vēstījumiem, ko pauž Eiropas līderi, bet vēl vairāk – mūsu valdība un mūsu līderība. Ja mēs runājam par cipariem, par 4–5 procentiem aizsardzībai, es domāju, ka sabiedrība drīzāk sagaida nevis naudas izteiksmē vai procentu izteiksmē, bet sabiedrība šobrīd sagaida precīzas atbildes, tieši kā mēs nodrošināsim savas robežas neaizskaramību, kādā veidā mēs būsim gatavi “atsisties”, ja tāda vajadzība pienāks... tātad runāt par to, ko pirksim par šo naudu, kādas ir vajadzības, kā nodrošināt robežas neaizskaramību. Tas ir svarīgākais.

Otrs. Ja mums aizsardzībai tēriņi ir 2 procenti, 1,5 vai 2,5, tad mēs daudz ko varam pirkt no ārpuses. Ja tie sastāda jau 4 vai 5 procentus un ja tas ir ilgtermiņā, tas nozīmē, ka mūsu ekonomika “noasiņos”. Ja mums nav iekšējo resursu, kur mēs šo naudu tērējam iekšējā tirgū, kur pērkam bruņojumu, kas ir saražots Latvijā, minimums – Baltijas telpā, tas nozīmē, ka mēs atdodam savus 4 vai 5 procentus no iekšzemes kopprodukta, mūsu ekonomika “noasiņos”.

Šodien vajag skaidras atbildes par to, kādā veidā mūsu militārā industrija spēs saražot lietas, kas mums ir vajadzīgas... un ka par šo naudu, ko tērēsim aizsardzībai, mēs tās pirksim. Ja nav šo precīzo atbilžu, mēs radām mehānismu, ka ekonomiski vienkārši “noasiņosim”. Tas ir tas, ko pieprasa sabiedrība, un sabiedrība šobrīd ir iedzīta panikā, ir diezgan liels apmulsums. Cilvēki ir pieturējuši savus tēriņus... runā kaut kādas apokaliptiskas tēzes, cilvēki ir bailēs un satraukumā.

Valdības šī brīža svarīgākais pienākums ir nevis pāris vārdos izmest kaut kādas frāzes tviterī un vēl vairāk sakaitināt sabiedrību... vai neatskaitīties līdz galam, par ko runāja Parīzē, par ko runāja Minhenes konferencē. Kaut kādas pusfrāzes. Vieni šausmīgi biedē, otri saka: nē, īstenībā kuluāros tik traki nebija. Tātad ir arī tāds informācijas haoss.

Manuprāt, kritiski svarīgi ir absolūti skaidri vēstījumi sabiedrībai, kas sabiedrību nomierina, iedod precīzus vektorus, mobilizē rīcībai, lai mēs valsti noturētu uz stabilas takas. Ja būs haoss, cietīs arī ekonomika, sāksies panika un tā tālāk. Tātad atbildes par mūsu robežas drošību, mūsu militārajām spējām, mūsu konsekventu ārpolitisko rīcību.

Paldies Ārlietu komisijai – ar šo paziņojumu par Ukrainu mēs joprojām skaidri iezīmējam, ka mūsu pozīcija ir nemainīga, mēs nemainām pozīciju par spīti kaut kādām ģeopolitiskām turbulencēm, vētrām, kas šobrīd cirkulē publiskajā telpā... bet cilvēki sagaida to, kas notiks ar mūsu robežām, mūsu bruņojumu, ekonomiku. Tātad pilnīgi absolūti skaidrs vēstījums un rīcības plāns no valdības.

Kas ir problēma? Šobrīd mums ir valdība, kurai sabiedrības uzticības līmenis ir zemākais Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Tātad situācijā, kad mēs esam karā... tas ir karš, draugi... tas karš turpinās jau no 2007. gada, tikai tas karš mūsu gadījumā nav kinētisks, viss pārējais darbojas. Mēs esam karā, bet sabiedrības uzticība šī brīža valdībai ir katastrofāla. Tātad valdība ir “kliba” un nespēj realizēt tās lietas, kas varbūt ir sāpīgas, bet vajadzīgas... tāpēc ka sabiedrība neuzticas. Nevienam ministram reitings nav pozitīvs. Labākā ministre ir Baiba Braže – ar mīnus 12. Jūs saprotat, par ko es runāju šobrīd? Vai nevajadzētu tūlītējas straujas izmaiņas? Nerunāsim par satiksmes ministra un diemžēl arī pašas premjeres uzticību... sabiedrības priekšā.

Otrs. Valdība, kurai ir stabils, pārliecinošs vairākums šajā zālē, Saeimā... pārliecinošs vairākums, kas dotu iespēju pieņemt lēmumus un rīkoties... un visbeidzot, kurai ir skaidrs mandāts arī ārpusē. Jo, piedodiet, kolēģi, mani bijušie kolēģi, ar kuriem es esmu runājis, ik pa laikam uzdod jautājumu: “Jums tā valdība jau ir kritusi, jau samainījāt visus, jūs varat iet uz priekšu?” Ārpusē ir gaidas par to, kad jūs beidzot sakārtosiet valdību un tiksiet uz stabila ceļa. Šobrīd valdībai tas iedod tādu “klibās pīles” statusu.

Tātad skaidrs vēstījums sabiedrībai un rīcības plāns – tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Cienījamie kolēģi, no skaistām runām... skaisto runu laiks ir beidzies, tagad strādā tikai un vienīgi konkrēta rīcība un konkrēti darbi.

Tāpēc arī Saeimas Prezidijs simboliski kontekstā ar 24. februāri, kad aprit jau trīs gadi kopš kara sākuma Ukrainā, pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā... Saeimas Prezidijs aicina nevis izteikt simts skaistus vārdus Ukrainai, bet portālā “ziedot.lv” atvērt speciāli izveidoto sadaļu, kas saucas “ziedot.lv/saeima-ukrainai”, un Saeimas deputātiem savu atbalstu Ukrainai parādīt ar konkrētu ziedojumu. Nevis sūtīsim skaistus vārdus, bet tā būs konkrēta palīdzība, nosūtīsim to, ko šobrīd frontē viņiem visvairāk vajag.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs visi esam bijuši kopā ar ukraiņu tautu un atbalstījuši ukraiņus no pirmās dienas. Mēs esam nosodījuši Krievijas iebrukumu un patiešām ticējuši, ka Ukraina uzvarēs. Taču šodien ir pagājuši trīs gadi un mums ir jāieskatās patiesībai acīs. Eiropa tagad ir “uzmetusi lūpu”, tāpēc ka tā nav pieaicināta Saūda Arābijas sarunās, bet ir bijuši veseli trīs gadi, lai apsēstos pie sarunu galda un pārtrauktu šo karu.

Ieročus var atjaunot un saražot, bet cilvēku dzīvības – tās cilvēku dzīvības, kas ir zaudētas šajā karā, – nav atgriežamas. Daudzi smagi ievainotie tā arī paliks ar invaliditāti uz mūžu. Ukraiņu mātes, kas zaudējušas savus dēlus... sāpju plosītās sirdis nekad nesadzīs. Bērni, kas redzējuši kara šausmas, murgos tās atcerēsies visu savu mūžu. Cilvēku ar smagu invaliditāti turpmākā aprūpe gulsies uz ģimeņu un valsts pleciem. Vai tādu dzīvi mēs gribam novēlēt Ukrainas cilvēkiem? Ja kāds šeit vēl ar putām uz lūpām runā par to, ka karš ir jāturpina... cik ilgi turpināt šo karu? Cik miljoniem ir jācieš un jāiet bojā? Vai līdz pēdējam ukrainim? Vai ukraiņu tautai kāds ir pajautājis, ko viņi vēlas? (Starpsauciens: “Putinam jājautā, ko viņš vēlas!”) Vai ukraiņu tauta negrib atgriezties savās mājās? (Starpsauciens: “Viņi ir jau mājās!”) Mājās... kur viņi pa visu pasauli izmētāti? Vai tās ir viņu mājas? Vai viņu mājas ir Ukraina, kur viņi grib atgriezties un dzīvot?

Mēs varam dzīvot savā iedomu un vēlmju mānīgajā pasaulē. Ir bijuši vairāki iemesli, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis, kāpēc šis karš ieildzis trīs gadus. Un iemesli tam ir vairāki. Gan Rietumi, gan Baidens, baidoties no tālākas kara eskalācijas, atteicās dot ieročus, kurus Ukraina prasīja. Tika arī cerēts, ka Krievijas ekonomika sagrūs, bet no tā nekas nepiepildījās. Ieroči tika doti tikai tik, lai Ukraina neuzvarētu un arī tūlīt nezaudētu... lai novājinātu Krieviju. Bet par to ukraiņi maksā ar savām dzīvībām.

Esam reālisti, ja mēs runājam par uzvaru. Uzvara būtu miers. Miers! Tāds miers, ko Ukraina vēlas. Bet mēs jau visu laiku varam runāt: mēs jums palīdzam, mēs jūs atbalstām. Bet kā viņi to reāli izjūt? Vai no tā viņiem kaujās krīt mazāk cilvēku? Mazāk iet bojā, mazāk tiek sakropļoti? Nē. Šis kara posts turpinās. Un šis postošais karš ir jāizbeidz. Postošais slaktiņš ir jāaptur – jo ātrāk, jo labāk.

Tagad, kad Trampa administrācija sēž pie viena galda ar Krievijas pārstāvjiem, Eiropas Savienības pārstāvji saka: a kur tad mēs esam? Kāpēc mūsu viedoklī neviens neieklausās? Kuru tad vairs interesē Eiropas viedoklis, ja Eiropai bija doti trīs gadi, kā kopā ar Baidenu izbeigt šo karu, kā to apturēt vai vismaz panākt, lai Ukraina nezaudē teritorijas?

Tajā pašā laikā mēs skaidri redzam, ka ir bijis adekvāts palīdzības trūkums, solījumu nepildīšana. Karš vienmēr ir posts, un, ja kāds apgalvo, ka karu nevajag izbeigt, tad tā ir nesaprotama nostāja.

Atliek secināt, ka pret kara izbeigšanu ir tie, kas grib, lai cilvēki turpina mirt, ciest, lai turpinās pilsētu, ciemu sagraušana, infrastruktūras iznīcināšana. Kā Bernarda Šova slavenajā klasiskajā teicienā: “Karš neizšķir, kuram ir taisnība, bet kurš ir palicis dzīvs.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie klātesošie! Šlesera kunga nepatiesā informācija pamudināja mani kāpt šai tribīnē. Tika pausts, ka aizvadītajā gadā Ukraina zaudēja, Krievija uzvarēja. Pilnīgas muļķības. Aizvadītajā gadā Krievijas lielais “sasniegums” ir tas, ka viņi ir spējuši okupēt... gada laikā... zaudējot milzīgu skaitu savu pilsoņu – simtus tūkstošu... spēja iekarot aptuveni 0,6 procentus no Ukrainas teritorijas, tātad apmēram trīs tūkstošus kvadrātkilometru, vienlaikus pazaudējot aptuveni tūkstoš kvadrātkilometru savas valsts teritorijas Kurskas apgabalā Sudžas apkaimē, bet vēl būtiskāk – Krievija pazaudēja aptuveni 185 tūkstošus kvadrātkilometru savā marionešu valstī Sīrijā, un aizvadītajā gadā, tieši gada sākumā, Kalnu Karabaha – Krievijas spēki no turienes faktiski tika izspiesti ārā. Krievija zaudē, tai aizvien grūtāk ir kontrolēt teritorijas ārpus tiešā “sniedziena”, un šie procesi turpinās. Tai ziņā mēs varam uzlūkot, ka tie ir pozitīvi.

Attiecībā uz Rietumeiropas valstu pieeju – es pievienojos, ka tā nav bijusi konsekventa, ir bijuši skaļi nosodījumi, ir bijušas dziļas raizes, ko dažādu Eiropas valstu līderi ir pauduši, vienlaikus “sēžot telefonā” un pļāpājot ar Putinu no rīta līdz vakaram, saķerot galvu... un tamlīdzīgi... teatrāli tēlojot, ka viņiem rūp kara atrisinājums, bet nesniedzot pietiekamu atbalstu Ukrainai, lai tā spētu sakaut šo agresoru.

Šobrīd Eiropas valstis ir dabūjušas pa... un sākušas rīkoties. Es nerunāju par Poliju, es nerunāju par Baltijas valstīm, bet par daudzām Rietumeiropas valstīm, kuras beidzot varētu sākt sniegt jēgpilnu atbalstu Ukrainai, lai tā spētu ne tikai noturēties pret krievu agresiju, bet arī atgūt zaudētās teritorijas.

Es domāju, ka mēs visi gribētu redzēt... varbūt ne visi, varbūt tie, kas skatās vairāk uz austrumiem, nevēlas to redzēt... es domāju, miers, ko mēs gribētu redzēt, ir tāds, ka notiktu Krievijas demilitarizācija un Krievijā tiktu sarīkotas demokrātiskas vēlēšanas, jo tās tur nav bijušas gadu desmitiem. Tas būtu miers, kādu Eiropas valstis noteikti vēlētos redzēt Krievijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi, es gribētu runāt par dažām pamatlietām un tad par mūsu rīcību ilgtermiņā.

Vispirms par pamatlietām. Es domāju, ka šajā zālē mēs esam ļoti skaidri pateikuši, ka Krievija šajā karā ir agresors un Ukraina ir valsts, kas aizstāvas. Sarunāties ar zāli acīmredzot nav atļauts, bet retoriskus jautājumus saviem kolēģiem uzdot mēs taču varam. Un man ir retorisks jautājums manai kolēģei Ramonai Petravičai: Ramona, vai jūs esat bijusi Ukrainā kopš 2014. gada? No kurienes jums ir informācija par to, ko ukraiņi kā tauta, kā nācija vēlas un nevēlas?

Karš, neapšaubāmi, ir milzīgs ļaunums. Par to nav runas. Bet milzīgs ļaunums karš ir tad, ja ir kāda valsts, kas uzbrūk citai valstij. No šī viedokļa karš ir milzīgs ļaunums. Valsts, kas sevi aizstāv pret agresiju, dara visu iespējamo, lai pasargātu no iznīcības valsti un iedzīvotājus, un tas ir leģitīms karš. Ko ukraiņi darīs, kāds būs Ukrainas tautas lēmums par pamiera un miera sarunām? Godātie kolēģi, tas ir pašu ukraiņu ziņā, un tie nebūs vienkārši lēmumi. Tie nebūs vienkārši lēmumi. Arī Ukrainas sabiedrība šajā ziņā ir sadalīta, bet tas būs viņu lēmums. Mēs cienīsim un atbalstīsim viņu lēmumu.

Tagad par ilgtermiņa jautājumiem. Ilgtermiņā... vismaz līdz Hāgas samitam... ir skaidrs, ka jādara viss, lai NATO būtu stiprāka. Eiropas Savienības valstis, kas ir NATO sastāvā, tomēr iet uz to, lai kāpinātu ieguldījumus aizsardzībai. Droši vien Hāgas samits iezīmēs, ka aizsardzībai tiks veltīti ne vairs 2 procenti, par kuriem tiek runāts (jā, ne visas Eiropas valstis sasniedz pat 2 procentus), bet, es ceru un prognozēju, runa būs jau vismaz par 3 procentiem.

Latvijai, domājot ilgtermiņā, ir trīs uzdevumi: stiprināt sevi ekonomiski un militāri; atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik ukraiņi mums to lūgs un tas būs nepieciešams (mēs neatkāpsimies no saviem uzstādījumiem ilgtermiņā); trešais – vājināt Krieviju. Domāju, ka daudz kas jau ir izdarīts un daudz ir vēl darāma. Apsveicu ar 16. sankciju paketes pret Krieviju pieņemšanu. Krievijas vājināšanas pasākumi, Krievijas ekonomikas graušanas pasākumi – tas ir ceļš, kas jāturpina.

Bet, godātie kolēģi, man sevišķi nepatīk, ka šajā zālē caur Ukrainas prizmu mēs mēģinām risināt savas iekšpolitiskās problēmas. Starptautiski mēs redzam, ka aizvainojums ir slikts sabiedrotais politikā – gan starptautiskajā politikā, gan iekšpolitikā. Kolēģi, mums ir jādara viss, lai Latvija ekonomiski un militāri būtu stiprāka. Šajos laikos tas ir mūsu izdzīvošanas jautājums.

Vai Siliņas kundzes valdība to spēj? Droši vien – nē. Bez aizvainojuma citam pret citu aicinu paraudzīties uz valdības spēju šajos krīzes un kara laikos vadīt valsti. Vai tā ir adekvāta? Manuprāt, nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies, kolēģi. Paldies iepriekšējiem runātājiem. Neatkārtošu to, kas jau pausts par pamatlietām, ko mēs, Saeima, esam apstiprinājuši vairākos paziņojumos. Bet, tikko atgriežoties no Briseles, – nedaudz par Eiropas kontekstu.

Pēdējās dienās ir daudz pesimisma, bet, ja mēs pavēršam skatu uz situāciju Eiropā, Eiropas Savienībā, mūsu resursi, mūsu iespējas nav tik zemas, lai ieslīgtu pesimismā. Politiskā vēsture un iepriekšējie lēmumi par atbalstu Ukrainai ir tādi, kurus mēs gribētu redzēt citādus. Bet tie nākotnē var mainīties. Eiropas drošības politikas nākotne, kas neizbēgami ietver Ukrainu, nav vēl uzrakstīta. Un arī mēs esam tās rakstītāji. Drošība ir Eiropas kopīgā vērtība. No tās iegūst visas valstis. Vēsturiski no Eiropas valstu budžetiem esam to finansējuši nepietiekami.

Domāju, šis būs pārmaiņu brīdis. Kāpēc? Runājot par atbalstu Ukrainai, ir vērts ieklausīties Ukrainas prezidenta Zelenska novēlējumā Eiropai šajā situācijā. Citēju (adresēts Minhenes drošības konferences dalībniekiem): “Es ticu Eiropai. Un jums vajadzētu ticēt.” Šīs runas pārējais konteksts ir skaidrs aicinājums izdarīt visu, lai lēmumi par Eiropu tiktu pieņemti Eiropā, ne citur. Un tas ir pamatots aicinājums daudz vairāk strādāt un ieguldīt Eiropas drošībā, kas ir mūsu kopīgā vērtība.

Tas šobrīd ir arī mūsu darbs. Paldies visiem Latvijas pārstāvjiem, kas dara šo darbu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Kādus gadus 30 atceros viedos vārdus, ko teica Dainis Īvāns, Jānis Škapars, Romualds Ražuks un citi: “Ar gara spēku pret karaspēku.” Atcerēsimies, ko teica Volodimirs Zelenskis saviem tautiešiem nākamajā rītā pēc Krievijas uzbrukuma, kad viņš kopā ar savu biroju izgāja laukumā: “Ja tut.” Viņš nebēga, viņš deva skaidru signālu savai tautai: turamies kopā, darām, ko varam, un mēs uzvarēsim! Arī Latvijā šobrīd ir ļoti būtiski neradīt paniku, bet iedrošināt cilvēkus gara spēkam darīt labāko, ko mēs varam.

Šonedēļ biju Briselē. Mēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un arī kandidātvalstu deputāti, tikāmies Eiroparlamenta lielajā zālē. Bija ļoti interesanti dzirdēt, ko domā dažādas valstis. Diskusijas tēma nebija drošība, bet – Eiropas Savienības budžets. Tas, ko tiešām varēja saprast: jo tālāk Eiropas valstis atrodas no Ukrainas vai Krievijas robežas, jo vairāk viņi runā par sociālo vienlīdzību, klimata krīzi, dekarbonizāciju un daudzām citām ļoti labām un vērtīgām lietām. Tie, kuri dzīvo ap Baltijas jūru vai pazīst mūsu austrumu kaimiņu, runā tikai par vienu lietu – kā mums šobrīd atrast finanses, lai Eiropa būtu drošāka, lai mēs sadarbotos, lai kopīgi veiktu iepirkumus tieši aizsardzībai un drošībai, īpaši, ja Amerika saka: “Mēs pārskatām savu ārpolitiku, jums pašiem būs jātiek galā.” Viennozīmīgi, mums būs jādara vairāk nekā līdz šim.

Kas ir mūsu uzdevums, kas ir tas gara spēks šobrīd Latvijā? Arī kontekstā ar šo paziņojumu. Mums ir jāatbalsta ukraiņi un jāatkārto: mēs stāvam par jums, lai arī kādi signāli nāk no labās un kreisās puses. Tikpat liels uzdevums ir pārliecināt Eiropā tās valstis, kurām nav tiešās robežas ar Baltijas jūru vai ar Krieviju, Baltkrieviju, ka, draugi mīļie, tā dekarbonizācija, zaļās lietas, piedodiet, var pagaidīt. Šobrīd ir jāsaņemas, jāsaliek maki kopā galvenajam. Tas ir tas, ko mēs varam darīt. Mums nav jāsēj panika savā tautā, bet ir jāspēj pārliecināt lielās Eiropas valstis.

Šajā es Šleseram piekrītu – mums ir svarīgi, ka lielās valstis, kā Francija, Vācija, Lielbritānija, arī Polija, par kaut ko vienojas, mēs, pārējie, savu artavu pievienosim. Tas ir tas, uz ko es aicinu.

Atbalstīšu šo paziņojumu par Ukrainu, jo tas, manuprāt, ir tas vektors, kas mūs vieno. Tās ir tās vērtības, par kurām mēs stāvam, mums pašiem tās šobrīd ir ļoti vajadzīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās valstssievas, augsti godātie valstsvīri! 1991. gada janvāra dienās arī šajā zālē nepārtraukti skanēja aicinājumi nojaukt barikādes, bet mēs tās nenojaucām un uzturējām barikādes līdz tai dienai, kad mums atnāca uzvara un pārliecība par to, ka Latvija būs brīva un neatkarīga valsts.

Šodien patiesībā mēs šeit piedzīvojam līdzīgu situāciju. Konformisms, samierināšana un draudzēšanās vai nodevība – kopā ar tiem cilvēkiem, kuri nodevuši starptautiskās tiesības. Mūsu uzdevums ir godāt starptautiskās tiesības un šeit, zālē, parādīt pašapziņu. Mēs varam aicināt tautu... mierināt, bet vissvarīgāk ir ikvienam būt pārliecinātam, ka esam uz pareizā ceļa un mūsu atbalsts Ukrainai ir ne tikai vajadzīgs, bet šis atbalsts, šis paziņojums, kas šodien jāpieņem, ir ārkārtīgi svarīgs arī mums pašiem – mūsu pārliecībai, ticībai, ka Ukraina uzvarēs, ka Ukraina būs brīva un mēs kopā ar Ukrainu svinēsim šo uzvaru.

Ar šo paziņojumu ir jāapliecina, ka mēs uzticamies un mūsu stāja, pastāvot par Rietumu vērtībām, ir stingra. Tās ir vērtības, kas nodrošinājušas mieru pasaulē kopš Otrā pasaules kara. Nekas cits, tikai šīs vērtības, starptautisko tiesību ievērošana, nevis nodevība un gļēvums. Mums nav tiesību uz to. Atbalsts Ukrainai ir atbalsts starptautiskajām tiesībām, taisnīgumam, cilvēcībai, visām tām vērtībām, kas mums ļauj būt lepniem par sevi un citiem cilvēkiem.

Jā, diemžēl ASV administrācija liek mums vilties. Bet mēs zinām, ka ASV administrācija saņemsies, amerikāņu tauta saņemsies, un īstajā brīdī viņi būs atpakaļ pie tām vērtībām, par kurām gadiem ir stāvējuši. Mūsu uzdevums ir nevis piekāpties šim vājuma brīdim, kas ir Amerikā, bet gluži pretēji – mūsu uzdevums ir pārliecināt, ka viņi ir kļūdījušies, ka viņiem ir jānāk atpakaļ pie tā, ko ir pazaudējuši.

Tie visi, kas šodien nosoda Latvijas valdību, mūsu premjeri, ārlietu ministri... domāju, tas ir necienīgi. Mūsu valdībai, mūsu premjerei un ārlietu ministrei ir starptautisks atbalsts. Viņas to saņem un katru dienu apliecina, ka ir starptautiskajā arēnā. Nav ne mazāko šaubu.

Ja kāds domā, ka uzticēšanās Dānijas pārstāvei, kas pārstāv visu Ziemeļeiropu un arī Baltijas valstis, ir kaut kāda vājuma vai nespēka pazīme... nē, gluži pretēji, tā ir mūsu pārliecība un mūsu sabiedrotā spēja rīkoties situācijā, kāda ir tik dinamiskos, strauji mainīgos apstākļos. Mēs varam būt lepni, ka šāda uzticēšanās tieši Ziemeļvalstu reģionā... visas šīs valstis ir spējušas tādu panākt un nodrošināt.

Ja mēs nododam Rietumu vērtības, ja nespējam pieņemt šādu paziņojumu... domāju, mēs spējam to pieņemt... visi šodien apliecināsim... tad mēs nododam arī Ukrainu. Mums nav tiesību nodot Ukrainu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai otro reizi.

R. Petraviča (LPV).

Atbildot Mūrnieces kundzei. Ceru, ka jūs tiešām braucāt privātā vizītē un aizvedāt ukraiņu cilvēkiem kaut ko no sevis, nevis tikai to, ko citi cilvēki šeit bija saziedojuši.

Es ar ukraiņu ģimenēm esmu kopā no brīža, kad tās ieradās Saldū. Biju viņu mentors. Palīdzēju staigāt pa iestādēm, lai viņi varētu sakārtot dokumentus. Es viņiem atvēru savas mājas durvis, svinējām kopā svētkus, ar viņu pieciem bērniem gatavojām dāvaniņas, lai Mātes dienā iepriecinātu māti, jo viņiem šeit nebija neviena, pie kā griezties. Mēs runājāmies latviski, lai viņi varētu integrēties.

Es ļoti labi zinu, pēc kā viņi skumst. Ar asarām acīs viņi stāsta par māti, vecmāmiņu, vectētiņu, par to, kā skumst pēc savas gultas, savas krūzītes, mājdzīvniekiem, kas tur ir palikuši.

Par ko mēs vispār runājam?! (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Bija patiess prieks no viena runātāja te dzirdēt, cik vāja administrācija ir Amerikas Savienotajās Valstīs pretēji lieliskai, apburošai, spēcīgai un gudrai Latvijas valdībai. Paldies par to, ka jūs mūs apskaidrojāt, Kristovska kungs!

Nav šaubu, ka nekas nenotiks bez Ukrainas tautas piekrišanas. To neviens nekad nav apstrīdējis, bet aizmirsām šeit pateikt, ka nekas nenotiks arī bez Amerikas Savienoto Valstu atbalsta. Un arī nekas nenotika, jo faktiski šis nav tikai karš starp Krieviju un Ukrainu. Ir jāpasaka: tas bija karš par ietekmes sfērām starp Baidena vai Amerikas Savienoto Valstu, Baidena un demokrātu administrāciju un Krieviju. Loģiski, ka, ja skatāmies no ģeopolitiskā viedokļa, galvenā loma šī kara izbeigšanā būs Krievijai un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Arī tas, ko tagad saka, – Eiropa ir ļoti daudz palīdzējusi. Mēs aizmirstam, ka Eiropas ieroči (septiņās valstīs) pārsvarā ir ražoti ar Amerikas Savienoto Valstu licencēm vai patentiem un tos var izmantot tikai ar ASV atbalstu. Tātad galvenais, kas ir jāpasaka, – mēs neko nevaram atrisināt bez Amerikas Savienotajām Valstīm. Vai to saprot visi Latvijā? Vai to saprot Eiropas Savienībā?

Es saprotu tos cilvēkus, kurus aizvainoja Vensa paziņojums, un saprotu arī tos, kurus aizvaino prezidenta Trampa politiskie paziņojumi. Bet ASV administrācija nav tikai prezidents. ASV administrācija ir gan Kongress, gan ārlietu ministrs, gan aizsardzības ministrs, gan darba grupas ar Ukrainu... speciālais sūtnis Kellogs un virkne citu. Simtiem speciālistu, ekonomistu, politisko padomdevēju un universitāšu, kas izstrādā ģeopolitiskās koncepcijas.

Koncepcija ir mainījusies. Saprotu, ka trauma ir ne tikai Eiropas Savienības kreisajām valdībām, bet arī Latvijas valdībai, kura, kā es teicu, lika pavisam uz citu kārti. Viņi nelika uz šo administrāciju, viņi gribēja turpināt cenzūru, gribēja turpināt šķērdēt naudu utopiskās idejās – visādiem zaļajiem kursiem un citām bezjēdzīgām lietām –, kontrolēt cilvēku izelpu, uzspiest bezjēdzīgu masku nēsāšanu un tā tālāk. Nu labi, izsaku līdzjūtību. Bet gribu iebilst iepriekšējiem runātājiem. Vienīgais, ko šī valdība var darīt, – steidzami atkāpties. Ejam tālāk!

Kāpēc nesaprot Latvija? Mums atskan paziņojumi, ka nav svarīgi, ko lems Amerikas Savienotās Valstis, tiek apšaubīta pamiera nepieciešamība, jo slikts miers ir daudz sliktāks par labu karu. Protams, neviens šeit nevar izskaidrot, kā var uzvarēt kodolvalsti vai kodollielvalsti, kurai ir vairāk ballistisko raķešu un kodolieroču nekā visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Kā mēs bez Amerikas Savienotajām Valstīm taisāmies uzvarēt? Saprotu, ka esam gatavi cīnīties par Krimu līdz pēdējam ukrainim, bet mēs taču nebijām gatavi cīnīties par Abreni līdz pēdējam latvietim. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kā tad tā?

Redzu te dažus cilvēkus, kas ir balsojuši... faktiski partijas, kuras bija atbalstījušas... kad pēkšņi Latvijas juristi un Satversmes tiesa konstatēja, ka tūkstošiem gadu pastāvējusī Atzele, kuras sastāvā bija Abrene, neesot Latvijas sastāvdaļa, un mums ģeopolitisku iemeslu dēļ bez tautas nobalsošanas tā ir jāatdod Krievijai. Ko mēs no tā ieguvām? Tagad šie paši cilvēki, kuriem nav, ar ko karot, apgalvo, ka ir gatavi turpināt karu.

Nākamais jautājums. Tā kā mēs nevaram uzvarēt karu... vai kāds apšauba Krimas, Luhanskas un Doneckas de jure piederību Ukrainai? To neapšauba arī Amerikas Savienotās Valstis. Gan Luhanska, gan Donecka, gan Krima vienmēr būs Ukrainas sastāvdaļa – de jure sastāvdaļa. Tikai nez kāpēc, kā es teicu, Abrene vairs nav Latvijas de jure sastāvdaļa, kā bija līdz šim.

To var panākt dažādos veidos. Kā te mūs aicina – sākt karu ar kodolvalsti līdz uzvarošām beigām. Otrs – panākt to ar diplomātiskām un ekonomiskām metodēm. Un nešaubos, ja neizdosies... ko nav uztvēruši daži... negribu teikt – pamuļķīši... nav uztvēruši galveno, ko ir teicis prezidents Tramps: ja Krievija nepiekāpsies šim mieram, pamieram, tad viņi dabūs tādas ekonomiskās sankcijas, ka nevis Ukraina, bet Krievija var pārstāt eksistēt normālā veidā un sabrukt. Ko tas nozīmē? Ar ekonomiskām metodēm un blokādi mēs varam panākt (ar “mēs” es domāju Rietumu pasauli, saprātīgo Rietumu pasauli) gan šo teritoriju atgriešanu, gan nekavējošu kara, ukraiņu slepkavošanas pārtraukšanu.

Maldīga ir teorija, ka pamiers ļaušot Krievijai, saprotiet, atspirgt... piedodiet, ukraiņiem ir jāatspirgst. Es biju uz sanāksmi – NATO valstu un Ukrainas starpparlamentāro konferenci. Ukrainai nav rezervju. Cilvēki ir nomocīti. Ir cilvēki, kas sēž ierakumos divus gadus, viņiem vajag atvaļinājumu, viņiem vajag atpūtu.

Eiropas Savienība, Rietumi ir trīs gadus melojuši. Jūs zināt, cik pretgaisa aizsardzības sistēmu bija jāpiegādā pagājušogad? Sešas. Cik Ukraina dabūja? Nevienu! 2022. gadā paziņoja, ka tiks piegādāts miljons lādiņu. Cik Ukraina saņēma? Tikai pusi! Tātad šie paši, kas trīs gadus ir melojuši (Starpsauciens.)... trīs gadus melojuši... Baidena demokrāti... tagad stāsta, ka mēs kaut ko varam izdarīt, ka viss mainīsies. Nekas nemainīsies. Mums nav iespēju.

Pamiers dos iespēju Ukrainai atpūsties un izlīdzināt atšķirību bruņojumā starp Ukrainu un Krieviju. Krievijai nekāds pamiers nav vajadzīgs. Tai lādiņi ir saražoti vairākus gadus uz priekšu. Tas vispirms ir vajadzīgs Ukrainai.

Tagad vēl viens jautājums – par darba grupām. Kā jau es teicu, ne tikai viceprezidents Venss, ne tikai speciālais vēstnieks Kellogs, ne tikai ārlietu ministrs Rubio, bet speciālistu grupas nopietni strādā pie vairākām tēmām. Ja jūs neesat sekojuši... daži deputāti, kas uzstājas ar ugunīgām runām... tām sarunām, kas notika Saūda Arābijas galvaspilsētā, arī tām sarunām, kad bija tikšanās Minhenē...

Tātad pirmais – kārtības ieviešana savās mājās. Saprotu, ka tas, ko teica Venss, ir aizvainojums. Mēs varam par to nerunāt, tā ir cita tēma. Bet ko vēl ir pateikuši amerikāņi? Trīs lietas. Pamiers novedīs pie miera līguma, kura izstrādāšanā piedalīsies Ukraina. Tas nenozīmē, ka ukraiņiem tagad ir jābūt klāt visur, kur tiek risināti ģeopolitiskie jautājumi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju. Ja tiks noslēgts (un tas tiks noslēgts) miera līgums, tad Amerikas Savienotās Valstis sāks sarunas par stratēģiskā kodolbruņojuma samazināšanu (Vai to jūs uztvērāt?), kurās piedalīsies Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis un Krievija, kuras jau ir devušas piekrišanu šādām sarunām kara izbeigšanas gadījumā.

Godājamie deputāti, kas mums ir svarīgāk – samazināt stratēģiskā kodolbruņojuma draudus pasaulē vai stāstīt, kā mēs varonīgi turpināsim labu karu līdz uzvarošām beigām? (Starpsauciens.)

Pēdējais jautājums ir kārtības ieviešana savās mājās. Katru dienu Eiropas galvaspilsētā – sprādzieni. Apkaunojoši! Stokholmā janvārī – 30 sprādzieni. Katru dienu apšaudēs iet bojā cilvēki. Kāpēc mūsu mediji nesāk un nebeidz ziņas ar notikumiem, kas ir mums vistuvākajā lielākajā galvaspilsētā – Stokholmā? Kā Zviedrija varēja nonākt līdz šādam sabrukumam? Janvārī 30 sprādzieni. Mums vēl nav datu par februāri. Ja Eiropas Savienība nevar ievest kārtību savās mājās, kādā veidā tā var kritizēt Amerikas Savienotās Valstis, kas grib atrisināt šo ģeopolitisko jautājumu un no kara laika ekonomikas pāriet uz starptautisko sadarbību?

Ir ļoti jāpiekrīt tiem runātājiem, kas saka, ka viņi nobalsos. Es arī aicinu nobalsot “par” šo paziņojumu. Bet šeit ir divas lietas. Ja jūs uzmanīgi sekojāt sarunām Saūda Arābijā, tur tika runāts, ka Krievijai tas ir “pīrāga un pletnes” princips. Saprotiet, lai jūs ietu uz sarunām, jums kaut kas ir jādabū pretim. Ja jūs ejat uz sarunām ar noteikumiem, kas jums ir zināmi, tad sarunas nenotiek.

Par sankciju samazināšanu. Kas notiks, ja Krievija piekāpsies šiem nosacījumiem? Un tur bija divas lietas. Viena – sākt samazināt sankcijas attiecībā uz banku darbību. Tāpēc es drusciņ nesapratu, vai punkts par to, ka Krievijas Centrālajai bankai jāpastiprina sankcijas... vai tas ir vai nav pretrunā ar to, ko Amerikas Savienotās Valstis pašreiz mēģina sarunāt ar Krieviju? Vai mums jātaisa kāds paziņojums? Es domāju par nākamajiem, kas kaut kādā veidā varētu traucēt šāda līguma noslēgšanai – par pamieru un miera nostiprināšanu. Tātad tur bija runa par sankciju mīkstināšanu banku jomā... kam es pievērsu uzmanību... kam piekrīt amerikāņi. Kā tas notiks tālāk, mēs pašreiz nezinām. Un otrs galvenais – mēģināsim ievest kārtību savās mājās, nevis stāstīt, ka mēs tagad... nevaram divos gadījumos, kad ielidoja droni... ar budžetu, kas jau ir pārsniedzis vienu miljardu, kaut ko izdarīt. Tātad ar diviem vai trim miljardiem trešo mēģinājumu mēs noteikti uzreiz piebeigsim un dronus notrieksim.

Man ir lielas šaubas par vienu lietu. Jūs zināt, cik liels ir aizsardzības budžets no IKP Itālijai? 1,5 procenti. Vācija nav sasniegusi 2 procentus, Amerikas Savienotajām Valstīm – 3,4 procenti. Es dzirdu, ka mums būs 4 procenti, 5 procenti, drīz varbūt arī 7, kas varētu būt. Bet tad ir vēl viens jautājums. Ja mēs uzmanīgi sekojam sarunām starp ASV, Ukrainu un Krieviju, aicinu pievērst uzmanību dažām lietām, kam amerikāņi grib pievērst uzmanību pēc šīm sarunām. Pirmais... viņi grib taisīt auditu, kas ir noticis ar vairāk nekā 100 miljardiem, ko viņi ir izmaksājuši, – vai tā nauda ir izlietota aizsardzībai vai ir aizgājusi kaut kur citur. Es to atgādinu tikai tāpēc, ka man ir lielas šaubas par Latvijas budžeta izlietojumu. Vai jūs, godājamie deputāti, esat ar mieru palielināt aizsardzības budžetu un uzticēt to tagadējai valdībai... vai Aizsardzības ministrijai, ko vada “PROGRESĪVIE”? (Starpsauciens.)

Pēdējais... ko es izlasīju, – vai ir ielikti cietumā tie, kas bija nozaguši amerikāņu nakts tēmēšanas ierīces, ko mēs gribējām dot Ukrainai? Varbūt Mūrnieces kundze zina un pati pateiks. Es neesmu dzirdējis, ka tie cilvēki būtu nonākuši... kara apstākļos... cietumā. Tā 200 miljonu izblēdīšana pārtikai nebija nejauša, mēs zinām, ka tur aizmugurē bija stāvējušas arī partijas. Prokuratūra nav sevišķi ieinteresēta šo lietu izmeklēt.

Es lasu (man ir izkopēts raksts) – pārtikas iepirkumos atkal ir nozagti 100 tūkstoši. Cik ilgi tas turpināsies? Kādā veidā mēs uztaisīsim auditu Aizsardzības ministrijā, cik racionāli tiek izmantoti līdzekļi, kādā veidā mēs novērsīsim šādu dronu ielidošanu Latvijā? Mums nav zināms. Varbūt šeit vajadzētu pamācīties... un piekrist arī Amerikas Savienotajām Valstīm... ka ne tikai Ukrainā vajag pārbaudīt, bet arī Latvijā, kas notiek ar aizsardzību. Un tikai tad, kad mēs redzēsim, ka mums ir valdība, kurai mēs varam uzticēties, ka mums ir Aizsardzības ministrija, kura spēj kontrolēt šīs lietas, tad mēs arī balsosim “par” izdevumu palielināšanu aizsardzībai.

Paldies par atbalstu. Es domāju, ka mēs nobalsosim “par” šo lēmuma projektu, bet šīs lietas mums nopietni ir jāpārdomā. Un es tā saprotu, ka šī valdība tagad arī mainīsies, tāpēc pietaupīsim varbūt idejas nākamajai valdībai.

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām – es atbalstu šo paziņojumu un gribu teikt paldies Ārlietu komisijas priekšsēdētājai Mūrnieces kundzei par ļoti savlaicīgu šī lēmuma projekta sagatavošanu un iespēju Ārlietu komisijā to laikus izdiskutēt un apstiprināt. Mēs redzam, cik svarīgs tas ir.

Pagājušās nedēļas nogalē Minhenes drošības konferencē mēs redzējām, ka situācija ir kļuvusi citādāka, bet arī šajā citādajā situācijā šis paziņojums ir ļoti aktuāls un ļoti pareizs, jo Latvijas nostāja ir nemainīgi skaidra. Jā, Minhenes drošības konferencē mēs redzējām, ka situācija ir kļuvusi citāda tādā ziņā – ja līdz šim mēs paļāvāmies, ka Amerika ir galvenais drošības spēlētājs un mēs aiz tās muguras kā tādā aizvējā varam droši kuģot, tad tagad ir pateikts, ka pirmām kārtām mums pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu drošību un tad Amerika varēs būt mūsu stiprā aizmugure.

Situācija ir mainījusies tādā ziņā... visu laiku tika teikts, ka mums ir jārūpējas par savu drošību, tagad mēs un arī Eiropa kopumā līdz kaulam esam sapratuši, ka primāri tā ir mūsu atbildība. Un tad ir jautājums: kādi šajos apstākļos ir mūsu pienākumi? Man šķiet, tie ir jāskata četros virzienos.

Pirmkārt, mūsu pienākums ir visiem spēkiem stiprināt Latviju – ar visu prātu un visiem kopā. Otrkārt, mūsu pienākums ir visiem spēkiem atbalstīt Ukrainu – ar visu prātu un visu atbildību. Treškārt, mūsu pienākums ir ierobežot Krieviju, panākt vēl lielāku Krievijas ierobežošanu un tās vājināšanu. Ceturtkārt, mūsu pienākums ir vienot Eiropu, panākt... un strādāt kopā ar mūsu partneriem, lai Eiropa kļūtu vēl vienotāka un vēl stiprāka.

Jautājums: kā var nonākt pie miera Ukrainā?

Pirmkārt, lēmumus pieņems Ukraina, tās tauta, tās prezidents, tās vadītāji, bet es piekrītu, ka līdz mieram var nonākt būtībā tādos trīs posmos. Pirmais posms ir tas, ko sauc par pirmssarunu posmu, kurā ir vēl vairāk jāsniedz militārais atbalsts Ukrainai, lai tā būtu stipra, lai tā varētu ieiet kādās pamiera un miera sarunās no spēka pozīcijām.

Otrkārt, Krievija jāierobežo vēl vairāk, jāievieš vēl vairāk sankciju. Mēs redzam, ka šajās dienās pēc Minhenes konferences Eiropas Savienība jau ir vienojusies par nākamo sankciju kārtu, kas oficiāli tiks apstiprināta pirmdien.

Ir jākonfiscē Krievijas iesaldētie līdzekļi. Eiropā ir iesaldēti 300 miljardi Krievijas Centrālās bankas līdzekļu. Tie ir jākonfiscē un jāizmanto Krievijas sagraušanai, Ukrainas drošības spēju stiprināšanai. Šai pašā posmā ir jāstiprina mūsu pašu un Eiropas drošība, mūsu aizsardzības spējas, mūsu aizsardzības industrija. Tie ir darbi, kas jāpadara nekavējoties – tuvākajās dienās un nedēļās. Īstas sarunas par pamieru varēs notikt tikai tad, kad arī Ukraina teiks, ka viņi tam ir gatavi, un to primāri arī izšķirs Ukraina. Bet mēs viņus atbalstīsim. Un, ja mēs būsim nodrošinājuši vēl vairāk militāra spēka Ukrainai, vēl lielākus ierobežojumus Krievijai un vēl vairāk drošības Eiropai, tas būs tas brīdis, kad varēs panākt jēdzīgu pamieru un arī apspriest, kurā brīdī kādi starptautiskie spēki atrodas uz vietas, Ukrainā, ar kādiem nosacījumiem, kuri tur būs pa priekšu, kāda ir Amerikas Savienoto Valstu loma. Tad, kad būs investētas un nodrošinātas iespējas. Un, visticamāk, tikai tajā brīdī, kad būs jau pamiers, tad būs īstās miera sarunas, kurās nedrīkst tikt apspriesta Ukrainas teritorija, kurās nedrīkst tikt apspriesta suverenitāte, kas nozīmē tiesības iestāties Eiropas Savienībā un NATO, bet ir jāapspriež tas, kā nodrošināt un garantēt Ukrainas drošību, kā nodrošināt Ukrainas atjaunošanu (mēs zinām, kurš ir radījis šos zaudējumus), kā nodrošināt tiesiskumu un kā nodrošināt to, kas ir vainīgi par šo agresiju Putina vadībā, saukšanu pie atbildības.

Tas nenotiks uzreiz. Un, lai kā mums gribētos jau šobrīd runāt par mieru, pa priekšu ir jānostiprina Ukraina un Eiropa, lai mēs varētu Ukrainas vadībā nonākt pie sarunām par pamieru un tad par sarunām par mieru.

Kolēģi, mūsu primārais uzdevums ir nostiprināt Latviju. Ja mēs palūkojamies uz mūsu draugiem Ukrainā, tur ir daudz dažādu partiju. Pirms Krievijas pilna mēroga agresijas un iebrukuma tās savā starpā cīnījās, cīkstējās un sacentās – gluži kā mēs –, bet tai dienā, kad viņi ieraudzīja lidojam raķetes un ienākam karavīrus... pilnā mērogā, viņi vienojās, ka primārais uzdevums ir nosargāt Ukrainu. Parlamenta deputāti no dažādām partijām strādā kopā. Viņi neapkaro cits citu, viņi cīnās par Ukrainas spēku.

Tas ir tas, kas ir jādara arī mums. Ir laiks nolikt malā mazos kašķus un strīdus, kurš kuram kādreiz kaut ko ir pateicis vai izdarījis, kurš kuram patīk vai nepatīk. Ir jāstrādā, lai nostiprinātu Latviju.

Jā, arī Ukrainas parlamentā bija deputāti, kuri pēc 24. februāra aizmuka no valsts, un vairāki ir tādi, kuri tā arī nav atgriezušies. Bet tie, kuri ir, tie strādā vienoti Ukrainai.

Es esmu arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas sastāvā. Mani ciešākie kolēģi ir no Ukrainas delegācijas – tik dažādi cilvēki no tik daudzām dažādām partijām, bet viņi visi strādā ļoti vienoti. Šobrīd, kad kāds mēģina... no dažādām pusēm... teikt, ka Ukrainā varbūt ir vajadzīgas vēlēšanas, kad ir cilvēki, kas iekšienē varbūt domā, ka pēc kara izbeigšanās var būt citi valsts vadītāji un līderi... viņi saka: šobrīd – nekādas vēlēšanas, un mēs visi, arī no tām partijām, kas nav Zelenska partijā, stāvam aiz Zelenska. Un arī mums ir jāsaprot, ka šis nav brīdis, kad kašķēties, šis nav brīdis, kad kaut ko fundamentāli mainīt, šis ir brīdis, kad ir jāstrādā vienoti Latvijas drošībai un Ukrainas atbalstīšanai.

Jā, man jāatzīst, ka diemžēl arī no šodienas debatēm man palika iespaids, ka arī šai zālē ir cilvēki, kas, iespējams, savās sirdīs jau plaucē sarkanas neļķes, ar ko cer sagaidīt krievu tankus. Bet tas nenotiks. Mēs nostiprināsim Latviju, mēs ierobežosim Krieviju, mēs atbalstīsim Ukrainu, un ar vienotu Eiropu mēs nosargāsim valsti.

Es aicinu mūs katru, no rīta pamostoties, domāt, ko es šodien izdarīšu, lai Latvija būtu drošāka un vienotāka, un vakarā, ejot gulēt, apdomāt, ko es izdarīju, lai Latvija būtu drošāka un vienotāka.

Kristovska kungs teica, ka arī Barikāžu laikā šeit bija balsis, kas aicināja barikādes nojaukt, bet valsts tika nosargāta, un šīm nodevīgajām balsīm netika sekots, tādēļ ka visi zināja vienu mērķi – Latvija! Un arī šodien mūsu mērķis ir droša un plaukstoša Latvija. Lai to panāktu, mums jābūt vienotiem un jāspēj palīdzēt Ukrainai, jo tā ir arī mūsu drošība. Strādāsim, kolēģi, un tad mēs arī sagaidīsim to brīdi, kad varēsim atkal atļauties kašķēties, strīdēties un sacensties, bet pa priekšu izdarīsim darbu – nostiprināsim mūsu valsti!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, līdz pārtraukumam dažas minūtes. Pietiks, vai jūs gribat pēc pārtraukuma? (Starpsauciens.) Lūdzu!

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es mēģināšu iespējami īsi pateikt to, kas man ir sakāms.

Šo paziņojumu ir sagatavojusi Ārlietu komisija... bet daudzi no mums šajā nedēļā bija Briselē un piedalījās dažādos pasākumos. Šis paziņojums ir par Ukrainu, bet tajā pašā laikā tas ir par mums, par mūsu padarīto un par mūsu iecerētajiem darāmajiem darbiem kopā ar mūsu sabiedrotajiem.

Protams, ārējā ģeopolitiskā situācija un izteikumi ietekmē daudzus no mums, bet ir divas lietas, ko es gribu pateikt. Šo pirmdien Eiropas Parlamenta ēkā es vadīju sanāksmi, kurā piedalījās trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu deputāti kopā ar tiem deputātiem, kas no šīm valstīm ir ievēlēti Eiropas Parlamentā. Pēc būtības saruna bija par mūsu drošību, par attieksmi pret to, kas notiek Ukrainā, un par to, kā mums rīkoties.

Mūsu sagatavotajā paziņojumā runa ir arī par Krievijas “ēnu floti”, par “ēnu flotes” apturēšanu. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu pozīcija (kopā ar deputātiem, kas no mūsu valstīm ir ievēlēti Eiropas Parlamentā) šajā ziņā ir vienota: šī flote pēc iespējas lielākā mērā ir jāaptur. Bija runa arī par to, ka, iespējams, vispār ir jāierobežo šāda tipa kuģu satiksme Baltijas jūrā, tikai jāatrod tehniskais risinājums, kā to izdarīt. Tajā ziņā mēs esam vienoti.

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Te mēs runājam par lielām valstīm un mazām valstīm. Ja mēs esam tik vienoti, tad jebkura veida sarunās Baltijas valstīm kopā ar Ziemeļvalstīm ir jābūt vienotai pārstāvniecībai, vienotai pozīcijai, un par to šajā Briseles pasākumā, Briseles sanāksmē, mēs praktiski vienojāmies. Un tad mēs kā reģions, kur viena daļa ir Eiropas Savienības valstis, bet, piemēram, Norvēģija nav... Islande, starp citu, iespējams, atkal ies uz referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai... tāda informācija izskanēja... mums ir jābūt vienotiem un visā šajā ģeopolitiskajā situācijā jāspēlē kā vienam lielajam spēlētājam – visam reģionam kopā kā lielajam spēlētājam. Un pēc būtības... par to arī ir šajā paziņojumā, tikai vajag mēģināt to izlasīt.

Aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 9, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija... ir paziņojums.

Kolēģi, tieši tagad, šajā pārtraukumā, aicinu visus uz izstādes “Trīs gadi kopā: Latvijas atbalsts Ukrainai” atklāšanu parlamenta Lielajā vestibilā. Izstādes fotogrāfijās iemūžināta mūsu valsts un sabiedrības atbalsta daudzveidība kara plosītajai valstij šo trīs gadu laikā, sākot no militārās tehnikas līdz humānajai palīdzībai un sagrauto dzīvojamo māju atjaunošanai.

___

Kolēģi, mums ir arī divi jubilāri.

14. februārī apaļu jubileju svinēja Didzis Šmits. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Un tieši šodien savu dzimšanas dienu svin Ričards Šlesers. Sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Ligita Gintere, Jurģis Klotiņš, Lauris Lizbovskis, Viktors Pučka (Starpsauciens.)... ir?... Lauris Lizbovskis (Starpsauciens.)... viss kārtībā, jā... Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Edgars Putra un Juris Viļums... Juris Viļums ir.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, tie, kas klausās, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”.

Tika saņemti četri aizsardzības ministra Sprūda kunga priekšlikumi. Tie ir redakcionāla rakstura precizējumi, aizstājot ministrijas konkrētās atbildības jomas.

1. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība ir aizstāt likuma 10. panta desmitajā daļā vārdu “pieci” ar skaitli “10”. Ko tas nozīmē?

Mērķis ir palielināt transportlīdzekļu, kuru kategorija ir M1 (vieglās automašīnas) vai N1 (kravas automašīnas ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām) un kurus fiziskās un juridiskās personas iegādājas ārvalstī un reģistrē savā īpašumā Latvijā, vecumu un uz tiem attiecināt atsavināšanas aizliegumu.

Automašīnām, kas nav vecākas par pieciem gadiem, šobrīd ir atsavināšanas liegums. Fiziskajām personām – 30 dienas, juridiskajām personām – 15 dienas. Aizstājot ar skaitli “10”... tas nozīmēs, ka 6 līdz 10 gadus vecām automašīnām būs tie paši liegumi, kas bija spēkā automašīnām līdz piecu gadu vecumam. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tas ir paredzēts, lai mazinātu neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu transportlīdzekļa iegādei, kā arī PVN nodokļa nenomaksāšanu.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 841/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 12. februāra sēdē tika skatīts un pirmajā lasījumā atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi, lai padarītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļa maksātāja kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3 procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra, un padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot jaunas investīcijas, jaunas darba vietas un arī, kas ļoti būtiski, papildu nodokļus mūsu valsts budžetā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Vēlos īsi komentēt savā un frakcijas vārdā šo konkrēto likumprojektu.

Zinu, ka Saeimā ir daudz likumprojektu, kam neizdodas pievērst padziļinātu uzmanību, tāpēc, protams, komisijās mēs pie tiem strādājam. Man šķiet, ka šis tomēr ir likumprojekts, kam ir svarīgi pievērst deputātu uzmanību pāris aspektu dēļ.

Frakcijā PROGRESĪVIE lēmām, ka atturēsimies, balsojot par šo likumprojektu. Komisijas sēdes laikā norādīju uz jautājumiem, kas, manuprāt, nav atbildēti. Kopumā, jāsaka, Ekonomikas ministrija rīkojās pareizi attiecībā uz to, ka ir konkrētas uzņēmējdarbības, tautsaimniecības nozares, kurām ir nepieciešama zināma pretimnākšana no valsts puses dažādos veidos – vai tie ir investīciju instrumenti, vai tās ir nodokļu atlaides vai citu veidu pasākumi. Virziens ir absolūti pareizs, par to man nav nekādu iebildumu.

Jautājums primāri ir par to, lai šāda veida iniciatīvas būtu kvalitatīvi pamatotas. Manuprāt, šeit atkal iztrūkst datu, iztrūkst argumentācijas. Vēlos norādīt uz trim lieliem jautājumiem.

Pirmais ir fiskālais. Noteikti neesmu cilvēks, kurš, kā jūs jau zināt, iestāsies par to, ka fiskālā disciplīna pāri visam un jebko, kam ir fiskāli negatīva ietekme, nedrīkst atbalstīt. Pavisam noteikti ne. Bet esmu pieradis pie tā, ka Finanšu ministrija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā spēj referēt attiecībā uz likumprojekta fiskālo ietekmi, lai tad mums, deputātiem, attiecīgi ir skaidrs, jo ļoti daudzi likumprojekti, kas nonāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau gada sākumā, ir ar fiskālo ietekmi uz turpmākajiem gadiem. Tie jau ir savā ziņā pirmie lēmumi par nākamā gada budžetu. Manuprāt, ir tikai normāli, ja mums par to ir pilnvērtīga informācija.

Nezinu, kā citiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, bet man nekļuva skaidrs tas, kāda fiskālā ietekme ir šim likumprojektam, un es esmu pieradis, ka Finanšu ministrija uzskaita katru eiro. Šeit tas, manuprāt, īsti nav noticis. No vienas puses, izskanēja, ka fiskālā ietekme būs negatīva – 1,6 miljoni, no otras puses, izskanēja man neierasta Finanšu ministrijas frāze par teorētisku pozitīvu fiskālo ietekmi.

Atgādināšu, ka šis jau ir otrais likumprojekts, par kuru Finanšu ministrija nespēja sniegt precīzus fiskālās ietekmes aprēķinus. Otrs pavisam nesen bija prezidenta virzītais likumprojekts... patiesībā mēs to šodien apstiprināsim otrajā lasījumā. Varbūt noteiktos gadījumos tas ir pieņemami, šajā konkrētajā likumprojektā man tas tā nešķiet.

Otrais vairāk ir politisks jautājums – par to, kuras ir tās nozares, kurām mēs valstiski pievēršamies un kuras vēlamies atbalstīt. Es un PROGRESĪVIE vienmēr ir atbalstījuši, ka Latvijai kopumā kā mazai, atvērtai ekonomikai ir nepieciešams izvirzīt konkrētas prioritātes, konkrētas nozares, kuras mēs vēlamies atbalstīt. Mums ir nepieciešams specializēties.

Man ir mazliet pārsteigums, ja šis politiskais lēmums ir specializēties kriptovalūtu nozarē, jo es būtu vēlējies, lai tā ir skaidra politiskā diskusija, kurā valsts un politiķi izdara šādu izvēli. Manuprāt, tas nav noticis. Arī uz jautājumu par to, vai šāda veida likumprojekts ir jāuztver kā zīme, ka Latvija tagad centīsies specializēties, prioritizēt kriptovalūtu nozari, no Ekonomikas ministrijas puses bija atbilde – jā. Bet man nav pieejami dokumenti, nav pieejami oficiāli politiski dokumenti, kuros mēs būtu fiksējuši, ka kriptovalūtu nozare tagad ir viena no prioritārajām valsts ekonomikas nozarēm.

Ja skatāmies uz informatīvo ziņojumu, ko pērn pieņēma valdība un par kuru mēs debatējām Saeimā – par Latvijas ekonomikas attīstību –, tad kriptovalūtu nozare tur neparādās. Tāpēc man ir mazliet pārsteigums, ka mēs šādā veidā izvēlamies atbalstīt, nepaskaidrojot, kāda ir lielā vīzija.

Uz jautājumu par to, cik prioritāru ekonomikas nozaru esam noteikuši, Ekonomikas ministrija nevarēja atbildēt. Un atkal – varbūt tā ir kriptovalūtu nozare. Es tam nepiekritīšu nekad, bet varbūt ir argumenti, kāpēc valdība pieņem šādu lēmumu. Neesmu dzirdējis argumentus un neesmu dzirdējis diskusiju par prioritārajām nozarēm. Parasti tieši pretēji – mēs absolūti izvairāmies diskutēt, jo, tiklīdz sākam runāt, ka kāda nozare varētu būt prioritāra, pieslēdzas diezgan spēcīgi lobiji, kas mēģina sarunu pēc iespējas ātrāk noairēt.

Trešais un no manas puses noslēdzošais arguments – attiecībā uz pieejamiem vai nepieejamiem datiem. Kolēģi, vienkārši vēlos vērst uzmanību uz to, ka mums šobrīd nav pieejamas informācijas, nav pieejamu datu par kriptovalūtu nozares apgrozījumu valstī, mēs to nezinām. Šobrīd lemsim par likumprojektu, kurā izteikts atbalsts noņemt nerezidentiem 3 procentu nodokli, bet mēs nezinām, kāds ir esošais nozares apgrozījums valstī, nezinām, kāds tas varētu būt pēc šī likumprojekta pieņemšanas. Manuprāt, tā nav kvalitatīva likumprojekta izskatīšana.

Šī likumprojekta anotācijā tiek izteikti solījumi par vismaz 100 darba vietām, arī par septiņiem miljoniem nodokļu ieņēmumu. Es komisijā nesaņēmu informāciju par to, kāpēc ir vismaz 100 darba vietas. No kurienes šie cipari ir izzīsti? Esmu iepazinies arī ar aprēķiniem par septiņiem miljoniem. Man tie neliekas kvalitatīvi.

Kolēģi, uzskatu, ka jums, Saeimas deputātiem, šobrīd ir jābūt lietas kursā par to, ka šīs vismaz 100 darba vietas... Starp citu, kolēģi, cik mums šobrīd ir darba vietu kriptovalūtu nozarē, vai to var kāds atbildēt? Komisijā nevarēja atbildēt. Es nezinu, vai 100 ir daudz vai maz.

Respektīvi, es vēlos nokomunicēt un sniegt jums priekšstatu, ka man kā komisijas loceklim nebija atbilžu uz šiem jautājumiem. Līdz ar to man nešķiet pareizi šajā brīdī virzīt šo likumprojektu, bet iespējams, ka Miezaiņa kungs varēs atbildēt uz šiem jautājumiem. Tad, protams, tā ir mazliet cita diskusija. Jebkurā gadījumā man šķiet diezgan interesanti, ka nezinām nozares apgrozījumu, mēs to izvirzām potenciāli kā prioritāru, bet nezinām, cik lielā mērā, par cik procentiem šis apgrozījums varētu palielināties šī likumprojekta ietekmē.

Manuprāt, šobrīd šis likumprojekts nav atbalstāms. Aicinu deputātus to apsvērt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Priekšsēdētājas kundze! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz mainīt kārtību, kā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli kriptoaktīvu atsavināšanas gadījumā nerezidentiem, nepiemērojot 3 procentu nodokļa likmi, jo nodoklis nerezidentam ir jāmaksā savā mītnes valstī.

Latvijai ir līgumi ar visām Eiropas Savienības valstīm par dubulto nodokļu neaplikšanu, kas nozīmē, ka šādā sistēmā, kā ir šobrīd, tie 3 procenti ir atprasāmi – katrs, kas šo nodokli 3 procentu apmērā ir samaksājis, var vērsties un atprasīt Latvijā nomaksāto apjomu. Šāda sistēma nevar būt kā nopietns ieņēmumu rīks – tie, kas nepaprasīja, sanāk... kā peļņa. Sistēmai ir jākalpo par labu gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

Eiropā ir tikai divas valstis, kurām ir šāda sistēma. Tā ir Latvija un Spānija. Mēs piedāvājam to mainīt. Tas ir birokrātiski, sarežģīti un nesekmē uzņēmējdarbības vides veidošanos šim jaunajam digitālās uzņēmējdarbības veidam – kriptovalūtām, kriptoaktīviem.

Ir ļoti daudz jau izdarīts no Saeimas puses, un par to es varu būt tikai un vienīgi pateicīgs Saeimas deputātiem. Tāpēc mēs varam būt līderi Eiropā šajā biznesa nišā. Ir pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, ir pārņemta MiCA regula, nododot uzraudzību Latvijas Bankai un asās diskusijās pieņemot konkurētspējīgu uzraudzības nodevu. Mēs jau esam konkurētspējīgi, uz mums skatās šīs nozares uzņēmēji.

Tikai viens vienkāršs piemērs par Latviju. Latvijā ir viens uzņēmums, kas ir latviešu radīts, kas ir globāls spēlētājs. Tā globālā biznesa apgrozījums ir 400 miljardi jeb 1 procents kopējā tirgus apgrozījuma... nedaudz mazāk. Kopējā tirgus vērtība šobrīd tiek aplēsta kā trīs triljoni dolāru. Un šobrīd par mums izrāda interesi spēlētāji, kuri pārvalda vairāk nekā 30 procentus šī biznesa. Mēs esam interesanti, mēs esam pievilcīgi. Šis ir kā viens mazs Ķīnas mūris... kas var pateikt, ka bišku par sarežģītu, šis nestrādās.

Atbildot uz jautājumu, kā mums ir šobrīd. Es apvaicāju nozares, asociācijas – pēc viņu aplēsēm, šobrīd Latvijā 400 darbinieki jau strādā kriptoaktīvu nozarē. Kopējā nozares vērtība šeit ir 20 miljoni eiro. Bet saliekam to kopā ar to, ko es jau minēju. Vietējais uzņēmējs ir radījis globālu biznesu ar apgrozījumu miljardos. Mēs varam panākt, lai viņš un citi spēlētāji lielāko biznesa daļu veido šeit.

Tas, ko es nevēlētos, – lai Latvija šajā digitālajā laikmetā, kad visur kā prioritātes ir izvirzītas digitālās transformācijas, digitālie pakalpojumi, globālā konkurētspēja, kļūst par Radiatoriju, tādu vietu, kurai šie digitālie finanšu ceļi aizplūst garām. Ir iespēja turpināt labi iesākto darbu un kļūt par līderiem Eiropā. Šī ir mūsu iespēja, mūsu potenciāls, un potenciāls būs tikai vārds, ja to neizmantosim.

Par saskaņošanas procesu. Šis likumprojekts ir saskaņots starp ministrijām, tas ir atbalstīts arī valdībā. Finanšu ministrija ar visu konservatīvo skatījumu ir ieraudzījusi – jā, te ir milzīga perspektīva, un šādi grozījumi virzāmi tālāk Saeimas deputātiem uz izšķiršanos. Tā ir izšķiršanās, vai mēs vēlamies būt līderi un būt daļa no šiem digitālajiem lielceļiem, pa kuriem tiek pārvietoti... un notiek darījumi miljardos. Es uzskatu, ka Latvijas lielā iespēja ir kā nelielai valstij Eiropas Savienībā izmantot to, ka mēs šobrīd jau esam ar konkurētspējīgu piedāvājumu. Noņemt nost to pēdējo mūri... lai uzņēmēji nāk uz šejieni.

Arī komisijā nozares pārstāvji minēja – lieli spēlētāji jau šobrīd ir iesnieguši pieteikumus Latvijas Bankā. Es ļoti ceru – ļoti ceru! –, ka šie uzņēmēji būs šeit un maksās nodokļus Latvijā, jo citu valstu pieredze pierāda, ka viens liels uzņēmums gada laikā spēj samaksāt pat vairāk nekā 20 miljonus savā mītnes valstī. Tā ir mūsu iespēja.

Aicinu atbalstīt izstrādāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Kolēģi, es tikai atgādinu – pagājušajā gadā mēs pieņēmām likumprojektu paketi par kriptoaktīvu pakalpojumiem un bijām drosmīgi un dinamiski, lai mūsu ekonomika dubultotos. Šī ir jauna nozare, šīs ir darba vietas mūsu jaunajai paaudzei. Neļausim viņiem aizbraukt prom no Latvijas! Esam drosmīgi un pieņemam lēmumus! Ja mums ir šaubas, tad uzdodam jautājumus un... pirms tam tos noskaidrojam. Šis ir saskaņots ar nozari.

Aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 841/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 7, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 6. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts stiprinās Latvijas iekšējo drošību, preventīvi liedzot Latvijai nelabvēlīgām fiziskajām vai juridiskajām personām veidot savu ietekmi un klātbūtni Latvijas teritorijā.

Situācijā, kad Krievija joprojām turpina veicināt savu ietekmi un virzīt savas intereses, izmantojot dažādus nemilitāras ietekmes un hibrīdkara elementus, ir nepieciešams rīkoties preventīvi, liedzot jebkādas iespējas agresorvalstīm iejaukties Latvijas iekšējās lietās.

Viens no šādiem potenciāliem veidiem var būt īpašuma iegūšanas ierobežojumi Latvijas teritorijā. Likumprojektā izvirzītā mērķa sasniegšanai ierobežojumus jebkāda veida nekustamā īpašuma iegūšanai ir paredzēts attiecināt ne tikai uz agresorvalstu fiziskajām, juridiskajām personām, bet arī uz tādām juridiskajām personām... kurās tiem pieder būtiska daļa vai kuru patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi.

Likumprojekts attiecas uz visu veidu atsavināšanas un īpašuma tiesību iegūšanas darījumiem, tai skaitā pirkuma, nomas vai īres līgumiem ar izpirkuma tiesībām, dāvinājuma līgumiem, maiņas līgumiem, uztura līgumiem, izsolēm, mantojuma līgumiem un citiem jebkāda veida darījumiem, ar ko šīs personas potenciāli varētu iegūt nekustamo īpašumu Latvijas Republikā.

Lai regulējums būtu samērīgs, ierobežojumi neietekmēs tās personas, kurām īpašuma tiesības jau ir iegūtas un uz kurām ierobežojumi nebūtu attiecināmi iepretim tām personām, kurām ar Latvijas valsti vispār nav nekādas saiknes vai kurām nav iegūtas nekādas īpašuma tiesības. Ņemot vērā no likuma paredzamās izrietošās tiesības, ir skaidri noteikti izņēmumi, piemēram, likumiskās mantošanas ceļā vai dalītā īpašuma gadījumā.

Likumprojekta izstrādes laikā notika konsultācijas ar Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju, lai šis regulējums būtu maksimāli mērķēts, samērīgs un atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām. Jautājums tika apspriests arī ar Valsts drošības dienesta pārstāvjiem. Līdz ar to nav jautājumu par šī likumprojekta nozīmi valsts drošības kontekstā.

Komisijas sēdē tika uzklausīti ministriju pārstāvji. Konceptuālu atbalstu likumprojektam pauda arī Saeimas Juridiskais birojs. Latvijas Zvērinātu notāru padome norādīja uz vairākiem aspektiem, kas būtu diskutējami un precizējami likumprojekta izskatīšanas gaitā starp lasījumiem.

Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – divas nedēļas, tātad šī gada 6. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 833 – “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Grozījumi saistīti ar likumprojektu, par kuru mēs runāsim pēc šī, proti, ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Speciālā likumā ir paredzēts atrunāt, kas ir ievērojams apmērs gadījumos, ja ir pārkāptas Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, proti, ir paredzēts, ka apmērs būs 10 tūkstoši eiro.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 3. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, šis ir likumprojekts, kuru es jau pieteicu, – “Grozījumi Krimināllikumā”. Patlaban Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par noteikto sankciju pārkāpšanu, ir viens – 84. – pants, kas paredz atbildību par jebkādu noteikto un Latvijai saistošo sankciju pārkāpšanu.

Ir izstrādāts priekšlikums veidot jaunu normu, kas paredzēs atbildību par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā direktīvu (ES) 2024/1226... kā arī nolūkā harmonizēt mūsu tiesisko regulējumu ar citās Eiropas Savienības valstīs paredzēto.

Ko tas nozīmēs praktiski? Patlaban ir vairāki simti kriminālprocesu, kas ir uzsākti par gadījumiem, kad persona šķērso valsts robežu, un atbildība ir paredzēta no pirmā centa. Tātad apjoms ir ļoti liels, un būtībā kaitējums bieži vien nav tik liels, lai šāda prakse turpinātos. Turklāt citās valstīs šādos gadījumos piemēro administratīvo atbildību. Kā jau minēju, mēs gribam harmonizēt regulējumu, un turpmāk gadījumos, ja sankcionēto preču vērtība nepārsniegs 10 tūkstošus eiro, būs administratīvā atbildība, bet, ja būs vairāk nekā 10 tūkstoši, tad būs kriminālatbildība.

Ko svarīgi ievērot? Runa ir par sankcionētajām precēm. Gadījumā, ja sankcijas noteiktas pret personu, gadījumā, ja sankcijas ir noteiktas pret īpašām precēm, piemēram, ieročiem, tad, protams, vērtībai nebūs nozīmes.

Jautājums izskatīts gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā.

Mēs uzklausījām ekspertus un nolēmām virzīt likumprojektu atbalstīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 3. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā” ir sagatavots ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Paredzēts, ka turpmāk, reģistrējot komercķīlu, nebūs jāiesniedz dokuments, no kura izriet nodrošinājuma prasījums, ja komercķīlas līgums pats satur šo informāciju.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš – šī gada 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums

Astoņi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā. Gribu atgādināt, ka likumprojekts paredz 75. pantā precizēt, kurām institūcijām augstskola iesniedz informāciju par savu darbību, kā arī precizē stipendiju piešķiršanu ārzemniekiem.

Uz otro lasījumu komisijā saņemti, izskatīti un atbalstīti vairāki priekšlikumi, kas Latvijas augstskolām studentu atlasi ļauj veikt augstskolu izvēlētajā laikā, negaidot centralizēto eksāmenu rezultātus.

Apspriežot priekšlikumus komisijas sēdē, tika uzklausīta gan studējošo pieredze, gan uzklausīti augstskolu viedokļi... gan jautājumi.

Komisija grozījumus atbalstīja, tos konceptuāli atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija.

Tātad priekšlikumi.

1. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Rosina precizēt 46. panta trešās daļas pirmo teikumu, nosakot, ka uzņemšana studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, notiek atklātā un vienlīdzīgā konkursā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums izskatīšanai būs vairāki priekšlikumi, un dažos vārdos ieskicēšu kopējo kontekstu, jo, tā kā tie ir iesniegti uz otro lasījumu, šeit, Saeimas sēdē, kopumā... debates par to nav bijušas.

Viena no lietām, uz ko norādīja mūsu jaunieši, studējošie un arī pašas augstskolas, ir fakts, ka Eiropas labākajās augstskolās studentu uzņemšana tradicionāli notiek agrā pavasarī. Būtībā šobrīd mūsu, Latvijas, jaunieši gatavo dokumentus, sūta tos uz Skandināvijas, Nīderlandes, Igaunijas, Itālijas, Vācijas augstskolām un jau drīz – martā, aprīlī – saņems atbildi, ir vai nav uzņemti. Tai brīdī... vēl pirms centralizētajiem eksāmeniem, vēl pirms vidusskolas pabeigšanas jaunieši zina, ka viņiem šī konkrētā studiju vieta būs. Viņi jau noslēdz līgumus, nereti jau veic maksu par studijām. Un tad pienāk iespēja iestāties Latvijas augstskolās. Diemžēl šobrīd saskaņā ar šo likumu Latvijas augstskolām ir tiesības sākt dokumentu uzņemšanu tikai jūlija vidū – tad, kad pilnībā ir zināmi visi centralizēto eksāmenu rezultāti.

Tas rada sliktāku pozīciju, konkurējot... par Latvijas jauniešiem un arī par ārzemju jauniešiem... divu iemeslu dēļ. Mūsu jaunieši, redzot, ka daudzi viņu klasesbiedri, viņu vienaudži iestājas ārzemju augstskolās, nav gatavi neziņā gaidīt vasaras otro pusi, tādēļ arī sniedz pieteikumus un dažreiz aizbrauc ne tādēļ, ka tur būtu labāka izglītība, bet tādēļ, ka tur ir paspējuši laikus iestāties un iegūt studiju vietu, arī jau ieplānot dzīvi nākamajā mācību gadā. Savukārt jaunieši, kas grib studēt šeit, Latvijā, ir tādā lielā neziņā, gaida vasaras vidu, tad iestājas, tad saņem atbildi, un tad ir palicis mazāk nekā mēnesis, lai Rīgā sameklētu dzīvesvietu, kas arī ir vēl viens ļoti praktisks šķērslis.

Komisijas sēdē mums bija diskusija ar augstskolu pārstāvjiem, kas norādīja, ka šī ir vajadzīga lieta... citstarp Rīgas Tehniskajā universitātē piecās studiju programmās īpašā kārtā notiek šāda uzņemšana... šobrīd jau ir izsludināta uzņemšana, redzot to akūtumu un vajadzību. Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Universitātes studente, kas šobrīd studē... Latvijā bioloģiju... klāt... un arī norādīja, cik grūts ir posms, kad jāgaida vasaras beigas, lai uzzinātu, ir vai nav studiju vieta.

Lai mūsu jauniešiem dotu iespēju izvēlēties Latvijas augstskolas, studēt šeit labās, kvalitatīvās programmās, noņemt psiholoģisko, sociālo spriedzi, līdz pat pēdējam brīdim nezinot... un arī piesaistītu labākos ārzemju studentus, aicinu atbalstīt šos priekšlikumus... kas ir šajā likumprojektā... 1. un nākamos... un pavērt iespēju... Ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā no nākamā mācību gada, lai visi laikus varētu tam sagatavoties, ieplānot, un vienlaikus... mēs saglabājam centralizētos eksāmenus, ne par kripatu nemazinām to vajadzību, bet dodam labu iespēju mūsu augstskolām piesaistīt motivētus, talantīgus, studēt gribošus jauniešus, tādējādi paturot vairāk jauniešu šeit, Latvijā, dot pienesumu mūsu valsts attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Ņenaševa. Nē. Tad 1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Visi tie priekšlikumi, godīgi sakot, ir saistīti.

2. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus... kā jau šeit minēts... par to, ka šie iepriekš atbalstītie priekšlikumi stāsies spēkā ar 2026./2027. akadēmisko gadu. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir divas nedēļas, tātad šā gada 6. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs izskatīsim četrus likumprojektus, likumprojektu paketi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā izskatīja visus četrus likumprojektus, kas saistīti ar Krīzes vadības centra izveidošanu. Tā ir svarīga lieta, kas ir nepieciešama mūsu valstij, lai stiprinātu mūsu valsts iekšējo drošību, uzlabotu un padarītu efektīvāku lēmumu pieņemšanu krīzes gadījumā.

Pirmais likumprojekts – “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Likumprojekta mērķis ir reorganizēt un pilnveidot krīzes vadības sistēmu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! It kā nopietns jautājums... bet komisijā es uzdevu jautājumus ministriju pārstāvjiem un visām šīm ieinteresētajām pusēm: kāpēc ir nepieciešams šāds Krīzes vadības centrs; ar ko tas atšķirsies no... šībrīža situācijas; ko tad mēs šobrīd nevaram izdarīt tādu, ko mēs varēsim izdarīt tad, kad būs šis Krīzes vadības centrs? Tiešu atbildi es nesaņēmu... es saņēmu atbildes... lai jūs saprastu, tādas: tad, kad tiks izveidots Krīzes vadības centrs, tas palīdzēs Ministru prezidentam labāk strādāt, labāk izvērtēt drošības riskus. Tātad viss grozījās ap šo jautājumu.

Tad man ir jautājums: ja mums ir vājš Ministru prezidents, varbūt ieliekam stipru Ministru prezidentu?Un mums nebūs vajadzīgs Krīzes vadības centrs. Gadā ietaupīsim veselu miljonu. Es nezinu, es nesaņēmu atbildi. Es komisijā uzdevu šo jautājumu.

Šobrīd ar to daudzmaz galā tiek viens cilvēks. Tagad mēs “uztaisīsim” 15 cilvēkus. Tad ir jautājums: ko viņi darīs? Viņi tikai apgūs telpas, tehnikas vienības, un tanī brīdī, kad ielidos vēl viens drons, viņi ar kaut ko mums palīdzēs? Es nezinu, man nav jautājumu... pareizāk sakot, jautājumu ir daudz, bet man nav atbilžu.

Komisijā es atturējos balsot “par”, jo es nesapratu, kāpēc mums šobrīd tāds centrs ir vajadzīgs. Nezinu, varbūt... nē, nu visādi var gadīties. Es nezinu. Varbūt komisijas priekšsēdētājs var nākt un izskaidrot pa punktiem, kam mums ir vajadzīgi... bet tā, lai būtu “dzelzsbetons”. Nevis, ka mēs izvērtēsim, mēs skatīsimies, mēs domāsim, tas mums palīdzēs... Viens plus viens ir divi! Lūdzu, pastāstiet – kāpēc ir nepieciešams ieguldīt miljonu; kāpēc mums ir vajadzīgas tās telpas; kāpēc mums ir vajadzīgi štati, kuri tiek pārcelti no Iekšlietu ministrijas šobrīd neapmaksātajiem štatiem, lai tos pārveidotu par apmaksātiem štatiem? Kāpēc mums ir nepieciešama šāda organizācija 15 cilvēku sastāvā, un ko tas dos mūsu valstij? Tikai faktus, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās valstssievas un augsti godātie valstsvīri! Es neesmu nācis, lai cienījamam kolēģim Edmundam atbildētu uz viņa jautājumiem, jo es jau arī neesmu tajā komisijā, kurā jūs esat, tā ka neesmu dzirdējis, kāda jums ir bijusi saruna un argumenti.

Bet mums katram jāpatur prātā, ka mēs gribam būt spēcīga, mērķtiecīga un labi organizēta valsts. Mūsu valsts centrālais jautājums ir varas dalīšanas princips, mēs zinām, ka mēs esam likumdevējs un pieņemam daudz dažādu lēmumu, un mums ir izpildvara, ko vada Ministru prezidents. Ministru prezidents ar saviem aicinātajiem ministriem vada valsti, un mēs visi sagaidām, ka šī valsts tiks labi pārvaldīta. Tas nozīmē to, ka Ministru prezidenta rīcībā ir jābūt ļoti labiem, mērķtiecīgiem mehānismiem. Godīgi sakot, mūsu valsts jau vairākas reizes ir mēģinājusi veidot šādus krīzes vadības centrus, un varbūt tieši tāpēc, ka tā pieeja ir bijusi kļūdaina, varbūt tieši tāpēc, ka pārāk daudz politikas šajās institūcijās tika ienests, tās institūcijas neizdzīvoja ilgi un tika likvidētas.

Edmund, ir tā, ka mēs dzīvojam ļoti trauksmainā laikā, un jāteic, ka mūsu valsts ir pietiekami labi organizēta, bet tā ir jāorganizē vēl labāk, tiem instrumentiem, kas ir valsts rīcībā, un tiem pasākumu plāniem, kas ir jārealizē visdažādākajās krīzes situācijās, jābūt precīziem, labi saprotamiem. Tie cilvēki, kuri tos administrē, veic mācības, iesaista dažādas puses... tātad tiem mācību plāniem jābūt ļoti precīziem.

Cilvēki no Ministru prezidenta gaida izlēmīgu rīcību un informāciju. Un Ministru prezidentam ar šo instrumentu ir jādod ļoti precīza un objektīva informācija par to, kas notiek. Katrā krīzes situācijā viņam ir jārada sabiedrībā pārliecība par to, ka šī krīze tiks novērsta, lai pārvarētu visefektīvākajā veidā... ka katrs cilvēks, kurš piedalās šajā procesā, zina savus pienākumus, sākot no ministra un beidzot ar konkrētās krīzes situācijas administratoru... beidzot no tās informācijas, kas tiek apstrādāta, apgūta un novadīta līdz cilvēkiem.

Es domāju, ka jāatbalsta šis... izstrādātie priekšlikumi visiem četriem paketē iekļautajiem likumprojektiem. Varētu teikt, tie ir pat novēloti, bet nekad nav par vēlu sakārtot mūsu valsti un veidot to spēcīgāku un labāk administrētu. Lai mums izdodas!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par doto iespēju runāt par šo jautājumu. Zivtiņa kungam ir taisnība. Komisijas sēdē mums notika spraiga diskusija par šo jautājumu. Un, pirms mēs atkārtosim tos pašus argumentus, ko dzirdējām komisijas sēdē, es gribu izmantot iespēju un iepazīstināt deputātus ar Krīzes vadības centra izveidošanas iemesliem, un īsumā pamatot tā nepieciešamību.

Ir vairāki dokumenti, kurus es pat divās stundās laikam nevarētu jums nobrīfēt, par to, kāpēc mēs nonācām pie šādas situācijas. Bet man ir 14 minūtes, mēģināšu tās izmantot lietderīgi.

Pirmām kārtām – kāpēc ir nepieciešama Krīzes vadības centra izveide, un kā mēs nonācām līdz šādai situācijai? Sākam ar izpildvaru. Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai tika noteikts izveidot Krīzes vadības centru (citēju): “[..] krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās.” (Citāta beigas.)

Tāda pati apņemšanās bija arī iepriekšējam Ministru kabinetam Artura Krišjāņa Kariņa vadībā, kur darbojās tagad opozīcijā esošās partijas. Kariņa kabinets apņēmās (citēju): “Pilnveidosim krīžu vadības sistēmu, izveidojot Krīžu vadības centru un valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu komunikācijas mehānismu.” (Citāta beigas.)

Kāpēc abas valdības bija un ir apņēmības pilnas un grib izveidot šādu centru? Protams, atskaitot faktu, ka šādi centri eksistē visās mūsu reģiona valstīs, Igaunijā un Lietuvā tie darbojas jau vairākus gadus. Pamatā bija divi lieli analītiskās izpētes darbi, kurus veica Valsts kontrole un iepriekšējā Saeima. Lai pilnībā izprastu krīzes vadības sistēmas izveidošanas vai pārveidošanas nepieciešamību, mums jāiedziļinās šo divu dokumentu saturā.

Pirmais ir Valsts kontroles revīzijas 2022. gada ziņojums “Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība”. Tajā ir norādītas divas būtiskas lietas, kuras attiecas uz šo tēmu.

Nav pietiekami skaidri nodalītas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un Nacionālās drošības likumā noteikto institūciju kompetences katastrofas pārvaldīšanas un valsts apdraudējuma pārvarēšanas gadījumā. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā ir norādījusi, ka daļa no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajām nozares ministrijas jeb katastrofas pārvaldīšanas subjekta kompetencēm Nacionālās drošības likumā ir paredzētas Krīzes vadības padomei. Katastrofas pārvaldīšanas vadība un koordinācija, iesaistoties Krīzes vadības padomei... nav skaidras institūciju darbības koordinācijas, likumos paredzētā atbildība pārklājas un neviens likums pilnā mērā vai atsevišķi kā speciāla norma katastrofas pārvaldīšanā pilnvērtīgi nav piemērojams.

Krīzes vadības padomes kompetence valsts apdraudējuma un katastrofas pārvaldīšanas koordinācijā pārklājas ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteikto katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci. Institūciju kompetenču sadalījums valsts apdraudējumu radošu katastrofu pārvaldībā ir neskaidrs.

Otrs punkts – nav vienotas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinējošās un kontrolējošās institūcijas, kas nodrošina tajā skaitā visaptverošu starpnozaru pieeju. Valsts kontrole norāda, ka dekoncentrētas un decentralizētas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas gadījumā, kāda mums patiesībā tagad valstī eksistē, kad par katru katastrofas veidu ir atbildīga attiecīgā nozares ministrija, sistēmas efektīvai funkcionēšanai ir nepieciešama spēcīga šādu katastrofu pārvaldīšanas sistēmu koordinējoša un kontrolējoša institūcija, kura katastrofu pārvaldīšanas subjektiem sniedz palīdzību un padomu plānu izstrādāšanā, uzrauga plānu izstrādāšanas progresu, seko tam, vai nav nepieciešama starpnozaru pieeja risku vērtēšanā un preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu noteikšanā, organizē mācības, nodrošina zinātnieku un tehnisko ekspertu viedokļus katastrofu pārvaldīšanā, pēc vajadzības vada un koordinē daudzas nozares un visu valsti skarošu katastrofu pārvaldīšanu.

Iepriekšējā Saeima arī izveidoja savu parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Viņiem arī tā lieta bija populāra. Viņi analizēja un vērtēja krīzes pārvaldīšanas jomu, secinājumus atspoguļojot galaziņojumā.

Sadaļā “Krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējums” pie secinājumiem un priekšlikumiem tika minēti divi faktori (citēju): “Krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par KVP lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Pēc Komisijas ieskata, krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva. [..]

Komisija uzskata, ka ir jāizveido pastāvīga struktūrvienība (iestāde) civilo krīžu pārvaldībai tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un jāveic Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā iesaistīto darba grupu darbības apkopojums un analīze.” (Citāta beigas.)

Tātad atkārtošu – jāizveido pastāvīga struktūrvienība civilo krīžu pārvaldīšanai tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.

Kāds ir secinājums? Pastāvošā krīžu pārvaldīšanas sistēma ne-strā-dā. Ir aplami domāt, ka, ja mēs sarausim jostas, izmainīsim šur tur šo un to, ieliksim labāku vadītāju, viss mainīsies. Nē, tā nav personāliju problēma. Šinī gadījumā tā ir sistēmiska problēma. Vairākas reizes mēs jau analītiski nonācām pie viena un tā paša secinājuma: nebūtiskas izmaiņas nesīs nebūtiskus uzlabojumus.

Tāpēc, lai būtiski paaugstinātu krīžu pārvaldīšanas efektivitāti, kā arī nodrošinātu katastrofas pārvaldīšanas koordināciju un kontroli, nepieciešamas būtiskas izmaiņas krīžu vadības sistēmā, ko šie četri likumprojekti mums arī piedāvā.

Otrām kārtām – kā panākt efektīvāku vadību un lēmumu pieņemšanu krīzes situācijā? Ar Krīzes vadības centru vien nepietiks. Mums ir jāmaina visa sistēma, kas arī atspoguļots šajos likumprojektos.

Vēl mums ir jārunā par Krīzes vadības padomi. Man ir simts un viens priekšlikums... kāpēc šī lieta nedarbojas... bet ātri pateikšu kopsavilkumu par šo jautājumu.

Vienkāršā valodā runājot, pašreizējā Krīzes vadības padome pilda konsultatīvas funkcijas. Tā nav tiesīga pieņemt lēmumu, secinājums – tā vienkārši paildzina laiku, kas ir nepieciešams, lai mēs nonāktu pie lēmuma pieņemšanas. Tas ir liekais posms, kurš no šī cikla ir jāizslēdz. Tā vietā tiks sasaukta Ministru kabineta krīzes vadības sēde, kas spēs ātri un efektīvi pieņemt lēmumus un novērst krīzes sekas.

Vēl viens punkts, kas skar cilvēkus. Skaidrs, ka sliktā ekonomiskajā situācijā mums jāskatās ļoti kritiski uz katru jaunas štata vietas atvēršanu jebkurā valsts institūcijā. Bija tāds jautājums: kāpēc Krīzes vadības centrs ir izveidots Valsts kancelejas sastāvā, nevis kā atsevišķa neatkarīgi funkcionējoša vienība? Tāpēc, ka tika pieņemts lēmums – tas ir visefektīvākais, ko mēs varam izdarīt šajā gadījumā. Mums ir jātaupa resursi un jāapvieno mūsu spējas tur, kur mums to ir iespējams izdarīt.

Pēc esošā piedāvājuma Krīzes vadības centrs būs Valsts kancelejas sastāvā. Funkcionāli tas tiks pakļauts Ministru prezidentam (vai prezidentei) un administratīvi darbosies Valsts kancelejas sastāvā.

Krīzes vadības centrā plānoti tikai 15 cilvēki. Kāpēc es saku – tikai 15? Tāpēc, ka, ja mēs paskatāmies mums apkārt – Ziemeļvalstis, Igaunija, Lietuva, Polija –, šie centri ir būtiski lielākā skaitliskajā sastāvā. Piecpadsmit cilvēki – tas ir absolūtais minimums, lai šis centrs varētu sākt normāli, pilnvērtīgi funkcionēt. Vai turpmāk būs vēl nepieciešami cilvēki? Nezinu. Tas ir pavisam cits jautājums, un to mēs apspriedīsim tikai pēc tam, kad redzēsim, cik efektīvi šī sistēma darbojas.

Ja mēs veidotu atsevišķu struktūru, tad šīs 15 vietas tiktu izlietotas grāmatvežu, lietvežu, juristu, administrācijas personāla un visu citu veidu speciālistiem, tādā veidā izlietojot visas 15 štata vietas, nemaz nenonākot līdz Krīzes vadības centra pamata funkcijām. Tātad šāds risinājums ļauj ietaupīt resursus un maksimāli efektīvi veidot organizāciju, kas tiks orientēta uz savu funkcionālo uzdevumu veikšanu.

Kādus ieguldījumus mums dos šī struktūra? Pirmām kārtām mēs beidzot izpildīsim tās prasības, kuras mums izvirzīja Valsts kontrole un parlamentārās izmeklēšanas komisija, arī Ekonomiskās sadarbības (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Rajevs.... attīstības organizācijas (OECD) ieteikumus. Tiks ieviesta efektīva, stratēģiska pārnozaru krīžu pārvaldība, izveidota prognozējama, labi trenēta, paredzama, saprotama un darboties spējīga sistēma stratēģiskā, operacionālā un taktiskā līmenī. Valdība un tās vadītājs (vai vadītāja) krīzes situācijā būs sagatavoti pieņemt savlaicīgus un analītiski pamatotus kompetentus lēmumus. Tas būs ieguldījums valsts drošībā, krīžu pārvaldībā un noturībā. Un visbeidzot – tas arī atbilst ISO-22361 “Drošība un noturība. Krīzes vadība” prasībām.

Noslēgumā. Šī ir nopietna likumprojektu paka, kura jāpieņem, izvērtējot visus apstākļus un identificējot visus potenciālos zemūdens akmeņus, no kuriem mums noteikti jāizvairās un kuru ietekme mums jāsamazina. Ja vajadzēs 10 komisijas sēdes par šo jautājumu, mēs taisīsim 10 komisijas sēdes.

Šis ir pietiekami svarīgs un nopietns likumprojekts, kas ir jāizstrādā kvalitatīvi. Un jāpieņem tāds likums, kas atbilst mūsu drošības prasībām. Vēlreiz – tam ir jābūt kvalitatīvam likumam, kas strādā valsts labā un stiprina mūsu drošību.

Bergmaņa kungs neļaus man samelot – visos gadījumos mēs nonācām pie tā, ka, ja mums vajadzēja par svarīgām lietām runāt kaut 10 reizes, kaut 20 reizes, mēs sanācām, apspriedām visus jautājumus un tikai pēc tam pieņēmām lēmumu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Rajeva kungs, ātrlasīšana – 10 balles. Super!

Mēs bijām tanī komisijā, un pie mums atnāca pārstāvis no Valsts kancelejas, kurš teica, ka šobrīd pilda tās funkcijas viens pats un ka viņš viens pats netiek galā. Pareizi? Pareizi! Viņš sēdēja jums aiz muguras.

Uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram viņam deleģēt kādu biedru, viņš atbildēja: “Nē, nē, vajag izveidot pilnīgi jaunu centru.” Bet te ir milzīgs jautājums: ja mēs Valsts kancelejā šo struktūru nelikvidējam, bet veidojam jaunu struktūru, kas mums izmaksās vienu miljonu, vai tas nav pārkāpums... tam, ko mēs esam devuši prezidentam... tā teikt, pieņemot no viņa uzdevumu vairs nepaplašināt birokrātiju? Vairs nekādu papildu darbinieku, ejam pretēji – uz samazināšanu. Nē?

Sanāk, ka mēs esam pārkāpuši to, ko paši esam apsolījuši prezidentam, un neievērojam prezidenta uzdevumu, ko viņš mums ir devis. Augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, tā taču sanāk!

Ja mēs paskatāmies pēc būtības krīzes vadības centru funkcijas Eiropas mērogā, tad ļoti labi saprotam, ka šis centrs ir absolūti formāls. Nav nekādu pilnvaru, nav nekāda uzdevuma, nav nekādu funkciju. Vienkārši tie cilvēki tur ir, ik pa laikam tie vadītāji satiekas... padzer kafiju, padzer tēju... nekādas ietekmes uz Eiropu un, konkrēti, viņu valsti viņiem nav. Ar visu cieņu, bet tas vienkārši tāds formāls veidojums, kas principā nedara absolūti neko.

Un šeit parādās atkal jautājums. Valsts kancelejā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Rosļikovs. Nu, kolēģiem nav svarīgi, kur aizies tautas miljons, cik es saprotu, vai ne? Tauta samaksās par jūsu ideju, pareizi? Viens miljons turp, viens miljons šurp... Kolēģi, kad jūs tērējat sabiedrības naudu, vismaz mazākā cieņa – paklausīties. Tas būtu baigi feini, es tā uzskatu.

Vēlreiz – Valsts kancelejā ir cilvēks, kas pilda šo funkciju. Kad es uzprasīju jaunajiem deleģētajiem cilvēkiem, kas šo visu procesu realizēs, kādi būs viņu tiešie uzdevumi – lūdzu, nosauciet kaut vienu krīzi, kuru jūs paredzēsiet, un kādā veidā jūs varēsiet rīkoties –, viņi nevarēja atbildēt. Viņiem pat pašiem nav nekādu ideju, ko viņi darīs un kā pildīs savu funkciju. Kad es uzprasīju, vai mēs vienkārši formāli izpildām Eiropas uzdevumu izveidot šādu centru, mans kolēģis atbildēja: jā, tieši tā. Tas ir formāls lēmums, kas vienkārši ir vajadzīgs. Bet tas taču nav bez maksas. Tas lēmums maksā vienu miljonu. Ja tas ir formāls, priekš kam tas vispār ir vajadzīgs?

Tālāk nonākam pie pilnvarām, kas šī krīzes centra vadītājam tiek piešķirtas. Kolēģi, ārprāts! Tā ir paralēlā valdība. Ja reāli, nedod dievs, tiek izsludināta krīze, viņam ir visas tiesības atbraukt uz jebkuru pašvaldību un jebkuras pašvaldības vadītāju izmantot, kā viņam patīk. Nu reāli viņam ir visas tiesības dot uzdevumu – pilnīgi!

Kolēģi, manā skatījumā, tas ir diezgan dīvaini. Mums it kā ir parlamentārā republika, mēs ar jums mācāmies, kā attālināti (no meža) ar datoru dot uzdevumu valdībai, ko darīt, a izrādās, tas nav vajadzīgs. Būs tagad viens kaut kāds kungs, civilierēdnis – civilais! –, kuru jūs pēc tam no darba nevarēsiet atbrīvot, viņš pa tiesām jūs izvazās, jums nekas nesanāks. Un tas civilais tagad darīs visu darbu, ko vajadzētu darīt tautas ievēlētiem deputātiem vai Ministru kabinetam. Tas kaut kā dīvaini.

Manā skatījumā, mēs šeit veidojam kaut kādu paralēlo realitāti. Piemēram, kad APVIENOTAIS SARAKSTS veidos jaunu valdību, viņiem nebūs iespējas neko darīt, jo būs jau salikti cilvēki, kuri pēc savām pilnvarām būs daudz krutāki nekā premjerministrs. Nu pēc būtības tā ir.

Kolēģi! Tāpēc šodien pirmām kārtām balsot “par” to, lai iztērētu sabiedrības miljonu formālām prasībām, absolūti nav okay, manā skatījumā. Konkrētais centrs, kas tiek veidots... nespēj atbildēt ne uz vienu jautājumu... priekš kam ir vajadzīgs, ko tas darīs... Manā skatījumā, tas ir dīvaini. Un Valsts kancelejā jau ir šāda struktūra, tikai saucas citādāk, bet pilda pilnīgi to pašu funkciju. Tad priekš kam?!

Kolēģi, neatbalstīsim!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Gribu nedaudz pamatot savu iepriekšējo runu – lai jūs saprastu. Es vienmēr izvērtēju situāciju un nekad neesmu kategoriski pret... aizverot acis. Tātad, ja šāds centrs ir vajadzīgs, – atnāciet un pamatojiet! Esmu vadījis kolektīvu un zinu, kā un no kurienes nāk nauda... kad man atnāk un saka – vajag algas palielinājumu... kam mēs noņemsim un tā tālāk.

Šinī gadījumā es neredzu tiešām jēgu, jo visas lietas, kas ir sarakstītas likumprojektā, ir tendētas uz to, ka dublē ministriju funkcijas. Tātad, ja mēs gribam izveidot ko tādu, kas... mums taču krīzes nav katru dienu... kāpēc Krīzes vadības centram ir jāstrādā katru dienu pa astoņām stundām? Mums ir arī mierīgi laiki, kad mums nav to krīžu.

Tātad situācija ir jau atrisināta Iekšlietu ministrijā... kad ikdienā cilvēki strādā savās darba vietās, vēl kaut kur... bet viņiem ir papildu pienākums, ka konkrētā brīdī, kad ir tāds signāls, viņi visi sanāk kopā un izveido... pieņemsim, šo Krīzes vadības centru. Par to viņiem atsevišķi samaksā, bet nav nepieciešams sekretariāts, budžets, printeri, mašīnas, dienesta telpas, apkurināšanas un tā tālāk. Tas viss taču maksā naudu.

Visa šī likumprojektu pakete ir ļoti, ļoti nekvalitatīvi sarakstīta un pilnībā dublē Ministru kabineta funkcijas, visu ministriju funkcijas. Palasiet paši, kas tur ir. Tur ir krīzes izsludināšana uz robežas, mobilizācijas jautājumi un tā tālāk. Kāds tur sakars ar Krīzes vadības centru? Ā, ja mēs izveidojam Krīzes vadības centru ar šādām funkcijām, tad visas ministrijas ir jālikvidē, tad ministri mūsu valstij nav vajadzīgi.

Tātad faktiski es šobrīd nevaru to atbalstīt, bet tiešām ceru, ka otrajā un trešajā lasījumā būs kvalitatīvi priekšlikumi, ministriju pārstāvji nāks ar kvalitatīviem piedāvājumiem un izskaidros, tā teikt, dzelzsbetonā, kam tas mums ir vajadzīgs, jo es neredzu nekādu motivāciju vai pamatu tam, lai mēs tērētu...

Nē, viens gan ir. Kolēģi, būsim godīgi – darba vietas ir darba vietas. Mēs sildām ekonomiku, par to nav jautājums, tā ir tā labā puse. Bet gribas taču, lai būtu tam visam kaut kāda pamatota funkcija. Es nezinu, es tiešām neredzēju, nesaskatīju. Lai gan tiešām gribu palīdzēt, bet es tur to nesaskatu. Tātad tam visam ir nepieciešama kāda cita pieeja.

Ja šo klausās ministri, lūdzu, lai uz nākamo komisijas sēdi, kas tiks sasaukta... katrs būtu argumentēti izvērtēts... es par katru uzdošu jautājumu – gan par mobilizāciju un krīzes vadību, izsludināšanu... šiem punktiem... uz robežas un tā tālāk. Šobrīd vienīgais (varu tikai atkārtoties) – viss vērsts uz to, ka mums ir vājš Ministru prezidents, tāpēc ir vajadzīga šāda papildu iestāde. Es nezinu, kolēģi...

Nevaru atbalstīt šodien.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim otro reizi.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās valstssievas un augsti godātie valstsvīri! Kolēģis Igors teica, ka pašreizējā krīzes vadības sistēma nestrādā. Es īsti nevaru piekrist, ka nestrādā. Domāju, ka strādā vesela virkne atsevišķu elementu, bet tie nestrādā tik labi un mērķtiecīgi, kā tam vajadzētu būt labi organizētā valstī.

Tajā pašā laikā es Rajeva kungam pilnībā piekrītu, ka šis ir pietiekami svarīgs jautājums. Igors teica – pietiekami svarīgs. Es varētu teikt – izcili svarīgs. Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem valstī.

Kad valstī sākas nestabilitāte, problēmas un parādās vājums? Tad, kad ir krīzes – viena krīze, otra krīze... Katra no šīm krīzēm var būt kādā konkrētā nozarē, konkrētā jomā, kuru pārvalda konkrēts ministrs, visus ministrus –Ministru prezidents. Ministru prezidentam un viņa valdībai mēs, Saeimas deputāti, esam deleģējuši tiesības un pienākumus pienācīgi vadīt valsti ne tikai miera situācijās, bet arī visās ārkārtas situācijās. Un mēs sagaidām, ka tas tiek izdarīts precīzi.

Tāpēc nav, Edmund, jautājums par to, ka ministrija kaut ko dublē. Jautājums ir par to, ka katras ministrijas potenciāls, resursi, līdzekļi tiek mērķtiecīgi izmantoti, ka pārējie ministri tiek piesaistīti proporcionāli savai atbildībai un visa valdība ir lietas kursā par to, kas notiek.

Līdz šim (varbūt tas ir tas, ko Igors minēja) krīzes vadība atradās pārāk zemu – tā atradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārraudzībā. Jā, ugunsdzēsēji visu laiku (24 stundas diennaktī) ir tādā glābšanas režīmā... viņiem tas tika uzticēts, un savu iespēju robežās – atbilstoši tam, kā domā ugunsdzēsības dienests, – viņi arī koncentrējās šī uzdevuma izpildei. Protams, vislabāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests krīzi var vadīt tieši ugunsgrēka gadījumā. Vai viņi tiešām saprot to, kas ir saistīts ar lauksaimniecības krīzēm, kaut kādām slimībām, kas ir dzīvniekiem, kad, mēs zinām, noslēdz veselu virkni teritoriju... grūti saprast, vai viņi to ļoti labi zina un izprot. Vai ekonomiskās krīzes, kāda cita veida... kurām viņu profesionālās zināšanas ir par īsu.

Protams, Ministru prezidents nav pārcilvēks. Ministru prezidents tiešām ir ļoti noslogots un nezina visus mehānismus, visus plānus, ko miera situācijā valsts sagatavo, lai ārkārtas situācijā precīzi realizētu, tāpēc viņam ir vajadzīgi šie cilvēki. Nevis lai aizstātu Ministru prezidentu, bet lai palīdzētu viņam pieņemt mērķtiecīgus, pareizus lēmumus.

Edmund, ugunsdzēsēji strādā 24 stundas diennaktī. Protams, visu laiku nav jādzēš ugunsgrēki, viņi kādu laiku gatavojas, sariktējas un tad, kad ir zvans, dodas, un izdara to labāko. Tāpat arī šim krīzes centram... nebūs tā, ka 24 stundas diennaktī viņiem kaut kas jādara, bet ir jāiesaista un jāapmāca cilvēki... Protams, birokrātijai ir jābūt ierobežotai.

Tas ir komisijas uzdevums – mēģināt saprast, noskaidrot, vai šis instruments ir pietiekami mērķtiecīgi izstrādāts un vai, Edmund, uz jūsu jautājumiem nākamajos divos lasījumos ir pietiekami precīzi, skaidri atbildēts. (Starpsauciens.) Prasiet tos jautājumus tiem, kas nāk ziņot, viņiem ir jābūt gataviem atbildēt, jo krīzes situācijā viņiem būs jārīkojas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam otro reizi.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par iespēju runāt otro reizi. Man gan jāsaka tā, ka mums – tādā nelielā veidā – sanāk kurlmēmo saruna. Jūs vai nu nedzirdat, vai nesaprotat, vai negribat saprast, ko es saku. (Starpsaucieni.) Tāpēc runāsim godīgi. Vēlreiz atkārtošu to divu dokumentu nosaukumus, jo neuzticēties iepriekšējai Saeimai mums laikam nevajadzētu. Un jāpaskatās, ko tad viņi ir darījuši.

Tātad dokumenti saucas... pirmais ir Valsts kontroles ziņojums par... revīzijas ziņojums “Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība”, un otrs dokuments ir iepriekšējās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai” galaziņojums.

Pirms nākamās sēdes mums būs trīs nedēļas. Lūdzu, iepazīstieties ar šo dokumentu, lai tad, kad mēs nonāksim pie lietišķas sarunas par šīm lietām, arī jums būtu izpratne par to, kāpēc ir radusies nepieciešamība veidot šo centru un ko reāli tas darīs.

Vēl divi komentāri.

Pirmais. Es noteikti varu arī mest izaicinājumu par to, ka jāsaprot – tādiem apgalvojumiem, kurus es dzirdēju no tribīnes, nav nekāda pamata. Ir teikts, ka Krīzes vadības centrs izsludinās krīzi un mobilizāciju. To izsludina Ministru kabinets. Nekādam krīžu vadības centram tādas tiesības netika un nekad netiks dotas. Tāpēc vēlreiz lūdzu iedziļināties reāli visos šajos dokumentos, jo katrs teikums šajos dokumentos ir svarīgs. Un, kā jau es teicu, ja mums ir nepieciešams par šo likumu diskutēt kaut 10, kaut 20 reizes... bet šim ir jābūt kvalitatīvam dokumentam, kurš atbilst... un stiprina mūsu valsts intereses un drošību.

Atbildot Kristovska kungam, jā, jums ir taisnība. Tas, uz ko es liku uzsvaru savā runā, ir vārds “sistēma”. Protams, vairāki elementi mūsu sistēmā ir, strādā un darbojas, un ikdienā to darbība ir pietiekami laba un efektīva. Kā mums pietrūkst? Visu esošo elementu sajūgšanas vienā kopējā sistēmā, kur kopā tie strādā efektīvi, viens otru papildina un uzlabo tās darbību.

Vēlreiz aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Nemaz nedomāju nākt runāt, bet (Starpsauciens: “Nevajadzēja!”)... Nevajadzēja, ja? Tomēr vajag. Rajeva kungs pieminēja – vai mēs neuzticamies iepriekšējai Saeimai? Iepriekšējā Saeima faktiski ievārīja šīs ziepes ar civilo aizsardzību, kas šobrīd... notiek. Cenšoties atrisināt jautājumu, ka VUGD nav finansējuma un ka tas nevar pilnvērtīgi vadīt krīzes situācijas, izmētāja, dekoncentrēja uzdevumus pa ministrijām un pašvaldībām. Piemērs... lūk, Māris Sprindžuks klausās... plūdi Jēkabpilī. Ko nosaka Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums? To, ka plūdu gadījumā VARAM ir tā ministrija, kura vada šos procesus. Kas reāli notika? Reāli notika loģiskas lietas – pašorganizēšanās, bet neatbilstoši likumam, pilnīgi neatbilstoši likumam! Krīzi vadīja pašvaldības vadītājs. Kāpēc? Pēc likuma pašvaldības vadītājam ir uzdoti trīs uzdevumi: krīze ūdenssaimniecībā, krīze siltumsaimniecībā, krīze, ja sabrūk dzīvojamās mājas. Trīs uzdevumi. Ministrijai bija jāvada. Problēma ir tā, ka šis likums, kas pieņemts, manuprāt, kādā 2017. vai 2018. gadā, ir kardināli jāpārstrādā.

Kā vajag būt? Es piekrītu, ka ir jābūt Latvijas mērogā krīzes vadības centram, bet tāpēc nav jāsmērē papīri, jāraksta vēl kaut kādas teorētiskas lietas, jātaisa papīru blāķi, bet reāli jārīkojas. Viņu pakļautībā ir jābūt visiem resursiem, kas ir valsts uzņēmumu īpašumā. Viņu pakļautībā jābūt... jāorganizē sadarbība ar armiju, ar iekšlietu struktūrām, ar Zemessardzi, no pirmās sekundes ir jāreaģē uz krīzes situāciju, nevis “jābumbojas” tā, kā... vai jāpašorganizējas, kā tas bija Jēkabpils gadījumā. Vadīja pašvaldības vadītājs un “Sadales tīkla” struktūrvienības vadītājs, kurš atbrauca skatīties, kas jādara ar elektrību, noreaģēja un visus savus resursus vairāku dienu un nedēļu garumā ieguldīja, lai glābtu pilsētu no lielākajiem plūdiem. Cilvēki paši organizējas. Likums to viņiem neparedz. Ja paskatās, ka valsts un pašvaldību institūcijām pēc likuma jārīkojas tikai tajos apstākļos, kad ir atļauts... tad ko darīja? Cilvēki darīja nelikumīgi, bet viņi glāba pilsētu. Likumā ir problēma.

Tas, ka topošajam krīzes centram ir sarakstīta vesela lapa ar papīru rakstīšanas uzdevumiem, nevis ar reālu rīcību un reāliem resursiem... šī situācija ir jāmaina, tad viss nostāsies nevis uz galvas, bet uz kājām. Esam praktiķi – rīkojamies praktiski, nevis smērējam nevajadzīgus papīrus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Jā, tātad vēlreiz atkārtošu – komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis likumprojekts un tam sekojošie divi likumprojekti ir nepieciešami, lai pieņemtu tiesību aktus Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības reorganizācijas... lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu. Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” ir tehniski grozījumi par Ministru kabineta krīzes vadības sēžu norisi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tā kā tuvojas laiks pārtraukumam, aicinu izskatīt visus šos likumprojektus bez pārtraukuma. (Starpsaucieni: “Pareizi!”; “Jā!”) Piekrītat? Labi, paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Ļoti labs, ļoti labs likumprojekts. Es domāju, ka tas jāpapildina ar vienu lietu, kas ir aizmirsta.

Mums ir tāda problēma, ka dažiem valdības locekļiem ir problēmas darba laikā atrasties Ministru kabinetā un... nodarboties ar personīgo meditāciju. Es nedomāju tikai cilvēkus, kam ir tieksme uz alkohola lietošanu, es domāju premjeri, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministri, praktizējošo kristieti tieslietu ministri, kuri darba laikā brauc uz meditācijas centru ar valsts dienesta automašīnām.

Kas tas ir par centru? Saucas “Stacija.lv”, ieejiet... un ārkārtīgi interesanti. Es paskatījos, ar ko tad šis centrs nodarbojas. Darba kārtībā viņiem ir meditācija un transpersonālie fenomeni vai, piemēram: “Šamaņa ceļš. Šamanisma tradīcija [..]: ievads esenciālajā šamanismā”. Sātanisms, piedošanu, šamanisms īsti tā kā nebūtu Latvijas Satversmes atbalstītā kultūras tradīcija. Varbūt es maldos, bet Satversmē ir ierakstīts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš seniem laikiem veido ne tikai valoda un latviskā dzīvesziņa (izlasiet!), bet arī vispārējās cilvēciskās vērtības un kristīgās vērtības. Piedodiet, kāds praktizējošai kristietei tieslietu ministrei sakars ar garu saukšanu un šamanismu? Tāpat arī pārējiem. Es saprotu, ka privāti, par savu naudu būtu jādodas uz Tivu, jo tas ir, ja atceramies, Šoigu un Putina iemīļotais šamanisma centrs, kur ir reāli praktizējuši šamaņi, kas uz gaiļa iekšām zīlē nākotni un kara iznākumu. Es nezinu, vai latviešiem vajadzētu par valsts naudu... un par budžeta naudu tur braukt.

Mēs ārkārtīgi muļķīgā situācijā nostādām prokuroru, kurš, protams, ir pakļauts Jaunajai VIENOTĪBAI, Valsts kontroli, kas ir pakļauta Jaunajai VIENOTĪBAI, KNAB un visus pārējos dienestus, kuriem būs bail, jo viņu algu paaugstinājums tāpat kā Latvijas sabiedriskajam medijam ir atkarīgs no Jaunās VIENOTĪBAS finanšu ministra. Bet – ak, tavu brīnumu! – viņš pats uz turieni bija aizbraucis.

Es vēl saprotu, ka varētu braukt... uz Tivu varbūt nebūtu labi braukt, jo tur mūsu ienaidnieki un bijušais aizsardzības ministrs, bet varētu braukt uz Jakutiju. Un es atradu, ka vēl ir Lapzeme...

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, kāds tam sakars ar priekšlikumu?

A. Kiršteins.... kur daži labi (Zālē troksnis.)... Mans priekšlikums ir papildināt šo likumprojektu ar meditācijas centru... krīzes centros, kur Ministru kabinets dodas zīlēt nākotni. Jo, ja jau viņi brauc uz šejieni...

Sēdes vadītāja. (Nav saklausāms.)... pirmajā lasījumā, pēc būtības.

A. Kiršteins.... tērējot valsts naudu, tad, ja ieliekam likumā, mēs muļķīgā situācijā nenostādītu valsts kontroles iestādes, kurām ir jākontrolē nodokļu maksātāju naudas izlietojums.

Es domāju, ka uz otro lasījumu jūs iekļausiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. marts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””. Tie ir tehniskie grozījumi Krīzes vadības centra darbības nodrošināšanā.

Komisijas sēdes laikā šie grozījumi tika atbalstīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. marts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Tie arī ir tehniski grozījumi, kas aktualizē to šī likuma sadaļu, kurā ir aprakstītas Pārresoru koordinācijas centra funkcijas... kuras no šī likuma tiks svītrotas.

Komisijas sēdē likumprojekts tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Rajeva kungs, ja jūs pateiktu arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, tad darbs būs padarīts.

I. Rajevs. Jā, piedošanu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. marts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Liels paldies ziņotājam.

___

Godātie kolēģi, aicinu vienoties, ka pabeidzam Saeimas sēdi bez pārtraukuma. (Starpsaucieni.) Visi jau ir piekrituši. Ļoti labi!

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 801/Lp14), otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet jums stādīt priekšā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā.

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

Atgādināšu, ka likumprojektu ir iniciējis Valsts prezidents un tas paredz atbrīvot darba devējus no nodokļu maksājumiem, ja ir iespēja palīdzēt darbiniekiem vai viņu radiniekiem sniegt dārgos medicīnas pakalpojumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 2. – deputātu Klotiņa, Indriksones, Grasberga, Dzintara un Teirumnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ģ. Štekerhofs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas saplūda ar iepriekš minēto – 2. – priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. Un 5. – deputāta Dombravas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, pakavēsimies pie šī jautājuma. Tātad valdība ir definējusi, ka vēlas investīciju ieplūšanu tautsaimniecībā, mājokļu būvniecību reģionos un vietējā kapitāla tirgus attīstību. Lai īstenotu visas politiskās prioritātes, ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme, un tā arī esot viena no valdības prioritātēm, bet nav īsti skaidrs, kā tā tiktu sasniegta. Aizvadītā gada decembrī Latvijas Banka pārvērtēja iekšzemes kopprodukta izaugsmi. Siliņas kundzes vērtējums ir 0,1 procenta izaugsme 2024. gadā. Šobrīd budžetā ir paredzēta jau daudz lielāka ekonomikas izaugsme 2025. gadā, nekā to prognozē Latvijas Banka un Eiropas Komisija.

Viens no mehānismiem, kā var iedarbināt ekonomikas attīstību, – radot labvēlīgu investīciju politiku, radot labvēlīgu politiku kapitāla tirgus attīstībai. Bet valdība, es teiktu, kļūdas dēļ budžetā izdarīja pretējo – būtiski palielināja kapitāla pieauguma nodokli, tā rezultātā ekonomikas attīstība bremzēsies vēl vairāk. Šādu gājienu varēja taisīt situācijā, ja būtu, nezinu, 7 procentu izaugsme un 10 procentu inflācija, bet ne stagnējošā situācijā.

Šis iesniegtais priekšlikums paredz to, ka attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem kapitāla pieauguma nodoklis atgrieztos tajā līmenī, kurā tas bija 2024. gadā, un papildus tiktu samazināts kapitāla pieauguma nodoklis attiecībā uz Rīgas biržā kotētajām akcijām, vērtspapīriem.

To būtu īpaši svarīgi izdarīt, ja valdība sapņo kaut kad tuvākajā laikā publiskajā apgrozījumā laist “airBaltic” akcijas. Caur biržu būs nepieciešams piesaistīt vairākus desmitus miljonu eiro. Bet kur ir argumenti, lai kāds specifiski ieguldītu Rīgas biržā? Kur ir šie argumenti? Par to valdība nav padomājusi. Tāpēc ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts – labi, lai paliek 25,5 procentu kapitāla pieauguma nodokļa likme, bet attiecībā uz Rīgas biržā veiktajiem darījumiem un attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem tā tiktu samazināta.

Aicinu otrajā lasījumā atbalstīt šo priekšlikumu. Ja jums šķiet, ka kāda no likmēm būtu jāprecizē, izdariet to pēc tam – pirms trešā lasījuma – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Bet, ja tiks atstāts tā, kā ir, tad, visticamāk, priekšā mūs sagaida vēl vairāk problēmu. Protams, valdība kādā brīdī mainīsies, un visas tās problēmas būs jāizstrebj nākamajai valdībai, bet tas jau būs daudz sāpīgāk.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijā šis priekšlikums bija noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 14, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Tas bija pēdējais priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 801/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ģ. Štekerhofs. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25. februāris.

Sēdes vadītāja. 25. februāris. Kolēģi piekrīt. Paldies.

Ģ. Štekerhofs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Esam izskatījuši visus likumprojektus un jautājumus, kas bija sēdes darba kārtībā, bet mums ir vēl deputātu iesniegtie jautājumi.

Godātie kolēģi, informēju jūs, ka deputātu Kulberga, Tavara, Smiltēna, Putras un Matisones jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par enerģētikas stratēģiju” tika iesniegts 11. februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par vēja turbīnu radītās atjaunojamās enerģijas ražošanu un to ekspluatācijas rezultātā radīto iespaidu uz vidi, cilvēka veselību un ekosistēmām kopumā”. Jautājums ir iesniegts 20. februārī.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai – motivācijai nolasīšanai, un pieņemu, ka arī Petravičas kundzes frakcija ieklausīsies.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Janvāra pēdējā dienā es apmeklēju konferenci Pāvilostā par vēja elektrostaciju ietekmi uz Kurzemes piekrasti. Kultūras nams bija pārpildīts ar cilvēkiem no Pāvilostas, Kurzemes un citām Latvijas vietām, un cilvēki bija neizpratnē: vai tiešām valdība atļaus simtiem apmēram trīssimt metru augstu, tas ir, apmēram Zaķusalas televīzijas torņa augstumā, monstru izbūvi pie viņu mājām, izcērtot mežus, vai jūrā, bojājot skaisto piekrastes ainavu? Klimata un enerģētikas ministrs uz šo tikšanos nebija ieradies, līdz ar to iedzīvotāju jautājumi palika neatbildēti un valdīja pilnīga neizpratne: kāpēc tas ir vajadzīgs Latvijai, cik tas maksās, kāpēc tik brutāli apietas ar Latvijas dabu un vidi, un pats galvenais – kā tas ietekmēs vietējos cilvēkus, viņu veselību un sadzīvi, un galu galā – vai elektrība kļūs lētāka, vai tas būs kārtējais... OIK-2?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Gundars Daudze, Ligita Gintere, Iļja Ivanovs, Jurģis Klotiņš, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Edgars Putra, Ilze Vergina un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Godātie kolēģi, līdz ar to Saeimas šodienas, 20. februāra, sēdi pasludinu par slēgtu.

Atgādinu, ka nākamreiz pulcējamies pirmdien, 24. februārī, pulksten 14.00 uz Saeimas ārkārtas sēdi, kas tiek rīkota saistībā ar trīs gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Tātad pirmdien pulksten 14.00 Saeimas ārkārtas sēde.

___

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 20.02.25 10:32 Balsojums 1
Par - 82, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai (636/Lm14)

Datums: 20.02.25 10:33 Balsojums 2
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 20.02.25 11:06 Balsojums 3
Par - 62, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (772/Lp14), 3.lasījums

Datums: 20.02.25 11:08 Balsojums 4
Par - 58, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (831/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 11:23 Balsojums 5
Par - 68, pret - 7, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (841/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 11:28 Balsojums 6
Par - 68, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums (830/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 11:30 Balsojums 7
Par - 75, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (833/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 11:32 Balsojums 8
Par - 72, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (832/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 11:34 Balsojums 9
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (842/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 11:42 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (794/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.02.25 12:22 Balsojums 11
Par - 70, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 12:27 Balsojums 12
Par - 68, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (850/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 12:28 Balsojums 13
Par - 70, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (851/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 12:29 Balsojums 14
Par - 68, pret - 6, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (852/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.02.25 12:35 Balsojums 15
Par - 25, pret - 14, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (801/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.02.25 12:36 Balsojums 16
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (801/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.02.25 12:39 Balsojums 17
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

20.02.2025.

09.00

11.00